· Web viewKraupi ābelēm un bumbierēm ierosina divas atšķirīgas asku sēnes – Venturia...

ZINĀTNISKĀ PĒTĪJUMA

“Vidi un ūdeņus saudzējošai audzēšanai piemērotu augļaugu škirņu sortimenta, audzēšanas tehnoloģiju un integrētās augu aizsardzības sistēmas izstrāde dažādos

agroklimatiskajos apstākļos”

2.4. sadaļas

“Kaitīgo organismu un derīgo organismu inventarizācija Latvijas augļu un ogu dārzos, to attīstības izpēte un kontroles metožu izstrāde, lai radītu informatīvo bāzi efektīvai,

vidi saudzējošai augu aizsardzības pasākumu pielietošanai”

PĀRSKATS PAR 2012. gadā

IZPILDĪTĀJI

Latvijas Valsts Augļkopības institūts (LVAI):

Latvijas Augu aizsardzības pētniecības centrs (LAAPC):

SATURS

1. PATOGĒNU INVENTARIZĀCIJA AUGĻAUGU KULTŪRĀM, TO IDENTIFIKĀCIJA, UN NOZĪMĪGĀKO PATOGĒNU ATTĪSTĪBAS IZPĒTE LATVIJAS APSTĀKĻOS....................4

1.1. Bumbieru kraupja Venturia pirina un ābeļu kraupja Venturia inaequalis attīstības ciklu salīdzinājums un pārziemošanas iespējas Latvijas klimatiskajos apstākļos, bumbieru šķirņu izturība pret bumbieru kraupi lauka apstākļos..............4

1.2. Izvērtēt krūmmelleņu gatavo ogu puves (ier. Colletotrichum acutatum Simmonds) attīstības īpatnības un ierobežošanas iespējas Latvijā, noteikt dažādu šķirņu izturību pret sēņu ierosinātajām slimībām...............................................................11

1.2.1. Dažādu šķirņu izturība pret gatavo ogu puvi Latvijas apstākļos..................111.2.2. Gatavo ogu puves izplatība vidēji augsto krūmmelleņu V. corymbosum x V. angustifolium (half-high) grupā...............................................................................................121.2.3. Gatavo ogu puves izplatība augsto krūmmelleņu V. corymbosum (highbush) grupā............................................................................................................................151.2.4. Gatavo ogu puves (ier. Colletotrichum acutatum) attīstības īpatnības un ierobežošanas iespējas Latvijā.................................................................................................17

1.3. Nozīmīgāko Amerikas lielogu dzērveņu ogu puves ierosinātāju identifikācijas turpināšana Phomopsis vaccinii izpētes rezultāti un tā identifikācija........................23

1.3.1. Lielogu dzērveņu ogu inficēšana ar Phomopsis vaccinii..................................231.3.2. Lielogu dzērveņu dzinumu inficēšana ar Phomopsis vaccinii.......................261.3.3. Phomopsis vaccinii izpētes rezultāti laboratorijā.................................................291.3.4. No dzērvenēm izdalīto Phomopsis spp. izolātu analīze....................................31

1.4. Veikt saldo ķiršu stādījumu apsekošanu, lai noteiktu lapu plankumainību, plūmju rūsas un augļu puves izplatību dažādos ražošanas apstākļos, nosakot slimību ierosinātājus......................................................................................................................... 34

1.4.1. Sausplankumainības izplatība un attīstības pakāpe uz lapām dažādām saldo ķiršu šķirnēm.......................................................................................................................351.4.2. Dažādu saldo ķiršu šķirņu izturība pret augļu puvi un mizas plaisāšanu ražas laikā dažādās Latvijas vietās.........................................................................................361.4.3. Dažādu saldo ķiršu šķirņu izturība pret augļu puvi glabāšanas laikā, ievācot augļus bez kātiņiem.......................................................................................................391.4.4. Dažādu saldo ķiršu šķirņu izturība pret augļu puvi glabāšanas laikā, ievācot augļus ar kātiņiem dažādās Latvijas vietās.........................................................411.4.5. No saldo ķiršu ogām izdalīto sēņu izolātu molekulārā analīze ar sugas specifiskiem praimeriem un rDNS sekvencēšanu............................................................45

1.5. Noskaidrot zemeņu miltrasas attīstības īpatnības Latvijas klimatiskajos apstākļos, noskaidrot dažādu zemeņu šķirņu izturību pret miltrasu..........................49

2

2. VIDI SAUDZĒJOŠU SLIMĪBU IEROBEŽOŠANAS TEHNOLOĢIJU IZSTRĀDE UN PILVEIDOŠANA AUGĻAUGU KULTŪRĀM......................................................................................54

2.1. Ābeļu kraupja datorizētās brīdinājumu sistēmas RIMpro izmantošanas pilnveide ābeļu un bumbieru kraupja ierobežošanai integrētajā augļkopībā.........542.2. Ābeļu un bumbieru slimību ierobežošanas iespējas praktiskajā ražošanā, izmantojot fitosanitāros paņēmienus........................................................................................62

3. VIDI SAUDZĒJOŠU KAITĒKĻU IEROBEŽOŠANAS TEHNOLOĢIJU IZSTRĀDE UN PILVEIDOŠANA AUGĻAUGU KULTŪRĀM......................................................................................66

3.1. Datorizētās ābolu tinēja Cydia pomonella L. brīdinājuma sistēmas RIMpro praktiskās izmantošanas iespēju novērtējums augļu dārzos..........................................66

3.2. Ķīmisko augu aizsardzības metožu izvērtējums ķiršu mušas Rhagoletis cerasi L. populācijas ierobežošanai vēlo saldo ķiršu stādījumā...................................................73

3.3. Plūmju tinēja Cydia (Grapholita) funebrana un sarkanās tīklērces Panonychus ulmi Koch. populācijas ierobežošanas iespējas.....................................................................78

3.3.1. Plūmju tinēja populācijas regulācijas iespējas plūmju stādījumos Latvijā................................................................................................................................................................. 783.3.2. Augļu koku sarkanās tīklērces populācijas regulācijas iespējas plūmju stādījumos Latvijā.......................................................................................................................... 82

3.4. Bumbieru lapu blusiņas Cacopsylla pyri L., bumbieru lapu pangērces Eriophyes pyri un augļkoku tīklērces Panonychus ulmi Koch. populāciju ierobežošanas iespējas..................................................................................................................... 86

3.4.1. Bumbieru lapu pangērces un augļu koku sarkanās tīklērces populācijas regulācijas iespējas bumbieru stādījumos Latvijā...........................................................863.4.2. Bumbieru lapu blusiņas populāciju regulēšanas iespējas bumbieru stādījumos Latvijā.......................................................................................................................... 87

3.5. Jāņogulāju stiklspārņaparazītu konstatācija un identifikācija Latvijā................91

KONFERENCES, SEMINĀRI, PUBLIKACIJAS.................................................................................99

3

1. PATOGĒNU INVENTARIZĀCIJA AUGĻAUGU KULTŪRĀM, TO IDENTIFIKĀCIJA, UN NOZĪMĪGĀKO PATOGĒNU

ATTĪSTĪBAS IZPĒTE LATVIJAS APSTĀKĻOS.

1.1. Bumbieru kraupja Venturia pirina un ābeļu kraupja Venturia inaequalis attīstības ciklu salīdzinājums un pārziemošanas iespējas Latvijas klimatiskajos

apstākļos, bumbieru šķirņu izturība pret bumbieru kraupi lauka apstākļos.

PamatojumsKraupis joprojām tiek uzskatīts par vienu nozīmīgākajām ābeļu un bumbieru

slimībām. Slimībai labvēlīgos apstākļos, ja nav veikti augu aizsardzības pasākumi, ražas zudumi var būt ļoti lieli un sasniegt pat simts procentus no ražas. Kraupi ābelēm un bumbierēm ierosina divas atšķirīgas asku sēnes – Venturia inaequalis (Cooke) Wint. un Venturia pirina Aderh. ar līdzīgu bioloģisko ciklu, tādēļ ļoti bieži publikācijās atrodams kopīgs raksturojums abām slimībām. Tomēr, lai arī ābeļu un bumbieru kraupja dzīves cikls ir līdzīgs, pēdējo gadu novērojumi liecina, ka augļu dārzos, kur bumbierēm tiek veikti tie paši smidzinājumi, kas ābeļu kraupja ierobežošanai, bumbieru kraupis nav ierobežots pietiekami efektīvi. Iemesls tam varētu būt atšķirības abu patogēnu attīstības ciklā. Ārzemju literatūrā atrodama salīdzinoši plaša informācija par to, ka ābeļu un bumbieru kraupja ierosinātāji inficē ne tikai augļus un lapas, bet arī dzinumus, kas, ļoti iespējams, ir papildus infekcijas avots agri pavasarī. Latvijā pagaidām šādu pētījumu datu nav, līdz ar to nav zināms, vai Latvijas klimatiskajos apstākļos kraupja ierosinātāji pārziemo ar konīdijām vainagā un cik nozīmīgs ir šis infekcijas avots. Tāpat trūkst datu par bumbieru kraupja izplatību uz Latvijā plašāk audzētajām bumbieru šķirnēm.

MetodikaBumbieru kraupja Venturia pirina un ābeļu kraupja Venturia inaequalis

attīstības ciklu salīdzinājums un pārziemošanas iespējas Latvijas klimatiskajos apstākļos

Ābeļu kraupja un bumbieru kraupja attīstības cikla izpētei un salīdzināšanai veikti novērojumi bioloģiskajā saimniecībā (z/s „Kalna dārzs”, Amatas novads) bumbieru šķirnei ‘Mramornaja’ un ābeļu šķirnei ‘Saltanat’. Lai iegūtu papildus datus bumbieru šķirņu salīdzinājumam, bumbieru kraupja pazīmju attīstības dinamika uz lapām un dzinumiem noteikta arī šķirnēm ‘Vasarine Sviestine’ un ‘Belorusskaja Podzņaja’.

Askusporu gatavības pakāpes noteikšana ābeļu un bumbieru kraupimSākot ar 26. martu z/s „Kalna dārzs” ievākti ābeļu un bumbieru lapu paraugi, lai

analizētu askusporu nobriešanas dinamiku pseudotēcijos. Paraugi ievākti 6 reizes ar 4-7 dienu intervālu (26.03.; 03.04.; 09.04.; 13.04.; 18.04.; 25.04.), nogādāti laboratorijā, lai veiktu mikroskopisko analīzi tajā pašā dienā, nosakot askusporu gatavības pakāpi 20 pseudotēcijos. Askusporu gatavība vērtēta 4 kategorijās: nobriedušas, izlidot gatavas sporas; nobriedušas; izveidojušās, bet nenobriedušas; vēl neizveidojušās sporas. Katras kategorijas īpatsvars izteikts procentos.

4

Pseudotēciju skaits lapāsPseudotēciju skaita noteikšanai 26. martā analizētas 10 ābeļu un 10 bumbieru lapas,

katrai lapai izgriezti četri 0.25 cm2 lieli diski (kopā 1 cm2), kuros pie palielinājuma 4x saskaitīti pseudotēciji. Ābelēm pseudotēciji uzskaitīti lapu virspusē, bet bumbierēm – apakšpusē.

Askusporu izlidošanas laiksLai noteiktu ābeļu un bumbieru kraupja sporu izlidošanas dinamiku stādījumā, 13.

aprīlī uz nokritušajām ābeļu un bumbieru lapām izlikti priekšmetstikliņi, četri stikliņi izlikti ābeļu un četri – bumbieru stādījumā. Stikliņi mainīti ar 5-10 dienu intervālu līdz 7. jūnijam, kad konstatēts, ka visas askusporas ir izlidojušas. Stikliņu izlikšana kraupja primārās infekcijas laikā veikta 7 reizes. Katru reizi stikliņi nogādāti laboratorijā mikroskopēšanai, sporas skaitītas 25 redzeslaukos no katra stikliņa, rezultātos parādīts kopējais sporu skaits no 100 redzeslaukiem.

Ābeļu un bumbieru kraupja izplatība un attīstība Parādoties slimības pirmajām pazīmēm uz lapām, veiktas regulāras uzskaites ar

vidēji nedēļas intervālu, tāpat noskaidrots, kad parādās pirmās kraupja pazīmes un kā slimība attīstās uz augļiem un dzinumiem. Kraupja izplatības līmeņa noteikšanai vērtētas 100 lapas, 100 augļi un 100 viengadīgie dzinumi bumbieru šķirnei ‘Mramornaja’ katrā vērtējumu datumā. Ābeļu šķirnei ‘Saltanat’ un bumbieru šķirnēm ‘Belorusskaja Podzņaja’, ‘Vasarine Sviestine’ kraupja izplatība noteikta uz lapām un ‘Vasarine Sviestine’ arī uz dzinumiem.

Uzskaite veikta:uz lapām: 31.05.; 07.06.; 15.06.; 22.06.; 29.06.; 05.07.; 20.07., uz augļiem: 31.05.; 07.06.; 15.06.; 22.06.; 29.06.; 05.07.; 20.07.; 27.07., uz dzinumiem: 07.06.; 15.06.; 22.06.; 29.06.; 05.07.; 20.07.; 27.07.; 10.08.; 12.09.; 27.09.; 25.10.Bojātā virsma vērtēta pēc procentu skalas:

0 – bojājumu nav, 5 – daži sīki punktveida bojājumi uz lapas vai augļa virsmas, 15 – vairāki sīki vai 1 – 2 lielāki plankumi, līdz 1 cm2, bez plaisām, 30 – ap 30% no lapas, augļa vai dzinuma virsmas bojāts, utt.

Bumbieru šķirņu izturība pret bumbieru kraupi lauka apstākļosLai noteiktu bumbieru šķirņu izturību pret kraupi, no 22. augusta līdz 12.

septembrim apsekoti 8 bumbieru stādījumi un novērtēta slimības izplatība un attīstība Latvijā plašāk audzētajām šķirnēm: ‘Mramornaja’, ‘Belorusskaja Podzņaja’, ‘Mļijevskaja Raņņaja’, ‘Suvenīrs’. Uzskaite veikta uz 100 lapām, 100 augļiem, 25 divgadīgajiem dzinumiem un 25 jaunajiem – viengadīgajiem dzinumiem. Saimniecībās ievākta informācija par veiktajiem augu aizsardzības pasākumiem dārzā objektīvai datu analīzei.

RezultātiAskusporu noteikšana ābeļu un bumbieru kraupim

5

Pētījumā noteikts, ka konkrētajā augļu dārzā psedotēciju skaits ir lielāks ābeļu lapās – 665 pseudotēciji uz 1 cm2, savukārt bumbieru lapās – 401 pseudotēcijs uz 1 cm2. Atšķīrās arī pseudotēciju izmēri, ābeļu kraupja pseudotēcija vidējais diametrs bija 0.26 mm, bumbieru kraupja – 0,15 mm. Lai arī bumbieru stādījumā primārās infekcijas slodze bija mazāka, kā ābeļu, bumbieru kraupis attīstījās tikpat strauji, kā ābeļu kraupis, iespējams, ka to veicināja pārziemojušās konīdijas uz dzinumiem.

Analizējot askusporu nobriešanas dinamiku pseudotēcijos, konstatēts, ka ābeļu kraupja ierosinātāja sporas nogatavojās nedaudz ātrāk, kā bumbieru kraupja ierosinātāja sporas. Ābeļu kraupja nobriedušās un pirmās izlidojušās askusporas pseudotēcijos atrastas 26.03., kad ābeles vēl bija miera periodā un dārzu daļēji klāja sniegs (1. att.).Bumbieru kraupja nobriedušās askusporas pseudotēcijos konstatētas 3. aprīlī, savukārt sporas, kas mikroskopējot izlido, novērotas 13. aprīlī (2. att.).

1. att. Askusporu nobriešana ābeļu kraupja pseudotēcijos.

2. att. Askusporu nobriešana bumbieru kraupja pseudotēcijos.

Pētījumā iegūtie dati nesakrīt ar citās valstīs veiktajiem novērojumiem, kuros noteikts, ka ābeļu un bumbieru kraupja askusporu attīstība neatšķiras (Trapman,

6

Hemelrijck, 2012). Viena gada rezultāti nav pietiekami, lai izdarītu secinājumus, tādēļ ābeļu un bumbieru kraupja salīdzināšana ir jāturpina.

Askusporu izlidošanas laiksLauka apstākļos gan ābeļu, gan bumbieru kraupja askusporu izlidošana tika

konstatēta 25. aprīlī, kad ābelēm un bumbierēm bija sākusies pumpuru briešana. Atšķirībā no bumbieru kraupja ābeļu kraupja askusporu izlidošana aktīvāk notika sākumā un tad turpinājās vienmērīgi visa primārās infekcijas perioda laikā (3. att.). Savukārt bumbieru kraupja askusporu izlidošana sākās lēni, bet pēc tam strauji pieauga, sasniedzot augstāko punktu 21. maijā – bumbieru ziedēšanas laikā, kas, iespējams, bija iemesls agrai augļu infekcijai. Nīderlandē un Beļģijā veiktajos pētījumos konstatēts pretējais – bumbieru kraupja askusporu izplatība sākas ātrāk, nekā ābeļu kraupim, un beidzas ātrāk (Trapman, Hemelrijck, 2012).

3. att. Ābeļu un bumbieru kraupja askusporu izlidošanas dinamika.

Ābeļu un bumbieru kraupja izplatība un attīstība Veicot pirmos novērojumus marta beigās-aprīļa sākumā, uz bumbieru

divgadīgajiem dzinumiem konstatētas kraupja sēnes radītās plaisas, kurās atrastas, iespējams, pārziemojušās konīdijas. Maijā uz bumbieru divgadīgajiem dzinumiem ar plaisām novērota spēcīga kraupja sēnes sporulācija.

Pirmā uzskaite kraupja izplatības un attīstības pakāpes noteikšanai uz lapām (ābelēm un bumbierēm) un augļiem (bumbierēm) veikta 31. maijā, šajā laikā novērotas arī pirmās kraupja pazīmes uz bumbieru jaunajiem dzinumiem. Sākot no šī datuma, veiktas regulāras uzskaites ar vidēji nedēļas intervālu, lai noteiktu slimības attīstības dinamiku veģetācijas sezonas laikā pie konkrētajai vietai raksturīgajiem meteoroloģiskajiem apstākļiem. Uzskaites uz ābeļu un bumbieru lapām turpinātas līdz 20. jūlijam, uz bumbieru augļiem līdz 27. jūlijam, kad konstatēta strauja augļu parastās puves izplatība. Diemžēl ābelēm pavasarī neaizmetās augļi, tādēļ uzskaites nebija iespējams veikt. Tāpat augļu nebija arī bumbieru šķirnēm ‘Vasarine Sviestine’ un ‘Belorusskaja Podzņaja’. Ņemot vērā pētījuma laikā uzkrāto pieredzi, secināts, ka pavasarī

7

novērojumus būtu jāuzsāk agrāk, saīsinot intervālu starp uzskaitēm. 31. maijā konstatētais kraupja izplatības līmenis uz ābeļu šķirnes ‘Saltanat’ lapām sasniedza 29.8%, uz bumbieru šķirnes ‘Mramornaja’ lapām – 44.3% un augļiem – 15.5%, tik augstu izplatības līmeni vairs nevar uzskatīt par pirmajām slimības pazīmēm. Turpmāk slimība strauji progresēja, 22. jūnijā sasniedzot 100% izplatību uz ‘Mramornaja’ lapām un 80.5% uz ‘Saltanat’ lapām (4. att.). Uzskatāmi bija vērojama atšķirība starp bumbieru šķirnēm, jo, piemēram, uz šķirnes ‘Vasarine Sviestine’ lapām kraupja izplatība 22. jūnijā sasniedza – 54.3%, savukārt ‘Belorusskaja Podzņaja’ tikai 1.5%.

Tikpat strauji slimība progresēja arī uz ‘Mramornaja’ augļiem. 22. jūnijā visi uzskaitītie augļi bija ar kraupja infekcijas pazīmēm un vidēji 26.9% attīstības pakāpi. Noslēdzot bumbieru kraupja uzskaites uz augļiem, 27. jūlijā attīstības pakāpe šķirnei ‘Mramornaja’ sasniedza 70%.

4. att. Kraupja attīstība uz ābeļu šķirnes ‘Saltanat’ un bumbieru šķirnes ‘Mramornaja’ lapām.

Pirmā slimības uzskaite uz bumbieru jaunajiem dzinumiem veikta 7. jūnijā šķirnei ‘Mramornja’ un 15. jūnijā šķirnei ‘Vasarine Sviestine’. Turpmāk bumbieru kraupis uz šķirnes ‘Mramornaja’ dzinumiem strauji progresēja visa veģetācijas perioda laikā. Pirmo plaisu veidošanās kraupja radītajos plankumos novērota 22. jūnijā. Uz šķirnes ‘Mramornaja’ dzinumiem attīstības pakāpe pēdējā uzskaites reizē sasniedza 66.5%, uz ‘Vasarine Sviestine’ – 7.65% (5. att.). Paralēli slimības attīstībai uz jaunajiem dzinumiem, uz divgadīgajiem dzinumiem, kuriem plaisas bija izveidojušās iepriekšējā gadā, novērota kraupja sēnes intensīva sporulācija gan pavasarī, gan vasarā.

8

5. att. Bumbieru kraupja attīstība uz šķirņu ‘Mramornaja’ un ‘Vasarine Sviestine’ dzinumiem.

Bumbieru šķirņu izturība pret bumbieru kraupi lauka apstākļos2012. gadā apsekotajās saimniecības tika konstatēts, ka bumbieru kraupis ir plaši izplatīta un ekonomiski nozīmīga slimība šķirnēm ‘Mramornaja’ un ‘Mļijevskaja Raņņaja’. Latvijā plaši audzētā šķirne ‘Belorusskaja Podzņaja’ parasti ir izturīga pret kraupi, bet šogad atsevišķās saimniecībās arī šai šķirnei bija atrodamas slimības pazīmes uz dzinumiem. Šogad kraupis bija plaši izplatīts stādījumos, kur smidzinājumu skaits bija pārāk mazs tik mitriem laika apstākļiem, dažās saimniecībās tas nepārsniedza 3-4 reizes. Visaugstāko izturību pret kraupi no apsekotajām šķirnēm uzrādīja šķirne ‘Suvenīrs’. Kopumā kraupja izplatības un attīstības pakāpe uz apsekoto bumbieru šķirņu lapām salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu bija pieaugusi, ko, acīmredzot, veicināja mitrie laika apstākļi (6. att.).

6. att. Vidējais kraupja attīstības līmenis plašāk audzētajām bumbieru šķirnēm 2011., 2012. gada rudenī.

9

Pēc divu gadu novērojumiem var secināt – jo augstāka bumbieru kraupja infekcijas pakāpe uz lapām un augļiem, jo vairāk slimības bojājumu uz dzinumiem (7. att.). Tādēļ bumbieru audzētājiem jāņem vērā, ka ir svarīgi kraupi ierobežot uz lapām un augļiem, lai nepieļautu dzinumu infekciju, jo tad augu aizsardzības sistēma var kļūt komplicēta. Jāpiebilst, ka ābelēm kraupis uz dzinumiem netika atrasts.

7. att. Bumbieru kraupja attīstība bumbieru viengadīgajiem un divgadīgajiem dzinumiem 2012. gada rudenī.

Secinājumi Pirmā gada pētījumi parāda, ka ir atšķirības ābeļu un bumbieru attīstības ciklā, kas

varētu ietekmēt ierobežošanas pasākumus bumbieru stādījumos. Šķirnes ‘Mramornaja’ un ‘Mļijevskaja Raņņaja’ nebūtu ieteicams audzēt bioloģiskajās

saimniecībās, jo, kā parāda novērojumi, neveicot fungicīdu smidzinājumus, jau jūnija sākumā lielākā daļa augļu ir ar kraupja plankumiem.

Divu gadu novērojumi liecina, ka – jo augstāka bumbieru kraupja infekcijas pakāpe uz lapām un augļiem, jo lielāka iespējamība, ka slimība būs arī uz dzinumiem, kur to pēc tam būs īpaši grūti ierobežot. Tādēļ svarīgi ir nodrošināt kvalitatīvus fungicīdu smidzinājumus pavasarī un vasarā, kā arī veikt fitosanitāros pasākumus rudenī un agri pavasarī kraupja infekcijas slodzes samazināšanai.

Izmantotā literatūra1. Trapman M., Hemelrijck W. (2012) Early fruit infection with delayed expression.

European Fruitgrowers Magazine, No. 3, p. 9-11.

10

1.2. Izvērtēt krūmmelleņu gatavo ogu puves (ier. Colletotrichum acutatum Simmonds) attīstības īpatnības un ierobežošanas iespējas Latvijā, noteikt dažādu

šķirņu izturību pret sēņu ierosinātajām slimībām.

1.2.1. Dažādu šķirņu izturība pret gatavo ogu puvi Latvijas apstākļos.

MetodikaŠķirņu izturība pret gatavo ogu puvi 2012. gadā vērtēta 2 saimniecībās, kur

iepriekšējo apsekojumu gaitā konstatēta visplašākā gatavo ogu puves izplatība: z/s „Abullāči”, Beverīnas novadā (turpmāk tekstā AB), un Z/s „Dižoga”, Kocēnu novadā (turpmāk tekstā D). Ogas ievāktas 01.08.2012. z/s „Abullāči”, un 15.08.2012. z/s „Dižoga”. No katras stādījumā esošās šķirnes randomizēti ievāktas 150 ogas, kas sadalītas un turpmāk uzglabātas 3 atkārtojumos (3 x 50). Pētījumā izmantotās krūmmelleņu šķirnes ir vienas no biežāk audzētajām Latvijas apstākļos. Z/s „Abullāči” ogas ievāktas no diviem, dažāda vecuma šķirnes ‘Chipewa’ stādījumiem. Ogas ievāktas laikā, kad tās sākušas nogatavoties visām stādījumā esošajām šķirnēm un ievācama pirmā raža.

1. tabulaIzmēģinājumā iekļautās šķirnes un saimniecības

Šķirne SaimniecībaVidēji augsto krūmmelleņu grupas šķirnes

‘Polaris’ Abullāči, Dižoga‘Chipewa’ (2 stādījumi) Abullāči‘Chipewa’ Dižoga‘Northblue’ Abullāči, Dižoga

Augsto krūmmelleņu grupas šķirnes‘Blue Crop’ Abullāči‘Torro’ Abullāči‘Blue Ray’ Abullāči, Dižoga‘Northland’ Abullāči‘Blue Gold’ Abullāči‘Patriots’ Abullāči, Dižoga

Ievāktie paraugi 17 dienas tika uzglabāti +5° C ledusskapī, un šķiroti, atlasot bojātās ogas un sašķirojot pēc puves ierosinātāja. Pēc uzglabāšanas ledusskapī ogas 7 dienas uzglabātas istabas temperatūrā (20.08. un 31.08.) un turpināta gatavo ogu puves izplatības uzskaite. Lai arī puvi ierosināja vairākas sēnes, t.sk. Botrytis cinerea, Penicillium spp., Alternaria spp., vērtēti tieši gatavo ogu puves jeb antraknozes (ier. Colletotrichum acutatum Simmonds) ierosinātie ogu bojājumi un izplatība. Bieži sastopama arī divu vai vairāku puves ierosinātāju kombinācija.

Iegūtie rezultāti analizēti pēc diviem rādītājiem – ogu uzglabāšanas dinamika un absolūtais bojāto ogu daudzums.

11

RezultātiAnalizējot ogu bojāšanās un gatavo ogu puves izplatības dinamiku, novērots, ka

kopumā 2012.gadā gatavo ogu puve ir mazāk izplatīta kā 2011. gada novērojumos, un tā parādās pirmajās divās ogu uzglabāšanas nedēļās – pazeminātā temperatūrā, bet vairāk parādās, pārvietojot ogas uzglabāšanai istabas temperatūrā.

1.2.2. Gatavo ogu puves izplatība vidēji augsto krūmmelleņu V. corymbosum x V. angustifolium (half-high) grupā.

Vidēji augsto krūmmelleņu grupas šķirnes tiek uzskatītas par vairāk ieņēmīgām pret gatavo ogu puvi, kā citu grupu šķirnes. Pētījumā izmantotas vidēji augsto krūmmelleņu šķirnes ‘Chipewa’, ‘Northblue’, ‘Polaris’.

Lauka apstākļos gatavo ogu puves infekcijas pazīmes novērotas vienīgi šķirnei ‘Nortblue’. Uzglabāšanas laikā pirmās gatavo ogu infekcijas pazīmes parādījās šķirnei ‘Polaris’ (Abullāči) jau sestajā dienā pēc ogu ievākšanas. Tomēr bojāto ogu īpatsvars % bija neliels – līdz 1% (8. att.). Šķirnei ‘Chipewa’ (Abullāči) sestajā dienā pēc uzglabāšanas uzsākšanas novērotas dažas inficētas ogas, tomēr turpmāk vairāk inficētās ogas neparādījās.

8. att. Antraknozes bojājumi krūmmelleņu šķirnei ‘Polaris’ uzglabāšanas laikā:tipiskie sporu pilieni un attīstījies micēlijs (foto J.Volkova).

Šķirnei ‘Polaris’ novērota gan tipisko sporu pilienu attīstība uz bojātajām ogām, gan micēlija augšana (8. att). Šai šķirnei krasi atšķiras bojājumu līmenis glabājamajām ogām (9. att). Šķirnei ‘Polaris’, kas ievākta z/s „Abullači”, pirmās bojātās ogas parādījās jau otrajā uzskaites reizē 6.08., un kopumā bojāto ogu īpatsvars sasniedza 63.6%. Z/s „Dižoga” ievāktajai šķirnei ‘Polaris’ uzglabāšanas laikā pie +5° C ar antraknozi inficētas ogas novērotas netika, bet, uzglabājot istabas temperatūrā, 9.9% ogu novēroti tipiskie gatavo ogu puves bojājumi.

Šķirnei ‘Chipewa’ paraugos no z/s „Dižoga” inficēto ogu īpatsvars sasniedza 4.7%, pēc ogu pārvietošanas istabas temperatūrā, bet ne lauka apstākļos, ne uzglabājot ogas pazeminātā temperatūrā 14 dienas puves pazīmes netika novērotas.

12

9. att. Gatavo ogu puves izplatības (%) dinamika ogu uzglabāšanas laikāvidēji augsto krūmmelleņu grupas šķirnei ‘Polaris’ (2012).

10. att. Gatavo ogu puves izplatības (%) dinamika ogu uzglabāšanas laikāvidēji augsto krūmmelleņu grupas šķirnei ‘Chipewa’ (2012).

Atšķiras arī puves izplatības dinamika starp diviem dažāda vecuma stādījumiem z/s „Abullāči”. Vecākajā stādījumā šķirnei ‘Chipewa’ bojātās ogas paradījās tikai pēc to pārvietošanas istabas temperatūrā, bet jaunākaja stādījumā ‘Chipewa 2’, neliels bojāto

13

ogu daudzums parādījās jau uzglabāšanas perioda beigās ledusskapī, tomēr kopējais bojāto ogu īpatsvars abos stādījumos bija līdzīgs – 11.9% un 11.4% attiecīgi.

Šķirnei ‘Northblue’ z/s „Abullāči” pirmās inficētās ogas novērotas jau uz lauka,kā arī katrā uzglabāto ogu šķirošanas reizē, tomēr kopumā infekcijas līmenis bija zemāks nekā 2011. gada novērojumos (11. att.).

11. att. Gatavo ogu puves izplatības (%) dinamika ogu uzglabāšanas laikā vidēji augsto krūmmelleņu grupas šķirnei ‘Northblue’ (2012).

Šķirnei ‘Northblue’ novēroja atšķirības starp z/s „Abullāči” un z/s „Dižoga”, gan novērtējot kopējo bojāto ogu īpatsvaru, gan arī puves attīstības dinamikā. Kopējais bojāto ogu īpatsvars z/s „Abullāči” bija par 21.1% augstāks, kā paraugos no z/s „Dižoga” (12. att.). Pirmās puves pazīmes ogu uzglabāšanas laikā šķirnei ‘Northblue’ konstatētas jau pirmajā ogu šķirošanas reizē. Iepriekšējos pētījumu gados novērota plaša gatavo ogu puves izplatība līdz 90% inficētu ogu, bet 2012. gadā infekcijas līmenis nebija tik augsts. Otrā pētījumu saimniecībā – z/s „Dižoga” gatavo ogu puves pazīmes uz lauka netika novērotas. Pirmās pazīmes parādījās tikai pēc ogu pārvietošanas istabas temperatūrā.

12. att. Kopējais ar gatavo ogu puvi inficēto ogu skaits ogu uzglabāšanas laikā vidēji augsto krūmmelleņu grupas šķirnēm (2012).

14

Kopējais inficēto ogu īpatsvars vidēji augsto krūmmelleņu grupas šķirnēm visaugstākais bija z/s „Abullāči” - ‘Polaris’ un ‘Northblue’, 63.6% un 30.7% attiecīgi. Šķirnei ‘Polaris’ tik augsts infekcijas līmenis ir netipisks, arī saimniecībā ”Abullāči”, tāpēc domājams, ka šķirnei ogas varētu būt vairāk pakļautas gatavo ogu puves sekundārajai infekcijai, kas iespējama, ja ogas ilgāku laiku uzglabājas istabas temperatūrā.

1.2.3. Gatavo ogu puves izplatība augsto krūmmelleņu V. corymbosum (highbush) grupā.

Augsto krūmmelleņu Vaccinium corymbosum (highbush) grupas šķirnēm ieņēmība pret gatavo ogu puvi ir atšķirīga. Pētījumā izvērtētas augsto krūmmelleņu šķirnes ‘Blue Gold’, ‘Blue Crop’ u.c. (1.tab.).

Šķirnēm ‘Torro’, ‘Blue Crop’, ‘Blue Gold’ un ‘Northland’ nebija atbilstības otrā apsekotajā saimniecībā, tāpēc dati par gatavo ogu puves izplatību ir tikai no vienas saimniecības. Visvairāk inficēto ogu novērots šķirnei ‘Northland’ - virs 20%, tomēr šai šķirnei tas ir salīdzinoši zems rādītājs, jo 2010. un 2011. gada novērojumos šai šķirnei bija inficēti vidēji 80-90% ogu. Netipiski augsts inficēto ogu daudzums ir šķirnei ‘Torro’ (20%), kurai 2011. gadā novēroti vien mazāk kā 2% inficēto ogu (13.att.).

15

13. att. Gatavo ogu puves izplatības (%) dinamika ogu uzglabāšanas laikā augsto krūmmelleņu grupas šķirnēs no dažādiem stādījumiem (2012).

Kopumā visām šīm šķirnēm raksturīga zema gatavo ogu puves izplatība pirmajā ogu uzglabāšanas posmā, pazeminātā temperatūrā, un puves parādīšanās pēc ogu pārvietošanas istabas temperatūrā.

Šķirne ‘Blue Ray’ analizēta no trim dažādiem stādījumiem. Z/s ”Abullāči” ir divi dažāda vecuma stādījumi. Pirmais stādījums ir vairāk kā deviņus gadus vecs, otrais stādījums ir tikai divus gadus vecs (14. att.). Šķirnes ‘Blue Ray’ stādījums z/s ”Dižoga” ir septiņus gadus vecs. Gatavo ogu puves izplatības līmenis kopumā visos apsekotajos stādījumos ievāktajiem un uzglabātajiem ogu paraugiem bija augsts. Visaugstākais tas bija visvecākajā stādījumā - ‘Blue Ray’ I (vairāk kā 60%), bet vismazākais - vidēji vecā stādījumā kūdras purvā ‘Blue Ray’ III – 13.2% ogu uzglabāšanas laikā uzrādīja C. acutatum infekcijas pazīmes.

14. att. Gatavo ogu puves izplatības (%) dinamika ogu uzglabāšanas laikā augsto krūmmelleņu grupas šķirnei ‘Blue Ray’ (2012).

Kopējais inficēto ogu daudzums augsto krūmmelleņu grupas šķirnēm bija atšķirīgs, bet zemāks kā 2011. gada novērojumos. Novērojamas atšķirības starp slimību izplatību dažādām šķirnēm. No augsto krūmmelleņu grupas šķirnēm 2012. gada novērojumos vislielākais antraknozes bojāto ogu īpatsvars bija šķirnei ‘Blue Ray’ (64.8 %) (15. att.), 2011. gada novērojumos lielākais inficēto ogu īpatsvars bija šķirnei

16

‘Northland’, līdz pat 80% ogu bija inficētas. Kopumā vērojams, ka z/s ”Dižoga” ogu inficēšanās pakāpe ir mazāka, kā z/s ”Abullāči”, kas varētu būt saistāms ar stādījumu vecumu.

15. att. Kopējais ar gatavo ogu puvi inficēto ogu skaits ogu uzglabāšanas laikā augsto krūmmelleņu grupas šķirnēm.

1.2.4. Gatavo ogu puves (ier. Colletotrichum acutatum) attīstības īpatnības un ierobežošanas iespējas Latvijā.

MetodikaGatavo ogu puves ierobežošanas iespēju noteikšanai atkārtoti iekārtots

izmēģinājums Beverīnas novada z/s ”Abullāči”, komerciālā krūmmelleņu stādījumā ar augstu gatavo ogu puves izplatības līmeni. Izmēģinājumā izmantoti pēc 2011. gada izmēģinājuma rezultātiem efektīvākie preparāti - Effector d.g., Cabrio Duo e.k., Svičs 62.5 d.g., papildus iekļaujot preparātu Fungurāns OH 300 s.k. (d.v. vara hidroksīds, 487 g/l). No bioloģiskajiem preparātiem turpināta preparāta Serenāde ASO (Bacillus subtillis QST 713 s.k.) pārbaude un uzsākta mikrobioloģiskā preparāta Trihodermīns B-Jp pārbaude.

Izmēģinājums iekārtots krūmmelleņu hibrīdšķirnē ‘Northblue’, lauciņa lielums 17.5 m2, izmēģinājums iekārtots 3 atkārtojumos. Pirmajā izmēģinājuma kārtā (31.05.-30.06.) smidzinājumi uzsākti krūmmelleņu ziedēšanas laikā, un mikrobioloģisko preparātu lietošana turpināta līdz ogu ienākšanās laikam. Izmēģinājumā izmantotie preparāti, to lietošanas devas un laiki norādīti 2. tab.

Otrajā smidzinājumu kārtā (31.07.) papildus smidzinājumiem ar preparātiem Cabrio Duo e.k., Trihodermīns B-Jp un nesmidzinātajā kontrolē veikti smidzinājumi ar mikrobioloģiskajiem preparātiem pirms ogu novākšanas (skat 3. tab.).

17

2. tabulaIzmēģinājumā izmantotie preparāti un to lietošanas laika grafiks

Variants Deva/ha

Apstrādes laiksZiedēšanas

vidusPēc

ziedēšanasOgu

briešanaOgas sāk

iekrāsoties31.05. 7.06. 13.06. 30.06.

1.Trihodermīns B-Jp 50 L V V V V2.Effector d.g. 0.075 kg V - - -3.Serenāde ASO s.k. 8 L V V V V4.Svičs 62.5 d.g. 1.2 kg V - - -5.Cabrio Duo e.k. 2.25 kg V - - -6.Fungurāns OH 300 s.k. 1.25 kg V - - -Kontrole – nesmidzināts - - - - -

Otrajā smidzinājumu kārtā izmantoti mikrobioloģiskie līdzekļi Trihodermīns B-Jp, un Serenāde ASO s.k., lai novērtētu to ietekmi uz gatavo ogu puves attīstību un izplatību ogu uzglabāšanās laikā.

3. tabulaIzmēģinājumā izmantotie mikrobioloģiskie preparāti un to lietošanas kombinācijas

ogu uzglabāšanas kvalitātes uzlabošanai

Variants 31.07.1.smidzinājums 2. tab. 2.smidzinājums

Kontrole- nesmidzināta-

I) Trihodermīns B-Jp (50 L/ha)II) Serenāde ASO s.k. (8 L/ha)

1.Trihodermīns B-Jp-


5. Cabrio Duo e.k.-


Konsultācijās ar audzētājiem ogu uzglabāšanas kvalitātes uzlabošanas jautājums ir izvirzīts kā prioritārs, jo gatavo ogu puve īpaši izplatās pēc ogu novākšanas. Ja ogas paredzētas eksportēšanai, svarīgi pēc iespējas ilgāk nodrošināt to kvalitāti.

Otrajā smidzinājumu kārtā apstrāde veikta, katru pamatlauciņu sadalot trīs daļās, viena trešdaļa paliek nesmidzināta, otra daļa smidzināta ar preparātu Trihodermīns B-Jp un trešā daļa smidzināta ar preparātu Serenāde ASO. Smidzinājumu mērķis ir novērtēt to ietekmi uz gatavo ogu puves izplatību ogu uzglabāšanas laikā jeb imitēt ogu uzglabāšanu pirms realizācijas un iespējas saglabāt ogas, uzlabojot to kvalitāti.

Novērojumu metodes

18

Ražas laikā no visiem izmēģinājuma variantiem (no katra atkārtojuma) ievāktas 50 veselas ogas (kopā 150 no varianta), nosvērtas vidējās ogu masas noteikšanai un uzglabātas, lai noteiktu latentās infekcijas un pilnībā novērtētu gatavo ogu puves izplatību un infekcijas līmeni. Ogas ievāktas uzglabāšanas eksperimentiem 31.07.2012. Papildus apstrādātās ogas ievāktas atsevišķi, un vērtētas kā atsevišķs papildus variants. Ogas uzglabātas ledusskapī 5°C, vērtētas, sākot ar trešo uzglabāšanas dienu, ar 3-4 dienu intervālu, kopā 14 dienas, pēc tam ogas pārvietotas istabas temperatūrā, un uzglabātas vēl 4 dienas, lai veicinātu sēnes attīstību un noteiktu arī latentās infekcijas. Pēc pēdējās uzskaites 20.08. ogas uzglabātas ledusskapī 60 dienas, un lai novērotu mikrobioloģisko preparātu ietekmi ilgtermiņā.

Meteoroloģiskie apstākļiValmieras apkārtnē līdzīgi kā visur Latvijā novērotas dažu periodu krasas laika

apstākļu atšķirības no ilggadīgajiem novērojumiem. Maija pirmā dekāde bija ievērojami vēsāka, bet jūnija pirmā dekāde – ievērojami siltāka par normu (16. att.).

16. att. Meteoroloģiskie apstākļi 2012. gada sezonā, Valmieras HMS.

Jūlija vidus bija izteikti mitrāks un ar augstāku vides temperatūru, kā novērots ilggadīgi. Augusta sākums, ogu ienākšanās laikā, mitrāks par ilggadīgajiem novērojumiem, bet temperatūra normas robežās.

RezultātiKopumā 2012. gada veģetācijas sezonā konstatēta zemāks gatavo ogu puves

izplatības līmenis nekā 2011. gada apstākļos. 2012. gada sezonā gatavo ogu puve lauka apstākļos līdz ražas sākumam un pirmajās ražas nedēļās netika novērota. Krūmmelleņu ražošanas perioda otrajā pusē un beigās novērotas atsevišķas bojātas ogas. Ogas uzglabāšanas eksperimentiem ievāktas 31.07.2012. un Sākotnēji ogas uzglabājās vēsumā, un 14 dienu laikā bojājumu pazīmes parādījās tikai uz atsevišķām ogām (4. tab.). Izteiktāk antraknozes pazīmes parādījās, pārvietojot ogas istabas temperatūrā un šādi uzglabājot līdz 20.08.2012.

19

50 ogu masa. Fungicīdu smidzinājumu ietekme uz ogu masu parādīta 17. att. Ogu masa vislielākā bija, lietojot preparātu Fungurāns OH 300 s.k. bet vismazākā – nesmidzinātajā kontrolē (90.13 g) un variantā, kur lietots preparāts Trihodermīns B-Jp (90.35 g).

17. att. Smidzinājumu ietekme uz 50 ogu masu (g).*Apzīmējumi:

1- Trihodermīns B-Jp2- Effector d.g.3 – Svičs 62.5 d.g.4 - Serenāde ASO

5 – Cabrio Duo e.k.6 – Fungurāns OH 300 s.k.7- Kontrole(nesmidzināta)

Statistiski būtiska atšķirība un būtiski lielāka ogu masa, kā kontrolē, ir, izmantojot preparātus Svičs 62.5 d.g. un Fungurāns OH 300 s.k., attiecīgi vidējā ogu masa šajos variantos ir 113.15 un 118.66 g. Neliels ogu masas pieaugums vērojams arī variantos, kur lietoti preparāti Effector d.g. (98.59 g), Serenāde ASO (102.2 g), Cabrio Duo e.k. (100.79 g).

Ogu uzglabāšana. Kopumā iegūtie rezultāti ir neviennozīmīgi, bet parāda mikrobioloģiskos aģentus saturošo preparātu pozitīvo ietekmi uz antraknozes izplatības novēršanu ogu uzglabāšanas laikā. Starp ķīmisko fungicīdu smidzinājumiem mazāk bojāto ogu, kā kontroles variantā, bija variantā ar preparātu Svičs 62.5 d.g., bet šī atšķirība nav statistiski būtiska (19. att.). Būtiski atšķiras smidzinājuma kombinācija - Cabrio Duo e.k. un Serenāde ASO, un variants, kur lietots tikai preparāts Trihodermīns B- Jp, ar papildus smidzinājumu pirms ražas novākšanas. Variantā, kur lietots tikai preparāts Trihodermīns B- Jp ar papildus smidzinājumu ražas laikā, netika konstatēta neviena bojāta oga.

4. tabulaAntraknozes bojāto ogu īpatsvars (%) krūmmelleņu ogu uzglabāšanās laikā

no kopējā uzglabājamo ogu skaita

20

Pamat- smidzinājuma veids

Smidzinājums pirms ražas novākšanas

3.08. 6.08. 10.08. 14.08. 20.08. Kopā

Kontrole- 1.7 1.7 1.0 0.3 3.0 7.7

Serenāde 0.0 0.8 0.0 1.7 5.0 7.5Trihodermīns 0.0 0.0 0.0 0.0 2.5 2.5

Trihodermīns B-Jp- 3.3 0.3 2.0 0.0 2.0 7.7


Efektors d.g. - 1.3 1.0 1.3 0.7 4.0 8.3Serenāde ASO - 0.7 1.3 1.7 0.3 2.0 6.0Svičs 62.5 d.g. - 1.3 1.7 1.3 0.7 1.7 6.7

Cabrio Duo e.k.- 1.3 2.0 0.3 1.0 5.3 10.0


Fungurāns OH 300 s.k. - 2.7 1.3 1.0 0.3 4.7 10.0

Bojāto ogu samazinājums, lietojot Trihodermīna B – Jp papildus smidzinājumu novērots arī kontroles variantā - bez pamatsmidzinājuma – 2.5%. Mikrobioloģisko preparātu iedarbība īstermiņā ir ievērojama, bet nav viennozīmīga.

18. att. Ogas, kas apstrādātas ar preparātu Cabrio Duo e.k. ziedēšanas laikā un uzglabātas 78 dienas, + 5˚C (foto J.Volkova).

*Pa kreisi – nav veikta papildus apstrāde pirms ražas novākšanas, pa labi – veikta papildus apstrāde ar preparātu Trihodermīns B- Jp pirms ražas vākšanas.

Variantā, kur Trihodermīns B- Jp lietots pēc pamatsmidzinājuma ar fungicīdu Cabrio Duo e.k., bojāto ogu īpatsvara samazinājums pret kontroli nav ievērojams, bet preparāta Serenāde ASO papildus smidzinājums ražas novākšanas laikā, šajā pašā pamatvariantā ir ievērojami samazinājis bojāto ogu izplatību - kopējais bojāto ogu īpatsvars 0.8 %.

21

Krasas atšķirības vērojamas pēc 2 mēnešu ogu uzglabāšanas (18. att.). Redzams, ka ogas, kas papildus pirms ražas novākšanas apstrādātas ar preparātu Trihodermīns B-Jp, ir ievērojami mazāk pārklājušās ar sēņu micēliju. Uz ogām, kas inficētas ar antraknozi, ir ievērojami mazāk sēnes piknīdu. Līdzīga ietekme novērota arī variantos ar Serenāde ASO smidzinājumu, bet sēņu micēlija attīstība ir nedaudz mazāk inhibēta.

19. att. Smidzinājuma ietekme uz kopējo puves bojāto krūmmelleņu ogu īpatsvaru (%) pēc ogu uzglabāšanas beigām.

Vidējie rādītāji un būtiskuma intervāls ar 95% ticamību.

Apzīmējumi:1- Cabrio Duo 2 – Cabrio

Duo/Serenāde3 – Cabrio Duo/ Trihodermīns

4- Efektors 5- Fungurāns 6- Kontrole/Serenāde7- Kontrole/Trihodermīns

8-Kontrole 9- Serenāde

10-Svičs 11-Trihodermīns 12- Trihodermīns/Serenāde13-Trihodermīns/Trihodermīns

Secinājumi Dažādu krūmmelleņu šķirņu inficēšanās pakāpe ir atkarīga no stādījuma vecuma.

Visvairāk inficēto ogu konstatēts šķirnēm ‘Blue Ray’un ‘Northland’augsto krūmmelleņu grupā, un šķirnēm ‘Northblue’ un ‘Polaris’ hibrīdšķirņu grupā.

Pēc 2012. gada izmēģinājumu datiem, var secināt, ka veiksmīgai antraknozes ierobežošanai stādījumā nepieciešams kombinēt ķīmiskos fungicīdus ar mikrobioloģiskajiem līdzekļiem, kas uzlabo ogu uzglabāšanās ilgumu un kvalitāti.

Kopš pētījumu uzsākšanas 2011. gadā konstatēts, ka, ja stādījumā ir antraknozes ierosinātāja sēne C. acutatum, tad citas sēnes - gan patogēnas, gan ar sekundāru

22

1211101 22

3 4 5 6 7 8 9 13

nozīmi ir mazāk izplatītas, un bioloģiskās daudzveidības dažādošana stādījumos, kas inficēti ar antraknozi ,varētu būt viens no soļiem veiksmīgai slimības ierobežošanai. Līdz šim jau izdalīti vairāki Trichoderma spp. celmi no savvaļas mellenēm, kas laboratorijas apstākļos ir uzrādījuši spēju inhibēt C. acutatum augšanu un sporulēšanu, bet derīgo sēņu celmu pētīšana būtu turpināma.

1.3. Nozīmīgāko Amerikas lielogu dzērveņu ogu puves ierosinātāju identifikācijas turpināšana Phomopsis vaccinii izpētes rezultāti un tā identifikācija.

PamatojumsPhomopsis vaccinii lielogu dzērvenēm (Vaccinium macrocarpon) bojā vertikālos

dzinumus, ziedus, augļaizmetņus un izraisa arī viskozo ogu puvi gan uz lauka ražas laikā, gan glabātavās (Vilka et al., 2009). Nopietnus bojājumus izraisa arī krūmmellenēm V. corumbosum (Cranberry diseases, 1995; Szmagara, 2009). Konstatēts uz savvaļas brūklenēm (V. vitis-idaea L.) un Lietuvā arī uz citām savvaļas sugām: Eiropas mellenēm (V. myrtillus L.) un Eiropas purva dzērvenēm (V. oxycoccus L. vai Oxycoccus palustris) (Diaporthe vaccinii, 2009; Gabler et al., 2004; Kačergius un Jovašiene, 2010). Pateicoties molekulārām metodēm, Lietuvā uz minētām sugām konstatētas arī citas Phomopsis spp. formas, kā arī Diaporthe eres (konidiālā stadija Phomopsis spp.) ( Kačergius un Jovašiene, 2010). Kopumā Phomopsis spp. sastopams uz vairāk kā 1000 sugām pasaulē (Far et al., 2002).

ASV šī sēne ir vairāk izplatīta reģionos ar siltāku gaisa temperatūru un ir postīga vairāk kā 30 gadus. Kanādā ir sastopama, bet ekonomiskus postījumus nenodara (Easter Canada Cranberry Integrated Pest Management, 2004). Tomēr Ziemeļamerikā un Eiropā P.vaccinii (teleomorfa stadija Diaporthe vaccinii) ir pievienots EPPO A1 sarakstam kā karantīnas organisms. Lietuvā P. vaccinii konstatēts kopš 2002.gada (CABBI/EPPO, 2009; Kačergiuset al., 2004).

Sākotnējā infekcija ar P. vaccinii notiek pavasarī pumpuru plaukšanas laikā, kad tiek inficēti vertikālie dzinumi, pēc tam inficē ziedus, augļaizmetņus un ogas. Inficēšanās ar konīdijām notiek visu veģetācijas laiku līdz rudenim. Piknīdas veidojas 15 dienu laikā pēc inficēšanās un turpina attīstīties 2-3 mēnešus. Konīdijas veidojas un dīgst 21-24°C. P. vaccinii labāk piemērotas augstākas temperatūras 25-30 °C, bet laboratorijas apstākļos attīstās arī 4-32 °C (Cranberry diseases, 1995; Far et al., 2002).

Pēdējos gados Phomopsis spp.konstatēts arī Latvijā: izolēts no atmirušiem lielogu dzērveņu dzinumiem un puves bojātām ogām, kā arī no bojātiem krūmmelleņu dzinumiem (Vilka et al., 2009; Vilka et al., 2011).

1.3.1. Lielogu dzērveņu ogu inficēšana ar Phomopsis vaccinii.

MetodikaLai pierādītu Phomopsis vaccinii patogenitāti, 2011. gada novembrī saskaņā ar

Koha postulātiem inficētas 50 lielogu dzērvenes (10 x 5 atkārtojumi) ar P. vaccinii sporu

23

suspensiju, ievadot to katrā ogā (20. att.) un uzpilinot uz citām 50 ogām. Kontroles variantiem arī izmantotas 50 ogas, kurās tika ievadīts vai kam uzpilināts destilēts ūdens. Ogas turētas istabas temperatūrā, lai novērotu puves attīstību.

20. att. Lielogu dzērveņu inficēšana ar P. vaccinii sporu suspensiju (foto L.Vilka).

RezultātiPēc 4 dienām 86% ogu jau varēja novērot pirmās pazīmes uz ogām, kurām

ievadīta P. vaccinii sporu suspensija (20. att.). Pirmie plankumi ap injekcijas vietu bija 1.8-4.2 mm diametrā, kas ir vidēji 3 mm

vai 5% no ogas. Pēc 17 dienām ar sporu suspensiju inokulētajām ogām plankumi bija palielinājušies; ar ievadīšanas metodi sasniedzot 33% no ogu virsmas, bet pilināšanas metodi - 22%. Arī kontroles variantos varēja novērot puves pazīmes, tas liecina, ka ogas bijušas inficētas ražas vākšanas laikā.

Pēc 28 dienām visas 200 ogas tika uzsētas uz PDA barotnes, lai pārbaudītu, vai tās ir inficējušās ar P. vaccinii. 72% ogu bija inficēti ar P. vaccinii variantā, kur sporu suspensija tika ievadīta (21., 22.att.).

5 0 0 0

3322

177

43 47 48

21

4640

6361

010203040506070

ievadot uzpilinot ievadot uzpilinot

sporu suspensija destilēts ūdens

Puve

s attī

stība

, %

pēc 4 dienām pēc 17 dienām pēc 23 dienām pēc 28 dienām

21. att. Puves attīstība uz dažādi inficētām ogām.

24

22. att. Inficētās ogas pēc mēneša (foto L.Vilka).

Savukārt variantā ar pilināšanas matodi inficēti bija tikai 18% ogu, tas nozīmē, ka P. vaccinii galvenokārt inficē ogas caur ievainojumiem. No puves bojātām ogām tika izdalīts arī Fusicoccum putrefaciens, kas ierosina ogu galotnes puvi, un Phyllosticta elongata, kā arī saprofīts Penicillium sp. (23. att.).

0%

20%40%

60%80%

100%


sporu suspensija destilēts ūdens

Infic

ēto

ogu

daud

zum

s,%

Phomopsis vaccinii Fusicoccum putrefaciensPenicillium sp. Phyllosticta elongatanebojāta oga

23. att. Inficēto ogu īpatsvars pēc mēneša, %.

Inficētas tika arī savvaļas purva dzērvenes, lai pierādītu karantīnas organisma postīgumu, bet būtiski pierādījumi netika iegūti, jo, iespējams, ogu gatavība nebija piemērota.

Tā kā rudenī jau tika pierādīts, ka Latvijā no lielogu dzērvenēm izdalītais P. vaccinii tiešām izraisa viskozo ogu puvi, tad šāda veida pētījumi tika veikti pavasarī, lai pierādītu, ka P. vaccinii izraisa arī vertikālo dzinumu atmiršanu.

Viens no lielākiem lielogu dzērveņu slimību pētniekiem Ziemeļamerikā F. Caruso pierādījis P. vaccinii patogenitāti uz lielogu dzērveņu dzinumiem, izmantojot P. vaccinii micēliju, kas izdalīts no lielogu dzērvenēm un krūmmellenēm.

25

1.3.2. Lielogu dzērveņu dzinumu inficēšana ar Phomopsis vaccinii.

MetodikaPavasarī pirms dzinumu plaukšanas gan lielogu dzērvenes, gan savvaļas purva

dzērvenes sastādītas podiņos.Stādmateriāli iegūti no z/s Piesaule, Talsu novadā, kuras stādījumos pagaidām vēl nav konstatēts P. vaccinii. Savvaļas purva dzērvenes ņemtas no purva, kas atradās netālu no minētā stādījuma. Dzinumi inficēti 14.jūnijā, kad lielogu dzērveņu dzinumu garums sasniedza 3 līdz 4 cm, pirms ziedēšanas. Purva dzērvenēm dzinumu garums bija mazāks – 1 līdz 2 cm. Pirms tam tika sagatavota sporu suspensija, kur vidēji 1 ml saturēja 3.5 x 105 P. vaccinii sporu, un nedēļu vecs micēlijs. Inficēti 15 dzinumi, gan uzpilinot P. vaccinii sporu suspensiju lapu žāklē, gan ievadot to dzinumā. Neliels micēlija gabaliņš piestiprināts ar parafilmu pie dzinuma, kur tika norauta lapa, radot brūci dzinumam, kā arī micēlijs piestiprināts pie nebojāta dzinuma (24. att.). Salīdzināšanai - kontroles variantam atsevišķi novietoti gan lielogu dzērveņu, gan savvaļas dzērveņu podiņi, kur arī uz dzinumiem tika pilināts un dzinumos ievadīts destilēts ūdens. Metodika izstrādāta pēc F. Caruso ieteikumiem (Caruso, 2011).

24. att. Ar micēliju inficēti lielogu dzērveņu dzinumi (foto L.Vilka).

RezultātiTā kā jūnijs bija vēss un lietains, tad pirmās dzinumu atmiršanas pazīmes varēja

novērot tikai pēc 24 dienām (8. jūlijā), galvenokārt dzinumiem, kas bija inficēti ar micēliju (25. att. un 26. att.). Novērots, ka strauja temperatūras paaugstināšanās (ap 26-32oC) veicināja dzinumu atmiršanu, jo pēc dažām dienām, kad tika veikta daļa uzskaišu (08.07.; 30.07.), novērotas dzinumu atmiršanas pazīmes. Augustā un septembrī dzinumu atmiršana netika novērota, taču inficēšanas vietā atmira lapas (27. att.), šāds dzinums, iespējams, nākamajā gadā turpinās attīstību.

26

0

5

10

15

20

25

30

35

14.06.2

012

18.06.2

012

22.06.2

012

26.06.2

012

30.06.2

012

04.07.2

012

08.07.2

012

12.07.2

012

16.07.2

012

20.07.2

012

24.07.2

012

28.07.2

012

01.08.2

012

05.08.2

012

09.08.2

012

13.08.2

012

17.08.2

012

21.08.2

012

25.08.2

012

29.08.2

012

Tem

pera

tūra

, oC

25. att. Maksimālā gaisa temperatūra pētījuma laikā Jelgavā, oC.

0

1

2

3

4

5

14.06. 08.07. 21.07. 30.07. 20.08. 11.09.

Atm

irušo

dzi

mun

u d

audz

ums

ar sporām ar micēliju

26. att. Inficēto lielogu dzērveņu dzinumu atmiršanas dinamika.

Pēc 3 mēnešiem bojāto dzinumu vairāk bija variantā, kur dzinumi inficēti ar micēliju - 20% un 40% (27. att. un 28. att.). Iespējams, infekcijas daudzums bija lielāks, jo micēlija gabaliņš bija fiksēts pie dzinuma ar parafilmu, līdz ar to tiek pagarināts inficēšanās laiks. Savukārt sporu suspensijas piliens nožuva jau pēc pāris stundām.

27

1.uzskaite, 08.07.

3.uzskaite, 30.07.

27. att. Vertikālo lielogu dzērveņu dzinumi pēc inficēšanas (foto L.Vilka).

Pēc citu zinātnieku pētījumiem ir novērots, ja pēc inficēšanās ar P. vaccinii nav optimāli apstākļi patogēna attīstībai, dzinumu atmiršanas pazīmes var arī neparādīties. Patogēns labi aug 20-28 oC (optimālā 25 oC, gan gaismā, gan tumsā). Slimības pazīmes var parādīties pēc 4 nedēļām vai vēl vēlāk, atkarībā no vides un stresa faktoriem, kas iedarbojas uz auga (Cranberry diseases, 1995), kas arī pierādījās veiktajā pētījumā.

2330

20

40

0

10

20

30

40


ar sporām ar micēliju

Izpl

atīb

a, %

28. att. Bojāto lielogu dzērveņu dzinumu daudzums pēc 3 mēnešiem, %.

Savvaļas purva dzērvenes tika inficētas tikai ar sporu suspensiju, jo dzinumi bija pārāk mazi (1-2 cm), lai veiktu micēlija gabaliņa fiksāciju ar parafilmu. Atmirušo dzinumu daudzums bija lielāks - 37% un 57% (29. att. un 30. att.), kā lielogu dzērvenēm. Iespējams, daļa dzinumu atmira no straujām vides pārmaiņām, jo dzinumi bija ņemti no purva, kur ir mitrāks un vājāks apgaismojums, nekā tika nodrošināts pētījuma laikā.

28

37

57

0

20

40

60

ievadot uzpilinot

ar sporām

Izpl

atīb

a, %

29. att. Bojāto savvaļas dzērveņu dzinumu daudzums pēc 3 mēnešiem, %.

30. att. Savvaļas dzērveņu dzinumi atmiršana pēc inficēšanas (foto L.Vilka).

Daļa inficēto dzinumu uzsēti uz PDA barotnes, lai pierādītu P. vaccinii patogenitāti, bet daļa atstāti, lai novērotu patogēna īpatnības nākamajā gadā. Iespējams, uz atmirušajiem dzinumiem attīstīsies asku stadija (ier. Diaporthe vaccinii).

Pēc patogenitātes testa pētījumu rezultātiem var secināt, ka Latvijā Phomopsis vaccinii izraisa viskozo ogu puvi un vertikālo dzinumu atmiršanu uz lielogu dzērvenēm. Patogenitāti uz savvaļas dzērvenēm vēl jāturpina pētīt.

1.3.3. Phomopsis vaccinii izpētes rezultāti laboratorijā.

MetodikaPrecīzai P. vaccinii identifikācijai ievākti 44 izolāti no dažādām vietām Latvijā un

sagrupēti pēc līdzīgām pazīmēm tīrkultūrā. Paraugi iegūti no viskozās ogu puves bojātām ogām ražas laikā un glabātavā. Izolāti turēti 23oC siltā kamerā. Raksturotas patogēna īpatnības uz kartupeļu dekstrozes agara (PDA) divos atkārtojumos: micēlija krāsa un struktūra, vaļņa īpatnības, koloniju krāsa, piknīdu parādīšanās laiks, izvietojums, to daudzums un lielums.

29

RezultātiPētījums pierāda, ka P. vaccinii tīrkultūrā var būt ļoti dažāds: 75% gadījumu

patogēns uz micēlija veidoja valni, bet var būt arī, ka valnis neveidojas, jo uz 25% izolātu tā nebija.

31. att. P. vaccinii uz PDA barotnes: micēlijs veido valni un uz tā piknīdas (pa kreisi), micēlijs neveido valni un piknīdas izvietotas izkliedus (pa labi) (foto L.Vilka).

Atšķirīgs bija arī koloniju augšanas ātrums, jo 91% izolātu pēc 8 dienām sasniedza 3.7-6.2 cm Ø, bet 9% izolātu tikai 3-3.3 cm Ø. 84% izolātu micēlijs bija pelēkbalts, 16% - pelēkbrūns.

Pirmās piknīdas virs micēlija novērotas pēc 7 dienām, tomēr 45% izolātu piknīdas izveidojās pēc 8 dienām (31. att.). Piknīdu daudzums un lielums vērtēts pēc mēneša no uzsēšanas uz barotnes un šajā laikā varēja novērot lielas atšķirības: 39% izolātu bija līdz 10 piknīdām, bet vairumam (62%) bija vairāk par 10 piknīdām (32. att.). Patogēnam ir raksturīgi veidot lielas piknīdas, jo 61% izolātu tās bija lielākas par 1 mm. Lai arī vairumam izolātu micēlijs veidoja valni, tomēr ne vienmēr uz tā arī attīstījās piknīdas. Galvenokārt (61%) piknīdas bija izveidojušās izkliedus pa visu petri plati.

5545

39

61

3930 32

39

61

20

40

60

80

< 8dienām uz PDA

>8dienāmuz PDA

centrā uzvaļņa

izkliedus 0-10 11-20 >21 0-0.9mm

1 -3 mm

parādīšanās laiks novietošanās vieta daudzums pēc mēneša nouzsēšanas

lielums (pēcmēneša)

Para

ugu

daud

zum

s, %

32. att. P. vaccinii piknīdu raksturojums tīrkultūrā.

30

1.3.4. No dzērvenēm izdalīto Phomopsis spp. izolātu analīze.

Tā kā Phomopsis ģints sēnes morfoloģiski ir līdzīgas, no dzērvenēm izdalīto Phomopsis spp. izolātu taksonomiskās piederības precizēšanai izmantota to ITS1–5.8S- ITS2 reģiona analīze un iegūto sekvenču salīdzināšana pret Phomopsis sēņu ģints sekvencēm NCBI GeneBank datubāzē. Pirmajiem paraugiem (5 gb) ir veikta sekvencēšanas rezultātu apstrāde, 11 paraugiem veikta EXO/SAP attīrīšana un tie sagatavoti sekvencēšanai, vēlāk izdalītie 4 paraugi tiek sagatavoti DNS izdalīšanai un tālākai paraugu apstrādei.

MetodikaTīrkultūru sagatavošana Sēnes sākotnēji izolētas uz kartupeļu dekstrozes agarizētās barotnes petrī platēs,

lai novērtētu micēlija augšanas struktūru un veidu, tad daļa sēņu pārnestas uz iesala ekstrakta šķidrās barotnes 50 ml stobriņos un audzētas 5-7 dienas +21 °C. Pieaudzis micēlijs sterilos apstākļos pārnests 2 ml stobriņos un pārliets ar 96% etanolu, un līdz turpmākai izmantošanai uzglabāts -20 °C. Daļai izolātu micēlijs nokasīts no barotnes virsmas.

DNS izdalīšana un kvalitātes noteikšanaStobriņi ar micēliju vispirms tiek centrifugēti 14000 RPM, 2 min, tad ar pipeti tiek

nosūkts liekais etanola šķīdums. Tālāk micēlijs tiek saberzts piestā un pārnests atpakaļ stobriņā. DNS tiek izdalīta ar NucleoSpin Plant II komerciālo kitu DNS izdalīšanai atbilstoši ražotāja instrukcijām. Šūnu lizēšanas laiks +65 °C pagarināts no 10 min līdz 30 min. x 2 , pēc pirmajām 30 min paraugi tiek vorteksēti un ievietoti +65 °C vēl uz 30 min. Katram paraugam novērtēta izdalītās DNS kvalitāte ar Nano Drop 2000.

Paraugu sekvencēšana un analīzeIegūtie PCR produkti tālāk tiek attīrīti ar EXO/SAP (Thermo Scientific) atbilstoši

ražotāja instrukcijām, un sekvencēšana veikta uzņēmumā Macrogen (Nīderlande). Iegūtās sekvences tiek sagatavotas tālākai analīzei datorprogrammu kopā Staden Package. Sagatavotās sekvences ievietotas aptuvenai taksonomiskās piederības noteikšanai NCBI Gene bank datubāzē, un pēc tam veikta iegūto sekvenču filoģenētiskā analīze programmā MEGA 5, izmantojot Neighbor Joining metodi, Tajima Nei modeli, bootstrap atkārtojumu skaits - 100.

RezultātiVeicot meklēšanu NCBI BLASTn datubāzē, noteikts, ka, balstoties uz izolātu

morfoloģiskajām pazīmēm un ITS1 – 5.8S – ITS2 reģiona analīzi un līdzību ar sekvencēm datubāzē, no dzērvenēm izdalīto Phomopsis sp. izolātu precīza suga ir P. vaccinii. Sekvencēm ir 99-100% atbilstība (skat. 5. tab.) datubāzē esošajām P. vaccinii references izolātu sekvencēm (CBS). Filoģenētiskajā analīzē pētījuma gaitā iegūtās sekvences iedalās vienā klāsterī ar references izolātu sekvencēm.

31

5. tabulaSekvences no NCBI GenBank filoģenētiskā koka konstruēšanai

Genbankas pieejas numurs Autors, gads Suga Saimniekaugs,

izcelsme Piezīmes

AY952141.1 Hughes, 2005 Diaporthe vaccinii Oxycoccus macrocarpos

ASV

AF317578.1 Castlebury et al.,2000

Diaporthe vaccinii Vaccinium macrocarpon

ASV, Masačūsetsa

AF317564.1 Castlebury et al.,2000

Phomopsis vaccinii Vaccinium macrocarpon

ASV, Masačūsetsa

EU571097.1 Kačergius et al. 2008

Phomopsis vaccinii Vaccinium macrocarpon

Lietuva

JQ807448.1 Baumgartneret al. 2012

Diaporthe eres Vaccinium vitis-idaea

Polija

AB302253.1 Kanematsu,2007

Diaporthe amygdali

Augļukoki Japāna

JQ948472.1 Damm et al., 2012

Colletotrichum salicis

CBS kultūru kolekcija

Nīderlande

RezultātiApvienojot morfoloģisko pazīmju, sekvenču atbilstību BLASTn meklēšanā, kā arī

filoģenētiskajā rekonstrukcijā iegūtos dendrogrammas rezultātus, no dzērvenēm izdalītie Phomopsis spp. izolāti noteikti kā P. vaccinii (33. att.).

33. att. No dzērvenēm izolēto Phomopsis sp. sēņu filoģenētiskā analīze un salīdzinājums ar ASV un Ziemeļeiropā izdalīto Phomopsis sp. sekvencēm, balstīta uz rRNS ITS 1 un

ITS2 reģiona sekvencēm(Bootstrap vērtības noradītas pie zariem, būtiskas ir bootstrap vērtības virs 50%).

32

P. vaccinii

Diaporthe eresDiaporthe amygdali

Colletotrichum salicis

Pētījuma gaitā izolēto P. vaccinii sēņu sekvences iedalās vienā grupā ar citām P. vaccinii izolātu sekvencēm no ASV un Lietuvas. Citu ģints sugu sekvences izteikti atdalās atsevišķos, mazāk radniecīgos zaros.

Salīdzinot paraugu stādmateriālu izcelsmes vietu ar tiem līdzīgo izolātu sekvenču izcelsmi, var secināt, ka P. vaccinii Latvijā galvenokārt ievests ar stādāmo materiālu (6. tabula).

6. tabulaDaļa no analizētajiem, pētījuma gaitā izdalītajiem izolātiem,

to līdzība references izolātiem

Pa-rauga

nr.

Stādmateriālaizcelsmes

vietaAttēls Līdzība Līdzīgo izolātu sekvenču

izcelsme, suga, saimniekaugs

5 Baltkrievija (sākums no ASV, Viskonsīnas štats)

99 % P. vaccinii izolāti no Lietuvas, lielogu dzērvenes

19 ASV (Menas štats)

100 % P. vaccinii izolāti ASV (Masačūseta), lielogu dzērvenes, avots - CBS

37 Baltkrievija (sākums no ASV, Viskonsīnas štats)

100 % P. vaccinii, Lielbritānija, Oxycoccus macrocarposAvots - CBS

35a ASV (Menas štats)

99 %

99 %

P. vaccinii, Lielbritānija, Oxycoccus macrocarposAvots – CBSP. vaccinii izolāti no Lietuvas, lielogu dzērvenes

Adz ASV (Viskonsīnas štats)

99 % P. vaccinii izolāts Lietuva, lielogu dzērvenes, vairāki izolāti ASV, gan krūmmel-lenes, gan dzērvenes

Pārējie izdalītie izolāti tiek analizēti, un turpmāk plānots salīdzināt iegūtos sekvenēšanas datus ar lielāku datubāzēs esošo P. vaccinii sekvenču skaitu, lai salīdzinātu radniecību ar citām izdalītajām sēnēm, kā arī analizētu iespējamos polimorfismus un atšķirības pa saimniecībām.

33

Secinājumi Pēc filoģenētisko analīžu un patogenitātes testa rezultātiem pierādīts, ka Latvijā uz

lielogu dzērvenēm sastopams Phomopsis vaccinii, kas izraisa vertikālo dzinumu atmiršanu un viskozo ogu puvi.

Izmantotā literatūra1. Caruso F. L. (2011) Upright dieback disease of cranberry, Vaccinium

macrocarponAit.: Causal agents and infection courts. Abstract.Plant Disease, 95, 618.lpp.

2. Diaporthe vaccinii (2009) OEPP/EPPO, Bulletin OEPP/EPPO Bulletin, 39, 18.-24.3. Easter Canada Cranberry Integrated Pest Management (2004) catalogue represented

by the Minister of Public Works and Government Services Canada, 61.- 64.4. Far D. F., Castlebury L. A., Rossman A. Y. (2002) Morphological and molecular

characterization of Phomopsis vaccinii and additional isolates of Phomopsis from blueberry and cranberry in the eastern United states. Mycologia 94 (3), 494 – 504.

5. Gabler J., Kačergius A., Jovaišiene Z. (2004) Detection on Phomopsis vaccinii on blueberry and cranberry in Europe by direct tissue blot immunoassay and plate–trapped antigen ELISA. Journal of Phytopathology, 152, 630.-632.

6. Kačergius A., Jovaišiene Z. (2010) Molecular characterization of quarantine fungus Diaporthe/Phomopsis vaccinii and related isolates of Phomopsis from Vaccinium plants in Lithuania. Botanica Lithuanica, 16 (4), 177.-182.

7. Kačergius A., Gabler J., Jovaišiene Z. (2004) Detection of Phomopsis canker and dieback of highbush blueberries and cranberries in Lithuania. Agronomijas Vēstis, 7, 71. – 78.

8. Olatinwo R. O. (2003) A first assessment of the cranberry fruit rot complex in Michigan. Plant Disease, 87, 550-556.

9. Szmagara M. (2009) Biodiversity of fungi inhabiting the highbush blueberry stems. Acta Scientiarum polonorum, Hortorum cultus, 8 (1), 37.-50.

10. Vilka L., Rancane R., Eihe M. (2009) Fungal diseases of Vaccinium macrocarpon in Latvia. Agronomijas Vēstis, 12,125-133

11. Vilka. L., Rancane R., Volkova J., Eihe M., Bazenova A. (2011) Monitoring of fungal diseases in blueberry commercial fields in Latvia. XVIII Symposium of the Baltic Mycologists and Lichenologists, Nordic Lichen society meeting, abstract

1.4. Veikt saldo ķiršu stādījumu apsekošanu, lai noteiktu lapu plankumainību, plūmju rūsas un augļu puves izplatību dažādos ražošanas apstākļos, nosakot

slimību ierosinātājus.

2012. gadā no 05.07. līdz 16.07. apsekoti 7 saldo ķirša stādījumi Latvijā, kuros kopā tika analizētas 39 šķirnes:

1. Dobeles LVAI apsekots 10.07.2012., vērtētas 6 šķirnes: ‘Krupnoplodnaja’, ‘Iputj’, ‘Meelika’, ‘Lapins’, ‘Brjanskaja Rozovaja’ un ‘Iedzēnu dzeltenais’ hibrīds (ievākts 16.07.2012).

34

2. Kuldīgas novada Laidu pagastā z/s Lejasdārzi apsekota 12.07.2012., vērtētas 8 šķirnes: ‘Brjanskaja Krasnaja’, ‘Krupnoplodnaja’, ‘Aija’, ‘Meelika’, ‘Tjučevka’, ‘Brjanskaja Rozovaja’, ‘Kristiina’ un ‘Iputj’.

3. Tukuma novada Tumes pagastā SIA Auseklītis apsekots 11.07.2012., vērtētas 2 šķirnes: ‘Brjanskaja Rozovaja’ un ‘Kompaktnaja’.

4. Tukuma novada Pūres pagastā SIA Pūres Dārzkopības pētījumu centrs apsekota gan 05.07.2012., novērtējot 'Iputj', Tommu', Dzintars', gan 11.07.2012., novērtējot vēl 7 šķirnes: 'Drogana dzeltenais', ‘Amazonka', 'Brjanskaja Rozovaja', 'Ļeņingradskaja Čornaja', 'Mičurinska'.

5. Viesītes novada Saukas pagasta Lonē p/s Poceri apsekots 13.07.2012., vērtētas 6 šķirnes: ‘Krupnoplodnaja’, ‘Brjanskaja Rozovaja’, ‘Rubīns’, ‘Ļeņingradskaja Čornaja’, ‘Drogana dzeltenais’.

6. Jelgavas novada Sesavas pagastā z/s Osīši apsekota 13.07.2012., vērtētas 3 šķirnes: ‘Krupnoplodnaja’, ‘Drogana dzeltenais’ un ‘Brjanskaja Rozovaja’

7. Jelgavas novada Elejas pagastā z/s Klīves apsekota 13.07.2012.

Apsekojuma laikā novērtēta lapu sausplankumainības izplatības un attīstības pakāpe, noteikta mizas plaisāšanas un augļu puves izplatība koka vainagā un ievāktas puves bojātās ogas ierosinātāju noteikšanai, kā arī ievākti 100 nebojāti augļi puves izvērtēšanai glabāšanas laikā.

1.4.1. Sausplankumainības izplatība un attīstības pakāpe uz lapām dažādām saldo ķiršu šķirnēm.

Metodika Lapu sausplankumainības izplatība uz attīstības pakāpe (34. att.).novērtēta uz

100 jaunākām lapām no koka.

RezultātiApsekojot stādījumus, varēja novērot, ka lapu sausplankumainība (ier.

Wilsonomyces carpophilus) ir izplatīta visām šķirnēm. Izvērtējot apsekotos stādījumus, var secināt, ka vislielākā izplatība novērota Pūrē, sasniedzot vidēji 74%, ar attīstības pakāpi – 7.4% (35. att.), kur šķirnēm ‘Drogana dzeltenais’, ‘Ļeņingradskaja Čornaja’ un ‘Mičurinska’ slimības izplatība sasniedza pat 86%, tātad gandrīz visas lapas bija inficētas, kas var radīt sekas ziemā, kokiem var pazemināties ziemcietībai. Vismazāk lapu bojājumi novēroti Elejā, z/s Klīves, kur 6 šķirnēm izplatība vidēji bija tikai 7%.

34. att. Sausplankumainība uz saldo ķiršu lapām, attīstības pakāpe 15% (foto L.Vilka).

35

19

36

74

713

2836

1,0 0,77,4

0,1 0,3 2,2 2,60

20

40

60

80

Dobele Laidi Pūre Eleja Sesava Lone Tume

%

Izplatība Attīstība

35. att. Saldo ķiršu šķirņu lapu sausplankumainības izplatība un attīstības pakāpe apsekotajos stādījumos 2012.gadā, %.

1.4.2. Dažādu saldo ķiršu šķirņu izturība pret augļu puvi un mizas plaisāšanu ražas laikā dažādās Latvijas vietās.

MetodikaPuves izplatības un mizas plaisāšanas salīdzinājumam izmantotas šķirnes,

kurām augļu gatavība vainagā sasniedza 70-100%. Augļu puves ierosinātāji noteikti laboratorijā.

Meteoroloģiskie datiLielākajai daļai saldajiem ķiršiem ziedēšanas periods ir maija sākumā, un šajā

laikā galvenokārt notiek inficēšanās ar puves ierosinātājiem (Børve et al., 2003), tāpēc laika apstākļi ir nozīmīgi slimības izplatībai. Aprīļa beigās un maija sākumā siltāks bija Lonē, kur vidējā gaisa temperatūra bija 12.4 oC (36. att.), savukārt Pūrē par 1.8 grādiem vēsāks, salīdzinājumā ar citiem apsekotiem reģioniem. Aprīļa beigas un maija sākums nokrišņiem bagātāks bija Pūrē (37. att.).

36

0

5

10

15

20

25

III I II III I II III I

aprīlis maijs jūnijs jūlijs

Gai

sa te

mpe

ratū

ra, o C

Pūre Dobele Bauska Lone

36. att. Vidējā gaisa temperatūra pa dekādēm veģetācijas laikā apsekotajos reģionos Latvijā 2012.gadā, oC

05

1015202530

21.

22.

29.

30.

31.

04.

06.

11.

12.

16.

17.

21.

22.

29.

31.

01.

02.

11.

12.

15.

17.

19.

22.

23.

24.

25.

26.

27.

28.

29.

02.

04.

05.

07.

08.

09.

10.

aprīlis maijs jūnijs jūlijs

Nok

rišņi

, mm

Pūre Dobele Bauska Lone

37. att. Nokrišņu daudzums veģetācijas laikā apsekotajos reģionos Latvijā 2012.gadā, mm.

Augļu briešanas laikā (maijs - jūlijs) apsekotajos reģionos vidējā gaisa temperatūra bija līdzīga, 1-2 grādu robežās, tomēr nokrišņu daudzums bija atšķirīgs. Lietainās aprīļa beigas un maija sākums Pūrē, kad nokrišņu daudzums dienā sasniedza pat 11.5 mm, varēja veicināt puves izplatību, tomēr fungicīdu smidzinājumi puves ierobežošanai netika veikti. Savukārt turpat netālu Tumes pagastā audzētājs izlēma, ka fungicīdu smidzinājumi būs nepieciešami, nosmidzinot stādījumu ar effektoru pirms un pēc ziedēšanas. Savukārt Bauskas pusē maija vidus un jūnija sākums bija ļoti lietains, kad nokrišņu daudzums dienā sasniedza pat 18 mm un 29 mm. Iespējams, tāpēc audzētājs Elejā izlēma stādījumu smidzināt ar fungicīdiem pat trīs reizes (ziedēšanas sākumā signum, ziedēšanas beigās horuss un pēc ziedēšanas ditāns NT). Arī Dobelē šis laiks bija nokrišņiem bagāts, bet fungicīdu smidzinājumi tomēr netika veikti, kas arī atsevišķām šķirnēm veicināja puves

37

izplatību. Lielais nokrišņu daudzums jūlija sākumā, īpaši Dobelē, varēja veicināt augļu mizas plaisāšanu.

RezultātiVislielākā puves izplatība ražas laikā novērota šķirnei ‘Iputj’ Dobelē un

‘Krupnoplodnaja’ Lonē, kur tā pārsniedza pat 40%, bet tas nenozīmē, ka bojājumi radušies no augļu mizas plaisāšanas. Mizas plaisāšana ‘Iputj’ sasniedza tikai 13% un attiecīgi ‘Krupnoplodnaja’ – 18% (7. tabula).

7. tabulaSaldo ķiršu puves izplatība un mizas plaisāšana apsekotajos stādījumos 2012.gadā

Apsekotā saimniecība Šķirne Gatavība,

%Puve,

%B.cinerea,

%Monilinia spp., %

Plaisāšana, %

Dobele, LVAI

‘Krupnoplodnaja’ 80 11 0 11 5‘Iputj’ 100 41 1 38 13‘Meelika’ 100 1 0 1 4‘Brjanskaja Rozovaja’ 70 3 2 1 3

‘Iedzēnu dzeltenais’ hibrīds

80 3 0 3 11

Elejas pagasts, z/s Klīves

5. rinda (dz) 100 1 0 1 12. rinda 80 0 0 0 01. r 100 8 3 5 224. r 80 0 0 0 05.r 80 0 0 0 0

Saukas pagasts, Lone, p/s Poceri

‘Krupnoplodnaja’ 80 44 0 44 18‘Rubīns’ 100 7 8 20 31‘Ļeņingradskaja Čornaja’ 100 8 3 4 0

Pūres pagasts, SIA Pūres Dārzkopības pētījumu centrs

‘Ļeņingradskaja Čornaja’ 80 2 1 1 0

Tumes pagasts, SIA Auseklītis

‘Brjanskaja Rozovaja’ 90 0 0 0 1

Lai arī šķirnei ‘Rubīns’ Saukas pagastā plaisāšana novērota 31% augļu, puves izplatība vainagā ražas laikā bija tikai 7%. Parasti ‘Rubīns’ nemēdz plaisāt, bet biežie nokrišņi veģetācijas laikā to ir veicinājuši. Arī Elejas pagastā vienai šķirnei bija izteikta augļu mizas plaisāšana, sasniedzot pat 22%, arī puvušo ogu daudzums neliels – 8%. Tomēr fungicīdu smidzinājumi, iespējams, ir samazinājuši puves izplatību Elejas pagastā z/s Klīves.

38

Šķirnēm, kuras ir vairāk ieņēmīgas pret puvi, vajadzētu apsvērt segumu ierīkošanu stādījumā, kurus plaši jau izmanto vairākās Eiropas valstīs, piemēram, Anglijā, Vācijā, Šveicē un pat Norvēģijā, uzrādot ļoti labus rezultātus. Norvēģijā vidēji ražas laikā bez seguma puves izplatība vainagā ir 47%, kas atbilst dažām šķirnēm Latvijā, bet zem seguma tā samazinās vidēji 7 reizes, sasniedzot puves izplatību tikai 6-8%. Segums ne tikai samazina puves izplatību, bet arī mizas plaisāšanu, kas varētu būt aktuāli gados ar pārmērīgiem nokrišņiem arī Latvijā. Tas ir būtiski ražas kvalitātes saglabāšanā, jo bez seguma Norvēģijā mizas plaisāšana vidēji sastopama uz 12% augļu, savukārt zem segumiem tā sasniedz tikai 2-3% (Børve et al., 2003). Pirmie segumi Latvijā jau ir ierīkoti saldo ķiršu stādījumos, tad, iespējams, paplašinoties saldo ķiršu ražošanai, pieaugs arī seguma nozīme Latvijā.

Ražas laikā uz lauka puves bojājumus galvenokārt bija izraisījusi Monilinia spp., kas arī ir biežāk sastopama visos ķiršu stādījumos pasaulē (Compendium of stone fruit diseases, 1995), kā arī nedaudz B. cinerea.

Apsekojumu laikā uz augļu kātiņiem vairākām šķirnēm Pūrē un Lonē varēja novērot Septoria spp. izraisītu plankumainību, kas samazina kvalitāti, ja augļi tiek pārdoti ar kātiņiem. Infekcijas rezultātā kātiņi nomelnē, veidojas balti plankumi. Palielinoties slimības izplatībai, bojājumi var parādīties arī uz lapām.

1.4.3. Dažādu saldo ķiršu šķirņu izturība pret augļu puvi glabāšanas laikā, ievācot augļus bez kātiņiem.

MetodikaLatvijas Valsts augļkopības institūtā Dobelē ievākti divu veidu paraugi augļu

puves novērtēšanai glabāšanas laikā – ar un bez kātiņiem. Augļi bez kātiņiem ievākti 10.07.2012. no 9 dažādām šķirnēm (‘Iputj’, ‘Meelika’,

‘Orst’, ‘Karmela’, ‘Kadrin’, ‘Tontu’, ‘Tiki’, ‘Radice’, ‘Revne’), no katras šķirnes 60 puves nebojāti, gatavi augļi, salikti plastmasas kastītēs un novietoti vēsā kamerā (5-7 oC), lai novērtētu puves izplatību glabāšanas laikā. Augļi pāršķiroti ik pēc 3-4 dienām no 17.07. līdz 31.07. (17.07., 20.07., 24.07., 27.07., 31.07.), atšķirojot puves bojātos. Bojātie augļi novietoti mitrajā kamerā, lai veicinātu sporulēšanu, kas nepieciešams ierosinātāju noteikšanai.

RezultātiVidēji puves izplatība augļiem bez kātiņiem pēc 7 dienām sasniedza 19%,

vislielākā bija šķirnei ‘Iputj’, sasniedzot jau 53%, savukārt šķirnei ‘Orst’ - tikai 2% (38. att. un 39.att.). Kritiskais brīdis uzglabāšanas laikā novērots starp 10. un 14. dienu, jo šajā laikā puves izplatība pieauga par nepilniem 30%. Tas nozīmē, ka saldos ķiršus bez kātiņiem vēsā kamerā var uzglabāt vidēji līdz 10 dienām. Tomēr atšķirībā no pārējām šķirnēm ļoti labus rezultātus uzrādīja ‘Tiki’ un ‘Radice’, pat pēc 17 dienu glabāšanas sasniedzot attiecīgi tikai 22% un 32% puves izplatību.

39

1929

5773

87

2 7 13 22

5853

7895 95 100

020406080

100

7 10 14 17 21

dienu skaits glabātavā

Puve

s izp

latīb

a, %

vid. min max

38. att. Vidējie puves izplatības rādītāji glabāšanas laikā (augļi bez kātiņiem), %.

Pēc 7 dienām 14% augļu bija inficēti ar Monilinia spp., un 2% - ar B. cinerea. Savukārt 17. dienā 11% augļu bija inficēti ar Monilinia spp., 4% ar B. cinerea, 0.4% ar Colletotrichum spp. un 1% ar Penicillium spp.

0

20

40

60

80

100

7 10 14 17 21

Puve

s izp

latīb

a, %

'Karmela' 'Radice' 'Revne' 'Meelika' 'Tontu' 'Tiki' 'Kadrin' 'Orst' 'Iputj'

39. att. Puves izplatība glabāšanas laikā dažādām šķirnēm bez kātiņiem, %.

Uzglabāšanas laikā puvi galvenokārt ierosināja Monilinia spp. Daži augļi bija inficēti ar Botrytis cinerea, bet uzglabāšanas perioda beigās attīstījās arī Colletotrichum spp. Un Penicillium spp.

40

1.4.4. Dažādu saldo ķiršu šķirņu izturība pret augļu puvi glabāšanas laikā, ievācot augļus ar kātiņiem dažādās Latvijas vietās.

MetodikaAugļi ar kātiņiem ievākti no 05.07.līdz 16.07. dažādās Latvijas vietās.

Apsekotajās 7 saimniecībās no katras šķirnes ievākti 100 puves nebojāti augļi, salikti plastmasas kastītēs un novietoti vēsā kamerā (5-7 oC), lai novērtētu puves izplatību glabāšanas laikā. Augļi pāršķiroti ik pēc 3-4 dienām no 17.07.līdz 13.08., atšķirojot puves bojātos. Bojātie augļi novietoti mitrajā kamerā, lai veicinātu sporulēšanu, kas nepieciešams ierosinātāju noteikšanai.

Kopā glabāšanas laikā pētītas 29 dažādas šķirnes no 7 saimniecībām, kopā 4440 augļi. Puves bojātajiemaugļiem noteikti puves ierosinātāji.

RezultātiPēc augļu ievākšanas šķirnes tika sašķirotas pa gatavības stadijām: gatavi, vidēji

gatavi un negatavi augļi, lai vieglāk varētu salīdzināt puves izplatību. Viens no pētījuma mērķiem bija salīdzināt puves izplatību glabāšanas laikā šķirnēm no dažādiem dārziem, tomēr izrādījās, ka augļi nogatavojas ļoti dažādi, Piemēram, ‘Brjanskaja Rozovaja’ Tumē un Dobelē nogatavojās ātrāk, nekā Elejā, Lonē un Sesavā. Kā arī ‘Krupnoplodnaja’ Dobelē un Laidu pagastā nogatavojaā ātrāk nekā Lonē un Sesavā.

Šķirnēm, kurām augļi tika ievākti gatavi, puves izplatības līmenis uzglabāšanas laikā bija augstāks kā vidēji gataviem un negataviem, jo to attīstības laiks koku vainagā ir bijis garāks, līdz ar to augļi vairāk pakļauti sēņu infekcijai, kas arī parādījās uzglabāšanas laikā. Salīdzinot vidējos rādītājus, gatavus augļus glabātavā var uzglabāt 7-11 dienas, kuru laikā zudumi sasniedza attiecīgi 17% un 28%, bet jau 14. dienā varēja novērot puves izplatību no 2% līdz 97% (40. att.).

3645 49 56 59

0 0 0 4 5

50

7086

97 97 97 97 97

2817

10 3320

20

40

60

80

100

4 7 11 14 18 21 25 31dienu skaits glabātavā

Puve

s izp

latīv

a, %

vid. min. max.

40. att. Gatavo saldo ķiršu vidējā puves izplatība glabāšanas laikā, %.

Tomēr bija šķirnes, kuras visu uzglabāšanas laiku uzrādīja ļoti labus rezultātus: ‘Brjanskaja Rozovaja’, ‘Iedzēnu dzeltenais’ hibdrīds, jo tikai pēc 14 dienām glabātavā varēja novērot nedaudz augstāku puves izplatību kā iepriekš, vidēji 6% (41. att.). Tas nozīmē, ka šīs šķirnes varētu uzglabāt pat divas līdz trīs nedēļas, kas ir būtiski audzētājiem, pagarinot saldo ķiršu piedāvājuma laiku patērētājiem vai pat pārdomājot

41

eksporta iespējas. Vislabāk glabājās un garšas īpašības nezaudēja šķirne ‘Brjanskaja Rozovaja’ no Tumes pagasta; pat līdz 13.08.2012., kas ir 31 diena,.Puves izplatība glabāšanas laikā sasniedza tikai 5%, to ierosinātājs galvenokārt bija Penicillium spp. un tikai vienam auglim Monilinia spp. un B. cinerea.

0

20

40

60

80


Puve

s izp

latīb

a, %

Tume 'Brjanskaja Rozovaja' Eleja 5. rinda (dz)Eleja 2. rinda Eleja 4. rEleja 5.r Dobele 'Brjanskaja Rozovaja'Dobele 'Iedzēnu dzeltenais' hibrīds

41. att. Gatavo saldo ķiršu šķirņu puves izplatība (šķirnes, kas glabājās ļoti labi), %.

Savukārt biežāk audzētās šķirnes, kā ‘Iputj’ un ‘Krupnoplodnaja’, uzrādīja ne tik labus rezultātus. Ievāktie augļi no šķirnes ‘Iputj’ Pūres un Laidu pagastā glabājās vissliktāk, jau pēc 4 dienām glabātavā puves izplatība sasniedza 50% un 31% (42. att.).

0

20

40

60

80

100

4 7 11 14 18 21 25 31

dienu skaits glabātavā

Puve

s izp

latīb

a, %

Laidi 'Krupnoplodnaja' Laidi 'Kristiina'Laidi 'Iputj' Pūre 'Iputj'Pūre 'Tommu' Eleja 1. r

42. att. Gatavo saldo ķiršu šķirņu puves izplatība (šķirnes, kas glabājās slikti), %.

42

Iespējams, šīs šķirnes augļi bija nedaudz gatavāki par citu šķirņu augļiem. Savukārt no Dobeles LVAI dārza ievāktie ‘Iputj’ augļi glabājās labāk, šajā laikā zaudējot tikai 11%. Ļoti būtiskas atšķirības varēja novērot arī šķirnei ‘Krupnoplodnaja’, kas ievākta no divām dažādām vietām un augļi bija nogatavojušies. No Dobeles ‘Krupnoplodnaja’ glabāšanas laikā 17% puves zudumus sasniedza tikai 24.07.2012. (11 dienas), bet no Laidu pagasta ievāktajiem augļiem šāds līmenis bija jau pirmajā uzskaites reizē, pēc 4 dienām.

Pie gatavo saldo ķiršu šķirnēm, kuras glabājās vidēji labi, tika pieskaitītas šķirnes, ja glabāšanas laikā puves izplatība pēc 4 dienām sasniedza vidēji 8% un 7 dienām – 16% (43. att.). Tas nozīmē, ka šīs šķirnes var uzglabāt tikai nedēļu, neradot būtiskus zaudējumus; pēc 11 dienām tie var sasniegt līdz 50% (vidēji 30%). Šķirne ‘Meelika’ labāk glabājās, kura tika ievākta Dobelē nekā Laidu pagastā.

0

20

40

60

80

100


Puve

s izp

latīb

a, %

Laidi 'Aija' Laidi 'Meelika'

Laidi 'Tjučevka' Lone 'Ļeņingradskaja Čornaja'

Lone 'Rubīns' Dobele 'Krupnoplodnaja'

Dobele 'Iputj' Dobele 'Meelika'

43. att. Gatavo saldo ķiršu šķirņu puves izplatība (šķirnes, kas glabājās vidēji labi), %.

Vidēji gatavo saldo ķiršu šķirnes glabājās vienmērīgāk, pat pēc 14 dienām puves izplatību sasniedzot vidēji tikai 10% (44. att.). Lai arī šādi augļi labāk glabājās un daži nogatavojās, tomēr garšas īpašības neuzlabojās. Šāda veida pētījums būtu jāturpina, lai noskaidrotu, cik negatavas ogas var ievākt, lai samazinātu puves izplatību glabāšanas laikā, bet pagarinātu saldo ķiršu sezonu.

43

0102030405060


Puve

s izp

latīb

a, %

Pūre 'Ļeņingradskaja Čornaja' Pūre 'Mičurinska'Eleja 'Brjanskaja Rozovaja' Lone 'Krupnoplodnaja'Lone 'Brjanskaja Rozovaja' Dobele 'Lapins'Sesava 'Brjanskaja Rozovaja' Sesava 'Drogana dzeltenais'

44. att. Puves izplatība glabāšanas lakā (ievākti vidēji gatavi augļi), %.

Negatavo saldo ķiršu šķirnes glabājās līdz 27.07.2012., kas ir 14 dienas, sasniedzot puves izplatību no 1% līdz 17% (45. att.), tomēr šādas ogas līdz pat uzglabāšanas perioda beigām nenogatavojās, bet puves izplatība pierāda, ka Monilinia spp., B. cinerea un pat Colletotrichum spp. vēl pēc 31 dienas glabātavā saglabājas augļos, izraisot puvi. Tas nozīmē, ka ierosinātājiem latentais periods var būt ļoti garš, līdz ar to patiesais inficēšanās brīdis ir grūti nosakāms, lai optimāli ierobežotu puves izplatību.

010203040506070


Puve

s izp

latīb

a, %

Tume Kompaktnaja' Pūre 'Dzintars'Pūre 'Drogana dzeltenais' Pūre 'Amazonka'Pūre 'Brjanskaja Rozovaja' Lone 10. rindaLone 'Drogana dzeltenais' Sesava 'Krupnoplodnaja'Laidi 'Brjanskaja Rozovaja'

45. att. Puves izplatība glabāšanas laikā (ievākti negatavi augļi), %.

44

Gan uz lauka, gan glabātavā Monilinia spp. izraisītām puvēm novērotas dažādas pazīmes. Uz bojātiem augļiem micēlijs bija krēmkrāsas (46. att.), ar viegli pelēcīgu nokrāsu (47. att.) un vairāk sporulējošs, kuru ļoti viegli varēja sajaukt ar B. cinerea bojājumiem. Tāpēc nozīmīgi ir pētījumi laboratorijā, it īpaši Monilinia spp. noteikšanā.

46. att. un 47. att. Monilinia spp. izraisītā puve (foto L.Vilka).

1.4.5. No saldo ķiršu ogām izdalīto sēņu izolātu molekulārā analīze ar sugas specifiskiem praimeriem un rDNS sekvencēšanu.

Pamatojums - Monilinia spp. izolātu analīzeĶiršu brūno puvi pēc literatūras datiem spēj ierosināt vismaz trīs dažādas sēņu

ģints Monilinia sugas (Valiuškaite et al., 2005; Zhu un Chen, 2011). Visbiežāk izplatītās ir sēnes Monilinia laxa Sacc & Voglino, Monilinia fructigena (Pers.) Pers. un karantīnas sēne Monilinia fructicola L. R. Batra., tomēr arvien biežāk tiek ziņots par sēnes Monilinia polystroma izplatību gan kauleņkoku gan sēkleņkoku stādījumos (Petróczy un Palkovics 2009; Zhu et al., 2011).

Pētījuma gaitā iegūtajiem Monilinia spp. izolātiem uzsākta taksonomiskās piederības precizēšana atbilstoši EPPO vadlīnijai PM 7/18 (2), kas balstīta uz R. Ioos un P. Frey 2000. gadā izveidoto un vēlāk daudzkārt aprobēto Monilinia sugu identificēšanas metodiku ar PĶR (atšifrējumu!), izmantojot sugas specifiskus praimerus, kas izveidoti, balstoties uz daudzveidību un atšķirībām ITS reģionā. Metodika ļauj atšķirt trīs sēņu sugas – M. laxa, M.fructigenaunM. fructicola, pēdējā ir vizuāli diezgan līdzīga un pēc morfoloģiskajām pazīmēm grūti atšķirama no abām plašāk izplatītājām Monilinia ģints sugām. Monilinia spp. izolātu molekulārās analīzes mērķis ir noteikt, vai starp izdalītajiem izolātiem ir sastopami M. fructicola un citu Monilinia sugu izolāti.

MetodikaTīrkultūru sagatavošana Sēnes sākotnēji izolētas uz kartupeļu dekstrozes agarizētās barotnes petrī platēs,

lai novērtētu micēlija augšanas struktūru un veidu, tad pārnestas uz iesala ekstrakta šķidrās barotnes 50 ml stobriņos un audzētas 5-7 dienas +21 °C. Pieaudzis micēlijs sterilos apstākļos pārnests 2 ml stobriņos un pārliets ar 96% etanolu, līdz turpmākai izmantošanai uzglabāts -20 °C.

45

DNS izdalīšana un kvalitātes noteikšanaStobriņi ar micēliju vispirms tiek centrifugēti 14000 RPM 2 min, tad ar pipeti tiek

nosūkts liekais etanola šķīdums. Tālāk micēlijs tiek saberzts piestā un pārnests atpakaļ stobriņā. DNS tiek izdalīta ar NucleoSpin Plant II komerciālo kitu DNS izdalīšanai atbilstoši ražotāja instrukcijām. Šūnu lizēšanas laiks +65 °C pagarināts no 10 min līdz 30 min x 2, pēc pirmajām 30 min paraugi tiek vorteksēti un ievietoti +65 °C vēl uz 30 min. Katram paraugam novērtēta izdalītās DNS kvalitāte ar Nano Drop 2000.

PCR reakcija ar sugas specifiskiem praimeriemPCR reakcijas sagatavošanai izmantots DreamTaq PCR Master Mix (Thermo

Scientific) – 12.5 μl, Bovine Serum Albumine (Thermo Scientific) – 0.375 μl, nukleāžu brīvs ūdens (Thermo Scientific) – 10.125 μl, praimeri – katrs pa 0.5 μl (IDT DNA), un 1 μl DNS. PCR apstākļi izmantoti atbilstoši Ioos & Frey un apstākļiem, kas aprobēti EPPO vadlīnijai (EPPO, 2009; Ioos & Frey, 2000). Kopā katram paraugam veiktas trīs PĶR, pirmoreiz kvalitātes kontroles nolūkā ar universālajiem praimeriem ITSF1 un ITS4, tad ar M. laxa un M. fructigena sugas specifiskajiem praimeriem ITS1Mlx/ITS4Mlx un ITS1Mfgn/ITS4Mfgn (skat. 8. tab.).

8. tabulaIzmantoto sugas specifisko praimeru sekvences (Ioos un Frey, 2000)

ITS1Mlx 5’-TATGCTCGCCAGAGAATAATC-3’ M. laxa turpejošais praimeris

ITS4Mlx 5’-TGGGTTTTGGCAGAAGCACACC-3’ M. laxa atpakaļejošais praimeris

ITS1Mfgn 5’-CACGCTCGCCAGAGAATAACC-3’ M. fructigena turpejošais praimeris

ITS4fgn 5’-GGTGTTTTGCCAGAAGCACACT-3’ M. fructigena atpakaļejošais praimeris

ITS1MFcl 5’-TATGCTCGCCAGAGGATAATT-3’ M. fructicola turpejošais praimeris

ITS4Mfcl 5’- TGGGTTTTGGCAGAAGCACACT-3’ M.fructicola atpakaļejošais praimeris

Paraugiem, kas neamplificējas ne ar vienu no sugas specifiskajiem praimeru pāriem, bet amplificējas ar universālo praimeru pāri ITSF1/ITS4, papildus tiks veikts PĶR reakcija ar M. fructicola specifiskajiem paraimeriem ITSF1MFcl/ITS4MFcl. Tiem paraugiem, kas apmlificējas ar universālo praimeru pāri, bet neamplificējas ar sugas specifiskajiem praimeriem, tiks veikta sekvencēšana un sekvenču filoģenētiskā analīze.

RezultātiKopumā izdalītas vairāk kā 120 tīkultūras, no tām lielākā daļa (virs 100) pēc

morfoloģiskajām pazīmēm pieskaitāmas Monilinia ģintij. Paraugu analīze tiek turpināta, un pagaidām pieejami pirmie rezultāti par Dobeles LVAI dārzā ievāktajiem paraugiem. Kopā no 19 analizētajiem paraugiem 3 paraugos nav pietiekoša izdalītās DNS kvalitāte (nr. 3, 7, 14), 5 paraugi nav amplificējušies ar Monilinia sugas specifiskiem praimeriem (nr. 1, 6, 11, 13, 18). No pārējiem analizētajiem paraugiem 7 paraugi ir pārliecinoši

46

aplificējušies ar M. laxa praimeriem (4, 5, 9, 12, 15, 16, 19), bet ar M. fructigena praimeriem pārliecinoši ir amplificējies paraugs nr.8, mazāk pārliecinoši – paraugi nr.2, 10, 17.

Kopā Monilinia sugu sadalījums no analizētajiem paraugiem:M. laxa – 36.84 % (no 19/100%);M. fructigena – 21 % (no 19/100%) (9. tab.).

9. tabulaMonilinia ģints izolātu analīze ar sugas specifiskiem praimeriem

taksonomiskās piederības noteikšanai

N.p.k. 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10

11

12

13

14

15

16

17 18 19

Kods DI_

ID

I_II

DI_

III

DI_

IV

DT_

ID

T_II

DT_

III

DT_

IV

DK

_ID

K_I

I

DK

_III

DK

_IV

DM

_I

DM

_II

DK

a_I

DK

a_II

DK

m_I

DO

_I

DL_

I

Šķirne

‘Iputj’ ‘Tiki’ ‘Krupnoplodnaja’

‘Meelika’

‘Kadrin’

‘Karmel’

‘Ovstuženka’

‘Lapins’

ITS1/ ITS4 + + - + x + - x x + + x + - x x + + x

M. laxa - - - x x - - - x - - x - - x x - - x

M. fructigena

- + - - - - - x - + - - - - - - + - -

Pozitīvs* - + - + + - + + + + - + - - + + + - +

* Paraugs atzīts par pozitīvu, balstoties uz PCR rezultātu un izolāta morfoloģisko pazīmju sakrišanuApzīmējumi: Vāja, neskaidra amplifikācija

Skaidra, izteikta amplifikācija

Amplifikācija nav notikusi

Analizējot paraugus pa šķirnēm, novērots, ka paraugos no vienas šķirnes sastopama gan M. laxa, gan M. fructigena. Izteikti tas novērojams paraugos no šķirnes ‘Tiki’, kur iegūtie PCR produkti ir izteikti iezīmējušies gelā, un izolātu morfoloģiskās atšķirības ļauj secināt, ka no četriem analizētajiem paraugiem divi paraugi (DTIV, morfoloģiski identiskais izolāts DTIII) ir pieskaitāmi M. fructigena sugai, viens paraugs M. laxa sugai (DTI), bet viens paraugs (DTII) nav amplificējies ar Monilinia sugām specifiskajiem praimeriem (9. tab.), taču ir amplificējies ar universālajiem asku sēņu un bazīdijsēņu praimeriem, vizuāli atšķiras no Monilinia izolātiem (skat. 48. att.), tāpēc tālāk tiks sūtīts uz sekvencēšanu.

47

48. att. Monilinia spp. Izolāti, izdalīti no saldo ķiršu šķirnes ‘Tiki’ ogām (foto J.Volkova).

Paraugiem no Dobeles LVAI vēl nepieciešams veikt PĶR ar M. fructicola specifisko praimeru pāri un tad nosūtīt negatīvos paraugus uz sekvencēšanu.

Pārējo izolātu analīzeNo ķiršu ogām izdalītas ne vien Monilinia ģintij piederošas sēnes, bet arī sēnes,

kas pēc morfoloģiskajām īpašībām pieder Colletotrichum un Phomopsis ģintīm, kā arī ir izolāti ar pagaidām neskaidru taksonomisko piederību. Visiem paraugiem rDNS izdalīta, kā aprakstīts iepriekš, bet PCR reakcija veikta ar universālajiem asku sēnēm un bazīdijsēnēm specifiskiem praimeriem ITSF1 un ITS4, un paraugi sagatavoti sekvencēšanai, kā aprakstīts iepriekš. Iegūtās sekvences tiks apstrādātas datorprogrammu kopā STADEN Package un analizētas ar programmu MEGA 5.

KopsavilkumsLielākajai daļai Monilinia ģints sēņu paraugu izdalīta rDNS un veikta pārbaude ar

universālajiem, asku sēnēm un bazīdijsēnēm specifiskajiem, praimeriem ITSF1/ITS4. Colletotrichum unPhomopsis sugu, kā arī nenoteikto sugu izolātu PCR produkti sagatavoti sekvencēšanai.

Secinājumi Dažādos stādījumos Latvijā (galvenokārt uz lauka un arī glabātavā) izplatīti

Monilinia spp. puves bojājumi. Analizējot Monilinia spp. izolātus no Dobeles, ar sugai specifiskiem praimeriem noteikts, ka M. laxa šajā stādījumā sastopama biežāk (36% no kopējā analizēto paraugu daudzuma), bet M. fructigena retāk - 21 %.

Vienas šķirnes stādījumā sastopama gan M. laxa, gan M. fructigena, kas novērojams, analizējot paraugus, kas ievākti no šķirnēm ‘Tiki’, ‘Iputj’, ‘Krupnoplodnaja’.

Vislabāk glabājās un garšas īpašības nezaudēja šķirne ‘Brjanskaja Rozovaja’ no Tumes pagasta, bet labus rezultātus šī šķirne uzrādīja arī no citiem stādījumiem, kaut

48

gan ogas vēl nebija īsti gatavas. Ļoti zema puves izplatība bija arī vainagā, tikai atsevišķos stādījumos sasniedza līdz 5%. Salīdzinājumā ar citām šķirnēm ‘Brjanskaja Rozovaja’ ir izturīga arī pret mizas plaisāšanu. Tas nozīmē, ka šo šķirni ļoti labi varētu izmantot komercaugļkopībā un varētu attīstīt uzglabāšanas iespējas, pagarinot saldo ķiršu piedāvājuma laiku patērētājiem vidēji par divām, trim nedēļām vai pat attīstīt eksportu, kas ir būtiski audzētājiem.

Izvērtējot puves izplatību glabāšanas laikā introducētām šķirnēm, pierādījās, ka dažas, piemēram, ‘Orst’, Tiki’ un ‘Radice’ var uzglabāt arī līdz 10 un pat 14 dienām, sasniedzot puves izplatību tikai līdz 20%, pat tad, ja ogas bija ievāktas bez kātiņiem.

Izmantotā literatūra1. Børve J., Skaar E., Sekse L., Meland M., Vangdal L. (2003) Rain protective covering

of sweet cherry trees-effects of different covering methods on fruit quality and microclimate. HortTechnology, 13, 143.-148.

2. Compendium of stone fruit diseases (1995) Edited.by Ogawa J.M., APS press, p. 98EPPO. (2009). Diagnostics. Monilinia fructicola. OEPP/EPPO Buletin, 39, 337.–343.3. Ioos R., Frey P. (2000). Genomic variation within Monilinia laxa , M . fructigena and

M . fructicola , and application to species identification by PCR. European Journal of Plant Pathology, 106, 373.–378.

4. Petróczy M., Palkovics L. (2009). First report of Monilia polystroma on apple in Hungary. European Journal of Plant Pathology, 125(2), 343.–347.

5. Valiuškaite A., Raudonis L., Surviliene E. (2005). Analysis of micromycetes composition of sour cherry in Lithuania. Phytopathol. Pol., 35, 197.–201.

6. Zhu X., Chen,X. (2011). Population Structure of Brown Rot Fungi on Stone Fruits in China. Plant Disease, 95(10), 1284.–1291.

1.5. Noskaidrot zemeņu miltrasas attīstības īpatnības Latvijas klimatiskajos apstākļos, noskaidrot dažādu zemeņu šķirņu izturību pret miltrasu.

PamatojumsStādāmā materiāla brīvās tirdzniecības un klimatisko apstākļu izmaiņu rezultātā

pēdējos gados Latvijā novērota zemeņu miltrasas (ier. Podosphaera spp.) izplatība zemeņu stādījumos, galvenokārt Zemgalē un Kurzemē, atsevišķos stādījumos arī Pierīgā un Latgalē. Novērots, ka dažādas šķirnes atšķirīgi cieš no miltrasas bojājumiem, dažām šķirnēm novērota miltrasas izplatība ne vien uz lapām, bet arī ziediem un ogām. Miltrasas izplatība un nozīmība Latvijas apstākļos ir maz pētīta, tāpēc izmēģinājuma gaitā tika novērota dažādu zemeņu šķirņu ieņēmība pret zemeņu miltrasu lauka ražošanas apstākļos un citu slimību izplatība.

MetodikaIzmēģinājums zemeņu miltrasas izplatības īpatnību un šķirņu ieņēmības

novērošanai iekārtots Auces novadā, z/s „Cīrulīši”, kur vairāku gadu garumā novērota plaša miltrasas izplatība gan uz zemeņu ziediem un lapām, gan ogām. Izmēģinājumā izmantotas zemeņu šķirnes: ‘Senga Sengana’, ‘Figaro’, ‘Florence’, ‘Favorīts’, ‘Pandora’,

49

‘Pegasus’, ‘Tarda Wikada’, ‘Sonata’, ‘Polka’, ‘Petrina’, ‘Elkat’, ‘Bounty’, ‘Sāra’, ‘Honeoye’ (10. tab.).

10. tabulaIzmēģinājumā izmantotās šķirnes un to izcelsme

Šķirne Izcelsme Tips‘Tarda Wikada’ z/s Cīrulīši Apputeksnētājšķirne‘Sonata’ Agrā‘Pagasuss’ Vēla‘Pandora’ Vēla‘Polka’ Vidējā‘Petrina’ Vidēji agra‘Sāra’ Apputeksnētājšķirne‘Favorīts ’ Apputeksnētājšķirne‘Honeyoe’ SIA

Aldermaņa dārzniecība

Agrā‘Figaro’ Vidēji vēla‘Florence’ Vidēji vēla - vēla‘Bounty’ Vidēji vēla‘Senga Sengana’ Vidēja‘Elkat’ Vidēji agra

Izmēģinājums iekārtots 16.05.2012., iestādīti 30 augi no katras šķirnes, divās rindās, attālums starp augiem 0.35 m, attālums starp rindām 0.45 m, attālums starp lauciņiem 1.0 m.

Slimību uzskaitesKatrai šķirnei pirmajā izmēģinājumu gadā uzskaitīta miltrasas un

baltplankumainības (ier. Mycosphaerella fragariae) izplatība un attīstība (%) uz 50 vidēja vecuma un jaunajām lapām. Otrajā izmēģinājuma gadā (2013) tiks vērtēta miltrasas izplatība arī uz ziediem un ogām.

Meteoroloģiskie apstākļiMeteoroloģiskajiem apstākļiem 2012. gada veģetācijas sezonā Auces novadā

raksturīgs palielināts nokrišņu daudzums jūlija 1. un 2. dekādē, kā arī augusta 1.. un 3. dekādē. Pēc zemeņu stādīšanas 16.05.2012. aptuveni mēnesi nokrišņu daudzums bija ikgadējo novērojumu līmenī vai nedaudz zemāks. Zemāks nokrišņu daudzums novērots arī septembrī (48. att.).

50

48. att. Meteoroloģiskie apstākļi 2012. gada veģetācijas sezonā, Auce.

Aprīļa beigās temperatūra bija augstāka par ilggadīgajiem vidējiem novērojumiem, maijā tuvu normai, jūnijā, jūlija temperatūra augstāka par normu mijās ar pazeminātas temperatūras periodiem

RezultātiKatrā uzskaites reizē novērots, ka dažādām zemeņu šķirnēm ir atšķirīga atbildes

reakcija uz patogēnu iedarbību un ieņēmība pret slimībām. Izmēģinājumā plaši izplatīta bija baltplankumainība, bet novērota arī miltrasas

izplatība - gan tipiskā zemeņu lapu ielocīšanās, gan novēroti sēnes augļķermeņi kleistotēciji lapu apakšpusē. Pirmajā uzskaites reizē (30.07.2012.) miltrasas bojājumi novēroti gan uz vecākām, gan jaunākām lapām, bet otrajā uzskaites reizē (26.09.2012.) miltrasas pazīmes uz jaunākām lapām vairs netika novērotas.

Baltplankumainības izplatībaPirmajā uzskaites reizē 30.07.2012. novērots, ka baltplankumainības izplatība ir

atšķirīga dažādām šķirnēm. Visvairāk bojātas lapas šķirnēm ‘Figaro’, ‘Senga Sengana’ un ‘Florence’ (49. att.).

Vismazāk bojāto lapu bija šķirnēm ‘Sonata’ un ‘Polka’ – mazāk par 10%. Otrajā slimību uzskaites reizē abām mazāk inficētajām šķirnēm baltplankumainības izplatības līmenis bija nemainīgi zems. Samazinājies tas bija šķirnēm ‘Elkat’, no 17%, uz 8%, šķirnēm ‘Florence’un ‘Senga Sengana’ slimības izplatības līmenis saglabājās nemainīgs abās uzskaites reizēs.

51

49. att. Baltplankumainības izplatība un attīstība dažādām zemeņu šķirnēm 2012. gada sezonā.

Miltrasas izplatībaMiltrasas izplatība galvenokārt bija zemāka, kā baltplankumainības izplatība, bet

atsevišķām šķirnēm tā bija salīdzinoši augsta. Šķirnei ‘Polka’ pirmajā uzskaites reizē miltrasas infekcijas pazīmes netika novērotas, bet otrajā uzskaites reizē izplatība bija zema – 4% (skat. 50. att.). Savukārt šķirnei ‘Senga Sengana’ pirmajā uzskaites reizē novērota neliela slimības izplatība – 8%, bet otrajā uzskaites reizē slimības infekcijas pazīmes vairs netika novērotas.

Otrajā uzskaites reizē arī šķirnēm ‘Figaro’, ‘Florence’, ‘Elkat, ‘Sāra’, ‘Honeoye’ novērota izteikta miltrasas infekcijas pazīmju samazināšanās. Izteikts miltrasas izplatības pieaugums novērots šķirnēm ‘Petrina’, ‘Pandora’, ‘Pegasus’, ‘Tarda Wikada’.

Izteikta abu slimību izplatība (gan baltplankumainības, gan miltrasas) novērota vēlākām šķirnēm ‘Pandora’un ‘Pegasus’.

52

50.att. Miltrasas izplatība un attīstība dažādām zemeņu šķirnēm 2012. gada sezonā.

Lapu bojājumi dažādām šķirnēm bija atšķirīgi, un, piemēram, baltplankumainības pazīmes uz dažādām šķirnēm atšķīrās (51. att).

51. att. Lapu bojājumi šķirnēm (no kreisās puses) ‘Bounty’, ‘Petrina’ un ‘Polka’, 26.09.2012. (foto J. Volkova).

Citi lapu plankumainību ierosinātāji izmēģinājumā netika uzskaitīti, jo to izplatība bija niecīga. Novērotas dažas lapas, kuru bojājumus ierosinājušas sēnes Botrytis cinerea, Phomopsis obscurans, Diplocarpon earlianum.

53

http://www.vaad.gov.lv/sakums/registri/augu-aizsardziba/kaitigie-organismi.aspx?ID=1017

2. VIDI SAUDZĒJOŠU SLIMĪBU IEROBEŽOŠANAS TEHNOLOĢIJU IZSTRĀDE UN PILVEIDOŠANA

AUGĻAUGU KULTŪRĀM.

2.1. Ābeļu kraupja datorizētās brīdinājumu sistēmas RIMpro izmantošanas pilnveide ābeļu un bumbieru kraupja ierobežošanai integrētajā augļkopībā.

PamatojumsIntegrētajā augu aizsardzībā viens no pamatelementiem ir kaitīgā organisma

monitorings, jo katrai apstrādei ar augu aizsardzības līdzekļiem ir jābūt pamatotai. Pavasarī, lai noteiktu fungicīdu lietošanas nepieciešamību kraupja primārās infekcijas laikā, jāveic askusporu izplatības monitorings. Monitoringam parasti izmanto sporu ķeramierīces dārzā vai pseudotēciju analīzi laboratorijā. Latvijā veikts ilggadīgs ābeļu kraupja askusporu monitorings, izliekot stikliņus izmēģinājumu dārzā, pēc katra lietus savācot tos un veicot sporu skaitīšanu laboratorijā. Askusporu monitorings ir sarežģīts un laikietilpīgs process, tam nepieciešams laboratorijas aprīkojums un zināšanas. Tādēļ kraupja askusporu nobriešanas un izlidošanas monitoringam izveidotas brīdinājumu sistēmas, viena no tādām ir lēmuma atbalsta sistēma RIMpro (Bio Fruit Advies). Līdz šim RIMpro pamatā izmantota ābeļu dārzos, bet būtu nepieciešams pārbaudīt brīdinājumu sistēmas efektivitāti bumbieru kraupja ierobežošanai. Jo, lai arī ābeļu un bumbieru kraupja dzīves cikls ir līdzīgs, pēdējo gadu novērojumi liecina, ka augļu dārzos, kur bumbierēm tiek veikti tie paši smidzinājumi, kas ābeļu kraupja ierobežošanai, bumbieru kraupis nav ierobežots pietiekami efektīvi. Iemesls tam varētu būt atšķirības abus slimību attīstības ciklā, kā arī bumbieru kraupja izplatība uz dzinumiem.

Metodika2012. gadā tika turpināta RIMpro sistēmas izmantošana ābeļu kraupja

ierobežošanai ābeļu stādījumos Latvijā. Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, lielāka uzmanība pievērsta precīza smidzinājuma termiņa un kvalitātes nodrošināšanai, kas var būtiski ietekmēt ābeļu kraupja ierobežošanas efektivitāti. Dārzos ar augstu kraupja infekcijas slodzi tika meklēti risinājumi tās samazināšanai, izmantojot fitosanitāros paņēmienus. Papildus brīdinājumu sistēmas RIMpro izmantošanai turpināts sekot līdzi laika prognozēm, lai noteiktu pēc iespējas precīzāku pieskares vai pieskares/sistēmas fungicīdu maisījumu lietošanas laiku pirms prognozētas infekcijas. Tāpat lielāka vērība pievērsta askusporu izlidošanas sākuma – „biofix” precizēšanai.

„Biofix” precizēšana un askusporu gatavības noteikšana RIMpro saimniecībās

2012. gada pavasarī tika precizēts „biofix” (datums, kas parāda askusporu izplatības sākumu), jo ne vienmēr šis rādītājs sakrīt ar ābeļu zaļā konusa stadiju, kā tas parasti tiek uzskatīts. „Biofix” noteikts pēc RIMpro programmas autora Marka Trapmana izstrādātās metodikas, saskaņā ar kuru lapas tiek nogādātas laboratorijā, ievietotas petri platē, kurai uzlikts priekšmetstikliņš, lapas tiek samērcētas un turētas 2 stundas pie 18-20 oC, pēc tam stikliņu pārbauda, vai ir notikusi kraupja askusporu izlidošana, „biofix” programmā tiek ielikts pāris dienas pirms laboratorijā fiksētās izlidošanas. Metodika izsūtīta RIMpro lietotājiem Eiropā un Kanādā, dati pa valstīm tiek apkopoti kopējā tabulā

54

un ievietoti Bio Fruit Advies mājas lapā (www.biofruitadvies.nl). Papildus precizētajam „biofix” datumam noteikta arī askusporu gatavības pakāpe RIMpro saimniecībās. Pavasarī ievākti ābeļu lapu paraugi no deviņām augļkopības saimniecībām: SIA „Malum” Talsu novadā; Pūres DPC Tukuma novadā; z/s „Svitkas” Beverīnas novadā; z/s „Ievulejas” Viļakas novadā; z/s „Mucenieki” Saldus novadā; LVAI Dobeles novadā; z/s „Ābelītes” Bauskas novadā; k/s „Poceri” Viesītes novadā; z/s „Pīlādži” Siguldas novadā. Katrā no paraugiem askusporu attīstības pakāpe noteikta vidēji 20 pseudotēcijos, izdalot 4 attīstības pakāpes: sporas nav izveidojušās; sporas izveidojušās, bet negatavas; gatavas sporas; lidojošas sporas.

Prognožu nodošana augļkopjiemMeteostaciju dati caur GPRS tiek ievadīti RIMpro programmā LAAPC datorā.

Pēc programmas rādītajiem signāliem par primārās kraupja infekcijas periodu attiecīgo saimniecību augļkopjiem tāpat kā iepriekšējos gados tika nodota informācija, galvenokārt SMS formātā, par infekcijas iespējamību, jau notikušu infekciju, fungicīdu apstrāžu nepieciešamību un vēlamo preparātu izvēli. 2012. gadā RIMpro attēls, ievietojot jaunos meteodatus, atjaunots trīs reizes dienā, nevis vienu, kā iepriekš. Saimniekiem regulāri sūtīti RIMpro attēli, lai viņiem būtu vieglāk pieņemt lēmumu par smidzinājuma nepieciešamību. Jūnija sākumā augļkopjiem tika nosūtīts RIMpro attēls par visu kraupja primārās infekcijas periodu. Turpmāk saimnieki paši pieņēma lēmumu par smidzinājumu nepieciešamību atbilstoši reālajai situācijai dārzā.

Ābeļu kraupja izplatība un attīstība RIMpro saimniecībās2012. gada veģetācijas sezonā saimniecības, kur novietotas meteostacijas,

apsekotas 2 reizes: jūlijā, lai novērtētu ābeļu kraupja izplatību uz lapām un jaunajiem augļiem, un augusta beigās, septembrī – uz augļiem ražas vākšanas laikā.

RIMpro efektivitātes salīdzināšana ābeļu un bumbieru stādījumāLai noteiktu RIMpro efektivitāti bumbieru kraupja ierobežošanai un salīdzinātu to

ar situāciju ābeļu stādījumā, ierīkots izmēģinājums z/s „Pīlādži”. Izmēģinājumā iekļautie varianti:

1. Kontrole – ābeļu stādījumā (smidzinājumi netiek veikti);2. Smidzinājumi pēc RIMpro ābeļu stādījumā;3. Smidzinājumi pēc rutinētās smidzinājumu shēmas ābeļu stādījumā;4. Kontrole – bumbieru stādījumā (smidzinājumi netiek veikti);5. Smidzinājumi pēc RIMpro bumbieru stādījumā;6. Smidzinājumi pēc rutinētās smidzinājumu shēmas bumbieru stādījumā.

RIMpro tika izveidotas atsevišķas versijas ābeļu un bumbieru stādījumam, lai varētu ievadīt precizēto „biofix” datumu, kas dotu iespēju precīzāk noteiktu ābeļu un bumbieru kraupja kritiskos infekcijas sliekšņus.

Variantos, kur veikti rutinētie smidzinājumi, par pamatu ņemti firmas Syngenta fungicīdu lietošanas ieteikumi.

Kraupja izplatības līmeņa noteikšanai regulāri vērtētas 100 lapas vai 100 augļi lauciņā katrā vērtējumu datumā.

55

11. tabulaIzmēģinājumā izmantotie fungicīdi

FungicīdsRIMpro

ābeļu stādījumā

Rutinētā shēma ābeļu stādījumā

RIMpro bumbieru stādījumā

Rutinētā shēma bumbieru stādījumā

Čempions 50 p.s. 26.04. 26.04. 26.04. 26.04.

Effector 03.05.; 10.05. - - -Dithane NT - - 08.05. -

Chorus 50 WG 23.05.; 31.05. 03.05.; 10.05.; 23.05. 23.05. 03.05.; 10.05.;

23.05.Skors 250 e.k. - 31.05.; 07.06. 05.06. 31.05.; 07.06.

Ņemot vērā, ka nav objektīvi salīdzināt slimības izplatību uz ābelēm un bumbierēm, statistiskā analīze veikta atsevišķi ābeļu kraupim un bumbieru kraupim.

Rezultāti„Biofix” precizēšana un askusporu gatavības noteikšana RIMpro saimniecībāsSalīdzinot 2012. gada ābeļu kraupja (Venturia inaequalis) askusporu gatavību

ābeļu lapās pavasarī pirms jauno lapu plaukšanas dažādās Latvijas vietās, varēja secināt, ka to attīstība krasi atšķīrās (52. att.). Piemēram, marta beigās z/s „Ievulejas”, Viļakas novadā vidēji 30% no visām pseudotēcijos esošajām sporām jau bija nogatavojušās un dažas jau bija gatavas izlidošanai, bet pumpuru plaukšana ābelēm vēl netika novērota. Pretēja situācija tika novērota Dobelē, kur ābeļu attīstība bija novērojama ātrāk, bet tajā pašā laikā pseudotēcijos nebija atrodamas nobriedušas kraupja askusporas. Iespējams, to var izskaidrot ar vietas reljefa atšķirībām, paugurainākā vietā, kā Viļakā, sniega sega nokusa ātrāk nekā Dobeles līdzenumā, līdz ar to sporu attīstība varēja atšķirties.

56

52. att. Ābeļu kraupja askusporu gatavības pakāpe RIMpro saimniecībās 2012.gada pavasarī.

2012. gadā tika konstatēts, ka 7 saimniecībās no 9 precizētā „biofix” datums iestājās par 5-15 dienām ātrāk, kā zaļā konusa stadija (12. tab.).

12. tabulaPrecizētais „biofix” un zaļā konusa stadija RIMpro saimniecībās 2012. gadā

Saimniecība Precizētais “biofix”

Zaļā konusa stadija

LVAI, Dobeles nov. 26.04. 17.04.Z/s Ābelītes, Bauskas nov. 12.04. 18.04.K/s Poceri, Viesītes nov. 12.04. 20.04.Pūres DPC, Tukuma nov. 18.04. 23.04.SIA Malum, Talsu nov. 11.04. 26.04.

Z/s Mucenieki, Saldus nov. 11.04. 25.04.Z/s Ievulejas, Viļakas nov. 14.04. 25.04.Z/s Svitkas, Beverīnas nov. 26.04. 26.04.Z/s Pīlādži, Siguldas nov. 13.04. 25.04.

Tikai LVAI tas iestājās 9 dienas vēlāk un Valmierā esošajā saimniecībā tajā pašā datumā, kad noteikta zaļā konusa stadija. Ņemot vērā ievērojamās atšķirības starp saimniecībām, būtu svarīgi katru gadu precizēt „biofix” datumu, lai iegūtu korektu RIMpro prognozi. Augļkopjiem nebūtu jāuztraucas par askusporu izlidošanu pirms zaļā konusa, jo augam tad vēl nav izveidojusies virsma, kas varētu inficēties, savukārt, iestājoties zaļā konusa stadijai, jānodrošina pilnīga aizsardzība. Diemžēl to ne vienmēr var izdarīt, jo pavasaros augsne dārzā ir mitra un nav iespējams iebraukt ar tehniku, tas

57

varētu būt viens no iemesliem augstajai kraupja izplatībai z/s „Mucenieki”, kur pirmais smidzinājums šogad bija stipri novēlots.

Ābeļu kraupja izplatība un attīstība RIMpro saimniecībāsJūlijā veikta saimniecību apsekošana, lai novērtētu ābeļu kraupja izplatību uz

plašāk audzētajām šķirnēm un noskaidrotu, cik efektīva ir bijusi RIMpro izmantošana. Ņemot vērā, ka vasara bija lietaina un mitra, smidzinājumu skaits kraupja ierobežošanai ievērojami palielinājās, vienā saimniecībā sasniedzot pat 11 reizes, bet vidēji pa saimniecībām – 7 reizes, iepriekšējos gados vidējais apstrāžu skaits bija 6 reizes. Neskatoties uz salīdzinoši biežo smidzināšanu, kraupja izplatības līmenis bija augsts, it īpaši uz kraupja ieņēmīgām šķirnēm, piemēram, ‘Lobo’. Kopumā augļkopji bija apmierināti ar RIMpro rādījumiem, jo neskaidrās situācijās programma palīdzēja pieņemt lēmumu. Ābeļu kraupja straujo izplatību veicināja ne tikai biežie nokrišņi, bet arī iepriekšējos gados nekvalitatīvi veikti augu aizsardzības pasākumi, nekvalitatīvu preparātu izmantošana, kā arī, iespējams, kraupja ierosinātāja rezistence pret noteiktiem fungicīdiem. Situācija katrā saimniecība jāizvērtē individuāli, jo kraupja izplatības tendences nosaka vairāku faktoru mijiedarbība. Dati par ābeļu kraupja izplatību uz lapām un augļiem apkopoti 13. un 14. tabulā.

13. tabulaĀbeļu kraupja brīdinājumu sistēmas RIMpro izmantošanas efektivitāte ābeļu stādījumos 2012. gadā (kraupja izplatība jūlijā, % (lapas/augļi)

Saimniecība Smidzinājumu skaits

Uzskaites datums

Šķirnes

‘Auksis’ ‘Lobo’ ‘Belarusskoje Maļinovoje’

LVAI,Dobeles nov. 6 30.07. 2/0 21/0 16/0

Z/s Ābelītes,Bauskas nov. 10 09.07. 7/8 69/40 4/8

K/s Poceri,Viesītes nov. 5 13.07. 56/37 77/98 30/12

Pūres DPCTukuma nov. 6 11.07. 7/18 - 61/36

SIA Malum,Talsu nov. 7 11.07. 6/2 41/30 16/8

Z/s Mucenieki,Saldus nov. 8 31.07. 27/49 80/62 16/42

Z/s Ievulejas,Viļakas nov. 6 24.07. 34/30 85/80 37/9

Z/s Svitkas,Beverīnas nov. 4 20.07. 10/2 4/1 1/0

Z/s Pīlādži, Siguldas nov. 5* 03.08. -/4 - -

RIMpro efektivitātes pārbaudes izmēģinājumā veiktais smidzinājumu skaits

58

14. tabulaĀbeļu kraupja brīdinājumu sistēmas RIMpro izmantošanas efektivitāte

ābeļu stādījumos 2012. gadā (kraupja izplatība uz augļiem ražas laikā, %)

Saimniecība Smidzinājumu skaits

Uzskaites datums

Šķirnes

‘Auksis’ ‘Lobo’ ‘Belarusskoje Maļinovoje’

LVAI,Dobeles nov. 6 10.09. 0 0 0

Z/s Ābelītes,Bauskas nov. 11 23.08. 9 96 12

K/s Poceri,Viesītes nov. 6 23.08. 38 100 12

Pūres DPCTukuma nov. 7 22.08. 5 - 63

SIA Malum,Talsu nov. 8 22.08. 7 60 24

Z/s Mucenieki,Saldus nov. 9 29.08. 52 61 12

Z/s Ievulejas,Viļakas nov. 7 12.09. 32 99 12

Z/s Svitkas,Beverīnas nov. 5 24.08. 4 0 0

Z/s Pīlādži, Siguldas nov. 5* 24.08. 8 - -

* RIMpro efektivitātes pārbaudes izmēģinājumā veiktais smidzinājumu skaits

RIMpro efektivitātes salīdzināšana ābeļu un bumbieru stādījumāZemnieku saimniecībā „Pīlādži” tika ierīkots izmēģinājums, lai salīdzinātu

RIMpro efektivitāti ābeļu un bumbieru stādījumā. Ābeļu stādījumā ābeļu kraupja „biofix” datums tika noteikts 25. aprīlī, bumbierēm – 3. maijā, zaļā konusa stadija ābelēm un bumbierēm iestājās vienlaicīgi – 25. aprīlī. 2012. gada veģetācijas periods bija lietains ar salīdzinoši zemu gaisa temperatūru (53. att.), tādēļ smidzinājumu skaits variantā atbilstoši RIMpro signāliem ievērojami neatšķīrās no varianta, kurā apstrādes notika atbilstoši firmas ieteiktai rutinētajai shēmai. Starp variantiem atšķīrās fungicīdu izvēle, jo, lietojot RIMpro, pēc iespējas vairāk tiek lietoti pieskares iedarbības produkti pirms prognozētas infekcijas, lai novērstu rezistences risku, kas rodas, nepārtraukti lietojot sistēmas fungicīdus. RIMpro attēlā ābeļu kraupja prognozei var redzēt, ka visa primārās infekcijas perioda laikā nodrošināts optimāls fungicīdu pārklājums variantam, kas smidzināts atbilstoši RIMpro, vēlāk – sekundārās infekcijas laikā smidzinājumi vairs nebija nepieciešami (54. att.).

59

53. att. Vidējā gaisa temperatūra un nokrišņu summa 2012. gadā.

Apkopojot datus par ābeļu kraupja izplatību un attīstību uz lapām un augļiem, jāsecina, ka būtiskas atšķirības starp smidzinātajiem variantiem nav, abos variantos slimība uz lapām un augļiem ierobežota veiksmīgi, salīdzinot ar kontroli (5. tab., 6. tab.).

54. att. RIMpro ābeļu kraupja prognoze un fungicīdu pārklājums.

Mazāk veiksmīgs bija izmēģinājums bumbieru stādījumā, jo bumbieru kraupja infekcijas pakāpe bija pārāk zema, lai objektīvi salīdzinātu smidzinājumu shēmas. Bumbieru šķirne ‘Belorusskaja Podzņaja’ šajā stādījumā bija pārāk izturīga pret bumbieru kraupi. Variants atbilstoši RIMpro signāliem tika smidzināts 4 reizes, bet pēc rutinētās shēmas – 6 reizes (55. att.). Atsevišķās uzskaitēs parādījās būtiska atšķirība starp smidzinātajiem variantiem, arī kontrolē slimības izplatība nepārsniedza 9.67% uz lapām un 10% uz augļiem, kas ir zems rādītājs priekš bumbieru kraupja (15. tab, 16. tab.). Izmēģinājums būtu jāatkārto, izvēloties bumbieru šķirni, kas ir kraupja ieņēmīgāka.

60

55. att. RIMpro bumbieru kraupja prognoze un fungicīdu pārklājums.

15. tabulaĀbeļu un bumbieru kraupja izplatība un attīstība RIMpro izmēģinājumā uz lapām

VariantiLapas

31.05. 07.06. 15.06.I A I A I A

1. Kontrole – ābeles 22.0 a 2.10 a 24.33 a 2.30 a 69.0 a 7.83 a2. RIMpro – ābeles 8.00 b 0.63 b 4.66 b 0.30 b 3.67 b 0.18 b3. Rutinēta shēma – ābeles 7.33 b 0.47 b 12.0 c 0.77 b 13.0 b 0.75 b

MBS 5.33 0.72 6.79 0.58 11.95 1.781. Kontrole – bumbieres 0 0 9.67 a 0.55 a 7.66 a 0.38 a2. RIMpro – bumbieres 0 0 5.67 b 0.28 b 3.00 a 0.15 a3. Rutinēta shēma – bumbieres 0 0 3.67 b 0.18 b 3.00 a 0.15 a

MBS - - 3.83 0.27 8.50 0.42

16. tabulaĀbeļu un bumbieru kraupja izplatība un attīstība RIMpro izmēģinājumā uz augļiem

61

VariantiAugļi

29.06. 05.07. 03.08.I A I A I A

4. Kontrole – ābeles 53.3 a 2.66 a 49.3 a 5.00 a 77.3 a 10.3 a5. RIMpro – ābeles 2.67 b 0.13 b 2.67 b 0.23 b 4.00 b 0.40 b6. Rutinēta shēma – ābeles 1.33 b 0.07 b 1.67 b 0.15 b 2.00 b 0.23 b

MBS 17.9 0.89 18.7 2.54 13.9 1.804. Kontrole – bumbieres 6.67 a 0.33 a 5.33 a 0.47 a 10.0 a 1.17 a5. RIMpro – bumbieres 2.33 ab 0.12 ab 5.00 a 0.38 a 0 b 0 b6. Rutinēta shēma – bumbieres 1.11 b 0.06 b 0.67 a 0.03 a 0 b 0 b

MBS 4.36 0.23 5.84 0.51 3.99 0.52

Secinājumi Ar katru gadu dažādu faktoru ietekmē (laika apstākļi, pieaugoša infekcijas slodze,

rezistence u.c.) smidzinājumu skaits ābeļu kraupja ierobežošanai palielinās, šogad sasniedzot vidēji 7 reizes. Tādēļ RIMpro izmantošana ir īpaši svarīga, lai fungicīdu apstrāde notiktu pareizos laikos un netiktu veikti lieki smidzinājumi.

Lai iegūtu korektu RIMpro prognozi, svarīgi ievietot programmā precīzu „biofix” datumu, jo šogad noskaidrots, ka askusporu izlidošanas sākums var atšķirties no zaļā konusa stadijas pat par 2 nedēļām.

Izmantojot RIMpro bumbieru kraupja ierobežošanai, galvenais būtu ielikt programmā askusporu izlidošanas sākuma datumu („biofix”) bumbieru kraupim, jo noskaidrots, ka tas atšķiras no ābeļu kraupja. RIMpro varētu būt efektīvs arī bumbieru kraupja ierobežošanai, ja dārzā nav izplatīta dzinumu infekcija.

2.2. Ābeļu un bumbieru slimību ierobežošanas iespējas praktiskajā ražošanā, izmantojot fitosanitāros paņēmienus.

PamatojumsŅemot vērā, ka 2014. gadā valstī paredzēts ieviest integrēto audzēšanas sistēmu,

svarīgi ir pārbaudīt fitosanitāros paņēmienus kraupja infekcijas slodzes samazināšanai ābeļu un bumbieru dārzos, kas ļautu samazināt smidzinājumu skaitu, kā arī uzlabotu fungicīdu apstrāžu efektivitāti. Pašlaik pasaulē notiek intensīvi pētījumi par fitosanitārajiem paņēmieniem askusporu daudzuma samazināšanai ābeļu dārzos, bet trūkst izmēģinājumu datu par bumbieru dārziem (Beresford R.M., et. al., 2000; Sutton D.K. et. al., 2000). Tādēļ būtu nepieciešams pārbaudīt dažādus fitosanitāros paņēmienu gan ābeļu, gan bumbieru stādījumos, ņemot vērā, ka ļoti iespējams, būtisks infekcijas avots bumbierēm ir arī pārziemojušās konīdijas vainagā. Biežāk izmantotie fitosanitārie paņēmieni ir kritušo lapu aizvākšana, smalcināšana, mulčēšana, iestrādāšana augsnē, apstrāde ar dažādiem kraupja antagonistus saturošiem produktiem, kā arī urīnvielas lietošana, rudenī smidzinot koku vainagā, un spēcīga vainaga veidošana. Metodika

Izmēģinājuma iekārtošana

62

Izmēģinājums bumbieru kraupja ierobežošanai, izmantojot fitosanitāros paņēmienus, iekārtots 2011. gada rudenī Siguldas pagastā (Siguldas novads) z/s „Pīlādži”, bumbieru šķirnes ‘Belorusskaja Podzņaja’ stādījumā. Ņemot vērā iepriekšējo pieredzi un ārzemju pētījumu datus, izmēģinājumā nav izmantots standartizmēra lauciņš, kas augu aizsardzības līdzekļu izmēģinājumos parasti ir ~ 40 m2 (6 koki), bet gan 450 m2

(30 koki), lai varētu objektīvi novērtēt fitosanitāro paņēmienu efektivitāti.

Izmēģinājumā iekļautie varianti:1. Kontrole (fitosanitārie paņēmieni un fungicīdi netika izmantoti);2. Fungicīdu smidzinājumi pēc RIMpro;3. Urīnviela rudenī + fungicīdu smidzinājumi pēc RIMpro;4. Lapu aizvākšana pavasarī + fungicīdu smidzinājumi pēc RIMpro;5. Urīnviela rudenī + vara preparātu smidzinājums pavasarī augstākajā devā +

fungicīdu smidzinājumi pēc RIMpro;6. Smidzinājumi pēc rutinētās smidzinājumu shēmas.

ApstrādesUrīnvielas smidzinājums veikts koku vainagā, sākoties lapkritim, izmantojot 5%

darba šķīdumu, 2011. gada 14. oktobrī. Ūdens daudzums – 600 l ha-1. Vara preparāta smidzinājumam agri pavasarī koku miera periodā (13.04.)

izmantots Čempions 50 p.s., 10 kg ha-1, ūdens daudzums - 600 l ha-1.Izmēģinājumā iekļautie varianti, izņemot kontroli un 6. variantu, kas apstrādāts

pēc rutinētās shēmas, smidzināti atbilstoši RIMpro signāliem, skat. 1. tab. no iepriekšējās nodaļas.

Meteoroloģiskie datiNokrišņu prognozei un vispārējam veģetācijas perioda laika apstākļu

raksturojumam izmantoti dati no augļu dārzā novietotās meteostacijas Lufft.

Nokritušo lapu daudzumsLai noteiktu fitosanitāro paņēmienu efektivitāti, izmēģinājumā noteikts kritušo

lapu daudzums ar urīnvielu apstrādātajā variantā un kontrolē. Uzskaite katrā variantā veikta četrās vietās, viena metra attālumā no koka stumbra, izmantojot rāmīti, kura izmēri 0.25 m2 (0.5x0.5m).

Pseudotēciju skaitsLai novērtētu urīnvielas ietekmi uz pseudotēciju skaitu, 13. aprīlī ievākts lapu

paraugs un laboratorijā veikta lapu analīze. Parauga lielums – 15 lapas no varianta, kas apstrādāts ar urīnvielu un 15 – no kontroles, no katras lapas 4 vietās izgriezti 0.25 cm2

lieli diski, uz kuriem noteikts pseudotēciju skaits.

Bumbieru kraupja izplatība un attīstība

63

Z/s „Pīlādžos” bumbieru stādījumā iekārtotajā fitosanitāro paņēmienu pārbaudes izmēģinājumā pārskata periodā veiktas 6 uzskaites bumbieru kraupja izplatības un attīstības līmeņa noteikšanai uz lapām un augļiem.

Bumbieru kraupis regulāri vērtēts uz 100 lapām vai 100 augļiem lauciņā katrā vērtējumu datumā. Bojātā virsma vērtēta pēc procentu skalas:

0 – bojājumu nav, 5 – daži sīki punktveida bojājumi uz lapas vai augļa virsmas, 15 – vairāki sīki vai 1 – 2 lielāki plankumi, līdz 1 cm2, bez plaisām, 30 – ap 30% no lapas vai augļa virsmas bojāts, utt.Rezultāti tabulās parādīti kā „izplatība” – bojāto objektu daudzums %-os no

visiem vērtētajiem un „attīstība” – bojātās virsmas platība %-os vidēji no visiem vērtētajiem objektiem.

Rezultātu statistiskai apstrādei aprēķināta mazākā būtiskā starpība (MBS), izmantojot vienfaktora dispersijas analīzi pie būtiskuma līmeņa (ticamības) 95% un tabulās parādīta ar burtiem.

RezultātiNokritušo lapu daudzumsJau veicot apsekojumu rudenī pēc smidzinājuma ar urīnvielu, konstatēts, ka

apstrādātās lapas ir ievērojami vairāk nomelnējušas un sākušas sadalīties. Pavasarī nokritušo lapu daudzums ar urīnvielu apstrādātajā variantā bija ievērojami mazāks, salīdzinot ar kontroli – 357 lapas uz 1 m2, kontrolē – 509 lapas.

Pseudotēciju skaitsPseudotēciju skaits bumbieru lapās, kas rudenī apstrādātas ar urīnvielu, bija

būtiski mazāks. Pseudotēciju skaits kontrolē sasniedza pat 823 pseudotēcijus uz 1 cm2, savukārt ar urīnvielu apstrādātajā variantā lielākais skaits uz 1 cm2 bija 234. Tikpat lielas atšķirības novērojamas arī starp vismazāko pseidotēciju skaitu. Ja kontrolē to bija 100, tad urīnvielas spēcīgās ietekmes rezultātā uz 1cm2 lapas laukuma to bija tikai 16 (56. att.).

56. att. Pseudotēciju skaits ar urīnvielu apstrādātajās un neapstrādātajās lapās.

Bumbieru kraupja izplatība un attīstība

64

Diemžēl izmēģinājumā izmantotā bumbieru šķirne ‘Belorusskaja Podzņaja’ bija salīdzinoši izturīga pret bumbieru kraupi, tādēļ slimības izplatības līmenis bija salīdzinoši zems, lai objektīvi novērtētu fitosanitāro paņēmienu efektivitāti. Būtiska atšķirība starp variantiem tika konstatēta pirmajā kraupja uzskaitē uz lapām, ar augstāko efektivitāti variantos, kur lietota urīnviela iepriekšējā gada rudenī (17. tab.). Iespējam, ka dati ir likumsakarīgi, jo arī ārzemju pētījumos, fitosanitāro paņēmienu efektivitāti raksturo potenciālais askusporu daudzums (PAD), kas sevī ietver pseudotēciju skaitu, kritušo lapu blīvumu u.c. rādītājus, nevis tikai redzamās slimības pazīmes uz lapām un augļiem (personīgā komunikācija ar prof. W.MacHardy).

17. tabulaBumbieru kraupja izplatība un attīstība fitosanitārajā izmēģinājumā

VariantiLapas Augļi

07.06. 15.06. 29.06. 05.07. 03.08.I A I A I A I A I A

1. Kontrole 9.67 a 0.55 a 7.67 a 0.38 a 6.67 a 0.33 a 5.33 a 0.47 ab 10.0 a 1.17 a

2. RIMpro 5.67 b 0.28 ab 3.00 a 0.15 a 2.33 b 0.12 b 5.00 a 0.52 a 0.00 b 0.00 b

3. Urīnviela + RIMpro 1.67 c 0.08 c 3.67 a 0.18 a 3.00 b 0.15 b 3.00 ab 0.25 abc 0.67 b 0.15 b

4. Lapu savākšana + RIMpro

4.33 bc 0.22 bc 3.67 a 0.18 a 2.00 b 0.10 b 3.00 ab 0.18 abc 0.00 b 0.00 b

5. Urīnviela + vara preparāts + RIMpro

2.33 c 0.12 bc 2.33 a 0.12 a 1.00 b 0.05 b 1.67 ab 0.12 bc 0.33 b 0.03 b

6. Rutinēta smidzināšana 3.67 bc 0.18

bc 3.00 a 0.15 a 1.11 b 0.06 b 0.67 b 0.03 c 0.00 b 0.00 b

MBS 2.91 0.19 5.78 0.29 3.09 0.15 3.91 0.38 2.69 0.35

Izmēģinājuma ierīkošana nākamajai sezonaiIzmēģinājums iekārtots 2012. gada rudenī Slampes pagastā, Tukuma novadā z/s

„Punduri” bumbieru dārzā, bumbieru šķirne ‘Belorusskaja Podzņaja’. Lai gan šķirne parasti ir izturīga pret kraupi un bija nolemts izmēģinājumos izvēlēties citu, šajās stādījumā bumbieru kraupja izplatība uz ‘Belorusskaja Podzņaja’ bija pietiekami augsta un slimība novērota arī uz dzinumiem. Izmēģinājums iekārtots 5 variantos, 4 atkārtojumos, lauciņa lielums 127.1 m2 (15 koki), izvietots pa 3 rindām.

Urīnvielas smidzinājums veikts koku vainagā, sākoties lapkritim (23.10.), izmantojot 5% darba šķīdumu. Ūdens daudzums – 1000 l ha-1.

Secinājumi Urīnvielas darba šķīduma smidzinājums koku vainagā, sākoties lapkritim, ir viens no

efektīvākajiem paņēmieniem infekcijas slodzes samazināšanai.

65

Urīnvielas izmantošana veicina ātrāku lapu nobiršanu un līdz ar to paātrinās sadalīšanās process jau rudenī. Pētījumos pierādīts, ka ar urīnvielu apstrādātajās bumbieru lapās būtiski samazinājās kraupja sēnes augļķermeņu skaits pavasarī.

Izmantotā literatūra1. Beresford R.M., Horner I.J., Wood P.N. (2000) Autumn-applied urea and other

compounds to suppress Venturia inaequalis ascospore production. New Zealand Plant Protection No. 53, p. 387–392.

2. Sutton D.K., MacHardy W.E., Lord W G. (2000) Effects of shredding or treating apple leaf litter with urea on ascospore dose of Venturia inaequalis and disease buildup. Plant Disease, Vol. 84, No. 12, p. 1319–1326.

18.VIDI SAUDZĒJOŠU KAITĒKĻU IEROBEŽOŠANAS TEHNOLOĢIJU IZSTRĀDE UN PILVEIDOŠANA

AUGĻAUGU KULTŪRĀM.

3.1. Datorizētās ābolu tinēja Cydia pomonella L. brīdinājuma sistēmas RIMpro praktiskās izmantošanas iespēju novērtējums augļu dārzos.

PamatojumsLatvijā no augļu koku un ogulāju platībām lielāko daļu aizņem ābeļdārzi – 63.3%.

Pasaulē ābolu tinējs (Cydia pomonella L.) ir viens no bīstamākajiem un grūtāk ierobežojamiem kaitēkļiem ābeļdārzos, kas rada tiešu kaitējumu ražai (Gordh, Headrick, 2003). Ļoti kaitīgi tauriņi ir tajā areāla daļā, kur gadā attīstās vairākas paaudzes (Croft, 1982). Latvijā attīstās viena paaudze gadā, atsevišķos gados iekūņojas arī otrās paaudzes kāpuri – tie parasti attīstību nenoslēdz ar tauriņa izlidošanu, jo iet bojā (Priedītis, 1996). Pasaulē ir novērots, ja kaitēkļa populācija netiek ierobežota, tad tā var bojāt līdz 95% ražu (Croft, 1982; Alston et all., 2006). Latvijā līdz 20.gs. beigām tika uzskatīts, ka ābolu tinējs ir viens no periodiski ekonomiski nozīmīgiem kaitēkļiem, kas nereti spēja bojāt līdz pat 50% ražu. 21.gs. sākumā situācija ir mainījusies, jo kaitēklis ir jau izplatījies visos ražojošos dārzos. Daudz bojātu ābolu ir tajos gados, kad tauriņu lidošanas laikā vakari un naktis ir siltas (virs +20ºC) (Priedītis, 1996).

Kaitēkļu attīstības prognozei ASV, Šveicē, Nīderlandē sekmīgi tiek izmantotas dažādas datorizētās programmas (Pitcairn, Zalom, Rice, 1992), bet datorizēto RIMpro programmu beidzamos 15 gadus sekmīgi izmanto gan Ziemeļamerikā, gan Eiropā. Latvijā datorizēto RIMpro programmu ābolu tinēja populācijas attīstības prognozei sāka izmanto no 2007.gada. Tas bija nepieciešams, lai prognozētu ābolu tinēja attīstību veģetācijas sezonas laikā un noteiktu termiņus, kad visefektīvāk var veikt populācijas regulāciju ar insekticīdiem ražojošos ābeļu stādījumos.

Datorprogramma RIMpro (relative infection measurements programme) ābolu tinējam tika izstrādāta Nīderlandē – firmā “BioFruit Advies” M.Trapmana vadībā 2005.gadā. Programmas lietošanas tiesības nodrošina konsultanta versijas licences iegāde no autora M. Trapmana (1000 ha ābeļdārzu apkalpošanai uz vienu gadu). Programma Latvijā ir instalēta uz centrālā datora, kas atrodas Latvijas Augu aizsardzības pētniecības centra birojā, Rīgā. Programma veidota, balstoties uz literatūras datiem par ābolu tinēja

66

bioloģiju un fenoloģiju. Modelis simulē ābolu tinēja izlidošanas un attīstības dinamiku (57. att.). Latvijā galvenais uzdevums bija noteikt precīzu kritisko slieksni, kad nepieciešama populācijas ierobežošana. Lietojot programmu, ir iespējams racionālāk lietot insekticīdus. Programmu nav iespējams vienlīdz veiksmīgi pielietot visās klimatiskajās zonās. Tā ir jāpārbauda un jāpiemēro konkrētajiem apstākļiem. Programmai un ar to saistītajām meteostacijām ir jābūt patstāvīgā datorspeciālista uzraudzībā. Dažus no datorsimulācijas parametriem var mainīt lietotājs, piemēram, biofix rādītāju (laiks, kad izlido pirmais ābolu tinēja īpatnis). Atbilstoši diennakts garumam ir iespējams iestādīt arī saulrieta laiku, kas ir būtiski ābolu tinēja izlidošanai. Ābolu tinēja izlidošanas konstatēšanai līdz 2012.gadam LAAPC pētnieki izmantoja feromonu ķeramos slazdus, kurus izlika, līdzko beidz ziedēt ābeles.

RIMpro brīdinājuma sistēmai ir divi pamatelementi: portatīvās meteostacijas un datorprogramma RIMpro.

57. att. Datorprogrammas RIMpro datorizētā prognoze ābolu tinējam2012. gada veģetācijas sezonā (dati no Saldus novadā esošās meteostacijas).

Apzīmējumi: gaiši zils – neapaugļotās mātītes; tumši zils – apaugļotās mātītes; dzeltens – olu dēšana; sarkans - kāpuru šķilšanās.

Meteostacijas veic agroklimatisko parametru (summārā gaisa temperatūra, nokrišņu daudzums, saules radiācijas) automātisko reģistrēšanu. Ar GSM (global system for mobile) sakaru sistēmas palīdzību mērījumu rezultāti reizi dienā tiek noraidīti uz LAAPC (Latvijas Augu aizsardzības pētniecības centra) datoru. Meteoroloģiskie dati tiek ievadīti programmā, un tiek veikti ābolu tinēja izplatības riska un populācijas regulācijas nepieciešamības aprēķini.

Datorizēto RIMpro programmu Ziemeļamerikā un Eiropā palaiž 1. janvārī, kad sākas datu kalkulācija. Tā kā kaitēkļa attīstība zem +10°C nenotiek, Latvijā programma sāk darboties aprīļa 1. dekādē, kad tā sāk skaitīt aktīvo temperatūru, kuras ir augstāka par +10°C, summu. Programma simulāciju sāk ar pārziemojošo ābolu tinēja kāpuru populāciju - tauriņu izlidošanu, mātīšu apaugļošanos, olu dēšanu, kāpuru šķilšanos, kuru ietekmē gaisa temperatūra, nokrišņu daudzums un citi faktori, tāpēc grafikā ir redzamas

67

prognozes svārstības (6. att.). Pēc LAAPC pētnieku piecu gadu (2007.-2011.) veiktajiem pētījumiem tika konstatēts, ka kritiskais slieksnis, kad jāsāk ierobežot ābolu tinēja populācija, ir no 80 līdz 120 RIM vienībām.

MetodikaLatvijā datorizēto RIMpro programmu sāka izmantot 2007. gadā. Šobrīd Lufft

meteostacijas izvietotas: SIA „Malum” Talsu novadā, Pūres DPC Tukuma novadā, z/s „Svitkas” Beverīnas novadā, z/s „Ievulejas” Viļakas novadā, z/s „Mucenieki” Saldus novadā, Latvijas Valsts Augļkopības institūtā Dobeles novadā, z/s „Ābelītes” Bauskas novadā, k/s „Poceri” Viesītes novadā, z/s „Pīlādži” Siguldas novadā.

No 2007. līdz 2011. gadam Latvijā tika pārbaudīta un pielāgota datorizētā RIMpro programma ābolu tinēja prognozei. Programmas izveidotājs M.Trapmans 2010.gada RIMpro datorprogrammas versiju ābolu tinēja prognozei precizēja. Datorizētā ābolu tinēja tēviņa izlidošanas sākuma prognoze pēc RIMpro datorprogrammas (vadās pēc ATS - aktīvo temperatūru virs +10 oC summas) sakrita ar prognozi, ko noteica pēc feromonu ķeramo slazdu datiem (nobīde ± 1 diena). Tas nozīmē, ka nākotnē vairs nevajadzēs katrā no bāzes saimniecībām, kur izvietotas meteostacijas, izvietot feromonu ķermos slazdus, lai prognozētu ābolu tinēja izlidošanas sākumu.

Noteiktais ābolu tinēja izlidošanas datums ir svarīgs, jo, vadoties pēc šī datuma (Biofix datums, kas ievadīts programmā), notiek turpmākā kaitēkļa attīstības prognoze (apaugļošanās, olu dēšana, kāpuru šķilšanās – skat. 6. att.).

Augļkopji tiek regulāri informēti par kaitēkļa attīstību un nepieciešamo laiku populācijas ierobežošanai.

2011. gada veģetācijas sezonā LAAPC pētnieki mēģināja paplašināt ābolu tinēja prognozēšanas areālu (no 30 līdz 60 km rādiusā) Bauskas un Dobeles novada trīs stādījumos, lai programmas prognozes būtu pieejamas plašākam audzētāju lokam. Iegūtie rezultāti bija labi, jo ar ābolu tinēju bojāto augļu īpatsvars rudenī nepārsniedza 5%.

2012. gadā tika turpināta datorizētās RIMpro brīdinājumu sistēmas apkalpošana ābolu tinēja izplatības prognozēšanai ražošanas apstākļos Latvijas novadu ābeļu stādījumos, kuros izvietotas portatīvās meteoroloģiskās stacijas. Papildus tika veikta ābolu tinēja izplatības prognozēšana stādījumiem, kas atrodas 30-60 km rādiusā ap katru staciju (kopumā 27 stādījumi) (skat. 58. attēlu.).

68

Stādījumi, kas atradās 30-60 km rādiusā ap katru staciju Portatīvās Lufft meteostacijas

58.att. Stādījumi, kur atradās ābolu tinēja RIMpro prognozēšanas areāliLatvijas novados 2012. gada veģetācijas sezonā.

Ābolu tinēja populācijas ierobežošanai visos stādījumos augļkopji izmantoja sistēmas iedarbības insekticīdus, kas iedarbojas uz izšķīlušiem kāpuriem.

Ābolu tinēja tēviņa izlidošanas sākuma un turpmākās attīstības prognoze pēc RIMpro datorprogrammas (vadās pēc ATS - aktīvo temperatūru virs +10oC summas) 2012. gada versijā kopumā tika veikta 36 stādījumos (skat. 18. tabulu).

Ābolu analīze tika veikta vienu reizi veģetācijas periodā (ražas laikā) visos ābeļu stādījumos, kur noteica ar ābolu tinēju bojāto augļu īpatsvaru (%). Vērtēšanai tika pārbaudīti 500 randomizēti izvēlēti āboli stādījumā.

69

18. tabulaĀbolu tinēja populācijas attīstība 2012. gada veģetācijas sezonā

pēc datorizētās RIMpro programmas

Novadi, saimniecības

Pirmie ābolu tinēja tēviņi

Olu dēšanas

Olu šķilšanās

Prognozējamais apstrādes periods,

pēc RIMpro

Populācijas ierobežošanastādījumos

Saldus12345

24.05. 09.06. 19.06. 25.-29.06. 25.06.26.06.25.06.25.06.27.06.

Netika veiktaTalsu

67

29.05. 17.06. 02.07. 08.07.-15.07. 10., 11.07.13., 14.07.

Netika veiktaTukuma

89

24.05. 11.06. 22.06. 26.06.-02.07. 29.06.12., 13.07.

27.06.Dobeles

101112

24.05. 09.06. 20.06. 24.-27.06. 25.06.25.06.25.06.26.06.

Bauskas13141516

22.05. 07.06. 19.06. 21.-25.06. 21.06.21.06.22.06.

Netika veiktaNetika veikta

Beverīnas171819202122

22.05. 10.06. 22.06. 24.-30.06. 24.06.30.06. 25.06. 24.06. 29.06.

Netika veikta Netika veikta

Viļakas23

22.05. 07.06. 21.06. 02.07.-10.07. 09.07.06.07.

Viesītes24

21.05. 09.06. 19.06. 25.06.- 28.06. 26.06.Netika veikta

Siguldas252627

23.05. 09.06. 21.06. 23.-28.06. 25.06.26.06.27.06.27.06.

70

Rezultāti2012. gada veģetācijas sezonā ābolu tinēja prognozēšana pēc RIMpro

programmas tika veikta gan 9 bāzes saimniecībās (izvietotas Lufft meteo stacijas), gan 27 stādījumos, kas atradās 30-60 km rādiusā ap katru staciju. Augļkopji tika regulāri informēti par kaitēkļa attīstību un ierobežošanas nepieciešamību katrā no ābeļu stādījumiem saskaņā ar RIMpro prognozi.

Vadoties pēc iepriekšējo sešu gadu pieredzes par ābolu tinēja attīstību, novērojumi RIMpro programmā tika veikti, sākot no maija 1. dekādes. Saskaņā ar RIMpro prognozi 2012. gada veģetācijas sezonā ābolu tinēja izlidošana Latvijā notika maija 3. dekādē, kad aktīvo temperatūru summa (virs +10°C) ar relatīvo dispersiju sasniedza 0.25 vienības. Olu dēšana tika prognozēta jūnija 1. un 2. dekādē, kad aktīvo temperatūru summa sasniedza 30 siltuma vienības. Olu šķilšanās tika prognozēta jūnija 2. dekādes beigās, kad tika sasniegtas 300 siltuma vienības ar relatīvo dipersiju 0.1 vienība (8. tabula, 1. pielikums).

Visvēlāk ābolu tinējs izlidoja Talsu novadā (29.05.), ko ietekmēja piejūras klimats. 2012. gada maija 3. dekādē jūras piekrastē bija lielāks vēja ātrums (līdz 29 m/s), lielāks nokrišņu daudzums (140% no normas) un zemāka gaisa vidējā temperatūra (nokritās līdz +5°C), nekā dziļāk sauszemē. Šādi meteoroloģiskie apstākļi nedaudz aizkavēja ne tikai ābeļu attīstību, bet arī ābolu tinēja izlidošanu.

Populācijas ierobežošana (jūnija 3. dekādē un jūlija 1. dekādē) tika veikta 29 stādījumos (skat. 8. tabulu). Pārējos 7 stādījumos populācijas ierobežošana netika veikta dažādu saimniecisku apsvērumu dēļ (saimniecības īpašnieka lēmums). Ierobežošanai tika izmantoti sistēmas iedarbības insekticīdi.

2012. gada veģetācijas sezonā pēc datorizētās RIMpro programmas prognozes ābolu tinējam bija viena paaudze (skat. 8. tabulu, 1. pielikumu), toties 2011. gadā pirmo reizi visā Latvijā bija konstatētas divas paaudzes1.

2012. gada veģetācijas sezonā augusta 3. dekādes beigās un septembra 1. dekādē, tika veikta ābeļu stādījumu apsekošana, lai novērtētu datorizētās ābolu tinēja Cydia pomonella L. brīdinājuma sistēmas RIMpro izmantošanas efektivitāti 2012. gada veģetācijas sezonā.

Veicot ražas analīzi, tika secināts, ka ar ābolu tinēju bojāto augļu īpatsvars: ābeļu stādījumos, kuros izvietotas portatīvās meteoroloģiskās stacijas

nepārsniedza 0.6%; 20 ābeļu stādījumos, kas atrodas 30-60 km rādiusā ap katru staciju, nepārsniedza

3%; 7 ābeļu stādījumos, kur populācijas ierobežošana netika veikta, bija no 5.0 līdz

8.2% bojātu augļu (skat. 19. tabulu).

1www.zm.gov.lv/doc_upl/KOPSAVILKUMS_2007_2011.pdf (skat. 07.07.2012.)

71

http://www.zm.gov.lv/doc_upl/KOPSAVILKUMS_2007_2011.pdf

19. tabulaĀbolu tinēja bojāto augļu īpatsvars (%) ražā 2012. gada veģetācijas sezonā

Novadi,saimniecības

Bojāto augļu īpatsvars (%) stādījumos

Lufftmeteostacijas

30-60 km rādiusā ap

meteostacijāmSaldus

12345

0.00.20.00.00.05.8*

Talsu67

0.20.26.8*

Tukuma89

0.63.01.0

Dobeles101112

0.60.00.01.4

Bauskas13141516

0.00.01.65.0*7.6*

Beverīnas171819202122

0.01.21.60.20.26.8*8.2*

Viļakas23

0.00.0

Viesītes24

0.46.6*

Siguldas252627

0.60.00.20.4

* ābolu tinēja populācijas ierobežošana netika veikta1...27 - ābeļu stādījumi, kas atradās 30-60 km rādiusā ap katru Lufft staciju

72

SecinājumiDatorizēto ābolu tinēja Cydia pomonella L. brīdinājuma sistēmas RIMpro programmu

var izmantot:1. vadoties pēc aktīvās temperatūru summas (virs +10oC), ko skaita datorizētā

RIMpro programma;2. ābeļu stādījumos, kas atrodas 30-60 km rādiusā ap katru staciju, jo bojāto augļu

īpatsvars ražā nepārsniedza 3%.

Izmantotā literatūraAlston, Diane, Marion Murray, Michael Reding 2006. Codling moth (Cydia pomonella).Utah State University Extension Utah Pests Fact SheetENT-13-06:7 pp (revision). Croft B.A., 1982. Apple pests management. In: L. Metcalf, W.H. Luckman (eds.), Introduction to Pest Management, 2nd ed., New York, 465-498.Gordh G., Headrick D. 2003. A dictionary of entomology. CABI Publishing – P 1032 Priedītis A. 1996. Kultūraugu kaitēkļi. Rīga: Zvaigzne ABC, 292. lpp.Pitcairn M. J., F. G. Zalom, R. E. Rice, 1992. Degree-day forecasting of generation time of Cydia pomonella (Lepidoptera: Tortricidae) populations in California. Environ. Entomol. 21: 441-446.

3.2. Ķīmisko augu aizsardzības metožu izvērtējums ķiršu mušas Rhagoletis cerasi L. populācijas ierobežošanai vēlo saldo ķiršu stādījumā.

PamatojumsĶiršu muša, sin. Eiropas ķiršu muša Rhagoletis cerasi L., sastopama Eiropā un

Āzijas rietumu daļā2. Tas ir viens no ekonomiski nozīmīgākajiem fitofāgiem ķiršu stādījumos Eiropā, tai skaitā Latvijā (Olszak, Maciesiak, 2004; Ruisa, 2005). Latvijā Eiropas ķiršu muša kā ekonomiski nozīmīgs fitofāgs ķiršu stādījumos tiek minēta tikai 21. gadsimta sākumā3 (Plīse, 2002; Ruisa, 2005).

Pieaugusi ķiršu muša ir līdz 5 mm gara ar tumšu ķermeni un dzeltenu vairodziņu tā vidū. Ķiršu mušas galva, stilbi un pēdas ir gaiši brūnas. Spārni ir caurspīdīgi ar tumšu rakstu, kurš atšķiras no citām sugām. Olas ir līdz 1 mm lielas, baltas, elipsveida. Kāpuri ir līdz 6 mm gari, bāli dzelteni, bez kājām. Pupārijs ir ovāls, dzeltens, ar rievām (Сорока, Супранович, Колтун и др., 2008).

Ķiršu mušai gadā ir viena paaudze (Plīse, 2002). Rumānijā tā izlido maija trešās dekādes sākumā (Mincă, Vîrteiu, Petanec, 2011), savukārt Turcijā no maija trešās dekādes vidus līdz jūnija otrās dekādes vidum (Kovanci, Kovanci, 2006b), bet Polijā ķiršu muša izlido no maija sākuma līdz beigām (Olszak, Maciesiak, 2004). Apaugļota mātīte iedēj vienu vai divas olas augļos zem to mizas (Plīse, 2002). Apmēram pēc 10 dienām izšķiļas kāpuri (Сорока, Супранович, Колтун и др., 2008). Pēc izšķilšanās kāpuri ēd augļu mīkstumu, pārsvarā ap kauliņu (Plīse, 2002; Сорока, Супранович, Колтун и др., 2008). Ķiršu ražas laikā kāpuri izlien no augļiem, nokrīt uz zemsedzes un ielien augsnē (Сорока, Супранович, Колтун и др., 2008). Kāpuri pārziemo pupārijos 2-

2http://www.faunaeur.org/full_results.php?id=405712 3http://www.brc.ac.uk/dbif/invertebratesresults.aspx?insectid=7410

73

http://www.brc.ac.uk/dbif/invertebratesresults.aspx?insectid=7410

http://www.faunaeur.org/full_results.php?id=405712

5 cm dziļi augsnē (Plīse, 2002; Сорока, Супранович, Колтун и др., 2008; Интегрированные, 2005).

Ķiršu muša vairāk invadē vidēji agrās un vēlās saldo ķiršu šķirnes, bet mazāk skābo ķiršu un agrās saldo ķiršu šķirnes (Olszak, Maciesiak, 2004; Plīse, 2002; Сорока, Супранович, Колтун и др., 2008). Segtajās platībās kaitēkļa izraisītie bojājumi ir nelieli4

(Caruso, Cera, 2004; Lang, 2009). Ķiršu mušas kāpuru invadētie ķiršu augļi inficējas ar puvēm un priekšlaicīgi nokrīt uz augsnes vai sažūst kokā (Plīse, 2002; Сорока, Супранович, Колтун и др., 2008).

Eiropas ķiršu mušas izlidošanas un lidošanas aktivitātes noteikšanai Eiropā lieto ļoti dažādus ķeramslazdus - Rumānijā SZs tipa (Mincă, Vîrteiu, Petanec, 2011), Turcijā un Latvijā dzeltenos līmes vairogus (Kovanci, Kovanci, 2006a), turpretim ASV Rebell tipa dzelteno līmes vairogus (Liburg, Stelinski, Gut et al., 2001). Tāpat mušas konstatēšanai var izmantot arī feromonu ķeramslazdus (Apenite, Ozolina-Pole, 2012).

Ķiršu mušas ierobežošanas metodes:1. agrotehniskās metodes - savācot visus bojātos augļus un tos iznīcinot (Plīse, 2002;

Сорока, Супранович, Колтун и др., 2008). Kāpurus un pupārijus ierobežo, veicot periodisku augsnes irdināšanu apdobēs (Plīse, 2002), bet pavasarī un rudenī veicot augsnes frēzēšanu (Plīse, 2002; Сорока, Супранович, Колтун и др., 2008). Tāpat izmanto dažāda veida tīklus un polipropilēna segumus ap un virs stādījumiem2

(Caruso, Cera, 2004; Lang, 2009).2. bioloģiskās metodes – dzelteno līmes vairogu un feromonu ķeramslazdu izvietošana

stādījumā; stādījumu apstrāde arnematodēm (Daniel, Keller, Wyss, 2008).3. ķīmiskā metode – sistēmas vai pieskares iedarbības insekticīdu lietošana stādījumā

apmēram astoņas dienas pēc izlidošanas (Plīse, 2002) vai Baltkrievijā lieto, kad ķiršu mušai ir lidošanas maksimums5 (Сорока, Супранович, Колтун и др., 2008). Ķiršu mušas populācijas ierobežošanu nepieciešams veikt vairākas reizes veģetācijas sezonā6 (Integrovana…, 2005).

MetodikaIzmēģinājums iekārtots LVAI (Latvijas Valsts augļkopības institūtā) 20.04.2012.,

četros variantos, četros atkārtojumos.Ķiršu mušas izlidošanas prognozei saldo ķiršu stādījumā, kur 21.05.2012. (BBCH

72) tika izlikti dzeltenie līmes vairogi un feromonu (PHEROBANK) slazdi (katrā kontroles atkārtojumā viens dzeltenais līmes vairogs un viens feromonu ķeramslazds ar dispenseru), uzskaites veica vienu reizi 5-7 dienās no maija 3. dekādes (BBCH 72) līdz jūlija 1. dekādei (BBCH 89), lai noteiktu populācijas ierobežošanas nepieciešamību vēlo saldo ķiršu stādījumā.

Ķiršu mušas populācijas ierobežošanai saldo ķiršu stādījumā tika pārbaudīta ķīmiskā ierobežošanas metode, kur tika iekļautas četras vēlo saldo ķiršu šķirnes – ‘Brjanskaja Rozovaja’, ‘Lapiņš’, ‘Aija’, ‘Tjutčevka’. Izmēģinājuma shēma:

1. kontrole – kaitēkļa populācija netika ierobežota;

44http://ebookbrowse.com/an-experience-of-cherry-fruit-fly-rhagoletis-cerasi-control-with-nets-pdf-d839433595http://www.agros.net/en/offer/290.html (skat. 10.04.2012.)6http://www.plantprotection.hu/modulok/angol/stone-fruit/cherryfly_stone.htm (skat. 05.03.2010.)

74

http://www.plantprotection.hu/modulok/angol/stone-fruit/cherryfly_stone.htm

http://www.agros.net/en/offer/290.html

http://ebookbrowse.com/an-experience-of-cherry-fruit-fly-rhagoletis-cerasi-control-with-nets-pdf-d83943359

http://ebookbrowse.com/an-experience-of-cherry-fruit-fly-rhagoletis-cerasi-control-with-nets-pdf-d83943359

2. sistēmas iedarbības insekticīds actara 25 WG (d.v. tiametoksams, 250 g/kg) ar devu 1.5 g/ 10 l ūdens – 20.06.2012. (BBCH 77);

3. sistēmas iedarbības insekticīds - actara 25 WG (d.v. tiametoksams, 250 g/kg) ar devu 1.5 g/ 10 l ūdens – 20.06.2012. (BBCH 77) un pieskares iedarbības insekticīdus fastaks 50 (d.v. alfa-cipermetrīns, 50 g/l) ar devu 0.5 l ha -1 – 03.07.2012. (BBCH 87).

4. pieskares iedarbības insekticīds fastaks 50 (d.v. alfa-cipermetrīns, 50 g/l) ar devu 0.5 l ha-1 – 20.06.2012. (BBCH 77) un 03.07.2012. (BBCH 87).

Veikta ražas analīze (500 ogas no lauciņa), lai noteiktu apstrādes variantu efektivitāti ķiršu mušas populācijas ierobežošanā (BBCH 89 – 10.07.2012.).

Rezultāti.Izmēģinājuma platībā Eiropas ķiršu muša 2012. gada veģetācijas sezonā izlidoja

laika posmā no maija trešās dekādes beigām (28.05.) līdz jūnija pirmās dekādes sākumam (04.06.), kad gaisa vidējā temperatūra dienā bija paaugstinājusies virs +15°C. Maija beidzamajā dekādē kaitēkļa populācijas izlidošanu nedaudz aizkavēja palielinātais nokrišņu daudzums (2. pielikums). Mušas izlidošana tika konstatēta uz dzeltenajiem līmes vairogiem. Feromonu ķeramslazdos ķiršu muša tika konstatēta jūnija 2. dekādes vidū (13.06.) jeb 9 dienas vēlāk nekā uz dzeltenajiem līmes vairogiem. Vislielākā lidošanas aktivitāte ķiršu mušai (vidēji 15 īpatņi uz viena dzeltenā līmes vairoga) tika konstatēta jūnija otrās dekādes beigās (20.06.). Pēc tam lidošanas aktivitāte samazinājās, un jūlija 2. dekādes sākumā (10.07.) neviens īpatnis netika konstatēts ne uz dzeltenajiem līmes vairogiem, ne feromonu ķeramslazdos, jo stādījumā no jūnija 3. dekādes līdz jūlija 3. dekādei bija palielināts nokrišņu daudzums (109.5-329.6% no normas) (2. pielikums), kas aizkavēja ķiršu mušas lidošanu. Vismazāk īpatņi (vidēji 1 īpatnis) tika pievilināti, izmantojot feromonu (PHEROBANK) ķeramos slazdus (skat. 59. attēlu).

0 0

1

3

1215

8

0 0

1 10 1 0

02468

10121416

28.05. 04.06. 13.06. 20.06. 26.06. 03.07. 10.07.

Uzskaites datumi

Skai

ts, g

ab.

Dzeltenais līmes vairogs Feromonu ķeramais slazds

59 att. Ķiršu mušas lidošanas dinamika 2012. gada veģetācijas sezonā.

75

Pēc vairāku gadu pētījumiem tika konstatēts, ka Latvijā vispiemērotākā metode ķiršu mušas lidošanas dinamikas noteikšanai veģetācijas sezonā ir dzeltenie līmes vairogi, uz kuriem tika konstatēts vislielākais populācijas blīvums.

Izvērtējot iepriekšējo gadu pieredzi ķiršu mušas populācijas ierobežošanā1, tika secināts, ka visefektīvākais laiks populācijas ierobežošanai vēlo ķiršu stādījumā ir, kad augļi sasniedz 70% no šķirnei raksturīgā lieluma. Agrāka populācijas ierobežošana (8-10 dienas pēc izlidošanas) nedod vēlamo efektu, jo mušu pievilina paaugstinātais cukura saturs, kas veidojas, augļiem gatavojoties4, bet 8-10 dienas pēc izlidošanas augļi ir zaļi un sasnieguši tikai apmēram 10% no šķirnei raksturīgā lieluma. Dažās valstīs iesaka populāciju ierobežot vismaz trīs reizes veģetācijas sezonā un beidzamo smidzinājumu veikt ar pieskares iedarbības insekticīdiem, kas būtu veicams pirms ražas vākšanas6

(Integrovana…, 2005), ievērojot produkta nogaidīšanas laiku.2012. gada veģetācijas sezonā populācijas ierobežošana, izmantojot ķīmisko

metodi, vēlajās saldo ķiršu šķirnēs tika veikta, kad augļi sasniedza apmēram 70% no šķirnei raksturīgā lieluma (BBCH 77 - 20.06.2012). Otro reizi ķiršu mušas populācijas ierobežošana tika veikta apmēram divas nedēļas pēc pirmā smidzinājuma (03.07.2012. – BBCH 87), izmantojot pieskares iedarbības insekticīdu fastaks 50 variantos, kur tika lietots:

sistēmas iedarbības insekticīds actara 25 WG; pieskares iedarbības insekticīds fastaks 50.

Populācijas ierobežošana gatavošanās fāzē tika veikta, vadoties pēc iepriekšējo gadu LAAPC pētnieku izmēģinājumu rezultātiem populācijas ierobežošanā. Veicot ražas analīzi, tika konstatēts, ka būtiskas atšķirības starp apstrādātajiem variantiem nebija (P<0.05) (skat. 60. attēlu).

2.7

1.82.2

6.0

0.0

1.0

2.0

3.0

4.0

5.0

6.0

7.0

8.0

Kontrole-neapstrādāts

Actara 25 WG Actara 25 WG+Fastac 50

Fastac 50 (2 x)

Varianti

Inva

dētīb

a, %

60. att. Ķiršu mušas invadēto augļu īpatsvars (%) ražā 2012. gada veģetācijas sezonā.

Izvērtējot insekticīdu apstrādes efektivitāti, tika novērota tendence, ka vismazākais ar Eiropas ķiršu mušu invadēto augļu īpatsvars (1.8%) tika konstatēts variantā, kur tika izmantota divreizēja populācijas ierobežošana, izmantojot sistēmas iedarbības insekticīdu actara 25 WG ar devu 1.5 g/ 10 l ūdens (20.06.2012. - BBCH 77) un pieskares iedarbības

76

insekticīdu fastaks 50 ar devu 0.5 l ha-1 (03.07.2012. - BBCH 87). Tāpēc Latvijā ķiršu mušas populācijas ierobežošanai vēlajās saldo ķiršu šķirnēs būtu ieteicams izmantot dalīto apstrādi (vienu reizi ar sistēmas un otro reizi ar pieskares iedarbības insekticīdiem), jo ražā invadēto augļu īpatsvars nepārsniedza 2%, kas atbilst Eiropas Savienības Ekstra klases normai (Apenīte, Feldmane, Stalažs, 2010). Šo pašu dalīto variantu populācijas ierobežošanai izmanto arī citās Eiropas valstīs6 (Haisch, 1968; Haniotakis et all., , 1987; Köppler, Kaffer, Vogt, 2008; van Randen, Roitberg, 1998; Integrovana…, 2005).

Secinājumi Latvijā vispiemērotākā metode ķiršu mušas lidošanas dinamikas noteikšanai

veģetācijas sezonā ir dzeltenie līmes vairogi, uz kuriem tika konstatēts vislielākais populācijas blīvums.

Eiropas ķiršu mušas populācijas ierobežošanu būtu ieteicams veikt, kad vēlo saldo ķiršu šķirnes augļi sasnieguši apmēram 70% no šķirnei raksturīgā lieluma - BBCH 77.

Eiropas ķiršu mušas populācijas ierobežošanā Latvijā būtu nepieciešams izmantot divus smidzinājumus (pirmo reizi izmantojot sistēmas iedarbības insekticīdu, bet otro reizi pieskares iedarbības insekticīdu).

Izmantotā literatūra1. Apenīte I., Stalažs A., Feldmane D. 2010. Ķiršu mušas ierobežošanas iespējas. // Agrotops, Nr. 6, 65. – 66.

lpp.2. ApeniteI., Ozolina-Pole L. (2012) Suitable methods for determination of cherry fruit

fly (Rhagoletis cerasi (L.), Diptera: Tephritidae) flying period in Latvia. IOBC/wprs Bulletin, Vol. 74, p. 183 – 187.

3. Caruso S., Cera M. C. (2004) Control strategies for the Cherry Fruit Fly (Rhagoletis cerasi) in organic farming. IOBC/wprs Bulletin, Vol. 27 (5), p. 99 – 104.

4. Daniel C., Keller S., Wyss E. (2008) Field application of entomopathogenic fungi against Rhagoletis cerasi. IOBC/wprs Bulletin, Vol. 31, p. 191 – 194.

5. Kovanci O. B., Kovanci B., 2006. Effect of altitude on seasonal flight activity of Rhagoletis cerasi flies (Diptera: Tephritidae). Bulletin of Entomological Research, Vol. 96, p. 345 – 351.

6. Haisch A., 1968. Preliminary results in rearing the cherry frui fly (Rhagoletis cerasi L.) on a semisynthetic medium. IAEA Panel Proc. Series. STI/PUB/185, Vienna: 69-78.

7. Haniotakis, G.E., Malliaros, M. & Kozyrakis, M. (1987). Control of the European cherry fruit fly Rhagoletis cerasi with bait spray. Proc. CEC/IOBC Int. Symp. Rom 7-10 April, pp. 487-493.

8. Köppler K., Kaffer T., Vogt H. 2008. Bait sprays against the European cherry fruit fly Rhagoletis cerasi: Status Quo & Perspectives. 13th International Conference on Cultivation Technique and Phytopathological Problems in Organic Fruit-Growing: Proceedings to the Conference from 18thFebruary to 20th February 2008 at Weinsberg/Germany, pp. 102-108.

9. Lang G. A., 2009. High tunnel tree fruit production: the final frontier? HortTechnology, Vol. 19 (1), p. 50 – 55.

77

10. Liburg O. E., Stelinski L. L., Gut L. J. et al., 2001. Performance of various trap types for monitoring populations of cherry fruit fly (Diptera: Tephritidae) species. Environmental Entomology, Vol. 30, No. 1, p. 82 – 87.

11. Integrovana ochrana ovoce v systemu integrovane produkce (2005). Metodika, c. 159.12. Mincă D., Vîrteiu A.-M., Petanec D. (2011) The Dynamics of Rhagoletis cerasi

populations in climatic conditions of western Romania. Research Journal of Agricultural Science, Vol. 43 (2), p. 92 – 98.

13. Olszak R. W., Maciesiak A. (2004) Problem of cherry fruit fly (Rhagoletis cerasi) in Poland – flight Dynamics and control with some insecticides. IOBC/wprs Bulletin, Vol. 27 (5), p. 91 – 96.

14. Plīse E. (2002) Augļu koku un ogulāju kaitēkļi. Jelgava: Latvijas Lauksaimniecības universitāte, 48. lpp.

15. van Randen, E.J., Roitberg, B.D., 1998. The effect of a neem (Azadirachta indica) based insecticide on survival and development of juvenile Western cherry fruit fly (Rhagoletisindifferens) (Diptera:Tephritidae). Can. Ent. 130 (6), pp. 869-876.

16. Защита плодовых и ягодных культур от вредителей, болезней и сорных растений на приусадебных участках (2008). С. В. Сорока, Р. В. Супранович, Н. Е. Колтун и др. Несвиж: Несвиж. укрупн. тип. 272 с.

17. Интегрированные системы защиты сельскохозяйственных культур от вредителей, болезней и сорняков (2005). Минск: Беларусская наука, 462 с.

3.3. Plūmju tinēja Cydia (Grapholita) funebrana un sarkanās tīklērces Panonychus ulmi Koch. populācijas ierobežošanas iespējas.

3.3.1. Plūmju tinēja populācijas regulācijas iespējas plūmju stādījumos Latvijā.

PamatojumsViens no nozīmīgākiem kaitēkļiem plūmju stādījumos ir plūmju tinējs Cydia

funebrana (Treitschke). Plūmju tinējs sāk lidot maija vidū, bet jūnija vidū vērojama vislielākā olu dēšanas aktivitāte. Lidošanas maksimums parasti ir jūnija vidū, bet vēsākā laikā arī vēlāk (optimālā gaisa temperatūra ap +20°C) (Plīse, 2002).

Parasti plūmju tinēja tauriņi izlido agrāk par ābolu tinēju, tāpēc to dēšanas laiks ir ilgstošs. Dažās Eiropas valstīs plūmju tinējiem ir pat līdz trim paaudzēm gadā (Kutinkova et all, 2011; Veronelli, Iodice, 2004). Tauriņi dēj olas uz augļu aizmetņiem, un pēc 7–10 dienām izšķiļas kāpuri. Tinēji visintensīvāk lido un dēj olas siltos bezvēja vakaros, kad gaisa temperatūra ir virs +16°C un relatīvais gaisa mitrums ir 70–80%. Kāpuri barojas jaunajos auglīšos, ap kauliņu veidojot ejas un piepildot tās ar ekskrementiem. Bojātās plūmes var atpazīt pēc dzintaram līdzīgu sveķu rašanās augļu ārpusē. Bojātās plūmes priekšlaicīgi nobirst7. Kāpuri plūmēs dzīvo apmēram mēnesi, pēc tam izlien un uzmeklē ziemošanas vietu.

Tauriņu izlidošanas laika un populācijas blīvuma noteikšanai stādījumā izliek feromonu ķeramos slazdus (Zingg, 2001; Tertyshny, 1997; Ghizdavu, 1982; Mani et all., 1978; Molinari, 2007; Ryabchinskaya, Sokolov, 1982; Kutinkova et all, 2008; Sazonov, Sundukova, 1987; Sundukova et all, 1988).

7www.ukmoths.org.uk/show.php?bf=1247 (skat. 10.08.2012.)

78

http://www.ukmoths.org.uk/show.php?bf=1247

Plūmju tinēja populāciju var ierobežot, izmantojot:1. agrotehniskās metodes: 10-15 cm no zemes ap plūmju stumbriem jūnija beigās

apliekot ķeramās jostas, lai kāpuri pie tām pielīp; regulāri savācot nobirušās un nolasot invadētās plūmes;

2. bioloģisko metodi: lietojot trihogrammas 5 līdz 10 dienas pēc tauriņu izlidošanas. Siltās un mēreni mitrās vasarās trihogrammas tinēja populāciju spēj ierobežot par 45–55%, toties gados ar pārmērīgiem nokrišņiem efektivitāte nepārsniedz 10–20%8,9, 10, 11, 12 (Maceljski, 1999);

3. ķīmisko metodi. Dažās Eiropas valstīs, kur veģetācija sākas ātrāk, nekā Latvijā, plūmju tinēju ierobežo pat 7 reizes veģetācijas periodā, pirmo smidzinājumu veicot tūlīt pēc noziedēšanas, kad ir aizmetušies jaunie augļi. Eiropā kaitēkli ierobežo, tiklīdz tiek konstatēti pirmie īpatņi stādījumā (Kutinkova et all, 2011; Integrovana..., 2005; Veronelli, Iodice, 2004).

MetodikaPlūmju tinēja populācijas ierobežošanu plūmju stādījumā veica LVAI (Latvijas Valsts

augļkopības institūtā). Izmēģinājums tika iekārtots (14.05.2012. - BBCH 56) trīs variantos, četros atkārtojumos. Plūmju tinēja populācijas ierobežošana veikta, izmantojot ķīmisko metodi:

1. kontrole – kaitēkļa populācija netika ierobežota;2. pieskares iedarbības insekticīds fastaks 50 (d.v. alfa-cipermetrīns, 50 g/l) ar devu

0.5 l ha-1 – 28.05., 13.06., 10.07.2012. ( BBCH 74, 76 un 80);3. sistēmas iedarbības insekticīds actara 25 WG (d.v. tiametoksams, 250 g/kg) ar

devu 1.5 g/ 10 l ūdens – 28.05. (BBCH 74) un pieskares iedarbības insekticīds fastaks 50 (d.v. alfa-cipermetrīns, 50 g/l) ar devu 0.5 l ha -1 - 10.07.2012. (BBCH 80).

Plūmju tinēja izlidošanas prognozei plūmju stādījumā 21.05.2012. (BBCH 69) tika izlikti feromonu (PHEROBANK) ķeramie slazdi (katrā kontroles atkārtojumā viens feromonu ķeramais slazds), kurus pārbaudīja deviņas reizes veģetācijas periodā ar 5-7 dienu intervālu - 28.05., 04.06., 13.06., 20.06., 26.06., 03.07., 10.07., 16.07., 23.07.2012. (BBCH 56 - 82).

Ražas analīze veikta (BBCH 88 – 30.07.2012.), lai noteiktu apstrādes variantu efektivitāti plūmju tinēja populācijas ierobežošanā, uzskaiti veicot 100 randomizēti izvēlētiem augļiem lauciņā.

Rezultāti Pirmie plūmju tinēja tēviņi feromonu ķeramajos slazdos tika konstatēti maija 3.

dekādē (skat. 61. attēlu). Veicot regulāros apsekojumus izmēģinājuma platībā, tika konstatēts, ka plūmju tinēja populācijas blīvums bija ļoti augsts - vidēji vienā feromonu

8www.zm.gov.lv/doc.../rekomendacijas_auglaugu_slimibas_kait.pdf (skat. 10.02.2009.)9http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=338174:spolapsentes-prk- pavasar&catid=136&Itemid=159(skat. 05.01.2012.)10www.vestnik.iczr.ru/rus/liter/referats/r2011-1-8 (skat. 05.09.2011.)11www.vestnik.iczr.ru/rus/liter/referats/r2010-3-6 (skat. 10.04.2010.)12www.vestnik.iczr.ru/rus/liter/referats/r2008-1-4 (skat. 08.01.2009.)

79

http://www.vestnik.iczr.ru/rus/liter/referats/r2008-1-4



http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=338174:spolapsentes-prk-pavasar&catid=136&Itemid=159

http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=338174:spolapsentes-prk-pavasar&catid=136&Itemid=159

http://www.zm.gov.lv/doc.../rekomendacijas_auglaugu_slimibas_kait.pdf

ķeramajā slazdā bija vidēji no 27 līdz 119 vīrišķajiem īpatņiem. Vislielākais populācijas blīvums izmēģinājuma platībā tika konstatēts jūnija 2. dekādē (vidēji 119 īpatņi).

Otrais augstākais populācijas blīvums tika konstatēts jūlija 1. dekādē, kad vienā feromonu ķeramajā slazdā bija vidēji 96 īpatņi. Tik augsts kaitēkļa populācijas blīvums plūmju stādījumā veģetācijas sezonā nebija konstatēts beidzamos piecus gadus. Iespējams, ka tā attīstībai bija labvēlīgi meteoroloģiskie apstākļi - gaisa temperatūra bija virs +16°C un relatīvais gaisa mitrums vakaros bija 70–80%13 (1996; Plīse, 2002) (1. pielikums).

1

119

2740

96

74

37

0

54

0

20

40

60

80

100

120

140

Uzskaites datumi un augu attīstības stadija (BBCH)

Kai

tēkļ

u sk

aits,

gab

.

61. att. Vidējais plūmju tinēja īpatņu skaits vidēji vienā feromonu ķeramajā slazdā2012. gada veģetācijas sezonā.

Plūmju tinēja atkārtotu populācijas ierobežošanu bija apgrūtinoši veikt jūnija 3. dekādē, kad sāka palielināties kaitēkļu skaits feromonu ķeramslazdos un bija beigusies pieskares un sistēmas iedarbības insekticīdu 1. apstrādes iedarbība (28.05. un 13.06.), jo jūnija 3. dekādē un jūlija 1. dekādē bija regulāri nokrišņi, kas bija par 9.5-229.6% vairāk kā normāli Latvijā, t.i., 20.8-75.8 mm (1. pielikums).

Plūmju tinēju nepieciešams ierobežot, līdzko stādījumā tiek konstatēti pirmie īpatņi14,15, 16. Izmēģinājuma platībā veicot vairākkārtēju populācijas ierobežošanu (vadoties pēc citu valstu pieredzes (Kutinkova et all.,, 2011; Veronelli, Iodice, 2004)), invadēto augļu īpatsvars stādījumā tika samazināts par 70.2 līdz 72.3%, salīdzinot ar kontroli.

Veicot ražas analīzi tika konstatēts, ka būtiskas atšķirības starp apstrādātiem variantiem nebija (P<0.05) (skat. 62. attēlu).

13www.meteo.lv (skat. 2012. gada maijs, junijs, jūlijs)14http://caps.ceris.purdue.edu/webfm_send/1473 (skat. 10.03.2011.)15http://wiki.pestinfo.org/wiki/Bibliography:Grapholita_funebrana (skat. 10.03.2011.)16http://www.vaad.gov.lv/sakums/registri/augu-aizsardziba/kaitigie-organismi.aspx (skat. 10.03.2011.)

80

http://www.vaad.gov.lv/sakums/registri/augu-aizsardziba/kaitigie-organismi.aspx

http://wiki.pestinfo.org/wiki/Bibliography:Grapholita_funebrana

http://caps.ceris.purdue.edu/webfm_send/1473

http://www.meteo.lv/

7.06.5

23.5

0

5

10

15

20

25

30

Kontrole Fastaks 50 (3 x) Aktara 25 WG +Fastaks 50

Varianti

Invā

zija

,%

62. att. Plūmju tinēja invadēto augļu īpatsvars (%) ražā2012. gada veģetācijas sezonā.

Tas nozīmē, ka plūmju tinēja populācijas ierobežošanā nav būtisku atšķirību starp variantiem, kur tika lietots:

vienu reizi veģetācijas sezonā sistēmas iedarbības insekticīds un vienu reizi pieskares iedarbības insekticīds;

trīs reizes veģetācijas sezonā pieskares iedarbības insekticīds.

Secinājumi Plūmju tinēja izlidošanas un populācijas lidošanas dinamikas noteikšanai veģetācijas

sezonā nepieciešams lietot feromonu ķeramos slazdus. Plūmju tinēju jāsāk ierobežot, līdzko plūmes beidz ziedēt un tiek konstatēti pirmie

īpatņi stādījumā. Latvijā plūmju tinēja ierobežošanu ar kontakta iedarbības insekticīdiem būtu

nepieciešams veikt vairākas reizes veģetācijas sezonā, kad beidzas insekticīdu iedarbības periods.

Plūmju tinēja populācijas ierobežošanā Latvijā ieteicams lietot gan sistēmas, gan pieskares iedarbības insekticīdus.

Izmantotā literatūra1. Kutinkova H., Dzhuvinov V., Samietz J., Veronelli V., Iodice A., Bassanetti C.,

2011. Control of plum fruit moth, Grapholita funebrana, by Isomate OFM rosso dispensers, in plum orchards of Bulgaria. IOBC/wprs Bulletin 72, 2011, pp. 53-57.

2. Kutinkova H., Dzhuvinov V., Samietz J., Veronelli V., 2008.Control of Grapholitha funebrana L., Grapholitha molesta Busck. and Cydia pomonella L. by the male disruption method. IOBC/WPRS Bull. 10(3): 23.

3. Integrovana ochrana ovoce v systemu integrovane produkce (2005). Metodika, c. 159.

4. Ghizdavu J., 1982. Test on control of the plum moth, Grapholitha funebrana Tr., using the synthetic sex attractant. Rev. Roum. Biol. Ser. Biol. Anim. 27:145-154.

5. Maceljski M., 1999. Poljoprivredna entomologija, Čakovec, p. 460.

81

6. Mani, E., Arn, H., Wildbolz, T., Hauri, H., 1978. A field trial of the mating disruption technique for the control of the plum fruit moth at high population density. Mitt. Schweiz. Entomol. Ges. 51:307-313.

7. Molinari F., 2007. Uno strumento a supporto della difesa di pesco, albicocco e susino: l'usodei feromoni su drupacee contro i lepidotteri carpofagi. Informatore-Agrario 63(13):53-56.

8. Plīse E., 2002. Augļu koku un ogulāju kaitēkļi. Jelgava: Latvijas Lauksaimniecības universitāte, 48. lpp.

9. Ryabchinskaya T.A., Sokolov V.E., 1982. The prospects of using a locally-produced synthetic sex attractant for the control of the plum moth (Grapholitha funebrana Tr.). Pheromones and Behaviour. 283-296.

10. Sazonov, A.P., Sundukova, N.E., 1987. Synthetic pheromones against the plum fruit moth. Zash. Rast. 6:48-49.

11. Sundukova, N.E., Sazonov, A.P., Baryakina, I.K., 1988. Possibilities for the use of synthetic sex pheromones to control the plum fruit moth. Ferom. Nasek. Razr. Put. 87-94.

12. Tertyshny A. S., 1997. The control of plum moth (Grapholita funebrana Tr.) by sex pheromone-mediated mating disruption. J. Fruit Ornam. Plant Res. (Skierniewice, Poland) 5(1): 31-34.

13. Veronelli V., Iodice A., 2004. The use of Shin-Etsu mating disruption system in Italy. Bull.OILB/SROP 27(5): 63-65.

14. Zingg, D., 2001. Mating disruption in Switzerland. Pheromones for insect control in orchards and vineyards. IOBC/WPRS Bull. 24(2): 65-69.

3.3.2. Augļu koku sarkanās tīklērces populācijas regulācijas iespējas plūmju stādījumos Latvijā.

PamatojumsAugļu koku sarkanā tīklērce Panonychus ulmi (Koch.) ir viens no izplatītākajiem

kaitēkļiem plūmju stādījumos. Tā bojā gan ābeles, gan plūmes. Ziemo olas. Gadā attīstās vairākas paaudzes17, tāpēc augu paraugi populācijas

attīstības noteikšanai augļu dārzā ir jāņem regulāri18, 19 (skat. 63.attēlu).

17http://www.ipm.ucdavis.edu/PHENOLOGY/ma-european_red_mite.html (skat. 10.02.2011.)18http://utahpests.usu.edu/ipm/htm/fruits/fruit-insect-disease/euro-red-mites97 (skat. 10.02.2011.)19http://www.environmental-expert.com/Files/19294/articles/5864/203014.pdf (skat. 10.02.2011.)

82

http://www.environmental-expert.com/Files/19294/articles/5864/203014.pdf

http://utahpests.usu.edu/ipm/htm/fruits/fruit-insect-disease/euro-red-mites97

http://www.ipm.ucdavis.edu/PHENOLOGY/ma-european_red_mite.html

63. att. Augļu koku sarkanās tīklērces attīstība veģetācijas sezonā20.

Ērces sāk šķilties, kad vidējā gaisa temperatūra paaugstinās virs + 10.6°C13. Augļkopji parasti to konstatē, kad sāk plaukt pumpuri. Izšķīlušās nimfas sūc jauno lapu šūnsulu. Vienas paaudzes attīstība var ilgt no 15 līdz 35 dienām, ko ietekmē gaisa temperatūra21. Zemākā gaisa temperatūrā attīstība notiek lēnāk, bet augstākā ātrāk. Pieaugušās mātītes dēj olas jauno lapu apakšpusē, no kurām izšķīlušās nimfas visu laiku uzturas lapu apakšpusē un sūc šūnsulu. Sūkumu vietās uz lapām parādās nelieli dzelteni plankumi, kuri saplūst. Bojājumu rezultātā lapas kļūst pelēcīgas, sažūst un priekšlaicīgi nobirst. Uz augļiem attīstās kraupim līdzīgi plankumi, kas padara augļus kroplīgus un nekvalitatīvus13, 22 (Integrovana..., 2005; Сорока, Супранович, Колтун и др., 2008).

Masveidā šī tīklērce parasti savairojas pēc insekticīdu lietošanas, kuri ierobežo tīklērču dabisko ienaidnieku, piemēram, plēsīgo ērču populācijas. Augļu koku sarkanās tīklērces populācijas ierobežošanai tiek izmantota ķīmiskā metode (insekticīdi-akaricīdi)14

(Plīse, 2002). Populācijas ierobežošanu ASV veic, kad vidēji uz vienas lapas ir vidēji 0.1 ērce14, bet Latvijā, ja uz vienas lapas vidēji 3-5 pieaugušas ērces vai 8-12 kāpuri (Priedītis, 1999).

Pie lielas invāzijas pakāpes pavasarī līdz ziedēšanai atkārtoti ik pēc 5–10 dienām var lietot sēru saturošo preparātu tiovitu 80 d.g.. Tas ir fungicīds-akaricīds, kas satur 80 % sēra. Ērces bojājumus bieži vien ir iespējams sajaukt ar sēņu slimību izraisītiem bojājumiem, tāpēc ārzemēs (ASV, Kanādā, Vācijā) sēru saturošus preparātus lieto gan ērču, gan slimību kontrolei. Šveicē ir veikts pētījums, kurā pierādījies, ka ar vienu smidzināšanas reizi preparāta efektivitāte ir 95.3 %, bet smidzinot trīs reizes – 99.6%. Gaisa temperatūrā, kas ir augstāka par +30°C smidzināt sēru saturošos preparātus nav ieteicams, jo tas var radīt lapu deformācijas un hlorotiskus plankumus uz lapām 23, 24, 25,26

20http://utahpests.usu.edu/ipm/htm/fruits/fruit-insect-disease/euro-red-mites97 (skat. 10.02.2011.)21http://www.rentokil.pt/en/pest-guides/insects-and-spiders/plant-insects/red-mite/index.html (skat. 10.02.2011.)22http://www.inra.fr/hyppz/RAVAGEUR/6panulm.htm (skat. 10.02.2011.)23www.orgprints.org/13124/1/daniel-etal-2007-CropProtectionSchwefelPockenmilbe.pdf (skat. 10.03.2012.)24www.viti.com.au/pdf/Rmjr0811VineyardBiodiversityandInsectInteractionsBookletFINAL.pdf (skat. 11.10.2012.)25www.sardi.sa.gov.au/__data/assets/pdf_file/0018/46620/sulphur_report.pdf (skat. 11.10.2012.)26www.la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=51472:k-pasargt-rau-no- rcm&catid=118&Itemid=139 (skat. 10.09.2011.0

83

http://www.la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=51472:k-pasargt-rau-no-rcm&catid=118&Itemid=139

http://www.la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=51472:k-pasargt-rau-no-rcm&catid=118&Itemid=139

http://www.sardi.sa.gov.au/__data/assets/pdf_file/0018/46620/sulphur_report.pdf

http://www.viti.com.au/pdf/Rmjr0811VineyardBiodiversityandInsectInteractionsBookletFINAL.pdf

http://www.orgprints.org/13124/1/daniel-etal-2007-CropProtectionSchwefelPockenmilbe.pdf

http://www.inra.fr/hyppz/RAVAGEUR/6panulm.htm

http://www.rentokil.pt/en/pest-guides/insects-and-spiders/plant-insects/red-mite/index.html

http://utahpests.usu.edu/ipm/htm/fruits/fruit-insect-disease/euro-red-mites97

(Ryan, Davis, 2010). Metodika

Sarkanās tīklērces populācijas ierobežošanu plūmju stādījumā veica LVAI (Latvijas Valsts augļkopības institūtā). Izmēģinājums tika iekārtots (14.05.2012. - BBCH 65) trīs variantos, četros atkārtojumos:

1. kontrole – kaitēkļa populācija netika ierobežota;2. sistēmas iedarbības insekticīds-akaricīds nīmazals e.k. ar devu 3.0 l ha-1

(21.05.2012. - BBCH 71-72) un pieskares iedarbības insekticīds tiovits 80 d.g. ar devu 7.0 kg ha-1 (13.06. – BBCH 81);

3. pieskares iedarbības insekticīds tiovits 80 d.g. ar devu 7.0 kg ha -1, lietots divas reizes veģetācijas sezonā - 21.05. (BBCH 71-72:) un 13.06. (BBCH 81).

Efektivitātes noteikšanai izmēģinājumu platībā tika savāktas 20 randomizēti izvēlētas lapas no lauciņa pirms apstrādes (21.05., 13.06.2012.) un pēc populācijas ierobežošanas (04.06., 20.06.2012.). Savāktie lapu paraugi no katra atkārtojuma tika ievietoti papīra maisiņā (20×30 cm). Paraugi trīs stundu laikā pēc savākšanas tika nogādāti LAAPC laboratorijā un ievietoti ledusskapī ar vidējo gaisa temperatūru + 4 °C. Pēc tam tika veikta savākto lapu paraugu analīze, uzskaitot tīklērču (imago) populācijas apjomu uz 20 randomizēti savāktajiem lapu paraugiem.

Rezultāti2012. gada veģetācijas sezonā sarkanās tīklērces sāka šķilties, kad gaisa vidējā

gaisa temperatūra paaugstinājās virs +10°C (aprīļa 3. dekādē un maija 1. dekādē) (2. pielikums). Populācijas ierobežošanu neveica, jo vidēji uz 20 lapām bija 2 pieaugušie īpatņi. Pakāpeniski paaugstinoties vidējai gaisa temperatūrai, notika masveida šķilšanās, bet tas bija laiks, kad plūmes sāka ziedēt, tāpēc plūmju stādījumā sarkanās tīklērces populāciju ierobežoja, tiklīdz plūmes beidza ziedēt (21.05.2012. – BBCH 71-72). Apstrādes brīdī vidēji uz vienas lapas vidēji bija 11 īpatņi.

Sarkanās tīklērces populācijas ierobežošanai izmantoja gan sistēmas iedarbības insekticīdu-akaricīdu nīmazals e.k. un pieskares iedarbības insekticīdu tiovits 80 d.g., gan pieskares iedarbības insekticīdu tiovits 80 d.g. divas reizes veģetācijas sezonā. Veicot datu matemātisko apstrādi, tika konstatēts, ka tika būtiski (P<0.05) samazināts tīklērču populācijas apjoms (vidēji par 5.1-5.3 īpatņiem jeb 85-88% mazāk), salīdzinot ar kontroli (skat. 64. attēlu).

84

0.7

6.0

0.9

0

1

2

3

4

5

6

7

Kontrole Nīmazals e.k. +Tiovits 80 d.g.

Tiovits 80d.g.(2x)

Varianti

Skai

ts (g

ab.)

vid.

uz

1 la

pas

64. att. Vidējais sarkanās tīklērces īpatņu skaits (gab.) uz vienas lapas pēc apstrādes (20.06.2012.).

Augļu dārzu ar sēru saturošo preparātu pret augļu koku sarkano tīklērci ieteicams apstrādāt ik pēc trīs nedēļām, lai būtiski samazinātu tīklērču blīvumu stādījumā. Tīklērce jāierobežo, ja uz vienas lapas vidēji 3-5 pieaugušas ērces vai 8-12 kāpuri (Priedītis, 1999).

Secinājumi Augļu koku sarkanās tīklērces populācijas ierobežošanai plūmju stādījumā Latvijā

ieteicams izmantot gan insekticīdu-akaricīdu nīmazals e.k., gan sēru saturošo preparātu tiovits 80 d.g.

Augļu koku sarkanās tīklērces populācijas ierobežošanu ar sēru saturošiem preparātiem ieteikts veikt ne mazāk, kā divas reizes veģetācijas periodā.

Izmantotā literatūra1. Plīse E. , 2002. Augļu koku un ogulāju kaitēkļi. Jelgava: Latvijas Lauksaimniecības universitāte,

48. lpp.2. Integrovana ochrana ovoce v systemu integrovane produkce (2005).

Metodika, c. 159.3. Priedītis A., 1999. Kultūraugu kaitēkļu kritiskie sliekšņi ķīmisko un

bioloģisko aizsardzības pasākumu pamatošanai, Rīga, 16. lpp.4. Ryan S. Davis, 2010. Eriophyid Mites bud, blister, gall, and rust mites.

Published by Utah State University 5. Сорока С.В., Супранович Р.В., Колтун С.И., Ярчаковская С.И., 2008.

Защита плодовых и ягодных культур от вредителей, болезней и сорных растений на приусадебных участках. Несвиж, МОУП, 272 с.

85

3.4. Bumbieru lapu blusiņas Cacopsylla pyri L., bumbieru lapu pangērces Eriophyes pyri un augļkoku tīklērces Panonychus ulmi Koch. populāciju ierobežošanas

iespējas.

PamatojumsMainoties klimatam, aktivizējas tādas kaitēkļu sugas, kuras līdz šim bija reti

sastopamas, arī bumbieru lapu blusiņa un bumbieru pangērce. Bumbieru lapu blusiņa ir novērojama tikai uz bumbierēm (monofāgas). Bumbieru lapu blusiņa izplatīta Viduseiropā, Dienvideiropā un Vidusāzijā, bet sastopama arī Latvijā, Igaunijā un Sanktpēterburgas apgabalā. Līdz šim Latvijā bumbieru lapu blusiņa masveidā netika novērota. Taču par tās esamību Latvijā liecina apraksts un ieteikumi apkarošanai jau 1943.gadā Rīgā izdotajā grāmatā „Kultūraugu kaitēkļu slimību un nezāļu apkarošana”, kuras autori ir Augu aizsardzības institūta darbinieki (Kultūraugi..., 1943).

Bumbieru lapu pangērce Eiropā parādījusies jau ap 1870. gadu. Tā nodara lielus kaitējumus ne tikai Eiropas valstīs, bet arī ASV un Kanādā (Ryan, 2010). Pēdējos gados tā izplatījusies arī daudzviet Latvijā. Ir bumbieru šķirnes, kurām ērce nodara lielākus bojājumus nekā citām šķirnēm. Latvijā diemžēl pētījumi par šķirņu izturību pret pangērci nav veikti, jo tas iepriekš nebija nepieciešams. Vācu zinātnieki kā neizturīgas pret pangērces bojājumiem min šķirnes ‘Clapps Liebling’, ‘Conference’, ‘Gute Luise’27.

3.4.1. Bumbieru lapu pangērces un augļu koku sarkanās tīklērces populācijas regulācijas iespējas bumbieru stādījumos Latvijā.

Bumbieru lapu pangērce Eriophyes pyri pieder pie Chelicerata apakštipa, Acari apakšklases, Eriophyidae kārtas.

Bumbieru lapu pangērce ir viens no izplatītākajiem kaitēkļiem – ērcēm bumbieru stādījumos. Tā bojā gan bumbieres, gan cidonijas, korintes, pīlādžus un dažreiz arī ābeles.

Gadā attīstās divas paaudzes. Pieaugušas ērces ziemo bumbieru pumpuros un zem mizas. Kaitēklis bojā gan lapas, gan augļus. Pangērces ķermenis ir 0.22 mm garš, cilindrisks, balts. Ola ir apaļa, olveida, dzidri balta un 0.05 mm diametrā.

Pumpuriem plaukstot, ērces kļūst aktīvas. Pavasarī mātītes dēj olas lapu apakšpusē, no kurām izšķīlušies abās pusēs galvenai dzīslai kāpuri visu laiku uzturas pangās un barojas. Ērču sūkumu vietās uz bumbieru lapām veidojas pangas (uzbriedumi) – sākumā zaļgandzeltenas, vēlāk sarkanīgi brūnas vai pat melnas.

Pangām saplūstot kopā, veidojas tumši laukumi. Ar laiku pangas sažūst un ērces pāriet uz jaunām lapām. Uz ābeļu lapām pangas ir gaiši dzeltenīgas, bet nekļūst tumšas kā bumbierēm. Kāpuri caur atvārsnītēm iespiežas lapu audos un sūc sulu. Rezultātā lapu audi nobrūnē, bet vēlāk nobirst. Ja ir silts rudens, tad ērces turpina baroties un sūc ziedu un lapu aizmetņus. Uz augļiem attīstās rūsinājumam līdzīgi plankumi, kas padara augļus kroplīgus un nekvalitatīvus (Integrovana..., 2005; Сорока, Супранович, Колтунидр, 2008).

27http://www20.us.archive.org/stream/zeitschriftfrp3132stut/zeitschriftfrp3132stut_djvu.txt (skat. 10.03.2010)

86

http://www20.us.archive.org/stream/zeitschriftfrp3132stut/zeitschriftfrp3132stut_djvu.txt

Dabiskie ienaidnieki lapu pangērcēm ir plēsīgās ērces, taču, lietojot augu aizsardzības līdzekļus, cīņā pret kaitēkļiem tiek iznīcināta daļa derīgo kukaiņu.

Ērču populācijas ierobežošanai ieteicams lietot insekticīdus-akaricīdus vai sēru saturošos preparātus28, 29, 30.

Rezultāti2012. gada veģetācijas periodā augļu koku sarkanās tīklērces Tetranychus urticae

Koch. un bumbieru lapu pangērces Erophyes pyrii Pgst. populāciju ierobežošana netika veikta, jo piecos apsekotajos stādījumos netika konstatēts pietiekoši liels populāciju blīvums, lai iekārtotu izmēģinājumu.

3.4.2. Bumbieru lapu blusiņas populāciju regulēšanas iespējas bumbieru stādījumos Latvijā.

Bumbieru lapu blusiņa Psylla spp. pieder pie vienādspārņu Homoptera apakškārtas, lapu blusiņu Psyllidae dzimtas. Lapu blusiņas garums ir līdz 3 mm. Ziemojoša īpatņa pamatkrāsa tumšbrūna vai melna. Uz krūtīm oranžas vai pelēkas joslas, uz vēdera gaišākas šķērsjoslas. Spārni caurspīdīgi, ar tumšām dzīslām. Galva plakana, trīsstūraina, ar divām lielām un trijām mazākām acīm. Ir snuķītis, ar kura palīdzību lapu blusiņa barojas. Bumbieru lapu blusiņu ir ļoti viegli sajaukt ar ābeļu lapu blusiņu (Leeper, Tette, 1978).

Lapu blusiņu tēviņi un mātītes ziemo mizas plaisās un nobirušajās lapās. Bumbieru lapu blusiņas, intensīvi barojoties, izdala lipīgu, medainu eksudātu. Ar

to noklājas lapas, zari un arī augļi. Pagājušās vasaras mitrais un karstais laiks veicināja jauno vasu pastiprinātu augšanu, uz tām ļoti strauji vairojās lapu blusiņas, laputis un citi kaitēkļi. Tie dzīvo kolonijās koku lapu apakšpusē vai virspusē, barojas ar lapu šūnsulu, no kuras sava organisma vajadzībām galvenokārt izmanto olbaltumvielas un tikai nedaudz cukuru, līdz ar to caur savu zarnu traktu izfiltrējot lielu daudzumu saldā šķidruma, kas pilienu veidā nokļūst uz zemāk augošajām lapām. Karstās dienās laputis patērē daudz auga šūnsulas un saldie izdalījumi gandrīz nepārtraukti pil uz lapām. No sulīgajām lapām pastiprināti izdalījās arī izsvīdumi, kurus labprāt apmeklē bites, lai ražotu tā saucamo izsvīduma medu. Uz augu lapām caur atvārsnītēm parādās sīki šķidruma pilieniņi, t. s. „medus rasa”, kas visbiežāk rodas, kad aukstas naktis mainās ar siltām dienām. Tas var notikt gan vasarā, gan rudenī.

Pavasarī kaitēkļi aktivizējas ļoti agri, kad vidējā gaisa temperatūra ir ap 0oC. Agri pavasarī kaitēkļus var novērot uz iepriekšējā gada dzinumiem, no kuriem tie uzņem barības vielas. Vidējai gaisa temperatūrai sasniedzot +5oC temperatūru, notiek pārošanās, bet jau +10oC – olu dēšana (skat. 20. tabula).

Pārziemojusī lapu blusiņas mātīte dzīvo 30-45 dienas. Viena mātīte var izdēt 400-900 olas. Ola ir sīka, balta, dzeltenīga vai oranža. Mātītes tās sākumā dēj pie pumpura, vēlāk uz ziedpumpura, kā arī lapas virspusē un apakšpusē. Uz lapām olas

28www.orgprints.org/13124/1/daniel-etal-2007-CropProtectionSchwefelPockenmilbe.pdf (skat. 10.03.2012.)29www.viti.com.au/pdf/Rmjr0811VineyardBiodiversityandInsectInteractionsBookletFINAL.pdf (skat. 11.10.2012.)30www.sardi.sa.gov.au/__data/assets/pdf_file/0018/46620/sulphur_report.pdf (skat. 11.10.2012.)

87

http://www.sardi.sa.gov.au/__data/assets/pdf_file/0018/46620/sulphur_report.pdf

http://www.viti.com.au/pdf/Rmjr0811VineyardBiodiversityandInsectInteractionsBookletFINAL.pdf

http://www.orgprints.org/13124/1/daniel-etal-2007-CropProtectionSchwefelPockenmilbe.pdf

izvietotas grupās pa 2-17, bet retāk pie pumpuriem, mizas plaisās rindiņā pa 4-8. Ja dzinumi un lapas sažūst, tad olas iet bojā (Leeper, Tette, 1978).

20. tabulaBumbieru lapu blusiņas attīstības stadijas31

(modificēja I. Apenīte)

Kaitēkļa attīstības stadija

Auga attīstības stadija Atrašanās vieta

Pieaudzis īpatnis

Pumpura plaukšanas laiksZaļais konuss

Siltākās dienās uz iepriekšējā gada dzinumiem

Ziedpumpuru zaļā stadija

Uz jaunajām lapiņām

Olas Vēlā miera periods līdz pumpuru plaukšanai

Izvietotas pa vienai vai rindās uz dzinumiem vai ap pumpuru pamatnēm

Ziedpumpuru zaļā stadija līdz lapkritim

Uz jaunajiem dzinumiem, arī gar lapu vidus dzīslām, sevišķi lapu apakšpusē

Mazās nimfas Ziedpumpuru zaļā stadija līdz lapkritim

Uz jaunajiem dzinumiem, arī medainajos izdalījumos

Lielās nimfas No ziedēšanas līdz lapkritim

Uz vecajām lapām, izveidojas cietā apvalka stadija ziemošanai

Veģetācijas periodā kaitēkļi pārvietojas uz jauno dzinumu lapu kātiņiem. Lapu blusiņa intensīvi vairojas uz jaunām augošām koka daļām. Sezonas laikā var attīstīties trīs paaudzes – vienlaicīgi var novērot gan olas, gan kāpurus, gan blusiņas. Dabīgie lapu blusiņu ienaidnieki ir plēsīgās blaktis, mārītes, zeltactiņas, taču tās iznīcina mazu daļu šo kaitēkļu. Īpaši labvēlīgi laika apstākļi (sausums un karstums) palielina kaitēkļa izplatību. Būtiska nozīme bumbieru lapu blusiņas dzīvotspējai ir gaisa temperatūra ziemā. Piemēram, ja temperatūra trīs mēnešus ir -20oC, izsalst 99 % kaitēkļi, savukārt pie –4oC izsalst apmēram trešdaļa mātīšu un puse tēviņu (Leeper, Tette, 1978).

Eksudāts pievilina dažādus citus kaitēkļus un ir labvēlīga vide slimību attīstībai. Kvēpsarma ir augu slimība, kuru uz koku, krūmu lapām visbiežāk ierosina asku sēne Capnodium salicinum konīdiju stadijā, arī dažas Cladosporium sugas. Kvēpsarmas sēnes

31http://pubget.com/paper/pgtmp_0bf1b2c70edad725cbe8acc1cf2d5ab0/ Abundance_and_population_dynamics_of_Cacopsylla_pyri__Hemiptera__Psyllidae__and_its_potential_natural_enemies_in_pear_orchards_in_southern_Spain (skat.06.03.2010.)

88

http://pubget.com/paper/pgtmp_0bf1b2c70edad725cbe8acc1cf2d5ab0/Abundance_and_population_dynamics_of_Cacopsylla_pyri__Hemiptera__Psyllidae__and_its_potential_natural_enemies_in_pear_orchards_in_southern_Spain



ir saprofīti, kas barības vielas iegūst no izsvīdumiem - medusrasas, arī no lapu blusiņu izdalījumiem. Augus pilnīgi vai daļēji pārklāj melna sēņotne, tā blīvi nosedz lapu virsmu, kas neļauj piekļūt gaismai, traucē fotosintēzi, normālu asimilāciju un vielmaiņu augu audos32,33.

Kaitēkļu un kvēpsarmas ietekmē kokiem pirms laika nobirst lapas, augļi ir kroplīgi, nesasniedz šķirnei raksturīgo lielumu un zaudē garšas īpašības. Šīs visas pazīmes varēja novērot apsekotajos bumbieru stādījumos 2011. un 2012. gada veģetācijas periodos.

Bumbieru lapu blusiņas un kvēpsarmas ierobežošanas pasākumi.Ķīmiski aizsargājot bumbieres no lapu blusiņas, tās ir jāsmidzina ar insekticīdiem

laikā, kad no olām sāk šķilties kāpuri. Kritiskais slieksnis ir, ja uz viena plaukstoša pumpura tiek konstatētas 4-8 nimfas (Priedītis, 1999). Ja bumbieru lapu blusiņas ir savairojušās lielā daudzumā, tad ķīmisko apstrādi ir jāatkārto arī vasaras otrajā pusē (Сорока, Супранович, Колтун и др., 2008; Priedītis, 2008; Integrovana ..., 2005).

Kanādā un ASV bumbieru lapu blusiņas ierobežošanai kā efektīvs līdzeklis ir minēta minerāleļļa, kuru lieto agri pavasarī bezlapu stāvoklī, apsmidzinot kaitēkļa olas (Ryan, Davis, 2010). Latvijā neviena no eļļām nav reģistrēta. Profilaktiskie pasākumi – vecās mizas un ķērpju tīrīšana no koku stumbriem un zariem, kā arī rudenī savācot nobirušās lapas.

MetodikaBumbieru lapu blusiņas Psylla pyri L.populācijas ierobežošana veikta Beverīnas

novada z/s „Svitkas” bumbieru stādījumā. Izmēģinājums iekārtots trīs variantos, četros atkārtojumos:

kontrole – kaitēkļa populācija netika ierobežota; pieskares iedarbības insekticīds fastaks 50 (d.v. alfa-cipermetrīns, 50 g/l)

ar devu 0.5 l ha-1 – 21.06., 11.07.2012. (BBCH 70 un 73); sistēmas iedarbības insekticīds actara 25 WG (d.v. tiametoksams, 250

g/kg) ar devu 0.2 kg ha-1 – 21.06.2012. (BBCH 70).Kaitēkļa populācijas ierobežošanas efektivitātes noteikšanai veģetācijas sezonā

savāktas 20 randomizēti izvēlētas lapas no lauciņa pirms (21.06. - BBCH 70; 11.07. – BBCH 73) un pēc populācijas ierobežošanas (04.07. – BBCH 71; 18.07. – BBCH 75), lai noteiktu bumbieru lapu blusiņas (imago, nimfas) populācijas apjomu. Savāktie augu paraugi no katra atkārtojuma tika ievietoti papīra maisiņā (20×30 cm). Paraugi trīs stundu laikā pēc savākšanas tika nogādāti LAAPC laboratorijā un ievietoti ledusskapī ar vidējo gaisa temperatūru + 4 °C. Pēc tam tika veikta savākto lapu paraugu analīze un bumbieru lapu blusiņas uzskaite uz lapām.

Ražas analīze stādījumā netika veikta, jo daudzi augļu aizmetņi nosala ziemā, atlikušie ziedu aizmetņi bija nosaluši pavasarī.

Rezultāti

32www.cabdirect.org/abstracts/ 19400500373.html;jsessionid=41D9A2E490CF95B17BDB1CD22AE73FFE(skat. 11.03.2012.)33www.univagro-iasi.ro/Horti/Lucr_St_2007/Lucrari%20Sect%20III/frasin_l_2.pdf (skat. 11.03.2012.)

89

http://www.univagro-iasi.ro/Horti/Lucr_St_2007/Lucrari%20Sect%20III/frasin_l_2.pdf

http://www.cabdirect.org/abstracts/19400500373.html;jsessionid=41D9A2E490CF95B17BDB1CD22AE73FFE

http://www.cabdirect.org/abstracts/19400500373.html;jsessionid=41D9A2E490CF95B17BDB1CD22AE73FFE

Bumbieru lapu blusiņas kontrole Beverīnas novada bumbieru stādījumā tika veikta jūnija 3. dekādes sākumā (21.06.2012.), kad vidēji uz vienas lapas tika konstatētas 4.8-5.6 nimfas (tika sasniegts Latvijā noteiktais kritiskais slieksnis). Atkārtota populācijas ierobežošana tika veikta jūlija 2. dekādē (11.07.2012.), izmantojot pieskares iedarbības insekticīdu fastaks 50, kad vidēji uz vienas lapas tika konstatēti vidēji no 12.9 līdz 15.6 īpatņiem (skat. 65. attēlu).

5.5

5.1

15.6

10.9

5.6

2.8

12.9

7.1

4.8

1.3

0.1

0.1

0 5 10 15 20 25 30 35

21.06.

04.07.

11.07.

18.07.

Uzs

kaite

s dat

umi

Skaits, gab.Kontrole Fastac 50 (2 x) Actara 25 WG

65. att. Bumbieru lapu blusiņas vidējais īpatņu skaits (gabalos) vidēji uz vienas lapas 2012. gada veģetācijas sezonā.

Izvērtējot insekticīdu apstrādes efektivitāti bumbieru lapu blusiņas populācijas ierobežošanā, tika konstatēts, ka būtiski (P<0.05) vismazākais īpatņu skaits (vidēji 0.1-1.3 gabali uz vienas lapas) tika konstatēts variantā, kur tika veikta viena apstrāde (21.06.2012. - BBCH 70) veģetācijas sezonā ar sistēmas iedarbības insekticīdu actara 25 WG.

Turpretim veicot lapu blusiņas populācijas ierobežošanu ar pieskares iedarbības insekticīdu fastaks 50 divas reizes (21.06.- BBCH 70 un 11.07. - BBCH 73) veģetācijas sezonā, lapu blusiņas samazinājās vidēji par 2.9 īpatņiem vai tikai par 27.8% uz vienas lapas, salīdzinot ar kontroli.

Secinājumi Latvijā bumbieru lapu blusiņas populācijas ierobežošanā efektīvi būtu lietot sistēmas

iedarbības insekticīdus, kas būtiski samazina īpatņu skaitu stādījumā.

Izmantotā literatūra1. Kultūraugu kaitēkļu, slimību un nezāļu apkarošana, 1943. AAI, Saimniecības

literatūras apgāds, 53. lpp.2. Leeper J., Tette J., 1978. Pear Psylla.Published by the New York State

Agricultural Experiment Station, Geneva, A Division of the New York State College of Agriculture and Life Sciences, pp. 15.

90

3. Integrovana ochrana ovoce v systemu integrovane produkce (2005). Metodika, c. 159.

4. Priedītis A., 1999. Kultūraugu kaitēkļu kritiskie sliekšņi ķīmisko un bioloģisko aizsardzības pasākumu pamatošanai, Rīga, 16. lpp.

5. Ryan S. Davis, 2010. Eriophyid Mites bud, blister, gall, and rust mites. Published by Utah State University Extension and Utah Plant Pest Diagnostic Laboratory

6. Сорока С.В., Супранович Р.В., Колтун С.И., Ярчаковская С.И., 2008. Защита плодовых и ягодных культур от вредителей, болезней и сорных растений на приусадебных участках. Несвиж, МОУП, 272 с.

3.5. Jāņogulāju stiklspārņaparazītu konstatācija un identifikācija Latvijā.

PamatojumsJāņogulāju stiklspārnis Sinanthedon tipuliformis Clerk. (Synonym Spinx tipula)

(Lepidoptera: Sesiidae) ir kosmopolītisks kaitēklis, kas sastopams visur, kur audzē upenes, tas ir viens no būtiskākajiem kaitēkļiem uz Ribes ģints augiem (Brock et al. 1964; Manko, 1965; Leska, 1966; Yakimova, 1968; Scott and Harrison, 1978; Hardy 1981; Gottwald & Kün zel, 1994, Būda, 1993) S. tipuliformis ir nozīmīgs kaitēklis upeņu stādījumos Lietuvā (Būda, 1993). Latvijā tiek veikti pētījumi jāņogu stiklspārņa izplatības un populācijas ierobežošanas iespēju noteikšanai.

S. tipuliformis gadā attīstās viena paaudze, pārziemo kāpuru stadijā. Olas sāk dēt 10-15 dienas pēc imago attīstīšanās. S. tipuliformis lido un dēj olas laika periodā no jūnija sākuma līdz jūlija beigām. Olas dēj pa vienai pie pumpuriem. Viena mātīte var izdēt 35-50 olas. Divas nedēļas pēc olu dēšanas attīstījies kāpurs pumpura vietā izgrauž eju un barojas ar upeņu dzinumu serdes daļu, pirms iekūņošanās tas izgrauž eju uz stumbra ārpusi, bojātajās vietās var attīstīties dažādas sēņu slimības (Manko 1965; Hardy 1981), kā arī stiklspārņa darbības rezultātā upeņu dzinumi iet bojā. Kāpurs savu attīstību pabeidz nākamā gada pavasarī. Kāpura barošanās un eju veidošana noplicina auga barības rezerves. Pirmais sāk kalst jaunākais zara pieaugums, bojātajos zaros pumpuri plaukst nevienmērīgi. Ražas zudums ir netiešs, kas atkarīgs no kāpura aktivitātes zarā (Grassi, Zini, Forni, 2002).

S. tipuliformis slēptā dzīves veida dēļ ķīmiskās apstrādes iespējas ir ierobežotas, jo kāpuru aizsargā auga zars, kā arī attīstības maksimums bieži sakrīt ar ražas periodu, kad lietot pesticīdus nav atļauts. Nozīmīgs ir arī faktors, ka Eiropā ir ierobežots aktīvo vielu spektrs, kas ir reģistrētas izmantošanai upeņu stādījumos (Jörg, 1998). Tāpēc ir nepieciešams izmantot alternatīvās kontroles metodes. Pārošanās cikla izjaukšanai tiek lietoti feromoni (Cardé & Minks, 1995). To, cik tas ir efektīvi, var noteikt, uzskaitot jāņogulāju stiklspārņa tēviņus feromonu piltuvveida lamatās, kā arī uzskaitot invadētos zarus. Maz pētīti ir S. tipiliformis parazīti un parazitoīdi, nepieciešams noteikt, vai dabā ir parazīti, kas spēj ierobežot S. tipuliformis populāciju. Dažu Sesiidae (stiklspārņu) dzimtas kukaiņu kāpuros parazitē Apanteles spp. (Anonīms, 2012).

Mērķis: noteikt jāņogulāju stiklspārņa iespējamos parazītus/parazitoīdus un kādā apmērā tie ierobežo jāņogulāju stiklspārņa populāciju.

Tradicionāli stiklspārņa populācijas blīvums upeņu laukā tiek noteikts, veicot zaru analīzi. Feromonu lamatas izmanto galvenokārt lidošanas dinamikas noteikšanai, kā arī,

91

kurā laikā sāk lidot S. tipuliformis un kad lidošanas aktivitāte sasniedz maksimumu. Bet pielietojums ir nepietiekams monitoringam (Subchev et al. 1993; Gottvald & Künzel 1994; James et al. 2001). Tāpēc tika apvienotas divas iepriekš minētās uzskaites metodes.

MetodikaPētījumu vietas un klimata raksturojumsPētījumu vietas tika ierīkotas upeņu stādījumos, kuros saimnieko pēc integrētās

augu aizsardzības (IAA) principiem. Vietas atlasītas tā, lai reprezentētu iespējami daudzveidīgākus klimatiskos un agrotehniskos apstākļos.

1. Tukuma novadā (Latvijas rietumu daļā) – x 434494, y 6321743. Upeņu stādījums atrodas Rietumu zonas Ziemeļkurzemes augstienes apakšzonā, kur klimats ir maigs, to ietekmē Baltijas jūra. Raksturīgs ir vēss pavasaris un vasaras sākums. Ziemas ir salīdzinoši siltas. Dārzs atrodas apdzīvotā vietā, kurā atrodas mazdārziņi, kas var būtiski ietekmēt populācijas blīvumu.

2. Saldus novadā (Latvijas centrālajā rietumu daļā ) – x 404174, 6297667. Upeņu stādījums atrodas Rietumu zonas Saldus apakšzonā. Klimats salīdzinoši silts un patstāvīgs, mazāk atkušņu un salnu, labāk drenētas augsnes.

3. Pārgaujas novadā (Latvijas centrālajā austrumu daļā) – x 558130, y 6347101. Pēc Latvijas teritorijas iedalījuma augļkopības zonās atrodas Vidus zonā. Klimats salīdzinoši kontinentālāks, lielāka vēso gaisa masu ietekme.

Augu paraugu ievākšana un analīzeKatrā upeņu stādījumā divas reizes veģetācijas sezonā (pavasara un rudens

periodā) randomizēti tika izvēlēti 14 upeņu krūmi.- Saldus novadā - 05.05. un 29.08.;- Tukuma novadā - 24.04. un 13.09.;- Pārgaujas novadā - 28.04. un 20.09..

Katram no 14 krūmiem tika izgriezti 5 zari, kopā 70 zari no katra stādījuma (Scott and Harrison, 1978). Kopā pa saimniecībām tika sagriezti 210 zari. Zari tika griezti pie augsnes (nevis, kā iesaka Scott un Harrison – 30 cm virs augsnes), lai izvairītos no kāpuru atstāšanas nenogrieztajā zara daļā.

Laboratorijā ievāktie zari tika sagriezti īsākos gabalos, lai noteiktu S. tipuliformis bojātos un invadētos zarus. Veikts katra kāpura vizuālais novērtējums, lai noteiktu iespējamās patoloģiskās izmaiņas un ektoparazītu klātbūtni. Visi savāktie kāpuri tika fiksēti 50% spirtā.

Kaitēkļa konstatēšana, izmantojot piltuvveida lamatas ar PHEROBANK dispenseriem, kas pildīti ar feromoniemKatrā saimniecībā tika izliktas sešas piltuvveida lamatas ar dispenseriem: Saldus novadā (29.05.), Tukuma novadā (02.06.) un Pārgaujas novadā (04.06.). Uzskaites stādījumos veiktas vienu reizi divās nedēļās, no jūnija 1. dekādes līdz augusta 2. dekādei:1. Tukuma novadā - 05.06., 19.06., 05.07., 21.07., 07.08., 16.08.;2. Saldus novadā - 03.06., 23.06., 07.08., 22.07., 04.08., 18.08.;3. Pārgaujas novadā - 03.06., 21.06., 07.07., 21.07., 03.08., 18.08.

92

Kaitēkļa konstatēšanas metode tika izmantota, lai noteiktu S. tipuliformis populācijas blīvumu stādījumos un izjauktu pārošanās ciklu, lai tādējādi mazinātu populācijas blīvumu upeņu stādījumos.

Kāpuru audzēšana pavasarīNo stādījuma, kurā iepriekšējos gados bija lielākais populācijas blīvums,

Pārgaujas novadā tika ņemti 100 zari, kuri tika sagriezti īsākos gabalos. Zara posmi, kuri bija izaloti, tika ielikti stikla traukos, kuros bija ieliets neliels ūdens daudzums. Stikla trauks tika pārklāts ar dubultu marli. Stikla trauki tika turēti 22-25°C, lai nodrošinātu sekmīgu kukaiņu attīstību. Grassi (2002) zarus bija salicis kastēs siltā telpā (nodrošinot 25°C – 70% relatīvo mitrumu un 17:7 fotoperiodu), lai varētu veikt pieaugušo S. tipuliformis uzskaiti un parazītu/parazitoīdu attīstību.

Reizi mēnesī tika veikta stikla trauku pārbaude. Izaudzētie kukaiņi tika saglabāti slēgtos stikla traukos noteikšanai.

RezultātiVeicot zaru analīzi 2012. gadā, lielākais invadēto zaru apjoms tika konstatēts

Saldus novadā, kas sasniedza 26% no izanalizēto zaru daudzuma. Rudens periodā invadēto zaru apjoms bija tikai 9%.

Zemākais invadēto zaru apjoms bija Tukuma novadā. 2011./2012. gada ziemā bojātie zari tika izgriezti, kā rezultātā bojāto zaru īpatsvars pavasarī un rudenī nepārsniedza 3 un 4%. Savukārt Pārgaujas novada upeņu stādījumā bojāto zaru īpatsvars bija 10% pavasarī un 11% rudenī (14. att).

14.att. Bojāto dzinumu apjoms rudenī un pavasarī 2012. gada veģetācijas sezonā

S. tipuliformis masveida savairošanās gadījumā feromoni neizjauc apaugļošanās procesu pietiekami, lai invāzijas pakāpe samazinātos (Kivijärvi, et. al., 2005).

No dzinumiem savāktie kāpuri bija bez patoloģiskām izmaiņām, kā arī, aplūkojot zem lupas, netika konstatēts neviens ektoparazīts.

Pavasara periodā Pūrē tika konstatēts netipiski bojāts upeņu zars, kas kukaiņa darbības rezultātā bija sācis kalst (68. att.). Arī Pārgaujas novada saimniecībā ievāktajos paraugos tika konstatēti četri citas sugas kāpuri, kuri bija bojājuši upenes zara serdes daļu (66., 67. att). Tas skaidrojams, ka upeņu stādījumu iekļauj mežs, kā rezultātā augus invadē netipiskas upeņu kaitēkļu sugas. S. tipuliformis kāpuri tika konstatēti visās trīs apsekotajās saimniecībās.

93

10

26

3

119

40

5

10

15

20

25

30

Tukums Saldus Pārgauja

Apj

oms,

%

Pavasaris Rudens

66.att. Nezināms kāpurs (L. Ozoliņas-Poles foto)67. att. S. tipuliformis kāpurs (L. Ozoliņas-Poles foto)

68.att. Netipisks upeņu zara bojājums(L. Ozoliņas-Poles foto).

Veicot zaru analīzi rudens periodā, mehāniski bojātā zara vietā (Saldus novadā un Pārgaujas novadā) tika konstatēti pangodiņu dzimtas (Cecidomyiidae) īpatņi (69. att.).

Vācot ražu mehāniski, zariem tiek radīti mehāniski bojājumi, kuros var attīstīties sekundāri upeņu kaitēkļi, kas mazina upeņu krūma ražību.

69. att. Cecidomyiidae gen. sp. īpatņi Saldus novadā (B. Ralles un L. Ozoliņas-Poles foto).

Lielākais S. tipuliformis īpatņu skaits piltuvveida lamatās tika konstatēts Pārgaujas novadā, kad jūnija 3. dekādē sešās lamatās bija 95 īpatņi (70. att), tika sasniegts lidošanas maksimums. Lidošanas intensitāte arī pārējā veģetācijas periodā bija augstāka Pārgaujas novada saimniecībā nekā citās apsekotajās saimniecībās.

94

0

5

10

15

20

25

30

35

40

45

Jūnijs I III Jūlijs I III Augusts I II

Periods

Nok

rišņi

, mm

.

0

5

10

15

20

25

Tem

pera

tūra

C°

Valmiera nokr. Pūre nokr. Saldus nokr. Valmiera t° Pūre t° Saldus t°

70. att. Meteoroloģiskie apstākļi pētījumu vietās 2012. gada veģetācijas sezonā.

Labvēlīgu vidi kaitēkļa izplatībai radīja apstākļi, ka stādījums atrodas mežā, kur tas tiek pasargāts no vēju ietekmes, kā arī ziemas periodā nebija veikta bojāto dzinumu izgriešana, kā rezultātā nebija bojāto dzinumu atšķirības pavasara un rudens periodā.

0 0 00 01535

31

2 523

1

3231

95

120

20

40

60

80

100

Jūnijs I III Jūlijs I III Augusts I II

Vid

ējai

s S. t

ipul

iform

is sk

aits

slazd

os.

Tukums Saldus Pārgauja

71.att. Vidējais jāņogulāju stiklspārņa tēviņu skaits feromonu piltuvveida lamatās 2012. gada veģetācijas sezonā (dekādēs).

95

Arī Saldus un Tukuma novadā lidošanas maksimums bija jūnija 3. dekādē, bet lidošanas aktivitāte turpmākajā laika periodā krasi samazinājās, jo lietainais laiks un spēcīgās vēja brāzmas varēja ierobežot S. tipuliformis aktīvu lidošanu (71. att).

Veicot kāpuru audzēšanu no 100 Pārgaujas novadā nogrieztajiem zariem tika izaudzēti seši S. tipuliformisīpatņi (72. att.).

72. att. S. tipuliformis kāpurs, kūniņa, eksuvijs, imago(L. Ozoliņas-Poles, L. Ozoliņas-Poles, B. Ralles, B. Ralles foto).

Tika iegūts arī viens Buprestidae dzimtas Agrilus ģints īpatnis (73. att). Šī kukaiņa bojātā zara serdes daļa bija blīvāk pildīta, nekā S. tipuliformis bojātās ejas. Zara bojāejas pazīmes bija līdzīgas, kā S. tipuliformis bojātajiem zariem, kad zars sāk kalst no galotnes. Iespējams, tas ir upeņu kaitēklis, kura nozīme līdz šim Latvijā maz pētīts, bet kura izplatībai ir nepieciešams pievērst uzmanību. Pētījumi jāturpina nākamajos gados, jo 2012. gada vasara bija vēsa un lietaina, kas varēja nelabvēlīgi ietekmēt populācijas attīstības gaitu. Bet pie labvēlīgiem meteoroloģiskajiem apstākļiem tas var radīt alternatīvu bojājumu kā S. tipuliformis sugas īpatņi (Сорока С. В., 2005).

73.att. Buprestidae gen. sp. īpatnis Pārgaujas novadā. (B. Ralles foto).

Tika iegūts viens Ichneumonidae gen. Sp. īpatnis. Šī ir ar sugām bagātākā dzimta pasaulē (60000 sugas) (Townes, 1969). Pēc Z. Spura (1979) apkopotajiem datiem, Latvijā ir 991 Ichneumonidae suga (Spuris, 1979). Ichneumonidae var tikt izmantoti bioloģiskajā augu aizsardzībā kā kontroles aģenti, tiem ir liels potenciāls augu aizsardzībā (Gupta, 1991). Tāpēc ir nepieciešams paplašināt pētījumus, lai noteiktu, vai Latvijā ir šīs dzimtas īpatņi, kurus var izmantot bioloģiskajā augu aizsardzībā, tai skaitā S. tipuliformis ierobežošanai. Bieži viena jātnieciņu suga var parazitēt vairākās saimniekkukaiņu sugās. Tāpēc nevar noteikt, vai saimniekkukainis bija S. tipuliformis vai Buprestidae gen. sp. pārstāvis. Pētījumus nepieciešams turpināt.

96

Secinājumi Pētījumus nepieciešams turpināt. Paraugkopu kāpuru audzēšanai nepieciešams

palielināt līdz 200 zariem no katras apsekotās saimniecības. 2012. gada veģetācijas periodā S. tipuliformis invadēto zaru apjoms bija 3-26%. Savāktie kāpuri bija bez patoloģiskām izmaiņām. Lielākais S. tipuliformis apjoms piltuvveida lamatās tika konstatēts Pārgaujas novada

saimniecībā. Lidošanas intensitāte bija augsta visā S. tipuliformis lidošanas periodā. Audzējot S. tipuliformis kāpurus, tika izaudzēts viens Buprestidae dzimtas Agrilus

ģints īpatnis, kam zara bojājuma pazīmes bija līdzīgas S. tipuliformis bojātajiem zariem.

Izmantotā literatūra1. Brock, A. M., Collingwood, C. A., and White, J. M., (1964). The currant

clearwing moth Aegeria tipuliformis (Cl.) as a pest of blackcurrants. Annals of Applied Biology53 (3), 243-249.

2. Būda, V. (1993). Currant borer, Synanthedon tipuliformis Cl. (Lepidoptera, Sesiidae) in Lithuania. Acta EntomologicaLituanica. 11, 131-136.

3. Cardé R. T. & Minks A. K. (1995). Control of Moth pests by matting disruption: succeses and constraints. Annual Reviews Entomology 40, 559-585.

4. Gupta, V.K. (1991). A review of the exenterine genus Eridolius (Hymenoptera: Ichneumonidae) and descriptions of new species from the Oriental Region. Oriental Insects (25), 435 - 446.0

5. Hardy, R. J. (1981). Field observations on the effect of currant borer moth, Synanthedon tipuliformis (Clerck) (Lepidoptera: Aegeriidae), on the yield of blackcurrants produced in Tasmania. Scientific Horticulture. 15, 165-172.

6. Grassi, A., Zini, M., and Forno, F. (2002). Mating disruption field trials to control the currant clearwing moth, Synanthedon tipuliformis: a three-year study. IOBC WPRS Bulletin25, 69-76.

7. Jörg E. (1998) Pesticide availability in European soft fruit production. Integrated Plant Protection in Orchards „Soft Fruits”, IOBC WPRS Bulletin 21 (10): 5-15

8. Kivijärvi, P., Tuovinen, T., Kemppainen, R. (2005) Mulches and pheromones - plant protection tools for organic black currant production. NJF Report, Nordic Association of Agricultural Scientists, 1 (1), 87-90.

9. Leska, W. (1966). Studies on the biology of currant clearwing (Synanthedon tipuliformis Cl.) (Lep. Aegeriidae, syn. Sesiidae). Polskie Pismo Entomologiezne B 3-4 (19), 245-261.

10. Manko, V. V. (1965). On biology of currant clearwing moth under Byelorussian conditions. Newsletter of the Academy of Sciences of the Belarus SSR. Series of Agricultural Studies 4 70-76 (in Belarusian).

11. Scott, R.R. and Harrison, R.A. (1978). Sampling plan for population dynamics studies on currant clearwing, Synanthedon tipuliformis (Lepidoptera: Sesiidae). New Zealand Journal of Zoology5 (1), 177-184.

12. Z. Spuris (1979). Latvijas faunas jātnieciņi (Ichneumonidae) E. Ozola publikācijās. Latvijas entomologs 22, 41-49.

97

13. Townes, H. (1969). The genera of Ichneumonidae, part 1. Memoirs of the American Entomological Institute (11), 1-300.

14. Yakimova, N.L. (1968). Some factors influencing the population Dynamics of Synanthedon tipuliformis Cl. (Lepidoptera, Aegeriidae). Entomological revviews 47 (1), 19-30.

15. Anonīms (2012), Pests in Gardens and Landscapes Available at: http://www.ipm.ucdavis.edu/PMG/PESTNOTES/pn7477.html

16. Сороки С.В. 2005. Интегрированнные системи защити сельско-хозайственных культур от вредителеи болезнеии сорняков. Mинск: Беларуская наука 461 стр

98

KONFERENCES, SEMINĀRI, PUBLIKACIJAS

Konferences Latvijā1. LLU LF, Latvijas Agronomu biedrības un LLMZA organizētās zinātniski

praktiskā konference „Zinātne Latvijas lauksaimniecības nākotnei: pārtika, lopbarība, šķiedra un enerģija”, š.g. 23. – 24. februārī, LLU, Jelgavā (piedalījās R.Rancāne, L.Vilka, I.Apenīte).

Stenda referāts „Bioloģiskā augu aizsardzības līdzekļa trihodermīns B-J efektivitāte ābeļu kraupja (Venturia inaequalis) ierobežošanā” (R. Rancāne, M.Eihe, L. Vilka)Referāts “Dzērveņu dzinumu pangodiņa (Dasineura vaccinii S.) skaita dinamika Amerikas lielogu dzērveņu stādījumā veģetācijas sezonā Latvijā” (I.Apenīte).

2. Latvijas augļkopju un dārzkopju konference, š.g. 9. martā, LLU, Jelgavā (piedalījās R. Rancāne, B.Ralle, L. Vilka, I. Salmane, I. Apenīte).

Referāts „Aktualitātes kaitēkļu ierobežošanā 2011. un 2012. gada veģetācijas sezonā” (I.Apenīte).

3. DU organizētā starptautiskā konference “54th International scientific conference of Daugavpils University”; 2012.g. 18. - 20. aprīlī, Daugavpils, Latvijā (piedalījās J.Volkova).

Referāts “Influence of fungal pathogen Colletotrichum acutatum Simmonds to the micro flora of blueberries (Vaccinium corymbosum L.)” (J.Volkova).

4. LLU organizētā starptautiskā konference “Research for Rural Development 2012”; š.g. 16. – 19. maijs, Jelgava, Latvijā (piedalījās L.Vilka).

Referāts “Postharvest rot of cranberry (Vaccinium macrocarpon) in Latvia” (L.Vilka).

5. IOBC organizētā starptautiskā darba grupa “Biocontrol of plant pathogens in sustainable agriculture”; š.g. 24. – 27. jūnijā, Reims, Francijā (piedalījās J.Volkova).

6. LVAI organizētā starptautiskā konference “Sustainable Fruit Growing:From Plant to Product”; 2012.g. 22. - 24. augusts, Rīga, Latvijā.

Stenda r eferāts “Incidence of cranberry (Vaccinium macrocarpon Ait.) storage rot in Latvia” (L.Vilka, Bankina B.).Stenda r eferāts “Molecular characterization of Colletotrichum acutatum from different fruit crop hosts in Latvia” (J.Volkova).Stenda referāts „The effectiveness of some environment-friendly protection methods to control Rhagoletis cerasi (Diptera: Tephritidae) in the early ripening sweet cherry varieties” (B.Ralle, I.Apenīte).Stenda referāts „A distribution and damage of currant by clearwing moth Synanathedon tipuliformis Cl.in Latvia” (L.Ozoliņa-Pole, I. Apenīte).

Lekcijas, lauku dienas, semināri

99

1. Krūmmelleņu un lielogu dzērveņu seminārs, š.g. 27. janvāris, Salaspils. „Lielogu dzērveņu slimību ierobežošana integrētajā augu aizsardzībā Ziemeļamerikā un to pielietošanas iespējas Latvijā”, lektore L.Vilka.

2. Lekcijas LLKC, augu aizsardzības līdzekļu tirgotāju - konsultantu apmācībās š.g. 29. februāris, „Nozīmīgākās augļaugu un ogulāju slimības un to ierobežošana”, lektore R.Rancāne.

3. LAAPC organizētais seminārs „RIMpro 10 gadi Latvijā un citi aktuāli jautājumi augļu dārzos” š.g. 29. martā, Rīgā, lektores – R.Rancāne, I.Apenīte, J.Volkova, tēmas:

Atskats uz paveikto, izmantojot brīdinājumu sistēmu RIMpro ābeļu kraupja un ābolu tinēja ierobežošanai, esošā situācija, nākotnes vīzijas;

Ābeļu kraupja infekcijas daudzums dārzā, tās samazināšanas iespējas; Augļu puves ierobežošana glabāšanas laikā, izmantojot alternatīvas

metodes; Nevienādais mizgrauzis – ekonomiski nozīmīgs kaitēklis, jaunākās

metodes tā konstatēšanai un izķeršanai; Bumbieru kraupja izplatība Latvijā un problēmas tā ierobežošanā; Eiropā lietotie AAL augļaugu slimību un kaitēkļu ierobežošanai; VAAD pārstāvji (Regīna Čūdere un Inta Jakobija) informēja par

integrētās augu aizsardzības sistēmu augļu dārzos un AAL reģistrāciju Ziemeļvalstu reģionā.

4. Lekcijas LLKC, augu aizsardzības līdzekļu tirgotāju - konsultantu apmācībās š.g. 9. maijā „Nozīmīgākās augļaugu un ogulāju slimības un to ierobežošana”, lektore R.Rancāne.

5. Praktiskais seminars projekta Baltic Deal ietvaros, š.g. 23. maijā z/s ‘Kurzemnieki’, Lībagu pag., Talsu novads (piedalījās I. Apenīte, R.Rancāne).

Referāts un praktiskās nodarbības “Nozīmīgākie kaitēkļi un slimības augļu dārzos, to ierobežošanas iespējas vidi saudzējošā saimniecībā”.

6. Lekcijas LLKC, augu aizsardzības līdzekļu tirgotāju - konsultantu apmācībās š.g. 2. oktobris, „Nozīmīgākās augļaugu un ogulāju slimības un to ierobežošana”, lektore R.Rancāne.

7. Lekcijas LLKC, augu aizsardzības līdzekļu tirgotāju - konsultantu apmācībās š.g. 24. oktobris, „Nozīmīgākās augļaugu un ogulāju slimības un to ierobežošana”, lektore R.Rancāne.

8. Ražas svētki „Vecauce 2012”, š.g. 1. novembrī, Vecauce. Piedalījās R. Rancāne, L. Vilka.

Stenda referāts„Nozīmīgāko lielogu dzērveņu (Vaccinium macrocarpon) ogu puves ierosinātāju izplatība glabātavās Latvijā” (Vilka L., Bankina B.).

PublikācijasZinātniskās

1. Rancāne R., Eihe M., Vilka L. (2012) Bioloģiskā augu aizsardzības līdzekļa trihodermīns B-J efektivitāte ābeļu kraupja (Venturia inaequalis) ierobežošanā. No: Zinātne Latvijas lauksaimniecības nākotnei: pārtika, lopbarība, šķiedra un enerģija, Zinātniski praktiskās konferences raksti. Jelgava: LLU, 178. – 183. lpp.

2. Apenīte I. (2012) Dzērveņu dzinumu pangodiņa (Dasineura vaccinii S.) skaita dinamika Amerikas lielogu dzērveņu stādījumā veģetācijas sezonā Latvijā. No:

100

Zinātne Latvijas lauksaimniecības nākotnei: pārtika, lopbarība, šķiedra un enerģija, Zinātniski praktiskās konferences raksti. Jelgava: LLU, 162. – 166. lpp.

3. Vilka L., Bankina B. (2012) Nozīmīgāko lielogu dzērveņu (Vaccinium macrocarpon) ogu puves ierosinātāju izplatība glabātavās Latvijā. No: „Vecauce 2012”, Zinātniskā semināra rakstu krājums. Vecauce: LLU, 68. – 71. lpp.

Populārzinātniskās1. Ceļvedis komercaugļkopībā (2012) M. Skrīvele, E.Rubauskis, S. Strautiņa u.c. Dobele:

Latvijas Valsts Augļkopības institūts, 188 lpp.2. Lielogu dzērveņu audzēšana (2012) Āboliņš M., Liepniece M. u.c. Rīga:

Zvaigzne ABC, 110 lpp.3. Rancāne R. Bumbieru kraupis. Ar ko tas atšķiras no ābeļu kraupja? AgroTops,

2012, Nr. 11 (183), 71. – 72 lpp.4. Rancāne R. Draugs, kas brīdina par kraupi un tinēju. AgroTops, 2012, Nr. 6 (178), 68. –

69. lpp.5. Rancāne R. Plūmes bez kauliņiem. AgroTops,2012, Nr. 8 (180), 72. lpp.6. Rancāne R., Apenīte I., Volkova J. Nevienādais mizgrauzis un citas aktualitātes.

AgroTops,2012, Nr. 5 (177), 68-69. lpp.7. Vilka L. Upeņu lapu un ogu slimības. Dārzs un Drava, 2012, Nr. 5/6, 58. – 59. lpp.8. Vilka L. Vai lielogu dzērvenes var izaudzēt bez fungicīdiem? Dārzs un Drava, 2012, Nr.

7/8, 64. – 65. lpp.9. Volkova J. Baltie plankumi uz bumbieru lapām. AgroTops,2012, Nr. 8 (180), 71. lpp.10. Volkova J. Biežāk sastopamās krūmmelleņu slimības. Dārzs un Drava, 2012, Nr.

3/4, 57.– 58. lpp.11. Volkova J. Jaunākais par zemeņu slimībām. AgroTops,2012, Nr. 5 (177), 72-75. lpp.12. Volkova J. Kā izaudzēt zemenes bez ķīmijas. AgroTops, 2012, Nr. 6 (178), 70. – 71. lpp.13. Volkova J. Pret vēzi un iedegām ar varu. AgroTops,2012, Nr. 10 (182), 68. – 70 lpp.

101

· Web viewKraupi ābelēm un bumbierēm ierosina divas atšķirīgas asku sēnes – Venturia...

Documents

Transcript of · Web viewKraupi ābelēm un bumbierēm ierosina divas atšķirīgas asku sēnes – Venturia...