1

LATVIJAS RADIO KORISTEODORA KALNI!A

Producents: Sigvards K!ava Teksta autors: Orests SilabriedisM"ksliniece: Laia Ap#enieceFotogr"fi: Gatis Rozenfelds, K"rlis R$tent"ls, ?????, nezin"mi autori2010. gads

Septi!desmit – tas ir atsp"riena punkts liel#s 75. dzim$anas dienas svin"$anai. Burtn%ca, kuru patlaban turat rok#, ir konspekt%vs pl#ns lielajai gr#matai, kas, dom#jams, n#ks

klaj# 2015. gad#. Latvijas Radio kora pag#tne joproj#m ir pilna nosl"pumu un neskaidr%bu. Laipnais las%t#js (Karela &apeka v#rdiem run#jot, t# ir oblig#t# piekl#j%bas formula tiem,

kas mekl"s un atrad%s k'(das un neprecizit#tes), t#tad – Laipnais las%t#js laipni aicin#ts dot ieguld%jumu Radio kora v"stures papildin#$an# un k'(du labo$an#, rakstot pap%ra vai

elektronisko v"stuli uz kora jauno m#jvietu Maskavas iel# 4.

Septi%desmit past"v&#anas gados Latvijas Radio korim biju#as da'"das sejas. (ai

da'"d)bai nav nek"das saiknes ar vecumu. Tad jau var&tu teikt, ka nupat vieds sirm-

galvja vecums kl"t, laiks pag"tni v&t)t un pie miera iet. Paties)b" ir glu'i otr"di – Latvijas

Radio koris glu'i jaunekl)g" k"rt" ne tikai defin&jies par vienu no pasaules lab"kajiem

profesion"lajiem koriem, bet ar) non"cis pie revolucion"ras sapra#anas par to, kas ir

koris m$sdien)g" izpratn&.

T" nav dzied"#anas biedr)ba k" sendien"s, un tas ar) nav t)rska%" vienots organisms,

kur" ik dzied"t"js iek!aujas k" $de%ra'a vai sk"bek!a bezv"rda atoms $dens molekul".

Latvijas Radio kora molekul" ik atomam ir savs person)bas v"rds un savs individu"ls

balss sai#u paraksts. Un ir svar)gi, ka tie#i #is atoms, ne cits, dzied tie#i #o fr"zi. Ik

korists ir konkr&ts v"rd" saucams cilv&ks, un katram ir savs neatk"rtojams uzdevums

un pienesums. T" dzied"t nem"ca nevien" akad&mij". To zina m$sdienu komponists, un

vi%# kompon& konkr&tam koristam. T"ds koris dzimst ilg" un m&r*tiec)g" kristaliz"cijas

proces" – gadiem norit&ju#" pavisam )pa#u cilv&ku kop" sauk#anas darb", kas nupat

jau vair"kus gadus nes leknus aug!us starptautiskaj" ar&n".

Viss kas ir bijis Radio kora pag"tn& – vibr&jo#a un nevibr&jo#a dzied"#ana, ansamb!a

apm&ru amplit$da no simtgalvaina augst"ko prie'u lauz&ja l)dz kamer)gam “kaut ko

klusi%"m”, ce!ojumi salauztos Ikarus autobusos un teju gaismas "truma laineros, goda

nosaukumi un pavisam re"li likvid&#anas draudi. 2010. gada janv"r) Latvijas Radio ko-

ris p&c se#desmit devi%iem darba gadiem vien" un taj" pa#" telp" atst"ja Radionamu

Doma laukum" un p"rc&l"s uz dz)vi Sp)*eru koncertz"l&. Pasaules korm$zikas v&stures

tap#anas karst"kais punkts patlaban ir t"s da'as aug#st"va istabas Daugavas krast"

Maskavas iel" 4, kur savulaik ar auz"m, lins&kl"m, stri*iem un putnu iek#"m tirgoj"s. Un

tie divdesmit pieci, kas tur dzied, – tas ir fenomens, kura tap#anas liecinieki m&s esam.

Daudz laimes dzimsanas diena!Latvijas Radio koris dibin"ts tr)s reizes, t"tad korim ir tr)s dzim#anas dienas.

Pirm" saist"s ar 1940. gada vasaru, kad Teodoru Kalni%u aicina veidot Radio-

fona kori. Otrreiz koris veidots 1945. gad" p&c gadu ilga darba p"rtraukuma.

Tre#oreiz Latvijas Radio koris dzimis 1957. gada s"kum" un kop# t" laika

darbojas nep"rtraukti, kaut re"li eksistences draudi uzgl$n&ju#i v&l ar) 1995.

un 2009. gad".

^ -

4 5

1940–19441940. gada mart! nomirst Mihails Bulgakovs un Edvarts Virza

1940. gada maij! piedzimst Josifs Brodskis un Ivars V"gners

1940. gada 17. j$nij" Latvijas robe'u #*&rso Sarkan"s armijas karasp&ks, ap pusdienlaiku

tas jau ieradies R)g". Radiom"j" ien"ku#ie padomju virsnieki nor)ko raid)t tikai m$ziku.

17. j$nija vakar" K"rlis Ulmanis teic savu slaveno runu, kas beidzas ar v"rdiem par

palik#anu katram sav" viet". Vair"kus m&ne#us ilgst Radiofona reorganiz"cija, t"s b$t)ba

– sadal)t iest"di div"s pamatda!"s, kur viena ir tehniska (Radiocentrs jeb visu Latvijas raid-

staciju p"rraudz)ba), otra – ideolo+iska (Radiokomiteja). Par Radiokomitejas priek#nieku

iece! rakstnieku Indri*i L&mani (1904–1960) – neviens nezina, k"d&!, vismaz"k pats

ieceltais.

("d" situ"cij" Teodors Kalni%# sa%em aicin"jumu veidot Latvij" pirmo profesion"lo kon-

certkori – Radiofona kori. Slaikais bri!!ainais kungs ir pieredz&jis koru vadonis. Tiesa, vi%a

jaun)bas sapnis bijis sp&l&t vijoli, ta,u vingrinoties p"rsp&l&tais pirksts p"rtraucis ce!u uz

koncertm"kslinieka karjeru. “Vijole bija vi%a sirdslieta,” saka Radio kora ilggad&js tenors,

arhiv"rs un bibliotek"rs Arnolds B)ri%#. Teodors Kalni%# tom&r labi zina, ka vi%a ce!#

jebkur" gad)jum" ved)s M$zikas laukos. Neiedzi!inoties izcil" maestro biogr"fijas fines&s,

uzsv&rsim, ka pirms Otr" pasaules kara vi%# guva iev&rojamus pan"kumus, visu br)vvalsts

laiku str"d"dams par Nacion"l"s operas kormeistaru, vad)dams un kormeistar&dams

vair"kus amatierkorus, k" ar) diri+&dams Dziesmu sv&tku kopkori.

1928. gad" – laik", kad operas kora priek#gal" ir Pauls Jozuus un Teodors Kalni%#, koris

sa%em pasaules m$zikas praks& reti sastopamu aicin"jumu kop" ar Fjodoru (a!apinu

uzst"ties izr"d&s Berl)n& un Leipcig". Iedom"jieties tik – uz viesizr"d&m )r& veselu kori!

Aizkuli#u koru diri+&#anas laik" Teodors Kalni%#, kur# vienm&r tik savald)gs un dzel'aini

profesion"ls, pirmoreiz m$'" esot redz&ts mazliet satraucies.

Visp"r&jo dziesmu sv&tku virsdiri+enta trib)n& maestro pirmoreiz k"pj 1931. gad". Debija

ir veiksm)ga – koristi jauno diri+entu nov&rt& atzin)gi un labpr"t pak!aujas vi%a 'estam.

Kad Pauls Jozuus 1935. gad" uz neilgu laiku k!$st par konservatorijas rektoru, Teodors

Kalni%# manto vi%a zizli opernam". Un tad pien"k 1940. gads: kam Baigais, kam jaunas

darba r)tausmas gads.

Potenci"lo Radio kora dzied"t"ju izv&le notiek mikrofona priek#". Skaidrs – Teodors

Kalni%# v&las nevis solistiski spo'as balsis, bet gan t"das, kas bez piep$les iek!autos

ansambl) un pal)dz&tu veidot viendab)gu kora skan&jumu. Tolaiku Latvijai revolucion"rs

pieg"jiens. Pirm" sast"va, iesp&jams, vien)g" m$sdien"s satiekam" koriste Margita Tone

atceras, ka aicin"jumu uz konkursu teju nejau#i dzird&jusi radio, varb$t pat no reproduk-

tora, k"di tolaik rot"ja R)gas ielas. Konkurss bijis milz)gs, piem&ram, sopr"niem uz vien-

padsmit viet"m 120 pretendentu. V&rt&jis pats Kalni%# un v&l k"di kungi.

Jaunizveidotais koris s"kotn&ji str"d"ja divas reizes ned&!" un nesa%&ma algu. Gal)gais

pamatsast"vs izveidoj"s tikai novembr). Tas nenoz)m&, ka l)dz tam koris b$tu publiski

klus&jis – ja ticam t"laika radioprogramm"m, pirm" tie#raide notiek 16. j$lij" septi%os

vakar". Rakst)ts “Latvju tautas dz. izpilda jaukts koris T. Kalni%a vad)b"”. 29. j$lija

tie#raides pieteikum" rakst)ts, ka uzst"jas Teodora Kalni%a koris. Programm" – J"zepa

V)tola “Kad m&s jauni bij"m”, Emi!a Melngai!a “Jau vakarbl"zma dziest” un Jurj"nu An-

dreja “L$k, roze zied”. Kop# t" laika koris tie#raid&s uzst"jas divas tr)s reizes ned&!",

dziedot p"rsvar" latvie#u autoru darbus. Paties)bas labad atz)m&sim, ka diri+entu pie%em

darb" tikai august".

1940. gada 1. novembr) – taj" pa#" datum", kas ir Latvijas Radio dzim#anas diena, –

Teodors Kalni!" ar savu kori vecaj# Radiofona $k# 1941. gad#

6 7

pirmoreiz radioprogramm" rakst)ts “LPSR Radiofona koris T. Kalni%a vad)b"”. 6. novembr)

notiek revol$cijas sv&tku svin&#ana kop" ar operas m"ksliniekiem. Kora v&sturniece Ieva

Ezeriete izp&t)jusi, ka pirm" “eirop"rraide” notiek 3. decembr). Runa ir par Maskavas

Kominternes raidstacijas transl&tu koncertu, kur" latvie#u tautasdziesmas atska%o Herta

L$se, Mariss V&tra, Hermanis Brauns un, protams, ar) LPSR Radiokomitejas koris. Divas

dienas v&l"k J"%a Medi%a vad)b" citstarp izskan Arama Ha,aturjana “Po&ma par Sta!inu”.

K" nedzied"si – 5. decembris ir Sta!ina kl"tb$tn& tapu#"s 1936. gada konstit$cijas sv&tku

diena.

1941. gada 1. janv"r) koris pirmoreiz sadarbojas ar "rzemju kol&+iem – koncert" piedal"s

Lietuvas un Igaunijas Radiokomiteju or*estri. LPSR Augst"k"s padomes prezidija

priek#s&d&t"ja Augusta Kirhen#teina uzrunai seko P&tera Barisona “Pa zvaig'%u ce!u”,

J"zepa V)tola “Upe un cilv&ka dz)ve”, “Diena aust” un kant"te “Dziesma” ar Ernas Travi%as

solo. M$zika, kas tiklab var&tu skan&t ar) 1940. gada 1. janv"r) (p&d&j" Jaungad" pirms

padomju okup"cijas) vai 1942. gada pirmaj" dien" v"cu re')ma okup"cijas apst"k!os.

21. janv"r) – -e%ina n"ves dien" – atskan “Ai, t" nakts bij tik !auna” v&l"k" koncertkokles

att)st)t"ja Sergeja Krasnopjorova apdar&. 6. febru"r) koris dzied latvie#u tautasdziesmas

meistar)g" koment&t"ja Volfganga D"rzi%a apdares. Radiokomitejas koris atska%ojis ar)

skatuves darbus. 16. febru"r) plkst. 16:50 s"kas p"rraide Leona Paegles dr"ma “Dievi un

cilv&ki” (diri+ents J"nis Medi%#, kormeistars Teodors Kalni%#), kori no Medi%a operas ar

#"du nosaukumu skan 29. apr)l), savuk"rt 1. maiju Radiokomiteja svin ar liter"ri muzik"lu

mont"'u “Prolet"ri, esiet solid"ri”, kur kop" ar Radiokomitejas kori piedal"s v&l"kos gados

komunistu ne visai m)l&tais dzied"t"js un vok"lais pedagogs Herberts Ozol)tis.

Gaisotne kor) bijusi profesion"la un draudz)ga. Tik draudz)ga, ka d"m"m at!auts

m&+in"jumu laik" tambor&t un ad)t, saprotams, tikai tajos br)'os, kad dzied"ju#as ci-

tas balss grupas. Koris esot bijis visai mazkust)gs, ta,u Margitai Tonei atmi%" palicis

brauciens va!&j" kravas auto uz pili “Zieme!bl"zma”, lai ieska%otu Bruno Skultes m$ziku

Voldem"ra P$ces sp&lfilmai “Kaugurie#i” (1941): “Sas&d"m kur kurais, un braucienam

nebija ne vainas.”

Otr" pasaules kara iera#an"s R)g" ir dramatiska. L$k, Margitas Tones atmi%as:

“Radio izzi#oja, ka korim un or$estrim sv%tdien, 29. j&nij!, plkst. 10:00 j!pulc%jas Meln-

galvju nam!. Kas dzird%ja, atn!ca. Ne k!ds diri'ents ieradies, ne k!ds kaut ko zi#o. K!du

stundu vai vair!k mier"gi s%d%j!m. Cits palas"ja av"zes, cits parun!j!s. Un tad s!k!s

ap(aude. R"gai tuvoj!s v!cietis, bet m%s bij!m krievu pus%. P%c vair!k!m stund!m s!k!m

interes%ties, vai k!ds n!ks kaut ko str!d!t. Viens aiz otra ieskr%ja iek(! karav"ri un atkal

aizg!ja. Vien! br"d" izr!d"j!s, ka k!ds aizsl%dzis liel!s durvis. Logi aizrestoti, m%s netiekam

!r!. M%'in!j!m sazvan"t direkciju, tur pateica – te vairs neviena nav, direktors Indri$is

L%manis jau Maskav!, tieciet gal! pa(i. Pa rezerves k!pn%m k!ds no m&s%jiem uzk!pa

aug(! un zi#oja, ka deg P%terbazn"cas tornis, liesmas n!k uz m&su pusi. Nu bija probl%ma,

k! tikt !r!. Nervoz!kie grib%ja l%kt pa aug(st!va logu, vi#us attur%ja, lai neno(autu. Beidzot

k!ds pagrab! atrada cirvi vai lauzni, ta)u liel!s durvis t!pat neatlauz"si. No (!vieniem

krietni gruva apmetums un atspr!ga va*! liel!s seifa durvis. Es iel"du tur iek(!, tom%r

dro(!k. Galu gal! izdev!s atlauzt maz!s durti#as uz Gr%cinieku ielas pusi. Visi skrien

lauk!, bet man t!ds k! miers, k! ap!tija, es lai+u, lai visi skrien man gar!m, l"dz beidzot

k!ds no or$estrantiem izr!va mani !r!, un taj! br"d" iegruva dego(! mazo durvju aploda.

M%s var%j!m sadegt kop! ar Melngalvju namu.”

Kara laik" m&+in"jumi esot notiku#i filharmonij". Kad kara beig"s R)gai atkal tuvoj"s

Sarkan" armija, #*iet, tas bija J"nis Ivanovs, kur# bija spiests pazi%ot korim – j$s tiekat

atlaisti.

Radiofona kora soliste Margita Tone 1943. gad#

Radiofona koris dodas ieska!ot Bruno Skultes “Kaugurie"us” (1941. gada vasara)

8 9

1945–19531953. gada 5. mart! nomirst Josifs Sta*ins. S%ro visa padomju tauta.1953. gada 5. mart! nomirst Sergejs Prokofjevs. To nepamana gandr"z neviens.

1944. gada vasar" Maskav" notiek Latvijas Radiokomitejas atdzim#ana – pa p&d"m

varon)gajai Sarkanajai armijai R)gai tuvojas n"ko#ie radio speci"listi, kuru rok"s b$s Ra-

diofona darba atjauno#ana. Radionams tramvaja galapunkta aplok" smagi sapost)ts. Tiek

mekl&ta vieta, kur ier)kot raid)#anas iesp&ju. Par n"ko#o radio m"ju k!$st &ka Skolas iel"

6. K" neb$t telpas tiek piel"gotas darbam. 1944. gada v&l" ruden) J"%a Ivanova rokas

uzliek uz ska%upla#u atska%ot"ja plati ar Em)la D"rzi%a dziesmas “M$'am zili” ierakstu.

Necik ilgi – un #o dziesmu aizliegs. Tom&r tas b$s bijis pirmais m$zikas raid)jums Latvij"

p&c pasaules v&stur& pagaid"m ne'&l)g"k" kara.

Or*estra vad)#anai visi gaida ierodamies J"ni Medi%u. J"nis Medi%# neierodas. Vi%a

m)tnesvieta turpm"k b$s Stokholma. Or*estra vad)ba tiek uztic&ta Dmitrijam Ku!kovam.

Kora vad)#anai visi gaida atgrie'amies Teodoru Kalni%u. Teodors Kalni%# pa tam, uz ielas

notverts, bijis spiests doties l)dzi v"cu armijai uz V"czemi. Kr"v&js lidost", citi darbi.

Radiokomiteja nezi%", +imene nezi%". Kora vad)bu uztic J&kabam Medi%am. Pien"k

1945. gada augusts. Teodoram Kalni%am izdevies atgriezties dzimten&. J"nis Ivanovs

ar nesl&ptu lepnumu iepaz)stina radio kol&+us ar t"br)'a Latvijas lab"ko kordiri+entu.

Vienu m&nesi, kam&r J&kabs Medi%# iek"rtojas konservatorijas rektora amat", Kalni%am

j"nostr"d" m$zikas raid)jumu redaktora posten), un tad – kop# oktobra Latvijas Radio

koris turpina darbu sava prasm)g" dibin"t"ja vad)b".

T" k" kora sast"va veido#ana notikusi bez Teodora Kalni%a kl"tb$tnes, n"kas r)kot jaunu

konkursu. Maestro stingri past"v uz to, ka Radio kora dzied"t"jam j"dzied non vibrato –

t" rodas jauna kolekt)v"s dzied"#anas paradigma, kas ar laiku k!$st par visas Latvijas

kordzied"#anas kust)bas speci"li koptu )patn)bu. (o dzied"#anas pa%&mienu darb" ar

R)gas kamerkori Ave Sol v&l"k jo spo'i p"r%ems un izkops Imants Kokars. Talant)go al-

gebras, +eometrijas un trigonometrijas skolot"ju Teodors Kalni%# pamana p&c tam, kad

varen uz%&m)gais jauneklis ar C&su Skolot"ju instit$ta kori divreiz (1948 un 1950) ieguvis

I vietu Dziesmu sv&tku koru skat&s. 1951. gada maij" Imants Kokars k!$st par Teodora

Kalni%a kol&+i – Radio kora kormeistaru.

Pa to laiku radio darbinieki atkal svin&ju#i jur+us, jo Skolas ielas nams ir aplam ne&rts.

Atbild)go personu acu skats apst"jies pie biju#"s Latvijas Kred)tbankas &kas Doma

laukum". P&c apjom)giem remontdarbiem 1948. gada 5. novembr) atkl"j koncertstudiju,

gadu v&l"k darbu s"k piln)b" izb$v&tais jaunais Radionams. Teodora Kalni%a vad)t"

piecdesmitbals)g" kora m&+in"jumiem ier"da II studiju. Maestro priorit"tes m$zik" nav

main)ju#"s – joproj"m cie%" ir latvie#u tautasdziesma un Latvijas komponistu m$zika.

Apbr)nojam" un sev nerakstur)g" l&npr"t)b" Teodora Kalni%a interpret"cijas slav& pa-

domju varas relat)v" atzin)bas saul& non"ku#ais Emilis Melngailis. Kora veikumu atzin)gi

nov&rt& ar sevi#*i augst"m pras)b"m paz)stamais Alfr&ds Kalni%#. Jaunu lappusi dai!rad&

#*ir Mar+eris Zari%#, kura m$za nu uzplaukst dziesmoti dejisku daudzbals)gu kompoz)ciju

rad)#anas spar".

Tiek stiprin"tas draudz)bas saiknes ar “lielo br"li”. 1947. gad" Radio koris iestud& pir-

mo lieldarbu – Mocarta Rekvi&mu, ko Latvijas Universit"tes aul" diri+& no -e%ingradas

atbrauku#ais Kurts Zanderlings. 1949. gada ziem" koncertstudij" Radio koris satiekas

ar citiem -e%ingradas viesiem – G!inkas Valsts akad&misko kapelu un t"s vad)t"ju

Georgiju Dmitrevski, lielu autorit"ti Krievijas kordiri+entu aprind"s. Kora repertu"r" non"k

.aikovska “Maskava”, Rahma%inova “Pavasaris”, Prokofjeva “Aleksandrs /evskis”,

(ostakovi,a “Dziesma par me'iem”, Arutunjana “Kant"te par Dzimteni” u. c. Lai neliktos,

ka skan tikai br"l)go republiku komponistu m$zika, pateiksim ar), ka koris iestud& Jurj"nu

Andreja “L)gojiet, l)ksmojiet”, V)tola laic)go kant"#u tri"di un Eiropas klasiku – Haidna

“Gadalaikus”, B&thovena Dev)to simfoniju. Iecien)ta laika pavad)#ana ir piedal)#an"s

operu koncertiestud&jumos sadarb)b" ar diri+entiem Arv)du Jansonu, Dmitriju Ku!kovu,

Teodoru V&ju. Kora profesionalit"tes stiprin"#anas vai varb$t vienk"r#i darba dz)ves

daudzveid)go#anas nol$k" Teodors Kalni%# izveido v)ru dubultkvartetu un d"mu sekstetu,

kam bijusi paredz&ta sevi#*a loma, sadarbojoties ar 1950. gad" nodibin"to Radio kok!u

ansambli.

40. gadu beig"s arvien skaidr"k defin&jas v&l k"da vajadz)ba. Skaidrs, var izklaid&ties ar

Teodora Kalni%a iecien)t" J&kaba Graubi%a greznaj"m un gr$taj"m apdar&m, var smal-

kumoties ar J"%a Z"l)#a re'+ainaj"m un skaistaj"m dziesm"m, ta,u tautas tieksmi p&c

ska%um"kslas vislab"k, protams, apmierin"s “padomju masu un sadz)ves dziesmu”

skand&#ana. Visticam"k, ne jau no laba pr"ta, ta,u – kas j"dara, j"dara, – Teodors

Kalni%# k!$st ar) par Radio padomju dziesmu ansamb!a vad)t"ju. Dzimst sadarb)ba ar

Veru Davidoni, Leonardu Daini, Elv)ru Vol#teini, Mi*eli Fi#eru, P&teri Gr"veli, Aleksandru

Da#kovu. Jaunas dziesmas d"vina Jurijs Glago!evs, J"nis Ozoli%#, Mar+eris Zari%# (varam

iedom"ties, cik uzjautrin"ts vi%# var&ja justies, kompon&jot, piem&ram, dziesmu “Jaun"

R)ga”), Arv)ds 0ilinskis un citi. Par ierakstu m"kslinieks sa%em 18 rb!. Pavisam cita nau-

da, nek" 50 kapeiku t" saukt"s “salmu naudas”, ko izsniedz koncertce!ojuma laik" k"

kompens"ciju par nak#%o#anu lauku klub" vai #*$n).

1953. gad" no Maskavas pien"k aicin"jums likvid&t Baltijas republiku Radio korus.

M$zikas v&sturniece Di"na Albina atceras, ka Igaunija c)n)jusies pret #"du r)kojumu un

pratusi saglab"t savu Radio kori, turpretim Latvijas amatpersonas t$l)t piekritu#as, jo

Radio koris ta,u dziedot tikai tautasdziesmas un rekvi&mus, tad jau lab"k aktiviz&t masu

dziesmas izplat)bu. Indri*is L&manis pie%em l&mumu likvid&t kori. Maz ticams, ka t" bija

vi%a personisk" p"rliec)ba. St"sta, ka cien)jamais rakstnieks politiskaj"s sp&l&s bijis tikai

bandinieks. T" beidzas Radio kora darb)bas otrais posms.

Radiofona koris pie pirm#s radio $kas (40. gadi)

10 11

1957–19621957. gada oktobr" PSRS deleg!cija iesniedz ANO priek(likumu glob!li samazin!t Bru#oto Sp%ku apjomu1957. gada nogal% nomirst ,rihs Volfgangs Korngolds un piedzimst Arturs Maskats

Varb$t radionams var iztikt bez sava kora, ta,u Latvijas komponisti nevar. Komponistu

savien)b" izskan aicin"jumi atjaunot dai!rades laboratoriju – kori, kas vienm&r gatavs

pal)dz&t ska%darim tikt pie skaidr)bas, ko tad vi%# galu gal" sakompon&jis. Ar) M$zikas

raid)jumu redakcija pukst, ka nav neviena, kas var&tu kvalitat)vi ieska%ot kaut vai pasaules

tautu daudzveid)g"s dziesmas. Ir politisk" atku#%a laiks. Plaukst nacion"lkomunistu ideju

un priek#statu pasaule. Tiek atjaunots, faktiski gan dibin"ts no jauna Latvijas Radio koris.

V&l"k k!$st zin"ms, ka p&c nieko#an"s Radio padomju dziesmu ansambl), Teodors Kalni%#

uz%&mies kora veido#anu ar noteikumu, ka pirmaj" darb)bas gad" koris dzied"s tikai

latvie#u tautasdziesmas un Latvijas komponistu m$ziku. Arnolds B)ri%# saka:

“Teodors Kalni#( bija pietieko(i drosm"gs, lai pateiktu, un pietieko(i dom!jo(s, lai zin!tu, ko

teikt. Vi#am aiz muguras bija J!nis Ivanovs un visa redakcija. Visi grib%ja, lai b&tu koris.”

T" nu maestro atkal mekl& dzied"t"jus. Vi%am vairs nav vajadz)ga mikrofona starpniec)ba,

lai saprastu, kura balss b$s der)g"ka par cit"m. Aina Ozoli%a atceras, ka pieteikusies tr)s

m&ne#us v&l"k, sopr"nu grup" v&l biju#as tr)s br)vas vietas, un uz t"m rind" st"v&ju#i

asto%desmit septi%i pretendenti. Konkurss noticis trij"s k"rt"s, uz tre#o k"rtu palikusi

k"da operetes soliste un vi%a pati:

“Saspringums bija liels – aizg!ju uz dz"vokli, izraud!jos, noskait"ju l&g(anu un n!cu uz

konkursu. Ac"mredzot, solistiskas balsis Teodoram Kalni#am nebija tik pie#emamas k!

mana mazskolot! balss bez lielas vibr!cijas.”

Arnolds B)ri%# st"sta, ka vi%u neuz%&ma Valsts kor), jo p"r"k taisna balss. Valsts koris

bija solistu koris. Radio koris – ansamb!a koris. Dzied"t"ju uz%em#ana notiek komisijas

kl"tb$tn&, klaus"s Imants Kokars, k"di no koristiem, iesp&jams, ar) radio m"kslinieciskais

vad)t"js J"nis Ivanovs. Ikvienam darb" pie%emtajam nosaka p"rbaudes laiku.

“Biju nodzied!jis vienu m%nesi, m%'in!juma starpbr"d" kr!m%jos ap not"m, pien!k Teodors

Kalni#( un saka – turpiniet str!d!t; un viss eks!mens,” saka Arnolds B)ri%#.

Darba diena ilgst ,etras stundas. Divas no t"m str"d" kormeistars, vi%a uzdevums –

j"iedziedina koris un j"iem"ca jaun"s dziesmas. Otr"s divas stundas str"d" Teodors

Kalni%#, veidojot priek#nesumu. Darbam gatavs jaunais koris ir tikai gadu p&c darb)bas

s"k#anas – pirmais “dz)vais raid)jums” jeb koncerts notiek 1958. gada 1. mart". Tas ilgst

25 min$tes. Katru ned&!u j"nodzied divi #"di koncerti. Pirmaj" darb)bas gad" koris apgu-

vis tik apjom)gu repertu"ru, ka veselu m&nesi var dzied"t tie#raides, ne reizi neatk"rtojot

nevienu dziesmu.

Arnolda B)ri%a arh)vs ir unik"ls: “Katrai darba dienai, katrai stundai man bija ieraksts

dienasgr!mat!. Diri'ents pie vienas takts var%ja nostr!d!t divas stundas, lai izsl"p%tu t!,

k! tai vietai j!skan. Tolaik jau vairs tikai Teodors Kalni#( un Leon"ds V"gners zin!ja, k! sa-

vas dziesmas iecer%ju(i m&su klasi$i.” 1990. gada 24. novembra laikrakst" “Literat$ra un

M"ksla” public&ts fragments no Arnolda B)ri%a dienasgr"matas – 1957. gada 24. marta

ieraksts:

1) I. Kokars. J. Z!l"(a “Vasara”;

2) I. Kokars. J. Z!l"(a “Ce*( uz dzimteni”;

3) T. Kalni#(. Alfr. Kalni#( “Bezdel"g!m aizejot”; T. Kalni#(. Alfr. Kalni#( “Kluss –

visur miers”; T. Kalni#(. Alfr. Kalni#( “Sena aukles dziesma”;

4) T. Kalni#( (turpina “Sena aukles dziesma”); T. Kalni#(. J!z. Medi#( “Smar+"gs

br"nums”; T. Kalni#(. Alfr. Kalni#( “Imanta”; T. Kalni#(. P. Barisons “Latvij!”

Koristes uzst#jas sav#s kleiti!#s, koncertt$rpi v$l tikai taps (ap 1958. gadu)

Kora dv$sele, ilggad$jais dzied#t#js un bibliotek#rs Arnolds B%ri!"

Latvijas Radio koris ar ilggad$jo kormeistaru Imantu Kokaru

Biju"ais LPSR Augst#k#s padomes prezidija priek"s$d$t#js Augusts Kirhen"teins diri&$ savu iem%'oto tautasdziesmu “P(t, v$ji!i” (1962. gada novembris)

12 13

Intens)vs darbs. Galven"s pras)bas – inton"cija, dikcija, izl)dzin"ts ansamblis. Ja darbs

vienubr)d k!$st p"r"k saspringts, diri+ents saka – tagad piecas min$tes parun"jieties.

P&c tam darbs turpin"s. Zi%u par ad)#anu un tambor&#anu m&+in"jumu laik" vairs nav.

Apsveicot kori jaun" gad", Teodors Kalni%# vienm&r pateica n"ko#" gada )pa#o uzde-

vumu – tas var&ja b$t darbs pie ansamb!a izkop#anas, noteikta dinamisk" grad"cija vai

v&l kas cits.

Kad jau nu koris n"cis atkl"t)b" Radio studij", ir tikai viens solis j"sper l)dz koncertskatu-

vei, uz kuras jauntapu#ais kolekt)vs k"pj 1958. gada 18. decembr). PSKP kongresu gaidot,

Latvijas Universit"tes Lielaj" aul" notiek Latvijas padomju komponistu 1958. gada jaun-

darbu skate, kur" Radio koris dzied Edmunda Gold#teina, Aldo%a Kalni%a, Valtera Kamin-

ska un K"r!a Tennes kordziesmas.

N"ko#aj" dien" “R)gas Balss” public& Viktora Sama rakstu “Jauno kora dziesmu koncert"”,

kura autors slav&t slav& kora paveikto “r$p)go, augsti kvalific&to darbu”. Ta,u – ko nepa-

mana recenzents, to iev&ro m$'am modrie padomju darba!audis un, visticam"k, 1959.

gada s"kum" taj" pa#" “R)gas Bals)” las"ms jaut"jums “Vai Radio koris tik nabadz)gs?”

Kas noticis? Izr"d"s, “m$zikas draugus sar$gtina m"kslinieciski augstu l)meni sasniegu#"

kora raibu raibais izskats. Republik" neatrast pa#darb)bas kolekt)va, kam neb$tu vai nu

kr"#%u tautas t&rpu, vai ar) k"du citu vien"du t&rpu. Vien)gi Radio koris #ai zi%" palicis

pastar)#a lom". Vai tie#"m Radio vad)ba neko nevar l)dz&t?” Vad)ba var l)dz&t, un koris

beidzot tiek pie t&rpiem.

1959. gada mart" O!+erts Gr"v)tis v&rt& triju koru uzst"#anos Komponistu kongresa

koncert" – Skolot"ju nama v)ru koris “T&vija” un Haralds Mednis, k" ar) Valsts akad&misk"

kora dzied"jums nopelna pa kritiskai piez)mei (“vai neb$tu laiks papildin"t [Valsts] kori ar

jauniem sp&kiem?”), turpretim “nelielais Latvijas PSR Radio jauktais koris” uzslav&ts k"

“profesion"li pilnv&rt)gs kora kolekt)vs”. Neliels – tas noz)m&, ka dzied"t"ju skaits tobr)d

bija “tikai” ap ,etrdesmit.

Teodora Kalni%a laik" gaisotne kor) bijusi draudz)ga un izteikti latviska, caur ko Latvijas

komponistu m$ziku koristi izjutu#i vislab"k. Dzied"t"ju bie'as mai%as nav popul"ras.

Ja k"ds aiziet no kora, tad galvenok"rt rakstura )pa#)bu d&!. Pikants gad)jums noti-

cis ar k"du II sopr"nu grupas p"rst"vi, kas bijusi zi%ot"ja. Visi, protams, zina, ka vi%a

pienes zi%as, un “neko lielu no t" neiztaisa” (Arnolds B)ri%#). Ta,u vien" br)d) s"kas ap-

melojumi pret d"m"m. Gad"s divas stipr"kas koristes, kas neklus& un saka, ko dom".

Briest dumpis. Kadru da!as priek#nieks Lazdi%# (“vecs frontinieks, godav)rs, uz vi%u var&ja

pa!auties”, saka Arnolds B)ri%#) sasauc sapulci. Sarkanaj" st$r)t) ir liela s&d&#ana, un viss

tiek noskaidrots. T" k" d"ma zi%ot"ja ir )pa#i tuva persona Indri*im L&manim, sapulc&

uzst"jas ar) Radio priek#nieks, sak, nav vi%a nek"da !aundare, savulaik gl"busi mani

no politp"rvaldes #pikiem... Kad galu gal" d"ma zi%ot"ja aizg"jusi no kora, priek#nieks

esot licies t)ri apmierin"ts, ka ticis va!" no sava “meln" e%+e!a”, atceras korists M"ris

Pavasars.

1962. gada ziemas sezona s"kas k" ierasts. Teodora Kalni%a kundze Herm)ne rosina

v)ru, lai vi%# pamet darbu Radio un atst"j tikai nodarb)bas ar konservatorijas studentiem

(vasar" bijusi neliela sirdsl&kme). “No kora gan es pats neie#u prom, kam&r mani nedz)s,”

skan atbilde. 16. oktobr) koris ieska%o marie#u tautasdziesmu “Pavasara diena” Jakova

E#paja apdar&. 17. oktobr) paredz&ts marie#u tautasdziesmas “Varenais ozols” ieraksts.

Teodors Kalni%# ierodas studij", novelk 'aketi un p"ri ejam"m brill&m p"rliek las"m"s

brilles. Negaidot veras durvis, un studij" ien"k v)ri uzvalkos. Teodors Kalni%# uz mirkli sas-

tingst. Ilggad&j" koriste Zigr)da B)r)te izvirza versiju, ka maestro iedom"jies par tiem lai-

kiem, kad vi%a nesl&pti nacion"l" nost"ja var&jusi rosin"t ,ekas represijas. Viesi uzvalkos

izr"d"s br"l)g"s Rum"nijas p"rst"vji, kurus pavada Radiokomitejas vad)ba un filharmoni-

jas darbinieki. Koris r"da paraugdemonstr&jumu – nodzied divas marie#u tautasdziesmu

apdares. Viesi aiziet. Teodors Kalni%# pace! roku ieelpas m"jienam, it k" ieskat"s no#lap"

un nosl)gst zem&. P&c laika atbrauc divas neatliekam"s pal)dz)bas ma#)nas. Nekas nav

l)dzams. Septi%desmit divus gadus vec" diri+enta sirds ir apst"jusies. 20. oktobr) cauri

!au'u p"rpiln"m R)gas iel"m koris pavada savu Meistaru uz Me'a kapiem.

“Salmu naudas” p$c izbraukuma koncerta (50. gadu beigas)

Pie Kur"u k#pas

Radio kora d#mas vasaras atp(tas gait#s

Pie kreisera “Aurora” )e!ingrad#

14 15

1962–19631962. gada 17. oktobr" mirst krievu avangarda m!ksliniece Nat!lija Gon)arova1962. gada 29. novembr" piedzimst Sigvards K*ava

No 1951. gada l)dz Teodora Kalni%a aizie#anai m$')b" maestro l)dz"s ir vi%a kormeistars

Imants Kokars, kur# par darbu Radio saka – “mana otr" konservatorija”. Jauneklis

pa%emts gandr)z k" l)dzv&rt)gs partneris. Protams, ikdienas pien"kums ir ze!!a lietas –

iedziedin"#ana un “melnais” darbs, ta,u Imanta Kokara v"rds pav)d ar) koncertprogramm"s

un da'" Radio fonda ierakst".

P&c Teodora Kalni%a aizie#anas m$')b" visi ir p"rliecin"ti, ka Imants Kokars mantos

sava skolot"ja posteni. T" nenotiek. Radiokomitejas priek#nieks tolaik ir aktieris Rihards

Zandersons, -e%ina lomas alla')gais t&lot"js, un vi%am Imanta Kokara kandidat$ra nav

pie%emama. Skaidrojumi ir da'"di – joproj"m jaunekl)g" diri+enta dz)vespriec)gais

dz)vesveids, as", neapdom)g" valoda, nev&lamas radniec)bas saites (Gido Kokars atceras,

ka taj" laik" vair"kk"rt aicin"ts uz nepat)kam"m p"rrun"m svar)g"s iest"d&s)… Imantam

Kokaram pied"v" turpin"t darbu kormeistara amplu", un vi%#, saprotams, atsak"s. Kop"

ar Imantu no kora aiziet ar) sopr"nu grupas dzied"t"ja Ed)te Kokare. Neilgu laiku kori

vada Centis Kri*is. Koristu atmi%" palicis, ka pretendentu vid$ pav)d Jura Skr)vera un

An#a Alberinga kandidat$ra. 1963. gada 1. august" par Radio kora galveno diri+entu un

m"ksliniecisko vad)t"ju k!$st Edgars Ra,evskis, kuram tobr)d divdesmit septi%i gadi.

1963–19871963. gada 17. maij! notiek J!#a Ivanova Desmit!s simfonijas pirmatska#ojums1987. gada 22. febru!r" tiek nodibin!ts Vides aizsardz"bas klubs

Centis Kri*is k#das kora sapulces laik#

Teodors Kalni!" 1962. gada apr%l%

Teodora Kalni!a telev%zijas un radio koris 1986./87. gada koncertsezon#, maestro Edgaram Ra+evskim – 50

16 17

Arnolds B)ri%# uzskata, ka kora sapra#an"s ar jauno diri+entu bijusi t$l)t&ja. Ra,evskis

uzreiz mekl&jis koristu atbalstu, veidojis komandu, necenties dikt&t ko principi"li jaunu.

Ilggad&jais korists, v&l"k kora inspektors J"nis Ratnieks gan bilst, ka bijusi j$tama

opoz)cija no k"du vecajo koristu puses. Iesp&jams, k"ds nomana “jaun"s slotas” v&lmi

profesionaliz&t kori. No vienas puses, apbr)nojami, ka Teodors Kalni%# sasniedza tik

labu rezult"tu ar dzied"t"jiem, kas faktiski uzskat"mi par amatieriem. No otras puses,

profesion"lam radio korim piest"v dzied"t"ji, kas vismaz nedaudz m"c)ju#ies dzied"#anu

k" skunsti.

Edgars Ra,evskis nev&las b$t revolucion"rs karsta str&b&js. Vi%# izr"da cie%u kora

regul"rajai ciemos ie#anai pie Teodora Kalni%a atraitnes Herm)nes, ar) cit"m trad)cij"m.

Kora reorganiz&#ana notiek pamaz"m, neuzkr)to#i. Galven" probl&ma, ar ko j"c)n"s – )sa

elpa. Ar to piln)gi pietiek tautasdziesmu dzied"#anai, ta,u izv&rst"kiem opusiem, t" sa-

kot, “par )su”. Ra,evskis aicina pal)g" vok"los pedagogus. Pirm" pal)dz&t"ja ir Skaidr)te

Lepasepa, Teodora Kalni%a laika dzied"t"ja, p&c diri+enta liec)bas, laba profesion"le, kas

lieliski sapratusies ar dzied"t"jiem. Lepasepa str"d"s l)dz 1980. gadam, un vi%as viet"

n"ks ekstravagant", impuls)v" lietuviete Rita Treimane. Taj" laik" Radio koris jau b$s

ieguvis rakstur)go skan&jumu, kas ir Edgara Ra,evska rado#" rokraksta apliecin"jums.

Maestro negras"s noliegt savu ieguld)jumu: “Ir jau, kas smejas, ka es ilgi iedziedinu kori –

divdesmit min$tes. Ta,u tas ir vien)gais, k" uzb$v&t pa#am savu paklaus)gu, elast)gu

instrumentu. Vingrin"jumi ar pla#u elpu, melodiju p"ri okt"vai, fr"z&juma elementiem.

T" bija Radio kora ikdiena – neatlaid)gs vingrin"jumu darbs pirms dzied"#anas.” Radio

koris k!uva par nevainojamu, intonat)vi stabilu instrumentu. 1pa#i Edgara Ra,evska darba

perioda p&d&j" desmitgad&.

Kad diri+ents pats b$v& kori, kormeistars vi%am lieks. Edgars Ra,evskis netie#i atz)st, ka

#is postenis vi%a laik" bija zin"m" m&r" formalit"te. Vislab"k" sadarb)ba izveidojusies ar

Leonu Amoli%u. Pirms vi%a divus gadus nostr"d"ja Juris Skr)veris un divus m&ne#us – Anna

2&ni%a. P&c Leona Amoli%a savuk"rt n"ca Vitolds Rijnieks un Egils 2ep)tis, Teodora Kalni%a

krustd&ls, komponista J"%a 2ep)#a d&ls. Kormeistaru sarakst" redzam ar) Ar%a Paura un

Ivara B&rzi%a v"rdu. Pret B&rzi%u koris s"kotn&ji ir !oti pretimn"ko#s – jauns, daudzsolo#s

diri+ents, ar izcil)bu beidzis augstskolu, eks"men" vi%am dzied"jusi pati 0erm&na Heine-

V"gnere...

“Man vienm%r bija j!b&t gatavam st!ties kora priek(! un str!d!t ar jaunu ska#darbu,

kaut ar" tas tiktu pazi#ots piecas min&tes pirms m%'in!juma s!kuma. T! var%ja gad"ties,

ja maestro p%k(#i gad"j!s steidzama sapulce vai kas cits.”

1985. gada ziem" sekm)gi noliktais asistent$ras eks"mens ar kori “Sindi putnu d"rzs”

maina Ivara B&rzi%a rado#"s gaitas, kas neap#aub"mi lab"k piem&rotas neatkar)gam un

tiem laikiem revolucion"ram projektam, nek" otr" diri+enta statusam valsts subsid&t"

ofici"l" kolekt)v".

Sa%emot kori 1963. gad", Edgars Ra,evskis situ"ciju nov&rt& v&su pr"tu – algas mazas,

t&rpi tr$c)gi, uz "rzem&m nebrauc, darba daudz. Ar laiku diri+ents iek"rto t", ka korim ir

tikai piecas darbdienas, neraugoties uz to, ka m"kslinieciskiem kolekt)viem likums toslai-

kus noteicis se#as (v&l"k #o noteikumu p"rk"p#anu k" vienu no argumentiem liks svaru

kaus" l)dz ar l&mumu atbr)voties no strauj", ener+isk" maestro). P&c apm&ram piecpad-

smit gadu ilga darba izdodas pan"kt algas pielikumu. Uz "rzem&m brauc filharmonijas

koris, mazliet v&l"k ar) 1969. gad" izveidotais Ave Sol. Tiem koriem nav probl&mu atrast

labus dzied"t"jus. Ar laiku tom&r Radio koris no bezlogu svin)g"s Radio I studijas izn"k

dienasgaism" un pat palaikam tiek "r" – vispirms aiz Latvijas PSR, v&l"k ar) aiz PSRS

robe'"m, kaut tik uz demokr"tisko br"l)go V"ciju vai Poliju.

Gadu p&c Teodora Kalni%a aizie#anas m$')b" Radio koris jau uzst"jas ar vi%a v"rdu.

Pirm" liel"k" publisk" par"d)#an"s – dal)ba Komponistu savien)bas 1963. gada pl&numa

koncert" – tiek nov&rt&ta atzin)gi. M$zikas raid)jumu redakcija un t"s vad)t"ja Di"na Albina

ir vienispr"tis ar jauno kora vadoni, ka j"turpina Teodora Kalni%a laik" iekoptais paradums

palaikam uzst"ties publikas priek#", t" sakot, korim nav tikai j"grau' mikrofons, vajadz)ga

Kora m#kslinieciskais vad%t#js Edgars Ra+evskis Kormeistars Vitolds Rijnieks

Kormeistars Leons Amoli!"

Kormeistars Egils ,ep%tis Kormeistars Ivars B$rzi!" Kormeistars Arnis Paurs

T#livaldis Deksnis, Ivars B$rzi!", Egils ,ep%tis, Edgars Ra+evskis un Radio koris LU aul# 80. gadu s#kum#

Ieraksta laik# Latvijas Radio I studij# ar diri&entu Edgaru Tonu

18 19

akt)v"ka koncertdarb)ba. 60. gadu vid$ J&kabs V)toli%# n"k klaj" ar ierosin"jumu veidot

divus monument"lus koncertciklus, p"rl$kojot latvie#u korm$ziku. 1966.–1967. gada

sezon" tie ir asto%i koncerti ar t&mu – tautasdziesma latvie#u m$zik", sezonu v&l"k – fak-

tiski antolo+ija “Latvie#u m$zika devi%os gadu desmitos”. 1972. gad" akcija turpin"s ar

latvie#u kordziesmas divpadsmit koncertiem. Popul"ra un akustiski augstv&rt)ga koncert-

vieta ir Latvijas Universit"tes Liel" aula. Virkne koncertu notiek Zin"t%u akad&mijas z"l&,

kas no dziedam)bas viedok!a Edgaram Ra,evskim nav palikusi lab" atmi%", tur vajadz&jis

prast )pa#i nost"ties.

() perioda s"kum" ar t&rpiem ir visai b&d)gi. Situ"cija main"s, kad Teodora Kalni%a radio

un telev)zijas koris p"rtop par Teodora Kalni%a telev!zijas un radio kori. Divas reizes

m&nes) telev)zij" raida kora koncertus, skaidrs, ka vajag labi izskat)ties. Par"d"s jaunas

kleitas, kr"sainas 'aketes. Telev)zija vis"d" zi%" ir svar)g"ka par radio, t"da ir amatper-

sonu noklus&t" vieno#an"s. Starp citu, koris piedal"s ne tikai TV koncertos, bet ar) TV

iestud&jumos, kuru vid$ m$su pirm" “opera” – J"%a Ozola “Spoku stunda” un Mar+era

Zari%a “Vecais Taizels”.

“Pras)bas pret dzied"t"jiem tolaik ir stingras,” atceras J"nis Ratnieks. Ik gadu j"r)ko

iek#&jos konkursus – katrs dzied vispirms solo, p&c – kvartet", katram p"rbauda diapa-

zonu un m$zikas atmi%u. V&rt& Radio apstiprin"ta m"ksliniecisk" padome. Tikpat stingri

j"turas pie noteikt" darba pl"na – divi “dz)vie” raid)jumi ned&!". Dziesmu rot"cijas periods

ir tr)s m&ne#i – #odien nodzied"ji, #aj" kvart"l" vair"k nedzied"si. Bijusi speci"la gr"mata,

kur r$p)gi pierakst)ts viss nodzied"tais, ka, nedod die’s, neatk"rtojas...

Di"na Albina atceras, cik r$p)gi v&t)ti dziesmu teksti. To pa#u “M$'am zili”, ko Ivanovs

1944. gad" atska%oja k" p"rraides ats"k#anas dziesmu, aizliedza pavisam. Atbild)go

personu #aubas rais)ja D"rzi%a “Ci"nas b&rni” (kas tie par nelaim)gajiem, kas te s&d

un raud?!). Tas pats ar Barisona “Br)numzemi” – kas t" par laimes zemi, kas par"d"s

(jau atkal!) mums, nelaim)giem? Melngai!a “Latgales laikak"rta” bija nev&lama, jo tur

piesaukti Ziemassv&tki. Un t" t"l"k. Jurj"nu Andreja kant"ti “T&vijai” dr)kst&ja dzied"t

tikai ar Ziedo%a Purva p"rdzejojumu, kas vidusda!" v&sta – “Tev, t&vija d"rg", tev m$'am

dz)vot, tev m$')gi b$t”. Koriste Aina Ozoli%a atceras notikumu 1981. gad". Radio koris

gatavojas Jurj"na 125. dzim#anas dienai. Vispirms ar lielu pacil"jumu dzied kant"tes

ori+in"ltekstu, p&c tam tom&r n"kas p"rm"c)ties. Maij" Kuld)g" notiek Dziesmu dienas.

Vakar" koncerts Skrund" – br)ni#*)gs repertu"rs bez nodev"m varai, cilv&ku nav sevi#*i

daudz, toties t" ir )st" publika. Programmas nosl&gum" – Jurj"nu Andreja “T&vijai”. Solo

dzied M"ra Krenberga.

“Ed+us pam!j M!rai, un p%k(#i es dzirdu – M!ra dzied “Dievs Kungs, Tevi l&dzam”. Vi#a

nevis dzied!ja, bet l&dza, reiz%m lik!s, ka balss aizl&z"s. Es jau j&tu, ka n!ku pie t!das

aizkustin!juma robe+as, ko korists nedr"kst at*auties. Pace*u acis uz Ed+u, redzu, vi#am

pilnas acis asar!m, pametu skatienu s!nis – redzu, vienai jau l"st asaras, j&tu, ka man

pa(ai ar" birst p!r vaigiem. K! m%s nodzied!j!m l"dz galam... T! bija liela, liela l&g(ana.”

Radio koris ir labi tren&ts – vok"li veikls un lapas las)#an" ac)gs. Var expromptum “iel&kt”

jebkur" situ"cij". Zvans no kinostudijas – r)t j"nodod filma, nav ieska%ota m$zika, vai

Radio koris nevar&tu nakt) to darbi%u padar)t? Radio koris var&tu.

“M%s bij!m ugunsdz%s%ju brig!de,” saka Edgars Ra)evskis, “gad"jumos, kad p%d%j!

br"d" main"j!s pl!no(ana, m&s m%t!ja no viena pl!na uz otru, ta)u koris var%ja iek*auties

jebkur! modifik!cij!.”

Reizi gad" uz R)gu brauc Maskavas ska%u ierakstu brig"de – tad koris apmetas uz dz)vi

Reform"tu bazn)c", kur atrodas ska%u ierakstu firma “Melodija”, un nevar vien beigt

dzied"t. Ierakstam paredz&t" stunda beigusies, ta,u Maskavas kol&+i l$dz piedevas.

Labi samaks". Un kur nu v&l kontrasts starp Latvijas Radio I studijas pasauso akustiku,

novecoju#o tehniku un “Melodijas” dzidro akustiku un moderno tehnisko apr)kojumu.

Edgars Ra,evskis atceras, ka vi%u pagalam neapmierin"ja Radio ska%u re'isoru darbs:

“Studij" koris k" koris – varens, kupls. Ieeju ska%u re'isora telp" paklaus)ties – liekas, it

k" telefona klausul& k"ds dzied"tu.” Situ"cija main"s, kad uzrodas jaun" pults. Vislab"k

Soliste Mirdza Kalni!a un koristi TV uzvedum# (70. gadi)

Koris ar Edgaru Ra+evski un Vitoldu Rijnieku Latvijas Radio I studij# 1977. gad#

20 21

ar to apieties iem"c"s ska%u re'isors K"rlis R$tent"ls. I studijas akustiskaj"m )patn)b"m

vi%# atrod jaunu risin"jumu – lab"ko “pults pogu kombin"ciju”, dabisku telpas t" saukto

“eho”.

Edgara Ra,evska 50. jubilejas gad" top divi izcili iestud&jumi, kas apliecina kora fenomen"lo

rado#o sp&ku un nevainojamo, intens)vo un rakstur)go skan&jumu. 1986. gada 14. apr)l)

Universit"tes Lielaj" aul" izskan J&kaba Graubi%a vok"li dramatisk" po&ma “Atraitnes

d&ls”. 27. septembr) turpat aul" ,etrdesmit septi%us gadus p&c uzrakst)#anas pirmoreiz

ori+in"lversij" pla#"kai publikai izskan P&tera Barisona izcil" un izcili gr$t" kant"te “N"ves

sala”. (o skaisto m$ziku emocion"l" un profesion"li spo'" koncertatska%ojum" talant)gi

lent& iem$'ina K"rlis R$tent"ls. 1987. gada janv"r) vi%# Radio I studij" ieska%os “Atrait-

nes d&lu”. 1987. gada maij" b$s nobriedusi situ"cija, kuras izn"kum" Edgars Ra,evskis

pamet)s darbu Latvijas Radio.

K" vienm&r #"dos gad)jumos, ir da'"das versijas par notiku#o. Maestro pats uzskata, ka

k"dam Radionam" tobr)d esot bijusi p"r"k liela teik#ana. Ir dzird&ti st"sti, ka diri+ents

vairs neesot ieguld)jis sav" darb" tik daudz sirsn)bas un p$!u k" agr"k. Ieraksti un citu ko-

ristu atmi%as savuk"rt liecina pret&jo – Radio kora kvalit"te tobr)d ir zen)t". Maija s"kum"

notiek sapulce, kur" piedal"s Radio m"ksliniecisk" un administrat)v" vad)ba, k" ar) ko-

risti. Da'i no vi%iem izsaka pretenzijas pret diri+enta darba stilu. Uz klavier&m kaudze ar

anon)miem, nepat)kamiem jaut"jumiem.

“Jutos tie(!m no sirds aizvainots. Netika nov%rt%ts nekas no t!, ko koris paveicis. Galu

gal! nol%mu, ka j!raksta atl&gums. Pietiek pl%sties ar ska#u re+isoriem, risin!t pl!nojuma

probl%mas... L"dz ar aizie(anu no Radio man! dz"v% pav%r!s citas iesp%jas.”

Tie"raide no Latvijas Telev%zijas. Meitenes t$rpu"#s jaunaj#s kleit#s (1966. gads)

Darba'au-u sv$tku koncerts Latvijas Telev%zij# 1985. gada 1. maij#

Mar&era Zari!a “Mahagoni” atska!ojums Maskavas Valsts konservatorijas Lielaj# z#l$ (1966. gada oktobris)

P$c J$kaba Graubi!a po$mas “Atraitnes d$ls” koncertuzveduma kop# ar solistiem un komponista &imenes p#rst#vjiem (1986. gada pavasaris)

P$tera Barisona kant#tes “N#ves sala” atska!ojuma laik# – solisti Leonora Ratniece un Andris Mi*elsons, diri&ents Edgars Ra+evskis (1986. gada rudens)

22 23

1987–19921987. gada mart! n!ko(! korm&zikas paradigmas apv%rs%ja Santa Ratniece svin 10. dzim(anas dienu1987. gada j&lij! Ronalds Reigans ierosina MIhailam Gorba)ovam nojaukt Berl"nes m&ri

Latvijas Radio kora jauno m"ksliniecisko vad)t"ju izv&las Raimonds Pauls, toreiz M$zikas

raid)jumu redakcijas galvenais redaktors. Juris K!avi%# saka:

“Dom!ju, mani uzaicin!ja t!p%c, ka man bija pieredze radio darb! k! ska#u re+isoram, es

ilgsto(i un labi sastr!d!jos ar Edgaru Ra)evski un labi pazinu kori.”

Par otro diri+entu Juris K!avi%# aicina Sigvardu K!avu, kuram tobr)d divdesmit pieci gadi.

Iepriek#&j" gad" Sigvards ieguvis I vietu (ostakovi,a diri+entu konkurs" -e%ingrad".

Pieredze neliela, toties st"ju uztur saj$ta, ka b$t m"ceklim t"d" posten) ir lab"k" iesp&ja

saprast, ko noz)m& j&dziens “profesion"ls koris”. P&c Sigvarda teikt", galvenais bija iz-

veidot Radio kori par presti'u kolekt)vu. Tas nenoz)m&, ka korim tobr)d b$tu bezslavas

statuss. Runa ir par v&lmi celt kora reput"ciju un caur to pan"kt, lai ikviens dzied"t"js

b$tu simtprocent)gi lepns, ka dzied tie#i #aj" kolekt)v". T" ir saprotama, ta,u ar) nedaudz

metafiziska v&lme, kuras )stenojums pien"ks p&c gadiem desmit.

Juris K!avi%# piecus amat" pavad)tos gadus atceras k" !oti interesantu laiku –

pirmsatmodas noska%as un pirmie neatkar)bas gadi pied"v"ju#i milzum daudz iesp&ju. Nu

var atkl"ti dzied"t to komponistu m$ziku, kas l)dz tam nebija v&lami. Repertu"r" par"d"s

3dolfs 3bele, Alfr&ds Feils, Bruno Skulte, J"zepa V)tola kant"tes ar B)beles mot)viem...

Juris K!avi%# *eras pie bibliot&ku revid&#anas un atrod notis, kas glab"tas maisos. R)gas

v&stures un ku+niec)bas muzej" Sigvards K!ava uzrok L$cijas Gar$tas un J"zepa V)tola

l)dz tam zudu#as kordziesmas. Daudz atkl"jumu gan pa#iem, gan klaus)t"jiem.

1988. gada 30. janv"r) notiek pirmais abu jaunatn"ku#o vado%u diri+&tais koncerts.

Kora m#kslinieciskais vad%t#js Juris K'avi!"

Koris 1991. gada 29. j(nij# Garezer# (ASV), priek"pl#n# Sigvards K'ava, Solveiga Raja un Juris K'avi!"

J#zepa V%tola 125 gadu jubilejas koncerts )e!ingradas Valsts konservatorijas z#l$, centr# Juris K'avi!" un Sigvards K'ava (1988. gads)

24 25

ar) M$zikas akad&mijas m"c)bu koris un R)gas Doma z&nu koris. T" ir t" saukt" “Bruknera

akcija”, kas ne tikai pied"v" br)numskaisto un iespaid)go Antona Bruknera Mesu

mi minor" (dzied apvienotais koris), bet ar) uzdod jaut"jumu – k"dai j"b$t profesion"lajai

kora kult$rai? T"laika koru dz)ves raksturlielumi ir nenoteikt)ba, v&lme reform&t izgl)t)bu,

nezi%a par n"kotni un koristu staig"#ana – liel"ks skaits dzied"t"ju vair"kk"rt migr& no

Radio kora uz Valsts kori un otr"di, turp un atpaka!. (o p"rg"jienu virziena v&j# p"rsvar"

pat nav liel"ka vai maz"ka alga, bet gan m"ksliniecisk" veiksme.

Kad ar) augusta pu,s k!uvis par pabaisu v&sturi, domas par “Satik#anos m$zik"” ros"s

t"l"k. 1992. gad" izskan Alfr&da (nitkes Rekvi&ms (An#a R$tent"la iek"rtot" Universit"tes

aul"), Arvo Perta Te Deum (P&tera P&tersona gandr)z nosvilin"t" P&terbazn)c"), Mocarta

Rekvi&ms Jura Podnieka piemi%ai un citi iespaid)gi koncerti. Pa vidu Radio koris atkal

piedz)vo p"rmai%as – main"s koristu skaits un m"ksliniecisk" vad)ba. Juris K!avi%# nosa-

ka: “Jauni laiki, jauna slota.” 1992. gada 30. j$lij" par kora m"ksliniecisko vad)t"ju un

galveno diri+entu k!$st Sigvards K!ava.

(Joproj"m) Teodora Kalni%a telev)zijas un radio koris uzst"jas Latvijas Universit"tes Lielaj"

aul". Programm" gan V)tola “Dievozolu trijotne” un D"rzi%a “Ci"nas b&rni”, gan Dambja

“Dzelzu v"rdi”, gan D'ona Ratera Rekvi&ms – ang!u sakr"l"s m$zikas tipisks paraugs,

kas Latvij" tolaik lik"s bezmaz k" pavasara v&stnesis. Guntars Pupa slav& Jura K!avi%a

pieredz&ju#i dro#o un Sigvarda K!avas jut)go un apgaroto 'estu. Kora eso#aj"m kvalit"t&m

kl"t n"ku#as spilgt"kas j$tu izpausmes, atv&rt)ba, dinamiskums. Raimonds Pauls nov&rt&

padar)to un atz)m&, ka tas esot tas, kas gaid)ts.

T" pa#a gada Ziemassv&tkos koris sniedz koncertu R)gas Vecaj" Sv. 4ertr$des bazn)c" –

programm" gan iepriek# aizliegtais Feils, gan Barisona aizdom)g" “Br)numzeme”, Hel-

mers Pavasaris un J&kabs Poruks... Radio kora pien"kums ir ar) veikt Valsts himnas

ofici"lo ieska%ojumu – Universit"tes aul" ar or*estri un R)gas Dom" ar &r+el&m. () ierak-

sta diri+ents Sigvards K!ava v&l"k dab$s balvu par visvair"k lejupl"d&to ieska%ojumu.

Darbs rit rit&dams, ta,u knie# saj$ta, ka vajadz)gs k"ds izr"viens. Viens no gr$dieniem

apv"r#%a papla#in"#anai ir starptautiskais Radio koru festiv"ls “R)ga’90”, kas notiek no

28. novembra l)dz 1. decembrim. Festiv"l" piedal"s Somijas Radio kamerkoris, Lietuvas

Radio un telev)zijas koris, Igaunijas Telev)zijas un radio koris, k" ar) abi #) starptautisk" fo-

ruma ierosin"t"ji – Zviedrijas Radio koris un Latvijas Radio un telev)zijas Teodora Kalni%a

koris. Sigvards K!ava saka:

“T! bija v%rt"bu p!rskat"(ana, satik(an!s ar aroda br!*iem ne bez sacens"bas gara. Toreiz

skaidri par!d"j!s da+!das profesion!l!s kult&ras un to at($ir"bas.”

L)dz ar p"rdom"m par"d"s cer)ba. Neformul&ts sap%ojums par to, ka reiz Latvijas Radio

koris b$s viens no Eirop" visvisvis ... Paies padsmit gadu, un t" ar) b$s.

1991. gada janv"r) radiom"j" iebr$k OMON. Juris K!avi%# atceras, k" tika gl"btas ierakstu

lentes un notis. Kad v&tras pag"ju#as, Sigvardam K!avam dzimst ideja r)kot koncertciklu

“Satik#an"s m$zik"”. 1stenojuma kodols ir Latvijas Radio koris, ap kuru pulc&jas tobr)d

katrs sav" ce!" eso#ie v&r" %emamie kamerkori “Sindi putnu d"rzs”, “Versija” un Sacrum

(uz%&m)ga biznesv)ra Vadima Makarenko uztur&ts un neilgu br)di saukts par Consum), k" Pirms do"an#s Toronto latvie"u dziesmu sv$tku g#jien# (1991. gads)

Viens no pirmajiem “jauno laiku” rekl#mas foto (1990. gads)

26 27

1992–20101992. gada 2. oktobr" piedzimst Latvijas internets2010. gada 1. decembr" Latvijas Banka lai+ apgroz"b! niobija un sudraba “Laika mon%tu III”

“Bruknera akcijai” un citiem koncertcikla “Satik#an"s m$zik"” pas"kumiem tren&jot

Festiv"la kori jeb t"laika lab"ko kordzied"t"ju “olimpisko izlasi”, Sigvards K!ava n"k pie

secin"juma, ka ide"lo kora skan&jumu nevar pan"kt, r)kojot kampa%as, – nepiecie#ams

l&ns, m&r*tiec)gs ce!#. T$l)t p&c apstiprin"#anas jaunaj" amat" Sigvards izv&las par kol&+i

aicin"t Kasparu Putni%u. Tas notiek p&c kora “Balsis” koncerta, kur" Kaspara sniegums

liekas gana p"rliecino#s, lai bez #aub)#an"s pied"v"tu vi%am jaunas dai!rades iesp&jas.

“Zvan"ju no savas m!jas N"cgales iel!, v!rds v!rd! atceros, ko toreiz teicu Kasparam.

Saruna bija ilga,” saka Sigvarda K!ava. Nu #) saruna turpin"s jau asto%padsmit gadu.

K!uvu#i par Radio kora vad)t"jiem, Sigvards un Kaspars kora labska%u uztur, sistem"tiski

p"rbaudot dzied"t"ju sp&jas – r)kojot atdzied"#an"s gan solo, gan kvartetos. Visai dr)z

n"kas atz)t, ka #"ds pa%&miens !auj palikt noteikt" kvalit"tes punkt", ta,u )sti nekur neved.

Pamaz"m nostiprin"s viedoklis, ka koris ir nevis ,etras vair"k vai maz"k saskan)gas balsu

grupas, bet gan person)bu kopums. Gr$ti iedom"ties, cik stundu un diennak#u pag"jis

sarun"s par to, k" j"skan Latvijas Radio korim. Vai tas b$tu j"b$v& k" maz"ks operkoris,

kur skan&jumu l)dzina “p&c vienas cepur)tes”? Vai un k" saglab"t dabisku dzied"#anas

manieri? Vai korim vajadz)gs vok"lais pedagogs? Un kur tad v&l m$')gais jaut"jums par

Latvij" nu jau vair"kus gadu desmitus piekopto non vibrato dzied"#anas manieri – k"

v&rt&jams #is fenomens un k" tas ietekm&jis m$su dzied"#anas kult$ru?

P"rdom"s un p"rrun"s aizrit ,etri gadi. Pien"k 1995. gads, un Finan#u ministrija

ats$ta zi%u, ka nesp&j visiem Radio darbiniekiem samaks"t algu. Dzimst eksistenci"ls

jaut"jums – vai un k"p&c vajadz)gs Radio koris? Radio vad)bas uzskats ir – #"da kora

uztur&#ana nav Radio darb)bas pamatuzdevums. ("da pa#a likte%a priek#" ir ar) Radio

bigbends. Izn"kum" – koris paliek, bigbendu likvid&.

Arnolds B)ri%# saka ierasti j$sm)gi: “Sigvards, Kaspars un Guntars vien! nakt" atrisin!ja

Radio kora likteni.”

Risin"jumu atrada taj" pa#" N)cgales ielas nam" – kora sast"vu samazin"ja uz divdesmit

,etriem dzied"t"jiem un iez)m&ja darb)bas modeli, kas darbojas l)dz pat m$sdien"m.

Visa pamat" klasisks kamerkoris. K"du laiku bija cer)ba, ka l)dz"s #im pamatsast"vam

un 1994. gad" nodibin"tajai Latvijas Radio kora grupai, ko vad)ja Kaspars Putni%#, b$s

iesp&ja palaikam (regul"ri) sapulc&t liel"ku sast"vu, lai atska%otu izv&rstas formas vok"li

instrument"lus opusus. T" ar) notiek, ta,u regularit"te izv&r#as stipri reta. Daudzi toreiz

uzskat)ja, ka kora sast"va samazin"#ana ir noziegums pret latvju korm$ziku. Taj" pa#"

laik" var teikt, ka tie#i l)dz ar #o drakonisko soli izveidoj"s vislabv&l)g"k" platforma, lai

m&r*tiec)gi s"ktu augt tas Radio koris, k"du paz)stam #odien.

Sigvards saka: “Viss sakrita. T! viet!, lai m%'in!tu veidot kora kodolu, pa(i dzied!t!ji

par!d"ja ce*u, k!ds ejams. Darboj!s katra cilv%ka iek(%jais dabas dotais talants, nevis

iepriek( izdom!ta sh%ma. -ie pa(i cilv%ki iespaidoja attiec"bu modeli, kuru nevar%tu klon%t

neviens cits kolekt"vs. Attiec"bu sh%ma un muzic%(anas process ir *oti personisks.”

Liel"k" sast"v" Radio koris turpina satikties vasar"s, kad Dienvideiropas koncertz"les

atv&rtas ekspadomju lieliskajam daudzbalsu organismam. Vien" no #"diem braucieniem

jau agr"k – 1992. gada vasar" – Sigvards un Kaspars izdom", ka korim vajadz)gs

jaunajiem karjeras apst"k!iem atbilsto#s kora direktors. Kur# cits, ja ne toreiz&j" Tau-

tas m"kslas centra darbinieks Guntars 2irsis. 90. gadu s"kum" uz Latviju (un cit"m

neatkar)bu atguvu#aj"m valst)m) pas"ka braukt Eiropas m$zikas dz)ves a+enti. Vi%u vid$

bija, piem&ram, t"ds Lumiss, ska%u ierakstu producents no (veices, k" ar) Al&ns Find-

lings, kur# pav&ra korim ce!u uz Dienvideiropu un, citstarp, ar) uz Francijas Radio festiv"lu

Monpelj&, kur Latvijas Radio koris no 1993. gada fenomen"l" k"rt" ir neiztr$ksto#s un

Kora m#kslinieciskais vad%t#js Sigvards K'ava

Tr%s gudrie – Guntars ,irsis, Sigvards K'ava un Kaspars Putni!" – 2002. gada Ziemassv$tku ball%t$

Diri&ents Kaspars Putni!"

Koris Reform#tu bazn%c# fotosesijas laik# (1994. gads))

Koris Reform#tu bazn%c# 55. dzim"anas dienas sezon# (1995. gads)

28 29

siltiem aplausiem alla' sveikts ikgad&js dal)bnieks l)dz pat #odienai (iz%&mumi – 1995.

un 2010. gada vasara).

S"kotn&ji #ie braucieni (lieki atg"din"t) faktiski l)dzin"j"s vair"kdienu transam nolietotos

ung"ru autobusos. To kompens&ja, piem&ram, iesp&ja D'ansuga Kahidzes vad)b" dzied"t

Verdi Rekvi&mu zem Par)zes jaun"s arkas La Défense rajon". N"ko#aj"s vasar"s Sigvards,

Kaspars un Guntars l)ksmi apbrauk"ja Latviju, lai pulc&tu dzied"t"jus no visiem valsts no-

vadiem. Kad koris izdom"ja, ka vairs negrib braukt ar autobusu, saikne ar Findlingu izjuka.

Koris turpin"ja v&rt durvis uz Eiropu. K"ds valsts jubilejas koncerts k"d" v&stniec)b", k"da

t$re ar Zviedrijas Rikskonserter. Svar)gi ir nevis nofotograf&ties pie Eife!a tor%a vai pol"r"

loka z)mes, bet gan v&lme koristos rais)t gandar)jumu par darba procesu, lai tas b$tu

sabalans&ts un daudzveid)gs.

Pasaules skatiens Latvijas Radio korim t" pa )stam piev&r#as ap 2005. gadu, kad Eiropas

profesion"lo koru apvien)bas Tenso dibin"t"ji nolemj, ka no visas Baltijas j"v&r#as tie#i pie

Latvijas radionama kora. Saruna Luksemburgas Hilton viesn)c", un Latvijas Radio koris

iek!aujas vien" aprit& ar RIAS kamerkori, Francijas kori Accentus, N)derlandes kamerkori.

Viss p&k#%i s"k notikt strauj"k.

Sigvards saka: “Tas lielais meh!nisms, kas lik!s neaizsniedzams sapnis, piepe(i nok*uva

tepat blakus. Uz visa (" fona mums un Latvijas m&zikai ir daudz privil%'iju.”

(aj" pa#" gad" Guntars 2irsis k!$st par “Latvijas Koncertu” direktoru, un Radio kora

izpilddirektora amat" st"jas Reinis Druvietis, kura p"rzi%" nu ir kora vad)#ana pa

pasaules ce!iem.

No skan&juma viedok!a Latvijas Radio korim ir izdevies neiek!$t vilino#" slazd".

“M%s nelauz!mies uz Eiropas vienot! standarta kolekt"va statusu. T!da iesp%ja bija laik!,

kad uzst!j"gi triumf%ja zviedru slaven! korvado#a Erika Eriksona iekopt! kordzied!(anas

paradigma. Ska#u bilde k*&st visiem vien!da, visur vieni un tie pa(i standarti, viens un tas

pats vok!lais pieg!jiens… Mums izdev!s notur%t savu individualit!ti, jo m%s ar Kasparu

vienm%r esam var%ju(i k!rt"gi un labi izrun!ties pirms l%mumu pie#em(anas. Popul!rs ir

viedoklis, ka m%s alla+ esam pret%j!s dom!s. Diem+%l nek!ds asais st!sts te neizn!k. Mums

izdev!s laikus saprast, kas notiek pasaul%, un savlaic"gi rea'%t, lai paliktu pie sava.”

Francijas Radio festiv#l# Monpelj$ ar Faniju Ard#nu un .er#ru Depardj$ (2009. gads)

Amsterdamas Concertgebouw (2009. gads) vid(: Sigvards K'ava

Dr$zdenes Frauenkirche (2009. gads)

Austrijas m(sdienu m(zikas festiv#l# Klangspuren (2005. gads)Sigvards Dr$zdenes Frauenkirche (2009. gads)

Projektu vad%t#ja El%na Karaseva Izpilddirektors Reinis Druvietis

30 31

Izr"d"s, divi diri+enti citur pasaul& nereti tiek uztverti k" #armanta )patn)ba. Skaidrs – citiem

profesion"lajiem koriem nav neviena, vi%i iztiek ar pieaicin"tajiem maestri. 2010. gada

beidzamaj" t$r& koncertu r)kot"ji pat apzin"ti ier)koju#i t", ka viens diri+& vienu koncerta

da!u, otrs – otru.

/irta Bi"a Press to Play “Gr%vas m$bel$s” (2007. gads)

M#rti!a Vi'uma Aalomgon R%gas Sv. P$tera bazn%c# (2007. gads)

Ierakstu sesija Latvijas Radio I studij# (2008. gads)

Kora sadarb%bas partneres projekt# “Suitu m$le” – “Suitu sievas” Latvijas Radio I studij# (2008. gads)

CD “R%gai 800” prezent#cija (2001. gads)

Tenso dien#s Berl%nes Radial System z#l$ (2006. gads)

32 33

Ar pasaules elpu Latvijas Radio koris sastopas festiv"los Klangspuren, La Musica, Ultima,

Baltic Sea Festival, Ven&cijas bienn"le u. c., k" ar) t"d"s presti'"s koncertz"l&s k" Amster-

damas Concertgebouw un Muziekgebouw, Berl)nes Konzerthaus, Par)zes Elizejas lauku

te"tris, Dr&zdenes Frauenkirche u. c. Ska%u ierakstu namu sarakstu papildina BIS, GB

Records, Ondine, Naïve, Hyperion u. c. V&l pirms nedaudz gadiem bija gr$ti iedom"ties, ka

Eiropas starptautisk" m$zikas festiv"l" k"du no r)kot"jiem var&tu interes&t v&l ar) k"ds cits

latvju komponists bez P&tera Vaska. Nu situ"cija ir main)jusies. Zin"m" m&r" pak"piens uz

to bija Radio kora veikto ieska%ojumu lieliskie pan"kumi UNESCO kompoz)ciju konkurs"

ROSTRUM: 2005. gad" I vietu lielaj" konkurenc& ieg$st M"rti%a Vi!uma Le temps scin-

tille, 2006. gad" I vietu jauno komponistu grup" (l)dz 30 gadu vecumam) ieg$st 5rika

E#envalda “Le+enda par iem$r&to sievu”, savuk"rt 2010. gad" I vietu jauno komponistu

konkurenc& ieg$st Kristapa P&tersona “Mijkr&#!a dzied"jumi”.

L)dz"s nosauktajiem trim (joproj"m) jaunajiem komponistiem Radio kora sadarb)bas part-

neru sarakst" noteikti j"nosauc neapr&*in"mais ideju priesteris Juris 3bols, elektronisko

vien"dojumu aspr"t)gais risin"t"js 4irts Bi#s, arvien vair"k skaistuma alksto#ais Andris

Dzen)tis, ska%as apb$r&js un t&s&js Voldem"rs Johansons, sp"niska nosl&puma glab"t"ja

Gundega (mite, jasm)nu prieka un novembra kr&slas dzejnieks Arturs Maskats, gaismas

un tumsas sp&ku sadursmes alla')gais liecinieks P&teris Vasks.

Artura Maskata “Novembris. V#cietis. Klavierkoncerts” Dailes te#tr% (2003. gads)

D-akomo Pu+%ni operas “Boh$ma” iestud$jum# Luksemburg# (2004. gads)KKK Gretchen R%ga.lv (1999. gads)

“A%da” Latvijas Nacion#laj# oper#(pirmizr#de 1998. gad#)

Izr#des “Melns p#r sarkanu” rekl#matt$ls (2001. gads)

Uldis B$rzi!", Orests Silabriedis un Juris Rubenis koncertcikl# “Vakara sarunas J#!a bazn%c#” (2010. gads)

Skati no izr#des “Oper#cija: Orfejs” (2007. gads)

34 35

Pateicoties Radio korim, atdzima Maijas Einfeldes rado#ais gars – vi%as kompoz)cija “Pie

zemes t"l"s” Kaspara Putni%a vad)t"s kora grupas ieska%ojum" 1996. gad" ieguva pirmo

vietu B"rlova kompoz)ciju konkurs" ASV, un kop# t" br)'a Maijas rado#ie ce!i ik palai-

kam mijas ar Radio kora gait"m. Pateicoties Santas Ratnieces v)zij"m un piln)gi jaunajam

priek#statam par m$sdien)gu korm$ziku, Radio korim izdevies tik ori+in"li defin&t savu

#odienu.

St"stot par ce!u uz starptautiskiem pan"kumiem, neapl$kots palicis daudz kas no Latvij"

paveikt". Iecer&taj" Radio kora v&stures gr"mat" netiks aizmirsts ne 1996. gads un

pirm"s Latvie#u jaun"s m$zikas dienas, ne Baha lieldarbu atska%ojumu s&rija, ne (nitkes

Kora koncerts, ne Maskata triumf"lais “Klavierkoncerts” Dailes te"tr), ne Br"msa kvarteti

Latvijas "r&s, ne “Vakara sarunas” un “Nakts l$g#ana”, ne “.etri gadalaiki ,etros Latvijas

novados”, nedz teatr"li muzik"lie iestud&jumi, kuros kora dzied"t"ji atkl"jas k" teicami

skatuves cilv&ki, nedz ar) visas t"s koncertprogrammas, kuru nosauk#anai #) burtn)ca

glu'i vienk"r#i par pl"nu.

Nosl&gsim ar Latvijas profesion"l"s m$zikas aprites augst"ko apbalvojumu – Lielo

m$zikas balvu, ko Radio koris sa%&mis piecas reizes: 2007 – par koncertu “Nakts

l$g#ana” (gada koncerts), 2005 – par koncertdarb)bu Latvij" un latvie#u kora m$zikas

populariz&#anu "rzem&s, 2004 – par latvie#u komponistu darbu atska%ojumiem Sig-

varda K!avas un Kaspara Putni%a vad)b", 2000 – par kora se#desmitgadei velt)taj"m

koncertprogramm"m un ieguld)jumu latvie#u komponistu jaunrades veicin"#an",

1994 – par 1994. gada koncertprogramm"m. 1pa#s notikums Radio kora (un ar) Liel"s

m$zikas balvas pasnieg#anas) v&stur& ir Liel" m$zikas balva 2007, kas par izcilu darbu

ansambl) pie#*irta Ievai Ezerietei – vi%ai ar) visliel"k" pateic)ba par inform"cijas v"k#anu

un fotoatt&lu aprakst)#anu #aj" burtn)c".

Latvijas Radio kora grupa (2007. gads)Sigvards K'ava, Edgars Ra+evskis un Latvijas Radio koris pie

Teodora Kalni!a atdusas vietas II Me-a kapos 2010. gada 1. novembr%

36 37

M"KSLINIECISKIE VAD#T"JI UN GALVENIE DIRI$ENTI

Teodors Kalni%& (1890–1962) no 1940. gada augusta l)dz 1944. gada septembrimno 1945. gada augusta l)dz 1962. gada 17. oktobrim

Edgars Ra'evskis (1936)no 1963. gada 1. augusta l)dz 1987. gada 4. maijam

Juris K(avi%& (1944)no 1987. gada 16. maija l)dz 1992. gada 12. augustam

Sigvards K(ava (1962)m"kslinieciskais vad)t"js: no 1992. gada 30. j$lijadiri+ents: no 1987. gada 22. maija

DIRI$ENTI UN KORMEISTARI

Imants Kokars (1921)1951–1953 / 1957–1963Centis Kri)is (1930)no 1962. gada decembra l)dz 1963. gada vasaraiJuris Skr!veris (1934–1997)no 1963. gada vasaras l)dz 1965. gadamAnna *+ni%a (1937)no 1964. gada 7. j$lija l)dz 5. septembrimLeons Amoli%& (1937)1965–1975Vitolds Rijnieks (1949)1975–1978Egils *ep!tis (1948–2001) no 1977. gada 13. oktobra l)dz 1982. gada 7. j$nijamArnis Paurs (1961) kormeistars: no 1986. gada 16. j$nija l)dz 1987. gada 22. maijamdzied"t"js: no 1984. gada 25. apr)!a l)dz 1988. gada 27. novembrimIvars B+rzi%& (1954)no 1980. gada 1. j$lija l)dz 1986. gada 1. apr)limKaspars Putni%& (1966) diri+ents no 1992. gada 1. septembra

VOK"LIE PEDAGOGI

Skaidr!te Lepasepa (1915–)no 1966. gada 23. j$nija l)dz 1980. gada 31. oktobrimRita Treimane (1946)no 1980. gada 26. febru"ra l)dz 1988. gada 10. janv"rimMirdza Kalni%a (1932–2005)dzied"t"ja, soliste: no 1958. gada 10. oktobra l)dz 1973. gada 12. novembrimvok"l" pedago+e: no 1989. gada 11. septembra l)dz 1992. gada 3. augustam

IZPILDDIREKTORI

Raimonds Veidenbaums (1962)no 1990. gada 9. janv"ra l)dz 1992. gada 31. janv"rim"rijs Bi)is (1934)no 1992. gada 2. febru"ra l)dz 1992. gada 31. decembrimGuntars *irsis (1965)no 1993. gada 1. janv"ra l)dz 2005. gada 22. septembrimReinis Druvietis (1979) no 2005. gada 23. septembra

PROJEKTU VAD#T"JA

Krist!ne Zolotorenko2001–2006El!na Karaseva (1981)no 2006. gada 1. febru"ra

KONCERTMEISTARI

T,livaldis Deksnis (1946)no 1976. gada 21. janv"ra l)dz 1984. gada 1. oktobrimArita Orrava (1963)koncertmeistare: no 1986. gada 16. augusta l)dz 1988. gada 1. martamdzied"t"ja: l)dz 1994. gada 31. martam

$-RB-JAS .UV-JAS

Am,lija Sp!gule (1928)no 1979. gada 22. febru"ra l)dz 1994. gadamAina Ozoli%a (1928)dzied"t"ja: 1957–1984+&rb&ja: 1984–1996

Aldis Andersons (dz. 1965. gada 6. j$nij") kop# 1991. gada 2. decembra

Inga Balt, (dz. 1978. gada 2. febru"r)) kop# 2010. gada 23. augusta

Krist!ne Barkovska (dz. 1971. gada 6. febru"r)) kop# 2002. gada 3. janv"ra

Ilze B+rzi%a (dz. 1982. gada 12. janv"r)) kop# 2007. gada 11. j$nija

R/dolfs B+rti%& (dz. 1986. gada 11. oktobr)) kop# 2010. gada 1. j$lija

K,rlis Bimbers (dz. 1952. gada 11. novembr)) no 1976. gada 15. novembra l)dz

1992. gada 9. febru"rim / kop# 1993. gada 1. janv"ra

Antra Dre0e (dz. 1966. gada 3. decembr)) kop# 1996. gada 2. septembra

Gundars Dzi(ums (dz. 1964. gada 3. novembr)) kop# 1995. gada 1. febru"ra

Ieva Ezeriete (dz. 1963. gada 30. maij") kop# 1985. gada 2. janv"ra

Egils J,kobsons (dz. 1975. gada 12. j$nij") kop# 1998. gada 7. oktobra

El!na Kalnak,rkle (dz. 1978. gada 9. febru"r)) kop# 2000. gada 24. oktobra

Santa Kokina (dz. 1978. gada 12. oktobr)) kop# 2004. gada 5. janv"ra

J,nis Kokins (dz. 1981. gada 29. mart") kop# 2005. gada 2. janv"ra

Gundega Kr/mi%a (dz. 1976. gada 17. mart") kop# 2001. gada 3. janv"ra

Normunds *irsis (dz. 1971. gada 28. mart") kop# 1993. gada 1. j$nija

Inga Martinsone (dz. 1970. gada 10. august") kop# 1993. gada 1. janv"ra

Ferijs Millers (dz. 1953. gada 5. novembr)) kop# 1993. gada 1. janv"ra

Aigars Reinis (dz. 1975. gada 30. j$nij") kop# 2001. gada 3. septembra

Iveta Romanc,ne (dz. 1975. gada 20. maij") kop# 2006. gada 12. oktobra

Inga R/tent,le (dz. 1982. gada 13. mart") kop# 2006. gada 11. septembra

K,rlis R/tent,ls (dz. 1980. gada 2. oktobr)) kop# 2004. gada 4. septembra

Dace Strautmane (dz. 1967. gada 29. maij") kop# 2000. gada 10. janv"ra

J,nis Strazdi%& (dz. 1984. gada 10. septembr)) kop# 2010. gada 1. maija

"rijs .)epasts (dz. 1961. gada 10. septembr)) kop# 1989. gada 7. septembra

Inita Vindava (dz. 1971. gada 19. apr)l)) kop# 1992. gada 18. maija

Inga 1ilinska (dz. 1981. gada 19. mart") kop# 2005. gada 1. septembra

LATVIJAS RADIO KORAVAD#BA

LATVIJAS RADIO KORIS2010. GADA NOGAL-

38 39

KORADAL#BNIEKI 1957–1979

An,"ne Sarm)te 1989–2008Aps"ne Marita 1982–19853boli%a Anita 1978–19843bolti%a L)ga 1986–20053bolti%# Aldis 1986–1988Ba%%ikova 0anna 1984–1992Beinerts K"rlis 1979–1980Bergmane Ed)te 1989–1992B&ni%# J&kabs 1974–1987Bi*is 3rijs 1983–1994Bite Inga 1991–1992B)ri%# Arnolds 1957–1988 (l)dz 1998. gada 6. oktobrim kora bibliotek"rs)Bl$ma Dzintra 1993–1995Bokums Laimonis 1969–1985 Bomb"ns Ludis 1986–1992Bra'e Linda 1987–2004Breidaka Anto%ina 1976–1981Br$veris Oskars 1983–1987Ceri%# Juris 1975–1988Cielavs Elm"rs 1984Cinkuss Ivars 1998–2004C)rule Di"na 1975–1980Dalbi%# J"nis 1964–1992Debesnieks Ivars 1963–1992Dimante Lidija 1980–1992Do%%ikova Tatjana 1982–1983Dr&vi%# M"ris 1992–1994Drozdova Daiga 1990–1992Dzenu#ka Maija 1978–1987

Dzi!ums Edv)ns 1994–1995Egl)tis Andris 1980–1982Egl)tis Valdis 1992–1995Ezeri%# Raimonds 1978–1985 / 1989–2005Filipenkovs Guntars 1988–1989Freimanis Olafs 1990–1993Gaile Krist)ne 1993–2008Gailis Andris 1993–1999Godi%a Lilija 1987–1992Granovska Inese 1982–1992Grav"ne Ira 1963–1981Greste Inese 1976–1984Grigale Anto%ina 1981–1994Gr)va Zane 1984–1986Gulbe Aija 1990–1992Gulbis T"livaldis 1987–1988Husainova Je!ena 1982–1985Indriksons Modris 1977–1980Intlere 0anete 1982–1992Jaksone 4ertr$de 1971–1981Jansons K"rlis 1988–1992Jaunalksne Baiba 1984–1987Jaunbr"le Karmena 1979–1981Juh%evi,a Sarma 1973–1992Jum)tis J"nis 1970–1982Jurgensons Bruno 1963–1982Kalni%a Ilze 1979–1984Kalni%a Ingr)da 1977–1979Kalni%# Aivars 1989–1992

Kalni%# Imants 1994–1996Kamar$ts 5riks 1972–1983 / 1985–1992Ka#a Daina 1982–1989K"rkli%a Anita 1981–1992Knese Inese 1987–1992Knesis Ritvars 1986–1992Kn&ta Vija 1980–1985Krenberga M"ra 1970–1993Kr$mi%# Ronalds 1992–1998Kublinska Jolanta 1975–1982K$kojs Gun"rs 1992–19942ep)te Anita 1979–19822imene Dace 1978–19822irse Daina 1995–20022ivulis Ivars 1978–1986Lapi%# Haralds 1983–1984 / 1986–1996Laugalis Aivars 1982–1986Leja Daina 1982–1994Leja J"nis 1981–1989 / 1992–1994Lentionovs Art$rs 1981–1989Liepi%a Vija 1980–1985Linde Kaija 1984–1985Lovniece Iveta 1985–1987Lubi%a Ginta 1989–1991-ebedeva Lauma 1958–1981Macata Sandra 1980–1992Makars Arnis 1982–1984Marecka L)vija 1978–1980Maskins Nikolajs 1979–1980Meidropa Aija 1980–1987Meijers Andrejs 1971–1989Mellenberga Maija 1970–1987Mendrika In"ra 1988–1996M&ness Ain"rs 1992–1996Mickus Antra 1986–1990Mieze Val&rija 1975–1987

Milzar"js Aldans 1993–1995Miro#%i,enko Grigorijs 1976–1991Misi%# J"nis 1995Naudu#&vics Aleksandrs 1963–1983N"kuma Anita 1994–2004Nececka Rita 1981–1982Neilande Astra 1978–1980Neimane Dace 1992–1996Nereta Inese 1989–1991Norb$ts Eg)ls 1998–2010/esterova Svetlana 1986–1991Opinc"ns Aivars 1981–1982Opinc"ns Bruno 1987–1992O#a Mud)te 1979–1982O#lejs M"ris 1992Ozoli%a Aina 1957–1984 (l)dz 1996. gada 31. janv"rim +&rb&ja)Ozols Edmunds 1964–1980Pagraba Nellija 1992–1994Pas)te Inese 1984–2008P"vul&na Sarm)te 1988–1992Pele J"nis 1992–1992Petrovskis J"nis 1997–2006Pimenova Ludmila 1993–1996Pizika Agija 1983–1984Plesis 3dolfs 1979–1983Plu,a Vaclava 1980–1987Poriete Ivita 1976–1987Porietis J&kabs 1980–1991P$ce Dace 1987–1994Ratniece Leonora 1969–1991Ratnieks J"nis 1967–1988 (l)dz 1995. gadam m$zikas kolekt)vu galvenais redaktors)Redbergs Ein"rs 1986–1996Rijniece Dace 1984–1985Ri'ovs Jurijs 1978–1991Rom"ne Jan)na 1975–1980

Rubi*is Ain"rs 2006–2010Rupeika Valda 1969–1996R$da Aira 1992–1994Sala Hel&na 1974–1996Sala Ilgars 1975–1992Sebris Uldis 1986–1988Seilis Ilm"rs 1991–1996Sila Sulam)te 1980–1992Sili%a Inese 1983–1992Sili%a Ineta 1988–1991Sirmais Atvars 1980–1982S)lis Lilija 1985–1986Spale Anda 1988–1998Sp)gulis J"nis 1974–1988Stetjuha Tatjana 1978–1987Strautniece Ieva 1982–1996Svelpe Olga 1986–1988(lesers Olafs 1980–1987 / 1991 / 1995–1996(ulcs Erv)ns 1989–1991Tomenass Olafs 1979–1981 / 1983–1989Tra,uma Valda 1990–1996Valenta Velta 1975–2001Valters P"vils 1978–1980Vanaga Laima 1974–1987Vanags Rom"ns 1983–1986Vegnere Zaiga 1976–1989Verro Ein"rs 1989–1990Vilsons J$nijs 1986–1991Vilsons Miks 1989–1992Vucins T"livaldis 1986–1986Zaikovs Art$rs 1981–1982Zari%# J"nis 1984–1992Zvaigzne Erv)ns 1993–2001

I sopr,ni

Aizpuriete LudmilaBalode LailaB)r)te Zigr)daB$rija TatjanaDzintare LidijaErta RasmaGr)nupa MirdzaGulbe AustraJakovela VeltaJankovska HildaKalni%a VizmaLarionova Saulcer)teMedne VeltaMorozova LidijaP&sla L$cijaRamate IlonaReinholde -enaUp)te AijaZommere Laima

II sopr,ni

Amoli%a MaijaB&rzi%a /inaBro'e Skaidr)te.e,e SandraFreimane IevaKal,e ZentaKokare Ed)teKr$mi%a IvetaMorozova Skaidr)teRigerte JaninaStengr&vica OlitaStrautmane Vija(v"ne Lauma

I alti

Keiere LidijaKr$mi%a Aina2imene DaceLaugale EstereLibauere KonkordijaLiepi%a MarijaOzoli%a AinaPl"tere Skaidr)tePutika AnitaSkuja Leont)neVeisb"rde Ir)na

II alti

Adlere DainaBo#a AusmaJurgil&vi,a SilvijaKo'mjakova HertaKr)gena MaijaPl&suma MaigaPutni%a AijaRom"ne Jan)naRub)na BrigitaSaveiko LidijaUlmane LidijaZilpau#a Vera

I tenori

Kalni%# PaulsK"rklis AivarsMa!inovskis LeonsMelkuss EgonsMengots Oj"rsMe'ma,s M"rti%#Moks MatiPle#s 3dolfsRom"novs FilipsVizulis Oj"rs

II tenori

Grunte 5valdsLinde GeorgsLinde In"rsPetrovs Voldem"rsRijkuris JurisSokove%ins IljaSondors AntonsZari%# K"rlis

I basi

Agulis K"rlisAmoli%# J"nisBik#is ArnoldsGroblis VilnisKl&vers LaimonisK!avi%# RobertsKrauja R$dolfsOzols EdmundsPavasars M"risPiz"ns ViktorsRub)ns Edgars(ajuks J"nisTimulis VladislavsUpmalis PaulsVanadzi%# Gun"rsZ)lmanis Aivars

II basi

Aps)tis Arv)dsC)rulis AndrisFeders IntsJanovs J"nisKal,e Oj"rsKreicis OskarsLibauers VernersOzoli%# ArtisSokolovs Georgs

KORADAL#BNIEKI 1980–2009

40 41

1956 Latvijas Radio dziesmu ansamblisEdgars Arro, Arv)ds 0ilinskisDiri+ents Teodors Kalni%#14679 RSF

1957 Latvian musicLatvie#u tautasdziesmu apdaresDiri+ents Teodors Kalni%#65733 Latvian Music (Zviedrija)

1960 Latvijas Radio korisLatvie#u komponistu dziesmasDiri+ents Teodors Kalni%#10350 “Melodija”

1961 “Latvijas Radio koris. Latvie&u kora m/zika”Em)ls D"rzi%#, Aldonis Kalni%#, Valters KaminskisDiri+ents Teodors Kalni%#2461 “Melodija”

1961 “Latvijas Radio koris dzied latvie&u tautasdziesmu apdares”Diri+ents Teodors Kalni%#13054 “Melodija”

1965 “J,zeps V!tols Kant,tes un kora dziesmas”Diri+ents Centis Kri*is36402 “Melodija”

1966 “Par tiem kas ce(,”Valtera Kaminska kora dziesmasDiri+ents Centis Kri*is un Edgars Ra,evskis7171 “Melodija”

1968 “J,zeps V!tols Kant,tes un kora dziesmas”Diri+enti Centis Kri*is un Leon)ds V)gners17018 “Melodija”

1968 “J,zeps V!tols Ska%darbi korim”Diri+enti Centis Kri*is un Edgars Ra,evskis11666 “Melodija”

1968 “L!go, l!go!”Latvie#u tautasdziesmu apdaresDiri+ents Teodors Kalni%#7788 “Melodija”

1968 “Emilis Melngailis Latvie&u tautas dziesmu apdares”Diri+ents Edgars Ra,evskis7318 “Melodija”

1968 “Dzied Latvijas Radio koris”Nilss Gr)nfelds, Aldonis Kalni%#, Valters Kaminskis, 3dolfs Skulte, Mar+eris Zari%#Diri+ents Teodors Kalni%#“Melodija”

1969 Mar0eris Zari%& Oratorija “Mahagoni”Diri+ents Edgars Tons“Melodija”

1969 “Aldonis Kalni%& Kora dziesmas”Diri+ents Centis Kri*is“Melodija”

1969 “Latvie&u tautas dziesmas un dejas”J"%a Cimzes un Gun"ra Ordelovska latvie#u tautasdziesmu apdaresDiri+enti Edgars Ra,evskis un Gun"rs Ordelovskis14861 “Melodija”

1969 Emilis Melngailis “Birz+s i nor,s”Diri+ents Edgars Ra,evskis9274 Melodija

1970 L/cija Gar/ta Oratorija “Dz!v, kv+le”Diri+ents Leon)ds V)gners“Melodija”

1970 “J,nis Reinholds Kora dziesmas”Diri+ents Edgars Ra,evskis9849 “Melodija”

1970 “J+kabs Graubi%& Latvie&u tautasdziesmu apdares”Diri+ents Edgars Ra,evskis16953 “Melodija”

1970 “Latvie&u tautas m/zika”Jurj"nu Andreja un Pavula Jurj"na tautasdziesmu apdaresDiri+ents Edgars Ra,evskis24328 “Melodija”

1971 “Latvijas PSR Radio un Telev!zijas T. Kalni%a koris”P&teris Barisons, Teodors Kalni%#, Romualds Kalsons, J"nis 2ep)tis, Paula L)c)te, Leon)ds V)gners. Mar+eris Zari%# u. c.Diri+ents Edgars Ra,evskis16393 “Melodija”

1973 Mar0eris Zari%& “Latvie&u tautas dejas un rota(as”Diri+ents Edgars Ra,evskis

20704 “Melodija”

1974 “Liel, T+vijas kara dziesmas”Diri+ents Edgars Ra,evskis25550 “Melodija”

1977 “Es savai (audavai”Latvie#u tautasdziesmas Edmunda Gold#teina apdar&Diri+ents Edgars Ra,evskis30629 “Melodija”

1978 “O(0erts Gr,v!tis Kora dziesmas”Diri+ents Edgars Ra,evskis33916 “Melodija”

1979 “Teodora Kalni%a kora koncerts”Diri+ents Edgars Ra,evskis36498 “Melodija”

1979 “Alfr+ds Kalni%& Kora dziesmas”Diri+ents Edgars Ra,evskis35855 “Melodija”

LRK

LRK

LRK

LRK

LRK

LRK

LRK LRK

LRK

LRK

LRK

LRK

LRK

LRK

LATVIJAS RADIO KORASKA2U PLATESno J#zepa V%tola Latvijas M(zikas akad"mijas fonot"kas

42 43

1980 “Pauls Dambis”Diri+ents Edgars Ra,evskis37324 “Melodija”

1980 “Visu gadu dziesmas kr,ju” L!go dziesmasP&teris Barisons, Edmunds Gold#teins, Alfr&ds Kalni%#, J"nis Medi%#, J"nis Reinholds, Edgars Ra,evskisDiri+ents Edgars Ra,evskis37300 “Melodija”

1980 “P/t, J,n!ti, vara tauri”Diri+ents Edgars Ra,evskis37297 “Melodija”

1981 “Teodora Kalni%a koris dzied Edmunda Gold&teina dziesmas”Diri+ents Edgars Ra,evskis40599 “Melodija”

1981 “Anatols Liepi%& Requiem”Diri+ents Edgars Ra,evskis39010 “Melodija”

1983 “J,nis Z,l!tis Kora dziesmas”Diri+ents Edgars Ra,evskis45044 “Melodija”

1983 “Latvie&u komponistu ska%darbi korim”J"zeps V)tols, Mar+eris Zari%#Diri+ents Edgars Ra,evskis44009 “Melodija”

1984 “P+teris Plakidis Kamerm/zika”Diri+ents Edgars Ra,evskis45676 “Melodija”

1985 “Latvijas Radio koris”Raimonda Paula dziesmasDiri+ents Edgars Ra,evskis47988 “Melodija”

1986 “Apliecin,jums”M"rti%# Brauns, Imants Kalni%#, Juris Karlsons, Arturs Maskats, P&teris Plakidis u. c.Diri+ents Edgars Ra,evskis50967 “Melodija”

1988 Romualds Jermaks Oratorija “Salaspils sirdspuksti”Diri+ents Edgars Ra,evskis53280 “Melodija”

1989 “Dziesma br!vai Latvijai”Bauma%u K"rlis, Jurj"nu Andrejs, J"nis Kalni%#, J"nis Norvilis u. c.Diri+ents Juris K!avi%#54520 “Melodija”

1990 “Mana dziesma” 20. Visp"r&jo latvie#u dziesmu sv&tku repertu"rsDiri+enti Ivars B&rzi%#, J"nis D$mi%#, J"nis Eren#treits, Gido Kokars, Imants Kokars, Daumants Gailis, Juris K!avi%#, Haralds Mednis, Pauls Kvelde, J"nis Zirnis56265 “Melodija”

1991 “J,zeps V!tols Gar!g, m/zika”Diri+enti Juris K!avi%# un Sigvards K!ava57055 “Melodija”

SALINE / “S"LSEZERS”Santas Ratnieces m$zikaLatvijas Radio koris, Sinfonietta R"gaDiri+enti Sigvards K!ava, Kaspars Putni%#, Normunds (n&2010 (P) Latvijas Radio (P) “Latvijas Koncerti” (C) + (P) LMIC

SERGEI RACHMANINOV LITURGY OF ST JOHN CHRYSOSTOMSergeja Rahma%inova “Sv. J"%a Zeltamutes litur+ija” korim a cappellaDiri+ents Sigvards K!avaPirmais Latvij" veiktais kora ieraksts Hybrid SACD (Super Audio CD) form"t" 2010 (C) un (P) Ondine Inc., Helsinki

STRAUSS A CAPPELLARiharda (trausa a cappella kora m$zikaLatvijas Radio koris, kamerkoris Accentus, diri+ente Lor"nsa Ekilb& (Equilbey)2009 (C) & (P) Naïve

“JAUTRA SABIEDR#BA”Gun"ra Ordelovska tautas dziesmu apdares un Jura 3bola kumulat)v" kant"te “Jautra sabiedr)ba”Latvijas Radio koris, Altera veritas, diri+ents Sigvards K!ava2009 (P) Latvijas Radio

ESMERALDALu)zes Bert&nas (Bertin) opera “Esmeralda”Ieraksts veikts Monpelj& Kongresu nam" operas koncertatska%ojuma laik" ar solistiem un Langdokas Rusijonas Monpelj& Nacion"lo or*estriDiri+ents Lourenss Fosters (Foster)2009 (C)+(P) Collection Euterp. Accord-Universal

“KRUSTA DANCIS”Ilgas Reiznieces un U+a Prauli%a m$zikaLatvijas Radio koris, “I!+i”, diri+ents Sigvards K!ava2008 (C) Latvijas Radio, 2002 (P) Latvijas Radio

“SKAISTI DZIEDI”23 popul"r"k"s latvie#u tautas dziesmasDiri+ents Sigvards K!ava2008 (C) un (P) Latvijas Radio un “upe tt”

“SUITU M-LE”M"rti%a Brauna, P&tera But"na, 5rika E#envalda, Jura Karlsona, Jura Kulakova, Valta P$ces un 3rija (*epasta dziesmasLatvijas Radio koris, “Suitu sievas”, diri+ents Sigvards K!ava2008 (C) un (P) Latvijas Radio

IL DUCA D’ALBAGaet"no Doniceti opera “Hercogs d’Alba”Ieraksts veikts Monpelj& Kongresu nam" operas koncertatska%ojuma laik" ar solistiem un Langdokas Rusijonas Monpelj& Nacion"lo or*estriDiri+ents Enrike Madzola (Mazzola)2008 (C)+(P) Collection Euterp. Accord-Universal

MESA DO MA1OR" UN KANT"TE *EIZARA JOZEFA II N"VEILudvigs van B&thovensIeraksts veikts Monpelj& Kongresu nam" operas koncertatska%ojuma laik" ar solistiem un Langdokas Rusijonas Monpelj& Nacion"lo or*estriDiri+ents Fr)demanis Laijers (Layer)2008 (C)+(P) Collection Euterp. Accord-Universal

EESTI HELILOOJAD | ESTONIAN COMPOSERS VErki Svens T)rs (Tüür), Ga!ina Grigorjeva (Grigoryeva)Sen"s m$zikas ansamblis Hortus musicus, Latvijas Radio koris, diri+ents Andress Mustonens (Mustonen)2008 (C)+(P) ERR

GLORIOUS HILLGevina Braiersa (Bryars), P&tera Vaska un 5rika E#envalda m$zikaLatvijas Radio koris, diri+enti Sigvards K!ava un Kaspars Putni%#2007 (C) GB Records

LATVIJAS RADIO KORADISKOGR"FIJA

44 45

PATER NOSTERP&tera Vaska m$zikaLatvijas Radio koris, Sinfonietta R"ga, diri+ents Sigvards K!ava2007 (P) Ondine Inc., Helsinki

MARION DELORMEAmilk"res Ponkjelli (Ponchielli) opera “Mariona Delorma”Ieraksts veikts Monpelj& Kongresu nam" operas koncertatska%ojuma laik" ar solistiem un Langdokas Rusijonas Monpelj& Nacion"lo or*estriDiri+ents Fr)demanis Laijers (Layer)2007 (C)+(P) Collection Euterp. Accord-Universal

LIVONIASelgas Mences un P&tera But"na m$zikaLatvijas Radio koris, diri+ents Sigvards K!ava2006 © un (P) Latvijas Radio

“KLAVIERKONCERTS”Artura Maskata m$zika un Oj"ra V"cie#a dzejaSolisti, aktieri, Latvijas Radio koris, pianisti, diri+ents Sigvards K!ava2003 (P) Latvijas Radio (C) 2006, apg"ds “Valters un Rapa”

“P"RC-L"JS”Valda Muktup"vela oratorija “P"rc&l"js”Latvijas Radio koris, diri+ents Sigvards K!ava2005 (C) un (P) Latvijas Radio

ON PHOTOGRAPHYGevina Braiersa (Bryars), Artura Maskata un Valent)na Silvestrova m$zikaLatvijas Radio koris, vok"l" grupa Cosmos, Gevins BraierssDiri+enti Sigvards K!ava un Kaspars Putni%#2005 (C) un (P) GB Records

“SAULES L-KTS”Jura 3bola, Andra Dzen)#a un Maijas Einfeldes m$zikaLatvijas Radio koris, “R)gas kamerm$zi*i”, diri+enti Sigvards K!ava un Kaspars Putni%#2005 (C) un (P) LMIC un Latvijas Radio

KÖNIGSKINDEREngelberta Humperdinka (Humperdinck) opera “2&ni%b&rns”Ieraksts veikts Monpelj& Kongresu nam" operas koncertatska%ojuma laik" ar solistiem un Langdokas Rusijonas Monpelj& Nacion"lo or*estriDiri+ents Armins Jordans (Jordan)2005 (C) un (P) Collection Euterp. Accord-Universal

CUM ESSEM PARVULUSRita Ma'u!a m$zikaLatvijas Radio kora grupa, Chordos kvartets, diri+ents Kaspars Putni%#2004 (C) un (P) Megadisc

“ZEMES AUG3I”Nika Gothama m$zikaLatvijas Radio koris, diri+ents Kaspars Putni%#2004 (C) un (P) Latvijas Radio, Nic Gotham

“TAVAS KLUS-.ANAS GR"MATA”Andra Dzen)#a operaLatvijas Radio koris, instrumentu grupa, diri+ents Kaspars Putni%#2004 (C) un (P) Latvijas Radio

“L#GO DZIESMAS”J"%u dziesmu aran'&jumi korimLatvijas Radio koris, Valsts akad&miskais koris “Latvija”, diri+ents Sigvards K!ava2004 (C) un (P) Latvijas Radio

“GADALAIKU DZIESMAS”Valta P$ces m$zikaLatvijas Radio koris, diri+ents Sigvards K!ava2003 (C) Valts P$ce (P) Latvijas Radio

LUTHERM$zika m"kslas filmai “Luters”Latvijas Radio koris, diri+ents Ri,ards H"rvijs (Harvey)2003 (C) BMG Ariola Media GmbH, NFP Teleart, Fireworks Music Ltd.

“DIV-J"DA SAULE TEK”Andra Dzen)#a, Maijas Einfeldes un Vi!%a (m)dberga m$zikaLatvijas Radio koris, diri+enti Sigvards K!ava un Kaspars Putni%#2003 (C) & (P) Latvijas Radio

ESTHERKristi"no D'uzepes Lidarti (Lidarti) opera “Estere”Ieraksts veikts Monpelj& Kongresu nam" operas koncertatska%ojuma laik" ar solistiem un Langdokas Rusijonas Monpelj& Nacion"lo or*estriDiri+ents Fr)demanis Laijers (Layer)2003 (C)+(P) Collection Euterp. Accord-Universal

RISURREZIONEFranko Alf"no (Alfano) opera “Aug#"mcel#an"s”Ieraksts veikts Monpelj& Kongresu nam" operas koncertatska%ojuma laik" ar solistiem un Langdokas Rusijonas Monpelj& Nacion"lo or*estriDiri+ents Fr)demanis Laijers (Layer)2003 (C)+(P) Universal Classics France

LES FEES DU RHIN0aka Ofenbaha (Offenbach) opera “Reinas meitas”Ieraksts veikts Monpelj& Kongresu nam" operas koncertatska%ojuma laik" ar solistiem un Langdokas Rusijonas Monpelj& Nacion"lo or*estriDiri+ents Fr)demanis Laijers (Layer)2003 (C)+(P) Collection Euterp. Accord-Universal

“E2$E3I VI2AS AUS#”Andra Dzen)#a, Maijas Einfeldes un Gustava Fridrihsona m$zikaLatvijas Radio koris, diri+enti Sigvards K!ava un Kaspars Putni%#2002 (C) & (P) Latvijas Radio

LACRIMOSAArtura Maskata m$zikaLatvijas Radio koris, “R)gas kamerm$zi*i”, diri+enti Sigvards K!ava un Normunds (n&2002 (C) & (P) BIS Records AB

“M"TE SAULE”P&tera Vaska m$zikaLatvijas Radio koris, diri+enti Sigvards K!ava un Kaspars Putni%#2001 (C) & (P) BIS Records AB

GLI ESILIATI IN SIBERIAGaet"no Doniceti (Donizetti) opera “Sib)rijas izs$t)tie”Ieraksts veikts Monpelj& Kongresu nam" operas koncertatska%ojuma laik" ar solistiem un Langdokas Rusijonas Monpelj& Nacion"lo or*estriDiri+ents Enrike Dimeks (Diemecke)2001 (P) O.N.M.

“R#GA” Vok"li instrument"li elektronisks U+a Prauli%a velt)jums R)gas 800. dzim#anas dienai – Latvijas Radio koris, diri+ents Kaspars Putni%#2000 (C) U+is Prauli%# (P) Latvijas Radio

CASSANDRAVitorio Njeki (Gnecchi) opera “Kasandra”Ieraksts veikts Monpelj& Kongresu nam" operas koncertatska%ojuma laik" ar solistiem un Langdokas Rusijonas Monpelj& Nacion"lo or*estriDiri+ents Enrike Dimeks (Diemecke)2000 (C) AGORA

PARISINAPjetro Maskanji (Mascagni) opera “Pariz)na”Ieraksts veikts Monpelj& Kongresu nam" operas koncertatska%ojuma laik" ar solistiem un Langdokas Rusijonas Monpelj& Nacion"lo or*estriDiri+ents Enrike Dimeks (Diemecke)1999 (C)+(P) O.P.M.

MACBETHErnsta Bloha (Bloch) opera “Makbets”Ieraksts veikts Monpelj& Kongresu nam" operas koncertatska%ojuma laik" ar solistiem un Langdokas Rusijonas Monpelj& Nacion"lo or*estriDiri+ents Fr)demanis Laijers (Layer)1999 (C)+(P) O.P.M.

“M4ZIKA SV-TAJ" NAKT#”Ziemassv&tku dziesmas J"%a L$s&na un U+a Prauli%a aran'&jum"Latvijas radio koris, diri+ents Sigvards K!ava1999 (C)+(P) Latvijas Radio

46 47

“LATVIE.U M4ZIKA R#G"”Jura 3bola, Paula Dambja, Andra Dzen)#a, Maijas Einfeldes, Imanta Kalni%a, Romualda Kalsona, Jura Karlsona, Artura Maskata, P&tera Plakida, P&tera Vaska un J"zepa V)tola m$zika1999 (C)+(P) Latvijas Radio

REGINA COELIEgils Sili%# (bass), Aivars Kal&js (&r+eles)Latvijas Radio koris, diri+ents Sigvards K!ava1999 (C)+(P) Latvijas Radio

“PIE ZEMES T"L"S”Maijas Einfeldes m$zikaLatvijas Radio koris, diri enti Sigvards K!ava un Kaspars Putni%#1999 (C)+(P) Latvijas Radio

“SEPTI2I DZIED"JUMI PAR SAPNI GARU”M"rti%a Brauna bal"de fant"zija korim, klavier&m elektroniskajiem tausti%instrumentiem (nezin"ma agr)na viduslaiku norv&+u dzejnieka bal"des “Dziesma par sapni” teksts)Latvijas Radio koris, diri+ents Kaspars Putni%#1998 (C) M"rti%# Brauns (P) Latvijas Radio

MAGNIFICAT J"nis Spro+is (tenors), Aivars Kal&js (&r+eles)Latvijas Radio koris, diri+ents Sigvards K!ava1998 (C)+(P) Campion Records, England

STABAT MATERAntra Biga,a (mecosopr"ns), Aivars Kal&js (&r+eles)Latvijas Radio koris, diri+ents Sigvards K!ava1998 (C)+(P) Latvijas Radio

SALVE REGINAInga Kalna (sopr"ns), Aivars Kal&js (&r+eles)Latvijas Radio koris, diri+ents Sigvards K!ava1997 (C)+(P) Latvijas Radio

LATVIAN SACRAL MUSICEgila Straumes sakr"lie ska%darbiLatvijas Radio koris, diri+ents Kaspars Putni%#1997 I.N.M.C. CD 1003

MUSICA SACRAInese Galante (sopr"ns), Latvijas Radio koris, diri+enti Juris K!avi%# un Sigvards K!ava1997 (C)+(P) Campion Records, England

SANCTA MARIAJ"ni Spro+is (tenors), Aivars Kal&js (&r+eles)Latvijas Radio koris, diri+ents Sigvards K!ava1996 (C)+(P) Latvijas Radio

“MIRDZI K" ZVAIGZNE”Latvie#u komponistu klasisko v)ru kora dziesmu izlaseLatvijas Radio kora v)ru grupa, diri+ents Sigvards K!ava1996 (C)+(P) Latvijas Radio

“VAKARA M4ZIKA”Rietumeiropas klasisko komponistu instrument"lie hiti Sigvarda K!avas un Zigmara Liepi%a p"rlikum" korim un elektroniskajiem tausti%instrumentiem1996 (C)+(P) “SWH L&M ieraksti”

“M"TE SAULE”P&tera Vaska un P&tera Plakida a cappella kora darbiLatvijas Radio koris, diri+enti Sigvards K!ava un Kaspars Putni%#1995 (C)+(P) Latvijas Radio

“R#GA DIMD”Latvie#u komponistu kordziesmas un tautasdziesmu apdaresLatvijas Radio koris, diri+enti Sigvards K!ava un Kaspars Putni%#1995 (C)+(P) Prophone Records, Sweden

“LATVIE.U KORA M4ZIKAS IZLASE”Pirmais digit"l" form"t" izdotais klasisk"s m$zikas albums Latvij" – latvie#u kordziesmas “zelta fonds”Latvijas Radio koris, diri+enti Sigvards K!ava un Kaspars Putni%#1993 © Remix productions

Latvijas Radio koris jaunaj# m#jviiet# – Sp%*eru koncertz#l$ (2010. gada rudens)

48

Latvijas Radio koris un pirmais m#kslinieciskais vad%t#js Teodors Kalni!", 1959. gads.

Latvijas Radio koris un t# m#kslinieciskais vad%t#js Sigvards K'ava, 2010. gads.