RīgāVienošanās protokols

2016.gada 1.augustā

Ministru prezidents Māris Kučinskis, Finanšu ministre Dana Reizniece - Ozola, Latvijas Tirdzniecības unrūpniecības kameras (turpmāk - LTRK) Prezidents Aigars Rostovskis, Latvijas Darba devējukonfederācijas (turpmāk - LDDK) Prezidents Vitālijs Gavrilovs, Latvijas Pašvaldību savienības (turpmāk- LPS) priekšsēdis Andris Jaunsleinis, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (turpmāk - LBAS)priekšsēdētājs Pēteris Krīgers (turpmāk visi kopā - Puses), ņemot vērā Latvijas un starptautiskā fonasituāciju, atbilstoši kurai nepieciešama strauja, izlēmīga rīcība, lai Latvija attīstītos, noslēdz šāduvienošanos (turpmāk tekstā - Vienošanās).Vienošanās ir atvērta un Puses aicina tai pievienoties citus partnerus.

1. VISPĀRīGIE UZSTĀDīJUMI

[1] Vienošanās būtiba. Vienošanās ir koleģiāls kopīgs redzējums par kopā darāmajiem darbiem,sadarbības un sociālā dialoga principiem.

[2] Vienošanās statuss. Vienošanās nav uzskatāma par juridisku Iīgumu un tai nav juridiskas sekas.[3] Vienošanās izmantošana. Vienošanās ir izmantojama tikai labākai Pušu kopdarbībai.[4] Vienošanās izpilde. Puses darīs visu, lai pārliecinātu par Vienošanās nepieciešamību institūcijas,

no kurām jāsaņem mandāts Vienošanās īstenošanai. Ja kādai no Pusēm tas neizdodas, Pusespārskata Vienošanos. Puses pieliek visas pūles, lai Vienošanās iegūtu politisko atbalstu Saeimā unkoalīciju veidojošajās partijās.

[5] Vienošanās uzraudziba. Puses regulāri (ne retāk kā 1x trīs mēnešos) tiekas, lai apspriestuVienošanās izpildes gaitu.

[6] Komunikācija. Kamēr Puses ievēro Vienošanos, Puses publiskajā komunikācijā ievēro savstarpējicieņpilnu pozīciju, kopīgi cenšoties realizēt Vienošanā paredzētos uzdevumus.

II. KOPīGIE VIRSMERĶI

[7] Vīzija. Latvija realizē NAP 2020 paredzēto ekonomikas izrāvienu, kā rezultātā:[7.1] vidējais labklāļības Iīmenis valstī pietuvojas ES vidējam Iīmenim, pieaug izglītības un

veselības aprūpes kvalitāte;[7.2] Latvija ir pašpietiekama ari ES fondu samazinājuma gadījumā 2021.gadā, nodrošinot, ka

valsts pamatfunkcijas tiek finansētas no pašu nodok!u ieņēmumiem[7.3] Latvijas iedzīvotāji mazāk atstāj valsti un vairāk atgriežas Latvijā.

[8] Sasniedzamie indikatori lidz 2020.gadam:[8.1] IKP uz iedzīvotāju no 12'500 EUR2015.gadā Iīdz 17'000 EUR2020.gadā,[8.2] nodokJu iekasējamība no 28% uz 32% no IKP 2020.gadā.[8.3] ieguldījumu apjoms izglītībā, veselībā, attīstībā un pētniecībā iespēju robežās tiek

nodrošināts finansējums, lai sasniegtu 2020 mērķus.[9] Stratēģiskais mērķis 2020. Būtiski palielināt tādu uzņēmumu skaitu un apgrozījumu, kuri vienlaikus

ir ar fokusu uz:[9.1] eksportu,[9.2] augstu produktivitāti,[9.3] divkāršu vidējo atalgojuma Iīmeni pret 2015. gada Latvijas vidējo atalgojuma Iīmeni,[9.4] jaunu uzņēmumu un biznesa ideju rašanos Latvijā.

[10]Stratēģiskā mērķa sasniegšanai prioritārie jautājumi ir:[10.1] Latvijas nodok!u sistēmas konkurētspēja vismaz Baltijas mērogā un tam sekojošas

atbilstošas investīcijas,[10.2] reformas valsts pārvaldē, tai skaitā Valsts ieņēmumu dienestā, to efektivizējot, samazinot

normatīvo regulējumu, padarot to mērķtiecīgāku un samazinot izmaksas.

1 no 3

III. REFORMAS VALSTS PĀRVALDE

[11] Pamatmērķis. Nepieciešams nekavējoties uzsākt būtiskas reformas valsts pārvaldē, vadoties pēcmeritokrātijas labākās prakses parauga, proti:

[12] Vadītāju atalgojums. Valsts iestāžu vadītājiem jānosaka motivējošs, no sasniegtā rezultātaatkarīgs un konkurētspējīgs atalgojums.

[13] Vadītāja rīcības brīvība. Valsts iestāžu vadītājiem jānosaka Iielāka rīcības brīvība attiecībā uzsavas iestādes personāla lielumu un atalgojumu noteiktā budžeta finansējuma ietvaros.

[14] Rezultāti. Jānosaka efektīvu iestādei sasniedzamo rezultatīvo rādītāju kopumu un vadītājaatbildību par rezultātu izpildi.

[15] Vadītāja izvēle. Par iestāžu vadītājiem jāizvēlas tikai cilvēki, kuriem ir nozīmīga un panākumiembagāta iepriekšējā pieredze salīdzināmā jomā un atbilstoša reputācija. LTRK un LDDK apņemaspalīdzēt meklēt atbilstošas kandidatūras. Pirms Iēmuma pieņemšanas par kandidātiem jāveickonsultācijas ar Valdības sociālajiem partneriem un LTRK.

IV. REFORMAS VALSTS IEŅEMUMU DIENESTĀ

[16] VID kā pilotprojekts. Apzinoties, ka šī ir būtiska reforma un attiecībā uz visu valsts pārvaldi to irsarežģīti realizēt, jāaizsāk augstāk minētās reformas, VID izvēloties kā pilotprojektu.

[17] VID misija. Kalpot sabiedrības vajadzībām, īpaši rūpējoties par uzņēmējdarbības, kā galvenovalsts budžeta avota, veicināšanu Latvijā.

[18] VID vīzija. Latvijā 2020.gadā ir ievērojami vairāk rentabli uzņēmumi.[19] VID stratēģija. Nepieciešams izstrādāt jaunu VID stratēģiju, ņemot vērā šādus pamatjautājumus:

[19.1] Kompetence, neatkarība, konkurētspēja, prestižs, reputācija un atbildiba. Būtiski celtVID personāla kompetenci, nodrošināt konkurētspējīgu un motivējošu personālaatalgojumu, celt iestādes tēlu un būt modernai, prestižai darba vietai. VID jābūtatbildigiem par Iēmumu pieņemšanu.

[19.2] Struktūra. Jāapvieno VID spēka struktūras. Jāizvērtē nepieciešamiba pārveidot VIDspēka struktūras un servisa struktūras. Jāizveido optimāla VID personāla politika,atbilstoši Igaunijas labās prakses piemēram. Jaunajam VID vadītājam jāizveido spēcīgavadības komanda.

[19.3] Pamatmērķi:[19.3.1] sadarbība, serviss, pamata nodok!u ieņēmumi balstīti uz nodokJu maksātāju

brīvprātīgu vēlmi maksāt nodokJus (attiecīgi radit vidi);[19.3.2] nodokJu iekasējamība no 28% uz 32% no IKP 2020.gadā;

[19.4] Klientu segmentēšana. Jāizveido klientu segmentēšana, atbilstoši kurai normativie aktiparedz, ka:[19.4.1] uzņēmumiem ir maksimāli vienkārša un Iēti administrējama nodok!u

iekasēšana; jāsamazina nodokJu nomaksai veltāmo laiku no 193 Iīdz 81 stundai;[19.4.2] uzņēmumiem, kuri atbilstoši noteiktiem kritējiem ir liela uzticamiba, VID

netērē lielu resursu kontroles un tiesvedības darbibām;[19.4.3] uzņēmumiem, kuri atbilstoši noteiktiem kritērijiem, ir ar paaugstinātu risku,

VID pievērš lielāku uzmanību. Tajā pat laikā jānodrošina, ka, konstatējot riskaiespējamibu, kontroles darbibām jābūt tādām, lai to rezultātā neiedragātulikumīgi strādājošu uzņēmumu darbibu (piemēram, nesamērigi ilgi aizturotPVN atmaksu, slēdzot uzņēmumam visus kontus u.tml.).

[19.5] Analītiskais un preventīvais darbs. Jānodrošina attīstīts VID analītiskais darbs, laiapzinātu uzņēmumus, kuriem ir paaugstināts risks, un sekojot Igaunijas VID piemēram,jāveic nevis kontroles darbības, bet preventīvais skaidrojošais darbs, tādējādi ar mazākuresursu patēriņu uzlabojot nodokJu nomaksu.

2 no 3

[19.6] Sadarbiba. VID jānodrošina regulāras konsultācijas un sadarbība (vismaz lx trijosmēnešos) ar Pusēm par VID darbības stratēģiju un darba pilnveidošanu.

V. REFORMAS NODOKĻU POLlTIKĀ

[20] Nodokļu stratēģija. Puses vienojas, ka Iīdz 2017.gada 1.aprīlim tiek izstrādāta, izdiskutēta starpPusēm un apstiprināta Valdībā nodok!u politikas stratēģija 2017.-2021.gadam.

[21] Nodokļu politikas pamatprincipi. Izstrādājot jauno nodokJu politikas stratēģiju, jābalstās uzšādiem pamatprincipiem:[21.1] Uzlabot nodokJu iekasējamību caur to, ka: a) ir vairāk nodokļu maksātāji, b) esošie

uzņēmumi audzē pelnītspēju un biznesa apjomu c) pieaug godīgu nodok!u maksātājumotivācija;

[21.2] Padarit uzņēmējiem un valstij Iētāku un vienkāršāku nodokļu samaksāšanu uniekasēšanu;

[21.3] Motivēt pašvaldības veicināt privātās uzņēmējdarbības attīstību savā teritorijā;[21.4] Nodrošināt nodokJu režima pievilcību investoriem un konkurētspēju vismaz reģionālā

mērogā;[21.5] Veicināt produktivitāti, uzņēmumu ieguldījumus pētniecībā un attīstībā;[21.6] Veicināt uzņēmumu caurspīdību un motivāciju uzrādīt peļņu Latvijā;[21.7] Nodrošināt apstiprinātās nodokJu stratēģijas ievērošanu vismaz Iīdz 2020.gadam.

Ekonomikas grūtību gadījumā nodokli netiek celti, bet tiek mazināti izdevumi.[22] 2017.gada nodokļu izmaiņas. Puses vienojas, ka 2017.gada valsts budžeta paketē virzāmi NTSP

ietvaros izdiskutēti priekšlikumi, tajā skaitā jau izdiskutētās iniciatīvas par taksometru industrijasnodokJu regulējumu, reversā PVN režima paplašināšanu, atvieglojumi par darbinieku ēdināšanudarba nodokjiem uzņēmumiem, kuriem ir koplīgumi, solidaritātes nodokJa pārskatīšanu unjaunu iesācējuzņēmumu nodokJu regulējumu.

Ministruprezidents

M.Kučinskis

Finanšuministre

D.Reizniece-Ozola

LTRKPrezidents

A.Rostovskis

LDDKPrezidents

V.Gavrilovs

LBASpriekšsēdētājs

P.Krīgers

LPSPriekšsēdis

A.Jaunsleinis