+

The Rediscovery of the MindPrāta / psihes atkalatklāšanaKaspars Beķeris

+ Dominējošo prāta pētniecības tradīciju kritika

Duālisma tradīcija

Rene Dekarts - karteziānisms

Materiālisma tradīcija

Pjērs Gasendi (1592 – 1655) Dekarta kritika, empīrisms,

zinātniskā perspektīva

Džons Serls – BIOLOĢISKAIS NATURĀLISMS

+Serla iebildumi pret duālismu un tā pausto prāta / psihes skaidrojumu Noliedz ideju par to, ka ķermenis

un prāts ir divas atsevišķas substances

Prāts / psihe nav substance – Serlam apziņa ir augstāka līmeņa sistēmiska smadzeņu parādība, jeb bioloģiska un tātad – fiziska smadzeņu parādība (feature)

Serls apskata APZIŅU (CONSCIOUSNESS) kā reālās pasaules reālu sastāvdaļu – to nav iespējams izslēgt (monisms, materiālisms) vai reducēt uz ko citu (duālisms, arī materiālisms)

+Serla iebildumi pret materiālismu un tā pausto prāta / psihes skaidrojumu Arī materiālisti izmanto karteziānisma

laika vārdnīcu

“Fiziskais” pret “garīgo/psihisko”, “ķermenis” iepretim “prātam/psihei” un “matērija” pret “garu” (spirit) vai “materiālisms” pret “garīgumu” (mentalism)

Tādējādi mēs esam nolemti domāt, ja kaut kas ir “garīgs/psihisks”, tad tas nevar būt fizisks vai ja kaut kas ir nemateriāls, tas nevar būt materiāls

+Serla iebildumi pret materiālismu

+ Biheiviorisms Neņem vērā iekšēju psihisku (mental)

stāvokļu esamību papildus ārēji novērojamai uzvedībai

Nav skaidrs kāda ir psihisku jēdzienu dispozīcija pret biheiviorāliem jēdzieniem

Analīzē parādās cirkularitāte, lai analizētu pārliecību (belief) uzvedības kontekstā jāatsaucas uz vēlmēm (desire), un otrādi – Jāņa pārliecība, ka līs lietus tiek manifestēta viņa rīcībā, aizverot logus. (Taču vienīgi tad, ja mēs pieņemam, ka Jānis nevēlas, lai lietus ūdens iekļūst pa logu un Jānis ir pārliecināts, ka atvērts logs ļaus ūdenim iekļūt. Ja nav nekā cita, kas Jānim patīk labāk par lietu, kas pil pa logu iekštelpās, viņš nevēlēsies to aizvērt.)

Tātad bez hipotēzēm par Jāņa vēlmēm un citām pārliecībām, mēs pat nevaram sākt analizēt viņa sākotnējo pārliecību. (tas pats par vēlmēm)

+(Tipa) Identitātes teorija(s)

Liek vienādības zīmi starp prāta / psihiskiem stāvokļiem UN smadzeņu & centrālās nervu sistēmas darbību

SĀPES = C grupas nervu šķiedru stimulācija

Serls uzdod jautājumu – Vai tādā gadījumā psihiskās vienādojuma puses īpašības var raksturot kā “subjektīvas, garīgas, introspektīvas”?

“JĀ!” – mēs neesam atbrīvojušies no psihes (nevaram likt vienādības zīmi, jo tas neko neskaidro)

“NĒ!” – mēs gluži vienkārši ignorējam psihi, bet mēs taču visi zinām, ka tā eksistē!

+“Melnās kastes” funkcionālisms 2 dažādi smadzeņu

stāvokļu inskripcijas (tipi) būs viena tipa inskripcijas, ja 2 smadzeņu stāvokļiem ir vienāda cēloņattiecība pret stimulu, ko saņem organisms, pret tā dažādiem citiem “mentāliem” (psihiskiem?) stāvokļiem un pret tā ārējo uzvedību

Bet uztver prātu kā “melno kasti”

Mana pārliecība, ka līs būs stāvoklis, ko izraisa tas, ka uztveru mākoņus un vēju un kopā ar manu vēlmi, lai lietus neiekļūst pa logiem tas izraisīs manī vēlmi tos aiztaisīt. (Būtībā izvairās no iepriekšējiem pārmetumiem biheivioristiem, jo ņem vērā psihiskos stāvokļus, nevis tikai “stimuli – uzvedība”.)

+Prāta kā “melnās kastes” piemērs

+“Melnās kastes” funkcionālisms

Piemērs: lūgums sakārtot sarkanos zīmuļus vienā kaudzītē, bet zaļos otrā kaudzītē. Ārēji nav iespējams pateikt kādi cēloņattiecību procesi nosaka šo izvēli.

Neņem vērā QUALIA, nepietiek tikai ar cēloņattiecību skaidrojumu, lai izskaidrotu psihiskos fenomenus, vajag ņemt vērā arī to kvalitatīvās īpašības u.c. iezīmes

+(Spēcīgā) Mākslīgā intelekta teorija

Būtībā pielīdzina prātu programmai, bet smadzenes – mašīnai – “computer functionalism”

Tātad specifiski psihiski prāta aspekti var tikt pētīti un saprasti, nezinot kā stādā smadzenes. Nav jāstudē smadzenes, lai pētītu prātu.

Aizmirst par apziņu

Un intencionalitāti

ĶĪNIEŠU ISTABAS ARGUMENTS

+Ķīniešu istabas arguments

Kāds, kurš nesaprot ķīniešu valodu ir ieslēgts istabā ar ķīniešu simboliem un datoru, kas var atbildēt uz jautājumiem ķīniešu valodā. Ievade ir simboli jautājumu formā, atbilde ir jauni datora atlasīti ķīniešu simboli.

Var uzskatīt, ka viss kārtībā, jo atbildes ir tādas pašas kā dotu, kāds kurš saprot ķīniešu valodu, taču patiesībā neviens sistēmas dalībnieks burtiski nesaprot ķīniešu valodu

Programma ir sintaktiska, bet prātam piemīt garīgs jeb semantisks saturs - jebkurš mēģinājums “uzprogrammēt” prātu neņem vērā šo.

https://www.youtube.com/watch?v=TryOC83PH1g

+Izslēdzošais materiālisms

Psihiskus stāvokļus nevar reducēt uz neiropsiholoģiskiem stāvokļiem

Līdz ar to psihiski stāvokļi nemaz nepastāv

“Folk psychology”

Mēs varam empīriski novērot psihiskus stāvokļus

+Serls par APZIŅU (CONSCIOUSNESS)https://www.youtube.com/watch?v=WFQ0Spu50Oc

+Apziņas problēma ir bioloģiska problēma

Apziņa sastāv no iekšējiem, kvalitatīviem un subjektīviem apzināšanās stāvokļiem un procesiem

pirmkārt tā ir iekšēja (inner),

otrkārt kvalitatīva (qualitative) tādā nozīmē, ka katram apziņas stāvoklim ir konkrēts veids kā tas tiek sajusts, konkrēts kvalitatīvs raksturlielums un

treškārt – tā ir subjektīva, jo apziņas stāvokļus vienmēr piedzīvo subjekts – dzīvnieks vai cilvēks.

vēl kāda svarīga apziņas iezīme: vienotība (unity) – proti, visi apziņas stāvokļi jebkurā “aģenta” dzīves brīdī ir daļa no viena vienota apziņas lauka, kas ir ļoti svarīgi apziņas pētniecībā

+Citas apziņas iezīmes - intencionalitāte

Intencionalitāte – tā ir tā psihisko stāvokļu īpašība caur kuru tie ir vērsti uz (vai par) objektiem un norišu stāvokļime pasaulē

Būtībā tie ir jebkuri psihiski fenomeni, kam ir saturs ar referenci

Tātad arī pārliecības, cerības, nodomi, bailes, vēlmes un uztvere ir intencionālas

Ja pastāv pārliecība – tā ir pārliecība par kaut ko

Tomēr jāpiebilst, ka ne visi psihiski stāvokļi ir intencionāli un ne visa intencionalitāte ir apzināta

Piemēram, var eksistēt nemiers, bažas, kas nav vērstas uz kādu objektu

+APZIŅA. KOPSAVILKUMS

Apziņa ir bioloģisks fenomens

Tā satur iekšējus, kvalitatīvus un subjektīvus uztveres, sajušanas un domāšanas stāvokļus

Tās svarīgākā iezīme ir vienota, kvalitatīva subjektivitāte

Apziņas stāvokļus rada neirobioloģiski procesi smadzenēs, kas notiek smadzeņu struktūrās

Apziņa atšķiras no citiem bioloģiskiem fenomeniem ar to, ka tā ir subjektīva, tai piemīt pirmās personas ontoloģija

Tomēr Serls uzsver, ka tas neliedz mūs gūt epistemoloģisku (ar izziņu saistītu) objektivitāti

Tātad joprojām iespējama objektīva un zinātniska apziņas izpēte

+Izmantotā literatūra Searle, J. R. (2000). Consciousness. Annual review of

neuroscience. Volume: 23, Pages: 557-578.

Searle, J. R. (2004). Mind. A Brief Introduction. Oxford: Oxford University Press.

Searle, J. R. (1994). The Rediscovery of the Mind. Cambridge: MIT Press.