1
PAŠREIZĒJĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS
2013.GADS
DOBELES NOVADA
2
Saturs IEVADS ............................................................................................................................................. 4 1. ĢEOGRĀFISKAIS NOVIETOJUMS UN ADMINISTRATĪVAIS IEDALĪJUMS ....................................................... 5 2. DABAS APSTĀKĻI ....................................................................................................................... 6
2.1. Reljefs ...................................................................................................................................................... 6 2.2. Ģeoloģiskais raksturojums ...................................................................................................................... 7
3. DABAS RESURSI ......................................................................................................................... 8 3.1. Zemes lietošanas veidi ............................................................................................................................ 8 3.2. Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupas ........................................................................................ 9 3.3. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes ................................................................................................... 9 3.4. Meži ....................................................................................................................................................... 10 3.5. Ūdens resursi ......................................................................................................................................... 12 3.6. Pazemes ūdeņi ...................................................................................................................................... 13 3.7. Derīgie izrakteņi .................................................................................................................................... 13
4. AIZSARGĀJAMĀS DABAS TERITORIJAS UN OBJEKTI ........................................................................... 16 4.1. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas ..................................................................................................... 16 4.2. Mikroliegumi ......................................................................................................................................... 16 4.3. Vietējas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijas ................................................................................. 17 4.4. Ainavas .................................................................................................................................................. 17
5. KULTŪRVĒSTURISKAIS MANTOJUMS ............................................................................................. 18 6. IEDZĪVOTĀJI UN APDZĪVOJUMS .................................................................................................... 18
6.1. Iedzīvotāju skaits ................................................................................................................................... 18 6.2. Apdzīvojuma struktūra .......................................................................................................................... 20
7. SOCIĀLĀ INFRASTRUKTŪRA ........................................................................................................ 22 7.1. Izglītība .................................................................................................................................................. 22 7.2. Kultūra ................................................................................................................................................... 28 7.3. Sports .................................................................................................................................................... 29 7.4. Sociālie pakalpojumi un veselības aprūpe............................................................................................. 31 7.5. Sabiedriskā kārtība un tiesību aizsardzība ............................................................................................. 33
8. EKONOMISKĀ ATTĪSTĪBA ............................................................................................................ 36 8.1. Attīstības indekss .................................................................................................................................. 36 8.2. Nodarbinātība ....................................................................................................................................... 36 8.3. Uzņēmējdarbība .................................................................................................................................... 36 8.4. Nozaru raksturojums ............................................................................................................................. 38 8.5. Investīcijas ............................................................................................................................................. 41
9. TEHNISKĀ INFRASTRUKTŪRA UN PAKALPOJUMI .............................................................................. 45 9.1. Transporta infrastruktūra ...................................................................................................................... 45 9.2. Ūdensapgāde un notekūdeņu attīrīšana ............................................................................................... 48 9.3. Elektroapgāde ....................................................................................................................................... 49 9.4. Siltumapgāde ........................................................................................................................................ 50 9.5. Gāzes apgāde ........................................................................................................................................ 50 9.6. Sakari un komunikācijas ........................................................................................................................ 51 9.7. Atkritumu apsaimniekošana ................................................................................................................. 51
10. VIDES STĀVOKLIS ..................................................................................................................... 52 10.1. Gaisa kvalitāte ....................................................................................................................................... 52 10.2. Piesārņotās un potenciāli piesārņotās teritorijas .................................................................................. 52 10.3. Paaugstināta riska objekti un teritorijas ................................................................................................ 52 10.4. Degradētās teritorijas............................................................................................................................ 53 10.5. Ūdens kvalitāte ...................................................................................................................................... 53 10.6. Bīstamie atkritumi ................................................................................................................................. 54 10.7. Kapsētas ................................................................................................................................................ 54
11. NOVADA PAŠVALDĪBAS PĀRVALDE ............................................................................................... 56 11.1. Novada dome ........................................................................................................................................ 56 11.2. Pašvaldības administrācija .................................................................................................................... 56 11.3. Pašvaldības budžets .............................................................................................................................. 60
3
11.4. Pašvaldības līdzdalība kapitālsabiedrībās .............................................................................................. 62 11.5. Pašvaldības nekustamā īpašuma novērtējums ..................................................................................... 63 11.6. Publiskās investīcijas infrastruktūrā pašvaldības administratīvajā teritorijā ........................................ 63 11.7. Sadarbība un komunikācija ................................................................................................................... 66 Novērtējums ....................................................................................................................................................... 67
KOPSAVILKUMS .............................................................................................................................. 69 PIELIKUMI....................................................................................................................................... 73
1.pielikums. Dobeles novada valsts nozīmes ūdensteces un ūdensnotekas ...................................................... 73 2.pielikums. Valsts un vietējas nozīmes aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts ...................... 74 3.pielikums. Novada pašvaldības ceļi ................................................................................................................. 78 4.pielikums. Meža ceļi Dobeles novadā ............................................................................................................. 96 5.pielikums. Ūdens ņemšanas avoti Dobeles novadā (2011.g.) ......................................................................... 98 6.pielikums. Ūdensapgādes tīklu raksturojums ................................................................................................ 100 7.pielikums. Piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietas ............................................................................... 101
4
IEVADSDobeles novada pašvaldības attīstības programma ir vidēja termiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā noteiktas vidēja termiņa prioritātes un pasākumu kopums pašvaldības attīstības stratēģijā izvirzīto ilgtermiņa stratēģisko uzstādījumu īstenošanai.
Pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentu (ilgtspējīgas attīstības stratēģijas, attīstības programmas un teritorijas plānojuma) izstrādei par informatīvu materiālu izmanto pastāvīgi aktualizējamu pašreizējās situācijas raksturojumu.
Pašreizējās situācijas analīzes mērķis ir apkopot informāciju par pašvaldības resursiem, teritorijas attīstības tendencēm un problēmām.
Pašreizējās situācijas raksturojumā izmantoti Dobeles novada pašvaldības izstrādātie un spēkā esošie attīstības plānošanas dokumenti:
Dobeles novada teritorijas plānojuma 2013.‐2025.gadam Paskaidrojuma raksts un Dobeles novada attīstības programmas 2011.–2014. gadam Pašreizējās situācijas raksturojums.
Atsevišķās nodaļās pašreizējās situācijas raksturojumu papildina SVID analīzes rezultāti, kas definēti Attīstības programmas izstrādes tematiskajās darba grupās 2013.gada aprīlī, piedaloties Dobeles novada dažādu nozaru un jomu speciālistiem un viedokļu līderiem.
Pašreizējās situācijas raksturojumu papildina iedzīvotāju aptaujas rezultāti. Iedzīvotāju aptauja veikta laika posmā no 2013.gada 4.aprīļa līdz 22.maijam. Kopējais respondentu skaits, kas piedalījies aptaujā – 450, kas ir 1,91% no kopējā novada iedzīvotāju skaita 2013.gada sākumā.
5
1. ĢEOGRĀFISKAIS NOVIETOJUMS
UN ADMINISTRATĪVAIS
IEDALĪJUMS Novads atrodas Latvijas dienvidu daļā, Zemgales plānošanas reģionā. Novada kopējā platība 889,79 km2.
Novada administratīvais centrs ir Dobeles pilsēta, kas atrodas 70 km no Latvijas galvaspilsētas Rīgas, Bērzes upes krastos, vietā, kur Austrumkursas augstiene pāriet Zemgales līdzenumā.
Dobeles novads ir izveidots 2009.gadā administratīvi teritoriālās reformas rezultātā, apvienojoties Dobeles pilsētai un 10 pagastiem: Annenieku, Auru, Bērzes, Bikstu, Dobeles, Jaunbērzes, Naudītes, Krimūnu, Penkules un Zebrenes pagastam.
Dobeles novads robežojas ar Auces, Brocēnu, Jaunpils, Jelgavas, Tērvetes un Tukuma novadu.
99,1% no novada teritorijas aizņem pagastu teritorijas, 0,90% ‐ pilsēta.
Pēc aizņemtās teritorijas novada lielākie pagasti ir Auru (111,09 km2) un Jaunbērzes pagasts (110,55 km2), mazākie – Krimūnu (70,7 km2), Penkules (74,08 km2) un Dobeles pagasts (72,77 km2).
1.tabula. Dobeles novada administratīvais iedalījums
Administratīvāvienība
Teritorijas platība (km2)
% no novada kopējās platības
Annenieku pagasts 85,58 9,6Auru pagasts 111,09 12,5Bērzes pagasts 80,62 9,1Bikstu pagasts 96,04 10,8Dobeles pilsēta 8 0,9Dobeles pagasts 72,77 8,2Jaunbērzes pagasts 110,55 12,4Krimūnu pagasts 70,7 7,9Naudītes pagasts 89,7 10,1Penkules pagasts 74,08 8,3Zebrenes pagasts 90,66 10,2Dobeles novads 889,79 9,6
1.attēls. Dobeles novada novietojums
6
2. DABAS APSTĀKĻI 2.1. RELJEFS Novada teritorijā vērojama liela reljefu formas dažādība. Novads izvietojies divu atšķirīgu dabas rajonu apvidos ‐ Austrumkursas augstienē un Viduslatvijas zemienē, kas nosaka novadam raksturīgās ainavas īpatnības un dabas objektus.
Dobeles pilsēta atrodas Austrumkursas augstienes dabas rajonā, uz divu dabas apvidu robežas – Lielauces pauguraines un Spārnenes viļņotā līdzenuma, kas nosaka virsas reljefa īpatnības. Pilsēta atrodas samērā līdzenā vietā, ar atsevišķām, neizteiktām reljefa formām.
Annenieku pagasts atrodas Austrumkursas augstienē, teritorijas lielākā daļa augstienes paugurainākajā daļā – Lielauces paugurainē. Tikai pagasta ziemeļu daļa atrodas Spārnenes viļņotajā līdzenumā.
Auru pagasta teritorija ir izvietojusies divu atšķirīgu dabas rajonu apvidos – Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē un Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, līdz ar to teritorijā ievērojami atšķiras virsmas absolūtais augstums, reljefs un tā uzbūve ziemeļu un dienvidu daļā.
Bērzes un Jaunbērzes pagasts atrodas Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā un raksturojas ar viļņainu un līdzenu reljefu.
Bikstu pagasts izvietojies Austrumkursas augstienes trijos dažādos dabas apvidos – Spārnenes viļņotajā līdzenumā, Lielauces paugurainē un Saldus paugurainē. Lielākā teritorijas daļa atrodas Spārnenes viļņotajā līdzenumā, pagasta galējie rietumi – Saldus paugurainē, kur lēzeni viļņoto līdzenumu nomaina paugurains reljefs un ir sīkpauguru,
2.attēls. Dobeles novada administratīvais
7 vidējpauguru un ieplaku mija. Pagasta dienviddaļa atrodas Austrumkursas vispaugurainākajā apvidū – Lielauces paugurainē. Šai pagasta teritorijai raksturīgi paugurmasīvi un plašas ieplakas starp tiem.
Dobeles pagasts atrodas Viduslatvijas zemienē, kur pazeminājuma virsma ir lēzeni viļņota un pazeminās austrumu virzienā.
Krimūnu pagasta liela daļa atrodas Zemgales līdzenumā, teritorijas ziemeļrietumu daļa – Austrumkursas augstienes malā.
Naudītes pagasts atrodas Austrumkursas augstienē un Lielauces pauguraines dienvidaustrumu daļā ‐ Zemgales reģiona perifērajā daļā, tikai šaura josla pagasta dienvidu daļā atrodas Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā.
Penkules pagasts atrodas Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenuma dienvidrietumu malā. Dienvidrietumos ap Penkuli Zemgales līdzenums pāriet Dienvidkurzemes viļņotajā zemienē.
Zebrenes pagasts atrodas Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē. Pagasta virsas reljefs ir ļoti neviendabīgs un kopumā pagasts ir viena no visnelīdzenākajām teritorijām visā Austrumkursas augstienē1.
2.2. ĢEOLOĢISKAIS RAKSTUROJUMS
Dobeles novada ģeoloģiskajā uzbūvē, līdzīgi kā citur Latvijā, vertikālā griezumā no apakšas uz augšu izšķir trīs galvenos kompleksus – kristālisko pamatklintāju, pirmskvartāra nogulumiežus jeb pamatiežus un kvartāra nogulumu segu.
Kristāliskais pamatklintājs sastāv no visvecāko ģeoloģisko ēru – arhaja un proterozoja magmatiskajiem un metamorfajiem iežiem, kas veidojušies intensīvas kalnu veidošanās un vulkānisma apstākļos. Turpmākajos periodos, sauszemei iegrimstot, Latviju pārklāja jūras ūdeņi un tāpēc pamatklintāju pārklāj 382 – 2000 m biezs nogulumiežu slānis.
Latvijas kristālisko pamatklintāju klāj jaunāko periodu nogulumi: kembrija, ordovika, silūra, devona, karbona un perma nogulumi.
1 Dobeles novada pašvaldība, „Dobeles novada teritorijas plānojums 2013.‐2025.gadam. Paskaidrojuma raksts”, 2013.g., 41.‐42.lpp
Nogulumsegas pamatnē ieguļ, tautsaimniecībā nozīmīgie, kembrija smilšakmeņi un māli.
Devona sistēmas nogulumi: smilšakmens, dolomīts, māls un ģipšakmens izplatīti visā Latvijas teritorijā, tai skaitā arī Dobeles novadā– tieši zem kvartāra nogulumu segas. Devona smilšakmeņi ir poraini ieži, kuru poras satur lielus dzeramā ūdens krājumus. Daudzviet šos ūdeņus izmanto apdzīvoto vietu ūdens apgādē, taču izmantošanu pilnībā traucē augstais dzelzs saturs, kas ūdenim dod sarkanu nokrāsu. Devona smilšakmens nogulumi veidojušies seklā jūrā, uzkrājoties smiltīm, vēlāk smilts graudiņiem sacementējoties ar dzelzs oksīdiem, māla daļiņām, retāk ar kalcija karbonātu. Atkarībā no dzelzs satura un cementācijas pakāpes mainās iežu blīvums un nokrāsa – sākot ar irdenu, bālganu smilti un beidzot ar dzeltenu vai rūsgani sārtu smilšakmeni.
Visjaunākie ir kvartāra sistēmas nogulumi, kas izplatīti visā valsts teritorijā. Pēdējais apledojums ir noteicis kvartāra nogulumu segas sadalījumu Latvijā. Ledājam uzvirzoties tas ierāva sevī iežus un minerālus no teritorijas, kam virzījās pāri. Ledāja plūsmai aprimstot vai ledum izkūstot, tā nestais iežu materiāls nogula uz zemes virsas. Tā radās morēnas jeb ledāja nogulumi, kas patreiz klāj ļoti plašu Latvijas teritoriju.
Morēnas nogulumus veido nešķirots, mehāniski sajaukts smilšmāla un mālsmilts materiāls. Morēnas nogulumi satur oļus un laukakmeņus, kas apgrūtina lauksaimniecības zemju apstrādi. Pēdējā apledojuma morēnas nogulumiem ir sarkanbrūna krāsa, kas saistīta ar devona smilšakmens noārdīšanu un ieraušanu ledājā. Morēnas nogulumi satur kalcija karbonātu, kā rezultātā Latvijas augsnes ir noturīgākas pret skābajiem nokrišņiem.
Glaciofluviālie nogulumi ir ledājkušanas ūdeņu straumju akumulēti nogulumi, kas sastāv no smilts vai grants un to biezums ir no dažiem līdz pat vairākiem metriem,un ar tiem saistītas lielākās smilts un grants atradnes. Glaciolimniskie nogulumi sastāv no labi šķirota māla, putekļiežiem vai smalkas smilts. Uz glaciolimniskiem mālainiem vai putekļainiem iežiem, it sevišķi ja tie ir karbonātiski (kā, piemēram, Zemgales līdzenumā), ir izveidojušās auglīgas augsnes.
8 Nozīmīgākais no zemes dzīļu resursiem Dobeles novadā ir valsts nozīmes zemes dzīļu nogabals „Dobeles struktūra”, kura platība ir 99,2 km2 un tas atrodas Annenieku, Bikstu, Zebrenes pagastā un Auces novada Īles pagastā. Iegarenā struktūra orientēta virzienā no rietumiem ‐ dienvidrietumiem uz austrumiem – ziemeļaustrumiem. Tās garums ir vairāk nekā 10 km, bet platums līdz 5 km. Līdzīgi kā Inčukalna glabātavā, kolektorslānis ir porainie kembrija smilšakmeņi, kurus sedz gāzi necaurlaidīgie ordovika un silūra karbonātieži. Ordovika un silūra iežu kopējais biezums ir 600‐700 m. Salīdzinājumā ar Inčukalna gāzes glabātavu, kolektorslānis atrodas lielākā dziļumā (1100‐1200 m), un Dobeles struktūras tilpums ir apmēram 10 miljardi m3, kas ir vismaz 2 reizes lielāks nekā Inčukalna gāzes glabātavā.
Krimūnu pagasta ziemeļrietumos un arī Auru pagastā, pirmskvartāra iežos atrodas Latvijā vienīgā zināmā astroblēma (Dobeles astroblēma), kuras izcelsmi saista ar meteorīta triecienu pret zemi. Zemes virsmā gredzenveida struktūra neatspoguļojas. Gandrīz apaļo struktūru, kuras diametrs ir 3,5‐4,0 km, pārsedz 30‐40 m bieza kvartāra nogulumu sega. Šim veidojumam ir astroblēmām jeb meteorītu krāteriem raksturīga uzbūve. Centrālajā daļā ir pacēlums, kur zem kvartāra nogulumiem atsedzas Narvas, Arukilas, Gaujas un Amatas svītas ieži. Minētie ieži ir šim apvidum neraksturīgi, to vecums ir daudz lielāks nekā citiem zemkvartāra virsas iežiem ap meteorīta krātera formas struktūru. Šie ieži ir pacelti aptuveni par 450 m, normāli tiem vajadzēja atrasties lielākā dziļumā. Centrālo pacēlumu gredzenveidā apjož iegruvums, kura apakšējā daļa iesniedzas devona iežos gandrīz līdz 800 m dziļumam. Arī malas iegruvumā konstatēti apvidum neraksturīgi ieži – triasa māli un perma kaļķakmeņi, kas to aizpilda. Precīzs astroblēmas izveidošanās laiks nav zināms ‐ tā ir jaunāka par 195 miljoniem gadu, bet vecāka par 1,6 miljoniem gadu2.
2 Dobeles novada pašvaldība, „Dobeles novada teritorijas plānojums 2013.‐2025.gadam. Paskaidrojuma raksts”, 2013.g., 45‐46.lpp
3. DABAS RESURSI 3.1. ZEMES LIETOŠANAS VEIDI
Dobeles novada teritorijas kopplatība ‐ 88816,6 ha3.
Pēc zemes lietošanas veida lielāko daļu novada teritorijas aizņem lauksaimniecībā izmantojamā zeme – 51719,6 ha jeb 58,2% un meža zemes – 26230,3 ha jeb 29,5% no teritorijas kopplatības.
2295,4 ha jeb 2,6% teritorijas aizņem zeme zem ūdens objektiem, zem ceļiem atrodas ‐ 1958,6 ha (2,2%) zemju, zem ēkām un pagalmiem ‐ 1421,2 ha jeb 1,6%. Krūmāji aizņem 1228,1 ha (1,4%), purvi ‐ 1031,8 ha (1,2%) novada teritorijas, bet pārējās zemes ‐ 2931,6 ha (3,3%)4.
2.tabula. Zemes lietošanas veidi
3 Zemes sadalījums pa nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupām (pēc nekustamā īpašuma lietošanas mērķa) un pa zemes lietošanas veidiem (ha), 01.01.2013., Valsts zemes dienesta informācija 4 Zemes sadalījums pa nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupām (pēc nekustamā īpašuma lietošanas mērķa) un pa zemes lietošanas veidiem (ha), 01.01.2013., Valsts zemes dienesta informācija
58,2%
29,5%3,3%
2,6%
2,2%
1,6%
1,4%
1,2%
3.attēls. Zemes lietošanas veidi (%)
lauksaimniecībā izmantojamās zemesmežspārējās zemeszeme zem ūdens objektiemzeme zem ceļiemzeme zem ēkām un pagalmiemkrūmājs
Zemes lietošanas veids Platība (ha)
lauksaimniecībā izmantojamās zemes 51719,6
mežs 26230,3
pārējās zemes 2931,6
zeme zem ūdens objektiem 2295,4
zeme zem ceļiem 1958,6
zeme zem ēkām un pagalmiem 1421,2
krūmājs 1228,1
purvs 1031,8
9
3.2. NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA LIETOŠANAS
MĒRĶU GRUPAS
Procentuāli lielākajai daļai novada zemes vienību noteikts nekustamā īpašuma lietošanas mērķis Lauksaimniecības zeme (74,24%) vai Mežsaimniecības zeme (21,23%). Zemes vienības ar citiem nekustamā īpašuma lietošanas mērķiem veido nepilnus 5% (3.tabula).
3.tabula. Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupas5
5 Zemes sadalījums pa nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupām (pēc nekustamā īpašuma lietošanas mērķa) un pa zemes lietošanas veidiem (ha), 01.01.2013., Valsts zemes dienesta informācija
3.3. LAUKSAIMNIECĪBĀ IZMANTOJAMĀS
ZEMES
Dobeles novadā ir sastopami vairāki augšņu tipi‐ dominē velēnu karbonātaugsne un brūnaugsne, velēnu podzolaugsne un pseidoglejotā augsne, daudz mazākās teritorijās ir velēnu glejaugsne un velēnpodzolētā glejaugsne, savukārt pavisam nelielās platībās sastopama aluviālā augsne un purvu kūdraugsne. Novada teritorijā pārsvarā dominē mālsmilts un smilšmāla, kā arī sastopamas māla augsnes.
Lauksaimniecībā izmantojamās zemes aizņem 51719,6 ha jeb 58,2% novada teritorijas. Lielākais lauksaimniecības zemju procentuālais īpatsvars ir Krimūnu, Bērzes, Penkules, Dobeles un Annenieku pagastā, kur lauksaimniecības zemes aizņem vairāk nekā 60%. Auru pagastā lauksaimniecības zemes aizņem aptuveni pusi pagasta teritorijas. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes mazāk par pusi no novada teritorijas aizņem Zebrenes, Bikstu, Jaunbērzes un Naudītes pagastos6.
6 Zemes sadalījums pa nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupām (pēc nekustamā īpašuma lietošanas mērķa) un pa zemes lietošanas veidiem (ha), 01.01.2013., Valsts zemes dienesta informācija
0,5
38,7
46,8
47,0
48,5
51,4
63,1
73,8
74,3
81,3
83,5
0 50 100
Dobeles pilsēta
Zebrenes pag.
Bikstu pag.
Jaunbērzes pag.
Naudītes pag.
Auru pag.
Annenieku pag.
Dobeles pag.
Penkules pag.
Bērzes pag.
Krimūnu pag.
4.attēls. Lauksaimniecības zemju platība administratīvajās vienībās (%)
Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupa
Zemes vienību skaits
Kopplatība (ha)
Lauksaimniecības zeme 7692 65939,7
Mežsaimniecības zeme un īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kurās saimnieciskā darbība ir aizliegta ar normatīvo aktu
244 18864,5
Satiksmes infrastruktūras objektu apbūves zeme
965 1831,6
Ūdens objektu zeme 22 578,6
Individuālo dzīvojamo māju apbūves zeme
2747 530,7
Ražošanas objektu apbūves zeme
218 366,8
Sabiedriskas nozīmes objektu apbūves zeme
190 213,9
Dabas pamatnes un rekreācijas nozīmes zeme
91 201,1
Daudzdzīvokļu māju apbūves zeme
414 167,6
Komercdarbības objektu apbūves zeme
113 51,0
Inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu apbūves zeme
103 37,2
Derīgo izrakteņu ieguves teritorijas
7 33,9
KOPĀ 12806 88816,6
10 90% lauksaimniecības zemju veido aramzeme, 7% ganības, 2% augļu dārzi, 1% pļavas7.
Dobeles novadā lielākā daļa lauksaimniecībā izmantojamo zemju augsnes raksturojas ar augstu auglību, kas ir pamats lauksaimniecības nozares stabilitātei un attīstībai, un labu ražu iegūšanai.
Daļa novada lauksaimniecības zemju atbilst nacionālās nozīmes lauksaimniecības teritoriju8 statusam, un to izmantošana ir veicama saskaņā ar normatīvajiem aktiem par nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijām9.
4.tabula. Vidējais svērtais LIZ kvalitatīvais novērtējums10
Administratīvā vienība
Balles/ha
Krimūnu pagasts 61Bērzes pagasts 57Penkules pagasts 55Dobeles pagasts 53Jaunbērzes pagasts 53Auru pagasts 50Bikstu pagasts 45Annenieku pagasts 44Naudītes pagasts 38Zebrenes pagasts 36
7 Zemes sadalījums pa nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupām (pēc nekustamā īpašuma lietošanas mērķa) un pa zemes lietošanas veidiem (ha), 01.01.2013., Valsts zemes dienesta informācija 8 Nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijas ir lauksaimniecībā izmantojama zeme, kas neatkarīgi no īpašumu robežām veido nedalītu zemes nogabalu (nogabalā ieskaitāmi pašvaldību, komersantu un māju ceļi un ūdenstilpes ar platību līdz 1 ha) un atbilst šādiem nosacījumiem: •nogabala zemes kvalitātes novērtējums nav zemāks par 60 ballēm; •nogabala platība nav mazāka par 50 ha. 9 28.05.2013. MK noteikumi “Noteikumi par nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijām” 10 Informācija no Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas
sistēmas par teritoriālo vienību vidējo svērto lauksaimniecībā izmatojamās zemes kvalitatīvo novērtējumu (2008.gada 5.marts), Valsts zemes dienesta dati
Krimūnu, Penkules, daļēji Auru, Bērzes, Jaunbērzes un Dobeles pagastā, kur ir augsta zemes auglība (50‐61 balles), notiek zemes intensīva izmantošana lauksaimnieciskajai ražošanai, tādēļ arī dabiskās ekosistēmas šeit ir saglabājušās ievērojami mazāk.
Annenieku, Naudītes, daļēji Auru, Bikstu un Zebrenes pagastā ir mazāk auglīgas augsnes (35‐50 balles), kas veicinājis ainaviski vērtīgo mežu teritoriju, dabisko pļavu ekosistēmu un citu bioloģisko un ainavu daudzveidības saglabāšanos.
Ņemot vērā, ka lauksaimnieciskajā ražošanā tiek ieviestas intensīvās saimniekošanas metodes, pastāv iespējamība pasliktināties ūdens un augsnes kvalitātei. Latvijā noteiktas atsevišķas paaugstinātam riskam pakļautas zonas, tai skaitā visa Dobeles novada teritorija ‐ īpaši jutīgas teritorijas, uz kurām attiecas paaugstinātas prasības ūdens un augsnes aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem11.
3.4. MEŽI
Pēc Valsts zemes dienesta 2012.gada datiem, pēc zemes lietošanas veida meža zemes aizņem 26230,3 ha jeb 29,5% no novada teritorijas kopplatības. Novada teritorija nav ar augstu mežainuma koeficientu un mežsaimniecības nozare novadā nav attīstīta.
Pēc Valsts meža dienesta 2012.gada meža inventarizācijas datiem 27746,2 ha novada teritorijas aizņem meža zemes, no tām 26099 ha mežs (94% no meža zemēm), 308,3 ha purvi, 327,8 ha lauces, 465,6 ha pārplūstošas teritorijas, 545,5 ha atrodas zem infrastruktūras objektiem12. Procentuāli lielākās meža zemju teritorijas ir valsts īpašumā (61,2%)13.
11 Dobeles novada pašvaldība, „Dobeles novada teritorijas
plānojums 2013.‐2025.gadam. Paskaidrojuma raksts”, 2013.g., 48.lpp 12 "Meža statistika 2012", Valsts meža dienesta dati
13 "Meža statistika 2012", Valsts meža dienesta dati
46530,190%
831,32%
537,31%
3820,97%
5.attēls. Lauksaimniecības zemju sadalījums (%)
aramzeme
augļu dārzs
pļava
ganības
11
Pēc platības lielākās meža zemju teritorijas atrodas Jaunbērzes, Zebrenes, Auru, Bikstu un Naudītes pagastos.
Jaunbērzes, Zebrenes, Bikstu, Naudītes un Auru pagastā esošie mežu masīvi ir lieli un aizņem ievērojamu daļu no pagastu teritorijām. Bērzes, Krimūnu un Penkules pagasta mežu masīvi ir nelieli un vērojams mozaīkveida zemes lietojums, lauksaimniecībā izmantojamajām zemēm mijoties ar nelielām meža teritorijām.
Lielākajā daļā novada meža zemju nav noteikti saimnieciskas darbības ierobežojumi ‐ 25599,28 ha (92%). 665,2 ha platībā aizliegta saimnieciskā darbība, kopšanas cirte aizliegta 345,4 ha platībā, galvenā cirte ‐ 286,4 ha, kailcirte ‐ 868,27 ha platībā14.
14 "Meža statistika 2012", Valsts meža dienesta dati
Pēc koku sugām lielākās platības novada teritorijā aizņem bērzs – 7843 ha, egle – 6206 ha, priede, 4685 ha un baltalksnis – 2691 ha. Pēc koksnes krājas – bērzs – 1,872 milj.m3, priede – 1,417 milj.m3, egle – 1,148 milj.m3, baltalksnis – 0,381 milj.m3.15
Pēc mežaudzes vecuma lielākā koksnes krāja 2012.gadā bija mežaudzēm no 51 līdz 80 gadiem (8.attēls.)
AS „Latvijas Valsts meži” apsaimniekojamos mežos izdalījusi rekreācijas mežu teritorijas: Silakalnu masīvs Bikstu pagastā, Pokaiņu mežs Naudītes pagastā, Zebrus masīvs un daļa Vilkukalna‐ Krievkalna masīva Zebrenes pagastā. Visu šo teritoriju apsaimniekošana paredzēta saskaņā ar to individuālajiem apsaimniekošanas plāniem.
Dobeles novada teritorijā esošie mežu masīvi veido nozīmīgu ainavas sastāvdaļu – novada paugurainajā daļā kā telpiskās struktūras vertikālais elements, pastiprinot pauguru vertikālās dimensijas izteiksmību, un novada līdzenajā daļā – kā mozaīkveida ainavas elements. Novada rietumu daļā esošais meža masīvs ir atzīstams par bioloģiski, ainaviski un klimatiski nozīmīgu un būtu saglabājams kā vienots mežu masīvs. Veidojot vējlauzes, mežu masīvi pilda arī papildus lomu kā aizsargbarjera, aizkavējot spēcīgo valdošo rietumu/ ziemeļrietumu vēju ietekmi16.
15 "Meža statistika 2012", Valsts meža dienesta dati
16 Dobeles novada pašvaldība, „Dobeles novada teritorijas
plānojums 2013.‐2025.gadam. Paskaidrojuma raksts”, 2013.g., 52.lpp
9897,7 37,9%
15959,9 61,2%
241,4 0,9%
6.attēls. Novada meža sadalījums pēc piederības
Privāti
Valsts
Pašvaldība
5106,9
4633,8
4140,7
3890,6
3875,5
2184,8
1319,8
1188,7
836,9
555,2
13,3
0 2000 4000 6000
Jaunbērzes…
Zebrenes pagasts
Auru pagasts
Bikstu pagasts
Naudītes pagasts
Annenieku pagasts
Dobeles pagasts
Penkules pagasts
Bērzes pagasts
Krimūnu pagasts
Dobeles pilsēta
7.attēls. Meža zemju platības novada administratīvajās vienībās (ha)
59821
135384
217765
326631
567390
766978
1039554
874611
532910
437501
663775
0 500000 1000000 1500000
1 līdz 10
11 līdz 12
21 līdz 30
31 līdz 40
41 līdz 50
51 līdz 60
61 līdz 70
71 līdz 80
81 līdz 90
91 līdz 100
virs 100
8.attēls. Koksnes krāja pēc mežaudzes vecuma (m3)
12
3.5. ŪDENS RESURSI
Dobeles novada ūdensteces un ūdenstilpes ir nozīmīgas ne tikai kā hidroenergoresursi un ūdens resursi, bet tām ir arī liela nozīme kā ainavu estētiskajām vērtībām un tās tiek izmantotas aktīvajai atpūtai un rekreācijai.
Dobeles novada hidrogrāfisko tīklu veidojošās ūdensteces atrodas Lielupes baseinā, kam ir izteikts hidrogrāfiskais tīkls un salīdzinoši biezs mazo upju tīkls. Lielupes baseinā ietilpst 26 dabīgie upju ūdensobjekti, 12 ezeru ūdensobjekti un 7 stipri pārveidoti virszemes ūdensobjekti, kā arī viens pārejas objekts – Rīgas līča pārejas ūdeņi.
Novadā lielākā no upēm ir Lielupes baseina pirmās pakāpes pieteka Bērze. Bērzes upes augštece atrodas Austrumkursas augstienē, lejtece – Zemgales līdzenumā. Upes baseina platība ir 1180 km2, gada notece 0,25 km3, kritums 108 m (1m/km). Augšpus Bikstiem Bērzē ietek Zušupīte, kas novada Zebrus ezera ūdeņus. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem Bērzes upe ir noteikta par karpveidīgo zivju resursu prioritārajiem ūdeņiem un peldūdeņiem piemērotiem ūdeņiem17.
Novada teritorijā uz Bērzes upes uzbūvētas četras mazās hidroelektrostacijas: Bikstu un Annenieku pagastā, Dobeles pilsētā un Bērzes pagastā.
5.tabula. Dobeles novada HES18
HES nosaukums. Administratīvā teritorija
Annenieku HES Annenieku pag.
Bikstu‐Paleju dzirnavu HES Bikstu pagastsBērzes dzirnavu HES
Bērzes pagasts Dobeles HES
Dobeles pilsēta
Otra lielākā upe, kas šķērso Dobeles novadu, ir Auces upe, kas iztek no Lielauces ezera (Auces novads) un ietek Svētes upē Jelgavas novadā. Penkules pagastā uz Auces upes ir izveidota mākslīgā Dimzu ūdenskrātuve. Pārējās novadu šķērsojošās upes ir nelielas Bērzes un Auces upes pietekas.
17 Dobeles novada pašvaldība, „Dobeles novada teritorijas
plānojums 2013.‐2025.gadam. Paskaidrojuma raksts”, 2013.g., 52.lpp 18 Mazās hidroenerģētikas asociācija,
http://www.mhea.lv/mazashes.html
Novadā ir 49 valsts nozīmes ūdensteces un ūdensnotekas (skatīt 1.pielikumā).
Dobeles novada ūdenstilpes ir ezeri, uzstādinātas ūdenskrātuves un raktie dīķi. Ezeru izvietojums novadā ir nevienmērīgs, visi atrodas Lielupes baseina apgabalā.
6.tabula. Ezeri un ūdenskrātuves Dobeles novadā19
Ezers vai ūdenskrātuve.Administratīvā teritorija
Īss apraksts
Annenieku ūdenskrātuve Annenieku pagasts
Bērzes upes uzpludinājums, spoguļa laukuma platība 27,4 ha, vidējais dziļums 2,0 m, maksimālais – 5,9 m.
Slagūnes dzirnavezers Annenieku pagasts
Balžņas upes uzpludinājums, spoguļa laukuma platība 1,1 ha.
Zebrus ezersBikstu pagasts
Platība ir 412 ha, ezers ir 3,6 km garš un 1,75 km plats, vidējais dziļums 1,5 m, maksimālais – 4,5 m. Zebrus ezers ir arī vislielākais visā Austrumkursas augstienē.
Gaurata ezersDobeles pagasts
Platība 13,8 ha, lielākais dziļums 15,5 m. No ezera iztek Gauratas upīte.
Lāču dīķisDobeles pagasts
Mākslīgi veidota ūdenskrātuve 29 ha platībā.
Apguldes ezersNaudītes pagasts
Platība 38.7 ha, 1,5 km garš un 0,25 kam plats, vidējais dziļums 2,5 m, maksimālais dziļums 3,9 m.
Mazapguldes dzirnavu ūdenskrātuve Naudītes pagasts
Sesavas upes uzpludinājums, spoguļa laukuma platība 7,1 km
Naudītes ūdenskrātuve Naudītes pagasts
Sesavas upes uzpludinājums, platība 22 ha, vidējais dziļums 2,2 m, maksimālais – 4,5 m.
Dimzu ūdenskrātuve Penkules pagasts
Auces upes uzpludinājums 11,4 ha platībā.
Skujaines ūdenskrātuve Penkules pagasts
Skujaines upes uzpludinājums, platība 27,5 ha
Lielais Vipēža ezers Zebrenes pagasts
Platība 20,1 ha, 0,84 km garš un 0,3 km plats, vidējais dziļums 3,3 m. Ezerā atrodas viena sala 0,2 ha platībā.
Mazā Vipēža ezers Zebrenes pagasts
Spoguļa laukuma platība 2,6 ha, vidējais dziļums 2,2 m, maksimālais – 2,5 m.
Svētes ezersZebrenes pagasts
Platība 55 ha, vidējais dziļums 1,3 m, maksimālais – 2,2 m.
19 Dobeles novada pašvaldība, „Dobeles novada teritorijas
plānojums 2013.‐2025.gadam. Paskaidrojuma raksts”, 2013.g., 58.lpp
13
3.6. PAZEMES ŪDEŅI
Dobeles novada teritorijā pazemes ūdeņi tiek izmantoti ūdensapgādes un kanalizācijas vajadzībām. Tie atrodas devona (smilšakmens, dolomīts) un kvartāra nogulumos (smilts). Novada iedzīvotāji ir nodrošināti ar dzeramā ūdens resursiem.
Pagājušā gadsimta 60.‐80.gados Latvijā tika pētīti ģeotermālie ūdeņi un secināts, ka galvenie ģeotermālie resursi saistīti ar pazemes ūdeņiem, kuru temperatūra pārsniedz 30 grādus pēc Celsija, un pamatklintāja karstajiem iežiem. Latvijā ir izplatīti ūdeņi ar temperatūru no 30 līdz 60 grādiem, kas ir zema potenciāla termālie ūdeņi, bet kurus var izmantot siltumenerģijas iegūšanai un apkures vajadzībām.
Arī Dobeles novada Penkules pagastā tika veikta termālo pazemes ūdeņu ģeoloģiskā izpēte. Urbumos siltuma plūsmas spriegums sasniedz 60‐90 mW/m2. Kristāliskā pamatklintāja ieži tur atrodas 1100‐1500 m dziļumā un to temperatūra ir 36‐600oC. Kembrija pazemes ūdeņu (ar to 0 virs 400oC) siltumenerģijas resursi ir 200‐300 Gcal gadā no 1 km2. Tomēr termālo ūdeņu izmantošanu sarežģī augstā ūdeņu mineralizācijas pakāpe–līdz 130g/l20.
3.7. DERĪGIE IZRAKTEŅI
Dobeles novada teritorijā derīgie izrakteņi sastopami dažāda vecuma un dziļuma iežos – pamatklintājā, pamatiežos, gan kvartāra nogulumos. Praktiskai izmantošanai nozīmīgi ir derīgi izrakteņi, kas atrodas tuvāk zemes virspusei. Visbiežāk izmantotie derīgie izrakteņi ir smilts‐grants, māls, kūdra, sapropelis, nereti arī laukakmeņi, kas saistīti ar kvartāra nogulumiem.
Smilts un grants. Smilts un grants ir vispieprasītākie un visvairāk izmantotie derīgie izrakteņi. Smilts un grants ir nepieciešama ceļu būvē, to uzturēšanā un kā celtniecības materiāls. Novadā esošajās atradnēs tikpat kā nav tīras grants iegulu, kopā ar granti vai oļainu granti ir arī smilts frakcijas. Pēc Valsts Ģeoloģijas dienesta datiem Dobeles novadā vislielākā ir
20 Dobeles novada pašvaldība, „Dobeles novada teritorijas
plānojums 2013.‐2025.gadam. Paskaidrojuma raksts”, 2013.g., 59.lpp
Silkalnu smilts‐grants atradne (108,5 ha), bet otra lielākā ir Krievukalna atradne (92 ha), kura netiek izmantota.
Māls. Visvairāk māla atradņu un prognozējamo laukumu atrodas Zebrenes pagastā. Māla iegulas sastopamas arī novada austrumu daļā – Zemgales līdzenumā. Tās izveidojās māla frakcijām uzkrājoties senā Zemgales pieledāja baseina gultnē, kā arī Baltijas ledus ezera gultnē. Novadā lielākā ir Straumēnu atradne (1200 ha, prognozēto krājumu apjoms sasniedz 24 milj.m3) Krimūnu pagasta ziemeļaustrumu malā, kura turpinās arī Jelgavas novada Glūdas un Zaļenieku pagastā. Neskatoties uz to, ka atradnē ir liels krājumu apjoms, māla ieguve tajā nav lietderīga, jo teritorijā uz karbonātisko mālu cilmieža izveidojušās lauksaimniecībā nozīmīgās – auglīgās karbonātiskās augsnes. Visvairāk māla atradņu un prognozējamo laukumu ir Zebrenes pagastā. No sešām atrastajām un pētītajām atradnēm divas ir izpētītas sīkāk. Lielākā un perspektīvākā ir Zebrenes atradne (21,4 ha), kuras māla krājumu apjoms ir 8,74 milj.m3 un otra ir Bramaņu atradne (54,0 ha) ar kopējo krājumu apjomu 1,81 milj.m3, kura atrodas arī Blīdenes novadā.
Bērzes pagasta teritorijā 1983.gadā, veicot izejvielu izpēti Kalnciema kombināta vajadzībām, tika atklāti divi plaši bezakmens mālu izplatības lauki – Lielkrievaiņi (prognozētais krājumu apjoms 12 milj.m3) un Līvbērze (prognozētais krājumu apjoms 100 milj.m3), kuri daļēji iestiepjas arī kaimiņu – Jelgavas novada Līvbērzes pagasta teritorijā. Līvbērzes perspektīvajā laukumā derīgajai slāņkopai raksturīga divdaļīga uzbūve: apakšējā daļā ieguļ limnoglaciālie māli, bet augšējā – Baltijas ledus ezera mālainie aleirīti, savukārt Lielkrieviņu perspektīvajā laukumā derīgo slāņkopu veido tikai limnoglaciālie māli.
Māla atradnes ir sastopamas arī Auru pagastā Gardenes atradne (~32,5 ha platībā, ar prognozējamiem krājumiem 0,7 milj.m3), Penkules pagastā, taču tās netiek izmantotas.
Kūdra. Kūdra ir viens no nozīmīgākajiem derīgajiem izrakteņiem. Purvu nogulumi ir samērā jauni, jo to veidošanās līdz ar kūdras uzkrāšanos sākās tikai pēcleduslaikmetā. Pašreizējos klimatiskajos apstākļos kūdra ir uzskatāma par atjaunojamiem dabas resursiem.
14
Kūdras atradnēs kūdras biezumam jābūt vismaz 0,3 m, bet rūpnieciski izmantojama atradne ir tad, ja kūdras biezums nav mazāks par 1,3 m. Neizmantojami ir tie krājumi, kas atrodas dabas liegumu teritorijā, zem mežu stādījumiem, inženiertehniskajām celtnēm, ūdenstilpēm, kā arī lauksaimniecībā izmantojamās zemes.
Atradņu izvietojums novadā ir nevienmērīgs un visizplatītākie ir zemie jeb zāļu purvi. Novadā vienīgā kūdras atradne, kurā notiek saimnieciskā darbība ir Jaunbērzes pagasta Drabiņu purvs. Visvairāk kūdras atradņu ir Zebrenes pagastā, taču tās netiek izmantotas. Novada lielākā kūdras atradne – Zebrus‐Elku atrodas Zebrenes pagastā, kas ietilpst kompleksajā dabas lieguma zonā. Samērā bagāts ar kūdras atradnēm (16 atradnes) ir Annenieku pagasts, bet tām pārsvarā ir neliela platība. Bikstu pagastā ir 12 kūdras atradnes, taču neviena no tām netiek izmantota. Naudītes pagastā kā nozīmīgākā ir atzīmējama Ūsiņu atradne 118 ha platībā, kas varētu būt izmantojama rūpnieciskai izstrādei, viena neliela kūdras atradne ir arī Bērzes pagasta teritorijā.
Dati par novada kūdras atradnēm vērtējami kā novecojuši (20.gs. 60‐to ‐ 80‐to gadu izpētes) un to detalizācija ir nepietiekama, lai objektīvi secinātu par šī resursa izmantošanas ekonomisko izdevīgumu.
Sapropelis. Sapropelis ir sastopams ezeros, dīķos, arī atsevišķos purvos (aizaugušajos ezeros) zem kūdras. Dažādās ūdenstilpēs sapropeļa sastāvs ir atšķirīgs, tā kvalitāti raksturo bioloģiskais sastāvs, minerālvielu piejaukums, dzelzs un kalcija oksīda saturs un citas īpašības. Sapropeļa kvalitāte un krājumu apjoms nosaka tā izmantošanas iespējas.
Sapropeli var izmantot augšņu uzlabošanā, kā piedevu lopbarībai, arī medicīnā, kā sorbentu ūdens attīrīšanā, ģeoloģisko urbumu skalošanas šķidrumos un būvmateriālu ražošanā. Iegūstot sapropeli, notiek aizaugošo ezeru attīrīšana, kas sekmē ūdenstilpju atjaunošanos, tādējādi padara tos pievilcīgākus tūrismam un atpūtai.
Sapropeļa iegulu apzināšana ir veikta visos bijušā Dobeles rajona ezeros, bet detalizēti pētījumi tika veikti tikai Lielauces ezerā (Auces novads). Novadā ir apsekotas sapropeļa atradnes Zebrenes pagastā – Zebrus (dabīgi valgu sapropeļa krājumi 5702,9 tūkst. m3) un Lielais Vipēdis (krājumi 1096 tūkst.m3) un Naudītes pagastā – Apgulde. Zebrus ezers atrodas pārpurvotā Austrumkursas augstienes starppauguru ieplakā. Sapropeļa atradne ir izplatīta ezera rietumu daļā 130,8 ha lielā laukumā. Sapropeli varētu izmantot augstvērtīga mēslojuma ražošanai, pēc bioloģisko analīžu veikšanas – arī lopbarībā vai citās nozarēs. Pēc provizoriskiem datiem Naudītes pagasta Apguldes ezerā sapropeļa krājumi ir 774 tūkst.m3.
Atbilstoši Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) derīgo izrakteņu krājumu bilances datiem par 2011.gadu, Dobeles novadā tiek izmantotas 7 derīgo izrakteņu atradnes21.
21 Dobeles novada pašvaldība, „Dobeles novada teritorijas
plānojums 2013.‐2025.gadam. Paskaidrojuma raksts”, 2013.g., 61‐63.lpp
15
7.tabula. 2011.gadā izmantojamo derīgo izrakteņu atradņu saraksts22 Nr.
bilancē Atradne, pagasts
Derīgais izraktenis
Derīgā izrakteņa izmantošana
Akceptētie krājumi
Krājumi 01.01.2010. tūkst.m3
Krājumi 01.01.2011. tūkst.m3
Krājumi 01.01.2012. tūkst.m3
18. Bērzupe Annenieku pag.
smilts Būvniecībai A* ‐ 605,40 N* – 0,00
584,53 577,76 574,22
42. Bites Annenieku pag.
smilts‐grants Būvniecībai, ceļu būvei
A – 0,00 N – 29,20
0,00 0,00 0,00
smilts Būvniecībai, ceļu būvei
A – 0,00 N – 139,20
0,00 0,00 0,00
43. Dikuri Naudītes pag.
smilts‐grants Būvniecībai, meža ceļu būvei un remontam
A – 147,50 N – 0,00
132,21 132,21 131,77
smilts Būvniecībai, meža ceļu būvei un remontam
A – 505,20 N – 0,00
457,88 457,43 457,43
44. Grantiņi Naudītes pag.
smilts‐grants Būvniecībai, ceļu būvei
A – 76,60 N – 0,00
76,60 76,54 76,50
smilts Būvniecībai, ceļu būvei
A – 111,50 N – 0,00
111,50 107,68 105,29
45. Silkalni Bikstu pag.
smilts‐grants Būvniecībai, ceļu būvei
A ‐5131,40 N – 663,90
5 112,17 5 107,76 5 107,70
smilts Būvniecībai, ceļu būvei
A ‐2517,00 N – 311,90
2 511,81 2 502,55 2 502,14
46. Silkalni II Bikstu pag.
smilts‐grants Būvniecībai, ceļu būvei un remontam
A – 404,25 N – 0,00
317,01 316,45 316,13
smilts Būvniecībai, ceļu būvei un remontam
A ‐1212,75 N – 500,00
975,70 974,23 958,29
20 Drabiņu purvs Jaunbērzes pag.
kūdra Lauksaimniecībā A ‐1941,25 N – 0,00
1 878,82 1 861,43 1 836,23
22Derīgo izrakteņu krājumu bilance par 2011. gadu, LVĢMC, Apzīmējumi ‐ A – izpētītie krājumi, N – novērtētie krājumi
16
4. AIZSARGĀJAMĀS DABAS
TERITORIJAS UN OBJEKTI 4.1. ĪPAŠI AIZSARGĀJAMĀS DABAS
TERITORIJAS
Aizsargājamās teritorijas ir ģeogrāfiski noteiktas platības, kas atrodas īpašā valsts aizsardzībā un tiek izveidotas, aizsargātas un apsaimniekotas nolūkā aizsargāt un saglabāt dabas daudzveidību, nodrošināt zinātniskos pētījumus un vides pārraudzību, saglabāt sabiedrības atpūtai, izglītošanai un audzināšanai nozīmīgas teritorijas23.
Novadā ir divas īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un objektu kategorijas: dabas liegumi un dabas pieminekļi.
4.1.1. DABAS LIEGUMI Zebrus un Svētes ezers. Natura 2000 teritorija. Administratīvais iedalījums: Zebrenes un Bikstu pagasts. platība ‐ 935 ha, dibināšanas gads ‐ 1957.g.
Dabas vērtības: teritorija izveidota, lai aizsargātu Zebrus un Svētes ezeru un to apkārtējo ainavu. Dabas lieguma galveno daļu aizņem eitrofi ezeri, sastopami arī purvaini meži un minerālvielām bagāti avoti un avotu purvi. 2001.gadā, pēc 60 gadu pārtraukuma, atkal konstatēta dzeltenā dzegužkurpīte, ir arī neliela lēzeļa lipares populācija. Ezers ir piemērota barošanās vieta retām un īpaši aizsargājamām sikspārņu sugām un nozīmīga putnu aizsardzības veta.
Liegumam ir izstrādāts dabas aizsardzības plāns laika periodam no 2004. līdz 2014.gadam un 16.05.2006. pieņemti MK noteikumi Nr.390 "Dabas lieguma "Zebrus un Svētes ezers" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi"24.
Līvbērzes liekņa. Natura 2000 teritorija. Administratīvais iedalījums: Dobeles novada Jaunbērzes pagasts un Jelgavas novada Līvbērzes pagasts. Platība ‐ 144 ha, dibināšanas gads: 1999.g.
Dabas vērtības: izcili pārmitru platlapju (ošu, melnalkšņu, apšu) meži, piemistrojumā arī ozoli. Teritorijā daudz retu un aizsargājamu putnu sugu, konstatēta reta sikspārņu suga ‐ brūnais garausainis. Viena no vistālāk uz rietumiem izvirzītajām atradnēm ES Biotopu direktīvas sugai ‐ spilvainajam ancītim. Sastopamas arī tādas
23 likums „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”, 2.panta2.daļa
24 Dabas aizsardzības pārvaldes dati, http://goo.gl/PFkJis
aizsargājamas putnu sugas kā melnais stārķis, vakarlēpis, vidējais, trīspirkstu un baltmuguras dzenis, melnā un pelēkā dzilna. Liegumam izstrādāts dabas aizsardzības plāns 2011.‐2020.gadam25.
Skujaines un Svētaines ieleja. Natura 2000 teritorija. Administratīvais iedalījums: Dobeles novada Penkules pagasts un Tērvetes novada Tērvetes un Bukaišu pagasts. Platība: 130 ha, dibināšanas gads ‐ 2004.g.
Dabas vērtības: dabas liegums izveidots, lai aizsargātu ES nozīmes un Latvijā aizsargājamus meža, pļavu, atsegumu un avotu biotopus, kā arī neregulētu upju ielejas, kas Zemgalē ir reti sastopamas. Nozīmīgākie ES Biotopu direktīvas 1.pielikuma biotopi ir boreālie meži, pārmitri platlapju meži, upju straujteces, minerālvielām bagāti avoti un avotu purvi, nogāžu un gravu meži un avoti, kas veido avotkaļķus. Sastopamas četras īpaši aizsargājamas augu sugas: lielā zvaigznīte (atrodama tikai Zemgalē), stāvlapu dzegužpirkstīte, bezdelīgactiņa, rūsganā melncere, kā arī ES Biotopu direktīvas 1.pielikuma suga ‐ spilvainais ancītis. Liegumam izstrādāts dabas aizsardzības plāns 2011.‐2020.gadam26.
4.1.2. DABAS PIEMINEKĻI
Saskaņā ar normatīvajiem aktiem27, novada teritorijā atrodas viens dabas piemineklis – Zebrus avoti ‐ ainavisku avotu grupa Bikstu pagastā.
Dabas pieminekļu kategorijā tiek iekļauti aizsargājamie koki – vietējo un citzemju sugu dižkoki (koki, kuru apkārtmērs 1,3 metru augstumā no koka sakņu kakla vai augstums nav mazāks par 16.03.2010. MK noteikumu Nr.264 „Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi 2.pielikumā noteiktajiem izmēriem).
4.2. MIKROLIEGUMI
Atsevišķu aizsargājamo dzīvnieku, augu un sēņu aizsardzībai nepieciešamības gadījumā var izveidot mikroliegumus, kuru izveidošanas kārtību nosaka normatīvie akti. Dobeles novada teritorijā ir noteikti 43 mikroliegumi, kuros ir aizliegtas vai ierobežotas darbības, kas apdraud tur esošās retās sugas vai biotopu pastāvēšanu28.
25 Dabas aizsardzības pārvaldes dati, http://goo.gl/YKuXZw
26 Dabas aizsardzības pārvaldes dati, http://goo.gl/VyADX8
2717.04.2001. MK noteikumi Nr.175 „Noteikumi par aizsargājamiem
ģeoloģiskajiem un ģeomorfoloģiskajiem dabas pieminekļiem” 28 Dobeles novada pašvaldība, „Dobeles novada teritorijas plānojums
2013.‐2025.gadam. Paskaidrojuma raksts”, 2013.g., 85.lpp
17
4.3. VIETĒJAS NOZĪMES AIZSARGĀJAMĀS
DABAS TERITORIJAS
Novada teritorijā ir vairāki vietējās nozīmes stādījumi – parki ‐ mākslīgi veidotas teritorijas, kuru apstādījumus veido 80 – 100 gadus veci koki, tās pārstāv dendroloģiskās un kultūrvēsturiskās vērtības un ir piemērotas sabiedrības atpūtai un audzināšanai.
Novada dendroloģiskie stādījumi ir noteikti kā vietējas nozīmes aizsargājamās teritorijas:
Dobeles pilsētā: mežaparks „Ķestermežs”, Latviešu mācītājmuižas parks, Vācu mācītājmuižas parks un Luterāņu baznīcas parks;
Penkules pagastā: Penkules skolas apstādījumi; Penkules baznīcas apstādījumi un Penkules kultūras nama apstādījumi;
Auru pagastā: Auru ciema parks 2,6 ha platībā. Parka teritorijā izbūvēta neliela estrāde;
Krimūnu pagastā: Skolas parks, kas atrodas Krimūnu ciematā pie skolas, ir izkopts un papildināts ar jauniem stādījumiem, kuri veikti par godu dažādiem notikumiem, parkā ierīkota ugunskura vieta un neliela brīvdabas estrāde, Akāciju ciematā Audžu muižas parks (nekopts privātīpašums), Krimūnu ciematā „Iepazīšanās dārzs”, kurā stādījumus uzsākts veikt 2008.gadā un Krimūnu ciematā „Smilšu pulkstenis”, kurš iestādīts 2009.gadā;
Dobeles pagastā: parks Lejasstrazdu ciematā, iepretim skolai;
Naudītes pagastā: Naudītes ciemā atrodas ūdenskrātuve, kuras malā ir izveidots parks ar brīvdabas estrādi 1.1 ha platībā un Apguldes ciema Vecapguldes muižas parks, kurš ir valsts aizsargājams kultūras piemineklis, parka platība ~ 8,0 ha, t.sk. mežaparks 5,3 ha. Parka lielākā daļa atrodas privātīpašumā;
Zebrenes pagastā: Zebrenes centra parks;
Bikstu pagastā: parks pie Bikstu pamatskolas;
Annenieku pagastā: izkopta teritorija pie Bērzes upes.
Ar Dobeles novada teritorijas plānojumu kā ainaviski nozīmīgas un novada mērogā aizsargājamas dabas teritorijas ir noteiktas Bērzes, Sesavas un Auces upes ieleju teritorijas29.
29 Dobeles novada pašvaldība, „Dobeles novada teritorijas plānojums
2013.‐2025.gadam. Paskaidrojuma raksts”, 2013.g., 86.lpp
4.4. AINAVAS Ainava ir cilvēka redzeslokā esošo elementu kopums, tā ir gan dabas, gan cilvēka radīta un ietver arī redzamos klimatiskos un apgaismojuma apstākļus. Dabā pastāv:
dabiskā – cilvēka neietekmēta vai maz ietekmēta ainava;
kultūrainava – cilvēka un dabas kopēji veidota ainava.
Ainavai ir noteiktas raksturīgas pazīmes, taču tā nepārtraukti mainās, ainava, ko redzam šodien, sastāv no dažādu laika periodu mantotiem elementiem. Dobeles novads atrodas divos atšķirīgos dabas rajonos‐ Viduslatvijas zemienē un Austrumkursas augstienē, kas nosaka novadam raksturīgās ainavas īpatnības un dabas objektus. Vienlaicīgi vienas teritorijas ietvaros tiek apvienota intensīva zemes izmantošana lauksaimnieciskajai ražošanai ar gleznainu ainavu.
Teritorijas sadalījums pa dabas rajoniem ir aptuveni vienāds. Galvenās dabas rajonu un dabas apvidu atšķirības, kā arī raksturīgākās iezīmes nosaka teritorijas zemes virsmas reljefs.
Dobeles novadā ir sastopami pieci ainavu tipi:
līdzenuma ainavas ar smilšaino un mālaino līdzenumu mežaini, smilšaino Baltijas jūras apgrāko stadiju, fluvioglaciālo un limnoglaciālo līdzenumu āraini, mālaino limnoglaciālo un morēnas līdzenumu stipri iekultivēto āraini;
viļņota reljefa ainavas ar drumklinu āru stipri iekultivētu ainavu;
mozaīkveida pauguru un paugurgrēdas ainavas ar mežāru morēnas pauguraini;
unikālas ainavas ar ezeru ainavu, terasēto upju ieleju un ielejveida pazeminājuma ainavu un upju ainavu;
cilvēka ietekmes ainava ar urbanizēto ainavu pilsētā.
Dobeles novada pagastu teritorijas atrodas divu atšķirīgu dabas rajonu apvidos, tādējādi ievērojami atšķiras virsmas absolūtais augstums un reljefs. Reljefs un tā formu uzbūve ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas nosaka ainavas dabas komponentu struktūru un ietekmē cilvēku saimniecisko darbību.
Austrumu daļā ainavas attīstību ietekmē zemes augstā auglība un līdz ar to tās intensīvā izmantošana lauksaimnieciskajai ražošanai. Rietumu ‐ vidusdaļai raksturīgais mežainums un reljefs, un mazāk auglīgās augsnes veicinājušas
18 ainaviski vērtīgo mežu teritoriju, dabisko pļavu ekosistēmu, un citu bioloģisko ainavu daudzveidības saglabāšanos. Laukos vairāk dominē tuvi un vidēji tuvi skati, kas noslēdzas viensētu pudurī vai meža sienā.
Novada ainavisko tēlu veidojošie faktori: lauksaimniecības teritorijas kopā ar viensētām; mežu masīvi un atsevišķi mežu puduri; dabas pamatnes teritorijas ar ezeru un upju ainavām; daudzdzīvokļu māju un individuālo māju apbūve pagastu ciemos; dabīgās pļavas un atsevišķi koku puduri; pilsēta ar blīvo apbūvi un gleznaino Bērzes upes ainavu30.
5. KULTŪRVĒSTURISKAIS MANTOJUMS
Kultūras pieminekļi ir kultūrvēsturiskā mantojuma daļa ‐ senkapi, kapsētas, ievērojamu personu darbības vietas, pilsētu vēsturiskie centri, kā arī ēkas un to grupas, mākslas darbi, iekārtas un interjera priekšmeti, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vērtība.
8.tabula. Dobeles novada kultūrvēsturisko pieminekļu veidi31
Vērtību grupa un pieminekļu veids Skaits
Valsts nozīmes, t.sk.: 40
arheoloģijas 21
arhitektūras 15
mākslas 3
pilsētbūvniecības 1
vēsturiska notikuma vieta 1
Vietējas nozīmes, t.sk.: 68
arheoloģijas 14
arhitektūras 54
Novadā atrodas 109 valsts aizsardzības kultūras pieminekļi – 68 vietējas nozīmes un 41 valsts nozīmes piemineklis. Valsts un vietējas nozīmes aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu sarakstu skatīt 2.pielikumā.
Viens no ievērojamākajiem valsts nozīmes kultūras pieminekļiem novadā ir Dobeles pilsētas vēsturiskais centrs un Tirgus laukums, kas veidojies 1495.gadā, vienlaikus ar baznīcas celtniecību.
30 Dobeles novada pašvaldība, „Dobeles novada teritorijas plānojums
2013.‐2025.gadam. Paskaidrojuma raksts”, 2013.g., 68.lpp 31 Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas dati
6. IEDZĪVOTĀJI UN APDZĪVOJUMS
6.1. IEDZĪVOTĀJU SKAITS
6.1.1. IEDZĪVOTĀJU SKAITA DINAMIKA
01.07.2013. Dobeles novada teritoriju kā savu dzīvesvietu bija deklarējuši 23275 iedzīvotāji32.
01.07.2013. Dobelē bija deklarējušies 10673 iedzīvotāji (45,9% no novada iedzīvotāju skaita). Starp novada pagastiem salīdzinoši vairāk iedzīvotāju deklarējušies Auru pagastā (3276 iedzīvotāji, jeb 14,1% no kopskaita) un Bērzes pagastā (1888 iedzīvotāji, jeb 8,1% no kopskaita). Katrā no pārējiem novada pagastiem deklarējušies no 533 (Zebrenes pagasts) līdz 1182 iedzīvotājiem (Krimūnu pagasts) (2,3‐5,1% no kopskaita).
9.tabula. Deklarēto iedzīvotāju skaita izmaiņas novada administratīvajās vienībās33
Admin.vienība
01.01. 2013.
01.01. 2012.
01.01.2011.
Annenieku pagasts
1035 (‐3,85%)
34 1076
(‐3,4%) 1114
(‐1,9%)
Auru pagasts
3329 (‐0,7%)
3354 (‐0,9%)
3385(4,3%)
Bērzes pagasts
1895 (‐0,9%)
1912 (‐1,3%)
1938(‐0,9%)
Bikstu pagasts
1007 (‐1,6%)
1023 (‐2,5%)
1049(0,6%)
Dobeles pilsēta
10771 (‐1,1%)
10895 (‐1,5%)
11066(‐1,3%)
Dobeles pagasts
899 (‐1,9%)
916 (‐2,3%)
938(‐1,4%)
Jaunbērzes pagasts
1082 (0,5%)
1077 (‐0,2%)
1079(‐2,1%)
Krimūnu pagasts
1186 (‐0,8%)
1196 (‐0,4%)
1201(‐0,7%)
Naudītes pagasts
783 (‐5,2%)
826 (‐2,8%)
850(‐1,7%)
Penkules pagasts
1002 (‐2,1%)
1023 (‐2,1%)
1045(‐1,7%)
Zebrenes pagasts
543 (‐0,4%)
545 (‐3,0%)
562(‐0,5%)
Dobeles novads
23532 (‐1,3%)
23843 (‐1,6%)
24227(‐0,5%)
No 01.01.2010. līdz 01.01.2013. Dobeles novada teritorijā deklarēto iedzīvotāju skaits samazinājies par 818 jeb 3,36%.
32 Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās uz 01.07.2013., Iedzīvotāju
reģistra dati, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde 33 Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās, Iedzīvotāju reģistra dati,
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde 34 iekavās norādītas iedzīvotāju skaita izmaiņas procentos, salīdzinot
ar iepriekšējā gada 1.janvāri
19
Salīdzinoši mazāks iedzīvotāju skaita samazinājums bija 2010.gadā, kad Dobeles novada divos pagastos bija vērojams pat iedzīvotāju skaita pieaugums (Auru pagastā (4,3%) un Bikstu pagastā (0,6 %)).
2012.gadā Dobeles novada teritoriālajās vienībās bijis iedzīvotāju skaita samazinājums, izņemot Jaunbērzes pagastu (0,46%), vislielākais – Naudītes pagastā (‐5,21%), Annenieku pagastā (‐3,81%) un Bikstu pagastā (‐2,05%).35
Pēdējos trīs gados novada iedzīvotāju skaits sarucis vidēji par 273 iedzīvotājiem gadā. Saglabājoties esošajām tendencēm, turpmāko septiņu gadu laikā iedzīvotāju skaits samazināsies par 1911 iedzīvotājiem jeb 8,12%.
Iedzīvotāju skaita izmaiņas ietekmē iedzīvotāju dabiskais pieaugums (dzimstības un mirstības attiecība) un ilgtermiņa migrācija.
Novada teritorijā, līdzīgi kā valstī un Zemgales novadā, dabiskā pieauguma rādītājs ilgstoši bijis negatīvs, tomēr iedzīvotāju skaits galvenokārt samazinājies ilgtermiņa migrācijas dēļ.
Lai veicinātu iedzīvotāju skaita saglabāšanos, nepieciešams īstenot dažādus sociālās un ekonomiskās vides uzlabošanas pasākumus gan vietējā, gan valstiskā līmenī. Iedzīvotāju motivāciju izvēlēties Dobeles novadu kā savu dzīvesvietu galvenokārt ietekmē nodarbinātības iespējas, pieejamais pakalpojumu klāsts, drošības sajūta, kā arī mobilitātes iespējas.
Veicot iedzīvotāju aptauju, uz jautājumu, vai tuvākajos 5 gados tiek plānots mainīt dzīvesvietu, lielākā daļa respondentu ‐ 361 jeb 81% no visiem aptaujātajiem ‐ atbildējuši noraidoši. 37 jeb 8% norādījuši, ka plāno mainīt Dobeles novada robežās, bet 28 jeb 6% ‐ ārpus Dobeles novada
35 Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās, Iedzīvotāju reģistra dati,
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde
robežām Latvijā. 23 jeb 5% aptaujas dalībnieku plāno pārcelties uz dzīvo ārpus Latvijas.
6.1.2. DZIMUMSTRUKTŪRA UN GALVENĀS VECUMA
GRUPAS
2013.gada sākumā 11239 jeb 47,7% no novada pastāvīgajiem iedzīvotājiem bija vīrieši, 12293 jeb 52,3% ‐ sievietes36.
2013.gada sākumā pastāvīgo iedzīvotāju skaits līdz darbspējas vecumam bija 3398 (14,4%), darbspējas vecumā – 15497 (65,9%), bet virs darbspējas vecuma – 4637 (19,7%)37.
Salīdzinājumā ar situāciju valstī, Dobeles novada iedzīvotāju sadalījuma rādītāji pa vecuma grupām ir pozitīvāki, lai gan novadā turpina samazināties iedzīvotāju īpatsvars līdz darbaspējas vecumam un darbaspējas vecumā. Novadā ar katru gadu palielinās iedzīvotāju īpatsvars pēc darbaspējas vecuma.38
6.1.3. NACIONĀLAIS SASTĀVS
01.01.2013. 17134 (73,6%) novada iedzīvotāju bija latvieši, 3134 (13,5%) krievi, 1016 (4,4%) baltkrievi, 606 (2,6%) lietuvieši, 1385 (5,95%) ‐ citas tautības39. (11.attēls).
36 Iedzīvotāju skaits pašvaldībās pa dzimumiem, Iedzīvotāju reģistra
dati 01.01.2013., Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde 37 Darbspējas vecuma un dzimuma struktūra pašvaldībās, Iedzīvotāju
reģistra dati 01.01.2013., Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde 38 Dobeles novada pašvaldības 2012.gada publiskais pārskats
39 Iedzīvotāju skaits pašvaldībās pēc nacionālā sastāva, Iedzīvotāju
reģistra dati 01.01.2013., Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde
24350
24227
23843
23532
23400
23600
23800
24000
24200
24400
2010. 2011. 2012. 2013.
9.attēls. Iedzīvotāju skaita izmaiņas
3398 14,4%
15497 65,9%
4637 19,7%
10.attēls. Iedzīvotāju galvenās vecuma grupas (%)
līdz darbspējas vecumamdarbspējas vecumāpēc darbspējas vecuma
20
6.2. APDZĪVOJUMA STRUKTŪRA
Saskaņā ar normatīvajiem aktiem, Latvijas un Dobeles novada apdzīvoto vietu telpisko struktūru veido trīs veidu apdzīvoto vietu tipi – pilsēta, ciemi, viensētas40.
Novada apdzīvojuma struktūru var uzskatīt par monocentrisku, ‐ liela daļa iedzīvotāju dzīvo novada centrā ‐ Dobeles pilsētā.
Dobeles pilsēta ir novada centrs, tā ir izglītības, pakalpojumu, atpūtas, darba vieta arī pārējiem novada iedzīvotājiem. Dobele ir daudzfunkcionāla pilsēta, ar centra ietekmi uz pārējo novada teritoriju ‐ lielākā daļa novada iedzīvotāju regulāri vai vismaz reizi nedēļā apmeklē pilsētu.
Katrā novada pagastā ir viens vai vairāki ciemi, kā arī citas blīvi apdzīvotas vietas, kurām nav ciema statusa. Novada teritorijā pēdējo 30 gadu laikā nav izveidots neviens jauns ciems.
Novada centrs – Dobeles pilsēta noteikta kā reģiona nozīmes attīstības centrs.
Pie kompaktas un urbanizētas apdzīvotas vietas pieskaitāmi novada nozīmes attīstības centri –Kaķenieki, Biksti, Jaunbērze, Krimūnas, Naudīte un Penkule, kā arī vietējas nozīmes attīstības centri – Annenieki, Ķirpēni, Auri, Gardene, Miltiņi, Šķibe, Bērze, Aizstrautnieki, Lejasstrazdi, Akācijas, Apgulde un Zebrene, kas raksturojas ar kompaktu daudzdzīvokļu ēku un savrupmāju izvietojumu un attīstītu inženiertehnisko un publisko infrastruktūru.
40 Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums, 9.pants
10.tabula. Ciemi un citas blīvi apdzīvotas vietas Dobeles novadā 01.07.2011.41
Admini‐stratīvā teritorija
Ciems Blīvi apdzīvota vieta
Iedz. skaits
% no pagasta iedz.
Annenieku pag.
Kaķenieki 550 50,23
Annenieki 80 7,31
Auru pag.
Ķirpēni 356 10,55
Auri 305 9,03
Gardene 1484 43,96
Lielbērze 288 8,53
Liepziedi 173 5,12
Bērzes pag.
Miltiņi 600 31,06
Bērze 280 14,49
Šķibe 400 20,70
Ruņči 70 3,62
Vilciņi 50 2,59
Bikstu pag.
Biksti 290 27,78
Mazbiksti 75 7,18
Upenieki 103 9,87
Jaunā māja 12 1,15
Bikstu stacija
46 4,41
Līvi 47 4,50
Dobeles pag.
Aizstrautnieki 245 26,49
Lejasstrazdi 489 52,86
Bērzbeķe 47 5,08
Bitenieki 12 1,30
Jaunbērzes pag. Jaunbērze 680 63,14
Krimūnu pag.
Akācijas 235 19,55
Krimūnas 470 39,10
Ceriņi 103 8,57
Degu muiža 11 0,92
Lauciņi 27 2,25
Parūķis 50 4,16
Naudītes pag.
Apgulde 171 20,33
Naudīte 344 40,90
Līdumi 46 5,47
Penkules pag.
Penkule 448 32,32
Ābeles 38 3,72
Ālave 19 1,86
Baldonas 31 3,04
Ezeriņi 47 4,60
Skujaine 66 6,46
Vecvagares 83 8,13
Zebrenes pag. Zebrene 290 52,82
41 Dobeles novada pašvaldības informācija
73,6%
13,5%
4,4%
2,0%
1,7%
2,6% 1,1% 1,2%
11.attēls. Novada iedzīvotāju nacionālais sastāvs (%)
Latvieši
Krievi
Baltkrievi
Ukraiņi
Poļi
Lietuvieši
Čigāni
Citas tautības
21
12.attēls. Dobeles novada apdzīvojuma struktūra
22
Lielākā daļa novada pagastu iedzīvotāju izvēlas dzīvot ciemos vai citās blīvi apdzīvotās vietās (13.attēls42).
Salīdzinot ar Zemgales reģionu kopumā, Dobeles novadā ir nedaudz lielāks iedzīvotāju blīvuma uz 1 km2 rādītājs, taču tas ir zemāks nekā vidēji Latvijā43 (14.attēls).
Samazinoties iedzīvotāju skaitam, samazinājies arī iedzīvotāju blīvums (11.tabula).
42 Dobeles novada pašvaldības informācija
43 Centrālās statistikas pārvaldes dati
11.tabula. Iedzīvotāju blīvuma izmaiņas Dobeles novadā, cilv./km 01.01. 2008.
01.01. 2009.
01.01. 2010.
01.01. 2011
01.01. 2012.
Annenieku pagasts
13,91 13,66 13,26 13,02 12,57
Auru pagasts
29,31 29,40 29,23 30,47 30,19
Bērzes pagasts
24,99 24,42 24,26 24,04 23,72
Bikstu pagasts
10,92 11,00 10,86 10,92 10,65
Dobeles pilsēta
1 395,13 1405,13 1 401,75 1 383,25 1 361,88
Dobeles pagasts
13,45 13,11 13,07 12,89 12,59
Jaunbērzes pagasts
10,28 10,15 9,97 9,76 9,74
Krimūnu pagasts
17,55 17,14 17,10 16,99 16,92
Naudītes pagasts
10,04 9,90 9,64 9,48 9,21
Penkules pagasts
14,94 14,59 14,35 14,11 13,81
Zebrenes pagasts
6,21 6,19 6,23 6,20 6,01
Dobeles novads
27,64 27,56 27,37 27,23 26,80
Zemgales reģions
26,4 26,3 26,1 25,8 25,52
Latvija
35,2 35,0 34,8 34,5 34,34
7. SOCIĀLĀ INFRASTRUKTŪRA 7.1. IZGLĪTĪBA Izglītības pakalpojumu sniegšanu Dobeles novadā nodrošina šādas izglītības iestādes44: 6 pirmsskolas izglītības iestādes; 15 vispārējās izglītības iestādes; 1 profesionālās izglītības iestāde; 3 profesionālās ievirzes izglītības iestādes; 1 interešu izglītības iestāde; 1 izglītības atbalsta iestāde; 1 speciālā pirmsskolas izglītības iestāde; 1 speciālā skola; 1 pieaugušo izglītības un uzņēmējdarbības
atbalsta centrs. Izstrādāta izglītības iestāžu tīkla attīstības koncepcija 2010.‐2015.gadam un Profesionālās izglītības iestāžu Dobeles Amatniecības vidusskolas un Apguldes arodvidusskolas attīstības un investīciju stratēģija 2010.‐2015.gadam, kuru realizācijai būs nepieciešami papildus ieguldījumi nozares infrastruktūras uzlabošanā.
44 Dobeles novada pašvaldības 2012.gada publiskais pārskats
57,2
77,2
72,5
54,9
85,7
63,1
74,5
66,7
71,7
52,8
42,8
22,8
27,5
45,1
14,3
36,9
25,5
33,3
28,3
47,2
0 50 100
Annenieku pag.
Auru pag.
Bērzes pag.
Bikstu pag.
Dobeles pag.
Jaunbērzes pag.
Krimūnu pag.
Naudītes pag.
Penkules pag.
Zebrenes pag.
13.attēls. Iedzīvotāju sadalījums pagastu ciemos un lauku teritorijā (%)
Viensētās, %
Iedzīvotāju skaits ciemos un citās blīvi apdzīvotās vietās, %
11,7
12,4
14
16,1
18,5
23,3
24,6
25,2
31,6
0 20 40
Jaunpils novads
Brocēnu novads
Auces novads
Tērvetes novads
Jelgavas novads
Zemgales reģions
Dobeles novads
Tukuma novads
LATVIJA
14.attēls. Iedzīvotāju blīvums 2012.g. (cilv/km2)
23 Pašvaldība nepārtraukti strādā pie izglītības iestāžu infrastruktūras sakārtošanas un materiāli tehniskās bāzes uzlabošanas, gan ieguldot savus līdzekļus, gan piesaistot dažādu fondu finansējumu. Trīs novada skolas ir pielāgotas bērniem ar īpašām vajadzībām (Dobeles Kristīgā pamatskola, Dobeles 1.vidusskola, Bērzupes speciālā internātpamatskola). 2010.gadā 11 izglītības iestādēs tika veikti siltināšanas darbi45.
7.1.1. PIRMSSKOLAS IZGLĪTĪBA Dobeles novadā darbojas 6 pirmsskolas izglītības iestādes – Annenieku pagasta PII „Riekstiņš, Auru pag. PII „Auriņš”, Dobeles pilsētas PII „Zvaniņš”, PII „Jāņtārpiņš”, PII „Spodrītis ” un Jaunbērzes pag. PII „Minkuparks”. Dobeles novadā ir arī viena speciālā pirmsskolas izglītības iestāde „Valodiņa”, kuru apmeklē bērni ar runas traucējumiem.
Kopējais bērnu skaits novada pirmsskolas izglītības iestādēs 2012./13. mācību gada sākumā ‐ 884 bērns. Pēdējo četru gadu laikā izglītojamo skaits ir pieaudzis46 (12.tabula). Dobeles novada pirmsskolas izglītības iestādēs 2012.gada 1.septembrī strādāja 150 pedagogi.
Pamats bērnu skaita pieaugumam pirmsskolas izglītības iestādēs ir PII „Spodrītis” rekonstrukcija 2010.‐2011.gadā. ES projekta „Pirmsskolas izglītības iestādes „Spodrītis" rekonstrukcija Upes ielā 14, Dobelē” ietvaros tika izbūvēts jauns divstāvīgs korpuss 120 vietām blakus esošajai ēkai, kur tika izvietotas 6 grupu telpas nodarbībām, rotaļām un atpūtai, guļamtelpas bērniem, apkalpojošā personāla un administrācijas telpas, aktu zāle47. 12.tabula. Bērnu skaits Dobeles novada pirmsskolas izglītības iestādēs48
Izglītības iestāde
2009./10.
2010./ 11. 2011./ 12.
2012./ 13.
Annenieku PII Riekstiņš
54 69 71 67
Auru PII Auriņš 35 40 47 45
Dobeles PII Jāņtārpiņš
203 208 208 208
Dobeles PII Spodrītis
116 118 167 206
Dobeles PII Valodiņa
60 60 59 60
Dobeles PII Zvaniņš
227 239 226 226
Jaunbērzes PII Minkuparks
68 94 88 72
KOPĀ 763 828 866 884
45 Dobeles novada pašvaldība, Dobeles novada attīstības programma
2011. – 2014.gadam, 68.lpp 46 Dobeles novada pašvaldības dati
47 Dobeles novada pašvaldības dati
48 Dobeles novada Izglītības pārvaldes dati
Pie septiņām novada skolām ir izveidotas pirmsskolas izglītības grupas, kuras uz 2012./13. mācību gada sākumu apmeklēja 192 bērni.
13.tabula. Izglītojamo skaits novada skolu pirmsskolas izglītības iestāžu grupās49 Izglītības iestāde 2009./1
0. 2010./1
1. 2011./1
2. 2012./1
3.
Bikstu pamatskola
28 16 17 13
Dobeles Kristīgā pamatskola
17 11 9 ‐
Gardenes pamatskola
92 80 91 72
Krimūnu pamatskola
31 35 31 30
Lejasstrazdu pamatskola
27 27 27 23
Mežinieku pamatskola
17 ‐ ‐ ‐
Naudītes pamatskola
21 15 15 11
Penkules pamatskola
29 31 37 38
Bērzupes spec. internātpamatskola
‐ ‐ 7 5
KOPĀ 262 215 234 192
7.1.2. VISPĀRĒJĀ IZGLĪTĪBA
Vispārējo izglītību Dobeles novadā var iegūt sekojošās vispārējās izglītības iestādēs: Annenieku pamatskolā; Bikstu pamatskolā; Dobeles Kristīgajā pamatskolā; Dobeles sākumskolā; Gardenes pamatskolā; Krimūnu pamatskolā; Lejasstrazdu pamatskolā; Mežinieku pamatskolā; Naudītes pamatskolā; Penkules pamatskolā; Dobeles 1.vidusskolā; Dobeles Amatniecības un vispārizglītojošā
vidusskolā; Dobeles Valsts ģimnāzijā; Bērzupes speciālajā internātpamatskolā.
Lai arī novadā bērnu skaits samazinās, vispārizglītojošās programmas 1.klasē uzsāk un turpina apgūt par 20% vairāk bērnu, nekā attiecīgajā gadā novadā dzimuši, jo Dobeles novads tradicionāli sniedz izglītības pakalpojumus diviem kaimiņu novadiem – Auces un Tērvetes.
49 Dobeles novada pašvaldības dati
24
14.tabula. Izglītojamo skaits vispārējās izglītības iestādēs50 Izglītības iestāde
2008./09.
2009./10.
2010./11.
2011./12.
2012./13.
Annenieku pamatskola
78 74 72 63 66
Auru pamatskola
38 ‐ ‐ ‐ ‐
Bērzes pamatskola
48 ‐ ‐ ‐ ‐
Bikstu pamatskola
106 151 102 88 86
Dobeles 1.vidusskola
845 797 674 748 709
Dobeles 2.vidusskola
469 472 406 ‐ ‐
Dobeles AV vidusskola
228 248 263 413 ‐
Dobeles Amatniecības un vispārizlgīto‐jošā vidusskola
‐ ‐ ‐ ‐ 419
Dobeles Kristīgā pamatskola
213 186 184 241 225
Dobeles sākumskola
149 148 147 150 135
Dobeles Valsts ģimnāzija
494 494 475 411 390
Gardenes pamatskola
166 153 151 127 123
Krimūnu pamatskola
86 85 81 68 74
Lejasstrazdu pamatskola
77 80 76 73 74
Mežinieku pamatskola
107 135 118 111 119
Naudītes pamatskola
91 87 81 67 55
Penkules pamatskola
103 97 92 83 80
Zebrenes pamatskola
58 ‐ ‐ ‐ ‐
Bērzupes spec.internātp‐sk.
74 80 83 83 72
KOPĀ 3430 3287 3005 2726 2627
Skolēnu skaits Dobeles novada vispārizglītojošās skolās ar katru gadu samazinās. Dobeles novada skolas spēj uzņemt 4114 skolēnu, taču skolu maksimālais piepildījums ir 66,65%51.
50 Dobeles novada pašvaldības informācija
51 Dobeles novada pašvaldības informācija
15.tabula. Izglītības iestāžu noslodze52
Izglītības iestādes nosaukums
Izglītojamo skaits 01.09.2012.
Maksimālā ietilpība
Noslodze %
Annenieku pamatskola
66 216 30,6%
Bikstu pamatskola 86 180 55,0%
Dobeles Kristīgā pamatskola
225 220 102,3%
Dobeles sākumskola
135 218 61,9%
Gardenes pamatskola
123 300 65,0%
Krimūnu pamatskola
104 200 52,0%
Lejasstrazdu pamatskola
97 200 48,5%
Mežinieku pamatskola
119 210 56,7%
Naudītes pamatskola
66 200 33,0%
Penkules pamatskola
118 200 59,0%
Dobeles 1.vidusskola
709 900 78,8%
Dobeles Amatniecības un vispārizglītojošā vidusskola
419 550 76,2%
Dobeles Valsts ģimnāzija
390 520 75,0%
Nākotnē novada pamatskolas, kurās ir mazs skolēnu skaits, varētu reorganizēt kā sākumskolas ar apmācību no 1. līdz 6.klasei, tādējādi lielākajām skolām būtu iespēja strādāt ar lielāku valsts finansējumu, savukārt mazo skolu bērni varētu mācīties tuvāk mājām.
Dobeles novada vispārējās izglītības iestādēs 2012.gada 1.septembrī strādāja 276 pedagogi un amatniecības prasmes varēja apgūt pie 37 pedagogiem.
2003.gadā Dobeles pilsētas ģimnāzija ieguva Valsts ģimnāzijas statusu. Dobeles Valsts ģimnāzijai ir nozīmīga loma spējīgāko skolēnu potenciālajā attīstībā, skolēnu zināšanu kvalitātes paaugstināšanā un valsts izglītības kvalitātes veicināšanā. Ģimnāzijā zināšanas iegūst ne tikai Dobeles, bet arī apkārtējo novadu pusaudži un jaunieši53.
52 Dobeles novada pašvaldības informācija
53 Dobeles novada pašvaldības informācija
25
7.1.3. PROFESIONĀLĀ IZGLĪTĪBA
Dobeles novada profesionālās izglītības sistēmas infrastruktūru profesionālajā izglītībā veido Dobeles Amatniecības un vispārizglītojošā vidusskola (dibinātājs – pašvaldība) un Apguldes profesionālā vidusskola (dibinātājs – valsts, bet 2013.gada jūlijā ar Ministru kabineta rīkojumu nodota pašvaldībai54).
2012./2013.mācību gadā abās skolās kopā mācības uzsāka 383 audzēkņi. Dobeles Amatniecības un vispārizglītojošā vidusskola nodrošina izglītības ieguvi 253 audzēkņiem piecās programmās, no kurām jau četrus gadus pieprasītākā ir autotransporta mehāniķis.
Pieprasījums pēc profesionālās izglītības Dobeles novada izglītības iestādēs piedāvātajām apgūstamajām profesijām pieaug.
16.tabula. Amatniecības un vispārizglītojošās vidusskolas piedāvātās mācību programmas un audzēkņu skaits55
Programmu nosaukums
Audzēkņu skaits
2007./08.
2008./09.
2009./10.
2010./11.
2011./12
2012./13.
Autotrans‐ports
65 64 82 89 88 81
Frizieru pakalpojumi
41 41 41 36 45 52
Ēdināšanas pakalpojumi
84 75 77 75 61 49
Viesnīcu pakalpojumi
19 37 48 64 60 60
Datortehniķis 11
Kopā: 209 217 248 264 254 253
Apguldes arodvidusskolā 2012./2013.mācību gadā izglītošanos uzsāka 130 audzēkņi. Skolā tiek realizētas četras izglītības programmas.
Pašvaldības pienākums ir pildīt normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus izglītībā, nodrošinot iespēju iegūt kvalitatīvu, mūsdienu kritērijiem atbilstošu vispārējo un profesionālo izglītību tās iedzīvotājiem.
54 Ministru kabineta 16.07.2013. rīkojums Nr.322 (prot. Nr.37 3.§)
„Par Apguldes Profesionālās vidusskolas reorganizāciju” 55 Dobeles novada Izglītības pārvaldes dati
17.tabula. Apguldes profesionālās vidusskolas piedāvātās mācību programmas un audzēkņu skaits56
Audzēkņu skaits
2007./ 08.
2008./ 09.
2009./ 10.
2010./ 11.
2011./ 12
2012./ 13.
Būvdarbi/ Apdares darbu tehniķis
101 101 101 101 101 101
Būvdarbi /Ēku celtnieki
46 42 36 20 ‐ ‐
Būvdarbi/ Krāšņu podnieks
‐ ‐ ‐ 16 26 23
Būvdarbi /Mūrnieki
38 46 28 9 15 14
Saimniecības vadīšana/ Saimniecības vadītājs
23 10 21 31 43 23
Kopā
208 203 193 151 163 130
Pēc reformas Dobeles novadā ir vairāk nekā 23 tūkstoši iedzīvotāju, savukārt izglītības iestāžu pakalpojumus izmanto ne tikai bijušā Dobeles rajona novadu Tērvetes un Auces, bet arī – Saldus, Bauskas, Tukuma, Jelgavas un Talsu rajonu izglītojamie. Sekojošie nosacījumi determinē lietderību saglabāt Dobeles novadā profesionālās izglītības iegūšanas iespējas tās transformējot atbilstoši pašreizējai ekonomiskajai situācijai un mūsdienu prasībām:
divas sekmīgi darbojošās profesionālās izglītības iestādes, kas galvenokārt realizē pieprasītas profesionālās izglītības programmas ar atbilstošu pedagoģiskā personāla potenciālu, turklāt konkurējošas programmas Zemgales reģiona izglītības iestādes pārsvarā nepiedāvā,
atbilstošs iedzīvotāju skaits un vecuma struktūra Dobeles un kaimiņu novados, kuru pieprasījums pēc profesionālās izglītības ļauj izveidot izglītības iestādi ar vietu skaitu līdz 600 un vairāk izglītojamajiem, no tiem līdz 400 vietām profesionālās izglītības programmās,
Dobeles ģeogrāfiskais izvietojums un tam atbilstoša satiksmes infrastruktūra, kas nodrošina iespēju nokļūt līdz izglītības iestādei pietiekami plaša apkārtējā reģiona iedzīvotājiem, profesionālās izglītības iestāžu sadarbības tradīcijas un noslēgtās vienošanās ar uzņēmējsabiedrībām57.
56 Dobeles novada pašvaldības informācija
57 Dobeles novada pašvaldības informācija
26
7.1.4. PROFESIONĀLĀS IEVIRZES UN INTEREŠU IZGLĪTĪBA, JAUNATNES POLITIKA
Dobeles novadā darbojas Mūzikas skola, Mākslas skola, Sporta skola un Bērnu un jauniešu centrs.
18.tabula. Izglītojamo skaits profesionālās ievirzes un interešu izglītības iestādēs58
Iestādes nosau‐kums
Audzēkņu skaits
2007./ 08.
2008./ 09.
2009./ 10.
2010./ 11.
2011./ 12
2012./ 13.
Dobeles Mākslas skola
101 117 118 118 118 143
Dobeles Mūzikas skola
223 223 223 223 223 223
Dobeles Sporta skola
886 867 516 492 448 418
Dobeles BJC
275 253 216 206 224 217
Kopā: 1485 1460 1073 1039 1013 1001
Dobeles Mūzikas skola piedāvā mācības 13 profesionālās ievirzes izglītības programmās, Dobeles Mākslas skola –2 profesionālās ievirzes izglītības programmās, Dobeles Sporta skola – 8 profesionālās ievirzes izglītības programmās un Dobeles Bērnu un jauniešu centrs – 15 interešu izglītības programmās.
Dobeles Jaunatnes iniciatīvu un veselības centrs ir Dobeles novada pašvaldības izglītības atbalsta iestāde, kas dibināta 1999.gadā un nodarbojas ar sabiedrības fiziskās, garīgās un sociālās labklājības uzlabošanu un ir viens no pašvaldības darba ar jaunatni īstenošanas instrumentiem. Centra mērķauditorija ir bērni un jaunieši vecumā no 3 līdz 25 gadiem. Centrs strādā, lai veicinātu jauniešu dzīves kvalitātes uzlabošanu, sekmējot viņu izglītošanos, īpaši jomās, kas saistītas ar veselīgu dzīvesveidu, radītu apstākļus jaunatnes pašiniciatīvai un līdzdalībai sabiedriskajā dzīvē, atbalstītu jauniešus īstenot savas idejas, kā arī sniegt zināšanas, kā šis idejas realizēt, nodrošinātu jauniešiem atbalstu karjeras izvēlē, sekmējot patstāvību lēmumu pieņemšanā un karjeras plānošanā.
Dobeles Jaunatnes iniciatīvu un veselības centra paspārnē darbojas divas biedrības: Dobeles Jauniešu dome un Jauniešu izglītības un iniciatīvu centrs "Saspraude”.
58 Dobeles novada pašvaldības informācija
Dobeles Jauniešu dome centra speciālistu vadībā ir veikusi nozīmīgu darbu jaunatnes politikas veidošanā pašvaldībā, iesaistoties dažādos projektos, organizējot informatīvi izglītojošus pasākumus, veicinot sabiedrisko aktivitāti, dodot iespēju piedalīties jauniešiem svarīgu lēmumu pieņemšanā59.
7.1.5. PIEAUGUŠO IZGLĪTĪBA
Pieaugušo izglītību Dobeles novadā koordinē un realizē Dobeles Pieaugušo izglītības un uzņēmējdarbības atbalsta centrs (turpmāk tekstā PIUAC). Dobeles PIUAC speciālisti 2012.gadā pilnveidojuši 53 neformālās izglītības programmas.
2012.gadā kopā īstenoti kursi un semināri 1686 dalībniekiem 47986 cilvēkstundu apjomā, kas veido apmēram 11% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita (katrs desmitais ekonomiski aktīvais iedzīvotājs Dobeles novadā 2012. gadā centrā ir mācījies vismaz 3 stundas).
2012.gadā īstenoti kursi 534 pašvaldības un tās iestāžu darbiniekiem 3773 cilvēkstundu apjomā. Sadarbībā ar Nodarbinātības valsts aģentūru 2012.gadā organizēti bezdarbnieku un darba meklētāju konkurētspējas paaugstināšanas pasākumi 188 cilvēkiem 23860 cilvēkstundu apjomā.
Dobeles PIUAC 2012.gadā sniedza konsultācijas, informāciju, apmācības 485 uzņēmējiem. Centrs turpina iepazīstināt dažādas mērķa grupas par apmācību un uzņēmējdarbības uzsākšanas iespējām, finanšu resursu piesaisti gan topošajiem uzņēmējiem, gan jaunajiem uzņēmējiem, mazajiem un vidējiem uzņēmējiem, kā arī jauniešiem60.
59 Dobeles novada pašvaldība, „Dobeles novada attīstības programma
2011. – 2014.gadam”, 72.lpp 60 Dobeles novada pašvaldības 2012.gada publiskais pārskats
27
7.1.6. NOVĒRTĒJUMS
SVID ANALĪZES KOPSAVILKUMS61
Stiprā puses Vājās puses
Iespējas iegūt daudzveidīgu un kvalitatīvu izglītību;
Nodrošinātas vietas PII, pieejamas vietas lauku PII;
Dobeles Jaunatnes iniciatīvu un veselības centra darbība;
Plašs profesionālās ievirzes izglītības piedāvājums;
11 nosiltinātas un uzlabotas izglītības iestādes;
Pieejama metodiskā palīdzība;
Pieejama tālākizglītība;
Izglītības iestāžu savstarpējā sadarbība projektu izstrādē;
Veiksmīga skolēnu, Pieaugušo izglītības un uzņēmējdarbības atbalsta attīstības centra un uzņēmēju sadarbība;
Dienesta viesnīcas trūkums;
Nolietojusies izglītības iestāžu materiāltehniskā bāze;
Augstas skolēnu izmaksas mazajās lauku skolās;
Kvalitatīvas izglītības pieejamība bērniem ar garīgās veselības traucējumiem;
Trūkst mūžizglītības attīstības plāna;
Nepietiekami pieejama pieaugušo izglītība;
Iespējas Draudi
Paplašināt daudzveidīgu interešu izglītības piedāvājumu skolās;
Veicināt īpaši talantīgo bērnu izaugsmi;
Mācību procesā izmantot vispusīgas informāciju tehnoloģijas;
Piedalīties ES finansētajās mūžizglītības programmās;
Rekonstruēt un modernizēt mācību iestādes;
Nodrošināt infrastruktūru bērniem ar kustību traucējumiem;
Nodrošināt mūžizglītības pamatprasmes;
Optimizēt izglītības iestādes;
Sociālās vides pasliktināšanās;
Demogrāfiskās situācijas pasliktināšanās;
Iedzīvotāju migrācija uz ārvalstīm;
Skolu skaita samazināšanās novadā;
61 Sagatavots, izmantojot Attīstības programmas izstrādes Izglītības,
kultūras un sporta jautājumu 16.04.2013. darba grupas rezultātus
IEDZĪVOTĀJU APTAUJAS REZULTĀTI62
Pirmsskolas izglītība Vairums aptaujāto pirmskolas izglītības pakalpojumus novērtējuši pozitīvi – 180 jeb 40% respondentu uzskata, ka tie ir apmierinoši un 115 jeb 25,6% ‐ drīzāk apmierinoši. Tikai 4% aptaujāto norādījuši, ka ar pirmskolas pakalpojumu pieejamību un kvalitāti ir drīzāk neapmierināti un 2% ‐ neapmierināti. Pozitīvā vērtējuma rādītājs – 91,6%. Vispārējā izglītība. Vispārējās izglītības pakalpojumi vērtēti lielākoties pozitīvi – 179 jeb 39,8% respondentu uzskata, ka to kvalitāte un pieejamība ir apmierinoša un 168 jeb 37,3% ‐ drīzāk apmierinoša. Drīzāk neapmierināti ar vispārējās izglītības kvalitāti un pieejamību ir 5,8% respondentu, neapmierināti – 1,8%. Pozitīvā vērtējuma rādītājs – 91,1% Profesionālā izglītība Profesionālās izglītības pakalpojumus 73 jeb 16,2% aptaujāto vērtē apmierinoši, bet 121 jeb 26,9% ‐ drīzāk apmierinoši. 52 jeb 11,6% uzskata, ka tie ir drīzāk neapmierinoši, bet 27 jeb 6% ‐ neapmierinoši. Liela daļa respondentu (177 jeb 39,3%) savu novērtējumu šim pakalpojumam nav snieguši. Pozitīvā vērtējuma rādītājs – 71,1% Interešu izglītība Lielākoties pozitīvi novērtēta arī interešu izglītības kvalitāte un pieejamība. 95 jeb 21,1% respondentu uzskata, ka tā ir apmierinoša, 179 jeb 37,8% ‐ drīzāk apmierinoša. 60 jeb 13,3% aptaujas dalībnieku interešu izglītības pakalpojumus novērtējuši drīzāk neapmierinoši, bet 23 jeb 5,1% ‐ neapmierinoši. Pozitīvā vērtējuma rādītājs – 76,1%. Pieaugušo izglītība Vairāk kā puse respondentu pieaugušo izglītības iespējas Dobeles novadā vērtē pozitīvi: 91 jeb 20,2% ‐ apmierinoši, bet 151 jeb 33,6% ‐ drīzāk apmierinoši. Drīzāk neapmierinošu vērtējumu snieguši 77 jeb 17,1%, bet neapmierinošu – 36 jeb 8% aptaujāto. Pozitīvā vērtējuma rādītājs – 68,2%
62 Dobeles novada attīstības programmas 2014.‐2020.gadam
izstrādes ietvaros veikta Dobeles novada iedzīvotāju aptauja. Aptaujā viedokli snieguši 450 respondenti.
28
7.2. KULTŪRA Novadā darbojas Kultūras un sporta pārvaldes struktūrvienības, kas, saskaņā ar iedzīvotāju interesēm un pieprasījumu, sniedz novada iedzīvotājiem pilnvērtīgas brīvā laika pavadīšanas un personīgās pilnveidošanās iespējas: Dobeles novada Centrālā bibliotēka ar 11
filiālēm un grāmatu izsniegšanas punktu; Šķibes jaunatnes centrs; Dobeles Novadpētniecības muzejs; Dobeles novada Tūrisma informācijas
centrs; Dobeles sporta centrs; Dobeles pilsētas kultūras nams; Kaķenieku kultūras un sporta centrs; Jaunbērzes kultūras nams; Penkules kultūras nams; Bikstu kultūras un atpūtas centrs; Krimūnu tautas nams; Penkules sporta centrs63.
Dobeles novada kultūras un tautas nami ir vienīgie profesionālās mākslas pieejamības nodrošinātāji lauku apvidū ‐ tie veido, īsteno un uztur vietējo kultūrvidi. Pēdējos 5‐7 gados ir ieguldīti ievērojami līdzekļi kultūras un tautas namu sakārtošanā. Par pašvaldības līdzekļiem ir rekonstruēta Dobeles kultūras nama skatuve un Krimūnu tautas nama telpas, savukārt, Bikstu un Penkules kultūras nama rekonstrukcija ir paveikta par ES fondu līdzekļiem. Tā kā pašvaldībai ir nepietiekami finanšu resursi, lai pilnībā sakārtotu kultūras namu infrastruktūru un iegādātu mūsdienīgu aprīkojumu un inventāru, tad regulāri tiek meklēta iespēja piesaistīt ES līdzekļus, lai realizētu plānotos pasākumus64.
Katrā pagasta centrā ir nodrošināta iespēja izmantot bibliotēku pakalpojumus, t.sk., bezmaksas internetu. Dobeles novadā izveidota Dobeles novada Centrālā bibliotēka ar 11 filiālbibliotēkām: Bērzes, Šķibes, Krimūnu, Bikstu, Annenieku, Penkules, Naudītes, Jaunbērzes, Zebrenes, Aizstrautnieku un Lejasstrazdu bibliotēku un vienu grāmatu izsniegšanas punktu Auru ciematā. Bibliotēkās tiek veikts novadpētniecības darbs galvenokārt tekstuālās informācijas līmenī.
63 Dobeles novada pašvaldības 2012.gada publiskais pārskats
64 Dobeles novada pašvaldība, „Dobeles novada attīstības programma
2011. – 2014.gadam.”
Dobeles novada bibliotēku darbinieki pagastos, kur nav kultūras pasākumu organizatoru un kultūras namu, organizē arī kultūras un sporta pasākumus, veidojot bibliotēku, kā multifunkcionālu iestādi. Uz jaunām, piemērotākām telpām Krimūnu pamatskolas ēkā, renovētām par pašvaldības līdzekļiem, tika pārcelta Krimūnu pagasta bibliotēka. Jaunās telpās strādā arī Lejasstrazdu bibliotēka65.
Kultūrvēsturiskās vērtības tiek vāktas, pētītas un popularizētas ar muzeju starpniecību. Dobeles Novadpētniecības muzeja apmeklētāju skaits turpina pieaugt. Muzejā tiek veidotas arvien jaunas interaktīvās nodarbības un radošās darbnīcas, piedāvātas tematiskās ekskursijas pa Dobeli. Dobeles Novadpētniecības muzejs paplašinājis piedāvājumu, veidojot muzejpedagoģiskās programmas un dažādus atraktīvus pasākumu piedāvājumus Dobeles pilsdrupās.
19.tabula. Muzeji Dobeles novadā66
Muzeja nosaukums Piederība
Dobeles Novadpētniecības muzejs
Pašvaldības
K.Ulmaņa piemiņas muzejs „Pikšas”
Latvijas Zemkopības ministrija
P.Upīša memoriālais muzejs Latvijas Augļkopības institūts
Penkules novadpētniecības muzejs
Penkules pamatskola
2012.gada decembrī Dobeles novadā darbojās 43 pieaugušo un bērnu amatiermākslas un tautas mākslas kolektīvi, kas ir par 6 vairāk nekā 2011.gadā67.
Biedrību skaitam ir tendence palielināties, kas saistīts ar iespēju piesaistīt finansējumu no Eiropas Savienības fondiem un iedzīvotāju aktivitātes palielināšanos.
65 Dobeles novada pašvaldības 2012.gada publiskais pārskats
66 Dobeles novada pašvaldība, „Dobeles novada attīstības programma
2011. – 2014.gadam.” 67 Dobeles novada pašvaldības 2012.gada publiskais pārskats
29
20.tabula. Tautas mākslas un amatiermākslas kolektīvu skaits Dobeles novadā68
2010.gada oktobrī 2012.gada oktobrī
Kolektīvi Dalībnieki Kolektīvi Dalībnieki
Tautas mākslas kolektīvi
16 388 22 420
Amatier‐mākslas kolektīvi
25 247 16 170
Interešu pulciņi
43 657 ‐ ‐
Kopā novadā,
43 657 38 590
tai skaitā: Annenieku
pagasts 3 28 3 28
Auru pagasts
2 32 2 32
Bikstu pagasts
4 58 5 70
Dobeles pilsēta
15 326 12 247
Jaunbērzes pagasts
2 23 3 23
Krimūnu pagasts
6 77 6 77
Penkules pagasts
9 93 5 93
Zebrenes pagasts
2 20 2 20
21.tabula. Biedrības un nodibinājumi, kas darbojas kultūras jomā Dobeles novadā (uz 2010.gada oktobri)69 Biedrības un nodibinājumi, kuri darbojas kultūras jomā Dobeles novadā
Darbības vieta
Dobeles lietuviešu kultūras biedrība Dobele
Dobeles vācu kultūras biedrība Dobele
biedrība "Ar Dieveri dancot gāju" Dobele
Dobeles kultūras biedrība Dobele
Dobeles vēstures biedrība Dobele
Literārā biedrība "Spārni" Dobele
biedrība "Koris Vizma" Dobele
biedrība „Koris Viesturzeme” Dobele
deju studija „XDS” Dobele
biedrība "Strautiņš" Auru pag.
biedrība „Elise” Auru pag.
sieviešu klubs "Senēcija" Bikstu pag.
68 Dobeles novada pašvaldība, „Dobeles novada attīstības programma
2011. – 2014.gadam.” 69 Dobeles novada pašvaldība, „Dobeles novada attīstības programma
2011. – 2014.gadam.”
NOVĒRTĒJUMS
SVID ANALĪZES KOPSAVILKUMS70
Stiprā puses Vājās puses
Profesionāli, pieredzējuši un radoši speciālisti kultūras namos un bibliotēkās;
Pietiekošs kultūras iestāžu tīkls;
Aktīvas sabiedriskās organizācijas spēj nodrošināt papildus finansējuma piesaisti;
Amatu māja attīstās kā novada lietišķās tautas mākslas centrs;
Augsti sasniegumi tautas mākslas kolektīviem;
Laba sadarbība ar izglītības iestādēm gan pilsētā, gan pagastos
Pietiekoši atraktīvs, kvalitatīvs un radošs muzeja piedāvājums;
Laba sadarbība starp novada kultūras iestādēm;
Kultūras iestāžu materiāltehniskās bāzes;
Nemotivējošs atalgojums kultūras darbiniekiem;
Lauku ierobežotas iespējas iedzīvotājiem apmeklēt pasākumus novada centrā;
Ierobežota kultūras iestāžu pieejamība cilvēkiem ar īpašām vajadzībām;
Iespējas Draudi
Amatu mājas kā Amatniecības centra darbības paplašināšana;
Brīvdabas estrādes restaurācija;
Iespējas piesaistīt ES un citu fondu līdzekļus;
Iedzīvotāju aktivitātes mazināšanās;
Demogrāfiskās situācijas pasliktināšanās;
Iedzīvotāju maksātspējas samazināšanās;
IEDZĪVOTĀJU APTAUJAS REZULTĀTI71
Kultūras un izklaides pasākumu kvalitāti un pieejamību apmierinoši novērtējuši 104 jeb 23,1% respondentu, drīzāk apmierinoši – 197 jeb 43,8%, drīzāk neapmierinošu vērtējumu snieguši 101 jeb 22,4% aptaujas dalībnieku, bet neapmierinošu – 30 jeb 6,7%. Pozitīvā vērtējuma rādītājs – 69,7%.
7.3. SPORTS Sporta jomu organizē, vada un koordinē Kultūras un sporta pārvalde, kuras speciālists strādā ciešā sadarbībā ar novada un valsts sporta klubiem un biedrībām.
70 Sagatavots, izmantojot Attīstības programmas izstrādes Izglītības,
kultūras un sporta jautājumu 16.04.2013. darba grupas rezultātus 71 Dobeles novada attīstības programmas 2014.‐2020.gadam
izstrādes ietvaros veikta Dobeles novada iedzīvotāju aptauja. Aptaujā viedokli snieguši 450 respondenti.
30
Sporta bāzes Dobeles novadā: 14 sporta zāles; stadions (400 m); sporta laukumi; šautuve; peldbaseins; 2 svarcelšanas zāles; mototrase (privātā); kompleksais sporta spēļu laukums (sintētiskais
segums‐basketbols, handbols, teniss); skeitparks; hokeja laukums.
Sporta bāžu skaits novadā ir pietiekams, taču nepieciešama infrastruktūras uzlabošana, un kā viena no primārajām vajadzībām ir Dobeles sporta centra stadiona kompleksa rekonstrukcija.
22.tabula. Sporta organizāciju skaits Dobeles novadā72
Organizatoriskās formas Organizāciju skaits
2010.g.oktobrī 2012.g.oktobrī
Sporta organizācijas:
valsts un pašvaldību iestādes, tai skaitā aģentūras
3 2
biedrības un nodibinājumi 12 16
Profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādes (sporta skolas) un sporta klubi
1 1
Dobeles novadā darbojas profesionālās ievirzes sporta izglītības iestāde Dobeles Sporta skola, kurā 2012.gadā audzēkņi darbojās astoņās izglītības programmās: basketbolā, handbolā, šaušanā, peldēšanā, riteņbraukšanā, svarcelšanā, vieglatlētikā un galda tenisā.
23.tabula. Sporta skolas audzēkņu skaits 2007.‐2012.gadā73
2007./08.
2008./09.
2009./10.
2010./11.
2011./12.
2012./13.
Audzēkņu skaits
886 867 516 492 448 418
Dobelē sporta dzīvē ir iespējas piedalīties arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Novadā ir pasākumi, kurus organizē sporta biedrības ‐ sacensības šaušanā un Zemgales rudens sporta svētki. Novada sportistiem ir vērā ņemami sasniegumi gan vietējā līmeņa, gan starptautiskajās sacensībās tādos sporta veidos kā
72 Dobeles novada pašvaldības informācija
73 Dobeles novada pašvaldības informācija
handbols, armvrestlings, pauerliftings, karatē, dambrete, šaušana, riteņbraukšana, svarcelšana un triatlons74.
NOVĒRTĒJUMS
SVID ANALĪZES KOPSAVILKUMS75
Stiprā puses Vājās puses
Sporta bāžu pieejamība;
Laba sadarbība ar sporta biedrībām;
Laba sadarbība ar Sporta akadēmiju, LOK, sporta veterāniem, tautas sporta asociāciju;
Nodrošinātas talantīgo sportistu izaugsmes iespējas;
Dobeles sporta hallē tiek rīkotas Eiropas čempionāta spēles handbolā un Latvijas čempionāta sacensības;
Nolietojusies sporta infrastruktūra un inventārs;
Nolietojies sporta inventārs;
Nepietiekoša aktīva dzīvesveida popularizēšana;
Nepietiekams finansējums lauku sporta centru attīstībai;
Iespējas Draudi
Uzlabot sporta bāžu infrastruktūru;
Izveidot olimpisko sporta veidu centru;
Izveidot un attīstīt slēpošanas trasi, skriešanas un pastaigu takas Ķestermežā;
Popularizēt sporta un brīvā laika aktivitātes, izmantojot sociālos tīklus;
Sadarboties ar bruņotajiem spēkiem un nevalstiskajām organizācijām;
Palielināt atbalstu iedzīvotāju iniciatīvām;
Mazkustīgs dzīvesveids;
Nepietiekams finansējums sporta infrastruktūras attīstībai;
IEDZĪVOTĀJU APTAUJAS REZULTĀTI76
97 jeb 21,6% respondentu atzīmējuši, ka ar sporta pasākumu kvalitāti un pieejamību Dobeles novadā ir apmierināti, bet 182 jeb 40,4% ‐ drīzāk apmierināti. Par drīzāk neapmierinošiem tos vērtē 65 jeb 14,4%, bet neapmierinošiem – 19 jeb 4,2% aptaujāto. Pozitīvā vērtējuma rādītājs – 76,9%.
74 Dobeles novada pašvaldība, „Dobeles novada attīstības programma
2011. – 2014.gadam.” 75 Sagatavots, izmantojot Attīstības programmas izstrādes Izglītības,
kultūras un sporta jautājumu 16.04.2013. darba grupas rezultātus 76 Dobeles novada attīstības programmas 2014.‐2020.gadam
izstrādes ietvaros veikta Dobeles novada iedzīvotāju aptauja. Aptaujā viedokli snieguši 450 respondenti.
31
7.4. SOCIĀLIE PAKALPOJUMI UN VESELĪBAS
APRŪPE 7.4.1. SOCIĀLIE PAKALPOJUMI UN PALĪDZĪBA Dobeles novadā sociālos pakalpojumus nodrošina Dobeles novada Sociālais dienests, kas sniedz sociālo palīdzību, organizē un sniedz sociālos pakalpojumus Dobeles novada pašvaldības iedzīvotājiem, nodrošina pašvaldību funkciju izpildi sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības jomā Dobeles novada administratīvajā teritorijā. Dienesta pakļautībā ir sociālo pakalpojumu sniedzēju struktūrvienības: Ģimenes atbalsta centrs “Lejasstrazdi “, Dobeles Sociālo pakalpojumu centrs, grupu dzīvokļi, aprūpes mājās birojs. Sociālo pakalpojumu centrs sastāv no trīs nodaļām: Atbalsta centrs ģimenēm; dienas centrs „Solis” ‐ personām ar garīga
rakstura traucējumiem; dienas centrs „Stariņš” ‐ pirmspensijas un
pensijas vecuma cilvēkiem. Atbalsta centrā ģimenēm tiek nodrošināta sociālā un psiholoģiskā palīdzība krīzes situācijā nonākušām personām un ģimenēm, veicinot viņu sociālās un psiholoģiskās stabilitātes atgūšanu. Centrā tiek nodrošināti sociālās rehabiltiācijas pakalpojumi ar izmitināšanu bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām, personām nonākušām krīzes situācijās, ģimenēm un/vai bērniem ar nepietiekamām pašaprūpes un sociālajām prasmēm. No 2011.gada ir iekļauta ģimeņu izglītošana 3 tematiskajās grupās.
Dienas centrs „Solis” nodrošina sociālās rehabilitācijas pakalpojumus personām ar garīga rakstura traucējumiem, kuras sasniegušas 16 gadu vecumu, neapmeklē speciālās izglītības iestādes un nav nodarbinātas algotā darbā. Dienas centrā tiek nodrošinātas radošās nodarbības, notiek pašaprūpes un saskarsmes iemaņu apguve, veicināta intelektuālo spēju saglabāšana un kultūras pasākumu apmeklēšana.
Dienas centrs „Stariņš” sniedz sociālos pakalpojumus Dobeles novada administratīvajā teritorijā deklarētiem pirmspensijas un pensijas vecuma iedzīvotājiem. Dienas centrs nodrošina iespēju integrēties sabiedrībā, mazināt sociālo izolāciju un vientulības sajūtu, iesaistoties sev interesējošās nodarbībās, pašizglītojoties, saturīgi pavadot laiku un savstarpēji komunicējot.
24.tabula. Sociālo pakalpojumu centra klientu skaits 2009.‐2012.gads77
Gads Klientu skaits dienas centrā „Stariņš”
Klientu skaits dienas centrā „Solis”
Klientu skaits Atbalsta centrā ģimenēm
2009. 138 8 85 2010. 159 11 113 2011. 250 12 141 2012 (līdz 1.novembrim)
248 13 149
Sociālo pakalpojumu centra visu trīs nodaļu klientu skaits laika posmā no 2009.gada līdz 2012.gadam ir ar pieaugošu tendenci.
Dobeles novada sociālajā dienestā 2012.gadā sniegtas konsultācijas 5382 personām, sociālo palīdzību saņēma 3858 personas (16,18% no novada iedzīvotāju kopskaita), tai skaitā: bērni – 1380 personas; pilngadīgās personas – 2478, no kurām 846 pensionāri, 1182 darbaspējas vecuma nestrādājošie un 450 darbaspējas vecuma strādājošie iedzīvotāji.
No sociālās palīdzības saņēmēju skaita 2457 personas ir trūcīgas un 740 – maznodrošinātas. 125 personas, kurām tika sniegta sociālā palīdzība, pašvaldībā veica algotus pagaidu sabiedriskos darbus.78
25.tabula. Pabalstos izmaksātie līdzekļi, LVL 79 Pabalsta veids 2010.g. 2011.g. 2012.g.
GMI līmeņa nodrošināšanai 258 356 266 866 237 152
Dzīvokļu pabalsts 166 535 135 672 126 175
Skolēnu ēdināšanai 64 834 52 585 52 710
Vecāku līdzdalības maksājumu segšanai PII
21 500 17 611 17 714
Veselības pabalsts 37 081 15 055 16 823
Izglītībai un audzināšanai 25 880 19 780 17 900
Bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās un pabalsts audžuģimenēm
22 177 24 378 30 531
Vienreizējs pabalsts ārkārtas situācijā
9 747 11 706 12 782
Ģimenei sakarā ar bērna piedzimšanu
16 985 9 500 10 050
Veselības uzlabošanai politiski represētai personai
3 760 3 400 3 500
Citi pasākumi 2 884 ‐ ‐
KOPĀ 629 739 556 553 525 337
77 Dobeles novada Sociālā dienesta informācija, Dobeles novada
pašvaldības 2012.gada publiskais pārskats 78 Dobeles novada Sociālā dienesta informācija, Dobeles novada
pašvaldības 2012.gada publiskais pārskats 79 Dobeles novada pašvaldības 2012.gada publiskais pārskats
32
2012.gadā pabalstos izmaksāts par 5,61% līdzekļu mazāk nekā 2011.gadā un par 16,58% mazāk nekā 2010.gadā80.
26.tabula. Sociālo palīdzību saņēmušo personu skaits 81
Pabalsta veids 2010.g. 2011.g. 2012.g.GMI līmeņa nodrošināšanai 1547 1433 1338
Dzīvokļu pabalsts 3814 3340 2931
Skolēnu ēdināšanai 924 641 609
Vecāku līdzdalības maksājuma segšanai PII
296 222 204
Veselības pabalsts 1142 719 601
Izglītībai un audzināšanai 1277 987 879
Bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās un pabalsts audžuģimenēm
72 70 80
Vienreizējs pabalsts ārkārtas situācijā
176 208 136
Ģimenei sakarā ar bērna piedzimšanu
629 190 200
Veselības uzlabošanai politiski represētai personai
188 170 175
Citi pasākumi 10 ‐ ‐
KOPĀ 10 075 7 980 7 153
2012.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, par 827 ir samazinājies sociālo palīdzību saņēmušo personu skaits. Pavisam nedaudz ir palielinājies pabalsta bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās un pabalsta audžuģimenēm (par 10), pabalsta ģimenei sakarā ar bērna piedzimšanu (par 10) un pabalsta veselības uzlabošanai politiski represētai personai (par 5) saņēmēju skaits, savukārt pārējo pabalstu veidu saņēmēju skaits ir samazinājies82.
7.4.2. NOVĒRTĒJUMS
SVID ANALĪZES KOPSAVILKUMS83 Stiprā puses Vājās puses
Infrastruktūra un materiāltehniskā bāze sociālo pakalpojumu sniegšanai;
Pašvaldības struktūrvienību sadarbība sociālajos jautājumos;
Pietiekams darbinieku skaits un kapacitāte
Nemotivēto iedzīvotāju skaita palielināšanās;
Informācijas un komunikācijas trūkums starp institūcijām;
Zems sociālā darba prestižs;
Nepietiekama infrastruktūra personām ar īpašām vajadzībām;
Trūkst ilgstošas sociālās
80 Dobeles novada Sociālā dienesta informācija, Dobeles novada
pašvaldības 2012.gada publiskais pārskats 81 Dobeles novada pašvaldības 2012.gada publiskais pārskats
82 Dobeles novada pašvaldības 2012.gada publiskais pārskats
83 sagatavots, izmantojot Attīstības programmas Veselības un sociālo
jautājumu 16.04.2013. darba grupas rezultātus
Stiprā puses Vājās puses
sabiedriskās kārtības nodrošināšanai;
Preventīvs darbs ar bērniem skolās drošības jomā;
aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma pieaugušām personām;
Trūkst mobilās aprūpes mājās brigādes;
Nav sociālo gultu pakalpojuma;
Audžuģimeņu trūkums;
Videonovērošanas kameras nav pietiekamā daudzumā;
Iespējas Draudi
ES fondu un citu finanšu instrumentu piesaiste;
Alternatīvo sociālo aprūpes pakalpojumu izveide ‐ specializētas darbnīcas izveide, nodarbinot klientus, kas dzīvo grupu dzīvokļos;
Pakalpojumu izveide riska grupu jauniešiem
Sabiedrības novecošanās; Aug jauna sociālā riska grupu paaudze;;
Atkarības; Deinstitucionālisms;
IEDZĪVOTĀJU APTAUJAS REZULTĀTI84
55 jeb 12,2% respondentu apmierinoši vērtē sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu kvalitāti un pieejamību, 131 jeb 29,1% ‐ drīzāk apmierinoši, 70 jeb 15,6% ‐ drīzāk neapmierinoši, bet 38 jeb 8,4% ‐ neapmierinoši. Trešdaļai respondentu šajā jautājumā nebija viedokļa. Pozitīvā vērtējuma rādītājs – 63,3%
7.4.3. VESELĪBAS APRŪPE
Veselības aprūpes pakalpojumus nodrošina SIA „Dobeles un apkārtnes slimnīca”. Slimnīcā vidējais strādājošo skaits ‐230. Slimnīca sniedz stacionāro neatliekamo medicīnisko palīdzību, sekundāro neatliekamo medicīnisko palīdzību uzņemšanas nodaļā, sekundāro ambulatoro medicīnisko palīdzību, ārstēšanu dienas stacionāros, kas izveidoti pie ambulatorās un stacionārās daļas un maksas medicīniskos pakalpojumus.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanai diennakts stacionārā atvērtas 85 gultas deviņos profilos (terapijas, neiroloģijas, ķirurģijas, traumatoloģijas, ginekoloģijas, dzemdniecības, pediatrijas, infekcijas, reanimācijas), tai skaitā darbojas dienas stacionārs visās minētajās nodaļās. 2002. gadā izveidota hemodialīzes nodaļa (5 gultas).
84 Dobeles novada attīstības programmas 2014.‐2020.gadam
izstrādes ietvaros veikta Dobeles novada iedzīvotāju aptauja. Aptaujā viedokli snieguši 450 respondenti.
33
Slimnīcas ambulatorajā daļā darbojas speciālisti – ķirurgs, traumatologs ortopēds, ginekologs, dermatovenerologs, onkologs, oftalmologs, otolaringologs, radiologs diagnosts, ftiziopulmonologs, kardiologs, rehabilitologs, fizioterapeits, ergoterapeits, nefrologs, ārsts laborants, ultrasonogrāfists, neirologs, endoskopists.
SIA „Dobeles un apkārtnes slimnīcā” ārstējas pacienti no Dobeles, Jelgavas, Rīgas, Bauskas, Saldus un Tukuma pilsētām un novadiem85.Kā vienu no „vispopulārākajām” slimnīcas nodaļām var minēt dzemdību nodaļu, kur pakalpojumus izvēlas saņemt ne tikai novada jaunās māmiņas, bet arī ļoti daudzas pacientes no citiem novadiem un Rīgas. Kā priekšnosacījums kvalitatīvu un drošu medicīnisko pakalpojumu nodrošināšanai iedzīvotājiem ir modernu un jaunu diagnostisko un ārstniecisko tehnoloģiju ieviešana, esošo modernizācija un darba vides sakārtošana, kas arī ir Dobeles slimnīcas nākotnes plāni86.
Bez Dobeles slimnīcas pakalpojumiem ambulatoro medicīnisko palīdzību novadā nodrošina Krimūnu pagasta feldšeru punkts, Naudītes pagasta Apguldes feldšeru punkts, Naudītes pagasta feldšeru punkts, Penkules feldšeru punkts, SIA "Bēnes doktorāts", ambulance, 3 doktorāti un 11 ģimenes ārsta prakses vietas.
Novadā darbojas 7 aptiekas, no kurām 6 atrodas pilsētā un viena Annenieku pagastā.
7.4.4. NOVĒRTĒJUMS
SVID ANALĪZES KOPSAVILKUMS87 Stiprā puses Vājās puses
Novadā darbojas SIA „Dobeles un apkārtnes slimnīca”;
Pieejama pamata infrastruktūra un materiāltehniskā bāze;
Laba starpinstitucionālā sadarbība pašvaldības ietvaros;
Labs veselības veicināšanas darbs ar jauniešiem;
Iedzīvotāju sociālā apātija, nevērīga attieksme pret veselību;
Finansējuma trūkums;
Trūkst visaptverošas programmas darbam ar visām mērķgrupām par veselības aprūpes pakalpojumu un veselības veicināšanas jautājumiem;
Līderu trūkums darbam ar mērķgrupām pagastos;
Aprūpes gultu trūkums cilvēkiem gados, aprūpētāju trūkums;
85 Dobeles novada pašvaldības informācija
86 Dobeles novada pašvaldības informācija
87 sagatavots, izmantojot Attīstības programmas Veselības un sociālo
jautājumu 16.04.2013. darba grupas rezultātus
Iespējas Draudi
Sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām veselības veicināšanas jomā;
Satiksmes uzlabošana, traumatisma risku mazināšana, vides pieejamības uzlabošana;
Jauno speciālistu piesaistīšana, nodrošinot ar dzīvojamo fondu;
Atbalsta grupu organizēšana atkarīgajiem, līdzatkarīgajiem u.c. mērķu grupām;
Veselības veicināšanas infrastruktūras attīstīšana ‐ sporta laukumu, āra trenažieru izveide, pagalmu sakārtošana;
Sabiedrības informēšanas kampaņu organizēšana;
Fondu līdzekļu piesaiste veselības veicināšanai;
Sabiedrības novecošanās,
Nabadzīgo un sociālajam riskam pakļauto paaudžu veidošanās;
Pieaugošs sociālā dienesta klientu skaits ar dziļām sociālām problēmām;
Legālās narkotikas;
IEDZĪVOTĀJU APTAUJAS REZULTĀTI88
Lielāka iedzīvotāju neapmierinātība izpaužas attiecībā uz veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti un pieejamību. Apmierinoši to vērtē tikai 27 jeb 6% respondentu, drīzāk apmierinoši – 156 jeb 34,7%, drīzāk neapmierinoši – 138 jeb 30,7%, neapmierinoši – 74 jeb 16,4%. Pozitīvā vērtējuma rādītājs – 49,9%
7.5. SABIEDRISKĀ KĀRTĪBA UN TIESĪBU AIZSARDZĪBA
7.5.1. TIESĪBU AIZSARDZĪBA
Bāriņtiesas vispārīgie pienākumi ir aizstāvēt bērna un aizgādnībā esošas personas personiskās un mantiskās intereses un tiesības. 2012.gadā bāriņtiesā ierosināta 101 lietas. 31.12.2012. Dobeles novada lietvedībā atradās 702 lietas. 2012.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, pieaudzis to personu skaits, kuriem ar bāriņtiesas lēmumu atņemtas aprūpes tiesības pār bērniem, kā arī to personu skaits, par kuriem bāriņtiesa lēmusi sniegt prasību tiesā par aizgādības tiesību atņemšanu. Galvenais iemesls aprūpes tiesību atņemšanai un aizgādības tiesību atņemšanai ir
88 Dobeles novada attīstības programmas 2014.‐2020.gadam
izstrādes ietvaros veikta Dobeles novada iedzīvotāju aptauja. Aptaujā viedokli snieguši 450 respondenti.
34
bijis vecāku pārmērīga alkohola lietošana, kā arī vardarbība pret bērnu.
2012.gadā vairāk kā 3 reizes ir pieaudzis to bērnu skaits, kuri ir atgriezušies savā bioloģiskajā ģimenē.89.
7.5.2. SABIEDRISKĀ DROŠĪBA
Sabiedrisko kārtību Dobeles novadā nodrošina Valsts policijas Dobeles iecirknis un Dobeles novada Pašvaldības policija.
Dobeles novada Pašvaldības policijas pārraudzībā ir Dobeles novada administratīvā teritorija, Valsts policijas Dobeles iecirkņa pārraudzībā ir bijušā Dobeles rajona (tagad Dobeles novads, Auces novads, Tērvetes novads) teritorija.
2010.gada nogalē, piesaistot ES līdzekļus, Dobeles pilsētā tika uzstādītas 11 novērošanas kameras90. Pilsētā tiek veikta video novērošana, kas atvieglo pašvaldības policijas darbu sabiedriskās kārtības nodrošināšanā un palīdz identificēt likumpārkāpējus.
89 Dobeles novada pašvaldības 2012.gada publiskais pārskats
90 Dobeles novada pašvaldība, „Dobeles novada attīstības programma
2011. – 2014.gadam”, 82.lpp
2012.gadā Pašvaldības policijā strādāja 14 darbinieki. 2012.gadā organizēti regulāri Dobeles novada pašvaldības mācību iestāžu apmeklējumi, lai informētu skolu jauniešus par pašvaldības policijas darbu91.
Pēc Valsts policijas sniegtās informācijas Dobeles iecirknī sastādīto administratīvo protokolu skaits laika periodā no 2005.gada līdz 2009.gadam ir samazinājies par 1024 protokoliem. Arī 2010.gadā tika vērojams sastādīto protokolu skaita kritums (par 278), taču 2011.gadā tas ir palielinājies par Septiņu gadu laikā notikuši 1 897 ceļu satiksmes negadījumi, kuros ievainoti 513 un gājuši bojā 38 cilvēki. Noziedzīgo nodarījumu skaits strauji pieaudzis 2011.gadā ‐ palielinājies uz pusi.
7.5.3. NOVĒRTĒJUMS
IEDZĪVOTĀJU APTAUJAS REZULTĀTI92
Apmierinošu vērtējumu par sabiedriskās kārtības nodrošināšanu Dobeles novadā snieguši vien 32 jeb 7,1% aptaujāto, drīzāk apmierinošu – 219 jeb 48,5%, drīzāk neapmierinošu – 91 jeb 20,2%, neapmierinošu – 46 jeb 10,2%. Pozitīvā vērtējuma rādītājs – 67,2%.
91 Dobeles novada pašvaldības 2012.gada publiskais pārskats
92 Dobeles novada attīstības programmas 2014.‐2020.gadam
izstrādes ietvaros veikta Dobeles novada iedzīvotāju aptauja. Aptaujā viedokli snieguši 450 respondenti.
35
15.attēls. Pakalpojumu pieejamība novada apdzīvotajās vietās.
36
8. EKONOMISKĀ ATTĪSTĪBA
8.1. ATTĪSTĪBAS INDEKSS Latvijā teritoriālo vienību attīstības novērtējumam lieto teritorijas attīstības indeksu, kas ir vispārināts rādītājs. Indeksa aprēķināšanā tiek izmantoti viena gada sākotnējie dati, taču attīstības temps netiek vērtēts. Lai redzētu attīstības līmeņa izmaiņas, tiek rēķināts teritorijas attīstības līmeņa izmaiņu indekss.
27.tabula. Dobeles novada teritorijas attīstības indekss93
Teritorijas attīstības līmeņa indekss novadam trīs gadu laikā ir bijis pozitīvs, visaugstāko rangu (37.), starp 110 novadiem, sasniedzot 2010.gadā. Savukārt pēc teritorijas attīstības līmeņa izmaiņu indeksa rādītājiem novadam augstākais rezultāts bijis 2011.gadā, kad tika sasniegts 38 rangs.
8.2. NODARBINĀTĪBA
Būtisks novada teritorijas attīstības rādītājs ir iedzīvotāju nodarbinātība. Kopš 31.01.2011.bezdarbnieku skaits samazinājies no 2166 līdz 1420 30.04.2013. (16.attēls94)
Bezdarba līmenis pēdējo divu gadu laikā samazinājies no 13,4% 31.01.2011. līdz 10,1% 30.04.2013. (17.attēls95)
93 Valsts reģionālās attīstības aģentūras dati, V – vērtība, R ‐ rangs
94 Nodarbinātības valsts aģentūras dati
95 Nodarbinātības valsts aģentūras dati
NOVĒRTĒJUMS IEDZĪVOTĀJU APTAUJAS REZULTĀTI96
Aptaujā zems vērtējums sniegts attiecībā uz nodarbinātību un darbavietu pieejamību. Tikai 9,1% respondentu to novērtēja apmierinoši un 26,2% drīzāk apmierinoši, bet 23,6% ‐ drīzāk neapmierinoši un 29,1% ‐ neapmierinoši. Pozitīvā vērtējuma rādītājs – 40,2%
8.3. UZŅĒMĒJDARBĪBA
2013.gada augusta sākumā novada teritorijā reģistrēts 1521 uzņēmējdarbības subjekts.
Dobeles novadā kopējais Latvijas uzņēmumu reģistrētā pamatkapitāla apjoms ‐ 30,87 miljoni latu (vidēji 22,34 tūkst. latu uzņēmumā97).
Lai arī novadā ir vairāki spēcīgi ražošanas uzņēmumi, tomēr ražošanas uzņēmumu īpatsvars ir tikai 4% no kopējā uzņēmumu skaita. Lielākā daļa uzņēmumu ‐ 70% sniedz dažāda veida pakalpojumus. Pēc nozarē ietilpstošo uzņēmumu skaita, visvairāk uzņēmumu nodarbojas ar graudaugu un citu lauksaimniecības kultūru audzēšanu (44 uzņēmumi), nekustamā īpašuma pārvaldīšanu (23 uzņēmumi) un automobiļu apkopi un remontu (19 uzņēmumi)98.
96Dobeles novada attīstības programmas 2014.‐2020.gadam izstrādes
ietvaros veikta Dobeles novada iedzīvotāju aptauja. Aptaujā viedokli snieguši 450 respondenti. 97 Uzņēmumu reģistrētā pamatkapitāla apjoms Latvijas novadu
griezumā, Lursoft statistika, 02.08.2013. 98 Nozaru uzņēmumu skaits pēc nozarē ietilpstošo uzņēmumu skaita
2012. gadā, Lursoft statistika, 02.08.2013.
2166
1812
1460
1420
0 500 1000 1500 2000 2500
31.01.2011.
31.01.2012.
31.01.2013.
30.04.2013.
16.attēls. bezdarbnieku skaits
13,4
11,3
10,4
10,1
0 5 10 15
31.01.2011.
31.01.2012.
31.01.2013.
30.04.2013.
17.attēls. bezdarba līmenis (%)
Teritorijas attīstības līmeņa indekss
pēc 2009.g. datiem
pēc 2010.g. datiem
pēc 2011.g. datiem
V R V R V R
0,042 44 0,119 37 0,058 39
Teritorijas attīstības līmeņa izmaiņu indekss
pēc 2009.g. datiem, salīdz. ar
2008.g.
pēc 2010.g. datiem, salīdz. ar 2009.g.
pēc 2011.gada datiem, salīdz. ar 2010.g.
V R V R V R
‐1,225 58 0,264 39 0,184 38
37
28.tabula. Uzņēmumu Reģistra reģistros reģistrēto subjektu skaits 02.08.2013.99
2012.gadā lielākais apgrozījums bijis uzņēmumiem, kas darbojas pārtikas preču ražošanas, lauksaimnieciskās ražošanas, metālapstrādes un degvielas tirdzniecības jomās (29.tabula). Piecpadsmit uzņēmumi ar lielāko apgrozījumu 2011.gadā no divdesmit atrodas Dobeles pilsētā, trīs – Jaunbērzes pagastā, un pa vienam Krimūnu un Bērzes pagastā. Vislielākais uzņēmumu skaits jau vēsturiski ir Dobelē, savukārt vismazākais – Dobeles un Zebrenes pagastā.
Novada ekonomiskā attīstība ir saglabājusi saimnieciskās attīstības tradīcijas, kas balstītas uz rūpniecisko ražošanu, lauksaimniecības produkcijas ražošanu, kā arī tiek meklēti jauni attīstības virzieni un iespējas pakalpojumu sfērā.
Viena no Dobeles novada priekšrocībām – izdevīgs ģeogrāfiskais izvietojums un transporta infrastruktūra. Novada uzņēmējdarbības vide ir cieši saistīta ar Zemgales reģiona uzņēmējdarbības vidi kopumā. Neskatoties uz dažādām negatīvām tendencēm (iedzīvotāju skaita dabiskās kustības un migrācijas negatīvais saldo, darbaspējīgā vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās, IKP samazināšanās uz vienu iedzīvotāju, sabiedrības novecošanās u.c.), uzņēmējdarbības vide ir atbilstoša ilgtspējīgai sociālekonomiskajai attīstībai100.
99 Subjektu reģistrācijas dinamika Uzņēmumu Reģistra reģistros
sadalījumā pa to tiesiskajām formām, Lursoft Statistika, 02.08.2013. 100 Dobeles novada pašvaldība, „Dobeles novada attīstības
programma 2011. – 2014.gadam.”, 84.lpp
29.tabula. Uzņēmumi ar lielāko apgrozījumu101
Uzņēmums Apgrozījums (LVL)
pret 2011.g.
1 AS „Dobeles dzirnavnieks”
62,2 milj. 10%
2 SIA „ELAGRO” 41,0 milj. ‐17%
3 AS „CORDOBA” 25,1 milj. nav datu
4 SIA „EAST METAL” 24,5 milj. 25%
5 SIA „AGROLATS” 20,9 milj. ‐57%
6 SIA „ASTARTE‐NAFTA”
20,7 milj. 20%
7 SIA „GAĻAS PĀRSTRĀDES UZŅĒMUMS NĀKOTNE”
14,4 milj. 32%
8 SIA „TENACHEM” 13,9 milj. 9%
9 SIA „MĀRKSMENS” 10,8 milj. 19%
10 Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība „Agrario”
9,8 milj. 7,39 reizes
11 SIA „TENAPORS” 7,5 milj. 6%
12 SIA „E WOOD” 5,4 milj. 42%
13 SIA „Baltic Breeders” 5,4 milj. 5%
14 SIA „LŪCIJA” 4,2 milj. 9%
15 SIA „Biolak Baltic” 3,6 milj. 2,39 reizes
16 SIA „Agrofirma Zelta Druva”
3,5 milj. 17%
17 Sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Dobele Agra S.I.A.”
3,0 milj. 13%
18 SIA „Latvi Dan Agro” 2,9 milj. 4%
19 Firma SIA „ZIEDI JP” 2,7 milj. 48%
20 SIA „Dobeles enerģija”
2,5 milj. 2%
Perspektīvākās nozares un eksportspējīgākie novada uzņēmumi:
ķīmiskā ražošana (SIA „TENACHEM”, SIA „TENAPORS”, A/S Ķīmiskā rūpnīca „Spodrība”, SIA „B C Trade Ltd.”); metālapstrāde un mašīnbūve (SIA „EAST METAL”, SIA „Sanders Abrasives”); apģērbu ražošana (SIA „NYBO Dobele”); lauksaimniecības produktu pārstrāde un pārtikas ražošana (AS „Dobeles Dzirnavnieks”, SIA „AGROLATS”, SIA "JP Ziedi", SIA „Dobele Agra S.I.A.”, kooperatīvā sabiedrība „Auru grauds”, z/s „Lielvildavas”, SIA „ELAGRO”); augkopība un lopkopība (SIA „Latvi Dan Agro”, „Baltic Breeders”, SIA „Lauku Agro”); mežizstrāde un kokapstrāde (SIA „E WOOD”);
101 Lursoft statistikas dati, 02.08.2013.
Uzņēmējdarbības forma Skaits
nodibinājums 1
biedrība 123
pilnsabiedrība 1
akciju sabiedrība 6
filiāle 7
individuālais komersants 221
sabiedrība ar ierobežotu atbildību 517
draudze 14
sabiedriskā organizācija 2
individuālais uzņēmums 63
kooperatīvā sabiedrība 13
zemnieku saimniecība 552
paju sabiedrība 1
38
tirdzniecība un pakalpojumi (SIA „ELAGRO”, SIA „Mārksmens”, Dobeles rajona patērētāju biedrība, SIA „Lūcija”, SIA „Dobeles un apkārtnes slimnīca”)102.
8.4. NOZARU RAKSTUROJUMS
8.4.1. PAKALPOJUMI
Vislielākais reģistrēto uzņēmumu skaits ir pakalpojumu sniegšanas nozarē, no tiem lielākā daļa reģistrēti Dobeles pilsētā. Pakalpojumu nozarē ir ne tikai lielākais reģistrēto uzņēmumu skaits, bet arī vislielākais nodarbināto īpatsvars salīdzinājumā ar pārējām nozarēm.
No kopējā uzņēmumu skaita, kas sniedz pakalpojumus, 140 uzņēmumi jeb 40% piedāvā skaistumkopšanas un ar veselību saistītus pakalpojumus, uzskaites, grāmatvedības, audita un revīzijas pakalpojumus, foto, arhitektūras un projektēšanas pakalpojumus un citur neklasificētus pakalpojumus.
29 % uzņēmumu darbība saistīta ar dažāda veida preču mazumtirdzniecību, 7% uzņēmumu no kopējā uzņēmumu skaita nodarbojas ar kravu pārvadājumiem, 6% sastāda uzņēmumi, kas piedāvā ēdināšanas un izmitināšanas pakalpojumus un pakalpojumus, kas saistīti ar nekustamajiem īpašumiem un to pārvaldīšanu, uzņēmumi, kas nodarbojas ar automobiļu apkopi un remontu sastāda 5% no kopējā pakalpojumu sniedzēja skaita103.
NOVĒRTĒJUMS IEDZĪVOTĀJU APTAUJAS REZULTĀTI104
Mazumtirdzniecības pakalpojumi pēc aptaujāto iedzīvotāju domām lielākoties ir gan kvalitatīvi, gan pieejami. 106 (23,6%) tos vērtē apmierinoši, 237 (52,7%) – drīzāk apmierinoši, 62 (13,8%) – drīzāk neapmierinoši, bet 22 (4,9%) – neapmierinoši. Pozitīvā vērtējuma rādītājs – 80,1%.
88 jeb 19,6% aptaujas dalībnieku sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus Dobeles novadā vērtē apmierinoši, bet 168 jeb 37,3% ‐ drīzāk apmierinoši, 89 jeb 19,8% snieguši drīzāk
102 Dobeles novada pašvaldība, „Dobeles novada attīstības
programma 2011. – 2014.gadam.”, 86.lpp 103 Valsts ieņēmumu dienesta dati
104 Dobeles novada attīstības programmas 2014.‐2020.gadam
izstrādes ietvaros veikta Dobeles novada iedzīvotāju aptauja. Aptaujā viedokli snieguši 450 respondenti.
neapmierinošu vērtējumu, bet 35 jeb 7,8% ‐ neapmierinošu. Pozitīvā vērtējuma rādītājs – 67,4%.
Vērtējums par sadzīves pakalpojumu (frizētava un tml. pakalpojumi) galvenokārt ir apmierinošs (39,8%) vai drīzāk apmierinošs (45,8%). Tikai 5,1% respondentu to novērtējuši drīzāk neapmierinoši, bet tikai 2% ‐ neapmierinoši. Pozitīvā vērtējuma rādītājs – 90,2%.
133 (29,6%) aptaujas dalībnieku pasta pakalpojumus vērtē apmierinoši, bet 179 jeb 39,8% ‐ drīzāk apmierinoši, savukārt 68 jeb 15,1% ‐ drīzāk neapmierinoši un 28 jeb 6,2% ‐ neapmierinoši. Pozitīvā vērtējuma rādītājs – 76,5%.
Galvenokārt pozitīvi novērtēti banku pakalpojumi. Kā apmierinošus tos atzīmējuši 219 (48,7%) aptaujāto, drīzāk apmierinošus ‐ 174 (38,7%), drīzāk neapmierinošus – 22 (4,9%), bet neapmierinošus ‐ 8 (1,8%) aptaujātie. Pozitīvā vērtējuma rādītājs – 91,8%.
Aktīvās atpūtas un tūrisma pakalpojumus aptaujātie Dobeles novada iedzīvotāji vērtē dažādi– 14,9% uzskata, ka tie ir apmierinoši, 37,3% ‐ drīzāk apmierinoši, 21,8% ‐drīzāk neapmierinoši, bet 9,6% ‐ neapmierinoši. Pozitīvā vērtējuma rādītājs – 62,5%
8.4.2. LAUKSAIMNIECĪBA
Novadā, tāpat kā citviet Zemgalē, ir salīdzinošas priekšrocības lauksaimniecībā ‐ vairāk kā puse no novada teritorijas ir lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Dobeles novada teritorijā ir augstvērtīgas lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kas ir nozīmīgs faktors lauksaimniecības nozares attīstībā.
Zemgales lauksaimnieki ir aktīvi Eiropas Savienības finansējuma piesaistītāji. 2010.gadā Zemgalē lauksaimniecībā veiktas 22 miljonu latu lielas investīcijas. Dobeles novadā lauksaimniecības nozarē darbojas 21% uzņēmumu no visiem ekonomiski aktīvajiem uzņēmumiem.
No visiem ar lauksaimniecību saistītiem uzņēmumiem visvairāk pārstāvētas jauktās saimniecības ‐ 68 jeb 46%, kurās nodarbojas gan ar augkopību, gan lopkopību, piemēram, SIA „Agrofirma Zelta druva”, SIA „Penkule”, SIA „AGRO‐KAĶENIEKI”, SIA „Ziedi JP”.
39
52 saimniecībās jeb 35% pamatdarbība ir graudkopība, kas ir otrs populārākais lauksaimniecības pamatdarbības veids, piemēram, SIA „Dobele Agra”., SIA „, SIA Lauku Agro”, SIA „Joži”, SIA „ELACO”, ZS „Lazdiņi”, KS „AURU GRAUDS”, liela daļa produkcijas tiek eksportēta uz Eiropas Savienību. Eksportspējīgākie uzņēmumi cūkkopībā un dzīvnieku atražošanā ir SIA „Latvia Dan Agro”, SIA „Baltic Breeder”. Graudaugu, pākšaugu un eļļas augu sēklu audzēšanā ‐ SIA „Lauku Agro”, SIA „ELACO”, SIA „Dobele Agra”, SIA „AGROLATS”, SIA „Domnieki”.
Lielākie lauksaimniecības uzņēmumi ir ģeogrāfiski koncentrēti novada teritorijā, kur ir augstvērtīgākās lauksaimniecībā izmantojamās zemes – Krimūnu, Auru, Penkules, Bērzes un Jaunbērzes pagastā. Atsevišķas zemnieku saimniecības nodarbojas ar dārzeņu audzēšanu (ZS „Čiekuri”, ZS „Dārzi”, ZS „Dārzniecība”), piena lopkopību (SIA „Jurģi G J”, SIA „Ziedi‐2”, SIA „Kalna oši”), cūkkopību (SIA „Latvi Dan Agro”, SIA „Baltic Breeders”), ar putnkopību (ZS „Laukgaļi”).
Aktuāla tendence ir bioloģiski ražoto produktu izmantošana sabiedriskās ēdināšanas sektorā. Dobeles novadā ir 7 zemnieku saimniecības, kas nodarbojas ar bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražošanu.
Nozīmīga loma augļkopības nozares attīstībā ir Latvijas Valsts Augļkopības institūtam Dobelē, kas ir vadošā zinātniskā institūcija Latvijas augļkopības nozarē. Pētījumu rezultāti rekomendāciju, jaunu produktu vai inovatīvu tehnoloģiju veidā regulāri tiek nodoti Latvijas komercaugļkopjiem un pārtikas ražošanas uzņēmumiem.
Dobeles novada lauksaimniecības nozares attīstība ir cieši saistīta ar efektīvu zemes platību izmantošanu, radot pievienoto vērtību. Lai efektīvāk izmantotu resursus, iegādātos jaunāko tehniku, meklētu jaunus risinājumus savai saimnieciskajai darbībai, uzņēmēji plaši izmanto Eiropas Savienības piedāvātās atbalsta programmas. Zemgalē vispopulārākā ir lauku saimniecību modernizācijas programma. Zemgales reģionā 2011.gadā šajā programmā tika iesniegti 215 projekti par kopējo summu 35,1 milj. latu. Vienlaicīgi ir jāattīsta ar lauksaimniecību nesaistīti uzņēmumi tajos lauku apvidos, kuros citas ekonomiskās darbības veidi būtu efektīvāki105.
105 Dobeles novada pašvaldība, „Dobeles novada attīstības
programma 2011. – 2014.gadam.”, 90‐93.lpp
8.4.3. RAŽOŠANA
Rūpnieciskā ražošana ir koncentrēta Dobeles pilsētā. Vēsturiski Dobelē veidojušās vairākas rūpnieciskās zonas, kurās joprojām notiek saimnieciskā darbība un atrodas lielākie novada uzņēmumi – AS „Dobeles dzirnavnieks”, SIA „TENAX”, AS „Ķīmiskā rūpnīca „Spodrība””, SIA „Baltic Candles Ltd”. Diemžēl šo teritoriju iespējas ir praktiski izsmeltas. Pēc neatkarības atgūšanas radušās jaunas industriālās zonas. Viena no tām ir bijušās PSRS karaspēka teritorijas, ko agrāk pazina kā Dobeli‐1. Tur savu mājvietu raduši vairāki nelieli uzņēmumi, kā arī ir pieejama brīva industriālā zona 72 257 m2 platībā. Pilsētā ir vēl viena brīva industriālās ražošanas teritorijas zona 52 083 m2 platībā, kā arī Auru pagasta Gardenē ir pieejamas brīvas ražošanas teritorijas ar kopējo platību 17,32 ha. Visas minētās teritorijas ir novada pašvaldības īpašumā.
Šobrīd valdošās tendences rūpnieciskajā ražošanā ir inovāciju ieviešana un ilgtspējīgas attīstības principa ievērošana, kas ražošanas nozarē izpaužas kā tādu tehnoloģiju, produktu un pakalpojumu izstrāde un ieviešana, kas samazina ietekmi uz vidi. Šīs tendences novērojamas gan attiecībā uz ražošanas procesu, gan arī gala produktu.
Pasaulē arvien pieaug interese par atjaunojamajiem energoresursiem, ko ir ietekmējis pieprasījums pēc enerģijas, fosilā kurināmā krājumu sarukšana, vides piesārņojums un klimata pārmaiņas. Novada teritorijā darbojas divas biogāzes ražotnes – SIA „Bio Auri” Auru pagasta Ķirpēnos un SIA „Bio Ziedi” Dobeles pagasta Aizstrautniekos, kuru pamatdarbības veids ir elektrības ražošana. Uzņēmumos tiek domāts, kā lietderīgi izmantot ražošanas procesā iegūto siltumu.
Ražošanas uzņēmumi pārstāv dažādus sektorus – sākot ar pārtikas ražošanu un beidzot ar tekstilrūpniecību.
Kā vienus no lielākajiem ražošanas uzņēmumiem Dobeles novadā var minēt:
SIA „Tenax”
Lielākais būvķīmijas, sendvičtipa paneļu un siltumizolācijas materiālu ražotājs Baltijas valstīs. Vietējā tirgū pieprasījuma kritums ir lielāks nekā ārvalstīs, tāpēc SIA „Tenax” izmanto eksporta iespējas. Kompānijai ir divi meitas uzņēmumi: SIA
40
„Tenapors”, kas ražo siltumizolācijas materiālus, kā arī SIA „Tenachem”, kas nodarbojas ar būvķīmijas ražošanu. SIA „Tenachem” eksportē 95% no visa saražotā. 50% ražojumu tiek eksportēti uz NVS valstīm – Krieviju, Baltkrieviju, Ukrainu. Polijai tiek apmēram 15% produkcijas, bet pārējais eksports nonāk Eiropas valstīs, kā arī Meksikā, Arābu Emirātos, Šrilankā, Irānā, Korejā un citur. SIA „Tenapors” apmēram 55% saražotās produkcijas realizē Latvijas tirgū, vēl 25% ‐ Lietuvā un Igaunijā, bet pārējo eksportē uz Krieviju un citām valstīm.
A/S „Ķīmiskā rūpnīca Spodrība”
Viens no Latvijā lielākajiem sadzīves ķīmijas ražotājiem, kura pirmsākumi meklējami 1921.gadā. 1960.gadā fabrikas ražotnes tika pārvietotas uz Dobeli, kur veco dzirnavu teritorijā tika uzceltas jaunas rūpnīcas ražotnes un administrācijas telpas. Kopš 2006.gada rūpnīcas īpašnieki ir Islandes investori. Uzņēmumā ir ieviesta Vides Pārvaldības sistēma atbilstoši ISO 14001‐2004 standartam, Kvalitātes vadības sistēma atbilstoši ISO 9001‐2008 standartam.
A/S „Dobeles dzirnavnieks”
1976.gadā tika atklāts Dobeles dzirnavnieks, kas sākotnēji saukts par Jelgavas labības kombinātu. Gadu gaitā tas ir attīstījies un izveidojies kā nozīmīgākais graudaugu pārstrādes uzņēmums Dobeles novadā, lielākais Latvijā un viens no vadošajiem uzņēmumiem Baltijā. Uzņēmuma galvenie darbības virzieni ir labības produktu pārstrāde, visu veidu miltu un miltu maisījumu ražošana, mannas, putraimu, grūbu, pārtikas kliju ražošana, dzīvnieku barības ražošana, vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un piegādes serviss, labības produktu glabāšana. Uzņēmums 2011.gadā ir apgrozījis 56,8 milj. Ls, kas ir par 62 % vairāk nekā 2010.gadā un par 96 % vairāk nekā 2008.gadā. Kopš 2008.gada „Dobeles dzirnavnieks” kļūst par starptautiska pārtikas koncerna partneri, kurā ietilpst Vācijas lielākās dzirnavas „Saalemühle Alsleben GmbH” un Igaunijas lielākās dzirnavas „Tartu Veskikam”, kam pieder 80% uzņēmuma akciju. Apvienošanās deva iespēju modernizēt ražošanas iekārtas un attīstīt tehnoloģiskos procesus, paverot jaunas iespējas savstarpējai sadarbībai un darbinieku apmācībai.
SIA „Baltic Candles Ltd.”
Uzņēmums ir lielākais sveču ražotājs Baltijā, un viens no lielākajiem Eiropā. 2009. gadā SIA „Baltic
Candles Ltd.” piedalījās Eksporta un Inovācijas Balvas konkursā par eksportspējīgāko uzņēmumu, kur lielo un vidējo uzņēmumu grupā ieguva 3.vietu kā eksportspējīgākais uzņēmums Latvijā. 99 % savas produkcijas uzņēmums eksportē, pamattirgus ir Skandināvijas valstis. Sveces ir kvalitatīvas, ieguvušas Eiropas kvalitātes zīmi RAL, kuru piešķir Eirpopas Kvalitātes Asociācija, uzņēmumā ražotās stearīna sveces ieguvušas Skandināvijā tik populāro, videi draudzīgo produktu EKO SWAN zīmi106.
8.4.4. TŪRISMS
Dobeles novada tūrisma piedāvājumā tiek izmantoti novadā esošie dabas un kultūras resursi. Tūrisma objekti ir diezgan daudzveidīgi ‐ pilskalni, dažādu ievērojamu cilvēku dzīves un darba vietas, dabas objekti un apskates saimniecības. Nelielais attālums no Rīgas ir noteicis Dobeles novadu galvenokārt kā vienas dienas tūrisma galamērķi.
Tūrisma nozarē būtu nepieciešams veidot kopīgus produktus/pakalpojumus, jeb tā saucamās paketes gan vietējiem, gan ārvalstu tūristiem, jo tūrisma vietas novadā pārsvarā ir pārāk mazas, lai tās būtu vienīgais tūristu gala mērķis. Šādas paketes varētu veidot, sadarbojoties gan ar vietējiem tūrisma pakalpojumu sniedzējiem, gan arī ar ārvalstu tūrisma pakalpojumu sniedzējiem. Piemēram, Dobeles, Auces un Tērvetes novados varētu izveidot kopīgu tūrisma piedāvājumu, iekļaujot tajā apskates objektus katrā no novadiem, kā arī iekļaujot šo piedāvājumu kopējā Latvijas apceļošanas piedāvājumā vai Latvijas ‐ Lietuvas apceļošanas piedāvājumā. Ņemot vērā novadu tuvo novietojumu pie Lietuvas, būtu iespējams izveidot kopīgus velotūrisma maršrutus, kur daļa laika tiek pavadīta Latvijā un daļa Lietuvā u.tml.
Dobeles novadu var raksturot kā ļoti perspektīvu teritoriju komplekso tūrisma pakalpojumu sniegšanai, dabas, kultūras un rekreatīvajam tūrismam, kā arī šā brīža aktualitātei – ekotūrismam.
Tūrismam nozīmīgas teritorijas:
Dobeles pilsēta un tuvākā apkārtne –P.Upīša piemiņas muzejs un dārzs, iedzīvotāju daiļdārzi un stādaudzētavas, sveču ražotne;
106 Dobeles novada pašvaldība, „Dobeles novada attīstības
programma 2011. – 2014.gadam.”, 93‐94.lpp
41
Bērze – K.Ulmaņa dzimtā puse („Pikšas”, Bērzes baznīca, kapi, skoliņa, ūdensdzirnavas un „Lejnieki”). aktīvā atpūta pie Zebrus ezera (makšķerēšana, laivošana, peldēšanās, pastaigu takas, velomaršruts, sporta laukumi „Niedrās”); vislielākais tūristu apmeklējums Dobelē ir maija beigās un jūnija sākumā, kad P.Upīša dārzā ir ceriņu ziedēšanas laiks; cauri Dobelei iet ārvalstu tūristiem ieteiktais un popularizētais Zemgales klasiskais maršruts Rīga – Bauska – Rundāles pils – Eleja – Vilce – Tērvete – Dobele – Jelgava – Valgunde – Rīga; Dobele ir pa ceļam arī tiem ceļotājiem, kas no Bauskas un Jelgavas puses dodas Kurzemes virzienā un otrādi; ārvalstu ceļotāji pa ceļam parasti apskata Dobeles pilsdrupas, kas tiek ieteiktas ārvalstīs izdotajos tūrisma ceļvežos par Baltijas valstīm107.
30.tabula. Apmeklētākie tūrisma objekti novadā108 Objekta nosaukums 2010.g 2011.g. 2012.g.
P.Upīša muzejs un dārzs (iesk.klasiskās mūzikas koncertu)
29700 30000 29500
Pokaiņu mežs 6 000 6 800 8 700
K. Ulmaņa muzejs "Pikšas"
6 200 4 520 5 646
Dobeles muzejs 5 286 7370 7 420
SIA "Baltic Candles Ltd." 3 230 2700 3 100
E.Tones orhidejas un eksotiskie dzīvnieki
1 980 1910 980
Štelmaheru akmeņu dārzs
1 260 1100 1 200
Klūgu ģimenes ainavu dārzs
1 100 1182 1 280
Z/S "Rūķīšu tējas" 1200 1000 800
Bauzes dārzs 200 420 660
Atpūtas komplekss "Eglieni"
‐ 420 1 500
Viesu māja "Dzirnaviņas" 420 570 1 029
Viesu māja "Eglāji" ‐ 1 200 1 250
Vācu biedrības nams ‐ ‐ 100
Viesu māja "Dabaicēni" ‐ ‐ 1 700
Beņķu dārzs ‐ ‐ 350
SIA "Mary's Delicate Line" izšūšanas darbnīca
‐ ‐ 150
Viesnīca "Dobele" ‐ ‐ 1 231
Atpūtas komplekss "Gaurats"
‐ ‐ 612
Dobeles TIC 2 500 3521 4 547
107 Dobeles novada pašvaldība, „Dobeles novada attīstības
programma 2011. – 2014.gadam.”, 94‐95.lpp 108 Dobeles novada tūrisma informācijas centra dati
NOVĒRTĒJUMS IEDZĪVOTĀJU APTAUJAS REZULTĀTI109
Aktīvās atpūtas un tūrisma pakalpojumus aptaujātie Dobeles novada iedzīvotāji vērtē dažādi – 14,9% uzskata, ka tie ir apmierinoši, 37,3% ‐ drīzāk apmierinoši, 21,8% ‐drīzāk neapmierinoši, bet 9,6% ‐ neapmierinoši. Pozitīvā vērtējuma rādītājs – 62,5%
8.5. INVESTĪCIJAS Investīcijas pašvaldībās un to teritorijā strādājošos uzņēmumos var tikt piesaistītas no dažādiem avotiem– subsidētais finansējums, kredīti, iekšzemes un ārvalstu investīcijas u.c. Kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, novada attīstībai aktīvi tiek piesaistīti ES fondu līdzekļi, jo lielākā vai mazākā mērā projekta izmaksas tiek segtas no ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem.
109 Dobeles novada attīstības programmas 2014.‐2020.gadam
izstrādes ietvaros veikta Dobeles novada iedzīvotāju aptauja. Aptaujā viedokli snieguši 450 respondenti.
42
30.tabula. Pašvaldības realizētie projekti110 Projekta nosaukums ES fonds Kopējais finansējums
Bērzes pag.ceļa Nr.27 Kreijas‐ceļš V1103 rekonstrukcija ELGF 75 903,00
Dobeles pagasta investīcijas ceļu infrastruktūras kvalitātes uzlabošana ELGF 66 222,31
Tilta rekonstrukcija pār Bērzes upi Upeniekos, Bikstu pagasts ELFLA 89 981,55
Penkules pagasta kultūras nama vienkāršotā rekonstrukcija, 08‐06‐L32100‐000351 ELFLA 53 897,10
Rotaļu laukumu būvniecības sporta un atpūtas laukumu rekonstrukcija Naudītes pag.
ELFLA 58 000,00
Penkules pag. autoceļa Nr.41 Ķeturi‐Stūrīši rekonstrukcija ELGF 40 888,20
Jaunbērzes pag.ceļa Nr.57‐P98 rekonstrukcija ELGF 6 784,70
Atbalsts kora tradīciju turpinājumam DVĢ ELFLA
Kvalitatīvai dabaszinātņu apguvei atbilstošas materiālās bāzes nodrošināšana Dobeles 1.vidusskolā un Dobeles 2.vidusskolā
ERAF 196 784,00
Velotūrisma attīstība Dobeles pilsētas teritorijā ERAF 828 664,00
Vēsturiskā tirgus laukuma rekonstrukcija ERAF 644 118,00
Izglītības iestāžu energoefektivitātes paaugstināšana Dobeles novadā KPFI 1 953 633,87
Dobeles 1.vidusskolas infrastruktūras uzlabošana izglītojamiem ar funkcionāliem traucējumiem
ERAF 66 796,50
Atraktīvu un pieejamu muzeju attīstība Zemgalē un Ziemeļlietuvā ERAF 69 466,30
Amatniecības pārrobežu sadarbības tīkls kā Latvijas – Lietuvas pierobežas pievilcības veicinātājs (Amatu māja)
ERAF 136 275,73
Jaunbērzes pagasta sociālās mājas Ausmaņa ielā 16 rekonstrukcija siltumnoturības paaugstināšanai
ERAF 135 374,93
Bērzupes internātpamatskolas rekonstrukcija ERAF 97 383,00
Pirmsskolas izglītības iestādes „Spodrība” rekonstrukcija ERAF 936 312,13
Ceļa Auri‐Apgulde‐Naudīte rekonstrukcija ELFLA 1 151 330,00
Augsto virvju un lentošanas distances izveide DVĢ ELFLA 9 981,10
Dobeles Jaunatnes iniciatīvu un veselības centra telpu remonts ELFLA 10 082,64
Kopēji ūdens apsaimniekošanas pasākumi pārrobežu Lielupes baseinā ERAF 50 412,00
Brīvības ielas rekonstrukcija Dobeles pilsētā ERAF 703 565,00
Satiksmes drošības uzlabojumi Penkules un Jaunbērzes pagastos Dobeles novadā ERAF 98 890,00
Speciālistu piesaiste Dobeles novada pašvaldības attīstības plānošanas kapacitātes stiprināšanai
ESF 21 000,00
Dobeles novada teritorijas attīstības plānošanas kapacitātes paaugstināšana ESF 34 000,00
Dobeles novada 2.vidusskolas rekonstrukcija, pielāgojot profesionālās izglītības iestādes vajadzībām
ERAF 555 356,00
Dobeles novada pašvaldības kapacitātes stiprināšana ES un citu ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanā
ESF 22 000,00
Pārrobežu sadarbība uzņēmējdarbības sistēmas attīstībai Dobeles un Jonišķu rajonos
ERAF 132 075,14
Radoša pieaugušo apmācība ESF 1 800,00
Pasniedzēju un pieaugušo izglītojamo motivācija ESF 280 708,16
Personāla un organizācijas attīstība labklājības jomā Dobelē Latvijā Vestra Jotalandes reģiona Sabiedrības veselības departaments (Zviedrija)
11 000,00
Auru pag.ceļa Nr.14 autoceļš P103‐Vildavas rekonstrukcija ELGF 68 775,11
Apgaismojuma aparatūras iegāde un uzstādīšana DVĢ ELFLA 9 996,77
Mežinieku sporta zāles aprīkojuma iegāde ELFLA 10 000,00
Dobeles novada Ģimeņu atbalsta centra attīstība ESF 80 561,00
Jaunas grupas telpu izveide PII „Spodrītis” ERAF
URBAN GREEN ERAF 104 525,52
RAIN‐WATER‐MAN ERAF 156 086,44
Dobeles novada pašvaldības kapacitātes stiprināšana atjaunojamās enerģijas izmantošanas attīstības projektu īstenošanai
ESF 21 000,00
Dobeles nov. Jaunbērzes pag. izglītības iestāžu ēdināšanas pakalpojumu attīstība ELFLA 9 827,62
Bērnu rotaļu laukuma izbūve Krimūnu pag.Krimūnās ELFLA 9 800,83
Video projektora un ekrāna iegāde kultūras un atpūtas piedāvājuma uzlabošanai Dobeles pilsētas un novada iedzīvotājiem
ELFLA 9 946,20
Zaļās ielas rekonstrukcija Dobeles pilsētā 1.kārta ERAF
Brīvības ielas rekonstrukcija Dobeles pilsētā (II kārta) ERAF
110 Dobeles novada pašvaldības informācija
43
NOVĒRTĒJUMS
SVID ANALĪZES KOPSAVILKUMS111
SVID analīze – uzņēmējdarbība Dobeles novadā112
Stiprā puses Vājās puses
Novada ģeogrāfiskais novietojums;
Augstvērtīga lauksaimniecībā izmantojamā zeme;
Rūpnieciskās ražošanas attīstībai pieejamas pašvaldības teritorijas;
Pašvaldības uzņēmējdarbības atbalsta centra darbība;
Lauksaimniecība, lauksaimniecības produktu ražošana un ķīmija definēti kā novada galvenie attīstības virzieni;
Eksportspējīgi ražošanas un pārstrādes uzņēmumi;
Inovatīvu produktu izstrāde;
Tūrisma informācijas centrs, kas koordinē tūrisma aktivitātes;
Zems inovatīvo uzņēmumu skaits. Mazumtirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas uzņēmumu dominance;
Finanšu pieejamības trūkums;
Degradētas teritorijas un nepietiekami attīstītas teritorijas uzņēmējdarbības veikšanai;
Nepietiekama sadarbība starp vietējiem uzņēmējiem un pašvaldību;
Iedzīvotāju skaita samazināšanās;
Tūrisma produktu nepietiekama daudzveidība;
30.
Iespējas Draudi
Industriālo teritoriju attīstība, izmantojot ES līdzekļus;
Kooperācijas veicināšana starp uzņēmējiem;
Uzņēmēju un uzņēmējdarbību atbalstošo institūciju sadarbības veicināšana;
Uzņēmēju un zinātnieku sadarbības veicināšana;
Latvijas Valsts augļkopības institūta potenciāla izmantošana;
Latvijas Lauksaimniecības universitātes tuvuma priekšrocību izmantošana;
Mūžizglītības attīstīšana;
Dalība starptautisko projektos;
Biolauksaimniecības, mājražotāju produkcijas popularizēšana;
Novada zīmola attīstīšana;
IT izmantošana novada tēla attīstībā un veidošanā;
Ziemas sporta veidu infrastruktūras izbūve;
Tūrisma objektu iesaiste starptautiskā tūrisma tīklā;
Nodarbinātību neveicinoša valsts politika;
Izglītības konkurētspējas mazināšanās;
SVID analīze – Vide, lauksaimniecība un mežsaimniecība113
Stiprā puses Vājās puses
Novada ģeogrāfiskais novietojums, Jelgavas un Rīgas tuvums;
Dzelzceļa infrastruktūra;
Labs sakaru komunikāciju tīkls;
Pilsētas ūdensapgādes sistēmas ūdens kvalitāte;
Attīstīts tūrisms;
50 dalītās atkritumu šķirošanas punkti, 2 laukumi;
Nepietiekoša derīgo izrakteņu atradņu izpēte;
Lietus un sadzīves notekūdeņu kanalizācijas sistēmu neapmierinošais stāvoklis un neesamība;
Nepietiekama sabiedrības informētība par vides jautājumiem;
Labiekārtojuma trūkums atpūtas objektos;
Nepietiekami finanšu resursi vides pasākumu realizēšanā;
Nesakārtotas un neapsaimniekotas meliorācijas sistēmas;
Neizmantoti, sagruvuši objekti – grausti;
Ierobežotas kapsētu teritorijas;
Komposta vietu neesamība;
Resoru savstarpējā nesaskaņotība;
111 Sagatavots, izmantojot Attīstības programmas izstrādes darba grupu rezultātus
112 Izmantoti 18.04.2013. Uzņēmējdarbības jautājumu darba grupas rezultāti
113 Izmantoti 18.04.2013. Vides, lauksaimniecības un mežsaimniecības jautājumu darba grupas rezultāti
44
Iespējas Draudi
Meža resursu kā atjaunojamās enerģijas resursu izmantošana;
Netradicionālās lauksaimniecības attīstīšana un popularizēšana;
Rekreācijas zonu attīstība, peldvietu ierīkošana;
Termālo ūdeņu apzināšana, padziļināta izpēte un izmantošana;
Nekustamo īpašumu nonākšana ārzemju pilsoņu īpašumā;
Biogēno elementu satura pieaugums ūdenstilpēs, ūdens kvalitātes pasliktināšanās un ūdenstilpju aizaugšana;
SVID analīze – Nekustamais īpašums un būvniecība114
Stiprā puses Vājās puses
Dobeles novada ģeogrāfiskais novietojums;
Sakārtota datu bāze par iznomātajiem/neiznomātajiem īpašumiem;
Izveidotas apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu sniegšanas struktūrvienības;
Pašvaldības izpratne par kultūras pieminekļu saglabāšanu;
Labi sazarots ceļu tīkls;
Nepietiekoši uzturētas meliorācijas būves;
Ceļu infrastruktūras sliktais stāvoklis;
Nepietiekams finansējums vietējas nozīmes pieminekļu restaurācijai;
Ainavu arhitekta trūkums;
Vienota redzējuma par publisko teritoriju attīstību neesamība.
Daudz degradētu teritoriju un graustu.
Nelegālā būvniecība;
Iedzīvotāju zemā maksātspēja;
Dzīvojamā fonda novecošanās;
Vandālisms;
Iespējas Draudi
Finansējuma palielināšana kultūras pieminekļu uzturēšanai un aizsardzībai;
Jauno speciālistu piesaistīšana un esošo izglītošana nekustamo īpašumu un inženierinfrastruktūras apsaimniekošanas jomā;
Kultūrvides sagraušana un noplicināšana;
Kultūrvēsturisko pieminekļu sabrukšana;
„Melnā” arheoloģija;
Tiesiski normatīvās bāzes neprognozējamība un izmaiņas;
Iedzīvotāju zemā maksātspēja;
Augsts bezdarba līmenis;
Iedzīvotāju aizbraukšana;
Enerģijas tarifu pieaugums;
114 Izmantoti 17.04.2013. Nekustamā īpašuma un būvniecības jautājumu darba grupas rezultāti
45
9. TEHNISKĀ INFRASTRUKTŪRA UN PAKALPOJUMI
9.1. TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRA
9.1.1. VALSTS AUTOCEĻI
Autoceļu tīkls ir viens no galvenajiem transporta infrastruktūras pamata elementiem, tas nodrošina iedzīvotāju mobilitāti un veicina novada ekonomisko aktivitāti. Dobeles novadā ceļu tīkls nodrošina novada iedzīvotāju mobilitātes iespējas, kā arī rada labus reģiona centra ‐ Jelgavas, valsts galvaspilsētas, kā arī starptautiskās lidostas un ostu sasniedzamības rādītājus.
Dobeles novadā ir salīdzinoši labi sazarots ceļu tīkls – viens valsts galvenais autoceļš, seši valsts reģionālie autoceļi un 24 valsts vietējie autoceļi (31.tabula).
Autoceļš P104 Tukums–Auce‐Lietuvas robeža ir vienīgais reģionālais autoceļš ar daļēju grants segumu. Autoceļš savieno apdzīvotās vietas Tukuma, Jaunpils, Dobeles un Auces novados Latvijā ar Šauļu apriņķi Lietuvā. 2013.‐2014. gadā plānota autoceļa P104 posma Zebrene – Lielauce rekonstrukcija, kuras rezultātā autoceļš no Tukuma līdz Aucei būs klāts ar nepārtrauktu asfaltbetona segumu un vienlaicīgi sekmēs valsts galvenā autoceļa A9 pieejamību un veicinās ekonomiskās aktivitātes novadā115.
31.tabula. Valsts autoceļi Dobeles novadā116
Autoceļa Nr. Autoceļa nosaukums
valsts galvenais autoceļš
A9 Rīga – Skulte – Liepāja
valsts reģionālie autoceļi
P96 Pūri‐ Auce – Grīvaiši
P97 Jelgava – Dobele‐ Annenieki
P98 Jelgava – Tukums
P102 Dobele‐ Jaunbērze
P103 Dobele‐ Bauska
P104 Tukums – Auce ‐ Lietuvas robeža
valsts vietējie autoceļi
V1098 Dobele – Krimūnas – Zaļenieki ‐ Ūziņi
V1100 Biksti – Lieluži
V1101 Dobele – Lestene – Tukums
V1102 Līvbērzes stacija – Bērze
V1103 Šķibes skola – Bērze
V1104 Lukstiņi – Dungas
V1105 Krimūnu stacija – Šķibe
V1106 Augstkalne – Bēne
115 Dobeles novada pašvaldība, „Dobeles novada attīstības
programma 2011. – 2014.gadam.”, 37.lpp 116 VAS „Latvijas valsts ceļi” dati
Autoceļa Nr. Autoceļa nosaukums
V1112 Tērvete – Penkule
V1122 Apguldes stacija – Bukaiši
V1123 Jaunsesava – Penkules stacija
V1124 Naudīte – Apguldes meh.skola
V1125 Auri – Apguldes dzirnavas
V1126 Dobele – Penkule
V1127 Dobele – Bēne
V1128 Dobele – Īle – Auce
V1129 Naudīte – Slagūne – Upenieki
V1130 Kaķenieki – Slagūne
V1131 Biksti – Apšenieki
V1132 Pievedceļš Bikstu stacijai
V1133 Pievedceļš Annenieku HES
V1138 Pievedceļš Auru stacijai
V1140 Jaunsesava – Ziedugravas
V1428 Jurģi – Jostas stacija – Upenieki
9.1.2. PAŠVALDĪBAS CEĻI
Pašvaldības ceļu kopgarums ‐ 598,28 km, no tiem tikai ~42 km ir ar asfaltbetona segumu, 492 km ar grants segumu, 5 km bez seguma, 3,4 km ar betona segumu, 0,64 km ar bruģa segumu. Pašvaldības ceļu sarakstu skatīt 3.pielikumā.
Liela daļa pašvaldības ceļu ir nolietojušies un nepieciešami rekonstrukcijas darbi. Dobeles novada teritorijā (gan pilsētā, gan lielākajās apdzīvotajās vietās) trūkst ietvju un autostāvvietu.
32.tabula. Pašvaldības ceļu raksturojums117 Pagasts Kopgarums,
km Melnais segums, km
Grants segums, km
Bez‐seguma km
Auru pag. 62,55 2,7 59,85 ‐
Bikstu pag. 56,44 2,86 53,58 ‐
Zebrenes pag.
69,02 5,0 64,02 ‐
Naudītes pag.
52,03 1,1 50,93 ‐
Jaunbērzes pag.
60,15 2,04 46,81 11,3
Annenieku pag.
65,04 3,5 51,44 10,1
Bērzes pag.
63,61 9,38 54,23 ‐
Penkules pag.
48,91 3,9 45,01 ‐
Dobeles pag.
67,13 6,72 60,41 ‐
Krimūnu pag.
48,193 1,020 42,329 4,844
Kopā 593,073 38,22 528,609 26,244
117 Dobeles novada pašvaldības informācija
46
33.tabula. Pašvaldības ielu raksturojums118 Pagasts Kop‐
garums, km
Melnais segums, km
Grants segums, km
Bez seguma, km
Auru pag. 9,837 8,12 1,717 ‐
Bikstu pag. ‐ ‐ ‐ ‐
Zebrenes pag.
3,028 2,694 0,334 ‐
Naudītes pag.
1,27 1,27 ‐ ‐
Jaunbērzes pag.
2,57 1,85 0,72 ‐
Annenieku pag.
2,404 2,124 0,28 ‐
Bērzes pag. 6,69 4,00 2,69 ‐
Penkules pag.
1,824 1,824 ‐ ‐
Dobeles pag.
‐ ‐ ‐ ‐
Krimūnu pag.
2,234 2,234 ‐ ‐
Dobeles pilsēta
46,418 26,613 18,595 1,208
Kopā 76,273 50,729 24,336 1,208
NOVĒRTĒJUMS IEDZĪVOTĀJU APTAUJAS REZULTĀTI119
Izteikti negatīvs vērtējums sniegts par Dobeles novada ielu un ceļu stāvokli. Tikai 14 (3,1%) aptaujātie to novērtējuši apmierinoši un 25 (5,6%)– drīzāk apmierinoši. Drīzāk neapmierinoši ceļu un ielu stāvokli novērtējuši 60 jeb 13,3% aptaujāto, bet lielākā daļa jeb 339 (75,3%) respondenti to novērtējuši neapmierinoši. Pozitīvā vērtējuma rādītājs – 8,9%
Tikai 43 jeb 9,6% gājējiem paredzēto infrastruktūras kvalitāti un pieejamību vērtē apmierinoši un 130 jeb 28,9% ‐ drīzāk apmierinoši. Pārējie respondenti snieguši negatīvu vērtējumu: 122 jeb 27,1% ‐ drīzāk apmierinošu, bet 138 jeb 30,7% ‐ neapmierinošu. Pozitīvā vērtējuma rādītājs – 40%
Vairāk ir to respondentu, kuri ielu apgaismojumu kvalitāti un pieejamību Dobeles novadā vērtē pozitīvi. 63 jeb 14% aptaujāto to novērtējušo apmierinoši, 184 jeb 40,9% ‐ drīzāk apmierinoši, 95 jeb 21,1% ‐ drīzāk neapmierinoši, bet 85 jeb 18,9% ‐ neapmierinoši. Pozitīvā vērtējuma rādītājs – 57,8%
118 Dobeles novada pašvaldības informācija
119 Dobeles novada attīstības programmas 2014.‐2020.gadam
izstrādes ietvaros veikta Dobeles novada iedzīvotāju aptauja. Aptaujā viedokli snieguši 450 respondenti.
9.1.3. MEŽA CEĻI
Dobeles novadā atrodas AS „Latvijas Valsts meži” ceļi 148 km garumā. Meža ceļi ir ar grants vai grunts segumu, to uzturēšanu veic AS „Latvijas Valsts meži”. Meža ceļu sarakstu skatīt 4.pielikumā.
9.1.4. VELOCELIŅI
Dobeles novada teritorijā trūkst veloceliņu. 2008.gadā Dobeles pilsētā tika izbūvēti divi gājēju un velosipēdu celiņi (300 m un 540 m garumā). Pagastu ciemos un teritorijās nav izbūvētu veloceliņu, tomēr ir jāapsver to būvniecības iespējas, lai veicinātu lauku teritoriju attīstību un paplašinātu tūrisma iespējas. Vienlaikus nepieciešams risināt velonovietņu izveidošanas jautājumus pie novada izglītības iestādēm un publiskām vietām, attīstīt atpūtas vietas veloceliņu tuvumā, tādējādi veicinot velotūrisma attīstību novada teritorijā120.
Dobeles pilsētā 2012.gadā pabeigts 8,25 km garš veloceliņš.
9.1.5. TRANSPORTLĪDZEKĻI
Novada teritorijā 2013.gada janvārī reģistrēti 4961 transportlīdzekļi, no kuriem 3740 vieglie, 459 kravas, 6 autobusi, 390 piekabes un puspiekabes, 129 motocikli un tricikli, 6 kvadricikli, 231 mopēds121.
9.1.6. DZELZCEĻŠ
Dobeles novada teritoriju šķērso trīs stratēģiskās (valsts) nozīmes dzelzceļa infrastruktūras iecirkņi122: Ventspils ‐ Tukums II (Jaunbērzes pagasta teritorijā); Jelgava ‐ Liepāja (Bērzes, Krimūnu, Dobeles, Annenieku, Bikstu pagasta un Dobeles pilsētas teritorijā). Glūda ‐ Reņģe ‐ valsts robeža (Krimūnu, Auru, Naudītes un Penkules pagasta teritorijā).
Pārvadājumi pārtraukti līnijā Glūda ‐ Reņģe ‐ valsts robeža. Līnija Jelgava ‐ Liepāja tiek izmantota pasažieru un kravu pārvadājumiem, līnijā Ventspils ‐ Tukums II tiek veikti vienīgi kravu pārvadājumi.
120 Dobeles novada pašvaldība, „Dobeles novada attīstības
programma 2011. – 2014.gadam.”, 42.lpp 121 Ceļu satiksmes drošības direkcijas dati, http://www.csdd.lv
122 20.10.1998.MK noteikumi Nr. 411 „Noteikumi par stratēģiskās un
reģionālās nozīmes dzelzceļa infrastruktūras iedalījumu”
47
18.attēls.Valsts autoceļi Dobeles novadā
48
9.1.7. SABIEDRISKAIS TRANSPORTS
Novada teritorijā tiek nodrošināti sabiedriskie pārvadājumi gan ar satiksmes autobusiem, gan taksometriem. Pasažieru pārvadājumi pa dzelzceļu tiek veikti maršrutā Jelgava – Liepāja.
Dobeles novada teritoriju pasažieru pārvadājumu jomā apkalpo SIA „Dobeles autobusu parks” ar autoostu Dobeles pilsētā. SIA „Dobeles autobusu parks” pārziņā ir: pasažieru pārvadājumi; pasažieru autotransporta pakalpojumi fiziskām
un juridiskām personām; starptautiskie pārvadājumi;
SIA „Dobeles autobusu parks” nodrošina pasažieru pārvadājumus: Dobeles pilsētā, ko veido divi autobusu pilsētas
maršruti; autobusu satiksmi ar apdzīvotām vietām
Dobeles, Auces, Tērvetes, Jaunpils, Jelgavas un Tukuma novados;
autobusu satiksmi ar Rīgu, Jelgavu, Saldu.
Dobeles novada teritorijā pasažieru pārvadājumu pakalpojumus sniedz uzņēmumi: a/s „Nordeka”; SIA „Saldus autobusu parks”; a/s „Liepājas autobusu parks”; SIA Jelgavas autobusu parks”.
Uzņēmumi pasažieru pārvadājumus nodrošina maršrutā Liepāja – Saldus – Dobele – Jelgava – Rīga, kā arī a/s „Liepājas autobusu parks” pasažierus apkalpo maršrutā Dobele – Bauska.
Novadā tiek veikti skolēnu pārvadājumi.
NOVĒRTĒJUMS IEDZĪVOTĀJU APTAUJAS REZULTĀTI123
Nedaudz vairāk ir to respondentu, kuri sabiedriskā transporta pakalpojumu pieejamību un kvalitāti vērtē pozitīvi. Apmierinošu vērtējumu snieguši 65 jeb 14,4%, drīzāk apmierinošu – 136 jeb 30,2%, drīzāk neapmierinošu – 77 jeb 17,1%, bet neapmierinošu – 54 jeb 12%. Pozitīvā vērtējuma rādītājs – 60,5%.
123 Dobeles novada attīstības programmas 2014.‐2020.gadam
izstrādes ietvaros veikta Dobeles novada iedzīvotāju aptauja. Aptaujā viedokli snieguši 450 respondenti.
9.1.8. CAURUĻVADI
Jaunbērzes pagastu šķērso naftas un naftas produktu cauruļvads, Annenieku un Jaunbērzes pagastu šķērso gāzes vads.
9.1.9. LIDLAUKI
Novadā atrodas trīs privāti mazie lidlauki ‐ Krimūnu, Dobeles un Penkules pagastā, kas netiek izmantoti un to perspektīvā attīstība ir neskaidra.
9.2. ŪDENSAPGĀDE UN NOTEKŪDEŅU
ATTĪRĪŠANA
9.2.1. ŪDENSAPGĀDE
Centralizēto ūdensapgādes tīklu apsaimniekošanu Dobeles novada apdzīvotajās vietās veic SIA “Dobeles Ūdens”. Dobeles novadā pavisam ir 53 artēziskās akas, no kurām 33 darba kārtībā, 4 – rezerves un 16 tamponējamas akas (skatīt 5.pielikumā).
Kopējais ūdensapgādes tīklu garums novada teritorijā ir 91065 m, ūdensapgādes pakalpojumus saņem 15955 novada iedzīvotāju jeb 66,92 % no visiem novada iedzīvotājiem, kā arī pakalpojumus izmanto 221 novada uzņēmums un 216 iestādes. Ūdensapgādes tīklu raksturojumu skatīt 6.pielikumā.
34.tabula. SIA “Dobeles Ūdens” apkalpojamās Dobeles novada teritorijas124
Apdzīvotās vietas nosaukums Iedzīvotāju skaits
Dobeles pilsēta 10804
Annenieku pagasta Annenieku ciems 78
Annenieku pagasta Kaķenieku ciems 550
Annenieku pagasta apdzīvota vieta „Rundēļi”
12
Auru pagasta Auru ciems 306
Auru pagasta Gardenes ciems 1461
Auru pagasts Kroņauces (Ķirpēnu) ciems 354
Auru pagasts Liepziedu ciems 170
Auru pagasta apdzīvota vieta „Spriksteles” 46
Bērzes pagasts Bērzes ciems 165
Bērzes pagasts Miltiņu ciems 532
Bērzes pagasts Šķibes ciems 366
Bikstu pagasta Bikstu ciems 286
Bikstu pagasta Līvu ciems 49
Dobeles pagasta Aizstrautnieku ciems 269
Dobeles pagasta Lejasstrazdu ciems 483
Jaunbērzes pagasta Jaunbērzes ciems 601
Krimūnu pagasta Akāciju ciems 230
Krimūnu pagasta Ceriņu ciems 116
Krimūnu pagasta Krimūnu ciems 465
124 Dobeles novada pašvaldības informācija
49
Apdzīvotās vietas nosaukums Iedzīvotāju skaits
Penkules pagasta Penkules ciems 365
Penkules pagasta Skujaines ciems 66
Penkules pagasta apdzīvota vieta „Vecvagari”
83
Penkules pagasta apdzīvota vieta „Baldones”
31
Zebrenes pagasta Zebrenes ciems 327
9.2.2. NOTEKŪDEŅU SAVĀKŠANA UN ATTĪRĪŠANA
Kopējais novada kanalizācijas tīklu garums – 80020 m un kanalizācijas pakalpojumus saņem 15133 (63,47%) novada iedzīvotāju. Lielākā daļa no iedzīvotājiem, kam netiek nodrošināti centralizēti kanalizācijas pakalpojumi, notekūdeņus uzkrāj izvedamajās krājakās vai arī tos novada vidē bez attīrīšanas.
Gandrīz visos lielākajos ciemos ir izbūvētas notekūdeņu attīrīšanas ietaises (NAI), no kurām daļa novecojusi un tajās ir jāveic rekonstrukcijas darbi. Kanalizācijas sistēmas novada teritorijā izveidotas daudzu gadu laikā. Vecākās sistēmas pārsvarā jauktas, tajās tiek savākti gan sadzīves, gan ražošanas, gan arī lietus notekūdeņi, to tehniskais stāvoklis vairākumā ciemu ir neapmierinošs. Četros ciemos kanalizācijas sistēmu tehniskais stāvoklis ir apmierinošs – Bērzes, Bikstu, Akāciju un Zebrenes ciemā, tikai Bikstu pagasta Līvu ciemā sistēma ir labā tehniskā stāvoklī.
35.tabula. Dobeles novada notekūdeņu attīrīšanas iekārtu raksturojums125
NAI nosaukums
NAI izbūvēšanas gads
Jauda m3/dn
Tips NAI rakstu‐rojums
Dobeles pilsētas NAI
2001 3500 BIO Bērzes pag. „Krīgeri”
Kaķenieku ciema NAI
1987 200 BIO Annenieku pag. Kaķenieku ciemā
Auru ciema NAI
1987 200 BIO Auru pag. pie mājām „Zemgalieši”
Gardenes ciema NAI
1997 450 BIO Auru pag. Gardenes ciemā
Ķirpēnu ciema NAI
1982 200 BIO Auru pag. Ķirpēnu ciemā
Bērzes ciema NAI
1991 100 BIO Bērzes pag. „Tīrība”
Šķibes ciema 1979 400 BIO Bērzes pag.
125 SIA „Dobeles Ūdens” informācija
NAI nosaukums
NAI izbūvēšanas gads
Jauda m3/dn
Tips NAI rakstu‐rojums
NAI Šķibes ciemā
Bikstu ciema NAI
2010 75 BIO Bikstu pag. „Lāses”
Bikstu skolas NAI Līvu ciemā
2010 3,5 BIO (jauda 4,5 m3/dn) Bikstu pag. „Alejas”
Aizstrautnieku ciema NAI
2010 35 BIO Dobeles pag. Aizstrautnieku ciemā
Lejasstrazdu ciema NAI
1980 400 BIO Dobeles pag. Lejasstrazdu ciemā
Jaunbērzes ciema NAI
1980 400 BIO Jaunbērzes pag. „Burbuļi”
Akāciju ciema NAI
2010 35 BIO Krimūnu pag. Akāciju ciemā
Krimūnu ciema NAI
1982 150 BIO Krimūnu pag. Krimūnu ciemā
Penkules ciema NAI
1989 100 BIO Penkules pag. „Attīrīšanas”
Zebrenes ciema NAI
2004 100 BIO Zebrenes pag. Zebrenes ciemā
NOVĒRTĒJUMS IEDZĪVOTĀJU APTAUJAS REZULTĀTI126
72 jeb 16% aptaujas respondentu ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumus vērtē apmierinoši, 201 jeb 44,7% ‐ drīzāk apmierinošo, 61 jeb 13.6% ‐ drīzāk apmierinoši, 66 jeb 14,7% ‐ neapmierinoši. Pozitīvā vērtējuma rādītājs – 68,3%.
9.3. ELEKTROAPGĀDE Novada teritoriju šķērso pārvades tīkla 110 kV un 330 kV gaisvadu elektrolīnijas. Dobeles pilsētas teritorijā atrodas AS „Latvenergo” 110 kV transformatoru apakšstacija „Dobele”.
Elektroenerģijas piegādi Dobeles novadam nodrošina VAS „Latvenergo”, A/S „Sadales tīkli”, Dienvidu tīklu Dobeles iecirknis, kura pārziņā ir vidējā sprieguma (20 kV) un zemsprieguma (0,4 kV) elektrolīnijas un 20/0,4 kV transformatoru apakšstacijas.
Lai uzlabotu piegādājamās elektroenerģijas kvalitāti, klientiem A/S „Sadales tīkli” 2010.gadā rekonstruējuši apakšstacijas, nomainot
126 Dobeles novada attīstības programmas 2014.‐2020.gadam
izstrādes ietvaros veikta Dobeles novada iedzīvotāju aptauja. Aptaujā viedokli snieguši 450 respondenti.
50
transformatorus Bērzes, Annenieku, Krimūnu, Auru, Jaunbērzes un Zebrenes pagastā127.
Lai samazinātu zudumus pārvades tīklos, 2011.gadā Dobeles pilsētā izbūvētas jaunas kabeļlīnijas esošo gaisa vadu līniju vietā Kr.Valdemāra ielā, Ķiršu ielā gar garažām, Čakstes ielā, Avotu ielā, Kr.Barona ielā un Zemgales ielā. 2012. gadā pabeigti darbi Uzvaras ielā. 2010.gadā ierīkots ielu apgaismojums Naudītes pagasta Apguldes ciemā, 2011.gadā Bikstu ciemā un Krimūnu pagasta Ceriņu ciemā. 2012.gadā rekonstruēti 3 transformatora punkti Auru pagastā, nomainītas gaisvadu līnijas uz kabeļlīnijām 1,5 km garumā. Bērzes pagastā rekonstruēts transformatora punkts, Krimūnu pagastā rekonstruēts transformatora punkts un nomainīta gaisvadu līnija uz kabeļlīniju 0,8 km garumā. Naudītes pagastā rekonstruēti 3 transformatora punkti.
Sadales tīkla elektopārvades līnijas novada teritorijā ir daļēji novecojušas, tādēļ nepieciešams veikt esošo tīklu rekonstrukciju un samazināt gaisa elektropārvades tīklu īpatsvaru apdzīvotās vietās, tādējādi samazinot drošības riskus avāriju vai dabas stihiju rezultātā. 2013.gadā plānots nomainīt gaisvadu līniju uz kabeļlīniju 0,3 km garumā Jaunbērzes pagasta Draudzības ielā un 1 km garumā Dobeles pagasta Lejasstrazdu un Aizstrautnieku ciemā.
Nepieciešams palielināt elektroenerģijas jaudu esošajām un plānotajām rūpniecības zonām. Vienlaikus padomju laikos celto dzīvojamo māju elektrokabeļi neatbilst mūsdienu nepieciešamībām.
9.4. SILTUMAPGĀDE
Galvenais siltumenerģijas ražotājs Dobeles pilsētā un Zebrenes pagastā ir pašvaldības kapitālsabiedrības uzņēmums SIA „Dobeles enerģija”, kas nodarbojas ar centralizēto siltumapgādes sistēmas tīklu uzturēšanu, kā arī siltumapgādes iekārtu uzturēšanu un apkalpošanu.
Siltumapgādes nodrošinājums Dobeles novada teritorijā ir atšķirīgs – tiek izmantota gan centralizēta siltumapgādes sistēmas, gan lokālās apkures sistēmas.
127 Dobeles novada pašvaldība, „Dobeles novada attīstības
programma 2011. – 2014.gadam.”, 45.lpp
Centralizēti siltumapgāde tiek nodrošināta tikai Dobeles pilsētā, kur centralizētajiem siltumapgādes tīkliem ir pieslēgtas visas daudzstāvu daudzdzīvokļu mājas un lielākā daļa sabiedrisko objektu pilsētas robežās (~75‐80% māju). Pilsētas siltumtrases garums ir 22,7 km un patērētājus ar siltumu un karsto ūdeni apgādā 6 katlu mājas, kur par kurināmo tiek izmantota dabasgāze.
Novada pagastu teritorijās tiek izmantotas lokālas apkures sistēmas, kur kā kurināmais tiek izmantota gan malka, gan ogles, gan dabasgāze. Kā negatīvu aspektu pie lokālas apkures sistēmas izmantošanas var minēt to, ka pagastu teritorijās tā daudzviet ir ierīkota arī daudzdzīvokļu mājās, izbūvējot un ierīkojot katram savu skursteni, tādējādi degradējot apkārtējo ainavu un paaugstinot ugunsbīstamību ēkās.
NOVĒRTĒJUMS IEDZĪVOTĀJU APTAUJAS REZULTĀTI128
Centralizētās siltumapgādes pakalpojumus 46 jeb 10,2% aptaujāto novērtējuši kā apmierinošus, bet 120 jeb 26,7% ‐ drīzāk apmierinošus, 60 jeb 13,3%‐ drīzāk neapmierinošus, bet 63 jeb 14% ‐ neapmierinošus. Liela daļa – 161 jeb 35,8% ‐ respondentu vērtējumu nav snieguši. Pozitīvā vērtējuma rādītājs – 57,4%
9.5. GĀZES APGĀDE
Dobeles novada teritorijā atrodas sabiedrības ekspluatācijas iecirkņa „Gāzes transports” ekspluatācijas zonā esoši gāzesvadi: gāzesvadi ar spiedienu virs 1,6 megapaskāliem
(pārvades gāzesvadi) Iecava – Liepāja DN 500 mm un DN 350 mm;
pārvades gāzesvada atzars uz GRS „Nākotne” DN 150 mm;
pārvades gāzesvada atzars uz GRS „Dobele” DN 200 mm;
pārvades gāzesvada atzars uz GRS „Sloka” DN 250 mm;
pārvades gāzesvada atzars uz GRS „Dzirkstele” DN 150 mm
un sabiedrības Liepājas iecirkņa ekspluatācijas zonā esoši: augstā spiediena (P<0,6 Mpa) sadales
gāzesvadi un to iekārtas;
128 Dobeles novada attīstības programmas 2014.‐2020.gadam
izstrādes ietvaros veikta Dobeles novada iedzīvotāju aptauja. Aptaujā viedokli snieguši 450 respondenti.
51
vidējā spiediena (P<0,4 Mpa) sadales gāzesvadi un to iekārtas;
zemā spiediena (P<0,005 Mpa) sadales gāzesvadi un to iekārtas.
Gāzes vadu garums novada teritorijā ‐ 164 466 m, tie šķērso Annenieku, Auru, Bērzes, Bikstu, Jaunbērzes un Krimūnu pagastu ar vienu atzares galapunktu Dobeles pilsētā. Novadā atrodas 7 gāzes regulēšanas punkti ēkā (GRP), 14 gāzes regulēšanas punkti skapī un 221 mājas regulators, pakalpojuma saņēmēji ir gan iedzīvotāji, gan pašvaldības un valsts iestādes, gan uzņēmumi129.
36.tabula. Dobeles novada gāzes apgāde130
Administratīv
ā teritorija
Zemais
spiediens, m
Vidējais
spiediens, m
Augstais
spiediens, m
GRP, gab.
SGRP, gab.
MR, gab.
Annenieku pag.
3086 780 6645 1 1 1
Auru pag. ‐ 4088 ‐ ‐ ‐ 26
Bērzes pag. 13389 1667 31058 4 5 8
Bikstu pag. 7921 ‐ 4422 ‐ 3 4
Dobeles pag. ‐ ‐ 3750 ‐ ‐ ‐
Dobeles pilsēta 25722 9405 ‐ 1 3 177
Jaunbērzes pag.
3029 1016 4981 1 2 6
Krimūnu pag. 280 1201 ‐ ‐ ‐ 11
Dobeles novada Naudītes, Penkules un Zebrenes pagasta teritorija nav gazificēta. Dobelē darbojas SIA „Latvijas Propāna gāze”, kas realizē sašķidrināto gāzi – apkalpo stacionāros gāzes apgādes stacijas un balonus.
Dabas gāzi kā siltumenerģijas avotu izmanto Dobeles pilsētas sešas katlu mājas.
Novadā gāzes apgādes pakalpojumus izmanto ap 4000 iedzīvotāji, ap 20 pašvaldības un valsts iestādes, ap 50 uzņēmumu un citi pakalpojuma saņēmēji.
Pēdējos 10 gados ir samazinājusies dabasgāzes izmantošana ražošanas objektos, taču dabasgāzes patēriņa pieaugums ir individuālo patērētāju vidū. Attīstot piegādes un sadales tīklu, dabasgāzi būtu iespējams izmantot katlumājās, ražošanas objektos, kā arī individuālajiem lietotājiem viendzīvokļu mājās un šķidrās gāzes aizvietošanai saimnieciskām vajadzībām daudzdzīvokļu mājās.
129 Dobeles novada pašvaldība „Dobeles novada teritorijas plānojums
2013.‐2025.gadam. Paskaidrojuma raksts”, 2013.g., 102.lpp 130 AS „Latvijas Gāze” informācija, Dobeles novada pašvaldība
„Dobeles novada teritorijas plānojums 2013.‐2025.gadam. Paskaidrojuma raksts”, 2013.g., 103.lpp
Tā kā dabasgāze ir viens no ekoloģiski tīrākajiem kurināmā veidiem, kura izmantošana pieaug, pilsētā ir paredzēta gāzes apgādes sistēmas attīstība.
Latvijai ir labvēlīgi ģeoloģiskie apstākļi, lai izveidotu pazemes dabasgāzes krātuvju sistēmu. Viena no pazemes dabasgāzes krātuvēm varētu tikt izveidota arī Dobeles novadā, kur ir piemērota struktūra dabasgāzes uzglabāšanai. Dobeles struktūra ir izvietota, galvenokārt, Dobeles novada Annenieku, Bikstu un Zebrenes pagastā, pavisam nedaudz arī Naudītes un Auru pagastā131.
9.6. SAKARI UN KOMUNIKĀCIJAS
Dobeles novada teritorija ir labi nodrošināta ar sakaru komunikācijām. Fiksētos sakarus nodrošina SIA „Lattelecom”, pieejamība ir pietiekoša, modernizēta ciparu sistēma. Mobilos sakarus novadā nodrošina vairāki operatori – SIA „Latvijas Mobilais telefons”, SIA „Tele2” un SIA „Bite Latvija”.
Visos novada pagastos un pilsētā ir izveidoti publiskie interneta pieejas punkti. Interneta pakalpojumus novadā sniedz SIA „Ilva”, SIA „Net”, SIA „Datorcentrs”, kā arī mobilo sakaru sniedzēji.
Dobeles pilsētā iedzīvotājiem ir pieejama kabeļtelevīzija, savukārt pārējā novada teritorijā ir pieejami virszemes TV un satelīta TV pakalpojumi132.
NOVĒRTĒJUMS IEDZĪVOTĀJU APTAUJAS REZULTĀTI133
Interneta pakalpojumu kvalitāte un pieejamība Dobeles novadā tiek vērtēta pozitīvi – 217 jeb 48,2% aptaujāto to uzskata par apmierinošu un 173 jeb 38,4% ‐ drīzāk apmierinošu. Tikai 6,7% to vērtē kā drīzāk neapmierinošu un 2,7% ‐ neapmierinošu. Pozitīvā vērtējuma rādītājs – 90,3%
9.7. ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANA
Novadā sadzīves atkritumu savākšanu īsteno pašvaldības kapitālsabiedrība SIA „Komunālie pakalpojumi”. Novada teritorijā atrodas vairākas
131 Dobeles novada pašvaldība „ Dobeles novada teritorijas plānojums
2013.‐2025.gadam. Paskaidrojuma raksts”, 2013.g., 103.lpp 132 Dobeles novada pašvaldība „ Dobeles novada teritorijas plānojums
2013.‐2025.gadam. Paskaidrojuma raksts”, 2013.g., 109.lpp 133 Dobeles novada attīstības programmas 2014.‐2020.gadam
izstrādes ietvaros veikta Dobeles novada iedzīvotāju aptauja. Aptaujā viedokli snieguši 450 respondenti.
52
rekultivētas sadzīves atkritumu izgāztuves un nav nevienas darbojošās.
Dobeles novadā ir ierīkoti dalītās atkritumu vākšanas punkti (DAV), pilsētā ir ierīkoti šķiroto atkritumu savākšanas punkti. Visi atkritumi tiek nogādāti atkritumu poligonā „Brakšķi” Jelgavas novada Līvbērzes pagastā. Lai samazinātu atkritumu noglabāšanu „Brakšķos”, novada teritorijā jāierīko kompostēšanas laukums, kur veikt bioloģiski noārdāmo atkritumu mulčēšanu.
NOVĒRTĒJUMS IEDZĪVOTĀJU APTAUJAS REZULTĀTI134
Atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu kvalitāte un pieejamība vērtēta dažādi, bet galvenokārt pozitīvi – 73 jeb 16,2% respondentu to uzskata par apmierinošu, 202 jeb 44,9% ‐ drīzāk apmierinošu, 88 jeb 19,6% ‐ drīzāk neapmierinošu, bet 70 jeb 15,6% ‐ neapmierinošu. Pozitīvā vērtējuma rādītājs – 63,5%
10. VIDES STĀVOKLIS Dobeles novada vides kvalitāte kopumā ir vērtējama kā laba un atbilstoša esošajiem normatīviem.
10.1. GAISA KVALITĀTE
Saimnieciskās darbības rezultātā rodas divu veidu izmeši gaisā:
stacionāro avotu izmeši, kas rodas siltumenerģētikā no katlumājām, rūpniecībā utml.; mobilo avotu izmeši, kas rodas no autotransporta, dzelzceļa u.c.
Līdzīgi kā Zemgales reģionā kopumā, gaisa kvalitāte novadā nav aktuālo vides jautājumu lokā un to var uzskatīt par labu. Dobeles novadā nav lielu gaisa piesārņojuma avotu un kopumā gaisa kvalitāte vērtējama kā atbilstoša esošajiem normatīvajiem aktiem.
Novada teritorijā par nebūtisku var uzskatīt transportlīdzekļu radīto piesārņojumu. Lai gan novada teritoriju šķērso trīs dzelzceļa līnijas, vilciena kustība pa tām notiek samērā reti un būtisku kaitējumu gaisa kvalitātei nerada.
134 Dobeles novada attīstības programmas 2014.‐2020.gadam
izstrādes ietvaros veikta Dobeles novada iedzīvotāju aptauja. Aptaujā viedokli snieguši 450 respondenti.
Novada lauku teritorijā pārsvarā notiek lauksaimnieciskā, kas nerada gaisa piesārņojumu, lielāko gaisa piesārņojumu novada teritorijā rada pilsētā esošie, lielie rūpniecības uzņēmumi135.
10.2. PIESĀRŅOTĀS UN POTENCIĀLI PIESĀRŅOTĀS TERITORIJAS
Kā viens no nozīmīgākajiem ūdens vides piesārņojuma avotiem ir punktveida piesārņojums.
Dobeles novada potenciāli piesārņotās un piesārņotās vietas, kā arī to īsu raksturojumu skatīt 7.pielikumā. Piesārņotu un potenciāli piesārņotu vietu apsaimniekošana jāveic atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
10.3. PAAUGSTINĀTA RISKA OBJEKTI UN TERITORIJAS
Paaugstināta riska teritorijas ir tās, kuras apdraud dabas stihijas vai cilvēku darbības izraisītas katastrofas, kas rada materiālo zaudējumu vai vides piesārņojumu. Saskaņā ar Valsts civilās aizsardzības plānu, atbilstoši katastrofas raksturam, tās radīto postījumu apjomam un reaģēšanā iesaistāmo resursu iespējām izšķir:
vietēja mēroga katastrofas – ja katastrofas radīto postījumu apjoms nepārsniedz vienas pašvaldības administratīvās teritorijas robežas un skartās pašvaldības administratīvajā teritorijā esošie resursi ir pietiekami katastrofas pārvaldīšanai; reģionāla mēroga katastrofas – ja katastrofas radīto postījumu apjoms pārsniedz vienas pašvaldības administratīvās teritorijas robežas un skarto pašvaldību administratīvajā teritorijā un valstī esošie resursi ir pietiekami katastrofas pārvaldīšanai; valsts mēroga katastrofas – katastrofas radīto postījumu apjoms aptver visu valsts teritoriju vai nozīmīgu tās daļu un valstī esošie resursi nav pietiekami katastrofas pārvaldīšanai; dabas katastrofas136.
135 Dobeles novada pašvaldība „Dobeles novada teritorijas plānojums
2013.‐2025.gadam. Paskaidrojuma raksts”, 2013.g., 73.lpp 136 Dobeles novada pašvaldība „Dobeles novada teritorijas plānojums
2013.‐2025.gadam. Paskaidrojuma raksts”, 2013.g., 74.lpp
53
37.tabula. Paaugstināta riska teritorijas un objekti Dobeles novadā137
Ārkārtējo situāciju cēloņi
Riska teritorijas un objekti
Rūpnieciskā riska objekti
DUS „D.J.”, „Lūcija”, „Astarte Nafta” Dobelē, rūpniecības uzņēmumi, minerālmēslu noliktava
Avārijas enerģētikas un komunālās saimniecības objektos
Katlu mājas, ūdensvadi, notekūdeņu attīrīšanas iekārtas
Transporta avārijas Dzelzceļa līnijas Rīga‐Reņģe, Jelgava‐Ventspils, Jelgava‐Liepāja, valsts galvenais autoceļš A9 Rīga‐Skulte‐Liepāja, autoceļi
Cilvēku masu pulcēšanās vietas
Kultūras/tautas nami, sporta centri, skolas, pagastu ciemu teritorijas, pilsēta
Ēku un būvju sagrūšana
Vecās, neapsaimniekotās ēkas
Ugunsnedrošie un sprādzienbīstamie objekti
Maģistrālais gāzesvads
Vides piesārņojums Potenciāli piesārņotās teritorijas, bijušo artēzisko urbumu vietās pazemes ūdeņu piesārņojums, Zebrenes bīstamo atkritumu poligons, bīstamo atkritumu novietne „BAO” AS Gardene
Ugunsgrēka risks Bīstamo atkritumu novietne „BAO” AS Gardene, sausajos vasaras periodos meža masīvi un purvi, kas, galvenokārt, skar Jaunbērzes, Naudītes un Zebrenes pagastu, kūlas dedzināšana, kokapstrādes uzņēmumi
Plūdu teritorijas Applūšanas apdraudētas: Bērzes pag. Miltiņu ciema dienvidu ražošanas teritorijas, teritorijas gar Bērzes upi no Bērzes ciema līdz Līvbērzes pag.robežām, Dobeles pilsētā – Bērzes labā krasta palienu pļavas, posmā no pilsētas robežas līdz Brīvības ielai, un kreisā krasta palienu pļavas, pie Skolas ielas posmā līdz Dobeles HES.
Bīstama apkārtējai videi un iedzīvotājiem ir jebkura novada teritorijā izvietotā uzņēmuma avārija, tāpēc līdz minimumam jāsamazina avāriju varbūtība.
137 Dobeles novada pašvaldības informācija
Saskaņā ar Valsts civilās aizsardzības plānu, Dobeles pilsētā atrodas viens paaugstinātas bīstamības objekts – SIA „Oktāns” naftas bāze Uzvaras ielā 52.
10.4. DEGRADĒTĀS TERITORIJAS
Kā degradētas teritorijas novadā noteiktas teritorijas un būves, kas iepriekš tikušas izmantotas vai apbūvētas, bet pašlaik ir pamestas vai tiek izmantotas nepilnīgi. Būves, pārsvarā, ir padomju laika saimnieciskie objekti, kuriem nav izdevies atrast pielietojumu mūsdienu ekonomikas apstākļos – pamatā tās ir lopu fermas, kurās darbība jau ilgstoši nenotiek. Būves ir daļēji nojauktas vai pussagruvušas un izdemolētas, teritorijas ir vizuāli nepievilcīgas un atzīmējamas kā ainavu degradējošas.
Par otru problēmgrupu var uzskatīt kolhozu laikos uzceltās un ekspluatācijā nenodotās daudzdzīvokļu ēkas un daudzdzīvokļu mājas Auru pag. Gardenē. Gardenes ciematā vairākas ēkas ir palikušas neapdzīvotas pēc Padomju armijas izbraukšanas no Latvijas un laika gaitā tās ir kļuvušas pat bīstamas.
Degradēto teritoriju efektīva izmantošana nav atsākama bez ievērojamām investīcijām to rekultivācijā un ēku rekonstrukcijā138.
10.5. ŪDENS KVALITĀTE
Virszemes ūdens piesārņojumu, galvenokārt, izraisa notekūdeņu novadīšana, kuru sastāvs ir atkarīgs no attīrīšanas iekārtu esamības, komunālo notekūdeņu attīrīšanas kvalitātes, rūpniecisko notekūdeņu sastāvā esošajām bīstamajām vielām, difūzā piesārņojuma no lauksaimnieciskās ražošanas, lietus ūdens noteces un meliorācijas sistēmu ekspluatācijas.
Par galveno visu novada upju ūdens kvalitāti ietekmējošo faktoru var uzskatīt lauksaimniecību. Lielās lauksaimniecības platības, zemes intensīva izmantošana un nepārdomāta zemju apsaimniekošana rada lielu slodzi novada upēm un var apdraudēt ūdeņu kvalitāti iekšzemes ūdeņos. Tā kā lauksaimniecībā tiek izmantota intensīvā saimniekošana, tad novada pagasti pēc organiskā un minerālmēslojuma lietošanas ietilpst augsta riska pakāpes kategorijā. Savukārt Bērzes upei lielāko piesārņojumu rada Dobeles pilsēta. Bērzes
138 Dobeles novada pašvaldība „Dobeles novada teritorijas plānojums
2013.‐2025.gadam. Paskaidrojuma raksts”, 2013.g., 76.lpp
54
upe augšpus pilsētas ir vērtējama kā vāji piesārņota, taču lejpus pilsētas tajā ir liela biogēnu koncentrācija. Ja augšpus Dobeles Bērzes upe atbilst karpveidīgo zivju ūdens prasībām, tad posms lejpus Dobeles neatbilst normatīvos pārsniegtā nitrītu slāpekļa, amonija slāpekļa un kopējā fosfora daudzuma dēļ139.
Kvalitatīva dzeramā ūdens nodrošināšana visiem Latvijas iedzīvotājiem ir aktuāla gan no Eiropas tiesību normu izpildes viedokļa, gan arī kā nozīmīgs sabiedrības veselības jautājums. Novadā dzeramo ūdeni iegūst no pazemes ūdens avotiem, kuru krājumi pilnībā nodrošina iedzīvotājus. Dzeramajam ūdenim ir liels dzelzs piemaisījums, kas ir raksturīgi ūdens horizontam. Novadā centralizētai ūdensapgādei paredzēto ūdeni iegūst no 41 artēziskās akas. Kvalitatīva dzeramā ūdens ieguvei ir uzstādītas 22 ūdens atdzelžošanas iekārtas140.
10.6. BĪSTAMIE ATKRITUMI
Atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likumam atkritumi tiek iedalīti bīstamos atkritumos un sadzīves atkritumos.
Latvijā par bīstamo atkritumu apsaimniekošanas organizēšanu un koordinēšanu atbildīga Bīstamo atkritumu pārvaldības valsts aģentūra (BAPA). BAPA uzdevums ir nodrošināt bīstamo atkritumu pārstrādes valsts objektu, sadedzināšanas iekārtu, poligonu un citu infrastruktūras valsts objektu drošu apsaimniekošanu.
Auru pagasta Gardenē atrodas bīstamo atkritumu novietne „BAO” AS. Tā atrodas pietiekami tālu no apdzīvotām vietām un aizņem 8,4 ha lielu platību. Glabātuves tehniskais risinājums atbilst starptautiskajiem noteikumiem un nav paredzams, ka, normālu darbību laikā, varētu rasties videi vai cilvēku veselībai kaitīgi izmeši. Pat avāriju, piemēram, ugunsgrēka gadījumā iespējamā ietekme var būt neliela un tikai ierobežotā teritorijā, objekts kopumā ir labi piemērots bīstamo atkritumu uzglabāšanai. No ģeoloģiskā viedokļa, pateicoties mālainu iežu klātbūtnei ar zemām filtrācijas īpašībām, teritorija ir jāatzīst par piemērotu pesticīdu pagaidu glabāšanai.
139 Dobeles novada pašvaldība „Dobeles novada teritorijas plānojums
2013.‐2025.gadam. Paskaidrojuma raksts”, 2013.g., 77.lpp 140 Dobeles novada pašvaldība „Dobeles novada teritorijas plānojums
2013.‐2025.gadam. Paskaidrojuma raksts”, 2013.g., 77.lpp
Otra teritorija, kurā noglabā bīstamos atkritumus, ir Zebrenes pagastā esošais bīstamo atkritumu poligons „Zebrene”. Poligons atrodas VARAM piederošā teritorijā 7,2 ha platībā, tajā ir atkritumu pieņemšanas, pārfasēšanas, noglabāšanas un infrastruktūras zona. Plānotais poligona darbības ilgums ir 20 gadi, kuru laikā ir paredzēts noglabāt 180 000 t bīstamo atkritumu. Poligonā ir atļauts noglabāt tikai apstrādātus bīstamos atkritumus un tajā tiek ievērotas visas prasības, lai nerastos nekāds vides piesārņojums141.
38.tabula. Rekultivētas atkritumu izgāztuves Dobeles novada teritorijā142
Pagasts Sadzīves atkritumu izgāztuve
Darbības laika beigas, gads
Vietas kategorija
Auru pag.
„Lemkini” 2009. PT
Bikstu pag.
„Aizupji” 2001. PPT
Dobeles pag.
pie „Glūdaiņiem”
2001. PPT
Dobeles pag.
Lejasstrazdos 2001. PPT
Krimūnu pag.
„Galiņi” 1995. PPT
Penkules pag.
„Ķeturi” 2001. PPT
Zebrenes pag.
„Grabas” 2003. PPT
10.7. KAPSĒTAS Dobeles novada pašvaldības teritorijā ir 44 kapsētas, no tām 20 darbojas, 15 ‐ slēgtas, 3 ‐ daļēji slēgtas (apbedīšanas notiek ļoti reti) un 6 karavīru kapi.
Vairākos novada kapos ir jāuzlabo to labiekārtojums un teritorijas sakoptība, kā arī ir nepieciešams risināt jautājumu par Bikstu, Vērpju, Bērzes un Virkus kapu teritoriju paplašināšanu143.
141 Dobeles novada pašvaldība „Dobeles novada teritorijas plānojums
2013.‐2025.gadam. Paskaidrojuma raksts”, 2013.g., 77.lpp 142 Dobeles novada pašvaldības informācija, PT – piesārņota teritorija,
PPT – potenciāli piesārņota teritorija 143 Dobeles novada pašvaldība „Dobeles novada teritorijas plānojums
2013.‐2025.gadam. Paskaidrojuma raksts”, 2013.g., 78.lpp
55
39.tabula Dobeles novada kapsētas144
144 Dobeles novada pašvaldības informācija
Administratīvā teritorija Kapsēta Statuss
Annenieku pagasts
Annenieku kapi Darbojas
Baznīcas kapi Darbojas
Karmaču kapi Slēgti
Vecie kapi Slēgti
Ausātu kapi Slēgti
Auru pagasts
Sarkankroga kapi Slēgti
Baronu kapi Slēgti
Lielbērzes kapi Darbojas
Jaku kapi Slēgti
Tīlaišu brāļu kapi 2. Pasaules karā kritušo karavīru kapi
Bērzes pagasts
Virkus kapi Darbojas
Bērzes kapi Daļēji slēgti
Strazdu viduslaiku kapi Slēgti
Šķibes brāļu kapi 2. Pasaules karā kritušo karavīru kapi
Bērzes brāļu kapi 2. Pasaules karā kritušo karavīru kapi
Bikstu pagasts
Bikstu kapi Darbojas
Upes kapi Darbojas
Lapsu kapi Slēgti
Dobeles pilsēta Dobeles pilsētas kapi Darbojas
Brāļu kapi 2. Pasaules karā kritušo karavīru kapi
Dobeles pagasts
Bāļu kapi Darbojas
Bietleru kapi Darbojas
Brenču kapi Darbojas
Sidrabiņu kapi Slēgti (vajadzības gadījumā var atsākt glabāšanu)
Nāreiku kapi Slēgti
Jaunbērzes pagasts
Aņģu kapi Darbojas
Branču kapi Darbojas
Vācu kapi Vācu armijas 1. un 2. Pasaules karā kritušo karavīru apbedījumi pie Kazupes parka
Poču brāļu kapi 2. Pasaules karā kritušo karavīru kapi
Krimūnu pagasts
Vērpju Darbojas
Pluņķu Slēgti
Glūdas Slēgti
Vīndedžu Slēgti
Ilksiņu Slēgti
Naudītes pagasts
Meža kapi Darbojas
Sēju kapi Darbojas
Jaunsesavas kapi Darbojas
Kursīšu kapi Glabā ļoti reti
Teņu kapi Slēgti
Mūrnieku kapi Slēgti
Māskaļķu kapi Slēgti
Penkules pagasts
Sējas kapi Darbojas
Plēpju kapi Slēgti
Zemzaru kapi Slēgti
Zebrenes pagasts
Grenču kapi Darbojas
Grabu kapi Darbojas
Ārīšu kapi Darbojas
Zebrenes (baznīcas) kapi Glabā ļoti reti
Villiku kapi Slēgti
Liepkalnu kapi Slēgti
Slagūnes kapi Darbojas
56
11. NOVADA PAŠVALDĪBAS
PĀRVALDE Dobeles novada pašvaldība izveidota 2009.gada 1.jūlijā, kad administratīvi teritoriālās reformas rezultātā apvienojās 11 teritoriālās vienības – Dobeles pilsēta un Annenieku, Auru, Bērzes, Bikstu, Dobeles, Jaunbērzes, Naudītes, Krimūnu, Penkules un Zebrenes pagasts.
Pašvaldība darbojas saskaņā ar likumu „Par pašvaldībām”, kas reglamentē tās kompetenci, tiesības un pienākumus.
Dobeles novada pašvaldība ir vietējās pārvaldes institūcija, kas ar pilsoņu vēlētas pārstāvniecības – domes – un tās izveidoto institūciju starpniecību nodrošina pašvaldības kompetencē esošo funkciju un pašvaldības brīvprātīgo iniciatīvu izpildi, ievērojot valsts normatīvo aktu prasības un novada iedzīvotāju intereses. Pašvaldības galvenais uzdevums – būt par novada ilgtspējīgas attīstības iniciatoru, katalizatoru un koordinatoru un sekmēt iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanos.145
11.1. NOVADA DOME
Pašvaldības iedzīvotāju pārstāvību nodrošina ievēlēta pašvaldības institūcija – dome, kas pieņem lēmumus, nosaka pašvaldības institucionālo struktūru, lemj par autonomo funkciju un brīvprātīgo iniciatīvu īstenošanu, kā arī kārtību, kādā tiek nodrošināta pašvaldībai deleģēto valsts pārvaldes funkciju un pārvaldes uzdevumu izpilde, apstiprina pašvaldības budžetu un pārrauga tā izpildi.
145 Dobeles novada pašvaldība „Dobeles novada teritorijas plānojums
2013.‐2025.gadam. Paskaidrojuma raksts”, 2013.g., 78.lpp
Dome, atbilstoši kompetencei, ir atbildīga par pašvaldības institūciju tiesisku darbu un finanšu līdzekļu izlietojumu. Dobeles novada dome saskaņā ar Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumu sastāv no 17 deputātiem.
11.2. PAŠVALDĪBAS ADMINISTRĀCIJA
Pašvaldības administrācija ir pašvaldības iestāde, kas nodrošina domes pieņemto lēmumu izpildi, kā arī tās darba organizatorisko un tehnisko apkalpošanu. Centrālo administrāciju vada pašvaldības izpilddirektors.
Pašvaldības sniegto pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem tiek nodrošināta centrālajā administrācijā un pagastu pārvaldēs.
Dobeles novada pašvaldības darbinieku amatu struktūrā 2012.gadā bija apstiprināta ar 162 amata vietām, faktiskais vidējais darbinieku skaits ‐ 158.
Personāla vispārējo izglītības līmeni raksturoja sekojoši rādītāji: maģistra grāds – 7,6%, augstākā izglītība – 41,2%, vidējā speciālā – 21,5%, vispārējā vidējā – 29,7% pašvaldībā nodarbinātajiem. Vairāk nekā puse (75,3%) no 2012.gadā pašvaldībā nodarbinātajiem bija sievietes, vīrieši – 24,7%.
2012.gadā personāla vecuma struktūra būtiski nav mainījusies un to raksturo šādi rādītāji: 5,7% strādājošo bija vecumā no 20 ‐ 29 gadiem, 15,8% ‐ vecumā no 30 ‐ 39 gadiem, 29,8% ‐ vecumā no 40 ‐ 49 gadiem, 43% ‐ vecumā no 50 ‐ 59 gadiem un 5,7% no visa pašvaldības personāla vecāki par 60 gadiem146.
146 Dobeles novada pašvaldības 2012.gada publiskais pārskats
57
Komisijas, padomes
u.c. domes dibinātas
institūcijas
KOMITEJAS
KOMISIJAS
IESTĀDES
VIETNIEKS
SOCIĀLĀ
IZGLĪTĪBAS, KULTŪRAS UN SPORTA
PRIEKŠSĒDĒTĀJS
TAUTSAIMNIECĪBAS UN ATTĪSTĪBAS
FINANŠU UN BUDŽETA
BĀRIŅTIESA IZPILDDIREKTORS
VIETNIEKS
PAŠVALDĪBAS KAPITĀLSABIEDĪBAS
ADMINISTRĀCIJA
NODAĻAS:
DZIMTSARAKSTU NODAĻA
PAGASTU PĀRVALDES (10)
ADMINISTRATĪVĀ NODAĻA
JURIDISKĀ NODAĻA
KOMUNĀLĀ NODAĻA
ATTĪSTĪBAS UN PLĀNOŠANAS NODAĻA
FINANŠU UN GRĀMATVEDĪBAS NODAĻA
SOCIĀLAIS DIENESTS
BŪVVALDE
KULTŪRAS UN SPORTA PĀRVALDE
PIEAUGUŠO IZGLĪTĪBAS UN UZŅĒMĒJDARBĪBAS ATBALSTA CENTRS
IZGLĪTĪBAS PĀRVALDE
PAŠVALDĪBAS POLICIJA
SKOLAS
PIRMSKOLAS IZGL. IESTĀDES
SIA «DOBELES ENERĢIJA»
SIA «DOBELES ŪDENS»
SIA «DOBELES AUTOBUSU PARKS»
SIA «DOBELES UN APKĀRTNES SLIMNĪCA»
SIA «DOBELES KOMUNĀLIE PAKALPOJUMI»
SIA «NAMNIEKS»
SIA «GARDENES NAMI»
SIA «SESAVA KP» NEKUSTAMO ĪPAŠUMU NODAĻA
Dobeles novada DOME
19.attēls.Dobeles novada pašvaldības struktūrvienības147
147 Dobeles novada pašvaldības 2012.gada publiskais pārskats
58
40.tabula. Dobeles novada pašvaldības administrācija 148
ATBILDĪGĀ INSTITŪCIJA
PAŠVALDĪBAS SNIEGTIE PAKALPOJUMI
ADOPCIJA, AIZGĀDNĪBA, AIZBILDNĪBA, BĒRNU TIESĪBAS
Bāriņtiesa Adopcija
Apliecinājuma izdarīšana
Apliecību sociālo garantiju nodrošināšanai izsniegšana
Aizgādnība, rīcībnespējīgo personu interešu aizstāvība
Ārpusģimenes aprūpe – aizbildnība ‐ audžuģimene – viesģimene
Bērna aprūpes tiesību atņemšana, atjaunošana, prasības sniegšana tiesā bērna aizgādības tiesību atņemšanai vecākiem
Bērna personisko interešu aizstāvība attiecībās ar vecākiem, aizbildņiem un citām personām
Mantisko interešu aizstāvība
Vecāku domstarpību izšķiršana
TIESĪBU AIZSARDZĪBA, PERSONAS STATUSS UN CITI UZ PERSONU ATTIECINĀMI PAŠVALDĪBAS PAKALPOJUMI
Juridiskā nodaļa Dokumentu noformēšana politiski represētās personas statusa piešķiršanai
Dokumentu noformēšana nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusa piešķiršanai
Politiski represētās personas vai nacionālās pretošanās kustības dalībnieka apliecības atkārtota izsniegšana
Administratīvā nodaļa
Dokumentu kopiju, sociāli tiesiska rakstura izziņu izsniegšana no lietvedībā esošajiem dokumentiem
Amatpersonu un speciālistu apmeklējuma laika iepriekšēja pieteikšana
Iesnieguma veidlapas izsniegšana. Informācijas sniegšana par iesnieguma virzību
DZĪVESVIETAS DEKLARĒŠANA, REĢISTRĀCIJA, ANULĒŠANA
Administratīvā nodaļa
Dzīves vietas deklarācijas anulēšana
Dzīves vietas deklarēšana
Izziņa par pēdējo dzīvesvietu
Izziņa par radniecību
DZIMTSARAKSTU PAKALPOJUMI – DZIMŠANAS, LAULĪBU, MIRŠANAS REĢISTRĀCIJA
Dzimtsarakstu nodaļa
Laulības reģistrācija
Baznīcā noslēgto laulību reģistrācija
Laulību jubileju ceremoniju organizēšana
Dzimšanas fakta (tai skaitā svinīga) reģistrācija
Miršanas fakta reģistrācija
Civilstāvokļa aktu ierakstu papildināšana, labošana, anulēšana un atjaunošana, pamatojoties uz personu iesniegumu, Dzimtsarakstu nodaļas atzinumu, tiesas spriedumu vai administratīvo aktu
Personas vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņa
Civilstāvokļa akta reģistrāciju apliecinoša dokumenta – apliecība, atkārtota apliecība, izziņa, izraksts no reģistra, izsniegšana, tai skaitā no arhīva fondos esošajiem dokumentiem
Informācijas sniegšana tiesiski ieinteresētām personām
UZŅĒMĒJDARBĪBAS ATBALSTA PAKALPOJUMI ‐ ATĻAUJAS, SASKAŅOJUMI, LICENCES
Komunālā nodaļa
Tirdzniecības atļaujas izsniegšana ielu tirdzniecības vietās
Licenču un licences kartīšu izsniegšana pasažieru pārvadājumu veikšanai ar vieglajiem taksometriem Dobeles novada administratīvajā teritorijā.
Atļauja rakšanas darbu veikšanai Dobeles novada administratīvajā teritorijā
Saskaņojuma izsniegšana alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai novietnē
Publisku pasākumu atļaujas izsniegšana
Būvvalde Izkārtnes/reklāmas projekta saskaņošana un reklāmas eksponēšanas atļaujas izsniegšana
Vasaras kafejnīcas projekta saskaņošana
BŪVNIECĪBA
Būvvalde Plānošanas un arhitektūras uzdevumu izsniegšana
Būvprojekta akceptēšana
Būvatļaujas izsniegšana
148 Dobeles novada pašvaldība. Dobeles novada attīstības programma 2011. – 2014.gadam, 59.lpp
59
ATBILDĪGĀ INSTITŪCIJA
PAŠVALDĪBAS SNIEGTIE PAKALPOJUMI
Būvatļaujas pagarināšana
Būvatļaujas pārreģistrēšana
Būvobjekta pieņemšanas ekspluatācijā akta izsniegšana
Ēkas fasādes vienkāršotā renovācijas un vienkāršotās renovācijas/rekonstrukcijas apliecinājuma karšu akceptēšana
Ēku, būvju krāsojuma saskaņošana un akceptēšana
Ārpus meža augošu koku ciršanas atļaujas saņemšana
Izziņa zemesgrāmatai par jaunbūvju nostiprināšanu (iesākta būvniecība līdz nodošanai ekspluatācijā)
TERITORIJAS PLĀNOJUMS UN TOPOGRĀFISKĀ INFORMĀCIJA
Attīstības un plānošanas nodaļa
Izziņa par zemes gabala perspektīvo izmantošanu atbilstoši teritorijas plānojumam
Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas pārbaude, reģistrācija, sagatavošana un izsniegšana
NEKUSTAMAIS ĪPAŠUMS – APSAIMNIEKOŠANA, PIRKŠANA, PĀRDOŠANA, ĪRE, NOMA
Nekustamo īpašumu nodaļa
Par pirmpirkuma tiesību izmantošanu (neizmantošanu) uz nekustamo īpašumu
Par zemes ierīcības projekta apstiprināšanu nekustamā īpašuma sadalīšanai
Par nekustamā īpašuma sadalīšanu
Par pašvaldības nekustamā īpašuma atsavināšanu
Par zemes lietošanas mērķa noteikšanu vai maiņu
Par zemes platības precizēšanu nekustamajam īpašumam
Par adreses un nosaukuma piešķiršanu
Par piekrišanu vai atteikumu zemes iegūšanai īpašumā
Par pašvaldībai piederošās vai piekrītošās apbūvētās zemes nomu
Par pašvaldībai piederošās vai piekrītošās neapbūvētās zemes nomu
Par nedzīvojamo telpu nomu
Izziņa par zemes īpašuma vai lietošanas tiesībām
Par medību tiesību nodošanu
Izziņa par dzīvojamās mājas kopīpašuma domājamajām daļām
Vienošanās par privatizējamas mājas zemes zem dzīvokļu domājamās daļas nodošanu bez atlīdzības
Izziņa par lauksaimniecības produkcijas ražotāja īpašumā, pastāvīgā lietošanā vai nomā esošo platību
Izziņa par zemes vienības apgrūtinājumiem
FINANSES, NODOKĻI, FINANŠU DEKLARĀCIJAS
Finanšu un grāmatvedības nodaļa
Informācijas sniegšana nodokļu maksātājam par aprēķināto un samaksāto nekustamā īpašuma nodokli
Nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas paziņojumu izsniegšana pēc pieprasījuma
Pašvaldības sniegto pakalpojumu maksājumu iekasēšana, rēķinu izsūtīšana
Pašvaldības budžetā kļūdaini ieskaitīto maksājumu pārskaitīšana un pārmaksu atmaksa
IZGLĪTĪBA ‐ PIRMSSKOLA, PAMATSKOLA, VIDUSSKOLA, MŪŽIZGLĪTĪBA
Izglītības pārvalde
Sociāltiesiska rakstura izziņu, izrakstu, norakstu un kopiju izsniegšana no Dobeles novada Izglītības pārvaldes arhīva fondos esošajām lietām
Bērnu, jauniešu uzņemšana pirmsskolas izglītības un izglītības iestādēs
Interešu un pieaugušo neformālās izglītības programmu licencēšana
Dobeles novada pedagoģiski medicīniskā komisija
Problēmskolēnu ģimeņu konsultēšana
Transporta izdevumu kompensācijas izglītojamajiem
Dobeles PIUAC Profesionālās tālākizglītības, pilnveides un interešu izglītības programmu izstrāde un īstenošana
Informācija un konsultācijas par mūžizglītības iespējām
Biroja pakalpojumi, telpu noma
SOCIĀLIE PAKALPOJUMI
Sociālais dienests
Krīzes centra un atbalsta centra pakalpojums ģimenēm un bērniem
Dienas aprūpes centra pakalpojums personām ar garīga rakstura traucējumiem
Dienas aprūpes centra pakalpojums pirmspensijas un pensijas vecuma cilvēkiem
60
ATBILDĪGĀ INSTITŪCIJA
PAŠVALDĪBAS SNIEGTIE PAKALPOJUMI
Bērnu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas Ģimenes atbalsta centrs «Lejasstrazdi» (ārpusģimenes aprūpe) pakalpojums
Grupu dzīvokļu pakalpojums pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem
Aprūpes mājās pakalpojums personām, kuras nevar sevi aprūpēt
PABALSTI, VALSTS UN PAŠVALDĪBU PALĪDZĪBA, SOCIĀLĀS GARANTIJAS
Sociālais dienests
Sociālās rehabilitācijas pakalpojums bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām
Izziņas saņemšana par trūcīgas ģimenes (personas) ienākumu atbilstību MK noteikumiem Nr. 299, 30.03.2010.«Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu»
Izziņas saņemšana par ģimenes (personas) ienākumu atbilstību MK noteikumiem Nr.1046, 19.12.2006 «Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība» noteiktajā kārtībā
MK noteikumi Nr.857, 15.11.2005.«Par sociālajām garantijām bārenim un bez vecāku gādības palikušajiem bērnam, kurš ir ārpusģimenes aprūpē, kā arī pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās»
MK noteikumi Nr.550, 17.06.2009. «Kārtība, kādā aprēķināms, piešķirams, izmaksājams pabalsts garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai un slēdzama vienošanās par līdzdarbību»
SOCIĀLĀ ATBALSTA PASĀKUMI
Sociālais dienests
Sociālās palīdzības saņemšana un maznodrošinātas ģimenes (personas) statusa izziņas saņemšana atbilstoši Dobeles novada domes 2009.gada 26.novembra saistošajiem noteikumiem Nr.15 «Par sociālās palīdzības pabalstiem Dobeles novadā»
Bērna piedzimšanas pabalsts
Pabalsts politiski represētām personām veselības uzlabošanai
PALĪDZĪBA DZĪVOKĻU JAUTĀJUMU RISINĀŠANĀ, SOCIĀLIE DZĪVOKĻI
Dzīvokļu komisija/ Nekustamo īpašumu nodaļa
Palīdzība dzīvokļu jautājumu risināšanā
KULTŪRA, SPORTS
Kultūras pārvalde
Telpu un sporta bāzu noma sporta nodarbībām
Telpu un brīvdabas norises vietu noma kultūras pasākumiem
Sadarbība kultūras un sporta pasākumu organizēšanā, pasākumu organizēšana
Bibliotēku pakalpojumi un bezmaksas interneta izmantošana tajās
TŪRISMA INFORMĀCIJA
Kultūras pārvalde
Tūrisma informācijas apkopošana, informatīvo materiālu gatavošana
Tūrisma informācijas sniegšana un informatīvo materiālu izplatīšana
UZŅĒMĒJDARBĪBAS INFORMĀCIJA
Dobeles PIUAC Konsultatīvais un informatīvais atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstībai.
11.3. PAŠVALDĪBAS BUDŽETS Pašvaldības ekonomiskais pamats ir īpašums, manta, kā arī finanšu resursi, kas veidojas no juridisko un fizisko personu maksājumiem pašvaldības budžetā, valsts budžeta dotācijām un mērķdotācijām, aizņēmumiem, valsts un pašvaldību nodevām, pašvaldību budžetā ieskaitītajiem naudas sodiem, ieņēmumiem no pašvaldības īpašuma apsaimniekošanas un pašvaldības iestāžu saimnieciskās darbības, juridisko un fizisko personu brīvprātīgiem maksājumiem un citiem ieņēmumiem.
Pašvaldības budžeta mērķis ir noteikt un pamatot, kāds līdzekļu apjoms tām nepieciešams ar likumu noteikto funkciju, uzdevumu un brīvprātīgo
iniciatīvu izpildei periodā, kuram šie līdzekļi ir paredzēti.
2012.gadā, salīdzinot ar 2011.gada budžeta ieņēmumiem, novadā ir palielinājušies budžeta ieņēmumi par 266 802 LVL jeb gandrīz par 2 %149.
149 Dobeles novada pašvaldības 2012.gada publiskais pārskats
61
41.tabula. Budžeta finansējums un tā izlietojums
Nr.p.k.
Finansiālie rādītāji 2011.gada izpilde
2012.gadā
Apstiprināts budžetā Izpilde
1. Finanšu resursi izdevumu segšanai (kopā) 14 193 179 15 036 379 14 459 981
1.1. Nodokļu ieņēmumi 7 159 508 7 702 003 7 700 934
1.2. Nenodokļu ieņēmumi 115 134 219 750 213 692
1.3.
Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi
548 187 539 889 491 592
1.4. Transferti 6 349 089 6 560 825 6 031 297
1.5. Ārvalstu finanšu palīdzība 2 811
1.6. Ziedojumi un dāvinājumi 21 261 13 912 19 655
2. Izdevumi( kopā) 16 016 740 15 744 414 15 169 651
2.1. Uzturēšanas izdevumi (kopā) 12 269 382 12 398 047 11 918 360
2.1.1. Kārtējie izdevumi 10 421 472 10 612 289 10 251 130
2.1.2. Procentu izdevumi 209 765 220 154 219 152
2.1.3. Subsīdijas, dotācijas un sociālie pabalsti 1 358 450 1 286 020 1 179 250
2.1.4. Uzturēšanas izdevumu transferti 279 695 279 584 268 828
2.2. Izdevumi kapitālieguldījumiem 3 740 292 3 344 867 3 251 062
2.3. Zaudējumi no valūtas kursa svārstībām 6 966 1 500 229
11.3.1. PAMATBUDŽETA IEŅĒMUMI
2012.gadā Dobeles novada pašvaldības pamatbudžeta kopējie ieņēmumi ir 14 117 049 LVL, kas ir 96,0% no apstiprinātā pārskata gada plāna un 102,2%, salīdzinot ar iepriekšējā pārskata gada ieņēmumiem.
Pašvaldības pamatbudžeta ieņēmumus veido nodokļu ieņēmumi – iedzīvotāju ienākuma nodoklis, nekustamā īpašuma nodoklis (par zemi, ēkām, mājokļiem), azartspēļu nodoklis, kā arī nenodokļu ieņēmumi, kuros ietilpst maksājumi par budžeta iestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem, dažādas valsts un pašvaldību nodevas, valsts un pašvaldību budžeta transferti un citi ieņēmumi.
Lielāko daļu – 7 662 119 LVL jeb 54,3% no kopējiem pamatbudžeta ieņēmumiem veido nodokļu ieņēmumi (iedzīvotāju ienākuma nodoklis, nekustamā īpašuma nodoklis un azartspēļu nodoklis), kas, salīdzinot ar 2011.gadu, pieauguši par 532 051 LVL jeb 7,5%. No tiem iedzīvotāju ienākuma nodoklis – 6 646 515 LVL jeb 47,1% no kopējiem ieņēmumiem, salīdzinot ar 2011.gadu, palielinājies par 442 189 LVL jeb 7,1%, nekustamā īpašuma nodoklis – 977 295 LVL jeb 6,9% no kopējiem ieņēmumiem, salīdzinot ar 2011.gadu, pieaudzis par 82 632 LVL jeb 9,2% un azartspēļu nodoklis ‐ Ls 38 309 jeb 0,3% no kopējiem ieņēmumiem, salīdzinot ar 2011.gadu, pieaudzis par 7 230 LVL jeb 23,3%.
Pārskata gadā veikts aktīvs darbs ar nekustamā īpašuma nodokļa parādniekiem.
Nenodokļu ieņēmumus – 213 683 LVL jeb 1,5% no kopējiem ieņēmumiem ‐ veido valsts un pašvaldības nodevas, sodi un sankcijas, ieņēmumi no pašvaldības kapitāla izmantošanas, īpašuma atsavināšanas un citi dažādi nenodokļu ieņēmumi.
Maksas pakalpojumu ieņēmumi – 491 592 LVL jeb 3,5% no kopējiem ieņēmumiem. Tie sastāv no ieņēmumiem no maksas par pašvaldībai piederošās nekustamās un kustamās mantas izmantošanu.
2012.gadā pašvaldības pamatbudžetā dažādu transfertu veidā maksājumos saņemts finansējums 5 746 844 LVL, kas veido 40,7% no kopējiem ieņēmumiem, salīdzinot ar 2011.gadu, samazinājies par 269 838 LVL. Kā valsts budžeta transferti tiek saņemti līdzekļi izglītības pedagoģisko darbinieku atalgojumam, speciālo izglītības iestāžu uzturēšanai nepieciešamie līdzekļi, kā arī līdzekļi Eiropas Savienības struktūrfondu finansēto projektu īstenošanai. Kā pašvaldības budžeta transfertus uzskaita izglītības savstarpējos norēķinus, kā arī savstarpējos norēķinus par sociālajās iestādēs ievietotām personām150.
2012.gadā kopējie pamatbudžeta ieņēmumi uz vienu Dobeles novada iedzīvotāju bija 583 LVL, kas ir par 39 LVL mazāk nekā 2011.gadā (2011.gadā kopējie pamatbudžeta ieņēmumi uz vienu Dobeles novada iedzīvotāju ‐ 622 LVL).
150 Dobeles novada pašvaldības 2012.gada publiskais pārskats
62
11.3.2. PAMATBUDŽETA IZDEVUMI
Kopumā 2012.gadā izlietoti līdzekļi 14 803 640 LVL apmērā, kas ir par 5,5% mazāk nekā 2011.gadā. Šie līdzekļi nodrošināja veiksmīgu novada iestāžu darbību, plānoto pasākumu, programmu un projektu realizāciju. 2012.gadā pašvaldība veiksmīgi turpinājusi sākto projektu realizāciju, kā arī ir sākti vairāki jauni projekti infrastruktūras sakārtošanai un attīstīšanai. Lai nodrošinātu līdzekļu pieejamību projektu realizācijai, ir ņemti kredīti Valsts kasē. Kopējās pašvaldības saistības 2012.gada beigās ir 5 762 363 LVL.
Kapitālieguldījumiem ‐ infrastruktūras objektu izveidei, kapitālajiem remontiem un pamatlīdzekļu iegādei ‐ 2012.gadā novirzīti 3 210 735 LVL, kas ir 21,7% no kopējiem pamatbudžeta izdevumiem, uzturēšanas izdevumi veido 11 592 697 LVL jeb 78,3% no kopējiem pamatbudžeta izdevumiem.
Aplūkojot izdevumu struktūru nozaru griezumā, secināms:
lielākā daļa pamatbudžeta izdevumu 7371214 LVL jeb 49,8% ir izlietoti izglītības funkciju nodrošināšanai,
1 750 603 LVL jeb 11,8% ir izlietoti vadības funkciju izpildei un administrēšanai,
1 498 478 jeb 10,1 % ir izlietoti teritoriju un mājokļu apsaimniekošanai151.
Izdevumi uz vienu Dobeles novada iedzīvotāju 2012.gadā bija 611 LVL, kas ir par 95 LVL mazāk nekā 2011.gadā (2011.gadā kopējie pamatbudžeta izdevumi uz vienu Dobeles novada iedzīvotāju ‐ 706 LVL)152.
11.3.3. SPECIĀLĀ BUDŽETA IZPILDE
Speciālā budžeta ieņēmumi 2012.gadā bija 323 277 LVL, kas, salīdzinot ar 2011.gadu, ir par 38 652 LVL vai 10,7% mazāk. Speciālo budžetu veido dabas resursu nodokļa ieņēmumi un mērķdotācijas pašvaldību autoceļu fondam.
Speciālā budžeta līdzekļi 313 940 LVL apmērā izlietoti ceļu un ielu uzturēšanai un remontam, 35 210 LVL apmērā izlietoti atkritumu apsaimniekošanai novada teritorijā153.
151 Dobeles novada pašvaldības 2012.gada publiskais pārskats
152 Dobeles novada pašvaldības 2012.gada publiskais pārskats
153 Dobeles novada pašvaldības 2012.gada publiskais pārskats
11.4. PAŠVALDĪBAS LĪDZDALĪBA KAPITĀLSABIEDRĪBĀS
2012.gadā Dobeles novada pašvaldībai bija līdzdalība 9 kapitālsabiedrībās, kurās Dobeles novada pašvaldības līdzdalība ir 100%. Kopējā pamatkapitāla vērtība 2012.gada 1.janvārī bija 6 895 530 LVL, savukārt, 2012.gada 31.decembrī – 8 164 163 LVL. Līdzdalība uzskaitīta pēc izmaksu metodes.
Kapitāldaļu palielinājums 2012.gada laikā ir 1 268 633 LVL, t.sk. kapitālsabiedrībās no Dobeles novada pašvaldības bez atlīdzības saņemti un pārvērtēti pamatlīdzekļi 1 178 633 LVL, ieguldīti naudas līdzekļi SIA „Dobeles un apkārtnes slimnīca” pamatkapitālā LVL 90 000 apmērā, kapitāldaļas pārreģistrētas Uzņēmumu reģistrā.
2010.gada 13.jūlijā tika pieņemts Dobeles novada domes lēmums Nr.181/11 par SIA „Zebrenes nami” darbības izbeigšanu, uz ko pamatojoties notiek likvidācijas process.
42.tabula. Līdzdalība radniecīgo kapitālsabiedrību kapitālā154
Uzņēmuma nosaukums
Uz 01.01.2012. Uz 31.12.2012.
Ls Līdzdal.
% Ls
Līdzdal. %
SIA „Dobeles enerģija”
1 353 190 100 1 353 190 100
SIA „Dobeles autobusu parks”
297 019 100 297 019 100
SIA „Komunālie pakalpojumi”
187 737 100 187 737 100
SIA „Namnieks”
155 000 100 155 000 100
SIA „Dobeles ūdens”
2 709 570 100 3156203 100
SIA „Dobeles un apkārtnes slimnīca”
2 178 000 100 3000000 100
SIA „Gardenes nami”
4 884 100 4884 100
SIA „Sesava KP ”
4 010 100 4010 100
SIA „Zebrenes nami”
6 120 100 6120 100
Kopā 6 895 530 ‐ 8164163 ‐
154 Dobeles novada pašvaldības 2012.gada publiskais pārskats
63
11.5. PAŠVALDĪBAS NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA
NOVĒRTĒJUMS
Dobeles novada teritorijā saskaņā ar datiem par Dobeles novada pašvaldības nekustamo īpašumu uz 2012.gada 31.decembri lielāko daļu aizņem pašvaldībai piederošā un piekrītošā lauksaimniecībā izmantojamā zeme, kas tiek iznomāta novada fiziskajām un juridiskajām personām. Pašvaldībai pieder meži, kas veido nelielas platības, kā arī karjeri.
Pašvaldības nekustamā īpašuma vērtība 2012.gadā palielinājusies par 1 424 307 LVL. Tas skaidrojams ar to, ka tika aktualizētas nekustamā īpašuma
vērtības, salīdzinot datus ar Valsts zemes dienesta datiem un pielīdzinot vērtības kadastrālajām vērtībām, kā arī pašvaldības bilancē uzņemtas neizpirktās lauksaimniecībā izmantojamās zemes saskaņā ar likumu „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”.
Pašvaldība uzskaitījusi un apkopojusi datus par tās rīcībā esošajām zemēm, ēkām, būvēm un dzīvokļiem, kas ir reģistrēti zemesgrāmatā, kā arī par pašvaldībai piekritīgiem objektiem, kas vēl nav reģistrēti zemesgrāmatā. Lai pašvaldība varētu racionāli un lietderīgi apsaimniekot savus nekustamos īpašumus, ir jāveic objektu reģistrācija zemesgrāmatā.
43.tabula. Pašvaldības īpašumu bilances (atlikusī) vērtība, 31.12.2012155. Īpašuma raksturojums
Bilances (atlikusī) vērtība pašvaldības īpašumiem (LVL)
Bilances (atlikusī) vērtība īpašumiem, kuri ierakstīti zemesgrāmatā) (LVL)
Bilances (atlikusī) vērtība īpašumiem, kuri nav ierakstīti zemesgrāmatā (LVL)
Zeme 6 141 698 3 058 631 3 083 067
Ēkas 12 590 519
1 069 664 11 520 855
Būves 14 810 533
0 14 810 533
Dzīvokļi 1 535 889 1 459 069 76 820
KOPĀ: 35 078 639
5 587 364 29 491 275
11.6. PUBLISKĀS INVESTĪCIJAS INFRASTRUKTŪRĀ PAŠVALDĪBAS
ADMINISTRATĪVAJĀ TERITORIJĀ
Viens no tautsaimniecības attīstību galvenajiem raksturotājiem ir investīciju apjoms valstī kopumā un konkrētajā pašvaldībā. Nozīmīgs rādītājs ir investīcijas, kuras pašvaldība piesaista, realizējot Eiropas Savienības fondu un programmu projektus.
Pārskata periodā pašvaldības projektiem, investējot pilsētas attīstībai nozīmīgās sfērās un objektos, ir piesaistīts Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums, valsts budžeta līdzekļi, kā arī novirzīti pašvaldības budžeta līdzekļi.
2012.gadā realizētie un pabeigtie projekti:
2009.gadā uzsāktais projekts „Velotūrisma attīstība Dobeles pilsētas teritorijā” (VPA/3.4.2.1.2/08/01/008), kura rezultātā
155 Dobeles novada pašvaldības 2012.gada publiskais pārskats
Dobeles pilsētas teritorijā izbūvēts 8,25 km garš veloceliņš, kas savieno 12 pilsētas apskates objektus; rekonstruēti 2 sabiedriskās nozīmes tilti pār Bērzes upi; maršrutā izveidotas atpūtas vietas ar soliņiem un galdiņiem, velonovietnēm, tualeti Ķestermežā, izbūvēts auto stāvlaukums Ķestermežā, rekonstruētas 5 pieturvietas, izbūvēts apgaismojums gar veloceliņu, uzstādīti satiskmes organizācijas līdzekļi, aizsargbarjeras, 2 luksofori, uzstādīts informatīvais stends, izstrādātas informatīvās norādes, pastkarte un velomaršruta buklets latviešu un angļu valodā. Projekta kopējās izmaksas 1 104 664 LVL, no kurām ERAF finansējums un valsts dotācija 622 013 LVL un 482 650 LVL ‐ pašvaldības līdzfinansējums.
2010.gada oktobrī sāktais projekts „Ceļa Auri‐Apgulde‐Naudīte rekonstrukcija” (Nr.10‐06‐L32100‐000272). Tika veikta projekta tehniski ekonomiskā analīze un ceļa rekonstrukcijas tehniskā projekta izstrāde, rekonstruēts ceļš un uzstādīti satiksmes organizācijas līdzekļi. Projekta kopējās izmaksas 1 440 076 LVL, no tām ELFLA finansējums – 772 998 LVL un pašvaldības – 667 078 LVL.
2010.gadā uzsāktais projekts „Vēsturiskā Tirgus laukuma rekonstrukcija” (PPA/3.4.2.1.1/09/02/001). Pilsētā ir rekonstruēts un labiekārtots Vēsturiskais tirgus laukums, uzstādīti 6 masīvkoka soli, 9 divpusēji soli, atkritumu urnas; veikta piegulošo gājēju celiņu izbūve, uzstādītas apgaismojuma laternas, nodrošināts
64
elektrības pieslēgums publisko pasākumu nodrošināšanai, izveidotas reklāmas pastkartes latviešu un angļu valodā un videomateriāls par laukumu. Projekta kopējās izmaksas 597 026 LVL, no kurām ERAF finansējums un valsts budžeta dotācija 380 659 LVL un 216 366 LVL – pašvaldības finansējums.
2010.gadā iesāktais projekts „Dobeles novada pašvaldības kapacitātes stiprināšana Eiropas Savienības un citu ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanā” (projekts Nr.1DP/1.5.2.2.3/11/APIA/SIF/045). Projekta ietvaros tika veikts pētījums par Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu ieviešanu Dobeles novadā. Projekta kopējās izmakas – 22 000 LVL (100% ESF finansējums).
2011.gadā iesāktais projekts „Kopēji ūdens apsaimniekošanas pasākumi pārrobežu Lielupes baseinā”, kurā tika izstrādāts tehniski ekonomiskais pamatojums un tehniskais projekts Gardenes dzeramā ūdens un notekūdeņu apsaimniekošanai. Projekta kopējās izmaksas 71 144 EUR, ERAF finansējums ‐ 60 472 EUR, valsts budžeta dotācija – 3 557 EUR, pašvaldības finansējums – 7 115 EUR
2011.gadā iesāktais projekts „Mežinieku skolas sporta zāles aprīkojuma iegāde”. Projekta rezultātā tika iegādāts sporta zāles aprīkojums. Projekta kopējās izmaksas – 9 931 LVL, kur publiskais finansējums – 8 140 LVL un 1 791 LVL ‐ pašvaldības finansējums.
2012.gadā īstenots projekts „Apgaismojuma aparatūras iegāde un uzstādīšana Dobeles Valsts ģimnāzijā”, kura ietvaros tika veikta vienkāršotā renovācija un nodrošināts kvalitatīvs apgaismojums skolas aktu zālē, uzlabojot mēģinājumu un koncertdarbības apstākļus pašdarbības kolektīviem. Projekta izmaksas 9 997 LVL, kur 7 375 LVL publiskais finansējums un 2 622 LVL – pašvaldības finansējums.
2012.gadā īstenots projekts „Dobeles novada Jaunbērzes pagasta izglītības iestāžu ēdināšanas pakalpojuma attīstība" (Nr.12‐06‐LL30‐L413101‐000005), kura rezultātā iegādāts un uzstādīts PII „Minkuparks” moderns aprīkojums ēdiena pagatavošanai; iegādāts ēdiena sadales aprīkojums ēdiena sadales nodrošināšanai PII „Minkuparks” grupiņām; iegādāts aprīkojums ēdiena pārvadāšanai uz Meženieku pamatskolu. Projekta kopējās izmaksas 9 828 LVL, kur publiskais finansējums – 7 310 LVL un pašvaldības finansējums 2 518 LVL.
2012. gadā izstrādāts pētījums „Dobeles novada atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes izmantošanas iespēju analīze”, izpildītājs SIA "AC Konsultācijas";
Pārskata gadā realizēts projekts „Bērnu rotaļu laukuma izveide Krimūnu pagasta Krimūnās", kura rezultātā izveidots bērnu rotaļu laukums. Projekta kopējās izmaksas 9 800 LVL, no kurām 8 099 LVL – publiskais finansējums un 1 701 LVL – pašvaldības finansējums.
2012.gadā īstenots projekts „Videoprojektora un ekrāna iegāde kultūras un atpūtas piedāvājuma uzlabošanai Dobeles pilsētas un novada iedzīvotājiem", kura rezultātā tika iegādāts videoprojektors un ekrāns. Projekta kopējās izmaksas 9 946 LVL, no kurām publiskais finansējums 8 197 LVL un pašvaldības finansējums – 1 749 LVL.
Dobeles novada pašvaldības 2013.gada kopbudžeta (pamatbudžeta un speciālā budžeta) ieņēmumi prognozēti 13 201 795 latu apjomā (522 LVL uz vienu Dobeles novada iedzīvotāju), kas, salīdzinot ar 2012.gada budžetu, ir par 490 105 LVL jeb 3,7 % vairāk.
2013.gada pamatbudžeta prognozētie ieņēmumi ir 12 907 153 LVL un speciālā budžeta ieņēmumi 294 642 LVL. Ieņēmumu īpatsvars ir šāds: pamatbudžets – 97,77% un speciālais budžets – 2,23 %.
Pašvaldības budžeta izdevumi plānoti, ņemot vērā reālās finanšu iespējas, nodrošinot pašvaldības funkciju izpildi un piesaistot Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus.
65
2013.gadā pašvaldība turpinās iepriekšējos pārskata gados iesākto projektu realizāciju, kā arī saskaņā ar pašvaldības izvirzītajām attīstības prioritātēm izstrādās jaunus projektus, lai iespēju robežās apgūtu Eiropas struktūrfondu līdzekļus:
2013.gadā tiks turpināta 2011.gadā sāktā projekta „Teritorijas attīstības plānošanas kapacitātes paaugstināšana” īstenošana, kura ietvaros notiek Dobeles novada teritorijas plānojuma 2013.‐2025.gadam un Dobeles novada attīstības programmas 2014.‐2020.gadam izstrāde. Projekta kopējās izmaksas 34 000 LVL, kas ir 100 % Eiropas Sociālā fonda finansējums.
Tiks turpināts 2012.gadā iesāktais projekts „Pirmsskolas izglītības iestādes "Spodrītis" telpu renovācija" (3DP/3.1.4.3.0/12/IPIA/VRAA/002), kura mērķis ir veikt PII vecā korpusa telpu vienkāršotu renovāciju, lai izveidotu vienu jaunu grupu 10 bērniem vecumā no 1‐2 gadiem, apmierinot novada iedzīvotāju pieprasījumu pēc šāda vecuma bērnu pieskatīšanas un izglītošanas, kā arī sekmēt vecāku nodarbinātību. Projekta kopējās izmaksas 25 597 LVL, kur ERAF finansējums un valsts budžeta dotācija ir 24 951 LVL, pašvaldības līdzfinansējums ir 3 646 LVL.
Turpināsies 2012.gadā uzsāktais projekts „Brīvības ielas rekonstrukcija Dobeles pilsētā (II kārta)” (Nr.3DP/3.2.1.2.0/12/APIA/SM/032), kas paredz Brīvības ielas rekonstrukciju posmā no Baznīcas ielas līdz dzelzceļa pārbrauktuvei un pārbrauktuves līdz pilsētas robežai Jelgavas virzienā. Projekta ietvaros tiks veikta ūdens apgādes un kanalizācijas ārējo tīklu izbūve, vājstrāvas ārējo tīklu izbūve, luksoforu elektroapgādes un apgaismojuma, siltumapgādes ārējo tīklu izbūve. Projekta kopējās izmaksas 1 388 524 LVL, kur ERAF finansējums 566 392 LVL, valsts budžeta dotācija – 18 205 LVL un pašvaldības līdzfinansējums – 224 535 LVL.
Tiks turpināts 2012.gadā uzsāktais projekts „Zaļās ielas rekonstrukcija Dobeles pilsētā 1.kārta” (Nr.3DP/3.6.2.1.0/12/IPIA/VRAA008). Projekta mērķis ir Dobeles novada
konkurētspējas paaugstināšana, veicinot uzņēmējdarbībai labvēlīgas infrastruktūras izveidi, uzlabojot satiksmes dalībnieku drošību, darba vietu un sabiedrisko pakalpojumu pieejamību, dzīves vietas pievilcību un dzīves kvalitātes celšanos, mobilitāti starp novada centru un pagastiem. Zaļās ielas rekonstrukcijas 1.kārtas ietvaros tiks veikta ielas un ar to saistītās infrastruktūras rekonstrukcija (posmā no Tirgus laukuma līdz Krasta ielai). Projekta izmaksas 572 652 LVL, kur ERAF finansējums 452 398 LVL, valsts budžeta dotācija – 12 885 LVL pašvaldības finansējums – 107 369 LVL. Projekta īstenošanas laiks 2012.gada decembris – 2013.gada decembris.
Turpināsies 2010.gadā uzsāktais projekts „2.vidusskolas telpu renovācija, pielāgojot profesionālās izglītības iestādes vajadzībām” (Nr.3DP/3.1.3.2.0/10/APIA/VIAA/007). Projekta mērķis ir izveidot multifunkcionālu izglītības centru Dobeles novadā, integrējot vispārējās vidējās un profesionālās izglītības programmu apguvi – apvienojot Dobeles 2. vidusskolu, Dobeles Amatniecības vidusskolu un Apguldes arodvidusskolu sekmēt izglītības kvalitātes paaugstināšanu un izmaksu efektivitātes palielināšanu, vienlaicīgi uzlabojot izglītības pieejamību Dobeles un apkārtējo novadu izglītojamajiem. Projekta kopējās izmaksas 713 868 LVL, kur ERAF finansējums ir 554 599 LVL un pašvaldības finansējums ir 159 269 LVL. Projekta īstenošanas laiks 2010.gada decembris – 2013.gada decembris.
2012.gadā tika uzsākta Latvijas ‐ Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas projekta „Aizsargāta zaļā zona un ūdenstilpes Zemgales un Ziemeļlietuvas pilsētās". Projekta īsais nosaukums ir „Zaļā pilsētvide" īstenošana, kura mērķis ir saglabāt zaļās zonas un ūdenstilpnes Zemgales reģiona un Ziemeļlietuvas reģiona pilsētās, veicot investīcijas zaļās zonas infrastruktūrā, šādā veidā samazinot pilsētas negatīvo ietekmi uz vidi, saglabājot zaļās teritorijas nākamajām paaudzēm. Projekta Vadošais partneris ir
66
Zemgales plānošanas reģions. Dobeles novada pašvaldība projekta ietvaros iekārto Dobeles pilsdrupām piegulošo teritoriju Bērzes upes labajā krastā, izstrādā labiekārtošanas projektu Bērzes upes kreisajam krastam (aiz Mūzikas skolas), rīko arhitektu plenēru un piedalīsies attīstības un teritorijas plānotājiem rīkotajos apmācību semināros. Projekta kopējās izmaksas 148 726 LVL, kur 126 417 LVL ir ERAF finansējums, valsts budžeta dotācija – 7 436 LVL, pašvaldības finansējums – 14 873 LVL. Projektu plānots pabeigt 2013.gada oktobrī.
Turpināsies 2011.gadā uzsāktais projekts „Dobeles novada ģimeņu atbalsta centra attīstība” (Nr.1DP/1.4.1.2.4./10/APIA/NVA/065), kura mērķis ir veicināt novada sociālās atstumtības riskam pakļauto ģimeņu integrāciju sabiedrībā, paplašinot ģimeņu atbalsta centra telpas, paplašinot sniegto pakalpojumu apjomu un uzlabojot to kvalitāti; attīstīt mērķa grupas sociālās un funkcionālās prasmes, sekmējot to iekļaušanos darba tirgū. Projekta kopējās izmaksas 80 561 LVL, kas ir 100 % ESF finansējums.
2012.gadā tika uzsākta projekta „Ilgtspējīga lietus ūdens kanalizācijas apsaimniekošana Lielupes baseina vides kvalitātes uzlabošanai” īstenošana, kura mērķis ir ūdens kvalitātes uzlabošana Lielupes baseina apgabala Zemgales reģionā un Lietuvas pierobežas reģionos, kā arī apdzīvoto teritoriju applūšanas draudu mazināšana, ieviešot inovatīvus lietus ūdens kanalizācijas apsaimniekošanas risinājumus. Dobeles novada pašvaldība ir projekta vadošais partneris un kopā ar 6 partneriem no Latvijas un Lietuvas īsteno projektu, kura ietvaros tiks veiktas investīcijas un izstrādāti tehniskie projekti lietus ūdens kanalizācijas sistēmu rekonstrukcijai un uzlabošanai. Projekta kopējās izmaksas – 1 855 583 EUR. Dobeles novada pašvaldības kā projekta vadošā partnera izmaksas – 222 091 EUR, kur ERAF finansējums ir 188
777 EUR, valsts budžeta dotācija – 11 105 EUR.
2013.gadā ir plānots realizēt LEADER projektus sekojošās rīcībās: sociālo un publisko pakalpojumu kvalitātes uzlabošana vietējo iedzīvotāju dzīves kvalitātes nodrošināšanai ‐ projekts „Bikstu kapličas vienkāršotā renovācija un tās pieejamības nodrošināšana”; izglītības, kultūras un vēstures mantojuma saglabāšanas, pilnveidošanas un pieejamības uzlabošanas aktivitāšu veicināšana vietējiem iedzīvotājiem – projekts „Apgaismošanas iekārtu iegādes un uzstādīšana Dobeles kultūras namā”; sadzīves un amatniecības pakalpojumu kvalitātes uzlabošana vietējo iedzīvotāju dzīves kvalitātes nodrošināšanai un nodarbinātības veicināšanai – projekts „Tirgus kiosku iegādes amatnieku un mājražotāju gadatirgu nodrošinājumam”; vietējo sabiedrisko aktivitāšu veicināšana – interešu, aktīvās atpūtas un brīvā laika pavadīšanas infrastruktūras izveide un pilnveide vietējiem iedzīvotājiem, vides sakārtošana un teritoriju labiekārtošana – projekts „Bērnu rotaļu laukuma izveide 1.kārta Dobeles novada pašvaldības PII „Zvaniņš””.
11.7. SADARBĪBA UN KOMUNIKĀCIJA
Valsts iestāžu pakalpojumi
Dobeles novada teritorijā izveidotās valsts iestāžu struktūrvienības sniedz pakalpojumus ne tikai Dobeles novada, bet arī apkārtējo novadu iedzīvotājiem.
Izglītības pakalpojumi
Novada izglītības iestāžu pakalpojumus izmanto gan Tērvetes un Auces novadu, gan bijušo Saldus, Bauskas, Tukuma, Jelgavas un Talsu rajonu izglītojamie. Dobeles novada Izglītības pārvalde kopīgi ar apkārtējo novadu pašvaldībām un Latvijas augstskolu mācību spēkiem īsteno izglītības projektus.
Veselības aprūpe
SIA „Dobeles un apkārtnes slimnīcā” ārstējas pacienti no Dobeles, Jelgavas, Rīgas, Bauskas, Saldus un Tukuma pilsētām un novadiem.
67
Tūrisms
Tūrisma informācijas centra darbinieki piedalās Tūrisma gadatirgos Latvijā un tuvajās ārvalstīs, popularizējot tūrisma iespējas novada teritorijā.
Tūrisma nozarē būtu nepieciešams veidot kopīgus produktus, pakalpojumus un tūrisma maršrutus ar kaimiņu pašvaldību, Zemgales reģiona un Lietuvas tuvāko pašvaldību tūrisma piedāvājumiem.
Sabiedriskās attiecības
Dobeles novada pašvaldības sabiedrisko attiecību galvenie uzdevumi ir:
nodrošināt iedzīvotājiem iespēju saņemt pēc iespējas plašāku informāciju un skaidrojumu par domes pieņemtajiem lēmumiem un to īstenošanu, kā arī izzināt iedzīvotāju viedokli par novada attīstībai svarīgiem jautājumiem, tādējādi sekmējot sabiedrības atbalstu pašvaldības darbībai;
veicināt pašvaldības atpazīstamības un pozitīva tēla veidošanu, popularizējot novadu, tā simboliku un pašvaldības darbu;
organizēt informācijas apmaiņu un sadarbību ar pašvaldības partneriem Latvijā un ārzemēs.
Sabiedrisko attiecību un komunikācijas funkciju organizē un veic divi darbinieki – vecākais konsultants un sabiedrisko attiecību speciālists, kuri iekļauti Administratīvajā nodaļā, bet faktiski strādā tiešā sadarbībā ar novada domes priekšsēdētāju. Ikdienā primāro saziņu ar iedzīvotājiem veic Apmeklētāju pieņemšanas un informācijas centra darbinieces, pieņemot iedzīvotāju iesniegumus, pretenzijas un sūdzības un sniedzot viņiem informāciju, kas saistīta ar pašvaldības kompetencē esošo jautājumu risināšanu.
Sabiedriskajās attiecībās pašvaldība pielieto gan vienvirziena, gan divvirzienu komunikācijas metodes.
Galvenie komunikācijas pasākumi:
tiek veikta sadarbība ar masu mēdijiem (preses relīzes, ikmēneša preses konferences, intervijas u.c.) – galvenokārt, ar laikrakstu „Zemgale” un ziņu aģentūru LETA, kā arī ar Neatkarīgo Rīta Avīzi un TV studiju „Spektrs”, kas gatavo sižetus LTV1 Novadu ziņām;
1 reizi mēnesī tiek izdots pašvaldības informatīvais izdevums „Dobeles Novada Ziņas” (tirāža 5500);
darbojas mājas lapa www.dobele.lv (vidēji 7000 ‐ 8000 apmeklējumu mēnesī);
tiek organizētas pašvaldības amatpersonu un speciālistu tikšanās un sadarbība ar dažādām sabiedrības mērķa grupām: uzņēmējiem, valsts iestāžu pārstāvjiem, nevalstiskajām organizācijām, jauniešiem;
tiek rīkotas informatīvas sanāksmes iedzīvotājiem par komunālās saimniecības un infrastruktūras projektu īstenošanu novadā;
tiek veikta pašvaldības publicitātes pasākumu rīkošana (oficiālas pieņemšanas pie domes priekšsēdētāja, publiska investīciju projektu līgumu parakstīšana, novada simbolikas popularizēšana u.c.);
tiek organizētas domes priekšsēdētāja un priekšsēdētaja vietnieka vizītes pagastos, iedzīvotāju pieņemšana;
tiek veikta informācijas izplatīšana, pieredzes apmaiņa un kopīgi projekti ar ārvalstu partneriem Engelholmā (Zviedrija), Šmelnē (Vācija), Koninā (Polija), Akmenē un Jonišķos (Lietuva), Rakverē (Igaunija);
tiek organizēta informācijas izplatīšana un pieredzes apmaiņa ar citām pašvaldībām Latvijā, tai skaitā Saldus, Kandavas, Talsu, Kuldīgas, Tukuma, Gulbenes un Daugavpils novados.
NOVĒRTĒJUMS
SVID ANALĪZES KOPSAVILKUMS156
Stiprā puses Vājās puses
Novada ģeogrāfiskais novietojums;
Pietiekams transporta tīkls;
Daudz nevalstisko organizāciju, iespēja izveidot nevalstisko organizāciju centru
Labs izglītības iestāžu izvietojums novada teritorijā;
Nepietiekama komunikācija starp iestādēm, struktūrvienībām, kapitālsabiedrībām;
Nepietiekama komunikācija starp deputātiem un sabiedrību;
Labas pārvaldības principa nepietiekama realizācija;
156 sagatavots, izmantojot attīstības programmas izstrādes
Sabiedrības un apdzīvoto vietu attīstības jautājumu 18.04.2013. darba grupas rezultātus
68
Spēcīga zinātniskā bāze;
Strādā SIA „Dobeles un apkārtnes slimnīca”;
Daudz spēcīgu uzņēmumu
Laba sociālā dienesta darbība;
Bezmaksas informatīvais izdevums „Novada ziņas”
Savlaicīgas informācijas trūkums par pašvaldības projektiem, pasākumiem;
Nepietiekama pieredzes apmaiņa starp pagastu pārvaldēm;
Nepietiekama saziņa ar nevalstiskajām un citām organizācijām;
Iespējas Draudi
Plašāk izmantot elektroniskās saziņas iespējas;
Iedzīvotāju motivēšana uzsākt uzņēmējdarbību;
Optimizēt skolu tīkla optimizācija, vienlaicīgi uzlabojot skolēnu pārvadājumus;
Dobeles novada zīmola attīstīšana;
Uzlabot pieredzes apmaiņu ar citām pašvaldībām Latvijā un ārzemēs;
Saturiski un vizuāli pilnveidot pašvaldības izdevumu un mājas lapu;
Finanšu līdzekļu nepietiekamība;
Iedzīvotāju aizplūšana no novada;
Vienaldzīga, neieinteresēta attieksme pret cilvēku;
Bezdarbs.
IEDZĪVOTĀJU APTAUJAS REZULTĀTI157
Lielākā daļa respondentu pašvaldības darbu vērtē pozitīvi‐ 68 jeb 15,1% to aptaujā novērtēja apmierinoši un 199 jeb 44,2% ‐ drīzāk apmierinoši. 91 jeb 20,2% aptaujāto pašvaldības darbību vērtē drīzāk neapmierinoši, bet 56 jeb 12,4% ‐ neapmierinoši. Pozitīvā vērtējuma rādītājs – 64,5%
157 Dobeles novada attīstības programmas 2014.‐2020.gadam
izstrādes ietvaros veikta Dobeles novada iedzīvotāju aptauja. Aptaujā viedokli snieguši 450 respondenti.
69
KOPSAVILKUMS VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA Novads atrodas Latvijas dienvidu daļā, Zemgales plānošanas reģionā. Novada kopējā platība 889,79 km2. Dobeles novads izveidots 2009.gadā, apvienojoties Dobeles pilsētai un 10 pagastiem: Annenieku, Auru, Bērzes, Bikstu, Dobeles, Jaunbērzes, Naudītes, Krimūnu, Penkules un Zebrenes pagastam.
Dobeles novads robežojas ar Auces, Brocēnu, Jaunpils, Jelgavas, Tērvetes un Tukuma novadu.
99,1% no novada teritorijas aizņem pagastu teritorijas, 0,90% ‐ pilsēta.
DABAS RESURSI Pēc zemes lietošanas veida lielāko daļu novada teritorijas aizņem lauksaimniecībā izmantojamā zeme – 51719,6 ha jeb 58,2% un meža zemes – 26230,3 ha jeb 29,5% no teritorijas kopplatības.
Lielākais lauksaimniecības zemju procentuālais īpatsvars ir Krimūnu, Bērzes, Penkules, Dobeles un Annenieku pagastā, kur lauksaimniecības zemes aizņem vairāk nekā 60%. Dobeles novadā lielākā daļa lauksaimniecībā izmantojamo zemju augsnes raksturojas ar augstu auglību, kas ir pamats lauksaimniecības nozares stabilitātei un attīstībai, un labu ražu iegūšanai. Daļa novada lauksaimniecības zemju atbilst nacionālās nozīmes lauksaimniecības teritoriju statusam, un to izmantošana ir veicama saskaņā ar normatīvajiem aktiem par nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijām.
Novada teritorija nav ar augstu mežainuma koeficientu un mežsaimniecības nozare novadā nav attīstīta. Procentuāli lielākās meža zemju teritorijas ir valsts īpašumā (61,2%). Pēc platības lielākās meža zemju teritorijas atrodas Jaunbērzes, Zebrenes, Auru, Bikstu un Naudītes pagastos. Lielākajā daļā novada meža zemju nav noteikti saimnieciskas darbības ierobežojumi ‐ 25599,28 ha (92%).
Novadā lielākā no upēm ir Lielupes baseina pirmās pakāpes pieteka Bērze. Novada teritorijā uz Bērzes upes uzbūvētas četras mazās hidroelektrostacijas: Bikstu un Annenieku pagastā, Dobeles pilsētā un Bērzes pagastā. Otra lielākā novadu šķērsojošā upe – Auce. Ezeru izvietojums novadā ir nevienmērīgs, visi atrodas Lielupes baseina apgabalā. Lielākie ‐ Zebrus ezers, Svētes ezers.
Novada teritorijā atrodas vairākas smilts un grants, māla, kūdras un sapropeļa atradnes. Tiek
izmantotas 7 derīgo izrakteņu atradnes – 6 smilts‐grants un viena kūdras atradne.
AIZSARGĀJAMĀS DABAS TERITORIJAS Novada teritorijā iekļaujas trīs dabas liegumi ‐ Zebrus un Svētes ezers, Līvbērzes liekņa, Skujaines un Svētaines ieleja. Dabas pieminekļi‐ Zebrus avoti un vairāki dižkoki. Novada teritorijā izveidoti 43 mikroliegumi. Vairāki dendroloģiskie stādījumi noteikti kā vietējas nozīmes aizsargājamās teritorijas.
KULTŪRVĒSTURISKAIS MANTOJUMS
Novadā atrodas 109 valsts aizsardzības kultūras pieminekļi. Viens no ievērojamākajiem valsts nozīmes kultūras pieminekļiem novadā ir Dobeles pilsētas vēsturiskais centrs un Tirgus laukums.
IEDZĪVOTĀJI 01.07.2013. Dobeles novada teritoriju kā savu dzīvesvietu bija deklarējuši 23275 iedzīvotāji. No 01.01.2010. līdz 01.01.2013. Dobeles novada teritorijā deklarēto iedzīvotāju skaits samazinājies par 818 jeb 3,36%. Pēdējos trīs gados novada iedzīvotāju skaits sarucis vidēji par 273 iedzīvotājiem gadā. Saglabājoties esošajām tendencēm, turpmāko septiņu gadu laikā iedzīvotāju skaits samazināsies par 1911 iedzīvotājiem jeb 8,12%.
2013.gada sākumā pastāvīgo iedzīvotāju skaits līdz darbspējas vecumam bija 3398 (14,4%), darbspējas vecumā – 15497 (65,9%), bet virs darbspējas vecuma – 4637 (19,7%) 01.01.2013. 17134 (73,6%) novada iedzīvotāju bija latvieši, 3134 (13,5%) krievi, 1016 (4,4%) baltkrievi, 606 (2,6%) lietuvieši, 5,95% ‐ citas tautības.
APDZĪVOJUMA STRUKTŪRA Novada apdzīvojuma struktūru var uzskatīt par monocentrisku, ‐ liela daļa iedzīvotāju dzīvo novada centrā ‐ Dobeles pilsētā. Dobeles pilsēta ir novada centrs, tā ir izglītības, pakalpojumu, atpūtas, darba vieta arī pārējiem novada iedzīvotājiem. Dobele ir daudzfunkcionāla pilsēta, ar centra ietekmi uz pārējo novada teritoriju ‐ lielākā daļa novada iedzīvotāju regulāri vai vismaz reizi nedēļā apmeklē pilsētu.
Katrā novada pagastā ir viens vai vairāki ciemi, kā arī citas blīvi apdzīvotas vietas, kurām nav ciema statusa. Novada teritorijā pēdējo 30 gadu laikā nav izveidots neviens jauns ciems. Novada centrs – Dobeles pilsēta noteikta kā reģiona nozīmes attīstības centrs. Pie kompaktas un urbanizētas apdzīvotas vietas pieskaitāmi novada nozīmes attīstības centri –Kaķenieki, Biksti, Jaunbērze, Krimūnas, Naudīte un
70
Penkule, kā arī vietējas nozīmes attīstības centri – Annenieki, Ķirpēni, Auri, Gardene, Miltiņi, Šķibe, Bērze, Aizstrautnieki, Lejasstrazdi, Akācijas, Apgulde un Zebrene, kas raksturojas ar kompaktu daudzdzīvokļu ēku un savrupmāju izvietojumu un attīstītu inženiertehnisko un publisko infrastruktūru.
PĀRVALDE, KOMUNIKĀCIJA UN SADARBĪBA
Novada pārvaldi īsteno Dobeles novada pašvaldība, tās struktūrvienības un iestādes. Dobeles novada Dome sastāv no 17 deputātiem, kuri darbojas šādās komitejās: finanšu un budžeta komitejā, tautsaimniecības un attīstības komitejā, sociālajā komitejā, kā arī izglītības, kultūras un sporta komitejā.
Dobeles novada pašvaldības pakļautībā ir 43 iestādes un struktūrvienības, kā arī 8 kapitālsabiedrības.
2012. gadā Dobeles novada pašvaldības pamatbudžeta kopējie ieņēmumi ir 14 117 049 LVL, savukārt kopējie izdevumi ‐ 14 803 640 LVL. Lielākā daļa pamatbudžeta izdevumu 7371214 LVL jeb 49,8% ir izlietoti izglītības funkciju nodrošināšanai.
Komunikācija ar sabiedrību notiek, izmantojot novada mājas lapu www.dobele.lv, informatīvo izdevumu “Dobeles novada ziņas”, tiek organizēta sadarbība ar masu mēdijiem (preses relīzes, ikmēneša preses konferences, intervijas u.c.) – galvenokārt, ar laikrakstu „Zemgale” un ziņu aģentūru LETA, kā arī ar Neatkarīgo Rīta Avīzi un TV studiju „Spektrs”.
Sadarbība ar apkārtējiem novadiem tiek īstenota vairākās nozarēs, īpaši izceļamas izglītības, veselības aprūpes, kā arī tūrisma joma, realizējot kopīgus projektus
SOCIĀLĀ INFRASTRUKTŪRA Izglītības pakalpojumu sniegšanu Dobeles novadā nodrošina šādas izglītības iestādes: 6 pirmsskolas izglītības iestādes; 12 vispārējās izglītības iestādes; 2 profesionālās izglītības iestādes; 3 profesionālās ievirzes izglītības iestādes; 1 interešu izglītības iestāde; 1 izglītības atbalsta iestāde; 1 speciālā pirmsskolas izglītības iestāde; 1 speciālā skola; 1 pieaugušo izglītības un uzņēmējdarbības
atbalsta centrs.
Novadā darbojas Kultūras un sporta pārvaldes struktūrvienības: Dobeles novada Centrālā bibliotēka ar 11
filiālēm un grāmatu izsniegšanas punktu; Šķibes jaunatnes centrs; Dobeles Novadpētniecības muzejs; Dobeles novada Tūrisma informācijas centrs; Dobeles sporta centrs; Dobeles pilsētas kultūras nams; Kaķenieku kultūras un sporta centrs; Jaunbērzes kultūras nams; Penkules kultūras nams; Bikstu kultūras un atpūtas centrs; Krimūnu tautas nams; Penkules sporta centrs.
Sporta bāzes Dobeles novadā: 14 sporta zāles; stadions (400 m); sporta laukumi; šautuve; peldbaseins; 2 svarcelšanas zāles; mototrase (privātā); kompleksais sporta spēļu laukums (sintētiskais
segums‐basketbols, handbols, teniss); skeitparks; hokeja laukums.
Sociālā dienesta pakļautībā ir sociālo pakalpojumu sniedzēju struktūrvienības: Ģimenes atbalsta centrs “Lejasstrazdi “, Dobeles Sociālo pakalpojumu centrs, grupu dzīvokļi, aprūpes mājās birojs.
Sociālo pakalpojumu centrs sastāv no trīs nodaļām: Atbalsta centrs ģimenēm; dienas centrs „Solis” personām ar garīga
rakstura traucējumiem; dienas centrs „Stariņš” pirmspensijas un
pensijas vecuma cilvēkiem.
Veselības aprūpes pakalpojumus nodrošina SIA „Dobeles un apkārtnes slimnīca”. Bez Dobeles slimnīcas pakalpojumiem ambulatoro medicīnisko palīdzību novadā nodrošina Krimūnu pagasta feldšeru punkts, Naudītes pagasta Apguldes feldšeru punkts, Naudītes pagasta feldšeru punkts, Penkules feldšeru punkts, SIA "Bēnes doktorāts", ambulance, 3 doktorāti un 11 ģimenes ārsta prakses vietas.
71
Novadā darbojas 7 aptiekas, no kurām 6 atrodas pilsētā un viena Annenieku pagastā.
Sabiedrisko kārtību Dobeles novadā nodrošina Valsts policijas Dobeles iecirknis un Dobeles novada Pašvaldības policija.
EKONOMIKA Teritorijas attīstības līmeņa indekss novadam trīs gadu laikā ir bijis pozitīvs, visaugstāko rangu (37.), starp 110 novadiem, sasniedzot 2010.gadā. Savukārt pēc teritorijas attīstības līmeņa izmaiņu indeksa rādītājiem novadam augstākais rezultāts bijis 2011.gadā, kad tika sasniegts 38 rangs.
Bezdarba līmenis pēdējo divu gadu laikā samazinājies no 13,4% 31.01.2011. līdz 10,1% 30.04.2013.
2013.gada augusta sākumā novada teritorijā reģistrēts 1521 uzņēmējdarbības subjekts.
Dobeles novadā kopējais Latvijas uzņēmumu reģistrētā pamatkapitāla apjoms ‐ 30,87 miljoni latu (vidēji 22,34 tūkst. latu uzņēmumā).
Novada ekonomiskā attīstība ir saglabājusi saimnieciskās attīstības tradīcijas, kas balstītas uz rūpniecisko ražošanu, lauksaimniecības produkcijas ražošanu, kā arī tiek meklēti jauni attīstības virzieni un iespējas pakalpojumu sfērā. Viena no Dobeles novada priekšrocībām – izdevīgs ģeogrāfiskais izvietojums un transporta infrastruktūra.
Lai arī novadā ir vairāki spēcīgi ražošanas uzņēmumi, tomēr ražošanas uzņēmumu īpatsvars ir tikai 4% no kopējā uzņēmumu skaita. Lielākā daļa uzņēmumu ‐ 70% sniedz dažāda veida pakalpojumus. Pēc nozarē ietilpstošo uzņēmumu skaita, visvairāk uzņēmumu nodarbojas ar graudaugu un citu lauksaimniecības kultūru audzēšanu (44 uzņēmumi), nekustamā īpašuma pārvaldīšanu (23 uzņēmumi) un automobiļu apkopi un remontu (19 uzņēmumi).
2012.gadā lielākais apgrozījums bijis uzņēmumiem, kas darbojas pārtikas preču ražošanas, lauksaimnieciskās ražošanas, metālapstrādes un degvielas tirdzniecības jomās. Uzņēmumi ar lielāko apgrozījumi 20120.gadā ‐ AS „Dobeles dzirnavnieks” (62,2 milj.), SIA „ELAGRO” (41,0 milj.) un AS „CORDOBA” (25,1 milj.).
Dobeles novada tūrisma piedāvājumā tiek izmantoti novadā esošie dabas un kultūras resursi. Tūrisma objekti ir diezgan daudzveidīgi ‐ pilskalni, dažādu ievērojamu cilvēku dzīves un darba vietas,
dabas objekti un apskates saimniecības. Nelielais attālums no Rīgas ir noteicis Dobeles novadu galvenokārt kā vienas dienas tūrisma galamērķi.
Investīcijas pašvaldībās un to teritorijā strādājošos uzņēmumos var tikt piesaistītas no dažādiem avotiem– subsidētais finansējums, kredīti, iekšzemes un ārvalstu investīcijas u.c. Kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, novada attīstībai aktīvi tiek piesaistīti ES fondu līdzekļi, jo lielākā vai mazākā mērā projekta izmaksas tiek segtas no ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem.
TEHNISKĀ INFRASTRUKTŪRA AUTOCEĻI Dobeles novadā ir salīdzinoši labi sazarots ceļu tīkls – viens valsts galvenais autoceļš, seši valsts reģionālie autoceļi un 24 valsts vietējie autoceļi.
Pašvaldības ceļu kopgarums ‐ 598,28 km, no tiem tikai ~42 km ir ar asfaltbetona segumu, 492 km ar grants segumu, 5 km bez seguma, 3,4 km ar betona segumu, 0,64 km ar bruģa segumu. Liela daļa pašvaldības ceļu ir nolietojušies un nepieciešami rekonstrukcijas darbi.
DZELZCEĻŠ Dobeles novada teritoriju šķērso trīs stratēģiskās (valsts) nozīmes dzelzceļa infrastruktūras iecirkņi: Ventspils ‐ Tukums II (Jaunbērzes pagasta teritorijā); Jelgava ‐ Liepāja (Bērzes, Krimūnu, Dobeles, Annenieku, Bikstu pagasta un Dobeles pilsētas teritorijā). Glūda ‐ Reņģe ‐ valsts robeža (Krimūnu, Auru, Naudītes un Penkules pagasta teritorijā).
SABIEDRISKAIS TRANSPORTS Novada teritorijā tiek nodrošināti sabiedriskie pārvadājumi gan ar satiksmes autobusiem, gan taksometriem. Pasažieru pārvadājumi pa dzelzceļu tiek veikti maršrutā Jelgava – Liepāja.
ŪDENSAPGĀDE Kopējais ūdensapgādes tīklu garums novada teritorijā ir 91065 m, ūdensapgādes pakalpojumus saņem 15955 novada iedzīvotāju jeb 66,92 % no visiem novada iedzīvotājiem, kā arī pakalpojumus izmanto 221 novada uzņēmums un 216 iestādes.
NOTEKŪDEŅU SAVĀKŠANA UN ATTĪRĪŠANA Kopējais novada kanalizācijas tīklu garums – 80020 m un kanalizācijas pakalpojumus saņem 15133 (63,47%) novada iedzīvotāju. Gandrīz visos lielākajos ciemos ir izbūvētas notekūdeņu attīrīšanas ietaises, no kurām daļa novecojusi un ir
72
jāveic rekonstrukcijas darbi. Kanalizācijas sistēmas novada teritorijā izveidotas daudzu gadu laikā. Vecākās sistēmas pārsvarā jauktas, tajās tiek savākti gan sadzīves, gan ražošanas, gan arī lietus notekūdeņi, to tehniskais stāvoklis vairākumā ciemu ir neapmierinošs. Četros ciemos kanalizācijas sistēmu tehniskais stāvoklis ir apmierinošs – Bērzes, Bikstu, Akāciju un Zebrenes ciemā, tikai Bikstu pagasta Līvu ciemā sistēma ir labā tehniskā stāvoklī.
ELEKTROAPGĀDE Novada teritoriju šķērso pārvades tīkla 110 kV un 330 kV gaisvadu elektrolīnijas. Dobeles pilsētas teritorijā atrodas AS „Latvenergo” 110 kV transformatoru apakšstacija „Dobele”. Elektroenerģijas piegādi Dobeles novadam nodrošina VAS „Latvenergo”, A/S „Sadales tīkli”, Dienvidu tīklu Dobeles iecirknis, kura pārziņā ir vidējā sprieguma (20 kV) un zemsprieguma (0,4 kV) elektrolīnijas un 20/0,4 kV transformatoru apakšstacijas.
SILTUMAPGĀDE Siltumapgādes nodrošinājums Dobeles novada teritorijā ir atšķirīgs – tiek izmantota gan centralizēta siltumapgādes sistēmas, gan lokālās apkures sistēmas. Centralizēti siltumapgāde tiek nodrošināta tikai Dobeles pilsētā, kur centralizētajiem siltumapgādes tīkliem ir pieslēgtas visas daudzstāvu daudzdzīvokļu mājas un lielākā daļa sabiedrisko objektu pilsētas robežās (~75‐80% māju). Pilsētas siltumtrases garums ir 22,7 km un patērētājus ar siltumu un karsto ūdeni apgādā 6 katlu mājas, kur par kurināmo tiek izmantota dabasgāze. Novada pagastu teritorijās tiek izmantotas lokālas apkures sistēmas.
GĀZES APGĀDE Gāzes vadu garums novada teritorijā ‐ 164 466 m, tie šķērso Annenieku, Auru, Bērzes, Bikstu, Jaunbērzes un Krimūnu pagastu ar vienu atzares galapunktu Dobeles pilsētā. Dobeles novada Naudītes, Penkules un Zebrenes pagasta teritorija nav gazificēta.
Latvijai ir labvēlīgi ģeoloģiskie apstākļi, lai izveidotu pazemes dabasgāzes krātuvju sistēmu. Viena no pazemes dabasgāzes krātuvēm varētu tikt izveidota arī Dobeles novadā, kur ir piemērota struktūra dabasgāzes uzglabāšanai.
SAKARI UN KOMUNIKĀCIJAS Dobeles novada teritorija ir labi nodrošināta ar sakaru komunikācijām. Fiksēto sakaru pieejamība ir pietiekoša, modernizēta ciparu sistēma. Mobilos sakarus novadā nodrošina vairāki operatori. Visos novada pagastos un pilsētā ir izveidoti publiskie interneta pieejas punkti.
ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANA Novadā sadzīves atkritumu savākšanu īsteno pašvaldības kapitālsabiedrība SIA „Komunālie pakalpojumi”. Novada teritorijā atrodas vairākas rekultivētas sadzīves atkritumu izgāztuves un nav nevienas darbojošās
KAPSĒTAS Dobeles novada pašvaldības teritorijā ir 44 kapsētas, no tām 20 darbojas, 15 ‐ slēgtas, 3 ‐ daļēji slēgtas (apbedīšanas notiek ļoti reti) un 6 karavīru kapi.
73
PIELIKUMI
1.PIELIKUMS. DOBELES NOVADA VALSTS NOZĪMES ŪDENSTECES UN ŪDENSNOTEKAS
Nr.p.k. Nosaukums ŪSIK kods Kopgarums novadā, km
Regulētā posma garums, km
1. Abaviņa 362934:01 3,00 3,00
2. Akāciju grāvis 382434:01 7,62 7,62
3. Ālave 38222:01 29,42 29,42
4. Apguldes ezera grāvis 382224:01 11,17 10,55
5. Apšupes strauts 381646:01 5,98 5,98
6. Auce 3824:01 37,74 4,36
7. Aurupīte 382226:01 6,27 6,27
8. Balžņa 382272:01 10,42 10,42
9. Bērze 3822:01 102,91 0,00
10. Bikstupe 38226:01 15,72 11,81
11. Bitšķēpu strauts 3822552:01 4,04 4,12
12. Čabu grāvis 3816462:01 6,31 6,31
13. Dreimaņu strauts 381642:01 9,01 9,01
14. Eglone 382632:01 6,41 6,41
15. Gardene 382254:01 17,89 17,89
16. Gaurata 38168:01 11,57 11,57
17. Govainis 38244:01 11,79 11,79
18. Grieņu grāvis 381656:01 8,29 8,29
19. Jaunzemju grāvis 3826616:01 1,23 1,23
20. Jugliņa 382228:01 15,24 15,24
21. Kalves grāvis 3816814:01 5,93 5,93
22. Kaulaiņu grāvis 382262:01 1,04 1,04
23. Kliederu grāvis 3816832:01 5,10 5,10
24. Krievaine 3826618:01 0,91 0,91
25. Leinertu dīķu strauts 382242:01 6,95 6,95
26. Līčupe 382294:01 4,56 4,56
27. Mežinieku upīte 38174196:01 4,85 4,85
28. Midzeņu grāvis 3822576:01 5,30 5,30
29. Mucenieku grāvis 3822542:01 8,55 8,55
30 Pienava 38166:01 14,26 8,06
31. Pikšu grāvis 3822112:01 2,15 2,15
32. Puktu grāvis 382422:01 1,94 1,94
33. Rīgava 38246:01 5,06 5,06
34. Sellīte 381662:01 5,76 5,76
35. Sesava 38224:01 22,35 1,91
36. Šķibes dārza grāvis 382222:01 7,43 7,43
37. Skujaine 38266:01 5,85 0,00
38. Smukupīte 3822922:01 1,32 1,26
39. Snierājs 382252:01 8,39 8,39
40. Strautiņauce 3824312:01 3,60 3,60
41. Strautiņu grāvis 382432:01 5,08 5,08
42. Stūrupe 382292:01 6,75 0,55
43. Tērvete 3826:01 4,10 0,00
44. Upenieku grāvis 382436:01 5,03 5,03
45. Vecbērzes poldera apvadkanāls 3816:01 10,65 10,65
46. Vecmiķeļu grāvis 382462:01 0,58 0,58
47. Vecslampe 38164:01 4,29 4,29
48. Virkus grāvis 381682:01 7,70 7,70
49. Zušupīte 382274:01 2,86 2,86
KOPĀ: 397,75 306,77
74
2.PIELIKUMS. VALSTS UN VIETĒJAS NOZĪMES AIZSARGĀJAMO NEKUSTAMO KULTŪRAS PIEMINEKĻU
SARAKSTS Nr.p.k.
Aizsardz. Nr. Vērtības grupa Pieminekļa nosaukums Pieminekļa veids
Atrašanās vieta un pieminekļa datējums
Annenieku pagasts
1. 724 Valsts nozīmes Cibēnu senkapi (Kapeņu kalniņš)
Arheoloģija Kapeņu ezera Z krastā pie Ružām
2. 726 Valsts nozīmes Ozolkalna senkapi ar upurakmeni
Arheoloģija Pie bijušiem Cibēniem un Ružām
3. 4844 Valsts nozīmes Annenieku kapliča Arhitektūra 18.gs. 2.puse
4. 4845 Valsts nozīmes Annenieku luterāņu baznīca
Arhitektūra 18./19.gs.
5. 725 Vietējas nozīmes Avotiņu senkapi Arheoloģija Pie Avotiņiem
6. 4846 Vietējas nozīmes Annas muižas apbūve Arhitektūra 18.gs.beigas, 19./20.gs.
7. 4848 Vietējas nozīmes Klēts Arhitektūra Annas muižā, 19./20.gs.
8. 4847 Vietējas nozīmes Kungu māja Arhitektūra Annas muižā, 18./19.gs.
Auru pagasts
9. 732 Vietējas nozīmes Kviešu apmetne Arheoloģija Pie Kviešiem un Pavāriņiem, Sesaviņas labajā krastā
10. 733 Vietējas nozīmes Oškalnu senkapi (Zviedru kapi)
Arheoloģija Pie Oškalniem
11. 734 Vietējas nozīmes Pēkaiņu senkapi Arheoloģija Pie Pēkaiņiem
12. 4865 Vietējas nozīmes Lielbērzes kapu kapliča Arhitektūra Lielbērze, 19. gs. 1.puse
Bērzes pagasts
13. 4872 Valsts nozīmes Virkus muižas apbūve Arhitektūra Virkus muižā 18./19.gs.
14. 4879 Valsts nozīmes Bērzes luterāņu baznīca Arhitektūra 18. gs. v. 19. gs. v.
15. 4888 Valsts nozīmes Parks Arhitektūra Virkus muižā, 18.gs.beigas
16. 740 Vietējas nozīmes Strazdu viduslaiku kapsēta (Kapu kalns)
Arheoloģija Pie Strazdiem
17. 4880 Vietējas nozīmes Bērzes muižas apbūve Arhitektūra 19.gs.
18. 4876 Vietējas nozīmes Bērzes ūdensdzirnavu apbūve
Arhitektūra 19. gs. 2.puse
19. 4875 Vietējas nozīmes Bērzes kapliča Arhitektūra Pie Bērzes luterāņu baznīcas, 1935.g.
20. 4878 Vietējas nozīmes Dzīvojamā ēka Arhitektūra Bērzes ūdensdzirnavās, 1892.g.
21. 4877 Vietējas nozīmes Dzirnavas Arhitektūra Bērzes ūdensdzirnavās, 1863.g.
22. 4881 Vietējas nozīmes Dzīvojamā māja „Saulieši”
Arhitektūra Bērzes muižā, 20. gs. 30.gadi
23. 4882 Vietējas nozīmes Klēts Arhitektūra "Kārkli", Bērzes muižā, 1857.g.
24. 4883 Vietējas nozīmes Klēts Arhitektūra Bērzes muižā, 19. gs. vidus
25. 4884 Vietējas nozīmes Kreijas muižas kungu māja
Arhitektūra Kreijās, 18. gs. 2.puse
26. 4886 Vietējas nozīmes Kapliča Arhitektūra Virkus muižā, 19. gs. 2.puse
27. 4887 Vietējas nozīmes Klēts, vēlāk dzīvojamā māja
Arhitektūra Virkus muižā, 18. gs. vidus 19. gs. vidus
28. 4885 Vietējas nozīmes Kungu māja Arhitektūra Virkus muižā, 18. gs. vidus
Bikstu pagasts
29. 742 Valsts nozīmes Audaru senkapi Arheoloģija Pie Audariem
30. 743 Valsts nozīmes Lejascīsku apmetne Arheoloģija Pie Lejascīskām
31. 746 Valsts nozīmes Ezerlūķu pilskalns Arheoloģija Zebrus ezera A krastā pie Ezerlūķiem
32. 4892 Valsts nozīmes Bikstu muižas apbūve Arhitektūra 19.gs.
75
33. 4891 Valsts nozīmes Bikstu ūdensdzirnavas Arhitektūra „Paleju dzirnavas”, 18./19.gs.
34. 4893 Valsts nozīmes Pils Arhitektūra Bikstu muižā, 1865.g.
35. 741 Vietējas nozīmes Smiltnieku pilskalns Arheoloģija Bikstu mežniecība, Silkalnu iec. 159. kv.,1 km DA no Ezerlūķu pilakalna
36. 744 Vietējas nozīmes Zvirgzdu senkapi (Zviedru kapi, Kapu birzs)
Arheoloģija Pie Ropēniem
37. 745 Vietējas nozīmes Vērpju senkapi Arheoloģija Pie Vērpjiem
38. 4898 Vietējas nozīmes Upesmaižas apbūve Arhitektūra Upeniekos, 19.gs. 1.puse
39. 4890 Vietējas nozīmes Bikstu dzelzceļa stacija Arhitektūra Vecbikstos, 1933.g.
40. 4896 Vietējas nozīmes Kūts, vēlāk kalpu māja Arhitektūra Bikstu muižā, 19.gs. 2.puse
41. 4897 Vietējas nozīmes Parks Arhitektūra Bikstu muižā, 19.gs. vidus
42. 4895 Vietējas nozīmes Klēts Arhitektūra Bikstu muižā, 19.gs. 1863.g.
43. 4894 Vietējas nozīmes Dzīvojamā ēka Arhitektūra Bikstu muižā, 18./19.gs.
44. 4899 Vietējas nozīmes Kungu māja Arhitektūra Upeniekos, 19.gs. 1.puse
45. 4901 Vietējas nozīmes Kūtis (2) Arhitektūra Upeniekos, 19.gs. 1.puse
46. 4902 Vietējas nozīmes Parks Arhitektūra Upeniekos, 19.gs. vidus
47. 4900 Vietējas nozīmes Kalpu māja Arhitektūra Upeniekos, 19.gs. 1.puse
Dobele
48. 752 Valsts nozīmes Dobeles pilskalns ar priekšpili un viduslaiku pils
Arheoloģija Bērzes upes labajā krastā
49. 753 Valsts nozīmes Dobeles senpilsēta Arheoloģija Bērzes upes labajā krastā, uz D un R no Dobeles pilskalna
50. 3331 Valsts nozīmes Kapa plāksne A.Tīzenhauzenai
Māksla Dobeles luterāņu baznīcā, datēta ar 1648.gagu
51. 3329 Valsts nozīmes Epitāfija F.Drahenfelsam Māksla Dobeles luterāņu baznīcā, datēta ar 17.gs.sākumu
52. 4903 Valsts nozīmes Livonijas ordeņa pilsdrupas
Arhitektūra Bērzes upes labajā krastā, 1335. ‐1347.g.
53. 4904 Valsts nozīmes Latviešu biedrības nams Arhitektūra Baznīcas iela 6, 1939.g.
54. 4919 Valsts nozīmes Dobeles luterāņu baznīca Arhitektūra Baznīcas iela 1, datējums: 1495., 1595., 1907.g
55. 7431 Valsts nozīmes Dobeles pilsētas vēsturiskais centrs
Pilsētbūvniecība Vietas raksturojums: Francmaņa un Baznīcas ielas pāra numuru puses apbūve, Zaļā iela, līnija paralēli Tirgus laukuma DR robežai 25m attālumā no tās, Skolas iela, Viestura ielas nepāra numuru puses apbūve, Bērze, upē ietekošais strautiņš D no stadiona, Tērvetes iela, Īles iela, līnija paralēli Tērvetes ielai 95m R virzienā no tās līdz Ādama ielai, 280m gara līnija R virzienā, līnija paralēli tiltam 100m uz ZA no tā, Uzvaras iela, Brīvības iela līdz Francmaņa ielai 16. – 19.gs.
76
56. 754 Vietējas nozīmes Dobeles baznīcas viduslaiku kapsēta
Arheoloģija Pie Dobeles luterāņu baznīcas
57. 4905 Vietējas nozīmes Vecā aptieka Arhitektūra Baznīcas iela 12, 1806.g. 1929.g.
58. 4907 Vietējas nozīmes Dzīvojamā ēka Arhitektūra Brīvības iela 2, 19.gs. vidus
59. 4908 Vietējas nozīmes Dzīvojamā ēka Arhitektūra Brīvības iela 2b, 19.gs. vidus
60. 4909 Vietējas nozīmes Pagasta nams Arhitektūra Brīvības iela 3a, 19.gs. vidus
61. 4910 Vietējas nozīmes Vācu mācītājmuižas apbūve
Arhitektūra Brīvības iela 50, 19.gs. sākums
62. 4912 Vietējas nozīmes Klēts Arhitektūra Brīvības iela 52, 19.gs. vidus
63. 4913 Vietējas nozīmes Parks Arhitektūra Brīvības iela 50, 19.gs. 2. puse
64. 4911 Vietējas nozīmes Dzīvojamā ēka Arhitektūra Brīvības iela 50, 19.gs. sākums
65. 4906 Vietējas nozīmes Dobeles un apkārtnes slimnīca
Arhitektūra Brīvības iela 11, 1919.g.
66. 4914 Vietējas nozīmes Skola Arhitektūra Dzirnavu iela 2, (DVĢ,) 1940.g.
67. 4915 Vietējas nozīmes Savrupmāja Arhitektūra Miera iela 15, 1936.g.
68. 4916 Vietējas nozīmes Skola Arhitektūra Skolas iela 2, (Mūzikas skola), 19./20.gs.
69. 4917 Vietējas nozīmes Ūdens tornis Arhitektūra Stacijas iela 5, 1929.g.
70. 4918 Vietējas nozīmes Dobeles dzelzceļa stacija Arhitektūra Stacijas iela 2, 1929.g.
71. 4920 Vietējas nozīmes Dzīvojamā ēka Arhitektūra Tirgus laukums 2, 19.gs. vidus
72. 4922 Vietējas nozīmes Dzīvojamā ēka Arhitektūra Zaļā iela 15, 19.gs. 2.puse
Dobeles pagasts
73. 755 Valsts nozīmes Bāļu – Šķērstaiņu senkapi un apmetne
Arheoloģija Pie Bāļām un Šķērstaiņiem
74. 756 Vietējas nozīmes Zilā kalna senkapi Arheoloģija Pie bijušām Gobām
75. 757 Vietējas nozīmes Ošu senkapi Arheoloģija Pie Ošiem
76. 4889 Vietējas nozīmes Bērzbeķes muižas apbūve
Arhitektūra 19. gs. vidus
77. 4873 Vietējas nozīmes Kūts Arhitektūra Bērzbeķes muižā, 19.gs.vidus
78. 4874 Vietējas nozīmes Kūts ar dzīvokli Arhitektūra Bērzbeķes muižā, 19.gs.vidus
Jaunbērzes pagasts
79. 4936 Valsts nozīmes Lustes muižas pils Arhitektūra Lustes muižā, 18.gs. 2.puse
80. 8820 Valsts nozīmes Latvijas Atbrīvošanas kara kaujas piemiņas vieta pie Batariem
Vēsturiska notikuma vieta
Jaunbērzes pag., 1919.g.
Krimūnu pagasts
81. 4937 Vietējas nozīmes Glūdas luterāņu baznīca Arhitektūra Glūdā, 1848.g.
Naudītes pagasts
82. 765 Valsts nozīmes Pokaiņu senkapi (Metamais kalns)
Arheoloģija Bēnes mežniec. Naudītes iec. 9. Kv. Pie Caunām
83. 766 Valsts nozīmes Vecpokaiņu senkapi I, II (Kapiņu kalns)
Arheoloģija Īles mežniecībā Zeltiņu iec. pie Vecpokaiņiem
84. 767 Valsts nozīmes Jāņogānu senkapi Arheoloģija Ppie bijušiem Mauriem
85. 769 Valsts nozīmes Dēliņkalns – pilskalns Arheoloģija Pie Lejasdēliņiem
86. 770 Valsts nozīmes Spurīšu apmetne Arheoloģija Pie Spurīšiem
77
87. 3345 Valsts nozīmes Balkona margas Māksla Vecapguldes muižas pilī, 18.gs.beigas
88. 4946 Valsts nozīmes Vecapguldes muižas apbūve
Arhitektūra Apguldē, 18. gs. 2.puse
89. 4947 Valsts nozīmes Pils Arhitektūra Apguldē, 18. gs. 2.puse
90. 768 Vietējas nozīmes Ogānu pilskalns Arheoloģija Pie bijušiem Ogāniem
91. 771 Vietējas nozīmes Soda kalniņš – nostāstu vieta
Arheoloģija Pie Susuriem
92. 4949 Vietējas nozīmes Lielapguldes muižas apbūve
Arhitektūra Apgulde, 19.gs. 1.puse
93. 4950 Vietējas nozīmes Kungu māja Arhitektūra Lielapguldes muižā 19.gs. 1.puse
94. 4952 Vietējas nozīmes Stallis Arhitektūra Lielapguldes muižā 19.gs. 1.puse
95. 4951 Vietējas nozīmes Kalpu māja Arhitektūra Lielapguldes muižā 19.gs. 1.puse
96. 4948 Vietējas nozīmes Parks Arhitektūra Vecapguldes muižā, 18.gs.
Penkules pagasts
97. 772 Valsts nozīmes Laģu apmetne Arheoloģija Pie Dzintariem, abpus Kroņauces – Auces šosejai
98. 773 Valsts nozīmes Kamradžu pilskalns (Cepļa kalns)
Arheoloģija Pie Kamradžiem
99. 775 Valsts nozīmes Ķūru senkapi Arheoloģija Starp Ķūriem, Mazlūsveriem un Jaunzemjiem
100. 776 Valsts nozīmes Ruņģu apmetne Arheoloģija Starp Ruņģiem un Dravniekiem
101. 777 Valsts nozīmes Kamradžu senkapi Arheoloģija Z no Kamradžiem
102. 774 Vietējas nozīmes Ķūru apmetne Arheoloģija Starp Ķūriem un Jaunzemjiem
103. 4954 Vietējas nozīmes Ālaves muižas apbūve Arhitektūra 19. gs. 2.puse
104. 4955 Vietējas nozīmes Kungu māja Arhitektūra Ālaves muižā, 19.gs. 2.puse
105. 4956 Vietējas nozīmes Stallis ‐ kūts Arhitektūra Ālaves muižā, 19.gs. 2.puse
106. 4953 Vietējas nozīmes Penkules luterāņu baznīca
Arhitektūra (1691.g.) 1865.g., 1878.g.
Zebrenes pagasts
107. 793 Valsts nozīmes Elkukalns – kulta vieta Arheoloģija Bikstu mežn. Silkalnu iec. 162. kvartāls, Svētezera Z krastā
108. 794 Valsts nozīmes Grabu kapu senkapi Arheoloģija Pie Grabu kapsētas
109. 795 Valsts nozīmes Kaupju senkapi Arheoloģija Pie Kaupju veikala, bijušiem Rēderiem
78
3.PIELIKUMS. NOVADA PAŠVALDĪBAS CEĻI
Nr.p.k. Ceļa nosaukums
Ceļu raksturojošie parametri
Ceļi Tilti un satiksmes pārvadi
Garums Seguma veids
Ūdenstece Garums Brauktuves laukums,m2
Konstrukcijas materiāls
Annenieku pagasts
A grupa
1 Rogu ceļš 2,88 grants
2 Mazkrāgu ceļš 3,36 grants
3 Bultu ceļš 2,745
melnais segums
4 Gaujas ‐ Mazkrāgu ceļš 0,6
bez seguma
1,308 grants
5 Kambaru ceļš 4,917 grants
6 Zebras‐ Lapsas‐ Kalnēji ceļš 4,825 grants
7 Oškalnu ceļš 0,6 grants
0,3
bez seguma
0,304 grants
8 Cibēnu ceļš 1,635 grants
9 Kalnaģigaru ceļš 2,212 grants
10 Skuju ‐ Bezdelīgu ceļš 0,363 grants
11 Skolas ceļš 0,144 grants
12 Baznīcas ceļš 1,25 grants
13 Ilmāru ‐ Kalnbērziņu ceļš 1,017 grants
14 Brūnu ceļš 0,25 bruģis
0,16 grants
15 Ļuku ceļš 7,192 grants
16 Ļuku ciemata ceļš 0,2 grants
0,31
bez seguma
17 Ausātu ceļš 3,24 grants
A grupa kopā: 35,607 grants
2,745 melnais segums
1,21 bez seguma
0,25 bruģis
39,81
B grupa
18 Jaunpavāri‐ Brieži 0,035 melnais segums
2,265 grants
19 Kaķenieki ‐k.Imantas 0,75 melnais segums
0,24 grants
20 Klāvindriķu ceļš 0,48 grants
21 Ziedoņu mājas ceļš 0,23 grants
22 lambrekšu ‐Pastaru ceļš 1,2 grants
79
Nr.p.k. Ceļa nosaukums
Ceļu raksturojošie parametri
Ceļi Tilti un satiksmes pārvadi
Garums Seguma veids
Ūdenstece Garums Brauktuves laukums,m2
Konstrukcijas materiāls
1,434
bez seguma
23 Jākšu ‐Piedaiņu ceļš 1,4 grants
1,84
bez seguma
24 Kapu ceļš 0,393 grants
25 Apšenieku ceļš 0,35 grants
1,235
bez seguma
26 Ļuķu kopmītnes ‐ Birzmaļi ceļš 2,45 grants
B grupa kopā: 9,008 grants
0,785
melnais segums
4,509
bez seguma
14,302
C grupa
27 Ģerdāņi‐ Abavieši 1 grants
0,25
bez seguma
28 Baložu ceļš 1 grants
0,479
bez seguma
29 Privātkūtiņu ceļš 0,614 grants
30 Bultu ceļš m. 0,3 grants
0,08 bruģis
0,105 grants
31 Mazkalēji‐ Pīlādži ceļš 0,8 grants
32 Bajāru ceļš 0,566 grants
33 Gigāru ceļš 0,25 grants
0,55
bez seguma
34 Reiņi‐ salas ceļš 0,55 grants
0,935
bez seguma
35 Ļuku fermas ceļš 0,8 grants
36 Mežingas ceļš 2,2
bez seguma
37 Brīvzemnieku ceļš 0,452 grants
C grupa kopā: 6,437 grants
4,414
bez seguma
0,08 bruģis
10,931
Pašvaldības ceļi 65,05
80
Nr.p.k. Ceļa nosaukums
Ceļu raksturojošie parametri
Ceļi Tilti un satiksmes pārvadi
Garums Seguma veids
Ūdenstece Garums Brauktuves laukums,m2
Konstrukcijas materiāls
Annenieku pagastā
Auru pagasts
A grupa
1 14‐Alejas‐Siļķes‐Mazvildavas 4,5 grants
2 32‐Auri‐ Apguldes dzirnavas 3,2
melnais segums
A grupa kopā: 4,5 grants
3,2 melnais segums
7,70
B grupa
3 1‐BAO‐ Liepājas šoseja 3,4 betons
0,9 melnais segums
0,5 bez seguma
4 2‐Lielbērze‐Oliņas‐Celmi 1,789 grants
5 3‐Velna krogs‐ Silenieki‐ Zemnieki 1,056 grants
6 4‐Oliņas ‐Zvaigznes 1,754 grants
7 5‐Mētras‐Rentes‐ Klabji‐Liepziedi 4,375 grants
8 6‐Virši‐ Sniedzes 0,376 grants
9 7‐Baloži‐Baldēļi 0,825 grants
10 8‐Balvas‐Spriksteles 1,875 grants
11 9‐Smilgas‐Selgas‐Apguldes dzirnavas 2,877 grants
12 10‐Vīganti‐Auziņas‐Pēkaiņi 2,332 grants
13 11‐Ziņģi‐ Ziemeļi‐ Āpšēni 3,015 grants
14 12‐Zemgalieši ‐ Tīlaiši‐ Siļķes 3,352 grants
15 13‐Jaunsmēdalu ceļš 0,3 bez seguma
1,2 grants
16 14‐Alejas‐Siļķes‐Mazvildavas 4,5 grants
16 15‐Priežkalni‐Bites ‐Garbiļi 0,64
melnais segums
1,16 grants
17 16‐Bērzaiņi ‐Dimzas 0,956 grants
18 17‐Namdari‐Cimermaņi 0,538 grants
19 18‐Auru stacija‐ Olderti 0,832 grants
20 19‐Liesmas‐ Prinči‐Rīti 1,537 grants
21 20‐Rīti‐Lielčankas 2,325 grants
81
Nr.p.k. Ceļa nosaukums
Ceļu raksturojošie parametri
Ceļi Tilti un satiksmes pārvadi
Garums Seguma veids
Ūdenstece Garums Brauktuves laukums,m2
Konstrukcijas materiāls
22 21‐Rīti‐ Dzelzkalni‐Zariņi‐Strautnieki 2,98 grants
0,27 bruģis
23 22‐Silakurti‐ Mazie Svēderi‐Kāvužas 0,5
melnais segums
3,61 grants
24 23‐Tīkužas ‐Baļļas 1,225 grants
25 24‐Eizenfeldes‐Mazie Svēderi 1,61 grants
26 29‐Austrumi‐Bāliņi 2,85 grants
27 31‐Bērzkrastu ceļš 0,15 melnais segums
0,1 grants
0,108 melnais segums
B grupa kopā: 3,4 betons
2,30 melnais segums
0,8 bez seguma
49,05 grants
0,27 bruģis
55,817
C grupa
28 26‐Mežansi‐Mucenieki 4,025 grants
29 30‐Bites ‐Ziņģi 0,4 melnais segums
0,358 grants
C grupa kopā: 4,425 grants
0,4 melnais segums
4,825
Pašvaldības ceļi Auru pagastā 68,34
Bērzes pagasts
A grupa
1 1‐Šoseja P97‐ Virkus muiža 0,49
melnais segums
2,9 grants
2 6‐Šoseja P97‐ Teņņi ‐ Ustupji 1,86 grants
3 7‐Šoseja P97‐ Miltiņi ‐ Šoseja P102 3,16
melnais segums
1,31 grants
82
Nr.p.k. Ceļa nosaukums
Ceļu raksturojošie parametri
Ceļi Tilti un satiksmes pārvadi
Garums Seguma veids
Ūdenstece Garums Brauktuves laukums,m2
Konstrukcijas materiāls
4 13‐ŠosejaP97‐Dobeles NAI 0,58
melnais segums
1,15 grants
5 14‐ŠosejaP97‐ Plēpji 1,29 grants
6 15‐ŠosejaP97‐ Mazbajāri‐ Kalniņi 2,28 grants
7 16‐ŠosejaP97‐ Mušas‐ Smiltnieki 3,07
melnais segums
1,98 grants
8 21‐ŠosejaP102‐Priņči 0,85 grants
9 25‐ŠosejaP102‐Salenieki 3,35 grants
10 27‐Kreijas ‐ ceļšV1103 6,11 grants
11 29‐CeļšV1142‐Peizes‐Upmaļi 1,47 grants
12 30‐CeļšV1142‐Vilki‐ceļšV1103 1,35 grants
13 44‐CeļšV1102‐Mazkūras 0,22 melnais segums 5 15
0,71 grants
A grupa kopā: 7,52 melnais segums
26,61 grants
34,13
B grupa
14 11‐Miltiņi ‐ Strēbeles 0,28 melnais segums
0,12 grants
15 12‐Ceļš Nr.7‐ Niedras‐ Ielejas 1,12 grants
16 23‐Virkus kapi‐ Prinči‐ ceļšNr.1 1,98 grants
17 24‐CeļšNr.7‐ Salenieki‐ Golsti 3,1 grants
18 26‐Kreijas‐ Eglītes ‐ Miltiņi 0,58
melnais segums
1,63 grants
19 31‐Smiltnieki‐ Dravnieki 0,71 grants
20 32‐Tiltnieki‐Dzeņi‐ ceļšNr.33 2,69 grants
21 33‐Pikšas‐ Daujāti‐ Dārgzemji 3,64 grants
22 34‐Meimaņi‐ ceļšNr33 0,94 grants
23 35‐Blažēvici‐ Kārliņi 0,67 grants
24 36‐Meimaņi‐ Zelmeņi 0,98 grants
25 37‐Bērzes Baznīca‐ Dīķi‐ Līči 0,84
melnais segums
83
Nr.p.k. Ceļa nosaukums
Ceļu raksturojošie parametri
Ceļi Tilti un satiksmes pārvadi
Garums Seguma veids
Ūdenstece Garums Brauktuves laukums,m2
Konstrukcijas materiāls
2,42 grants
26 38‐CeļšNr.37‐Mūrnieki 0,5 grants
27 39‐Dīķi‐ Bērzes dzirnavas 0,45 grants
28 40‐CeļšNr.37‐ Nolejas 0,89 grants
29 41‐Bērzes baznīca‐ Ķiķi‐ Dārziņi 0,14
melnais segums 18 108
2,95 grants
30 42‐Ķiķi‐ Rozenvaldi 1,27 grants
31 43‐Bērzes pienotava‐ Avotiņi 0,36 grants
B grupa kopā: 1,84 melnais segums
26,42 grants
28,26
C grupa
32 28‐ Ceļš Nr.16‐ Grīvieši 0,02 melnais segums
0,54 grants
33 22‐ Runči ‐Centības 0,66 grants
C grupa kopā: 0,02 melnais segums
1,2 grants
1,22
Pašvaldības ceļi Bērzes pagastā 63,61
Bikstu pagasts
A grupa
1 Bebri‐Andri‐ Auces ceļš 2,49 grants
2 Pūces ‐Auces ceļš 1,74 grants
3 Upes smēde‐ Upes dzirn.‐Liepājas šos. 1,87 grants
4 Ārijas‐Upes smēde 0,47 grants Bērze 12,3 67,8 Dzelzsbetons
5 Upes smēde‐Venteri‐ Auces ceļš 2,87 grants
6 Upenieki‐ Krūzas ‐Liepājas šos. 2,04 grants
7 Kapi‐ Centrs‐ Tukuma c. 1,44 melnais segums
8 Saulīšu kalte‐ Ģerikas 2,52 grants
9 Ciemati‐ Līdumi 0,58 grants
10 Lauciņi Strazdiņi 0,94 grants
11 Tukuma ceļš‐ Kadiķi 1,25 grants
12 Skola ‐Līvi‐ Dzidras 1,22 grants Bikstupe 18 157,7 Dzelzsbetons
13 Brīvības ‐ Abavieši 2,95 grants Bikstupe 11 67,6 Koks
84
Nr.p.k. Ceļa nosaukums
Ceļu raksturojošie parametri
Ceļi Tilti un satiksmes pārvadi
Garums Seguma veids
Ūdenstece Garums Brauktuves laukums,m2
Konstrukcijas materiāls
14 Stacija‐ Audari 2,41 grants
15 Liepājas šos.‐Bērziņi ‐ šoseja 2,9 grants
16 Liepājas šos.‐Lejas puķes 1,34 grants
17 Upmaļi‐ Jaunā mājaLīči 3,08 grants
18 Grāvnieki‐ Kundziņi 2,47 grants
19 Bajāri‐ Dzirnaviņas 0,5 grants
A grupa kopā: 33,64 grants
1,44 melnais segums
35,08
B grupa
20 Magones ‐Riekstiņi 0,29 grants
21 Magones ‐Griezes 0,26 grants
22 Virši‐ Ezerkalni 0,24 melnais segums
23 Darbnīcas ‐Macki 0,85 grants
24 Mazbiksti‐ Gobas 0,98 grants
25 Brieži ‐Ķīļi 3,24 grants
26 Brieži ‐ Ropēni 0,36 grants
27 Rudeņi‐ Pilsāti 2,31 grants
28 Palejas‐ Dzirnaviņas 1,18 melnais segums
29 Silāres ‐ Mārsili 0,15 grants
B grupa kopā: 8,44 grants
1,42 melnais segums
9,86
C grupa
30 Krūzu ceļš ‐Papardes 0,59 bez seguma
31 Zuši‐ Cīskas 2,02 bez seguma
32 Silakalni ‐Pilskalns 2,13 bez seguma
33 Vēsmas ‐Jojas 3,7 grants
34 Zvaigznītes ‐Salas 0,79 bezseguma
35 Pievadceļš ‐ Zebrus ezeram 0,65 grants
36 Ceriņi ‐ Seski 1,62 grants
C grupa kopā: 5,97 grants
5,53 bez seguma
11,5
85
Nr.p.k. Ceļa nosaukums
Ceļu raksturojošie parametri
Ceļi Tilti un satiksmes pārvadi
Garums Seguma veids
Ūdenstece Garums Brauktuves laukums,m2
Konstrukcijas materiāls
Pašvaldības ceļi Bikstu pagastā 56,44
Dobeles pagasts
A grupa
1 1A_Pīpenes Imantas‐ Cūku komplekss 3,08 grants
2 2A‐ Pienava‐ Garauta ez. Pīpenes 7,46 grants
3 3A‐ Putniņi‐Sprūdi‐ radziņi 5,09 grants
4 4A‐ Jaunļobas‐Granti‐šos.Dobele‐ Jaunbērze 7,66 grants
5 5A‐Bietleri‐ Nabadziņi‐Ķepji 4,16 grants
6 6A‐Plamši‐ Ozolu spice‐ Sidrabiņu kapi 4,28 grants
7 7A‐ Nabadziņi‐Ozolu spice 4,22 grants
8
8A‐šos.Dobele‐ Jaunbērze‐Lejasstrazdi‐šos.Jaunbērze 2,76
melnais segums
9 9A‐ Lejasstrazdi‐Min.mēslu nolk. 1,95 grants
10 10A‐ Šos.Dobele‐Lestene Aizstrautnieki‐ Kalna oši 1,43 asfalts
A grupa kopā: 37,9 grants
2,76 melnais segums
1,43 asfalts
42,09
B grupa
11 B11‐ Bērzbeķe Jaunās mājas 1,53 grants
12 B12‐ Zariņi‐ Brenči 1,48 grants
13 B13‐ Brenči‐ Kīkas 1,59 grants
14 B14‐Aizstrautnieki‐ Brenči 1,99 grants
15 B15‐Grantiņi‐ Priežu sargi 1,59 grants
16 B16‐ Cūku komp.‐ Lejasstrazdi 0,88 grants
17 B17‐ Upes gaurata caut.‐Gaurata k 0,29 grants
18 B18‐ Lejasstrazdu attīr.iek 0,32 grants
19 B19‐ Galenieki‐ Brāļu kapi 0,78 grants
20 B20‐Šos.Dobele‐ Jaunbērze‐ Pienavas upe 1,37 grants
21 B21‐ Ceļš uz Bietleru 0,06 grants
86
Nr.p.k. Ceļa nosaukums
Ceļu raksturojošie parametri
Ceļi Tilti un satiksmes pārvadi
Garums Seguma veids
Ūdenstece Garums Brauktuves laukums,m2
Konstrukcijas materiāls
kapiem
22 B22‐ Aizsstrautnieku attīr.iek. 0,08 grants
23 B23‐ Aizstrautnieku iekškv. Ceļi‐ielas 0,94
melnais segums
24 B24‐Lejasstrazdu iekškv.ceļi‐ ielas 1,22
melnais segums
25 B25‐ Brenči‐ Brenču kapi 0,61 grants
26 B26‐ Lejasstrazdu ciemats‐ darbnīcas 0,5
melnais segums
27 B27‐ Lejasstrazdu skola‐ darbnīcas 0,35
melnais segums
B grupa kopā: 12,57 grants
3,01 melnais segums
15,58
28 C28‐ Jaunļobas ‐Reķi 0,7 grants
29 C29‐ Ozolāres ‐ Mežmaļi 0,46 grants
30 C30‐ Zariņi‐ Kalte 0,42 grants
31 C31‐ Jaunās mājas ceļš‐ Bletleri‐Nabadziņi ‐ Ķepji 0,59 grants
32 C32‐ Brenči‐ Nāreikas 0,61 grants
33 C33‐ Kokzāģētava‐ Darbnīcas ‐ Aizstrautnieki 0,97 grants
34
C36‐ Šos. Dobele‐ Annenieki‐ Gardenes stacija 1,36 grants
35 C37‐ Vidiņi‐ Lāču dīķis 0,91 grants
36 C38‐ Ausekļi 0,38 grants
37 C39‐ Pārbrauktuve‐ Lagzdas 1,41 grants
38 C40‐ Kalnasvilpji 0,37 grants
39 C41‐ Brīvzemnieki 0,72 grants
40 C42‐ Šalkas 0,37 grants
41 C43‐ Bērzbeķe 0,08 grants
42 C44‐ Liepas ‐ Vagari 0,11 grants
9,46 grants
C grupa kopā: 9,46
Pašvaldības ceļi Dobeles pagastā 67,13
Jaunbērzes pagasts
B grupa
1 1‐Pikšas ‐Ērzeļi 0,3 grants
0,1 melnais segums
0,8 grants
87
Nr.p.k. Ceļa nosaukums
Ceļu raksturojošie parametri
Ceļi Tilti un satiksmes pārvadi
Garums Seguma veids
Ūdenstece Garums Brauktuves laukums,m2
Konstrukcijas materiāls
1,17 bez seguma
2 2‐Pikšas ‐ Čabas 0,98 grants
3,49 bez seguma
3 3‐Apšupji‐ Katlāpji 0,66 melnais segums
2,79 grants
4 5‐Klētnieki‐ Ķīši 4,22 grants
5 6‐Zaļie ‐ Auziņas 0,2 melnais segums
1,93 grants
6 7‐Straupji ‐Ziediņi 2,17 grants
7 8‐Aņģi‐Noras 0,76 grants
1,06 bez seguma
8 21‐Sildeži‐ Vanadziņi 1,01 grants
9 23‐Graviņas ‐ Sniķeri 2,3 grants
10 36‐Druvas‐Saulstari 3,27 grants
11 37‐Sniķeri‐ Buķelis 3,19 grants
12 40‐legzdas ‐Dīķi‐ Ozoliņi 1,85 grants
13 42‐Jukši‐ Buķelis 2,97 grants
14 44‐Buķelis ‐ Ielejas 3,43 grants
15 46‐Jūrnieki‐ Legzdiņas 0,87 grants
16 51‐Danckas‐Zariņi 1,91 grants
17 52‐Bērzmeži‐ Zariņi 2,07 grants
18 54‐Pūliņi‐ Vēsmas 0,77 grants
0,27 bez seguma
B grupa kopā: 37,59 grants
0,96 melnais segums
5,99 bez seguma
44,54
C grupa
19 4‐Saules ceļš 0,26 bez seguma
20 9‐Vazdiķi 0,94 grants
21 10‐Sarmas 1,47 grants
22 12‐Centrs ‐ Tumšsili 0,7 melnais segums
0,9 grants
23 24‐Graviņas 0,2 grants
24 26‐Bērzu iela ‐Madaras 0,18 bez
88
Nr.p.k. Ceļa nosaukums
Ceļu raksturojošie parametri
Ceļi Tilti un satiksmes pārvadi
Garums Seguma veids
Ūdenstece Garums Brauktuves laukums,m2
Konstrukcijas materiāls
seguma
25 29‐Vidiņi 0,21 melnais segums
26 32‐Ābeļdārzs 0,43 bez seguma
27 33‐Degvielas bāze 0,11 grants
0,06 bez seguma
28 34‐Attīrīšanas iekārtas 0,46 grants
29 35‐Inviduālās garažas 0,17 melnais segums
0,05 grants
30 38‐Birzes 0,39 bez seguma
31 39‐Branču kapi 0,17 grants
0,358 grants
32 41‐Dīķi‐ Gundegas 0,89 bez seguma
33 43‐Buķelis ‐ Āres 1,24 grants
34 45‐Sīpele‐ Pulciņi 0,43 bez seguma
35 47‐Saulieši 0,36 bez seguma
36 48‐Vīganti 0,51 grants
37 49‐Ruciņi 0,55 grants
38 50‐Puriņi‐ Mazdegaiņi 1,9 grants
39 53‐Līdumi 1,58 bez seguma
40 55‐Maisiņi‐ Sprīdīši 0,33 bez seguma
41 56‐Auniņi 0,25 grants
42 57‐Draudzības iela‐ graviņas 0,4
bez seguma
43 58‐CeļšNr.57‐ P 98 0,23 grants
C grupa kopā: 9,34 grants
1,08 melnais segums
5,31 bez seguma
15,73
Pašvaldības ceļi Jaunbērzes pagastā 60,27
Krimūnu pagasts
A grupa
1 1‐Dobele‐ Skujas 1,784 grants
2 3‐Zaļā iela‐ Skujas 0,1 melnais segums
89
Nr.p.k. Ceļa nosaukums
Ceļu raksturojošie parametri
Ceļi Tilti un satiksmes pārvadi
Garums Seguma veids
Ūdenstece Garums Brauktuves laukums,m2
Konstrukcijas materiāls
0,963 grants
3 4‐ Fiņķi‐ Mazšvalkovski 0,055 melnais segums
0,035 bruģis
4 5‐Rūgtiņi‐ Vairogi‐ Pokaiņi 2,973 grants
5 7‐Kalnieši‐ Ūdri‐ Upeslejas 0,47 grants
6 8‐Plepīši ‐ Ezernieki 2,31 grants
7 9‐Pietura"Vērpji"‐Jaunvērpji 0,57 grants
8 11‐Dobele‐Zaļenieki‐Avotiņu karjers 0,163 grants
9 12‐Jaunstakles‐ Avotiņi 0,797 grants
10 14‐Jaunstakles‐ Klijēni 3,467 grants
11 15‐Lācgalvas‐ Bištēviņi 2,542 grants 18
12 16‐Bištēviņi‐ Krastiņi 1,297 grants
13 17‐Ceriņi‐ Krastiņi 0,728 grants
14 18‐Pūri ‐ Auce‐ Grīvaiši‐Čēmaiši 1,048
bez seguma
15 19‐Glūda‐ Dzelzceļa ēka61 0,489 grants
16 21‐ Glūda‐ kalna Micaiši 0,506 grants
17 22‐ Skolasiela‐ Austrumi 0,727 grants
18 23‐Asteres‐ Upmaļi‐ Rimeikas 1
melnais segums
0,27 grants
19 25‐Akācijas‐ Vīndedžu kapi 1,53 grants
20 27‐ Akācijas‐ Ilksiņi 0,35 melnais segums
0,85 grants
21 6‐Mazšvalkovski‐Pokaiņi 1,103 grants
22 24‐ Meķi‐ Ikvildas 0,878 grants
23 31‐ Panākumi‐ Zemgalieši 0,386 grants
24 30‐ Mazveidnieki‐ Jurīši 0,964 bez seguma
25 20‐ Glūda‐ Glūdas kapi 0,089 grants
26 32‐Panākumi‐ Baņi 5,441 grants 24
A grupa kopā: 30,33 grants
1,51 melnais segums
0,04 bruģis
2,01 bez seguma
33,89
90
Nr.p.k. Ceļa nosaukums
Ceļu raksturojošie parametri
Ceļi Tilti un satiksmes pārvadi
Garums Seguma veids
Ūdenstece Garums Brauktuves laukums,m2
Konstrukcijas materiāls
C grupa
27 2‐Skujas ‐ Bebri 1,646 grants
28 10‐Jaunvērpji‐Vācpēteri 0,787 grants
29 26‐Bērziņi‐ Lācīši‐ Daugavas‐ Saulgoži 1,905
bez seguma
30 28‐Akācijas‐ Ilksiņi‐ Zaļ.pag.‐ "kalnaudzes" 0,15 grants
31 33‐Lācītbirzes‐ Čankas 0,51 grants
32 34‐Čankas‐ Laimītes 0,776 bez seguma
33 35‐Panākumi‐ Baņi‐ Tābari 0,44 grants
34 36‐Īkšķīši‐ Tērv.pag. Mālzemnieki 1,677 grants
35 37‐Panākumi‐ Baņi‐ Ķērkšļi 2,503
bez seguma
36 38‐Ķērkšļi‐ Zaļ.pag.Zaļenieki‐ Tērvete 0,304 grants 18
37 39‐"Krimūnas"‐Attīr.iek."Krimūnas' 0,382 grants
38 40‐Lauku iela‐ Vecgrāveri 0,82 bez seguma 18
39 41‐Vecgrāveri‐Ug.depo 0,295 bez seguma
40 42‐Lejasbākuļi‐ Ružas 1,397 grants
C grupa kopā: 7,293 grants
6,299 bez seguma
13,59
Pašvaldības ceļi Krimūnu pagastā 47,48
Naudītes pagasts
A grupa
1 Apgulde ‐Penkule 2,595 grants
2 Apguldes centrs‐kārkliņi 0,3 grants
0,2 bez seguma
3 Vecpokaiņi ‐Caunas ‐Bāliņi 1,1 grants
1,76 bez seguma
4 Apguldes Centrs 0,2 melnais segums
0,5 grants
1,2 bez seguma
5 Aurīši‐ Rambas 1,407 grants
6 Kursīšu kapi ‐ Bēnes 2,905 grants
91
Nr.p.k. Ceļa nosaukums
Ceļu raksturojošie parametri
Ceļi Tilti un satiksmes pārvadi
Garums Seguma veids
Ūdenstece Garums Brauktuves laukums,m2
Konstrukcijas materiāls
robeža
1,205 bez seguma
7 Jaunsesava‐Dēliņi‐ Naudīte 3,4 grants
8
Starp ceļiem Naudīte‐ Apgulde un Dēliņi ‐ Naudīte 0,21
bez seguma
9 Naudīte ‐ Brākši 0,143 melnais segums
4,197 grants
10 Zirņi ‐Līdumi 3,32 grants
11
Ziedugravas‐ Ūdenskrātuve‐ Mačmūrnieki 0,83
melnais segums
0,15 bez seguma
A grupa kopā: 19,72 grants
1,17 melnais segums
4,73 bez seguma
25,62
B grupa
12 Apgulde‐ Lielapgulde 0,46 grants
1,15 bez seguma
13 Lielapgulde‐ Lielapguldes fermas 0,192 grants
0,204 bez seguma
14 Slagūnes ceļš‐ Kalnabeltes 0,8
bez seguma
15 Lejnieki ‐ Niedrupes 1,25 bez seguma
16 Sējas ‐ valdotas ‐Skrajas 2,404 bez seguma
17 Amatnieki‐ Ružēni 1,5 grants
18 Krūmiņi‐ lejas Līpaldi 0,975 bez seguma
19 Mazpoķi ‐ Bēnes robeža 1,5 grants
1,36 bez seguma
20 Krūmkalni‐ Birznieki 1,81 grants
21 Mūrnieki‐ Ķeburas 1,29 grants
22 Āķi‐ Mazjoži‐ Zelmeņi 1,7 bez seguma
23 Uz Mašmūrniekiem 0,5 bez
92
Nr.p.k. Ceļa nosaukums
Ceļu raksturojošie parametri
Ceļi Tilti un satiksmes pārvadi
Garums Seguma veids
Ūdenstece Garums Brauktuves laukums,m2
Konstrukcijas materiāls
seguma
24 Uz attīrītavu 0,27 bez seguma
B grupa kopā: 6,75 grants
10,61 bez seguma
17,37
C grupa
25 Kilģi 0,3 bez seguma
26 Medņi‐ Dambīši 0,37 grants
0,14 bez seguma
27 Sprīdīši 0,196 grants
28 Brieži ‐ Vilikas 0,698 bez seguma
29 Gar Ceriņiem ‐ Annenieku pagrieziens 0,3 grants
30 Uz Strautiņiem 0,365 bez seguma
31 Uz Strēlniekiem 0,61 bez seguma
32 Leinerti‐ Laumas 1,51 bez seguma
33 Ružēni‐ Viesturi‐ Freimaņi 1,56 bez seguma
34 Misiņi‐ Stariņi 0,195 bez seguma
35 Kraķi ‐ Pavēņi 0,98 bez seguma
36 Uz minerālmēslu noliktavu 0,305
bez seguma
37 Uz Rubeņiem 0,51 bez seguma
38 U z Meža kapiem 0,69 bez seguma
39 Sējas kapi 0,16 bez seguma
40 Uz Bļodniekiem 0,16 bez seguma
C grupa kopā: 0,87 grants
8,18 bez seguma
9,05
Pašvaldības ceļi Naudītes pagastā 52,04
Penkules pagasts
A grupa
93
Nr.p.k. Ceļa nosaukums
Ceļu raksturojošie parametri
Ceļi Tilti un satiksmes pārvadi
Garums Seguma veids
Ūdenstece Garums Brauktuves laukums,m2
Konstrukcijas materiāls
1 2‐Noras ‐Cīrulīši 0,624 melnais segums
0,256 grants
2 3‐Šoseja ‐ Noras 0,701 melnais segums
3 5‐Aizupji‐ Liekniņi‐ Augstkalnes ceļš 0,268
melnais segums
0,916 grants
4 6‐Ābeļu iela ‐Rožlejas 0,62 melnais segums
0,57 grants
5 8‐Šoseja ‐ Sēju kalte 0,322 melnais segums
0,778 grants
6 11‐Supas‐ Penkules, Naudītes ceļš 2,464 grants
7 20‐Baldonas ‐ Jukšas 2 grants
8 21‐Augstkalnes ceļš ‐ Vārpas 2,75 grants
9 24‐Ceroņi ‐ Magones 1,962 grants
10 27‐Purva Klauciņas ‐ Mazjaunzemji 1,448 grants
11 33‐Pāvili‐ Zariņi 0,408 grants
12 41‐Ķetruri‐ Stūrīši 3,798 grants
13 42‐Zemgaļi‐ Māliņi 2 grants
A grupa kopā: 19,4 grants
2,5 melnais segums
21,9
B grupa
14 1‐Ziediņi ‐ Liepkalni 0,396 melnais segums
15 4‐Liepkalni ‐ Aizupji 0,13 melnais segums Auce 15,7 92,9 Dzelzsbetons
1,208 grants
16 7‐Sēju kalte ‐ Magones 0,546 melnais segums
17 9‐Rīti ‐Gaidas 0,128 melnais segums
18 13‐Vīksnas‐ Klauciņas 2,08 grants
19 14‐Lielbaldonas ‐ Sunīši 1,15 grants
20 15‐Ceļmalas‐ Bituļi 2,028 grants Auce 19,8 121 Koks
21 16‐Kalna Počas‐ Čaibļi 1,106 grants Auce 8,9 32,15 Koks
22 17‐Kalna Počas‐ Dubļi 1,986 grants
23 19‐Baldonas ‐Rūķi 0,31 grants
24 23‐Laģi ‐ Sietiņi 1,23 grants
94
Nr.p.k. Ceļa nosaukums
Ceļu raksturojošie parametri
Ceļi Tilti un satiksmes pārvadi
Garums Seguma veids
Ūdenstece Garums Brauktuves laukums,m2
Konstrukcijas materiāls
25 26‐Ābeļu iela ‐Purva Klauciņas 1,422 grants
26 28‐Skaistas ‐ Āķi 0,506 grants
27 29‐Mazbērzemnieki‐Ruņģi 0,593 grants
28 34‐Saulgrieži ‐ Ābeļu iela 0,912 grants
29 35‐Šķutes ‐ Avoti 2,572 grants
30 40‐Brīviņi ‐ Kalna Počas 2,25 grants Auce 9,7 45,5 Koks
31 43‐Aizupji ‐ Vārpas 1,653 grants
32 44‐Strautiņi ‐ Rozītes 0,824 grants
B grupa kopā: 21,83 grants
1,2 melnais segums
23,03
C grupa
33 9‐Rīti ‐ Gaidas 0,112 melnais segums
34 12‐Sēju kalte‐ Sējas kapi 0,474 grants
35 18‐Drēģeļi‐ Krogzemji 1 grants
36 31‐Dimzu kalte‐ Romji 0,602 grants
37 37‐Pumpuri ‐ Augstkalnes ceļš 1,11 grants
38 38‐Abrakaši‐ Mazkuģi 0,696 grants
C grupa kopā: 3,88 grants
0,11 melnais segums
3,99
Pašvaldības ceļi Penkules pagastā 48,91
Zebrenes pagasts
A grupa
1 Auce c.‐Berki‐ Centrs 5 melnais segums Bērze
17,5 18,15 156 149,7 Dzelzsbetons
9,92 grants
2 Stūraiši ‐Trase 2,1 grants
3 Sniķeri‐ Auces c. 3,75 grants Bērze 11,7 68,7 Dzelzsbetons
4 Auces c.‐ Dainas‐ Vilikas 3,85 grants
5 Auces c.‐ Nespējnieki 2,03 grants
6 Auces c. ‐Dārznieki 0,57 grants
7 Auce c.‐ Skujiņas 0,42 grants
8 Jašpēteri‐ Lūši ‐Svētes 4,85 grants
9 Auces c.‐ Svilpji 2,76 grants
A grupa kopā: 30,25 grants
5 melnais
95
Nr.p.k. Ceļa nosaukums
Ceļu raksturojošie parametri
Ceļi Tilti un satiksmes pārvadi
Garums Seguma veids
Ūdenstece Garums Brauktuves laukums,m2
Konstrukcijas materiāls
segums
35,25
B grupa
10 Beku c. ‐ Trase 5,15 grants
11 Modri‐ Stūraiši 3,45 grants
12 Centrs ‐ Rožkalni 5,938 grants
13 Kalte ‐Brizuļi 0,482 grants
14 Svilpju c.‐Priedaiši 0,65 grants
B grupa kopā: 15,67 grants
15,67
C grupa
15 Stūraiši ‐ Meždambji 2,35 grants
16 Berķi ‐ Miešķi 0,36 grants
17 Berku c.‐ Jaunsauszari 0,37 grants
18 Berku c. ‐ Grabas 0,31 grants
19 Berku c.‐ Kurpnieki 0,24 grants
20 Berku c.‐ Strautiņi 2,55 grants
21 Trase‐ Eglītes 0,23 grants
22 Berku c.‐ Kannenieki 0,2 grants Bērze 11,8 65 Betons
23 Rožkalni‐ Šķietnieki 1,41 grants
24 Rožkalnu c.‐ Rambužas 0,69 grants
25 Rambužu c.‐ Tīkas 1,5 grants
26 Lodītes Jankas 3,43 grants
27 Nespējnieku c.‐ Pluņķi 1,14 grants
28 Svilpju c.‐Mežružas 1,23 grants
29 Robežnieki‐ Franki 1,1 grants
30 Naudītes c. ‐ Daudzumi 0,46 grants
31 Rožkalnu c.‐ Zemītes 0,22 grants
32 Rožkalnu c.‐ Beikas 0,31 grants
C grupa kopā: 18,1 grants
18,1
Pašvaldības ceļi Zebrenes pagastā 69,02
96
4.PIELIKUMS. MEŽA CEĻI DOBELES NOVADĀ Ceļa nosaukums Garums, km Ceļa segums
Sesku ceļš 1,695 grants
Kasparu ceļš 0,250 bezseguma
Pakaišu muižas ceļš 2,348 grants
Janku ceļš 1,548 bezseguma
Vanagu ceļš 0,711 bezseguma
Poldera ceļš 7,463 bezseguma
Robežstigas ceļš 2,355 bezseguma
Kapu meža ceļš 1,072 grants
Vidusceļš 0,305 bezseguma
Apšenieku ceļš 0,950 grants
Auniņu ceļš 0,973 grants
Tītarkalnu ceļš 4,371 grants
Lapsu ceļš 1,186 bezseguma
Mežružu ceļš 1,714 bezseguma
Mangaļu ceļš 6,25 grants šķembas
Degu ceļš 0,508 bezseguma
Priedaiņu ceļš 0,226 bezseguma
Jostu ceļš 3,02 grants šķembas
Krūmiņu ceļš 0,344 bezseguma
Čagu ceļš 3,002 bezseguma
Ružu ceļš 4,929 bezseguma
Bites ceļš 1,430 grants
Garlauku ceļš 0,897 grants
Dobeles mežniecības ceļš 2,885 bezseguma
Skaparu ceļš 0,805 bezseguma
Zaļais ceļš 0,774 bezseguma
Spindeļu stiga 2,208 grants
Kaķenieku ceļš 1,396 bezseguma
Namiķu ceļš 2,635 grants
Zebrenes trase 4,875 bezseguma
Ceplīšu ceļš 1,786 bezseguma
Pokaiņu ceļš 1,185 bezseguma
Penkule‐Zvani 2,811 grants
Stūraišu ceļš 1,226 bezseguma
Karjeru ceļš 1,605 bezseguma
Liepu ceļš II 2,89 bezseguma
Strautiņu ceļš 0,38 grants
Ziemeļu ceļš 1,126 grants
Mucenieku ceļš 1,481 bezseguma
Lielkuģu ceļš 1,563 grants šķembas
Vecais Slagūnes ceļš 2,163 grants
Bēnes trase 3,47 grants
Bites ceļš 2 posms 1,038 grants
Lapsu ceļš 0,576 bezseguma
Geriku ceļš 1,175 bezseguma
Ķīļa ceļš 1,688 bezseguma
Cerību torņa ceļš 3,112 bezseguma
Ausātu ceļš 3,627 bezseguma
Siļķu meža ceļš 0,486 bezseguma
Priedaiņu ceļš 1,774 bezseguma
Kalnu ceļš 2,823 bezseguma
Meniķa ceļš 0,796 bezseguma
Svilpju ceļš 1,495 bezseguma
97
Sarmu dambis 5,28 bezseguma
Pliķu stiga 1,842 grants šķembas
Pētervalde‐Mežvidi 1,056 grants
Lejupceļš 2,067 bezseguma
Īsais ceļš 0,07 grants šķembas
Silakalnu ceļš 3,268 bezseguma
Zebrus ezera ceļš 0,533 grants
Ciroles ceļš 1,948 bezseguma
Elkukalna ceļš 0,75 bezseguma
Lūšu ceļš 1,014 grants
Jaunais ceļš 3,917 grants
Mežsarmu ceļš 0,361 bezseguma
Dzelzceļnieku ceļš 0,99 grants
Kalnciema šoseja‐Melnbikši 1,119 bezseguma
Ausātu ūdenskrātuves ceļš 1,872 bezseguma
Pētervalde‐Ūsiņu purvs 4,83 grants
Vāļu ceļš 4,28 bezseguma
Franku ceļš 1,771 bezseguma
Pokaiņu aplis 5,365 grants
Liekņu ceļš 1,507 bezseguma
Ciematu ceļš 3,5 grants
Sievu ceļš 4,75 grants šķembas
Meženieku ceļš 7,53 grants
Legzdiņa stiga 3,48 bezseguma
Bataru ceļš 1,855 grants
Dišleru ceļš 1,895 grants
98
5.PIELIKUMS. ŪDENS ŅEMŠANAS AVOTI DOBELES NOVADĀ (2011.G.)
Apdzīvota vieta Aka Urbuma izbūves gads
Akas dziļums, m
Atļautais ūdeņu ieguves daudzums, m3/gadā
Iegūtais ūdens daudzums 2011.g., m3/gadā
Funkcionālā nozīme
Aizsargjosla, m
Stingra režīma
Ķīmiskā Bakteri‐oloģiskā
Dobeles pilsēta Kombināts 1 2000 70 218635 275166 darba 10 0 Plānā 1605 ha
Kombināts 2 2000 70 218270 3774 darba 10 0
Kombināts 3 2000 70 218270 105398 darba 10 0
Rz‐1 1976 65 218270 119882 darba 10 0
Stacijas 1 1982 62 0 0 tamponējama 10 0 615
Krasta 9a Nr.1 1977 41 0 0 tamponējama 10‐30 0 860
Krasta 9a Nr.2 1968 42 0 0 tamponējama n/d n/d n/d
Zemgales iela 1 1984 46.5 0 0 tamponējama n/d n/d n/d
Krimūnu pag. Ceriņu ciems P. Upīša iela 1975 65 0 0 tamponējama n/d n/d n/d
Auru pag. Liepziedu ciems Zemīši 1990 65.2 0 0 tamponējama n/d n/d n/d
Annenieku pagasta Annenieku ciems
Annenieku centrs 1968 60 7482 4107 darba 10 0 130
Annenieku pagasta Kaķenieku ciems
Jaunais centrs 1990 110 43800 46626 darba 10 0 420
Pavāri 1968 116 12775 0 rezerves 10 0 190
Ģerdēni 1962 81 0 0 tamponējama n/d n/d n/d
Rundēļi 1991 115 1460 1419 darba n/d n/d n/d
Auru pagasta Auru ciems Auru ciemats Nr.1 1974 72 29930 11018 darba 10‐30 0 270
Purmaļi 1990 88 3285 0 rezerves n/d n/d n/d
Auru ciemats Nr.2 1969 45 0 0 tamponējama n/d n/d n/d
Auru pagasta Gardenes ciems
Gardene Nr1 1961 100 53290 3554 darba 10 0 plānā ‐ 204 ha Gardene Nr2 1969 87 53290 41913 darba 10 0
Gardene Nr3 1977 78 0 0 tamponējama n/d n/d n/d
Auru pagasta Ķirpēnu ciems
Beikas centrs 1978 41 0 5082 darba 10 0 360
Urbumi 2007 78 20440 8108 darba 10 0 360
Pogas 2 n/d n/d 0 0 tamponējama n/d n/d n/d
Auru pagasta apdz. vieta "Spriksteles"
Spriksteles 1987 35 3650 3030 darba n/d n/d n/d
Bērzes pagasta Bērzes ciems
2.iec. ciemata 1975 220 25550 3798 darba 10 0 0
99
Bērzes pagasta Miltiņu ciems
Klubs Liepu ielā n/d 45 17155 1940 darba 10 0 200
Urbumi 2007 45 17155 13951 darba 10‐30 0 442
Birztalas 1978 45 0 0 tamponējama n/d n/d n/d
Rašenbaumi 1971 60 0 0 tamponējama 10 0 250
Dobeles NAI Bērzes pagasta "Krīgeros"
Krīgeri 2001 71 365 149 darba n/d n/d n/d
Līči 1976 65 0 0 tamponējama n/d n/d n/d
Bērzes pagasta Šķibes ciems
Šķibe 1 1970 195 16790 11591 darba 10 0 125
Šķibe 2 1983 200 16790 18220 darba 10 0 125
Bikstu pagasta Bikstu ciems
Centrs 1976 138 19710 12317 darba 10 0 225
Bikstu pagasta Līvu ciems Līvi 1966 105 5475 970 darba 10 0 120
Dobeles pagasta Aizstrautnieku ciems
Šalkas 1965 55 11315 9559 darba 10 30 305
Zeme pie Šalkām 2009 49 11315 1287 darba 10 40 320
Dobeles pagasta Lejasstrazdu ciems
Lejasstrazdi 1962 86.28 13505 14284 rezerves 10 0 215
Vagari‐Skolas 1968 60 13505 7016 darba 10 0 275
Vagari n/d n/d 0 0 tamponējama n/d n/d n/d
Jaunbērzes pagasta Jaunbērzes ciems
Jaunbērze 1 1956 155 18250 10140 darba 10 0 280
Jaunbērze 2 1979 205 17885 15790 darba 10 0 315
Krimūnu pagasta Akāciju ciems
Akācijas 1968 52 14600 5539 darba 10‐30 0 150
Krimūnu pagasta Krimūnu ciems
Krimūnas 1 1985 46.4 13140 8734 darba 10 0 170
Krimūnas 2 1966 51 10950 0 tamponējama n/d n/d n/d
Penkules pagasta apdz. vieta "Baldones"
Dimanti 1987 60 1680 647 darba n/d n/d n/d
Penkules pagasta Penkules ciems
Centrs 2 1988 65 24820 8773 darba 10 0 270
Centrs 1 1973 60.5 0 0 tamponējama n/d n/d n/d
Penkules pagasta Skujaines ciems
Upeslīči 1973 61 2956 1558 darba 10 0 90
Penkules pagasta Vecvagares ciems
Dārzniecība 1988 100 2080 616 darba n/d n/d n/d
Zebrenes pagasta Zebrenes ciems
Palejas 2004 80 11315 6888 darba 10 0 360
Centrs 2 1962 72 11315 0 rezerves n/d n/d n/d
100
6.PIELIKUMS. ŪDENSAPGĀDES TĪKLU RAKSTUROJUMS
Annen
ieku
pag. A
nnen
ieku
ciems
Annen
ieku
pag. Kaķen
ieku
ciems
Annen
ieku
pag.apdzīvota vieta
„Rundēļi”
Auru pag. A
uru ciems
Auru pag. G
arden
es ciems
Auru pag. Ķirpēn
u ciems
Auru
pag.
apdzīvota
vieta
„Spriksteles”
Bērzes pag. B
ērzes ciems
Bērzes pag. M
iltiņu ciems
Bērzes pag. Šķibes ciems
Bikstu pag. B
ikstu ciems
Bikstu pag . Līvu
ciems
Dobeles
pag.
Aizstrautnieku
ciems
Dobeles pag. Lejasstrazdu ciems
Jaunbērzes
pag.
Jaunbērzes
ciems
Krimūnu pag. A
kāciju ciems
Krimūnu pag. Krimūnu ciems
Pen
kules pag. Pen
kules ciems
Pen
kuels pag. Skujaines ciems
Pen
kules
pag.
apdzīvota vieta
„Vecvagari”
Pen
kules
pag.
apdzīvota vieta
„Baldones”
Zebrenes pag. Zebrenes ciems
Ūdensapgādes
sistēmas izbūves gadi
1968. – 1990.
1965. – 1990.
1991. 1972. – 1990.
1972. – 1990.
1978. – 1990.
1987.‐1990.
1975., rekonstrukcija – 2009.
1971.‐1990.
Rekonstrukcija ‐ 2003.
1976.rekonstrukcija – 2009.
1966. ‐ 1990.
Rekonstrukcija 2009.‐2010.
Rekonstrukcija 2011.
1960. – 1990.
1968. ‐ 1990.
1968. – 1990.
1958.1964.1971.1988.2008.
1973. 1987. ‐ 1990.
1987. ‐ 1990.
Rekonstrukcija 2004.
Spiediens sistēmā (atmosfēr
as)
2,0‐2,5
3,0 2,0‐2,5
2,5 1,4 2,5 2,0‐2,5
2,0‐2,5
2,5‐3,0
1,6 4,0‐4,5
2,0‐2,5
2,5‐3,0
3,0 3,5 2,0‐2,5
1,4 2,0‐2,5
2,0‐2,5
2,0‐2,5
2,0‐2,5
2,5
Sacilpojuma
raksturojums
(ir/nav)
Nav Nav Nav Nav Nav Nav Nav Nav Nav Ir Nav Nav Nav Ir Nav Nav Nav Nav Nav Nav Nav Nav
Avāriju skaits gadā
~2 3 ‐ ~3 3 2 1 1 1 1 1 ~1 1 1 3 ~3 2 ~5 1 ~1 ~3 1
Ūdens zudumi (m
3/dnn), pēc
aprēķina
8,6 77,9 2,45 11,7 49,3 22,1 5,9 2,2 13,8 36,3 20,3 1,0 9,6 36,3 23,9 7,7 9,6 9,6 2,4 0,36 0,97 5,6
Ūdens zudumi
(m3/gadā), pēc
aprēķina
3132 28426
895 4278 17994
8066 2159 806 5022 13251
7399 379 3498 13251
8720 2809 3498 3498 882 130 355 2052
101
7.PIELIKUMS. PIESĀRŅOTĀS UN POTENCIĀLI PIESĀRŅOTĀS VIETAS
Nr.p.k.
Vietas nosaukums
Darbības nozare (tips)
Raksturojums
Dobeles pilsēta
1. ZS 51.bataljons, Aizsardzības ministrijas valdījuma objekts, Lauku 98
Vispārīgā valsts dienestu darbība
Pilsētas nomale, purvains, krūmāji, blakus novadgrāvis, ģeoloģiskā situācija‐smilts, kūdra, gruntsūdens‐0,5 m, tuvākā aka‐700 m, tuvākās mājas‐700 m, objektam valsts aizsardzība
2. DUS „Astarte nafta”, Brīvības 60
Automobiļu degvielas mazumtirdzniecība
Tuvākais ezers, dīķis‐120 m, tuvākā upe Bērze‐1,35 km, ģeoloģiskā situācija‐augšējā daļā mūsdienu tehnogēnie nogulumi (~0,6 m) un fluvioglaciālie nogulumi (smiltis), dziļāk morēna (2,0 m dziļumā), gruntsūdens‐2,1‐2,3 m, tuvākā aka‐120 m, tuvākās mājas‐60 m, tuvumā īpaši jutīga teritorija‐ mazdārziņi, teritorijā 3 „uzpildes saliņas”, lietus ūdeņu attīrīšanas iekārtas un administratīvā ēka. Veikti sanācijas darbi
3. SIA „Oktāns” DUS un degvielas bāze, Uzvaras 52
Automobiļu degvielas mazumtirdzniecība
Tuvākā upe, strauts‐130 m, ģeoloģiskā situācija‐virskārtā tehnogēnie nogulumi (1,5‐2,0 m), smilts, grants un oļi, gruntsūdens‐2,6‐3,2 m, tuvākās mājas‐45 m, tuvumā īpaši jutīga teritorija‐ mazdārziņi, Bērzes upe, uzglabā naftas produktus lielā daudzumā
4. Katlu māja Krasta ielā 9
Tvaika un karstā ūdens piegāde
Tuvākā upe‐Bērze, 120 m, ģeoloģiskā situācija‐smilts, gruntsūdens‐1,5 m, tuvākās mājas‐30 m, tuvumā īpaši jutīga teritorija‐Bērzes upe, tvaika un karstā ūdens piegāde, darbojās līdz 1999.g. un izmantoja šķidro kurināmo
5. Mazuta saimniecības katlu māja, Spodrības 4a
Tvaika un karstā ūdens piegāde
Tuvākais ezers, dīķis‐300 m, ģeoloģiskā situācija‐smilts, gruntsūdens‐1,6 m, tuvākās mājas‐50 m, mazuta pārkraušana un glabāšana, katlu mājā izmantots šķidrais kurināmais
6. SIA „Aksioma” DUS, Liepājas šoseja 35
Automobiļu degvielas mazumtirdzniecība
Tuvākais ezers, dīķis‐210 m, tuvākā upe, strauts‐230 m, ģeoloģiskā situācija‐smilts, gruntsūdens‐1,8 m, tuvākā aka‐300 m, tuvākās mājas‐400 m, teritorijā 3 virszemes un 7 pazemes rezervuāri ar kopējo tilpumu 285 m3 un 5 uzpildes vietām, ap kurām ir cietais segums
7. SIA „Lūcija” DUS „Alco A”, Jāņa Čakstes 1
Automobiļu degvielas mazumtirdzniecība
Tuvākais ezers, dīķis‐220 m, tuvākā upe Bērze‐750 m, ģeoloģiskā situācija‐smilts, gruntsūdens‐1,3 m, tuvākā aka‐120 m, tuvākās mājas‐50 m, tuvumā īpaši jutīga teritorija‐mazdārziņi, teritorijā 3 uzpildes punkti, administratīvā ēka, 8 pazemes rezervuāri un lietus notekūdens attīrīšanas ietaises, teritorija asfaltēta
8. A/S „Spodrība”, Dzirnavu 1
Ziepju un mazgāšanas, tīrīšanas un spodrināšanas līdzekļu ražošana
Tuvākā upe Bērze‐10 m, ģeoloģiskā situācija‐smilts, grants, gruntsūdens‐1,2 m, tuvākās mājas‐50 m, tuvumā īpaši jutīga teritorija‐skola, Bērzes upe, mazdārziņi, ķīmiskā rūpnīca darbojas kopš 1960.gada
9. DUS „Relserviss”, Uzvaras 46a
Automobiļu degvielas mazumtirdzniecība
Tuvākā upe Bērze‐150 m, ģeoloģiskā situācija‐smilts, grants, gruntsūdens‐1,3 m, tuvākās mājas‐50 m, tuvumā īpaši jutīga teritorija‐mazdārziņi
10. SIA „Baltijas sveces” Uzvaras 14a
Ķīmiskā rūpnīca Tuvākais ezers, dīķis‐330 m, tuvākā upe Bērze‐300 m, ģeoloģiskā situācija‐smilts, gruntsūdens‐1,5 m, tuvākās mājas‐50 m, ķīmiskā rūpniecība no 1966.gada
11. SIA „Baltijas sveces”, Uzvaras 44
Ķīmiskā rūpnīca Tuvākais ezers, dīķis‐300 m, tuvākā upe Bērze‐220 m, ģeoloģiskā situācija‐smilts, gruntsūdens‐1,3 m, tuvākās mājas‐50 m, tuvumā īpaši jutīga teritorija‐mazdārziņi, ķīmiskā rūpniecība no 1966.gada
12. Defreo, ķīmiskā rūpnīca, Smilšu 2
Ķīmiskā rūpnīca Tuvākais ezers, dīķis‐350 m, tuvākā upe Bērze‐240 m, ģeoloģiskā situācija‐smilts, gruntsūdens‐1,5 m, tuvākās mājas‐40 m
13. SIA „TENAX”, Spodrības 1 un 3
Ķīmiskā rūpnīca Tuvākais ezers, dīķis‐200 m, tuvākā upe‐480 m, ģeoloģiskā situācija‐smilts, gruntsūdens‐2 m, tuvākā aka‐80 m, tuvākās mājas‐150 m, tuvumā īpaši jutīga teritorija‐mazdārziņi, ķīmiskā rūpniecība no 1966.gada
102
Annenieku pagasts
14. SIA „Agro‐Kaķenieki” degvielas bāze, Annenieku ciemā
Automobiļu degvielas mazumtirdzniecība
Tuvākā upe, strauts‐20 m, ģeoloģiskā situācija‐aleirītisks māls, gruntsūdens‐4,5 m, tuvākā aka‐50 m, tuvākās mājas‐50 m, tuvumā īpaši jutīga teritorija‐Bēres upe, 1995.gadā teritorijā bija 10 virszemes rezervuāri ar kopējo tilpumu 130 m3 un 5 uzpildes vietām. Šobrīd teritorijā atrodas kokapstrādes uzņēmums
15. SIA „Agro‐Kaķenieki” degvielas bāze Kaķeniekos
Automobiļu degvielas mazumtirdzniecība
Tuvākā upe, strauts‐150 m, ģeoloģiskā situācija‐smilšmāls,gruntsūdens‐3 m, tuvākās mājas‐150 m, tuvumā īpaši jutīga teritorija‐mazdārziņi, teritorijā 10 virszemes rezervuāri ar kopējo tilpumu 235 m3 un 6 uzpildes vietām. DUS teritorija atrodas mehāniskajā sektorā
Auru pagasts
16. KS „Auru grauds”, „Ziņģi”
Sadedzināšanas iekārtas kaltes apsildīšanai
Kā kurināmais tiek izmantota dīzeļdegviela
17. SIA „Rīgas kombinētās lopbarības rūpnīca”, ferma intensīvai cūku audzēšanai „Kroņauce”, „Pogas”‐1
Cūku ferma Tuvākā upe Jugliņa‐300 m, ģeoloģiskā situācija‐virskārtā aramzeme, tālāk smilts un smilšmāls, dziļāk dolomīti, vēl dziļāk māls, merģelis, tuvākā aka‐artēziskā 300 m, tuvākās mājas‐300 m
18. p/s „Kroņauce” degvielas bāze, Ķirpēnu ciems
Cietā, šķidrā un gāzveida kurināmā un līdzīgu produktu vairumtirdzniecība
Tuvākais ezers, dīķis‐50 m, tuvākā upe‐50 m, ģeoloģiskā situācija‐smilts, gruntsūdens‐1,5 m, tuvākā aka‐50 m, tuvākās mājas‐50 m, tuvumā īpaši jutīga teritorija‐mazdārziņi, upe Ālave, teritorijā 11 virszemes rezervuāri ar kopējo tilpumu 300 m3 un 4 uzpildes vietām
19. P/s „Auri” degvielas bāze
Cietā, šķidrā un gāzveida kurināmā un līdzīgu produktu vairumtirdzniecība
Tuvākā upe, strauts‐50m, ģeoloģiskā situācija‐mālsmilts, gruntsūdens‐1,8 m, tuvākā aka‐150 m, tuvākās mājas‐70 m, objekta tuvumā mazdārziņi, teritorijā 12 virszemes, ar kopējo tilpumu 320 m3 un 4 uzpildes vietām
20. Bijusī PSRS armijas teritorija Gardenē, BA novietne
Bijušās PSRS armijas daļa, teritorijā bīstamo atkritumu glabātuve
Tuvākais ezers, dīķis‐teritorijā, tuvākā upe‐10 m, ģeoloģiskā situācija‐smilšmāls, gruntsūdens‐1,5 m, tuvākā aka‐teritorijā, tuvākās mājas‐50 m, tuvumā īpaši jutīga teritorija‐skola, bērnudārzs, ūdenstornis, tanku garāžu vietā iekārtota toksisko atkritumu glabātuve, darbības ar naftas produktiem un ķīmiskajiem atkritumiem
Bērzes pagasts
21. SIA „G un S”, kokapstrādes cehs „Imantas”
Kokapstrādes iekārtas
Tuvākā upe Bērze‐250 m, ģeoloģiskā situācija‐Q smilšmāls, tuvākā aka‐400 m, tuvākās mājas‐400 m, kokapstrādes iekārtas, kurās pārstrādā vairāk kā 3000 m3 zāģbaļķu gadā, iekārtas koksnes impregnēšanai, kurināmā ražošana no koksnes, t.sk. koka skaidām, koksnes miltiem, granulām, ja izmanto 100 m3 un vairāk izejvielu gadā
22. P/S „Zelta druva” degvielas bāze, Miltiņi
Degvielas bāze Tuvākā upe Bērze‐70 m, ģeoloģiskā situācija‐mālsmilts, gruntsūdens‐1,6 m, tuvākā aka‐200 m, tuvākās mājas‐200 m, tuvumā īpaši jutīga teritorija‐Bērzes upe, teritorijā 10 virszemes rezervuāri ar kopējo tilpumu 500 m3 un 6 uzpildes vietām, pie kurām ir cietais segums
23. SIA „Sandra” degvielas bāze, Šķibes ciems
Degvielas bāze Tuvākā upe‐100 m, ģeoloģiskā situācija‐mālsmilts, gruntsūdens‐1,5 m, tuvākā aka‐50 m, tuvākās mājas‐50 m, tuvumā īpaši jutīga teritorija‐mazdārziņi, teritorijā 12 virszemes rezervuāri ar kopējo tilpumu 320 m3 un 4 uzpildes vietām, pie kurām ir cietais segums
24. Kodinātava, „Kodinātava”
Pesticīdu noliktavu, sēklu kodinātava
Tuvākā upe‐50 m, ģeoloģiskā situācija‐mālsmilts, gruntsūdens‐1,7 m, tuvākā aka‐100 m, tuvākās mājas‐250 m
25. Vērpīši, Miltiņu ciems „Vērpīši”
Slaucamo govju ferma
Tuvākā upe‐20 m, ģeoloģiskā situācija‐mālsmilts, gruntsūdens‐1,8 m, tuvākā aka‐500 m, tuvākās mājas‐350 m
Bikstu pagasts
26. „Apsītes” Degvielas bāze Tuvākā upe‐1,5 km, tuvākais meliorācijas grāvis‐50 m, ģeoloģiskā
103
degvielas bāze, „Apsītes”
situācija‐grants, gruntsūdens‐2,2 m, tuvākā aka‐100 m, tuvākās mājas‐250 m, tuvumā īpaši jutīga teritorija‐dziļurbuma aka, darbojās līdz 1996.gadam
27. „Līvi” pie dz/c pārbrauktuves
Amonjaka glabātuve
Tuvākā upe‐300 m, ģeoloģiskā situācija‐smilts, gruntsūdens‐2 m, tuvākā aka‐200 m, tuvākās mājas‐250 m, tuvumā īpaši jutīga teritorija‐skola, augļu dārzs, šobrīd nedarbojas, bet līdz 1988.gadam cisternās tika uzglabāts amonjaks lauksaimniecības vajadzībām
28. „Muldas” pie kapiem, „Putniņi”
Amonjaka glabātuve
Tuvākā upe Bērze‐200 m, ģeoloģiskā situācija‐aleirīti, māls, gruntsūdens‐2,3 m, tuvākā aka‐100 m, tuvākās mājas‐100 m, tuvumā īpaši jutīga teritorija‐Bērzes upe, šobrīd nedarbojas, bet līdz 1988.gadam cisternās tika uzglabāts amonjaks lauksaimniecības vajadzībām
29. Rekultivējamā atkritumu izgāztuve „Aizupji”
Rekultivēta atkritumu izgāztuve
Tuvākā upe Bikstupīte‐500 m, ģeoloģiskā situācija‐smilts, tuvākā aka‐300 m, tuvākās mājas‐300 m, tuvumā īpaši jutīga teritorija‐Bikstupīte, izgāztuve slēgta 2001.gadā un 2002.gadā rekultivēta
30. „Strazdiņi” Minerālmēslu noliktava
Tuvākā upe‐350 m, ģeoloģiskā situācija‐grants, gruntsūdens‐2,3 m, tuvākā aka‐300 m, tuvākās mājas‐300 m, noliktava darbojās līdz 1994.gadam
Dobeles pagasts
31. Bijušā ķimikāliju noliktava Aizstrautniekos
Bijusī ķimikāliju noliktava
Tuvākā upe‐150 m, ģeoloģiskā situācija‐smilšmāls, gruntsūdens‐2 m, tuvākā aka‐150 m, tuvākās mājas‐150 m, nedarbojas kopš 1993.gada
32. Bijušā ķimikāliju noliktava Lejasstrazdos
Bijusī ķimikāliju noliktava
Tuvākais ezers, dīķis‐150 m, tuvākā upe‐100 m, ģeoloģiskā situācija‐mālsmilts, gruntsūdens‐1,9 m, tuvākā aka‐250 m, tuvākās mājas‐250 m, tuvumā īpaši jutīga teritorija‐dīķis, nedarbojas kopš 1993.gada
33. Minerālmēslu noliktava „Kaijas”
Minerālmēslu noliktava
Tuvākā upe‐50 m, ģeoloģiskā situācija‐smilšmāls, gruntsūdens‐2,1 m, tuvākā aka‐80 m, tuvākās mājas‐80 m, noliktava nedarbojas kopš 1993.gada
34. Rekultivētā atkritumu izgāztuve pie „Glūdaiņiem”
Rekultivēta sadzīves atkritumu izgāztuve
Tuvākā upe, strauts‐80 m, ģeoloģiskā situācija‐mālsmilts, gruntsūdens‐1,8 m, tuvākā aka‐150 m, tuvākās mājas‐150 m, darbojās līdz 2001.gadam, šobrīd rekultivēta
35. Rekultivētā atkritumu izgāztuve Lejasstrazdos
Rekultivēta sadzīves atkritumu izgāztuve
Tuvākā upe, strauts‐70 m, ģeoloģiskā situācija‐smilšmāls, gruntsūdens‐2 m, tuvākā aka‐120 m, tuvākās mājas‐120 m, darbojās līdz 2001.gadam, šobrīd rekultivēta
36. k.s. „Lejasstrazdi” DUS
Degvielas uzpildes stacija
Tuvākais ezers, dīķis‐50 m, tuvākā upe, strauts‐150 m, ģeoloģiskā situācija‐mālsmilts, gruntsūdens‐2,5 m, tuvākā aka‐70 m, tuvākās mājas‐30 m, tuvumā īpaši jutīga teritorija‐dzeramā ūdens urbums, teritorijā 5 virszemes rezervuāri ar kopējo tilpumu 130 m3 un 3 uzpildes vietām
37. Bijušās PSRS naftas bāze
Degvielas bāze Tuvākā upe Bērze‐200 m, ģeoloģiskā situācija‐smilts, gruntsūdens‐2,5 m, tuvākās mājas‐800 m, tuvumā īpaši jutīga teritorija‐Bērzes upe, degvielas cisternas daļēji novāktas
38. ZS IMC poligons, Aizsardzības ministrijas valdījuma objekts, Dobeles virsmežniecības teritorijā
Vispārīgā valsts dienestu darbība
Tuvākā upe Bērze‐300 m, ģeoloģiskā situācija‐smilšmāls, gruntsūdens‐3 m, tuvākā aka‐30 m, tuvākās mājas‐30 m, teritorijai valsts aizsardzība
Jaunbērzes pagasts
39. P/s „Jaunbērze” degvielas bāze, Jaunbērzes pag. Ausmaņa iela 2a
Cietā, šķidrā un gāzveida kurināmā un līdzīgu produktu vairumtirdzniecība
Kopējais aktīvā laika periods‐26 gadi (1970‐1996), tuvākā upe, strauts‐50m, ģeoloģiskā situācija‐smilšmāls, gruntsūdens‐2 m, tuvākā aka‐50 m, tuvākās mājas‐50 m, objekta tuvumā mazdārziņi, teritorijā 13 virszemes un 5 pazemes rezervuāri, ar kopējo tilpumu
104
800 m3 un 5 uzpildes vietām
40. Minerālmēslu noliktava pie „Vidiņiem”
Minerālmēslu noliktava
Tuvākā upe, strauts‐400 m, ģeoloģiskā situācija‐smilšmāls, gruntsūdens‐2 m, tuvākā aka‐50 m, tuvākās mājas‐50 m, tuvumā īpaši jutīga teritorija‐mazdārziņi, bērnudārzs, šobrīd minerālmēsli netiek uzglabāti
41. DUS „Graviņās” Degvielas uzpildes stacija
Tuvākā upe, strauts‐800 m, ģeoloģiskā situācija‐smilšmāls, gruntsūdens‐2 m, tuvākā aka‐400 m, tuvākās mājas‐400 m, DUS darbību sākusi 2004.gadā
Krimūnu pagasts
42. Krimūnu degvielas bāze, „Jaungrāveri”
Degvielas bāze Tuvākā upe Ālave‐300 m, ģeoloģiskā situācija‐smilts, aleirīti, gruntsūdens‐1,8 m, tuvākā aka‐50 m, tuvākās mājas‐300 m, teritorijā 8 virszemes rezervuāri ar kopējo tilpumu 150 m3 un 4 uzpildes vietām (1999.gadā)
43. Akāciju degvielas bāze, „Jaunaudži”
Degvielas bāze Tuvākais ezers, dīķis‐250 m, tuvākā upe Auce‐300 m, ģeoloģiskā situācija‐smilšmāls, gruntsūdens‐2 m, tuvākā aka‐150 m, tuvākās mājas‐150 m, teritorijā 1995.gadā bija 14 virszemes rezervuāri ar kopējo tilpumu 200 m3 un demontētām uzpildes vietām, šobrīd neizmanto
44. Akāciju ķimikāliju noliktava, „Jaunaudži”
Pesticīdu noliktava Tuvākais ezers, dīķis‐250 m, tuvākā upe Auce‐300 m, ģeoloģiskā situācija‐smilšmāls, gruntsūdens‐1,8 m, tuvākā aka‐150 m, tuvākās mājas‐150 m, tuvumā īpaši jutīga teritorija‐mazdārziņi, šobrīd neizmanto
45. SIA „Dobele Agra” minerālmēslu noliktava, lidlauks
Minerālmēslu noliktava
Tuvākā upe‐30 m, ģeoloģiskā situācija‐smilts, gruntsūdens‐1,7 m, tuvākā aka‐700 m, tuvākās mājas‐700 m, tuvumā īpaši jutīga teritorija‐Auces upe, šobrīd izmanto
46. Rekultivētā sadzīves atkritumu izgāztuve, „Galiņi”
Rekultivēta sadzīves atkritumu izgāztuve
Tuvākā upe‐50 m, ģeoloģiskā situācija‐mālsmilts, gruntsūdens‐1,8 m, tuvākā aka‐600 m, tuvākās mājas‐600 m
47. Krimūnu katlu māja
Tvaika un karstā ūdens piegāde
Tuvākais ezers, dīķis‐400 m, tuvākā upe‐100 m, ģeoloģiskā situācija‐mālsmilts, gruntsūdens‐2 m, tuvākā aka‐50 m, tuvākās mājas‐50 m, tuvumā īpaši jutīga teritorija‐dzeramā ūdens ieguves vieta, sākotnēji tika izmantots šķidrais kurināmais, šobrīd katlu māja nedarbojas
48. Vērpju lopu kapsēta „Vērpji”
Lopu kapsēta Tuvākais ezers, dīķis‐250 m, tuvākā upe ‐50 m, ģeoloģiskā situācija‐kūdra, tuvākā aka‐250 m, tuvākās mājas‐250 m, tuvumā īpaši jutīga teritorija‐Vērpju purvs, šobrīd neizmanto
49. Mežiņu minerālmēslu noliktava, „Mežiņi”
Minerālmēslu noliktava
Tuvākā upe‐200 m, ģeoloģiskā situācija‐smilšmāls, gruntsūdens‐2 m, tuvākā aka‐50 m, tuvākās mājas‐40 m, kopš 1990.gada minerālmēsli netiek uzglabāti
50. Glūdas minerālmēslu noliktava, „Glūdas”
Minerālmēslu noliktava
Tuvākā upe‐350 m, ģeoloģiskā situācija‐smilšmāls, gruntsūdens‐2 m, tuvākā aka‐70 m, tuvākās mājas‐70 m, kopš 1990.gada minerālmēsli netiek uzglabāti, noliktava atradās baznīcā
51. Glūdas sēklu kodinātava, „Glūdas”
Sēklu kodinātava Tuvākā upe‐300 m, ģeoloģiskā situācija‐smilšmāls, gruntsūdens‐2 m, tuvākā aka‐50 m, tuvākās mājas‐50 m, tuvumā īpaši jutīga teritorija‐augļudārzs, kopš 1990.gada aktīva darbība nenotiek
52. Akāciju sēklu kodinātava, „Madaras”
Sēklu kodinātava Tuvākā upe‐200 m, ģeoloģiskā situācija‐smilts, tuvākās mājas‐50 m, tuvumā īpaši jutīga teritorija‐mazdārziņi, darbojas arī šobrīd
Naudītes pagasts
53. Apguldes l/s skolas DUS
Degvielas bāze Tuvākais ezers‐ Apguldes ezers 350 m, tuvākā upe, strauts‐200 m, ģeoloģiskā situācija‐smilšmāls, gruntsūdens‐1,8 m, tuvākā aka‐200 m, tuvākās mājas‐50 m, tuvumā īpaši jutīga teritorija‐dzīvojamā teritorija, ezers, teritorijā 9 virszemes rezervuāri ar kopējo tilpumu
105
123 m3 4 uzpildes vietas, ap kurām cietais segums
54. P/s „Naudīte” degvielas bāze
Mehāniskās darbnīcas un degvielas bāze
Tuvākā upe Sesava‐200 m, ģeoloģiskā situācija‐mālsmilts, gruntsūdens‐1,5 m, tuvākā aka‐100 m, tuvākās mājas‐250 m, tuvumā īpaši jutīga teritorija‐ūdenstornis, skola, teritorijā 8 virszemes rezervuāri ar kopējo tilpumu 275 m3, 5 uzpildes vietas, visur cietais segums
55. Ferma „Brakši” Lopu ferma Tuvākais ezers‐250 m, tuvākā upe, strauts‐300 m, ģeoloģiskā situācija‐mālsmilts, gruntsūdens‐1,2 m, tuvākā aka‐200 m, tuvākās mājas‐200 m, tuvumā īpaši jutīga teritorija‐Apguldes dzirnavezers, ferma darbojās līdz 1996.gadam
56. Ferma „Liesmas” Lopu ferma Tuvākā upe‐550 m, ģeoloģiskā situācija‐smilšmāls, gruntsūdens‐1,8 m, tuvākā aka‐50 m, tuvākās mājas‐300 m, tuvumā īpaši jutīga teritorija‐ūdenstornis, ferma darbojās līdz 1998.gadam
57. Naudītes minerālmēslu noliktava
Minerālmēslu noliktava
Tuvākā upe Sesava‐50 m, ģeoloģiskā situācija‐smilts, gruntsūdens‐1 m, tuvākā aka‐300 m, tuvākās mājas‐250 m, tuvumā īpaši jutīga teritorija‐Sesavas upe, izmanto arī šobrīd
58. Ferma „Brieži” Lopu ferma Tuvākais ezers‐650 m, tuvākā upe, strauts‐200 m, ģeoloģiskā situācija‐smilšmāls, gruntsūdens‐1,6 m, tuvākā aka‐50 m, tuvākās mājas‐50 m, tuvumā īpaši jutīga teritorija‐mazdārziņi, ferma darbojas arī šobrīd
59. Ferma „Mūrnieki”
Lopu ferma Tuvākā upe Sesava‐100 m, ģeoloģiskā situācija‐smilts, gruntsūdens‐1,2 m, tuvākā aka‐50 m, tuvākās mājas‐300 m, tuvumā īpaši jutīga teritorija‐mazdārziņi, Sesavas upe, ferma nedarbojas kopš 1989.gada
Penkules pagasts
60. SIA „Penkule” degvielas bāze
Degvielas uzpildes stacija
Tuvākā upe‐250 m, ģeoloģiskā situācija‐mālsmilts, gruntsūdens‐1,8 m, tuvākā aka‐150 m, tuvākās mājas‐50 m, tuvumā īpaši jutīga teritorija‐mazdārziņi, teritorijā 11 virszemes rezervuāri ar kopējo tilpumu 470 m3 un 10 uzpildes vietām, visapkārt cietais segums
61. Šķindeļi‐Krūmiņi Minerālmēslu noliktava
Tuvākā upe Govainis‐200 m, ģeoloģiskā situācija‐mālsmilts, gruntsūdens‐2 m, tuvākā aka‐500 m, tuvākās mājas‐500 m, noliktava darbojas kopš 1985.gada
62. Gateris Pesticīdu noliktava Tuvākā upe Ālave‐200 m, ģeoloģiskā situācija‐mālsmilts, gruntsūdens‐1,6 m, tuvākā aka‐150 m, tuvākās mājas‐150 m, pesticīdu noliktava darbojās līdz 1990.gadam, šobrīd gateris
63. Ķeturi‐atkritumu izgāztuve
Atkritumu izgāztuve Tuvākā upe‐150 m, ģeoloģiskā situācija‐mālsmilts, gruntsūdens‐1,5 m, tuvākā aka‐450 m, tuvākās mājas‐450 m, sadzīves atkritumi karjerā uzkrāti līdz 2001.gadam
Zebrenes pagasts
64. Sadzīves atkritumu izgāztuve
Sadzīves atkritumu izgāztuve
Tuvākā upe‐100 m, ģeoloģiskā situācija‐smilšmāls, gruntsūdens‐2 m, tuvākā aka‐500 m, tuvākās mājas‐500 m, aktīvā laika periods‐1991.‐2003.
65. Minerālmēslu noliktava
Minerālmēslu un ķimikāliju noliktava
Tuvākā upe‐200 m, ģeoloģiskā situācija‐smilšmāls, gruntsūdens‐2 m, tuvākā aka‐600 m, tuvākās mājas‐600 m, objekts darbojās līdz 1992.gadam
66. Bijusī degvielas bāze
Degvielas uzpildes stacija
Tuvākais dīķis‐200 m, tuvākā upe‐200 m, ģeoloģiskā situācija‐mālsmilts, gruntsūdens‐1,8 m, tuvākās mājas‐200 m, tuvumā īpaši jutīga teritorija‐mazdārziņi, DUS darbojās līdz 1992.gadam
Piesārņotās vietas
Nr.p.k.
Vietas nosaukums
Darbības nozares Raksturojums
Dobeles pilsēta
1. SIA „ZemNor”, Uzvaras 14e
Minerālmēslu un slāpekļa savienojumu
Tuvākais ezers 150 m, tuvākā upe, strauts‐400 m, ģeoloģiskā situācija‐uzbērta grunts, kam seko putekļaina, ar ūdeni piesātināta smilts un mālsmilts, gruntsūdens‐2,5 m, tuvākā
106
ražošana, lauksaimnieciskie pakalpojumi
aka‐150 m, tuvākās mājas‐200 m, noliktavu teritorija ir daļēji noklāta ar cieto segumu un tajā iebūvēti horizontāli virszemes ūdeņu savācēji kolektori
Auru pagasts
2. Atkritumu izgāztuve „Lemkini”
Lielākā Dobeles raj.atkritumu izgāztuve (rekultivēta)
Tuvākais ezers, dīķis‐250 m, tuvākā upe, strauts‐meliorācijas grāvji ierobežo izgāztuvi, ģeoloģiskā situācija‐mālsmilts, māls un smilšmāls, gruntsūdens‐0,5 m, tuvākā aka‐300 m, tuvākās mājas‐300 m, tuvumā ir īpaši jutīga teritorija‐purvs
Potenciāli nepiesārņotas vietas
Nr.p.k.
Vietas nosaukums
Darbības nozares Raksturojums
Dobeles pilsēta
1. ZS 51.bataljons, mācību centrs, Aizsardzības ministrijas valdījuma objekts, Lauku 15 un Kazarmu 2 un 6
Pilsētas teritorijā, Padomju armijas bijušās ēkās
Tuvākais dīķis‐Lāču, 2000 m, tuvākā upe‐Bērze, 1000 m, smilšmāls, mālsmilts, gruntsūdens‐2,0 m, tuvākās mājas‐400 m, tuvumā ir īpaši jutīga teritorija‐purvs
Bērzes pagasts
2. SIA „BAKA PRO” zivju pārstrādes cehs, Šķibes iela 15a
Iekārtas zivju un vēžveidīgo produktu ražošanai, t.sk. konservētu un saldētu produktu ražošanai
‐
107
Dobeles novada attīstības programma 2014.‐2020.gadam
PAŠREIZĒJĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS
Izstrādātājs –SIA „Reģionālie Projekti”
Kontakti: Rūpniecības iela 32b – 502, Rīga, LV – 1045, Latvija.
Tel.: +371 67 32 08 09, Fakss: +371 67 32 09 07
www.rp.lv
Top Related