Skolēna progresa mērīšana stundās Konflikti skolas ...

1e-žurnāls izglītības profesionāļiem. www.skolasvards.lv; E-pasts: [email protected]

Nr. 14(135); 20. 10. 2017.

Vāka foto: patagoniaenergetica.com

ISSN 2255-9515

Kā pilotskolās sākusies jaunā mācību satura un

pieejas aprobācija. Stāsta skolu vadītāji

Lielas un piepildītas vidusskolas piepilda

skolotāju maciņus. Saruna ar Ogres 1. vidusskolas

direktoru Igoru Grigorjevu

Skolēna progresa mērīšana stundās

Visi priekšmeti tikai latviešu valodā. Bez skolotājiem?

Labākie eTwinning

projekti

Konflikti skolas kolektīvā

METODISKIE MATERIĀLIKlases stunda 2.-4. klasē. Savstarpējās attiecības. Mans viedoklis.Latviešu valodas stunda mežā 4. klasē.Mārtiņdiena 2. klasē.

Nr. 14(135); 20. 10. 2017.

www.skolasvards.lv

mailto:redakcija%40skolasvards.lv?subject=


Nr. 14(135); 20. 10. 2017.saturs

3AKTUĀLIKā pilotskolās sākusies jaunā mācību satura un pieejas aprobācija. Sabiedriskajai apspriešanai nodots jaunā mācību satura un pieejas apraksta projekts Izglītība mūsdienīgai lietpratībai. Mācību satura ieviešanas vadītāja Zane Oliņa norāda, ka ar mācību priekšmetu programmu projektiem pilotskolu komandas tiks iepazīstinātas oktobrī. Skolas Vārds uzrunāja vairāku pilotskolu vadītājus, lai uzzinātu kā skolās sākusies jaunā mācību satura un pieejas aprobācija. Stāsta Codes pamatskolas, Daugavpils 3. vidusskolas, Grobiņas sākumskolas un ģimnāzijas, Jelgavas pirmsskolas izglītības iestādes Kamolītis, Aizkraukles novada vidusskolas, Rīgas Teikas vidusskolas, Rēzeknes Valsts 1. Ģimnāzijas un Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas vadītāji.

NUMURA INTERVIJALielas un piepildītas vidusskolas piepilda skolotāju maciņus. Igors Grigorjevs gadu vada Ogres novada lielāko skolu – Ogres 1. vidusskolu. Viņš ir viens no jaunās paaudzes skolu vadītājiem, kam ir savs viedoklis, kādai vajadzētu būt mūsu valsts izglītības sistēmai. Viņš uzskata, ka šobrīd būtiski domāt par dziļām mācībām piemērotāku pedago-ģiskā darba organizāciju. 1.–3. klasē jāvirzās uz integrētu mācīšanos, kurā skolēns vienas vai divu nedēļu laikā pēta kādu problēmu un rada problēmas risinājumus.

IESPĒJASSkolēna progresa mērīšana stundās. Kā iemācīt skolēnus virzīt un regulēt savu darbību, savu domāšanu, kā virzīt mācību procesu uz mērķi un sasniegt to. Par skolotāja nozīmi šajā procesā un to, kas slēpjas aiz jēdziena progresa kartīte stāsta Iespējamās misijas absolvents, bijušais Ikšķiles vidusskolas sociālo zinību skolotājs, tagad Starpnozaru izglītības inovāciju centra projektu koordinators Miks Dzenis.

VIEDOKĻIVisi priekšmeti tikai latviešu valodā. Bez skolotājiem? Izglītības un zinātnes ministrijas iecere – no 2020./2021. mācību gada vispārizglītojošajās vidusskolās visus vispārizglītojošos mācību priekšmetus mācīs tikai latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus. Skolas Vārda aptaujātie mazākumtautību vidusskolu direktori un izglītības pārvalžu speciālisti lielākoties atbalsta ministrijas plānotās reformas, taču uzsver, ka valstī trūkst skolotāju.

SKOLU PIEREDZENoskaidroti labākie eTwinning projekti. 7. oktobrī notika Nacionālā eTwinning konference, kurā tika apbalvoti konkursa Nacionālā eTwinning balva 2017 uzvarētāji. Nacionālo eTwinning 2017. gada balvu nacionālo projektu kategorijā ieguva Ventspils Valsts 1. ģimnāzijas projekts Tukšu salmu kulšana, kas īstenots sadarbībā ar Olaines 1. vi-dusskolu. Bet Nacionālo eTwinning balvu starptautisko projektu kategorijā šogad ieguva Privātās vidusskolas Klasika projekts ICT World 2017. Skatītāju balva – Siguldas pilsētas vidusskolas projektam Youth Through Camera. Labāko projektu organizētāji labprāt pastāstīja Skolas Vārdam par savu veikumu un pieredzi.

SKOLAS VIDEKonflikti kolektīvā. Agresija darbavietā pastāv, ja pret vienu vai vairākiem pedagogiem ilgākā laika posmā atkārtoti tiek vērsta naidīga rīcība – tas ir apzināts psiholoģisks terors, kura galējais mērķis (apzināts vai neapzināts) ir izstumt kolēģi no kolektīva. Skolas vadībai, pieņemot darbā jaunu darbinieku, ir jāpievērš uzmanība ne tikai viņa profesiona-litātei, bet arī emocionālajai inteliģencei un spējai iekļauties kolektīvā. Stāsta Dace Caica, psihoterapeite.

AKTUĀLĀS IZGLĪTĪBAS ZIŅAS 9. – 20. OKTOBRIS

METODISKIE MATERIĀLIKlases stunda 2.-4. klasē. Savstarpējās attiecības. Mans viedoklis. Pieredzē dalās Ināra Paegle, Allažu pamatsko-las skolotāja, klases audzinātāja. Latviešu valodas stunda mežā 4. klasē. Pieredzē dalās Ruta Stodoļņika, Priekuļu novada Liepas pamatskolas sākumskolas skolotāja. Mārtiņdiena 2. klasē. Pieredzē dalās Ingrīda Vilmane, Daugavpils Centra vidusskolas latviešu valodas skolotāja.

810

14

172229

www.skolasvards.lv



Nr. 14(135); 20. 10. 2017.

Andra Ozola, žurnāliste

saturs

Kā pilotskolās sākusies jaunā mācību satura un pieejas aprobācija

Sabiedriskajai apspriešanai 25. septembrī nodots jaunā mācību satura un pieejas apraksta projekts Izglītība mūsdienīgai lietpratībai. Ar to var iepazīties vietnē www.sko-la2030.lv . Mācību satura ieviešanas vadītāja Zane Oliņa norāda, ka ar mācību priekš-metu programmu projektiem pilotskolu komandas tiks iepazīstinātas jau oktobrī, bet novembrī un decembrī ar tām plānots iepazīstināt arī izglītības jomu metodisko apvie-nību vadītājus. Skolas Vārds uzrunāja vairāku pilotskolu vadītājus, lai uzzinātu kā skolās sākusies jaunā mācību satura un pieejas aprobācija.

Codes pamatskolas direktore Laila Jurcika:„Nevarētu teikt, ka sākums ir viegls – mums iet diezgan grūti. Ap-

robācija manā izpratnē – tie ir jauni metodiskie materiāli vai pilnīgi jaunas mācīšanas metodes, taču nekā tāda nav. Tā vietā mums semi-nāros saka: mainieties paši, mainiet savu domāšanu. Manuprāt, šādā gadījumā tā vairs nav aprobācija, bet gan pilotprojekts.

Turklāt mūs ļoti ierobežo pamatizglītības standarts. Piemēram, tas nosaka, ka sākumskolas 3. klasē viena stunda paredzēta tam, lai bēr-niem iemācītu pulksteni. Nākamajā stundā jau jāmāca par ātrumu, at-

tālumu vai ko citu. Bet vai visi bērni vienā stundā būs iemācījušies pulksteni? Mana vislielākā vēlme būtu, lai šis standarts tiktu atslogots.

Katrs mūsu skolas pedagogs ir izskatījis jau-nā mācību satura saistību ar savu priekšmetu un tagad strādā pie līdzīgu jomu apguves. Brīvlaikā nāksim kopā un visu pārrunāsim. Esam vērsti uz priekšmetu sadarbību, pludinām tos kopā. Mainā-mies, strādājam.

Mūsu skolā ir labs, erudītu un pieredzes bagātu skolotāju kolektīvs, un nevar teikt, ka mums būtu prob-lēmas ar domāšanas maiņu. Taču mūsu vidū ir skolotāji, kuri ir piedzīvojuši dažādas izglītības sistēmā veik-tās reformas, piemēram, 1986. gada sešgadnieku reformu u.c., kuras beidzās bez rezultāta, tāpēc pedagogi iekšēji ir nedroši, baidās ļauties.

Un vēl: ja projekts ir uz kompetencēm balstīts, tad kāpēc galā ir uz akadēmiskām zināšanām balstīti eksāmeni? Tātad no bērniem tiks pieprasītas akadēmiskas zināšanas, ne tikai mācēt atrast informāciju, bet to paturēt galvā. Bet vai būs citādi eksāmeni? Ar mums neviens par to nerunā. Es domāju, ka projekta au-toriem vispirms vajag izdomāt visu līdz galam un tad to pasniegt. Jaunā projekta pluss: tas liek saņemties un kustināt smadzenes.”

Daugavpils 3. vidusskolas direktora vietniece Iveta Miloslavska:„Jaunā mācību satura projektu apspriežam skolotāju kolektīvā; kad būsim to ap-

sprieduši skolā, tad spriedīsim kopā ar vecākiem. Mūsu skolā darbojas skolotāju mācību grupas – mācāmies atbilstoši bērnu vecuma posmiem. Nevis pa mācību priekšmetiem, bet, izmantojot caurviju kompetences, ieviešam tās stundās.

Esam pārstrādājuši skolas iekšējās kontroles vērtēšanas lapu, un direktora vietniece, kas vēro stundas, skatās un vērtē, kā tiek izmantota caurviju kompetence domāšana un radošums ne tikai to skolotāju stundās, kuri apmeklē aprobācijas seminārus, bet visu skolotāju stundās.

Jaunā projekta pluss: tas liek saņemties un kustināt smadzenes.”

Foto

: htt

p://

ww

w.b

ausk

asdz

ive.

lv

Foto

: htt

ps://

m.o

k.ru

/pro

file

www.skolasvards.lv


http://www.skola2030.lv

http://www.skola2030.lv


Nr. 14(135); 20. 10. 2017.

Mūsu skolotāji brauc uz aprobācijas semināriem pie projekta grupas Rīgā. Sākumskolas skolotāji ir ap-meklējuši trīs seminārus, bet pamatskolas un vidusskolas skolotāji – vienu. Mācību aprobācijas semināri Rīgā notiek arī pa priekšmetu grupām, un tos ir apmeklējuši mūsu skolas sociālo zinību un valodu jomas skolotāji. Skolotāji, kuri apmeklējuši seminārus, savas zināšanas nodod tālāk kolēģiem skolā. Pagaidām mācāmies tikai savā skolā – vēl neesam tik kompetenti, lai savas zināšanas nodotu citiem.

Katrai pilotskolai ir savs mentors. Arī mūsu skolu drīz apmeklēs mentors un kontrolēs projekta gaitu. Kopā ar mentoru plānosim tālākās projekta aktivitātes.”

Grobiņas sākumskolas un ģimnāzijas direktore Laila Urbāne:„100 aprobācijas skolu projektā ir Grobiņas sākumskola, bet ģim-

nāzija darbojas brīvprātīgo skolu tīklā sadarbībā ar mūžizglītības bied-rību Vitae.

Tās lietas, kas svarīgas un aktuālas bija vakar vai ir šodien, rīt jau būs novecojušas. Tāpēc mums jābūt ieinteresētiem jauno mācību saturu pārskatīt, atrast būtiskāko, atšķirīgāko, šim gadsimtam raksturīgāko, izdiskutēt un pēc iespējas īsākā laikā pieņemt kā reglamentējošu do-

kumentu. Jāatrod pamatlietas. Pārējo skolotāji, savas jomas profesionāļi, spēs adaptēt atbilstoši reālajai dzīvei. Ir jāuzticas cilvēkiem!

Uzskatu, ka Grobiņas sākumskolā un ģimnāzijā strādā skolotāji, kuri ir cienīti amata meistari un jau dau-dzus gadus strādā sadarbojoties, realizējot starpdisciplināro pieeju, ievērojot sociāli emocionālās mācīša-nas un mācīšanās virzienus, kā arī vērtējot tikai to, kas ir vērtīgs, lielu uzmanību veltot individuālai pieejai un progresam.

Vislielākās grūtības ir iekļauties mācību plānā, kā arī noteiktie valsts pārbaudes darbi, kuri uzliek rāmi. Domāju, ka skolu autonomija pavērs lielākas iespējas, bet reizē arī ir bažas, jo reālajā dzīvē notiek liela sko-lēnu kustība, kas varētu radīt kavēkļus. Taču, ja bērnos tiks aktivizēta dziļā mācīšanās, domāšana par mācī-šanos un no standartizētās vērtēšanas varēsim pāriet uz caurviju, attieksmju vērtēšanu, tad sarežģījumiem nevajadzētu būt.

Esam ieinteresēti un atvērti jaunā mācību satura aprobācijas procesam. Jau pagājušajā mācību gadā izveidojām skolotāju komandu, kas būs tiešie informācijas nesēji no darba grupu sanāksmēm, kā arī mūsu pieredzes popularizētāji darba grupās. Kopā komandā ir 12 skolotāji. Tā kā skolas kolektīvā ir vairāk nekā 50 darbinieku, tad sadalījām katram projekta skolotājam mazo darba grupiņu, lai neviens kolektīvā nebūtu informācijas badā.

Regulāri notiek metodiskās dienas vai pēcpusdienas, kurās cenšamies runāt par projekta aktualitātēm, metodēm, labās prakses piemēriem, tos izmēģinām reālajā dzīvē.

Arī pati vasarā mācījos Latvijas Universitātes Starpnozaru izglītības inovāciju centra un Valsts izglītības satura centra kursos Profesionālās pilnveides ekspertu sagatavošana kompetenču pieejas ieviešanai skolā, lai spētu zinoši virzīt šo procesu savā skolā un sniegtu informāciju mūsu novada skolu pedagogiem.

Skolā pirmais kopīgais darbiņš – vienoti darboties pie pozitīvas atgriezeniskās saites sniegšanas. Šo refleksijas daļu mērķtiecīgi cenšamies realizēt pēc katras vērtējamās darbības.

Šogad kā prioritāti skolā esam definējuši sociāli emocionālo mācīšanu un mācīšanos. Sākam ar nelie-lām, izmērāmām lietām ikvienā mācību stundā un/vai audzināšanas darbībā.

Šajā mācību gadā jau esam paguvuši noorganizēt vecāku kopsapulci, kur aktualizējām divus jautāju-mus – jaunā mācību satura apspriešanu un kā ikviens vecāks var līdzdarboties sava bērna karjeras veido-šanā.”

Jelgavas pirmsskolas izglītības iestādes (PII) Kamolītis vadītāja Anita Bērziņa: „2017. gada pavasarī pēc pieteikuma apstiprinājuma izveidojām iestādes pilotkomandu. Viens no pro-

jekta pamatnosacījumiem – jābūt aptvertiem bērnu vecumiem: 1,5–2 gadi, 3 gadi, 5 gadi. Veidojot pilotkomandu, notika projekta apspriešana kolektīvā. Tika ņemtas vērā katra skolotāja vēlmes,

iespējas un gatavība aktīvi piedalīties mācībās un aprobācijā. Kopīgi izlēmām, ka projekta aprobācijā pie-dalīsies visi iestādes pedagogi, lai audzināšanas un izglītošanas darbs netiktu sadrumstalots.

Regulāri sniedzam informāciju par projektu arī vecākiem. Maijā vecāki elektroniski piedalījās aptaujā par iestādes darba organizāciju. Ikmēneša vecāku sapulcēs vecākiem stāstām par paveikto un aktualitā-

Foto

: htt

ps://

ww

w.li

epaj

niek

iem

.lv

www.skolasvards.lv



Nr. 14(135); 20. 10. 2017.

tēm.Savā iestādē vienmēr esam domājuši par pedagoģiskā procesa un darba organizācijas uzlabošanu. Tā

kā mūsu izvēlētā caurvija ir sadarbība un līdzdalība, tad jau esam sākuši pedagogu aktīvu līdzdalību ies-tādes darbības organizēšanā: piemēram, pedagoģiskās sēdes organizēšanā un vadīšanā ar savu konkrētu darbošanos piedalījās visi iestādes pedagogi.

Esam mainījuši pieeju pedagoģiskā procesa plānošanai, ieviesām iknedēļas plānošanas skolotājām, kas strādā ar viena vecuma grupām. Piemēram, pirmdien tiekas grupu skolotājas un auklītes, kuras strādā ar piecgadniekiem.

Iestādes pilotkomanda – gan administrācija, gan skolotāji – ir bijusi uz četrām mācībām. Ar praktiski piedzīvoto un uzzināto pēc mācībām dalāmies ar iestādes kolēģiem. Tika noorganizēts darba seminārs visām pilsētas PII vadības komandām.”

Aizkraukles novada vidusskolas direktors Aldis Labinskis:„Jauno mācību saturu apspriežam minimāli, jo īsti nav laika – dar-

ba dienās skolotāji strādā klasēs, tad jau ir vēla pēcpusdiena, vakars, tāpēc pamatīgāk spriedīsim brīvlaika nedēļā.

Mūsu skolas skolotāji pašlaik piedalās projekta komandas organi-zētajos semināros septiņās satura jomās. Pagājušonedēļ uz seminā-riem Rīgā devās trīs jomu skolotāji, arī šonedēļ tikpat, bet nākamnedēļ mācīsies sākumskolas skolotāji.

Skolas vadības komanda vadības komandu mācībās piedalījās jau šī gada aprīlī. Tagad regulāri sanā-kam kopā, lai pārrunātu jaunāko. Katrs no trīs maniem vietniekiem ir atbildīgs par savu skolotāju mācību grupu – sākumskolas, pamatskolas un vidusskolas skolotājiem. Skolotāji ar mums dalās pieredzē par mācī-bu semināros uzzināto un stāstīs par to arī ar citiem skolotājiem.

Pagājušajā nedēļā tikās mūsu izglītības pārvaldes reģionā esošās trīs izglītības iestādes – pilotskolas. Pilotskolu vadība dalījās savā pieredzē, savā šī brīža redzējumā. Mūsu vidusskola stāstīja par sadarbības caurviju, bet Skrīveru vidusskola – par līdzdarbību.

Ar mācību satura maiņu mums iet samērā grūti, jo daudzi skolotāji uzskata, ka jaunā mācību satura publiskošana ir novēlota. Nākamnedēļ pārrunāsim, kas no jaunā mācību satura tiešām ir jauns, ko jau mēs darām un ko varētu ieviest mūsu skolā – visticamāk, gan tikai sākot ar nākamo mācību gadu.

Mēs nevaram represīvi uzlikt par pienākumu skolotājiem kaut ko darīt. Manuprāt, katrs skolotājs at-bilstoši savai dzīves un pedagoģiskajai pieredzei pielāgos mācību saturu, bet pastāv šaubas, vai tas būs pa-reizi. No projekta ieviesēju puses kontrole vēl nenotiek. Šajā pusgadā satura jautājumi ir jāapspriež. Tagad būs pirmās sanāksmes.

Domāju, ka vislielākās problēmas varētu rasties ar tiem mācību priekšmetiem, kuriem paredzēti gala mērījumi – eksāmeni. Par eksāmenu saturu ar mums nerunā – vai arī mēs neesam līdz galam sapratuši.

Domāju, ka skolā mazāk vajag vērošanas lietas, bet vairāk vajag praktiski darboties, bet mēs īsti ne-esam tam gatavi. Varbūt jaunie Iespējamās misijas vai augstskolās sagatavotie skolotāji varētu mums ko jaunu parādīt – nevis vienu stundu, bet vienu tēmu ilgākā laikā? Jo tagad vārāmies paši savā sulā. Pēc tam vajag arī izpētīt, vai bērni no šī jaunā ir pa-ņēmuši visu, ko varēja.”

Rīgas Teikas vidusskolas direktore Ilona Bergmane:„Mācību satura apspriešana nupat ir sākusies. Sākam saņemt mācību programmas,

kuras vajag aprobēt. Tiek sperti pirmie soļi mācību programmu izskatīšanā dažādu priekšmetu kopās.

Jau pagājušajā mācību gadā pastiprināti sākām pievērst uzmanību mācību priekš-metu integrācijai. Mums izveidojās tādi netradicionāli savienojumi kā vizuālā māksla un matemātika vai mūzika un ķīmija, tādējādi skolotājus sākām pieradināt iziet ārā no ikdienas rutīnas un domāt savādāk. Protams, apmeklējām arī dažādus kursus.

Katrs skolotājs atbilstoši savai dzīves un pedagoģiskajai pieredzei

pielāgos mācību saturu, bet pastāv šaubas, vai tas būs pareizi.

Foto

: sta

bura

gs.lv

www.skolasvards.lv



Nr. 14(135); 20. 10. 2017.

Šī gada septembrī otrdienu rītos pirms pirmās stundas sākām organizēt darba grupu sanāksmes sko-lotājiem, kuri māca septītajās un desmitajās klasēs (šīs klašu grupas piedalās aprobācijā), lai spriestu, kā skolēniem apgūt dažādas tēmas.

Kā pirmo apgūsim lasītprasmi, paplašinot tās jēdzienu kā teksta izpratni, analīzi, dažādu meto-žu pielietošanu un izmantošanu dažādos mācību priekšmetos. Noteikti dalīsimies pieredzē. Mācību priekšmetu kopās skolotāji strādā kopā, grupās stāstot, kuras metodes, viņuprāt, ir labākās, citi skolotāji tās izmēģina un pārņem.

Domāšanas maiņu mēs saprotam ne tikai kā spēju integrēt jauno mācību saturu, bet arī mainīt vērtē-šanu. Esam sākuši vecās domāšanas maiņu – tagad vērtējam to, ko skolēns zina. Piemēram, skolēns saņem atzīmi 2, jo zina to un to, atzīmi 5, jo zina to un to, un vēl to, un atzīmi 9, jo zina vairāk, taču saņemot skai-drojumu, kāpēc nesaņēma 10, tādējādi liekam pamatus skolēnu pārejai uz pašvērtējumu.

Vērtēšanas ziņā mācāmies aprobēt to, ka tēmas apguvei visai klasei izmantojam atgādnes – tās atrodas klases priekšā arī kontroldarba laikā. Domāju, ka tas negrauj atzīmes prestižu, jo mēs ceram uz skolēnu pašapziņu un to, ka, izmantojot atgādnes, viņi tēmu atcerēsies labāk.

Mūsu vēstures skolotāja izmanto arī tādu me-todi – skolēniem izsniedz nevis izlabotu kontrol-darbu ar atzīmi, bet tikai atķeksē, kur nav pareizi. Tālāk seko darbs pie kļūdu labošanas. Konsultante ir skolotāja un tie skolēni, kuri uzrakstījuši pareizi, – viņi kļūdu labotājiem norāda virzienu. Klasē valda darbīga atmosfēra, kā rezultātā daudzi skolēni uz-labo savu vērtējumu, turklāt skolēniem tas paliek atmiņā uz ilgu laiku. Domājam arī par matemātikas un vēstures integrāciju.

Esam organizēti sākuši skolotāju savstarpēju stundu vērošanu – šim mērķim skolā esam izstrā-dājuši elektronisku sistēmu, un katrs skolotājs raks-ta savu dienasgrāmatu.

Jau pagājušajā mācību gadā skolas vecāku sapulcēs sniedzām pamata informāciju par kompetenču projektu. Arī e-klasē informācijai vecākiem pievienoju saites uz Zanes Oliņas vai citiem rakstiem.

Šajā mācību gadā 4. oktobrī mums notika skolas padomes sēde, kurā sapratu, ka vecāku un sabiedrības informēšana jāturpina, jo situācija nav viennozīmīga – daudziem ir priekšstats, ka zināšanas vairs netiks mācītas – tagad tikai spēlēsimies. Ir paredzēts veikt vecāku aptauju Edurio vidē, un šo instrumentu plāno-jam izmantot kā izglītojošu rīku.”

Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijas direktors Jānis Poplavskis:„Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzija ir vienīgā valsts ģimnāzija Latgales plānošanas

reģionā, kas sākusi aktīvu darbu projektā, tās pedagogiem piedaloties mācību semināros, organizējot pedagogu profesionālās kompetences pilnveides pasā-kumus, apgūstot starpdisciplinārās prasmes, veidojot darba grupas, apmeklējot Skola 2030 rīkotās konferences ar mērķi sagatavot pedagogus mācīšanas pieejas maiņai, sadarbojoties caurskatīt mācību saturu un pieeju mācībām, apspriežot jauno mācību saturu un pieejas aprakstu Izglītība mūsdienīgai lietpratībai.

Projekta gaitā paredzēta šobrīd spēkā esošo mācību satura dokumentu pār-skatīšana un pilnveide, atjaunotā mācību satura izstrāde un aprobācija, mācību programmu un mācību materiālu izstrāde.

Ģimnāzijas pedagogi iesaistās kursos Profesionālās pilnveides ekspertu sagata-vošana kompetenču pieejas ieviešanai skolā un Mācīšanās konsultantu sagatavoša-na reģiona vajadzībām, lai atbalstītu kolēģu profesionālo attīstību, vadot mācības, rādot atklātās mācību stundas vai strādājot kā mācīšanās konsultantiem pedago-gu individuālam atbalstam reģionos.

Esam sākuši vecās domāšanas maiņu – tagad vērtējam to,

ko skolēns zina.

Esam organizēti sākuši skolotāju savstarpēju stundu vērošanu – šim

mērķim skolā esam izstrādājuši elektronisku sistēmu, un katrs skolotājs raksta savu dienasgrāmatu.

Foto

: ww

w.re

zekn

e.lv

; M.Ju

sta

foto

www.skolasvards.lv



Nr. 14(135); 20. 10. 2017.

Augustā un septembrī ģimnāzijas pedagogi piedalījās mācību semināros, bet oktobrī ģimnāzijā vieso-jās pedagogi, lai vērotu un analizētu atklātās mācību stundas, praktiski darbotos, izvērtētu pedagoģiskā darba pieredzi.

Oktobrī ģimnāzijas kā pilotskolas pedagogi atbilstoši mācību jomām piedalījās semināros Rīgā, bet no-vembrī ģimnāzijas pedagogi – mācību jomu koordinatori – aicināti tikties Valsts izglītības satura centrā, lai īstenotu dažādas aktivitātes pedagogu informēšanai par aktualitātēm un viņiem sniegtu atbalstu profesio-nālās kompetences pilnveidei valodu, sociālās un pilsoniskās mācības, kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā, dabaszinātņu, matemātikas, tehnoloģiju, veselības un fiziskās aktivitātes jomās.

Dalība projektā Kompetenču pieeja mācību saturā 2017./2018. mācību gadā ar caurvijkompetenci Sa-darbība mācību procesā ir ieguvums gan ģimnāzijas pedagogiem, gan skolēniem, jo jau šobrīd notiek vir-zība uz tādu mācīšanās pieredzi, kuras rezultāts būtu skolēna kompetence jeb lietpratība.

Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijas metodiskais un pedagogu tālākizglītības centrs reģiona pedagogiem pie-dāvā vairākus profesionālās kompetences pilnveides kursus un seminārus – Kompetenču pieeja izglītībā, Pilsoniskās audzināšanas 6 modeļi un caurviju prasmes, Kompetenču pieeja mācību saturā. Pašizziņa un paš-vadība. Domāšana un radošums, STEAM – instruments kompetenču pieejas īstenošanai un citus –, lai sniegtu metodisku atbalstu pilnveidotā mācību satura un pieejas ieviešanai, veicinātu sadarbību un viedokļu ap-maiņu starp pedagogiem.”

Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas direktores vietniece Gunita Gindra:„Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijā šis mācību gads sācies ar kompe-

tenču pieejas mācību saturā aprobāciju. Skolotājiem liela interese par gaidāmajām pārmaiņām izglītībā, reizē arī daudz jautājumu, uz ku-riem atbildes tiek pamazām meklētas un rastas ar projektu saistītajās apmācībās un semināros.

Visi skolas pedagogi tika aicināti iepazīties ar plašākai sabiedriskai apspriešanai nodoto jauno mācību saturu un pieejas apraksta projek-

tu Izglītība mūsdienīgai lietpratībai. Skolotāji – atbilstoši savai pārstāvētajai izglītības kompetences jomai – dodas uz aprobācijas semināriem, lai iepazītos ar izvirzītajiem pamatjēdzieniem jeb lielajām idejām, kas skolēnam būs jāapgūst.

Lielu interesi par jauno mācību saturu un norisēm izglītībā izrāda arī skolēnu vecāki un ģimnāzijas pa-domes sanāksmēs aicina skolas vadību pastāstīt par jaunumiem, kā arī vēlas uzzināt, ko īsti skolotāji dara un kā vecāki var iesaistīties izglītības pārmaiņu procesā.

Skolā atbilstoši izglītības pakāpēm izveidotas trīs skolotāju komandas: sākumskolas, pamatskolas un vidusskolas. Visas trīs komandas ir piedalījušās ievadnodarbībās, kurās pedagogi radoši sadarbo-jušies un iepazinuši savus un kaimiņskolu kolēģus. Pēc mācībām skolotāju komandas iepazīstināja pā-rējos skolas pedagogus ar gūto pieredzi.

Projektā iesaistītie skolotāji šobrīd ievieš mācīšanās iedziļinoties paņēmienus stundās, izmēģina dažā-dus mācību darba organizācijas modeļus. Skolotāji, vadot stundas, meklē dažādus ceļus, kā izvirzīt [sasnie-dzamo rezultātu] un kā skolēniem nonākt pie sasniedzamā rezultāta, kā katram mācību procesā iesaistīta-jam (gan skolēnam, gan skolotājam) iegūt atgriezenisko saiti par sasniegto.

Pedagogi vēl vairāk piedomā, kā mācību procesu tuvināt reālajai dzīvei. Skolotāji sanāksmēs pārrunā veiksmes un neveiksmes, piedalās savstarpējā stundu vērošanā un to analizē, izvirza turpmāk veicamos uzdevumus.

Sākumskolas komandas skolotājas ir bijušas uz pašizziņas un pašvadības mācībām izvēlētajā caurvijā. Pēc tām skolotājas mācību stundās pārdomāti izvirza skolēniem sasniedzamu rezultātu un lielu vērību pievērš tieši atgriezeniskās saites saņemšanai un nodošanai.

Sākumskolas klasēs izveidoti luksofori, kurus kā metodi ļoti dažādi izmanto atgriezeniskās saites iegūša-nai, skolēnu pašvērtējumam. Skolotājas šobrīd apmeklē kolēģu vadītās stundas, izvērtē veiksmes, iedroši-na viena otru un mēģina mācību stundu padarīt mūsdienīgu, skolēniem interesantu un, protams, jēgpilnu.

Jautājumu un neskaidrību ir ļoti daudz, bet skolotāji, neskatoties uz dažādiem izaicinājumiem, ir gatavi

Pedagogi vēl vairāk piedomā, kā mācību procesu tuvināt reālajai dzīvei.

Foto: Aivars Zilbers, http://www.ziemellatvija.lv

www.skolasvards.lv



Nr. 14(135); 20. 10. 2017.

pilnveidoties.Skolēnu rudens brīvdienās aicinām ieinteresētos novada pedagogus uz Valkas Jāņa Cimzes ģimnāziju,

lai dalītos aprobācijas procesā gūtajā pieredzē un diskutētu par gaidāmām pārmaiņām izglītībā.”SV

NUMURA INTERVIJA

Andra Ozola, žurnāliste Lielas un piepildītas vidusskolas piepilda skolotāju maciņus

Igors Grigorjevs gadu vada Ogres novada lielāko skolu – Ogres 1. vidusskolu. Viņš ir viens no jaunās paaudzes skolu vadītājiem, kam ir savs viedoklis, kādai vajadzētu būt mūsu valsts izglītības sistēmai, turklāt I. Grigorjevs nebaidās to izteikt skaļi un diskutēt ar sabiedrī-bu. Nesen viņa vārds tika pieminēts plašsaziņas līdzekļos – Latvijas Bankas rīkotajā diskusijā direktors uzsvēra, ka nepieciešams veidot lielas vidusskolas. Ar šo un citām idejām I. Grigorjevs piekrita dalī-ties ar žurnālu Skolas Vārds.

– Kādas pārmaiņas, jūsuprāt, ir nepieciešamas mācību saturā un pieejā, vērtēšanā?Atbalstu projekta Skola 2030 piedāvāto virzību uz zināšanu un prasmju lietojumu daudzveidīgu problē-

mu risināšanai. Piedāvātie vērtēšanas paņēmieni ir pakārtoti šim mērķim. Šobrīd būtiski domāt par dziļām mācībām piemērotāku pedagoģiskā darba organizāciju. 1.–3. klasē

jāvirzās uz integrētu mācīšanos, kurā skolēns vienas vai divu nedēļu laikā pēta kādu problēmu un rada problēmas risinājumus.

4.–6. klasē daļa dienas jāvelta mācību stundām matemātikā, latviešu valodā, svešvalodās, bet otra die-nas daļa jāvelta vienas vai vairāku nedēļu ilgiem starpdisciplināriem pētnieciskajiem un radošajiem dar-biem. Arī 7.–9. klašu skolēniem līdztekus 3–4 sešdesmit minūtes garām mācību stundām jāveic savām interesēm atbilstoši pētnieciskie vai radošie darbi.

– Vai jums ir skaidrs, kas praktiski mainīsies skolas ikdienā, ieviešot jauno saturu?Mums ir skatījums par to, kā varētu tikt organizēts mācību darbs, bet vēl nav skaidrs, cik lielā mērā tas

sakrīt ar Skolas 2030 komandas redzējumu.

– Jaunais saturs un pieejas mācīšanai būs izaicinājums lielai daļai skolotāju. Kā atbalstīt skolotājus šajā reformā, kā mainīt domāšanu, kā pārliecināt skeptiķus? Kāda ir situācija jūsu skolā?

Nozīmīgākais atbalsts būtu kvalitatīvi izstrādātas izglītības programmas un mācību materiāli. Svarīgi ir šo darbu neatstāt skolu rokās – skolām nav laika un finanšu resursu, lai izstrādātu kvalitatīvas izglītības

Uzziņai

Igors Grigorjevs beidzis Rīgas Ekonomikas augstskolu, studējis Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā. Strādājis par ekonomikas skolotāju Ozolnieku vidusskolā, Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā, Ropažu vidusskolā, bijis Zaķumuižas pamatskolas direktors. Strādājis arī par izglītības ministres Mārītes Seiles ārštata padomnieku vispārējās izglītības jautājumos.

www.skolasvards.lv



Nr. 14(135); 20. 10. 2017.

programmas un mācību materiālus. Būtu arī neracionāli, ja šo darbu katra skola veiktu atsevišķi. Par skeptiķu pārliecināšanu – labi piemēri iedvesmo. Šobrīd svarīgi pedagoģiskajos eksperimentos ie-

saistīt iespējami daudzus kolēģus un identificēt rezultatīvus pedagogu centienus. Nebaidos no vārdiem pedagoģiskais eksperiments, jo tieši darot mēs iemācāmies visvairāk. Skolotāji ir pietiekami atbildīgi, lai sa-vos pedagoģiskajos meklējumos nekaitētu bērniem.

– Jūs atbalstāt lielo vidusskolu veidošanu. Kāpēc?

Lielu vidusskolu skolotāji var specializēties – ir racionālāk sagatavot vienu lielisku stundu četrām desmitajām klasēm, nevis četras lieliskas stundas četrām dažādām vidusskolas klasēm. Lielās skolās rodas iespēja veidot skolēnu grupas ar kopīgām interesēm, tādējādi ir iespēja nodrošināt daudzvei-dīgāku mācību saturu.

Vēl jāņem vērā, ka pietiekami lielas un piepildītas klases piepilda skolotāju maciņus. Svarīgi, ka lielu izglītības iestādi var organizēt kā mazu skolu, bet ne otrādi.

– Jūs Latvijas Bankas diskusijā sacījāt, ka viens no maz apspriestiem izmaiņu šķēršļiem ir ģimnāzijas un valsts ģimnāzijas statuss. Paskaidrojiet, lūdzu!

Būtiskākā ģimnāzijas atšķirība no vidusskolas ir tai piešķirtās tiesības veikt skolēnu atlasi jau septītajā klasē. Mana hipotēze ir tāda, ka Rīgā un lielākajās Latvijas pilsētās šīs tiesības ģimnāzijām ļauj uzņemt talantīgākos bērnus, bet vairumā Latvijas pilsētu ar šī paša mehānisma palīdzību tiek neuzņemti bērni, kuriem novērojami zemi sasniegumi, mācību grūtības vai uzvedības traucējumi.

Jau pamatskolas posmā mums veidojas skolas „tiem, kuri grib un var”, un skolas „tiem, kuri negrib vai nevar”. Man šāds dalījums nav pieņemams. Pamatskolas posmā skolai ir jāstrādā ar katru bērnu.

Manuprāt, valsts ģimnāzijām ir jābūt, bet tām ir jāpilda specifiska funkcija – jāstrādā ar ļoti, ļoti talantī-giem skolēniem jau no 7. klases. Ja valsts ģimnāziju definējam kā mācību vietu vistalantīgākajiem Latvijas bērniem, tad valsts ģimnāziju skaitam jāsarūk.

– Kādu jūs redzat skolu 2030. gadā?2030. gadā skola ir vieta, uz kuru bērns nāk pa-

veikt kādu nozīmīgu darbu, uzdevumu. Bērns mā-cās, lai paveiktu tam nozīmīgus uzdevumus tagad, ne vien nākotnē. Saudzīga attieksme pret dabu, cieņa pret līdzcilvēkiem, demokrātiski procesi, at-bildība par darbu un paša lēmumiem ir skolēna ik-diena, nevis nākotne, kurai tas gatavojas.

– Kā panākt izcilību vidusskolu absolventu zināšanās vienlaikus ar lietderīgu naudas iz-lietojumu skolu sistēmā?

Līdz šim vienīgais vispārpieņemtais finanšu līdzekļu izlietojuma efektivitātes rādītājs bijis viena skolēna izmaksu aprēķins, kas tiek lietots starpnovadu finanšu norēķinos. Kaut nepilnīgi, bet šis rādītājs parāda vien skolēna izmaksas, bet neparāda izmaksu un iegūtā rezultāta attiecību. Zinu, ka šobrīd notiek mēģinā-jumi formulēt finanšu efektivitātes rādītājus. Tas ir pirmais solis.

– Kas jādara, lai skolās strādātu labākie speciālisti?Intensīvi jāstrādā ar vidusskolēnu piesaisti profesijai, jāveic skrupuloza studentu atlase pedagoģijas

studiju programmās, un studiju procesā jānodrošina jēgpilna studentu iesaiste praktiskajā skolas darbā. Līdztekus minētajam ir jāatbalsta skolās ienākušie pedagogi viņu darbā, jāveido vide, kurā skolotājs

klasē nejūtas pazemots, un jānodrošina tāda darba slodze un samaksa, lai skolotājam ir iespēja gatavoties nodarbībām un nedomāt par finanšu likstām. Garš darāmo darbu saraksts.

Nebaidos no vārdiem pedagoģiskais eksperiments, jo tieši

darot mēs iemācāmies visvairāk.

1.–3. klasē jāvirzās uz integrētu mācīšanos, kurā skolēns vienas vai divu nedēļu laikā

pēta kādu problēmu un rada problēmas risinājumus.

www.skolasvards.lv



Nr. 14(135); 20. 10. 2017.

– Futurologi saka – bērniem neko vairs nevajag iegaumēt un atcerēties, pietiek tikai prast meklēt informāciju. Taču, neko neatceroties, izglītība var kļūt tikai par garāmejošu, gaisīgu pieredzi. Kā var novērtēt skolēnu jaunajā mācību pieejā?

Neesmu sastapis vērtējumus, ka nākotnē nebūs nepieciešama spēja iegaumēt un atcerēties. Tā bija, ir un būs nozīmīga prasme. Piekrītu gan, ka zināšanas ir starpprodukts, nevis galamērķis. Ir svarīgi, ko cilvēks ar savām zināšanām dara.

Zināšanu pielietojums mainīgās dzīves situācijās ir jaunā satura projekta mantra. Vērtēšanas nozīmīgā-kā funkcija ir palīdzēt skolēnam un skolotājam saprast, kā skolēnam veicas ceļā uz galamērķi – spēju lietot zināšanas un prasmes reālu vai hipotētisku problēmu risināšanai.

SV

IESPĒJAS

Ilze Pole, žurnālisteSkolēna progresa mērīšana stundās

Kā iemācīt skolēnus virzīt un regulēt savu darbību, savu domāšanu, kā virzīt mācību procesu uz mērķi un sasniegt to. Par skolotāja nozīmi šajā procesā un to, kas slēpjas aiz jēdziena progresa kartīte stāsta Iespējamās misijas absol-vents Miks Dzenis.

M. Dzenis ir bijušais Iespējamās misijas skolotājs. Divus gadus strādājis Ikšķiles vidusskolā par sociālo zinību skolotāju, kur darbā ar skolēniem radusies ideja, kā trenēt skolēnu prasmi organizēt mērķtiecīgu mācīšanos jeb plānot. Miku vienmēr ir nodarbinājusi ideja par mijiedarbību starp skolēnu un skolotāju. Viņš uzskata, ka ļoti svarīga ir spēja apmainīties ar idejām un radīt jaunas ieceres, kas uzlabotu un padarītu mācības interesantākas gan pašiem skolēniem, gan skolotājam. Jautājums: kā iemācīt skolēnam pašregu-lāciju, izmantojot atgriezenisko saiti pašam ar sevi? To pašu būtu jādara arī skolotājam.

M. Dzenis šobrīd pārstāv Starpnozaru izglītības inovācijas centru, un vienā no dabaszinātņu skolotāju konferencēm viņš stāstīja par tēmu Skolēna progresa noteikšana mācību stundā. Ideja tāda: kā modelēt mā-cību stundu, izmantojot praktisku rīku, kas palīdz noteikt, kā ir veicies ar uzdevuma izpildi, un saprast, kas vēl ir jāizdara, lai gūtu labāku rezultātu. Kā skolotājam iespējams uzzināt par katra klases skolēna progresu stundā.

M. Dzenis stāsta: „Kad strādāju Ikšķiles vidusskolā, sociālo zinību stundās ieviesu veidu, kā noskaidrot atgriezenisko saiti.

Gan attiecībā uz to, cik tālu skolēns ir ticis ar uzdevumu izpildi, gan arī attiecībā uz to, kā to var izmantot

Īsta mācīšanās un virzība var notikt tad, ja skolotājs uz mācīšanos spēj skatīties skolēna acīm.

www.skolasvards.lv



Nr. 14(135); 20. 10. 2017.

skolotājs, novērtējot skolēna spēju plānot savu darbu.„Atgriezeniskā saite ir informācija, kuras mērķis ir mazināt plaisu starp to, kā ir tagad, un to, kā ir jābūt

vai kā varētu būt” (Džons Hatijs (John Hattie)). Pieaugušie, izvirzot mērķus, pildot konkrētu plānu, neapzi-nāti māk noteikt precīzāk, cik lielu laika posmu konkrētais uzdevums viņiem prasīs, lai to realizētu. Tas tiek veikts, balstoties uz viņu personīgo pieredzi, pildot šādus uzdevuma veidus ikdienā. Savukārt skolēniem šāda neapzināta sava mērķa īstenošanas laika plānojums ir jāizceļ apziņas līmenī un jātrenē. Vadot nodar-bībās sociālajās zinībās, viena no lietām, ko vēlējos izcelt, bija skolēna spēja sekot sava darba plānveidīgai realizēšanai. Pārsvarā uzdevumi tika veidoti uz 2–4 stundām un jaunietim bija nepieciešams saplānot savu darbu, lai tos izpildītu paredzētajā laikā. Tāpēc stundas ietvaros radīju rīku, ko šobrīd varu nosaukt par progresa kartiņu. Tās mērķis – skolēnam noteikt, cik uzdevumu stundas laikā viņš varēs paveikt, lai varētu darbu veikt pēc iespējas efektīvāk.

Kā tas notiek? Skolēniem tiek dots uzdevums. Konkrēti 6. kla-ses skolēniem bija vairāku stundu darbs pie projekta Tūrisma ceļve-ža sagatavošana. Lai paveiktu šo darbu, nepieciešams strukturēt un organizēt darba procesu, jā-veic virkne darbību (piemēram,

jāizlemj, par kuriem objektiem ceļvedis tiks sagatavots, jāatrod informācija internetā, informācija jāapstrā-dā, jākonkretizē, jāsagatavo vizuālais materiāls utt.). Pirms darba sākšanas skolotājs skolēniem iedod da-rāmo darbu jeb uzdevumu sarakstu, ko var saukt arī par soļiem mērķa sasniegšanai jeb kopējā projekta uzdevuma izpildei. Skolēnu uzdevums ir organizēt savu darbu. Kādā veidā? Skolēniem tiek uzdots pirms darba sākšanas izsvērt un izdomāt, cik uzdevumu viņš izpildīs pirmās stundas laikā. To skolēni uzraksta uz lapas. Kad puse no stundas ir pagājusi, mēs ieturam pauzi un novērtējam savu padarīto darbu. Vai skolēni ir tikuši tik tālu, cik plānojuši? Vai atlikušajā laikā paspēs izdarīt to, ko paši sev noteica, vai saplānots nav par daudz? Pēc pārdomu brīža darbu turpinām un stundas noslēgumā veidojam kopsavilkumu: vai esam katrs izpildījuši sev nosprausto mērķi? Piemēram, vai visus desmit izvēlētos un plānotos uzdevumus jeb soļus ir sanācis izpildīt?”

Miks stāsta, ka skolēni lielākoties vēlas uzņemties par daudz, domā, ka spēs izpildīt daudz vairāk, nekā reāli ir iespējams. Šāds savas darbības analīzes veids palīdz organizēt mācīšanos, iemāca paskatīties uz sevi no malas jeb apjaust, kā es domāju un kāpēc mani rezultāti atšķiras no iecerētā.

Šāda veida diagnostiku var veikt ne tikai katram skolēnam atsevišķi, bet arī strādājot grupās. Turklāt skolotājiem ir iespēja mainīt progresa kartītē ierakstāmo informāciju atkarībā no tā, vai viņi vēlas noskaid-rot skolēnu domu gaitu, skolēnu spēju organizēt darbu vai ko citu. Pamazām skolēni sāk saprast, cik svarīga ir plānošana gan pirms darba sākšanas, gan darba laikā, arī to, ka, iespējams, izraudzītos mērķus ir jākoriģē, ja tas kļūst nepieciešams darba gaitā. Vairākkārt izmantojot kontroljautājumus (dažādos ilgtermiņa pro-jektos), var noskaidrot, vai skolēnu izvēlētie mērķi kļūst precīzāki. Tā ir skolēna progresa analīze. Šādi tiek trenēta prasme noteikt sev precīzu, izpildāmu mērķi un spēt to sasniegt.

M. Dzenis atzīst, ka iedvesmu guvis no Džona Hatija (John Hattie) pētījumiem un tajos izklāstīto teoriju par visible learning jeb to, kā mācīšanos padarīt redzamu. Dž. Hatijs uzskata, ka īsta mācīšanās un virzība var notikt tad, ja skolotājs uz mācīšanos spēj skatīties skolēna acīm. Visible learning notiek, kad tā ir apzi-nāta prakse, kuras jēga ir sasniegt mērķi, kad tiek sniegta un meklēta atgriezeniskā saite un kad ir aktīvs, ieinteresēts un aizraujošs mācību process, kurā piedalās gan skolēni, gan skolotājs. Viņaprāt, tikpat svarī-ga, cik rezultāts, ir arī pati mācīšanās. Labam mācību procesam raksturīga skolēna spēja sevi novērtēt, un vērtējumam ir jāvirza, jāpastāv atgriezeniskajai saitei, mācīšanās procesam jābūt abpusējam. Skolēnam un skolotājam mācību procesā abpusēji jāsadarbojas un jāaug, turklāt mācību procesam jāietver problēmsi-tuāciju risināšana utt.

SV

Labam mācību procesam raksturīga skolēna spēja sevi novērtēt, un vērtējumam ir jāvirza, jāpastāv

atgriezeniskajai saitei, mācīšanās procesam jābūt abpusējam.

www.skolasvards.lv



Nr. 14(135); 20. 10. 2017.

ABONĒ IZGLĪTĪBAS E-ŽURNĀLUS 2018. GADAM!

Ikvienam, kurš strādā pirmsskolā! Žurnālā PIRMSSKOLĀ katru mēnesi var lasīt par aktuālo, kas saistīts ar izglītību līdz skolas gaitu sākšanai. Psihologu ieteikumi, dažādu rotaļnodarbību apraksti, tematisku pasākumu scenāriji, praktiska pirmsskolu pieredze, metodiskie materiāli!Žurnāls iznāk no 2012. gada vienu reizi mēnesī elektroniskā formātā.

Žurnālā SKOLAS PSIHOLOĢIJA mēs runājam par emocionālo vidi un attiecībām skolā. Par saskarsmi un komunikāciju starp skolotājiem, skolēniem un vecākiem. Par bērnu uzvedību un skolotāja darbu, sevis iepazīšanu, apzināšanu un izprašanu.Dažādās nozarēs strādājošie psihologi, izaugsmes treneri, lektori un citi speciālisti atbild un skaidro aktuālus skolas emocionālās vides jautājumus. Žurnālā var iepazīties ar praktiski izmantojamām tehnikām un metodēm.Žurnāls īpaši noderīgs skolu psihologiem un klašu audzinātājiem.Žurnāls iznāk no 2015. gada elektroniskā formātā vienu reizi mēnesī.

Žurnāls SKOLAS VĀRDS ir praktisks un ērts e-žurnāls izglītības profesionāļiem. Žurnāls iznāk katru otro nedēļu e-formātā. Žurnāls veltīts izglītības jautājumiem, kas saistoši gan skolu vadītājiem, gan skolotājiem. Žurnālā var lasīt analītiskus rakstus par aktuālām izglītības problēmām, profesionāļu pieredzi un komentārus, lēmumu skaidrojumus, skolu projektu pieredzi, skolotāju pieredzes materiālus,intervijas ar izciliem skolotājiem, skolu direktoriem, izglītības jomas speciālistiem, rakstus par mūžizglītību, tālākizglītību un iespējām profesionālajā pilnveidē, kā arī ārvalstu pieredzi.Redakcijas dāvana skolotājiem – katrā numurā publicējam metodiskos materiālus dažādos mācību priekšmetos, ko skolotāji var praktiski izmantot savā darbā.Žurnāls iznāk katru otro nedēļu no 2012. gada oktobra.

Ikmēneša e-izdevums par aktuālām normatīvo aktu izmaiņām izglītības jomāTiesību metodiskā materiāla galvenā mērķauditorija ir vispārējās izglītības iestāžu (tostarp pirmsskolu) un profesionālo skolu vadība, sniedzot ikdienas darbu regulējošo normatīvo aktu aktuālo izmaiņu pārskatu par attiecīgajā mēnesī valstī oficiāli publicētajiem likumiem un Ministru kabineta noteikumiem. Galvenās informācijas jomas – izglītošana, bērnu tiesības, darba tiesiskās attiecības un drošība, lietvedība un iekšējā dokumentācija, datu aizsardzība, iestādes saimnieciskā darbība un publiskie iepirkumi, Eiropas Savienības fondu un citu projektu atbalsts, amatpersonu atbildība.Izdevums par aktuālām normatīvo aktu izmaiņām izglītības jomā iznāk vienu reizi mēnesī elektroniskā formātā.

Lai abonētu jebkuru no e-žurnāliem vai žurnālu komplektu aizpildiet abonēšanas anketu www.skolasvards.lv sadaļā Abonēt vai arī uz e-pastu [email protected] atsūtiet maksātāja rekvizītus, vēlamo abonementa veidu un termiņu uz kādu vēlaties abonēt. Mēs savukārt sagatavosim elektronisku rēķinu un nosūtīsim jums to pa e-pastu.

Jau esošie abonētāji aicināti atsūtīt tikai atbildes e-pastu uz [email protected] , kurā norādīts vēlamais abonementa veids un termiņš. Jūsu rekvizīti mūsu datu bāzē jau ir, tāpēc nosūtiet mums tikai ziņu, mēs nosutīsim jums rēķinu.

Kā abonēt žurnālus 2018.gadam

www.skolasvards.lv



Nr. 14(135); 20. 10. 2017.IZVĒLIES SAVU KOMPLEKTU!

Ja jums ir jautājumi, lūdzu, sazinieties ar mums:

Redakcijas tālr.: 26002264 Redakcijas e-pasts: [email protected]

www.skolasvards.lvVairāk i

nformācijas

www.skolasvards.lv

Nr. Nosaukums Gads/Eur Pusgads / Eur 3 mēn. / Eur

1. SKOLAS VĀRDS 47.00 27.00 20.002. SKOLAS VĀRDS + SKOLAS PSIHOLOĢIJA 63.00 35.00 25.003. SKOLAS VĀRDS + PIRMSSKOLĀ 69.00 43.00 25.004. SKOLAS VĀRDS + PIRMSSKOLĀ+ SKOLAS PSIHOLOĢIJA 90.00 55.00 35.005. SKOLAS VĀRDS + Ikmēneša izdevums par aktuālām normatīvo

aktu izmaiņām64.00 43.00 25.00

6. SKOLAS VĀRDS + SKOLAS PSIHOLOĢIJA + Ikmēneša izdevums par aktuālām normatīvo aktu izmaiņām

78.00 52.00 35.00

7. SKOLAS VĀRDS + PIRMSSKOLĀ + Ikmēneša izdevums par aktuālām normatīvo aktu izmaiņām

87.00 59.00 41.00

8. SKOLAS VĀRDS + PIRMSSKOLĀ+ SKOLAS PSIHOLOĢIJA + Ikmēneša izdevums par aktuālām normatīvo aktu izmaiņām

108.00 68.00 49.00

9. PIRMSSKOLĀ 39.00 25.00 20.0010. PIRMSSKOLĀ + SKOLAS PSIHOLOĢIJA 49.00 32.00 25.0011. PIRMSSKOLĀ + Ikmēneša izdevums par aktuālām normatīvo

aktu izmaiņām58.00 39.00 30.00

12. PIRMSSKOLĀ + SKOLAS PSIHOLOĢIJA + Ikmēneša izdevums par aktuālām normatīvo aktu izmaiņām

69.00 48.00 39.00

Informācija abonētājiem!Ja abonētājs ir skola - 1 skolas abonements nodrošina individuālu pieeju žurnālu lasīšanai visiem

skolas skolotājiem! Ikviens skolas pedagogs izmantojot savu individuālo paroli var jebkurā laikā un vietā lasīt žurnālus un

izdrukāt sev interesējošās rubrikas vai arī visu žurnāla numuru! Jebkuram skolotājam ir arī pieejams visu iepriekš izdoto žurnālu numuru arhīvs sākot no 2012. gada!

Abonējot žurnālu komplektu nākamajam gadam jebkurš skolas skolotājs varēs izmantot arī apjomīgu metodisko materiālu datu bāzi (vairāk nekā 240 materiāli dažādos mācību priekšmetos), kas katru otro

nedēļu tiek papildināta.

Jau esošie abonētāji (tie, kuri žurnālus abonējuši iepriekšējos gados) un abonēs nākamajā 2018. gadā, turpina izmantot savas līdzšinējās paroles. Ja gadījumā parole tiek aizmirsta,

to vienkārši var atjaunot ienākot www.skolasvards.lv.

Informācija jaunajiem abonētājiem!Abonējot jebkuru no žurnāliem vai arī žurnālu komplektu jūs savā e-pastā saņemsiet individuālu pieejas

linku, reģistrējoties varēsiet izvēlēties sev ērtu paroli, kas dos jums iespēju jebkurā laikā ienākt žurnāla mājas lapā (www.skolasvards.lv) ielogoties un lasīt žurnālu jaunāko numuru, iepazīties ar iepriekšējiem

numuriem, kā arī izprintēt žurnālus.Jebkura skola abonējot žurnālu var iekļaut skolas skolotāju e-pastus un arī viņiem uz e-pastu tiek nosūtīts reģistrācijas links, katrs skolotājs var izvēlēties sev ērtu paroli, kas dod iespēju individuāli lasīt un printēt

žurnālu jebkurā laikā.

www.skolasvards.lv



Nr. 14(135); 20. 10. 2017.VIEDOKĻI

Andra Ozola, žurnāliste

Izglītības un zinātnes ministrijas iecere – no 2020./2021. mācību gada vispārizglīto-jošajās vidusskolās visus vispārizglītojošos mācību priekšmetus mācīs tikai latviešu va-lodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākum-tautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus.

Kā 6.oktobrī preses konferencē sacīja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V), runājot par sabiedrības dzīves līmeni, to nedrīkst skatīt tikai tautsaimniecības attīstības perspektīvā - ir jāpievērš uzma-nība arī sabiedrības saliedētībai un integrācijai.

"Integrētas sabiedrības priekšnoteikums ir dzīve vienā informatīvajā telpā," uzsvēra Šadurskis, atgādi-not, ka vēl 2004.gadā tika nostiprināts bilingvālās izglītības princips. Taču, neskatoties uz vērā ņemamiem pozitīvajiem rezultātiem, 22% mazākumtautību jauniešu valodas prasmes aizvien ir vai nu pamatprasmes līmenī, vai arī prasmes ir vājas, vai to nav nemaz, atzina ministrs.

"Mums ir svarīgs katrs jaunietis. Mēs nevaram atļauties atstāt kādu ārpus redzesloka," pauda politiķis. Viņš uzsvēra, ka informatīvās telpas nošķirtības problēmas pagaidām nav atrisinātas, taču pašreizējā situā-cija nosaka, ka katram jaunietim ir jāspēj nodrošināt ne tikai zināšanas, bet arī vērtību kopums.

Šadurskis atgādināja, ka sabiedriskai apspriešanai nodots jaunā mācību satura projekts, kur nopiet-na uzmanība pievērsta valsts valodas apguvei. Ministrs pauda, ka jādomā par vienotu vēstures izpratni, valstiskuma apziņu, kā arī vienotu informatīvo telpu, taču šī joma ir Kultūras ministrijas pārziņā, līdz ar to Šadurska ieskatā "valdībai jādarbojas saliedēti, lai risinātu lielos mērķus".

Politiķis stāstīja, ka esošā valdība tika veidota daudzu reformu īstenošanai. "Strādājot pie Ministru pre-zidenta Māra Kučinska (ZZS) valdības deklarācijas izveides, "Vienotības" priekšlikums bija par nepiecieša-mību izstrādāt vienotu mācību standartu, kā arī pāreju uz mācībām latviešu valodā vispārējās izglītības iestādēs," pauda Šadurskis.

Ministrs atgādināja, ka Izglītības un zinātnes ministrija jau virzījusi un valdība, kā arī Saeima apstiprinā-jusi virkni noteikumu un likumu grozījumu, kuru mērķis ir veicināt sabiedrības saliedētību.

Patlaban Izglītības un zinātnes ministrija plāno vairākus soļus valsts sabiedrības integrācijas un valsts valodas jomā līdz 2024.gadam.

Nākamajā mācību gadā pirmsskolā, sākot no piecu gadu vecuma, plānots sākt jaunā izglītības standar-ta ieviešanu, kas, pirmsskolas izglītību beidzot, nodrošinās latviešu valodas prasmi, lai mazākumtautību bērni varētu sekmīgi sākt sākumskolas izglītību latviešu valodā.

Vēl pēc gada, 2019./2020.mācību gadā, 9.klases centralizētie valsts pārbaudījuma darbi plānoti tikai latviešu valodā. Tāpat pēc diviem gadiem 7.klasē plānota pāreja uz jauno kompetenču pieejā balstīto stan-dartu, kas nodrošinās, ka, pamatskolu beidzot, 80% mācību vielas tiek pasniegta latviešu valodā.

Savukārt jau no 2020./2021.mācību gada vispārizglītojošajā vidusskolā ieplānots visus vispārizglītojo-šos mācību priekšmetus pasniegti latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).

Šadurskis solīja, ka ikviens rosinājums tiks izdiskutēts un izsvērts. Reformas plānots monitorēt un izvēr-tēt 2021.-2023.gadā.

Visi priekšmeti tikai latviešu valodā. Bez skolotājiem?

www.skolasvards.lv



Nr. 14(135); 20. 10. 2017.

VIEDOKĻI

Skolas Vārda aptaujātie mazākumtautību vidusskolu direktori un izglītības pārvalžu speciālisti lielākoties atbalsta ministrijas plānotās reformas, taču uzsver, ka valstī trūkst skolotāju.

Rīgas 34. vidusskolas direktore Nataļja Rogaļeva:„Mūsu vidusskolā audzēkņi tikai divus priekšmetus – fiziku un ķīmiju – mācās krievu valodā. Pārējie

mācību priekšmeti tiek apgūti latviešu valodā, tā kā pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā mums nesa-gādātu nekādas problēmas, izņemot tikai vienu – skolotāju trūkumu, bet šī problēma ir raksturīga visai Latvijas izglītības sistēmai kopumā.

Pagaidām gan mūsu skolā neviena pedagoga netrūkst, citādi mēs nevarētu strādāt, taču mums ir diez-gan daudz pensijas vecuma skolotāju. Ja nākamajā, aiznākamajā vai pēc trīs gadiem neparādīsies jauni skolotāji, tad skolotāju trūkums piemeklēs arī mūsu skolu.

Uzskatu, jo esmu analizējusi, salīdzinājusi, ka mūsu skolas audzēkņu latviešu valodas zināšanas ir labā-kas nekā citās skolās, jo īpaši lauku skolās, kur mācības notiek tikai latviešu valodā, – šo bērnu rezultāti 12. klases eksāmenā ir zemāki nekā mūsu – mazākumtautību skolas – bērnu rezultāti.

Tāpēc es šo ieceri nevērtēju kā tādu, kas vērsta uz izglītības kvalitātes uzlabošanu vai latviešu valodas zināšanu kvalitātes uzlabošanu – es neredzu šādu saikni. Domāju, ka ministrija pārāk daudz ko skolās vēlas ierobežot un reglamentēt. Es neredzu pamatojumu šai iniciatīvai.”

Jelgavas 6. vidusskolas direktore Ilze Arbidane:„Solis uz priekšu ir jāsper. Bilingvālā izglītība tika ieviesta 2003./2004. mācību gadā. Zināma pieredze

skolai ir uzkrāta – ir jāiet tālāk. Bērniem, kas dzīvos 21. gadsimta trīsdesmitajos un četrdesmitajos gados, pēc iespējas vairāku valodu zināšanas noderēs. Diemžēl trūkst skolotāju – latviešu valodas, angļu valodas, matemātikas. Pašlaik gan vēl esam nodrošināti.

Esmu novērojusi, ka tie bērni, kuri labi apgūst matemātiku, dzimto valodu, ķīmiju, labi prot arī latviešu un angļu valodu, bet tiem, kuriem ir mācīšanās grūtības, ir problēmas arī ar latviešu valodu. Stundas notiek bilingvāli, bērni mācās no latviešu grāmatām, taču, kam iet grūti, tas var aiziet uz bibliotēku un paņemt grāmatu krievu valodā, lai gan ne visas.

Ar katru gadu skolēnu latviešu valodas zināšanu līmenis uzlabojas. Mūsu skolas bērniem pluss ir tas, ka krievu bērni apmeklē pulciņus pilsētā, kuros darbojas arī latviešu bērni, tādējādi viņiem ir šī latviskā vide. Latviešu valodas apguvē videi ir liela nozīme – svarīgi ir, vai valoda tiek lietota ģimenē, vai tajā runā vecāki, draugi, kaimiņi. Mani priecē ziņa, ka mūsu krievvalodīgie iedzīvotāji ar katru gadu vairāk izjūt savu piede-rību Latvijai, kļūst patriotiskāki. Arī šī iecere to varētu veicināt.”

Rīgas 53. vidusskolas direktore Inguna Slapiņa:„Vidusskolā par šādu ieceri var runāt. Pašlaik mums 60% mācību priekšmetu tiek mācīti latviešu valodā,

bet 40% – krievu. Aktuāls ir skolotāju trūkuma jautājums. Bet vēl trīs gadi ir priekšā – pa to laiku daudz ko var paveikt.

Bērni ir dažādi, viņu latviešu valodas zināšanu līmenis ir dažāds. Mazākumtautību skolā pamatskolā un vidusskolā latviešu valodas programma ļoti atšķiras – veidojas tāds kā pārrāvums. Ir bērni, kas labi tiek tam pāri, bet ir, kam veicas sliktāk. Arī 2004. gadā pāriet uz bilingvālo izglītību nebija viegli, bet tagad jau varam redzēt tās rezultātus.

Trūkst latviešu valodas skolotāju, bet mums ir labi padomju laika speciālisti, kuru dzimtā valoda nav lat-viešu. Bet pats galvenais – mums kā skolai svarīgi ir saglabāt savu mācību saturu. Mēs baidāmies pazaudēt saturu. Izglītībā nekas nav viegli, un, ja mērķis ir nosprausts, jāstrādā.”

www.skolasvards.lv



Nr. 14(135); 20. 10. 2017.

Daugavpils pilsētas izglītības pārvaldes izglītības metodiķe bilingvālās izglītības jautājumos Silvija Mickeviča:„Mūsu pašvaldība atbalsta šādu ieceri, arī no skolām nav dzirdēti iebildumi vai protesti. Ieviest vidus-

skolās – tā nebūtu problēma. Vienīgi atsevišķiem skolotājiem varētu būt problēmas ar latviešu valodu – vi-ņiem būs jāmainās, bet šādu skolotāju skaits ir neliels. Domāju, ja mācības notiktu tikai latviešu valodā, uz vidusskolu nāktu vairāk motivēti jaunieši.

Jāatzīst gan, ka mūsu pilsētā trūkst latviskās vides un, izejot ārā pa skolas durvīm, bērns nokļūst pa-visam citā vidē. Tāpēc mēs cenšamies skolā pēc iespējas vairāk uzturēt latvisku vidi un sniegt zināšanas latviešu valodā. Praktiski visās mazākumtautību skolās dabaszinību priekšmetus skolēni mācās latviešu va-lodā, tikai pa kādai stundai notiek krievu valodā. Krievu valodā stundas vairāk notiek fizikā un matemātikā, jo bērni tā jūtas drošāk.

Ļoti sāpīga problēma visā valstī ir skolotāju trūkums. Šogad mēs skolotāju sastāvu nokomplektējām, bet turpmāk nezinām, kas nākotnē strādās skolās. Katastrofāli trūkst vēsturnieku.

Šī iecere ir vajadzīga, jo bilingvālās izglītības ieviešana Latvijā sākās jau deviņdesmito gadu beigās, par obligātu kļūstot 2004. gadā; ir pagājuši 13 gadi. Vidusskolā tas viennozīmīgi ir vajadzīgs, lai gan loģiskāk būtu sākt jau no pirmsskolas – tad process būtu mazāk sāpīgs. Lai gan, no otras puses, vidusskolās tagad daudz ienāk angļu valoda, mūsu pilsētā – arī vācu valoda un mācību procesā, izmantojot dažādus informā-cijas avotus, jau tiek lietotas vairākas valodas, un tas ir labi.

Mani vairāk uztrauc 9. klases eksāmeni pēc diviem gadiem tiem bērniem, kuri mazākumtautību skolās mācās pēc trešā modeļa un matemātiku apgūst dzimtajā valodā. Viņiem varētu rasties problēmas.

Salīdzinot ar vidējo valstī, mūsu mazākumtautību skolu 12. klašu skolēnu rezultāti matemātikā ir pat labāki, bet latviešu valodā – nav sliktāki par rezultātiem latviešu skolās. Esam nonākuši pie secinājuma, ka valoda nav tas faktors, kas ietekmē eksāmenu rezultātus.”

Liepājas pilsētas izglītības pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Gunta Jākobsone:„Šī reforma Liepājā skartu trīs vidusskolas: Liepājas A. Puškina 2. vidusskolu, Liepājas 7. vidusskolu un

Liepājas 12. vidusskolu. Liepājas A. Puškina 2. vidusskolā krievu valodu, fiziku, ķīmiju, matemātiku māca krievu valodā, bet pā-

rējie mācību priekšmeti tiek mācīti valsts valodā. Liepājas 7. vidusskolā un 12. vidusskolā atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem pieci mācību priekšmeti tiek mācīti valsts valodā: sports, vēsture, ekonomika, ģeo-grāfija, kulturoloģija (atsevišķās programmās – vizuālā māksla, informātika, politika un tiesības, filozofija).

Liepājas pilsētas izglītības pārvalde uzskata: uz mācībām latviešu valodā vidusskolas posmā ir jāpāriet, procesam jānotiek dabiski, neuzspiesti. Pastāv riski, ka nebūs speciālistu, kas strādās skolās, jo jau tagad trūkst eksakto mācību priekšmetu skolotāju. Skolās sākumā var pazemināties izglītības kvalitāte, būs ze-māki vērtējumi, pietrūks speciālistu. Skolām jau tagad jādomā par izglītības programmām gan pamatsko-lā, gan vidusskolā.

Problēma ir ne tik daudz bērnos, bet vairāk atsevišķu pedagogu nepietiekamās latviešu valodas zināša-nas. Tāpēc izglītības pārvalde atbalsta skolu iniciatīvu jau tagad rīkot latviešu valodas kursus pedagogiem, kuros katras skolas latviešu valodas skolotāji apmāca kolēģus, kuriem zināšanas valsts valodā vēl jāpilnvei-do.

Izglītības pārvalde arī uzskata, ka būtu jāsāk ar pirmsskolas izglītības iestādēm, jo ir svarīgi, cik labi valsts valodā sagatavoti bērni atnāk uz skolām. Svarīga arī vecāku iesaiste, lai ieaudzinātu bērnos izpratni par valsts valodas nepieciešamību.”

SV

Iznācis Skolēnu RUDENS EKSKURSIJU CEĻVEDIS. Vairāk nekā 50 apskates, izklaides, izziņas vietas un iespējas,

kur pavadīt laiku kopā ar klasi. Ja plāno klases ekskursiju - ieskaties http://skolasvards.lv/rudens-ekskursiju-celvedis

www.skolasvards.lv



Nr. 14(135); 20. 10. 2017.SKOLU PIEREDZE

Ilze Pole, žurnālisteNoskaidroti labākie

eTwinning projekti

7. oktobrī notika Nacionālā eTwinning konference, kurā tika apbalvoti konkursa Na-cionālā eTwinning balva 2017 uzvarētāji. Labāko projektu organizētāji labprāt pastāstīja Skolas Vārdam par savu veikumu.

Šogad kopumā tika sākta jau 348 eTwinning projektu īstenošana, no kuriem 20 tika pieteikti konkursam. Nacionālo eTwinning 2017. gada balvu nacionālo projektu kategorijā ieguva Ventspils Valsts 1. ģimnāzi-jas projekts Tukšu salmu kulšana, kas īstenots sadarbībā ar Olaines 1. vidusskolu. Bet Nacionālo eTwinning balvu starptautisko projektu kategorijā šogad ieguva Privātās vidusskolas Klasika projekts ICT World 2017. Skatītāju balva – Siguldas pilsētas vidusskolas projektam Youth Through Camera.

eTwinning Nacionālā atbalsta dienesta pārstāvji kopā ar eTwinning vēstnieci un programmas Iespējamā misija absolventi Edīti Sarvu izvērtēja konkursam pieteiktos projektus un konkursa finālam izvirzīja 6 labā-kos, kuri tika prezentēti eTwinning konferencē. Projekti tika izvērtēti atbilstoši šādiem kritērijiem: skolēnu iesaiste, sasaiste ar mācību saturu, komunikācija starp partneriem, sadarbība ar partneriem, IKT lietojums projektā un rezultāti.

No katra finālā pieteiktā projekta vienam projektā iesaistītajam skolotājam (starptautisko projektu kate-gorijā) un diviem projekta partneriem (nacionālo projektu kategorijā) tiek piešķirts eTwinning apbalvojums – apmaksāta dalība eTwinning ikgadējā Eiropas konferencē no 25. līdz 28. oktobrim Maltā, kur piedalīsies vairāk nekā 500 eTwinning skolotāju no visas Eiropas. Tāpat oktobrī un novembrī katru fināla projekta skolu apciemos ZinOO, lai skolēniem vadītu aizraujošas dabaszinību nodarbības un eksperimentus.

Sešu finālistu skaitā bija: ◉ BJC Rīgas Skolēnu pils projekts Share Your Favorite Latin Quote (projekta iesniedzēja Tatjana Gvozdeva),◉ Daugavpils 16. vidusskolas projekts Oh, Triangle! You Are So Beautiful! (projekta iesniedzēja Regīna Urba-

noviča),◉ Privātās vidusskola Klasika projekts (projekta iesniedzēja Tatjana Vinokurova) ICT World 2017,◉ Siguldas pilsētas vidusskolas projekts Youth Through Camera (projekta iesniedzēja Ināra Vimba),◉ Kalupes pamatskolas projekts Математические Коорнаменты (projekta iesniedzēja Tatjana Roman-

ceviča),◉ Ventspils Valsts 1. ģimnāzijas projekts Tukšu salmu kulšana (projekta iesniedzējs Oskars Kaulēns) sadar-

bībā ar Olaines 1. vidusskolu (skolotāja Liene Dreimane).

Labākais projekts: datorspēļu programmēšanaPrivātās vidusskolas Klasika projektā ICT World 2017 skolēni nopietni pievērsās programmēšanas apgū-

šanai. Skolēni no sešām valstīm kopā veidoja dažādas spēles. Lai tās sagatavotu, izmantoja Scratch prog-rammēšanas vidi. Kopumā tika izveidotas 6 spēles, katrai no tām – 6 līmeņi. Katru bija izveidojuši citas valsts skolēni. Uzdevums bija saglabāt spēles pamatprincipus, bet izveidot mazliet grūtāku līmeni. Līdzte-kus darbam skolēni apguva dažādas IKT un matemātikas prasmes. Projekta īstenošanas laikā tika saņemts uzņēmuma Baltic 3D atbalsts – ar tā palīdzību skolēni apguva 3D modelēšanas un printēšanas pamatus, kā arī varēja redzēt 3D printera darbību procesā. Projekts ieguva arī īpašo uzņēmuma Learn IT balvu Oriģinālā-kais informācijas un komunikācijas tehnoloģiju projekts. Balvā skola saņēma Makey Makey robotu un iespēju izglītoties nodarbībās par tā izmantošanu mācībās.

www.skolasvards.lv



Nr. 14(135); 20. 10. 2017.

Stāsta privātās vidusskolas Klasika skolotājas un projekta vadītājas Tatjana Vinokurova un Ināra Vasiļevska:„Spēja veidot algoritmus, telpiskā domāšana, darbs komandā, būt uz tu ar modernajām tehnoloģijām

– tās ir 21. gadsimta cilvēkam nepieciešamās prasmes. Mūsu veidotais Erasmus+ un eTwinning projekts ICT World: Imaging, Coding, Transforming and Simulating the World apvieno sešu valstu (Vācija, Latvija, Francija, Spānija, Čehija, Somija) skolotājus, lai mācību procesā daudzus reālās dzīves aspektus atainotu ar dator-programmu nodrošinājuma palīdzību, lai skolēni iemācītos brīvi rīkoties ar Scratch, GeoGebra, SketchUp, Arduino, GIMP, Gapminder u.c. Savu grandiozo plānu realizēšanu mēs esam sadalījuši trijos etapos. Pagā-jušajā mācību gadā galvenā uzmanība tika pievērsta darbam ar programmēšanas platformu Scratch un dinamisko matemātikas datorvidi GeoGebra. Šim etapam mēs devām nosaukumu ICT World 2017.

Kā tad viss sākās? Pagājušā mācību gada sākumā (no 2016. gada 7. septembra līdz 9. septembrim) tradicionālo skolas Pētniecisko dienu ietvaros mēs piedalījāmies radošajā darbnīcā WWW – Wonderful Waterwork. Brīvā dabā ārpus skolas dažāda vecuma skolēni tika apvienoti darba grupās, lai pētītu ūdens strūklas trajektoriju un modelētu to ar GeoGebra palīdzību. Rezultātu apkopošanai mēs izmantojām tādu metodi kā Google dokumentu kopīgošanu un to kopīgu rediģēšanu. Pēc tam ieinteresētie skolēni (8., 9. klase) un skolotāji apvienojās komandā, līdz ar to darbs projektā varēja sākties.

Kad radošās darbnīcas materiāli tika ievietoti projekta Twinspace vidē, par mūsu eksperimentiem sāka interesēties arī partnerskolu komandas. Dažas no tām veica šos eksperimentus savā skolā, apstiprinot mūsu pētījumu par to, ka ūdens strūklas trajektorija tiešām ir tuva parabolai. Lai iepazīstinātu savus pro-jekta partnerus ar savu valsti, Latviju, Rīgu un skolu Klasika, skolēni izveidoja videofilmu un ar tiešsaistes rīku Glogster – arī interaktīvos plakātus. Programmēšanas platformu Scratch projekta dalībnieki apguva šim nolūkam organizētu semināru un arī datorikas stundu laikā. Oktobrī viņi piedalījās Starptautiskās prog-rammēšanas stundas aktivitātēs un saņēma atbilstošus sertifikātus.

Tad sākās visinteresantākais – katrai nacionālajai komandai vajadzēja izdomāt ideju datorspēlei un ar Scratch palīdzību programmēt šīs spēles pirmo līmeni. Tādā veidā tika sākts programmēt 6 spēles, un nacionālās komandas ik pa divām nedēļām savā starpā mainījās ar līmeņiem, kā arī turpināja darbu. Galarezultātā tapa sešas datorspēles, katra no tām – ar sešiem līmeņiem. Mūsu komanda sāka spēles Six Golden Keys veidošanu, kura tika veltīta katras partnervalsts ievērojamāko vietu izzināšanai.

Projekta dalībnieki ar nepacietību gaidīja katru e-pasta vēstuli ar nākošo spēli, kurai vajadzēja izdomāt kārtējo etapu un pēc tam to arī realizēt. Bija ļoti interesanti uzzināt, ko izveidojuši partneri. Un kā gan ne – visi taču varēja ļaut pilnīgu vaļu savai fantāzijai! Vēlāk izrādījās, ka starptautiskajā tiešsaistes balsojumā spēle Six Golden Keys ir atzīta par populārāko. Var apgalvot, ka šī spēle ir arī visizzinošākā. Ja jūs vēlaties

uzzināt kaut ko jaunu un mazliet izklaidēties, aicinām izmēģināt šo un arī citas spēles mūsu projekta Twin-space vidē, izmantojot attēlā redzamo QR kodu. Šo kodu izveidoja vācu partneri. Decembrī tika izsludināts Scratch veidotu Ziemassvētku kartīšu konkurss. Veiksmīgākos darbus nosūtījām partnervalstīm kā svētku apsveikumus. 2017. gada janvārī skolas tradicionālā Intelektuālā maratona ietvaros skolotāji – projekta dalībnieki pirmo reizi piedāvāja 136 skolēniem no dažādām Latvijas skolām veikt Datorikas etapa Dzīvā ģeometrija datora acīm (The Living Geometry as Seen by the Eyes of Computer) uzdevumus, kuros bija ietverti pētnieciska rakstura elementi ar GeoGebra palīdzību. Sava darba pašvērtējumā skolēni atzina, ka viņiem ļoti patika pētīt regulārus daudzstūrus, apvienojot matemātiku ar tehnoloģiju sniegtajām iespējām. Vēlāk projekta semināros uzsākām pamatīgāku darbošanos un mācības programmā GeoGebra. Skolēni apvie-noja iegūtās ģeometrijas zināšanas ar māksliniecisko izpratni par krāsu un formu, piedaloties radošajās darbnīcās Flowers, Stained Glass u.c. Tad visu valstu projekta dalībnieki aktīvi piedalījās starptautiskajā GeoGebra veidotu radošo darbu konkursā Lieldienas. Radot darbus, tika izmantoti Vācijas matemātikas un informātikas skolotājas Monikas Švarces izstrādātie materiāli. Mūsu projekta dalībniecēm – 8. klases skol-niecēm Annai Greitānei un Polinai Lobanovai – starptautiskā žūrija piešķīra attiecīgi godpilno I un III vietu. Skolēni atzina, ka, strādājot GeoGebra, viņiem ļoti iepatikās veidot animācijas, jo, izmantojot animācijas, var iegūt fantastisku rezultātu. Aktīvi darbojoties, mēs pat esam paveikuši vairāk, nekā ieplānots. Tagad projek-ta dalībniekiem ir iemaņas ne tikai darbā ar Scratch un GeoGebra, bet arī ar 3D programmu SketchUp. Līdz ar to noslēdzošais aizvadītā mācību gada darbs bija Brandenburgas vārtu 3D modelis, kuru mūsu komandai

www.skolasvards.lv



Nr. 14(135); 20. 10. 2017.

piedāvāja izveidot vācu partneri. Toties mēs uzaicinājām čehu partnerus izmēģināt roku Gaismas pils – Latvijas Nacionālās bibliotēkas – 3D modelēšanā. Tagad mūsu darbs turpinās kā ICT World 2018, un mēs vēl gūsim daudz jaunu ideju un veiksim daudz interesantu projektu. Bet padarītais vainagojies panākumiem – esam izcīnījuši Nacionālo eTwinning balvu 2017! Sakām vislielāko paldies visiem projekta dalībniekiem – skolēniem, skolotājiem – un galvenajiem atbalstītājiem: vecākiem! Paldies arī eTwinning Nacionālajai aģen-tūrai par palīdzību un veiksmīgu sadarbību!”

https://twinspace.etwinning.net/40102/pages/page/231580

Vai politiķi kuļ tukšus salmus? – Ventspils un Olaines skolēnu projektsProjektā Tukšu salmu kulšana skolēni analizēja Ventspils pilsētas un Olaines novada 2017. gada pašval-

dību vēlēšanām pieteikto politisko partiju programmas. Demokrātiskās sabiedrībās, par kādu ir uzskatāma arī Latvija, politiskā vara pieder tautai un tai ir liela iespēja ietekmēt politisko lēmumu pieņemšanu. Vēlē-šanas ir viens no visbiežāk izmantotajiem un būtiskākajiem demokrātiskā procesa dalības mehānismiem, kurā tauta pauž savu attieksmi un izsaka savu redzējumu par politikā notiekošo. Īpaši tas ir attiecināms uz pašvaldību vēlēšanām, kur tiek ievēlēti vietējās varas pārstāvji un vēlētāji izsaka savu viedokli par politisko partiju vai vēlētāju apvienību piedāvātajām iniciatīvām.

Politisko partiju programma ir dokuments, kurā partija ir apkopojusi savas idejas un piedāvājumu kon-krētas teritorijas attīstībai, kā arī noteikusi savas darbības prioritātes ievēlēšanas gadījumā. Tādējādi partiju programmām būtu jābūt piemērotām vēlētājiem – lai pieņemtu pārdomātu, izsvērtu un argumentētu iz-vēli vēlēšanās. Taču nereti politisko partiju programmas ir vispārīgas un nekonkrētas un vēlētājiem pēc to izpētes nav iespējams veikt pārdomātu izvēli vēlēšanās. Turklāt tikai retais no vēlētājiem par šīm program-mām ir interesējies, novērtējis to saturu, pirms viņš devies uz vēlēšanu iecirkni.

Skolēni noteica efektīvas politiskās partijas programmas kritērijus un, izmantojot tos, izvērtēja partiju esošās programmas. Viņi pamatoja savu viedokli ar konkrētiem faktiem un piemēriem no partiju program-mās iekļautās informācijas. Tāpat skolēni argumentēja, kāpēc viņi ieteiktu un neieteiktu vēlētājiem balsot par katru no politiskajām partijām. Rezultāts apkopots Facebook lapā Par ko balsot Ventspilī un Olainē?, kas pieejama visiem interesentiem. Projekta iesniedzējs – Ventspils Valsts 1. ģimnāzijas direktora vietnieks Oskars Kaulēns – saņēma Ventspils pilsētas domes izglītības pārvaldes atzinību par veiksmīgu skolēnu ie-saistīšanu projektā.

Stāsta viena no projekta vadītājām – skolotāja Liene Dreimane no Olaines 1. vidusskolas:„Man un manam kolēģim Oskaram Kaulēnam ir ļoti svarīgi, lai skolēni būtu sociāli aktīvi un atbildīgi.

Mūsu skolēniem šīs bija pirmās vēlēšanas, tāpēc nolēmām, ka viņiem būs tieši laikā iepazīties ar partiju programmām un apliecināt savu dalību tajās kā zinošiem vēlētājiem. Partiju programmu izvērtējums bija gatavs pirms vēlēšanām, un ar to varēja iepazīties speciāli izveidotajā Facebook lapā (https://www.facebook.com/Par-ko-balsot-Ventspil%C4%AB-un-Olain%C4%93-425327067842520 ).

Skolēnu uzdevums bija iepazīties ar programmām un tās analizēt. Jaunieši programmas analizēja, no sākuma uzmetot ideālas programmas standartu un tad tam pielīdzinot katru vērtējamo programmu. Skolē-ni aktīvi piedalījās diskusijās, mēs ar kolēģi procesu moderējām, virzījām un atbalstījām, sniedzām regulāru atgriezenisko saiti projekta izstrādes laikā. Iegūtos programmu vērtējumus analizējām, izmantojot Google Documents (Google tiešsaistes dokumentus), izmantojām arī Google aptaujas formas. Kopumā projektā ie-saistījās ap 20 jauniešu.

Nevaru apgalvot, ka šī projekta ideja ir absolūta novitāte – iespējams, ka šādas lietas tiek īstenotas, taču par to nav publiski runāts. Galvenā projekta panākumu atslēga ir pašu jauniešu līdzdalība un motivācija piedalīties projektā. Un tā bija vēlme pieņemt atbildīgu un izvērtētu lēmumu savās pirmajās vēlēšanās, kā arī informēt plašāku sabiedrību par to, ko vajadzētu ņemt vērā, dodoties pie vēlēšanu urnām.

Un, protams, uzskatu, ka šādiem pasākumiem vajadzētu būt pirms katrām vēlēšanām mūsu valstī, lai ne tikai pieņemtu atbildīgus un rūpīgi izvērtētus lēmumus, bet arī pilnveidotu politisko kultūru, tajā skaitā palielinātu vēlēšanu aktivitāti iedzīvotāju vidū.”

www.skolasvards.lv



https://www.facebook.com/Par-ko-balsot-Ventspil%C4%AB-un-Olain%C4%93-425327067842520

https://www.facebook.com/Par-ko-balsot-Ventspil%C4%AB-un-Olain%C4%93-425327067842520


Nr. 14(135); 20. 10. 2017.

Taņa Gvozdeva no BJC Rīgas Skolēnu pils vēsta par savu vadīto projektu Share Your Favorite Latin Quote (Dalies ar savu iecienītāko latīņu teicienu):„Projekta mērķis bija radīt interesi un motivēt skolēnus iepazīt klasisko kultūru, izmantojot mūsdienu

modernās iespējas: mobilās aplikācijas, mediju programmas un sociālos tīklus. Ideja īsa un konkrēta: apvie-not klasiskās latīņu valodas apmācības programmu ar mediju tehnoloģijām.

Kāpēc startējām ar eTwinning? eTwinning ir ideāla programma, lai veidotu starptautiskus projektus. Šeit par visu ir padomāts. Ir izveidota ērta interneta tiešsaistes platforma, kurā Eiropas Savienības un robežval-stu skolotāji var pieteikt projektu idejas, meklēt partnerus un organizēt projektus. Papildu iespējas ir pie-dalīties tiešsaistes apmācībās un semināros. Tas viss skolotājiem bez maksas. Katrā valstī ir sava eTwinning aģentūra, kas palīdz orientēties platformā, organizē pasākumus un ik gadu – labāko projektu vērtēšanu un apbalvošanu. eTwinning projektus skolotāji veido savas mācību programmas ietvaros un mācību stundas laikā – to sauc par projektu metodi. Mācīties starptautiskā komandā ir interesantāk. Mācību programmas mērķi tiek sasniegti viegli, un skolēni ir motivēti!

Mūsu projektā apvienojāmies mēs – BJC Rīgas Skolēnu pils Eiropas kultūras, televīzijas un multipli-kācijas pulciņi – un Spānijas, Francijas un Rumāni-jas klasiskās kultūras un vēstures klases audzēkņi vecumā no 7 līdz 17 gadiem. Partneru skolās – vi-dusskolas vecums. Projekta gaitā tīmekļa vidē sko-lēni meklēja latīņu teicienus, katrs izvēlējās vienu,

savu izvēli pamatojot. Katrs skolēns individuāli izvēlēto teicienu ilustrēja pēc izvēles: kā zīmējumu, animā-ciju vai foto, izmantojot IKT rīkus un mobilās aplikācijas, arī skaņas ieraksta rīkus. Gatavos darbus publicē-jām speciāli projektam izveidotā Instagram kontā @shareyourfavoritelatinquote, katram darbam pievieno-jot atbilstošu projekta haštagu. Gala produktu – skolēnu darbus – apkopojām Instagram sociālā tīkla kontā, kas veicināja pārskatāmību un ērtu sadarbību starp dažādu valstu skolēniem (komentāru iespēja). Mūsu projekts veicināja klasiskās kultūras iepazīšanu, radošās domāšanas un māksliniecisko iemaņu pilnveidi ilustrācijas mākslā un starptautiskas diskusijas praktizēšanu par Eiropas kopīgās pagātnes mantojuma tēmu. Projekta galaprodukts – Instagram kontā apvienotie darbi. Labākai pārredzamībai ievietots tīmekļa mājaslapā: http://shareyourfavoritelatinquote.weebly.com .

Uzskatām, ka mūsu projekta ideja un izmantotie rīki ir inovatīvi un rosinās sabiedrībā (draugi, skolas-biedri, vecāki u.c.) interesi par klasisko kultūru un jēgpilnu IT rīku izmantošanu vai vismaz pozitīvi izklaidēs. Skolēniem projekts patika, jo bija iespēja gūt priekšstatu par latīņu valodu un latīņu teicieniem. Latīņu teicieni bija arī interesanta tēma radošai izpausmei mākslas jomās. Skolēniem īpaši patika sadarbības ie-spēja – komentēt partneru darbus un saņemt komentārus saviem darbiem. Projekts ir noslēdzies. Vai sa-darbosimies nākotnē? Noteikti – ja radīsies jauns projekts, kura mērķi būs mums interesanti. Ar skolotājiem uzturam kontaktus e-pasta sarakstē un pamazām turpinām papildināt Instagram kontu ar jaunumiem. Nā-kamajam mācību gadam mums jau gatavas jaunas, interesantas projektu idejas ar jauniem un iepriekšējo gadu partneriem.”

Tatjana Romanceviča no Kalupes pamatskolas informē par savu projektu Математические Коорнаменты: „Mūsu projekts apvienoja Latvijas, Lietuvas un Bulgārijas pedagogus, kuri bija ieinteresēti matemātikas

zināšanu un mācību motivācijas uzlabošanā un matemātiskās un loģiskās domāšanas attīstīšanā, kā arī [vēlējās] uzlabot angļu un krievu valodas prasmi.

Projekta sākumā skolēni izveidoja īsfilmu – prezentāciju par savu skolu, lietojot dažādas valodas: angļu, krievu, latviešu, bulgāru un lietuviešu. Skolēni sazinājās ar vienaudžiem no Bulgārijas un Lietuvas, iemācī-jās strādāt internetā vietnē worditout.com, veidojot vārdu mākoņus, tricider.com, balsojot par projekta logo-tipu, kuru paši izstrādāja, pizap.com, apstrādājot fotogrāfijas. Jaunieši paaugstināja patstāvīgā darba iema-

eTwinning ir ideāla programma, lai veidotu starptautiskus projektus.

Šeit par visu ir padomāts.

www.skolasvards.lv


http://shareyourfavoritelatinquote.weebly.com


Nr. 14(135); 20. 10. 2017.

ņas matemātikā, paši veidoja uzdevumus, risināja sadarbības partneru uzdevumus, strādāja programmā GeoGebra. Galvenais projekta mērķis bija veidot triju valstu nacionālus ornamentus uz koordinātu plaknes, izmantojot netradicionālu pieeju mācībām. Īstenojot šo projektu, tika izmantota starpnozaru saziņa un sa-saiste ar mācību saturu (matemātika, vizuālā māksla, vēsture, mājturība, svešvaloda, datorzinātnes). Katrā šī priekšmeta standartā un programmā var atrast sasaisti par nacionāliem ornamentiem vai par koordinātu plakni – protams, to visu apstrādājot, izmantojot IT. Izmantojām dažādas mācību metodes: pētniecību, komandas darbu, darbu ar IKT, mācību spēles metodi u.c.

Projektā darbojās Kalupes pamatskolas skolēni no septītās un astotās klases. Jaunieši strādāja radoši, aizrautīgi, piedāvāja savas idejas. Projekta beigās, analizējot kopīgiem spēkiem izdarīto darbu, skolēni iz-vērtēja ieguldīto un sasniegto rezultātu. Visus materiālus var atrast projekta TwinSpace vidē. Diemžēl ko-munikācija ar partnerskolu skolēniem bija minimāla. To varu izskaidrot šādi – skolēni pirmo reizi piedalījās tādā projektā, bērni ir no nelielas lauku skolas un kautrējas atklāti komunicēt ar nepazīstamiem cilvēkiem. Aktīvāki jaunieši bija, balsojot par logo, apskatot prezentācijas, kuras bija izveidotas piZap vidē. Komandas sūtīja pa pastu viena otrai mazus suvenīrus.

Skolotāju komunikācija bija ļoti laba. Mēs sazinājāmies Inbox, Facebook, TwinSpace vidē. Kalupes pa-matskolas skolotāju kolektīvs devās ciemos pie partnerskolas Lietuvā, kur dalījās ar savu pieredzi projektu īstenošanā, pasākumu organizēšanā un skolas noformēšanā.

Projekta rezultātā tika izveidota virtuālā grāmatā Математические Коорнаменты, kuru varēs izman-tot savā darbā jebkurš vēstures, mājturības un matemātikas skolotājs. Grāmatu var atrast pēc URL adreses http://online.fliphtml5.com/dxdp/wyju .

Grāmatas papīra variants atrodas Kalupes pamatskolas bibliotēkā. To brīvi var izmantot gan skolēni, gan skolotāji. Grāmatā ir pieejami materiāli vairākās valodās. Par katru rakstu zīmi ir norādīts īss apraksts latviešu, krievu un angļu valodā. Grāmata ir piemērota arī patstāvīgai mācību tēmas apguvei. Materiālā ir pieejams arī izglītojošs skaidrojums par koordinātu plakni, punktu atzīmēšanu un savienošanu, kā arī attēli, kur redzams, kur šīs zīmes ieraugāmas ikdienā.

Īstenotais eTwinning projekts ir ļoti labs piemērs, kā skolēni jēgpilni var apvienot dažādas kompetences un mācību priekšmetus. Projektā skolēni ne vien apguva koordinātu punktu atlikšanu, bet arī iepazina savu un partnervalstu kultūru, tāpat matemātikas stundās tika sekmētas krievu valodas zināšanas, spēja sadar-boties ar starptautiskiem partneriem, kā arī līdz galam izveidots lietderīgs produkts.

Gribu minēt Omraam Mikhael Aivanhova Cilvēks sava likteņa meklējumos citātu: „Panākumu un laimes noslēpums ir parādīt, ko gribat iegūt. Ja vēlaties saņemt smaidu, laipnu skatienu, smaidiet un uzlūkojiet laipni citus. Ja vēlaties, lai Debesis un eņģeļi jums ko iemāca, atrodiet kādu, kas nav tik izglītots kā jūs, un sāciet viņam skaidrot lietas; tas nekavējoties atspoguļosies neredzamajā pasaulē, un tādējādi jūs piesaistī-sit gaišos prātus, kas to pašu darīs ar jums.””

http://online.fliphtml5.com/dxdp/wyju

Daugavpils 16. vidusskolas skolotāja Regīna Urbanoviča stāsta par projektu Ak, trijstūri, cik tu esi brīnišķīgs! (Oh, Triangle! You Are So Beautiful!):

„Galvenā mūsu projekta doma un ideja bija apvienot dažādu valstu skolēnus, kuri ir ieinteresēti attīstīt matemātisko, loģisko domāšanu un padziļināt zināšanas uzdevumu risināšanā par tēmu Trijstūri, kā arī uz-labot angļu valodas prasmi. Projektā piedalījās skolēni vecumā no 15 līdz 18 gadiem. Bet galvenokārt 9.a klase (klases audzinātāja – Svetlana Rudjko, kas arī darbojās projektā).

Skolēni aktīvi piedalījās projekta idejas attīstīšanā un realizēšanā, darbojās radoši. Darbojoties pie pro-jekta, skolēni atrada, izdomāja, veidoja paši interesantus uzdevumus, piedāvāja tos risināt partnervalsts skolēniem, risināja viņu izveidotos uzdevumus, izdomāja pasakas par trijstūriem. Apguva vēsturiskus fak-tus, teorētisko materiālu par trijstūru risināšanu. Strādājot individuāli, pāros, grupās, skolēni veidoja pre-zentācijas, filmēja video, apstrādāja materiālu programmā AVS Video Editor; tika izveidoti arī projekta logo. Skolēni aktīvi pielietoja informatīvi komunikatīvās tehnoloģijas, veidojot elektronisko grāmatu, patstāvīgi pētīja mācību literatūru, citus informācijas avotus. Tika novadīta Skype videokonference – par to, kā tiek vadīta matemātika katrā valstī; [skolēni] iepazinās viens ar otru. Otrās videokonferences laikā novadīta

www.skolasvards.lv





Nr. 14(135); 20. 10. 2017.

matemātikas viktorīna, kurā atrisināti 10 uzdevumi. Projekta dalībnieki tiešsaistē piedalījās starpvalstu at-klātajā stundā.

Projekta īstenošanas gaitā izstrādājām unikālu metodiku – izveidojām elektronisko grāmatu ar trim daļām, kas satur teorētisko materiālu, matemātikas uzdevumus un to risinājumus, kuros definē trijstūru veidus un atrod dažādu trijstūru elementus, perimetrus un laukumus, un pasakas par trijstūriem angļu valodā.

Ko mēs ar šo projektu sasniedzām? Skolēnu intereses veicināšanu par matemātiku, matemātiskās do-māšanas, risināšanas prasmju attīstīšanu, angļu valodas zināšanu, komunikācijas tehnoloģiju pielietošanas prasmju uzlabošanu. Šobrīd kopā ar skolēniem domājam par nākošo matemātikas projektu. Skolēni izteica savus iespaidus par šo projektu, pozitīvi novērtējot savu dalību tajā, un vēlas turpināt piedalīties eTwinning projektos.”


Filmas par jauniešiem aktuālo. Siguldas pilsētas vidusskolas projekts Youth Through Camera Siguldas pilsētas vidusskolas projektā Youth Through Camera skolēni papildināja audzināšanas stundās

aktuālās tēmas ar angļu valodas stundā apgūstamajām zināšanām. Projekta īstenošanas sākumā skolēni diskutēja par dažādām jauniešiem raksturīgām problēmām. Šīs problēmas tika pārdomātas un apjaustas, skatoties projekta dalībvalstu dokumentālo vai mākslas kino, piemēram, latvieši projekta partneriem pie-dāvāja apskatīt un analizēt pašmāju titulēto filmu Modris. Projekta īstenošanas gaitā skolēni veidoja arī savu scenāriju un režisēja kopīgu filmu. Tika izveidota drūma, bet aktuāla filma par skolēnu ikdienas sajū-tām, sociālajām problēmām un motivāciju mācīties.

SV

SKOLAS VIDE

Dace Caica,psihoterapeite

Konflikti kolektīvā

Skolas vide ir mainījusies salīdzinājumā ar situāciju pirms 20 gadiem. Šobrīd skolotāju darba temps ir kļuvis straujāks, informācijas apjoms – pieaudzis un dažādie papildinājumi un reformas izglītības sistēmā mēdz pastiprināt pedagogu nogurumu. Neatsaucīga darba vide, daudz darba stundu, skolēnu darbu labošana un citi darbi liedz pedagogam normāli atpūsties. Un, ja tam visam pa vidu ir sajūta, ka vadība nedzird vai nevēlas dzirdēt, tā vietā pieņemot aizvien jaunus lēmumus, kas ir kā piespiedu ietei-kumi, lai „uzlabotu pedagoģisko procesu”, – rokas nolaižas un gribas protestēt. Vienlaikus ar sašutumu sirdī iezogas arī bailes no vadības represijām nepakļaušanās gadījumā un – ko tur slēpt – bailes tapt sodītam ar atlaišanu.

Bailes no vadībasBailes ir nepatīkamas emocijas, kas rodas kā atbildes reakcija, cilvēkam apzinātā vecumā sastopoties ar

draudiem vai izjūtot sāpes. Nereti tieši skolotāji ir tie, kuri visbiežāk atzīst, ka izjūt bailes no skolas vadības

www.skolasvards.lv




Nr. 14(135); 20. 10. 2017.

vai kāda konkrēta kolēģa mācību daļā, skolotāju istabā vai kur citur skolā. Baidīties, izvairīties no sarunas gaitenī – patiesībā tā ir organisma dabiska rīcība, lai pasargātu sevi no sociālajiem un emocionālajiem ap-draudējumiem, sagatavojoties iespējamai agresijai, uzbrukumam vai aizsardzībai.

Agresija darbavietā pastāv, ja pret vienu vai vairākiem pedagogiem ilgākā laika posmā atkārtoti tiek vērsta naidīga rīcība – tas ir apzināts psiholoģisks terors, kura galējais mērķis (apzināts vai neapzināts) ir iz-stumt kolēģi no kolektīva. Ir pilnīgi normāli, ka pedagogs kļūst dusmīgs, sajūtot pret sevi vērstu netaisnību un agresivitāti, īpaši tad, ja ir apdraudēta viņa pastāvēšana darba vidē. Dzīve nereti pati piespēlē situācijas, kad kļūstam dusmīgi un nesaredzam iespēju savas dusmas izpaust, piemēram, uz priekšniecību, kolēģiem, draugiem. Tādās reizēs raksturīga saīgšana, slikts garastāvoklis, kas ir neveiksmīgs mēģinājums izvairīties no dusmām. Cilvēkiem šķiet, ka dusmu izpaušana var radīt postošas sekas attiecībās ar apkārtējiem, un šo seku galēja izpausme varētu būt atraidījums vai attiecību sabrukums. Patiesībā apkārtējie ļoti labi sajūt mūsu noskaņojumu un attiecības tiek negatīvi ietekmētas tik un tā.

Vadības agresijaSkolotāji atzīst, ka bieži cieš no vadības netieši

(un tieši) izteiktās neapmierinātības un/vai kritikas. Kas tad īsti mudina vienu cilvēku slēptā vai atklātā formā kritizēt pārējos? Lai kāds būtu cilvēka amats, statuss un izglītības līmenis, iemesli, kālab kādai personai ir vēlme noniecināt otru, var būt ļoti da-žādi. Iespējams, kritizētājs ir neapmierināts ar sevi, viņš vēlas kaut kā būt noderīgs, viņam ir mazvēr-tības komplekss, viņš ir sakaitināts, tāpēc meklē kādu vainīgo, viņš grib aizvainot, viņš grib novērst uzmanību no savām problēmām, viņš nodod tālāk saņemto kritiku, viņš domā, ka visu prot labāk nekā pārējie, viņš vēlas novērst uzmanību no saviem trūkumiem, viņš ir savtīgs vai varbūt viņš vienkārši patlaban netiek galā ar savu dzīvi utt. Psihoterapijā pastāv viedoklis, ka tie cilvēki, kuri paši bērnībā vai sava darba ceļa sākumposmā ir izjutuši vardarbību, vēlāk neapzināti un reizēm arī apzināti atspēlējas uz kolēģiem. Tā ir kā kompensācija par pāri darīju-miem. Protams, šāda atspēlēšanās nav pieļaujama. Aizvien biežāk sabiedrības uzmanība tiek pievērsta atsevišķiem gadījumiem darbavietās, kad konflikts pāraudzis nekontrolētā vadības agresijā pret darbi-niekiem.

Agresijas sekas pedagoģiskajā kolektīvāPsiholoģiskais terors nopietni grauj pedagoga psihisko un fizisko veselību. Pedagogs nepārtraukti ir

stresā, tādējādi var rasties slimības un citas negatīvas izpausmes: augsts asinsspiediens, sirdsklauves, kuņ-ģa un zarnu trakta saslimšanas, čūlas, muskuļu sasprindzinājumi, stresa izraisītas hroniskas un psihiskas saslimšanas, nespēja uzticēties, gurdenums, dzīvesprieka zudums, depresija, neapmierinātība, skumjas, nervozitāte, nespēja strādāt virsstundas, baiļu lēkmes, kļūdas darbā, koncentrēšanās spēju mazināšanās.

Lai izvairītos no iepriekš minētā, ir svarīgi, lai darba aprakstos būtu skaidri definēti darbinieka pienāku-mi un atbildība, kas varētu mazināt domstarpības. Skolas direktoram, pieņemot darbā jaunu darbinieku, ir jāpievērš uzmanība ne tikai viņa profesionalitātei, bet arī emocionālajai inteliģencei un spējai iekļauties kolektīvā.

Agresija darbavietā pastāv, ja pret vienu vai vairākiem pedagogiem ilgākā laika

posmā atkārtoti tiek vērsta naidīga rīcība – tas ir apzināts psiholoģisks terors, kura galējais mērķis (apzināts vai neapzināts) ir izstumt kolēģi no kolektīva.

www.skolasvards.lv



Nr. 14(135); 20. 10. 2017.

Atklāta domu apmaiņaDarba biedru aizskaršana bieži sākas ar neatrisinātu savstarpēju konfliktu. Tāpēc ir ieteicams nekavē-

joties noskaidrot personiskus pārpratumus, tomēr jāvairās jaukties citu darīšanās. Neuztveriet darba bied-rus kā grupu, kurā visiem ir viens viedoklis, bet gan kā atsevišķus indivīdus. Ja šķiet, ka kolēģis uz jums ir apvainojies vai dusmīgs, centieties atrisināt situāciju. Labvēlīgu gaisotni darbavietā veicina atklāta domu apmaiņa. Ideālā situācija – tieši mācību iestādes vadītājs ir tas, kurš aicina uz sarunu un ar savu piemēru iedvesmo. Dzīvē ne viss ir ideāli, bet ir, uz ko tiekties.

SAVSTARPĒJĀS AGRESIJAS IZPAUSMES KOLEKTĪVOS Nav būtiski, vai agresija ir tieša vai netieša, – tā nav pieļaujama. Lūk, daži agresijas izpausmju piemēri!

▷ Ierobežošana. Vadītājs vai kolēģi ierobežo iespējas izpausties, darbinieks tiek regulāri pārtraukts. Pa-stāvīga kritika darbā, telefonisks terors, mutiski draudi, rakstiski draudi, kontaktēšanās noliegums ar skatienu vai žestiem, kontaktēšanās noliegums ar pieņēmumiem, tieši tos neizsakot.

▷ Sociālo attiecību apdraudējumi: nesarunāšanās ar konkrēto pedagogu, klase tiek ierādīta ļoti tālu no kolēģiem, apiešanās ar darbinieku kā ar tukšu vietu.

▷ Sociālā stāvokļa apdraudējumi: aprunāšana, baumošana, padarīšana citu uztverē par smieklīgu, uz-jautrināšanās par privāto dzīvi, tautību. Reliģiskās vai politiskās pārliecības ierobežošana, piespiešana veikt darbu, pārkāpjot darbinieka pašapziņu, darbinieka visu lēmumu apstrīdēšana, seksuāla uzmākša-nās vai vārdiski izteikti seksuāli piedāvājumi.

▷ Darba un dzīves situāciju kvalitātes apdraudējumi: tas nozīmē, ka vadība uzdod darbiniekam tādus uz-devumus, kas ir bezjēdzīgi, krietni par vieglu darbinieka prasmēm vai – gluži otrādi – krietni pārsniedz darbinieka prasmes un tādējādi diskreditē to citu pedagogu redzējumā. Arī pastāvīga pilnīgi jaunu darba uzdevumu uzdošana.

GALVENIE DOMSTARPĪBU IEMESLI: Šeit ir pieminēti daži iemesli, kāpēc rodas domstarpības darba kolektīvā, kas var pāraugt agresijā.

1. Informācijas apmaiņa. Vāja vai ļoti slikta informācijas apmaiņa kolektīvā; traucēta informācijas apmaiņa no lejas uz augšu (piemēram, skolas vadība dzīvo neziņā par savu darbinieku motivācijas līmeni un (jau tā zemo) gandarījuma izjūtu).

2. Pārmaiņas. Ilglaicīgas un saraustītas pārmaiņas, kas veicina pedagogu bailes, trauksmi un neziņu; šie faktori savukārt provocē intrigas, baumas un savstarpējus konfliktus.

3. Vadība. Neprofesionāli un vāji vadītāji, kuri savu vadības kompetences trūkumu aizvieto ar draudiem, baiļu kultivēšanu un padoto pazemošanu. Tāpat arī vispārēja vāja vadības prakse, kad, piemēram, pa-stāv subjektīva un haotiska savu cilvēku un projektu virzīšana.

Ko darīt ar savām dusmām? 1. Mēģināt saprast, kas tieši mani padarīja īgnu jeb tik ļoti nokaitināja.2. Pateikt sev klusu vai skaļi: „Jā, es esmu dusmīga!” Dažkārt daudz labāk to pateikt arī dusmu izraisītājam,

piemēram, priekšniecībai. Nereti izrādās, ka citi to spēj pieņemt vieglāk, nekā mums šķiet. 3. Izpaust dusmas tādā veidā, kas nenodara pāri ne sev, ne citiem.4. Iepazīstot sevi, atrast veidu, kā izreaģēt dusmas, kuras nav iespējams paust adresātam tieši dusmu brīdī.

SV

www.skolasvards.lv



Nr. 14(135); 20. 10. 2017.

9. – 20. OKTOBRIS

AKTUĀLĀS IZGLĪTĪBAS

ZIŅAS

Darbu IZM atstās ilggadējā Izglītības departamenta direktore Evija Papule

Darbu Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) atstās ilggadējā Izglītības departamenta direktore, valsts sekretāra vietniece Evija Papule. Papule aģentūrai LETA apstiprināja, ka darba attiecības ar IZM tiks izbeig-tas 1.novembrī.

Atlūguma iemesls ir neapmierinātība ar IZM administratīvās vadības neprofesionalitāti un neatbilstību ieņemamajam amatam. "Pēdējos divus gadus pie šā brīža galvenās administratīvās personas [IZM valsts sekretāres Līgas Lejiņas] es uzskatu par apzinātu sabotāžu pret IZM kā institūciju, kas attiecīgi atspoguļojas arī pret ministru personiski," sacīja Papule.

Viņa skaidroja, ka IZM virknes pieņemtu dokumentu virzība tikusi kavēta, tam piemeklējot formālus iemeslus.

"Tie ir vairāki valstij svarīgi starptautiskie projekti, tostarp ar Eiropas Komisiju," teica Papule, piebilstot, ka īpaši cietušas tādas jomas kā profesionālā izglītība un pieaugušo izglītība. "Mums noslēgti līgumi, ko arī paraksta valsts sekretārs, pēc kā mēnešiem netiek pieņemti cilvēki un nenotiek darbības. Tā ir naudas aprite. Kurš par to atbildēs?" nobažījusies Papule.

Viņa pauda, ka virzītie dokumenti no Lejiņas puses tikuši kavēti un tas noticis formālu iemeslu, nevis dokumentu kvalitātes dēļ. "Ja neiet uz priekšu idejas, kas ir pieņemtas un politiski atbalstītas, tad nav iespē-jams tālāk virzīties. Kā to lai citādāk sauc kā par sabotāžu?" norādīja Papule.

"Ja divu gadu garumā darbības vai nu tiek kropļotas, vai formāli kavētas, nediskutējot pēc būtības, tad tas ir galvenais iemesls," komentēja Papule, piebilstot, ka patlaban IZM birokrātijas līmenis jau ir "par lielu Latvijai".

Papule tāpat pauda, ka ar izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurski (V) viņai nav šāda veida dom-starpību, taču darbi tiekot kavēti arī no ministra biroja puses. "Mums nav nekādu citu pretnostatījumu ar ministrijas politisko vadību, bet, protams, ar ministra biroja kolēģiem gan," atzina Papule.

"Ētisku apsvērumu dēļ jāmeklē citi ceļi, kā īstenot to, kas valstī ir noteikts un kas ir saprotams un likum-sakarīgs, kas nav saistīts ar kādām ārpus saprāta darbībām. Jāmeklē kādi citi veidi un ceļi. Protams, Vaļņu iela 2 nekad nav slēgta institūcija un laiki mainās, ko rāda arī mana pieredze," teica Papule, piebilstot, ka viņa jau saņēmusi citus profesionālās pieredzes izmantošanas izaicinājumus.

Uzsāk iniciatīvu izglītības iestāžu vadības komandu stiprināšanai pārmaiņu veikšanai: PĀRMAIŅU ARHITEKTI

20. oktobrī Rīgā, 40. vidusskolā notika pirmā tikšanās ar Rīgas un Daugavpils sko-lu vadītājiem iniciatīvas “Kompetents pedagogs 21. gadsimtā: zināšanas praksē” gaitā. Projektu īsteno Izglītības iniciatīvu centrs (IIC) sadarbībā ar Britu padomi Latvijā. Inicia-tīvas pirmais posms norisināsies līdz 2018. gada februārim.

Iniciatīvas mērķis ir sniegt gan profesionālu atbalstu, gan arī motivāciju attīstībai un pilnveidei izglītības iestāžu vadītājiem, lai veicinātu pārmaiņas, kas virzītas uz izglītības procesa efektivizēšanu un izglītības rezultātu atbilstību mūsdienu dzīves prasībām. Projektā īpaša uzmanība tiek pievērsta skolām un pirms-

www.skolasvards.lv



Nr. 14(135); 20. 10. 2017.

skolas izglītības iestādēm, kas īsteno mazākumtautību izglītības programmas.“Šobrīd – laikā, kad notiek izglītības reforma un pārorientēšanās uz 21. gadsimta prasmju ieguvi – bez

būtiskām un praktiskām pārmaiņām izglītības iestādēs sabiedrības attīstība nevar notikt. Pārmaiņu veikša-na ir ilgs, grūts un bieži vien vientuļš uzdevums: daži cilvēki vēlas pārmaiņas, citi nē, un daži vienkārši nav gatavi gaidīt rezultātus. Kā skolu līderi zina, ko darīt, kad darīt, kura padomus ņemt vērā un kā tikt galā ar kritiķiem? Par šo un daudz ko citu runāsim un ‘būvēsim jaunās skolas’. Mēs skolu vadītājus sauksim par Pārmaiņu arhitektiem, jo tie būs cilvēki, kuru galvenais uzdevums būs vadīt pārbūves procesu ar mērķi izglītības iestādes vājās puses pārvērst par pārmaiņu prioritātēm,” uzsver iniciatīvas idejas autore, pedago-ģijas doktore Daiga Zaķe.

“Sabiedrībai nemitīgi paaugstinot savu prasību latiņu, paplašinās arī izglītības iestādes vadītāja atbildī-bas loks. Slodžu un finanšu sadale, pedagogu darba kvalitātes novērtēšana, mācību formu izvēle, materiāli tehniskās bāzes uzturēšana - šie ir tikai daži no ikdienā risināmiem jautājumiem ceļā uz valsts deklarēto iz-glītības iestādes patstāvību. Līdz ar to svarīgi ir apzināties, kā jūtas cilvēks, kurš savā darba vietā ir atbildīgs par visu: kur un kā viņš smeļas enerģiju, idejas un zināšanas; kurš un kādu atbalstu viņam var un ir gatavs sniegt,” par projekta nozīmīgumu saka Marina Isupova, Daugavpils pilsētas Izglītības pārvaldes vadītāja.

Par iniciatīvu “Kompetents pedagogs 21. gadsimtā: zināšanas praksē”Projekta īstenošanā iesaistītas 16 pirmsskolas izglītības iestādes un 15 skolas no lielākajām Latvijas pil-

sētām - Rīgas un Daugavpils. Piedaloties dažādās izglītojošās un pieredzes apmaiņas aktivitātēs (seminā-ros, praktiskajās darbnīcās, tikšanās ar vietējās kopienas cilvēkiem u.c.), izglītības iestāžu vadības komandas gūs izpratni par kvalitatīvas pedagoģijas principiem, kas palīdzēs veikt pašvērtējumu, uzlabos pārmaiņu vadības prasmes, kā arī komandas darbu un sadarbību ar citām izglītības iestādēm un vietējo sabiedrību attīstības veicināšanai izglītības iestādē.

Informācija: http://iic.lv/projekti/kompetents-pedagogs-21-gadsimta-zinasanas-prakse/https://www.facebook.com/Izglitibasiniciativucentrs

Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izveidei pieejami 4,13 miljoni eiro

Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izveidei pieejami 4,13 miljoni eiro, informēja Centrālajā finan-šu un līgumu aģentūrā (CFLA).

CFLA ir nosūtījusi uzaicinājumu Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) saņemt Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzfinansējumu projekta īstenošanai.

Projekta īstenošanai pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 4 126 155 eiro, tai skaitā ESF fi-nansējums - 3 507 232 eiro un valsts budžeta līdzfinansējums - 618 923 eiro.

Pasākuma mērķis ir izveidot izglītības kvalitātes monitoringa sistēmu izglītības kvalitātes attīstībai, kas balstās uz statistiskās informācijas, salīdzinošo izglītības pētījumu rezultātu, valsts līmeņa izglītojamo sas-niegumu un citu izglītības iestāžu darba rezultātus raksturojošu rādītāju mērīšanu un analīzi, centralizēto eksāmenu rezultātu analīzi un akreditācijas un licencēšanas, kā arī pedagogu darbības kvalitātes novērtē-šanas informācijas izmantošanu un analīzi, ievērojot vidējā termiņā un ilgtermiņā sasniedzamos nozares stratēģiskos mērķus un rezultātus.

Projektu īstenos IZM sadarbībā ar Izglītības kvalitātes valsts dienestu un Valsts izglītības satura centru.

Skolās īstenos apjomīgu iekštelpu gaisa kvalitātes pētījumuVeselības inspekcija līdz 2022.gada nogalei apkures sezonas laikā virknē skolu pētīs iekštelpu gaisa

kvalitāti, sagatavojot ieteikumus tās uzlabošanai.Pētījuma mērķis ir izvērtēt Latvijas vispārizglītojošo mācību iestāžu vides kvalitātes svarīgu rādītāju

- iekštelpu ogļskābās gāzes (CO2) koncentrāciju, veicot objektīvus mērījumus, un sagatavot uz pierādīju-miem balstītus ieteikumus izglītības iestāžu iekštelpu gaisa kvalitātes uzlabošanai.

Inspekcijas aicinājumam piedalīties pētījumā šī mācību gada pirmajā semestrī atsaukušās deviņas iz-glītības iestādes. Paredzēts, ka pētījums turpināsies līdz 2022.gada decembrim un uzaicinājumi dalībai tajā

www.skolasvards.lv


http://iic.lv/projekti/kompetents-pedagogs-21-gadsimta-zinasanas-prakse/

https://www.facebook.com/Izglitibasiniciativucentrs


Nr. 14(135); 20. 10. 2017.

2017./2018.gada otrajā semestrī ir nosūtīti nākamajām 11 skolām atbilstoši izglītības iestāžu atlasei, kas aptver visus Latvijas plānošanas reģionus un apdzīvotās vietas tipus. 2018.gada pirmajā ceturksnī pētīju-mu paredzēts īstenot Rīgā, skaidro inspekcijā.

Pētījums notiks apkures sezonas laikā - no oktobra līdz martam. Vienā izglītības iestādē tas ilgs vienu mācību nedēļu. Inspekcijā skaidro, ka pētījuma darbinieki apsekos izglītības iestādi, mācību telpas, inter-vēs pedagogus un skolas administrāciju. Tāpat mācību telpās izvietos mērierīces, kas ar datu uzkrājēja pa-līdzību reģistrēs CO2 koncentrāciju un citus iekštelpu gaisa kvalitātes rādītājus. Vienlaikus skolotājiem tiks lūgts aizpildīt mācību telpas ikdienas aktivitāšu dienasgrāmatu.

Pētījuma rezultātā speciālisti sagatavos konkrētās skolas iekštelpu gaisa kvalitātes apsekojuma ziņoju-mu, ieteikumus vides veselības riska faktoru mazināšanai, tajā skaitā pietiekamas iekštelpu gaisa kvalitātes nodrošināšanai.

Ar to inspekcija arī cer veicināt Parmas deklarācijas par vidi un veselību un Sabiedrības veselības pamat-nostādņu 2014.-2020.gadam izvirzīto mērķu sasniegšanu attiecībā uz bērniem drošu un veselīgu iekštelpu vidi mājās, skolā un bērnudārzā.

Inspekcija atgādina, ka nepietiekama mācību telpu ventilācija ir saistīta ar piesārņojošu vielu daudzu-ma pieaugumu, infekcijas slimību izraisītāju pieaugumu iekštelpu gaisā, skolēnu koncentrēšanās un uztve-res spēju kritumu, nogurumu, kas ietekmē mācību rezultātus.

Projekta īstenošana sākta 2.oktobrī. Tas ir Veselības ministrijas Eiropas Savienības fonda projekta "Kom-pleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi" daļa.

Lai veicinātu jauniešu zināšanas par ugunsdrošību, izdota grāmata „Pamatzināšanas ugunsdrošībā”

Ir nākusi klajā Latvijas Ugunsdzēsības asociācijas mācību centrā sagatavota ilustrētā grāmata latvie-šu valodā – “Pamatzināšanas ugunsdrošībā”. Tajā vienkāršā, ikvienam saprotamā valodā izklāstītas pamatzināšanas par uguns būtību un degšanas procesu, par ugunsgrēkiem, to cēloņiem un ieda-lījumu.

Mūsdienu moderno tehnoloģiju laikmetā informācija par degšanas procesu un ugunsdrošības jautāju-miem ir viegli atrodama globālajā tīmeklī, taču retais to savlaicīgi izmanto, pirms nelaime vēl nav notikusi pašu mājās.

Viens no izdotās grāmatas galvenajiem uzdevumiem ir vērst lasītāja uzmanību uz galvenajiem uguns-bīstamības faktoriem sadzīvē un sniegt pārskatu par svarīgākajiem ugunsdrošības profilaktiskajiem pasā-kumiem un aizsardzības līdzekļiem, kā arī piedāvāt ieteikumus un padomus rīcībai ugunsnelaimju gadī-jumā. Kā galveno grāmatas izmantotāju tā autori redz skolas vecuma jauno lasītāju, viņa vecākus, kā arī jebkuru interesentu, kurš viegli uztveramā veidā vēlas gūt priekšstatu par uguni, degšanu un cīņu ar to.

Grāmatā sniegta uzskatāma informācija par ikdienā izmantojamām ugunsgrēka atklāšanas ierīcēm – detektoriem un ugunsdzēsības aparātiem. Būtiska uzmanība ir veltīta profilaktisko pasākumu organizācijai mājas apstākļos un evakuācijas nodrošināšanai no degošām telpām. Atsevišķās grāmatas nodaļās izklāsti jautājumi par elektrības izmantošanu sadzīvē un pirmās palīdzības sniegšanu elektrotraumu un apdegu-mu gūšanas gadījumos.

Izdotais materiāls tā vieglākas uztveršanas nolūkos ir apkopots pa nodaļām – nodarbībām, kas dod iespēju lasītājam izvērtēt apgūstamā materiāla apjomu un svarīgumu, kā arī izvēlēties ērtāko izglītošanās grafiku.

Grāmata plašākai publikai ir pieejama lielākajos grāmatu tirdzniecības punktos, kā arī Latvijas Uguns-dzēsības asociācijas mācību centrā “Preventa”.

Informācija: www.ugunsdzesiba.lv

www.skolasvards.lv


http://www.ugunsdzesiba.lv


Nr. 14(135); 20. 10. 2017.

Skolēni novembrī varēs apmeklēt Nacionālo bruņoto spēku bāzi Ādažos

Nacionālie bruņotie spēki (NBS) 9.novembrī aicina skolēnus apmeklēt Ādažu bāzi, lai iepazītos ar bāzē ievietotajām vienībām, tostarp NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupu un tās uzdevumiem. Skolēniem būs iespēja tikties ar karavīriem, aplūkot Ādažu bāzē dienošo vienību militāro tehniku un eki-pējumu, kazarmas un kapelu.

Pieteikšanās pasākumam ir līdz 3.novembrim, elektroniski iesniedzot pieteikumus uz elektronisko pas-tu [email protected] .

Pieteikumā jānorāda pavadošā skolotāja vārds, uzvārds, personas kods un kontakttālrunis, kā arī, katra skolēna vārds, uzvārds un personas kods.

SV

www.skolasvards.lv


mailto:lelde.veide%40mil.lv?subject=


Nr. 14(135); 20. 10. 2017.METODISKIE MATERIĀLI

Klases stunda 2.-4. klasē. Savstarpējās attiecības. Mans viedoklis

Ināra Paegle, Allažu pamatskolas skolotāja, klases audzinātāja

Klasē ir dažādi skolēni ar dažādām mācību spējām, atšķirīgu darba tempu, savdabīgu domāšanu. Ir līderi un klusētāji. Un ir skolēns ar īpašām mentālām vajadzībām, kas mācās pēc atšķirīgas programmas un stipri atšķiras no pārējiem savā varēšanā. Bet ļoti apsteidz citus pieklājībā un tolerancē attiecībās ar citiem. Kā visiem iemācīties sadzīvot, pieņemt vienam otru un viņa viedokli. Neuztiept tikai savējo kā vienīgo pareizo. Šai vecumposmā tas nav viegli- bez komentāriem un apspriešanas pieņemt, ka klases biedri domā atšķirīgi.

Stundas mērķis. Izzināt savstarpējo attiecību modeli klasē ,izsakot un pieņemot klases biedru vērtējumu .

Uzdevumi: 1.Vērtēt klases biedrus un parādīt savu attieksmi. 2. Uzdrīkstēties skaļi izteikt domas. 3. Mācīties cienīt un pieņemt citu domas un viedokli. 4. Stiprināt godīgumu un taisnīgumu savstarpējās attiecībās. 5.Mācīties klusēšanu

Nepieciešamie resursi: 45 kartītes ar pozitīviem apgalvojumiem (pielikumā) 35 kartītes ar aizrādījumiem (pielikumā)

3 neitrālas kartītes „Tev vārds” (pielikumā)

Pozitīvie apgalvojumi ir par savstarpējām attiecībām, par attieksmi pret pieaugušajiem un skolas lietām, par ģimeni, mācību darbu un uzvedību. Aizrādījumi ir par uzvedību, mācību darbu, attiecībām. Neitrālās kartītes „Tev vārds” dod iespēju izteikt jebkādu apgalvojumu- uzslavu vai kritiku jebkuram skolēnam.

www.skolasvards.lv



Nr. 14(135); 20. 10. 2017.

Klases iekārtojums: Skolēni sēž aplī ap galdu, uz kura kaudzītē saliktas kartītes.

&

Stundas apraksts.

Ievads.

Skolēnus iepazīstinu ar spēles noteikumiem 1. Katrs pēc kārtas ņem no kaudzītes vienu kartīti un skaļi izlasa. 2. Klusējot iedod kartīti skolēnam, kurš atbilst ,viņaprāt, dotajam apgalvojumam. 3. Ja kartīti nevēlas dot nevienam, to paliek kaudzītes apakšā. 4. Ja gadās kartīte „Tev vārds”, drīkst izteikt jebkādu apgalvojumu-cildinošu vai

peļošu par kādu no klases biedriem un iedot tam kartīti. 5. Kartīte jāpieņem bez iebildumiem 6. Nedrīkst ietekmēt citu viedokli un sarunāties līdz spēles beigām.

Galvenā daļa.

1.Skolēni pēc kārtas paceļ kartīti no kaudzītes un nolasa apgalvojumu. Brīdi palūkojas uz klases biedriem un klusējot atdod kartīti skolēnam, par kuru, viņaprāt, ir šis apgalvojums. Ja gadās, ka doto apgalvojumu skolēns nevēlas nevienam atdot, to noliek kaudzītes apakšā uz galda, spēles noslēgumā tā gadīsies citiem skolēniem, kam, iespējams, būs kam tās atdot. Bet spēle var beigties arī tad, ja pēdējās kartītes nevienam nav atdotas- tas liecina, ka šādu skolēnu klasē nav ( piemēram „Tu nepildi mājas darbus”).

Skolotājs ir tikai novērotājs. Spēle parāda gan skolēnu savstarpējās simpātijas, attiecības, gan to, kā skolēni vērtē viens otru. Galvenais ieguvums- iemācīties izteikt komplimentus , bet nebaidīties arī izteikt konstruktīvu kritiku. Viens no grūtākajiem uzdevumiem ir pieņemt kartīti- apgalvojumu bez iebildumiem un komentāriem. Tāpat sākumā skolēniem ir vēlme, izdzirdot nolasīto apgalvojumu, ietekmēt kartītes devēju par labu sev. Šeit skolotājs var iejaukties, atgādinot par noteikumiem- cienīt un pieņemt otra viedokli.

Skolotājs

www.skolasvards.lv



Nr. 14(135); 20. 10. 2017.

2. Kad visas kartītes izdalītas, skolēni aplūko savu guvumu. Neliela domu apmaiņa par savām sajūtām. Kā jūtamies? Vai ir pretenzijas? Kā tu tās pamato?

Nereti gadās ,ka ir skolēni, kuriem ir daudz kartīšu ( līderi, draudzīgie), bet ir arī kāds, kuram nav nevienas. Skolēni paši nonāca pie domas, ka labprāt padalītos ar savām pozitīvajām kartītēm, uzdāvinot tās skolēniem, pie kura šoreiz neviena kartīte nenonāca. Tas māca līdzcietību un iejūtību.

Noslēgums.

Noslēgumā skolēni izsaka viedokli, kā klase varētu kļūt vēl saliedētāka, kā dzīvot, lai pēc iespējas mazāk negatīvo kartīšu nonāktu pie adresāta. Kā palīdzēt tiem, kuri šoreiz saņēmuši vairāk kritikas?

Sajūtas par stundas gaitu skolēni atspoguļo izvērtējuma lapā.

Piebilde. Skolotājs kartītes var dažādot un pārveidot, tādējādi izzinot skolēnu domas ne tikai par savstarpējām attiecībām, bet ,piemēram, pasākumiem, interešu izglītību, ārpusskolas dzīvi u.c.

1.Pielikums. Pozitīvie apgalvojumi

Tev ir jauki vecāki

Tu draudzīgi izturies pret klasesbiedriem

Es ar tevi labprāt pavadu laiku

Tu esi mans draugs

Tu atbalsti klasesbiedrus

www.skolasvards.lv



Nr. 14(135); 20. 10. 2017.

1.Pielikums. Pozitīvie apgalvojumi

Tev ir jauki vecāki

Tu draudzīgi izturies pret klasesbiedriem

Es ar tevi labprāt pavadu laiku

Tu esi mans draugs

Tu atbalsti klasesbiedrus

Tu viegli izstāsti bēdas

Tu citiem bieži palīdzi

Man šķiet, ka tevi klasē nepieņem

Tu vienmēr atvainojies

Es esmu tavs draugs

www.skolasvards.lv



Nr. 14(135); 20. 10. 2017.

Tu viegli izstāsti bēdas

Tu citiem bieži palīdzi

Man šķiet, ka tevi klasē nepieņem

Tu vienmēr atvainojies

Es esmu tavs draugs

Tu esi sirsnīgs

Tu izturies pieklājīgi

Tu uzdrīksties izteikt savu viedokli

Tu klausi skolotāju

Tu esi foršs klasesbiedrs

www.skolasvards.lv



Nr. 14(135); 20. 10. 2017.

Tu esi sirsnīgs

Tu izturies pieklājīgi

Tu uzdrīksties izteikt savu viedokli

Tu klausi skolotāju

Tu esi foršs klasesbiedrs

Tu mani atbalstīji

Tevi klasē ciena

Tev ir kārtīgas lietas

Citi tevi apceļ

Bez tevis klasē ir garlaicīgi

www.skolasvards.lv



Nr. 14(135); 20. 10. 2017.

Tu proti klausīties, kad stāsta

Tu ievēro noteikumus

Tev ir savs mērķis

Tu skaisti raksti

Tu proti labi dziedāt

www.skolasvards.lv



Nr. 14(135); 20. 10. 2017.

Tev ir daudz draugu

Vēlos būt tavs draugs

Tev ir brīnišķīgi vecāki

Tevi bieži slavē

Tu vienmēr esi izmācījies

www.skolasvards.lv



Nr. 14(135); 20. 10. 2017.

Ar tevi var draudzīgi aprunāties

Ar tevi kopā ir jautri

Tu labi mācies

Tu esi godīgs

Gribētu ar tevi sēdēt vienā solā

www.skolasvards.lv



Nr. 14(135); 20. 10. 2017.

Tev ir mājdzīvnieks

Tu neapvainojies par niekiem

Tu nekad nenokavē

Tu dalies ar pārējiem

Tu esi čakls

Ar tevi ir jautri pasākumos

www.skolasvards.lv



Nr. 14(135); 20. 10. 2017.

Tu jauki pret mani izturies

Tev ir rūpīgi mājas darbi

Tu cieni pieaugušos

Uz tevi var paļauties

www.skolasvards.lv



Nr. 14(135); 20. 10. 2017.

2. pielikums

Tev vārds.

Tev vārds

Tev vārds

Tev vārds

www.skolasvards.lv



Nr. 14(135); 20. 10. 2017.

3. pielikums

Negatīvie apgalvojumi

Tu kādu nesen aizvainoji

No tevis daži baidās

Tu uzvedies izaicinoši

Tu runā pretī

www.skolasvards.lv



Nr. 14(135); 20. 10. 2017.

Tu klasē esi skaļš

Tu reizēm citus apsmej

Būtu labi, ja tu izturētos draudzīgāk

Tu nepildi mājas darbus

Tu lieto rupjus vārdus

www.skolasvards.lv



Nr. 14(135); 20. 10. 2017.

Tu neturi solījumus

Nepatīk tava uzbāzība

Tu esi nedisciplinēts

Tu neieklausies citu domās

Tu bieži dari blēņas

www.skolasvards.lv



Nr. 14(135); 20. 10. 2017.

Tev nevar ticēt

Tu citus fiziski ietekmē

Tu dari pāri vājākajiem

Tu dažreiz man nodari pāri

Tu apcel vājākos

www.skolasvards.lv



Nr. 14(135); 20. 10. 2017.

Tu mīli citus izrīkot

Tu visiem centies izpatikt

Tu runā pretī pieaugušajiem

Tu bieži kavējies

Tu slikti taupi skolas lietas

www.skolasvards.lv



Nr. 14(135); 20. 10. 2017.

Tu ātri sadusmojies

Tu bieži žēlojies

Tu neproti glabāt noslēpumus

Klasē ir mierīgāk, kad tevis nav

Tev bieži skolotājs aizrāda

www.skolasvards.lv



Nr. 14(135); 20. 10. 2017.

Tu esi bravurīgs

Nav labi apsmiet klases biedrus

Tu traucē stundu darbu

Tavi vārdi reizēm aizvaino

Tu aiztiec citu mantas

Tu melo

www.skolasvards.lv



Nr. 14(135); 20. 10. 2017.

4. pielikums

Mācību stundas izvērtējums

Datums…………………… Stunda………………………………..

Stundas temats …………………………………………………

Pēc stundas skolēni novērtē stundas kvalitāti un savu līdzdarbību, ielīmējot vai iekrāsojot kādu simbolu attiecīgajā pozīcijā.

Bija interesanti, bet nebiju aktīvs

Nebija interesanti, bet līdzdarbojos Nebija interesanti, nestrādāju

Stundā aktīvi strādāju. Bija interesanti

+

www.skolasvards.lv



Nr. 14(135); 20. 10. 2017.

2. pielikums.

www.skolasvards.lv



Nr. 14(135); 20. 10. 2017.METODISKIE MATERIĀLI

Latviešu valodas stunda mežā 4. klasē

Ruta Stodoļņika, Priekuļu novada Liepas pamatskolas sākumskolas skolotāja

Stundas tēma: „Mežs un cilvēks bez vārdiem sarunājas”

Stundas mērķis: Attīstīt skolēnos zināšanu, pieredzes un iemaņu gūšanu, esot tiešā saskarē ar mežu, apkārtējo vidi.

Vieta: Liepas pagasta Lielās Ellītes mežs

Stundas gaita. 1. Laiks noskaņas radīšanai 2. Laiks stāstam. „Koku strīds” 3. Laiks pārdomām 4. Laiks pētījumam 5. Laiks radošumam. Dzejolis kokam. 6. Laiks spēlei. 7. Stundas izvērtējums.

1. Laiks noskaņas radīšanai Skolotāja lasa fragmentus no skolēnu domrakstiem ( domraksti rakstīti iepriekš latviešu valodas stundās) par tēmu „Mežs un cilvēks bez vārdiem sarunājas”

2. Es vēlos piebilst… (skolēni izsaka savas domas par dzirdēto, papildina dzirdēto)

3. Laiks stāstam. „Koku strīds”

Ne katrai koku sēkliņai bija lemts uzdīgt, bet dažām tomēr paveicās. Vējš tās pacēla un aiznesa uz ceļa malu, kurš vijās gar mežu. Un tā nu pēc kāda laika ceļa malā ieaugās četri koki: bērzs, priede, egle un ozols. Mazajiem kociņiem nebija viegli izspraukties caur garo grāvjmalas zāli, taču tie nepadevās un varonīgi cīnījās par vietu zem saules. Trešajā vasarā to galotnītes jau pacēlās virs zāles stiebriem un strauji tiecās augšup. Pagāja gadi. Četri skaisti koki bija izauguši mežmalā. Skaistulis bērzs ar lokanajiem zariem maigi nošalca vējā: „Vai nav tiesa, ka mana baltā tāss ir visskaistākā un manu maigo lapiņu zaļums ir viskošākais? ” Egle līdz pat zemei sašūpoja savus koši zaļos, adatainos zarus: „Eglēm ir vispareizākā forma. Mēs slejamies mežā pāri visiem kā piramīdas. ” Staltā priede pacēla savus zarus augstu debesīs: „Cik krāšņs ir mans tumši sārtais, staltais stumbrs! Mani kuplie zari ar asajām adatām tiecas tieši debesīs. ”

www.skolasvards.lv



Nr. 14(135); 20. 10. 2017.

Ozols, kādu brīdi klausījies draugu strīdā, piedāvāja: „Darīsim tā: pajautāsim cilvēkam, kurš koks ir labākais.” Pārējie koki piekrita un sāka gaidīt cilvēku. Beidzot ceļa galā parādījās vecmāmiņa ar mazmeitiņu. Bija karsta vasaras diena, saule cepināja, un vecmāmiņa piedāvāja mazmeitiņai nedaudz atpūsties. Viņas ērti iekārtojās zālē zem ozola un iemiga. Kamēr viņas gulēja, mākoņi aizsedza sauli un sāka līt. Mazmeitiņa pamodās un modināja vecmāmiņu: „Vecmāmiņ, tagad mēs izmirksim līdz ādai!” „Neizmirksim. Pārlaidīsim lietu tepat zem ozola kuplajiem zariem. Liels koks gan no svelmes, gan no lietus, gan no lieliem vējiem pasargās,” mierīgi atbildēja vecmāmiņa.

4. Laiks pārdomām. o Kāpēc ozols palīdzēja ceļiniecēm gan no saules, gan no lietus patverties? o Bet ziemā? Kā ozols varētu palīdzēt ceļiniekiem ziemā? o Vai jums ir gadījies atpūsties zem kāda liela koka? o Ar kādu cilvēku varētu salīdzināt lielo, kuplo ozolu? o Kā jums šķiet, kādam kokam līdzināties jūs? o Vai šis koks jūsuprāt aug Lielās Ellītes mežā?

5. Laiks pētījumam. Bērni strādā pāros. Kādi koki aug Liepas pagasta Lielās Ellītes mežā? Skolēni veic pētījumu pierakstot koku nosaukumus, izmērot stumbru resnumu. Pieraksta mērus. o Kura grupa atrada visvairāk koku sugu? o Kurš izmērītais koks bija visresnākais? o Kurš izmērītais koks bija vistievākais?

6. Laiks radošumam. Dzejolis kokam. Bērni strādā pāros. Bērni atrod savu koku, izpēta to, aptausta, izsmaržo. Sacer dzejoli pēc dotās shēmas. Kas? (koka nosaukums) Kāds? Kāds? Kur? Kad? Ko dara? Kāds? Kāds? Kas?

Sacerētie dzejoļi tiek nolasīti pārējiem bērniem pie izraudzītā koka. Tā pārējiem ir iespēja iepazīties ar to.

7. Laiks spēlei.

Bērni mazās grupiņās ( pa 3) saņem uzdevumu bez vārdiem attēlot kartītēs aprakstīto situāciju, pārējie cenšas to atminēt.

www.skolasvards.lv



Nr. 14(135); 20. 10. 2017.

• Koks priecājas par sauli. • Koks lokās lielā vētrā. • Kokus klāj sarma • No koka krīt lapas. • Koks ieklausās putnu dziesmās. • Kokam plaukst pumpuri. • Dzenis palīdz kokam atbrīvoties no kaitēkļiem, utt.

8.Stundas izvērtējums. Ar aplausiem un palēcieniem skolēni demonstrē savas izjūtas par šo stundu. Noslēgumā dzied (repo) pašsacerētu dziesmu veltītu mežam.

Stundas tēma „To teica meža sirds”

Stundas mērķis: Attīstīt skolēnos izpratni par humānu attieksmi pret apkārtējo vidi, ieaudzinot saudzīgu attieksmi un mīlestību pret visu dzīvo.

Stundas gaita: 1. Laiks iedvesmai 2. Laiks pārdomām 3. Laiks mākslai 4. Laiks prognozēm 5. Laiks stāstam 6. Laiks radošumam 7. Stundas izvērtējums

1.Laiks iedvesmai Skolēni klausās un skatās dziesmu „Mežā”( youtube, videoklips) Ineses Neretas mūzikaRomualda Zarembo vārdiAndra Vētras fotogrāfijas

2.Laiks pārdomām

o Vai tev ir sirds? Vai tā runā? o Ko tava saka tava sirds dažādos dzīves gadījumos? o Kādai jābūt cilvēka sirdij, lai tā varētu sadzirdēt ko saka mežs? o Vai mežam varētu būt sirds? o Kas varētu būt meža sirds sarunu biedri? o Ko varētu teikt meža sirds.

3.Laiks mākslai Kāda varētu izskatīties meža sirds? - skolēni zīmē meža sirdi

4.Laiks prognozēm Skolēni ielā sirdī ielīmē lapiņu, ar prognozēm, ko varētu stāstīt meža sirds

5.Laiks stāstam

www.skolasvards.lv



Nr. 14(135); 20. 10. 2017.

To teica meža sirds

Šeit viss ir dzīvs un zaļš un vienkāršs. Tāpēc man te patīk. Es sajūsminos, elpojot vien, klausoties klusumu. Te ir tik skaļš klusums. Tas tāpēc, ka egles dzied. Es esmu meža sirds, mani te pazīst. Citi domā, ka es esmu skaistākā dzīvība. Pati īsti nezinu. Nu, esmu tāda zaļa, smaržoju pēc skujām un briežu mugurām.

Jā, par tiem briežiem – tas tāpēc, ka viņi priecājas skraidīt pa mežu, un es, gribot-negribot sāku smaržot tā, kā viņi. Es par to nesatraucos, jo brieži ir mani draugi un es priecājos, ka viņiem te patīk. Te ir interesanti.

Nesen briedis spēlējās ar vāveri – kurš kuru noskries, tas varēs izdzert visu ūdeni no peļķes klajumā. Mums mežā ir tik tīras peļķes! Ūdens te spīd kopā ar sauli un dzied egļu korī. Kad pirmo reizi redzēju, pati brīnījos... Ūdens te ir no debesīm un, man liekas, eņģeļi to lej mežā. Droši vien viņi arī izdarīja tā, lai ūdens prastu dziedāt, būtu brīnumtīrs un varētu spīdēt kopā ar sauli. Atnāc ciemos, tad jau redzēsi. Ūdens dažreiz pastrādā kādu joku.

Toreiz, kad briedis skrējās ar vāveri, ūdens noslēpās – aiztecēja pie puķēm un piedāvāja sevi izdzert. Puķes piekrita un uzreiz paaugās garākas. Tā briedis ar vāveri atskrēja pie peļķes, ūdeni neatrada, un, nesapratuši, kas par brīnumiem, nolēma, ka pirmo vietu iegūs abi un nevienam par šīm sacensībām nestāstīs. Viņi ir praktiski zvēri, tāpēc izdomāja citu spēli – paslēpes ar ežiem. Abi varēja rotaļāties, cik ilgi vien gribēja, jo mežā ir droši, zvēri viens otru pazīst, ir draugi, kaimiņi un labi paziņas.

Te ir tik lieliski, ka neviens nesatraucas par netīrām drēbēm, mājasdarbiem, naudu, noziedzību un inflāciju. Mežā visi ir stipri un veseli. Un staigā pa pliko! Pēdējā laikā daži gan runā, ka egles ir izdomājušas speciālus uzstāšanās tērpus, bet, manuprāt, tās ir tikai tādas egļu padarīšanas. Katrā ziņā pašus tērpus vēl neviens nav redzējis, bet daži zina baumot, ka tie būšot, kā saka, balti un pūkaini. Tad jau redzēs, nākošais egļu koncerts būs ziemā...

Mežā dzīvojusi esmu vienmēr, jau ļoti sen. Man nekad nav bijis skumji vai garlaicīgi. Visa ir diezgan un es redzu, ka mežā visi prot vienoties, piemēram, bites grib savākt medu lācim dzimšanas dienā, tāpēc viņas sarunāja ar puķēm, ka varēs ņemt medus putekšņus. Puķēm nav žēl, jo viņām garšo ūdens, nevis medus, bet par to, ka bites savāc prom putekšņus, puķes apsolīja augt arī nākamgad un arī pēc tam. Nezinu, kāpēc tā, bet puķēm ir tāda daba. Lai nu kā, visi par to priecājas, jo tad lācim vienmēr nodrošināts galvenais dzimšanas dienas balles pārsteigums un dažviet mežā ir krāsains, jo tur aug puķes.

Par to sevišķi priecājas zāle, kas uzskata, ka puķes ir tāda kā rotaslieta, kas domāta zāles smukuma vajadzībām. Puķes saka, ka viņas aug tikai pašas savam priekam. Un daudz neko vairāk arī nevar pastāstīt. Viss, kas mežā notiek, ir brīnums, kas iespējams tikai te. Es nezinu, kas ir cilvēks. Zaķis teica, ka cilvēks ir inflācija. Prasīju zaķim, kas tad ir inflācija un viņš atbildēja, ka tā ir nelaime. Prasīju, kas ir nelaime, viņš teica, ka nelaime ir mājasdarbi. Par mājasdarbiem zaķis skaidri nezināja, tikai teica, ka tas ir kaut kas līdzīgs netīrām drēbēm, vai kaut kam citam, par ko visi uztraucas. Ak, jā. Zaķis teica, ka cilvēki visu laiku uztraucas. Tas gan ir jocīgi. Bet laikam viņiem tā pieņemts. Mežā gan neviens neuztraucas.

www.skolasvards.lv



Nr. 14(135); 20. 10. 2017.

Tagad man vajag dzert priežu tēju. Šovakar ciemos nāks migla un rīkos paslēpes, tāpēc vajag iedzert kaut ko siltu, lai ir spēks spēlēties ilgi. Aiznesīšu tēju arī ezim, jo viņš teica, ka paliks mājās, rakstīt egļu korim notis. Ja kādreiz atnāc uz mežu, tad pasauc mani. Tas ir vienkārši, vajag tikai padziedāt egļu dziesmiņas un es jau iešu parādīt Tev trikus ar ūdeni, plikus zvērus un citus brīnumus. Būs interesanti.

6.Laiks radošumam Dotajās sirsniņās skolēni raksta eseju „ Mana sirds tavējai”

7.Stundas izvērtējums Mani aizkustināja… Mani satrauca… Man patika… Es turpmāk…

METODISKIE MATERIĀLI

Mārtiņdiena 2. klasē

Ingrīda Vilmane, Daugavpils Centra vidusskolas latviešu valodas skolotāja

Esmu sākumskolas latviešu valodas skolotāja, mācu mazajiem ķipariem ne tikai valodas

gudrības, bet arī palīdzu izzināt tautas tradīcijas, svētkus.

Nu jau trīs gadus 2.klašu skolēniem ir iespēja līdzdarboties Mārtiņdienas svinēšanā.

Par šiem svētkiem var uzzināt no mācību grāmatām, bet var arī tradīcijas atdzīvināt, skandināt

tautas dziesmas, iet ķekatās, minēt mīklas.

Gaidot svētkus, vienmēr tiek sapostas un izrotātas telpas, pagājušajā gadā mēs kabinetu

izrotājām ar salmu puzuriem, kas mūs priecēja līdz pat Meteņiem.

Stundās mēs lasām ticējumus, mācāmies tautas dziesmas, mājās skolēni veido maskas,

lai 10.novembrī varētu svinēt Mārtiņus.

Agrāk ticēja masku īpašajām spējām mūs aizsargāt, tāpēc 2.klašu pārstāvji jau no rīta,

uzvelkot lāča, dzērves, zaķa, gaiļa un citas maskas, dodas apciemot skolas biedrus. Skaļi rībinot

un dziesmas dziedot, mazo ķekatnieku gājiens var sākties! Laba vēlējumi un

Mārtiņtēva ,,pēriens” tiek visiem, pēc tam Saimniece pacienā ar pelēkajiem zirņiem, raušiem un

dzērvenēm.

Pēc stundām skolas zālē pulcējas 2.klašu komandas un viņu atbalstītāji, lai

piedalītos ,,Mārtiņdienas jampadracī ”. Skolēni min mīklas, no piedāvātā klāsta izvēlas

nacionālos ēdienus, iet rotaļās, dzied un dejo. Noslēgumā saņem saldumus un cienastu no

Mārtiņtēva.

Prieks, ka pasākuma organizēšanā un vadīšanā piedalās 3.-4. klašu skolēni, viņi

joprojām atceras šo svētku svinēšanas tradīcijas. Tādā veidā skolēniem ir iespēja izjust piederību

mūsu tautas kultūrai.

www.skolasvards.lv



Nr. 14(135); 20. 10. 2017.

Mārtiņdiena 2. klasē

Ingrīda Vilmane, Daugavpils Centra vidusskolas latviešu valodas skolotāja

Esmu sākumskolas latviešu valodas skolotāja, mācu mazajiem ķipariem ne tikai valodas

gudrības, bet arī palīdzu izzināt tautas tradīcijas, svētkus.

Nu jau trīs gadus 2.klašu skolēniem ir iespēja līdzdarboties Mārtiņdienas svinēšanā.

Par šiem svētkiem var uzzināt no mācību grāmatām, bet var arī tradīcijas atdzīvināt, skandināt

tautas dziesmas, iet ķekatās, minēt mīklas.

Gaidot svētkus, vienmēr tiek sapostas un izrotātas telpas, pagājušajā gadā mēs kabinetu

izrotājām ar salmu puzuriem, kas mūs priecēja līdz pat Meteņiem.

Stundās mēs lasām ticējumus, mācāmies tautas dziesmas, mājās skolēni veido maskas,

lai 10.novembrī varētu svinēt Mārtiņus.

Agrāk ticēja masku īpašajām spējām mūs aizsargāt, tāpēc 2.klašu pārstāvji jau no rīta,

uzvelkot lāča, dzērves, zaķa, gaiļa un citas maskas, dodas apciemot skolas biedrus. Skaļi rībinot

un dziesmas dziedot, mazo ķekatnieku gājiens var sākties! Laba vēlējumi un

Mārtiņtēva ,,pēriens” tiek visiem, pēc tam Saimniece pacienā ar pelēkajiem zirņiem, raušiem un

dzērvenēm.

Pēc stundām skolas zālē pulcējas 2.klašu komandas un viņu atbalstītāji, lai

piedalītos ,,Mārtiņdienas jampadracī ”. Skolēni min mīklas, no piedāvātā klāsta izvēlas

nacionālos ēdienus, iet rotaļās, dzied un dejo. Noslēgumā saņem saldumus un cienastu no

Mārtiņtēva.

Prieks, ka pasākuma organizēšanā un vadīšanā piedalās 3.-4. klašu skolēni, viņi

joprojām atceras šo svētku svinēšanas tradīcijas. Tādā veidā skolēniem ir iespēja izjust piederību

mūsu tautas kultūrai.

www.skolasvards.lv



Nr. 14(135); 20. 10. 2017.

www.skolasvards.lv


Skolēna progresa mērīšana stundās Konflikti skolas ...

Documents

Transcript of Skolēna progresa mērīšana stundās Konflikti skolas ...