Saturs - zm.gov.lv...sasniegušas 3,354 miljonus hektāru, un meži klāj 52% valsts teritorijas....
34
Transcript of Saturs - zm.gov.lv...sasniegušas 3,354 miljonus hektāru, un meži klāj 52% valsts teritorijas....
Saturs
Ievads 2
Mežs 4Dabas vērtības Latvijas mežos
Mežu piederība
Mežu uzraudzība
Mežsaimniecība 8Koksnes ieguve
Meža infrastruktūra
Oglekļa uzkrājums
Meža atjaunošana
Vides vērtību saglabāšana
Kokrūpniecība 14Devums tautsaimniecībā
Pārstrādes produktu eksports
Apaļkoku eksports
Zinātne 20
Meža nozares valsts pārvalde 22Attīstības fondi
Mežs un sabiedrība 24Atpūta un rekreācija mežā
Izglītība meža nozarē
Meža nozares gada balva
Nākotnes perspektīvas 28
Kontaktinformācija 30
mež
a no
zare
La
tv
ijā 2
012
IevadsPajautājiet Latvijas iedzīvotājiem, ko viņiem
nozīmē mežs. Visticamāk, no 100 dažādiem cil-vēkiem saņemsiet 100 dažādas atbildes. Vienam mežs ir galvenais ienākumu avots, kādam tas saistās ar brīvā laika pavadīšanu, citam ar me-dībām vai gluži pretēji – cieņpilnu dabas procesu vērošanu no malas. Daži mežā iet lasīt sēnes un ogas, daži uz mežu dodas ieelpot svaigu gaisu vai smelties radošas idejas. Daudziem Latvijas iedzī-votājiem ar mežu vai tā produktiem saistīts ik-dienas darbs, un noteikti atradīsies kāds, kas at-gādinās – mežs ir Latvijas zaļais zelts. Taču visās atbildēs būs arī kāds vienojošais faktors – pret mežu Latvijā vienaldzīgs nav neviens!
Un kāds tur brīnums – mežs ir ne tikai dziļi ie-sakņojies tautas kultūras tradīcijās, bet kopš Lat-vijas neatkarības atgūšanas tieši meža nozare ir kļuvusi par vienu no galvenajiem valsts ekonomi-kas stūrakmeņiem. To apliecina arī nozares spēja ātri un veiksmīgi pārvarēt globālās ekonomiskās krīzes sekas. 2010. gads vēl bija stabilizācijas pe-riods, bet 2011. un 2012. gadu var droši dēvēt par nozares izaugsmes laiku. Neraugoties uz sākot-nēji piesardzīgajām prognozēm, krituši kārtējie eksporta apjoma rekordi, un nozare ir uzkrājusi milzīgu zināšanu bāzi, kas ļāvusi tai veiksmīgi konkurēt globālajos tirgos. Šāds attīstības solis panākts, galvenokārt pateicoties spējai visiem meža nozares pārstāvjiem kopīgi risināt aktuālos jautājumus un nonākt līdz vienotiem risināju-miem.
Lai spētu saglabāt uzsākto attīstības tempu, 2012. gadā meža nozare aktīvi strādājusi pie at-tīstības stratēģijas. Ilgtermiņā tās taktiskos mēr-ķus nosaka Latvijas Meža politika, kas balstās uz ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas principiem.
Īstermiņā kā galvenais izaicinājums nosprausta produktivitātes un darba ražīguma paaugstinā-šana. To var panākt tikai ar investīcijām konku-rētspējīgās tehnoloģijās, jaunos produktos, kā arī nozares speciālistu zināšanu un prasmju pilnvei-došanā.
Ļoti būtisks solis nozares tālākā attīstībā ir uzsāktā privāto meža īpašnieku kooperācijas kus-tība. Privātajos mežos vidējais meža īpašums nav lielāks par astoņiem hektāriem, un ne visi no tiem tiek apsaimniekoti profesionāli. Apvienošanās kooperatīvos, lai saimniekotu efektīvāk, nodro-šinās ne tikai stabilāku koksnes resursu plūsmu apstrādes industrijai, bet risinās arī sociālekono-miskos jautājumus.
Īpaši pieminams ir meža un lauksaimniecības nozaru pārstāvju veiksmīgi sāktais dialogs par zemes produktīvu apsaimniekošanu un Eiropas Savienības (ES) nākamā plānošanas perioda at-balsta izmantošanu kopēju mērķu sasniegša-nai. Mežsaimnieki un lauksaimnieki Latvijā savā starpā nekonkurē, tieši otrādi – abām nozarēm ir viens mērķis – efektīvāka un rentablāka zemes izmantošana.
Vienlaicīgi, lai gan mežs ir tuvs ikvienam Lat-vijas iedzīvotājam, ļoti svarīgi, lai Latvijas sabied-rība apzinātos meža nozares ieguldījumu taut-saimniecībā un pārzinātu tajā notiekošos proce-sus. Un arī šai jomā pēdējos gados paveikts ļoti daudz. Viens no uzskatāmākajiem piemēriem – pirmās meža nozarei veltītās izstādes „Iepazīs-ties – koks!” atklāšana Mežaparkā, kas devusi lielu ieguldījumu izpratnes veidošanā par meža nozīmi ainaviskās un bioloģiskās daudzveidības ziņā, kā arī tā neatsveramo devumu Latvijai eko-nomikai un visai nācijai kopumā.
2
5
mež
a no
zare
La
tv
ijā 2
012
Pēdējā gadsimta laikā Latvijas meži piedzīvo-juši ievērojamas pārmaiņas. Gan kvalitatīvas, gan kvantitatīvas. Kā liecina vēstures avoti, 19. gad-simta beigās un 20. gadsimta sākumā strauji pie-auga pieprasījums pēc koksnes kā būvmateriāla un viegli pieejama resursa dažādu ikdienas preču ražošanai, tādēļ meži klāja vairs tikai nedaudz vai-rāk kā 20% Latvijas teritorijas. Arī pirmās Latvijas brīvvalsts laikā tieši mežs bija viens no galvena-jiem valsts ekonomikas balstiem, tāpēc koksnes intensīva izmantošana turpinājās un pierima ti-kai pagājušā gadsimta 30. gadu beigās. Pēc Otrā pasaules kara, aizaugot daļai lauksaimniecības zemju, mežu platības Latvijā palielinājās.
Mežs
Šis process turpinās arī pēc valsts neatkarī-bas atjaunošanas. Daļēji joprojām dabiskā ceļā, mežam cenšoties ielauzties ikvienā neapsaim-niekotā zemes pleķītī, taču aizvien biežāk lauk-saimniecībā neizmantotās zemes tiek apmežo-tas mērķtiecīgi. Daudzi privāto zemju īpašnieki, kā arī virkne kokapstrādes uzņēmumu, kam pie-der nekustamie īpašumi, ir apjautuši, ka šodien iestādīta kvalitatīva jaunaudze ir stabila investī-cija nākotnē. Pēdējos gados, piesaistot Eiropas līdzekļus, lauksaimniecībā dažādu iemeslu dēļ neizmantojamo zemju apmežošana un jaunau-džu kopšana ir guvusi arī valsts līmeņa atbalstu. Rezultātā šobrīd kopējās mežu platības Latvijā
sasniegušas 3,354 miljonus hektāru, un meži klāj 52% valsts teritorijas.
Šis ievērojamais rādītājs ir ļāvis mums ierin-doties mežainuma ziņā ceturtajā vietā Eiropā. Mūs apsteidz vien Somija (77%), Zviedrija (76%) un Slovēnija (63%). Taču, lai izprastu Latvijas zaļā zelta patieso vērtību, jāpaskatās uz kādu citu rā-dītāju – mežā uzkrātās koksnes apjomu jeb kok-snes krāju. Arī tā gadu no gada pieaug, turklāt vairāk nekā trīs reizes straujāk nekā mežu platī-bas. Un tas ir uzskatāms apliecinājums tam, ka Latvijas mežainums nepalielinās uz krūmu rēķi-na, bet gluži otrādi – valstī tiek veikta mērķtie-cīga mežsaimnieciskā darbība. Selekcionējot stā-dāmo materiālu, kopjot jaunaudzes un rūpējoties par meža meliorācijas sistēmām, tiek panākta mežaudžu ražības uzlabošanās. Rezultātā mūs-dienās no viena hektāra meža iespējams iegūt daudz vairāk lietderīgās koksnes.
Vēl kāds būtisks indikators, kas liecina par Latvijas mežu stāvokli, ir mežaudžu vecumstruk-tūra. Gan pateicoties savulaik veiktām izmaiņām Meža likumā, kas samazinājušas galvenās cirtes vecumu vairākām koku sugām, gan pieaugot pēc Otrā pasaules kara novārtā atstātajās lauksaim-niecības zemēs dabiski ieaugušajām bērza, apses un baltalkšņa audzēm, pamazām Latvijā palieli-nājies briestaudžu un ciršanas vecumu sasniegu-šo audžu īpatsvars. Vienlaicīgi gandrīz nemainīgs ir saglabājies jaunaudžu apjoms, kas skaidri parā-da – katra nocirstā koka vietā tiek iestādīts jauns.
Bet kas tad īsti aug Latvijas mežos? Lai at-bildētu uz šo jautājumu, valstī nepārtraukti tiek veikts meža resursu monitorings, ar ko nodarbo-jas Latvijas Valsts mežzinātnes institūta (LVMI) „Silava” speciālisti. Dati par 2011. gadu rāda, ka izplatītākā koku suga Latvijā ir priede, kam seko bērzs, egle un baltalksnis. Kopā rēķinot, lielāko daļu Latvijas mežu jeb 54% aizņem lapu koki. Tie dominē arī pēc kopējās koksnes krājas. Nākotnē šī situācija, visticamāk, saglabāsies, jo pēdējās des-mitgadēs ir bijusi tendence samazināties priežu jaunaudžu platībai, savukārt bērza jaunaudžu
mež
a no
zare
latv
ijā 2
012
3000
3250
3500
49%
1990 2000 2005 2010
31733241
32973354
50%
meža platība mežainums
51% 52% tūkst. ha
Meža platība
Kopējā krāja
Mežaudžu vecumstruktūra
Mežaudžu platību sadalījumspēc valdošās koku sugas, 2011
0
200
400
600
800
1935 1988 2005 2010
631577546
432
176
Valsts mežadienesta dati
Meža resursumonitoringa dati
milj. m³
0
1000
2000
3000
4000
1961 1973 1988 2010
Jaunaudzes Vidēja vecuma audzes
Briestaudzes Ciršanas vecumu sasniegušasun pārsniegušas audzes
tūkst. ha
Priede29%
Citas sugas2%
Cietie lapu koki1%
Apse8%
Baltalksnis10%
Melnalksnis5%
Egle17%
Bērzs28%
4
7
Avots: Meža statistiskā inventarizācija (MSI)
Avots: Meža fonds, Valsts meža dienests (VMD), MSI
Avots: 2010 MSI, 1961 – 1988 Meža fonds
Avots: MSI
mež
a no
zare
La
tv
ijā 2
012
platība pēdējo gadu laikā strauji palielinājusies. Kas attiecas uz baltalksni, tas izplatītāko Latvijas koku sugu pirmajā četriniekā iekļuvis galvenokārt tāpēc, ka viens no pirmajiem dabiski iesējas ne-apsaimniekotās zemēs. Taču, mežu īpašniekiem aizvien vairāk apzinoties kvalitatīvu mežaudžu vērtību, aizvien biežāk arī baltalkšņa audzes tiek mērķtiecīgi izkoptas – baltalksnis ir lielisks izej-materiāls koka tarai, turklāt ar fantastiski īsu augšanas laiku.
Dabas vērtības Latvijas mežos
Ņemot vērā, ka vēsturiski Latvijas mežu in-tensīva izmantošana saimnieciskiem nolūkiem sākta salīdzinoši vēlāk nekā daudzās citās Eiro-pas valstīs, pie mums ir saglabājusies plaša bio-loģiskā daudzveidība. Lai gan noteicošā loma me-žaudžu veidošanā ir deviņām koku sugām, kopā Latvijas mežos sastopami vairāk nekā 50 dažā-du sugu koki un krūmi. Turklāt veiktie pētījumi rāda– galveno koku sugu ģenētiskā daudzveidība ir pietiekami liela, lai Latvijas mežaudzēm dotu iespēju veiksmīgi piemēroties mainīgajiem kli-mata apstākļiem. Globālās sasilšanas rezultātā šī īpašība kļūst aizvien nozīmīgāka, un to apzinās arī Latvijas mežsaimniecības attīstības plānotāji.
Bet ne jau tikai koki veido meža ekosistēmu. Kopā Latvijā reģistrētas ap 27,7 tūkstošiem augu, dzīvnieku un kukaiņu sugu. Turklāt dabas pētnie-ki ir pārliecināti – to patiesais skaits varētu būt pat par vairākiem tūkstošiem lielāks. No Eiropas Savienības Putnu un Biotopu direktīvu sarakstos iekļautajām sugām un biotopiem Latvijā atro-damas un tiek aizsargātas 20 augu, 20 bezmu-gurkaulnieku, piecas zīdītāju, trīs rāpuļu, 11 zivju, 70 putnu sugas un 60 biotopu veidi. Vairākas Eiropā vai pat visā pasaulē apdraudētas putnu un zīdītāju sugas Latvijas mežos sastopamas bieži un veido ievērojamu daļu no sugas kopējā indivīdu skaita. Kā uzskatāmākos piemērus var minēt melnos stārķus, mazos ērgļus, baltmu-guras dzeņus, griezes, dzērves, bebrus, ūdrus,
vilkus un lūšus. Tas, ka vairākas no šīm sugām Latvijā ir ne tikai bieži sastopamas, bet iekļau-tas arī medījamo dzīvnieku sarakstā, uzskatāmi apliecina Latvijas dabas bagātību lielo nozīmi Eiropas kontekstā.
Mežu piederība
Nedaudz mazāk kā puse Latvijas mežu jeb 1,583 miljoni hektāru pieder valstij. Lielākā daļa no tiem ir saglabājušies mantojumā no Latvijas pirmās brīvvalsts laika, turklāt plašas mežu teri-torijas stādītas mākslīgi. Līdz ar to valsts mežos dominē skuju koku – egļu un priežu – audzes, un koksnes lietojuma iespēju ziņā valstij pieder meži ar lielāko kapitālvērtību. Tā kā daudzi no tiem ir ar ļoti senu vēsturi, tieši valsts mežos sastopama arī vislielākā bioloģiskā daudzveidība. Turklāt ir vēl trešā lielā vērtība. Tā kā valsts meži pēc bū-tības pieder tautai, tajos ikvienam ļauts brīvi pār-vietoties, atpūsties, ogot un sēņot.
Līdz ar to valstij piederošos mežus nepie-ciešams apsaimniekot īpaši gudri, sabalansēti ievērojot gan ekonomiskās, gan vides, gan soci-ālās intereses. Ar šo uzdevumu lieliski tiek gadā 1999. gadā izveidotais uzņēmums AS „Latvi-jas valsts meži” (LVM), kura pieredzi ilgtspējīgā mežu apsaimniekošanā brauc mācīties speciālisti no daudzām Eiropas valstīm. Turklāt apsaimnie-kojamā platība tikai palielinās – 2012. gadā LVM atsācis savulaik pārtraukto praksi iegādāties pri-vāto īpašnieku mežus, no kuriem to saimnieki da-žādu iemeslu dēļ nolēmuši šķirties.
Lielākā daļa pārējo Latvijas mežu pieder pri-vāto zemju īpašniekiem, kuru kopējais skaits ir aptuveni 144 tūkstoši. Ņemot vērā, ka saskaņā ar 2010. gadā veiktās tautas skaitīšanas rezul-tātiem Latvijā dzīvo 2,07 miljoni iedzīvotāju, pri-vātie mežu īpašnieki veido salīdzinoši ļoti lielu sociālo grupu. Tomēr lielākā daļa meža īpašumu ir mazi – 92% gadījumu īpašumu platība nepār-sniedz 20 hektārus. Rezultātā daļa privāto īpaš-nieku savus mežus neapsaimnieko vispār vai ap-saimnieko mazefektīvi.
Iemesli šādai bezdarbībai var būt dažādi, taču nākotnē šai ziņā daudz ko varētu mainīt 2012. gada rudenī Saeimas apstiprinātie grozīju-mi Kooperatīvo sabiedrību likumā, kā rezultātā ieviests jauns kooperatīvās sabiedrības veids – mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sa-biedrība, kas tāpat kā lauksaimniecības pakalpo-jumu kooperatīvās sabiedrības var pretendēt uz uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumiem. Meža īpašniekiem, apvienojoties kooperatīvos, tagad ir lielāka iespēja ilgtspējīgi un ar peļņu ap-saimniekot savus īpašumus, savukārt ilgtermiņā tas varētu uzlabot resursu plūsmu pārstrādes uzņēmumiem. Lai veicinātu kooperācijas proce-su un motivētu privātos meža īpašniekus tajā iesaistīties, nākamajā ES struktūrfondu plānoša-nas periodā, kas sāksies ar 2014. gadu, paredzēts iekļaut vairākus atbalsta instrumentus.
Lai gan cilvēku, kam Latvijā pieder mežs, ir ļoti daudz, pēdējos septiņos gados vērojams īpa-šumu konsolidācijas process, īpaši mazo meža īpašumu segmentā. Lielā mērā to vecina ārzem-ju kapitāla ieplūšana, kas pati par sevi gan ne valstij, ne nozarei lielu stratēģisko risku nerada. Lielākā daļa ārvalstnieku meža īpašuma iegā-di Latvijā uzskata par ilgtermiņa ieguldījumu un nav ieinteresēti ātrā peļņas gūšanā, visus kokus nocērtot.
Mežu uzraudzībaPagājušā gadsimta 90. gados dažādi pārkāpu-
mi mežos nebija retums, bet pēdējo 15 gadu lai-kā situācija strauji uzlabojusies, un šobrīd Latvijā termins „nelikumīga mežizstrāde” ir nolikts pa-gātnes plauktos. Tas panākts, stingri kontrolējot jebkuru darbību mežos. Latvijas likumos un Mi-nistru kabineta noteikumos ietverto normatīvo prasību izpildi mežu apsaimniekošanā neatkarīgi no to īpašuma veida kontrolē Zemkopības minis-trijas pārraudzībā esošais Valsts meža dienests (VMD).
Kopš 2012. gada 1. janvāra, ar mērķi optimi-zēt minēto uzdevumu izpildi, VMD ieviesta jauna darba organizācijas forma, komunikāciju ar meža īpašniekiem un likuma ietvaros viņu vēlmēm atbilstošu lēmumu pieņemšanu uzticot mežzi-ņiem, kas vislabāk pārzina reālo situāciju dabā. Lai gan šo procesu nozarē pavadīja plašas disku-sijas, rezultātā nenoliedzami ievērojami uzlabo-jies mežziņu materiāltehniskais nodrošinājums. Visi mežziņi tikuši pie jauniem dienesta auto, kas VMD pastāvēšanas vēsturē nekad nav bijis, kā arī aprīkoti ar modernām GPS iekārtām un personā-lajiem datoriem. Līdz ar to būtiski uzlabojusies gan veicamo pienākumu kvalitāte, gan nodroši-nāta operatīvāka darba laika izmantošana. 2011. un 2012. gadā Ievērojami papildināts arī uguns-dzēsības aprīkojums – iegādāta virkne jaunu ugunsdzēsības mašīnu, savukārt jau esošie VMD transporta līdzekļi aprīkoti ar moderniem ūdens-sūkņiem.
Privāto meža īpašnieku struktūra
Meža platības sadalījums pēc īpašumu formas, 2011
0
20
40
60
80
<5 ha
5–10 ha
10–20 ha
20–50 ha
50–100 ha
100–200 ha
200–500 ha
500–1000 ha
>1000 ha
īpatsvarspēc platības
īpatsvarspēc skaita
%
Valstsmežs47%
Pārējaismežs53%
6
9
Avots: MSI
Avots: LVMI „Silava”
mež
a no
zare
La
tv
ijā 2
012
MežsaimniecībaKaut arī mežs ir neatņemama Latvijas aina-
vas sastāvdaļa un slēpj sevī ievērojamas vides vērtības, ilgtspējīgas mežsaimniecības galvenais balsts tomēr ir ekonomiskais izdevīgums, ko spēj nodrošināt tikai regulāra koksnes ieguve un tās pārstrāde pēc iespējas augstākas pievienotās vērtības produktos. Kokrūpniecība un mežsaim-niecība vienmēr ir bijušas kā vienas monētas divas puses – bez gatavās produkcijas eksportā iegūtajiem līdzekļiem nav iespējams kvalitatīvs finansējums meža atjaunošanai, kopšanai, selek-cijai un vides aizsardzībai, savukārt bez ilgtspējī-gas un nenoplicinošas mežsaimniecības ilgtermi-ņā nespēj pastāvēt koksnes pārstrādes rūpniecī-ba. Līdz ar to nozares kopējā attīstība vēsturiski ir bijusi cieši saistīta ar mežā iegūto ikgadējo kok-snes apjomu. Latvijā kopš neatkarības atgūšanas mežizstrādei katru gadu tiek atvēlēta tikai daļa no ikgadējā pieauguma, kas veicina nepārtrauktu koksnes krājas palielināšanos un nodrošina Lat-vijas mežu ilgtspēju – tie būs pieejami gan mūsu bērniem, gan bērnu bērniem.
Koksnes ieguvePēdējā desmitgadē vidēji ik gadu Latvijas
mežos tiek iegūti ap 12 miljoniem m³ apaļkoku. Līdz 2007. gadam valsts mežos vidējais izcirstās koksnes apjoms bija mazāks nekā privāto īpaš-nieku platībās, taču globālās ekonomiskās krīzes
ietekmē situācija strauji mainījās. Pazeminoties apaļkoku cenām, privātie īpašnieki vairs nebi-ja ieinteresēti koksnes ieguvē un realizācijā. Lai kokapstrādes uzņēmumi spētu turpināt darbu, tiem bija nepieciešams stabils resursu apjoms, kas tika nodrošināts, ar valdības lēmumu 2009. un 2010. gadā palielinot koksnes izstrādi valsts mežos par diviem miljoniem kubikmetru. Tas bija
0
3
6
9
12
15
1996
1997
1998
1999
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
Valsts meži Pārējie meži Kopā
milj. m³
Koksnes ieguve
Izstrādātais un no meža izvestais apaļkoku apjoms
Koksnes ieguve hektāros sadalījumā pa ciršu veidiem 2011
0
4
8
12
16
2020
00
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
631
Skuju koki Lapu koki
milj. m³
Galvenācirte35%
Nelikumīgakoku ciršana
0,04%
Citas cirtes2%
Rekonstruktīvācirte0,3%
Sanitārā(vējgāžu,vējlaužu)
cirte21%
Kopšanascirte24%
Sanitārācirte18%
Avots: VMD
Avots: VMD
Avots: Zemkopības ministrija, Centrālā statistikas pārvalde (CSP)
vēsturisks solis, kas būtībā glāba daudzus eks-portspējīgus uzņēmumus no bankrota un ļāva saglabāt darbu neskaitāmiem Latvijas iedzīvotā-jiem.
Daļa papildus piešķirtās koksnes tika izstrā-dāta vēl 2011. gadā, taču jau sākot ar 2012. gadu valsts mežos vērojams pakāpenisks mežizstrā-des apjoma kritums. To savukārt ir veiksmīgi kompensējis ciršanas apjoma pieaugums privāto mežu sadaļā. Cilvēki ir sapratuši, ka stabilas eko-nomiskās situācijas apstākļos nav pamata gaidīt strauju apaļkoku cenu kāpumu, tāpēc atsākuši mērķtiecīgu un plānotu saimniecisko darbību sa-vos mežos.
Lai Latvijas koksnes resursu pārstrāde valsts ekonomikā dotu maksimāli lielu pienesumu, nepieciešams ikvienam mežā iegūtajam kubik-metram pievienot pēc iespējas lielāku vērtību te-pat uz vietas. Un vērtības pievienošana sākas jau mežizstrādes procesa laikā, katru baļķi sagarinot tālākai koksnes pārstrādei atbilstošos sortimen-tos. Visātrāk, ekonomiskāk un efektīvāk to ie-spējams paveikt, mežizstrādi veicot mehāniski ar meža mašīnām – hārvesteriem un forvarderiem. Šobrīd Latvijā šādā veidā tiek izstrādātas aptuve-ni 70% cirsmu.
Iegūstot koksnes resursus Latvijas mežos, 2011. gadā 35% izstrādāto platību izmantota gal-venā cirte, savukārt pārējos gadījumos kopšanas, rekonstruktīvā vai sanitārā cirte izlases veidā. Lai gan plašās teritorijās veikti vējgāžu un vējlaužu sakopšanas darbi, ne 2011., ne 2012. gads ar lie-lām dabas stihiju vienlaidus nopostītām platībām neizceļas, un šajās sanitārajās cirtēs kopējais ie-gūtās koksnes apjoms nav liels.
Meža infrastruktūraLai efektīvi organizētu mežsaimnieciskos dar-
bus, nepieciešama kvalitatīva meža infrastruktū-ra. Viens no tās galvenajiem rādītājiem ir meža ceļu blīvums. Ziemeļeiropas valstīs ar attīstītu mežsaimniecību tas ir līdz trim kilometriem uz 100 hektāriem, Latvijā – apmēram viens kilo-
metrs uz 100 hektāriem, ieskaitot arī pašvaldību un valsts ceļus, kas šķērso mežu masīvus. Ņe-mot vērā, ka privāto meža īpašnieku kooperācija vēl nav sasniegusi tādus apmērus, lai viņi spētu vienoties par kopēju infrastruktūras objektu iz-veidi, lielākais darbs tiek veikts valsts mežos. LVM speciālisti ir aprēķinājuši, ka optimāls meža autoceļu blīvums jeb optimāls līdzsvars starp apaļkoku pievešanas izmaksu samazināšanos un meža autoceļu ikdienas uzturēšanas izmaksu pieaugumu Latvijas apstākļos būtu 1,5 kilometri ceļu uz 100 hektāriem saimnieciski izmantojamā meža. Šobrīd valsts mežos vidējais ceļu blīvums ir 1,28 km/100 ha. Līdz 2012. gadam LVM veikuši meža autoceļu būvniecību 4800 km apjomā. Lai sasniegtu mērķi, teorētiski jāizbūvē vēl 3300 ki-lometri meža ceļu.
Taču pat šādā gadījumā tik un tā paliktu atse-višķas vietas, kur augsnes apstākļu dēļ piekļūša-na potenciālajām cirsmām ir apgrūtināta vai pat neiespējama. Turklāt, to mēģinot darīt, smagā mežtehnika nodarītu ievērojamu postu augsnes virskārtai. Lai situāciju risinātu, LVM 2011. gadā uzsākuši grūti pieejamo cirsmu izvešanā izman-tot vairākkārt ieklājamus koka autoceļus.
Lielu darbu katru gadu LVM iegulda arī meža meliorācijas sistēmu rekonstrukcijā un renovāci-jā. 2012. gadā tā veikta 22 265 hektāru platībā, savukārt 2013. gadā paredzēti rekonstrukcijas darbi vēl 10 000 hektāru.
8
11
mež
a no
zare
La
tv
ijā 2
012
Oglekļa uzkrājumsPēdējā desmitgadē saistībā ar dabas proce-
siem pasaulē viens no biežāk lietotajiem termi-niem ir „globālā sasilšana”, ar to apzīmējot strau-jo zemes atmosfēras un okeānu ūdeņu vidējās temperatūras pieaugumu, kas reģistrēts kopš 20. gadsimta vidus. Par lielāko vaininieku globā-lajā sasilšanā visbiežāk tiek minētas siltumnīcas efektu izraisošās gāzes, kuru koncentrācija at-mosfērā pēdējo 100 gadu laikā ir ievērojami pie-augusi.
Galvenā siltumnīcas efektu izraisošā gāze, kas visvairāk ietekme klimatu, viennozīmīgi ir oglekļa dioksīds jeb CO2, kas atmosfērā nonāk, dedzinot fosilo kurināmo – naftu, akmeņogles, dabasgāzi. Tajā pašā laikā – visas pārējās siltumnīcas efektu izraisošās gāzes tiek tikai emitētas jeb atbrīvo-tas atmosfērā, bet CO2 ir vienīgā, kas tiek arī pie-saistīta. Un šai procesā milzīga loma ir mežiem. Ne velti tos sauc par zemeslodes plaušām – fo-
tosintēzes procesā koki no atmosfēras piesaista CO2 un uzkrāj oglekli, savukārt atbrīvo visu dzīvo būtņu eksistencei tik nepieciešamo skābekli. Līdz ar to ir ļoti svarīgi, lai Latvijā saglabātos augsts vidēja vecuma mežaudžu īpatsvars, jo tās ir lie-lākās CO2 piesaistītājas. Pieaugušu un pāraugušu mežaudžu īpatsvara palielināšanās nākotnē var CO2 akumulēšanas potenciālu samazināt.
Latvija ir izpildījusi Kioto protokolā noteik-to prasību līdz 2012. gadam samazināt kaitī-go izmešu daudzumu par 8% salīdzinājumā ar 1990. gadu. Ņemot vērā stabilo mežainuma un koksnes krājas pieaugumu, šobrīd meža nozares radītais CO2 piesaistes apjoms pārsniedz kopējās Latvijas radītās emisijas, nodrošinot Latvijai po-zitīvu siltumnīcefekta gāzu bilanci. Vēl vairāk – Latvija ir viena no retajām valstīm pasaulē, kurai mežsaimniecības radītā CO2 piesaiste ir lielāka nekā kopējais valsts kaitīgo izmešu apjoms.
Meža atjaunošanaViens no galvenajiem ilgtspējīgas mežsaim-
niecības pamatprincipiem ir visu nocirsto meža platību atjaunošana. Atkarībā no meža īpašnieka izvēles to var veikt mākslīgi – sējot un stādot, vai arī ļaut mežam atjaunoties dabiski. Abos gadī-jumos svarīgi, lai atjaunošanās noritētu ar kon-krētiem augšanas apstākļiem atbilstošām koku sugām.
Latvijas mežos neatkarīgi no īpašuma veida visas nocirstās platības tiek atjaunotas. Taču, lai izcirsto un atjaunoto platību apjomu salīdzinātu, nedrīkst skatīties viena gada griezumā. No mež-saimnieciskā viedokļa, lai jauniestādītajiem koci-ņiem lieki nepiesaistītu meža kaitēkļu uzmanību, cirsmas mākslīgi nav ieteicams atjaunot tajā pašā gadā, kad veikta mežizstrāde, tādēļ visbiežāk tas tiek darīts gadu vai pat divus vēlāk.
Biežāk ar lauksaimniecību saistītais teiciens „ko sēsi, to pļausi” ir lieliski attiecināms arī uz
meža apsaimniekošanu. Kādas jaunaudzes vei-dosim šodien, tādu mežu saņems mantojumā mūsu bērni un mazbērni. Valsts mežs pēc būtī-bas pieder visai sabiedrībai, tāpēc viens no LVM stratēģiskajiem mērķiem ir palielināt apsaim-niekošanā esošo mežaudžu nākotnes vērtību. Pateicoties ciešajai sadarbībai ar LVMI „Silava” zinātniekiem, mežu atjaunošanā tiek izmantots selekcionēts reproduktīvais materiāls. No tā izau-guši koki nākotnē spēs saražot vairāk koksnes un, kas mūsdienās nav mazsvarīgi, piesaistīt lielāku CO2 apjomu. Piemēram, 2012. gadā valsts mežos atjaunošanas darbi veikti 17,3 tūkstošos hektāru, no kuriem 11 400 hektāros atjaunošana veikta mākslīgi, iestādot 33 miljonus jaunu kociņu.
Aizvien labāk kvalitatīva meža nākotnes vēr-tību izprot arī privātie mežu īpašnieki, līdz ar to arī šai segmentā ar katru gadu pieaug mākslīgi atjaunotās meža platības. Liela loma šai procesā ir AS „Latvijas Finieris”, kas kopš 1996. gada sa-darbībā ar LVMI „Silava” īsteno akciju „Kvalitatīvu bērzu audzēšanas programma ilgtermiņā”, kura tiek dēvēta arī par Bērzu programmu. Tās ietva-ros zemnieku saimniecībām tiek piedāvāta ie-spēja ar 90% atlaidi iegādāties „Latvijas Finiera” stādu audzētavā „Zābaki” izaudzētos bērza stā-dus. Līdz 2012. gada beigām programmas ietva-ros Latvijas meži kļuvuši bagātāki par apmēram desmit miljoniem bērza stādu. Turpmāk plānots projektu paplašināt, uzsvaru vēršot uz jaunizvei-doto bērzu audžu kopšanu, kā arī aizaugušas ze-mes pārveidošanu.
10
13
Koku sugu īpatsvars meža atjaunošanā 2011
Priede21%
Citi0,3%
Baltalksnis12%
Apse19%
Melnalksnis2%
Egle20%
Bērzs26%
Avots: VMD
Meža atjaunošana sadalījumā pa meža īpašniekiem
0
10
20
30
40
1997
1998
1999
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
Valsts meži Pārējie meži
tūkst. ha
Avots: VMD
mež
a no
zare
La
tv
ijā 2
012
Vides vērtību saglabāšanaProtams, ne visas mežu platības valstī ir pa-
kļautas mežsaimnieciskajai darbībai. Latvija uz citu Eiropas valstu fona izceļas ar likumos no-teiktām salīdzinoši stingrām dabas aizsardzības prasībām, kas daudzās valstīs atstātas meža īpašnieku brīvprātīgas apņemšanās ziņā. Viens no spilgtākajiem piemēriem ir likumā noteiktā prasība, veicot galveno cirti, uz vienu hektāru at-stāt 5–10 ekoloģiskos kokus. Mežu īpašnieki labi apzinās šāda soļa lielo nozīmi un nepieciešamī-bu, tāpēc kopš 2000. gada ekoloģisko koku veidā cirsmās atstāti vairāk nekā divi miljoni kubikmet-ru koksnes. Pārvēršot naudas izteiksmē, mežu īpašnieku ieguldījums dabas vērtību saglabāšanā mērāms vairāk nekā 45 miljonos latu.
Kopumā Latvijā dažāda veida saimnieciskās darbības ierobežojumi attiecas uz 12% mežu, no kuriem lielākā daļa atrodas valsts īpašumā. Dabas vērtību saglabāšanai izveidotas Īpaši aiz-sargājamās dabas teritorijas, kopskaitā 674. Sarakstā iekļauti četri dabas rezervāti (Teiču, Krustkalnu, Grīņu un Moricsalas), četri nacionālie parki (Gaujas, Slīteres, Ķemeru un Rāznas), deviņi aizsargājamo ainavu apvidi (piemēram, Veclaice-ne, Augšdaugava, Vecpiebalga), viens biosfēras
rezervāts (Ziemeļvidzemes), 42 dabas parki (pie-mēram, Gaiziņkalns, Abavas senleja, Daugavas loki), 259 dabas liegumi un 355 dabas pieminekļi, kas ir atsevišķi, savrupi dabas veidojumi, piemē-ram, aizsargājamie koki, dendroloģiskie stādī-jumi, alejas vai ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie veidojumi. Daļa no šim teritorijām ir iekļautas vienotajā Eiropas nozīmes aizsargājamo teritoriju tīklā Natura 2000.
Tas, ka teritorijai ir noteikts aizsargājamas vietas statuss uzreiz gan nenozīmē, ka tajā ne-drīkst veikt saimniecisko darbību. Protams, atse-višķās vietās nav pieļaujama nekāda iejaukšanās dabas procesos, taču ir teritorijas, kur galvenā cir-te netiek piemērota, taču mežsaimnieciskā dar-bība notiek. Bieži vien ne tik daudz ar mērķi iegūt koksni, bet saglabāt konkrēto dabas vērtību.
Lai dabas aizsardzības plānošanu integrētu saimnieciskajā darbībā, LVM ir 2011. gadā izveido-jis tā saucamo Ekomežu tīklu. 60% no tā veido līdz šim jau apzinātās aizsargājamās platības, bet pārējo daļu – LVM brīvprātīgi atlasītas saimnie-cisko mežu teritorijas, kurās konstatēta augsta dabas vērtību koncentrācija. Kopumā Ekomežu tīklā ietvertas mazliet vairāk nekā 15% visu valsts
mežu platības. Papildus 2011. gadā LVM uzsācis nozīmīgu dabas vērtību saglabāšanas projektu „Medņu aizsardzības un dzīvotņu apsaimnieko-šanas sistēmas izveide”, kas 2012. gadā iegājis aktīvajā fāzē – sākta lielo putnu riestošanas vietu inventarizācija dabā. Projekta mērķis ir izstrādāt sistēmu, kā medņu riestu vietas un tām piegulo-šās teritorijas apsaimniekot, pēc iespējas ņemot vērā tieši putnu vajadzības.
Visā pasaulē par ilgtspējīgas un videi draudzī-gas meža apsaimniekošanas prakses apliecināju-mu kalpo vairākas starptautiski atzītas sertifikā-cijas sistēmas. Arī Latvijā vairāk nekā puse mežu, tostarp visi valsts īpašumā esošie, ir sertificēti atbilstoši abām Eiropā un pasaulē atzītākajām sertifikācijas shēmām: FSC (Forest Stewardship Council) un PEFC (Program for the Endorsement of Forest Certification Schemes). Šie sertifikāti ir lielisks pierādījums tam, ka meža apsaimnie-košanā panākts līdzsvars starp ekonomiskajām, ekoloģiskajām un sociālajām vajadzībām. Turklāt pēdējos gados, sekojot sertifikācijas standartos ietvertajām rekomendācijām, ievērojams darbs ieguldīts tieši vides vērtību saglabāšanā. Pirms mežizstrādes darbu uzsākšanas katra mežaudze tiek rūpīgi izvērtēta, domājot par dabas struktūru saglabāšanu, ekoloģisko koku izvēli un atstāja-mo kritalu daudzumu. Ievērojami samazināts arī mežizstrādes ietekmē radīto augsnes bojājumu apjoms.
Meža platība arsaimnieciskās
darbībasierobežojumiem
12%
Meža platība bezsaimnieciskās
darbībasierobežojumiem
88%
Saimnieciskās darbības ierobežojumi mežā, 2011
12
15
Avots: VMD, MSI
mež
a no
zare
La
tv
ijā 2
012
KokrūpniecībaLai gan Latvija ir mežiem bagāta valsts, bez
attīstītas kokapstrādes nozares to vērtība, no ekonomiskā viedokļa raugoties, nebūtu liela. Arī šai ziņā Latvijai ir sena vēsture – kokrūpniecība pirmās brīvvalsts laikā bijusi viens no ekonomikas stūrakmeņiem, atsevišķos gados veidojot gandrīz pusi no eksporta pienesuma. Arī pirmajos gados pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas koksnes produktu eksports veidoja ievērojamu daļu valsts kopējā eksporta apjoma. Toreiz gan lielākā daļa produktu, kas pameta Latviju, bija ar visai zemu pievienoto vērtību – pārsvarā nežāvēti un nešķi-roti zāģmateriāli, arī apaļkoki.
Pagājuši vairāk nekā 20 gadi, un kokapstrāde Latvijā piedzīvojusi ļoti dinamiskas pārmaiņas. Tās lielā mērā veicinājusi nozares uzņēmēju spēja domāt ilgtermiņā. Koksne kā resurss ir pieejama ierobežotā apjomā, turklāt jārēķinās, ka izau-dzēšanas process ir laikietilpīgs un prasa rūpīgu darbu ne tikai vairāku gadu, bet pat paaudžu ga-rumā. Līdz ar to izdzīvot un veiksmīgi attīstīties var tikai tie uzņēmumi, kas spēj katram koksnes kubikmetram pievienot pēc iespējas lielāku vēr-tību, radot nevis izejmateriālu tālākai pārstrādei ārzemēs, bet jau gatavu gala produktu. Lai to pa-nāktu un veiksmīgi konkurētu ar citu valstu kok-snes produktu ražotājiem, uzņēmēji nepārtraukti iegulda lielus līdzekļus tehnoloģiju attīstībā un zināšanu pilnveidošanā. Liela daļa Latvijas ko-kapstrādes uzņēmumu aprīkojuma ziņā neatpa-liek vai pat apsteidz konkurentus vecajās Eiropas valstīs, un jau sen par pašsaprotamu lietu kļuvu-šas ar datoru vadāmas iekārtas, kuru operatori ir nevis palīgstrādnieki, bet speciālisti ar augsta līmeņa izglītību.
Globālā ekonomiskā krīze, kas smagi skāra visu Latvijas ekonomiku, pmatīgi ietekmēja arī kokapstrādes uzņēmumus. Diemžēl vissmagāk cieta tieši tālākapstrādes produktu ražotāji, un meža nozares kopējais eksporta apjoms ievēro-jami samazinājās. Vieglāk klājās zāģmateriālu ražotājiem, kuru produkcija lielākoties nebija pie-saistīta konkrētiem pircējiem vai patērētāju gru-
pām, kas vieglāk ļāva atrast jaunus sadarbības partnerus un noieta tirgus.
Lai gan krīzes ietekmē virkne ražotāju bija spiesti savu darbību pārtraukt, tie, kas spēja no-turēties tirgū, atzīst, ka savā ziņā krīze bijusi laba mācība. Tā likusi optimizēt ražošanas procesus, uzlabot veiktspēju un meklēt jaunas produktu ni-šas. Līdz ar to Latvijas kokapstrādes uzņēmumi kļuvuši konkurētspējīgāki un spējuši veiksmīgi atrast nišas tirgus, turklāt ne tikai tādās klasis-kās eksporta valstīs kā Lielbritānijā un Vācijā, bet arī daudz tālākās zemēs, piemēram, Japānā.
Tas uzskatāmi atspoguļojas arī eksporta rādī-tājos. Jau 2011. gadā meža nozare uzstādīja visā atjaunotās valsts pastāvēšanas laikā lielāko eks-porta apjoma rekordu, kopā no valsts izvedot kok-snes produktus 1,175 miljardu latu vērtībā. Taču šī rekorda laiks bija īss – kā liecina Zemkopības ministrijas Meža departamenta dati, 2012. gadā eksporta apjoms turpinājis kāpt un, palielinoties par 4%, sasniedzis 1,21 miljardu latu. Jāatzīmē, ka 2012. gadā palielinājies arī meža nozares produk-tu imports, taču lielāko daļu no tā gan veido pa-pīrs un tā izstrādājumi, ko Latvijā gandrīz nemaz neražo. Turklāt, par spīti pieaugumam, imports joprojām ir apmēram četras reizes mazāks nekā eksports. Rezultātā Latvijas meža nozares ārējās tirdzniecības saldo kā visus gadus ir stabili pozi-tīvs.
Devums tautsaimniecībāLai arī šobrīd meža nozare ir viens no galvena-
jiem Latvijas eksporta balstiem, tās īpatsvars ko-pējā eksporta bilancē ir samazinājies. 2011. gadā mežsaimniecības, kokapstrādes un mēbeļu ražo-šanas daļa iekšzemes kopproduktā veidoja 6%. Lai gan tas ir krietni mazāk nekā pagājušā gad-simta 90. gados, tas nenozīmē, ka samazinājies koksnes pārstrādes apjoms – vienkārši attīstīju-šās un kļuvušas spēcīgākas arī citas tautsaimnie-cības nozares. Tajā pašā laikā šobrīd Latvijā nav neviena pagasta, kur nevarētu atrast kādu ma-zāku vai lielāku koksnes pārstrādes uzņēmumu.
Bieži vien tie ir apkārtnē nozīmīgākie darba devēji un līdz ar to arī vietējās ekonomikas un iedzīvotā-ju galvenais balsts.
Viena no galvenajām Latvijas meža nozari rak-sturojošajām īpašībām, kas vienlaicīgi ir arī notei-cošs veiksmes faktors, ir spēja savstarpēji vieno-ties par nākotnes attīstības virzieniem. Veiksmīgi darbojas vairākas uzņēmēju asociācijas, valsts līmenī nozares intereses pārstāv Latvijas Ko-krūpniecības federācija (LKF). Kopīga un ilgtspē-jīga domāšana izpaužas gan resursu pieejamības plānošanā, gan cilvēkresursu attīstībā – aizvien vairāk līdzekļu, piesaistot arī Eiropas finansēju-mu, tiek ieguldīti darbinieku apmācībā. Ļoti cieša sadarbība izveidojusies starp meža īpašniekiem un koksnes pārstrādātājiem. Kokrūpnieki ir īpaši ieinteresēti, lai resursu plūsma no Latvijas me-žiem būtu stabila un prognozējama ilgstošā laika periodā. Ņemot vērā Latvijas mežu lielo bioloģis-ko vērtību, netiek aizmirsti arī ekoloģiskie jautā-jumi – nozares organizācijas atbalsta saprātīgu vides aizsardzības standartu iekļaušanu norma-tīvajos aktos. Savukārt daudzi Latvijas kokap-strādes uzņēmumi ieguvuši FSC un PEFC piegāžu ķēdes sertifikātus.
Pārstrādes produktu eksports
Būtiskāko daļu Latvijas meža nozares ekspor-ta joprojām veido zāģmateriāli. Pēdējo desmit gadu laikā Latvijā izveidojies stabils koksnes pir-mapstrādes uzņēmumu loks, lielākie no tiem gan jaudas, gan tehnoloģiju modernizācijas ziņā ir pirmrindnieki Baltijas reģionā. Tajā pašā laikā, ņe-mot vērā Latvijas ierobežotos koksnes resursus, jaudu kāpināšanai uz pārstrādes apjoma rēķina vairs īsti nav vietas. Tādēļ Latvijas zāģētavas pa-mazām aizvien vairāk pievēršas koksnes dziļākai apstrādei. Lielākajā daļā gadījumu zāģmateriāli, kas pamet Latviju, nav neapstrādāti dēļi, bet gan žāvēti, ēvelēti un impregnēti būvniecības mate-riāli. Bieži vien tie ir gala produkti, ko eksporta galamērķī klients sazāģē atbilstoši nepiecieša-majam izmēram un iebūvē mājas sienā, grīdā vai terasē. Turklāt resursu meklējumos uzņēmumi sāk pievērsties aizvien tievākas dimensijas kok-snes pārstrādei – sortimentiem, kas iepriekš tika uzskatīti par derīgiem tikai papīrmalkai un tātad bija nolemti eksportam.
Pēdējos pāris gados eksportā pieaudzis arī koksnes tālākapstrādes produktu īpatsvars. Pie-
14
17
mež
a no
zare
La
tv
ijā 2
012
mēram, gan Latvijā ražoto kokskaidu plātņu, gan saplākšņa eksporta vērtība 2012. gadā pieaugu-si par nedaudz vairāk kā 13%. Latvijas lielākais kokskaidu plātņu un OSB ražotājs ir SIA „Bolde-rāja LTD”, kas 2011. gadā palielinājusi apgrozījumu par 7,51%, sasniedzot gandrīz 90 miljonus latu. Savukārt lauvas tiesu saplākšņa produkcijas sa-ražojis Latvijas lielākais kokapstrādes uzņēmums un viens no vadošajiem bērza saplākšņa ražotā-jiem un piegādātājiem pasaulē – AS „Latvijas Fi-nieris”. Turklāt 2012. gadā uzņēmums paplašinājis savu darbību un attīstījies Baltijas mērogā, izvei-dojot meitasuzņēmumu un jaunu finiera ražotni Igaunijā.
Pēc globālās ekonomiskās krīzes, kas Latvijas kokrūpniecībā vissmagāk skāra tieši mēbeļu ražo-tājus, pēdējos gados pamazām aizvien labākus rā-dītājus sācis sasniegt arī šis sektors. Latvijā pēdē-jā laikā radušies vairāki jauni liekti līmēto mēbeļu ražošanas uzņēmumi un restartētas vairākas iz-putējušas ražotnes. Palielinājies arī Latvijas mīk-sto mēbeļu ražošanas apjoms, ko īpaši sekmējis patēriņa pieaugums Ķīnā. Līdz ar to šīs valsts mē-beļu rūpniecība pievērsusies vietējam tirgum un Eiropā atkal var dominēt vietējo valstu ražotāji.
Pamazām atdzīvojoties Eiropas būvniecības tirgum, pieaudzis arī dažādu namdaru un gald-niecības izstrādājumu – koka logu, durvju un celt-niecības apdares materiālu eksports. Vienlaicīgi palielinājusies arī Latvijā ražoto koka būvkons-trukciju eksporta vērtība. Turklāt Latvijas koka māju ražotāji 2012. gadā apvienojušies biedrībā „Latvijas Koka būvniecības klasteris”, kura gal-venā prioritāte ir biznesa un eksporta attīstība, jaunu tirgu iekarošana un jaunu klientu mek-lēšana. Vēl kāds būtisks šīs jomas jaunums – 2012. gadā uzņēmums „Cross Timber Systems” uzsācis Latvijā pirmās rūpnīcas būvi liela izmē-ra masīvkoka būvniecības paneļu ražošanai no krustām līmētiem žāvētiem dēļiem. Pasaulē šis produkts pazīstams ar to, ka ļauj no koka būvēt līdz pat 16 stāvus augstus debesskrāpjus. Lai gan pagaidām Latvijā tik augstas koka ēkas celt nav
Latvijas importa eksporta bilance sadalījumā pa nozarēm 2011
Neto apgrozījums pa darbības veidiem
Meža nozares produkcijas eksports Latvijas kopeksportā
Meža nozares ārējā tirdzniecība
-3000 -2500 -2000 -1500 -1000 -500 0 500 1000 1500
Imports Eksports
milj. LVL
Meža nozare
Metāli un to izstrādājumi
Vieglā rūpniecība
Mašīnbūve
Lauksaimniecības un pārtikas rūpniecība
Pārējā rūpniecība
0
500
1000
1500
2000
1993
1994
1995
1996
1997
1998
1999
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
Meža nozaresprodukcijas eksports
Meža nozares eksportsLatvijas kopeksportā
milj. LVL
12%
31%
43% 41%
26%19%
0
500
1000
1500
2000
2001
2000
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
Meža nozarē kopā
Mežsaimniecība un mežizstrāde (NACE 02)Mēbeļu ražošana (NACE 31)
Koksnes un koka izstrādājumu ražošana (NACE 16)
milj. LVL
-500
00
500
1000
1500
Imports
Eksports
Papīrs, kartons
milj. LVL
1993 19
94 1995 1996 19
97
2012
2011
2010
2008
2006
2005
2004
2003
2002
2001
2000
1999
1998
2009
2007
Avots: CSP
Avots: CSP
Avots: CSP
Avots: CSP
atļauts, sabiedrība pamazām sāk izprast šī būv-niecības veida lielās perspektīvas, tāpēc nākotnē situācijai noteikti vajadzētu mainīties, īpaši sa-biedrisko ēku sektorā.
Aizvien biežāk dzirdams, ka kādā no starp-tautiskajām izstādēm vai produktu konkursiem atzinību gūst Latvijā ražotas koka rotaļlietas. To ražošanai pievēršas aizvien vairāk uzņēmēju, aug arī pieprasījums, un tas ir labs rādītājs, kas lieci-na – pasaulē aizvien vairāk cilvēku jau kopš bērnī-bas tiek iepazīstināti ar koka dabiskajām priekš-rocībām un īpašo auru.
Latvijā ir arī vairāki lieli un vesela virkne mazu koka taras materiālu un gatavās produkcijas ra-žotāju. Taču, ņemot vērā vietējā tirgus nelielos apmērus, to ražošanas apjoms ir cieši piesaistīts pieprasījumam Eiropā, kas savukārt tiešā veidā atkarīgs no kopējās ekonomiskās situācijas ES valstīs. Iestājoties recesijai, preču patēriņš sama-zinās, un līdz ar to krītas arī nepieciešamība pēc koksnes taras. Ekonomikai atdzīvojoties, uzelpot var arī taras ražotāji, vienīgi šobrīd resursu pie-ejamībā tiem jāsaskaras ar enerģētiskās koksnes ražotāju konkurenci.
Strauji augot pieprasījumam pēc videi drau-dzīgiem un atjaunojamiem enerģijas resursiem, pasaulē un Eiropā palielinājies enerģētiskās kok-snes – šķeldu, granulu, brikešu un malkas – no-iets. Reaģējot uz pozitīvajām tendencēm tirgū, enerģētiskās koksnes ražošanas sektors pēdējos gados Latvijā ievērojami attīstījies. Lielākās in-vestīcijas ieguldītas tieši granulu rūpniecībā, kas savukārt veicinājis papīrmalkas vietējo pārstrādi.
Pieaudzis arī enerģētiskās koksnes vietējais lietojums. Šobrīd atjaunojamā enerģija Latvijā veido 32% no kopējā patērētās enerģijas apjoma. Salīdzinot ar citām ES dalībvalstīm, tas ir daudz, un mēs esam otra zaļākā valsts pēc Zviedrijas. Taču Eiropas direktīvas nosaka, ka Latvijai līdz 2020. gadam par 8 procentpunktiem jāpalieli-na atjaunojamo energoresursu īpatsvars kopējā valsts energobilancē, un enerģētiskās koksnes izmantošana ir viens no veidiem, kā šo mērķi sas-
Meža nozares pievienotā vērtība un tās īpatsvars IKP
(faktiskajās cenās)
Meža nozares produkcijas eksporta dinamika
Meža nozares produkcijas importa dinamika
0
300
600
900
1200
1500
1995
1996
1997
1998
1999
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
Apaļkoki Zāģmateriāli Saplāksnis un finieris Namdaru un galdniecības izstrādājumiGatavā tara Mēbeles Pārējie izstrādājumi
milj. LVL
16
19
0
200
400
600
800
1000
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
Meža nozares pievienotā vērtība kopā
Meža nozaresīpatsvars IKP
milj. LVL
4,4%5%
3,7%
3,2%
6,1%
4,7%4,2%
5,9%
0
100
200
300
400
500
1995
1996
1997
1998
1999
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
Apaļkoki Zāģmateriāli Saplāksnis un finieris Namdaru un galdniecības izstrādājumiCeluloze, papīrs
kartonsMēbeles Pārējie izstrādājumi
milj. LVL
Avots: CSP
Avots: CSP
Avots: CSP
mež
a no
zare
La
tv
ijā 2
012
niegt. Lai gan joprojām izteikti lielākās kurināmās koksnes patērētājas Latvijā ir privātās mājsaim-niecības, stabili pieaug patēriņš rūpniecībā. Tieši tur nākotnē saskatāms lielākais kurināmās kok-snes potenciāls, jo daudzi ražošanas uzņēmumi, tostarp kokrūpniecības nozares pārstāvji, aizvien biežāk izvēlas gāzes apkures katlus nomainīt pret koksnes biomasas koģenerācijas sistēmām. Vienlaikus ražojot ne tikai siltumu pašu patēri-ņam un vietējai pašvaldībai, bet papildus no kok-snes iegūstot arī elektrību.
Apaļkoku eksportsLai gan ideālā gadījumā katram nozāģētajam
kokam būtu jāpievieno pēc iespējas lielāka pie-vienotā vērtība uz vietas Latvijā, no ekonomiskā viedokļa raugoties, ne visos gadījumos tas ir izde-vīgi. Neapstrādātu apaļkoku eksporta apjoms ar katru gadu gan turpina samazināties, un būtis-kākais kritums vērojams zāģbaļķu segmentā, kur resursu eksports lielākoties notiek vairs tikai pie-robežas teritorijās. Tas skaidrojams ar loģistikas attālumiem un cenu politiku – mežu īpašniekiem reizēm ir ekonomiski izdevīgāk pārdot zāģbaļķus lietuviešu vai igauņu uzņēmumiem. Taču vienlai-cīgi notiek arī pretējs process – 2012. gadā apaļ-koku importa vērtība, salīdzinot ar 2011. gadu, pieaugusi par vairāk nekā 50%. Tas nozīmē, ka arī Latvijas uzņēmumi aizvien vairāk iepērk zāģbaļ-ķus kaimiņvalstīs. Turklāt, Krievijai 2012. gadā ie-stājoties Pasaules Tirdzniecības organizācijā, ES dalībvalstu, arī Latvijas, uzņēmumiem turpmāk ir iespēja egles un priedes apaļkokus importēt par pazeminātām eksporta tarifu likmēm. Pirms 2008.–2009. gadā Krievijas īstenotās eksporta tarifu paaugstināšanas Latvijas kokrūpniecības nozare ar teju 15% bija viena no lielākajām Krie-vijas skujkoku apaļkoku importētājām ES (2. vie-tā aiz Somijas). Tādējādi Latvijas kokrūpniecības uzņēmumiem ir būtiskas vēsturiskās intereses Krievijas apaļkoku importā.
Vēsturiski un arī šobrīd lielāko daļu no Latvijas apaļkoku eksporta veido papīrmalka. Tās krāvumi
ostās arī lielākoties raisījuši sabiedrībā pastāvošo stereotipu, ka Latvijas meži tiek izcirsti un neap-strādāti izvesti no valsts. Taču arī papīrmalkas eksports samazinās, ko lielā mērā veicina vietējo pārstrādes jaudu attīstība. Agrāk teju vienīgais produkts no papīrmalkas bija celuloze, ko Lat-vijā rūpnieciskos apjomos neražo, bet tagad šo sortimentu veiksmīgi pārstrādā vietējās enerģē-tiskās koksnes produktu ražotnes un kokskaidu plātņu rūpniecība, īpaši SIA „Bolderāja LTD”. Lai gan reizēm, arī 2012. gadā, parādās spekulācijas par celulozes rūpnīcas būvi Latvijā, visticamāk, šis scenārijs tā arī neīstenosies, jo globālās ten-dences rāda aizvien izteiktāku papīra rūpniecī-bas pārbāzēšanos no planētas ziemeļu puslodes uz dienvidu reģioniem, kur siltā klimata ietekmē koku aprites cikls mežos ir daudz ātrāks un ražo-šanas izmaksas – zemākas.
Kurināmās koksnes veidu īpatsvars saražotajā
kurināmās koksnes apjomā
Kurināmās koksnes gala patēriņš
0
20
40
60
80
100
2000
1999
1998
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
Mājsaimniecībās
Pārējie
Rūpniecībā un būvniecībā
%
0
20
40
60
80
100
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
Malka
Koksnes atlikumi
Koksnes granulasKoksnes briketes
Kurināmās šķeldas
%
Avots: CSP
Avots: CSP
0 5 10 15
milj. LVL
Vācija
Norvēģija
Zviedrija
Igaunija
Dānija
Itālija
Ungārija
Lietuva
Šveice
Nīderlande
Pārējās valstis
0 10 20 30 40 50 60 70 80
milj. LVL
Zviedrija
Somija
Vācija
Igaunija
Lietuva
Dānija
Slovēnija
Norvēģija
Lielbritānija
Polija Pārējās valstis
0 5 10 15 20
milj. LVL
Vācija
Dānija
Lielbritānija
ASV
Igaunija
Francija
Zviedrija
Lietuva
Nīderlande
Ķīna
Pārējās valstis
0 10 20 30 40 50 60
milj. LVL
Krievija
Vācija
Lielbritānija
Lietuva
Polija
Somija
Zviedrija
Nīderlande
Igaunija
Norvēģija
Pārējās valstis
0 5 10 15 20
milj. LVL
Vācija
Nīderlande
Beļģija
Francija
Dānija
Lietuva
Itālija
Igaunija
Lielbritānija
Austrija
Pārējās valstis
0 5 10 15 20 25 30 35 40 45
milj. LVL
Dānija
Zviedrija
Somija
Igaunija
Vācija
Nīderlande
Lielbritānija
Lietuva
Polija
Beļģija
Pārējās valstis
0 20 40 60 80
milj. LVL
Lielbritānija
Ēģipte
Vācija
Nīderlande
Igaunija
Japāna
Francija
Beļģija
Polija
Lietuva
Pārējās valstis
Meža nozares galveno eksporta produktu noieta tirgus sadalījums pa valstīm, 2012.gadā
Zāģmateriāli
Koka mēbeles
Plātnes(saplāksnis, finieris,
kokskaidu, kokšķiedru)
Gatavā taraNamdaru un galdniecības izstrādājumi
Kurināmā koksne
Papīrmalka
Avots: CSP
18
21
mež
a no
zare
La
tv
ijā 2
012
ZinātneĻoti nozīmīga loma Latvijas meža nozares at-
tīstībā un starptautiskās konkurētspējas celšanā ir nozares zinātniskajām organizācijām. Viens no vadošajiem mežzinātnes pētnieciskajiem cen-triem valstī ir LVMI „Silava”. Tā darbības mērķi ir meža ekosistēmu un to komponentu izpēte, kā arī rekomendāciju izstrādāšana labas meža ap-saimniekošanas prakses nodrošināšanai un meža resursu un produktu racionālai un efektīvai iz-mantošanai.
Zinātniski pamatotu, videi draudzīgu mazat-kritumu tehnoloģiju izstrāde konkurētspējīgu materiālu un produktu ieguvei no koksnes un citas biomasas savukārt ir Latvijas Valsts kok-snes ķīmijas institūta misija ar mērķi veicināt uz zināšanām balstītu ilgtspējīgu Latvijas koksnes
resursu izmantošanu ekonomiskam, sociālam un ekoloģiskam labumam.
To, ka inovāciju ziņā meža nozarē rūpniecība, zinātne un izglītība strādā roku rokā, uzskatāmi pierāda 2004. gada decembrī LLU, LVM un LKF kopīgi izveidotā SIA „Meža un koksnes produk-tu pētniecības un attīstības institūts” jeb saīsi-nāti – MeKA. Kopš tā laika institūta uzdevums ir bijis apvienot augstskolas un nozares uzņēmēju spēkus, kompetenti un atbildīgi risinot noza-res izvirzītos meža un koksnes produktu attīs-tības un profesionālās izglītības pilnveidošanas jautājumus. Lielu ieguldījumu mežsaimniecis-ko ideju, metodikas un tehnoloģiju attīstībā devusi arī LLU Meža fakultāte un tās vadošie zinātnieki.
Lai apvienotu visās iepriekš minētajās zināt-niskajās institūcijās uzkrāto kompetenci uz tirgu orientētu pētījumu veikšanai, 2011. gadā izvei-dots Meža nozares kompetences centrs (MNKC). Ar mērķi veikt zināšanu ietilpīgus pētījumus, ra-dot intelektuālā īpašuma objektus, kas var tikt izmantoti jaunu, komercializējamu produktu ra-dīšanā, ar Eiropas struktūrfondu līdzfinansējumu pavisam Latvijā tika nodibināti seši šādi kompe-tences centri – pa vienam katrā prioritārajā no-zarē.
Galvenie šobrīd īstenoto MNKC projektu vir-zieni ir divi – jaunu koksnes produktu radīšana ar uzlabotām un inovatīvām īpašībām, kā arī meža kapitāla attīstīšana un apsaimniekošana. Šie vir-zieni uzskatāmi atspoguļo arī vispārējās zinātnes un inovāciju tendences meža nozarē.
Ar mērķi maksimāli palielināt pievienoto vērtī-bu katram mežā iegūtajam apaļkokam daudziem uzņēmumiem īpaši aktuāla kļuvusi koksnes bla-kusproduktu izmantošanas iespēju izpēte. Liels izpētes darbs tiek veltīts arī jaunu, ar uzlabotām īpašībām apveltītu koksnes kompozītmateriālu meklēšanā. Piemēram, Latvijā tiek izstrādāti sa-plākšņa produkti, kas slāpē elektromagnētiskos viļņus vai skaņu, kā arī ir noturīgāki pret bioloģis-ko ietekmi dabiskā vidē.
Apjomīgs finansējums un vērienīgs darbs tiek ieguldīts metožu un tehnoloģiju uzlabošanā meža kapitālvērtības paaugstināšanai. Šai jomā kā attīstības iniciatori un lielākie zinātnieku sa-darbības partneri darbojas LVM, AS „Latvijas Fi-nieris” un SIA „Rīgas meži”. Pētījumi tiek veikti dažādas jomās, taču to kopējais mērķis ir veicināt nākotnes meža vērtības palielināšanu, piedāvā-jot kokrūpniecībai izejmateriālu ar prognozējamu kvalitāti. Līdz ar to potenciālie ieguvēji būs ne ti-kai meža nozare, bet visa Latvijas sabiedrība.
Ņemot vērā pasaulē pieaugošo tendenci kok-sni kā videi draudzīgu kurināmo izmantot enerģi-jas ražošanai, svarīgs pētījumu virziens ir enerģē-tiskās koksnes ieguves un izmantošanas iespēju uzlabošana Latvijā.
20
23
mež
a no
zare
La
tv
ijā 2
012
Meža nozare Latvijā ir Zemkopības ministrijas pārziņā, kas sadarbībā ar nozares interešu gru-pām izstrādā Meža politiku, nozares attīstības stratēģiju un programmas, kā arī meža apsaim-niekošanas, meža resursu izmantošanas, dabas aizsardzības un medību saimniecības normatīvo aktu projektus. Tiek novērtēts un analizēts meža resursu stāvoklis, izstrādājot priekšlikumus meža produktivitātes un izmantošanas uzlabošanai. Tāpat Zemkopības ministrija veicina izpratni par Latvijas meža nozari, kā arī pārstāv to starp-tautiskās organizācijās un procesos, koordinējot starptautisko sadarbību un sagatavojot starp-tautiskās vienošanās.
Lai nodrošinātu ilgtermiņa attīstību, meža nozarē jābūt sabalansētiem visiem ilgtspējas faktoriem: ekonomiskajiem, ekoloģiskajiem un sociālajiem. Tādēļ, visiem nozares dalībniekiem vienojoties par ilgtermiņa attīstības mērķiem, Latvijā tiek realizēta pārdomāta meža nozares politika, kuras galvenais mērķis ir nodrošināt meža un meža zemju ilgtspējīgu apsaimnieko-šanu, koksnes resursu ilgtspējīgu pieejamību un prognozējamu vidi meža produktu pārstrādes attīstībai. Valsts līmenī to regulē Meža likumā ietvertās normas, kas nosaka meža īpašnieku pienākumus, apsaimniekojot piederošās platī-bas. Ar mērķi samazināt administratīvo slogu un birokrātisko procedūru apjomu mežsaimniecības jomā, 2012. gada 1. janvārī spēkā stājās Latvijas Republikas Saeimas apstiprināti apjomīgi grozī-jumi Meža likumā, Aizsargjoslu likumā, Sugu un biotopu aizsardzības likumā un Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā.
Attīstības fondiLai atbalstītu meža nozares attīstības prog-
rammu finansēšanu, meža zinātnisko izpēti un sabiedrības informēšanas un izglītošanas kam-paņas, Latvijā 2001. gadā izveidots Meža attīstī-bas fonds (MAF). Fonda finanšu līdzekļus veido valsts budžeta dotācija no vispārējiem ieņēmu-miem, kompensācijas par meža zemju transfor-
Meža nozares valsts pārvalde
māciju, juridisku un fizisku personu ziedojumi, kā arī ārvalstu palīdzība. Fonda turētājs ir Zemkopī-bas ministrija, pārvalda Zemkopības ministrijas izveidota Meža attīstības fonda padome, bet tā finanšu līdzekļus administrē un uzrauga Lauku atbalsta dienests.
Ņemot vērā, ka medību saimniecība ir Latvi-jas meža nozares neatņemama sastāvdaļa, kopš
2004. gada Zemkopības ministrijas pārziņā izvei-dots arī Medību saimniecības attīstības fonds. Tā līdzekļi katru gadu tiek izlietoti medījamo dzīv-nieku monitoringam un populāciju papildu aiz-sardzības pasākumiem, medījamo dzīvnieku un to populāciju zinātniskai izpētei, līdzdalībai starp-tautiskajās medību organizācijās, kā arī mednie-ku izglītošanai.
22
25
mež
a no
zare
La
tv
ijā 2
012
Mežs un sabiedrībaKā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati,
2011. gadā mežsaimniecībā un mežizstrādē, kok-snes un koka produktu, kā arī mēbeļu ražošanā kopā valstī tiešā veidā nodarbināti 45 tūkstoši cil-vēku. Netieši tiek nodrošināts darbs vēl apmēram 40 tūkstošiem saistīto nozaru pārstāvju. Salīdzi-noši lielu sociālo grupu veido arī privātie mežu īpašnieki, savukārt aptaujas liecina, ka vairāk nekā 80% Latvijas iedzīvotāju regulāri atpūšas mežā, dodas ogot vai sēņot. Un laikam nebūs ne-viena, kas nenovērtētu meža lomu Latvijas lauku ainavas veidošanā.
Tajā pašā laikā sabiedrībā nereti valda mal-dīgi, dažos gadījumos pat negatīvi, viedokļi par atsevišķiem mežsaimniecības un kokapstrādes procesiem; cilvēkiem bieži trūkst izpratnes par to, kā darbojas pilns koksnes aprites cikls. Lai veido-tu uz objektīvas informācijas balstītu sabiedrisko domu, meža nozare katru gadu rīko virkni izglīto-jošu pasākumu.
Vērienīgākais no tiem ir Meža dienas, kas Latvijā tiek katru pavasari organizētas jau vairāk nekā 80 gadus. To ietvaros visa Latvijas sabied-rība tiek aicināta valstī notiekošo talku ietvaros padarīt Latviju krāšņāku ar koku stādījumiem, labiekārtot un radīt jaunas atpūtas vietas mežā, kā arī pievērst lielāku uzmanību koksnes plašākai izmantošanai ēku būvniecībā, interjerā vai savas sētas labiekārtošanā. Turpinot iesākto tradīci-ju, Meža dienu patrona pienākumus ir uzņēmies valsts prezidents Andris Bērziņš.
2012. gada Meža dienu moto bija „Iepazīs-ties – koks!”. Ar tādu pašu nosaukumu gada sā-kumā Mežaparka estrādes telpās tika atklāta arī meža nozari veltīta izstāde. Tās mērķis ir parā-dīt Latvijas meža nozari šķērsgriezumā, izceļot katra posma – meža audzēšanas, aizsardzības, izstrādes, koksnes pārstrādes – sasniegumus. Ņemot vērā faktu, ka dažādām koku sugām ir dažāds saimnieciskais lietojums, izstāde ir veido-ta nosacītās sadaļās, kas veltītas konkrētai koku sugai, parādot, kā tās tiek audzētas, koptas un vēlāk pārstrādātas produktos. Mainīgā pieprasī-juma apstākļos uzņēmumi nepārtraukti investē jaunu produktu ražošanas līniju izveidē, tāpēc ar izstādes atklāšanu tās veidošana nav noslēgu-sies, un ikvienam nozares spēlētājam ir iespēja papildināt ekspozīciju. Svarīgi, ka paralēli Latvijas meža nozares uzņēmumu sasniegumiem izstāde demonstrē arī nozares sinerģiju, jo ekspozīcija ir tapusi ciešā sadarbībā starp vadošajām meža nozares organizācijām, Zemkopības ministriju un uzņēmumiem, kuri piedalās koksnes pārstrā-dē. Gada laikā ekspozīciju apmeklējuši jau vairāki tūkstoši interesentu.
Liela daļa meža nozares organizēto informa-tīvo pasākumu paredzēti skolas vecuma jaunie-šiem vai pavisam maziem bērniem. Viens no tā-diem – Zemkopības ministrijas organizētais un jau par tradīciju kļuvušais konkurss „Mūsu mazais pārgājiens”. Tajā tiek aicināti piedalīties visu Lat-vijas vispārizglītojošo un profesionālo izglītības iestāžu skolēni, kā arī interešu izglītības pulciņi un mazpulki, ar mērķi vairot bērnu un jauniešu zināšanas un izpratni par koka daudzveidīgajiem izmantošanas veidiem un iespējām Latvijā. Arī LVM aktīvi iesaistās jauniešu izglītošanā, sadarbī-bā ar Vides izglītības fondu īstenojot programmu „Izzini mežu”, kā arī jau vairākus gadus īstenojot un nepārtraukti papildinot iniciatīvu „Mammada-ba”. Savukārt par labi atpazīstamu tēlu cīņā par tī-riem mežiem kļuvis LVM rīkotās akcijas „Nemēslo mežā” galvenais varonis Cūkmens. Tāpat nevar nepieminēt arī vides organizācijas „Pasaules
Dabas fonds” rīkoto nakts sēņošanas čempionā-tu, kas 2012. gadā svinēja desmit gadu jubileju.
Dzimušas arī jaunas tradīcijas. Pirmo reizi Lat-vijas meža nozares darbiniekus, meža īpašniekus, pašvaldību un nevalstisko organizāciju pārstāv-jus, kā arī profesionālajās skolās un augstskolās studējošos un nozares seniorus 2012. gada vasarā Mežaparkā kopā pulcēja Zemkopības ministrijas organizētais pasākums „Orientējies meža noza-rē!”. Lieliska iespēja profesionālo skolu audzēk-ņiem un studentiem gūt plašāku priekšstatu par meža nozari un satikt nozarē pieredzējušos dar-biniekus.
Galu galā, lai vislabāk izprastu meža noza-res lielo lomu valsts tautsaimniecībā un cilvēku dzīvē, ļoti svarīga ir arī ikdienas informācija par meža apsaimniekošanas un koksnes pārstrādes procesiem Latvijā un ārvalstīs. Ikviens meža no-zares jaunumos ieinteresēts cilvēks var izmantot kādu no nozares tematikai veltītajiem interneta portāliem. No tiem populārākie ir „Latvianwood.lv”, „Latforin.lv” un „Mezi.lv”. Analītiskāka infor-mācija pieejama reizi mēnesī iznākošajos nozares drukātajos izdevumos – „Meža avīze” un žurnālā
„Baltijas Koks”. Īpaši meža īpašniekiem paredzētu izdevumu „Čiekurs” četras reizes gadā izdod Meža konsultāciju pakalpojumu centrs (MKPC), kas ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Lau-ku konsultāciju un izglītības centrs” (LLKC) filiāle, kura nodrošina meža īpašnieku un sabiedrības in-formēšanu, konsultēšanu un apmācību par meža apsaimniekošanas jautājumiem, kā arī sniedz ar meža apsaimniekošanu saistītus pakalpojumus visā valsts teritorijā. Daudzi MKPC organizētie semināri par aktuālām meža apsaimniekošanas tēmām tiek rīkoti apmācību centrā „Pakalnieši”, kas vienlaicīgi piedāvā plašas aktīvās atpūtas un neformālās izglītības iespējas ģimenēm, skolē-niem un jauniešiem.
Atpūta un rekreācija mežāLatvijā būs grūti sameklēt mežus, kas nebūtu
publiski pieejami – gandrīz visos cilvēkiem ir tiesī-bas brīvi pārvietoties, lasīt sēnes vai ogas. Ar kat-ru gadu Latvijas mežos palielinās dažādu atpūtas objektu skaits, un teritorijas, kurās rekreācija ir viens no galvenajiem meža apsaimniekošanas mērķiem, valstī aizņem 8% kopējo mežu platību.
24
27
mež
a no
zare
La
tv
ijā 2
012
Skatu torņi, izziņas takas, kultūrvēsturiski dabas objekti, laukumi pikniku rīkošanai – tie ir tikai daži no mežos pieejamajiem atpūtas infrastruk-tūras objektiem, kurus bez maksas var izmantot ikviens valsts iedzīvotājs. Īpaša uzmanība šādu teritoriju iekārtošanai pievērsta valsts īpašumā esošajos mežos.
Emocionālajam gandarījumam no atpūtas mežā, protams, nav iespējams noteikt cenu. Arī meža nekoksnes produktu – sēņu, ogu vai rieks-tu – iegūšana lielākajai daļai cilvēku ir tikai iecie-nīts brīvā laika pavadīšanas veids un hobijs, nevis mērķtiecīgs ienākumu avots. Turklāt valstī netiek veikta nekāda ik gadu mežos salasīto dabas velšu uzskaite – objektīvi skatoties, tas būtu neiespē-jami. Tajā pašā laikā to vērtību teorētiski ir ie-spējams pārvērst naudas izteiksmē. Zemkopības ministrija šādu aprēķinu ir veikusi, un tā rezul-tātā konstatēts, ka kopējā Latvijas mežos iegū-to nekoksnes produktu un pakalpojumu vērtība 2010. gadā bija 97 miljoni latu. Pats par sevi sa-protams, ka reālā tirdzniecībā nonākusi tikai ļoti maza daļiņa no kopējā apjoma, tādēļ šos skaitļus nedrīkst nekādā veidā pretstatīt ienākumiem no meža apsaimniekošanas. Tie ir tikai uzskates lī-dzeklis, kas skaitļu veidā vēlreiz apliecina Latvijas mežu lielo sociālo nozīmi.
Izglītība meža nozarēBez izglītotiem speciālistiem starptautiskā
līmenī nevar konkurēt neviena tautsaimniecī-bas joma. Meža nozarei šai ziņā ir veicies – ar to saistītajai izglītībai Latvijā ir ļoti sena vēsture, līdz ar to no paaudzes paaudzē notikusi zināša-nu pārnese, kas veicinājusi arī jaunu kompetenču veidošanos. Šobrīd dažādas ar meža nozari sais-tītas specialitātes var pagūt 22 profesionālajās izglītības iestādēs, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Meža fakultātē, kā arī Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lie-tišķās ķīmijas fakultātes Tekstila tehnoloģiju un dizaina institūtā.
Padomju gados lielākais uzsvars meža noza-res izglītībā tika likts uz mežsaimniecības pro-
Mežā iegūtie nekoksnes produkti
Mežā sniegto pakalpojumu vērtība
Sēnes50%
Medījamodzīvnieku
ādas, trofejas0,04%
Medus, vasks1%
Ziemassvētkueglītes
4%
Medījamodzīvnieku gaļa
6%
Augļi, ogas, rieksti17%
Citi auguprodukti22%
Citi auguprodukti73%
Pārdotie videspakalpojumi
5%
Sporta pasākumiun citas aktivitātes
mežā1%
Citirekreācijaspakalpojumi21%
Avots: Datu avots:Projekta Nr.LV0081 „Integrēto vides un meža ekonomisko kontu izstrāde Latvijā” ietvaros veikts pētījums „Meža nekoksnes produktu un pakalpojumu devuma Latvijas tautsaimniecībā novērtējums”
cesiem – koku ieaudzēšanu un kopšanu –, bet pēdējos 20 gados, Latvijā attīstoties kokrūpnie-cībai, ievērojamu kvalitatīvo lēcienu piedzīvojusi ar koksnes apstrādi saistītu arodskolu un studiju programmu attīstība, kas veidojusies ciešā sa-darbībā ar nozares uzņēmējiem un vadošajām institūcijām.
Viens no piemēriem ir 2011. gadā parakstītais sadarbības līgums starp AS „Latvijas Finieris” un LLU Meža fakultātes Kokapstrādes katedru ar mērķi pilnveidot studiju saturu un procesu at-bilstoši mūsdienu tehnoloģiju attīstībai. Savukārt 2012. gadā sadarbības līgumu ar LLU Meža fakul-tāti noslēdza LVM, tā turpinot jau iepriekš veikto veiksmīgo sadarbību izglītības satura jautāju-mos, fakultātes akadēmiskā personāla tālākizglī-tības jomā, materiāli tehniskās bāzes moderni-zēšanā, meža nozares ekspertu piesaistē mācību metodisko materiālu un studiju noslēguma darbu izvērtēšanā, kā arī kopīgu projektu izstrādāšanā un ieviešanā.
Pateicoties nozares uzņēmēju iniciatīvai un Ei-ropas Sociālā fonda atbalstam, 2010. gadā torei-zējā Ogres Meža tehnikumā (tagad Ogres Valsts tehnikums) izveidotas divas – pusotru un četrus gadus ilgas – meža mašīnu operatoru mācību programmas. Pirms tam šādu specialitāti Latvijā apgūt nebija iespējams.
Arī paši meža nozares uzņēmumi ļoti aktīvi veic savu darbinieku apmācību un kvalifikāci-jas celšanu, šiem mērķiem bieži piesaistot arī Eiropas struktūrfondu līdzfinansējumu. Viena no institūcijām, kura nodarbojas ar meža no-zares profesionāļu tālākizglītības organizēša-nu, ir MeKA, kas regulāri organizē dažāda līme-ņa seminārus un mācību kursus kokapstrādes uzņēmumu vadītājiem un to darbiniekiem, nozares speciālistiem, kā arī saistīto nozaru pārstāvjiem.
Meža nozares gada balvaPar nozīmīgiem sasniegumiem un ieguldījumu
nozares labā kopš 2004. gada tiek pasniegta no-zares augstākā atzinības balva – „Zelta čiekurs”. 2012. gadā svinīgā balvu pasniegšana pirmo reizi tika rīkota Mežaparka estrādes telpās, kur savu mājvietu radusi izstāde „Iepazīstieties – koks!”. Kā jaunums pirmo reizi ieviests arī apbalvojums mazais „Zelta čiekuriņš”, kas tiek pasniegts gal-veno balvu nesaņēmušajiem nomināciju laureā-tiem.
2012. gadā nominācijā „Par ieguldījumu sa-biedrības izglītošanā” gada balvu – lielo „Zelta čiekuru” – saņēma meža īpašnieks Aivars Berg-manis, savukārt ar „Zelta čiekuriņiem” tika ap-balvoti Meža konsultāciju pakalpojumu centra Madonas–Cēsu nodaļas vadītāja Mairita Bonda-re un AS „Latvijas Finieris” Personāla attīstības dienesta direktore Anda Būmane. Nominācijā „Par ilgtspējīgu saimniekošanu” „Zelta čiekuru” ieguva Vidzemes mežu īpašnieks Jānis Kebbe. Mazie „Zelta čiekuriņi” – mežu īpašniekiem Gun-tim Ezim un Raimondam Mežakam. Gada balvu „Par inovatīvu uzņēmējdarbību” ieguva SIA „Ošu-kalns”, savukārt mazos „Zelta čiekuriņus” mājās veda SIA „Krauzers” un SIA „Valmieras Mēbeles” pārstāvji. Nominācijā „Par mūža ieguldījumu” „Zelta čiekurus”, kā ierasts, saņēma pieci seniori, kas meža nozarei veltījuši visu savu darba mūžu: Luciāns Vuguls, Pēteris Zālītis, Arnis Gertners, Viesturs Bahs un Uldis Georgs Gavrilovs.
26
29
mež
a no
zare
La
tv
ijā 2
012
Nākotnes perspektīvasViens no noteicošajiem Latvijas kā valsts pa-
stāvēšanas pamatiem ir zeme un tas, cik efektī-vi mēs spējam to apsaimniekot. Šobrīd, rēķinot koksnes ieguves potenciālu saimnieciski izman-tojamos mežos, Latvijas meža zemes kapitālvēr-tība lēšama aptuveni trīs miljardu latu apmērā. Mērķtiecīgi saimniekojot, to iespējams palielināt pat 2,5 reizes. Gan pamazām aizstājot pieaugu-šās un pāraugušās mīksto lapkoku audzes ar eko-nomiski izdevīgākām koku sugām, gan veicinot lauksaimniecībā dažādu iemeslu dēļ neizman-tojamās zemes mākslīgu apmežošanu ar kvali-tatīvu reproduktīvo materiālu. Vietās, kur zemju aizaugšana notikusi dabiski, lielāka uzmanība jā-pievērš mežaudžu kopšanas darbiem.
Šobrīd privāto īpašnieku mežos lielākā daļa cirsmu tiek uzticētas dabiskās atjaunošanās pro-cesiem. Arī šeit slēpjas lielas iespējas meža ka-pitālvērtības palielināšanā. Ja mežu īpašnieki ap-vienotos kooperatīvos, rastos stimuls pievērsties mākslīgai mežu atjaunošanai. Lai veicinātu privā-to mežu apsaimniekošanu, nākamajā ES plāno-šanas periodā pēc 2013. gada paredzēts iedibināt
jaunu programmu privāto meža īpašnieku koope-rācijas atbalstam.
Turklāt tas būtu solis arī nodarbinātības jau-tājumu risināšanā Latvijas reģionos. Agrārās eko-nomikas institūtā ir veikti pētījumi par nodarbinā-tību lauku reģionos tieši mežsaimniecības darbā. Aprēķini liecina, ka, mākslīgi atjaunojot papildus 10 000 hektārus izcirtumu, tiktu radītas 496 pilna laika ekvivalenta trīs mēnešu sezonas darbvietas. Milzīgs potenciāls ir arī jaunaudžu kopšanas dar-bos. Pat nerēķinot nākotnē, jau tagad Latvijā ir aptuveni 130 000 hektāru jaunaudžu, kurās būtu nepieciešams veikt neatliekamu kopšanu. Tas pa-pildus varētu radīt vēl 1040 jaunas deviņu mēne-šu sezonas darbvietas.
Kvalitatīva nākotnes meža veidošanā liela loma būs nozares zinātniekiem. Tieši viņiem ir uzdevums ģenētiski uzlabot reproduktīvo mate-riālu, lai šodien iestādītie koki pēc 50 un 100 ga-diem spētu izturēt gaidāmās globālās sasilšanas sekas. Šai jomā liels darbs jau ir paveikts, turklāt LVMI „Silava” top laboratoriju komplekss ar kli-mata regulēšanas iespējām. Tas nozīmē, ka drīz Latvijā būs iespēja veikt koku augšanas eksperi-mentus mainīga klimata apstākļos.
Kas attiecas uz koksnes pārstrādes rūpniecī-bu, skujkoku ciršanas apjomu, saglabājot mežau-džu ilgtspēju, valstī palielināt vairs nav vēlams. Taču pieaugušās un pāraugušās audzēs Latvijas mežos uzkrāta liela mīksto lapu koku krāja, tā-dēļ nākotnē būs jāmeklē aizvien vairāk iespēju, kā ekonomiski izdevīgāk pārstrādāt šo resursu. Viens no lielākajiem potenciāliem ir enerģētiskās koksnes ražošana, kam būtu jāiet roku rokā ar aizvien lielāku atjaunojamās enerģijas patēriņu vietējā tirgū.
Ņemot vērā ierobežotos resursus, citās kokap-strādes jomās attīstība iespējama, vien pievēršo-ties tālākas pārstrādes produktu ražošanai. Taču, lai ar tiem veiksmīgi startētu un konkurētu ārval-stu tirgos, ļoti nepieciešams vietējais patēriņš, jo, tikai aprobējot produktu pašmāju tirgū, uzņē-mēji var iegūt pietiekami drošu platformu star-
tam eksportā. Līdz ar to nepieciešams veicināt koksnes produktu atpazīstamību un lietojumu uz vietas Latvijā. Te lielu pienesumu varētu dot koksnes produktu īpatsvara palielināšana valsts un pašvaldību iepirkumos, kā arī investīciju vides uzlabošana lielu ārvalstu komplektējošo rūpnīcu ienākšanai Latvijā.
Nav noslēpums, ka no Latvijas un pārējām Bal-tijas valstīm daļa darbspējīgo cilvēku ir emigrēju-ši uz ārvalstīm. Lai veiksmīgi konkurētu ne tikai globālajā preču, bet arī darbaspēka tirgū, Latvijas uzņēmējus gaida vēl kāds izaicinājums – nepie-ciešamība celt produktivitāti jeb gatavās produk-cijas apjomu un vērtību uz vienu strādājošo. Tikai tā būs iespējams palielināt vidējo algu ražošanā.
Mēs dzīvojam informācijas laikmetā, kad lie-lākā vērtība ir cilvēku zināšanām, prasmēm un izglītībai, līdz ar to nākotnes kontekstā liela loma būs profesionālo un augstāko izglītības iestāžu
attīstībai. Nozarei ir vajadzīgi augsti kvalificēti speciālisti, tādēļ, izmantojot arī Eiropas līdzfi-nansējumu, lieli līdzekļi tiek un arī turpmāk tiks ieguldīti izglītības programmu pilnveidošanā un skolu materiāltehniskās bāzes papildināšanā. Gudri, labi apmaksāti cilvēki kombinācijā ar ne-pārtrauktiem ieguldījumiem jaunākajās kokap-strādes tehnoloģijās, ir galvenais meža nozares attīstības dzinējspēks.
Visbeidzot, izglītības kontekstā, arī tuvāka-jos gados meža nozarei jāturpina iesāktais darbs sabiedrības informēšanā un izglītošanā par mež-saimniecības jautājumiem un meža nozares lielo lomu valsts ekonomikā. Vienlaicīgi parādot, cik plašas ir koksnes lietojuma iespējas, mudinot ikvienu pēc iespējas vairāk savā mājsaimniecībā un ikdienas dzīvē izmantot no Latvijā iegūta at-jaunojamā dabas resursa – koksnes – gatavotus produktus.
28
31
mež
a no
zare
La
tv
ijā 2
012
KontaktinformācijaLR Zemkopības ministrijaMinistre: Laimdota Straujuma
Republikas laukums 2, Rīga, LV 1981
Tālr.: +371 67027107. Fakss: +371 67027250
E-pasts: [email protected]; www.zm.gov.lv
Meža departamenta direktors: Arvīds Ozols
Republikas laukums 2, Rīga, LV 1981
Tālr.: +371 67027201. Fakss: +371 67027096
E-pasts: [email protected]; www.zm.gov.lv
Valsts meža dienestsĢenerāldirektors: Andis Krēsliņš
13. janvāra iela 15, Rīga, LV 1932
Tālr.: +371 67226600. Fakss: +371 67820377
E-pasts: [email protected]; www.vmd.gov.lv
A/s „Latvijas valsts meži”Valdes priekšsēdētājs: Roberts Strīpnieks
Kristapa iela 30, Rīga, LV 1046
Tālr.: +371 67602075. Fakss: +371 67805430
E-pasts: [email protected]; www.lvm.lv
SIA „Rīgas meži”Valdes priekšsēdētājs: Aivars Tauriņš
Ostas prospekts 11, Mežaparks, Rīga, LV 1034
Tālr.: +371 67012591. Fakss: +371 67037207
E-pasts: [email protected]; www.rigasmezi.lv
Latvijas Meža īpašnieku unapsaimniekotāju konfederācijaValdes priekšsēdētājs: Māris Liopa
Vīlandes iela 1-13, Rīga, LV 1010
Tālr.: +371 67322530. Fakss: +371 67322529
E-pasts: konfederā[email protected]
Latvijas Meža īpašnieku biedrībaPrezidents: Inesis Boķis
Valdes priekšsēdētājs: Arnis Muižnieks
Republikas laukums: 2-601, Rīga, LV 1981
Tālr./Fakss: 67027079. E-pasts: [email protected]
www.mezaipasnieki.lv
Latvijas Koksnes kvalitātesekspertu savienībaPrezidents: Antons Orinskis
Dzērbenes iela 27-219, Rīga, LV 1006
Tālr.: +371 29422052. Fakss: +371 67555934
E-pasts: [email protected]; www.lkkes.lv
Latvijas Kokmateriālu pārdevēju biedrībaValdes loceklis: Leonards Līpiņš
Skaistkalnes iela 1, Rīga, LV 1004
Tālr.: +371 29123622. Fakss: +371 63021619
E-pasts: [email protected]
Stādu audzētāju biedrībaValdes priekšsēdētājs: Rinalds Rullis
Miera iela 1, Salaspils LV 2169
Tālr.: +371 26680957
E-pasts: [email protected]
www.stadi.lv
Latvijas Meža nozaru arodbiedrībaPriekšsēdētājs: Aivars Sīmansons
Bruņinieku iela 29/31, Rīga, LV 1001
Tālr.: +371 67035941
Fakss: +371 67035945
E-pasts: [email protected]
Latvijas Mežu sertifikācijas padomePadomes priekšsēdētājs: Jānis Ontužāns
Valdes loceklis: Imants Krūze
Elizabetes iela 8-4, Rīga, LV 1010
Tālr.: +371 67505644. Mob.: +371 26135551
Fakss: +371 67505651. E-pasts: [email protected]
www.fsc.lv
Latvijas Mednieku asociācijaValdes priekšsēdētājs: Elmārs Švēde
Valdes loceklis: Ainārs Zvejnieks
Matīsa iela 8, Rīga, LV 1001
Tālr.: +371 67291006. Fakss: +371 67291006
E-pasts: [email protected]
Latvijas Lauksaimniecības universitāteMeža fakultāteDekāns: Dagnis Dubrovskis
Akadēmijas iela 11, Jelgava, LV 3001
Tālr.: +371 63021619. Fakss: +371 63021619
E-pasts: [email protected]; www.mf.llu.lv
Ogres Valsts tehnikumsDirektors: Ilze Brante
Ikšķiles novads, p/n Tīnūži, Ogres rajons, Ogre, LV 5003
Tālr. +371 65024254; www.ovt.lv
Latvijas Valsts mežzinātnes institūts „Silava”Direktors: Jurģis Jansons
Rīgas iela 111, Salaspils, Salaspils novads, LV 2169
Tālr.: +371 67942555. Fakss: +371 67901359
E-pasts: [email protected]; www.silava.lv
Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtsDirektors: Aivars Žūriņš
Dzērbenes iela 27, Rīga, LV 1006
Tālr.: +371 67553063. Fakss: +371 67550635
E-pasts: [email protected]; www.kki.lv
Pasaules Dabas FondsDirektors: Jānis Rozītis
Elizabetes iela 8-4, Rīga, LV 1010
Tālr.: +371 67505640. Fakss: +371 67505651
E-pasts: [email protected]; www.pdf.lv
Latvijas Dabas fondsValde: Ģirts Strazdiņš
Padomes priekšsēdētāja: Inga Račinska
Mazcenu aleja 3, Jaunmārupe, Rīgas rajons, LV 2166
Tālr.: +371 67830999. Fakss: +371 67830291
E-pasts: [email protected]; www.ldf.lv
Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB)Prezidents: Otars Opermanis
Valdes priekšsēdētājs: Viesturs Ķerus
Kalnciema iela 27-18, Rīga, LV 1050
Tālr.: +371 67221580. Fakss: +371 67799050
E-pasts: [email protected]; www.lob.lv
Biedrība „Zaļās mājas”Valdes priekšsēdētājs: Andis Bunkšis
Stabu iela 17, Rīga, LV-1050
Tālr.: +371 67327504; Fakss: +371 67327548
E-pasts: [email protected]; www.zalasmajas.lv
Latvijas Meža darbinieku biedrībaValdes priekšsēdētāja: Marika Šīrante
„Saldenieki”, Novadnieku pagasts, Saldus novads, LV 3801
Tālr.: +371 29498486
Biedrība „Latvijas Kokrūpniecības federācija”Prezidents: Juris Biķis
Izpilddirektors: Kristaps Klauss
Bauskas 59, Rīga, LV 1004
Tālr.: +371 67067371. Fakss: +371 67860268
E-pasts: [email protected]; www.latvianwood.lv
Asociācija „Latvijas Koks”Padomes priekšsēdētājs-prezidents: Valdis Aunītis
Valdes loceklis-izpilddirektors: Andris Plezers
Bauskas 59, Rīga, LV 1004
Tālr.: +371 67228374. Fakss: +371 67860268
E-pasts: [email protected]
Latvijas Kokapstrādes uzņēmējuun eksportētāju asociācijaPrezidents: Andrejs Domkins
Izpilddirektors: Jānis Mārciņš
Bauskas 59, Rīga, LV 1004
Tālr.: +371 67067370. Fakss: +371 67860268
E-pasts: [email protected]
Biedrība „Latvijas Mēbeles”Padomes priekšsēdētājs, prezidents: Aivars Einauss
Valdes loceklis, izpilddirektors: Andris Plezers
Bauskas 59, Rīga, LV 1004
Tālr.: +371 67228374. Fakss: +371 67860268
E-pasts: [email protected]
Latvijas Kokmateriālu ražotājuun tirgotāju asociācijaPrezidents: Jānis Apsītis
Valdes loceklis: Kristaps Klauss
Bauskas 59, Rīga, LV 1004
Tālr.: +371 67067369. Fakss: +371 67860268
E-pasts: [email protected]
www.latviantimber.lv
Latvijas Mežizstrādātāju savienībaIzpilddirektors: Andrejs Cunskis
Bauskas 59, Rīga, LV 1004
Tālr.: +371 67065951. Fakss: +371 67860268
E-pasts: [email protected]
Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācijaValdes priekšsēdētājs: Gints Priekulis
Izpilddirektors: Jānis Upītis
Skaistkalnes iela 1, Rīga, Latvija, LV-1004
Tālr.: +371 22 015 715. Fakss: +371 67 860 268
E-pasts: [email protected]
Meža un koksnes produktu pētniecībasun attīstības institūtsDirektors: Andrejs Domkins
Dobeles iela 41, Jelgava, LV 3001
Tālr.: +371 63010605. Fakss: +371 63010609
E-pasts: [email protected]; www.e-koks.lv
Latvijas Biomasas asociācija „LATBIONRG”Valdes loceklis: Didzis Palejs
Klijānu iela 21-1, Rīga, LV 1012
Tālr: +371 67298369, +371 29229922
Fakss: +371 67298370; www.latbionrg.lv
30
33
mež
a no
zare
La
tv
ijā 2
012
Izdevējs:
Biedrība „Zaļās mājas”Adrese: „Pilskalni”, Siguldas pagasts, Siguldas novads, LV 2150, LatvijaE-pasts: [email protected]
Foto autori:3. – 4. lpp.: LVM; 8. lpp.: SIA „Intrac”; 9. – 12. lpp.: LVM; 13. lpp.: ZM Meža departaments, AS „Latvijas Finieris”, LVM; 15. lpp.: AS „Latvijas Finieris”; 17. lpp.: SIA „Arbo”; 20. lpp.: LVMI „Silava”; 21. lpp.: LVMI „Silava”, MeKA; 22. – 23. lpp.: LVM; 24. – 26. lpp.: ZM Meža departaments; 27. lpp.: Rīgas Pārdaugavas profesionālā vidusskola; 28. – 29. lpp.: LVM.
