SKAPIS №8 | Aprīlis — Jūnijs 2014Pirmais e–žurnāls LGBT jauniešiem Baltijā

Feminisms. Līdztiesība.

Sieviešu diena.

14 fascinējošas sievietes

Liktenīgais Zelta Skapis

Sāras Silvermanes

jociņi

1Vāka attēla modelis-glezna: Jānis

REDAKTORA SLEJASaturs

Aktivitāte ir projekta “LGBT un viņu draugu apvienības “Mozaīka” darbības atbalsts”, līguma Nr. 2012.EEZ/DAP/MAC/002/2/NAC/078, pasākums. Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija. Programmu “NVO fonds” finansē EEZ finanšu instruments un Latvijas valsts, administrē Sabiedrības integrācijas fonds.www.sif.lv www.eeagrants.lv www.eeagrants.org

Skapja aktivitātesIevads feminismāvēstureSāra SilvermanepersonībaSieviešu un vīriešu līdztiesība Latvijā: vai tiešām viss kārtībā?sabiedrība14 izcilas un fascinējošas sievietespersonībasLiktenīgais Zelta SkapisattiecībasSkapis pārtop gleznāsfotosesija

Rozes un šokolādeviedoklisSimona de BovuārapersonībaArtūra un Jāņa ģimeneģimeneRufuss Veinraits. Sagaidījām!koncerta apskatsFeministu filmaskinoIeskats Skapja vēsturēfotoPavasara horoskops. Uzzini savu saderību ar citām zīmēm!horoskopi

0203

04

05

08

11

13

15

17

18

20

22

23

25

Sveiciens pavasarī!

Sieviešu balsis gan plašākā sabiedrībā, gan LGBT kopienas iekšienē bieži tiek piemirstas, biežāk uzmanību pievēršam vīriešu sasniegumiem, interesēm, viedokļiem, tāpēc šajā žurnālā apzināti esam pievērsuši uzmanību gan vēsturē nozīmīgām sievietēm, gan mūsdienu personībām un aktualitātēm. Lai atvieglotu ceļu tālākai feminisma izpētei, lasi par galvenajiem feminisma vēsturiskajiem viļņiem, kā arī iepazīsti vienu no feminisma stūrakmeņiem – Simonu de Bovuāru. Lasi arī sieviešu resursu centra vadītājas Ilutas Lāces domas par to, vai Latvijā ar dzimumu līdztiesību tiešām viss ir kārtībā, kā bieži vien dzirdams no cilvēkiem, kas domā, ka dažas spilgtas sievietes, kas ir veiksmīgi darbojušās politikā un kultūrā, atspoguļo situāciju plašā sabiedrībā, kur nebūt nav tik daudz sieviešu vadošos amatos. Piedāvājām ieskatu arī dažās feministu filmās, ko noskatīties kādā lietainā pēcpusdienā, kā arī iepazīstinām ar populāro komiķi Sāru Silvermani.

Skapis nesen nosvinējis jau 3 gadu jubileju – šo gadu laikā mūsu draudzīgajā kompānijā esam daudz darījuši, rakstījuši, mūsu komandā un pasākumos esam iepazinuši ārkārtīgi daudz jaunu, interesantu, uzņēmīgu cilvēku, kas, ticam, ka padara un padarīs mūsu valsti gan jaukāku un atvērtāku, gan izdarīs lielas lietas visas sabiedrības labā. Skapis cilvēkiem arī personīgi ir devis daudz – šeit dzimušas gan neskaitāmas draudzības, gan dažas attiecības. Šajā žurnāla numurā neliels ieskats divu pāru stāstos, kas iepazinušies tieši pateicoties Skapim. Apskati arī to, kā daļa Skapja jauniešu uz vienu vakaru pārtapa dažādās gleznās, kā arī ieskaties kolāžā kur atspoguļota neliela daļa Skapja 3 gadu laikā piedzīvotā.

Lai interesanta lasīšana!

Sabīne

2

Skapja aktivitātes

Katra mēneša otrajā ceturtdienā kluba/bāra Golden

telpās notiek jauniešu grupas Skapis pasākums

Vienradžu salidojums, kas ir kā turpinājums jau

aizsāktajai Zelta Skapja tradīcijai. Klubs Golden

šā pasākuma ietvaros piedāvā lielisku iespēju

pasākumu apmeklēt arī jauniešiem, kas ir jaunāki

par 21 gadu, un jauniešiem līdz 18 gadu vecumam ir

iespēja uzturēties klubā līdz 21:00 un bez tiesībām

iegādāties alkoholiskos dzērienus.

Vienradžu salidojums ir brīnišķīga iespēja atnākt

jebkuram neformālā, brīvā vidē un iepazīties ar līdzīgi

domājošiem jauniešiem, kā arī labi un saturīgi pavadīt

laiku atvērtā un draudzīgā vidē. Nāc un padari

krāsaināku, draudzīgāku un jautrāku savu ikdienas

dzīvi!

Pasākumā tiek ievērots Safe Space jeb drošas vides

princips, kas nozīmē, ka neviena cilvēka identitāte

netiek izpausta bez viņa paša vēlmes. Dalībnieki

respektē viens otra identitāti.

Pasākumā ieeja bez maksas.

MAĢISKAIS VIENRADZIS IR KLĀT!

VAI MEKLĒ PALĪDZĪBU? Ikvienam no mums kādreiz ir gadījies, ka nav ar ko parunāt vai gadījusies kāda ķibele. Skapis jau no pirmās darbības dienas cenšas sniegt atbalstu LGBT jauniešiem. Ja tev ir kādi jautājumi, droši raksti uz atbalsts@skapis.eu un mēs tev no sirds centīsimies palīdzēt, ja nepieciešams, mēs piedāvājam arī bezmaksas individuālās konsultācijas.Skapja atbalsts darbojas pēc principa vienaudži vienaudžiem, tādēļ jūties brīvi un droši sazinies ar mums.Konfidencialitāte un anonimitāte ir garantēta.

IESPĒJA PIEDALĪTIESSkapis piedāvā vienreizēju iespēju jauniešiem, kuri tic savām spējām un tam, ka dažādība ir vērtība, un ka ikviens no mums spēj padarīt pasauli krāšņāku un interesantāku. Vēlies izmēģināt savas spējas? Vēlies realizēt kādu no savām idejām? Vai piederi kādai subkultūrai? Uzskati, ka geju, lesbiešu, transpersonu un biseksuāļu tiesības ir svarīgas? Vēlies padarīt mūsu sabiedrību tolerantāku un atvērtāku? Pievienojies portāla Skapis.eu komandai!Raksti mums uz skapis@skapis.eu, un mēs ar Tevi sazināsimies. Piedaloties šajā projektā, Tu iegūsi iespēju paust savu viedokli, uzzināt daudz jauna un pat glābt cilvēku dzīves, padarot pasauli kaut drusciņ labāku! :)

©Vaguely Artistic, flickr.com

3

Vēsture

Bieži vien savā dzīvē esmu saskāries ar terminu feminisms. Neslēpšu, ka pats to izmantoju, īsti neizprotot šī vārda nozīmi, un lielākoties to izmantoju ar negatīvu pieskaņu. Pirms kāda laika saku darboties Skapī un pienāca brīdis, kad jātiek skaidrībā, kas ir kas, jo tagad jau saprotu, ka lielākā mūsdienu cilvēku problēma ir tajā, ka viņi nezina terminu nozīmi. Es, cerams, vairs neesmu viens no šiem cilvēkiem. Tagad patiesības meklējumos mēģinu izprast dažādus sabiedriskos procesus un parādības, aicinu tevi, dārgais lasītāj, pievienoties man šajā ceļojumā pa nezināmo, ne līdz galam skaidro.

Pirms sāku informācijas vākšanu par to, kas ir feminisms, man prātā virmoja pavisam vienkāršs šī vārda atšifrējums, proti, feminisms ir sieviešu cīņa par savam tiesībām. It kā vienkārša definīcija, bet – ko ietver šīs tiesības? Kad sāka runāt par feminismu? Un kas tad īsti ir feminisms? Uz šiem jautājumiem es mēģināšu rast atbildes, rakstot šo rakstu.

Feminisma kustību nomināli var iedalīt trīs viļņos. Pirmais vilnis galvenokārt saistās ar sufražistu kustību (par sufražistēm sauc sievietes, kuras 19. un 20. gadsimtā cīnī jās par vēlēšanu tiesību piešķiršanu sievietēm). Otrajam vilnim pieskaita idejas un darbības, kas vērstas uz sieviešu atbrīvošanās kustību, kas sāka savu attīstību pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados un kas bija saistīta ar cilvēku (šeit svarīgi iegaumēt to, ka ne tikai sievietes iestājas par sieviešu tiesībām, bet arī, kaut gan ne tik kuplā skaitā, arī vīrieši, piemēram, Džons Stjuarts Mils, britu filosofs, ekonomists) centiem padarīt vīriešus

un sievietes juridiski vienlīdzīgus. Par feminisma otrā viļņa pirmavotu kalpo franču rakstnieces Simonas de Bovuāras 1949. gadā izdotā grāmata „Otrais dzimums”, kurā rakstniece pārliecinoši pierāda, ka sievietes pakļautības stāvoklim ir nevis bioloģiskās, bet gan tīri sociālas saknes, un tās sabiedrības, kura veicināja šo parādību, laiks ir beidzies, un ir pienācis laiks pārmaiņām. Tā pagājuša gadsimtā sešdesmitajos gados, savu uzplaukumu piedzīvoja feminisma otrais vilnis.

Trešais feminisma vilnis aizsākās pagājuša gadsimta astoņdesmitajos, deviņdesmitajos gados. Trešais vilnis sakrita ar tā saucamo dzimuma pieeju sieviešu un vīriešu problēmai. Šī pieeja saistīta ar procesu, kura laikā tiek rastas atbildes uz to, kā viena vai cita darbība ietekmēs gan v īr iešus , gan sievietes, p i e m ē r a m , izdodot jauno normatīvo aktu, tiek ņemts vērā, tas, kādā veidā šīs normatīvais akts ietekmēs gan sievietes, gan vīriešus visus kopā un katru atsevišķi.

Kas īsti ir radies no visiem trijiem f e m i n i s m a viļņiem? Radies ir tas, ka pašlaik ir grūti runāt par feminismu, kā kopēju veidojumu, jo femin is t i s avā s t arpā

ir sadalījušies vairākas grupās, piemēram, tiek izdalīts lesbiešu feminisms, radikālais feminisms, s o c i ā l i s t i sk a i s fe min i sm s , transpersonu feminisms un daudz citu feminismu, kuri katrs atsevišķi ir interesants izpētes objekts.

Redzi, dārgais lasītāj, viss nav nemaz tik viegli izprotams, kā varētu likties sākumā. Es cerēju, ka šī raksta tapšanas laikā spēšu izprast to, kas tad īsti ir feminisms, bet nekā, man personīgi radās vairāk jautājumu nekā atbilžu. Ar lielāko prieku uzklausīšu tavu viedokli par feminismu! Aicinu tevi turpmāk ar mani turpināt ceļojumu pa nezināmo, un uzdot jautājumus, par kuriem rakstīšu, droši raksti uz skapis@skapis.eu ar piezīmi „Genādijam”.

©evaekeblad, flickr.com

IEVADS FEMINISMĀ

— Genādijs

4

Sāras karjera sākās 1992. gadā kā stāvizrādes komiķei un līdz šim brīdim viņa ir tēlojusi nelielas lomas vairākās filmās, ar reperi will.i.am veidojusi pati savu mūzikas video dziesmai „Perfect Night”, kā arī uzstājusies vairākos komēdijšovos un veidojusi vairākas komēdijas stāvizrādes. Šo 23 gadu aktīvās darbības laikā Sāra ir iemiesojusi īstas feministes un cilvēktiesību aizstāves tēlu, sociālās ziņas nešanai, izmantojot tīru un neatšķaidītu satīru.

Smalkā paskata tumšmatainā komiķe mēli ir uzasinājusi līdz bārdas naža asumam un nudien nebaidās nokaitināt cilvēkus – savos komēdijas šovos viņa pavisam viegli ar dziļu ironiju joko par reliģiju, seksu, rasismu un seksismu. Viņas liberālie uzskati likuši ne vienam vien konservatīvi noskaņotajam republikānim dusmās griezt zobus, tādēļ arī nav nekāds retums viņai savos pasākumos sastapt protestētājus ar plakātiem, uz kuriem pavisam lakoniski rakstīts “tu nonāksi ellē”. Sāra gan apgalvo, ka viņai nav negatīvas nostājas pret kādu konkrētu ideoloģiju vai reliģiju, viņai ir negatīvas nostājas pret indivīdiem vai grupām, kuras cenšas ierobežot citu tiesības, piemēram, sieviešu vai LGBT tiesības.

Silvermane apgalvo, ka ir ebrejiete, lai gan sevi nevienai reliģijai nepieskaita, to paskaidrojot ar to, ka viņai gluži vairs nav izvēles, jo ir uzaugusi ebreju kopienā, un tā ir daļa viņas personības.

Sārai pēdējā laikā ir iepaticies savos jokos izmantot Bībeles tēlu Jēzu: piemēram, viens no viņas šoviem bija saukts „Jēzus ir maģisks” ( Jesus is magic), kas pamatīgi nokaitinājis dažādas reliģiskās grupas ASV. Pēc tam Silvermane video vietnē youtube.com ievietoja video, kurā viņa, ēdot

popkornu, sarunājas ar Bībeles tēlu par sieviešu reproduktīvajām tiesībām, precīzāk, par tiesībām veikt abortus un, par nelaimi konservatīvajām grupām, Jēzus un Sāra bija vienisprātis – tiesībām uz abortiem jābūt!

Pirms skatīties Sāras stāvizrādes ir jārēķinās, ka komiķe lamāšanās ziņā viegli pārspētu daiļrunīgākos no... nezinu – rupekļiem? Vienas izrādes laikā desmit reizes pateikts vārds “cunt”, kurš liek vairumam angļu valodā runājošo, ja ne noskurināties, tad vismaz viegli samulst, nav nekas neparasts. Šim konkrētajam vārdam komiķe pat ir veltījusi dziesmu ar nosaukumu “Dīva” (Diva), kurā Sāra skaidro, ka slikta attieksme pret citiem nozīmē tikai vienu, un tas vārds noteikti nav “dīva”.

Sāra saka, ka nekad nevēlēsies savu bioloģisko bērnu, jo pietiekami daudz bērnu dzīvo bez vecākiem bērnunamos. TV programmā “The View” Sāra skaidroja, ka nesaprot cilvēku vienaldzību pret līdzcilvēkiem un teica, ka, ja tie būtu miljons

springerspanielu (dikti piemīlīgu suņu šķirne), kuri Āfrikā mirtu no AIDS un bada, šī problēma tiktu atrisināta četru dienu laikā.

Cilvēki vienmēr Sārai saka, ka nu jau savos 43 gados viņa izskatās lieliski un jāsaka, ka viņa tiešām izskatās neticami labi. Tas varbūt skaidrojams ar to, ka Sāra jau desmit gadu vecumā pievērsās vegānismam (nelieto dzīvnieku izcelsmes produktus) un vispār nelieto alkoholu. Sāra nav precējusies un saka, ka neprecēsies līdz arī viendzimuma pāri visā Amerikā spēs laulāties.

Sārai ir pašai savs kanāls video vietnē youtube.com un visiem smagās komēdijas piekritējiem ļoti ieteicams to apmeklēt. Tūlīt pat!

SĀRA SILVERMANE

— Edijs

©lovemaegan, flickr.com

©mandeej, flickr.com

Sāra reiz Emmy balvas pasniegšanas ceremonijā savu seju bija rotājusi ar ūsām

Personība

5

Sieviešu un vīriešu līdztiesība Latvijā: vai tiešām viss kārtībā?Latvijā ir izplatīts uzskats, ka mums jau nu gan ar dzimumu līdztiesību viss ir kārtībā. Kaut kur tālās austrumzemēs, tur ir diskriminācija, bet ne pie mums. Mums sieviete ir Saeimas priekšsēdētāja, Latvija var lepoties ar vienu no retajām valdības vadītājām sievietēm un populārākā no līdzšinējiem valsts prezidentiem arī bija sieviete. Ko vēl vairāk gribēt?Tomēr šāda aina ir virspusēja un mānīga. Pat tās sievietes, kas ir profesionāli augsti kvalificētas un novērtētas, bieži veic arī neatalgotos mājas darbus – bērnu aprūpi, darbus mājsaimniecības uzturēšanai, tāpēc ir noslogotas dubulti. Parasta ikdiena: no rīta pieceļas pirmā, parūpējas par ģimenes brokastīm, gādā, lai bērni nokļūtu bērnudārzos, skolās, tad – pati uz darbu, pēc tam jāsavāc bērni, jāpagatavo vakariņas, jāpalīdz bērniem ar mājas darbiem, tad vēl mājsaimniecības darbi un, kad visi devušies pie miera, vēl jāpastrādā darbam vai jāpamācās. Un tā katru dienu, līdz ar to līdzdalība sanāksmēs un citā sociālajā dzīvē, kas daudzviet notiek vēlās vakara stundās un ir nepieciešama veiksmīgai darbībai politikā vai biznesā, ir ierobežota. Vīrietis vairāk laika pēc darba var veltīt interešu nodarbēm, sportam vai izklaidei. Toties sievietei ir neapstrīdēta „priekšroka” ņemt slimības lapu, kad slimo bērni.No tā arī veidojas atalgojuma nevienlīdzība – pēc “Eurostat” datiem par 2012.gadu, sievietes Latvijā saņem par 13,8% mazāku atalgojumu nekā vīrieši, kas ir devītais zemākais rādītājs starp Eiropas Savienības (ES) valstīm. Interneta komentētāji ir neizpratnē: „Kā tā var būt? ”. Civilizētos uzņēmumos tiešām darbinieki tiek atalgoti atbilstoši ieņemamā amata kategorijai, neatkarīgi no

dzimuma. Bet netiek ņemts vērā tas, ka, pateicoties „otrajai maiņai” mājās un apšaubāmajam godam būt vienpersoniski atbildīgai par bērnu, slimnieku un veco ļaužu aprūpi, sievietei bieži vien nav iespējas ieņemt atbildīgāku un labāk atalgotu amatu, lai gan profesionālais potenciāls to ļautu.Publiskajā telpā pārsvarā tiek kultivēts sievietes aprūpētājas vai sievietes spēļmantiņas tēls. Kā rāda MARTAs un Igaunijas Atoll Centra 2013.gadā veiktais pētījums, populārākajos interneta ziņu portālos ar sievietēm saistītas ziņas pārsvarā tiek ievietotas izklaides rubrikā, pie mājas, dzīvnieku un bērnu aprūpes, un vismazāk – pie ekonomikas un biznesa. Protams, bērni un jaunieši dzīvo dzimumu stereotipu piesātinātā sociālajā telpā, tāpēc uzsūc un atražo šos standartus, saprotot, ka no viņiem tiek gaidītas tieši tādas un ne citādas lomas.2011.gadā veiktais Ālandu Salu Miera institūta un Resursu Centra sievietēm „Marta” pētījums par Meiteņu un zēnu grupu metodes ietekmi parāda, ka gan zēni, gan meitenes labi jūt atšķirīgo attieksmi un atšķirīgās gaidas no sabiedrības. Elizabete (13 gadi) saka:„...lielākā daļa pieaugušo uzskata, ka meitenēm jāuzvedas pieklājīgi un tā tālāk... To var labi redzēt, jo pret zēniem pieaugušie ir krietni vien iecietīgāki. Viņi jau iepriekš pieņem, ka zēns būs aizmirsis pildspalvu, bet, ja to aizmirst meitene, viņai tūlīt izsaka piezīmi. Bet, ja zēns, skolotāji tikai noteiks „tas nekas”.”Viktors (15 gadi): ”Es teiktu tā, ka, runājot par zēniem, viņiem liela vērība jāvelta saviem sasniegumiem... Pastāv diezgan liels spiediens, ka tev jābūt vīrišķīgam, nedrīksti izrādīt vājumu. Man tas

šķiet skumīgi(...) Līdz ar to cilvēks neuzdrošinās izrādīt savas patiesās emocijas. Tiek sagaidīts, ka tu tiksi galā un izturēsi visu. Tāpēc man šķiet, ka dzimums vispār ir apgrūtinājums. Sievietēm ir savi apgrūtinājumi un vīriešiem –savi.”Spēkā esošais Valsts Dzimumu līdztiesības plāns 2012-2014.gadam paredz darbu tādu dzimumu stereotipu apkarošanā, kas uztur nelīdztiesību dažādās dzīves jomās, savukārt pērn virkne Saeimas deputātu prasīja Ministru kabinetam šo plānu apturēt.Ir novērojama dažādu reakcionāri ultrakonservat īvu spēku un organizāciju aktivizēšanās, zem tā paša karoga vienojas reliģiskie fundamentālisti un nacionālradikāļi, lai tikai „ierādītu sievietei viņas vietu”. Dzimumu stereotipi tiek pasludināti par svētiem un neaizskaramiem, uz tādas platformas savu popularitāti būvē atsevišķi politiķi. Lieki piebilst, ka šī situācija vieš pamatotas bažas par sievietes tiesībām un lomu mūsu sabiedrībā kopumā, it īpaši tādēļ, ka diskriminējošās idejas gūst dzirdīgas ausis un finansējumu arī dažā labā valsts institūcijā, kuras īstais uzdevums būtu tieši pretējs. Varbūt tiešām ir laiks likumu iniciatīvām, lai to novērstu pašos pamatos – tāpat, kā publiskajā telpā aizliegts slavināt cigarešu labās īpašības vai rasisma „pareizību”. Ja ar saprāta argumentiem neizdodas ietekmēt politisko un mediju diskursu, kas cits atliek?!Otrās sezonas nosaukums ir Asylum (latv. Psihiatriskā slimnīca), un tās darbība, kā jau noprotams, notiek galvenokārt mūķeņu vadītā psihiatriskajā slimnīcā. Tā kā seriāla sezonā attēloti pagājušā gadsimta sešdesmito gadu notikumi, un iestādes vadība, maigi sakot, ir tāda, kāda tā ir, ārstēšanas metodes ietver garu izdzīšanu, lobotomiju

Sabiedrība

— Iluta Lāce

6

un elektrošoka terapiju, uz ko jau skatoties vien, mati saceļas stāvus. Tur iespiedu kārtā ievietoto smagi slimo pacientu ārstēšanas metodes neko daudz neatšķiras no tām, kuras izmantotas, piemēram, lai ārstētu viņu seksuālo orientāciju.Šobrīd aktuālā trešā sezona no abām iepriekšējām visvairāk atšķiras ar to, ka nav tik biedējoša un varētu būt draudzīgāka plašākam skatītāju lokam. Tomēr ar asiņainajām ainām jārēķinās gan. Sezonas nosaukums ir Coven (latv. Raganu nakts) un tās stāsts ir par privātskolu, kurā tiek apmācītas... raganas. Seriāla darbība notiek mūsdienās, taču, tāpat kā iepriekšējās sezonās, ik pa laikam tagadne mijas ar pagātnes ainām, lai radītu kontekstu. Stāstā figurē arī reāla vēstures personības – masu slepkava Lalaurī kundze (Madame

LaLaurie), kuru raganu burvestības burtiskā nozīmē pieceļ no kapa.Ja ir vēl kāda lieta, kuru noteikti jāizceļ, tā ir, cik vizuāli pievilcīgs seriāls ir – tas ir ne tikai tīkami uzfilmēts, bet arī tā norises vietu noformējums un tērpi nereti liek acīm nopriecāties un sirdij ielīksmot.Lai arī seriālā nav tiešas LGBT tematikas, tā sezonām cauri vijas dažādas LGB tēmas. Piemēram, pirmajā sezonā vieni no spoku nama bijušajiem īpašniekiem ir geju pāris, savukārt otrajā sezonā galvenā varone – drosmīgā žurnāliste Lana – ir lesbiete, kura bieži ir spiesta savu seksualitāti slēpt, jo sabiedrība vēl nav gana izglītota (kā nekā ir 1964. gads).Seriālu ir producējis Raiens Mērfijs (Ryan Murphy), kurš ir arī Glee producents. Ne mazāk spīdoši talanti ir atlasīti, lai atveidotu

seriāla varoņus. Par seriāla galveno zvaigzni noteikti var nodēvēt aktrisi Džesiku Lāndžu ( Jessica Lange), kurai katrā no sezonām ir dāvāta iespēja tēlot ļoti spilgtus tēlus: pirmajā kleptomānisku kaimiņieni ar tumšiem noslēpumiem, otrajā mūķeni-psihiatriskās slimnīcas vadītāju, un trešajā raganu kopienas augstākstāvošo, kura nudien nevēlas atkāpties no sava troņa. Blakus Džesikai tēlo tādi slaveni aktieri kā Zaharijs Kvinto, Frančesa Konroja, Sāra Paulsone, Denis O’Hare, Ketija Beitsa un Andžela Baseta. Seriāls noteikti patiks ne tikai šausmu filmu cienītājiem, bet arī tiem, kuri ar šausmenēm nav uz “tu”. Tiem, kuri tomēr baidās, ieteicam “iztaustīt ūdeņus” un sākt ar trešo sezonu, kura nav tik šausmīga – tas noteikti ir tā vērts!

©empaff, flickr.com

77

Aicinām jūs atbalstīt Mozaīku un Skapi ar saviem ziedojumiem. Tie mums ir ļoti svarīgi un palīdz mums darboties LGBT tiesību aizstāvības jomā, nodrošināt Skapja mājas lapas darbību, veicināt dažādu pasākumu un projektu īstenošanu u.c. Ja atbalstāt to, ko darām, dariet mums to zināmu! Jūsu ērtībām ziedot var, ieskaitot līdzekļus mūsu bankas kontā, izmantojot Mobily maksāšanas sistēmas vai zvanot.Ziedojot uz Mozaīkas bankas kontu, ja vēlies, vari norādīt īpašu mērķi ziedojumam,

piemēram, “Skapis.eu mājas lapas darbībai”. Swedbank konts - LGBT un viņu draugu apvienība Mozaīka

Reģ. nr.: 40008100122Banka: AS Swedbank

SWIFT Kods: HABALV22 IBAN Konts: LV62HABA0551012826666

Mobilly - Lai ziedotu, sūti PAY atstarpe SUMMA atstarpe LGBT uz 1859Piemēram: PAY 3.55 LGBT uz 1859. Lai veiktu ziedojumu ar Mobilly, jāreģistrējas

www.mobilly.lvZiedojumu tālrunis - 9 000 6889

Maksa par zvanu 1,42 EUR. Pieejams visiem operatoriem.

Paldies par atbalstu!

ZIEDO MOZAĪKAI UN SKAPIM!

GOLDEN zaļā karte (GGC) ir klienta karte, kas apliecina, ka GGC īpašniekam ir bezmaksas ieeja klubā. Vairāk informācijas atradīsiet http://www.mygoldenclub.com/lv/cards/type/ggc

© ®DS, flickr.com

Atbalsti

8

Murasaki Šikibu (Murasaki Shikibu) (978 – 1025) – Murasaki vislabāk pazīstama ar romāna „Gendži stāsts” uzrakstīšanu, ko daudzi zinātnieki uzskata par pirmo moderno romānu. Citi to sauc par pasaules pirmo romānu un pirmo romānu, ko var uzskatīt par klasiku. Romāns ticis rakstīts aristokrātēm un vēsta par izdomātu princi. Iespējams, ka romānu palīdzējusi rakstīt arī Murasaki meita.

14 izcilas un fascinējošas sievietesMarts ASV un Apvienotajā Karalistē ir Sieviešu vēstures mēnesis. Tiesa, sievietes viņu dzīves un sasniegumus vajadzētu atcerēties visu gadu. Šeit ir neliels ieskats dažās fascinējošās sievietēs, kuras ir veidojušas vēsturi un kuras dažkārt mēdz aizmirst.

Enheduana (ap. 2285 – 2250. g. p.m.ē.) – Akādijas princese un mēness dieva augstākā priesteriene Enheduana tiek uzskatīta par vienu no vecākajām zināmajām autorēm un liriķēm pasaulē. Viņa ir arī pirmā autore, kas parakstīja savu darbu. Pēc sevis Enheduana ir atstājusi vairākus veltījumus dievietei Inanai un 42 himnas Šumeru tempļiem, ko uzskata par vienu no pirmajiem sistemātiskas teoloģijas mēģinājumiem.

Karaliene Nzinga Mbande (ap.1583 – 1633) –Nzinga bija karaliene Ndongo un Matambas karalistēm dienvidrietumu Āfrikā (tagadējā Angolā). Viņa ir tikusi dēvēta par „Lieliskāko militāro stratēģisti, kas jebkad stājusies pretī Portugāles bruņotajiem spēkiem.” Viņa piekāpās portugāļiem, pārejot uz kristietību, tomēr centās sevi parādīt kā vienlīdzīgu. Savā valdīšanas laikā viņa esot politiskos amatos iecēlusi vienlīdzīgi gan sievietes, gan vīriešus. Nzingas militārās kampaņas ierobežoja Portugāļus Āfrikā apmēram 30 gadus. Pēc Nzingas nāves viņas valsti sadalīja kolonisti.

Artemīzija Džentileski (Artemisia Gentileschi) (1593 – ap. 1658) – Lai gan 17. gs. bagātnieces apmācīja mākslā, viņām nebija iespēja mācīties mākslas skolās. Artemīzija bija izņēmums, jo viņas tēvs bija labi vērtēts un pazīstams mākslinieks. 1611. gadā viņa tika izvarota un pēc smagas tiesas prāvas ātri apprecināta. Viņas laulības ilga 10 gadus un pēc tam Artemīzija vadīja pati savu saimniecību, kas bija iespējams, jo viņa bija pirmā sieviete, kas varēja pietiekami nopelnīt ar savas mākslas palīdzību. 1616. gadā viņa iestājās Florences mākslas akadēmijā kā pirmā sieviete. Daudzas no Artemīzijas gleznām ir Bībeles stāstu atstāstījumi no sievietes perspektīvas.

Artemīzija Džentileski. © mākslas darba fotogrāfiskā reprodukcija

Murasaki Šikibu. © Suzuki Harunobu

Nzinga Mbande. © erikkristensen, flickr.com

— Māra

Personības

9

Žilija d’Aibignī ( Julie d’Aubigny) (1670 – 1707) – Žilija bija paukotāja un operdziedātāja. Viņa bija pazīstama kā nevaldāma sieviete, kas cīnījās dueļos ar citiem aristokrātiem. Dueļu laikā Žilija ģērbās kā vīrietis, bet nemēģināja slēpt savu dzimumu. Viņai bija attiecības ar paukošanās skolotāju Seranu, bet pēc tam viņas uzmanību piesaistīja jauna dāma. Šīs dāmas vecāki nosūtīja viņu uz klosteri, bet Žilija sekoja savai mīlestībai un arī iestājās klosterī. Tur viņa izraisīja ugunsgrēku, lai novērstu uzmanību no abu aizbēgšanas. Mīlas dēka izbeidzās pēc trim mēnešiem, kad jaunā dāma atgriezās pie vecākiem. Toties Žilija tika notiesāta (kā vīrietis) par nolaupīšanu, ļaunprātīgu dedzināšanu un neierašanos tiesas priekšā. Viņai tika piespriests nāves sods, kurš viņai netika izpildīts. Žilija d’Aibignī. © mākslas darba

fotogrāfiskā reprodukcija

Činga Šī (Ching Shih) (1775 – 1844) – Viena no pasaules varenākajām pirātēm sievietēm. Sākotnēji viņa izklaidēja jūrniekus mazā bordelī Kantonā. Tur viņa satika Žengu Jī, ar kuru kopā sāka kuģot pa jūrām. Līdz 1807. gadam viņu pārvaldībā bija jau 1750 kuģi. Tajā pašā gadā Žengs Jī nomira, padarot Čingu par flotes vienīgo vadoni. Viņas vadībā esošajiem vīriem bija stingri likumi, kuru neievērošana varēja beigties, piemēram, ar galvas nociršanu. 1808. gadā Ķīnas impērijas flote mēģināja sakaut Čingas, bet viņiem tas neizdevās. Arī ar holandiešu un britu palīdzību tas bija bezcerīgi. 1810. gadā valdība piedāvāja Čingai apžēlošanu, ko viņa pieņēma un devās pensijā ar visām savām bagātībām.

Mērija Šellija (Mary Shelley) (1797 – 1851) – Tiek uzskatīts, ka Mērija uzrakstīja pirmo zinātniskās fantastikas darbu. Viņa bija agrīnās feministes Mērijas Volstonkraftas meita, kura nomira drīz pēc dzemdībām. 1807. gadā Mērija publicēja savu pirmo dzejoli, bet 17 gadu vecumā viņa uzsāka dēku ar Persiju Šelliju, kurš tolaik bija precējies. 1816. gadā Šellija sieva izdarīja pašnāvību un gada beigās Mērija un Persijs salaulājās. 1818. gadā deviņpadsmit gadu vecā Mērija sarakstīja „Frankenšteinu”, ko uzskata par pirmo patieso zinātniskās fantastikas darbu.

Mērija Sīkola (Mary Seacole) (1805 – 1881) – Māsiņa, kura strādāja Krimas kara laikā. Viņa dibināja pansijas Panamā un Krimā, lai palīdzētu slimajiem. Mērija bija arī pirmā melnādainā sieviete, kas Lielbritānijā sarakstīja autobiogrāfiju. Mērija aizņēmās naudu, lai pati veiktu 6500 km garo ceļu, jo viņu neiekļāva māsiņu komandā, kas devās uz Krimu. Viņa ārstēja kara laukā ievainotos un bieži apkopa tos uzbrukumu laikā.

Činga Šī. © nezināms

Mērija Sīkola. © nezināms

Mērija Šellija. © Richard Rothwell

10

Ada Lavleisa (Ada Lovelace) (1815 – 1952) –Lorda Bairona un matemātiķes meita tiek uzskatīta par zinātniskās skaitļošanas dibinātāju un pasaules pirmo programmētāju. Viņa strādāja pie Čārlza Bebidža analītiskās mašīnas. Viņas piezīmēs ietverts pirmais algoritms, ko paredzēts apstrādāt ar mašīnu. Ada ir tikusi dēvēta arī par „datoru laikmeta pareģi.”Viena no Adas idejām bija atklājums, ka lieli aprēķini var saturēt neskaitāmu komandu secību atkārtojumus. Viņa pamanīja, ka izmantojot noteiktus nosacījumus ir iespējams izveidot kaut ko līdzīgu kartīšu spēlei, kur komandas atkārtotos ķēdē.

Karaliene Lili’uokalani (1838 – 1917) – Pēdējā Havaju salu monarhe 1893. gadā mēģināja uzlabot havajiešu dzīvi ar jaunas konstitūcijas palīdzību. Tādēļ amerikāņi nelegāli pārņēma valdības ēkas, un 1894. gadā viņa tika gāzta. Havaju iedzīvotāji bija viņas pusē. Prezidents Klīvlends piedāvāja viņai atgriezt troni, ja viņa apžēlotu visus, kas mēģināja pārņemt viņas karaļvalsti, sākotnēji viņa nepiekrita, bet galu galā mainīja domas, tomēr pagaidu valdība noliedza viņas atjaunošanu tronī. Karaliene bija arī mūziķe un savas dzīves laikā uzrakstīja 160 melodijas un dziesmas. Viena no tām kļuva par vienu no četrām Havaju salu himnām.

Līza Meitnere (Lisa Meitner) (1878 – 1968) – Austriešu fiziķe Līza Meitnere 1907. gadā sāka sadarbību ar ķīmiķi Oto Hānu radioaktīvo vielu pētīšanā. Viņš pētīja ķīmisko daļu, bet Līza pētīja fizikālo aspektu, Hāns veica eksperimentus, kas pierādīja kodola skaldīšanas ideju, bet Līza un viņas radinieks Oto Frišs izveidoja tās teoriju. Hāns publicēja atklājumu, nepieminot Meitneri. Viņai arī nedeva iespēju būt nominētai Nobela prēmijai. Tādejādi Hāns ieguva Nobela prēmiju viens pats. Tā laika Meitneres kolēģi uzskatīja, ka viņas piedalīšanās bija svarīga kodola skaldīšanas atklāšanā, bet, tā kā viņa netika pieminēta publikācijā un Nobela prēmijā, viņu mēdz neasociēt ar atklājumu.

Lote Reinigere (Lotte Reiniger) (1899 – 1981) – Vācu filmu režisore un siluetu animācijas celmlauze. Savas karjeras laikā radīja vairāk par 40 filmām, izmantojot savu izgudrojumu. Lote izstrādāja arī pirmo daudzlīmeņa kameru. Viņas pazīstamāka filma ir 1926. gada filma Ahmeda piedzīvojumi, kas ir vecākā saglabājusies animācijas filma. Filmas sižets bija iedvesmots no Tūkstoš un Vienas nakts pasakām.

Marša P. Džonsone (Marsha P. Johnson) (1944 – 1992) un Silvija Rivjera (Silvia Riviera) (1951 – 2002) – Marša un Silvija bija labākās draudznes un, ja piemin vienu, jāpiemin otra. Viņas bija Stonvelas un Amerikas transpersonu tiesību aktīvistes, kuras piedalījās vairāku Geju un Transpersonu grupu dibināšanā, bet viņu nopelni tiek nepelnīti aizmirsti. 70. gadu beigās viņas vāca ēdienu un drēbes jaunām transsievietēm Ņujorkas Īstsaidā. Rivjera bieži nonāca konfliktā ar „mainstrīma” geju un lesbiešu interešu grupām, to attieksmes pret transpersonu tiesībām dēļ.

Lili’uokalani. © Prince of Washington

Līza Meitnere. © Smithsonian Institution

Lote Reinigere. © nezināms

Ada Lavleisa. © Alfred Edward Chalon

11

Rit minūtes, lai ar taksometru paspētu uz Berlīnes autobusu, pēkšņi nevaru atrast savu kredītkarti. Paskatos uz Ediju, viņa acīs un balss tonī pilnīgs miers, šķiet, ka viņš pazīst un zina mani jau sen. Bet tas taču sākās pavisam nesen...

Mēs pirmoreiz satikāmies pirms vairāk kā diviem gadiem Zelta Skapja pasākumā (tagad tas būtu Vienradžu salidojums), kas, kā parasti, notika ceturtdienas vakarā. Man tas bija kārtējais Skapja pasākums pēc darba, bet Edijam pirmais kopienas pasākums vispār. Tā nu mēs tur sēdējām, es noguris pēc darba, bet viņš satraukts un pacilāts. Parunājām par viņa mācībām un manu darbu, un pēc kāda laika vakars bija beidzies.

Nākošo reizi mēs atkal satikāmies Zelta Skapja pasākumā, kurā man bija tas gods prezentēt pirmā Skapja e-žurnāla iznākšanu. Atceros Ediju, vienā brīdī ļoti aizrautīgi stāstot, cik ļoti viņam tas žurnāls patīk, tāpat ka viss, ko Skapis darot. Pēc tam draudzene, kas stāvēja blakus, noteica: viņš taču ar tevi flirtēja. Nezinu vai tas tā bija, bet es par to biju ļoti priecīgs. Man tad bija periods, kad negribējās uzsākt iepazīšanās, kur nu vēl flirtēt, tāpēc biju priecīgs, ka to izdarīja viņš.

Tā nu mēs kādu gadu ik pa laikam tikāmies dažādos Skapja pasākumos, nedaudz parunājot par skolu, par darbu un, protams, Skapi, varbūt ik pa laikam arī nedaudz paflirtējot. Nezinu, kas notika tajā dienā, kad es atsaucos uz Edija meklējumiem pēc līdzgājēja uz Prāta Vētras koncertu. Es taču biju principiāli apsolījis Prāta Vētras mūziku vairs neklausīties, pēc Renāra izteikumiem par praidu. Bet te nu mēs bijām, dejojam, lēkājam, klausoties viņa mūziku.

Kas to būtu agrāk iedomājies, ka nedaudz vairāk kā pēc nedēļas, mēs tieši to pašu darīsim Lady Gaga koncertā Mežaparkā. Jā, tieši ar mazo monstru mātes koncertu mums viss arī sākas. Lai gan droši vien bija sācies tajā pirmajā Zelta Skapja pasākumā ar nejaušo sarunu un dažiem acu skatieniem.

LIKTENĪGAIS ZELTA SKAPIS... — Kaspars

© foto no Edija un Kaspara personīgā arhīva

Attiecības

1212

Eiropas Padomes kampaņas „Naidam – Nē!” ietvaros Sabiedrības integrācijas fonds 2014.gada 24. Martā izsludina video konkursu jauniešiem ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta programmas „NVO fonds” un Norvēģijas vēstniecības Latvijā finansiālu atbalstu.

Konkursa mērķis ir veicināt jauniešu interesi un izpratni par naida runu internetā, tās formām, negatīvo ietekmi, sekām, kā arī veicināt iecietību internetā un sabiedrībā kopumā.

Konkursā aicināti piedalīties 16-20 g.v. jaunieši un savus darbus iesniegt Sabiedrības integrācijas fondā līdz 2014.gada 6.maijam. Konkursa nolikums, pieteikšanās anketa un sīkāka informācija ir pieejama www.sif.lv mājaslapā (spied uz sirdi: NAIDAM NĒ!)

Jaunieši savus video darbus var iesniegt 2 kategorijās:– izglītojošs video par naida runu internetā;– Latvijas nacionālās kampaņas „Naidam nē!” reklāmas video.

Konkursa uzvarētājiem būs iespēja iegādāties datortehniku 600 eiro apmērā, kā arī izkopt savas prasmes pie kāda Latvijā pazīstama reklāmas vai sabiedrisko attiecību speciālista.

Eiropas Ekonomikas zonas donorvalstis cieši sadarbojas ar Eiropas Padomi un tās iniciēto Kustību pret naida runu Eiropā, jo Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumenta ietvaros (2009-2014) viena no horizontālām prioritātēm ir naida runas (hate speech) mazināšana.

Kustība pret naida runu ir kampaņa pret jebkāda veida naida runu internetā (tiešsaistē), īpaši to, kuras visvairāk skar jauniešus. Kampaņa iestājas par līdztiesību, cieņpilnām attiecībām, cilvēktiesībām un dažādību. Kampaņa vērsta pret naida runas, rasisma un diskriminācijas izpausmēm internetā (tiešsaistē).

Papildus informāciju var iegūt, zvanot uz Sabiedrības integrācijas fonda Kampaņas pret naida runu internetā koordinatorei Gundegai Rupenheitei pa tālruni: 67078214, vai rakstot uz e-pastu: nohate@sif.lv

Konkurss

13

SKAPIS PĀRTOP GLEZNĀSFotosesija

© Skapis, apgleznoja: Guna

14

15

Draudzene Kalgarī, Kanādā, pagājušajā gadā rakstīja: “Mana krievu kolēģe saņēma rozes un šokolādi Starptautiskajā sieviešu dienā. Kāpēc mums Kanādā tā nav?”Un es uzreiz nodomāju: „Lūdzu, kaut Starptautiskā sieviešu diena Kanādā nebūtu kā Krievijā vai Latvijā!”Dzimusi un uzaugusi Kanādā, sapratu Starptautisko sieviešu dienu kā dienu, kad svinēt sieviešu sasniegumus. Ar tādiem pasākumiem, kā, piemēram, politiķu un uzņēmēju runām par sievietēm politikā vai biznesā, koncerti, kuros spēlē folkmūziķes vai kādas garlaicīgas adult contemporary mūziķes. Vidusskolā, es apmeklēju meiteņu skolu, kur 8. martā skolotāji izgrieza sieviešu zīmes no krāsaina papīra, un nēsāja tās visu dienu,

kāda sieviete no televīzijas ziņu programmas vai uzņēmēja vai kādas politiskas partijas pārstāve nāktu un runātu par savu karjeru, mūsu skolas direktore runātu par sieviešu sasniegumiem un daudz par “stikla griestiem”, kuriem mums būtu jālauž, lai mēs kļūtu par spēcīgām uzņēmējām.Manā personīgajā pieredzē, pēc skolas, bija lekcijas par feminismu, koncerti ar sieviešu pankgrupām u.t.t. Man patīk iespēja runāt par feminismu vai dzirdēt mīļākās grupas. Un ārpus meiteņu skolas burbuļa, kad biju studente vai darbiniece, sapratu labāk, kāpēc šī diena ir vajadzīga.Pārceļoties uz Latviju, biju pārsteigta ieraugot, ka Starptautiskā sieviešu diena nebija tieši tāda kā Kanādā – visi plakāti ir rozā krāsā, ar puķēm un

sirdīm. Dienas pasākumi: koncerti ar dziedātājiem vīriešiem, kuri bija slaveni Padomju Savienībā pirms 30 gadiem, “Ladies’ night”, ar brīvu ieeju un kokteiļiem dāmām. Jutos, ka viss ir ļoti pazemojoši, kā atkāpjoties 1950ajos gados: “Ā, jūs mazās sieviņas, mēs dosim jums dažas rozes, šampanieša glāzi, un tad viss būs labi, jūs paliksiet savā vietā līdz nākamajam gadam – mazgāsiet drēbes un traukus līdz nākamajam gadam.”Man personīgi šī diena ir par sieviešu spēku un neatkarību, un man kļuva slikti, dzirdot: “Priecīgu sieviešu diena! Lai Jūsu vīrietis dod Jums visu!”Nē, paldies – man nevajag vīrieti, kurš dod man visu.Šai dienai jābūt iespējai, lai runātu par sieviešu stāvokli (gan Latvijā, gan pasaulē, bet, protams, īpaši Latvijā),

Rozes un šokolāde— Laura

Viedoklis

16

nevis, par to, kurai ir labākais vīrs, kas saņēma skaistākas rozes.

Mums t agad i r p i rmā premjerministre, pirms 15 gadiem bija pirmā prezidente uz diezgan ilgu termiņu. Tas tomēr ir sasniegums (arī manā dzimtajā valstī Kanādā, bija tikai viena premjerministre sieviete, kura arī bija aizvietotāja, līdzīgā situācijā kā Straujuma, uz dažiem mēnešiem 1993.gadā). Pētījuma dati(2013. gadā) uzrāda, ka latvieši uzskata, ka vīrietis būtu labāks priekšnieks nekā sieviete. Šāda atbilde bija gan no sievietēm, gan no vīriešiem.

Viens no maniem kolēģiem man par Laimdotas Straujumas iecelšanu, teica, ka, “Viņi gan varēja izvēlēties sievieti, kura izskatās jauki.” Atbildēju: “Vai Jūs to sacītu, ja jaunais premjerministrs būtu vīrietis? Jūs uztraucaties, ko velk vīrieši politiķi preses bildēs?”

Un viņš: “Es zināju, ka Tu tā teiksi.”

Vēlos dialogu, saprašanu, nevis rozes. Labāk, lai nav jāstrīdas ikdienā darbavietā (vai neko neteikt un klusi dusmoties visu gadu), nevis saņemt dāvanas tā vietā vienreiz gadā.

Un kā ar sievietēm, kuras neinteresē vīrieši, kurām nav vīra, kurām ir partneris vai partnere, bet nav iespējas būt likumīgās attiecībās ar viņu? Vai viņas nedrīkst svinēt šo dienu? Vai viņām jāseko “tradicionālajām” dzimuma lomām citā veidā? Atceros muļķīgo jautājumu, ko bieži uzdod lesbiešu pāriem: “Kura ir vīrietis jūsu attiecībās?”

Ja Starptautiskā sieviešu diena ir par vīriešu cieņu pret sievietēm, tas nozīmē, ka tas galu galā ir par vīriešiem: ko viņi vēlas, kā viņi grib interpretēt šo dienu, kā viņi grib attiekties pret sievietēm. Tas nozīmē, ka šajā dienā nav vietas sievietēm,

kurām nav vīra vai vīrieša, ka viņas laikam nepelna cieņu. Tas nozīmē arī, ka sievietes nav atbildīgas par savu attieksmi pret citām sievietēm – it kā mums ir vienkārši sarkanā līnija starp vīriešiem un sievietēm, un neviens nerunā par sievietēm, kuras, piemēram, saka, ka viņas negrib strādāt sievietes pakļautībā, kuras saka “Es nespēju saprasties ar sievietēm,” kuras neklausās sieviešu puses stāstā un tic tikai vīrietim, kuras saka meitai, ka viņai jāpalīdz virtuvē un jāizskatās smuki puišu dēļ, un dēlam saka, ka viņam nav jāpalīdz mājās, ka tas jādara māsai.

Tomēr, svinēt savus sasniegumus, un runāt par iespējām un pārmaiņām nākotnē – tas ir kaut kas, ko visas sievietes var darīt. Gan heteroseksuālas sievietes, gan homoseksuālas sievietes, un starp tām, gan sievietes, kuras nepiedzima kā sievietes, gan cilvēki, kuri bija dzimuši kā sievietes un vairs neidentificē sevi kā sievietes.

Padomju Savienībā Starptautisko sieviešu dienu sāka Februāra Revolūcija, 8.martā 1917.gadā, kad sievietes protestēja par “maizi un mieru.” Tās vēsturiskais svarīgums nozīmēja, ka tā kļuva par svarīgu dienu Padomju Savienībā. Komunistu revolucionāre Aleksandra Kolontāja (Алексан́дра Коллонтай́) pārliecināja Ļeņinu, izveidot oficiālu brīvdienu šajā dienā. Mērķis bija cienīt sievietes un savu darbu, tomēr brīvdiena nav aizvietotājs cieņai. Padomju Savienības ideja bija par vienlīdzību, tomēr sievietēm nebija vienlīdzības. Domāju par Natālijas Baranskajas Padomju stāstu “Nedēļa, tāpat kā jebkura cita nedēļa”*, kur jauna 26 gadu veca sieviete, divu bērnu māte, stāsta par normālu, garlaicīgu nedēļu: ko vīrs grib no viņas mājās,

ko bērni grib, bērnu skolotāji, priekšnieks, kā viņai jābūt atbildīgai par visu, gan darbā, gan mājās: tāda dubulta slodze, kurā sievietei ir jāstrādā gan darbā, gan mājās, bez nekādas atpūtas.

Un tā vēl joprojām ir problēma Latvijā, pie kuras sievietēm jāstrādā – vīriešu idejas par dzimumu lomām, par to, kam jābūt atbildīgam par bērniem un māju nav mainījušās. Kamēr nespējam domāt citādi par dzimumu lomām, tās ir nozīmīgas ne tikai heteroseksuālās attiecībās, bet visās un visiem: ar ģimeni, darbā, kad cilvēki jūtas neērti „savā ādā”, tāpēc ka viņi neizskatās “sievišķīgi” vai “vīrišķīgi”, kad vīrieši geji domā, ka lesbietes ir mazāk svarīgas par viņiem, jo viņi dzīves laikā iemācījušies, ka sievietes ir zemākas, tas ir svarīgi arī transpersonu vienlīdzībai, kam ir pieredze no dažādām dzimumu pusēm.

Nepieciešams cienīt sievietes ikdienā, ar apzināšanos un pūlēm mainīt nevienlīdzību. 8. martā labāk svinēt sasniegumus un svinēt sievietes, un runāt par to, kas vēl jāsasniedz, nevis sievietēm pazemoties ar vecām Padomju zvaigznēm un rozā krāsu.

Sievietēm vēl ejams ceļš uz vienlīdzību jebkurā pasaules valstī. Man nevajag rozes, bet gribu, ka vīrieši manā un parējās dzīvēs, ir zinoši un spēj klausīties, kad viņu uzvedība, viņu darbības un viņu valoda ir problemātiska, ka es un citas sievietes varam būt stipras, neatkarīgas, gan bez vīrieša, gan ar vīrieti, gan ar sievieti. Tad svinēsim, gan sievietes, gan vīrieši, ar sievietēm – muziķēm, māksliniecēm, aktīvistēm, politiķēm, darbiniecēm, lesbietēm, mammām, draudzenēm u.c. – klausīsimies, cienīsim un mēģināsim labot nākotni!

17

Ir iespējams plaši un gari aprakstīt Bovuāras brīnišķīgo lomu feminisma un vispār filosofijas lokā, tomēr te sekos tāds viegls un Stenfordas interneta enciklopēdijas šķirkļu un sekundārās literatūras pārlapošanas gaitā izveidojies iesākums tajā, kā pamazām var sākt skatīties uz sievietes kā vienlīdzīgas. bet atšķirīgas būtnes diskursa rašanos.

Simona de Bovuāra (Simone de Beauvoir) 1908-1986, ir esejiste, franču eksistenciālisma pārstāve l īdzās Sartram un feminismu teoriju celmlauzēja. Pati sevi gluži nepieskaita filosofiem, pamatojoties uz filosofiem raksturīgu sistēmas izveidi, kas viņai neesot pa spēkam.

Bovuāras teorētiskajai ietekmei pieskaitāms Hēgelis. Protams, arī saistība un atkarība no Sartra. Kā īpašs atšķirības iemesls viņu starpā minama abu brīvības izpratne. Ļoti vienkāršojot, Sartram brīvības instrumenti doti no dzimšanas, Bovuāras sievietei tie tiek iegūti un ir jāizcīna dzīves/vēsturiskās līnijas laikā. Proti, Sartam ētika ir otrajā plānā, Bovuārai pirmajā. Izvairīsimies no marksisma filosofijas atribūtiem, bet ir jāmin to nenoliedzamā klātbūtne un neatvienojamais caurvijums Bovuāras filosofijā.

Bovuāras grāmata ‘’Otrais dzimums’’ (The Second Sex, 1949) ir uzskatāms par galveno viņas darbu „sieviešu jautājuma” lietā, tomēr teorijas, kas tajā piedāvātas, balstās vai attīstās no viņas iepriekšējo darbu domām. Jau darbā Pyrrhus and Cinéas (1944) Bovuāra pievēršas brīvības nosacījumiem, cenšoties atšķetināt ētiskas un politiskas darbības saistību un attaisnojamību. Kaut arī cilvēks ir brīvs un tā iekšējā pasaule nekad nevar tikt paverdzināta, tas nenoved pie tirānisma attaisnojuma, bet gan atklāsmes, ka ir nepieciešams sadarboties ar

citiem, lai būtu iespējams īstenot savus ieplānotos projektus. Cilvēks atrodas situācijā, kuras vērtības ir citu noteiktas un katrs ir brīvs pieņemt vai lauzt šos noteikumus. Lai veiktu izmaiņas, ir nepieciešama citu palīdzība. Lai arī kā katrs izvēlas darboties, ir jāpieņem, ka mana darbība veido situāciju, kas ietekmē citus. Šī ētiskā spiediena apziņa gan attiecas tikai uz tiem, kam nav jācīnās par savu materiālo izdzīvošanu, novedot pie v ienl īdzīgas labklāj ības un politiskās situācijas nepieciešamības. Pēc tuvas kara šausmu pieredzes nacistu okupētajā Parīzē seko The Ethics of Ambuiguity (1947), kas daudz vairāk pozicionē neiespējamību dzīvot personiski brīvi, neatzīstot to pašu citos. Bērnībā atrodoties situācijā, kurā vēlamies atklāt nozīmju pasauli, pāreja pieaugušo kārtā nozīmē ienest šīs nozīmes pasaulē, līdz ar to morālo lēmumu pieņemšanas laiku.

Savos memuāros Bovuāra izsakās par The Ethics of Ambiguity kā pārlieku abstraktu darbu, bet ‘ ’Otrais dzimums’’ var tikt uzskatīts kā tā labojums, kurā Bovuāra izmanto konkrētus piemērus, lai parādītu, kā zinātnes, Eiropas literārās, sociālās, politiskās un reliģiskās kultūras tradīcijas cenšas veidot attaisnojumu sievietes pazeminātajai lomai patriarhālas sabiedrības varā. Kā vienu no agrīnajiem piemēriem Bovuāra izmanto Platonisko Sokratu, kurš, lai gan sāk ar domu, ka dzimums ir nejauša īpašība, un sievietes un vīrieši ir vienlīdz kvalificēti augstajai pozīcijai utopiskās Valsts vīzijā, rezultāts ir, ka abiem ir jādzīvo un jātrenējas kā vīriešiem. Bovuāras uzsvars rodams domā, ka vienlīdzība nav sinonīms vienādībai, cīnoties

pret obligāto izvēli starp vai nu „sievietes un vīrieši ir vienādi” vai nu „sievietes ir atšķirīgas”. Nozīmīgais ir vienlīdzības rašanā, neatmetot tiesības uz dzimuma atšķirībām. Aizņemoties Hēgeļa kunga- kalpa uzstādī jumu, Bovuāra izveido ‘’subjekta’’ (Subject) un ‘’otra’’ (Other) nošķīrumu, subjektam-vīrietim esot absolūtajam, kamēr otram-sievietei esot nesvarīgajam „citam”. Sievietes situācija atšķiras no citām grupām, piemēram, rases vai reliģiskās minoritātes, jo sievietēm nav iespējas atsaukties pie vēsturiskas situācijas izveides, kurā tā ieguvusi savu stāvokli sabiedrībā, izveidojot kopēju lielumu, ar kuru pieprasīt atzīšanu.

Bovuāra atsaucas uz jau izteikto nosacījumu, ka sieviete, cenšoties sevi identif icēt, pozicionē sevi sākumā kā sievieti, kamēr vīrietim nav nepieciešama šī piezīme, jo tas jau ir skaidrs. Vīrietis nedomā par sevi attiecībā pret sievieti, kamēr sieviete nedomā par sevi bez vīrieša klātbūtnes. „Otra” (Other) loma

Simona de BovuāraPersonība

— Mētra

18

parādās, jo „Viens”(One) pozicionē sevi kā „Vienu”, bet, lai otrs nekļūtu par „Vienu”, tam ir jāpieņem šī otra loma. Sievietei, lai tā kļūtu brīva, ir jāsaprot tās brīvība ne kā tuvināšanās vīrieša brīvībai, jāatmet bērnam pielīdzināma atkarības pozīcija, kurā atrodama izvairīšanās no seku rodošiem lēmumiem, jāiepazīst brīvības bauda, bet arī

jāizvairās no pasivitātes savas brīvības izbaudīšanas sabiedrībā, aicinot uz kopēju darbību, lai iznīcinātu šo netaisnību.

Iepazīstoties arī ar enciklopēdisko šķirkli par feminisma teoriju attīstību, grūti skatīt Bovuāras devumu bez salīdzinājuma ar jaunākām un plašākām teorijām. Uzrakstot šo

rindu, sanāk jau piemelot, jo pāri bioloģiskajam izklāstam par sievietes un vīrieša atšķirību netiku, lasot ‘ ’Otro dzimumu’’, tāpēc vēl jo īpaši nevaru pretendēt uz sapratni par problēmām, kas parādās Bovuāras tekstu nesavienojamībā ar LGBT teorētisko tekstu konstrukciju. Manai aizstāvībai – grāmatai ir 800 lappuses, bet mierinājumu vēl nepiepildītajam mērķim izlasīt šo obligāto literatūru sniedz ne pašā grāmatā atrastais citāts, ka ‘’cilvēks nav dabiska suga, bet gan kulturāla ideja – ķermenis ir instruments, ar ko uztvert pasauli; ķermenis ir situācija, kuru mēs varam izvēlēties dzīvot brīvi vai citādi.’’ Lai arī kā viss ir izpētīts un pāratklāts kopš Bovuāras ‘ ’Otrā dzimuma’’, visur un vienmēr citētais izteikums, ka „Par sievieti nepiedzimst, bet kļūst” (One is not born, but rather becomes ar woman) pavēra plašas durvis feminisma sociālās konstrukcijas izpētei un tās kritikai.

Izmantotā literatūra:Debra Bergoffen Simone de Beauvoir, 2010// http://plato.stanford.edu/entries/beauvoir/Simone de Beauvoir The Second Sex, translated by C. Borde and S. Malovany-Chevallier, New York: Alfred A. Knopf. 2010.

Jānis un Artūrs satikās LGBT jauniešu portāla Skapis pirmajā jubilejā. Jānis, pārvarējis milzīgo uztraukumu, atnāca uz klubu Golden un pievienojās skapinatoru bariņam, kas svinēja jubileju. Jāņa pirmais neveiklais jautājums bija „Vai te ir SIA Skapis?” – tas lika visiem pasmieties un Jānis jau bija ieguvis uzmanību un atvērtību no skapinatoriem. Savukārt Artūrs Jānim dodoties prom no skapja pasākuma jau iedeva savus kontaktus, lai viņš nepazūd un atnāk otrreiz.

Artūrs bija reemigrējis no ASV un strādāja uzņēmumā, bet pa vakariem bija aktīvs Skapja dalībnieks.

Abu ceļi krustojās Skapī. Jānis turpināja pārsteigt skapinatorus ar savu draudzīgumu, regulāriem cienastiem un našķiem. Jānis tajā ziemā bija nolēmis iznākt no skapja

– bija nolikts 29. februāra īpašais datums, kad Jānis gan darbā, gan lielajā ģimenē paziņoja, ka ir gejs un turpmāk par to būs atklāts. Artūrs bija iznācis no skapja jau vairākus gadus agrāk un universitātes laikos bija strādājis ar LGBT cilvēkiem, palīdzējis viņiem iznākt no skapja, apmācījis universitātes darbiniekus un piedalījies citās LGBT kopienas aktivitātēs. Tajā „iznākšanas no skapja” vakarā Jānis ieradās pie Artūra, kurš paturēja viņam rociņu.

Ar laiku abu puišu draudzība auga, bija kopīgi tusiņi, līdz Jānis sadūšojās un piezvanīja Artūram: „Klau, vai tu gribētu ar mani aiziet uz randiņu?” Artūrs tobrīd atradās darbā, bija samulsis un viņam vispār negribējās kārtējo randiņu, kur divi svešinieki satiekas, pasūta dzērienu un prasa muļķīgus jautājumus par mīļāko krāsu vai TV seriālu. Tas ir noiets etaps. Artūrs pateicās par izrādīto

iniciatīvu, bet randiņam atteica. Tomēr jau tobrīd Artūram Jānis

patika un interesēja, pat ja viņš publiski paziņoja, ka dzīvē viņam ir citas svarīgākas lietas un nekādas attiecības nevēlas. Jāņa drosme un savā ziņā arī neatlaidība bija tā, kas iekaroja Artūra sirdi.

Artūra un Jāņa ģimene

Ģimene

— Artūrs un Jānis

19

Pēc vairākiem mēnešiem draudzības abi puiši nolēma, ka nu var teikt, ka oficiāli ir kopā. Attiecību sākuma datuma nav un gadskārtas puiši nesvin, bet tikai nākamā gada 14. februārī svinēja savu pirmo randiņu. Artūrs beidzot bija nobriedis pirmajam randiņam ar Jāni. Attiecību kvalitāti nevēlas mērīt gados, bet gan skaistās atmiņās, ko rada ik dienas un ik mirklis ko puiši pavada kopā.

Jānis ikdienā ir dārznieks, bet Artūrs tagad strādā valsts iestādē. Abiem patīk kopā svinēt svētkus gan divatā, gan ar abu ģimenēm un draugiem. Tāpat cenšas izbraukāt dzimtās Latvijas āres, lai priecātos par skaisto vidi un cilvēku dažādību tik mazā vietā kā Latvija, un arī nedaudz Igaunijas. Šogad, iespējams, paceļos arī ārpus Eiropas robežām vai vismaz paciemosies arī pie dienvidu kaimiņiem Lietuvā.

Artūram ļoti patīk gatavot ēdienu – lielākoties veģetārus vai vegāniskus ēdienus. Parasti Artūrs vada procesu, bet Jānis palīdz ar dārzeņu mizošanu, sagriešanu un galda saklāšanu. Abiem patīk reizes, kad var palutināt draugus ar kādu

ēdienu pēc jaunas receptes. Artūrs arī priecājas par reizēm, kad viņš var atpūsties negatavojot un abi vakariņo ārpus mājam.

„Nav jau tā, ka Jānis negatavo, bet tā ir iegrozījies, ka Jānis pārņēmis brokastu sarūpēšanu un rīta kafijas pasniegšanu, bet es piestrādāju pie vakara receptēm, tas tāpēc, ka man no rītiem patīk pagulēt un Jānis pieceļas bez grūtībām,” stāsta Artūrs.

Lai mēs neizskat ī tos pēc galīgākajiem nūģiem no malas un mīlniekiem, kuri tikai čalojas savā ligzdiņā, šad tad izejam arī cilvēkos – uz kādu pieņemšanu vai sabiedrisku pasākumu, jo mums patīk pa smalko uzēst un pačalot ar citiem par dažādiem dzīves sīkumiem.

Mūsuprāt, ir svarīgi, ka LGBT pāri ir publiski redzami, kas Latvijā ir ļoti liels retums, kaut arī tam tā nevajadzētu būt.

Ikdiena puišiem gan ir tāda pati kā citiem. Abi pēc darba satiekas, brauc iepirkties uz veikalu, plāno pirkumus un budžetu, viesības un mierīgās dienas ar filmu skatīšanos.

Kādu laiku atpakaļ Jānis un Artūrs kļuva par vedējiem draugu kāzās

– izrādās, ka vienīgais veids kā viendzimuma pāri var pietuvoties laulībām ir būt par lieciniekiem – tad neprasa dzimumu. No sākuma dzimtsarakstu kundzes šķ ībi palūkojās, bet ātri vien pierada, ka puiši nav tikai divi draugi, bet arī dosies līdzās jaunajam pārim sadevušies rokās.

Jāņa māsām ir vairāki bērni un jaunākajam abi puiši ir kļuvuši par krusttēviem, pat ja baznīca oficiāli krustvecākus nereģistrēja. Ir lieliski pavadīt laiku kopā ar Jāņa māsu bērniem – kopā aizbraukt uz āra pasākumiem, aktivitātēm un uzēst vairāk saldumu, kamēr vecāki neskatās.

Jāņa un Artūra ģimenes ir ļoti dažādas un vēl tikai gaida to brīdi, kad tiks savestas kopā, bet abi puiši kopā apciemo savus radiniekus un nu jau pat vecmāmiņas atzīst, ka „tam puisim jau nav ne vainas, tāds lādzīgs un sakarīgs”.

Jānis atzīst: ‘’Kamēr es nebiju iznācis no skapja, man visu laiku jautāja, kad tad es precēšos, bet tagad, kad man

ir attiecības, šādu jautājumu vairs neuzdod!’’

Abi puiši cer, ka ar v ien va i rāk L at v i jas LGBT c i l vēku iznāk s ārā no skapja un sapratīs, ka dzīve, esot atk lātam, kļūst krāsaināka un labāka. Tāpat c e r a m s , k a s a b i e d r ī b ā pazīstami cilvēki arī beidzot nāks ārā no skapja kā tas notiek citās valstīs. Jānis un Artūrs tic, ka ar laiku arī Latvijā valsts juridiski atzīs un aizsargās viņu kopdzīvi. Tikmēr viņi abi ak t īv i cīnīsies, lai tā diena pienāk ātrāk!

© foto no Artūra un Jāņa personīgā arhīva

20

Kad pirms trim gadiem Rufuss uzstājās Tallinā “All Days are Nights: Songs for Lulu” tūres ietvaros, es daudz nedomājot kāpu mašīnā un devos ceļā. Tallinā! Daudzi teica – Tallinas mūzikas dzīve nupat kļuvusi par 100% elitārāka. Kā viņiem veicas! Veinraits neuzstājas kurā katrā pilsētā. Viņa tūres, kad tās paviesojušās obligātajās metropolēs – Londonā, Ņujorkā, Berlīnē – visbiežāk ceļo pa nelielām, rūpīgi atlasītām pilsētām. Viņš nespēlē lielās arēnās. Viņa mūzika nepievilina desmitiem tūkstošu cilvēku. Tā vietā viņš var izvēlēties labākās un skaistākās koncertzāles pasaulē, kur auditorijā nebūs neviena cilvēka, kas tur nokļuvis nejauši. Rufusa fani brauc klausīties viņa neparasto, unikālo balsi turpat visur, kur viņš koncertē. Katra pilsēta Rufusa koncerta dienā iemanto

īpašo “Rufusa pilsētas” statusu. Viņam patīk iepazīt jaunas vietas un bieži vien kādā Eiropas vecpilsētas ieliņā viņš mierīgi paiet garām kafejnīcai vai alus dārzam, kas pilns ar viņa daiļrades mīļotājiem. Cilvēki no visas pasaules satiekas Venēcijā, Antverpenē vai Rīgā, un, gaidot koncertu, bauda dzīvi. Tā ir brīnišķīga sajūta – būt “Rufusa pilsētā”. Koncerts pie mums “Palladiumā” bija pavisam neparasts. Vienīgais koncerts šajā tūrē, un kopumā retums Rufusa karjerā, kad cilvēki zālē stāv kājās. Vairumā gadījumu Rufusa mūzika tomēr prasa pēc sēdvietām. Taču patiesībā tam nav nekādas nozīmes – tiem, kas grib klausīties Rufusu Veinraitu, ir gluži vienalga, vai viņi stāv kājās vai sēž ērtos krēslos. Kad koncerts ir sācies, paliek tikai Rufusa balss un viņa rokas, kas viegli slīd pāri klavieru

taustiņiem un burtiski hipnotizē skatītāju. Viņam nevajag pavadījumu un grandiozas dziesmu apdares (lai gan Veinraits iepriekš devies tūrēs arī ar vērienīgu pavadošo mūziķu sastāvu un bieži dziedājis arī orķestra pavadījumā). Viskrāšņāk viņa talants atdzīvojas tieši vienatnē, ar klavierēm, ko retumis nomaina akustiskā ģitāra. Jāsaka gan, ka pie klavierēm Veinraits noteikti jūtas drošāk un pārliecinošāk nekā ar ģitāru – cik izcilu talantu tad var būt vienam cilvēkam? Morālam atbalstam un savas karjeras izaugsmei Rufusa koncertus “iesilda” un vairākas dziesmas kopā ar Rufusu izpilda viņa māsa Lūsija Veinraita Roša. Daudziem ir pazīstama Rufusa otra māsa Marta Veinraita, kas jau ieguvusi samērā plašu popularitāti un atzinību. Nu kārta pienākusi arī Lūsijai, kas pēc katra tūres koncerta cītīgi nes jebkura jauna mūziķa nastu

– koncertzāles foajē vai vienkārši pie izejas pārdod savus kompaktdiskus, sniedz autogrāfus un atbild uz visiem jautājumiem, ko zinātkārie skatītāji vien spēj uzdot. Ja spriež pēc Rīgas piemēra, kad pēc Lūsijas diskiem stāvēja gara rinda, viņai veicas tīri labi! Koncerts, kas reklamē Rufusa jaunāko albumu, dziesmu izlasi “Vibrate: The Best of Rufus Wainwright”, nav atskats uz labākajām dziesmām vai “hītiem”. Veinraits ir nokļuvis unikālā situācijā, kad patiešām var dziedāt tikai to, ko vēlas. Kaut gan uz koncerta izskaņu skatītāji arvien enerģiskāk reaģē uz katras nākamās dziesmas pirmajām taktīm, vienīgais patiesi “komerciālais” un “obligātais”

Rufuss Veinraits. Sagaidījām!Šogad pie mums Rīgā jau uzstājušies Depeche Mode. Pavisam drīz - Nine Inch Nails un Pīters Geibriels. Nupat uzzinājām, ka rudenī mūs atkal priecēs Kailija. Muzikāli šis ir bagātīgs un interesants gads! Taču daudziem tieši Rufuss Veinraits bija un paliks šogad gaidītākais un lielākais mūzikas notikums Rīgā.

Koncerta atskats

— Kristīne

2121

skaņdarbs visā dziesmu sarakstā ir Leonarda Koena “Hallelujah” – dziesma, ko pirms vairākiem gadiem Veinraits svēti solījās vairs nekad nedziedāt! Taču tad viņš nejauši uzgāja šo dziesmu savā izpildījumā YouTube vietnē un ieraudzīja, ka to noskatījušies vairāk kā 11 miljoni cilvēku, un “Halleluja” ātri vien atgriezās mūziķa repertuārā. Zināma pretestība šai dziesmai ir saprotama – ar tik daudz unikāla materiāla, ko Rufuss sacerējis pats, viņa veiksmīgākais “hīts” ir kāda cita autora dziesma. Tomēr Rufuss ir visai pārliecināts par savu komponista talantu. Viņš raksta ne tikai popmūzikas žanrā, bet arī klasiskajā mūzikā. Šobrīd top jau viņa otrā opera. Ambīciju un radošās drosmes Veinraitam noteikti netrūkst, un ne viens, ne otrs nav bez stabila talanta un izcilības pamata. Izcilība pavada katru noti, kas izskan koncerta laikā. Lai gan Rufuss bieži kļūdās – jauc tekstu, aizmirst notis, sāk dziesmu no sākuma, ja sapinas klavieru taustiņos – arī kļūdas viņš

māk pārvēst performancē, kas kļūst par daļu no viņa neticamā šarma un harizmas. Skatītāji piedod visu, jo zina, ka galu galā visas kļūdas tiks labotas un katra dziesma izskanēs tieši tā, kā tai ir jāskan. Daudz kas atkarīgs no Veinraita balss – vairums dziesmu ir sarežģītas, grūti izpildāmas un ļoti prasīgas pret dziedātāja vokālu. Reiz kādā koncertā Rufuss lādējās: “Kas man liek rakstīt tik sarežģītas dziesmas, ko nemaz nav iespējams izpildīt?” Taču viņš lieliski tiek galā ar paša sev uzlikto grūto uzdevumu. Un pēc katras dziesmas ir patiesi laimīgs, ka “pacēlis” visas sarežģītās notis. Nav nekādu šaubu, ka Rīgas kultūras dzīve ir kļuvusi bagātāka un vidējais mūzikas koncerta kvalitātes rādītājs kopš

19.marta strauji gājis uz augšu. Rīgai

patiesi paveicās, ka pie mums bija

iegriezies Rufuss Veinraits!

© foto: Ilmārs Elijass

22

Ir plaši diskutējams jēdziens, kādas filmas būtu ieliekamas feministu „must watch” plauktiņā. Dokumentālās filmas par feminisma vēsturi, filmas, kurās galvenajā lomā feministes vai filmas par spēcīgām un visu varošām sievietēm. Tomēr galva nav jālauza. Kino industrijā joprojām vairums režisoru ir vīrieši un vairums filmu galveno varoņu ir tieši vīrieši. Lai filma būtu kaut nedaudz draudzīgāka sievietēm, pietiktu, ja tā spētu iziet Bečdelas testu. Šis tests tika ieviests pagājušajā gadsimta 80.gados. Amerikāņu komiksu autore Alisone Bečdela (Alison Bechdel) uzzīmēja komiksu par to, kā vērtēt filmas. Šis tests ir nosaukts viņas vārdā un palīdz izskaitļot, kā dzimumu lomas un stereotipi tiek atspoguļoti kino industrijā. Tests ir pavisam vienkāršs. Lai filma to nokārtotu, apstiprinoši jāatbild uz trim jautājumiem – pirmkārt, vai filmā parādās vairāk nekā viena sieviete (plus punkts, ja viņām ir vārds), otrkārt, vai viņas runā savā starpā, treškārt, vai viņas runā par ko citu kā par saviem vīriešiem? Jūs būsiet pārsteigti, uzzinot, ka šādu testu nav nokārtojušas šādas kulta filmas kā „Graustu miljonārs”, „Cīņas klubs”, „Nimfomāne”, Tarantīno „Lubene”, „Karību jūras pirāti” un pat daudziem tik mīļā multenīte „Šreks”.Tāpēc šoreiz 5 labas filmas, kurās sieviete ir galvenajā lomā. Lai sievišķīgā dziedātāja Bejonsī (Beyonce) dziedot dziesmu „Run The World (Girls)” nebūtu pavisam mums melojusi.

Feministu filmas

„North Country”, šī 2005.gada filma ir Ērinas Brokovičas jaunākā māsa. Galvenā varone Džosija ar 2 bērniem meklē patvērumu vecāku mājās, jo aizbēgusi no varmācīgā vīra. Viņa sāk strādāt dzelzs raktuvēs, sadraudzējas ar pārējām sievietēm, kuras tur strādā. Lēnām Džosija saprot, ka visas sievietes tur ir nevēlamas, un uz savas ādas izjūt apsmieklu, uzmākšanos un aizskaršanu no vīriešu kārtas kolēģiem. Viņa uzsāk tiesas prāvu, kurā cīnās par savām tiesībām strādāt drošā vidē, un prāvas laikā atklāj dažus faktus no savas dzīves, kas mainīs viņas un tēva attiecības. Filma balstīta uz patiesiem notikumiem un patiks tiem, kam pa kaulam skaudras un smagas filmas.

„Antonia’s Line” ir 1995.gada filma. Tās stāstā ir savijusies gan Otrā pasaules kara pelēcība, gan kaislības, kas nenoveco nekad. Kad Antonija atgriežas mājās, lai atvadītos no mātes viņa saskaras ar to, ka labāk palikt tur dzīvot pavisam. Antonija audzina meitu Danielu, kurai vēlāk būs romantiskas attiecības ar citu sievieti. Filma beigsies ar Antonijas nāvi, viņas mazbērniem un draugiem klātesot. Ja nenobiedē filmas vecišķais stils un lēnīgā gaita, tad baudīsiet ļoti kvalitatīvu filmu par sieviešu dzīvi pēckara gados.

„Women Without Men” ir 2009.gada irāņu filma. Galvenajās lomās ir četras dažādas irāņu sievietes. Viena no viņām ir prostitūta, otra nespēj seksuāli apmierināt vīru, tāpēc viņš plāno aprecēt vēl vienu sievu. Trešā varone gatavojas pašnāvībai, jo nevēlas precēties un izdabāt savam diktatoriskajam brālim. Ceturtā varone ir strikti reliģioza sieviete, kura vēlas aprecēt kādas citas varones brāli. Darbība notiek revolūcijas laikā, kad vīriešu pūļi aiz logiem kliedz saukļus par brīvību, atstādāmi savas māsas, sievas un mātes ieslēgtas tumšās istabās. Filma jānoskatās tiem, kuriem šķiet, ka sieviešu tiesības ir sen atrisināts jautājums un tiem, kam šķiet, ka pasaule ir taisnīga.

„A League of Their Own” ir 1992.gada filma. Kādā Amerikas mazpilsētā garlaikota sieviešu kompānija izlemj spēlēt beisbolu. Kamēr vietējie amatieri par šādu vēlmi izsakās, maigi sakot, nicinoši, tikmēr jauns treneris cenšas pierādīt vai nu, ka sports ir domāts visiem, vai to, ka viņš šo spēli var iemācīt ikvienam. Protams, kā jau vairums sporta filmu, arī šī pierāda, ka teiciens „caur ērkšķiem uz zvaigznēm”, ir patiess. Filma ir balstīta uz patiesiem notikumiem un tiek iekļauta ASV kino zelta fondā.

„The Life and Times of Rosie the Riveter” ir dokumentālā filma par Rosiju Rivertu (Rosie Riverts), sievieti, kura bija prototips slavenajam plakātam ar tekstu „We can do it”. Rosija tiek uzskatīta par celmlauzi sociālajā vienlīdzībā. Viņa aktīvi uzstāja, ka sievietes var darīt tos pašus darbus, ko vīrieši, un atlocījusi piedurknes devās skrūvēt kuģus un metināt caurules. Interesanta dokumentālā filma, kas pierāda, ka viens cilvēks ir pilnīgi pietiekami, lai ko mainītu šai pasaulē.

© Visi attēli - filmu plakāti

Kino

— Aija

23

IESKATS SKAPJA VĒSTURĒ

24

IESKATS SKAPJA VĒSTURĒ

© visi foto no Skapja arhīva

2525

Horoskopi

Pavasara horoskops. Uzzini savu saderību

ar citām zīmēm!— Nīcis

26

Cilvēks ir radīts dzīvei kopā ar citiem cilvēkiem. FAKTS! Tomēr attiecības cilvēku starpā ne vienmēr ir vienkāršās. Tāpēc reizēm aizdomājies, kāpēc dažreiz šī kopdzīve vai sadzīve izdodas, un kāpēc citreiz lemta sakāvei (kautiņam). Iemesls ir tikai viens un tiešām banāls – nesaderīgs horoskops! Lasi tālāk un beidzot uzzini, kurā mēnesī dzimis tavs labākais draugs, priekšnieks vai topošais sirdsāķītis.

Ja konstatē, ka attiecībās ar kādu esi mūžīgais cietējs un visi uz tevi mūždien apvainojas un dusmojas, ka Tu kavē, aizmirsti solījumus, jūsu attiecībās valda Dīvas ietekme? Nē, ne jau dzirkstošās “Rīgas Dīvas”, bet Cēsu, Ropažu vai Latgales Dīvas. Un tieši tā – ar lielo burtu!

Ja jums un partnerim šķiet, ka šai dzīvē vienam no jums ir pielemts izciest kaut kādu mistisku sodu (darbā vieni tupaki un lašaras, mājās nejēgas, draugi nekauņas vai tādu nav vispār, sabiedriskais transports kavē, bet alga smieklīga – bet ne tā, lai smietos, kā pie labas komēdijas, tad jūsu kopdzīve ir iegūlusi Dīgas Limiteres kombinācijā?

Noteikti arī jums ir draugi, kuri ir ārpus laika un telpas, un sajēgas vienmēr kavē un nekad nevar atrast, kur jūs dzīvojat. Iespējams, ka tur augšā jūs kāds sakrustojis Olgas Rajeckas kombinācijā.

Lasiet zvaigžņu karti, kurā viss kā uz dambretes galda ir uzskicēts saprotami un vienkārši. Jums vairs nekad nebūs jājautā – kāpēc mums ir tā un tā, citiem taču vēl tā un pavisam tā ne tā. Šī karte jums atvērs acis uz attiecību pasauli. Viss kas jums jāzina, ir sava un otra cilvēka horoskopa zīme. Jūsu rokās tiek ieliktas visas kārtis – sajauciet tās un no tām izlieciet savu trumpju kombināciju.

Kombinācija Šēra −> ideāla savienība. Uz mūžu! Patiesībā mēs jūs apskaužam, jo jums ir paveicies. Tāda kombinācija negadās katru dienu. Lai kādas ķibeles, likstas vai svaigāko albumu pieticīgie pārdošanas rādītāji jums nestātos ceļā – starp jums valda cieņa, saskaņa un mīlestība. Ikreiz, kad esat kopā, šķiet kāds ir pagriezis atpakaļ laiku un jūs atkal spējat noticēt, ka pastāv mīlestība pēc mīlestības.

Kombinācija Dīga Limitere −> teorētiski šāda kombinācija nemaz nav iespējama. Tomēr prakse rāda citādi. Dīga jums pārmetīs netradicionālās noslieces uz jautrību, vēlmi dzīvot sev un elpot gaisu, nevis Kaspara tabakas dūmus/ netīro zeķu extrasharp Čedara siera aromātu. Konflikti un konfrontācijas mēģinājumi ir neizbēgami. Dievs (vai Šēra?) mūs ir radījis atšķirīgus un katrai no jums būs sava vieta vēstures (Wikipedia) lapās. Ko darīt, ja šāda kombinācija jums sakrīt tieši ar mīļoto cilvēku? Neko darīt! Šādā gadījumā iesakām skaidri novilkt robežas gultā. Ja kāda no pusēm savējo pārkāps (un ticiet, tas notiks), tad otrai nekavējoties jāereģē jāreaģē un vainīgā jāsoda – attiecīgi, noperot vai liekot mazgāt traukus kailiem. Precedenti nav pieļaujami, jo tiem ir tieksme atkārtoties.

Kombinācija plikgalvainā Britnija −> baisa kombinācija. Otra sliktākā pēc Dīvas. Ko lai daudz saka – šo attiecību skaistums nu dien’ nav matos. Šīs attiecības atgādina ieilgušus trakos tīņu gadus, kuri ielaužas jūsu dzīvē pat tad, kad jums krietni aiz piecdesmit. Daudz strīdu, kašķu. Negaidītiem kāpumiem seko milzīgi kritumi, pēc kuriem atkal kāpums ar miljonu albumu tirāžām, izpārdotām koncertzālēm un fotosesijām uz glaunāko žurnālu vākiem. Tomēr nekad nepamet sajūta, ka kritums ir tepat aiz stūra – uzglūn kā lapsa kūmiņš uz dūdiņām vistu kūtī. Kombinācija ne no tām vieglākajām, bet vismaz vecumdienās būs ko mazbērniem pastāstīt.

2727

Kombinācija Olga Rajecka −> mūžīgais jautājums, kāpēc nekas nav tā kā tad, kad jums bija 16? Atbilde – jo jums nav 16, jums ir 50+. Šādā kombinācijā mēdzat aizmirst, ka jums taču ir galva, kas nav domāta blondiem matiem, bet ir pielietojama arī tīri praktiski. Šī kombinācija piedāvā neizsmeļamu devu drag-momentu, pārprastu situāciju un no konteksta izrautu vārdu. Jebkurā situācijā varēsiet izmantot argumentu: “Nemāciet mani, es taču dzīvoju trakajos 80-os”. Bet, mīļā, visi jūsu vienaudži ir dzīvojuši 80-os. Nevienam nav izdevies tos pārlēkt (ja vien neesi bijis desmit gadu ilgā komā). Šai kombinācijai ir tendence izirt, kad katra horoskopa zīme vēlas spēlēt pirmo vijoli. Nu nevar Dāmu popā visas būt Rajceckas – kādai jādzied arī bekvokāls.

Kombinācija Dīva drag-karaliene −> Dīva – trakā kuce. Ja horoskopiem būtu trīspadsmitā = sātana zīme, tad ziniet – tā būtu Dīva. Jo viņu nevar ielikt nekādās zvaigžņu ceļa kategorijās. Viņa ir zvaigzne pati par sevi un savu glamūrīgo ārpusszemes gaismu jūs apžilbinās un padarīs aklu. Šādas sievietes ir vai nu liktenīgās, vai jums paveicies, un nav gadījies tādu sastapt.

Šāda kombinācija, sastapšanās ar Dīvu – tā ir spridzinoša. Jo, saprotiet, divas dīvas vienā telpā nav iespējamas. To nevar izturēt ne parkets, ne telpā esošie cilvēki. Un Dīvai piemīt unikāla spēja – atdzīvināt Dīvu jūsos. Jo vai ar kādu citu horoskopa zīmi jūs šitā saietu nagos un attaptos vārtoties pa grīdu, cenšoties viena otrai izplēst lielāku matu kušķi vai vismaz izsmērēt sāncenses lūpukrāsu vai viņu pašu “ izsmērēt” pa grīdu.

Kombinācija Bībers −> ko lai saka. skumji. Ļoti, ļoti skumji. Šai saderībai bija milzīgs potenciāls, bet gluži kā Bīberam ar narkotikām, Bīberam ar arestiem un Bīberam ar pašapziņu, šai kombinācijai ir tieksme sabojāties un nolaisties līdz lētu pop-trash žurnālu līmenim. Beibe, oh, atpakaļceļa nav.

Kombinācija Markus Riva −> vidēji laba saderība ar skumju piešpricīti. It kā viss jau labi, bet šajā kombinācijā pietrūkst godīguma. Visu laiku nepamet sajūta, ka kaut kas tiek paslēpts, vai netiek apspriests. Arī romantiskā plānā šo zīmi labāk neizvēlēties – ne vecākiem varēsiet parādīt, ne uz ielas padižoties. Bet privātām ballītēm – labāku zīmi neatradīsiet (varbūt vienīgi izņemot Dīvu, tomēr šeit būs krietni mazāk drāmas un asaru).

Kombinācija Britnija māte-barotāja −> šāda kombinācija nepārprotami nozīmē – mīlošas attiecības. Visbiežāk mātišķi gādīgas. Ja jums ir paveicies izveidot šādu kombināciju ar kādu horoskopa zīmi, tad ziniet – ir OK. Ticiet citiem ir daudz , daudz sūdīgāk! Jums vienmēr būs, kam pazvanīt nakts vidū un klausulē paraudāt, ka esat apmaldījusies savos vēmekļos pie kluba miskastēm (kur jums, iespējams, šonakt ir īstā vieta. Un varat būt droši – jūs tiksiet sadzirdēti, pēc jums atbrauks, apmazgās un noguldīs gultiņā. No rīta cienās ar tēju un kruasāniem, un ne no otras puses neatskanēs pārmetumi vai smīkņāšana par jūsu vakarnakts “misēkli”, ja vien paši nevēlēsieties to komentēt. Skaidri zināt, nevēlēsieties? Tad turpiniet baudīt uz mēles kūstošos kruasānus un zaļo tēju, jums jāuzņem spēki jaunai dienai.

Aizmugurējā vāka foto - © Doug88888, flickr.com© visi attēli - publicitātes foto

28

Agnesei - Aijai - Artūram - Edijam - Genādijam - Gunai - Ilutai - Jānim - Kasparam - Kristīnei - Laurai - Mārai - Mētrai - Nīcim - Sabīnei

PA L D I E S