VIĻĀNU NOVADA APVIENOŠANĀS PROJEKTS

VIĻĀNU NOVADA

APVIENOŠANĀS PROJEKTS

Ziņojuma pirmā redakcija

Viļānu novada apvienošanās projekts 1

2009. gada janvārisSatura radītājs

1. Novada attīstības stratēģija......................................................................................................51.1. Novadu raksturojošie galvenie parametri........................................................................5

1.1.1. Teritorija..................................................................................................................71.1.2. Iedzīvotāji................................................................................................................81.1.3. Sasniedzamība.........................................................................................................91.1.4. Pamatbudžeta ieņēmumi........................................................................................111.1.5. Speciālā budžeta ieņēmumi...................................................................................131.1.6. Pamatbudžeta izdevumi.........................................................................................14

1.2. Potenciālā novada priekšrocības un problēmas.............................................................171.3. Novada izveidošanas un darbības principi....................................................................181.4. Pašvaldību funkciju īstenošanas stratēģija novadā........................................................191.5. Efektīvas pārvaldes un labas pārvaldības izveides stratēģija novadā............................281.6. Investīciju prioritātes, reformas dotāciju no valsts budžeta izlietošanas plāns.............29

2. Novada pašvaldības administratīvā struktūra........................................................................312.1. Lēmējvara...........................................................................................................................31

Teritoriālās konsultatīvās padomes.......................................................................................32Pašvaldības iedzīvotāju iesaistīšana lēmumu pieņemšanā....................................................32

2.2. Izpildvara............................................................................................................................343. Apvienošanās īstenošanas plāns............................................................................................49

3.1. Novada izveidošana.......................................................................................................493.2. Novada domes pirmā sēde.............................................................................................493.3. Pašvaldību rekvizītu nomaiņa........................................................................................503.4. Novada domes nolikums...............................................................................................503.5. Jaunizveidotās novada domes konta atvēršana..............................................................513.6. Darbs ar arhīviem..........................................................................................................513.7. Nekustamā un kustamā īpašuma pārreģistrācija............................................................513.8. Lietvedības darba organizācija......................................................................................513.9. Budžetu apvienošana un gada pārskata sagatavošana...................................................513.10. Audits.........................................................................................................................533.11. Novada domes saistošie noteikumi............................................................................533.12. Novada teritorijas plānojums.....................................................................................53


Lietotie saīsinājumi

CSP - Centrālās statistikas pārvalde;GIM - Garantētais iztikas minimums;IT - Informācijas tehnoloģijas;LR - Latvijas Republika;RAPLM - Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija;MK - Ministru kabinets;NĪ – nekustamais īpašumsNVA – nodarbinātības valsts aģentūraNVO - Nevalstiskas organizācijas;PFIF - Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonds.


Ievads

Novadu veidojošās vietējās pašvaldības – Sokolku pagasta padome, Viļānu pagasta padome, Viļānu pilsētas dome ir pieņēmušas lēmumus par Viļānu novada izveidošanu atbilstoši Ministru kabineta 2007.gada 4.septembra noteikumiem Nr.596 „Par vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo iedalījumu”.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 25.aprīļa noteikumiem Nr.326 „Kārtība, kādā pašvaldības sagatavo pašvaldību apvienošanās projektu” Viļānu novadu veidojošās pašvaldības - Sokolku pagasta padome, Viļānu pagasta padome, Viļānu pilsētas dome ir pieņēmušas lēmumu par apvienošanās projekta izstrādi. Par apvienošanās projekta izstrādi atbildīgā pašvaldība ir Viļānu pilsētas dome.

Dekšāres pagasta padome lēmumu par Viļānu novada veidošanu nav pieņēmusi un apvienošanas projekta izstrādē nepiedalās.

Apvienošanās projekts sagatavots Viļānu novadam, kura administratīvās robežas sakrīt ar administratīvi teritoriālā iedalījuma noteikumos noteiktajām novada administratīvajām robežām, saskaņā ar Administratīvi teritoriālās reformas padomes apstiprināto metodiku.Pašvaldību apvienošanās projekta sagatavošanas mērķi ir:

1. nodrošināt pamatotu, optimālu apvienotās pašvaldības – novada – organizatoriskās struktūras veidošanu, ievērojot politisko, ekonomisko, sociālo, kultūrvēsturisko un ģeogrāfisko situāciju uz vietas;

2. nodrošināt pamatotu un ilgtspējīgu investīciju plānošanu veidojamajā novadā;3. nodrošināt atklātu, efektīvu un saprotamu pašvaldību apvienošanās procesu.

Pašvaldību apvienošanās projekta sagatavošanas uzdevumi ir:1. sagatavot novada attīstības stratēģiju;2. sagatavot veidojamās novada pašvaldības administratīvās struktūras projektu;3. organizēt pašvaldību apvienošanās projekta publisku apspriešanu.

Apvienošanas projekta sagatavošanas tiešie rezultāti (izpildes rezultāti) ir:

1. Apvienošanas projekta ziņojums (Ziņojums);2. Par pašvaldību apvienošanos un jauno novadu informēti pašvaldību

deputāti, darbinieki un sabiedrība.Apvienošanās projekta normatīvais pamats:

Prasības attiecībā uz apvienošanas projekta sagatavošanas procesu un apvienošanās projekta Ziņojuma struktūru nosaka:

1. Administratīvi teritoriālās reformas likums (30.10.1998.);2. MK 25.04.2006. noteikumi Nr.326 „Kārtība, kādā pašvaldība sagatavo

pašvaldību apvienošanas projektu”;3. MK 04.04.2006. noteikumi Nr.255 „Kārtība, kāda piešķiramas valsts

mērķdotācijas pašvaldību apvienošanas projektu sagatavošanai”; 4. likums „Par pašvaldībām”;5. apvienošanas projekta izstrādē iesaistīto pašvaldību nolikumi.

Apvienošanās projekta ziņojumā (Ziņojumā) doti galvenie jauno novadu raksturojošie parametri, balstoties uz esošās situācijas analīzi, izdalītas potenciālā novada galvenās priekšrocības un problēmas, noteikti galvenie novada izveidošanas un darbības principi, iezīmēta katras pašvaldību autonomas funkcijas izpildes stratēģija, dots novada pašvaldības struktūras apraksts un struktūrshēmas.

Ziņojuma „Viļānu novada apvienošanās projekts” 1.redakcijas sabiedriskā apspriešana notiks no 2009.gada 27.janvāra līdz 2009.gada 6.februārim, tās ietvaros notiks 2 iedzīvotāju sapulces. Lai iedzīvotāji būtu informēti par sabiedriskās apspriešanas norisi, vietējā laikrakstā ,,Rēzeknes Vēstis" tiks ievietots


sludinājums par sabiedriskās apspriešanas pasākumiem un apspriežamie dokumenti būs pieejami Sokolku un Viļānu pagasta padomēs, Viļānu pilsētas domē, Viļānu pilsētas bibliotēkā un mājas lapā www.vilani.lv.


http://www.vilani.lv/

1. NOVADA ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJA

1.1. Novadu raksturojošie galvenie parametri

Viļānu novada pašvaldību apvienojoties veidos Viļānu pilsēta, Viļānu pagasts, Sokolku pagasts un Dekšāru pagasts. Kā novada administratīvais centrs ir izvēlēta Viļānu pilsēta, jo tā ir lielākā ar plašāko infrastruktūru apdzīvotā vieta un tur jau atrodas Viļānu pilsētas domes un Viļānu pagasta padomes administrācija.

Viļānu novadu raksturo šādi parametri:

Novada nosaukums Viļānu novadsRajons Rēzeknes rajonsPlānošanas reģions Latgales reģionsTeritorijas platība 28502,3 ha jeb 285,1 km2

Iedzīvotāju skaits uz 01.01.2008.7463(3803 – laukos, 3660 – pilsētā)

Iedzīvotāju blīvums 26,2 iedz./km2

Novada teritoriālais dalījumsViļānu pilsētaViļānu pagasts, Sokolku pagasts, Dekšāru pagasts

Administratīvais centrs ViļāniPakalpojumu centri Viļāni, Strupļi, DekšāresEkonomiskās aktivitātes centrs ViļāniNovada dome 15 deputāti (pēc 2009.gada vēlēšanām)Pamatbudžeta ieņēmumi 2 967 613 Ls (2007.g.)Mērķdotācijas investīcijām apjoms 3 pašvaldības x 200 000 Ls = 600 000 Ls


1.attēls. Viļānu novada atrašanās vieta[Vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā iedalījuma kartes projekts 11.12.2007]


Viļānu novads

1.1.1. Teritorija

Ģeogrāfiski Viļānu novada pašvaldību grupa atrodas Latvijas austrumos, Latgales plānošanas reģionā, iekļaujas Rēzeknes rajonā un aizņem 28502,3ha jeb 285,1 km2 lielu teritoriju (pēc pašvaldību datiem).

Daļa Viļānu novada atrodas Latgales augstienē, tās rietumu un ziemeļrietumu nogāzē, daļa – Austrumlatvijas zemienē. Caur novadu tek Maltas upe, Rēzeknes upes kreisā krasta un arī lielākā pieteka, garums 105 km.

Viļānu novads robežojas ar Rēzeknes rajona Nagļu, Rikavas, Sakstagala un Silmalas pagastiem, Preiļu rajona Galēnu un Sīļukalna pagastiem un Madonas rajona Varakļānu un Barkavas pagastiem, kā arī ar Varakļānu pilsētu.

1.tabulaViļānu novada teritoriālā platība [Pēc VZD kartogrāfiskā materiāla]

Nr.p.k. Kadastra grupas nosaukums Teritorijas kods Platība, ha1 Čeveri 7848001 21742 Atspukas mežs 7848002 19693 Atspuka 7848003 21004 Bokāni 7848004 7885 Stiukas 7848005 13086 Dekšāres 7848006 13837 Mālnieki 7848007 745

Kopā Dekšāres pagastā 7848 104678 Mežkokti 7890001 7739 Taukuļi 7890002 95810 Strupļi 7890003 101311 Ustroņi 7890004 152112 Zvīdriņi 7890005 1415

Kopā Sokolku pagastā 7890 568013 Kristceļi 7898001 98814 Lucāni 7898002 65415 Malta 7898003 130016 Tevenāni 7898004 119117 Privši 7898005 113118 Rimši 7898006 90419 Viļānu purvs 7898007 45020 Kņāvu purvs 7898008 186621 Radopole 7898009 181922 Notra 7898010 1744

Kopā Viļānu pagastā 7898 1204723 7817001 5824 7817002 16325 7817003 12826 7817004 142

Kopā Viļānu pilsētā 7817 491Kopā Viļānu novadā 28685

Vislielāko platību no novada teritorijas aizņem Viļānu pagasts – 12047 ha, t.i., 42% no kopējās novada teritorijas. Otrs lielākais pagasts teritorijas ziņā ir Dekšāres pagasts, tas aizņem 10467 ha lielu platību, t.i., 36% no novada teritorijas. Sokolku pagasta teritorija ir 5680 ha. Vismazākā platība ir Viļānu pilsētai – 491ha, un tas ir 2% no novada teritorijas. (skat. 1.tabulu).


2.attēls. Viļānu novada kadastru karte[Pēc VZD kartogrāfiskā materiāla]

Viļānu novadu veido 26 kadastra grupas. Viļānu novads veidojas kā kompakta teritorija, kas sastāv no Viļānu pilsētas un tai apkārt esošajiem 3 pagastiem – Viļānu pagasts, Sokolku pagasts un Dekšāres pagasts (skat.2. attēlu).

1.1.2. Iedzīvotāji

Viļānu novada kopējais iedzīvotāju skaits ir 7463 (dati uz 01.01.2008). Novadā dzīvo 0,33% no Latvijas iedzīvotājiem, 1,71% no Latgales reģiona un 18,76% no Rēzeknes rajona iedzīvotājiem. Viļānu novada teritorijā iedzīvotāju skaits samazinās ar katru gadu. Iedzīvotāju skaita samazināšanās ir saistīta ar negatīvo iedzīvotāju dabisko pieaugumu, kā arī iedzīvotāju mehānisko kustību – migrāciju.

Viļānu novadā ir viena pilsēta – Viļāni, ar 3660 iedzīvotājiem, pārējie iedzīvotāji izvietojušies 3 pagastos. Tajos iedzīvotāju skaits ir no 1992 cilvēki Viļānu pagastā līdz 870 Sokolku pagastā (Pēc Centrālās pārvaldes statistikas datiem uz 01.01.2008).

Attiecīgi novadā pilsētas iedzīvotāju īpatsvars ir 49,04%, bet lauku iedzīvotāju īpatsvars ir 50,96% (2.tabula un 3.attēls).


2.tabulaIedzīvotāju skaits pašvaldībās [Centrālās statistikas pārvaldes dati uz 01.01.2008]

Pašvaldība 01.01.2008Viļāni 3660Viļānu pagasts 1992Sokolku pagasts 870Dekšāres pagasts 941

Kopā 7463

3.attēls. Iedzīvotāju skaita sadalījums Viļānu novadā[Centrālās statistikas pārvaldes dati uz 01.01.2008]

Vidējais iedzīvotāju blīvums novadā ir 26,2 cilvēki uz kvadrātkilometru (3.tabula).Visvairāk pagastu pašvaldību apdzīvotās vietas ir koncentrējušās ap Viļānu pilsētu.

Nelieli apdzīvoti areāli veidojas gandrīz ap visiem pagastu centriem un lielākām apdzīvotām vietām.

3.tabulaApdzīvojuma blīvums

Pašvaldība Apdzīvotība, iedz/km2

Viļāni 746,94Viļāni pagasts 16,52Sokolku pagasts 15,34Dekšāres pagasts 9,14

1.1.3. Sasniedzamība

Viļānu novads atrodas aptuveni 220 km attālumā no Latvijas galvaspilsētas Rīgas. Attālums no Viļānu novada centra Viļānu pilsētas līdz tuvākām pilsētām:

o Viļāni – Rēzekne: 30km;o Viļāni – Varakļāni: 18km;o Viļāni – Preiļi: 35km;o Viļāni – Jēkabpils: 77km.


Novada teritoriju šķērso starptautiskas nozīmes automaģistrāle Rīga – Maskava (A12, E22), kā arī starptautiskas nozīmes dzelzceļa maģistrāle šajā pat virzienā. Ziemeļu – Austrumu virzienā novadu šķērso valsts nozīmes tranzītceļš Viļāni – Preiļi – Špoģi (P58).

Viļānu novadā tiek veidoti trīs pakalpojumu centri – Viļānos, Strupļos un Dekšārēs, kas turpinās savu darbību esošajās telpās. Pilsētas un pagastu centri atrodas asfaltētu valsts galveno vai 1.šķiras autoceļu tuvumā (4.tabula).

4.tabulaAttālums no pārvaldes centriem līdz novada centram

Pārvaldes centrs Pašvaldība kmViļāni Viļānu pag./Viļāni 0Strupļi Sokolku pag. 6,5Dekšāres Dekšāres pag. 17,5

Veicot tranzītielas rekonstrukciju Viļānu pilsētā un izbūvējot Ūgrenieku tiltu pār Matlu attālums no Dekšāres pārvaldes centra līdz Viļānu novada centram samazināsies līdz 9km.

4.attēls. Viļānu novada autoceļu tīkls [Pēc VZD kartogrāfiskā materiāla]

Viļānu novada autoceļu tīkls ir pietiekami plašs un sazarots, kā arī pietiekams Viļānu novadā dzīvojošo iedzīvotāju vajadzību nodrošināšanai (4.attēls).

Transporta slodze novada ielām un ceļiem pieaug. Arvien lielāku lomu pasažieru pārvadājumos ieņem personīgais autotransports.


Sabiedriskajam transportam jānodrošina cilvēkiem stabilu, ātru un ērtu saikni ar darbavietām, ārstniecības, izglītības u.c. iestādēm. Diemžēl šis nodrošinājums Viļānu novadā nav pietiekošs. Pasažieru pārvadājumus no vienas puses ietekmē to zemā maksātspēja, tarifu maiņas, no otras - nodarbinātība, komforts, individuālo transportlīdzekļu skaita palielināšanās un to izmantošana, kā arī transporta kursēšanas izdevīgie vai neizdevīgie laiki, kas ietekmē strādājošo nokļūšanu no pagastiem uz Viļāniem un atpakaļ. Viļānu autoostā diennakts laikā apkalpoto reisu skaits sniedzas pāri 100. Ir arī Viļānu pagasta un Sokolku pagasta autobuss, kas paredzēts skolēnu pārvadāšanai uz skolu Viļānos, tādēļ tas kursē mācību gada laikā un mācību dienās.

1.1.4. Pamatbudžeta ieņēmumi

Ar likumu noteikto funkciju realizēšanai katrai pašvaldībai ir nepieciešami līdzekļi, jeb finanšu resursi. Pašvaldību finanšu resursus veido pašvaldību budžets. Pašvaldības budžeta mērķis ir noteikt un pamatot, kāds līdzekļu apjoms pašvaldībai ir nepieciešams ar likumu noteikto funkciju realizēšanai un tā veidošanās kārtību reglamentē likums “Par pašvaldību budžetiem” un likums “Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu”. Pašvaldību budžets lielā mērā ir atkarīgs no iedzīvotāju skaita un struktūras attiecīgās pašvaldības teritorijā.

Apkopojot Viļānu novadu veidojošo pašvaldību pamatbudžetu ieņēmumus, kas par 2007.gadu sastāda 2 967 613 Ls var secināt, ka lielāko īpatsvaru, jeb 36,21% veido nodokļu ieņēmumi, kas sastāda 1 074 680 Ls.

Otra lielākā ieņēmumu sadaļa budžetos ir ieņēmumi no transfertiem(tas ir naudas pārskaitījums no vienas valsts iestādes uz citu), kas sastāda 54,07% no kopējiem budžeta ieņēmumiem jeb 1 604 531 Ls.

Pārējās budžetu ieņēmumu sadaļas veido nenodokļu ieņēmumi un budžeta iestāžu ieņēmumi, kas no kopējiem 2007.gada ieņēmumiem ir 288402 Ls, jeb 9,72% (5.attēls).

5.attēls. Viļānu novada pašvaldību pamatbudžeta ieņēmumu sadalījums 2007. gadā[Pēc pašvaldību publiskajiem gada pārskatiem]

Izvērtējot Viļānu novadu veidojošo pašvaldību pamatbudžeta ieņēmumus 2007.gadā pašvaldību griezumā (5.tabula un 6.attēls) var secināt, ka lielāko budžeta ieņēmumu īpatsvaru veido Viļānu pilsētas pašvaldības budžeta ieņēmumi, kas ir 1 862 685 Ls apmērā un sastāda 62,77% no visiem novada pašvaldību pamatbudžetu ieņēmumiem. Tas ir arī loģiski, jo Viļānu pilsētas iedzīvotāju skaits proporcionāli ir vislielākais, salīdzinot ar pārējām pašvaldībām. Otrā lielākā pašvaldība pēc pamatbudžeta ieņēmumu apjoma ir Viļānu pagasta pašvaldība, kuras ieņēmumu apjoms ir 501 581 Ls, kas sastāda 16,90% no kopējiem novada pašvaldību


ieņēmumiem. Vismazākie ieņēmumi no novadu veidojošām pašvaldībām ir Sokolku pagasta pašvaldībai, kuras 2007.gada ieņēmumi sastāda 273 568 Ls, kas veido nepilnus 9,22% no kopējiem ieņēmumiem.

5.tabulaViļānu novada pašvaldību pamatbudžeta ieņēmumi

[Pēc pašvaldību publiskajiem gada pārskatiem]Pašvaldība Ieņēmumi 2007.gadā, LVL % no novada pamatbudžeta ieņēmumiem

Viļāni 1 862 685 62,77Viļānu pagasts 501581 16,90Sokolku pagasts 273568 9,22Dekšāres pagasts 329779 11,11

Kopā 2 967 613 100,0%

6.attēls. Viļānu novada pašvaldību pamatbudžeta ieņēmumi 2007. Gadā[Pēc pašvaldību publiskajiem gada pārskatiem]

Viļānu novada pašvaldību ieņēmumi ar katru gadu palielinās. Kā redzams 6.tabulā un 7.attēlā, pamatbudžeta ieņēmumi palielinājušies no 1,76 miljoniem latu 2005.gadā līdz 2,96 miljoniem latu 2007.gadā.

6. tabulaViļānu novada pašvaldību ieņēmumi pa gadiem

Pašvaldība 2005 2006 2007Viļāni 1 085 432 1 359 998 1 862 685

Viļānu pagasts 300 142 376 055 501 581

Sokolku pagasts 174 505 217 604 273 568Dekšāres pagasts 204 211 238 685 329 779

Kopā (LVL) 1 764 290 2 192 342 2 967 613


7.attēls. Viļānu novada pašvaldību pamatbudžeta ieņēmumi pa gadiem

1.1.5. Speciālā budžeta ieņēmumi

Viļānu novada pašvaldībai ir arī speciālā budžeta un ziedojumu un dāvinājumu budžeta ieņēmumi. Speciālā budžeta ieņēmumi 2007.gadā Viļānu novadā bija 261274 Ls, kas ir 8,09% no kopējiem novada budžeta ieņēmumiem. Vislielākie speciālā budžeta ienākumi ir Viļānu pilsētai – 97 376 Ls, vismazāko daļu no speciālā budžeta līdzekļiem dod Sokolku pagasts, kas ir tikai 11,79% (7.tabula un 8.attēls).

7.tabulaViļānu novada speciālā budžeta ieņēmumi

Pašvaldība Ieņēmumi (LVL), 2007. gadā% no novada speciālā budžeta

ieņēmumiemViļāni 97 376 37,27Viļānu pagasts 65914 25,23Sokolku pagasts 30809 11,79Dekšāres pagasts 67175 25,71

Kopā 261274 100,0%

8.attēls. Speciālā budžeta ieņēmumi 2007.gadā

Viļānu pilsētai un Viļānu pagastam ir arī budžeta ieņēmumu daļa, ko veido ziedojumi un dāvinājumi. Viļānu pilsētas ieņēmumi 2007.gadā šajā budžetā ir 616 Ls un Viļānu pagastam tie ir 3378 Ls.


1.1.6. Pamatbudžeta izdevumi

Ja analizē Viļānu novadu veidojošo pašvaldību budžetu izdevums 2007.gadam, kuru kopējais apjoms ir 3038187 Ls, tad pašvaldību griezumā aina ir līdzīga kā ieņēmumu sadaļā. Vislielākais īpatsvars ir Viļānu pilsētas pašvaldībai – 1964311 Ls, jeb 64,65% no kopējiem izdevumiem. Tas izskaidrojams ar lielāku pašvaldības iestāžu un struktūru skaitu, kā arī ar lielāku pašvaldībā strādājošo skaitu, salīdzinājumā ar pārējām pašvaldībām. Otrā lielākā pašvaldība pēc izdevumiem 2007.gadā ir Viļānu pagasta pašvaldība, kuras izdevumi ir 478819 Ls apjomā un kas sastāda 15,76% no kopējiem izdevumiem. Vismazākie izdevumi ir attiecīgi: Dekšāres pagastam 326008 Ls, jeb 10,73% no kopējiem, Sokolku pagastam 269049 Ls, jeb 8,86% (8.tabula, 9.attēls).

8.tabulaViļānu novada pašvaldību izdevumi

Pašvaldība Izdevumi, 2007. gadā % no novada izdevumiemViļāni 1 964 311 64,65Viļānu pagasts 478819 15,76Sokolku pagasts 269049 8,86Dekšāres pagasts 326008 10,73Kopā 3038187 100,0%

9.attēls. Viļānu novada pašvaldību izdevumi 2007.gadā

Attiecīgi vērtējot Viļānu novadu veidojošo pašvaldību budžetu izdevumus 2007.gadam pa valdības funkcijām (10.attēls), tad var secināt, ka vislielāko īpatsvaru veido izdevumi izglītībai, kas sastāda 1886412 Ls un veido 62,09% no visiem pašvaldību izdevumiem.

Otro lielāko īpatsvaru izdevumos sastāda izdevumi vispārējiem valdības dienestiem, kas sastāda 452763 Ls, jeb 14,90% no kopējiem izdevumiem. Īpatsvars ir salīdzinoši liels.

Kā trešā lielākā izdevumu nozare novada teritorijā ir Pašvaldības teritoriju un mājokļu apsaimniekošana, kas sastāda 247829 Ls un veido 8,16% no visiem izdevumiem. Pārējie izdevumu veidi un procentuālais to sadalījums apkopots 9.tabulā.


9.tabulaViļānu novada pašvaldību izdevumi pa valdības funkcijām

Izdevumu veidsIzdevumi 2007.

gadā, LVL % no novada izdevumiem

Izglītība 1886412 62,09

Vispārējie valdības dienesti 452763 14,90Pašvaldības teritoriju un mājokļu apsaimniekošana 247829 8,16Atpūta, kultūra un reliģija 196110 6,45Sociālā aizsardzība 146529 4,82Ekonomiskā darbība 59178 1,95Vides aizsardzība 21440 0,71Sabiedriskā kārtība un drošība 15714 0,52Veselība 12212 0,40

Kopā 3038187 100,00%

10.attēls. Viļānu novada izdevumi pēc valdības funkcijām 2007.gadā

Analizējot Viļānu novadu veidojošo pašvaldību budžetus, svarīgs rādītājs ir arī pašvaldību saistību apjoms. Tas atspoguļo pašvaldību ņemtos aizņēmumus līdz 2008.gada 1.augustam. Pētot esošo situāciju, var secināt, ka no četrām Viļānu novadu veidojošām pašvaldībām pusei pašvaldību, t.i., Viļānu pagastam un Sokolku pagastam nav ņemti aizņēmumi. Kopējais saistību apjoms ir 1634648 Ls, un atgriešanas termiņš ir līdz pat 2022.gadam.

Pašvaldību griezumā vislielākais saistību apjoms ir Viļānu pilsētas pašvaldībai, kas sastāda 78% no visām pašvaldību saistībām, kas jāatgriež laikā līdz 2022.gada jūlijam (10.tabula).


10.tabulaViļānu novada pašvaldību saistību apmērs

Pilsēta/pagasts

MērķisAtmaksas termiņš

Parāds uz 01.08.2008.

Kopā LVL uz 01.08.2008.

Viļānu pilsēta

Skolas ēkas renovācija 31.05.2010. 15800

1271967

Katlu mājas celtniecībai 04.03.2010. 75000Katlu mājas rekonstrukcija 20.09.2008. 3800Centrālas siltumapgādes sistēmas rekonstrukcija

04.07.2022. 123275

Individuālo siltummezglu rekonstrukcija 20.03.2010. 13905Finanšu līzings automašīnas iegādei 15.08.2011. 12205Vidusskolas kabinetu remontam 20.04.2017. 125620Infrastruktūras attīstībai 20.04.2017. 121012Apkures sezonas nodrošināšanai 20.07.2008. 15700Apkures katla iegādei 20.07.2017. 49859Finanšu līzings traktora iegādei 15.10.2012. 19466Finanšu vadībai 10.12.2008. 37000Automašīnas iegāde 20.12.2017. 26026Pilsētas ielu remonts 20.12.2027. 510430Pagalmu remonts 20.12.2017. 27393PII virtuves bloku remontam 31.12.2017. 95476

Dekšāres pagasts

Finanšu līzings 15.10.2013. 12681362681

Sporta zāles celtniecība 350000Sokolku pagasts

- - - -

Viļānupagasts

- - - -

Kopā: 1634648

Kopējais pašvaldību saistību apjoms un mērķi liecina par to, ka pašvaldību ņemtie aizņēmumi ir izmantoti, lai atrisinātu tādas aktuālas problēmas kā siltumapgādes sektora sakārtošana, komunālās saimniecības attīstība, ielu un pagalmu infrastruktūras un izglītības iestāžu infrastruktūras sakārtošana.


1.2. Potenciālā novada priekšrocības un problēmas

Stiprās puses (priekšrocības) Vājās puses (problēmas)

Vienota lietvedības un grāmatvedības uzskaites sistēma ļaus saņemt iedzīvotājiem pakalpojumus neatkarīgi no dzīves vietas

Notiek pašvaldību sadarbība jau pirms apvienošanās (izglītība, kultūras pasākumi)

Iedzīvotāji informēti par norisēm pašvaldībās – vietēja televīzija, avīze, mājas lapa

Novadā ir nodrošinātas izglītības iegūšanas iespējas, ir vidusskola, pamatskola, pirmskolas izglītības iestādes, arodvidusskola un pilnveidota ārpusskolas nodarbību sistēma

Plašs sociālās aprūpes pakalpojumu nodrošinājums

Aktīva sporta dzīves organizēšanas darbība

Veselības pakalpojumu pieejamība Ģeogrāfiski viendabīga teritorija Daudzveidīgi dabas, t.sk. ūdens, meža

resursi Valsts nozīmes un vietējas nozīmes

dabas un kultūrvēsturiskais mantojums

Novadu šķērso viena starptautiskās nozīmes autoceļa un viena dzelzceļa maģistrāles

Stipras vietējās kultūras tradīcijas –dziesmas, dejas, teātris, u.c.

Daudzpusīgs dažādu etnisko grupu un reliģisko konfesiju kolorīts ar dzīvām, izkoptām tradīcijām

Attīstīta lauksaimniecība Attīstīts ceļu tīkls; veiktā un plānotā

ceļu rekonstrukcija Attīstīta kokapstrāde Iespēja attīstīt tūrismu

Iedzīvotāju skaita samazināšanās, sakarā ar mazu dzimstību un cilvēku migrāciju; jauniešu aizplūšana uz lielākām pilsētām, intelektuālā resursa aizplūšana

Augsts bezdarba līmenis un progresīvu, konkurētspējīgu darba vietu trūkums

Nepietiekams ienākumu līmenis iedzīvotājiem

Alkoholisma izplatība Vāji attīstīta pieaugušo tālākizglītība Nepilnīga pakalpojumu sfēra Nepietiekoša sabiedriskā transporta

kustība Tūrisma informācijas speciālistu

trūkums pašvaldībā Ēkas nav pielāgotas cilvēkiem ar

kustību traucējumiem Nav bērnu rotaļlaukumu


1.3. Novada izveidošanas un darbības principi

Viļānu novada izveidošanas mērķis - ekonomiski attīstīties spējīga un funkcionāla pašvaldība, kas var nodrošināt kvalitatīvu un pieejamu likumā noteikto funkciju izpildi, kā arī piesaistīt nacionālo, Eiropas struktūrfondu un cita veida finansējumu likumā noteikto un brīvprātīgo funkciju izpildei un kas savā darbībā ievēro efektīvas pārvaldes un labas pārvaldības principus.

Viļānu novada pamatvērtība – novada iedzīvotāji, viņu vajadzības un intereses: ienākumu gūšanas iespējas, kvalitatīva izglītības, kultūras un sporta iestāžu infrastruktūra, sakārtota komunālā un ceļu infrastruktūra, pieejama veselības aprūpe un sociālā palīdzība, u.c.

Viļānu novada pārvaldes princips – sabalansēta pašvaldības darbības efektivitātes paaugstināšana un izvairīšanās no negatīvām sociālām, ekonomiskām un politiskām sekām.

Viļānu novada ilgtspējīgas attīstības princips - nodrošināt nākamajām paaudzēm kvalitatīvu vidi, līdzsvarotu ekonomisko attīstību, racionālu dabas, cilvēku un materiālo resursu izmantošanu un kultūras mantojuma saglabāšanu.

Izvērtējot Viļānu novada izveidošanu un darbības uzsākšanu, pašvaldības vienojas par šādiem novada izveidošanas un turpmākās darbības principiem:1. Pašvaldības sniegtie pakalpojumi iedzīvotājiem tiek saglabāti vietās, kur

tie tiek nodrošināti pirms apvienošanas, ja pēc šiem pakalpojumiem ir pieprasījums.

2. Pēc Viļānu novada izveidošanas pašvaldības struktūras pilnveidošana (jaunu darbinieku pieņemšana) notiek pakāpeniski pēc Viļānu novada apvienošanas projektā izstrādātās pārvaldes struktūras un atbilstoši novada domes lēmumiem.

3. Pašvaldības struktūras veidošanā tiek izmantots gan teritoriālais, gan nozaru, jomu dalījums un attiecīgi novada pašvaldības darbība tiek nodrošināta gan nozaru, jomu institūciju koordinācija, gan arī teritoriālo vienību institūciju koordinācija.

4. Novadā paredzēta pašvaldības darbinieku darba specializācijas padziļināšana, kvalifikācijas paaugstināšana, sekmējot darba kvalitātes uzlabošanu.

5. Novada domes nolikumu izstrādā Viļānu novada apvienošanas projekta sagatavošanas vadības grupa un tas tiek apstiprināts pašvaldību domē/padomēs līdz 2009.gada pašvaldību velēšanām.

6. Pašvaldības pakalpojumu nodrošināšanas vietas ir Viļāni, Strupļi, Dekšāres.

7. Tiek saglabāta un turpināta sadarbība ar citam pašvaldībām savstarpēju saistošu jautājumu risināšanā, reģionālās pārvaldes, pašvaldību funkciju izpildes efektīvā realizācijā, kā arī tiek turpināta un paplašināta sadraudzība ar ārzemju pašvaldībām un organizācijām.

8. Novada pašvaldības darbībā tiek pārņemta un izmantota pašvaldību pozitīvā pieredze.

9. Tiek nodrošināta efektīva, mūsdienīga pašvaldības pārvalde un tajā tiek ievēroti labas pārvaldības principi.

10. Vienreizējā mērķdotācija tiek izmantota pasākumiem saistītiem ar visa novada pilnveidošanu un attīstību.


1.4. Pašvaldību funkciju īstenošanas stratēģija novadā

Pamatojoties uz likuma „Par pašvaldībām” 15. panta doto pašvaldību autonomu funkciju uzskaitījumu, un veicot esošās situācijas analīzi Viļānu novada veidojošajās pašvaldības, izņemot Dekšāres pagastu, jo Dekšāres pagasts šādu informāciju par sevi netika sniedzis, Viļānu novadā ir noteikta sekojoša katras funkcijas īstenošanas stratēģija:

Esošā situācija Plānotā situācijaorganizēt iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus

(ūdensapgāde un kanalizācija; siltumapgāde; sadzīves atkritumu apsaimniekošana; notekūdeņu savākšana, novadīšana un attīrīšana) neatkarīgi no tā, kā īpašumā atrodas

dzīvojamais fondsŪdensapgāde un kanalizācijaViļānu pilsētā pakalpojumus sniedz SIA “Viļānu Namsaimnieks”.Viļānu un Sokolku pagastos pakalpojumus sniedz pašvaldības.Par atsevišķiem pakalpojumiem pagastu pašvaldības ir noslēgušas līgumu ar SIA „Viļānu namsaimnieks”Siltumapgāde Viļānu pilsētā pakalpojumus sniedz SIA „Viļānu siltums”.Viļānu un Sokolku pagastos iedzīvotāji ir izveidojuši individuālu apkuri dzīvokļos.Atkritumu apsaimniekošanaNovadu veidojošās pašvaldības ir noslēgušas līgumus ar SIA “ L&T Hoetika” par atkritumu apsaimniekošanu pašvaldību teritorijās.Notekūdeņu savākšana, novadīšana un attīrīšanaViļānu pilsētā pakalpojumus sniedz SIA “Viļānu Namsaimnieks”.Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apsaimniekošanaViļānu pilsētā pakalpojumus sniedz SIA “Viļānu Namsaimnieks”.Iedzīvotāju parādi pakalpojumu sniedzējiemViena no pašreizējām problēmām, iespējams arī nākotnē, ir iedzīvotāju parādi par komunālajiem pakalpojumiem.

Ūdensapgāde un kanalizācijaIzvēloties pakalpojumu nodrošināšanas organizāciju novadā tiek izvērtētas centralizācijas iespējas, pakalpojumu nodrošināšanu uzticot SIA „Viļānu Namsaimnieks”.Samaksu par pakalpojumiem iedzīvotāji varēs veikt iedzīvotāju apkalpošanas centros un komercsabiedrības kasē.Siltumapgāde Tiek saglabāta esošā pakalpojuma organizācija.Atkritumu apsaimniekošanaSadzīves atkritumu apsaimniekošana novada teritorijā tiek veikta saskaņā ar novada apsaimniekošanas plānu un novada saistošajiem noteikumiem. To izpildes uzraudzību veic saimniecības nodaļa kopā ar Viļānu novada pašvaldības policiju.Perspektīvā novada domei būtu jāizveido

bioloģisko atkritumu krātuve -kompostēšanas laukums, lai iedzīvotajiem un pašvaldības iestādēm būtu kur novietotbioloģiskos atkritumus, kas ir videi nekaitīgi. Nākotnē šāda tipa savāktuve varētu kalpot kā biokomposta ražotne;

dalīto atkritumu savākšanas laukums.

Notekūdeņu savākšana, novadīšana un attīrīšanaTiek saglabāta esošā pakalpojuma


organizācija.Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apsaimniekošanaPašvaldības īpašumā esošo dzīvojamo fondu apsaimnieko SIA „Viļānu namsaimnieks”Privatizēto NĪ īpašnieki vienojas par sava īpašuma un kopīpašuma apsaimniekošanas iespējām un veiduIedzīvotāju parādi pakalpojumu sniedzējiemNovada domei jāizveido vienota sistēma, lai parādus izvērtētu un nodrošinātu to piedziņu un sociālo pabalstu mehānisma pielietošanu

gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību(ielu, ceļu un laukumu būvniecība, rekonstruēšana un uzturēšana; ielu, laukumu un citu

publiskai lietošanai paredzēto teritoriju apgaismošana; parku, skvēru un zaļo zonu ierīkošana un uzturēšana; atkritumu savākšanas un izvešanas kontrole; pretplūdu pasākumi; kapsētu un

beigto dzīvnieku apbedīšanas vietu izveidošana un uzturēšana)Viļānu pilsētā labiekārtošanu un sanitāro tīrību nodrošina Saimnieciskā nodaļa. Galvenie darbības virzieni ir ceļu ikdienas uzturēšana un labošana, pilsētas ielu un parku kopšana un apzaļumošana, kapu apsaimniekošana, ielu, laukumu un citu publiskai lietošanai paredzēto teritoriju apgaismošana un pašvaldības administratīvās ēkas telpu tīrības nodrošināšana.Viļānu pilsētas autoceļu kopējais garums ir 35,010 km, t.sk. A grupas ceļi 17,160; B grupas ceļi 13,588; C grupas ceļi 4,650. Viļānu pagasta autoceļu kopējais garums ir 93,1 km, no tiem 6,6 ha ir ar asfalta segumu, 79,8 km ar grants segumu, 6,7 km – bez segumaSokolku pagasta autoceļu kopgarums ir 42,98 km no tiem 0,6 km ar asfaltbetona segumu, ar grants segumu 39,8 km un 2,58 km bez segumaViļānu pilsētā darbojas divas kapsētas, Viļānu pagastā – 13 kapsētas, Sokolku pagastā – 6 kapsētasPašvaldībās ir iegādāta tehnika un aprīkojums labiekārtošanas darbu veikšanaiLabiekārtošanas darbos tiek iesaistīti iedzīvotāji, kas līdzdarbojas GIM pabalsta saņemšanā, algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos nodarbinātie, skolēni vasaras brīvdienās.Ielu, laukumu un citu publiskai lietošanai paredzēto teritoriju apgaismošanu pašvaldības organizē un nodrošina par saviem

Viļānu novadā labiekārtošanu un sanitāro tīrību nodrošina Saimnieciskā nodaļa, atkarībā no nepieciešamības un atbilstoši budžetā plānotajām izmaksām kur: - ielu, ceļu un laukumu uzturēšanu un rekonstruēšanu nodrošina esošie ceļu uzturēšanas darbinieki, komunālie darbinieki ar novada domes rīcībā esošo tehniku, kā arī slēdzot līgumus ar pakalpojumu sniedzējiem; - publiskā lietošanā paredzēto teritoriju apzaļumošanu nodrošina labiekārtošanas meistars un speciālisti;- kapsētu apsaimniekošanu veic kapu uzraugi, iesaistot pagasta iedzīvotājus kapu uzkopšanas talkās.Ceļu izbūves, rekonstrukcijas, un projektēšanas pakalpojumus dome saņem iepērkot pakalpojumus.Par veicamo darbu plānošanu un izpildi atbildīgs nodaļas ceļu uzturēšanas speciālists.Pašvaldību ceļu fonda līdzekļi pēc novada izveidošanas tiek apvienoti vienotānovada ceļu fondā. Novada dome pārņem visas saistības pret pārējo pašvaldību ceļufondiem.Par ceļu fonda līdzekļu izlietojumu lemj dome, pēc saimniecības nodaļas ceļu uzturēšanas speciālista


līdzekļiem priekšlikumiem un plāna.Publiska iepirkuma procedūru nodaļas vajadzībām nodrošina nodaļas vadītājs kopāar domes iepirkuma speciālistu.NVA izsludināto nodarbinātības pasākumu īstenošanu nodaļas vajadzībām nodrošina nodaļas vadītājs kopā ar domes personāldaļas vadītāju.Mājdzīvnieku – suņu, kaķu turēšanu nosaka novada saistošie noteikumi.

noteikt kārtību, kādā izmantojami publiskā lietošanā esošie meži un ūdeņi, ja likumos nav noteikts citādi

Lai izpildītu šo pašvaldības funkciju, pēc apvienošanās jaunizveidotai Viļānu novada domei būs jāpieņem vienotus saistošos noteikumus par kārtību, kādā izmantojami publiskā lietošanā esošie meži un ūdeņi.

gādāt par iedzīvotāju izglītību(iedzīvotājiem noteikto tiesību nodrošināšana pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības

iegūšanā; pirmsskolas un skolas vecuma bērnu nodrošināšana ar vietām mācību un audzināšanas iestādēs; organizatoriska un finansiāla palīdzība ārpusskolas mācību un

audzināšanas iestādēm un izglītības atbalsta iestādēm u.c.)Šim mērķim pašvaldībās darbojas:- 2 pirmskolas izglītības iestādes (Viļānu pirmsskolas izglītības iestāde un Viļānu pagasta pirmsskolas izglītības iestāde)- Pirmsskolas izglītības grupa (Dekšāru pamatskola)- Vispārējās izglītības mācību iestāde (Viļānu vidusskola).- Pamatskola ar sporta novirzienu (Dekšāru pamatskola)- Profesionālās ievirzes izglītības iestāde (Viļānu mūzikas un mākslas skola)- Profesionālās izglītības iestāde (Viļānu 41. Arodvidusskola)- Bērnu un jauniešu centrs (Viļānu bērnu un jauniešu centrs)- Novadu veidojošo pašvaldību bērni apmeklē Rēzeknes rajona sporta skoluPagasta padomes nodrošina bērnu nokļūšanu līdz izglītības iestādēm ar pašvaldību īpašumā esošo transportu.Izglītības darba metodisko un organizatorisko vadību, informācijas apriti un visus pārējos ar vispārējās izglītības procesa nodrošināšanas vadību saistītos pasākumus nodrošina Rēzeknes rajona padomes Izglītības pārvalde.

Tā kā izglītības iestādes ir nozīmīgs sabiedriskās dzīves centrs un arī nozīmīgs darba devējs, novadā ir svarīgi saglabāt visu izglītības iestāžu darbību. Novada administrācijā tiks apstiprināts izglītības darba speciālists, kas būs atbildīgs par izglītības darba koordinēšanu un vadīšanu novadā.Izglītojamo nokļūšanai izglītības iestādēs, tiks pilnveidots pārvadāšanas maršrutu tīkls, lai sekmētu novada bērnu mācīšanos novada skolās. Tai pat laika pašvaldība rēķinās unņem vērā, ka daļa skolēnu mācīsies ārpus pašvaldības izglītības iestādēm.Novadā jānodrošina pievilcīgi un efektīvi līdzekļi novada bērnu piesaistīšanaiizglītības iegūšanai novada izglītības iestādēs.Jāveido un jāuztur regulāra sadarbība starp novada izglītības un kultūras iestādēm.Jāturpina uzlabot mācību kabinetu aprīkojumu


Novada mērogā izstrādāt skolēnu motivācijas programmu piesaistīšanai novada skolām:- apbalvojumu sistēma novada līmenī par sasniegumiem mācību un citās jomas,- prēmijas par labiem mācību sasniegumiem, atbalsts talantīgiem bērniem, to spēju attīstīšana,- brīvpusdienas,- transporta izdevumu segšana novada ietvaros, u.c.Viļānu novada iedzīvotāji izmantos Rēzeknes sporta skolas pakalpojumus

rūpēties par kultūru un sekmēt tradicionālo kultūras vērtību saglabāšanu un tautas jaunrades attīstību

(organizatoriska un finansiāla palīdzība kultūras iestādēm un pasākumiem, atbalsts kultūras pieminekļu saglabāšanai u.c.)

Kultūras iestādes pašvaldībās ir bibliotēkas, muzeji un tautas nami (kultūras nami).Viļānu pilsētas pašvaldībā kultūras dzīvi organizē Viļānu pilsētas kultūras nams. Sokolku un Dekšāru pagasta kultūras dzīvi organizē kultūras darba speciālisti. Visos pagastos notiek aktīva kultūras dzīve, kopā darbojas ap divdesmit pašdarbības kolektīvi. Novadā darbojas 4 bibliotēkas, kas ir Bibliotēku likuma noteiktajā kartībā reģistrēta kultūras, izglītības un informācijas iestāde, kura veic pasaules kultūras mantojuma – iespieddarbu, elektronisko izdevumu, rokrakstu un citu dokumentu uzkrāšanu, sistematizēšanu, kataloģizēšanu, bibliografēšanu un saglabāšanu, kā arī nodrošina tajā esošas informācijas publisku pieejamību un tās izmantošanu (Bibliotēku likuma 3.pants)Novada bibliotēku tīklā ietilpst Viļānu pilsētas bibliotēka, Viļānu pagasta Radopoles bibliotēka, Sokolku pagasta bibliotēka un Dekšāru pagasta bibliotēka. Bibliotēku bezmaksas un maksaspakalpojumus ir tiesības izmantot jebkuram bibliotēkas apmeklētājam (neatkarīgi nodzīves vietas, vecuma vai

Domē būs kultūras darba organizators, kas koordinēs kultūras iestāžu darbību novadā, izstrādājot vienotu novada koncepciju tradicionālās kultūras, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai un kultūras aktivitātēm, sekmējot kultūras struktūrvienību sadarbību ar dažādām Latvijas un ārvalstu sabiedriskajam organizācijām, sabiedrībām un fondiem.Jāsaglabā un jāattīsta pašvaldībās esošas kultūras iestādes.Viļānu pilsētas kultūras nams nodrošina kultūras dzīves organizēšanu Viļānu novadā, radot labvēlīgus priekšnoteikumus tradicionālās mākslas saglabāšanai un attīstīšanai, pašdarbības kolektīvu darbības organizēšanai un to pastāvēšanai.Bibliotēkas pagastos paliek kā vairākas atsevišķas iestādes, kas nodrošina sadarbību starp visām bibliotēkām, tai skaitā, gan grāmatu apmaiņu, gan centralizētu pasūtījumu veikšanu. Bibliotēku vadību realizē bibliotēku vadītāji.Novads veido sadarbību ar Rēzeknes pilsētas bibliotēku par likumdošanā noteikto bibliotēkas pakalpojumu izmantošanu, t.i. par


jebkādiem citiem nosacījumiem).Visās bibliotēkās ir pieejami sabiedriskie interneta pieejas punkti. Viļānu pilsētas bibliotēkā ir pieejami 14 datori, Sokolku pagasta bibliotēkā 4 datori, Viļānu pagasta Radopoles bibliotēkā - 2 dators un Dekšāru pagasta bibliotēkā ir 5 datori. Visas novada bibliotēkas, izņemot Viļānu pagasta Radopoles bibliotēku, ir akreditētas. Viļānu pagasta Radopoles bibliotēku akreditēs 2009.gadā. Datus par Viļānu novada bibliotēkām var aplūkot (1.pielikumā 1.tabula).Viļānu pilsētā ir izveidots un darbojas Viļānu novadpētniecības muzejs.

elektroniskā kopkataloga veidošanu.Novada bibliotēkas ir metodiskais un konsultatīvais centrs arī novada skolubibliotēkām. Skolu bibliotēkas pakļaujas attiecīgajai izglītības iestādei un to vadību nodrošina pati iestāde.Bibliotēkās bez tradicionālajiem pakalpojumiem, grāmatām un periodiskajiemizdevumiem var izmantot plašu elektronisko informācijas resursu klāstu, proti,Interneta pakalpojumus un pieeju dažādām elektroniskajam datu bāzēm – LURSOFT,NAIS, LETA, LETONIKA, EBSCO, RUBRICON, kā arī izmantot CD-ROMenciklopēdijas un datu bāzes.Novadpētniecības muzejs tiek veidots kā Viļānu novada muzejs un tiek veicinātā tā attīstība, muzeja krājumu papildināšana, izstāžu organizēšana.Novada pašvaldībai būtu jāpieņem lēmums par Viļānu novada tūrisma informācijas centra izveidi.

nodrošināt veselības aprūpes pieejamību, kā arī veicināt iedzīvotāju veselīgu dzīvesveiduKā viens no pozitīvākajiem rādītājiem par veselības aprūpes pieejamību novada iedzīvotājiem ir tas, ka, neraugoties uz lielām finansiālām problēmām, perspektīvā novada teritorijā nav samazinājies medicīnas iestāžu skaits: neviena no tām nav likvidēta.

Viļānos atrodas Rēzeknes rajona pašvaldības SIA „Viļānu slimnīca”, kas nodrošina 25 terapeitiskās un 26 sociālās gultas vietas. Slimnīcā darbojas neatliekamās medicīniskās palīdzības un pacientu uzņemšanas nodaļa, fizikālās terapijas kabinets, rentgena kabinets, laboratorija un ginekologa prakse, kā arī tiek nodrošinātas telpas ģimenes ārstu praksēm, zobārstniecības speciālistam un LOR speciālistam.

Viļānu pilsētas un Viļānu pagasta iedzīvotājiem ir pieejamas 5 ģimenes ārstu prakses Viļānu pilsētā, Sokolku pagastā darbojas viens feldšeru punkts, Dekšāres pagastā – divi feldšeru punkti (1.pielikuma 2.tabula)

Veselības problēmu gadījumā iedzīvotājiem jābūt pieejamai visa veida medicīniskai palīdzībai, līdz ar to novadā pagastu administratīvajās teritorijās ir maksimāli jānodrošina veselības aprūpe un nokļūšana līdz feldšeru punktiem, doktorātiem, ģimenes ārstu praksēm. Viļānu pilsētā turpinās darboties SIA “Viļānu slimnīca”.Pagastos darbu turpinās feldšeru punkti ģimenes ārstu prakses un aptiekas.Novada pašvaldībai būtu jānodrošina sociālā dienesta sadarbība ar veselības aprūpes institūcijām, un jāveicina veselības aprūpes nodrošināšana sociāli mazaizsargātām iedzīvotāju grupām.


Pakalpojumus sniedz 6 aptiekas.(1.pilikuma 3.tabula)

nodrošināt iedzīvotājiem sociālo palīdzību (sociālo aprūpi) (sociālā palīdzība maznodrošinātām ģimenēm un sociāli mazaizsargātām personām, veco

ļaužu nodrošināšana ar vietām pansionātos, bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu nodrošināšana ar vietām mācību un audzināšanas iestādēs, bezpajumtnieku nodrošināšana ar

naktsmītni u.c.);Saskaņā ar “Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu”, pašreiz pašvaldībās strādā sociālie darbinieki un atkarībā no pieprasījuma arī sociālie aprūpētāji.Viļānos darbojas pašvaldības sociālā nodaļa un sociālais centrs, kas sniedz sekojošus pakalpojumus: - Materiālā palīdzība - pabalsti un palīdzība iedzīvotājiem un maznodrošinātajiem; pārējie pabalsti un palīdzība trūcīgiem iedzīvotājiem; pašvaldības sociālie pabalsti un palīdzība naudā; -Vientuļo pensionāru un invalīdu aprūpe viņu dzīves vietā;- Konsultācijas, informācijas sniegšana;- Individuālais sociālais darbs.Pašvaldības pirktie pakalpojumi – veco ļaužu aprūpe institūcijās, bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu aprūpe institūcijās, psiholoģiskā un logopēdiskā palīdzība, pakalpojumi veselības aprūpes iestādēs (sociālās gultas slimnīcā), nakts patversmes pakalpojumi vīriešiem.Sociālā aprūpe tiek nodrošināta visās pašvaldībās, bet aprūpe pašvaldības tiek realizēta atšķirīgi, dažādi ir pabalstu piešķiršanas mehānismi pašvaldībās.

Saskaņā ar “Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu” novadā paredzēts veidot vienotu Novada sociālo nodaļu – novada pašvaldības struktūrvienība, kas koordinēs sociālās palīdzības nodrošināšanu un veselības aprūpes pieejamību novadā, plānos sociālā darba organizāciju novadā saskaņā ar novada nolikumu, novada saistošajiem noteikumiem un sociālās palīdzības, pabalstu piešķiršanas un izmaksāšanas kārtību. Nodaļas pakļautībā ir Viļānu sociālās palīdzības centrs, kas darbojas uz apstiprināta nolikuma pamata.Šobrīd valstī par primāriem uzskata tos pakalpojumus, kas ir balstīti uz ģimenes vides saglabāšanu, līdz ar to sociālajā dienestā nākotnē būtu jānodrošina sociālo specialitāšu daudzveidība un visas novada teritorijas apkalpošanas iespējas. Katrā pagasta administrācijā paredzēts sociālais darbinieks un, vadoties pēc pieprasījuma, sociālais aprūpētājs. Novada domē tiks apstiprināts vienots nolikums par sociālās palīdzības pabalstu piešķiršanas kārtību, balstoties uz Sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu likumu. MK noteikumi paredz, ka pašvaldībai primāri jāizmaksā pabalsti GMI līmeņa nodrošināšanai visiem trūkumcietējiem un tikai pēc tam var atbalstīt citus. Novada pašvaldības pabalstu piešķiršanu, balstoties uz domes apstiprināto nolikumu, paredzēts veikt sociālajiem darbiniekiem, kas strādās pilsētas un pagasta administrācijās. Iedzīvotājiem pabalstu izmaksas tiks nodrošinātas visos pakalpojumu centros – vietējās administrācijās.Novada sociālajam dienestam ir jāveido sociālais starpsaziņas tīkls, kas nozīmē veselības aprūpes iestāžu, bāriņtiesu, nevalstisko organizāciju un izglītības iestāžu sadarbību.Sociālās nodaļas darba pilnveidošanai un pakalpojumu klāsta dažādošanai ir jāpiesaista


dažādu nozaru speciālisti (piemēram- ģimeņu psihologs, narkologs, mediķis u.c.) konsultāciju saņemšanai, problēmu risinājumu atrašanai un darbam arnoteiktu jautājumu. Pēc novada izveidošanas un pirms jaunu noteikumu apstiprināšanas, novada domevar noteikt, ka spēkā ir katrā pašvaldībā pieņemtie noteikumi un tie ir pārejasnoteikumi līdz jaunu apstiprināšanai.Pašvaldību funkcijas - „palīdzības sniegšana dzīvokļu jautājumu risināšanā”izpildei dome ir noteikusi, ka jāveido pašvaldības sociālais dzīvojamais fonds.Nodaļa, sadarbībā ar citām domes nodaļām nodrošina šī fonda uzraudzību un lemjpar tā izmantošanu saskaņā ar apstiprinātiem noteikumiem.Novada pašvaldībai jāveic regulāra sociālo darbinieku izglītošana, jāatbalstaatbilstošas kvalifikācijas iegūšana.Sociālā nodaļa jānodrošina ar autotransportu funkciju izpildei.

gādāt par aizgādnību, aizbildnību, adopciju un bērnu personisko un mantisko tiesību un interešu aizsardzību

Bāriņtiesa ir pašvaldības izveidota aizbildnības un aizgādnības iestāde. Tā attiecīgās pašvaldības teritorijā veic bāriņtiesas uzdevumus un sniedz Civillikumā paredzētajos gadījumos palīdzību mantojuma lietu kārtošanā, veic mantojuma apsardzību un izdara apliecinājumus. Bāriņtiesas sastāvā ir priekšsēdētājs un locekļi, kuru skaitu nosaka attiecīgā pašvaldība. Bāriņtiesu vada pašvaldības ievēlēts priekšsēdētājs. Gan priekšsēdētājam, gan – locekļiem ir jābūt attiecīgajai izglītībai, kāda noteikta likumā “Bāriņtiesu likums”.Ar sociālā dienesta, izglītības un tiesībsargājošo iestāžu palīdzību rūpējas par nepilngadīgo tiesību ievērošanu: sniedz palīdzību bez vecāku gādības palikušajiem nepilngadīgajiem, nodrošina ārpus ģimenes aprūpes pieejamību, seko aizbildnības un

Izvērtējot esošo situāciju pašvaldībās un pamatojoties uz Bāriņtiesas likuma 2.panta 4.daļu, kurā noteikts, ka vienā novadā var veidot vairākas bāriņtiesas, paredzot noteiktu darbības teritoriju katrai no tām, Viļānu novadā paredzēts veidot trīs Bāriņtiesas.Bāriņtiesas darbu organizēs bāriņtiesas priekšsēdētājs un bāriņtiesas locekļi.Bāriņtiesas savā darbībā balstās uz ciešu sadarbību ar izglītības iestādēm, sociālajiem dienestiem, mediķiem, policiju un tiesībsargājošām iestādēm.


adopcijas lietām.Pašreiz visās pašvaldībās darbojas Bāriņtiesas.

sniegt palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanāIzpētot situāciju pašvaldībās, var redzēt, ka pastāv pieprasījums pēc dzīvokļiem un sociālajiem dzīvokļiem. Pašvaldībās palīdzība iedzīvotājiem dzīvokļu jautājumu risināšanā tiek nodrošināta atkarībā no pašvaldības īpašumā esošā brīvo dzīvokļu skaita.

Kā prioritāru domes vajadzībām un sociālo jautājumu risināšanai novada dome nosaka, ka pakāpeniski jāveido pašvaldības īres dzīvojamais fonds ārkārtas situāciju vajadzībām, izglītības darbinieku un citu novadam vajadzīgu speciālistu piesaistīšanai, kā arī iedzīvotāju īpašām vajadzībām.Novada domei ir jāizstrādā nolikums par pašvaldības dzīvokļu piešķiršanas kārtību un prioritātēm.

sekmēt saimniecisko darbību attiecīgajā administratīvajā teritorijā, rūpēties par bezdarba samazināšanu

Katru gadu pašvaldības izstrādā Nodarbinātības veicināšanas pasākumu plānu, apkopojot informāciju par pašvaldību teritorijā esošajām komercsabiedrībām, iesaistās NVA organizētajos aktīvajos nodarbinātības pasākumos, informē par izsludinātajiem pasākumiem un palīdz komercsabiedrībām ar pieteikumu sagatavošanu.Tiek nodrošināti publisko interneta punktu darbība.Informatīva un organizatoriska palīdzība komersantiem.Infrastruktūras sakārtošana un labvēlīgas dzīves vides veidošana.Viļānu pilsētas domē ir apstiprināta Viļānu pilsētas uzņēmēju un Viļānu domes pārstāvju darba grupa ar mērķi veicināt Viļānu pilsētas uzņēmēju un Viļānu pilsētas domes sadarbību uzņēmējdarbības vides uzlabošanai pilsētā.Pagastu pašvaldībās darbojas lauksaimniecības konsultanti.

Viļānu novada pašvaldība ir ieinteresēta, lai tās teritorijā darbotos vairāk komercsabiedrību, tiktu radītas un nodrošinātas darba vietas novada iedzīvotajiem.Novads ir ieinteresēts investīciju piesaistīšanai novada teritorijās, uzņēmējdarbības vides attīstībai.Nākotnē Viļānu novada domei būs jārūpējas par līdzsvarotu teritorijas attīstību, lai saskaņotu attīstības intereses no dažādu subjektu puses - komersantiem, valsts institūcijām, pašvaldības.Novada dome veicinās noteiktu novada teritoriju specializāciju, kurās attīstītos noteikta komercdarbība.Novada dome veicinās iedzīvotāju komercdarbību:- Nodrošinās informāciju par ES struktūrfondu līdzekļiem;- Organizēs pieaugušo izglītības nodarbības;- Algos lauksaimniecības konsultantu;- Sagatavos informāciju par pieejamajiem pašvaldības nekustamajiem īpašumiem;- Tūrisma veicināšanai strādās pie Informācijas centra atvēršanas novadā;- Reklamēs novadu un tā


komersantus;- Realizēs pēc iespējas ātrāku dokumentācijas sagatavošanu kas saistīts ar teritorijas plānošanu, apbūvi, publiskos aktuālākos jautājumus, kas saistīti ar plānojuma aktualizāciju.Saimnieciskas darbības sekmēšanas jautājumu izpilde un pārraudzība būs novadaTeritorijas plānošanas un attīstības nodaļas kompetence, kā arī būs novada domes priekšsēdētaja un izpilddirektora pienākumos.Nodarbinātības pasākumos arī turpmāk regulāri tiks iesaistīti NVA reģistrētie darba meklētāji (tai skaitā skolēni vasaras periodos).

izsniegt atļaujas un licences komercdarbībai, ja tas paredzēts likumosPašvaldības izdod darbības atļaujas komercsabiedrībām normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā.

Novada domes uzdevums ir nodrošināt normatīvajos aktos noteikto pašvaldības kompetencē esošo atļauju un licenču izsniegšanu.Ja LR likumdošanas aktos noteikts, ka pašvaldība izsniedz licences vai atļaujas kādai noteiktai komercdarbībai, jautājumu par atļauju izsniegšanu izskata novada domes finansu komiteja un sagatavo lēmumprojektu domes sēdei par licences vai atļaujas piešķiršanu.Novada dome sagatavo un apstiprina saistošos noteikumus par atļauju, licenču piešķiršanas un dokumentu izsniegšanas kartību:„Par tirdzniecību publiskas vietās Viļānu novada teritorijā”,„Par novada domes izstrādāto oficiālo dokumentu un apliecinātu to kopijusaņemšanu”

piedalīties sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, apkarot žūpību un netiklībuSabiedrisko kārtību vadoties no pašvaldību saistošajiem noteikumiem veic valsts policija, kurai daļēji no pašvaldību puses tiek apmaksāta degviela, kā arī sniegta cita veida palīdzība (telpas, transports).Viļānu pilsētā kārtību nodrošina pašvaldības policija.

Veidojot novadu, pašvaldībai būs divi pašvaldības policijas darbinieki, kas rūpēsies par kārtību un drošību novada teritorijā. Sabiedriskās kārtības uzturēšanas funkcija tiks veikta sadarbojoties arī ar Valsts policiju.


saskaņā ar attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumu noteikt zemes izmantošanas un apbūves kārtību

Visās novadu veidojošajās pašvaldībās ir spēkā teritorijas plānojumi un apbūves noteikumi.

Likums Par pašvaldībām un Reģionālās attīstības likums nosaka, ka pašvaldībām, tātad arī jaunizveidotajai novada pašvaldībai ir pienākums: - izstrādāt pašvaldības teritorijas attīstības programmu un teritorijas plānojumu, - nodrošināt teritorijas attīstības programmas realizāciju;- nodrošināt teritorijas plānojuma administratīvo pārraudzību.Lai izpildītu likumos noteiktos uzdevumus, novada pašvaldībai ir jāizveido atsevišķa izpildinstitūcija – Teritorijas plānošanas un attīstības nodaļa, kas veiks arī attīstības projektu izstrādi un to īstenošanas koordināciju. Novadu veidojošo pagastu un pilsētas plānojumi (kā novada plānojuma daļas) ir spēkā līdz jaunā novada teritorijas plānojuma pieņemšanai.Balstoties uz pagastu teritorijas plānojumiem, novada pašvaldība izstrādās un apstiprinās Novada teritorijas plānojumu un apbūves noteikumus.

nodrošināt savas administratīvās teritorijas būvniecības procesa tiesiskumuPašvaldībai saskaņā ar attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumu jānosaka zemes izmantošanas un apbūves kārtība, kā arī jāpārzina būvniecība attiecīgajā administratīvajā teritorijā.Rēzeknes rajonā būvniecības procesa tiesiskumu nodrošina Rēzeknes rajona padomes Būvvalde.

Viļānu novads var veidot Būvvaldi sadarbībā ar blakus esošajām pašvaldībām vai slēgt līgumu par Būvvaldes pakalpojumu nodrošināšanu ar kādu no blakus esošajām pašvaldībām.

veikt civilstāvokļa aktu reģistrācijuViļānu pilsētā un veidojamā novada pagastos šo funkciju veic dzimtsarakstu nodaļas un uz doto brīdi ir četri nodaļu vadītāji. Ņemot vērā statistikas datus, var secināt, ka vislielākā datu reģistrācija notiek Viļānu pilsētā, bet vismazākā Sokolku pagastā (1.pielikuma 4.tabula).

Pēc Viļānu novada izveidošanas novadā izveido vienotu Viļānu novada dzimtsarakstu nodalu. Dzimtsarakstu nodala atrodas Viļānu novada domes ēkā, taču, izvērtējot apstākļus, nodaļa plāno iedzīvotāju pieņemšanas laikus arī pārvaldē .

savākt un sniegt valsts statistikai nepieciešamās ziņasKatra pašvaldība nodrošina objektīvu un savlaicīgu ziņu sniegšanu Valsts statistikas pārvaldē.

Novada administrācija nodrošinās, lai no visām pārvaldēm un institūcijām tiktu vienkopus savākta un tālāk nosūtīta nepieciešamā informācija Valsts statistikas pārvaldei normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apjomā.


organizēt tiesu piesēdētāju vēlēšanas un veikt nepieciešamos pasākumus domes (padomes) vēlēšanās

Katra pašvaldībā tika organizētas tiesu piesēdētāju vēlēšanas, saskaņā ar normatīvajiem aktiem.Atbilstoši likumam „Par pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām” ir izveidotas vēlēšanu komisijas. Vēlēšanu sarīkošanai pašvaldībās CVK noteiktajos termiņos tika izveidotas vēlēšanu iecirkņu komisijas.Komisiju darba koordinēšanu un organizēšanu veica un finanšu rīkotāja funkcijas pildīja Rēzeknes rajona padomes vēlēšanu komisija.

Atbilstoši „Administratīvi teritoriālās reformas likuma” pārejas noteikumiem nepieciešamos pasākumus novada domes vēlēšanās veic Centrālās vēlēšanu komisijas iecelta novada komisija.Viļānu novadā saglabāsies visi pašreizējie vēlēšanu iecirkņi.

piedalīties civilās aizsardzības pasākumu nodrošināšanāDaļa pašvaldību iestāžu ir apstiprinājušas „Civilās aizsardzības plānu”, kurā tiek noteikta iestāžu rīcība ārkārtas situācijā.Civilās aizsardzības funkciju veic Rēzeknes rajona padomē izveidotā Civilās aizsardzības komisija.

Civilās, darba aizsardzības un ugunsdrošības speciālists nodrošina normatīvo aktu izpildi novadā.

organizēt sabiedriskā transporta pakalpojumusSaskaņā ar „Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumu” Rēzeknes rajona speciālisti koordinē sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanu.

Līdz brīdim kad šo funkciju pārņems Latgales plānošanas reģions Viļānu novads sadarbojas ar Rēzeknes novadu un citu novadu pašvaldībām maršrutu tīklu plānošanā

organizēt pedagoģisko darbinieku tālākizglītību un izglītības metodisko darbuPašvaldību pedagoģisko darbinieku tālākizglītību un izglītības metodisko darbu organizē Rēzeknes rajona Izglītības pārvalde

Novada izglītības darba speciālistam izstrādāt speciālistu piesaistīšanas programmu, pedagogu tālākizglītības plānu, kurā risināti gan pirmsskolas, gan vispārizglītojošas skolas pedagogu izglītības jautājumi

veikt attiecīgajā administratīvajā teritorijā dzīvojošo bērnu uzskaitiViļānu novada Pašvaldību administrācijas veic teritorijā dzīvojošo bērnu uzskati un līgumu „par pašvaldību savstarpējo norēķinu kārtību par izglītības iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem” kontroli

Nodrošinot nepieciešamo novada bāriņtiesas, izglītības iestāžu un sociālā dienesta sadarbība veikt vienotu administratīvajā teritorijā dzīvojošo bērnu uzskaiti

īstenot bērnu tiesību aizsardzību attiecīgajā administratīvajā teritorijāRēzeknes rajona Izglītības pārvaldes bērnu tiesību aizsardzības speciālists koordinē bērnu tiesību aizsardzības problēmu risināšanu

Viļānu novadā šīs funkcijas izpildi nodrošina novada bāriņtiesa un sociālā nodaļa,sadarbībā ar izglītības, kultūras un sporta darba speciālistiem.


1.5. Efektīvas pārvaldes un labas pārvaldības izveides stratēģija novadā

Pašvaldībām, kā publiskām personām blakus valsts pārvaldes institūcijām jāievēro tie paši pārvaldes principi, kas “Valsts pārvaldes iekārtas likumā” (06.06.2002.) noteikti valsts pārvaldei (10.pants). Attiecīgi piemērojot likumā minētos principus pašvaldību pārvaldei un publiskai pārvaldei kopumā, tie ir sekojoši:

o Pašvaldības pārvalde ir pakļauta likumam un tiesībām. Tā darbojas normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros. Pašvaldības pārvalde savas pilnvaras var izmantot tikai atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim.

o Pašvaldības pārvalde savā darbībā ievēro cilvēktiesības.o Pašvaldības pārvalde darbojas sabiedrības interesēs. Pie sabiedrības interesēm pieder arī

samērīga privātpersonas tiesību un tiesisko interešu ievērošana.o Pašvaldības pārvaldei, atsevišķai iestādei vai amatpersonai, īstenojot pašvaldības

pārvaldes funkcijas, nav savu interešu.o Pašvaldības pārvalde savā darbībā ievēro labas pārvaldības principu. Tas ietver atklātību

pret privātpersonu un sabiedrību, datu aizsardzību, taisnīgu procedūru īstenošanu saprātīgā laikā un citus noteikumus, kuru mērķis ir panākt, lai pašvaldības pārvalde ievērotu privātpersonas tiesības un tiesiskās intereses.

o Pašvaldības pārvalde savā darbībā pastāvīgi pārbauda un uzlabo sabiedrībai sniegto pakalpojumu kvalitāti. Tās pienākums ir vienkāršot un uzlabot procedūras privātpersonas labā.

o Pašvaldības pārvaldes pienākums ir informēt sabiedrību par savu darbību. Tas attiecas it īpaši uz to sabiedrības daļu un tām privātpersonām, kuru tiesības vai tiesiskās intereses īstenotā vai plānotā darbība skar vai var skart.

o Pašvaldības pārvaldi organizē pēc iespējas ērti un pieejami privātpersonai.o Publisko pārvaldi organizē, ievērojot subsidiaritātes principu.o Pašvaldības pārvaldi organizē pēc iespējas efektīvi. Pašvaldības pārvaldes institucionālo

sistēmu pastāvīgi pārbauda un, ja nepieciešams, pilnveido.o Publiskā pārvalde savā darbībā ievēro arī šajā pantā neminētus tiesību principus, kuri

atklāti, atvasināti un attīstīti iestāžu vai tiesu praksē, kā arī tiesību zinātnē.Pašvaldības organizatoriskās struktūras modelis tiek veidots ievērojot sekojošus

principus:o Organizatoriskai struktūrai ir jābūt veidotai tā, lai tā nodrošinātu visu funkciju efektīvu

izpildi.o Politikas izstrādes funkcijas (lēmējvara) iespēju robežās ir jānodala no politikas

ieviešanas (izpildvara).o Iedzīvotāju vajadzības un ērtība ir funkciju izpildes organizācijas pamatā. Veicot vairāku

organizāciju apvienošanu, administratīvās (pārvaldes) funkcijas maksimāli jākoncentrē, bet pakalpojumu funkcijas jāorganizē saskaņā ar subsidiaritātes principu. Jāizvairās no tādu iestāžu, kā skolu, bibliotēku, tautas namu darbības koncentrēšanas, jo šo iestāžu un, pirmkārt, skolu darbība aktivizē pagastu sabiedrisko dzīvi.

o Ārpus novada administratīvā centra bijušajos pašvaldību centros jānodrošina līdz novada izveidošanai sniegto pakalpojumu pieejamība, izveidojot pakalpojumu centrus.

o Darbībā jānodrošina gan nozaru, jomu institūciju koordinācija, gan arī teritoriālo vienību institūciju koordinācija.

o Pārejai uz jauno organizatorisko struktūru jeb reorganizācijai ir jāsaglabā funkciju izpildes nepārtrauktība, tā nedrīkstētu prasīt ievērojamas izmaksas.1.6. Investīciju prioritātes, reformas dotāciju no valsts budžeta izlietošanas plāns

Novada attīstības prioritātes


Balstoties uz esošās situācijas izpēti, Viļānu novada pašvaldības ir izvirzījušas un apstiprinājušas sekojošas investīciju prioritātes:

o Izglītība;o Veselības aprūpes pieejamības nodrošināšana. Sociālā aprūpe;o Kultūra;o Komunālā saimniecība;o Administrācijas ēku un iestāžu sakārtošana;o Teritorijas labiekārtošana;o Pašvaldības īpašumā esošā dzīvojamā fonda sakārtošana.

Reformas dotāciju izlietošanas plānsAtbilstoši 10.04.2007. MK noteikumiem Nr.248 „Noteikumi par finanšu līdzekļu

sadalījumu novadu pašvaldībām infrastruktūras attīstībai”, kas izdoti saskaņā ar likuma “Par valsts budžetu 2007.gadam” 39.pantu un Administratīvi teritoriālās reformas likuma 9.1.panta ceturto daļu, ja novadu veidojošās pašvaldības ir pieņēmušas lēmumu par apvienošanos un novada pašvaldības darbības sākšanu pēc vietējo pašvaldību vēlēšanām 2009.gadā un ir iesniegušas novada pašvaldību veidojošo vietējo pašvaldību priekšsēdētāju kopsapulces lēmumu un prioritāro projektu sarakstu ar izmaksu tāmēm un zemesgrāmatu aktu kopijas vai citu dokumentu kopijas, kas apliecina novadu veidojošo vietējo pašvaldību īpašuma tiesības uz finansējamo infrastruktūras objektu, saņem mērķdotāciju 200 tūkstošu latu apmērā infrastruktūras attīstībai. Viļānu novadu veidojošās pašvaldības ir saņemušas kopsummā 600 tūkstošus latus.

Viļānu novadu veidojošās pašvaldības ir identificējušas sekojošas prioritārās projektu idejas pašvaldības infrastruktūras attīstībai, kas nepieciešamas Viļānu novada pašvaldības funkciju sekmīgai nodrošināšanai, kā arī iedzīvotāju, uzņēmējsabiedrību un iestāžu saimnieciskās darbības nodrošināšanai:

11.tabulaReformas dotāciju izlietošanas plāns

N.p

.k

Paš

vald

ība

Obj

ekta

no

sauk

ums

Val

sts

budž

eta

fina

nsēj

uma

piep

rasī

jum

s

Kop

ā pa

šval

dībā

L

VL

Atb

alst

s li

kum

ā „P

ar

pašv

aldī

bām

” no

teik

taja

i fu

nkci

jai

Atb

alst

s ko

psap

ulcē

ap

stip

rinā

taja

i no

vada

at

tīst

ības

pr

iori

tāte

i200 000

1.

Sok

olku

pag

asts

2 autobusu iegāde skolēnu pārvadāšanai

78 76115.pants 4.punkts

Prioritāte- 1

Informācijas un atpūtas centra „Gaisma” telpu remonts, Strupļu ciemā, Sokolku pagastā


Prioritāte- 2

Autobusa garāžas ēkas jumta remonts Strupļu ciemā

7 949

Novada autonomo funkciju veikšanai

Prioritāte- 3

Autoceļa remonts, Strupļu ciemā, Sokolku pagastā


Prioritāte- 4

2. V 200 000


iļān

u pa

gast

s

Autoceļu: Kristceļi-Mežatuči;Malta-Poči-Masaļski;Mukuļi-Privši;Rampāni-Beči;Notra-Rampāni; un Mehanizatoru ielas Radopolē, Viļānu pagastā remonts.


Prioritāte- 1

Virtuves stacionāro iekārtu iegāde Viļānu vidusskolas ēdnīcai


Prioritāte- 2

3.

Viļ

ānu

pils

ēta

200 000Viļānu vidusskolas ēdnīcas bloka remontdarbi


Prioritāte- 1

Viļānu mūzikas un mākslas skolas sanitāro mezglu remonts un lokālo bioloģisko attīrīšanas iekārtu uzstādīšana Brīvības ielā 44C, Viļānos


Prioritāte- 2

Virtuves stacionāro iekārtu iegāde Viļānu vidusskolas ēdnīcai


Prioritāte- 2

Kopā novadam: 600 000

2. NOVADA PAŠVALDĪBAS ADMINISTRATĪVĀ STRUKTŪRA

2.1. Lēmējvara

Novada domeNovada lēmējinstitūcija ir dome, ko veido vēlēti deputāti.Pēc 2009.gada pašvaldību vēlēšanām saskaņā ar „Pilsētas domes, novada domes un pagasta

padomes vēlēšanu likumu” novada domē būs 15 deputāti.Novada domes vēlēšanās deputātu kandidātu sarakstus varēs iesniegt:

o reģistrēta politiskā partija;o reģistrētu politisko partiju reģistrēta apvienība;o divas vai vairākas reģistrētas politiskās partijas, kuras nav apvienojušās reģistrētā

politisko partiju apvienībā.Domes priekšsēdētājs

Pašvaldības deputāti no sava vidus ievēl domes priekšsēdētāju un tā vietnieku vai vairākus vietniekus. Domes priekšsēdētāja kompetenci nosaka novada nolikums.

Priekšsēdētāja darbība pamatā vērsta uz:o pašvaldības politisko darbību;o darbu ar iedzīvotājiem;o domes darba vadību un komiteju darba koordinēšanu;o stratēģisko vadību;o pašvaldības ārējo darbību (attiecības ar valsti un citām pašvaldībām, sadarbība ar

ārzemju partneriem, pašvaldības pārstāvēšana dažādās institūcijās).Novada domes priekšsēdētāja padotībā ir novada izpildvaras vadītājs - izpilddirektors un

priekšsēdētāja vietnieks (vietnieki).Domes priekšsēdētāja vietnieks (vietnieki)

Novada dome izlemj par priekšsēdētāja vietnieku skaitu un ievēl tos. Domes priekšsēdētāja vietnieks aizvieto domes priekšsēdētāju viņa prombūtnes laikā, kā arī

pilda pienākumus, ko uzdevis domes priekšsēdētājs, un pienākumus, kas noteikti pašvaldības nolikumā.


Ja domes priekšsēdētājs ir atlaists vai atkāpies no amata pienākumu pildīšanas, vai citu iemeslu dēļ nespēj pildīt priekšsēdētāja pienākumus, priekšsēdētāja vietnieks vai viens no vietniekiem pilda domes priekšsēdētāja pienākumus līdz jauna domes priekšsēdētāja ievēlēšanai.Komitejas

Novada dome no domes deputātiem ievēlē pastāvīgās komitejas. Viļānu novadā izveido šādas pastāvīgās komitejas:

1) finanšu komiteja;2) sociālo, izglītības un kultūras jautājumu komiteja.

Nepieciešamības gadījumā novada dome var lemt par papildus citu komiteju izveidi.Katram deputātam jādarbojas vismaz vienā komitejā. Katras komitejas skaitlisko sastāvu

nosaka novada dome atbilstoši normatīvajiem aktiem.Darbs komitejās tiek organizēts atbilstoši Novada nolikumam un saskaņā ar novada domes

apstiprinātu nolikumu.Komisijas

Pašvaldība no domes deputātiem, darbiniekiem un iedzīvotājiem izveido komisijas. Ņemot vērā vietējo pašvaldību pieredzi un aktuālos jautājumus, Viļānu novadā ieteicams veidot sekojošas komisijas:

1) vēlēšanu komisija;2) administratīvā komisija;3) iepirkumu komisija;4) sociālā komisija;5) privatizācijas un pašvaldības īpašuma komisija;6) sporta komisija;7) saimnieciskā komisija;8) ārkārtas situāciju komisija;9) inventarizācijas komisija.

Vēlēšanu komisijas locekļu skaitu nosaka novada dome. Vēlēšanu komisija nosaka un izveido vēlēšanu iecirkņu komisijas. Vēlēšanu iecirkņu skaitu un to atrašanās vietu pēc novada domes priekšlikuma apstiprina Centrālā vēlēšanu komisija. Novadā veido tik daudz vēlēšanu iecirkņu komisijas, lai vēlēšanu iecirkņu komisiju skaits novada teritorijā nesamazinātos.

Pašvaldības administratīvo komisiju izveido attiecīgās pašvaldības dome uz savu pilnvaru laiku.

Iepirkumu komisiju izveido centralizētu pastāvīgo iepirkumu organizēšanai, bet speciāliem iepirkumiem var veidot atsevišķas komisijas.

Par citu komisiju izveidi lemj novada dome atbilstoši normatīvo aktu prasībām un pašvaldības funkciju izpildes nodrošināšanai.

Komiteju, komisiju darbību, izveidošanas kartību un pilnvaras nosaka Viļānu novada domes nolikums.

Par citu komisiju izveidi lemj dome atbilstoši normatīvu prasībām un pašvaldības funkcijuizpildes nodrošināšanai.

Novada dome, nozaru labākai un efektīvākai pārvaldīšanai var veidot iestāžu vadītāju vai citu speciālistu konsultatīvās padomes un/vai darba grupas.

Darbs komisijās tiek organizēts atbilstoši Novada nolikumam un saskaņā ar novada domes apstiprinātu nolikumu.

Teritoriālās konsultatīvās padomes Novada teritoriālo vienību pārstāvniecībai un iesaistīšanai domes darbā, novada pašvaldība

var lemt par teritoriālās konsultatīvās padomes veidošanu. Teritoriālo konsultatīvo padomju


sastāvā teritorijas iedzīvotāji iedzīvotāju sapulcē ievēl savus pārstāvjus, kā arī katras konsultatīvās padomes sastāvā ir kāds novada deputāts.

Konsultatīvās padomes darbojas saskaņā ar novada domes apstiprinātu nolikumu.Katrā pagasta pārvaldē izveido iedzīvotāju konsultatīvās padomes. Iedzīvotāju konsultatīvās

padomes kompetenci un izveidošanas kārtību nosaka tās nolikums.Pašvaldības iedzīvotāju iesaistīšana lēmumu pieņemšanā

Lai nodrošinātu iespējami lielāku iedzīvotāju informēšanu par pašvaldības aktualitātēm un iesaistītu iedzīvotājus pašvaldības lēmumu pieņemšanā, novada dome sadarbībā ar iedzīvotāju konsultatīvo padomi, īsteno šādus pasākumus:

1) izbraukuma domes sēdes ārpus novada centra, jautājumos par pagasta pārvaldes teritorijas attīstību, iesaistot apspriešanā attiecīgo teritoriju iedzīvotājus;

2) īpašas tikšanās ar atsevišķām interešu grupām un nevalstiskām organizācijām (bērnu vecāki, pakalpojumu sfēras darbinieki, pensionāru padomes un tml.), kuras ieinteresētas vienu vai otru speciālu jautājumu risināšanā. Interešu grupu pārstāvjus var uzaicināt uz komiteju un domes sēdēm.

3) ne retāk kā reizi divos mēnešos deputātu pieņemšanas laiki iedzīvotājiem pēc iespējas ērtā laikā;

4) domes lēmumu un sēžu protokolu pieejamība ne tikai novada centrā, bet arī pagastu pārvaldēs;

5) regulāru novada informatīvo preses izdevumu izdošana un pašvaldības notikumu atspoguļošana Viļānu televīzijā, kurā iedzīvotājus informē par pašvaldības aktualitātēm un kur iedzīvotājiem dota iespēja izteikt savu viedokli;

6) novada mājas lapas uzturēšana un aktualizēšana;7) veic iedzīvotāju aptaujas.

Novada lēmējvaras struktūra



Viļānu novada dome

Finanšu komiteja

Sociālo, izglītības, kultūras jautājumu komiteja

Domes priekšsēdētājs

Vēlēšanu komisija

Iecirkņu vēlēšanu komisijas

Administratīvā komisija

Priekšsēdētāja vietnieks

Sociālā komisija

Privatizācijas un pašvaldības

īpašuma komisija

Sporta komisija

Saimnieciskā komisija

Ārkārtas situāciju komisija

Inventarizācijas komisija

Iepirkumu komisija

11.attēls. Novada lēmējvaras struktūra

Iedzīvotāju konsultatīvās

padomes

2.2. Izpildvara

.


12.attēls. Novada izpildvaras struktūraDomes priekšsēdētājs

Domes priekšsēdētāja vietnieks

Izpilddirektors

Viļānu pilsētas pārvalde

Sokolku pagasta pārvalde

Viļānu pagasta pārvalde

Dekšāres pagasta pārvalde

Dzimtsarakstu nodaļa

Bāriņtiesa

Pašvaldības policija

Sociālais dienests

Būvvalde

Kancelejas nodaļa

Ekonomikas un grāmatvedības nodaļa

Attīstības plānošanas un informācijas nodaļa

Ceļu meistars

5 ceļu strādnieki

Izglītības metodiķis

Kultūras metodiķis

Sporta organizators

Datorsistēmu un datortīklu

administrators

Ugunsdrošības un civilās

aizsardzības inženieris(+ darba

aizsardzība)


Pārvaldes vadītājs

Sekretāre – lietvede(+dzīvesvietas deklarēšana)

ApkopējsAutomobiļa vadītājs

Nekustamā īpašuma speciālists

Kapsētas pārzinisKasieris (+nekustamā

īpašuma nodokļa administrēšana)

Izpilddirektors

3 Sociālā darba speciālisti

Labiekārtošanas meistars

Tirgus administrators

Labiekārtošanas strādnieki

Veterinārārsts

13.attēls. Viļānu pilsētas pārvaldes struktūra

Apkopēja

Elektriķis

Elektriķis




3 autobusa šoferiLauku atbalsta

speciālists

Kasieris (+nekustamā īpašuma

nodokļa administrēšana)

Izpilddirektors

Bērnudārza vadītājaGrāmatvedis

14.attēls. Viļānu pagasta pārvaldes struktūra

Elektriķis(remontstrādnieks)

2 Sociālā darba speciālisti

Bibliotēkas vadītāja

Apkopējs




2 šoferi(autobusa un automašīnas)

Lauku atbalsta speciālists

Kasieris(+nekustamā īpašuma


Izpilddirektors

Sociālā darba speciālistsGrāmatvedis

15.attēls. Sokolku pagasta pārvaldes struktūra

Kultūras pasākumu organizators

FeldšerpunktsRemontstrādnieks

(Elektriķis)

2 Apkopējas

Bibliotēkas vadītājs

2 Kurinātāji




Apkopējs

ŠoferisLauku atbalsta

speciālists

Kasieris (+nekustamā īpašuma


Izpilddirektors

Sociālā darba speciālists

Kultūras darba organizators

16.attēls. Dekšāres pagasta pārvaldes struktūra

Feldšerpunkts

Grāmatvedis

Remontstrādnieks(Elektriķis)

Bibliotēkas vadītājs


Dzimtsarakstu nodaļa

Dzimtsarakstu nodaļas vadītājs

Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja

vietnieks (+arhivārs)

17.attēls. Dzimtsarakstu nodaļas struktūra


Bāriņtiesa

Bāriņtiesas priekšsēdētājs

Bāriņtiesas priekšsēdētāja

vietnieks

Bāriņtiesas loceklis

Bāriņtiesas sekretārs

Bāriņtiesas loceklis Bāriņtiesas loceklis Bāriņtiesas loceklisBāriņtiesas loceklis

18.attēls. Bāriņtiesas struktūra


Pašvaldības policija

Pašvaldības policijas

priekšnieks (pienākumus pilda

novada priekšsēdētājs)

Pašvaldības policists

Pašvaldības policists

19.attēls. Pašvaldības policijas struktūra


Sociālais dienests

Sociālā dienesta vadītājs

Sociālās aprūpes un reabilitācijas speciālists

Ģimeņu un bērnu atbalsta speciālists

Sociālo pabalstu speciālists

aprūpētāji

3 Viļānu pilsētas pārvaldes sociālie

darbinieki

2 Viļānu pagasta pārvaldes sociālie

darbinieki

Dekšāres pagasta pārvaldes sociālais

darbinieks

Sokolku pagasta pārvaldes sociālais

darbinieks

20.attēls. Sociālā dienesta struktūra

Sociālās palīdzības centrs


21.attēls. Būvvaldes struktūra

Būvvalde

Arhitekts(+tāmēšana)

Ainavu arhitekts

Būvinspektors


Kancelejas nodaļa

Kancelejas nodaļas vadītājs

Sekretāre – lietvede(arhivārs)

Jurists

22.attēls. Kancelejas nodaļas struktūra


Ekonomikas un grāmatvedības nodaļa

Galvenais grāmatvedis

Ekonomists

Iepirkumu speciālists

Materiālu uzskaites grāmatvedis

Algu grāmatvedisNodokļu (nodevu) administrators

GrāmatvedisVecākais grāmatvedis

23.attēls. Ekonomikas un grāmatvedības nodaļas struktūra


Attīstības, plānošanas un informācijas nodaļa

Attīstības, plānošanas un informācijas nodaļas

vadītājs

Teritorijas plānotājs Projektu vadītājs Sabiedrisko attiecību speciālists

Projektu vadītājs(Tulks)

24.attēls. Attīstības, plānošanas un informācijas nodaļas struktūra

Zemes ierīcības inženieris


Izpilddirektors

Izglītības metodiķis

Viļānu vidusskola Dekšāres pamatskola Viļānu pilsētas PII Viļānu pagasta Radopoles PII

Viļānu bērnu un jauniešu centrs

25.attēls. Izglītības funkciju nodrošināšanas struktūra


Izpilddirektors

Kultūras metodiķis

Viļānu novadpētniecības muzejs

Dekšāres pagasta bibliotēka

Sokolku pagasta bibliotēka

Viļānu pagasta Radopoles bibliotēka

Viļānu pilsētas bibliotēka

Viļānu novada kultūras nams

26.attēls. Kultūras funkciju nodrošināšanas struktūra

Sokolku pagasta kultūras darba organizators

Dekšāres pagasta kultūras darba organizators

Viļānu mūzikas un mākslas skola

3. APVIENOŠANĀS ĪSTENOŠANAS PLĀNS

3.1. Novada izveidošana

Saskaņā ar LR „Administratīvi teritoriālās reformas likumu” (21.10.1998) novada administratīvo teritoriju, pamatojoties uz attiecīgo pašvaldību lēmumu, nosaka Ministru kabinets.

Viļānu novadu veidos četras pašvaldības – Viļānu pilsētas dome, Viļānu pagasta padome, Sokolku pagasta padome un Dekšāres pagasta padome. Lēmumu par apvienošanos ir pieņēmušas trīs no četrām pašvaldībām:

1. Viļānu pilsētas dome ar 11.07.2007. sēdes protokola Nr.12 astotā jautājuma lēmumu un ar 12.12.2007. sēdes protokola Nr.22 astotā jautājuma lēmumu;

2. Viļānu pagasta padome ar 01.08.2007. sēdes protokola Nr.10 septītā jautājuma lēmumu un ar 19.12.2007. sēdes protokola Nr.17 divdesmit septītā jautājuma lēmumu;

3. Sokolku pagasta padome ar 12.07.2007. sēdes protokola Nr.7 otrā jautājuma lēmumu un ar 19.12.2007. sēdes protokola Nr.12 trešā jautājuma lēmumu;

4. Dekšāres pagasta padome šādu lēmumu nav pieņēmusi. Ministru kabineta 2006.gada 25.aprīļa noteikumu Nr.326 „Kārtība, kādā pašvaldības

sagatavo pašvaldību apvienošanās projektu” 2. punkts paredz, ka, ja vairāk nekā puse no Ministru kabineta 2007.gada 4.septembra noteikumos Nr.596 „Noteikumi par vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo iedalījumu” noteiktajām novadu veidojošām vietējām pašvaldībām ir pieņēmušas lēmumu par projekta izstrādi, tad pašvaldības, kuras nav pieņēmušas lēmumu par projekta izstrādi, ir pienākums sadarboties projekta ietvaros un sniegt informāciju atbildīgajai pašvaldībai par projektā iekļaujamo informāciju.

Viļānu novads savu darbu uzsāks pēc 2009.gada pašvaldību vēlēšanām, pārņemot Viļānu pilsētas, Viļānu pagasta, Sokolku pagasta un Dekšāres pagasta saistības, līdz ar to Viļānu novads veidosies kā jauna juridiska persona, kas pārņems apvienojušos pašvaldību publiski tiesiskās un privāttiesiskās saistības.

Pēc tam, kad Ministru kabinets būs publicējis Latvijas Vēstnesī noteikumus par administratīvi teritoriālo iedalījumu Latvijā, Centrālā statistikas pārvalde, atsaucoties uz šiem noteikumiem, pieņems lēmumu par izmaiņām Administratīvo teritoriju un teritoriālo vienību klasifikatorā, kur tiks anulēti apvienojušos pašvaldību kodi un Viļānu novadam tiks piešķirts jauns kods.

3.2. Novada domes pirmā sēde

Viļānu novada domes pirmā sēde notiks pēc 2009.gada pašvaldību vēlēšanām. Pirmo novada domi sasauks pilsētas Vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs, ne vēlāk kā desmit dienu laikā no vēlēšanas rezultātu paziņošanas. Ar jaunievēlētās novada domes pirmo sēdi, tiks izbeigta iepriekšējās pilsētas domes un pagasta padomes pilnvaras. Pirmo novada domes sēdi līdz novada domes priekšsēdētāja ievēlēšanai vadīs Vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs, parakstot lēmumu par novada domes priekšsēdētāja ievēlēšanu. Galvenais uzdevums domes sēdē būs Viļānu novada domes priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka ievēlēšana likumā „Par pašvaldībām” (19.05.1994.) noteiktā kārtībā. Viļānu novada domei būs jāpieņem virkne lēmumu, kas saistīti ar novada domes darbu, tāpēc būs nepieciešams īsā laika periodā sasaukt nākamās novada domes sēdes. Galvenie jautājumi, kas būs jāatrisina jaunievēlētajai domei ir saistīti ar lietu nodošanu-pieņemšanu un pārreģistrāciju.

Jaunievēlētās novada domes priekšsēdētājam jāizvirza izpilddirektora kandidatūra. Izpilddirektors kopā ar priekšsēdētāju, ņemot vērā Viļānu novada apvienošanās projektu, organizēs izpildvaras struktūru un novada domes darbu.


3.3. Pašvaldību rekvizītu nomaiņa

Saskaņā ar Ministru kabineta 1996.gada 23.aprīļa noteikumiem Nr. 154 „Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumi”, Viļānu novada domei būs jānomaina zīmogs un jāizveido jauna veidlapa ar jaunizveidotās novada domes nosaukumu un adresi. Viļānu novada domes reģistrācijas numuru veidlapā varēs iekļaut tikai tad, kad jaunizveidotā institūcija 10 dienu laikā no novada izveidošanas dienas, būs reģistrējusies Valsts ieņēmumu dienestā saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 27.marta noteikumiem Nr.150 „Noteikumi par nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā” . Valsts ieņēmumu dienestā pie reģistrācijas, novada domei būs jāiesniedz:

o pieteikums;o iesniedzēja pase un pilnvarojums iesniegt dokumentus;o lēmums par novada domes izveidi.

Viļānu novada dome tiks uzskatīta par reģistrētu, tad, kas tā būs iekļauta Nodokļu maksātāju reģistrā un būs saņēmusi reģistrācijas apliecību.

3.4. Novada domes nolikums

Viļānu novada domei uzsākot darbu ir jāapstiprina novada domes nolikums saskaņā ar likumu „Par pašvaldībām” (19.05.1994). Nolikumā obligāti ir jāiekļauj informācija par:

o novada pašvaldības teritoriālo dalījumu;o novada pārvaldes struktūru, konkrēti norādot pašvaldības iestādes, amatpersonu

padotību un padotības apjomu;o novada domes priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka un izpilddirektora tiesības

pienākumus un atbildību;o novada domes komitejas, to skaitlisko sastāvu, izveidošanas kārtību, kā arī tiesības un

pienākumus;o kārtību, kādā sagatavojami jautājumi izskatīšanai novada domes un pastāvīgo

komiteju sēdēs;o kārtību, kādā novada dome un tās komitejas apspriež novada domes lēmumu

projektus un jautājumus, kuri attiecas uz novada pašvaldības iestāžu darbību;o kārtību, kādā privātpersonas var iepazīties ar pašvaldības pieņemtajiem lēmumiem,

noslēgtajiem līgumiem un novada domes sēžu protokoliem; o pašvaldības administrācijas izdoto administratīvo aktu apstrīdēšanas kārtību;o kārtību, kādā novada domes institūcijās pieņem apmeklētājus un izskata iesniegumus; o kārtību, kādā novada domes amatpersonas rīkojas ar pašvaldības mantu un finanšu

resursiem; o kārtību, kādā novada domes priekšsēdētāja nomaiņas gadījumā organizē lietvedības

un dokumentu nodošanu jaunajam novada domes priekšsēdētājam; o kārtību, kādā rīko publisko apspriešanu.

3.5. Jaunizveidotās novada domes konta atvēršana

Viļānu novada dome būs jauna juridiska persona un novadu veidojošo pašvaldību saistību pārmantotāja, tāpēc tai būs nepieciešams atvērt jaunu norēķinu kontu, iepriekšējos pašvaldību kontus slēdzot. Kontus slēdzot tiek pārgrāmatoti to atlikumi un pārnesti uz jauno kontu.


Saskaņā ar likumu „Par budžeta un finanšu vadību” (24.03.1994.) pašvaldības kuros ir ieguldītas valsts vai pašvaldību kapitāla daļas, var atvērt kontus Valsts kasē, kur pašvaldību norēķinu konts tiek atvērts uz iesnieguma pamata, iesniedzot arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apliecinātu nolikuma kopiju.

3.6. Darbs ar arhīviem

Viļānu novada domei uzsākot darbu būs jānodrošina apvienojušos pašvaldību dokumentu nodošanu glabāšanā valsts arhīvā.

Viļānu novada domei būs jāizstrādā lietu nomenklatūra ņemot vērā instrukciju „Par juridisko personu arhīvu dokumentu uzkrāšanu, uzskaiti, saglabāšanu un izmantošanu”, jo tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu Latvijas nacionālā arhīva fonda informatīvi vērtīgo dokumentu glabāšanu.

Gatavojot dokumentus arhīvam būs jāņem vērā likums „Par arhīviem” 4.pantu un Ministru kabineta 13.11.2001.noteikumi Nr.476 „Valsts arhīvu ģenerāldirekcijas nolikums” 4.15.punktu ar kuru 19.12.2002. tika izdots Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcijas rīkojums Nr.113, kur ir apstiprināts „Pagastu pašvaldības dokumentu glabāšanas termiņu saraksts”.

3.7. Nekustamā un kustamā īpašuma pārreģistrācija

Viļānu novada dome pārņems novadu veidojošo pašvaldību īpašumtiesības gan uz nekustamo īpašumu (zeme, ēkas, būves), gan uz kustamo mantu (transportlīdzekļi).

Nekustamā īpašuma pārreģistrēšana notiks Valsts Rēzeknes zemesgrāmatu nodaļā, lai tiktu nostiprinātas īpašumtiesības Valsts zemes dienesta datorizētajā zemes informācijas sistēmā.

Viļānu novada domei vajadzēs pārreģistrēt arī transportlīdzekļus, jo to paredz „Ceļu satiksmes likums” (01.10.1997). Likumā ir minēts, ka, ja mainās kaut viens no uzskaites transporta līdzekļa tehniskajiem datiem vai datiem par īpašnieku, tad piecu dienu laikā ir jāveic to pārreģistrācija.

3.8. Lietvedības darba organizācija

Pēc Viļānu novada izveidošanas izstrādājot lietvedības organizāciju jāņem vērā novada domes struktūra, lietu nomenklatūra un LR normatīvie akti:

o „Iesniegumu likums” (27.09.2007.);o „Informācijas atklātības likums” (29.10.1998.);

Apstiprinot dažādu dokumentu formas un reglamentus jāievēro 23.04.1996. MK noteikumi Nr.154 „Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumi”.

3.9. Budžetu apvienošana un gada pārskata sagatavošana

Izbeidzot novadu veidojošo pašvaldību darbību, katra pašvaldība sastāda slēguma pārskatu likumā noteiktā kārtībā un iesniedz Valsts kasē. Inventarizācijas komisijā iekļauj grāmatvedības darbiniekus no novada grāmatvedības. Tas nepieciešams tādēļ, ka visu kontu atlikumi, kas ir novadu veidojošo pašvaldību slēguma bilancē, būs vienlaicīgi novada pašvaldības darbības sākuma bilances kontu atlikumi un nav nepieciešams veikt inventarizāciju divas reizes.

Novada pašvaldībai uzsākot darbu tiek veidots vienots budžets. Budžeta veidošanā ir iesaistītas visas novada teritoriālās vienības. Budžets


tiek veidots pamatojoties uz nepieciešamību un vērsts uz attīstību. Veidojot novada budžetu, tiek piemēroti šādi normatīvie akti:

o 13.12.2005. MK noteikumi Nr.934 „Noteikumi par budžeta izdevumu klasifikāciju atbilstoši funkcionālajām kategorijām”;

o 14.11.2006. MK noteikumi Nr.935 „Grozījumi MK 2005.gada 27.decembra noteikumos Nr.1031 „Noteikumi par budžeta izdevumu klasifikāciju atbilstoši ekonomiskajām kategorijām”;

o 14.11.2006. MK noteikumi Nr.936 „Grozījumi MK 2005.gada 27.decembra noteikumos Nr.1032 „Noteikumi par budžeta ieņēmumu klasifikāciju”. Viļānu novada dome apstiprina budžetu saskaņā ar LR likumā „Par

pašvaldību budžetiem” (02.05.1995.) noteikto kārtību un izdod saistošos noteikumus. Novada dome ir tiesīga grozīt budžetu likuma noteiktajā kārtībā. Likums “Par pašvaldību budžetiem” ietver norādes par pašvaldību budžetiem, pašvaldībām apvienojoties administratīvi teritoriālās reformas ietvaros:

o ja pašvaldības administratīvi teritoriālās reformas ietvaros saimnieciskā gada laikā apvienojas, tās apvieno savus saimnieciskā gada budžetus, pieņemot jaunu saimnieciskā gada budžetu;

o jaunizveidotās pašvaldības budžets tiek apstiprināts ne vēlāk kā mēneša laikā pēc tam, kad stājušies spēkā Ministru kabineta noteikumi par pašvaldību apvienošanos;

o ja saimnieciskā gada laikā pašvaldības apvienojas, jaunizveidotajai pašvaldībai līdzekļi no valsts budžeta (dotācijas un mērķdotācijas atbilstoši kārtējā gada valsts budžeta likumam), dotācija no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda, iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārskaitījumi un citi maksājumi, kurus veic Valsts kase, tiek pārskaitīti kā apvienotajām pašvaldībām apstiprināto līdzekļu summa;

o jaunizveidotā pašvaldība pārņem visu tās sastāvā iekļauto pašvaldību budžetu saistības. Pakalpojumu centru budžetā tiek iekļauts arī attiecīgajā teritorijā esošu

iestāžu budžets. Budžeta plānošanas mehānisms Viļānu novadā tiek paredzēts “no apakšas uz augšu”. Pašvaldības iestādes iesniedz savu finanšu nepieciešamību vietējā pakalpojumu centra administrācijā, kur informācija tiek apkopota un iesniegta Viļānu novada domes grāmatvedības un finanšu nodaļai. Novada domē, ņemot vērā vietējo pakalpojumu centru administrāciju finanšu nepieciešamību, novada domes iestāžu un administrācijas finanšu nepieciešamību, tiek sastādīts novada domes pašvaldības budžets.

Novadā būs vienota politika, vienotas novada prioritātes un attiecīgi konsekventa pieeja līdzekļu sadalē attīstībai. Novada domes budžeta daļa, kas tiks paredzēta vietējām pakalpojumu centru administrācijām, būs ieskaitīta attiecīgās administrācijas norēķinu kontā bankā. Saskaņā ar normatīvo aktu prasībām novada dome izstrādā un apstiprina novada grāmatvedības politikas dokumentāciju (grāmatvedības organizācijas un kārtošanas metodika, grāmatvedības dokumentu aprites shēmu, inventarizācijas nolikumu u.c.). Pašvaldības un pašvaldības budžeta iestādes grāmatvedības uzskaiti organizē saskaņā ar likumu ”Par grāmatvedību”, likumu „Par budžetu un finanšu vadību”, likumu „Par pašvaldību budžetiem”, Ministru kabineta, Finanšu ministrijas un Valsts kases izdotajiem


normatīvajiem aktiem. Par grāmatvedības uzskaites kārtošanu novada pašvaldībā un tās institūcijās lemj Viļānu novada dome.

Veidojot novadu 2009.gadā tiks veidota centralizēta grāmatvedības sistēma, līdz ar to būs nodrošināta vienota grāmatvedības pieeja, apstiprināts vienots grāmatvedības nolikums un kontu plāns.

Iedzīvotāji maksājumus varēs veikt katrā pašvaldības pakalpojumu centrā - Viļānu pilsētas un pagasta pakalpojumu centrā, Strupļu pakalpojumu centrā un Dekšāres pakalpojum centrā.

Finanšu uzskaitē uzskatāmi atspoguļojami visi iestāžu saimnieciskie darījumi, kā arī katrs fakts vai notikums, kas rada pārmaiņas iestāžu mantas stāvoklī. Grāmatvedību kārto tā, lai grāmatvedības jautājumos kvalificēta trešā persona varētu gūt patiesu un skaidru priekšstatu par iestādes finansiālo stāvokli bilances datumā, tās darbības rezultātiem, naudas plūsmu noteiktā laika posmā, kā arī konstatēt katra saimnieciskā darījuma sākumu un izsekot tā norisei. Šobrīd grāmatvedības uzskaitei pašvaldības tiek izmantotas dažādas datorprogrammas. Būs jāstrādā un jāpanāk vienošanās, ka novadā tiks lietota vienota grāmatvedības uzskaites, budžeta un finanšu vadības datorprogramma, kura tiks instalēta uz katra lietotāja datora. Tas radīs iespēju izmantot programmu uz neierobežota skaita datoriem, kuri saslēgti tīklā. Datorprogrammu apkalpos, datu saglabāšanu uz servera nodrošinās vai nu firma, kas veiks vienotas programmatūras ieviešanu vai novada domes IT speciālists. Tāpat nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanai Viļānu novadā esošās pašvaldības izmanto vienotu nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanas datorprogrammu.

3.10. Audits

Izvērtējot apvienojušos pašvaldību pieredzi darbā ar zvērinātiem revidentiem vai auditorfirmu, Valsts kontroles sniegtos atzinumus par pašvaldību gada pārskatiem, novada pašvaldība var slēgt līgumu ar zvērinātu revidentu vai auditorfirmu, kas jau apkalpojusi pašvaldības vai arī uzaicināt citu revidentu. Sagatavojot pašvaldību darbības slēguma bilances un novada darbības sākuma bilanci, kā arī izstrādājot un apstiprinot novada grāmatvedības politikas dokumentāciju, ieteicams uzaicināt piedalīties zvērinātu revidentu. Papildus ārējā audita izmantošanai novada pašvaldība var izveidot revīzijas komisiju vai iekšējā audita nodaļu, kura darbojas saskaņā ar domes apstiprinātu nolikumu.

3.11. Novada domes saistošie noteikumi

Saistošie noteikumi ir ārēji normatīvi akti, ar kuriem tiek reglamentētas pašvaldības administratīvajā teritorijā esošu fizisku un juridisku personu sabiedriskās attiecības, kas netiek regulētas ar citiem ārējiem normatīviem aktiem un pēc savas būtības ir pakļaujamas tiesiskajai regulācijai. Novada domei līdz jaunu kopīgu saistošo noteikumu izstrādāšanas spēkā būs esošie pašvaldību saistošie noteikumi.

Veidojot Viļānu novadu, tajā apvienojas 4 vietējās pašvaldības. Jaunajai novada domei ir jānodrošina, ka attiecīgā novada teritoriālajā vienībā vienu tiesisko attiecību regulē vieni un tie paši saistošie noteikumi.

Novada domes izdotie saistošie noteikumi ne vēlāk kā divas nedēļas pēc to pieņemšanas ir jāizliek redzamā un publiski pieejamā vietā novada


domes ēkā vai pie tās. Tie stājas spēkā nākamā dienā pēc paziņojuma izlikšanas. Atsevišķos gadījumos saistošo noteikumu izdošanas un spēkā stāšanās kārtību nosaka normatīvajos aktos.

3.12. Novada teritorijas plānojums

Viļānu pilsētas, Viļānu pagasta padomes, Sokolku pagasta padomes un Dekšāres pagasta padomes teritorijas plānojumi ir spēkā līdz Viļānu novada teritorijas plānojuma pieņemšanai. Vietējā līmeņa pašvaldību teritorijas plānojuma izstrādi reglamentē 19.10.2004. MK noteikumi Nr.883 „Vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma noteikumi”. Vietējās pašvaldības izstrādātais un pieņemtais teritorijas plānojums ir tiesisks pamats lēmumu pieņemšanai par konkrētās teritorijas izmantošanu. Jaunievēlētā novada dome izvērtē esošos teritorijas plānojumus un, ja nepieciešams, pieņem lēmumu par attiecīgu grozījumu izstrādi vai jauna teritorijas plānojuma izstrādi.

Jaunizveidotajai Viļānu novada domei ir jāpieņem lēmums par Viļānu novada attīstības programmas izstrādi.


VIĻĀNU NOVADA APVIENOŠANĀS PROJEKTS

Documents

Transcript of VIĻĀNU NOVADA APVIENOŠANĀS PROJEKTS