SIA „Estonian, Latvian & Lithuanian Environment” SIA ... · SIA „Estonian, Latvian &...

SIA „Estonian, Latvian & Lithuanian Environment” SIA „Transportbūvju konsultācijas”

2014. gada maijs Rīga

Rīcības plāna vides trokšņa samazināšanai valsts galvenā autoceļa A1 Rīga (Baltezers) – Igaunijas robeža (Ainaži) posmam no autoceļa A2 Rīga –

Sigulda – Igaunijas robeža (Veclaicene) līdz autoceļam V101 Lilaste – Saulkrasti – Duči

kopsavilkums

Rīcības plāns vides trokšņa samazināšanai valsts galvenā autoceļa A1 posmam A2 – V101 Plāna kopsavilkums

SIA ELLE, SIA Transportbūvju konsultācijas

2

Satura rādītājs

Ievads .............................................................................................................................................. 3

1. Autoceļa posma raksturojums ............................................................................................... 4

2. Normatīvie akti, kas attiecas uz vides troksni ........................................................................ 4

3. Trokšņa kartēšanas rezultāti .................................................................................................. 4

4. Nozīmīgāko problēmu teritoriju (trokšņa diskomforta zonu) noteikšana ............................. 6

5. Pārskats par iepriekš plānotajiem trokšņa samazināšanas pasākumiem un iepriekš izstrādātajiem rīcības plāniem trokšņa samazināšanai ................................................................... 7

6. Rīcības plāna ietvaros analizēto trokšņa samazināšanas, informatīvo un izpētes pasākumu apraksts ........................................................................................................................................... 7

6.1 Plānotie informatīvie pasākumi trokšņa ietekmes mazināšanai..................................... 8

6.2 Plānotie izpētes pasākumi trokšņa ietekmes mazināšanai ............................................. 9

7. Plānoto pasākumu iespējamo izmaksu novērtējums, ietverot informāciju par finansējuma avotiem ............................................................................................................................................ 9

8. Plānoto pasākumu akustiskās ietekmes novērtējums ........................................................... 9

9. Plānoto pasākumu lietderības novērtējums un ieviešanas kārtība ..................................... 10

10. Trokšņa samazināšanas, sabiedrības informēšanas un izpētes pasākumi, kurus plānots veikt nākamo 5 gadu laikā (īstermiņa rīcības plāns) ..................................................................... 11

11. Pārskats par plānotajiem ilgtermiņa attīstības projektiem un pasākumiem trokšņa mazināšanai (ilgtermiņa rīcības plāns) .......................................................................................... 11

12. Rīcības plāna īstenošanas un rezultātu novērtēšanas kārtība ............................................. 12

13. Pārskats par sabiedrības informēšanu un par sabiedrības iesniegtajiem priekšlikumiem . 12



3

IEVADS

Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2002/49/EK „Par vides trokšņa novērtēšanu un pārvaldību” paredz, ka Eiropas Savienības dalībvalstīm ir jāizstrādā rīcības plāns vides trokšņa ietekmes samazināšanai valsts galveno autoceļu posmiem, uz kuriem satiksmes intensitāte ir vairāk nekā trīs miljoni transportlīdzekļu gadā, kā arī ik pēc 5 gadiem ir jāveic iepriekš izstrādāto rīcības plānu pārskatīšana.

Latvijas Republikas likums „Par piesārņojumu” nosaka, ka rīcības plānu izstrādi autoceļiem nodrošina Satiksmes ministrija.

Ministru kabineta 2014. gada 7. janvāra noteikumi Nr. 16 „Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” (turpmāk – MK 2014. gada 7. janvāra noteikumi Nr. 16) nosaka kārtību rīcības plānu izstrādei.

Saskaņā ar līgumu, kas noslēgts starp VAS „Latvijas Valsts ceļi” un personu apvienību, kas sastāv no SIA „Estonian, Latvian & Lithuanian Environment” (SIA ELLE) un SIA „Transportbūvju konsultācijas”, rīcības plānu izstrādi galveno autoceļu posmiem, uz kuriem satiksmes intensitāte ir vairāk nekā trīs miljoni transportlīdzekļu gadā, un iepriekš izstrādāto rīcības plānu pārskatīšanu veica minētā personu apvienība.

Autoceļa A1 Rīga (Baltezers) – Igaunijas robeža (Ainaži) posmu autoceļš A2 – Ādaži, Ādažu apvedceļš un autoceļš V45 – autoceļš V101 trokšņu stratēģisko karšu un rīcības plāna trokšņa samazināšanai izstrādi nodrošinājusi Valsts akciju sabiedrība „Latvijas Valsts ceļi”.

Institūcija: VAS Latvijas Valsts ceļi

Adrese: Gogoļa iela 3, Rīga, LV–1050

Tālrunis: +371 67028169

Fakss: +371 67028171

E–pasta adrese: [email protected]

Mājas lapas adrese: www.lvceli.lv

mailto:[email protected]

http://www.lvceli.lv/



4

1. AUTOCEĻA POSMA RAKSTUROJUMS

Autoceļa A1 Rīga (Baltezers) – Igaunijas robeža (Ainaži) posmu autoceļš A2 – Ādaži, Ādažu apvedceļš un autoceļš V45 – autoceļš V101 (turpmāk tekstā posms A2 – V101) kopējais garums ir 21,3 km, un tie šķērso Garkalnes, Ādažu, Carnikavas novadus un nelielā posmā arī Saulkrastu novadu. Autoceļa posms nešķērso Rīgas aglomerācijas teritoriju, kas ir vienīgā aglomerācija Latvijā atbilstoši MK 2014. gada 7. janvāra noteikumu Nr. 16 prasībām.

Autoceļa A1 posms A2 – V101 visā tā garumā ir 1 brauktuves ceļš ar 2 joslām. Informācija par autoceļa posmiem un satiksmes intensitāti attēlota 1. tabulā.

1. tabula. Satiksmes intensitāte autoceļa A1 posmos

Posma nosaukums

Posms no ...km

Posms līdz ...km

Posma garums

(km)

Gada vidējā satiksmes intensitāte 2011.

gadā (transportlīdzekļu

skaits)

Gada vidējā satiksmes intensitāte

visā posmā 2011. gadā

(transportlīdzekļu skaits)

A2 – Ādaži 0,000 6,940 6,940 6 396 990 4 517 625

Ādažu apvedceļš

6,940 13,030 6,09

3 908 055 V45 – V101 13,030 21,300 8,27 3 389 390

2. NORMATĪVIE AKTI, KAS ATTIECAS UZ VIDES TROKSNI

Eiropas Savienībā aizsardzību pret vides trokšņa iedarbību reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2002/49/EK „Par vides trokšņa novērtēšanu un pārvaldību” (pieņemta 2002. gada 25. jūnijā). Direktīvā ir definēts, ka Eiropas Savienības dalībvalstīm trokšņa stratēģisko karšu un rīcības plānu izstrāde jāveic autoceļu posmiem, uz kuriem satiksmes intensitāte ir vairāk nekā trīs miljoni transportlīdzekļu gadā. Atbilstoši direktīvas prasībām trokšņa stratēģisko karšu un rīcības plānu pārskatīšana jāveic vismaz reizi 5 gados.

Direktīvas prasības Latvijā ir pārņemtas MK 2014. gada 7. janvāra noteikumos Nr. 16.

MK 2014. gada 16. janvāra noteikumi Nr. 16 nosaka:

• vides trokšņa rādītājus, to piemērošanas kārtību un novērtēšanas metodes;

prasības un termiņus trokšņa stratēģisko karšu un rīcības plānu izstrādei, • vides trokšņa radīto kaitīgo seku novērtēšanas metodes, • pieļaujamās trokšņu rādītāju robežlielumu vērtības (2. tabula) atbilstoši teritorijas

lietošanas funkcijai.

Saskaņā ar MK 2014. gada 7. janvāra noteikumiem Nr. 16, aizsargjoslās gar autoceļiem un tām teritorijas daļām, kas atrodas tuvāk par 30 m no stacionāriem trokšņa avotiem, minētie trokšņa robežlielumi uzskatāmi par mērķlielumiem.



5

2. tabula. MK 2014. gada 7. janvāra noteikumos Nr.16 noteiktie trokšņa robežlielumi

Nr. p.k.

Teritorijas lietošanas funkcija Trokšņa robežlielumi (dB(A))

Ldiena Lvakars Lnakts

1. Individuālo (savrupmāju, mazstāvu vai viensētu) dzīvojamo māju, bērnu iestāžu, ārstniecības, veselības un sociālās aprūpes iestāžu apbūves teritorija

55 50 45

2. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija 60 55 50

3.

Publiskās apbūves teritorija (sabiedrisko un pārvaldes objektu teritorija, tai skaitā kultūras iestāžu, izglītības un zinātnes iestāžu, valsts un pašvaldību pārvaldes iestāžu un viesnīcu teritorija) (ar dzīvojamo apbūvi)

60 55 55

4. Jauktas apbūves teritorija, tai skaitā tirdzniecības un pakalpojumu būvju teritorija (ar dzīvojamo apbūvi)

65 60 55

5. Klusie rajoni apdzīvotās vietās 50 45 40

3. TROKŠŅA KARTĒŠANAS REZULTĀTI

2012. gadā tika izstrādātas stratēģiskās trokšņa kartes autoceļa A1 Rīga – Igaunijas robeža (Ainaži) posmiem autoceļš A2 – Ādaži, Ādažu apvedceļš un autoceļš V45 – autoceļš V101. Informācija par noteiktam trokšņa līmenim pakļauto teritorijas platību attēlota 3. tabulā. Informācija par noteiktam trokšņa līmenim pakļauto iedzīvotāju un mājokļu skaitu attēlota 4. un 5. tabulā.

3. tabula. Kopējā platība (km2) autoceļa A1 posma A2 – V101 apkārtnē, kas pakļauta noteiktam trokšņa līmenim

Autoceļa A1 posms

Platība, km2

Ldvn>55 dB(A) Ldvn>65 dB(A) Ldvn>75 dB(A) A2 – V101 16,26 3,39 0,58

4. tabula. Iedzīvotāju skaits, kas dzīvo mājokļos, kuri ir pakļauti noteiktam trokšņa līmenim autoceļa A1 posma A2 – V101 tuvumā

Trokšņa rādītājs

Trokšņa līmenis dB(A) 50–54 55–59 60–64 65–69 70–74 >75

Ldiena 2 102 1 288 341 181 39 16 Lvakars 1 413 819 234 117 25 –*1 Lnakts 635 239 66 28 –* –* Ldvn –**2 1 389 618 198 63 16

5. tabula. Mājokļu skaits, kas ir pakļauti noteiktam trokšņa līmenim autoceļa A1 posma A2 – V101 tuvumā



Ldiena 344 204 81 48 10 1 Lvakars 239 141 61 26 3 –*

1 * – nav iedzīvotāju

2 ** – atbilstoši metodikai šāda vērtību zona netiek vērtēta



6



Lnakts 112 54 21 4 –* –* Ldvn –** 216 101 50 18 1 Atbilstoši pašvaldību mājas lapās sniegtajai informācijai autoceļa A1 posma A2 – V101 tuvumā atrodas 3 izglītības iestādes, kas novietotas teritorijā, kur trokšņa līmenis pārsniedz normatīvajos aktos noteiktos trokšņa robežlielumus. Saskaņā ar pašvaldību sniegto informāciju autoceļa A1 posma A2 – V101 tuvumā neatrodas neviens mājoklis ar īpašu skaņas izolāciju. Autoceļa A1 posma A2 – V101 apkārtnē nav iedzīvotāju, kas dzīvotu mājokļos ar kluso fasādi.

Informācija par teritorijas platību, kurā tiek pārsniegti trokšņa robežlielumi, attēlota 6. tabulā.

6. tabula. Teritoriju platība, kurās pārsniegti trokšņa robežlielumi, autoceļa A1 posma A2 – V101 tuvumā3

Nr. p.k.

Teritorijas lietošanas funkcija

Platība (km2), kur pārsniegti trokšņa robežlielumi


1. Mazstāvu dzīvojamo ēku, kūrortu, slimnīcu, bērnu iestāžu un sociālās aprūpes iestāžu teritorija

4,13 6,56 5,53

2. Daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku teritorijas, kultūras, izglītības, pārvaldes un zinātnes iestāžu teritorija

0,03 0,04 0,04

3. Dažādu funkciju ēku (ar dzīvokļiem) teritorijas 0,23 0,39 0,65

4. Viesnīcu, darījumu, tirdzniecības un pakalpojumu, sporta un sabiedrisko iestāžu teritorija

0,81 1,11 0,97

Kopā: 5,20 8,10 7,19

4. NOZĪMĪGĀKO PROBLĒMU TERITORIJU (TROKŠŅA DISKOMFORTA ZONU) NOTEIKŠANA

Analizējot trokšņu stratēģiskās kartēšanas rezultātus, tika konstatēts, ka Latvijā noteiktie trokšņa robežlielumi tiek pārsniegti ievērojamā autoceļa posma daļā līdz pat 1,5 km attālumā no tā. Informācija par troksnim pakļauto iedzīvotāju skaitu ir apkopota 3. nodaļas 4. tabulā. Ņemot vērā kopējo trokšņa diskomforta zonu platību, trokšņa mazinošo pasākumu plānošanai izvirzītas tikai nozīmīgākās trokšņa diskomforta zonas.

Nozīmīgākās trokšņa diskomforta zonas izdalītas un klasificētas, pamatojoties uz šādiem kritērijiem:

1. Trokšņa robežlielumu pārsniegumu līmenis, kas novērtēts kā trokšņa indekss uz vienu

iedzīvotāju;

2. Iedzīvotāju skaits un blīvums noteiktā teritorijā; 3. Teritorijas attīstības laiks.

Autoceļa A1 Rīga (Baltezers) – Igaunijas robeža (Ainaži) posmā A2 – V101 izdalītas divas trokšņa diskomforta zonas – Ādaži un Baltezers.

3 Teritorijas lietošanas funkciju noteikšana un platību aprēķināšana, kur pārsniegti trokšņa robežlielumi, veikta

atbilstoši Ministru kabineta 2004. gada 13. jūlija noteikumiem Nr. 597 „Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” (zaudējuši spēku 24.01.2014.)



7

5. PĀRSKATS PAR IEPRIEKŠ PLĀNOTAJIEM TROKŠŅA SAMAZINĀŠANAS PASĀKUMIEM UN

IEPRIEKŠ IZSTRĀDĀTAJIEM RĪCĪBAS PLĀNIEM TROKŠŅA SAMAZINĀŠANAI

Autoceļa A1 Rīga (Baltezers) – Igaunijas robeža (Ainaži) posmā A2 – V101 līdz šim nav veikti pasākumi trokšņa samazināšanai, un šis ir pirmais rīcības plāns trokšņa samazināšanai autoceļa posmam.

6. RĪCĪBAS PLĀNA IETVAROS ANALIZĒTO TROKŠŅA SAMAZINĀŠANAS, INFORMATĪVO UN

IZPĒTES PASĀKUMU APRAKSTS

Uzsākot trokšņa samazināšanas pasākumu plānošanu, katra trokšņa diskomforta zona tika apsekota dabā. Apsekošanas laikā sertificēts ceļu projektēšanas speciālists izvērtēja troksni mazinošo pasākumu realizācijas iespējas. Pamatojoties uz VAS „Latvijas Valsts ceļi” norādījumiem, tika izvērtēti tādi troksni mazinošie pasākumi, kuru izbūve iespējama autoceļa nodalījuma joslā.

Uzsākot troksni mazinošo pasākumu plānošanu, tika konstatēts, ka realizēt tādus tehniskos pasākumus, kas nodrošinātu 2014. gada 7. janvāra Ministru kabineta noteikumos Nr. 16 „Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” noteikto trokšņa robežlielumu ievērošanu, praktiski nav iespējams. Pamatojoties uz aprēķinu rezultātiem un Pasūtītāja rekomendācijām par pasākumu izvēli un izvietojumu, tika noteikti pieci troksni mazinošo pasākumu plānošanas mērķi:

1. pasākumi tiek plānoti tikai tajās vietās, kur, saskaņā ar Iekšlietu ministrijas Pilsonības un

migrācijas lietu pārvaldes datiem, ir deklarēts ievērojams daudzums iedzīvotāju

(iedzīvotāju blīvums pārsniedz 250 iedz./km2) vai atrodas izglītības iestādes;

2. plānotais pasākums nodrošina maksimālo iespējamo trokšņa līmeņa samazinājumu, un

tā realizācijas izmaksas nepārsniedz vidējo cenu līmeni līdzīgu pasākumu realizācijā;

3. plānotā pasākuma efektivitāte ir tāda, lai izpētes teritorijā ietilpstošo dzīvojamo ēku

telpās tiktu nodrošināta nakts perioda trokšņa robežlieluma ievērošana, pieņemot, ka

fasādes skaņas izolācijas līmenis ir ne mazāks kā 20 dB (A);

4. plānoto pasākumu ir iespējams realizēt, izmantojot standartizētus tehniskos risinājums

un materiālus;

5. plānoto pasākumu iespējams realizēt autoceļa zemes nodalījuma joslā.

Trokšņa diskomforta zonā Baltezers nav plānots veikt trokšņa barjeru vai aizsargvaļņu izbūvi, jo, apsekojot teritoriju, tika konstatēts, ka efektīvu pasākumu realizācija autoceļa nodalījuma joslā starp trokšņa avotu (autoceļu) un uztvērēju (dzīvojamajām un sabiedriskajām teritorijām) nav iespējama. Trokšņa barjeru un vaļņu izvietošanu ierobežo lielais pieslēguma ceļu un izbrauktuvju skaits, kā arī ierobežotais izbūves joslas platums, kurā novietota ietve gājējiem. Saskaņā ar valsts autoceļu tīkla attīstības plāniem, Baltezera ciematam tiek plānots izbūvēt apvedceļu4. Apvedceļa izbūves rezultātā satiksmes intensitāte Baltezera ciematā varētu

4 Vairāk informācijas -

http://kartes.lvceli.lv/LVC_WEB_FILE_PUB/Publikacijas/FILES/Baltezera%20rietumu%20apvedce%C4%BCa%20b%C5%ABvniec%C4%ABba%20un%20valsts%20galven%C4%81%20autoce%C4%BCa%20A1%20R%C4%ABga%20(Baltezers)%20-%20Igaunijas%20robe%C5%BEa%20(Aina%C5%BEi)%20posma%20%C4%80da%C5%BEi%20-%20Lilaste%20rekonstrukcija/IVN%20nosl%C4%93guma%20zi%C5%86ojums.pdf







8

samazināties par vairāk kā 60% (dati no ietekmes uz vidi novērtējuma). Saskaņā ar VAS „Latvijas Valsts ceļi” sniegto informāciju, Baltezera apvedceļa izbūve varētu tikt uzsākta pēc 2025. gada. Rīcības plāna ietvaros apvedceļa izbūve analizēta kā pasākums trokšņa mazināšanai.

Trokšņa diskomforta zonā Ādaži plānots izvietot 11 trokšņa barjeras ar kopējo garumu 3 025 m un virsmas laukumu 7 114 m2.

6.1 PLĀNOTIE INFORMATĪVIE PASĀKUMI TROKŠŅA IETEKMES MAZINĀŠANAI

Iepriekšējos 5 līdz 7 gados ir būtiski pieaudzis to dzīvojamās apbūves teritoriju apjoms, kas atrodas tiešā autoceļu tuvumā, kā rezultātā kopējais autoceļu radītā trokšņa ietekmes līmenis ir palielinājies. Rīcības plāna izstrādes ietvaros tika analizēti arī vietējo pašvaldību teritorijas plānojumi, konstatējot, ka vēl aizvien ievērojamas, šobrīd neapbūvētas teritorijas plānots izmantot dzīvojamajai apbūvei. Ministru kabineta noteikumu Nr. 240 „Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi”, kas pieņemti 2013. gada 30. aprīlī, 147. punkts nosaka, ka plānojot jaunas dzīvojamās un publiskās apbūves teritorijas, tās paredz vietās, kur autoceļu, dzelzceļu un lidlauku, kā arī piesārņojošo objektu ietekme nepārsniedz normatīvajos aktos piesārņojuma jomā noteiktos piesārņojuma robežlielumus. Jaunajā Garkalnes novada teritorijas plānojumā, kas apstiprināts pēc minēto noteikumu spēkā stāšanās, šis punkts nav ņemts vērā, neierobežojot jaunu dzīvojamās apbūves teritoriju veidošanu vietās, kur autoceļa radītais troksnis pārsniedz trokšņa robežlielumus.

Lai mazinātu nepamatotu sūdzību skaitu par trokšņa ietekmi un aktīvāk iesaistītu pašvaldības trokšņa jautājumu risināšanā, ir nepieciešams izstrādāt mehānismu, kas nodrošinātu plānoto apbūves teritoriju attīstītāju informēšanu par trokšņa ietekmi un to atbildību trokšņa ietekmes mazināšanai. Vienlaicīgi ir nepieciešams apkopot arī informāciju par jaunām apbūves teritorijām, kurās realizēti individuāli pasākumi trokšņa ietekmes mazināšanai. Plānotā pasākuma realizācijas kārtības shēma attēlota 1. attēlā.

1.attēls. Informatīvo pasākumu realizācijas kārtība



9

6.2 PLĀNOTIE IZPĒTES PASĀKUMI TROKŠŅA IETEKMES MAZINĀŠANAI

Pēdējo gadu laikā ir pieaudzis to valstu skaits, kas trokšņa ietekmes mazināšanai no autoceļiem izmanto „klusos” ceļu segumus. Klusais ceļu segums ir īpašas struktūras un tekstūras asfaltbetona segums, kas samazina to trokšņa līmeni, kas rodas automašīnu riepu un ceļa seguma kontakta rezultātā. Šobrīd Eiropā ir izstrādāti un tiek izmantoti vairāki kluso segumu veidi, kas Latvijā valsts ceļu tīklā līdz šim nav izmantoti. Galvenais faktors, kas līdz šim ir ierobežojis kluso segumu izmantošanu Latvijā, ir informācijas trūkums par šo segumu piemērotību Latvijas apstākļiem, piemēram, seguma izturību, īpašībām ziemas apstākļos, akustisko efektivitāti, uzturēšanas un izbūves izmaksām. Lai novērstu informācijas trūkumu un apzinātu kluso segumu lietošanas iespējas Latvijā, ir nepieciešams veikt pieejamo segumu materiālu izpēti, piemērotības analīzi, testēšanu un izmantošanas normatīvā regulējuma izstrādi.

Lai gan izpētes projekta realizācijai būtu neieciešams ievērojams laiks un finanšu līdzekļi, pozitīva rezultāta gadījumā, klusie ceļu segumi būtu izmantojami ne tikai tajos autoceļu posmos, kuriem tiek izstrādātas stratēģiskās trokšņa kartes, bet arī citos ceļu posmos visā Latvijas teritorijā.

7. PLĀNOTO PASĀKUMU IESPĒJAMO IZMAKSU NOVĒRTĒJUMS, IETVEROT INFORMĀCIJU PAR

FINANSĒJUMA AVOTIEM

Rīcības plāna ietvaros aprēķinātas izmaksas pasākumiem, kas saistīti ar troksni mazinošo objektu – barjeru, būvniecību. Par pamatu aprēķiniem izmantoti dati par objektu būvapjomu un informācija par vidējām būvniecības izmaksām. Informācija par būvniecības izmaksām iegūta no līdzīgu objektu celtniecības kompānijām Latvijā. Informatīvo un izpētes pasākumu, kā arī apvedceļu būvniecības izmaksas šajā rīcības plānā nav ietvertas. Šiem pasākumu veidiem norādīts iespējamais finansētājs (skat. 7. tabulu).

7. tabula. Autoceļa A1 Rīga (Baltezers) – Igaunijas robeža (Ainaži) posmā A2 – V101 plānoto pasākumu izmaksas, finansējuma avots un atmaksāšanās laiks

Plānotie trokšņa mazināšanas pasākumi Pasākumu izmaksas (€)

Iespējamais finansējuma avots

Barjeru izbūve diskomforta zonā „Ādaži” 1 420 300 Valsts budžets

Baltezera apvedceļa izbūves ietekme uz trokšņa diskomforta zonu „Baltezers”

Nav noteikts Valsts budžets

Informācijas apkopošana par jauno apbūvi Nav noteikts Pašvaldību un VAS „Latvijas Valsts ceļi” budžets

Kluso segumu izpēte Nav noteikts Satiksmes ministrija, VAS „Latvijas Valsts ceļi”, LVAF, ES struktūrfondi un programmas

8. PLĀNOTO PASĀKUMU AKUSTISKĀS IETEKMES NOVĒRTĒJUMS

Plānoto pasākumu akustiskās efektivitātes analīze tika veikta, izmantojot trokšņa aprēķināšanas programmu IMMI 2013. Pēc optimālo troksni mazinošo pasākumu izvēles tika pārrēķinātas trokšņa izkliedes kartes katrā diskomforta zonā, nosakot ietekmēto iedzīvotāju skaitu. Akustiskās ietekmes vērtēšanai tika izmantots trokšņa rādītājs Lnakts, kas raksturo gada vidējo trokšņa līmeni nakts periodā. Šis rādītājs izvēlēts tādēļ, ka tam noteikti zemākie trokšņa robežlielumi visos apbūves teritorijas veidos, kā arī ēku telpās.



10

Pamatojoties uz aprēķinu rezultātiem, konstatēts, ka trokšņa barjeru izvietošana un apvedceļa izbūve samazinās trokšņa līmeni 529 dzīvojamajās mājās ar kopējo iedzīvotāju skaitu 3 492. Detalizēta informācija par plānoto pasākumu akustisko ietekmi attēlota 8. tabulā.

Balstoties uz statistikas datiem par trokšņa izraisīto diskomfortu un miega traucējumiem5,6, tika konstatēts, ka pēc trokšņa līmeņa samazināšanas ar diskomfortu varētu saskarties aptuveni 272 iedzīvotāji, bet ar miega traucējumiem aptuveni 166 iedzīvotāji. Saskaņā ar minētajiem pētījumiem, par zemu ietekmes līmeni tiek uzskatītas tādas situācijas, kurās ar trokšņa izraisīto diskomfortu saskaras ne vairāk kā 10% iedzīvotāju un ar miega traucējumiem saskaras ne vairāk kā 5% iedzīvotāju.

8. tabula. Noteiktam trokšņa līmenim pakļauto iedzīvotāju skaits pirms un pēc pasākumu realizācijas

Trokšņa rādītāja Lnakts līmenim (dB(A)) pakļauto iedzīvotāju skaits

40-45 45-50 50-55 55-60 60-65 65-70

Pirms pasākumu realizācijas 2024 1381 635 239 66 28

Pēc pasākumu realizācijas 2256 928 326 128 37 0

9. PLĀNOTO PASĀKUMU LIETDERĪBAS NOVĒRTĒJUMS UN IEVIEŠANAS KĀRTĪBA

Plānoto pasākumu lietderības novērtējums veikts, pamatojoties uz izmaksu un akustiskās ietekmes novērtējuma rezultātiem. Izvērtējot Baltezera apvedceļa izbūves ietekmi uz trokšņa diskomforta zonu „Baltezers”, konstatēts, ka transporta kustības intensitātes izmaiņas pēc apvedceļa izbūves, būtiski samazinās trokšņa līmeni diskomforta zonā. Visticamāk, ka apvedceļa izbūve, palielinās satiksmes drošību un samazinās gaisa piesārņojuma līmeni trokšņa diskomforta zonas „Baltezers” teritorijā, kas uzskatāmi par pasākuma lietderību paaugstinošiem faktoriem. Izvērtējot trokšņa diskomforta zonā „Ādaži” plānoto pasākumu lietderību, konstatēts, ka to realizēšana šobrīd nav ekonomiski pamatota un iespējama tikai tad, ja valsts budžetā tiktu atvēlēti līdzekļi šo pasākumu realizēšanai.

Plānotos informatīvos un izpētes pasākumus šobrīd nav iespējams novērtēt un savstarpēji salīdzināt, par pamatu izmantojot izmaksu vai akustiskās ietekmes vērtējuma rezultātus. Plānotie informatīvie pasākumi tiešā veidā neietekmēs trokšņa līmeni autoceļa apkārtnē, bet sekmēs vietējo pašvaldību iesaistīšanos laicīgā potenciālo trokšņa problēmu novēršanā. Informatīvo pasākumu realizēšana būtu uzsākama uzreiz pēc šī rīcības plāna apstiprināšanas. Arī „kluso” ceļa segumu izpēte tiešā veidā neietekmēs trokšņa līmeni autoceļu apkārtnē. Pozitīva izpētes rezultāta gadījumā, autoceļa uzturētāja rīcībā būs vēl viens efektīvs instruments trokšņa ietekmes mazināšanai, kuru nākotnē būs iespējams pielietot ne vien kāda konkrēta autoceļa apkārtnes aizsardzībai pret troksni, bet gan daudz plašākā mērogā, aptverot arī tos autoceļus, kuriem netiek izstrādātas stratēģiskās trokšņu kartes un rīcības plāni.

Izvērtējot visus autoceļa A1 Rīga (Baltezers) – Igaunijas robeža (Ainaži) posmā A2 – V101 plānotos pasākumus, tika noteikta šāda to ieviešanas kārtība:

1. Informatīvie pasākumi; 2. „Kluso” ceļa segumu izpēte; 3. Baltezera apvedceļa izbūve;

5 http://www.qcity.org/downloads/SP1/D1–05_TNO_24M.pdf

6 http://www.qcity.org/downloads/SP1/D1–02_ACL–ACC–AKR_24M.pdf

http://www.qcity.org/downloads/SP1/D1-05_TNO_24M.pdf

http://www.qcity.org/downloads/SP1/D1-02_ACL-ACC-AKR_24M.pdf



11

4. Trokšņa barjeru izbūve diskomforta zonā „Ādaži”.

10. TROKŠŅA SAMAZINĀŠANAS, SABIEDRĪBAS INFORMĒŠANAS UN IZPĒTES PASĀKUMI, KURUS

PLĀNOTS VEIKT NĀKAMO 5 GADU LAIKĀ (ĪSTERMIŅA RĪCĪBAS PLĀNS)

Atsaucoties uz VAS „Latvijas Valsts ceļi” sniegto informāciju par pieejamajiem budžeta līdzekļiem un prioritāro autoceļu uzturēšanas un atjaunošanas darbu sarakstu, nākamajos piecos gados autoceļa A1 Rīga (Baltezers) – Igaunijas robeža (Ainaži) posmā A2 – V101 nav paredzēts realizēt pasākumus trokšņa mazināšanai. Šī rīcības plāna ietvaros noteikto trokšņa mazināšanas pasākumu realizācija iespējama tikai ilgtermiņa plāna ietvaros pie nosacījuma, ka pasākumu realizēšanai tiks atvēlēti līdzekļi valsts budžetā.

Nākamajos 5 gados plānots veikt aprakstīto informatīvo pasākumu realizāciju, tādejādi sekmējot esošā trokšņa ietekmes līmeņa konservāciju un ietekmes nepalielināšanos. Satiksmes ministrija jau ir informējusi ietekmētās pašvaldības par stratēģisko trokšņu karšu izstrādi un pieejamību. Plānā aprakstītā pasākuma izpildei ir nepieciešama Ādažu, Carnikavas, Garkalnes un Saulkrastu pašvaldību iesaistīšanās, nosakot prasības teritoriju attīstītājiem un sniedzot informāciju par jaunajām apbūves teritorijām. VAS „Latvijas Valsts ceļi” lūgs pašvaldības ik gadu informēt par trokšņa ietekmes zonā izbūvētajiem jauniem objektiem, uz kuriem attiecināmi trokšņa robežlielumi, norādot objekta veidu, adresi un trokšņa līmeni (piemēram 50–55 dB), saskaņā ar aktuālo stratēģisko trokšņa karti.

Pietiekama finansējuma gadījumā nākamajos 5 gados VAS „Latvijas Valsts ceļi” uzsāks aprakstīto izpētes pasākumu realizāciju. Izpētes pasākuma ietvaros tiks noteikta „kluso” ceļa segumu piemērotība Latvijas apstākļiem. Pozitīva izpētes rezultāta gadījumā un pietiekama finansējuma apstākļos VAS „Latvijas Valsts ceļi” tehnisko iespēju robežās izmantos „klusos” ceļa segumus, rekonstruējot trokšņa diskomforta zonās ietilpstošos autoceļu posmus.

Kopējo autoceļa trokšņa līmeni ietekmē ne vien satiksmes intensitāte, kustības ātrums un transportlīdzekļu sastāvs, bet arī ceļa seguma kvalitāte. Saskaņā ar „Valsts autoceļu sakārtošanas programmu 2014. – 2020. gadam”7, 2014. gadā ir paredzēts veikt seguma atjaunošanu un pastiprināšanu visā autoceļa A1 Rīga (Baltezers) – Igaunijas robeža (Ainaži) posmā A2 – V101.

Īstermiņa rīcības plānā iekļauto pasākumu apjoms var tikt pārskatīts atbilstoši pieejamā finansējuma apjomam.

11. PĀRSKATS PAR PLĀNOTAJIEM ILGTERMIŅA ATTĪSTĪBAS PROJEKTIEM UN PASĀKUMIEM

TROKŠŅA MAZINĀŠANAI (ILGTERMIŅA RĪCĪBAS PLĀNS)

Kā jau minēts 10. nodaļā, VAS „Latvijas Valsts ceļi” šobrīd nevar ieviest visus lokālos, rīcības plānā paredzētos pasākumus trokšņa mazināšanai, nepietiekamā finansējuma dēļ. VAS „Latvijas Valsts ceļi” izskatīs iespēju realizēt plānotos pasākumus ilgtermiņa perspektīvā, pietiekama ceļu nozares finansējuma apstākļos. Pasākumus, kuri netiks realizēti nākamajos 5 gados, VAS „Latvijas Valsts ceļi” plāno realizēt 9. nodaļā noteiktajā prioritāšu kārtībā, ievērojot kopējās prioritātes trokšņa mazināšanai uz visiem valsts galvenajiem autoceļiem.

Autoceļa A1 Rīga (Baltezers) – Igaunijas robeža (Ainaži) posmā A2 – V101 plānotā Baltezera apvedceļa realizācijas laiks ir atkarīgs ne vien no pieejamā finansējuma valsts autoceļu būvei,

7 http://kartes.lvceli.lv/files/Projekti/Valsts%20autocelu%20sakart%20progr_2014_2020_projekts_150513.pdf

http://kartes.lvceli.lv/files/Projekti/Valsts%20autocelu%20sakart%20progr_2014_2020_projekts_150513.pdf



12

bet arī no Rīgas pilsētas transporta sistēmas attīstības, jo plānotais apvedceļš pieslēdzas pie Ziemeļu šķērsojuma trases. Līdz brīdim, kamēr netiks uzsākta Ziemeļu šķērsojuma projekta realizācija, VAS „Latvijas Valsts ceļi” neplāno uzsākt Baltezera apvedceļa būvniecību.

12. RĪCĪBAS PLĀNA ĪSTENOŠANAS UN REZULTĀTU NOVĒRTĒŠANAS KĀRTĪBA

Pamatojoties uz deleģēšanas līgumu, kas noslēgts starp Satiksmes ministriju un VAS „Latvijas Valsts ceļi”, rīcības plānā paredzētos pasākumus, ministrijas piešķirtā budžeta ietvaros, realizēs VAS „Latvijas Valsts ceļi”. Rīcības plāns trokšņa samazināšanai tiek pārskatīts ne retāk kā reizi piecos gados, kā arī pārstrādāts, ja notiek izmaiņas, kas ietekmē esošo stāvokli attiecībā uz troksni.

Rīcības plāna ieviešanas rezultātu novērtēšana tiks veikta izstrādātā rīcības plāna pārskatīšanas laikā 2018. gadā. Rīcības plāna izpildes novērtējumu veiks VAS „Latvijas Valsts ceļi”, apkopojot informāciju par plānoto pasākumu ieviešanu vai to aktuālo statusu un ieviesto pasākumu rezultātiem. Apkopotā informācija tiks izvērtēta un ņemta vērā, pārskatot rīcības plānu un definējot mērķus un uzdevumus nākamajam plānošanas periodam.

13. PĀRSKATS PAR SABIEDRĪBAS INFORMĒŠANU UN PAR SABIEDRĪBAS IESNIEGTAJIEM

PRIEKŠLIKUMIEM

2013. gada maijā tika nosūtīta informatīva vēstule Ādažu, Carnikavas, Garkalnes un Saulkrastu pašvaldībām, kurā tās tika informētas par rīcības plāna izstrādes uzsākšanu un iespējām sniegt priekšlikumus saistībā ar plāna izstrādi. Konkrēti priekšlikumi rīcības plānu izstrādei no pašvaldībām netika saņemti.

Saskaņā ar 2014. gada 7. janvāra Ministru kabineta noteikumu Nr. 16 „Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” prasībām 2014. gada 11. februāri tika uzsākta izstrādāto rīcības plānu sabiedriskā apspriešana, publicējot paziņojumu par apspriešanu laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”. Informācija par izstrādāto trokšņa samazināšanas rīcības plāna projektu un tā sabiedrisko apspriešanu tika ievietota Satiksmes ministrijas mājas lapā un nosūtīta arī iepriekš minētajām pašvaldībām, uz kuru teritoriju attiecas trokšņa samazināšanas rīcības plāna īstenošana. Rīcības plāna projekts sabiedriskās apspriešanas laikā bija pieejams VAS „Latvijas Valsts ceļi” mājas lapā, kā arī ar to varēja iepazīties VAS „Latvijas Valsts ceļi”.

Sabiedriskās apspriešanas laikā par autoceļa posmam izstrādāto rīcības plānu saņemts viens priekšlikums par plānoto pasākumu ieviešanas kārtību no Rīgas domes Mājokļa un vides departamenta Vides pārvaldes. Pārskats par saņemtajiem priekšlikumiem un to izvērtējumu pieejams izstrādātajā rīcības plānā.



Rīcības plāna vides trokšņa samazināšanai valsts

galvenā autoceļa A2 Rīga – Sigulda – Igaunijas robeža (Veclaicene) posmam no Rīgas līdz Siguldai

kopsavilkums

Rīcības plāns vides trokšņa samazināšanai valsts galvenā autoceļa A2 posmam Rīga – Sigulda Plāna kopsavilkums


2

Satura rādītājs

Ievads ................................................................................................................................................ 3

1. Autoceļa posma raksturojums ................................................................................................. 4

2. Normatīvie akti, kas attiecas uz vides troksni .......................................................................... 4

3. Trokšņa kartēšanas rezultāti .................................................................................................... 4

3.1 2007. gadā veiktās trokšņa stratēģiskās kartēšanas rezultāti ........................................... 5

3.2 2012. gadā veiktās trokšņa stratēģiskās kartēšanas rezultāti ........................................... 6

4. Nozīmīgāko problēmu teritoriju (trokšņa diskomforta zonu) noteikšana ............................... 7

5. Pārskats par iepriekš plānotajiem trokšņa samazināšanas pasākumiem un iepriekš izstrādātajiem rīcības plāniem trokšņa samazināšanai ..................................................................... 7

6. Rīcības plāna ietvaros analizēto trokšņa samazināšanas, informatīvo un izpētes pasākumu apraksts ............................................................................................................................................. 9

6.1 Plānotie informatīvie pasākumi trokšņa ietekmes mazināšanai....................................... 9




9. Plānoto pasākumu lietderības novērtējums un ieviešanas kārtība ....................................... 12

10. Trokšņa samazināšanas, sabiedrības informēšanas un izpētes pasākumi, kurus plānots veikt nākamo 5 gadu laikā (īstermiņa rīcības plāns) ................................................................................ 13

11. Pārskats par plānotajiem ilgtermiņa attīstības projektiem un pasākumiem trokšņa mazināšanai (ilgtermiņa rīcības plāns) ............................................................................................ 13

12. Rīcības plāna īstenošanas un rezultātu novērtēšanas kārtība ............................................... 14

13. Pārskats par sabiedrības informēšanu un par sabiedrības iesniegtajiem priekšlikumiem ... 14



3

IEVADS




Saskaņā ar līgumu kas, noslēgts starp VAS „Latvijas Valsts ceļi” un personu apvienību, kas sastāv no SIA „Estonian, Latvian & Lithuanian Environment” (SIA ELLE) un SIA „Transportbūvju konsultācijas”, rīcības plānu izstrādi galveno autoceļu posmiem, uz kuriem satiksmes intensitāte ir vairāk nekā trīs miljoni transportlīdzekļu gadā, un iepriekš izstrādāto rīcības plānu pārskatīšanu veica minētā personu apvienība.

Autoceļa A2 Rīga – Sigulda – Igaunijas robeža (Veclaicene) posmu Rīga – A1, A1 – Garkalne, Garkalne – Inčukalns un Inčukalns – Sigulda trokšņu stratēģisko karšu un rīcības plāna trokšņa samazināšanai izstrādi nodrošinājusi Valsts akciju sabiedrība „Latvijas Valsts ceļi”.



Tālrunis: +371 67028169

Fakss: +371 67028171







4


Autoceļa A2 Rīga – Sigulda – Igaunijas robeža (Veclaicene) posmu Rīga – A1, A1 – Garkalne, Garkalne – Inčukalns un Inčukalns – Sigulda (turpmāk tekstā posms Rīga – Sigulda) kopējais garums ir 39,054 km, un tie šķērso Rīgas aglomerāciju, Garkalnes, Inčukalna, Siguldas novadus un nelielā posmā arī Krimuldas novadu.

Autoceļa A2 posms no Rīgas līdz Siguldas novada administratīvai robežai sastāv no 2 brauktuvēm ar 2 joslām un sadalošās joslas. No Siguldas novada robežas līdz Siguldai autoceļa A2 posms ir 1 brauktuves ceļš ar 2 joslām. Informācija par autoceļa posmiem un satiksmes intensitāti attēlota 1. tabulā.


Posma nosaukums Posms

no ...km Posms

līdz ...km

Posma garums

(km)

Gada vidējā satiksmes

intensitāte 2011. gadā



intensitāte visā posmā 2011. gadā (transportlīdzekļu

skaits)

Rīga – A1* 12,405 14,129 1,724 11 586 560

5 145 391

A1 – Garkalne* 14,129 21,52 7,391 6 969 310

Garkalne – Inčukalns 21,52 37,709 16,189 5 057 440

Inčukalns – Sigulda 37,709 51,459 13,75 3 460 930 Ar * apzīmēti posmi, kuriem 2009.gadā izstrādātie rīcības plāni tika pārskatīti.











5


Nr. p.k.




55 50 45


3.


60 55 55


65 60 55



2007. gadā stratēģiskās trokšņa kartes tika izstrādātas autoceļa A2 Rīga – Sigulda – Igaunijas robeža (Veclaicene) posmiem Rīga – A1 un A1 – Garkalne. 2012. gadā stratēģiskās trokšņa kartes tika izstrādātas autoceļa A2 Rīga – Sigulda – Igaunijas robeža (Veclaicene) posmiem Garkalne – Inčukalns un Inčukalns – Sigulda un pārskatītas posmiem Rīga – A1 un A1 – Garkalne.

3.1 2007. GADĀ VEIKTĀS TROKŠŅA STRATĒĢISKĀS KARTĒŠANAS REZULTĀTI

2007. gadā izstrādātās trokšņa stratēģiskās kartes tika pārskatītas 2012. gadā. Informācija par noteiktam trokšņa līmenim pakļauto iedzīvotāju un mājokļu skaitu attēlota 3. un 4. tabulā. Dati par iedzīvotāju un mājokļu skaitu precizēti 2012. gadā, atbilstoši aktuālajai informācijai. Informācija par noteiktam trokšņa līmenim pakļauto teritorijas platību attēlota 5. tabulā.

3. tabula. Iedzīvotāju skaits, kas dzīvo mājokļos, kuri ir pakļauti noteiktam trokšņa līmenim autoceļa A2 posma Rīgas robeža – Garkalne tuvumā


Trokšņa līmenis dB(A)

45–49 50–54 55–59 60–64 65–69 70–74 >75

Lnakts 858 239 82 29 6 –*1 –*

Ldvn –**2 776 1094 168 62 35 –*

4. tabula. Mājokļu skaits, kas ir pakļauti noteiktam trokšņa līmenim autoceļa A2 posma Rīgas robeža – Garkalne tuvumā



45–49 50–54 55–59 60–64 65–69 70–74 >75

Lnakts 138 56 18 3 1 –* –*

Ldvn –** 193 190 40 9 4 –*





6

5. tabula. Kopējā platība (km2) autoceļa A2 posma Rīga – Garkalne apkārtnē, kas pakļauta noteiktam trokšņa līmenim

Autoceļa A2 posms

Platība, km2

Ldvn>55 dB(A) Ldvn>65 dB(A) Ldvn>75 dB(A)

Rīga – Garkalne 8,72 2,01 0,39


Informācija par noteiktam trokšņa līmenim pakļauto teritorijas platību attēlota 6. tabulā. Informācija par noteiktam trokšņa līmenim pakļauto iedzīvotāju un mājokļu skaitu attēlota 7. un 8. tabulā.

6. tabula. Kopējā platība (km2) autoceļa A2 posma Garkalne – Sigulda apkārtnē, kas pakļauta noteiktam trokšņa līmenim

Autoceļa A2 posms

Platība, km2

Ldvn>55 dB(A) Ldvn>65 dB(A) Ldvn>75 dB(A)

Garkalne – Sigulda 27,16 6,50 1,27

7. tabula. Iedzīvotāju skaits, kas dzīvo mājokļos, kuri ir pakļauti noteiktam trokšņa līmenim autoceļa A2 posma Garkalne – Sigulda tuvumā



50–54 55–59 60–64 65–69 70–74 >75

Ldiena 2 995 1 660 653 69 25 –*

Lvakars 2 603 1 398 130 28 19 –*

Lnakts 1 410 200 23 25 –* –*

Ldvn –** 1 996 1 237 103 30 6

8. tabula. Mājokļu skaits, kas ir pakļauti noteiktam trokšņa līmenim autoceļa A2 posma Garkalne – Sigulda tuvumā



50–54 55–59 60–64 65–69 70–74 >75

Ldiena 391 208 101 18 3 –* Lvakars 322 157 41 6 2 –* Lnakts 112 53 6 3 –* –* Ldvn –** 277 136 33 4 1 Atbilstoši pašvaldību mājas lapās sniegtajai informācijai autoceļa A2 posma Garkalne – Sigulda tuvumā atrodas 5 izglītības iestādes, kas novietotas teritorijā, kur trokšņa līmenis pārsniedz normatīvajos aktos noteiktos trokšņa robežlielumus. Saskaņā ar pašvaldību sniegto informāciju autoceļa A2 posma Garkalne – Sigulda tuvumā neatrodas neviens mājoklis ar īpašu skaņas izolāciju. Autoceļa A2 posma Garkalne – Sigulda apkārtnē nav iedzīvotāju, kas dzīvotu mājokļos ar kluso fasādi.




7

9. tabula. Teritoriju platība, kurās pārsniegti trokšņa robežlielumi, autoceļa A2 posma Garkalne – Sigulda tuvumā3

Nr. p.k.

Teritorijas lietošanas funkcija Platība (km2), kur pārsniegti

trokšņa robežlielumi Ldiena Lvakars Lnakts


5,24 6,62 6,85


0,09 0,20 0,21

3. Dažādu funkciju ēku (ar dzīvokļiem) teritorijas 0 0 0


0,88 1,22 1,26

Kopā: 6.21 8.04 8.32


Analizējot trokšņu stratēģiskās kartēšanas rezultātus, tika konstatēts, ka Latvijā noteiktie trokšņa robežlielumi tiek pārsniegti ievērojamā autoceļa posma daļā līdz pat 1,5 km attālumā no tā. Informācija par troksnim pakļauto iedzīvotāju skaitu ir apkopota 3. nodaļas 3. un 7. tabulā. Ņemot vērā kopējo trokšņa diskomforta zonu platību, trokšņa mazinošo pasākumu plānošanai izvirzītas tikai nozīmīgākās trokšņa diskomforta zonas.



iedzīvotāju;


Autoceļa A2 posmā Rīga – Sigulda izdalītas četras trokšņa diskomforta zonas – Garkalne, Vangaži, Gauja un Sigulda (skat. 2. un 3. attēlu).

5. PĀRSKATS PAR IEPRIEKŠ PLĀNOTAJIEM TROKŠŅA SAMAZINĀŠANAS PASĀKUMIEM UN IEPRIEKŠ

IZSTRĀDĀTAJIEM RĪCĪBAS PLĀNIEM TROKŠŅA SAMAZINĀŠANAI

Autoceļa A2 posmā Rīga – Sigulda līdz šim nav veikti pasākumi trokšņa samazināšanai. Šis ir pirmais rīcības plāns trokšņa samazināšanai autoceļa A2 posma Rīga – Sigulda daļai Garkalne – Sigulda.

Autoceļa A2 posma Rīga – Sigulda daļai Rīga – Garkalne pirmais (iepriekšējais) rīcības plāns trokšņa samazināšanai izstrādāts 2009. gadā4, pamatojoties uz 2007. gadā izstrādāto stratēģisko trokšņa karšu rezultātiem. 2009. gada rīcības plānā autoceļa A2 posma Rīga – Garkalne apkārtnē noteiktas 5 akustiskā diskomforta zonas. Diskomforta zonas ietver Rīgā un Rīgas robežas tuvumā novietotās apbūves teritorijas, Baltezera ciema dienvidu daļu, Langstiņus un Garkalni. 2009. gadā trokšņa mazināšanai autoceļa A2 posma Rīga – Garkalne apkārtnē plānoti pasākumi 11 milj. EUR


atbilstoši Ministru kabineta 2004. gada 13. jūlija noteikumiem Nr. 597 „Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” (zaudējuši spēku 24.01.2014.) 4 http://www.sam.gov.lv/images/modules/items/PDF/item_2550_Kopsavilkums_A2_F_130709.pdf

http://www.sam.gov.lv/images/modules/items/PDF/item_2550_Kopsavilkums_A2_F_130709.pdf



8

vērtībā. 2009. gadā plānotie pasākumi līdz šim nav ieviesti un šī rīcības plāna izstrādes ietvaros to lietderība vērtēta atkārtoti.



9

6. RĪCĪBAS PLĀNA IETVAROS ANALIZĒTO TROKŠŅA SAMAZINĀŠANAS, INFORMATĪVO UN IZPĒTES

PASĀKUMU APRAKSTS






2. plānotais pasākums nodrošina maksimālo iespējamo trokšņa līmeņa samazinājumu, un tā

realizācijas izmaksas nepārsniedz vidējo cenu līmeni līdzīgu pasākumu realizācijā;




4. plānoto pasākumu ir iespējams realizēt, izmantojot standartizētus tehniskos risinājums un

materiālus;


Trokšņa diskomforta zonā Garkalne plānots izvietot 9 trokšņa barjeras ar kopējo garumu 3 516 m un virsmas laukumu 13 111 m2. Trokšņa diskomforta zonā Vangaži plānots izvietot 4 trokšņa barjeras ar kopējo garumu 1 030 m un virsmas laukumu 3 155 m2 un grunts valni ar kopējo garumu 405 m. Trokšņa diskomforta zonā Gauja plānots izvietot 1 trokšņa barjeru, kuras garums ir 679 m un virsmas laukums – 2 716 m2, un 2 grunts vaļņus ar kopējo garumu 1 128 m.

Trokšņa diskomforta zonā Sigulda nav plānots veikt trokšņa barjeru vai aizsargvaļņu izbūvi. Saskaņā ar valsts autoceļu tīkla attīstības plāniem, gar Siguldas pilsētas dienvidu daļu tiek plānots izbūvēt apvedceļu. Siguldas novada teritorijas plānojumā ir noteikta perspektīvā apvedceļa trase, bet plānotā autoceļa detalizēti izpētes darbi vēl nav sākti. Apvedceļa izbūves rezultātā satiksmes intensitāte Siguldas pilsētā varētu samazināties par 35 – 40% (pamatojoties uz autoceļa A2 Rīga – Sigulda – Igaunijas robeža (Veclaicene) posma Sēnīte – Rīdzene attīstības izpētes projekta). Saskaņā ar VAS „Latvijas Valsts ceļi” sniegto informāciju, Siguldas apvedceļa izbūve varētu tikt uzsākta pēc 2040. gada. Rīcības plāna ietvaros apvedceļa izbūve analizēta, kā pasākums trokšņa mazināšanai.

6.1 PLĀNOTIE INFORMATĪVIE PASĀKUMI TROKŠŅA IETEKMES MAZINĀŠANAI Iepriekšējos 5 līdz 7 gados ir būtiski pieaudzis to dzīvojamās apbūves teritoriju apjoms, kas atrodas tiešā autoceļu tuvumā, kā rezultātā kopējais autoceļu radītā trokšņa ietekmes līmenis ir palielinājies. Rīcības plāna izstrādes ietvaros tika analizēti arī vietējo pašvaldību teritorijas plānojumi, konstatējot, ka vēl aizvien ievērojamas, šobrīd neapbūvētas teritorijas plānots



10

izmantot dzīvojamajai apbūvei. Ministru kabineta noteikumu Nr. 240 „Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi”, kas pieņemti 2013. gada 30. aprīlī, 147. punkts nosaka, ka plānojot jaunas dzīvojamās un publiskās apbūves teritorijas, tās paredz vietās, kur autoceļu, dzelzceļu un lidlauku, kā arī piesārņojošo objektu ietekme nepārsniedz normatīvajos aktos piesārņojuma jomā noteiktos piesārņojuma robežlielumus. Jaunajos Garkalnes un Inčukalna novadu teritorijas plānojumos, kas apstiprināti pēc minēto noteikumu spēkā stāšanās, šis punkts nav ņemts vērā, neierobežojot jaunu dzīvojamās apbūves teritoriju veidošanu vietās, kur autoceļa radītais troksnis pārsniedz trokšņa robežlielumus.



6.2 PLĀNOTIE IZPĒTES PASĀKUMI TROKŠŅA IETEKMES MAZINĀŠANAI Pēdējo gadu laikā ir pieaudzis to valstu skaits, kas trokšņa ietekmes mazināšanai no autoceļiem izmanto „klusos” ceļu segumus. Klusais ceļu segums ir īpašas struktūras un tekstūras asfaltbetona segums, kas samazina to trokšņa līmeni, kas rodas automašīnu riepu un ceļa seguma kontakta rezultātā. Šobrīd Eiropā ir izstrādāti un tiek izmantoti vairāki kluso segumu veidi, kas Latvijā valsts ceļu tīklā līdz šim nav izmantoti. Galvenais faktors, kas līdz šim ir ierobežojis kluso segumu izmantošanu Latvijā, ir informācijas trūkums par šo segumu piemērotību Latvijas apstākļiem, piemēram, seguma izturību, īpašībām ziemas apstākļos, akustisko efektivitāti, uzturēšanas un izbūves izmaksām. Lai novērstu informācijas trūkumu un apzinātu kluso segumu lietošanas



11

iespējas Latvijā, ir nepieciešams veikt pieejamo segumu materiālu izpēti, piemērotības analīzi, testēšanu un izmantošanas normatīvā regulējuma izstrādi.




Rīcības plāna ietvaros aprēķinātas izmaksas pasākumiem, kas saistīti ar troksni mazinošo objektu – barjeru un vaļņu, būvniecību. Par pamatu aprēķiniem izmantoti dati par objektu būvapjomu un informācija par vidējām būvniecības izmaksām. Informācija par būvniecības izmaksām iegūta no līdzīgu objektu celtniecības kompānijām Latvijā. Informatīvo un izpētes pasākumu, kā arī apvedceļu būvniecības izmaksas šajā rīcības plānā nav ietvertas. Šiem pasākumu veidiem norādīts iespējamais finansētājs (skat. 10. tabulu).

10. tabula. Autoceļa A2 posmā Rīga – Sigulda plānoto pasākumu izmaksas, finansējuma avots un atmaksāšanās laiks



Barjeru izbūve diskomforta zonā „Garkalne”

2 411 200 Valsts budžets (2 185 850 €), Pašvaldības budžets (225 350 €)

Barjeru un vaļņa izbūve diskomforta zonā „Vangaži”

710 900 Valsts budžets

Barjeras un vaļņu izbūve diskomforta zonā „Gauja”

1 114 100 Valsts budžets

Siguldas apvedceļa izbūves ietekme uz trokšņa diskomforta zonu „Sigulda”


Informācijas apkopošana par jauno apbūvi

Nav noteikts Pašvaldību un VAS „Latvijas Valsts ceļi” budžets




Pamatojoties uz aprēķinu rezultātiem, konstatēts, ka trokšņa barjeru un vaļņu izvietošana samazinās trokšņa līmeni 707 dzīvojamajās mājās ar kopējo iedzīvotāju skaitu 6 567. Detalizēta informācija par plānoto pasākumu akustisko ietekmi attēlota 11. tabulā.

Balstoties uz statistikas datiem par trokšņa izraisīto diskomfortu un miega traucējumiem5,6, tika konstatēts, ka pēc trokšņa līmeņa samazināšanas ar diskomfortu varētu saskarties aptuveni 461





12

iedzīvotāji, bet ar miega traucējumiem aptuveni 323 iedzīvotāji. Saskaņā ar minētajiem pētījumiem, par zemu ietekmes līmeni tiek uzskatītas tādas situācijas, kurās ar trokšņa izraisīto diskomfortu saskaras ne vairāk kā 10% iedzīvotāju un ar miega traucējumiem saskaras ne vairāk kā 5% iedzīvotāju.



40-45 45-50 50-55 55-60 60-65 65-70




Plānoto pasākumu lietderības novērtējums veikts, pamatojoties uz izmaksu un akustiskās ietekmes novērtējuma rezultātiem. Par ekonomiski pamatotiem atzīti diskomforta zonā „Vangaži” plānotie pasākumi, bet par ekonomiski nepamatotiem - diskomforta zonās „Garkalne” un „Gauja” plānotie pasākumi. Pasākumu realizācija vietās, kur tie nav ekonomiski pamatoti, ir iespējama tikai tad, ja valsts budžetā būtu pieejami brīvi līdzekļi šādu pasākumu realizēšanai. Izvērtējot Siguldas apvedceļa izbūves ietekmi uz trokšņa diskomforta zonu „Sigulda”, konstatēts, ka transporta kustības intensitātes izmaiņas pēc apvedceļa izbūves, būtiski samazinās trokšņa līmeni diskomforta zonā. Apvedceļa izbūves rezultātā troksnis samazināsies ne tikai tajā Siguldas pilsētas daļā, kurai izstrādātas trokšņa kartes un rīcības plāns, bet arī citās autoceļam pieguļošajās teritorijās Siguldas pilsētā. Visticamāk, ka apvedceļa izbūve palielinās satiksmes drošību un samazinās gaisa piesārņojuma līmeni Siguldas pilsētas teritorijā, kas uzskatāmi par pasākuma lietderību paaugstinošiem faktoriem.

Plānotos informatīvos un izpētes pasākumus šobrīd nav iespējams novērtēt un savstarpēji salīdzināt, par pamatu izmantojot izmaksu vai akustiskās ietekmes vērtējuma rezultātus. Plānotie informatīvie pasākumi tiešā veidā neietekmēs trokšņa līmeni autoceļa apkārtnē, bet sekmēs vietējo pašvaldību iesaistīšanos laicīgā potenciālo trokšņa problēmu novēršanā. Informatīvo pasākumu realizēšana būtu uzsākama uzreiz pēc šī rīcības plāna apstiprināšanas. Arī „kluso” ceļa segumu izpēte tiešā veidā neietekmēs trokšņa līmeni autoceļu apkārtnē. Pozitīva izpētes rezultāta gadījumā, autoceļa uzturētāja rīcībā būs vēl viens efektīvs instruments trokšņa ietekmes mazināšanai, kuru nākotnē būs iespējams pielietot ne vien kāda konkrēta autoceļa apkārtnes aizsardzībai pret troksni, bet gan daudz plašākā mērogā, aptverot arī tos autoceļus, kuriem netiek izstrādātas stratēģiskās trokšņu kartes un rīcības plāni.

Izvērtējot visus autoceļa A2 posmā Rīga – Sigulda plānotos pasākumus, tika noteikta šāda to ieviešanas kārtība:

1. Informatīvie pasākumi; 2. „Kluso” ceļa segumu izpēte; 3. Siguldas apvedceļa izbūve; 4. Trokšņa barjeru un vaļņa izbūve diskomforta zonā „Vangaži”; 5. Trokšņa barjeras un vaļņu izbūve diskomforta zonā „Gauja”; 6. Trokšņa barjeru izbūve diskomforta zonā „Garkalne”.





13



Atsaucoties uz VAS „Latvijas Valsts ceļi” sniegto informāciju par pieejamajiem budžeta līdzekļiem un prioritāro autoceļu uzturēšanas un atjaunošanas darbu sarakstu, nākamajos piecos gados autoceļa A2 posmā Rīga – Sigulda nav paredzēts realizēt pasākumus trokšņa mazināšanai. Šī rīcības plāna ietvaros noteikto trokšņa mazināšanas pasākumu realizācija iespējama tikai ilgtermiņa plāna ietvaros, pie nosacījuma, ka pasākumu realizēšanai tiks atvēlēti līdzekļi valsts budžetā.

Nākamajos 5 gados plānots veikt aprakstīto informatīvo pasākumu realizāciju, tādejādi sekmējot esošā trokšņa ietekmes līmeņa konservāciju un ietekmes nepalielināšanos. Satiksmes ministrija jau ir informējusi ietekmētās pašvaldības par stratēģisko trokšņu karšu izstrādi un pieejamību. Plānā aprakstītā pasākuma izpildei ir nepieciešama Rīgas, Garkalnes, Inčukalna, Krimuldas un Siguldas pašvaldību iesaistīšanās, nosakot prasības teritoriju attīstītājiem un sniedzot informāciju par jaunajām apbūves teritorijām. VAS „Latvijas Valsts ceļi” lūgs pašvaldības ik gadu informēt par trokšņa ietekmes zonā izbūvētajiem jauniem objektiem, uz kuriem attiecināmi trokšņa robežlielumi, norādot objekta veidu, adresi un trokšņa līmeni (piemēram 50–55 dB), saskaņā ar aktuālo stratēģisko trokšņa karti.


Kopējo autoceļa trokšņa līmeni ietekmē ne vien satiksmes intensitāte, kustības ātrums un transportlīdzekļu sastāvs, bet arī ceļa seguma kvalitāte. Saskaņā ar „Valsts autoceļu sakārtošanas programmu 2014. – 2020. gadam”7, no 2014. līdz 2016. gadam ir paredzēts veikt rekonstrukciju autoceļa A2 Rīga – Sigulda – Igaunijas robeža (Veclaicene) posmā no 14,9 – 25,5 km, kurā ietilpst trokšņa diskomforta zona „Garkalne”. No 2015. līdz 2018. gadam ir paredzēts veikt rekonstrukciju autoceļa A2 posmā no 25,5 – 39,4 km, kurā ietilpst trokšņa diskomforta zona „Vangaži”.




Kā jau minēts 10. nodaļā, VAS „Latvijas Valsts ceļi” šobrīd nevar ieviest visus lokālos, rīcības plānā paredzētos pasākumus trokšņa mazināšanai, nepietiekamā finansējuma dēļ. VAS „Latvijas Valsts ceļi” izskatīs iespēju realizēt plānotos pasākumus ilgtermiņa perspektīva, pietiekama ceļu nozares finansējuma apstākļos. Pasākumus, kuri netiks realizēti nākamajos 5 gados, VAS „Latvijas Valsts ceļi” plāno realizēt 9. nodaļā noteiktajā prioritāšu kārtībā, ievērojot kopējās prioritātes trokšņa mazināšanai uz visiem valsts galvenajiem autoceļiem.





14





PRIEKŠLIKUMIEM

2013. gada maijā tika nosūtīta informatīva vēstule Garkalnes, Inčukalna, Krimuldas, Rīgas un Siguldas pašvaldībām, kurā tās tika informētas par rīcības plāna izstrādes uzsākšanu un iespējām sniegt priekšlikumus saistībā ar plāna izstrādi. Konkrēti priekšlikumi rīcības plānu izstrādei no pašvaldībām netika saņemti.






galvenā autoceļa A6 Rīga – Daugavpils – Baltkrievijas robeža (Pāternieki) posmam no Rīgas

līdz Lielvārdei kopsavilkums

Rīcības plāns vides trokšņa samazināšanai valsts galvenā autoceļa A6 posmam Rīga – Lielvārde Plāna kopsavilkums


2

Satura rādītājs

Ievads .............................................................................................................................................. 3


2. Normatīvie akti, kas attiecas uz vides troksni ....................................................................... 4

3. Trokšņa kartēšanas rezultāti ................................................................................................. 4

3.1 2007. gadā veiktās trokšņa stratēģiskās kartēšanas rezultāti ........................................ 5

3.2 2012. gadā veiktās trokšņa stratēģiskās kartēšanas rezultāti ........................................ 6

4. Nozīmīgāko problēmu teritoriju (trokšņa diskomforta zonu) noteikšana ............................ 7

5. Pārskats par iepriekš plānotajiem trokšņa samazināšanas pasākumiem un iepriekš izstrādātajiem rīcības plāniem trokšņa samazināšanai .................................................................. 7


6.1 Plānotie informatīvie pasākumi trokšņa ietekmes mazināšanai .................................... 9

6.2 Plānotie izpētes pasākumi trokšņa ietekmes mazināšanai............................................. 9

7. Plānoto pasākumu iespējamo izmaksu novērtējums, ietverot informāciju par finansējuma avotiem ......................................................................................................................................... 10

8. Plānoto pasākumu akustiskās ietekmes novērtējums ........................................................ 10

9. Plānoto pasākumu lietderības novērtējums un ieviešanas kārtība .................................... 11

10. Trokšņa samazināšanas, sabiedrības informēšanas un izpētes pasākumi, kurus plānots veikt nākamo 5 gadu laikā (īstermiņa rīcības plāns) .............................................................................. 12


12. Rīcības plāna īstenošanas un rezultātu novērtēšanas kārtība ............................................ 13




3

IEVADS





Autoceļa A6 Rīga – Daugavpils – Krāslava – Baltkrievijas robeža (Pāternieki) posmu autoceļš Rīga – Salaspils, Salaspils – A4, A4 – Ikšķile, Ikšķile – Ogre, Ogre – Ķegums un Ķegums – Lielvārde trokšņu stratēģisko karšu un rīcības plāna trokšņa samazināšanai izstrādi nodrošinājusi Valsts akciju sabiedrība „Latvijas Valsts ceļi”.



Tālrunis: +371 67028169

Fakss: +371 67028171







4


Autoceļa A6 Rīga – Daugavpils – Krāslava – Baltkrievijas robeža (Pāternieki) posmu Rīga – Salaspils, Salaspils – A4, A4 – Ikšķile, Ikšķile – Ogre, Ogre – Ķegums un Ķegums – Lielvārde (turpmāk tekstā autoceļa A6 posms Rīga – Lielvārde) kopējais garums ir 29,311 km, un tas šķērso Salaspils, Ikšķiles, Ogres un Ķeguma novadus, kā arī Lielvārdes novadu. Autoceļa posms nešķērso Rīgas aglomerācijas teritoriju, kas ir vienīgā aglomerācija Latvijā atbilstoši MK 2014. gada 7. janvāra noteikumu Nr. 16 prasībām.

Autoceļa A6 posms Rīga – Ogre sastāv no 2 brauktuvēm ar 2 joslām un sadalošās joslas. Autoceļa A6 posms Ogre – Lielvārde ir 1 brauktuves ceļš ar 2 joslām. Informācija par autoceļa posmiem un satiksmes intensitāti attēlota 1. tabulā.



no ...km Posms

līdz ...km

Posma garums

(km)






skaits)

Rīga – Salaspils* 17,370 19,133 1,763 8 480 410

5 967 293

Salaspils – A4* 19,133 22,957 3,824 6 005 710

A4 – Ikšķile 22,957 29,350 6,393 5 967 750

Ikšķile – Ogre 29,350 34,0 4,65 4 982 250

Ogre – Ķegums 39,10 46,984 7,884 3 599 265 3 545 002

Ķegums – Lielvārde 46,984 51,781 4,797 3 455 820 Ar * apzīmēti posmi, kuriem 2009.gadā izstrādātie rīcības plāni tika pārskatīti.











5


Nr. p.k.




55 50 45


3.


60 55 55


65 60 55


3. TROKŠŅA KARTĒŠANAS REZULTĀTI 2007. gadā stratēģiskās trokšņa kartes tika izstrādātas autoceļa A6 Rīga – Daugavpils – Krāslava – Baltkrievijas robeža (Pāternieki) posmiem Rīga – Salaspils, Salaspils – A4. 2012. gadā stratēģiskās trokšņa kartes tika izstrādātas autoceļa A6 Rīga – Daugavpils – Krāslava – Baltkrievijas robeža (Pāternieki) posmiem A4 – Ikšķile, Ikšķile – Ogre, Ogre – Ķegums un Ķegums – Lielvārde un pārskatītas posmiem Rīga – Salaspils, Salaspils – A4.

3.1 2007. GADĀ VEIKTĀS TROKŠŅA STRATĒĢISKĀS KARTĒŠANAS REZULTĀTI 2007. gadā izstrādātās trokšņa stratēģiskās kartes tika pārskatītas 2012. gadā. Informācija par noteiktam trokšņa līmenim pakļauto iedzīvotāju un mājokļu skaitu attēlota 3. un 4. tabulā. Dati par iedzīvotāju un mājokļu skaitu precizēti 2012. gadā, atbilstoši aktuālajai informācijai.

3. tabula. Iedzīvotāju skaits, kas dzīvo mājokļos, kuri ir pakļauti noteiktam trokšņa līmenim autoceļa A6 posma Rīga – autoceļš A4 tuvumā



45–49 50–54 55–59 60–64 65–69 70–74 >75

Lnakts 1432 2705 2160 425 6 –*1 –*

Ldvn –**2 1868 2282 3106 1881 4 6

4. tabula. Mājokļu skaits, kas ir pakļauti noteiktam trokšņa līmenim autoceļa A6 posma Rīga – autoceļš A4 tuvumā



45–49 50–54 55–59 60–64 65–69 70–74 >75

Lnakts 43 17 14 3 1 –* –*

Ldvn –** 59 37 17 12 1 1

Informācija par noteiktam trokšņa līmenim pakļauto teritorijas platību attēlota 5. tabulā.

1* – nav iedzīvotāju




6

5. tabula. Kopējā platība (km2) autoceļa A6 posma Rīga – autoceļš A4 apkārtnē, kas pakļauta noteiktam trokšņa līmenim

Autoceļa A6 posms

Platība, km2

Ldvn>55 dB(A) Ldvn>65 dB(A) Ldvn>75 dB(A) Rīga – Autoceļš A4 3,57 0,8 0,13

3.2 2012. GADĀ VEIKTĀS TROKŠŅA STRATĒĢISKĀS KARTĒŠANAS REZULTĀTI Informācija par noteiktam trokšņa līmenim pakļauto teritorijas platību attēlota 6. tabulā. 6. tabula. Kopējā platība (km2) autoceļa A6 posma autoceļš A4 – Lielvārde apkārtnē, kas pakļauta noteiktam trokšņa līmenim

Autoceļa A6 posms

Platība, km2

Ldvn>55 dB(A) Ldvn>65 dB(A) Ldvn>75 dB(A) Autoceļš A4 – Lielvārde 21,71 4,90 0,90

Informācija par noteiktam trokšņa līmenim pakļauto iedzīvotāju un mājokļu skaitu attēlota 7. un 8. tabulā.

7. tabula. Iedzīvotāju skaits, kas dzīvo mājokļos, kuri ir pakļauti noteiktam trokšņa līmenim autoceļa A6 posma autoceļš A4 – Lielvārde tuvumā



50–54 55–59 60–64 65–69 70–74 >75

Ldiena 4 475 1 650 1 400 157 61 –*

Lvakars 2 577 2 058 402 110 18 –*

Lnakts 1 968 675 123 31 –* –*

Ldvn –** 2 100 1 373 231 100 6

8. tabula. Mājokļu skaits, kas ir pakļauti noteiktam trokšņa līmenim autoceļa A6 posma autoceļš A4 – Lielvārde tuvumā



50–54 55–59 60–64 65–69 70–74 >75

Ldiena 807 245 111 48 13 –*

Lvakars 464 169 73 31 3 –*

Lnakts 196 76 37 7 –* –*

Ldvn –** 361 154 68 23 2

Atbilstoši pašvaldību mājas lapās sniegtajai informācijai autoceļa A6 posma A4 – Lielvārde tuvumā atrodas 4 izglītības iestādes, kas novietotas teritorijā, kur trokšņa līmenis pārsniedz normatīvajos aktos noteiktos trokšņa robežlielumus. Saskaņā ar pašvaldību sniegto informāciju autoceļa A6 posma A4 – Lielvārde tuvumā neatrodas neviens mājoklis ar īpašu skaņas izolāciju. Autoceļa A6 posma A4 – Lielvārde apkārtnē 6 iedzīvotāji dzīvo mājokļos ar kluso fasādi.




7

9. tabula. Teritoriju platība, kurās pārsniegti trokšņa robežlielumi autoceļa A6 posma A4 – Lielvārde tuvumā3

Nr. p.k.




8,33 11,25 11,90


0,07 0,13 0,18



0,30 0,45 0,48

Kopā: 8,75 11,89 12,64





iedzīvotāju;


Autoceļa A6 posmā Rīga – Lielvārde izdalītas sešas trokšņa diskomforta zonas – Salaspils, Saulkalne, Ikšķile, Ciemupe, Ķegums un Lielvārde.



Autoceļa A6 posmā Rīga – Lielvārde līdz šim nav veikti pasākumi trokšņa samazināšanai, tomēr 2013. gada oktobrī tika pabeigta valsts autoceļa posma Tīnūži–Koknese izbūve, kas kalpo kā autoceļa A6 alternatīva. Šobrīd vēl nav iespējams pilnvērtīgi novērtēt izbūvētā autoceļa posma ietekmi uz satiksmes intensitāti autoceļa A6 posmā Rīga – Koknese, tomēr, analizējot datus no autoceļa A6 pastāvīgās uzskaites punktiem, novērojams satiksmes intensitātes straujāks samazinājums autoceļa posmā starp Lielvārdi un Koknesi. Kustības intensitātes samazināšanās, visticamāk, ka ietekmēs arī autoceļa radīto trokšņa līmeni.

Šis ir pirmais rīcības plāns trokšņa samazināšanai autoceļa A6 posma Rīga – Lielvārde daļai autoceļš A4 – Lielvārde.





8

Autoceļa A6 posma Rīga – Lielvārde daļai Rīga – autoceļš A4 pirmais (iepriekšējais) rīcības plāns trokšņa samazināšanai izstrādāts 2009. gadā4, pamatojoties uz 2007. gadā izstrādāto stratēģisko trokšņa karšu rezultātiem. 2009. gada rīcības plānā autoceļa A6 posma Rīga – autoceļš A4 apkārtnē noteiktas 3 akustiskā diskomforta zonas. Diskomforta zonas ietver daļu Salaspils pilsētas un Salaspils pilsētas tuvumā novietotās dzīvojamās apbūves teritorijas. 2009. gadā trokšņa mazināšanai autoceļa A6 posma Rīga – autoceļš A4 apkārtnē tika plānoti pasākumi 11 milj. EUR vērtībā. 2009. gadā plānotie pasākumi līdz šim nav ieviesti, un šī rīcības plāna izstrādes ietvaros to lietderība vērtēta atkārtoti.


PASĀKUMU APRAKSTS











4. plānoto pasākumu ir iespējams realizēt, izmantojot standartizētus tehniskos risinājums

un materiālus;


Trokšņa diskomforta zonā Salaspils plānots izvietot 7 trokšņa barjeras ar kopējo garumu 2 302 m un virsmas laukumu 9 208 m2 un 3 grunts vaļņus ar kopējo garumu 1 471 m. Trokšņa diskomforta zonā Saulkalne paredzēts izvietot vienu trokšņa barjeru ar kopējo garumu 922 m un virsmas laukumu 3 688 m2. Trokšņa diskomforta zonā Ikšķile plānots izvietot 10 trokšņa barjeras ar kopējo garumu 4 673 m un virsmas laukumu 18 420 m2. Trokšņa diskomforta zonā Ciemupe paredzēts izvietot 8 trokšņa barjeras ar kopējo garumu 957 m un virsmas laukumu 3 642 m2. Trokšņa diskomforta zonā Ķegums paredzēts izvietot 8 trokšņa barjeras ar kopējo garumu 2 315 m un virsmas laukumu 10 169 m2, un vienu grunts valni ar kopējo garumu 373 m. Trokšņa diskomforta zonā Lielvārde paredzēts izvietot 12 trokšņa barjeras ar kopējo garumu 1 622 m un virsmas laukumu 6 412 m2.

4 http://www.sam.gov.lv/images/modules/items/PDF/item_2551_Kopsavilkums_A6_F_130709.pdf




9

6.1 PLĀNOTIE INFORMATĪVIE PASĀKUMI TROKŠŅA IETEKMES MAZINĀŠANAI Iepriekšējos 5 līdz 7 gados ir būtiski pieaudzis to dzīvojamās apbūves teritoriju apjoms, kas atrodas tiešā autoceļu tuvumā, kā rezultātā kopējais autoceļu radītā trokšņa ietekmes līmenis ir palielinājies. Rīcības plāna izstrādes ietvaros tika analizēti arī vietējo pašvaldību teritorijas plānojumi, konstatējot, ka vēl aizvien ievērojamas, šobrīd neapbūvētas teritorijas plānots izmantot dzīvojamajai apbūvei. Ministru kabineta noteikumu Nr. 240 „Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi”, kas pieņemti 2013. gada 30. aprīlī, 147. punkts nosaka, ka plānojot jaunas dzīvojamās un publiskās apbūves teritorijas, tās paredz vietās, kur autoceļu, dzelzceļu un lidlauku, kā arī piesārņojošo objektu ietekme nepārsniedz normatīvajos aktos piesārņojuma jomā noteiktos piesārņojuma robežlielumus. Jaunajos Salaspils un Ķeguma novadu teritorijas plānojumos, kas apstiprināti pēc minēto noteikumu spēkā stāšanās, šis punkts nav ņemts vērā, neierobežojot jaunu dzīvojamās apbūves teritoriju veidošanu vietās, kur autoceļa radītais troksnis pārsniedz trokšņa robežlielumus.



6.2 PLĀNOTIE IZPĒTES PASĀKUMI TROKŠŅA IETEKMES MAZINĀŠANAI Pēdējo gadu laikā ir pieaudzis to valstu skaits, kas trokšņa ietekmes mazināšanai no autoceļiem izmanto „klusos” ceļu segumus. Klusais ceļu segums ir īpašas struktūras un tekstūras asfaltbetona segums, kas samazina to trokšņa līmeni, kas rodas automašīnu riepu un ceļa



10

seguma kontakta rezultātā. Šobrīd Eiropā ir izstrādāti un tiek izmantoti vairāki kluso segumu veidi, kas Latvijā valsts ceļu tīklā līdz šim nav izmantoti. Galvenais faktors, kas līdz šim ir ierobežojis kluso segumu izmantošanu Latvijā, ir informācijas trūkums par šo segumu piemērotību Latvijas apstākļiem, piemēram, seguma izturību, īpašībām ziemas apstākļos, akustisko efektivitāti, uzturēšanas un izbūves izmaksām. Lai novērstu informācijas trūkumu un apzinātu kluso segumu lietošanas iespējas Latvijā, ir nepieciešams veikt pieejamo segumu materiālu izpēti, piemērotības analīzi, testēšanu un izmantošanas normatīvā regulējuma izstrādi.





10. tabula. Autoceļa A6 posmā Rīga – Lielvārde plānoto pasākumu izmaksas, finansējuma avots un atmaksāšanās laiks



Barjeru un vaļņu izbūve diskomforta zonā „Salaspils”


Barjeras izbūve diskomforta zonā „Saulkalne”


Barjeru izbūve diskomforta zonā „Ikšķile”


Barjeru izbūve diskomforta zonā „Ciemupe”


Barjeru un vaļņa izbūve diskomforta zonā „Ķegums”

2 128 500 Valsts budžets

Barjeru izbūve diskomforta zonā „Lielvārde”

1 187 000 Valsts budžets (916 600 €), Pašvaldības budžets (270 400 €)








11

Pamatojoties uz aprēķinu rezultātiem, konstatēts, ka trokšņa barjeru un vaļņu izvietošana samazinās trokšņa līmeni 1 440 dzīvojamajās mājās ar kopējo iedzīvotāju skaitu 17 900. Detalizēta informācija par plānoto pasākumu akustisko ietekmi attēlota 11. tabulā.

Balstoties uz statistikas datiem par trokšņa izraisīto diskomfortu un miega traucējumiem5,6, tika konstatēts, ka pēc trokšņa līmeņa samazināšanas ar diskomfortu varētu saskarties aptuveni 1 204 iedzīvotāji, bet ar miega traucējumiem aptuveni 832 iedzīvotāji. Saskaņā ar minētajiem pētījumiem, par zemu ietekmes līmeni tiek uzskatītas tādas situācijas, kurās ar trokšņa izraisīto diskomfortu saskaras ne vairāk kā 10% iedzīvotāju un ar miega traucējumiem saskaras ne vairāk kā 5% iedzīvotāju.



40-45 45-50 50-55 55-60 60-65 65-70




Plānoto pasākumu lietderības novērtējums veikts, pamatojoties uz izmaksu un akustiskās ietekmes novērtējuma rezultātiem. Par ekonomiski pamatotiem atzīti diskomforta zonās „Salaspils”, „Saulkalne” un „Ikšķile” plānotie pasākumi, bet par ekonomiski nepamatotiem - diskomforta zonās „Ciemupe”, „Ķegums” un „Lielvārde” plānotie pasākumi. Pasākumu realizācija vietās, kur tie nav ekonomiski pamatoti, ir iespējama tikai tad, ja valsts budžetā būtu pieejami brīvi līdzekļi šādu pasākumu realizēšanai

Plānotos informatīvos un izpētes pasākumus šobrīd nav iespējams novērtēt un savstarpēji salīdzināt, par pamatu izmantojot izmaksu vai akustiskās ietekmes vērtējuma rezultātus.

Plānotie informatīvie pasākumi tiešā veidā neietekmēs trokšņa līmeni autoceļa apkārtnē, bet sekmēs vietējo pašvaldību iesaistīšanos laicīgā potenciālo trokšņa problēmu novēršanā. Informatīvo pasākumu realizēšana būtu uzsākama uzreiz pēc šī rīcības plāna apstiprināšanas.

Arī „kluso” ceļa segumu izpēte tiešā veidā neietekmēs trokšņa līmeni autoceļu apkārtnē. Pozitīva izpētes rezultāta gadījumā, autoceļa uzturētāja rīcībā būs vēl viens efektīvs instruments trokšņa ietekmes mazināšanai, kuru nākotnē būs iespējams pielietot ne vien kāda konkrēta autoceļa apkārtnes aizsardzībai pret troksni, bet gan daudz plašākā mērogā, aptverot arī tos autoceļus, kuriem netiek izstrādātas stratēģiskās trokšņu kartes un rīcības plāni.

Izvērtējot visus autoceļa A6 posmā Rīga – Lielvārde plānotos pasākumus, tika noteikta šāda to ieviešanas kārtība:

1. Informatīvie pasākumi; 2. „Kluso” ceļa segumu izpēte; 3. Trokšņa barjeru un vaļņu izbūve diskomforta zonā „Salaspils”; 4. Trokšņa barjeras izbūve diskomforta zonā „Saulkalne”; 5. Trokšņa barjeru izbūve diskomforta zonā „Ikšķile”; 6. Trokšņa barjeru un vaļņa izbūve diskomforta zonā „Ķegums”;







12

7. Trokšņa barjeru izbūve diskomforta zonā „Lielvārde”. 8. Trokšņa barjeru izbūve diskomforta zonā „Ciemupe”;



Atsaucoties uz VAS „Latvijas Valsts ceļi” sniegto informāciju par pieejamajiem budžeta līdzekļiem un prioritāro autoceļu uzturēšanas un atjaunošanas darbu sarakstu, nākamajos piecos gados autoceļa A6 posmā Rīga – Lielvārde nav paredzēts realizēt pasākumus trokšņa mazināšanai. Šī rīcības plāna ietvaros noteikto trokšņa mazināšanas pasākumu realizācija iespējama tikai ilgtermiņa plāna ietvaros, pie nosacījuma, ka pasākumu realizēšanai tiks atvēlēti līdzekļi valsts budžetā.

Nākamajos 5 gados plānots veikt aprakstīto informatīvo pasākumu realizāciju, tādejādi sekmējot esošā trokšņa ietekmes līmeņa konservāciju un ietekmes nepalielināšanos. Satiksmes ministrija jau ir informējusi ietekmētās pašvaldības par stratēģisko trokšņu karšu izstrādi un pieejamību. Plānā aprakstītā pasākuma izpildei ir nepieciešama Rīgas, Salaspils, Ikšķiles, Ogres, Ķeguma un Lielvārdes pašvaldību iesaistīšanās, nosakot prasības teritoriju attīstītājiem un sniedzot informāciju par jaunajām apbūves teritorijām. VAS „Latvijas Valsts ceļi” lūgs pašvaldības ik gadu informēt par trokšņa ietekmes zonā izbūvētajiem jauniem objektiem, uz kuriem attiecināmi trokšņa robežlielumi, norādot objekta veidu, adresi un trokšņa līmeni (piemēram 50–55 dB), saskaņā ar aktuālo stratēģisko trokšņa karti.


Kopējo autoceļa trokšņa līmeni ietekmē ne vien satiksmes intensitāte, kustības ātrums un transportlīdzekļu sastāvs, bet arī ceļa seguma kvalitāte. Saskaņā ar „Valsts autoceļu sakārtošanas programmu 2014. – 2020. gadam”7, 2017. gadā ir paredzēts veikt seguma atjaunošanu un pastiprināšanu autoceļa A6 Rīga – Daugavpils – Krāslava – Baltkrievijas robeža (Pāternieki) posmā no 28,62 – 33,95 km, kurā ietilpst trokšņa diskomforta zona „Ikšķile”.









13





PRIEKŠLIKUMIEM

2013. gada maijā tika nosūtīta informatīva vēstule Ikšķiles, Ķeguma, Lielvārdes, Ogres, Rīgas un Salaspils pašvaldībām, kurā tās tika informētas par rīcības plāna izstrādes uzsākšanu un iespējām sniegt priekšlikumus saistībā ar plāna izstrādi. Konkrēti priekšlikumi rīcības plānu izstrādei no pašvaldībām netika saņemti.


Sabiedriskās apspriešanas laikā par autoceļa posmam izstrādāto rīcības plānu saņemti 13 priekšlikumi no Ikšķiles novada iedzīvotājiem, priekšlikumi no Salaspils un Ogres novadu domēm un priekšlikums no Rīgas domes Mājokļa un vides departamenta Vides pārvaldes. Komentāri tika izteikti par rīcības plānu saturu, rīcības plānu projektos ietvertajiem trokšņa mazināšanas pasākumiem un plānoto pasākumu ieviešanas kārtību. Pārskats par saņemtajiem priekšlikumiem un to izvērtējumu pieejams izstrādātajā rīcības plānā.




galvenā autoceļa A7 Rīga – Bauska – Lietuvas robeža (Grenctāle) posmam no Rīgas līdz Iecavai

kopsavilkums

Rīcības plāns vides trokšņa samazināšanai valsts galvenā autoceļa A7 posmam Rīga – Iecava Plāna kopsavilkums

SIA ELLE, SIA Transportbūvju Konsultācijas

2

Satura rādītājs Ievads .............................................................................................................................................. 3




3.1 2007. gadā veiktās trokšņa stratēģiskās kartēšanas rezultāti ......................................... 5





6.1 Plānotie informatīvie pasākumi trokšņa ietekmes mazināšanai................................... 10

6.2 Plānotie izpētes pasākumi trokšņa ietekmes mazināšanai ........................................... 11

7. Plānoto pasākumu iespējamo izmaksu novērtējums, ietverot informāciju par finansējuma avotiem .......................................................................................................................................... 11

8. Plānoto pasākumu akustiskās ietekmes novērtējums ......................................................... 11








3

IEVADS





Autoceļa A7 Rīga – Bauska – Lietuvas robeža (Grenctāle) posmu Rīga – autoceļš V2, autoceļš V2 – Ķekava, Ķekava – autoceļš A5 un autoceļš A5 – Iecava trokšņu stratēģisko karšu un rīcības plāna trokšņa samazināšanai izstrādi nodrošinājusi Valsts akciju sabiedrība „Latvijas Valsts ceļi”.



Tālrunis: +371 67028169

Fakss: +371 67028171







4


Autoceļa A7 Rīga – Bauska – Lietuvas robeža (Grenctāle) posmu Rīga – autoceļš V2, autoceļš V2 – Ķekava, Ķekava – autoceļš A5 un autoceļš A5 – Iecava (turpmāk tekstā posms Rīga – Iecava) kopējais garums ir 36,7 km, un tas šķērso Ķekavas, Baldones un Iecavas novadus, kā arī nelielā posmā Olaines novadu. Autoceļa posms nešķērso Rīgas aglomerācijas teritoriju, kas ir vienīgā aglomerācija Latvijā atbilstoši MK 2014. gada 7. janvāra noteikumu Nr. 16 prasībām.

Autoceļa A7 posms Rīga – Iecava ir 1 brauktuves ceļš ar 2 joslām. Informācija par autoceļa posmiem un satiksmes intensitāti attēlota 1. tabulā.



no ...km Posms

līdz ...km

Posma garums

(km)






skaits)

Rīga – V2* 7,900 9,780 1,880 6 123 970

3 974 721

V2 – Ķekava 9,780 17,061 7,281 5 431 200

Ķekava – A5 17,061 19,427 2,366 4 692 075

A5 – Iecava 19,427 44,600 25,173 3 325 515 Ar * apzīmēti posmi, kuriem 2009.gadā izstrādātie rīcības plāni tika pārskatīti.











5


Nr. p.k.




55 50 45


3.


60 55 55


65 60 55



2007. gadā stratēģiskās trokšņa kartes tika izstrādātas autoceļa A7 Rīga – Bauska – Lietuvas robeža (Grenctāle) posmam Rīga – V2. 2012. gadā stratēģiskās trokšņa kartes tika izstrādātas autoceļa A7 Rīga – Bauska – Lietuvas robeža (Grenctāle) posmiem V2 – Ķekava, Ķekava – A5, A5 – Iecava un pārskatītas posmam Rīga – V2.



3. tabula. Iedzīvotāju skaits, kas dzīvo mājokļos, kuri ir pakļauti noteiktam trokšņa līmenim autoceļa A7 posma Rīga – V2 tuvumā.



45–49 50–54 55–59 60–64 65–69 70–74 >75

Lnakts 565 373 26 29 2 3 –*1

Ldvn –**2 1894 903 309 23 29 5

4. tabula. Mājokļu skaits, kas ir pakļauti noteiktam trokšņa līmenim autoceļa A7 posma Rīga – V2 tuvumā



45–49 50–54 55–59 60–64 65–69 70–74 >75

Lnakts 121 52 6 5 1 1 –*

Ldvn –** 198 139 44 5 5 2





6

5. tabula. Kopējā platība (km2) autoceļa A7 posma Rīga – V2 apkārtnē, kas pakļauta noteiktam trokšņa līmenim

Autoceļa A7 posms

Platība, km2

Ldvn>55 dB(A) Ldvn>65 dB(A) Ldvn>75 dB(A) Rīga – V2 1,66 0,37 0,07



6. tabula. Kopējā platība (km2) autoceļa A7 posma V2 – Iecava apkārtnē, kas pakļauta noteiktam trokšņa līmenim

Autoceļa A7 posms

Platība, km2

Ldvn>55 dB(A) Ldvn>65 dB(A) Ldvn>75 dB(A) V2 – Iecava 25,66 5,37 0,88

7. tabula. Iedzīvotāju skaits, kas dzīvo mājokļos, kuri ir pakļauti noteiktam trokšņa līmenim autoceļa A7 posma V2 – Iecava tuvumā



Ldiena 1498 792 513 231 27 –*

Lvakars 1228 486 408 174 3 –*

Lnakts 612 396 211 3 –* –* Ldvn –** 1115 623 261 129 3 8. tabula. Mājokļu skaits, kas ir pakļauti noteiktam trokšņa līmenim autoceļa A7 posma V2 – Iecava tuvumā



Ldiena 288 128 71 53 7 –* Lvakars 207 74 67 33 1 –* Lnakts 92 66 41 1 –* –* Ldvn –** 172 74 60 26 1

Atbilstoši pašvaldību mājas lapās sniegtajai informācijai autoceļa A7 posma V2 – Iecava tuvumā neatrodas izglītības vai stacionārās medicīnas aprūpes iestādes, kas būtu novietotas teritorijā, kur trokšņa līmenis pārsniedz trokšņa robežlielumus. Saskaņā ar pašvaldību sniegto informāciju autoceļa A7 posma V2 – Iecava tuvumā neatrodas mājokļi ar īpašu skaņas izolāciju. Autoceļa A7 posma V2 – Iecava apkārtnē nav iedzīvotāju, kas dzīvotu mājokļos ar kluso fasādi.




7

9. tabula. Teritoriju platība, kurās pārsniegti trokšņa robežlielumi autoceļa A7 posma V2 – Iecava tuvumā3

Nr. p.k.




8,03 11,97 13,33


0,05 0,09 0,1

3. Dažādu funkciju ēku (ar dzīvokļiem) teritorijas 0 0 0


0,87 1,41 1,64

Kopā: 8,95 13,47 15,07





iedzīvotāju;


Autoceļa A7 posmā Rīga – Iecava izdalītas trīs trokšņa diskomforta zonas – Baloži – Rāmava, Katlakalns – Ķekava un Iecava.



Autoceļa A7 posmā Rīga – Iecava līdz šim nav veikti pasākumi trokšņa samazināšanai. Pēdējos divos gados satiksmes drošības uzlabošanai autoceļa posmā V2 – Ķekava ir noteikti vairāki posmi, kuros atļautais braukšanas ātrums samazināts no 90 km/h līdz 70 km/h. Lai gan atļautā braukšanas ātruma samazināšana netiek pamatota kā pasākums trokšņa mazināšanai, posmos, kur ātrums samazināts, autoceļa radītais trokšņa līmenis teorētiski ir samazinājies aptuveni par 2 dB.

Šis ir pirmais rīcības plāns trokšņa samazināšanai autoceļa A7 posma Rīga – Iecava daļai autoceļš V2 – Iecava.





8

Autoceļa A7 posma Rīga – Iecava daļai Rīga – autoceļš V2 pirmais (iepriekšējais) rīcības plāns trokšņa samazināšanai izstrādāts 2009. gadā4, pamatojoties uz 2007. gadā izstrādāto stratēģisko trokšņa karšu rezultātiem. 2009. gada rīcības plānā autoceļa A7 posma Rīga – autoceļš V2 apkārtnē noteiktas 3 akustiskā diskomforta zonas. Diskomforta zonas ietver Krustkalnos, Baložos (Titurgā) un Rāmavā novietotās dzīvojamās apbūves teritorijas. 2009. gadā trokšņa mazināšanai autoceļa A7 posma Rīga – autoceļš V2 apkārtnē tika plānoti pasākumi 2 milj. EUR vērtībā. 2009. gadā plānotie pasākumi līdz šim nav ieviesti, un šī rīcības plāna izstrādes ietvaros to lietderība vērtēta atkārtoti.





9


PASĀKUMU APRAKSTS












materiālus;


Trokšņa diskomforta zonā Baloži–Rāmava plānots izvietot 9 trokšņa barjeras ar kopējo garumu 2 466 m un virsmas laukumu 7 551 m2.

Trokšņa diskomforta zonās Katlakalns–Ķekava un Iecava nav plānots veikt trokšņa barjeru vai grunts vaļņu izbūvi. Saskaņā ar valsts autoceļu tīkla attīstības plāniem Ķekavas5 un Iecavas ciemiem tiek plānots izbūvēt apvedceļus, kas samazinās trokšņa līmeni visā trokšņa diskomforta zonu teritorijā. Saskaņā ar VAS „Latvijas Valts ceļi” mājas lapā publicēto informāciju Ķekavas apvedceļa būvniecība varētu tikt uzsākta 2017. – 2019. gadā. Apvedceļa būvniecības projekta ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā6 norādīts, ka apvedceļa izbūves rezultātā satiksmes intensitāte trokšņa diskomforta zonā Katlakalns–Ķekava varētu samazināties par 50–75%. Iecavas apvedceļam ir noteikta perspektīvā apvedceļa trase, bet plānotā autoceļa detalizēti izpētes darbi vēl nav sākti. Saskaņā ar VAS „Latvijas Valsts ceļi” sniegto informāciju apvedceļa būvniecība, visticamāk, netiks uzsākta ātrāk par 2025. gadu. Apvedceļa izbūves rezultātā satiksmes intensitāte Iecavā varētu samazināties par 70 – 80% (pieņēmums izdarīts, pamatojoties uz esošās

5 http://lvceli.lv/lat/sadarbibas_partneriem/projekti/perspektivie_projekti/kekavas_apvedcels

6http://kartes.lvceli.lv/LVC_WEB_FILE_PUB/Publikacijas/FILES/Autoce%C4%BCa%20A7%20R%C4%ABga%20–

%20Bauska%20–%20Lietuvas%20robe%C5%BEa%20(Grenct%C4%81le)%20posma%20no%2010,5.%20km%20l%C4%ABdz%2024,0.%20km%20apvedce%C4%BCa%20(%C4%B6ekavas%20apvedce%C4%BCa)%20b%C5%ABvniec%C4%ABba/%C4%B6ekavas%20apvedce%C4%BC%C5%A1_IVN%20nosl%C4%93guma%20zi%C5%86ojums.pdf

http://lvceli.lv/lat/sadarbibas_partneriem/projekti/perspektivie_projekti/kekavas_apvedcels

http://kartes.lvceli.lv/LVC_WEB_FILE_PUB/Publikacijas/FILES/Autoce%C4%BCa%20A7%20R%C4%ABga%20-%20Bauska%20-%20Lietuvas%20robe%C5%BEa%20(Grenct%C4%81le)%20posma%20no%2010,5.%20km%20l%C4%ABdz%2024,0.%20km%20apvedce%C4%BCa%20(%C4%B6ekavas%20apvedce%C4%BCa)%20b%C5%ABvniec%C4%ABba/%C4%B6ekavas%20apvedce%C4%BC%C5%A1_IVN%20nosl%C4%93guma%20zi%C5%86ojums.pdf







10

satiksmes intensitātes datu analīzi). Rīcības plāna ietvaros apvedceļa izbūve analizēta kā pasākums trokšņa mazināšanai.

6.1 PLĀNOTIE INFORMATĪVIE PASĀKUMI TROKŠŅA IETEKMES MAZINĀŠANAI Iepriekšējos 5 līdz 7 gados ir būtiski pieaudzis to dzīvojamās apbūves teritoriju apjoms, kas atrodas tiešā autoceļu tuvumā, kā rezultātā kopējais autoceļu radītā trokšņa ietekmes līmenis ir palielinājies. Rīcības plāna izstrādes ietvaros tika analizēti arī vietējo pašvaldību teritorijas plānojumi, konstatējot, ka vēl aizvien ievērojamas, šobrīd neapbūvētas teritorijas plānots izmantot dzīvojamajai apbūvei. Ministru kabineta noteikumu Nr. 240 „Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi”, kas pieņemti 2013. gada 30. aprīlī, 147. punkts nosaka, ka plānojot jaunas dzīvojamās un publiskās apbūves teritorijas, tās paredz vietās, kur autoceļu, dzelzceļu un lidlauku, kā arī piesārņojošo objektu ietekme nepārsniedz normatīvajos aktos piesārņojuma jomā noteiktos piesārņojuma robežlielumus. Jaunajā Ķekavas novada teritorijas plānojumā, kas apstiprināts pēc minēto noteikumu spēkā stāšanās, šis punkts nav ņemts vērā, neierobežojot jaunu dzīvojamās apbūves teritoriju veidošanu vietās, kur autoceļa radītais troksnis pārsniedz trokšņa robežlielumus.





11

6.2 PLĀNOTIE IZPĒTES PASĀKUMI TROKŠŅA IETEKMES MAZINĀŠANAI Pēdējo gadu laikā ir pieaudzis to valstu skaits, kas trokšņa ietekmes mazināšanai no autoceļiem izmanto „klusos” ceļu segumus. Klusais ceļu segums ir īpašas struktūras un tekstūras asfaltbetona segums, kas samazina to trokšņa līmeni, kas rodas automašīnu riepu un ceļa seguma kontakta rezultātā. Šobrīd Eiropā ir izstrādāti un tiek izmantoti vairāki kluso segumu veidi, kas Latvijā valsts ceļu tīklā līdz šim nav izmantoti. Galvenais faktors, kas līdz šim ir ierobežojis kluso segumu izmantošanu Latvijā, ir informācijas trūkums par šo segumu piemērotību Latvijas apstākļiem, piemēram, seguma izturību, īpašībām ziemas apstākļos, akustisko efektivitāti, uzturēšanas un izbūves izmaksām. Lai novērstu informācijas trūkumu un apzinātu kluso segumu lietošanas iespējas Latvijā, ir nepieciešams veikt pieejamo segumu materiālu izpēti, piemērotības analīzi, testēšanu un izmantošanas normatīvā regulējuma izstrādi.




Rīcības plāna ietvaros aprēķinātas izmaksas pasākumiem, kas saistīti ar troksni mazinošo objektu – barjeru, būvniecību. Par pamatu aprēķiniem izmantoti dati par objektu būvapjomu un informācija par vidējām būvniecības izmaksām. Informācija par būvniecības izmaksām iegūta no līdzīgu objektu celtniecības kompānijām Latvijā. Informatīvo un izpētes pasākumu, kā arī apvedceļu būvniecības izmaksas šajā rīcības plānā nav ietvertas. Šiem pasākumu veidiem norādīts iespējamais finansētājs (skat. 10. tabulu).

10. tabula. Autoceļa A7 posmā Rīga – Iecava plānoto pasākumu izmaksas, finansējuma avots un atmaksāšanās laiks



Barjeru izbūve diskomforta zonā „Baloži–katlakalns”


Ķekavas apvedceļa izbūves ietekme uz trokšņa diskomforta zonu „Katlakalns–Ķekava”


Iecavas apvedceļa izbūves ietekme uz trokšņa diskomforta zonu „Iecava”


Informācijas apkopošana par jauno apbūvi Nav noteikts Pašvaldību un VAS „Latvijas Valsts ceļi” budžets



Plānoto pasākumu akustiskās efektivitātes analīze tika veikta, izmantojot trokšņa aprēķināšanas programmu IMMI 2013. Pēc optimālo troksni mazinošo pasākumu izvēles tika pārrēķinātas trokšņa izkliedes kartes katrā diskomforta zonā, nosakot ietekmēto iedzīvotāju skaitu. Akustiskās ietekmes vērtēšanai tika izmantots trokšņa rādītājs Lnakts, kas raksturo gada vidējo trokšņa līmeni



12

nakts periodā. Šis rādītājs izvēlēts tādēļ, ka tam noteikti zemākie trokšņa robežlielumi visos apbūves teritorijas veidos, kā arī ēku telpās.





40-45 45-50 50-55 55-60 60-65 65-70 70-75

Pirms pasākumu realizācijas 4355 1838 832 414 220 3 3

Pēc pasākumu realizācijas 4066 1052 657 213 82 0 0


Plānoto pasākumu lietderības novērtējums veikts, pamatojoties uz izmaksu un akustiskās ietekmes novērtējuma rezultātiem. Izvērtējot trokšņa diskomforta zonā „Baloži–Rāmava” plānoto pasākumu lietderību, konstatēts, ka pasākumu realizācija šobrīd nav ekonomiski pamatota un ir iespējama tikai tad, ja valsts budžetā būtu pieejami brīvi līdzekļi šādu pasākumu realizēšanai Izvērtējot Ķekavas un Iecavas apvedceļu izbūves ietekmi uz trokšņa diskomforta zonām, tika konstatēts, ka transporta kustības intensitātes izmaiņas pēc apvedceļa izbūves būtiski samazinās trokšņa līmeni diskomforta zonā. Ņemot vērā dzīvojamo māju tuvumu autoceļam, šo apvedceļu izbūves akustiskā efektivitāte ir augsta. Vienlaicīgi jāņem vērā, ka apvedceļa izbūve palielinās satiksmes drošību un samazinās gaisa piesārņojuma līmeni diskomforta zonās, kas uzskatāmi par pasākuma lietderību paaugstinošiem faktoriem.










13

Izvērtējot visus autoceļa A7 posmā Rīga – Iecava plānotos pasākumus, tika noteikta šāda to ieviešanas kārtība:

1. Informatīvie pasākumi; 2. „Kluso” ceļa segumu izpēte; 3. Ķekavas apvedceļa izbūve; 4. Iecavas apvedceļa izbūve; 5. Trokšņa barjeru izbūve diskomforta zonā „Baloži–Rāmava”.



Atsaucoties uz VAS „Latvijas Valsts ceļi” sniegto informāciju par pieejamajiem budžeta līdzekļiem un prioritāro autoceļu uzturēšanas un atjaunošanas darbu sarakstu, nākamajos piecos gados autoceļa A7 posmā Rīga – Iecava nav paredzēts realizēt pasākumus trokšņa mazināšanai. Šī rīcības plāna ietvaros noteikto trokšņa mazināšanas pasākumu realizācija iespējama tikai ilgtermiņa plāna ietvaros, pie nosacījuma, ka pasākumu realizēšanai tiks atvēlēti līdzekļi valsts budžetā.

Nākamajos 5 gados plānots veikt aprakstīto informatīvo pasākumu realizāciju, tādejādi sekmējot esošā trokšņa ietekmes līmeņa konservāciju un ietekmes nepalielināšanos. Satiksmes ministrija jau ir informējusi ietekmētās pašvaldības par stratēģisko trokšņu karšu izstrādi un pieejamību. Plānā aprakstītā pasākuma izpildei ir nepieciešama Rīgas, Ķekavas, Salaspils, Baldones, Olaines un Iecavas pašvaldību iesaistīšanās, nosakot prasības teritoriju attīstītājiem un sniedzot informāciju par jaunajām apbūves teritorijām. VAS „Latvijas Valsts ceļi” lūgs pašvaldības ik gadu informēt par trokšņa ietekmes zonā izbūvētajiem jauniem objektiem, uz kuriem attiecināmi trokšņa robežlielumi, norādot objekta veidu, adresi un trokšņa līmeni (piemēram 50–55 dB), saskaņā ar aktuālo stratēģisko trokšņa karti.


Kopējo autoceļa trokšņa līmeni ietekmē ne vien satiksmes intensitāte, kustības ātrums un transportlīdzekļu sastāvs, bet arī ceļa seguma kvalitāte. Saskaņā ar „Valsts autoceļu sakārtošanas programmu 2014. – 2020. gadam”9, 2015. gadā ir paredzēts veikt seguma atjaunošanu un pastiprināšanu autoceļa A7 Rīga – Bauska – Lietuvas robeža (Grenctāle) posmā no 25,0 – 42,9 km.




Kā jau minēts 10. nodaļā, VAS „Latvijas Valsts ceļi” šobrīd nevar ieviest visus lokālos, rīcības plānā paredzētos pasākumus trokšņa mazināšanai, nepietiekamā finansējuma dēļ. VAS „Latvijas Valsts ceļi” izskatīs iespēju realizēt plānotos pasākumus ilgtermiņa perspektīva, pietiekama ceļu nozares





14

finansējuma apstākļos. Pasākumus, kuri netiks realizēti nākamajos 5 gados, VAS „Latvijas Valsts ceļi” plāno realizēt 9. nodaļā noteiktajā prioritāšu kārtībā, ievērojot kopējās prioritātes trokšņa mazināšanai uz visiem valsts galvenajiem autoceļiem.





PRIEKŠLIKUMIEM

2013. gada maijā tika nosūtīta informatīva vēstule Baldones, Iecavas, Ķekavas, Olaines un Rīgas pašvaldībām, kurā tās tika informētas par rīcības plāna izstrādes uzsākšanu un iespējām sniegt priekšlikumus saistībā ar plāna izstrādi. Konkrēti priekšlikumi rīcības plānu izstrādei no pašvaldībām netika saņemti.


Sabiedriskās apspriešanas laikā par autoceļa posmam izstrādāto rīcības plānu saņemti divi priekšlikumi no Ķekavas novada domes un Rīgas domes Mājokļa un vides departamenta Vides pārvaldes. Pārskats par saņemtajiem priekšlikumiem un to izvērtējumu pieejams izstrādātajā rīcības plānā.




galvenā autoceļa A8 Rīga – Jelgava – Lietuvas robeža (Meitene) posmam no Rīgas līdz

autoceļam P100 Jelgava – Dalbe kopsavilkums

Rīcības plāns vides trokšņa samazināšanai valsts galvenā autoceļa A8 posmam Rīga – autoceļš P100 Plāna kopsavilkums


2

Satura rādītājs

Ievads .............................................................................................................................................. 3




















3

IEVADS





Autoceļa A8 Rīga – Jelgava – Lietuvas robeža (Meitene) posmu Rīga – A5, A5 – Olaine, Olaine – autoceļš P100 trokšņu stratēģisko karšu un rīcības plāna trokšņa samazināšanai izstrādi nodrošinājusi Valsts akciju sabiedrība „Latvijas Valsts ceļi”.



Tālrunis: +371 67028169

Fakss: +371 67028171







4


Autoceļa A8 Rīga – Jelgava – Lietuvas robeža (Meitene) posmu Rīga – A5, A5 – Olaine, Olaine – autoceļš P100 (turpmāk tekstā autoceļa A8 posms Rīga – autoceļš P100) kopējais garums ir 20,49 km, un tas šķērso Olaines un Ozolnieku novadus. Autoceļa posms nešķērso Rīgas aglomerācijas teritoriju, kas ir vienīgā aglomerācija Latvijā atbilstoši MK 2014. gada 7. janvāra noteikumu Nr. 16 prasībām.

Autoceļa A8 posms Rīga – P100 sastāv no 2 brauktuvēm ar 2 joslām un sadalošo joslu. Informācija par autoceļa posmiem un satiksmes intensitāti attēlota 1. tabulā.



no ...km Posms

līdz ...km

Posma garums

(km)






skaits)

Rīga – A5* 9,968 15,102 5,134 6 068 125 5 770 260

A5 – Olaine* 15,102 22,079 6,977 6 409 765

Olaine – P100 22,079 30,458 8,379 5 055 250 Ar * apzīmēti posmi, kuriem 2009.gadā izstrādātie rīcības plāni tika pārskatīti.











5


Nr. p.k.




55 50 45


3.


60 55 55


65 60 55



2007. gadā stratēģiskās trokšņa kartes tika izstrādātas autoceļa A8 Rīga – Jelgava – Lietuvas robeža (Meitene) posmiem Rīga – A5 un A5 – Olaine. 2012. gadā stratēģiskās trokšņa kartes tika izstrādātas autoceļa A8 Rīga – Jelgava – Lietuvas robeža (Meitene) posmam Olaine – autoceļš P100 un pārskatītas posmiem Rīga – A5 un A5 – Olaine.



3. tabula. Iedzīvotāju skaits, kas dzīvo mājokļos, kuri ir pakļauti noteiktam trokšņa līmenim autoceļa A8 posma Rīga – Olaine tuvumā



45–49 50–54 55–59 60–64 65–69 70–74 >75

Lnakts 671 303 187 2 –*1 –* –*

Ldvn –**2 1376 529 139 27 –* –*

4. tabula. Mājokļu skaits, kas ir pakļauti noteiktam trokšņa līmenim autoceļa A8 posma Rīga – Olaine tuvumā



45–49 50–54 55–59 60–64 65–69 70–74 >75

Lnakts 67 49 13 1 -* -* -*

Ldvn -** 174 68 28 8 -* -*





6

5. tabula. Kopējā platība (km2) autoceļa A8 posma Rīga – Olaine apkārtnē, kas pakļauta noteiktam trokšņa līmenim

Autoceļa A6 posms

Platība, km2

Ldvn>55 dB(A) Ldvn>65 dB(A) Ldvn>75 dB(A) Rīga – Olaine 4,90 1,04 0,12



6. tabula. Kopējā platība (km2) autoceļa A8 posma Olaine – autoceļš P100 apkārtnē, kas pakļauta noteiktam trokšņa līmenim

Autoceļa A8 posms

Platība, km2

Ldvn>55 dB(A) Ldvn>65 dB(A) Ldvn>75 dB(A) Olaine – autoceļš P100 5,87 1,25 0,27

7. tabula. Iedzīvotāju skaits, kas dzīvo mājokļos, kuri ir pakļauti noteiktam trokšņa līmenim autoceļa A8 posma Olaine – autoceļš P100 tuvumā



50–54 55–59 60–64 65–69 70–74 >75

Ldiena 1 927 53 54 66 –* –*

Lvakars 122 46 66 26 –* –*

Lnakts 46 57 35 –* –* –*

Ldvn –** 77 42 85 4 –*

8. tabula. Mājokļu skaits, kas ir pakļauti noteiktam trokšņa līmenim autoceļa A8 posma Olaine – autoceļš P100 tuvumā



50–54 55–59 60–64 65–69 70–74 >75

Ldiena 48 15 19 15 –* –* Lvakars 22 14 19 7 –* –* Lnakts 14 17 9 –* –* –* Ldvn –** 18 14 22 2 –*

Atbilstoši pašvaldību mājas lapās sniegtajai informācijai autoceļa A8 posma Olaine – autoceļš P100 tuvumā atrodas 1 izglītības iestāde, kas novietota teritorijā, kur trokšņa līmenis pārsniedz normatīvajos aktos noteiktos trokšņa robežlielumus. Saskaņā ar pašvaldību sniegto informāciju autoceļa A8 posma Olaine – autoceļš P100 tuvumā neatrodas neviens mājoklis ar īpašu skaņas izolāciju. Autoceļa A8 posma Olaine – autoceļš P100 apkārtnē nav iedzīvotāju, kas dzīvo mājokļos ar kluso fasādi.




7

9. tabula. Teritoriju platība, kurās pārsniegti trokšņa robežlielumi autoceļa A8 posma Olaine – autoceļš P100 tuvumā3

Nr. p.k.




6,69 6,39 6,69


0 0 0,0003


0,28 0,44 0,45

Kopā: 6,97 6,83 7,14





iedzīvotāju;


Autoceļa A8 posmā Rīga – Autoceļš P100 izdalītas trīs trokšņa diskomforta zonas – Medemciems, Lubauši un Jaunolaine. Lai gan diskomforta zonu izdalīšanas kritērijiem atbilst arī Olaines pilsēta, trokšņa mazināšanas pasākumi Olaines tuvumā nav plānoti, jo Olaines pilsētas blīvi apdzīvotā daļa atrodas vairāk nekā 350 m attālumā no autoceļa.



Autoceļa A8 posmā Rīga – autoceļš P100 līdz šim nav veikti pasākumi trokšņa samazināšanai. Šis ir pirmais rīcības plāns trokšņa samazināšanai autoceļa A8 posma Rīga – autoceļš P100 daļai autoceļš Olaine – autoceļš P100.

Autoceļa A8 posma Rīga – autoceļš P100 daļai Rīga – Olaine pirmais (iepriekšējais) rīcības plāns trokšņa samazināšanai izstrādāts 2009. gadā4, pamatojoties uz 2007. gadā izstrādāto stratēģisko trokšņa karšu rezultātiem. 2009. gada rīcības plānā autoceļa A8 posma Rīga – Olaine apkārtnē noteiktas 6 akustiskā diskomforta zonas. Noteiktās diskomforta zonas ietver Tīraines dienvidu daļu, Medemciemu, Jaunolaini, gandrīz visu teritoriju starp Jaunolaini un autoceļu A5 un daļu 3 Teritorijas lietošanas funkciju noteikšana un platību aprēķināšana, kur pārsniegti trokšņa robežlielumi, veikta

atbilstoši Ministru kabineta 2004. gada 13. jūlija noteikumiem Nr. 597 „Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” (zaudējuši spēku 24.01.2014.) 4 http://www.sam.gov.lv/images/modules/items/PDF/item_2553_Kopsavilkums_A8_F_130709.pdf




8

teritorijas starp autoceļu A5 un Medemciemu. 2009. gadā trokšņa mazināšanai autoceļa A8 posma Rīga – Olaine apkārtnē tika plānoti pasākumi 9,1 milj. EUR vērtībā. 2009. gadā plānotie pasākumi līdz šim nav ieviesti, un šī rīcības plāna izstrādes ietvaros to lietderība vērtēta atkārtoti.


PASĀKUMU APRAKSTS












materiālus;


Trokšņa diskomforta zonā Medemciems paredzēts izvietot 3 trokšņa barjeras ar kopējo garumu 1 875 m un virsmas laukumu 7 500 m2. Trokšņa diskomforta zonā Lubauši paredzēts izvietot 2 trokšņa barjeras ar kopējo garumu 942 m un virsmas laukumu 3 768 m2. Trokšņa diskomforta zonā Jaunolaine paredzēts izvietot 14 trokšņa barjeras ar kopējo garumu 2 301 m un virsmas laukumu 9 204 m2.

6.1 PLĀNOTIE INFORMATĪVIE PASĀKUMI TROKŠŅA IETEKMES MAZINĀŠANAI Iepriekšējos 5 līdz 7 gados ir būtiski pieaudzis to dzīvojamās apbūves teritoriju apjoms, kas atrodas tiešā autoceļu tuvumā, kā rezultātā kopējais autoceļu radītā trokšņa ietekmes līmenis ir palielinājies. Rīcības plāna izstrādes ietvaros tika analizēti arī vietējo pašvaldību teritorijas plānojumi, konstatējot, ka vēl aizvien ievērojamas, šobrīd neapbūvētas teritorijas plānots izmantot dzīvojamajai apbūvei. Ministru kabineta noteikumu Nr. 240 „Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi”, kas pieņemti 2013. gada 30. aprīlī, 147. punkts nosaka, ka plānojot jaunas dzīvojamās un publiskās apbūves teritorijas, tās paredz vietās, kur autoceļu, dzelzceļu un lidlauku, kā arī piesārņojošo objektu ietekme nepārsniedz normatīvajos aktos piesārņojuma jomā noteiktos piesārņojuma robežlielumus. Jaunajā



9

Mārupes novada teritorijas plānojumā, kas apstiprināts pēc minēto noteikumu spēkā stāšanās, šis punkts nav ņemts vērā, neierobežojot jaunu dzīvojamās apbūves teritoriju veidošanu vietās, kur autoceļa radītais troksnis pārsniedz trokšņa robežlielumus.






10





10. tabula. Autoceļa A8 posmā Rīga – autoceļš P100 plānoto pasākumu izmaksas, finansējuma avots un atmaksāšanās laiks

Plānotie trokšņa mazināšanas pasākumi

Pasākumu izmaksas (€)


Barjeru izbūve diskomforta zonā „Medemciems”

1 366 100 Pašvaldības budžets

Barjeru izbūve diskomforta zonā „Lubauši”

686 300 Pašvaldības budžets

Barjeru izbūve diskomforta zonā „Jaunolaine”








Balstoties uz statistikas datiem par trokšņa izraisīto diskomfortu un miega traucējumiem5,6, tika konstatēts, ka pēc trokšņa līmeņa samazināšanas ar diskomfortu varētu saskarties aptuveni 180 iedzīvotāji, bet ar miega traucējumiem aptuveni 105 iedzīvotāji. Saskaņā ar minētajiem pētījumiem, par zemu ietekmes līmeni tiek uzskatītas tādas situācijas, kurās ar trokšņa izraisīto







11

diskomfortu saskaras ne vairāk kā 10% iedzīvotāju un ar miega traucējumiem saskaras ne vairāk kā 5% iedzīvotāju.



40-45 45-50 50-55 55-60 60-65

Pirms pasākumu realizācijas 2908 990 675 191 75

Pēc pasākumu realizācijas 3022 1131 552 92 42


Plānoto pasākumu lietderības novērtējums veikts, pamatojoties uz izmaksu un akustiskās ietekmes novērtējuma rezultātiem. Visās trokšņa diskomforta zonās plānoto pasākumu izmaksas ir ļoti augstas un vairākas reizes pārsniedz to teorētisko atmaksāšanās laiku. Ņemot vērā konstatētos faktus, pasākumu realizācija trokšņa diskomforta zonās šobrīd nav ekonomiski pamatota, tomēr, ja pašvaldība Medemciemā un Lubaušos teritorijā arī turpmāk plāno dzīvojamās apbūves attīstību, teritorijas aizsardzība pret trokšņa piesārņojumu uzskatāma par prioritāru.




Izvērtējot visus autoceļa A8 posmā Rīga – autoceļš P100 plānotos pasākumus, tika noteikta šāda to ieviešanas kārtība:

1. Informatīvie pasākumi; 2. „Kluso” ceļa segumu izpēte; 3. Trokšņa barjeru izbūve diskomforta zonā „Jaunolaine”; 4. Trokšņa barjeru izbūve diskomforta zonā „Lubauši”; 5. Trokšņa barjeru izbūve diskomforta zonā „Medemciems”.



Atsaucoties uz VAS „Latvijas Valsts ceļi” sniegto informāciju par pieejamajiem budžeta līdzekļiem un prioritāro autoceļu uzturēšanas un atjaunošanas darbu sarakstu, nākamajos piecos gados autoceļa A8 posmā Rīga – autoceļš P100 nav paredzēts realizēt pasākumus trokšņa mazināšanai. Šī rīcības plāna ietvaros noteikto trokšņa mazināšanas pasākumu realizācija iespējama tikai



12

ilgtermiņa plāna ietvaros, pie nosacījuma, ka pasākumu realizēšanai tiks atvēlēti līdzekļi valsts budžetā.

Nākamajos 5 gados plānots veikt aprakstīto informatīvo pasākumu realizāciju, tādejādi sekmējot esošā trokšņa ietekmes līmeņa konservāciju un ietekmes nepalielināšanos. Satiksmes ministrija jau ir informējusi ietekmētās pašvaldības par stratēģisko trokšņu karšu izstrādi un pieejamību. Plānā aprakstītā pasākuma izpildei ir nepieciešama Rīgas, Mārupes, Olaines un Ozolnieku pašvaldību iesaistīšanās, nosakot prasības teritoriju attīstītājiem un sniedzot informāciju par jaunajām apbūves teritorijām. VAS „Latvijas Valsts ceļi” lūgs pašvaldības ik gadu informēt par trokšņa ietekmes zonā izbūvētajiem jauniem objektiem, uz kuriem attiecināmi trokšņa robežlielumi, norādot objekta veidu, adresi un trokšņa līmeni (piemēram 50–55 dB), saskaņā ar aktuālo stratēģisko trokšņa karti.


Kopējo autoceļa trokšņa līmeni ietekmē ne vien satiksmes intensitāte, kustības ātrums un transportlīdzekļu sastāvs, bet arī ceļa seguma kvalitāte. Saskaņā ar „Valsts autoceļu sakārtošanas programmu 2014. – 2020. gadam”7, no 2016. līdz 2017. gadam ir paredzēts veikt rekonstrukciju autoceļa A8 Rīga – Jelgava – Lietuvas robeža (Meitene) posmā no 9,93 – 18,93 km, kurā ietilpst trokšņa diskomforta zonas „Medemciems” un „Lubauši”. No 2017. līdz 2018. gadam ir paredzēts veikt rekonstrukciju autoceļa A8 posmā no 19,2 – 29,95 km, kurā ietilpst trokšņa diskomforta zona „Jaunolaine”.











13



PRIEKŠLIKUMIEM

2013. gada maijā tika nosūtīta informatīva vēstule Olaines, Ozolnieku un Rīgas pašvaldībām, kurā tās tika informētas par rīcības plāna izstrādes uzsākšanu un iespējām sniegt priekšlikumus saistībā ar plāna izstrādi. Konkrēti priekšlikumi rīcības plānu izstrādei no pašvaldībām netika saņemti.





Rīcības plāna vides trokšņa samazināšanai valsts galvenā autoceļa A9 Rīga – Liepāja posmam no

autoceļa P106 Ezere – Embūte – Grobiņa līdz Liepājai kopsavilkums

Rīcības plāns vides trokšņa samazināšanai valsts galvenā autoceļa A9 posmam P106 – Liepāja Plāna kopsavilkums


2

Satura rādītājs

Ievads .............................................................................................................................................. 3

1. Autoceļa posma un tā apkārtnes raksturojums ..................................................................... 4

















3

IEVADS





Autoceļa A9 Rīga – Liepāja posma no autoceļa P106 Ezere – Embūte –Grobiņa līdz Liepājai trokšņu stratēģisko karšu un rīcības plāna trokšņa samazināšanai izstrādi nodrošinājusi Valsts akciju sabiedrība „Latvijas Valsts ceļi”.



Tālrunis: +371 67028169

Fakss: +371 67028171







4

1. AUTOCEĻA POSMA UN TĀ APKĀRTNES RAKSTUROJUMS

Autoceļa A9 Rīga – Liepāja posma no autoceļa P106 Ezere – Embūte – Grobiņa līdz Liepājai (turpmāk tekstā posms P106 – Liepāja) kopējais garums ir 5,565 km, un tas šķērso Grobiņas novadu. Autoceļa posms nešķērso Rīgas aglomerācijas teritoriju, kas ir vienīgā aglomerācija Latvijā atbilstoši MK 2014. gada 7. janvāra noteikumu Nr. 16 prasībām.

Autoceļa A9 posms P106 – Liepāja ir 1 brauktuves ceļš ar 2 joslām. Informācija par autoceļa posmu un satiksmes intensitāti attēlota 1. tabulā.

1. tabula. Autoceļa A9 posma satiksmes intensitāte









Posma nosaukums Posms no

...km Posms līdz

...km Posma

garums (km)

Gada vidējā satiksmes intensitāte 2011. gadā

(transportlīdzekļu skaits) P106 – Liepāja 186,116 191,681 5,565 3 247 405



5


Nr. p.k.




55 50 45


3.


60 55 55


65 60 55



Trokšņa stratēģiskās kartes valsts autoceļu posmam izstrādātas 2012. gadā. Informācija par noteiktam trokšņa līmenim pakļauto teritorijas platību attēlota 3. tabulā. Informācija par noteiktam trokšņa līmenim pakļauto iedzīvotāju un mājokļu skaitu attēlota 4. un 5. tabulā.

3. tabula. Kopējā platība (km2) autoceļa A9 posma P106 – Liepāja apkārtnē, kas pakļauta noteiktam trokšņa līmenim

Autoceļa A9 posms

Platība, km2

Ldvn>55 dB(A) Ldvn>65 dB(A) Ldvn>75 dB(A) Autoceļš P106 – Liepāja 2,87 0,79 0,27

4. tabula. Iedzīvotāju skaits, kas dzīvo mājokļos, kuri ir pakļauti noteiktam trokšņa līmenim autoceļa A9 posma P106 – Liepāja tuvumā



Ldiena 433 92 27 8 –* –*1

Lvakars 220 47 14 –* –* –*

Lnakts 73 16 4 –* –* –*

Ldvn –**2 211 46 8 –* –*

5. tabula. Mājokļu skaits, kas ir pakļauti noteiktam trokšņa līmenim autoceļa A9 posma P106 – Liepāja tuvumā



Ldiena 47 26 6 3 –* –*

Lvakars 38 14 4 –* –* –*

Lnakts 19 4 2 –* –* –*

Ldvn –** 37 12 3 –* –*





6

Atbilstoši pašvaldību mājas lapās sniegtajai informācijai autoceļa A9 posma P106 – Liepāja tuvumā atrodas 1 izglītības iestāde, kas novietota teritorijā, kur trokšņa līmenis pārsniedz normatīvajos aktos noteiktos trokšņa robežlielumus. Saskaņā ar pašvaldību sniegto informāciju autoceļa tuvumā neatrodas neviens mājoklis ar īpašu skaņas izolāciju. Autoceļa apkārtnē nav iedzīvotāju, kas dzīvotu mājokļos ar kluso fasādi.


6. tabula. Teritoriju platība, kurās pārsniegti trokšņa robežlielumi, autoceļa A9 posma P106 – Liepāja tuvumā3

Nr. p.k.





0,58 0,72 0,79


0,03 0,06 0,08



0,07 0,08 0,09

Kopā: 0,71 0,91 1,04





iedzīvotāju;


Autoceļa A9 posma P106 – Liepāja izdalīta viena trokšņa diskomforta zona – Grobiņa.



Autoceļa A9 posmā P106 – Liepāja līdz šim nav veikti pasākumi trokšņa samazināšanai, un šis ir pirmais rīcības plāns trokšņa samazināšanai autoceļa posmam.





7


PASĀKUMU APRAKSTS












materiālus;


Trokšņa diskomforta zonā Grobiņa plānots izvietot 8 trokšņa barjeras ar kopējo garumu 1 386 m un virsmas laukumu 4 190 m2.


Iepriekšējos 5 līdz 7 gados ir būtiski pieaudzis to dzīvojamās apbūves teritoriju apjoms, kas atrodas tiešā autoceļu tuvumā, kā rezultātā kopējais autoceļu radītā trokšņa ietekmes līmenis ir palielinājies. Rīcības plāna izstrādes ietvaros tika analizēti arī vietējo pašvaldību teritorijas plānojumi, konstatējot, ka vēl aizvien ievērojamas, šobrīd neapbūvētas teritorijas plānots izmantot dzīvojamajai apbūvei. Ministru kabineta noteikumu Nr. 240 „Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi”, kas pieņemti 2013. gada 30. aprīlī, 147. punkts nosaka, ka plānojot jaunas dzīvojamās un publiskās apbūves teritorijas, tās paredz vietās, kur autoceļu, dzelzceļu un lidlauku, kā arī piesārņojošo objektu ietekme nepārsniedz normatīvajos aktos piesārņojuma jomā noteiktos piesārņojuma robežlielumus. Jaunajā Grobiņas novada teritorijas plānojumā, kas apstiprināts pēc minēto noteikumu spēkā stāšanās, šis punkts nav ņemts vērā, neierobežojot jaunu dzīvojamās apbūves teritoriju veidošanu vietās, kur autoceļa radītais troksnis pārsniedz trokšņa robežlielumus.

Lai mazinātu nepamatotu sūdzību skaitu par trokšņa ietekmi un aktīvāk iesaistītu pašvaldības trokšņa jautājumu risināšanā, ir nepieciešams izstrādāt mehānismu, kas nodrošinātu plānoto



8

apbūves teritoriju attīstītāju informēšanu par trokšņa ietekmi un to atbildību trokšņa ietekmes mazināšanai. Vienlaicīgi ir nepieciešams apkopot arī informāciju par jaunām apbūves teritorijām, kurās realizēti individuāli pasākumi trokšņa ietekmes mazināšanai. Plānotā pasākuma realizācijas kārtības shēma attēlota 1. attēlā.


6.2 PLĀNOTIE IZPĒTES PASĀKUMI TROKŠŅA IETEKMES MAZINĀŠANAI

Pēdējo gadu laikā ir pieaudzis to valstu skaits, kas trokšņa ietekmes mazināšanai no autoceļiem izmanto „klusos” ceļu segumus. Klusais ceļu segums ir īpašas struktūras un tekstūras asfaltbetona segums, kas samazina to trokšņa līmeni, kas rodas automašīnu riepu un ceļa seguma kontakta rezultātā. Šobrīd Eiropā ir izstrādāti un tiek izmantoti vairāki kluso segumu veidi, kas Latvijā valsts ceļu tīklā līdz šim nav izmantoti. Galvenais faktors, kas līdz šim ir ierobežojis kluso segumu izmantošanu Latvijā, ir informācijas trūkums par šo segumu piemērotību Latvijas apstākļiem, piemēram, seguma izturību, īpašībām ziemas apstākļos, akustisko efektivitāti, uzturēšanas un izbūves izmaksām. Lai novērstu informācijas trūkumu un apzinātu kluso segumu lietošanas iespējas Latvijā, ir nepieciešams veikt pieejamo segumu materiālu izpēti, piemērotības analīzi, testēšanu un izmantošanas normatīvā regulējuma izstrādi.




9




7. tabula. Autoceļa A9 posmā P106 – Liepāja plānoto pasākumu izmaksas, finansējuma avots un atmaksāšanās laiks




Barjeru izbūve diskomforta zonā „Grobiņa”







Pamatojoties uz aprēķinu rezultātiem, tika konstatēts, ka trokšņa barjeru izvietošana samazinās trokšņa līmeni 89 dzīvojamajās mājās ar kopējo iedzīvotāju skaitu 592. Detalizēta informācija par plānoto pasākumu akustisko ietekmi attēlota 8. tabulā.




40-45 45-50 50-55 55-60 60-65









10


Plānoto pasākumu lietderības novērtējums veikts, pamatojoties uz izmaksu un akustiskās ietekmes novērtējuma rezultātiem. Izvērtējot trokšņa diskomforta zonā „Grobiņa” plānoto pasākumu lietderību, konstatēts, ka to teorētiskais atmaksāšanās laiks vairāk nekā 2 reizes pārsniedz vidējo trokšņa barjeru ekspluatācijas laiku. Trokšņa samazināšanas pasākumu ieviešana diskomforta zonā „Grobiņa” šobrīd nav ekonomiski pamatota un iespējama tikai tad, ja valsts budžetā tiktu atvēlēti līdzekļi šo pasākumu realizēšanai.




Izvērtējot visus autoceļa A9 posmā P106 – Liepāja plānotos pasākumus, tika noteikta šāda to ieviešanas kārtība:

1. Informatīvie pasākumi; 2. „Kluso” ceļa segumu izpēte; 3. Trokšņa barjeru izbūve diskomforta zonā „Grobiņa”.



Atsaucoties uz VAS „Latvijas Valsts ceļi” sniegto informāciju par pieejamajiem budžeta līdzekļiem un prioritāro autoceļu uzturēšanas un atjaunošanas darbu sarakstu, nākamajos piecos gados autoceļa A9 posmā P106 – Liepāja nav paredzēts realizēt pasākumus trokšņa mazināšanai. Šī rīcības plāna ietvaros noteikto trokšņa mazināšanas pasākumu realizācija iespējama tikai ilgtermiņa plāna ietvaros pie nosacījuma, ka pasākumu realizēšanai tiks atvēlēti līdzekļi valsts budžetā.

Nākamajos 5 gados plānots veikt aprakstīto informatīvo pasākumu realizāciju, tādejādi sekmējot esošā trokšņa ietekmes līmeņa konservāciju un ietekmes nepalielināšanos. Satiksmes ministrija jau ir informējusi ietekmētās pašvaldības par stratēģisko trokšņu karšu izstrādi un pieejamību. Plānā aprakstītā pasākuma izpildei ir nepieciešama Grobiņas un Liepājas pašvaldību iesaistīšanās, nosakot prasības teritoriju attīstītājiem un sniedzot informāciju par jaunajām apbūves teritorijām. VAS „Latvijas Valsts ceļi” lūgs pašvaldības ik gadu informēt par trokšņa ietekmes zonā izbūvētajiem jauniem objektiem, uz kuriem attiecināmi trokšņa robežlielumi, norādot objekta veidu, adresi un trokšņa līmeni (piemēram 50–55 dB), saskaņā ar aktuālo stratēģisko trokšņa karti.

Pietiekama finansējuma gadījumā nākamajos 5 gados VAS „Latvijas Valsts ceļi” uzsāks aprakstīto izpētes pasākumu realizāciju. Izpētes pasākuma ietvaros tiks noteikta „kluso” ceļa segumu piemērotība Latvijas apstākļiem. Pozitīva izpētes rezultāta gadījumā un pietiekama finansējuma



11

apstākļos VAS „Latvijas Valsts ceļi” tehnisko iespēju robežās izmantos „klusos” ceļa segumus, rekonstruējot trokšņa diskomforta zonās ietilpstošos autoceļu posmus.









PRIEKŠLIKUMIEM

2013. gada maijā tika nosūtīta informatīva vēstule Grobiņas novada pašvaldībai, kurā tā tika informēta par rīcības plāna izstrādes uzsākšanu un iespējām sniegt priekšlikumus saistībā ar plāna izstrādi. Priekšlikumi rīcības plāna izstrādei no pašvaldības nav saņemti. Konkrēti priekšlikumi rīcības plānu izstrādei no pašvaldībām netika saņemti.

Saskaņā ar 2014. gada 7. janvāra Ministru kabineta noteikumu Nr. 16 „Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” prasībām 2014. gada 11. februāri tika uzsākta izstrādāto rīcības plānu sabiedriskā apspriešana, publicējot paziņojumu par apspriešanu laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”. Informācija par izstrādāto trokšņa samazināšanas rīcības plāna projektu un tā sabiedrisko apspriešanu tika ievietota Satiksmes ministrijas mājas lapā un nosūtīta arī Grobiņas novada pašvaldībai, uz kuras teritoriju attiecas trokšņa samazināšanas rīcības plāna īstenošana. Rīcības plāna projekts sabiedriskās apspriešanas laikā bija pieejams VAS „Latvijas Valsts ceļi” mājas lapā, kā arī ar to varēja iepazīties VAS „Latvijas Valsts ceļi”.




Rīcības plāna vides trokšņa samazināšanai valsts galvenā autoceļa A10 Rīga – Ventspils posmam

no Rīgas līdz Jūrmalai un posmam Jūrmalas apvedceļš un valsts galvenā autoceļa A5 Rīgas

apvedceļš (Salaspils – Babīte) posmiem no autoceļa P 90 Rīgas HES – Pulkarne līdz

autoceļam A7 Rīga – Bauska – Lietuvas robeža (Grenctāle) un no autoceļa A9 Rīga (Skulte) –

Liepāja līdz Rīgai (Babītei) kopsavilkums

Rīcības plāns vides trokšņa samazināšanai valsts galvenā autoceļa A10 posmam Rīga – Kūdra un autoceļu A5 posmiem Rīgas HES – A7 un A9 – Rīga

Plāna kopsavilkums SIA ELLE, SIA Transportbūvju Konsultācijas

2

Satura rādītājs Ievads .............................................................................................................................................. 3

1. Autoceļu posmu raksturojums ............................................................................................... 4








6.1 Plānotie informatīvie pasākumi trokšņa ietekmes mazināšanai................................... 10

6.2 Plānotie izpētes pasākumi trokšņa ietekmes mazināšanai ........................................... 11










3

IEVADS





Autoceļa A10 Rīga – Ventspils posmu Rīga – autoceļš A5, autoceļš A5 – Jūrmala un Jūrmalas apvedceļš trokšņu stratēģisko karšu un rīcības plāna trokšņa samazināšanai izstrādi nodrošinājusi Valsts akciju sabiedrība „Latvijas Valsts ceļi”

Autoceļa A5 Rīgas apvedceļš (Salaspils – Babīte) posmu autoceļš P90, autoceļš P85 – autoceļš A7 un autoceļš A9 – autoceļš A10, autoceļš A10 – Rīga (Babīte) trokšņu stratēģisko karšu un rīcības plāna trokšņa samazināšanai izstrādi nodrošinājusi Valsts akciju sabiedrība „Latvijas Valsts ceļi”.



Tālrunis: +371 67028169

Fakss: +371 67028171



Ņemot vērā, ka nozīmīgākais autoceļa A5 posms (autoceļš A9 – Rīga), kuram izstrādāts rīcības plāns, šķērso autoceļu A10, radot kumulatīvu ietekmi uz autoceļu tuvumā dzīvojošiem iedzīvotājiem, tika izstrādāts vienots rīcības plāns šiem autoceļiem.





4

1. AUTOCEĻU POSMU RAKSTUROJUMS

Autoceļa A10 Rīga – Ventspils posmu Rīga – A5, A5 – Jūrmala un Jūrmalas apvedceļš (Jūrmala – Kūdra) kopējais garums ir 27,292 km (turpmāk tekstā autoceļa A10 posms Rīga – Kūdra). Autoceļa A10 posms Rīga – Kūdra šķērso Babītes novadu un Jūrmalas pilsētu. (skat. 1. attēlu). Autoceļa posms nešķērso Rīgas aglomerācijas teritoriju, kas ir vienīgā aglomerācija Latvijā atbilstoši MK 2014. gada 7. janvāra noteikumu Nr. 16 prasībām.

Autoceļa A10 posms Rīga – Jūrmala ir 2 brauktuvju ceļš ar 2 joslām, bet posms Jūrmalas apvedceļš ir 1 brauktuves ceļš ar 2 joslām. Informācija par autoceļa posmiem un satiksmes intensitāti attēlota 1. tabulā.



no ...km Posms

līdz ...km

Posma garums

(km)




intensitāte visā posmā 2011. gadā

Rīga – A5* 13,450 15,368 1,918 12 949 835 5 433 153

A5 – Jūrmala* 15,368 19,490 4,122 12 668 420

Jūrmalas apvedceļš 20,0 41,252 21,252 3 351 430 Ar * apzīmēti posmi, kuriem 2009.gadā izstrādātie rīcības plāni tika pārskatīti.

Autoceļa A5 Rīgas apvedceļš (Salaspils – Babīte) posmu autoceļš P90, autoceļš P85 – autoceļš A7 (turpmāk tekstā posms P90 – A7) un autoceļš A9 – autoceļš A10, autoceļš A10 – Rīga (Babīte) (turpmāk tekstā posms A9 – Rīga) kopējais garums ir 7,152 km, un tie šķērso Ķekavas un Babītes novadus (skat. 2. un 3. attēlu). Autoceļa posmi nešķērso Rīgas aglomerācijas teritoriju, kas ir vienīgā aglomerācija Latvijā atbilstoši MK 2014. gada 7. janvāra noteikumu Nr. 16 prasībām.

Autoceļa A5 posms P90 – A7 ir 1 brauktuves ceļš ar 2 joslām. Autoceļa A5 posms A9 – Rīga sastāv no 2 brauktuvēm ar 2 joslām un sadalošās joslas. Informācija par posmiem un satiksmes intensitāti attēlota 2. tabulā.



no ...km Posms

līdz ...km

Posma garums

(km)




intensitāte visā posmā 2011. gadā

P90 – A7 7,000 8,645 1,645 3 172 215 3 172 215

A9 – A10 35,346 38,200 2,854 3 615 690 3 785 550 A10 – Rīga 38,200 40,853 2,653 3 968 280





5








Nr. p.k.




55 50 45


3.


60 55 55


65 60 55



2007. gadā stratēģiskās trokšņa kartes tika izstrādātas autoceļa A10 Rīga – Ventspils posmam Rīga – Jūrmala. 2012. gadā stratēģiskās trokšņa kartes tika izstrādātas autoceļa A10 Rīga – Ventspils posmam Jūrmalas apvedceļš un pārskatītas posmam Rīga – Jūrmala. 2012. gadā stratēģiskās trokšņa kartes tika izstrādātas arī autoceļa A5 Rīgas apvedceļš posmiem P90 – A7 un A9 – Rīga.





6

4. tabula. Iedzīvotāju skaits, kas dzīvo mājokļos, kuri ir pakļauti noteiktam trokšņa līmenim autoceļa A10 posma Rīga – Jūrmala tuvumā.



45–49 50–54 55–59 60–64 65–69 70–74 >75

Lnakts 850 544 102 10 –*1 –* –*

Ldvn –**2 1063 1105 311 75 7 –*

5. tabula. Mājokļu skaits, kas ir pakļauti noteiktam trokšņa līmenim autoceļa A10 posma Rīga – Jūrmala tuvumā



45–49 50–54 55–59 60–64 65–69 70–74 >75

Lnakts 227 133 26 3 –* –* –*

Ldvn –** 210 280 81 13 1 –*

6. tabula. Kopējā platība (km2) autoceļa A10 posma Rīga – Jūrmala apkārtnē, kas pakļauta noteiktam trokšņa līmenim

Autoceļa A7 posms

Platība, km2

Ldvn>55 dB(A) Ldvn>65 dB(A) Ldvn>75 dB(A) Rīga – V2 5,27 1,17 0,21


Informācija par noteiktam trokšņa līmenim pakļauto teritorijas platību attēlota 7. un 8. tabulā.

7. tabula. Kopējā platība (km2) autoceļa A10 posma Jūrmalas apvedceļš, kas pakļauta noteiktam trokšņa līmenim

Autoceļa A10 posms

Platība, km2

Ldvn>55 dB(A) Ldvn>65 dB(A) Ldvn>75 dB(A) Jūrmalas apvedceļš 11,53 2,27 0,33

8. tabula. Kopējā platība (km2) autoceļa A5 posmu P90 – A7 un A9 – Rīga apkārtnē, kas pakļauta noteiktam trokšņa līmenim

Autoceļa A5 posms

Platība, km2

Ldvn>55 dB(A) Ldvn>65 dB(A) Ldvn>75 dB(A) P90 – A7 1,06 0,23 0,03 A9 – Rīga (Babīte) 3,24 0,71 0,13

Informācija par noteiktam trokšņa līmenim pakļauto iedzīvotāju un mājokļu skaitu Autoceļa A10 posma Jūrmalas apvedceļš tuvumā attēlota 9. un 10. tabulā.

9. tabula. Iedzīvotāju skaits, kas dzīvo mājokļos, kuri ir pakļauti noteiktam trokšņa līmenim autoceļa A10 posma Jūrmalas apvedceļš tuvumā



Ldiena 357 379 29 9 –* –*





7

Lvakars 544 61 24 5 –* –*

Lnakts 225 24 5 –* –* –*

Ldvn –** 524 39 11 5 –*

10. tabula. Mājokļu skaits, kas ir pakļauti noteiktam trokšņa līmenim autoceļa A10 posma Jūrmalas apvedceļš tuvumā



50–54 55–59 60–64 65–69 70–74 >75

Ldiena 87 34 7 3 –* –*

Lvakars 75 11 5 2 –* –*

Lnakts 23 5 2 –* –* –*

Ldvn –** 60 11 2 2 –*

Atbilstoši pašvaldību mājas lapās sniegtajai informācijai autoceļa A10 posma Jūrmalas apvedceļš tuvumā atrodas 1 izglītības iestāde, kas novietota teritorijā, kur trokšņa līmenis pārsniedz trokšņa robežlielumus. Saskaņā ar pašvaldību sniegto informāciju autoceļa A10 posma Jūrmalas apvedceļš tuvumā neatrodas mājokļi ar īpašu skaņas izolāciju. Autoceļa A10 posma Jūrmalas apvedceļš apkārtnē nav iedzīvotāju, kas dzīvotu mājokļos ar kluso fasādi.


11. tabula. Teritoriju platība, kurās pārsniegti trokšņa robežlielumi autoceļa A10 posma Jūrmalas apvedceļš tuvumā3

Nr. p.k.





10,27 9,54 10,27


0,0075 0,011 0,013



0,23 0,42 0,47

Kopā: 10,51 10,13 11,29

Informācija par noteiktam trokšņa līmenim pakļauto iedzīvotāju un mājokļu skaitu autoceļa A5 posmu P90 – A7 un A9 – Rīga tuvumā attēlota 12. un 13. tabulā.

12. tabula. Iedzīvotāju skaits, kas dzīvo mājokļos, kuri ir pakļauti noteiktam trokšņa līmenim autoceļa A5 posmu P90 – A7 un A9 – Rīga tuvumā



Ldiena 612 175 39 –* –* –*

Lvakars 186 139 19 –* –* –*





8

Lnakts 139 31 –* –* –* –*

Ldvn –** 202 95 8 –* –*

13. tabula. Mājokļu skaits, kas ir pakļauti noteiktam trokšņa līmenim autoceļa A5 posmu P90 – A7 un A9 – Rīga tuvumā



Ldiena 100 39 7 –* –* –*

Lvakars 46 26 4 –* –* –*

Lnakts 28 5 –* –* –* –*

Ldvn –** 47 19 3 –* –*

Atbilstoši pašvaldību mājas lapās sniegtajai informācijai autoceļa A5 posmu P90 – A7 un A9 – Rīga tuvumā neatrodas izglītības iestādes, kas novietotas teritorijā, kur trokšņa līmenis pārsniedz trokšņa robežlielumus. Saskaņā ar pašvaldību sniegto informāciju autoceļa A5 posmu P90 – A7 un A9 – Rīga tuvumā neatrodas mājokļi ar īpašu skaņas izolāciju. Autoceļa A5 posma P90 – A7 apkārtnē nav iedzīvotāju, kas dzīvotu mājokļos ar kluso fasādi, bet posma A9 – Rīga apkārtnē 2 iedzīvotāji dzīvo mājoklī ar kluso fasādi.


14. tabula. Teritoriju platība, kurās pārsniegti trokšņa robežlielumi autoceļa A5 posmu P90 – A7 un A9 – Rīga tuvumā4

Nr. p.k.





1,58 1,55 1,71


0,29 0,41 0,45

Kopā: 1,87 1,96 2,16


Analizējot trokšņu stratēģiskās kartēšanas rezultātus, tika konstatēts, ka Latvijā noteiktie trokšņa robežlielumi tiek pārsniegti ievērojamā autoceļa posma daļā līdz pat 1,5 km attālumā no tā. Informācija par troksnim pakļauto iedzīvotāju skaitu ir apkopota 3. nodaļas 4., 9. un 12. tabulā. Ņemot vērā kopējo trokšņa diskomforta zonu platību, trokšņa mazinošo pasākumu plānošanai izvirzītas tikai nozīmīgākās trokšņa diskomforta zonas.



iedzīvotāju;





9


Autoceļa A10 posmā Rīga – Kūdra un A5 posmos P90 – A7 un A9 – Rīga izdalīta viena trokšņa diskomforta zona, kas ietver Babīti, Piņķus, Priežciemu un Brīvkalnus.



Autoceļa A10 posmam Jūrmalas apvedceļš un autoceļa A5 posmiem P90 – A7 un A9 – Rīga līdz šim nav izstrādāti rīcības plāni un veikti pasākumi trokšņa samazināšanai. Autoceļa A10 posmam Rīga – Jūrmala pirmais rīcības plāns trokšņa samazināšanai izstrādāts 2009. gadā5, pamatojoties uz 2007. gadā izstrādāto stratēģisko trokšņa karšu rezultātiem.

2009. gadā izstrādātajā rīcības plānā autoceļa A10 posma Rīga – Jūrmala apkārtnē noteiktas 7 trokšņa diskomforta zonas, ietverot tajās gan esošās, gan plānotās apbūves teritorijas. Izdalītās diskomforta zonas ietver gandrīz visas iespējamās apbūves teritorijas autoceļa posma apkārtnē, izņemot mežu teritorijas. 2009. gadā trokšņa mazināšanai autoceļa A10 posma Rīga – Jūrmala apkārtnē tika plānoti pasākumi 16,4 milj. EUR vērtībā. 2009. gadā plānotie pasākumi līdz šim nav ieviesti, un šī rīcības plāna izstrādes ietvaros to lietderība vērtēta atkārtoti.


PASĀKUMU APRAKSTS












materiālus;





10


Trokšņa diskomforta zonā Babīte – Piņķi paredzēts izvietot 18 trokšņa barjeras ar kopējo garumu 3 750 m un virsmas laukumu 12 406 m2, un divus grunts vaļņus ar kopējo garumu 774 m.


Iepriekšējos 5 līdz 7 gados ir būtiski pieaudzis to dzīvojamās apbūves teritoriju apjoms, kas atrodas tiešā autoceļu tuvumā, kā rezultātā kopējais autoceļu radītā trokšņa ietekmes līmenis ir palielinājies. Rīcības plāna izstrādes ietvaros tika analizēti arī vietējo pašvaldību teritorijas plānojumi, konstatējot, ka vēl aizvien ievērojamas, šobrīd neapbūvētas teritorijas plānots izmantot dzīvojamajai apbūvei. Ministru kabineta noteikumu Nr. 240 „Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi”, kas pieņemti 2013. gada 30. aprīlī, 147. punkts nosaka, ka plānojot jaunas dzīvojamās un publiskās apbūves teritorijas, tās paredz vietās, kur autoceļu, dzelzceļu un lidlauku, kā arī piesārņojošo objektu ietekme nepārsniedz normatīvajos aktos piesārņojuma jomā noteiktos piesārņojuma robežlielumus. Jaunajos Babītes un Ķekavas novadu teritorijas plānojumos, kas apstiprināti pēc minēto noteikumu spēkā stāšanās, šis punkts nav ņemts vērā, neierobežojot jaunu dzīvojamās apbūves teritoriju veidošanu vietās, kur autoceļa radītais troksnis pārsniedz trokšņa robežlielumus.




11







15. tabula. Autoceļa A10 posmā Rīga – Kūdra un autoceļa A5 posmos P90 – A7 un A9 – Rīga plānoto pasākumu izmaksas, finansējuma avots un atmaksāšanās laiks




Barjeru un grunts vaļņu izbūve diskomforta zonā „Babīte – Piņķi”

2 604 600 Valsts budžets (1 886 900 €), Pašvaldības budžets( 717 600 €)








12

Pamatojoties uz aprēķinu rezultātiem, tika konstatēts, ka trokšņa barjeru izvietošana samazinās trokšņa līmeni 534 dzīvojamajās mājās ar kopējo iedzīvotāju skaitu 2 528. Detalizēta informācija par plānoto pasākumu akustisko ietekmi attēlota 16. tabulā.


16. tabula. Noteiktam trokšņa līmenim pakļauto iedzīvotāju skaits pirms un pēc pasākumu realizācijas Trokšņa rādītāja Lnakts līmenim (dB(A)) pakļauto iedzīvotāju skaits

40-45 45-50 50-55 55-60 60-65




Plānoto pasākumu lietderības novērtējums veikts, pamatojoties uz izmaksu un akustiskās ietekmes novērtējuma rezultātiem. Izvērtējot trokšņa diskomforta zonā „Babīte – Piņķi” plānoto pasākumu lietderību, konstatēts, ka to teorētiskais atmaksāšanās laiks vairākas reizes pārsniedz vidējo trokšņa barjeru ekspluatācijas laiku, kā rezultātā pasākumu realizācija šobrīd nav ekonomiski pamatota.




Izvērtējot visus autoceļa A10 posmā Rīga – Kūdra un autoceļa A5 posmos P90 – A7 un A9 – Rīga plānotos pasākumus, tika noteikta šāda to ieviešanas kārtība:

1. Informatīvie pasākumi; 2. „Kluso” ceļa segumu izpēte; 3. Trokšņa barjeru un vaļņu izbūve diskomforta zonā „Babīte – Piņķi”.







13



Atsaucoties uz VAS „Latvijas Valsts ceļi” sniegto informāciju par pieejamajiem budžeta līdzekļiem un prioritāro autoceļu uzturēšanas un atjaunošanas darbu sarakstu, nākamajos piecos gados autoceļa A10 posmā Rīga – Kūdra un autoceļa A5 posmos P90 – A7 un A9 – Rīga nav paredzēts realizēt pasākumus trokšņa mazināšanai. Šī rīcības plāna ietvaros noteikto trokšņa mazināšanas pasākumu realizācija iespējama tikai ilgtermiņa plāna ietvaros, pie nosacījuma, ka pasākumu realizēšanai tiks atvēlēti līdzekļi valsts budžetā.

Nākamajos 5 gados plānots veikt aprakstīto informatīvo pasākumu realizāciju, tādejādi sekmējot esošā trokšņa ietekmes līmeņa konservāciju un ietekmes nepalielināšanos. Satiksmes ministrija jau ir informējusi ietekmētās pašvaldības par stratēģisko trokšņu karšu izstrādi un pieejamību. Plānā aprakstītā pasākuma izpildei ir nepieciešama Rīgas, Jūrmalas, Babītes, un Ķekavas pašvaldību iesaistīšanās, nosakot prasības teritoriju attīstītājiem un sniedzot informāciju par jaunajām apbūves teritorijām. VAS „Latvijas Valsts ceļi” lūgs pašvaldības ik gadu informēt par trokšņa ietekmes zonā izbūvētajiem jauniem objektiem, uz kuriem attiecināmi trokšņa robežlielumi, norādot objekta veidu, adresi un trokšņa līmeni (piemēram 50–55 dB), saskaņā ar aktuālo stratēģisko trokšņa karti.


Kopējo autoceļa trokšņa līmeni ietekmē ne vien satiksmes intensitāte, kustības ātrums un transportlīdzekļu sastāvs, bet arī ceļa seguma kvalitāte. Saskaņā ar „Valsts autoceļu sakārtošanas programmu 2014. – 2020. gadam”8, 2015. gadā ir paredzēts veikt seguma atjaunošanu un pastiprināšanu autoceļa A10 Rīga – Ventspils posmos no 20,1 līdz 23,8 km un no 37,02 līdz 38,6 km. 2015. gadā ir paredzēts veikt seguma atjaunošanu un pastiprināšanu autoceļa A5 Rīgas apvedceļš posmā no 39,12 līdz 40,85 km. 2016. gadā ir paredzēts veikt seguma atjaunošanu un pastiprināšanu autoceļa A10 posmā no 13,45 līdz 19,3 km. 2018. gadā ir paredzēts veikt seguma atjaunošanu un pastiprināšanu autoceļa A5 Rīgas apvedceļš posmā no 35,5 līdz 39,12 km.









14





PRIEKŠLIKUMIEM

2013. gada maijā tika nosūtīta informatīva vēstule Babītes, Jūrmalas, Ķekavas un Rīgas pašvaldībām, kurā tās tika informētas par rīcības plāna izstrādes uzsākšanu un iespējām sniegt priekšlikumus saistībā ar plāna izstrādi. Konkrēti priekšlikumi rīcības plānu izstrādei no pašvaldībām netika saņemti.


Sabiedriskās apspriešanas laikā par autoceļa posmam izstrādāto rīcības plānu saņemti četri priekšlikumi no Ķekavas novada domes, Jūrmalas pilsētas domes, Rīgas domes Mājokļa un vides departamenta Vides pārvaldes un Piņķu Jāņa evaņģēliski – luteriskās draudzes. Komentāri tika izteikti par rīcības plānu saturu, rīcības plānu projektos ietvertajiem trokšņa mazināšanas pasākumiem un plānoto pasākumu ieviešanas kārtību. Pārskats par saņemtajiem priekšlikumiem un to izvērtējumu pieejams izstrādātajā rīcības plānā.




reģionālā autoceļa P4 Rīga – Ērgļi posmam no Rīgas līdz autoceļam V36 Juglas papīrfabrikas

ciemats – Ulbroka kopsavilkums

Rīcības plāns vides trokšņa samazināšanai valsts reģionālā autoceļa P4 posmam Rīga – autoceļš V36 Plāna kopsavilkums


2

Satura rādītājs

Ievads .............................................................................................................................................. 3

1. Autoceļa posma un tā apkārtnes raksturojums ..................................................................... 4

















3

IEVADS





Autoceļa P4 Rīga – Ērgļi posmu Rīga – autoceļš P5 un autoceļš P5 – autoceļš V36 trokšņu stratēģisko karšu un rīcības plāna trokšņa samazināšanai izstrādi nodrošinājusi Valsts akciju sabiedrība „Latvijas Valsts ceļi”.



Tālrunis: +371 67028169

Fakss: +371 67028171







4

1. AUTOCEĻA POSMA UN TĀ APKĀRTNES RAKSTUROJUMS

Autoceļa P4 Rīga – Ērgļi posmu Rīga – autoceļš P5 un autoceļš P5 – autoceļš V36 (turpmāk tekstā posms Rīga – V36) kopējais garums ir 3,022 km, un tas šķērso Stopiņu novadu no Rīgas pilsētas robežas līdz autoceļam V36. Autoceļa posms nešķērso Rīgas aglomerācijas teritoriju, kas ir vienīgā aglomerācija Latvijā atbilstoši MK 2014. gada 7. janvāra noteikumu Nr. 16 prasībām.

Autoceļa P4 posms Rīga – V36 ir 1 brauktuves ceļš ar 2 joslām. Informācija par posmiem un satiksmes intensitāti attēlota 1. tabulā.

1. tabula. Satiksmes intensitāte autoceļa P4 posmos


no ...km Posms

līdz ...km

Posma garums

(km)






skaits)

Rīga – P5 7,94 9,62 1,68 5 747 290 4 527 253

P5 – V36 9,62 10,962 1,342 2 999 935











5


Nr. p.k.




55 50 45


3.


60 55 55


65 60 55



Stratēģiskās trokšņa kartes autoceļa P4 posmam Rīga – V36 tika izstrādātas 2012. gadā. Informācija par noteiktam trokšņa līmenim pakļauto teritorijas platību attēlota 3. tabulā. Informācija par noteiktam trokšņa līmenim pakļauto iedzīvotāju un mājokļu skaitu attēlota 4. un 5. tabulā.

3. tabula. Kopējā platība (km2) autoceļa P4 posma Rīga – autoceļš V36 apkārtnē, kas pakļauta noteiktam trokšņa līmenim

Autoceļa P4 posms

Platība, km2

Ldvn>55 dB(A) Ldvn>65 dB(A) Ldvn>75 dB(A) Rīga – autoceļš V36 2,02 0,42 0,06

4. tabula. Iedzīvotāju skaits, kas dzīvo mājokļos, kuri ir pakļauti noteiktam trokšņa līmenim autoceļa P4 posma Rīga – autoceļš V36 tuvumā



50–54 55–59 60–64 65–69 70–74 >75

Ldiena 519 330 43 38 15 –*1

Lvakars 414 269 63 23 –* –*

Lnakts 325 61 27 –* –* –*

Ldvn –**2 403 233 58 20 –*





6

5. tabula. Mājokļu skaits, kas ir pakļauti noteiktam trokšņa līmenim autoceļa P4 posma Rīga – autoceļš V36 tuvumā



50–54 55–59 60–64 65–69 70–74 >75

Ldiena 71 24 13 11 2 –*

Lvakars 61 17 17 5 –* –*

Lnakts 23 17 7 –* –* –*

Ldvn –** 55 14 15 5 –*

Atbilstoši pašvaldību mājas lapās sniegtajai informācijai autoceļa P4 posma Rīga – autoceļš V36 tuvumā neatrodas izglītības un stacionārās veselības aprūpes iestādes, kas novietotas teritorijā, kur trokšņa līmenis pārsniedz normatīvajos aktos noteiktos trokšņa robežlielumus. Saskaņā ar pašvaldību sniegto informāciju autoceļa P4 posma Rīga – autoceļš V36 tuvumā neatrodas neviens mājoklis ar īpašu skaņas izolāciju. Autoceļa P4 posma Rīga – autoceļš V36 apkārtnē nav iedzīvotāju, kas dzīvo mājokļos ar kluso fasādi.


6. tabula. Teritoriju platība, kurās pārsniegti trokšņa robežlielumi autoceļa P4 posma Rīga – autoceļš V36 tuvumā3

Nr. p.k.





0,86 1,71 2,13


0 0,01 0,22

3. Dažādu funkciju ēku (ar dzīvokļiem) teritorijas 0 0 0,03


0,06 0,11 0,13

Kopā: 0,92 1,83 2,51








7


iedzīvotāju;


Autoceļa P4 posmam Rīga – autoceļš V36 tika noteiktas divas trokšņa diskomforta zonas – Dreiliņi un Ulbroka.



Autoceļa P4 posmā Rīga – autoceļš V36 līdz šim nav veikti pasākumi trokšņa samazināšanai, un šis ir pirmais rīcības plāns trokšņa samazināšanai.



8


PASĀKUMU APRAKSTS












materiālus;


Trokšņa diskomforta zonā Dreiliņi plānots izvietot 19 trokšņa barjeras ar kopējo garumu 1 484 m un virsmas laukumu 5 937 m2. Trokšņa diskomforta zonā Ulbroka plānots izvietot 3 trokšņa barjeras ar kopējo garumu 176 m un virsmas laukumu 704 m2.

6.1 PLĀNOTIE INFORMATĪVIE PASĀKUMI TROKŠŅA IETEKMES MAZINĀŠANAI Iepriekšējos 5 līdz 7 gados ir būtiski pieaudzis to dzīvojamās apbūves teritoriju apjoms, kas atrodas tiešā autoceļu tuvumā, kā rezultātā kopējais autoceļu radītā trokšņa ietekmes līmenis ir palielinājies. Rīcības plāna izstrādes ietvaros tika analizēti arī vietējo pašvaldību teritorijas plānojumi, konstatējot, ka vēl aizvien ievērojamas, šobrīd neapbūvētas teritorijas plānots izmantot dzīvojamajai apbūvei. Ministru kabineta noteikumu Nr. 240 „Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi”, kas pieņemti 2013. gada 30. aprīlī, 147. punkts nosaka, ka plānojot jaunas dzīvojamās un publiskās apbūves teritorijas, tās paredz vietās, kur autoceļu, dzelzceļu un lidlauku, kā arī piesārņojošo objektu ietekme nepārsniedz normatīvajos aktos piesārņojuma jomā noteiktos piesārņojuma robežlielumus.

Lai mazinātu nepamatotu sūdzību skaitu par trokšņa ietekmi un aktīvāk iesaistītu pašvaldības trokšņa jautājumu risināšanā, ir nepieciešams izstrādāt mehānismu, kas nodrošinātu plānoto apbūves teritoriju attīstītāju informēšanu par trokšņa ietekmi un to atbildību trokšņa ietekmes



9

mazināšanai. Vienlaicīgi ir nepieciešams apkopot arī informāciju par jaunām apbūves teritorijām, kurās realizēti individuāli pasākumi trokšņa ietekmes mazināšanai. Plānotā pasākuma realizācijas kārtības shēma attēlota 1. attēlā.






Rīcības plāna ietvaros aprēķinātas izmaksas pasākumiem, kas saistīti ar troksni mazinošo objektu – barjeru un vaļņu, būvniecību. Par pamatu aprēķiniem izmantoti dati par objektu būvapjomu un



10

informācija par vidējām būvniecības izmaksām. Informācija par būvniecības izmaksām iegūta no līdzīgu objektu celtniecības kompānijām Latvijā. Informatīvo un izpētes pasākumu, kā arī apvedceļu būvniecības izmaksas šajā rīcības plānā nav ietvertas. Šiem pasākumu veidiem norādīts iespējamais finansētājs (skat. 7. tabulu).

7. tabula. Autoceļa P4 posmā Rīga – autoceļš V36 plānoto pasākumu izmaksas, finansējuma avots un atmaksāšanās laiks




Barjeru izbūve diskomforta zonā „Dreiliņi”


Barjeru izbūve diskomforta zonā „Ulbroka”











40-45 45-50 50-55 55-60 60-65









11


Plānoto pasākumu lietderības novērtējums veikts, pamatojoties uz izmaksu un akustiskās ietekmes novērtējuma rezultātiem. Izvērtējot plānotos pasākumus trokšņa diskomforta zonās „Dreiliņi” un „Ulbroka”, konstatēts, ka tie ir nesamērīgi dārgi un šobrīd nav ekonomiski pamatoti. Pasākumu ieviešana iespējama tikai tad, ja valsts un pašvaldības budžetā šim mērķim tiktu atvēlēti speciāli līdzekļi. Pēc plānoto izpētes pasāku realizācijas ieteicams izvērtēt „kluso” ceļa segumu izmantošanas iespējas šajās diskomforta zonās.




Izvērtējot visus autoceļa P4 posmā Rīga – autoceļš V36 plānotos pasākumus, tika noteikta šāda to ieviešanas kārtība:

1. Informatīvie pasākumi; 2. „Kluso” ceļa segumu izpēte; 3. Trokšņa barjeru izbūve diskomforta zonā „Dreiliņi”; 4. Trokšņa barjeru izbūve diskomforta zonā „Ulbroka”.



Atsaucoties uz VAS „Latvijas Valsts ceļi” sniegto informāciju par pieejamajiem budžeta līdzekļiem un prioritāro autoceļu uzturēšanas un atjaunošanas darbu sarakstu, nākamajos piecos gados autoceļa P4 posmā Rīga – autoceļš V36 nav paredzēts realizēt pasākumus trokšņa mazināšanai. Šī rīcības plāna ietvaros noteikto trokšņa mazināšanas pasākumu realizācija iespējama tikai ilgtermiņa plāna ietvaros, pie nosacījuma, ka pasākumu realizēšanai tiks atvēlēti līdzekļi valsts budžetā.

Nākamajos 5 gados plānots veikt aprakstīto informatīvo pasākumu realizāciju, tādejādi sekmējot esošā trokšņa ietekmes līmeņa konservāciju un ietekmes nepalielināšanos. Satiksmes ministrija jau ir informējusi ietekmētās pašvaldības par stratēģisko trokšņu karšu izstrādi un pieejamību. Plānā aprakstītā pasākuma izpildei ir nepieciešama Rīgas un Stopiņu pašvaldību iesaistīšanās, nosakot prasības teritoriju attīstītājiem un sniedzot informāciju par jaunajām apbūves teritorijām. VAS „Latvijas Valsts ceļi” lūgs pašvaldības ik gadu informēt par trokšņa ietekmes zonā izbūvētajiem jauniem objektiem, uz kuriem attiecināmi trokšņa robežlielumi, norādot objekta veidu, adresi un trokšņa līmeni (piemēram 50–55 dB), saskaņā ar aktuālo stratēģisko trokšņa karti.



12


Kopējo autoceļa trokšņa līmeni ietekmē ne vien satiksmes intensitāte, kustības ātrums un transportlīdzekļu sastāvs, bet arī ceļa seguma kvalitāte. Saskaņā ar „Valsts autoceļu sakārtošanas programmu 2014. – 2020. gadam”6, no 2016. līdz 2017. gadam ir paredzēts veikt rekonstrukciju autoceļa P4 Rīga – Ērgļi posmā Rīga – autoceļš P5, kurā ietilpst trokšņa diskomforta zonas „Dreiliņi” un „Ulbroka”.









PRIEKŠLIKUMIEM

2013. gada maijā tika nosūtīta informatīva vēstule Rīgas un Stopiņu pašvaldībām, kurā tās tika informētas par rīcības plāna izstrādes uzsākšanu un iespējām sniegt priekšlikumus saistībā ar plāna izstrādi. Konkrēti priekšlikumi rīcības plānu izstrādei no pašvaldībām netika saņemti.

Saskaņā ar 2014. gada 7. janvāra Ministru kabineta noteikumu Nr. 16 „Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” prasībām 2014. gada 11. februāri tika uzsākta izstrādāto rīcības plānu sabiedriskā apspriešana, publicējot paziņojumu par apspriešanu laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”.





13

Informācija par izstrādāto trokšņa samazināšanas rīcības plāna projektu un tā sabiedrisko apspriešanu tika ievietota Satiksmes ministrijas mājas lapā un nosūtīta arī iepriekš minētajām pašvaldībām, uz kuru teritoriju attiecas trokšņa samazināšanas rīcības plāna īstenošana. Rīcības plāna projekts sabiedriskās apspriešanas laikā bija pieejams VAS „Latvijas Valsts ceļi” mājas lapā, kā arī ar to varēja iepazīties VAS „Latvijas Valsts ceļi”.





reģionālā autoceļa P133 Lidostas „Rīga” pievedceļš posmam no Kalnciema ielas līdz

lidostai „Rīga” kopsavilkums

Rīcības plāns vides trokšņa samazināšanai valsts reģionālā autoceļa P133 posmā Kalnciema iela – Lidosta „Rīga” Plāna kopsavilkums


2

Satura rādītājs

Ievads .............................................................................................................................................. 3










8. Plānoto pasākumu lietderības novērtējums un ieviešanas kārtība ....................................... 9







3

IEVADS





Autoceļa P133 Lidostas „Rīga” pievedceļš posma Kalnciema iela – lidosta „Rīga“ trokšņu stratēģisko karšu un rīcības plāna trokšņa samazināšanai izstrādi nodrošinājusi Valsts akciju sabiedrība „Latvijas Valsts ceļi”.



Tālrunis: +371 67028169

Fakss: +371 67028171







4


Autoceļa P133 Lidostas „Rīga” pievedceļš posma Kalnciema iela – lidosta „Rīga“ (turpmāk tekstā autoceļa P133 posms Kalnciema iela – lidosta „Rīga“) garums ir 1,16 km un tas šķērso Mārupes novadu no Rīgas pilsētas robežas līdz lidostai „Rīga”. Autoceļa posms nešķērso Rīgas aglomerācijas teritoriju, kas ir vienīgā aglomerācija Latvijā atbilstoši MK 2014. gada 7. janvāra noteikumu Nr. 16 prasībām.

Autoceļa P133 posms Kalnciema iela – lidosta „Rīga” sastāv no 2 brauktuvēm ar 2 joslām un sadalošās joslas. Informācija par posmu un satiksmes intensitāti attēlota 1. tabulā.

1. tabula. Autoceļa P133 posma Kalnciema iela – Lidosta „Rīga” satiksmes intensitāte









Posma nosaukums Posms no

...km Posms līdz

...km Posma

garums (km)

Gada vidējā satiksmes intensitāte 2011. gadā

(transportlīdzekļu skaits) Kalnciema iela – lidosta "Rīga"

0,9 2,060 1,16 5 465 510



5


Nr. p.k.




55 50 45


3.


60 55 55


65 60 55



Trokšņa stratēģiskās kartes valsts autoceļu posmiem izstrādātas 2012. gadā. Informācija par noteiktam trokšņa līmenim pakļauto teritorijas platību attēlota 3. tabulā. Informācija par noteiktam trokšņa līmenim pakļauto iedzīvotāju un mājokļu skaitu attēlota 4. un 5. tabulā.

3. tabula. Kopējā platība (km2) autoceļa P133 posma Kalnciema iela – lidosta „Rīga” apkārtnē, kas pakļauta noteiktam trokšņa līmenim

Autoceļa P133 posms

Platība, km2

Ldvn>55 dB(A) Ldvn>65 dB(A) Ldvn>75 dB(A) Kalnciema iela – lidosta „Rīga”

0,84 0,19 0,03

4. tabula. Iedzīvotāju skaits, kas dzīvo mājokļos, kuri ir pakļauti noteiktam trokšņa līmenim autoceļa P133 posma Kalnciema iela – lidosta „Rīga” tuvumā



50–54 55–59 60–64 65–69 70–74 >75

Ldiena 24 7 6 1 –* –*1

Lvakars 17 1 5 1 –* –*

Lnakts 1 5 1 –* –* –*

Ldvn –**2 14 1 6 –* –*





6

5. tabula. Mājokļu skaits, kas ir pakļauti noteiktam trokšņa līmenim autoceļa P133 posma Kalnciema iela – lidosta „Rīga” tuvumā



50–54 55–59 60–64 65–69 70–74 >75

Ldiena 9 3 3 1 –* –*

Lvakars 7 1 2 1 –* –*

Lnakts 1 2 1 –* –* –*

Ldvn –* 5 1 3 –* –*

Atbilstoši pašvaldību mājas lapās sniegtajai informācijai autoceļa P133 posma Kalnciema iela – lidosta „Rīga” tuvumā neatrodas izglītības un stacionārās veselības aprūpes iestādes, kas novietotas teritorijā, kur trokšņa līmenis pārsniedz normatīvajos aktos noteiktos trokšņa robežlielumus. Saskaņā ar pašvaldību sniegto informāciju autoceļa P133 posma Kalnciema iela – lidosta „Rīga” tuvumā neatrodas neviens mājoklis ar īpašu skaņas izolāciju. Autoceļa P133 posma Kalnciema iela – lidosta „Rīga” apkārtnē atrodas viens mājoklis ar 3 iedzīvotājiem, kas uzskatāms par mājokli ar kluso fasādi.


6. tabula. Teritoriju platība, kurās pārsniegti trokšņa robežlielumi, autoceļa P133 posma Kalnciema iela – lidosta „Rīga” tuvumā3

Nr. p.k.




0,27 0,27 0,26



0,11 0,19 0,18

Kopā: 0,38 0,46 0,44



Nozīmīgāko trokšņa diskomforta zonu izdalīšanai un klasificēšanai visu galveno autoceļu posmos izmantota izmantoti vienota metodika, pamatojoties uz šādiem kritērijiem:


iedzīvotāju;





7


Autoceļa P133 posma Kalnciema iela – lidosta „Rīga” posma tuvumā nav teritoriju, kas atbilstu izvirzītajiem kritērijiem, tādēļ šim autoceļam nav izdalītas diskomforta zonas.



Autoceļa P133 posmā Kalnciema iela – lidosta „Rīga” līdz šim nav veikti pasākumi trokšņa samazināšanai, un šis ir pirmais rīcības plāns trokšņa samazināšanai autoceļa posmam.



8


PASĀKUMU APRAKSTS

Kā jau minēts 4. nodaļā, tad autoceļa P133 posmā Kalnciema iela – lidosta „Rīga” nav izdalītas diskomforta zonas. Ievērojot vienotu metodiku visu valsts galveno un reģionālo autoceļu rīcības plānu izstrādei, tehniskie pasākumi trokšņa samazināšanai plānoti tikai trokšņa diskomforta zonās, tādēļ šim autoceļa posmam vērtēti tikai informatīvie un izpētes pasākumi.

6.1 PLĀNOTIE INFORMATĪVIE PASĀKUMI TROKŠŅA IETEKMES MAZINĀŠANAI Iepriekšējos 5 līdz 7 gados ir būtiski pieaudzis to dzīvojamās apbūves teritoriju apjoms, kas atrodas tiešā autoceļu tuvumā, kā rezultātā kopējais autoceļu radītā trokšņa ietekmes līmenis ir palielinājies. Rīcības plāna izstrādes ietvaros tika analizēti arī vietējo pašvaldību teritorijas plānojumi, konstatējot, ka vēl aizvien ievērojamas, šobrīd neapbūvētas teritorijas plānots izmantot dzīvojamajai apbūvei. Ministru kabineta noteikumu Nr. 240 „Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi”, kas pieņemti 2013. gada 30. aprīlī, 147. punkts nosaka, ka plānojot jaunas dzīvojamās un publiskās apbūves teritorijas, tās paredz vietās, kur autoceļu, dzelzceļu un lidlauku, kā arī piesārņojošo objektu ietekme nepārsniedz normatīvajos aktos piesārņojuma jomā noteiktos piesārņojuma robežlielumus.





9





Informatīvo un izpētes pasākumu, kā arī apvedceļu būvniecības izmaksas šajā rīcības plānā nav ietvertas. Šiem pasākumu veidiem norādīts iespējamais finansētājs (skat. 7. tabulu).

7. tabula. Autoceļa A6 posmā Rīga – Lielvārde plānoto pasākumu izmaksas, finansējuma avots un atmaksāšanās laiks










Izvērtējot autoceļa P133 posma Kalnciema iela – lidosta „Rīga” plānotos pasākumus, tika noteikta šāda to ieviešanas kārtība:

1. Informatīvie pasākumi; 2. „Kluso” ceļa segumu izpēte.



10



Atsaucoties uz VAS „Latvijas Valsts ceļi” sniegto informāciju par pieejamajiem budžeta līdzekļiem un prioritāro autoceļu uzturēšanas un atjaunošanas darbu sarakstu, nākamajos piecos gados autoceļa P133 posma Kalnciema iela – lidosta „Rīga” nav paredzēts realizēt pasākumus trokšņa mazināšanai.

Nākamajos 5 gados plānots veikt aprakstīto informatīvo pasākumu realizāciju, tādejādi sekmējot esošā trokšņa ietekmes līmeņa konservāciju un ietekmes nepalielināšanos. Satiksmes ministrija jau ir informējusi ietekmētās pašvaldības par stratēģisko trokšņu karšu izstrādi un pieejamību. Plānā aprakstītā pasākuma izpildei ir nepieciešama Rīgas un Mārupes pašvaldību iesaistīšanās, nosakot prasības teritoriju attīstītājiem un sniedzot informāciju par jaunajām apbūves teritorijām. VAS „Latvijas Valsts ceļi” lūgs pašvaldības ik gadu informēt par trokšņa ietekmes zonā izbūvētajiem jauniem objektiem, uz kuriem attiecināmi trokšņa robežlielumi, norādot objekta veidu, adresi un trokšņa līmeni (piemēram 50–55 dB), saskaņā ar aktuālo stratēģisko trokšņa karti.





Lai gan šobrīd VAS „Latvijas Valsts ceļi” neplāno veikt tehniskos pasākumus, piemēram, trokšņa barjeras, autoceļa P133 posmā Kalnciema iela – lidosta „Rīga”, VAS „Latvijas Valsts ceļi” apzinās, ka arī šī autoceļa tuvumā atrodas iedzīvotāji, kas dzīvo teritorijās, kur ir paaugstināts trokšņa līmenis. VAS „Latvijas Valsts ceļi” turpinās sekot autoceļa P133 posma Kalnciema iela – lidosta „Rīga” pieguļošo teritoriju attīstībai un savu finansiālu iespēju robežās centīsies samazināt paaugstinātam troksnim pakļauto iedzīvotāju skaitu, ievērojot kopējās prioritātes visā valsts autoceļu tīklā.



Rīcības plāna ieviešanas rezultātu novērtēšana tiks veikta izstrādātā rīcības plāna pārskatīšanas laikā 2018. gadā. Rīcības plāna izpildes novērtējumu veiks VAS „Latvijas Valsts ceļi”, apkopojot informāciju par plānoto pasākumu ieviešanu vai to aktuālo statusu un ieviesto pasākumu



11

rezultātiem. Apkopotā informācija tiks izvērtēta un ņemta vērā, pārskatot rīcības plānu un definējot mērķus un uzdevumus nākamajam plānošanas periodam.


PRIEKŠLIKUMIEM

2013. gada maijā tika nosūtīta informatīva vēstule Mārupes pašvaldībai, kurā tā tika informēta par rīcības plāna izstrādes uzsākšanu un iespējām sniegt priekšlikumus saistībā ar plāna izstrādi. Konkrēti priekšlikumi rīcības plānu izstrādei no pašvaldībām netika saņemti.

Saskaņā ar 2014. gada 7. janvāra Ministru kabineta noteikumu Nr. 16 „Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” prasībām 2014. gada 11. februāri tika uzsākta izstrādāto rīcības plānu sabiedriskā apspriešana, publicējot paziņojumu par apspriešanu laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”. Informācija par izstrādāto trokšņa samazināšanas rīcības plāna projektu un tā sabiedrisko apspriešanu tika ievietota Satiksmes ministrijas mājas lapā un nosūtīta arī Mārupes novada domei, uz kuras teritoriju attiecas trokšņa samazināšanas rīcības plāna īstenošana. Rīcības plāna projekts sabiedriskās apspriešanas laikā bija pieejams VAS „Latvijas Valsts ceļi” mājas lapā, kā arī ar to varēja iepazīties VAS „Latvijas Valsts ceļi”.


SIA „Estonian, Latvian & Lithuanian Environment” SIA ... · SIA „Estonian, Latvian &...

Documents

Transcript of SIA „Estonian, Latvian & Lithuanian Environment” SIA ... · SIA „Estonian, Latvian &...