STĀĶI 3, STĀĶI, STRADU PAGASTS, GULBENES NOVADS, LV-4417 · 1.1.3. Ēkas daļa (paskaidro, ja...
Transcript of STĀĶI 3, STĀĶI, STRADU PAGASTS, GULBENES NOVADS, LV-4417 · 1.1.3. Ēkas daļa (paskaidro, ja...
2. pielikums
Pārskats par ēkas energosertifikāta aprēķinos izmantotajām ievaddatu
vērtībām
"STĀĶI 3", STĀĶI, STRADU PAGASTS, GULBENES
NOVADS, LV-4417
2
I. Vispārīgie jautājumi
1.1. Ēkas identifikācija
1.1.1. Adrese "Stāķi 3", Stāķi, Stradu pagasts, Gulbenes novads,
LV-4417
1.1.2. Ēkas kadastra apzīmējums 50900020587001
1.1.3. Ēkas daļa (paskaidro, ja novērtējums
veikts ēkas daļai) Novērtējums veikts visai ēkai
1.2. Dzīvokļu īpašnieku pilnvarotā persona
1.2.1. Nosaukums Gulbenes novada pašvaldība
1.2.2. Reģistrācijas numurs 90009116327
1.2.3. Juridiskā adrese Ābeļu iela 2, Gulbene, Gulbenes nov.
1.2.4. Kontaktpersona
Gulbenes novada pašvaldības Attīstības un
projektu nodaļas Energopārvaldnieks Krišjānis
Upāns
1.2.5. Kontakttālrunis 64497727
1.3. Neatkarīgs eksperts (energoauditors) ēku energoefektivitātes jomā
1.3.1. Vārds, uzvārds Jānis Ikaunieks
1.3.2. Sertifikāta numurs vai sertificēšanas
institūcijas lēmuma Nr.
EA3-0014
1.3.3. Kontaktinformācija (tālrunis, e-pasts,
adrese)
26349224
1.4. Ēkas apsekošana
1.4.1. Ēkas apsekošanas datums 26.04.2019.
1.4.2. Ēkas energosertifikāta numurs
1.4.3. Ēkas energosertifikāta
sagatavošanas datums
3
1.5. Energoefektivitātes novērtējuma robežas
Vienības nosaukums
Laukums,
tilpums
Īss procesu apraksts
(enerģijas uzskaites veids, skaitītāju
daudzums u. tml.)
Enerģijas nesēju sadalījums un enerģijas
plūsmas (energoresursi, enerģijas veids –
siltumenerģija apkurei un karstajam
ūdenim, elektroenerģija un citi)
Novērtētais saražotās/patērētās
enerģijas apjoms
kWh gadā % no kopējā*
Ēkas siltumenerģijas
patēriņš apkurei
693,3 m2
1770,1 m3
Ēkā nav uzstādīts siltumenerģijas
skaitītājs. Ēkā tiek organizēta
individuālā siltumapgāde, līdz ar to,
tajā netiek veikta siltumenerģijas
patēriņa uzskaite. Kurināmā patēriņš
arī netiek uzskaitīts.
Ēkā siltumenerģija tiek iegūta, izmantojot
individuālo malkas apkuri. 164951 92,32
Ēkas elektroenerģijas
patēriņš karstā ūdens
sagatavošanai
693,3 m2
1770,1 m3
Ēkā nav uzstādīts siltumenerģijas
skaitītājs, kas uzskaita karstajam
ūdenim patērēto enerģiju.
Karstais ūdens ēka tiek sagatavots,
izmantojot individuālos elektriskos
sildītājus. Karstā ūdens patēriņš tiek
iegūts aprēķinu ceļā, ņemot vērā kopējo
ūdens patēriņu ēkā.
13205 7,39
Ēkas koplietošanas
enerģija
693,3 m2
1770,1 m3
Uzstādīts viens elektroenerģijas
skaitītājs koplietošanas telpās
patērētās elektroenerģijas uzskaitei.
Koplietošanas telpās esošā elektroenerģija
tiek patērēta pagraba un kāpņu telpu
apgaismojuma nodrošināšanai.
512 0,29
Kopā 693,3 m2
1770,1 m3 - PAVISAM KOPĀ 178668 100,0%
Neatkarīgā eksperta piezīmes par
enerģijas sadalījumu -
Piezīme. * Tabulā norāda visaptverošu sistēmas enerģijas bilanci, iekļaujot visas vērtības, kas atrodas energoresursu uzskaites robežās un kur tiek patērēta/saražota enerģija. Tabulu aizpilda:
• ēkām ar atsevišķiem energonesējiem visām enerģijas plūsmām;
• vairākām ēkām ar vienu energonesēju vai ēkām ar vairākiem energonesējiem;
• ēkām ar dzīvokļiem, kas atvienoti no apkures, un nevienmērīgu enerģijas patēriņu;
• ēkām ar dažādām enerģijas apgādes sistēmām.
4
II. Pamatinformācija par ēku
2.1. Dzīvojamās mājas tipveida projekta numurs
vai konstruktīvais risinājums
Ķieģeļu mūra ēka.
2.2. Gads, kad māja nodota ekspluatācijā 1970
2.3. Stāvi 3.1. pagrabs ____ir____ (ir/ nav)
3.2. tipveida stāvi ____3_____ (skaits)
3.3. tehniskie stāvi ____0_____ (skaits)
3.4. mansarda stāvs ____nav____ (ir/ nav)
3.5. jumta stāvs ____nav____ (ir/ nav)
2.4. Dzīvokļi 4.1. skaits 21
4.2. kopējā platība (m2) (bez
lodžijām un balkoniem)
585,14
4.3. telpas augstums (m) 2,55
4.4. aprēķina temperatūra (oC) 20,0
4.5. aprēķina platība (m2) 585,14
4.6. cita informācija -
2.5. Kāpņu
telpas
5.1. skaits 1
5.2. platība (m2) 53,43
5.3. aprēķina platība (m2) 53,43
5.4. telpas augstums (m) 2,57
5.5. aprēķina temperatūra (oC) 12,0
5.6. cita informācija -
2.6. Pagrabs,
bēniņi, jumta
stāvs,
mansarda stāvs
6.1. telpas nosaukums Pagrabs - -
6.2. platība (m2) 125,65 - -
6.3. telpu augstums (m) - - -
6.4. aprēķina temperatūra (oC) - - -
6.5. aprēķina platība (m2) - - -
6.6. cita informācija - - -
2.7. Citas
telpas
7.1. telpas nosaukums Gaiteņi - -
7.2. platība (m2) 54,73 - -
7.3. telpas augstums (m) 2,57 - -
7.4. aprēķina temperatūra (oC) 20,0 - -
7.5. aprēķina platība (m2) 54,73 - -
7.6. cita informācija - - -
2.8. Kopējā aprēķina platība (m2) 693,3
2.9. Ēkas ārējie izmēri
(ja ēkai ir neregulāra forma, pielikumā pievieno
skici)
garums (m) Skatīt skici
pielikumā.
platums (m) Skatīt skici
pielikumā.
augstums (m) Skatīt skici
pielikumā.
2.10. Iepriekš veiktie
energoefektivitātes
paaugstināšanas pasākumi
Veikta daļēja veco koka dubultlogu nomaiņa pret divpakešu
PVC logiem. Kopā nomainīti 43,4 % no visiem dzīvokļu
logiem. Kāpņu telpu logi nav mainīti.
2.11. Cita informācija -
2.12. Ēkas apsekošanas fotodokumentācija vai termogrammas – pielikumā uz ___3___ lapām.
5
2.13. Informācija par aprēķina zonām un telpu grupām
Aprēķina parametri apkures periodā*
Aprēķina parametri dzesēšanas
periodā*
Nr.
p.k
Zonas
numurs un
nosaukums
Iekļautās telpas/telpu
grupas nosaukums
Aprēķina
Platība
Augstums,
vidējais
Aprēķina
tilpums
Temperatūra Perioda
ilgums
Gaisa
apmaiņa
Aprēķina
temperatūra Perioda
ilgums
Gaisa
apmaiņa Aprēķina
Āra
gaisa Aprēķina Āra gaisa
m2 m m3 °C °C dienas 1/h °C °C dienas 1/h
1. ZONA 1 Dzīvokļu platības 585,1 2,55 1492,1 20,0 -1,9 214 0,40
Ēka netiek dzesēta
2. ZONA 2 Kāpņu telpa un gaiteņi 108,2 2,57 278,0 12,0 -1,9 214 0,50
Kopā 693,3 1770,1
Vidēji 2,55
Piezīme. * Norāda aprēķinātās energoefektivitātes noteikšanai izmantotos periodu parametrus.
6
III. Ēkas norobežojošās konstrukcijas
3.1. Informācija par katru ārējo norobežojošo konstrukciju veidu, kas aptver kopējā aprēķina platībā iekļautās apkurināmās telpas
1. ZONA
Nr.
p.k.
Norobežojošā
konstrukcija Materiāls(-i)
Biezums Laukums
Būvelementa
siltuma
caurlaidības
koeficients (U)
Ar būvkonstrukciju
saistīto termisko tiltu
siltuma caurlaidības
koeficients (ψ)
Termiskā
tilta
garums
Temperatūru
starpība starp
būvkonstrukcijas
siltajām un
aukstajām pusēm
Konstrukcijas
siltuma
zudumu
koeficients
Enerģijas
patēriņš =
10 x 9 x apkures
dienu skaits x
stundu skaits
mm m2 W/(m2 K) W/(m K) m °C W/K kWh
1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11
1. Ķieģeļu ārsienas
510 mm
Silikātķieģeļi
Apmetums
510
20 485,7 1,20 0,07 129,4 21,9 591,9 66576
2. Ķieģeļu ārsiena
380 mm
Silikātķieģeļi
Apmetums
380
20 63,1 1,49 0,07 152,0 21,9 104,7 11776
3. Siltināta ķieģeļu
ārsiena
Silikātķieģeļi
Siltumizolācija
Apmetums
510
100
20
52,0 0,30 0,07 14,8 21,9 16,6 1867
4. Jumts Dobā dzelzsbetona
bloki
Pieņemts –
keramzīts
220
120 288,2 0,93 -0,04 89,4 21,9 264,5 29751
5. Neapkurināms
pagrabs
Dobā dzelzsbetona
bloki
Pieņemts – izdedži
220
100
146,8 0,66 -0,04 52,0 21,9 94,8 10663
6. Grīda uz grunts Betons
Izdedži
240
120 164,4 0,38 -0,04 43,2 21,9 60,7 6827
7. Logi Savietoto vērtņu
divstikla logi koka
rāmī
66,1 2,60 0,10 170,3 21,9 188,9 21247
8. Logi Divstiklu logi PVC
rāmjos
50,6 1,70 0,10 130,5 21,9 99,1 11147
Kopā 1. ZONA 1421,2 159854
7
2. ZONA*
Nr.
p.k.
Norobežojošā
konstrukcija Materiāls(-i)
Biezums Laukums
Būvelementa
siltuma
caurlaidības
koeficents
(U)
Ar būvkonstrukciju
saistīto termisko
tiltu siltuma
caurlaidības
koeficients (ψ)
Termiskā
tilta
garums
Temperatūru
starpība starp
būvkonstrukcijas
siltajām un
aukstajām pusēm
Konstrukcijas
siltuma
zudumu
koeficients
Enerģijas
patēriņš =
10 x 9 x
apkures dienu
skaits x
mm m2 W/(m2 K) W/(m K) m °C W/K kWh
1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11
1. Ķieģeļu ārsienas
150 mm***
Silikātķieģeļi
Apmetums
150
20 7,1 1,29 0,07 11,3 13,9 10,0 714
2. Ķieģeļu ārsiena
510 mm
Silikātķieģeļi
Apmetums
510
20 12,9 1,22 0,07 39,2 13,9 18,5 1321
3. Jumts Dobā dzelzsbetona
bloki
Keramzīts
220
120
23,5 0,93 -0,04 23,3 13,9 20,9 1492
4. Neapkurināms
pagrabs
Dobā dzelzsbetona
bloki
Pieņemts – izdedži
220
100
18,2 0,66 -0,04 1,3 13,9 12,0 857
5. Grīda uz grunts Betons
Izdedži
240
120 10,6 0,38 -0,04 1,3 13,9 4,0 286
6. Logi Vienstiklu un
divstiklu logi koka
rāmjos
12,9 3,40 0,10 33,3 13,9 47,2 3370
7. Durvis Koks 2,8 3,70 0,05 6,9 13,9 10,7 764
8. Pagraba durvis Koks 2,0 3,70 0,05 6,3 13,9 7,7 550
9. Lūka Koks 0,9 3,70 0,05 3,8 13,9 3,5 250
Kopā 2. ZONA 134,5 9604
3.2. Ēkas norobežojošo konstrukciju siltuma zudumu koeficients HT un normatīvais siltuma zudumu
koeficients HTR
3.2.1. faktiskais 1555,7 169458
3.2.2.normatīvais** 447,0 47370
3.3. Kopējais enerģijas patēriņš pārvades siltuma zudumu nodrošināšanai 169458 Piezīmes.
1. * Ja nepieciešams, papildina zonu skaitu.
2. ** Aprēķināts saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumiem Nr. 495 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-015 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika"".
3. ***Ņemta vērā papildus pretestība.
HT/Aapr – 2,244 W/(m2K)
Htr/Aapr – 0,645 W/(m2K)
8
IV. Ēkas inženiertehniskās sistēmas
4.1. Ventilācijas sistēmas ēkas zonās
1. ZONA 2. ZONA KOPĀ
4.1.1. Telpas ar dabisko
ventilāciju 4.1.1.1. aprēķina laukums, m2 585,1 108,2 693,3
4.1.1.2. tilpums, m3 1492,1 278,0 1770,1
4.1.1.3. aprēķinā izmantotā gaisa
apmaiņas intensitāte, iekļaujot
infiltrāciju, 1/h
0,40 0,50
4.1.1.4. gaisa plūsmas piegādes
temperatūra, oC -1,90 -1,90
4.1.2. Telpas ar mehānisko
ventilāciju
4.1.2.1. aprēķina laukums, m2 - - -
4.1.2.2. tilpums, m3 - - -
4.1.2.3. aprēķinātā izmantotā
gaisa apmaiņas intensitāte, 1/h - -
4.1.2.4. aprēķinātā izmantotā
infiltrācija, 1/h - -
4.1.2.5. gaisa plūsmas piegādes
temperatūra, oC - -
4.1.3. Ēkas ventilācijas siltuma
zudumu koeficients Hve telpās
ar dabisko ventilāciju
(W/K) esošais 202,9 47,3 250,2
4.1.4. Ēkas ventilācijas siltuma
zudumu koeficients Hve telpās
ar mehānisko ventilāciju
(W/K) esošais - - -
4.1.5. Ēkas ventilācijas siltuma
zudumu koeficients Hve,
kopējais
(W/K) esošais 202,9 47,3 250,2
4.1.6. Zonas iekštelpu aprēķina
temperatūra oC 20,0 12,0
4.1.7. Enerģijas patēriņš
ventilācijas siltuma zudumu
nodrošināšanai telpās ar
dabisko ventilāciju
kWh gadā, 4.1.3. x (4.1.6. –
4.1.1.4.) x apkures dienu skaits x
stundu skaits 22821,9 3376,8
4.1.8. Enerģijas patēriņš
ventilācijas siltuma zudumu
nodrošināšanai telpās ar
mehānisko ventilāciju
kWh gadā, 4.1.4.x (4.1.6. –
4.1.2.5.) x apkures dienu skaits x
stundu skaits
- -
4.1.9. Kopējais enerģijas
patēriņš ventilācijas siltuma
zudumu nodrošināšanai
kWh gadā 4.1.7. + 4.1.8. 22821,9 3376,8 26198,7
4.1.10. Cita informācija -
Hve/Aapr – 0,361 W/(m2K)
9
4.1.11. Gaisa kondicionēšanas un ventilācijas sistēmas – dati par iekārtām
Nr.
p. k.
Iekārtas nosaukums,
modelis
Ražošanas
gads
Saražotās
enerģijas
daudzums
(kWh/gadā)
Pārbaudes akts*
pievienots
(jā/nē) datums
- - - - - -
Cita informācija Ēka netiek dzesēta, kā arī ēkā nav ierīkotas mehāniskās ventilācijas iekārtas.
Piezīme. * Saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 9. jūlija noteikumu Nr. 383 "Noteikumi
par ēku energosertifikāciju" 26. punktu.
10
4.2. Aprēķinātie siltuma ieguvumi ēkā apkures un dzesēšanas periodā*
4.2.1. Aprēķina parametri
Nr.
p. k.
Zonas numurs un
nosaukums
Iekšējie siltuma ieguvumi Saules
siltuma
ieguvumi
Ieguvumu
izmantošanas
koeficients
Kopējie
siltuma
ieguvumi
Kopējie
siltuma
ieguvumi metaboliskie
no
apgaismojuma
ierīcēm
no/uz
procesiem,
priekšmetiem
no karstā
ūdens
sistēmas
no/uz AVK
sistēmām
kWh/m2 kWh/m2 kWh/m2 kWh/m2 kWh/m2 kWh/m2 kWh/m2 kWh gadā
Parametri apkures periodā
1. zona un 2. zona 15,56 18,32 - - 13,16 0,942 44,31 30853
Parametri dzesēšanas periodā
Ēka netiek dzesēta
Piezīme. * Sadalījums saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 25. jūnija noteikumiem Nr. 348 "Ēkas energoefektivitātes aprēķina metode".
11
4.3. Siltuma piegāde/ražošana
4.3.1. Siltumenerģijas ražošanas iekārtas
Iekārtas
nosaukums,
modelis
Ražošanas
gads
Kurināmā
veids
Kurināmā
patēriņš
(vidēji gadā),
norādīt
mērvienību
Lietderības
koeficients
Saražotās
enerģijas
daudzums
(kWh/gadā)
Pārbaudes akts*
pievienots
(jā/nē) datums
Ēka nav pieslēgta pie pilsētas centralizētas siltumapgādes sistēmas. Ēkā izvietots atsevišķs katls ēkas
centralizētās apkures nodrošināšanai, bet ēkas iedzīvotāji to neizmanto. Ēkas iedzīvotāji dzīvokļu apsildi
nodrošina individuāli. Pārsvarā tiek izmantoti malkas krāsniņas vai kamīni, kuros kā kurināmo izmanto
koksnes malku un briketes. Patērēto kurināmā daudzumu apkures sezonā nav iespējams precīzi noteikt.
Netiek veikta nekāda veida enerģijas uzskaite. Lielākajai daļai nav definēti apkures katlu
nosaukums/modelis.
Piezīme. * Saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 9. jūlija noteikumu Nr. 383 "Noteikumi par ēku
energosertifikāciju" 22. punktu.
4.3.2. Siltumenerģijas piegādes sistēma centralizēta siltumapgāde
X lokāla siltumapgāde
4.3.3. Cita informācija -
4.4. Siltuma sadale – apkures sistēma
4.4.1. Apkures sistēma X vienas caurules
X divu cauruļu
4.4.2. Siltummezgla tips atkarīgā pieslēguma shēma
neatkarīgā pieslēguma shēma
4.4.3. Siltumenerģijas piegādes kontrole un uzskaite
dzīvokļos
Nav (ir/nav)
4.4.4. Cauruļu izolācijas tehniskais stāvoklis -
4.4.5. Siltuma regulēšana ēkā (t. sk. individuāli)
Siltuma padeve dzīvokļos tiek
kontrolēta ar kurināmā daudzumu
krāsnīs, ko nodrošina dzīvokļa
iedzīvotājs. Dzīvokļos izveidotas gan
ūdens sildāmās krāsnis, kas nodrošina
siltumapgādi dzīvokļa radiatoros, gan
krāsnis bez ūdens sildīšanas iespējām.
Dzīvokļos ar radiatoriem izveidotas
divcauruļu un viencauruļu sistēmas. Ir
uzstādīti arī termostatiskie ventiļi
temperatūras regulēšanai.
4.4.6. Cita informācija Ieteicams atjaunot centralizētu
siltumapgādi ēkā.
12
4.5. Apkures sistēmas – dati par iekārtām*
Nr.
p. k.
Iekārtu nosaukums,
modelis
Ražošanas
gads
Vadības
sistēmas
raksturojums
Pārbaudes akts
pievienots
(jā/nē)
datums
- - - - - -
Piezīme. * Saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 9. jūlija noteikumu Nr. 383 "Noteikumi
par ēku energosertifikāciju" 22. punktu.
4.6. Karstā ūdens sadales sistēma
4.6.1. Karstā ūdens piegādes vidējā temperatūra (oC) 55
4.6.2. Aukstā ūdens ieplūdes temperatūra (oC) 5
4.6.3. Karstā ūdens sagatavošana
sagatavošana siltummezglā
centralizēta apgāde
X individuālā
4.6.4. Karstā ūdens sadales sistēmas tips bez cirkulācijas
ar cirkulāciju
4.6.5. Cauruļu izolācijas tehniskais stāvoklis -
4.6.6. Cita informācija Karstais ūdens tiek sagatavots dzīvokļos
elektriskajos ūdens sildītājos.
4.7. Dzesēšana*
4.7.1. Dzesēšanas sistēmas pārbaudes akts pielikumā - (ir/ nav)
4.7.2. Pārbaudes akta datums -
4.7.3. Cita informācija -
Piezīme. * Saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 9. jūlija noteikumu Nr. 383 "Noteikumi
par ēku energosertifikāciju" 22. punktu.
13
V. Enerģijas patēriņa uzskaite un sadalījums
5.1. Enerģijas patēriņa sadalījums (pamatojoties uz aprēķinātajiem datiem)
Enerģijas patēriņa
sadalījums*
Izmērītie dati
Vidējais
koriģētais**
(kWh gadā)
Īpatnējais
koriģētais***
(kWh/m2
gadā)
Aprēķinātie dati
siltum-
enerģija,
vidējais
kWh
elektro-
enerģija,
vidējais
kWh
kopējais
vidējais
(kWh gadā)
īpatnējais
(kWh/m2
gadā)
siltum-
enerģija,
vidējais
kWh
elektro-
enerģija,
vidējais
kWh
kopējais
vidējais
(kWh
gadā)
īpatnējais
(kWh/m2
gadā)
CO2
izmešu
daudzums
gadā, kg
1 2 1 + 2 = 3
4 =
3/kopējā
plat.
5 6 7 8 7 + 8 = 9
10 =
9/kopējā
plat.
5.1.1. Apkurei - - - - - - 164951 0 164951 237,92 0
5.1.2. Karstā ūdens
sagatavošanai - - - - 0 13205 13205 19,05 1439
5.1.3. Dzesēšanai 0 0 0 0 0 0 0 0 0
5.1.4. Mehāniskajai
ventilācijai 0 0 0 0
0 0 0 0 0
5.1.5. Apgaismojumam 0 0 0 0 0 0 0 0 0
5.1.6. Papildu enerģija**** 0 512 512 0,74 0 512 512 0,74 56
5.1.7. Kopā 0 512 512 0,74 164951 13717 178668 257,71 1495
5.1.8. Paskaidrojumi par
enerģijas patēriņa
sadalījumu sistēmām ar
kopīgu skaitītāju
Ēka tiek apkurināta individuāli ar malku, attiecīgi nav pieejama informācija par saņemto siltumenerģiju, karstais ūdens tiek
sagatavots ar elektriskajiem sildītājiem.
Ēkā uzstādīts elektroenerģijas skaitītājs koplietošanas telpu elektroenerģijas patēriņa noteikšanai.
Piezīmes.
1. * Aprēķinu veic pa pozīcijām arī tad, ja uzskaite nav dalīta.
2. ** Norāda vidējos patēriņa datus par pēdējiem pieciem gadiem no 5.3. punkta tabulas. Ja nav izmērīto datu, norāda aprēķinātos datus no 5.2. punkta tabulas. Ja ir
kopēja uzskaite, datus norāda vienā ailē, paskaidrojot tabulas 5.1.8. apakšpunktā.
3. *** Norāda enerģijas patēriņu, kas ir koriģēts atbilstoši klimatiskajiem apstākļiem. Korekcija nedrīkst pārsniegt 10 %, salīdzinot ar izmērītajiem vidējiem datiem, kā arī
aprēķinātie dati nedrīkst pārsniegt 10 %, salīdzinot ar izmērītajiem vidējiem datiem.
4. **** Norāda citus patērētājus, kas nav atsevišķi detalizējami.
14
5.2. Kurināmā patēriņš* – norāda visus kurināmā veidus, kas tiek patērēti apkures vai citu procesu nodrošināšanai sadalījumā pa energoresursiem
(ja nav skaitītāju rādījumu, norāda aprēķināto daudzumu un sadalījumu pa mēnešiem – pēc patēriņa, nevis iepirkšanas apjomiem)
Gads
Sadalījums pa energoresursiem
Janvār
is
Feb
ruār
is
Mar
ts
Aprī
lis
Mai
js
Jūnij
s
Jūli
js
August
s
Sep
tem
bri
s
Okto
bri
s
Novem
bri
s
Dec
embri
s
Kopā kurināmā
veids
mēr-
vienība
emisijas
faktors
zemākais
sadegšanas
siltums*
2013-
2018 Malka Precīzi dati par malkas patēriņu siltumenerģijas ražošanai nav pieejami.
Eksperta izmantotās metodes apraksts Ēkā katrā dzīvoklī uzstādīti apkures krāsns, bet netiek veikta nekāda veida enerģijas uzskaite.
Piezīme. * Norādīt aprēķinā izmantoto zemāko sadegšanas siltumu (kWh/mērvienība).
5.3. Enerģijas patēriņa dati
5.3.1. Kopējais nomērītais siltumenerģijas patēriņš
Gads
Janvār
is
Feb
ruār
is
Mar
ts
Aprī
lis
Mai
js
Jūnij
s
Jūli
js
August
s
Sep
tem
bri
s
Okto
bri
s
Novem
bri
s
Dec
embri
s
Kopā
Kopējais enerģijas patēriņš, kWh - - - - - - - - - - - - -
Aprēķinātie dati (aizpilda, ja nav skaitītāju)
Kopējais enerģijas patēriņš, kWh - - - - - - - - - - - - 178156
Kopējais vidējais (kWh gadā) 178156
Eksperta izmantotās metodes apraksts 5.3.2. un 5.3.3. elektroenerģijas daļas sadaļu summa.
Piezīme. Enerģijas datiem jāsakrīt ar siltumenerģijas piegādātāja datiem.
15
5.3.2. Siltumenerģijas patēriņš apkurei
Gads
Janvār
is
Feb
ruār
is
Mar
ts
Aprī
lis
Mai
js
Jūnij
s
Jūli
js
August
s
Sep
tem
bri
s
Okto
bri
s
Novem
bri
s
Dec
embri
s
Kopā
Kopējais enerģijas patēriņš, kWh - - - - - - - - - - - - -
Aprēķinātie dati (aizpilda, ja nav skaitītāju)
Kopējais enerģijas patēriņš, kWh - - - - - - - - - - - - 164951
Kopējais vidējais (kWh gadā) 164951
Eksperta izmantotās metodes apraksts Izmērītie dati nav pieejami. Ēkas enerģijas patēriņš noteikts aprēķinu ceļā. Aprēķins veikts, ņemot vērā
ēkas siltuma zudumus un ieguvumus, ēkas izmantošanas apstākļus, vidējo iekšējo temperatūru,
standartgada apkures sezonas apstākļus (214 dienas, -1,9oC).
5.3.3. Siltumenerģijas patēriņš karstā ūdens sagatavošanai (iekļaujot karstā ūdens cirkulāciju)
Gads Ja
nvār
is
Feb
ruār
is
Mar
ts
Aprī
lis
Mai
js
Jūnij
s
Jūli
js
August
s
Sep
tem
bri
s
Okto
bri
s
Novem
bri
s
Dec
embri
s
Kopā
Kopējais enerģijas patēriņš, kWh - - - - - - - - - - - - -
Aprēķinātie dati (aizpilda, ja nav skaitītāju)
Kopējais elektroenerģijas patēriņš, kWh - - - - - - - - - - - - 13205
Kopējais vidējais (kWh gadā) 13205
Eksperta izmantotās metodes apraksts Kopējais enerģijas patēriņš karstā ūdens sagatavošanai aprēķināts, pieņemot, ka 1 m3 karstā ūdens
nepieciešams 90 kWh/m3 gan apkures sezonā, gan ārpus tās. Novērtēto karstā ūdens apjomu skat.
5.3.4. sadaļā.
16
5.3.4. Karstā ūdens patēriņš
Gads
Janvār
is
Feb
ruār
is
Mar
ts
Aprī
lis
Mai
js
Jūnij
s
Jūli
js
August
s
Sep
tem
bri
s
Okto
bri
s
Novem
bri
s
Dec
embri
s
Kopā
Karstā ūdens patēriņš, m3 - - - - - - - - - - - - -
Kopējais vidējais (m3gadā) -
Aprēķinātie dati (aizpilda, ja nav skaitītāju)
Karstā ūdens patēriņš, m3 - - - - - - - - - - - - 146,72
Kopējais vidējais (m3gadā) 146,72
Eksperta izmantotās metodes apraksts Kopējais karstā ūdens patēriņš aprēķināts, pieņemot, ka tas sastāda 40% no kopējā ūdens patēriņa.
5.3.4. Elektroenerģijas patēriņš (ēkas koplietošanas telpām)
Gads
Janvār
is
Feb
ruār
is
Mar
ts
Aprī
lis
Mai
js
Jūnij
s
Jūli
js
August
s
Sep
tem
bri
s
Okto
bri
s
Novem
bri
s
Dec
embri
s
Kopā
2014 Kopējais elektroenerģijas patēriņš, kWh 72,000 43,989 43,998 24,023 20,071 14,482* 1,976 9,879 24,023 39,000 67,999 50,000 411,4
2015 Kopējais elektroenerģijas patēriņš, kWh 106,001 34,999 115,003 41,001 42,002 23,999 45,985 10,064* 20,521* 57,956 70,865* 69,282* 637,7
2016 Kopējais elektroenerģijas patēriņš, kWh 47,007 75,037 76,058 70,073 36,058 20,949 12,117 4,088 8,000 22,000 42,909 68,868 483,2
2017 Kopējais elektroenerģijas patēriņš, kWh 84,931 81,157 77,318 61,690 26,819 10,070 5,600 6,700 18,460 54,729 84,911 80,261 592,6
2018 Kopējais elektroenerģijas patēriņš, kWh 77,980 56,870 15,470 4,790 1,010 2,910 3,220 19,590 31,600 55,400 87,640 78,000 434,5
Kopējais vidējais (kWh gadā) 512
Aprēķinātie dati (aizpilda, ja nav skaitītāju)
Kopējais enerģijas patēriņš, kWh - - - - - - - - - - - - -
Eksperta izmantotās metodes apraksts *Aprēķināts, izmantojot citu gadu vidējos rādītājus citu gadu šajos mēnešos, jo dati par šiem mēnešiem netika
iesniegti.
17
5.3.5. Enerģijas patēriņa grafiskais attēls elektroenerģijas patēriņiem mēnešu griezumā par pēdējiem pieciem gadiem
18
VI. Energoefektivitātes paaugstināšanas priekšlikumi
6.1. Ēkas ārējās norobežojošās konstrukcijas
Nr.
p. k.
Energoefektivitātes paaugstināšanas
pasākums
Enerģijas
ietaupījums,
kWh gadā
Enerģijas
ietaupījums,
kWh/m2 gadā
% no esošā aprēķinātā
ēkas energoefektivitātes
novērtējuma
CO2 emisijas
samazinājums,
kg CO2
Investīcijas,
EUR*
Atmaksāšanās
laiks, gadi
1. Ēkas ārsienu siltināšana ar 150 mm
biezu siltumizolācijas kārtu. Logu
aiļu siltināšana ar 30mm-50mm
biezu (vai tehniski maksimāli
iespējamo biezumu) siltumizolācijas
slāni.
67167 96,88 37,7 0 60500 14,4
Paredzēts ēkā izveidot apmesto vai ventilējamo fasādi. Pirms jaunā siltumizolācijas slāņa uzklāšanas nepieciešams novērst bojājumus uz
esošajām norobežojošajām konstrukcijām. Siltumizolācijas slāņa uzklāšana uz bojātām konstrukcijām nav pieļaujama.
Aprēķina siltumvadītspējas koeficients λ≤0,036 W/mK. Sasniedzamā siltināto no iekšpuses dzīvokļa sienu siltuma caurlaidības koeficienta
vērtība U≤0,13 W/m2K, iebīdījumam zem logiem dzīvokļos U≤0,21 W/m2K, pārējām sienām U≤0,20 W/m2K.
Sasniedzamais termisko tiltu siltuma caurlaidības koeficientu esošo PVC logu ailēm ψ=0,05 W/(mK).
2. Ēkas jumta siltināšana ar 300 mm
siltumizolācijas slāni. 27446 39,59 15,4 0 29900 17,5
Paredzēts veikt jumta siltināšanu ar vidējo siltumizolācijas slāni 300 mm. Veicot jumta siltināšanu, nepieciešams sakārtot jumta segumu.
Siltumizolācijas aprēķina siltumvadītspējas koeficienta λ≤0,038 W/mK. Sasniedzamā jumta siltuma caurlaidības koeficienta vērtība U≤0,11
W/m2K.
3. Pagraba pārseguma (tai skaitā zem
kāpņu telpas) siltināšana ar 100 mm
siltumizolācijas slāni. Pagraba sienu
un cokola siltināšana ar 150 mm
siltumizolācijas slāni. Pagraba logu
nomaiņa.
9922 14,31 5,6 0 20200 32,6
Veicot ēkas cokola siltināšanu, uzmanību nepieciešams pievērst ēkas pamatu apmales un hidroizolācijas sakārtošanai, lai nepieļautu mitruma
nokļūšanu ēkas pamatos un jaunajā siltumizolācijas slānī. Cokola siltināšanu nepieciešams veikt līdz tiek pārsniegts zemes sasalšanas slānis
(~1,2m). Pagraba pārseguma siltumizolācijas aprēķina siltumvadītspējas koeficients λ≤0,038 W/(mK), bet cokolam λ≤0,035 W/(mK).
Sasniedzamā siltuma caurlaidības koeficienta U vērtība ne augstāk kā 0,20 W/m2K. Jauno pagraba logu siltuma caurlaidības koeficients ≤1,1
19
W/(m2K).
4. Ēkas nenomainīto logu nomaiņa. 15091 21,77 8,5 0 10700 11,4
Tiek paredzēts veikt nenomainīto dzīvokļu un kāpņu telpu logu nomaiņu. Jauno logu siltuma caurlaidības koeficients ≤1,1 W/(m2K).
Papildus logu nomaiņai nepieciešams paredzēt vienu no zemāk noteiktajiem papildus pasākumiem (skatīt kopā ar 5. pasākumu):
1. svaigā gaisa pieplūdes kanāla iestrādi logā. Pieplūdes kanālam nepieciešams paredzēt vārstu, kurš ierobežotu maksimāli padodamā
gaisa apjomu telpā;
2. svaigā gaisa pieplūdes kanāla izveidošana ēkas ārsienā. Pieplūdes kanālam nepieciešams paredzēt vārstu, kurš ierobežotu maksimāli
padodamā gaisa apjomu telpā.
5. Ventilācijas sistēmas sakārtošana.
Ventilācijas šahtu tīrīšana.
Ventilācijas vārstu iebūve dzīvokļu
logos, kur netiek nodrošinātā gaisa
pieplūde.
-5714 -8,25 -3,2 0 10800 -
Veicot ventilācijas sistēmas tehnisko apkopi un ventilācijas sistēmas sakārtošanu, tiek paredzēts, ka no telpām efektīvāk tiks izvadīts liekais
mitrums kā rezultātā samazināsies kondensāta izkrišanas riski uz dažādām ēkas norobežojošajām konstrukcijām. Paredzams, ka pasākuma
īstenošanas laikā gaisa apmaiņas kārta dzīvojamajās telpās pieaugs no 0,40 h-1 līdz 0,50 h-1. Pasākuma izmaksas noteiktas gaisa kanālu
tīrīšanai un 4. pasākuma pirmā papildus pasākuma realizēšanai.
6. Ārdurvju un pagraba, kā arī vējtvera
durvju nomaiņa, nodrošinot blīvu
aizvēršanos. Jumta lūkas nomaiņa. 900 1,30 0,5 0 1300 23,1
Jauno durvju siltuma caurlaidības koeficients ir ne augstāks par 1,5 W/(m2K). Durvīm jābūt blīvām un aprīkotām ar aizvērējmehānismu.
Lūku uz jumtu nodrošināt slēdzamu. Auditora piezīmes:
*Izmaksas noteiktas aptuveni un tām ir tikai informatīvs raksturs. Precīzam izmaksu aprēķinam nepieciešams izstrādāt detalizētu tāmi, kuru apstiprinājis
atbilstoši sertificēts speciālists.
20
6.2. Ēkas tehniskās sistēmas
Nr.
p. k.
Energoefektivitātes paaugstināšanas
pasākums
Enerģijas
ietaupījums,
kWh gadā
Enerģijas
ietaupījums,
kWh/m2 gadā
% no esošā aprēķinātā
ēkas energoefektivitātes
novērtējuma
CO2 emisijas
samazinājums,
kg CO2
Investīcijas,
EUR
Atmaksāšanās
laiks, gadi
1. Centralizētās apkures sistēmas
ieviešana. 2028 2,93 1,1 0 37500 Virs 50.
Pasākumā paredzēts ēku pievienot pie centralizētās siltumapgādes sistēmas, izveidojot divcauruļu apkures sistēmu, uzstādot uz
sildķermeņiem termostatiskos ventiļus. Individuālo siltumenerģijas skaitītāju uzstādīšana. Pasākums ietver siltummezgla izveidošanu,
nodrošinot automātisku siltumenerģijas piegādes kontroli atkarībā no āra gaisa temperatūras. Papildus rekomendējams veikt ēkas iedzīvotāju
informēšanu par termostatisko ventiļu lietošanas aspektiem, lai novērstu nelietderīgu siltumenerģijas patēriņu nākotnē. Apkures
cauruļvadiem ārpus apkurinātajām telpām jānodrošina vismaz 30 mm biezu siltumizolācijas slāni ar atstarojošo/aizsargājošo kārtu.
Siltumizolācijas materiāla siltumvadītspējas koeficients pie 50 oC ≤ 0,039 W/mK.
Pasākums nepieciešams ēkas sakārtošanai un ugunsdrošības nodrošināšanai. Papildus pieņemts, ka pasākuma veikšanas rezultātā dzīvokļu
vidējā apkures sezonas temperatūra samazinās par 1 °C. Pasākumā tiek aizstātas malkas krāsnis, kur daļai ir zemas efektivitātes - tiks
ietaupīta primārā enerģija, pārejot uz augstākas efektivitātes apkures sistēmu. Pasākuma rezultāta ēkā tiks nodrošināta vienmērīga
temperatūra, samazināsies konstrukciju caursalšana un pelējuma risks.
21
VII. Energoefektivitā tes rādītāji un izmaiņu prognoze pēc energoefektivitātes paaugstināšanas priekšl ikumu īstenošanas
Enerģijas patēriņa sadalījums*
Esošā situācija (aprēķinātie dati no 5. daļas) Prognoze pēc energoefektivitātes paaugstināšanas
pasākumu īstenošanas (saskaņā ar 6. sadaļu) Starpība –
enerģijas
samazinājums
kWh gadā**
kopējais patēriņš
(kWh gadā) īpatnējais
(kWh/m2 gadā)
CO2 emisija
kgCO2gadā
kopējais patēriņš
(kWh gadā) īpatnējais
(kWh/m2 gadā)
CO2 emisija
kgCO2gadā
7.1. Apkurei 164951 237,92 0 48111 69,39 0 116840
7.2. Karstā ūdens sagatavošanai 13205 19,05 1439 13205 19,05 1439 0
7.3. Dzesēšanai 0 0 0 0 0 0 0
7.4. Mehāniskajai ventilācijai 0 0 0 0 0 0 0
7.5. Apgaismojumam 0 0 0 0 0 0 0
7.6. Papildu enerģija*** 512 0,74 56 512 0,74 56 0
7.7. Kopā 178668 257,71 1495 61828 89,18 1495 116840
Piezīmes.
1. * Datiem precīzi jāsakrīt ar aprēķinātajiem datiem šīm pozīcijām, kas norādīti citās energoaudita pārskata sadaļās.
2. ** Kopsummā ietaupāmais enerģijas apjoms un samazinājums nevar pārsniegt sākotnēji aprēķinātos rādītājus pirms energoefektivitātes
paaugstināšanas priekšlikumiem.
3. *** Norāda citus patērētājus, kas nav atsevišķi detalizējami.
VIII. Prognozētā enerģijas patēriņa korekcija klimatisko apstākļu dēļ
Nr.
p. k.
Īpatnējais enerģijas
patēriņš (kWh/m2 gadā)
Objekta atrašanās
vieta saskaņā ar LBN
003-015 (7. daļa)
Diennakts vidējā
gaisa temperatūra
apkures sezonā, oC
Telpas vidējā gaisa
temperatūra, oC
Apkures perioda
ilgums, dienu skaits
Dienu skaits ar noteikto
temperatūru
((5. – 4.) x 6)
1 2 3 4 5 6 7
1. 69,39 Rīga -1,9 17,901 214 4237,4
2. XXXXXXXXXX Liepāja 0,6 17,901 193 3339,0
Enerģijas patēriņa korekcija ((7.2./7.1.) x 2.1.) 54,68
Neatkarīgs eksperts Jānis Ikaunieks
(vārds, uzvārds) (paraksts) (datums)
22
PIELIKUMS
1. Ēkas apsekošanas foto dokumentāc ija vai termogrammas
1.att. Ēkas skice (atrašanās zemesgabalā)
2.att. Ēkas DR fasāde. 3.att. Ēkas ZR fasāde.
4.att. Ēkas ZA fasāde. 5.att. Ēkas DA fasāde.
6.att. Daļa ēkas logu ir nomainīti ar divstiklu pakešu logiem
PVC rāmī. Iedzīvotāji mēdz vēdināt, atverot logus,
7.att. Kāpņu telpās ir gan vienstiklu, gan divstiklu logi.
Atsevišķās vietās stikli ir sasisti un piekļūst āra gaiss.
Z
A
D
R
23
8.att. Atsevišķi pagraba logi ir aizmūrēti. Nepieciešams veikt
esošo logu nomaiņu.
9.att. Ēkā ir individuālā apkure ar malku. Attēlā telpa tiek
apkurināta ar krāsni.
10.att. Ēkā ir individuālā apkure ar malku. Attēlā telpa tiek apkurināta ar ūdenssildāmo krāsni, kas piegādā siltumenerģiju
uz radiatoriem dzīvoklī.
11.att. Lietus ūdens iekļūšanas pazīmes. Ēkā konstatēts arī pelējums.
12.att. Ēkas siltummezgls. 13.att. Nepareizi uzstādīts dūmenis.
14.att. Plaisas ēkas sienā. 15.att. Plaisas cokolā.
24
16.att. Nodrupis ēkas fasādes stūris.
17.att. Daļa ēkas dūmeņu izvietoti vecajām krāsnīm
paredzētajos dūmkanālos, bet atsevišķi dūmeņi izvietoti arī
ventilācijas nosūces kanālos. Kanāli ir ievērojami apkvēpuši.
Atjaunojot centralizēto siltumapgādes sistēmu, nepieciešams
nodrošināt ventilācijas nosūces kanālu atjaunošanu.
18.att. Ēkas ventilācijas kanālā sakrituši nodrupuši ķieģeļi.
Netiek nodrošināta pienācīga gaisa apmaiņa dzīvokļos.
19.att. Atsevišķās vietās pie skursteņa ir bojāta jumta
hidroizolācija, kas ļauj iekļūt ūdenim zem jumta seguma,
bojājot jumta konstrukcijas.
20.att. Izbūvētie dūmeņi ir ugunsnedroši – apkvēpusi ēkas
fasāde.
21.att. Nepieciešams siltināt ēkas kāpņu telpas sienas uz
pagrabu.
25
22.att. Pieslēdzot centralizēto apkuri, nepieciešams veikt
siltumapgādes cauruļvadu siltināšanu.
23.att. Lai arī dzīvoklī apkure tiek nodrošināta ar malkas
krāsni, tajā ir saglabājušies radiatori.
24.att. Izeja uz jumtu. 25.att. Ēkas jumta segums apmierinošā stāvoklī.