NORAKSTS

ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA

Lieta Nr.A42936309

AA43–0094–13/11

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2013.gada 21.jūnijā

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētāja Dz.Amerika,

tiesneses I.Meldere un L.Vīnkalna,

piedaloties pieteicējas SIA „/Nosaukums/” pārstāvim U.B. un atbildētājas

Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts ieņēmumu dienesta

pārstāvim R.V.,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz

SIA „/Nosaukums/” pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora

2009.gada 15.jūlija lēmumu Nr.19.1/14565 un Nr.19.1/14566 atcelšanu, sakarā

ar SIA „/Nosaukums/” apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas

2011.gada 26.aprīļa spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID vai atbildētājs) Rīgas

reģionālās iestādes Zemgales priekšpilsētas nodaļā 2008.gada 16.oktobrī

saņemts SIA „/Nosaukums/” (turpmāk – pieteicēja) pieprasījums par pievienotās

vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) pārmaksas Ls 26 316,58 apmērā, kas

izveidojusies 2005.-2007.gadā, atmaksu.

VID Rīgas reģionālās iestādes direktora vietniece 2008.gada 4.decembrī

pieņēma lēmumu, ar kuru nolēma neatmaksāt iesniegumā pieprasīto PVN

pārmaksu Ls 24 469,21 un aizkavēt iesniegumā pieprasītās PVN pārmaksas

Ls 1847,37 atmaksu. Lēmumā norādīts, ka pēc audita pabeigšanas tiks pieņemts

lēmums par PVN pārmaksas Ls 1847,37 atmaksu vai atmaksas atteikšanu.

VID Rīgas reģionālās iestādes direktora vietniece 2009.gada 5.martā

pieņēma lēmumu, ar kuru nolēma neatmaksāt pieteicējai PVN pārmaksu Ls

2

1847,37 apmērā. Šis lēmums ar VID Rīgas reģionālās iestādes direktora

2009.gada 30.aprīļa lēmumu atstāts negrozīts.

Ar VID ģenerāldirektora 2009.gada 15.jūlija lēmumu Nr.19.1/14566

(turpmāk – 2.Lēmums) apstrīdētais 2009.gada 30.aprīļa lēmums atstāts

negrozīts. VID secinājis, ka pieteicēja 2006.gadā nav veikusi ar PVN apliekamus

darījumus, tādējādi nav arī aprēķinātā PVN, ko sūdzībā apstiprinājusi arī

pieteicēja, līdz ar to neveidojas PVN pārmaksa. Taču saskaņā ar likuma „Par

pievienotās vērtības nodokli” 12.panta 10.daļu atmaksā PVN pārmaksu, nevis

atskaitāmo priekšnodokli.

[2] VID Rīgas reģionālā iestāde no 2008.gada 18.decembra līdz 2009.gada

27.februārim veica pieteicējai PVN auditu par 2005.gada oktobri – 2006.gada

decembri.

Pārbaudes rezultātā VID Rīgas reģionālās iestādes Audita pārvaldes

4.audita daļas priekšniece 2009.gada 27.februārī pieņēma lēmumu, ar kuru

pieteicējai tika samazināta no budžeta atmaksājamā PVN summa par

Ls 33 573,16 un aprēķināta soda nauda Ls 16 786,58.

Ar VID Rīgas reģionālās iestādes direktora 2009.gada 29.aprīļa lēmumu

atstāts negrozīts lēmums par audita rezultātiem.

Ar VID ģenerāldirektora 2009.gada 15.jūlija lēmumu Nr.19.1/14565

(turpmāk – 1.Lēmums) atstāts negrozīts apstrīdētais 2009.gada 29.aprīļa

lēmums.

VID 1.Lēmumā balstījies uz likuma „Par pievienotās vērtības nodokli”

8.panta otro daļu un to skaidrojošiem Ministru kabineta noteikumiem, kā arī

likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 10.panta 1.2daļu, un secinājis, lai

nodokļu maksātājs būtu tiesīgs veikt priekšnodokļa atskaitījumus, ir jākonstatē,

vai izrakstītajā rēķinā norādītais pakalpojums ir saņemts (celtniecības gadījumā

to apliecina parakstīts pieņemšanas un nodošanas akts par būvdarbu izpildi) vai

arī veikts rēķinā norādītais avansa maksājums.

VID 1.Lēmumā konstatējis, ka pieteicēja ar SIA „/Nosaukums 2/” (SIA

„/Nosaukums 3/” iepriekšējais nosaukums) noslēgusi līgumu par biroja-

dzīvojamās mājas celtniecības darbu veikšanu, taču SIA „/Nosaukums 3/” par

2006.gadā izrakstītajiem rēķiniem sagatavotie pieņemšanas-nodošanas akti par

būvdarbu izpildi no pieteicējas puses nav parakstīti un samaksa par

pakalpojumiem nav veikta. SIA „/Nosaukums 3/” 2008.gada 2.janvārī anulēja

2006.gadā izrakstītos rēķinus. Pieteicēja 2006.gada marta, jūnija, augusta,

oktobra un novembra PVN deklarācijās ir uzrādījusi darījumus ar SIA

„/Nosaukums 3/”, kuri nav atzīti un noformēti. Tādējādi nav gūts apstiprinājums

pieteicējas priekšnodokļa atskaitījumos iekļauto Ls 33 573,16 pamatotībai.

[3] Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteicējas pieteikums par

1.Lēmuma un 2.Lēmuma atcelšanu. Pieteikumā norādīti turpmāk minētie

apsvērumi.

[3.1] VID sniegtās atbildes ir nepamatotas, jo iestādes vadītājs nav

iedziļinājies jautājuma būtībā un sniedzis atbildes uz sūdzībā minētajiem

3

argumentiem. Pieteicēja uzskatāmības nolūkā norādījusi uz PVN naudas

plūsmu tabulas veidā.

[3.2] Fakts, ka priekšnodokļa summa, kas saskaņā ar SIA „/Nosaukums 3/”

2006.gadā izrakstītajiem rēķiniem nav iekļauta pārmaksātā PVN atmaksas

priekšnodoklī, nav ņemts vērā ne auditā, ne lēmumos.

[3.3] Lēmums balstīts uz audita pārskatā konstatēto faktu, ka SIA

„/Nosaukums 3/” 2006.gada izrakstītajiem rēķiniem par pakalpojumiem, kas

sniegti pieteicējai, pieņemšanas-nodošanas akti no pieteicējas puses netika

parakstīti. Tomēr tas neatbilst patiesībai.

Būvdarbi notika 2005. un 2006.gadā, kad SIA „/Nosaukums 3/” sniedza

būvniecības pakalpojumus pieteicējai.

[3.4] Pieteicēja, atsaucoties uz 2005.gada 10.februāra uzņēmuma līguma

Nr.2005-3, kas noslēgts starp pieteicēju un SIA „/Nosaukums 2/”, punktiem,

norāda, ka fakts, ka pieteicēja nav izteikusi iebildumus pret pieņemšanas-

nodošanas aktiem, padara šos aktus par parakstītiem un tie ir pamats rēķinu

izrakstīšanai. Visas summas, kuras pieteicēja samaksāja SIA „/Nosaukums 3/”,

tika apmaksātas saskaņā ar sastādītajiem darbu pieņemšanas un nodošanas

aktiem un izrakstītajiem rēķiniem.

Tikai vēlāk, 2006.gada 21.oktobrī sastādot galīgo darbu pieņemšanas-

nodošanas aktu, visi 2005. un 2006.gadā veiktie darbi starp pusēm ir novērtēti

par mazāku summu, nekā līgumā noteikts, uzliekot pienākumu SIA

„/Nosaukums 3/” atbilstoši samazināt visā būvniecības laikā izrakstīto rēķinu

summas, atbilstoši izrakstot kredītrēķinus, nevis anulēt 2006.gadā izrakstītos

rēķinus, kas ir pretrunā ar būvniecības faktisko stāvokli un 2006.gada 21.oktobra

pieņemšanas-nodošanas aktā norādīto.

Tādējādi SIA „/Nosaukums 3/” rīcība, anulējot rēķinus par 2006.gadu,

rada maldinošu priekšstatu par būvniecības gaitu un veiktajiem darbiem.

Pārbaudei uzrādītajā 2006.gada 21.oktobra pieņemšanas-nodošanas aktā

atzīti faktiski izpildītie darbi 2005.gadā un apmaksātā summa Ls 149 462,46, tai

skaitā PVN Ls 22 799,35. Šī summa atbilst SIA „/Nosaukums 3/” 2005.gada

laikā sniegto pakalpojumu vērtībai, kuru pieteicēja ir iekļāvusi 2005.gada

deklarāciju priekšnodoklī (sk. audita pārskatu). Šis apgalvojums ir nepatiess.

Rūpīgi izlasot 2006.gada 21.oktobra pieņemšanas-nodošanas aktu, ir

redzams, ka tas parakstīts par darbiem periodā no 2005.gada 16.februāra līdz

2006.gada 21.oktobrim, par ko liecina aktā norādītais, ka darbi uzsākti

2005.gada 16.februārī, pabeigti 2006.gada 21.oktobrī. Tas, ka puses visus

padarītos darbus šajā aktā novērtējušas par kopējo summu Ls 149 462,46,

nenozīmē, ka visu darbu pieņemšana un nodošana nav notikusi. Pieteicēja ir

pieņēmusi visus izdarītos darbus – gan 2005., gan 2006.gadā veiktos.

Pieņemšanas-nodošanas aktā nav norādīti kādi konkrēti rēķinu numuri vai

to izrakstīšanas datumi, tādēļ šī akta attiecināšana uz vieniem vai otriem

rēķiniem ir VID darbinieku patvaļīgs pieņēmums. Pieteicēja ir pieņēmusi visus

objektā veiktos darbus, tie dabā ir veikti un pieteicēja veikto darbu apjomu un

kvalitāti nekad nav apstrīdējusi.

[3.5] Pieteicēja ir ievērojusi visas likuma prasības, iereģistrējot un

4

uzskaitot visus pakalpojuma sniedzējas SIA „/Nosaukums 3/” iesniegtos

rēķinus, jo tie sākotnēji tika izrakstīti saskaņā ar veiktajiem celtniecības darbiem

un sastādītajiem pieņemšanas-nodošanas aktiem. Ņemot vērā, ka ar

pieņemšanas-nodošanas aktu ir bijuši pieņemti visi objektā veiktie darbi, tad

pakalpojuma sniedzējas pienākums bija koriģēt visu izrakstīto rēķinu summas, jo

2006.gada 21.oktobra pieņemšanas-nodošanas aktā visu darbu summa novērtēta

zemāk nekā iesniegto rēķinu kopsumma. Pieteicēja patvaļīgi nevar anulēt kādus

2005.gada vai 2006.gada SIA „/Nosaukums 3/” izsniegtos rēķinus, jo darbi veikti

visā periodā un pakalpojuma sniedzējai ir jāgroza, jāsamazina viena vai otra

rēķina summa, lai atbilstoši pieņemšanas-nodošanas aktam koriģētu izrakstīto

rēķinu summu.

Iepriekš minēto apliecina SIA „/Nosaukums 3/” 2009.gada 12.janvāra

paziņojums Nr.022/2009/IV par nepamatoti izrakstīto rēķinu anulēšanu

2008.gada 2.janvārī. Tikai pamatojoties uz šo dokumentu un tikai ar šī

dokumenta saņemšanas dienu, pieteicēja ir tiesīga izdarīt izmaiņas iesniegtajās

nodokļu atskaitēs. 2009.gada 19.janvārī pieteicēja vērsās VID Rīgas reģionālajā

iestādē ar iesniegumu par iesniegto atskaišu grozīšanu sakarā ar saņemtajiem

dokumentiem, kas groza faktisko situāciju, tomēr sniegtā informācija par SIA

„/Nosaukums 3/” izrakstīto rēķinu anulēšanu netika ņemta vērā, nepamatoti

atsaucoties uz likuma „Par nodokļiem un nodevām” 16.panta sesto daļu, kā tas

minēts iestādes 2009.gada 30.janvāra atbildē.

Līdz 2009.gada 12.janvārim, kad pieteicēja saņēma no SIA „/Nosaukums

3/” paziņojumu par attiecīgo rēķinu anulēšanu, nebija nekāda pamata un tiesību

grozīt kādas atskaites, jo visi pamatojuma dokumenti – rēķini bija spēkā esoši un

visi darbi bija pieņemti.

[3.6] Pieteicējas rīcība ir bijusi atbilstoša likuma prasībām, un tikai SIA

„/Nosaukums 3/” nepamatotā rīcība, izrakstot nepamatotus rēķinus un savlaicīgi

tos neanulējot, noveda pie neskaidrības par sniegtā pakalpojuma summu.

[3.7] Pieteicēja rīkojusies godprātīgi un šo summu no valsts nav

atprasījusi. 2008.gada 16.oktobrī pieteicēja vērsās VID Rīgas reģionālajā iestādē

ar PVN pārmaksas Ls 26 316,58 atmaksas pieprasījumu, no tiem Ls 24 469,21

attiecās uz darījumiem par 2005.gadu. Nodokļa pārmaksa par 2006.gadu tika

atprasīta Ls 1847,37 apmērā. Pieteicēja apzinājās, ka atlikusī nodokļa pārmaksa

šajā gadā Ls 33 573,16 apmērā pakalpojuma sniedzējas SIA „/Nosaukums 3/”

vainas dēļ ir izveidojusies nepamatoti, tādēļ šī summa netika atprasīta un nevar

tikt uzskatīta par no budžeta atmaksājamo nodokļu summu. Pieteicēja šo summu

nekad nav prasījusi atmaksāt, un pēc šo nepamatoti izrakstīto rēķinu anulēšanas

ir zudis jebkāds teorētisks pamats no valsts šo summu jebkad prasīt.

Ņemot vērā, ka pieteicējai 2006.gadā nav bijuši PVN ieņēmumi, tad

priekšnodokļa summa Ls 33 573,16, ja tā netiek atprasīta no valsts budžeta,

nekādā veidā neiespaido no budžeta atmaksājamo nodokļa summu Ls 1847,37.

Saistībā ar minēto apsvērumu nepamatots ir VID secinājums, ka Ls

33 573,16 ir summa, par kuru nodokļu maksātājs ir nelikumīgi palielinājis no

budžeta atmaksājamo nodokļa summu, kā rezultātā nepamatoti piemērota likuma

„Par nodokļiem un nodevām” 32.3panta trešā daļa.

5

Pants būtu piemērojams, ja pieteicēja būtu pieprasījusi atmaksāt no

valsts budžeta par 2006.gadu Ls 35 420,53. Tādā gadījumā summa Ls 33 573,16

iespaidotu no valsts budžeta atmaksājamo summu un būtu pamats soda naudas

iekasēšanai. Tādējādi soda nauda aprēķināta nepamatoti, un no tā izrietoši arī

atteikums atmaksāt no valsts budžeta pieprasīto PVN pārmaksu Ls 1847,37

apmērā ir nelikumīgs.

[4] Atbildētājs rakstveida paskaidrojumos par pieteikumu norāda, ka tas

nav pamatots, balstoties uz argumentiem, kas norādīti lēmumos.

[5] Ar Administratīvās rajona tiesas 2011.gada 26.aprīļa spriedumu

pieteikums noraidīts, balstoties uz turpmākajiem motīviem.

[5.1] Tiesa citējusi likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” (redakcijā,

kas bija spēkā auditējamā periodā) 8.panta otro daļu un 10.panta 1.2daļu,

piebilstot, ka atbilstoši Ministru kabineta 2005.gada 19.jūlija noteikumu Nr.534

„Likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” normu piemērošanas kārtība”

(turpmāk – noteikumi Nr.534) 137.punktā un Ministru kabineta 2006.gada

4.aprīļa noteikumu Nr.276 „Likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” normu

piemērošanas kārtība” (turpmāk – noteikumi Nr.276) 152.punktā noteiktajam

minētā likuma 8.panta otrā daļa ir piemērojama celtniecības pakalpojumiem ar

brīdi, kad tiek parakstīts nodošanas un pieņemšanas akts par būvdarbu izpildi vai

saņemts avanss materiālu iegādei vai citām vajadzībām, kas saistītas ar

celtniecības pakalpojumu sniegšanu.

[5.2] No SIA „/Nosaukums 3/” 2007.gada 16.novembra pirmstiesas

brīdinājuma pieteicējai un pieteikumā tiesai norādītā izriet, ka starp pieteicēju un

SIA „/Nosaukums 3/” pastāvēja strīds par darbu pieņemšanu saistībā ar SIA

„/Nosaukums 3/” 2006.gadā izrakstītajiem rēķiniem par kopējo summu

Ls 220 090,74.

1.Lēmumā konstatēts, ka pieteicēja, pamatojoties uz SIA „/Nosaukums 3/”

2005.gadā izsniegtajiem rēķiniem, 2005.gadā veikusi samaksu par celtniecības

darbiem Ls 149 462,46 apmērā, tajā skaitā PVN Ls 22 799,35. Tiesa secinājusi,

ka samaksu par celtniecības darbiem pieteicēja veikusi tikai 2005.gadā, nevis

2006.gadā.

Lietas materiāliem pievienots 2006.gada 21.oktobra pieņemšanas-

nodošanas akts, kuru parakstījusi SIA „/Nosaukums 2/” kā uzņēmējs un

pieteicēja kā pasūtītājs, apliecinot, ka praktiski izpildīto darbu summa sastāda Ls

149 462,46. Darbi uzsākti 2005.gada 16.februārī, pabeigti 2006.gada 21.oktobrī.

Sastādītais darbu pieņemšanas-nodošanas akts ir ļoti vispārēja rakstura un

detalizēti neattēlo izpildes gaitu pa posmiem darbu. Kā jau iepriekš konstatēts,

darbu apmaksa Ls 149 462,46 apmērā veikta jau 2005.gadā. Tādējādi nav

saprotams, kādu darbu izpilde veikta tieši 2006.gadā, jo no lietas materiāliem

neizriet, ka pieteicēja būtu veikusi avansa maksājumus.

[5.3] Tādējādi tiesa secinājusi, ka pieteicēja nepamatoti par 2006.gada

marta, jūnija, augusta, oktobra un novembra mēnešiem PVN deklarācijā veikusi

priekšnodokļa atskaitījumus Ls 33 573,16 apmērā.

6

Pieteicēja, atskaitot priekšnodokli tikai uz SIA

„/Nosaukums 3/” 2006.gadā izrakstīto rēķinu pamata, pārkāpa likuma „Par

pievienotās vērtības nodokli” 8.panta otro daļu un 10.panta 1.2daļu. Tā rezultātā

atbilstoši likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.3panta pirmajai un trešajai

daļai VID bija pamats samazināt no budžeta atmaksājamo PVN summu

Ls 33 573,16 un aprēķināt soda naudu Ls 16 786,58.

[5.4] Pieteicējas arguments, ka tiesības veikt grozījumus 2006.gada PVN

deklarācijās radās tikai pēc 2009.gada 12.janvāra, kad SIA „/Nosaukums 3/”

paziņoja par izrakstīto rēķinu anulēšanu, noraidāms kā nepamatots, jo atbilstoši

likuma „Par grāmatvedību” 11.panta pirmajai daļai inventarizāciju veic katra

pārskata gada beigās, salīdzinot uzņēmuma un debitoru un kreditoru prasījumu

un saistību summas.

Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 16.panta 6.punkts noteic, ka

nodokļu maksātājiem ir tiesības iesniegt nodokļu administrācijai iesniegumu par

nodevu samaksas pārskatīšanu, nodokļu deklarācijas labojumu vai precizējumu

triju gadu laikā pēc konkrētajos likumos noteiktā maksāšanas termiņa, ja šajā

laikā par konkrētajiem nodokļiem un attiecīgajiem taksācijas periodiem nav

uzsākta vai veikta nodokļu revīzija (audits). [..].

Pieteicēja ar iesniegumu par nodokļu deklarāciju labojumu vērsās VID

Rīgas reģionālajā iestādē tikai 2009.gada 19.janvārī, tas ir, laikā, kad pieteicējai

tika veikts PVN nodokļa audits par strīdus periodu, tostarp 2006.gadu (audits

uzsākts 2008.gada 18.decembrī, pabeigts 2009.gada 27.februārī).

Atbildētāja rīcība, liedzot pieteicējai iespēju izdarīt labojumus PVN

deklarācijās par 2006.gadu, uzskatāma par pamatotu.

[5.5] Likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” (redakcijā, kas bija spēkā

auditējamā periodā) 12.panta 10.daļa nosaka, ka tiek atmaksāta PVN pārmaksa,

nevis atskaitāmais priekšnodoklis.

No lietas materiāliem izriet, ka pieteicēja 2006.gadā nav veikusi ar PVN

apliekamus darījumus un tādējādi nav ticis aprēķināts PVN. Līdz ar to

neveidojas PVN pārmaksa, kura atbilstoši likuma „Par pievienotās vērtības

nodokli” 12.panta 11.daļai būtu atmaksājama.

Secināms, ka atbildētājs pamatoti 2.Lēmumā noraidījis pieteicējas prasību

atmaksāt Ls 1847,37.

[6] Pieteicēja par spriedumu iesniegtajā apelācijas sūdzībā izvirzījusi

tādus pašus argumentus, kādus tā izteikusi pieteikumā, papildus norādot

turpmāko.

[6.1] Tiesa nepietiekami novērtējusi pierādījumus, paudusi nepamatotus

argumentus, jo tiesa nav iedziļinājusies jautājuma būtībā par PVN plūsmu

saskaņā ar saņemtajiem rēķiniem.

[6.2] Pieteicējai bija pretenzijas pret SIA „/Nosaukums 3/” par būvniecības

gaitā trešajām personām nodarītajiem zaudējumiem (mājai /adrese/ būvniecības

rezultātā radītām plaisām), un pieteicēja neveica izrakstīto rēķinu apmaksu līdz

brīdim, kamēr SIA „/Nosaukums 3/” salabos mājas /adrese/ saplaisājušo sienu.

[6.3] Nepamatoti ir tiesas secinājumi, ka pieteicēja nav veikusi ar PVN

7

apliekamus darījumus 2006.gadā.

[6.4] Tiesa vispār nav analizējusi un vērtējusi apstākli, vai VID bija

pamats un tiesības pieteicējai piemērot soda naudu.

[7] Apelācijas instances tiesai sniegtajos rakstveida paskaidrojumos

atbildētājs apelācijas sūdzību uzskata par nepamatotu un noraidāmu, jo tiesa

pareizi novērtējusi lietas faktiskos apstākļus un pierādījumus lietā, pareizi

iztulkojusi materiālo tiesību normas un taisījusi pamatotu spriedumu.

[8] Administratīvās apgabaltiesas (turpmāk – apgabaltiesa) tiesas sēdē

pieteicējas pārstāvis pieteikumu un apelācijas sūdzību uzturēja, balstoties uz

tajos ietvertajiem argumentiem.

Atbildētāja pārstāvis pieteikumu un apelācijas sūdzību neatzina,

pamatojoties uz pārsūdzētajos lēmumos ietvertajiem argumentiem.

Tiesas sēdē nopratināts liecinieks I.B.

Motīvu daļa

[9] Pārbaudījusi lietas materiālus un noklausījusies administratīvā procesa

dalībnieku paskaidrojumus, kā arī izvērtējusi liecinieka liecību, apgabaltiesa

atzīst, ka apelācijas sūdzība ir nepamatota un pieteikums ir noraidāms.

[10] Atbildētājs atzinis, ka pieteicējai nebija tiesību atskaitīt priekšnodokli

Ls 33 573,16 par 2006.gadā no SIA „/Nosaukums 3/” saņemtajiem rēķiniem par

sniegtajiem būvniecības pakalpojumiem Ls 220 090,74 vērtībā, jo, pirmkārt,

pieteicēja nebija parakstījusi pieņemšanas-nodošanas aktus, otrkārt, 2006.gada

21.oktobra pieņemšanas-nodošanas aktā atzīti faktiski izpildītie darbi 2005.gadā

un apmaksātā summa Ls 149 462,46, tai skaitā PVN Ls 22 799,35, kas atbilst

SIA „/Nosaukums 3/” 2005.gadā sniegto pakalpojumu vērtībai, kuru pieteicēja

jau ir iekļāvusi PVN deklarācijās 2005.gadā. Treškārt, SIA „/Nosaukums 3/”

2006.gadā izrakstītos rēķinus ir anulējusi 2008.gada janvārī, ko apliecina

2008.gada 2.janvāra SIA „/Nosaukums 3/” grāmatvedības izziņa. Turklāt SIA

„/Nosaukums 3/” precizēja VID iesniegtās PVN deklarācijas.

Atbildētājs balstījies uz likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 8.panta

otro daļu, kas noteic, ka pakalpojuma sniegšana ir notikusi, ja pakalpojums

sniegts pasūtītājam vai atlīdzība par pakalpojumu saņemta pirms pakalpojuma

sniegšanas. Tāpat 1.Lēmums pamatots ar noteikumu Nr.534 137.punktu

noteikumu Nr.276 152.punktu, kas ir līdzīgi un kas noteic, ka 8.panta otrā daļa

piemērojama celtniecības pakalpojumiem ar dienu, kad tiek parakstīts nodošanas

un pieņemšanas akts par būvdarbu izpildi vai saņemts avanss materiālu iegādei

vai citām vajadzībām, kas saistītas ar celtniecības pakalpojumu sniegšanu.

Atbildētājs atsaucies arī uz likuma „Par pievienotās vērtības nodokli”

10.panta 1.2daļu, kura noteic, ka nodokļa rēķinos norādītās nodokļa summas par

saņemtajām precēm vai pakalpojumiem atskaitāmas pēc preču vai pakalpojuma

un nodokļa rēķina saņemšanas vai pēc nodokļa rēķinā norādītās nodokļa

8

summas samaksas avansā.

Līdz ar to atbildētājs secinājis, lai nodokļu maksātājs būtu tiesīgs veikt

priekšnodokļa atskaitījumus, ir jākonstatē, vai izrakstītajā rēķinā norādītais

pakalpojums ir saņemts vai arī ir veikts rēķinā norādītais avansa maksājums.

Atbildētājs atzinis, ka nav pamata uzskatīt, ka SIA „/Nosaukums 3/”

celtniecības pakalpojumus ir sniegusi arī 2006.gadā.

[11] No pieteikuma tiesai un no apelācijas sūdzības apgabaltiesa secina,

ka pieteicēja vispārīgi piekrīt tam, ka tā nevarēja atskaitīt priekšnodokli Ls

33 573,16 apmērā par SIA „/Nosaukums 3/” 2006.gadā sniegtajiem būvniecības

pakalpojumiem, par ko ir izrakstīti attiecīgi rēķini. Pieteicēja šai sakarā ir

vēlējusies labot PVN deklarācijas.

Pieteicēja atzīst, ka visu 2005. un 2006.gadā sniegto būvniecības

pakalpojumu kopējā vērtība, savstarpēji vienojoties, noteikta Ls 149 462,46

apjomā, ko apliecina 2006.gada 21.oktobra pieņemšanas-nodošanas akts (lietas I

sējuma 81.lapa). Taču šāda vienošanās panākta, jo SIA „/Nosaukums 3/”

būvniecības procesā ir nodarījusi zaudējumus trešajām personām, un pieteicēja,

lai pasargātu sevi no iespējamiem prasījumiem no trešajām personām, nav

apmaksājusi SIA „/Nosaukums 3/” 2006.gadā izsniegtos rēķinus, visbeidzot

vienojoties, ka darbi tiks pieņemti, taču to vērtība tiks noteikta tādā apmērā,

kādā pieteicēja jau bija samaksājusi SIA „/Nosaukums 3/” par 2005.gadā

sniegtajiem pakalpojumiem.

Šādu notikumu gaitu apstiprina arī SIA „/Nosaukums 3/” 2009.gada

9.aprīļa iesniegumā pieteicējai norādītais (lietas I sējuma 77.lapa). Iesniegumā

apliecināts, ka SIA „/Nosaukums 3/” veica būvdarbus gan 2005., gan 2006.gadā,

bet, ņemot vērā, ka starp pusēm izcēlās nesaskaņas par būvniecības laikā

trešajām personām nodarītajiem zaudējumiem, līguma puses 2006.gada

21.oktobrī parakstīja pieņemšanas-nodošanas aktu par darbiem, kas veikti 2005.

un 2006.gadā, novērtējot padarītos darbus par summu Ls 149 462,46, kuru

pieteicēja jau bija samaksājusi. Pamatojoties uz 2006.gada 21.oktobra

pieņemšanas-nodošanas aktu, SIA „/Nosaukums 3/” 2008.gada 1.janvārī anulēja

2006.gadā izrakstītos rēķinus, par ko pēc pieteicējas pieprasījuma informējuši

2009.gada 12.janvārī.

No minētā apgabaltiesa secina, ka pieteicēja faktiski nepiekrīt tikai VID

secinājumam, ka 2006.gadā būvniecība nav notikusi, proti, ka SIA „/Nosaukums

3/” 2006.gadā būvniecības pakalpojumus nav sniegusi. Tāpat pieteicēja nepiekrīt

aprēķinātajai soda naudai, jo uzskata, ka tā nav vainojama pie izveidojušās

situācijas.

[12] Tātad lietā ir strīds par to, vai 2006.gadā pieteicējai ir sniegti

būvniecības pakalpojumi SIA „/Nosaukums 3/” 2006.gadā izrakstītajos rēķinos

norādītajā apjomā.

Spriežot pēc pieņemšanas nodošanas aktiem (forma Nr.2 un Nr.3) (lietas I

sējuma 203.-204.lapa), kurus VID atzinusi kā neparakstītus, kādēļ atzina, ka

būvniecība 2006.gadā nav notikusi, būvniecība objektā ir notikusi 2006.gada

9

martā (ieguldījums Ls 30 399,56, t.sk. PVN) un aprīlī (ieguldījums Ls

179 888,58, t.sk. PVN), savukārt maijā, jūnijā, jūlijā, augustā, septembrī un

oktobrī būvniecība nav notikusi, bet bijušas izmaksas tikai par būvlaukuma

uzturēšanu (apsardzi, žogu u.c.) un citas ar būvniecību nesaistītas izmaksas.

Minētais zināmā mērā sakrīt ar saraksti, ko apgabaltiesai iesniedza gan

SIA „/Nosaukums 3/”, gan pieteicēja.

Tā Rīgas pilsētas būvvalde 2005.gada 24.oktobrī ir nosūtījusi vēstuli

pieteicējai un SIA „/Nosaukums 3/”, informējot, ka ir saņemts iesniegums no

trešajām personām par blakus esošā nekustamā īpašuma stāvokli sakarā ar

būvniecību /adrese 2/. Ar šo vēstuli uzlikts pienākums pārtraukt būvdarbus, līdz

tiks saņemts ekspertu slēdziens (lietas II sējuma 84.lapa). Arī 2005.gada

25.novembra vēstulē Rīgas pilsētas būvvalde jau pēc būvekspertīzes atzinuma

saņemšanas tomēr ir aizliegusi turpināt būvniecību, kamēr netiks veiktas

korekcijas būvprojektā (lietas II sējuma 85.lapa).

Pieteicēja un SIA „/Nosaukums 3/” 2005.gada 5.decembrī noslēgušas

papildus vienošanos, ņemot vērā radušos situāciju ar blakus māju, kurā apņemas

turpināt būvniecību, ievērojot ekspertu slēdzienā norādītos priekšnoteikumus.

Šai sakarā arī palielināta kopējā līguma summa (lietas II sējuma 87.-99.lapa).

2006.gada 2.maijā pieteicēja un SIA „/Nosaukums 3/” nosūtījusi vēstuli

trešo personu pārstāvim, lūdzot saskaņojumu būvniecības turpināšanai (lietas II

sējuma 103.-104.lapa). Šajā vēstulē tiek norādīts, ka trešo personu ēkas

nostiprināšanas un rievsienas izbūves projekti ir izstrādāti un 2006.gada

24.februārī no projektēšanas biroja saņemta vēstule, ka tehniskos projektus var

realizēt. Tādējādi var tikt turpināta būvniecība. Tajā pašā laikā no vēstules izriet,

ka līdz pat šīs vēstules nosūtīšanas datumam saskaņojums būvniecības

turpināšanai no trešajām personām nav saņemts, no kā var spriest, ka būvniecība

netika turpināta. Vēstulē gan ir norādīts, ka būvuzņēmējs ir veicis būvdarbus par

Ls 209 270,95, kas aptuveni atbilst pieņemšanas-nodošanas aktos (formās Nr.2

un Nr.3) izpildīto darbu apjomam 2006.gada martā un aprīlī (aktos šī summa ir

Ls 210 288,14, ieskaitot PVN).

SIA „/Nosaukums 4/” 2006.gada 8.maijā nosūtījusi SIA „/Nosaukums 2/”

vēstuli (lietas II sējuma 105.lapa), kurā norādīts, ka saskaņā ar 2006.gada

28.marta darbuzņēmuma līgumu SIA „/Nosaukums 4/” ir paredzējis beigt līgumā

paredzēto pāļu atbalsta sienas pa būvbedres perimetru izbūvi un esošās atbalsta

sienas pastiprināšanu ar grunts injekcijām līgumā noteiktajos termiņos – līdz

2006.gada 15.maijam, bet pēc SIA „/Nosaukums 2/” mutiska rīkojuma darbi tika

apturēti. Vēstulē lūgts paziņot par darbu pārtraukšanu vai arī iespējamo

turpināšanu. Uz vēstules ir SIA „/Nosaukums 2/” amatpersonas rezolūcija darbu

vadītājam M.T. par atbildes vēstules sagatavošanu neturpināt darbus.

No minētās vēstules izriet, ka darbi vismaz aprīlī ir notikuši, jo līgums ar

SIA „/Nosaukums 4/” noslēgts 2006.gada 28.martā un vēstulē norādīts, ka

uzņēmums bija gatavs darbus pabeigt. Vēstulē minētais atbilst arī pieņemšanas-

nodošanas aktā (forma Nr.2) aprīlī izpildītajiem darbiem, piemēram, injekcijas

pāļi, grunts injekcijas (lietas I sējuma 222.lapa).

Apgabaltiesai nav vairs šaubu, ka arī 2006.gada martā norādītie darbi ir

10

veikti. Kaut gan pieteicēja savā sarakstē vienmēr ir norādījusi, ka

pieņemšanas-nodošanas aktus (formas Nr.2 un Nr.3) nav parakstījusi (šādus

neparakstītus aktus arī iesniegusi tiesai – lietas I sējuma 203.-281.lapa) un

neapmaksās 2006.gadā piestādītos rēķinus, kamēr netiks atrisināts strīds ar

trešajām personām. Apgabaltiesas šaubas attiecībā uz pieņemšanas-nodošanas

aktu par 2006.gada martā izpildītajiem darbiem novērš SIA „/Nosaukums 2/”

2006.gada 17.maija vēstule pieteicējai, kurā tiek apliecināts, ka pieteicēja ir

parakstījusi minēto aktu (lietas II sējuma 106.-107.lapa). Tāpat vienlaicīgi ar šo

vēstuli pieteicējai nosūtīts parakstīšanai arī akts par 2006.gada aprīlī veiktajiem

darbiem. Arī nākamajā 2006.gada 20.jūnija vēstulē SIA „/Nosaukums 2/” vērš

pieteicējas uzmanību uz faktu, kādā apjomā ir izpildīti darbi un ka pieteicējai

būtu jāsamaksā (lietas II sējuma 108.lapa).

Tajā pašā laikā apgabaltiesa apšauba liecinieka I.B. tiesas sēdē iesniegtos

pieteicējas parakstītos pieņemšanas-nodošanas aktus (forma Nr.2 un Nr.3) par

aprīli, maiju, jūniju, jūliju, augustu, septembri un oktobri (lietas II sējuma 10.-

69.lapa) (iztrūkst akts par martu), proti, apšaubāms ir fakts, ka pieteicējas

amatpersonu paraksti uz pieņemšanas-nodošanas aktiem tik tiešām ir izdarīti

2006.gadā, nevis tiesas procesa laikā, jo pieteicēja visu laiku izvirzīja

argumentāciju, kāpēc tā nav parakstījusi šos aktus.

Rīgas pilsētas būvvalde 2006.gada 17.jūlijā ir nosūtījusi pieteicējai

vēstuli, kurā atzīst, ka būvdarbi ir jāaptur (lietas II sējuma 109.lapa). Minētais

sakrīt ar pieņemšanas-nodošanas aktos minēto informāciju, ka no maija līdz pat

oktobrim būvdarbi faktiski nenotika. Taču minētā vēstule nenozīmē, ka būvdarbi

martā un aprīlī nebūtu notikuši.

No visa iepriekš minētā apgabaltiesa secina, ka būvniecības pakalpojumi

2006.gadā pieteicējai ir sniegti, taču par to, kādā vērtībā tie sniegti, liecina tālāk

minētais.

[13] Kaut arī VID citastarp 1.Lēmumā secināja, ka 2006.gadā pieteicēja

nav saņēmusi būvniecības pakalpojumu, bet apgabaltiesa nonāca pie pretēja

secinājuma, apgabaltiesa uzskata, ka tiesību uz priekšnodokļa atskaitīšanu

kontekstā šajā konkrētajā lietā iepriekš minētajam strīdam nav izšķirošas

nozīmes. Nozīme šajā lietā ir faktam, kāda konkrētajā darījumā ir bijusi ar

nodokli apliekamā vērtība (likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 2.panta

ceturtā daļa).

Gan pieteicēja, gan arī SIA „/Nosaukums 3/” lietas gaitā apliecinājuši, ka

gan 2005.gadā, gan 2006.gadā veikto darbu kopējā vērtība ir bijusi Ls

149 462,46 (ieskaitot PVN). Kaut arī pieteicēja nav parakstījusi pieņemšanas-

nodošanas aktus (forma Nr.2 un Nr.3), izņemot par martu, ar 2006.gada

21.oktobra pieņemšanas-nodošanas aktu (kas apgabaltiesas skatījumā vērtējams

kā pieņemšanas-nodošanas akts likuma „Par pievienotās vērtības nodokli”

8.panta otrās daļas izpratnē) faktiski apliecināts, ka 2005.gadā veiktie norēķini ir

pilnīgi un papildus maksājumi par tiem darbiem, kas ir izpildīti līdz akta

parakstīšanas brīdim (tostarp par darbiem, kas izpildīti 2006.gadā), vairs nebūs

jāveic. Tas nozīmē, ka līguma slēdzējas puses ir vienojušās par ar nodokli

11

apliekamo sniegto pakalpojumu vērtību, un noteikušas to Ls

149 462,46 apmērā, attiecinot šo summu uz visiem darbiem, kas veikti līdz pat

2006.gada 21.oktobrim. Arī atbildētājs šo faktu nav noliedzis un priekšnodokli

no šīs summas ir atzinis par pamatotu.

Minēto apstiprina arī SIA „/Nosaukums 3/” grāmatveža I.B. liecība tiesā

(lietas II sējuma 73.lapas 2.puse). Liecinieks apstiprināja, ka saskaņā ar

pieņemšanas nodošanas aktu atzīts, ka visi darbi pilnībā ir apmaksāti Ls 140 000

apmērā (liecinieks norādījis aptuvenu summu). Ls 220 000 dzēsuši tādēļ, ka šī

naudas summa uzskatīta par šaubīgo parādu, kuru nevarēs atgūt.

Tas nozīmē, ka PVN rēķini šī darījuma sakarā par pakalpojumiem, kas

sniegti līdz 2006.gada 21.oktobrim, varēja tikt izsniegti tikai par kopējo summu

Ls 149 462,46 apmērā (ieskaitot PVN). Tādējādi SIA „/Nosaukums 3/” bija vai

nu jāizsniedz jauni rēķini (kā to norāda pieteicēja – kredītrēķini) gan par

2005.gadu, gan par 2006.gadu par kopējo vērtību Ls 149 462,46, vai nu jāanulē

2006.gadā izsniegtie rēķini, kā to ir izdarījusi SIA „/Nosaukums 3/”.

Jebkurā gadījumā pieteicēja varēja atskaitīt priekšnodokli tikai par kopējo

darījuma vērtību Ls 149 462,46, kas pieteicējai bija zināms jau 2006.gada

21.oktobrī.

Tas, ka, iespējams, izpildīto darbu vērtība patiesībā bijusi tādā apjomā,

kāds tas izriet gan no 2005.gadā, gan 2006.gadā izsniegtajiem rēķiniem, un, ka

šī vērtība samazināta tikai civiltiesiska rakstura strīda dēļ, nedod tiesības

pieteicējai uz priekšnodokļa atskaitīšanu tādā apjomā, kāds tas norādīts arī

2006.gadā izsniegtajos rēķinos, jo, kā jau minēts, šādi nodokļa rēķini nemaz

nevarēja tikt izsniegti, tā kā puses vienojās par citu darījuma vērtību, kādēļ SIA

„/Nosaukums 3/” anulēja 2006.gadā izrakstītos rēķinus. Taču saskaņā ar likuma

„Par pievienotās vērtības nodokli” 10.panta pirmo daļu kā priekšnodokli var

atskaitīt tikai nodokļu rēķinā norādīto nodokli.

Turklāt ar 2006.gada 21.oktobra pieņemšanas-nodošanas aktu, kurš

vērtējams kā galīgais dokuments, kas noregulē pieteicējas un SIA „/Nosaukums

3/” finansiālās attiecības līdz 2006.gada 21.oktobrim veikto darbu sakarā,

faktiski apliecināts, ka pieteicējai vairs nebūs jāveic citi maksājumi sakarā ar jau

izpildītajiem darbiem. Tas nozīmē, ka pieteicēja nevarēja pretendēt uz lielāka

priekšnodokļa atskaitīšanu, nekā tā samaksājusi vai būtu paredzams maksāt

pakalpojumu sniedzējam.

Apstāklis, ka celtniecības pakalpojumi sniegti Ls 149 462,46 apjomā, ir

konstatēts arī 1.Lēmumā. Kaut arī atbildētājs secinājis, ka šie darbi ir veikti tikai

2005.gadā, tam, kā jau minēts, nav izšķirošas nozīmes. Būtiski ir tas, ka

atbildētājs konstatējis faktu, ka kopējā būvniecības pakalpojumu vērtība uz

2006.gada 21.oktobri bija Ls 149 462,46, līdz ar to atbildētājs pamatoti atzinis,

ka pieteicējai ir samazināms 2006.gadā atskaitītais priekšnodoklis Ls 33 573,16

apmērā.

[14] Attiecībā par aprēķināto soda naudu apgabaltiesa atzīst, ka tā

aprēķināta pamatoti.

Soda nauda aprēķināta, pamatojoties uz likuma „Par pievienotās vērtības

12

nodokli” 35.panta pirmo daļu, likuma „Par nodokļiem un nodevām”

32.3panta pirmo un trešo daļu 50% apmērā no nepamatoti palielinātā no budžeta

atmaksājamā nodokļa apmēra.

Atbildību par nepamatoti palielināto no budžeta atmaksājamo nodokli

laikā, kad pieteicēja atskaitīja strīdus priekšnodokli, noteica likuma „Par

pievienotās vērtības nodokli” 35.panta otrā daļa, kas paredzēja, ja nodokļa

deklarācijā ir samazināta aprēķinātā budžetā maksājamā nodokļa summa vai

palielināta no budžeta atmaksājamā nodokļa summa vai uz nākamo taksācijas

periodu attiecināmā nodokļa summa, nodokļu administrācija aprēķina un par

labu budžetam no nodokļu maksātāja piedzen samazināto (palielināto) nodokļa

summu un soda naudu tās apmērā.

Taču atbildētājs ir piemērojis tās tiesību normas, kas bija spēkā 1.Lēmuma

pieņemšanas laikā. Kaut gan materiālo tiesību normas ir jāpiemēro tādā

redakcijā, kāda ir spēkā notikuma brīdī, konkrētajā gadījumā atbildētājs ir

pareizi piemērojis tiesību normas, jo piemērotās tiesību normas paredz mazāku

atbildību, nekā tā bija paredzēta 2006.gadā, kad nepamatoti tika atskaitīts

priekšnodoklis.

Apgabaltiesa atzīst, ka arī aprēķinos atbildētājs nav kļūdījies un pareizi

noteicis soda naudu Ls 16 786,58 apmērā (50% no Ls 33 573,16).

[15] Attiecībā par pieteicējas argumentu, ka atbildētājs soda naudu varēja

piemērot tikai tādā gadījumā, ja pieteicēja būtu priekšnodokli atprasījusi, pretējā

gadījumā priekšnodokli nevar uzskatīt par no budžeta atmaksājamo nodokļa

summu, apgabaltiesa norāda, ka tas nav pamatots.

Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.3panta pirmā daļa noteic, ja

nodokļu maksātājs, pārkāpdams nodokļu likumu prasības, nepamatoti

palielinājis no budžeta atmaksājamā nodokļa apmēru (no budžeta atmaksājamā

nodokļa palielinājums), nodokļu administrācija nodokļu revīzijas (audita)

rezultātā samazina nepamatoti palielināto no budžeta atmaksājamā nodokļa

apmēru, kā arī aprēķina un par labu budžetam no nodokļu maksātāja iekasē soda

naudu, kas nosakāma saskaņā ar šo likumu, ja konkrēto nodokļu likumos nav

paredzēts cits soda naudas apmērs.

Likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” (redakcijā, kāda bija spēkā

2006.gadā) 12.panta 11.daļa paredz, ka VID nodokļa pārmaksu (starpību starp

aprēķināto nodokli un atskaitāmo priekšnodokli) apliekamajai personai atmaksā

30 dienu laikā pēc pamatota pieprasījuma un darījumus apliecinošu dokumentu

saņemšanas.

Tātad, ja priekšnodoklis pārsniedz budžetā maksājamo nodokli, tad tas

uzskatāms par no budžeta atmaksājamo nodokli.

Likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 11.panta septītā daļa noteic, ka

par taksācijas periodu iesniedzamās nodokļa deklarācijas formu apstiprina

Ministru kabinets.

Ministru kabineta 2006.gada 10.janvāra noteikumi Nr.42 „Noteikumi par

pievienotās vērtības nodokļa deklarāciju” (zaudējuši spēku 2010.gada

1.februārī) reglamentē, kā aizpildāma nodokļa deklarācija, tostarp deklarācijā ir

13

norādāmas arī priekšnodokļa summas (deklarācijas 60.-66.kods). Ja

deklarācijas attiecīgajās rindās prettiesiski ir norādīts lielāks priekšnodoklis, tad

tas palielina no budžeta atmaksājamo nodokli vai uz nākamo taksācijas periodu

attiecināmo nodokļa summu (sk. minēto noteikumu pielikuma – PVN

deklarācijas – rindu ar 70 kodu).

Jānorāda, ka likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.3panta pirmā daļa

runā par atmaksājamo nodokli, t.i., deklarācijā norādīto summu, kuru ir

iespējams pieprasīt no budžeta. Proti, norma neparedz piemērot soda naudu tikai

tādā gadījumā, ja PVN pārmaksa tiek pieprasīta, šim nolūkam ir pietiekami, ja

nodokļu maksātājs ir deklarējis nepamatotas priekšnodokļu summas.

Apgabaltiesa akcentē, ka gadījumā, ja pārmaksa netiek pieprasīta, tā tiek

attiecināta uz nākamajiem taksācijas periodiem un jebkurā gadījumā var

ietekmēt budžetā maksājamo nodokli, to samazinot. Arī šādā gadījumā nodokļu

maksātājs gūst priekšrocības, kuras tas prettiesiski norādīta priekšnodokļa

gadījumā nedrīkstētu gūt. Līdz ar to nav gūstams saprātīgs pamats, kāpēc soda

nauda būtu jāpiemēro tikai gadījumā, kad pārmaksa tiek pieprasīta.

[16] Apgabaltiesa arī nesaskata, ka pieteicēja nebūtu vainojama

nepamatotā priekšnodokļa norādīšanā 2006.gada PVN deklarācijās.

Kā jau tas iepriekš konstatēts, pieteicējai jau 2006.gada 21.oktobrī bija

jāapzinās, ka kopējā līdz 2006.gada 21.oktobrim izpildīto būvdarbu vērtība

saskaņā ar savstarpējo vienošanos noteikta Ls 149 462,46 apmērā, līdz ar to tai

nebija tiesības uzskatīt, ka tā savos grāmatvedības reģistros var reģistrēt tādas

būvniecības izmaksas, kādu pieteicējai nemaz nav un saskaņā ar 2006.gada

21.oktobra pieņemšanas-nodošanas aktu vairs nevar būt arī turpmāk.

Jāakcentē, ka 2006.gada 21.oktobra pieņemšanas-nodošanas akts ir

sastādīts 2006.gada oktobrī, t.i., pēdējā mēnesī, kad tika sastādīti pieņemšanas-

nodošanas akti (forma Nr.2 un Nr.3) par izpildītajiem darbiem. Tas nozīmē, ka

gan pieteicēja, gan arī SIA „/Nosaukums 3/” labi apzinājās 2006.gada 21.oktobra

pieņemšanas-nodošanas aktā ietverto nosacījumu nozīmi, proti, ka tie aptver

pieņemšanas-nodošanas aktos par izpildītajiem darbiem (forma Nr.2 un Nr.3)

norādītos izpildītos darbus un šie akti faktiski tiek aizstāti ar 2006.gada

21.oktobra pieņemšanas-nodošanas aktu.

Pati pieteicēja pieteikumā tiesai piekrīt un tādējādi arī apzinās, ka tai

nebija tiesību uz priekšnodokli, taču tādā gadījumā pieteicējai bija arī attiecīgi

jārīkojas, grozot ierakstus grāmatvedībā un laicīgi precizējot PVN deklarācijas.

Pieteicēja atsaucas uz apstākli, ka SIA „/Nosaukums 3/” arī pēc 2006.gada

21.oktobra pieņemšanas-nodošanas akta parakstīšanas ir pieprasījusi no

pieteicējas parāda atmaksu, tāpēc pieteicējai nebija pamata izslēgt no saviem

grāmatvedības reģistriem SIA „/Nosaukums 3/” 2006.gadā izrakstītos rēķinus.

Apgabaltiesa no lietas materiāliem konstatē, ka tik tiešām starp pieteicēju

un SIA „/Nosaukums 3/” arī 2007.gadā ir norisinājusies aktīva sarakste, kas

saistīta ar parāda atmaksu SIA „/Nosaukums 3/” (sk., piemēram, lietas I sējuma

71., 121., 139., 140.lapa, II sējuma 131.lapa u.c.).

Tajā pašā laikā apgabaltiesa norāda, ka 2006.gada 21.oktobra

14

pieņemšanas-nodošanas akts dod pilnīgas tiesības atzīt, ka tieši

pieteicējas būvniecības izmaksas bijušas tikai šajā aktā norādītajā apjomā.

Apgabaltiesa vērš uzmanību, ka SIA „/Nosaukums 3/” 2007.gada 1.janvārī, tieši

pamatojoties uz šo aktu, ir atzinusi 2006.gadā izsniegtajos rēķinos norādīto

summu par šaubīgo parādu (lietas I sējuma 125.lapas otra puse).

Pieteicēja norāda, ka tā ir vēlējusies precizēt PVN deklarācijas, taču

atbildētājs prettiesiski atteicis šādu iespēju (lietas I sējuma 80.lapa),

pamatojoties uz apstākli, ka ir uzsākts audits.

Apgabaltiesa atzīst, ka atbildētājs pamatoti atsaucies uz likuma „Par

nodokļiem un nodevām” 16.panta 6.punktu, kas noteic, ka nodokļu maksātājam

ir tiesības iesniegt nodokļu administrācijai nodokļu deklarācijas labojumu vai

precizējumu triju gadu laikā pēc konkrētajos likumos noteiktā maksāšanas

termiņa, ja šajā laikā par konkrētajiem nodokļiem un attiecīgajiem taksācijas

periodiem nav uzsākta vai veikta nodokļu revīzija (audits), jo lēmums par

nodokļu audita uzsākšanu pieņemts 2008.gada 2.decembrī, un paziņojums

pieteicējai nosūtīts 2008.gada 4.decembrī (lietas I sējuma 50.-51.lapa). Savukārt

iesniegumu par grozījumiem PVN deklarācijās pieteicēja VID iesniedza tikai

2009.gada 19.janvārī (lietas I sējuma 79.lapa), proti, jau pēc audita uzsākšanas.

Turklāt apgabaltiesa konstatē, ka jau tematiskās pārbaudes, kas notika

2008.gada 13.novembrī (lietas I sējuma 113.-119.lapa), ietvaros tika konstatēti

apstākļi saistībā ar pieteicējas darījumiem ar SIA „/Nosaukums 3/”. Šai sakarā

pieteicējas pārstāvis A.Č. 2008.gada 13.novembrī sniedzis paskaidrojumu (lietas

120.lapa), ka šobrīd (t.i., uz paskaidrojuma sniegšanas brīdi) SIA „/Nosaukums

3/”, izvērtējot izveidojušos situāciju celtniecības rezultātā, atteicies no

2006.gadā izrakstītajiem rēķiniem, un pieteicēja iesniegs labojumus 2006.gada

PVN deklarācijā. Tātad pieteicēja jau pirms audita uzsākšanas apzinājās, ka SIA

„/Nosaukums 3/” ir atteicies no 2006.gadā izrakstītajiem rēķiniem un ka

pieteicējai būtu nekavējoties jāveic labojumi PVN deklarācijās.

Papildus apgabaltiesa atzīst par pareizu atbildētāja norādi, ka atbilstoši

likuma „Par grāmatvedību” 11.panta pirmajai daļai uzņēmuma pienākums ir

katra pārskata gada beigās salīdzināt uzņēmuma debitoru un kreditoru prasījumu

un saistības summas.

[17] Saistībā ar 2.Lēmumu apgabaltiesa atzīst, ka pieteicējas mērķis ir

labvēlīga administratīvā akta izdošana, nevis 2.Lēmuma atcelšana. Līdz ar to

prasījums ir par labvēlīga administratīvā akta izdošanu. Lai novērtētu, vai

pieteicējai šādas tiesības ir, citstarp novērtējams 2.Lēmuma tiesiskums un vai

pastāv priekšnoteikumi pieteicējai labvēlīga administratīvā akta izdošanai.

Apgabaltiesa atzīst, ka 2.Lēmums ir tiesisks un pamatots. Šai sakarā

apgabaltiesa saskaņā ar APL 307.panta ceturto daļu pievienojas pirmās instances

tiesas motīviem (šā sprieduma [5.5] punkts) un atkārtoti tos nenorāda.

Pieteicēja apelācijas sūdzībā argumentējusi, ka pirmās instances tiesa

nepareizi atzinusi, ka pieteicēja 2006.gadā nav veikusi ar PVN apliekamus

darījumus, taču nav norādījusi, kādā veidā izpaužas šā secinājuma nepamatotība.

Līdz ar to apgabaltiesai nav iespējams atbildēt uz šo argumentu.

15

Apgabaltiesa atzīst, ka arī šobrīd nepastāv priekšnoteikumi pieteicējai

labvēlīga administratīvā akta izdošanai, jo apstāklis, ka pieteicēja nav veikusi ar

PVN apliekamus darījumus, kas veidotu starpību starp priekšnodokli un budžetā

maksājamo nodokli, nav mainījies.

[18] Pirmās instances tiesas spriedums vispārīgi ir pareizs.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu,

329.panta pirmo daļu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda

noraidīt SIA „/Nosaukums/” pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta

ģenerāldirektora 2009.gada 15.jūlija lēmumu Nr.19.1/14565 un Nr.19.1/14566

atcelšanu un labvēlīga administratīvā akta izdošanu.

Spriedumu viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas var

pārsūdzēt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā, iesniedzot

kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja (personiskais paraksts) Dz.Amerika

Tiesneses (personiskais paraksts)

I.Meldere

(personiskais paraksts) L.Vīnkalna

NORAKSTS PAREIZS:

Administratīvās apgabaltiesas tiesnese

Rīgā 2013.gada 21.jūnijā

Dz.Amerika