Ēkas norobežojošo konstrukciju siltuma zudumu aprēķins un enerģijas patēriņš apkurei
normatīvās prasības un sasniedzamie rādītāji
1
Sandris Liepiņš
AS Inspecta Latvia būvju nodaļas vadītājs, LLU VBF lektors
Mg.Sc.ing. būvinženieris, neatkarīgais eksperts energoefektivitātes jomā
Semināra saturs
1. Ievads 2 - 14
2. Nozari regulējošie normatīvie akti 15 - 28
3. Ēku energoefektivitātes minimālais pieļaujamais līmenis Latvijā 29 - 44
4. Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika 45 - 53
5. Enerģijas patēriņš apkurei. Sasniedzamos rādītājus ietekmējošie risinājumi 54 - 71
6. Ekonomiski pamatotie energoefektivitāti uzlabojošie pasākumi 72 - 76
2Sandris Liepiņš, Mg.Sc.ing. būvinženieris, neatkarīgais eksperts energoefektivitātes jomā
Ievads
• Praksē būvprojektu izstrādātāji sniedz gatavus risinājumus, uz kuru pamata, veicot
energoefektivitātes novērtējumu, rezultātam ir jāatbilst gan LBN 002-15 normatīvam, gan
aprēķinātajam ēkas apkures patēriņa novērtējumam ir jāiekļaujas atbilstošā pieļaujamā
līmeņa rādītājos
• Semināra mērķis ir informēt nozares speciālistus par aktualitātēm un jaunumiem, kas
saistīti ar ēku norobežojošajām konstrukcijām, prezentējot aprēķinu problēmu, tehniskas
nianses un risinājumus, lai projektēšanā sasniedzamais rezultāts atbilst uzdevumam un
spēkā esošajiem normatīviem
3Sandris Liepiņš, Mg.Sc.ing. būvinženieris, neatkarīgais eksperts energoefektivitātes jomā
Ievads
4Sandris Liepiņš, Mg.Sc.ing. būvinženieris, neatkarīgais eksperts energoefektivitātes jomā
1. Eiropas līmeņa prasības - regulas:
1.1. Regula 305/2011
1.2. Regula 244/2012
2. Eiropas līmeņa prasības - direktīvas:
2.1. Direktīva par ēku energoefektivitāti 2010/31/ES
2.2. Direktīva par ēku energoefektivitāti 2012/27/ES
3. Latvijas likumdošana un normatīvie akti:
3.1. Būvniecības likums
3.2. Vispārīgie būvnoteikumi (Nr. 500), ēku būvnoteikumi (Nr. 529)
3.3. Latvijas būvnormatīvi (piemēram, LBN 002, 211, 208, 231, ..) un citi saistītie MK noteikumi,
piemēram, MK 348, 383, 359 (DA), ..
Ievads
5Sandris Liepiņš, Mg.Sc.ing. būvinženieris, neatkarīgais eksperts energoefektivitātes jomā
Regula Nr. 305/2011
Ievads
6Sandris Liepiņš, Mg.Sc.ing. būvinženieris, neatkarīgais eksperts energoefektivitātes jomā
Regula Nr. 244/2012
Ievads
7Sandris Liepiņš, Mg.Sc.ing. būvinženieris, neatkarīgais eksperts energoefektivitātes jomā
Regula Nr. 305/2011
Ievads
Eiropas parlamenta un padomes direktīva 2010/31/ES
(6) Eiropadome 2007. gada martā atkārtoti apstiprināja Savienības apņemšanos visā
Savienībā attīstīt atjaunojamos enerģijas avotus, apstiprinot obligātu mērķi panākt, ka
atjaunojamie enerģijas avoti līdz 2020. gadam ir 20 % no izmantotās enerģijas
9Sandris Liepiņš, Mg.Sc.ing. būvinženieris, neatkarīgais eksperts energoefektivitātes jomā
Ievads
Eiropas parlamenta un padomes direktīva 2010/31/ES
(10) Tikai un vienīgi dalībvalstīm būtu jānosaka minimālās ēku energoefektivitātes un būves
elementu prasības. Šīs prasības būtu jānosaka tādēļ, lai panāktu izmaksu ziņā optimālu
līdzsvaru starp iesaistītajiem ieguldījumiem un ēkas aprites cikla laikā ietaupītajām enerģijas
izmaksām
10Sandris Liepiņš, Mg.Sc.ing. būvinženieris, neatkarīgais eksperts energoefektivitātes jomā
Ievads
Eiropas parlamenta un padomes direktīva 2010/31/ES
(15) Ēkas ietekmē ilgtermiņa enerģijas patēriņu. Ņemot vērā esošo ēku ilgo atjaunošanas
ciklu, jaunbūvēm un esošajām ēkām, kurām veic nozīmīgu atjaunošanu, būtu jāatbilst
minimālajām energoefektivitātes prasībām, kas pielāgotas vietējiem klimatiskajiem apstākļiem
11Sandris Liepiņš, Mg.Sc.ing. būvinženieris, neatkarīgais eksperts energoefektivitātes jomā
Ievads
Eiropas parlamenta un padomes direktīva 2010/31/ES
(16) Nozīmīga atjaunošana, ko veic esošajās ēkās, neraugoties uz to platību, nodrošina
iespēju veikt rentablus pasākumus, lai palielinātu energoefektivitāti. Rentabilitātes nolūkā būtu
jārada iespēja ierobežot minimālās energoefektivitātes prasības attiecībā uz tām atjaunotajām
ēkas daļām, kuras ir vissvarīgākās ēkas energoefektivitātei. Dalībvalstīm vajadzētu spēt
izvēlēties definēt “nozīmīgu atjaunošanu” vai nu norobežojošo konstrukciju virsmas procentu
izteiksmē, vai ēkas vērtības izteiksmē
12Sandris Liepiņš, Mg.Sc.ing. būvinženieris, neatkarīgais eksperts energoefektivitātes jomā
Ievads
Eiropas parlamenta un padomes direktīva 2010/31/ES
Direktīvas prasības attiecībā uz to, kā minimālās energoefektivitātes prasības piemēro:
i) esošajām ēkām, ēkas daļām un būves elementiem, kad tajās veic nozīmīgu atjaunošanu
ii) būves elementiem, kas ir norobežojošo konstrukciju daļa un kas būtiski ietekmē
norobežojošo konstrukciju energoefektivitāti, kad tos modernizē vai nomaina; un
iii) inženiertehniskajām sistēmām, kad kādu no tām uzstāda, aizstāj vai atjauno
13Sandris Liepiņš, Mg.Sc.ing. būvinženieris, neatkarīgais eksperts energoefektivitātes jomā
Ievads
Eiropas parlamenta un padomes direktīva 2010/31/ES
Gandrīz nulles enerģijas ēkas
Dalībvalstis nodrošina, ka:
a) līdz 2020. gada 31. decembrim visas jaunās ēkas ir gandrīz nulles enerģijas ēkas; un
b) pēc 2018. gada 31. decembra jaunās ēkās, kurās atrodas valsts iestādes un kuru
īpašnieces ir valsts iestādes, ir gandrīz nulles enerģijas ēkas.
Dalībvalstis paziņo Komisijai to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru
attiecas šī direktīva
14Sandris Liepiņš, Mg.Sc.ing. būvinženieris, neatkarīgais eksperts energoefektivitātes jomā
Nozari regulējošie normatīvie akti
15Sandris Liepiņš, Mg.Sc.ing. būvinženieris, neatkarīgais eksperts energoefektivitātes jomā
Likumi un Ministru kabineta (MK) noteikumi
01.10.2014. Būvniecības likums
03.03.2016. Energoefektivitātes likums
09.01.2013. Ēku energoefektivitātes likums
19.08.2014. MK noteikumi Nr. 500 „Vispārīgie būvnoteikumi”
02.09.2014. MK noteikumi Nr. 529 „Ēku būvnoteikumi”
09.07.2013. MK noteikumi Nr. 382 „Noteikumi par neatkarīgiem ekspertiem ēku
energoefektivitātes jomā”
25.06.2013. MK noteikumi Nr. 348 „Ēkas energoefektivitātes aprēķina metode”
09.07.2013. MK noteikumi Nr. 383 „Noteikumi par ēku energosertifikāciju”
28.04.2009. MK noteikumi Nr. 359 „Darba aizsardzības prasības darba vietās”
Nozari regulējošie normatīvie akti
16Sandris Liepiņš, Mg.Sc.ing. būvinženieris, neatkarīgais eksperts energoefektivitātes jomā
Latvijas būvnormatīvi
LBN 002-15 „Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika”
LBN 003-15 „Būvklimatoloģija”
LBN 208-15 „Publiskas ēkas un būves”
LBN 211-15 „Daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamie nami”
LBN 231-15 „Dzīvojamo un publisko ēku apkure un ventilācija”
Nozari regulējošie normatīvie akti
17Sandris Liepiņš, Mg.Sc.ing. būvinženieris, neatkarīgais eksperts energoefektivitātes jomā
Latvijas valsts standarti, starptautiskie Eiropas, ISO standarti
LVS CR 1752 „Ēku ventilācija - Iekštelpu vides projektēšanas kritēriji”
LVS EN ISO 6946 „Ēku daļas un būvkonstrukcijas - Siltumpretestība un siltumvadītspēja -
Aprēķina metode”
LVS EN ISO 10077 „Logu, durvju un slēģu siltumtehniskās īpašības. Siltumcaurlaidības
aprēķināšana”
LVS EN ISO 10211-1 „Termiskie tilti virszemes būvniecībā - Siltuma plūsmas un virsmas
temperatūras - 1.daļa: Vispārīgās aprēķina metodes”
LVS EN ISO 10211-2 „Termiskie tilti būvkonstrukcijā - Siltuma plūsmu un virsmas
temperatūras aprēķināšana - 2.daļa: Lineārie termiskie tilti”
LVS EN ISO 12569 „Ēku siltumizolācija. Gaisa apmaiņas noteikšana ēkās. Iezīmētās gāzes
izklīdināšanas metode”
Nozari regulējošie normatīvie akti
18Sandris Liepiņš, Mg.Sc.ing. būvinženieris, neatkarīgais eksperts energoefektivitātes jomā
Latvijas valsts standarti, starptautiskie Eiropas, ISO standarti
LVS EN 13187 „Ēku termiskā efektivitāte - Kvalitatīva termisko neregularitāšu noteikšana ēkas
norobežojošās konstrukcijās - Infrasarkanā starojuma metode”
LVS EN ISO 13370 „Ēku siltumtehniskās īpašības. Siltuma zudumi caur zemi. Aprēķināšanas
metodika”
LVS EN 13779:2007 „Nedzīvojamo ēku ventilācija. Ventilācijas un gaisa kondicionēšanas
sistēmu veiktspējas prasības”
LVS EN ISO 13786 „Ēku būvkomponentu siltumtehniskās īpašības. Dinamiskie siltumtehniskie
raksturlielumi. Aprēķināšanas metodika”
LVS EN ISO 13788 „Ēku būvmateriālu un būvelementu higrosiltumtehniskās īpašības -
Iekšējās virsmas temperatūra, lai izvairītos no kritiskā virsmas mitruma un iekšējās
kondensācijas - Aprēķina metodes”
Nozari regulējošie normatīvie akti
19Sandris Liepiņš, Mg.Sc.ing. būvinženieris, neatkarīgais eksperts energoefektivitātes jomā
Latvijas valsts standarti, starptautiskie Eiropas, ISO standarti
LVS EN ISO 13789 „Ēku siltumtehniskās īpašības. Siltuma pārejas un telpu vēdināšanās
radītās siltuma apmaiņas koeficients. Aprēķināšanas metodika”
LVS EN ISO 13790 „Ēku energoefektivitāte. Telpu apsildīšanas un dzesēšanas
energopatēriņa rēķināšana”
LVS EN 13829 „Ēku termiskā efektivitāte - Ēku gaisa caurlaidības noteikšana - Piespiedu
ventilācijas metode”
LVS EN ISO 14683 „Termiskie tilti būvkonstrukcijās. Lineārās siltumapmaiņas koeficients.
Vienkāršota aprēķināšanas metodika un standartvērtības”
Nozari regulējošie normatīvie akti
20Sandris Liepiņš, Mg.Sc.ing. būvinženieris, neatkarīgais eksperts energoefektivitātes jomā
Latvijas valsts standarti, starptautiskie Eiropas, ISO standarti
LVS EN 15316-2-1 „Ēku apkures sistēmas. Sistēmas energoprasību un lietderības koeficientu aprēķināšanas metode. 2-1. daļa: Siltumatdeves sistēmas telpu apsildei”
LVS EN 15316-3-1 „Ēku apkures sistēmas. Sistēmu enerģijas patēriņa un efektivitātes aprēķināšanas metodika. 3-1. daļa: Mājsaimniecību karstā ūdens sistēmas: prasību noteikšana (ūdens apgādes sistēmas prasības)”
LVS EN 15316-3-2 „Ēku apsildes sistēmas. Sistēmu energoprasību un efektivitātes aprēķināšanas metodika. 32. daļa: Mājas karstā ūdens sistēmas: karstā ūdens sadale”
Nozari regulējošie normatīvie akti
21Sandris Liepiņš, Mg.Sc.ing. būvinženieris, neatkarīgais eksperts energoefektivitātes jomā
Būvniecības likums: Būtiskās būvei izvirzāmās prasības
(1) Būve projektējama un būvējama atbilstoši tās lietošanas veidam
(2) Visā ekonomiski pamatotajā ekspluatācijas laikā būvei un tās elementiem jāatbilst šādām
būtiskām prasībām:
1) mehāniskā stiprība un stabilitāte
2) ugunsdrošība
3) higiēna, nekaitīgums un vides aizsardzība
4) lietošanas drošība un vides pieejamība
5) akustika (aizsardzība pret trokšņiem)
6) energoefektivitāte
7) ilgtspējīga dabas resursu izmantošana
Nozari regulējošie normatīvie akti
22Sandris Liepiņš, Mg.Sc.ing. būvinženieris, neatkarīgais eksperts energoefektivitātes jomā
Būvniecības likums: Būtiskās būvei izvirzāmās prasības
(3) Atkāpes no būvniecību regulējošu normatīvo aktu tehniskajām prasībām būvprojektā pēc
tā saskaņošanas ar attiecīgajām valsts un pašvaldību institūcijām ir pieļaujamas šādos
gadījumos:
1) ar alternatīviem tehniskajiem risinājumiem tiek nodrošināta šā panta otrās daļas prasību
izpilde;
2) atjaunojot, pārbūvējot vai restaurējot ēkas ar kultūrvēsturisku vērtību, attiecīgās prasības
tehniski nav iespējams ievērot vai to ievērošanas dēļ ēka zaudētu savu kultūrvēsturisko
vērtību.
Nozari regulējošie normatīvie akti
23Sandris Liepiņš, Mg.Sc.ing. būvinženieris, neatkarīgais eksperts energoefektivitātes jomā
MK noteikumi Nr. 529 „Ēku būvnoteikumi”
Ierosinot pirmās, otrās vai trešās grupas ēkas vienkāršotu fasādes atjaunošanu – visu logu
nomaiņu, fasādes siltināšanu, jumta siltināšanu, jumta ieseguma nomaiņu, pagraba
siltināšanu vai lodžiju aizstiklošanu, nemainot ārsienu izvietojumu, – būvvaldē iesniedz:
skaidrojošu aprakstu par plānoto būvniecības ieceri, tai skaitā par ugunsdrošības risinājumiem un izmantotajiem
būvizstrādājumiem, veicamajiem energoefektivitātes pasākumiem, ...
Kā arī citus dokumentus, atļaujas vai saskaņojumus, ja to nosaka normatīvie akti.
Iekļaujamās dokumentācijas sastāvā apliecināt risinājumu atbilstību, piemēram, LBN 002,
MK 383 un tā pielikumiem (t.sk. energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu pārskatam).
Nozari regulējošie normatīvie akti
24Sandris Liepiņš, Mg.Sc.ing. būvinženieris, neatkarīgais eksperts energoefektivitātes jomā
MK noteikumi Nr. 529 „Ēku būvnoteikumi”
Projektēšana. Būvprojekta izstrādāšana un tā sastāvs
71. Otrās grupas ēkas būvprojektam (izņemot gadījumu, ja paredzēta nojaukšana) ir šādas
sastāvdaļas:
..
71.5. ēkas energoefektivitātes novērtējums aprēķinātajai energoefektivitātei, ja to nosaka
Ēku energoefektivitātes likums
Nozari regulējošie normatīvie akti
25Sandris Liepiņš, Mg.Sc.ing. būvinženieris, neatkarīgais eksperts energoefektivitātes jomā
MK noteikumi Nr. 529 „Ēku būvnoteikumi”
Projektēšana. Būvprojekta izstrādāšana un tā sastāvs
72. Trešās grupas ēkas būvprojektam (izņemot gadījumu, ja paredzēta nojaukšana) ir šādas
sastāvdaļas:
..
72.6. ēkas energoefektivitātes novērtējums aprēķinātajai energoefektivitātei, ja to nosaka
Ēku energoefektivitātes likums
72.7. būvprojekta ekspertīze (MK noteikumi Nr. 500 3. pielikums)
.
Nozari regulējošie normatīvie akti
26Sandris Liepiņš, Mg.Sc.ing. būvinženieris, neatkarīgais eksperts energoefektivitātes jomā
MK noteikumi Nr. 529 „Ēku būvnoteikumi”
Būvprojekta ekspertīze
83. Trešās grupas ēkas būvprojekta ekspertīzi veic, lai izvērtētu projektētās ēkas atbilstību ēkas
mehāniskajai stiprībai un stabilitātei noteiktajām prasībām, kā arī ugunsdrošības, lietošanas
drošības un vides pieejamības prasībām:
..
83.6. (ekspertīze veicama) energoefektivitātes novērtējumam aprēķinātajai energoefektivitātei,
ja to nosaka Ēku energoefektivitātes likums.
Nozari regulējošie normatīvie akti
Ēku energoefektivitātes likums
Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:
1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010.gada 19.maija direktīvas 2010/31/ES par ēku
energoefektivitāti
2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada 25.oktobra direktīvas 2012/27/ES par
energoefektivitāti
27Sandris Liepiņš, Mg.Sc.ing. būvinženieris, neatkarīgais eksperts energoefektivitātes jomā
Nozari regulējošie normatīvie akti
Ēku energoefektivitātes likums
ēkas energoefektivitāte — relatīvs enerģijas daudzums, kas raksturo konkrētās ēkas
apkurei, ventilācijai, dzesēšanai, apgaismojumam un karstā ūdens apgādei nepieciešamās
enerģijas patēriņu ēkas tipam raksturīgos ekspluatācijas apstākļos
ēkas energosertifikācija — process, kurā nosaka ekspluatējamas ēkas vai tās daļas
energoefektivitāti un izsniedz ēkas energosertifikātu vai nosaka projektējamas,
pārbūvējamas vai atjaunojamas ēkas vai tās daļas plānoto energoefektivitāti un izsniedz
ēkas pagaidu energosertifikātu
28Sandris Liepiņš, Mg.Sc.ing. būvinženieris, neatkarīgais eksperts energoefektivitātes jomā
Ēku energoefektivitātes minimālais pieļaujamais līmenis Latvijā
Ēku energoefektivitātes likums
Likums nosaka:
1) ekspluatējamu ēku minimālās energoefektivitātes prasības
2) projektējamu, pārbūvējamu vai atjaunojamu ēku minimālās energoefektivitātes prasības
3) ēku energosertifikācijas, apkures sistēmu un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudes
prasības
29Sandris Liepiņš, Mg.Sc.ing. būvinženieris, neatkarīgais eksperts energoefektivitātes jomā
Ēku energoefektivitātes minimālais pieļaujamais līmenis Latvijā
Ēku energoefektivitātes likums
Likuma prasības nepiemēro ēkām
1) kurām enerģiju neizmanto iekštelpu mikroklimata regulēšanai
2) kuras ir kultūras pieminekļi vai kurās atrodas kultūras pieminekļi, kā arī kultūras pieminekļu teritorijās esošām ēkām, ja likuma prasību izpilde apdraud šo kultūras pieminekļu saglabāšanu vai pazemina to kultūrvēsturisko vērtību
3) kuras projektētas un būvētas dievkalpojumiem un citām reliģiskām darbībām
30Sandris Liepiņš, Mg.Sc.ing. būvinženieris, neatkarīgais eksperts energoefektivitātes jomā
Ēku energoefektivitātes minimālais pieļaujamais līmenis Latvijā
Ēku energoefektivitātes likums
Likuma prasības nepiemēro ēkām
4) kuras ir dzīvojamās ēkas, ko izmanto vai paredzēts izmantot mazāk par četriem mēnešiem
gadā vai arī ierobežotu laiku katru gadu, un kuru paredzamais enerģijas patēriņš ir mazāks par
40 kilovatstundām uz kvadrātmetru gadā (piemēram, vasarnīcas, dārza mājas)
5) kuras ir brīvi stāvošas un kuru kopējā telpu platība ir mazāka par 50 kvadrātmetriem
6) kuras paredzētas lietošanai uz laiku, ne ilgāku par diviem gadiem
7) kuras ir rūpnieciskās ražošanas ēkas un lauku saimniecību nedzīvojamās ēkas ar zemu
enerģijas pieprasījumu (kopējais enerģijas patēriņš nepārsniedz 50 kilovatstundas uz
kvadrātmetru gadā).
31Sandris Liepiņš, Mg.Sc.ing. būvinženieris, neatkarīgais eksperts energoefektivitātes jomā
Ēku energoefektivitātes minimālais pieļaujamais līmenis Latvijā
Ēku energoefektivitātes likums
Energoefektivitātes minimālās prasības pārbūvējamām vai atjaunojamām ēkām attiecībā uz to
ārējo norobežojošo konstrukciju būvelementu siltuma caurlaidību un inženiertehniskajām
sistēmām, kā arī ēkas energoefektivitātes pieļaujamo līmeni nosaka citi normatīvie akti.
Energoefektivitātes minimālās prasības pārbūvējamām vai atjaunojamām ēkām piemēro, ja:
1) būvniecības ieceres dokumentācijā ēkas ārējā norobežojošā konstrukciju būvelementa
pārbūve skar vairāk nekā 25 procentus no šā būvelementa virsmas
2) veic ēkas inženiertehnisko sistēmu pārbūvi vai atjaunošanu.
32Sandris Liepiņš, Mg.Sc.ing. būvinženieris, neatkarīgais eksperts energoefektivitātes jomā
Ēku energoefektivitātes minimālais pieļaujamais līmenis Latvijā
Ēku energoefektivitātes likums
Ēkas energosertifikāciju veic:
1) projektējamai, pārbūvējamai vai atjaunojamai ēkai, lai to pieņemtu ekspluatācijā vai pārdotu
2) ēkas daļai projektējamā, pārbūvējamā vai atjaunojamā ēkā, lai pārdotu šo ēkas daļu, ja tai ir
paredzēta individuāla energonesēja vai siltumenerģijas uzskaite
3) ekspluatējamai ēkai, lai to pārdotu, izīrētu vai iznomātu
4) ekspluatējamas ēkas daļai, kuras kopējā telpu platība pārsniedz 50 kvadrātmetrus, lai to
pārdotu, izīrētu vai iznomātu, ja šai ēkas daļai ir individuāla energonesēja vai siltumenerģijas
uzskaite
33Sandris Liepiņš, Mg.Sc.ing. būvinženieris, neatkarīgais eksperts energoefektivitātes jomā
Ēku energoefektivitātes minimālais pieļaujamais līmenis Latvijā
Ēku energoefektivitātes likums
Ēkas energosertifikāciju veic:
5) valsts vai pašvaldības īpašumā esošai vai valsts vai pašvaldības iestādes lietošanā nodotai
publiskai ēkai, kuras kopējā telpu platība pārsniedz 250 kvadrātmetrus
6) gadījumos, kad ēkas īpašnieks ir pieņēmis lēmumu par ēkas energosertifikāciju
Ekspluatējamas ēkas energosertifikācija nav jāveic, lai pārdotu, izīrētu vai iznomātu to ēkas
daļu, kurai nav individuāla energonesēja vai siltumenerģijas uzskaites.
34Sandris Liepiņš, Mg.Sc.ing. būvinženieris, neatkarīgais eksperts energoefektivitātes jomā
Ēku energoefektivitātes minimālais pieļaujamais līmenis Latvijā
2013.gada 9.jūlija Ministru kabineta noteikumi Nr.383
"Noteikumi par ēku energosertifikāciju"
Lai veiktu projektējamas ēkas (jaunbūves, pārbūvējamas vai atjaunojamas ēkas)
energosertifikāciju, neatkarīgs eksperts:
3.1. pārbauda aprēķiniem nepieciešamo izejas datu kvalitāti un nosaka to piemērojamību
3.2. aprēķina ēkas energoefektivitātes rādītājus saskaņā ar normatīvajiem aktiem ēkas
energoefektivitātes aprēķina metodes jomā
3.3. pamatojoties uz aprēķiniem un uz faktisko būvniecības rezultātu, nododot būvi
ekspluatācijā, izsniedz ēkas pagaidu energosertifikātu
35Sandris Liepiņš, Mg.Sc.ing. būvinženieris, neatkarīgais eksperts energoefektivitātes jomā
Ēku energoefektivitātes minimālais pieļaujamais līmenis Latvijā
Ēku energoefektivitātes minimālais pieļaujamais līmenis pārbūvējamām vai atjaunojamām ēkām:
1. daudzdzīvokļu dzīvojamām ēkām – energoefektivitātes rādītājs apkurei nepārsniedz 90 kWh
uz kvadrātmetru gadā
2. dažādu veidu viendzīvokļa un divdzīvokļu dzīvojamām ēkām – energoefektivitātes rādītājs
apkurei nepārsniedz 100 kWh uz kvadrātmetru gadā
3. nedzīvojamām ēkām – energoefektivitātes rādītājs apkurei nepārsniedz 110 kWh uz
kvadrātmetru gadā
36Sandris Liepiņš, Mg.Sc.ing. būvinženieris, neatkarīgais eksperts energoefektivitātes jomā
37Sandris Liepiņš, Mg.Sc.ing. būvinženieris, neatkarīgais eksperts energoefektivitātes jomā
2013.gada 9.jūlijaMinistru kabineta noteikumi Nr.383«Noteikumi par ēku energosertifikāciju»
Ēku energoefektivitātes minimālais pieļaujamais līmenis jaunbūvēm
38Sandris Liepiņš, Mg.Sc.ing. būvinženieris, neatkarīgais eksperts energoefektivitātes jomā
Energosertifikātu dizains
2010.gada 8.jūnijaMinistru kabineta noteikumi Nr.504
(Tiesību akts zaudējis spēku 19.07.2013.)
39Sandris Liepiņš, Mg.Sc.ing. būvinženieris, neatkarīgais eksperts energoefektivitātes jomā
Energosertifikātu dizains
2013.gada 9.jūlijaMinistru kabineta noteikumi Nr.383«Noteikumi par ēku energosertifikāciju»
19.07.2013.-20.11.2015. Pamata redakcija (t.i. šobrīd nav spēkā)
40Sandris Liepiņš, Mg.Sc.ing. būvinženieris, neatkarīgais eksperts energoefektivitātes jomā
Energosertifikātu dizains
2013.gada 9.jūlijaMinistru kabineta noteikumi Nr.383«Noteikumi par ēku energosertifikāciju»
no 17.12.2016. - ...Spēkā esošā redakcija
41Sandris Liepiņš, Mg.Sc.ing. būvinženieris, neatkarīgais eksperts energoefektivitātes jomā
Energosertifikātu dizains
2013.gada 9.jūlijaMinistru kabineta noteikumi Nr.383«Noteikumi par ēku energosertifikāciju»
no 17.12.2016. - ...Spēkā esošā redakcija
BIS sistēmā (paraugs)
Ēku energoefektivitātes minimālais pieļaujamais līmenis Latvijā
2013.gada 9.jūlija Ministru kabineta noteikumi Nr.383"Noteikumi par ēku energosertifikāciju"
Dzīvojamām ēkām salīdzinošajā vērtēšanas skalā lietotās ēku energoefektivitātes klases:
A klase – energoefektivitātes rādītājs apkurei nepārsniedz 40 kWh uz kvadrātmetru gadā
B klase – no 40 kWh uz kvadrātmetru gadā līdz 60 kWh uz kvadrātmetru gadā
C klase – no 60 kWh uz kvadrātmetru gadā līdz 80 kWh uz kvadrātmetru gadā
D klase – no 80 kWh uz kvadrātmetru gadā līdz 100 kWh uz kvadrātmetru gadā
E klase – no 100 kWh uz kvadrātmetru gadā līdz 150 kWh uz kvadrātmetru gadā
F klase – energoefektivitātes rādītājs apkurei pārsniedz 150 kWh uz kvadrātmetru gadā, ēkai
nepieciešami energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi
42Sandris Liepiņš, Mg.Sc.ing. būvinženieris, neatkarīgais eksperts energoefektivitātes jomā
Ēku energoefektivitātes minimālais pieļaujamais līmenis Latvijā
2013.gada 9.jūlija Ministru kabineta noteikumi Nr.383"Noteikumi par ēku energosertifikāciju"
Nedzīvojamām ēkām salīdzinošajā vērtēšanas skalā lietotās ēku energoefektivitātes klases:
A klase – energoefektivitātes rādītājs apkurei nepārsniedz 45 kWh uz kvadrātmetru gadā
B klase – no 45 kWh uz kvadrātmetru gadā līdz 65 kWh uz kvadrātmetru gadā
C klase – no 65 kWh uz kvadrātmetru gadā līdz 90 kWh uz kvadrātmetru gadā
D klase – no 90 kWh uz kvadrātmetru gadā līdz 110 kWh uz kvadrātmetru gadā
E klase – no 110 kWh uz kvadrātmetru gadā līdz 150 kWh uz kvadrātmetru gadā
F klase – energoefektivitātes rādītājs apkurei pārsniedz 150 kWh uz kvadrātmetru gadā, ēkai
nepieciešami energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi
43Sandris Liepiņš, Mg.Sc.ing. būvinženieris, neatkarīgais eksperts energoefektivitātes jomā
Ēku energoefektivitātes minimālais pieļaujamais līmenis Latvijā
Ēka klasificējama kā gandrīz nulles enerģijas ēka, ja tā atbilst visām šādām prasībām:
• A.1) ēkas energoefektivitātes rādītājs apkurei atbilst A klasei, vienlaikus nodrošinot telpu
mikroklimata atbilstību normatīvo aktu prasībām būvniecības, higiēnas un darba
aizsardzības jomā
• A.2) kopējais primārās enerģijas patēriņš apkurei, karstā ūdens apgādei, mehāniskajai
ventilācijai, dzesēšanai, apgaismojumam sastāda ne vairāk kā 95 kWh uz kvadrātmetru
gadā
ēkā izmanto augstas efektivitātes sistēmas, kuras:
• A.3) nodrošina ne mazāk kā 75 % ventilācijas siltuma zudumu atgūšanu apkures periodā
• A.4) vismaz daļēji nodrošina atjaunojamās enerģijas izmantošanu** nepieciešami dati par centralizētās siltumenerģijas piegādātāju saražoto atjaunojamās enerģijas daļu
A.5) ēkā nav uzstādītas zemas lietderības fosilo kurināmo apkures iekārtas.
44Sandris Liepiņš, Mg.Sc.ing. būvinženieris, neatkarīgais eksperts energoefektivitātes jomā
Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika LBN 002-15
Latvijas būvnormatīvs LBN 002-15 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika"
Būvnormatīvs nosaka ēku ārējo norobežojošo konstrukciju būvelementu siltumtehniskās
projektēšanas kārtību jaunbūvējamām, pārbūvējamām un atjaunojamām apkurināmām ēkām, kā
arī esošajās ēkās ierīkojamām jaunām apkurināmām telpām, kurās apkures sezonā tiek uzturēta
temperatūra 8 °C un augstāka
45Sandris Liepiņš, Mg.Sc.ing. būvinženieris, neatkarīgais eksperts energoefektivitātes jomā
Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika LBN 002-15
Būvnormatīva mērķis ir samazināt enerģijas patēriņu ēkās, paaugstinot enerģijas izmantošanas
efektivitāti. Ēku projektēšanā un būvniecībā paredz enerģētiski efektīvus būvelementus, kas
ierobežo oglekļa dioksīda emisiju
Ēku ārējo norobežojošo konstrukciju būvelementi (turpmāk – būvelements) ir ārējās sienas,
jumti, bēniņu pārsegumi, pārsegumi, kas saskaras ar āra gaisu (arī virs caurbrauktuvēm), grīdas
virs neapkurināmiem pagrabiem, aukstās pagrīdes un grīdas uz grunts, pagraba ārsienas, kas
saskaras ar āra gaisu vai grunti, ārsienu logi, durvis un vārti
Enerģētiski efektīvi ir tādi būvelementi, kas pietiekami labi pasargā telpas no atdzišanas ziemā
un no pārkaršanas vasarā. Būvprojektā paredzot ēkā izmantojamos būvelementus, novērtē to
siltuma inerci un izvēlas piemērotāko masīvo un siltumizolējošo slāņu kombināciju
46Sandris Liepiņš, Mg.Sc.ing. būvinženieris, neatkarīgais eksperts energoefektivitātes jomā
Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika LBN 002-15
Arhitektūras pieminekļa atjaunošanā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija var atļaut
atkāpes no šī būvnormatīva prasībām, ja attiecīgo prasību izpilde apdraud kultūras pieminekļa
saglabāšanu vai pazeminās tā kultūrvēsturiskā vērtība.
Veicot būvelementu siltumtehnisko aprēķinu un projektēšanu, lieto Latvijas nacionālo
(piemērojamo) standartu prasības
47Sandris Liepiņš, Mg.Sc.ing. būvinženieris, neatkarīgais eksperts energoefektivitātes jomā
Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika LBN 002-15
Nr.p. k.
Būvelementi
Dzīvojamās mājas,
pansionāti, slimnīcas un
bērnudārzi
Publiskās ēkas, izņemot
pansionātus, slimnīcas un
bērnudārzus
Ražošanas ēkas
1. Jumti un pārsegumi, kas saskaras
ar āra gaisu
0,15 κ 0,20 κ 0,25 κ
2. Grīdas uz grunts 0,15 κ 0,20 κ 0,30 κ
3. Sienas 0,18 κ 0,20 κ 0,25 κ
4. Logi, durvis un citas stiklotās
konstrukcijas:
4.1. logi, balkona durvis un citas
stiklotās konstrukcijas
1,30 κ 1,40 κ 1,60 κ
4.2. ēku ārdurvis 1,80 κ 2,00 κ 2,20 κ
5. Termiskie tilti ψRN 0,10 κ 0,15 κ 0,30 κ
48Sandris Liepiņš, Mg.Sc.ing. būvinženieris, neatkarīgais eksperts energoefektivitātes jomā
Būvelementa un lineārā termiskā tilta siltuma caurlaidības koeficientu URN W/(m2 x K) un ψRN W/(m x K) normatīvās vērtības
Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika LBN 002-15
49Sandris Liepiņš, Mg.Sc.ing. būvinženieris, neatkarīgais eksperts energoefektivitātes jomā
Būvelementa un lineārā termiskā tilta siltuma caurlaidības koeficientu URM W/(m2 x K) un ψRM W/(m x K) maksimālās vērtības
Nr.
p. k.Būvelementi
Dzīvojamās mājas, pansionāti,
slimnīcas un bērnudārzi
Publiskās ēkas, izņemot pansionātus,
slimnīcas un bērnudārzusRažošanas ēkas
1. Jumti un pārsegumi, kas
saskaras ar āra gaisu
0,20 κ 0,25 κ 0,35 κ
2. Grīdas uz grunts 0,20 κ 0,25 κ 0,40 κ
3. Sienas
3.1. Sienas(izņemot 3.2.apakšpunktu)
0,23 κ 0,25 κ 0,30 κ
3.2. Sienas tradicionālajās
guļbūvēs bez siltumizolācijas
slāņa iebūvēšanas sienā
0,65 κ 0,65 κ 0,30 κ
4. Logi, durvis un citas stiklotās
konstrukcijas:
4.1. logi, balkona durvis un
citas stiklotās konstrukcijas
1,80 κ 1,80 κ 1,80 κ
4.2. ēku ārdurvis 2,30 κ 2,50 κ 2,70 κ
5. Termiskie tilti ψRN 0,15 κ 0,20 κ 0,35 κ
Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika (tabulas fragments)
50Sandris Liepiņš, Mg.Sc.ing. būvinženieris, neatkarīgais eksperts energoefektivitātes jomā
Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika -
51Sandris Liepiņš, Mg.Sc.ing. būvinženieris, neatkarīgais eksperts energoefektivitātes jomā
Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 003-15 "Būvklimatoloģija"
Klimatoloģiskie rādītāji
Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika -
52Sandris Liepiņš, Mg.Sc.ing. būvinženieris, neatkarīgais eksperts energoefektivitātes jomā
Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 003-15 "Būvklimatoloģija"
Klimatoloģiskie rādītāji
1.tabulā "Vidējā gaisa temperatūra (°C)" sniegta informācija par mēnešu un gada vidējo gaisa
temperatūru, kas ir Pasaules meteoroloģiskās organizācijas (turpmāk - Organizācijas) 30 gadu
perioda (1961.- 1990.) vidējā aritmētiskā. Minēto temperatūru varbūtība vidēji ir 0,5, t.i., tās var
atkārtoties vidēji reizi divos gados
7.tabula "Apkures perioda ilgums un vidējā gaisa temperatūra (°C)". Par apkures periodu
uzskata laiku, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra ir stabili vienāda ar 8,0 °C vai zemāka.
Apkures perioda raksturlielumi aprēķināti par Organizācijas 30 gadu datu periodu (1961.- 1990.)
Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika LBN 002-15
Aprēķina siltuma caurlaidības koeficienta U vērtību nosaka:
1. sienām, jumtiem un grīdām, kas ir saskarē ar āra gaisu, – saskaņā ar standartu LVS EN ISO 6946 "Ēku būvkomponenti un būvelementi. Siltumpretestība un siltumapmaiņas koeficients. Aprēķināšanas metodika"
2. grīdām, kam nav saskares ar āra gaisu, − saskaņā ar standartu LVS EN ISO 13370 "Ēku siltumtehniskās īpašības. Siltuma zudumi caur zemi. Aprēķināšanas metodika"
3. logiem un durvīm – saskaņā ar standartu LVS EN ISO 10077-1 "Logu, durvju un slēģu siltumtehniskās īpašības. Siltumcaurlaidības aprēķināšana. 1. daļa: Vispārīgi"
4. termiskajiem tiltiem ψ j , χ k − saskaņā ar standartu LVS EN ISO 10211 "Termiskie tilti būvkonstrukcijās. Siltuma plūsmas un virsmas temperatūras. Detalizēti aprēķini" vai LVS ISO 14683:2013 L "Termiskie tilti būvkonstrukcijās. Lineārās siltumapmaiņas koeficients. Vienkāršota aprēķināšanas metodika un standartvērtības"
53Sandris Liepiņš, Mg.Sc.ing. būvinženieris, neatkarīgais eksperts energoefektivitātes jomā
Enerģijas patēriņš apkurei. Sasniedzamos rādītājus ietekmējošie risinājumi
25.06.2013. MK noteikumi Nr. 348 „Ēkas energoefektivitātes aprēķina metode”
Noteikumi nosaka ēkas energoefektivitātes aprēķina metodi
Metodi lieto, sastādot enerģijas bilanci ēkas līmenī
Ja sastāda enerģijas bilanci ēkas inženiertehnisko sistēmu līmenī vai ja ēkai aprēķinātā apkurei
nepieciešamā enerģija ir mazāka par 50 kilovatstundām uz aprēķina platības kvadrātmetru gadā,
veic detalizētu aprēķinu saskaņā ar standartu LVS EN ISO 13790 "Ēku energoefektivitāte. Telpu
apsildīšanas un dzesēšanas energopatēriņa rēķināšana"
54Sandris Liepiņš, Mg.Sc.ing. būvinženieris, neatkarīgais eksperts energoefektivitātes jomā
Enerģijas patēriņš apkurei. Sasniedzamos rādītājus ietekmējošie risinājumi
55Sandris Liepiņš, Mg.Sc.ing. būvinženieris, neatkarīgais eksperts energoefektivitātes jomā
Energoefektivitātes sertifikāta un energoefektivitātes aprēķina sastādīšanai nepieciešams:
būvprojekta sastāvs
būvprojekta sadaļas sējuma titullapa
Būvprojekta daļas:
ģenplāna (GP) daļa
arhitektūras daļa (AR)
daļa par apkuri, ventilāciju (AVK), siltuma mezglu (SM), ūdensapgādes risinājumi (UK)
būvprojekta daļu (GP, AR, AVK, SM, UK) paskaidrojuma raksti
esošām, pārbūvējamām ēkām - inventarizācijas lieta
ēkas blīvuma tests un termogrāfiskās apsekošanas ziņojums
Enerģijas patēriņš apkurei. Sasniedzamos rādītājus ietekmējošie risinājumi
Siltuma zudumu saikne ar enerģijas patēriņu apkurei
Katras ēkas zonas apkurei nepieciešamo enerģiju katram aprēķina periodam nosaka:
56Sandris Liepiņš, Mg.Sc.ing. būvinženieris, neatkarīgais eksperts energoefektivitātes jomā
Qapk,n = Qapk,z – Qapk,ieg × ηapk,ieg , kur
Qapk,n – ēkas apkurei nepieciešamā enerģija (Wh)
Qapk,z – kopējie siltuma zudumi apkurei (Wh)
Qapk,ieg – kopējie siltuma ieguvumi apkurei (Wh)
ηapk,ieg – siltuma ieguvumu izmantošanas faktors
Enerģijas patēriņš apkurei. Sasniedzamos rādītājus ietekmējošie risinājumi
57Sandris Liepiņš, Mg.Sc.ing. būvinženieris, neatkarīgais eksperts energoefektivitātes jomā
Kopējie siltuma zudumi ēkas zonā aprēķina periodā
Qapk,z = Qapk,pr + Qapk,ve
Qapk,z – kopējie siltuma zudumi apkurei (Wh)
Qapk,pr – kopējie siltuma zudumi apkurei ar pārvadi (Wh)
Qapk,ve – kopējie siltuma zudumi apkurei ar ventilāciju (Wh)
Enerģijas patēriņš apkurei. Sasniedzamos rādītājus ietekmējošie risinājumi
58Sandris Liepiņš, Mg.Sc.ing. būvinženieris, neatkarīgais eksperts energoefektivitātes jomā
Qapk,z = Qapk,pr + Qapk,ve
Siltuma pārvades zudumi
Siltuma zudumi apkurei ar ventilāciju
Enerģijas patēriņš apkurei. Sasniedzamos rādītājus ietekmējošie risinājumi
59Sandris Liepiņš, Mg.Sc.ing. būvinženieris, neatkarīgais eksperts energoefektivitātes jomā
Kopējie siltuma zudumi ēkas zonā aprēķina periodā
Hve,k = ρaca (∑qve,k,vid) , kur
Hve,k – siltuma pārvades koeficients ar gaisa plūsmas ventilāciju,
elementam k ieplūstot zonā ar piegādes temperatūru T2,pieg,k (W/K)
qve,k,vid – gaisa plūsmas elementa k laika vidējais plūsmas līmenis (m3/h)
ρaca – gaisa siltumietilpība uz tilpumu = 0,34 (Wh/(m3 × oC))
Enerģijas patēriņš apkurei. Sasniedzamos rādītājus ietekmējošie risinājumi
60Sandris Liepiņš, Mg.Sc.ing. būvinženieris, neatkarīgais eksperts energoefektivitātes jomā
Kopējie siltuma ieguvumi ēkas zonā aprēķina periodā
Qapk,ieg = Qiek + Qsol
Qapk,ieg – kopējie siltuma ieguvumi apkurei (Wh)
Qiek – iekšējo siltuma ieguvumu summa aprēķina periodā (Wh)
Qsol – saules siltuma ieguvumu summa aprēķina periodā (Wh)
Enerģijas patēriņš apkurei. Sasniedzamos rādītājus ietekmējošie risinājumi
61Sandris Liepiņš, Mg.Sc.ing. būvinženieris, neatkarīgais eksperts energoefektivitātes jomā
Iekšējie siltuma ieguvumi (Qiek) ietver:
1. metabolisko siltumu no iedzīvotājiem un izkliedēto siltumu no ierīcēm
2. izkliedēto siltumu no apgaismošanas ierīcēm
3. siltumu, kas izkliedēts no karstā ūdens sistēmas
4. siltumu, kas izkliedēts no gaisa kondicionēšanas un ventilācijas sistēmas
5. siltumu no procesiem un priekšmetiem
Enerģijas patēriņš apkurei. Sasniedzamos rādītājus ietekmējošie risinājumi
62Sandris Liepiņš, Mg.Sc.ing. būvinženieris, neatkarīgais eksperts energoefektivitātes jomā
Robežlielumi un vienkāršojumi aptuvena rezultāta iegūšanai
Vienādojumā: Qapk,n = Qapk,z – Qapk,ieg × ηapk,ieg
Nezināmie:
( Qapk,pr + Qapk,ve ) – ( Qiek + Qsol ) × ηapk,ieg
Enerģijas patēriņš apkurei. Sasniedzamos rādītājus ietekmējošie risinājumi
63Sandris Liepiņš, Mg.Sc.ing. būvinženieris, neatkarīgais eksperts energoefektivitātes jomā
Ēkas apkurei nepieciešamā enerģija (Wh) atkarīga no:
1) Tiešā veidā siltuma zudumiem, kas ir saistīti ar ēkas norobežojošajām konstrukcijām:
a) siltuma zudumi apkurei ar pārvadi (Wh)
2) Siltuma zudumiem, kas ir saistīti ar ēkas plānojumu, ģeometriju, telpu gaisa tilpumu
b) siltuma zudumi apkurei ar ventilāciju (Wh)
3) Iespējamiem vienkāršojumiem, kurus var pieņemt kā sākotnēji prognozējamos lielumus
c) kopējie siltuma ieguvumi apkurei (Wh)
c.1) iekšējo siltuma ieguvumu summa aprēķina periodā (Wh)
c.2) saules siltuma ieguvumu summa aprēķina periodā (Wh)
Enerģijas patēriņš apkurei. Sasniedzamos rādītājus ietekmējošie risinājumi
64Sandris Liepiņš, Mg.Sc.ing. būvinženieris, neatkarīgais eksperts energoefektivitātes jomā
Iespējamiem vienkāršojumi, kurus var pieņemt kā sākotnēji prognozējamos lielumus - kopējie
siltuma ieguvumi apkurei
Iekšējie siltuma ieguvumi, atkarībā no apdzīvotības intensitātes
Apdzīvotība: kWh/m2 gadā
Maza 15
Vidēja 25
Augsta 35
Saules ieguvumi, atkarībā no stiklojuma un novietojuma
Saules ieguvumu novērtējums:
Mazs (maz stiklotu fasāžu) 5
Vidējs (stiklotās fasādes 15 – 25%) 10
Augsts (stiklotas fasādes, kas pārsniedz 40% no
fasāžu laukuma) 20
Enerģijas patēriņš apkurei. Sasniedzamos rādītājus ietekmējošie risinājumi
65Sandris Liepiņš, Mg.Sc.ing. būvinženieris, neatkarīgais eksperts energoefektivitātes jomā
Iespējamiem vienkāršojumi, kurus var pieņemt kā sākotnēji prognozējamos lielumus - siltuma
zudumi apkurei ar ventilāciju. Gaisa apmaiņas koeficienti (gaisa apmaiņa vienā stundā)
ZEP (līdz 35 kWh/m2 gadā): 0,3 (1/h), jāparedz mehāniskā ventilācijas sistēma ar siltuma
atgūšanu (rekuperāciju) vismaz 80%
Ģimenes mājas: 0,4 (1/h)
Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas: 0,5 (1/h)
Enerģijas patēriņš apkurei. Sasniedzamos rādītājus ietekmējošie risinājumi
66Sandris Liepiņš, Mg.Sc.ing. būvinženieris, neatkarīgais eksperts energoefektivitātes jomā
Iespējamiem vienkāršojumi, kurus var pieņemt kā sākotnēji prognozējamos lielumus - siltuma
zudumi apkurei ar ventilāciju. Gaisa apmaiņas koeficienti (gaisa apmaiņa vienā stundā)
Publiskās ēkas, t.sk. skolas, kultūras nami, bērnudārzi, pansionāti: 0,6 līdz 1,2 (1/h),
jāparedz mehāniskā ventilācijas sistēma. Parasti minimāli izvēlētā gaisa apstrādes iekārtu
rekuperācija 60%
Dažādu tipu ēkas (vidēji) ar griestu augstumu līdz 4 m: 0,6 (1/h)
Dažādu tipu ēkas (vidēji) ar griestu augstumu virs 6 m: 0,4 (1/h)
Dažādu tipu ēkas (vidēji) ar griestu augstumu virs 12 m: 0,3 (1/h)
Enerģijas patēriņš apkurei. Sasniedzamos rādītājus ietekmējošie risinājumi
67Sandris Liepiņš, Mg.Sc.ing. būvinženieris, neatkarīgais eksperts energoefektivitātes jomā
Iespējamiem vienkāršojumi, kurus var pieņemt kā sākotnēji prognozējamos lielumus - siltuma
zudumi apkurei ar ventilāciju. Gaisa apmaiņas koeficienti
Infiltrācijas koeficienti – atkarībā no ēkas novietojuma, šķēršļiem, vides, plūsmām atklātām
fasādēm.
Praksē lietotie koeficienti (gaisa apmaiņa vienā stundā)
Ļoti blīvām ēkām: 0,03 .. 0,10 (1/h)
Vidēji blīvām ēkām: 0,11 .. 0,30 (1/h)
Neblīvām ēkām: 0,40 + (1/h)
Enerģijas patēriņš apkurei. Sasniedzamos rādītājus ietekmējošie risinājumi
68Sandris Liepiņš, Mg.Sc.ing. būvinženieris, neatkarīgais eksperts energoefektivitātes jomā
Praksē visneizdevīgākā situācijā ir kompaktās dzīvojamās mājas
- 1 stāvs (grīda un pārsegumi dzesēti vienas zonas, viena stāva robežās)
- Ēkas ārējie izmēri, kas ir mazāki par 10 x 10 metriem
- Dzīvojamo telpu (projektētā) temperatūra, kas ir augstāka par +18 grādiem. Piemēram +20
- Logi ar divu stiklu paketēm un siltuma caurlaidību U=1,2 un augstāka, vienlaicīgi ārējo norobežojošo konstrukciju
siltuma caurlaidība sakrīt ar normatīvām vērtībām
- Izpildās LBN 002-15 nosacījums HT ir vienāds vai nedaudz zem HTR
- Lietderīgā gaisa apmaiņa 0,4 reizes stundā, bez siltuma atgūšanas
Lietojot vidējos raksturojošos rādītājus, rezultāts ir aprēķināts aptuveni 95 kWh/m2 gadā
Pieļaujams 70 kWh/m2 gadā
Enerģijas patēriņš apkurei. Sasniedzamos rādītājus ietekmējošie risinājumi
69Sandris Liepiņš, Mg.Sc.ing. būvinženieris, neatkarīgais eksperts energoefektivitātes jomā
Praksē visneizdevīgākā situācijā ir kompaktās dzīvojamās mājas (uzlabojums)
- 2 stāvs (grīda un pārsegumi dzesēti vienas zonas, divu stāvu robežās)
- Ēkas ārējie izmēri 12 x 12 metri
- Dzīvojamo telpu (projektētā) temperatūra +18 grādi
- Logi ar divu stiklu paketēm un siltuma caurlaidība U=1,2, vienlaicīgi ārējo norobežojošo konstrukciju siltuma
caurlaidība sakrīt ar normatīvām vērtībām
- Izpildās LBN 002-15 nosacījums HT ir vienāds vai nedaudz zem HTR
- Lietderīgā gaisa apmaiņa 0,4 reizes stundā, bez siltuma atgūšanas
Lietojot vidējos raksturojošos rādītājus, rezultāts ir aprēķināts aptuveni 67 kWh/m2 gadā
Pieļaujams 70 kWh/m2 gadā
Enerģijas patēriņš apkurei. Sasniedzamos rādītājus ietekmējošie risinājumi
70Sandris Liepiņš, Mg.Sc.ing. būvinženieris, neatkarīgais eksperts energoefektivitātes jomā
Praksē lietoto norobežojošo konstrukciju siltumizolācijas kārtu biezumi
Ēkām ar ārējiem izmēriem līdz 12 x 12 metri: siltumizolācijas kopējais biezums grīdām 15 cm,
kur siltuma caurlaidība vidēji U = 0,15 W/(m2*K)
Ārsienas karkasu konstrukcijās ar siltumizolācijas kārtas biezumu 25 cm, kur siltuma
caurlaidība vidēji U = 0,20 .. 0,23 W/(m2*K)
Pārsegumu konstrukcijas ar siltumizolācijas kārtas biezumu 30 cm, kur siltuma caurlaidība
vidēji U = 0,16 .. 0,18 W/(m2*K)
Enerģijas patēriņš apkurei. Sasniedzamos rādītājus ietekmējošie risinājumi
71Sandris Liepiņš, Mg.Sc.ing. būvinženieris, neatkarīgais eksperts energoefektivitātes jomā
Norobežojošo konstrukciju papildus raksturojums
Durvīm siltuma caurlaidība, kas nepārsniedz Ud = 1,60 W/(m2*K)
Logiem siltuma caurlaidība, kas nepārsniedz Uw = 1,20 W/(m2*K)
Logiem norādīt rāmju Uf , stiklojuma Ug un termisko tiltu Ψ robežvērtības
Piemēram, rāmjiem Uf ≤ 1,40 W/(m2*K), stiklojumam Ug ≤ 1,0 W/(m2*K) un termiskā tilta vērtība Ψ ≤ 0,04 W/(m*K),
kas iebūvējamiem elementiem kombinācijā nepārsniedz Uw = 1,20 W/(m2*K)
Ekonomiski pamatotie energoefektivitāti uzlabojošie pasākumi
Fasādes siltumizolācijas kārtas
72Sandris Liepiņš, Mg.Sc.ing. būvinženieris, neatkarīgais eksperts energoefektivitātes jomā
Uzlabojums
Izmkasas EUR,
bez PVN
F12, fasāde MW +120 mm 58,25
F15, fasāde MW +150 mm 61,60
F20, fasāde MW +200 mm 69,49
W3 (fasāde, jauna) koka k. ar MW 260 mm 47,68
W4 (fasāde, jauna) koka k. ar MW 320 mm 49,43
W5 (fasāde, jauna) koka k. ar MW 470 mm 53,75
W3-2 (fasāde, jauna) koka k. ar MW 240 mm 47,13
W5-2 (fasāde, jauna) koka k. ar MW 420 mm 52,31
W2 (fasāde, jauna) DZK ar EPS 160 mm 94,52
W3 (fasāde, jauna) DZK ar EPS 200 mm 100,55
W4 (fasāde, jauna) DZK ar EPS 280 mm 108,76
W5 (fasāde, jauna) DZK ar EPS 360 mm 119,25
C10, pamatu daļa XPS +100 mm 77,76
C12, pamatu daļa XPS +120 mm 80,48
Ekonomiski pamatotie energoefektivitāti uzlabojošie pasākumi
Grīdu, pārsegumu izolācijas kārtas
73Sandris Liepiņš, Mg.Sc.ing. būvinženieris, neatkarīgais eksperts energoefektivitātes jomā
Uzlabojums
Izmkasas
EUR, bez PVN
P10, pagraba pārsegums MW +100 mm 33,58
P12, pagraba pārsegums MW +120 mm 36,35
F1 (grīda, jauna) EPS 115 mm 57,26
F1 (grīda, jauna) EPS 150 mm 62,81
F1 (grīda, jauna) EPS 160 mm 65,58
F2 (grīda, jauna) EPS 180 mm 66,50
F3 (grīda, jauna) EPS 220 mm 76,67
F4 (grīda, jauna) EPS 300 mm 91,45
B25, bēniņi berama +250 mm 16,56
B30, bēniņi berama +300 mm 18,16
B35, bēniņi berama +350 mm 19,79
Ekonomiski pamatotie energoefektivitāti uzlabojošie pasākumi
Jumtu un atsevišķu pārsegumu izolācijas kārtas
74Sandris Liepiņš, Mg.Sc.ing. būvinženieris, neatkarīgais eksperts energoefektivitātes jomā
Uzlabojums
Izmkasas EUR,
bez PVN
J20+5, jumts EPS +200+MW 50 mm 56,30
J25+5, jumts EPS +250+MW 50 mm 57,58
J30+5, jumts EPS +300+MW 50 mm 58,86
R2 (pārsegums, jauns), koka sijas ar MW 240 mm 62,63
R3 (pārsegums, jauns), koka sijas ar MW 300 mm 65,98
R4 (pārsegums, jauns), koka sijas ar MW 400 mm 70,06
R5 (pārsegums, jauns), koka sijas ar MW 520 mm 75,00
R2-2 (pārsegums, jauns), DZK ar MW 200 mm 54,93
R3-2 (pārsegums, jauns), DZK ar MW 280 mm 59,49
R4-2 (pārsegums, jauns), DZK ar MW 360 mm 65,46
R5-2 (pārsegums, jauns), DZK ar MW 450 mm 72,13
Ekonomiski pamatotie energoefektivitāti uzlabojošie pasākumi
Logu, durvju nomaiņa un to siltumtehniskie rādītāji
75Sandris Liepiņš, Mg.Sc.ing. būvinženieris, neatkarīgais eksperts energoefektivitātes jomā
Uzlabojums
Izmkasas
EUR, bez PVN
L-1.39, PVC U=1.39 (maiņa) 66,68
L-1.33, PVC U=1.33 (maiņa) 68,75
L-1.13, PVC U=1.13 (maiņa) 79,71
L-1.06, PVC U=1.06 (maiņa) 84,50
L-0.99, PVC U=0.99 (maiņa) 102,80
L-0.83, PVC U=0.83 (maiņa) 107,46
L-0.80, PVC U=0.80 (maiņa) 148,22
L-0.74, PVC U=0.74 (maiņa) 172,05
D-1.38, PVC U=1.38 (maiņa) 395,80
D-1.57, PVC U=1.57 (maiņa) 368,58
D-1.69, PVC U=1.69 (maiņa) 351,99
D-1.78, PVC U=1.78 (maiņa) 350,57
D-1.87, PVC U=1.87 (maiņa) 342,06
Ekonomiski pamatotie energoefektivitāti uzlabojošie pasākumi
Logu, durvju nomaiņa un to siltumtehniskie rādītāji
76Sandris Liepiņš, Mg.Sc.ing. būvinženieris, neatkarīgais eksperts energoefektivitātes jomā
Uzlabojums
Izmkasas EUR,
bez PVN
L-G1, (jauns) PVC U=1.70, g=0.77 90,74
L-G1, (jauns) PVC U=2.02, g=0.77 54,44
L-G1, (jauns) PVC U=2.32, g=0.77 52,90
L-G1, (jauns) PVC U=2.21, g=0.77 53,38
L-G1, (jauns) PVC U=1.60, g=0.77 96,01
L-G1, (jauns) PVC U=2.09, g=0.77 54,44
L-G1, (jauns) PVC U=1.74, g=0.77 80,05
L-G2, (jauns) PVC U=1.29, g=0.64 91,45
L-G3, (jauns) PVC U=0.94, g=0.52 106,11
L-G4, (jauns) PVC U=0.72, g=0.52 149,00
D-D1, (jaunas) PVC U=1.60, g=0.77 96,01
D-D1, (jaunas) PVC U=1.74, g=0.77 80,05
D-D2, (jaunas) PVC U=1.29, g=0.64 91,45
D-D3, (jaunas) PVC U=0.94, g=0.52 106,11
Top Related