Zalaji vadlinijas 6270 - Daba · 2015. 10. 16. · no graudzālēm parastais vizulis, platlapji...

Vadlīnijas Sugām bagātu ganību un ganītu pļavu 6270* apsaimniekosanai

Dokuments ir projekta “LIFE11NAT/LV000371 NAT-PROGRAMME”darba materiāls, kas vēl

būtiski var mainīties. Darba materiāla versija nav izmantojama pavairošanai, citēšanai un

tālākai izplatīšanai. Autors: S.Rūsiņa

1

Contents 6270* Sugām bagātas ganības un ganītas pļavas ................................................................ 2

Īss apraksts ........................................................................................................................ 2

Ideāla sugām bagāta ganība un tās pazīmes ...................................................................... 3

Biotopam nozīmīgi procesi un struktūras .......................................................................... 9

Biotopa attīstība (sukcesija) .............................................................................................. 9

Ietekmējošie faktori un apdraudējumi ............................................................................ 11

Biotopa atjaunošana un apsaimniekošana ......................................................................... 13

Atjaunošanas un apsaimniekošanas piemēri .................................................................. 28

Aizsardzības un apsaimniekošanas pretrunas ................................................................. 28





2

6270* Sugām bagātas ganības un ganītas pļavas

Īss apraksts

Mēreni mitras (valgas) un pastāvīgi mitras ganības barības vielām (slāpekli un fosforu) nabadzīgās un mēreni auglīgās augsnēs. Ganības slapjās palienēs, sausas ganības un ganības periodiski izžūstošās augsnēs atbilst citiem dabisko zālāju ES aizsargājamiem biotopu veidiem. Biotops 6270* Sugām bagātas ganības un ganītas

pļavas veidojas arī mēreni mitrās un pastāvīgi mitrās pļavās, kuras katru gadu nogana atālā.

Biotops sastopams gan līdzenumos, gan uz pauguriem un to nogāzēm, mitrais variants arī starppauguru ieplakās. Biežāk sastopams ārpus upju ielejām, bet nereti ir arī upju ielejās, īpaši tur, kur augsnes samērā nabadzīgas un nav kaļķainas. Tipiskais variants biežāk sastopams uz pauguriem erodētās augsnēs ar neitrālu vai vāji skābu reakciju uz dažādiem cilmiežiem. Nabadzīgu augšņu variants plašāk sastopams līdzenumos, kur izplatīti smilts cilmieži. Daudzveidīgā apsaimniekošana Latvijā ļāvusi izveidoties dažādām augu sabiedrībām, kas vizuāli ļoti atšķiras, jo tajās ir gan dažāds sugu sastāvs, gan dažāds zelmeņa augstums (no 15 cm līdz 150 cm).

Biotops ir visbiežāk sastopamais dabisko zālāju veids Latvijā un no visiem ES aizsargājamiem zālāju biotopiem sedz vislielāko platību ‒ 18 500 ha jeb 40 % no visiem dabiskajiem zālājiem (G1. att). Neskatoties uz to, kopumā pēc izplatības Latvijā vērtējams kā samērā reti sastopams, jo dabisko zālāju kopējā platība ir niecīga (0,7 % no Latvijas teritorijas). Vidēji uz 2500 ha (viens kvadrāts attēlā) sastopami tikai 6,6 ha šī biotopa. Latvijā ir 11 % no Eiropas Boreālā jeb ziemeļu reģiona (ietilpst Zviedrija, Somija, Igaunija, Lietuva) kopējās 6270* Sugām bagātu ganību un ganītu

pļavu platības (G2.att.).

G1. att. ES aizsargājama biotopa 6270* Sugām

bagātas ganības un ganītas pļavas izplatība Latvijā (EC 2013a).

G2. att. ES aizsargājama biotopa 6270* Sugām

bagātas ganības un ganītas pļavas platība ES Ziemeļu reģionā (EC 2013b).





3

Ideāla sugām bagāta ganība un tās pazīmes

Zālājs ir apsaimniekots – ikgadēji noganīts vai pļauts ar ganīšanu atālā, tādēļ tas nav aizaudzis ar krūmiem, tajā nav biezas vecās zāles (kūlas), un augu sugu daudzveidība ir liela, ir dažādas augu sabiedrības (gan ar zemu zāli, gan augstāku). Zālājā nav rakti grāvji vai tie ir sekli un būtiski nav mainījuši mitruma apstākļus.

Ideālā gadījumā sugām bagātu ganību nogana vienu vai divas reizes sezonā ar regulētiem aplokiem vai brīvi (vienā aplokā visu ganību laiku).

Zālājs nav pārganīts, bet anīšanas intensitāte nodrošina to, ka vietām ir zema zāle, vietām ir bagātīgi ziedoši lakstaugi, kuros barojas tauriņi un citi kukaiņi. Dažāda augstuma veģetācija, ir sastopami ciņi, kur ligzdo mērkaziņa un var paslēpties citi ganību putni. Pavasarī mitrās ieplakas ir pilnas ar ūdeni, tur uzturas putni.[AP1]

Att. Ideāla sugām bagāta ganība (oriģināls zīmējums aptuveni šāds). Attēla saite: http://www.artrenewal.org/artwork/241/2241/9971/a_pastoral_scene_with_a_milkmaid_and_a_cow-large.jpg





4

Labi apsaimniekota biotopa 6270* Sugām bagātas ganības un ganītas pļavas pazīmes

Ganīta pļava Ganības

Vecā zāle (kūla) Kūla sedz ne mazāk par 10 % un

ne vairāk par 30 % no zemes

Kūla sedz ne mazāk par 10 % un ne vairāk par 30 % no zemes

Zelmenis

Pilnziedā ļoti krāsaina pļava, platlapju attiecība ar graudzālēm vismaz 1:1 (graudzāļu nav vairāk

par platlapjiem).

Vismaz 20 % no platības ar zāli, kas zemāka par 7 cm, un vismaz 20 % no platības ar zāli, kas augstāka par 20

cm

Augu sugas

Liela ziedošo augu sugu daudzveidība – pļavas dzelzene, vidējā ceļteka, mazā brūngalvīte,

rudens vēlpiene, pulkstenītes, spradzene, dzirkstelīte u.c.

Bagātīgi ziedoši augi sastopami

vismaz 20 % no platības.

Putnu sugas

Ligzdo griezes un vismaz kāds no pļavu bridējputniem (zālājā, kas

mazāks par 10 ha, putni var nebūt)

Ligzdo griezes un vismaz kāds no pļavu bridējputniem (zālājā, kas

mazāks par 10 ha, putni var nebūt)

Bezmugurkaulnieku

sugas

Raksturīga bagāta kukaiņu fauna, starp kuriem dominē blaktis,

vaboles, plēvspārņi, kā arī bagātīga ar ganību dzīvnieku mēsliem

saistītā sugu sabiedrība. Daudz arī taisnspārņu

Raksturīga bagāta kukaiņu fauna, starp kuriem dominē blaktis, vaboles,

plēvspārņi, kā arī bagātīga ar ganību dzīvnieku mēsliem saistītā sugu

sabiedrība. Maz taisnspārņu.

Ciņi

Mitrākās vietās vietām ir saglabāti lieli grīšļu ciņi, kas nozīmīgi

putniem

Mitrākās vietās vietām ir saglabāti lieli grīšļu ciņi, kas nozīmīgi putniem

Ekspansīvas augu sugas

Nav vai tikai līdz 10 % no zālāja platības dominē suņburkšķis,

parastā vīgrieze, slotiņu ciesa u.c. ekspansīvas sugas

Pārganīšanas indikatoriem zelmenī mazāk par 30 % segums – ložņu

āboliņš, lielā ceļteka, maura sūrene, maura skarene, parastā brūngalvīte.

Nav sastopamas aireņu (ganību airene u.c.) sugas.

Meliorācijas grāvji

Seklie meliorācijas grāvji (~20 cm dziļi) ir uzturēti, bet dziļo grāvju

nav

Seklie meliorācijas grāvji (~20 cm dziļi) ir uzturēti, bet dziļo grāvju nav

Krūmi un koki

Lielu dimensiju koki ir saglabāti, mazi krūmi ir vismaz līdz 10 % no platības, bet ne vairāk par 30 %, ne

augstāki par 1 m

Lielu dimensiju koki ir saglabāti, mazi krūmi ir vismaz līdz 10 % no platības, bet ne vairāk par 30 %, ne augstāki par

1 m

Ideālu 6270* Sugām bagātu ganību un ganītu pļavu piemēri. Sugām bagātas ganības un ganītas pļavas Latvijā sastopamas izklaidus, tādēļ nevar nosaukt tādas vietas, kur tās lielākā platībā redzamas vienkopus. Visbiežāk sugām bagātas ganības sastopamas augstienēs, kur paugurainais reljefs veicina dabisko zālāju izmantošanu ganībām. Tur sastopamas gan mēreni mitras, gan mitras sugām bagātas ganības. Piejūras zemienē vietām saglabājušās sugām bagātas ganības ļoti nabadzīgās un skābās augsnēs.





5

Att. 6270* Sugām bagātas ganības un ganītas pļavas pie Drusku pilskalna Kornetos.

Att. 6270* Sugām bagātas ganības un ganītas pļavas Grobiņas novadā.

Att. 6270* Sugām bagātas ganības un ganītas pļavas (mitrais variants) Balvu novadā.

Att. 6270* Sugām bagātas ganības un ganītas pļavas Jaunpiebalgas novadā.

Pēc veģetācijas sastāva un to noteicošiem apstākļiem ES aizsargājamam biotopam 6270* Sugām bagātas ganības un ganītas pļavas izdala četrus variantus.

Tipiskais variants (mēreni mitras ganības

neitrālās līdz vāji skābās augsnēs)

Zelmenis atkarībā no augsnes auglības ir vai nu zems (20‒30 cm) vai augsts (50‒70 cm). Auglīgākā augsnē

dominē graudzāles sarkanā auzene, pļavas auzene, pļavas skarene, sekstaine, mazāk auglīgās augsnēs

nav vienas dominējošas sugas, bet ir liela krāsainība ‒ no graudzālēm parastais vizulis, platlapji gaiļbiksīte, vidējā ceļteka, matainā vēlpiene, spradzene. Ražība

vidēji ir 0.5‒1.5 t/ha siena.

Nabadzīgu augšņu variants (mēreni mitras ganības

skābās, ļoti nabadzīgās augsnēs)

Zālāji ar zemu zelmeni (20‒30 cm). Dominē graudzāles parastā smilga un parastā smaržzāle, no platlapjiem lielākā daudzumā dzirkstelīte, šaurlapu ceļteka, kodīgā gundega, pļavas dzlezene, rudens

vēlpiene. Lielāks ir skābu augšņu sugu skaits un īpatsvars, piem., stāvā vilkakūla, pazvilā misiņsmilga, mazā

skābene, čemurainā mauraga. Ražība vidēji ir 0.5‒1 t/ha siena.





6

Parastais vizulis Briza

media

foto

Vidējā ceļteka Plantago

media

foto

Dzirkstelīte Dianthus

deltoides

Parastā smaržzāle

Anthoxanthum odoratum

foto

Parastā sekstaine

Cynosurus cristatus

Matainā vēlpiene

Leontodon hispidus

Parastā smilga Agrostis

tenius

Lauka zemzālīte Luzula

campestris





7

Mitrais variants (pastāvīgi mitras

ganības) Zelmenis var būt zems (20‒30 cm), bet var būt

arī augsts (1 m). Dominē mitru vietu graudzāles: parastā ciņusmilga, villainā meduszāle un

platlapji pļavas bitene, stāvais retējs, pļavas vilkmēle, bieži sastopama parastā vīgrieze, purva

gandrene, pļavas zeltene Ražība vidēji ir 0.5‒1.5 t/ha siena.

Zemo grīšļu variants (slapjas ganības ar

zemajiem grīšļiem) Zelmenis zems, tajā dominē zemie grīšļi

dzelzszāle, sāres grīslis, dzeltenais grīslis, sastopami nabadzīgu zāļu purvu augi šaurlapu

spilve, purva vārnkāja, purva kosa, suņu smilga Ražība vidēji ir 0.5‒1 t/ha siena.

Pļavas bitene Geum

rivale

Parastā ciņusmilga

Deschampsia cespitosa

Dzelzszāle Carex nigra

Dzeltenais grīslis Carex

flava

Dūkstu cietpiene Crepis

paludosa

Purva gandrene

Geranium palustre

Pļavas spulgnaglene

Coronaria flos-cuculi

Šaurlapu spilve

Eriophorum polystachion





8

Pastāvīgi mitras vietas Latvijā daudzviet ir nosusinātas ar slēgto drenāžu vai vaļējiem grāvjiem. Šādās vietās zālāji bijuši uzarti vai iekultivēti, un ne visi tādēļ atbilst ES nozīmes biotopam. Lai iepriekš kultivētu zālāju vai atmatu atzītu par ES nozīmes sugām bagātu ganību vai ganītu pļavu 6270*, tam jāatbilst visiem uzskaitītajiem kritērijiem:

• Zālājā jābūt biotopam raksturīgajām augu sabiedrībām ar tām tipiskām dominējošām augu sugām;

• Ja velēna ir ļoti skraja un ir izteiktas atmatas vai kultivēta zālāja pazīmes, tad zālājā jābūt vismaz piecām dabisko zālāju indikatorsugām, kas sastopamas visā zālāja platībā, nevis tikai kādā tā daļā.

Augi un augājs. Zelmenis ir biezs (segums var sasniegt pat 100 %, parasti tas ir ap 90 %) un aptuveni 40 cm augsts, bet var būt arī zemāks (pat 3–5 cm), īpaši ilgstoši ganītās vietās. Ļoti labi attīstīta velēna un ganīšanas ietekmē izteikts mikroreljefs, ko veido nomīdījums un nevienmērīgi noēstā zāle. Lakstaugu veģetācija polidominanta (nav izteikti dominējošas vienas sugas), labi nodalās divi stāvi – raksturīgs zemo augu stāvs, kuru veido sugas ar ložņājošiem vai gulošiem dzinumiem un rozetē izkārtotām lapām (piemēram, ložņu āboliņš Trifolium repens, parastā brūngalvīte Prunella

vulgaris, matainā vēlpiene Leontodon hispidus, gaiļbiksīte Primula veris, šaurlapu un vidējā ceļteka Plantago lanceolata un P. media) un vidēji augsto lakstaugu stāvs, kuru veido vidēji augstas graudzāles (parastā smaržzāle Anthoxanthum odoratum, parastā trīsene Briza media, sarkanā auzene Festuca rubra un parastā smilga Agrostis tenuis, bet mitrākās vietās arī villainā meduszāle Holcus lanatus, parastā sekstaine Cynosurus

cristatus un parastā ciņusmilga Deschampsia cespitosa). Augsto lakstaugu stāvs gandrīz nav izveidots vai tas ir ļoti skrajš (to veido dažas augstās graudzāles, piem., pūkainā pļavauzīte Helictotrichon pubescens, pļavas auzene Festuca pratensis, kurām augājā kopumā ir neliels īpatsvars).

Putni. 6270* Sugām bagātas ganības un ganītas pļavas ir nozīmīgs biotops piecām putnu ekoloģiskām grupām:

1) Zālāju bridējputni, kuriem nozīmīgas palienes (ķikuts, mērkaziņa, niedru lija,....). Šīm sugām palieņu zālāji ir vienīgā pastāvīgā dzīvesvide. Bez palieņu zālājiem tie izzūd (Auniņš 2001).

2) Zālājos ligzdojošie putni, kuriem nav nozīmīgs ūdens tuvums (paipala, grieze, ķīvīte). Grieze Crex crex tikai palieņu zālājos sasniedz augstāko blīvumu, tādēļ tie ir nozīmīgi kā griezes donorteritorijas citiem biotopiem (Keišs 1997).

3) Zālāju dziedātājputni (pļavu čipste, lukstu čakstīte, dzeltenā cielava, brūnā čakste, dzletenā stērste, dzeltenā cielava, mazais svilpis, kārklu ķauķis, niedru stērste). Šīm sugām zālāji ir nozīmīgākā dzīves vide

4) Putni, kas zālājos tikai barojas (baltais stārķis, klijāns, lauka balodis, mazais ērglis)

5) Putni, kuri izmanto plašus palieņu zālājus pavasara un rudens migrāciju laikā (gulbji, zosis.....). Šiem putniem svarīgi tikai zālāji uz to migrācijas ceļiem –





9

īsu aprakstu, kur tas Latvijā ir – vai shematisku karti, lai cilvēki aptuveni nojauš,vai viņu zālāji tur iekrīt

Bezmugurkaulnieki. Ganībās liels to sugu skaits, kas saistītas ar dzīvnieku ekskrementiem, piemēram, līķmušas Calliphoridae, gaļasmušas Sarcophagidae, dzeltenā mēslu muša Scatophaga stercoraria. Tās ir galvenie mēslu noārdītāji. Sausus mēslus apdzīvo trīsragu mēslvabole Copris lunaris, tā izplatīta galvenokārt Austrumlatvijā, kā arī lapseņveida laupītājmuša Asilus crabroniformis un pūkainais īsspārnis Emus hirtus. Visas trīs sugas ir reti sastopamas un iekļautas Latvijas Sarkanajā grāmatā. Šajos biotopos ir arī bagāta augsnes fauna – sīkposmkāji, nematodes, kukaiņu kāpuri, sliekas (vismaz piecas sugas) un sīksliekas. Šos biotopus tieši neapdzīvo īpaši aizsargājamas sugas, taču ziedošie augi pievilina, piemēram, tauriņus. Ja ganība atrodas blakus cīrulīšu dižtauriņa Parnassius mnemosyne piemērotam meža biotopam, tad tauriņi barojas ganībā, ja tur ir ziedoši augi. Tāpat tajās var novērot zirgskābeņu zilenīti Lycaena dispar, kas var pārlidot lielus attālumus. Pie mežiem ar ošiem, var novērot ošu pļavraibeni Hypodryas maturna.

Vienā sezonas paraugā, kas ievākts ar entomoloģisko tīkliņu, var iegūt daudz vairāk kā 100 dažādu posmkāju (kukaiņu, zirnekļu, ērču) sugu un vairākus simtus īpatņu. No skrejvabolēm raksturīgas atklātu biotopu apdzīvotājas Poecilus ģints sugas. Raksturīgi, ka nav eudominantu sugu, kuras izteikti dominētu novērojama sugu polidominace – novērojamas daudzas sugas, kurām katrai ir neliels eksemplāru skaits.

Biotopam nozīmīgi procesi un struktūras Ganīšanās

Ganīšanās ir būtiskākais process, kas nosaka šā biotopa veidošanos un pastāvēšanu. Tā veido ganībām tipisko mikroreljefu un zelmeņa struktūru, kā arī rada priekšnoteikumu sugu daudzveidībai, jo nodrošina dažādu ekoloģisko nišu pastāvēšanu.

Augsnes barības vielas

Augsnes parasti mēreni mitras vai mitras, nabadzīgas līdz vidēji bagātas ar barības vielām ar vidēji skābu līdz neitrālu reakciju. Pastāvīgas ganīšanas ietekmē var veidoties arī auglīgās augsnēs, tomēr Latvijā auglīgās augsnes pārsvarā izmanto aramzemei, tādēļ dabiskie zālāji tajās maz sastopami.

Biotopa attīstība (sukcesija) Pārtraucot apsaimniekošanu, zālāji pakāpeniski aizaug ar mežu (parasti veidojas bērzu un apšu jaunaudzes, retāk ieviešas egle). Starpstadija nereti ir monodominantas slotiņu ciesas Calamagrostis epigeios audzes. Eitrofikācijas gadījumā var dominēt kamolzāle Dactylis glomerata, villainā meduszāle Holcus lanatus vai slāpekli mīloši lakstaugi podagras gārsa Aegopodium podagraria, meža suņburkšķis Anthriscus

sylvestris u. c.





10

Biotops Latvijā veidojies lielākoties tīrumu atmatās mēreni mitrās augsnēs uzsākot ganīšanu, kā arī zāļu purvu un mitru mežu savvaļas dzīvnieku ganīšanās vai mājlopu ganīšanas un pļaušanas ietekmē. Mitrās augsnēs bieži veikta mērena nosusināšana ar sekliem grāvjiem, kas veicinājusi šī biotopa mēreni mitrā un mitrā varianta veidošanos zāļu purvu un slapju zālāju vietā.

Biotops veidojas arī kā starpstadija, noganot vai pļaujot atmatas sausās vietās. Piemēram, Gaujas palienēs reti applūstošās vietās smilšainās augsnēs ar vāji skābu līdz viegli bāzisku reakciju sastopams biotops 6210* Sausi zālāji kaļķainās augsnēs. Ja to dažus gadus uzar, bet vēlāk atmatu atkal izmanto siena pļaušanai vai ganīšanai, tad sākotnēji ieviešas ilggadīgām atmatām un biotopam 6270* Sugām bagātas

ganības un ganītas pļavas raksturīgas ekoloģiski ļoti plastiskas graudzāles parastā smilga, parastā smaržzāle, sarkanā auzene un platlapji mazā brūngalvīte, asinszāles, šaurlapu ceļteka u.c. Īpaši ganībās šī stadija var saglabāties ilgi. Taču ar laiku, turpinoties dabiskošanās procesam, atgriežas biotopam 6210* raksturīgās sugas, piemēram, lielziedu vīgrieze, kailā pļavauzīte, kalnu āboliņš, spradzene u.c.

Mēreni mitrās vietās ar ekstensīvu zālāja izmantošanu, biotops ilgstoši var saglabāties, iespējams, gadu desmitus un simtus gandrīz nemainīgs. Mitrākās vietās var notikt pārpurvošanās un zāļu purviem raksturīgu augu ieviešanās, piemēram sūnu stāvā lielā daudzumā parādās parastā smailzarīte Calliergonella cuspidata, purva krokvācelīte

Aulacomnium palustre, sfagni Sphagnum spp., lakstaugu stāvā trejlapu puplaksis Menyanthes trifoliata, purva vārnkāja Comarum palustre, purvāja purvpaparde Thelypteris palustris, parastā niedre Phragmites australis, spilves Eriophorum spp. u.c.

Ilgstoša ganību izmantošana bez kopšanas (appļaušanas, sūnu ecēšanas u. tml.) un pilnībā bez mēslošanas lēni (vairāk nekā 50‒100 gadu laikā, bet īpaši skābās un nabadzīgās augsnēs arī ātrāk) noved pie veģetācijas izmaiņām. Augsnei kļūstot arvien nabadzīgākai ar barības vielām, var veidoties biotops 6230* Vilkakūlas (tukšaiņu)

zālāji un biotops 4030 Sausi virsāji.

Samazinoties apsaimniekošanas regularitātei vai intensitātei, augu sabiedrībās pieaug graudzāļu īpatsvars, zelmenis kļūst augstāks, biezāks un mazāk krāsains (pazūd krāšņi ziedošie platlapji). Bieži, pārtraucot pļaušanu un ganīšanu, vispirms notiek zālāja aizzelšana ar ekspansīvām (agresīvām) lakstaugu sugām – slotiņu ciesu Calamagrostis epigeios, meža suņburkšķi Anthriscus sylvestris, podagras gārsu Aegopodium podagraria, bet pastāvīgi mitrās vietās arī parasto vīgriezi Filipendula

ulmaria vai lielo nātri Urtica dioica (ja platības meliorētas un bagātas ar slāpekli). Šie augi spēj ātrāk un labāk uzņemt barības vielas, tādējādi izkonkurējot augumā mazākus augus. Šādi aizzēluši zālāji var saglabāties vairākus gadu desmitus, jo biezā lakstaugu sega neļauj attīstīties kokaugu sējeņiem. Tomēr ar laiku ienāk krūmi un koki, ko sekmē grauzēju darbība, kas rada brīvas no lakstaugiem vietas.

Aizaugšana notiek galvenokārt ar bērzu, apsi, mitrās vietās ar kārkliem un baltalkšņiem, dažreiz novērojama aizaugšana ar egli, īpaši vietās ar biezu zelmeni, kur bērzs nevar tik viegli iesēties.





11

Att. Sugām bagātu ganību un ganītu pļavu veģetācijas attīstība dažādu apsaimniekošanas faktoru ietekmē.

Ietekmējošie faktori un apdraudējumi

Uzaršana, iekultivēšana un mēslošana ir nozīmīgākais faktors, kas nozīmīgi samazinājis sugām bagātu ganību un ganītu pļavu daudzveidību. Mūsdienās šis process kļūst arvien aktīvāks, palielinoties ES fondu atbalstam zemniekiem, kuri intensīvi apstrādā savus laukus, kā arī atjauno meliorācijas sistēmas un ielabo zālājus.

Pamešana. Dabisko zālāju pamešana aizaugšanai samazina bioloģisko daudzveidību un pēdējos gadu desmitus ir bijis viens no galvenajiem apdraudējumiem arī sugām bagātām ganībām un ganītām pļavām, īpaši mitrās vai ļoti nabadzīgās augsnēs, kur zālāju apsaimniekošana bija ekonomiski visneizdevīgākā.

Meža cūku rakumi. Meža cūku rakumi nelielā platībā zālāja biodaudzveidībai nekaitē, jo tie palīdz radīt jaunas nišas sugām, kuras blīvā zālē nespēj konkurēt ar citām sugām. Taču intensīva rakšanā, kas ietekmē lielāko daļu zālāja un aizņem vairāk nekā 10-20 % no visa zālāja, biodaudzvediību ietekmē negatīvi gan tādēļ, ka tā rada atmatai līdzīgu veģetāciju (ietekme līdzīga uzaršanas ietekmei), gan tādēļ, ka apgrūtina apsaimniekošanu.

Nosusināšana un upju regulēšana ir nozīmīgs faktors, kas ietekmējis mitru un slapju ganību izplatību. Lielā daļā nosusināto teritoriju ierīkotas aramzemes vai kultivēti zālāji. Mūsdienās upju regulēšana un grāvju atjaunošana un rakšana apdraud gan vietas, kas līdz šim bijušas pasargātas no meliorācijas, gan arī vietas, kurās pēdējo





12

gadu desmitu laikā senāk iekultivētie zālāji ir jau tik tālu dabiskojušies, kas vismaz daļēji ir atgriezusies bioloģiskā daudzveidība.

Bebru darbība. Bebra darbība var ietekmēt mitrās sugām bagātās ganības gan pozitīvi (aizsprostojot nosusināšanas grāvjus un uzturot optimālu ūdens līmeni mitrā un slapjā zālājā, tādējādi mazinot vai novēršot meliorācijas ietekmi), gan nelabvēlīgi (aizsprostojot meliorācijas grāvjus un radot pastāvīgi applūdušas platības, kas pārlieku liela mitruma dēļ transformējas niedrājos, izzūdot zālājiem raksturīgajām sugām).

Intensīva lauksaimniecība palienēm un pauguru nogāzēm piegulošajās teritorijās – palielina barības vielu ienesi, kas samazina biodaudzveidību gan mēreni mitrās, gan mitrās sugām bagātās ganībās un ganītās pļavās.

Invazīvu svešzemju un ekspansīvu vietēju augu sugu ieviešanās. Vilkakūlas zālājos svešzemju augu sugas parasti ienāk maz, izņemto gadījumus, kad zālājs ir ticis uzarts un tajā velēna un sugu daudzveidība, kas varētu konkurēt ar svešzemju sugām, nav labi atjaunojusies. Vietām Piejūras zemienē novērots, ka pamestos vilkakūlas zālājos ieviešas aroniju krūmi. No ekspansīvām vietējām augu sugām vilkakūlas zālājos ieviešas liektā ciņusmilga Deschampsia flexuosa, parastā ērgļpaparde Pteridium aquilinum un slotiņu ciesa Calamagrostis epigeios. Šīs sugas strauji savairojas pēc zālāja pamešanas vai nepareizas apsaimniekošanas, piemēram, smalcināšanas. Rezultātā sugu daudzveidība krasi samazinās, un veidojas vienmuļas vienas vai dažu augu sugu audzes.

Invazīvu svešzemju un ekspansīvu vietēju augu sugu ieviešanās. Lielākoties svešzemju augu sugas ienāk un sāk dominēt atmatās un senāk kultivētos zālājos, bet ne dabiskos zālājos. Svešzemju sugu ieviešanās raksturīga tikai tajās sugām bagātās ganībās un ganītās pļavās, kurās nesenā pagātnē bijusi īslaicīga uzaršana vai iekultivēšana. Pēc šīm darbībām velēna ir vāji izveidota, augu sugu skaits ir mazs, tādēļ tās nespēj konkurēt ar ienākošajām svešzemju sugām. Biežāk sastopama Kanādas zeltslotiņa Solidago canadensis, blīvā skābene Rumex confertus, retāk Sosnovska latvānis Heracleum sosnowskyi. Ekspansīvas vietējas augu sugām ieviešas pamestos zālājos, kā arī mēslotos vai ilgstoši smalcinātos zālājos. Rezultātā sugu daudzveidība krasi samazinās, un veidojas vienmuļas vienas vai dažu augu sugu audzes.Biežākās sugas ir lslotiņu ciesa Calamagrostis epigeios podagras gārsa Aegopodium podagraria, meža suņburkšķis Anthriscus sylvestris, smaržīgā kārvele

Chaerophyllum aromaticum, ugunspuķe Chamaenerion angustifolium. Ja zālājs veidojies atmatā, tad biotopa veidošanās stadijā var būt liels segums pļavas zeltslotiņai Solidago virgaurea.

Slāpekļa nosēdumi no gaisa. Slāpeklis ar gaisa piesārņojumu nonāk zālājos. Latvijā līdz 2005. gadam slāpekļa nosēdumu apjoms bija niecīgs – 5‒10 kg/ha. Sugām bagātās ganībās un ganītās pļavās nozīmīgas izmaiņas augu sugu sastāvā un ekosistēmas funkcionēšanā sākas, ja slāpekļa nosēdumi sasniedz 20‒30 kg/ha (Bobbink et al. 2003).

Nepareiza apsaimniekošana. Pēdējos desmit gados negatīvu ietekmi atstāja plaši izplatītā pļaušana ar zāles smalcināšanu (vai atstāšanu vālos vai izkliedētu). Tās ietekmē zālāji kļuva auglīgāki un mitrāki, tajos palielinājās lielo graudzāļu (parastā





13

kamolzāle, pļavas timotiņš u.c.) un liela auguma platlapju sugas (meža suņburkšķis, podagras gārsa, lielā nātre, mitrās vietās parastā vīgrieze), bet samazinājās sugu skaits, daudzviet šāda apsaimniekošana novedusi pat pie biotopa iznīkšanas un pārveidošanās nezālienē.

Augsnes sablīvēšana. Augsnes sablīvēšanās notiek pakāpeniski nosusināšanas ietekmē, kā arī apsaimniekošanas rezultātā – traktortehnika un ganību dzīvnieki mehāniski sablīvē augsni. Tas ir nozīmīgs negatīvs faktors bezmugurkaulniekiem. Ilgtermiņā ietekmē arī veģetāciju, jo pieaug pret sablīvēšanu izturīgās ciņu graudzāles parastās ciņusmilgas Deschampsia cespitosa segums, un samazinās citu sugu daudzveidība.

Vai putniem vēl kas īpašs?

Specifiski apdraudējumi bezmugurkaulnieku daudzveidībai un aizsardzībai. Galvenais apdraudošais faktors ir pļavu un ganību aizaugšana, kā rezultātā pakāpeniski izzūd lakstaugu stāvu apdzīvojošie posmkāji – kukaiņi un zirnekļi, savukārt augsnes fauna izmainās ļoti lēni. Pat pilnīgi aizaugušās lauksaimniecības zemēs sastopamas atklātiem zālājiem raksturīgās augsnē mītošās sugas. Otrs nozīmīgs apdraudošais faktors ir pārlieku intensīva zālāju noganīšana, kā rezultātā degradējas augājs un samazinās lakstaugu stāva apdzīvotāju daudzveidība. Augsnes noblietēšanas dēļ krasi samazinās augsnes apdzīvotāju populāciju blīvums. Pētījumi liecina, ka šo biotopu mēreni mēslojot ar minerālmēsliem, tas fitofāgus ietekmē nebūtiski (Ritchie 2000). Invazīvie augi, piemēram, Kanādas zeltslotiņa, iespējams, nelabvēlīgi ietekmē vietējo kukaiņu faunu, taču par to pētījumu Latvijā nav.

Biotopa atjaunošana un apsaimniekošana

Kādām sugām bagātām ganībām un ganītām pļavām atjaunošana ir nepieciešama?

Pirms zālāja atjaunošanas un apsaimniekošanas svarīgi saprast biotopa vēlamo stāvokli, novērtēt

pašreizējo stāvokli. Ja stāvoklis slikts, tad noskaidrot cēloņus un apzināt šķēršļus. Tikai tad var

ķerties pie atbilstošu metožu izvēles, apzinoties gan to priekšrocības, gan trūkumus. Ja nevar

sasniegt ideālo mērķi, jāizvērtē alternatīvas. Zālāja atjaunošana jāveic tikai tad, ja tūlīt pēc tās būs

nodrošināta pastāvīga apsaimniekošana.

Zālājam vajadzīga atjaunošana, ja ir kāda

vai vairākas no šīm pazīmēm:

nav apsaimniekots vairākus gadus;

pļauts ar smalcināšanu vai zāles atstāšanu

ilgāk nekā 5 gadus;

ir ļoti ciņains;

Zālājam NAV vajadzīga atjaunošana, ja ir

vismaz divas pazīmes:

ir ekstensīvi ganīts vai pļauts ar siena

vākšanu un ikgadēju atāla noganīšanu

vairākus gadus;

ir liela augu sugu daudzveidība, nevis tikai





14

aizaudzis ar kokiem un krūmiem;

zelmenī dominē kāda vai vairākas no šīm

sugām: slotiņu ciesa, podagras gārsa,

meža suņburkšķis, ložņu vārpata, parastā

vīgrieze, dziedniecības pienene, parastā

kamolzāle, ganību airene, ložņu āboliņš;

ir pārganīšanas pazīmes – traucēta velēna

vai sastopami pārganīšanas indikatori

(lielā ceļteka, ložņu āboliņš, maura

sūrene, maura skarene vairāk nekā 30 %

no zālāja platības;

ir daudz invazīvo svešzemju sugu: Kanādas

zeltslotiņa, blīvā skābene, Sosnovska

latvānis u.c.;

zelmeni veido sētās graudzāles ganību

airene, pļavas skarene, kamolzāle, pļavas

timotiņš, pļavas auzene u.c. un tauriņzieži

baltais āboliņš.

viena vai nedaudzas dominējošas sugas;

no graudzālēm dominē vairākas sugas –

sarkanā auzene (ja nav sēta), parastā

smilga, parastā smaržzāle, parastais vizulis,

parastā sekstaine un vienlaicīgi ir daudz

platlapju sugu;

zālājā plaši sastopamas vismaz 3‒5 dabisko

zālāju indikatorsugas: mitrās vietās sāres

grīslis, ziemeļu madara, purva gandrene,

zeltainā gundega, zemā raudupe, pļavas

vilkmēle, Eiropas saulpurene u.c., valgās

vietās vidējā ceļteka, gaiļbiksīte, dzirkstelīte,

pļavas liniņš, matainā vēlpiene, parastais

vizulis u.c.

Ja atjaunošana nav nepieciešama, ir jāizvērtē, vai esošā apsaimniekošana ir optimāla (skatīt xx. apsaimniekošanas nodaļu). Ja atjaunošana nepieciešama, tad jāizvērtē atjaunošanas iespējas (8.nodaļa).

Atjaunošanas iespējas

6270* Sugām bagātas ganības un ganītas pļavas biotopa tipiskais variants ir veidojies vienās no auglīgākajām un lauksaimniecībai piemērotākajām augsnēm, kādas Latvijā dabiskos apstākļos sastopamas. Tādēļ vēsturiski izveidojies tā, ka šis biotops mūsdienās ir sastopams maz, jo ir pārveidots par tīrumiem vai sētiem un kultivētiem zālājiem. Arī mitrais un zemo grīšļu variants lielās platībās ir nosusināts un pārveidots par aramzemēm vai kultivētiem zālājiem. Tādēļ, biotopu atjaunojot, jāveic to vides apstākļu atjaunošana, kuri iekultivēšanas periodā ir izmainīti – mitruma režīma atjaunošana, augsnes auglības samazināšana.

Nabadzīgu augšņu variants un mažakā mērā arī mitrais un zemo grīšļu vairants lielākoties cieš no pamešanas un aizaugšanas ar krūmiem, tādēļ to atjaunošanā svarīgāk atjaunot veģetācijas struktūru, jo augsnes apstākļi lielākoties ir maz izmainīti.

Atjaunošanas iespējas atkarīgas no tā, cik lielā mērā zālājs ir pārveidots. Var izdalīt trīs atjaunošanas grūtības pakāpes.





15

Iekultivēšanas vai aramzemes perioda ietekme ilgstoša un stipra – atjaunošana sarežģīta

Ilgstoši mēslotā kultivētā zālājā vai aramzemē atjaunot sugām bagātu ganību nozīmē to veidot no jauna. Šādi zālāji parasti ir ļoti auglīgi, tajos dominē vai nu sēto zālāju graudzāles vai auglīgu atmatu veģetācija, kuru pamatā arī veido liela auguma auglīgu augšņu graudzāles pļavas timotiņš, lielā smilga, parastā kamolzāle. Ilgstoši smalcinātos (zāle sasmalcināta un atstāta uz lauka) vai pamestos zālājos var izteikti dominēt slāpekli mīlošas augsto lakstaugu sugas meža suņburkšķis, podagras gārsa, smaržīgā kārvele, lielā nātre u.c. (att.)

Pat ja zālāja faktiskā ražība nav liela (piemēram, izplatījusies dziedniecības pienene vai zālājs ilgstoši smalcināts, kā ietekmē uzkrājusies bieza vecā kūla) augsnes barības vielu rezerves var krietni pārsniegt to daudzumu, kāds nepieciešams dabiskam zālājam (att.).

Biotopa 6270* Sugām bagātas ganības vai ganītas pļavas izveidošana stipri iekultivētos zālājos vai tīrumos tikai ar pļaušanu un ganīšanu var prasīt 30‒40 gadus un vairāk, jo iekultivēšanas periodā uzkrājušās barības vielas augsnē samazinās ļoti lēni. Lai atjaunošanos paātrinātu, nepieciešama kardināla atjaunošana – barības vielu daudzuma samazināšana augsnē ar velēnas noņemšanu, dziļu aršanu vai miežu audzēšanu 2‒3 gadus bez fosfora mēslojuma (skatīt 8.4. nodaļu), ar tai sekojošu dabiska zālāja sēklu sēšanu vai ar sēklām bagāta siena ienešanu zālājā.

att. Ilgstoši intensīvi izmantotā sētā zālājā atjaunot dabisku zālāju ir grūti. Vispirms jāsamazina augsnes auglība, tikai tad var veikt sugu sastāva veidošanu.

Att. Kutlivēta zālāja augstā un biezā veģetācija liecina par lielu augsnes auglību, tādēļ šādā zālājā atjaunot dabisku zālāju būs grūti.





16

Att. Lai arī zāles ražāiba šādā atmatā nav liela, tomēr pienenes dominēšana liecina, ka augsne ir auglīga, un dabiska zālāja atjaunošanai vispirms augsnes auglība ir jāsamazina, citādi dabisko zālāju sugas nevarēs konkurēt ar pieneni un citām slāpekli mīlošām sugām.

Att. Ar podagras gārsu aizaugusi atmata. Sugām bagātas ganības vai ganītas pālvas atjaunošana ir ļoti sarežģīta, jo jāveic augsnes virskārtas noņemšana, lai samazinātu augsnes auglību un iznīcinātu ļoti konkurētspējīgo podagras gārsu.

Iekultivēšanas vai aramzemes perioda ietekme vidēji stipra – atjaunošana vidēji grūta

Šobrīd Latvijā ir lielas platības ar iepriekš kultivētiem zālājiem un atmatām, kuri pirmajā aumirklī šķiet dabiski – tajos ir daudz savvaļas augu sugu (margrietiņa, pļavas pulkstenīte, pļavas dzelzene u.c.). Tiem raksturīga izteikta veģetācijas mozaīka. Pauguru nogāzēs veģetācija ir gandrīz dabiska, diezgan daudzveidīga, bet ieplakās vai ziemeļu nogāzēs veģetācija joprojām atgādina kultivētu zālāju vai auglīgu atmatu – dominē parastā kamolzāle, ložņu vārpata, pļavas timotiņš u.c. lielās graudzāles vai platlapji meža suņburkšķis, podagras gārsa u.c.

Visbiežāk šādi zālāji sastopami paugurainēs un līdzenumos ar nabadzīgām augsnēm, kur intensīva lauksaimniecība tika pārtraukta 1990.gadu beigās. Lauksaimniecībai nelabvēlīgo reljefa un citu apstākļu dēļ līdz pat mūsdienām šie zālāji ir vai nu pamesti vai apsaimniekoti ekstensīvi – tikai pļaujot sienam vai noganot, bet neielabojot.

Šādus zālājus atjaunot par dabiskiem zālājiem ir salīdzinoši viegli, jo tajos jau ir ieviesušās daudzas dabiskiem zālājiem raksturīgas augu sugas, kā arī laika gaitā siena pļaušana un ganīšana augsnes auglību jau ir samazinājusi. Atjaunošanai nepieciešama pļaušanas un ganīšanas atsākšana, pirms tam izcērtot krūmus, ja tas nepieciešams. Pirmos gadus vēlams pļaut divas reizes sezonā, īpaši tās zālāja vietas, kurās veģetācija augstāka un biezāka ar lielu ekspansīvo sugu daudzumu. Tādās vietās vēlama arī velēnas noņemšana vai dziļa uzaršana, kurai seko sēklu saturoša siena izklāšana, kuru iegūst tā paša zālāja sugām bagātākajās vietās.





17

att. Vidēji grūti atjaunojams mēreni mitrs zālājs, kur pauguru virsotnēs augsnes auglība maza un zāle ir zema ar daudz savvaļas sugām, bet ieplakās ir auglīga augsne ar augstu slapekli mīlošu veģetāciju. Nepieciešama ekstensīva ganīšana, bet auglīgākajās vietās intensīvāka ganīšana vai pļaušana ar siena novākšanu divas vai trīs reizes sezonā.

Iekultivēšanas vai aramzemes perioda ietekme vāja vai tās nav – atjaunošana vienkārša

Gadījumā, ja iepriekš apsaimniekotais biotops 6270* Sugām bagāta ganība vai ganīta

pļava vismaz 30-40 gadus nav arts, un ir tikai pamests un aizaudzis ar krūmiem un kokiem, nepieciešama tikai krūmu un koku izciršana un ganīšanas atsākšana. Tikai tad, ja krūmājs vai mežs jau bijis saslēgts un bez dabiska zālāja laucītēm, tad nepieciešams ienest sugām bagātu ganību vai pļavu augu sēklas saturošu sienu.

Gadījumā, ja iepriekš apsaimniekotā 6270* Sugām bagāta ganība vai ganīta pļava

vai 6510 Mēreni mitra pļava ir uzarta, bet aramzemes periods bijis īss (1‒3 gadi) bez intensīvas minerālmēslu lietošanas, tad biotops atjaunosies salīdzinoši ātri (10‒20 gadu laikā), bet ar nosacījumu, ka tuvumā ir šim biotopam raksturīgās augu sugas, kuras var atmatā ieviesties un veidot dabiskam zālājam raksturīgu veģetāciju.

att. Viegli atjaunojama ar krūmiem aizaugusi sugām bagāta ganība. Visas dabiskam zālājam raksturīgās sugas vēl ir sastopamas.

att. Viegli atjaunojama sugām bagāta ganība.

Atjaunošanas pasākumu komplekss atkarībā no zālāja stāvokļa apkopots tabulā.

Tabula. 6270* Sugām bagātu ganību un ganītu pļavu atjaunošanas pasākumi

Atjaunošanas Pasākuma Piezīmes





18

pasākumi to ieviešanas secībā

apraksts nodaļā Nr.

Zālāja stāvokļa izpēte

6. Vispirms jānoskaidro zālāja aizauguma pakāpe un raksturs, lai vēlāk izlemtu par koku un krūmu novākšanas metodēm; jānovērtē zālāja savienotība ar citiem smiltāju zālājiem ainavā (vai fragmentācija būs nozīmīgs ierobežojums zālāja atjaunošanā un uzturēšanā); jānoskaidro augsnes ķīmiskās īpašības (augsnes reakcija, slāpekļa, fosfora un kālija saturs), lai saprastu, vai velēnas noņemšana būs nepieciešama.

Krūmu un koku ciršana

8.3.1. Lielākoties sugām bagātas ganības un ganītas pļavas aizaug ar baltalkšņiem, apsēm, bērziem un mitrākās vietās ar melnalkšņiem un kārkliem. Visas šis koku sugas spēcīgi dzen atvases, tādēļ jārēķinās, ka to pļaušana būs jāveic vairākus gadus. Vidzemes augstienē raksturīga aizaugšana ar eglēm.

Kūlas un sūnu novākšana

8.3.2. un 8.3.5.

Ilgstoši uzkrājusies kūla un bieza biotopam neraksturīgu sūnu sugu sega stipri maina augsnes apstākļus (tā kļūst mitrāka un auglīgāka), kas nelabvēlīgi ietekmē atjaunošanas iespējas, tādēļ ļoti nozīmīgi kūlu un sūnas no zālāja novākt. Ja zālājs stipri ciņains, tad nopļaut un nogrābt kūlu un sūnas gandrīz nav iespējams, tādēļ efektīvākais veids ir kontrolēta dedzināšana, ko jāveic laikā, kad sūnas ir izkaltušas sausas un labi deg.

Krūmu sakņu frēzēšana

8.3.1. Pasākums parasti nepieciešams tikai tad, ja zālājs stipri aizuadzis ar atvases dzenošiem lapu kokiem vai krūmiem (parastā apse, āra bērzs, invazīva krūmu suga vārpainā korinte).

Zālāja virsmas nolīdzināšana

8.3.2. Ilgstoši pamesti zālāji var būt ļoti ciņaini un nelīdzeni (ar velēnu apauguši skudru pūžņi, kurmju rakumi, meža cūku rakumi, āpšu vai lapsu alas, izteikti ciņusmilgas un ciņugrīšļa ciņi), kas var nozīmīgi apgrūtināt pļaušanu. Pirms frēzēšanas vēlams nodedzināt vai citādi no zālāja novākt uzkrājušos kūlu un biotopam neraksturīgās sūnas, lai ar frēzēšanu tās nenonāktu augsnē un neradītu pārlieku eitrofikāciju.

Velēnas noņemšana

8.3.1. Pasākums noteikti nepieciešams zālājos, kuri ilgstoši mēsloti, vai pēc pamešanas biezi saaugusi podagras gārsa vai citas slāpekli mīlošas platlapju sugas, tādēļ augsne ir auglīga (virs 5 mg fosfora 100 gramos augsnes). Parasti tik auglīgā augsnē vairs nav sastopamas biotopam raksturīgās sugas, tādēļ nepieciešama sēklu ienešana.

Mitruma režīma 8.2. Mitruma režīma atjaunošana nepieciešama biotopam





19

atjaunošana mitrā varianta un zemo grīšļu vairanta atjaunošanai. 20.gs. pirmajā pusē ar rokām rakto seklo grāvju aizbēršana nav vēlama, jo zālājs ir pielāgojies pirms 50-100 gadiem radītajam mitrumam režīmam, un ir izveidojusies atbilstoša dabiska veģetācija.

Ekspansīvu un invazīvu augu sugu ierobežošana

8.3.4. un 5.pielikums

Sugām bagātās ganībās un ganītās pļavās ekspansīvas augu sugas visbiežāk ir slotiņu ciesa, parastā ciņusmilga un slāpekli mīlošas platlapju sugas. Invazīvas augu sugas ir dziedniecības ziepjusakne, Kanādas zeltslotiņa, blīvā skābene. Ja ekspansīvo un invazīvo sugu ir nedaudz (sedz mazāk par 20 % no augāja), tad parasti pietiek ar atjaunojošu un uzturošu pļaušanu vai ganīšanu. Ja šīs sugas augājā dominē, tad jāpielieto specifiskas šo sugu izskaušanas metodes.

Dabiskā zālājā iegūtu sēklu vai sēklas saturoša siena izklāšana platībās, kurās atjaunošana pasākumu ietekmē nozīmīgi bojāta velēna (aršana, frēzēšana u.c.)

8.4.3. Metode efektīva tad, ja augsnes ķīmiskās īpašības ir tādas, kādas tās raksturīgas biotopam labā aizsardzības stāvoklī. Ja augsne ir pārāk auglīga, tad pirms šī pasākuma jāveic velēnas noņemšana vai citi augsnes auglības samazināšanas pasākumi.

Atjaunojoša pļaušana vai ganīšana

8.3.3. Vispiemērotākā atjaunošanai ir ekstensīva ganīšana. Ja ganīšana nav iespējama, tad zālājs jāpļauj ar zāles novākšanu vismaz 2 reizes sezonā, lai samazinātu ekspansīvu augu sugu daudzumu un samazinātu barības vielu daudzumu augsnē, kuras pārlieku uzkrājušās zālāja pamestības laikā.

Uzturoša pļaušana vai ganīšana

7.2. un 7.3.

Vispiemērotākā uzturēšanai ir ekstensīva ganīšana. Ja ganīšana nav iespējama, tad zālājs jāpļauj ar zāles novākšanu vienu (ja ļoti nabadzīgs) vai divas reizes (ja auglīgs) vasarā jūnija beigās-jūlija vidū.

Sugām bagātu ganību un ganītu pļavu zālāju putniem piemērotu apstākļu radīšana

8.5.





20

Ieteicama, pieļaujama un nepiemērota apsaimniekošana

Augi un augājs

Piemērotākā apsaimniekošana ir brīva (visu sezonu vienā aplokā vai brīvi ganot bez aplokiem) vai regulēta ekstensīva ganīšana. Iespējama arī pļaušana vienu reizi sezonā laikā no jūnija beigām līdz jūlija vidum un atāla noganīšana vienu-divas reizes vai ilgāku periodu, bet lai līdz rudenim atāls paspētu ataugt vismaz līdz 5‒15 cm un zālājs sagatavotos ziemas periodam.

Iespējama, tomēr ne ieteicama ir tikai pļaušana ar siena savākšanu vienu vai divas reizes sezonā (atkarībā no zālāja ražības). Biotopa tipiskais un mitrais variants šādā gadījumā pārveidosies par biotopu 6510 Mēreni mitras pļavas. Nabadzīgu augšņu variantā joprojām saglabāsies biotops 6270* Sugām bagātas ganības un ganītas

pļavas, neskatoties uz to, ka zālājs būs tikai pļauts. Tas tādēļ, ka sugu sastāvs šādās augsnēs ir gandrīz vienāds gan pļavās, gan ganībās, tikai ganībās papildus veidojas specifisks bezmugurkaulnieku sugu sastāvs un veģetācijas vertikālā un horizontālā struktūra

Ļoti nelabvēlīga veģetācijai ir vēlā pļaušana vai pļaušana ar zāles atstāšanu, jo abos gadījumos zālājs arvien vairāk bagātinās ar slāpekli, un pārvēršas par slāpekli mīlošu augu sugu veidotu vienmuļu augāju. Nepiemērota ir arī intensīva ganīšana, kas noved pie pārganīšanas – vēlēnas izbradāšanas, sugu daudzveidības krasas samazināšanās. Ar laiku šāda ganība ir tikpat sugām nabadzīga kā reizi 2‒3 nedēļās pļauts zāliens (mauriņš). Tajā ir tikai dažas augu sugas, piemēram, sarkanā auzene, parastās amilga, lielā ceļteka, maura skarene, maura sūrene, maura retējs. Par pļaušanas un ganīšanas metodēm skatīt ievadnodaļu!

Bezmugurkaulnieki Bezmugurkaulnieku daudzveidības saglabāšanai un veicināšanai piemērota ir adaptīva (regulēta) ekstensīva ganīšana. Adaptīva apsaimniekošana ietver individuāli plānotu konkrētajam biotopu tipam piemērotu apsaimniekošanu, metožu mainīšanu, ja nav sasniegts vēlamais rezultāts, apsaimniekošanas metožu rotāciju, apsaimniekošanas metožu maiņu u. tml. Izmantojot adaptīvo apsaimniekošanu, iegūst veģetācijas struktūras ziņā ļoti dažādu zālāju, taču jāizvairās no pārganīšanas. Ganīšanai jāizmanto galvenokārt liellopi, jo tie rada heterogēnāku veģetācijas struktūru, nekā aitas vai zirgi (Kirby 2001). Sausākos gados ieteicama pļaušana, mitrākos – ganīšana. Ieteicams katru gadu līdz 10 % no zālāja platības nenoganīt. Tas nepieciešams, lai uzturētu lakstaugu stublājus apdzīvojošo kukaiņu daudzveidību. Vislabāk, ja nenoganīto zālāju saglabā kā joslu gar zālāja malu, taču nenoganītāsvietas katru gadu jāmaina. Krūmu un koku apauguma izciršana aizaugošās platībās ir nepieciešama, tomēr izciršanai jābūt tādai, lai, nepieciešamības gadījumā, izveidotu vai saglabātu joslas ar labvēlīgu mikroklimatu (New 1995).

Putni.


Dokuments ir projekta “LIFE11NAT/LV000371 NAT-PROGRAMME”darba materiāls, kas vēl būtiski var mainīties. Darba materiāla versija nav izmantojama

pavairošanai, citēšanai un tālākai izplatīšanai. Autors: S.Rūsiņa

21

Apsaimniekošanas veidu kopsavilkums Sugām bagātām ganībām un ganītām pļavām 6270* (katra apsaimniekošana izvērsta turpmākajās

tabulās) kā putniem? (par katru apsaimniekošanas veidu detāls apraksts ievadnodaļā!)

Apsaimniekošanas

veids

Ieteicamā apsaimniekošana Pieļaujamā apsaimniekošana Nepiemērota un nepieļaujama

apsaimniekošana Pļaušana Pļaušana kā vienīgais izmantošanas veids

nav ieteicama, jo tā ar laiku pārveido biotopu no ganības pļavā (veidojas cits sugu sastāvs). Ieteicama tikai pļaušana, kurai obligāti seko ganīšana atālā.

Pļaušana bez ganīšanas ir pieļaujama kā apsaimniekošana gadījumos, kad ganīšana nav iespējama. Jāpļauj 1 x sezonā jūnija beigās-jūlija vidū, bet auglīgākās augsnēs arī 2 reizes sezonā. Putniem nozīmīgās vietās pļauj tikai vienu reizi sezonā pēc 10. jūlija. Sienu žāvē uz vietas, krauj zārdos. Putniem un bezmugurkaulniekiem nozīmīgās vietās pļauj pakāpeniski, daļu zālāja atstājot nepļautu vai nopļaujot mēnesi vēlāk. Pļaušanas tehniku aprīko ar putnu atbaidīšanas ierīcēm un pļauj no lauka vidus uz malām vai no vienas malas uz otru.

Pļauj vairāk nekā 2 x sezonā vai retāk nekā 1 x 3 gados, pļauj ļoti zemu (3‒5 cm), zāli smalcina vai atstāj uz lauka. Pļauj no lauka malām uz vidu, visu nopļauj vienā paņēmienā.

Ganīšana Ganības kā galvenā izmantošana ir optimālākais apsaimniekošanas veids. Ieteicama arī pļaušana ar ganīšanu atālā (skat. iepriekšējo aili). Ganīšanai izmanto jauktu (ideālā gadījumā) vai vienas sugas ganāmpulku ar ganību slodzi 0,1-0,3-0,8-0,9 LU/ha. Piemērotākā ir brīva vai regulēta ganīšana, sadalot ganību vairākos aplokos un tos noganot 1‒3 x sezonā atkarībā no zelmeņa ražības un tā, lai visu pavasara-rudens sākuma sezonu ganībā būtu ziedoši augi. Ekspansīvu sugu izplatīšanās gadījumā tās regulē ar intensīvāku ganīšanu, lopus koncentrējot ar aplokiem šajās vietās.

Neregulēta ganīšana – visu sezonu vienā aplokā, nesekojot līdz veģetācijas stāvoklim. Ganību slodze, kas rada nenoganīšanas efektu vai mērenu pārganīšanu (orientējoši mazāka par 0,05 vai lielāka par 0,9 LU/ha).

Intensīva ganīšana, kas rada vienmuļu augāju ar pārganīšanas indikatoriem un krasi samazina bezmugurkaulnieku daudzveidību. Putnu daudzveidība niecīga, jo tos pārāk stipri traucē ganību dzīvnieki.

Mēslošana Nemēslo, izņemot mēslus, ko atstāj lopi ganoties. Ļoti nabadzīgās augsnēs

Pieļaujama mēslošana ar pakaišu kūtsmēsliem līdz 25 kg N uz 1 ha gadā vai līdz 50 kg N uz 1

Mēslo ar šķidrajiem kūtsmēsliem vai minerālmēsliem vairāk par 25 kg slāpekļa uz ha




22

pieļaujama mēslošana ar pakaišu kūtsmēsliem līdz 25 kg N uz 1 ha gadā vai līdz 50 kg N uz 1 ha, ja to dara 1 reizi 2‒3 gados.

ha, ja to dara 1 reizi 2‒3 gados.

Hidromeliorācija Nenosusina vai uztur tikai seklās grāvju sistēmas, dziļajās grāvju sistēmās vismaz daļēji atjauno dabisko mitruma un palu režīmu, grāvjus aizberot vai aizdambējot

Uztur dziļās grāvju sistēmas Veido jaunas grāvju sistēmas

Koku un krūmu ciršana Kokus un krūmus izcērt, saglabājot krūmu segumu līdz 10 % vai parkveida situācijās līdz 30 %, īpaši saudzējot bagātīgi ziedošus kokus un krūmus (palielina putnu un kukaiņu daudzveidību). Parkveida zālājos saglabā senus bioloģiski vecus kokus un bagātīgi ziedošus kokus un krūmus.

Izcērt visus kokus un krūmus, neatstājot neko. Saglabā koku un krūmu segumu lielāku par 30 % no platības.

Atstāj aizaugšanai.

Dedzināšana Dedzina tikai zālāja atjaunošanai (1. atjaunošanas gadā), ja tāda nepieciešama.

Dedzina ne biežāk kā 1 x 5 gados. Dedzina biežāk nekā 1 x 5 gados

Sēklu piesēja Zālājā ar labu botānisku kvalitāti nepiesēj augus, atjaunošanai vai augu sugu daudzveidības palielināšanai piesēj sēklas, kas iegūtas no biodaudzveidības ziņā labas kvalitātes sugām bagātas ganības vai ganītas pļavas no tā paša reģiona, kurā nav nevēlamu augu sugu.

neattiecas Piesēj komerciālos kultivēto zālāju stiebrzāļu un tauriņziežu sēklu maisījumus




23

Pļaušana

Pļaušana Pļaušana nav piemērota, bet pļaušana ar ganīšanu atālā ir pieļaujama biotopa 6270* Sugām bagātas ganības un ganītas pļavas uzturēšanai (detaļās par

pļaušanu ievadnodaļā)

Mērķis Biotopa? atjaunošanai

Augiem un augājam Putniem Tauriņiem u.c.

bezmugurkaulniekiem Vairākām vērtībām

Biežums

2‒3 x sezonā 1 x sezonā (vai 2 x, ja ganīšanas atālā nav un veģetācija ir augsta)

1 x sezonā 1 x sezonā 1 x sezonā

Laiks

Pēc nepieciešamības, bet pirmo reizi ne vēlāk par jūnija

beigām

1 x jūnija vidus-jūlija vidus pēc 10. jūlija

pa daļām, jūlijā (atstāt nenopļautus plankumus vai joslas, lai kukaiņiem

ir, kur baroties visu vasaru)

pa daļām, jūlijā (atstāt plankumiem vai

joslām, lai kukaiņiem ir, kur baroties visu

vasaru)

Zāles

novākšana

Jāpļauj zemu – 5‒7 cm (max 10‒12 cm) Obligāti jānovāc, pirmajās pļaušanas reizēs var smalcināt, ja ciņu, krūmu u.c. apstākļu dēļ tā nav savācama

obligāti jānovāc, var smalcināt un atstāt 1 x 5 gados[AP2]

Vismaz 1 x 2 gados

jānovāc

Obligāti jānovāc, var smalcināt un atstāt 1 x 5

gados[AP3]

Obligāti jānovāc, var smalcināt un atstāt 1 x

5 gados[AP4]

Novākšanas

veids

Ja daudz ekspansīvo vai invazīvo sugu, labāk novākt

nežāvētu, lai neizsējas šo sugu sēklas

Nenovākt zaļu, bet ļaut izžūt, lai paspēj nobriest un izsēties

sēklas, kraut zārdos (gubās) un vest prom pēc vairākām nedēļām (vākšana ruļļos

ierobežo sēklu izplatīšanos)

Nav nozīmīgu prasību Jāatstāj ciņi, jo tie ir

dzīvotnes gliemežiem

Nenovākt zaļu, bet ļaut izžūt, lai paspēj

nobriest un izsēties sēklas, kraut zārdos

(gubās) un vest prom pēc vairākām nedēļām

(vākšana ruļļos

Pļaušanas

veids

Izvēlēties vieglu traktortehniku, lai neveidotos

rises. Ja tās veidojas, tad vajadzības gadījumā pļavu

nolīdzināt vai sašķīvjot

Izvēlēties vieglu traktortehniku, lai neveidotos

rises un nesablīvētu augsni

Pļaušanas virziens no vidus uz malām, aprīkojot

tehniku ar putnu atbaidīšanas ierīcēm

Izvēlēties vieglu traktortehniku, lai

Izvēlēties vieglu traktortehniku, lai neveidotos rises un nesablīvētu augsni

Pļaušanas virziens no vidus uz malām,

aprīkojot tehniku ar putnu atbaidīšanas

ierīcēm Izvēlēties vieglu




24

neveidotos rises un nesablīvētu augsni

traktortehniku,lai neveidotos rises un nesablīvētu augsni

Ganīšana

atālā vai

pavasarī

Nepieciešama

Nepieciešama Nepieciešama Nepieciešama Nepieciešama

Svarīgi!

Ganīšana

Ganīšana Ganīšana ir piemērotākā metode biotopa 6270* Sugām bagātas ganības un ganītas pļavas apsaimniekošanai. Ganīšanai jābūt ekstensīvai (detaļās par ganīšanu ievadnodaļā)

Mērķis Biotopa? atjaunošanai



Ganību slodze

Pēc vajadzības, krūmu ierobežošanai var veikt īslaicīgu ļoti intensīvu

ganīšanu (līdz melnai zemei)

0,1‒0,3‒0,8‒0,9 LU/ha

atkarībā no zālāja ražības (jāseko, lai neparādās

pārganīšanas indikatori)

0.4 LU/ha 0.4 LU/ha Atkarībā no galvenās

vērtības

Ganāmpulks Jaukts ganāmpulks,

atjaunošanas sākumā visefektīvākie ir liellopi

Jaukts ganāmpulks vai vienas

sugas ganāmpulks

Jaukts ganāmpulks, nav ieteicamas aitas

Nav ieteicamas aitas Atkarībā no galvenās

vērtības

Zāles augstums Nav nozīmīgs

20 % zem 5 cm, 20 % virs 5‒30 cm, rudenī 5-15 cm

20 % zem 5 cm, 20 %

virs 5-30 cm, rudenī 5-15 cm

20 % zem 5 cm, 20 %

virs 5-30 cm, rudenī 5-15 cm[AP5]

Atkarībā no galvenās

vērtības

Ganību

appļaušana

Ļoti vēlama, ja negana visu sezonu

Pieļaujama (nepieciešama, ja nav noganīts vairāk par 50 %)

Nav vēlama Nav vēlama Atkarībā no galvenās

vērtības

Ganīšanas veids Atkarībā no zālāja stāvokļa

regulēti aplokos Regulēti aplokos Brīva ganīšanās Atkarībā no galvenās

vērtības Piebarošana

ganību sezonā nevēlama nevēlama nevēlama nevēlama nevēlama




25

Ganīšanas laiks

un biežums Atkarībā no zālāja stāvokļa

Visu gadu vai vasaras sezonā, regulētā ganīšanā max 2 reizes

Visu gadu vai vasaras

sezonā, regulētā ganīšanā max 1 reizi

Visu gadu vai vasaras

sezonā, regulētā ganīšanā max 1 reizi

Atkarībā no galvenās

vērtības

Svarīgi! Piebarošana ganību sezonā ir nevēlama vasaras mēnešos, jo tad lopi zālāju nenoēd pietiekami. Piebarošana ir arī nevēlama pārējā gada laikā, ja to dara biotopa teritorijā. Ziemas periodā, ja lopi uzturas zālājā visu gadu, piebarošana visbiežāk ir nepieciešama, taču tā jāorganizē ārpus biotopa (labākajā gadījumā) vai piebarošanas vietas jāizvieto izklaidus un jāmaina, lai piebarošanas vietā biotops netiktu pārmēslots, pārganīts un izdangāts, un tādā veidā iznīcināts. Jāatceras, ka lielāka telpiskā mozaīka ganībās nenozīmē lielāku sugu daudzveidību. Parasti sugu piesātinājums (tas, cik dažādu sugu var atrast vienā laukuma vienībā, piem., 1 m2) lielāks ir pļavās, nevis ganībās. Ja teritorijā ir retas un aizsargājamas augu vai putnu sugas, tad ganīšana ir jāveic ļoti uzmanīgi – jāseko līdzi, lai nenotiktu pārganīšana, aizsargājamām augu sugām vienu reizi dažos gados vēlams izveidot aplokus, kur lopi netiek iekšā līdz sēklu izsēšanai.

Mēslošana un barības vielu samazināšana augsnē

Mēslošana Mēslošana pieļaujama tikai ar kūtsmēsliem. (detaļās par mēslošanu ievadnodaļā)

Mērķis Ajaunošanas vajadzībām



Mēslošanas

nepieciešamība Nevēlama nevēlama nevēlama nevēlama nevēlama

Minerālmēsli aizliegts[AP6] aizliegts aizliegts aizliegts aizliegts

Kūtsmēsli aizliegts

Ne vairāk par apjomu, ko saražo optimālais lopu skaits

konkrētā zālājā ganību sezonas laikā bez

piebarošanas, nabadzīgās augsnēs līdz 25 kg N uz 1 ha

Ne vairāk par apjomu, ko saražo optimālais lopu skaits konkrētā zālājā

ganību sezonas laikā bez piebarošanas

Ne vairāk par apjomu, ko saražo optimālais lopu skaits konkrētā zālājā

ganību sezonas laikā bez piebarošanas

Ne vairāk par apjomu, ko saražo optimālais lopu skaits konkrētā

zālājā ganību sezonas laikā bez piebarošanas

Velēnas Lietderīgi, ja augsnes Ja zālājs labā stāvoklī, tad Ja zālājs labā stāvoklī, Nav vēlama, jo iznīcina Nav vēlama, jo




26

noņemšana virskārta ir ļoti auglīga (P vairāk par xx mg/kg, N

vairāk par xxmg/kg, K vairāk par xx mg/kg).

nav vajadzīga tad nav vajadzīga gliemežus u.c. bezmugurkaulniekus

iznīcina gliemežus u.c. bezmugurkaulniekus

Svarīgi! Ekskrementi un urīns, ko lopi atstāj ganībās, ir ļoti nozīmīgi bezmugurkaulnieku daudzveidībai. Vasaras periodā lopus nedrīkst piebarot vai dabiska zālāja noganīšanas laikā dot piekļuvi arī kultivētam zālājam, jo tad lopi dabisku zālāju slikti noganīs, un vēlamais apsaimniekošanas rezultāts netiks sasniegts. Mitrās vietās (biotopa mitrais variants) velēnas virskārtas noņemšana vēlama tikai 15-20 cm dziļumā, jo, to noņemot 50-60 cm dziļumā[AP7], iegūs samazinājumu barības vielām, taču būs paaugstināts gruntsūdenslīmenis un bezgaisa apstākļi augsnē, kas kavēs augu sugu ieviešanos

Hidromeliorācija

Hidromeliorācija Seklie grāvji (vid. 20 cm), kas rakti 20.gs. pirmajā pusē, parasti zālāja biodaudzveidību ietekmē pozitīvi, bet dziļie grāvji, kādus raka 20.gs. otrajā pusē tik ļoti mainīja

mitruma apstākļus , ka daudzviet visu biodaudzveidību iznīcināja. (detaļās par hidromeliorāciju ievadnodaļā)

Mērķis Atjaunošanas vajadzībām



Slēgtā drenāža nevēlama nevēlama nevēlama nevēlama nevēlama

Seklu grāvju

uzturēšana

Vēlami vietās, kur tie bijuši vēsturiski


Vēlami vietās, kur tie

bijuši vēsturiski


Vēlami vietās, kur tie

bijuši vēsturiski

Dziļu grāvju

uzturēšana nevēlama

nevēlama nevēlama nevēlama nevēlama

Jaunu

meliorācijas

sistēmu izveide

nevēlama

nevēlama nevēlama nevēlama Nevēlama

Svarīgi! Ja gruntsūdens līmenis nav jāpaaugstina, tad nedrīkst pieļaut bebru darbību, jo, atrodoties ilgstoši zem ūdens, zālājs iznīkst.




27

Atjaunošanā pamitrināšana viena pati bez citiem pasākumiem var nedot rezultātu augāja atjaunošanā. Pēc pamitrināšanas parasti N daudzums augsnē samazinās, bet joprojām ir stipri lielāks par to daudzumu, kādam tam jābūt (kāds tas bijis pirms nosusināšanas). Pretēji N daudzumam, augiem pieejamā P daudzums parasti palielinās, īpaši vietās, kas iepriekš bijušas mēslotas ar minerālmēsliem, un sugu daudzveidība pat var turpināt samazināties, nevis palielināties1.

Dedzināšana

Dedzināšana Dedzināšana ir ļoti piemērota metode atjaunošanā, bet regulāra, ikgadēja dedzināšana samazina biodaudzveidību. Dedzināšana ir bīstama kūdras augsnēs, jo var kļūt

nekontrolējama. (detaļās par dedzināšanu ievadnodaļā)

Mērķis Ajaunošanas vajadzībām



Dedzināšanas

nepieciešamība

Derīga vecās kūlas novākšanai

Nav vajadzīga Nav vajadzīga Nav vajadzīga Nav vajadzīga

Dedzināšanas

laiks

Agrs pavasaris, kad zeme vēl sasalusi (līdz 1.aprīlim)

- - - -

Dedzināšanas

biežums 1-2 gadus pēc kārtas

- - - -

Svarīgi! Dedzināšanas nepieciešamība rūpīgi jāizvērtē, konsultējoties ar dabas ekspertiem, un jāveic tikai kontrolēta dedzināšana (sakaņojot ar atbildīgajām institūcijām.

1 Klimkowska, A., R. van Diggelen, J. P. Bakker, and A. P. Grootjans. 2007a. Wet meadow restoration in Western Europe: a quantitative assessment of the effectiveness of several techniques. Biological Conservation 140:318–328.



būtiski var mainīties. Darba materiāla versija nav izmantojama pavairošanai, citēšanai un tālākai

izplatīšanai. Autors: S.Rūsiņa

28

Atjaunošanas un apsaimniekošanas piemēri

Latvijā biotops 6270* Sugām bagātas ganības un ganītas pļavas ir atjaunots četros LIFE projektos: „Latvijas palieņu pļavu atjaunošana ES prioritāro sugu un biotopu saglabāšanai”, LIFE04NAT/LV/000198; “Ziemeļgaujas ielejas aizsardzība un apsaimniekošana”, LIFE03NAT/LV/000082; “Biotopu apsaimniekošanas pilnveidošana Natura 200 teritorijā aizsargājamo ainavu apvidū “Vestiena”, LIFE06 NAT/LV/000196; “Dabas aizsardzības pasākumi Teiču reģionā”, LIFE00 NAT/LV/007127 (EC, 2015). Monitorings veikts projektā “Ziemeļgaujas ielejas aizsardzība un apsaimniekošana” (pieredze dokumentēta: Rūsiņa 2008) un projektā “Dabas aizsardzības pasākumi Teiču reģionā” (pieredze nav dokumentēta).

Aizsardzības un apsaimniekošanas pretrunas

Uz 6270* Sugām bagātas ganības un ganītas pļavas attiecas gan pretrunas, kas vērojamas visos zālājos (9.nodaļa), gan specifiskas ar ganību zālājiem saistītu dabas vērtību apsaimniekošanas pretrunas, kas var veidoties, ja plānojot apsaimniekošanu, neizvērtē to ietekmi uz visām zālājā sastopamajām dabas vērtībām (tab.). Tabula. 6270* Sugām bagātu ganību un ganītu pļavu aizsardzības un apsaimniekošanas pretrunas

Dabas vērtība Pretrunas būtība risinājums Biotopi

Kuru biotopu saglabāt 62370* Sugām bagātas

ganības un ganītas pļavas vai 6510 Mēreni

mitras pļavas

Abi biotopi var veidoties vineos un tajos pašos augsnes apstākļos, bet galvenais biotopus ndalošais faktors ir apsaimniekošanas veids. Ganīšana nodrošina biotopa 6270* pastāvēšanu, bet pļaušana biotopa 6510 pastāvēšanu.

Jāvērtē no konkrētās situācijas. Katrā ziņā, ja konkrēts apsaimniekošanas veids nav iespējams, tad labāk ieviest to apsaimniekošanu, kāda tur iespējama, un saglabāt dabisku zālāju, lai arī biotopa veids laika gaitā varētu mainīties.

Kuru biotopu saglabāt 62370* Sugām bagātas

ganības un ganītas

pļavas vai 6230*

Vilkakūlas (tukšaiņu)

zālāji

Ilgstoša ganīšana pakāpeniski veicina viršu ieviešanos un biotopa pārveidošanos par vilkakūlas zālāju vai virsāju

Vilkakūlas zālāji ir prioritāri aizsargājams biotops, kas nozīmē, ka tam draud izzušana un tā izplatība ir galvenokārt Eiropas Savienībā, tādēļ priekšroka būtu dodama vilkakūlas zālāja veidošanai, nevis sugāmbagātas ganības saglabāšanai, ja vein nav kādas īpaši aizsargājamas sugas, kurām nepieciešama biotopa uzturēšana.

Augi Daudzas augu sugas zied vēlu vasaras otrajā pusē, tādēļ intensīva noganīšana vai agra pļaušana, neļaujot augiem izziedēt, var šīs augu sugas no zālāja izskaust.

Pļaušanas laikā jāatstāj ziedošu augu laukumi nenopļauti, ganībās jāsamazina ganību slodze vai daži laukumi jāatstāj nenoganīti (piemēram, iežogojot laukumus). Zālāja pļaušanas vai noganīšanas laiks katru gadu jāmaina (vienu



būtiski var mainīties. Darba materiāla versija nav izmantojama pavairošanai, citēšanai un tālākai

izplatīšanai. Autors: S.Rūsiņa

29

gadu pavasarī, citu gadu pēc augu noziedēšanas utt.)

Tumšzilā drudzene Gentiana pneumonanthe

Augs zied augustā, tādēļ nelabvēlīga ir pļaušana līdz augusta vidum un intensīva noganīšana. Taču arī ikgadēja vēla pļaušana samazina biotopa piemērotību šai sugai.

Pļaušanas laikā jāatstāj nepļauti laukumi, kur sugas pārstāvēta visvairāk. Ganībās jāierobežo noganīšana, ļaujot augam noziedērt un izsēt sēklas

Zaļziedu naktsvijole Platanthera chlorantha

Zaļziedu naktsvijole necieš nomīdīšanu. Ja tikko izaugusi lapu rozete tiek bojāta, tā vairs neataug. Tai nepiemērota arī agra pļaušana, jo suga zied jūnijā un jūlijā.

Labākais risinājums ir atstāt nenopļautus laukumus, kur sugas eksemplāru visvairāk.

Tauriņi Tauriņu kāpuriem nepieciešami barības augi, kurus, izmantojot tradicionālo pļaušanu un ganīšanu, nopļauj un noēd.

Pļaut vai ganīt zālājus pa sektoriem vai ik gadu atstāt nepļautas vai neganītas joslas, kuras pa gadiem maina.

Maculinea spp. Tauriņa kāpurs dzīvo uz tumšzilās drudzenes Gentiana pneumonanthe, vienu no attīstības stadijām kāpurs dzīvo skudru Myrmica pūznī, kuri var veidoties tikai tad, ja tie var izveidoties (netiek katru gadu nopļauti, nolīdzināti)

pļaušana būtu jāveic tikai ar rokām, sauzējot skudru pūžņus. Daļa no zālāja divus-trīs gadus pēc kārtas jāatstāj nepļauta, vēlāk nepļauto daļu mainot uz citām vietām zālājā, kur aug tumšzilā drudzene

Putni Dažādām putnu sugām ir dažādas prasības pēc apsaimniekošanas. Visbiežāk ir tā, ka pļaušana līdz jūlija vidum samazina putnu skaitu pļavā, jo iznīcina ligzdas vai mazuļus.

Plānojot apsaimniekošanu, jānoskaidro, kādas punu sugas zālājā mīt, un vadoties no to prasībām, jāpieskaņo apsaimniekošanas veids (skatīt 8.5.1.tabulu 8.5. nodaļā). Ja iespējams, jāizvēlas tāds veids, kas ir labvēlīgs arī augu sugu daudzveidības saglabāšanai (piemēram, nevis vēla pļauja, bet pļaušana pareizā virzienā ar atbaidīšanas ierīcēm.

Zalaji vadlinijas 6270 - Daba · 2015. 10. 16. · no graudzālēm parastais vizulis, platlapji...

Documents

Transcript of Zalaji vadlinijas 6270 - Daba · 2015. 10. 16. · no graudzālēm parastais vizulis, platlapji...