A.Sauhats, G.Pašnins, A. Ut�ns
AUGSTSPRIEGUMA 110 - 220 kV ELEKTROP�RVADES L�NIJU AIZSARDZ�BA “LIDA”
TEHNISKAIS APRAKSTS
SATURS 1. PAMATRAKSTUROJUMU UN PIELIETOJUMA SF�RA. ........................................101
1.1. Galven�s funkcijas...........................................................................................101 1.1.1. Aizsardz�bas. .....................................................................................101 1.1.2. Autom�tikas.......................................................................................101 1.1.3. Rezerv�šanas. ....................................................................................101
1.2. Servisfunkcijas..................................................................................................102 2. AIZSARDZ�BAS “LIDA” TEHNISKIE DATI..............................................................201 3. �R�JO PIESL�GUMU SH�MA..................................................................................301 4. AIZSARDZ�BAS “LIDA” DARB�BAS APRAKSTS. ................................................401
4.1. Ievads................................................................................................................401 4.2. Garendiferenci�l� str�vas aizsardz�ba (GDA). ................................................401
4.2.1.Darb�bas princips. ...............................................................................401 4.2.2.Datu apmai�a......................................................................................401 4.2.3. Aizsardz�bas nostr�des raksturl�knes.................................................403 4.2.4.Aizsardz�bas darba algoritms..............................................................405 4.2.5. Diferenci�l�s aizsardz�bas blo��šanas...............................................405 4.2.6. Diferenci�l�s aizsardz�bas papildu funkcijas.....................................407 4.2.7. GDA puskomplektu GPS sinhroniz�cija. ..........................................408
4.3. Distantaizsardz�ba (DA). ..................................................................................411 4.3.1. Palaišanas organs. ..............................................................................411 4.3.2. Boj�juma veida un boj�to f�zu identific�šanas org�ns......................411 4.3.3. Distantm�rorg�nu darb�bas princips. .................................................412 4.3.4. Daudzpak�pju aizsardz�bas izveidošana............................................412 4.3.5. Blo��šana pie spriegum��žu boj�jumiem. .......................................413 4.3.6. Blo��šanas princips pie sv�rst�b�m...................................................414 4.3.7. Darb�ba pie tuviem �ssl�gumiem. ......................................................414
4.4. Zemessl�gumu str�vas aizsardz�ba (ZSA)........................................................418 4.5. Maksim�l�s str�vas aizsardz�ba (MSA). ..........................................................420 4.6. P�rslodzes aizsardz�ba (PSA) . .........................................................................421 4.7. Aizsardz�bu darb�bas pa�trin�šana. ..................................................................422 4.8. Autom�tisk� atk�rtot� iesl�gšana(AAI)............................................................423 4.9. Sl�dža boj�juma aizsardz�ba (SBA). ................................................................426 4.10. Boj�juma vietas noteikšana. ...........................................................................427
5. IZEJAS RELEJI...............................................................................................................501 6. DISKR�TIE IEEJAS SIGN�LI. .....................................................................................601 7. VAD�BAS PANELIS. .....................................................................................................701
7.1. Ier�ces iestat�jumi..............................................................................................701 7.2. Inform�cijas izvešana ier�ces indikator�...........................................................703
8. CIPARU OSCILOGRAFA FUNKCIJA..........................................................................801 9. RE�L� LAIKA PULKSTENIS, SINHRONIZ�ŠANA. ................................................901 10. DATU APMAIA AR PERSON�LO DATORU........................................................1001 11. AIZSARDZ�BAS “LIDA” IESTAT�JUMU TABULA.................................................1101
PAMATRAKSTUROJUMU UN PIELIETOJUMA SF�RA
101
1. PAMATRAKSTUROJUMU UN PIELIETOJUMA SF�RA. Aizsardz�ba “LIDA” paredz�ta 110-220 kV t�klu gaisvadu l�niju aizsardz�bai.
1.1. Galven�s funkcijas.
1.1.1.Aizsardz�bas.
� Diferenci�l� str�vas aizsardz�ba. � 5 - zonu distantaizsardz�ba pret starpf�žu �ssl�gumiem. � 5 - zonu distantaizsardz�ba pret zemessl�gumiem. � 2 - pak�pju maksim�l�s str�vas aizsardz�ba. � 2 - pak�pju p�rslodzes aizsardz�ba. � 4 - pak�pju zemessl�gumu str�vas aizsardz�ba. � Blo��šana pie sv�rst�b�m. � Blo��šana spriegum��zu boj�jumiem. � Sl�dža boj�juma aizsardz�ba.
1.1.2. Autom�tikas.
� Autom�tisk� atk�rtot� iesl�gšana (AAI). 2- k�rt�ga tr�sf�zu autom�tisk�
atk�rtot� iesl�gšana ar sinhronisma un spriegumkontrol�m.
1.1.3. Rezerv�šanas.
� Sl�dža boj�juma rezerv�šana. � Kop�u aizsardz�bas rezerv�šana.
PAMATRAKSTUROJUMU UN PIELIETOJUMA SF�RA
102
1.2. Servisfunkcijas. Ier�ces servisa funkciju saraksts ir uzr�d�ts tabul� 1.1.
Servisa funkciju vair�kums ir pieejams operatoram k� uz vietas (vad�ba ar ier�ces pog�m un inform�cijas atspoguošana ieb�v�t� indikator�), t� ar� no att�luma (pie person�l� datora, piesl�gta tieši pie ier�ces vai pa t�lru�a kan�liem).Ier�ces servisa funkciju nodrošin�jumam ir izstr�d�ta attiec�ga person�la datora programmat�ra: � “Remilink” programma – sakaru programma, kura nodrošina inform�cijas apmai�u starp
person�lo datoru un ier�ci, t� ir apg�d�ta ar iestat�jumu redaktoru; � “Smoky” programma, paredz�ta oscilogrammu caurskat�šanai, aizsardz�bas darba
anal�zei, vektora diagrammu uzb�vei, harmoniskai un sign�lu simetrisko komponenšu anal�zei.
Ier�ces servisa funkcijas
Tabula 1.1.
Ier�ces funkcijas Atspoguošana ieb�v�t� indikator�, vad�b� ar pog�m
Atspoguošana person�laj� dator�, vad�ba izmantojot
programmat�ru Notikumu sarakstu veidošana aizsardz�bas un autom�tikas darb�bai un �r�jiem vad�bas sign�liem
Notikumu caurskate Notikumu caurskate - “Remilink”
Analogo sign�lu pašreiz�jo efekt�vo v�rt�bu apr��ins un diskr�to sign�lu st�voka apskate Caurskate Caurskate – “Remilink”
Analogo sign�lu moment�no v�rt�bu, diskr�to sign�lu st�voka un aizsardz�bas darba procesa re�istr�cija un ierakst�šana oscilogramm�s
Oscilogrammu caurskate-
“Smoky”
Oscilogrammu, glab�tu ier�c�, saraksta veidošana un oscilogrammu p�rs�t�šana person�laj� dator�
Oscilogrammu saraksta
caurskate, oscilogrammu ieraksts dator� – “Remilink”
Darbs ar ier�ces iestat�jumiem Caurskate un izmai�a Caurskate un izmai�a – “Remilink”
Darbs ar ier�ces iestat�jumu grup�m Akt�v� iestat�jumu grupa –
atspoguošana un izmai�a no �r�jiem diskr�tiem sign�liem
Akt�v� grupa atspoguošana – “Remilink”
Boj�juma veida un att�luma l�dz boj�juma vietai noteikšana Rezult�tu caurskate Rezult�tu caurskate –
“Remilink”
Astronomisk� laika izr�de, to korekcija un sinhroniz�šana no �r�ja sign�la / komandas
Caurskate un izmai�a, sinhroniz�šana no diskr�t�
ieeja
Caurskate, sinhroniz�šana ar person�l� datora laiku –
“Remilink” Pamat bloku darba k�rt�bas nep�rtraukta test�šana
Boj�juma signaliz�cija, boj�juma c�lo�a uzr�di
Ier�ces operat�v�s barošanas kontrole
Atz�m�šana un barošanas atsl�gšanas / piesl�gšanas
laika uzr�d�šana, signaliz�cija
Ier�ces barošanas atsl�gšanas / piesl�gšanas laika
atspoguošana – “Remilink”
AIZSARDZ�BAS “LIDA” TEHNISKIE DATI.
201
2. AIZSARDZ�BAS “LIDA” TEHNISKIE DATI.
Tehnisk�s iesp�jas Kontrol�jamo analogo sign�lu skaits 10 Kontrol�jamo diskr�to sign�lu skaits 20 Izejas releju skaits 17 Glab�jamo iestat�jumu grupu skaits 4
Analogie sign�li
Nomin�la sign�la frekvence fnom 50 Hz Frekven u diapazons 45-55 Hz Analogciparu p�rveidošanas frekvence 1000 Hz
Sprieguma ieejas
Nomin�lais spriegums Unom 57V Pat�ri�š sprieguma ��d�s <0,5 VA uz f�zi Dinamiskais diapazons 0,05-1,6 Unom M�r�jumu neprecizit�te (pie f nom): U � Unom U � U nom
<1,5% Unom <1,5% U
Maksim�lais spriegums: ilgstoši �slaic�gi (<5sek.)
1,6 Unom 2 Unom
Str�vas ieejas
Nomin�l� str�va Inom 1A vai 5 A Pat�ri�š str�vas ��d�s <0,5 VA uz f�zi Dinamiskais diapazons 0,01 – 35 Inom M�r�jumu neprecizit�te (pie f nom): I � Inom I � Inom
<2% Inom <2% I
Maksim�la str�va: ilgstoši �slaic�gi (<3sek.)
2 Inom
35 Inom
Diskr�tie sign�li L�dzspriegums (Ulog) = ( 180 - 240) V
Ieejas pretest�ba 68 kOhm
AIZSARDZ�BAS “LIDA” TEHNISKIE DATI.
202
Izejas kontakti
Skaits 17 Komut�cijas sp�ja 0,15 A, 220 V DC
Pulkstenis un kalend�rs
Iekš�jais kalend�rs 2000 – 2099 gads Pulkste�a neprecizit�te 3 ms/min pie 25 0 C
Temperat�ras diapazons
Glab�šanas -400C l�dz 700C Darba -50 C l�dz 500 C
�����������������
Tips RS 232 �trums str�d�jot caur mod�mu 300-4800 bodi
Operat�v� barošana
L�dzspriegums vai mainspriegums Uop 110 – 250 V Pat�ri�š barošanas ��d� � 25 VA
Izol�cija
Izol�cijas starp galvaniski atdal�t�m ��d�m p�rbaude 1,5 kV 1 min. laik� Izol�cijas pretest�ba � 10 M� ar 1000 V
Gabar�ti un masa
Gabar�ti 315x265x250 Masa � 10 kg
�R�JO PIESL�GUMU SH�MA
301
3. �R�JO PIESL�GUMU SH�MA.
X2 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10
IA IA*kop. IB IB*kop. IC IC * kop. 3Io1 3Io2
11 12 13 14 15 16 17 18 19 20
Ua Ua*kop. Ub Ub*kop. Uc Uc * kop.
3Uo1 3Uo2
Serial number 0999
X1
X3
X4
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
BI 1 BI 2 BI 3 BI 4 U log( - ) BI 5 BI 6 BI 7 BI 8 U log( - ) BI 9 BI 10 BI 11 BI 12 U log( - ) BI 13 BI 14 BI 15 BI 16 U log( - )
U log(+)
U log(+)
U log(+)
U log(+)
X5
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
BI 17 BI 18 BI 19 BI 20 U log( - )
U
log(+)
X7
3Io||1 3Io||2
U11 U12
1
2
3
4
5 6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
BO 1 BO 1 BO 2 BO 2 BO 3 BO 3 BO 4 BO 4 BO 5 BO 5 BO 6 BO 6 BO 7 BO 7 BO 8 BO 8
X6
1
2
3
4
5 6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
BO 9 BO 9 BO 10 BO 10 BO 11 BO 11 BO 12 BO 12 BO 13 BO 13 BO 14 BO 14 BO 15 BO 15 BO 16 BO 16
X8
BO 17 BO 17
Uop
Ia kop Ia*
Ib*
Ic*
Ib kop
Ic kop
Ua kop
Ub kop
Uc kop
GPS
AIZSARDZ�BAS “LIDA” DARB�BAS APRAKSTS.
401
4. AIZSARDZ�BAS “LIDA” DARB�BAS APRAKSTS.
4.1. Ievads.
Elektrop�rvades l�niju kompleks� aizsardz�ba realiz� 110-220 kV l�niju diferenci�l� str�vas aizsardz�bu , distantaizsardz�bu pret visu veidu �ssl�gumiem , zemessl�gumu str�vas aizsardz�bu , maksim�l�s str�vas aizsardz�bu starpf�žu �ssl�gumiem un p�rslodzes aizsardz�bu un ir apg�d�ta ar autom�tikas funkcij�m (tr�sf�zu autom�tisk� atk�rtot� iesl�gšana ar sinhronisma kontroli un spriegumu kontroli, sl�džu boj�juma rezerv�šana). Aparat�ra veidota uz mikroprocesoru tehnikas elementu b�zes un, t�tad, inform�cijas apstr�dei izmanto ciparu principus un caur t�lru�a sakaru kan�liem var tikt piesl�gta pie energosist�mas relejdienesta datoriem.
4.2. Garendiferenci�l� str�vas aizsardz�ba (GDA).
4.2.1.Darb�bas princips. L�nijas mikroprocesoru diferenci�l� str�vas aizsardz�ba sast�v no diviem puskomplektiem, kurus uzst�da l�nijas abos galos; sakaru kan�ls tos savieno sav� starp�. Aizsardz�ba izveidota p�c principa “Master / Master” – abi puskomplekti ir vienl�dz�gi. Apr��inot diferenci�l�s str�vas tiek izmantoti f�žu str�vu vektori abos l�nijas galos. Datu apmai�u starp puskomplektiem veic caur ciparu optisko sakaru kan�lu ar �trumu 64 kbit/s.
4.2.2.Datu apmai�a. Inform�cijas apmai�a starp puskomplektiem notiek nos�tot datu paketes virknes form�t�. Katr� paket� ietilpst f�žu str�vu ortogon�l�s komponentes, laika iez�mes, kuras ir nepieciešamas sakaru kan�la kav�juma apr��inam, inform�cija par palaišanas elementa st�vokli, inform�cija par str�vmai�u pies�tin�šanu, k� ar� papildus dati, kuri nodrošina datu paketes autentiskumu. Ier�ces pievienošana pie sakaru kan�la notiek caur protokolu konvertoru “ACPAR” – att.4.1.
Att.4.1. Ier� u “LIDA 32/15” un “ACPAR” savienošanas sh�ma.
ACPAR
1 4 5 8 9
Lida 32/15 RS-422
GND TX+ TX- RX+ RX-
X3
1 4 5 8 9
GND RX+ RX- TX+ TX-
AIZSARDZ�BAS “LIDA” DARB�BAS APRAKSTS.
402
Lai nodrošin�tu datu apmai�u abos puskomplektos ir nepieciešams iestat�t sekojošie iestat�jumi:
Tabula 4.1.
Iestat�jumu grupa – “Visp�r�jie iestat�jumi”
Nosaukums, iestat�juma numurs
Iestat�juma v�rt�ba
UART iest. Nr.:5006
Speed = 57,6 kBod
UART iest. Nr.:5007
Parity = even
UART iest. Nr.:5008
Status = Master/Slave
J� vienam GDA puskomplektam iestat�jums Nr.:5008 “UART Status = Master”, tad otram puskomplektam tam iestat�jumam j�b�t “UART Status = Slave”.
Protokola konvertora “ACPAR” iestat�jumi tiek iestat�ti atbilstoši “Ier�ces “ACPAR” tehniskajam aprakstam”. Datu apmai�as laik� tiek veikta inform�cijas autentiskuma kontrole. Gad�jum� ja tiek atkl�tas k�das, tiek konstat�ts sakaru kan�la boj�jums, un nostr�d� sign�lrelejs BO16 un ier�c� ieb�v�t� indikator� tiek izgaismots pazi�ojums:
L�nijas abu galu str�vu m�r�jumu sinhroniz�cijai katrs puskomplekts apr��ina sakaru l�nijas kav�juma laiku. Pie tam tiek dom�ts, ka sakaru kan�ls ir simetrisks, tas ir: p�rraid�mas inform�cijas kav�juma laiks ir vien�ds uztveramas inform�cijas kav�juma laikam. Sakaru kan�la nesimetrija var ietekm�t aizsardz�bas darbsp�ju. Pieaujam�s nesimetrijas v�rt�bu var noteikt izejot no konkr�tiem iestat�jumiem, kuri noteic aizsardz�bas nostr�des raksturl�kni.
****************** UZMANIBU !!!
GDA: Sakaru Partrauk.
AIZSARDZ�BAS “LIDA” DARB�BAS APRAKSTS.
403
4.2.3. Aizsardz�bas nostr�des raksturl�knes.
Nostr�des raksturl�kne ir par�d�ta att�l� 4.2. Diferenci�l�s aizsardz�bas darbs ir noteikts ar sekojošiem iestat�jumiem:
Tabula 4.2.
Iestat�jumu grupa – “Iestat. grupa N. x ” - (x = 1÷4).
Iestat�juma numurs Iestat�juma apz�m�jums Iestat�jumu diapazons
Solis
iestat�jums Nr.: x098
GDA pal. skaits = __
4 ÷ 12
1
iestat�jums Nr.: x099
I dif.min = _,__Inom
0,10 ÷ 1,00
0,01
iestat�jums Nr.: x100
I par.(1-2)=__,__Inom
0,10 ÷ 35,00
0,01
iestat�jums Nr.: x101
tg (Alfa1) = _,__
0 ÷ 2,00
0,01
iestat�jums Nr.: x102
tg (Alfa2) = _,__
0 ÷ 4,00
0,01
iestat�jums Nr.: x103
tg (Alfa3) = _,__
0,50 ÷ 6,00
0,01
iestat�jums Nr.: x104
I piesat. =__,__Inom
0,10 ÷ 20,00
0,01
iestat�jums Nr.: x105
I(100Hz)=___%I(50Hz)
15 ÷ 100
1
iestat�jums Nr.: x106
(kTA2/kTA1) = _,___
0,100 – 2,000
0,001
iestat�jums Nr.: x107
GDA funkcija
akt�v� / neakt�v�
-
AIZSARDZ�BAS “LIDA” DARB�BAS APRAKSTS.
404
Katras f�zes diferenci�l� str�va tiek apr��in�ta ,ka abu puskomplektu f�žu str�vu vektoru summa:
21 IIIdif��� �� .
Bremz�šanas str�va tiek apr��in�ta , ka abu puskomplektu f�žu str�vu skal�r� summa
d�lit� uz divi: 2/)( 21 IIIbremz �� ,
kur I1, I2 – pirm� un otr� puskomplekta f�žu str�vas.
Norm�l� rež�m� raksturl�k�u “Posma1, Posma2” bremz�šanas intensit�ti noteic iestat�jumi: Idif min, Ipar(1-2), tg(Alfa1), tg(Alfa2) (att.4.2.). Lai atmestu diferenci�lo str�vu apr��ina nepareizus rezult�tus kad l�nijas str�vmai�i pies�tin�s, aizsardz�ba apr��ina f�žu str�vu otr�s harmonikas v�rt�bu. Str�vmai�u pies�tin�šanu konstat� kad ir izpild�ti divi nosac�jumi: � f�žu str�vas pamatharmonikas v�rt�ba p�rsniedz iestat�jumu
I > I piesat. � otras harmonikas v�rt�bas procentu�lais sam�rs ar pirm�s harmonikas v�rt�bu
p�rsniedz iestat�jumu I(100Hz) = xx % I(50Hz).
Str�vmai�iem pies�tinoties aizsardz�bas darbs notiek p�c raksturl�knes “Posma3” ar
iestat�jumu tg(Alfa3).
Att.4.2. Diferenci�l�s aizsardz�bas nostr�des raksturl�knes.
Idif.min
Idif
Ibremz.
Alfa2
Alfa1
Alfa3
Posma3
Posma2
Posma11
Ip�rej. (1-2)
AIZSARDZ�BAS “LIDA” DARB�BAS APRAKSTS.
405
4.2.4.Aizsardz�bas darba algoritms.
Katrs aizsardz�bas puskomplekts izpilda diferenci�lo str�vu vektoru apr��inu un to sal�dzin�šanu ar bremz�šanas str�v�m atbilstoši izv�l�tai darba raksturl�knei. Datu pakešu pien�kšanas interv�ls ir 4 ms pie sakaru kan�la caurlaides sp�jas 64 kbit/s.
Pie nosac�juma izpildes Idif > Ibremz nostr�d� aizsardz�bas palaišanas elements. Lai aizsardz�ba nostr�d�tu uz sl�dža atsl�gšanu (relejs BO1) ir nepieciešams vair�ku palaišanas nosac�jumu esam�bas apstiprin�jums. Apstiprin�jumu skaits tiek noteikts ar iestat�jumu “GDA pal.skaits”. Jebkura puskomplekta nostr�de uz sl�dža atsl�gšanu izsauc otra puskomplekta palaišanas elementa nostr�di neskatoties uz nosac�juma Idif > Ibremz izpildi. Ja k�ds no puskomplektiem p�riet uz darbu p�c raksturl�knes “Posma3” (str�vmai�iem pies�tinoties), tad ar� otrais puskoplekts autom�tiski tiek p�rsl�gts uz darbu p�c raksturl�knes “Posma3” (att.4.2).
Iestat�jums “kTA2/kTA1” auj abu l�nijas galu str�vas reduc�t pie viena m�roga gad�jum� ja abu l�nijas galu str�vmai�u transform�cijas koeficienti vai puskomplektu nomin�las str�vas atš�iras. Pret�ja gala puskomplekta “kTA2” tiek apr��in�ta: kTA2 = kTA * Inom2, kur kTA - pret�ja gala puskomplekta str�vmai�u transform�cijas koeficients, Inom2 - pret�ja gala puskomplekta nomin�la str�va (1 vai 5 A). Sav�ja gala puskomplekta “kTA1” tiek apr��in�ta: kTA1 = kTA * Inom1, kur kTA - sav�ja gala puskomplekta str�vmai�u transform�cijas koeficients, Inom1 - sav�ja gala puskomplekta nomin�la str�va (1 vai 5 A). Ar iestat�jumu “GDA funkc.” (akt�v� / neakt�v�) diferenci�lo aizsardz�bu var izvest no darba.
4.2.5. Diferenci�l�s aizsardz�bas blo�šanas.
Lai nov�rstu diferenci�l�s aizsardz�bas k�daino nostr�di lielas nebilances str�vas rezult�t� norm�laj� rež�m� vai sakaru l�nijas kav�juma laika izmai�as rezult�t�, aizsardz�ba ir apg�d�ta ar div�m blo��šan�m:
1. blo��šana p�c nebilances str�vas; 2. blo��šana p�c fakta, ka sakaru l�nijas kav�juma laiks iziet �rpus pieaujam�m
robež�m.
Blo�šana p�c nebilances str�vas ir noteikts ar sekojošiem iestat�jumiem:
Tabula 4.3.
Iestat�juma numurs Iestat�juma apz�m�jums Iestat�jumu diapazons
Solis
iestat�jums Nr.: x108
Ineb.maks= _,__ Inom 0,05 – 0,50 0,01
iestat�jums Nr.: x109 Tneb.maks = _,_ s
1,0 ÷ 9,9
0,1
AIZSARDZ�BAS “LIDA” DARB�BAS APRAKSTS.
406
iestat�jums Nr.: x110
Ineb.blok.**********
akt�v�/neakt�v�
-
Blo��šana iest�jas, ja laik� garum�, noteikt� ar iestat�jumu “Tneb.maks”, diferenci�l�s str�vas v�rt�ba p�rsniedz iestat�jumu “Ineb.maks”.
Blo��šanas gad�jum� nostr�d� sign�lrelejs BO16 un indikator� par�d�s zi�ojums:
Atbilstoši iestat�juma “Ineb.blok” v�rt�bai (akt�v� / neakt�v�) blo��šana p�c nebilances str�vas var b�t akt�va, tad diferenci�l� aizsardz�ba tiek blo��ta, vai neakt�va, tad diferenci�l� aizsardz�ba nerea�� uz blo��šanu.
Blo�šana p�c fakta, ka sakaru l�nijas kav�juma laiks iziet �rpus pieaujam�m robež�m, tiek noteikta ar iestat�jumiem tabul� 4.4.
Tabula 4.4.
Iestat�juma numurs Iestat�juma apz�m�jums Iestat�jumu diapazons
Solis
iestat�jums Nr.: x111
kanal T/2 nom=_,__ ms 0,01 – 9,99 0,01
iestat�jums Nr.: x112
kanal T/2 dlt=_,__ ms
0,01 – 6,00
0,01
iestat�jums Nr.: x113
kanalT blok**********
akt�v� / neakt�v�
-
Blo��šana iest�jas, kad sakaru l�nijas kav�juma laika novirze no iestat�juma “kanal T/2 nom” p�rsniedz iestat�jumu “kanal T/2 dlt”. Rezult�t� nostr�d� sign�lrelejs BO16 un indikator� par�d�s zi�ojums:
Atbilstoši iestat�juma “kanal T blok” v�rt�bai (akt�v� / neakt�v�) blo��šana p�c fakta, ka
****************** UZMANIBU !!!
GDA:Idif.>Ineb.maks
****************** UZMANIBU !!!
GDA:Tkan <> Tkan nom
AIZSARDZ�BAS “LIDA” DARB�BAS APRAKSTS.
407
sakaru l�nijas kav�juma laiks iziet �rpus pieaujam�m robež�m, var b�t akt�va, tad diferenci�l� aizsardz�ba tiks blo��ta, vai neakt�va, tad diferenci�l� aizsardz�ba nerea�� uz blo��šanu. Iestat�jumu “kanal T/2 nom” var uzdot div�j�di:
� ja sakaru l�nijas kav�juma laiks ir zin�ms, iestat�jumu var iestat�t iestat�jumu rež�m�, uzliekot attiec�go iestat�juma “kanal T/2 nom” v�rt�bu;
� ja sakaru l�nijas kav�juma laiks nav zin�ms, var p�rierakst�t sakaru l�nijas re�lo kav�juma laiku, kurš j�uzskata k� jauna iestat�juma “kanal T/2 nom” v�rt�ba. Priekš tam ir nepieciešams ieiet iestat�jumu rež�m� un iev�st paroli Password = 022. Rezult�t� tiks atsvaidzin�ti iestat�jumi “kanal T/2 nom” visiem etriem iestat�jumu grup�m.
4.2.6. Diferenci�l�s aizsardz�bas papildu funkcijas.
Katr� puskomplekt� ir paredz�ta iesp�ja vad�t cita puskomplekta izejas relejus (BO12; BO13; BO14; BO15) aktiviz�jot lo�isk�s ieejas (BI17; BI18; BI19; BI20). Lo�isk�s ieejas BI17; BI18; BI19; BI20 rea�� tikai uz sprieguma padošanu un noved pie cita puskomplekta attiec�ga BO nostr�des uz laiku, kuru nos�ka iestat�jums: iestat�jums N:5009 “BO(12-15)Imp.=_,_ s”.
Š� funkcija str�d� neatkar�gi no diferenci�l�s aizsardz�bas, tas ir vienm�r, kad ir sakaru kan�ls starp puskomplektiem. Viena puskomplekta lo�isko ieeju atbilst�ba otr� puskomplekt� bin�raj�m izejam ir par�d�ta att�l� 4.3.
Att.4.3.
Lida 32/15
BI 17
BO 13
Lida 32/15
BI 17 BO 12
BI 18 BO 13
BI 19 BO 14
BI 20 BO 15
BO 12
BO 14
BO 15
BI 18
BI 19
BI 20
BO(12-15)Imp
AIZSARDZ�BAS “LIDA” DARB�BAS APRAKSTS.
408
4.2.7. GDA puskomplektu GPS sinhroniz�cija
Izmantojot sinhroniz�cijas sign�lu no GPS modua var sinhroniz�t GDA puskomplektu m�r�jumus, kurus neiespaido sakaru kan�lu laika aizture un nesimetrija. Garendiferenci�l�s
aizsardz�bas, izmantojot GPS sinhroniz�ciju, principi�l� sh�ma parad�ta Att.4.4. .
Att.4.4. GDA izmantojot GPS sinhroniz�ciju
GPS modulis uztver inform�ciju no zemes pavado�iem un izdod sinhroniz�cijas impulsu
un prec�za laika sign�lus. Diferenci�l�s aizsardz�bas abi puskomplekti GDA1 UN GDA2 veic kontrolejamo lielumu (str�vu un spriegumu) apstr�di sinhroniz�cijas impulsa no GPS modua pien�kšanas moment�. T�d� veid� abi puskomplekti apmain�s ar f�zu str�vu ortogon�l�m komponent�m, kuras ir sinhroniz�tas laik�. GPS modulis s�ta sinhroniz�cijas impulsu katras 10 ms; t�p�c, ja inform�cijas p�rraides aizture no viena puskomplekta uz otru nep�rsniedz 10 ms, tad š� aizture neiespaido diferenci�l�s aizsardz�bas darbu. GPS modua pievienošanas sh�ma ir par�d�ta Att.4.5. Aizsardz�ba nep�rtraukti kontrol� GPS sinhroniz�cijas esam�bu un, ja jebkur� puskomplekt� sinhroniz�cijas impulss nepar�d�s, aizsardz�ba autom�tiski p�riet rež�m�, kur� sakaru kan�la laika aizture tiek apr��in�ta. Kad sinhroniz�cijas sign�li no jauna par�d�s abos puskomplektos, aizsardz�ba autom�tiski p�riet sinhroniz�to datu apmai�as rež�m�. T�d� veid� GPS sinhroniz�cijas esam�ba / paž�šana neiespaido aizsardz�bas darba gatav�bu.
GPS modua darba parametrus var kontrol�t uz ier�c�s ieb�v�t� indikatora “Monitor” rež�m� (sk. p.7.2). Uz displeja tiek izvad�ta sekojoša inform�cija par GPS modua darb�bu:
~ ~
GDA1 GDA2
Sakaru kan�ls
GPS modulis
GPS modulis
GPSstatus= ********* GPS mode = ********* Antenna = **********
NtrackSAT = **
AIZSARDZ�BAS “LIDA” DARB�BAS APRAKSTS.
409
Ja puskomplektam ir GPS sinhroniz�cija, t� displej� tiek izvad�ta sekojoša inform�cija:
GPS modua antenas st�voklis atspoguots sekojoši: “Antenna = normal” – antena ir
piesl�gta un funkcion�, “Antenna = overcur./undercur./no bias” – antenas kabel� �ssl�gums vai p�rtraukums.
Pavado�u skaits, ar kuriem GPS modulis uztur sakarus, par�d�ts uzrakst�: “NtrackSAT = XX”. GPS norm�lam darbam ir nepieciešams, lai nov�roto pavado�u skaits b�tu vair�k par 2.
Ja starp “Lida 32/15” un GPS moduli nav sakaru kan�la, displej� par�d�s inform�cija:
Ar� sinhroniz�tu datu apmai�as starp puskomplektiem esam�ba tiek atspoguota displej� “GPS sync. = aktiva” :
Sinhroniz�to datu apmai�as rež�m� (“GPS sync. = aktiva”) netiek veikts sakaru kan�la aiztures apr��ins “kanala T/2 = 0,00 ms”, t�p�c aizsardz�bas blo��šana p�c sakaru kan�la aiztures novirzes fakta tiek izvesta no darb�bas (sk.p.4.2.5). Bez sinhroniz�cijas impulsa, GPS modulis uztver no pavado�iem un nodod ier�cei “Lida 32/15” vienota prec�z� laika “Coordinated Universal Time” v�rt�bu. Nepieciešama nob�de no vienot� prec�z� laika tiek iestat�ta ar “iestat�jums N:5010, GMT offset = +__ h”. Latvijai š� nob�de ir: “GMT offset = +03 h”. Sa�emot no GPS modua datus par vienotu laiku, ier�ces “Lida 32/15” iekš�jais astronomiskais taimeris tiek iestat�ts atbilstoši šim laikam.
GPSstatus= NarrowBand GPS mode = Pos.Hold
Antenna = normal NtrackSAT > = 3
GPSstatus= NoCommunic GPS mode = NoCommunic Antenna = NoCommunic
NtrackSAT = NoCommunic
T/2maks = _,__ ms kanala T/2 = 0,00 ms
T/2min = _,__ ms GPS sync. = aktiva
AIZSARDZ�BAS “LIDA” DARB�BAS APRAKSTS.
410
Att.4.5. “LIDA 32/15” un “GPS uztv�r�js” savienošanas sh�ma.
Lmaks = 10m
Barošana (=/~ 110-220)V
Antenna
X1 DB-9
RG-58 kabelis
GPS uztv�r�js
LIDA 32/15 1 9 2 3 5
1 9 3 2 5
Lmaks = 20m
GPS DB-9
AIZSARDZ�BAS “LIDA” DARB�BAS APRAKSTS.
411
4.3. Distantaizsardz�ba (DA) .
4.3.1. Palaišanas org�ns. Distantm�rorg�nu nostr�de iesp�jama tikai tajos gad�jumos, kad nostr�d�juši palaišanas org�ni un nav nostr�d�juši blo��šanas . Distantaizsardz�bas palaišana notiek: � ja pret�jas sec�bas str�va p�rsniedz uzdoto v�rt�bu; � ja str�va kaut vien� f�z� p�rsniedz uzdoto v�rt�bu;.
Nostr�des l�me�us C uzdod ar iestat�jumiem. Šie iestat�jumi vienlaic�gi ir izmantojami ar� blo��šanai sprieguma ��žu boj�jumiem.
Pirmais palaišanas variants - ja pret�j�s sec�bas str�vas v�rt�ba p�rsniedz l�meni
I2 � C1. Otrais palaišanas variants - ja kaut vienas f�zes str�vas v�rt�ba p�rsniedz uzdoto l�meni
Imaks���� C2 .
Dotais nosac�jums vienlaic�gi tiek izmantots blo��šan� pie sv�rst�b�m ( sk.4.3.6).
Palaišanas org�na nostr�des laiks – 4 ms. Palaišanas org�ns izmanto iestat�jumus Nr.x034: I2 un Nr.x035: Ipal .
4.3.2. Boj�juma veida un boj�to f�zu identific�šanas org�ns.
Realiz�ta �ssl�guma dal�šana divos pamat veidos : � starpf�žu �ssl�gumi bez zemes; � vienf�zes vai divf�zu uz zemi. Boj�to f�žu noteikšana notiek sal�dzinot l�nijas str�vu simetrisko sast�vdau vektorus
saska�a ar algoritmu:
1. P�rbauda nesimetriju saska�� ar izteiksmi I0 ���� 0,1 Inom
un 8I0 ���� I1,
ja nosac�jums ir izpild�ts- konstat� zemes �ssl�gumu un p�riet pie punkta 5.izpildes 2. Ja nosac�jums nav izpild�ts tad p�rbauda nesimetrijas kl�tb�tni
I2 ����0,1Inom un
8I2 ���� I1, ja nosac�jums ir izpild�ts- konstat� starpf�žu �ssl�gumu un p�riet pie punkta 4. izpildes. 3. Ja nosac�jums nav izpild�ts ( nav nesimetrijas), tad p�rbauda tr�sf�zu �ssl�guma faktu
I1 ���� 0,1Inom , kur Inom - l�nijas nomin�l� f�zes str�va.
AIZSARDZ�BAS “LIDA” DARB�BAS APRAKSTS.
412
Ja ar� šis nosac�jums netiek izpild�ts, tad tiek konstat�ta k�daina palaišana un ier�ce atgriežas s�kuma st�vokl�.
4. Ja �ssl�gums atpaz�ts k� starpf�žu �ssl�gums, tad tiek realiz�ta boj�to f�zu identific�šana. To veic p�rbaudot str�vu tieš�s un pret�j�s sec�bas vektoru le��isk�s sakar�bas �ssl�gumiem attiec�gi starp f�z�m AB, BC, CA:
0°< arg( I2a/I1a ) <120° ;
120°< arg( I2a/I1a ) <240° ; 240°< arg( I2a/I1a ) <360° ,
kur I1a un I2a f�zes A tieš�s un pret�jas sec�bas vektori.
5. Konstat�jot �ssl�gumu pret zemi boj�t�s f�zes atpaz�st p�rbaudot le��isk�s sakar�bas starp pret�j�s un nullsec�bas str�vas vektoriem attiec�gi �ssl�gumiem uz zemi f�z�m A vai BC0 , B vai CA0 ,C vai AB0 saska�� ar izteiksm�m:
- 25° < arg ( I2a/I0 ) < 95° ; 95° < arg ( I2a/I0 ) < 215 °; 215° < arg ( I2a/I0 ) <- 25° ,
kur I0- nullsec�bas str�vas vektors. Boj�juma veida un boj�to f�zu identific�šanas org�na darb�ba notiek bez iestat�jumiem. 4.3.3. Distantm�rorg�nu darb�bas princips.
Pie starpf�žu un divf�zu zemessl�gumiem identific� boj�t�s f�zes un izskaito �ssl�guma cilpas pretest�bu p�c t.s. klasisk� algoritma
nm
nm
IIUU
Z
� ,
kur m,n - indeksi, kuri atbilst boj�t�m f�z�m. Pie vienf�zes zemessl�gumiem izmanto algoritmu, kurš da�ji kompens� p�rejas
pretest�bu iespaidu. Reakt�vo un akt�vo cilpas pretest�bu atrod p�c izteiksmes:
X= Im ( Ua/Io ) / Im ((( Ia+kIo)) / Io) ; R = Re ( Ua / (Ia + kIo )) ,
kur k - kompens�cijas koeficients, kuru savuk�rt nosaka sekojoši: k= ( Z0-Z1 ) / 3Z1.
4.3.4. Daudzpak�pju aizsardz�bas izveidošana.
P�c �ssl�guma cilpas pretest�bas apr��in�šanas tiek p�rbaud�ts vai š� kompleks� pretest�ba nok�st k�d� no piec�m zon�m ( skat. z�m.4.4).Zonu virzieni atbilst z�m.4.4. un nevar b�t izmain�ti. Zonu robežas uzdoti ar iestat�jumiem: vienf�zes zemessl�gumiem - R1f-z, R2f-z, R3f-z ,R4f-z, R5f-z, X1f-z, X2f-z, X3f-z ,X4f-z, X5f-z ; starpf�žu �ssl�gumiem R1f-f, R2f-f, R3f-f ,R4f-f, R5f-f, X1f-f, X2f-f, X3f-f , X4f-f , X5f-f.
AIZSARDZ�BAS “LIDA” DARB�BAS APRAKSTS.
413
Att.4.4. Distantm�rorg�nu darb�bas zonas
Vis�m zon�m ar iestat�jumiem T1, T2, T3, T4, T5 tiek uzdoti nostr�des laiki. Minim�lais zonas m�rorg�na nostr�des laiks – 23 ms. P�c nostr�des nosac�jumu pazušanas zonas m�rorg�ni atgriez�s izej�s st�vokl� ar 50 ms laika kav�jumu.
Le��i 1, 2 ( skat. z�m.2.4) : 1 – 15 ˚, 2 – 65 ˚ . Bet 3 ( l�nijas �patn�j�s pretest�bas le��is) uzdots ar iestat�jumiem ( uzdod le��u kosinusus un sinusus).
4.3.5. Blo�šana pie spriegum�žu boj�jumiem.
Lai blo��tu distantaizsardz�bas m�rorg�nu spriegum��žu boj�juma gad�jum�, tiek p�rbaud�tas sekojošie nosac�jumi: 1. Pret�jas sec�bas sprieguma U2 par�d�šan�s, kurš p�rsniedz iestat�jumu Nr.x037:U2
un pret�jas sec�bas str�va nep�rsniedz iestat�jumu Nr.x034:I2. 2. Sign�la no spriegum��žu autom�ta par�d�šan�s uz ier�ces lo�isk�s ieejas.
Ja izpild�s kaut viens no augst�k min�tiem (1. vai 2.) nosac�jumiem, distantaizsardz�ba nekav�joties tiek blo��ta. Inform�cija par distantaizsardz�bas blo��šanu tiek izv�sta uz displeju. Norm�laj� rež�m� indikator� tiek izgaismots
X1 X2
X5
R1 R2 R5
��
R
2
1
3
R3 R4
X3 X4
AIZSARDZ�BAS “LIDA” DARB�BAS APRAKSTS.
414
uzraksts DA=”+”. Blo��šanas rež�m� “+” z�me tiek main�ts uz “-“ z�mi , un sasl�dzas izejas releja BO10 kontakti.
Nosac�jumi, kad distantaizsardz�ba atgriežas no blo��šanas: 1. Ja sign�ls par sprieguma ��žu autom�ta atsl�gšanos paz�d, distantaizsrdz�ba atgriežas
darb� bez papildus nosac�jumiem. 2. Atgrieze no blo��šanas, kura notika pie U2 esam�bas un I2 neesam�bas (1. blo��šanas
nosac�jums), ir atkar�ga no blo��šanas nosac�juma ilguma. P�c ilguma atš�ir �slaic�gu (l�dz 6 s) un ilgu (p�ri 6 s) blo��šanu.
�slaic�gas blo��šanas gad�jum� ier�ce deblo��jas, ja: � 6 s laika ritum� spriegums U2 pazemin�j�s zem iestat�juma Nr.x037:U2; � 6 s laika ritum� str�va I2 p�rsniedz iestat�jumu Nr.x034:I2.
Ja blo��šanas nosac�jumi saglab�jas ilg�k par 6 s, deblo��šanai ir nepieciešami papildus nosac�jumi: � visu f�žu spriegumi nep�rsniedz iestat�jumu Nr.x069:Umin un visu f�žu str�vas
nep�rsniedz iestat�jumu Nr.x080:Imin. � visu f�žu spriegumi p�rsniedz iestat�jumu Nr.x070:Umaks. Sign�lreleja BO10 atgrieze notiek p�c 50 ms p�c DA blo��šanas nosac�jumu pazušanas .
4.3.6. Blo�šanas princips pie sv�rst�b�m.
Šim nol�kam izmanto moderniz�tu principu, kurš realiz� distantaizsardz�bas palaišanu pie kaut vai �slaic�gas nesimetrijas nosac�juma. Š� principa defektu, t.i. atteices iesp�ju pie tr�sf�zu �ssl�gumiem , nov�rš ar palaišanas papildnosac�jumu p�c av�rijas komponentu rašan�s fakta. Bez tam, pretest�bas m�rorg�nu nostr�de tiek atauta pie nosac�juma Imaks���� C2 izpildes (sk.4.3.1).T�d�j�di iestat�juma C2 v�rt�ba tiek izv�l�ta liel�ka par maksim�lo asinhron� rež�ma str�vu ( aizsardz�bas uzst�d�šanas viet� ).
Sv�rst�bu identific�šanas org�na darb�ba notiek bez iestat�jumiem.
4.3.7. Darb�ba pie tuviem �ssl�gumiem.
Tuvo tr�sf�zu �ssl�gumu gad�jum�, ja tiek fiks�ta zema sprieguma U , atbilstoša �ssl�guma cilpai, v�rt�ba ( U���� 0,05Unom ) , t� tiek aizvietota ar gl�bjamo atmi�� (800 ms) sprieguma Uatm v�rt�bu un izmantojot šo aizvietošanu tiek atpaz�ts pareizais �ssl�guma virziens. Ja ar� atmi�� glab�j�s zema sprieguma v�rt�ba ( sl�dža iesl�gšana uz �ssl�gumu, kad spriegummai�is izvietots aizsarg�m� l�nij� ) notiek distantaizsardz�bas blo��šana un str�vas aizsardz�bu pa�trin�juma algoritma palaišana. P�c sl�dža atsl�gšanas distantaizsardz�bas darb�ba tiek atjaunota.
Pareiz� darb�ba pie tuviem �ssl�gumiem tiek nodrošin�ta bez iestat�jumiem.
AIZSARDZ�BAS “LIDA” DARB�BAS APRAKSTS.
415
Distantaizsardz�bas iestat�jumu tabula.
Tabula 4.5. Indik�cija Nosaukums M�rvien�bas Diapazons Solis
1 2 3 4 5 x001 DA Ka = _ ,__
Str�vas 3I0 kompens�cijas koeficienta re�l� daa Ka=Re(Z0-Z1/3Z1)
-
0,00 ÷ 3,00
0,01
x002 DA Kr = _ ,__
Str�vas 3I0 kompens�cijas koeficienta imagin�r� daa Kr=Im(Z0-Z1/3Z1)
-
0,00 ÷ 4,50
0,01
x003 DA R1f-z = ___,__ Ohm
1. zonas akt�v� pretest�ba vienf�zes zemessl�gumam Ohm
0,00 ÷ 300,00 0,01
x004 DA R2f-z = ___,__ Ohm
2. zonas akt�v� pretest�ba vienf�zes zemessl�gumam Ohm
0,00 ÷ 300,00
0,01
x005 DA R3f-z = ___,__ Ohm
3. zonas akt�v� pretest�ba vienf�zes zemessl�gumam Ohm
0,00 ÷ 300,00
0,01
x006 DA R4f-z = ___,__ Ohm
4. zonas akt�v� pretest�ba vienf�zes zemessl�gumam Ohm
0,00 ÷ 300,00
0,01
x007 DA R5f-z = ___,__ Ohm
5. zonas akt�v� pretest�ba vienf�zes zemessl�gumam Ohm
0,00 ÷ 300,00
0,01
x008 DA X1f-z = ___,__ Ohm
1. zonas indukt�v� pretest�ba vienf�zes zemessl�gumam Ohm
0,00 ÷ 300,00
0,01
x009 DA X2f-z = ___,__ Ohm
2. zonas indukt�v� pretest�ba vienf�zes zemessl�gumam
Ohm
0,00 ÷ 300,00
0,01
x010 DA X3f-z = ___,__ Ohm
3. zonas indukt�v� pretest�ba vienf�zes zemessl�gumam Ohm
0,00 ÷ 300,00
0,01
x011 DA X4f-z = ___,__ Ohm
4. zonas indukt�v� pretest�ba vienf�zes zemessl�gumam Ohm
0,00 ÷ 300,00
0,01
x012 DA X5f-z = ___,__ Ohm
5. zonas indukt�v� pretest�ba vienf�zes zemessl�gumam Ohm
0,00 ÷ 300,00
0,01
x013 DA R1f-f = ___,__ Ohm
1. zonas akt�v� pretest�ba starpf�žu �ssl�gumam Ohm
0,00 ÷ 300,00
0,01
AIZSARDZ�BAS “LIDA” DARB�BAS APRAKSTS.
416
1 2 3 4 5
x014 DA R2f-f = ___,__ Ohm
2. zonas akt�v� pretest�ba starpf�žu �ssl�gumam Ohm
0,00 ÷ 300,00
0,01
x015 DA R3f-f = ___,__ Ohm
3. zonas akt�v� pretest�ba starpf�žu �ssl�gumam Ohm
0,00 ÷ 300,00
0,01
x016 DA R4f-f = ___,__ Ohm
4. zonas akt�v� pretest�ba starpf�žu �ssl�gumam Ohm
0,00 ÷ 300,00
0,01
x017 DA R5f-f = ___,__ Ohm
5. zonas akt�v� pretest�ba starpf�žu �ssl�gumam
Ohm
0,00 ÷ 300,00
0,01
x018 DA X1f-f = ___,__ Ohm
1. zonas indukt�v� pretest�ba starpf�žu �ssl�gumam Ohm
0,00 ÷ 300,00
0,01
x019 DA X2f-f = ___,__ Ohm
2. zonas indukt�v� pretest�ba starpf�žu �ssl�gumam Ohm
0,00 ÷ 300,00
0,01
x020 DA X3f-f = ___,__ Ohm
3. zonas indukt�v� pretest�ba starpf�žu �ssl�gumam Ohm
0,00 ÷ 300,00
0,01
x021 DA X4f-f = ___,__ Ohm
4. zonas indukt�v� pretest�ba starpf�žu �ssl�gumam Ohm
0,00 ÷ 300,00
0,01
x022 DA X5f-f = ___,__ Ohm
5. zonas indukt�v� pretest�ba starpf�žu �ssl�gumam
Ohm
0,00 ÷ 300,00
0,01
x023 DA T1= _,__ s
1. zonas nostr�des laiks
s
0,00 ÷ 9,99
0,01
x024 DA T2= _,__ s
2. zonas nostr�des laiks
s
0,00 ÷ 9,99
0,01
x025 DA T3= _ ,__ s
3. zonas nostr�des laiks
s
0,00 ÷ 9,99
0,01
x026 DA T4= _ ,__ s
4. zonas nostr�des laiks
s
0,00 ÷ 9,99
0,01
x027 DA T5= _ ,__ s
5. zonas nostr�des laiks
s
0,00 ÷ 9,99
0,01
AIZSARDZ�BAS “LIDA” DARB�BAS APRAKSTS.
417
1 2 3 4 5 x028 DA COS(l�nija) = _ ,___
L�nijas le��a kosinuss
-
0,000 ÷ 1,000
0,001
x029 DA SIN(l�nija) = _ ,___
L�nijas le��a sinuss
-
0,000 ÷ 1,000
0,001
x030 DA N1 = _
Pa�trin�m� no TVA DA zona
-
0 ÷ 5
1
x031 DA Tn1 = _ , __s
DA (x030) nostr�des laiks pa�trinot no TVA
s
0,00 ÷ 9,99
0,01
x032 DA N2 = __
Pa�trin�m�s DA zonas (divas) iesl�dzot jaudas sl�dzi
-
0 ÷ 55
1
x033 DA N3 = _
DA zona pa�trin�juma komandai uz TVA
-
0 ÷ 5
1
x034 DA I2 = _ ,__ Inom
Pret�j�s sec�bas str�va I2 / Inom
0,02 ÷ 4,00 0,01
x035 DA Ipal = _ ,__ Inom
Palaišanas str�va Ipal / Inom 0,02 ÷ 9,99 0,01
x036 DA Ufmin= _ ,__Unom
Blo��šanas no spriegum��žu boj�juma atgriešanas spriegums
Ufmin /Unom
0,00 ÷ 2,00
0,01
x037 DA U2 = _ ,__ Unom
Pret�j�s sec�bas spriegums
U2 /Unom 0,00 ÷ 2,00 0,01
AIZSARDZ�BAS “LIDA” DARB�BAS APRAKSTS.
418
4.4. Zemessl�gumu str�vas aizsardz�ba (ZSA ).
Aizsardz�b� “LIDA” tiek realiz�ta zemessl�gumu str�vas aizsardz�ba (ZSA) , kura kontrol� str�vas un sprieguma nullsec�bas komponenti. Str�vas aizsardz�ba satur 4 palaišanas pak�pes , katra no kur�m var b�t virz�ta vai nevirz�ta. Virziena elementa izmantošana tiek uzdota ar iestat�jumu . Virz�tas pak�pes darb�ba s�k�s , ja sprieguma un str�vas nullsec�bas komponentes p�rsniedz uzdot�s v�rt�bas un ja le��is starp t�m ir darb�bas zonas robež�s, tad s�kas aizsardz�bas nostr�des laika atskaite . Nevirz�tas pak�pes darb�ba s�k�s , ja str�vas nullsec�bas komponentes p�rsniedz uzdot�s v�rt�bas , tad s�kas aizsardz�bas nostr�des laika atskaite . Zemessl�gumu aizsardz�ba str�d� neatkar�gi no distantaizsardz�b�m.
Zemessl�gumu str�vas aizsardz�bas iestat�jumu tabula. Tabula 4.6.
Indik�cija Nosaukums M�rvien�bas Diapazons Solis
1 2 3 4 5 x038 ZSA 3Io1.p = _ ,__ Inom
1. pak�pes nostr�des str�va 3I0nom/Inom 0,02 ÷ 9,99 0,01
x039 ZSA 3Io2.p = _ ,__ Inom
2. pak�pes nostr�des str�va 3I0/Inom 0,02 ÷ 9,99 0,01
x040 ZSA 3Io3.p = _ ,__ Inom
3. pak�pes nostr�des str�va 3I0/Inom 0,02 ÷ 9,99 0,01
x041 ZSA 3Io4.p = _ ,__ Inom
4. pak�pes nostr�des str�va 3I0/Inom 0,02 ÷ 9,99 0,01
x042 ZSA T1.p = _ ,__ s
1. pak�pes nostr�des laiks s 0,00 ÷ 9,99 0,01
x043 ZSA T2.p = _ ,__s
2. pak�pes nostr�des laiks s 0,00 ÷ 9,99 0,01
x044 ZSA T3.p = _ ,__s
3. pak�pes nostr�des laiks s 0,00 ÷ 9,99 0,01
x045 ZSA T4.p = _ ,__s
4. pak�pes nostr�des laiks
s 0,00 ÷ 9,99 0,01
x046 ZSA N1 = _
Pa�trin�m� no TVA ZSA pak�pe
- 0 ÷ 4 1
x047 ZSA Tn1 = _ ,__ s
ZSA (x047) nostr�des laiks pa�trinot no TVA
s 0,00 ÷ 9,99 0,01
x048 ZSA N2 = _
Pa�trin�m� ZSA pak�pe iesl�dzot jaudas sl�dzi
- 0 ÷ 4 1
x049 ZSA Tn2 = _ ,__ s
ZSA ( x048 ) nostr�des laiks iesl�dzot jaudas sl�dzi
s 0,00 ÷ 9,99 0,01
x050 ZSA ZSA pak�pe pa�trin�juma - 0 ÷ 4 1
AIZSARDZ�BAS “LIDA” DARB�BAS APRAKSTS.
419
N3 = _ komandai uz TVA 1 2 3 4 5
x051 ZSA 3Iomin = _ ,__ Inom
ZSA virziena elementa minim�l� str�va
3I0/Inom 0,02 ÷ 9,99 0,01
x052 ZSA 1.p.virziens = _
ZSA 1.pak�pes virziens: “0” – virziena nav “1” - virziens ir
- 0 ÷ 1 1
x053 ZSA 2.p.virziens = _
ZSA 2.pak�pes virziens: “0” – virziena nav “1” - virziens ir
- 0 ÷ 1 1
x054 ZSA 3.p.virziens = _
ZSA 3.pak�pes virziens: “0” – virziena nav “1” – virziens ir
- 0 ÷ 1 1
x055 ZSA 4.p.virziens = _
ZSA 4.pak�pes virziens: “0” – virziena nav “1” – virziens ir
- 0 ÷ 1 1
Virziena elementa nostr�des nosac�jumi
3Uo ���� 0,05Unom (0,05*57,7V) , 3Io> Nr.x051:3Iomin un -(180-25����) ���� ���� ���� 25����, kur � = 3U0 ^ (-3I0); � ir pozit�vs, ja (-3I0) apsteidz 3U0
Minim�lais pak�pes nostr�des laiks - 10 ms , m�rorg�na atgriešanas laiks - 50ms.
AIZSARDZ�BAS “LIDA” DARB�BAS APRAKSTS.
420
4.5. Maksim�l�s str�vas aizsardz�ba (MSA).
MSA m�rorg�ni sal�dzina f�zu str�vu pirm�s harmonikas v�rt�bas ar ier�ces iestat�jumiem. Ja izpild�ti k�das aizsardz�bas pak�pes palaišanas nosac�jumi, tad tiek s�kta nostr�des laika atskaite. Str�vu kontroli un laika atskaiti ar periodiskumu 0,001 sek. vienlaic�gi izpilda visas pak�pes. Beidzoties nostr�des laikam caur releju bloku tiek dota sl�dža atsl�gšanas komanda . Ja palaišanas nosac�jumi paz�d pirms nostr�des laika beig�m, tad tiek p�rtraukta laika atskaite un ieejas sign�lu re�istr�cija atmi�� .
Str�vas-laika iestat�jumus var br�vi izv�l�ties ataut� iestat�jumu diapazon� .
Maksim�l�s str�vas aizsardz�ba (MSA) str�d� neatkar�gi no distantaizsardz�b�m.
Maksim�l�s str�vas aizsardz�bas iestat�jumu tabula. Tabula 4.7.
Indik�cija Nosaukums M�rvien�bas Diapazons Solis
x056 MSA I1.p = _ ,__ Inom
1.pak�pes nostr�des str�va I/ Inom 0,02 ÷ 9,99 0,01
x057 MSA I2.p = _ ,__Inom
2.pak�pes nostr�des str�va I/Inom 0,02 ÷ 9,99 0,01
x058 MSA T1.p = _ ,__ s
1.pak�pes nostr�des laiks s 0,00 ÷ 9,99 0,01
x059 MSA T2.p = _ ,__ s
2.pak�pes nostr�des laiks s 0,00 ÷ 9,99 0,01
x060 MSA N1 = _
Pa�trin�m� MSA pak�pe iesl�dzot jaudas sl�dzi
- 0 ÷ 2 1
x061 MSA Tn1 = _ ,__s
MSA (x060) nostr�des laiks iesl�dzot jaudas sl�dzi
s 0,00 ÷ 9,99 0,01
Minim�lais pak�pes nostr�des laiks- 10 ms, m�rorg�na atgriešanas laiks- 50ms.
AIZSARDZ�BAS “LIDA” DARB�BAS APRAKSTS.
421
4.6. P�rslodzes aizsardz�ba (PSA) .
P�rslodzes aizsardz�ba apr�kota ar laika aizst�ri l�dz 99,99 s .
Satur divas pak�pes : 1.pak�pes izejas - BO1. Pie 1. pak�pes nostr�des netiek palaista AAI, bet , vienlaic�gi , tiek palaista SBA . 2.pak�pes izeja – BO2 . Pie 2. pak�pes nostr�des netiek palaista AAI un netiek palaista SBA .
Re�istratora funkcijas palaišana notiek 50 ms pirms izejas releja .
P�rslodzes aizsardz�ba (PSA) str�d� neatkar�gi no distantaizsardz�b�m.
P�rslodzes aizsardz�bas iestat�jumu tabula. Tabula 4.8.
Indik�cija Nosaukums M�rvien�bas Diapazons Solis
x062 PSA I1.p = _ ,__ Inom
1.pak�pes nostr�des str�va I/Inom 0,02 ÷ 9,99 0,01
x063 PSA I2.p = _ ,__Inom
2.pak�pes nostr�des str�va I/Inom 0,02 ÷ 9,99 0,01
x064 PSA T1.p = __ ,__ s
1.pak�pes nostr�des laiks s 0,00 ÷ 99,99 0,01
x065 PSA T2.p = __ ,__ s
2.pak�pes nostr�des laiks s 0,00 ÷ 99,99 0,01
.
AIZSARDZ�BAS “LIDA” DARB�BAS APRAKSTS.
422
4.7. Aizsardz�bu darb�bas pa�trin�šana.
Aizsardz�bu darb�bas pa�trin�šanas algoritmu palaiž:
1.Jebkurai sl�dža iesl�gšanai uz laiku 2,0 s. Ja 2,0 s laika posm� notiek uzdotas ar iestat�jumu (DA- Nr. x032, ZSA – Nr. x048, MSA – Nr. x060 ,)pak�pes palaišana, tad neatkar�gi no t�s pak�pes laika iestat�juma nostr�des laiks tiks uzdots:
- distantaizsardz�b�m tiek uzdots l�dz�gs nullei nostr�des laiks. - str�vas aizsardz�bas nostr�des laiks tiek uzdots ar speci�lo iestat�jumu (ZSA – Nr. x049, MSA – Nr. x061)
2.Gad�jum�, ja tiek fiks�ti ieejas sign�li
- distantaizsardz�bas (DA) pa�trin�jums no TVA – BI12 - zemessl�gumu str�vas aizsardz�bas (ZSA) pa�trin�jums no TVA – BI13.
Ja 0,5 s laika posm� p�c fiks�cijas sign�la v�rt�bas ”lo�iskais vieninieks” notiek attiec�g�s aizsardz�bas uzdotas ar iestat�jumu (DA - Nr.x030, ZSA – Nr. x046)pak�pes palaišana, tad neatkar�gi no t�s pak�pes laika iestat�juma nostr�des laiks tiks uzdots ar speci�lo iestat�jumu (DA - Nr. x031, ZSA – Nr. x047).
Gad�jumos, kad nostr�d� distantaizsardz�bas vai virz�t�s zemessl�gumu aizsardz�bas uzdota ar iestat�jumu( DA – Nr. x033, ZSA – Nr.x050)pak�pe, iek�rta �ener� dom�tos pret�j� l�nijas gala iek�rta pa�trin�jumam izejas sign�lus – nostr�d� attiec�gi releji BO8 vai BO9.
AIZSARDZ�BAS “LIDA” DARB�BAS APRAKSTS.
423
4.8. Autom�tisk� atk�rtot� iesl�gšana.
“LIDA” realiz� vienk�rt�go vai divk�rt�go atkar�b� no iestat�juma Naai (Nr. x074) autom�tisku atk�rtotu iesl�gšanu (AAI) ar sinhronisma kontroli un spriegumkontroli vai bez t�s.
AAI cikla palaišana nepieciešami sekojošie priekšnosac�jumi:
1. Tiek �ener�ta iekš�ja komanda «AAI palaišana». 2. Tiek �ener�ta �r�j� komanda «AAI palaišana». 3. Nav �r�ja sign�la «AAI aizliegta». 4. Nav iekš�jas AAI blo��šanas (nostr�d�ja SBA ; AAI nav sagatavojusies jaunam darb�bas
ciklam ; sl�dža iesl�gšana uz �ssl�gumu , kura tiek defin�ta , ja par�d�s lo�iskais «1» ieej� «Sl�dzis iesl�gt» vai �r�jas komanda «Iesl�gt sl�dzi» izpildes gad�jum�).
5. Visu aizsardz�bu m�rorg�ni atrodas izejas (nenostr�d�juša) st�vokl�.
AAI realiz�cijas funkcija ir uzdota ar iestat�juma Nr. x066 pal�dz�bu.
Sl�dža iesl�gšanas nosac�jumi AAI realiz�cijas gait�:
Tiek izpild�ti konkr�ta AAI veida nosac�jumi. AAI veids tiek uzdots ar iestat�jumu Nr.x067 un Nr. x068 pal�dz�bu (sk. zem�k). 1. Nav pret�j�s sec�bas sprieguma U2 (laika posm� 0,5 s). 2. Nav �r�ja sign�la «AAI aizliegta» . 3. Tiek fiks�ts lo�iskais sign�ls («1») «Sl�dža gatav�ba». 4. Netiek fiks�ts boj�jums sprieguma ��d�s (ja tiek realiz�ta AAI ar sinhronisma vai
sprieguma kontroli). 5. Ja f�zu str�vas nep�rsniedz iestat�jumu v�rt�bu Nr.x080 Imin .
Visiem nosauktiem p.p.1-5. nosac�jumiem j�saglabas v�s maz laika posm� 0,05 s , bet šo nosac�jumu gaid�šanas laiks tiek uzdots ar iestat�jumu Nr.x077.
AAI realiz�cijas veidi tiek uzdoti ar iestat�jumu Nr.x067 un x068 pal�dz�bu. Ja iestat�jumam Nr.x067 uzdota v�rt�ba «0» tiek realiz�ta AAI bez sinhronisma vai sprieguma kontroles. Ja iestat�jumam Nr.67 uzdota v�rt�ba «1» notiek sinhronisma kontrole. Ja iestat�jumam Nr.x067 uzdota v�rt�ba «2» notiek sinhronisma un spriegumu kontrole. Savuk�rt spriegumu kontroles veids tiek uzdots ar iestat�jumu Nr.x068 «Spriegumkontrole» pal�dz�bu.
Ja iestat�jumam Nr.x068 uzdota v�rt�ba «1» AAI tiek realiz�ta , ja :
Ul < Umin ;
Uk >Umaks ,
kur Umin un Umaks – iestat�jumu Nr.x069 un Nr.x070 v�rt�bas. Ja iestat�jumam Nr.x068 uzdota v�rt�ba «2» tiek realiz�ta , ja
AIZSARDZ�BAS “LIDA” DARB�BAS APRAKSTS.
424
Ul > Umaks ; Uk < Umin .
Ja iestat�jumam Nr.x068 uzdota v�rt�ba «3» tiek realiz�ta , ja
Ul > Umaks vai Ul < Umin ;
Uk < Umin Uk > Umaks .
Iesl�gšana ar sinhronisma kontrole – notiek p�rbaudot kop�u un l�nijas spriegumu frekven u starp�bu. AAI tiek realiz�ta , ja frekven u starp�ba nep�rsniedz iestat�jumu delta F (Nr.x072 ) un le��is starp šiem spriegumiem nep�rsniedz iestat�jumu Alfa (Nr.x073 ) . Ar iestat�jumu pal�dz�bu uzdod bezstr�vas pauzes pirms pirm�s Taai1 (Nr.x075) un otr�s Taai2 (Nr.x076 ) AAI .
AAI realiz�cijai tiek izmantota kop�u un l�nijas spriegumu sal�dzin�šana. Ar iestat�juma “F�ze” (Nr.x071) pal�dz�bu tiek uzdots konkr�tas, izmantojamas sal�dzin�šanai f�zes nosaukums (“1” – A , “2” – B vai “3”- C ) . Izmantojamu AAI sinhronisma kontroles spriegumu piesl�gšanas p�rbaudei paredz�ta spriegumu v�rt�bu un le��a starp tiem indik�cija. Ja abu izmantojamu spriegumu v�rt�bas atbilst nosac�jumam: U>Umaks , tad inform�cija tiek att�lota sekojoši:
“U .vert = 1, Uk ^ Ul = 5 ����”
Ja kaut viena sprieguma v�rt�ba neatbilst nosauktam nosac�jumam ,tad le��is netiek apr��in�ts, un inform�cija tiek att�lota sekojoši:
“U .vert = 0 , Uk ^ Ul = 0 ����” Divk�rt�ja AAI gad�jum�, ja pirm� sl�dža iesl�gšana bija sekm�ga ( par sekm�g�m iesl�gšan�m tiek pie�emt�s t�das, p�c kur�m 15 sekunžu laik� nenotiek issl�gumi), vai p�c sekm�gas otras iesl�gšanas AAI pilna cikla gatav�ba atjaunojas p�c 15 sekund�m.
AIZSARDZ�BAS “LIDA” DARB�BAS APRAKSTS.
425
Autom�tisk� atk�rtot� iesl�gšanas iestat�jumu tabula. Tabula 4.9.
Indik�cija Nosaukums M�rvien�bas Diapazons Solis x066 AAI AAI funkcija = _
“0” - atsl�gta “1” - iesl�gta
- 0 ÷ 1 1
x067 AAI Kontrol. veids= _
“0” - bez kontrol�m “1” - ar sinhrokontroli “2” - ar sinhro- un spriegumkontroli
- 0 ÷ 2 1
x068 AAI Spriegkontrole=_
“1”- (-Ul+Uk ) “2”- (+Ul-Uk ) “3”- (-Ul+Uk) vai (+Ul-Uk)
- 1 ÷ 3 1
x069 AAI Umin = _,__ Unom
Sprieguma neesam�bas iestat�jums
Umin/Unom 0,02 ÷ 2,00 0,01
x070 AAI Umaks =_ ,__ Unom
Sprieguma esam�bas iestat�jums
Umaks/Unom 0,00 ÷ 2,00 0,01
x071 AAI Faze = _
Sprieguma f�ze : “1” - Ua “2” - Ub “3” - Uc
-
1 ÷ 3 1
x072 AAI delta F= _ ,__Hz
Pieaujam� frekven u starp�ba
Hz
0,01 ÷ 0,50
0,01
x073 AAI Alfa = __ grads
Pieaujamais le��is
gr�ds 5 ÷ 75 5
x074 AAI Naai = _
AAI k�rtas
- 1 ÷ 2 1
x075 AAI Taai1= _ ,__s
1.k�rtas laiks s 0,00 ÷ 9,99 0,01
x076 AAI Taai2= _ ,__s
2.k�rtas laiks s 0,00 ÷ 9,99 0,01
x077 AAI Tgaid.= __ ,__s
AAI nosac�jumu gaid�šanas laiks
s 00,05 ÷ 30,00 0,01
AIZSARDZ�BAS “LIDA” DARB�BAS APRAKSTS.
426
4.9. Sl�dža boj�juma aizsardz�ba (SBA).
SBA nostr�dei ir nepieciešami sekojošie nosac�jumi: 1. Jeb kuras aizsardz�bas nostr�de. 2. �r�jas komandas «SBA palaišana» esam�ba . 3. �r�jas komandas «Atsl�gt sl�dzi ar SBA palaišanu» esam�ba.
Ar iestat�juma Nr. x078:SBA funkcija pal�dz�bu ir iesl�gta sl�dža boj�juma aizsardz�ba. P�c SBA palaišanas bez laika kav�juma tiek nosl�gti releju BO1,BO2 kontakti uz laiku , kurš tiek uzdots ar iestat�juma Nr. x081:Tatgr. pal�dz�bu. Laika posm� , kurš tiek uzdots ar iestat�jumu Nr. x079:Tsba , notiek f�žu str�vu v�rt�bu kontrole un , ja str�va ir liel�ka par iestat�jumu Nr. x080: Imin, nostr�d� releji BO5, BO6, šie releji notur kontaktus nostr�d�juš� st�vokl� laika posmos, kuri tiek uzdoti ar iestat�jumu Nr. x082:Impulss un Nr. x083:Impulss pal�dz�bu. SBA nostr�des gad�jum� tiek aizliegta AAI un notiek lo�isk� sign�la palaist AAI atmi�as t�r�šana.
Sl�dža boj�juma aizsardz�bas iestat�jumu tabula.
Tabula 4.10.
Indik�cija Nosaukums M�rvien�bas Diapazons Solis x078 SBA SBA funkcija= _
“0” - atsl�gta “1” - iesl�gta
- 0 ÷ 1 1
x079 SBA Tsba= _ ,__s
SBA nostr�des laiks s 0,00 ÷ 9,99
0,01
x080 SBA Imin = _ ,__ Inom
SBA str�va Imin/Inom 0,02 ÷ 9,99 0,01
AIZSARDZ�BAS “LIDA” DARB�BAS APRAKSTS.
427
4.10. Boj�juma vietas noteikšana.
Ier�c� ir divi neatkar�gi algoritmi att�luma l�dz boj�juma vietai noteikšanai: 1. Inform�cijas apmai�as iesp�ja un m�r�jumu sinhroniz�cija abiem l�nijas galiem auj
realiz�t boj�juma vietas noteikšanu izmantojot apgriezt�s sec�bas str�vas un spriegumus. Att�luma l�dz boj�juma vietai apr��ins tiek veikts p�c formulas:
)( 221
2122
��
�
�
�IIZ
ILZUUL lin
fault
kur �2U , �
2I - apgriezt�s sec�bas spriegums un str�va vien� l�nijas gal�;
2U ,
2I - apgriezt�s sec�bas spriegums un str�va otraj� l�nijas gal�; 1Z - tieš�s sec�bas l�nijas �patn�ja pretest�ba; linL - l�nijas garums.
Diferenci�l� aizsardz�ba (GDA) uzs�k datu uz�emšanu att�luma l�dz boj�juma vietai apr��in�m moment� , kad GDA darbojas uz l�nijas atsl�gšanu . 2. Distantaizsardz�ba (DA) uzs�k datu uz�emšanu att�luma l�dz boj�juma vietai
apr��in�m DA darb�bas uz l�nijas atsl�gšanu laik�. Att�luma l�dz boj�juma vietai apr��ins p�c distantaizsardz�bas uz�emtiem datiem notiek p�c formul�m: � vienf�zes �ssl�gumam:
]
)(Im[
]/Im[
0
10
0
IZIkI
IUl
F
Ffault �
� ,
kur UF, IF – boj�t�s f�zes spriegums un str�va; I0 – nullsec�bas str�va 3�0; Z1 – tieš�s sec�bas �patn�ja pretest�ba; k – str�vas 3I0 kompens�cijas koeficients.
� starpf�žu �ssl�gumiem:
])Im[(
])Im[(
32121
3221
FFF
FFFfault IZII
IUUl
� ,
kur UF1, UF2 – boj�to f�žu spriegumi;
IF32 –neboj�t�s f�zes apgriezt�s sec�bas str�va; IF1; IF2 – boj�to f�žu str�vas.
AIZSARDZ�BAS “LIDA” DARB�BAS APRAKSTS.
428
Att�luma l�dz boj�juma vietai apr��ina rezult�ti (no DA un GDA) tiek re�istr�jas “notikumos” un to var caurskat�t ieb�v�t� indikator� vai person�laj� dator�. L�nijas parametri att�luma l�dz boj�juma vietai apr��inam tiek ieviesti ar iestat�jumiem:
Iestat�jumu grupa – “Iestat. grupa N. x ” (x = 1÷4). Tabula 4.11.
Iestat�juma numurs Iestat�juma apz�m�jums Iestat�jumu diapazons Solis iestat�jums Nr.: x088 X1 = _ , ___Ohm/km 0,00 ÷ 0,50 0,01
iestat�jums Nr.: x 089 R1 = _ ,___ Ohm/km 0,00 ÷ 0,50 0,01 iestat�jums Nr.: x 090 X0 = _,___ Ohm/km 0,00 ÷ 1,50 0,01
iestat�jums Nr.: x 091 R0 = _ ,___ Ohm/km 0,00 ÷ 1,50 0,01
iestat�jums Nr.: x 094 Km = _,_ 0,0 ÷ 9,9 0,1
iestat�jums Nr.: x 095 Lm = ___,_ km 0,0 ÷ 300,0 0,1
iestat�jums Nr.: x 096 L lin. = ___,_ km 0,0 ÷ 300,0 0,1
IZEJAS RELEJI.
501
5. IZEJAS RELEJI. Izejas releju saraksts un to funkcijas ir uzr�d�ti tabul� 5.1. Katrs izejas relejs ir apg�d�ts ar iekš�jo programmas hister�zisu – relejs var izmain�t savu st�vokli (nostr�d�jis - > atgriezts, atgriezts - > nostr�d�jis) tikai tad, ja iepriekš�jais st�voklis turpin�j�s ne maz�k, ka 50 ms pirms jaunas komandas par�d�šan�s. Katram relejam ir viens sasl�dzošais (norm�li atsl�gtais) kontakts. Sign�l� relejam BO17 ir atsl�dzošais (norm�li sasl�gtais) kontakts, kurš norm�laj� ier�ces darba rež�m� ir atsl�gts un sasl�dzas, ja ier�cei nav operat�vas barošanas, k� ar� ier�ces iekš�j� boj�juma gad�jum�. Šaj� gad�jum� uz ier�ces ieb�v�taj� indikator� par�d�s pazi�ojums par bloka boj�jumu.
Ier�ces izejas releji Tabula 5.1.
Nr. Apz�m�-
jums Funkcion�lais uzdevums
1 BO1 GDA , DA(1.-5.zonas r ) , ZSA (1.-4.pak�pes), MSA(1.-2.pak�pes) 2 BO2 PSA1, 2.pak�pes nostr�des gad�jum� 3 BO3 atsl�gt sl�dzi , ja pien�k atbilstoša �r�j� komanda 4 BO4 sl�dža boj�juma aizsardz�bas nostr�de; 5 BO5 aizliegt AAI iekš�ji defin�tu iemeslu d� ( SBA nostr�de, sl�dža atsl�gšana p�c
iesl�gšanas uz �ssl�gumu ) 6 BO6 iesl�gt sl�dzi , ja pien�k atbilstoša �r�j� komanda; 7 BO7 iesl�gt sl�dzi AAI rež�m� 8 BO8 pa�trin�t pret�ja gala DA 9 BO9 pa�trin�t pret�ja gala ZSA 10 BO10 spriegum��žu boj�jums 11 BO11 sl�dža ��žu boj�jums (kontaktu BI1 ,BI2 st�voklis veido aizliegto
kombin�ciju) 12 BO12 impulsveida komanda, impulsa ilgums tiek uzdots ar iestat�juma sk.Att.4.3; 13 BO13 impulsveida komanda, impulsa ilgums tiek uzdots ar iestat�juma sk.Att. 4.3; 14 BO14 impulsveida komanda, impulsa ilgums tiek uzdots ar iestat�juma sk.Att .4.3; 15 BO15 impulsveida komanda, impulsa ilgums tiek uzdots ar iestat�juma sk.Att. 4.3; 16 BO16 sakaru kan�la boj�jums, GDA blo��šana 17 BO17 ier�ces vai operat�v�s barošanas ��žu boj�jums
Releju BO1, BO2, BO3 kontakti paliek nostr�d�juš� st�vokl� , kam�r sagl�bjas nostr�des nosac�jumi un v�l laika posmu, kurš tiek uzdots ar iestat�juma Nr. x081 (atgriešanas laiks) pal�dz�bu.
Releja BO4 kontakts saglab� nostr�d�jušo st�vokli laika posm�, kurš tiek uzdots ar iestat�juma Nr.x082 pal�dz�bu ( impulsveida nostr�des sign�ls ). BO5 – impulsveida komanda, impulsa ilgums tiek uzdots ar iestat�juma Nr.x083
IZEJAS RELEJI.
502
pal�dz�bu.
BO6 ,BO7 - impulsveida komanda, impulsa ilgums tiek uzdots ar iestat�juma Nr.x084 pal�dz�bu.
BO8, BO9, BO10 – kontakti paliek nostr�d�juš� st�vokl� , kam�r saglab�jas nostr�des nosac�jumi . Nostr�d� bez laika kav�juma un atgriez�s ar� bez laika kav�juma. Relejam BO11 nostr�des kav�jums tiek uzdots ar iestat�juma Nr.x085 pal�dz�bu. Kontakts paliek nostr�d�juš� st�vokl� , kam�r saglab�jas nostr�des nosac�jumi .
BO12, BO13, BO14, BO15 -- impulsveida komanda, impulsa ilgums tiek uzdots ar iestat�juma Nr. 5009 pal�dz�bu.
DISKR�TIE IEEJAS SIGN�LI.
601
6. DISKR�TIE IEEJAS SIGN�LI. Ier�ces diskr�to ieeju sign�lu saraksts un šo sign�lu funkcijas ir par�d�ts tabul� 6.1. Diskr�to ieeju aktiv� ar l�dzsprieguma padošanu uz attiec�go ieeju “BI”. Katr�m etr�m diskr�t�m ieej�m ir kop�jais m�nuss (skat. �r�jo piesl�gumu sh�mu). Katra diskr�t� ieeja ir apg�d�ta ar programmat�ras aizsardz�bu no “vibr�šanas” – jaunu lo�isk�s ieejas st�vokli pie�em, ja šis st�voklis apstiprin�j�s 5 ms laik�.
Diskr�tas ieejas Tabula 6.1.
Nr. Apz�m�- jums Funkcion�lais uzdevums
1 2 3
1 BI 1 “Sl�dzis iesl�gts” (lo�isk� vieninieka parad�šanas gad�jum� AAI tiek blo��ts uz 15 sekund�m)
2 BI 2
“Sl�dzis atsl�gts” (lo�isk� vieninieka parad�šanas gad�jum� tiek �ener�ta pa�trin�šanas komanda vis�m aizsardz�b�m , lo�iskas n�les
par�d�šanas gad�jum� lo�iskais vieninieks tiek saglab�ts atmi�a 2 sekunžu laik�)
3 BI 3
“Iesl�gt sl�dzi” (komanda tiek izpild�ta atkar�b� no iestat�juma Nr.x086 v�rt�bas. Šis iestat�jums uzdod iesl�gšanas veidu. Ja tiek uzdota lo�isk� n�le, tad iesl�gšana notiek bez spriegumu vai sinhronisma kontrol�m. J� tiek uzdots lo�iskais vieninieks, tad tiek realiz�ta komanda ar visu veidu kontrol�m: notiek kop�u un l�nijas spriegumu un sinhronisma kontrole, pie tam kontroles tiek realiz�tas neatkar�gi no AAI iestat�jumiem. Komandas BI3 izpildes gad�jum� AAI tiek blo��ta 15 sekunžu laik�)
4 BI 4 “Atsl�gt sl�dzi bez SBA palaišanas” 5 BI 5 “Atsl�gt sl�dzi ar SBA palaišanu” 6 BI 6 “Sl�dža gatav�ba” 7 BI 7 “Palaist AAI” ( sign�ls tiek glab�ts atmi�� 0,25 s laika posm� ) 8 BI 8 “SBA palaišana”
9 BI 9 “AAI aizliegta” ( sign�ls tiek ierakst�ts atmi�� uz laiku, kurš tiek
uzdots ar iestat�jumu Nr.x087, sign�ls p�rtrauc AAI cikla izpildi un , vienlaic�gi, tiek p�rtraukta sign�la «Palaist AAI» glab�šana atmi��).
10 BI 10 “Iestat�jumu grupa” 11 BI 11 “Iestat�jumu grupa” 12 BI 12 “Iestat�jumu izmai�as iesp�jas blo�šana”. 13 BI 13 “DA telepa�trin�jums” ( sign�ls tiek ierakst�ts atmi�� uz laiku 0,5 s ) 14 BI 14 “ZSA telepa�trin�jums” (sign�ls tiek ierakst�ts atmi�� uz laiku 0,5 s )
15 BI 15 “Spriegum�žu autom�ta boj�jums” ( parasti tiek izmantota ��žu aizsarg autom�ta kontakts: autom�ta atsl�gšana atbilst BI15=1 )
16 BI 16 Sinhroniz�šana ar �r�jiem sinhroimpulsiem
DISKR�TIE IEEJAS SIGN�LI.
602
1 2 3
17 BI 17 sk. Att .4.3 18 BI 18 sk. Att. 4.3 19 BI 19 sk. Att .4.3 20 BI 20 sk. Att. 4.3
VAD�BAS PANELIS
701
7. VAD�BAS PANELIS. 7.1. Ier�ces iestat�jumi.
Ier�ce ir apg�d�ta ar 4 iestat�jumu grup�m “Iestat. grupa N.(1-4)” k� ar� vis�m grup�m kop�jiem iestat�jumiem “Visparejie iest.”. Akt�vu iestat�jumu grupu var izv�l�t ar �r�jiem diskr�tiem sign�liem BI10, BI11 saska�� ar tabulu 7.1.
Akt�vu iestat�jumu grupu izv�le
Tabula. 7.1. Diskr�to sign�lu st�voklis (1- akt�vs, 0- neakt�vs) Akt�vas iestat�jumu grupas
numurs diskr�tais sign�ls BI11 diskr�tais sign�ls BI10
grupa Nr.1 0 0 grupa Nr.2 0 1 grupa Nr.3 1 0 grupa Nr.4 1 1
Iestat�jumiem pieš�irti sekojošie numuri:
1. iestat�jumu grupa : iestat�jumi N (1001-1113); 2. iestat�jumu grupa : iestat�jumi N (2001-2113); 3. iestat�jumu grupa : iestat�jumi N (3001-3113); 4. iestat�jumu grupa : iestat�jumi N (4001-4113); Visp�r�jie iestat�jumi : iestat�jumi N (5001-5009).
Iestat�jumu nosaukumi, to pieaujamas robežas un apz�m�jums indikator� uzr�d�ti tabul�.11.1. Iestat�jumus var caurskat�t, izmain�t un ierakst�t no person�l� datora (ar programmu “Remilink”) vai ar ier�ces vad�bas pog�m “Iestatijumi” rež�m�. Ieejot rež�m� “Iestatijumi” nepieciešams nospiest pogu “U”, indikator� tiek izgaismota inform�cija par ier�ces tipu, t�s r�pn�cas numurs: Lida 32/15 N.XXX un ier�ces k�rtas numurs sakaru apl�: on line N.XX.
“Iestat�jumi” rež�m� vad�bas pogas izpilda sekojošas funkcijas: poga U:
� vajadz�ga vad�bas punkta izv�le; � iestat�juma jaunas v�rt�bas apstiprin�jums, ja šis iestat�jums tika main�ts;
poga S: � indikatora k�rt�ja segmenta aktiviz�cija – akt�vais segments mirgo;
pogas � / �: � p�rvietošan�s uz leju / uz augšu starp vad�bas punktiem; � p�rvietošan�s uz leju / uz augšu starp izv�l�tas grupas iestat�jumiem; � v�rt�bas palielin�šana / samazin�šana indikatora akt�vaj� segment�. Ja pogas � / � ilgstoši tur nospiest� st�vokl�, p�rvietošan�s vai v�rt�bas izmai�a notiek autom�tiski pa�trin�t� rež�m�. Ja mainot iestat�jumu t�s v�rt�ba iziet �rpus pieaujam�m robež�m, indikator� par�d�s pazi�ojums “Vertiba NAV korekta !!!”. Lai ierakst�t jaunas iestat�jumu v�rt�bas past�v�g� atmi�� nepieciešams iev�st paroli “Password = 965” , p�c tam nospiest pogas “U” un “�”.
VAD�BAS PANELIS
702
Linijas aizsardziba Lida 32/15 N.xxx
on line N.xx
�
*************** xx-xx-xx xx:xx:xx Yr Mn Dt Time
�
� �
*************** Iestat. grupa N.1
iestat.N:(1001-1113)
1gr. DA =‘+’ GDA =‘+’ ‘U’ - Iestatijumi ‘S’ - Monitor ‘<’ - Notikumi
U
U 'DA' iestat. 1 gr. iestatijums N: 001 Ka = X,XX
� S
'DA' iestat. 1 gr. iestatijums N: 001 Ka = A,XX
segmenta aktiviz�šana – akt�vais segments mirgo
*************** Visparejie iest.
iestat.N:(5001-5009)
� �
*************** Password = 000
� �
�
�
'DA' iestat. 1 gr. iestatijums N: 002 Kr = X,XX
� �
'DA' iestat. 1 gr. iestatijums N: 107
DFAfunkc. = aktiva
� �
segmenta v�rt�bas izmai�a
U
iestat�juma jaunas v�rt�bas apstiprin�jums
ieeja rež�m� “Iestatijumi”
izeja no iestat�jumu rež�ma
ier�ces tips, r�pn�cas numurs, ier�ces k�rtas numurs sakaru apl�
Pašreiz�jais laiks
VAD�BAS PANELIS
703
7.2. Inform�cijas izvešana ier�ces indikator�.
Darba norm�laj� rež�m� (dež�rrež�m�) uz ieb�v�tu indikatoru tiek izvesta sekojoša inform�cija: � pamata aizsardz�bu pašreiz�jais statuss un pašreiz�ja iestat�jumu akt�v� grupa
1gr. - pirm� iestat�jumu grupa ir akt�va; DA = ‘+’ - distantaizsardz�bas funkcija ir akt�va (‘+’), ir blo��ta (‘-‘); GDA = ‘+’ - diferenci�las aizsardz�bas funkcija ir akt�va (‘+’), ir blo��ta (‘-‘); U – Iestatijumi – lai ieietu iestat�jumu rež�m�, nospiediet pogu ‘U’; S - Monitor – lai ieietu rež�m� “Monitor”, nospiediet pogu 'S’; < – Notikumi – lai ieietu rež�m� “Notikumi”, nospiediet pogu ‘�’;
� ier�ces pamatbloku test�šanas rezult�ti;
“_X_X_X_X_X_X_” – atrastas k�das apz�m�jums;
� l�nijas atsl�gšanas / iesl�gšanas p�d�jie tr�s c�lo�i;
Lai no indikatora nodz�stu l�nijas atsl�gšanas / iesl�gšanas c�lo�u inform�ciju, ir nepieciešams nospiest pogu “�”.
“Monitor” rež�m� indikator� tiek izvestas kontrol�jamo analogo un izskaitoto sign�lu pašreiz�jas v�rt�bas un �r�jo diskr�tu sign�lu st�voki: � Kontrol�jamie analogie sign�li: Ia, Ib, Ic, 3Io, 3Io||, Ua, Ub, Uc, 3Uo, Ul:
1gr. DA = ‘+’ GDA = ‘+’ ‘U’ - Iestatijumi ‘S’ - Monitor ‘<’ - Notikumi
1gr. DA = ‘+’ GDA = ‘+’ *********************** WARNING !!! _X_X_X_X_X_X_ Error
1gr. DA = ‘+’ GDA = ‘+’ GDA nostrade
AAI-1.karta DA-2.z.nostrade
Ia= _,___ kA ___ gr Ib= _,___ kA ___ gr Ic= _,___ kA ___ gr Io= _,___ kA ___ gr
VAD�BAS PANELIS
704
Str�vu un spriegumu le��i tiek m�r�ti attiec�b� uz sprieguma ‘Ua’ le��i, kurš ir pie�emts nulle gr�du (“0 gr”).
� izskaitotie lielumi: Ia1,Ia2,Ia dif., Ia bremz., Ib1,Ib2,Ib dif., Ib bremz., Ic1,Ic2,Ic dif.,
Ic bremz.
Ia1, Ia2 – f�zes ‘�’ str�vas l�nijas sava un pret�ja gala; Ia dif. – f�zes ‘A’ izskaitot�s diferenci�l�s str�vas modulis; Ia bremz. – f�zes ‘A’ bremz�šanas str�va, izskaitota p�c aizsardz�bas nostr�des grafika;
Str�vu Ia1, Ia2, Ib1, Ib2, Ic1, Ic2 le��i tiek m�r�ti attiec�b� uz str�vas Ia1 le��i, kurš ir pie�emts nulle gr�du (“0 gr”).
� apr��ina lielumi, kuri atspoguo apmai�as ar datiem procesu starp diferenci�l�s
aizsardz�bas diviem puskomplektiem: T/2 maks, T/2 min - sakaru kan�la kav�jumu pieaujamais laiks, kan�la T/2 – faktiskais sakaru kan�la kav�jumu laiks .
� �r�jo diskr�tu sign�lu un komandu st�voki:
Lai ieietu “Monitor” rež�m� ir nepieciešams nospiest pogu “S”. N�kam� / iepriekš�ja parametra caurskat�šanai ir j�nospiež pogas “� / �”.
Ia1= _,___ kA ___ gr Ia2= _,___ kA ___ gr
Ia dif. = _,___ kA Ia bremz.= _,___ kA
T/2maks = _,__ ms
kanala T/2 = _,__ ms T/2min = _,__ ms
Sledzis ieslegts =_ Sledzis atslegts =_
Kom.Ieslegt Sledzi=_ Atsl.Sledzi bezSBA=_
VAD�BAS PANELIS
705
Ja parametra v�rt�ba p�rsniedz pieaujamo indik�cijai robežu, par�d�s simboli:
Notikumu caurskates rež�ms - “Notikumi” – auj caurskat�t p�d�jus 7 notikumus, kurus ier�ce ieraksta atmi�a, ka ar� att�luma l�dz boj�juma vietai apr��ina rezult�ti. Notikumu saraksts, kurus ier�ce ieraksta ir uzr�d�ts tab.7.2.
Ieejot notikumu caurskates rež�m� ir nepieciešams nospiest pogu �. Viena no notikumiem izv�lei j�nospiež pogu “U”. Caurskat�t izv�l�to notikumu var ar poga “�/�” pal�dz�bu. Caurskat�ma notikuma beigu paz�me ir pazi�ojums: “Notikuma beigums”. P�riet uz n�košo notikumu var ar pog�m “�/�” .
Ia= _,___ kA ___ gr Ib= _,___ kA ___ gr Ic= _,___ kA ___ gr Io= _,___ kA ___ gr
��
Ua= _,___ kV ___ gr Ub= _,___ kV ___ gr Uc= _,___ kV ___ gr Uo= _,___ kV ___ gr
� �
Ia= >,>>> kA >>> gr
VAD�BAS PANELIS
706
Ier�ce autom�tiski iziet no “Monitora” un “Notikumi” rež�ma, ja 5 min laik� netika nospiesta neviena vad�bas poga.
1gr. DA = ‘+’ GDA = ‘+’ ‘U’ - Iestatijumi. ‘S’ - Monitor ‘<’ - Notikumi
Notikuma Laiks: Notikums N.7:
04-02 14:10:43 'U' - caurskatit
DA-_.z.nostr/A0-lin GDA nostrade AAI _. karta MSA nost./_
U
GDA Boj.'AB'___,_km Sledza Bojajuma Aiz. Notikuma beigums Notikuma beigums
� � � �
Notikuma Laiks: Notikums N.6: 04-01 10:10:46 'U' - caurskatit
Notikuma Laiks: Notikums N.1:
04-01 03:59:46 'U' - caurskatit
�
VAD�BAS PANELIS
707
Indikatora pazi�ojumi par notikumiem Tabula 7.2.
Uzraksts indikator�
Paskaidrojums
1 2
DA- _.z.nostrade /“ __” - lin
DA 1. ÷ 4.zonas nostr�de. “_ _”- boj�to f�žu
nosaukums , virziens
DA -_.z.nostrade / ”__” - kopn
DA 5.zonas nostr�de. “_ _”- boj�to f�žu nosaukums , virziens
ZSA _ pakape
ZSA 1.÷ 4 .pak�pes nostr�de
MSA _ pakape
MSA 1.÷ 2 .pak�pes nostr�de
PSA _ pakape
PSA 1.÷ 2 .pak�pes nostr�de
SBA nostrade
Sl�dža boj�juma aizsardz�bas nostr�de
AAI _. karta
AAI 1.÷ 2 .k�rta
Spr.kezu bojajums!!!
Blo��šana spriegum��žu boj�jumiem
SKautom�ta atsl.
Blo��šana spriegum��žu autom�ta atsl�gšanai
Sledza kezu bojajums
Sl�dža ��žu boj�jums (BI1,BI2)
Kom.- ATSLEGT bez SBA
�r�j� komanda – atsl�gt sl�dzi bez SBA palaišanas
Kom.- ATSLEGT ar SBA
�r�j� komanda – atsl�gt sl�dzi ar SBA
palaišanas
Komanda – IESLEGT
�r�ja komanda – iesl�gt sl�dzi
Kom.-DA paatrinajums
�r�j� komanda – pa�trin�t DA no TVA
Kom.-ZSApaatrinajums
�r�j� komanda – pa�trin�t ZSA no TVA
GDA nostrade
GDA nostr�de
VAD�BAS PANELIS
708
1 2
GDA Boj.'___'___,_km
Boj�juma vietas noteikšana p�c GDA
nostr�des (U2 ; I2 )
DA Boj.'___'___,_km
Boj�juma vietas noteikšana p�c DA nostr�des
Iestatijumu izmaina
Iestat�jumu izmai�a
'LIDA' Atslegta !!!
Operat�v� sprieguma no�emšana
Piesp. Palaisana
Piespiedpalaišana
'LIDA' Ieslegta
Operat�v� sprieguma padošana
CIPARU OSCILOGRAFA FUNKCIJA.
801
8. CIPARU OSCILOGRAFA FUNKCIJA.
Ier�cei ir ieb�v�ta av�rijas procesu ierakst�šanas funkcija. Oscilogrammas tiek saglab�tas ier�ces energoneatkar�gaj� atmi�� un tie var b�t p�rs�t�tas person�laj� dator� ar programmu “Remilink” un caurskat�tas ar programmu “Smoky”. Oscilogramm� tiek re�istr�ti analogie sign�li, ieejas diskr�to sign�lu st�voki, vad�bas komandas izejas relejiem , k� ar� palaišanas elementu un aizsardz�bas iekš�ju komandu st�voki.
Oscilogramm� tiek palaista p�c jebk�das aizsardz�bas palaišanas elementa nostr�des, �r�jo komandu aktiviz�ciju gad�juma, k� ar� spriegumu ��žu vai sl�dža ��žu boj�juma gad�jum�, pie sakaru p�rtraukuma starp diferenci�l�s aizsardz�bas puskomplektiem iest�šanos. Oscilogrammu var palaist ar komandu no person�l� datora vai ar ier�ces vad�bas pogu pal�dz�bu (vienlaic�gi nospiežot pogas �/�).
Oscilogrammas pirmsav�rijas rež�ma ierakst�šanas laiku iestata ar iestat�jumu “Tpre”. Av�rijas rež�ma ierakst�šanas laiks tiek noteikts ar palaišanas nosac�jumu/sign�lu pazušanas faktu. Iestat�jums “Trecmax” ievieš av�rijas rež�ma ieraksta maksim�lo laiku. Ja palaišanas nosac�jumi nebeidz�s – p�c laika “Trecmax” tiks palaista n�koša oscilogramma. Oscilogrammu ierakstot notiek datu saspiešana. Saspiešanas pak�pe tiek noteikta ar iestat�jumu “Compression”.
Ciparu oscilografa iestat�jumi: Iestat�jumu grupa – “Vispareije iestat.”
Iestat�juma numurs Iestat�jumu apz�m�jums Iestat�jumu diapazons Solis
iestat�jums Nr.: 5003 T pre = ___ ms 50 - 250 1 iestat�jums Nr.: 5004 T recmax = __,_s 1,0 – 30,0 0,1 iestat�jums Nr.: 5005 Compression = __ % 0 - 10 1
Oscilogrammu atmi�u var att�r�t iestat�jumu rež�m� ierakstot paroli “Password = 020”.
Rezult�t� b�s nodz�sti ar� visi notikumi.
RE�L� LAIKA PULKSTENIS, SINHRONIZ�CIJA.
901
9. RE�L� LAIKA PULKSTENIS, SINHRONIZ�ŠANA.
Ier�ce ir apg�d�ta ar astronomisk� laika taimeru ar manu�l�s un autom�tisk�s korekcijas iesp�ju un iesp�ju sinhroniz�t no �r�j� sign�la vai komandas. Taimera r�d�jumi tiek atspoguoti un tos var izmain�t: � uz vietas – tiek atspoguotas ieb�v�t� indikator� iestat�jumu rež�m�, tos maina ar vad�bas
pog�m; � no att�luma – tiek atspoguotas person�laj� dator� programmas “Remilink” log� un var
b�t sinhroniz�ti ar person�l� datora laiku. Taimera prec�zu sinhroniz�šanu var veikt ar sinhroimpulsu padošanu diskr�ta ieej� BI16. Ier�ce rea�� uz sinhroimpulsu tikai laika interv�l� sakot ar pašreiz�jas min�tes 55 s un beidzot ar n�kam�s min�tes 05 s. Pie tam: � ja sinhroimpulss pien�ca laika interv�l� “55 s – 00 s”, taimera sekundes un milisekundes
tiek nomestas uz “0” un pielikta viena min�te (l�dz sinhroniz�šanai taimers atpalika); � ja sinhroimpulss pien�ca laika interv�l� “00 s – 05 s”, taimera sekundes un milisekundes
tiek nomestas uz “0” un min�te netiek pielikta (l�dz sinhroniz�šanai taimers steidz�s).
DATU APMAIA AR PERSON�LO DATORU.
1001
10. DATU APMAI A AR PERSON�LO DATORU.
Ier�ce ir apg�d�ta ar standarta asinhrono interfeisu “RS232” un ar attiec�go programmat�ru, kas auj veikt datu apmai�u starp ier�ci un person�lo datoru k� tieši t� ar� pa t�lru�a sakaru kan�liem. Datu apmai�a starp ier�ci un datoru tiek nodrošin�ta ar programmu “Remilink”. Sakaru kan�lam izmanto tr�sdzislu ekran�to kabeli. Ja pie viena person�la datora / modema ir j�piesl�dz vair�kas ier�ces, katrai ier�cei ir nepieciešams pieš�irt savu numuru (adresi) sakaru apl�. Ier�ces numurs sakaru apl� tiek uzr�d�ts, ieejot iestat�jumu rež�m� - on line N.XX, šo numuru var izmain�t ar vad�bas pog�m un ierakst�t p�c paroles ievad�šanas Password = 965. Ier�ces un person�l� datora / modema pievienošanas pie sakaru kan�la sh�mas ir par�d�tas att�l� 10.1. Ekran�ta kabea maksim�lais garums starp ier�ci un person�lo datoru / modemu vai starp div�m ier�c�m nedr�kst b�t liel�ks par 200 m. Kabea novietošana kop�j� kan�l� ar sp�ka kabeiem nav v�lama.
DATU APMAIA AR PERSON�LO DATORU.
1002
Att.10.1. Sakaru kan�lu pievienošanas sh�mu varianti.
PC REDI REMI LIDA
DB-25
2
3
7
X2
3
2
5
PC REDI REMI LIDA
DB-9
3
2
5
X2
3
2
5
MODEM REDI REMI LIDA
DB-25
2
3
7
X2
2
3
5
MODEM REDI REMI LIDA
DB-25
3
2
7
X2
3
2
5
REDI REMI LIDA
X2
3
2
5
AIZSARDZ�BAS “LIDA” IESTAT�JUMU TABULA.
1101
11. AIZSARDZ�BAS “LIDA” IESTAT�JUMU TABULA. Tabula11.1.
Indik�cija Nosaukums M�rvien�bas Diapazons Solis 1 2 3 4 5
x001 DA Ka = _ ,__
Str�vas 3I0 kompens�cijas koeficienta re�l� daa Ka=Re(Z0-Z1/3Z1)
-
0,00 ÷ 3,00
0,01
x002 DA Kr = _ ,__
Str�vas 3I0 kompens�cijas koeficienta imagin�r� daa Kr=Im(Z0-Z1/3Z1)
-
0,00 ÷ 4,50
0,01
x003 DA R1f-z = ___,__ Ohm
1. zonas akt�v� pretest�ba vienf�zes zemessl�gumam Ohm
0,00 ÷ 300,00 0,01
x004 DA R2f-z = ___,__ Ohm
2. zonas akt�v� pretest�ba vienf�zes zemessl�gumam Ohm
0,00 ÷ 300,00
0,01
x005 DA R3f-z = ___,__ Ohm
3. zonas akt�v� pretest�ba vienf�zes zemessl�gumam Ohm
0,00 ÷ 300,00
0,01
x006 DA R4f-z = ___,__ Ohm
4. zonas akt�v� pretest�ba vienf�zes zemessl�gumam Ohm
0,00 ÷ 300,00
0,01
x007 DA R5f-z = ___,__ Ohm
5. zonas akt�v� pretest�ba vienf�zes zemessl�gumam Ohm
0,00 ÷ 300,00
0,01
x008 DA X1f-z = ___,__ Ohm
1. zonas indukt�v� pretest�ba vienf�zes zemessl�gumam Ohm
0,00 ÷ 300,00
0,01
x009 DA X2f-z = ___,__ Ohm
2. zonas indukt�v� pretest�ba vienf�zes zemessl�gumam
Ohm
0,00 ÷ 300,00
0,01
x010 DA X3f-z = ___,__ Ohm
3. zonas indukt�v� pretest�ba vienf�zes zemessl�gumam Ohm
0,00 ÷ 300,00
0,01
x011 DA X4f-z = ___,__ Ohm
4. zonas indukt�v� pretest�ba vienf�zes zemessl�gumam Ohm
0,00 ÷ 300,00
0,01
x012 DA X5f-z = ___,__ Ohm
5. zonas indukt�v� pretest�ba vienf�zes zemessl�gumam Ohm
0,00 ÷ 300,00
0,01
x013 DA R1f-f = ___,__ Ohm
1. zonas akt�v� pretest�ba starpf�žu �ssl�gumam Ohm
0,00 ÷ 300,00
0,01
AIZSARDZ�BAS “LIDA” IESTAT�JUMU TABULA.
1102
1 2 3 4 5
x014 DA R2f-f = ___,__ Ohm
2. zonas akt�v� pretest�ba starpf�žu �ssl�gumam Ohm
0,00 ÷ 300,00
0,01
x015 DA R3f-f = ___,__ Ohm
3. zonas akt�v� pretest�ba starpf�žu �ssl�gumam Ohm
0,00 ÷ 300,00
0,01
x016 DA R4f-f = ___,__ Ohm
4. zonas akt�v� pretest�ba starpf�žu �ssl�gumam Ohm
0,00 ÷ 300,00
0,01
x017 DA R5f-f = ___,__ Ohm
5. zonas akt�v� pretest�ba starpf�žu �ssl�gumam
Ohm
0,00 ÷ 300,00
0,01
x018 DA X1f-f = ___,__ Ohm
1. zonas indukt�v� pretest�ba starpf�žu �ssl�gumam Ohm
0,00 ÷ 300,00
0,01
x019 DA X2f-f = ___,__ Ohm
2. zonas indukt�v� pretest�ba starpf�žu �ssl�gumam Ohm
0,00 ÷ 300,00
0,01
x020 DA X3f-f = ___,__ Ohm
3. zonas indukt�v� pretest�ba starpf�žu �ssl�gumam Ohm
0,00 ÷ 300,00
0,01
x021 DA X4f-f = ___,__ Ohm
4. zonas indukt�v� pretest�ba starpf�žu �ssl�gumam Ohm
0,00 ÷ 300,00
0,01
x022 DA X5f-f = ___,__ Ohm
5. zonas indukt�v� pretest�ba starpf�žu �ssl�gumam
Ohm
0,00 ÷ 300,00
0,01
x023 DA T1= _,__ s
1. zonas nostr�des laiks
s
0,00 ÷ 9,99
0,01
x024 DA T2= _,__ s
2. zonas nostr�des laiks
s
0,00 ÷ 9,99
0,01
x025 DA T3= _ ,__ s
3. zonas nostr�des laiks
s
0,00 ÷ 9,99
0,01
x026 DA T4= _ ,__ s
4. zonas nostr�des laiks
s
0,00 ÷ 9,99
0,01
x027 DA T5= _ ,__ s
5. zonas nostr�des laiks
s
0,00 ÷ 9,99
0,01
AIZSARDZ�BAS “LIDA” IESTAT�JUMU TABULA.
1103
1 2 3 4 5
x028 DA COS(l�nija) = _ ,___
L�nijas le��a kosinuss
-
0,000 ÷ 1,000
0,001
x029 DA SIN(l�nija) = _ ,___
L�nijas le��a sinuss
-
0,000 ÷ 1,000
0,001
x030 DA N1 = _
Pa�trin�m� no TVA DA zona
-
0 ÷ 5
1
x031 DA Tn1 = _ , __s
DA (x030) nostr�des laiks pa�trinot no TVA
s
0,00 ÷ 9,99
0,01
x032 DA N2 = __
Pa�trin�m�s DA zonas (divas) iesl�dzot jaudas sl�dzi
-
0 ÷ 55
1
x033 DA N3 = _
DA zona pa�trin�juma komandai uz TVA
-
0 ÷ 5
1
x034 DA I2 = _ ,__ Inom
Pret�j�s sec�bas str�va I2 / Inom 0,02 ÷ 4,00 0,01
x035 DA Ipal = _ ,__ Inom
Palaišanas str�va Ipal / Inom 0,02 ÷ 9,99 0,01
x036 DA Ufmin= _ ,__Unom
Blo��šanas no spriegum��žu boj�juma atgriešanas spriegums
Ufmin /Unom
0,00 ÷ 2,00
0,01
x037 DA U2 = _ ,__ Unom
Pret�j�s sec�bas spriegums
U2 /Unom 0,00 ÷ 2,00 0,01
x038 ZSA 3Io1.p = _ ,__ Inom
1. pak�pes nostr�des str�va 3I0nom/Inom 0,02 ÷ 9,99 0,01
x039 ZSA 3Io2.p = _ ,__ Inom
2. pak�pes nostr�des str�va 3I0/Inom 0,02 ÷ 9,99 0,01
x040 ZSA 3Io3.p = _ ,__ Inom
3. pak�pes nostr�des str�va 3I0/Inom 0,02 ÷ 9,99 0,01
x041 ZSA 3Io4.p = _ ,__ Inom
4. pak�pes nostr�des str�va 3I0/Inom 0,02 ÷ 9,99 0,01
x042 ZSA T1.p = _ ,__ s
1. pak�pes nostr�des laiks s 0,00 ÷ 9,99 0,01
x043 ZSA T2.p = _ ,__s
2. pak�pes nostr�des laiks s 0,00 ÷ 9,99 0,01
x044 ZSA T3.p = _ ,__s
3. pak�pes nostr�des laiks s 0,00 ÷ 9,99 0,01
AIZSARDZ�BAS “LIDA” IESTAT�JUMU TABULA.
1104
1 2 3 4 5
x045 ZSA T4.p = _ ,__s
4. pak�pes nostr�des laiks
s 0,00 ÷ 9,99 0,01
x046 ZSA N1 = _
Pa�trin�m� no TVA ZSA pak�pe
- 0 ÷ 4 1
x047 ZSA Tn1 = _ ,__ s
ZSA (x047) nostr�des laiks pa�trinot no TVA
s 0,00 ÷ 9,99 0,01
x048 ZSA N2 = _
Pa�trin�m� ZSA pak�pe iesl�dzot jaudas sl�dzi
- 0 ÷ 4 1
x049 ZSA Tn2 = _ ,__ s
ZSA ( x048 ) nostr�des laiks iesl�dzot jaudas sl�dzi
s 0,00 ÷ 9,99 0,01
x050 ZSA N3 = _
ZSA pak�pe pa�trin�juma komandai uz TVA
- 0 ÷ 4 1
x051 ZSA 3Iomin = _ ,__ Inom
ZSA virziena elementa minim�l� str�va
3I0/Inom 0,02 ÷ 9,99 0,01
x052 ZSA 1.p.virziens = _
ZSA 1.pak�pes virziens: “0” – virziena nav “1” - virziens ir
- 0 ÷ 1 1
x053 ZSA 2.p.virziens = _
ZSA 2.pak�pes virziens: “0” – virziena nav “1” - virziens ir
- 0 ÷ 1 1
x054 ZSA 3.p.virziens = _
ZSA 3.pak�pes virziens: “0” – virziena nav “1” – virziens ir
- 0 ÷ 1 1
x055 ZSA 4.p.virz iens= _
ZSA 4.pak�pes virziens: “0” – virziena nav “1” – virziens ir
- 0 ÷ 1 1
x056 MSA I1.p = _ ,__ Inom
1.pak�pes nostr�des str�va I/ Inom 0,02 ÷ 9,99 0,01
x057 MSA I2.p = _ ,__Inom
2.pak�pes nostr�des str�va I/Inom 0,02 ÷ 9,99 0,01
x058 MSA T1.p = _ ,__ s
1.pak�pes nostr�des laiks s 0,00 ÷ 9,99 0,01
x059 MSA T2.p = _ ,__ s
2.pak�pes nostr�des laiks s 0,00 ÷ 9,99 0,01
x060 MSA N1 = _
Pa�trin�m� MSA pak�pe iesl�dzot jaudas sl�dzi
- 0 ÷ 2 1
x061 MSA Tn1 = _ ,__s
MSA (x060) nostr�des laiks iesl�dzot jaudas sl�dzi
s 0,00 ÷ 9,99 0,01
x062 PSA I1.p = _ ,__ Inom
1.pak�pes nostr�des str�va I/Inom 0,02 ÷ 9,99 0,01
AIZSARDZ�BAS “LIDA” IESTAT�JUMU TABULA.
1105
1 2 3 4 5 x063 PSA I2.p = _ ,__Inom
2.pak�pes nostr�des str�va I/Inom 0,02 ÷ 9,99 0,01
x064 PSA T1.p = __ ,__ s
1.pak�pes nostr�des laiks s 0,00 ÷ 99,99 0,01
x065 PSA T2.p = __ ,__ s
2.pak�pes nostr�des laiks s 0,00 ÷ 99,99 0,01
x066 AAI AAI funkcija = _
“0” - atsl�gta “1” - iesl�gta
- 0 ÷ 1 1
x067 AAI Kontrol. veids= _
“0” - bez kontrol�m “1” - ar sinhrokontroli “2” - ar sinhro- un spriegumkontroli
- 0 ÷ 2 1
x068 AAI Spriegkontrole=_
“1”- (-Ul+Uk ) “2”- (+Ul-Uk ) “3”- (-Ul+Uk) vai (+Ul-Uk)
- 1 ÷ 3 1
x069 AAI Umin = _,__ Unom
Sprieguma neesam�bas iestat�jums
Umin/Unom 0,02 ÷ 2,00 0,01
x070 AAI Umaks =_ ,__ Unom
Sprieguma esam�bas iestat�jums
Umaks/Unom 0,00 ÷ 2,00 0,01
x071 AAI Faze = _
Sprieguma f�ze : “1” - Ua “2” - Ub “3” - Uc
-
1 ÷ 3 1
x072 AAI delta F = _ ,__Hz
Pieaujam� frekven u starp�ba
Hz
0,01 ÷ 0,50
0,01
x073 AAI Alfa = __ grads
Pieaujamais le��is
gr�ds 5 ÷ 75 5
x074 AAI Naai = _
AAI k�rtas
- 1 ÷ 2 1
x075 AAI Taai1= _ ,__s
1.k�rtas laiks s 0,00 ÷ 9,99 0,01
x076 AAI Taai2= _ ,__s
2.k�rtas laiks s 0,00 ÷ 9,99 0,01
x077 AAI Tgaid.= __ ,__s
AAI nosac�jumu gaid�šanas laiks
s 00,05 ÷ 30,00 0,01
x078 SBA SBA funkcija= _
“0” - atsl�gta “1” - iesl�gta
- 0 ÷ 1 1
x079 SBA Tsba= _ ,__s
SBA nostr�des laiks s 0,00 ÷ 9,99
0,01
x080 SBA Imin = _ ,__ Inom
SBA str�va Imin/Inom 0,02 ÷ 9,99 0,01
AIZSARDZ�BAS “LIDA” IESTAT�JUMU TABULA.
1106
1 2 3 4 5 x081 BI , BO BO(1-3).Tatgr =_ ,__ s
Atgriešan�s laiks s 0,05 ÷ 9,99 0, 01
x082 BI , BO BO 4.Impulss= _ ,__s
Impulsa ilgums s 0,05 ÷ 9,99 0,01
x083 BI , BO BO 5.Impulss= _ ,__s
Impulsa ilgums s 0,05 ÷ 9,99 0,01
x084 BI , BO BO 6,7.Impulss= _ ,__s
Impulsa ilgums
s 0,05 ÷ 9,99 0,01
x085 BI , BO BO 11.Tnostr.= _ ,__s
Nostr�des laiks s 0,00 ÷ 9,99 0,01
x086 BI , BO BI 3.Iesl.veids = _
“0” - bez kontrol�m “1” - ar kontrol�m
- 0 ÷ 1 1
x087 BI , BO BI 9.Aiz.ilg. = __ s
AAI aizlieguma ilgums s 5 ÷ 30 1
x088 BVn* X1 = _,___ Ohm/km
Tieša sec�bas �patn�j� indukt�v� pretest�ba
Ohm/km 0,000 ÷ 0,500 0,001
x089 BVn* R1 = _,___ Ohm/km
Tieša sec�bas �patn�j� akt�v� pretest�ba
Ohm/km 0,000 ÷ 0,500 0,001
x090 BVn* X0 = _,___ Ohm/km
Nullsec�bas �patn�j� indukt�v� pretest�ba
Ohm/km 0,000 ÷ 1,500 0,001
x091 BVn* R0 = _,___ Ohm/km
Nullsec�bas �patn�j� akt�v� pretest�ba
Ohm/km 0,000 ÷ 1,500 0,001
x092 BVn* X atz. = ___ Ohm
Atzarojuma pretest�ba Ohm 0 ÷ 300 1
x093 BVn* L atz. = ___,_ km
L�nijas garums l�dz atzarojuma
km 0 ÷ 300,0 0,1
x094 BVn* Km = _,_
Mijindukcijas koeficients - 0,1 ÷ 9,9 0,1
x095 BVn* Lm = ___,_ km
Posma ar mijindukciju garums
km 0,0 ÷ 300,0 0,1
x096 BVn* L lin. = ___,_ km
L�nijas garums km 0,0 ÷ 300,0 0,1
x097 BVn* kTA || l�nija= ____
Paral�l�s l�nijas str�vmai�u transform�cijas koeficients
- 0 ÷ 4000 1
x098 GDA GDA pal.skaits = __
GDA m�rorg�na nostr�des apstiprin�jumu skaits
- 4 ÷ 12 1
x099 GDA I dif.min = _,__Inom
Raksturl�knes iestat�jums I dif.min/Inom 0,10 ÷ 1,00 0,01
x100 GDA I p�rej.(1-2)=_,__Inom
Raksturl�knes iestat�jums Ip�rej.(1-2) / Inom
0,10 ÷ 35,00 0,01
AIZSARDZ�BAS “LIDA” IESTAT�JUMU TABULA.
1107
1 2 3 4 5
x101 GDA tg (Alfa1) = _,__
Raksturl�knes iestat�jums - 0,00 ÷ 2,00 0,01
x102 GDA tg (Alfa2) = _,__
Raksturl�knes iestat�jums - 0,00 ÷ 4,00 0,01
x103 GDA tg (Alfa3) = _,__
Raksturl�knes iestat�jums -
0,50 ÷ 6,00 0,01
x104 GDA I piesat.=__,__Inom
Str�vas v�rt�ba , kuru p�rsniedzot notiek 2-�s harmonikas esam�bas p�rbaude
I piesat. /Inom 0,10 ÷ 20,00 0,01
x105 GDA I(100Hz)=__%I(50Hz)
2-�s harmonikas �patsvars attiec�b� pret 1-o harmoniku
% 15 ÷ 100 1
x106 GDA (kTA2/kTA1) = _,___
Otr� stravmai�u puskomplekta transform�cijas koeficienta attiec�ba pret pamata transform�cijas koeficientu
-
0,100 ÷ 9,999
0,001
x107 GDA GDA funkcija
GDA funkcijas aktiviz�šana
- akt�v� / neakt�v�
-
x108 GDA I neb.maks.= _,__ Inom
Maksim�li pieaujam� nebilances str�va
I neb.maks/Inom 0,05 ÷ 0,50 0,01
x109 GDA T neb.maks. =_,_ s
Maksim�li pieaujam�s nebilances str�vas fiks�cijas laiks pirms GDA blo��šanas
s 1,0 ÷ 9,9 0,1
x110 GDA Ineb.blok = *******
Blo��šanas aktiviz�šana p�c nebilances str�vas
- akt�v� / neakt�v�
-
x111 GDA kan�la T/2 nom = _,__s
Sakaru kan�la nomin�lais laiks
ms 0,01÷ 9,99 0,01
x112 GDA kan�la T/2 dlt= _,__ms
Novirze no sakaru kan�la nomin�l� laika
ms 0,01÷ 6,00 0,01
x113 GDA kan�laTblok= *******
Blo��šanas aktiviz�šana p�c sakaru kan�la laika
- akt�v� / neakt�v�
-
AIZSARDZ�BAS “LIDA” IESTAT�JUMU TABULA.
1108
izmai�as
Visp�r�jie iestat�jumi
5001 I lin.= _,___ kA
Nomin�l� str�va kA 0,000 ÷ 4,000 0,001
5002 U lin.= ___ kV
Nomin�lais spriegums kV 0 ÷ 220 1
5003 T pre = ___ ms
Pirmsav�rijas rež�ma ieraksta laiks
ms 50 ÷ 250 1
5004 T recmaks = __,_s
Maksim�lais oscilogrammas ieraksta laiks
s 1,0 ÷ 30,0 0,1
5005 Compression = __ %
Oscilogrammas datu kompresijas pak�pe
% 0 ÷ 10 1
5006 UART iest. Speed = ___,_ kBod
Datu apmai�as �trums kBod 9,6 ÷ 192,0 0,1
5007 UART iest. Parity = **********
Datu apmai�as bitu kontrole
even/odd even/odd
5008 UART iest. Status = **********
Puskomplekta UART status
Master/Slave Master /Slave
5009 BO(12-15)Impulss
Impulsa ilgums s 0,05 ÷ 9,99 0,01
5010 GMT offset = +__ h
stundas 0 ÷ 24 1
* Iestat�jumi boj�juma vietas noteikšanai (“BVn iest.”) tiek uzdoti prim�raj�s v�rt�b�s .
Top Related