Vai tiesu iekārtas attīstības pasākumi ir veicinājuši …...(turpmāk – Pamatnostādnes)...
Transcript of Vai tiesu iekārtas attīstības pasākumi ir veicinājuši …...(turpmāk – Pamatnostādnes)...
Vai tiesu iekārtas attīstības pasākumi ir
veicinājuši tiesu darbības efektivitāti?
Rīga 2017
2
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U
D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
Revīzijas ziņojums
Vai tiesu iekārtas attīstības pasākumi ir veicinājuši tiesu darbības efektivitāti?
2017.gada 5.jūnijā
Lietderības revīzija “Tiesu iekārtas attīstības ietvaros laikā no 2009. līdz 2015.gadam īstenoto pasākumu
efektivitāte”.
Revīzija veikta, pamatojoties uz Valsts kontroles Otrā revīzijas departamenta 2016.gada 15.marta
revīzijas uzdevumu Nr.2.4.1-11/2016.
Revīzijas ziņojums apstiprināts ar Valsts kontroles Otrā revīzijas departamenta 2017.gada 5.jūnija
lēmumu Nr.2.4.1-11/2016.
Vāka noformējumā izmantota fotogrāfija no tīmekļa vietnes http://depositphotos.com.
Cienījamais lasītāj!
Valsts kontrole ir pabeigusi revīziju, kurā vērtēti
ar Latvijas tiesu sistēmas attīstību un tās
darbības efektivitāti saistīti jautājumi.
Tiesu sistēmas darbības efektivitātei ir cieša
saikne ar valsts ekonomikas sistēmas rādītājiem
– valsts ilgtspējīgu izaugsmi un investīcijām
pievilcīgas vides veidošanu, efektīvas tiesu
sistēmas sekmē ekonomisko izaugsmi un aizstāv
iedzīvotāju pamattiesības.
2009.gadā Tieslietu ministrija uzsāka īstenot
mērķtiecīgus pasākumus tiesu sistēmas
efektivitātes paaugstināšanai, lai sasniegtu laika
posmam līdz 2015.gadam noteiktos attīstības
mērķus. Šis attīstības posms ir noslēdzies un mēs
veicām revīziju, lai novērtētu, vai laikā no
2009.gada līdz 2015.gadam īstenotie pasākumi ir
veicinājuši tiesu sistēmas darbības efektivitāti,
novēršot Latvijas tiesu sistēmā pastāvošās
problēmas.
Diemžēl sabiedrisko organizāciju pētījumi un
iedzīvotāju aptaujas Latvijā vēl arvien uzrāda, ka
tiesu sistēmai uzticas mazāk par pusi Latvijas
iedzīvotāju. Iedzīvotāji par nozīmīgāko
problēmu Latvijas tiesu sistēmā uzskata garos
lietu izskatīšanas termiņus. Salīdzinoši bieži kā
nozīmīgas problēmas Latvijas tiesu sistēmā tiek
norādīti arī tiesnešu profesionālas darbības un
ētikas pārkāpumi, nepietiekama tiesas spriedumu
kvalitāte, nozīmīgais neizskatīto lietu skaits u.c.
Mēs ceram, ka mūsu vērtējums par līdz šim
veikto pasākumu ietekmi uz tiesu sistēmas
efektivitāti un ieteikumi Tieslietu ministrijai būs
noderīgi, plānojot turpmāko rīcību un
nepieciešamās reformas.
Pateicamies par sadarbību mūsu galvenajai
revidējamai vienībai – Tieslietu ministrijai un tās
darbiniekiem, kā arī pārējām institūcijām, kas
revidentiem sniedza informāciju un
nepieciešamo atbalstu – Tiesu administrācijai un
Augstākajai tiesai.
Pateicamies par sadarbību un sniegto
informāciju arī nevalstiskajām un
profesionālajām organizācijām – Tieslietu
padomei, Latvijas Tiesnešu biedrībai, Latvijas
Administratīvo tiesnešu biedrībai, Tiesnešu
Ētikas komisijai, Tiesnešu kvalifikācijas
kolēģijai, Tiesnešu disciplinārkolēģijai,
nodibinājumam “Latvijas Tiesnešu mācību
centrs”, biedrībām “Mediācijas padome” un
“Sertificētu mediatoru padome” un Latvijas
pārstāvim starptautiskajās cilvēktiesību
institūcijās.
Īpaši vēlamies pateikties mūsu piesaistītajam
ekspertam Dr.iur. Gatim Litvinam, kurš izteica
savu viedokli par tiesu iekārtas attīstību laikā no
2009.–2015.gadam, kā arī sniedza revidentiem
nepieciešamo atbalstu un skaidrojumus par tiesu
sistēmas specifiskiem jautājumiem.
Ar cieņu,
departamenta direktore
Ilze Grīnhofa
4
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
Saturs
Kopsavilkums ................................................................................................................ 7
Motivācija ................................................................................................................................................... 7
Galvenie secinājumi ................................................................................................................................... 8
Būtiskākie ieteikumi ................................................................................................................................. 18
Ziņojuma struktūra ................................................................................................................................... 19
Tiesu sistēmas raksturojums ........................................................................................ 20
Tiesu sistēmu raksturojošie rādītāji.................................................................................................. 25
Revīzijas secinājumi, konstatējumi un ieteikumi ........................................................ 27
1. Vai Tieslietu ministrija ir veikusi nepieciešamos pasākumus attīstības politikas
plānošanā, izstrādāšanā un īstenošanas koordinēšanā, lai uzlabotu tiesu darbības
efektivitāti? .................................................................................................................. 27
1.1. Vai, izstrādājot tieslietu nozares attīstības virzienus un mērķus, ir veikts visaptverošs problēmu
izvērtējums un izstrādātie tieslietu nozares attīstības virzieni un mērķi ir vērsti uz identificēto būtiskāko
problēmu novēršanu? ............................................................................................................................... 27
Tiesu varas neatkarība ..................................................................................................................... 31
Tiesas pieejamība ............................................................................................................................. 32
Pasākumi tiesu darbības efektivitātes palielināšanai ....................................................................... 40
Tiesu infrastruktūras un pārvaldības attīstība ................................................................................. 40
Cilvēkresursu attīstība tiesu varas institūcijās ................................................................................. 45
Tiesu noslodzes samazināšana un izlīdzināšana .............................................................................. 52
1.2. Vai, īstenojot noteiktos tieslietu nozares attīstības virzienus un mērķus, Ministrija ir vērtējusi
pasākumu un uzdevumu izpildes efektivitāti, tajā skaitā politikas mērķu izpildes sasniegšanas pakāpi? 55
Ieteikumi ................................................................................................................................................... 61
2. Vai valstī īstenotās tiesu sistēmas attīstības politikas ietvaros īstenotie pasākumi
ir veicinājuši savlaicīga un kvalitatīva tiesvedības procesa norisi? ............................ 62
5
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
2.1. Kāda ir Tieslietu padomes loma tiesu iekārtas attīstības plānošanā, izstrādāšanā un īstenošanas
koordinēšanā un vai, izveidojot Tieslietu padomi, ir sasniegti izvirzītie mērķi tiesu varas neatkarības
sekmēšanai? .............................................................................................................................................. 62
2.2. Vai plānoto pasākumu tiesu noslodzes izlīdzināšanai īstenošanas rezultātā ir uzlabojušies
tiesvedības efektivitātes rādītāji? ............................................................................................................. 67
2.3. Vai tiesu teritoriālās izmaiņas ir veicinājušas tiesu un tiesnešu noslodzes izlīdzinājumu? .......... 74
2.4. Vai izmaiņas tiesu pārvaldībā un darba organizācijā ir veicinājušas tiesvedības ilguma
samazināšanos? ........................................................................................................................................ 89
2.5. Vai tiesu noslodze ir samazinājusies, ieviešot alternatīvus strīdu risināšanas veidus? ................. 98
2.6. Vai papildus piesaistītais Eiropas fondu un ārvalstu sadarbības partneru finansējums tiesu
sistēmas modernizācijai ir veicinājis tiesu darba organizācijas pilnveidošanu? .................................... 102
Projekts “Tiesu modernizācija Latvijā” ......................................................................................... 104
Plānotie pasākumi tiesvedības procedūru efektivitātes uzlabošanai .............................................. 105
Plānotie pasākumi tiesu izmaksu pārvaldības uzlabošanai ............................................................ 105
Pašizmaksa ..................................................................................................................................... 107
Tiesu un ieslodzījuma vietu aprīkojums ar videokonferenču un ierakstu iekārtām ........................ 110
Ieteikumi ................................................................................................................................................. 112
3. Vai ir radīti priekšnoteikumi tam, lai tiesu sistēma būtu nodrošināta ar
pietiekamiem, kompetentiem un profesionāliem cilvēkresursiem? .......................... 114
3.1. Vai izveidotā tiesnešu amata kandidātu atlases kārtība nodrošina savlaicīgu tiesnešu resursu
atjaunošanu, uzlabojot tiesu darba efektivitāti? ..................................................................................... 114
3.2. Vai ir izveidota tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanas sistēma, kas motivē un veicina
kompetenču paaugstināšanu? ................................................................................................................. 119
3.3. Vai izveidotā tiesas darbinieku un tiesnešu apmācību sistēma veicina zināšanu pilnveidi
tiesvedības procesa kvalitatīvai norisei? ................................................................................................ 125
3.4. Vai ir izveidota disciplinārlietu izvērtēšanas kārtība un vai tā nodrošina visu sūdzību un/vai
ziņojumu par iespējamiem pārkāpumiem izskatīšanu? .......................................................................... 130
Ieteikumi ................................................................................................................................................. 133
Tieslietu ministrijas viedoklis ................................................................................... 135
Revīzijas raksturojums, kritēriji un metodes ............................................................. 137
6
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
Revīzijas mērķis ..................................................................................................................................... 137
Revīzijas juridiskais pamatojums ........................................................................................................... 137
Valsts kontroles revidentu atbildība ....................................................................................................... 137
Tieslietu ministrijas atbildība ................................................................................................................. 137
Revīzijas apjoms un ierobežojumi ......................................................................................................... 137
Vērtēšanas kritēriji ................................................................................................................................. 140
Revīzijas metodes ................................................................................................................................... 147
1.pielikums. Tiesu administrācijas īstenotās budžeta programmas un apakšprogrammas un faktiskais
budžeta līdzekļu izlietojums šajās programmās laika posmā no 2010.līdz 2015.gadam, euro .............. 149
2.pielikums. Tiesu iekārtas attīstības politikas apakšmērķi un rīcības virzienu izpilde ......................... 150
3.pielikums. Tieslietu Padomes funkcijas .............................................................................................. 151
4.pielikums. Pamatnostādnēs plānotie politikas apakšmērķa “Tiesu noslodzes samazināšana un
izlīdzināšana” darbības rezultātu izpilde, 2009. un 2015.gads, mēneši ................................................. 153
5.pielikums. Saņemto, pabeigto un neizskatīto lietu skaita dinamika, 2010.-2016.gads ....................... 154
6.pielikums. Ekonomiskais efekts likvidējot tiesas priekšsēdētāja amatus, euro................................... 155
7.pielikums. Pamatnostādnēs plānoto politikas apakšmērķa “Cilvēkresursu attīstība tiesu varā ” darbības
rezultātu izpilde, 2009. un 2015.gads ..................................................................................................... 156
Saraksts ar atsaucēm ............................................................................................................................... 157
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
7
Kopsavilkums
Motivācija
Valsts kontrole atzinīgi novērtē Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādņu 2009. – 2015.gadam1
(turpmāk – Pamatnostādnes) izstrādi, kas ir pirmais nozīmīgais Latvijas tiesu sistēmas attīstības
plānošanas dokuments. Līdz tam Latvijā nebija šāda līmeņa dokumenta, kurā vienkopus būtu norādīti
tiesu iekārtas attīstības politikas pamatprincipi un mērķi, iezīmēti tiesu iekārtas attīstībai nozīmīgie
pamatjautājumi un apstiprināti rīcības virzieni politikas mērķu un rezultātu sasniegšanai. Valstu tiesu
sistēmas efektivitātes uzlabošana ir Eiropas Savienības kopējā prioritāte un ir pozitīvi vērtējams, ka
Tieslietu ministrija šajā dokumentā ir aptvērusi visus tiesu sistēmas elementus – kvalitāti, neatkarību un
efektivitāti, ko kā nozīmīgus ir atzīmējusi Eiropas Komisija.
Par Pamatnostādņu izpildi sagatavotajā ziņojumā2 Tieslietu ministrija atzīst, ka izpildīti 87,5% no
plānotajiem pasākumiem, bet rezultatīvie rādītāji izpildīti 47% apmērā.
Valsts kontroles revīzijas mērķis bija pārliecināties, vai laikā no 2009. līdz 2015.gadam tiesu iekārtas
attīstības Pamatnostādņu ietvaros īstenotie pasākumi ir veicinājuši tiesu sistēmas efektivitāti, novēršot
Latvijas tiesu sistēmā pastāvošās problēmas. Revīzijā tika vērtēts:
vai, izstrādājot Pamatnostādnes un nosakot tieslietu nozares attīstības virzienus, ir veikts
visaptverošs tieslietu jomā pastāvošo problēmu izvērtējums un izstrādātie politikas attīstības
virzieni ir bijuši vērsti uz identificēto būtisko problēmu novēršanu;
vai, īstenojot tieslietu nozares attīstības politiku, Tieslietu ministrija ir vērtējusi pasākumu izpildes
efektivitāti un politikas mērķu sasniegšanu un, vai, pamatojoties uz izvērtējuma rezultātiem ir
veikta turpmākās rīcības plānošana, lai nodrošinātu līdz šim īstenoto pasākumu pēctecību un
tieslietu sistēmas tālāko attīstību;
vai Pamatnostādņu īstenošanas rezultātā veiktie pasākumi, tajā skaitā, tiesiskā regulējuma
pilnveidošana, tiesu teritoriālās izmaiņas, alternatīvo strīdu risinājumu ieviešana u.c., ir
veicinājuši savlaicīga un kvalitatīva tiesvedības procesa norisi;
vai Pamatnostādņu īstenošanas rezultātā ir radīti priekšnoteikumi tiesu sistēmas nodrošināšanai ar
pietiekamiem, kompetentiem un profesionāliem cilvēkresursiem.
Pirms Valsts kontroles revīzijas noslēguma Tieslietu ministrija virzīja izskatīšanai Ministru kabinetā
ziņojumu3 par Latvijas tieslietu sistēmas novērtējuma izstrādi, paredzot piesaistīt ārvalstu ekspertus.
Revīzijas laikā 2017.gada 14.februārī valdība pieņēma lēmumu atbalstīt Latvijas tieslietu sistēmas
novērtējuma izstrādi. Novērtējums paredz pētījumu veikšanu tiesu darbības, maksātnespējas un
komerctiesību jomās ar mērķi novērtēt esošo situāciju un iegūt rekomendācijas tieslietu sistēmas
turpmākai attīstībai. Novērtējumu līdz 2018.gadam beigām veiks Ekonomiskās sadarbības un attīstības
organizācijas (OECD), Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Padomes Komisijas Tiesu efektivitātei
(CEPEJ) eksperti.
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
8
Galvenie secinājumi
PAMATNOSTĀDNĒS PLĀNOTIE PASĀKUMI KVANTITATĪVI LIELĀKOTIES IR ĪSTENOTI, TOMĒR VĒL
NEVAR APGALVOT, KA TIESU DARBĪBAS EFEKTIVITĀTE LATVIJĀ IR BŪTISKI UZLABOJUSIES
Valsts kontrole vērš uzmanību, ka Pamatnostādnēs plānotie pasākumi kvantitatīvi (Tieslietu ministrijas
norādītajā4 apjomā – 87,5%) ir īstenoti, tomēr kvalitatīvi vēl nevar apgalvot, ka veikto pasākumu
rezultātā šobrīd vairs nepastāv iepriekš identificētās problēmas, kas ietekmē tiesu darbības efektivitāti
Latvijā.
Tiesu darbības efektivitātes rādītāji vairākās jomās uzrāda uzlabojumus, tomēr progress Valsts kontroles
ieskatā varētu būt nozīmīgāks:
Plānotais uzlabojums tiesvedības ilguma rādītājos nav sasniegts un šajā jomā Latvija ievērojami
atpaliek no kaimiņvalstīm. Samazinājumu lietu izskatīšanas vidējos rādītājos var konstatēt tikai
administratīvo lietu kategorijā, bet civillietu izskatīšanas kategorijā un krimināllietu kategorijā
tiesvedības ilgums pirmās instances tiesās pat ir palielinājies.
Latvijā joprojām pastāv būtiskas tiesnešu noslodzes atšķirības. Neraugoties uz veiktajām tiesu
teritoriju izmaiņām, joprojām visaugstākā noslodze ir Rīgas tiesu apgabalā, kur tiesnešu noslodzes
atšķirības dažādās lietu kategorijās ir divas līdz pat četras reizes.
Neraugoties uz tiesu modernizācijas ietvaros iegādātajiem risinājumiem tiesvedību pašizmaksas
noteikšanai, joprojām uzmanība nav pievērsta tiesu darbības izdevumiem, kas Latvijā, vērtējot pret
IKP, ir vieni no augstākajiem Baltijas valstīs un vēl arvien turpina pieaugt. Lai arī tiesnešu skaits ir
palielinājies, tomēr tas nav atstājis pozitīvu ietekmi uz tiesu darbības produktivitāti, jo 2016.gadā
pabeigto lietu skaitā nav būtisku izmaiņu – vidēji 51 tūkst. lietu gadā. Latvija un Bulgārija ir
vienīgās valstis Eiropā, kurās ikgadējā tiesu budžeta veidošanas pamatā ir vēsturiskās izmaksas,
neņemot vērā tiesu darbību efektivitāti raksturojošos rādītājus.
Nav samazinājies tiesneša amata kandidāta atlases un iecelšanas tiesneša amatā vidējais ilgums.
Pārsniedzot deviņus mēnešus, šis process joprojām būtiski ietekmē tiesu darbības efektivitāti.
Tiesnešu palīgi vēl arvien ir nepietiekami izmantots sistēmas iekšējais resurss. Tiesneša palīga
tiesību, pienākumu un atbildības pārskatīšana varētu radīt iespēju kvalificētāko darbinieku
karjeras izaugsmei līdz tiesneša amatam, tā palielinot gan darbinieku motivāciju turpmākam
darbam tiesā, gan novēršot tiesas darba efektivitātes problēmas, ko rada ilgstošā tiesneša amata
kandidātu atlase.
Lai gan ir vērojama tendence uzlaboties nolēmumu stabilitātes rādītajiem, tomēr joprojām pastāv
augsts grozīto un atcelto spriedumu īpatsvars. 2015.gadā Latvijā augstākās tiesu instancēs atcelti
vai grozīti vidēji 22,5% tiesas nolēmumu.
Tieslietu ministrijai iesāktais darbs ir jāturpina, izvērtējot līdz šim īstenoto pasākumu efektivitāti un
nosakot nākamā attīstības posma pasākumus turpmākai tiesu sistēmas darbības efektivitātes
pilnveidošanai.
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
9
I. PAMATNOSTĀDNĒS PLĀNOTIE ATTĪSTĪBAS VIRZIENI KOPUMĀ IR APTVĒRUŠI BŪTISKĀKĀS TIESU
SISTĒMĀ PASTĀVOŠĀS PROBLĒMAS, TOMĒR IR ARĪ VAIRĀKI ASPEKTI, KURU IETEKME NAV TIKUSI
PIETIEKAMI IZVĒRTĒTA.
Pamatnostādnēs noteiktais politikas mērķis bija nodrošināt tiesisku, efektīvu, kvalitatīvu un sabiedrības
vajadzībām atbilstošu tiesu iekārtas darbību, sekmējot tiesu neatkarību, pieejamību un tiesas procesa
efektivitāti.
Pamatnostādnēs plānotie attīstības virzieni definētā mērķa sasniegšanai kopumā aptver būtiskākās tiesu
sistēmā pastāvošās problēmas, kuras par tiesu darbības efektivitāti negatīvi ietekmējošām atzinuši arī
tieslietu nozares eksperti. Tomēr esam konstatējuši arī vairākus aspektus, kuru ietekme, plānojot tiesu
iekārtas attīstības virzienus, nav tikusi pietiekami izvērtēta, un jomas, kurās, atzīstot problēmu, rīcība
nav plānota vai arī plānotie pasākumi varētu būt visaptverošāki, piemēram:
Viens no tiesu sistēmas kvalitātes rādītājiem ir tiesas
pieejamība, tajā skaitā piekļuve valsts nodrošinātajai juridiskajai
palīdzībai un tiesas nodevas apmērs5. Diemžēl, šo aspektu
ietekme, plānojot rīcību tiesu pieejamības pilnveidošanai, nav
vērtēta.
Laikā no 2010. līdz 2016.gadam kopējais rajonu (pilsētu) tiesās
tiesvedībā saņemto civillietu, krimināllietu un administratīvo
lietu skaits ir samazinājies par 15%. Latvijā pirmās instances
tiesā iesniegto pieteikumu skaits uz 100 iedzīvotājiem ir viens
no zemākajiem Eiropas Savienībā.
Tieslietu ministrijai būtu jāizvērtē, vai šādu tendenci neietekmē
arī valsts nodevu apmēri un valsts nodrošinātās juridiskās
palīdzības pieejamība, kas tādā gadījumā būtu vērtējami kā tiesu
pieejamību samazinoši faktori. Revīzijā apkopotā informācija
liecina, ka Latvijā iedzīvotāju daļa, kas nevar atļauties
juridiskos pakalpojumus, var būtiski pārsniegt to iedzīvotāju
daļu, kam ir piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas personas
statuss un kas var pretendēt uz valsts garantētu juridisko
palīdzību.
Šobrīd ir atzīts6, ka salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības
dalībvalstīm Latvijai ir augsti sasniegumi tiesu modernizācijas
jomā saistībā ar iespējām elektroniski iesniegt dokumentus,
sekot lietas virzībai un saziņā ar tiesu, tomēr revidentu
vērtējumā progress varētu būt nozīmīgāks, ja Pamatnostādnēs
bez atsevišķiem fragmentāriem risinājumiem informāciju
tehnoloģiju risinājumu ieviešanai tiktu paredzēts izstrādāt
konceptuālu redzējumu, kādai būtu jābūt e-tiesu sistēmai Latvijā
un veicamos pasākumus pakārtot šim redzējumam.
Lai arī Ministrija ir atzinusi, ka tiesnešu specializācija varētu
nodrošināt augstāku tiesas procesa un nolēmumu efektivitāti,
tomēr Pamatnostādnēs nav ietvērusi pasākumus specializācijas
56771
48228
2010 2016
Kopējais saņemto lietu skaits (bez
ārpustiesas izskatāmiem
materiāliem)
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
10
principa izvērtēšanai un piemērošanai attiecībā uz tiesām un
tiesnešiem, specializāciju aplūkojot tikai no Tiesu informatīvās
sistēmas funkcionalitātes viedokļa attiecībā uz nejaušo lietu
sadali.
Latvijā nav izveidota sistēma, kā pastāvīgi mērīt sabiedrības
apmierinātību ar tiesu darbu un sabiedrības uzticēšanos tiesām.
Šāda sistēma ļautu operatīvi reaģēt un pieņemt lēmumus tiesu
sistēmas kvalitātes uzlabošanai. Sabiedrībā ir iesakņojies
priekšstats, ka tiesu sistēma ir neefektīva. Neuzticēšanos tiesām
lielākoties rada skaidrojumu un informācijas nepietiekamība.
Lai arī Pamatnostādnēs viens no plānotajiem politikas
rezultātiem ir paaugstināt sabiedrības daļas īpatsvaru, kas
pilnībā vai daļēji uzticas tiesām, tomēr netika paredzēti
pasākumi, kā novērtēt sabiedrības informētības līmeņa
paaugstināšanos, kā pastāvīgi mērīt sabiedrības apmierinātības
līmeni ar tiesu darbu un sabiedrības uzticību tiesām.
Tieslietu ministrija ir pievērsusi uzmanību tiesnešu ētiskas darbības jautājumam, paredzot veicināt
vienotu izpratni par profesionālās ētikas principiem tiesu sistēmai piederīgo profesiju vidū.
Tomēr, kaut arī konstatēta Tiesnešu ētikas komisijas pilnvaru un kompetences nepietiekamība,
nav tikusi plānota rīcība, kā attīstīt un vairāk izmantot Tiesnešu ētikas komisijas potenciālu.
2016.gadā veiktais pētījums7 liecina, ka Latvijā ir iesācies aktīvs profesionālās ētikas jomas
veidošanās process. Neatrisināts jautājums ir Tiesnešu ētikas kodeksa aktualizēšana, pēc kā nav
pieprasījuma plašākā tiesnešu kopienā un kura atjaunošanai ir trūcis resursu. 2016.gadā Latvijā
vēl arvien tiek meklēta ētikas vieta tiesnešu skatījumā uz savu profesiju, un aktuāls ir jautājums
par ētikas un profesionalitātes attiecībām.
Definējot rīcības virzienus un plānojot pasākumus tiesu darbības efektivitātes uzlabošanai, nav
vērtētas tiesu sistēmas budžeta optimizēšanas iespējas. Lai gan tiesu sistēmas budžeta rādītājiem
tāpat kā kaimiņvalstīs ir tendence pieaugt, Latvija ir viena no divām Eiropas Savienības valstīm,
kur ikgadējā tiesu budžeta veidošanas pamatā ir vēsturiskās izmaksas, bet netiek ņemti vērā tiesu
darbību raksturojošie rādītāji (piemēram, saņemto, izskatīto un nepabeigto lietu skaits).
MINISTRIJA NAV VEIKUSI VISAPTVEROŠU ANALĪZI PAR PAMATNOSTĀDNĒS PLĀNOTO
REZULTĀTU NEIZPILDES IEMESLIEM UN NAV VĒRTĒJUSI ĪSTENOTO PASĀKUMU EFEKTIVITĀTI, KĀ ARĪ
NAV IZSTRĀDĀJUSI RĪCĪBU TURPMĀKAI TIESU SISTĒMAS ATTĪSTĪBAI. KVALITATĪVI NOVĒRTĒT
PAMATNOSTĀDNĒS IETVERTO PASĀKUMU IZPILDES EFEKTIVITĀTI UN POLITIKAS MĒRĶU SASNIEGŠANU
TIESLIETU MINISTRIJAI LIEDZ TRŪKUMI NOVĒRTĒJUMA RĀDĪTĀJU SISTĒMĀ.
Par Pamatnostādņu izpildi sagatavotajā ziņojumā8 Tieslietu ministrija atzīst, ka izpildīti 87,5% no
plānotajiem pasākumiem, bet rezultatīvie rādītāji izpildīti 47% apmērā. Tā kā Pamatnostādnēs lielāks
īpatsvars ir kvantitatīvajiem, nevis kvalitatīvajiem rādītajiem, arī Pamatnostādņu izpildē Tieslietu
ministrija vairāk vērtējusi uzdevumu izpildes kvantitāti nevis kvalitāti.
Lai kvalitatīvi izvērtētu Pamatnostādņu īstenošanas rezultātus, būtu nepieciešama vispusīga novērtējuma
rādītāju sistēma. Diemžēl Pamatnostādnēs izvirzītie mērķi un pasākumi ir nepietiekami sasaistīti ar
atbilstošiem rezultatīvajiem rādītājiem. Piemēram, cilvēkresursu attīstības ietvaros tiesās līdztekus
mācību norises nodrošināšanai nav bijis plānots novērtēt tiesnešu un tiesas darbinieku kompetences
paaugstināšanos pēc apmeklētajām mācībām. Mācību notikšanas un apmeklēšanas fakts pats par sevi
Grūti
pateikt
20%
Uzticas
42%
Neuzticas
38%
Latvijas iedzīvotāju uzticības
līmenis tiesām 2016.gadā (SKDS)
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
11
neliecina par to, vai ir sasniegts iecerētais mērķis, piemēram, paaugstināta mācību dalībnieku
kvalifikācija. Tāpat būtu bijis iespējams noteikt precīzākus un vispusīgākus rādītājus tiesvedības
efektivitātes un tiesu kapacitātes novērtēšanai. Piemēram, citās valstīs tiesvedības efektivitātes
novērtēšanai izvirza rādītājus ne tikai attiecībā uz lietu izskatīšanas ilgumu, lietu apjomu un atlikumu
tiesās, bet arī uz nolēmumu stabilitāti un kvalitāti. Tieslietu ministrija tiesu iekārtas attīstības plānošanā
nepietiekami izmantojusi 2007.gada pētījumu, kurā pēc ministrijas pasūtījuma analizēta ārvalstu prakse
un sniegti priekšlikumi par rezultatīvo rādītāju noteikšanu daudziem ar tiesu sistēmas attīstību saistītiem
mērķiem un uzdevumiem.
Tieslietu ministrija nav veikusi visaptverošu analīzi par Pamatnostādnēs plānoto rezultātu neizpildes
iemesliem un nav vērtējusi īstenoto pasākumu efektivitāti, kā arī nav izstrādājusi rīcību turpmākai tiesu
sistēmas attīstībai. Valsts kontroles vērtējumā ir nepieciešams nodrošināt tiesu sistēmas efektivitātes
tālāku pilnveidošanu un līdz šim veikto pasākumu pēctecību.
Tieslietu ministrijai būtu jāpilnveido novērtējuma rādītāju sistēma tiesvedības efektivitātes un tiesu
kapacitātes novērtēšanai, kā arī jānodrošina rādītāju izpildes uzraudzība un regulārs izvērtējums.
Informācijas apkopošana par izvirzīto rezultatīvo rādītāju sasniegšanu tikai attīstības plānošanas cikla
noslēgumā ir nepietiekama, jo nesniedz iespēju laikus reaģēt un, ja nepieciešams, veikt korektīvus
pasākumus izvirzīto politikas mērķu efektīvākai sasniegšanai.
II. PAMATNOSTĀDŅU IETVAROS ĪSTENOTIE PASĀKUMI TIKAI DAĻĒJI IR VEICINĀJUŠI TIESVEDĪBAS
PROCESA EFEKTIVITĀTES UZLABOŠANOS. ILGĀ LIETU IZSKATĪŠANA TIESĀS JOPROJĀM
NENODROŠINA ĀTRU UN EFEKTĪVU TIESVEDĪBAS PROCESU.
Ar vairāku procesuālo normatīvo aktu grozījumiem ir radīti priekšnoteikumi tiesu noslodzes
samazinājumam, tajā skaitā lietu izskatīšanas vidējo ilgumu samazinājumam – atsevišķu kategoriju lietu
izskatīšana nodota citām institūcijām (piemēram, dzimtsarakstu nodaļām) un tiesu sistēmai
piederīgām personām (piemēram, notāriem un zvērinātiem tiesu izpildītājiem), kā arī veicināta
plašāka rakstveida procesu izmantošana.
Tomēr tiesvedības ilguma ziņā Latvija ievērojami atpaliek no
kaimiņvalstīm. Tiesvedības ilgums Latvijā ir ilgākais Baltijas valstīs9,
piemēram, 2014.gadā Latvijā tas bija 159 dienas, Igaunijā 33 dienas,
bet Lietuvā 64 dienas visās pirmās instances tiesās (izņemot
krimināllietas).
Pamatojoties uz revīzijā konstatēto, Valsts kontrole secina, ka
Pamatnostādņu īstenošanas laikā nav izdevies panākt būtisku
uzlabojumu tiesvedības procesu ilguma rādītājos. Piemēram, civillietu
izskatīšanas ilgums pirmās instances tiesās ir palielinājies no 1,3
mēnešiem 2009.gadā līdz 2,2 mēnešiem 2015.gadā. Arī krimināllietu
izskatīšanas ilgums pirmās instances tiesās šajā periodā ir pieaudzis no
2,7 līdz 3,4 mēnešiem. Pirmās instances tiesās, kur tiesu sistēmas
efektivitātes rādītājiem būtu vispirms jāatspoguļojas, civillietu un
krimināllietu izskatīšanas ilgums pat ir palielinājies. Samazinājumu
lietu izskatīšanas vidējos rādītājos var konstatēt tikai administratīvo
lietu kategorijā, to izskatīšanas ilgums pirmās instances tiesās ir
samazinājies no 14,5 līdz 7,6 mēnešiem.
1,3 2,8 4,4
2,7
14,5
7,8 2,2 2,4
5,6
3,4
7,6
12,7
Tiesvedības ilgums, mēneši
2009 2015
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
12
Būtisku uzlabojumu sasniegt nav veicinājusi arī Latvijā kopš 2014.gada ieviestā lietu izskatīšanas
termiņu pārvaldība, kas paredz, ka atbilstoši starptautiskajai praksei10 un nacionālajām vadlīnijām11
tiesās ir jānosaka standarts – gadā plānotie vidējie lietu izskatīšanas termiņi. Revīzijā veiktā analīze
liecina, ka tiesas, plānojot vidējos lietu izskatīšana termiņus civillietās un krimināllietās, nemaz nav
tiekušās sasniegt Pamatnostādnēs Tieslietu ministrijas izvirzītos rezultatīvos rādītājus, jo tiesās plānotie
vidējie termiņi lietu izskatīšanai pirmās instances tiesās no ministrijas plānotā atpaliek par 16 – 40%.
Lietu izskatīšanas plānošana tiesās ir pilnībā nodota tiesu priekšsēdētāju kompetencē, un, kaut arī tiem ir
noteikts pienākums iesniegt informāciju Tieslietu padomei par tiesās noteikto standartu, tomēr neviena
institūcija nevērtē iesniegto informāciju un neplāno nepieciešamo rīcību situācijas uzlabošanai. Tieslietu
ministrijai būtu jāizvērtē, kādus pasākumus ir nepieciešams veikt, lai uzlabotu lietu izskatīšanas termiņu
pārvaldību.
Tieslietu ministrijai ir jāizvērtē Pamatnostādņu īstenošanas laikā veikto pasākumu efektivitāte un
jāplāno turpmākā rīcība tiesvedības efektivitātes uzlabošanai. Nepieciešams izvērtējums par faktoriem,
kas visbūtiskāk ietekmē tiesvedības ilgumu, jo pirmās instances tiesās saņemto lietu skaits
Pamatnostādņu īstenošanas laikā ir samazinājies, bet tiesnešu skaits tajā pašā laikā ir pieaudzis. Revīzijā
veiktā analīze arī liecina, ka tiesu darbības produktivitāte ir samazinājusies, par ko liecina tas, ka
pabeigto lietu skaits rajonu (pilsētu) tiesās nav būtiski mainījies, lai gan tiesvedībā saņemto civillietu,
krimināllietu un administratīvo lietu skaits ir par 15% samazinājies.
Savukārt lietu pabeigšanas rādītāji tiesās ir uzlabojušies, kas nozīmē, ka tiesās uzlabojas spēja laikus
izskatīt saņemtās lietas. Tomēr 2016.gadā šis rādītājs nevienā lietu kategorijā vēl nesasniedz 100%, kas
nozīmē, ka tiesas gada laikā vidēji izskata mazāk lietu, nekā saņem, un joprojām veidojas neizskatīto
lietu uzkrājums. Administratīvajās lietās Latvijā pat ir augstākais lietu pabeigšanas koeficients Baltijas
valstīs, tomēr kopumā Latvija visās lietu kategorijās vēl arvien atpaliek no Eiropas valstu vidējiem
rādītājiem.
TIESU NOSLODZE PAKĀPENISKI IZLĪDZINĀS PIRMĀS INSTANCES TIESĀS, BET PAMATNOSTĀDNĒS
IETVERTIE PASĀKUMI NAV SAMAZINĀJUŠI IEVĒROJAMO ATŠĶIRĪBU RAJONA (PILSĒTU) TIESU UN
APGABALTIESU TIESNEŠU NOSLODZĒ.
Pozitīvi ir vērtējama tiesu noslodzes pakāpeniska izlīdzināšanās pirmās instances tiesās, tomēr Latvijā
joprojām pastāv būtiskas tiesnešu noslodzes atšķirības. Atšķirības starp noslogotāko un mazāk
noslogoto tiesnesi ir samazinājušās, tomēr joprojām visaugstākā noslodze ir Rīgas tiesu apgabalā un
noslodze dažādās lietu kategorijās atšķiras divas līdz četras reizes.
Arī mediācijas procesa ieviešana līdz šim vēl nav sekmējusi tiesu noslodzes samazināšanu, jo gan
uzsākto procesu, gan pabeigto mediācijas procesu skaits attiecībā pret visām pirmajā instancē
saņemtajām un izskatītajām civillietām ir neliels. Šobrīd Latvijā mediācijas izmantošana tiesvedības
procesos ir iespējama, tomēr tās akceptēšanu no sabiedrības puses ietekmē informētības un atbalsta
mehānismu trūkums, tostarp Latvijā nav izveidota atbalsta sistēma personām, kuras finansiālu apstākļu
dēļ nevar atļauties saņemt mediatora pakalpojumus.
Tiesu teritoriālā reforma notiek gausi, ko ietekmē vienota redzējuma trūkums par kopumā
nepieciešamajām izmaiņām. Līdz šim veiktā tiesu teritoriju apvienošana Rīgas rajonā un Latgales tiesu
apgabalā nav veicinājusi būtisku tiesvedības efektivitātes rādītāju uzlabošanos. Tieslietu ministrija
turpina plānot pārējās Latvijas tiesu teritorijās veicamos pasākumus.
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
13
Rīcības plāna trūkuma un nepietiekamas scenāriju analīzes rezultātā, reorganizējot tiesas netiek ievērota
konsekvence un netiek piemēroti vienoti principi, jo tiek veidotas gan tiesas, gan tiesu nami, gan tiesu
reģionālās struktūrvienības. Kopumā Latvijā tiesu sistēma ir sadrumstalota un tajā ir liels pirmās
instances tiesu skaits.
Tieslietu ministrijai būtu jāizvērtē ieguvumi no līdz šim veiktajām
tiesu teritoriālajām izmaiņām un ieviesto organizatorisko modeļu
ietekme uz tiesu darbības efektivitāti. Izstrādājot rīcības plānu
turpmākām teritoriālām reformām, būtu ieteicams izvērtēt arī budžeta
izdevumu optimizēšanas iespējas, kas ietver arī Latvijā ilgtermiņā
nepieciešamo tiesnešu skaita plānošanu. Arī iedzīvotāju skaita
samazināšanās un cilvēku koncentrēšanās lielajos centros (pilsētās)
liek domāt ne tikai par tiesu vai tiesu namu skaitu un to atrašanās
vietu, bet arī par tiesnešu skaita plānošanu.
PAPILDUS PIESAISTĪTAIS ĀRVALSTU SADARBĪBAS PARTNERU FINANSĒJUMS 7,68 MILJ. EURO APMĒRĀ
TIESU MODERNIZĀCIJAI IR IZLIETOTS, TOMĒR TAS NAV ATSTĀJIS BŪTISKU IETEKMI UZ TIESVEDĪBAS
EFEKTIVITĀTES RĀDĪTĀJU UZLABOŠANOS.
Pamatnostādnēs bija paredzēts sekmēt tiesvedības vai atsevišķu tās posmu un procesuālo darbību
elektronisku norisi, tomēr izvēlētie risinājumi nav bijuši pietiekami tiesvedības procedūru efektivitātes
un tiesu izmaksu pārvaldības uzlabošanā, jo netika izvirzīti mērķi un attiecīgi netika plānots ieviest
elektronisku dokumentu apriti tiesvedības procesā un netika paredzēta elektroniskā paraksta obligāta
izmantošana tiesvedības procesā.
Īstenojot projektu “Tiesu modernizācija Latvijā” izlietoti 7,68 milj. euro, tomēr ne visi projekta ietvaros
izstrādātie risinājumi praksē ir ieviesti un pietiekami izmantoti.
Projekta ietvaros ar iegādātajām video un audio iekārtām ir aprīkotas gan tiesas, gan ieslodzījuma vietas.
Tomēr revīzijā konstatētais liecina, ka izlases veidā analizētajos tiesvedības procesos videokonferenču
iekārtas ir maz izmantotas, piemēram laikā no 2013.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 30.jūnijam
videokonferenču iekārtas izmantotas vien 2% civillietu, 4% krimināllietu un 7% administratīvo lietu
izskatīšanā.
Valsts kontroles vērtējumā tādu risinājumu kā moduļa Optimālā tiesnešu skaita un nepieciešamo tiesas
darbinieku skaita noteikšanai un pašizmaksas aprēķina moduļa Microstrategy izstrādei un turpmākam
pielietojumam tiesu sistēmas politikas plānošanā ir pietrūcis Tieslietu ministrijas redzējuma, tādēļ ir
likumsakarīgi, ka to izmantošana nav uzsākta. Tomēr arī Tiesu administrācijas īstenotā Projekta
ilgtspējas pārvaldība nav veicinājusi Pamatnostādņu un Projekta mērķu sasniegšanu attiecībā uz
tiesvedības procedūru efektivitātes un tiesu izmaksu pārvaldības uzlabošanu, tā samazinot Projekta
izmaksu lietderību.
2,12
1,97529
543
520
525
530
535
540
545
1,85
1,90
1,95
2,00
2,05
2,10
2,15
2010 2016
Iedzīvotāju skaita un tiesnešu amata vietu
skaita izmaiņas
Patstāvīgo iedzīvotāju skaits
Tiesnešu amata vietu skaits
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
14
Tiesu darbības izdevumu īpatsvars no IKP Latvijā ir viens no
augstākajiem Eiropas valstīs, kā arī tiesu darbības izdevumi ir
pieauguši no 33 milj. euro 2010.gadā līdz 51 milj. euro 2016.gadā,
tāpēc iecere analizēt pašizmaksu ir vērtējama pozitīvi, tomēr ir jāvērtē,
vai izstrādātais risinājums, izmantojot pašizmaksas aprēķinu moduli
spēs nodrošināt pietiekamu informāciju tiesu sistēmas politikas
plānošanai, piemēram, vērtējot tiesu sistēmas budžeta optimizēšanas
iespējas, un vai tā uzturēšana ir samērīga ar patērētajiem resursiem un
iespējām to pilnveidot.
Tieslietu ministrijai arī būtu jāizvērtē, kādu ietekmi uz tiesu darba
efektivitāti ir ietekmējuši īstenotie tiesas procesa modernizācijas
pasākumi, un jāveicina elektroniskas dokumentu aprites ieviešana
tiesas procesā. Nepieciešams izvērtēt arī nepieciešamos risinājumus
plašākai skaņu ierakstu un videokonferenču izmantošanai. Piemēram,
pēc tam, kad normatīvajā regulējumā kā obligāta prasība tika ietverta
tiesas sēdes gaitas fiksēšana audio ierakstos civillietās, audio iekārtu
pielietojums palielinājās no 11 līdz 62% gadījumu.
TIESLIETU PADOME IR IZVEIDOTA, TOMĒR NAV RADĪTI PIETIEKAMI APSTĀKĻI TĀS NEATKARĪGAS UN
PATSTĀVĪGAS DARBĪBAS NODROŠINĀŠANAI.
Tieslietu padomes sastāvs, kurā ir politiķi un izpildvaras pārstāvji, ir pretrunā Eiropas tiesnešu
konsultatīvās padomes rekomendācijām, līdz ar to nevar apgalvot, ka arī Pamatnostādnēs noteiktie
mērķi tiesu varas neatkarības sekmēšanā ir sasniegti.
Tieslietu padomes funkcijas, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, ir definētas piesardzīgi un atbilstoši
starptautiskajām rekomendācijām, citu Eiropas valstu pieredzei un tiesu varas pārstāvju priekšlikumiem
tās būtu jāpaplašina.
Nepietiekamo pilnvaru dēļ Tieslietu padomei visā tās pastāvēšanas laikā nav izdevies kļūt par virzošo
spēku tiesu sistēmas attīstības politikas un stratēģijas izstrādē.
Tieslietu ministrijai būtu jāizvērtē, kā palielināt Tieslietu padomes lomu tiesu varas attīstības plānošanā,
institucionālajās un funkcionālajās reformās, kādi pasākumi jāveic, lai stiprinātu Tieslietu padomes
kapacitāti.
III. PAMATNOSTĀDŅU ĪSTENOŠANAS LAIKĀ NAV RADĪTI PRIEKŠNOTEIKUMI TAM, LAI TIESU
SISTĒMA BŪTU NODROŠINĀTA AR PIETIEKAMIEM, KOMPETENTIEM UN PROFESIONĀLIEM
CILVĒKRESURSIEM.
Pamatnostādņu īstenošanas laikā nav izdevies sasniegt plānoto mērķi – samazināt tiesneša amata
kandidāta atlases un iecelšanas tiesneša amatā vidējo ilgumu, – pārsniedzot deviņus mēnešus. Šis
process joprojām ir pārāk garš un ietekmē tiesas darba efektivitāti.
2009.gadā Ministru kabinetā ir apstiprināta Tieslietu ministrijas izstrādātā kārtība tieneša amata
kandidātu atlasei, tomēr izvēlētā procedūra ir laikietilpīga, sākotnēji intervējot visus kandidātus, kas
atbilst likuma12 prasībām, un tikai pēc tam veicot profesionālās sagatavotības pārbaudi. Neraugoties uz
0,210,17
0,19
25,6
21,629,4
0
5
10
15
20
25
30
35
0
0,05
0,1
0,15
0,2
0,25
Latvija Lietuva Igaunija
Tiesu sistēmas izdevumi uz
vienu iedzīvotāju un % no IKP
% Euro
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
15
jomas profesionāļu ieteikumiem tiesneša amata kandidātu atlases procesa efektivitātes uzlabošanai
Pamatnostādņu īstenošanas laikā, Tieslietu ministrija tikai 2018.gadā plāno pārskatīt tiesneša amata
kandidātu atlases un iecelšanas tiesneša amatā kārtību.
JOPROJĀM NEPIETIEKAMI TIEK IZMANTOTS TIESU SISTĒMAS IEKŠĒJAIS RESURSS – TIESNEŠU PALĪGI.
Jautājuma virzība saistībā ar tiesneša palīga institūta stiprināšanu norit gausi. Kaut arī Pamatnostādņu
izstrādes gaitā Tieslietu ministrija atzina, ka pašreizējā sistēma nespēj efektīvi un ilgtermiņā tiesai
piesaistīt tādu būtisku tiesas darbinieku amata kategoriju kā tiesnešu palīgi, plānojot rīcības plāna
izstrādi situācijas uzlabošanai jau 2010.gadā, tomēr šāds plāns nav izstrādāts un reāla tiesneša palīga
pilnvaru pārskatīšana paredzēta13 tikai 2018. gadā.
Uz iespēju plašāk izmantot tiesneša palīga profesionālo institūtu, jo tiesneša palīgam jau ir uzkrāta
pieredze, strādājot ar tiesu lietām, norāda arī tiesu varas pārstāvji. Tiesneša palīga tiesību, pienākumu un
atbildības pārskatīšana radītu iespēju kvalificētāko darbinieku karjeras izaugsmei līdz tiesneša amatam,
tā palielinot darbinieku motivāciju turpmākam darbam tiesā.
Par to, ka darbiniekiem trūkst motivācijas, liecina augstā tiesas
darbinieku personāla mainība, kas negatīvi ietekmē tiesu darba
efektivitāti un kvalitāti. Pamatnostādņu īstenošanas laikā tiesnešu
palīgu mainības īpatsvars vidēji saglabājas 22% līmenī, bet Rīgas
apgabaltiesā, Administratīvajā apgabaltiesā un Administratīvās rajona
tiesas Rīgas tiesu namā mainības īpatsvars ievērojami pārsniedz vidējo
rādītāju, 2014.gadā sasniedzot pat 56%. Savukārt tiesas sēžu sekretāru
mainības īpatsvars gadā ir vidēji – 48%.
TIESNEŠU PROFESIONĀLĀS DARBĪBAS NOVĒRTĒŠANAS IEVIEŠANA IR NOZĪMĪGA TIESU SISTĒMAS
DARBĪBAS ATTĪSTĪBĀ, TOMĒR VĒL IR JĀPILNVEIDO TĀS IZMANTOŠANA TIESNEŠU KVALIFIKĀCIJAS UN
PROFESIONĀLO IEMAŅU PAAUGSTINĀŠANAI.
Laikā no 2013. līdz 2016.gadam Latvijā tika veikta pirmreizējā Tiesnešu profesionālās darbības
novērtēšana, bet turpmāk kārtējo novērtēšanu veiks reizi piecos gados pēc tiesneša apstiprināšanas
amatā.
Revīzijā konstatētais liecina, ka izveidotā novērtēšanas sistēma nav pilnvērtīgi izmantota kā instruments
tiesnešu kvalifikācijas paaugstināšanas procesā. Pēc pirmreizējās tiesnešu profesionālās darbības
novērtēšanas procesa netika izvērtēti ne labās prakses piemēri, ne nepilnības, ne tiesnešu darbu
veicinošie vai kavējošie apstākļi, netika iegūta informācija, kas būtu noderīga turpmākai vērtēšanas
procesa pilnveidošanai. Tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanas rezultātā netika arī noteiktas
apmācību vajadzības un veicamie pasākumi tiesnešu kvalifikācijas paaugstināšanas un profesionālo
iemaņu pilnveidošanai.
Vērtēšanā kopumā tiesnešu profesionālā darbība ir novērtēta pozitīvi (gandrīz izcili), tomēr tiesas
nolēmumu stabilitātes rādītāji (atcelto un grozīto nolēmumu īpatsvars, tajā skaitā arī apelācijas
instancēs) liecina par nepilnībām tiesnešu darba kvalitātē, kas neveicina sabiedrības uzticības līmeņa
tiesām paaugstināšanu.
Pastāv augsta tiesas
darbinieku personāla
mainība, kas ietekmē tiesu
darbības efektivitāti
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
16
Tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanas sistēmas ieviešana ir vērtējama pozitīvi un tās efektīva
darbība būtu nozīmīga tiesu sistēmas pārvaldībai, lai veicinātu tiesneša nepārtrauktu profesionālo
izaugsmi visas viņa karjeras laikā, tādējādi uzlabojot tiesneša un tiesas darba kvalitāti, un negatīva
novērtējuma gadījumos lemtu par tiesneša atcelšanu no amata. Tomēr šī mērķa sasniegšanai tiesnešu
novērtēšanas sistēma būtu jāpilnveido:
tiesnešu profesionālās darbības vērtēšanas sistēmā pastāv augsta subjektivitātes pakāpe, turklāt tā
nenodrošina vienu no galvenajiem novērtēšanas mērķiem – vadoties no novērtēšanas rezultātiem,
papildus mācīties un paaugstināt kvalifikāciju gan konkrētam tiesnesim, gan tiesu sistēmā
kopumā;
normatīvajos aktos nav noteikta sasaiste starp tiesnešu profesionālās darbības kārtējo novērtēšanu
un tiesnešu tālākizglītību.
Arī tiesnešu atlīdzības sistēmā lielāka nozīme būtu jāpiešķir tiesneša profesionālās darbības
novērtēšanas rezultātiem. Normatīvie akti joprojām būtiskāku nozīmi atlīdzības piešķiršanā paredz
darba stāžam, nevis tiesneša profesionālajam sniegumam.
LATVIJĀ SAGLABĀJAS AUGSTS GROZĪTO UN ATCELTO SPRIEDUMU SKAITA ĪPATSVARS, KAS LIECINA, KA
TIESVEDĪBAS KVALITĀTE BŪTU JĀUZLABO.
Lai arī rezultatīvie rādītāji cilvēkresursu attīstībai kvantitatīvi ir
izpildīti, tomēr atsevišķi faktori joprojām liecina par iespēju pilnveidot
tiesnešu kompetences līmeni.
Piemēram, atceltie lēmumi procesuālo pārkāpumu dēļ joprojām
saglabājas augstā līmenī, kā arī Eiropas Cilvēktiesību tiesā iesniegto
lietu skaits turpina pieaugt un tiesas pieņemtajos lēmumos tiek
norādīts uz vāju argumentāciju.
Viens no tiesvedības efektivitātes rādītājiem, ko izmanto citas valstis
attiecas arī uz nolēmumu stabilitāti un kvalitāti. Latvijā kopumā ir
augsts grozīto un atcelto spriedumu īpatsvars. Salīdzinot ar Igaunijas
rādītājiem, Latvijā 2015.gadā augstākās tiesu instancēs atcelti vai
grozīti vidēji 22,5% nolēmumu, savukārt Igaunijā vidēji 14,5%
nolēmumu14.
Valsts kontroles vērtējumā ir nepieciešama padziļināta iemeslu analīze, kādēļ, izpildot kvantitatīvos
apmācību rādītājus, nav izdevies sasniegt plānotos rezultātus tiesnešu un tiesu darbinieku kompetences
pieaugumam. Tostarp būtu jāizvērtē, kādu ietekmi uz izvirzīto rezultātu sasniegšanu ir atstājusi augstā
tiesas darbinieku mainība, jo ir iespējams, ka apmācītie darbinieki regulāri aizplūst no tiesu sistēmas, tā
samazinot apmācību procesa izmaksu lietderību.
Šāda analīze ir būtiska, lai nodrošinātu Tiesu varas un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku
cilvēkresursu kapacitātes stiprināšanas un kompetenču attīstīšanas plāna 2015.-2020.gadam rezultātu
sasniegšanu, novēršot riskus, kas var ietekmēt apmācību procesa izmaksu lietderību.
Tieslietu jomas eksperti
norāda uz tiesas
nolēmumu zemo
stabilitātes līmeni
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
17
TIESNEŠU PROFESIONĀLĀS DARBĪBAS NOVĒRTĒŠANĀ LIELĀKA NOZĪME BŪTU JĀPIEŠĶIR TIESNEŠU
ĒTISKAS RĪCĪBAS PĀRKĀPUMIEM.
Revīzijā vērtējām, vai ir izveidota pret tiesnesi ierosināto disciplinārlietu izvērtēšanas kārtība. Valsts
kontrole secināja, ka kopumā Latvijā tiesnešu disciplinārās atbildības sistēma ir veidota atbilstoši
starptautiskajiem standartiem un praksei15, tajā skaitā ir noteikts subjektu loks, kam ir tiesības ierosināt
disciplinārlietas, Tiesnešu disciplinārkolēģijas sastāvs un disciplinārlietu izskatīšanas kārtība, kā arī
piemērojamie disciplinārsodu veidi un to piemērošanas prakse.
No kopējā sūdzību skaita, ko saņem Tieslietu ministrija un Tiesnešu ētikas komisija, pret tiesnešiem
disciplinārlietas tiek ierosinātas vidēji 2,1% gadījumu, galvenokārt par tīšu likuma pārkāpumu (42,5%
gadījumu) un par rupju nolaidību (26% gadījumu) lietas izskatīšanā.
Normatīvais akts16 nosaka procedūras disciplinārlietu ierosināšanai, bet mazāk nozīmīgus tiesnešu
pārkāpumus, tajā skaitā ētikas pārkāpumus, izskata tiesas priekšsēdētājs17, kuram ir iespēja
vienpersoniski izvērtēt un izlemt sūdzības tālāko virzību.
Būtisks informācijas avots par tiesnešu pieļautajiem pārkāpumiem ir tiesās ienākošās sūdzības un
iesniegumi par tiesnešu darbu, tomēr ne Tieslietu ministrija, ne Tiesu administrācija nav informētas par
tiesās ienākošajām sūdzībām un iesniegumiem saistībā ar tiesnešu darbu, to skaitu un saturu, jo
normatīvie akti neparedz, ka tiesai būtu pienākums informēt par tām. Šādas centralizēti pieejamas
informācijas par tiesās saņemtajām sūdzībām un iesniegumiem trūkums nerada iespēju veikt risku
analīzi, plānot atbilstošus preventīvos un korektīvos pasākumus.
Tiesneša profesionālās darbības novērtēšanas laikā Tiesu administrācija Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijai
sagatavo informāciju par tiesneša darbību, tajā skaitā informāciju par tiesnesim piemēroto
disciplinārsodu. Tā kā Tiesu administrācijā visa informācija par iespējamiem tiesneša darbības vai
ētiskas rīcības pārkāpumiem nav pieejama, tiesnešu pašpārvaldes institūcijas nepilnīgas informācijas dēļ
var pieņemt neatbilstošus lēmumus saistībā ar tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanu un ar tiesnešu
karjeras jautājumiem.
Eiropas tiesnešu konsultatīvā padome ir norādījusi, ka izvēlētajiem rādītājiem, ko izmanto tiesnešu
profesionālās darbības rezultātu novērtēšanā, ir jābūt tādiem, lai vērtētāji varētu pārskatīt visus tiesnešu
profesionālās darbības aspektus un rezultātus18.
Valsts kontroles vērtējumā Tieslietu ministrijai ir jāturpina attīstīt tiesnešu kvalifikācijas un darba
rezultātu novērtēšanas sistēmu, piešķirot nozīmi arī konstatētajiem tiesneša darbības vai ētiskas rīcības
pārkāpumiem.
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
18
Būtiskākie ieteikumi
Pamatojoties uz revīzijas secinājumiem, Tieslietu ministrijai kā vadošajai valsts pārvaldes iestādei
tieslietu nozarē ir sniegti 22 ieteikumi tiesu sistēmas attīstības un darbības tālākai pilnveidošanai,
nodrošinot līdz šim veikto pasākumu pēctecību, vienlaikus nosakot vispusīgus rādītājus tiesvedības
efektivitātes un tiesu kapacitātes novērtēšanai, kā arī nodrošināt to uzraudzību un regulāru izvērtējumu.
Valsts kontrole aicina Tieslietu ministriju turpināt iesākto tiesu sistēmas darbības efektivitātes
pilnveidošanu, apsverot tādu aktivitāšu/pasākumu plānošanu, izstrādi un īstenošanu, kas veicinātu:
tiesu pieejamību, tajā skaitā valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pieejamību un tiesas nodevas
apmēra pārskatīšanu;
iespējamo tiesu sistēmas budžeta plānošanas modeļu izvērtēšanu un ieviešanu;
ētikas principu izpratni tiesnešu un tiesas darbinieku vidū, kā arī pilnveidot Ētikas kodeksu;
sistēmas izveidi sabiedrības apmierinātības līmeņa ar tiesu darbu un sabiedrības uzticību tiesām
pastāvīgai mērīšanai.
Lai palielinātu Tieslietu padomes lomu tiesu varas attīstības plānošanā, institucionālajās un
funkcionālajās reformās, Valsts kontrole aicina Tieslietu ministriju izvērtēt nepieciešamo rīcību,
Tieslietu padomes kapacitātes stiprināšanā, tajā skaitā resursu nodrošinājumā, neatkarīga budžeta
veidošanā un funkciju paplašināšanā.
Lai turpinātu pilnveidot tiesu darbības efektivitāti, Valsts kontrole aicina Tieslietu ministriju sadarbībā
ar iesaistītajām institūcijām izvērtēt tiesvedību ilgumu ietekmējošos faktorus un plānot nepieciešamo
rīcību situācijas uzlabošanai, tajā skaitā:
veicot nepieciešamos pasākumus lietu izskatīšanas termiņu pārvaldības pilnveidošanai;
veicinot mediācijas kā alternatīvā strīdu risināšanas veida izmantošanu;
izvērtējot tiesvedības pašizmaksas aprēķinu moduļa Microstrategy un aprēķinu moduļa Optimālā
tiesnešu skaita un nepieciešamo tiesas darbinieku skaita noteikšanai izmantošanu un
pielietojumu tiesu sistēmas politikas un budžeta plānošanā.
Valsts kontrole aicina Tieslietu ministriju izvērtēt ieguvumus no līdz šim veiktajām tiesu teritoriālajām
izmaiņām un ieviesto organizatorisko modeļu ietekmi uz tiesu darbības efektivitāti, tajā skaitā saistībā ar
iespējamo tiesnešu specializāciju, un pamatojoties uz izvērtējuma rezultātiem, izstrādāt rīcības plānu
turpmākajai tiesu teritoriju reformai.
Revīzijas rezultātā ir sniegti seši ieteikumi saistībā ar tiesu sistēmas nodrošināšanu ar pietiekamiem,
kompetentiem un profesionāliem cilvēkresursiem. Valsts kontrole aicina Tieslietu ministriju:
stiprināt tiesneša palīga institūtu, tā paaugstinot tiesnešu palīgu motivāciju turpmākam darbam
tiesās un samazinot augsto tiesas darbinieku mainību, kā arī izvērtēt tiesnešu palīgu amata
kvalifikācijas pakāpju ieviešanu (atbilstoši pieredzes un kompetences līmenim) tiesnešu amata
kandidātu rezerves veidošanai;
izvērtēt un veikt nepieciešamos pasākumus efektīvākas tiesneša amata kandidātu atlases un
stažēšanās procedūru ieviešanai;
turpināt attīstīt tiesnešu kvalifikācijas un darba rezultātu novērtēšanas sistēmu;
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
19
izvērtēt un veikt nepieciešamos pasākumus, lai vienkopus tiktu uzkrāta informācija par tiesu
sistēmā saņemtajām sūdzībām ar norādēm par iespējamiem tiesneša darbības vai ētiskas rīcības
pārkāpumiem;
izvērtēt iemeslus, kādēļ Pamatnostādņu īstenošanas laikā nav izdevies sasniegt plānotos rezultātus
tiesnešu un tiesu darbinieku kompetences pieaugumam, lai novērstu riskus Tiesu varas un
tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku cilvēkresursu kapacitātes stiprināšanas un kompetenču
attīstīšanas plāna 2015.-2020.gadam izvirzīto rezultātu sasniegšanai.
Ziņojuma struktūra
1. Informācija ziņojumā izklāstīta šādā secībā:
1.1. tiesu sistēmas raksturojums;
1.2. revīzijas secinājumi, konstatējumi un ieteikumi tiesu darbības efektivitātes uzlabošanā;
1.3. vispārīgs revīzijas raksturojums (mērķis, apjoms, juridiskais pamatojums, Valsts
kontroles un revidējamās vienības atbildība);
1.4. ziņojumā izmantotie termini un saīsinājumi;
1.5. ziņojuma pielikumi.
Katras nodaļas ievadā ir sniegts Valsts kontroles viedoklis, norādot būtiskāko, kas turpmāk pamatots ar
revīzijas konstatējumiem.
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
20
Tiesu sistēmas raksturojums
2. Neatkarība, kvalitāte un efektivitāte ir efektīvas tiesu sistēmas galvenie elementi. Neatkarīga
tiesu vara ir viens no demokrātiskas un tiesiskas valsts pamatelementiem un tā ir instruments
cilvēka tiesību realizācijai un aizstāvībai, tajā skaitā personas brīvības un drošības
nodrošināšanai.
3. Sabiedrisko organizāciju pētījumi un iedzīvotāju aptaujas Latvijā liecina par zemo uzticības
līmeni tiesu sistēmai. 2014.-2016.gadā pēc pētījumu centra SKDS datiem uzticības un
neuzticības līmenis tiesām bija stabili nemainīgs19 - vidēji 41% Latvijas iedzīvotāju tiesām
neuzticas (1.attēls).
1.attēls. Cik lielā mērā Latvijas iedzīvotāji uzticas tiesām?
4. Arī prese un plašsaziņas līdzekļi regulāri un visaptveroši atspoguļo sabiedrības neapmierinātību
ar tiesu lēno lietu izskatīšanas gaitu, kā arī sabiedrībai neizprotamajiem tiesu pieņemtajiem
nolēmumiem, kas plašākai publikai netiek skaidroti. Sabiedrības acīs tiesu prestižs nav
nevainojams, piemēram, tiesu sistēmā ir bijuši vairāki gadījumi saistībā ar uzsāktiem
kriminālprocesiem un profesionālās ētikas pārkāpumiem, kuros iesaistīti tiesneši, tiesu varai
piederīgas amatpersonas (pieredzējušu tiesnešu apcietināšana sakarā ar aizdomām par
kukuļošanu). Pētījumu kompānijas TNS sadarbībā ar telekompānijas LNT raidījumu “900
sekundes” 2016.gada februāra beigās veiktais pētījums20 liecina, ka iedzīvotāji par nozīmīgāko
problēmu Latvijas tiesu sistēmā uzskata garos lietu izskatīšanas termiņus. Salīdzinoši bieži kā
nozīmīgas problēmas Latvijas tiesu sistēmā ir norādīti tiesnešu profesionālas darbības
pārkāpumi, nepietiekama tiesas spriedumu kvalitāte, t.i., salīdzinoši liels daļēji vai pilnībā
atcelto spriedumu īpatsvars, neizskatīto lietu skaits.
5. Tiesu sistēmas efektivitātei ir cieša saikne ar valsts ekonomikas sistēmas rādītājiem – valsts
ilgtspējīgu izaugsmi un investīcijām pievilcīgas vides veidošanai – par šādu kopsakarību savā
ziņojumā norāda Eiropas Komisija21. Jaunāko rezultātu apkopojumā22 tiesiskuma jomā Eiropas
Komisija aicina dalībvalstis uzlabot savu tiesu sistēmu efektivitāti. Tiek norādīts, ka divas
dalībvalstis – Latvija un Slovēnija, kurām tika sniegts ieteikums 2015.gadā, 2016.gadā
ieteikumu nesaņēma, pateicoties to panāktajam progresam. Tomēr vienlaikus atzīts, ka astoņas
dalībvalstis, tajā skaitā Latvija, joprojām saskaras ar īpašām grūtībām, un Komisija tās rūpīgi
uzrauga Eiropas pusgada un ekonomikas korekciju programmu ietvaros.
6. Lai gan starptautiskās organizācijas atzinīgi vērtē pēdējos gados veiktās reformas Latvijas tiesu
sistēmā un uzlabojumus tiesvedības efektivitātē, tomēr joprojām pastāv neatrisinātas problēmas
(skatīt 2.attēlu).
40 42 38
17 21 20
43 37 42
2014 2015 2016
Uzticas Grūti pateikt Neuzticas
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
21
2.attēls. Latvijas organizāciju, aptauju un starptautisko organizāciju pētījumi par Latvijas tiesu
sistēmas problēmjautājumiem
Avots: “Eirobarometra” aptauja Transparency International pētījums23,
Latvijas pārstāvja starptautiskajās
cilvēktiesību institūcijās viedoklis24
, Ekonomistu apvienība 2010 pētījumi25
, GRECO novērtēšanas ziņojums26
, Ārvalstu
investoru padomes ziņojums27
, Eiropas Padomes Komisijas tiesu efektivitātei ziņojumi28
, Eiropas Padomes ieteikumi
Latvijai29
.
•45% aptaujāto tiesām neuzticas
•48% Latvijas iedzīvotāju uzskatījuši tiesu sistēmu par „korumpētu vai ļoti korumpētu”
•14% no iedzīvotājiem, kuri ir saskārušies ar tiesu sistēmu Latvijā, ir maksājuši kukuļus
Eirobaremeter Global Corruption Transparency International pētījums (2012./2013. gads)
• ilgstoša lietu izskatīšana Latvijā ir viens no iemesliem iedzīvotāju sūdzībām Eiropas Cilvēktiesību tiesā
Eiropas cilvēktiesību tiesa (2016.gads)
•publisko aptauju rezultāti liecina par sabiedrības zemo uzticības līmeni tiesām
• tiesvedības process nav kļuvis ātrāks
• tiesu sistēmas reforma turpinās, tomēr tajā veiktie jauninājumi nav nozīmīgi un būtiski neuzlabos tiesu darbu lietu strīdu risināšanas kvalitātes vai efektivitātes jomā
Ekonomistu apvienība 2010 (2013.gads, 2015.gads)
•pārmērīga politiskā ietekme uz tiesnešu karjeru, īpaši Saeimas pilnvaras attiecībā uz tiesnešu apstiprināšanu
GRECO (Group of States against Corruption) (2012.gads)
• jāievieš vienots valsts eksāmens juridiskās kvalifikācijas paaugstināšanai
• jāpārskata esošā sistēma, kurā tiesneša amata kandidātus ieceļ par tiesnešiem;
• jāuzlabo nolēmumu kvalitāte ne tikai pirmās instances tiesu līmenī, bet arī tiesību aizsardzības iestāžu līmenī u.c.
Ārvalstu investoru padome (2016.gads)
•valdības izdevumi tiesām eiro uz vienu iedzīvotāju Latvijai katru gadu pieaug, šis rādītājs ir lielāks nekā citās Baltijas valstīs
• tiesas aptaujas lietotājiem Latvijā tikai par tiesas pakalpojuma pieejamību;
•sabiedrības priekšstats par tiesu neatkarību - 40% sabiedrības un 55% uzņēmumu pārstāvju uzskata, ka tiesu neatkarība Latvijā ir diezgan maza vai ļoti maza
•Latvijā ir salīdzinoši mazasTieslietu padomes pilnvaras
•Latvijā, līdzīgi kā Bulgārijā, tiesu sistēmai paredzēto finanšu resursu noteikšanas pamatā ir tikai vēsturiskās izmaksas. Piemēram, Igaunijā un Dānijā kā papildu kritērijus finanšu resursu noteikšanā pirmās un apelācijas instances tiesām izmanto arī saņemto un pabeigto lietu skaitu
• tiesvedības ilgumam ir tendence samazināties
Eiropas komisija (2013./2014.gads, 2016.gads)
• joprojām zems civillietu un komerclietu pabeigšanas koeficients - papildu slogs uzņēmējdarbībai
• jāstiprina tieslietu padomes un tiesu priekšsēdētāju nozīme tiesu iestāžu reformu īstenošanā
• joprojām pastāv problēmas maksātnespējas politikā un maksātnespējas administratoru uzraudzības sistēmā
•vēlami stingrāki pasākumi attiecībā uz interešu konfliktu un korupcijas novēršanu
Eiropas Padome (2013. - 2016.gads)
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
22
7. Likums “Par tiesu varu” nosaka30, ka Latvijas Republikā līdzās likumdošanas un izpildu varai
pastāv neatkarīga tiesu vara. Tiesu vara Latvijas Republikā pieder rajonu (pilsētu) tiesām,
apgabaltiesām, Augstākajai tiesai un Satversmes tiesai.
8. Likumā31 ir noteikti tiesu iekārtas un darbības principi, tiesu organizatoriskā struktūra, jautājumi,
kas saistīti ar tiesneša amatu, tajā skaitā Tieslietu padomes, tiesnešu pašpārvaldes institūciju
darbību, tiesu amatpersonu un tiesu sistēmai piederīgo personu, un iestāžu darbību, kā arī ar
tiesu sistēmas finansēšanu saistītie jautājumi.
9. Latvijā civillietas, krimināllietas un administratīvās lietas izskata 35 tiesās32, kuras sadalītas trīs
līmeņos – 28 rajonu (pilsētu) tiesas, sešas apgabaltiesas un Augstākā tiesa. Tā tiek nodrošināta
pirmās instances tiesas nolēmumu pārsūdzēšana un lietas atkārtota izskatīšana apelācijas un
kasācijas instancēs. Atsevišķās lietu kategorijās revidējamā laika posmā pastāv jaukts tiesu
instanču modelis (skatīt 3.attēlu).
3.attēls. Tiesu sistēma Latvijā.
10. Satversmes tiesa ir neatkarīga tiesu varas institūcija, kura īsteno konstitucionālo kontroli.
Satversmes tiesa kā tiesu varas institūcija savas funkcijas īsteno, spriežot tiesu. Tiesas spriešanas
būtība Satversmes tiesā atšķirībā no citām tiesām ir izšķirt strīdus par tiesību normu atbilstību
augstāka juridiskā spēka tiesību normām. Satversmes tiesas kompetenci, kā arī tiesnešu
iecelšanu un tiesvedību nosaka Satversmes tiesas likums.
11. Tiesu varas neatkarība izpaužas ne tikai neatkarīgas tiesas spriešanā (šaurākā nozīmē), bet arī
apolitiskā un tikai profesionalitātē balstītā tiesnešu karjeras sistēmā. Tajā būtiska loma ir
patstāvīgai tiesnešu pašpārvaldes sistēmai. Atbilstoši likumam33 tiesnešu pašpārvaldes
institūcijas ir:
11.1. Tiesnešu konference;
11.2. Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija;
Tiesu sistēmas līmeņi
(tīro tiesu instanču modelis)
Pirmā instance - rajona (pilsētas) tiesa
Apelācijas instance - apgabaltiesa
Kasācijas instance -Augstākā tiesa
Jauktais tiesu instanču modelis
Otrās pakāpes tiesa (apgabaltiesa) vienlaikus pilda gan apelācijas
instances tiesas funkcijas, gan likumā noteiktos gadījumos ir pirmās
instances tiesa
Pirmās instances tiesas funkcijas veic Augstākā tiesa
Pirmās instances tiesas spriedums nav pārsūdzams, vai arī tas ir
pārsūdzams tikai kasācijas kārtībā u.c.
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
23
11.3. Tiesnešu ētikas komisija.
12. Tiesnešu disciplinārās atbildības izvērtēšanai un saukšanai pie disciplinārās atbildības ir
izveidota Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa34.
13. Lai stiprināt tiesu varas neatkarību un veicinātu sabiedrības uzticības līmeņa tiesu darbam
celšanos 2010.gadā tika izveidota jauna koleģiāla institūcija – Tieslietu padome. Tās
izveidošanas mērķis bija līdzsvarot attiecības starp izpildvaru, tiesu varu un likumdevēja varu,
nosakot tai nozīmīgu lomu jautājumos, kas skar tiesu sistēmu. Saskaņā ar likumu35 Tieslietu
padome piedalās tiesu sistēmas politikas un stratēģijas izstrādē, kā arī tiesu sistēmas darba
organizācijas pilnveidošanā. Tās darbību regulē Tieslietu padomes reglaments36.
14. Tieslietu ministrija (Ministrija) ir vadošā valsts pārvaldes iestāde tieslietu (tiesību politikas un
tiesu administrēšanas) nozarēs. Saskaņā ar likumu37 tiesu organizatoriskās vadības jautājumos
tieslietu ministrs uzrauga apgabaltiesu un rajona (pilsētas) tiesu priekšnieku un viņu vietnieku
pienākumu izpildi u.tml., savukārt Tiesu administrācija38 organizē un nodrošina rajonu (pilsētu)
tiesu, apgabaltiesu un zemesgrāmatu nodaļu administratīvo darbu, bet nodibinājums “Latvijas
Tiesnešu mācību centrs” (LTMC) nodrošina tiesnešu un tiesu darbinieku profesionālo
tālākizglītību (skatīt 4.attēlu).
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
24
4.attēls. Tiesu darbības nodrošināšanā iesaistītās institūcijas39
.
15. Ministrija un Tiesu administrācija sadarbojas ar tādām starptautiskajām organizācijām kā,
piemēram:
15.1. Eiropas Padomes Komisiju tiesu efektivitātei (European Commission for the Efficiency
of Justice (CEPEJ)) – organizāciju, kas apkopo un analizē statistikas datus par
tiesvedības procesiem un tiesu sistēmas kvalitātes rādītājiem dažādās valstīs un sagatavo
pētījumus un vadlīnijas tiesu sistēmas darbības efektivizēšanai;
15.2. Eiropas Zemes reģistru asociāciju (European Land Registry Association) saistībā ar
nekustamā īpašuma reģistrācijas jomu;
15.3. Starptautisko tiesu administrācijas asociāciju (International Association For Court
Administration), kur ikgadējās sanāksmēs tiek prezentēta dažādu valstu pieredze tiesu
darbības administrēšanā.
•uzrauga apgabaltiesu un rajona (pilsētas) tiesu priekšsēdētāju un
viņu vietnieku, rajona (pilsētas) tiesu zemesgrāmatu nodaļu
priekšnieku un viņu vietnieku, kā arī apgabaltiesu un rajona
(pilsētas) tiesu namu priekšsēdētāju pienākumu izpildi, tai skaitā
var pieprasīt paskaidrojumu par jautājumiem, kas saistīti ar
tiesas, tiesu nama vai zemesgrāmatu nodaļas darba vadību.;
•pieprasa no tiesnešiem paskaidrojumus;
• ierosina disciplinārlietas pret tiesnešiem u.c.
Tieslietu ministrs
tiesu organizatoriskās vadības jautājumos
• izstrādā un īsteno valsts politiku tiesu sistēmas jomā, tajā skaitā finansiāli un materiāltehniski nodrošina tiesu darbu
Tieslietu ministrija
vadošā valsts pārvaldes iestāde tieslietu nozarēs
•sagatavo dokumentus un veic pasākumus, kas saistīti ar
tiesnešu iecelšanu un apstiprināšanu amatā, kā arī viņu
atstādināšanu, atbrīvošanu un atcelšanu no amata;
•plāno un nodrošina tiesnešu, tiesas un zemesgrāmatu nodaļas
darbinieku apmācību;
•apkopo tiesu un zemesgrāmatu nodaļu statistikas datus par to
darbu, analizē apkopotos datus un sniedz priekšlikumus par
nepieciešamajām izmaiņām statistikas pārskatos;
•plāno tiesu budžeta ieņēmumu un izdevumu resursus, kā arī
analizē ekonomiskos rādītājus;
•nodrošina mērķtiecīgu un efektīvu valsts budžeta līdzekļu
izlietojumu;
• izdod iekšējos normatīvos aktus par rajona (pilsētas) tiesu,
apgabaltiesu un zemesgrāmatu nodaļu administratīvā un
saimnieciskā darba organizēšanu, kā arī veic pārbaudes u.c.
Tiesu administrācija
organizē un nodrošina rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un
zemesgrāmatu nodaļu administratīvo darbu
•nodrošina tiesnešu un tiesu darbinieku profesionālo tālākizglītību Latvijas tiesnešu
mācību centrs
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
25
16. Tiesvedības procesa dokumentu virzības un tiesvedības gaitas uzskaiti nodrošina Tiesu
informatīvā sistēma (TIS). TIS izveidošanas un izmantošanas mērķis bija automatizēt tiesu
lietvedības ciklu, nodrošinot lietu datu reģistrēšanu, apstrādi, glabāšanu, pārraidīšanu un
pieejamību, radot iespēju operatīvi kontrolēt lietu virzību procesa gaitā, efektīvu nepieciešamās
informācijas (datu) apmaiņu starp tiesām un tieslietu sistēmas iestādēm, automatizētu statistikas
pārskatu sagatavošanu, kā arī datu apmaiņu automatizētā režīmā ar citām valsts informācijas
sistēmām.
Tiesu sistēmu raksturojošie rādītāji
17. 2015.gada 31.decembrī apgabaltiesās un pilsētu (rajonu) tiesās bija 2256 amata vietas, tajā skaitā
543 tiesneši un 1713 tiesu darbinieki, savukārt 2016.gada 31.decembrī 546 tiesneši un 1682
tiesu darbinieki.
18. Laikā no 2010. līdz 2016.gadam kopējais rajonu (pilsētu) tiesās tiesvedībā saņemto civillietu,
krimināllietu un administratīvo lietu skaits ir samazinājies40 no 57 tūkst. lietu līdz 50 tūkst. lietu
jeb par 15%, savukārt pabeigto lietu skaitā nav būtisku izmaiņu – vidēji 51 tūkst. lietu gadā
(skatīt 5.attēlu). Neizskatīto lietu atlikums ir samazinājies no 45,5 tūkst. lietu līdz 32,6 tūkst.
lietu.
Būtiskākā lietu kategorija ir civillietas – vidēji 75% no kopējā lietu skaita.
5.attēls. Kopējais saņemto, pabeigto un neizskatīto civillietu*, krimināllietu un administratīvo lietu
skaits rajonu (pilsētu) tiesās, 2010. – 2016.gads**.
* Saņemto un pabeigto civillietu skaits (TIS 1-43.kategorija) norādīts, neņemot vērā pieteikumus
(materiālus), kuri izskatāmi ārpus tiesas sēdes.
**Ņemot vērā, ka no 2012.gada 1.jūlija tika mainīta administratīvo pārkāpumu lietu piekritība no
administratīvajām tiesām uz vispārējās jurisdikcijas tiesām41, informācija attēlā par tām nav iekļauta,
kā arī tā ir skaitliski neliela lietu kategorija 2-4% no kopējā lietu skaita.
19. Laika posmā no 2010. līdz 2015.gadam Tiesu administrācijas kopējie izdevumi valsts budžeta
13 apakšprogrammu ietvaros bija 278 milj. euro (1.pielikums). No tiem tieši tiesu darbības
56771 50994 49661 47173 50504 50714 48228
49920 49925
54583 52370 51059 52484
49081
45515 46592
41742
36595 36066 34328 32671
2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016
Saņemto lietu skaits Pabeigto lietu skaits Neizskatīto lietu atlikums perioda beigās
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
26
nodrošināšanai budžeta apakšprogrammā “Apgabaltiesas un rajonu (pilsētu) tiesas” faktiski
izlietoti līdzekļi 250,2 milj. euro. Tiesu darbības nodrošināšanas viena gada izdevumi pieauguši
no 33 milj. euro 2010.gadā līdz 48 milj. euro 2016.gadā jeb par 54% (skatīt 6.attēlu).
6.attēls. Faktiskie izdevumi tiesu darbības nodrošināšanai 2010. – 2016.gadam42
, euro gadā*
*Attēlā nav iekļauti finanšu līdzekļi Augstākās tiesas darbības nodrošināšanai, kas tiek paredzēti
gadskārtējā valsts budžetā apropriācijas kārtībā bez Tiesu administrācijas starpniecības. Augstākās
tiesas darba organizāciju un nodrošināšanu atbilstoši likumam43 patstāvīgi īsteno Augstākās tiesas
Administrācija.
20. Saskaņā ar CEPEJ apkopotajiem datiem44 Latvijas tiesu sistēmas izdevumi laikā no 2010. līdz
2014.gadam palielinājušies no 16,60 euro līdz 25,60 euro uz vienu iedzīvotāju jeb 0,21% no
IKP.
33,0
39,5 40,0 43,5
46,2 48,0 51,0
2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
27
Revīzijas secinājumi, konstatējumi un ieteikumi
1. Vai Tieslietu ministrija ir veikusi nepieciešamos pasākumus
attīstības politikas plānošanā, izstrādāšanā un īstenošanas
koordinēšanā, lai uzlabotu tiesu darbības efektivitāti?
1.1. Vai, izstrādājot tieslietu nozares attīstības virzienus un mērķus, ir veikts
visaptverošs problēmu izvērtējums un izstrādātie tieslietu nozares attīstības
virzieni un mērķi ir vērsti uz identificēto būtiskāko problēmu novēršanu?
2009.gadā valdība apstiprināja Ministrijas izstrādātās Tiesu iekārtas attīstības
pamatnostādnes 2009.–2015.gadam. Līdz tam Latvijā tiesu sistēmas politika tika īstenota
bez vienota politikas plānošanas dokumenta, kurā būtu norādīti tiesu iekārtas attīstības
politikas pamatprincipi un mērķi, iezīmēti tiesu iekārtas attīstībai nozīmīgie pamatjautājumi
un apstiprināti rīcības virzieni politikas mērķu un rezultātu sasniegšanai.
Pamatnostādnēs noteiktais politikas mērķis bija nodrošināt tiesisku, efektīvu, kvalitatīvu un
sabiedrības vajadzībām atbilstošu tiesu iekārtas darbību, sekmējot tiesu neatkarību,
pieejamību un tiesas procesa efektivitāti.
Pamatnostādnēs plānotie rīcības virzieni definētā mērķa sasniegšanai kopumā aptver
būtiskākās tiesu sistēmā pastāvošās problēmas, kuras par tiesu darbības efektivitāti negatīvi
ietekmējošām atzinuši arī jomas eksperti. Tomēr plānotie pasākumi identificēto problēmu
novēršanai vairākos būtiskos aspektos nav vērtējami kā pietiekami, jo:
nav apskatīta valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pieejamība un tās ietekme uz
tiesas pieejamību, nav paredzēti pasākumi valsts juridiskās palīdzības sistēmas
pilnveidošanai;
nav vērtēta apstiprināto tiesas nodevu apmēra ietekme uz tiesas pieejamību, tiesu
nodevu un citu maksas pakalpojumu sistēmu apskatot salīdzinoši šauri un paredzot
vien tehnisku risinājumu – iespēju maksājumus tiesu iestādēs veikt elektronisko
norēķinu veidā;
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
28
tiek plānots veikt pētījumu par rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas procesa
pašizmaksu, bet nav ietverti pasākumi, kas liecinātu par nodomu veiktā pētījuma
rezultātus tālāk izmantot;
plānotie pasākumi, kuru mērķis ir palielināt IT izmantošanu tiesu procesos vērtējami
kā fragmentāri, jo nav plānots izstrādāt konceptuālu redzējumu, kādai būtu jābūt e-
tiesu sistēmai Latvijā;
nav noteikti pasākumi specializācijas principa izvērtēšanai un piemērošanai attiecībā
uz tiesām un tiesnešiem, specializāciju aplūkojot tikai no TIS funkcionalitātes
viedokļa attiecībā uz nejaušo lietu sadali;
netiek plānota rīcība, kā attīstīt un vairāk izmantot Tiesnešu ētikas komisijas
potenciālu, kaut arī ir konstatēta Tiesnešu ētikas komisijas pilnvaru un kompetences
nepietiekamība;
nav noteikti pasākumi vispārējā zināšanu līmeņa par ES tiesību jautājumiem, ES
dalībvalstu tiesību sistēmām un Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi paaugstināšanai,
kā arī svešvalodu apguves intensificēšanai un starptautisko tiesiskās sadarbības
prasmju pilnveidošanai, kaut arī ir konstatēta problēma un izvirzīts uzdevums šīs
prasmes un zināšanas paaugstināt;
nav paredzēti pasākumi, kā pastāvīgi mērīt sabiedrības apmierinātības līmeni ar tiesu
darbu un sabiedrības uzticību tiesām, kaut arī viens no plānotajiem politikas
rezultātiem ir paaugstināt sabiedrības daļas, kas pilnībā vai daļēji uzticas tiesām,
īpatsvaru.
Definējot rīcības virzienus un plānojot pasākumus tiesu darbības efektivitātes uzlabošanai,
nav vērtētas tiesu sistēmas budžeta optimizēšanas iespējas. Lai gan tiesu sistēmas budžeta
rādītājiem tāpat kā kaimiņvalstīs ir tendence pieaugt, Latvija ir viena no divām ES valstīm,
kurā ikgadējā tiesu budžeta veidošanas pamatā ir vēsturiskās/reālās izmaksas, neņemot vērā
tiesu darbības raksturojošos rādītājus (piemēram, saņemto, izskatīto un nepabeigto lietu
skaitu).
21. Līdz 2009.gadam Latvijā tiesu iekārtas attīstība notika samērā spontāni un nesaskaņoti, risinot
aktuālās problēmas, bet neveicinot problēmu ilgtermiņa risinājumu izstrādi un ieviešanu. Kā
atzina pati Ministrija, – tiesu sistēmai nebija izstrādāts ilgtermiņa attīstības redzējums.
22. Ministrijā 2007.gadā tika izveidota darba grupa45, kuras uzdevums bija izstrādāt vidēja termiņa
tiesu iekārtas attīstības politiku. Darba grupu vadīja tieslietu ministrs, un tās sastāvā bija
pārstāvji no Valsts prezidenta kancelejas, Augstākās tiesas, Ģenerālprokuratūras, apgabaltiesām,
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
29
Tiesu administrācijas un Ministrijas, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, kā arī tika
organizētas diskusijas ar dažādu tiesu tiesnešiem un tiesu priekšsēdētājiem.
23. Diskusiju rezultātā 2009.gadā Ministrija izstrādāja un Ministru kabinets atbalstīja46 Tiesu
iekārtas attīstības pamatnostādnes 2009. – 2015.gadam, kur definētais valsts politikas mērķis
bija nodrošināt tiesisku, efektīvu, kvalitatīvu un sabiedrības vajadzībām atbilstošu tiesu iekārtas
darbību, sekmējot tādu no taisnīgas tiesas jēdziena izrietošu tiesu varas pamatvērtību realizāciju
kā neatkarīga, pieejama tiesa un efektīva tiesas procesa norise iespējami īsākā (saprātīgā)
termiņā.
24. Pamatnostādnēs noteiktie politikas apakšmērķi bija:
24.1. Indivīdam pieejama tiesa – veicināt tiesas pieejamību;
24.2. Tiesu infrastruktūras un pārvaldības attīstība – attīstīt tiesu infrastruktūru, pārvaldību un
darba organizāciju;
24.3. Cilvēkresursu attīstība tiesu varā – veicināt cilvēkresursu attīstību tiesu varā;
24.4. Tiesu noslodzes samazināšana un izlīdzināšana – samazināt un izlīdzināt tiesu noslodzi;
24.5. Tiesu varas neatkarības sekmēšana – sekmēt tiesu varas neatkarību;
24.6. Zemesgrāmatu procesa efektivizācija – efektivizēt zemesgrāmatu procesu.
25. Pamatnostādnēs definēto pasākumu īstenošana tika veikta piešķirto valsts budžeta līdzekļu
ietvaros, kā arī piesaistot ārvalstu līdzekļus dažādu projektu īstenošanai, tajā skaitā 7,68 milj.
euro “Latvijas un Šveices sadarbības programmas finansēto projektu un pasākumu īstenošanai
(2007-2013)” u.c.
26. Tajā pašā laikā, pievēršot uzmanību jautājumiem par tiesas neatkarību un tiesas efektivitāti,
2009.gadā pētnieku grupa veica pētījumu47 “Tiesu varas neatkarības un efektivitātes
palielināšanas un nostiprināšanas rezerves”. Darba autori norādīja, ka ļoti daudzi tiesu
neatkarību un tiesu darbības efektivitāti ietekmējoši jautājumi ir tikuši apspriesti arī agrāk,
turklāt ilgstoši, taču reāla rīcība nav sekojusi. Pētījumā vērsta uzmanība uz vairākiem aspektiem,
piemēram:
26.1. tiesu varas neatkarība – izteikta tiesu varas atkarība no izpildvaras, it īpaši tiesnešu
kandidātu atlases un karjeras virzības jautājumos, kā arī budžeta plānošanā;
26.2. tiesnešu ētika – reizēm tiesnešu neatkarība tiek pārprasta, radot augsni absolūtās varas
apziņai un nesodāmības sajūtai. Tiesneša neatkarība nevar tikt uzskatīta par absolūtu un
neierobežotu principu, to ierobežo tiesību uz taisnīgu tiesu princips, vienlīdzības princips
u. c. cilvēktiesību principi;
26.3. tiesas institucionālās reformas, veidojot sistēmu, kurā visas lietas vispirms nonāk rajona
(pilsētas) tiesā kā pirmās instances tiesā, tad apelācijā apgabaltiesā, bet kasācijā
Augstākajā tiesā;
26.4. tiesnešu kvalifikācija – valsts uzstādījumam ir jābūt, ka tiesneši ir juristu elite – tiesnesis
ir visas tiesu sistēmas “atslēgas amats”, cilvēka tiesību aizstāvības garants. Tāpēc ir tikai
loģiski prasīt cieņu pret tiesu un izvirzīt augstas prasības tiesneša amata kandidātiem un
tiesnešiem. Tiesnešu kvalifikācija nosaka visu tiesu sistēmas darba kvalitāti;
Tiesai ir jānodrošina personu vienlīdzība likuma un tiesas priekšā, bet tas nozīmē
vienveidīgu tiesas procesu un judikatūru. Tiesnešu apmācībā jāiekļauj tiesas sēdes
vadīšanas principu apguve, tiesas spriešanas kultūra un metodes.
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
30
26.5. tiesnešu kvalifikācijas uzturēšana – tiesneša darbā izmantojamā informācija ir cieši
saistīta ar nemitīgiem grozījumiem un papildinājumiem likumos, jaunu likumu
pieņemšanu, veco likumu atcelšanu, Satversmes tiesas spriedumiem utt. Tādēļ šīs
informācijas daudzums un tās novecošanas ātrums ir daudz izteiktāks nekā citās
profesijās. Līdz ar to tiesnešiem liela uzmanība jāvelta tieši kvalifikācijas uzturēšanai
u.c.
27. Izstrādājot Pamatnostādnes, Ministrija bija pievērsusi uzmanību iepriekš minētajām, kā arī citām
būtiskām tiesu sistēmā pastāvošām problēmām, uz ko norādījuši tiesu nozares eksperti un
pētnieki (skatīt 1.tabulu).
1.tabula. Pamatnostādnēs iekļautās tiesu sistēmā pastāvošās problēmas
Problēma Pamatnostādnēs
plānotais rīcības virziens48
Ekspertu, pētnieku,
citu organizāciju
norādes uz minēto
problēmu
Tiesas pieejamība 1.1.Tiesu sniegto pakalpojumu un valsts nodevas
iekasēšanas sistēmas uzlabošana
1.2.Tiesas procesa modernizācija
1.3.Sabiedrības informēšana par tiesu darbu
1.4.Tiesu nolēmumu pieejamība
Pētījums49
CEPEJ50
Ievērojamas atšķirības viena
līmeņa tiesu un tiesnešu
noslodzē
Nevienmērīga tiesu noslodze
2.1.Tiesu infrastruktūras attīstība
2.2.Tiesu pārvaldības pilnveidošana
4.3.Tiesu noslodzes izlīdzināšana
Pētījums51
Tiesvedības ilgums
Nepabeigto lietu uzkrājums
2.1.Tiesu infrastruktūras attīstība
2.2.Tiesu pārvaldības pilnveidošana
4.1.Alternatīvo domstarpību risināšanas veidu
izmantošanas veicināšana
4.2.Tiesvedības procesa efektivizācija
administratīvajās lietās, administratīvo pārkāpumu
lietās, civillietās un krimināllietās
4.4.Atsevišķu tiesas pašreizējo kompetenču nodošana
citām institūcijām un tiesu sistēmai piederīgām
personām
Pētījums52
Latvijas pārstāvis
starptautiskajās
cilvēktiesību
institūcijās53
CEPEJ54
Ekonomistu apvienība
201055
Elektroniska dokumentu aprite
Nepietiekami integrēti
informācijas tehnoloģiju
risinājumi
1.1.Tiesu sniegto pakalpojumu un valsts nodevas
iekasēšanas sistēmas uzlabošana
1.2.Tiesas procesa modernizācija
1.3. Sabiedrības informēšana par tiesu darbu
1.4.Tiesu nolēmumu pieejamība
6.1.Zemesgrāmatu procesa elektronizācija
6.2.Zemesgrāmatu nodaļu darba organizācijas
efektivizācija
Pētījums56
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
31
Problēma Pamatnostādnēs
plānotais rīcības virziens48
Ekspertu, pētnieku,
citu organizāciju
norādes uz minēto
problēmu
Tiesu varas neatkarība 5.1.Tieslietu padome
5.2.Tiesnešu darba samaksa un sociālās garantijas
Pētījums57
CEPEJ58
Eiropas Padome59
Eiropas tiesnešu
konsultatīvā padome60
Tiesās nodarbinātā personāla
kvalifikācija, profesionalitāte,
tiesnešu palīgu un tiesas
sekretāru mainība
3.1.Tiesnešu un tiesas darbinieku, kā arī tiesu
sistēmai piederīgo personu mācību modeļa un satura
pilnveidošana
3.2.Vienotas profesionālās ētikas principu izpratnes
veicināšana
3.3.Cilvēkresursu piesaistes tiesu varai efektivizācija
un to kapacitātes stiprināšana
6.3.Cilvēkresursu attīstība
Pētījums61
Ārvalstu investoru
padome62
Pētnieku grupa
2009.gada pētījums63
Nepietiekama sabiedrības
uzticēšanās tiesām
Korupcijas riski
1.3.Sabiedrības informēšana par tiesu darbu
1.4.Tiesu nolēmumu pieejamība
1.5.Tiesas tēla uzlabošana
3.2.Vienotas profesionālās ētikas principu izpratnes
veicināšana
SKDS aptaujas
Eirobarometer Global
Corruption
Transparency
International pētījumi64
GRECO
novērtēšanas
ziņojums65
Eiropas Padome66
Sabiedriskā mēdiju telpa
28. Pamatnostādnēs ietvertais politikas mērķa definējums norāda, ka Ministrija bija paredzējusi
sekmēt tādu tiesu varas pamatvērtību īstenošanu kā neatkarīga, pieejama tiesa un efektīva tiesas
procesa norise iespējami īsākā (saprātīgā) termiņā.
Tiesu varas neatkarība
29. Nepieciešamība nodrošināt tiesu varas neatkarību no izpildvaras ir aktualizēta vismaz kopš
2003.gada, kad valdībā tika apstiprināta Tiesu administrācijas koncepcija67. Izstrādājot
koncepciju, kā problēma tika definēta Latvijas tiesu atkarība no izpildvaras, jo Ministrija ne tikai
izstrādā un pārrauga tiesu sistēmas politiku, bet arī īsteno pārvaldes, pārstāvniecības un
administrēšanas pilnvaras pār to. Risinājumam tika piedāvāta pakāpeniska pāreja uz tiesu
pašpārvaldi un Tieslietu padomes izveidi par neatkarīgu institūciju, kas pārstāv un vada tiesu
varu.
30. Eiropas tiesnešu konsultatīvās padomes (Consultative Council of European Judges (CCJE))
2007.gada ziņojumā “Par Tieslietu padomes lomu tiesiskā sabiedrībā” ir vērsta uzmanība uz
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
32
nepieciešamību Eiropas valstīs veidot institūciju – Tieslietu padomi likumdevēja, izpildvaras un
tiesu varas līdzsvarošanai, kā arī tiesiskuma efektivitātes un kvalitātes veicināšanai.
31. Lai stiprinātu tiesu varas neatkarību, viens no Pamatnostādnēs izvirzītajiem rīcības virzieniem
bija izveidot Tieslietu padomi kā tieslietu sistēmas politikas attīstību koordinējošu un virzošu
spēku, kurai piemīt pilnvaras sniegt autoritatīvu viedokli tiesu sistēmas un tiesu darba
organizatoriskajos jautājumos. Pamatnostādnēs ietverts uzdevums nodrošināt Tieslietu padomes
institūta tiesisko regulējumu.
32. Izveidojot Tieslietu padomi, jānodrošina kvalitatīva tiesu varas pārstāvju iesaiste un tiesu varas
interešu pārstāvība tiesu sistēmas attīstības plānošanas procesā, tādējādi veicinot tiesu varas
neatkarību un patstāvību, kā arī attīstības iniciatīvu ilgtspēju un pēctecību. Tai piešķiramas
patstāvīgi realizējamas funkcijas un kompetence. Tieslietu padomes sastāvam un tās
administratīvajam aparātam ir jāgarantē tās neatkarība un vienlaikus jānodrošina tās spēja
efektīvi veikt tai noteiktos uzdevumus un pieņemt argumentētus lēmumus.
Tiesas pieejamība
33. Viens no Pamatnostādnēs ietvertajiem attīstības politikas apakšmērķiem bija “Indivīdam
pieejama tiesa” ar mērķi veicināt tiesu pieejamību, ko Ministrija plānoja panākt:
33.1. uzlabojot tiesu sniegto pakalpojumu un valsts nodevu iekasēšanas sistēmu;
33.2. īstenojot tiesu procesa modernizāciju attiecībā uz informāciju tehnoloģiju risinājumu
pielietošanu;
33.3. uzlabojot sabiedrības informētību par tiesu darbu;
33.4. uzlabojot tiesu tēlu un sabiedrības uzticēšanos tiesām.
Politikas apakšmērķa izpildei plānotie rīcības virzieni un pasākumi to ietvaros parādīti 7.attēlā.
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
33
7.attēls. Politikas apakšmērķim “Indivīdam pieejama tiesa” pakārtotie rīcības virzieni un uzdevumi
34. Personu pieejamība tiesai ir viens no pamattiesību uz taisnīgu tiesu elementiem. Pieejamību
tiesām ietekmē tādi būtiski aspekti kā (1) tiesas reāla (fiziska) esamība; (2) valsts nodrošinātā
juridiskā palīdzība personām, kuras sava finansiālā stāvokļa dēļ nespēj apmaksāt advokāta
pakalpojumus; (3) valsts un kancelejas nodevas, drošības naudas apmērs; (4) procesuālo termiņu
izpildāmība (samērīgums); (5) sabiedrības informētība par tiesvedības jautājumiem u.c.
35. Diemžēl Pamatnostādnēs ne visos pieminētajos aspektos tika vērtētas un definētas problēmas, kā
arī piedāvāti risinājumi to novēršanai. Atbilstoši CEPEJ metodikai68 viens no tiesu sistēmas
kvalitātes rādītājiem ir tiesas pieejamība, tajā skaitā piekļuve juridiskajai palīdzībai un tiesas
nodevas apmērs. Pamatnostādnēs apskatītās problēmas attiecībā uz valsts nodevu nomaksu bija
saistītas ar personu veikto maksājumu saņemšanu, ko bija paredzēts uzlabot, ieviešot iespēju
tiesās norēķināties bezskaidras naudas veidā.
36. Ministrija Pamatnostādnēs norādījusi, ka ieņēmumi no valsts un kancelejas nodevām sedz tikai
aptuveni 16% no izdevumiem, kas nepieciešami tiesas procesa un tiesu darbības nodrošināšanai.
Vienlaikus Ministrija ir atzinusi, ka nav precīzi aprēķināta tiesas procesa pašizmaksa un
•Tiesās ieviests tiesu apmeklētāju apkalpošanas standarts
•Pētījums par rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas procesa pašizmaksu (izmaksām, tajā skaitā par tiesāšanās izdevumu optimizēšanu)
•Tiesu portāls papildināts ar funkcionalitāti tiesu nodevu aprēķināšanai un apmaksai
•Grozījumi Civilprocesa likumā par tiesāšanās izdevumiem un ar lietas izskatīšanu saistītiem izdevumiem
•Ministru kabineta noteikumi „Kārtība, kādā aprēķināmi izdevumi, kas saistīti ar liecinieku nopratināšanu vai apskates izdarīšanu uz vietas, prasības pieteikuma noraksta, tiesas pavēstu, kā arī citu procesuālo dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu un tulkošanu, sludinājuma ievietošanu laikrakstā un prasības nodrošināšanu, un to apmērs”
•Starpresoru vienošanās ar Valsts kasi par POS termināļu piegādāšanu un uzstādīšanu tiesās
Tiesu sniegto pakalpojumu uzlabošana
• Izstrādāts iekšējais rīcības plāns skaņu ierakstu un video konferenču ieviešanai un izmantošanai tiesvedības procesā
Tiesas procesa modernizācija
•Pētījums „Latvijas zvērinātu tiesu izpildītāju institūta darbības izvērtējums, tā iespējamās attīstības perspektīvas izpildes valsts labā nodrošināšanā”
•Koncepcija „Par piedziņas sistēmas valsts ienākumos uzlabošanu”
•Tiesu portālā izveidoti tiesvedības procesu apraksti viegli uztveramā valodā
•Aktualizēta tiesu portālā esošā informācija
•Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla civillietās un komerclietās mājaslapā esošās tiesu informācijas aktualizācija
Sabiedrības informēšana par tiesu darbu
• Internetā pieejama judikatūras datubāze
•Elektroniskā pakalpojuma "Tiesvedības gaitas dati" – ietvaros nodrošināta nolēmumu pieejamība
Tiesu prakses vienotības veicināšana un tiesu nolēmumu pieejamība
•Seminārs tiesnešiem un tiesas darbiniekiem, kuri atbildīgi par komunikāciju ar plašsaziņas līdzekļiem
• Izstrādātas tiesu komunikācijas vadlīnijas un iekšējās procedūras
Tiesas tēla uzlabošana
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
34
noteiktas visas to veidojošās izmaksu pozīcijas. Tāpēc tika plānots veikt pētījumu par rajona
(pilsētas) tiesas un apgabaltiesas procesa pašizmaksu (izmaksām, tajā skaitā par tiesāšanās
izdevumu optimizēšanu). Pamatnostādnēs nebija ietverti pasākumi, kas liecinātu par nodomu
veiktā pētījuma rezultātus tālāk izmantot, piemēram, pārskatot normatīvajos aktos noteiktos
maksājumus par tiesas procesa uzsākšanu un nodrošināšanu un kādi faktori tādā gadījumā pirms
lēmuma pieņemšanas būtu jāvērtē.
Valsts kontroles ieskatā īpaša uzmanība būtu jāpievērš arī tādiem tiesas pieejamības elementiem, kā
valsts juridiskās palīdzības pieejamībai, tiesas un kancelejas nodevas apmērs.
37. Laikā no 2009. – 2016.gadam Civilprocesa likumā un Administratīvā procesa likumā izdarīti
grozījumi, ar ko palielinātas valsts nodevas un paplašināti to veidi. Piemēram, līdz 2013.gadam
zemās valsts nodevas prasībās ar ievērojamām summām veicināja negodprātīgu prasību tiesā
iesniegšanu, lai novilcinātu saistību izpildi, tādējādi palielinot tiesu noslodzi. 2013.gadā ar
likuma grozījumiem69 veiktas izmaiņas valsts nodevu apmērā, paaugstinot tās par prasībām, kas
novērtējamas naudas summā.
38. Vērtējot valsts nodevu apmērus salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm, konstatēts, ka piemēram,
Igaunijā valsts nodevas par prasības pieteikumu tiesā, kas novērtējama naudas summā, ir
ievērojami zemākas70 (skatīt 2.tabulu).
2.tabula. Valsts nodevu apmēru salīdzinājums Latvijā un Igaunijā, euro
Prasības summa Valsts nodevas apmērs
Latvijā71
Valsts nodevas
apmērs Igaunijā Starpība
1000 150 175 -14,29%
5000 434,74 400 8,69%
10 000 611,65 550 11,21%
20 000 931,65 750 24,22%
50 000 1546,97 1000 54,70%
100 000 2346,97 1200 95,58%
200 000 3600,69 1800 100,04%
350 000 5100,69 2700 88,91%
500 000 6600,69 3400 94,14%
Avots: Eksperta ziņojums
39. Salīdzinot Latvijas un Igaunijas valsts nodevas un drošības naudas maksāšanas apmēru, var
secināt, ka Igaunijā šī kārtība ir izsvērtāka, jo paredzēts mehānisms negodprātīgu prasību
pieteicēju disciplinēšanai. Igaunijā pieteikumos, kuros persona lūdz zaudējumu atlīdzību un
pārsūdz nodokļu administrācijas lēmumus, paredzēta procentu likme, kas motivē lietas
dalībniekus iesniegt pārdomātus pieteikumus un pieprasīt pārdomātus zaudējumu atlīdzības
apmērus. Latvijā visos gadījumos ir viens valsts nodevas apmērs. Citos gadījumos Igaunijā
likmes ir līdzīgas vai mazākas nekā Latvijā72 (skatīt 3.tabulu).
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
35
3.tabula.Valsts nodevu apmērs Latvijā un Igaunijā, euro
N.p.k. Valsts nodeva/ drošības nauda
administratīvajā procesā Latvija Igaunija
73
1. Par pieteikumu par lietas ierosināšanu tiesā 28,46 15
1.1. Par pieteikumu par zaudējumu atlīdzību NA 3% no prasības summas, tomēr
ne mazāk par 15 un ne vairāk
par 750
1.2. Par pieteikumu par zaudējumu atlīdzību, ja
atlīdzības apmērs nav konkretizēts
NA 250
1.3. Par pieteikumu par nodokļu un nodevu
administrāciju lēmumiem
NA 3% no nodokļu vai nodevu
summas, tomēr ne mazāk par 15
un ne vairāk par 750
1.4. Par pieteikumiem par publiskajiem iepirkumiem NA 640 vai 1280
2. Par apelācijas sūdzību 56,91 15
3. Par kasācijas sūdzību 71,14 25
4. Par blakus sūdzību 14,23 15
5. Par lūgumu par pagaidu aizsardzību 14,23 15
Avots: Eksperta ziņojums.
40. Piekļuve juridiskajai palīdzībai ir pamattiesības, kas nostiprinātas Eiropas Savienības
Pamattiesību hartā74.
41. Latvijā tiek garantēts finansiāls atbalsts juridiskās palīdzības saņemšanai75, tomēr valsts budžeta
līdzekļu apmērs valsts nodrošinātajai juridiskajai palīdzībai ir viens no zemākajiem Eiropā un,
rēķinot uz vienu iedzīvotāju, tas ir vairākas reizes mazāks nekā kaimiņvalstīs76 (skatīt 4.tabulu).
4.tabula. Valsts atbalsts juridiskās palīdzības sniegšanai Baltijas valstīs, euro
2010 2012 2014
Valsts Kopā Uz 1 iedz. Kopā Uz 1 iedz. Kopā Uz 1 iedz.
Latvija 842 985 NA 962 294 0,47 1 159 625 0,58
Lietuva 3 906 105 NA 4 543 826 1,51 5 900 767 2,01
Igaunija 2 982 213 NA 3 835 000 2,98 3 835 000 3,04
Avots: CEPEJ 2016.gada ES rezultātu apkopojums.
42. 2014.gadā juridiskās palīdzības saņemšanai novirzīto valsts budžeta līdzekļu uz vienu
iedzīvotāju atšķirība starp Latviju un Lietuvu sasniedza 3,5 reizes, bet ar Igauniju – 5,2 reizes.
Valsts kontroles ieskatā nepastāv īpaši apstākļi, kuri ļautu secināt, ka Latvijā iedzīvotājiem nav
nepieciešama valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība tādā pašā apmērā un kvalitātē kā Lietuvā un
Igaunijā.
43. 2014.gadā saskaņā ar CEPEJ apkopoto informāciju77 37 Eiropas valstu vidū Latvija bija to 13
valstu skaitā, kurās finansējums juridiskajai palīdzībai nesasniedza vienu euro uz vienu
iedzīvotāju, kamēr vidējais juridiskās palīdzības apjoms uz vienu iedzīvotāju bija 9 euro.
44. Lietuvā Juridiskās palīdzības likumā (Law on State-guaranteed Legal Aid)78 valsts nodrošinātā
juridiskā palīdzība iedalīta divos līmeņos: primārajā un sekundārajā.
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
36
45. Primārā juridiskā palīdzība ir pieejama ikvienai fiziskai personai bez konkrētiem nosacījumiem
un ietver juridiska rakstura informācijas nodrošināšanu, konsultācijas un dokumentu
sagatavošanu iesniegšanai valsts un pašvaldību iestādēs, izņemot procesuālus dokumentus. Šī
palīdzība ietver arī palīdzību ārpustiesas izlīguma noslēgšanai. To sniedz valsts amatpersonas,
advokāti un citi speciālisti, ja ar tiem pašvaldība ir noslēgusi sadarbības līgumu par šīs
palīdzības sniegšanu. To sniedz nekavējoties, tomēr, ja tas nav iespējams, tad ne vēlāk kā piecu
dienu laikā. Palīdzības ilgums nevar pārsniegt vienu stundu, atsevišķos gadījumos pašvaldība to
var ļaut pagarināt, un persona palīdzību var izmantot tikai vienu reizi79. Primāro palīdzību
nesniedz, ja personas argumenti lietā ir acīmredzami nepamatoti vai tās neaizsargā savas
subjektīvās tiesības un tiesiskās intereses.
46. Sekundārā juridiskā palīdzība ietver dokumentu sagatavošanu, pārstāvību tiesā un ārpustiesas
procedūras, kas noteiktas likumā vai ar tiesas lēmumu, izlīguma procesā. Šī palīdzība ietver arī
izdevumus saistībā ar administratīvo tiesvedību. Persona, kas saņem šo valsts palīdzību, ir
atbrīvota no valsts nodevām un citiem izdevumiem saistībā ar tiesvedību. Sekundāro palīdzību
piešķir, vērtējot fiziskās personas ienākuma līmeni un kopējo mantisko stāvokli, par pamatu
izmantojot Valsts ieņēmumu dienestā pieejamo informāciju. Par sekundārās palīdzības
piešķiršanu izlemj Juridiskās palīdzības administrācija (State-guaranteed legal aid services).
Piešķirot palīdzību, netiek vērtēta lietas juridiskā daba un sarežģītība. Dažās lietu kategorijās
netiek vērtēts pat mantiskais stāvoklis, piemēram, sociālo tiesību strīdos, bet tikai fiziskās
personas nepieciešamība pēc juridiska rakstura palīdzības. Atbilstoši likumam sekundāro
palīdzību atsaka, ja personas argumenti lietā ir acīmredzami nepamatoti, lietas iznākums būs
acīmredzami nelabvēlīgs, fiziska persona pati spēj nodrošināt sev pārstāvi.
47. Igaunijā Valsts juridiskās palīdzības likuma (State Legal Aid Act)80 mērķis ir nodrošināt laicīgu
un pieejamu kvalitatīvu juridisko palīdzību visām personām. Uz valsts juridisko palīdzību var
pretendēt gan fiziska, gan juridiska persona, ja tai tā ir nepieciešama Igaunijas tiesās vai valsts
pārvaldes iestādēs savu tiesību un tiesisko interešu aizsardzībai.
48. Fiziska persona var pieteikties, ja tai ir nepieciešama juridiskā palīdzība un tā nespēj atļauties
pilnībā vai daļēji nolīgt kompetentu pārstāvi sava finansiālā stāvokļa dēļ; ja arī spētu, tomēr tad
tai neatliktu finanšu līdzekļi pamatvajadzību apmierināšanai (Valsts juridiskās palīdzības likuma
6.panta pirmā daļa). Juridiskas personas var pretendēt, ja tās ir bezpeļņas organizācijas un
palīdzību var sniegt vides aizsardzības un patērētāju aizsardzības jomās vai arī pastāv cita
publiska interese sniegt valsts palīdzību (Valsts juridiskās palīdzības likuma 6.panta trešā daļa).
49. Valsts juridisko palīdzību atsaka, ja persona pati var aizstāvēt savas tiesības, juridiskās
palīdzības izmaksas divas reizes nepārsniedz personas vidējos ikmēneša ienākumus pēdējos
četros mēnešos u.c. Valsts nodrošināto juridisko palīdzību piešķir, valstij pilnībā kompensējot
valsts nodevu un juridiskās palīdzības izdevumus, kā arī paredzot personas pienākumu pilnībā
vai daļēji kompensēt valsts nodevu un juridiskās palīdzības izdevumus vienā maksājumā vai pa
daļām. Līdz ar to Igaunijā kārtība izveidota, lai primāri nodrošinātu juridisko palīdzību un tiesas
pieejamību, savukārt pēc tam paredzot privātpersonas iesaisti izdevumu kaut daļējā segšanā.
50. Latvijā tiesības pieprasīt juridisko palīdzību var šādos gadījumos81, ja :
50.1. persona ir ieguvusi maznodrošinātas vai trūcīgas personas statusu atbilstoši normatīvajos
aktos noteiktajai kārtībai;
50.2. persona ir pēkšņi nonākusi tādā situācijā un materiālajā stāvoklī, kas tai liedz nodrošināt
savu tiesību aizsardzību (stihisku nelaimju, nepārvaramas varas vai citu no personas
neatkarīgu apstākļu dēļ), vai atrodas pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā.
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
37
51. Saskaņā ar likumu82 tiesvedības laikā civillietās, administratīvajās lietās un pārrobežu strīdos
valsts nodrošina juridiskās konsultācijas, procesuālo dokumentu sastādīšanu un pārstāvību tiesā,
bet krimināllietās procesuālo dokumentu sastādīšanu kriminālprocesā un aizstāvību vai
pārstāvību kriminālprocesā. Ārpus tiesas valsts nodrošina83 juridiskās konsultācijas un
procesuālo dokumentu sastādīšanu civiltiesiska rakstura strīdā aizskarto vai apstrīdēto personas
tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzībai un, ja persona ir iesaistīta juridiska rakstura
strīdā, kurā iespējama tiesvedība, lai sagatavotu pieteikumu vai prasības pieteikumu tiesai vai
izlīguma dokumentu.
52. No iepriekš minētā izriet, ka valstij ir jānodrošina bezmaksas advokāts mazaizsargātajām
sabiedrības grupām, kā arī jāveic visi iespējamie pasākumi, lai maznodrošinātās vai trūcīgās
personas varētu pilnībā realizēt savas tiesības uz taisnīgu tiesu. Pretēji Lietuvas un Igaunijas
praksei Latvijā valsts juridisko palīdzību var saņemt tikai maznodrošinātās un trūcīgās personas.
53. Latvijā persona atzīstama par trūcīgu, ja tās vidējie ienākumi katram ģimenes loceklim mēnesī
pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 128,06 euro un tā atbilst citiem normatīvajā aktā84
noteiktajiem kritērijiem.
54. Valsts kontrole revīzijā 2014.gadā secināja85, ka maznodrošinātā statusam ienākumu līmenis var
atšķirties katrā pašvaldībā, jo Latvijā nav noteikts vienots ienākumu un materiālā stāvokļa
līmenis minētā statusa iegūšanai, atstājot to pašvaldību kompetencē. No 119 pašvaldībām
maznodrošinātas ģimenes (personas) statusu bija ieviesušas tikai 82 pašvaldības, paredzot
dažādu ienākumu līmeni līdz pat 356 euro uz vienu ģimenes locekli, tāpēc faktiski personām ar
līdzvērtīgu ienākumu un materiālā stāvokļa līmeni nebija vienādu tiesību iegūt maznodrošinātas
personas statusu un saņemt normatīvajos aktos paredzētos tiesiskos labumus.
55. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes rīcībā esošajiem datiem86 Latvijā nabadzības riskam
2014.gadā (nabadzības riska slieksnis 2014.gadā – 291 euro) bija pakļauti 22,5% Latvijas
iedzīvotāju, kuru ekvivalentie rīcībā esošie (neto) ienākumi bija mazāki par 291 euro mēnesī.
56. Tādējādi var secināt, ka tā iedzīvotāju daļa, kas nevar atļauties juridiskos pakalpojumus, var
būtiski pārsniegt iedzīvotāju daļu, kam ir piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas personas statuss
un, kas var pretendēt uz valsts garantētu juridisko palīdzību.
57. Saskaņā ar 2015. un 2016.gada ziņojumiem87 par tieslietu stāvokli Eiropas Savienības valstīs
Latvijā pirmās instances tiesā iesniegto pieteikumu skaits uz 100 iedzīvotājiem bija viens no
zemākajiem Eiropas Savienībā (2016. un 2015. gadā – 5.zemākais, bet par četrām valstīm nav
datu).
58. Tiesās saņemto lietu apjomi pakāpeniski samazinās un laikā no 2010. līdz 2016.gadam kopējais
rajonu (pilsētu) tiesās tiesvedībā kopējais saņemto civillietu, krimināllietu un administratīvo
lietu skaits ir samazinājies no 56,7 tūkstošiem 2010.gadā līdz 48,2 tūkstošiem lietu 2016.gadā
jeb par 15% (skatīt 5.attēlu). Ministrijai būtu jāizvērtē, vai šādu tendenci neietekmē arī valsts
nodevu apmēri un juridiskās palīdzības pieejamība, kas tādā gadījumā būtu vērtējami kā tiesu
pieejamību samazinoši faktori.
59. Vēl viens izvērtējams aspekts ir sabiedrības informētības līmenis par pieejamo juridisko
palīdzību. Arī personām sniegtā informācija par tiesu sistēmas vispārējiem aspektiem ir tiesu
pieejamības pamatā.
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
38
Pamatnostādnes neparedzēja pasākumus sabiedrības informētības līmeņa paaugstināšanās
novērtēšanai.
60. Saskaņā ar Eurobarometer88 apkopotajiem datiem par 2013.gadu Latvija kopā ar Grieķiju bija
pēdējā vietā sabiedrības informētībā par tiesībām saņemt juridisko palīdzību (skatīt 5.tabulu).
5.tabula. Sabiedrības informētība par tiesībām saņemt valsts juridisko palīdzību Baltijas valstīs un
vidēji Eiropā
Sabiedrības informētība Pilnībā informēts Pilnībā neinformēts Nav viedokļa
Latvija 23% 76% 1%
Lietuva 37% 61% 2%
Igaunija 37% 62% 1%
Vidēji ES valstīs 38% 60% 2%
Avots: Eurobarometer 2013.gada aptaujas rezultāti tiesiskuma jomā.
61. Pamatnostādnēs paredzētā rīcība sabiedrības informēšanas par tiesu darbu uzlabošanai bija
saistīta ar tiesu portāla tiesas.lv izmantošanas paplašināšanu, tajā skaitā Pamatnostādnēs tika
paredzēta tiesvedības procesu aprakstu izvietošana tiesu portālā vieglā saprotamā valodā.
62. Pamatnostādnes neparedzēja pasākumus attiecībā uz sabiedrības informētības līmeņa
paaugstināšanās novērtēšanu, savukārt pēdējo veikto pētījumu rezultāti uzrādīja negatīvu
situāciju. Piemēram, saskaņā ar Eurobarometer89 datiem 2013.gadā Latvija bija pēdējā vietā ES
par to, kā sabiedrība ir informēta par tiesvedības izdevumiem (skatīt 6.tabulu).
6.tabula Sabiedrības informētība par tiesvedības izdevumiem Baltijas valstīs un vidēji Eiropā
Sabiedrības informētība Pilnībā informēts Pilnībā neinformēts Nav viedokļa
Latvija 15% 84% 1%
Lietuva 24% 72% 4%
Igaunija 22% 75% 3%
Vid. ES valstīs 25% 72% 3%
Avots: Eurobarometer 2013.gada aptaujas rezultāti tiesiskuma jomā.
Latvijā nav izveidota sistēma, kā pastāvīgi mērīt sabiedrības apmierinātību ar tiesu darbu un
sabiedrības uzticību tiesām un arī Pamatnostādnes šādus risinājumus neietvēra.
63. Kā tiesu pieejamības aspekts Pamatnostādnēs apskatīta arī nepietiekamā sabiedrības uzticēšanās
tiesām. 2007. un 2008.gadā pētījumu centrs SKDS veica četras aptaujas par sabiedrības
attieksmi pret tiesām, kurās tika aptaujāti 1000 iedzīvotāji 110 Latvijas reģionos. Aptauju
rezultāti liecināja, ka Pamatnostādņu izstrādes brīdī tiesām 2007.gada septembrī uzticējās 25%
Latvijas iedzīvotāju, bet 2008.gada decembrī – 31%90.
64. Pamatnostādnēs atzīts, ka būtiskākais sabiedrības viedokli par tiesām ietekmējošais faktors ir
informācijas par tiesu darbību atspoguļojums plašsaziņas līdzekļos, attiecīgi plānotie pasākumi
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
39
bija tiesu vizuālās identitātes uzlabošana, komunikācijas vadlīniju un iekšējo procedūru izstrāde,
kā arī tiesnešu un tiesu darbinieku izglītošana sadarbībai ar plašsaziņas līdzekļiem.
Sabiedrības uzticēšanās tiesu varai ir nozīmīga, jo tā veido sabiedrības un konkrētu lietu
dalībnieku attieksmi pret taisnīgumu un tiesiskumu. Tomēr līdzīgi kā sabiedrības informētības
līmeņa novērtēšanai Pamatnostādnes neparedzēja arī pasākumu ieviešanu sabiedrības
uzticēšanās tiesām novērtēšanai.
65. Dažādas sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka iedzīvotāji kopumā vairāk uzticas presei un citiem
plašsaziņas līdzekļiem, nekā lielākajai daļai valsts institūciju, tāpēc tajos izplatītā informācija
tiek uztverta kā uzticama. Bieži vien plašsaziņas līdzekļi pievēršas negatīvu notikumu
detalizētākai apskatīšanai un vadās no ziņu pieprasījuma apsvērumiem. Rezultātā iedzīvotajiem
var rasties maldīgs priekšstats par tiesu un tiesnešu darbību. Iedzīvotāji, kuri iegūst informāciju
par tiesām no masu informācijas līdzekļiem, biežāk pauž neuzticību tiesām, nekā tie iedzīvotāji,
kuriem ir bijusi personīga saskarsme ar tiesām.
66. Sabiedrībā pastāv spēcīgi iesakņojies priekšstats par to, ka tiesu sistēma ir neefektīva, smagnēja
un gausa. Pierādījumu par korupciju un negodprātīgu tiesnešu rīcību nav daudz, tomēr vispārējo
priekšstatu par tiesu sistēmu veido skaļi skandāli, piemēram, iespējamās telefonsarunas starp
tiesnešiem un advokātiem, tiesneša atrašanās darba vietā alkohola reibumā, tiesnešu un
maksātnespējas administratoru iespējamā negodprātīgā sadarbība u.c. Visos šajos gadījumos bija
nepieciešams tiesu sistēmas amatpersonu maksimāli ātrs un adekvāts skaidrojums, kas diemžēl
izpalika91. Savukārt skaidrojumu un informācijas nepietiekamība rada sabiedrības neuzticību.
67. Pēdējo gadu laikā sabiedrības uzticēšanās tiesām ir pieaugusi – no 25% aptaujāto 2007.gadā
līdz 38% - 2016.gadā92.
68. Eiropas Padomes Komisija tiesu efektivitātei (CEPEJ), apkopojot informāciju par tiesas
pakalpojumu lietotāju un praktizējošo juristu aptaujām, norāda, ka Latvija ir viena no retajām
Eiropas Savienības valstīm, kura veic aptaujas tikai par vispārējo uzticēšanos tiesu sistēmai93.
Lietuvā un Igaunijā sabiedrības uzticību un apmierinātību mēra, veicot tiesnešu un arī tiesu
darbinieku ikgadējas un speciālas regulāras aptaujas, kā arī aptaujas nacionālā un tiesas līmenī.
Igaunijā papildus tam ik gadu, ad hoc veidā un nacionālā līmenī aptaujā juristus, savukārt
Lietuvā regulāri aptaujā tiesvedības puses un citas ar tiesām saistītas personas, kā arī cietušos94.
69. Latvijā tiesu sistēma nav izveidojusi patstāvīgi darbojošos sistēmu sabiedrības apmierinātības ar
tiesu darbu un sabiedrības uzticības tiesām novērtēšanai. No dažādiem avotiem un auditorijām
apkopotā informācija ļautu apzināt nepilnības un trūkumus un veikt pasākumus situācijas
uzlabošanai.
70. Vēl viens būtisks aspekts tiesu pieejamībai Pamatnostādnēs aplūkota tiesas procesa
modernizācija, izmantojot informācijas tehnoloģiju (IT) risinājumus.
Pamatnostādnēs plānoto pasākumu mērķis bija palielināt IT izmantošanu tiesu procesos, tomēr tie
vērtējami kā fragmentāri, jo netika plānots izstrādāt redzējumu, kādai būtu jābūt e-tiesu sistēmai
Latvijā.
71. Procesuālo tiesību normu likumi95 paredz, ka saziņa starp tiesu un personām un iestādēm var
notikt elektroniski, kā arī to, ka tiesas procesā var tikt izmantotas videokonferences un protokola
fiksēšana ar tehniskiem līdzekļiem96. Latvijā procesuālo tiesību normu likumi neparedz e-lietas
institūtu. Līdz ar to lietas materiālu un dokumentu aprite galvenokārt notiek papīra formātā.
Personas var iesniegt dokumentus elektroniski, tomēr šobrīd tiesās ir prakse pieprasīt no
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
40
elektronisko dokumentu iesniedzējiem veikt samaksu par elektronisko dokumentu drukāšanas
pakalpojumiem, jo elektroniski iesniegto dokumentu papīra izdrukas nepieciešamas
pievienošanai lietas materiāliem un nosūtīšanai citiem lietas dalībniekiem.
72. Piektajā 2017.gada ziņojumā par tieslietu stāvokli Eiropas Savienības valstīs Eiropas Komisija ir
atzinusi, ka Latvijai ir augsti sasniegumi tiesu modernizācijas jomā saistībā ar iespējām
elektroniski iesniegt dokumentus, sekot lietas virzībai un saziņā ar tiesu. Baltijas valstis ir līderes
citu ES valstu vidū97.
Pasākumi tiesu darbības efektivitātes palielināšanai
73. Tiesu darbības efektivitātes uzlabošanai Pamatnostādnēs izvirzītie politikas apakšmērķi aptvēra:
73.1. tiesu infrastruktūras un pārvaldības attīstību;
73.2. cilvēkresursu attīstību tiesu varā;
73.3. tiesu noslodzes samazināšanu un izlīdzināšanu.
Tiesu infrastruktūras un pārvaldības attīstība
74. Politikas apakšmērķa “Tiesu infrastruktūras un pārvaldības attīstība” īstenošanai Ministrija bija
izvirzījusi šādus rīcības virzienus:
74.1. tiesu infrastruktūras attīstība;
74.2. tiesu pārvaldības un tiesu darba organizācijas pilnveidošana.
Politikas apakšmērķa izpildei plānotie rīcības virzieni un uzdevumi to ietvaros parādīti 8.attēlā.
8.attēls. Politikas apakšmērķim “Tiesu infrastruktūras un pārvaldības attīstība” pakārtotie rīcības
virzieni un uzdevumi
• Izstrādāt tiesu izvietojuma un infrastruktūras attīstības koncepciju.
•Noteikt tiesu ēku standartus, tiesu ēku drošības prasības un nodrošināt to ieviešanu.
•Pilnveidot TIS funkcionalitāti.
Tiesu infrastruktūras attīstība
•Noteikt tiesas priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka un tiesu nama vadītāja amata izveides kritērijus un kompetences apjomu.
• Izvērtēt specializācijas principu tiesu varas sistēmā attiecībā uz tiesām un tiesnešiem.
• Ieviest vienotus kritērijus lietu sadalei.
Tiesu pārvaldības un tiesu darba organizācijas pilnveidošana
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
41
75. Pamatnostādņu izstrādes laikā saskaņā ar likumu98 vispārējās jurisdikcijas rajonu (pilsētu) tiesas
bija izvietotas katrā Latvijas Republikas rajonā un to darbības teritorijas sakrita ar attiecīgā
rajona administratīvajām robežām. Nosakot, kuras pirmā līmeņa tiesas ir pakļautas attiecīgās
apgabaltiesas kompetencei, apgabaltiesu darbības teritorijas bija pielīdzinātas novadu
vēsturiskajām robežām. Izņēmums ir Rīgas pilsētas tiesas un administratīvās tiesas
(Administratīvā rajona tiesa un Administratīvā apgabaltiesa).
76. Rīgas pilsētā darbojās sešas pirmā līmeņa vispārējās jurisdikcijas tiesas, kas bija izvietotas
atbilstoši Rīgas pilsētas administratīvajam iedalījumam, kuru darbības teritorijas noteicis
Ministru kabinets. No 2004.gada februāra darbu bija uzsākušas administratīvās tiesas, kad tika
izveidota viena pirmās instances un viena apelācijas instances tiesa, kā arī Administratīvo lietu
departaments AT Senāta sastāvā kā kasācijas instance. Sākotnēji gan Administratīvās rajona
tiesas, gan Administratīvās apgabaltiesas darbības teritorija bija vienāda ar Latvijas Republikas
administratīvo teritoriju.
77. Lai risinātu Administratīvās rajona tiesas pārslodzes problēmu, kuras sekas bija liels neizskatīto
lietu uzkrājums un nesamērīgi ilgi pirmās tiesas sēdes nozīmēšanas un attiecīgi arī lietas
izskatīšanas termiņi, kā arī lai nodrošinātu administratīvo tiesu pieejamību reģionos, saskaņā ar
likumu99 tika izveidotas Administratīvās rajona tiesas struktūrvienības – tiesu nami, kas uzsāka
darbu no 2009. gada 5.janvāra. Tiesu nami bija izvietoti pa vienam katrā tiesu apgabalā, pilsētās,
kurās Pamatnostādņu izstrādes laikā jau bija izvietotas vispārējās jurisdikcijas apgabaltiesas.
78. Ministrijas vērtējumā100 tiesu izvietojums pakāpeniski bija efektivizējams gan no uzturēšanai un
darbam nepieciešamo resursu viedokļa, gan no tiesas darba organizācijas (tajā skaitā tiesas
noslodzes) viedokļa, vienlaikus nodrošinot personu tiesības uz pieejamu tiesas aizsardzību.
Risinot jautājumu par tiesu izvietojumu, ir būtiski jebkuras izmaiņas tiesu izvietojumā veikt
plānveidīgi un pakāpeniski, nodrošinot sabiedrības informētību par plānotajiem pasākumiem.
Arī tiesu nami kā tiesas struktūrvienības ļauj saglabāt tiesas pieejamību, vienlaikus veicinot
tiesas darba organizācijas fleksibilitāti un ļaujot operatīvāk reaģēt uz slodzes izmaiņām.
79. Lai nodrošinātu plānveidīgu, pakāpenisku un saskaņotu tiesu izvietojuma un darbības teritoriju
optimizāciju un attīstību jau Pamatnostādņu izstrādes laikā bija uzsākta attīstības plānošanas
dokumenta – Tiesu izvietojuma un infrastruktūras koncepcija, izstrāde101, ko Ministrija plānoja
pabeigt 2011.gadā102.
80. Latvijā nepastāv normatīvs definējums speciālo tiesu jēdzienam. Atšķirībā no citām Eiropas
valstīm – Francijas, Portugāles, Spānijas, Zviedrijas, Luksemburgas un Vācijas, Latvijā nav
izveidota un nepastāv neviena speciālā tiesa.
81. Pamatnostādnēs Ministrija norādīja103, ka arī Latvijā ir bijušas diskusijas par speciālo tiesu
izveides nepieciešamību, piemēram, par nodokļu tiesu, nepilngadīgo personu lietu tiesu,
saimniecisko tiesu un citu tiesu. darbību. Vēsturiski, 1998.gada 21.oktobrī, Saeima bija
pieņēmusi Īrestiesu likumu, kas paredzēja, ka īres tiesa izšķirs visus strīdus gan par īri, gan par
apsaimniekošanu, savukārt no 2000.gada 1.janvāra Saeima Īrestiesu likumu atzina par spēku
zaudējušu un ar šo likumu paredzētās speciālās tiesas vēl netika izveidotas un darbību neuzsāka.
82. Ministrijas vērtējumā, domājot par speciālās tiesas izveidi kā par tiesas procesa paātrināšanas
iespēju, ir jāatceras, ka būs nepieciešams nodrošināt tās pieejamību, nejaušības principu lietu
sadalē, tiesas resursu racionālu izmantošanu (proti, samērīgu tiesas noslodzi). Konkrētas
kategorijas lietas pret kopējo saņemto lietu skaitu veidoja salīdzinoši nelielu īpatsvaru un
attiecīgi prognozējamais lietu skaits būtu krietni zemāks nekā vidējā tiesneša noslodze vispārējās
jurisdikcijas tiesās. Specialās tiesas izveide un tās uzturēšana prasītu būtiskus līdzekļus no valsts
budžeta, kas mērāmi vairākos miljonos euro un nebūtu samērīgi ar sasniedzamo mērķi.
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
42
Ministrija uzskatīja, ka tiesvedības ilgumu var uzlabot, efektivizējot procesus, veicot tiesnešu
apmācību u.c.
Valsts kontroles vērtējumā Ministrijas viedoklis, ka no izmaksu un procedūru efektivitātes viedokļa
rūpīgi vērtējama atsevišķu specializētu tiesu izveide, ir pamatots. Vienlaikus Valsts kontrole vērš
uzmanību, ka lēmumu pieņemšanā par tiesu izvietojuma un infrastruktūras attīstību kopumā būtu
nepieciešams pievērst uzmanību tiesu sistēmas budžetam un izvērtēt tā optimizēšanas iespējas.
83. CEPEJ104 apkopotā informācija liecina, ka Latvijas tiesu sistēmas izdevumi laikā no 2010. līdz
2014.gadam palielinājušies no 16,6 līdz 25,6 euro uz vienu iedzīvotāju jeb 0,21% no IKP.
Baltijas valstu vidū vismazākie izdevumi 2014.gadā bija Lietuvai – 21,6 euro uz vienu
iedzīvotāju jeb 0,17% no IKP, savukārt Igaunijai – 29,4 euro uz vienu iedzīvotāju jeb 0,19% no
IKP (skatīt 7.tabulu).
7.tabula. Tiesu sistēmas budžets procentos no IKP uz vienu iedzīvotāju Baltijas valstīs 2010. -
2014.gads.
Valsts 2010 2012 2013 2014
Latvija 0.21 0.20 0.21 0.21
Lietuva 0.19 0.16 0.15 0.17
Igaunija 0.19 0.17 0.18 0.19
Avots: CEPEJ 2016.gada ES rezultātu apkopojums
84. Latvijas tiesu sistēmas izdevumi attiecībā pret IKP ir augstāki nekā vidēji 28 ES dalībvalstīs,
proti, astotie augstākie Eiropas Savienībā, turklāt augstāki nekā Lietuvā un Igaunijā. Valsts
izdevumi tiesām, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, Latvijā ir devītie zemākie, tomēr Latvijā tie ir
augstāki nekā Lietuvā un Igaunijā. Turklāt, Latvija un Bulgārija ir vienīgās valstis ES, kurās
ikgadējā tiesu budžeta veidošanas pamatā ir vēsturiskās/reālās izmaksas105.
85. Pamatnostādnēs nebija izvirzīti mērķi attiecībā uz tiesu administrēšanas izmaksu efektivitāti.
Citas valstis bija izvirzījušas šādus mērķus, piemēram, Francija – apturēt tiesvedību izmaksu
pieaugumu (2008.gads), Kanāda – ieviest ilgtspējīgu tiesu darba nodrošināšanas sistēmu, kas
labāk izmanto tehnoloģiju, optimizē resursus un nodrošina, ka ieguldītie līdzekļi tiek izmantoti
efektīvi (2007. – 2008.gads), Zviedrija – respektējot lomu sadalījumu starp tiesām, tiesu
administrāciju un citām iestādēm, tiesu administrācija rada priekšnosacījumus, lai tiesas varētu
izpildīt tiesu sistēmas daļu šīs politikas jomas mērķa, ar efektīvas un mērķtiecības resursu
sadales palīdzību (2006.gads)106. Vairākās valstīs – Dānijā, Somijā, Nīderlandē, Francijā un arī
mūsu kaimiņvalstī Igaunijā viens no kritērijiem tiesu iestādēm paredzēto finanšu līdzekļu
noteikšanai ir “pabeigto lietu skaits”107.
86. Tiesas lielākoties ir izvietotas tiesu vajadzībām pielāgotās ēkās un telpās. Atsevišķas tiesas ir
izvietotas ēkās, kas būvētas kā tiesu nami pirms 1990. gada (piemēram, Vidzemes apgabaltiesas
ēka, Zemgales apgabaltiesas ēka)108.
87. Pamatnostādnēs Ministrija norādīja109, ka, lai nodrošinātu kvalitatīva tiesas procesa norisi, ēkas
un telpas tiek pielāgotas tiesas darba vajadzībām, vienlaikus pēc iespējas ņemot vērā gan
starptautisko tiesību aktu prasības, gan nacionālajos tiesību aktos noteiktos tiesu varas
realizācijas pamatprincipus, jo īpaši valsts pienākumu nodrošināt tiesu varas pārstāvju
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
43
neatkarību un drošību, aizsargājot no neatļautas iejaukšanās, ietekmēšanas vai draudiem. Lai to
īstenotu, nepieciešams veikt tiesas telpu sadalījumu publiskajā jeb apmeklētāju zonā, slēgtajā
zonā un konvoja zonā, kā arī attiecīgi nodrošināt trīs (apmeklētāju, tiesnešu un tiesas
darbinieku, konvoja) neatkarīgu plūsmu kustību tiesā. Tāpat ieviešama apmeklētāju pārbaude,
liedzot ienest tiesu ēkās priekšmetus, kuri potenciāli varētu tikt izmantoti personu drošības
apdraudējumam. Attiecīgi Pamatnostādnēs Ministrija paredzēja izstrādāt vienotu tiesu ēku un
aprīkojuma standartu110, par izpildes termiņu nosakot 2009.gadu, kā arī līdz 2013.gadam
izstrādāt kārtību vienotu drošības prasību nodrošināšanai tiesās.
Valsts kontrole pozitīvi vērtē Ministrijas lēmumu uzsākt Tiesu izvietojuma un infrastruktūras
koncepcijas izstrādi, lai nodrošinātu plānveidīgu, pakāpenisku un saskaņotu tiesu izvietojuma un
darbības teritoriju optimizāciju un attīstību, kā arī Pamatnostādnēs izvirzīt uzdevumu noteikt tiesu
ēku standartus un drošības prasības, nodrošināt to ieviešanu.
88. Laika posmā no 1998.gada līdz 2005.gada oktobrim valsts investīciju programmas projekta
“Latvijas Republikas vienotā tiesu informatīvā sistēma” ietvaros tika izstrādāta un ieviesta īpaša
informācijas sistēma tiesu lietu datu reģistrācijai, glabāšanai un apritei – TIS. Saskaņā ar
likumu111 TIS pārzine un turētāja ir Tiesu administrācija.
89. Ministrijas vērtējumā viena no būtiskākajām TIS radītajām iespējām ir iespēja veikt tiesā
saņemto un TIS reģistrēto lietu datorizētu sadali. Datorizētās lietu sadales moduļa mērķis ir
automatizēti sadalīt tiesnešiem tiesā saņemtās lietas to saņemšanas secībā, konkrētu tiesnesi
izvēloties pēc nejaušības principa, vienlaikus ievērojot katra tiesneša slodzi, specializāciju un
citus apstākļus. Datorizētā lietu sadale tiesās tika pakāpeniski ieviesta 2006.gadā, savukārt
Augstākā tiesa to bija iecerējusi ieviest 2009.gadā112.
90. Pamatnostādņu izstrādes laikā Ministrija saskatīja problēmu, ka datorizētās lietu sadales moduļa
algoritms attiecībā uz datorizētajā lietu sadalē iekļauto tiesnešu slodzes noteikšanu ir nepilnīgs,
tādējādi netika ņemta vērā tiesneša faktiskā noslodze. Tāpat, automātiski izlīdzinot noslodzi, īsā
laika periodā tika iedalīts nesamērīgi liels lietu skaits tiesnesim, kas uzsāk vai pēc ilgākas
prombūtnes atsāk pildīt amata pienākumus. Lietām, kuru izskatīšana prasa daudz resursu,
reģistrē lielāku slodzes apjomu, vienkāršām vai ātri izskatāmām lietām – mazāku slodzes
apjomu, tomēr vienota metodoloģija slodzes apjoma noteikšanai nebija noteikta.
91. Ministrija, izstrādājot Pamatnostādnes, pievērsa uzmanību arī tienešu specializācijas
jautājumam, norādot, ka nav vienotu kritēriju tiesnešu specializāciju (tajā skaitā to apjoma)
noteikšanai.
92. Tiesnešu specializāciju tiesas ietvaros noteica tiesas priekšsēdētājs. Kā norādīja Ministrija,
tiesnešu specializācija nodrošina augstāku tiesas procesa un nolēmumu efektivitāti, kā arī
kvalitāti gadījumos, kad lietas izskatīšanai nepieciešamas īpašas zināšanas (piemēram, patentu
lietas, būvniecības lietas u. c.) vai īpaša apmācība (piemēram, krimināllietas, kurās cietušais ir
nepilngadīgs).
93. Izvērtējot TIS reģistrēto tiesnešu specializāciju sarakstus, Ministrija konstatēja, ka tiesnešu
specializācija tiesās noteikta gan veselas tiesību nozares veidā vai specifisku nozares tiesību
jautājumu veidā (piemēram, darba tiesības, ģimenes tiesības, maksātnespējas, adopcijas,
mantojuma lietas un patentu lietas), gan ļoti precīzi identificējot specializācijas robežas ar
likuma pantu un tā daļu, gan arī ņemot vērā lietas izskatīšanai noteikto termiņu (“ātri skatāmās
lietas” un “parastas lietas”).
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
44
94. Ja lieta TIS reģistrēta kā noteiktas specializācijas lieta, tad elektroniskajā lietu sadalē piedalās
tikai attiecīgās specializācijas tiesneši. Savukārt, ja pieļaujamās noslodzes robežās nav neviena
tiesneša, kurš specializējās attiecīgās lietas izskatīšanā, tad specializētās lietas tiek sadalītas
vispārējā kārtībā starp citiem tiesnešiem. Lai specializācijas ietvaros nodrošinātu lietu nejaušas
sadales principa piemērošanu, nepieciešams konkrētajā jomā specializēties vismaz trijiem
attiecīgas tiesas tiesnešiem. Atsevišķos gadījumos, jo īpaši attiecībā uz tā sauktajām mazajām
tiesām (tiesa, kurā ir līdz pieciem tiesnešiem), šo priekšnosacījumu var būt grūti vai pat
neiespējami izpildīt.
95. Ministrija uzskatīja, ka ir nepieciešams formulēt kritērijus tiesnešu specializācijā un lietu slodzes
noteikšanā, lai pilnveidotu lietu datorizētās sadales sistēmu. Tāpat arī būtu paplašināms TIS
reģistrējamo datu apjoms, aptverot visus tiesas procesu veidus un procesuālās darbības,
nodrošinot efektīvu lietu datorizētās sadales un Advokātu kalendāra darbību (TIS
funkcionalitāte, kas nodrošina ziņu par zvērinātu advokātu dalību citās tiesas sēdēs uzkrāšanu,
tādējādi radot iespēju izvairīties no vairāku tiesas sēžu ar viena un tā paša zvērināta advokāta
dalību nozīmēšanu vienā laikā), kā arī atslogojot tiesu no regulāras, liela apjoma un noteikta
veida datu nosūtīšanas normatīvajos aktos noteiktajiem subjektiem. Lai atslogotu tiesu darbu,
būtu apsverams papildināt TIS funkcionalitāti ar iespēju pilnīgi vai daļēji automatizēti sagatavot
atsevišķus tiesas paziņojumus vai dokumentus.
96. Lai arī Ministrija Pamatnostādnēs bija iekļāvusi atsevišķu uzdevumu – izvērtēt specializācijas
principu tiesu varas sistēmā attiecībā uz tiesām un tiesnešiem, tomēr netika plānoti pasākumi
minētā uzdevuma izpildei. Paredzēts pilnveidot TIS funkcionalitāti, izstrādājot TIS attīstības
plānu (tajā skaitā ieviest tiesvedību datu analīzes mehānismu, datorizētu lietu sadali un lietu
specializācijas kodifikatoru TIS).
Pamatnostādnēs bija ietverti pasākumi TIS funkcionalitātes pilnveidošanai, kas varētu radīt
priekšnoteikumus datu analīzei un pilnveidot automatizēto lietu sadales mehānismu. Lai arī
Ministrija bija atzinusi, ka tiesnešu specializācija nodrošina augstāku tiesas procesa un nolēmumu
efektivitāti, tomēr Pamatnostādnēs netika ietverti pasākumi specializācijas principa izvērtēšanai un
piemērošanai attiecībā uz tiesām un tiesnešiem, specializāciju aplūkojot tikai no TIS
funkcionalitātes viedokļa attiecībā uz nejaušo lietu sadali.
97. Tiesu pārvaldības pilnveidošanai Ministrijas vērtējumā būtu nepieciešams pārskatīt tiesas
priekšsēdētāja un tiesas priekšsēdētāja vietnieka ikdienas kompetenču un atbildības apjomu,
nosakot skaidrus kritērijus tiesas priekšsēdētāja vietnieka amata vietas izveides nepieciešamībai
tiesā113. Tiesu priekšsēdētāja pamatkompetencei būtu jābūt tiesnešu korpusa un tiesu darbinieku
kolektīva vadīšanai, kā arī diskusiju tiesnešu vidū par dažādiem tiesu prakses jautājumiem
veicināšanai un vadīšanai.
98. Tāpat Ministrijas ieskatā būtu jāievieš augsti tiesu apmeklētāju apkalpošanas standarti. Kā šo
standartu pamatvērtības būtu jānosaka pakalpojuma ērta pieejamība un augsta pakalpojuma
kvalitāte gan attiecībā uz tiesas apmeklētāju apkalpošanas kultūru, gan sniegtā pakalpojuma
saturu, jo īpaši nemainīga pakalpojuma kvalitāte, ko neietekmē atbildīgo tiesas darbinieku
maiņa.
99. Tiesu apmeklētāju apkalpošanas standartu paaugstināšana Pamatnostādnēs tika ietverta politikas
apakšmērķa “Indivīdam pieejama tiesa” rīcības virziena sadaļā “Tiesu sniegto pakalpojumu
uzlabošana”.
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
45
100. Tiesu darba organizācijas efektivitātes paaugstināšanai Pamatnostādnēs projekta “Latvijas tiesu
modernizācija” ietvaros 2013. un 2014.gada laikā bija plānots veikt pētījumu114.
Cilvēkresursu attīstība tiesu varas institūcijās
101. Tiesnešu un tiesas darbinieku profesionālai un kvalitatīvai darbībai ir izšķiroša nozīme tiesas
procesa nodrošināšanā. Ministrija, izstrādājot Pamatnostādnes, pamatoti bija pievērsusi
uzmanību šai jomai, izvirzot attīstības politikas apakšmērķi “Cilvēkresursu attīstība tiesu varā”
un plānojot vairākus rīcības virzienus:
101.1. tiesnešu un tiesas darbinieku, kā arī tiesu sistēmai piederīgo personu mācību modeļa un
satura pilnveidošana;
101.2. vienotas profesionālās ētikas principu izpratnes veicināšana;
101.3. cilvēkresursu piesaistes tiesu varai efektivizācija un to kapacitātes stiprināšana.
Politikas apakšmērķa izpildei plānotie rīcības virzieni un uzdevumi to ietvaros parādīti 9.attēlā.
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
46
9.attēls. Politikas apakšmērķim “Cilvēkresursu attīstība tiesu varā” pakārtotie rīcības virzieni un
uzdevumi.
Tiesnešu un tiesu sistēmai piederīgo personu apmācība
102. Likums115 nosaka, ka Tiesu administrācija plāno un nodrošina tiesnešu, tiesas un zemesgrāmatu
nodaļas darbinieku un tiesu piesēdētāju apmācību.
103. Šim nolūkam Tiesu administrācija ar Latvijas tiesnešu mācību centru noslēdza līdzdarbības
līgumu, ar kuru centram tika piešķirtas tiesības nodrošināt rajona (pilsētas) tiesu, apgabaltiesu,
administratīvo tiesu tiesnešu, izmeklēšanas tiesnešu, zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu, tiesnešu
amata kandidātu un tiesas darbinieku apmācību.
104. Latvijas tiesnešu mācību centrs ikgadējās mācību programmas tēmu izvēlē ņem vērā Tiesu
administrācijas ieteikumus un Augstākās tiesas tiesu prakses vispārinājumos skartās tēmas.
Papildus tiek ņemts vērā arī tiesnešu aizpildītajās novērtējuma anketās norādītais, Latvijas
• Izstrādāt tiesnešu un tiesas darbinieku mācību funkcijas īstenošanas ilgtermiņa risinājumus.
•Veicināt institūciju, kuras atbildīgas par tiesnešu, tiesas darbinieku un tiesu sistēmai piederīgo personu mācībām, sadarbību mācību programmu satura izstrādē, kā arī starpdisciplinārā principa ieviešanu mācībās.
•Dažādot tiesnešu un tiesas darbinieku mācību metodes.
•Nodrošināt vispārējā zināšanu līmeņa par ES tiesību jautājumiem (tai skaitā Eiropas Kopienu tiesas praksi), ES dalībvalstu tiesību sistēmām un Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi paaugstināšanos.
•Veicināt svešvalodu (īpaši ES oficiālo valodu) apguvi.
•Uzlabot tiesnešu un tiesas darbinieku starptautiskās tiesiskās sadarbības prasmes.
•Veicināt tiesnešu studijas maģistra grāda un tiesas darbinieku attiecīgi pirmā vai otrā līmeņa augstākās izglītības tiesību zinātnē iegūšanu.
Tiesnešu un tiesas darbinieku, kā arī tiesu sistēmai piederīgo personu mācību modeļa un satura pilnveidošana
• Izstrādāt pētījumu par tiesnešu, kā arī tiesu sistēmai piederīgo profesiju ētikas kodeksiem (izvērtējot vienota regulējama iespējamību vai savstarpēji saskaņota regulējuma noteikšanu).
•Veicināt vienotu profesionālās ētikas principu izpratni tiesu sistēmai piederīgo profesiju vidū.
Vienotas profesionālās ētikas principu izpratnes veicināšana
•Nodrošināt efektīvu tiesneša amata kandidātu atlases un stažēšanās procesa ieviešanu.
• Ieviest regulāru tiesnešu kvalifikācijas un darba rezultātu novērtēšanu.
•Stiprināt tiesneša palīga institūtu.
•Noteikt katras tiesas darbinieku amata kategorijas kompetences apjomu, izstrādājot amata aprakstu paraugus.
Cilvēkresursu piesaistes tiesu varai efektivizācija un to kapacitātes stiprināšana
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
47
tiesnešu mācību centra programmu vadītāju veiktās izpētes par konkrētiem tiesību jautājumiem
rezultāti, kā arī valsts pārvaldes iestāžu ieteikumi. Latvijas tiesnešu mācību centra ietvaros
izveidota arī mācību programmas darba grupa, kuras kompetencē ietilpst ikgadējās mācību
programmas detalizēta izstrāde. Minētā darba grupa sastāv no četrām apakšgrupām –
krimināltiesību, civiltiesību, starptautisko tiesību un administratīvo tiesību apakšgrupas. Katrā
no minētajām apakšgrupām ietilpst tiesneši un attiecīgo nozaru speciālisti116.
105. Pamatnostādņu izstrādes gaitā konstatēta problēma, ka līdzdarbības līguma noslēgšana starp
Tiesu administrāciju un Latvijas tiesnešu mācību centru ir smagnējs un laikietilpīgs process un
līdzdarbības līgums tiek slēgts uz īsu termiņu, tādēļ būtu jāveic pasākumi, lai sekmētu mācību
satura un procesa kvalitāti ilgtermiņā, papildus konkrētu mācību programmu izstrādes procesam
nodrošinot arī mācību plānošanu ilgtermiņā117.
106. Pamatnostādnēs Ministrija atsaucās118 arī uz ES tiesību aktos ietvertajām prasībām, tostarp uz
ES Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju 2008.gadā pieņemto
rezolūciju119, kur cita starpā ietverti mērķi – padziļināt vienotu izpratni jautājumos, kas ir kopīgi
tiesnešiem, prokuroriem un tiesu iestāžu darbiniekiem; uzlabot zināšanas par citu dalībvalstu
tiesību sistēmām un tiesību aktiem, jo īpaši veicinot attiecīgus salīdzinošo tiesību kursus; visā
ES uzlabot tiesnešu, prokuroru un tiesu iestāžu darbinieku svešvalodu prasmes.
107. Pamatnostādnēs Ministrija norādīja uz problēmu, ka tiesnešu un tiesas darbinieku mācību saturs
tiek veidots autonomi no prokuroru un citu tiesu sistēmai piederīgo personu mācību satura.
Starpdisciplinārās mācības nebija attīstītas un tādu mācību skaits, kurās vienlaikus piedalās gan
tiesneši un tiesas darbinieki, gan tiesu sistēmai piederīgās personas – prokurori, zvērināti
advokāti, zvērināti notāri un zvērināti tiesu izpildītāji, gan arī citi ieinteresētie subjekti,
piemēram, policijas, Ieslodzījuma vietu pārvaldes, Valsts probācijas dienesta darbinieki, bija
neliels120.
108. Arī Eiropas Komisija 2006.gada 16.jūnija paziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei par
tiesisko apmācību ES (COM(2006) 356) uzsvērusi, ka tiesnešiem, advokātiem un prokuroriem
jābūt iespējai saņemt līdzvērtīga līmeņa un kvalitātes apmācību un to, ka dalībvalstīm apmācībā
būtu jāiekļauj starpdisciplīnu pieeja un attiecīgi jāveicina viedokļu un pieredzes apmaiņa,
piemēram, starp tiesnešiem, prokuroriem, advokātiem un policijas darbiniekiem. Eiropas
Komisija paziņojumā norādījusi uz trim prioritātēm tiesnešu mācību jomā - zināšanu uzlabošana
par ES un Kopienas pieņemtajiem tiesību instrumentiem; valodu prasmju uzlabošana, lai tiesu
iestādēm būtu iespējams tieši sazināties savā starpā, kā to paredz lielākā daļa instrumentu;
dalībvalstu tiesību un tiesu sistēmu izpratnes attīstīšana, kas ļautu novērtēt katras valsts
vajadzības tiesiskās sadarbības jomā.
109. Ministrija Pamatnostādnēs bija paredzējusi vienošanās noslēgšanu par starpdisciplināro mācību
nodrošināšanu, tajā skaitā attiecībā uz finansiālā ieguldījuma sadali, starp Latvijas tiesnešu
mācību centru, Iekšlietu ministriju, Ģenerālprokuratūru, Latvijas Zvērinātu advokātu padomi,
Latvijas Zvērinātu notāru padomi un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi un izstrādāt
starpdisciplināro mācību programmu 2011.- 2015.gadam121.
110. Ministrija Pamatnostādnēs arī atzīmējusi Eiropas Parlamenta rezolūcijā par dalībvalstu tiesnešu
lomu Eiropas juridiskajā sistēmā (2007/2027(INI)) un Eiropas Parlamenta Juridiskās komitejas
2008.gada 6.marta ziņojumā par dalībvalstu tiesnešu lomu Eiropas juridiskajā sistēmā
(2007/2027(INI)) uzsvērto nepieciešamību pilnveidot tiesnešu mācības par Kopienas tiesību
aktiem un uzlabot tiesnešu svešvalodu prasmes. Svešvalodu zināšanu trūkums liedz tiesnešiem
pilnvērtīgi izmantot starptautisko mācību piedāvātās iespējas un integrēties Eiropas tiesiskuma
telpā. Lai tiesnešu dalība šādos starptautiskos pasākumos būtu iespējama un arī efektīva,
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
48
tiesnešiem nepieciešamas labas svešvalodu zināšanas. Kā liecināja Tiesu administrācijas
apkopotie dati, Pamatnostādņu izstrādes laikā tikai 40% tiesnešu pārvalda kādu no ES biežāk
lietotajām valodām122.
111. Vēl viena Pamatnostādnēs akcentēta problēma bija nepietiekamais tiesnešu zināšanu līmenis par
ES jautājumiem (tajā skaitā Eiropas Kopienas tiesas praksi), citu ES dalībvalstu tiesību
sistēmām un Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi. Savukārt lielais tiesību aktiem neatbilstoši
noformētu starptautiskās tiesiskās sadarbības lūgumu skaits liecināja par tiesnešu un tiesas
darbinieku nepietiekamām starptautiskās tiesiskās sadarbības prasmēm123.
112. Ministrija norādīja, ka katru gadu pieauga starptautiskās tiesiskās sadarbības lūgumu skaits.
Starptautisko tiesisko sadarbību regulē nacionālie normatīvie akti124, starptautiskie normatīvie
akti – divpusējie, trīspusējie līgumi, konvencijas125, regulas126. Latvijā atšķirībā no citām ES
dalībvalstīm darbojas centralizēts starptautiskās tiesiskās sadarbības modelis. Latvijas tiesās
starptautiskās tiesiskās sadarbības lūgumu, ka arī atbildes uz tiem projektus sagatavo lielākoties
tiesneša palīgi, bet tiesnesis ir atbildīgā amatpersona, kura paraksta starptautiskās tiesiskās
sadarbības lūgumus un atbildes uz citu valstu tiesu lūgumiem. Ministrijas kompetencē ietilpst
tiesiskās palīdzības lūguma atbilstības nacionālajiem, ES un starptautiskajiem tiesību aktiem
izvērtēšana, tā tālākas izpildes, kā arī izpildes kontroles nodrošināšana127.
113. Svešvalodu zināšanas ir būtiskas arī, lai nodrošinātu regulāru informācijas un pieredzes apmaiņu
Eiropas tiesiskās sadarbības tīkla ietvaros civiltiesību un komerctiesību nozarē, krimināllietās. Šī
formāta ietvaros tiek risināti tiesiskās sadarbības jautājumi, veicināta ES instrumentu tiesiskās
sadarbības jomā krimināllietās efektīva piemērošana, tiek uzkrāta ES dalībvalstu prakse
problēmjautājumu identificēšanā, ar kuriem saskārušās ES dalībvalstu tiesas. Ja sadarbības tīkla
ietvaros civiltiesību un komerctiesību nozarē bez Ministrijas pārstāvjiem iesaistīti arī tiesneši,
tad krimināllietu jomā Pamatnostādņu izstrādes laikā nebija tiesnešu pārstāvju līdzdalības128.
114. Diemžēl pasākumus tiesnešu svešvalodu apmācību intensificēšanai turpmākās rīcības plānojumā
Pamatnostādnēs revidenti nekonstatēja. Politikas apakšmērķa “Cilvēkresursu attīstība tiesu varā”
darbības rezultāti ietvēra arī rezultatīvos rādītājus attiecībā uz svešvalodu apmācību, kas liecina,
ka šādas mācības tomēr tika plānotas. Plānots, ka tiesnešu skaits (% no kopējā tiesnešu skaita
gadā), kas būs piedalījušies juridisko svešvalodu (ES oficiālo valodu) mācībās no 0,5%
2009.gadā pieaugs līdz 5% 2015.gadā.
115. Līdzīgi arī par tiesnešu apmācību par ES tiesību jautājumiem un Eiropas Cilvēktiesību tiesas
praksi – to, ka šāda apmācība tiesnešiem plānota, var secināt no Pamatnostādnēs ietvertajiem
darbības rezultātiem, kas ietver rezultatīvos rādītājus attiecībā uz praktiskajām nodarbībām –
katrai mērķauditorijas kategorijai sākot no 2010.gada paredzēta viena nodarbība gadā, bet sākot
no 2013.gada – divas nodarbības. Jānorāda arī, ka sākot no 2010.gada, tika plānots regulāri
nodrošināt aktuālāko Eiropas Cilvēktiesību tiesas atlasi un informācijas par tiem publicēšanu
valsts valodā, kā arī ievietot informāciju par aktuālākajiem Eiropas Kopienas tiesas un Pirmās
instances nolēmumiem tiesu portālā.
116. Līdzīgi sasniedzamie rādītāji bija plānoti arī apmācībām, lai uzlabotu starptautiskās tiesiskās
sadarbības prasmes, turklāt šajā gadījumā mācības plānotas tiesnešu palīgiem, nevis tiesnešiem.
Arī šajā gadījumā turpmākās rīcības plānojumā pasākumus, kas saistīti ar šo mācību
organizēšanu, revidenti nekonstatēja.
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
49
Ministrija bija izvirzījusi uzdevumu pilnveidot tiesnešu, tiesas darbinieku un tiesu sistēmai
piederīgo personu mācību modeli un saturu, kas ietvēra gan vispārējā zināšanu līmeņa par ES
tiesību jautājumiem, ES dalībvalstu tiesību sistēmām un Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi
paaugstināšanu, gan starpdisciplinārā principa ieviešanu, gan svešvalodu apguves intensificēšanu un
starptautisko tiesiskās sadarbības prasmju pilnveidošanu, tomēr konkrēti pasākumi šo uzdevumu
izpildes nodrošināšanai Pamatnostādnēs netika plānoti.
Tiesnešu profesionālās darbības ētika
117. 2007.gada 2.novembrī notika Latvijas Tiesnešu ārkārtas konference, kurā, apspriežot
izveidojušos situāciju saistībā ar publiskotajām tiesnešu un advokātu iespējamām
telefonsarunām, tika akcentēts, ka tiesu varas uzdevumu īstenošanas priekšnosacījums ir
neatkarīgs, objektīvs un godīgs tiesnesis. Zūdot uzticībai tiesnesim, zūd uzticība tiesu varai un
valstij un rodas priekšstats, ka valsts savus iedzīvotājus neaizsargā. Tiesnesim ir jābūt ārpus
jebkurām aizdomām par viņa neatkarību un objektivitāti. Konferencē katram tiesnesim izteikts
aicinājums turēt godā ētiskās vērtības un ievērot tādu uzvedības kultūru, kas apstiprinātu tiesu
varas godīgumu, savukārt izpildvara un likumdevējvara aicināta nevilcinoties nodrošināt
Tiesnešu ētikas komisijas normatīvā regulējuma pieņemšanu129.
118. Pēc konferences 2008.gadā likums130 tika papildināts ar jaunu nodaļu, kurā tika noteikti
Tiesnešu ētikas komisijas izveides un darbības pamatprincipi, funkcijas un sastāvs. 2008.gada
11.aprīļa Latvijas Tiesnešu konferencē tika apstiprināts Tiesnešu ētikas komisijas reglaments un
ievēlēti jaunizveidotās komisijas locekļi. Latvijas tiesnešu ētikas kodekss bija apstiprināts
tiesnešu konferencē jau 1995.gada 20.aprīlī131.
119. Pamatnostādņu izstrādes laikā Tiesnešu ētikas komisija bija sniegusi vairākus skaidrojumus,
tostarp par Latvijas Tiesnešu ētikas kodeksa 3.kanona, kas noteic, ka tiesnesis pilda tiesu varas
uzliktos pienākumus objektīvi un taisnīgi, 18.punktu, norādot, ka “tiesnesis atstata sevi no tiesas
procesa, kurā viņam personīgi, dzīvesbiedram (ei) vai citiem radiniekiem un ģimenes locekļiem
ir ekonomiska interese par izskatāmās lietas būtību vai prāvā iesaistīto pusi”.
120. Pamatnostādnēs Ministrija norādīja, ka, lai vairotu sabiedrības uzticību tiesu sistēmai piederīgo
profesiju pārstāvjiem un tiesu sistēmai kopumā, vairākos normatīvajos aktos jau ir noteikti
vienoti ierobežojumi personām, kuras piespiedu kārtā (tajā skaitā par profesionālas ētikas normu
pārkāpumu) atstājušas tiesneša amatu vai amatu tiesu sistēmai piederīgā profesijā, ieņemt
tiesneša amatu vai citu amatu tiesu sistēmai piederīgās profesijās, ja no lēmuma disciplinārlietā
spēkā stāšanās brīža nav pagājuši pieci gadi132. Šāda rakstura tiesiskais regulējums133 iestrādāts
Tiesu izpildītāju likumā, Notariāta likumā un Latvijas Republikas Advokatūras likumā.
121. Tomēr Ministrija Pamatnostādņu izstrādes brīdī saskatīja problēmu, ka nepastāv vienota
profesionālās ētikas principu izpratne tiesu sistēmai piederīgo personu (tiesnešu, prokuroru,
zvērinātu advokātu, zvērinātu notāru un zvērinātu tiesu izpildītāju) vidū. Tiesnešu un tiesu
sistēmai piederīgo profesiju ētikas kodeksi bija izstrādāti un tika piemēroti autonomi, tādējādi
nebija izslēgta savstarpēji nesaskaņota regulējuma un principu pastāvēšana un līdz ar to arī
atšķirīgas prakses veidošanās.
122. Minētās problēmas risināšanai Pamatnostādnēs bija paredzēts veicināt vienotu izpratni par
profesionālās ētikas principiem tiesu sistēmai piederīgo profesiju vidū, izstrādājot pētījumu par
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
50
tiesnešu un tiesu sistēmai piederīgo profesiju ētikas kodeksiem, izvērtējot vienota regulējama
iespējamību vai savstarpēji saskaņota regulējuma noteikšanu.
123. Kā vēl vienu problēmu Ministrija norādīja to, ka tiesnešu ētikas komisija veiksmīgi ir uzsākusi
savu darbu, tomēr esošās komisijas pilnvaras un kompetence neļauj maksimāli attīstīt un
izmantot Tiesnešu ētikas komisijas potenciālu. Rast risinājumu šai problēmai Pamatnostādnēs
nebija paredzēts.
Ministrija bija pievērsusi uzmanību tiesnešu ētiskas darbības jautājumam, paredzot veicināt vienotu
izpratni par profesionālās ētikas principiem tiesu sistēmai piederīgo profesiju vidū. Tomēr, kaut arī
identificēta Tiesnešu ētikas komisijas pilnvaru un kompetences nepietiekamība, netika plānota
rīcība, kā attīstīt un vairāk izmantot Tiesnešu ētikas komisijas potenciālu.
124. 2016.gadā pēc Tieslietu padomes iniciatīvas tika veikts pētījums “Tiesu ētiskā regulējuma
izpēte”134 un tā ietvaros izvērtēta Tiesnešu ētikas komisijas darbība kopš tās izveides 2008.gadā,
kā arī analizēta komisijas izveides mērķu sasniegšana.
125. Kā norādīja pētījuma autori, kopumā Tiesnešu ētikas komisijas darbības izpēte liecina, ka
Latvijā ir iesācies aktīvs profesionālās ētikas jomas veidošanās process. Neatrisināts jautājums ir
ētikas kodeksa aktualizēšana, pēc kā nav pieprasījuma plašākā tiesnešu kopienā un kura
atjaunošanai ir trūcis resursu. Tiesnešu slodze atsevišķās tiesās ne tikai kavē tiesnešus piedalīties
ētikas debatēs un neļauj reflektēt par ētikas jautājumiem ikdienā, bet arī apdraud ētikas principu
īstenošanu.
126. 2016.gada pētījuma autori atsaucas uz 2004.gadā veikto pētījumu (Birojs 2000), kurā secināts,
ka izpratne par ētiku Latvijas tiesu sistēmā ir divējāda. No vienas puses, ētika tika saistīta ar
procesuālu lietu ievērošanu, bet no otras puses cilvēcisko attiecību kultūras kontekstā. Šaurs
skatījums uz ētikas jautājumiem tiesu sistēmu attālina no mērķa radīt izpratni par taisnīgumu un
ētiskajiem standartiem, kā rezultātā cieš arī tiesu tēls.
127. 2016.gadā Latvijā vēl arvien tika meklēta ētikas vieta tiesnešu skatījumā uz savu profesiju, ir
jautājums par ētikas un profesionalitātes attiecībām. Vairākās intervijās ar Tiesnešu ētikas
komisijas dalībniekiem ir ticis uzsvērts, ka ētiku nav iespējams nodalīt no profesionalitātes un ir
nepieciešams veidot izpratni par ētikas normu ievērošanu kā neatņemamu profesionālās darbības
daļu, vienlaikus uzsverot ētikas nozīmi tiesnešu izglītības un tālākizglītības procesā.
Cilvēkresursu piesaiste tiesu varai, to kapacitātes paaugstināšana
128. Lai noteiktu vienotu un precīzu tiesneša amata kandidātu atlases procedūras kārtību, Ministrijā
izveidotā darba grupa 2008.gadā izstrādāja un Ministru kabinets izdeva noteikumus135, kas
nosaka detalizētu pirmo reizi izvirzīta tiesneša amata kandidāta atlases, stažēšanās un
kvalifikācijas eksāmena kārtošanas kārtību. Līdz tam, lai nodrošinātu tiesneša amata kandidātu
atlasi un organizētu stažēšanos, piemēroja instrukciju136.
129. Pamatnostādņu izstrādes noslēgumā Ministrija vēl nevarēja novērtēt iepriekš minētā jaunā
regulējuma piemērošanas praksi, bet norādīja137, ka līdz tam normatīvais regulējums par tiesneša
amata kandidātu atlases un stažēšanās procedūru nav bijis pietiekams un ir apdraudējis šī
procesa tiesisku un efektīvu norisi.
130. Pārāk garais tiesneša amata kandidāta atlases un iecelšanas tiesneša amatā vidējais ilgums (10
mēneši) Pamatnostādnēs akcentēts kā problēma, tādējādi tiek būtiski traucēts tiesas efektīvs
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
51
darbs, jo minēto laika posmu tiesa darbojas nepilnā sastāvā. Turklāt jāņem vērā, ka atlases
procedūra var tikt uzsākta tikai tad, kad tiesā jau ir izveidojusies tiesneša amata vakance138.
131. Lai nodrošinātu tiesu darba pastāvīgu efektivitāti, Ministrijas ieskatā būtu jāsamazina tiesneša
amata kandidāta atlases procesa (līdz iecelšanai amatā) ilgums. Tomēr minētais vienlaikus
nedrīkstētu negatīvi ietekmēt prasības, kas ir vērstas uz tiesneša amata kandidāta piemērotības
un profesionālās sagatavotības tiesneša amatam pārbaudi, jo īpaši stažēšanās procesa kvalitāti.
Tāpat arī kā neaizstājama ir aktīva tiesu varas pārstāvju dalība tiesneša amata kandidātu
izvērtēšanas procesā – gan sniedzot vispusīgu un rūpīgi izsvērtu atsauksmi par tiesneša amata
kandidāta prakses tiesā rezultātiem, gan Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijā, veicot tiesneša amata
kandidāta piemērotības un profesionālās sagatavotības tiesneša amatam novērtējumu.
132. Turpmākās rīcības plānojumā139 Ministrija paredzēja izstrādāt iekšējo normatīvo aktu efektīvai
tiesneša amata kandidāta atlases un stažēšanās procedūras ieviešanai (pasākuma izpildes termiņš
– 2009.gads).
133. Vēl viena Pamatnostādnēs aplūkota problēma bija augstā tiesas darbinieku mainība tiesās140.
Tajā brīdī sistēma nespēja efektīvi un ilgtermiņā tiesai piesaistīt tādu būtisku tiesas darbinieku
amata kategoriju kā tiesnešu palīgi, jo tiesnešu palīgiem (1) tiesā netika piedāvātas izaugsmes
iespējas; (2) noteikts ierobežots kompetences, pilnvaru un atbildības apjoms; (3) bija zems
atalgojums.
134. Atbilstoši likumam141 tiesneša palīgs pieņem apmeklētājus, viņu iesniegumus, veic pasākumus
sakarā ar lietu sagatavošanu izskatīšanai tiesas sēdē, kā arī pilda citus tiesneša dotus uzdevumus.
135. Savukārt tiesneša palīga amata apraksta standartā bez apmeklētāju pieņemšanas un viņu
iesniegumu izskatīšanas ietverti plašāka spektra tiesneša palīga pienākumi,–apmācīt tiesas sēžu
sekretāru un kontrolēt viņa darbu; nepieciešamības gadījumā pildīt tiesas sēžu sekretāra
pienākumus; sagatavot lietu izskatīšanai tiesas sēdē; nodrošināt lietu izskatīšanai nepieciešamos
normatīvos materiālus, tajā skaitā tiesu prakses materiālus; sagatavot nolēmumu projektus; pēc
tiesneša norādījuma sagatavot pavadrakstus un vēstules; sagatavot nepieciešamo informāciju par
lietām un dokumentu paraugus; sagatavot atskaites un ziņojumus u.c.
136. Ministrija norādīja, ka tiesneša palīga faktiski veicamo pienākumu apjoms salīdzinājumā ar
likumā “Par tiesu varu” un tiesneša amata aprakstā ietverto ir ievērojami lielāks un detalizētāks,
par ko liecināja rajona (pilsētas) tiesu un apgabaltiesu sniegtā informācija. Turklāt tiesu
darbinieku veicamo pienākumu apjoms un saturs tiesās atšķīrās – nebija konceptuāla redzējuma
un attiecīgi arī vienotas izpratnes par katras tiesu darbinieku amata kategorijas kompetences
apjomu un robežām.
137. Tiesās atšķirīga bija arī situācija attiecībā uz tiesneša palīgu profesionālo kvalifikāciju.
Pamatnostādņu izstrādes laikā no 399 vispārējo jurisdikcijas tiesu un administratīvo tiesu
tiesnešu palīgiem otrā līmeņa augstāko juridisko izglītību bija ieguvuši apmēram 50%, bet liela
daļa no tiesneša palīgiem bija studenti – vidēji apmēram 35% no kopējā tiesnešu palīgu skaita.
Vienlaikus situācija tiesās bija ļoti atšķirīga, jo, piemēram Rīgas apgabaltiesā tikai 30% tiesnešu
palīgu bija augstākā juridiskā izglītība, savukārt citās tiesās augstākā izglītība bija visiem
tiesnešu palīgiem (Balvu rajona tiesā, Cēsu rajona tiesā, Jēkabpils rajona tiesā, Ludzas rajona
tiesā, Madonas rajona tiesā, Preiļu rajona tiesā, Valkas rajona tiesā).
138. Pamatnostādnēs142 norādīts, ka tiesu darbinieku, tostarp tiesneša palīga, atalgojumu nosaka
Ministru kabineta noteikumi143, un Pamatnostādņu izstrādes laikā tiesas priekšsēdētāja palīga
atalgojums bija 512–1506 euro (360–1059 Ls), senatora palīga atalgojums – 711–1276 euro
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
52
(500–897 Ls), savukārt tiesneša palīga atalgojums nosakāms 384–1138 euro (270–800 Ls)
robežās. Mēneša darba algas konkrēto apmēru nosaka iestādes vadītājs.
139. Ministrijas ieskatā, lai piesaistītu pastāvīgam darbam tiesā tiesnešu palīgus, jāapsver amata
kategoriju gradācijas mehānisma izstrāde, vienlaikus atbilstoši diferencējot arī atalgojuma
apmēra robežas. Šāds risinājums tiesneša palīgam tiesā piedāvātu izaugsmes iespējas, kā arī uz
darba pieredzi un rezultātiem balstītu novērtējuma sistēmu. Būtu jāapsver arī atvieglotas
kandidēšanas uz tiesneša amatu kārtības noteikšana, ja tiesneša amata kandidāts ir tiesneša
palīgs, novērtējot ilgstošu darbu tiesā tiesneša palīga amatā un nodrošinot pieredzējušu, tiesas
darba specifiku labi pārzinošu personu piesaisti turpmākam darbam tiesā tiesneša amatā.
140. Pamatnostādnēs Ministrija paredzēja izstrādāt rīcības plānu tiesneša palīga institūta
stiprināšanai, kā arī tiesisko regulējumu par tiesneša amata kandidātu sarakstu izstrādi
(pasākuma izpildes termiņš – 2010.gads)144.
141. Kā vēl viena risināma problēma Pamatnostādnēs norādīta regulāras tiesnešu kvalifikācijas un
darba rezultātu novērtēšanas mehānisma trūkums. Šāds mehānisms būtu nepieciešams, lai
līdzsvarotu tiesneša darba stāža (kvantitatīvais radītājs) un tiesneša kvalifikācijas, darba
rezultātu (kvalitatīvais rādītājs) nozīmi.
142. Atbilstoši likumam145 tiesnesim pēc atestācijas nokārtošanas varēja piešķirt piekto, ceturto,
trešo, otro vai pirmo kvalifikācijas klasi noteiktā secībā, kas atkarīga no tiesneša darba stāža. Kā
arī tiesnesim varēja piešķirt augstāku kvalifikācijas klasi arī tad, ja viņš ar iepriekšējo
kvalifikācijas klasi bija nostrādājis ne mazāk kā divas trešdaļas no noteiktā termiņa, kas
nepieciešams nākamās klases saņemšanai, un saņēmis pozitīvu Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas
atzinumu.
143. Izvērtējot likumā “Par tiesu varu” ietverto tiesisko regulējumu kopsakarā ar kvalifikācijas klašu
piešķiršanas praktisko norisi, Ministrija secināja, ka kvalifikācijas klašu piešķiršanas
priekšnosacījums ir tiesneša darba stāžs, nevis faktiskais profesionālais sniegums, un piešķirtā
kvalifikācijas klase nosaka piemaksas pie mēneša amatalgas apmēru, nevis apzīmē tiesneša
profesionālās kvalifikācijas pakāpi. Tātad kvalifikācijas klašu piešķiršanas procesā faktiski
netika vērtēta tiesneša kvalifikācija un darba rezultāti attiecīgajā laika posmā. Līdz ar to
gadījumā, ja Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija konstatēja, ka tiesnesis ir nostrādājis likumā146
noteikto termiņu, tiesnesim attiecīgā kvalifikācijas klase tika piešķirta automātiski, neizvērtējot
citu papildu informāciju (piemēram, atsauksmes par tiesneša darbu, statistikas rādītājus u. tml.).
144. Lai rastu risinājumu šai problēmai, Ministrija paredzēja izstrādāt tiesisko regulējumu regulārai
tiesnešu kvalifikācijas un darba rezultātu novērtēšanai (pasākuma izpildes termiņš – 2010.gads).
Izvērtējot Pamatnostādnēs cilvēkresursu piesaistes un kapacitātes problēmu novēršanai pieteiktos
risinājumus, var secināt, ka tie bija pamatoti ar problēmu izvērtējumu un varētu sekmēt
situācijas uzlabošanos.
Tiesu noslodzes samazināšana un izlīdzināšana
145. Pamatnostādnēs Ministrija bija pievērsusi uzmanību arī tādiem tiesvedības ilgumu
ietekmējošiem faktoriem, kā tiesu noslodze un nepietiekama alternatīvo domstarpību
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
53
izmantošana, ietverot Pamatnostādnēs atsevišķu politikas apakšmērķi “Tiesu noslodzes
samazināšana un izlīdzināšana”, tā ietvaros plānojot vairākus rīcības virzienus:
145.1. alternatīvo domstarpību risināšanas veidu izmantošanas veicināšana;
145.2. tiesu noslodzes izlīdzināšana;
145.3. tiesvedības procesa efektivizācija administratīvajās lietās, administratīvo pārkāpumu
lietās, civillietās un krimināllietās;
145.4. atsevišķu tiesas pašreizējo kompetenču nodošana citām institūcijām un tiesu sistēmai
piederīgām personām.
Politikas apakšmērķa izpildei plānotie rīcības virzieni un uzdevumi to ietvaros parādīti 10.attēlā.
10.attēls. Politikas apakšmērķim “Tiesu noslodzes samazināšana un izlīdzināšana” pakārtotie
rīcības virzieni un uzdevumi
•Popularizēt mediāciju kā alternatīvo domstarpību risināšanas veidu juridisko profesiju pārstāvju vidū.
•Veikt nepieciešamos pasākumus, tai skaitā izstrādāt normatīvo aktu grozījumus, mediācijas ieviešanai civiltiesiska rakstura strīdu risināšanā.
•Veicināt mediācijas ieviešanu administratīvajā procesā iestādē un tiesā.
•Pilnveidot šķīrējtiesu darbības tiesisko regulējumu.
Alternatīvo domstarpību risināšanas veidu izmantošanas veicināšana
•Nodrošināt tiesiskā regulējuma pilnveidošanu, lai veicinātu tiesvedības procesa administratīvajās lietās, administratīvo pārkāpumu lietās, civillietās un krimināllietās efektivizāciju.
Tiesvedības procesa efektivizācija administratīvajās lietās, administratīvo pārkāpumu lietās, civillietās un krimināllietās
•Apzināt īstermiņā realizējamus tiesu noslodzes izlīdzināšanas mehānismus, izstrādāt procesuālos un darba organizācijas mehānismus viena līmeņa tiesu noslodzes izlīdzināšanai.
• Izvērtēt kompetences sadalījumu starp dažāda līmeņa tiesām ("tīrās tiesu instances”).
Tiesu noslodzes izlīdzināšana
•Nodot atsevišķu kategoriju lietu izskatīšanu dzimtsarakstu nodaļām, zemesgrāmatu tiesnešiem un tiesu sistēmai piederīgām personām, piemēram, zvērinātiem notāriem (paternitātes lietu, kurās nav strīda, nodošana dzimtsarakstu nodaļām; laulības šķiršanas lietu, kurās nav strīda, nodošana zvērinātiem notāriem un dzimtsarakstu nodaļām).
•Pārskatīt uzraudzības pār zvērinātu notāru un zvērinātu tiesu izpildītāju darbību realizācijas mehānismu.
Atsevišķu tiesas pašreizējo kompetenču nodošana citām institūcijām un tiesu sistēmai piederīgām personām
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
54
Izvērtējot Pamatnostādnēs pieteiktos tiesu noslodzes samazināšanas un izlīdzināšanas risinājumus,
var secināt, ka tie ir pamatoti ar problēmu izvērtējumu un varētu veicināt tiesu darbības efektivitāti.
146. Tiesu darba un noslodzes rādītāji Pamatnostādņu izstrādes laikā liecināja, ka gan pirmā līmeņa,
gan otrā līmeņa tiesu noslodze ir būtiski atšķirīga. Ministrijas vērtējumā, lai panāktu vienmērīgu
viena līmeņa tiesu noslodzes sadalījumu, būtu jāpilnveido normatīvajos aktos jau ietvertie tiesu
noslodzes izlīdzināšanas mehānismi.
147. Ministrija norādīja, ka nav izstrādāts vienots rīcības mehānisms tiesu noslodzes monitorēšanai,
lai laikus prognozētu tiesu noslodzes izmaiņas. Trūkst arī tādu tiesu darba organizācijas vai
procesuālu mehānismu, kas ļautu operatīvi atslogot tiesu un izlīdzināt tiesas noslodzi.
148. Pamatnostādņu izstrādes laikā Latvijas tiesu instanču sistēmai bija raksturīgs jaukts tiesu
instanču modelis – vienas pakāpes tiesa vienlaikus pildīja gan pirmās instances tiesas, gan
apelācijas instances tiesas funkcijas (apgabaltiesa) vai arī – gan apelācijas, gan kasācijas
instances tiesas funkcijas (Austākā tiesa). Lai tiesās paātrinātu lietu izskatīšanu Ministrija
paredzēja veikt jaukto tiesu instanču modeļa (kompetences sadalījuma starp dažāda līmeņa
tiesām) efektivitātes izvērtējumu un apzināt t.s. tīro tiesu instanču modeļa ieviešanas iespējas.
149. Ministrija norādīja uz vēl vienu problēmu – tiesas resursi tiek izmantoti tiesai neraksturīgu
funkciju izpildei, kas veido papildu noslodzi. Atbrīvojot tiesas no tādu lietu skatīšanas, kurās
nav strīda, un no tiesām neraksturīgiem pienākumiem (piemēram, zemesgrāmatu tiesnešiem,
zvērinātu tiesu izpildītāju un zvērinātu notāru administratīvās darbības uzraudzība), saīsinātos
lietu izskatīšanas termiņi un palielinātos tiesu efektivitāte.
150. Pamatnostādņu izstrādes laikā Latvijā visvairāk izmantotais domstarpību risināšanas veids bija
tiesvedības process. Ministrija norādīja, ka modernā domstarpību risināšanas sistēmā tādi
alternatīvie domstarpību risināšanas veidi kā mediācija, samierināšana un šķīrējtiesa ir atzīstami
par tikpat patstāvīgiem kā tiesvedības process, turklāt tie atslogo tiesu sistēmu, samazinot lietu
izskatīšanas ilgumu tiesās147.
151. Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva148 ietver mediācijas institūta regulējumu un atbilstoši
direktīvas prasībām Latvijai vēlākais līdz 2011.gada 21.maijam bija jāveic nepieciešamie
pasākumi direktīvas ieviešanai.
152. Pamatnostādņu izstrādes laikā mediācijas izmantošana Latvijā jau bija uzsākta kriminālprocesa
ietvaros, kā arī bija uzsākts darbs pie šī institūta ieviešanas arī civiltiesisku strīdu risināšanā un
tika apsvērta mediācijas ieviešana administratīvajā procesā.
153. Ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 21.maija direktīvā 2008/52/EK par
konkrētiem mediācijas aspektiem civillietās un komerclietās un Eiropas Padomes Ministru
komitejas rekomendācijās ietverto tiesisko regulējumu, tika izstrādāts atsevišķs attīstības
plānošanas dokuments – koncepcija “Mediācijas ieviešana civiltiesisku strīdu risināšanā”, kas
2009.gada 18.februārī tika atbalstīts149 Ministru kabinetā. Ministru kabinets atbalstīja
koncepcijas kopsavilkumā ietverto risinājuma variantu par mediācijas modeļu pakāpenisku
ieviešanu. Risinājuma variants paredzēja pakāpenisku mediācijas modeļu ieviešanu, vienlaikus
nosakot, ka no tiesas atvasinātās mediācijas efektivitātes un rezultativitātes atkarīga nākamo
mediācijas modeļu – tiesas mediācijas un integrētās mediācijas, ieviešana.
154. Ministrija Pamatnostādņu izstrādes laikā bija identificējusi problēmu, ka Civilprocesa likumā
ietvertais tiesas pienākums – veicināt pušu samierināšanos un izlīguma panākšanu, nesasniedza
savu mērķi. Civilprocesā nebija ietverts regulējums par to, kā puses var nonākt līdz izlīgumam.
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
55
Tas apgrūtināja minētā tiesas pienākuma efektīvu izpildi. Līdz ar to lielākā daļa ierosināto
civillietu Latvijā tika izskatītas, taisot spriedumu. Mediācija Latvijā nebija attīstījusies kā
patstāvīgs domstarpību risināšanas veids, trūka efektīvas tiesvedības procesa un mediācijas
sasaistes (mijiedarbības), kā arī nebija risināts jautājums par mediācijas pakalpojuma kvalitātes
nodrošināšanu. Arī spēkā esošais šķīrējtiesas izveidošanas un tās darbības kontroles mehānisms
nebija pietiekami efektīvs, kas radītu sabiedrības neuzticēšanos šķīrējtiesu darbībai un to
nolēmumiem.
155. Ministrijas ieskatā mediācijas kā patstāvīga domstarpību risināšanas veida attīstība būtu
jāveicina, tādējādi nodrošinot tiesu atslogošanu no tādu strīdu izšķiršanas, kuru puses pašas ar
profesionāla mediatora palīdzību var atrisināt, attiecīgi vienojoties par pusēm pieņemamu
risinājumu. Ņemot vērā mediācijas priekšrocības, īstenojama tās integrācija tiesvedības procesā
ne tikai civiltiesiska rakstura strīdu risināšanā, bet arī administratīvi tiesiskos strīdos.
1.2. Vai, īstenojot noteiktos tieslietu nozares attīstības virzienus un mērķus,
Ministrija ir vērtējusi pasākumu un uzdevumu izpildes efektivitāti, tajā skaitā
politikas mērķu izpildes sasniegšanas pakāpi?
Par Pamatnostādņu izpildi sagatavotajā ziņojumā150
Ministrija atzīst, ka izpildīti 87,5% no
plānotajiem pasākumiem, bet rezultatīvie rādītāji izpildīti 47% apmērā. Tā kā
Pamatnostādnēs ir lielāks kvantitatīvo, nevis kvalitatīvo rādītāju īpatsvars, arī
Pamatnostādņu izpildē vairāk vērtēta uzdevumu izpildes kvantitāte, nevis kvalitāte.
Kvalitatīvi novērtēt Pamatnostādņu īstenošanas rezultātu izvērtēšanu traucē arī tas, ka
Pamatnostādnēs izvirzītie mērķi un pasākumi ir nepietiekami sasaistīti ar atbilstošiem
rezultatīvajiem rādītājiem. Piemēram, cilvēkresursu attīstības ietvaros tiesās līdztekus
mācību norises nodrošināšanai nav bijis plānots novērtēt tiesnešu un tiesas darbinieku
kompetences paaugstināšanos apmeklēto mācību rezultātā. Mācību notikšanas un
apmeklēšanas fakts pats par sevi neliecina par to, ka rezultātā ir sasniegts iecerētais mērķis,
piemēram, paaugstināta mācību dalībnieku kvalifikācija. Tāpat būtu bijis iespējams noteikt
precīzākus un vispusīgākus rādītājus tiesvedības efektivitātes un tiesu kapacitātes
novērtēšanai. Piemēram, citās valstīs tiesvedības efektivitātes novērtēšanai izvirza rādītājus
ne tikai attiecībā uz lietu izskatīšanas ilgumu, lietu apjomu un atlikumu tiesās, bet arī uz
nolēmumu stabilitāti un kvalitāti. Ministrija jau 2007.gadā bija pasūtījusi pētījumu, kurā
analizēta ārvalstu prakse un sniegti priekšlikumi par rezultatīvo rādītāju noteikšanu
daudziem ar tiesu sistēmas attīstību saistītiem mērķiem un uzdevumiem.
Ministrija nav veikusi visaptverošu analīzi par Pamatnostādnēs plānoto rezultātu neizpildes
iemesliem, kā arī nav izstrādājusi turpmāko rīcību tiesu sistēmas attīstības un darbības
pilnveidošanai. Piemēram, nav veikta analīze par iemesliem, kas izraisījuši situācijas
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
56
pasliktināšanos un par pasākumiem, kas nākotnē būtu jāveic situācijas uzlabošanai attiecībā
uz personāla mainību tiesās, kā arī saistībā ar iemesliem, kāpēc nav izdevies sasniegt
plānoto mērķi tiesnešu un tiesas darbinieku kompetences paaugstināšanā. Šāda analīze būtu
noderīga un, iespējams, ļautu izvairīties no pieļauto kļūdu atkārtošanās, plānojot turpmāko
rīcību, kas iekļaujama tiesu varas iestāžu darbinieku kapacitātes stiprināšanas un
kompetenču attīstīšanas plānā 2015.–2020.gadam151
, ko valdība apstiprināja 2015.gada
9.martā.
Līdz 2018.gada beigām saskaņā ar noslēgto līgumu Eiropas Padomes Komisija tiesu
efektivitātei (CEPEJ) padziļināti vērtēs Latvijas tiesu darbību, tiesu administrēšanu, kā arī
to institūciju iesaisti, kas piedalās tiesu sistēmas politikas un stratēģijas izstrādē.
156. Pamatnostādnēs plānotie uzdevumi tika iekļauti Ministrijas kārtējā gada darba plānos, un tajās
definēto politikas rezultātu sasniegšanai atsevišķas uzraudzības procedūras nav bijušas
izstrādātas. Par Pamatnostādnēs plānoto uzdevumu un pasākumu izpildi ir sagatavots viens
informatīvais ziņojums, kurš izskatīts un pieņemts zināšanai Ministru kabineta 2016.gada
22.februāra sēdē.
157. Sagatavotajā ziņojumā152 Ministrija atzīst, ka izpildīti 87,5% no plānotajiem pasākumiem
(skatīt 2.pielikumu), savukārt rezultatīvie rādītāji izpildīti 47% apmērā. No kopējā rezultatīvo
rādītāju skaita 34% nav izpildīti vai zaudējuši aktualitāti un par 19% rezultatīvo rādītāju izpildi
dati nav pieejami (skatīt 11.attēlu).
Piemēram, nav mērīts politikas rezultāta “nodrošināta labas pārvaldības principa realizācija
tiesas darba organizācijā” rādītājs “tiesu apmeklētāju, kas ir apmierināti ar tiesas darba
organizācijas (pakalpojumu) kvalitāti, īpatsvars (%)”.
11.attēls. Pamatnostādnēs izvirzīto rezultatīvo rādītāju izpilde 2015.gadā.
158. Pamatnostādnēs ietvertā pasākumu ietekmes (rezultātu) novērtēšanas sistēma liedz kvalitatīvi
novērtēt Pamatnostādņu īstenošanas rezultātus, vērtēt un plānot nepieciešamo turpmāko rīcību,
jo:
5
2
11 11
4
0 0
12 11
3
1
3 4
3 3
Indivīdam pieejama
tiesa (6)
Tiesu infrastruktūras un
pārvaldības attīstība (5)
Cilvēkresursu attīstība
tiesu varā (27)
Tiesu noslodzes
samazināšana un
izlīdzināšana (25)
Zemesgrāmatu procesa
efektivizācija (10)
Izpildīts Nav izpildīts/ zaudējis aktualitāti Izpilde nav izmērāma/ nav datu
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
57
158.1. Pamatnostādnēs ir lielāks kvantitatīvo, nevis kvalitatīvo rādītāju īpatsvars. Attiecīgi arī
Pamatnostādņu izpildē vairāk vērtēts uzdevumu izpildes kvantitatīvais aspekts, tajā
skaitā:
158.1.1. tiesu cilvēkresursu kapacitātes attīstība uzlabotu vairākus politikas rādītājus,
piemēram, pozitīvi ietekmētu arī lietu izskatīšanas vidējā ilguma izskatīšanas
rādītājus u.c. Attiecībā uz tiesnešu mācībām būtu izvirzāmi arī to kvalitātes
rādītāji. Mācību notikšanas un apmeklēšanas fakts pats par sevi neliecina par
to, vai rezultātā ir sasniegts iecerētais mērķis, piemēram, paaugstināta mācību
dalībnieku kvalifikācija (skatīt 8.tabulu);
8.tabula. Pamatnostādnēs izvirzītā 3.apakšmērķa “Cilvēkresursu attīstība tiesu varā” plānotie
politikas un darbības rezultāti.
Politikas rezultāts Darbības rezultāts
Celta tiesnešu un tiesas darbinieku
kompetence
Rezultatīvais rādītājs:
procesuālo pārkāpumu dēļ atcelto tiesas
lēmumu īpatsvars (%)
Informatīvie rādītāji:
tiesnešu skaits, kas piedalījušies
regulārajās LTMC mācībās (%)
starptautisku izglītojošu pasākumu
skaits, kuros piedalījušies tiesneši gadā
vienas juridiskās svešvalodas prasmes
īpatsvars tiesnešu vidū (%)
Veikti pasākumi, lai uzlabotu tiesnešu un tiesas darbinieku svešvalodu
zināšanas
Rezultatīvais rādītājs:
tiesnešu skaits, kas piedalījušies juridisko svešvalodu mācībās (% no
kopējā tiesnešu skaita)
Tiesnešu mācībās ieviests starpdisciplinārais princips
Rezultatīvais rādītājs:
starpdisciplināro lekciju skaits
Veikta tiesnešu apmācība par ES tiesību jautājumiem un Eiropas
Cilvēktiesību praksi
Rezultatīvais rādītājs:
praktisko nodarbību skaits
Veikti pasākumi, lai veicinātu tiesnešu un tiesas darbinieku mācību
pieejamību elektroniski
Rezultatīvais rādītājs:
pieejamo elektroniskās tālmācības kursu skaits
Uzlabotas tiesnešu tiesiskās
sadarbības prasmes
Rezultatīvais rādītājs:
tiesību aktiem atbilstošu tiesiskās
palīdzības lūgumu skaita īpatsvars no
kopējā skaita (%)
Veikta tiesas darbinieku apmācība, lai uzlabotu starptautiskās
tiesiskās sadarbības prasmes
Rezultatīvais rādītājs:
praktisko nodarbību skaits par starptautisko sadarbību
Efektivizēts kvalitatīvu cilvēkresursu
piesaistes process tiesu varai Rezultatīvais rādītājs:
vakantas tiesneša amata vietas ilgums
rajona (pilsētas) tiesās
Informatīvie rādītāji:
Tiesnešu palīgu (tiesas sēžu sekretāru)
mainības īpatsvars gadā visās rajona
(pilsētas) tiesās un apgabaltiesās
Saīsināts tiesneša amata kandidātu atlases procesa ilgums
Rezultatīvais rādītājs:
saīsināts tiesneša amata kandidātu atlases procesa ilgums (mēnešos)
Avots: Pamatnostādnes.
158.1.2. kā liecina Ministrijas sagatavotā informācija par Pamatnostādņu izpildi153,
attiecībā uz tiesnešu un tiesas darbinieku kompetences paaugstināšanos
plānoto rezultātu (procesuālo pārkāpumu dēļ atcelto tiesas lēmumu īpatsvaru
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
58
no 2% 2009.gadā līdz 1% 2015.gadā) nav izdevies sasniegt. Rādītājs, kaut arī
katru gadu samazinājies, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tomēr 2015.gadā
veido 4,7%, būtiski atpaliekot no plānotā, kaut arī notikušo apmācību
(nodarbību) skaits ir pat pārsniedzis plānoto. Būtu nepieciešams analizēt,
kādēļ, piemēram, rādītāju attiecībā uz tiesnešu un tiesas darbinieku
kompetences paaugstināšanos nav izdevies sasniegt un vai to nav ietekmējusi
īstenoto mācību kvalitāte, saturs u.c. Diemžēl šāda analīze par pamatnostādņu
izpildi nav veikta un nebūtu arī iespējama, jo kvalitātes rādītāji nav definēti un
arī tos raksturojoša informācija nav tikusi apkopota;
158.1.3. informācijas apkopojumā par Pamatnostādņu izpildi154 nav ietverta analīze par
iemesliem, kas izraisījuši situācijas pasliktināšanos un par pasākumiem, kas
nākotnē būtu veicami situācijas uzlabošanai attiecībā uz personāla mainību
tiesās. Piemēram, tiesnešu palīgu mainības rādītāji rajona (pilsētu) tiesās nav
sasnieguši plānoto (2015.gadā – 8%) un būtiski atpaliek (18%), kaut arī,
salīdzinot ar 2009.gadu (26%) situācija ir uzlabojusies. Tiesas sēžu sekretāru
mainības īpatsvars gadā visās rajona (pilsētas) tiesās un apgabaltiesās (t.sk.
Administratīvās rajona tiesas tiesu namos un Administratīvajā apgabaltiesā),
ir pasliktinājies no 34% 2009.gadā līdz 59% 2015.gadā;
158.2. Pamatnostādnēs izvirzītie mērķi un pasākumi nepietiekami sasaistīti ar atbilstošiem
rezultatīvajiem rādītājiem. Jau 2007.gadā Ministrija bija pasūtījusi pētījumu155 par
tieslietu nozares rezultatīvajiem rādītājiem un to pilnveidošanas iespējām. Pētījuma
rezultātā tika secināts, ka Ministrija nav noteikusi rezultatīvos rādītājus daudziem ar
tiesu sistēmas attīstību saistītiem mērķiem un uzdevumiem, kuru sasniegšanu būtu
iespējams izmērīt. Pētījumā sniegti ieteikumi apsvērt tādu rādītāju ieviešanu, kā,
piemēram:
158.2.1. Mediānais lietu izskatīšanas ilgums un laiks, kurā tiek izskatīta lielākā daļa
(piem., 90% lietu) – šāds rādītājs ļautu precīzāk noteikt, kādā laikā tiek
izskatīts vairums lietu un kādu izskatīšanas laiku tiesu sistēma spēj garantēt
vairumā lietu;
158.2.2. Svarīgāko rādītāju atšķirības starp dažādām tiesām ar mērķi šīs atšķirības
samazināt – varētu tikt izvirzīta prasība tiekties uz līdzīgiem svarīgākajiem
rādītājiem dažādās viena līmeņa tiesās, kam varētu būt nozīme arī budžeta
sadalē;
158.2.3. Atlikumā esošo lietu skaita attiecība pret gadā ienākušo lietu skaitu – šāds
rādītājs ļautu jēgpilnāk novērtēt atlikumā esošo lietu skaita nozīmi. Atlikuma
apjoms absolūtos skaitļos var būt relatīvs rādītājs, mainoties izskatāmo lietu
kopapjomam, kamēr attiecība pret ienākušo lietu skaitu ļauj pilnvērtīgāk
spriest par tiesu kapacitāti efektīvi apmierināt pieprasījumu;
158.2.4. Pamatotu lūgumu labot un/vai paskaidrot tiesu nolēmumus skaits – kaut gan
tiesu nolēmumu kvalitāti ir grūti mērīt ar kvantitatīvu rādītāju palīdzību, kļūdu
labojumu un skaidrojumu skaits ir praktiski izmantojams nolēmumu tekstu
precizitātes un saprotamības indikators. Šis rādītājs var arī netieši liecināt par
tiesu noslodzi un tās ietekmi uz darba kvalitāti.
Tomēr Pamatnostādnēs izvirzītie rādītāji iepriekš minētos rādītājus neietver (skatīt 9.tabulu).
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
59
9.tabula. Pamatnostādnēs izvirzītā 4.apakšmērķa “Tiesu noslodzes samazināšana un izlīdzināšana”
plānotie politikas un darbības rezultāti.
Politikas rezultāts Darbības rezultāts
Samazinājies lietu izskatīšanas ilgums pirmās instances tiesās un apelācijas tiesās
Rezultatīvie rādītāji:
Ilgāk par vienu gadu neizskatīto administratīvo lietu atlikums pirmajā instancē
Lietu izskatīšanas vidējais ilgums pirmajā instancē (mēneši, pa lietu veidiem)
Lietu izskatīšanas vidējais ilgums apelācijas instancē (mēneši, pa lietu veidiem)
Vidējais pirmās tiesas sēdes nozīmēšanas laiks pirmajā instancē (mēneši, pa lietu
veidiem)
Vidējais pirmās tiesas sēdes nozīmēšanas laiks apelācijas instancē (mēneši, pa lietu
veidiem)
Atlikto tiesas sēžu skaita īpatsvars no kopējā tiesu sēžu skaita (%, pa lietu veidiem)
Informatīvi rādītāji:
Saņemto civillietu skaits uz vienu tiesnesi apelācijas instancē
Civillietu izskatīšanas ilgums apelācijas instancē
Popularizētas alternatīvo
domstarpību risināšanas
veidu metodes
Rezultatīvais rādītājs:
Semināru skaits par
mediāciju juridisko profesiju
pārstāvjiem
Avots: Pamatnostādnes.
159. Citās valstīs tiesvedības efektivitātes novērtēšanai izvirza rādītājus ne tikai attiecībā uz lietu
izskatīšanas ilgumu, lietu apjomu un atlikumu tiesās, bet arī uz nolēmumu stabilitāti un kvalitāti
(piemēram, Zviedrija – nolēmumu skaits, kuros ir pārsūdzības; Francija – atcelto nolēmumu
skaits/īpatsvars)156. Iespējams, ka arī Latvijā politikas apakšmērķim “Cilvēkresursu attīstība
tiesu varā” vai “Tiesu noslodzes samazināšana un izlīdzināšana” būtu bijis izvirzāms nolēmumu
stabilitāti raksturojošs rādītājs, piemēram, “Kasācijas instancē pārsūdzēto un atcelto tiesas
lēmumu īpatsvars pa lietu veidiem”. Tāpat politikas apakšmērķim “Tiesu noslodzes
samazināšana un izlīdzināšana” nav noteikti tādi rezultatīvie rādītāji kā, piemēram “Nepabeigto
lietu skaita īpatsvars pret saņemto lietu skaitu (%)”, noslodzes izlīdzināšanu raksturojošs
rādītājs “Saņemto lietu skaits vienam tiesnesim pirmajā instancē” u.tml., kas ļautu efektīvāk
novērtēt tiesu kapacitāti un analizēt tiesu noslodzi.
160. Lai arī Ministrija tiesu pārvaldības pilnveidošanai saskatīja nepieciešamību un plānoja
paaugstināt tiesu apmeklētāju apkalpošanas standartus157, tomēr plānotā politikas rezultāta
sasniegšanai darbības rezultāti un rādītāji to novērtēšanai Pamatnostādnēs nav ietverti (skatīt
10.tabulu), izņemot atsevišķus darbības rezultātus, kas fragmentāri attiecas uz TIS
funkcionalitātes pilnveidošanu.
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
60
10.tabula. Pamatnostādnēs izvirzītā 2.apakšmērķa Tiesu infrastruktūras un pārvaldības attīstība”
plānotie politikas un darbības rezultāti.
Politikas rezultāts Darbības rezultāts
Nodrošināta labas pārvaldības principa
realizācija tiesas darba organizācijā
Rezultatīvais rādītājs:
Tiesu apmeklētāju, kuri ir apmierināti ar tiesu
darba organizācijas (pakalpojumu) kvalitāti,
īpatsvars (%)
Pilnveidota TIS funkcionalitāte
Rezultatīvais rādītājs:
Elektroniski izsniegtu nolēmumu krimināllietās īpatsvars pret
visu tiesas izsniegto nolēmumu skaitu (%)
Administratīvajā procesā atbildētājiem elektroniski izsniegtu
tiesas nolēmumu īpatsvars pret visu tiesā izsniegto nolēmumu
skaitu (%)
Samazināts tiesnešu un tiesas darbinieku drošības tiesas ēkā
apdraudējuma risks
Tiesu skaits, kurās ieviests telpu sadalījums publiskajā un
slēgtajā zonā
Tiesu ēku skaits, kurās nodrošināta apmeklētāju kontrole
(pārbaude)
Avots: Pamatnostādnes.
161. Pamatnostādnēs atsevišķu pasākumu izpildes termiņi un rezultātu rādītāji norādīti par
2009.gadu, kaut gan Pamatnostādnes pieņemtas tikai 2009.gada 7.oktobrī. Atsevišķi pasākumi
jau bija pilnībā vai daļēji izpildīti pirms Pamatnostādņu apstiprināšanas Ministru kabinetā.
Piemēram, tiesu ēku un aprīkojuma standarts izstrādāts 2009.gada 24.augustā158, iekšējais
normatīvais akts par tiesneša amata kandidātu atlasi un stažēšanos izstrādāts 2009.gada
1.jūlijā159, semināri par mediāciju strīdos, kas izriet no ģimenes tiesiskajām attiecībām un
komercattiecībām notika 2009.gadā apstiprinātā projekta “Civiltiesību jaunākās un nākotnes
attīstības tendences Eiropas Savienības ietvaros” īstenošanas Eiropas Komisijas īpašās
programmas „Civiltiesības” 2007.gada darba programmas ietvaros160 u.c.
162. Revīzijas laikā Tieslietu ministrija virzīja izskatīšanai Ministru kabinetā ziņojumu161 par Latvijas
tieslietu sistēmas novērtējuma izstrādi, paredzot piesaistīt ārvalstu ekspertus. 2017.gada
14.februārī valdība pieņēma lēmumu atbalstīt Latvijas tieslietu sistēmas novērtējuma izstrādi.
Novērtējums paredz pētījumu veikšanu tiesu darbības, maksātnespējas un komerctiesību jomās,
un tā mērķis ir novērtēt esošo situāciju un iegūt rekomendācijas tieslietu sistēmas turpmākai
attīstībai. Novērtējumu līdz 2018.gada beigām veiks īpaši izraudzīti ārvalstu organizāciju
pārstāvji – Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD), Starptautiskā Valūtas
fonda un Eiropas Padomes Komisijas Tiesu efektivitātei eksperti. Tā izstrāde tiks finansēta no
Eiropas Sociālā fonda līdzekļiem projekta “Justīcija attīstībai” ietvaros, kura mērķis ir sniegt
tieslietu jomas ieguldījumu ekonomikas attīstībā un investīciju piesaistē. Plānotās izmaksas
novērtējuma izveidei ir 450 000 euro.
163. 2017.gada februārī ir parakstīts līgums ar Eiropas Padomes Komisiju Tiesu efektivitātei
(CEPEJ), kas paredz līdz 2018.gada beigām padziļināti novērtēt Latvijas tiesu darbību, tiesu
administrēšanu, kā arī to institūciju iesaisti, kas piedalās tiesu sistēmas politikas un stratēģijas
izstrādē.
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
61
Ieteikumi
164. Aicinām Ministriju nodrošināt tiesu sistēmas efektivitātes tālāku pilnveidošanu un līdz šim
veikto pasākumu pēctecību:
164.1. izvērtēt Pamatnostādnēs plānoto rezultātu neizpildes iemeslus;
164.2. izstrādājot turpmāko rīcības plānu (aktivitātes un pasākumus) tiesu sistēmas attīstības un
darbības pilnveidošanai, noteikt precīzus un vispusīgus rādītājus tiesvedības efektivitātes
un tiesu kapacitātes novērtēšanai, kā arī nodrošināt to uzraudzību un regulāru
izvērtējumu.
Valsts kontroles viedoklis: Novērtējuma rādītāju pilnveidošana ir nepieciešama efektīvākai
sasniegto rezultātu mērīšanai. Būtu jārada sistēma regulārai attīstības rādītāju uzraudzībai.
165. Aicinām Ministriju izvērtēt, kā tiesu pieejamību ietekmē:
165.1. esošās valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pieejamība, ja nepieciešams, nosakot
iespējamos pasākumus valsts juridiskās palīdzības sistēmas paplašināšanai;
165.2. tiesas nodevu apmērs, ja nepieciešams, plānojot esošo tiesu nodevu un citu maksas
pakalpojumu apmēru pārskatīšanu.
Valsts kontroles viedoklis: Latvijā pirmās instances tiesā iesniegto pieteikumu skaits uz 100
iedzīvotājiem ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā. Latvijā iedzīvotāju daļa, kas nevar
atļauties juridiskos pakalpojumus, var būtiski pārsniegt to iedzīvotāju daļu, kam ir piešķirts
trūcīgas vai maznodrošinātas personas statuss un kas var pretendēt uz valsts garantētu juridisko
palīdzību.
166. Lai nodrošinātu aktuālu informāciju par sabiedrības apmierinātības līmeni ar tiesu darbību,
aicinām Ministriju izveidot sistēmu, kas nodrošinātu pastāvīgu sabiedrības apmierinātības
līmeņa ar tiesu darbu un sabiedrības uzticību tiesām mērīšanu.
Valsts kontroles viedoklis: Šāda sistēma ļautu apzināt nepilnības un trūkumus un pieņemt
operatīvākus lēmumus tiesu sistēmas darbības kvalitātes uzlabošanai.
167. Aicinām Ministriju izvērtēt iespējamos tiesu sistēmas budžeta plānošanas modeļus, vērtējot
iespēju plānot tiesu budžetu, ne tikai balstoties uz vēsturiskajām izmaksām, bet arī ņemot vērā
tiesu darbības raksturojošos rādītājus (piemēram, saņemto, izskatīto un nepabeigto lietu skaitu).
Valsts kontroles viedoklis: Plānojot turpmākos pasākumus tiesu sistēmas efektivitātes
uzlabošanai, ir nepieciešams vērtēt tiesu sistēmas budžeta optimizēšanas iespējas, jo budžeta
izdevumi turpina pieaugt.
168. Lai veicinātu ētikas principu izpratni tiesnešu un tiesas darbinieku vidū, aicinām Ministriju
rosināt esošā ētikas kodeksa izvērtēšanu un iespējas to pilnveidot, sadarbojoties ar Ētikas
komisiju un visu līmeņu tiesu tiesnešiem.
Valsts kontroles viedoklis: Nepieciešami pasākumi vienotas izpratnes veicināšanai, jo
2016.gadā Latvijā vēl arvien tiek meklēta ētikas vieta tiesnešu skatījumā uz savu profesiju,
pastāv jautājums par ētikas un profesionalitātes attiecībām.
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
62
2. Vai valstī īstenotās tiesu sistēmas attīstības politikas ietvaros
īstenotie pasākumi162 ir veicinājuši savlaicīga un kvalitatīva
tiesvedības procesa norisi?
Ministrijas vērtējumā163
87,5% no tiesu sistēmas attīstības politikas plānotajiem
pasākumiem ir ieviesti. Valsts kontrole vērš uzmanību, ka pasākumi kvantitatīvi ir īstenoti,
tomēr kvalitatīvi nevar apgalvot, ka veikto pasākumu rezultātā šobrīd vairs nepastāv
iepriekš identificētās problēmas, kas ietekmē tiesu darbības efektivitāti Latvijā.
170. 2016.gadā Pasaules Bankas Doing Business pētījumā juridisko procesu kvalitātes indekss
Latvijā sasniedza rādītāju 12,5 (no 18,0), savukārt Lietuvā un Igaunijā, juridisko procesu
kvalitātes indekss ir augstāks – attiecīgi 14,5 un 13,6164. Global Competitiveness Index 2016-
2017165 tiesiskā regulējuma efektivitāte Igaunijā novērtēta 40.vietā un Lietuvā 61.vietā, savukārt
Latvijā tikai 116.vietā no 138 pasaules valstīm. Šis indekss rāda, cik efektīvi un cik kvalitatīvi
tiesa var palīdzēt darījumu dalībniekiem īstenot viņu tiesības tad, ja līguma partneri savus ar
līgumu uzliktos pienākumus nepilda. Kopumā tiesiskās vides vērtējumā Latvija minētajā indeksā
ne tikai nav pozitīvā aspektā pirmajās rindās, bet arī ir noslīdējusi stipri zemāk par Igauniju un
Lietuvu166.
2.1. Kāda ir Tieslietu padomes loma tiesu iekārtas attīstības plānošanā, izstrādāšanā
un īstenošanas koordinēšanā un vai, izveidojot Tieslietu padomi, ir sasniegti
izvirzītie mērķi tiesu varas neatkarības sekmēšanai?
Tieslietu padome ir izveidota, tomēr nav radīti pietiekami apstākļi tās neatkarīgas un
patstāvīgas darbības nodrošināšanai. Tieslietu padomes sastāvs, kurā ir politiķi un
izpildvaras pārstāvji, ir pretrunā Eiropas tiesnešu konsultatīvās padomes rekomendācijām,
līdz ar to nevar apgalvot, ka arī Pamatnostādnēs noteiktie mērķi tiesu varas neatkarības
sekmēšanā ir sasniegti.
Nepietiekamo pilnvaru dēļ Tieslietu padomei visā tās pastāvēšanas laikā nav izdevies kļūt
par virzošo spēku tiesu sistēmas attīstības politikas un stratēģijas izstrādē.
Tieslietu padomes funkcijas, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, ir definētas piesardzīgi, un
atbilstoši starptautiskajām rekomendācijām, citu Eiropas valstu pieredzei un tiesu varas
pārstāvju priekšlikumiem tās būtu jāpaplašina.
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
63
171. Tieslietu padomes izveide tika definēta kā viens no rīcības virzieniem Pamatnostādnēs tiesu
iekārtas politikas apakšmērķa “Sekmēt tiesu varas neatkarību” sasniegšanai, lai nodrošinātu
līdzsvarotu un kvalitatīvu tiesu varas pārstāvju iesaisti un tiesu varas interešu pārstāvību tiesu
sistēmas attīstības plānošanas procesā. Izpildot Pamatnostādnēs noteikto, 2010.gadā tika
izveidota Tieslietu padome, kā arī noteiktas tās pilnvaras un kompetence.
172. Kā savā ziņojumā uzsver CCJE167, lai realizētu Tieslietu padomes institūta izveides mērķus un
nodrošinātu tās neatkarību, būtiski ir vairāki aspekti – Tieslietu padomes sastāvs un tā iecelšanas
kārtība, Tieslietu padomes kompetence un tās darbības nodrošinājums, kas neapdraud tās spēju
darboties neatkarīgi un pastāvīgi.
173. Saskaņā ar CCJE viedokli uz optimālu Tieslietu padomes kompetences apjomu norāda šādas
funkcijas:
173.1. tiesnešu atlase un virzība iecelšanai amatā;
173.2. tiesnešu pārcelšana;
173.3. tiesnešu darba novērtēšana;
173.4. disciplinārlietu un ētikas pārkāpumu izskatīšana;
173.5. tiesnešu apmācība;
173.6. tiesu budžeta kontrole un pārvaldība;
173.7. tiesu administrēšana un organizatoriskā vadība;
173.8. tiesneša amata prestiža veicināšana un aizsardzība;
173.9. priekšlikumu un viedokļu sniegšana valsts varas institūcijām;
173.10. sadarbības nodrošināšana ar citu valstu līdzīgas kompetences institūcijām;
173.11. darbības atklātuma nodrošināšana un darbības pārskatu regulāru sagatavošana.
174. Ārvalstu pieredze liecina, ka katrā valstī tieslietu padome ir veidota atšķirīgi, piemēram:
174.1. dažās valstīs tieslietu padomes ir veidotas atbilstoši Dienvideiropas modelim. Šajā
modelī tieslietu padomes atbildība un pilnvaras pārsvarā attiecas uz (individuāliem)
tiesneša darbības jautājumiem. Parasti tās ir padomdevējs tiesu sistēmas darbinieku
iecelšanā amatā un pārcelšanā vai arī tās pašas lemj par iecelšanu amatā un pārcelšanu,
rūpējas par darbinieku izglītošanu, kā arī veic disciplinārlietu izskatīšanu;
174.2. citās valstīs tās veidotas saskaņā ar Ziemeļeiropas modeli, kur tieslietu padomju atbildība
un pilnvaras nav vērstas uz tiesnešu personiskās karjeras lēmumiem, bet gan uz efektīvu
un pienācīgu tiesu sistēmas institūciju vadību. Ziemeļeiropas modelī tieslietu padome
atbild par tiesu administrāciju, tiesvedības efektivitāti, tajā skaitā darba noslodzi, lietu
izskatīšanas ātrumu, juridiskās saskaņotības veicināšanu, kvalitāti u. tml., kā arī tiesu
darbības nodrošināšanas vadību (infrastruktūra, datorizācija, personālvadība, apmācība
utt.) un tiesu budžetu.
175. Vērtējot Latvijas Tieslietu padomes funkcijas un atbildību, konstatēts, ka tās vairāk atbilst
Dienvideiropas modelim.
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
64
Tieslietu padomes funkcijas ir definētas piesardzīgi. Atbilstoši starptautiskajām rekomendācijām,
citu Eiropas valstu pieredzei un tiesu varas pārstāvju priekšlikumiem tās funkcijas būtu jāpaplašina.
176. Saskaņā ar likumu168 Tieslietu padome ir koleģiāla institūcija, kas piedalās tiesu sistēmas
politikas un stratēģijas izstrādē, kā arī tiesu sistēmas darba organizācijas pilnveidošanā. Tomēr
jāsecina, ka Tieslietu padomes funkcijas likumā169 ir definētas daudz piesardzīgāk nekā CCJE
norādītās optimālās funkcijas (3.pielikums), jo padome:
176.1. sniedz viedokli par tiesu un tiesu namu darbības teritorijām un to atrašanās vietu, kā arī
par tiesu budžeta pieprasījumu, bet tai nav pilnvarojuma pieņemt lēmumus par tiesu
budžetu un tā pārvaldīšanu;
176.2. iesniedz priekšlikumus Saeimai tiesneša karjeras jautājumos un pēc tiesneša iecelšanas
vai apstiprināšanas amatā nosaka konkrētu tiesu, tiesu namu vai zemesgrāmatu nodaļu,
kurā pildāmi tiesneša pienākumi, kā arī lemj par tiesneša pārcelšanu darbā citā tādā pašā
tiesu instancē. Līdz ar to tai ir ierobežota ietekme tiesnešu atlasē un iecelšanā amatā, kas
palielina izpildvaras un likumdevēja varas ietekmi uz tiesu varu;
176.3. nav tiešas ietekmes uz tiesu administrēšanu un organizāciju. Padome uzklausa Tiesu
administrācijas ikgadējo pārskatu par darba rezultātiem, apstiprina lietas slodzes rādītāju
noteikšanas kārtību, kā arī izstrādā vadlīnijas citos tiesu un zemesgrāmatu nodaļu darba
organizācijas jautājumos, tomēr minēto vadlīniju ievērošana ir tiesu kompetence un
padome to piemērošanu neuzrauga;
176.4. apstiprina Tiesnešu ētikas komisijas reglamentu, bet disciplinārlietu un ētikas pārkāpumu
izskatīšana neietilpst tās funkcijās (CCJE rekomendācijas pieļauj arī tieslietu padomes
kompetenci attiecībā uz disciplināratbildības piemērošanu).
177. Atbilstoši likumam170 Tieslietu padome sniedz viedokli par tiesu budžeta pieprasījumu, tomēr
revīzijā konstatētais liecina, ka Tieslietu padomes funkcijas tiesu budžeta veidošanā ir
ierobežotas un faktiski tā tikai var norādīt uz problēmām vai aktualitātēm tiesu finansējuma
jomā.
178. Lai pieņemtu lēmumu saistībā ar budžeta pieprasījuma atbalstīšanu vai neatbalstīšanu Tieslietu
padome katru gadu iepazīstas ar apgabaltiesu, rajonu (pilsētu) tiesu un Augstākās tiesas budžeta
pieprasījumu nākamajam gadam. Gadījumos, kad Tieslietu padome nolemj neatbalstīt vai atzīt
par nepietiekamu finansējumu kādā izdevumu grupā, tam nav ietekmes uz budžeta lielumu,
budžeta apstiprināšanas kārtību un gaitu. Piemēram, 2015.gadā Tieslietu padome pieņēma
lēmumu171 atzīt par nepietiekamu finansējumu tiesu sistēmas darbinieku atalgojumam, tomēr
budžets tiesu sistēmas darbinieku atalgojumam netika palielināts.
Tieslietu padomei nav izdevies kļūt par virzošo spēku tiesu sistēmas politikas un stratēģijas izstrādē.
179. Latvijas izraudzītais modelis ir pretrunā Eiropas Tiesnešu konsultatīvās padomes
rekomendācijām, kurās uzsvērts, ka tieslietu padomes sastāvā nevar būt aktīvi politiķi,
parlamenta locekļi un izpildvaras pārstāvji.
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
65
180. Latvijā Tieslietu padome ir veidota pēc “jauktā sastāva” principa un tajā ietilpst gan vēlēti
locekļi – tiesneši, gan likumā172 precīzi noteiktas amatpersonas, tajā skaitā Satversmes tiesas
priekšsēdētājs, tieslietu ministrs, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs u. c.
181. Saskaņā ar Tieslietu padomes priekšsēdētāja viedokli173 sastāva ziņā Latvijas Tieslietu padome
neatbilst starptautisko organizāciju rekomendācijai, kas paredz, ka jaukta sastāva tieslietu
padomēs vismaz pusei no tās locekļiem ir jābūt tiesnešiem, jo Latvijā par tiesnešiem ir
uzskatāmi tikai 7 no 15 Tieslietu padomes locekļiem.
182. Satversmes tiesas priekšsēdētāja iekļaušana Tieslietu padomes sastāvā ir izņēmums, ar ko
Latvija izceļas citu valstu vidū.
183. Latvijas tiesu sistēmas faktiskās neatkarības aspekti tiek vērtēti arī Starpvalstu pretkorupcijas
grupas Groupe d’Etats contre la corruption (GRECO) ceturtās novērtēšanas kārtas ziņojumā174.
Tajā Latvijai sniegtas rekomendācijas:
183.1. stiprināt attiecīgu tiesu pašpārvaldes institūciju (piemēram, Tieslietu padomes un
Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas) izšķirošo ietekmi tiesnešu iecelšanā, atkārtotā
iecelšanā un karjeras virzībā;
183.2. izvērtēt Saeimas pilnvaras un ierobežot tās attiecībā uz tiesnešu apstiprināšanu, lai
samazinātu politiskās ietekmes riskus.
184. Saistībā ar sniegto rekomendāciju ieviešanu, GRECO pozitīvi vērtēja jaunu grozījumu izstrādi
likumā “Par tiesu varu”175, kas vērsti uz Tieslietu padomes ietekmes sfēras paplašināšanu
tiesneša karjeras jautājumos, kā arī atkārtoti izteica savas bažas par to, ka galavārds tiesnešu
iecelšanai amatā un atkārtotai iecelšanai amatā ir Saeimai. Arī Eiropas Padomes komisija
“Demokrātija caur tiesībām” (dēvēta par Venēcijas komisiju) ir norādījusi uz iespējamu
pārmērīgu politisko ietekmi uz tiesnešu iecelšanu amatā un atkārtotu iecelšanu amatā un aicināja
pārskatīt Saeimas pilnvaras šajā jomā176.
185. Starptautiskās organizācijas norāda uz nepieciešamību Tieslietu padomei veidot savu budžetu,
kas būtu jāpārvalda neatkarīgi no izpildvaras177. Tieslietu padomei Latvijā nav sava budžeta un
nav arī uzskaites par Tieslietu padomes darbības kopējām izmaksām. Tieslietu padomes
izmaksas ir iekļautas vairāku iestāžu, tajā skaitā Augstākās tiesas un Ministrijas budžeta
programmās.
186. Likums178 nosaka, ka Tieslietu padomes darbu nodrošina Augstākās tiesas Administrācija.
Nozīmīgu daļu no Tieslietu padomes izdevumiem sedz Augstākā tiesa no sava budžeta
līdzekļiem (izdevumi par telpu un materiāltehnisko nodrošinājumu, pētījumiem, u.c.). Saskaņā
ar Atlīdzības likumu179 tiesnesis, kurš ievēlēts tieslietu padomē, saņem piemaksu par katru
apmeklēto Tieslietu padomes sēdi. Šīs izmaksas ir iekļautas citu iestāžu, tajā skaitā Tiesu
administrācijas budžeta programmā “Tiesu sistēma”. 2017.gadā Tieslietu padomes darbības
nodrošināšanai Augstākajā tiesā izveidots Tieslietu padomes sekretariāts ar trīs amata vietām un
piešķirts finansējums180 88,3 tūkst. euro apmērā.
187. Par Tieslietu padomes nepietiekamām pilnvarām un darbību tiesu varas neatkarības sekmēšanā
liecina arī Valsts prezidenta izveidotās Tiesiskās vides pilnveides komisijas izstrādātais un
2016.gada maijā publiskotais dokuments “Ziņojums par Tieslietu padomes darba
pilnveidošanu”.
188. Kā norāda Tiesiskās vides pilnveides komisija savā ziņojumā181, Tieslietu padome pagaidām nav
spējusi būtiski ietekmēt tiesu sistēmas attīstību un kļūt par noteicošo sviru tiesu sistēmas
politikas un stratēģijas izstrādē. Šobrīd Latvijā nav stratēģiska skatījuma nedz uz tiesu sistēmas
vispārējo attīstību, nedz arī uz Tieslietu padomes nozīmi tajā. Diemžēl nav arī pašas Tieslietu
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
66
padomes darbības un attīstības nākotnes redzējuma ne tālākam, ne tuvākam laika periodam.
Tiesiskās vides pilnveides komisijas ieskatā būtu nepieciešams Tieslietu padomes kompetenci
paplašināt līdz tādam apjomam, par kādu pēc ilgstošām diskusijām vienojušies eksperti un kādu
pieprasa pati tiesu vara.
189. Ziņojumā ir sniegti priekšlikumi:
189.1. paplašināt Tieslietu padomes funkcijas attiecībā uz tiesnešu karjeras jautājumiem,
mazinot izpildvaras un likumdevēja varas ietekmi uz atsevišķu tiesnešu profesionālo
izaugsmi un tiesu varu kopumā;
189.2. aktivizēt Tieslietu padomes darbību tiesu sistēmas politikas un stratēģijas izstrādē un
tiesu sistēmas darba organizācijas pilnveidošanā;
189.3. apsvērt tieslietu ministra un Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja klātbūtnes
nepieciešamību Tieslietu padomē un izvērtēt Eiropas Tieslietu padomju asociācijas
(General Assembly of the European Network of Councils for the Judiciary – ENCJ)
ieteikumu, tieslietu padomes modelī apvienot tieslietu speciālistu, akadēmisko aprindu
un sabiedrības pārstāvību;
189.4. lai nodrošinātu pilnvērtīgu un kvalitatīvu Tieslietu padomes darbību, jāveido pastāvīgs
birojs ar cilvēkresursu, materiāltehnisko resursu, informācijas un pakalpojumu
nodrošinājumu, kā arī ar iespējām piesaistīt ekspertus, rīkot pieredzes apmaiņas
pasākumus u.,c.;
189.5. veidot Tieslietu padomes budžetu kā atsevišķu neatkarīgu budžeta vienību, kas ļautu
novērtēt Tieslietu padomes izdevumu un darbības ekonomisko efektivitāti.
190. Ņemot vērā Valsts prezidenta izveidotās Tiesiskās vides pilnveides komisijas pētījumu un
priekšlikumus Tieslietu padomes darba pilnveidošanai, Tieslietu padome sadarbībā ar Ministriju
2016.gada vasarā uzsāka darbu pie Tieslietu padomes stratēģiskā plāna izstrādes turpmākajiem
trim gadiem un 2017.gada 13.februāra sēdē Tieslietu padome apstiprināja Tieslietu padomes
darbības stratēģiju 2017. – 2019.gadam, kurā noteikti mērķi un uzdevumi padomes darbības
pilnveidošanai un tās efektivitātes palielināšanai.
191. Stratēģijā iekļauts mērķis – tiesu varas neatkarības nostiprināšana un uzdevumi Tieslietu
padomes darbības funkcionalitātes paaugstināšanai, lai veicinātu tās spēju efektīvi realizēt tai ar
likumu “Par tiesu varu” uzliktās funkcijas un pildīt pienākumus, cita starpā izceļot arī tādus
uzdevumus kā paplašināt padomes pilnvaras tiesnešu iecelšanā un karjeras virzībā, piedalīties
neatkarīga tiesu budžeta veidošanā, aizstāvēšanā un administrēšanā182. Padome arī plāno
piedalīties tiesu politikas veidošanā un normatīvā regulējuma pilnveidošanā jautājumos, kas
tieši ietekmē tiesu sistēmas funkcionēšanu, iniciēt un rosināt nepieciešamās izmaiņas un
uzlabojumus tiesu sistēmas darbību regulējošajos tiesību aktos, līdzdarboties tiesību aktu
izstrādes procesā.
192. Stratēģijā ietverts arī mērķis – efektīva tiesu vara. Šī mērķa īstenošanai Tieslietu padome plāno
prioritāri pievērsties tādiem uzdevumiem kā vērtēt tiesu sistēmas darba efektivitāti un izstrādāt
risinājumus tās paaugstināšanai, analizēt Tiesu namu reformas gaitu un tās ietekmi uz tiesu
sistēmas darbību, izvērtēt lietu izskatīšanas termiņus un resursu pietiekamību tiesvedības
procesa nodrošināšanai.
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
67
2.2. Vai plānoto pasākumu tiesu noslodzes izlīdzināšanai īstenošanas rezultātā ir
uzlabojušies tiesvedības efektivitātes rādītāji?
Pamatnostādņu īstenošanas laikā nav izdevies panākt būtisku uzlabojumu tiesvedības
procesu norises ilguma rādītājos. Ilgā lietu izskatīšana tiesās joprojām nenodrošina ātru un
efektīvu tiesvedības procesu, lai gan ir īstenoti plānotie pasākumi tiesu noslodzes
mazināšanai un izlīdzināšanai. Pirmās instances tiesās, kur tiesu sistēmas efektivitātes
rādītājiem būtu vispirms jāatspoguļojas, civillietu un krimināllietu izskatīšanas ilgums pat ir
palielinājies. Samazinājumu lietu izskatīšanas vidējos rādītājos var konstatēt tikai
administratīvo lietu kategorijā.
Tiesvedības ilguma ziņā Latvija ievērojami atpaliek no kaimiņvalstīm. Tiesvedības ilgums
Latvijā ir ilgākais Baltijas valstīs, piemēram, 2014.gadā Latvijā tas bija 159 dienas,
Igaunijā - 33 dienas, bet Lietuvā - 64 dienas visās pirmās instances tiesās (izņemot
krimināllietas).
Ņemot vērā, ka pirmās instances tiesās saņemto lietu skaits Pamatnostādņu īstenošanas laikā
ir samazinājies, bet tiesnešu skaits pieaudzis, Ministrijai, plānojot turpmāko rīcību tiesu
iekārtas attīstībai, būtu jāvērtē faktori, kas ietekmē tiesvedības ilgumu. Iedzīvotāju skaita
samazināšanās un cilvēku koncentrēšanās lielajos centros (pilsētās) liek domāt ne tikai par
tiesu vai tiesu namu skaitu un to atrašanās vietu, bet arī par tiesnešu skaita plānošanu.
Savukārt lietu pabeigšanas koeficients (pabeigto un saņemto lietu skaita attiecība) tiesās ir
uzlabojies, kas nozīmē, ka tiesās uzlabojas spēja laikus izskatīt saņemtās lietas. Tomēr
2016.gadā šis rādītājs nevienā lietu kategorijā vēl nesasniedz 100%, kas nozīmē, ka tiesas
gada laikā vidēji izskata mazāk lietas nekā saņem un joprojām veidojas neizskatīto lietu
uzkrājums. Administratīvajās lietās Latvijā pat ir augstākais lietu pabeigšanas koeficients
Baltijas valstīs, tomēr kopumā Latvija visās lietu kategorijās atpaliek no Eiropas valstu
vidējiem rādītājiem.
Ir samazinājusies tiesu darbības produktivitāte183
- lai gan laikā no 2010. līdz 2016.gadam
kopējais rajonu (pilsētu) tiesās tiesvedībā saņemto civillietu, krimināllietu un administratīvo
lietu skaits ir par 15% samazinājies, pabeigto lietu skaitā nav būtisku izmaiņu – vidēji 51
tūkst. lietu gadā. Neizskatīto lietu atlikums minētajā periodā ir samazinājies no 45,5 tūkst.
lietu līdz 32,6 tūkst. lietu.
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
68
193. Izmantojot Eiropas valstu tiesu sniegto informāciju, CEPEJ katru gadu veido rezultātu
apkopojumus starp ES dalībvalstīm un kā galvenos rādītājus tiesvedības efektivitātei izmanto
“tiesvedības ilgumu”, “lietu pabeigšanas koeficientu” un “neizskatīto lietu skaitu”.
194. Tiesvedības ilgums184 ir laiks (dienās), kas nepieciešams, lai lietu izskatītu tiesā, t.i., laiks, kas
nepieciešams nolēmuma pieņemšanai pirmās instances tiesā. “Nolēmuma pieņemšanas laika”
rādītājs ir neizskatīto lietu skaits, kas dalīts ar pabeigto lietu skaitu gada beigās un reizināts ar
365 dienām. Lai gan dažādas pārsūdzības procedūras var būtiski ietekmēt tiesvedības ilgumu,
tiesu sistēmas efektivitātei būtu jāatspoguļojas jau pirmajā instancē.
195. Revidenti salīdzināja Pamatnostādnēs noteiktos sasniedzamos rezultātus ar faktiskajiem
tiesvedības procesu vidējā ilguma rādītājiem gan pirmās instances tiesās, gan apelācijas
instancēs. Revidentu konstatētais norāda, ka Pamatnostādnēs ietvertie risinājumi nav uzlabojuši
situāciju (skatīt 4.pielikumu). Atsevišķās jomās rādītāji pat ir pasliktinājušies. Turklāt jāņem
vērā, ka tie ir lietu izskatīšanas vidējie rādītāji.
196. Veicot datu analīzi185 konstatēts, ka:
196.1. salīdzinot 2009. un 2015.gada civillietu izskatīšanas vidējā ilguma rādītājus, var secināt,
ka kopumā tiesvedības ilgumam pirmajā instancē ir tendence palielināties – no 1,3
mēnešiem līdz 2,2 mēnešiem, savukārt apelācijas instancē tas nedaudz ir samazinājies no
2,8 līdz 2,4 mēnešiem (skatīt 12.attēlu);
12.attēls. Civillietu izskatīšanas ilgums pirmajā un apelācijas instancē.
196.2. salīdzinot 2009. un 2015.gada krimināllietu izskatīšanas vidējā ilguma rādītājus gan
pirmajā instancē, gan apelācijas instancē, redzams, ka tiem ir tendence pieaugt, kā arī
pastāv būtiska neatbilstība starp plānotajiem un faktiskajiem rādītājiem (skatīt 13.attēlu);
1,5 1,5 1,4 1,4 1,3 1,3 1,2 3,0 2,9 2,8 2,6 2,6 2,4 2,4
1,3 1,4 1,5 1,9 1,8 1,8
2,2
2,8 3,0 3,0
3,5
2,6 2,7 2,4
2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015
Plānots, pirmā instance CL Plānots, apelācijas instance CL
Izpilde, pirmā instance CL Izpilde, apelācijas instance CL
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
69
13.attēls Krimināllietu izskatīšanas ilgums pirmajā un apelācijas instancē.
196.3. arī administratīvajā tiesā tiesvedības ilguma problēma nav atrisināta, jo kopumā personai
tiesvedības ilgums ir saglabājies līdzīgs – lietu izskatīšanas vidējais ilgums pirmajā
instancē ir samazinājies, savukārt apelācijas instancē tas ir palielinājies (skatīt 14.attēlu).
14.attēls. Administratīvo lietu izskatīšanas ilgums pirmajā un apelācijas instancē.
197. Saskaņā ar CEPEJ apkopoto informāciju186 tiesvedības ilgums Latvijā ir ilgākais Baltijas valstīs
(skatīt 11.tabulu), piemēram, 2014.gadā Latvijā tas bija 159 dienas, Igaunijā 33 dienas, bet
Lietuvā 64 dienas visās pirmās instances tiesās bez kriminālprocesa. Pēc 2012.gada Latvijā
tiesvedības ilgums sāk nedaudz samazināties, tomēr joprojām tas nav atgriezies 2010.gada
līmenī un būtiski pārsniedz Igaunijas un Lietuvas tiesvedības ilguma rādītājus.
11.tabula Tiesvedības ilgums Baltijas valstīs pirmās instances tiesās, izņemot kriminālprocesu,
2010.-2014.gads187
(dienās).
Valsts 2010 2012 2013 2014
Latvija 139 181 167 159
Lietuva 43 44 59 64
Igaunija 120 44 - 33
Avots: CEPEJ 2015.gada ES rezultātu apkopojums.
1,7 1,7 1,7 1,5 1,5 1,3 1,3 1,7 1,7 1,7 1,5 1,5 1,3 1,3
4,4 5,2
5,7 6,0 6,5 6,2
5,6
2,7 3,0 3,2 2,9 3,5 3,3 3,4
2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015
Plānots, pirmā instance KL Plānots, apelācijas instance KL
Izpilde, pirmā instance KL Izpilde, apelācijas instance KL
18,0 17,0 16,0 16,0 15,0 15,0 14,0 8,0 7,0 6,0 6,0 5,0 5,0 4,0
14,5 15,4 14,5 13,4 13,5
10,0 7,6 7,8 7,0 7,7
8,9 11,3
13,0 12,7
2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015
Plānots, pirmā instance AL Plānots, apelācijas instance AL
Izpilde, pirmā instance AL Izpilde, apelācijas instance AL
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
70
Pozitīvu ietekmi uz lietu izskatīšanas termiņa samazināšanos tiesās ir atstājušas izmaiņas
normatīvajos aktos, ieviešot plašāku rakstveida procedūras piemērošanu un arī iespēju
tiesvedībā pieņemtās lietas nodošanu citai tiesai lietas ātrākas izskatīšanas nodrošināšanai.
198. Lietas ātrākas izskatīšanas nodrošināšanai tika grozīts normatīvais akts188, paredzot iespēju
augstas noslodzes gadījumos tiesvedībā pieņemtu lietu/as nodot citai tās pašas instances tiesai
(ar zemāku noslodzi).
199. Tiesvedības procesi var norisināties gan mutvārdu, gan rakstveida formā. Rakstveida procesā
tiesa pieteikumus, sūdzības un jautājumus izskata, nerīkojot tiesas sēdi. Atbilstoši Tiesu
Administrācijas sniegtajai informācijai189 laikā no 2010. līdz 2015.gadam rakstveida procesu
skaits būtiski pieaudzis - no 1320 līdz 21 728 visos lietu veidos (skatīt 15.attēlu).
15.attēls. Rakstveidā izskatīto lietu skaits, 2010. – 2015.gads.
200. Revīzijā izlases veidā izvērtētā informācija liecina, ka lietās, kas ierosinātas pēc 2013.gada,
palielinās rakstveidā izskatīto lietu īpatsvars visās lietu kategorijās pirmās instances tiesās,
piemēram, administratīvajām lietām tās sasniedz 57% un civillietās 43% no kopējā izskatīto
lietu skaita.
201. Apelācijas instancē saglabājas līdzīgas tendences kā pirmās instances tiesās – sākot ar 2013.gadu
rakstveida procesi tiek izmantoti vairāk, sasniedzot 53% krimināllietās, 75% civillietās, 59%
administratīvajās lietās un 60% administratīvo pārkāpumu lietās.
202. Plašāku rakstveida procesu izmantošanu, tādējādi samazinot vidējos lietu izskatīšanas ilgumus,
ir veicinājuši normatīvo aktu grozījumi, piemēram:
202.1. grozījumi Administratīvā procesa likumā190 paredz rakstveida procesu izmantošanu;
202.2. grozījumi Civilprocesa likumā191 paredz rakstveida procesu izmantošanu pirmās
instances tiesās, kā arī maza apmēra prasību lietu izskatīšanu apelācijā rakstveida
procesā;
1320 950
9065
13463 14348 16753
0
5000
10000
15000
20000
25000
30000
2010 2011 2012 2013 2014 2015
Administratīvo pārkāpumu
lietas, apelācijas instances
Administratīvo pārkāpumu
lietas, pirmā instance
Krimināllietas, apelācijas
instances
Krimināllietas, pirmā instance
Civillietas, apelācijas
instances
Civillietas, Zemesgrāmatu
nodaļas
Civillietas, pilsētu (rajonu)
tiesas
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
71
202.3. grozījumi Kriminālprocesa likumā192 nosaka iesniegto lūgumu par atbrīvošanu no
piespiedu naudas samaksas vai par tās apmēra samazināšanu izskatīšanu rakstveida
procesā u. c. grozījumi.
Ministrijai, plānojot turpmāko rīcību, būtu jāvērtē tiesvedības ilgumu ietekmējošie faktori, ņemot
vērā, ka Pamatnostādņu īstenošanas laikā tiesās saņemto lietu skaits sarucis, savukārt tiesnešu skaits
ir palielinājies.
203. CEPEJ dati liecina, ka Latvijā ir vērojams salīdzinoši straujš tiesnešu skaita pieaugums
salīdzinot ar kaimiņvalstīm un Eiropas vidējiem rādītājiem, turklāt tiesnešu skaita uz
100 tūkstošiem iedzīvotāju rādītāja pieaugums nav izskaidrojams tikai ar iedzīvotāju skaita
samazināšanos Latvijā, ir pieaudzis arī faktiskais tiesnešu skaits rajona (pilsētas) tiesās un
apgabaltiesās (skatīt 12.tabulu).
12.tabula Tiesnešu skaits uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju Baltijas valstīs, 2008.-2014.gads193
Valsts 2008 2010 2012 2014
Latvija 20.8 21.2 21.5 24.4
Lietuva 21.5 23.9 25.6 25.8
Igaunija 17.8 16.7 17.7 17.6
Vidēji Eiropas valstīs 20.3 21.1 21.1 20.7
Avots: CEPEJ 2013. un 2015..gada ES rezultātu apkopojums
204. Pamatnostādņu īstenošanas laikā kopējais pirmajā instancē saņemto lietu skaits ir samazinājies
no 56,7 tūkstošiem 2010.gadā līdz 48,2 tūkstošiem lietu 2016.gadā jeb par 15%. Būtiskākās
izmaiņas saņemto lietu skaitā ir civillietu kategorijā – samazinājums no 42,8 līdz 35 tūkstošiem
lietu 2016.gadā jeb par 18%. Savukārt laikā no 2010.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 1.janvārim
kopējais tiesnešu amata vietu skaits pilsētu (rajonu) tiesās un apgabaltiesās ir pieaudzis no 529
līdz 543 jeb par 2,6% (skatīt 16.attēlu).
16.attēls. Kopējā pirmajā instancē saņemto lietu skaita un tiesnešu amatu vietu skaita izmaiņas,
2010. – 2016.gads.
529 529 527 529 529
540 543
56771 50994 49661 47173
50504 50714 48228
515
520
525
530
535
540
545
0
10000
20000
30000
40000
50000
60000
2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016
Tiesnešu amata vietu skaits Saņemto lietu skaits (civillietas, krimināllietas, administratīvās lietas)
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
72
205. CEPEJ apkopotā informācija194 liecina, ka Latvijā ir zema tiesāšanās intensitāte. Visaugstākais
pirmās instances tiesās saņemto civillietu un administratīvo lietu skaits uz 100 iedzīvotājiem
2015.gadā ir bijis Dānijā – 45 lietas, Slovēnijā – 38 lietas un Austrijā – 37 lietas, savukārt
Latvijā tikai 3,6 lietas uz 100 iedzīvotājiem.
206. Laikā no 2010.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 1.janvārim arī Latvijas iedzīvotāju skaits ir
samazinājies no 2,12 milj. līdz 1,97 milj. jeb par 7%195 (skatīt 17.attēlu).
Avots: Centrālās statistikas pārvaldes un Tiesu administrācijas informācija.
17.attēls. Latvijas iedzīvotāju skaita196
un tiesnešu amatu vietu skaita197
izmaiņas, 2010. –
2016.gads.
Iedzīvotāju skaita samazināšanās un cilvēku koncentrēšanās lielajos centros (pilsētās) Latvijā liek
domāt ne tikai par tiesu vai tiesu namu skaitu un atrašanās vietu, bet arī tiesnešu skaita plānošanu,
kas, kā rāda statistika, pakāpeniski pieaug.
207. Salīdzinājumā Latvijā rajonu (pilsētu) tiesās un apgabaltiesās ir mazāks tiesnešu skaits nekā
Igaunijā198:
207.1. rajona (pilsētas) tiesā mazākais tiesnešu skaits Latvijā ir trīs, savukārt Igaunijā - 10.
Vidēji Latvijā – 11 tiesneši vienā tiesā, bet Igaunijā – 30 tiesneši tiesā;
207.2. apgabaltiesā mazākais tiesnešu skaits Latvijā ir 13, savukārt Igaunijā - 16 tiesneši. Vidēji
Latvijā – 22 tiesneši vienā tiesā, bet Igaunijā – 22,5 tiesneši vienā tiesā.
208. Piemēram, Igaunijā Ministrija ir izstrādājusi plānu199, kas tiek saskaņots ar tiesu varu, kurā plāno
ierobežot kopējo tiesnešu skaitu pirmajā un apelācijas tiesu instancēs. Minētais plāns saskan ar
kopējo Igaunijas Valdības plānu nodarbināto skaita valsts pārvaldē samazināšanai.
209. Saskaņā ar Ministrijas sniegto informāciju200 Latvijā tiesnešu skaita samazinājums nākotnē
netiek plānots. Ja būs nepieciešams samazināt tiesnešu skaitu, tad gadījumos, kad tiesnesis tiks
atbrīvots vai atcelts no amata, vakantā amata vieta netiks aizpildīta.
529 529 527
529
529
540
543 2,12
2,07
2,04 2,03 2,00
1,99 1,97
1,85
1,90
1,95
2,00
2,05
2,10
2,15
515
520
525
530
535
540
545
2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016
Tiesnešu amata vietu skaits Pastāvīgo iedzīvotāju skaits
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
73
210. Lietu pabeigšanas koeficients201 ir pabeigto lietu skaita un jauno lietu skaita attiecība. Ar šo
koeficientu novērtē, vai tiesa spēj laikus izskatīt jaunās lietas. Tiesvedības ilgums ir saistīts ar
ātrumu, kādā tiesas var izskatīt lietas, ar “lietu pabeigšanas koeficientu”, kā arī ar to lietu skaitu,
kuras joprojām tiek iztiesātas (“neizskatītās lietas”). Ja lietu pabeigšanas koeficients ir aptuveni
100% vai vairāk, tas nozīmē, ka tiesu sistēma spēj izskatīt vismaz tik daudz lietu, cik daudz ir
jauno lietu. Ja lietu pabeigšanas koeficients ir mazāks par 100%, tas nozīmē, ka lietu skaits, ko
tiesas izskata, ir mazāks par jauno lietu skaitu. Rezultātā perioda beigās neizskatīto lietu skaitu
pieskaita neizskatīto lietu skaitam. Ja šāds stāvoklis turpinās vairākus gadus, tas var norādīt uz
sistēmisku problēmu, jo lietu uzkrāšanās vēl vairāk palielina tiesu darba slodzi un izraisa
turpmāku tiesvedības ilguma palielināšanos.
211. Revīzijā apkopotā informācija liecina, ka laikā no 2010. līdz 2016.gadam Latvijā katru gadu
uzlabojas lietu pabeigšanas koeficients, kas raksturo pabeigto un jauno (saņemto) lietu skaita
attiecību procentos (skatīt 18.attēlu). Tomēr 2016.gadā šis rādītājs nevienā lietu kategorijā
nesasniedz 100%, kas nozīmē, ka tiesas gada laikā vidēji izskata mazāku lietu skaitu par
saņemto lietu skaitu un joprojām veidojas neizskatīto lietu uzkrājums.
212. Būtiskākais uzlabojums vērojams civillietās, lēnāks uzlabojums vērojams krimināllietās.
Savukārt administratīvajās lietās lietu pabeigšanas koeficients pat ir nedaudz pasliktinājies.
18.attēls. Lietu pabeigšanas koeficients (%), 2010.-2016.gads202
.
213. Atbilstoši ar CEPEJ informācijai203 lietu pabeigšanas koeficients Latvijā civillietās un
krimināllietās ir zemāks nekā Igaunijā un Lietuvā, savukārt administratīvajās lietās Latvijā ir
augstākais lietu pabeigšanas koeficients Baltijas valstīs. Tomēr kopumā Latvija visās lietu
kategorijās atpaliek no Eiropas valstu vidējiem rādītājiem (skatīt 13.tabulu).
13.tabula. Lietu pabeigšanas koeficients (%) Baltijas valstīs un vidēji Eiropā, 2014.gads.
Valsts Civillietas Krimināllietas Administratīvās lietas
Latvija 85,8 96,0 95,8
Lietuva 101,9 106,5 83,5
Igaunija 97,6 110,9 91,2
Vidēji Eiropas valstīs 98,7 101,1 97,7
Avots: CEPEJ 2015.gada ES rezultātu apkopojums.
94,8 97,4
105,7 105,9
94,5
129,1
97,8
90
100
110
120
130
2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016
CL pabeigšanas koeficients rajona (pilsētas) tiesās
KLpabeigšanas koeficients rajona (pilsētas) tiesās
ALpabeigšanas koeficients rajona (pilsētas) tiesās
Kopējais lietu pabeigšanas koeficients rajona (pilsētas) tiesās, vidējās vērtības
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
74
214. Neizskatīto lietu skaits204 ir to lietu skaits, kuras vēl ir jāizskata perioda beigās. Tas arī ietekmē
nolēmuma pieņemšanas laiku. Tāpēc, lai saīsinātu tiesvedības ilgumu, ir nepieciešami pasākumi
neizskatīto lietu skaita samazināšanai.
215. Neizskatīto lietu uzkrājuma veidošanās iemesli lielā mērā ir saistīti ar tiesu darba organizācijas
problēmām, tajā skaitā ar tiesu nevienmērīgo noslodzi. Būtiskākais neizskatīto lietu atlikums ir
civillietu kategorijā. Kopējais rajonu (pilsētu) tiesās 2010.gadā neizskatīto lietu atlikums bija
vairāk nekā 35 tūkstoši lietu, bet 2015.gadā tas ir samazinājies līdz 27,3 tūkstošiem. Savukārt
krimināllietu kategorijā būtiskas izmaiņas nav vērojamas, lietu atlikums laikā no 2010. līdz
2016.gadam vidēji bija 5 tūkstoši.
216. Lielākais neizskatīto lietu skaits ir civilprocesā (skatīt 5.pielikumu).
217. Saskaņā ar CEPEJ apkopoto informāciju 2014.gadā Latvijā neizskatīto lietu skaits (izņemot
kriminālprocesu) pirmās instances tiesās ir 1,6 lieta uz 100 iedzīvotājiem, no tām neizskatīto
administratīvo lietu skaits ir tikai 0,1205 lieta. Salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju situācija ir
līdzīga – Lietuvā neizskatīto lietu skaits (izņemot kriminālprocesu) pirmās instances tiesās ir 1,9,
bet Igaunijā - 1,6 lietas uz 100 iedzīvotājiem.
218. Neizskatīto lietu skaitam katra gada beigās pirmās instances tiesās un apelācijas instances tiesās
ir tendence samazināties. Nav iespējams precīzi noteikt, kurš faktors – saņemto lietu skaita
samazināšanās, tiesnešu skaita pieaugums, procesuālo likumu grozījumi – visbūtiskāk ietekmējis
šādu attīstību.
2.3. Vai tiesu teritoriālās izmaiņas ir veicinājušas tiesu un tiesnešu noslodzes
izlīdzinājumu?
Pamatnostādnēs ietvertie pasākumi nav samazinājuši ievērojamo atšķirību rajonu (pilsētu)
tiesu un apgabaltiesu tiesnešu noslodzē. Latvijā joprojām pastāv būtiskas tiesnešu noslodzes
atšķirības. Atšķirības starp noslogotāko un mazāk noslogoto tiesnesi ir samazinājušās, tomēr
joprojām visaugstākā noslodze ir Rīgas tiesu apgabalā un noslodzes atšķirības dažādās lietu
kategorijās ir divas līdz četras reizes.
Ministrija pēc informatīvā ziņojuma “Par tiesu darbības teritoriju izmaiņām” izstrādes, kas
ietver vispārēju mērķi – pārskatīt tiesu darbības teritorijas un apvienot apgabaltiesas
darbības teritorijā esošo rajonu (pilsētu) tiesu teritorijas, juridiski izveidojot vienu pirmās
instances tiesu, līdzšinējās tiesas pārveidojot par tiesu namiem - nav izstrādājusi vadlīnijas
vai detalizētu rīcības plānu tiesu teritoriālo izmaiņu veikšanai.
Tiesu teritoriālā reforma notiek gausi, ko ietekmē vienota redzējuma trūkums par kopumā
nepieciešamajām izmaiņām. Līdz šim veiktā tiesu teritoriju apvienošana Rīgas rajonā nav
veicinājusi būtisku tiesvedības efektivitātes rādītāju uzlabošanos. Latgales tiesu apgabalā
civillietu kategorijā par 30% samazinājies neizskatīto lietu atlikums, kas galvenokārt,
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
75
saistīts ar saņemto civillietu skaita samazinājumu par 23%, savukārt krimināllietu un
administratīvo lietu kategorijās tiesvedības efektivitāti raksturojošie rādītāji nav būtiski
mainījušies. Tieslietu ministrija turpina plānot pārējās Latvijas tiesu teritorijās veicamos
pasākumus.
Rīcības plāna trūkuma un nepietiekamas scenāriju analīzes rezultātā, reorganizējot tiesas
netiek ievērota konsekvence un piemēroti vienoti principi, jo tiek veidotas gan tiesas, gan
tiesu nami, gan tiesu reģionālās struktūrvienības. Kopumā Latvijā tiesu sistēma ir
sadrumstalota un tajā ir liels pirmās instances tiesu skaits.
Ministrijai būtu jāizvērtē ieguvumi no līdz šim veiktajām tiesu teritoriālajām izmaiņām un
ieviesto organizatorisko modeļu ietekme uz tiesu darbības efektivitāti. Izstrādājot rīcības
plānu turpmākām teritoriālām reformām, ieteicams būtu izvērtēt arī budžeta izdevumu
optimizēšanas iespējas, kas ietver arī Latvijā ilgtermiņā nepieciešamo tiesnešu skaita
plānošanu.
219. Izstrādājot Pamatnostādnes, Ministrija kā problēmas bija definējusi206 ievērojamās atšķirības
viena līmeņa tiesu un tiesnešu noslodzē dažādos Latvijas reģionos un elastīga slodzes
izlīdzināšanas mehānisma trūkumu vienas tiesas ietvaros, tajā skaitā iztrūkstot arī vienotai
metodoloģijai datorizētajā lietu sadalē iekļautas lietas slodzes indeksa noteikšanai. Mazo tiesu
nelielais tiesnešu skaits tiesās apgrūtināja esošo tiesnešu resursu piesaisti darbam pārslogotajās
tiesās, piemēram, uz laiku līdz lietu uzkrājumu likvidēšanai, jo nebija iespējams nodrošināt lietu
izskatīšanas nepārtrauktību un lietu sadales nejaušību tiesā, kas ir tiesneša pamata darba vieta207.
220. Minētās problēmas Ministrija plānoja risināt, izstrādājot tiesu izvietojuma un infrastruktūras
attīstības koncepciju, kā arī pilnveidojot tiesu pārvaldību un darba organizāciju208.
221. Pamatnostādnēs plānotais tiesu izvietojuma un infrastruktūras attīstības koncepcijas izstrādes
termiņš bija 2011.gads, tomēr tikai 2014.gadā Ministrija sagatavoja informatīvo ziņojumu par
tiesu darbības teritorijas izmaiņām209. Ziņojuma mērķis bija iezīmēt iespējamo tiesu politikas
rīcības virzienu, lai risinātu tādus ar tiesu efektivitātes paaugstināšanu saistītos jautājumus kā
nevienmērīga tiesu noslodze, tajā skaitā atšķirīgi tiesvedības ilgumi viena veida lietās, pārāk gari
tiesvedības termiņi, apgrūtināta vai neiespējama specializāciju izveide un lietu sadales
nejaušības nodrošināšana mazajās tiesās.
222. Vērtējot tiesu darbības teritoriālo izmaiņu iespējas, Ministrija ziņojumā210 norādīja, ka:
222.1. Latvijas apstākļiem par optimālu būtu atzīstama tiesa ar vidēji 40 tiesnešiem;
222.2. tiesu darba optimizācijai un efektivitātes paaugstināšanai būtu nepieciešams pārskatīt
līdzšinējās tiesu darbības teritorijas un apgabaltiesas darbības teritorijā esošās rajonu
(pilsētu) tiesu teritorijas apvienot, juridiski izveidojot vienu pirmās instances tiesu,
līdzšinējās tiesas pārveidojot par tiesu namiem. Tādējādi līdzšinējo piecu līdz desmit
rajonu (pilsētu) tiesu vietā apgabaltiesas darbības teritorijā būtu viena rajona (pilsētas)
tiesa ar vairākiem tiesu namiem līdzšinējo tiesu vietā;
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
76
222.3. apgabaltiesu darbības teritorijā esošo rajonu (pilsētu) tiesu apvienošana paredzama
pakāpeniski. Sākotnēji reforma ieviešama Rīgas tiesu apgabalā, apvienojot rajonu
(pilsētu) tiesu teritorijas, kā rezultātā tiktu izveidota viena tiesa (kā juridiska vienība),
kuras teritorija atbilstu visa Rīgas tiesu apgabala teritorijai. Šai Rīgas pirmās instances
tiesai būtu tiesu nami (iepriekš Rīgas tiesu apgabalā esošās rajona (pilsētas) tiesas);
222.4. Rīgas tiesu apgabalā izveidojama viena Rīgas tiesas zemesgrāmatu nodaļa, kuras
darbības teritorija aptvers Rīgas tiesas apgabalu;
222.5. pārējā Latvijas teritorijā reforma būtu ieviešama pēc tīro tiesu instanču reformas beigām,
papildus veicot detalizētu pieejamības risku un satiksmes infrastruktūras izvērtējumu;
222.6. līdz ar zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu integrēšanu rajona (pilsētas) tiesas sastāvā,
ievērojot likuma211 „Par tiesu varu” 33.panta trešās daļas 4.punktā noteikto rajona
(pilsētas) tiesas priekšsēdētāja pienākumu noteikt lietu un citu pienākumu sadali starp
tiesnešiem, rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja kompetencē tad būtu izlemt, kuru lietu
kategorijas un kādā apjomā tās tiktu nozīmētas zemesgrāmatu nodaļas tiesnešiem.
Zemesgrāmatu nodaļas kā atsevišķas rajona (pilsētas) tiesas struktūrvienības beigtu
pastāvēt.
223. Turklāt Ministrija norādīja, ka problēmas ar tiesvedību savlaicīgumu ir saistītas ar tiesu
izvietojuma neefektivitāti un tiesu piekritības neelastīgumu, kuru iespējams kompensēt plašāk
izmantojot informācijas komunikāciju tehnoloģijas. Lietu nodošana starp tiesu namiem varētu
tikt nodrošināta, izmantojot tiesās pieejamo materiāltehnisko (informācijas komunikāciju
tehnoloģiju) nodrošinājumu. Respektīvi, izmantojot tiesās uzstādītos skenerus un Tiesu
informācijas sistēmu (TIS), lietu nodošanu citai tiesai var veikt elektroniski212.
224. Kā atzīst Ministrija, tiesā ar nelielu tiesnešu skaitu nevar nodrošināt vienlaikus tiesnešu
specializāciju un nejaušības principa ievērošanu lietu sadalē. Lai nodrošinātu minēto principu
vienlaicīgu ievērošanu, ir nepieciešams, lai attiecīgā tiesību nozarē vai tiesību jautājumā
specializētos ne mazāk kā četri tiesneši213. Šādā gadījumā ir iespējams nodrošināt gan nejaušības
principa un specializācijas principu ievērošanu lietu sadalē, augstāku tiesas spriešanas kvalitāti,
gan novērst nevēlamu korporatīvu saišu veidošanos. Tiesas ar nelielu tiesnešu skaitu rada
paaugstinātu interešu konflikta risku.
225. CEPEJ214 dati liecina, ka 2014.gadā Latvijā pirmās instances tiesu skaits (35) bija tikpat liels kā
Somijā (36), un tas ir vairāk nekā Dānijā (26) un Nīderlandē (12), lai gan teritoriāli un pēc
iedzīvotāju skaita šīs valstis ir lielākas nekā Latvija.
226. CEPEJ215 norāda, ka mazai tiesai var būt nepietiekams ražīgums, jo procesu plūsma ir pārāk
lēna, lai pilnībā izmantotu tiesas tiesnešu kapacitāti. Savukārt mazs tiesnešu skaits pret to
procesu tematu dažādību, kāda sastopama lielās tiesās, varētu izraisīt specializācijas trūkumu,
kas novestu ne tikai pie zemākas lietderības (koncentrējoties uz izmaksām), bet arī pie zemākas
efektivitātes (koncentrējoties uz kvalitāti).
227. 2014.gadā, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju Latvijā bija 1,7
pirmās instances tiesas, bet Igaunijā 0,5 un Lietuvā divas pirmās instances tiesas (skatīt
14.tabulu). Vidēji Eiropā šis rādītājs ir 1,2, un lielāks pirmās instances tiesu skaits ir tikai tādās
valstīs kā Grieķija, Portugāle, Slovēnija un Spānija216.
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
77
14.tabula. Pirmās instances tiesu skaits Baltijas valstīs un vidēji Eiropā uz 100 tūkstošiem
iedzīvotāju, 2014.gads.
Valsts Tiesu skaits
Latvija 1.7
Lietuva 2.0
Igaunija 0.5
Vidēji Eiropas valstīs 1.2
Avots: CEPEJ 2015.gada ES rezultātu apkopojums.
228. Informatīvā ziņojuma217 izstrādes laikā Latvijā bija plašs tiesu izvietojuma tīkls ar nelielu
tiesnešu skaitu tiesā. No 34218 vispārējās jurisdikcijas rajonu (pilsētu) tiesām:
228.1. lielākā daļa – 22 rajonu (pilsētu) tiesas – bija nelielas tiesas ar tiesnešu skaitu no trim
līdz septiņiem tiesnešiem (neskaitot zemesgrāmatu nodaļu tiesnešus);
228.2. deviņas rajonu (pilsētu) tiesas ar astoņiem līdz 14 tiesnešiem;
228.3. trīs rajonu (pilsētu) tiesās bija vairāk par 14 tiesnešiem.
229. Latvijā tiesu teritoriālās izmaiņas tiek veiktas, pamatojoties uz šādiem dokumentiem, kuros
noteikti vispārējie sasniedzamie mērķi:
229.1. iepriekš jau pieminētais Ministrijas 2014.gadā sagatavotais informatīvais ziņojums “Par
tiesu darbības teritoriju izmaiņām”219, kurā ir noteikti tikai vispārēji uzdevumi un mērķi
tiesu teritoriju pārskatīšanā. Tajā ir sniegta informācija par nodomu pārskatīt tiesu
darbības teritorijas un apvienot apgabaltiesas darbības teritorijā esošo rajonu (pilsētu)
tiesu teritorijas, juridiski izveidojot vienu pirmās instances tiesu, līdzšinējās tiesas
pārveidojot par tiesu namiem;
229.2. Valdības rīcības plāns (apstiprināts 2016.gada 3.maijā), kurā ietverti uzdevumi
Tautsaimniecības stiprināšanas jomā:
229.3. turpināt iesāktās tiesu teritoriju reformas, veidojot lielākas un spēcīgākas tiesas,
izlīdzinot tiesnešu noslodzi, samazinot lietu izskatīšanas ilgumu un labāk nodrošinot
tiesnešu specializāciju un nejaušības principu un efektivizējot tiesu darba organizāciju
(viena tiesu apgabala ietvaros apvienot vairāku tiesu teritorijas, juridiski izveidojot vienu
lielāku tiesu, tajā skaitā tiesu un to sastāvā esošo zemesgrāmatu nodaļu reforma
organizatoriskā līmenī – tiesu vada viens tiesas priekšsēdētājs, tajā ir vienota lietu
sadales sistēma un tiesnešu slodžu izlīdzināšana notiek pēc vienota principa);
229.4. īstenot Tiesu varas un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku cilvēkresursu kapacitātes
stiprināšanas un kompetenču attīstīšanas plānā 2015.-2020.gadam noteiktos rīcības
virzienus, lai īstenotu cilvēkresursu kapacitātes stiprināšanu tiesu varā, tādējādi
nodrošinot ātrāku, kvalitatīvāku lietu izskatīšanu komercdarbības vides uzlabošanas
sekmēšanai u.c.
230. Revīzijā konstatēts, ka Ministrijā nav izstrādātas ne vadlīnijas, ne arī plāns tiesu teritoriālo
izmaiņu veikšanai un aktivitāšu plānošanai, kas aptvertu visu plānoto izmaiņu kopumu.
231. Uz vienota redzējuma un skaidri noteiktu kritēriju trūkumu tiesu teritoriālo izmaiņu īstenošanā
norāda gan Tieslietu padomes priekšsēdētājs, gan arī vairāku apgabaltiesu priekšsēdētāji220.
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
78
232. Revīzijā iegūtā informācija liecina, ka tiesu teritoriālās izmaiņas tiek plānotas tiesu sistēmas
institūciju kopīgu diskusiju rezultātā. Prioritātes un/vai kritēriji vispirms reorganizējamo
teritoriju izvēlē nav noteikti. Uzsākot konkrēta tiesu apgabala reorganizāciju, tiek izstrādāts un
ar Tieslietu padomes lēmumu apstiprināts reorganizācijas plāns.
233. Latvijā, īstenojot tiesu darbības teritoriālās izmaiņas, ir vērojama vēlme tās veikt piesardzīgi un
ilglaicīgi – vispirms reorganizējot atsevišķas tiesas, pēc tam tiesu apgabalus. Savukārt Igaunijā
tiesu skaitu samazināja ar vienu lēmumu, un reforma tika īstenota uzreiz visā valsts teritorijā221.
Kopumā Latvijā tiesu sistēma ir sadrumstalota un tajā ir salīdzinoši liels pirmās instances tiesu
skaits. Nepastāvot vienotam skatījumam un vadlīnijām tiesu organizatoriskajā sistēmas pārveidē,
īstenojot tiesu darbības teritoriālās izmaiņas, faktiski ir izveidotas gan tiesas, gan tiesu nami, gan
tiesu reģionālās struktūrvienības.
234. Saskaņā ar likumu222 Latvijā katras apgabaltiesas darbības teritorijā tiek izveidota vismaz viena
rajona (pilsētas) tiesa, kā arī rajona (pilsētas) tiesai var būt struktūrvienības – tiesu nami.
Normatīvais akts223 nosaka rajonu (pilsētu) tiesas un attiecīgo apgabaltiesu darbības teritorijas,
proti, Kurzemes, Latgales, Rīgas, Vidzemes un Zemgales. Atsevišķi izdalīta Administratīvā
apgabaltiesa. Īstenojot tiesu darbības teritoriālās izmaiņas, laikā no 2009.gada normatīvie akti
grozīti vairākas reizes224.
235. 2016.gada beigās Latvijā civillietas un krimināllietas pirmajā instancē izskatīja 27 rajonu
(pilsētu) tiesās un Rīgas rajona tiesai piekritīgajā tiesu namā Jūrmalā, kā arī piecās tiesu
reģionālajās struktūrvienībās Siguldā, Krāslavā, Preiļos, Ludzā un Balvos. Administratīvās lietas
izskata Administratīvā rajona tiesa piecos tiesu namos Rēzeknē, Liepājā, Rīgā, Valmierā un
Jelgavā. Apelācijā pārsūdzētās lietas izskata sešas apgabaltiesas – Kurzemes, Latgales, Rīgas,
Vidzemes, Zemgales un Administratīvā apgabaltiesa. Kasācijas instance ir Augstākā tiesa.
236. Revīzijā salīdzinātas Latvijas, Igaunijas un Lietuvas tiesu sistēmas (skatīt 15.tabulu):
236.1. Igaunijas tiesu sistēmā225 ir tiesas un tiesu nami. Igaunijas tiesu sistēmu veido vispārējās
jurisdikcijas rajona (pilsētas) tiesas un administratīvā rajona tiesas. Apgabaltiesas skata
gan civillietas un krimināllietas, gan administratīvās lietas. Igaunijā nav atsevišķa
administratīvā apgabaltiesa. Līdz ar to Igaunijā ir sešas rajona tiesas un 21 tiesu nams un
divas apgabaltiesas226;
236.2. Lietuvā rajona (pilsētas) tiesas ir tikai vispārējās jurisdikcijas tiesām, savukārt
apgabaltiesas ir gan vispārējās jurisdikcijas, gan administratīvās tiesas227.
Administratīvajai tiesai ir tikai divas tiesu pakāpes – apgabaltiesa un Augstākā tiesa.
Kopumā Lietuvā ir 49 rajona (pilsētu) tiesas un 10 apgabaltiesas.
15.tabula. Tiesu sistēmu salīdzinājums Baltijas valstīs228
.
Rajona (pilsētas) tiesas Apgabaltiesas Augstākā tiesa
Tiesas Tiesu nami Tiesas Tiesu nami
Latvija 28* 6 6 2 1
Igaunija 6 21 2 - 1
Lietuva 49 - 10 - 1
Avots: Eksperta ziņojums.
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
79
*Trim tiesām - Rīgas rajona tiesai, Daugavpils tiesai un Rēzeknes tiesai ir izveidotas piecas reģionālās
struktūrvienības Siguldā, Krāslavā, Preiļos, Ludzā un Balvos.
Tiesu teritoriālās izmaiņas nenotiek atbilstoši iecerētajam rīcības modelim, papildus tiesu namiem
ieviešot vēl vienu organizācijas elementu – tiesu reģionālo struktūrvienību. Līdz 2016.gada beigām
ir izveidots viens tiesu nams Rīgas rajona tiesai Jūrmalā un reģionālā struktūrvienība Siguldā,
savukārt Latgales apgabalā ir izveidotas reģionālās struktūrvienības Preiļos, Krāslavā, Balvos un
Ludzā, nevis tiesu nami.
237. Sākotnēji tiesu darbības teritoriju pārskatīšanu tika plānots uzsākt Rīgas tiesu apgabalā, kur
lielākā tiesu noslodze ir Rīgas tiesās. Līdz 2016.gada beigām tiesu teritoriālā reforma pilnībā ir
pabeigta Latgales tiesu apgabalā, kur tiesu noslodze bija ievērojami zemāka. Piemēram, Latgales
reģionā vidēji vienam tiesnesim mēnesī saņemto civillietu skaits 2014. un 2015.gadā bija
zemāks nekā kopumā vidējais rādītājs rajona (pilsētas) tiesās, savukārt Rīgā un Rīgas rajonā
augstāks (skatīt 16.tabulu).
16.tabula. Vidējais saņemto civillietu skaits tiesnesim vienā mēnesī 2014. un 2015.gadā229
.
Civillietas 2014 2015
Rīga
Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa 12.5 0.0
Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa 18.4 17.2
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa 14.5 13.1
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 16.0 17.4
Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa 18.1 13.3
Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa 21.4 15.4
Rīgas rajons
Jūrmalas pilsētas tiesa 18.2 31.7
Rīgas rajona tiesa 21.2 17.0
Siguldas tiesa 23.3 0.5
Ogres rajona tiesa 22.0 15.2
Latgale
Balvu rajona tiesa 12.7 10.4
Daugavpils tiesa 13.2 12.7
Krāslavas rajona tiesa 14.0 11.5
Ludzas rajona tiesa 12.8 10.8
Preiļu rajona tiesa 14.1 11.5
Rēzeknes tiesa 12.7 12.7
Vidēji visas rajona (pilsētas) tiesas 15.3 13.8
Avots: Tiesu administrācijas sniegtā informācija.
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
80
238. Līdz 2016.gada beigām tiesu teritoriālā reforma pilnībā ir pabeigta Latgales tiesu apgabalā,
līdzšinējo sešu rajonu (pilsētu) tiesu vietā izveidojot divas tiesas. Rīgas tiesu apgabalā reforma
īstenota vien daļēji:
238.1. 2015.gadā Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa likvidēta, pārceļot tās tiesnešus darbā Rīgas
pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā un
Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā (skatīt 19.attēlu);
19.attēls. Tiesu teritoriālās reformas īstenošana Rīgas tiesu apgabalā, pirmais posms.
238.2. 2015.gadā Rīgas rajona tiesā apvienotas trīs rajona (pilsētas) tiesas (skatīt 20.attēlu),
izveidojot vienu tiesu, tomēr saglabājot to fiziskās adreses/pieejamību Siguldā, Jūrmalā
un Rīgā. Veiktas arī organizatoriskā līmeņa izmaiņas – trīs tiesu priekšsēdētāju amatu
vietā ir viens tiesas priekšsēdētājs un viens tiesu nama priekšsēdētājs.
Siguldas tiesa likvidēta, pievienojot tās tiesu sastāvus Rīgas rajona tiesai.
Jūrmalas pilsētas tiesa pārveidota par Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu namu.
20.attēls. Tiesu teritoriālās reformas īstenošana Rīgas tiesu apgabalā, otrais posms.
238.3. 2016.gadā Latgales tiesu apgabalā no sešām tiesām izveidotas divas tiesas (skatīt
21.attēlu) – Daugavpils tiesa, saglabājot fiziskās adreses/pieejamību Preiļos un Krāslavā,
un Rēzeknes tiesa, saglabājot fiziskās adreses/pieejamību Ludzā un Balvos. Veiktas arī
organizatoriskā līmeņa izmaiņas – sešu tiesu priekšsēdētāju vietā ir divi tiesas
priekšsēdētāji.
21.attēls. Tiesu teritoriālās reformas īstenošana Latgales tiesu apgabalā.
Rīgas Vidzemes pr. tiesa
Rīgas Centra r. tiesa
Rīgas Latgales pr. tiesa
Jūrmala Rīgas rajons Sigulda
Preiļu rajons Daugavpils Krāslavas
rajons
Ludzas rajons Rēzekne Balvu rajons
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
81
239. 2017.gada 1.februārī Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa pievienota Rīgas pilsētas
Kurzemes rajona tiesai, vienlaikus nosakot tiesas nosaukumu – Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa
(skatīt 22.attēlu).
22.attēls. Tiesu teritoriālās reformas īstenošana Rīgas tiesu apgabalā, trešais posms.
240. Revīzijā konstatēts, ka līdzšinējās tiesu darbības teritoriju pārskatīšanas rezultātā neviena no
reorganizētajām tiesām nav tuvojusies optimālajam tiesnešu skaitam vienā tiesā – 40 tiesneši230.
No 27 vispārējās jurisdikcijas rajonu (pilsētu) tiesām:
240.1. 17 rajonu (pilsētu) ir no trīs līdz astoņiem tiesnešiem (neskaitot zemesgrāmatu nodaļu
tiesnešus);
240.2. sešās rajonu (pilsētu) ir no 13 līdz 16 tiesnešiem;
240.3. četrās rajonu (pilsētu) tiesās ir no 21 līdz 29 tiesnešiem.
241. Tiesu darbības teritoriju pārskatīšanas rezultātā ir samazinājies tiesu skaits un centralizēta tiesu
vadība (samazināts tiesu priekšsēdētāju un to vietnieku amata vietu skaits). Saskaņā ar revīzijas
laikā veiktajām aplēsēm, līdz 2016.gada beigām reorganizētajās tiesās paredzamā tiesnešu
atlīdzības līdzekļu ekonomija viena gada laikā veido 44,0 tūkst. euro (skatīt 6.pielikumu).
Rīgas rajona tiesas reorganizācijas rezultātā no trīs nelielām tiesām ir izveidota viena tiesa ar
tiesnešu skaitu virs 25 tiesnešiem un līdz ar to ir nodrošināta lietu sadales nejaušības principa
ievērošana. Tomēr tāds tiesvedības efektivitāti raksturojošais rādītājs kā neizskatīto lietu atlikums
nav uzlabojies.
No 2016.gada 1.februāra Latgales tiesu apgabalā līdzšinējo sešu rajonu (pilsētu) tiesu vietā ir
izveidotas divas tiesas Daugavpilī ar 21 tiesnesi un Rēzeknē ar 16 tiesnešiem, tādējādi, ir
nodrošināta lietu sadales nejaušības principa ievērošana. 2016.gadā, salīdzinot ar iepriekšējiem
diviem gadiem ir samazinājies neizskatīto civillietu atlikums vidēji par 911 jeb par 30%, kas
galvenokārt, saistīts ar saņemto civillietu skaita samazinājumu par 1156 lietām jeb par 23%,
savukārt krimināllietu un administratīvo lietu kategorijās tiesvedības efektivitāti raksturojošie
rādītāji nav būtiski mainījušies231
.
242. Lai novērtētu tiesu teritoriālo izmaiņu ietekmi, salīdzināti tiesu darbības rādītāji :
242.1. Rīgas rajona tiesā pirms reformas (kopā Rīgas rajona, Jūrmalas pilsētas, Siguldas tiesa) –
par 2014.gada 4.ceturksni un par līdzīgu periodu pēc reformas (kopā Rīgas rajona tiesa
un Rīgas rajona Tiesu nams Jūrmalā) – par 2015.gada 4.ceturksni un 2016.gada
4.ceturksni;
Rīgas Zemgales pr.
tiesa
Rīgas Pārdaugavas
tiesa
Rīgas Kurzemes
r. tiesa
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
82
242.2. Latgales tiesu apgabalā pirms reformas (kopā Daugavpils, Preiļu rajona, Krāslavas
rajona, Rēzeknes, Ludzas rajona un Balvu rajona tiesas – 2014. un 2015.gads un par
periodu pēc reformas (kopā Daugavpils un Rēzeknes tiesas) – 2016.gads.
243. Revīzijas laikā apkopotā informācija par tiesu darbības efektivitāti raksturojošo rādītāju pirms
un pēc Rīgas rajona tiesas reformas liecina, ka veiktā tiesu teritoriju apvienošana un Jūrmalas
tiesu nama izveide nav veicinājusi būtisku tiesvedības efektivitātes rādītāju uzlabošanos
civillietās, bet krimināllietu kategorijā, lai arī ir samazinājies neizskatīto lietu skaits, ir
samazinājies arī saņemto lietu skaits. Līdzīga situācija ir vērojama arī administratīvo pārkāpumu
lietu kategorijā (skatīt 23.-25.attēlus).
23.attēls. Tiesvedības efektivitāti raksturojošo rādītāju izmaiņas civillietu kategorijā pirms un pēc
Rīgas rajona tiesas reformas – 2014.g. 4.cet., 2015.g. 4.cet. un 2016.g. 4.cet.232
.
24.attēls. Tiesvedības efektivitāti raksturojošo rādītāju izmaiņas krimināllietu kategorijā pirms un
pēc Rīgas rajona tiesas reformas – 2014.g. 4.cet., 2015.g. 4.cet. un 2016.g. 4.cet.233
.
3574
1173 1310
3437
3764
1234 1175
3823
3890 920 1210 3521
Neizskatīto lietu skaits
pārskata perioda sākumā
Saņemto lietu skaits Pabeigto lietu skaits Neizskatīto lietu skaits
pārskata perioda beigās
2014.g. 4.cet. 2015.g. 4.cet. 2016.g. 4.cet.
443
262 268
438
358
204 181
374
398 219 149 185
Neizskatīto lietu skaits
pārskata perioda sākumā
Saņemto lietu skaits Pabeigto lietu skaits Neizskatīto lietu skaits
pārskata perioda beigās
2014.g. 4.cet. 2015.g. 4.cet. 2016.g. 4.cet.
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
83
25.attēls. Tiesvedības efektivitāti raksturojošo rādītāju izmaiņas administratīvo pārkāpumu lietu
kategorijā pirms un pēc Rīgas rajona tiesas reformas – 2014.g. 4.cet., 2015.g. 4.cet. un 2016.g.
4.cet.234
.
244. Revīzijas laikā apkopotā informācija par tiesu darbības efektivitāti raksturojošo rādītāju divus
gadus pirms un gadu pēc Latgales tiesu apgabala tiesu teritoriju izmaiņām liecina, ka civillietu
kategorijā 2016.gadā, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir samazinājies gan kopējais saņemto,
gan pabeigto lietu skaits, bet neizskatīto lietu atlikums ir nedaudz pieaudzis (3–13%). Līdzīgas
tendences ir vērojamas arī krimināllietu un administratīvo lietu kategorijās (skatīt 26.-28.attēlu).
26.attēls. Tiesvedības efektivitāti raksturojošo rādītāju izmaiņas Latgales tiesu apgabalā civillietu
kategorijā, 2014.-2016.gads235
(informācija no TIS 2016.gada 2.septembrī un 2017.gada 27.martā).
236 232
314
154
140
216 199
147
197 189 230 156
Neizskatīto lietu skaits
pārskata perioda sākumā
Saņemto lietu skaits Pabeigto lietu skaits Neizskatīto lietu skaits
pārskata perioda beigās
2014.g. 4.cet. 2015.g. 4.cet. 2016.g. 4.cet.
2005
4863
3973
2899
2899
4508 4853
2577 2577 3673 3213 2987
Neizskatīto lietu skaits
pārskata perioda sākumā
Saņemto lietu skaits Pabeigto lietu skaits Neizskatīto lietu skaits
pārskata perioda beigās
2014 2015 2016
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
84
27.attēls. Tiesvedības efektivitāti raksturojošo rādītāju izmaiņas Latgales tiesu apgabalā
krimināllietu kategorijā, 2014.-2016.gads236
(informācija no TIS 2016.gada 2.septembrī un
2017.gada 27.martā)
28.attēls. Tiesvedības efektivitāti raksturojošo rādītāju izmaiņas Latgales tiesu apgabalā
administratīvo pārkāpumu lietu kategorijā, 2014.-2016.gads237
(informācija no TIS 2016.gada
2.septembrī un 2017.gada 27.martā)
245. Revīzijas ziņojuma projekta saskaņošanas gaitā Ministrija norādīja, ka Latgales tiesu apgabala
tiesu darbības efektivitātes raksturojošie rādītāji ir mainījušies un iesniedza precizētus datus.
Ņemot vērā Ministrijas sniegto informāciju238 civillietu kategorijā 2016.gadā, salīdzinot ar
iepriekšējiem gadiem, nedaudz pieaudzis pabeigto lietu skaits – vidēji par 398 lietām jeb par 9%.
Būtiski samazinoties saņemto lietu skaitam – vidēji par 1156 lietām vai par 23% ir samazinājies
arī kopējais neizskatīto civillietu atlikums – vidēji par 911 jeb par 30%. Savukārt krimināllietu
un administratīvo lietu kategorijās Latgales tiesu apgabala tiesu teritoriju izmaiņas nav atstājušas
ietekmi uz tiesvedības efektivitāti raksturojošajiem rādītājiem (skatīt 29.-31.attēlu).
689
1294 1353
633
633
1512 1527
652 652 1246 881 973
Neizskatīto lietu skaits
pārskata perioda sākumā
Saņemto lietu skaits Pabeigto lietu skaits Neizskatīto lietu skaits
pārskata perioda beigās
2014 2015 2016
61
747 750
58 58
894 897
66 66 666 565 156
Neizskatīto lietu skaits
pārskata perioda sākumā
Saņemto lietu skaits Pabeigto lietu skaits Neizskatīto lietu skaits
pārskata perioda beigās
2014 2015 2016
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
85
29.attēls. Tiesvedības efektivitāti raksturojošo rādītāju izmaiņas Latgales tiesu apgabalā civillietu
kategorijā, 2014.-2016.gads239
(Tieslietu ministrijas sniegtā informācija 2017.gada 1.jūnijā)
30.attēls. Tiesvedības efektivitāti raksturojošo rādītāju izmaiņas Latgales tiesu apgabalā
krimināllietu kategorijā, 2014.-2016.gads 240
(Tieslietu ministrijas sniegtā informācija 2017.gada
1.jūnijā)
31.attēls. Tiesvedības efektivitāti raksturojošo rādītāju izmaiņas Latgales tiesu apgabalā
administratīvo pārkāpumu lietu kategorijā, 2014.-2016.gads241
(Tieslietu ministrijas sniegtā
informācija 2017.gada 1.jūnijā)
1973
5003
4007
2969
2969
5080 4935
3114 3114 3885 4869 2130
Neizskatīto lietu skaits
pārskata perioda sākumā
Saņemto lietu skaits Pabeigto lietu skaits Neizskatīto lietu skaits
pārskata perioda beigās
2014 2015 2016
689
1302 1358
633
633
1563 1544
652 652 1387 1346 693
Neizskatīto lietu skaits
pārskata perioda sākumā
Saņemto lietu skaits Pabeigto lietu skaits Neizskatīto lietu skaits
pārskata perioda beigās
2014 2015 2016
61
747 750
58 58
906 898
66 66 850 852
64
Neizskatīto lietu skaits
pārskata perioda sākumā
Saņemto lietu skaits Pabeigto lietu skaits Neizskatīto lietu skaits
pārskata perioda beigās
2014 2015 2016
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
86
246. Revīzijas laikā konstatēts, ka tīmekļa vietnē www.tiesas.lv publiski pieejamajos (TIS) statistikas
pārskatos par tiesu darbību atspoguļotie dati ir mainīgi – dažādos datumos aplūkojot viena un tā
paša statistiskas pārskata datus, tajā iekļautā informācija atšķiras, piemēram 2017.gada janvārī
“Pārskatā par rajona (pilsētas) tiesu darba izpildes rezultātiem (335)” neizskatīto civillietu skaits
2016.gada beigās bija norādīts 28 586, savukārt 2017.gada 2.jūnijā – 26 788. Saskaņā ar Tiesu
administrācijas sniegto skaidrojumu242 datu atšķirības laika griezumā var ietekmēt TIS
nepietiekamā funkcionalitāte, mainoties tiesu teritorijām, kā arī lietu pārdale starp tiesām lietu
ātrākai izskatīšanai Civilprocesa likuma 32.1 panta kārtībā u.c. faktori.
Latvijā joprojām pastāv būtiskas tiesnešu noslodzes atšķirības. Atšķirības starp noslogotāko un
mazāk noslogoto tiesnesi ir samazinājušās, tomēr joprojām visaugstākā noslodze ir Rīgas tiesu
apgabalā un noslodzes atšķirības dažādās lietu kategorijās ir divas līdz četras reizes.
Pamatnostādnēs īstenotie pasākumi nav samazinājuši ievērojamo atšķirību rajona (pilsētu) tiesu un
apgabaltiesu tiesnešu noslodzē.
247. Revīzijā iegūtā informācija liecina, ka kopumā civillietu un krimināllietu kategorijās joprojām
pastāv ievērojama tiesnešu noslodzes atšķirības, lai gan 2015.gadā tās ir mazinājušās, salīdzinot
ar 2010.gadu. Vislielākā noslodzes izlīdzināšanās notikusi Administratīvajās tiesās.
248. Būtiskākās noslodzes atšķirības tiesnesim vērojamas civillietu kategorijā. Kopumā, salīdzinot
2010. un 2015.gada vidēji saņemto lietu skaitu vienam tiesnesim mēnesī, noslodze ir
izlīdzinājusies. Visaugstākā noslodze 2015.gadā bija Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu namā –
34 lietas vienam tiesnesim mēnesī, viszemākā Jelgavas tiesā – 7,1 lieta vienam tiesnesim
mēnesī, bet vidēji vienam tiesnesim 13,8 lietas (skatīt 17.tabulu). Rīgas tiesu apgabalā noslodze
vienam tiesnesim vairumā gadījumu ir virs vidējā rādītāja valstī, savukārt Latgales, Zemgales un
Vidzemes tiesu apgabalā noslodzes rādītāji ir zemāki par vidējiem rādītājiem valstī.
17.tabula. Saņemto civillietu skaits rajona (pilsētas) tiesā un vidēji vienam tiesnesim mēnesī 2010.
un 2015.gadā.
2010 2010 2015 2015
Apgabals Tiesa Tiesā Vienam
tiesnesim
Tiesā Vienam
tiesnesim
Izmaiņas,
%
Rīgas tiesu
apgabals
Rīgas Centra rajona tiesa 1516 15,2 13 1,0 -
Rīgas Kurzemes rajona tiesa 2401 24,1 2147 17,2 -29%
Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesa 4479 21,4 3373 13,1 -39%
Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 3871 26,4 4411 17,4 -34%
Rīgas Zemgales priekšpilsētas tiesa 2559 28,4 1830 13,3 -53%
Rīgas Ziemeļu rajona tiesa 1959 17,4 1782 15,4 -11%
Rīgas rajona tiesa 2877 26,2 2772 17,0 -35%
Jūrmalas tiesa 1126 15,8 558 31,7 101%
Rīgas rajona tiesa Jūrmalas tiesu
nams
0 0 1378 34,0 -
Siguldas tiesa 967 23,7 3 0 -98%
Ogres rajona tiesa 1224 20,9 964 15,2 -27%
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
87
2010 2010 2015 2015
Kurzemes
tiesu apgabals
Kuldīgas rajona tiesa 543 10,7 497 12,2 14%
Liepājas tiesa 2948 24,0 1944 13,5 -44%
Saldus rajona tiesa 561 14,1 509 16,0 13%
Talsu rajona tiesa 664 17,6 601 14,5 -18%
Ventspils tiesa 1029 12,8 1170 14,2 11%
Vidzemes tiesu
apgabals
Alūksnes rajona tiesa 301 7,3 356 10,5 44%
Cēsu rajona tiesa 994 16,9 792 13,0 -23%
Madonas rajona tiesa 552 10,8 543 10,7 -1%
Gulbenes rajona tiesa 465 11,8 419 10,5 -11%
Valmieras rajona tiesa 873 12,1 954 13,6 12%
Valkas rajona tiesa 304 9,6 391 12,5 30%
Limbažu rajona tiesa 466 11,4 520 12,7 11%
Zemgales tiesu
apgabals
Bauskas rajona tiesa 747 12,2 674 12,7 4%
Tukuma rajona tiesa 1045 19,4 834 13,8 -29%
Jēkabpils rajona tiesa 821 13,5 720 14,2 5%
Jelgavas tiesa 2064 15,9 1614 7,1 -55%
Aizkraukles rajona tiesa 648 12,8 564 1,.6 -9%
Dobeles rajona tiesa 479 12,1 532 12,2 1%
Latgales tiesu
apgabals
Balvu rajona tiesa 342 8,7 323 10,4 20%
Daugavpils tiesa 1980 14,6 1771 12,7 -13%
Krāslavas rajona tiesa 262 6,6 384 11,5 74%
Ludzas rajona tiesa 287 7,1 305 10,8 52%
Preiļu rajona tiesa 466 12,3 436 11,5 -7%
Rēzeknes tiesa 987 10,6 1150 12,7 20%
Vidēji 1259 17,2 1064 13,8 -20%
Avots: Tiesu administrācijas sniegtā informācija.
249. Kopējais rajonu (pilsētu) tiesās saņemto civillietu skaits gadā laikā no 2010. līdz 2015.gadam ir
samazinājies par 15%, savukārt pabeigto civillietu skaits pieaudzis par 8%, bet neizskatīto
civillietu skaits perioda beigās ir samazinājies par 28%. Savukārt saņemto krimināllietu skaits
pieaudzis par 5%, pabeigto - par 6%, bet neizskatīto lietu skaits perioda beigās palicis tajā pašā
līmenī243.
250. Revīzijā konstatēts, ka rajonu (pilsētu) tiesu līmenī saņemto un izskatīto civillietu un
krimināllietu skaits vienam tiesnesim dažādās tiesās būtiski atšķiras244. Piemēram:
250.1. 2010.gadā Rīgas tiesās noslodze vienam tiesnesim atsevišķos gadījumos pārsniedz 500
civillietas gadā, bet Ludzas rajonā tās ir mazāk par 100 civillietām gadā. Savukārt
saņemto krimināllietu skaits Rīgas tiesās vienam tiesnesim vairākos gadījumos pārsniedz
200 lietas gadā, bet Krāslavas rajona tiesā viens tiesnesis gadā saņēma tikai 52 lietas.
Noslodzes tiesnesim gan civillietās, gan krimināllietās atšķiras vairāk nekā četras reizes;
250.2. 2015.gadā Rīgas tiesās noslodze vienam tiesnesim atsevišķos gadījumos pārsniedz 300
civillietas gadā, bet Gulbenes rajona tiesā noslodze vienam tiesnesim bija 133 civillietas
gadā. Savukārt saņemto krimināllietu skaits Rīgas tiesās vienam tiesnesim atsevišķos
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
88
gadījumos pārsniedz 140 lietas gadā, bet Daugavpils tiesā tās ir 79 un Ventspils tiesā –
64 krimināllietas. Noslodze atšķiras gandrīz trīs reizes civillietās un divas reizes
krimināllietās.
251. Apelācijas instancēs saņemto civillietu skaits gadā, līdzīgi kā rajonu (pilsētu) tiesās laikā no
2010. līdz 2016.gadam pieaudzis no 4 604 līdz 5 428 lietām jeb par 15%, bet pabeigto lietu
skaits gadā no 4454 līdz 5108 lietām jeb par 13%. Savukārt neizskatīto civillietu skaits gada
beigās ir samazinājies no 2870 līdz 1883 lietām245.
252. Saņemto un neizskatīto krimināllietu skaits laikā no 2010. līdz 2016.gadam ir bez būtiskām
svārstībām – saņemtas vidēji 1960 lietas gadā, pabeigtas vidēji 1936 lietas gadā un neizskatītas
vidēji 510 krimināllietas gadā 246.
253. Revīzijā konstatēts, ka tiesnešu noslodze apgabaltiesās, kā apelācijas instances tiesās, 2015.gadā
salīdzinot ar 2010.gadu, gan civillietu, gan krimināllietu kategorijās ir mainījusies robežās no 3
– 128% (skatīt 18.tabulu). Būtiskākais noslodzes pieaugums (saņemto lietu skaits gadā) vidēji
vienam tiesnesim ir Vidzemes apgabaltiesas Civillietu kolēģijā un Zemgales apgabaltiesas
Krimināllietu kolēģijā.
18.tabula. Saņemto lietu skaits vidēji vienam tiesnesim apgabaltiesās, 2010. un 2015.gads247
.
Apgabaltiesa 2010 2015 Vidēji vienam
tiesnesim 2010.
gadā
Vidēji vienam
tiesnesim 2015.
gadā
Izmaiņas,
%
Zemgales apgabaltiesa, saņemtās
civillietas
241 268 30,1 33,5 11,2
Kurzemes apgabaltiesa, saņemtās
civillietas
492 518 70,3 74,0 5,3
Latgales apgabaltiesa, saņemtās
civillietas
379 368 47,4 46,0 -2,9
Vidzemes apgabaltiesa, saņemtās
civillietas
246 561 35,1 80,1 128,0
Rīgas apgabaltiesa, saņemtās
civillietas
3168 3589 96,0 112,2 16,8
Zemgales apgabaltiesa, saņemtās
krimināllietas
341 470 42,6 58,8 37,8
Kurzemes apgabaltiesa, saņemtās
krimināllietas
221 245 31,6 35,0 10,9
Latgales apgabaltiesa, saņemtās
krimināllietas
257 215 36,7 30,7 -16,3
Vidzemes apgabaltiesa, saņemtās
krimināllietas
214 237 30,6 39,5 29,2
Rīgas apgabaltiesa, saņemtās
krimināllietas
942 1060 41,0 40,8 -0,5
Avots: Tiesu administrācijas sniegtā informācija.
254. Datu analīzes rezultāti liecina, ka 2010. un 2015.gadā apgabaltiesās:
254.1. civillietu kategorijā saglabājas viena un tā pati tendence – Rīgas apgabaltiesas tiesneši
saņem vidēji visvairāk civillietas, savukārt Latgales apgabaltiesas un Zemgales
apgabaltiesas tiesneši saņem vidēji vismazāk lietas. Vidzemes apgabaltiesā saņemto
civillietu skaits pieaudzis vairāk nekā divas reizes. Rīgas un Zemgales apgabaltiesā
tiesnešu vidējā noslodze atšķiras vairāk nekā trīs reizes;
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
89
254.2. krimināllietās saglabājas līdzīga tendence – abos gados lielākais saņemto lietu skaits ir
Zemgales un Rīgas apgabaltiesā. Vismazākais saņemto krimināllietu skaits ir Latgales
apgabaltiesā un noslodze atšķiras gandrīz divas reizes;
254.3. revīzijā konstatēts, ka Administratīvajās tiesās tiesnešu noslodze atšķiras dažādos tiesu
namos, bet 2015.gadā, salīdzinot ar 2013.gadu, kopumā vērojama slodzes izlīdzināšanās
dažādos tiesu namos (skatīt 32.attēlu).
32.attēls. Saņemto un pabeigto lietu skaits vidēji vienam tiesnesim Administratīvās rajona tiesas
tiesu namos, 2013. – 2015.gads248
.
255. Sākotnēji, vērtējot tiesu darbības teritoriālo izmaiņu iespējas, Ministrija paredzēja249 pēc tīro
tiesu instanču reformas beigām plānot tiesu darbības teritoriālās izmaiņas pārējā Latvijas
teritorijā. Šobrīd pāreja uz tīro tiesu instanču modeli ir pabeigta. Ministrijai būtu jāizvērtē
ieguvumi no līdz šim veiktajām tiesu teritoriālajām izmaiņām un ieviesto organizatorisko
modeļu ietekme uz tiesu darbības efektivitāti. Izstrādājot rīcības plānu turpmākām teritoriālām
reformām, ieteicams būtu izvērtēt arī budžeta izdevumu optimizēšanas iespējas, kas ietver arī
Latvijā ilgtermiņā nepieciešamo tiesnešu skaita plānošanu.
2.4. Vai izmaiņas tiesu pārvaldībā un darba organizācijā ir veicinājušas tiesvedības
ilguma samazināšanos?
Pamatnostādnēs plānotos mērķus tiesvedības ilguma samazināšanai civillietu un
krimināllietu izskatīšanā nav izdevies sasniegt, rādītāji uzlabojušies tikai administratīvo
lietu izskatīšanā.
Latvijā kopš 2014.gada ieviesta lietu izskatīšanas termiņu pārvaldība, paredzot, ka atbilstoši
starptautiskajai praksei un nacionālajām vadlīnijām tiesās ir jānosaka standarts – gadā
plānotie vidējie lietu izskatīšanas termiņi.
494
384
149 159
68 73
150 91
56 80 89 79
177 116 56 88 62 55
138 76 57
87 47 50 67 49 37 49 46 44
Pabeigto lietu
skaits 2013
Saņemto lietu
skaits 2013
Saņemto lietu
skaits 2014
Pabeigto lietu
skaits 2014
Saņemto lietu
skaits 2015
Pabeigto lietu
skaits 2015
Jelgavas TN Liepājas TN Rēzeknes TN Rīgas TN Valmieras TN Vidēji
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
90
Revīzijā veiktā analīze liecina, ka pirmās un apelācijas instances tiesas piesardzīgi plāno
vidējos lietu izskatīšanas termiņus civillietās un krimināllietās, līdz ar to tiesās plānotie
vidējie termiņi lietu izskatīšanai par 16-40% atpaliek no Pamatnostādnēs izvirzītajiem
rezultatīvajiem rādītājiem.
Nav izveidots uzraudzības mehānisms pār lietu izskatīšanas plānošanu tiesās, jo tā ir pilnībā
nodota tiesu priekšsēdētāju kompetencē, un kaut arī tiem ir noteikts pienākums iesniegt
informāciju par tiesās noteikto standartu, tomēr ne Tieslietu padome, ne Ministrija, ne arī
Tiesu administrācija nevērtē iesniegto informāciju un neplāno nepieciešamo rīcību situācijas
uzlabošanai.
Tiesu darba organizācija būtu jāuzlabo, jo vairāk nekā trešdaļā gadījumu, atliekot tiesas
sēdi, nākamā tiek nozīmēta pēc pusgada vai deviņu mēnešu laikā.
256. Tiesu darbību uzraudzība un novērtējums palīdz atklāt trūkumus tiesu darbā un vajadzības,
tādējādi ļaujot tiesu sistēmai operatīvāk atbildēt uz esošajiem un nākotnes izaicinājumiem. Ar
atbilstošiem IKT rīkiem ir iespējams nodrošināt reāllaika lietu pārvaldības sistēmas, un tie var
palīdzēt sniegt standartizētu tiesu statistiku valsts mērogā. Tos var izmantot arī lietu uzkrāšanās
pārvaldībai un automatizētām agrīnās brīdināšanas sistēmām250.
257. Atbilstoši likumam251 tiesas darbu organizē tiesas priekšsēdētājs. Lai nodrošinātu vienmērīgu
tiesnešu noslodzi un darba efektivitāti tiesas priekšsēdētājs var252:
257.1. pārbaudīt procesuālo termiņu ievērošanu tiesneša tiesvedībā esošajās lietās, kā arī lietu
kārtošanas atbilstību normatīvo aktu, tai skaitā tiesu lietvedības noteikumu, prasībām;
257.2. pieprasīt tiesnesim paskaidrojumu par tiesneša darba organizācijas un citiem
jautājumiem šajā pantā noteiktās kompetences ietvaros;
257.3. dot tiesnesim rīkojumus, kas saistīti ar tiesneša darba organizāciju amata pienākumu
izpildei;
257.4. ja tiesnesis bez pamatota iemesla neveic nepieciešamās procesuālās darbības, lai
nodrošinātu lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā, kā arī gadījumos, kad tiesneša plānotais
termiņš nenodrošina lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā, tiesas priekšsēdētājs var uzdot
tiesnesim noteikt atbilstošu termiņu, kurā, ņemot vērā lietas apstākļus, jāveic attiecīgā
procesuālā darbība, kā arī veikt lietu pārdali.
258. Tiesnešu profesionālās darbības uzraudzību var nodrošināt, sekojot katra tiesneša darbības
rādītājiem par saņemto un pabeigto lietu skaitu, lietu izskatīšanas ātrumu un citiem rādītājiem,
jo:
258.1. TIS ir pieejama detalizēta atskaite par tiesnešu darba rādītājiem;
258.2. tiesnešu darba rādītājus pastāvīgi uzrauga tiesas priekšsēdētājs;
258.3. informāciju par tiesnešu darba rādītājiem vērtē Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija, veicot
tiesnešu darbības profesionālo vērtēšanu.
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
91
259. Pārbaudes par tiesnešu procesuālo pienākumu izpildi atbilstoši noteiktajai likumdošanai, tajā
skaitā tiesu un tiesnešu darbības analīzi, veic Ministrijas Tiesu sistēmas uzraudzības
departaments.
260. Katra kalendāra gada sākumā tiesas priekšsēdētājs, izvērtējot pieejamos tiesnešu resursus,
apstiprina lietu sadales plānu, ko, ja nepieciešams, iespējams grozīt253. Katras tiesas aktuālais
gada lietu sadales plāns ir publiski pieejams tīmekļa vietnē www.tiesas.lv.
Lietu sadale tiesās notiek automatizēti, un manuālās pārdales, ja tādas ir veiktas, ir izsekojamas un
pamatotas ar tiesas priekšsēdētāja rīkojumu.
261. Ministrijas tiesību akts254 nosaka saņemto lietu un pieteikumu sadali veikt automatizēti,
izmantojot TIS lietu elektroniskās sadales režīmu. Savukārt citus ar lietu saistītus ienākošos
materiālus un pieteikumus, kas netiek reģistrēti TIS, sadala tiesnešiem atbilstoši lietu sadales
plānam. Vispārējā kārtībā lietu sadale starp tiesnešiem notiek automatizēti, izmantojot TIS
funkcionalitāti. Atsevišķos gadījumos tiesas priekšsēdētājam ir tiesības veikt lietu manuālu
pārdali, piemēram, tiesneša ilgstošas prombūtnes gadījumos vai paaugstinātas noslodzes dēļ
u. tml.
262. Revīzijā, izlases veidā pārbaudot 894 tiesvedības, kuras uzsāktas un pabeigtas laika posmā no
2009.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 30.jūnijam, tika vērtēts saņemto lietu sadales process –
automatizētā lietu sadale un manuālā lietu pārdale tiesās (skatīt 19.tabulu).
19.tabula Manuāla lietu pārdale tiesvedības procesos
Tiesvedības procesi Civillietas Krimināllietas Administratīvās
lietas
Administratīvo
pārkāpumu
lietas
Kopējais izlasē iekļautais
procesu skaits pirmajā instancē 256 256 257 127
Procesu skaits, kuros mainīts
tiesnesis 21 5 0 13
Procesu īpatsvars, kuros
mainīts tiesnesis,% 8 2 0 10
Avots: TIS.
263. Pārbaudēs konstatēts, ka kopumā lietu sadale ir notikusi automatizēti un manuālās pārdales
veiktas ar tiesas priekšsēdētāja rīkojumu. Tiesnešu nomaiņas iemesli pārbaudītajās lietās ir darba
attiecību pārtraukums, tiesneša atstādināšana no konkrētas lietas izskatīšanas, ātrāka lietas
izskatīšanas nepieciešamība u.tml.
Latvijā kopš 2014.gada ieviesta lietu izskatīšanas termiņu pārvaldība, paredzot, ka atbilstoši
starptautiskajai praksei255
un nacionālajām vadlīnijām256
tiesās ir jānosaka standarts – gadā plānotie
vidējie lietu izskatīšanas termiņi.
Pirmās instances tiesas, plānojot vidējos lietu izskatīšana termiņus civillietās un krimināllietās,
netiecas sasniegt Pamatnostādnēs Ministrijas izvirzītos rezultatīvos rādītājus. Revīzijā analizētā
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
92
tiesu prakse liecina, ka tiesās plānotie vidējie termiņi lietu izskatīšanai pirmās instances tiesās
atpaliek par 16-40%. Nav izveidots uzraudzības mehānisms pār lietu izskatīšanas plānošanu tiesās,
jo tā ir pilnībā nodota tiesu priekšsēdētāju kompetencē un kaut arī tiem ir noteikts pienākums
iesniegt informāciju par tiesās noteikto standartu ne Tieslietu padome, ne Ministrija, ne arī Tiesu
administrācija nevērtē iesniegto informāciju un neplāno nepieciešamo rīcību situācijas uzlabošanai.
264. Sabiedrības interesēs ir nodrošināt savlaicīgu lietu izskatīšanu tiesas procesā saprātīgā termiņā,
t.i., lietu izskatīšana nedrīkst vilkties pārmērīgi ilgi. Izvirzot mērķi samazināt lietu izskatīšanas
ilgumu tiesās, Ministrija Pamatnostādnēs ir noteikusi sasniedzamos rezultātus civillietu,
krimināllietu un administratīvo lietu kategorijās pirmās instances un apelācijas instances tiesās
(skatīt 4.pielikumu).
265. Tiesu un tiesnešu darba organizācijas pilnveidošanai CEPEJ 2008.gada decembrī apstiprināja
vadlīnijas257 lietu izskatīšanas laika plānošanai. Kopumā tika izteikti 63 priekšlikumi piecos
virzienos:
265.1. Vispārējie principi un vadlīnijas;
265.2. Vadlīnijas likumdevējiem un politikas veidotājiem;
265.3. Vadlīnijas iestādēm, kas atbild par tiesu darba administrēšanu;
265.4. Vadlīnijas tiesu vadītājiem;
265.5. Vadlīnijas tiesnešiem.
266. Latvijā ieviešot CEPEJ vadlīnijas, no 2013.gada 1.septembra likumā258 noteikta lietu
izskatīšanas termiņu pārvaldība, kas paredz tiesas priekšsēdētāja pienākumu katra kalendāra
gada sākumā izvirzīt konkrētā gada mērķus saistībā ar vidējiem lietu izskatīšanas termiņiem
tiesā, kā arī apstiprināt lietu izskatīšanas termiņu standartu tiesā un pārraudzīt to ievērošanu.
Tiesas priekšsēdētājs līdz katra gada 1.februārim sniedz informāciju Tieslietu padomei par
apstiprināto lietu izskatīšanas termiņu standartu konkrētam gadam. Pozitīvi vērtējams šāds darba
organizācijas mehānisms, kas ir būtisks priekšnosacījums tiesvedības ilguma cēloņu
konstatēšanai un to novēršanas iespēju apzināšanai.
267. Lietu izskatīšanas termiņu standartu vienotai piemērošanai Tieslietu padomē tika saskaņotas
vadlīnijas259, kas ietver gan izmantojamos rādītājus, lietu kategorijas u. c. Ministrija rajonu
(pilsētu) tiesām un apgabaltiesām sniedza skaidrojumu260 par lietu izskatīšanas termiņu standartu
tiesā ieviešanu, standartu mērķiem un izmantošanas iespējām.
268. Pirmo reizi lietu izskatīšanas standarti tiesās tika izstrādāti 2014.gadam. Par izstrādātajiem
standartiem, Ministrija veica analīzi261, apkopojot labās prakses piemērus un nepilnības.
269. Revīzijā konstatēts, ka vairākas tiesas Tieslietu padomei nav iesniegušas informāciju par
vidējiem lietu izskatīšanas termiņiem, piemēram Alūksnes rajona tiesa Tieslietu padomē nav
iesniegusi vidējos lietu izskatīšanas termiņu standartus 2015.gadam un Ogres rajona tiesa 2014.,
2015. un 2016.gadam. Turklāt, neievērojot vadlīnijas262, 2016.gada vidējos lietu izskatīšanas
termiņu standartos atsevišķās tiesās:
269.1. netiek norādīts kopējais vidējais lietu izskatīšanas termiņš konkrētam lietu veidam, bet
tikai to kategorijām, piemēram, lietas, kurās veicama ekspertīze263;
269.2. tiek norādīts maksimālais/plānojamais izskatīšanas termiņu standarts laika intervālā,
piemēram, bērnu tiesību lietas izskatīšanas ilgums 3-6 mēneši264;
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
93
269.3. gan civillietās, gan krimināllietās apgabaltiesas vidējos lietu izskatīšanas termiņus tās
plāno piesardzīgi – paaugstinot plānotos lietu izskatīšanas vidējos termiņus, salīdzinot ar
faktisko iepriekšējo gadu rādītājiem u. c.
270. Revīzijas laikā, salīdzinot tiesu plānotos vidējos lietu izskatīšanas termiņus 2014.-2015.gadā ar
Pamatnostādnēs norādītajiem rezultatīvajiem rādītājiem (Politikas rezultāts “Samazinājies lietu
izskatīšanas ilgums pirmās instances tiesās”), konstatēts, ka tiesas plānoja vidējos lietu
izskatīšanas termiņus civillietās un krimināllietās piecas līdz septiņas reizes garākus nekā
Pamatnostādnēs izvirzītie mērķi. Savukārt administratīvajās lietās izskatīšanas termiņi tiek
plānoti vidēji 2,3 reizes mazāki par Pamatnostādnēs plānoto (skatīt 33.attēlu).
33.attēls. Tiesās plānotie vidējie lietu izskatīšanas termiņi, salīdzinot ar Pamatnostādnēs
plānotajiem, mēnešos.
271. Revīzijā konstatēts, ka Ministrija pēc savas iniciatīvas vienu reizi 2014.gadā, veikusi tiesu
iesniegto lietu izskatīšanas termiņu standartu analīzi. Par veikto analīzi Ministrija sagatavoja
vēstuli265 Tieslietu padomei. Jautājums par lietu izskatīšanas standartu sagatavošanu tiesās tika
izskatīts Tieslietu padomes 2014.gada 16.jūnija sēdē, tomēr tālāka rīcība nav sekojusi. Pēc
2014.gada tiesās izstrādāto lietu izskatīšanas termiņu standartu analīze un izvērtējums nav
veikts. Revīzijas laikā Ministrija informēja266, ka normatīvais akts nenosaka tai šādu pienākumu
un Tieslietu padome nav iniciējusi veikt to atkārtoti. Savukārt Tieslietu padome norāda, ka tās
kapacitāte neietver statistikas datu tehnoloģisku apstrādi un visa saņemtā informācija no Latvijas
tiesām tiek apkopota un ir pieejama Ministrijai un Tiesu administrācijai tālākai datu analīzei267.
272. Nav saskatāma jēgpilna rīcība formālai dokumentu sagatavošanai un iesniegšanai Tieslietu
padomē, ja ne Tieslietu padomei, ne Ministrijai, ne arī Tiesu administrācijai nav noteikts
pienākums vērtēt un analizēt tiesu iesniegtos lietu izskatīšanas termiņu standartus.
Revīzijas laikā veiktās izlases veida pārbaudes liecina, ka administratīvo lietu izskatīšanā termiņi ir
ievērojami samazinājušies, bet civillietu un krimināllietu izskatīšanā vērojama kopīga tendence –
lietu izskatīšanas ilguma Pamatnostādnēs plānotos mērķus nav izdevies sasniegt. Tas norāda uz
Pamatnostādņu ietvaros izvirzīto uzdevumu un pasākumu nepietiekamību mērķa sasniegšanai, kā
arī laikā no 2010. līdz 2016.gada 1.jūlijam īstenoto pasākumu nepietiekamu efektivitāti.
10,7 9,5 9,3
7,3 6,7 6
1,3 1,2 1,3 1,3
15 14
2014 2015 2014 2015 2014 2015
Civillietas Krimināllietas Administratīvās lietas
Kopā vidēji Pamatnostādnēs plānotais
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
94
273. Revīzijas laikā veicot analīzi par lietu izskatīšanas termiņu Pamatnostādnēs plānoto rezultatīvo
rādītāju izpildi, konstatēts, ka, salīdzinot 2009. un 2015.gadā tos kopumā par visām pirmās
instances un apelācijas instances tiesām:
273.1. civillietu pirmās instances tiesās izskatīšanas ilgums ir būtiski palielinājies – gandrīz
divas reizes. Savukārt apelācijas instancē tas ir samazinājies un 2015.gadā ir sasniegts
plānotais vidējais lietu izskatīšanas ilgums 2,4 mēneši;
273.2. krimināllietu izskatīšanas ilgums pirmajā instancē pieaudzis no 4,4 līdz 5,6 mēnešiem
jeb par 21%, savukārt apelācijas instancē attiecīgi no 2,7 līdz 3,4 mēnešiem jeb par
20,6%. 2015.gadā plānotais vidējais lietu izskatīšanas ilgums pirmajā instancē 1,3
mēneši un 1,3 mēneši apelācijas instancē nav sasniegts;
273.3. administratīvo lietu izskatīšanas vidējais ilgums pirmajā instancē ir būtiski samazinājies
par 52% – gandrīz divas reizes. Savukārt apelācijas instancē vērojama pretēja tendence –
apelācijas instancē tas ir palielinājies par 61%. 2015.gadā plānotais vidējais lietu
izskatīšanas ilgums pirmajā instancē 14 mēneši ir sasniegts un faktiski tas ir divas reizes
īsāks – 7,6 mēneši. Savukārt apelācijas instancē plānotais vidējais lietu izskatīšanas
ilguma mērķis četri mēneši - nav sasniegts, faktiski tas ir 12,7 mēneši.
274. Lietu izskatīšanas ilgumu ietekmē tādi faktori kā laiks līdz pirmās tiesas sēdes nozīmēšanai, lietu
izskatīšana mutvārdu vai rakstveida procesos, atlikto un nenotikušo tiesas sēžu skaits, kā arī
laiks līdz nākamās tiesas sēdes nozīmētajam datumam u.c.
275. Lai iegūtu pārliecību par veikto pasākumu tiesvedības procesa efektivitātes uzlabošanai ietekmi,
revīzijas laikā tika veiktas izlases veida pārbaudes par 448 noslēgto tiesvedības procesu gaitu
laikā no 2009.gada 1.janvāra līdz 2012.gada 31.decembrim un 446 noslēgto tiesvedības procesu
gaitu laikā no 2013.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 30.jūnijam268, tajā skaitā par faktisko laiku no
lietas ierosināšanas līdz pirmajai tiesas sēdei, tiesvedības ilgumu, tiesas sēžu atlikšanas
iemesliem, videokonferenču un audio ierakstu izmantošanu, ekspertīžu nozīmēšanu, tiesnešu
maiņas iemesliem u. c.
276. Salīdzinot lietu izskatīšanas termiņus izlasē iekļautajās tiesās ar Pamatnostādnēs plānoto
rezultatīvo rādītāju izpildi, konstatēts, ka:
276.1. civillietu vidējais izskatīšanas termiņš izlasē iekļautajiem procesiem sasniedz 6,7
mēnešus un tas neatbilst Pamatnostādnēs plānotajiem 2,2 mēnešiem 2015.gadā
(skatīt 34.attēlu);
34.attēls. Lietu izskatīšanas termiņi izlasē iekļautajās tiesās, civillietas.
14,4
8,9
5,7 6,6
9,8
5,0 7,3 6,4
Līdz 2013.gadam Pēc 2013.gada
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa Dobeles rajona tiesaLiepājas tiesa Daugavpils tiesaKopā vidēji Pamatnostādnes, plānsPamatnostādnes, fakts
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
95
276.2. krimināllietu vidējais izskatīšanas ilgums samazinājies līdz 3,9 mēnešiem, tomēr
nesasniedz Pamatnostādnēs plānoto mērķi - 1,3 mēnešus 2015.gadā (skatīt 35.attēlu);
35.attēls. Lietu izskatīšanas termiņi izlasē iekļautajās tiesās, krimināllietas.
276.3. administratīvo lietu izskatīšanā vērojama tendence, ka pēc 2013.gada tās tiek skatītas
divreiz ātrāk jeb vidēji 5,2 mēnešos salīdzinot ar Pamatnostādnēs plānotajiem 10,3
mēnešiem (skatīt 36.attēlu). Tomēr jāatzīmē, ka revīzijā tika analizēti tikai pabeigtie
tiesvedības procesi. Piemēram, no sākotnēji atlasītajiem 32 procesiem Administratīvā
rajona tiesas Rīgas tiesu namā, kas ierosināti pēc 2013.gada,12 tiesas procesi nebija
beigušies un tika atlasīti citi, tajā skaitā process, kas ierosināts 2013.gada sākumā un
ilgst jau gandrīz četrus gadus, divi 2014.gada sākumā ierosināti procesi, kas ilgst vismaz
trīs gadus u.c.
36.attēls. Lietu izskatīšanas termiņi izlasē iekļautajās tiesās, administratīvās lietas.
277. Revīzijas laikā veiktās izlases veida pārbaudes liecina, ka administratīvo lietu izskatīšanā termiņi
ir ievērojami samazinājušies, bet civillietu un krimināllietu izskatīšanā vērojama kopīga
tendence – lietu izskatīšanas ilguma Pamatnostādnēs plānotos mērķus nav izdevies sasniegt. Tas
norāda uz Pamatnostādņu ietvaros izvirzīto uzdevumu un pasākumu nepietiekamību mērķa
sasniegšanai, kā arī laikā no 2010.gada līdz 2016.gada 1.jūlijam īstenoto pasākumu
nepietiekamu efektivitāti.
8,4
6,3 6,7 5,0
6,1
2,0
9,9
2,4
Līdz 2013.gadam Pēc 2013.gada
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa Dobeles rajona tiesa
Liepājas tiesa Daugavpils tiesa
Kopā vidēji Pamatnostādnes, plāns
Pamatnostādnes, fakts
12,6
6,1
9,5
4,2
Līdz 2013.gadam Pēc 2013.gada
Rīgas tiesu nams Valmieras tiesu nams Kopā vidēji
Pamatnostādnes, plāns Pamatnostādnes, fakts
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
96
278. Kā viens no būtiskākajiem faktoriem, kas ietekmē lietu izskatīšanas ilgumu, ir laiks līdz pirmās
tiesas sēdes vai pirmās procedūras nozīmēšanai. Revīzijā konstatēts, ka kopumā vidējais pirmās
tiesas sēdes vai procedūras nozīmēšanas laiks ir samazinājies (skatīt 37.-39.attēlu) un arī izlasē
iekļauto tiesu pārbaudītajās lietās vidējais pirmās tiesas sēdes vai procedūras nozīmēšanas laiks
samazinās:
278.1. civillietās vidējais pirmās tiesas sēdes vai procedūras nozīmēšanas laiks pēc 2013.gada ir
samazinājies (izņemot Dobeles rajona un Daugavpils tiesas). Vidēji tas ir 4,4 mēneši
iepriekšējo 5,6 mēnešu vietā;
37.attēls. Vidējais pirmās tiesas sēdes vai procedūras nozīmēšanas laiks pirmajā instancē civillietās,
mēnešos.
278.2. kriminālprocesiem ir līdzīga situācija kā civillietās un vidējais pirmās tiesas sēdes vai
procedūras nozīmēšanas laiks pēc 2013.gada ir samazinājies (izņemot Rīgu) un tas vidēji
ir 2,5 mēneši iepriekšējo 2,7 mēnešu vietā. Tomēr dažādās tiesās šis rādītājs būtiski
atšķiras, piemēram, Dobeles rajona tiesā lietām, kas ierosinātas pēc 2013.gada tas ir 3,9
mēneši, savukārt Liepājas tiesā - mēnesis;
38.attēls. Vidējais pirmās tiesas sēdes vai procedūras nozīmēšanas laiks pirmajā instancē
krimināllietās, mēnešos.
7,7
5,3
7,8 7,1 6,8
3,1
7,0
3,2
4,3 4,8
4,4
5,8
3,7 4,5
3,8
4,9
Līdz 2013.gadam Pēc 2013.gada Līdz 2013.gadam Pēc 2013.gada
Vidējais pirmās tiesas sēdes vai procedūras nozīmēšanas laiks Vidējais pirmās tiesa sēdes nozīmēšanas laiks mutvārdu
procesiem
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa Liepājas tiesa
Dobeles rajona tiesa Daugavpils tiesa
Vidēji kopā
2,8 3,5
2,8
4,1
1,8 1
1,8 1
4,2 3,9 4,2 3,9
2,1 1,5
2,1 1,5
Līdz 2013.gadam Pēc 2013.gada Līdz 2013.gadam Pēc 2013.gada
Vidējais pirmās tiesas sēdes vai procedūras
nozīmēšanas laiks
Vidējais pirmās tiesa sēdes nozīmēšanas laiks
mutvārdu procesiem
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa Liepājas tiesa
Dobeles rajona tiesa Daugavpils tiesa
Vidēji kopā
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
97
278.3. administratīvajās lietās pirmā tiesas sēde/procedūra tiek noteikta divas reizes ātrāk
lietām, kas ierosinātas pēc 2013.gada sasniedzot 4,3 mēnešus iepriekšējo 8,7 mēnešu
vietā.
39.attēls. Vidējais pirmās tiesas sēdes vai procedūras nozīmēšanas laiks pirmajā instancē
administratīvajās lietās, mēnešos.
Tiesu darba organizācija būtu jāuzlabo, jo vairāk nekā 35% gadījumu, atliekot tiesas sēdi, nākamā
tiek nozīmēta pēc pusgada vai deviņu mēnešu laikā. Nākamo tiesas sēžu savlaicīgu ieplānošanu
ietekmē tiesneša noslodze.
279. Revīzijā iegūtā informācija liecina, ka krimināllietu izskatīšanas ilgumu ietekmē arī tiesneša
darba organizācija.
280. Revīzijas laikā izlases veidā analizējot galvenos lietu izskatīšanas atlikšanas iemeslus konstatēts,
ka tā ir tiesas procesa dalībnieku slimība (biežāk krimināllietās), papildus iesniegto pierādījumu
izvērtēšana, dalībnieku neierašanās (biežāk civillietās), izlīgumu slēgšana u.c. Tiesu
priekšsēdētāji pauda viedokli, ka galvenais savlaicīgas lietu neizskatīšanas iemesls ir tiesas
procesa dalībnieku vēlme tos novilcināt.
281. Izlases veida pārbaudēs konstatēts, ka no 80 krimināllietās atliktajām tiesas sēdēm 65%
gadījumu nākamā tiesas sēde ir nozīmēta trīs mēnešu laikā, savukārt laikā līdz sešiem mēnešiem
24% gadījumu un līdz deviņiem mēnešiem - 11% gadījumu (skatīt 20.tabulu). Plānojot nākamo
tiesas sēdes laiku svarīgs faktors ir tiesneša noslodze un iespēja ieplānot nākamo tiesas sēdi
savlaicīgi. Bieži vien negodprātīgiem lietas dalībniekiem ir izdevīgi novilcināt tiesas procesu, jo
gadījumos, kad tiesas process kādu iemeslu dēļ nenotiek, atliktā lieta nereti tiek izskatīta tikai
pēc trīs un vairāk mēnešiem.
10,3
5,2
11,7
6,9 7,1
3,3
7,6
3,6
Līdz 2013.gadam Pēc 2013.gada Līdz 2013.gadam Pēc 2013.gada
Vidējais pirmās tiesas sēdes vai procedūras
nozīmēšanas laiks
Vidējais pirmās tiesa sēdes nozīmēšanas laiks
mutvārdu procesiem
Rīgas tiesu nams Valmieras tiesu nams Vidēji kopā
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
98
20.tabula. Laiks no 1.atliktās tiesas sēdes līdz 2.tiesas sēdei krimināllietās.
Tiesa Pārbaudīto
krimināllietu skaits
Atlikta 1.tiesas
sēde (skaits) Nozīmēta 2.tiesas sēde
0-3 mēn. 3-6 mēn. 6-9 mēn.
Daugavpils tiesa 64 22 19 2 1
Liepājas tiesa 64 17 14 3 0
Rīgas pilsētas Vidzemes
priekšpilsētas tiesa
64 30 17 11 2
Dobeles rajona tiesa 64 11 2 3 6
Kopā 256 80 52 19 9
Avots: Tiesvedību dokumentācija (lietas).
282. Šāda situācija ietekmē arī tiesneša darba efektivitāti, jo tiesnesim plānojot lietu izskatīšanu cieši
vienu pēc otras, ne vienmēr ir iespēja atlikto lietu atkārtoti skatīt ātrāk kā pēc trim mēnešiem un
ilgāk. Turklāt vienreiz skatītu lietu izskatot pēc ilgāka laika perioda, faktiski lieta jāpārskata
vēlreiz, lai atcerētos/atsvaidzinātu lietas apstākļus un būtību.
283. Pamatnostādnēs viena no prioritātēm tiesu infrastruktūras attīstībā bija vērsta uz TIS darbības un
atbilstības tiesas vajadzībām nodrošināšanu, tajā skaitā paplašinot TIS funkcionalitāti, kas
nodrošina ziņu par zvērinātu advokātu dalību citās tiesas sēdēs uzkrāšanu, tādējādi radot iespēju
izvairīties no vairāku tiesas sēžu ar viena un tā paša zvērināta advokāta dalību nozīmēšanu vienā
laikā.
284. Revīzijā konstatēts, ka saskaņā ar Pamatnostādnēs iekļautajiem mērķiem, ir izveidots Advokātu
noslodzes kalendārs, kā arī papildus ir izveidots Prokuroru noslodzes kalendārs. Tiesu
administrācijas atbildīgo personu vērtējumā noslodzes kalendāru ieviešanas rezultātā samazinās
tiesas sēdes atlikšana prokuroru vai advokātu neierašanās dēļ. Arī revīzijā veiktās pārbaudes
liecina, ka tādi faktori kā prokuroru un/vai advokātu aizņemtība pēc Advokātu noslodzes
kalendāra un Prokuroru noslodzes kalendāra ieviešanas neietekmē tiesvedības procesu vidējo
ilgumu. Būtiski šo rādītāju ietekmē arī papildu ekspertīžu nozīmēšana.
285. Analizējot 398 civilprocesu, 526 kriminālprocesu un 149 administratīvā procesa lietās iekļauto
informāciju par tiesas sēžu atlikšanas iemesliem, konstatēts, ka tā ir tiesas procesa dalībnieku
slimība (biežāk krimināllietās), papildus iesniegto pierādījumu izvērtēšana, dalībnieku
neierašanās (biežāk civillietās), izlīgumu slēgšana u. c.
2.5. Vai tiesu noslodze ir samazinājusies, ieviešot alternatīvus strīdu risināšanas
veidus?
Tiesu sistēmas attīstības ietvaros ir veikti pasākumi, lai nodotu atsevišķu tiesvedības
procesu veidu izskatīšanu citām tiesu sistēmai piederīgām personām tiesu sistēmas
atslogošanai.
Alternatīvā strīdu risināšanas tiesiskā regulējuma izstrāde ir noritējusi lēni un smagnēji, tā
neradot plānotās izmaiņas, lai mazinātos tiesu noslodze.
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
99
Tiesiskā regulējuma izstrāde civiltiesisku strīdu izšķiršanai šķīrējtiesā ilgusi desmit gadus,
Pamatnostādnēs plānoto izpildes termiņu pārsniedzot par vismaz pieciem gadiem.
Arī Mediācijas likuma izstrāde un pieņemšana Latvijā noritējusi gausi. Mediācijas likums
pieņemts trīs gadus vēlāk nekā Pamatnostādnēs plānotais un Eiropas Parlamenta un
Padomes direktīvā noteiktais ieviešanas termiņš.
Mediācijas procesa ieviešana līdz šim vēl nav sekmējusi tiesu noslodzes samazināšanu, jo
gan uzsākto procesu, gan pabeigto mediācijas procesu skaits attiecībā pret visām pirmajā
instancē saņemtajām un izskatītajām civillietām ir nenozīmīgs.
Šobrīd Latvijā mediācijas izmantošana tiesvedības procesos ir iespējama, tomēr tās
akceptēšanu no sabiedrības puses ietekmē atbalsta mehānismu trūkums, tostarp Latvijā nav
izveidota atbalsta sistēma personām, kuras finansiālu apstākļu dēļ nevar atļauties saņemt
mediatora pakalpojumus.
286. Tiesu noslodzes mazināšanai Pamatnostādnēs tika izvirzīti uzdevumi, gan veicinot alternatīvo
strīdu risināšanas veidu izmantošanu, gan arī atslogojot tiesas no tām neraksturīgām funkcijām,
piemēram, atbrīvojot tiesas no tādu lietu skatīšanas, kurās nav strīda, un nodrošinātu efektīvāku
tiesu resursu izmantošanu:
286.1. nodot atsevišķu kategoriju lietu izskatīšanu dzimtsarakstu nodaļām, zemesgrāmatu
tiesnešiem un tiesu sistēmai piederīgām personām, piemēram, zvērinātiem notāriem
(paternitātes lietu, kurās nav strīda, nodošana dzimtsarakstu nodaļām; laulības šķiršanas
lietu, kurās nav strīda, nodošana zvērinātiem notāriem un dzimtsarakstu nodaļām).
286.2. pārskatīt uzraudzības pār zvērinātu notāru un zvērinātu tiesu izpildītāju darbību
realizācijas mehānismu.
287. Revīzijā konstatēts, ka Pamatnostādņu rīcības virziena “Atsevišķu tiesas pašreizējo kompetenču
nodošana citām institūcijām un tiesu sistēmai piederīgām personām” sasniegšanai ir īstenoti visi
plānotie pasākumi, tajā skaitā ir izdarīti grozījumi normatīvajos aktos, lai nodotu atsevišķu
kategoriju lietu izskatīšanu citiem subjektiem un tiesu sistēmai piederīgām personām. Piemēram:
287.1. zemesgrāmatu nodaļu tiesnešiem no 2012.gada 1.janvāra ir nodoti izskatīšanai
pieteikumi par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu un pieteikumi par saistību
piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā;
287.2. tiesu zemesgrāmatu nodaļām no 2014.gada 1.novembra nodota pieteikumu par izsoles
akta apstiprināšanu izskatīšana;
287.3. grozījumi likumā269 paredz bezstrīdus laulības šķiršanas lietu izņemšanu no tiesu
kompetences un nodošanu zvērinātu notāru kompetencē, tāpat noteikts, ka tiesu
kompetencē nav arī saistības priekšmeta pieņemšana glabājumā, bet gan tas tiek nodots
zvērinātu notāru kompetencē.
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
100
288. Latvijā vispopulārākais domstarpību risināšanas veids ir tiesvedības process, tomēr arī tādu
alternatīvo strīdu risināšanas (ADR – Alternative Dispute Resolution) veidu kā mediācijas,
samierināšanas un šķīrējtiesas efektīva izmantošana palīdz atslogot tiesu sistēmu tādējādi
samazinot lietu izskatīšanas ilgumu tiesās.
289. Alternatīvo strīdu risināšanas tiesiskā regulējuma izstrāde kopumā ir noritējusi gausi.
Civiltiesisku strīdu izšķiršanai šķīrējtiesā Ministrija sāka darbu pie Šķīrējtiesas likuma jau
vismaz 2005.gadā270. Pamatnostādnēs ietvertā mērķa – izdarīt grozījumus Civilprocesa likuma
sadaļā “Šķīrējtiesa” - izpilde bija plānota 2009.gadā, tomēr tas notika tikai 2015.gadā271.
Tādējādi apmēram desmit gadi bija nepieciešami, lai radītu tiesisko regulējumu un nodrošinātu
uzticamu šķīrējtiesas procesu.
290. Arī Mediācijas likuma pieņemšana ir noritējusi smagnēji. Saskaņā ar Strasbūrā pieņemto
Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu272 Latvijai līdz 2011.gada 21.maijam bija jāizstrādā
normatīvie akti mediācijas kā alternatīvā domstarpību risināšanas veida izmantošanai civillietās
un komerclietās. Pamatnostādnēs ietvertais Mediācijas likuma izstrādes mērķis bija 2010.gads,
tomēr likums stājās spēkā tikai 2014.gada vidū273.
291. Lai gan daudzās ES valstīs mediācija kļūst par vienu no visvairāk izmantotajiem domstarpību
risināšanas procesiem, Latvijā tā vēl netiek izmantota pietiekami plaši un efektīvi.
292. Pamatnostādņu izstrādes brīdī mediācija kā ADR veids tika izmantota krimināllietās, kur
izlīgumu (samierināšanos) veicina Valsts probācijas darbinieks pārrunu ceļā, kas nostiprināta
tiesiskajā regulējumā274, un bija uzsākta izvērtēšana ieviešanai administratīvajā procesā
293. Lai veicinātu mediācijas attīstību Ministrija jau 2009.gadā izstrādāja koncepciju “Mediācijas
ieviešana civiltiesisku strīdu risināšanā”275, kā arī Pamatnostādnēs izvirzīja šādus veicamos
uzdevumus276 :
293.1. popularizēt mediāciju kā alternatīvo domstarpību risināšanas veidu juridisko profesiju
pārstāvju vidū;
293.2. veikt nepieciešamos pasākumus, tajā skaitā izstrādāt normatīvo aktu grozījumus
mediācijas ieviešanai civiltiesiska rakstura strīdu risināšanā;
293.3. veicināt mediācijas ieviešanu administratīvā procesa iestādē un tiesā.
294. Ministrija norāda277, ka veicinot alternatīvo domstarpību risināšanas veidu izmantošanu, ir
izpildīti visi pasākumi, tajā skaitā izstrādāts Pasākumu plāns mediācijas ieviešanai civiltiesisku
strīdu risināšanā, izstrādāts Mediācijas likums un organizēti divi semināri par mediāciju strīdos,
kas izriet no ģimenes tiesiskajām attiecībām un komerctiesiskajām attiecībām.
295. Saskaņā ar Sertificētu mediatoru padomes informāciju278 Latvijā ir 44 sertificēti mediatori. No
pakalpojuma saņemšanas ģeogrāfiskā viedokļa deviņi sertificēti mediatori piedāvā saņemt
pakalpojumus tikai Rīgā, viens - tikai Jelgavā, taču 29 sertificēti mediatori - gan Rīgā, gan citās
vietās. Tomēr strīdā iesaistītās puses var izvēlēties arī mediatoru, kas nav sertificētu mediatoru
sarakstā.
Noteicošākais mediācijas pieejamības aspekts ir samaksa. Vidējā mediācijas pakalpojuma stundas
likme ir 50 euro. Latvijā nav radīts atbalsta mehānisms personām, kuras nevar atļauties mediatora
pakalpojumus. Arī mediācijas kā alternatīvas strīdu risināšanas iespējas popularizēšana valstiskā
līmenī varēja būt aktīvāka.
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
101
296. Jāatzīmē, ka mediācijas process ir saistīts ar izmaksām – mediācijas procesa sākumā mediators
vienojas ar klientiem par atlīdzības lielumu, kas var būt gan stundas likme, gan fiksēta summa
par procesu. Atlīdzības lielumu ietekmē gan nepieciešamais sesiju skaits līdz vienošanās
panākšanai/noslēgšanai, gan mediatora kvalifikācija un pieredze. Civilstrīda veida –
komercstrīdu gadījumos vai strīdos par būtiskām finansiālajām vērtībām mediatora atlīdzības
likme parasti ir augstāka nekā ģimenes tiesību strīdos. Mediācijas stundas likme un kopējās
izmaksas ir pietiekami augstas. Piemēram279, ģimenes strīdos mediācijas procesa ilgums ir no 1
līdz 16 stundām (vidēji ~ trīs tikšanās reizes jeb sešas stundas). Tādējādi izmaksas var
svārstīties no 50 euro līdz 800 euro.
297. Ministrija 2015.gadā280 ir veikusi sertificēto mediatoru aptauju, kurā piedalījās 27 sertificēti
mediatori. Aptaujas rezultāti liecina, ka 79% gadījumu konsultācijas stundas likme ģimenes
strīdu jautājumos ir līdz 50 euro, pārējos gadījumos - līdz 100 euro. Savukārt stundas likme citos
strīdos, 70% gadījumu ir no 71 līdz 100 euro, pārējos gadījumos tā ir zemāka.
298. CEPEJ rosina valstij nodrošināt gan finansiālu palīdzību mediācijas procesos281, gan rosina arī
izplatīt vispārēju informāciju par mediāciju u.tml.
299. Dažās valstīs, piemēram, Nīderlandē pirmās 2,5 mediācijas stundas atmaksā valsts282, Igaunijā,
ja tiesa uzskata, ka strīda atrisināšanai ir nepieciešams pieaicināt mediatoru, ekonomiski vājākā
puse var lūgt valsts palīdzību, lai pilnībā un daļēji segtu mediācijas izmaksas283.
300. Latvijā mediācijas procesa ieviešana ir uzsākta un iespēju robežās paši mediatori popularizē tā
izmantošanu. Ministrija sadarbībā ar Sertificētu mediatoru padomi atsevišķās tiesās ir uzsākusi
pilotprojektu, lai veicinātu mediācijas izmantošanu tiesvedībā esošajās civillietās. Tāpat plānots
iesaistīt arī tiesas konsultantu – saņemot pieteikumu tiesā, puses tiks aicinātas uzreiz izmanot
iespēju un doties uz mediācijas konsultāciju284.
301. Pilotprojekta laikā no 2016.gada 15.septembra līdz 30.decembrim klienti kopumā ir saņēmuši 57
bezmaksas konsultācijas, no kurām reģionu tiesu namos (Jelgavā, Valmierā, Jūrmalā, Siguldā un
Aizkrauklē) sniegtas 22 konsultācijas, bet Rīgā – (Latgales priekšpilsētas un Rīgas rajona tiesā,
kā arī Vidzemes priekšpilsētas tiesā) – 35 mediācijas konsultācijas. Pamatojoties uz
konsultācijām, trešajā daļā gadījumu uzsākti mediācijas procesi, t.i., kopumā šobrīd uzsākti 19
mediācijas procesi, no kuriem septiņos gadījumos jau ir panāktas vienošanās285. Iniciatīva ir
vērtējama pozitīvi, tomēr salīdzinājumā ar civillietu skaitu tiesā gadā konsultāciju skaits ir
niecīgs.
Lai gan Ministrijas Pamatnostādnēs noteiktie pasākumi mediācijas attīstībā ir veikti, tomēr tie nav
bijuši pietiekami, kā arī nav sekmējuši tiesu noslodzes samazināšanu. Gan 2015.gadā, gan arī
2016.gadā uzsākto procesu, kā arī ar rezultātu pabeigto mediācijas procesu skaits attiecībā pret
visām pirmajā instancē saņemtajām un izskatītajām civillietām ir nenozīmīgs.
302. Analizējot izlasē iekļautās civillietas Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, Dobeles
rajona tiesā, Liepājas tiesā un Daugavpils tiesā, konstatēts, ka tiesa procesa dalībniekus informē
par iespēju risināt strīdu, izmantojot mediāciju, tomēr nevienā no izlases veidā pārbaudītajām
civillietām netika konstatēts neviens gadījums, kur puses būtu piekritušas risināt strīdu
mediācijas ceļā un būtu uzsākts mediācijas process.
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
102
303. Revīzijas laikā kopumā vērtējot mediācijas procesa ietekmi uz tiesu noslodzi, konstatēts, ka tā
ietekme ir nenozīmīga, jo tikai 0,13% gadījumu civillietas pabeigtas ar pilnīgu vai daļēju
vienošanos, izmantojot mediācijas procesu (skatīt 21.tabulu).
21.tabula. Saņemto, izskatīto un pabeigto civillietu, tajā skaitā ar izlīgumu un izmantojot mediāciju,
skaits pirmās instances tiesās 2015. un 2016.gadā
Civillietas (skaits) 2015 2016 Kopā
Saņemtas, 40 680 36 549 77 226
t.sk. 1.- 38.kat. 37 114 33 320 70 434
Pabeigtas, 42 740 38 223 80 963
t.sk. 1.- 38.kat., 39 140 34 982 74 122
t.sk. ar izlīgumu 1 209 1 333 2 542
Ar izlīgumu pabeigto civillietu īpatsvars % no
pabeigtajām 1.- 38 kat. civillietām
3,1 3,8 3,4
Tajā skaitā izbeigti mediācijas procesi ar pilnīgu
vienošanos vai izlīgumu286
41 33287
74
Tajā skaitā izbeigti mediācijas procesi ar daļēju
vienošanos288
12 13289
25
Ar pilnīgu vai daļēju vienošanos pabeigto mediācijas
procesu īpatsvars % no pabeigtajām 1.- 38 kat. civillietām
0,13 0,13 0,13
Avots: Sertificētu mediatoru padome.
304. Tiesu varas un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku cilvēkresursu kapacitātes stiprināšanas un
kompetenču attīstīšanas plānā 2015.–2020.gadam290 ir izvirzīts mērķis, ka 2022.gadā no kopējā
tiesās izskatāmo strīdu skaita mediācijai nodoto lietu skaits būs 10%. Valsts kontroles ieskatā
mērķis ir ambiciozs, tomēr šobrīd vienīgais piedāvātais risinājums ir veicināt tiesu darbinieku,
tiesnešu, izmeklētāju un prokuroru izpratni par mediāciju.
2.6. Vai papildus piesaistītais Eiropas fondu un ārvalstu sadarbības partneru
finansējums tiesu sistēmas modernizācijai ir veicinājis tiesu darba
organizācijas pilnveidošanu?
Pamatnostādnēs paredzēts sekmēt tiesvedības vai atsevišķu tās posmu un procesuālo
darbību elektronisku norisi, tomēr izvēlētie risinājumi ir fragmentāri un tie nav bijuši
pietiekami tiesvedības procedūru efektivitātes un tiesu izmaksu pārvaldības uzlabošanā, jo
netika izvirzīti mērķi un attiecīgi netika plānots ieviest elektronisku dokumentu apriti
tiesvedības procesā un netika paredzēta elektroniskā paraksta obligāta izmantošana
tiesvedības procesā.
Īstenojot projektu “Tiesu modernizācija Latvijā” izlietoti 7,68 milj. euro, tomēr ne visi
projekta ietvaros izstrādātie risinājumi praksē ir ieviesti un pietiekami izmantoti.
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
103
Projekta ietvaros ar iegādātajām video un audio iekārtām ir aprīkotas gan tiesas, gan
ieslodzījuma vietas. Tomēr revīzijā veiktā informācijas analīze norāda uz salīdzinoši nelielu
videokonferenču iekārtu izmantošanu tiesvedības procesos, piemēram laikā no 2013.gada
1.janvāra līdz 2016.gada 30. jūnijam videokonferenču iekārtas izmantotas vien 2%
civillietu, 4% krimināllietu un 7% administratīvo lietu izskatīšanā.
Revidentu vērtējumā tādu risinājumu kā moduļa optimālā tiesnešu skaita un nepieciešamo
tiesas darbinieku skaita noteikšanai un pašizmaksas aprēķina moduļa Microstrategy
izstrādei un turpmākam pielietojumam tiesu sistēmas politikas plānošanā ir pietrūcis
Ministrijas redzējuma, tādēļ ir likumsakarīgi, ka to izmantošana nav uzsākta. Tomēr arī
Tiesu administrācijas īstenotā Projekta ilgtspējas pārvaldība nav veicinājusi Pamatnostādņu
un Projekta mērķu sasniegšanu attiecībā uz tiesvedības procedūru efektivitātes un tiesu
izmaksu pārvaldības uzlabošanu, tā samazinot Projekta izmaksu lietderību.
Tiesu darbības izdevumu īpatsvars no IKP Latvijā ir viens no augstākajiem Eiropas valstīs,
tāpēc iecere analizēt pašizmaksu ir vērtējama pozitīvi, tomēr ir jāvērtē, vai izstrādātais
risinājums, izmantojot pašizmaksas aprēķinu moduli Microstrategy, nodrošina Ministriju
vai Tiesu administrāciju ar pietiekamu informāciju tiesu sistēmas politikas plānošanai,
piemēram, vērtējot tiesu sistēmas budžeta optimizēšanas iespējas, un vai tā uzturēšana ir
samērīga ar patērētajiem resursiem un iespējām to pilnveidot.
Ministrijai arī būtu jāizvērtē, kādu ietekmi uz tiesu darba efektivitāti ir atstājuši īstenotie
tiesas procesa modernizācijas pasākumi un jāveicina elektroniskas dokumentu aprites
ieviešana tiesas procesā. Jāizvērtēt arī nepieciešamie risinājumi plašākai skaņu ierakstu un
videokonferenču izmantošanai. Piemēram, ietverot normatīvajā regulējumā obligātu prasību
civillietās tiesas sēdes gaitu fiksēt audio ierakstos, audio iekārtu pielietojums palielinājās no
11 līdz 62% gadījumu.
305. Pamatnostādnēs291 kā viens no rīcības virzieniem tiesu pieejamības veicināšanai bija iekļauta
tiesas procesa modernizācija, paredzot:
305.1. sekmēt tiesvedības vai atsevišķu tās posmu un procesuālo darbību elektronisku norisi;
305.2. sekmēt skaņu ierakstu un videokonferenču ieviešanu administratīvajā procesā tiesā,
administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanas procesā, civilprocesā un kriminālprocesā;
305.3. izstrādāt standartizētus procesuālo dokumentu paraugus un nodrošināt to pieejamību
elektroniski, lai atvieglotu privātpersonu vēršanos tiesā.
306. Ministrija paredzēja, ka tiesas procesu modernizācijas rezultātā uzlabosies tiesas darba
efektivitāte, piemēram:
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
104
306.1. atsevišķu procesuālo darbību veikšana elektroniskā veidā mazinās tiesu noslodzi un līdz
ar to arī kopumā veicinās tiesneša un tiesas darbinieku amata pienākumu efektīvāku
izpildi;
306.2. skaņu ierakstu izmantošana iztiesāšanas laikā atvieglos tiesas sēdes gaitas fiksēšanu,
samazinās tiesas sēžu sekretāra darba apjomu, disciplinēs tiesas sēdes dalībniekus, tiesas
sēdes protokols būs pieejams nekavējoties pēc tiesas sēdes beigām, kā arī audio
protokols ir precīzāks par rakstveida protokolu;
306.3. ieviešot videokonferences un samazinot konvojēto apsūdzēto vai notiesāto skaitu,
samazināsies apsūdzētā vai notiesātā konvojēšanas resursu patēriņš, sabiedrības drošības
apdraudējums, uzlabosies piekļuve tiesai (nodrošināta iespēja lietas dalībniekam doties
uz tuvāko tiesu un ar video konferences starpniecību piedalīties tiesas sēdē), uzlabosies
piekļuve tiesai personām ar īpašām vajadzībām, samazināsies atlikto tiesas sēžu skaits
lietas dalībnieku neierašanās dēļ u. c.
307. Laikā no 2009. līdz 2015.gadam Tiesu administrācija ir īstenojusi dažādus ārvalstu finansētus
projektus 11 milj. euro apmērā (skatīt 1.pielikumu). Būtiskākā ārvalstu līdzekļu apguve ir
budžeta apakšprogrammā “Latvijas un Šveices sadarbības programmas finansēto projektu un
pasākumu īstenošana (2007-2013)”. Šīs apakšprogrammas ietvaros Tiesu administrācija īstenoja
Šveices finansiālās palīdzības projektu “Tiesu modernizācija Latvijā” Pamatnostādnēs plānoto
aktivitāšu izpildei.
Projekts “Tiesu modernizācija Latvijā”
308. Projekta “Tiesu modernizācija Latvijā” (Projekts) mērķis bija tiesu sistēmas kapacitātes
stiprināšana un kvalitātes uzlabošana, ieviešot jaunās tehnoloģijas. Tā īstenošanas laikā bija
plānots aprīkot tiesas un ieslodzījuma vietas ar videokonferenču un ierakstu iekārtām, pilnveidot
elektronisko dokumentu apriti, uzlabot tiesu izmaksu pārvaldību, kā arī veikt citus pasākumus
tiesu darbības efektivitātes paaugstināšanai.
309. Projekta aktivitātēm kopumā izlietoti līdzekļi 7,68 milj. euro apmērā, un tas tika īstenots laikā
no 2010.gada 15.februāra līdz 2013.gada 12.jūnijam.
310. Projekta ietvaros, lai uzlabotu tiesu izmaksu pārvaldību, tika noteiktas šādas aktivitātes:
310.1. Tiesvedības procedūru efektivitātes uzlabošana;
310.2. Tiesu izmaksu pārvaldības uzlabošana.
311. Lai nodrošinātu sekmīgu sasniegto Projekta rezultātu ilgtspēju, tā noslēgumā Tiesu
administrācijas uzdevumā saskaņā ar noslēgto līgumu292 SIA “Ernst&Young Baltic”293 izstrādāja
projekta “Tiesu modernizācija Latvijā” Ilgtspējas plānu. Savukārt Tiesu administrācija izveidoja
Projekta ilgtspējas uzraudzības darba grupu294 un noteica atbildīgās struktūrvienības katrai
Projekta aktivitātei, kā arī apstiprināja detalizētas Projekta uzraudzības procedūras295, bet
Ministrija izveidoja stratēģiskās plānošanas darba grupu Projekta ilgtspējas nodrošināšanas
uzraudzībai296.
312. Revīzijā konstatētais liecina, ka Projekta ilgtspējas uzraudzības pasākumi nav bijuši pietiekami
un savlaicīgi, jo tiesu izmaksu pārvaldības pasākumi (piemēram, pašizmaksas uzskaites moduļa
Microstrategy integrēšana) ir uzsākti tikai trīs gadus pēc Projekta noslēguma.
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
105
Plānotie pasākumi tiesvedības procedūru efektivitātes uzlabošanai
313. Lai izpildītu aktivitātei “Tiesvedības procedūru efektivitātes uzlabošana” noteikto sasniedzamo
mērķi – izstrādātas un efektivizētas tiesvedību procedūras, Tiesu administrācija noslēdza
līgumu297 “Par tiesvedības procesu izvērtēšanu un efektivitātes uzlabošanu”. Līgumā paredzētie
darbi tika pabeigti 2013.gada aprīlī298 un Tiesu administrācija saņēma piecus nodevumus, tajā
skaitā:
313.1. Ziņojums “Esošo tiesvedības procesu analīze”;
313.2. Optimizētie tiesvedības procesi, to apraksti, shematiska dokumentācija un procesu
raksturojošo rādītāju apkopojums;
313.3. Metodiskie norādījumi aprēķinu modulim optimālā tiesnešu skaita un nepieciešamo
tiesas darbinieku skaita noteikšanai;
313.4. Tiesvedības procesu rokasgrāmatas visiem tiesu veidiem, kā arī atbalsta procesu
rokasgrāmata;
313.5. Metodiskais materiāls optimizēto tiesvedības darba organizācijas procesu ieviešanai.
314. Revīzijā konstatēts, ka Projekta aktivitātes “Tiesvedības procedūru efektivitātes uzlabošana”
ietvaros plānotie pasākumi tika paveikti, kā arī tika īstenota nozīmīga daļa no optimizēto
tiesvedības darba organizācijas procesu ieviešanas plāna299 priekšlikumiem, kas saistīti ar
informāciju sistēmu un tehnisko resursu attīstību un ārējā normatīvā regulējuma attīstību.
Tomēr, Valsts kontroles ieskatā, izstrādāto risinājumu ieviešana vēl nav pabeigta un tās rezultātu
izmantošanā pastāv ierobežojumi, jo:
314.1. revīzijas laikā netika iegūta pārliecība par aprēķinu moduļa Optimālā tiesnešu skaita un
nepieciešamo tiesas darbinieku skaita noteikšanai izmantošanu un pielietojumu tiesu
sistēmas politikas un budžeta plānošanā, tajā skaitā tiesnešu un tiesu darbinieku skaita
plānošanā. 2016.gada sākumā aprēķinu modulis tika aktualizēts un pārstrādāts,
papildinot to ar modelēšanas iespējām tiesu apvienošanas gadījumos, taču jaunā
aprēķinu modeļa versija vairs neparedz tiesu darbinieku skaita noteikšanas iespējas300;
314.2. izstrādātās tiesvedības procesu un atbalsta procesu rokasgrāmatas ir pieejamas visiem
interesentiem tiesu sistēmas iekšējā portālā un ir izmantojamas kā vadlīnijas ikdienas
tiesas darba organizācijā. Rokasgrāmatas tika izstrādātas, pamatojoties uz tobrīd spēkā
esošajiem Ministrijas iekšējiem noteikumiem301. Saturiskajā izklāstā iekļauti procesa
soļu izpildes apraksti, kurus tiesas darbinieki izpilda atbilstoši spēkā esošajam
normatīvajam regulējumam un iekšējiem normatīvajiem aktiem, kā arī aprakstīta
iespējamā nākotnes situācija procesa soļu izpildei mainoties normatīvajiem aktiem, taču
no to izstrādes brīža 2013.gadā līdz 2016.gada decembrim tās ne reizi nav aktualizētas,
lai gan ir mainījies normatīvais regulējums.
Plānotie pasākumi tiesu izmaksu pārvaldības uzlabošanai
315. Lai izpildītu aktivitātei “Tiesu izmaksu pārvaldības uzlabošana” noteikto sasniedzamo mērķi:
izstrādātas un ieviestas tiesas sēžu izmaksu kontroles un izmaksu samazināšanas procedūras,
Tiesu administrācija noslēdza līgumu “Par tiesvedības procesu pašizmaksu izvērtēšanu un
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
106
optimizāciju”302 un kopējā līguma summa bija 224 216 euro303. Līguma izpildes rezultātā304
Tiesu administrācijai 2013.gada aprīlī tika iesniegti šādi nodevumi305:
315.1. Esošās situācijas analīze un tiesvedības procesu pašizmaksa;
315.2. Priekšlikumi tiesvedības procesu pašizmaksas optimizācijai;
315.3. Izmaksu kontroles procedūras un metodiskais materiāls procedūru ieviešanai, tajā skaitā,
izstrādāta pašizmaksas aprēķinu modeļa Microstrategy lietošanas instrukcija u.c.;
315.4. Pašizmaksas aprēķina principi.
316. Priekšlikumi tiesvedības procesu pašizmaksas optimizācijai sniegti divās vispārīgās kategorijās:
316.1. ierosinājumi tiesvedības procesu pašizmaksas samazināšanai, ieviešot e-risinājumus:
316.1.1. atslogot tiesnešu darbu, atsevišķos gadījumos nododot dokumentu
sastādīšanas vai paraksta tiesības tiesneša palīgiem, kā arī aizstājot papīra
formas tiesas protokolus ar audio protokoliem;
316.1.2. tiesvedības procesā aizstāt papīra lietas ar elektroniskām lietām;
316.1.3. elektronizēt korespondenci ar lietā iesaistītajiem dalībniekiem;
316.1.4. automatizēt atvasināto dokumentu sagatavošanu, piemēram, norakstus,
pavadrakstus u. tml.;
316.2. ierosinājumi ar tiesvedības procesiem saistīto resursu patēriņa samazināšanai:
316.2.1. optimizēt telpu izmantošanu, ierobežojot darba vietas vidējo izmēru un
palielinot telpu izmantošanas intensitāti;
316.2.2. palielināt tiesas sēžu zāļu noslodzi;
316.2.3. apvienot arhīva funkcijas reģionālā līmenī.
317. Tiesu pieejamības veicināšanas un izmaksu samazināšanas iespējas ir saistītas ar iespēju
prasības tiesā iesniegt elektroniskā veidā un elektronisku saziņu starp tiesām un advokātiem.
318. Tiesu modernizācijas procesa ietvaros, veicinot elektronisko saziņu, informācijas sistēmu un
tehnisko resursu attīstības jomā veiktas dažādas aktivitātes, lai atvieglotu un sekmētu tiesas
darbu, kā arī veicinātu pieejamību tiesām, piemēram:
318.1. audio protokolu marķēšanas sistēmas un ierakstu uzglabāšanas sistēmas izveidošana un
ieviešana;
318.2. izveidoti jauni e–pakalpojumi – https://manas.tiesas.lv/eTiesas/ (informācija par
tiesvedības gaitu, nodevu kalkulators, elektroniskās veidlapas u.c.);
318.3. TIS funkcionalitātes papildināšana – pavēstu un paziņojumu elektroniska izsūtīšana un
elektroniski parakstītu dokumentu nosūtīšana u.c.
319. Arī turpmāk saskaņā ar Tiesu administrācijas darbinieku sniegto informāciju306 plānots radīt
jaunus e–pakalpojumus sabiedrībai, kā arī pilnībā no jauna attīstīt TIS, īstenojot e–lietas
projektu “Tiesu informatīvās sistēmas attīstība”307.
320. Latvijas tiesu iestādēs elektronisko risinājumu izmantošana vēl ir attīstāma. Lai gan Tiesu
administrācija un tiesu iestādes savā ikdienas darbā aizvien intensīvāk sāk izmantot elektronisko
dokumentu apriti un kopš 2012.gada pieaug elektroniskā paraksta izmantošana – 2015.gadā
elektroniskais paraksts ir izmantots 26 823 reizes jeb par 50% vairāk nekā 2014.gadā308, tomēr
tas ir nepietiekami. Bez tam, projekta ietvaros tika sagatavoti 40 elektronisko veidlapu paraugi,
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
107
lai tās varētu aizpildīt un iesniegt tiešsaistes režīmā, tomēr iesniegt tiešsaistē tās nav iespējams.
Tās var lejupielādēt un aizpildīt papīra formātā un tad iesniegt tiesai309;
321. Latvijā elektronisko dokumentu izmantošana ir pašu procesa dalībnieku izvēle, piemēram, tiesas
dokumentus piegādā elektroniskā pasta sūtījumā, ja lietas dalībnieks paziņojis tiesai, ka viņš
piekrīt saziņai ar tiesu izmantot elektronisko pastu310 u.tml., bet Igaunijā likums311 nosaka, ka
elektroniskie risinājumi ir obligāti izmantojami – tiesnesim nav izvēles izmantot vai neizmantot
elektronisko parakstu. Visi tiesas nolēmumi Igaunijā tiek parakstīti elektroniski. Likums paredz
tikai dažus izņēmuma gadījumus, turklāt šajos gadījumos papīra dokumentu parakstīšana ir
neatkarīga no tiesas vai tiesneša gribas. Arī Eiropas Komisija312 norāda uz izmaksu
samazināšanas iespējām kā piemēru minot, ka vienai no Eiropas Savienības dalībvalstīm, tiesām
radot iespēju tiesvedības procesā iesaistītajām pusēm un advokātiem nosūtīt dokumentus
elektroniski, 2015.gadā izdevās ietaupīt vairāk nekā 4,2 miljonus euro (vairāk nekā 2 % no tiesu
budžeta).
322. Revīzijā konstatēts, ka nav ieviesti ar tiesvedības procesiem saistīto resursu patēriņa
samazināšanai izstrādātie ierosinājumi, tajā skaitā, nav īstenoti pasākumi arhīvu funkciju
apvienošanai reģionālā līmenī (izņemot Rīgas reģionu), telpu izmantošanas optimizēšanai u. c.
323. Revīzijas ietvaros, izlases kārtībā pārbaudot 128 civillietas, 128 krimināllietas, 127
administratīvo pārkāpuma lietas un 63 administratīvās lietas, kas ierosinātas pēc 2013.gada,
konstatēts, ka tiesvedību lietas materiālu un dokumentu aprite galvenokārt notiek papīra formātā,
kā arī visās izlases kārtībā pārbaudītajās lietās atbilstoši noteikumiem313 bija pieejami visi
galīgie nolēmumi – spriedumi, lēmumi par lietas izbeigšanu u.c.
324. Pārskatot normatīvo regulējumu civilprocesā, kriminālprocesā un administratīvajā procesā no
2017.gada daļēji tiks īstenots plānotais tiesvedības procesa izmaksu samazinājums, jo tiek
vienkāršota elektroniskā saziņa ar procesa dalībniekiem gan saistībā ar dokumentu nosūtīšanu
ierakstītā pasta sūtījumā, gan paplašinot elektroniskās komunikācijas iespējas.
Pašizmaksa
325. Revīzijā konstatēts, ka Pamatnostādnēs izvirzītie mērķi, galvenokārt, saistīti ar tiesvedības
procesa efektivitāti, bet tajās netika aplūkotas tiesu sistēmas budžeta optimizēšanas iespējas
kopumā un arī atsevišķu budžeta pozīciju ietekme uz tiesu sistēmas izdevumu pieaugumu vai
samazinājumu, piemēram infrastruktūras uzturēšanas un attīstības izdevumi u.c.
326. Ministrija, izstrādājot Pamatnostādnes, ir atzinusi, ka nav precīzi aprēķināta tiesas procesa
pašizmaksa un identificētas visas to veidojošās izmaksu pozīcijas. Tāpēc tika plānots veikt
pētījumu par rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas procesa pašizmaksu (izmaksām, tajā skaitā
par tiesāšanās izdevumu optimizēšanu). Tomēr Pamatnostādnēs nebija ietverti pasākumi, kas
liecinātu par nodomu veiktā pētījuma rezultātus tālāk izmantot.
327. Par tiesu sistēmas budžeta izvērtējuma nepieciešamību liecina CEPEJ314 apkopotā informācija.
Piemēram, Latvijas tiesu sistēmas izdevumi laikā no 2010. līdz 2014.gadam palielinājušies no
16,6 euro līdz 25,6 euro uz vienu iedzīvotāju jeb 0,21% no IKP. Latvijas tiesu sistēmas
izdevumi attiecībā pret IKP ir augstāki nekā vidēji 28 ES dalībvalstīs, proti, 8.augstākie Eiropas
Savienībā, turklāt augstāki nekā Lietuvā un Igaunijā. Latvija un Bulgārija ir vienīgās valstis ES,
kurās ikgadējā tiesu budžeta veidošanas pamatā ir vēsturiskās/reālās izmaksas315.
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
108
328. Arī Valsts prezidenta Tiesiskās vides pilnveides komisija 2016.gadā316 ir vērsusi uzmanību uz
tiesu sistēmas izdevumu apjomu.
329. Īstenojot projekta aktivitāti “Tiesu izmaksu pārvaldības uzlabošana”, noslēgtā līguma317 ietvaros
2013.gadā tika izstrādāts tiesvedības procesu pašizmaksas aprēķina modulis Microstrategy.
Izveidoto pašizmaksas aprēķina moduli Microstrategy bija plānots integrēt Tiesu administrācijas
resursu vadības sistēmā Horizon, lai nodrošinātu automatizētu datu importēšanu, atskaišu
sagatavošanu un veiktu tiesvedības procesu pašizmaksas monitoringu.
Projekta ietvaros radītais aprēķinu modulis Microstrategy pašizmaksas pastāvīgai uzraudzībai
kopumā ir vērtējams pozitīvi. Tomēr bez šāda rīka pielietojuma tālāka redzējuma tiesu sistēmas
politikas (attīstības) plānošanā tā izstrāde šobrīd nav attaisnojusies, kā arī izstrādātais modulis
nesniedz pilnīgu priekšstatu par tiesvedības procesu pašizmaksu. Ministrijai būtu jāizvērtē
ieguvumi, kādus varētu sniegt tiesvedības procesu pašizmaksas monitorings un jāplāno izstrādātā
risinājuma pielietošana, ja nepieciešams, izstrādāto rīku pilnveidojot.
330. Laika posmā no 2010. līdz 2015.gadam Tiesu administrācijas kopējie izdevumi valsts budžeta
13 apakšprogrammu ietvaros bija 278 milj. euro (1.pielikums). No tiem tieši tiesu darbības
nodrošināšanai budžeta apakšprogrammā “Apgabaltiesas un rajonu (pilsētu) tiesas” faktiski
izlietoti līdzekļi 250,2 milj. euro jeb 90%.
331. Revīzijā konstatēts, ka faktiski aprēķina modeļa Microstrategy integrācijas process tika uzsākts
tikai 2016.gada martā, bet pilns tiesvedības procesu pašizmaksas monitorings, izmantojot šo
moduli līdz 2016.gada decembrim, Tiesu administrācijā nebija uzsākts.
332. Pašizmaksas aprēķinu modulis Microstrategy paredz aprēķinos iekļaut tiešos tiesu darbības
izdevumus, piemēram, tiesnešu un tiesu darbinieku atlīdzības, komandējumu, telpu uzturēšanas,
pasta un sakaru pakalpojumu, telpu nomas un remonta, pamatlīdzekļu nolietojuma izdevumus
u.tml. Tāda būtiska netiešo izmaksu sastāvdaļa kā tiesu administrēšana nav iekļauta, t.i., Tiesu
administrācijas izdevumi, tajā skaitā darbinieku atlīdzības, darbības nodrošināšanas,
informācijas sistēmu un tehnoloģiju nodrošinājuma, tiesnešu un tiesu darbinieku apmācību
izdevumi u. c.
333. Projekta “Tiesu modernizācija Latvijā” ietvaros, aprēķinot tiesvedības procesu pašizmaksu,
galvenie izmaksu attiecināšanas un uzskaites principi bija šādi:
333.1. izmantoti izmaksu dati no Tiesu administrācijas resursu vadības sistēmas Horizon,
atsevišķas izmaksu pozīcijas, kuras tiek uzskaitītas uz vairāk nekā uz vienu tiesas iestādi,
pārdalītas starp tiesām;
333.2. personāla resursu pašizmaksas aprēķinā ņemts vērā efektīvais darba laika apmērs (laiks,
ko darbinieks faktiski pavada darba pienākumiem gada laikā) un kopējās izmaksas katra
amata darbiniekam;
333.3. atsevišķu resursu pašizmaksas aprēķins, piemēram, Informācijas sistēmu izveides un
uzturēšanas izmaksas, pasta sūtījumu, tulkojumu, ekspertīžu izmaksas;
333.4. tiesvedības procesu izpildes anketēšana un resursu izmaksu attiecināšana uz tiesvedības
procesiem.
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
109
334. Revīzijas laikā tika analizētas tiesu darbības izmaksas un izmaksu faktori, kā arī projekta “Tiesu
modernizācija Latvijā” ietvaros īstenotie priekšlikumi tiesvedības procesu izmaksu
optimizēšanai. Analizējot izmaksas, veikti tiesvedības procesu pašizmaksas aprēķini izlases
veidā atsevišķās tiesās. Aprēķinos ir izmantota tikai Tiesu administrācijas sniegtā grāmatvedības
analītiskās uzskaites informācija par konkrētu tiesu iestāžu izdevumiem 2012. un 2015.gadā pēc
uzkrāšanas principa318. Lai noteiktu vienas izskatītās lietas vidējo pašizmaksu, tiesas kopējās
izmaksas starp lietu kategorijām (civillietas, krimināllietas un administratīvo pārkāpumu lietas)
ir sadalītas, ņemot vērā tiesnešu iesaisti konkrētu lietu kategoriju izskatīšanā, kā arī lietu
izskatīšanas vidējos svērtos ilgumus. Ņemot vērā, ka pabeigto lietu skaits dažādos informācijas
avotos atšķiras, aprēķinos izmantota informācija no publiski pieejamās Tiesu informācijas
sistēmas319.
335. Veiktie aprēķini un izmaksu analīze izlases tiesās320 liecina, ka būtiskākie tiesu izmaksu faktori
ir:
335.1. atlīdzības izmaksas tiesnešiem un tiesu darbiniekiem, kas 2012.gadā veido 67 – 86% un
2015.gadā 63 – 78% no kopējām izmaksām;
335.2. telpu noma un uzturēšanas izmaksas, kas 2012.gadā bija līdz 22% un 2015.gadā līdz
17% no kopējām izmaksām;
335.3. pamatlīdzekļu nolietojuma izmaksas, kas, salīdzinot ar 2012.gadu, 2015.gadā ir
pieaugušas divas reizes (izmaksu palielinājums saistīts ar projekta ietvaros tiesām
iegādātajām video un audio ierakstu iekārtām, datortehniku un biroja tehniku).
336. Savukārt, tiesvedības procesa pašizmaksa konkrētā tiesā ir saistīta ar attiecīgās tiesas darbības
efektivitātes rādītājiem, galvenokārt ar periodā pabeigto lietu skaitu un lietu izskatīšanas ilgumu,
kā arī ar tiesu darbības nodrošināšanas tiešajām izmaksām, piemēram atlīdzības izmaksām un
telpu nomas izmaksām.
337. Revīzijas laikā veiktie aprēķini un apkopotā informācija par tiesvedības procesa pašizmaksu
liecina, ka, pieaugot kopējiem tiesu uzturēšanas izdevumiem un samazinoties pabeigto lietu
skaitam, 2015.gadā salīdzinot ar 2012.gadu (skatīt 5.attēlu), tiesvedības procesu pašizmaksas ir
pieaugušas visās izlases tiesās.
338. Revīzijā konstatēts, ka Projekta ietvaros īstenoto pašizmaksas optimizācijas pasākumu (telpu
izmantošanas optimizēšana, tiesas sēžu zāļu noslodzes palielināšana, korespondences ar lietā
iesaistītajiem dalībniekiem elektronizēšana u. c.) ietekme ir nenozīmīga, jo būtiskākie tiesu
izmaksu faktori ir atlīdzības, telpu nomas un uzturēšanas un pamatlīdzekļu nolietojuma
izmaksas. Piemēram:
338.1. gandrīz divas reizes ir pieaugušas pamatlīdzekļu nolietojuma izmaksas, kas saistīts ar
tiesu modernizācijas ietvaros tiesām iegādātām video un audio ierakstu iekārtām,
datortehniku un biroja tehniku;
338.2. izdevumi par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas telpu nomu pieauguši no
49,5 tūkst. euro 2012.gadā līdz 194 tūkst. euro 2015.gadā jeb vairāk nekā trīs reizes u.c.
339. Valsts kontroles ieskatā ar izstrādāto tiesvedības pašizmaksu aprēķinu moduli Microstrategy
nevar iegūt pilnīgu informāciju par tiesvedības procesu pašizmaksu, jo pašizmaksas aprēķinu
modulī Microstrategy ir iekļauti tiešie tiesu darbības izdevumi, bet nav ņemtas vērā būtiskas
tiesu administrēšanas izmaksas, kas ir saistītas ar Tiesu administrācijas kā iestādes uzturēšanas
izdevumiem. Tiesu modernizācijas pasākumu nepieciešamība ir neapstrīdama un tā ir jāturpina,
lai īstenotu tiesu darbības efektivitātes uzlabošanu un veicinātu tiesu pieejamību. Vērtējot
tiesvedības procesa pašizmaksu ietekmējošos faktorus, jāizvērtē gan kopējie tiesu sistēmas
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
110
resursi, gan tiesvedības procesa pašizmaksas pastāvīga monitoringa lietderība, gan arī jāuzlabo
tiesvedības procesa efektivitāte, tajā skaitā jāuzlabo tiesvedības ilguma rādītāji u. c.
Tiesu un ieslodzījuma vietu aprīkojums ar videokonferenču un ierakstu iekārtām
340. Projekta ietvaros tiesas un ieslodzījuma vietas aprīkotas ar videokonferenču aparatūru un tiesas
sēžu zāles ar skaņas ierakstu aparatūru, kā arī veikta tiesas zāļu aprīkošana ar atbilstošu
datortehniku un mēbelēm u.tml. par kopējo summu 5 235 887 euro ar PVN.
341. Videokonferences bija plānots izmantot gadījumos, kad lietas dalībnieks nevarēs ierasties tiesā,
piemēram, atrodoties citā pilsētā vai valstī. Tika plānots, ka videokonferenču izmantošana
uzlabos tiesu pieejamību, jo samazinātos lietas dalībnieku ceļa izdevumi un patērētais laiks
u.tml. Savukārt, tiesas sēžu zāļu aprīkošana ar skaņas ieraksta aparatūru varētu palīdzēt uzlabot
tiesas procesa un tiesas sēžu protokolu kvalitāti, kā arī samazinātu tiesu darba apjomu
dokumentu sagatavošanā.
342. Revīzijā konstatēts, ka 2016.gada 2.jūnijā321 tiesās un ar tiesu sistēmu saistītajās iestādēs
(ieslodzījumu vietās, Valsts tiesu ekspertīžu birojā, Valsts probācijas dienestā u. c.) kopumā bija
uzstādītas 314 audio ieraksta iekārtas un 89 videokonferenču iekārtas. Lielākais audio ierakstu
un videokonferenču iekārtu skaits izvietots Rīgas apgabala tiesās (skatīt 40.attēlu). Attēlā rajonu
(pilsētu) tiesas sagrupētas atbilstoši tiesu teritoriju izvietojumam apgabalos.
40.attēls. Audio ieraksta iekārtu un videokonferenču iekārtu izvietojums un skaits.
343. Saskaņā ar Tiesu administrācijas atbildīgo darbinieku skaidrojumiem precīza informācija par
tiesas sēdēs izmantoto audio iekārtu un videokonferenču izmantošanu pieejama tikai no
2016.gada. 2016.gada pirmajā pusgadā videokonferences izmantotas 1 064 tiesas sēdēs, t.i.
vidēji viena videokonferences iekārta tiesas sēdēs izmantota 12 reizes jeb divas reizes mēnesī,
kas liecina par nepietiekamu iekārtu izmantošanu tiesvedības procesos vai neprecīzu uzskaiti
(skatīt 22.tabulu).
23
8
95
32
33
35
27
58
2
1
5
1
18
5
12
9
7
9
18
2
Administratīvajā rajona tiesā
Administratīvā apgabaltiesa
Rīgas apgabalā kopā
Kurzemes apgabals kopā
Latgales apgabalā kopā
Zemgales apgabalā kopā
Vidzemes apgabalā kopā
Apgabaltiesās kopā
Citām institūcijām lietošanā nodots
TA
Videokonferenču iekārtas Audio ieraksta iekārtas
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
111
22.tabula. Audio ierakstu un videokonferenču iekārtu izmantošanas intensitāte tiesvedības procesos.
Rādītājs Veikto audioierakstu
skaits
Tiesas sēdēs notikušās
videokonferences
2015.gads 42 855 1 761
2016.gada I pusgads 24 742 1 064
Iekārtu skaits 2016.gadā 314 89
Ierakstu skaits uz vienu iekārtu
2016.gada I pusgadā
79 12
Avots: Tiesvedības dokumentācija (lietas).
344. Revīzijas laikā, analizējot informāciju par izlasē iekļautajiem 446 uzsāktajiem un pabeigtajiem
tiesvedības procesiem, sākot no 2013.gada322, konstatēts, ka:
344.1. 130 civillietu izskatīšanā videokonferenču iekārtas izmantotas trīs gadījumos jeb 2%
gadījumu;
344.2. 277 krimināllietu izskatīšanā videokonferenču iekārtas izmantotas 11 gadījumos jeb 4%
gadījumu;
344.3. 67 administratīvo lietu izskatīšanā videokonferenču iekārtas izmantotas piecos
gadījumos jeb 7% gadījumu.
345. Civillietās, sākot ar 2014.gada 4.janvāri323, noteikta prasība tiesas sēdes gaitu fiksēt, izmantojot
tehniskos līdzekļus (audio ierakstu iekārtas), izņemot gadījumus, ja neviens dalībnieks nav
ieradies. Izlases veida pārbaudes liecina, ka līdz normatīvā akta grozījumiem šīs tehnoloģijas
tika izmantotas tikai 11% gadījumu, savukārt pēc 2014.gada 4.janvāra audio ieraksti tika
izmantoti, izskatot 130 civillietas 81 gadījumā jeb 62% gadījumu (40 tiesas sēdēs jeb 31%
gadījumu neviens dalībnieks nebija ieradies).
346. Lietu veidos, kuros ar normatīvo aktu nav noteikta prasība ierakstīt tiesas sēdes gaitu, izmantojot
audio ierakstu iekārtas, revīzijā konstatēts, ka tās tiek izmantotas reti – krimināllietās 277 tiesas
sēdēs audio ierakstu iekārtas izmantotas 45 gadījumos jeb 16% gadījumu un administratīvajās
lietās 67 tiesas sēdēs tās izmantotas sešos gadījumos jeb 9% gadījumu.
347. 2017.gada 1.janvārī stājās spēkā Civilprocesa likuma grozījumi, kuri paplašina tehnoloģiju
izmantošanas iespējas civilprocesā. Izmaiņas aptver grozījumus, kas saistīti ar atteikšanos no
ierakstītu sūtījumu izmantošanas civilprocesā, lai veicinātu elektronisko saziņu starp tiesu un
noteiktu personu grupām, tajā skaitā saziņā izmantojot elektroniskā pasta starpniecību vai
paziņošanu tiešsaistes sistēmā324. Tomēr līdzīgas izmaiņas vēl nav paredzētas pārējos procesa
likumos.
348. 2017.gada 1.janvārī stājās spēkā Kriminālprocesa likuma grozījumi325, kuri nosaka, ka
pirmstiesas kriminālprocesā pavēsti var nosūtīt arī uz personas norādīto elektroniskā pasta
adresi. Aizstāvim, valsts un pašvaldību iestādēm tiesa pavēsti nosūtīs elektroniskā pasta
sūtījumā326.
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
112
Ieteikumi
349. Aicinām Ministriju izvērtēt nepieciešamo rīcību, lai palielinātu Tieslietu padomes lomu tiesu
varas attīstības plānošanā, institucionālajās un funkcionālajās reformās, Tieslietu padomes
kapacitātes stiprināšanā, tajā skaitā resursu nodrošinājumā, neatkarīga budžeta veidošanā un
funkciju paplašināšanā, ņemot vērā Eiropas Tiesnešu konsultatīvās padomes rekomendācijas.
Valsts kontroles viedoklis: Tieslietu padomes loma un funkcijas būtu jāpaplašina.
350. Aicinām Ministriju izvērtēt ieguvumus no līdz šim veiktajām tiesu teritoriālajām izmaiņām un
ieviesto organizatorisko modeļu ietekmi uz tiesu darbības efektivitāti un, pamatojoties uz
izvērtējuma rezultātiem izstrādāt rīcības plānu turpmākajai tiesu teritoriju reformai, definējot
mērķus, tajā skaitā saistībā ar iespējamo tiesnešu specializāciju, sagaidāmos rezultātus un
turpmāk attīstāmos tiesu organizatoriskos modeļus.
Valsts kontroles viedoklis: Nepieciešams vienots redzējums par Latvijā kopumā
nepieciešamajām izmaiņām pēc pārejas uz tīro tiesu instanču modeli. Joprojām pastāv būtiskas
tiesnešu noslodzes atšķirības. Būtu jāvērtē, vai Latvijā ir nepieciešams tik liels pirmās instances
tiesu skaits un tik dažādas organizatoriskās formas. Tiesu teritoriju reformā būtiski vērā ņemami
aspekti ir tiesnešu skaits un budžeta izdevumu apmērs.
351. Aicinām Ministriju izvērtēt tiesvedību ilgumu ietekmējošos faktorus un plānot nepieciešamo
rīcību situācijas uzlabošanai. Tajā skaitā, lai panāktu lietu izskatīšanas termiņu samazināšanos,
veikt nepieciešamos pasākumus lietu izskatīšanas termiņu pārvaldības pilnveidošanai:
351.1. tiesās sasniedzamo rezultātu definēšanai un tiesu priekšsēdētāju izpratnes par šo rādītāju
piemērošanu tiesu darbības plānošanā veicināšanai;
351.2. tiesās noteikto lietu izskatīšanas termiņu un sasniegto rezultātu uzraudzībai.
Valsts kontroles viedoklis: Pirmās instances tiesās saņemto lietu skaits ir samazinājies, tiesnešu
skaits palielinājies, tomēr nav izdevies panākt būtisku uzlabojumu tiesvedību ilguma rādītājos
(izņemot administratīvo lietu kategoriju). Līdz šim ieviestā lietu izskatīšanas termiņu pārvaldība
nav devusi būtisku rezultātu lietu izskatīšanas termiņu uzlabojumā (izņemot administratīvo lietu
kategoriju).
352. Ministrijai izvērtēt, kādi risinājumi būtu nepieciešami, lai palielinātu mediācijas kā alternatīvā
strīdu risināšanas veida izmantošanu, tajā skaitā:
352.1. paaugstinot sabiedrības informētību un izpratni par šāda veida strīdu risināšanas kārtību;
352.2. izvērtējot valsts vai pašvaldības finansiālā atbalsta iespējas un tā ietekmi tiesu noslodzes
samazināšanā.
Valsts kontroles viedoklis: Mediācijas procesa izmantošana varētu veicināt tiesu noslodzes
samazināšanos, tāpēc nepieciešams palielināt šī alternatīvā strīdu risināšanas veida
izmantošanu.
353. Lai paaugstinātu projekta “Tiesu modernizācija Latvijā” izmaksu lietderību, aicinām Ministriju
un Tiesu administrāciju izvērtēt:
353.1. izstrādātā tiesvedības pašizmaksas aprēķinu moduļa Microstrategy turpmākas
izmantošanas iespējas tiesu sistēmas budžeta plānošanai, tajā skaitā nodrošinot, ka
atbilstoši nepieciešamībai tiek izvērtētas moduļa Microstrategy pilnveidošanas iespējas,
pārskatot arī modulī iekļautos izmaksu faktorus, un moduļa Microstrategy uzturēšanai
patērēto resursu samērīgums;
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
113
353.2. aprēķinu moduļa Optimālā tiesnešu skaita un nepieciešamo tiesas darbinieku skaita
noteikšanai izmantošanu un pielietojumu tiesu sistēmas politikas un budžeta plānošanā;
353.3. iespējas plašākai elektronisko dokumentu apritei tiesu procesos un e-tiesu sistēmas
ieviešanas iespējas.
Valsts kontroles viedoklis: Iespēja iegūt pastāvīgu informāciju un uzraudzīt tiesvedības procesa
pašizmaksu, kā arī plānot optimālu tiesnešu un tiesas darbinieku skaitu, pilnveidotu tiesu
sistēmas budžeta plānošanu.
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
114
3. Vai ir radīti priekšnoteikumi tam, lai tiesu sistēma būtu nodrošināta
ar pietiekamiem, kompetentiem un profesionāliem
cilvēkresursiem?
354. Cilvēkresursu attīstībai tiesu varā Pamatnostādnēs Ministrija bija izvirzījusi attīstības politikas
apakšmērķi “Cilvēkresursu attīstība tiesu varā” ar vairākiem rīcības virzieniem:
354.1. tiesnešu un tiesas darbinieku, kā arī tiesu sistēmai piederīgo personu mācību modeļa un
satura pilnveidošana;
354.2. vienotas profesionālās ētikas principu izpratnes veicināšana;
354.3. cilvēkresursu piesaistes tiesu varai efektivizācija un to kapacitātes stiprināšana.
3.1. Vai izveidotā tiesnešu amata kandidātu atlases kārtība nodrošina savlaicīgu
tiesnešu resursu atjaunošanu, uzlabojot tiesu darba efektivitāti?
Pamatnostādņu īstenošanas laikā nav izdevies sasniegt plānoto mērķi – samazināt tiesneša
amata kandidāta atlases un iecelšanas tiesneša amatā vidējo ilgumu. Pārsniedzot deviņus
mēnešus, šis process joprojām ir pārāk garš un ietekmē tiesas darba efektivitāti.
2009.gadā Ministru kabinetā ir apstiprināta Ministrijas izstrādātā kārtība tienešu amata
kandidātu atlasei, tomēr izvēlētā procedūra ir laikietilpīga, sākotnēji intervējot visus
kandidātus, kas atbilst likuma327
prasībām, un tikai pēc tam veicot profesionālās
sagatavotības pārbaudi. Neraugoties uz jomas profesionāļu ieteikumiem tiesneša amata
kandidātu atlases procesa efektivitātes uzlabošanai Pamatnostādņu īstenošanas laikā,
Ministrija tikai 2018.gadā plāno pārskatīt tiesnešu amata kandidātu atlases un iecelšanas
tiesneša amatā kārtību.
Tikpat gausi norit jautājuma virzība attiecībā uz tiesnešu palīgu institūta stiprināšanu. Kaut
arī Pamatnostādņu izstrādes gaitā Ministrija atzina, ka pašreizējā sistēma nespēj efektīvi un
ilgtermiņā tiesai piesaistīt tādu būtisku tiesas darbinieku amata kategoriju kā tiesnešu palīgi,
plānojot rīcības plāna izstrādi situācijas uzlabošanai jau 2010.gadā, tomēr šāds plāns nav
izstrādāts un reāla tiesneša palīga pilnvaru pārskatīšana paredzēta328
tikai 2018. gadā.
Tiesnešu palīgi vēl arvien ir nepietiekami izmantots sistēmas iekšējais resurss, uz ko jau
ilgstoši norāda tiesu varas pārstāvji. Tiesneša palīga tiesību, pienākumu un atbildības
pārskatīšana radītu iespēju kvalificētāko darbinieku karjeras izaugsmei līdz tiesneša
amatam, tā palielinot darbinieku motivāciju turpmākam darbam tiesā.
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
115
Par to, ka darbiniekiem trūkst motivācijas, liecina augstā tiesas darbinieku personāla
mainība, kas negatīvi ietekmē tiesu darba efektivitāti un kvalitāti. Pamatnostādņu
īstenošanas laikā tiesnešu palīgu mainības īpatsvars vidēji saglabājas 22% līmenī, bet Rīgas
apgabaltiesā, Administratīvajā apgabaltiesā un Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu
namā mainības īpatsvars ievērojami pārsniedz vidējo rādītāju, 2014.gadā pat sasniedzot
56%. Savukārt tiesas sēžu sekretāru mainības īpatsvars gadā ir vidēji – 48%.
355. Nozīmīga loma tiesu sistēmas nodrošināšanā ar pietiekamiem, kompetentiem un profesionāliem
cilvēkresursiem ir efektīvai tiesnešu amata kandidātu atlases procesa norisei.
356. Pamatnostādņu izstrādes gaitā tika atzīts329, ka ir jāsamazina tiesneša amata kandidāta atlases
procesa (līdz iecelšanai amatā) ilgums. Vienlaikus norādīts, ka tas nedrīkst negatīvi ietekmēt
prasības, kas ir vērstas uz tiesneša amata kandidāta piemērotības un profesionālās sagatavotības
tiesneša amatam pārbaudi, jo īpaši stažēšanās procesa kvalitāti. Tiesneša amata kandidāta atlases
un iecelšanas tiesneša amatā ilgums būtiski ietekmē tiesas darba efektivitāti, jo attiecīgo laika
posmu tiesa darbojas nepilnā sastāvā.
357. Identificējot minētās problēmas tiesneša amata kandidātu atlases un stažēšanās procedūrā, tika
izvirzīts330 mērķis samazināt vakantas tiesneša amata vietas ilgumu rajona (pilsētas) tiesās no 10
mēnešiem 2009.gadā līdz astoņiem mēnešiem 2015.gadā. Tiesneša amata kandidāta atlases
procesa ilguma samazināšanai plānotie pasākumi bija gan Tiesu administrācijas iekšējā
normatīvā akta izstrāde efektīvai tiesneša amata kandidātu atlases un stažēšanās procedūras
ieviešanai, gan arī ārējā tiesiskā regulējuma izstrāde.
358. Rekomendācijas tiesnešu kandidātu atlases novērtējuma un eksaminācijas sistēmas izveidei
Ministrija saņēma jau 2005.gadā Phare Twinning projekta “Latvijas tiesu sistēmas kapacitātes
stiprināšana” ietvaros331. Tika sniegta arī informācija par visbiežāk izmantoto atlases kārtību,
kas ietver šādus soļus:
358.1. amata vakances izsludināšana (pamatojoties uz darba aprakstu un kandidātam
nepieciešamo kvalifikāciju);
358.2. pieteikšanās;
358.3. atsauksmes (personīgās references un cilvēka kriminālās pagātnes pārbaudes);
358.4. testēšana (nosakot galvenās spējas kandidāta atbilstībai vai neatbilstībai pirms
intervijas);
358.5. intervijas (vēlams, izmantojot strukturētu vai daļēji strukturētu formātu);
358.6. stažēšanās, pārbaudes laiks amatā vai apmācība.
359. Tiesneša amata kandidātu atlases kārtas tika rekomendēts sakārtot pēc ieguldījuma līmeņa –
sākotnēji atsijājot nepiemērotos kandidātus (pēc pirmās kārtas jebkurā nākošajā kārtā kandidātu
var noraidīt) un dārgākās un laikietilpīgākās procedūras veicot procesa beigās.
360. Normatīvais akts, kurš nosaka tiesneša amata kandidāta atlases, stažēšanās un kvalifikācijas
eksāmena kārtošanas kārtību332 stājās spēkā 2009.gada martā. Tajā ir iestrādātas rekomendētās
atlases kārtas, taču izvēlēta cita secība, kā arī nav paredzēta iespēja kandidātus noraidīt jebkurā
kārtā jeb nav ieviests tā sauktais “sliekšņa princips”. Sākotnēji visi kandidāti, kas atbilst
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
116
likuma333 prasībām, tiek aicināti uz strukturētu interviju (1.kārta). Tikai pēc tam seko
profesionālās sagatavotības pārbaude, izpildot testu un sagatavojot eseju (2.kārta). Pēc abu kārtu
rezultātu kopvērtējuma notiek tiesneša amata kandidātu atsijāšana, stažēšanās un iecelšana
tiesneša amatā sākotnēji uz trīs gadiem (pārbaudes laiks).
361. 2012.gadā Tiesu administrācija ziņojumā334 Ministrijai ierosināja mainīt tiesneša amata
kandidātu atlases procesa soļu kārtību un kritērijus, lai veicinātu tiesneša amata kandidātu
atlases procesa efektivitāti, samazinot tiesneša amata kandidātu skaitu uz otro kārtu un līdz ar to
arī tiesneša amata kandidātu atlases komisijas laika patēriņu intervijām, t.i.:
361.1. 1.kārta – profesionālās sagatavotības pārbaudes tests;
361.2. 2.kārta – esejas prezentācija eseju un atlases komisijas locekļu intervija ar kandidātiem,
kas izturējuši pirmo kārtu u.c.
362. Tiesu administrācijas un Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas pārstāvji335, kā arī Tiesu
administrācijas sarakste336 ar Ministriju norāda uz iespējām un priekšlikumiem tiesneša amata
kandidāta atlases procesa pilnveidošanai, kuri vēl līdz šim nav pienācīgi izvērtēti. Piemēram,
priekšlikums normatīvajos aktos iekļaut:
362.1. prasību par kandidātu psiholoģisko izvērtēšanu,
362.2. prasību iesniegt apliecinājumus par veselības stāvokli;
362.3. kārtot kvalifikācijas eksāmenu kompetentākajiem un tiesneša amata kandidāta
prasībām337 atbilstošajiem tiesnešu palīgiem pirms vakances izveidošanās, tādējādi
veidojot tiesnešu amata kandidātu rezerves un piesaistot tiesnešu palīgus ilgtermiņā
darbam tiesu sistēmā.
363. Revīzijā izvērtētā informācija liecina, ka Pamatnostādnēs izvirzītais mērķis – samazināt
vakantas tiesneša amata vietas ilgumu rajona (pilsētas) tiesās no 10 mēnešiem 2009.gadā līdz
astoņiem mēnešiem 2015.gadā nav sasniegts, jo 2014. un 2015.gadā vakantas tiesneša amata
vietas ilgums rajona (pilsētas) tiesās bija 9,3 mēneši338.
364. Analizējot atsevišķus tiesneša amata kandidāta atlases posmus (līdz apstiprināšanai amatā) var
novērot sekojošu tendenci:
364.1. 2015.gadā vidējais ilgums atlases procesam no vakantās tiesneša amata vietas
izsludināšanas līdz atlases rezultātu noteikšanai bija 2,8 mēneši. Tas pārsniedz
Pamatnostādņu izstrādes laikā 2009.gadā minētos 2,6 mēnešus;
364.2. 2015.gadā, salīdzinot ar 2009.gadu, būtiski, par 2,2 mēnešiem, ir pieaudzis tiesneša
amata kandidātu stažēšanās vidējais ilgums (skatīt 41.attēlu).
41.attēls. Tiesneša amata kandidātu atsevišķu atlases posmu vidējais ilgums.
365. Vislaikietilpīgākais tiesneša amata kandidāta atlases posms ir stažēšanās. Tiesneša palīga
augstāks kompetences līmenis ļautu samazināt tiesnešu amata kandidāta atlases procedūras, tajā
2,6
4,5
2,8
6,7
Vidējais laiks no vakantās tiesneša amata
vietas izsludināšanas līdz atlases rezultātu…
Stažēšanās procesa vidējais ilgums (mēneši)
2015.gads 2009.gads
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
117
skaitā stažēšanās un iecelšanas tiesneša amatā ilgumu, t.i., samazināt laiku, kurā tiesa strādā
nepilnā sastāvā.
366. Saskaņā ar Tiesu administrācijas sniegto informāciju laikā no 2009. līdz 2015.gadam 55,5% no
tiesneša amata kandidātu kopējā skaita ir bijusi iepriekšēja pieredze tiesneša palīga amatā.
367. Tiesnešu palīgi nav vienīgais resurss, uz ko būtu balstāmi nākotnes plāni saistībā ar tiesneša
amata vakanču efektīvu aizpildīšanu, taču tas noteikti ir vērā ņemams tiesu iekārtas iekšējais
resurss.
368. Komentējot tiesneša amata kandidātu atlases sistēmu, Latvijā Augstākās tiesas tiesnesis Jānis
Neimanis339 norāda uz neapmierinošu esošo stažēšanās sistēmu, kā arī uz iespēju izmantot
plašāk tiesneša palīga profesionālo institūtu, jo tiesneša palīgam jau ir uzkrāta pieredze, strādājot
ar tiesu lietām. Līdzīgs viedoklis ir Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas priekšsēdētājam340, kurš
pauž uzskatu, ka tiesnešu palīgi ir nozīmīgs un tiesu sistēmā jau labi sagatavots iekšējais resurss,
ar kuru būtu mērķtiecīgi jāstrādā.
369. Pirms vairāk nekā astoņiem gadiem, 2008.gadā toreizējais tieslietu ministrs norādīja uz
nepieciešamību palielināt tiesnešu palīgu pienākumus un pilnvaras, nostiprinot to likumā, un
izteica aicinājumu ieviest jaunu amatu – jaunākais tiesnesis341. Tā rezultātā būtu iespējams
vienlaikus gan samazināt tiesnešu slodzi, gan, nosakot konkurētspējīgu atalgojumu, augstāko
juridisko izglītību ieguvušos piesaistīt turpmākam darbam tiesās.
370. Izstrādājot Pamatnostādnes, Ministrija ir atzinusi, ka pašreizējā sistēma nespēj efektīvi un
ilgtermiņā tiesai piesaistīt tādu būtisku tiesas darbinieku amata kategoriju kā tiesnešu palīgi, jo
tiesnešu palīgiem (1) tiesā netiek piedāvātas izaugsmes iespējas; (2) noteikts ierobežots
kompetences, pilnvaru un atbildības apjoms; (3) ir zems atalgojums.
371. Pamatnostādņu izstrādes gaitā Ministrija bija konstatējusi, ka tiesneša palīga faktiski veicamo
pienākumu apjoms salīdzinājuma ar likumā “Par tiesu varu” un tiesneša amata aprakstā ietverto
ir ievērojami lielāks un detalizētāks, kā arī, iztrūkstot konceptuālam redzējumam un vienotai
izpratnei, šo tiesu darbinieku veicamo pienākumu apjoms un saturs tiesās atšķiras.
372. Lai piesaistītu pastāvīgam darbam tiesā tiesneša palīgus, Pamatnostādnēs tiek apsvērta amata
kategoriju gradācijas mehānisma izstrāde, vienlaikus atbilstoši diferencējot arī atalgojuma
apmēra robežas. Šāds risinājums tiesneša palīgam tiesā piedāvātu izaugsmes iespējas, kā arī uz
darba pieredzi un rezultātiem balstītu novērtējuma sistēmu. Turklāt tiek apsvērta atvieglotas
kandidēšanas uz tiesneša amatu kārtības noteikšana, ja tiesneša amata kandidāts ir tiesneša
palīgs342.
373. Ministrija, iesaistot Tiesu administrāciju, apņēmās izstrādāt rīcības plānu tiesneša, tai skaitā
zemesgrāmatu nodaļas tiesneša, palīga institūta stiprināšanai343 un noteica izpildes termiņu –
2010.gads. Tomēr līdz šim tāds plāns nav izstrādāts un, kā norāda Ministrija344, iepriekš minētā
pasākuma izpilde joprojām turpinās.
Apzinoties problēmas ar tiesnešu palīgu piesaisti tiesu sistēmai, astoņu gadu laikā kopš
Pamatnostādņu izstrādes tomēr nav rastas iespējas tiesneša palīga amata attīstībai un tas vēl arvien
ir nepietiekami izmantots sistēmas iekšējais resurss.
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
118
374. Latvijā normatīvajā aktā345 joprojām tiesneša palīga pienākumi noteikti vienā teikumā – tiesneša
palīgs pieņem apmeklētājus, viņu iesniegumus, veic pasākumus sakarā ar lietu sagatavošanu
izskatīšanai tiesas sēdē, kā arī pilda citus tiesneša dotus uzdevumus.
375. Salīdzinājumam, piemēram, Igaunijā Tiesu iekārtas likumā346 veltīta vesela nodaļa, kurā noteikts
tiesneša palīga statuss, amata kandidāta prasības, iecelšanas un eksaminācijas kārtība,
sagatavošanās un apmācību plāns, zvērests, atlīdzības noteikumi un sociālās garantijas, rotācija.
Tādējādi var secināt, ka Igaunijā tiesneša palīga amatam ir noteikta svarīga loma tiesu sistēmas
efektīvas darbības nodrošināšanai.
376. Laikā no 2009. līdz 2016.gadam tiesneša palīgu mainības īpatsvars joprojām saglabā augstu
līmeni un nav samazinājies – 2015.gadā vairāk nekā divas reizes pārsniedz Pamatnostādnēs
plānotos (skatīt 41. un 42.attēlu) rādītājus347.
377. Tiesneša palīga mainību ietekmē gan vājais tiesneša palīga institūts, tajā skaitā – amata
kategoriju gradācijas (diferenciācijas) trūkums, gan zemais atalgojuma līmenis. Lai gan
2014.gadā tika veikta tiesnešu palīgu mēnešalgas paaugstināšana no vidēji 656 euro līdz 678
euro mēnesī jeb par 3,3% un tiesas sekretāru mēnešalgas paaugstināšana no vidēji 491 euro līdz
509 euro mēnesī jeb par 3,7% - mēnešalgas apmērs joprojām nav motivējošs.
41.attēls. Tiesnešu palīgu mainības īpatsvars gadā visās rajona (pilsētas) un apgabaltiesās (tai skaitā
Administratīvās rajona tiesas tiesu namos un Administratīvajā apgabaltiesā, %).
42.attēls. Tiesnešu palīgu mainības īpatsvars gadā Rīgas apgabaltiesā, Administratīvajā apgabaltiesā
un Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā, %.
378. Revīzijā konstatēts, ka 2009.-2015.gadā348:
12 11 10 10 10 9 8
26
14
19
26 24
28
18
2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015
Plānots Izpilde
20 15 15 15
10 10 10
35
27 27
5
32
56
29
2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015
Plānots Izpilde
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
119
378.1. tiesnešu palīgu mainības īpatsvars vidēji ir 22%. Rīgas apgabaltiesā, Administratīvajā
apgabaltiesā un Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā mainības īpatsvars
ievērojami pārsniedz vidējo tiesnešu palīgu mainības īpatsvaru, 2014.gadā pat sasniedzot
56%;
378.2. tiesas sēžu sekretāru mainības īpatsvars gadā ir vidēji – 48%.
379. Augstā tiesas darbinieku personāla mainība mazina tiesu darba efektivitāti un kvalitāti, līdz ar to
var ietekmēt tiesas pieejamību.
380. Pamatnostādnēm sekojošā attīstības plānošanas dokumentā “Tiesu varas un tiesībaizsardzības
iestāžu darbinieku cilvēkresursu kapacitātes stiprināšanas un kompetenču attīstīšanas plānā
2015.–2020.gadam”349 Ministrija ir plānojusi līdz 2018.gada vidum pārskatīt tiesneša palīga
tiesības, pienākumus un atbildību, kā arī pārskatīt tiesneša amata kandidātu atlases un iecelšanas
tiesneša amatā kārtību350, lai samazinātu vakantās tiesneša amata vietas ilgumu. Plānots arī
izveidot darba grupu tiesneša amata kandidātu atlases procesa izvērtēšanai.
381. Valsts kontroles ieskatā, lai nodrošinātu savlaicīgu tiesneša amata vakanču aizpildīšanu,
atbalstāma būtu doma par tiesneša amata kandidātu rezerves veidošanu. Piemēram, atļaut kārtot
kvalifikācijas eksāmenu kompetentākajiem un tiesneša amatam piemērotākajiem tiesneša amata
kandidātiem, tajā skaitā tiesnešu palīgiem pirms vakances izveidošanās. Tādējādi tiktu veidotas
tiesnešu amata kandidātu rezerves un tiesnešu palīgi tiktu piesaistīti ilgtermiņā darbam tiesu
sistēmā. Izveidojoties tiesneša amata vakancei sarakstā iekļautie kandidāti būtu gatavi virzīšanai
tiesneša amatā. Turklāt kandidāti no tiesnešu palīgu vidus paralēli saviem tiešajiem darba
pienākumiem tiesā, varētu iziet stažēšanos kā tiesneša amata kandidāti. Tas būtu iespējams,
pārskatot tiesneša palīga pilnvaras un pienākumus pēc kvalifikācijas eksāmena nokārtošanas līdz
iecelšanai tiesneša amatā, par atbildīgāku pienākumu izpildi paredzot arī lielāku atalgojumu.
382. Šāda pieeja radītu iespēju samazināt tiesnešu palīgu mainību, jo būtu radītas iespējas karjeras
izaugsmei. Vienlaikus tiktu samazināta tiesnešu slodze līdz iecelšanai tiesneša amatā un tiesnešu
vakanču aizpildīšanai.
3.2. Vai ir izveidota tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanas sistēma, kas
motivē un veicina kompetenču paaugstināšanu?
Laikā no 2013. līdz 2016.gadam Latvijā tika veikta pirmreizējā Tiesnešu profesionālās
darbības novērtēšana, bet turpmāk kārtējo novērtēšanu veiks reizi piecos gados pēc tiesneša
apstiprināšanas amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.
Pēc pirmreizējās tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanas procesa netika izvērtēti ne
labās prakses piemēri, ne nepilnības, ne tiesnešu darbu veicinošie vai kavējošie apstākļi,
netika apkopota informācija, kas būtu noderīga turpmākai vērtēšanas procesa
pilnveidošanai. Tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanas rezultātā netika arī noteiktas
apmācību vajadzības un veicamie pasākumi tiesnešu kvalifikācijas paaugstināšanas un
profesionālo iemaņu pilnveidošanai. Minētais ļauj secināt, ka izveidotā novērtēšanas
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
120
sistēma nav pilnvērtīgi izmantota kā instruments tiesnešu kvalifikācijas paaugstināšanas
procesā.
Vērtēšanas rezultātā kopumā tiesnešu profesionālā darbība ir novērtēta pozitīvi (gandrīz
izcili), diemžēl sabiedrības viedoklis neliecina par uzticības līmeņa paaugstināšanos tiesām,
kā arī tiesas nolēmumu stabilitātes rādītāji (atcelto un grozīto nolēmumu īpatsvars, tajā
skaitā arī apelācijas instancēs) norāda uz nepilnībām tiesnešu darba kvalitātē.
Tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanas sistēmas ieviešana ir vērtējama pozitīvi un tās
efektīva darbība būtu nozīmīga tiesu sistēmas pārvaldībai, lai veicinātu tiesneša
nepārtrauktu profesionālo izaugsmi visas viņa karjeras laikā, tādējādi uzlabojot tiesneša un
tiesas darba kvalitāti, un negatīva novērtējuma gadījumos lemtu par tiesneša atcelšanu no
amata. Tomēr, lai šo mērķi sasniegtu, tiesnešu novērtēšanas sistēma būtu jāpilnveido:
tiesnešu profesionālās darbības vērtēšanas sistēmā pastāv augsta subjektivitātes
pakāpe, turklāt tā nenodrošina vienu no galvenajiem novērtēšanas mērķiem –
atkarībā no novērtēšanas rezultātiem papildus mācīties un paaugstināt
kvalifikāciju gan konkrētam tiesnesim, gan tiesu sistēmā kopumā;
normatīvajos aktos nav noteikta skaidra sasaiste starp tiesnešu profesionālās
darbības kārtējo novērtēšanu un tiesnešu tālākizglītību.
Arī tiesnešu atlīdzības sistēmā lielāka nozīme būtu jāpiešķir tiesneša profesionālās darbības
novērtēšanas rezultātiem. Normatīvie akti joprojām būtiskāku nozīmi atlīdzības piešķiršanā
paredz darba stāžam, nevis tiesneša profesionālajam sniegumam, jo iespēja saņemt izdienas
piemaksu ir gan tiem tiesnešiem, kas saņēmuši pozitīvu vērtējumu, gan arī tiem, kuru
profesionālā snieguma vērtējums ir negatīvs.
383. Svarīgs priekšnoteikums kvalitatīvam tiesu darbam ir atbilstoša tiesnešu kvalifikācija.
384. Pamatnostādnēs kā problēma tika formulēta situācija, ka nav izveidots tāds tiesnešu
kvalifikācijas un darba rezultātu regulāras novērtēšanas mehānisms, kas varētu efektīvi veicināt
tiesnešu turpmāko profesionālo attīstību un būt līdzeklis tiesnešu vispārējās kapacitātes
uzlabošanai. Tiesnešiem pēc atestācijas nokārtošanas tika piešķirta kvalifikācijas klase noteiktā
secībā, un kvalifikācijas klašu piešķiršanas priekšnosacījums bija tiesneša darba stāžs, nevis
faktiskais profesionālais sniegums. Kvalifikācijas klašu piešķiršanas procesā netika vērtēta
tiesneša kvalifikācija un darba rezultāti attiecīgajā laika posmā – klase tika piešķirta automātiski
pēc likumā noteiktā termiņa nostrādāšanas tiesneša amatā, neizvērtējot citu papildu informāciju
(piemēram, atsauksmes par tiesneša darbu, statistikas rādītājus u.tml.). Turklāt atbilstoši
piešķirtajai kvalifikācijas klasei bija noteikts mēneša amatalgas piemaksas apjoms.
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
121
385. Lai veicinātu tiesneša nepārtrauktu profesionālo izaugsmi visas viņa karjeras laikā, tādējādi
uzlabojot tiesneša un tiesas darba kvalitāti, 2013.gadā stājās spēkā likuma351 grozījumi, kā
rezultātā tika izveidota jauna tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanas sistēma.
386. Saskaņā ar likumu352 tiesnešu novērtēšanu veic Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija un atbilstoši
Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas reglamentā noteiktajai kārtībai tā izvērtē katra tiesneša darbu
un sniedz atzinumu par tiesneša profesionālajām prasmēm.
387. Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija sniedz vai nu pozitīvu vai negatīvu vērtējumu par tiesneša
profesionālajām prasmēm. Revīzijas laikā, iepazīstoties ar tiesnešu novērtēšanas dokumentiem,
konstatēts, ka tiesneša profesionālā darbība tiek izvērtēta, balstoties uz vērtēšanas dokumentos
ietverto informāciju un pārrunām ar novērtējamo tiesnesi.
388. Tiesnešu profesionālās darbības pirmreizējā novērtēšana tika veikta laikā no 2013.gada 1.janvāra
līdz 2016.gada 1.janvārim, bet turpmāk kārtējo novērtēšanu veiks reizi piecos gados pēc tiesneša
apstiprināšanas amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Turklāt, izlemjot jautājumu par
tiesneša karjeras virzību (tiesneša pārcelšanas vai aizstāšanas gadījumos), tiek veikta tiesneša
profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšana. Līdz ar to tiesneša profesionalitāte tiek novērtēta
arī pirms tiesneša virzīšanas pārcelšanai augstākas instances tiesas tiesneša amatā353.
389. Pirmreizējā profesionālās darbības novērtēšana tika veikta 495 rajonu (pilsētu) tiesu un
apgabaltiesu tiesnešiem. Pozitīvu profesionālās darbības novērtējumu saņēma 489 tiesneši,
negatīvu – seši tiesneši. Visi 45 Augstākās tiesas tiesneši saņēma pozitīvu novērtējumu. No
negatīvu novērtējumu ieguvušajiem tiesnešiem - viens atbrīvots no tiesneša amata pēc paša
vēlēšanās, viens - veselības stāvokļa dēļ, divi tiesneši atcelti no tiesneša amata, pamatojoties uz
tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumu, diviem tiesnešiem veikta atkārtota novērtēšana un abos
gadījumos saņemts pozitīvs vērtējums354.
390. Valsts kontroles ieskatā pastāv risks, ka Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas noslodze veicina
formālu vērtēšanas procesa norisi. Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas sastāvā esošie deviņi tiesneši
papildus saviem tiesneša pienākumiem veic kolēģijas locekļa pienākumus. Laikā no 2013.gada
1.janvāra līdz 2016.gada 1.janvārim tiem bija jānovērtē un jāsastāda atzinumi par apmēram 540
tiesnešiem, t.i., 180 tiesneši gadā vai 15 tiesneši mēnesī. Turklāt tiesnešu profesionālās darbības
novērtēšana jāveic papildus citām funkcijām – tiesneša amata kandidāta kvalifikācijas eksāmena
pieņemšanai un atzinuma sniegšanai tiesneša pārcelšanai uz vakanto tiesneša amatu citā tāda
paša līmeņa tiesā vai tiesu namā, augstāka līmeņa tiesā, augstāka līmeņa tiesas tiesneša
aizstāšanai vakances vai pagaidu prombūtnes gadījumā.
391. Likumā355 ir noteiktas tiesneša profesionālās darbības un to rezultāti, kas Tiesnešu kvalifikācijas
kolēģijai jāanalizē, vērtējot tiesneša profesionālo darbību, piemēram:
391.1. sagatavoto nolēmumu struktūra, tajos ietverto juridisko argumentācija, materiālo un
procesuālo normu piemērošana, kā arī tiesību palīgavotu izmantošana;
391.2. tiesas procesu vadība;
391.3. darba organizācija tiesas lietu izskatīšanas nodrošināšanai;
391.4. darba organizācijas noteikumu un tiesas priekšsēdētāja rīkojumu ievērošana tiesneša
darbā;
391.5. dalība kvalifikācijas celšanas pasākumos (tostarp maģistra vai doktora grāda iegūšanu),
kā arī pedagoģiskā un zinātniskā darbība;
391.6. statistikas dati par tiesneša darbu.
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
122
392. Pamatojoties uz tiesneša profesionālās darbības analīzi, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijai
jāsniedz vērtējums356 arī par tiesneša profesionālajām prasmēm:
392.1. iegūt un analizēt informāciju, lai izdarītu pamatotus secinājumus;
392.2. pieņemt lēmumus, izvērtējot informāciju un izmantojot dažādas pieejas problēmas
risinājumam;
392.3. izskaidrot savu viedokli un pārliecināt par tā pareizību;
392.4. analizēt savu rīcību un uzklausīt kritiku, rast kompromisu problēmsituācijās, saglabāt
emocionālo līdzsvaru stresa situācijās.
393. Vērtēšanas rezultāti liecina, ka tiesnešu profesionālā darbība ir novērtēta pozitīvi, tomēr tiesas
nolēmumu stabilitātes rādītāji357 norāda uz nepilnībām tiesnešu darba kvalitātē (skatīt 43. un
44.attēlu).
43.attēls. Kasācijas kārtībā pārsūdzēto apelācijas instances nolēmumu stabilitāte, 2011.-2015.gads.
44.attēls. Kasācijas kārtībā pārsūdzēto rajonu (pilsētu) tiesu nolēmumu stabilitāte, 2011.-
2015.gads.
918
1201
1605
28% 15%
16%
668 644 605
15% 34%
22%
2011 2013 2015
Pārsūdzētie nolēmumi civillietās Atcelti vai grozīti nolēmumi civillietās
Pārsūdzētie un noprotestētie nolēmumi krimināllietās Atcelti vai grozīti nolēmumi krimināllietās
0
69
153
0 17%
25% 31 36
81
58% 64% 33%
2011 2013 2015
Pārsūdzētie nolēmumi civillietās Atcelti vai grozīti nolēmumi civillietās
Pārsūdzētie un noprotestētie nolēmumi krimināllietās Atcelti vai grozīti nolēmumi krimināllietās
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
123
394. Revīzijā konstatēts, ka Latvijā kopumā ir augsts grozīto un atcelto spriedumu īpatsvars.
Salīdzinot ar Igaunijas rādītājiem, Latvijā atcelti vai grozīti augstākās tiesu instancēs vidēji
22,5% nolēmumu 2015.gadā, savukārt Igaunijā atcelti vai grozīti augstākās tiesu instancēs vidēji
14,5% nolēmumu358. Augstākās tiesas tiesnesis Jānis Neimanis pamatoti norādīja, ka šāds
nolēmumu nestabilitātes līmenis “ir stipri, stipri daudz. Tas ir ļoti nestabili”359.
395. Analizējot tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanas procesu, konstatētas nepilnības, kas
galvenokārt saistītas ar novērtēšanas praktisko realizāciju. Piemēram:
395.1. saistībā ar tiesnešu kompetences līmeni Pamatnostādnēs ir izvirzīts rezultatīvais rādītājs
“procesuālo pārkāpumu dēļ atcelto tiesas lēmumu īpatsvars (%)”, savukārt vērtēšanā
konkrēts pieļaujamais rādītājs atcelto spriedumu un lēmumu īpatsvaram, kas raksturotu
tiesneša darbības kvalitāti, nav nodefinēts;
395.2. no izlases veidā analizētajām 25 tiesnešu personāllietām360 sešos gadījumos jeb 24%
gadījumu, sniedzot atsauksmi par tiesneša profesionālo darbību, tiesas priekšsēdētājs un
augstākās instances tiesnesis nav sniedzis nepārprotamu viedokli par vērtējamā tiesneša
darbību, ieturot neitrālu pozīciju. Tas liecina par formālu pieeju vai vērtētāja nevēlēšanos
paust skaidru viedokli tiesneša darbības izvērtēšanā, kā arī nevēlēšanos uzņemties
līdzatbildību tiesneša profesionālās darbības trūkumu identificēšanā un līdz ar to
profesionālā snieguma uzlabošanas veicināšanā;
395.3. tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanas dokumentācija neietver
informāciju/statistiku par tiesneša ētikas kodeksa pārkāpumiem, kas liecina, ka tiesneša
ētiskas rīcības un uzvedības kritērijiem nav piešķirta pietiekami svarīga nozīme, vērtējot
tiesnešu profesionālo darbību. Ētikas aspektu novērtē, vērtējot saskarsmes prasmes tiesas
procesu ietvaros, un to norāda tiesas priekšsēdētājs savā atsauksmē. Revīzijas laikā
Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas priekšsēdētājs izteica viedokli, ka “tiesas
priekšsēdētājam ir jāredz un jāvērš uzmanība, ja konstatētas neētiskas rīcības
pazīmes”361;
395.4. saskaņā ar normatīvo aktu362 Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas priekšsēdētājs kolēģijas
loceklim uzdod sastādīt atzinumu par izlases veidā iepazītiem tiesneša taisītajiem
nolēmumiem un vadītajiem procesiem, taču nav noteikti skaidri kritēriji, kā šie
nolēmumi un procesi tiek izvēlēti;
395.5. Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas sēdes protokolos netiek fiksētas tiesneša profesionālajā
darbībā uzlabojamās jomas, līdz ar to sniegtās informācijas apjoms par tiesnešu
profesionālās darbības novērtēšanu nav pietiekams, lai nākamajā novērtēšanā varētu
noteikt tiesneša profesionālās darbības progresu.
396. Revīzijā konstatēts, ka normatīvajos aktos nevienai institūcijai, kas ir saistīta ar tiesnešu
profesionālās darbības novērtēšanu, nav noteikts pienākums un atbildība par tiesnešu
profesionālās darbības novērtēšanas procesa izvērtēšanu, secinājumiem un pasākumu iniciēšanu
procesa pilnveidošanai tiesnešu prasmju/kvalifikācijas attīstības nolūkā.
397. Ne Tiesu administrācija, ne Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas, ne arī Ministrija neveica
vērtēšanas procesa rezultātu apkopošanu. Pēc pirmreizējās tiesnešu profesionālās darbības
novērtēšanas procesa identificētie labās prakses piemēri un/vai nepilnības, tiesnešu darbu
veicinošie un/vai kavējošie apstākļi nav apkopoti turpmākai vērtēšanas procesa pilnveidošanai
un uzlabošanai. Tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanas rezultātā nav identificētas
apmācību vajadzības un veicamie pasākumi tiesnešu kvalifikācijas paaugstināšanas un
profesionālo iemaņu pilnveidošanai.
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
124
398. Līdz ar to izveidotā novērtēšanas sistēma netiek pilnvērtīgi izmantota kā instruments tiesnešu
kvalifikācijas paaugstināšanas procesā. Par to netieši liecina arī fakts, ka Tieslietu padomes
2016.gada 25.aprīļa sēdē, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijai sniedzot informāciju par pirmās
tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanas rezultātiem, kolēģijas priekšsēdētājs rosinājis tiesu
priekšsēdētājus un Tiesu administrāciju analizēt tiesnešu pašnovērtējumā norādītos darbu
veicinošos un kavējošos apstākļus un ņemt tos vērā tiesu darba organizācijā363.
399. Tiesnešu novērtēšanas rezultātā sniegtajam formālajam atzinumam nav jēgpilnas nozīmes, ja
nav skaidri priekšlikumi par pilnveidojamām zināšanām un prasmēm un noteiktiem konkrētiem
sasniedzamajiem rezultātiem līdz nākošajai vērtēšanai, piemēram, “Atcelto un/vai grozīto
nolēmumu īpatsvara” samazinājums. Valsts kontroles ieskatā šādi būtu iespējams veicināt
tiesneša nepārtrauktu profesionālo izaugsmi visas viņa karjeras laikā. Piemēram, Lietuvā364
novērtēšanas rezultātus izmanto apmācību stratēģijas, programmu un plānu izstrādē, tiesu
administratīvās pārvaldības pilnveidošanai u.tml.
400. Eiropas Tiesnešu konsultatīvās padomes (Consultative Council of European Judges) viedoklis
par tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanu ir, ka izvēlētajiem rādītājiem, ko izmanto
tiesnešu profesionālās darbības rezultātu novērtēšanā, ir jābūt tādiem, lai vērtētāji varētu
pārskatīt visus tiesnešu profesionālās darbības aspektus un rezultātus365. Daļa tiesnešu uzskata,
ka ētiku nevar nodalīt no profesionalitātes un ir nepieciešams veidot izpratni par ētikas normu
ievērošanu kā neatņemamu profesionālās darbības daļu366. Arī Latvijas tiesnešu ētikas kodeksā
(2.kanons) ir teikts, ka tiesnesim:
400.1. jābūt gatavam vienmēr atrasties sabiedrības uzmanības centrā;
400.2. jāpieņem tādi uzvedības ierobežojumi, kas parastam pilsonim var šķist apgrūtinoši,
turklāt tas jādara pēc brīvas gribas;
400.3. ir aizliegums “neatbilstoši uzvesties, kā arī izraisīt neatbilstošu uzvedību” un tas attiecas
gan uz tiesneša profesionālo darbību, gan arī uz personisko dzīvi.
401. Tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanas rezultāti ir daļēji saistīti ar tiesneša atalgojuma
līmeni, jo speciālās/izdienas piemaksas (līdz 2013.gada 1.janvārim piemaksa par kvalifikācijas
klasi) saskaņā ar likumu367 nosaka atbilstoši stāžam 7-35% robežās. Lai gan, stājoties spēkā
tiesnešu novērtēšanas sistēmai likumā368 noteikts, ka kārtējā novērtēšanā saņemtais pozitīvais
atzinums ir priekšnoteikums piemaksas piešķiršanai, bet atkārtots negatīvs atzinums par tiesneša
profesionālo darbību ir pamats tiesneša atbrīvošanai no amata, grozījumi likumā369 nosaka, ka
tiesnešiem, kuriem līdz 2013.gada 1.janvārim piešķirta piemaksa par kvalifikācijas klasi,
piemaksas apmērs saglabājas.
402. Revīzijā konstatēts, ka arī gadījumos, kad par tiesneša profesionālo darbību sniegts negatīvs
vērtējums, tiek saglabāta iepriekš piešķirtā kvalifikācijas klase par darba stāžu un līdz ar to arī
iepriekš piešķirtās piemaksas apmērs.
403. Tiesneša profesionālās darbības negatīva novērtējuma gadījumā atbilstoši likumam370 atkārtota
tiesneša profesionālās darbības novērtēšana tiek veikta Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas
noteiktajā termiņā, taču ne vēlāk kā divu gadu laikā no iepriekšējās novērtēšanas. Revīzijā
konstatēts, ka šajā laikā tiek saglabāta iepriekš piešķirtā kvalifikācijas klase par darba stāžu un
līdz ar to arī iepriekš piešķirtās piemaksas apmērs, lai gan profesionālais sniegums ir bijis vājš.
404. Lai gan tiek vērtēti darba snieguma rezultāti, iespēja saņemt izdienas piemaksu ir gan tiem
tiesnešiem, kas saņēmuši pozitīvu vērtējumu, gan arī tiem, kuru profesionālā snieguma
vērtējums ir negatīvs. Tas norāda, ka izšķirošā nozīme atlīdzības noteikšanā joprojām ir darba
stāžam, nevis faktiskajam profesionālajam sniegumam. Var secināt, ka lai arī likumā mainījies
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
125
piemaksas nosaukums – tā nosaukta par izdienas piemaksu līdzšinējās piemaksas par
kvalifikācijas klasi vietā, tās būtība nav mainījusies.
3.3. Vai izveidotā tiesas darbinieku un tiesnešu apmācību sistēma veicina zināšanu
pilnveidi tiesvedības procesa kvalitatīvai norisei?
Lai arī rezultatīvie rādītāji cilvēkresursu attīstībai kvantitatīvi ir izpildīti, tomēr joprojām
atsevišķi faktori liecina par iespēju, pilnveidot tiesnešu kompetences līmeni, – atceltie
lēmumi procesuālo pārkāpumu dēļ joprojām saglabājas augstā līmenī, kā arī Eiropas
Cilvēktiesību tiesā iesniegto lietu skaits turpina pieaugt un tiesas pieņemtajos lēmumos tiek
norādīts uz vāju argumentāciju.
Nepieciešama padziļināta analīze par iemesliem, kādēļ, izpildot kvantitatīvos apmācību
rādītājus, nav izdevies sasniegt plānotos rezultātus tiesnešu un tiesu darbinieku kompetences
pieaugumam. Tostarp būtu izvērtējams, kādu ietekmi uz izvirzīto rezultātu sasniegšanu ir
atstājusi augstā tiesas darbinieku mainība, jo iespējams, ka apmācītie darbinieki regulāri
aizplūst no tiesu sistēmas, tā samazinot apmācību procesa izmaksu lietderību.
405. Apvienoto Nāciju Tiesu varas neatkarības pamatprincipi371 paredz, ka personām, kuras tiek
atbalstītas tiesnešu amatam, jābūt godīgām un spējīgām personībām, ar atbilstošu apmācību vai
kvalifikāciju tiesībās. Minētais princips ir nostiprināts arī Eiropas Tiesnešu hartā un citos
starptautiskos dokumentos. Diskusijā par Eiropas Tiesnešu hartas saturu, uzsvērts, ka tiesnešu
apmācības procesam ir jābalstās uz šādiem principiem372:
405.1. tiesnesim ir tiesības apmācību saņemt no valsts, tas nozīmē, ka apmācība jāorganizē un
jāfinansē ar valsts atbalstu;
405.2. tiesneša zināšanu paaugstināšana, lai viņš savā darbībā varētu izpildīt ANO
pamatprincipos tiesneša amatam noteiktās prasības, jābūt arī viņa paša rūpei un
atbildībai, jo tiesneša pienākums ir pašam pastāvīgi celt savu zināšanu līmeni;
405.3. apmācība ir cieši saistīta ar tiesu varas neatkarību, tas ir, apmācības programmas
jāpieņem institūcijai, kura ir neatkarīga no izpildvaras un likumdošanas varas un kuras
sastāvā vismaz puse ir tiesneši, kurus ievēlējuši paši tiesneši;
405.4. tiesnešu apmācībā ir jāievēro konstitucionālā garantija par zinātnes un izglītības brīvību.
406. Atbilstoši likumam373 tiesnesim ir pienākums pastāvīgi papildināt savas zināšanas visas tiesneša
karjeras laikā. Uzdevums plānot un nodrošināt tiesnešu, tiesas un zemesgrāmatu nodaļas
darbinieku apmācību ir noteikts Tiesu administrācijai374.
407. Saistībā ar tiesnešu un tiesas darbinieku apmācību modeli un mācību programmu kvalitāti jau
2008.gadā atbildīgās institūcijas identificēja problēmas, kuras arī Pamatnostādnēs tika iekļautas
kā būtiskākās pilnveidojamās jomas tiesu sistēmai piederīgo personu mācību modeļa un satura
pilnveidošanā:
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
126
407.1. ilgtermiņa līdzdarbības līguma noslēgšana starp Tiesu administrāciju un LTMC par
tiesnešu un tiesas darbinieku mācību nodrošināšanu (līdzdarbības līguma noslēgšana
starp Tiesu administrāciju un LTMC par tiesnešu un tiesas darbinieku mācību
nodrošināšanu ir smagnējs un laikietilpīgs process, kā arī tas tika slēgts uz īsu termiņu
(diviem vai trim gadiem), kas apgrūtināja mācību plānošanu ilgtermiņā);
407.2. nav attīstīts starpdisciplināro apmācību modelis (mācības, kurās vienlaikus piedalās gan
tiesneši un tiesas darbinieki, gan tiesu sistēmai piederīgās personas – prokurori, zvērināti
advokāti, zvērināti notāri un zvērināti tiesu izpildītāji, gan arī citi ieinteresētie subjekti,
piemēram, policijas, Ieslodzījuma vietu pārvaldes, Valsts probācijas dienesta darbinieki);
407.3. nav attīstītas tiesnešu un tiesas darbinieku mācības elektroniskajā vidē;
407.4. nepietiekams tiesnešu zināšanu līmenis par ES jautājumiem u. c.
408. Nodrošinot tiesnešu un tiesas darbinieku apmācības Tiesu administrācija sadarbojas ar
pašvaldībām, organizē iepirkumu procedūras atsevišķām mācību tēmām (vai blokiem), kā arī
izmanto valsts pārvaldē nodarbinātajiem piedāvātās bezmaksas apmācību iespējas.
409. Lielākais mācību pakalpojumu sniedzējs tiesnešiem, tiesas un zemesgrāmatu nodaļas
darbiniekiem ir nodibinājums “Latvijas Tiesnešu mācību centrs” (LTMC). Laikā no 2010. līdz
2015.gadam (ieskaitot) LTMC ir sniedzis pakalpojumus 953 tūkst. euro apmērā jeb 72,4%
apmērā no kopējiem Tiesu administrācijas izdevumiem mācību pakalpojumiem 1317 tūkst.
euro.
410. Tiesnešu un tiesas darbinieku apmācību plānošanai LTMC ir izveidotas darba grupas katrā no
tiesību jomām – civiltiesībās, krimināltiesībās, administratīvajās tiesībās un starptautiskajās
tiesībās. Darba grupu sastāvā ir iekļauti arī tiesneši un mācībspēku pārstāvji un, veidojot mācību
programmas saturu darba grupu apspriedēs tiek pieaicinātas arī Ministrijas un Tiesu
administrācijas atbildīgās amatpersonas. Mācību plāna un programmas izstrādei LTMC apkopo
informāciju par mācību aktualitātēm gan balstoties uz Ministrijas izvirzītajām prioritātēm, gan
tiesnešu izteiktajām vēlmēm mācību novērtējuma anketās.
411. LTMC apmācību īstenošana notiek atbilstoši saskaņotajam mācību plānam un līdzdarbības
līgumā noteiktajam finansējumam. Visa informācija par mācību norises vietu un laiku ir
pieejama interesentiem LTMC izveidotajā mācību informācijas sistēmā (MIS), kas nodrošina
mācību procesa administrēšanu un datu apkopošanu. MIS tiesneši un tiesu iestāžu darbinieki var
reģistrēties gan nacionāliem, gan starptautiskiem semināriem (arī iespēju atteikties no semināra
apmeklējuma), kā arī MIS reģistrētiem lietotājiem ir pieeja visiem mācību materiāliem, tajā
skaitā audio ierakstiem.
412. Laika posmā no 2010. līdz 2015.gadam LTMC finansējuma apmērs tiesnešu un tiesas
darbinieku apmācībai pakāpeniski pieauga, un 2015.gadā tas bija 173,1 tūkstoši euro. Salīdzinot
ar 2010.gadu, 2015.gadā izmaksas uz vienu apmācību dalībnieku pieauga par 16,5%.
413. Tiesnešu un tiesas darbinieku kompetences paaugstināšanu veicina arī sadarbība ar tādām
starptautiskajām organizācijām kā CEPEJ, kā arī izmantojot ārvalstu un Eiropas Savienības
fondu finanšu līdzekļus, piedaloties dažādās starptautiski organizētās konferencēs, pieredzes
apmaiņas semināros un citos pasākumos par tiesu sistēmas un tiesvedībai aktuāliem
jautājumiem.
414. Ministrijas vērtējumā375 Pamatnostādnēs definētie pasākumi attiecībā uz tiesnešu un tiesu
darbinieku, kā arī tiesu sistēmai piederīgo personu mācību modeli un satura pilnveidi izpildīti
100% apmērā, tajā skaitā:
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
127
414.1. noslēgts ilgtermiņa līdzdarbības līgums starp Tiesu administrāciju un LTMC376 par
tiesnešu, tiesneša amata kandidātu un tiesu darbinieku apmācību līdz 2024.gada
31.decembrim;
414.2. izstrādāta starpdisciplinārā mācību programma 2011.–2015.gadam tiesnešiem, tiesnešu
palīgiem, advokātiem, prokuroriem un Valsts ieņēmumu dienesta darbiniekiem u.c.
415. Revīzijā konstatēts, ka atbilstoši līdzdarbības līguma377 nosacījumiem, LTMC izstrādā Mācību
programmu kalendāra gadam un nodrošina tās izpildi. LTMC ir izveidota mācību programmu
darba grupa378 (MPDG), kas izskata iepriekšējo gadu programmas, apmācību dalībnieku
(tiesnešu un tiesu darbinieku) sniegtos vērtējumus par notikušajām mācībām vai citu ieinteresēto
personu un iestāžu ierosinājumus, nosaka mācību vajadzības, apkopojot sniegtos ierosinājumus,
un gatavo priekšlikumus nākamā gada mācību programmas saturam. Lai nodrošinātu mācību
programmas aktualitāti, tās izstrādes gaitā notiek konsultācijas gan ar tiesību politikas
veidotājiem, gan tiesnešiem.
416. Kvalitatīvu mācību nodrošināšanai LTMC mācību programmu sagatavošanai un apmācību
procesa izvērtēšanai izmanto šādus kritērijus379:
416.1. juridisko/nejuridisko tēmu proporcionalitāte – tiek piedāvātas mācības tiesību nozarēs un
prasmes attīstošie semināri (oratora prasmes, tiesas sēžu vadīšanas prasmes, tiesneša
loma un ētika, komunikācija ar nepilngadīgo tiesas sēdes laikā, krīžu psiholoģija u. tml.);
416.2. semināru sagatavošanā tiek lūgts iesaistīties arī pašai auditorijai (tiesnešiem tiek lūgts
iesūtīt problēmu vai diskusiju jautājumus, spriedumus vai nolēmumus konkrētā lietu
kategorijā);
416.3. programmas izstrādē tiek iesaistīti tiesību speciālisti – MPDG;
416.4. semināru izvērtēšana – obligāts semināru kvalitātes izvērtēšanas priekšnosacījums, kas
sniedz nekavējošu reakciju par semināra saturu, pasniedzēju zināšanu un pasniegšanas
prasmju izvērtējumu, auditorijas vēlmju un ierosinājumu uzskaiti;
416.5. attīstot starpdisciplināro apmācību pieeju, LTMC ārvalstu projektu pieteikumos aizvien
biežāk aicina iesaistīties Ģenerālprokuratūru un Zvērinātu advokātu padomi, kā arī
piedāvā citu juridisko profesiju pārstāvjiem piedalīties tiesnešu un tiesu darbinieku
plānotajās mācībās;
416.6. nodrošinot iespēju tiesnešiem un prokuroriem piedalīties starptautiskos semināros,
konferencēs un apmaiņas programmās, paplašinās šo profesiju pārstāvju izpratne par ES
tiesību telpu un normu piemērošanu (nodrošina LTMC starptautiskā darbība Eiropas
Juridiskās tālākizglītības tīklā).
417. Revīzijā konstatēts, ka kopumā Pamatnostādnēs izvirzītie rezultatīvie (kvantitatīvie) rādītāji ir
izpildīti gan saistībā ar praktiskām apmācībām Eiropas Savienības tiesību jautājumos un Eiropas
Cilvēktiesību tiesas praksi, gan svešvalodu zināšanu pilnveidošanu, gan arī pasākumiem, kas
nodrošina tiesnešu un tiesas darbinieku attālinātu pieejamību mācībām un mācību materiāliem,
tajā skaitā mācību prezentācijas, audiofaili un video tiešraides u. c.380 (skatīt 7.pielikumu).
Nepieciešama padziļināta analīze par iemesliem, kādēļ, izpildot kvantitatīvos apmācību
nodrošināšanas rādītājus, nav izdevies sasniegt plānotos rezultātus tiesnešu un tiesu darbinieku
kompetences pieaugumam. Tostarp būtu jāizvērtē, kādu ietekmi uz izvirzīto rezultātu sasniegšanu ir
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
128
atstājusi augstā tiesas darbinieku mainība, jo iespējams, ka apmācītie darbinieki regulāri aizplūst no
tiesu sistēmas. Minētais apstāklis var negatīvi ietekmēt arī “Tiesu varas un tiesībaizsardzības iestāžu
darbinieku cilvēkresursu kapacitātes stiprināšanas un kompetenču attīstīšanas plāna 2015.–
2020.gadam” mērķa sasniegšanu attiecībā uz darbinieku kompetences paaugstināšanu.
418. Pamatnostādnēs izvirzīto rezultatīvo rādītāju izpilde attiecībā uz mācību nodrošināšanu un
mācību apmeklēšana pati par sevi vēl nenozīmē, ka ir paaugstinājusies tiesnešu un tiesas
darbinieku kvalifikācija un kompetences.
419. Iepriekš šajā ziņojumā jau vērsām uzmanību uz to, ka tiesnešu profesionālās darbības
novērtēšanas rezultātā netiek identificētas apmācību vajadzības un veicamie pasākumi tiesnešu
kvalifikācijas paaugstināšanas un profesionālo iemaņu pilnveidošanai (detalizēta informācija
ziņojuma 3.2.nodaļā Vai ir izveidota tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanas sistēma, kas
motivē un veicina kompetenču paaugstināšanu?).
420. Atbilstoši likumam381 Latvijā tiesnešu dalībai apmācībās ir brīvprātības princips – tiesnesim ir
pienākums pastāvīgi papildināt savas zināšanas visas tiesneša karjeras laikā. Salīdzinājumam,
piemēram, Igaunijā382 tiesnesim apmācības ir obligāta prasība. Katrai tiesai tiek izstrādāts savs
mācību plāns un tiesas priekšsēdētājam ir jāseko līdzi plānai izpildei.
421. Lai veicinātu tiesnešu un tiesas darbinieku kompetences paaugstināšanu Pamatnostādnēs
izvirzītā apakšmērķa “Cilvēkresursu attīstība tiesu varā” noteikts rezultatīvais rādītājs “Atcelto
tiesas lēmumu īpatsvars (procesuālo pārkāpumu dēļ)”. Revīzijas laikā, analizējot rezultatīvo
rādītāju izpildi, esam konstatējuši, ka atcelto tiesas lēmumu īpatsvars procesuālo pārkāpumu dēļ,
salīdzinot ar 2009.gadu ir samazinājies, tomēr vēl ar vien tas būtiski pārsniedz plānoto rezultātu,
kas ļauj secināt, ka plānotais rezultāts attiecībā uz tiesnešu un tiesu darbinieku kompetences
paaugstināšanos nav sasniegts (skatīt 45.attēlu).
45.attēls. Atcelto tiesas lēmumu īpatsvars (procesuālo pārkāpumu dēļ) % laika posmā no 2009. līdz
2015.gadam.
422. Turpinot risināt Pamatnostādnēs iekļautos, bet neizpildītos uzdevumus cilvēkresursu attīstības
jomā tiesu varā, Ministrija ir izstrādājusi un Ministru kabinets ir atbalstījis383 attīstības
plānošanas dokumentu “Tiesu varas un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku cilvēkresursu
kapacitātes stiprināšanas un kompetenču attīstīšanas plāns 2015.–2020.gadam”. Minētais
dokuments izstrādāts, lai īstenotu cilvēkresursu kapacitātes stiprināšanu tiesu varā, tādējādi
nodrošinot ātrāku, kvalitatīvāku lietu izskatīšanu komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai,
kas arī ir definēts kā šī dokumenta mērķis.
2 1,8 1,6 1,4 1,2 1 1
7,9 8,6
7,9
6 5,5 5,4 4,7
2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015
Mērķis Izpilde
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
129
423. Plānā, atsaucoties uz Pamatnostādnēm, norādīts, ka nav izpildīti Pamatnostādnēs izvirzītie
uzdevumi, kas saistīti ar cilvēkresursu kapacitātes celšanu tiesu varā. Uzdevumu daļēja izpilde
un neizpilde pamatota ar to, ka ekonomiskās situācijas dēļ valstī nav bijis pietiekams
finansējums Pamatnostādnēs doto uzdevumu izpildei. Kā viens no joprojām neatrisinātiem
jautājumiem tiek norādīts vienota un ilgtermiņa apmācību modeļa trūkums, tajā skaitā
starpdisciplināro apmācību modeļa trūkums tiesu varai un tiesībaizsardzības iestādēm.
424. Saskaņā ar Ministrijas sagatavoto informāciju par Pamatnostādņu izpildi384 rīcības virziena
“Pilnveidots tiesnešu un tiesas darbinieku, kā arī tiesu sistēmai piederīgo personu mācību
modelis un saturs” sasniegšanai paredzētie pasākumi izpildīti 100% apmērā. Ministrija ir arī
norādījusi, ka ir izstrādāta starpdisciplināro mācību programma 2011.–2015. gadam, LTMC
kopš 2013.gada organizē starpdisciplinārus seminārus par finanšu un ekonomisko noziegumu
izcelsmi un tiesu praksi, kuros piedalās tiesneši, tiesnešu palīgi, advokāti, prokurori, Valsts
ieņēmumu dienesta darbinieki. LTMC katru gadu īsteno sadarbības līgumus ar Latvijas
Zvērinātu advokātu padomi par mācību organizēšanu advokātiem un ar Ģenerālprokuratūru par
atsevišķu mācību nodrošināšanu prokuroriem, prokuroru kandidātiem un jaunajiem
prokuroriem. Arī darbības rezultāti “Starpdisciplināro lekciju skaits rajona (pilsētas) tiesnešu
mācībās” un “Starpdisciplināro lekciju skaits apgabaltiesas tiesnešu mācībās” ir būtiski
pārsnieguši plānotos rezultātus.
425. Tiesu varas un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku cilvēkresursu kapacitātes stiprināšanas un
kompetenču attīstīšanas plānā 2015. – 2020.gadam noteikti vairāki rīcības virzieni, tostarp
rīcības virziens – Plānveidīga tiesu varas un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku nepieciešamo
zināšanu, prasmju un iemaņu nodrošināšana. Tā ietvaros plānots pilnveidot apmācību saturu,
programmas un apmācību institucionālo modeli, tostarp radīt mācību programmu
individualizācijas līmeni, ieviešot starpdisciplināro pieeju apmācību programmu plānošanā un
īstenošanā u.c.
426. Minētais ir apstiprinājums tam, ka mācību notikšanas un apmeklēšanas fakts pats par sevi
neliecina, ka to īstenošanas rezultātā ir sasniegts iecerētais mērķis attiecībā uz kompetences
paaugstināšanos. Lai arī Pamatnostādņu īstenošanas laikā apmācību skaits ir būtiski pārsniedzis
plānoto, tomēr vēl arvien pastāv tās pašas problēmas, kas pastāvēja Pamatnostādņu izstrādes
laikā. Detalizēta iemeslu analīze, tajā skaitā par Pamatnostādņu īstenošanas laikā rīkoto mācību
saturu un kvalitāti, būtu būtiska un noderīga, secīgi plānojot cilvēkresursu kapacitātes un
kvalifikācijas attīstību tiesu varā.
427. Revīzijā konstatēts, ka joprojām nav novērstas un pastāv Pamatnostādņu izstrādes gaitā
konstatētās problēmas Eiropas Savienības tiesību jautājumos un Eiropas Cilvēktiesību tiesas
(ECT) prakses jautājumos, tajā skaitā, nav nodrošināta valsts valodā pieejama aktuāla
informācija par ECT nolēmumiem lietās, kurās atbildētāja nav Latvija, bet kurām ir būtiska
ietekme uz cilvēktiesību judikatūru.
428. Lai arī rezultatīvie rādītāji attiecībā uz tiesnešu apmācību par Eiropas Savienības tiesību
jautājumiem un ECT tiesas praksi kvantitatīvi ir izpildīti, nav sasniegti Pamatnostādnēs definētie
mērķi. Tiesu varas un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku cilvēkresursu kapacitātes
stiprināšanas un kompetenču attīstīšanas plānā385 Ministrija atkārtoti uzsver nepieciešamību
pastiprināt tiesnešu apmācības pamattiesību un cilvēktiesību jautājumos, pamatojot to ar arvien
pieaugošo sūdzību skaitu pret Latviju Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
429. Atbilstoši Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās sagatavotajā darba
pārskatā386 “Par Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās darbu 2015.gadā”
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
130
iekļautajai informācijai Eiropas Padomes Ministru komiteja uzrauga ECT nolēmumu izpildi 62
Latvijas lietās.
430. Jau kopš 2014.gada Darba pārskatā387 ir norādīts, ka ECT saņemtajās lietās vislielākais īpatsvars
ir sūdzībām par tiesību uz taisnīgu tiesu iespējamiem pārkāpumiem Latvijā dažādos aspektos, tai
skaitā, saistībā ar tiesvedības ilgumu civilprocesā un administratīvajā procesā. Saskaņā ar
Latvijas pārstāvja ECT sniegto informāciju388 tipisks iemesls konstatētajiem pārkāpumiem
cilvēktiesību jomā ir nolēmumu sliktā argumentācijas kvalitāte – skopa un nepārliecinoša
argumentācija, slikta juridiskā rakstu valoda.
431. Kā jau iepriekš ziņojumā minēts, pastāv augsts tiesas darbinieku mainības līmenis, tiesnešu
palīgiem vidēji 22% un tiesas sekretāriem - 48%. Ir apšaubāms, vai pie tik augsta darbinieku
mainības līmeņa ir iespējams sasniegt mācību mērķi – paaugstināt darbinieku kompetences, ja
sagatavotie/apmācītie darbinieki regulāri aizplūst no tiesu sistēmas.Turklāt, neuzlabojot tiesu
darbinieku mainības rādītājus, rodas riski arī Tiesu varas un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku
cilvēkresursu kapacitātes stiprināšanas un kompetenču attīstīšanas plānā 2015.–2020.gadam
izvirzīto mērķu sasniegšanai.
3.4. Vai ir izveidota disciplinārlietu izvērtēšanas kārtība un vai tā nodrošina visu
sūdzību un/vai ziņojumu par iespējamiem pārkāpumiem izskatīšanu?
Kopumā Latvijā tiesnešu disciplinārās atbildības sistēma ir veidota atbilstoši
starptautiskajiem standartiem un praksei389
, tostarp ir noteikts subjektu loks, kam ir tiesības
ierosināt disciplinārlietas, Tiesnešu disciplinārkolēģijas sastāvs un disciplinārlietu
izskatīšanas kārtība, kā arī piemērojamie disciplinārsodu veidi un to piemērošanas prakse.
Normatīvais akts390
nosaka procedūras disciplinārlietu ierosināšanai, bet mazāk nozīmīgus
tiesnešu pārkāpumus, tajā skaitā ētikas pārkāpumus, izskata tiesas priekšsēdētājs391
, kuram
ir iespēja vienpersoniski izvērtēt un izlemt sūdzības tālāko virzību.
Būtisks informācijas avots par tiesnešu pieļautajiem pārkāpumiem ir tiesās ienākošās
sūdzības un iesniegumi par tiesnešu darbu, tomēr ne Ministrija, ne Tiesu administrācija nav
informētas par tiesās ienākošajām sūdzībām un iesniegumiem saistībā ar tiesnešu darbu, to
skaitu un saturu, kā arī tiesai nav pienākums informēt par tām, jo normatīvie akti to
neparedz.
Centralizēti pieejamas informācijas par tiesās saņemtajām sūdzībām un iesniegumiem
trūkums nerada iespēju veikt risku analīzi, ja nepieciešams, plānojot atbilstošus preventīvos
un korektīvos pasākumus.
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
131
No kopējā sūdzību skaita, ko saņem Ministrija un Tiesnešu ētikas komisija, pret tiesnešiem
disciplinārlietas tiek ierosinātas vidēji 2,1% gadījumu, galvenokārt par tīšu likuma
pārkāpumu (42,5% gadījumu) un par rupju nolaidību (26% gadījumu) lietas izskatīšanā.
Tā kā Tiesu administrācijā visa informācija par iespējamiem tiesneša darbības vai ētiskas
rīcības pārkāpumiem nav pieejama, tiesnešu pašpārvaldes institūcijas, nepilnīgas
informācijas dēļ var pieņemt neatbilstošus lēmumus saistībā ar tiesnešu profesionālās
darbības novērtēšanu un ar tiesnešu karjeras jautājumiem.
Arī Eiropas Tiesnešu konsultatīvā padome ir norādījusi uz risku, ka Latvijā izveidotā
tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanas kārtība, vērtējot tiesnešu profesionalitāti,
nenodrošina tiesnešu ētisko aspektu izvērtēšanu392
.
432. Lai stiprinātu tiesnešu lomu Eiropā, ir izveidota Eiropas tiesnešu konsultatīvā padome
(Consultative Council of European Judges (CCJE)). CCJE ir padomdevēja institūcija tajos
jautājumos, kas skar tiesu neatkarību, objektivitāti un darbību. CCJE norāda393, ka katrā valstī
likumā vai pamatdokumentā, kas attiecas uz tiesnešiem, ir jābūt noteiktiem amata pārkāpumiem,
kuru rezultātā pret tiesnesi var tikt ierosināta disciplinārlieta un piemērotas disciplinārās
sankcijas.
433. Lai vairotu sabiedrības uzticību tiesu sistēmai piederīgo profesiju pārstāvjiem un tiesu sistēmai
kopumā un novērstu esošās problēmas394, piemēram, vienotas profesionālās ētikas principu
izpratnes trūkumu tiesu sistēmai piederīgo personu, tiesnešu un tiesu sistēmai piederīgo
profesiju ētikas kodeksu iespējamā savstarpējā regulējuma un principu nesaskaņotību u. c.
Ministrija Pamatnostādnēs bija izvirzījusi uzdevumus:
433.1. izstrādāt pētījumu par tiesnešu, kā arī tiesu sistēmai piederīgo profesiju ētikas kodeksiem
(izvērtējot vienota regulējama iespējamību vai savstarpēji saskaņota regulējuma
noteikšanu);
433.2. veicināt vienotu profesionālās ētikas principu izpratni tiesu sistēmai piederīgo profesiju
vidū.
434. Revīzijā konstatēts, ka Pamatnostādnēs definētais uzdevums, veicināt vienotas profesionālās
ētikas principu izpratni - nav izpildīts – pētījums par tiesnešu un tiesu sistēmai piederīgo personu
profesionālās ētikas regulējumu nav veikts.
435. Latvijā izveidotās tiesnešu disciplinārās atbildības izvērtēšanas kārtību nosaka Tiesnešu
disciplinārās atbildības likums395. Atbilstoši likumā396 noteiktajam disciplinārlietas var ierosināt
Augstākās tiesas priekšsēdētājs, tieslietu ministrs, tiesu priekšsēdētāji un Tiesnešu ētikas
komisija.
436. Tiesnešu disciplināratbildības ietvaros tiek skatīti arī tiesnešu necienīgas rīcības vai tiesnešu
ētikas kodeksa normu rupji pārkāpumi. Starp institūcijām, kas var ierosināt disciplinārlietas par
Tiesnešu ētikas kodeksa normu rupju pārkāpumu, ir Tiesnešu ētikas komisija.
437. Galvenais informācijas avots par tiesnešu pieļautajiem pārkāpumiem ir ienākošās sūdzības par
tiesnešu darbu. Papildus tam minami arī citi informācijas avoti pārkāpumu noteikšanai tiesnešu
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
132
darbā, tai skaitā, tiesu darba organizatoriskās pārbaudes, sabiedriskajos medijos izskanējusi
informācija, u. c.
438. Revīzijā konstatēts, ka iesniegumus un sūdzības saistībā ar tiesnešu darbu saņem un izvērtē (1)
Ministrijas Tiesu sistēmas uzraudzības departaments; (2) tiesas (tiesu priekšsēdētāji); (3)
Tiesnešu disciplinārkolēģija; (4) Tiesnešu ētikas komisija.
439. Ministrija ir izstrādājusi iekšējo normatīvo aktu397, kas nosaka iepriekšējās pārbaudes veikšanas,
paskaidrojumu pieprasīšanas un disciplinārlietas ierosināšanas pret rajonu (pilsētu) tiesu,
apgabaltiesu un rajonu (pilsētu) tiesu zemesgrāmatu nodaļu tiesnešiem kārtību gadījumā, ja
sūdzība nonāk Ministrijā.
440. Saskaņā ar sniegto informāciju398 Tiesu administrācija par tiesnešu darbu saņemtās sūdzības
pārsūta Ministrijai.
441. Atbilstoši normatīvajam aktam399 par lietvedības organizēšanu rajonu (pilsētu) tiesās un
apgabaltiesās tiesas priekšsēdētājs, saņemot tiesai adresētu dokumentu, tajā skaitā arī sūdzību,
pieņem lēmumu par tā tālāko virzību. Sūdzības saņēmējs vai nu izskata saņemto iesniegumu par
tiesnešu darbību, vai novirza to izvērtēšanai Ministrijas Tiesu sistēmas uzraudzības
departamentam, Tiesnešu disciplinārkolēģijai vai Tiesnešu ētikas komisijai.
442. Laika periodā no 2010.gada līdz 2016.gada 30.jūnijam ierosinātas 73 tiesnešu disciplinārlietas
(skatīt 23.tabulu), tajā skaitā, 84% gadījumu no kopējā skaita tās ierosinātas pret rajona
(pilsētas) tiesas tiesnešiem:
442.1. visbiežāk jeb 55% gadījumu disciplinārlietas ir ierosinājis tieslietu ministrs, savukārt,
Tiesnešu ētikas komisija ir ierosinājusi disciplinārlietas 3% gadījumu;
442.2. no kopējā sūdzību skaita400 pret tiesnešiem tiek ierosinātas disciplinārlietas vidēji 2,1%
gadījumu. Galvenokārt tās tiek ierosinātas par tīšu likuma pārkāpumu tiesas lietas
izskatīšanā (42,5% gadījumu) un par rupju nolaidību lietas izskatīšanā (26% gadījumu),
bet pārējos gadījumos disciplinārlietas pret tiesnešiem tiek izbeigtas nepiemērojot
disciplinārsodu.
23.tabula Ministrijā un Tiesnešu ētikas komisijā saņemtie iesniegumi un ierosinātās
disciplinārlietas, 2010.gada 1.janvāris – 2016.gada 30.jūnijs401
.
Rādītājs/ laika posms 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016
I pusg. Kopā
TM saņemtie iesniegumi, skaits 480 489 582 533 478 531 199 3292
Tiesnešu ētikas komisijā
saņemtie iesniegumi, skaits 26 28 46 22 34 30 19 205
Ierosinātās disciplinārlietas,
skaits 7 12 7 10 17 14 6 73
Ierosinātās disciplinārlietas, %
no kopējā saņemto iesniegumu
skaita
1,4 2,3 1,1 1,8 3,3 2,5 2,7 2,1
Avots: Tieslietu ministrija.
443. Tiesneša profesionālās darbības novērtēšanas laikā Tiesu administrācija Tiesnešu kvalifikācijas
kolēģijai sagatavo informāciju par tiesneša darbību, tajā skaitā informāciju par tiesnesim
piemēroto disciplinārsodu (ja nav pagājis minētajā tiesību normā norādītais termiņš, kad
disciplinārsods uzskatāms par dzēstu). Savukārt tiesas priekšsēdētājs, sagatavojot atsauksmi par
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
133
tiesneša darbu, norāda informāciju par saņemtajām pamatotajām sūdzībām saistībā ar tiesneša
rīcību, pildot amata pienākumus.
Ministrijas izstrādātie normatīvie akti pieļauj saņemto sūdzību izvērtēšanu rajonu (pilsētu) tiesās vai
apgabaltiesās bez tālākas virzības.
444. Jau 2013.gadā projekta “Tiesu modernizācija Latvijā” ietvaros ziņojumā “Esošo tiesvedības
procesu analīze”402 norādīts uz subjektivitātes faktoru, tiesas priekšsēdētājam izskatot sūdzības
par attiecīgās tiesas tiesnesi un iespēju sūdzību izskatīšanu novirzīt augstākstāvošai tiesai
(apgabaltiesai). Revīzijas laikā noskaidrots, ka iepriekš minētā prakse nav mainīta, tiesai
adresētās sūdzības un iesniegumus atbilstoši Ministrijas iekšējiem noteikumiem403 joprojām
izskata tiesas priekšsēdētājs, tajā skaitā sūdzības par tiesnešu darbu un ētikas pārkāpumiem.
445. Tiesu administrācija, kas sagatavo/apkopo informāciju tiesneša profesionālās darbības
novērtēšanai, nesaņem informāciju par nebūtiskiem pārkāpumiem vai ētikas normu
neievērošanas gadījumiem un pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz konstatētajiem
pārkāpumiem. Tādējādi arī Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijai šī informācija nav pieejama.
446. Saskaņā ar Ministrijas sniegto informāciju404 arī Ministrija nav informēta par tiesās ienākošajām
sūdzībām un iesniegumiem saistībā ar tiesnešu darbu, to skaitu un saturu, kā arī tiesai nav
pienākums informēt ministriju par tām.
447. Ministrija nav iekšējos normatīvajos aktos paredzējusi tiesneša personas lietā uzkrāt visu ar
tiesneša darbību saistīto pamatoto sūdzību un to izvērtēšanas rezultātiem saistīto informāciju.
Tāpēc revīzijā nevarējām pārliecināties, vai Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija saņem pilnu
informāciju par vērtēšanas periodā saņemtajām pamatotajām sūdzībām par tiesneša darbību un
pieņemtajiem lēmumiem, tajā skaitā Tiesnešu ētikas komisijas atzinumus par Tiesnešu ētikas
kodeksa normu pārkāpumiem.
448. Arī Eiropas tiesnešu konsultatīvās padomes viedoklis par tiesnešu profesionālās darbības
novērtēšanu ir, ka izvēlētajiem rādītājiem, ko izmanto tiesnešu profesionālās darbības rezultātu
novērtēšanā, ir jābūt tādiem, lai vērtētāji varētu pārskatīt visus tiesnešu profesionālās darbības
aspektus un rezultātus405.
Ieteikumi
Ministrijai ir jāturpina uzsāktie pasākumi, lai padarītu efektīvāku cilvēkresursu piesaisti tiesu varai un
stiprinātu to kapacitāti, pievēršot uzmanību šādiem aspektiem:
449. Stiprinot tiesneša palīga institūtu, Ministrijai veikt nepieciešamos pasākumus normatīvā
regulējuma izstrādei tiesnešu palīgu amata kvalifikācijas pakāpju diferenciācijas ieviešanai
(atbilstoši pieredzes un kompetences līmenim) un tiesnešu amata kandidātu rezerves veidošanai,
tā paaugstinot tiesnešu palīgu motivāciju turpmākam darbam tiesās un samazinot augsto tiesas
darbinieku mainību.
Valsts kontroles viedoklis: Tiesneša palīgam, kurš ir iekļauts tiesneša amata kandidātu
(rezervistu) sarakstā pēc kvalifikācijas eksāmena nokārtošanas līdz iecelšanai tiesneša amatā
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
134
būtu nosakāma augstāka kvalifikācijas pakāpe, atbildīgāki amata pienākumi un attiecīgi
augstāks atalgojums.
450. Ministrijai izvērtēt un veikt nepieciešamos pasākumus efektīvākas tiesneša amata kandidātu
atlases un stažēšanās procedūru ieviešanai.
Valsts kontroles viedoklis: Pastāvot tiesneša amata vakancei, tiesa strādā nepilnā sastāvā.
Vislaikietilpīgākais tiesneša amata kandidāta atlases posms ir stažēšanās. Pastāvot augstākam
tiesnešu palīga kompetences līmenim un tiesneša amata kandidātu rezervei, būtu iespēja
samazināt stažēšanās un iecelšanas tiesneša amatā ilgumu.
451. Ministrijai turpināt attīstīt tiesnešu kvalifikācijas un darba rezultātu novērtēšanas sistēmu,
izvērtējot un nosakot novērtējuma rādītājus tiesneša darba rezultātiem un piešķirot nozīmi
konstatētajiem tiesneša darbības vai ētiskas rīcības pārkāpumiem.
Valsts kontroles viedoklis: Tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanas sistēmai būtu jāveicina
tiesneša nepārtraukta profesionālā izaugsme visas viņa karjeras laikā, tādējādi veicinot
vispārējās tiesnešu kapacitātes uzlabošanos. Vienlaikus sistēmai būtu arī jānodrošina, ka
pārkāpumi tienešu darbībā un neētiska rīcība tiek ņemta vērā, vērtējot tiesneša profesionālo
sniegumu un lemjot par tienešu karjeras jautājumiem.
452. Ministrijai pārskatīt tiesnešu atlīdzības sistēmu, piešķirot lielāku nozīmi tiesneša profesionālās
darbības novērtēšanas rezultātiem.
Valsts kontroles viedoklis: Normatīvie akti joprojām būtiskāku nozīmi atlīdzības piešķiršanā
paredz darba stāžam, nevis tiesneša profesionālajam sniegumam.
453. Ministrijai izvērtēt un veikt nepieciešamos pasākumus, lai vienkopus tiktu uzkrāta informācija
par tiesu sistēmā saņemtajām sūdzībām un iesniegumiem, kuros ir norādes par iespējamiem
tiesneša darbības vai ētiskas rīcības pārkāpumiem, tā novēršot risku, ka tiesnešu pašpārvaldes
institūcijas, nepilnīgas informācijas dēļ var pieņemt neatbilstošus lēmumus saistībā ar tiesnešu
profesionālās darbības novērtēšanu un ar tiesnešu karjeras jautājumiem.
Valsts kontroles viedoklis: Zūdot uzticībai tiesnesim, zūd uzticība tiesu varai un valstij un rodas
priekšstats, ka valsts savus iedzīvotājus neaizsargā. Tiesnesim ir jābūt ārpus jebkurām
aizdomām par viņa neatkarību un objektivitāti.
454. Ministrijai veikt analīzi un izvērtēt iemeslus, kādēļ Pamatnostādņu īstenošanas laikā izpildot
kvantitatīvos apmācību rādītājus, nav izdevies sasniegt plānotos rezultātus tiesnešu un tiesu
darbinieku kompetences pieaugumam un, kā izvirzīto rezultātu sasniegšanu ir ietekmējusi augstā
tiesas darbinieku mainība. Pamatojoties uz analīzes rezultātiem, veikt nepieciešamās darbības,
lai nodrošinātu Tiesu varas un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku cilvēkresursu kapacitātes
stiprināšanas un kompetenču attīstīšanas plāna 2015.-2020.gadam rezultātu sasniegšanu,
novēršot riskus, kas var ietekmēt apmācību procesa izmaksu lietderību.
Valsts kontroles viedoklis: Svarīgs priekšnoteikums kvalitatīvam tiesu darbam ir atbilstošs
tiesnešu kvalifikācijas un kompetences līmenis.
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
135
Tieslietu ministrijas viedoklis
Par veikto revīziju
Valsts kontroles veiktā Revīzija un tās ietvaros izdarītie secinājumi un ieteikumi līdztekus
informatīvajam ziņojumam “Par Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnēs 2009.-2015. gadam
iekļauto pasākumu īstenošanu” (turpmāk – Informatīvais ziņojums) ir papildu dokuments, kas būs
izmantojams turpmākajā darbā, plānojot tiesu sistēmas politikas turpmāko attīstību.
Ņemot vērā Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnēs 2009.-2015.gadam (turpmāk -
Pamatnostādnes) ietverto pasākumu īstenošanas laika grafiku, Revīzijas īstenošana nebija uzsākama
ātrāk. Kā tas norādīts Revīzijas ziņojumā, dažos gadījumos, lai gūtu pilnīgu priekšstatu par
atsevišķiem Revīzijā pētāmiem tiesu efektivitātes rādītājiem un to dinamiku, informācija iegūta un
analizēta ārpus Revīzijas laika posma, tas ir, pēc 2016.gada 1.jūlija. Minētais apliecina, ka īstenoto
pasākumu ietekmi uz tiesu darbības efektivitātes rādītājiem, it īpaši, ja to īstenošana uzsākta
2015.gadā, īsā laika periodā nav iespējams vispār novērtēt vai arī novērtējums nesniegtu pilnīgu
priekšstatu par pasākumu ietekmi uz tiesu efektivitātes rādītājiem. Ievērojot minēto, pilnīgam
priekšstatam par laika periodā līdz 2015.gadam īstenoto pasākumu ietekmi uz tiesu darbības
efektivitātes rādītājiem darbs pie šo rādītāju analīzes ir turpināms. Jānorāda, ka visaptverošas
analīzes veikšana par Latvijas tieslietu sistēmu plānota līdz 2018.gada beigām, izstrādājot Latvijas
tieslietu sistēmas novērtējumu, kura veikšanai plānots piesaistīt arī Eiropas Padomes Tiesu
efektivitātes komitejas ekspertus.
Par revīzijas secinājumiem
Attiecībā uz Revīzijas ietvaros veikto secinājumu cēloņiem un iemesliem norādām, ka tiesu
darbs un tā rezultāti vērtējami kopsakarā ar virkni ārēju faktoru. Piemēram, normatīvo aktu izmaiņām
(jaunām tiesu kompetencēm jeb tiesu kompetencē nodotām jaunām lietu kategorijām, jauni lēmumu
veidi un pārsūdzības iespējas, u.c.), pieejamajiem finanšu resursiem un ekonomisko situāciju valstī
kopumā. Piemēram, saņemto lietu īpatsvara pieaugums, jo īpaši straujš pieaugums, var radīt
nozīmīgu neizskatīto lietu skaita pieaugumu, un cita starpā atstāt ietekmi uz lietu izskatīšanas
termiņiem. Ekonomiskās krīzes rezultātā 2009. gadā, salīdzinot ar 2008. gadu, par 29,4% pieaudzis
saņemto civillietu skaits. Ļoti augsts rajona (pilsētu) tiesās saņemto civillietu īpatsvars saglabājās
līdz pat 2012.gadam. Šāds lietu pieaugums atstāja nenoliedzamu ietekmi uz tiesu kapacitāti un tiesu
darba rādītājiem. Turklāt ekonomiskās krīzes apstākļi būtiski ierobežoja arī iespējas reaģēt uz šo
noslodzes pieaugumu. Tā vietā, lai palielinātu tiesu rīcībā esošos resursus (cilvēkresursus) bija
nepieciešams rast resursu ietaupījumu. Lai gan tika veikta virkne grozījumu procesuālajos likumos,
vienkāršojot un paātrinot procesuālo kārtību, tomēr norādāms, ka šis rīks nav absolūts, jo procesa
vienkāršošana ir samērojama ar personas tiesībām uz taisnīgu tiesu. Turklāt atzīmējams, ka
parādsaistību lietas, kas radušās ekonomiskās krīzes rezultātā, tiesas turpināja saņemt arī pāris
turpmākos gadus pēc ekonomiskās krīzes. Ievērojot minēto, atzīstams, ka ekonomiskās krīzes
radītais lietu apjoms un to radītais neizskatīto lietu uzkrājums atstāja būtiskas sekas arī turpmākajos
gados. Savukārt neizskatīto lietu samazinājums korelē ar vidējiem lietu izskatīšanas ilgumiem. Proti,
lietu uzkrājums veidojas ilgākā laika periodā, un, pieaugot šo lietu izskatīšanas īpatsvaram, attiecīgi
palielinās vidēji svērtais lietu izskatīšanas ilgums. Ņemot vērā, ka ilgtermiņā nav racionāli palielināt
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
136
tiesnešu kopējo skaitu, lai likvidētu konkrētas valsts situācijas radītu lietu sastrēgumu tiesās,
uzkrājums tiek likvidēts pakāpeniski esošo resursu ietvaros, izmantojot gan darba organizācijas rīkus
(piemēram, tiesnešu amata vietu pārdali uz vairāk noslogotajām tiesām), gan turpinot tiesu procesu
norises efektivizāciju (piemēram, ieviešot jaunas vienkāršotas procesa norises formas un ieviešot
moderno informācijas tehnoloģiju iespējas tiesās).
Par revīzijas ieteikumiem un to ieviešanu
Ministrijas un Tiesu administrācijas ieskatā Revīzijā izteiktie ieteikumi ir saprotami un tie ir
vērsti uz tiesu darbības efektivitātes paaugstināšanu. Revīzijā izteikto ieteikumu ieviešanai plānots
izstrādāt Valsts kontroles revīzijas ieteikumu ieviešanas plānu. Kā jau minēts, līdztekus līdz šim
veiktajiem, kā arī turpmāk pastāvīgi veicamajiem tiesu darbības efektivitātes novērtējumiem,
2018.gadā piesaistot starptautiskos ekspertus plānots veikt visaptverošu analīzi, izstrādājot Latvijas
tieslietu sistēmas novērtējumu, kas tiks izmantots vairāku Valsts kontroles ieteikumu sekmīgai
īstenošanai, tādejādi piešķirot minētajam novērtējumam papildu dimensiju. Plānots, ka ministrija par
izvērtējuma secinājumiem un turpmāko rīcību, iesniedzot attiecīgus politikas dokumentus, informēs
Tieslietu padomi, kuras viedoklis, ņemot vērās tās lomu tiesu sistēmas politikas un stratēģijas
izstrādē, kā arī tiesu sistēmas darba organizācijas pilnveidošanā, ir būtisks, lemjot par turpmākajiem
pasākumiem tiesu darbības efektivitātes paaugstināšanai.
Norādām, ka vairāki Revīzijā izteiktie ieteikumi, piemēram, saistībā ar tiesu darbības
teritorijas reformas turpmāku ieviešanu, Tieslietu padomes lomas stiprināšanu, tiesneša amata
kandidātu atlases un stažēšanās procedūras efektivizēšanu, sabiedrības informētības par mediācijas
kā alternatīva strīda risināšanas veidu paaugstināšanu, jau ir ministrijas darba kārtībā. Tāpat arī Tiesu
administrācija ir uzsākusi darbu, lai biznesa inteliģences rīku “Microstrategy” varētu efektīvi
izmantot tiesu darba datu, izmaksu analīzē un pārskatu sagatavošanā, tostarp, turpmākai
izmantošanai finanšu plānošanā. Mūsu ieskatā uzsāktās aktivitātes, vērtējot kopsakarā ar Revīzijā
izteiktajiem ieteikumiem, apliecina Tieslietu ministrijas un Valsts kontroles uzskatu vienādību par
turpmākiem tiesu sistēmas attīstības un darbības pilnveidošanas aspektiem. Revīzija un tajā izteiktie
ieteikumi būs nozīmīgs turpmāko tiesu sistēmas attīstības jautājumu virzītājspēks un sekmēs izvirzīto
mērķu sasniegšanu.
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
137
Revīzijas raksturojums, kritēriji un metodes
Revīzijas mērķis
455. Revīzijas mērķis ir gūt pārliecību par to, vai tiesu iekārtas attīstības ietvaros laikā no 2009.
līdz 2015.gadam īstenotie pasākumi ir veicinājuši tiesu darbības efektivitāti.
Revīzijas juridiskais pamatojums
456. Pamatojoties uz Valsts kontroles 2016.gada darba plānu un Otrā revīzijas departamenta
2016.gada 15.marta revīzijas uzdevumu Nr.2.4.1-11/2016, ir veikta lietderības revīzija par Tiesu
iekārtas attīstības ietvaros laikā no 2009. līdz 2015.gadam īstenoto pasākumu efektivitāti.
457. Revīziju veica revīzijas grupas vadītāja, vecākā valsts revidente Ilze Lejniece un vecākā valsts
revidente Diāna Žunna, valsts revidentes Larisa Reine, Inga Kaltniece un Beata Pļaviņa.
Valsts kontroles revidentu atbildība
458. Valsts kontroles revidenti ir atbildīgi par revīzijas ziņojuma sniegšanu, kas pamatojas
uz revīzijas laikā gūtiem atbilstošiem, pietiekamiem un ticamiem revīzijas pierādījumiem.
Tieslietu ministrijas atbildība
459. Ministrija ir atbildīga par normatīvo aktu ievērošanu un revidentiem sniegtās informācijas
patiesumu.
Revīzijas apjoms un ierobežojumi
460. Revīzija veikta saskaņā ar Latvijas Republikā atzītiem starptautiskajiem revīzijas standartiem.
Revīzija ir plānota un veikta tā, lai iegūtu pietiekamu pārliecību par revīzijas apjomā iekļautās
revidējamās vienības – Ministrijas un Tiesu administrācijas veiktajiem pasākumiem, lai
nodrošinātu Tiesu iekārtas attīstības ietvaros laikā no 2009. līdz 2015.gadam īstenoto pasākumu
efektivitāti.
461. Revīzija ir veikta saskaņā ar Latvijas Republikā atzītiem starptautiskajiem revīzijas standartiem.
Revīzija plānota un veikta tā, lai iegūtu pietiekamu pārliecību.
462. Revīzija veikta par laika posmu no 2010.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 1.jūlijam. Dažos
gadījumos, lai gūtu pilnīgu priekšstatu par tiesvedību skaita dinamiku un tiesu darbības
efektivitātes rādītāju izmaiņām pārskatot tiesu teritorijas, iegūta un analizēta informācija ārpus
norādītā laika posma.
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
138
463. Revīzijas izlasē informācijas analīzei par tiesvedības gaitu ietvertas četras vispārējās
jurisdikcijas tiesas Rīgas, Latgales, Zemgales un Kurzemes tiesu apgabalos un divi
Administratīvās rajona tiesas Rīgas un Valmieras tiesu nami. Kopumā izlasē tika iekļautas 448
lietas, kuras saņemtas pirmās instances tiesās laika posmā no 2009.gada 1.janvāra līdz
2012.gada 31.decembrim un 446 lietas, kuras saņemtas tiesās laika posmā no 2013.gada
1.janvāra līdz 2016.gada 30.jūnijam, aptverot visus tiesvedības procesa veidus (skatīt 24.tabulu).
24.tabula Izlasē iekļauto saņemto tiesvedības lietu skaits pirmās instances tiesās
Tiesa Civillietas Krimināllietas Administratīvo
pārkāpumu lietas
Administratīvās
lietas 01.01.2009.
–
31.12.2012.
01.01.2013.
–
30.06.2016.
01.01.2009.
–
31.12.2012.
01.01.2013.
–
30.06.2016.
01.01.2009.
–
31.12.2012.
01.01.2013.
–
30.06.2016.
01.01.2009.
–
31.12.2012.
01.01.2013.
–
30.06.2016.
Rīgas pilsētas
Vidzemes
priekšpilsētas tiesa
32 32 32 32 32 32
Daugavpils tiesa 32 32 32 32 32 32
Dobeles rajona
tiesa 32 32 32 32 32 32
Liepājas tiesa 32 32 32 32 32 31
Administratīvā
rajona tiesa Rīgas
tiesu nams
32 32
Administratīvā
rajona tiesa
Valmieras tiesu
nams
32 31
Kopā 128 128 128 128 128 127 64 63
464. Revīzijas izlasē par tiesnešu profesionālās darbības pirmreizējo novērtēšanu laikā no 2013.gada
1.janvāra līdz 2016.gada 1.janvārim iekļauta dokumentu pārbaude par 25 rajonu (pilsētu) tiesas
un apgabaltiesas tiesnešu novērtēšanas rezultātiem jeb 5% no kopējā novērtēto rajonu (pilsētu)
tiesas un apgabaltiesas tiesnešu skaita.
465. Revīzijā netika vērtēta:
465.1. datu izplatīšanas sistēmas izstrāde tiesu informatīvajā sistēmā (TIS);
465.2. TIS noteiktā laika posmā ievadīto datu kvalitāte un aktualitāte;
Saskaņā ar Tiesu administrācijas sniegto skaidrojumu TIS pārskatu datu atšķirības laika
griezumā var ietekmēt TIS nepietiekamā funkcionalitāte, mainoties tiesu teritorijām, kā arī lietu
pārdale starp tiesām lietu ātrākai izskatīšanai Civilprocesa likuma 32.1 panta kārtībā u.c.
faktori.
465.3. TIS papildināšana ar saskarnēm un citiem valsts reģistriem;
465.4. Zemesgrāmatu procesa efektivizācijas pasākumi.
466. Laikā, kad tika īstenotas Pamatnostādnes Valsts kontrole veica revīzijas “Latvijas Republikas
tiesu un zemesgrāmatu nodaļu darbības nodrošināšana” un “Vai tieslietu nozares nekustamie
īpašumi tiek pārvaldīti likumīgi un efektīvi?”406, kurās tika vērtēti arī tiesu infrastruktūras
attīstības jautājumi, pozitīvi novērtēts Tiesu administrācijas izstrādātais tiesu ēku un aprīkojuma
standarts. Ieviešot revīzijas ieteikumus, tika sakārtots tiesu iestāžu apsardzes jautājums.
467. Lai sasniegtu revīzijas mērķi, tika vērtēti šādi jautājumi:
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
139
467.1. vai Ministrija ir veikusi nepieciešamos pasākumus attīstības politikas plānošanā,
izstrādāšanā un īstenošanas koordinēšanā, lai uzlabotu tiesu darbības efektivitāti;
467.2. vai valstī īstenotās tiesu sistēmas attīstības politikas ietvaros īstenotie pasākumi ir
veicinājuši savlaicīga un kvalitatīva tiesvedības procesa norisi;
467.3. vai ir radīti priekšnoteikumi tam, lai tiesu sistēma būtu nodrošināta ar pietiekamiem,
kompetentiem un profesionāliem cilvēkresursiem.
468. Lai izvērtētu vai tiesu iekārtas attīstības ietvaros laikā no 2009. līdz 2015.gadam īstenotie
pasākumi ir veicinājuši tiesu darbības efektivitāti, revīzijā tika iegūta informācija no šādām
institūcijām:
468.1. no Ministrijas un Tiesu administrācijas;
468.2. no rajonu (pilsētu) tiesām un apgabaltiesām;
468.3. no nevalstiskajām un profesionālajām organizācijām – nodibinājuma “Latvijas tiesnešu
mācību centrs”, biedrības “Mediācijas padome”, Tieslietu padomes, Latvijas
Administratīvo tiesnešu biedrības un Latvijas Tiesnešu biedrības.
469. Tā kā revidējamais laiks ietvēra LR nacionālās valūtas – lata maiņu pret euro, revīzijas ziņojumā
visas skaitliskās vērtības ir izteiktas euro, piemērojot valūtas kursu – viens euro ir 0,702804
lati.
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
140
Vērtēšanas kritēriji
Revīzijas jautājums Noteiktais kritērijs Kritērijs ir sasniegts / nav sasniegts
1. Vai Tieslietu ministrija ir veikusi nepieciešamos pasākumus politikas plānošanā, izstrādāšanā un
īstenošanas koordinēšanā, lai uzlabotu tiesu darbības efektivitāti?
Vai, izstrādājot tieslietu
nozares attīstības virzienus un
mērķus ir veikts visaptverošs
problēmu izvērtējums un
izstrādātie tieslietu nozares
attīstības virzieni un mērķi ir
vērsti uz identificēto
būtiskāko problēmu
novēršanu?
Ministrija ir izstrādājusi
politikas (attīstības)
plānošanas dokumentu
tiesu iekārtas attīstībai
Jā – kritērijs ir sasniegts, jo Ministrijā tika
izstrādātas un ar Ministra kabineta rīkojumu
atbalstītas407
Tiesu iekārtas attīstības
pamatnostādnes 2009. – 2015.gadam
Ietvertie risinājumi
(attīstības virzieni,
veicamie pasākumi un
uzdevumi) aptver visas
būtiskās identificētās tiesu
darbības efektivitāti
ietekmējošās problēmas
Kritērijs ir sasniegts daļēji, jo neaptver visas
identificētās tiesu darbības efektivitāti
ietekmējošās problēmas, piemēram:
- netika paredzēti pasākumi, kas
pilnveidotu valsts nodrošinātās juridiskās
palīdzības sistēmu;
- netika aplūkota apstiprināto tiesas
nodevu apmēra ietekme uz tiesas
pieejamību;
- netika plānots izstrādāt redzējumu, kādai
būtu jābūt e-tiesu sistēmai Latvijā;
- netika noteikti pasākumi vispārējās
jurisdikcijas tiesu darbinieku (tiesnešu
palīgu un tiesas sēžu sekretāru)
kompetences un atbildības
paaugstināšanai;
- netika paredzēti pasākumi, kā pastāvīgi
mērīt sabiedrības apmierinātības līmeni
ar tiesu darbu un sabiedrības uzticību
tiesām;
- netika aplūkotas tiesu sistēmas budžeta
optimizēšanas iespējas, jo Ministrijā tika
izstrādātas un ar Ministru kabineta
rīkojumu atbalstītas408
Tiesu iekārtas
attīstības pamatnostādnes 2009. –
2015.gadam
Vai, īstenojot noteiktos
tieslietu nozares attīstības
virzienus un mērķus,
Ministrija ir vērtējusi
Ministrija ir nodrošinājusi
politikas plānošanas
dokumentā definēto mērķu
un uzdevumu izpildes
Jā – kritērijs ir sasniegts, jo plānotie
uzdevumi tika iekļauti Ministrijas kārtējā
gada darba plānos. Plāna izpildes uzraudzību
veica Ministrijas Stratēģijas departaments
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
141
Revīzijas jautājums Noteiktais kritērijs Kritērijs ir sasniegts / nav sasniegts
pasākumu un uzdevumu
izpildes efektivitāti, tajā
skaitā politikas mērķu
izpildes sasniegšanas pakāpi?
uzraudzību
Periodiski tiek novērtēts
uzdevumu un veicamo
pasākumu izpildes
progress
Nē – kritērijs nav sasniegts, jo uzdevumu un
veicamo pasākumu izpildes progress
starpposmos netika vērtēts. Par plānoto
uzdevumu un pasākumu izpildi sagatavots
viens informatīvais ziņojums 2016.gada
februārī.
Periodiski veikta tendenču
analīze par ieviesto
pasākumu efektivitāti tiesu
sistēmas attīstībā
Nē – kritērijs nav sasniegts, jo ieviesto
pasākumu efektivitāte netika vērtēta. Par
plānoto uzdevumu un pasākumu izpildi
sagatavots viens informatīvais ziņojums
2016.gada februārī.
Latvijas tieslietu sistēmas novērtējumu līdz
2018.gada beigām veiks ārvalstu eksperti
(CEPEJ, OECD, Starptautiskais valūtas
fonds).
Vai ir noteikta turpmākā
rīcība, piemēram, izstrādāts
politikas (attīstības)
plānošanas dokuments, kurā
noteiktie attīstības virzieni un
mērķi ir saistīti ar iepriekš
izvērtēto pasākumu un
uzdevumu izpildes
efektivitāti un nodrošina
pasākumu pēctecību?
Izstrādājot jaunu/us
attīstības plānošanas
dokumentu/us, tajā
noteiktie attīstības virzieni
un mērķi ir saistīti ar
iepriekšējos periodos
īstenoto politikas mērķu
izpildi un nodrošina
turpmāku pasākumu
pēctecību
Nē – kritērijs nav sasniegts, jo Ministrija nav
veikusi visaptverošu analīzi par
Pamatnostādnēs plānoto pasākumu un
uzdevumu neizpildes iemesliem, kā arī nav
noteikusi turpmāko rīcību tiesu sistēmas
attīstības un darbības pilnveidošanai.
Tiesu un tiesvedības
darbības rādītāji uzrāda
pozitīvu dinamiku (tas
liecina, ka tiesu darbības
efektivitāte uzlabojas)
Nē – kritērijs nav sasniegts, jo kopumā
tiesvedības ilgumam pirmajā instancē ir
tendence palielināties
2. Vai valstī īstenotās tiesu sistēmas attīstības politikas ietvaros īstenotie pasākumi ir veicinājuši
savlaicīga un kvalitatīva tiesvedības procesa norisi?
Vai Tieslietu padome ir
izveidota kā neatkarīga tiesu
sistēmas sastāvdaļa un vai
Tieslietu padomes pilnvaras
nodrošina tiesu sistēmas
darbības neatkarību?
Tieslietu padome aktīvi
piedalās (ierosina tieslietu
sistēmā esošo
problēmu/jautājumu
risināšanu, sniedz
priekšlikumus) tiesu
Nē – kritērijs nav sasniegts, jo Tieslietu
padomes funkcijas ir ierobežotas. Piemēram,
Padome sniedz viedokli par tiesu un tiesu
namu darbības teritorijām un to atrašanās
vietu, kā arī par tiesu budžeta pieprasījumu,
bet tai nav pilnvarojuma pieņemt lēmumus
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
142
Revīzijas jautājums Noteiktais kritērijs Kritērijs ir sasniegts / nav sasniegts
sistēmas politikas un
stratēģijas izstrādē un tiesu
sistēmas darba
organizācijas
pilnveidošanā.
par tiesu budžetu un tā pārvaldīšanu.
Tieslietu padomes sastāvs
ir politiski neatkarīgs
Nē – kritērijs nav sasniegts, jo Latvijas
Tieslietu padomes sastāvs ir pretrunā Eiropas
Tiesnešu konsultatīvās padomes
rekomendācijām, kurās uzsvērts, ka tieslietu
padomes sastāvā nevar būt aktīvi politiķi,
parlamenta locekļi un izpildvaras pārstāvji
Tieslietu padomei ir savs
budžets tās darbības
nodrošināšanai
Nē – kritērijs nav sasniegts, jo nozīmīgu daļu
no Tieslietu padomes izdevumiem sedz
Augstākā tiesa no sava budžeta līdzekļiem.
No 2017.gada piešķirts finansējums Tieslietu
padomes sekretariāta darbības nodrošināšanai
Vai tiesnešu teritoriālais
izvietojums nodrošina
vienmērīgu noslodzi tiesu
sistēmā?
Tiesu noslodze (vidējais
lietu skaits) teritoriālā
griezumā ir vienmērīga un
atšķirības nepārsniedz
30%
Nē – kritērijs nav sasniegts, jo atsevišķās
tiesās tiesnešu noslodzes atšķiras četras reizes
Ir izstrādāts ilgtermiņa
rīcības plāns tiesu darbības
teritoriju pārskatīšanā,
noteiktas prioritātes,
kritēriji tiesu namu izveidē
un veicamie pasākumi
Nē – kritērijs nav sasniegts, jo nav izstrādāts
ilgtermiņa rīcības plāns un nav noteiktas
prioritātes, kritēriji tiesu namu izveidē un
veicamie pasākumi
Tiesu teritoriālo izmaiņu
dēļ samazinās neizskatīto
lietu uzkrājums un vidējais
tiesvedības procesa
ilgums, uzlabojas lietu
pabeigšanas koeficents
Nē - kritērijs nav sasniegts, jo neizskatīto
lietu uzkrājums pēc tiesu teritoriju
pārskatīšanas Latgales tiesu apgabalā nav
samazinājies, Rīgas rajonā izmaiņas ir
pozitīvas, bet tās nav būtiskas
Vai ir izveidots tiesnešu
profesionālās darbības
uzraudzības mehānisms, lai
nodrošinātu profesionālu un
savlaicīgu tiesvedības
procesu?
Ir noteikti vienoti standarti
un kritēriji lietu
izskatīšanas pieņemamam
ilgumam
Kritērijs ir sasniegts daļēji, jo ir izstrādātas
Vadlīnijas lietu izskatīšanas termiņu standarta
noteikšanai, tomēr tiesas piesardzīgi plāno
vidējos lietu izskatīšanas termiņus civillietās
un krimināllietās, līdz ar to tiesās plānotie
vidējie termiņi lietu izskatīšanai par 16-40%
atpaliek no Pamatnostādnēs izvirzītajiem
rezultatīvajiem rādītājiem
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
143
Revīzijas jautājums Noteiktais kritērijs Kritērijs ir sasniegts / nav sasniegts
Ir noteikti vienoti kritēriji
lietu gradācijai pēc to
sarežģītības pakāpes
Nē – kritērijs nav sasniegts, jo kritēriji lietu
gradācijai pēc to sarežģītības pakāpes nav
noteikti
Lietu sadale ir
automatizēta
Jā – kritērijs ir sasniegts, lietu sadali
automatizēti veic TIS
Samazinās neizskatīto
lietu uzkrājums
Jā – kritērijs ir sasniegts, jo neizskatīto lietu
atlikums kopumā (civillietu, krimināllietu un
administratīvo lietu kategorijās) ir
samazinājies
Samazinās lietu
izskatīšanas vidējais
ilgums
Nē – kritērijs nav sasniegts, jo pirmās
instances tiesās civillietu un krimināllietu
izskatīšanas ilgums ir palielinājies.
Samazinājums ir tikai administratīvo lietu
kategorijā.
Samazinās vidējais pirmās
tiesas sēdes nozīmēšanas
laiks
Jā – kritērijs ir sasniegts, kopumā vidējais
pirmās tiesas sēdes vai procedūras
nozīmēšanas laiks ir samazinājies
Uzlabojas lietu
pabeigšanas koeficients
Jā – kritērijs ir sasniegts, jo laikā no 2010.
līdz 2016.gadam Latvijā katru gadu uzlabojas
lietu pabeigšanas koeficients
Vai papildus piesaistītais
Eiropas fondu un ārvalstu
sadarbības partneru
finansējums tiesu sistēmas
efektivizēšanai ir veicinājis
tiesu darba organizācijas
pilnveidošanu?
Ir noteiktas esošo
tiesvedības procesu
aktivitātes un izmaksu
faktori
Kritērijs ir sasniegts daļēji. Projekta “Tiesu
modernizācija Latvijā” ietvaros ir noteiktas
esošo tiesvedības procesu aktivitātes un
izmaksu faktori, bet tie netiek izmantoti tiesu
sistēmas budžeta plānošanā
Ir veikti pašizmaksu
aprēķini un Tiesu
administrācija atbilstoši
sadarbības projekta “Tiesu
modernizācija Latvijā”
ietvaros izstrādātajai
metodikai turpina
tiesvedības procesu
pašizmaksas monitoringu
Nē - kritērijs nav sasniegts, jo aprēķina
moduļa Microstrategy integrācijas process
tika uzsākts tikai 2016.gada martā, bet pilns
tiesvedības procesu pašizmaksas monitorings,
izmantojot šo moduli, līdz 2016.gada
decembrim Tiesu administrācijā nebija
uzsākts
Sadarbības projekta “Tiesu
modernizācija Latvijā”
Jā – kritērijs ir sasniegts. Projekta “Tiesu
modernizācija Latvijā” noslēgumā izstrādāts
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
144
Revīzijas jautājums Noteiktais kritērijs Kritērijs ir sasniegts / nav sasniegts
ietvaros sniegtās
rekomendācijas
pašizmaksas
samazināšanai tiesvedības
procesos ir izvērtētas un
ieviestas
tā Ilgtspējas plāns, izveidota Projekta
ilgtspējas uzraudzības darba grupa un
apstiprinātas detalizētas Projekta uzraudzības
procedūras, tajā skaitā izvērtētas sniegtās
rekomendācijas un īstenota nozīmīga daļa no
optimizēto tiesvedības darba organizācijas
procesu ieviešanas plāna priekšlikumiem, kas
saistīti ar informāciju sistēmu un tehnisko
resursu attīstību un ārējā normatīvā
regulējuma attīstību
Tiesvedības procesi ir
optimizēti, t.sk. tiek
izmantotas
videokonferences, audio
ierīces (audio protokoli)
un dokumentu skeneri
Jā – kritērijs ir sasniegts. Tiesas un
ieslodzījuma vietas ir aprīkotas ar
videokonferenču aparatūru un tiesas sēžu
zāles ar skaņas ierakstu aparatūru un tās tiek
izmantotas
Vai izmantojot alternatīvus
strīdu risināšanas veidus ir
samazinājusies tiesu
noslodze?
Ir izveidots alternatīvo
strīdu risināšanas tiesiskais
regulējums
Jā – kritērijs ir sasniegts, jo ir izdarīti
grozījumi normatīvajos aktos, kā arī
izstrādāts Mediācijas likums
Alternatīvas strīdu
risināšanas rezultātā ir
samazinājusies tiesu
noslodze
Jā – kritērijs ir sasniegts, jo atsevišķu
kategoriju lietu izskatīšana nodota
zemesgrāmatu tiesnešiem un tiesu sistēmai
piederīgām personām, piemēram, zvērinātiem
notāriem u.tml.
Tiek izvērtēti mediācijas
attīstības iespējamie
virzieni, tajā skaitā ir
veiktas mediācijas procesa
izmaksu aplēses
Kritērijs sasniegts daļēji, jo tikai 2016.gada
otrajā pusē, lai veicinātu mediācijas
izmantošanu tiesvedībā esošajās civillietās
Ministrija sadarbībā ar Sertificētu mediatoru
padomi atsevišķās tiesās uzsāka pilotprojektu
sniedzot bezmaksas mediācijas konsultācijas.
Mediācijas attīstības iespējamie virzieni nav
izstrādāti.
Vai sadarbība ar tiesvedības
procesā iesaistītajām
personām un institūcijām
veicina savlaicīga un
kvalitatīva tiesvedības
procesa norisi?
Tiesnesis, nozīmējot tiesas
sēdi, saskaņo laiku ar
iesaistīto prokuroru un/vai
advokātu
Jā – kritērijs ir sasniegts, jo ir izveidoti
advokātu un prokuroru kalendāri tiesas sēžu
laika saskaņošanai
Tiesas sēdes netiek atliktas
prokuroru un advokātu
aizņemtības dēļ
Jā – kritērijs ir sasniegts, jo ir izveidoti
advokātu un prokuroru kalendāri tiesas sēžu
laika saskaņošanai un tiesas sēdes netiek
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
145
Revīzijas jautājums Noteiktais kritērijs Kritērijs ir sasniegts / nav sasniegts
atliktas prokuroru un advokātu aizņemtības
dēļ
Eksperta atzinums ir
sagatavots pirms tiesas un
tiesas sēdes netiek atliktas
ekspertīžu neesamības dēļ
Jā – kritērijs ir sasniegts, jo tāds faktors kā
papildus ekspertīžu nozīmēšana būtiski
neietekmē tiesvedības procesu vidējo ilgumu
3. Vai ir radīti priekšnoteikumi tam, lai tiesu sistēma būtu nodrošināta ar pietiekamiem, kompetentiem
un profesionāliem cilvēkresursiem?
Vai ir izveidota tiesnešu
profesionālās darbības
novērtēšanas sistēma, kas
motivē un veicina
kompetenču paaugstināšanu?
Ir izveidota tiesnešu
profesionālās darbības
izvērtēšanas sistēma, kas
nodrošina profesionālās
darbības trūkumu
identificēšanu
Jā – kritērijs ir sasniegts, jo ir izveidota
tiesnešu profesionālās darbības izvērtēšanas
sistēma un vērtēšanas laikā tiek identificēti
tiesneša profesionālās darbības trūkumi
Ir izveidota tiesnešu
profesionālās darbības
izvērtēšanas sistēma, kas
nodrošina zināšanu līmeņa
atbilstības novērtējumu
Kritērijs sasniegts daļēji, jo ir izveidota
tiesnešu profesionālās darbības izvērtēšanas
sistēma un vērtēšanas laikā tiek vērtēts
tiesneša profesionālo kompetenču kopums,
tomēr izveidotā sistēma būtu pilnveidojama,
lai vērtēšanā nodrošinātu visus tiesnešu
profesionālās darbības aspektus un rezultātu
sasaisti ar turpmāko apmācību
nepieciešamību.
Ir izveidota tiesnešu
profesionālās darbības
izvērtēšanas sistēma, kas
nodrošina tiesneša
darbības ētisko aspektu
izvērtēšanu
Nē – kritērijs nav sasniegts, jo tiesnešu
profesionālās darbības novērtēšanas
dokumentācija neietver informāciju par
tiesneša ētikas kodeksa pārkāpumiem
Tiesnešu profesionālās
darbības izvērtēšanas
rezultātā tiek apkopotas
apmācību vajadzības un
tās tiek ņemtas vērā,
plānojot turpmāko tiesnešu
mācību nepieciešamību.
Nē – kritērijs nav sasniegts, jo pirmreizējais
tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanas
process netika pietiekami izvērtēts, tajā
skaitā nebija apkopotas vērtēšanas rezultātā
konstatētās tiesnešu profesionālo prasmju
nepilnības un noteiktas turpmākās apmācību
vajadzības.
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
146
Revīzijas jautājums Noteiktais kritērijs Kritērijs ir sasniegts / nav sasniegts
Vai izveidotā tiesas
darbinieku un tiesnešu
apmācību sistēma veicina
zināšanu pilnveidi tiesvedības
procesa kvalitatīvai norisei
(cilvēkresursu kapacitātes
attīstība)?
Apmācību plānošanas
procesā ir iesaistītas tiesu
sistēmai piederīgas
institūcijas
Jā – kritērijs ir sasniegts, jo Mācību
programmu izstrādē piedalās konsultatīva
speciālistu grupa, kurā ir pārstāvēti visu
instanču tiesneši un eksperti krimināltiesību,
civiltiesību un administratīvo tiesību jomās.
Apmācību plānošana ir
ilgtermiņa
Jā – kritērijs ir sasniegts, jo līdzdarbības
līgums par apmācību nodrošināšanu, tajā
skaitā apmācību plānošanu starp Tiesu
administrāciju un LTMC ir noslēgts uz
desmit gadiem.
Apmācību process
nodrošina savlaicīgu
apmācību par aktualitātēm
tiesvedībā
Jā – kritērijs ir sasniegts, jo aktuālu un
kvalitatīvu mācību nodrošināšanai LTMC
apkopo informāciju par mācību aktualitātēm
gan balstoties uz Ministrijas izvirzītajām
prioritātēm, gan tiesnešu izteiktajām vēlmēm
mācību novērtējuma anketās, konsultatīva
speciālistu grupa izstrādā mācību
programmas, kā arī tiek veikta tūlītēja
apmācību semināru izvērtēšana, kas pamatā
sniedz (a) momentānu reakciju par semināra
saturu, (b) pasniedzēju zināšanu un
pasniegšanas prasmju izvērtējumu, (c)
auditorijas vēlmju un ierosinājumu uzskaiti.
Vai cilvēkresursu pārvaldībā
izveidotā tiesnešu amata
kandidātu atlase nodrošina
piemērotu un profesionālu
tiesnešu resursu atjaunošanu?
Ir noteikti pasākumi, kas
jāveic tiesneša amata
kandidāta atlases procesa
(līdz iecelšanai amatā)
ilguma samazināšanai
Jā – kritērijs ir sasniegts – plānotie pasākumi
bija gan Tiesu administrācijas iekšējā
normatīvā akta izstrāde efektīvai tiesneša
amata kandidātu atlases un stažēšanās
procedūras ieviešanai, gan arī ārējā tiesiskā
regulējuma izstrāde
Saīsinās tiesneša amata
kandidāta atlases procesa
ilgums
Nē – kritērijs nav sasniegts, jo kandidāta
atlases procesa ilgums ir pieaudzis, tajā skaitā
pieaudzis vidējais laiks no vakantās tiesneša
amata vietas izsludināšanas līdz atlases
rezultātu noteikšanai, kā arī stažēšanās
vidējais ilgums
Ir noteikti pasākumi
piemērotu un profesionālu
tiesnešu resursu
atjaunošanai
Jā – kritērijs ir sasniegts, jo Pamatnostādnēs
bija plānots izstrādāt tiesisko regulējumu
tiesneša amata kandidātu saraksta veidošanai
un stiprināt tiesneša palīga institūtu - tuvāko
tiesneša amata kandidātus
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
148
Termini un skaidrojumi
Saīsinājums Skaidrojums
AL Administratīvā lieta
CCJE Eiropas tiesnešu konsultatīvā padome (Consultative Council of European Judges)
CEPEJ Eiropas Padomes Komisija tiesu efektivitātei (European Commission for the
Efficiency of Justice)
CL Civillieta
ECT Eiropas Cilvēktiesību tiesa
ES Eiropas Savienība
IKP Iekšzemes kopprodukts
IKT Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas
KL Krimināllieta
LTMC Nodibinājums “Latvijas Tiesnešu mācību centrs”
Ministrija Tieslietu ministrija
MPDG Nodibinājuma “Latvijas Tiesnešu mācību centrs” mācību programmu darba
grupa
OECD Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija
TIS Tiesu informatīvā sistēma
TN Tiesu nams
VSAOI Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas
4. un 7.pielikumā informācija par rezultatīvajiem rādītājiem:
Izpildīts
Nav izpildīts
Nav datu
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
149
1.pielikums. Tiesu administrācijas īstenotās budžeta programmas un
apakšprogrammas un faktiskais budžeta līdzekļu izlietojums šajās
programmās laika posmā no 2010.līdz 2015.gadam, euro
Gads /
Budžeta programmas un
apakšprogrammas 2010 2011 2012 2013 2014 2015 KOPĀ
01.04.00 Tiesiskās un
starpvalstu sadarbības
pasākumu īstenošana
0 0 0 7 305 0 0 7 305
36.01.00 Tiesu
administrācija /03.01.00
Tiesu administrēšana
1 821 652 2 120 998 2 566 590 2 700 019 3 518 710 3 346 981 16 082 255
36.02.00 un 03.02.00
Apgabaltiesas un rajonu
(pilsētu) tiesas
33 073 829 39 543 810 40 040 720 43 490 697 46 256 224 48 050 704 250 455 984
36.04.00 Veselības un
dzīvības apdrošināšana
118 539 127 095 128 470 0 0 0 374 104
36.05.00 Tiesnešu
izdienas pensija
208 946 0 0 0 0 0 208 946
56.00.00 un 62.06.00
ERAF projektu un
pasākumu īstenošana
(2007-2013)
98 049 817 864 553 581 80 490 0 0 1 584 307
63.06.00 ESF projektu
un pasākumu īstenošana
(2007-2013)
34 708 0 0 0 0 0 34 708
70.02.00 Atmaksas valsts
pamatbudžetā par ES
politiku instrumentu un
pārējās ārvalstu finanšu
palīdzības finansējumu
(2007-2013)
0 67 991 0 53 106 174 121 271
70.06.00 Citu ES politiku
instrumentu projektu un
pasākumu īstenošana
(2007-2013)
21 514 327 386 470 356 450 599 13 052 15 515 1 298 422
72.06.00 Latvijas un
Šveices sadarbības
programmas finansēto
projektu un pasākumu
īstenošana (2007-2013)
596 889 1 637 791 3 914 151 1 452 053 82 795 0 7 683 679
73.06.00 Pārējās ārvalstu
finanšu palīdzības
līdzfinansētie projekti
(2007-2013)
23 160 19 135 22 988 13 002 17 002 0 95 287
73.07.00 Pārējās ārvalstu
finanšu palīdzības
līdzfinansētie projekti
(2014-2020)
8 898 8898
99.00.00 Līdzekļi
neparedzētiem
gadījumiem
135 688 0 0 0 0 0 135 688
KOPĀ 36 132 973 44 594 079 47 764 846 48 186 861 49 940 889 51 422 272 278 056 526
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
150
2.pielikums. Tiesu iekārtas attīstības politikas apakšmērķi un rīcības
virzienu izpilde
Indivīdam pieejama tiesa
Tiesu sniegto pakalpojumu uzlabošana un valsts nodevas
iekasēšanas sistēmas uzlabošana
Tiesas procesa modernizācija
Sabiedrības informēšana par tiesu darbu
Tiesu nolēmumu pieejamība
Tiesas tēla uzlabošana
Tiesu infrastruktūras un pārvaldības
attīstība
Tiesu infrastruktūras
attīstība
Tiesu pārvaldības
pilnveidošana
Cilvēkresursu attīstība tiesu
varā
Tiesnešu un tiesas darbinieku, kā arī tiesu sistēmai piederīgo
personu mācību modeļa un satura pilnveidošana
Cilvēkresursu piesaistes tiesu varai efektivizācija un to kapacitātes stiprināšana
Vienotas profesionālās ētikas principu izpratnes
veicināšana
Tiesu noslodzes samazināšana un
izlīdzināšana
Alternatīvo domstarpību risināšanas veidu izmantošanas veicināšana
Tiesvedības procesa efektivizācija administratīvajās lietās,
administratīvo pārkāpumu lietās, civillietās un krimināllietās
Tiesu noslodzes izlīdzināšana
Atsevišķu tiesas pašreizējo kompetenču nodošana citām institūcijām un tiesu sistēmai
piederīgām personām
Tiesu varas neatkarības sekmēšana
Tieslietu padome
Tiesnešu darba samaksa un
sociālās garantijas
Zemesgrāmatu procesa
efektivizācija
Zemesgrāmatu procesa
elektronizācija
Zemesgrāmatu nodaļu darba organizācijas efektivizācija
Cilvēkresursu attīstība
Izpildīts Daļēji izpildīts
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
151
3.pielikums. Tieslietu Padomes funkcijas
CCJE Tieslietu padomes likumā noteiktās funkcijas409
Tieslietu padomes darbības funkciju īstenošanā410
tiesnešu atlase un virzība
iecelšanai amatā;
tiesnešu pārcelšana;
Pēc tiesneša iecelšanas vai apstiprināšanas amatā
Tieslietu padome nosaka konkrētu tiesu, tiesu namu vai
zemesgrāmatu nodaļu, kurā pildāmi tiesneša
pienākumi, kā arī lemj par tiesneša pārcelšanu darbā
citā tādā pašā tiesu instancē;
Tieslietu padome uzklausa Satversmes tiesas tiesneša
amata kandidātus un sniedz Saeimai viedokli par
viņiem.
Tieslietu padome uzklausa Augstākās tiesas
priekšsēdētāja amata kandidātus un sniedz Augstākās
tiesas plēnumam viedokli par viņiem.
Apstiprina tiesneša amata kandidātu atlases konkursa nolikumu
Rajona (pilsētas) tiesas reorganizācijas gadījumā apstiprina tiesas
reorganizācijas plānu un lemj par šīs tiesas tiesneša pārcelšanu (arī
bez viņa piekrišanas) darbā citā rajona (pilsētas) tiesā tajā pašā
apgabaltiesas darbības teritorijā
Pieņem lēmumus tiesnešu karjeras jautājumos
Iesniedz priekšlikumus Saeimai:
par Goda tiesneša nosaukuma piešķiršanu;
par tiesneša pārcelšanu darbā augstāka līmeņa tiesā
vai pārcelšanu zemāka līmeņa tiesā
par Augstākās tiesas priekšsēdētāja atbrīvošanu no
amata pēc paša vēlēšanās vai sakarā ar ievēlēšanu
citā amatā
par tiesnešu atbrīvošanu no amata veselības stāvokļa
dēļ, ja tas neļauj turpināt tiesneša darbu, vai ja viņš
atkārtotā tiesneša profesionālās darbības novērtēšanā
saņēmis negatīvu atzinumu
tiesnešu darba novērtēšana;
Tieslietu padome nosaka tiesnešu profesionālo zināšanu
pārbaudes saturu un kārtību, kā arī apstiprina tiesnešu
profesionālo zināšanu pārbaudei nepieciešamo dokumentu
paraugus.
Apstiprina Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas reglamentu
Nosaka tiesneša profesionālo zināšanu pārbaudes un satura
kārtību, kā arī pārbaudei nepieciešamo dokumentu paraugus
Apstiprina tiesnešu sarakstu, atbilstoši kuram secīgi tiks veikta
tiesnešu profesionālās darbības kārtējā novērtēšana
disciplinārlietu un ētikas
pārkāpumu izskatīšana;
-
tiesnešu apmācība;
Nosaka kārtību, kādā tiesneši likumā „Par tiesu varu” noteiktajos
gadījumos kārto kvalifikācijas eksāmenu
tiesu budžeta kontrole un
pārvaldība;
Tieslietu padome sniedz viedokli:
par tiesu un tiesu namu darbības teritorijām un to
Tieslietu padome iesniedz priekšlikumus Saeimai:
par tiesnešu kopskaitu visu līmeņu tiesās
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
152
priekšlikumu un viedokļu
sniegšana valsts varas
institūcijām;
atrašanās vietu;
par tiesu budžeta pieprasījumu.
Ar Tieslietu padomi saskaņo:
priekšlikumu par Ģenerālprokurora iecelšanu amatā (izvirza
Augstākās tiesas priekšsēdētājs, lēmumu pieņem Saeima).
Tieslietu padome:
nosaka tiesnešu skaitu katrā pirmās instances un apgabala tiesā
(pēc tieslietu ministra priekšlikuma),
nosaka tiesnešu skaitu katrā apgabaltiesā (pēc tieslietu ministra
priekšlikuma),
nosaka tiesnešu kopskaitu Augstākās tiesas departamentos un
tiesu palātās (pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja priekšlikuma),
tiesu administrēšana un
organizatoriskā vadība;
Tieslietu padome apstiprina tiesnešu specializācijas
pamatprincipus un lietas slodzes rādītāju noteikšanas
kārtību, kā arī izstrādā vadlīnijas citos tiesu un
zemesgrāmatu nodaļu darba organizācijas jautājumos
Tieslietu padome uzklausa Tiesu administrācijas ikgadējo
pārskatu par darba rezultātiem
apstiprina tiesnešu konferences nolikumu,
apstiprina tiesnešu specializācijas pamatprincipus,
apstiprina lietas slodzes rādītāju noteikšanas kārtību,
izstrādā vadlīnijas citos tiesu darba organizācijas jautājumos,
uzklausa Tiesu administrācijas ikgadējo ziņojumu par darbu,
izskata tiesu priekšsēdētāju iesniegto informāciju par lietu
izskatīšanas termiņu standartu tiesās,
tiesneša amata prestiža
veicināšana un aizsardzība;
Tieslietu padome apstiprina Tiesnešu konferences
nolikumu, kā arī sasauc Tiesnešu konferenci, nosakot tajā
izskatāmos jautājumus
apstiprina Tiesnešu ētikas komisijas reglamentu,
sasauc tiesnešu konferenci, nosaka izskatāmos jautājumus,
sadarbības nodrošināšana ar
citu valstu līdzīgas
kompetences institūcijām;
Tieslietu padome Satversmes tiesas likumā noteiktajos
gadījumos un kārtībā var iesniegt pieteikumu par lietas
ierosināšanu Satversmes tiesā
-
darbības atklātuma
nodrošināšana un darbības
pārskatu regulāra
sagatavošana.
Tieslietu padome veic citas likumā noteiktās funkcijas.
153
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
4.pielikums. Pamatnostādnēs plānotie politikas apakšmērķa “Tiesu noslodzes
samazināšana un izlīdzināšana” darbības rezultātu izpilde, 2009. un 2015.gads, mēneši
Rādītājs
Plānotais civillietu izskatīšanas vidējais ilgums pirmajā instancē
Izpilde
Plānotais civillietu izskatīšanas vidējais ilgums apelācijas instancē
Izpilde
Plānotais krimināllietu izskatīšanas vidējais ilgums pirmajā instancē
Izpilde
Plānotais krimināllietu tiesvedības vidējais ilgums apelācijas instancē
Izpilde
Plānotais administratīvo lietu izskatīšanas vidējais ilgums pirmajā instancē
Izpilde
Plānotais administratīvo lietu izskatīšanas vidējais ilgums apelācijas instancē
Izpilde
Vidējais pirmās tiesas sēdes nozīmēšanas laiks civillietās pirmajā instancē (mēneši)
Izpilde
Vidējais pirmās tiesas sēdes nozīmēšanas laiks civillietās apelācijas instancē (mēneši)
Izpilde
Vidējais pirmās tiesas sēdes nozīmēšanas laiks krimināllietās pirmajā instancē (mēneši)
Izpilde
Vidējais pirmās tiesas sēdes nozīmēšanas laiks krimināllietās apelācijas instancē (mēneši)
Izpilde
Vidējais pirmās tiesas sēdes nozīmēšanas laiks administratīvajās lietās pirmajā instancē (mēneši)
Izpilde
Vidējais pirmās tiesas sēdes nozīmēšanas laiks administratīvajās lietās apelācijas instancē (mēneši)
Izpilde
Ilgāk par vienu gadu neizskatīto administratīvo lietu atlikums pirmajā instancē
Izpilde
Atlikto tiesas sēžu skaita īpatsvars no kopējā tiesas sēžu skaita civillietās (% gadā)
Izpilde
Ar labprātīgu vai piespiedu izpildi noslēgušos procesu skaita īpatsvars no visu pieteikumu par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā skaita
(%)
Izpilde
Atlikto tiesas sēžu skaita īpatsvars no kopējā tiesas sēžu skaita krimināllietās (%)
Izpilde
2009
1.5
1.3
3
2.8
1.7
4.4
1.7
2.7
18
14.5
8
7.8
4
n
10
n
2
n
2.6
n
12
n
9
15.1
1900
1826
34
32.8
35
44.6
33
31.4
2015
1.2
2.2
2.4
2.4
1.3
5.6
1.3
3.4
14
7.6
4
12.7
2.5
3.8
7
4
1.5
n
2
n
6
4.2
4
5.9
800
628
30
24
50
43.6
30
24.5
154
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
5.pielikums. Saņemto, pabeigto un neizskatīto lietu skaita dinamika, 2010.-
2016.gads411
Rādītājs 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016
Saņemto civillietu skaits 42854 36966 36146 35258 38630 37882 34982
Pabeigto civillietu skaits 35869 36074 39999 38571 37901 39384 36496
Neizskatīto civillietu
atlikums perioda beigās 35180 36072 32219 28906 29634 28125 25889
Saņemto krimināllietu skaits 9549 9427 9524 9122 9482 10477 10741
Pabeigto krimināllietu skaits 9544 9248 9379 9196 9717 10579 10198
Neizskatīto krimināllietu
atlikums perioda beigās 4912 5091 5242 5181 4967 4902 5360
Saņemto administratīvo lietu
skaits 4368 4601 3991 2793 2392 2355 2505
Pabeigto administratīvo lietu
skaits 4507 4603 5205 4603 3441 2521 2387
Neizskatīto administratīvo
lietu atlikums perioda beigās 5423 5429 4281 2508 1465 1301 1422
155
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
6.pielikums. Ekonomiskais efekts likvidējot tiesas priekšsēdētāja amatus, euro
Tiesa Piemaksa pie
mēnešalgas
piemērojot
koeficientu*, gadā
Darba devēja
VSAOI
gadā**
Kopā Piezīmes
Siguldas tiesa 3952.,0 932.47 4885,27 -
Jūrmalas pilsētas
tiesa (Rīgas rajona
tiesas Jūrmalas Tiesu
nams)
3952,80 932.47 4885,27 Īslaicīgs efekts – 2016.gadā
Jūrmalas tiesu namam
izveidots tiesu nama
priekšsēdētāja amats un
nozīmēts pienākumu
izpildītājs
Jūrmalas rajona tiesa
Zemesgrāmatu
nodaļa
1976,40 466.23 2442,63 -
Rīgas Centra rajona
tiesa
3952,80 932.47 4885,27 -
Preiļu rajona tiesa 3952,80 932.47 4885,27 -
Preiļu rajona tiesa
Zemesgrāmatu
nodaļa
1976,40 466.23 2442,63 -
Krāslavas rajona
tiesa
3952,80 932.47 4885,27 -
Ludzas rajona tiesa 3952,80 932.47 4885,27 -
Ludzas rajona tiesa
Zemesgrāmatu
nodaļa
1976,40 466.23 2442,63 -
Balvu rajona tiesa 3952,80 932.47 4885,27 -
Balvu rajona tiesa
Zemesgrāmatu
nodaļa
1976,40 466.23 2442,63 -
Kopā 43 967,41
* Tiesas priekšsēdētājam tiek piemērots koeficients 1,2, Zemesgrāmatu nodaļas priekšniekam – 1,1.
** Darba devēja Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu pamatlikme 2016.gadā 23.59%.
156
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
7.pielikums. Pamatnostādnēs plānoto politikas apakšmērķa “Cilvēkresursu attīstība
tiesu varā ” darbības rezultātu izpilde, 2009. un 2015.gads412
*LTMC Mācību informācijas sistēmā no 2011. gada 1. janvāra līdz 2015.gada 4. decembrim ir publicētas 1193
prezentācijas un 420 audiofaili, kā arī kopš 2014. gada nodrošinātas video tiešraides (2014. gadā - 14 video tiešraides,
bet līdz 2015. gada 4. novembrim - 8 video tiešraides).
**Dati ir aprēķināti līdz 2015.gada 4.novembrim.
Rādītājs
Praktisko nodarbību skaits tiesnešiem par Eiropas Kopienas tiesas un Pirmās instances tiesas praksi (katrai mērķauditorijas kategorijai)
Izpilde
Praktisko nodarbību skaits tiesnešiem par Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi (katrai mērķauditorijas kategorijai)
Izpilde
Tiesnešu skaits, kas piedalījušies juridisko svešvalodu (ES oficiālo valodu) mācībās (% no kopējā tiesnešu skaita gadā)
Izpilde
Mācību skaits tiesas tulkiem par krievu valodas juridisko terminoloģiju
Izpilde
Pieejamo elektronisko tālmācības kursu skaits
Izpilde
LTMC regulāro semināru pieejamība audio versijā, % no kopējā semināru skaita
Izpilde
Starpdisciplināro lekciju skaits rajona (pilsētas) tiesnešu mācībās gadā, ieskaitot starpdisciplināro mācību programmā 2011. – 2015. gadam ietvertās)
Izpilde
Praktisko nodarbību skaits par starptautisko tiesisko sadarbību (tiesnešu palīgiem gadā, atkarībā no specializācijas)
Izpilde
Starpdisciplināru diskusiju par aktuāliem ētikas jautājumiem tiesu sistēmai piederīgo personu vidū skaits
Izpilde
2009
0
35
0
6
0.5
0
0
0
0
n
20
n
0
36
1
6
2
5
2015
2
24
2
16
5
4.9
2
1
20
*
25
9**
4
181
2
6
4
3
157
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
Saraksts ar atsaucēm
1 Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnes 2009.-2015.gadam (atbalstītas 2009.gada 7.oktobrī ar Ministru kabineta
rīkojumu Nr.685). 2 Tieslietu ministrijas 2016.gada 22.februāra informatīvais ziņojums „Par Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnēs
2009.-2015.gadam iekļauto pasākumu īstenošanu”. 3 Ministru kabineta 2017.gada 14.februāra sēdes protokola Nr.7 43.§ Informatīvo ziņojums "Par Latvijas tieslietu
sistēmas novērtējuma izstrādi”. 4 Turpat.
5 Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta 3. punkts.
6 Eiropas Komisijas 2017.gada 10.aprīļa paziņojums Eiropas parlamentam, Padomei, Eiropas Centrālai bankai, Eiropas
Ekonomikas un sociālo lietu komitejai. 2017.gada ES rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā, Pieejams:
http://ec.europa.eu/transparency/regdoc/rep/1/2017/LV/COM-2017-167-F1-LV-MAIN-PART-1.PDF, skatīts 2017.gada
26.aprīlī. 7 Pētījuma ziņojums “Tiesu ētiskā regulējuma izpēte “, autori Aivita Putniņa un Signe Mežinska, 2016.gads marts –
aprīlis, pieejams http://at.gov.lv/files/uploads/files/9_Tieslietu_padome/Dokumenti/Tiesu%20etiska%20petijuma%20izpete%2C2016.pdf. 8 Tieslietu ministrijas 2016.gada 22.februāra informatīvais ziņojums „Par Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnēs
2009.-2015.gadam iekļauto pasākumu īstenošanu”. 9 http://ec.europa.eu/justice/newsroom/files/scoreboard/2016_cepej_study_-_part_1_indicators.pdf ,
Study on the functioning of judicial systems in the EU Member States. Facts and figures from the CEPEJ questionnaires
2010-2012-2013-2014, 259.lpp. 10
Eiropas tiesu sistēmas efektivitātes komisijas vadlīnijas lietu izskatīšanas laika plānošanai. Pieejams:
https://wcd.coe.int/ViewDoc.jsp?p=&Ref=CEPEJ(2008)8Rev&Language=lanLatvia&Ver=original&BackColorInternet
=DBDCF2&BackColorIntranet=FDC864&BackColorLogged=FDC864&direct=true, skatīts 2016.gada 29.novembrī. 11
Vadlīnijas lietu izskatīšanas termiņu standarta noteikšanai, saskaņotas ar Tieslietu padomes 2013.gada 16.decembra
lēmumu Nr.98. 12
Likuma “Par tiesu varu” 7.nodaļa. Tiesneša kandidāts. 13
“Tiesu varas un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku cilvēkresursu kapacitātes stiprināšanas un kompetenču
attīstīšanas plāns 2015.–2020.gadam” (apstiprināts 2015.gada 9.martā ar Ministru kabineta rīkojumu Nr.115 “Par tiesu
varas un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku cilvēkresursu kapacitātes stiprināšanas un kompetenču attīstīšanas plānu
2015.–2020.gadam”). 14
Yearbook of Estonian courts, 2015., 119.-124.lpp., pieejams:
http://www.riigikohus.ee/vfs/2071/Riigikohtu_aastaraamat_eng_veebi.pdf. 15
Sabiedriskās politikas centra “Providus” 2008.gada pētījums “Tiesnešu ētika, kvalifikācija un atbildība Latvijā: kā
neapstāties pie sasniegtā”, 76., 77., 80. un 99.lpp., Opinion no. 3 of the Consultative Council of European Judges
(CCJE) to the attention of the Committee of Ministers of the Council of Europe on the principles and rules governing
judges’ professional conduct, in particular ethics, incompatible behavior and impartiality. 16
Tieslietu ministrijas 2008.gada 14.oktobra kārtība Nr.1-2/31 “Rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un zemesgrāmatu
nodaļu tiesnešu disciplinārlietu ierosināšanas kārtība”. 17
Tieslietu ministrijas 2011.gada 15.marta iekšējie noteikumi Nr.1-2/6 “Rajonu (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu
lietvedības organizēšanas noteikumi”. 18
Latvijas Republikas Augstākās tiesas biļetens Nr.10/2015 aprīlis., 12.lpp. - “Eiropas Tiesnešu konsultatīvās padomes
viedoklis par tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanu”. 19
Neatkarīgās Rīta Avīzes 2016.gada 28.decembra publikācija, pieejama: http://nra.lv/latvija/196009-uzticibas-krize-
padzilinas-reitingi-krit-visiem-ari-valsts-prezidentam.htm, skatīts 2016.gada 28.decembrī. 20
Aptauju pētījumu kompānijas TNS veiktā iedzīvotāju aptauja, laikā no 2016.gada 23. līdz 25.februārim,
http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=4921, skatīts 2016.gada 16.jūnijā. 21
European Commission for the Efficiency of Justice „The functioning of judicial systems and the situation of the
economy in the European Union Member States”, Strasbourg 15 January 2013. http://ec.europa.eu/justice/effective-
justice/files/cepej_study_justice_scoreboard_en.pdf, skatīts 2016.gada 6.jūnijā. 22
Eiropas Komisijas 2017.gada 10.aprīļa paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Centrālajai bankai,
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai. 2017.gada ES rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā, 6.lpp., pieejams:
158
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
http://ec.europa.eu/transparency/regdoc/rep/1/2017/LV/COM-2017-167-F1-LV-MAIN-PART-1.PDF, skatīts 2017.gada
26.aprīlī. 23
Aleksejs Šņitņikovs, Ieva Kārkliņa “Tiesu uzticamība un korupcijas uztvere tiesu darbībā Latvijā”, 2013.gads,
11.lpp., Transparency International. Global Corruption Barometer 2013., pieejams:
http://www.transparency.org/research/gcb/overview, http://m.lvportals.lv/visi/likumi-prakse/262441-ko-sabiedriba-
doma-par-tiesam-un-cik-tas-ir-svarigi/, skatīts 2015.gada 27.augustā. 24
2016.gada 8.novembra intervija ar Latvijas pārstāvi starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās. 25
Latvijas ekonomiskās attīstības monitorings “Valdības paveiktais tieslietu jomā 2013.gadā”, sagatavoja: ZAB
BORENIUS zvērināts advokāts Lauris Liepa un juriste Marija Berdova, 21.lpp., pieejams:
http://www.ekonomisti.lv/article.php?id=180 un Latvijas ekonomiskās attīstības monitorings “Valdības paveiktais
tieslietu jomā 2015.gadā”, sagatavoja: ZAB BORENIUS zvērināts advokāts Lauris Liepa un zvērinātas advokātes
Regīnas Keišas palīdze Marija Berdova 4. un 14.lpp., pieejams: http://www.ekonomisti.lv/article.php?id=225. 26
GRECO Ceturtā novērtēšanas kārta. Korupcijas novēršana attiecībā uz parlamenta deputātiem, tiesnešiem un
prokuroriem. Novērtēšanas ziņojums – Latvija, 2012.gada 17. decembris, 50.-51.lpp., pieejams:
http://www.coe.int/t/dghl/monitoring/greco/evaluations/round4/Eval%20IV/GrecoEval4(2012)3_Latvia_LV.pdf. 27
2016.gada 27.maija Progresa ziņojums par FICIL rekomendāciju ieviešanu investīciju aizsardzības jomā (Progresa
ziņojums Nr.2), 5., 6.lpp. 28
http://ec.europa.eu/justice/effective-justice/scoreboard/index_en.htm, The 2015 EU Justice Scoreboard On 9 March
2015 the European Commission, The 2014 EU Justice Scoreboard On 17 March 2014 the European Commission, The
2013 EU Justice Scoreboard On 27 March 2013 the European Commission. 29
http://ec.europa.eu/europe2020/pdf/csr2013/latvia/csr2013_council_latvia_lv.pdf,
http://ec.europa.eu/europe2020/pdf/csr2014/csr2014_council_latvia_en.pdf,
http://ec.europa.eu/europe2020/pdf/csr2015/csr2015_council_latvia_lv.pdf,
http://ec.europa.eu/europe2020/pdf/csr2016/csr2016_latvia_lv.pdf. 30
Likuma “Par tiesu varu” 1.pants. 31
Likums “Par tiesu varu”. 32
Ministru kabineta 2015.gada 28.jūlija noteikumi Nr.412 “Noteikumi par rajona (pilsētas) tiesām, apgabaltiesām un šo
tiesu darbības teritoriju” (redakcijā, kas spēkā līdz 2017.gada 1.februārim). 33
Likuma “Par tiesu varu” 91.1, 92. un 93.pants.
34 Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 2. un 2.
1 pants.
35 Likuma “Par tiesu varu” 89.
1 pants (spēkā no 2010.gada 1.augusta).
36 Apstiprināts Tieslietu padomes 2010. gada 4. oktobra sēdē.
37 Likuma “Par tiesu varu” 108.pants.
38 Likuma “Par tiesu varu” 107.
1 pants.
39 Likuma “Par tiesu varu” 107. , 107.
1 un 108.pants.
40 TIS statistika, statistikas pārskats par civillietām pirmajā instancē (50), statistikas pārskats par krimināllietām pirmajā
instancē (47) un statistikas pārskats par administratīvo lietu izskatīšanu pirmajā instancē rajona (pilsētas) tiesās (52),
pieejams: https://tis.ta.gov.lv/tisreal?Form=TIS_STAT_O&topmenuid=0, skatīts 2016.gada septembrī un 2017.gada
martā 41
No 2012.gada 1.jūlija tika mainīta administratīvo pārkāpumu lietu piekritība no administratīvajām tiesām un
vispārējās jurisdikcijas tiesām. 42
Tiesu administrācijas 2009., 2010., 2011., 2012., 2013., 2014.un 2015.gada pārskata Veidlapa Nr.2 „Pārskats par
budžeta izpildi” 4.aile. 43
Likuma „Par tiesu varu” 50.1 panta pirmā daļa. 44
http://ec.europa.eu/justice/newsroom/files/scoreboard/2016_cepej_study_-_part_1_indicators.pdf, Study on the
functioning of judicial systems in the EU Member States. Facts and figures from the CEPEJ questionnaires 2010-2012-
2013-2014, 13., 17.lpp. 45
Tieslietu ministra 2007.gada 10.augusta rīkojums Nr.1-1/368 “Par darba grupas izveidi pamatnostādņu projekta
izstrādei”. 46
Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnes 2009.-2015.gadam (atbalstītas 2009.gada 7.oktobrī ar Ministru kabineta
rīkojumu Nr.685). 47
Pētījums “Tiesu varas neatkarības un efektivitātes palielināšanas un nostiprināšanas rezerves”, autori prof. Dr.iur.
Sanita Osipova, Aigars Strupišs, Aija Rieba. 48
Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnes 2009.-2015.gadam (atbalstītas 2009.gada 7.oktobrī ar Ministru kabineta
rīkojumu Nr.685).
159
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
49
Pētījums “Tiesu varas neatkarības un efektivitātes palielināšanas un nostiprināšanas rezerves”, autori prof. Dr.iur.
Sanita Osipova, Aigars Strupišs, Aija Rieba. 50
The 2015 EU Justice Scoreboard On 9 March 2015 the European Commission, The 2014 EU Justice Scoreboard On
17 March 2014 the European Commission, The 2013 EU Justice Scoreboard On 27 March 2013 the European
Commission, pieejams: http://ec.europa.eu/justice/effective-justice/scoreboard/index_en.htm. 51
Pētījums “Tiesu varas neatkarības un efektivitātes palielināšanas un nostiprināšanas rezerves”, autori prof. Dr.iur.
Sanita Osipova, Aigars Strupišs, Aija Rieba. 52
Turpat. 53
2016.gada 8.novembra intervija ar Latvijas pārstāvi starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās. 54
The 2015 EU Justice Scoreboard On 9 March 2015 the European Commission, The 2014 EU Justice Scoreboard On
17 March 2014 the European Commission, The 2013 EU Justice Scoreboard On 27 March 2013 the European
Commission, pieejams: http://ec.europa.eu/justice/effective-justice/scoreboard/index_en.htm. 55
Latvijas ekonomiskās attīstības monitorings “Valdības paveiktais tieslietu jomā 2013.gadā”, sagatavoja: ZAB
BORENIUS zvērināts advokāts Lauris Liepa un juriste Marija Berdova, 21.lpp., pieejams:
http://www.ekonomisti.lv/article.php?id=180 un Latvijas ekonomiskās attīstības monitorings “Valdības paveiktais
tieslietu jomā 2015.gadā”, sagatavoja: ZAB BORENIUS zvērināts advokāts Lauris Liepa un Zvērinātas advokātes
Regīnas Keišas palīdze Marija Berdova, pieejams: http://www.ekonomisti.lv/article.php?id=225. 56
Pētījums “Tiesu varas neatkarības un efektivitātes palielināšanas un nostiprināšanas rezerves”, autori prof. Dr.iur.
Sanita Osipova, Aigars Strupišs, Aija Rieba. 57
Turpat. 58
The 2015 EU Justice Scoreboard On 9 March 2015 the European Commission, The 2014 EU Justice Scoreboard On
17 March 2014 the European Commission, The 2013 EU Justice Scoreboard On 27 March 2013 the European
Commission, pieejams: http://ec.europa.eu/justice/effective-justice/scoreboard/index_en.htm. 59
http://ec.europa.eu/europe2020/pdf/csr2013/latvia/csr2013_council_latvia_lv.pdf,
http://ec.europa.eu/europe2020/pdf/csr2014/csr2014_council_latvia_en.pdf,
http://ec.europa.eu/europe2020/pdf/csr2015/csr2015_council_latvia_lv.pdf,
http://ec.europa.eu/europe2020/pdf/csr2016/csr2016_latvia_lv.pdf. 60
Opinion no.10(2007) of the Consultative Council of European Judges (CCJE) to the attention of the committee of
Ministers of the Council of Europe on the Council for the Judiciary at the service of society. P.6, para 23. Pieejams:
https://www.coe.int/t/dghl/monitoring/greco/evaluations/round4/CCJE-opinion-10-2007_EN.pdf. 61
Pētījums “Tiesu varas neatkarības un efektivitātes palielināšanas un nostiprināšanas rezerves”, autori prof. Dr.iur.
Sanita Osipova, Aigars Strupišs, Aija Rieba. 62
2016.gada 27.maija Progresa ziņojums par FICIL rekomendāciju ieviešanu investīciju aizsardzības jomā (Progresa
ziņojums Nr.2). 63
Pētījums “Tiesu varas neatkarības un efektivitātes palielināšanas un nostiprināšanas rezerves”, autori prof. Dr.iur.
Sanita Osipova, Aigars Strupišs, Aija Rieba. 64
Aleksejs Šņitņikovs, Ieva Kārkliņa “Tiesu uzticamība un korupcijas uztvere tiesu darbībā Latvijā”, 2013.gads,
11.lpp., Transparency International. Global Corruption Barometer 2013.
http://www.transparency.org/research/gcb/overview, http://m.lvportals.lv/visi/likumi-prakse/262441-ko-sabiedriba-
doma-par-tiesam-un-cik-tas-ir-svarigi/, skatīts 2016.gada 27.augustā. 65
GRECO Ceturtā novērtēšanas kārta. Korupcijas novēršana attiecībā uz parlamenta deputātiem, tiesnešiem un
prokuroriem. Novērtēšanas ziņojums – Latvija, 2012.gada 17. decembris. Pieejams:
http://www.coe.int/t/dghl/monitoring/greco/evaluations/round4/Eval%20IV/GrecoEval4(2012)3_Latvia_LV.pdf. 66
Eiropas Padomes ziņojumi, pieejami:
http://ec.europa.eu/europe2020/pdf/csr2013/latvia/csr2013_council_latvia_lv.pdf,
http://ec.europa.eu/europe2020/pdf/csr2014/csr2014_council_latvia_en.pdf,
http://ec.europa.eu/europe2020/pdf/csr2015/csr2015_council_latvia_lv.pdf,
http://ec.europa.eu/europe2020/pdf/csr2016/csr2016_latvia_lv.pdf. 67 Tiesu administrācijas koncepcija (apstiprināta ar Ministru kabineta 2003.gada 28.augusta rīkojumu Nr.547). 68
Eiropas Komisijas 2017.gada 10.aprīļa paziņojums Eiropas parlamentam, Padomei, Eiropas Centrālai bankai, Eiropas
Ekonomikas un sociālo lietu komitejai. 2017.gada ES rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā, 22.-24.lpp., skatīts
2017.gada 26.aprīlī. Pieejams: http://ec.europa.eu/transparency/regdoc/rep/1/2017/LV/COM-2017-167-F1-LV-MAIN-
PART-1.PDF. 69
2012.gada 15.novembra Grozījumi Civilprocesa likumā (spēkā no 2013.gada 1.janvāra) 34.panta pirmās daļas
1.punkts un pārejas noteikumu 58.punkts.
160
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
70
Viedoklis “Par Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnēm 2009.–2015.gadam”, 2016.gads, Dr.iur. Gatis Litvins, 10.-
12.lpp. 71
Aprēķināta ar nodevu kalkulatoru – prasība, kas novērtējama naudas summā, pieejams
https://manas.tiesas.lv/eTiesasMvc/e-pakalpojumi/nodevu_kalkulators. 72
Viedoklis “Par Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnēm 2009.–2015.gadam”, 2016.gads, Dr.iur. Gatis Litvins,
10.-12.lpp. 73
Viedoklis “Par Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnēm 2009.–2015.gadam”, 2016.gads, Dr.iur. Gatis Litvins,
10.-12.lpp., https://www.riigiteataja.ee/en/eli/ee/Riigikogu/act/531102016004/consolide, 60.pants;
https://www.riigiteataja.ee/en/eli/ee/Riigikogu/act/513042016001/consolide, 107.pants. 74
Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta 3. punkts. 75
Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likums. 76
CEPEJ, pieejams:
http://www.coe.int/t/dghl/cooperation/cepej/evaluation/2016/publication/CEPEJ%20Study%2023%20report%20EN%2
0web.pdf, 78. lpp. 77
CEPEJ, pieejams:
http://www.coe.int/t/dghl/cooperation/cepej/evaluation/2016/publication/CEPEJ%20Study%2023%20report%20EN%2
0web.pdf, 72. lpp 78
Lietuvas Juridiskās palīdzības likums, pieejams:
http://www3.lrs.lt/pls/inter3/dokpaieska.showdoc_e?p_id=429287&p_query=&p_tr2=2. 79
Lietuvas Juridiskās palīdzības likums, pieejams: http://www.teisinepagalba.lt/en/pirmine/tm/whatisit/. 80
https://www.riigiteataja.ee/en/eli/ee/Riigikogu/act/504072016005/consolide. 81
Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma 3.panta otrā daļa. 82
Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma 11., 14.3, 16. un18.pants.
83 Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma 10.pants.
84 Ministru kabineta 2010.gada 30.marta noteikumu Nr.299 “Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas
atzīšanu par trūcīgu” 2.punkts. 85
Valsts kontroles 2014.gada 19.decembra likumības revīzijas “Pašvaldību sniegtās sociālās palīdzības tiesiskums un
efektivitāte” ziņojums. 86
Centrālās statistikas pārvalde, pieejams: http://www.csb.gov.lv/notikumi/nabadzibas-riskam-vai-socialai-atstumtibai-
latvija-paklauti-3-no-10-cilvekiem-43858.html , skatīts 15.03.2017. 87
EU Justice Scoreboard 2016, Figure 2; pieejams
http://ec.europa.eu/justice/effective-justice/files/justice_scoreboard_2016_en.pdf un EU Justice Scoreboard 2015,
Figure 2, pieejams: http://ec.europa.eu/justice/effective-justice/files/justice_scoreboard_2015_en.pdf. 88
Eurobarometer aptauja, pieejams: http://ec.europa.eu/public_opinion/flash/fl_385_en.pdf, 20.lpp. 89
Eurobarometer aptauja, pieejams: http://ec.europa.eu/public_opinion/flash/fl_385_en.pdf, 21.lpp. 90
Pētījumu centra SKDS aptauja “Sabiedrības attieksme pret tiesām”, Latvijas iedzīvotāju aptauja 2007.gada septembrī
un 2008.gada decembrī, pieejams: https://www.tm.gov.lv/lv/nozares-politika/petijumi. 91
Pētījums “Cik demokrātiska ir Latvija?: Demokrātijas audits 2005.-2014., Likuma vara un taisnīguma nodrošināšana,
Gatis Litvins, LU Sociālo un politisko pētījumu institūts, 2014., 57., 58.lpp. 92
Pētījumu centra SKDS aptauja “Sabiedrības attieksme pret tiesām”, Latvijas iedzīvotāju aptauja 2007.gada septembrī
un 2008.gada decembrī, pieejams: https://www.tm.gov.lv/lv/nozares-politika/petijumi un http://nra.lv/latvija/196009-
uzticibas-krize-padzilinas-reitingi-krit-visiem-ari-valsts-prezidentam.htm. 93
40.diagramma: Tiesas pakalpojumu lietotāju vai praktizējošu juristu aptaujas, pieejams:
http://ec.europa.eu/justice/effective-justice/files/justice_scoreboard_2016_lv.pdf 35.-36.lpp. 94
http://www.coe.int/t/dghl/cooperation/cepej/evaluation/2016/publication/CEPEJ%20Study%2023%20report%20EN%
20web.pdf, 181.lpp. 95
Civilprocesa likuma 56.panta 61
daļa, 128.panta otrās daļas 9.punkts, 148.panta otrās daļas 51
punkts, Administratīvā
procesa likuma 1141.pants, Kriminālprocesa likuma 60
1.panta pirmā daļa, 103.panta trešā daļa, 111.panta otrā daļa,
321.panta ceturtā un piektā daļa, 330.panta otrā daļa. 96
Civilprocesa likuma 154.panta 2.punkts, Administratīvā procesa likuma 135.1.pants, 210.pants, Kriminālprocesa
likuma 140.pants, 483.pants. 97
Žurnāls “Jurista vārds” Nr.18 (972), 2017.gada 25.aprīļa raksts “Piektais ziņojums par tieslietu stāvokli Eiropas
Savienības valstīs” 7.lpp. 98
Likuma “Par tiesu varu” 29.panta pirmā daļa (redakcijā, kas spēkā no 2015.gada 28.jūnija). 99
Turpat, 29.panta otrā daļa (redakcijā, kas spēkā no 2015.gada 28.jūnija).
161
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
100
Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnes 2009.-2015.gadam (atbalstītas 2009.gada 7.oktobrī ar Ministru kabineta
rīkojumu Nr.685), 69.lpp. 101
Turpat, 21., 22. lpp. 102
Turpat, V. nodaļa “Turpmākās rīcības plānojums”, 95.lpp. 103
Turpat, 21.lpp. 104
Study on the functioning of judicial systems in the EU Member States. Facts and figures from the CEPEJ
questionnaires 2010-2012-2013-2014, 13., 24.lpp., pieejams:
http://ec.europa.eu/justice/newsroom/files/scoreboard/2016_cepej_study_-_part_1_indicators.pdf
un Study on the functioning of judicial systems in the EU Member States. Facts and figures from the CEPEJ
questionnaires 2010-2012-2013 33.lpp, pieejams: http://ec.europa.eu/justice/effective-
justice/files/cepj_study_scoreboard_2015_en.pdf. 105
Study on the functioning of judicial systems in the EU Member States. Facts and figures from the CEPEJ
questionnaires 2010-2012-2013-2014, 51.diagramma 48.lpp., pieejams:
http://ec.europa.eu/justice/newsroom/files/scoreboard/2016_cepej_study_-_part_1_indicators.pdf. 106
Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS veiktais pētījums “Tieslietu nozares rezultatīvie rādītāji un to
pilnveidošanas iespējas”, 2007.gads. 107
Eiropas Komisijas 2017.gada 10.aprīļa paziņojums Eiropas parlamentam, Padomei, Eiropas Centrālai bankai,
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai. 2017.gada ES rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā, 31.lpp., skatīts
2017.gada 26.aprīlī. Pieejams: http://ec.europa.eu/transparency/regdoc/rep/1/2017/LV/COM-2017-167-F1-LV-MAIN-
PART-1.PDF. 108
Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnes 2009.-2015.gadam (atbalstītas 2009.gada 7.oktobrī ar Ministru kabineta
rīkojumu Nr.685), 22.lpp. 109
Turpat, 22. 110
Turpat, V. nodaļa “Turpmākās rīcības plānojums”, 95.lpp. 111
Likuma “Par tiesu varu” 28.6 panta trešā daļa.
112 Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnes 2009.-2015.gadam (atbalstītas 2009.gada 7.oktobrī ar Ministru kabineta
rīkojumu Nr.685), 24.lpp. 113
Turpat, 70.lpp. 114
Turpat, V. nodaļa “Turpmākās rīcības plānojums”, 95.lpp. 115
Likuma “Par tiesu varu” 107.1 panta otrās daļas 9. punkts.
116 Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnes 2009.-2015.gadam (atbalstītas 2009.gada 7.oktobrī ar Ministru kabineta
rīkojumu Nr.685), 27.lpp. 117
Turpat. 118
Turpat, 28., 29.lpp. 119
2008.gada 28.oktobrī pieņemtā ES Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju rezolūcija par
tiesnešu, prokuroru un tiesu iestāžu darbinieku apmācību ES. 120
Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnes 2009.-2015.gadam (atbalstītas 2009.gada 7.oktobrī ar Ministru kabineta
rīkojumu Nr.685), 31.lpp. 121
Turpat, V. nodaļa “Turpmākās rīcības plānojums”, 96.lpp. 122
Turpat, 29.lpp. 123
Turpat, 31.lpp. 124
Civilprocesa likums, Kriminālprocesa likums. 125
Eiropas Padomes konvencija par kriminālspriedumu starptautisko spēkā esamību (1970.gada 28.Maijs), Eiropas
Padomes Konvencija par savstarpējo palīdzību krimināllietās (1959. gada 20. aprīlis), Hāgas 1965.gada 15.novembra
Konvencija par tiesas un ārpustiesas dokumentu izmantošanu civilajos un komerciālajos jautājumos. 126
Padomes regula par tiesas un ārpustiesas civillietu vai komerclietu dokumentu izsniegšanu dalībvalstīs (dokumentu
izsniegšana), ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr.1348/2000; ES Padomes regula Nr.1206/2001 par sadarbību starp
dalībvalstu tiesām pierādījumu iegūšanā civillietās un komerclietās. 127
Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnes 2009.-2015.gadam (atbalstītas 2009.gada 7.oktobrī ar Ministru kabineta
rīkojumu Nr.685), 30.lpp. 128
Turpat. 129
Latvijas vēstnesis, pieejams https://www.vestnesis.lv/ta/id/165835, skatīts 30.04.2017. 130
Likuma “Par tiesu varu” 2008.gada 3.aprīļa „Grozījumi likumā „Par tiesu varu”” 14.1nodaļa.
131 Tiesnešu ētikas komisijas atziņu krājums: skaidrojumi, atzinumi, lēmumi. 2008 – 2016, Tiesu namu aģentūra, Rīga,
2016, 6.lpp.
162
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
132
Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnes 2009.-2015.gadam (atbalstītas 2009.gada 7.oktobrī ar Ministru kabineta
rīkojumu Nr.685), 32.lpp. 133
Tiesu izpildītāju likuma 13.panta 6.punkts, Notariāta likuma 10.panta 8.punkts un Latvijas Republikas Advokatūras
likuma 15.panta 9.punkts. 134
Pētījuma ziņojums “Tiesu ētiskā regulējuma izpēte “, autori Aivita Putniņa un Signe Mežinska, 2016.gads marts –
aprīlis,
http://at.gov.lv/files/uploads/files/9_Tieslietu_padome/Dokumenti/Tiesu%20etiska%20petijuma%20izpete%2C2016.pd
f. 135
Ministru kabineta 2009.gada 3.marta noteikumi Nr.204 Tiesneša amata kandidāta atlases, stažēšanās un kvalifikācijas
eksāmena kārtošanas kārtība. 136
Tiesu administrācijas 2009.gada 1.jūlija iekšējā kārtība Nr. 1-3/51 “Tiesneša amata kandidātu atlases un stažēšanās
norises nodrošināšanas kārtība”. 137
Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnes 2009.-2015.gadam (atbalstītas 2009.gada 7.oktobrī ar Ministru kabineta
rīkojumu Nr.685), 33.lpp. 138
Turpat, 33., 34.lpp. 139
Turpat, 96.lpp. 140
Turpat, 35.,36.lpp. 141
Likuma „Par tiesu varu” 99.panta pirmā daļa. 142
Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnes 2009.-2015.gadam (atbalstītas 2009.gada 7.oktobrī ar Ministru kabineta
rīkojumu Nr.685), 35.lpp. 143
Ministru kabineta 2004.gada 23. novembra noteikumi Nr. 960 „Prokuratūras un tiesu darbinieku darba samaksas
noteikumi” (zaudējuši spēku 2010.gada 30.jūnijā). 144
Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnes 2009.-2015.gadam (atbalstītas 2009.gada 7.oktobrī ar Ministru kabineta
rīkojumu Nr.685), “Turpmākās rīcības plānojums” 96.lpp. 145
Likuma „Par tiesu varu” 98. panta pirmā un otrā daļa (redakcijā, kas spēkā līdz 2011.gada 9.jūnijam). 146
Turpat. 147
Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnes 2009.-2015.gadam (atbalstītas 2009.gada 7.oktobrī ar Ministru kabineta
rīkojumu Nr.685), 38.lpp. 148
Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 21.maija direktīvas 2008/52/EK par konkrētiem mediācijas aspektiem
civillietās un komerclietās 12.panta pirmā daļa. 149
Ministru kabineta 2009.gada 18.februāra rīkojuma Nr.121 (prot. Nr. 13 29. §) 1. punkts. 150
Tieslietu ministrijas 2016.gada 22.februāra informatīvais ziņojums „Par Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnēs
2009.-2015.gadam iekļauto pasākumu īstenošanu”. 151
Tiesu varas un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku cilvēkresursu kapacitātes stiprināšanas un kompetenču
attīstīšanas plāns 2015. – 2020.gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2015.gada 9.marta rīkojumu Nr.115). 152
Tieslietu ministrijas 2016.gada 22.februāra informatīvais ziņojums „Par Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnēs
2009.-2015.gadam iekļauto pasākumu īstenošanu”. 153
Turpat. 154
Turpat. 155
Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS veiktais pētījums “Tieslietu nozares rezultatīvie rādītāji un to
pilnveidošanas iespējas”, 2007.gads. 156
Turpat. 157
Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnes 2009.-2015.gadam (atbalstītas 2009.gada 7.oktobrī ar Ministru kabineta
rīkojumu Nr.685), 93.lpp. 158
Tiesu administrācijas 2009.gada 24.augusta iekšējā kārtība Nr.1-3/53 „Rajonu (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu ēku un
telpu aprīkojuma prasības un to piemērošanas kārtība”. 159
Tiesu administrācijas 2009.gada 1.jūlija iekšējā kārtība Nr. 1-3/51 “Tiesneša amata kandidātu atlases un stažēšanās
norises nodrošināšanas kārtība”. 160
Tieslietu ministrijas 2016.gada 22.februāra informatīvais ziņojums „Par Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnēs
2009.-2015.gadam iekļauto pasākumu īstenošanu”, 44., 45.lpp. 161
Ministru kabineta 2017.gada 14.februāra sēdes protokola Nr.7 43.§ Par informatīvo ziņojumu "Par Latvijas tieslietu
sistēmas novērtējuma izstrādi”. 162
Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnes 2009.-2015.gadam (atbalstītas 2009.gada 7.oktobrī ar Ministru kabineta
rīkojumu Nr.685).
163
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
163
Tieslietu ministrijas 2016.gada 22.februāra informatīvais ziņojums „Par Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnēs
2009.-2015.gadam iekļauto pasākumu īstenošanu”. 164
Žurnāls “Jurista vārds” Nr.43, 2016.gada 25.oktobris raksts “Latvijas tieslietu sistēma uzņēmēju vērtējumā” 4. un
25.lpp. 165
Gobālās konkurētspējas indekss, pieejams: http://reports.weforum.org/global-competitiveness-index/competitiveness-
rankings/#series=EOSQ040. 166
http://www.diena.lv/uznemeja-diena/advokats-liepa-arvalstu-investiciju-piesaistei-tiesiska-vide-ir-loti-svariga-
14126560, skatīts 2016.gada 14.oktobrī. 167
Opinion no.10 (2007) of the Consultative Council of European Judges (CCJE) to the attention of the Committee of
Ministers of the Council of Europe on the Council for the Judiciary at the service of society, V.Extensive powers in
order to guarantee the independence and the efficiency of justice, pieejams:
https://wcd.coe.int/ViewDoc.jsp?p=&id=1221839&direct=true. 168
Likums “Par tiesu varu” 89.1 pants.
169 Turpat, 89.
11 pants.
170 Turpat, 89.
11 panta pirmā daļa.
171 Tieslietu padomes 2015.gada 28.septembra lēmums Nr.89 “Par apgabaltiesu, rajonu (pilsētu) tiesu un Augstākās
tiesas budžeta pieprasījumu 2016.gadam”. 172
Likuma “Par tiesu varu” 89.2 pants.
173 2016.gada 24.maija intervija ar Tieslietu padomes priekšsēdētāju.
174 GRECO ceturtās novērtēšanas kārtas atbilstības ziņojums “Korupcijas novēršana attiecībā uz parlamenta deputātiem,
tiesnešiem un prokuroriem”, pieņemts GRECO 67. plenārsēdē, kas norisinājās no 2015.gada 23. līdz 27. martam
Strasbūrā. 175
Likums ”Grozījumi likumā “Par tiesu varu” (spēkā no 2015.gada 21.maija) un likums ”Grozījumi likumā “Par tiesu
varu” (spēkā no 2015.gada 28.jūnija). 176
GRECO ceturtās novērtēšanas kārtas atbilstības ziņojums “Korupcijas novēršana attiecībā uz parlamenta deputātiem,
tiesnešiem un prokuroriem”, pieņemts GRECO 67. plenārsēdē, kas norisinājās no 2015.gada 23. līdz 27. martam
Strasbūrā. 177
General Assembly of the European Network of Councils for the Judiciary. Resolution on Self Governance for the
Judiciary: Balancing Independence and Accountability,
http://www.encj.eu/images/stories/pdf/opinions/budapestresolution.pdf. 178
Likuma “Par tiesu varu” 89.10
pants. 179
Valsts un pašvaldību atlīdzību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14.panta pirmā prim daļa. 180
Likuma “Par valsts budžetu 2017.gadam” paskaidrojumi, 796.lpp., pieejams:
http://fm.gov.lv/files/valstsbudzets/FMPask_Z_131016_proj2017.pdf. 181
Tiesiskās vides pilnveides komisijas 2016.gada 24.maija ziņojums “Ziņojums par Tieslietu padomes darba
pilnveidošanu”. 182
Turpat. 183
Produktivitāte ir darba efektivitātes rādītājs, kas raksturo pieejamo resursu racionālu izmantošanu, izvērtējot, vai ar
izlietotajiem līdzekļiem tiek panākta optimāla atdeve. To mēra salīdzinot līdzīgas darbības, aktivitātes citos laika
posmos vai arī ar pieņemtiem standartiem. 184
European Commission for the Efficiency of Justice – 2015.gada izdevums, 9.lpp. 185
Tieslietu ministrijas 2016.gada 22.februāra informatīvais ziņojums „Par Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnēs
2009.-2015.gadam iekļauto pasākumu īstenošanu”, 44., 45.lpp. 186
Study on the functioning of judicial systems in the EU Member States. Facts and figures from the CEPEJ
questionnaires 2010-2012-2013-2014, 259.lpp., pieejams:
http://ec.europa.eu/justice/newsroom/files/scoreboard/2016_cepej_study_-_part_1_indicators.pdf. 187
Study on the functioning of judicial systems in the EU Member States. Facts and figures from the CEPEJ
questionnaires 2010-2012-2013-2014, 259.lpp., pieejams:
http://ec.europa.eu/justice/newsroom/files/scoreboard/2016_cepej_study_-_part_1_indicators.pdf. 188
Civilprocesa likuma (redakcijā, kas spēkā no 2014.gada 4.janvāra) 32.1pants.
189 Tiesu administrācijas Tiesu un zemesgrāmatu departamenta Tiesu iestāžu informācijas sistēmas nodaļas 2016.gada
10.decembrī elektroniski sniegtā informācija. 190
Administratīvā procesa likums (redakcijā, kas spēkā no 2013.gada 1.janvāra). 191
Civilprocesa likums (redakcijā, kas spēkā no 2013.gada 22.maija un redakcijā, kas spēkā no 2014.gada 11.aprīļa). 192
Kriminālprocesa likums (redakcijā, kas no spēkā 2012.gada 1.jūlija).
164
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
193
CEPEJ, pieejams: http://www.coe.int/t/dghl/cooperation/cepej/evaluation/2014/Rapport_2014_en.pdf, 161.lpp. un
http://www.coe.int/t/dghl/cooperation/cepej/evaluation/2016/publication/CEPEJ%20Study%2023%20report%20EN%2
0web.pdf, 93.lpp. 194
Eiropas Komisijas 2017.gada 10.aprīļa paziņojums Eiropas parlamentam, Padomei, Eiropas Centrālai bankai,
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai. 2017.gada ES rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā, 7.lpp., skatīts
2017.gada 26.aprīlī. Pieejams: http://ec.europa.eu/transparency/regdoc/rep/1/2017/LV/COM-2017-167-F1-LV-MAIN-
PART-1.PDF. 195
http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/Sociala/Sociala__ikgad__iedz__iedzskaits/IS0010.px/table/tableViewLayout2/?rxid=
cdcb978c-22b0-416a-aacc-aa650d3e2ce0, skatīts 2016.gada 7.novembrī. 196
Dati par patstāvīgo iedzīvotāju skaitu gada sākumā. 197
Dati par tiesnešu amatu vietu skaitu iepriekšējā gada 31.decembrī. 198
Viedoklis “Par Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnēm 2009.–2015.gadam”, 2016.gads, Dr.iur. Gatis Litvins,
46.lpp. 199
http://www.riigikohus.ee/vfs/2071/Riigikohtu_aastaraamat_eng_veebi.pdf, 12.lpp. 200
2016.gada 28.septembra intervija ar Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietnieci tiesu jautājumos un Tiesu sistēmas
politikas departamenta direktori. 201
CEPEJ, European Commission for the Efficiency of Justice – 2015.gada izdevums, 9.lpp. 202
TIS 335.pārskats (Ņemot vērā tiesu teritoriālās reformas gaitu 2015.gadā izslēgti dati par Rīgas pilsētas Centra
rajona, Siguldas un Jūrmalas tiesu un 2016.gadā izslēgti dati par Rīgas pilsētas Centra rajona, Siguldas, Jūrmalas
pilsētas, Balvu rajona, Ludzas rajona, Krāslavas rajona un Preiļu rajona tiesām), pieejams:
https://tis.ta.gov.lv/tisreal?Form=TIS_STAT_O,. 203
Study on the functioning of judicial systems in the EU Member States. Facts and figures from the CEPEJ
questionnaires 2010-2012-2013-2014, 259.lpp., pieejams:
http://ec.europa.eu/justice/newsroom/files/scoreboard/2016_cepej_study_-_part_1_indicators.pdf. 204
CEPEJ, European Commission for the Efficiency of Justice – 2015.gada izdevums, 9.lpp. 205
Study on the functioning of judicial systems in the EU Member States. Facts and figures from the CEPEJ
questionnaires 2010-2012-2013-2014, 250.lpp., pieejams:
http://ec.europa.eu/justice/newsroom/files/scoreboard/2016_cepej_study_-_part_1_indicators.pdf. 206
Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnes 2009.-2015.gadam (atbalstītas 2009.gada 7.oktobrī ar Ministru kabineta
rīkojumu Nr.685), 22. – 25.lpp. 207
Turpat, 26. - 27.lpp. 208
Turpat, V nodaļa “Turpmākās rīcības plānojums”. 209
Tieslietu ministrijas 2014.gada 5.augusta Informatīvais ziņojums „Par tiesu darbības teritoriju izmaiņām”
(apstiprināts Ministru kabinetā 2014.gada 5.augustā, protokols Nr.42, 35.§). 210
Turpat, 17.lpp. 211
Likuma „Par tiesu varu” 33.panta trešās daļas 4.punktā noteiktais rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja pienākums
noteikt lietu un citu pienākumu sadali starp tiesnešiem. 212
Tieslietu ministrijas 2014.gada 5.augusta Informatīvais ziņojums „Par tiesu darbības teritoriju izmaiņām”, 18.lpp. 213
Turpat, 17.lpp. - “2014.gadā 65% no rajona (pilsētu) tiesām tiesnešu skaits ir no 3 līdz 7 tiesnešiem, kas faktiski
padara neiespējamu specializāciju izveidi tiesās. Savukārt specializācija pie mūsdienu tiesisko attiecību intensitātes un
pieaugošās sarežģītības ir atzīstama par būtisku nolēmuma kvalitātes nodrošināšanas rīku”. 214
CEPEJ, pieejams:
http://www.coe.int/t/dghl/cooperation/cepej/evaluation/2016/publication/CEPEJ%20Study%2023%20report%20EN%2
0web.pdf, 166.-167.lpp.; http://www.coe.int/t/dghl/cooperation/cepej/evaluation/2014/Rapport_2014_en.pdf, 112.lpp.;
http://www.coe.int/t/dghl/cooperation/cepej/evaluation/2016/publication/CEPEJ%20Study%2023%20report%20EN%2
0web.pdf, 166.-167.lpp.; http://www.coe.int/t/dghl/cooperation/cepej/evaluation/2014/Rapport_2014_en.pdf, 117.lpp.,
http://www.uihj.com/en/ressources/21583/40/rapport_en.pdf, 102.lpp.;
http://www.coe.int/t/dghl/cooperation/cepej/evaluation/2010/JAReport2010_GB.pdf, 86.lpp. 215
CEPEJ, pieejams:
http://www.coe.int/t/dghl/cooperation/cepej/quality/2013_7_cepej_Judicial_maps_guidelines_en.pdf 216
Study on the functioning of judicial systems in the EU Member States, Facts and figures from the CEPEJ
questionnaires 2010-2012-2013-2014. Table 2.1b Number of first instance courts (general and specialised) as legal
entities and number of all courts (first, appeal and high courts) as geographic locations per 100 000 inhabitants in
2010, 2012, 2013 and 2014 (Q42), 191.lpp. 217
Tieslietu ministrijas 2014.gada 3.jūlija Informatīvais ziņojums "Par tiesu darbības teritoriju izmaiņām".
165
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
218
Bez Administratīvās rajona tiesas. 219
Tieslietu ministrijas 2014.gada 5.augusta Informatīvais ziņojums „Par tiesu darbības teritoriju izmaiņām”. 220
Latvijas tiesu priekšsēdētāju un zemesgrāmatu nodaļu priekšnieku konferences “Turpmākie soļi tiesu namu reformas
ieviešanā” 2016.gada 6.-7.oktobrī protokols Nr.15-6/1, 2., 4., 8.lpp. 221
Viedoklis “Par Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnēm 2009.–2015.gadam”, 2016.gads, Dr.iur. Gatis Litvins,
53.lpp. 222
Likuma “Par tiesu varu” 29.pants. 223
Ministru kabineta 2015.gada 28.jūlija noteikumu Nr.412 “Noteikumi par rajona (pilsētas) tiesām, apgabaltiesām un
šo tiesu darbības teritoriju” 1.pielikums. 224
Ministru kabineta 2009.gada 17.jūnija noteikumi Nr.569 “Noteikumi par rajonu (pilsētu) tiesu, to tiesu namu un
apgabaltiesu tiesu namu darbības teritorijām” (zaudējuši spēku 2012.gada 1.janvārī), Ministru kabineta 2011.gada
13.decembra noteikumi Nr.951 “Noteikumi par tiesu un tiesu namu darbības teritoriju” (zaudējuši spēku 2015.gada
1.augustā), Ministru kabineta 2015.gada 28.jūlija noteikumi Nr.412 “Noteikumi par rajona (pilsētas) tiesām,
apgabaltiesām un šo tiesu darbības teritoriju” (spēkā no 2015.gada 1.augusta) un Ministru kabineta 2016. gada
12.janvāra noteikumi Nr.23 “Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 28. jūlija noteikumos Nr. 412 "Noteikumi par
rajona (pilsētas) tiesām, apgabaltiesām un šo tiesu darbības teritoriju"”. 225
Estonian Court System, pieejams: http://www.kohus.ee/en/estonian-court-system/circuit-courts, skatīts
2016.gada16.decembrī. 226
Viedoklis “Par Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnēm 2009.–2015.gadam”, 2016.gads, Dr.iur. Gatis Litvins,
44.lpp. 227
Lithuanian courts, pieejams: http://www.teismai.lt/en/courts/contacts-of-courts/contacts-of-courts/652, skatīts
2016.gada 16.decembrī. 228
Viedoklis “Par Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnēm 2009.–2015.gadam”, 2016.gads, Dr.iur. Gatis Litvins,
45.lpp. 229
Tiesu administrācijas 2016.gada 23.septembra elektroniski sniegtā informācija par tiesu un tiesnešu darba rādītājiem. 230
Tieslietu ministrijas 2014.gada 5.augusta Informatīvais ziņojums „Par tiesu darbības teritoriju izmaiņām”, 17.lpp. 231
Ņemot vērā ar Tieslietu ministrijas 2017.gada 1.jūnija vēstules Nr.1-8.1/110-IP “Par Valsts kontroles revīzijas
ziņojuma projektu revīzijas lietā Nr.2.4.1-11/2016” 4.pielikumā iesniegtos datus pēc stāvokļa uz 2017.gada 1.jūniju.
Tīmekļa vietnē www.tiesas.lv publiski pieejamajos statistikas pārskatos par tiesu darbību atspoguļotie dati ir mainīgi –
dažādos datumos aplūkojot viena un tā paša statistiskas pārskata datus, tajā iekļautā informācija atšķiras. Datu atšķirības
laika griezumā var ietekmēt TIS nepietiekamā funkcionalitāte, mainoties tiesu teritorijām, kā arī lietu pārdale starp
tiesām lietu ātrākai izskatīšanai Civilprocesa likuma 32.1 panta kārtībā u.c. faktori. 232
TIS statistika > Civillietu statistikas pārskati > Statistikas pārskats par civillietām pirmajā instancē (50). Skatīts
2016.gada septembrī un 2017.gada februārī. Pieejams:
https://tis.ta.gov.lv/tisreal?Form=TIS_STAT_O&topmenuid=0&id=94. 233
TIS statistika > Krimināllietu statistikas pārskati > Statistikas pārskats par krimināllietām pirmajā instancē (47).
Skatīts 2016.gada septembrī un 2017.gada februārī. Pieejams:
https://tis.ta.gov.lv/tisreal?Form=TIS_STAT_O&topmenuid=0&id=98. 234
TIS statistika > Administratīvo pārkāpumu lietu statistikas pārskati > Statistikas pārskats par administratīvo
pārkāpumu lietu izskatīšanu pirmajā instancē rajona (pilsētas) tiesās (201). Skatīts 2016.gada septembrī un 2017.gada
februārī. Pieejams: https://tis.ta.gov.lv/tisreal?Form=TIS_STAT_O&topmenuid=0&id=201. 235
TIS statistika > Civillietu statistikas pārskati > Statistikas pārskats par civillietām pirmajā instancē (50). Skatīts
2016.gada septembrī un 2017.gada 27.martā. Pieejams:
https://tis.ta.gov.lv/tisreal?Form=TIS_STAT_O&topmenuid=0&id=94. 236
TIS statistika > Krimināllietu statistikas pārskati > Statistikas pārskats par krimināllietām pirmajā instancē (47).
Skatīts 2016.gada septembrī un 2017.gada 27.martā. Pieejams:
https://tis.ta.gov.lv/tisreal?Form=TIS_STAT_O&topmenuid=0&id=98. 237
TIS statistika > Administratīvo pārkāpumu lietu statistikas pārskati > Statistikas pārskats par administratīvo
pārkāpumu lietu izskatīšanu pirmajā instancē rajona (pilsētas) tiesās (201). Skatīts 2016.gada septembrī un 2017.gada
27.martā. Pieejams: https://tis.ta.gov.lv/tisreal?Form=TIS_STAT_O&topmenuid=0&id=201. 238
Tieslietu ministrijas 2017.gada 1.jūnija vēstules Nr.1-8.1/110-IP “Par Valsts kontroles revīzijas ziņojuma projektu
revīzijas lietā Nr.2.4.1-11/2016” 4.pielikums. 239
Turpat. 240
Turpat. 241
Turpat.
166
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
242
2016.gada 23.septembra intervija ar Tiesu administrācijas Tiesu iestāžu informācijas sistēmas nodaļas vadītāju un
Tiesu iestāžu informācijas sistēmas nodaļas vadītājas vietnieku, Tiesu administrācijas Darbības risku vadītāja 2017.gada
2.jūnijā elektroniski sniegtā informācija. 243
Tiesu administrācijas 2016.gada septembrī elektroniski sniegtā informācija par rajona (pilsētas) tiesu tiesnešu darba
rezultātiem 2010-2015.gadā. 244
Turpat. 245
Turpat. 246
Turpat. 247
Tiesu administrācijas 2016.gada septembrī un 2017.gada janvārī elektroniski sniegtā informācija par tiesnešu darba
rezultātiem 2010-2015.gadā. Aprēķinot vidējo lietu skaitu vienam tiesnesim izmantoti dati par faktiski nodarbināto
tiesnešu skaitu. 248
TIS statistika, Administratīvās rajona tiesas darba izpildes rezultāti (337), 2013.-2015.gads. PIEZĪME: No
01.07.2012 administratīvo pārkāpumu lietas skata vispārējās jurisdikcijas tiesu tiesneši. Pieejams:
https://tis.ta.gov.lv/tisreal?Form=TIS_STAT_O. 249
Tieslietu ministrijas 2014.gada 5.augusta Informatīvais ziņojums „Par tiesu darbības teritoriju izmaiņām”, 17.lpp. 250
Eiropas Komisijas 2017.gada 10.aprīļa paziņojums Eiropas parlamentam, Padomei, Eiropas Centrālai bankai,
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai. 2017.gada ES rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā, 3.lpp., skatīts
2017.gada 26.aprīlī. Pieejams: http://ec.europa.eu/transparency/regdoc/rep/1/2017/LV/COM-2017-167-F1-LV-MAIN-
PART-1.PDF. 251
Likuma “Par tiesu varu” 33.panta trešā daļa un 40.panta trešā daļa. 252
Turpat, 33.panta ceturtā un piektā daļa. 253
Turpat, 281.pants.
254 Tieslietu ministrijas 2011.gada 15.marta noteikumi r.1-2/6 “Rajona (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu lietvedības
organizēšanas noteikumu 45., 82., 136., 164.punkts. 255
Eiropas tiesu sistēmas efektivitātes komisijas vadlīnijas lietu izskatīšanas laika plānošanai. Pieejams:
https://wcd.coe.int/ViewDoc.jsp?p=&Ref=CEPEJ(2008)8Rev&Language=lanLatvia&Ver=original&BackColorInternet
=DBDCF2&BackColorIntranet=FDC864&BackColorLogged=FDC864&direct=true, skatīts 2016.gada 29.novembrī. 256
Vadlīnijas lietu izskatīšanas termiņu standarta noteikšanai, saskaņotas ar Tieslietu padomes 2013.gada 16.decembra
lēmumu Nr.98. 257
Eiropas tiesu sistēmas efektivitātes komisijas vadlīnijas lietu izskatīšanas laika plānošanai. Pieejams:
https://wcd.coe.int/ViewDoc.jsp?p=&Ref=CEPEJ(2008)8Rev&Language=lanLatvia&Ver=original&BackColorInternet
=DBDCF2&BackColorIntranet=FDC864&BackColorLogged=FDC864&direct=true, skatīts 2016.gada 29.novembrī. 258
Likuma "Par tiesu varu" 27.1 pants (redakcijā, kas spēkā no 2013.gada 1.septembra).
259 Vadlīnijas lietu izskatīšanas termiņu standarta noteikšanai, saskaņotas ar Tieslietu padomes 2013.gada 16.decembra
lēmumu Nr.98. Pieejams: Lietu izskatīšanas standarti\Metodika_terminu_standarta_noteiksana.docx 260
Tieslietu ministrijas 2013.gada 20.decembra vēstule Nr.1-22/4805 “Par grozījumiem likumā “Par tiesu varu” un
vadlīnijām lietu izskatīšanas termiņa standarta noteikšanai”. 261
2014.gada 13.jūnija vēstule Nr.1-12/2382 Tieslietu padomes priekšsēdētājam “Apkopojums par lietu izskatīšanas
standartiem un tiesu viedokļi par termiņu atšķirībām”. 262
Vadlīnijas lietu izskatīšanas termiņu standarta noteikšanai, saskaņotas ar Tieslietu padomes 2013.gada 16.decembra
lēmumu Nr.98. Pieejams: Lietu izskatīšanas standarti\Metodika_terminu_standarta_noteiksana.docx. 263
Daugavpils tiesa, Preiļu tiesa, apgabaltiesas u.c. 264
Vidējie lietu izskatīšanas termiņu saraksti Daugavpils tiesa, 2016.gads. 265
Tieslietu ministrijas 2014.gada 13.jūnija vēstule Nr.1-12/2382 Tieslietu padomes priekšsēdētājam “Apkopojums par
lietu izskatīšanas standartiem un tiesu viedokļi par termiņu atšķirībām”. 266
Tieslietu ministrijas Tiesu sistēmas politikas departamenta juriskonsultes 2016.gada 22.novembra e-pasts. 267
2016.gada 12.jūlija Augstākās tiesas Administrācijas vadītājas e-pasts. 268
Izlases veida pārbaudes sadalītas divos laika posmos – pirms un pēc izmaiņu stāšanās spēkā (2013.gada 1.janvārī)
Administratīvā procesa un Civilprocesa likumos, uzsākot plašāku rakstveida procesu ieviešanu atsevišķās lietu
kategorijās. 269
2010.gada 28.oktobra Grozījumi Civilprocesa likumā, kas stājas spēkā 2011.gada 1.februārī, 1993.gada 1.jūnija
Notariāta likuma P sadaļa Laulības šķiršanas lietu vešana stājās spēkā 2011.gada 1.februārī ar Grozījumi Notariāta
likumā (pieņemts 28.10.2010.). 270
Žurnāls “Jurista vārds”, 2007.gada 18.decembra Nr.202 (3778), pieejams: https://www.vestnesis.lv/ta/id/168084,
skatīts 2016.gada 23.novembrī.
167
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
271
2013.gadā Saeimā iesniegts likumprojekts, 2014.gada 11.septembrī pieņemts Šķīrējtiesas likums un tas stājās spēkā
2015.gada 1.janvārī. 272
2008. gada 21. maijā pieņemtā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2008/52/EK 12. panta pirmā daļa. 273
Mediācijas likums pieņemts 2014.gada 22.maijā, stājas spēkā 2014.gada 18.jūnijā. 274
Ministru kabineta 2007.gada 4.decembra noteikumi Nr.825 „Kārtība, kādā Valsts probācijas dienests organizē un
vada izlīgumu ar starpnieka palīdzību” un 2007.gada 20.novembra noteikumi Nr.782 „Kārtība, kādā Valsts probācijas
dienests sertificē brīvprātīgos probācijas darbiniekus, kuri ir starpnieki izlīgumā”. 275
Koncepcija “Mediācijas ieviešana civiltiesisku strīdu risināšanā” (apstiprināta ar Ministru kabineta 2009.gada
18.februāra rīkojumu Nr.121). 276
Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnes 2009.-2015.gadam (atbalstītas 2009.gada 7.oktobrī ar Ministru kabineta
rīkojumu Nr.685), 74.lpp. 277
Tieslietu ministrijas 2016.gada 22.februāra informatīvais ziņojums “Par Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnēs
2009.-2015.gadam iekļauto pasākumu īstenošanu”, 2.lpp, 43.-44.lpp. 278
Mediācija LV, http://www.mediacija.lv/?Mediatoru_saraksti, skatīts 2016.gada 19.decembrī. 279
Viedoklis “Par Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnēm 2009.–2015.gadam”, 2016.gads, Dr.iur. Gatis Litvins,
76.lpp. 280
Grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 3.septembra noteikumos Nr.737 "Noteikumi par zvērinātu notāru atlīdzības
taksēm un to noteikšanas kārtību", anotācija, pieejama: http://likumi.lv/ta/id/284030-grozijumi-ministru-kabineta-2013-
gada-3-septembra-noteikumos-nr-737-noteikumi-par-zverinatu-notaru-atlidzibas-taksem-un-to-note 281
http://www.coe.int/t/dghl/cooperation/cepej/series/Etudes5Ameliorer_en.pdf, 19.lpp. 282
Reitsma J., Tumewu M., Voert M. Mediation monitor 2007. Interim report. Cahier 2007-6a. Hague: WODC, 2007. -
p.37. 283
Igaunijas Civilprocesa likuma 180.pants. 284
Tieslietu ministrija, http://m.lvportals.lv/visi/preses-relizes/283603-no-sodienas-ari-rigas-pilsetas-vidzemes-
priekspilsetas-tiesa-ir-pieejamas-mediatoru-bezmaksas-konsultacijas/. 285
Tieslietu ministrija, https://www.tm.gov.lv/lv/aktualitates/tm-informacija-presei/tm-pieaug-pieprasijums-pec-
mediacijas-civiltiesiskajos-stridos. 286
Tieslietu ministrijas 2016.gada 16.maija e-pasts un Tiesu administrācijas 2016.gada 17.novembra prezentācija
diskusijai par mediācijas attīstību. 287
Sertificētu mediatoru padomes dati par 2016.gada 11 mēnešiem. 288
Tieslietu ministrijas 2016.gada 16.maija e-pasts un Tiesu administrācija 2016.gada 17.novembra prezentācija
diskusijai par mediācijas attīstību. 289
Sertificētu mediatoru padomes dati par 2016.gada 11 mēnešiem. 290
Tiesu varas un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku cilvēkresursu kapacitātes stiprināšanas un kompetenču
attīstīšanas plānu 2015.–2020.gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2015.gada 9.marta rīkojumu Nr.115), Ievads,
III. Veicamie uzdevumi 291
Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnes 2009.-2015.gadam (atbalstītas 2009.gada 7.oktobrī ar Ministru kabineta
rīkojumu Nr.685), Kopsavilkums II sadaļa “Rīcības virzieni tiesu iekārtas politikas mērķu sasniegšanai”. 292
2014.gada 16.aprīlī starp Tiesu administrāciju un SIA “Ernst&Young Baltic” noslēgts līgums
Nr.4.2-13/105-14 par projekta “Tiesu modernizācija Latvijā” rezultātu un ietekmes novērtēšanu, izmaiņu vadības,
projekta ilgtspējas nodrošināšanas plāna un nākotnes attīstības scenāriju izstrādi. 293
Vienotais reģistrācijas Nr. 40003593454. 294
Tiesu administrācijas 2015.gada 23.februāra rīkojums Nr.1-2/61 “Par projekta “Tiesu modernizācija Latvijā”
ilgtspējas uzraudzības darba grupas sastāva noteikšanu”. 295
Tiesu administrācijas 2015.gada 6.maija rīkojums Nr.1-2/132 “Par Latvijas un Šveices sadarbības programmas
individuālā projekta “Tiesu modernizācija Latvijā” ilgtspējas nodrošināšanu”. 296
Tieslietu ministrijas 2015.gada 4.marta rīkojums Nr.1-1/84 “Par stratēģiskās plānošanas darba grupas izveidi
Latvijas un Šveices sadarbības programmas individuālā projekta “Tiesu modernizācija Latvijā” ilgtspējas
nodrošināšanas uzraudzībai”. 297
2012.gada 9.jūlijā starp Tiesu administrāciju un personu grupu AA Projekts, SIA (vienotais reģistrācijas
Nr.40003572522) un zvērinātu advokātu birojs Tark Grunte Sutkiene, SIA (vienotais reģistrācijas Nr.90009071741)
noslēgts Līgums “Par tiesvedības procesu izvērtēšanu un efektivitātes uzlabošanu”. 298
Tiesu administrācijas 2013.gada 25.jūnija vēstule Tieslietu ministrijai Nr.1-38/73 “Par Latvijas un Šveices
sadarbības programmas individuālā projekta “Tiesu modernizācija Latvijā” informatīvā ziņojuma izstrādi (atbilde uz
Tieslietu ministrijas 2013.gada 11.jūnija vēstuli Nr.1-14.8/2274).
168
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
299
Nodevuma “Metodiskais materiāls optimizēto tiesvedības darba organizācijas procesu ieviešanai” virziens
“Informācijas sistēmu un tehnisko resursu attīstība”. 300
Tiesu administrācijas Personālvadības un juridiskā departamenta Personālvadības nodaļas vadītājas 2016.gada
6.decembrī elektroniski (e-pastā) sniegtā atbilde. 301
Tieslietu ministrijas 2011.gada 15.marta noteikumi Nr.1-2/6 “Rajonu (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu lietvedības
organizēšanas noteikumi”. 302
2011.gada 24.augustā starp Tiesu administrāciju un Corporate Solutions, SIA (vienotais reģistrācijas
Nr.40003861875) noslēgts līgums Nr.4.2-13/113-11 “Par tiesvedības procesu pašizmaksu un optimizāciju”. 303
Līgumā summa norādīta LVL valūtā, attiecīgi līguma summa ir 157 580,00 LVL (bez PVN), kas pārrēķināta pēc LB
noteiktā kursa 0,702804. 304
Tiesu administrācijas 2013.gada 25.jūnija vēstule Tieslietu ministrijai Nr.1-38/73 “Par Latvijas un Šveices
sadarbības programmas individuālā projekta “Tiesu modernizācija Latvijā” informatīvā ziņojuma izstrādi (atbilde uz
Tieslietu ministrijas 2013.gada 11.jūnija vēstuli Nr.1-14.8/2274). 305
Tiesu administrācijas 2013.gada 25.jūnija vēstule Tieslietu ministrijai Nr.1-38/73 “Par Latvijas un Šveices
sadarbības programmas individuālā projekta “Tiesu modernizācija Latvijā” informatīvā ziņojuma izstrādi (atbilde uz
Tieslietu ministrijas 2013.gada 11.jūnija vēstuli Nr.1-14.8/2274). 306
Tiesu administrācijas 2016.gada 9.decembra Projektu vadības un starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāja
elektroniski sniegtā informācija un 2016.gada 13.decembra intervija ar Tiesu administrācijas direktora vietnieci
attīstības un juridiskajos jautājumos, Personālvadības nodaļas vadītāju un Budžeta nodaļas vadītāju. 307
E-lietas projekta galvenie uzdevumi ietver kriminālprocesa un administratīvā procesa materiālu digitalizāciju,
materiālu elektronisku pieejamību iesaistītajām pusēm (tiesu iestādēs, prokuratūrā un izmeklēšanas, kā arī citās
iestādēs) un datu uzglabāšanas un apmaiņas risinājumu pilnveidošanu. 308
Tiesu administrācijas 2015.gada publiskais pārskats, pieejams:
https://ta.gov.lv/UserFiles/1466595400_Tiesu_administracijas_2015.gada_publiskais_parskats.pdf, 20.lpp. 309
SIA „Ernst & Young Baltic” 2014.gada 30.aprīļa Latvijas un Šveices sadarbības programmas individuālā projekta
“Tiesu modernizācija Latvijā” rezultātu un ietekmes izvērtēšanas ziņojums. 310
Civilprocesa likuma 56.panta 6.1 daļa.
311 Riigikogu Code of Civil Procedure, § 441.Preparation of judgment, § 458.Notation on entry into force of judgment,
pieejams: https://www.riigiteataja.ee/en/eli/513122013001/consolide. 312
2016.gada 11.aprīļa Komisijas paziņojums Eiropas parlamentam, Padomei, Eiropas Centrālai bankai, Eiropas
Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai, 2016.gada ES rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā,
22.lpp, 40.lpp. 313
Ministru kabineta 2016.gada 20.decembra noteikumu Nr.618 “Tiesu informatīvās sistēmas noteikumi”
8.11.5.apakšpunkts. 314
Study on the functioning of judicial systems in the EU Member States. Facts and figures from the CEPEJ
questionnaires 2010-2012-2013-2014, 13., 17.lpp. un 28. un 29.diagramma 29.lpp., pieejams:
http://ec.europa.eu/justice/newsroom/files/scoreboard/2016_cepej_study_-_part_1_indicators.pdf. 315
Study on the functioning of judicial systems in the EU Member States. Facts and figures from the CEPEJ
questionnaires 2010-2012-2013-2014, 51.diagramma 48.lpp., pieejams:
http://ec.europa.eu/justice/newsroom/files/scoreboard/2016_cepej_study_-_part_1_indicators.pdf. 316
Tiesiskās vides pilnveides komisijas 2016.gada “Ziņojums par Tieslietu padomes darba pilnveidošanu”, 18.lpp.,
pieejams: http://www.president.lv/images/modules/items/PDF/20160615_TVPK_zinojums.pdf. 317
2011.gada 24.augustā starp Tiesu administrāciju un SIA Corporate Solutions, (vienotais reģ. Nr.40003861875)
noslēgts līgums Nr.4.2-13/113-11 “Par tiesvedības procesu pašizmaksu un optimizāciju”. 318
Ņemot vērā, ka aprēķinu modulī Microstrategy nav iekļautas tiesu administrēšanas izmaksas jeb pašas Tiesu
administrācijas izmaksas arī revīzijas laikā veiktajos aprēķinos tās netika iekļautas . 319
TIS statistika> Darba izpildes salīdzinošie rezultāti> Pārskats par rajona (pilsētas) tiesu darba izpildes rezultātiem,
pieejams: https://tis.ta.gov.lv/tisreal?Form=TIS_STAT_O&topmenuid=0&id=335, skatīts 2016.gada novembrī. 320
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa, Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa Daugavpils tiesa, Dobeles rajona
tiesa, Liepājas tiesa un Valmieras rajona tiesa. 321
2016.gada 2.jūnija Tiesu administrācijas Projektu vadības un starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāja sniegtā
informācija. 322
Laikā no 2013.gada līdz 2016.gada 30.jūnijam. 323
Civilprocesa likuma 61.pants (redakcijā, kas spēkā no 2014.gada 4.janvāra).
169
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
324
Viedoklis “Par Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnēm 2009.–2015.gadam”, 2016.gads, Dr.iur. Gatis Litvins,
54.lpp. 325
http://likumi.lv/ta/id/287268-grozijumi-kriminalprocesa-likuma. 326
Kriminālprocesa likuma 330.pants (redakcijā, kas stājās spēkā 2017.gada 1.janvārī). 327
Likuma “Par tiesu varu” 7.nodaļa. Tiesneša kandidāts. 328
“Tiesu varas un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku cilvēkresursu kapacitātes stiprināšanas un kompetenču
attīstīšanas plāns 2015.–2020.gadam” (apstiprināts 2015.gada 9.martā ar Ministru kabineta rīkojumu Nr.115 “Par tiesu
varas un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku cilvēkresursu kapacitātes stiprināšanas un kompetenču attīstīšanas plānu
2015.–2020.gadam”). 329
Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnes 2009.-2015.gadam (atbalstītas 2009.gada 7.oktobrī ar Ministru kabineta
rīkojumu Nr.685) 72.lpp. 330
Turpat, 83.lpp. 331
Phare Twinning projekts Nr.2003/-004-979-07-01 Latvijas tiesu sistēmas kapacitātes stiprināšana. 2.komponentes c.
daļa: Novērtēšanas procesa izstrāde tiesnešu kandidātiem. Ziņojums. 332
Ministru kabineta 2009.gada 3.marta noteikumi Nr.204 “Tiesneša amata kandidāta atlases, stažēšanās un
kvalifikācijas eksāmena kārtošanas kārtība”. 333
Likuma “Par tiesu varu” 7.nodaļa. Tiesneša kandidāts. 334
Tiesu administrācijas 2012.gada 17.oktobra ziņojums Nr.1-12/414 Tieslietu ministrijai “Par pirmo reizi izvirzīta
tiesneša amata kandidāta atlases problēmjautājumiem”. 335
2016.gada 14.septembra intervija ar Tiesu administrācijas Personālvadības un juridiskā departamenta
Personālvadības nodaļas vadītāju un 2016.gada 29.septembra intervija ar Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas
priekšsēdētāju. 336
Tiesu administrācijas 2012.gada 21.septembra vēstule Nr.1-12/374 tieslietu ministra Biroja vadītājai “Par tiesneša
amata kandidātu un tiesnešu psiholoģisko izvērtēšanu”. 337
Likuma “Par tiesu varu” 7.nodaļa. Tiesneša kandidāts. 338
Informatīvais ziņojums „Par Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnēs 2009.-2015. gadam iekļauto pasākumu
īstenošanu” (pieņemts zināšanai Ministru kabinetā 2016.gada 23.februārī). 339
http://www.juristavards.lv/mikrofons/73-ka-stiprinasim-tiesu-kvalitati/, skatīts 2016.gada 21.septembrī. 340
2016.gada 29.septembra intervija ar Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas priekšsēdētāju. 341
http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/222200-
tieslietu_ministrs_velas_palielinat_tiesnesu_paligu_pienakumus_un_pilnvaras, skatīts 2016.gada 21.septembrī. 342
Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnes 2009.-2015.gadam (atbalstītas 2009.gada 7.oktobrī ar Ministru kabineta
rīkojumu Nr.685) 73.lpp. 343
Turpat, V daļa “Turpmākās rīcības plānojums”, 3.3.3.apakšpunkts. 344
Informatīvais ziņojums „Par Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnēs 2009.-2015. gadam iekļauto pasākumu
īstenošanu” (pieņemts zināšanai Ministru kabinetā 2016.gada 23.februārī)), 41.lpp. 345
Likuma “Par tiesu varu” 99.pants. 346
Igaunijas Tiesu iekārtas likums, Chapter 14 Assistant judges, pieejams:
https://www.riigiteataja.ee/en/eli/ee/Riigikogu/act/515072016002/consolide. 347
Informatīvais ziņojums „Par Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnēs 2009.-2015. gadam iekļauto pasākumu
īstenošanu” (pieņemts zināšanai Ministru kabinetā 2016.gada 23.februārī). 348
Turpat, 105.lpp. 349
“Tiesu varas un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku cilvēkresursu kapacitātes stiprināšanas un kompetenču
attīstīšanas plāns 2015.–2020.gadam” (apstiprināts 2015.gada 9.martā ar Ministru kabineta rīkojumu Nr.115). 350
2016.gada 6.jūnijā Tiesu administrācija noslēdza līgumu ar Centrālo un finanšu līgumu aģentūru par projekta
“Justīcija attīstībai” aktivitāšu īstenošanu. 351
Likums “Par tiesu varu”, 2011.gada 9.jūnija grozījumi, Pārejas noteikumu 45.punkts (94.1
pants stājas spēkā
2013.gada 1.janvārī). 352
Likuma “Par tiesu varu”, 93.pants (redakcijā, kas spēkā no 2011.gada 13.jūlija). 353
Likuma “Par tiesu varu” 94.1 panta trešā daļa. 354
Informatīvais ziņojums „Par Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnēs 2009.-2015. gadam iekļauto pasākumu
īstenošanu” (pieņemts zināšanai Ministru kabinetā 2016.gada 23.februārī). 355
Likuma “Par tiesu varu” 94.2 panta pirmā daļa (redakcijā, kas spēkā no 2011.gada 13.jūlija).
356 Turpat, 94.
2 panta otrā daļa.
357Tiesu administrācijas 2017.gada 10.janvārī elektroniski sniegtā informācija par nolēmumu stabilitātes rādītājiem.
170
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
358
Yearbook of Estonian courts, 2015., 119.-124.lpp., pieejams:
http://www.riigikohus.ee/vfs/2071/Riigikohtu_aastaraamat_eng_veebi.pdf. 359
Žurnāls IR elektroniskā versija, http://www.irlv.lv/2016/12/23/brakim-sabiedriba-netic, 2016.skatīts 23.decembrī. 360
18 pirmās instances tiesnešu, t.sk. 2 tiesas priekšsēdētāju, un 7 apelācijas instances tiesnešu personāllietas. 361
2016.gada 29.septembra intervija ar Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas priekšsēdētāju. 362
Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas reglamenta V daļa (apstiprināts ar Tieslietu padomes 2012.gada 18.jūnija lēmumu
Nr.50). 363
Augstākā tiesa, pieejams: http://at.gov.lv/lv/pazinojumi-presei/par-tieslietu-padomi/2016/aprilis/7656-tiesnesu-
profesionalas-darbibas-izvertesana-rosina-tiesnesus-pilnveidoties/. 364
Lietuvas Tiesu iekārtas likuma 91.1 pants, pieejams: https://www.e-
tar.lt/portal/lt/legalAct/TAR.522B3E415B52/dSjYeHJlGn. 365
LR Augstākās tiesas biļetens Nr.10/2015, “Eiropas Tiesnešu konsultatīvās padomes viedoklis par tiesnešu
profesionālās darbības novērtēšanu”, 12.lpp. 366
http://at.gov.lv/files/uploads/files/2_Par_Augstako_tiesu/Informativie_materiali/ATBiletens10_web.pdf, 12.lpp. 367
Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 15.panta ceturtā daļa (redakcijā, kas
spēkā no 2013.gada 27.marta). 368
Turpat. 369
Turpat 15.panta ceturtā daļa un pārejas noteikumu 20.punkts. 370
Likuma “Par tiesu varu” 94.4 pants.
371 Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālajā asamblejas 1985.gada 13.decembra dokuments “Apvienoto Nāciju Tiesu
varas neatkarības pamatprincipi”, rezolūcija Nr.40/14., 10.p. 372
M. soc. L.Grīnbergas, M.iur. U.Ķiņa 2003.gada pētījums “Tiesnešu mācību programmu novērtējums un jaunu
programmu izstrāde”, 4.-5.lpp. 373
Likuma „Par tiesu varu” 89.panta piektā daļa. 374
Likuma „Par tiesu varu” 107.¹ panta otrās daļas 9.punkts un Ministru kabineta 2014.gada 30.septembra noteikumu
Nr.589 „Tiesu administrācijas nolikums” 4.4.apakšpunkts. 375
2016.gada 22.februāra Tieslietu ministrijas informatīvais ziņojums ”Par tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnēs
2009.-2005.gadam iekļauto pasākumu īstenošanu”, 2., 34., 35.lpp. 376
2014.gada 15.septembrī starp Tiesu administrāciju (vienotais reģistrācijas Nr.90001672316) un nodibinājumu
“Latvijas tiesnešu mācību centrs” (vienotais reģistrācijas Nr.500325361) noslēgts līdzdarbības līgums Nr.4.2-9/210-14. 377
Turpat. 378
Darba grupas sastāvu katru gadu apstiprina LTMC Padome. Tā ir konsultatīva speciālistu grupa, kurā ir pārstāvēti
visu instanču tiesneši un eksperti krimināltiesību, civiltiesību un administratīvo tiesību jomās. 379
Nodibinājuma ”Latvijas Tiesnešu mācību centrs” 2013.g., 2014. un 2015.gada pārskats. 380
Informatīvais ziņojums „Par Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnēs 2009.-2015.gadam iekļauto pasākumu
īstenošanu” (pieņemts zināšanai Ministru kabinetā 2016.gada 23.februārī), 103.-104.lpp. 381
Likuma “Par Tiesu varu” 89.panta piektā daļa. 382
Viedoklis “Par Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnēm 2009.–2015.gadam”, 2016.gads, Dr.iur. Gatis Litvins,
20.lpp. 383
Tiesu varas un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku cilvēkresursu kapacitātes stiprināšanas un kompetenču
attīstīšanas plāns 2015.–2020.gadam (apstiprināts 2015.gada 9.martā ar Ministru kabineta rīkojumu Nr.115). 384
Tieslietu ministrijas 2016.gada 22.februāra informatīvais ziņojums „Par Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnēs
2009.-2015.gadam iekļauto pasākumu īstenošanu”. 385
Tiesu varas un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku cilvēkresursu kapacitātes stiprināšanas un kompetenču
attīstīšanas plāns 2015.–2020.gadam (apstiprināts 2015.gada 9.martā ar Ministru kabineta rīkojumu Nr.115). 386
Par Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās darbu 2014.gadā, pieejams:
http://www.mfa.gov.lv/images/archive/data/MK-
Parstavis/Par_Latvijas_prstvja_starptautiskajs_cilvktiesbu_institcijs_darbu_2015.pdf. 387
Par Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās darbu 2014.gadā, 5.lpp., pieejams:
http://www.mfa.gov.lv/images/File/AS/Par_Latvijas_parstavja_starptautiskajas_cilvektiesibu_institucijas_darbu__2014
.pdf. 388
2016.gada 8.novembra intervija ar Latvijas pārstāvi starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās. 389
Sabiedriskās politikas centra “Providus” 2008.gada pētījums “Tiesnešu ētika, kvalifikācija un atbildība Latvijā: kā
neapstāties pie sasniegtā”, 76., 77., 80. un 99.lpp., Opinion no. 3 of the Consultative Council of European Judges
171
V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?
(CCJE) to the attention of the Committee of Ministers of the Council of Europe on the principles and rules governing
judges’ professional conduct, in particular ethics, incompatible behavior and impartiality. 390
Tieslietu ministrijas 2008.gada 14.oktobra kārtība Nr.1-2/31 “Rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un zemesgrāmatu
nodaļu tiesnešu disciplinārlietu ierosināšanas kārtība”. 391
Tieslietu ministrijas 2011.gada 15.marta iekšējie noteikumi Nr.1-2/6 “Rajonu (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu
lietvedības organizēšanas noteikumi”. 392
Latvijas Republikas Augstākās tiesas biļetens Nr.10/2015 Aprīlis., 12.lpp. - “Eiropas Tiesnešu konsultatīvās
padomes viedoklis par tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanu”. 393
Eiropas Tiesnešu konsultatīvā padomes 2010.gada 17.–19.novembrī 11.plenārsēdē pieņemtie Tiesnešu pamatprincipi
(Magna Carta). 394
Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnes 2009.-2015.gadam (atbalstītas 2009.gada 7.oktobrī ar Ministru kabineta
rīkojumu Nr.685), 32.lpp. 395
Tiesnešu disciplinārās atbildības likums. 396
Turpat 3.pants. 397
Tieslietu ministrijas 2008.gada 14.oktobra kārtība Nr.1-2/31 “Rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un zemesgrāmatu
nodaļu tiesnešu disciplinārlietu ierosināšanas kārtība”. 398
Tiesu administrācijas kancelejas vadītājas 2016.gada 19.oktobra e-pasta vēstule. 399
Tieslietu ministrijas 2011.gada 15.marta iekšējie noteikumu Nr.1-2/6 “Rajonu (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu
lietvedības organizēšanas noteikumi” 28.punkts. 400
Nosakot kopējo sūdzību skaitu, ir ņemtas vērā sūdzības, kas ienāk Tieslietu ministrijā un Tiesnešu ētikas komisijā,
tiesās ienākošās sūdzības nav uzskaitītas. 401
Tieslietu ministrijas Tiesu sistēmas uzraudzības departamenta direktores 2016.gada 20.oktobrī elektroniski sniegtā
informācija. 402
AA Projekts, SIA (vienotais reģistrācijas Nr.40003572522), nodevums 2013.gads, 25.lpp. 403
Tieslietu ministrijas 2011.gada 15.marta iekšējie noteikumi Nr.1-2/6 “Rajonu (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu
lietvedības organizēšanas noteikumi”. 404
Tieslietu ministrijas Tiesu sistēmas uzraudzības departamenta direktores 2016.gada 26.oktobrī elektroniski sniegtā
informācija. 405
Augstākās tiesas biļetens Nr.10/2015, “Eiropas Tiesnešu konsultatīvās padomes viedoklis par tiesnešu profesionālās
darbības novērtēšanu”, 12.lpp. 406
2012.gada 20.decembra revīzijas ziņojums “Latvijas Republikas tiesu un zemesgrāmatu nodaļu darbības
nodrošināšana” un 22.01.2016.gada 22.janvāra revīzijas ziņojums “Vai tieslietu nozares nekustamie īpašumi tiek
pārvaldīti likumīgi un efektīvi?”. 407
Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnes 2009.-2015.gadam (atbalstītas 2009.gada 7.oktobrī ar Ministru kabineta
rīkojumu Nr.685). 408
Turpat. 409
Likuma “Par tiesu varu” 89.11
pants. 410
Augstākās tiesas mājas lapā publiskotā informācija par Tieslietu padomes funkcijām http://at.gov.lv/lv/tp/funkcijas/,
skatīts 2017.gada 3.janvārī. 411
TIS statistika, statistikas pārskats par civillietām pirmajā instancē (50), statistikas pārskats par
krimināllietām pirmajā instancē (47) un statistikas pārskats par administratīvo lietu izskatīšanu pirmajā
instancē rajona (pilsētas) tiesās (52), skatīts 2016.gada septembrī un 2017.gada martā, pieejams:
https://tis.ta.gov.lv/tisreal?Form=TIS_STAT_O&topmenuid=0. 412
Informatīvais ziņojums „Par Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnēs 2009.-2015.gadam iekļauto pasākumu
īstenošanu” (pieņemts zināšanai Ministru kabinetā 2016.gada 23.februārī), 103.-104.lpp.