ZIŅOJUS - National Library of Latvia · Rīga, Latvija, LV-1004 Tālr.: +371 67898996 Fakss: +371...

ZIŅOJUMS

Kultūras informācijas sistēmu centrs

KONCEPCIJAS IZSTRĀDE KULTŪRAS MANTOJUMA SATURA

DIGITALIZĀCIJAS PROGRAMMAI

IESNIEGTS 2015.GADA 19.MARTS

RĪGA

2

Šī dokumenta autoru mantiskās tiesības pieder tā izstrādātājiem - SIA „Corporate Consulting”.

Dokumenta autoru mantiskās tiesības pieder Pasūtītājam, kuram ir tiesības izmantot šo

dokumentu saskaņā ar līgumu Nr.2-L1/15/39 (SIA „Corporate Consulting” lietvedībā ar Nr. CCons-

2015-2-2/4).

Pieļaujama dokumentā iekļautās informācijas citēšana un izmantošana atvasinātu darbu

veidošanai, iekļaujot atsauci uz šo dokumentu.

Dokumenta autori

Imants Felsbergs, SIA „Corporate Consulting”

Armands Uzraugs, SIA „Corporate Consulting”

Rasa Sarnoviča, SIA „Corporate Consulting”

Linda Lazareva, SIA „Corporate Consulting”

Kontaktpersona:

Imants Felsbergs

Mūkusalas iela 101,

Rīga, Latvija, LV-1004

Tālr.: +371 67898996

Fakss: +371 67847761

E-pasts: [email protected]

3

SATURA RĀDĪTĀJS

Satura rādītājs ....................................................................................................................... 3

1 Ievads............................................................................................................................. 5

2 Esošā situācija ................................................................................................................ 8

2.2.1 Audiovizuālais saturs ...................................................................................... 27

2.2.2 Papīra saturs ................................................................................................... 34

2.2.3 Priekšmetu saturs ........................................................................................... 46

2.2.4 Aktuālo norišu fiksēšana ................................................................................. 54

2.2.5 Visa veida satura kopsavilkums ...................................................................... 59

3 Mērķi ........................................................................................................................... 66

4 Konceptuālo Risinājumu apraksts .................................................................................. 68

4.1.1 Biznesa procesa izmaiņas ............................................................................... 68

4.1.2 Risinājuma konteksts un izmantošana ........................................................... 76

4.1.3 Organizatoriskās izmaiņas .............................................................................. 77

4.1.4 Normatīvo aktu izmaiņas ................................................................................ 78

4.3.1 Vispārējs skaidrojums ..................................................................................... 83

4.3.2 Detalizēts sistēmu apskats ............................................................................. 85

4

5 Īstenošanas plāns ......................................................................................................... 96

6 Pārvaldība .................................................................................................................. 101

7 Riski ......................................................................................................................... 104

8 Pielikumi .................................................................................................................... 108

5

1 IEVADS

1.1 Konteksts un dokumenta mērķis

Projekta „Kultūras mantojuma satura digitalizācija” koncepcija ir izstrādāta saskaņā ar atbildīgās

institūcijas par „Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu 2014.-2020. gadam”

īstenošanu - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas - izstrādāto informatīvo

ziņojumu par turpmākās rīcības plānojumu savas atbildības sfēras uzdevumu īstenošanai „Par

pasākumiem, kurus paredzēts īstenot Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu 2014. -

2020. gadam turpmākās rīcības plānojuma uzdevumu 3.1. „Publiskās pārvaldes IKT centralizētu

platformu izveide” un 3.2. „Publiskās pārvaldes pakalpojumu elektronizācija” ietvaros”. Ziņojums

paredz par programmu (t.i. attīstības pasākumu kopumu) un atsevišķo pasākumu atbildīgajām

iestādēm izstrādāt koncepcijas, kas:

nosaka pasākumu saturu;

nosaka un pamato attīstības pasākumu investīciju samazināšanu uz uzturēšanas izdevumu

apjomu;

nosaka pasākumu īstenošanai nepieciešamo projektu saturisko un organizatorisko

struktūru;

atspoguļo vienotu projektu īstenošanas laika un secības plānojumu;

sniedz pasākumu īstenošanas ekonomisko pamatojumu.1

Koncepcijas mērķis ir noteikt projekta „Kultūras mantojuma satura digitalizācija” plānotos

pasākumus, pamatot plānoto pasākumu nepieciešamību, aprakstīt esošo situāciju, kā arī iezīmēt

risinājumus, kas atbilst rekomendējamajā konceptuālajā modelī (konceptuālajā arhitektūrā)

noteiktajiem IKT atbalsta pamatprincipiem un konceptuālajiem risinājumiem.

Koncepcija tiks iesniegta VARAM, kas to iekļaus jaunās IKT arhitektūras pamata elementu attīstības

vienotajā koncepcijā un izmantos valsts IKT attīstības programmu un projektu koordinēšanai, kā arī

ERAF projekta pieteikuma sagatavošanai.

1.2 Tvērums un ierobežojumi

Koncepcijā, ņemot vērā stratēģiskajos plānošanas dokumentos noteiktos publiskās pārvaldes

attīstības virzienus, noteikti Projekta īstenošanas mērķi un sniegts konceptuāls redzējums par

1 Informatīvais ziņojums „Par pasākumiem, kurus paredzēts īstenot Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu 2014.-2020. gadam turpmākās rīcības plānojuma uzdevumu 3.1. „Publiskās pārvaldes IKT centralizētu platformu izveide” un 3.2. „Publiskās pārvaldes pakalpojumu elektronizācija” ietvaros” (24.07.2014.)

6

iespējamajiem kultūras mantojuma digitalizācijas, saglabāšanas un izplatīšanas risinājumiem, īpašu

uzmanību pievēršot tam, kā Projekta ietvaros plānotie risinājumi iekļaujas vienotajā valsts IKT

arhitektūrā.

Koncepcijas izstrādē identificēti šādi ierobežojumi:

Koncepcijā ietvertie risinājumi ir izklāstīti vispārējā detalizācijas līmenī. Risinājumu

detalizācija paredzēta projekta īstenošanas laikā.

Dokumentā ietvertie principi un risinājumi ir izklāstīti vispārējā detalizācijas līmenī, šo

Principu un risinājumu detalizācija ir paredzēta attiecīgo projektu īstenošanas laikā;

Koncepcijā ietverto risinājumu īstenošanas budžeta sadalījums ir indikatīvs un var

mainīties, Projekta īstenošanas laikā precizējot risinājumu ieviešanas pieeju;

Koncepcijā aprakstītā esošā situācija analizēta 2015. gada martā. Dokumentā nav

aprakstītas izmaiņas pēc 2015. gada marta.

1.3 Termini un saīsinājumi

Tabula Nr. 1.1. Termini un saīsinājumi

Termins Skaidrojums

ES Eiropas Savienība

ERAF Eiropas Reģionālās attīstības fonds

NAP2020 „Nacionālais attīstības plāns 2014. - 2020. gadam"

ISAP „Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam”

VARAM Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

IKT Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas

IS Informācijas sistēma

SAM Speciālais atbalsta mērķis

KISC Kultūras informācijas sistēmu centrs

KM Kultūras ministrija

LNB Latvijas Nacionālā bibliotēka

LNA Latvijas Nacionālais arhīvs

LNVA Latvijas Nacionālais vēstures arhīvs

LNDB Latvijas Nacionālā digitālā bibliotēka

VKPAI Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija

NMKK Nacionālā muzeju krājumu kopkatalogs

VVBIS Valsts vienotā bibliotēku informācijas sistēma

LTV Latvijas Televīzija

7

Termins Skaidrojums

LR Latvijas Radio

LK Latvijas Koncerti

MTKPO Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija

Pamatnostādnes Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam „Radošā Latvija”

Stratēģija Digitālā kultūras mantojuma attīstības stratēģija 2014. – 2020.

VARAM informatīvais ziņojums

VARAM informatīvā ziņojuma „Par pasākumiem, kurus paredzēts īstenot Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu 2014.-2020. gadam turpmākās rīcības plānojuma uzdevumu 3.1."Publiskās pārvaldes IKT centralizētu platformu izveide" un 3.2."Publiskās pārvaldes pakalpojumu elektronizācija" ietvaros”

Projekts Kultūras mantojuma satura digitalizācija

Autortiesības Autora ekskluzīvas tiesības noteiktu laiku izmantot radīto darbu

Atkalizmantošana Kultūras iestāžu rīcībā esošā satura izmantošana, ko veic fiziskas vai juridiskas personas komerciāliem vai nekomerciāliem mērķiem

Mūžsaglabāšana Digitalizētā satura uzglabāšanas un pieejamības nodrošināšana neatkarīgi no izmaiņām tehnoloģijās, likumdošanā vai privāto partneru biznesa interesēm

1.4 Saistītie dokumenti

1. Ar pakalpojumiem saistīto informācijas sistēmu arhitektūras rekomendējamā modeļa

izstrāde. Esošās situācijas analīze.

2. Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020.gadam. Apstiprināts ar Saeimas 2012.gada

20.decembra lēmumu (NAP2020).

3. Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2014.–2020.gadam. Ministru kabineta

2013.gada 14.oktobra rīkojums Nr. 486.

4. Informatīvais ziņojums “Par pasākumiem, kurus paredzēts īstenot Informācijas sabiedrības

attīstības pamatnostādņu 2014.-2020.gadam turpmākās rīcības plānojuma uzdevumu 3.1.

“Publiskās pārvaldes IKT centralizētu platformu izveide” un 3.2. “Publiskās pārvaldes

pakalpojumu elektronizācija” ietvaros”.

5. Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam “RADOŠĀ LATVIJA”.

6. Koncepcija par publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidi. Ministru kabineta 2013.gada

19.februāra rīkojums Nr. 58.

7. Koncepcija “Valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizatoriskais

modelis”. Ministru kabineta 2013.gada 19.februāra rīkojums Nr. 57.

8

2 ESOŠĀ SITUĀCIJA

2.1 Programmas jomas raksturojums

Valsts būtiskāko vidēja termiņa prioritāšu, to rīcības virzienu, mērķu, kā arī to sasniegšanas rādītāju

noteikšanai tika izstrādāts „Nacionālais attīstības plāns 2014. - 2020. gadam” (turpmāk –

NAP2020), kas ir hierarhiski augstākais nacionāla līmeņa vidēja termiņa plānošanas dokuments.

NAP2020 noteiktais vadmotīvs jeb virsmērķis ir „Ekonomikas izrāviens”, un tā sasniegšanā izvirzītas

šādas prioritātes:

Tautas saimniecības izaugsme;

Cilvēka drošumspēja;

Izaugsmi atbalstošas teritorijas.

Lai, balstoties uz NAP2020 noteikto virsmērķi, prioritātēm, to mērķiem un rīcības virzieniem,

noteiktu attīstības prioritātes, mērķus un identificētu nepieciešamo rīcību informācijas sabiedrības

politikas jomā, tajā skaitā noteiktu e-pārvaldes attīstības stratēģiju un publiskās pārvaldes IKT

attīstības prioritātes 2014.- 2020. gada Eiropas Savienības (turpmāk – ES) struktūrfondu plānošanas

periodam, tika izstrādāts vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments „Informācijas

sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam” (turpmāk – ISAP).1

Kā viens no NAP2020 noteiktajiem uzdevumiem ir „Digitālā satura un citu produktu veidošana un

e-pakalpojumu attīstība, paplašinot pakalpojumu pieejamības un izmantošanas iespējas

ekonomiskajā darbībā, kā arī iedzīvotāju e-prasmju pilnveide” (415. rindkopa).2 Tā sasniegšanai

ISAP paredz tādu ar kultūras mantojuma satura digitalizāciju saistītu pasākumu īstenošanu kā:

Kultūras mantojuma digitalizēšana;

Bibliotēku, arhīvu un muzeju informācijas sistēmu pielāgošana, lai nodrošinātu

EP direktīvas 2013/37/EU ieviešanu;

Digitālā kultūras mantojuma kompetences tīkla izveide un uzturēšana.3

NAP2020 ir noteikts, ka ES un citu ārvalstu finanšu instrumentu finansējuma plānošanas

dokumentu izstrāde 2014.-2020.gadam notiek, pamatojoties uz NAP2020 noteiktajām prioritātēm

1 „Informatīvais ziņojums „Par pasākumiem, kurus paredzēts īstenot Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu 2014.-2020. gadam turpmākās rīcības plānojuma uzdevumu 3.1."Publiskās pārvaldes IKT centralizētu platformu izveide" un 3.2."Publiskās pārvaldes pakalpojumu elektronizācija" ietvaros” 2 „Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014. - 2020. gadam” 3 „Informatīvais ziņojums „Par pasākumiem, kurus paredzēts īstenot Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu 2014.-2020. gadam turpmākās rīcības plānojuma uzdevumu 3.1."Publiskās pārvaldes IKT centralizētu platformu izveide" un 3.2."Publiskās pārvaldes pakalpojumu elektronizācija" ietvaros”

9

un mērķiem, arī ISAP turpmākās rīcības plānojums paredz, ka būtiskākais e-pārvaldes u.c. finansiāli

ietilpīgu informācijas sabiedrības jomu attīstības finansējuma avots ISAP ieviešanā būs ES

struktūrfondi.1

Eiropas Komisija 2014. gada novembrī oficiāli apstiprinājusi ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas

perioda darbības programmu „Izaugsme un nodarbinātība”, kas nosaka ES fondu investīciju

principus, sasniedzamos rezultātus un atbalsta jomas nākamajiem septiņiem gadiem.2 Saskaņā ar

šo darbības programmu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk – VARAM)

pārziņā ir vairāku specifisko atbalsta mērķu (turpmāk - SAM), t.sk., SAM „2.2.1. Nodrošināt publisko

datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora

mijiedarbību”, īstenošana.3 Iepriekš minētā SAM ietvaros tiks:

Vairota valsts pārvaldes datu un procesu saskarņu pieejamība gan no tehniskā,

gan tiesiskā, gan publiskā aspekta;

Veikta darbības procesu un pakalpojumu piegādes procesu analīze,

transformācija, optimizācija un elektronizācija, izvēloties izmaksu efektīvus

risinājumus;

Pielāgoti pakalpojumi sadarbībai Eiropas vienotajā tirgū, paaugstinot

informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iespēju izmantošanu.

2014. gada 9. decembrī valdība akceptēja VARAM izstrādāto piedāvājumu jaunā plānošanas

perioda informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk – IKT) attīstības struktūrfondu

pārvaldībai. Tas atspoguļots VARAM izstrādātajā informatīvajā ziņojumā „Par pasākumiem, kurus

paredzēts īstenot Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu 2014.-2020. gadam

turpmākās rīcības plānojuma uzdevumu 3.1."Publiskās pārvaldes IKT centralizētu platformu

izveide" un 3.2."Publiskās pārvaldes pakalpojumu elektronizācija" ietvaros”. 4 Saskaņā ar

Informatīvā ziņojuma 1. pielikumu „IKT arhitektūras ieviešanas un satura digitalizēšanas pasākumi”

kā viena no īstenojamajām pasākumu programmām ir „Kultūras mantojuma satura digitalizācija”,

kuras ietvaros paredzēta:

Kultūras mantojuma satura digitalizācijas un izplatīšanas procesu analīze un

pilnveide, īstenojot kompetenču centru principu;

1 „Informatīvais ziņojums „Par pasākumiem, kurus paredzēts īstenot Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu 2014.-2020. gadam turpmākās rīcības plānojuma uzdevumu 3.1."Publiskās pārvaldes IKT centralizētu platformu izveide" un 3.2."Publiskās pārvaldes pakalpojumu elektronizācija" ietvaros” 2 http://ldf.lv/lv/article/apstiprinata-es-fondu-2014-2020gada-planosanas-perioda-darbibas-programma-izaugsme-un 3 http://www.varam.gov.lv/lat/fondi/kohez/2014_2020/ 4 http://www.varam.gov.lv/lat/aktual/preses_relizes/?doc=18612

http://ldf.lv/lv/article/apstiprinata-es-fondu-2014-2020gada-planosanas-perioda-darbibas-programma-izaugsme-un

http://www.varam.gov.lv/lat/fondi/kohez/2014_2020/

http://www.varam.gov.lv/lat/aktual/preses_relizes/?doc=18612

10

Materiālā un nemateriālā kultūras mantojuma digitalizācija un pieejamības

nodrošināšana;

Mūsdienu kultūrvides un kultūras norišu digitāla fiksēšana, izplatīšana un

saglabāšana;

Vienotas kultūras mantojuma digitālā satura izplatīšanas un saglabāšanas

platformas izveide;

Vienotas kultūras un kultūras iestāžu informācijas un procesu pārvaldības

sistēmas pilnveidošana;

Kultūras informācijas sistēmu pilnveidošana, jaunu e-pakalpojumu un produktu

veidošana, īstenojot atvērto datu principus.

Vienlaikus ar NAP2020, ISAP un citiem plānošanas dokumentiem šīs koncepcijas izstrādes ietvaros

būtiskas ir arī 2014. gada 29. jūlijā Ministru kabineta sēdē apstiprinātās Kultūrpolitikas

pamatnostādnes 2014. – 2020. gadam „Radošā Latvija”. Tas ir vidēja termiņa politikas plānošanas

dokuments, kas nosaka valsts kultūrpolitikas mērķus un prioritātes laika periodam līdz 2020. gadam

un sekmē valsts ilgtermiņa un vidēja termiņa politikas plānošanas dokumentos izvirzīto mērķu

sasniegšanu.1

Saistībā ar kultūras mantojuma satura digitalizāciju Kultūrpolitikas pamatnostādnēs īpaši izceltas

tādas problēmas kā:

Grūtības autortiesību aizsardzības jomā, saskaņojot autoru, to pārstāvošo

organizāciju un sabiedrības intereses (sevišķi digitālajā vidē);

Mūsdienu tehnoloģijām un sabiedrības pieprasījumam neatbilstošs kultūras

iestāžu materiāli tehniskais aprīkojums un zema Latvijas kultūras satura

pieejamība digitālajā vidē;

Izglītības procesā strauji pieaug kultūras satura digitālās pieejamības nozīme un

nepieciešamība, taču digitalizētie kultūras resursi ir nepietiekami, turklāt

attiecībā uz esošajiem nav pietiekami nodrošināta sasaiste starp kultūras un

izglītības procesiem;

Nav nodrošināta kultūras pakalpojumu un produktu pilnvērtīga pieejamība

virtuālā telpā.

Lai iepriekš minētās problēmas risinātu, pamatnostādnes paredz vairāku uzdevumu izpildi, t.sk.,:

Nodrošināt atbalstu kultūras institūciju ilgtspējīgai darbībai;

1 Kultūrpolitikas pamatnostādnes „Radošā Latvija”

11

Nodrošināt materiālā un nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu un

tālāknodošanu;

Atbalstīt tradicionālus un inovatīvus pasākumus ar mērķi piesaistīt kultūras

norisēm jaunas auditorijas;

Nodrošināt daudzveidīgu mūžizglītības piedāvājumu kultūras institūcijās;

Digitālā satura un citu produktu veidošana un e-pakalpojumu attīstība,

paplašinot pakalpojumu pieejamības un izmantošanas iespējas ekonomiskajā

darbībā.

Kultūrpolitikas pamatnostādnēs „Radošā Latvija” izvirzīto prioritāšu un politikas mērķu īstenošanai

veicamie uzdevumi ir aprakstīti nozares politikas plānošanas dokumentā „Digitālā kultūras

mantojuma attīstības stratēģija 2014.-2020. gadam”. Stratēģijas mērķis ir radīt vienotu un plaši

pieejamu Latvijas kultūras mantojuma digitālo telpu, lai stiprinātu nacionālo identitāti, nodrošinātu

nacionālā kultūras mantojuma pieejamību, saglabāšanu un iekļaušanos vienotā Eiropas un

pasaules kultūras digitālajā telpā. Stratēģija paredz:

Efektīva sadarbības tīkla izveidošanu un visai kultūras nozarei kopīgas stratēģijas

īstenošanu digitalizācijas jomā;

Pastāvīgu un prognozējamu piekļuvi finansējumam, kombinējot dažādus

finansējuma avotus, tai skaitā izskatot iespējas piesaistīt privāto finansējumu un

gūt ieņēmumus no digitalizācijas rezultātu izmantošanas;

Insititūciju sadarbību un to rīcībā esošo resursu un kompetenču koncentrēšanu;

Ciešāku esošo sistēmu sadarbību nodrošināšanu, lai efektivizētu datu apmaiņu;

Kopīga meklēšanas mehānisma un vienota piekļuves punkta visam Latvijā

uzglabātajam digitālajam kultūras mantojuma attīstīšanu;

Kompetenču attīstīšanu un koncentrēšanu, izmantojot kompetences centru

modeli.

Ņemot vērā digitalizācijas pieaugošo lomu, koncepcijas izstrādes ietvaros būtiski ir ievērot arī

2011.gada 27.oktobra Eiropas Komisijas izstrādātos ieteikumus par kultūras materiālu

digitalizāciju, pieejamību tiešsaistē un digitālu saglabāšanu (2011/711/ES)1. Ieteikumu mērķis ir

stiprināt dalībvalstu centienus un norādīt uz turpmākajiem pasākumiem, kuri veicinātu kultūras

mantojuma digitalizāciju un pieejamību tiešsaistē. Eiropas Komisijas ieteikumi vērsti uz:

Digitalizācijas organizēšanu un finansēšanu;

1 Eiropas Komisijas 2011.gada 27.oktobra izstrādātie ieteikumi par kultūras materiālu digitalizāciju, pieejamību tiešsaistē un digitālu saglabāšanu

12

Neaizsargātā materiāla digitalizāciju un pieejamības nodrošināšanu tiešsaistē;

Ar autortiesībām aizsargātā materiāla digitalizāciju un pieejamības

nodrošināšanu tiešsaistē;

Digitālo saglabāšanu.

Attēlā Nr. 1. sniegts ieskats par kultūras mantojuma digitalizācijas procesu. Attēls sagatavots,

pamatojoties uz normatīvo dokumentu bāzi, kurā noteikti priekšnosacījumi kultūras mantojuma

satura digitalizācijai plānošanas periodā no 2014.gada līdz 2020.gadam, kā arī uz līdz šim

īstenotajām un iecerētajām digitalizācijas aktivitātēm, kas tika identificētas interviju laikā ar

kultūras iestādēm.

Kultūras mantojuma digitalizācijas process pēc būtības veidojas no šādiem procesa posmiem:

Satura digitalizācija;

Digitālā satura uzglabāšana un pārvaldība;

Digitālā satura pieejamības nodrošināšana un izplatīšana;

Digitālā satura tālāknodošana citiem kanāliem;

Kultūras mantojuma digitalizācijas procesa pārvaldība.

Katra digitalizācijas procesa posma galvenās funkcijas aprakstītas attēlā Nr.1. Savukārt

digitalizācijas procesa shēmā norādīto atzīmju paskaidrojumi ar atsaucēm uz normatīvajiem aktiem

uzskaitīti tabulā Nr. 2. 1.

13

Attēls Nr. 1. Kultūras mantojuma digitalizācijas process, identificējot galvenos normatīvajos aktos izdalītos posmus

14

Tabula Nr. 2.1. Digitalizācijas procesa shēmas atzīmju paskaidrojumi ar atsaucēm uz normatīvajiem aktiem

Posms Nr.p.k. Atsauce uz normatīvo bāzi Normatīvajos aktos iezīmētais

virziens

Satura digitalizācija

Turpināt regulāru un mērķtiecīgu kultūras mantojuma digitalizāciju - digitāli pieejamo krājuma

vienību (muzeji, arhīvi, bibliotēkas) īpatsvara pieaugums (10% plānošanas periodā).1

Digitalizēt bibliotēkās, arhīvos un muzejos pieejamos materiālus, lai nodrošinātu, ka kultūras un

radošā satura jomā Eiropa saglabā savu līderpozīciju starptautiskā līmenī un iespējami efektīvāk

izmanto bagātīgo kultūras materiālu.2

Kultūras mantojuma satura digitalizācijas un izplatīšanas procesu analīze un pilnveide, īstenojot

kompetenču centru principu.3

Digitalizēt kultūras mantojumu nākamajām paaudzēm un attīstīt standartizētus digitālās

informācijas saglabāšanas risinājumus.4

Stiprināt bibliotēku, muzeju, arhīvu un citu kultūras institūciju kapacitāti, lai nodrošinātu kultūras

mantojuma saglabāšanu un brīvu un vienlīdzīgu piekļuvi informācijai, kā arī, lai saglabātu un

stiprinātu kultūras identitāti un kultūras un valodu dažādību.5

Dalībvalstu saskaņota rīcība, digitalizējot savu kultūras mantojumu, ļautu atbilstīgāk atlasīt

materiālus un izvairīties no šādu darbību pārklāšanās.6

Veicināt digitalizācijas jaudas efektīvu izmantošanu un, ja iespējams, digitalizācijas aprīkojuma

kopīgu izmantošanu kultūras iestāžu un valstu starpā (tehnika).7

Veikt mērķtiecīgu kultūras

mantojuma digitalizēšanu, lai to

saglabātu nākamajām paaudzēm.

Attīstīt standartizētas objektu

aprakstīšanas (metadatu)

vadlīnijas un risinājumus.

Optimāli izmantot digitalizācijas

jaudas, attīstot kompetenču

centrus kultūras iestāžu un valstu

starpā (tehnika, cilvēku resursi,

zināšanas).

1 Radošā Latvija (pasākums 1.2.4. un sadaļa 5.4.5. „Politikas un darbības rezultāti”) 2 Eiropas Komisijas ieteikumi (sadaļa (5)) 3 VARAM informatīvais ziņojums (1.pielikums) 4 ISAP (sadaļa 5.4.6. Kultūras mantojuma digitalizācija un pieejamība) 5 ISAP (sadaļa 5.4.6. Kultūras mantojuma digitalizācija un pieejamība) 6 Eiropas Komisijas ieteikumi (sadaļa (8)) 7 Eiropas Komisijas ieteikumi (sadaļa (10))

1

15


virziens

Apsvērt iespējas, kā optimizēt digitalizācijas jaudas izmantojumu un panākt apjom radītus ietaupījumus, kas varētu nozīmēt kultūras iestāžu digitalizācijas centienu apvienošanu un pārrobežu sadarbību, kā arī digitalizācijas kompetences centru izveidi Eiropā. 1

Institūcijām pēc iespējas vairāk būtu jāsadarbojas un jākoncentrē to rīcībā esošie resursi un kompetences.2

Īpašs uzsvars likts uz kompetenču attīstīšanu un koncentrēšanu, izmantojot kompetences centru modeli.3

Turpināt regulāru un mērķtiecīgu digitāli dzimušā kultūras mantojuma uzkrāšanu.4 Pilnībā ievērojot Eiropas Savienības un starptautiskos tiesību aktus par intelektuālā īpašuma

tiesībām, saglabāt tīmekļa saturu, izmantojot tehnoloģijas materiālu vākšanai internetā, piemēram, rasmošanu.5

Digitālā satura

uzglabāšana Digitālie materiāli ir jāpārvalda un jāuztur, jo citādi datnes var kļūt nesalasāmas, ja to uzglabāšanai

izmantotais tehniskais nodrošinājums un programmatūra noveco, materiāli var pazust, ja laika gaitā uzglabāšanas ierīces sabojājas, turklāt tās var būt pārslogotas, ja jāapstrādā milzīgs apjoms jaunas un mainīgas informācijas.6

Digitalizēt kultūras mantojumu nākamajām paaudzēm un attīstīt standartizētus digitālās

informācijas saglabāšanas risinājumus.7

Izstrādāt efektīvus digitālās saglabāšanas līdzekļus, kas ir būtiski gan kultūras iestādēs, gan privātās vai publiskās organizācijās, kurām ir pienākums saglabāt digitālus materiālus vai kuras vēlas to darīt.8

Attīstīt standartizētus un efektīvus

digitalizētā kultūras mantojuma

uzglabāšanas risinājumus

1 Eiropas Komisijas ieteikumi (4.pants) 2 Digitalizācijas stratēģija (2.daļa) 3 Digitalizācijas stratēģija (2.daļa) 4 Radošā Latvija (pasākums 1.2.4.) 5 Eiropas Komisijas ieteikumi (10. pants) 6 Eiropas Komisijas ieteikumi (sadaļa (16)) 7 ISAP (sadaļa 5.4.6. Kultūras mantojuma digitalizācija un pieejamība) 8 Eiropas Komisijas ieteikumi (sadaļa (16)) (pārfrāzēts)

16


virziens

Stiprināt digitālā materiāla ilgtermiņa saglabāšanas jomā izstrādātās valsts stratēģijas, atjauninātrīcības plānus par šo stratēģiju īstenošanu un savstarpēji apmainīties ar informāciju par stratēģijām un rīcības plāniem.1

Digitālā satura

pieejamības

nodrošināšana un

izplatīšana

Kultūras materiālu pieejamība tiešsaistē ļaus visas Eiropas iedzīvotājiem piekļūt šiem materiāliem

un izmantot tos izklaidei, mācībām vai darbam. Līdz ar to Eiropas dažādais un daudzvalodīgais

mantojums iegūs skaidru izteiksmi internetā, turklāt, digitalizējot savas vērtības, Eiropas kultūras

iestādēm turpmāk būs vieglāk pildīt savu uzdevumu, nodrošinot piekļuvi mūsu mantojumam un to

aizsargājot digitālā vidē.2

Materiālā un nemateriālā kultūras mantojuma digitalizācija un pieejamības nodrošināšana.3

Piedāvāt iedzīvotājiem pieejamāku un ērtāku valsts saturu, kā arī radīt priekšnosacījumus atbalstošai

uzņēmējdarbības videi, sabiedriskajiem procesiem, jaunām sabiedrības līdzdalības un koprades

iespējām, kā arī sadarbībai pāri robežām.4

Vienotas kultūras mantojuma digitālā satura izplatīšanas un saglabāšanas platformas izveide.5

Mūsdienu kultūrvides un kultūras norišu digitāla fiksēšana, izplatīšana un saglabāšana.6

Nepieciešams attīstīt kopīgu meklēšanas mehānismu un vienotu piekļuves punktu visam Latvijā

uzglabātajam digitālajam kultūras mantojumam.7

Nodrošināt kvalitatīvas un visaptverošas meklēšanas iespējas, kultūras mantojuma resursu

integritāti un piekļuvi ar modernajām, tai skaitā mobilajām, tehnoloģijām.8

Nodrošināt valsts rīcībā esošo

digitalizētā kultūras mantojuma

brīvu pieejamību sabiedrībai un

privātajam sektoram (izklaidei,

izglītībai vai darbam) vispasaules

tīmeklī, tādā veidā veicinot

sabiedrības brīvu un vienlīdzīgu

piekļuvi digitalizētajam saturam.

Centralizēt satura izplatīšanu,

attīstīt esošos un radīt jaunus e-

pakalpojumus, kas būtu ērti

izmantojami un lietotāja

vajadzībām atbilstoši.

Nepieciešams panākt ciešāku

esošo sistēmu sadarbību, lai

1 Eiropas Komisijas ieteikumi (8.pants) 2 Eiropas Komisijas ieteikumi (sadaļa (6)) 3 VARAM informatīvais ziņojums (1.pielikums) 4 ISAP (sadaļa 5.4. Rīcības virziens „E-pakalpojumi un digitālais saturs sabiedrībai”) 5 VARAM informatīvais ziņojums (1.pielikums) 6 VARAM informatīvais ziņojums (1.pielikums) 7 Digitalizācijas stratēģija (2.daļa) 8 Digitalizācijas stratēģija (2.daļa)

17


virziens

Nodrošināt līdzsvarotu kultūras pakalpojumu pieejamību (nodrošināts minimālais kultūras

pakalpojumu grozs).1

Stiprināt bibliotēku, muzeju, arhīvu un citu kultūras institūciju kapacitāti, lai nodrošinātu kultūras

mantojuma saglabāšanu un brīvu un vienlīdzīgu piekļuvi informācijai, kā arī, lai saglabātu un

stiprinātu kultūras identitāti un kultūras un valodu dažādību.2

Palielināt datu vērtību, tos nododot atklātībā, kur tie var tikt izmantoti jaunu komercproduktu un

pakalpojumu radīšanā, zinātniskajā un pētnieciskajā darbā, sabiedrisko procesu analīzē, kas IKP

pieauguma un nodokļu ienākumu veidā radīs pozitīvu ietekmi ne tikai uz nacionālo ekonomiku, bet

arī tiešā veidā – budžeta ieņēmumiem, kur daļa no tiem var tikt izmantoti šī valsts pārvaldes darba

virziena uzturēšanas un tālākas attīstības finansēšanai, radot iespēju valsts datos esošo potenciālu

arvien intensīvāk pārvērst ekonomikas potenciālā.3

Pārdomāta elektroniskā kanāla prioritizēšana un pašapkalpošanās risinājumu attīstība, kas

nodrošinās institūcijām (un valstij kopumā) iespēju samazināt ar pakalpojumu piegādi saistītos

resursus, ļaujot tos novirzīt pamatfunkciju pilnveidei.4

Nodrošināt, lai Latvijas kultūras mantojums pēc iespējas plaši un brīvi būtu pieejams vispasaules

tīmeklī.5

Nodrošināt valsts rīcībā esošo datu brīvu pieejamību, radot iespēju privātā, nevalstiskā un zinātniskā

sektora nepastarpinātai iesaistei uz valsts datiem bāzētu e-pakalpojumu un IKT produktu attīstībai,

kā arī nepastarpinātai situācijas analīzei un izpētei.6

nodrošinātu efektīvāku datu

apmaiņu

1 Radošā Latvija (sadaļa 5.4.4. Sagaidāmais rezultāts”) 2 ISAP (sadaļa 5.4.6. Kultūras mantojuma digitalizācija un pieejamība) 3 ISAP (sadaļa 5.4.1. Publiskās pārvaldes datu un transakciju pakalpojumu atvēršana citiem lietotājiem)

4 ISAP (sadaļa 5.4. Rīcības virziens „E-pakalpojumi un digitālais saturs sabiedrībai”) 5 ISAP (sadaļa 5.4.6. Kultūras mantojuma digitalizācija un pieejamība) 6 ISAP (sadaļa „2006.-2013.gada attīstības plānošanas periodā gūtā pieredze”)

18


virziens

Veidot atbalsta mehānismus kultūras institūcijām, kas veido jaunus, inovatīvus pakalpojumus jaunu

auditoriju piesaistei, tostarp ārvalstu auditorijas piesaistei.1

Nepieciešams panākt arī ciešāku esošo sistēmu sadarbību, lai nodrošinātu efektīvāku datu

apmaiņu.2

Kultūras institūcijās stiprināt esošo un veicināt jaunu kultūras pakalpojumu pieejamību bez jebkādas

diskriminācijas, tostarp veicinot sociālo iekļautību personām ar funkcionālajiem traucējumiem.3

Attīstīt kultūras iestādes (muzejus, bibliotēkas, arhīvus) kā sabiedrības mūžizglītības resursus,

pilnveidojot neformālās izglītības programmu pieejamību (visa izplatīšana).4

Radīt jaunus, inovatīvus kultūras produktus un pakalpojumus.5

Autortiesību

uzskaite un

pārvaldība

Tā kā intelektuālā īpašuma tiesības ir nozīmīgs instruments jaunrades stimulēšanai, Eiropas kultūras

materiālus vajadzētu digitalizēt, padarīt pieejamus un saglabāt, pilnībā ievērojot autortiesības un

blakustiesības6

Uzlabot piekļuvi digitalizētajam neaizsargātajam kultūras materiālam un izmantot to:

nodrošinot, ka neaizsargātais materiāls pēc digitalizēšanas joprojām ir neaizsargāts;

sekmējot digitalizēta neaizsargātā materiāla iespējami plašāku pieejamību, kā arī šī

materiāla atkalizmantošanu komerciālām vai nekomerciālām vajadzībām;

Pilnībā ievērot intelektuālā

īpašuma autortiesības un

blakustiesības.

Nodrošināt pēc iespējas plašāku

piekļuvi digitalizētajam

neaizsargātajam saturam un

nodrošināt, ka pēc digitalizēšanas

tas joprojām ir neaizsargāts un

tam netiek izmantotas pārāk

uzkrītošas ūdenszīmes.

1 Radošā Latvija (pasākums 2.2.4.) 2 Digitalizācijas stratēģija (2.daļa) 3 Radošā Latvija (sadaļa „5.1.1.Risināmās problēmas (esošās situācijas raksturojums un problēmu formulējums)”) 4 Radošā Latvija (pasākums 1.2.1.) 5 Radošā Latvija (sadaļa „5.1.1.Risināmās problēmas (esošās situācijas raksturojums un problēmu formulējums)”) 6 Eiropas Komisijas ieteikumi (sadaļa (11))

4

19


virziens

veicot pasākumus, lai ierobežotu tādu uzkrītošu ūdenszīmju vai citu vizuālu

aizsardzības pasākumu izmantošanu, kas samazina digitalizēta neaizsargātā materiāla

izmantojamību.1

Atrisināt ar autortiesībām saistītos jautājumus, lai nodrošinātu digitalizēto un digitāli radīto

materiālu, tostarp e-grāmatu, pieejamību.2

Uzlabot nosacījumus ar autortiesībām aizsargātā materiāla digitalizācijai un pieejamībai tiešsaistē:3

sekmēt direktīvas īstenošanu, ātri un pareizi transponējot un īstenojot direktīvas par

nenosakāmu autoru darbiem noteikumus;

izstrādāt tiesiskā regulējuma noteikumus, lai pamatotu licencēšanas mehānismus;

sniedzot informāciju tiesību informācijas datubāzēs, kas sasaistītas Eiropas līmenī,

piemēram, ARROW datubāzē, un veicinot to pieejamību.

Atrisināt un sistemātiski sakārtot

ar autortiesībām saistītos

jautājumus, lai nodrošinātu pēc

iespējas plašāku digitalizēto un

digitāli dzimušo materiālu,

pieejamību.

Digitālā satura

izplatīšana gala

lietotājiem -

EUROPEANA

Nodrošināt kultūras mantojuma iekļaušanu EUROPEANA un citos starptautiskajos digitālajos

krājumos.4

Iekļauties Eiropas vienotajā digitālajā tirgū.5

Nodrošināt e-pārvaldes nacionālo risinājumu sadarbspēju ar ES risinājumiem, kā arī veidot saturu

pārrobežu pakalpojumu sniegšanai un risinājumus informācijas apmaiņai dažādās nozarēs.6

Dot ieguldījumu EUROPEANA turpmākā izveidē7:

Nodrošināt visa digitalizētā

neaizsargātā kultūras mantojuma

(digitālā objekta un tā apraksta),

īpaši par valsts finansējumu,

iekļaušanu EUROPEANA.

Izmantot vienotus agregatorus,

identifikatoru sistēmas un

digitalizācijas standartus, lai

1 Eiropas Komisijas ieteikumi (5. pants) 2 Radošā Latvija (pasākums 1.2.5.) 3 Eiropas Komisijas ieteikumi (6. pants)

4 Radošā Latvija (pasākums 1.2.4.) 5 ISAP (sadaļa 5.5. Rīcības virziens „Pārrobežu sadarbība digitālajam vienotajam tirgum”) 6 ISAP (sadaļa 5.5. Rīcības virziens „Pārrobežu sadarbība digitālajam vienotajam tirgum”)

7 Eiropas Komisijas ieteikumi (7. pants)

5

20


virziens

paredzot, ka publiskais finansējums turpmākiem digitalizācijas projektiem tiks

piešķirts ar nosacījumu, ka digitalizētais materiāls būs pieejams portālā EUROPEANA;

izveidojot valstu agregatorus, kas saturu no dažādiem domēniem apkopo portālā

EUROPEANA, vai uzlabojot to darbību, kā arī sekmējot pārrobežu agregatorus

konkrētās nozarēs vai konkrētās tēmās, kas var nodrošināt apjomradītus

ietaupījumus;

nodrošinot to kopīgo digitalizācijas standartu izmantošanu, ko definējis portāls

EUROPEANA sadarbībā ar kultūras iestādēm, lai panāktu digitalizēto materiālu

savstarpēju izmantojamību Eiropas līmenī, kā arī pastāvīgu identifikatoru

sistemātisku izmantošanu;

nodrošinot plašu bezmaksas pieejamību esošajiem metadatiem (digitālo objektu

aprakstiem), ko veidojušas kultūras iestādes, lai tos varētu izmantot atkārtoti tādās

pakalpojumu vietnēs kā EUROPEANA un inovatīvās lietojumprogrammās;

izstrādājot komunikācijas plānu, lai sadarbībā ar kultūras iestādēm, kuras papildina

šīs tīmekļa vietnes saturu, palielinātu sabiedrības informētību par EUROPEANA, it

īpaši skolās.

sekmētu savstarpēju datu

izmantojamību.

Popularizēt EUROPEANA digitālo bibliotēku sabiedrībā, it īpaši skolās.

Digitālā satura

izplatīšana gala

lietotājiem –

bibliotēkas

Nodrošināt bibliotēku, tostarp informācijas un zināšanu resursu un pakalpojumu pieejamību

izglītības, pētniecības, mūžizglītības un tautsaimniecības attīstības mērķiem (bibliotēkas).1

Mūžizglītības ietvaros nodrošināt filmu un audiovizuālā mantojuma pieejamību www.filmas.lv

bibliotēkās, skolās, digitalizētos kultūras namos un kinoteātros (bibliotēkas, skolas, komersanti).2

Veikt vajadzīgos pasākumus digitālā formātā radīto materiālu deponēšanai, lai nodrošinātu to

saglabāšanu ilgtermiņā, un palielināt digitālā formātā radīto materiālu esošās deponēšanas kārtības

efektivitāti:

Nodrošināt bibliotēkās esošā

satura pieejamību un nodošanu uz

informācijas un dokumentācijas

organizācijām bez īpašumtiesību

maiņas izglītības, attīstības,

pētniecības, mūžiglītības mērķiem

1 Radošā Latvija (pasākums 1.2.4.) 2 Radošā Latvija (pasākums 1.2.2.)

6

21


virziens

nodrošinot, ka tiesību subjekti darbus iesniedz obligāto eksemplāru bibliotēkās,

neveicot tehniskus aizsardzības pasākumus, vai to, ka šo bibliotēku rīcībā tie nodod

līdzekļus, lai nodrošinātu, ka tehniskie aizsardzības pasākumi netraucē veikt

saglabāšanai vajadzīgos pasākumus, pilnībā ievērojot Eiropas Savienības un

starptautiskos tiesību aktus par intelektuālā īpašuma tiesībām;

vajadzības gadījumā paredzot tiesību normu, kas ļautu obligāti deponējamus digitālos

darbus no vienas obligāto eksemplāru bibliotēkas pārsūtīt uz citām obligāto

eksemplāru bibliotēkām, kurām arī ir tiesības uz šādiem darbiem.1

(palielināt deponēšanas

efektivitāti).

Nodrošināt, ka tiesību subjekti

darbus obligāto eksemplāru

iesniedz bibliotēkās, neveicot

tehniskus aizsardzības

pasākumus.

Nodrošināt filmu un audiovizuālā

mantojuma pieejamību

www.filmas.lv bibliotēkās, skolās,

kultūras namos un kinoteātros.

Digitālā satura

izplatīšana gala

lietotājiem –

komersanti

Nodrošināt valsts rīcībā esošo datu brīvu pieejamību, radot iespēju privātā, nevalstiskā un zinātniskā

sektora nepastarpinātai iesaistei uz valsts datiem bāzētu e-pakalpojumu un IKT produktu attīstībai,

kā arī nepastarpinātai situācijas analīzei un izpētei.2

Padarīt valsts pārziņā esošos datus pieejamus digitālā formā, un radīt priekšnosacījumus digitālā

satura izmantošanai privātajā sektorā (komersantu DB).3

Digitalizētus materiālus gan komerciālām, gan nekomerciālām vajadzībām izmantot atkārtoti,

piemēram, gatavojot mācību un izglītības saturu, dokumentālās filmas, tūrisma

lietojumprogrammas, spēles, animācijas un projektēšanas rīkus, ja vien pilnībā ir ievērotas

autortiesības un blakustiesības.4

Padarīt valsts pārziņā esošos datus

brīvi pieejamus digitālā formā,

radot iespēju privātā, nevalstiskā

un zinātniskā sekotra

nepastarpinātai iesaistei uz valsts

datiem bāzētu e-pakalpojumu,

kultūras un izglītības satura un

produktu radīšanai, kā arī

starptautiskās sadarbības

1 Eiropas Komisijas ieteikumi (10. pants) 2 ISAP (sadaļa „2006.-2013.gada attīstības plānošanas periodā gūtā pieredze”) 3 ISAP (sadaļa 5.4. Rīcības virziens „E-pakalpojumi un digitālais saturs sabiedrībai”) 4 Eiropas Komisijas ieteikumi (sadaļa (7))

7

22


virziens

Piedāvāt iedzīvotājiem pieejamāku un ērtāku valsts saturu, kā arī radīt priekšnosacījumus

atbalstošai uzņēmējdarbības videi, sabiedriskajiem procesiem, jaunām sabiedrības līdzdalības un

koprades iespējām, kā arī sadarbībai pāri robežām.1

Kultūras informācijas sistēmu pilnveidošana, jaunu e-pakalpojumu un produktu veidošana, īstenojot

atvērto datu principus.2

veicināšanai (ievērojot

autortiesības un blakustiesības).

Pārvaldība

Nodrošināt publisko datu un saskarņu pieejamību, sekmējot zināšanu balstītas ekonomikas

potenciāla īstenošanu un valsts IKT investīciju ilgtspēju. 3

Vienotas kultūras un kultūras iestāžu informācijas un procesu pārvaldības sistēmas pilnveidošana.4

Ieviest skaidru politiku, kā pārvaldīt un uzturēt digitālos, t.sk., digitāli dzimušos, materiālus.5

Viens no būtiskākajiem priekšnosacījumiem digitalizācijas procesu attīstībai ir efektīva sadarbības

tīkla izveide un visai kultūras nozarei kopīgas stratēģijas īstenošana digitalizācijas jomā.6

Stiprināt digitālā materiāla ilgtermiņa saglabāšanas jomā izstrādātās valsts stratēģijas, atjaunināt

rīcības plānus par šo stratēģiju īstenošanu un savstarpēji apmainīties ar informāciju par stratēģijām

un rīcības plāniem.7

Sekmēt kultūras iestāžu un privātā sektora partnerības, lai radītu jaunus kultūras materiālu

digitalizācijas finansēšanas veidus un stimulētu materiālu inovatīvu izmantošanu.8

Izstrādāt valsts kultūras

mantojuma digitalizācijas

stratēģiju (politiku) ar mērķi

nodrošināt ilgtspējīgu kultūras

mantojuma digitalizēšanu,

saglabāšanu. Izstrādāt rīcības

plānu, noteikt kvantitatīvos

mērķus un sagatavot atskaites par

mērķu sasniegšanu.

Veidot kompetenču centru

principu kultūras mantojuma

digitalizācijas procesa pārvaldībā,

1 ISAP (sadaļa 5.4. Rīcības virziens „E-pakalpojumi un digitālais saturs sabiedrībai”) 2 VARAM informatīvais ziņojums (1.pielikums) 3 ISAP (sadaļa 5.4.1. Publiskās pārvaldes datu un transakciju pakalpojumu atvēršana citiem lietotājiem) 4 VARAM informatīvais ziņojums (1.pielikums) 5 Eiropas Komisijas ieteikumi (sadaļa (16)) 6 Digitalizācijas stratēģija (2.daļa) 7 Eiropas Komisijas ieteikumi (8. pants) 8 Eiropas Komisijas ieteikumi (2. pants)

8

23


virziens

Būtiski nozarei kopumā nodrošināt pastāvīgu un prognozējamu piekļuvi finansējumam, kombinējot

dažādus finansējuma avotus, tai skaitā izskatot iespējas piesaistīt privāto finansējumu un gūt

ieņēmumus no digitalizācijas rezultātu izmantošanas.1

Dalībvalstu saskaņota rīcība, digitalizējot savu kultūras mantojumu, kas ļautu atbilstīgāk atlasīt

materiālus un izvairīties no šādu darbību pārklāšanās. Tā radītu arī drošāku vidi uzņēmumiem, kas

veic ieguldījumus digitalizācijas tehnoloģijās.2

Sagatavot pārskatus par esošajiem un plānotajiem digitalizācijas pasākumiem un noteikt

kvantitatīvos mērķus.3

Paredzēt savos tiesību aktos skaidri un saprotami formulētu noteikumu, kas ļauj publiskā sektora

iestādēm saglabāšanas nolūkā vairākas reizes pavairot un pārvietot digitālos kultūras materiālus,

pilnībā ievērojot Eiropas Savienības un starptautiskos tiesību aktus par intelektuālā īpašuma

tiesībām.

Veidot datu maksas jautājumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/98/EK

par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu (PSI direktīva) nosacījumiem. 4

Institūcijām pēc iespējas vairāk būtu jāsadarbojas un jākoncentrē to rīcībā esošie resursi un

kompetences.5

lai nodrošinātu ilgtspējīgu,

vienotu un uz sadarbību vērstu

pieeju.

Sekmēt kultūras iestāžu, privātā

sektora un starptautiskās

partnerības, lai radītu jaunus

kultūras materiālu digitalizācijas

finansēšanas veidus un stimulētu

materiālu inovatīvu izmantošanu.

Iniciēt normatīvo aktu izmaiņas,

lai veicinātu kultūras mantojuma

atkalizmantošanas iespējas,

autortiesību jautājumu risināšanu

un materiālu nodošanu

bibliotēkās un EUROPEANA.

Nodrošināt digitalizētā materiāla

digitalizēšanas, uzglabāšanas un

izplatīšanas pašizmaksas

kalkulācijas un organizēt

norēķinus starp iesaistītajām

pusēm.

1 Digitalizācijas stratēģija (2.daļa) 2 Eiropas Komisijas ieteikumi (sadaļa (8)) 3 Eiropas Komisijas ieteikumi (sadaļa (8)) 4 ISAP sadaļa 5.4.1. Publiskās pārvaldes datu un transakciju pakalpojumu atvēršana citiem lietotājiem)

5 Digitalizācijas stratēģija (2.daļa)

24

2.2 Esošās situācijas analīze

Šajā sadaļā sniegts esošās situācijas apkopojums un analīze, kā arī izvērtēta esošā situācija

salīdzinājumā ar normatīvajos aktos iezīmēto attīstības virzienu (skatīt tabulā Nr. 2.1.).

Lai izprastu un analizētu esošo situāciju Latvijas kultūras mantojuma digitalizācijas jomā,

koncepcijas „Kultūras mantojuma satura digitalizācija” izstrādes sākuma posmā tika veikta publiski

pieejamo informācijas avotu izpēte. Tās ietvaros tika izpētīta šo institūciju pamatdarbība un

apkopota publiski pieejamā informācija par atmiņu institūciju līdz šim īstenotajiem projektiem

saistībā ar kultūrvēsturiskā mantojuma digitalizāciju.

Lai padziļināti iepazītos ar katras institūcijas redzējumu saistībā ar kultūras mantojuma

digitalizāciju, tika veiktas klātienes intervijas ar šādu Latvijas kultūras mantojuma satura glabājošo

kultūras iestāžu jeb atmiņu institūciju pārstāvjiem:

Kultūras informāciju sistēmu centrs;

Latvijas Nacionālā bibliotēka;

Latvijas Nacionālais arhīvs;

Latvijas Nacionālais kultūras centrs;

Nacionālais kino centrs;

Latvijas Koncerti;

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija;

Akreditēto muzeju pārstāvji.

Intervijās iekļautie jautājumi tika strukturēti veidā, kas ļauj iegūt pēc iespējas lielāku izpratni par

kultūras mantojuma digitalizācijas jomu Latvijā un attiecīgajā iestādē. Turpmāk tabulā Nr. 2.2.

sniegts neliels priekšstats par interviju laikā pārrunātajiem jautājumiem.

Tabula Nr. 2.2. Intervijā pārrunātie jautājumi

Jautājumu bloks Ietvertie jautājumi

1. Esošās situācijas

apzināšana

1. Esošo materiālu izmantošanas iespējas, to pieejamība sabiedrībai,

uzņēmumiem un citām organizācijām;

2. Problēmas saistībā ar esošo procesu t.sk. materiālu uzglabāšanu, izplatīšanu un

pieejamības nodrošināšanu.

2. Iepriekš īstenotie

projekti saistībā ar

kultūras mantojuma

satura digitalizāciju

1. Digitalizācijas projektu rezultātā pieejamais:

Digitalizētais materiāls (apjoms, saturs, glabāšanas forma);

Infrastruktūra (digitalizēšanai, uzglabāšanai, izplatīšanai);

Kompetence.

2. Vienas vienības izmaksas saistībā ar digitalizācijas procesu t.sk.:

25

Jautājumu bloks Ietvertie jautājumi

Digitalizēšanu;

Uzglabāšanu;

Izplatīšanu.

3. Vēlmju apzināšana

1. Kultūras iestāžu vēlmes saistībā ar digitalizējamo materiālu:

Apjoms, kas varētu tikt digitalizēts;

Pamatojums vēlamo materiālu digitalizācijai.

2. Kultūras iestāžu vēlmes saistībā ar infrastruktūru:

Nepieciešamā infrastruktūra;

Plānotais infrastruktūras saņemšanas veids (ārpaklapojums vai iegāde

īpašumā);

Infrastruktūras izmantošanas veids (digitalizēšanai, glabāšanai,

izplatīšanai);

Pamatojums infrastruktūras nepieciešamībai.

3. Attiecībā uz kompetenci:

Nepieciešamā kompetence t.sk. vai kompetence būs nepieciešama, vai

tā tiks nodrošināta kā ārpakalpojums.

4. Nākotnes situācijas

redzējums par

digitalizētā materiāla

izmantošanu un

izplatīšanu sabiedrībai

1. Nākotnes situācijas redzējums saistībā ar digitalizēto materiālu:

Satura pieejamības nodrošināšana sabiedrībai;

Satura izmantošanas iespējās komercnolūkos.

Lai iegūtu vēl precīzāku informāciju par iepriekš īstenotajiem projektiem, koncepcijas ietvaros

paredzētajām aktivitātēm un to iespējamajām izmaksām, pēc intervijām iepriekš minētajām

institūcijām tika izsūtīti arī datu pieprasījumi.

Priekšizpētes un interviju laikā iegūtā informācija apkopota 2.2.1., 2.2.2., 2.2.3., 2.2.4. sadaļās

tabulu veidā, kas izkārtotas pa kultūras mantojuma satura veidiem:

Audiovizuālais saturs – visa veida audio un video materiāli (filmas, mūzika), t.sk.

digitāli dzimušie;

Papīra saturs – visi materiāli, kas tiek drukāti uz papīra (grāmatas, laikraksti, kartes,

fotogrāfijas, notis), kā arī digitāli radītie teksta materiāli;

Priekšmetu saturs – telpiski objekti, primāri muzeju krājumu objekti un kultūras

vēstures pieminekļi, kas var tik fiksēti, piemēram, fotografējot, filmējot, veicot 3D vai

zemes slāņu skenēšanu;

Aktuālo norišu fiksēšana – aktuālo kultūras notikumu – koncertu, izrāžu u.t.t.

fiksēšana digitālā formātā, primāri filmējot.

26

Tabulā apkopotā informācija strukturēta šādās sadaļās:

Īstenotie projekti – uzskaitīti katras iestādes iepriekšējā plānošanas periodā īstenotie

projekti saistībā ar kultūras mantojuma digitalizāciju;

Pamatdarbība – uzskaitītas iestādes ikdienas darba ietvaros ar satura digitalizāciju

saistītās aktivitātes;

Digitalizēšana – norādīta atbildīgā iestāde par satura digitalizēšanas veikšanu;

Uzglabāšana – norādīta atbildīgā iestāde par digitalizētā satura uzglabāšanu;

Izplatīšana – norādīta digitalizētā/ digitālā formā pieejamā satura pieejamība un

atbildīgā iestāde par digitalizētā satura izplatīšanu.

Šajā sadaļā tiek izmantoti vairāki termini, kas raksturo pieejamību – šo terminu skaidrojumi sniegti

tabulā Nr. 2.3.

Tabula Nr. 2.3. Pieejamības skaidrojumi

Pieejamība Skaidrojums

Publiski pieejams Digitalizētais materiāls pieejams visai sabiedrībai bez maksas un

bez ierobežojumiem piekļuvei.

Autortiesību ierobežojumi Digitalizētais materiāls pieejams tikai ierobežotā veidā, piemēram,

tikai no publisko bibliotēku datoriem.

Pieejams pēc

pieprasījuma

Materiāls tiek digitalizēts pēc lietotāja pieprasījuma un par

samaksu.

Maksas pieejamība Digitalizētais materiāls pieejams lietotājiem tikai pēc apmaksas

veikšanas, piemēram, par autortiesībām, digitalizētā materiāla

izmantošanu savām vajadzībām u.c.

Nav brīvi pieejams Digitalizētais materiāls nav brīvi pieejams sabiedrībai.

Izvērtējot visu pieejamo informāciju par veiktajiem projektiem un šī brīža kultūras mantojuma

digitalizācijas aktivitātēm, ir novērtēta esošā situācija pa digitalizācijas procesa posmiem, salīdzinot

tos ar normatīvajos aktos norādītajiem attīstības virzieniem, un pa satura veidiem.

27

2.2.1 Audiovizuālais saturs

Šajā tabulā ir apkopots audiovizuālā satura digitalizācijas jomas esošās situācijas izvērtējums. Izvērtējums veikts, analizējot publiski pieejamo un intervijās iegūto informāciju

par veiktajiem projektiem audiovizuālā satura digitalizēšanas jomā.

Tabula Nr. 2.4. Esošā situācija audiovizuālā satura digitalizācijas jomā

1. AUDIOVIZUĀLAIS SATURS

Ar audiovizuālā satura digitalizāciju šīs koncepcijas ietvaros tiek saprasta visa veida audiovizuālo dokumentu (filmas, audio un video ieraksti) digitalizācija, prioritāri nodrošinot datu pārnešanu no fiziskajiem datu nesējiem (VHS, Betacam, audio kasetes, audio lentes, CD, DVD, plates utt.) uz digitālajiem datu nesējiem, kā arī digitāli radīto audiovizuālo materiālu saglabāšana.

Īstenotie projekti Kompetences

Digitalizēšana Uzglabāšana Izplatīšana

1.1. Nosaukums

Latvijas filmas bibliotēkās

Apraksts

Portāls www.filmas.lv tapis pēc KM iniciatīvas, sadarbojoties divām valsts iestādēm – NKC un KISC.

Būtisku portālā pieejamā satura daļu veido animācijas filmas, spēlfilmas un dokumentālais kino – filmas, kas

nominētas vai apbalvotas Nacionālajā filmu festivālā „Lielais Kristaps”. Uz 2015.gada sākumu portālā pieejama

informācija par 2568 filmām, t.sk. 117 filmas iespējams noskatīties publiskajās bibliotēkās, 21 filma ir skatāma

skolās.

Portālā atrodama informācija par iekļautajām filmām un to autoriem, par jaunākajiem notikumiem Latvijas kino

dzīvē un Nacionālo filmu festivālu „Lielais Kristaps”.

Pašreiz 117 filmas ir iespējams noskatīties tikai publisko bibliotēku iekšējā tīklā, kas radīts attīstības projekta

„Trešais tēva dēls” ietvaros. 21 filmu ir iespējams skatīties arī Latvijas skolās iepriekš autorizētiem lietotājiem

(skolotājiem).

Portālā ir īstenota serveru infrastruktūras pārkonfigurēšana tā, lai pievienotos video būtu iespējams skatīties

ārpus bibliotēku tīkla, vienlaikus nodrošinot satura kopēšanas aizsardzību, tomēr, tā kā autortiesību un

blakustiesību jautājumi valstiskā līmenī ir samērā komplicēti, šī satura pieejamība publiski aizvien nav iespējama.

KISC KISC Autortiesību

ierobežojumi,

pieejams

portālā

www.filmas.lv

(bibliotēkās),

KISC (portāla

uzturēšana),

NKC (satura

ievietošana)

28

Lai nodrošinātu plašāku portālā www.filmas.lv esošā satura pieejamību sabiedrībai, t.sk., ārpus bibliotēku tīkla,

KISC iepirkuma rezultātā 2013. gadā iegādājās risinājumu Adobe Media Server1. Tā ir programmatūra, kas ļauj

aizsargāt platformā publicēto filmu no nesankcionētas lejupielādes un pieļauj tikai un vienīgi filmas skatīšanos,

straumējot to caur interneta pārlūkprogrammu. Šis risinājums tiks izmantots portālā www.filmas.lv, lai

nodrošinātu iespēju skatīties tajā ievietotās filmas ārpus bibliotēku tikla, piemēram, mājās – tiešsaistē pie

personīgā datora.

Rezultāts

Izstrādāts portāls www.filmas.lv, kurā pašreiz ievietota informācija par 2568 filmām, t.sk. 117

filmas iespējams noskatīties publiskajās bibliotēkās, 21 filma ir skatāma skolās.

Iegādāts risinājums, kas ļauj veikt filmas straumēšanu, nodrošinot filmu skatīšanās reižu uzskaiti.

1.2. Nosaukums

Latvijas zelta fonda filmu restaurācija

Apraksts

Projekts par vēsturisko latviešu filmu digitalizāciju tika uzsākts 2008. gadā, kad ar īpašu valsts mērķfinansējumu

NKC sāka filmu restaurācijas pirmo kārtu. Otrā kārta tika īstenota projekta „Kultūras un atmiņas institūciju

vienotās informācijas pārvaldības sistēma” ietvaros par ERAF līdzekļiem. 2011. gadā bija atjaunotas un portālā

„Latvijas filmas bibliotēkās” ievietotas 9 spēlfilmas un 9 animācijas filmas no latviešu kino zelta fonda.

Rezultāts

Atjaunotas un portālā www.filmas.lv ievietotas 9 spēlfilmas un 9 animācijas filmas no latviešu

kino zelta fonda.

KISC (ārpak.) KISC Autortiesību

ierobežojumi,

pieejams

portālā

www.filmas.lv

(bibliotēkās),

augstas izšķirtspējas

saturs pieejams tikai

pēc pieprasījuma

1.3. Nosaukums

Latvijas audiovizuālā satura pieejamības nodrošināšana e-vidē

Apraksts

Pašreiz KISC īsteno projektu „Latvijas audiovizuālā satura pieejamības nodrošināšana e-vidē”. Projekta mērķis ir

dažādos arhīvos uzkrātā vēsturiskā audiovizuālā satura digitalizācija, saglabāšana un pieejamības nodrošināšana

visiem Latvijas iedzīvotājiem. Tā laikā paredzēts digitalizēt 3818 stundu LTV un 4200 stundu LR arhīva

kultūrvēsturiskā satura

Digitalizācijas rezultātā radītās kopijas tiks izvietotas uz KISC serveriem, un tās ir plānots ievietot speciālā

interneta vietnē, kur, izmantojot meklēšanas rīku, būs atlasāmi un apskatei pieejams digitalizētais saturs.

KISC (ārpak.) KISC Autortiesību

ierobežojumi,

pieejams LTV un LR

digitalizētā satura

portālā

1 www.adobe.com/products/adobe-media-server-professional.

http://www.filmas.lv/

29

Potenciālie lietotāji pie digitalizētā, sagatavotā audiovizuālā satura varēs piekļūt, izmantojot publisko bibliotēku

tīklu un tajā izvietotās darbstacijas (tam saturam, kuram piekļuve būs ierobežota no autortiesību turētāja puses)

vai koplietošanas datu tīklu (tam saturam, kuram, saskaņā ar Autortiesību likuma normām autortiesību

īpašnieks būs piekritis piešķirt publisku bezatlīdzības piekļuvi).

Rezultāts

Digitalizēts 3818 stundas LTV video materiāls un 4200 stundas LR audio materiāls, izveidots

portāls satura izplatīšanai.

1.4. Nosaukums

Elektroniskā satura un aizsardzības platforma

Apraksts

2013. gadā KISC iegādājās risinājumu Adobe Access Pro 1 jeb digitālā satura tiesību pārvaldības un satura

aizsardzības risinājumu, kas nodrošina augstvērtīgu audiovizuālā satura izplatīšanu. Tas garantē, ka satura

īpašniekam ir iespēja piekļūt audiovizuālajam failam un to publiski demonstrēt noteiktu (ierobežotu) reižu

skaitu. Šis risinājums varētu tikt izmantots, lai nodrošinātu, ka kinoteātri, kino centri un kultūras nami, varētu

attālināti, izmantojot speciālu platformu, piekļūt un publiski demonstrēt ļoti augstas izšķirtspējas audiovizuālo

saturu, kā piemēram, līdz šim atjaunotās un digitalizētās filmas no latviešu kino zelta fonda.

Rezultāts

Izstrādāta augstas izšķirtspējas satura izplatīšanas platforma. Iegādāti risinājumi satura

izplatīšanai ārpus bibliotēku tīkla.

N/a KISC Publiski pieejams

Pamatdarbības aktivitātes

1.5. Nosaukums

Audiovizuālā satura digitalizēšana

Apraksts

LNA veic nacionālajā arhīvā esošā audiovizuālā satura, t.sk., filmu, kinohroniku utt., digitalizāciju pēc

pieprasījuma, piemēram, klienta pasūtījuma.

Rezultāts

Pēc pieprasījuma katru gadu tiek digitalizētas apmēram 1600 audiovizuālā satura vienības.

LNA LNA

Pieejams pēc

pieprasījuma

1 http://www.adobe.com/support/adobeaccess/pdfs/server/AdobeAccess_4_ProtectingContent.pdf.

30

1.6. Nosaukums

Audio materiālu digitalizēšana

Apraksts

LNB veic nacionālajā bibliotēkā esošo audio materiālu plānveida digitalizāciju, digitalizējot kā skaņuplates, tai

skaita šellaka plates, tā CD diskus. Tāpat LNB vāc un saglabā tiešsaistē publicētos audiovizuālos materiālus

obligātā eksemplāra ietvaros.

Rezultāts

Digitalizēti 1132 audio ieraksti, kas pieejami vietnē audio.lndb.lv, respektējot autortiesību ierobežojumus .

LNB LNB

Autortiesību

ierobežojumi,

neaizsargātie ieraksti

pieejami publiski,

aizsargātie tikai LNB

telpās

1.7. Nosaukums

Digitāli radīto audio materiālu saglabāšana

Apraksts

LNB veic digitāli radīto un publicēto audio materiālu, pārsvarā mūzikas ierakstu, saglabāšanu, savācot saturu no

vietnēm bandcamp.com u.c., kā arī sazinoties ar autoriem un lūdzot tiem piegādāt materiālus obligātā

eksemplāra ietvaros.

Rezultāts

Saglabāti vairāki simti ierakstu gadā, pieejamību nosaka vienošanās ar autoru.

LNB LNB Autortiesību

ierobežojumi,

vairums materiālu

pieejami tikai LNB

telpās

Šajā tabulā apkopots esošās situācijas izvērtējums audiovizuālā satura digitalizācijā salīdzinājumā ar normatīvajos aktos iezīmētajiem virzieniem (skat. sadaļu „Programmas

jomas raksturojums”). Izvērtējums veikts, analizējot gan audiovizuālā satura esošās situācijas novērtējumu, gan normatīvajos aktos iezīmētos virzienus kultūras mantojuma

digitalizācijas ilgtspējīgai attīstībai.

Tabula Nr. 2.5. Esošās situācijas izvērtējums audiovizuālā satura digitalizācijas jomā salīdzinājumā ar normatīvajos aktos iezīmētajiem virzieniem

Process Analīze

AUDIOVIZUĀLAIS SATURS


Virziens: Veikt mērķtiecīgu kultūras mantojuma digitalizāciju, lai to saglabātu nākamajām paaudzēm

Situācija: Audiovizuālais kultūras mantojums ir digitalizēts vairāku projektu ietvaros, kuru rezultātā ir restataurētas un digitalizētas 18 latviešu kino zelta fonda filmas, LNA digitalizējusi 1600 audiovizuālā satura vienības, LTV digitalizējusi 3818 stundas video materiālu, LR digitalizējis 4200 stundas

31

Process Analīze

audio materiālu un LNB digitalizējis 1132 vēsturiskos skaņu ierakstus, kā arī saglabājis tiešsaistē publicētos audiovizuālos materiālus. Materiālu digitalizācija galvenokārt veikta projektu veidā, digitalizējot atsevišķas kolekcijas vai izpildot klientu pieprasījumus.

Vērtējums: Vairākām iestādēm līdz šim jau ir bijusi pieredze audiovizuālā satura digitalizēšanā. Saturs digitalizēts atsevišķu projektu veidā atkarībā no kultūras iestādēm pieejamā finansējuma, pieejamās digitalizēšanas kapacitātes. Kultūras iestādēs joprojām glabājas liels apjoms nedigitalizētā audiovizuālā satura, kas strauji bojājas. Lai to saglabātu nākamajām paaudzēm, būtu nepieciešams to mērķtiecīgi digitalizēt, vispirsms nosakot skaidras prioritātes.

Virziens: Attīstīt standartizētas objektu aprakstīšanas (metadatu) vadlīnijas un risinājumus

Situācija: LNB ir izveidojusi „Ciparotāju rokasgrāmatu”, kas kalpo par praktisku palīglīdzekli kultūras iestādēm, kas vēlas digitalizēt kultūras mantojumu. Rokasgrāmatā ietvertas arī vadlīnijas objektu aprakstīšanā (metadatiem). LNB un LNA ir uzkrāta digitalizācijas komptence, t.sk. piedaloties profesionālajās organizācijas IASA un BAAC, digitalizācijā tiek izmantotas IASA vadlīnijas.

Vērtējums: „Ciparotāju rokasgrāmatas” pamatā ir domāta papīra satura digitalizēšanai, tāpēc nepieciešams to piemērot arī audiovizuālajam saturam.

Virziens: Optimāli izmantot digitalizācijas jaudas, attīstot kompetenču centrus kultūras iestāžu un valstu starpā (tehnika, cilvēku resursi, zināšanas)

Situācija: Latvijas zelta fonda filmu restaurācija un digitalizācija, kā arī LTV un LR materiālu digitalizācija tika veikta ārpakalpojumā, bet pārējā satura digitalizācija tiek veikta iestāžu pašu spēkiem. LNA kampaņveidīgi veic savu materiālu digitalizēšanu, bet pieejamā infrastruktūra neļauj to veikt mūsdienu prasībām atbilstošā kvalitātē. LNB plānveidīgi veic audio satura digitalizāciju un digitāli radītā audiovizuālā satura saglabāšanu.

Vērtējums: Šobrīd kultūras iestādēs ir uzkrāta gan audio, gan video materiālu digitalizācijas kompetence, kā arī ir pieejama daļēja digitalizēšanas infrastruktūra, taču jāatzīst, ka daļa infrastruktūras ir novecojusi. Jomās, kurās ir efektīvāk un ilgtspējīgāk digitalizāciju veikt pašu spēkiem, ir nepieciešams veidot kompetenču centrus, centralizējot infrastruktūru un cilvēkresursus. Kompetences nodrošināšanai pašu spēkiem ir nepieciešams veikt digitalizējamā satura apjoma un ekonomiskā pamatojuma novērtējumu.

Digitālā satura

uzglabāšana

Virziens: Attīstīt standartizētus un efektīvus digitalizētā kultūras mantojuma uzglabāšanas risinājumus

Situācija: Digitalizētā audiovizuālā satura uzglabāšanu nodrošina KISC (LNA, www.filmas.lv, LTV un LR materiāli), LNB (uzglabā savus digitalizētos audio materiālus) un LNKC (uzglabā savos projektos radītos audiovizuālos materiālus). KISC un LNB veic standartizētu savu digitalizēto krājumu pārvaldību. LNKC uzglabā savos projektos radītos video materiālus atbilstoši savām iespējām un kompetencei. Vērtējums: Šobrīd notiek uzglabāšanas kompetences un infrastruktūras centralizēšana, tāpēc būtu nepieciešams to turpināt. Tāpat nepieciešams arī palielināt iestādēs esošo datu masīvu, jo digitalizētais audiosaturs aizņem ārkārtīgi lielu vietu datu masīvos. Ņemot vērā, ka valsts iestādēs tiek uzglabāts digitāli dzimis saturs, kas nav aprakstīts pēc vienotiem standartiem, būtu nepieciešams izstrādāt sistēmu/ saskarni šī satura objektu aprakstīšanai (metadatiem) un satura nodošanai uzglabāšanas kompetenču centram.

Digitālā satura

pieejamības

nodrošināšana un

izplatīšana

Virziens: Nodrošināt valsts rīcībā esošo digitalizētā kultūras mantojuma brīvu pieejamību sabiedrībai un privātajam sektoram (izklaidei, izglītībai vai darbam) arī vispasaules tīmeklī, tādā veidā veicinot sabiedrības brīvu un vienlīdzīgu piekļuvi digitalizētajam saturam.

32

Process Analīze

Situācija: Šobrīd digitalizētais audiovizuālais saturs ir publiski pieejams dažādās vietnēs: publiski internetā pieejams www.filmas.lv, audio.lndb.lv, ar autortiesību ierobežojumiem pieejams bibliotēkās un skolās vai pieejams tikai pēc pieprasījuma LNA. Drīzumā būs pieejama vēl viena vietne, kurā tiks publiskots LTV un LR digitalizētais saturs.

Vērtējums: Ir potenciāls sasniegt plašāku digitalizētā satura pieejamību, nodrošinot LNA neaizsargātā digitalizētā audiovizuālā satura pieejamību internetā, kā arī, nodrošinot iespēju par atbilstošu samaksu autortiesību atlīdzības apmērā, iepazīties ar visu aizsargāto līdz šim digitalizēto audiovziuālo saturu interneta vidē (ne tikai bibliotēkās).

Virziens: Centralizēt satura izplatīšanu, attīstīt esošos un radīt jaunus e-pakalpojumus, kas būtu ērti izmantojami un lietotāja vajadzībām atbilstoši.

Situācija: Līdz šim dažādu projektu ietvaros ir attīstīti vairāki e-pakalpojumi digitālā kultūras mantojuma lietošanā. Atsevišķi e-pakalpojumi (piekļuve LTV un LR digitalizētajam autovizuālajam saturam un publiska piekļuve VVAIS) - ir vēl izstrādes procesā. Ņemot vērā, ka audiovizuālā satura digitalizācija notiek atsevišķos projektos vai kampaņveidīgi, arī to izplatīšana un nodošana sabiedrībai notiek fragmentāri – dažādos veidos un dažādos informācijas kanālos.

Vērtējums: Audiovizuālā satura izplatīšanai ir aizsāktas vairākas veiksmīgas iniciatīvas, kuras būtu nepieciešams turpināt, uzlabojot to lietojamību un veicinot to izmantošanu lietotāju vidū. Lai nodrošinātu centralizētu satura izplatīšanu, nepieciešams izvērtēt vienotas platformas izstrādi, kurā būtu pieejams viss digitalizētais audiovizuālais saturs un to metadati, kā arī nodrošināta ērta meklēšanas un atlasīšanas funkcija.

Autortiesību

uzskaite un

pārvaldība

Virziens: Nodrošināt pēc iespējas plašāku piekļuvi digitalizētajam neaizsargātajam saturam un nodrošināt, ka pēc digitalizēšanas tas joprojām ir neaizsargāts un tam netiek izmantotas pārāk uzkrītošas ūdenszīmes

Situācija: Atbilstoši autortiesību noteikumiem ar autortiesībām neaizsargātais audiovizuālais saturs ir publiski pieejams www.filmas.lv un audio.lndb.lv.

Vērtējums: Projekta ietvaros būtu vēlams nodrošināt iespēju interneta vidē iepazīties arī ar aizsargāto audiovizuālo saturu atbilstoši autortiesībām, radot iespēju norēķināties par atbilstošo autoratlīdzību.

Digitālā satura

izplatīšana gala

lietotājiem –

EUROPEANA

Virziens: Nodrošināt visa digitalizētā neaizsargātā kultūras mantojuma (digitālā objekta un tā apraksta), īpaši par valsts finansējumu, iekļaušanu EUROPEANA.

Situācija: Latvija aktīvi piedalās EUROPEANA digitālās bibliotēkas veidošanā, nododot tai arī digitalizēto audiovizuālo saturu. Neaizsargāts digitalizētais audiovizuālais saturs EUROPEANA tiek nodots gan no LNDB, gan no VVAIS.

Vērtējums: Lielākā daļa neaizsargātā audiovizuālā satura jau tiek nodota EUROPEANA, tomēr pašreiz katra iestāde to nodrošina individuāli. Būtu nepieciešams attīstīt vienotu kanālu, kas ļautu nodrošināt vienotu datu nodošanu Eiropas digitālajai bilbiotēkai.

Digitālā satura

izplatīšana gala

lietotājiem –

bibliotēkas, skolas

Virziens: Nodrošināt bibliotēkās esošā satura pieejamību un nodošanu uz informācijas un dokumentācijas organizācijām bez īpašumtiesību maiņas izglītības, attīstības, pētniecības, mūžizglītības mērķiem.

Situācija: Portālā www.filmas.lv pieejamais un LTV un LR digitalizētais materiāls, kas ir aizsargāts ar autortiesībām, pieejams lietošanai publisko bibliotēku iekšējā tīklā VVBIS.


33

Process Analīze

un kultūras

iestādes

Vērtējums: Šobrīd bibliotēkās ir pieejama lielākā daļa audiovizuālā satura. Aizsākta arī iniciatīva satura izplatīšanai skolās, tomēr izglītības iestādēs pieejamais apjoms pagaidām ir salīdzinoši neliels. Līdz ar to būtu vēlams turpināt aizsākto, nodrošinot arvien plašāku audiovizuālā kultūras mantojuma nodošanu izglītības, attīstības, pētniecības un mūžizglītības mērķiem.

Virziens: Nodrošināt filmu un audiovizuālā mantojuma pieejamību www.filmas.lv bibliotēkās, skolās, kultūras namos un kinoteātros.

Situācija: Portālā www.filmas.lv izvietotās filmas pieejamas gan bibliotēkās, gan skolās. KISC iegādāti arī nepieciešamie risinājumi, lai nodrošinātu iespēju reģionālajiem kinoteātriem un kultūras centriem rādīt augstas izšķirtspējas audiovizuālo saturu novados. Tomēr, lai nodrošinātu ērtu pakalpojuma pieejamību lietotājiem, nepieciešami esošās funkcionalitātes uzlabojumi.

Vērtējums: Nepieciešams turpināt papildināt www.filmas.lv ar jaunu filmu saturu, kā arī nodrošināt portālā izvietotā satura izplatību skolās, kultūras namos un kinoteātros.

Digitālā satura

izplatīšana gala

lietotājiem –

komersanti

Virziens: Padarīt valsts pārziņā esošos datus brīvi pieejamus digitālā formā, radot iespēju privātā, nevalstiskā un zinātniskā sektora nepastarpinātai iesaistei uz valsts datiem bāzētu e-pakalpojumu, kultūras un izglītības satura un produktu radīšanai, kā arī starptautiskās sadarbības veicināšanai (ievērojot autortiesības un blakustiesības).

Situācija: Atsevišķu iestāžu digitalizētais aizsargātais saturs var tikt izmantots komerciāliem nolūkiem, ja ir samaksāta autoratlīdzība par tā izmantošanu. Neaizsargāto saturu, kas ir brīvi pieejams internetā, var izmantot ikviens interesents, bet par tiesībām un iespējām ir jāsazinās ar katru konkrēto iestādi.

Vērtējums: Digitalizētais saturs komerciāliem nolūkiem var tikt izmantots, tomēr būtu jāattīsta centralizēta sistēma, kur privātā, nevalstiskā un zinātniskā sektora pārstāvjiem būtu ērti pieejams aizsargātais saturs un vienkāršā veidā veicami norēķini par autoratlīdzību. Papildus nepieciešams veikt izmaiņas normatīvajos aktos, lai atbalstītu valsts un privātā sektora sadarbību.

34

2.2.2 Papīra saturs

Šajā tabulā ir apkopots papīra satura digitalizācijas jomasesošās situācijas izvērtējums. Izvērtējums veikts, analizējot publiski pieejamo informāciju un intervijās iegūto

informāciju par veiktajiem projektiem papīra kultūrvēsturisko materiālu satura digitalizēšanas jomā.

Tabula Nr. 2.6. Esošā situācija papīra satura digitalizācijas jomā

1 http://www.lnb.lv/lv/projekti/digitalas-bibliotekas-izveide-2karta 2 http://www.academia.lndb.lv/xmlui/.../1/.../Ciparotaja-rokasgramata-3-3_2008.pdf

2. PAPĪRA SATURS

Ar papīra satura digitalizāciju šīs koncepcijas ietvaros tiek saprasta visa veida uz papīra drukāto materiālu – laikrasktu, grāmatu, arhīva lietu, karšu, fotoattēlu - digitalizācija, lielāko uzmanību pievēršot fiziski sliktā stāvoklī esošajiem, apdraudētākajiem un tikai vienā eksemplārā eksistējošajiem papīra materiāliem, kā arī digitāli radīto teksta materiālu saglabāšana.



2.1. Nosaukums

Latvijas Nacionālā digitālā bibliotēka

Apraksts

LNB īsteno projektu Latvijas Nacionālā digitālā bibliotēka (LNDB)1 kopš 2006. gada, un tā mērķis ir digitalizēt,

ilgtermiņā saglabāt un nodrošināt piekļuvi visam Latvijas kultūras mantojumam. Šī mērķa sasniegšanai galvenais

projekta uzdevums ir izveidot visām Latvijas kultūras institūcijām izmantojamu digitalizācijas infrastruktūru,

nodrošinot jebkurai institūcijai iespēju digitalizēt tās krājumus, pārvaldīt tās digitalizētos objektus un nodrošināt

to ilgtermiņa saglabāšanu un pieejamību sabiedrībai. Visas LNB īstenotās digitalizācijas aktivitātes un projekti

konceptuāli atbalsta LNDB projekta mērķa un uzdevumu sasniegšanu.

Projekta pirmajā posmā, no 2006. līdz 2008. gadam, tika izstrādāta digitālo objektu pārvaldības un ilgtermiņa

saglabāšanas sistēmas DOM pirmā kārta un periodisku izdevumu piekļuves sistēmas periodika.lv pirmā kārta ar

300 000 laikrakstu lappušu, kā arī kā pilotprojekti izveidotas vairākas digitālās kolekcijas – “Dziesmu svētki”,

“Jāzeps Vītols” u.c. Pirmā posma galvenais uzdevums bija veidot digitalizācijas kompetences, tai skaitā tika

izstrādāta “Ciparotāja rokasgrāmata”2 - informatīvs materiāls par kvalitatīvu digitālo reprodukciju veidošanas

pamatprincipiem — skenēšanu, arhīvdatņu un lietojumdatņu izgatavošanu, datu organizāciju, kuru kā vadlīnijas

var izmantot visas kultūras iestādes, kas vēlas veidot labas kvalitātes digitālos krājumus. Tāpat projekta pirmajā

LNB (t.sk.

ārpak.)

LNB Autortiesību

ierobežojumi, saturs

pieejams vietnēs

lndb.lv, periodika.lv

u.c. LNB saskarnēs,

neaizsargātie

materiāli publiski,

aizsargātie – LNB

telpās un publisko

bibliotēku tīklā

35

posmā attīstīta LNDB tehniskā infrastruktūra – serveri un digitalizācijas iekārtas, t.sk. plašu digitalizācijas studija

un skeneri.

Lai gan LNDB projekta rezultātā ir digitalizēts samērā liels papīra satura apjoms, tie ir tikai 5% no visa LNB

krājuma. Projekta ietvaros, pirmkārt, tika digitalizēts tas saturs,, kas uzskatīts par svarīgāko, piemēram, vienā

eksemplārā esošie materiāli un tie, kurus pēc iespējas ātrāk bija nepieciešams pasargāt no bojāejas. Taču

joprojām ir ļoti liels apjoms kultūrvēsturiska mantojuma papīra formātā, ko būtu nepieciešams digitalizēt.

Rezultāts

Izstrādāta DOM sistēma un satura piekļuves sistēmas www.lndb.lv un periodika.lv.

Digitalizēti un padarīti pieejami sabiedrībai 300 000 laikrakstu lappušu, vairāki tūkstoši

attēlizdevumu (plakātu, atklātņu, ekslibru u.c.), vairāki desmiti citu materiālu (notis, kartes u.c.).

Izveidota “Ciparotāja rokasgrāmata”.

2.2. Nosaukums

Digitālās bibliotēkas izveide – 2.kārta

Apraksts

Šī ERAF finansētā projekta, kas tika īstenots no 2009. līdz 2013. gadam, galvenais mērķis bija būtiski attīstīt LNDB

infrastruktūru, saturu un sabiedrībai pieejamos e-pakalpojumus visplašākajām lietotāju grupām, nodrošinot

materiāliem attālinātu piekļuvi tīmeklī digitālā formātā, kā arī informācijas pilnteksta meklēšanu.

Projekta ietvaros tika digitalizēts 4 312 500 grāmatu un laikrakstu lappušu, īstenota laikrakstu piekļuves sistēmas

periodika.lv izstrādes otrā kārta un izstrādāta piekļuves sistēma digitalizētajām grāmatām gramatas.lndb.lv,

saglabātas 3 000 Latvijas tīmekļa vietnes un nodrošināta piekļuve tām vietnē webarhivs.lndb.lv, kā arī

digitalizētas un iekļautas nacionālajā elektroniskajā kopkatalogā 600 000 kataloga kartītes.

Digitalizētie materiāli ir pieejami ievērojot Autortiesību likuma regulējumu – ar autortiesībām aizsargātie

materiāli ir pieejami no LNB un Latvijas publisko bibliotēku telpās esošajiem datoriem.

Rezultāts

Izstrādātas vietnes periodika.lv, gramatas.lndb.lv, webarhivs.lndb.lv.

Digitalizēti un padarīti pieejami sabiedrībai 4 213 500 laikrakstu lappušu, 3 000 tīmekļa vietņu,

600 000 bibliogrāfisko ierakstu.

LNB (ārpak.) LNB Autortiesību


pieejams vietnēs

periodika.lv,

gramatas.lndb.lv,

webarhivs.lndb.lv,

neaizsargātie



telpās un publisko

bibliotēku tīklā

http://www.lndb.lv/

36

1 http://www.lvva-raduraksti.lv/lv/about.html

2.3. Nosaukums

Latvijas Valsts vēstures arhīva projekts „Raduraksti”

Apraksts

2007.gadā tika atklāts LNA projekts „Raduraksti” 1 , kas ļauj tiešsaistē pētīt Latvijas Valsts vēstures arhīva

dokumentus. Projekta pamatmērķis ir paplašināt dokumentārā mantojuma pieejamību, lai palielinātu

iedzīvotāju identitātes un dzimtu vēstures pētniecības iespējas, kā arī lai nodrošinātu dokumentu oriģinālu

saglabāšanu, izveidojot mūsdienām atbilstošu dokumentu drošības un izmantošanas fondu. „Radurakstu”

projekta ietvaros tika digitalizēti šādi dokumenti:

1. Dzimušo un kristīto reģistri;

2. Saderināto, uzsaukto un laulāto reģistri;

3. Laulāto hronoloģiskos reģistri;

4. Mirušo reģistri;

5. Iesvētīto saraksti;

6. 18.-19.gs. (dvēseļu) revīziju saraksti;

7. Viskrievijas tautas skaitīšanas dokumenti.

Lai arī šī projekta ietvaros tika digitalizēts liels apjoms kultūrvēsturisku dokumentu , tomēr LNA krājumos

joprojām ir ļoti daudz nedigitalizētu papīra dokumentu, kas ir jādigitalizē, lai nodrošinātu to ilgtspējīgu

saglabāšanu.

Rezultāts

Projekta ietvaros izveidot portāls www.raduraksti.lv, kurā pieejamas digitalizētas baznīcu

grāmatas, tautas skaitīšanas u.c. dokumenti to oriģinālā izskatā, kuros atrodama

pamatinformācija dzimtas koka izveidei.

LNA LNA Publiski pieejams

portālā www.lvva-

raduraksti.lv, LNA

2.4. Nosaukums

Digitālās bibliotēkas pakalpojumu attīstība

Apraksts

Šī ERAF finansētā projekta, kas tika īstenots no 2010. līdz 2013. gadam, galvenais mērķis bija radīt kvalitatīvi

jaunus LNDB pakalpojumus ar nolūku nodrošināt ātru un ērtu pieeju digitalizētajiem informācijas resursiem.

Projekta ietvaros tika izveidots vienotas informācijas meklēšanas pakalpojums visos LNB un partneru

elektroniskajos resursos - bibliogrāfiskajos resursos, pilna teksta datu bāzēs un digitālajās kolekcijās –,

LNB (ārpak.) LNB Autortiesību


pieejams vietnēs

www.lndb.lv,

kartes.lndb.lv,

www.lasamkoks.lv,

neaizsargātie


37

izstrādājot otro kārtu LNDB publiskajai saskarnei www.lndb.lv, izstrādāta digitālo objektu pārvaldības sistēmas

DOM otrā kārta, tai skaitā nodrošinot iespēju partneriem tiešsaistē nodot digitālos objektus, izstrādāta saskarne

digitālo materiālu saņemšanai no satura partneriem (TPS), izstrādāta digitālo kolekciju veidošanas sistēma, kas

ļauj veidot individualizētas saskarnes digitālajām kolekcijām un virtuālajām izstādēm, izmantojot DOM sistēmā

ievietotos objektus, digitalizēti, t.sk. ģeoreferencēti, vairāki tūkstoši karšu un izveidota vietne karšu pārlūkošanai

kartes.lndb.lv, izveidots materiālu digitalizācijas pēc pieprasījuma pakalpojums, nodrošinot tiešsaistes samaksu

par pakalpojumiem un materiālu saņemšanu tiešsaistē, izstrādāts mobilās digitālās bibliotēkas pilotprojekts,

izstrādāta digitālās bibliotēkas saskarne cilvēkiem ar īpašām vajadzībām viegli.lnb.lv, izstrādāta digitālās

bibliotēkas saskarne bērniem “Lasāmkoks”, www.lasamkoks.lv, īstenots tezauros balstītas informācijas

meklēšanas pakalpojums un izveidots vecās rakstības tulkošanas pakalpojums, kas nodrošina lasītājiem iespēju

pārveidot senos latviešu tekstus mūsdienu valodā, aizvietojot senvārdus, vārdu sintaksi un morfoloģiju.

Ievērojami attīstīta LNDB tehniskā infrastruktūra, t.sk. skeneri, serveri un datu uzglabāšanas kapacitāte,

izmantojot lenšu tehnoloģiju.

Rezultāts

Izstrādāta DOM sistēma, TPS sistēma, satura piekļuves sistemas www.lndb.lv, kartes.lndb.lv,

www.lasamkoks.lv, viegli.lnb.lv, vairāki citās vietnēs integrēti pakalpojumi (tezauros balstīta

meklēšana, vecās rakstības tulkošanas pakalpojums, digitalizācijas pēc pieprasījuma

pakalpojums).

Digitalizēti un padarīti pieejami sabiedrībai vairāki tūkstoši karšu.


telpās un publisko

bibliotēku tīklā

2.5. Nosaukums

Europeana Local

Apraksts

Šī programmas eContent+ sadarbības projekta ietvaros LNB digitalizēja apmēram 30 000 vēsturisko fotogrāfiju,

kurās attēlota Latvija daba, cilvēki un vietas no 20. gadsimta sākuma līdz mūsdienām. Projekta, kas tika īstenots

no 2008. līdz 2010. gadam, mērķis bija iesaistīt digitalizācijas procesos arī reģionālās un lokālās institūcijas, līdz

ar to projekta īstenošanā tikai iesaistītas vairāk kā 40 Latvijas satura partneri, kas digitalizēja un piegādāja

attēlus. Projekta ietvaros digitalizētie objekti tika piegādāti Eiropas digitālajai bibliotēkai Europeana, kā arī

projekta ietvaros tika izveidota digitālā kolekcija “Zudusī Latvija”, kas tiek papildināta un attīstīta arī pēc projekta

beigām, šobrīd sasniedzot 42 000 tūkstošus objektu, no kuriem 2 000 ievietojuši sabiedrības pārstāvji.

Rezultāts

LNB un satura

partneri

LNB,

Europeana

Publiski pieejams (ar

ūdenszīmēm)

www.zudusilatvija.lv

http://www.lndb.lv/

http://www.lasamkoks.lv/

http://www.lndb.lv/


38

Digitalizēti 30 000 fotogrāfiju (pēc projekta beigām vēl 12 000), izveidota digitālā kolekcija “Zudusī

Latvija” (www.zudusilatvija.lv), saturs piegādāts Europeana.

2.6. Nosaukums

Europeana Travel

Apraksts

Šī programmas eContent+ sadarbības projekta mērķis bija papildināt Eiropas digitālo bibliotēku Europeana ar

kartēm un citu saturu, kas saistīts ar ceļošanu. Projekta ietvaros LNB digitalizēja vairākus simtus karšu un

apmēram 70 grāmatas un bukletus par ceļošanas tēmu. Projekta, kas tika īstenots no 2009. līdz 2011. gadam,

ietvaros digitalizētie objekti tika piegādāti Eiropas digitālajai bibliotēkai Europeana, kā arī ir pieejami LNDB.

Rezultāts

Digitalizētas 800 kartes un 70 grāmatas un bukleti.

LNB LNB,

Europeana

Publiski pieejams

www.lndb.lv

2.7. Nosaukums

Europeana Newspaper

Apraksts

Šī programmas ICT-PSP sadarbības projekta mērķis bija papildināt Eiropas digitālo bibliotēku Europeana ar

vēsturiskajiem laikrakstiem. Projekta ietvaros no 2012. līdz 2015. gadam LNB piegādāja projektam 500 000

laikrakstu lappušu, kas tika digitalizētas vēl pirms LNDB projekta uzsākšanas, un projekta ietvaros tā partneri

veica teksta atpazīšanu un padarīja tos pieejamus īpašā Europeana laikrakstu pārlūkošanas saskarnē:

http://www.theeuropeanlibrary.org/tel4/newspapers.

Rezultāts

Padarīti pieejami 500 000 laikrakstu lappušu.

LNB LNB,

Europeana

Publiski pieejams

http://www.theeuro

peanlibrary.org/tel4/

newspapers

2.8. Nosaukums

Europeana Sounds

Apraksts

Šī programmas ICT-PSP sadarbības projekta mērķis ir papildināt Eiropas digitālo bibliotēku Europeana ar audio

saturu – no mūzikas līdz runām un dabas skaņu ierakstiem. Projekta ietvaros no 2014. līdz 2017. gadam LNB

digitalizēs un piegādās Europeana 2 000 ierakstu.

LNB LNB,

Europeana

Publiski pieejams

audio.lndb.lv

39

1 http://www.kis.gov.lv/projekti/arhiviem/vienotas-valsts-arhivu-informacijas-sistemas-izstrades-un-ieviesanas-2-karta/

2.9. Nosaukums

Vienotās valsts arhīvu informācijas sistēmas izstrādes un ieviešanas 1. un 2.kārta

Apraksts

VVAIS1 sistēmas attīstība ir notikusi 2 kārtās, otrā kārta ir noslēgusies 2014.gadā.

VVAIS 1. kārtas projekta mērķis bija izveidot vienotu arhīvu informācijas sistēmu, lai nodrošinātu:

1. Arhīva pamatfunkcijas – aprakstu veidošanu, vienību saglabāšanu, vienotu klientu apkalpošanu;

2. Informācijas pieejamību tiešsaistē;

3. Valsts un pašvaldību institūciju elektronisko dokumentu un datu uzkrāšanu un saglabāšanu.

KISC sadarbībā LNA 2014.gadā beidza īstenot VVAIS 2. kārtu, kuras ietvaros notika sistēmas attīstīšana, tika

izveidoti vairāki e-pakalpojumi, piemēram, lietu pasūtīšana lasītavā un dokumentu kopiju pasūtīšana. VVAIS 2.

kārtas projekta mērķis bija attīstīt esošos un izstrādājāt jaunus sistēmas moduļus, kuri atbalsta nacionālā arhīva

fonda dokumentu digitalizāciju un pieejamības nodrošināšanu, kā arī valsts un pašvaldību institūciju

elektronisko dokumentu un datu centralizētu uzkrāšanu, saglabāšanu un pieejamību, lai veicinātu e-pārvaldes

funkcionēšanu un e-pakalpojumu pieejamību sabiedrībai. VVAIS sistēmā ir nodrošināta regulāra un automātiska

satura nodošana EUROPEANA sistēmai izmantojot APEnet pieeju.

Šīs sistēmas izmantošana pašreiz ir ierobežota, jo sistēmā ir neliels datu apjoms, tāpēc meklēšana lietu līmenī

praktiski nav iespējama.

Rezultāts

Izstrādāta Vienota valsts arhīvu informācijas sistēma, kas ļauj digitalizēt LNA fonda dokumentus

un nodrošina to pieejamību, kā arī nodrošina valsts un pašvaldību institūciju elektronisko

dokumentu un datu centralizētu uzkrāšanu, saglabāšanu un pieejamību.

N/A KISC

Drīzumā pieejms

40

1 http://www.kis.gov.lv/projekti/arhiviem/parrobezu-e-arhivs/

2.10. Nosaukums

Portāls „Pārrobežu E-arhīvs”1

Apraksts

Projekts „Pārrobežu E-arhīvs” īstenots no 2012. līdz 2014.gadam Igaunijas – Latvijas – Krievijas Pārrobežu

sadarbības programmas 2007.-2013. gadam ietvaros. Projekts īstenots ar mērķi saglabāt Igaunijas, Latvijas un

Krievijas arhīvos uzkrāto pierobežu reģiona vēsturisko un kultūras mantojumu, kā arī nodrošināt visu triju valstu

iedzīvotāju piekļuvi šim mantojumam.

Rezultāts

Projekta rezultātā digitalizēti vairāk nekā 11 000 dokumenti (t.sk. tekstuālais materiāls,

fotogrāfijas un kartes) un vairāk nekā 500 000 dokumentu vienības padarītas pieejamas Latvijas,

Igaunijas, Krievijas valstu iedzīvotājiem.

LNA KISC Publiski pieejams

portālā

www.earchive-

estlatrus.eu

2.11. Nosaukums

Latvijas padomju perioda nonkonformisma grafikas krājuma pilna saglabāšana un tai nepieciešamās

materiāli tehniskās bāzes nodrošinājums

Apraksts

Projekts īstenots no 2009. līdz 2011.gadam Eiropas Ekonomiskās zonas finanšu instrumenta ietvaros. Projekts

ietvaros tika digitalizēti vairāki tūkstoši padomju perioda nonkonformisma grafikas darbu no LNB, LNA, Latvijas

Nacionālā mākslas muzeja, Latvijas Mākslinieku savienības muzeja, Latvijas Okupācijas muzeja, Rīgas Vēstures

un kuģniecības muzeja, Latvijas Kara muzeja un Cēsu Vēstures un mākslas muzeja krājumiem, izveidojot virtuālu

šīs kolekcijas reģistru. Projekta vadību, metodiskās konsultācijas un reģistra izveidi veica LNB.

Rezultāts

Projekta rezultātā digitalizēti vairāki tūkstoši grafikas darbu.

LNB, LNA,

muzeji

LNB Autortiesību


pieejams vietnē

www.lndb.lv LNB

telpās, kā arī muzeju

telpās


2.12. Nosaukums

LNB plānveida digitalizētais papīra saturs

Apraksts

LNB LNB

Autortiesību


pieejams vietnēs

www.lndb.lv,

kartes.lndb.lv,

http://www.lndb.lv/

41

LNB plānveidīgi īsteno papīra satura – grāmatu, laikrakstu, karšu, attēlizdevumu - digitalizēšanu pašu spēkiem,

piemēram, veidojot digitālas kolekcijas, aizpildot satura “robus”, kas radušies masveida digitalizācijas projektos,

reaģējot uz lasītāju pieprasījumiem, īstenojot līgumus ar sadarbības partneriem, kā arī pildot LNB digitalizācijas

plānus.

Rezultāts

Digitalizēti vairāki tūkstoši papīra materiālu gadā.

periodika.lv,

gramatas.lndb.lv,

neaizsargātie



telpās un publisko

bibliotēku tīklā

2.13. Nosaukums

Digitāli radītā satura saglabāšana

Apraksts

LNB plānveidīgi īsteno digitāli radītā satura saglabāšanu, t.sk. obligātā eksemplāra ietvaros. LNB saglabā Latvijā

izdotās e-grāmatas, tīmeklī publicētos teksta materiālus, kā arī Latvijas tīmekļa lapas.

Rezultāts

Saglabāti vairāki tūkstoši materiālu gadā.



pieejams vietnēs

www.lndb.lv,

webarhivs.lndb.lv,

neaizsargātie



telpās un publisko

bibliotēku tīklā

2.14. Nosaukums

LNB digitalizācija pēc pieprasījuma

Apraksts

LNB veic digitalizāciju pakalpojuma “Digitalizācija pēc pieprasījuma” ietvaros. Gada laikā tiek izpildīti vairāki simti

pieprasījumu. Gadījumos, ja klients pasūta visu izdevumu, kā arī gadījumos, ja tiek pasūtīti attēlizdevumi, tiek

veikta materiālu pēcapstrāde un tie tiek ievietoti LNDB; ja tiek digitalizēti materiālu fragmenti, piemēram,

žurnālu raksti, tie ir pieejami tikai pasūtītājam un netiek ievietoti LNDB.

Rezultāts

Digitalizēti vairāki simti grāmatu un attēlizdevumu gadā.



pieejams vietnēs

www.lndb.lv,

kartes.lndb.lv,

periodika.lv,

gramatas.lndb.lv,

neaizsargātie



telpās un publisko

bibliotēku tīklā;

atsevišķi materiāli

nav pieejami

42

2.15. Nosaukums

Papīra satura digitalizēšana pēc pieprasījuma

Apraksts

LNA nacionālajā arhīvā digitalizē papīra saturu pēc pieprasījuma, piemēram, klienta pasūtījuma.

Rezultāts

Pēc pieprasījuma katru gadu tiek digitalizētas apmēram 500 lappuses.

LNA LNA

Pieejams pēc

pieprasījuma

2.16. Nosaukums

Pieminekļu aprakstu digitalizēšana

Apraksts

VKPAI ar saviem resursiem digitalizē pieminekļu aprakstus, izmantojot fotografēšanas tehniku.

Rezultāts

Digitalizēta daļa pieminekļu aprakstu.

VKPAI VKPAI Nav brīvi pieejams

2.17. Nosaukums

Karšu digitalizēšana

Apraksts

LNA periodiski digitalizē lielformāta papīra materiālus.

Rezultāts

Līdz šim digitalizētas apmēram 10 000 kartes.

LNA LNA Nav brīvi pieejams

2.18. Nosaukums

Arhīva aprakstu digitalizēšana

Apraksts

LNA digitalizē lietu aprakstus fondu līmenī - informācija ir pieejama tikai par fondu kopumā, bet nav ievadīta

informācija par atsevišķām fondā esošām lietām.

Rezultāts

Digitalizēts apmēram 1% aprakstu lietu līmenī, bet ap 21 miljonu lietu joprojām ir papīra formā

un nav pieejami elektroniskā veidā.

LNA LNA Nav brīvi pieejams

43

Šajā tabulā apkopots esošās situācijas izvērtējums par papīra satura digitalizāciju salīdzinājumā ar normatīvajos aktos iezīmētajiem virzieniem (skat. sadaļu „Programmas

jomas raksturojums”). Izvērtējums veikts, analizējot gan papīra satura esošās situācijas novērtējumu, gan normatīvajos aktos iezīmētos virzienus kultūras mantojuma

digitalizācijas ilgtspējīgai attīstībai.

Tabula Nr. 2.7. Esošās situācijas izvērtējums papīra satura digitalizācijas jomāsalīdzinājumā ar normatīvajos aktos iezīmētajiem virzieniem

Process Analīze

PAPĪRA SATURS

Satura

digitalizācija

Virziens: Veikt mērķtiecīgu kultūras mantojuma digitalizēšanu, lai to saglabātu nākamajām paaudzēm

Situācija: Līdz šim kultūras iestādes periodiski ir īstenojušas vairākus apjomīgus projektus, kuru rezultātā tika digitalizēts ievērojams papīra satura apjoms. Vienlaikus, ņemot vērā kultūras iestādēm pieejamo finansējumu un digitalizēšanas kapacitāti, tās pašu spēkiem digitalizē papīra saturu. LNA priekšmetisko saturu (fotogrāfijas) digitalizē pašu spēkiem un uzglabā tās savā informācijas sistēmā. Tāpat arī VKPAI pašu spēkiem digitalizē fotogrāfijas un uzglabā tās savā informācijas sistēmā, tādējādi ierobežojot sabiedrības piekļuvi digitalizētajam saturam. Kultūras iestādēs ir attīstīta infrastruktūra un informācijas sistēmas, ar kuru palīdzību tās var sekmīgi digitalizēt to krājumā esošo saturu un nodrošināt to pieejamību sabiedrībai. Tāpat iestādes apkopo un saglabā arī digitāli radītos dokumentus. Tā, piemēram, LNA aktīvi strādā pie tā, lai digitāli radītie dokumenti nonāktu glabāšanā pie LNA, kā to paredz Arhīvu likums. LNB, sadarbojoties ar grāmatu izdevniecībām, saņem e-grāmatas, saglabā tīmeklī publicētos dokumentus un tīmekļa lapas, ko glabā LNDB sistēmā.

Vērtējums: Līdz šim ir īstenota virkne papīra satura digitalizēšanas pasākumu. Tomēr joprojām kultūras iestādēs glabājas liels papīra satura apjoms, kuru vēl nepieciešams digitalizēt, lai to saglabātu un nodrošinātu tā pieejamību arī nākamajām paaudzēm. Tāpēc jāuzlabo papīra satura digitalizēšnas kārtība un visas papīra satura digitalizēšanas jomas ilgtermiņa plānošana, tāpat jāapkopo labākās prakses pieredze, jāpapildina vadlīnijas.


Situācija: LNB ir izveidojusi „Ciparotāja rokasgrāmatu”, kas ir praktisks palīglīdzeklis kultūras iestādēm, kas vēlas digitalizēt kultūras mantojumu. Grāmatā ietvertas arī vadlīnijas objektu aprakstīšanai (metadatiem). LNA un KISC ir izstrādājušas Vadlīnijas dokumentu digitalizācijai valsts arhīvos, bet tās ir saistošas tikai LNA.

Vērtējums: Šobrīd izstrādātās metadatu vadlīnijas papīra saturam nav saistošas visai kultūras mantojuma digitalizēšanas nozarei, tāpēc ir gadījumi, kad kultūras iestādes objektus apraksta katra pēc savām metodēm un tehnikas, līdz ar to aprakstīto objektu (metadatu) kvalitātes līmenis ir atšķirīgs. Lai attīstītu standartizētus metadatu ievades risinājumus, nepieciešams izstrādāt normatīvo regulējumu, kas noteiks, ka iestādēm objekti jāapraksta pēc vienotām vadlīnijām.

Virziens: Optimāli izmantot digitalizācijas iespējas, attīstot kompetenču centrus kultūras iestāžu un valstu starpā(tehnika, cilvēku resursi, zināšanas)

1

44

Process Analīze

Situācija: Lielākie projekti ir veikti izmantojot ārpakalpojumu, bet, kas attiecas uz iestāžu infrastruktūras izmantošanu, kultūras iestādes iespēju robežās mēģina optimāli izmantot to digitalizēšanas iespējas. Tā, piemēram, LNB īpašumā esošo ruļļu skeneri plānots izmantot arī VKPAI karšu digitalizācijai.

Vērtējums: Šobrīd iestādēm ir pieejama infrastruktūra papīra satura digitalizācijai tomēr jāatzīst, kā tā ir visai novecojusi un nepieciešama tās atjaunošana. Katra kultūras iestāde atsevišķi ir uzkrājusi papīra satura digitalizācijas kompetenci. Efektīvai kultūras mantojuma digitalizācijai nepieciešama cieša sadarbība, pasākumu koordinēšana un kopīga pieejamo resursu izmantošana, tāpēc jāveido kompetenču centri, kas būs atbildīgi par digitalizācijas procesu un digitalizācijas infrastruktūras uzturēšanu.

Digitālā satura

uzglabāšana


Situācija: Šobrīd iestāžu iespēju robežās notiek uzglabāšanas kompetences un infrastruktūras centralizēšana. Muzeji digitalizētā papīra satura glabāšanu ir nodevuši KISC, LNA digitalizētā papīra materiālu satura glabāšanu ir nodevuši gan KISC, gan paši uzglabā to, bet LNB un VKPAI digitalizēto papīra materiālu saturu uzglabā paši savās sistēmās un iekšējos serveros.

Vērtējums: Lai arī šobrīd ir uzsākta uzglabāšanas kompetences un infrastruktūras centralizēšana, joprojām var apgalvot, ka glabāšana notiek visai sadrumstaloti, jo nav izstrādāti vienoti standarti digitalizētā satura uzglabāšanai. Tāpat iestādēs ir jāpalielina esošie datu masīvi, jo digitalizētais papīra materiālu saturs aizņem daudz vietas datu masīvos. Ņemot vērā, ka valsts iestādēs tiek uzglabāti digitāli dzimušie dokumenti, kas nav aprakstīti pēc vienotiem standartiem, būtu nepieciešams izstrādāt sistēmu/ saskarni šī satura objektu aprakstīšanai un satura nodošanai uzglabāšanas kompetenču centram

Digitālā satura

pieejamības

nodrošināšana

un izplatīšana

Virziens: Nodrošināt valsts rīcībā esošā digitalizētā kultūras mantojuma brīvu pieejamību sabiedrībai un privātajam sektoram (izklaidei, izglītībai vai darbam) arī vispasaules tīmeklī, tādā veidā veicinot sabiedrības brīvu un vienlīdzīgu piekļuvi digitalizētajam saturam

Situācija: Šobrīd digitalizētais neaizsargātais papīra saturs lietotājiem ir brīvi pieejams dažādās kultūras iestāžu izveidotās interneta vietnēs. Vienlaikus jāatzīst, ka ne viss neaizsargātais saturs ir brīvi pieejams interneta vidē.

Vērtējums: Ir potenciāls sasniegt plašāku digitalizētā papīra satura piejaamību, nodrošinot pēc iespējas lielāku LNA un VKPAI neaizsargāto digitalizēto papīrasatura pieejamību internetā, kā arī nodrošinot iespēju par atbilstošu samaksu autortiesību atlīdzības apmērā iepazīties ar visu aizsargāto līdz šim digitalizēto papīra saturu interneta vidē (ne tikai bibliotēkās).

Virziens: Centralizēt satura izplatīšanu, attīstīt esošos un radīt jaunus e-pakalpojumus, kas būtu ērti izmantojami un lietotāja vajadzībām atbilstoši

Situācija: Līdz šim ir izveidoti vairāki risinājumi brīvai un vienlīdzīgai digitalizētā papīra satura piekļuvei un tā izmantošanai. Tā, piemēram, LNB digitalizēto neaizsargāto papīra saturu lietotāji var bez maksas aplūkot LNDB un saistītajās satura piekļuves sistēmās – periodika.lv, gramatas.lndb.lv, kartes.lndb.lv, audio.lndb.lv, webarhivs.lndb.lv u.c.. Savukārt LNB ar autortiesībām aizsargāto digitalizēto saturu lietotāji var aplūkot LNDB un saistītajās satura piekļuves sistēmās LNB telpās un publiskajās bibliotēkās. LNA projekta „Raduraksti” ietvaros digitalizētais papīra saturs brīvi pieejams portālā www.lvva-raduraksti.lv bez jebkādiem ierobežojumiem. Ir izveidoti divi vienotās meklēšanas risinājumi – www.lndb.lv un www.monta.lv, tomēr neviens no tiem nesniedz piekļuvi visiem digitalizētajiem resursiem.

http://www.lndb.lv/

http://www.monta.lv/

45

Process Analīze

Vērtējums: Ņemot vērā to, ka katra kultūras iestāde savu digitalizēto papīra saturu izvieto atsevišķās vietnēs, lietotājam ir jāpārzin visus kultūras iestāžu e-pakalpojumus, lai tas varētu iegūt visapterošu informāciju par kultūrvēsturisko saturu. Tāpēc nepieciešams attīstīt vienotu meklēšanas risinājumu jeb platformu, kurā būtu pieejams visu kultūras iestāžu digitalizētais papīra saturs un to metadati, kā arī nodrošināta ērta meklēšanas un atlasīšanas funkcija.

Autortiesību

uzskaite un

pārvaldība

4


Situācija: Šobrīd lielākā daļa no neaizsargātā digitalizētā papīra satura lietotājiem brīvi ir pieejama kultūras iestāžu izveidotajās interneta vietnēs. Tā, piemēram, LNB neaizsargātais saturs brīvi pieejams LNDB un saistītajās satura piekļuves sistēmās, LNA projekta „Raduraksti” ietvaros digitalizētais saturs pieejams portālā www.lvva-raduraksti.lv, nodrošinot, ka arī pēc digitalizēšanas tas ir palicis neaizsargāts un brīvi pieejams. Ar autortiesībām neaizsargātais papīra saturs, kas tiek ievadīts NMKK sistēmā, tiek papildināts ar ūdenszīmēm, kas apgrūtina satura atkārtotu izmantošanu.

Vērtējums: Līdz šim autortiesību jautājumi attiecībā uz digitalizēto papīra saturu nav tikuši līdz galam atrisināti, tāpēc joprojām ir liels digitalizētā papīra satura apjoms, kas sabiedrībai nav pieejams līdz galam neatrisinātu autortiesību jautājumu dēļ. Pieņemot, ka ir iespējams atrisināt autortiesību jautājumus, iespējams palielināt sabiedrības piekļuvi digitalizētajam saturam, it īpaši attiecībā uz digitāli radīto saturu.

Digitālā satura

izplatīšana gala

lietotājiem –

EUROPEANA

5

Virziens: Nodrošināt visa, it īpaši par valsts finansējumu digitalizētā neaizsargātā kultūras mantojuma, iekļaušanu EUROPEANA

Situācija: Latvija aktīvi piedalās EUROPEANA veidošanā. LNA VVAIS sistēmā ir nodrošināta daļēja satura nodošana EUROPEANA sistēmai, izmantojot APEnet pieeju. LNDB sistēmā ir nodrošināta regulāra un automātiska satura nodošana EUROPEANA digitālajai bibliotēkai. Muzeju NMKK sistēma digitalizēto papīra saturu periodiski nodod EUROPEANA digitālajai bibliotēkai, izmantojot ATHENA sistēmu.

Vērtējums: Pagaidām kultūras iestāžu EUROPEANA bibliotēkai nodotais digitālais papīra satura apjoms ir salīdzinoši mazs, kas galvenokārt skaidrojams ar to, ka iestāžu sistēmas nav pietiekami attīstītas, lai spētu nodrošināt lielu apjomu digitalizētā satura nodošanu. No otras puses jāņem vērā, ka EUROPEANA tehniski nespēj pilnvērtīgi pieņemt lielu daļu digitalizētā satura, proti, saturu, kuram veikta pilna teksta atpazīšana un indeksācija, tātad, digitalizētos laikrakstus, žurnālus un grāmatas. Jāveido vienots process automatizētai digitalizētā satura nodošanai EUROPEANA digitālajai bibliotēkai, jo šobrīd ir radusies situācija, ka kultūras iestāžu informācijas sistēmas nenodrošina pietiekamu savstarpējo sadarbspēju un zināmā mērā dublējas funkcionalitātes ziņā.

Digitālā satura

izplatīšana gala

lietotājiem –

bibliotēkas,

skolas un

kultūras iestādes

6

Virziens: Nodrošināt bibliotēkās esošā satura pieejamību un nodošanu informācijas un dokumentācijas organizācijām izglītības, attīstības, pētniecības, mūžizglītības mērķiem bez īpašumtiesību maiņas (palielināt deponēšanas efektivitāti)

Situācija: Publiskajās bibliotēkās lietotājiem ir pieejams LNB digitalizētais papīra saturs bez jebkādiem ierobežojumiem. Tāpat publiskajās bibliotēkās pieejams arī projekta „Raduraksti” ietvaros digitalizētais papīra saturs un NMKK sistēmā ievadītais neaizsargātais papīra saturs. Tāpat arī izglītības iestādēm bez maksas ir pieejams neaizsargātais digitalizētais papīra saturs, kas var tikt izmantots izglītības, attīstības, pētniecības un mūžizglītības mērķiem, un neliela daļa aizsargātā satura, ja vien tiek ievērotas autortiesības; tomēr akadēmiskās un skolu bibliotēkas tehnisku ierobežojumu dēļ – piekļuves nav, jo tās nav iekļautas publisko bibliotēku tīklā.

46

Process Analīze

Vērtējums: Šobrīd bibliotēkās ir pieejama lielākā daļa digitalizētā papīra satura. Daļa digitalizētā papīra satura pieejama izglītības iestādēs, piemēram, skolām tiek piešķirta parole aizsargātā satura izmantošanai, tomēr tām pieejamais materiālu apjoms ir salīdzinoši neliels. Līdz ar to būtu vēlams nodrošināt plašāku papīra kultūras mantojuma nodošanu izglītības, attīstības, pētniecības un mūžizglītības mērķiem.

Digitālā satura

izplatīšana gala

lietotājiem –

komersanti

7

Virziens: Padarīt valsts pārziņā esošos datus brīvi pieejamus digitālā formā, radot iespēju privātā, nevalstiskā un zinātniskā sektora nepastarpinātai iesaistei uz valsts datiem bāzētu e-pakalpojumu, kultūras un izglītības satura un produktu radīšanai, kā arī starptautiskās sadarbības veicināšanai (ievērojot autortiesības un blakustiesības)

Situācija: Ar papīra satura digitalizāciju nodarbojas atsevišķas kultūras iestādes, kā piemēram, LNB, LNA, VKPAI un muzeji. Šo iestāžu digitalizētais aizsargātais saturs var tikt izmantots komerciāliem nolūkiem, vienojoties ar tiesību īpašniekiem par šī satura izmantošanu. Savukārt neaizsargātais saturs ir brīvi pieejams ikvienam interesantam, vēršoties pie attiecīgās iestādes vai pieslēdzoties attiecīgai sistēmai.

Vērtējums: Šobrīd neviena no izveidotajām sistēmām nenodrošina piekļuvi aizsargātajam saturam, piedāvājot ērti veicamus norēķinus par satura izmantošanu, kas ietver atlīdzību tiesību īpašniekiem. Tāpēc jāattīsta centralizēta sistēma, kurā privātā, nevalstiskā un zinātniskā sektora pārstāvjiem būtu ērti pieejams aizsargātais saturs, kā arī vienkāršā veidā veicami norēķini par darbu izmantošanu, kas īpaši nozīmīgi būtu attiecībā uz digitāli radīto saturu, kuram varētu būt vienkāršāk atrisināt autortiesību jautājumus. Papildus nepieciešams veikt izmaiņas normatīvajos aktos, lai atbalstītu valsts un privātā sektora sadarbību.

2.2.3 Priekšmetu saturs

Šajā tabulā ir apkopots priekšmetu satura jomas esošās situācijas izvērtējums. Izvērtējums veikts, analizējot publiski pieejamo un intervijās iegūto informāciju par veiktajiem

projektiem priekšmetu satura digitalizēšanas jomā.

Tabula Nr. 2.8. Esošā situācija priekšmetiskā satura digitalizācijas jomā

3. PRIEKŠMETU SATURS

Ar priekšmetu satura digitalizāciju šīs koncepcijas ietvaros tiek saprasta muzeja satura digitalizācija, ar fokusu uz muzeju priekšmetiem (izņemot papīra materiālus, t.sk. fotogrāfijas, kartes, rokrakstus, un audiovizuālos materiālus), kā arī kultūras vēstures pieminekļu digitalizācija.



47

3.1. Nosaukums

Nacionālā muzeju krājumu kopkatalogs (NMKK)

Apraksts

NMKK1 veidošanu 2006.gadā uzsāka KISC saņemot ERAF finansējumu un Latvijas valsts līdzfinansējumu. NMKK

ir informācijas sistēma, kuru izmanto visu Latvijas akreditēto muzeju darbinieki – veic krājumu aprakstīšanu,

ar to saistīto dokumentu plūsmu veidošanu, dokumentē priekšmetu restaurāciju u.c. ikdienas pienākumus.

NMKK datu bāzi uztur un tās veidošanu koordinē KISC.

KISC ar ERAF fonda finansējumu no 2009. līdz 2014.gadam īstenoja projekta 2. kārtu, kurā notika NMKK

attīstība, funkcionalitātes paplašināšana un pilnveidošana, kā arī e-pakalpojumu ieviešana muzejos. Kopumā

Latvijas muzejos glabājas vairāk nekā 5,9 miljoni muzeja priekšmetu. Tikai apmēram 5% no šī krājuma ir

apskatāmi pastāvīgajās ekspozīcijās un izstādēs, pārējie 95% taps pieejami ar NMKK palīdzību.

Sistēma spēj pastarpināti nodot datus EUROPEANA bibliotēkai. Ievietojot informāciju par muzeja priekšmetu

sistēmā, muzeja darbiniekam ir jānorāda, vai informācija par priekšmetu ir nododama uz EUROPEANA. Jau

šobrīd vairāk nekā 14 000 priekšmetu no Latvijas muzeju krājumiem ir pieejami EUROPEANA lietotājiem.

NMKK sistēmas publiskajā portālā www.nmkk.lv iespējams attālināti iepazīties ar muzeju krājumiem, meklēt

kādus īpašus eksponātus vai krātuvēs esošos priekšmetus. Reģistrētie lietotāji, izmantojot portālu, var nosūtīt

e-kartiņas, kā arī veidot savas virtuālo priekšmetu izlases, lai reiz atrastais nebūtu jāmeklē vēlreiz. Šobrīd

NMKK sistēmā pieejami šādi pakalpojumi:

Priekšmetu, muzeju, kolekciju meklēšana un pārlūkošana;

Pamatinformācijas iegūšana par muzeja priekšmetiem;

Muzeja priekšmetu attēlu aplūkošanu;

Aktualitātes par izstādēm muzejos;

E-kartīšu nosūtīšana;

Savu izlašu veidošana;

Priekšmetu datņu iegāde.

Lai arī līdz šim NMKK ir ievadīts ievērojams digitalizēto materiālu apjoms, tomēr joprojām priekšmetu satura

digitalizēšana un ievadīšana NMKK sistēmā notiek visai lēni, kas saistāms ar nepieciešamo resursu trūkumu

muzejos. Vēl viena problēma attiecībā uz NMKK sistēmu ir ievadītās informācijas kvalitāte. Līdz šim tikušas

izstrādātas vadlīnijas informācijas ievadei, tomēr informācijas ievades līmenis muzeju starpā ļoti atšķiras, kas

saistāms, pirmkārt, ar muzeju darbinieku atšķirīgu kompetences līmeni un, otrkārt, ar nevienlīdzīgiem krājumu

Muzeji KISC Autortiesību

ierobežojumi,

pieejams

portālā

www.nmkk.lv, KISC

1 http://www.km.gov.lv/lv/nozares_info/muzeji/muz_krajums.html

48

apjomiem muzejos. Vairākiem NMKK sistēmā esošajiem digitalizētajiem priekšmetiem lietotāju apskatei ir

pieejams tikai priekšmeta apraksts, taču attēls nav pieejams, jo tie ir autortiesību objekti. Bieži vien viens un

tas pats objekts ir pieejams vairākos muzejos, tāpēc NMKK sistēmā viens digitalizētais objekts var dublēties

vairākas reizes.

Rezultāts

Izveidota vienota informācijas sistēma, kuru ikdienas darbā izmanto visu Latvijas akreditēto

muzeju darbinieki. Izveidots NMKK sistēmas publiskais portāls www.nmkk.lv. Digitalizēti ap

800 000 muzeju priekšmetu, sistēmā pieejami ap 300 000 attēlu.

3.2. Nosaukums

Eiropas valstu kopīgais projekts „ATHENA PLUS”

Apraksts

ATHENA PLUS1 (Acces to cultural heritage networks for Europeana) ir Eiropas valstu kopīgs projekts, kas tiek

īstenots Eiropas Kopienas programmas digitālā satura pieejamības veicināšanai eContentplus ietvaros. KISC

ir ATHENA PLUS projekta oficiālais pārstāvis Latvijā, un īsteno ATHENA PLUS mijiedarbībā ar KISC administrēto

projektu NMKK, kura ietvaros tiek īstenota apjomīga Latvijas muzeju priekšmetu digitalizācija un integrācija

EUROPEANA digitālajā bibliotēkā.

Rezultāts Rezultāts

Veicināta metadatu piegāde EUROPEANA digitālajā bibliotēkā uzsvaru liekot uz muzeju saturu un

sadarbību ar galvenajām mantojuma saglabāšanā iesaistītajām kultūras nozares institūcijām.

Īstenota Latvijas akreditēto muzeju priekšmetu digitalizācija un integrācija EUROPEANA digitālajā

bibliotēkā.

N/A KISC Brīvi pieejams

3.3. Nosaukums

Kokneses pilsdrupu mūru ekspertīzes veikšana apmeklētāju drošības nodrošināšanai

Apraksts

2013.gada izmantojot VKPAI piešķirto finansējumu īstenots projekts „Kokneses pilsdrupu mūru ekspertīzes

veikšana apmeklētāju drošības nodrošināšanai 2 ”. Projekta ietvaros veikta kultūras pieminekļa „Kokneses

pilsdrupas” sienu 3D skenēšana ar mērķi noteikt pilsdrupu mūra sienas tehnisko stāvokli un apzināt iespējamo

risinājumu sienu nostabilizēšanai, tādējādi nākotnē novēršot apdraudējumus pilsdrupu apmeklētājiem un

VKPAI (ārp.) VKPAI Nav brīvi pieejams

1 http://www.kis.gov.lv/projekti/muzejiem/athena-plus/ 2 http://koknese.lv/?s=353

http://www.athenaplus.eu/

http://www.athenaplus.eu/

http://www.kis.gov.lv/projekti/muzejiem/athena-plus/www.europeana.eu

49

saglabājot kultūras mantojuma objektu. Rezultātā iegūti atsevišķu Kokneses pilsdrupu sienu un neliela augstuma

mūra konstrukciju 3D modeļi ar aprēķinātiem pašreizējiem apjomiem un papildus apjomiem tālākai sienu

nostiprināšanas darbu veikšanai.

Rezultāts

Iegūts Kokneses pilsdrupu 3D attēls.

3.4. Nosaukums

Digitising Contemporary Art

Apraksts

Programmas ICT-PSP ietvaros realizētā sadarbības projekta, kas noritēja no 2011. līdz 2014. gadam, mērķis bija

palielināt laikmetīgās mākslas darbu apjomu Eiropas digitālajā bibliotēkā Europeana. Projektā Latviju pārstāvēja

Laikmetīgās Mākslas centrs, un tā ietvaros tika digitalizēti un nodoti Europeana 12 834 mākslas darbi, tai skaitā

1000 fotogrāfijas, 1200 gleznas un zīmējumi, 120 video darbi, 850 diapozitīvi, kā arī plakāti, izstāžu katalogu un

laikrakstu raksti. Projekta ietvaros konsultācijas un apmācības digitalizācijā un aprakstīšanā, kā arī objektu

glabāšanu un nodošanu Europeana, īstenoja LNB.

Rezultāts

Digitalizēti un nodoti Europeana 12 834 mūsdienu mākslas darbi.

LMC LNB,

Europeana

Brīvi pieejams (ar

autoru atļauju)


3.5. Nosaukums

Ģeoradars zemes slāņa skenēšanai

Apraksts

VKPAI īpašumā pašreiz ir ģeoradars, kas, galvenokārt, tiek izmantots zemes slāņa skenēšanai reizēs, kad tiek

apstrīdēta kāda pieminekļa vai vēsturiskās vietas esamība. Ģeoradars tiek pielietots zemes, ūdens vai citu virsmu

skenēšanai nolūkā iegūt informāciju par apakšējo slāņu biezumu, sastāvu, dažādu pazemes veidojumu un

ieslēgumu izvietojumu, un apjomu. Šāda zemes slāņa skenēšana tiek pielietota arī cīņai ar nelikumīgiem

arheoloģiskiem izrakumiem gadījumos, kad nav skaidri iespējams definēt kultūrvēstures mantojuma esamību

un tā vērtību tiem materiāliem, kas atrodas zem zemes.

Rezultāts

VKPAI periodiski veic zemes slāņa skenēšanu. Tomēr šādas zemes slāņa skenēšanas primārais

mērķis šobrīd nav kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana.

N/A VKPAI

Nav brīvi pieejams

50

3.6. Nosaukums

KISC izveidotās „Vadlīnijas darbam ar NMKK sistēmu”

Apraksts

KISC izveidotās „Vadlīnijas darbam ar NMMK sistēmu” ir informatīvs materiāls muzeju darbiniekiem par

kvalitatīviem priekšmetu digitalizēšanas pamatprincipiem. Vadlīnijas izmanto muzeju darbinieki, kuru

pienākumi saistīti ar kopkataloga informācijas sistēmas papildināšanu.

Rezultāts Rezultāts

Izstrādāts praktisks līdzeklis muzejiem, kuru var izmantot kultūras mantojuma kvalitatīvai

digitalizēšanai un objektu aprakstīšanai.

N/A KISC Brīvi pieejams

3.7. Nosaukums

Fotogrāfiju digitalizēšana

Apraksts

LNA periodiski veic fotogrāfiju digitalizēšanu pašu spēkiem, piemēram, kampaņu veidā.

Rezultāts

Digitalizētas aptuveni 300 000 fotogrāfijas

LNA LNA Autortiesību

ierobežojumi,

pieejams

elektroniski pēc

pieprasījuma

Šajā tabulā apkopots esošās situācijas izvērtējums par kultūrvēsturisku priekšmetu informācijas digitalizāciju salīdzinājumā ar normatīvajos aktos iezīmētajiem virzieniem

(skat. sadaļu „Programmas jomas raksturojums”). Izvērtējums veikts, analizējot priekšmetiskā satura digitalizācijas esošās situācijas novērtējumu, gan normatīvajos aktos

iezīmētos virzienus kultūras mantojuma digitalizācijas ilgtspējīgai attīstībai.

Tabula Nr. 2.9. Esošās situācijas izvērtējums priekšmetiskā satura digitalizācijas jomā salīdzinājumā ar normatīvajos aktos iezīmētajiem virzieniem

Process Analīze

PRIEKŠMETU SATURS

Satura

digitalizācija


Situācija: Līdz šim muzeji ir aprakstījuši un NMKK kopkatalogā ievadījuši 820 000 to krājuma priekšmetu jeb 14% visa krājuma, tādējādi digitālā veidā ir aplūkojami trīs reizes vairāk muzeju priekšmetu, kā patstāvīgajās ekspozīcijās un izstādēs uz vietas. Ilgtermiņa mērķis ir digitalizēt un NMKK sistēmā ievadīt visu muzeju krājumu. Līdz šim VKPAI pieminekļu digitalizāciju ir veicis ļoti reti, jo pieminekļu digitalizācijas tehnoloģijas ir sarežģītas.

1

51

Process Analīze

Vērtējums: Šobrīd muzeji mērķtiecīgi digitalizē priekšmetisko saturu, tomēr muzejos joprojām ir liels apjoms nedigitalizēta priekšmetu, kā arī citu tipu, satura, kuru vēl nepieciešams digitalizēt, lai to saglabātu un nodrošinātu tā pieejamību arī nākamajām paaudzēm. Tāpēc jāuzlabo kārtība un regulējums priekšmetu digitalizēšanas jomā, tāpat jānostiprina kompetence un jāapkopo labākās prakses pieredze.


Situācija: Priekšmetiskā satura digitalizācija notiek decentralizēti, jo procesā ir iesaistīts liels skaits muzeju darbinieku visā Latvijā. NMKK sistēmā muzeju darbinieki ievieto digitalizēto priekšmetu attēlus, un paši apraksta tos. KISC ir izveidojis vadlīnijas darbam ar NMKK sistēmu, kurā ietvertas arī vadlīnijas objektu aprakstīšanai (metadatiem), tomēr joprojām ir potenciāls ievadīto metadatu kvalitātes paaugstināšanai.

Vērtējums: Ņemot vērā to, ka muzeju ievadīto metadatu kvalitāte atšķiras, būtu vēlams uzlabot metadatu ievades vadlīnijas. Aprakstīto objektu (metadatu) kvalitātes līmenis ir atkarīgs no katra muzeja darbinieku kompetences, tāpēc ir jāizvērtē iespēja organizēt kompetences celšanas pasākumus vai iestrādāt sistēmā ērti lietojamus norādījumus un e-apmācības.

Virziens: Optimāli izmantot digitalizācijas iespējas, attīstot kompetenču centrus kultūras iestādēs un valstu starpā(tehnika, cilvēku resursi, zināšanas)

Situācija:. Šobrīd muzeju priekšmetu digitalizācijas iespējas ir atkarīgas no katram muzejam pieejamajiem resursiem, kas tiek atvēlēti digitalizācijas procesam. Muzeju darbinieki ir apmācīti, kā digitalizēt priekšmetus un strādāt ar NMKK sistēmu. Centralizēta muzeju priekšmetu digitalizācija šobrīd nenotiek.

Vērtējums: Šobrīd katrs muzejs digitalizē atšķirīgu priekšmetiskā satura apjomu, jo tas notiek saviem spēkiem atkarībā no katram muzejam pieejamajiem resursiem. Efektīvai kultūras mantojuma digitalizācijai nepieciešama cieša sadarbība, pasākumu koordinācija un kopīga pieejamo resursu izmantošana. Projekta ietvaros ir jāizvērtē priekšmetiskā satura digitalizācijas centralizēta risinājuma izstrāde, lai atbalstītu priekšmetu satura digitalizāciju, īpaši mazajos muzejos, kuros nav nepieciešamās infrastruktūras un cilvēku resursu digitalizācijas nodrošināšanai.

Digitālā satura

uzglabāšana


Situācija: NMKK sistēma šobrīd var daļēji nodrošināt digitalizēto priekšmetu ilgtermiņa uzglabāšanas. Tomēr šajā sistēmā digitalizēto saturu ievada tikai akreditētie muzeji un tas nespēj nodrošināt pilnvērtīgu uzglabāšanas funkcionalitāti. Muzeji digitalizētos priekšmetus uzglabā KISC sistēmā NMKK. VKPAI digitalizētos priekšmetus uzglabā savā informācijas sistēmā, kā arī LNA digitalizētās fotogrāfijas uzglabā savā iekšējā sistēmā.

Vērtējums: Šobrīd digitalizētā priekšmetiskā satura uzglabāšanai izstrādāts vienots risinājums - NMKK sistēma, ko pārvalda KISC. Tomēr pārējās kultūras iestādes, kurās arī ir kultūrvēsturiski priekšmeti, digitalizēto priekšmetisko informāciju neglabā šajā sistēmā. Jāveido centralizēta sistēma, kurā arī pārējās kultūras iestādes, kas digitalizē priekšmetisko saturu, uzglabātu to vienotā sistēmā.

Digitālā satura

pieejamības

nodrošināšana

un izplatīšana

Virziens: Nodrošināt valsts rīcībā esošā digitalizētā kultūras mantojuma brīvu pieejamību sabiedrībai un privātajam sektoram (izklaidei, izglītībai vai darbam) arī vispasaules tīmeklī, tādā veidā veicinot sabiedrības brīvu un vienlīdzīgu piekļuvi digitalizētajam saturam

52

Process Analīze

Situācija:. Muzeju digitalizētais priekšmetiskais saturs ir pieejams NMKK sistēmā. Šis saturs ir brīvi pieejams sabiedrībai, ja vien autortiesības to pieļauj. Tā, piemēram, digitalizētie priekšmeti, kas nav autortiesību objekti, sistēmā pieejami attēlu veidā, kā arī tiem ir pievienoti metadati. Tādā veidā šo saturu iespējams izmantot arī privātajā sektorā. Savukārt ar autortiesībām aizsargātais saturs sistēmā pieejams tikai metadatu līmenī.

Vērtējums: NMKK sistēmā esošais priekšmetiskais saturs ir brīvi pieejams lietotājiem, ja vien autortiesības to pieļauj, tādā veidā tiek veicināta plaša sabiedrības piekļuve digitalizētajiem muzeju priekšmetiem. Nākotnē, iespēju robežās, arī VKPAI digitalizētajam priekšmetiskajam saturam būtu jābūt brīvi pieejamam sabiedrībai.

Virziens: Centralizēt satura izplatīšanas un jaunu e-pakalpojumu radīšanas atbalsta kompetenci, tādā veidā stiprināt bibliotēku, muzeju, arhīvu un citu kultūras iestāžu kapacitāti augstvērtīga kultūras satura saglabāšanai un izplatīšanai

Situācija: NMKK sistēma spēj centralizēti izplatīt digitalizēto priekšmetisko saturu, veicinot brīvu sabiedrības piekļuvi tam. NMKK sistēmā ir izveidoti e-pakalpojumi un pašapkalpošanās risinājumi, kas ļauj lietotājiem tiešsaistē iegūt pamatinformāciju par digitalizētā priekšmeta atrašanās vietu muzejā, iepazīties ar tā metadatiem. NMKK e-pakalpojumi nodrošina arī digitalizēto priekšmetu datņu iegādi un e-kartīšu nosūtīšanu.

Vērtējums: Šobrīd ir iespējams izplatīt tikai muzejos esošo digitalizēto priekšmetisko saturu, Būtu jādigitalizē arī VKPAI īpašumā esošais priekšmetiskais saturs, nodrošinot sabiedrībai iespēju to apskatīt. Tāpēc nepieciešams izveidot vienotu risinājumu, kurā būtu pieejams visu kultūras iestāžu digitalizētais priekšmetiskais saturs un to metadati, kā arī nodrošināta ērta meklēšanas un atlasīšanas funkcija.

Autortiesību

uzskaite un

pārvaldība

4


Situācija: Digitalizētie priekšmeti, kuri nav autortiesību objekti, NMKK sistēmā tiek ievadīti attēla veidā ar ūdenszīmi uz tā, tādējādi ierobežojot tā brīvu tālākizmantošanu. Ar autortiesībām aizsargātais saturs NMKK sistēmā lietotājiem ir pieejams bez attēla, tādējādi liedzot šī satura apskatīšanu un tālākizmantošanu.

Vērtējums: Šobrīd nav pilnībā sakārtoti autortiesību jautājumi, kas saistīti ar NMKK sistēmā ievadīto digitalizēto priekšmetu saturu, tāpēc lietotājiem tas nav brīvi pieejams (ir pieejams ar uzkrītošu ūdeszīmi).

Digitālā satura

izplatīšana gala

lietotājiem –

EUROPEANA

5

Virziens:Nodrošināt visa digitalizētā neaizsargātā kultūras mantojuma, īpaši par valsts finansējumu, iekļaušanu EUROPEANA

Situācija: NMKK sistēma nepastarpināti nodod tajā esošos datus EUROPEANA digitālajai bibliotēkai. Šobrīd EUROPEANA digitālajā bibiliotēkā muzeji ir nodevuši vairāk kā 14 000 digitalizētus muzeju priekšmetus. Eiropas valstu kopīgā ATHENA PLUS projekta ietvaros EUROPEANA digitālajai bibliotēkai tiek piegādāti metadati gan no publiskā, gan privātā sektora, liekot uzsvaru uz muzeju saturu. Tādējādi tiek īstenota Latvijas akreditēto muzeju priekšmetu digitalizācija un integrācija EUROPEANA digitālajā bibliotēkā. VKPAI saturs EUROPEANA digitālajā bibliotēkā šobrīd nav pieejams.

Vērtējums: NMKK sistēma spēj automatizēti nodot EUROPEANA digitālajai bibliotēkai digitalizētos muzeju priekšmetus. Turpmāk būtu jāattīsta arī VKPAI digitalizēto priekšmetu nodošana EUROPEANA digitālajai bibliotēkai.

Digitālā satura

izplatīšana gala Virziens: Nodrošināt bibliotēkās esošā satura pieejamību un nodošanu uz informācijas un dokumentācijas organizācijām izglītības, attīstības,

pētniecības, mūžizglītības mērķiem bez īpašumtiesību maiņas (palielināt deponēšanas efektivitāti)

53

Process Analīze

lietotājiem –

bibliotēkas,

skolas un

kultūras iestādes

6

Situācija: NMKK sistēmā esošais digitalizētais priekšmetu saturs, kas nav autortiesību objekts, var tikt izmantots izglītības, attīstības, pētniecības un mūžizglītības mērķiem. Savukārt ar autortiesībām aizsargātajiem objektiem lietotājiem pieeja ir liegta, jo tie sistēmā ir ievadīti bez attēla, pieejami ir tikai to metadati.

Vērtējums: Šobrīd arī no publiskajām bibliotēkām iespējams piekļūt NMKK sistēmā esošajiem digitalizētajiem priekšmetiem. Tāpat arī izglītības iestādes var izmantot NMKK sistēmu izglītības, attīstības, pētniecības un mūžizglītības mērķiem. Tomēr vēlams nodrošināt plašāku ar autortiesībām aizsargāto digitalizēto muzeju priekšmetu pieejamību sabiedrībai. Tāpat nepieciešams veicināt arī citu kultūras iestāžu digitalizēto priekšmetu pieejamību sabiedrībai, jo šobrīd akreditētie muzeji ir vienīgās kultūras iestādes, kuru saturs ir pieejams publiskajās bibliotēkās un izglītības iestādēs.

Digitālā satura

izplatīšana gala

lietotājiem –

komersanti

7


Situācija: Digitalizētais priekšmetiskais saturs komerciālām vajadzībām šobrīd netiek izmantots tik plaši kā, piemēram, kultūrvēsturiski audiovizuālie un papīra materiāli. Tas galvenokārt saistāms ar to, ka NMKK sistēmā tiek ievadīti ar autortiesībām neaizsargāto priekšmetu digitalizētie attēli, kas kalpo, kā informatīvs līdzeklis, lai noteiktu, kādi priekšmeti atrodas konkrētā muzejā. Savukārt aizsargāto priekšmetu komerciāla izmantošana nav iespējama, jo NMKK sistēmā ir pieejami tikai šādu priekšmetu metadati .

Vērtējums: Šobrīd nav pieejama centralizēta sistēma, kurā būtu ērti pieejams aizsargātais saturs un ērti veicami norēķini par satura izmantošanu, t.sk. tiesību īpašniekiem. Jāattīsta centralizēta sistēma, kurā privātā, nevalstiskā un zinātniskā sektora pārstāvjiem būtu ērti pieejams aizsargātais saturs, kā arī vienkāršā veidā veicami norēķini satura izmantošanu.

54

2.2.4 Aktuālo norišu fiksēšana

Šajā tabulā ir apkopots aktuālo norišu digitalizācijas esošās situācijas izvērtējums. Izvērtējums veikts, analizējot publiski pieejamo un intervijās iegūto informāciju par

veiktajiem projektiem aktuālo norišu digitalizēšanas jomā.

Tabula Nr. 2.10. Esošā situācija aktuālo norišu digitalizācijas jomā

4. Aktuālo norišu fiksēšana

Ar aktuālo norišu fiksēšanu šīs koncepcijas ietvaros tiek saprasta kultūras pasākumu un fenomenu fiksēšana, galvenokārt fokusējoties uz vienreiz notiekošiem pasākumiem (mūzikas, dejas koncerti un uzvedumi), kā arī kultūras fenomeniem, kam nepieciešama fiksēšana audiovizuālā veidā (mutvārdu folklora, prasmes utt.).



4.1. Nosaukums

Teātris.zip

Apraksts

Projekta „Teātris.Zip”, ko īsteno LTV sadarbībā ar Borisa un Ināras Teterevu fondu, ietvaros tiek demonstrētas

LTV arhīvā esošās izrādes (teātra klasika), kā arī no jauna ierakstītas un televīzijā demonstrētas aktuālās izrādes.

Atsevišķos gadījumos tiek nodrošināta arī izrāžu translēšana tiešraidē. Skatītājiem tiek piedāvāta iespēja nedēļu

pēc izrādes demonstrēšanas ēterā, noskatīties internetā tās izrādes, kas vairs nav repertuārā un, ja autoriem

nav iebildumi pret to. Izrāžu demonstrēšana televīzijā un pieejamība internetā nodrošina iespēju skatītājiem no

tālākiem reģioniem, kuriem nav iespēju apmeklēt teātri, lai noskatītos izrādi klātienē, to vērot mājās. Tas

nostiprina teātra žanra popularitāti, piesaista jaunus interesentus, kā arī netieši ietekmē skatītāju interesi par

teātra mākslu, kultūras vēsturi un vērtībām Latvijā kopumā.

Rezultāts

LTV tiek demonstrētas LTV arhīvā esošās izrādes.

Jaunas izrādes tiek filmētas un demonstrētas LTV un internetā.

LTV LTV Brīvi pieejams LTV

un internetā


4.2. Nosaukums

Koncertu ierakstīšana

Apraksts

LR (skaņa),

(video)

VSIA LK Pieejams pēc

pieprasījuma

55

VSIA LK ir vairāku gadu pieredze notikumu ierakstīšanā, kas līdz šim darīts galvenokārt ar saviem resursiem.

Uzņēmumam ir ilggadēja sadarbība LR, kas nodrošina profesionālu, augstas kvalitātes audio ierakstu un apstādi,

kas izmantojams video montāžā. Notikumi tiek filmēti ar saviem spēkiem, kam ir nodrošināta gan tehnika, gan

kompetence. Prioritāri tiek filmēti Latvijas talantīgo mākslinieku jaunrades koncerti un unikālo viesmākslinieku

koncerti. Lai ierakstītu un arhivētu Latvijas un pasaules mēroga notikumus ilgtspējīgā, tālākai nākotnei

piemērotā (future-proof) formātā un izšķirtspējā, būtu nepieciešama jaunas tehnikas iegāde.

Rezultāts

Augstas kvalitātes audio ierakstu radīšana un apstrāde, kas izmantojama video montāžā.

Video satura radīšana, ko var izmantot audiovizuālā satura radīšanai par kultūras norisēm.

4.3. Nosaukums

LNKC projektu rīkošana

Apraksts

Līdz šim brīdim LNKC par tā pārziņā esošajām darbības jomām, kas ir:

1. Kultūras un radošās industrijas izglītība;

2. Nemateriālais kultūras mantojums;

3. Tautas māksla;

4. Dziesmu un deju svētku tradīcija1,

digitālā formātā sagatavojis un pārveidojis samērā lielu apjomu materiālu.

Pašreiz visu ar kultūras mantojumu saistīto materiālu, kas pieejams LNKC, var iedalīt trīs daļās:

1. Audio, audiovizuālie un daļēji digitalizēti papīra materiāli.

LNKC darbības laikā uzkrājis daudz audio, audiovizuālos un papīra materiālus. Daļu tā LNKC, izmantojot

ārpakalpojumu, līdz šim jau ir digitalizējis, tomēr centram aizvien ir pieejams samērā liels materiālu krājums,

kurā glabājas būtiskas liecības par Latvijas nemateriālo kultūras mantojumu, ko būtu nepieciešams pārvērst

digitālā formātā.

2. Digitāli dzimušais materiāls, kas radīts iepriekš un ir pieejams digitālā formātā.

Papildus līdz šim digitalizētajam materiālam LNKC pieejams arī iepriekš digitāli dzimis materiāls. Tas galvenokārt

radīts dažādu ar kultūru saistītu projektu ietvaros. Kā piemēru varētu minēt LNKC mājaslapā pieejamo deju

katalogu, kurā digitālā formā iespējams apskatīt apmēram 900 deju zīmējumus. Tāpat LNKC līdz šim organizējis

vairākus projektus saistībā ar nemateriālā mantojuma un aktuālo norišu fiksāciju, piemēram, 2009. gadā

LNKC (ārpak.) LNKC Autortiesību

ierobežojumi,

pieejams

www.lnkc.gov.lv un

atsevišķos portālos,

kas radīti projektu

ietvaros

1 http://www.lnkc.gov.lv/par/

56

aizsāktais projekts „ Satiec savu meistaru!”. Kultūrizglītībā savukārt ir pieejami dažādi digitālie mācību līdzekļi,

piemēram, nošu materiāls un grāmatas.

LNKC digitāli dzimušais materiāls līdz šim radīts un izplatīts galvenokārt projektu veidā, līdz ar to nav izveidota

sistemātiska pieeja digitāli dzimušā materiāla apkopošanai un uzkrāšanai.

3. Jaunais digitāli dzimušais materiāls, kas LNKC tiek radīts periodiski.

Līdzīgi kā LNKC tiek uzglabāts iepriekš digitāli dzimis materiāls, periodiski jauno projektu ietvaros tiek radīts arī

jauns digitālais materiāls. Tomēr līdz šim nav izstrādāti un ieviesti vienoti digitāli dzimuša materiāla nodošanas

principi kādai no iestādēm, piemēram, LNA vai LNB, vienotai glabāšanai un izplatīšanai, kā arī nav izstrādāts

risinājums, kas nodrošinātu ērtu šī materiāla nodošanu un izmantošanu.

Rezultāts

LNKC glabājas liels apjoms audio, audiovizuālu un papīra materiālu.

LNKC pieejams iepriekš digitāli dzimušu materiālu krājums, kas periodiski projektu ietvaros tiek papildināts ar

jaunu saturu.

Šajā tabulā apkopots esošās situācijas izvērtējums aktuālo norišu digitalizācijā salīdzinājumā ar normatīvajos aktos iezīmētajiem virzieniem (skat. sadaļu „Programmas jomas

raksturojums”). Izvērtējums veikts, analizējot gan aktuālo norišu situācijas novērtējumu, gan normatīvajos aktos iezīmētos virzienus kultūras mantojuma digitalizācijas

ilgtspējīgai attīstībai.

Tabula Nr. 2.11. Esošās situācijas izvērtējums aktuālo norišu digitalizācijas jomā salīdzinājumā ar normatīvajos aktos iezīmētajiem virzieniem

Process Analīze

AKTUĀLO NORIŠU FIKSĒŠANA



Situācija: Līdz šim ir īstenots projekts Teātris.Zip, kurā ar Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstu tiek digitalizētas teātra izrādes. LNKC veic regulāru Latvijai nozīmīgu kultūras pasākumu digitalizēšanu, tāpat arī VSIA LK periodiski veic koncertu digitalizēšanu. Ar mērķi saglabāt kultūras mantojumu notikumus fiksē tikai LNKC, bet tas neapraksta, neglabā un neizplata to. VSIA LK prioritāri ieraksta latviešu mūzikas jaunradi, latviešu izpildītāju uzstāšanāsun unikālu viesu un uzvedumu fiksēšanu.

Vērtējums: Periodiski tiek veikta aktuālu norišu fiksēšana un iepriekš radītu papīra un audiovizuālā satura digitalizēšana, tomēr katra no minētajām iestādēm digitalizāciju īsteno individuāli un neveic standartizētu digitalizētā satura saglabāšanu un aprakstīšanu. Nepieciešams apzināt esošo digitālā

57

Process Analīze

formā pieejamā materiāla apjomu un saturu. Papildus tam nepieciešams nodrošināt vienreizējo norišu, notikumu, izstāžu, interviju mērķtiecīgu fiksēšanu jeb digitalizēšanu, lai saglabātu ik dienas radīto kultūras mantojumu arī nākamajām paaudzēm.


Situācija: Aktuālo norišu fiksēšanas rezultātā radītais materiāls pašreiz ir tikai objektu veidā, līdz šim tam nav veidoti apraksti – metadati.

Vērtējums: Būtu nepieciešams izstrādāt norišu fiksēšanas tehniskās un aprakstu veidošanas vadlīnijas un veikt visa jau radītā materiāla aprakstīšanu. Digitāli dzimušā satura aprakstīšanai iespējams nepieciešams izstrādāt sistēmu/saskarni objektu aprakstīšanai (metadatiem) un satura nodošanai.

Virziens: Optimāli izmantot digitalizācijas jaudas, attīstot kompetenču centrus kultūras iestādēs un valstu starpā (tehnika, cilvēku resursi, zināšanas)

Situācija: Šobrīd lielu daļu aktuālo norišu fiksē LTV, izskatot LNKC sagatavoto darba plānu par nozīmīgākajiem notikumiem gada ietvaros un izvēloties, viņuprāt, svarīgākos un sabiedrībai interesantākos notikumus. Parasti notikumu filmēšana tiek nodrošināta kā ārpkalpojums. VSIA LK kultūras norišu filmēšanas nolūkiem ir sava producentu grupa un tehniskais nodrošinājums.

Vērtējums: Šobrīd aktuālās norises fiksē vairākas organizācijas, katra pievērš uzmanību atšķirīgām notikumu kopām. Nepieciešams izvērtēt, kuras norises ir būtiski fiksēt valstiskā līmenī, un noteikt prioritātes, kā arī attīstīt vienotu pieeju norišu satura fiksēšanai un tālākizplatīšanai. Šādam nolūkam ir nepieciešams noteikt digitalizācijas darbu veikšanas formāta risinājumu - veidot kompetenču centru vai nodot šo darbu ārpakalpojuma sniedzējam.

Digitālā satura

uzglabāšana


Situācija: Digitāli radītais saturs ir to radītāju īpašums un tiek glabāts katrā iestādē atsevišķi. Tā, piemēram, aktuālās norises, ko filmē LK, glabājas pie LK. Savukārt LNKC ir savs serveris, uz kura tiek glabāts digitāli pieejamais materiāls, piemēram, metoditskie materiāli, video par meistariem, kā arī entuziastu materiāli, lielas konferences ir pieejamas arī www.youtube.com vietnē.

Vērtējums: Līdz šim tās kultūras iestādes, kas fiksē aktuālās norises, nav materiālu glabājušas vienotā informācijas sistēmā. Pastāv iespēja, ka iestādes digitāli pieejamo (iepriekš radīto un pastāvīgi fiksēto) materiālu varētu nodot kopīgai glabāšanai kādai citai iestādei, tomēr šādā gadījumā nepieciešama sistēma/saskarne satura nodošanai.

Digitālā satura

pieejamības

nodrošināšana un

izplatīšana

Virziens: Nodrošināt valsts rīcībā esošo digitalizētā kultūras mantojuma brīvu pieejamību sabiedrībai un privātajam sektoram (izklaidei, izglītībai vai darbam) arī vispasaules tīmeklī, tādā veidā veicinot sabiedrības brīvu un vienlīdzīgu piekļuvi digitalizētajam saturam.

Situācija: Šobrīd digitālā formā esošā satura pieejamība ir tieši saistīta ar autortiesību ierobežojumiem. Tie materiāli, kuru īpašnieks un producētājs ir LNKC vai kuru īpašnieki piekrituši materiāla izrādīšanai bez maksas, ir brīvi pieejami internetā – gan LNKC mājaslapā, gan projektu ietvaros radītajās tīmekļa vietnēs. Savukārt saturs, kas aizsargāts ar autortiesībām, pieejams www.lnkc.gov.lv ierobežotai sabiedrības grupai, piemēram, ar kultūras un radošās industrijas izglītību saistītie materiāli pieejami tikai šīs nozares pārstāvjiem.

Vērtējums: Neaizsargātie materiāli ir brīvi pieejami, savukārt ar autortiesībām aizsargāto materiālu pieejamība ir ierobežota, jo nepieciešams attīstīt mehānismu, kādā būtu iespējams veikt samaksu par autortiesībām.

http://www.lnkc.gov.lv/

58

Process Analīze

Virziens: Centralizēt satura izplatīšanas un jaunu e-pakalpojumu radīšanas atbalsta kompetenci, tādā veidā stiprināt bibliotēku, muzeju, arhīvu un citu kultūras iestāžu kapacitāti augstvērtīga kultūras satura saglabāšanai un izplatīšanai

Situācija: Katrs no digitālā satura radītājiem organizē digitalizēšanu, apstrādi, kā arī izplatīšanu. Teatris.Zip materiāls tiek rādīts LTV un ir pieejams internetā ltv.lsm.lv. LNKC neaizsargātais nemateriālais saturs ir publiski pieejams youtube.com un interneta vietnē www.lnkc.gov.lv. LK audio fiksāciju (studiju ierakstus, koncertu ierakstus) izplata kompaktdiskos, savukārt vizuālo saturu (piemēram, intervijas) piedāvā producentiem, lai tie veidotu materiālus. Šobrīd ir attīstīti vairāki pašapkalpošanās risinājumi, piemēram, izvietojot neaizsargāto saturu jau iepriekšpieminētajās interneta vietnēs gan ltv.lsm.lv, gan lnkc.gov.lv. Tāpat LNKC ir izveidojis youtube.com vietnē 8 dažādus kanālus, kuros publicē neaizsargātās aktuālās norises, piemēram, nemateriālā mantojuma meistaru intervijas.

Vērtējums: Ņemot vērā, ka audiovizuālā satura digitalizācija notiek atšķirīgās iestādēs projektu ietvaros vai kampaņveidīgi, arī to izplatīšana un nodošana sabiedrībai notiek fragmentāri – dažādos veidos un dažādos informācijas kanālos. Lietotāji var piekļūt digitalizētajam nemateriālajam mantojumam, tomēr tā atrašana varētu būt samērā sarežģīta, jo saturs izvietots dažādās vietnēs. Nepieciešams izveidot vienotu platformu, kas glabātu visu kultūras iestāžu digitalizēto nemateriālo mantojumu, kā arī izveidot vienotu kanālu digitalizētā nemateriālā mantojuma izplatīšanai un e-pakalpojumu, kas ļautu tam piekļūt par noteiktu samaksu.

Autortiesību

uzskaite un

pārvaldība

Virziens: Nodrošināt pēc iespējas plašāku piekļuvi digitalizētajam neaizsargātajam saturam un nodrošināt, ka pēc digitalizēšanas tas joprojām ir neaizsargāts un tam netiek izmantotas pārāk uzkrītošas ūdenszīmes.

Situācija: Neaizsargātais saturs saistībā ar aktuālajām norisēm tiek galvenokārt izvietots internetā, un tas ir brīvi pieejems jebkuram interesentam.

Vērtējums: Neaizsargātais saturs, kas radīts aktuālo norišu fiksēšanas rezultātā tiek izplatīts vairākos kanālos, piemēram, internetā un televīzijā.

Digitālā satura

izplatīšana gala

lietotājiem –

EUROPEANA

Virziens: Nodrošināt visa digitalizētā neaizsargātā kultūras mantojuma, īpaši par valsts finansējumu, iekļaušanu EUROPEANA.

Situācija: Fiksētie pasākumi šobrīd netiek nodoti EUROPEANA.

Vērtējums: Nepieciešams nodrošināt par aktuālajām norisēm pieejamā neaizsargātā satura nodošanu EUROPEANA.

Digitālā satura

izplatīšana gala

lietotājiem –


un kultūras iestādes


Situācija: Šobrīd ar autortiesībām neaizsargātie materiāli pieejami bibliotēkās tik pat plašā apjomā, kā tie pieejami jebkurā vietā, izmantojot internetu.

Vērtējums: Neaizsargātais aktuālo norišu saturs bibliotēkās ir brīvi pieejams, tomēr būtu nepieciešams izskatīt iespēju šo materiālu padarīt pieejamu arī izglītības iestādēs.

59

Process Analīze

Digitālā satura

izplatīšana gala

lietotājiem –

komersanti


Situācija: Katrs digitālā satura īpašnieks organizē tā izmantošanu komerciālos nolūkos, ja ir samaksāta atlīdzība par tā izmantošanu. Savukārt neaizsargātais saturs ir brīvi pieejams ikvienam interesantam, vēršoties attiecīgajā iestādē vai pieslēdzoties attiecīgajai sistēmai.

Vērtējums:. Materiālu izmantošana komerciālos nolūkos ir iespējama, tomēr nepieciešama centralizēta sistēma, kur būtu ērti pieejams aizsargātais saturs un ērti veicami norēķini par satura izmantošanu.

2.2.5 Visa veida satura kopsavilkums

Šajā tabulā ir apkopots visas kultūras mantojuma digitalizācijas jomas esošās situācijas izvērtējums. Izvērtējums veikts, analizējot gan esošās situācijas novērtējumu par katru

satura veidu atsevišķi, gan normatīvajos aktos iezīmētos virzienus kultūras mantojuma digitalizācijas jomas ilgtspējīgai attīstībai.

Tabula Nr. 2.12. Esošās situācijas izvērtējuma kopsavilkums digitalizācijas jomā salīdzinājumā ar normatīvajos aktos iezīmētajiem virzieniem

Process Analīze

VISA VEIDA SATURS

Satura digitalizācija Virziens: Veikt mērķtiecīgu kultūras mantojuma digitalizāciju, lai to saglabātu nākamajām paaudzēm

Situācija: Šobrīd visvairāk tiek digitalizēts papīra saturs un muzeju priekšmetu saturs. Audiovizuālais saturs tiek digitalizēts mazākā apjomā, savukārt aktuālās norises kultūras iestādes pašlaik fiksē tikai atsevišķu projektu ietvaros – mērķtiecīgi tās netiek digitalizētas.

Vērtējums: Lai arī šobrīd notiek virzība kultūras mantojuma digitalizēšanas jomā un ir digitalizēts ievērojams apjoms materiālu, tomēr joprojām iestādēs glabājas daudz nedigitalizētā kultūras mantojuma satura, kurš ir pakļauts bojāejas riskam un kuru nepieciešams digitalizēt. Satura digitalizāciju ir nepieciešams veikt organizēti visas jomas ietvaros, nosakot prioritātes un izstrādājot ilgtermiņa digitalizācijas plānu.


Situācija: Šobrīd kultūras iestādes visvairāk apraksta digitalizēto priekšmetu un papīra satura objektus. Tāpat tiek aprakstīti audiovizuālā satura objekti. Savukārt norišu digitalizētie objekti netiek aprakstīti. Ir izveidotas vairākas rokasgrāmatas jeb pamācības objektu digitalizācijā un aprakstīšanā. Tā, piemēram, LNB ir izveidojusi „Ciparotāja rokasgrāmatu”, kas ir informatīvs materiāls par kvalitatīvu digitālo reprodukciju veidošanas

1

60

Process Analīze

pamatprincipiem — skenēšanu, arhīvdatņu un lietojumdatņu izgatavošanu, datu organizāciju un objektu aprakstīšanu (metadatu). Tāpat arī KISC ir izstrādājis vadlīnijas darbam ar NMKK sistēmu, kurā arī iekļauti pamatprincipi objektu aprakstīšanā. LNA un KISC kopīgi ir izstrādājuši Vadlīnijas dokumentu digitalizācijai valsts arhīvos, bet tās ir saistošas tikai LNA.

Vērtējums: Šobrīd izstrādātās digitalizācijas vadlīnijas netiek efektīvi izmantotas. Būtu nepieciešams salāgot esošās vadlīnijas, kā arī attīstīt tās uz jomā, kuras tās šobrīd neaptver. Lai attīstītu standartizētus objektu digitalizēšanas un aprakstīšanas (metadatu) risinājumus, nepieciešams izstrādāt normatīvo regulējumu, kas noteiks to, ka kultūras iestādēm objekti jādigitalizē un jāapraksta pēc noteiktām vadlīnijām. Digitāli dzimušo dokumentu saglabāšanai nepieciešams attīstīt esošās sistēmas objektu aprakstīšanai (metadatiem) un satura nodošanai. Iespējams metadatu ievades sistēmās ir nepieciešams iestrādāt lietotājam ērtas pamācības un e-apmācības.

Virziens: Optimāli izmantot digitalizācijas jaudas, attīstot kompetenču centrus kultūras iestāžu un valstu starpā (tehnika, cilvēku resursi, zināšanas)

Situācija: Šobrīd kultūras iestādēs ir uzkrāta gan audiovizuālā, gan papīra, gan priekšmetu satura digitalizācijas kompetence, kā arī neliela aktuālo norišu digitalizācijas kompetence, tādā veidā ir iezīmes par potenciālajiem kompetenču centriem. Tāpat iestādēm ir pieejama daļēja digitalizēšanas infrastruktūra.

Vērtējums: Šobrīd nenotiek organizēta starpiestāžu sadarbība infrastruktūras, resursu un kompetences efektīvai izmantošanai, kam galvenokārt ir 3 iemesli:

Finansējuma apjoms spēj nodrošināt tikai kritiskākās un nepieciešamākās vajadzības; Nav pietiekošas infrastruktūras un kompetences pakalpojumu sniegšanai; Nav organizatoriska procesa starpiestāžu pakalpojumu sniegšanai.

Jomās, kurās ir efektīvāk un ilgtspējīgāk digitalizāciju veikt pašu spēkiem, ir nepieciešams veidot kompetenču centrus, centralizējot infrastruktūru un cilvēkresursus. Kompetences nodrošināšanai pašu spēkiem ir nepieciešams veikt digitalizējamā satura apjoma un ekonomiskā pamatojuma novērtējumu. Kompetenču centru veidošanai piemērotākā iestāde varētu tikt īstenota, izmantojot šādus kritērijus:

Iestādei ir deleģētas funkcijas, kas atbilst kompetenču centram noteiktajām funkcijām; Iestādes īpašumā ir infrastruktūra; Iestādei ir pieejami pieredzējuši un apmācīti darbinieki; Iestāde ir lielākais attiecīgā satura turētājs.

Digitālā satura

uzglabāšana


Situācija: Šobrīd notiek virzība digitalizētā satura centralizētai glabāšanai. Tā, piemēram, jau šobrīd KISC pārvaldītajos datu centros glabā daļu LNA digitalizētā satura, NMKK sistēmā esošo digtalizēto saturu un NKC uzturēto portālu www.filmas.lv, kā arī LTV un LR digitalizētos materiālus, kā arī citu projektu digitalizētos datus. Šobrīd digitalizētā satura nodošana KISC notiek tikai atsevišķu projektu rezultātā, kas skaidrojams ar to, ka nav izstrādāts mehānisms, kā ērti nodot datus iestādei, kas atbildīga par tā glabāšanu. LNB nodrošina savu digitalizētā un tās satura partneru satura uzglabāšanu, izmanotojot DOM sistēmu un LNB datu centru.

Vērtējums: Šobrīd jau ir novērojama tendence glabāt digitalizēto saturu vienuviet, tāpēc to nepieciešams attīstīt arī turpmāk. Tāpat būtu vēlams centralizēt gan metadatu glabāšanu, gan objektu (failu) glabāšanu. Nepieciešams izveidot arī mehānismu, kas noteiktu, ka digitalizētais saturs regulāri jānodod glabāšanai. Tā īstenošanai nepieciešams izstrādāt arī normatīvo regulējumu.


61

Process Analīze

Digitālā satura

pieejamības

nodrošināšana un

izplatīšana

Virziens: Nodrošināt valsts rīcībā esošo digitalizētā kultūras mantojuma brīvu pieejamību sabiedrībai un privātajam sektoram (izklaidei, izglītībai vai darbam) arī vispasaules tīmeklī, tādā veidā veicinot sabiedrības brīvu un vienlīdzīgu piekļuvi digitalizētajam saturam

Situācija: Digitalizētā kultūras mantojuma pieejamība tiek nodrošināta dažādos kanālos, kas radušies dažādu projektu vai iestāžu iniciatīvu griezumā, un ir izveidotas 13 interneta vietnes, kas nodrošina digitalizētā kultūras mantojuma satura izplatīšanu sabiedrībai. Tomēr liela daļa ar autortiesībām aizsargātā satura pieejamība ir ierobežota, piemēram, liedzot brīvu piekļuvi šim saturam internetā vai nodrošinot, ka saturs ir pieejams tikai publiskajās bibliotēkās vai fiziski satura glabājošajā iestādē.

Vērtējums: Lai arī šobrīd notiek virzība digitalizētā kultūras mantojuma izplatīšanai un pieejamības nodrošināšanai, tomēr joprojām ir liels apjoms digitalizētā satura, kas plašākai sabiedrībai nav pieejams. Lai nodrošinātu pēc iespējas plašāku pieejamību digitalizētajam kultūras mantojuma saturam, nepieciešams risināt autortiesību jautājumus un veicināt ar autotiesībām neaizsargātā satura brīvāku pieejamību sabiedrībai, t.sk. pārskatīt normatīvos aktus, kas nosaka ar autortiesībām aizsargātā satura izmantošanas iespējas un ierobežojumus, veikt satura licencēšanu, nodrošināt satura pieejamību skolu un augstskolu bibliotēkās.

Virziens: Centralizēt satura izplatīšanu, attīstīt esošos un radīt jaunus e-pakalpojumus, kas būtu ērti izmantojami un lietotāja vajadzībām atbilstoši

Situācija: Šobrīd digitalizētā kultūras mantojuma satura izplatīšana notiek atšķirīgos kanālos un veidos. Kultūras iestādes attīsta e-pakalpojumus lietotāju vieglākai un ērtākai piekļuvei digitalizētajam kultūras mantojumam. Šobrīd digitalizētais saturs tiek izvietots 13 atseviškās interneta vietnēs. Tā, piemēram, digitalizēto papīra saturu iespējams aplūkot gan vairākās LNB izveidotās interneta vietnēs (gramatas.lndb.lv, kartes.lnb.lv, www.periodika.lv, www.lasamkoks.lv), gan LNA izveidotajā vietnē www.lvva-raduraksti.lv, gan KISC uzturētajā vietnē www.nmkk.lv, gan pārrobežu arhīvu projekta vietnē www.earchive-estlatrus.eu. Savukārt audiovizuālais saturs pieejams gan KISC uzturētajā vietnē www.filmas.lv, gan LNB vietnē audio.lndb.lv. Papildus tam ir arī vairākas vietnes, kurās ir pieejams atsevišķu projektu vai citu satura veidu materiāls: dziesmusvetki.lndb.lv, www.zudusilatvija.lv, webarhivs.lndb.lv, academia.lndb.lv. Vienlaikus ir izveidoti 2 starpsistēmu satura meklētāji: www.monta.lv un www.lndb.lv.

Vērtējums: Šobrīd digitalizētā satura izplatīšana notiek atšķirīgos kanālos un veidos. Ir radusies situācija, ka digitalizētais kultūras mantojums ir pieejams 13 interneta vietnēs, un lietotājam, lai tas spētu ātri atrast sev nepieciešamo informāciju, ir jāpārzina vairāki portāli un tajos pieejamais saturs. Lai materiālu izplatīšanu padarītu efektīvāku un ērtāku lietotājam, nepieciešams attīstīt centralizētu satura izplatīšanas platformu, kas nodrošinātu vienotu satura izplatīšanas vai meklēšanas iespēju, kā arī nodrošināt pārējo satura piekļuves sistēmu sadarbspēju ar šo platformu.

Virziens: Panākt ciešāku esošo sistēmu sadarbību, lai nodrošinātu efektīvāku datu apmaiņu

Situācija: Šobrīd kultūras mantojuma digitalizētā satura izplatīšanas procesā būtisku lomu ieņem 26 sistēmas, kas vēsturiski ir izstrādātas, lai veiktu tikai atsevišķas funkcijas, nodrošinātu tikai vienas iestādes satura vai atsevišķu satura veidu izplatīšanu. Piemēram, kultūras informācijas meklētājs www.monta.lv nodrošina kultūras mantojuma metadatu meklēšanu, bet www.nmkk.lv nodrošina gan metadatu, gan objektu meklēšanu, bet tikai muzeju krājumā esošajam digitalizētajam kultūras mantojumam. Esošajā situācijā vairākas sistēmas nodrošina līdzīgas funkcionalitātes. Ņemot vērā, ka līdz šim kultūras mantojuma digitalizācija, uzglabāšana un satura izplatīšana nav uztverta kā vienots process, arī visu iesaistīto sistēmu optimāla sadarbība nav bijusi aktualizēta.

Vērtējums: Lai nodrošinātu optimālu digitalizētā satura izplatīšanas procesu ir nepieciešams veikt padziļinātu visu procesā iesaistīto sistēmu analīzi un veikt to optimizāciju, kā arī nodrošināt visu nepieciešamo sistēmu savstarpējo sadarbības spēju optimālu izmantošanu. Pamata uzdevums ir radīt


http://www.lvva-raduraksti.lv/

http://www.nmkk.lv/

http://www.earchive-estlatrus.eu/


http://www.zudusilatvija.lv/


http://www.lndb.lv/

http://www.nmkk.lv/

62

Process Analīze

vienotu digitālā satura izplatīšanas kanālu, kurā būtu lietotājam ērta satura meklēšana un pēc iespējas ērtāka digitalizēto objektu aplūkošana. Papildus tam nepieciešams nodrošināt pēc iespējas vienotas lietotāju autorizēšanas, maksājumu veikšanas, autortiesību pārvaldības u.c. sistēmas funkcijas.

Autortiesību

uzskaite un

pārvaldība

Virziens: Pilnībā ievērot intelektuālā īpašuma autortiesības un blakustiesības

Situācija: Kultūras iestādes, digitalizējot un padarot pieejamus to krājumus, pilnībā ievēro gan autortiesības, gan blakustiesības, līdz ar to ar autortiesībām aizsargātais saturs plašai sabiedrībai nav brīvi pieejams. Daļa aizsargāto digitalizēto materiālu - LNB digitalizētais papīra saturs, filmas.lv iekļautie audiovizuālie darbi – saskaņā ar Autortiesību likuma 23.panta otro daļu ir pieejami publisko bibliotēku lasītājiem. Izņēmums ir atsevišķi darbi, par kuru izmantošanu noslēgta vienošanās ar tiesību īpašniekiem vai mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām. Liels apjoms digitalizētā kultūras mantojuma sabiedrībai ir pieejams tikai pēc pieprasījuma, lietotājam samaksājot par šo pakalpojumu, vai sabiedrībai nav pieejams vispār.

Vērtējums: Būtiski liela daļa digitalizētā kultūras mantojuma ir ar autortiesībām aizsargāts saturs. Šobrīd nav nodrošināta iespēja par samērīgu samaksu, kurā ietilpst atlīdzība tiesību īpašniekiem, iepazīties ar aizsargāto saturu interneta vidē. Tādējādi tiek ierobežota sabiedrības brīva pieeja digitalizētajam saturam. Lai nodrošinātu turpmāku autortiesību un blakustiesību ievērošanu un tajā pašā laikā veicinātu satura plašāku pieejamību sabiedrībai, nepieciešami papildu risinājumi, piemēram maksājumu modulis, kas nodrošinātu lietotājiem un partneriem iespēju veikt apmaksu par materiāla izmantošanu un veikt norēķinus ar tiesību īpašniekiem, nodrošinot digitālā kultūras mantojuma platformas sadarbspēju ar MTKPO informācijas sistēmu.


Situācija: Šobrīd ar autortiesībām neaizsargātais saturs tiek izplatīts sabiedrībai dažādu e-pakalpojumu veidā. Tāpat neaizsargātais digitalizētais saturs lietotājiem brīvi pieejams kultūras iestāžu izveidotajās interneta vietnēs. Lielākoties digitalizētais saturs nekļūst par jaunu autortiesību objektu, kā arī tiek padarīts pieejams bez apgrūtinājumiem to atkalizmantošanai. Izņēmums ir digitalizētie muzeju priekšmeti, kā arī LNB digitālā kolekcija “Zudusī Latvija”, kur ar autortiesībām neaizsargātais saturs tiek apgādāts ar uzkrītošu ūdenszīmi, kas traucē šī satura atkalizmantošanu.

Vērtējums: Neaizsargātais saturs tiek samērā plaši izplatīts, tomēr nepieciešams noteikt normatīvo regulējumu, kas nodrošinātu, ka neaizsargātais saturs pēc digitalizācijas paliek neaizsargāts un tiek pēc iespējas plašāk izplatīts sabiedrībai.

Virziens: Atrisināt un sistemātiski sakārtot ar autortiesībām saistītos jautājumus, lai nodrošinātu pēc iespējas plašāku digitalizēto un digitāli dzimušo materiālu, pieejamību

Situācija: Neskatoties uz to, ka pašreiz lielākā vai mazākā apjomā un vienkāršākā vai sarežģītākā ceļā ir pieejams gandrīz viss līdz šim digitalizētais materiāls, tā izplatību būtiski ierobežo ar autortiesībām un blakustiesībām saistītie jautājumi. Esošais autortiesību mehānisms neveicina pēc iespējas plašāku digitālā formā esošā materiāla izplatīšanu, tāpēc nepieciešama būtiska šo jautājumu pārskatīšana un sakārtošana.

Vērtējums: Digitalizētā kultūras mantojuma pieejamības uzlabošanai ir jāsakārto un jāstandartizē autortiesību ierobežojumi ar autortiesībām aizsargātajam digitalizētajam saturam, ieviešot vienotu un standartizētu autortiesību satura objektu uzskaiti, nodrošinot vienotu cenu mehānismu un iespēju ērti norēķinoties par darbu izmantošanu. Tāpat nepieciešams izstrādāt arī vienotu principu, kas noteiktu, kā būtu jārīkojas ar neidentificētajiem autoriem vai tiem, kurus nepārstāv MTKPO. Jāveicina arī informācijas apmaiņa par autoriem Eiropas līmenī (ARROW datu bāze).

63

Process Analīze

Digitālā satura

izplatīšana gala

lietotājiem –

EUROPEANA

Virziens: Nodrošināt visa digitalizētā neaizsargātā kultūras mantojuma (digitālā objekta un tā apraksta), īpaši pa valsts finansējumu tapušā, iekļaušanu EUROPEANA

Situācija: LNA VVAIS sistēmā ir nodrošināta daļēja neaizsargātā satura nodošana EUROPEANA sistēmai izmantojot APEnet pieeju. LNDB sistēmā ir nodrošināta regulāra un automātiska neaizsargātā satura nodošana EUROPEANA digitālajai bibliotēkai. Muzeji NMKK sistēma digitalizēto neaizsargāto saturu periodiski nodot EUROPEANA digitālajai bibliotēkai, izmantojot ATHENA sistēmu. Taču pagaidām kultūras iestāžu EUROPEANA bibliotēkai nodotais digitālais satura apjoms ir salīdzinoši mazs, kas galvenokārt skaidrojams ar to, ka iestāžu sistēmas nav pietiekami attīstītas, lai spētu nodrošināt lielu apjomu digitalizēto materiālu nodošanu.

Vērtējums: Digitalizētais kultūras mantojuma saturs EUROPEANA digitālajai bibliotēkai tiek nodots ar vairāku informācijas sistēmu starpniecību. Šobrīd ir radusies situācija, ka kultūras iestāžu informācijas sistēmas nenodrošina pietiekamu savstarpējo sadarbspēju un zināmā mērā dublējas funkcionalitātes ziņā, tāpēc nepieciešams attīstīt vienotu procesu automatizētai digitalizētā satura nodošanai Eiropas digitālajai bibliotēkai.

Virziens: Izmantot vienotus agregatorus, identifikatoru sistēmas un digitalizācijas standartus, lai sekmētu savstarpēju datu izmantojamību

Situācija: Šobrīd kultūras iestādēs ir novērojamas iezīmes vienotu agregatoru, identifikatoru un digitalizācijas standartu izmantošanā. Vairākās kultūras iestādēs tiek plānoti risinājumi vienotas sistēmas attīstīšani nākotnē, kas ietvertu vienotu objektu aprakstīšanas (metadatu) procesu, kā arī vienotus risinājumus informācijas meklēšanā un identifikācijā.

Vērtējums: Veidojot vienotus risinājumus valstiskā līmenī, jāņem vērā un tie jāsalāgo ar EUROPEANA noteiktajiem uzstādījumiem un standartiem.

Virziens: Popularizēt EUROPEANA digitālo bibliotēku sabiedrībā, it īpaši skolās

Situācija: Pašreiz EUROPEANA digitālās bibliotēkas popularizēšana sabiedrībā notiek visai fragmentāri. Izglītības iestādēm ir piekļuve EUROPEANA portālam, taču aktīva un mērķtiecīga portāla popularizēšana skolās šobrīd nenotiek.

Vērtējums: Līdz ko tiks nodrošināts, ka viss digitalizētais saturs tiks nodots EUROPEANA digitālajai bibliotēkai, būs nepieciešams aktīvāk popularizēt EUROPEANA digitālo bibliotēku sabiedrībā, t.sk., skolās.

Digitālā satura

izplatīšana gala

lietotājiem –


un kultūras iestādes


Situācija: Liela daļa ar autortiesībām aizsargātā digitalizētā satura ir pieejama bibliotēku tīklā, kā arī nelielā apmērā – skolās izglītības, attīstības, pētniecības, mūžizglītības mērķiem.

Vērtējums: Bibliotēkas šobrīd ir viens no visvairāk izmantotajiem kanāliem digitalizētā kultūras mantojuma satura popularizēšanai. Arī turpmāk nepieciešams popularizēt satura pieejamību bibliotēkās, to papildinot ar jauno digitalizēto saturu. Digitalizētais saturs jāpadara pēc iespējas plašāk pieejams arī skolās, kur līdz šim tikai nelielos apmēros aizsākta digitalizētā satura izplatīšana.

64

Process Analīze

Digitālā satura

izplatīšana gala

lietotājiem –

komersanti


Situācija: Ar autortiesībām neaizsargāto digitalizēto un publiski pieejamo papīra saturu komersanti var iegūt, izmantojot LNB un LNA e-

pakalpojumus. Cita veida neaizsargātā digitālā satura iegūšanai ir jāvēršas pie konkrētā satura turētāja (LNA, LNB, muzeja), kur par noteiktu samaksu

ir iespējams iegūt digitalizētā satura kopiju. LNB un LNA piedāvā arī pakalpojumu neaizsargātā satura digitalizēšanai pēc pieprasījuma. Tāpat savā

pārvaldībā esošā ar autortiesībām aizsargātā digitalizētā satura nodošanu tālākizmantošanai nodrošina LNA. Pārējā aizsargātā satura iegūšana un

tālākizmantošana ir jākārto, kontaktējoties personīgi ar attiecīgo MTKPO.

Vērtējums: Šobrīd komercnolūkiem ir pieejams un izmantojams gandrīz viss digitalizētais saturs, bet nav izveidots vienots risinājums satura izplatīšanai atkalizmantošanai citās sistēmās. Nākotnē būtu nepieciešams attīstīt e-pakalpojumu, kas nodrošinātu satura nodošanu atkalizmantošanai, ko iespējams, var veidot kā maksas pakalpojumu. Tāpat nepieciešams sakārtot normatīvo bāzi, kas atbalstītu šāda veida aktivitātes.

Pārvaldība

Virziens: Izstrādāt valsts kultūras mantojuma digitalizācijas stratēģiju (politiku) ar mērķi nodrošināt ilgtspējīgu kultūras mantojuma digitalizēšanu, saglabāšanu. Izstrādāt rīcības plānu, noteikt kvantitatīvos mērķus un sagatavot atskaites par mērķu sasniegšanu

Situācija: Šobrīd ir izstrādāta digitālā kultūras mantojuma attīstības stratēģija, kuras mērķis ir radīt vienotu un plaši pieejamu Latvijas kultūras mantojuma digitālo telpu ar mērķi stiprināt nacionālo identitāti, nodrošināt nacionālā kultūras mantojuma pieejamību, saglabāšanu un iekļaušanos vienotā Eiropas un pasaules kultūras digitālajā telpā. Digitalizācijas stratēģijā ir iezīmēti virzieni kompetenču centru veidošanai, digitalizētā satura ilgtspējīgai saglabāšanai, tehniskās infrastruktūras un informācijas sistēmu uzturēšanai un digitālo pakalpojumu nodrošināšanai.

Vērtējums: Lai stratēģiju ieviestu, nepieciešams izstrādāt rīcības plānu, kas nodrošinātu kultūras mantojuma digitalizācijas procesa virzību. Plāna ietvaros tiktu noteikti mehānismi digitalizētā satura ilgtspējīgai un efektīvai saglabāšanai un atkalizmantošanai un uzdevumi, kuru izpilde nodrošinātu ilgtspējīgu kultūras mantojuma digitalizēšanu un saglabāšanu un radītu e-pakalpojumus ērtas pieejas nodrošināšanai sabiedrībai. Lai ieviestu stratēģiju ir nepieciešams nodrošināt:

Pārvaldības struktūras izveidi; Ilgtspējīga finansējuma piesaistīšanu; Optimālu un efektīvu digitalizācijas jaudu izmantošanu ilgtermiņā; Izmaiņu normatīvajos aktos iniciēšanu, kas sekmē ilgtspējīgu digitalizētā kultūras mantojuma saglabāšanu un atkalizmantošanu; Digitalizācijas pakalpojumu pašizmaksas noteikšanu un savstarpējo norēķinu uzraudzību kompetenču centru darbības un starpiestāžu

efektīvas sadarbības nodrošināšana.

Virziens: Veidot kompetenču centru principu arī kultūras mantojuma digitalizācijas procesa pārvaldībā

Situācija: Šobrīd kultūras mantojums tiek digitalizēts atsevišķos projektos un to izplatīšana notiek fragmentāri. Ir izveidojusies situācija, kurā varētu tikt attīstīti vairāki kompetenču centri.

Vērtējums: Nozarē ir daudz neatrisinātu jautājumu, kuru risināšana būtu jāveic centralizēti, piemēram, digitalizējamā satura prioritizēšana, ERAF projektos digitalizētā satura izplatīšana, autortiesību jautājumi. Lai kompetenču centri un kultūras mantojuma digitalizācijas process kopumā

65

Process Analīze

darbotos saskaņoti, būtu ilgtspējīgs un notiktu tā uzraudzība jeb kontrole, būtu nepieciešams izveidot kompetenču centru principu arī kultūras mantojuma digitalizācijas procesa pārvaldībā.

Virziens: Sekmēt kultūras iestāžu, privātā sektora un starptautiskās partnerības, lai radītu jaunus kultūras materiālu digitalizācijas finansēšanas veidus un stimulētu materiālu inovatīvu izmantošanu

Situācija: Šobrīd sadarbība starp valsts iestādēm un privāto sektoru ir minimāla, un galvenokārt tā novērojama digitalizēšanas procesā, taču gandrīz nemaz netiek īstenota, piemēram, digitalizētā satura izplatīšanas procesā.

Vērtējums: Būtu nepieciešams attīstīt partnerību starp valsts iestādēm un privāto sektoru, īpaši digitalizētā satura izplatīšanā, lai panāktu sadarbību, kas veicinātu jaunu kultūras materiālu digitalizācijas finansēšanas veidu rašanos un stimulētu materiālu inovatīvu izmantošanu.

Virziens: Iniciēt normatīvo aktu izmaiņas, lai nodrošinātu kultūras mantojuma atkalizmantošanas iespējas, valsts un privātā sektora, kā arī starptautisko partnerību, autortiesību jautājumu risināšanu un obligāto eksemplāru iesniegšanu bibliotēkās un nodošanu EUROPEANA

Situācija: Esošā normatīvo aktu bāze ir bijusi par pamatu pašreiz esošajam kultūras mantojuma digitalizācijas procesam. Tā kā plānots attīstīt digitalizācijas procesu, veidojot kompetenču centru pieeju un attīstot atvērto datu principu, nepieciešam pārskatīt un uzlabot arī normatīvo regulējumu.

Vērtējums: Ir nepieciešams pārskatīt un iespējams ierosināt izmaiņas normatīvajos aktos, lai tiek kalpotu par atbalstu digitalizācijas procesā, t.sk., digitalizētā satura izplatības veicināšanā gan valstiskā, gan Eiropas līmenī.

Virziens: Nodrošināt digitalizētā materiāla digitalizēšanas, uzglabāšanas un izplatīšanas pašizmaksas kalkulācijas un organizēt norēķinus starp iesaistītajām pusēm

Situācija: Šobrīd atsevišķi digitalizēšanas procesa posmi jau notiek centralizēti. Tā, piemēram, digitalizētā satura uzglabāšana jau šobrīd daļēji notiek centralizēti vai sadarbojoties kultūras iestādēm.

Vērtējums: Tā kā šī koncepcija paredz nākotnē attīstīt arvien vairāk centralizētu risinājumu attīstību un izveidi, nepieciešams skaidri definēt sadarbību starp iestādēm, kuras atbildīgas par centralizētā procesa pamatdarbību, un tām, kas attiecīgajā procesā piedalās netieši, piemēram, nodod digitalizēšanai sev piederošo materiālu. Līdz ar to nepieciešams arī veikt materiālu digitalizēšanas, uzglabāšanas un izplatīšanas pašizmaksas kalkulācijas, kā arī organizēt norēķinus starp iesaistītajām pusēm.

66

3 MĒRĶI

Projekta mērķi noteikti, ņemot vērā valsts stratēģiskajos plānošanas dokumentos noteiktos

stratēģiskos virzienus.

Projekta mērķi:

1. Nodrošināt mērķtiecīgu un ilgtspējīgu kultūras mantojuma digitalizāciju, radot pievienoto

vērtību kultūrvides un uzņēmējdarbības attīstībai;

2. Pilnveidot kultūras mantojuma digitalizācijas, uzglabāšanas un izplatīšanas procesus,

īstenojot kompetenču centru principu;

3. Nodrošināt pēc iespējas plašāku digitalizētā kultūras mantojuma pieejamību interneta

vidē, attīstot vienotu portālu satura izplatīšanai un ieviešot satura atkalizmantošanas

risinājumu.

Projekta mērķi noteikti saskaņā ar stratēģiskajiem virzieniem, kas norādīti šajos plānošanas

dokumentos:

VARAM informatīvais ziņojums „Par pasākumiem, kurus paredzēts īstenot Informācijas

sabiedrības attīstības pamatnostādņu 2014.-2020. gadam turpmākās rīcības plānojuma

uzdevumu 3.1."Publiskās pārvaldes IKT centralizētu platformu izveide" un 3.2. "Publiskās

pārvaldes pakalpojumu elektronizācija" ietvaros”;

Nozares politikas plānošanas dokuments “Digitālā kultūras mantojuma attīstības stratēģija

2014 – 2020”, ar kuru tiek īstenotas kultūrpolitikas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam

“Radošā Latvija”.

Projekta rezultatīvie rādītāji

Projekta rezultātā tiks palielināta publiskās pārvaldes darbības efektivitāte, gan uzlabojot

digitalizētā kultūras mantojuma pieejamību sabiedrībai, gan palielinot to iedzīvotāju skaitu, kas

izmanto e-pakalpojumus, gan arī uzlabojot uzņēmējdarbības vidi, īstenojot atvērtu datu principu.

Projekta rezultātā ir plānots uzlabot Tabulā Nr. 3.1. norādītos rezultatīvos rādītājus.

Tabula Nr. 3.1. Projekta rezultatīvie rādītāji

Rādītājs Mērvienība 2016 2017 2018 2019 2020

Prognozētais e-pakalpojumu lietotāju skaits

Skaits 381 000 431 000 514 000 575 000 644 000

E-pakalpojumu izmantošanas biežums

Vidējais skaits gadā

2.1 2.2 2.4 2.5 2.7

Projekta rezultatīvo rādītāju skaidrojumu un detalizētu aprēķinu skatīt pielikumā Nr.1

67

ERAF specifiskā atbalsta mērķa pasākumam 2.2.1.2. “Digitalizācijas un IKT iespēju izmantošanas

paaugstināšana” ir noteikts specifiskais iznākuma rādītājs, kas jāsasniedz projekta rezultātā.

Tabula Nr. 3.2. Projekta specifiskie iznākuma rādītāji

Rādītājs Mērvienība Finansējuma avots

Plānotā vērtība

(2023.gadā)

Datu avots Ziņošanas regularitāte

Pilnveidoti darbības procesi1

Skaits ERAF 15 Projektu dati Reizi gadā

ERAF specifiskā atbalsta mērķim 2.2.1. “Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu

un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību” ir specifiskie rezultāta rādītāji,

kuru sasniegšana tiešā veidā neizriet no projekta rezultātiem, bet ir svarīgi, lai projekta uzdevumi

un aktivitātes veicinātu šo rādītāju uzlabošanos.

Tabula Nr. 3.3. Projekta rezultāta rādītāji

Rādītājs Mērvienība Sākotnējā vērtība

(2012.gadā)

Plānotā vērtība

(2023.gadā)

Datu avots Ziņošanas regularitāte

Iedzīvotāju īpatsvars, kas izmanto e-pakalpojumus2

% 12,63 35% Eurostat Reizi gadā

Komersantu īpatsvars, kas izmanto e-pakalpojumus4

% 85,4% 92% Eurostat Reizi gadā

Vidējais publiskā sektora informācijas atkalizmantošanas indekss

Punkti (no maks.700)

285 475 European PSI Scoreboard5

Reizi gadā

1 Pilnveidots darbības process – ar IKT palīdzību optimizēti viena vai vairāku darbības procesu posmi un uzlabota publisko pakalpojumu kvalitāte un pieejamība sabiedrībai 2 To iedzīvotāju īpatsvars, kas sadarbībai ar valsts un pašvaldību institūcijām iesniedz veidlapas elektroniski 3 Dati par 2013.gadu 4 To uzņēmumu īpatsvars, kas sadarbībai ar valsts un pašvaldību institūcijām iesniedz veidlapas elektroniski 5 European PSI Scoreboard http://www.epsiplatform.eu/content/european-psi-scoreboard

68

4 KONCEPTUĀLO RISINĀJUMU APRAKSTS

Lai risinātu dokumenta 2.2.sadaļā “Esošās situācijas analīze” identificētos potenciālos uzlabojumus

un sasniegtu dokumenta 3.sadaļā noteiktos mērķus, Projekta īstenošanai ir noteikti šādi uzdevumi:

1. Digitalizēt visu satura veidu kultūras mantojumu atbilstoši noteiktajām prioritātēm;

2. Standartizēt digitalizēto objektu metadatu ievadi un nodrošināt esošo metadatu

atbilstību tiem;

3. Centralizēt atbildības un kompetences digitalizācijas procesa vienotai darbībai;

4. Pilnveidot satura digitalizācijas, pārvaldības, uzglabāšanas un izplatīšanas procesus;

5. Nodrošināt pēc iespējas plašāku digitalizētā kultūras mantojuma pieejamību;

6. Izstrādāt vienotu un ērtu digitalizētā kultūras mantojuma izplatīšanas portālu;

7. Veikt digitalizācijas procesā iesaistīto sistēmu integrāciju un vairot sadarbspēju;

8. Izstrādāt jaunas sistēmas un e-pakalpojumus;

9. Ieviest satura atkalizmantošanas risinājumu.

Veicot minētos uzdevumus, tiks sasniegts rezultāts, kas secīgi aprakstīts turpmākajās šī dokumenta

nodaļās un kas skar visu projektu (biznesa arhitektūra, informācijas arhitektūra un

programmatūras arhitektūra). Uzdevumi ir jāveic saskaņā ar šādiem vienotiem principiem:

1. Veicināt kultūras un atmiņas institūciju sadarbību un novērst darbību dublēšanos;

2. Satura digitalizāciju un sistēmu izstrādi balstīt uz gala lietotāju vajadzībām, lai veicinātu

satura atkārtotu izmantošanu izglītības, zinātnes, kultūras un radošo industriju

nozarēs;

3. Projekta īstenošanā pēc iespējas izmantot esošās sistēmas un veicināt to sadarbspēju;

4. Veicināt kultūras mantojuma digitalizācijas procesa ilgtspēju.

4.1 Biznesa arhitektūras apraksts

4.1.1 Biznesa procesa izmaiņas

Ņemot vērā, ka līdz šim kultūras mantojuma digitalizācija ir veikta fragmentāri, ir svarīgi šajā

projektā kultūras mantojuma digitalizāciju, uzglabāšanu un izplatīšanu organizēt kā vienotu

procesu, kas sevī ietver šajā dokumenta sadaļā atspoguļoto biznesa arhitektūru. Biznesa procesa

arhitektūrā atsevišķi tiek izdalīti šādi loģiski procesa posmi:

1. Satura digitalizācija;

69

2. Digitālā satura uzglabāšana;

3. Digitālā satura pieejamības nodrošināšana un izplatīšana.

Atbilstoši izvirzītajiem mērķiem, biznesa arhitektūras izstrādē iespēju robežās tiek piemērota

digitalizācijas posmu integrēšana un centralizēšana. Šobrīd pastāv vairākas esošas IS, kas nodrošina

kultūras mantojuma satura digitalizēšanas, uzglabāšanas un pieejamības nodrošināšanas un

izplatīšanas funkcionalitātes, kuras būtu nepieciešams pēc iespējas standartizēt, integrēt vai

centralizēt. Tāpat kultūras iestādes ir uzkrājušas satura digitalizācijas, uzglabāšanas un izplatīšanas

pieredzi, kas ļauj īstenot kompetenču centru principu, nodrošinot digitalizācijas jomas ilgtspējīgu

attīstību un kultūras iestāžu ciešāku sadarbību.

Sadaļas turpinājumā ir identificētas galvenās jomas un uzlabojumi, kas īstenoti biznesa arhitektūrā.

Kompetenču centri

Kompetenču centru pieeja ir akcentēta gan kultūras mantojuma digitalizācijas jomas attīstību

regulējošajos normatīvajos aktos, gan esošās situācijas izvērtēšanas secinājumos. Kompetenču

centru atbildības jomas un funkciju sadalījums ir jāizvērtē, detalizēti analizējot visu kultūras

mantojuma digitalizācijas, uzglabāšanas, pārvaldības un izplatīšanas procesu, esošo sistēmu,

infrastruktūras un organizatorisko arhitektūru. Tāpēc augsta līmeņa biznesa arhitektūrā (attēlā Nr.

4.1.) nav iezīmēti konkrēti kompetenču centri, bet gan identificētas galvenās komponentes, par

kuru vadību kompetenču centriem būtu jāuzņemas centralizēta atbildība.

Dokumenta 4.1.3. sadaļā “Organizatoriskās izmaiņas” aprakstīts iespējamais kompetenču centru

iedalījums.

Sistēmu uzlabošana un integrēšana

Līdz šim kultūras iestādēs ir izstrādātas vairākas sistēmas, kas katra atsevišķi nodrošina noteiktas

kultūras iestādes īpašumā esošo digitālo objektu pārvaldību un uzglabāšanu. Biznesa procesa

arhitektūra paredz esošo digitālo objektu pārvaldības sistēmu funkcionalitātes uzlabošanu un

digitālo objektu datņu uzglabāšanas sistēmu funkcionalitātes uzlabošanu, integrējot tās vienotā

kultūras mantojuma digitalizācijas platformā. Tāpēc nepieciešams uzlabot funkcionalitāti, kas ļauj

īstenot kultūras mantojuma digitalizācijas procesus, šādās esošās sistēmās

Vienotā valsts arhīvu informācijas sistēma (VVAIS);

Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga sistēma (NMKK);

Digitālo objektu pārvaldības sistēma DOM;

Bibiliotēku sistēmas ALISE un ALEPH.

70

Jaunu sistēmu izstrāde

Esošajā situācijā nav izveidots vienots digitalizētā satura izplatīšanas risinājums, kas nodrošinātu

gala lietotājiem vieglu un ērtu piekļuvi visu iestāžu digitalizētajam saturam vienuviet. Projekta laikā

tiks attīstīta Digitālā satura izplatīšanas platforma, kas apvienos vairākas jau esošas informācijas

sistēmas vienā risinājumā, nodrošinot šo sistēmu ciešāku sadarbspēju. Izstrādājot Digitālā satura

izplatīšanas platformu, jāņem vērā KISC sagatavoto izvērtējumu1 , kurā apkopoti konceptuālie

risinājumi vienotas audiovizuālo materiālu piegādes un uzturēšanas platformas izveidei un tās

uzturēšanai. Platformas uzdevums būs nodrošināt vienotu Digitālo objektu pārvaldības sistēmā

esošās informācijas nodošanu satura izplatītājiem un gala lietotājiem. Digitālā satura izplatīšanas

platformas attīstīšana ietvers vairākus uzdevumus, kā piemēram:

Esošo informācijas sistēmu funkcionalitātes uzlabošana un to integrēšana Digitālā satura

izplatīšanas platformā;

Latvijas kultūras mantojuma integrēšana EUROPEANA digitālajā bibliotēkā.

Tāpat jāizveido Autortiesību pārvaldības sistēma, kas nodrošinās pilnu informāciju par ar

autortiesībām aizsargātā satura lietošanas tiesībām un tiesību pārstāvniecību, kā arī nodrošinās

pilnu uzskaiti par satura izmantošanu, autoratlīdzības apjomu un veicamo apmaksu. Izstrādājot arī

Autortiesību pārvaldības sistēmas arhitektūru, jāņem vērā KISC sagatavoto izvērtējumu2 , kurā

apkopoti konceptuālie risinājumi vienotas audiovizuālo materiālu piegādes un uzturēšanas

platformas izveidei un tās uzturēšanai.

Projekta ietvaros tiks izstrādāta satura digitalizēšanas un pārvaldības sistēma VKPAI vajadzībām,

kurā tiks iestrādātas funkcionalitātes un lietotājsaskarnes digitālo objektu augšupielādei un

aprakstīšanai, kā arī LNKC digitālo objektu pārvaldības sistēma nemateriālā kultūras mantojuma

fiksēšanas un izplatīšanas vajadzībām.

Satura atkalizmantošana

Projekta rezultātā tiks īstenota digitalizētā satura atkalizmantošanas iespēja, nodrošinot datu

nodošanu trešajām personām, kas tos var izmantot savu pakalpojumu sniegšanai vai produktu

izstrādei. Satura atkalizmantošanas pakalpojums tiks veidots, kā maksas e-pakalpojums, paredzot,

ka trešās personas, kas vēlas izmantot datus veiks pašizmaksas maksājumus satura turētājam par

datu sagatavošanu tam nepieciešamajā formātā.

1 “Konceptuālie risinājumi vienotas audiovizuālo materiālu piegādes un uzturēšanas platformas izveidei un

uzturēšanai” (iepirkuma ID NR. KISC 2014/6/2-T1) 2 “Konceptuālie risinājumi vienotas audiovizuālo materiālu piegādes un uzturēšanas platformas izveidei un

uzturēšanai” (iepirkuma ID NR. KISC 2014/6/2-T1)

71

Izstrādāto augsta līmeņa biznesa arhitektūru skatīt attēlā Nr.2.

72

Attēls Nr.2 Augsta līmeņa kultūras mantojuma digitalizācijas procesa biznesa arhitektūra

73

Turpmāk atspoguļots kultūras mantojuma digitalizācijas procesa posmos (skatīt attēlu Nr. 2)

ietverto komponenšu detalizēts skaidrojums.

Oriģinālais materiāls

Oriģinālais materiāls ir visa veida (t.sk. audiovizuālais, papīra, priekšmetu)

nedigitalizētais saturs, kuru nepieciešams digitalizēt. Šajā procesa posmā notiek

oriģinālā materiāla apzināšana un prioritizēšana atbilstoši noteiktajām prioritātēm.

Materiāla digitalizēšana

Materiāla digitalizēšana ir oriģinālā materiāla mērķtiecīga digitalizācija, izmantojot

katram satura veidam atbilstošu digitalizācijas infrastruktūru un metodes, kas atbilst

apstiprinātām vadlīnijām šī satura veida digitalizācijai. Digitalizācijas procesā tiek iegūts

digitāls objekts, kam tiek piešķirts unikāls numurs (identifikators). Tāpat atbilstoši

normatīvajā bāzē iezīmētajiem virzieniem (skatīt 2.1. sadaļu) materiālu digitalizēšana

tiek veikta optimāli izmantojot digitalizācijas jaudas, piemēram, attīstot satura

digitalizācijas un ilglaicīgas uzglabāšanas centrus kultūras iestāžu starpā.

Metadatu veidošana

Metadatu veidošana ir digitalizācijas procesā iegūto digitālo objektu datņu

aprakstīšana objektu aprakstīšanas (metadatu) informācijas sistēmā atbilstoši iepriekš

izstrādātām vadlīnijām, kas nosaka vienotus objektu aprakstīšanas (metadatu

veidošanas) standartus, tai skaitā attiecībā uz digitāli radītajiem materiāliem.

Kad oriģinālais materiāls ir digitalizēts un aprakstīts, digitālā objekta datne tiek nodota

digitālo objektu datņu glabātuvei, bet metadati digitālo objektu pārvaldības sistēmai.

Digitālo objektu datņu glabātuve

Digitālo objektu datņu glabātuve ir datu centrs, kas uzglabā datus. Digitālo objektu

datņu glabātuve saņem datnes no digatizācijas centriem, veic to satura pāraudi un

sagatavo ilglaicīgai un aktīvai datu uzglabāšanai. Datu aktīvā uzglabāšana sevī ietver

intensīvu datu nodošanu satura pārvaldības un satura izplatīšanas sistēmām atbilstoši

to pieprasījumam. Vienam digitalizētajam objektam var būt vairākas datnes, kas var

būt gan loģiski saistītas un neatraujamas satura komponentes, gan viena digitalizētā

objekta dažādas izšķirtspējas datnes.

Digitālo objektu pārvaldības sistēma

Digitālo objektu pārvaldības sistēma ir centralizēta vieta, kur glabājas visi iespējamie

metadati par visiem digitalizētajiem objektiem. Metadatu glabātuve nodrošina

metadatu saņemšanu un strukturēšanu, trešo pušu satura saņemšanas sistēmas un

autortiesību uzskaites un pārvaldības sistēmas.

3

4

5

1

74

Digitālo objektu metadatu pārvaldības sistēma pēc lietotāja pieprasījuma nodrošina

metadatu nodošanu Digitālā satura izplatīšanas platformai.

Digitālā satura izplatīšanas platforma

Digitālā izplatīšanas platforma ir sistēmu kopums, kas nodrošina digitālo objektu

pārvaldības sistēmā esošo digitālo objektu pieejamību satura izplatīšanas kanālos (tai

skaitā tīmekļa lietotnēs un API lietotājsaskarnēs). Digitālā satura izplatīšanas platformā

centrālo lomu ieņem digitālā kultūras mantojuma vienotās meklēšanas un piekļuves

vietne un ar autortiesībām aizsargātā satura piekļuves risinājums, savukārt citi tīmekļa

risinājumi nodrošina specifisku funkcionalitāti materiālu optimālai attēlošanai. Visās

interneta vietnēs pēc iespējas tiek izmantotas vienotas funkcionalitātes (sīkāku

informāciju skatīt programmatūras arhitektūras aprakstā).

Platforma nodrošina satura izplatīšanu pilnībā ievērojot autortiesības un

blakustiesības. Tādējādi, atbilstoši normatīvajos aktos iezīmētajiem virzieniem, (skat.

Sadaļu 2.1.) platformā ir nodrošināta pēc iespējas plašāka piekļuve digitalizētajam

neaizsargātajam saturam, un par samaksu pieejams arī aizsargātais saturs. Digitālā

satura izplatīšanas platforma nodrošina ar autortiesībām aizsargātā satura lietojuma

uzskaiti, maksājumu aprēķinus un to izmaksu Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma

organizācijai.

Autortiesību uzskaite un pārvaldība

Autortiesību uzskaite un pārvaldība ir sistēma, kurā tiek apkopota nepieciešamā

autortiesību un blakustiesību informācija par digitālo objektu, ietverot informāciju gan

par pašu objektu, gan šī objekta autortiesību un/vai blakustiesību termiņu, lietošanas

nosacījumiem, maksājumu nosacījumiem u.c. autortiesību uzskaites un pārvaldības

sistēma nodrošina informācijas nodošanu digitālo objektu pārvaldības sistēmai.

8

Trešo pušu satura saņemšanas un pārvaldības vietne

Trešo pušu satura saņemšanas un pārvaldības vietne pilda satura izplatīšanas un satura

nodošanas funkcijas. Vietne kultūras un atmiņas institūcijām nodrošina iespēju nodot

digitalizēto saturu digitālo objektu pārvaldības sistēmai un nodrošina šī satura

pieejamību digitālā satura izplatīšanas platformā. Sadarbības iestādes šo vietni var

izmantot kā mākoņa datu glabātuvi, kas īpaši piemērota digitalizētā kultūras

mantojuma uzglabāšanai un pārvaldībai. Šo funkciju potenciāli var pildīt arī digitālo

objektu pārvaldības sistēmas saskarne satura partneriem.

Digitāli radītais materiāls

Digitāli radītais materiāls ir jau digitālā formā radītais kultūras mantojums, kuru

nepieciešams saglabāt nākamajām paaudzēm un nodrošināt to ilgtermiņa piekļuves un

izmantošanas iespējas. Digitāli dzimušais materiāls caur trešo pušu satura saņemšanas

un pārvaldības vietni tiek nodots digitālo objektu pārvaldības sistēmai un digitālo

objektu datņu glabātuvei.

6

7

9

75

Satura jaunrade

Trešās puses jeb projektā iesaistītās iestādes, piemēram, LNKC un LK, kas veic kultūras

norišu fiksēšanu digitālā formā, šī satura aprakstīšanu un nodošanu digitālo objektu

pārvaldības sistēmai, izmantojot trešo pušu satura saņemšanas un pārvaldības vietni.

Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas (MTKPO)

MTKPO ir autortiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas, kas nodrošina autortiesību

un blakustiesību subjektu mantisko tiesību pārvaldību, ja tiesību īpašnieki ir deleģējuši

organizācijai veikt savu darbu tiesību pārvaldību vai arī ja šīs tiesības saskaņā ar

esošajiem normatīvajiem aktiem nevar tikt pārvaldītas individuālā kārtā. MTKPO

funkciju attiecībā uz atsevišķiem darbu veidiem var veikt arī paši tiesību īpašnieki,

piemēram, izdevēji. MTKPO nodrošina informācijas par autortiesību subjektiem

nodošanu autortiesību uzskaites un pārvaldības sistēmai.

Satura izplatītājs – EUROPEANA

EUROPEANA digitālajai bibliotēkai, atbilstoši normatīvajos aktos iezīmētajiem (skat.

2.1. sadaļu) virzieniem un izmantojot vienotu agregatoru un identifikatoru sistēmu, tiek

nodrošināta visa digitalizētā neaizsargātā satura un to metadatu nodošana.

Satura izplatītājs – bibliotēkas

Bibliotēku tīklā tiek izplatīts gan ar autortiesībām aizsargātais, gan ar autortiesībām

neaizsargātais digitalizētais saturs.

Satura izplatītājs – komersanti

Komersantiem atkalizmantošanai tiek nodots gan ar autortiesībām neaizsargātais, gan,

pēc iespējas, arī ar autortiesībām aizsargātais digitalizētais saturs, izmantojot datu

atkalizmantošanas e-pakalpojumu. Šis ir maksas pakalpojums, kura cenā ir iekļauta

atlīdzība tiesību īpašniekiem par digitalizētā satura izmantošanu, satura sagatavošana

tālāknodošanai, kā arī daļēji sedz digitālā satura infrastruktūras uzturēšanu un

amortizācija. Komersanti iegūtos datus var izmantot savu pakalpojumu attīstībā

atbilstoši datu izmantošanas noteikumiem.

Satura izplatītājs – kultūras centri

Kultūras centriem ir nodrošināta tehnoloģiska iespēja ar atbilstošu infrastruktūru

pārraidīt augstas izšķirtspējas video materiālus (filmas, koncertus un teātra izrādes). Šis

pakalpojums ir pieejams noslēdzot līgumu ar satura piegādātāju un veicot maksājumu

par tiesībām izrādīt attiecīgo materiālu.

Satura izplatītājs – digitālā satura piekļuves sistēmas

Specifisko digitālā satura veidu piekļuves sistēmas, piemēram, periodika.lv un

www.filmas.lv, kas izplata digitalizēto kultūras mantojuma saturu, tiek nodrošināta visa

digitalizētā neaizsargātā satura un to metadatu nodošana.

11

12

13

14

15


76

4.1.2 Risinājuma konteksts un izmantošana

Izstrādājot Projektu, nepieciešams ievērot Latvijas un ES noteiktās informācijas sabiedrības

pamatnostādnes un kvalitatīvas e-pārvaldes attīstības principus:

“Publiskās pārvaldes dati tautsaimniecības izaugsmei”, kas prasa izvērtēt un ieviest atvērto

datu pieeju, veidojot un attīstot valsts IS;

“Racionāla IKT pārvaldība”, kas prasa nodrošināt iespēju īstenot daļēji centralizētu IKT

pārvaldības modeli;

“Efektīvi darbības procesi”, kas prasa IKT investīcijas sasaistīt ar funkciju un procesu

pilnveidojumiem;

“E-pārvaldes kvalitāte”, kas prasa e-pakalpojumu lietojamības un pieejamības uzlabošanu

un informācijas drošības nodrošināšanu.

Izstrādājot Projektu, tā tehniskā un loģiskā arhitektūra veidojama tā, lai tā nodrošinātu valsts IKT

pārvaldības organizatoriskā modeļa pamatprincipu ieviešanu:

IKT funkciju racionālu izmantošanu;

Koplietošanas risinājumu ieviešanu un uzturēšanu.

Lai nodrošinātu atbilstību augstākminētajām valsts pamatnostādnēm, izstrādājot Projektu, tiks

paredzēta iespēja integrēt jau iepriekš izstrādātos risinājumus kultūras mantojuma digitalizācijas

jomā valsts esošajos un topošajos koplietošanas IKT risinājumos, kā piemēram:

Digitālā satura izplatīšanas platformas interneta vietnēs lietotājiem būs iespēja

autentificēties ar www.latvija.lv lietotāja tiesībām;

Digitālā satura izplatīšanas platformā pēc iespējas tiks izmantoti valstiska mēroga IKT

koplietošanas risinājumi, piemēram, maksājumu veikšana, mašīntulkošana, datu

atkalizmantošana u.c.

Digitalizēšanas, uzglabāšanas un izplatīšanas sistēmas un platformas tiks izstrādātas, pēc

iespējas pielāgojot un integrējot jau esošas sistēmas, piemēram, NMKK, LNDB, VVAIS u.c.;

Satura uzglabāšana notiks jau esošās KISC datu centru infrastruktūras iekārtās un valsts

mēroga datu centros.

Saskaņā ar Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnēs 2014. – 2020. gadam noteikto

projektā plānoto risinājumu izvēles pamatā būs ne tikai funkcionalitāte, drošība un pieejamība, bet

arī risinājuma izmantojamība un lietotāju apmierinātība.

http://www.latvija.lv/

77

4.1.3 Organizatoriskās izmaiņas

Lai nodrošinātu vienotu un labi organizētu projekta īstenošanu, kā arī veidotu vienotu procesuālu

pieeju kultūras mantojuma digitalizācijas jomā, optimāli būtu veidot divus kompetenču centrus:

1. Digitalizācijas, digitālā satura pārvaldības un ilglaicīgās uzglabāšanas kompetenču centrs;

2. Satura jaunrades un izplatīšanas komptenču centrs.

Kompetenču centru atbildības jomas un funkciju sadalījums ir jāizvērtē, detalizēti analizējot visu

kultūras mantojuma digitalizācijas, uzglabāšanas, pārvaldības un izplatīšanas procesu, esošo

sistēmu, infrastruktūras un organizatorisko arhitektūru. Ņemot vēlā līdz šim veikto analīzi, ir

izstrādāts augsta līmeņa kompetenču centru funkciju iedalījums.

Digitalizācijas un ilglaicīgās uzglabāšanas kompetenču centru var veidot kā organizatorisku

vienību, kas centralizē atbildību par organizētu un mērķtiecīgu kultūras mantojuma digitalizāciju

un nodrošina digitālo objektu pārvaldību un objektu datņu mūžsaglabāšanu digitālo objektu datņu

glabātuvē, kā arī koordinē ar satura digitalizāciju, pārvaldību un uzglabāšanu saistītās aktivitātes.

Ņemot vērā jau esošās funkcijas, līdz šim veiktos projektus un uzkrāto pieredzi, šī kompetenču

centra vadība varētu tikt nodota LNB.

Satura jaunrades un izplatīšanas kompetenču centru var veidot kā organizatorisku vienību, kas

centralizē atbildību par digitalizētā kultūras mantojuma organizētu un mērķtiecīgu izplatīšanu

sabiedrībai. Šis kompetenču centrs saņem digitālo saturu no sadarbības iestādēm, kas veic kultūras

norišu fiksēšanu digitālā formā (satura jaunrade). Detalizētas satura jaunrades un izplatīšanas

kompetenču centra funkcijas skatīt Tabulā Nr. 4.2.

Ņemot vērā jau esošās funkcijas, līdz šim veiktos projektus un uzkrāto pieredzi, šī kompetenču

centra vadība varētu tikt nodota KISC.

Ir būtiski, lai izveidotie kompetenču centri nav tikai projeka īstenošanai veidota organizatorsiska

vienība, bet ir ilgtermiņā pastāvošas organizatoriskas vienības ar skaidri definētiem pienākumiem

un atbildību par konkrētu funkciju veikšanu. Kompetenču centru izveidošanai jānodrošina

atsevišķu funkciju un atbildības centralizēšana kultūras mantojuma digitalizēšanas, uzglabāšanas,

pārvaldības un izplatīšanas jomā, tā rezultātā tiks nodrošināta ciešāka kultūras iestāžu sadarbība

un novērsta funkciju dublēšanās.

78

4.1.4 Normatīvo aktu izmaiņas

Gan esošās situācijas apkopojuma un analīzes izvērtējuma, gan identificēto biznesa procesu

izmaiņu rezultātā ir redzams, ka kultūras mantojuma digitalizācijas procesa efektivizēšanai

nepieciešams veikt izmaiņas normatīvajos aktos, kas atbalstīs valsts un privātā sektora sadarbību

un kalpos par atbalstu digitalizācijas procesā, skaidri iezīmējot ar autortiesībām aizsargātā satura

izmantošanas iespējas un ierobežojumus. Detalizēta normatīvo aktu izvērtēšana un nepieciešamo

izmaiņa identificēšana tiks veikta Projekta īstenošanas gaitā. Papildus normatīvajiem aktiem būs

nepieciešams izstrādāt vienotas objektu digitalizēšanas un objektu aprakstīšanas (metadatu)

vadlīnijas.

79

4.2 Informācijas arhitektūras apraksts

Informācijas arhitektūra apraksta kultūras mantojuma satura digitalizācijas procesā iesaistītos informācijas resursus.

Attēls Nr. 3 Kultūras mantojuma digitalizācijas augsta līmeņa informācijas arhitektūra

80

Digitālais objekts

Digitālizācijas procesa pamatā ir digitālais objekts, kas sastāv no:

digitālā objekta datnēm (failiem), kas veido digitāli radītu objektu vai tiek radīts

satura digitalizācijas procesā, veidojot fiziskā objekta digitālu reprodukciju;

metadatiem jeb objekta apraksta, kas sniedz informāciju par digitālo objektu.

Digitālā objekta metadati tiek veidoti objektu aprakstīšanas sistēmā.

Objektu aprakstīšanas sistēma

Objektu aprakstīšanas sistēma nodrošina iespēju veikt digitālo objektu aprakstīšanu

atbilstoši vadlīnijām, kas nosaka vienotus objektu aprakstīšanas (metadatu) standartus.

Objektu aprakstīšanas sistēma var būt gan kāda jau iestādē esoša sistēma, kas ļauj veikt

objekta aprakstīšanu atbilstoši noteiktajiem standartiem, gan pilnīgi jauna, īpaši šim

nolūkam izstrādāta sistēma – tām iestādēm, kurām nav savas informācijas sistēmas vai

to esošās sistēmas nenodrošina nepieciešamo funkcionalitāti. Tāpat objektu

aprakstīšanas sistēmā jānodrošina iespēja veikt datu importu.

Katram digitālajam objektam vai nu objektu aprakstīšanas sistēmā, vai digitālo objektu

pārvaldības sistēmā jānodrošina unikāls objekta numurs, kas ir objekta unikāls

identifikators. Tas visa kultūras mantojuma satura digitalizēšanas procesa laikā

nodrošina katra digitalizētā objekta identificēšanu.

Digitālo objektu glabātuve

Digitālā objekta datne tiek glabāta digitālo objektu glabātuvē. Lai attīstītu normatīvajos

aktos iezīmētos virzienus saistībā ar pārvaldības procesu efektivizēšanu un kompetenču

principa ieviešanu (detalizētāk skatīt sadaļu 2.1. un 2.2. sadaļu), būtu vēlams visu digitālo

objektu datnes glabāt centralizēti un ievērojot vienotas vadlīnijas. Neatkarīgi no

glabāšanas veida, digitālo objektu glabātuvei ir jānodrošina digitālo objektu

mūžsaglabāšana un izgūšana (pēc pieprasījuma).


Digitālā objekta pilns apraksts (metadatu komplekts) pēc tā pilnīgas izveides objektu

aprakstīšanas sistēmā tiek nodots centralizētai glabāšanai digitālo objektu metadatu

pārvaldības sistēmā. Digitālo objektu metadatu pārvaldības sistēmā pieejams visu

digitālo objektu reģistrs un katra digitālā objekta pilns apraksts (metadatu komplekts),

atbilstoši OAIS etalonmodelī ietvertajiem principiem1, kopā ar informāciju par objektu

datņu un citu metadatu komplektu (piemēram, attēlošanai specifiskajiem metadatiem)

atrašanās vietu citās sistēmās (piemēram, piekļuves sistēmās) un datņu atrašanās vietu

digitālo objektu glabātuvē.

1 A Metadata Framework to Support the Preservation of Digital Objects http://www.oclc.org/research/projects/pmwg/pm_framework.pdf

81

Autortiesību uzskaites un pārvaldības sistēma

Autortiesību uzskaites un pārvaldības sistēmā tiek apkopota nepieciešamā autortiesību

un blakustiesību informācija par objektu, t.sk.:

autors;

autortiesību un/vai blakustiesību termiņš;

lietošanas nosacījumi;

maksājumu nosacījumi;

u.c.

Būtiski, lai abās iepriekš minētajās sistēmās tiktu izmantots identisks lauka „autors”

apzīmējums, jo tas nodrošina sistēmu savstarpēju sadarbību un informācijas atpazīšanu.

Tā nodrošināšanai tiek izmantots autorību reģistrs, kas ir daļa no digitālo objektu

pārvaldības sistēmas.


Digitālā satura izplatīšanas platforma ir vairāku sistēmu kopums, kuru kopējais uzdevums

ir nodrošināt vienotu Digitālo objektu pārvaldības sistēmā esošās informācijas nodošanu

satura izplatītājiem un gala lietotājiem ērtā un strukturētā veidā.

Satura izplatīšanas interneta vietnes

Digitālā satura izplatīšanas platforma sevī ietver vairākas gala lietotājam pieejamas

interneta vietnes. Nozīmīgākā no šīm vietnēm ir centrālā digitālo objektu meklēšanas un

piekļuves vietne, kas nodrošina visu atmiņas institūciju satura meklēšanu, atlasīšanu,

aplūkošanu un izmantošanu vienuviet. Vienlaikus pastāv atsevišķu iestāžu, projektu u.c.

interneta vietnes, kurās arī ir pieejams digitalizētais saturs.

Platformas koplietošanas funkcionalitātes

Digitālā satura izplatīšanas platformas nodrošināšanai tiek izmantotas vairākas

funkcionalitātes (moduļi), kas atbalsta un regulē satura izplatīšanu:

1. Digitālā satura tiesību pārvaldības (DRM) modulis

2. Augstas izšķirtspējas video datņu izplatīšanas modulis

3. Universālais satura piekļuves modulis

4. Satura un objektu pieejamības monitoringa modulis

Digitālā satura tiesību pārvaldības (DRM) modulis nodrošina digitālā formāta datņu

lietojumu un izplatīšanu saskaņā ar to lietojuma tiesībām.

Kad lietotājs vēlas izgūt datus no digitālo objektu pārvaldības sistēmas, modulis

pārbauda informāciju par:

izplatīšanas kanālu, lietotāju un tā tiesībām (digitālā satura izplatīšanas

platforma)

autortiesību un blakustiesību ierobežojumiem lietotāja pieprasītajam objektam,

kas pieejami - autortiesību uzskaites un pārvaldības sistēmā

8

82

Analizējot iepriekš minēto informāciju, modulis nosaka lietotājam pieejamo objektu:

apjomu – vai un kādi materiāli ir pieejami;

izmantošanas ilgumu – cik ilgi materiāli ir pieejami;

izmantošanas iespējas – kādos veidos/ kādam nolūkam (piem., izglītības,

komerciāliem nolūkiem) materiālus atļauts izmantot;

papildu nosacījumus (piem., maksa par materiāla izmantošanas tiesībām).

Augstas izšķirtspējas video datņu izplatīšanas modulis nodrošina video satura

atspoguļošanu atbilstoši lietotāja tiesībām, gan vienotajā satura izplatīšanas portālā, gan

reģionu kultūras centros un kinoteātros (vairāk par šo funkcionalitāti skatīt sadaļā 4.3.

Programmatūras arhitektūra).

Universālais satura piekļuves modulis nodrošina iespēju aplūkot digitālo objektu

saskaņā ar DRM moduļa sniegto informāciju par objekta piekļuves nosacījumiem

vienkāršā skatījumā centrālajā digitālā kultūras mantojuma meklēšanas un piekļuves

vietnē kā arī citās vietnēs, kurās tas iegults, gadījumos, ja nav nepieciešama objekta

bagātīga attēlošana (piemēram, attēlojot grāmatas PDF datni, nevis aizvedot lietotāju uz

grāmatas lasīšanas funkcionalitāti sistēmā gramatas.lndb.lv).

Satura un objektu pieejamības monitoringa modulis nodrošina iespēju operatīvi

atjaunot informāciju par digitalizēto objektu fizisko pieejamību bibliotēkās, muzejos un

arhīvos, kā arī elektronisko pieejamību gadījumos, kad digitālā satura izplatīšanas

platformā ir pieejami tikai metadati par digitalizēto objektu.

9

Sadarbība ar iesaistītajām sistēmām

Digitālā satura izplatīšanas platformā par katru objektu tiek norādīta tā pieejamība citās

informatīvajās sistēmās kā arī objekta fiziskā pieejamība. Tas ir īpaši svarīgi ar

autortiesībām aizsargātajam saturam, kam publiski nav pieejams digitalizētais objekts. Šī

informācija tiek izgūta un aktualizēta no sistēmām, kurās tā tiek uzturēta un atjaunota,

piemēram, bibliotēku sistēmas ALISE un ALEPH, DOM, NMKK, VVAIS u.c.

83

4.3 Programmatūras arhitektūras apraksts

Digitalizācijas procesa arhitektūrā tiek apskatīta visa digitalizācijas procesa programmatūra sākot

no satura digitalizācijas, beidzot ar digitalizētā satura tālāknodošanu gala patērētājam.

4.3.1 Vispārējs skaidrojums

Programmatūras arhitektūras risinājums, līdzīgi kā visas šī dokumentā arhitektūras, tiek apskatīts

satura digitalizācijas procesa galveno posmu griezumā, kur katrā ir nepieciešamas viena vai

vairākas sistēmas procesa nodrošināšanai, kā arī moduļi vai rīki atsevišķu funkciju nodrošināšanai.

Programmatūras arhitektūrā atsevišķi aplūkotie procesa posmi:

1. Satura digitalizācija;

2. Digitālā satura uzglabāšana;

3. Digitālā satura pieejamības nodrošināšana un izplatīšana.

No programmatūras viedokļa arhitektūra tiek veidota, ievērojot šādus pamatprincipus:

Nepieciešamo funkcionalitāšu nodrošināšanai pēc iespējas izmantot esošās sistēmas;

Dažādās sistēmās izmantot vienotus rīkus vienādu funkciju nodrošināšanai;

Vienkāršot datu ievadīšanu un atkārtotu informācijas izmantošanu;

Izstrādāt modulāru un robustu arhitektūru ar augstu veiktspēju;

Radīt iekšējam un ārējam lietotājam pieejamu, ērtu un draudzīgu vizuālo saskarni;

Nodrošināt elastīgu un operatīvu izmaiņu ieviešanu;

Nodrošināt augstas pakāpes informācijas aizsardzību;

Iestrādāt daudzveidīgas satura meklēšanas iespējas.

Attēlā Nr. 4 ir attēlota augsta līmeņa programmatūras arhitektūra, kurā ir izdalītas 10 sistēmas.

Katras sistēmas funkcijas, parametri un citi būtiski aspekti ir plašāk aprakstīti turpmākajās

apakšnodaļās.

84

Attēls Nr. 4 Kultūras mantojuma digitalizācijas augsta līmeņa programmatūras arhitektūra

85

Attēlā Nr. 4 redzamajām sistēmām ir novērtēta esošā bāze sistēmas izstrādei, kas iedalīta šādos

līmeņos:

1. Esoša sistēma (nelieli uzlabojumi) – sistēmas, kuras šobrīd nodrošina nepieciešamās

funkcijas. Projekta gaitā šajās sistēmās var tikt veikti nelieli uzlabojumi, bet būtiskas

izmaiņas netiek plānotas.

2. Esoša sistēma, kas jāattīsta – pastāv jau esošas sistēmas, kas nodrošina nepieciešamās

funkcijas, bet tas nenotiek vienotā/ integrētā veidā vai iztrūkst kāda no nepieciešamajām

funkcionalitātēm. Šajās sistēmās plānotas izmaiņas vai plānots izstrādāt jaunas

funkcionalitātes.

3. Projektā izstrādājama sistēma – sistēmas, kas šobrīd praktiski nepastāv, un to izstrāde ir

paredzēta Projekta ietvaros. Ne vienmēr sistēmu būs nepieciešams istrādāt pilnībā no

jauna, tās pamatā var ņemt vienu vai vairākas esošas sistēmas un izstrādāt sistēmu, kas

atbilst koncepcijā ierosinātajam redzējumam.

Papildus digitalizācijas procesa posmiem, ir izdalītas atsevišķas sadaļas, kas ir:

Digitālā satura saņēmēji – lietotāji, kas, izmantojot sistēmu interneta lietotājsaskarnes var

iepazīties ar digitalizēto saturu. Lietotājiem var būt dažāda veida piekļuves iespējas, kas

ierobežotas satura veidiem, lietošanas veidiem u.c.

Ārējās sistēmas – informācijas sistēmas, kas iegūst vai nodod digitalizēto saturu

digitalizācijas procesā iesaistītajām sistēmām, izmantojot API saskarnes.

4.3.2 Detalizēts sistēmu apskats

Attēlā Nr. 4 attēlotajā shēmā ir identificētas atsivišķas sistēmas, kas nodrošina kultūras mantojuma

digitalizāciju, uzglabāšanu un izplatīšanu. Katrai sistēmai ir pievienots numurs, kas norāda uz šajā

dokumenta sadaļā ietverto sistēmas paskaidrojumu un funkciju izklāstu.

zācija

Satura digitalizācijas funkcionalitātes dažādās sistēmās

Līdz šim vairākās iestādēs ir veikta satura digitalizēšana, tāpēc katrā no tām jau ir

pieejama programmatūra satura digitalizācijai. Katram satura veidam var būt dažādas

metodes un lietojumprogrammas objektu digitalizācijai un digitālā objekta datnes

izveidošanai. Šīs lietojumprogrammas ir neatņemama digitalizācijas procesa

komponentes, un tās jānodrošina veicot satura digitalizāciju, bet šīs sadaļas ietvaros tā

netiek uzskatīta par digitalizācijas sistēmas sastāvdaļu, jo to nodrošina neatkarīgas

lietojumprogrammas.

1

86

Šīs sadaļas ietvaros ar satura digitalizāciju tiek saprasta šādu funkcionalitāšu

nodrošināšana:

1. Augšupielādēt digitalizēto objektu datnes;

2. Piešķirt objektam unikālu objekta numuru;

3. Standartizētā veidā ievadīt digitalizētā faila aprakstu, jeb metadatus.

4. Nodrošināt lietotnē pievienotās digitālā objekta datnes un metadatu primāro

kvalitātes kontroli, kas pārbauda datnes un pievienoto metadatu atbilstību

vadlīnijām.

5. Nodrošināt lietotājam ērtā veidā pieejamas un viegli saprotamas pamācības,

vadlīnijas vai e-apmācības katra digitalizācijas procesa veikšanai.

6. Nodrošināt digitalizētā satura kvalitatātes kontroles procesu un efektīvu

apstiprināšanas procedūru.

7. Nodot augšupielādētās digitālo objektu datnes un metadatus Digitālo objektu

pārvaldības sistēmai. Ja esošajā sistēmā ir iestrādāta datņu nodošana Digitālo

objektu uzglabāšanas un pārvaldības sistēmai, tad var izvērtēt iespēju šādu

sistēmu saglabāt.

8. Nodrošināt iespēju lietotājam pārlūkot un lejupielādēt paša ievadītās datnes

un veikt labojumus tajās.

Satura digitalizācija ir veikta vairākās iestāžu sistēmās, kurās ir iestrādātas

funkcionalitātes un lietotājsaskarnes digitālo objektu augšupielādēšanai un

aprakstīšanai. Atsevišķās sistēmās šīs funkcijas var būt daļēji iestrādātas. Sistēmu

saraksts:

Vienotā valsts arhīvu informācijas sistēma (VVAIS);

Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga sistēma (NMKK);

Digitālo objektu pārvaldības sistēma DOM (LNDB pamata sistēma);

Bibliotēku sistēmas ALISE un ALEPH (daļēja funkcionalitāte).

Projekta ietvaros jānodrošina visu minēto funkcionalitāšu nodrošināšana esošajās

sistēmās, kā arī, izstrādājot jaunas digitalizācijas sistēmas, piemēram, VKPAI, tajās ir

jāiestrādā minētās funkcionalitātes.

Projektā tiks īstenota atsevišķa trešo pušu digitālā satura saņemšanas un pārvaldības

sistēma (skatīt sistēmu Nr.10), kas nodrošinās arī satura digitalizācijas funkciju, un to

varēs ērti izmantot iestādes, kurās digitalizējamais saturs nav izteikti liels vai kurās nav

87

nepieciešams izstrādāt satura digitalizācijas funkcionalitāti kādai no esošajām

sistēmām.

Digitālo objektu uzglabāšanas sistēmas

Serveru un datu uzglabāšanas pārvaldības sistēmas KISC un LNB, kas nodrošina

digitalizēto datņu saglabāšanu, datu drošību, datu integritrāti un pastāvīgu piekļuvi

visām saistītajām sistēmām.


Sistēma pārvalda visu digitalizēto objektu uzskaiti, veidojot digitālo objektu uzskaites

reģistru, metadatu saglabāšanu un pārvaldību, kas nozīmē, ka visu digitalizēto objektu

metadatiem ir jābūt aprakstītiem pēc vienotiem standartiem, lai datu apmaiņa starp

dažādām sistēmām notiktu ātri un efektīvi.

Viena no būtiskajām sistēmas funkcijām ir digitalizēto objektu datņu pārveidošana un

specifisku datņu ģenerēšana, lai nodrošinātu to atbilstību digitālā satura izplatīšanas

platformas vietņu prasībām.

Sistēma būtībā nodrošina efektīvu datu uzskaiti in apmaiņu starp šīm sistēmām:

1. Satura digitalizācijas sistēmas;

2. Digitālo objektu uzglabāšanas sistēmas;

3. Autortiesību pārvaldības sistēma;

4. Digitālā satura izplatīšanas platforma.

Sistēma sevī ietver šādas funkcionalitātes:

Digitalizēto objektu uzskaite (reģistrs), kas nodrošina, ka katram digitalizētajam

objektam ir unikāls numurs.

Digitalizēto objektu metadatu centralizēta uzglabāšana, kas nodrošina

metadatu saņemšanu no citām sistēmām un uzglabāšanu atbilstoši vadlīnijām.

Sistēmā pieejamo informāciju var iedalīt šādās grupās:

o Datņu digitalizācijas procesa būtiskā informācija (kad, kas un kur veica

digitalizāciju);

o Digitalizācijas procesā pievienotie metadati;

o Datnes uzglabāšanas pamatinformācija datnes iegūšanai no serveriem;

o Digitālo objektu autortiesību informācija un noteiktie ierobežojumi;

88

o Digitālo objektu izmantošanas intensitātes pamatinformācija

(izmantošanas biežums, kanāli u.c.).

Liela apjoma datu apstrāde un apmaiņas organizēšana starp dažādām

iesaistītajām sistēmām, kas sevī ietver datu saņemšanu no serveriem,

autortiesību pārbaudi un datu nodošanu satura izplatīšanas platformai,

atbilstoši autortiesībām.

Digitalizēto objektu datņu un metadatu automātiska pārveidošana formātā,

kāds nepieciešams digitālā satura izplatīšanas portāla vajadzībām.

LNDB projekta ietvaros1 ir izstrādāta Digitālo objektu pārvaldības sistēma (DOM), kuras

uzdevums ir nodrošināt iespēju jebkurai Latvijas atmiņas institūcijai (bibliotēkai,

muzejam, arhīvam) pievienot savus digitālos objektus Digitālajai bibliotēkai. Šī sistēma

var kalpot par pamatu vienotas sistēmas izstrādei.

4

Autortiesību pārvaldības sistēma

Nodrošina informāciju par ar autortiesībām aizsargātā satura lietošanas tiesībām un tā

patēriņu autoratlīdzības norēķinu veikšanai.

Sistēma sevī ietver šādas funkcionalitātes:

Autorību servisu (reģistru) uzturēšana, tā mērķis ir nodrošināt unificētu

personu, organizāciju, vietu un citu kontrolētu vērtību apraksta formu

izmantošanu digitālo objektu autortiesību aprakstīšanai dažādās sistēmās.

Digitalizēto objektu autortiesību uzskaite tādā detalizācijā, kas nodrošina ar

autortiesībām aizsargātā satura izplatīšanu digitālā satura izplatīšanas

platformā.

Datu apmaiņa vai saņemšana no mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma

organizācijām (MTKPO) par digitālo objektu autoru pārstāvniecības

organizācijām un lietošanas nosacījumiem, kā arī datu apmaiņa ar bāreņdarbu

reģistru, ARROW sistēmu un citām tiesību informācijas sistēmām.

Informācijas nodošana par autortiesībām Digitālo objektu pārvaldības sistēmai,

lai pilnībā tiktu ievērotas piekļuve saturam atbilstoši Autortiesību likumam un

ar tiesību īpašniekiem noslēgtajiem līgumiem.

Informācijas apkopošana par ar autortiesībām aizsargātā satura izmantošanu

Digitālā satura izplatīšanas platformā un autoratlīdzības lieluma aprēķins.

1 Vairāk detaļas šī dokumenta 2.2.2 nodaļā 2.1. īstenotais projekts.

89

Maksājumu nodrošināšana MTKPO un individuāliem tiesību īpašniekiem par

satura izplatīšanu, t.sk. publisko patipinājumu un e-grāmatu izsniegšanu.

Sistēmai ir nepieciešams nodrošināt API datu apmaiņu ar MTKPO un citām tiesību

informācijas sistēmām. Ja šīs sistēmas neatbalsta un neplāno veidot automatizētu datu

apmaiņu ar Autortiesību pārvaldības sistēmu, tad API nav nepieciešams un datu

apmaiņa ir jāorganizē citā veidā.

5


Digitālā satura izplatīšanas platforma ir vairāku savstarpēji loģiski saistītu sistēmu

kopums, kas nodrošina organizētu un pēc iespējas plašāku digitalizētā satura

izplatīšanu gala lietotājam pēc iespējas draudzīgā veidā.

Platformā ir vairākas sistēmas, kuras ir pieejamas plašam lietotāju skaitam izmantojot

interneta (tīmekļa) lietotāja saskarni vai izmantojot lietojumprogrammas saskarni

(API). Visu šo sistēmu vienāda veida funkcionalitāšu nodrošināšanai pēc iespējas tiek

izmantotas vienotas lietojumprogrammas.

Viens no svarīgākajiem platformas uzdevumiem ir vienotā un organizētā veidā nodot

datus Eiropas digitālajai bibliotēkai EUROPEANA.

Būtiska platformas komponente ir datu atkalizmantošanas API, kas, izmantojot

platformas koplietošanas funkcionalitātes lietotāju autorizācijai un digitālā satura

tiesību pārvaldībai, nodrošina datu nodošanu trešajām personām, kas tos var izmantot

savu pakalpojumu sniegšanai vai produktu izstrādei. Ir jāizskata iespēja šo e-

pakalpojumu izstrādāt vienlaikus ar citos projektos plānotajiem iestāžu datu

atkalizmantošanas risinājumiem. Jāizskata arī iespēja šo e-pakalpojumu veidot kā

maksas pakalpojumu.

Katras Digitālā satura izplatīšanas platformas komponentes plašāks apraksts ir pieejams

turpmākajos punktos.

6

Vienotais digitālā satura izplatīšanas portāls

Vienota interneta vietne, kurā ir publiski iespējams iepazīties ar pēc iespējas plašāku

Latvijas bibliotēku, arhīvu un muzeju digitalizēto kultūrvēsturisko mantojumu.

Lietotājam ir nodrošināta iespēja iepazīties ar digitalizētā ar autortiesībām neaizsargātā

satura metadatiem un digitālajiem objektiem. Ar autortiesībām aizsargātajam saturam

ir nodrošināta iespēja iepazīties ar metadatiem, bet pašus objektus var aplūkot saskaņā

ar Autortiesību likumā noteiktajiem ierobežojumiem, vai samaksājot par tiesībām

izmantot objektu, vai iegūstot informāciju par to, kur ar šo objektu var iepazīties vai nu

digitālajā vidē, vai dabā.

Sistēma ietver šādas funkcionalitātes:

Visaptveroša satura meklēšana un filtrēšana pēc dažādiem parametriem;

Digitālā satura aplūkošana vai atskaņošana;

Lietotāja digitālo kolekciju veidošana;

90

Failu lejupielāde;

Sasaiste ar citām satura izplatīšanas vietnēm (norādes, saites, pieejamība u.c.);

Koplietošanas funkcionalitātes (autorizēšanās, maksājumu veikšana, satura

tiesību pārvaldība, lietotāju statistika).

Līdz šim ir izstrādātas vairākas interneta vietnes, kurās ir iespējama meklēšana vairākās

sistēmās vai vairāku iestāžu un sistēmu satura atspoguļošana vienkopus:

Kultūras informācijas meklētājs www.monta.lv

Latvijas Nacionālā Digitālā bibliotēka www.lndb.lv

Šobrīd neviena no esošajām sistēmām nenodrošina vienotu satura meklēšanu un

atspoguļošanu par visu bibliotēku, muzeju un arhīvu digitalizēto saturu, tāpēc ir

nepieciešams radīt jaunu, vai attīstīt kādu no esošajām sistēmām pilnveidot tās, lai tiktu

nodrošinātas visas nepieciešamās funkcionalitātes.

7

Platformas koplietošanas funkcionalitātes

Lai nodrošinātu Digitālā satura izplatīšanas platformas optimālu un efektīvu darbību, ir

nepieciešams atsevišķu sistēmu vienādas funkcionalitātes nodrošināt centralizēti vai ar

vienotām lietojumprogrammām. Tādā veidā ir iespējams optimizēt gan uzturēšanas

izmaksas, gan samazināt sistēmu darbspējas riskus.

Koplietošanas funkcionalitātes var iedalīt divās grupās, jo daļu no funkcionalitātēm var

nodrošināt ar valstiski vienotiem koplietošanas risinājumiem, bet daļa no

funkcionalitātēm ir specifiskas un nepieciešamas tikai platformai.

Platformai nepieciešamās vienotās funkcionalitātes, kuras var nodrošināt ar valstiski

vienotiem koplietošanas risinājumiem:

Lietotāju autentifikācija un autorizācija ir jānodrošina centralizēti visām

platformas sistēmām, un efektīvi ir izmantot valstiski centralizēto risinājumu,

ko piedāvā latvija.lv vai e-paraksts.

Maksājumu veikšana ir nepieciešama visās sistēmās, kur lietotājiem ir

iespējams veikt maksājumus par darba izmantošanas tiesībām vai saņemtajiem

maksas pakalpojumiem. Šīs funkcionalitātes nodrošināšanai varēs izmantot

valstisko koplietošanas pakalpojumu maksājumu apstrādes un samaksas

kontroles veikšanai.

Mašīntulkošana ir valstiski centralizēts risinājums mājaslapu satura tulkošanai

uz angļu un krievu valodā, kas ir nepieciešams arī platformas vietnēm.

91

Datu atkalizmantošana un licencēšana ir platformas nepieciešama

fuknkcionalitāte, kuras nodrošināšanai iespējams varēs izmantot valstisko

risinājumu vienotas datu telpas izveidošanai, kas sevī ietver datu integrācijas

servisu, datu izmantošanas licencēšanas servisu u.c.

Platformai nepieciešamās specifiskās lietojumprogrammas vai koplietošanas moduļi:

Digitālā satura tiesību pārvaldība (DRM) tiek izmantota visās sistēmās, kas

nodod digitālo saturu trešajām pusēm gan caur interneta (tīmekļa) lietotāja

saskarni, gan API saskarni. DRM lietošana nodrošina gan korektu piekļuves

tiesību nodrošināšanu saskaņā ar autortiesību likumdošanu un ar tiesību

īpašniekiem noslēgtajiem līgumiem, gan maksājumu par darbu izmantošanu

tiesību īpašniekiem aprēķināšanu.

Augstas izšķirtspējas video datņu izplatīšana – digitālo materiālu tiesību

pārvaldības un satura aizsardzības lietojumprogramma Adobe Access Pro, kas

nodrošina augstvērtīgu audiovizuālā satura izplatīšanu. Lietojumprogramma

garantē satura īpašniekam iespēju piekļūt audiovizuālajai datnei un to

demonstrēt noteiktu (ierobežotu) reižu skaitu. Šis risinājums nodrošina iespēju

vienotajā digitālā satura izplatīšanas vietnē demonstrēt augstas izšķirtspējas

video failus, kā arī nodot tos kinoteātriem, kino centriem un kultūras namiem

publiskai demonstrēšanai saskaņā ar autortiesību statusu un ar tiesību

īpašniekiem noslēgtajiem līgumiem.

Digitālo objektu pieejamības monitoringa funkcionalitāte veic regulāru datu

apmaiņu starp bibliotēku, muzeju un arhīvu u.c. sistēmām par digitāto objektu

un to fizisko priekšmetu pieejamību. Funkcionalitāte nodrošina satura

izplatīšanas vietņu apmeklētājiem tiešsaistes informāciju par to, kur fiziski ir

pieejami digitalizētie objekti, piemēram, bibliotēkā grāmatu pieejamība

plauktā vai muzejā priekšmeta pieejamība ekspozīcijā. Vienlaikus tiek

nodrošināta informācija par digitālo objektu pieejamību citos resursos, ja

digitalizētais saturs sastāv tikai no metadatiem (tam nav pievienots digitālais

objekts).

8

Citas satura izplatīšanas vietnes

Vēsturiski ir izstrādātas 22 interneta vietnes, kurās ir pieejams digitalizētais kultūras

mantojums. Interneta vietnes ir izstrādātas atsevišķām iestādēm vai atsevišķu projektu

ietvaros.

92

2015.gadā pastāvošās interneta vietnes (ieskaitot vietnes, kuras tiks atklātas

2015.gadā), kurās ir pieejams digitalizētais kultūras mantojums.

1. Kultūras informācijas meklētājs Monta, www.monta.lv

2. Latvijas bibliotēku portāls www.biblioteka.lv ar atsevišķu pieeju 28 bibliotēkām

3. Valsts nozīmes bibliotēku elektroniskais kopkatalogs (ALEPH), lira.lanet.lv

4. Latvijas digitālā kultūras karte, www.kulturaskarte.lv

5. Latvijas filmas bibliotēkās, www.filmas.lv

6. Latvijas Nacionālā Digitālā bibliotēka, satura meklētājs, www.lndb.lv

7. LNB digitalizētās grāmatas, gramatas.lndb.lv

8. LNB digitalizētās kartes, kartes.lnb.lv

9. LNB digitalizētā periodika, www.periodika.lv

10. LNB digitalizētie skaņu ieraksti, audio.lndb.lv

11. LNB interneta vietņu arhīvs, webarhivs.lndb.lv

12. LNB kolekcija Dziesmu svētki, dziesmusvetki.lndb.lv

13. LNB projekts Lasāmkoks, www.lasamkoks.lv

14. LNB projekts Zudusī Latvija, www.zudusilatvija.lv

15. Zinātnisko publikāciju repozitorijs Academia, academia.lndb.lv

16. Digitializēto video un audio ierakstu portāls, www.diva.lv

17. LVVA projekts Raduraksti, www.lvva-raduraksti.lv

18. Nacionālā muzeju krājuma kopkatalogs, www.nmkk.lv

19. Pārrobežu E-arhīvs, www.earchive-estlatrus.eu

20. Vienotais valsts arhīvu informācijas sistēma, www.arhivi.gov.lv

21. Trešo pušu satura saņemšanas un pārvaldības vietne (nav publiska)

22. Digitālā bibliotēka EUROPEANA, www.europeana.eu

Īpaši jāizceļ trešo pušu satura saņemšanas un pārvaldības vietne, kas ir nedaudz

atšķirīga, jo pilda ne tikai satura izplatīšanas funkciju, bet arī satura nodošanu

(augšupielādi). Tā nodrošina sadarbības iestādēm iespēju caur tīmekļa lietotāja

saskarni pievienot vienotajam digitālā satura izplatīšanas portālam savu digitāli radīto

saturu, kā arī turpmāk pārvaldīt to. Primāri risinājums paredzēts iestādēm, kurām

pašām nav ieviestas apjomīgas sistēmas, kurās pārvaldīt digitalizēto saturu, piemēram

LNKC, privātie muzeji, izdevēji, mediji, organizācijas kurām jāpilda Obligātā eksempāra

likuma nosacījumi u.c. Šī vietne pēc būtības uztverama kā satura digitalizācijas

funkcionalitāte, bet tā ir iekļauta digitālā satura izplatīšanas platformā, jo tā caur

interneta lietotāja saskarni nodrošina satura pieejamību sadarbības iestādēm, kā arī


http://www.biblioteka.lv/

http://www.kulturaskarte.lv/


http://www.arhivi.gov.lv/

93

izmanto platformas koplietošanas funkcionalitātes lietotāju autorizācijai un

autentifikācijai. Šobrīd DOM sistēma jau nodrošina šo funkcionalitāti, kā arī piedāvā

īpašu saskarni sadarbībai grāmatu un periodisko izdevumu izdevējiem, un projekta

ietvaros šī funkcionalitāte būtu jāatīsta sadarbībai ar citām satura partneru grupām.

Izstrādājot Vienoto digitālā satura izplatīšanas portālu, visas uzskaitītās digitālā satura

izplatīšanas vietnes varētu tikt pielāgotas, lai iekļautos kopējā satura izplatīšanas

platformā. Katras vietnes attīstīšana jāizvērtē individuāli, ņemot vērā lietotāja ērtības,

ekonomiskā pamatojuma un tehisko risinājumu kritērijus, kā arī iepriekšējā periodā

īstenoto ERAF projektu saistību izpildi.

Iespējamie attīstības scenāriji:

1) Satura iekļaušana vienotajā portālā – vietne pārtrauc savu darbību, un viss

saturs tiek integrēts vienotajā satura izplatīšanas portālā.

2) Vietnes kā atsevišķas sadaļas integrācija vienotajā portālā – vietne pārtrauc

savu darbību kā atsevišķa vietne, bet kļūst par atsevišķu sadaļu vienotajā

portālā.

3) Funkciju integrācija – vietne turpina darboties patstāvīgi, bet izmanto vienotās

platformas funkcionalitātes vai lietojumprogrammas.

4) Satura uzglabāšanas integrācija – vietne turpina darboties patstāvīgi, bet

sistēma nodod saturu centralizētai uzglabāšanai un pārvaldībai.

5) Neatkarīga vietne – vietne turpina darboties patstāvīgi.

94

4.4 Tehniskās arhitektūras apraksts

Kultūras mantojuma digitalizēšanas, uzglabāšanas un izplatīšanas tehniskā arhitektūra tiks veidota, izmantojot esošos datu centrus, kuriem Projektā tiks

palielināts datu masīvs. Augsta līmeņa Projekta tehnisko arhitektūru skatīt Attēlā Nr 5.

Attēls Nr. 5 Kultūras mantojuma digitalizācijas augsta līmeņa tehniskā arhitektūra

95

Attēlā Nr. 5 identificēto infrastruktūras vienību paskaidrojums:

zācija

Satura digitalizācijas funkcionalitātes citās sistēmās

Praktiskā satura digitalizācija notiek dažādās ārējās informācijas sistēmās, kurās ir tam

speciāli izveidota funkcionalitāte. Satura digitalizācija visās šajās sistēmās tiek veikta

pēc vienotiem standartiem, tāpēc arī datu nodošana notiek standartizētā veidā.

Datu sagatavošana un pārbaude

Organizētai un standartizētai datu nodošanai uz Digitālo objektu datņu glabātuvēm ir

nepieciešama satura pārbaude, kuras veikšana notiek uz atsevišķas augstas darbspējas

darba stacijas. Darba stacija saņem datus no ārējām sistēmām, nodrošina īslaicīgu datu

uzglabāšanu, tās operators pārbauda datus un nodod tos datu glabātuvēm. Katras

saņemtās datnes kopija tiek nodota digitālo objektu datņu aktīvajai glabātuvei, un

viena digitālo objektu datņu ilglaicīgajai glabātuvei.

Digitālo objektu datņu aktīvā glabātuve

Visu digitalizātā satura digitālo objektu datnes tiek glabātas vienā vai vairākos datu

centros, kas tiek pārvaldīti centralizēti un ir aprīkoti ar augstas veiktspējas un augstas

pieejamības datu glabātuvēm.

4

Digitālo objektu datņu ilglaicīgā glabātuve

Visu digitalizētā satura digitālo objektu datņu kopijas tiek uzglabātas ilglaicīgajā

glabāšanā uz magnētiskajām lentām. Aktīvās datu glabātuves bojājumu gadījumā dati

tiek restaurēti digitālo objektu datņu aktīvajā glabātuvē.

5

SAN infrastruktūra

Komunikācijas nodrošināšanai starp digitālo objektu datņu aktīvo glabātuvi un satura

pārvaldības un izplatīšanas infrastruktūru, ir nepieciešamsa SAN infrastruktūra.

6

Virtualizācijas platforma

Virtuālo serveru risinājums nodrošina augstu pieejamību digitālā satura pārvaldības un

izplatīšanas sistēmām. Uz tā tiek darbināta digitālo objektu pārvaldības sistēma,

autortiesību pārvaldības sistēma un digitālā satura izplatīšanas platforma.

7

Straumēšanas serviss

Lai apkalpotu daudz digitālā satura izplatīšanas platformas lietotājus, ir nepieciešams

nodrošināt straumēšanas servisu.

8

Datu plūsmu pārveidotājs

Lai nodrošinātu digitālo objektu kvalitātes pielāgošanu lietotāju vajadzībām reālā laikā,

ir nepieciešams augstas veiktspējas datu plūsmas pārveidotājs.

Ārējie lietotāji

Komunikācija ar ārējiem lietotājiem notiek caur ugunsmūri, izmantojot gan tīmekļa

lietotāju saskarnes, gan API lietotāju saskarnes.

1

96

5 ĪSTENOŠANAS PLĀNS

Projekta īstenošana tiks veikta 2 kārtās. Otrā kārta papildina iepriekšējā kārtā paveiktās aktivitātes, un sadala aktivitāšu loģisku secību laikā:

1.kārta ietver stratēģiski svarīgu dokumentu izstrādi par kompetenču centru izveidi, ilgtermiņa digitalizācijas plāna izstrādi, detalizētu biznesa un

tehnisko arhitektūru izstrādi, normatīvo regulējumu izstrādi, vadlīniju un specifisko darbības plānu izstrādi, kā arī sistēmu izstrādes un infrastruktūras

iegādes tehnisko specifikāciju izstrādi. Pēc infrastruktūras, sistēmu un kompetenču centru arhitektūru un specifikāciju izstrādes šajā kārtā tiks

izstrādātas, papildinātas un integrētas sistēmas, tiks iegādāta digitalizācijas infrastruktūra, kā arī kultūras centriem tiks iegādāta video satura

izplatīšanas infrastruktūra. Tiks uzsākts darbs pie autortiesību pārvaldības sistēmas izstrādes un pie digitālā satura izplatīšanas platformas izstrādes.

Šajā kārtā tiks uzsākta arī satura digitalizācija, norišu fiksēšana un digitāli dzimušā satura saņemšana, kas turpināsies arī nākamajā kārtā.

2.kārta ietver vairākas aktivitātes, kas ir loģisks turpinājums 1.kārtā iesāktajām aktivitātēm. Šajā kārtā tiks pabeigta autortiesību pārvaldības sistēmas

un digitālā satura izplatīšanas platformas izstrāde, vienlaikus tiks pabeigta arī DOM satura pārvaldības funkcionalitātes uzlabošana. Tiks turpināta

1.kārtā aizsāktā kultūras mantojuma digitalizācija, aktuālo norišu fiksēšana un digitāli dzimušā satura saņemšana, kā arī tiks papildināts datu masīvs.

Projekta kārtas pēc būtības ir secīgas, bet, lai efektīvi īstenotu Projektu, praktiski Projekta kārtas var notikt paralēli, proti, beidzoties vienai kārtai var paralēli

tikt uzsākta nākamā.

Tabula Nr. 5.1. Projekta īstenošanas plāns

# Uzdevums/ aktivitāte

Apraksts Rezultāts Atbildīgais, dalībnieki

Termiņi Indikatīvās izmaksas (EUR)

Piezīmes

I Kārta

1 Izstrādāt kompetenču centru arhitektūru un normatīvo regulējumu

Aktivitātes ietvaros tiks veikta procesu analīze digitalizācijas jomā un izvērtēta kompetenču centru izveide kultūras mantojuma digitalizācijas, saglabāšanas, pārvaldības un izplatīšanas jomā. Izvēlētais variants tiks ieviests un nostiprināts ar

Noteikti kompetenču centri, kuru funkcijas, pienākumi un atbildība nostiprināta normatīvajos aktos.

LNB 2016 200 000

97




Piezīmes

starpiestāžu līgumiem un kompetenču centru funkcijas, pienākumi un atbildība nostiprināta normatīvajos aktos.

2 Digitalizācijas procesa pilnveidošana un standartizēšana

Aktivitātes ietvaros tiks izstrādāta vienota pieeja kultūras mantojuma digitalizācijai. Tāpat tiks sakārtoti un standartizēti procesi, kā arī pilnveidotas esošās sistēmas un izveidota jauna VKPAI sistēma.

Izstrādāta kultūras mantojuma stratēģija un digitalizācijas ilgtermiņa plāns, atjaunotas vai izstrādātas no jauna visu satura veidu digitalizācijas un metadatu aprakstīšanas vadlīnijas, veikta esošo sistēmu DOM, VVAIS, NMKK, ALISE, ALEPH digitalizācijas funkcionalitātes pielāgošana un izstrādāta VKPAI C satura digitalizācijas sistēma.

LNB, KISC, VKPAI

2017 860 000

3 Digitālā satura pārvaldīšana un uzglabāšana 1.kārta

Aktivitātes ietvaros tiks izstrādātas digitālā satura un datņu pārvaldības arhitektūras un uzsākta iesaistīto sistēmu pilnveidošana, nodrošinot digitalizācijā iesaistīto sistēmu integritāti. Tāpat tiks uzsākta datu masīva papildināšana un digitalizētā satura datņu migrācija. Veikta digitalizētā satura metadatu atbilstības nodrošināšanas 1.kārta. Tiks uzsākta DOM satura pārvaldības funkcionalitāšu uzlabošana.

Izstrādāta vienota satura un datņu uzglabāšanas arhitektūra un veikta sistēmu pilnveidošanas 1.kārta, papildināts datu masīvs un veikta nepieciešamo datu migrācija. Veikta DOM satura pārvaldības funkcionalitāšu uzlabošanas 1.kārta.

KISC,LNB 2017 510 000

4 Izstrādāt digitālā satura izplatīšanas platformu 1.kārta

Aktivitātes ietvaros tiks iepirktas konsultācijas un veikti pētījumi digitālā satura izplatīšanas platformas attīstības izpētei. Tiks uzsākta digitālā satura izplatīšanas platformas izstrāde, kas sevī ietver šādas būtiskās komponentes: 1) Vienots satura izplatīšanas portāls; 2) Citas saistītas satura izplatīšanas vietnes; 3) Trešo pušu satura saņemšanas un

Izstrādāta platformas arhitektūra un attīstības plāns. Veikti 1.kārtas izstrādes darbi, kuru rezultātā nodrošināta digitalizētā satura vienota pieejamība no gala lietotāja skatu punkta, kā arī nodrošināta tā ērta meklēšana, filtrēšana un aplūkošana. Tiek nodrošināta augstas

KISC 2018 550 000

98




Piezīmes

pārvaldības vietne; 4) Satura atkalizmantošanas risinājums; 5) Platformas koplietošanas funkcionalitātes, t.sk. valstiski vienotie risinājumi. Tiks uzsākti sabiedrības informēšanas pasākumi par digitālā satura izplatīšanas platformu, lai veicinātu tās aktīvu izmantošanu.

izšķirtspējas video satura nodošana kultūras centriem.

5 Kultūras centru aprīkošana ar video satura izplatīšanas infrastruktūru

Aktivitātes ietvaros Latvijas reģionālie kultūras centri tiks aprīkoti ar infrastruktūru, kas nodrošinās augstas izšķirtspējas video satura izrādīšanu reģionu iedzīvotājiem.

Izstrādāta augstas izšķirtspējas video satura izplatīšanas biznesa arhitektūra kultūras centriem iegādāta un uzstādīta infrastruktūra.

KISC 2018 2 260 000

6 Latvijas kultūras mantojuma digitalizācija un norišu fiksēšana 1.kārta

Aktivitātes ietvaros tiks uzsākta kultūras mantojuma mērķtiecīga un ilgtspējīga digitalizācija, radot pēc iespējas augstāku pievienoto vērtību kultūrvides un uzņēmējdarbības attīstībai. Izvērtējot ekonomisko pamatojumu, atsevišķām iestādēm var tikt atjaunota esošā digitalizācijas infrastruktūra un iegādāta jauna digitalizācijas infrastruktūra. Tiks uzsākta digitāli dzimušā satura saņemšana.

Atbilstoši atjaunotajām metadatu aprakstīšanas vadlīnijām veikta esošā digitalizētā satura metadatu pilnveidošana, veikta digitalizētā satura metadatu atbilstības nodrošināšanas 1.kārta, ārpakalpojumā veikta satura digitalizācija un norišu fiksēšana. Veikta digitāli dzimušā satura saņemšanas 1.kārta. Izvērtējot ekonomisko pamatojumu, atsevišķām iestādēm atjaunota digitalizācijas infrastruktūra vai iegādāta jauna digitalizācijas infrastruktūra.

LNB atbildīgs par mantojuma digitalizēšanu, KISC par norišu fiksēšanu, LNA

2019 3 170 000

7 Autortiesību sakārtošana un sistēmu izstrāde 1.kārta

Aktivitātes ietvaros tiks uzsākta autortiesību jautājumu sakārtošana, lai būtu iespējams pēc iespējas plašāk izplatīt ar autortiesībām aizsargāto digitalizēto saturu. Pēc jautājumu sakārtošanas tiks

Veikts pētījums autortiesību jautājumu risināšanai. Pamatojoties uz pētījuma rezultātiem un starptautisko praksi, izstrādāts risinājumu modelis un iniciētas

KISC 2019 190 000

99




Piezīmes

uzsākts darbs pie autortiesību pārvaldības sistēmas izstrādes.

normatīvo aktu izmaiņas. Uzsākts darbs pie autortiesību pārvaldības sistēmas izstrādes, kā rezultātā tiks nodrošināta vienota autoru uzskaite (autorību serviss) un sadarbība ar MTKPO.

II Kārta

8 Digitālā satura pārvaldīšana un uzglabāšana 2.kārta

Aktivitātes ietvaros tiks pilnveidota digitālā satura un datņu pārvaldības sistēma, nodrošinot digitalizācijā iesaistīto sistēmu integritāti. Tiks turpināta 1.kārtas ietvaros aizsāktā datu masīva papildināšana un datu migrācija. Tiks turpināta 1.kārtas ietvaros aizsāktā DOM pārvaldības funkcionalitātes uzlabošana.

Uzlabota digitālo objektu pārvaldības sistēma, kas nodrošina visa digitalizētā kultūras mantojuma un fiksēto norišu centralizētu pārvaldību. Veikta datu masīva papildināšanas 2.kārta. Veikta digitalizētā satura metadatu atbilstības nodrošināšanas 2.kārta. Veikti DOM satura pārvaldības funkcionalitāšu uzlabojumi.

KISC, LNB 2022 1 080 000

9 Autortiesību sakārtošana un sistēmas izstrāde 2.kārta

Aktivitātes ietvaros tiks turpināta 1.kārtā uzsāktā autortiesību jautājumu sakārtošana un autortiesību pārvaldības sistēmas izstrāde.

Sakārtoti autortiesību jautājumi un veiktas nepieciešamās izmaiņas normatīvajos aktos. Veikta autortiesību pārvaldības sistēmas 2.kārta, kā rezultātā nodrošināta vienota autoru uzskaite (autorību serviss) un sadarbība ar MTKPO.

KISC 2022 340 000

10 Izstrādāt digitālā satura izplatīšanas platformu 2.kārta

Tiks turpinātas konsultācijas digitālā satura izplatīšanas platformas attīstībai. Aktivitātes ietvaros tiks turpināta 1.kārtā aizsāktā digitālā satura izplatīšanas platformas izstrāde, kā arī tiks organizēti sabiedrības informēšanas pasākumi par digitālā satura izplatīšanas platformu.

Veikti 2.kārtas platformas izstrādes darbi, kuru rezultātā ir radīta vienota digitālā satura izplatīšanas platforma ar funkcionējošām visām tās būtiskajām komponentēm. Sabiedrībā popularizēta digitālā satura izplatīšanas platforma.

KISC 2022 1 035 000

100




Piezīmes

11 Latvijas kultūras mantojuma digitalizācija un norišu fiksēšana 2.kārta

Aktivitātes ietvaros tiks turpināta kultūras mantojuma mērķtiecīga un ilgtspējīga digitalizācija. Tiks turpināta 1.kārtas ietvaros aizsāktā digitāli dzimušā satura saņemšana.

Pilnveidoti esošā digitalizētā satura metadati. 2.kārtas ietvaros ārpakalpojumā digitalizēts Latvijas kultūras mantojums un fiksētas norises un saņemts digitāli dzimušais saturs.

LNB atbildīgs par mantojuma digitalizēšanu, KISC par norišu fiksēšanu, LNA

2022 3 220 000

Kopējais Projekta budžets ir 14 milj. EUR, no kura projekta aktivitātēm tiek izlietoti 13,36 milj. EUR, bet projekta vadībai un netiešajām izmaksām 0,585 milj.

EUR. Izmaksu sadalījumu pa Projekta kārtām skatīt Tabulā Nr. 5.2.

Tabula Nr.5.2. Projekta finansējuma sadalījums pa kārtām, EUR

Aktivitāšu tips 1. Kārta 2. Kārta Kopā

Projekta aktivitātes kopā 7 740 000 5 675 000 13 415 000

Projekta neplānotie izdevumi 2 400 67 400 89 800

Projekta vadība, netiešās izmaksas 257 600 257 600 515 200

Budžets kopā 8 000 000 6 000 000 14 000 000

Projekta vadītāja izmaksas Projektā tiek noteiktas saskaņā ar Finanšu ministrijas izstrādāto “Metodiku par netiešu izmaksu vienotās likmes piemērošanu

projektu izmaksu atzīšanā 2014.-2020.gada plānošanas periodā”.

101

6 PĀRVALDĪBA

Projekta sekmīgas īstenošanas priekšnoteikums ir strukturētas projekta pārvaldības

nodrošināšana, kas ietver precīzi definētu projekta īstenošanā iesaistīto pušu lomu un atbildību,

savstarpējos sadarbību un lēmumu pieņemšanas principu definējumu. Projekta pārvaldības

organizācijas shēma redzama attēlā Nr. 6.

Attēls Nr. 6 Projekta pārvaldības organizācija

Projekta vadības komiteja ir galvenā projekta lēmējinstitūcija, kurā ir pārstāvēti visi Projekta

sadarbības partneri. Projekta vadības komitejas darbu organizē Projekta vadītājs.

Projekta vadības komitejas funkcijas:

Nodrošināt Projekta vienotu un saskaņotu norisi atbilstoši Projekta pieteikumam;

Saskaņot Projekta konceptuālos risinājumus, arhitektūras un iepirkumu tehnisko

specifikāciju būtiskās komponentes (termiņu, sistēmu sadarbību un integrāciju,

infrastruktūras sadarbību);

Saskaņot Projekta aktivitāšu deleģēšanu projekta sadarbības partneriem.

Lēmumi Projekta vadības komitejā tiek pieņemti balsojot. Projekta vadošos partnerus LNB un KISC

projekta vadības komitejā pārstāv divi locekļi, bet pārējos sadarbības partnerus LNA un VKPAI -

viens. Projekta vadītājs arī ir projekta vadības komitejas loceklis. Jautājumos, kuros Projekta

vadības komiteja nespēj vienoties, tā konsultējas ar Kultūras mantojuma digitalizācijas padomi. Ja

balsu skaits sadalās vienādi, izšķirošā ir projekta vadītāja balss.

102

Latvijas Digitālā kultūras mantojuma padome ir vadības līmeņa organizatoriska vienība, kurai

Projekta īstenošanā ir konsultatīva loma. Tā ir jau esoša darba grupa, kas izveidota ar Kultūras

ministrijas 2015. gada 1. jūnija rīkojumu Nr. 5.1-1-138 un kuras darbības mandātu nosaka Kultūras

ministrijas 2015. gada 1. jūnija iekšējie noteikumi Nr. 5.1-4-19 “Latvijas Digitālā kultūras

mantojuma padomes nolikums”.

Projekta uzraudzības padomes funkcijas:

Iniciēt Projekta attīstībai nepieciešamo normatīvo aktu izmaiņas;

Izvērtēt un sniegt konsultatīvu atbalstu Projekta vadības grupai jautājumos, par kuriem

Projekta vadības grupa nevar vienoties tās iekšienē;

Uzraudzīt Projekta vadības komitejas darbu un tās sasniegtos rezultātus.

Projekta vadītājs ir projekta administratīvās vadības organizatoriska vienība, kas nodrošina ERAF

projekta vadību, kā arī veicina projektā iesaistīto partneru un iestāžu sadarbību un koordinētu

rīcību.

Galvenās Projekta vadītāja funkcijas:

Nodrošināt Projekta administratīvo un organizatorisko vadību, sadarbību ar projektu

kontrolējošajām iestādēm.

Nodrošināt Projekta rezultātu sasniegšanu plānotajā apjomā, budžetā, termiņā un

kvalitātē atbilstoši izvirzītajiem mērķiem un uzdevumiem;

Veicināt Projektā iesaistīto sadarbības partneru un iestāžu sadarbību un koordinētu rīcību;

Organizēt projekta iepirkumu veikšanu un kontrolēt to izpildi;

Organizēt projekta vadības komitejas darbu;

Organizēt sadarbību ar Kultūras mantojuma digitalizācijas padomi, tajā skaitā, prezentēt

projekta rezultātus un jautājumus, kurus nav iespējams pieņemt Projekta vadības grupas

ietvaros.

Projekta vadītāja organizatoriskā vienība sastāv no vairākiem darbiniekiem, kas var būt projekta

vadītājs, projekta vadītāja asistenti, finanšu speciālists, jurists, iepirkumu speciālists, piesaistītie

eksperti. Projekta vadības personāla darbinieku skaits nav ierobežots, bet ir ierobežots Projekta

vadības personāla budžets katrā īstenojamā Projekta kārtā.

103

Projekta vadītāju izvēlas Projekta finansējuma saņēmējs, bet to pilnībā vai dalītā apjomā var veikt

arī ārpakalpojumā. Projekta vadītājs ir projekta vadības komitejas loceklis. Projekta vadītāja darba

apjoms dažādās Projekta īstenošanas kārtās var atsķirties.

Projekta sadarbības partneri ir kultūras un atmiņas institūcijas, kas Projekta ietvaros īsteno kādu

no Projekta aktivitātēm vai gūst reālu labumu. Projekta sadarbības partneri ir šādas kultūras

iestādes: LNB, LNA, KISC un VKPAI. Projektā pastaprinātu labumu gūs arī muzeji, pašvaldības un

iespējams arī citas iestādes, bet tos projektā pārstāvēs kāds no minētajiem sadarbības partneriem.

Sadarbības partneri Projektā iesaistās, slēdzot sadarbības līgumus.

Projekta sadarbības partneru funkcijas:

Īstenot Projekta aktivitātes atbilstoši prokekta pieteikumā noteiktajiem noteikumiem,

kritērijiem un rezultatīvajiem rādītājiem;

Organizēt, veikt un uzraudzīt iepirkumus , kas veicami sadarbības partnera atbildībā esošo

aktivitāšu īstenošanai;

Uzturēt pieškirto satura digitalizācijas/uzglabāšanas/izplatīšanas infrastruktūru;

Sniegt Projekta vadītājam nepieciešamos dokumentus par paveiktajām aktivitātēm un

sasniegtajiem rezultatīvajiem rādītājiem.

104

7 RISKI

Īstenojot Projektu, ir svarīgi apzināt iespējamos riskus, kas apdraud Projekta sekmīgu un efektīvu

īstenošanu vai var negatīvi ietekmēt iespēju ilglaicīgi izmantot sasniegtos rezultātus. Ar Projekta

sekmīgu īstenošanu saistītie riski un to mazināšanas pasākumi uzskaitīti tabulā 7.1.

Tabula Nr.7.1. Riski un risku mazināšanas pasākumi

Nr. # Riska nosaukums Apraksts, ietekme Vērtējums Mazināšanas pieeja/

pasākumi

Likumdošanas riski

1. Netiek savlaicīgi identificētas vai veiktas nepieciešamās normatīvo aktu izmaiņas saistībā ar kultūras mantojuma digitalizācijas procesu

Vairāku risinājumu izmantošanai, piemēram, objektu aprakstīšanas (metadatu) vadlīniju, neaizsargātā satura atkalizmantošanai, ir nepieciešamas izmaiņas normatīvajos aktos. Ja šīs izmaiņas tiek kavētas, tad nebūs iespējams pilnvērtīgi izmantot izveidoto risinājumu.

Zems Nodrošināt KISC Projekta vadības grupas sadarbību ar valsts institūcijām. Laicīgi veikt nepieciešamās izmaiņas normatīvajos aktos.

2. Neskaidrības autortiesību regulējošajos normatīvajos aktos

Ņemot vērā, ka autortiesību un blakus tiesību jautājumi ir komplicēti, un

digitalizācijas procesā ir iesaistītas vairākas puses, pastāv risks, ka ar autortiesībām aizsargātais saturs sabiedrībai nebūs brīvi pieejams.

Augsts Analizēt normatīvos aktus, kas nosaka ar autortiesībām aizsargātā satura izmantošanas iespējas un ierobežojumus, analizēt starptautisko pieredzi, apzināt ekspertu ieteikumus un iniciēt normatīvo aktu izmaiņas.

Tehnoloģiskie riski

3. Nepietiekama esošo,

uzlaboto un jauno

sistēmu drošība un

veiktspēja

Risks, ka projekta laikā

izstrādātajām jaunajām un

uzlabotām esošām

sistēmām nav nodrošinātas

pietiekošas piekļuves

kontroles vai tiek izmantoti

vāji algoritmi piekļuves

kontroles un datu

integritātes aizsardzībai.

Risks, ka pie augsta

informācijas pieprasījuma

skaita, sistēmu veiktspēja

būs nepietiekoša, kā

rezultātā nebūs iespējama

sistēmu izmantošana.

Vidējs Sistēmu drošības prasību

definēšana tehniskajā

specifikācijā.

Precīzu, izmērāmu un

nepārprotamu sistēmu

veiktspējas prasību

definēšana tehniskajā

specifikācijā.

Sistēmu drošības un

veiktspējas testu iekļaušana

sistēmu akcepttestēšanas

plānā.

105

4. Finansējuma piešķiršana nepieciešamajām IS izmaiņām

Risks, ka Projekta sistēmu lietošanai nepieciešamajām izmaiņām citās valsts informācijas sistēmās var netikt piešķirt finansējums.

Zems Ieplānot valsts finansējumu nepieciešamo IS izmaiņu veikšanai.

5. Nepietiekama atsevišķu sistēmu sadarbspēja

Risks, ka esošās un jaunizveidotās sistēmas būs savstarpēji nesavietojamas

Vidējs Tiks izstrādāta vienota arhitektūra, izveidoti kompetenču centri, kas koordinēs sistēmu izstrādi, tiks veikta sistēmu ieviešanas autoruzraudzība.

6. Digitalizētā satura nestandartizēta aprakstīšana un uzglabāšana

Risks, ka satura digitalizācija un uzglabāšana tiks veikta decentralizēti, kā rezultātā nebūs iespējams saturu izmantot vienotai pārvaldībai un izplatīšanai vienotā satura vietnē.

Zems Tiks izstrādātas digitalizētā satura un datņu uzglabāšanas arhitektūras, veikta satura digitalizācijas atbildības centralizēšana, standartu un vadlīniju izstrāde. Projektā tiks paredzēts finansējums datu migrācijai un metadatu pielāgošanai.

Organizatoriski riski

7. Projektam netiek piesaistīts kvalificēts projekta vadītājs

Ņemot vērā Projekta nozīmību, sarežģītību un iesaistīto iestāžu, sistēmu un satura veidu skaitu, piesaistot projektam nepietiekamas kvalifikācijas projekta vadītāju, tiks apdraudēta projekta īstenošana.

Augsts Veikt personāla atlases

procesu, skrupulozi izvērtējot

kandidātu atbilstību projekta

vadītāja vakancei.

8. Netiek nodrošināta atbilstoša Projekta pārvaldība

Nenodrošinot atbilstošu projekta pārvaldību var tikt kavēta Projekta aktivitāšu īstenošana, koordinācija, lēmumu pieņemšana, kā rezultātā var tikt apdraudēta Projekta īstenošana.

Vidējs Nodrošināt pietiekamu cilvēkresursu iesaisti Projekta pārvaldības īstenošanai (t.sk. zināšanu, pieredzes un kvalifikācijas atbilstību uzticēto pienākumu veikšanai).

9. Izstrādāto risinājumu izmantošanas iespējas netiek plaši izmantotas

Ja izstrādātie risinājumi nebūs lietotājam ērti, netiks pietiekami popularizēti un saturs neatbildīs lietotāja vēlmēm, pastāv iespēja nesasniegt e-pakalpojumu plānoto lietotāju skaitu.

Vidējs Veikt klienta vēlmju apzināšanu, risinājumu testēšanu un digitalizēt saturu atbilstoši sabiedrības pieprasījumam.

Veikt sabiedrības informēšanas pasākumus.

10. Izmaiņu veikšana IS var prasīt vairāk laika nekā sākotnēji plānots

IT risinājumu ieviešanas laikam pārsniedzot sākotnēji plānoto laiku,

Vidējs Izstrādājot Projekta plānu, paredzēt laika rezerves aktivitāšu īstenošanai.

106

tiek kavēti risinājumu ieviešanas termiņi, kā rezultātā var tikt kavēti Projekta īstenošanas termiņi, var tikt kavēta risinājumu izstrāde un ieviešana.

Noteikt aktivitāšu īstenošanas tolerances līmeņus (t.i. cik ilgi aktivitāte var aizkavēties, neapdraudot citu aktivitāšu īstenošanu).

11. Kultūras mantojuma digitalizācijas jaudu nepilnīga izmantošana

Necentralizējot digitalizācijas infrastruktūru un cilvēkresursus, kultūras mantojuma digitalizācijas jomā var tikt kavēta kompetenču attīstīšana un koncentrēšana, un netikt nodrošināta ilgtspējīga, vienota un uz sadarbību vērsta pieeja.

Vidējs Veikt procesu analīzi digitalizācijas jomā, lai noteiktu kompetences, pienākumus un atbildību, kā arī izstrādāt potenciālo kompetenču centru arhitektūru un normatīvo regulējumu.

12. Kultūras iestādes digitalizē saturu un apraksta tos pēc savām metodēm un tehnikas

Risks, ka kultūras iestādes digitalizēs kultūras mantojumu izmantojot dažādus risinājumus, kā rezultātā netiks iegūtas vienādas kvalitātes standartizēta formāta digitālās objektu datnes un vienoti metadati. Neizmantojot standartizētu satura digitalizācijas un objektu aprakstīšanas pieeju, digitalizēto saturu un tā metadatus nebūs iespējams ievietot vienotajā izplatīšanas platformā.

Vidējs Izstrādāt visu satura veidu digitalizācijas un objektu aprakstīšanas (metadatu) standartizētas vadlīnijas un izstrādāt normatīvo regulējumu, kas noteiks, ka kultūras iestādēm jādigitalizē saturs izmantojot šīs vadlīnijas.

Stratēģiskie riski

13. Netiek pienācīgi novērtēts biznesa procesu izmaiņu nozīmīgums un apjoms

Netiek izdalīti nepieciešamie resursi biznesa procesu izmaiņu identificēšanai un īstenošanai. Biznesa procesi nav optimāli.

Augsts Izstrādāt kultūras mantojuma digitalizēšanas, saglabāšanas un izplatīšanas risinājumu ieviešanas stratēģiju un pārejas plānu. Paredzēt atbilstošus cilvēkresursus biznesa procesu izmaiņu īstenošanai.

14. Skaidri nedefinēts digitalizējamais saturs, kas veicina fragmentāru satura digitalizāciju

Skaidri nenodefinējot Projekta ietvaros digitalizējamo saturu, pastāv risks, ka netiks digitalizēts saturs ar augstāko prioritāti. Nenodrošinot sistemātisku pieeju kultūras mantojuma

Zems Izstrādāt kultūras mantojuma digitalizācijas stratēģiju un ilgtermiņa plānu.

107

digitalizācijā netiks sasniegti Projekta rezultatīvie rādītāji.

108

8 PIELIKUMI

Pielikums Nr. 1

Projekta rezultatīvie rādītāji aprēķināti pamatojoties apkopotajiem statistikas datiem par e-pakalpojumu lietotāju skaitu iepriekšējā periodā (2011-2015) un

šo iestāžu prognozēto e-pakalpojumu lietotāju skaitu nākamajā periodā (2016-2020). Ja Projekta laikā tiks izveidoti jauni e-pakalpojumi, tad jaunizveidoto e-

pakalpojumu lietotāju skaits tiks summēts pie esošo e-pakalpojumu lietotāju skaita.

Tabulā Nr.8.1 sniegts 3.sadaļā definēto rezultatīvo rādītāju skaidrojums.

Tabula Nr. 8.1 Projekta rezultatīvo rādītāju skaidrojums

Rezultatīvais rādītājs Skaidrojums

E-pakalpojumu lietotāju skaits E-pakalpojumu unikālo lietotāju skaits, kas gada laikā izmantojuši vienu vai vairākus Tabulā 8.2. uzskaitītos e-pakalpojumus vienu reizi. Rādītājs iegūts summējot katra atsevišķā e-pakalpojuma lietotāju skaitu.

E-pakalpojumu izmantošanas biežums Vidējais e-pakalpojumu lietošanas reižu skaits, kas iegūts izdalot kopējo e-pakalpojumu lietošanas reižu skaitu ar e-pakalpojumu lietotāju skaitu.

Datu atkalizmantošanas e-pakalpojumu lietotāju skaits

E-pakalpojumu unikālo lietotāju skaits, kas gada laikā izmantojuši vienu vai vairākus datu atkalizmantošanas e-pakalpojumus vienu reizi. Rādītājs iegūts summējot katra atsevišķā datu atkalizmantošanas e-pakalpojuma lietotāju skaitu.

E-pakalpojumu lietotāju skaits

Rezultatīvais rādītājs “e-pakalpojumu lietotāju skaits” iegūts summējot katra atsevišķā e-pakalpojuma lietotāju skaitu.

Tabula Nr. 8.2 E-pakalpojumu lietotāju skaits katrā gadā

109

Nr.p.k. Rādītāja aprēķinā ietvertie e-pakalpojumi

2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020

1. Latvijas nacionālā digitālā bibliotēka 8 966 16 059 70 000 100 000 150 000 200 000 250 000

2. LNB digitalizētās grāmatas 7 103 14 204 18 828 19 349 24 000 28 000 32 000 36 000 40 000

3. LNB digitalizētās kartes 3 703 8 391 8 026 8 103 9 000 9 500 10 000 10 500 11 000

4. LNB digitalizētā periodika 25 633 31 999 50 332 51 569 52 620 55 000 60 000 65 000 70 000 75 000

5. LNB digitalizētie skaņu ieraksti 3 008 5 537 4 866 7 000 9 000 11 000 13 000 15 000

6. LNB interneta vietņu arhīvs 1 259 5 213 4 022 3 581 6 000 6 500 7 000 7 500 8 000

7. LNB kolekcija Dziesmu svētki 7 302 6 934 7 363 3 444 3 147 5 000 6 000 20 000 12 000 12 000

8. LNB projekts Lasāmkoks 6 255 28 518 44 644 28 997 50 000 55 000 60 000 65 000 70 000

9. LNB projekts Zudusī Latvija 88 401 136 422 152 758 153 356 154 452 155 000 157 000 159 000 161 000 163 000

Kopējais e-pakalpojumu lietotāju skaits gadā 121 336 193 675 269 787 298 392 291 174 381 000 431 000 514 000 575 000 644 000

E-pakalpojumu izmantošanas biežums

Rezultatīvais rādītājs “e-pakalpojumu izmantošanas biežums vidēji gadā”, kas iegūts izdalots kopējo e-pakalpojumu lietošanas reižu skaitu (kopsumma no

tabulas Nr. 8.4) ar kopējo e-pakalpojumu lietotāju skaitu gadā (kopsumma no tabulas Nr. 8.2).

Tabula Nr. 8.3 E-pakalpojumu izmantošanas biežums vidēji katrā gadā


2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020

1. Latvijas nacionālā digitālā bibliotēka

0,0 0,0 0,0 1,4 1,5 2,1 2,5 2,7 2,8 3,0

2. LNB digitalizētās grāmatas 0,0 2,0 2,4 2,3 2,6 2,1 2,1 2,3 2,5 2,8

110

3. LNB digitalizētās kartes 0,0 1,6 1,5 1,5 1,6 1,7 1,9 2,1 2,3 2,5

4. LNB digitalizētā periodika 2,6 3,0 3,4 3,5 3,8 3,6 3,7 3,8 3,9 4,0

5. LNB digitalizētie skaņu ieraksti 0,0 0,0 1,8 1,9 2,1 2,1 2,2 2,3 2,5 2,7

6. LNB interneta vietņu arhīvs 0,0 1,3 1,2 1,2 1,3 1,3 1,5 1,7 1,9 2,0

7. LNB kolekcija Dziesmu svētki 1,4 1,3 1,3 1,2 1,3 1,2 1,3 2,0 1,3 1,3

8. LNB projekts Lasāmkoks 0,0 1,4 1,4 1,6 1,8 1,8 2,0 2,2 2,5 2,7

9. LNB projekts Zudusī Latvija 1,6 1,6 1,6 1,6 1,7 1,6 1,6 1,6 1,6 1,7

Izmantošanas biežums vidēji gadā

1,8 1,8 1,9 1,9 2,1 2,1 2,2 2,4 2,5 2,7

Tabula Nr. 8.4 E-pakalpojumu lietošanas reižu skaits katrā gadā


2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020

1. Latvijas nacionālā digitālā bibliotēka 12 189 24 665 150 000 250 000 400 000 550 000 750 000

2. LNB digitalizētās grāmatas 14 238 33 593 43 079 49 487 50 000 60 000 75 000 90 000 110 000

3. LNB digitalizētās kartes 5 773 12 794 11 769 12 741 15 000 18 000 21 000 24 000 27 000

4. LNB digitalizētā periodika 67 317 95 843 168 926 180 332 200 635 200 000 220 000 250 000 270 000 300 000

5. LNB digitalizētie skaņu ieraksti 5 425 10 278 10 382 15 000 20 000 25 000 32 000 40 000

6. LNB interneta vietņu arhīvs 1 671 6 288 4 790 4 605 8 000 10 000 12 000 14 000 16 000

7. LNB kolekcija Dziesmu svētki 10 484 8 850 9 378 4 279 4 054 6 000 8 000 40 000 15 000 15 000

8. LNB projekts Lasāmkoks 8 493 40 530 70 833 51 627 90 000 110 000 130 000 160 000 190 000

9. LNB projekts Zudusī Latvija 144 425 221 230 243 857 239 386 264 545 250 000 255 000 260 000 265 000 270 000

111

Kopējais e-pakalpojumu izmantošanas reižu skaits

gadā 222 226 356 098 520 791 576 935 622 741 784 000 951 000 1 213 000 1 420 000 1 718 000

ZIŅOJUS - National Library of Latvia · Rīga, Latvija, LV-1004 Tālr.: +371 67898996 Fakss: +371...

Documents

Transcript of ZIŅOJUS - National Library of Latvia · Rīga, Latvija, LV-1004 Tālr.: +371 67898996 Fakss: +371...