Ilona Kronberga

PROVIDUS pētniece

2012.Gada 26.septembrī

Skola ir vieta, kur....... Skola vēl varētu būt vieta, kur.........

.........bērns/jaunietis apgūst izglītības programmu (-as)

.......bērns gūst iespēju attīstīties

..........bērnam ir jāpilda pienākumi

.......bērnam ir iespējas, ja viņš pilda savus pienākumus

..........bērns kopā ar citiem apgūst jaunas zināšanas

......bērns apgūst prasmes pastāvēt sabiedrībā

...........bērns pavada vislielāko sava laika daļu

......bērnu gaida un atbalsta

Ja skola, vecāki un bērns atrod kopīgu sadarbības formu, tad ir iespējams vadīt faktiski jebkuras riska situācijas (1. Formula=Bērns+1+2);

Ja skolas, vecāku un bērna starpā sadarbība nav iespējama, jo a)vecāki nesadarbojas; b) bērns nesadarbojas; c) skolai nepieciešams atbalsts, pieslēdzas Sociālais dienests ģimenes ārsts psihologs un citi (2. Formula=Bērns+1+2+3);

Ja 2. Formula=Bērns+1+2+3 nedarbojas, notiek likuma pārkāpums vai nu no bērna puses, vai bērna interešu vai tiesību aizskārums – situācijā iesaistās tiesību aizsardzības iestādes , tad 3. Formula=Bērns+1+2+3+4

0.Formula=Bērns+vecāki (nav problēmu)1. Formula=Bērns+1.skola+2.vecāki (bērns traucē

stundās, kavē mācības; bērns/vecāki nesaprot problēmu; vajadzīgs impulss no skolas – piemērs: sadarbības līgums starp bērnu un vecākiem)

2. Formula=Bērns+1+2+3 (1.Formula nedarbojas, jo kāda no pusēm nesadarbojas; piemērs: skola sadarbībā ar pašvaldības iestādi, kas atbild par izglītību var izslēgt bērnu no skolas, šajā periodā stingri nosakot sadarbības modeli starp visiem iesaistītajiem)

3. Formula=Bērns+1+2+3+4 (2.Formula nedarbojas, tiesa izdod vecākiem bērna audzināšanas rīkojumu, kurš satur tiesas rīkojumu arī bērnam. Šajā laikā bērns mācās uzvesties, bet vecāki mācās audzināt bērnu – šos abus atbalsta skola, pašvaldības iestāde, kas atbild par izglītības organizāciju).

.....saskaņā ar jauno reformu tiks koncentrēta uz starpinstitucionālo sadarbību;

.......informācijas apmaiņu starp dažāda veida institūcijām;

.......risku un vajadzību izvērtējumu;

.........individuālo preventīvo darbu ar riska grupu jauniešiem (arī pieaugušajiem).

BINGO!

Starpinstitūciju sadarbības modelisRisku un vajadzību vērtēšanas prakseInformācijas sistēma``Mēneša laikā varētu sākt darboties Nepilngadīgo

atbalsta informācijas sistēma. Tajā apkopos datus par nepilngadīgajiem visā valstī, kuri saņēmuši sociālu palīdzību vai sodīti par likuma pārkāpumiem. Tā ļaus arī ātrāk policijai, bāriņtiesai, sociālās palīdzības un izglītības iestādēm apmainīties ar informāciju par bērniem, kas nonākuši viņu redzeslokā. Savukārt savlaicīga informācijas apmaiņa ļaus efektīvāk palīdzēt šiem bērniem...``2012.08.07

http://banga.latvijasradio.lv/zinas/anketa2.sqt?aID=54719&aGR=0

Risks nonākt

ieslodzījumā, bērns izdara sīkas

zādzības

Pasākumu katalogs vajadzību

piepildīšanai

Nepilngadīgo justīcijas mērķi ir - atbalsta sniegšana bērnam, nevis sods; bērnu antisociālās uzvedības cēloņu meklēšana un novēršana, nevis vainīgā meklēšana un sankciju piemērošana; bērna saskarsmes mazināšana ar tradicionālo justīcijas sistēmu.

Prevencija ir pasākumu kopums, kuras fokusā nav kampaņveidīgi pasākumi, bet atbalsta pasākumi bērna ikdienā - tai skaitā brīvā laika plānošana, šķēršļu novēršana piekļuvei sporta un veselīga dzīvesveida pasākumiem.

Plānojot un īstenojot bērnu likumpārkāpumu prevenciju – veidojot tiesisko regulējumu un īstenošanas mehānismus, izvēloties pasākumus un cilvēkus, paturēt prātā, ka vislabākā nepilngadīgo likumpārkāpumu prevencijas metode ir pieaugušo piemērs - godīga un atbildīga pieaugušo rīcība.

Atbildīga un bērniem saprotama (izskaidrota) rīcība, nodrošina tādu vidi, kas patiesi kalpo bērnu attīstībai, bet pieaugušo neizpratne par savu atbildību attiecībā pret šīs vides nodrošināšanu, rada bērnos pretreakciju, kas izpaužas kā pārprasta izpratne par savām (bērnu) tiesībām un pienākumu nepildīšana. Ja gribam redzēt sevi un savus bērnus veselus, gudrus un laimīgus, nevis slimus, intelektuāli neattīstītus un ieslodzītus cietumā, kopīgiem spēkiem jānonāk pie secinājuma, ka atbildība, pirmkārt, ir atbildīga un godīga rīcība, nevis tiesību aktā paredzēto sankciju piemērošana.

Lai novērstu bērnu un jauniešu kriminalizāciju, valsts represīvo iejaukšanos bērna dzīvē nepieciešams samazināt līdz minimumam, tās vietā sniegt palīdzību pašvaldībām, lai attīstītu pašvaldību politiku sociālajā jomā, informējot un iesaistot sabiedrību bērnu un jauniešu dzīves vides risku mazināšanā.

Modelējot jebkuru reakciju uz bērnu uzvedību praksē vai tiesību aktos, paturēt prātā, ka ikvienas bērna tiesības ignorēšana ir kādas bērna vajadzības nepiepildīšana un riska situācija, kas var izraisīt bērnam uzvedības riskus un rezultātā novest pie likuma pārkāpuma.

Veicot bērnu tiesību pārkāpumu prevenciju, tai skaitā bērnu likumpārkāpumu prevenciju, viens no galvenajiem faktoriem ir valstī funkcionējošās sistēmas taisnīgums, caurspīdīgums un vienkāršība. Bez iemesla vai pamata ierobežojot bērnus un jauniešus, nav iespējams iemācīt cieņu ne pret likumu, ne citām sabiedrībā pieņemtām normām. Bērnu likumpārkāpumu prevencija ir bērnu tiesību aizsardzības daļa, - bērna tiesības uz attīstību garantēšana.

Lai attīstītu prevencijas praksi ar bērniem un jauniešiem, šobrīd ikvienā pašvaldībā pastāv iespēja izveidot institūciju, kura var strādāt ar bērnu likumpārkāpumu jomā, gan arī pieņemt LAPK (210.panta ceturtā daļa) ietvaros paredzētos lēmumus bērnu drošībai.

Jādomā par vecāku līdzatbildību par bērnu pārkāpumiem, taču vecāku līdzatbildības fakts nedrīkst būt traktēts kā atbildības noņemšana no bērniem, vai bērna atbildības pārnešana uz vecāku pleciem. Gadījumos, kad tiek notiesāti nepilngadīgie, vajadzētu pastāvēt iespējai paralēli uzlikt pienākumus arī vecākiem – apmeklēt kursus, atbalsta grupas, apgūt vecākiem noderīgas bērnu audzināšanas prasmes. Tādējādi, vecāki kļūtu par palīgiem bērna atgriešanā likumpaklausīgā dzīvē.

Ilona Kronberga,Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUSilona@providus.lv Tel. +371 28351711Rīgā, Alberta ielā 13, 6.stāvāwww.providus.lv www.politika.lv