CETURTDIENA, 22. DECEMBRIS, 2005

Rîgas Apriòía Avîze

3

Berìi, Langstiòi, Baltezers, Bukulti, Priedkalne, Upesciems, Garkalne, Makstenieki, Ziemeïnieki, Sunîði 2005. gada decembris (43)

Afiða

CETURTDIENA, 22. DECEMBRIS, 2005

Rîgas Apriòía Avîze

3

Sanâksim kopâ uniedegsim prieku,

Egles zaïajos zaros kâsvecîtes liek.No tîra un klusa

Ziemsvçtku sniegaBaltas domas unlûgðanas tiek.

Lai arî sniegs tobrîd vçl nebi-ja uzsnidzis un eglîti iededzinâ-jâm zâlîtç, tas nemazinâja bçrnuprieku un pârsteigumu. Kopâ sau-câm, lai eglîte iedegâs, un tâ pa-tieðâm arî notika. Prieks un paci-lâtîba. Tautasdziesmas un dzeja.

Ziemassvçtku egles iedegðanas prieksDziesmas un rotaïas. Tik ìime-nisks bija pagasta egles iedegða-nas pasâkums Vidzemes ðosejâ 1.

Garkalnes pagasta padomespriekðsçdçtâja Aelita Veipa klât-esoðos aicinâja priecâties par pa-tîkamo Ziemassvçtku gaidîðanaslaiku un neskumt, ja kaut kas navizdevies tieði tâ, kâ to sâkotnçjivçlçtos. Viòa piebilda, ka arî pa-gastam daþkârt misçjas un skais-tâkâs egles tiek atstâtas meþâ, laitâs puðíotu nâkamajos gados. To-mçr svinîgais pasâkums izdevâs...

Bçrni tika pie konfektçm, vi-si varçja vçrot Garkalnes pamat-

skolas teâtra pulciòa uz-vedumu, dziedât dzies-mas, iet rotaïâs un priecâ-ties par to, ka Ziemassvçt-ki tuvojas ar joni. Ðajossvçtkos îpaðu pârsteigu-mu sarûpçja arî Saeimasdeputâti Alberts Krûmiòðun Mâra Ceriòa, dâvinotgrâmatas Garkalnes pa-matskolai.

Sindija Martinova

Ziemassvçtku tirdziòð, koorganizçja Berìu Evaòìçliskiluteriskâ baznîca, risinâjâsvietâ, kur pçc gadiem tapsbaznîca. Ðo projektu draudzelolo jau ilgu laiku un tic, kadrîzumâ viss izdosies.

Ziemassvçtku prieku drau-dzes organizçtajâ tirdziòâ bija ie-raduðies gût ne tikai pircçji, betarî pârdevçji, kuri varçja pieda-lîties daþâdâs loterijâs – visas lo-

Labdarîbas tirdziòð Berìoszes tajâs bija pilnas, kâ arî mie-loties ar gardumiem. Varçja no-pirkt daþâdas piparkûkas unsmalkmaizîtes, tâpat arî lina iz-strâdâjumus, adîtas un daþâdâstehnikâs izstrâdâtas ðalles, âdasmaciòus un visdaþâdâkos mâlaizstrâdâjumus: zvaniòus, sveètu-rus, vâzîtes, krûzîtes, trauciòusun citus priekðmetus. Iegâdâtiesvarçja arî koka izstrâdâjumus unpinumus.

Tirdziòa dalîbnieki visai vç-

sajâ sestdienas rîtâ varçja sildîtiespie ugunskura un malkot tçju,mieloties ar zupu, kâ arî ar putru,ko turpat uz vietas pagatavoja ar-mijas virtuves puiði. Tikmçr bçr-ni varçja rotaïâties savâ nodabâ,bet citi – vçrot uz skatuves notie-koðo. Bija padomâts par visu klât-esoðo interesçm.

Berìu draudze ir gandarîtapar tirdziòa norisi un pateicâs vi-siem par saòemto atbalstu!

Sindija Martinova

Nâk zvaigznes roku sniegt,Nâk dvçseles vçrt vaïâUn aicina, lai katrsCeïu rod –Caur bçrniòu uzLielu mîlestîbu,Ko svçtot debesisUn Dievs mums dod.(K. Apakðkrûma.)

Lai Ziemassvçtkos iz-dodas apciemot un bûtkopâ ar mîïiem un tuviemcilvçkiem...

Lai Jaunais gads dodiespçju piepildît sapòus...

Ar vislabâkajiemvçlçjumiem –

Garkalnes pagastapadomes priekðsçdçtâja

Aelita Veipa

29. decembrî plkst. 21.00 kul-tûras namâ “Berìi” Garkalnespagasta iedzîvotâji aicinâtipiedalîties Horoskopu ballç.Nosvinçsim Jaunâ gada pie-nâkðanu ar lîksmâm dejâm undzirkstoðajâm ðampanieðaskaòâm.Ballç muzicçs grupa “Tekila”.Iepriekðçja vietu rezervçðanaun informâcija pa tâlruni7800934 (Kristîne Tîzenberga).

27. decembrî plkst. 17.00 kul-tûras namâ “Berìi” pulcçsiesdaudzbçrnu ìimenes un ìime-nes, kurâs ir bçrni ar îpaðâmvajadzîbâm (pasâkums ar ielû-gumiem).Savukârt plkst. 18.00 pie Zie-massvçtku eglîtes laipni aici-nâti un mîïi gaidîti visi pagastabçrni, kas kopçjâ pasâkumâpriecâsies ar Èuèumuiþas rû-íîðiem.

Meklçjam divuspirmsskolaspedagogus

Garkalnes pagasta pirms-skolas izglîtîbas iestâde

“Skudriòas” ieguvusijaunas telpas un paplaðina

darbîbu, tâpçc savâgâdîgajâ un draudzîgajâkolektîvâ aicina strâdâtdivas/-us pirmsskolas

pedagoìes/-gus.Darbs jâsâk nâkamajâ

mâcîbu gada sâkumâ –1. septembrî.

Plaðâka informâcija unpieteikðanâs pa tâlruni

9204084 (vadîtâjaDina Kaïâne).

Apsveikums

Garkalnes pamatskolasteâtra pulciòa pârstâvji,palîdzot Jurim Silovam,aizdedzinâja svecîti mî-ïiem svçtkiem.

Kopâ ar PII “Skudriòas” bçrniem rotaïâs devâs arî Saeimas deputâtsAlberts Krûmiòð (no labâs).

Elga Liepiòa bçrnus cienâja ar konfektçm.

Tirdziòâ varçja iegâdâties gan çdamas...

Bçrniem bija iespçja piedalîtiesspçlçs, metot riòíîðus uz mieti-òiem.

FO

TO

: S

IND

IJA

MA

RT

INO

VA

FO

TO

: S

IND

IJA

MA

RT

INO

VA

FO

TO

: S

IND

IJA

MA

RT

INO

VA

Gan neçdamas lietas.

CETURTDIENA, 22. DECEMBRIS, 2005

Rîgas Apriòía Avîze

4

GARKALNES VÇSTIS

Jau otro gadu Berìu pamat-skolâ tiek rîkots labdarîbaskoncerts Garkalnes pagastavientuïajiem iedzîvotâjiem.

Ideja par ðo koncertu radâsskolas direktoram Pçterim Sale-

niekam. Skolotâji un skolçni jaulaicîgi sâka gatavoties ðim pasâ-kumam.

Ienâkot skolâ, vecos ïaudis sa-gaidîja skolas bçrni, dâvinot kat-ram ðokolâdi un Ziemassvçtku

“Sasildîsim sirdis” Berìu pamatskolâapsveikumu ar R. Gâles dzejasrindâm:

Nakts paòçma zvana dziesmuun izkaisîja pâr jumtiemun sniegâ zûdoðâm sçtâm.

Nakts paòçma mûsu dziesmaspar rozi un ziemas tumsuun kïuva klusa un svçta.

Tâ paòçma mûs un vedaceïâ senâ un tâlâsvçtku brînumu satikt.

Dzejas rindas aicina atgriez-ties pagâtnç, varbût pat bçrnîbâ,skaistâs svçtku atmiòâs pie smar-þojoðas eglîtes. Koncerta laikâ zâ-lç bija tâds savâds, skolas telpâmneparasts klusums! Skançja sko-lotâjas L. Misânes un bçrnu sa-gatavotâs dziesmas un dzejoïi, rî-bçja skolotâjas I. Kriþevicas iestu-dçtie danèu soïi. Par mâjîgumu bi-ja padomâjusi ârpusklases darbaorganizatore Dace Lapsiòa – eglî-ti rotâja lampiòas un bçrnu un sko-

lotâjas adîtas zeíîtes un cimdiòi.Ðâdi pasâkumi noteikti bûtu jârî-ko bieþâk, ne tikai svçtkos.

Pçc koncerta aicinâtie viesivarçja pacienâties pie Ziemas-svçtku galda, tika padomâts arî partiem, kas paði uz labdarîbas kon-certu atnâkt nevarçja. Tiem saldu-mu paciòas nogâdâs pagasta pen-sionâru padomes pârstâvji, kas la-bâk nekâ skolas darbinieki zina

Ziema ir atnâkusi, neatnesotne îstu salu, ne sniegu, un spor-tot gribçtâjiem neatliek nekascits kâ sacensties siltâs telpâs,spçlçjot galda spçles.

Ðoreiz sacensîbas notika Ber-ìu skolas telpâs. To galvenais ties-nesis – Pçteris Salenieks, viòð bijagatavs uzòemt mazos un lielos gal-da spçïu speciâlistus.

Ðogad, tâpat kâ iepriekðçjâsreizçs, sacensties varçja novusâ,galda tenisâ, ðahâ un ðautriòu me-ðanas spçlç “Krikets”. Spçles ri-sinâjâs jautri un emocionâli, jolîdzjutçji atbalstîja savçjos. Iespç-jams, pateicoties viòiem, rezultâtiiznâkuði tieði tâdi.

Labâkais seðinieks ðahâ –1. vieta Tomam Kantânam, vi-òam seko Jânis Meòìelis, DâvisIndrâns, Miko Ðvenis, LûcijaSmilðkalne un Niks Buks (izpil-dîja 4. sporta klasi). Ðo spçli tie-

Garkalnes pagastakausa izcîòa sporta spçlçs

sâja Indulis Kociòð.Finâla desmitnieks ðautriòu

spçlç “Krikets”: 1. vieta JânimPavlovskim, tâlâk vietas sadalîtassekojoði – Eduards Dombrovskis,Anete Osîte, Kaspars Biezais, Ai-vis Lemeþs, Jânis Meòìelis, Mod-ris Baikovs, Raivis Biezais, Ma-tîss Oðenieks un Miko Ðvenis.Tiesnesis Oskars Ðestakovskis.

Finâlisti novusâ: 1. vieta Ga-tim Oðiòam, tâlâk – Artis Biezais,Guntis Osîtis, Jânis Lepsis, Rai-monds Mazaïevskis, Jânis Pav-lovskis. Tiesnesis Pçteris Sale-nieks.

Galda tenisa godalgotais trij-nieks: 1. vieta Jânim Pavlovskim,2. vieta Gatim Oðiòam, 3. vietaModrim Baikovam. Ðîs spçles gal-venais tiesnesis – Dâvis Salenieks.

Paldies sacensîbu tiesneðiemIndulim Kociòam, Dâvim Salenie-kam un galvenajam tiesnesim un

AMANDA STRAUJUPA

10. decembris jaunieðiemlîdz 16 gadu vecumam bija zî-mîgs datums – Berìu pamat-skolâ risinâjâs Garkalnes pa-gasta kausa izcîòa basketbolâ.

Basketbols Berìosjâs komanda “Upiks”, bet meite-òu starpâ sevi vislabâk parâdîja“Rozâ sivçntiòi”.

Spçlçtâji pçc spçles atzina, kaðogad sacensîbas bijuðas grûtas,tomçr ar lielu centîbu un gribas-spçku esot iespçjams panâkt

FO

TO

: P

ÇT

ER

IS S

AL

EN

IEK

S

Labdarîbas koncertâ uzstâjâs ansamblis un solisti.

Uz pasâkumu bija ieraduðies pagasta vientuïie pensionâri, kas patiesiizbaudîja ikvienu koncerta skaòu.

vientuïos cilvçkus.Paldies visiem, kas palîdzçja sa-

rûpçt saldumus, svçtku piparkûkasun augïus: skolas direktoram Pçte-rim Saleniekam un Salaspils “Ro-tari” klubam, Berìu skolas skolç-niem un saprotoðajiem bçrnu ve-câkiem.

Baltus, mîïus, priecîgus Zie-massvçtkus!

Berìu skolas skolotâjaInga Purgale

Sacensîbu rezultâti

Jaunietçm

1. VIETAAmanda StraujupaKristîne ZîriòaSandra PurîteIlze Gurcka2. VIETAKarîna KinðakovaKarîna BogdânovaSignija PumpaLaura Selevièa3. VIETABaiba GrûbeLana KaupuþaPaula GlâzereLaura JefremovaLaima Selevièa

Jaunieðiem

1. VIETAMârtiòð LudiòðMiko ÐvenisJânis PurîtisÇriks DombrovskisKristaps Bardjukovs2. VIETAUldis BraþeRihards FreimanisAleksandrs ÈernabajsKaspars MeikðânsPauls Rudaks3. VIETAAivis LemeðsOskars KupèsMiks TîlânsKristaps Zîriòð

Ðajâs sacensîbâs piedalîjâs se-ðas komandas. Meiteòu koman-das startçja ar interesantiem no-saukumiem – “Durtâs dakðas”,“Zaïie kaíi” un “Rozâ sivçntiòi”,savukârt zçnu komandas – “Gar-kalnes skola”, “Sporta zâle” un“Upiks”.

Pirmâs spçli iesâka meitenes,arî viòu, tâpat kâ zçnu, basketbo-la kausa izcîòu tiesâja Dâvis Sa-lenieks. Jâpiebilst, ka katra gru-pa, meitenes un zçni, cînîjâs parsavu kausu, tâpçc spçles bijaspraigas. Visas komandas bijaspçcîgas un pelnîjuðas iegût ðokausu, tomçr tas tika labâkajiem.Puiðu konkurencç labâkâ izrâdî-

daudz, pat iegût godalgotas vie-tas. Ðoreiz spçlçtâjiem esot pie-trûcis arî skatîtâju atbalsts, jo spç-lçt ir daudz vieglâk, ja zini, ka ne-vari pievilt savus fanus.

Ceru, ka spçlçtâji sestdienas rî-tu, kad notika sacensîbas, pavadî-ja labi. Mums, komandas “Rozâsivçntiòi” pârstâvçm, ðis rîts izvçr-tâs ïoti jauks, jo izcînîjâm 1. vie-tu. Vçlçtos, lai ðâdas spçles tikturîkotas arî nâkamgad un tajâs pie-dalîtos ne tikai vairâk komandu,bet arî skatîtâju.

Gaidîsim nâkamo gadu un, ka-mçr vçl ir laiks, trençsimies, laikïûtu spçcîgi! Lai veicas nâkama-jâ gadâ!

Basketbola spçlçtâji rosina nâkamajâs spçlçs piedalîties vairâk sportis-tiem un lîdzjutçjiem.

Toms Kantâns panâkumus ðahâieguvis ne tikai vietçjâ, bet arîstarptautiskâ mçrogâ.

Uzvarçtâji pulcçjas draudzîgai fotogrâfijai.

FO

TO

: O

SK

AR

S Ð

ES

TA

KO

VS

KIS

skolas direktoram Pçterim Sale-niekam par veiksmîgu sacensîbunorisi un sportiskâ gara uzturçða-nu Upesciemâ un pagastâ kopu-mâ!

Oskars Ðestakovskis

GARKALNES VÇSTIS

CETURTDIENA, 22. DECEMBRIS, 2005

Rîgas Apriòía Avîze

5

GARKALNES VÇSTIS

SINDIJA MARTINOVA

Ðis gads saukts arî par Ìi-menes gadu, tieði tâpçc “Gar-kalnes Vçstis” sadarbîbâ arGarkalnes pagasttiesaspriekðsçdçtâju Silviju Stali-dzâni vçlçjâs aktualizçt mûs-dienu lielâko problçmu – bçr-nus, kuri aug bez ìimençm.Likteòi iekârtojuðies daþâdi,bieþi vien traìiski, bet tas ne-liedz mums bût cilvçcîgiem unuzòemties rûpes par citiem,nereti pavisam sveðiem bçr-niem... Par to arî ðis stâsts –par sirsnîgiem Garkalnes pa-gasta iedzîvotâjiem, kam navvienaldzîga vientuïo bçrnunâkotne.

Maijas kundzes stâstsMaijas Gobiòas kundzes

dzimtâ puse ir Bâta (pie Vaiòo-des), viòa tur nodzîvojusi lîdzseptiòu gadu vecumam. Kara lai-kâ ìimene devâs bçgïu gaitâs uzVâciju, kur notika traìçdija.Bumboðanas laikâ dzîvîbu zaudç-ja mâsa, bet, dodoties uz viòas bç-rçm, mira arî abi vecâki. Maijaitoreiz bija nepilni astoòi gadi, unviòa palika viena ar èetrus gadusjaunâku brâlîti. “Es viena gâju ie-pirkties, viena viòu baroju un ap-kopu, lîdz mûs pie sevis paòçmasievietes no latvieðu ìimençm.Vçlâk mûs adoptçja katru savâ ìi-menç,” atceras Gobiòas kundze.

Ar jauno ìimeni Maija èetr-padsmit gadu vecumâ pârcçlâs uzAmerikas Savienotajâm Valstîm.“Visu laiku ðajâ ìimenç esmu ju-tusies kâ îstais bçrns,” viòa pie-bilst, turpinot, ka vecâki bijuðistingri un audzinâjuði pçc labâkâssirdsapziòas. Kundze, atcerotieskâdus Jâòus, kas svinçti ASV lat-vieðu pulkâ, stâsta, ka tur dejâssatikusi savu tagadçjo vîru Jâni.Pârim piedzimuði èetri bçrni, Dai-na diemþçl mirusi. Savukârt Ai-vars dzîvo Latvijâ un viòam ir seðibçrni, Mâris dzîvo Havaju salâs,vietâ, kur nav pat elektrîbas, unizbauda askçtisku dzîvesveidu,bet Renâte ir triju bçrnu mâmiòa,viòa joprojâm mitinâs Amerikâ.

Maija un Jânis Gobiòi Latvi-jâ, Garkalnes pagasta Priedkalnç,dzîvo piecus gadus un tieði tik il-gi viòa rûpçjas par bçrniem, kascietuði no vecâku neizdarîbas vaitraìiskiem nelaimes gadîjumiem.Viòa iesaistîjusies daþâdâs orga-nizâcijâs, kas nodarbojas ar lab-darîbu un tai lîdzîgâm lietâm. PieMaijas kundzes savu mitekli brîv-dienâs no skolas vai bçrnunamaatraduði vairâki jaunieði, kas sie-vietei ir pateicîgi par piedâvâto ie-spçju izjust ìimenes siltumu.

Ðobrîd kâ “ìimenes pastarî-tis” Gobiòu mâjâs viesojas Ai-vars, viòam ir jau 19 gadu. Ai-vars mâcâs Carnikavas speciâla-jâ internâtskolâ. Puisis esot ïotikârtîgs un apzinîgs, Maijas kun-dze viòam pilnîbâ uzticas, tâpçcnebçdâ, ja jaunietis jâatstâj vienspats viòas privâtmâjâ. Puisis mâ-câs par galdnieku un bieþi vienmâjâs rîko mazas svinîbas, kurâspiedalâs arî viòa draugi.

Maijas kundze ir gandarîtapar iespçju palîdzçt citiem, jo, ie-spçjams, savas pieredzes dçï lie-liski zina, ko nozîmç, ja uz pla-ðâs pasaules esi atstâts viens. Vi-òa ir pârliecinâta, ka palîdzçt irïoti vienkârði, vajag vien domâtlabas un gaiðas domas, kas viòai

Aizbildòu sirds siltums un atmiòas

palîdzot ikdienas darbos.Viòas labâs sirds dçï Garkal-

nes pagasttiesas priekðsçdçtâjaS. Stalidzâne tieði Ziemassvçtkulaikâ vçlçjâs iepazîstinât ar kâduïoti mîloðu vecmâmiòu un viòasmazmeitiòu. Izrâdâs, ka cilvçkulikteòi mçdz bût lîdzîgi un tieðitâpçc ðie cilvçki veido tik tuvasattiecîbas. Viesojoties pie MirdzasVizules un viòas mazmeitiòas Dag-nijas, mums visâm saþmiedzâs sir-dis – no vienas puses, cik daudz cil-vçks spçjis pârciest, no otras, cikïoti ðîs traìçdijas stiprinâjuðas per-sonîbas dvçseli un garu.

Vecmâmiòas unmazmeitiòas stâsts

Pie Mirdzas kundzes un Dag-nijas viesojamies kâdâ pçcpusdie-nâ. Ierodamies silti izkurinâtâ mâ-jâ, kas smarþo pçc kançïmaizî-tçm. Mirdzas kundze 18 gadusnostrâdâjusi pirmsskolas izglîtî-bas iestâdes “Skudriòas” virtuvç,lutinot bçrnus ar daþâdiem kâru-miem. Nu arî mums bija iespçjanobaudît kundzes sarûpçtos gar-dumus. Pie tçjas tases arî aizsâ-kâs stâsts par dzîves lîkloèiem.

Mirdzas kundze pirmo ìime-ni nodibinâjusi jauna, pârim pie-dzimuði divi bçrni, abi nomiruðiar difteriju, jo tajâ laikâ ðo slimî-bu nevarçjis izârstçt. 1957. gadâviòa pazaudçjusi arî vîru, ar kokopâ strâdâjuði dzelzceïa terito-rijâ. Kundze sçrâs pavadîjusi èet-rus gadus, lîdz dzelzceïa stacijâ“Ropaþi”, kur Mirdza strâdâja parpârmijnieci, satikusi Vizuïa kun-gu. “Apprecçjâmies, un pçc lai-ka piedzima meitiòa Laima. Esviòu lutinâju un devu visu to, ko

savâ bçrnîbâ nevarçju saòemt novecâkiem,” atceras Mirdzas kun-dze. 1966. gadâ jaunâ ìimene armazo Laimu ienâkuði ðajâs mâ-jâs, kur vecmâmiòa ar mazmeiti-òu mitinâs vçl ðodien. Toreiz, ka-mçr notikusi mâjas bûvniecîba,ìimene dzîvojusi vien mazâ ista-biòâ. Vizules kundze atceras, kamâja trîs reizes noðíûrçta ar bul-dozeru, jo neesot bijuðas kaut kâ-das atïaujas tâs bûvniecîbai. To-mçr mâja uzbûvçta veiksmîgi.

Pçc septiòiem gadiem, kadLaima bija 12 gadus veca, nomi-ra viòas tçvs. Mirdza meitu audzi-nâja viena, lîdz tâ pavisam jaunaizgâja pie vîra, jo mîïotais devâsarmijâ. 1985. gadâ piedzima Dag-nija, bet jau nâkamajâ gadâ noti-ka traìçdija – Laima gâja bojâ, at-stâjot vecmâmiòai vienu gadu ve-cu zîdaini. Notika autoavârija, ku-râ cieta arî Dagnija, bet viòa tikasveikâ vien ar rokas lûzumu. Vi-òas tçvs Andris ïoti pârdzîvojis undevies dzîvot pie saviem vecâ-kiem, visas rûpes par meitu atstâ-jot sievas mâtei. Tika nokârtotaaizbildniecîba, bet jau pçc èetriemgadiem Dagnijas tçvs noslîcis.Dagnija ir bârene, kuru izaudzinâ-jusi viòas vecmâmiòa Mirdza.

Mazmeitiòu Mirdzas kundzelolojusi, kâ pratusi, apgâdâjot ar vi-su nepiecieðamo, jo agrâk varçjusito atïauties. 82 gadus vecâ Mirdzapensijâ gâjusi jau vairâkkârt, bet nuatzîstas, ka no ðî gada septembrapensijâ patieðâm esot arî aizgâjusi.Tagad, kad mazmeitiòai jâmâcâs,esot ïoti grûti iztikt, tomçr abas ne-sûdzas un turas braði.

Dagnija mâcâs par juristi Lat-vijas Policijas akadçmijâ, viòastudç jau 3. kursâ. Meitenei patîk

izvçlçtâ profesija, un viòa ar ne-pacietîbu gaida praksi, lai zinâ-ðanas varçtu pielietot reâlâ darbâ.Pirms tam meitene vidusskolasatestâtu saòçmusi Rîgas 45. vi-dusskolâ, bet pamata izglîtîbu ap-guvusi Garkalnes pamatskolâ.

Abas dzîvo ïoti draudzîgi, vie-na otru papildina, lai gan Mirdzaskundze atzîst, ka Dagnija esot ïo-ti pieradusi pie viòas un mçdzotneatkâpties ne soli, îpaði tagad,kad vecmâmiòa ik dienas dzîvomâjâs. Vizules kundze saka: visaviòas dzîve bijusi pakârtota bçr-niem. Vçl ðobrîd viòa ïoti daudzaslietas piemin, atceroties, cik Dag-nijai toreiz bijis gadu un kâ viòatoreiz augusi. Vecmâmiòa ir ïotipriecîga par mazmeitiòas apòçmî-bu un sekmçm augstskolâ.

Pateicîba aizbildòiem unadoptçtâjiem

Patlaban Garkalnes pagasttie-sas pârziòâ ir 12 aizbildòi un 15aizbildnîbâ esoðie bçrni, septiòino tiem – bâreòi. Divos gadîju-mos aizbildnîba dibinâta vecâkudarba attiecîbu ârpus Latvijas Re-publikas robeþâm dçï. Divos ga-dîjumos nesen dzimuðo zîdaiòumâmiòas paðas vçl nav pilngadî-gas. Pârçjie diemþçl ir dzîvu ve-câku bâreòi.

“Adventes laiks ir pârdomu,gaidîðanas, arî pateicîbas laiks, tâ-pçc vçlos pateikt paldies visiemaizbildòiem, kas uzòçmuðies at-bildîbu pâr bçrniem, kuri zaudç-juði savus vecâkus vai atstâti bezaprûpes,” sacîja Garkalnes pa-gasttiesas priekðsçdçtâja SilvijaStalidzâne. “Aizbildòi mûsu pa-gastâ ir bçrnu radinieki – vecmâ-

miòas, vectçtiòi un mâtes brâlis.Bet îpaðu paldies vçlos izteikt kâ-dai ìimenei – par aizbildni diviempusaudþiem pçrn kïuvusi Lindaskundze, uzòemoties aprûpi pârbçrniem Elîzu un Kristu, kas navðîs ìimenes radinieki,” viòa tur-pinâja. “Bet, uzzinâjuði par ðî rak-sta tapðanu, viòi abi savai aizbil-dnei vçlçjâs pateikt sirsnîgu pal-dies par iespçju augt saskanîgâ ìi-menç,” aizkustinâta stâsta S. Sta-lidzâne.

Garkalnes pagasttiesâ ir no-formçtas desmit adopcijas – se-ðos gadîjumos bçrnu adoptçtâjibijuði viens no laulâtajiem, kasadoptçja otra laulâtâ bçrnus, kasir loìiska jaunâs ìimenes juridis-ka apvienoðana. Garkalnes pa-gasttiesas prakses laikâ ir tikai di-vi gadîjumi, kad ìimenç ir pie-òemti bez vecâku aprûpes atstâ-tie bçrni. Tomçr Latvijâ adoptç-tâju skaits pakâpeniski pieaug.Pozitîvi mainâs arî sabiedrîbas at-tieksme pret audþuvecâkiem unpieòemtajiem bçrniem. Patîkami,ka adoptçtâju pulku Garkalnç pa-pildinâs Stellas kundze ar savu vî-ru Amerikas pilsoni, viòi patla-ban aprûpç meitenîti no Bauskasbçrnunama.

“Mana un kolçìu prakse lie-cina, ka ir pamats apgalvot – bçr-nu izaugsmç primârâ nav viòu bi-oloìiskâ izcelsme un vecâku gç-ni. Svarîga ir vide, kâdâ bçrni irattîstîjuðies. Vçlos pateikt paldiesvisâm Garkalnes adoptçtâju ìi-mençm. Tâpat sirsnîgs paldies di-vâm franèu ìimençm. Viena notâm Ruslanu adoptçja 2002. ga-dâ, kad zçnam bija jau deviòi ga-di. Otra adopcija notika nesen,2005. gada vasarâ, kad galîgi bez-cerîgâ gadîjumâ divgadîgu zçnuar sareþìîtâm veselîbas kompli-kâcijâm uz Franciju aizveda ìi-mene, kas bçrnu nekavçjoties no-gâdâja pie kvalificçtiem speciâlis-tiem minçtâs problçmas risinâju-mam. Abos gadîjumos Latvijâdzîvojoðie potenciâlie adoptçtâjiatteicâs no adopcijas iespçjâm.Pirmajâ – zçna vecuma dçï, otra-jâ – medicîniska riska situâcijasdçï,” atklâj S. Stalidzâne.

Rakstot ðos stâstus, gribçjuuzsvçrt to, ka cilvçkam ir ïotidaudz, ko viòð var dot otram – sa-vu uzmanîbu, savu mîlestîbu, sa-vu prieku un laimi... Vajag tikaigribçt dalîties ar kâdu tajâ visâ,kas mums ikvienam ir dots. Zie-massvçtku laiks ir îstais brîdis, laiapskatîtos apkârt. Ir tik daudz lie-tu, kuras mçs pietaupâm, lai gancitiem tâs tik ïoti vajadzîgas. Irtik daudz labu vârdu, kurus mçsnepasâkam, lai gan tieði tos ap-kârtçjie vçlas dzirdçt. Kritika unpârmetumi vienmçr nâk paði... Irtik daudz labu darbu, kurus va-ram izdarît citiem: aizvest saldu-mus bçrnunamâ dzîvojoðajiembçrniem, nosûtît ievârîjuma bur-ciòu pansionâtos dzîvojoðajiem,piezvanît kâdam, ar kuru esamsastrîdçjuðies, uzsmaidît kaimi-òam vai vienkârði nepazîstamamcilvçkam.

Dosim ðajos svçtkos citiem,negaidot pretim doðanu! Lai brî-numaini ðie Ziemassvçtki, lai ik-viens apmîïots, lai mâjâs saticî-ba, ìimenç mîlestîba un pasaulçmiers.Ikviena cilvçka labaisdarbs var radît ðo brînumu citasirdî...

No kreisâs: Dagnija, Mirdza un Maija – likteòstâstu varones.

FO

TO

: S

IND

IJA

MA

RT

INO

VA

CETURTDIENA, 22. DECEMBRIS, 2005

Rîgas Apriòía Avîze

6

GARKALNES VÇSTIS

Pretgripas vakcînas valsts re-alizçtâs programmas ietvaros irsaòemtas arî Garkalnes pagastâ,tâs ir pieejamas bez maksas unpietiekamâ daudzumâ. Jâatgâdi-na, ka ðîs potes paredzçtas bçr-niem lîdz septiòu gadu vecumam,

Bezmaksas pretgripasvakcînas arî Garkalnç

kâ arî pieauguðajiem no 65 gaduvecuma.

Interesentus lûdzam vçrstiespieòemðanas laikos Berìu vaiGarkalnes doktorâtâ.

Stipru veselîbu vçlpagasta mediíi

Rîgas rajona paðvaldîbu Sa-biedrisko pakalpojumu regulatorsinformç, ka 2005. gada 22. no-vembra regulatora lçmçjinstitûci-jas sçdç, pamatojoties uz LR Mi-nistru kabineta 26. 06. 2001. no-teikumu Nr. 281 2. pantu un liku-ma “Par sabiedrisko pakalpojumu

Apstiprinâtisiltumenerìijas tarifi

regulatoriem” IV nodaïas 19. un20. pantu, ir izvçrtçti iesniegtie sa-biedrisko pakalpojumu izmaksuaprçíini un nolemts apstiprinâtGarkalnes pagasta padomes aprç-íinâtos siltumenerìijas realizâci-jas tarifus juridiskâm personâm Ls0,63 par m2 + PVN.

Nu jau kâdu laiku pie apdzîvotas vietas Garkalne darbojas luksofo-ri, par kuru uzstâdîðanu cînîjâs pagasta padomes vadîba. Va/s “Latvi-jas Valsts ceïi” ir izpildîjuði solîjumu uzsâkt ðî ceïa posma sakârtoðanuatbilstoði gâjçju droðîbai, jo sâkotnçji vasarâ uz Pleskavas ðosejas tikalikvidçta gâjçju pâreja.

Tomçr Garkalnes pagasta padome iedzîvotâjiem atgâdina jopro-jâm bût uzmanîgiem, ðíçrsojot ðoseju, jo braucçji vçl nav pieraduði,ka turpmâk viòiem jârçíinâs ar uzstâdîto luksoforu.

Sindija Martinova

Uzlabota gâjçju droðîba

Novembra pçdçjâ otrdienâGarkalnes pagasta kultûrasnama “Berìi” mazajâ zâlç no-tika ârkârtas sçde, ko sasau-ca, lai ievçlçtu priekðsçdç-tâjas vietnieku.

Trîs deputâti: J. Silovs (parti-ja “Jaunais centrs”), E. Treibergs(“Zaïo un zemnieku savienîba”)un M. G. Bauze-Krastiòð (ZZS)parakstîja iesniegumu par ârkâr-tas sçdes sasaukðanu, ierosinot at-brîvot no amata priekðsçdçtâjasvietnieci Elgu Liepiòu. Viòa ðajâamatâ ir nostrâdâjusi aptuvenidesmit gadus, rûpçjoties par iz-glîtîbas, kultûras un sociâlo jomu.Savukârt minçtie deputâti, kas ie-rosinâja viòu atbrîvot no amata,uzskatîja, ka priekðsçdçtâjas viet-niekam jâpilda arî citas funkcijas,piemçram, jâkoordinç darbîbas,kas saistîtas ar saimnieciskajiem

Ievçlçts cits priekðsçdçtâjas vietnieksjautâjumiem un pagasta teritori-jas plânojumu.

Procedûra paredz, ka priekðsç-dçtâja vietnieks jâatstâdina aizklâ-tâ balsojumâ, balsojot visiem de-putâtiem. Lçmums par atbrîvoðanutika pieòemts ar vienas balss pâr-svaru. Pçc tam aizklâtâ balsojumâdarbâ jâapstiprina jaunais priekðsç-dçtâjas vietnieks.

Sâkotnçji tika izvirzîtas vai-râkas kandidatûras: Oïìerts Lej-nieks, Aivars Jurjâns un Juris Si-lovs. Pirmie divi no iespçjamâamata atteicâs, paskaidrojot, kastrâdâ darbâ, ko nevarçtu apvie-not ar vietnieka funkcijâm. Vie-nîgi J. Silova kungs bija ar mierupamest lîdzðinçjo darba vietu Lat-vijas Bankâ, lai pievçrstos poli-tiskajai karjerai. Viòu kâ vienîgokandidâtu aizklâtâ balsojumâ ie-vçlçja ar vienas balss pârsvaru:pieci balsoja “par”, èetri – “pret”.

Elgas Liepiòas komentârs:

“Padomes amatpersonu vçlçðanasir politisks lçmums, arî ðis gadî-jums. Vairâk nekâ pusgadu strâ-dâjâm paðreizçjâ deputâtu pado-mes sastâvâ, un bieþi vien bija jû-tams, ka nosacîtâ opozîcija pâr-stâv citas intereses. Nu beidzotpienâcis laiks, kad varçsim tâs ie-raudzît... Jums, iedzîvotâji, atlieknovçrtçt katra deputâta darbu unspriest par viòa spçjâm un darbatikumu ðajâ sasaukumâ.

Man prieks, ka joprojâm varustrâdât savâ amatâ par Dzimtsa-rakstu nodaïas vadîtâju, darbotieskâ deputâte un arî turpmâk uzklau-sît jûsu ierosinâjumus un sûdzîbas,ja tâdas rodas. Vçlos pateikties vi-siem vçlçtâjiem, kas ðajâs Garkal-nes pagasta padomes vçlçðanâsbalsoja par mani. Man bija tas godssaòemt lielâko jûsu balsu skaitu,tas ir svarîgâkais uzticîbas aplie-cinâjums. Paldies.”

Sindija Martinova

� Uz pagasta robeþâm uzstâ-dîtas seðas ceïa norâdes “Garkal-nes pagasts”.

� Nomainîti esoðie informa-tîvie dçïi, uzstâdîts informatîvaisdçlis Maksteniekos.

� Uz jauniem pamatiem pâr-vietots Jâòa Jaunsudrabiòa piemi-neklis.

� Veikts remonts ceïam uz“Prieþleju” mâjâm, daïçji sakârtotaarî Parka iela Upesciemâ. Turveikta ielas izbûve, bet labiekâr-toðanas darbi atstâti uz nâkamo ga-du, jo uzsala. Veikts ceïa remonts,bedru aizbçrðana, ceïa posmâLangstiòi–Upesciems–Berìi.

� Sakopti vâcu kapi pie Mâl-pils ðosejas un Vangaþiem.

� Ierîkota jauna kanalizâci-jas notekûdeòu trase Garkalnç,Sçòu ielâ.

� Saòemta jaunâ sadzîves at-kritumu savâcçjmaðîna “Volvo”.Drîzumâ tâ uzsâks savu darbu, betlîdz tam jâpielâgo iepriekðçjiekonteineri un jânopçrk jaunieplastmasas konteineri.

� Izbûvçti pieci guloðie po-

Padarîtie darbi pagastâlicisti – trîs Âdaþu ielâ un diviSenèu prospektâ, Bukultos.

� Uzsâktas sarunas ar Rîgaspaðvaldîbas aìentûru “Rîgas Me-þa aìentûra” par “bïodas” labie-kârtoðanu, lai iedzîvotâji tur va-rçtu aktîvi atpûsties. Ðajâ vietâplânotas moto un slçpoðanas tra-ses, kâ arî citas sportiskâs izklai-des iespçjas.

� Izstrâdâts projekts pirms-skolas izglîtîbas iestâdes “Skud-riòas” elektroapgâdes un katlu-

mâjas izbûvei, to realizâcija tiksuzsâkta tuvâkajâ laikâ.

� Izstrâdâts projekts ielu ap-gaismojuma sistçmas sakârtoða-nai Ziedu ielâ.

� Noslçgts lîgums ar SIA“Skonto bûve” par izglîtîbas unsporta centra projektçðanu Upes-ciemâ. Projektçðanas darbi jauuzsâkti, un pagasta padomei tietiks iesniegti pusgada laikâ.

Padomes priekðsçdçtâjaAelita Veipa

Jaunâ sadzîves atkritumu savâcçjmaðîna “Volvo”.

Aktuâli

SINDIJA MARTINOVA

Decembra sâkumâ Gar-kalnes pagasta padomes va-dîba iedzîvotâjus aicinâja uzatklâtu diskusiju par nâka-mâ gada budþeta projektu.

Paldies tiem, kuri ieradâs unizteica savus ierosinâjumus, to-mçr pagasta padome vçlçtos, laiiedzîvotâju atsaucîba bûtu lielâ-ka – tikai savstarpçji sadarbojo-ties, var veidot tâdu teritoriju, ku-râ patîkami dzîvot un uzturçtiesikvienam.

Atklâto diskusiju iesâka pa-gasta padomes priekðsçdçtâja, vi-òa klâtesoðos iepazîstinâja ar de-putâtu korpusu, kas bija ieradiespilnâ sastâvâ. Viòa pastâstîja, kasâkumâ izpilddirektors AndrisKurzemnieks ziòos par budþetaplânu, tad iedzîvotâji varçs uzdotjautâjumus.

A. Kurzemnieks izklâstîja vis-pârçjâs nâkamâ gada attîstîbastendences. Viòð sacîja, ka lielâ-

Iedzîvotâji tiekas ar paðvaldîbas darbiniekiemkais uzsvars tiks likts uz infra-struktûras attîstîbu un ceïu sakâr-toðanu. Viòð ir pârliecinâts, ka tie-ði ðajâ virzienâ pagasta padomeijâstrâdâ visvairâk, lai gan galçjâsbudþeta aplçsçs vçl nav skaidri zi-nâmas, jo valdîba kavçjâs ar nau-das sadali. “Paldies jums par sig-nâliem, ko saòemam internetamâjas lapâ. Tâdçjâdi esam infor-mçti, kas iedzîvotâjiem ir sâpîgiejautâjumi,” sacîja izpilddirektors.

No vispârçjâ ziòojuma uzzi-nâm, ka pçdçjos gados daudz strâ-dâts ar sociâlajâm problçmâm, jostrauji pieaudzis iedzîvotâjuskaits, lîdz ar to pakalpojumusniegðana bijusi jâuzlabo. Sakâr-toti abi doktorâti, skolas un bçr-nudârzs. Tieði tâpçc ðobrîd aktuali-zçjas infrastruktûras problçmas –ceïi, ielu apgaismojums un ielu lab-iekârtoðana.

Baltezers ir vecâkâ Garkalnespagasta apdzîvotâ vieta, un tur arEiropas Savienîbas fondu lîdzfi-nansçjumu plânots sakârtot ielas.Tomçr pagaidâm vçl nav zinâms,

vai ðî nauda tiks iegûta, jo pastâvuzskats, ka “Garkalne esot pârâkbagâts pagasts, lai to atbalstîtu”.A. Veipa apgalvoja, ka neatkarî-gi no tâ, vai tiks saòemts ðis ESlîdzfinansçjums, pagasta padomeBaltezera ielas un to apgaismo-jumu sakârtos pçc iespçjas âtrâk.Baltezerâ joprojâm neatrisinâts irûdenssaimniecîbas jautâjums, jonepiecieðama iedzîvotâju iniciatî-va. Diemþçl “Rîgas ûdens” attei-cies piedalîties ðajâ projektâ, betGarkalnes pagasta padome darîsvisu iespçjamo, lai tiktu izstrâdâtstehniskais projekts. Izpilddirek-tors norâdîja, ka îsi pirms vasa-ras jâveic arî norâdes zîmju uz-stâdîðana, lai iebraucçji zinâtu paratpûtas iespçjâm Garkalnes pa-gasta teritorijâ. Ðogad pagasta pa-dome jau pieòçmusi darbâ sçtnie-kus, kas kopj sabiedriskâs plud-males un tauvas joslu, lîdz ar tokârtîba ðajâs vietâs tiek uzturçtadaudz labâk.

Upesciemâ ðogad svarîgs no-tikums – izsludinâts konkurss par

sporta halles projektçðanu. Izstrâ-dâts tehniski ekonomiskais pama-tojums posmâ Upesciems-Sil-ezers-Langstiòi, un jâstrâdâ, lai târealizâcijai varçtu piesaistît ESlîdzfinansçjumu. Perspektîvâ re-alizçjamajam ûdenssaimniecîbasprojektam paðvaldîba savâ bilan-cç iekïâvusi ceïu Berìi-Upes-ciems-Langstiòi, tâ sakârtoðanagaidâma tuvâkajos gados. A. Kur-zemnieks atgâdinâja, ka ðis ceïaposms ir ïoti garð, tâpçc tâ pilnî-ga salaboðana paðvaldîbai ðobrîdnav pa kabatai. Upesciemâ tiksradîts jauns un sakopts laukumsatkritumu konteineriem, lai gantuvâkajâ laikâ tiks pâriets uz in-dividuâlajiem konteineriem. Nâ-kamâ gada budþetâ iekïauts finan-sçjums, lai sakârtotu apgaismoju-mu posmâ no Ziedu lîdz Karpuielai. Diemþçl ceïu remonti ieplâ-noti nav, jo ceïu fonda nauda irniecîga un jau izsmelta. No iedzî-votâjiem pirms diskusijas tika sa-òemts jautâjums par Ziedu ielas 2aautostâvvietas izbûvi. Izpilddi-rektors norâdîja, ka par to pado-

me lems atseviðíi.Makstenieki ir bijuðais dârz-

kopîbas kooperatîvs, un, lai atri-sinâtu problçmas ar ûdens apgâ-di, ðajâ apdzîvotajâ vietâ jâizstrâ-dâ ûdensvada izbûves shçma. To-mçr ðim projektam vçl vajadzîgspadomes apstiprinâjums. A. Kur-zemnieks apgalvoja, ka nâkam-gad tiks sakârtots galveno ieluapgaismojums un paðvaldîbalems par iespçjâm Maksteniekosuzstâdît bçrnu rotaïu laukuma ele-mentus. Runâjot par Makstenie-ku ceïu, izpilddirektors sacîja, kanâkamajâ gadâ paðvaldîba ceïufondâ varçtu saòemt aptuveni37 tûkstoðus latu, kas ir pârâk nie-cîga summa, lai ceïus varçtu uz-turçt un sakârtot. Tâpçc esot jâ-meklç citi veidi, kâ sakârtot ceïuinfrastruktûru, piesaistot papildufinansçjumu. A. Kurzemnieks ap-galvoja, ka Makstenieku ceïð tiksperiodiski kopts tâpat kâ lîdz ðim,jo ïoti daudzus cilvçku ceïa stâ-voklis apmierina.

Turpinâjums 7. lpp.

FO

TO

: S

IND

IJA

MA

RT

INO

VA

GARKALNES VÇSTIS

CETURTDIENA, 22. DECEMBRIS, 2005

Rîgas Apriòía Avîze

7

Nâkamajâ gadâ Bukultos,Âdaþu ielas posmâ no pagasta ro-beþas lîdz Rudens ielas krustoju-mam, tiks uzliets jauns asfalts, kasvarçtu izmaksât aptuveni 20 000 la-tu. A. Kurzemnieks uzskata, ka nâ-kotnç uz meliorâcijas grâvju rçíi-na Bukultos varçtu veidot gâjçjuceliòus, lai bûtu droðâk pârvieto-ties pa ðaurajâm ielâm. Ðajâ apdzî-votajâ vietâ ir problçmas ar ielu ap-gaismojuma elektrîbas jaudu, bettâs nâkamajâ gadâ tiks risinâtas.Nâkamâ gada budþetâ iekïauti fi-nanðu lîdzekïi publiskâs pludmalessakârtoðanai, lai gan pagasts saòç-mis vairâkus aizrâdîjumus no ie-dzîvotajiem – viòi nevçlas, laipludmale tiktu labiekârtota, jo uz-traucâs par iespçjamo atpûtniekuradîto troksni.

Garkalnç nâkamgad gaidâmaSaules ielas labiekârtoðana no Sta-cijas lîdz Mâlpils ðosejai. Saules ie-lâ pagasta padome plâno sâkt lab-iekârtot parku, kurâ iedzîvotâji va-rçs atpûsties. Parka labiekârtoðanuplânots pabeigt lîdz 2007. gada vi-dum. Ne tikai Garkalnç, bet arî ci-tâs apdzîvotajâs vietâs ïoti aktuâlalieta ir nelikumîgi izveidotie gulo-ðie policisti, ar to demontâþu attie-cîgie paðvaldîbas dienesti nodarbo-sies nâkamajâ gadâ. Lieki piebilst,ka tas prasîs papildu finansçjumu,no kura varçtu arî izvairîties. Izpild-direktors Kurzemnieks vçlreiz atgâ-dinâja, lai cilvçki ziòo, ja pamanaðâdu guloðo policistu bûvçtâjus, joviòi jâsoda par nelikumîgu darbîbu.Garkalnç uz ðosejas ðajâ gadâ gâjç-ju droðîbai tiks pabeigta luksoforauzstâdîðana. Savukârt nâkotnç pa-redzçta Prieþu iela labiekârtoðana,jo to veidos kâ savâcçjceïu. Paðlaik

VAS “Latvijas Valsts ceïi” uzdevu-mâ tiek izstrâdâts projekts Vidze-mes ðosejas rekonstrukcijai.

Vidzemes ðosejâ 1 nâkamgadtiks sâkts îstenot ideju par Dienascentra, kas domâts vecâka gadagâ-juma iedzîvotâjiem, bûvniecîbu. Nâ-kamgad varçtu tikt uzsâkta arî Soci-âlâs mâjas projektçðana Sçòu ielâ.

Priedkalnç tikai 2007. gadâvarçtu paredzçt izstrâdât projektuûdensapgâdes un kanalizâcijas sis-tçmas uzlaboðanai. Diemþçl izpild-direktors piemetinâja, ka ðim pro-jektam nepiecieðami pamatîgi fi-nanðu lîdzekïi.

Diskusijas. Atbildot uz iedzî-votâju jautâjumiem par Baltezeralabiekârtoðanu, pagasta padomespriekðsçdçtâja A. Veipa uzsvçra,ka panâkta vienoðanâs ar zemesîpaðniekiem, ka turpmâk Dzilnasielâ bûs îpaða josla, lai iedzîvotâji,kad vien to vçlçsies, varçs piekïût“Baltezera” atpûtas zonai. Turp-mâk pastiprinâti tiks uzraudzîta

ûdenskrâtuves droðîba un tiks so-dîti tie, kuri bez atbilstoðiem do-kumentiem kanâlâ un vietâs, kurtas nav atïauts, brauks ar motorlai-vâm vai citiem transporta lîdzek-ïiem. Ar to nodarbosies SIA “AGDienests”, kuram jâziòo par neli-kumîbâm. Paðvaldîbas darbiniekiarî akceptçja iedzîvotâju ideju parkoku nozâìçðanu vietâs, kur tietraucç satiksmi vai apdraud droðî-bu, un izskatîs iespçju ðo malku dottrûcîgajâm pagasta ìimençm.

Iedzîvotâji pateicâs par guloða-jiem policistiem, tomçr atzina, kato efektivitâte nav pârâk augsta. Iz-pilddirektors piebilda, ka pavasarîielas malâ tiks uzstâdîti stabiòi, laiðos paaugstinâjumus nevarçtu tikviegli apbraukt. Tâpat ar pagastapadomes atbalstu baltezerieði apso-lîja vâkt parakstus un sûtît tos “Lat-vijas Dzelceïam”, lai izvçrtçtudzelzceïa vibrâcijas sekas, kas ro-das, garâm braucot lielajiem vilcie-niem, un veido plaisas mâju sienâs.

Iedzîvotâji uztraucâs, ka ceïamuz Maksteniekiem nav nekâdu no-râþu, paðvaldîba apsolîja tâs uzlikt,ja vien tiks saòemts atbilstoðs ie-sniegums. Iedzîvotâji pateicâs parMaksteniekos uzstâdîtajiem infor-matîvajiem dçïiem. Tika izrunâtasarî atkritumu saimniecîbas problç-mas. Iedzîvotâjiem tika skaidrots,ka Maksteniekos 90% ir individu-âlâ apbûve un tur visiem jâbût in-dividuâlajiem konteineriem, kurusizved apsaimniekotâjfirmas. Pað-valdîba negrasâs kopt koplietoðanasatkritumu konteinerus, bet gan ie-viest stingrâkas sankcijas pret tiem,kam nav noslçgti atkritumu apsaim-niekoðanas lîgumi. Izskançja vie-doklis, ka pavisam drîz paðvaldîbaspakalpojumus nevarçs saòemt tie,kuriem ðâds lîgums nebûs noslçgts.Ðajâ sakarâ paðvaldîba saòçma at-zinîbu arî par lielgabarîta atkritumuizveðanas akciju, ko noteikti vaja-dzçtu turpinât, sacîja kâds Makste-nieku iedzîvotâjs.

Iedzîvotâji interesçjâs par snie-ga tîrîðanas principiem un grafi-kiem ziemas periodâ. PaðvaldîbasSIA “Garkalnes Komunâlserviss”vadîtâjs Aivars Cepliðs klâtesoða-jiem paskaidroja, ka ðobrîd ir di-vas vienîbas, kas tîra ceïu, tieði tâ-pçc triju dienu laikâ Garkalnes pa-gasta teritorijâ ir jâbût iztîrîtiem vi-siem ceïiem. Protams, sâkot artiem, kas ir stratçìiski svarîgâkie,jo tajos ir liela satiksmes intensitâ-te. Tomçr viòð sacîja, ka nereti irvietas un gadîjumi, kad ielas ir blo-íçtas ar norobeþojumiem un tâs ce-ïu ðíûre nevar iztîrît.

Deputâti saòçma arî jautâju-mus, kâ uz topoðos Dienas centrutiks citu apdzîvoto vietu pensionâ-ri. Viòiem tika sniegta atbilde, kapaðvaldîba rûpçsies par transpor-

tu, lai visus gribçtâjus nogâdâtu uzVidzemes ðoseju 1. Turklât nâkot-nç ir plâns ðâdus Dienas centrusveidot arî citâs apdzîvotâs vietâs,kâ tas ir citâs paðvaldîbâs, piemç-ram, Stopiòos. Viòiem ir èetri Die-nas centri.

Tika uzdots jautâjums, kâpçcpadome maksâ 110 000 latu citâmizglîtîbas iestâdçm, kurâs skolojasmûsu bçrni. Paðvaldîbas darbiniekiatklâja: ðis cipars veidojâs tik liels,jo Garkalnç nav vidusskolas un bçr-ni ir spiesti mâcîties citur.

Iedzîvotâji uzdeva jautâjumusarî par apkures sadârdzinâðanos, unA. Cepliðs atbildçja, ka diemþçlviss pçdçjâ gada laikâ strauji sadâr-dzinâjies. Gâzes un degvielas ce-nu celðanâs dçï arî viòi bija spiesticelt apkures tarifus, un Rîgas rajo-na paðvaldîbu Sabiedrisko pakal-pojumu regulators ðos tarifus ir ap-stiprinâjis.

Noslçgumâ paðvaldîbas depu-tâts Pçteris Salenieks klâtesoðajiematgâdinâja, ka visu uzreiz padarîtnav iespçjams, tâpçc kopâ ar iedzî-votâjiem jâizstrâdâ attîstîbas plânstuvâkajiem gadiem, lai visu varçtudarît pakâpeniski. Viòð tâpat kâpriekðsçdçtâja uzskata, ka jâsâkstrâdât ar iedzîvotâju ierosinâtajâmproblçmsituâcijâm un tikai tad jâ-íeras pie darbiem, kas var pagai-dît. A. Veipas kundze ir gandarîtapar veiksmîgu atklâto diskusiju unpriecâjas, ka kopâ ar iedzîvotâjiemvar panâkt efektîvu naudas izlie-tojumu, jo tieði viòi ir tie, kuri vis-bûtiskâk izjût savas apdzîvotâs vie-tas problçmas. Viòa pateicâs par iz-râdîto interesi, vçlot jaukus svçt-kus, un sacîja, ka ðâdas iedzîvotâ-ju tikðanâs bûtu jârîko arî nâkama-jâ gadâ.

Iedzîvotâji tiekas ar paðvaldîbas darbiniekiem

� Deputâti nolçma veikt iz-maiòas Garkalnes pagasta pado-mes Attîstîbas komitejas sastâvâ,apstiprinot to ðâdâ sastâvâ: komi-tejas priekðsçdçtâjs Aivars Jurjâns,locekïi – Edgars Treibergs, OïìertsLejnieks un Juris Silovs. Attîstîbaskomitejas organizatorisko un teh-nisko apkalpoðanu nodroðina pa-gasta padomes bûvinspektore RitaKlusa.

� Nolemts apstiprinât Garkal-nes pagasta padomes Finanðu komi-teju ðâdâ sastâvâ: komitejas priekð-sçdçtâja Aelita Veipa, locekïi – Oï-ìerts Lejnieks, Juris Silovs, Pçte-ris Salenieks un Edgars Treibergs.Finanðu komitejas organizatoriskoun tehnisko apkalpoðanu nodroði-na pagasta padomes ekonomistsRitvars Grîviòð.

� Deputâti noteica Garkalnespagasta padomes koplietoðanas unrekreâcijas objektu teritorijas izvei-di zemes platîbâ 0,845 ha un ap-stiprinât valdîjumâ esoðâs zemesrobeþu skici. Zemes gabalam pie-ðíirta adrese Saules iela 31a, Gar-kalne.

� Palielinâts paðvaldîbas SIA“Garkalnes Komunâlserviss” pa-matkapitâls par Ls 12 000 ar nau-das ieguldîjumu.

� Atïauts transformçt lauk-saimniecîbâ izmantojamo zemi ne-kustamajâ îpaðumâ “Silenieki”, Lai-pu iela 19, Zvîòu iela 7, “Avoti-2”,Zvîòu iela 1, Akmeòuiela 14b un Ezera prospektâ 13b vie-nas dzîvojamâs mâjas bûvniecîbai,neizstrâdâjot detâlplânojumu.

� Atcelts 22. 12. 2004. sçdeslçmums 23.§, p.11. “Par detâlplâ-nojuma projektu nekustamajâ îpa-

Novembra sçdç lemtsðumâ Mediíu ielâ 10, 10b, 10c”.

� Atïauts izstrâdât detâlplâ-nojumu savrupmâju bûvniecîbai undîía izveidei nekustamajâ îpaðumâ“Reíu sala”.

� Apstiprinâts darba uzdevu-mu detâlplânojuma Austrumu ie-lâ 18, Mârtiòroþu ielâ 81, Upescie-ma ielâ 60 un Upesciema ielâ 62izstrâdâðanai. Lîdz ar to jâuzsâk sa-biedriskâs apsprieðanas pirmâ pos-ma organizçðana.

� Papildinâts darba uzdevumsdetâlplânojumam “Âmuïi” un“Andrçni”, “Jaunspûïi”, “Spûïi”,“Mazspûïi” un “Ainavas”.

� Apstiprinâti detâlplânojumiGarkalnes pagasta nekustamajiemîpaðumiem Zvaigþòu ielâ 3, Zvaig-þòu ielâ 2 un Sçòu ielâ 10.

� Privatizâcijai nodota dzîvo-jamâ mâja Sçòu ielâ 4.

� Sakarâ ar Rîgas rajona pað-valdîbu Sabiedrisko pakalpojumuregulatora apstiprinâto siltumener-ìijas tarifu Meþa ielas 2 pagastadaudzdzîvokïu mâjai (stâjas spçkâar 2005. gada decembrî), pagastapadomes deputâti nolçma noteiktminçtâs ielas îrniekiem no apstip-rinâtâ tarifa (1,42 Ls/m² mçnesî)segt pusi izmaksu – 0,70 Ls/m² ap-mçrâ. Starpîbu 0,72 Ls/m² mçnesîsegt no pagasta padomes budþeta(pamatojums SIA “Eiroeksperts”slçdziens par mâjas Meþa ielas 2tehnisko stâvokli).

� Deputâti nolçma pagasta pa-domei iznomât Berìu evaòìçliskiluteriskai draudzei zemi 0,5929 haplatîbâ Akmeòu ielâ 2a, Berìos,baznîcas celtniecîbai, nosakot ze-mes nomas maksu 1,5% no zemeskadastrâlâs vçrtîbas.

� Nolemts uzdot pagasta pa-domes izpilddirektoram A. Kur-zemniekam nodroðinât ielu apgais-mojuma sistçmu un tehniskâs do-kumentâcijas pâròemðanu paðval-dîbas îpaðumâ ciematâ “Mârsili”pçc stâvokïa uz 31. 12. 2005, no-slçgt vienoðanos ar SIA “Garkal-nes Komunâlserviss” par ielu ap-gaismojuma sistçmu uzturçðanu unapkalpoðanu ciematâ sâkot ar 1. 01.2006. paredzçt finansçjumu (pçcfaktiskiem izdevumiem) 2006. ga-da budþetâ minçto ielu apgaismo-juma sistçmu uzturçðanai, kâ arîpapildinât VAS “Latvenergo” no-slçgtâ elektroenerìijas “Abonentu”lîgumu ar “Patçrçtâjiem” pçc stâ-vokïa uz 1. 01. 2006.

� Pagasta padomes izpilddi-rektoram A. Kurzemniekam uzdotsnodroðinât koplietoðanas ceïu tîk-lu un projektu dokumentâcijas pâr-òemðanu paðvaldîbas îpaðumâ cie-matâ “Mârsili” ar noteikumu, ka,sastâdot ceïu pieòemðanas nodoða-nas aktu, SIA “Mazais Baltezers”iesniedz paðvaldîbai: aktu par ceïunodoðanu pieòemðanu ekspluatâci-jâ, inventarizâcijas lietu un zemesrobeþu plânus.

� Deputâti nolçma apstiprinâtpaðvaldîbas SIA “Garkalnes Ko-munâlserviss” maksas pakalpoju-mu cenas (t.sk. PVN) transporta lî-dzekïiem un mehânismiem ðâdosapmçros:

Traktoram MTZ-82 – 13,65 Ls/stundâ; dîkstâve 10,00 Ls/stundâ;

Traktoram JUMZ – 13,65 Ls/stundâ; dîkstâve 10,00 Ls/stundâ;

Autogreiderim DZ-143 – 19,02Ls/stundâ; dîkstâve 10,00 Ls/stundâ;

Paðizgâzçjam MAZ-5551 –0,60 Ls/stundâ; dîkstâve 10,00 Ls/stundâ;

Automaðînai MAZ-5551 (at-

kritumu vedçjs, sniega tîrîtâjs) –0,84 Ls/stundâ; dîkstâve 10,00 Ls/stundâ;

� Pieðíirtas veicinâðanas bal-vas par 2005. gada otro pusgaduðâdiem pensionâru padomes aktî-vistiem: Ilzei Lazdânei sakarâ ar 65gadu jubileju Ls 30, Brigitai Zvaig-zenei un Eduardam Porietim pa Ls25 katram, bet Valijai Aleksandro-vai un Valentînai Meþeckai Ls 20katrai.

� Pieðíirts vienreizçjs pa-balsts 700 latu apmçrâ Irinai Ða-kelei, kurai piedzimuði trînîði.

� Pieðíirts vienreizçjs pa-balsts 80 latu apmçrâ Ojâram Gra-sim, vecâkâs paaudzes “Baltâbele”deju kolektîva vadîtâjam, par Trîs-zvaigþòu ordeòa Zelta goda zîmessaòemðanu.

� Garkalnes pagasta padomesdeputâti nolçma neizmantot pirm-pirkuma tiesîbas sekojoðos nekus-tamajos îpaðumos: Sunîðos, Ezer-krastu ielâ 18; Bukultos, Zvîòu ie-lâ 33, Lapsu ielâ 1, Foreïu ielâ 1,Plauþu ielâ 1; Garkalnes pagastâ“Lejnieki”, Dârtas ielâ 19, Dârtasielâ 17, Dârtas ielâ 15; d. s. “VEF-Ozolos” Nr. 1-11, d. s. “VEF-Ozo-los” Nr. 18-36, Vidzemes ðoseja36b, Íirðu ielâ 7b, Mâla ielâ 7,Saules ielâ 22a – 3, “Meþinieki”;Berìos, Lûðu ielâ 14, un Langsti-òos, Sakaru ielâ 12.

� Izskatot SIA “EAST-WEST Transit” iesniegumu pardegvielas, tabakas izstrâdâjumu unalkoholisko dzçrienu mazumtirdz-niecîbu DUS Nr. 12 Garkalnes pa-gasta Berìos, deputâti nolçma at-ïaut minçtajam uzòçmumam tirgo-ties ar degvielu, tabakas izstrâdâ-jumiem un alkoholiskiem dzçrie-niem DUS Nr. 12, Berìi, Rîgas-Si-

guldas ðoseja.� Atïauts veikt individuâlo dar-

bu, veicot norçíinus ar reìistrâcijaskvîtîm: Sandrai Kristapsonei – su-venîru, rotaïlietu un sadzîves priekð-metu izgatavoðanu no koka (1. 01.2006. – 31. 12. 2006.) un Anitai Fi-ðerei – izîrçt saimniecîbas çku (1.01. 2005. – 31. 12. 2008.).

� Izskatot Saulkrastu polici-jas nodaïas priekðlikumu pieðíirtnaudas balvu un atzinîbas rakstuPolicijas dienâ Garkalnes policijasiecirkòa darbiniekiem, atklâti bal-sojot ar deviòâm balsîm, deputâtinolçma pieðíirt naudas balvu vie-nas minimâlâs algas apmçrâ un At-zinîbas rakstu par apzinîgu darbuun godprâtîgu attieksmi pret dar-bu ðâdiem Garkalnes policijas ie-cirkòa darbiniekiem: vecâkajaminspektoram Ivaram Mazuram,pirmstiesas izmeklçðanas speciâlis-tam Andrejam Sirmajam, Krimi-nâlpolicijas dienesta priekðniekamGuntaram Krieviòam, inspektoramIlvaram Drozdam un pirmstiesasizmeklçðanas speciâlistei AsnateiAlsbergai.

� Uzskaitç nodroðinâðanai arvietu pirmsskolas izglîtîbas iestâdçuzòemti sekojoði bçrni: AleksandrsAntonovs (Nr. 79), Madara Íeze,Mâra Íeze, Marija Elizabete Ðnei-dere un Kate Ozoliòa (Nr. 83).

� Izskatot privatizçjamâ ob-jekta – neapbûvçta zemesgabala“Zemesgabals 0,4794 ha platîbâGarkalnes pagasta Taku ielâ – 2022. 11. 2005. izsoles rezultâtus, no-lemts apstiprinât izsoles rezultâtusun tâs protokolu.

Ar plaðâku sçdes materiâlu iz-klâstu var iepazîties Garkalnes pa-gasta padomes kancelejâ.

Pçc protokolu materiâliemsagatavojusi Sindija Martinova

Priekðsçdçtâja un paðvaldîbas darbinieki bija gatavi atbildçt uziedzîvotâju jautâjumiem.

Sâkums 6. lpp.

FO

TO

: S

IND

IJA

MA

RT

INO

VA

CETRUTDIENA, 22. DECEMBRIS, 2005

Rîgas Apriòía Avîze

8

GARKALNES VÇSTIS

– Kâdas ir pirmâs jûsu bçr-nîbas atmiòas?

– Tas bija tik sen... kâ dzies-mâ – jautrs un bezrûpîbas pilnslaiks. No vienas puses jûra un kâ-pas, no otras – meþi: brîniðíîgavide bezrûpîgai bçrnîbai, atsaucî-gi un izpalîdzîgi cilvçki. Bet vis-lielâko un spilgtâko iespaidu,ðíiet, atstâja 1968. gada vçtra.Kaut ko tâdu neesmu redzçjis unnevçlçtos redzçt – jûra ir neþçlî-ga, tâ savâ ceïâ neatstâj neko. Tâ-pçc tagad brînos par cilvçkiem,kas mâjas bûvç kâpu zonâ, jo pas-tâv ïoti liela iespçja, ka ûdensspçks tâs var izpostît. Bet mçs, ie-dzîvotâji, savukârt zaudçjam kâ-pu dabîgo skaistumu.

– Vai ðîs atmiòas kaut kâdâmçrâ ir ietekmçjuðas jûsu ðîb-rîþa dzîvi?

– Mana sirds pieder dabai, tieir mani bçrnîbas iespaidi, tâpçc nodzîvoðanas Rîgâ pârcçlâmies uzGarkalnes pagastu. Jaunîbâ gri-bas, lai apkârt ir burzma un stei-ga, bet, kad uzsâkta ìimenes dzî-ve, sirds velk uz miera un harmo-nijas pusi. Tieði tâpçc par savudzîves vietu izvçlçjâmies Pierîgu.

– Kur esat mâcîjies, kâdu iz-glîtîbu esat ieguvis?

– Esmu skolojies daudzâsskolâs un papildus izglîtîbas ie-stâdçs. Mans zinîbu kalns aizsâ-kâs Tukuma rajona Lapmeþcie-ma astoògadîgajâ skolâ, izglîtîbu

Sportists sirdî un stâjâ – Juris Silovs

turpinâju Rîgas 6. vidusskolâ. Pçctam mâcîjos Rîgas 19. PPTCV,apguvu flîzçtâja, mozaîía un ap-metçja profesiju. Tad sekoja So-ciâlo tehnoloìiju augstskolas Tie-sîbu zinâtòu fakultâte, pçc tam –Latvijas Universitâtes Nekustamâîpaðuma vçrtçðanas skolas prog-ramma “Nekustamâ îpaðuma vçr-tçðana un pârvaldîðana”. Paralçlitam, studçjot internacionâlajâsLatvijas un Izraçlas droðîbas aka-dçmijâs, esmu ieguvis arî vairâ-kus starptautiskus sertifikâtus, sa-òçmis apliecinoðus dokumentus,ka varu bût personîgais fitnesatreneris, kâ arî ðauðanas un droðî-bas instruktors.

– Kâ un kas jûs pamudinâ-ja pievçrsties sportam?

– Ar sportu esmu bijis saistîtsno bçrnîbas, ko aizvadîju Bigauò-ciemâ. Apkârtçjâ vide bija spor-tiska, tâpçc brîvais laiks tika pa-vadîts, spçlçjot futbolu un hoke-ju, nodarbojoties ar vieglatlçtikuun citiem sporta veidiem. Uzsâ-kot mâcîbas Rîgâ, lielâku uzma-nîbu pievçrsu vieglatlçtikai, îpa-ði aizrâva vesera un diska meða-na. Bet tagad un, ðíiet, visu atli-kuðo mûþu bûðu saistîts ar vienuno pasaulç populârâkajiem spor-ta veidiem – regbiju. Tas ir mansdzîvesveids un hobijs.

– Ko jûsu dzîvç nozîmçsports?

– Sports ir neatòemama ma-

nas dzîves sastâvdaïa. Sports pa-lîdz vienmçr bût labâ formâ, tasdisciplinç un mobilizç.

– Kâds sakars ar sportujums ir ðobrîd?

– Esmu sporta kluba “Upes-ciems” viceprezidents, regbijakluba “Miesnieki” valdes locek-lis un otrais treneris, kâ arî trenç-ju regbija komandu “Garkalne”.

– Kâlab izdomâjât pievçr-sties politikai?

– Ilgus gadus esmu nostrâdâ-jis vienâ darba vietâ, paralçli dar-bojoties sabiedriskajos darbos.Droði vien, katram cilvçkam pie-nâk brîdis, kad ðíiet: tas nav viss,ko es varu izdarît. Rodas vçlmeizdarît vairâk – kaut ko palieko-ðu, padarot labâku ne tikai savu,bet arî apkârtçjo dzîvi. Darbs pað-valdîbâ, manuprât, ir labâkaisveids, kâ panâkt, lai mûsu dzîveskïûtu labâkas. Tâ nav lielâ politi-ka, tâ ir “vietçjas nozîmes politi-ka”, taèu viscieðâk saistîta ar cil-vçku: paðvaldîbas iedzîvotâjiem,maniem kaimiòiem. Garkalnespagastâ dzîvoju jau vienpadsmitgadus, tâpçc paðvaldîbas problç-mas un priekðrocîbas ir apzinâtasjau sen. Ar darbu paðvaldîbâ va-rçðu palîdzçt mûsu pagastam untiem cilvçkiem, kas ðeit dzîvo.

– Vai bijât pârliecinâts, kajûs ievçlçs pirmajâ kandidçða-nas reizç?

– Nevienu darbu nevar darîtbez pârliecîbas, ka tas tiks veiktspareizi un izdosies. Esmu pârlie-cinâts, ka katram deputâta kandi-dâtam vienmçr ir nedroðîbas sajû-ta – ja nu neievçl. Tas ir tâpat kâpirms eksâmena – neveiksmes ga-dîjumâ izkrist var pat teicamnieks.Taèu bûtu muïíîgi iet uz vçlçða-nâm bez apziòas, ka viss izdosies.

– Vai priekðstati par politi-

ku un tâs problemâtiku ir mai-nîjuðies, kopð strâdâjat parGarkalnes pagasta padomesdeputâtu?

– Redziet, darbs paðvaldîbâjau nav tikai politika. Protams, arîðeit jâpieòem politiski lçmumi,izvçloties, kuras attîstîbas iespç-jas mums ir prioritâras. Lielâko-ties paðvaldîbas darbs ir saistîtsar saimniecisko problçmu risinâ-ðanu. Darbs pagasta vadîbâ ir ma-na pirmâ pieredze ðâda veida sfç-râ, tâpçc ik dienas apgûstu daudzjauna. Tas, kâ cilvçks iedomâjaskâdu lietu vai darbu, vienmçr at-ðíirsies no îstenîbas, taèu to visuvar apgût. Man ïoti noderîga irkolçìu, citu pagasta padomesdarbinieku pieredze.

– Kâpçc izvçlçjâties pamestsavu iepriekðçjo darbu Latvi-jas Bankâ, lai kïûtu par pagas-ta padomes priekðsçdçtâjasvietnieku?

– Es jutu, ka ðî bûs mana ie-spçja. Iespçja ar savu darbu cen-sties veidot labâku Garkalnes pa-gasta un tâ iedzîvotâju nâkotni.Jebkuras politiskâs vai pagasta ga-dîjumâ – politiski saimnieciskâsdarbîbas mçríis galu galâ ir pa-darît cilvçku dzîvi labâku. Uzska-tu, ka, lai piepildîtu ðo mçríi, ðajâdarbâ es daudz ko varçðu izdarît.

– Kâ uz jûsu pieòemto unvisnotaï straujo lçmumu reaìç-ja jûsu ìimene?

– Man ir grûti atbildçt uz ðojautâjumu. Viennozîmîgi – viòibija pieraduði pie mana iepriekðçjâdarba, tâpçc lçmums bija negai-dîts. Domâju, ka ðo faktu viòi vçljoprojâm pilnîbâ nav apzinâjuðies.

– Kâdi bûs jûsu amata pie-nâkumi?

– Manâ pârraudzîbâ bûs pa-gasta attîstîbas koncepcija, jaunu

attîstîbas projektu piesaiste, mâ-cîbu iestâdes, sociâlie jautâjumi,sports un kultûra, kâ arî citi jau-tâjumi.

– Pastâstiet par ìimeni.– Mçs esam pieci cilvçki. Sie-

va Jeïena Silova paðlaik dzîvomâjâs, bet viòa ir ieguvusi medi-ía izglîtîbu. Vecâkajai meitai Li-litai ir 18 gadi, un viòa ne tikaimâcâs, bet arî strâdâ. Dçls Edgarsmâcâs 6. klasç, un viòam ir îststîòu vecums – 13 gadi, turklâtviòð nodarbojâs ar sporta dejâmun ðobrîd savâ vecuma grupâ irviens no labâkajiem dejotâjiemLatvijâ. Puika bijis arî starp uz-varçtâjiem daudzâs starptautiskâssacensîbâs ârzemçs. Jaunâkajaimeitai Marijai Elizabetei ir piecigadi, un viòa gatavojas skolai, ap-meklç daþâdus pulciòus, kâ arîsper pirmos soïus sporta dejoða-nâ. Tieði tâpçc sieva nestrâdâ, betvisu savu laiku velta bçrnu piln-veidoðanai. Arî tad, ja dçls dodasuz starptautiskâm sacensîbâm, vi-òa bez problçmâm var dotieslîdzi. Neatòemama mûsu ìimeneslocekle ir kaíene Dþeka, tâ ir mû-su mîlule.

– Vai ârpus visa, ko darâtdarba dienâ, paliek laika arî at-pûtai un ìimenei?

– Nesen par mani rakstîja avî-zç “Sports”, un ðî materiâla no-saukums pilnîbâ atbilst manambrîvajam laikam: “Ja diennaktsbûtu garâka, laika visam pietik-tu”. (Smejas.). Jâatzîstas, ka dar-ba un sabiedrisko pienâkumu dçïlielâko uzmanîbas trûkumu jûtmana ìimene. Labi, ka sieva bçr-niem var veltît tik daudz uzmanî-bas, jo es bieþi vien neesmu mâ-jâs. Tieði tâpçc visu brîvo laiku,kâ man ir maz, cenðos pavadît ko-pâ ar bçrniem un sievu. Kopâ ap-meklçjam pasâkumus un reizçmizdodas arî paceïot.

– Kâdu iedomâjaties savudzîvi un Garkalnes pagastu pçcdesmit gadiem?

– Atskatoties uz pirmajiem 15Latvijas neatkarîbas gadiem, jâ-atzîmç, ka dzîve lai arî lçnâm, to-mçr attîstâs. Ceru, ka vçl pçc 10gadiem mûsu pagasts bûs skais-tâkais un bagâtâkais pagasts Lat-vijâ – ar skaistâko, sakoptâko unattîstîtâko vidi. Vienmçr esmu op-timists, tâpçc ceru, ka mûsu dzî-ve bûs daudz labâka. Garkalne irunikâla, jo pagasta vadîba nebijamainîjusies vairâk nekâ 20 gadu.Varbût tâpçc te nebija vçrojamatik strauja attîstîba, kâ to vçlçtos.Ðobrîd pagasts ir ïoti sadrumstalots,pietrûkst viena administratîvâ cen-tra, kas bûtu çrti sasniedzams vi-siem pagasta iedzîvotâjiem un arîatdzîvinâtu pagasta sabiedrisko dzî-vi. Tâpçc nâkotnç es redzu Garkal-nes pagastu kâ patstâvîgu un attîs-tîtu pagastu, kura iedzîvotâji ir lep-ni, ka dzîvo tieði ðeit.

– Vçlçjums “Garkalnes Vçs-tis” lasîtâjiem un pagasta iedzî-votâjiem svçtkos.

– Jaunais sasaukums darbojastikai pusgadu. Pagaidâm, iespç-jams, ne visi redz padarîtos dar-bus, bet tâdi patieðâm ir! Turpi-not iesâkto darbu, mûsu pagaststikai attîstîsies! Klusajâ Adventeslaikâ pirms Ziemassvçtkiem vi-siem pagasta iedzîvotâjiem novç-lu mieru un saticîbu ìimençs.Priecîgi sagaidît Jauno gadu un laivisas vçlçðanâs kaut daïçji piepil-dîtos. Priecîgus Ziemassvçtkus unlaimîgu Jauno gadu!

Juris Silovs kopâ ar dçlu Edgaru Starptautiskajâ 24. sporta deju festivâlâ, kas decembra vidû risinâjâs Rîgâ.

SINDIJA MARTINOVA

Aizritçjis jau nepilns mçnesis, kopð Garkalnes pagastapadomes priekðsçdçtâjas vietnieka amatu ieòem JURISSILOVS, kas ârkârtas sçdç, pârdomâjot îsu brîdi, piekrita startçtpar kandidâtu. Viòu apstiprinâja ar vienas balss pârsvaru. “Gar-kalnes Vçstis” piedâvâ iespçju iepazîties ar Silova kungu –lîdz ðim daudzi garkalnieði viòu pazinuði saistîbâ ar spor-ta dzîvi, viòa dzîvesveidu un hobiju.

FO

TO

: S

IND

IJA

MA

RT

INO

VA

CETURTDIENA, 22. DECEMBRIS, 2005

Rîgas Apriòía Avîze

9

GARKALNES VÇSTIS

Svçtîtu noskaòu Ziemassvçtku gaismâ!Lai Jaunajâ gadâ jums visiem bûtu veselîba,

mîlestîba, darba spars un daudz, daudz prieka!

Berìu pamatskolas kolektîvs

Bûs labi – jau zvaigznes augstucaur vieglu puteni slîd.

Bûs labi – bûs gaiða zemeun gaiðâkas domas rît!

Lai mierîgs un klusa prieka piepildîtsZiemassvçtku vakars, bet darbîgs un cerîbu pilns

Jaunais 2006. gads!

Paðvaldîbas SIA “Garkalnes Komunâlserviss” kolektîvs

“Ik nams, ik kakts ar skuju smarþu pildâs,Prieks acîs gaismu brînumainu dedz,Ðíiet, visi cilvçki pie vienas uguns sildâsUn mîlestîbas cçlo zîmi redz.”

/I. Leimane/

Paðvaldîbas SIA “Garkalnes Komunâlserviss” kolektîvs apsveicANDRI TARANDU ar Rîgas Pedagoìijas un izglîtîbas

vadîbas augstskolas absolvçðanu un sociâlo zinâtòu bakalauragrâda iegûðanu psiholoìijâ.

Paskatîsimies uz pasauli ar mûsu bçrnu mirdzoðajâm acîmun ticîbu Ziemassvçtku brînumam. Nepârdzîvosim par to,

kâ mums nav, bet priecâsimies par to, kas mums ir.Padomâsim, kam mûsu dzîvç ir lielâkâ vçrtîba...

Un galu galâ, ja kaut kas nebûs lîdz galam izdarîts, tas nav mûsuuztraukumu vçrts, jo dzîve mums ir tikai viena un tâ jâdzîvo ðodienai!

Ziemassvçtkos un Jaunajâ gadâ novçlu, lai jums pietiktu spçka,mîlestîbas, sirds siltuma un dzîves gudrîbas!

Pensionâru padomes priekðsçdçtâjaInâra Reimane

Jûsu r/c “Baltezers”www.rc-baltezers.lv

...Sniegpârsliòu zâbakos, piparkûku mçtelîtî,

mazliet smarþodams pçc krustnagliòâm un

zeltainâ vaska, ðurp brien klusais

Ziemassvçtku brînums...

Lai gaiðais Ziemassvçtku

prieks ir piepildîjums visam

vecajam gadam un rosinoðs

sâkums Jaunajam!

Aiz gaismas mirdz zieds,Aiz laimes pukst sirds,Pa pasauli mûþamLido mîlestîba.

Garkalnes pagasta dzimtsarakstu nodaïâ ðomçnes reìistrçti èetrijaundzimuðie:

Tomass Roberts Brenèevs (14. 11.),

Laura Krçsliòa (30. 11.),

Arsens Kerlo (30. 11.),

Kristîne Geka (01. 12.).

Jaundzimuðo vecâkiem un radiniekiem Garkalnes paðvaldîbaskolektîvs sûta siltus sveicienus!

Jaundzimuðie

MÛÞÎBÂ AIZGÂJUÐI

Lai sapnis balts viòas dvçseli aijâun klusais miers ar saviem spârniem sedz...

Akuïina Èerniðova(15. 06. 1910. – 23. 11. 2005.)Sarita Pelce (15. 02. 1978. – 11. 2005.)Velta Egle (08. 03. 1928. – 11. 12. 2005.)Ïevs Drozds (23. 02. 1944. – 8. 12. 2005.)

Visdziïâkâ lîdzjûtîba tuviniekiem.

Garkalnes pagasts var lepoties arîar jauku daudzbçrnu ìimeni – Lau-ras un Andreja Kuharonoku ìime-nç dzimusî Elizabete (23. 11.) irseptîtais bçrniòð. Mazo mâsiòu sa-vâ pulkâ sagaidîja vecâkâs mâsasun brâïi: Anþelika, Sabîne, Edgars,Andrejs, Ernests un Samanta.Kuplajai ìimenei vçlam veselîbu,prieku, saticîbu un daudz mîles-tîbas!

Garklanes pagasta Dzimtsarakstu nodaïa

75 gadiTâlivaldis Indulis Baumanis (10. 12.)

Jekaterina Bçrziòa (24. 12.)

80 gadiNikolajs Borovikors (10. 12.)

Milija Liepiòa (22. 12.)

85 gadiViktors Meijers (12. 12.)

Veselîbu gaviïniekiem vçl padomes darbinieku kolektîvs!

Jubilâri

Visskaistâkais ir tas, kas nepârmainâsÐis brînums tûkstoðgadîgaisÐîs atbalsis no kâda zvana,Ðo seno dziesmu dzidrâ skançðanaÐis siltuma un smarþu pilnais gaiss./Valda Mora/

“Garkalnes Vçstis” redakcija saviemlasîtâjiem vçl brînumaini mîïus unpasakaini gâdîgus Ziemassvçtkus,Jaunajâ gadâ – suòa gudrîbu, suòa

uzticîbu, suòa apòemðanos un rosîbune tikai darbos, bet arî dvçseles tâlâkajos

nostûros.Lai izdodas jums un mums!

GARKALNES VÇSTIS

CETURTDIENA, 22. DECEMBRIS, 2005

Rîgas Apriòía Avîze

10GARKALNES VÇSTIS

CETURTDIENA, 22. DECEMBRIS, 2005

Rîgas Apriòía Avîze

10

Pasâkuma oficiâlo daïu ar sa-vu klâtbûtni pagodinâja îpaðu uz-devumu ministrs sabiedrîbas in-tegrâcijas lietâs Ainars Latkov-skis. Viòð seniorus aicinâja aktî-vâk rakstît projektus un piesaistîtfinansçjumu organizâciju darbî-bai. Izrâdâs, ka daïa mazâs zâlesremonta finansçjuma esot lîdzek-ïi, kas saòemti pçc A. Latkovskalûguma atbalstît Garkalnes pagas-tâ esoðâs sabiedriskâs organizâ-cijas.

Ministrs atgâdinâja, ka pro-jektu konkursos iegûtais finansç-jums bieþi piedâvâ ïoti daudz undaþâdas iespçjas tâlâkizglîtîbai,paplaðinot redzesloku un iegûs-tot pieredzi. Viòð atzina, ka visapasaule turas uz stiprajiem sievie-ðu pleciem, un piebilda, ka vîrie-ði ir tikai sievietes palîgi, kas spil-gti redzams, vçrojot sabiedriskoorganizâciju sastâvu – seniorukompânijâs ir tikai daþi vîrieði.Latkovskis klâtesoðajiem vçlçjaraþîgus svçtkus un lielu apòçmî-bu jaunajâ gadâ rakstît projektusun izglîtoties. Ministrs savu runubeidza ar nelielas dâvanas pa-

Piparkûku mîlestîba ikvienam

sniegðanu Garkalnes pagasta Pen-sionâru padomes priekðsçdçtâjaiInâra Reimanei, viòa savukârt dâ-vinâja lielu piparkûku sirdi.

Garkalnes pagasta padomespriekðsçdçtâjas vietnieks Juris Si-lovs senioriem, dâvinot gardukliòìeri, vçlçja veselîbu, saticîbuun izturîbu. Jaunais pagasta dar-binieks senioriem bija sagâdâjisarî pârsteigumu... Savukârt depu-tâts un uzòçmçjs Mârtiòð GunârsBauze-Krastiòð sabiedrisko orga-nizâciju dalîbniekus cienâja arkonfektçm “Gotiòa” un vînu, uz-saucot: “Lai svçtki sâkas!”

Garkalnes pagasta padomespriekðsçdçtâja Aelita Veipa klât-esoðiem uzsvçra, ka Ziemassvçt-ku laiks ir brîdis, kad cilvçks pâr-domâ savas dzîves vçrtîbas. Vi-òa pamudinâja jaunajâ gadâ apsevi veidot tikai draudzîbu, mî-lestîbu un Dieva svçtîbu, viòa ie-rosinâja katru dienu izdzîvot kâsvçtkus – skaisti un no visas sirds.“Lai jums ðajâs dienâs veicas iz-just visu to labâko, ko radîjisDievs. Lai izdodas realizçt idejasun sapòus. Lai mazbçrniem

prieks un visai ìimeneistipra veselîba!” pacilâtivçlçja A. Veipa. Viòa, tâ-pat kâ kungi, no pensionâ-ru padomes saòçma lielaspiparkûku sirdis.

Paldies par seminârosiegûto sirdsmieru, zinâða-nâm un palîdzîbu pasâku-mu organizçðanâ mîlestî-bas piparkûkas no pensi-onâru padomes aktîvistiemsaòçma arî psiholoìe Kris-tîne Eglîte un kultûras dar-ba organizatore KristîneTîzenberga.

Pasâkuma gaitâ pipar-kûku sirdis saòçma ïotidaudzi aktîvisti, bet svarî-

gâkais ðî pasâkuma iemesls, uzkuru bija sanâkuði tik daudz da-lîbnieku, bija temats – uzdrîkstç-ðanâs. Seniori râdîja, ko bija ie-mâcîjuðies, dziedâja, deklamçjagan klasisku, gan paðu sacerçtudzeju, apdâvinâjâs, smçjâs un pa-teicâs viens otram. Tieði ðajâ pa-sâkumâ par darba uzsâkðanu pa-ziòoja jauns senioru ansamblis“Strauts”, kuri savâ pulkâ aicinadziedât gribçtâjus.

Brigitas kundze un dâmu klu-biòð “Pîlâdzîtis” bija sagatavoju-ði Ziemassvçtku padomus:

♥ “Uzraksti ar pirkstu uz lo-ga rûts, ka prieku vçli visai pa-saulei,”

♥ “Esi dâsns devçjs un patei-cîgs saòçmçjs,”

♥ “Vislabâkâ Ziemassvçtkudâvana ir pilna mâja ar cilvçkiem,kurus tu mîli.”

Deputâts Mârtiòð Gunârs Bauze-Krastiòð senioriemuzsauca vînu un saldumus.

Îpaðu uzdevumu ministrs sabiedrîbas integrâcijas lietâsAinars Latkovskis aicinâja aktîvâk rakstît projektus.

Kopîgâ fotogrâfijâ vienojâs bijuðie un esoðiem pensionâru padomes aktîvâkie dalîbnieki.

SINDIJA MARTINOVA

Svçtdien, 18. decembrî, Garkalnes pagasta kultûras nama“Berìi” mazajâ zâlç pulcçjâs seniori, kas ir iesaistîjuðiesdaþâdâs sabiedriskajâs organizâcijâs. Ðajâ pasâkumâ ik-viens saòçma piparkûkas kâ mîlestîbas apliecinâjumu.

Dâmas apdâvinâja sabiedrisko organizâciju lokomotîves – pagastapriekðsçdçtâju Aelitu Veipu (no kreisâs), kultûras darba organizatoriKristîni Tîzenbergu un Pensionâru padomes priekðsçdçtâju Inâru Rei-mani.

Pensionâri kâri notiesâja priekðsçdçtâjasvietnieka Jura Silova dâvinâto kliòìeri.

Iznâkums: aptuveni trîs duèi cepumu.Krâsns temperatûra 190 0C.1 tase sviesta2/3 tases cukura2 olu dzeltenumi1 tçjkarote vaniïas ekstrakta2 tases miltu3 çdamkarotes magoòu sçklasKorinðu vai zemeòu ievârîjumsBalta glazûra dekorçðanai

Lielâ bïodâ ar elektrisko mikseri vidçjâ âtrumâ saputo sviestu.Pievieno cukuru un masu vçlreiz saputo. Piekuï klât olu dzeltenu-mus un vaniïu. Pamazâm iekuï miltus un magoòu sçklas. Ietin mîk-lu polietilçnâ un liek ledusskapî uz 1 – 2 stundâm.

Sadala mîklu viencollîgâs (aptuveni 2,5 cm) bumbiòâs. Uzliektâs uz neietaukotâm cepumu lapâm aptuveni divu collu atstatumâcitu no citas. Katrâ cepumâ ar îkðíi iespieþ bedrîti. Cep 12 – 14 mi-nûtes 190 0C temperatûrâ vai kamçr cepumi kïûst gaiði brûni. Tadjâliek atdzesçties, vçlreiz iespieþot bedrîtes cepumâ, kamçr tas navatdzisis. Tieði pirms pasniegðanas ar karoti bedrîtç jâliek ievârîjumsun rotâ ar glazûru. Vçlams uzglabât gaisu necaurlaidîgâ traukâ.

Gardus svçtkus!

Dâmas pârsteidza mûs arî ar îpaði darinâtiem “Ziemassvçtku ve-cîða îkðía nospieduma cepumiòiem”, ko ikviens kâri varçja de-gustçt un pierakstît arî recepti. To izdarîja arî “Garkalnes Vçstis”.

“Garkalnes Vçstis”, Nr. 43Brîvîbas gatve 455, Rîga, LV-1024

Izdevçjs: Garkalnes pagasta padome. Iznâk kopð 1995. gada decembra.Reìistrâcijas apliecîba Nr. 1882.Druka: SIA “Rîgas Apriòía Avîze”.Tirâþa: 1700 eksemplâru. Bezmaksas izdevums, kas iznâk reizi mçnesî – katra mçneðapçdçjâ ceturtdienâ.Materiâlus publicçðanai sagatavojusi Garkalnes pagasta padomes sabiedrisko attiecîbu speciâlisteSindija Martinova (tâlr. 8345563, 7800929, e-pasts: sindija@garkalne.lv).Sludinâjumus, informâciju, ieteikumus, interesantas materiâlu tçmas lûdzam sûtît pa faksu 7994414,e-pastu vai iesniegt pagasta padomç lîdz mçneða 15. datumam.Izdevçjs neatbild par autordarbu saturu.Rakstus un ilustrâcijas aizsargâ Autortiesîbu likums, tâpçc pârpublicçðanas gadîjumâ atsauce obligâta!Iespieðanai nodots 2005. gada 21. decembrî.

LAIKRAKSTU LASIET ARÎ WWW.GARKALNE.LV

FO

TO

: S

IND

IJA

MA

RT

INO

VA