Statistikas dati par bērnu veselību

Latvijā

Irisa Zīle

Pētniecības, statistikas un veselības

veicināšanas departaments

Veselības statistikas nodaļa

Rīga, 27.11.2013.

Praktiski veselo (I veselības grupa) bērnu īpatsvars

dinamikā, procentos

Veselības pašvērtējums dzimuma grupās (%),

2009./2010.māc.g.

Datu avots: Skolas vecuma bērnu veselību ietekmējošo paradumu pētījums (HBSC). Slimību

profilakses un kontroles centrs

Bērnu (3-14 gadi) profilaktisko apskašu rezultāti, uz 1000

apskatītiem bērniem

Pusaudžu (15-17 gadi) profilaktisko apskašu rezultāti,

uz 1000 apskatītiem bērniem

Pusaudžu īpatsvars ar hroniskām veselības sūdzībām

vismaz reizi nedēļā, 2009./2010.māc.g.(%)

Datu avots: Skolas vecuma bērnu veselību ietekmējošo paradumu pētījums (HBSC). Slimību

profilakses un kontroles centrs

Zēni Meitenes

11 gadi 13

gadi

15

gadi

Kopā 11 gadi 13 gadi 15

gadi

Kopā

Galvassāpes 27,1 26,8 21,5 25,2 35,9 33,7 41,7 37,1

Vēdera sāpes 22,7 15,7 14,3 17,7 29,8 24,7 24,8 26,5

Muguras sāpes 16,1 17,4 21,8 18,3 18,5 20,5 27,4 22,0

Nomāktība 22,4 18,2 22,1 20,9 28,1 28,4 40,1 32,1

Slikts garastāvoklis 43,6 42,4 48,1 44,8 52,5 52,4 59,4 54,7

Nervozitāte 28,4 30,2 31,1 30,0 32,8 34,9 47,0 38,1

Grūtības iemigt 27,6 23,5 24,2 25,1 32,6 30,0 38,1 33,5

Galvas reiboņi 16,8 16,0 13,8 15,5 17,4 17,4 21,0 18,5

Medikamentu lietošanas izplatība pusaudžiem 1994. – 2010.

Datu avots: Skolas vecuma bērnu veselību ietekmējošo paradumu pētījums (HBSC). Slimību

profilakses un kontroles centrs

Hronisku slimību izplatība pusaudžiem vecumgrupās (%),

2009./2010.māc.g.

• Pusaudžiem tika jautāts,

vai viņiem ir kāda

hroniska slimība, kuru ir

diagnosticējis ārsts

(piemēram, diabēts,

artrīts, alerģija, gastrīts,

astma u.c.).

• Pēc 2009./2010. gada

aptaujas datiem kopumā

18,5% pusaudžu ir

atzīmējuši, ka viņiem ir

kāda ārsta diagnosticēta

hroniska slimība –

meitenes vairāk nekā

zēni.

Datu avots: Skolas vecuma bērnu veselību ietekmējošo paradumu pētījums (HBSC). Slimību

profilakses un kontroles centrs

Bērnu imunizācijas rādītāji no 2010.gada līdz 2012.gadam

Datu avots: Slimību profilakses un kontroles centra Imunizācijas monitoringa dati

Infekcijas slimība Vecums Imunizācijas līmenis (%)

2010.g. 2011.g. 2012.g.

Tuberkuloze Dzīvi dzimušie 91,7 93,7 96,6

B hepatīts 12 mēneši 90,6 89,7 90,6

Difterija, stingumkrampji, garais klepus un

poliomielīts

12 mēneši 91,4 92,6 91,9

b tipa Haemophilus influenzae infekcija 12 mēneši 90,3 91,5 91,2

Pneimokoku infekcija 12 mēneši 62,4 86 85,6

Difterija, stingumkrampji, garais klepus un

poliomielīts

24 mēneši 90 97,9 92,7

Masalas, masaliņas, epidēmiskais parotīts 24 mēneši 91,7 88,3 90,4

Vējbakas 24 mēneši 80,3 80,9 75,3

Garais klepus 7 gadi 78,7 93,4 97

Difterija, stingumkrampji un poliomielīts 7 gadi 96,9 96,9 97,7

Masalas, masaliņas, epidēmiskais parotīts 7 gadi 97,2 93,3 94,7

Cilvēka papilomas vīrusu infekcija 12 gadi

meitenes

49,2 63 58,7

Difterija, stingumkrampji un poliomielīts 14 gadi 88,6 93,1 85,7

Bērnu mirstība pa vecuma grupām, uz 100 000

iedzīvotāju

2007 2008 2009 2010 2011 2012

0 – 4 222,6 173,1 183,2 130,4 143,3 139,1

5 – 9 27,7 22,0 31,0 21,7 25,6 16,0

10 – 14 33,6 24,9 27,6 30,8 13,4 11,2

15 – 19 71,4 74,2 50,3 55,7 52,4 50,4

Traumas • Pēc reģistra 2012. gada datiem traumas visbiežāk tiek iegūtas mājās – 50%

gadījumu (bērniem līdz četru gadu vecumam – 85%). Otra izplatītākā

traumu gūšanas vieta ir transporta zona (publiski pieejamas autostrādes,

ielas vai ceļi, auto stāvlaukumi) – 25%, tad seko sporta un fizisko

vingrinājumu zona (4,9%), brīvā daba (3,5%), skola (2,3%) un citas vietas.

• Invaliditāte traumu seku dēļ bieži vien ir ilgstoša, dažkārt neatgriezeniska.

Pirmreizējās invaliditātes struktūrā pieaugušajiem ~7% gadījumos

invaliditāte tiek piešķirta ievainojumu, saindēšanās un citas ārējās iedarbes

seku dēļ. Bērniem pirmreizējās invaliditātes struktūrā invaliditāte ārējās

iedarbes seku dēļ ir novērojama aptuveni 2-3% (~20-30 bērni gadā)

gadījumu. No visiem bērniem līdz 17 gadu vecumam, kam piešķirta

pirmreizējā invaliditāte ārējās iedarbes seku dēļ, trešā daļa ir bērni vecumā

līdz 6 gadiem .

• Būtisks ārējais nāves cēlonis Latvijā ir transporta negadījumi (SSK

10 kods V01-V99)

Traumu sadalījums bērniem pēc traumas gūšanas

vietas 2012. gadā, īpatsvars procentos

Datu avots: SPKC, Ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistrs par pacientiem, kuri

guvuši traumas un ievainojumus (dati tikai par stacionāru ziņotajiem traumu gadījumiem)

Traumas

• Pēc CSDD datiem ceļu satiksmes negadījumos ievainoto bērnu

skaits (uz 100 000 iedzīvotāju) dinamikā ir svārstīgs. Vecumā līdz 5

gadiem visbiežāk bērni CSNg cieš kā pasažieri (71% 2012.g.), bet

sākumskolas periodā – kā gājēji (48% 2012.g.).

• Pusaudži ceļu satiksmes negadījumos cieš ne tikai kā gājēji vai

pasažieri, bet vecuma grupā virs 15 gadiem trešajā daļā negadījumu

(35% 2012.g.) cietuši jau kā transporta līdzekļa vadītāji.

Vardarbības rezultātā gūto traumu (kuru dēļ bijusi nepieciešama

hospitalizācija) gadījumu skaits bērniem, pa vecuma grupām

Datu avots: SPKC, Ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistrs par pacientiem, kuri

guvuši traumas un ievainojumus

Garīgā veselība Populācijas pētījumu dati:

•30,0% zēnu un 38,1% meiteņu (11, 13 un 15 g.v.) vismaz reizi nedēļā ir

sūdzības par nervozitāti.

•20,9% zēnu un 32,1% meiteņu (11, 13 un 15 g.v.) vismaz reizi nedēļā ir

sūdzības par nomāktību .

•11, 13 un 15 gadus vecu skolēnu vidū 2009./2010. mācību gadā sūdzību

par nomāktību un nervozitāti izplatība, salīdzinot ar 2005./2006. mācību

gadu, ir samazinājusies (1).

•25,5% pusaudžu (15-16 g.v.) atbilstoši pašu teiktajam dzīves laikā

domājuši par pašnāvību, 14,4% bijuši pašnāvības plāni, 8,7% mēģinājuši

izdarīt pašnāvību, bet 1,7% pašnāvības mēģinājuma dēļ sniegta medicīniskā

palīdzība.

Datu avots: (1) Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījums (HBSC). Slimību profilakses un

kontroles centrs.

(2) Pulmanis T., Spriņģe L., Trapencieris M. u.c. Pašnāvnieciskās uzvedības mūža prevalence un tās

izmaiņas dinamikā 15-16 gadus veciem pusaudžiem dzimumu grupās Latvijā. Rīga, RSU Zinātniskie

raksti 2011, 1. sējums, 325 lpp.

Skolēnu (11, 13 un 15 g.v.) TV skatīšanās un datora lietošanas ilgums dienā,

īpatsvars procentos

Datu avots: SPKC, Skolas vecuma bērnu veselību ietekmējošo paradumu pētījuma

2009./2010.m.g. aptauja

TV Dators • Pēc 2010.gada datiem četras un vairāk

stundas dienā darba dienās televīzijas

raidījumus (t.sk. video un DVD) skatās

kopumā 23% skolēnu, bet nedēļas nogalēs

– gandrīz divreiz vairāk – 41% skolēnu (11,

13 un 15 gadu vecumā).

• 23% zēnu un 29% meiteņu pie datora

pavada trīs un vairāk stundas darba dienās,

taču brīvdienās šīs īpatsvars ir aptuveni par

12 procentpunktiem lielāks.

• Pie datora pavadītais laiks arī pieaug,

palielinoties vecumam. Meitenes pie TV un

datora kopā pavada vairāk laika nekā zēni,

tomēr. Darba dienās datorspēles trīs

stundas un ilgāk spēlē 37% zēnu un 10%

meiteņu, brīvdienās – 50% zēnu un 17%

meiteņu.

Brīvā laika pavadīšana

Liekais svars un aptaukošanās

• Pēc 2010. gada datiem jau 13 gadu vecumā 9% zēnu un 14%

meiteņu ir liekais svars vai aptaukošanās (1).

• Satraucošāku ainu atklāj bērnu antropometrisko parametru

2010.gada pētījuma dati – katram ceturtajam (24%)

pirmklasniekam ir lieka ķermeņa masa vai aptaukošanās (saskaņā ar

PVO ĶMI standartiem pa dzimumiem šajā vecumā). Salīdzinot ar

2008. gada datiem, normālas ķermeņa masas īpatsvars

pirmklasniekiem samazinājies, bet aptaukošanās īpatsvars pieaudzis

gan zēniem, gan meitenēm (2).

Datu avots: (1) Skolas vecuma bērnu veselību ietekmējošo paradumu pētījums (HBSC), Slimību

profilakses un kontroles centrs

(2) Bērnu antropometrisko parametru un skolu vides pētījums. Slimību profilakses un kontroles centrs

Regulāri smēķējoši (vismaz vienreiz nedēļā) skolēni, īpatsvars procentos

Datu avots: (1) Velika B., Grīnberga D., Pudule I. Starptautiskais jauniešu smēķēšanas pētījums

(GYTS). 2011.gada aptauja Latvijā. Slimību profilakses un kontroles centrs 2012, 26 lpp.

(2) Skolas vecuma bērnu veselību ietekmējošo paradumu pētījums (HBSC). Slimību profilakses un

kontroles centrs

• Saskaņā ar 2011. gada datiem, smēķēt

bija pamēģinājuši 76% 13-15 gadīgo

skolēnu. 39% skolēnu savu pirmo

cigareti pamēģinājuši vecumā līdz 11

gadiem (1).

• Cigaretes pēdējā mēneša laikā

smēķējuši aptuveni trešdaļa skolēnu

(32%): 29% zēnu, 34% meiteņu (1).

• Skolēniem par regulāru smēķēšanu

pieņem smēķēšanu vismaz reizi nedēļā.

• Dinamikā regulāri smēķējošo skolēnu

īpatsvars dažādos vecumos ir mainīgs.

Īpaši satraucošas tendences vērojamas

meitenēm, kur regulāri smēķējošo

īpatsvars pieaug (2).

• Kopš 2002.gada visaugstākais

smēķētāju pieaugums abiem

dzimumiem vērojams 15 gadu vecumā

(2).

Smēķēšana

Regulāri smēķējošo skolēnu īpatsvars vecuma un dzimuma

grupās (%), 2009./2010.māc.g

Datu avots: Skolas vecuma bērnu veselību ietekmējošo paradumu pētījums (HBSC), Slimību

profilakses un kontroles centrs

Alkohola lietošana

• Pēc 2011.gada datiem dzīves laikā vismaz vienu reizi alkoholu lietojuši

praktiski visi (96%) 15–16 gadus vecie jaunieši, pēdējā gada laikā – 87%,

savukārt divas trešdaļas (65%) jauniešu alkoholu lietojuši pēdējā mēneša

laikā. Daudzmaz regulāra alkohola lietošanas pieredze (40 un vairāk reizes

dzīves laikā) ir aptuveni katram trešajam (35%) jaunietim. Aptuveni puse

(49%; 2007.g. – 54%) aptaujāto jauniešu (15-16 g.v.) alkoholu lietojuši

riskantā veidā (60 un vairāk gramus absolūtā alkohola vienā iedzeršanas

reizē) vismaz vienu reizi pēdējo 30 dienu laikā, kas ir vairāk nekā

pieaugušajiem.

• Salīdzinot 2011. gada ESPAD pētījuma datus ar 2007. gada datiem,

jāsecina, ka nedaudz samazinājies alkohola subjektīvās pieejamības

rādītājs. 2011. gadā 84% jauniešu 15-16 gadu vecumā uzskata, ka

alkoholiskie dzērieni ir viegli vai ļoti viegli pieejami, 2007. gadā – 90%

Datu avots: Pētījums „Atkarību izraisošo vielu lietošanas paradumi un tendences skolēnu vidū

(ESPAD)”. Slimību profilakses un kontroles centrs

Narkotisko vielu lietošana

Datu avots: (1) Slimību profilakses un kontroles centrs. Situācija narkomānijas problēmas jomā Latvijā

2011. gadā. Nacionālais ziņojums. Rīga: 2012

(2) The Swedish Council for Information on Alcohol and Other Drugs (CAN) and the authors (2012),

The 2011 ESPAD Report. Substance Use Among Students in 36 European Countries. Stockholm: CAN

• Līdzīgi kā citviet Eiropā un pasaulē, arī

Latvijā marihuāna un hašišs ir

izplatītākā lietotā nelegālā viela

iedzīvotāju vidū (1).

• Pētījuma dati liecina, ka Latvijā pēdējo

četru gadu laikā noticis būtisks

marihuānu un hašišu pamēģinājušo

skaita pieaugums 15-16 gadus vecu

jauniešu vidū, proti, no 18% 2007. gadā

līdz 24% 2011. gadā, kas ir viens no

lielākajiem marihuānu pamēģinājušo

pieaugumiem Eiropas valstīs (2).

Paldies par uzmanību!