VAA uzraudzības likumiskais ietvars

Veselības aprūpes

atkritumu uzraudzības

likumiskais ietvars

I.Doniņa,

Vides aizsardzības un

reģionālās attīstības ministrija

Uzstāšanās saturs

Veselības aprūpi reglamentējošajos

normatīvajos aktos noteiktās prasības

Veterinārmedicīnas reglamentējošajos

normatīvajos aktos noteiktās prasības;

Vides aizsardzības jomas normatīvajos aktos

noteiktās prasības

Atkritumu apsaimniekošanu reglamentējošajos




Epidemioloģiskās drošības likums - likuma mērķis ir:

1)reglamentēt epidemioloģisko drošību un

2) noteikt valsts institūciju, pašvaldību, fizisko un juridisko

personu tiesības un pienākumus epidemioloģiskās

drošības jomā, kā arī

3) noteikt atbildību par šā likuma pārkāpšanu.



MK 11.07.2006. noteikumi Nr.574 "Noteikumi par higiēniskā un pretepidēmiskā režīma pamatprasībām ārstniecības iestādē" :

1. Noteikumi nosaka higiēniskā un pretepidēmiskā režīma pamatprasības ārstniecības iestādē un tās struktūrvienībās, lai nepieļautu tādu infekcijas slimību izplatīšanos, kuru iemesls ir saistīts ar pacienta veselības aprūpi.

3. Par infekcijas slimību izcelšanās un izplatības ierobežošanu iestādē ir atbildīgs iestādes vadītājs. Iestādes vadītājs: 3.1. nodrošina iestādes higiēniskā un pretepidēmiskā režīma plāna izstrādi atbilstoši šajos noteikumos minētajām pamatprasībām un konkrētajiem apstākļiem. Iestādes plānā ir šāda informācija:

3.1.6. atkritumu apsaimniekošana;



MK 11.07.2006. noteikumi Nr.574 "Noteikumi par higiēniskā un pretepidēmiskā režīma pamatprasībām ārstniecības iestādē" :

37. Atkritumus vāc, šķiro, pārvieto (transportē), glabā, kā arī apstrādā un pārstrādā saskaņā ar normatīvajiem aktiem atkritumu apsaimniekošanas jomā.

38. Atkritumus vāc (šķiro) atbilstoša izmēra un atbilstoši marķētos atkritumu vākšanai paredzētos vienreiz lietojamos maisos vai tilpnēs. Asus priekšmetus vāc dūrienizturīgos konteineros.

Medicīnisko atkritumu tvertne – cimdiem (46.2.punkts), virsvalkam (46.6.punkts), pacienta palātā esošo aprīkojumu, medicīniskās ierīces un pacienta personīgās lietas, kuras nav iespējams dezinficēt (46.7.punkts)



Ārstniecības likums - 3) ārstniecības iestādes — ārstu prakses, valsts un pašvaldību iestādes, komercsabiedrības, kas reģistrētas ārstniecības iestāžu reģistrā, atbilst normatīvajos aktos noteiktajām obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām un nodrošina ārstniecības pakalpojumus;

20.01.2009. MK noteikumi Nr.60 "Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām"

36. Amalgamas plombu pārpalikumus savāc un nodod komersantiem, kuriem ir atļauja bīstamo atkritumu apsaimniekošanai atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu apsaimniekošanas atļauju izsniegšanas, pagarināšanas, pārskatīšanas un anulēšanas kārtību. Lai nepieļautu dzīvsudraba iekļūšanu kanalizācijas ūdeņos, zobārstniecības iekārtas izvadi ir aprīkoti ar amalgamas atdalītājiem.

4.4. Neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes nodrošinājums ar aprīkojumu un medicīnisko ierīču minimumu - 88.11. konteiners atkritumiem;



MK 27.12.2005. noteikumi Nr.1037 "Noteikumi par cilvēka asiņu un asins komponentu savākšanas, testēšanas, apstrādes, uzglabāšanas un izplatīšanas kvalitātes un drošības standartiem" 6.pielikums

9.Medicīnisko atkritumu izmešanas vieta

Valsts asinsdonoru centrs un asins sagatavošanas nodaļas iekārto vietu, kur droši izmest medicīniskos atkritumus, vienreizlietojamos priekšmetus, ko izmanto asins ņemšanā, izmeklēšanā un apstrādē, un kur novietot nederīgās asinis vai komponentus.



Farmācijas likums

MK 23.03.2010. noteikumi Nr.288 "Aptieku darbības noteikumi"

8. Aptiekā un aptiekas filiālē nodrošina telpu konstruktīvu un funkcionālu vienotību. Aptiekā un aptiekas filiālē ir vismaz šādas telpas:

8.7.3. brāķa zona nekvalitatīvo preču novietošanai;



MK 27.03.2007. noteikumi Nr.220 "Zāļu iegādes, uzglabāšanas, izlietošanas, uzskaites un iznīcināšanas kārtība ārstniecības iestādēs un sociālās aprūpes institūcijās"

2. Ārstniecības iestādes un sociālās aprūpes institūcijas vadītājs ... nosaka detalizētu šo noteikumu izpildes kārtību, norādot amatpersonu, kas ir atbildīga par zāļu ...(iegādes, uzglabāšanas, izlietošanas, uzskaites un iznīcināšanas kārtības nodrošināšanu ārstniecības iestādē...

52. Ārstniecības iestādes vai sociālās aprūpes institūcijas atbildīgā amatpersona nodrošina: 52.3. nekvalitatīvo zāļu iznīcināšanu vai nodošanu iznīcināšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par bīstamajiem atkritumiem.



61. Nekvalitatīvās zāles, kas netiek nodotas atpakaļ piegādātājam, kā arī no pacientiem atpakaļ saņemtās neizlietotās narkotiskās vielas un zāles un zāles iznīcina ar ārstniecības iestādes vai sociālās aprūpes institūcijas vadītāja rīkojumu izveidotas komisijas klātbūtnē saskaņā ar normatīvo aktu prasībām par atkritumu apsaimniekošanu vai slēdz līgumu par atkritumu apsaimniekošanu ar personu, kura apsaimnieko bīstamos atkritumus un ir saņēmusi atbilstošu atļauju.

67. Ja ārstniecības iestāde vai sociālās aprūpes institūcija izbeidz darbību, to reorganizē vai likvidē, persona, kas atbildīga par reorganizāciju vai likvidāciju, iesniedz inspekcijā informāciju par atlikušo zāļu krājumu izlietošanu, izplatīšanu vai iznīcināšanu, norādot juridiskās personas, kam zāles izplatītas, vai informāciju par zāļu iznīcināšanu un apliecinājumu, ka zāļu krājumi likvidēti.



Veterinārmedicīnas likums

Likuma 55. pantā noteikts, ka praktizējošam veterinārārstam ir

tiesības pārdot dzīvnieka īpašniekam dzīvnieka ārstēšanas kursam

nepieciešamās zāles, kā arī veterinārārstam ir tiesības iegādāties

zāles un veterinārfarmaceitiskos produktus veterinārfarmaceitiskās

prakses vajadzībām.

Likuma 57. pantā noteikts, ka MK apstiprina prasības dzīvnieku

veterinārmedicīniskās aprūpes prakses darba vietām.



MK 13.07.2004. noteikumi Nr.599 "Prasības dzīvnieku

veterinārmedicīniskās aprūpes prakses darba

vietām“

Noteikumu 5. pantā noteikts, ka veterinārmedicīniskās aprūpes

iestādēs (izņemot konsultāciju punktu) jābūt telpai eitanazēto un

mirušo dzīvnieku uzglabāšanai, bet stacionārajā

veterinārmedicīniskās aprūpes iestādē (saskaņā ar 30. p.) ierīko

morgu ar saldējamo iekārtu.

Saskaņā ar noteikumu 13. punktu iestādes vadītājs apstiprina

dezinfekcijas un sterilizācijas plānu.



Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 21.oktobra Regula

(EK) Nr.1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības

noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem

un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku

patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr.1774/2002,

Eiropas Komisijas 2011. gada 25. februāra Regula (EK)

Nr.142/2011, ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes

Regulu (EK) Nr.1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības

noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un

atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un

īsteno Padomes Direktīvu 97/78/EK attiecībā uz dažiem paraugiem

un precēm, kam uz robežas neveic veterinārās pārbaudes atbilstīgi

minētajai direktīvai,

Vides aizsardzības jomas normatīvajos

aktos noteiktās prasības

Likums “Par piesārņojumu”:

-vispārējās prasības, arī par piesārņojuma atļaujām.

MK 30.11.2010. noteikumi nr.1082 “Kārtība, kādā piesakāmas A,B un C kategorijas piesārņojošās darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai”:

-1.pielikumā ir uzskaitītas B kategorijas piesārņojošās darbības ( t. sk., 5.p.-atkritumu apsaimniekošanas jomā; 8.6.p.- slimnīcas ar gultasvietu skaitu virs 100).



Atkritumu apsaimniekošanas likums

atkritumu radītājs — ikviena fiziskā vai juridiskā persona, kuras

darbība rada atkritumus (sākotnējais atkritumu radītājs) vai kura veic

atkritumu priekšapstrādi, sajaukšanu vai citas darbības, kā rezultātā

mainās atkritumu sastāvs vai īpašības;

4.pants.(1) Atkritumu apsaimniekošanu veic tā, lai neapdraudētu

cilvēku dzīvību un veselību.

6.pants. Ministru kabinets nosaka ārstniecības iestādēs un

verterinārmedicīniskās aprūpes iestādēs radīto atkritumu

apsaimniekošanas prasības.



16.pants. (1) Sadzīves atkritumu sākotnējais radītājs vai valdītājs: 1) piedalās pašvaldības organizētajā sadzīves atkritumu apsaimniekošanā, ievērojot normatīvos aktus par atkritumu apsaimniekošanu (arī pašvaldības izdotos saistošos noteikumus) un noslēdzot līgumu par sadzīves atkritumu savākšanu un pārvadāšanu ar atkritumu apsaimniekotāju, kurš ir noslēdzis attiecīgu līgumu ar pašvaldību; 2) sedz visas izmaksas, kas saistītas ar viņa radīto sadzīves atkritumu, tai skaitā sadzīvē radušos bīstamo atkritumu, apsaimniekošanu.

(3) Sadzīves atkritumu apsaimniekotājs, kuru šajā likumā noteiktajā kārtībā izvēlējusies pašvaldība, slēdz līgumu ar pašvaldības administratīvajā teritorijā esošajiem atkritumu radītājiem un valdītājiem par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, nosakot līguma termiņu, kas nav ilgāks par tā līguma termiņu, kuru noslēdzis sadzīves atkritumu apsaimniekotājs un pašvaldība.



17.pants. (1) Bīstamo atkritumu vai ražošanas atkritumu sākotnējais radītājs vai valdītājs: 1) atdala bīstamos atkritumus vai ražošanas atkritumus no citu veidu atkritumiem; 2) uzglabā bīstamos atkritumus vai ražošanas atkritumus tā, lai tie neapdraudētu vidi, cilvēku dzīvību un veselību, kā arī personu mantu; 3) nogādā bīstamos atkritumus vai ražošanas atkritumus speciāli aprīkotās bīstamo atkritumu vai ražošanas atkritumu savākšanas vietās vai slēdz līgumu ar attiecīgo atkritumu apsaimniekotāju par bīstamo atkritumu vai ražošanas atkritumu apsaimniekošanu; 4) sedz bīstamo atkritumu vai ražošanas atkritumu apsaimniekošanas izmaksas.



18.pants. (1) Pašvaldība publisko iepirkumu vai publisko un privāto partnerību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izvēlas atkritumu apsaimniekotāju, kurš veiks sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu un uzglabāšanu attiecīgajā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonā.

(8) Personas, kas ir pasūtītāji normatīvo aktu par publisko iepirkumu izpratnē vai publiskie partneri normatīvo aktu par publisko un privāto partnerību izpratnē, neveic sadzīves atkritumu savākšanas un pārvadāšanas publisko iepirkumu vai publiskās un privātās partnerības procedūru, bet slēdz līgumu ar sadzīves atkritumu apsaimniekotāju, kuru šajā pantā noteiktajā kārtībā izvēlējusies pašvaldība, par sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu un uzglabāšanu.

19.pants. Ir aizliegts sajaukt dažāda veida bīstamos atkritumus, kā arī sajaukt bīstamos atkritumus ar sadzīves atkritumiem vai ražošanas atkritumiem.



20.pants. (1) Atkritumu sākotnējais radītājs vai valdītājs var: 1) pats veikt radīto vai valdījumā esošo atkritumu reģenerāciju vai apglabāšanu, ja ir saņēmis attiecīgu atļauju A vai B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai; 2) nodrošināt, ka radīto vai valdījumā esošo atkritumu reģenerāciju vai apglabāšanu veic atkritumu apsaimniekotājs, kurš ir saņēmis attiecīgu atļauju A vai B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai; 3) nodrošināt, ka radīto vai valdījumā esošo atkritumu reģenerāciju vai apglabāšanu organizē atkritumu apsaimniekotāji, kuri veic atkritumu savākšanu un pārvadāšanu atbilstoši šā likuma 16.panta nosacījumiem par sadzīves atkritumiem vai šā likuma 17.panta nosacījumiem par bīstamajiem atkritumiem un ražošanas atkritumiem; 4) pats dalīti vākt savus radītos vai valdījumā esošos atkritumus un nodot dalīti savāktos atkritumus pārstrādei komersantam, kurš ir saņēmis attiecīgu atļauju A vai B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai.



MK 19.04.2011. noteikumi Nr.302 "Noteikumi par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus“

1801 Atkritumi, kuri rodas cilvēku dzemdību, slimību

diagnostikas, ārstēšanas vai profilakses procesā

180101 Adatas un citi asi priekšmeti, kurus izmanto dažādām medicīniskām manipulācijām, kuri nav infekciozi un neatbilst 180103 klasei

180102 Cilvēka ķermeņa anatomiskās daļas un orgāni, kā arī asinis, asins preparāti, asins komponenti un to iepakojums, kuri nav infekciozi un neatbilst 180103 klasei

180103 Atkritumi, kuru savākšanai un uzglabāšanai ir noteiktas īpašas prasības, lai novērstu un aizkavētu infekcijas izplatīšanos*



MK 19.04.2011. noteikumi Nr.302 "Noteikumi par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus“

180104 Atkritumi, kuru savākšanai un apglabāšanai nav nepieciešami

infekcijas novēršanas pasākumi (piemēram, veļa, vienreizējas lietošanas apģērbs, autiņi, autiņbiksītes)

180106 Ķīmiskie produkti, kuri satur bīstamas ķīmiskās vielas vai sastāv no bīstamām ķīmiskajām vielām*

180107 Ķīmiskie produkti, kuri neatbilst 180106 klasei

180108 Citotoksiski un citostatiski medikamenti *

180109 Medikamenti, kuri neatbilst 180108 klasei

180110 Zobārstniecības amalgamas atkritumi *



MK 01.09.2009. noteikumi Nr.985 "Noteikumi par atkritumu

savākšanas, šķirošanas un bioloģiski noārdāmo atkritumu

kompostēšanas vietām"

8. Atsevišķu veidu bīstamo atkritumu savākšanas punkti ārstniecības

un veterinārijas iestādēs, kas rada atkritumus, kuru savākšanai un

uzglabāšanai noteiktas īpašas prasības, lai novērstu un aizkavētu

infekcijas izplatīšanos, ir speciāli aprīkota vieta vai telpa visu

attiecīgajā iestādē dalīti savākto bīstamo atkritumu centralizētai

uzglabāšanai pirms to nodošanas pārstrādei vai apglabāšanai:



8.1. bīstamos atkritumus, kuri ir infekciozi, uzglabā ne ilgāk kā vienu

nedēļu pēc to rašanās. Ja šo atkritumu uzglabāšanai nodrošina 2–8

°C temperatūru, tos uzglabā ne ilgāk kā vienu mēnesi pēc rašanās;

8.2. bīstamos atkritumus, kuri nav infekciozi, uzglabā ne ilgāk kā trīs

mēnešus pēc to rašanās.

20. Atsevišķu veidu bīstamo atkritumu savākšanas punktos

nodrošina ūdeni un piesārņojošas vielas necaurlaidīgu segumu un

pret nokrišņiem noturīgu pārsegumu vai arī ūdensnecaurlaidīgus

atkritumu uzglabāšanas konteinerus.



MK 21.06.2011. noteikumi Nr.484 "Bīstamo atkritumu uzskaites, identifikācijas, uzglabāšanas, iepakošanas, marķēšanas un pārvadājumu uzskaites kārtība"

Bīstamo atkritumu radītājs vai apsaimniekotājs klasificē bīstamos atkritumus atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus. Ja bīstamos atkritumus nav iespējams klasificēt, personas, kuras nodarbojas ar bīstamo atkritumu apsaimniekošanu, nodrošina bīstamo atkritumu izcelsmes, sastāva un ķīmisko īpašību analīzi, lai atkritumus varētu klasificēt.

4. Bīstamo atkritumu radītājs vai apsaimniekotājs nodrošina bīstamo atkritumu uzskaiti īpašā žurnālā papīra vai elektroniskā veidā.

5. Bīstamo atkritumu radītājs vai apsaimniekotājs savāc un uzglabā bīstamos atkritumus, ņemot vērā to bīstamību un daudzumu, tikai īpaši aprīkotās vietās un apstākļos, kas nevar radīt kaitējumu videi, cilvēku veselībai un īpašumam.



MK 21.06.2011. noteikumi Nr.484 "Bīstamo atkritumu uzskaites, identifikācijas, uzglabāšanas, iepakošanas, marķēšanas un pārvadājumu uzskaites kārtība"

6. Bīstamos atkritumus atļauts uzglabāt tikai iepakotus izturīgā un drošā iepakojumā atbilstoši prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par ķīmisko vielu un ķīmisko produktu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu. Aizliegts bīstamos atkritumus sajaukt vai atšķaidīt ar citām ķīmiskajām vielām vai ķīmiskajiem produktiem.

7. Personas, kuras nodarbojas ar bīstamo atkritumu apsaimniekošanu, izvieto etiķetes uz bīstamo atkritumu iepakojuma. Etiķetē norāda atkritumu nosaukumu, izcelsmi, atkritumos esošo bīstamo vielu ķīmisko sastāvu, iepakošanas datumu un iepakotāju, kā arī brīdinājuma zīmes atbilstoši normatīvajiem aktiem par ķīmisko vielu un ķīmisko produktu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu.

8. Bīstamo atkritumu radītājs vai apsaimniekotājs bīstamo atkritumu uzglabāšanas laikā vismaz reizi mēnesī nodrošina iepakojuma apskati.



MK 24.05.2011. noteikumi Nr.401 "Prasības atkritumu sadedzināšanai un atkritumu sadedzināšanas iekārtu darbībai“

13. Aizliegts sajaukt infekciozus slimnīcu atkritumus ar citiem atkritumiem, kā arī tos iekraut vai pārvietot ar rokām. Šādus atkritumus sadedzina pēc iespējas ātrāk, un to pagaidu uzglabāšana ir aizliegta.



13.06.2006. MK noteikumi Nr.474 "Atkritumu poligonu ierīkošanas, atkritumu poligonu un izgāztuvju apsaimniekošanas, slēgšanas un rekultivācijas noteikumi"

34. Poligonos un izgāztuvēs nedrīkst pieņemt apglabāšanai:

34.4. atkritumus, kuri poligona apstākļos ir sprāgstoši, kodīgi, viegli uzliesmojoši vai ugunsnedroši atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus; 34.5. atkritumus, kuri rodas pēc cilvēku un dzīvnieku veselības aprūpes un kuri ir infekciozi atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus;

42. Ja konstatē, ka piegādātie atkritumi nav apglabājami poligonā vai izgāztuvē, tos nodod atpakaļ piegādātājam. Operators par atkritumu neatbilstību atkritumu aprakstam rakstiski informē attiecīgo pārvaldi.



Ministru kabineta noteikumu projekts “Ārstniecības

iestādēs un radīto atkritumu apsaimniekošanas

prasības”

Izstrādā/apspriež ar vides aizsardzības un reģionālās

attīstības ministra rīkojumu izveidota darba grupa



Ietvertie atkritumu viedi

1. bīstamie atkritumi vai atkritumi, ar kuriem rīkojas kā ar bīstamajiem atkritumiem (turpmāk- bīstamie atkritumi):

1.1.asie priekšmeti (piemēram, adatas, šļirces, skalpeļi, saplēsts medicīniskais aprīkojums no stikla u.c.);

1.2. infekciozie atkritumi (atkritumi, kas satur vai var saturēt mikrobus, vīrusus, parazītus, sēnītes, t.i., mikrobioloģiskie atkritumi, atkritumi, kas satur asinis vai citus ķermeņa šķidrumus, atkritumi no stingra izolācijas režīma palātas, atkritumi no infekciozas personas palātas, kas rada inficēšanās risku darbiniekiem vai citām personām, u.c.);

1.3. anatomiskie atkritumi (piemēram, cilvēka ķermeņa daļas, orgāni vai šķidrumi, atkritumi, kas rodas dzemdību vai aborta rezultātā (placenta, nabas saite, auglis), u.c.);

1.4. citotoksisku un citostatisku medikamentu atkritumi;

1.5. nekvalitatīvas vai nederīgas zāles, kuras netiek atdotas atpakaļ piegādātājiem;

1.6. bīstamas ķīmiskās vielas saturoši atkritumi, piemēram, laboratorijas reaģenti, fotorūpniecības procesu atkritumi, nederīgi vai nevajadzīgi dezinfekcijas līdzekļi, atkritumi, kas satur smagos metālus, piemēram, salauzti termometri un asinsspiediena mērīšanas aparāti, u.c.);



2. radioaktīvie atkritumi (radioaktīvie atkritumi, kas rodas radiodiagnostisko un radioterapetisko procedūru rezultātā, piemēram, neizlietotie radiofarmaceitiskie preparāti, radioaktīvi sasmērētie instrumenti (šļirces, adatas, u.c.), pacientu, kuriem veiktas radiodiagnostiskās un radioterapeitiskās procedūras, bioloģiskie izdalījumi, radioaktīvi sasmērētie priekšmeti un materiāli (tamponi, pārsienamie materiāli, citi priekšmeti un materiāli, kas nonākuši tiešā saskarē ar pacientiem));

3. sadzīves atkritumi;

4. videi kaitīgo preču atkritumi atbilstoši normatīvajiem aktiem par dabas resursu nodokli (piemēram, bateriju un akumulatoru atkritumi, elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi u.c.).

VAA uzraudzības likumiskais ietvars

Documents

Transcript of VAA uzraudzības likumiskais ietvars