SATURA RĀDĪTĀJS - AIKNC · Web viewAr studiju saturu un organizāciju saistītie jautājumi tiek...

SATURA RĀDĪTĀJS

LATVIJAS KULTŪRAS AKADĒMIJASBAKALAURA STUDIJU PROGRAMMAS

2. Mākslas bakalaurs. Studiju programmas pašnovērtējums.

3.Apakšprogrammas:

3.1. Kultūras teorija un vadībzinības (kods 442261)3.1.1. Pašnovērtējums3.1.2. Programmas struktūra3.1.3. Studiju kursu apraksti

3.2. Kultūras socioloģija un sabiedriskās attiecības ( kods 442131)3.2.1. Pašnovērtējums3.2.2. Programmas struktūra3.2.3. Studiju kursu apraksti

3.3. Latviešu folklora un tradicionālā kultūra (kods 442262)3.3.1. Pašnovērtējums3.3.2. Programmas struktūra3.3.3. Studiju kursu apraksti

3.4. Teātra , kino un TV dramaturģija (kods 442152)3.4.1. Pašnovērtējums3.4.2. Programmas struktūra3.4.3. Studiju kursu apraksti

3.5.Audiovizuālās kultūras vēsture un teorija (kods 44216103)3.5.1. Pašnovērtējums3.5.2. Programmas struktūra3.5.3. Studiju kursu apraksti

3.6. TV un video operatori (kods 44216101)3.6.1. Pašnovērtējums3.6.2. Programmas struktūra3.6.3. Studiju kursu apraksti

3.7.TV režisors ( kods 44216102)3.7.1. Pašnovērtējums3.7.2. Programmas struktūra3.7.3. Studiju kursu apraksti

3.8. Dramatiskā teātra aktieris (kods 44215101)3.8.1. Pašnovērtējums3.8.2. Programmas struktūra3.8.3. Studiju kursu apraksti

3.9. Dramatiskā teātra režisors (kods 44215102)3.9.1. Pašnovērtējums3.9.2. Programmas struktūra3.9.3. Studiju kursu apraksti

3.10. Modernās dejas horeogrāfs, dejotājs un pedagogs (kods 442181)3.10.1. Pašnovērtējums3.10.2. Programmas struktūra3.10.3. Studiju kursu apraksti

3.11. Starptautiskie kultūras sakari (kods 442263)3.11.1. Pašnovērtējums3.11.2. Programmas struktūra3.11.3. Studiju kursu apraksti

LATVIJAS KULTŪRAS AKADĒMIJAMĀKSLAS BAKALAURA STUDIJU PROGRAMMA

PAŠNOVĒRTĒJUMS

Bakalaura studijas ir teorētisko zināšanu, pētniecisko un mākslinieciskās jaunrades iemaņu un prasmju izveidošana un attīstīšana izvēlētajā zinātņu nozarē, kultūras un mākslas vadības vai mākslinieciskās jaunrades darbības jomā.Latvijas Kultūras akadēmijas mākslas bakalaura studiju programma ir studiju satura un realizācijas apraksts, kas ietver arī nepieciešamo resursu aplūkojumu.

I . MĒRĶI UN UZDEVUMI

1. Sagatavot teorētiski izglītotus, patstāvīgi un radoši domāt spējīgus kultūras un mākslas darbiniekus, organizatorus, pētniekus, kas var strādāt dažādās valsts, pašvaldību un privātajās organizācijās, radošajās vai zinātniski pētnieciskajās un mācību iestādēs.2. Dot katram studentam zināšanas par kultūras un mākslas veidiem - teorētiskajā un praktiskajā aspektā.

3. Ievirzīt jaunos speciālistus praktiskā darbā: zinātniskos projektos, kultūras dzīves radošās stratēģijas izstrādē un īstenošanā, radošo projektu veidošanā, mākslinieciskās jaunrades pilnvērtīgās izpausmēs.

STUDIJU SATURS UN ORGANIZĀCIJA

2.1. Studiju programma.

Mākslas studiju programmu bakalaura akadēmiskā grāda iegūšanai izstrādājušas un īsteno LKA katedras, to organizatorisko vadību līdz ar katedrām nodrošina Studiju daļa, dekāns un prorektors studiju un akadēmiskajā darbā.Studiju programma veidota atbilstoši LR Augstskolu likumam un LKA Senāta lēmumiem, nolikumiem un citiem normatīvajiem dokumentiem.Mākslas bakalaura studiju programma ietver šādas apakšprogrammas:

1. KULTŪRAS TEORIJA UN VADĪBZINĪBAS2. STARPTAUTISKIE KULTŪRAS SAKARI3. KULTŪRAS SOCIOLOĢIJA UN SABIEDRISKĀS ATTIECĪBAS4. DRAMATISKĀ TEĀTRA AKTIERI5. DRAMATISKĀ TEĀTRA REŽISORI6. TEĀTRA, KINO UN TV DRAMATURĢIJA7. TV UN VIDEO OPERATORI8. TV REŽISORI9. MODERNĀS DEJAS HOREOGRĀFI, DEJOTĀJI UN PEDAGOGI10. AUDIOVIZUĀLĀS KULTŪRAS VĒSTURE UN TEORIJA11. TRADICIONĀLĀ KULTŪRA UN LATVIEŠU FOLKLORA

Studiju programmas ietvaros tiek organizēta studentu apmaiņa un zinātniski pedagoģiskā sadarbība ar vairākām ārvalstu augstskolām( Vitauta Dižā universitāte Kauņā, Tamperes universitāte Somijā, Ž.Verna Pikardijas universitāte Amjēnā , Hamburgas Teātra un mākslas augstskola u.c.)Studiju programmu īstenošanai svarīga ir dalība starptautiskajos projektos un programmās. Piemēram,1999.gadā LKA uzsāka dalību Eiropas izglītības programmā ERASMUS( Viļņas Mūzikas akadēmija un Pikardijas universitāte), arī 2001 Eiropas izglītības programmā LEONARDO DA VINCI.

2.2. Studiju ilgums un apjoms.

Studiju ilgums bakalaura studijās visām apakšprogrammām ir vienāds:8 semestru pilna laika studijas(4 gadi), kurš atbilst ne mazāk kā 160 KRP

2.3. Studentu imatrikulācija

Uzņemšana Kultūras teorijas un vadībzinības, Starptautisko kultūras sakaru apakšprogrammās notiek katru gadu, citās apakšprogrammās: diferencēti, ar speciālu LKA Senāta lēmumu. Studenti tiek uzņemti konkursa kārtībā, gan par valsts, gan pašu studējošo līdzekļiem.Iestājpārbaudījumus reglamentē LKA Uzņemšanas noteikumi, kā arī speciālie noteikumi katrā no apakšprogrammām. Divi pārbaudījumi visās apakšprogrammās ir vienādi:1) Domraksts 2) Svešvaloda( angļu, vācu, franču)

Trešā pārbaudījuma forma : Tests pasaules un Latvijas kultūrā vai radošie uzdevumi atbilstošā mākslas nozarē.

2.4. Studentu skaits

2000./2001.studiju gadā ir 516 studenti , tai skaitā :Kultūras teorijas un vadībzinības apakšprogramma - 124Starptautiskie kultūras sakari - 194Dramatiskā teātra aktieru un režisoru apakšprogramma - 61

2.5. Akadēmiskais personāls

Mākslas bakalaura studiju programmu realizē 63 docētāji (16 profesori un asociētie profesori, 19 docenti, 28 lektori, no kuriem 4 ir ar habilitētā doktora, 14 ar doktora un 30 maģistra grādiem humanitārajās un mākslas zinātnēs. Radošajās specialitātēs docētāju vidū ir augstas klases profesionāļi kādā no mākslas virzieniem(teātra un kino režisori, horeogrāfi, operatori , aktieri u.c.)

Starptautisko sakaru apakšprogrammā - Francijas, Polijas, Zviedrijas, Vācijas, Norvēģijas docētāju pastāvīgo darbu šo valstu kultūras vēstures un arī atbilstošās svešvalodas mācīšanā nodrošina sadarbība ar šo valstu vēstniecībām Latvijā, kā arī atsevišķiem fondiem( piemēram, Roberta Boša fonds Vācijā, Zviedru institūts)Modernās dejas horeogrāfijas apakšprogrammā pastāvīgi strādā speciāliste no ASV, bet dramatiskā teātra aktieru programmā režisors un pedagogs no Krievijas.

Kultūras teorijas un vadībzinības apakšprogrammā tiek praktizēta ārvalstu vieslektoru iesaistīšana atsevišķu lekciju vai semināru vadīšanai attiecīgā studiju plāna ietvaros.

LKA pamatdarbā strādājošais akadēmiskais personāls veic apm. 80% programmas realizācijas.

2.6. Studiju programmas materiāli tehniskais nodrošinājums.

Mākslas bakalaura programmas realizē LKA Kultūras teorijas un vēstures katedra, Ekrāna un teātra mākslas katedra, Svešvalodu katedra un Kultūras socioloģijas un administrēšanas katedra, programmu vadītāji un Studiju daļa.

Nodarbības notiek ēkās Ludzas ielā 24 un Dzirnavu ielā 46.Studentiem ir pieejama bibliotēka, videotēka, kuras izveidošanās palīdzību sniedza Sorosa fonds-Latvija, auditorija kino un video montāžai, kura iekārtota ar Latvijas Kultūrkapitāla fonda finansiālo palīdzību, vizuālās prezentācijas tehnika, kino un konferenču zāle, datorklase , kopēšanas iekārtas.Atsevišķu auditoriju studentiem izveidoja Francijas Republikas vēstniecība Latvijā ar Roberta Šūmaņa fonda palīdzību. Tur pieejama satelīta sistēma Francijas TV kanālu uztveršanai. Šobrīd tiek veidots arī Vācu kultūras centrs.

Dramatiskā teātra aktieriem un režisoriem , modernās dejas horeogrāfiem, dejotājiem ir nepieciešamās zāles dejai, skatuves kustībai. Akrobātikas nodarbībām tiek īrēta speciālās sporta skolas zāle, nodarbības un darbu skates notiek arī teātros - Nacionālajā teātrī, Dailes teātrī un Valmieras teātrī. Īpaša sadarbība izveidojusies ar akadēmijai tuvumā esošo teātri " Skatuve", kur ikdienas nodarbībās pieejama nepieciešamā skatuviskā vide.

2.7. Studiju programmas metodiskais nodrošinājums.

Pamatnodrošinājumu bakalaura studiju programmu apguvē nodrošina LKA bibliotēka, kurā šobrīd ir vairāk nekā 58000 vienības, kā arī studentu iespējas izmantot LU Zinātniskās bibliotēkas, Latvijas Nacionālās un LZA Akadēmiskās bibliotēkas, kā arī citu mākslas augstskolu bibliotēku fondus.Visai apjomīgs grāmatu un studiju literatūras klāsts ir izveidots Svešvalodu katedrā, kur ar ārvalstu vēstniecību, fondu un dažādu institūtu un privātpersonu palīdzību ir iegādāti studiju materiāli dažādu valstu valodu un kultūrvēstures, literatūrvēstures apguvei.Grāmatu fonds veidojas arī Kultūras socioloģijas un administrēšanas katedrā.Šobrīd tiek izstrādāts projekts akadēmijas bibliotēkas modernizācijai, tās datorizācijai, kuram gan nepieciešami prāvi līdzekļi.

III. STUDIJU PROGRAMMAS STRUKTŪRA.

Mākslas bakalaura studiju programma atbilst prasībām, lai iegūtu vienas apakšnozares akadēmisko grādu neatkarīgi no specializācijas.( Kultūras teorija un vadībzinības, starptautiskie kultūras sakari, aktieru , dejas māksla u.c.)

Programmas vispārējā struktūra:

A daļa : programmas obligātā daļa 80 KRP

B daļa: programmas obligātās izvēles daļa 70 - 90 KRP

C daļa: programmas brīvās izvēles daļa 10 - 20 KRP

A daļas obligāta visiem studentiem, bet standartizēta pēc studiju priekšmetu blokiem:

- Vispārējā kultūras teorija, vēsture un semiotika- Mākslas teorija un vēsture- Filozofijas teorijas pamati un vēsture- Mākslas akadēmiskie pamati- Mākslas fenomenoloģija- Mākslinieciskā jaunrade- Valodu studijas

Katrā no LKA apakšprogrammām A daļas priekšmetu saraksts " Mākslas akadēmisko pamatu", "Mākslinieciskās jaunrades" blokos ietver specifisko studiju virzienu.

Lai iegūtu bakalaura grādu:

1) Jānokārto eksāmeni A, B, C daļas priekšmetos, iegūstot ne mazāk kā 160 KRP2) Jānokārto bakalaura eksāmens kultūras teorijā un vēsturē.3) Jāaizstāv bakalaura darbs( atsevišķi noteikumi )

IV. STUDIJU NODROŠINĀJUMS UN VADĪBA

Mākslas bakalaura studiju programma tiek realizēta gan par valsts budžeta , gan pašu studējošo līdzekļiem. Līdz 2000./2001.studiju gadam - daļējā studiju maksa, nepārsniedzot Ls 400 gadā ( apmēram 50% no vidējās studiju vietas izmaksas).Šajā studiju gadā bakalaura programmā par valsts budžeta līdzekļiem studē 41% studentu.

Palielināt par valsts budžeta līdzekļiem studējošo skaitu nav iespējams, jo patreizējais finansējums pilnībā nesedz studējošo nodrošinājumu.1999.gadā vidējais finansējums uz vienu studentu valsts augstskolās bija Ls 960, bet akadēmijā tikai Ls 547.

Mākslas bakalaura studiju programmas realizē LKA katedras : Kultūras teorijas un vēstures katedra ( vadītāja profesore Valda Čakare ), Svešvalodu katedra ( vadītāja asociētā profesore Anita Načisčione), Kultūras socioloģijas un administrēšanas katedra( vadītāja asociētā profesore Silva Seņkāne), Ekrāna un teātra mākslas katedra ( vadītājs profesors Kalvis Zalcmanis).Katedru vadītāji kopā ar dekānu un prorektoru veido programmas stratēģiju un taktiku, katedras atbild par programmas zinātnisko un metodisko nodrošinājumu.Ar studiju saturu un organizāciju saistītie jautājumi tiek izvirzīti un apspriesti, pieņemti katedru sēdēs, studiju programmas, to izmaiņas tiek izvērtētas un pieņemtas LKA senātā.Organizatorisko vadību nodrošina LKA Studiju daļa, sadarbību ar citu valstu augstskolām un dalību starptautiskajos projektos Ārējo sakaru daļa.

Studiju darba metodes ir:

I.Pamatformas:

1.1.Lekcijas1.2.Semināri1.3.Kursa darbi( visās apakšprogrammās 2.un 3.studiju gadā)1.4.Patstāvīgais un individuālais darbs. Individuālās nodarbības īpaši plānotas Ekrāna un teātra mākslas katedrā ( aktieru meistarībā, skatuves runā, dziedāšanā un balss nostādīšanā, modernā dejā un kompozīcijā, operatora meistarībā u.c.)

II.Pie darba formām pieder arī :

Praktiskās un trenniņnodarbības Ekrāna un teātra mākslas katedras apakšprogrammās ( docētāju vadībā)2.2.Videoierakstu un tiešo TV programmu noskatīšanās un apspriešana, analīze.2.3.Nodarbības mākslas un kultūras muzejos.2.4.Pasaules kino iknedēļas skates akadēmijas kino zālē( visiem interesentiem)2.5.Praktisku darbu veikšana (projektu izstrāde un pasākumu veidošana )- kultūras vadzinības programmas studentiem.

III. Studiju darba pārbaudes notiek:3.1. Mutvārdos ( semināri, diskusijas, ieskaites, eksāmeni)3.2. Rakstveidā ( referāti, kontroldarbi, ieskaites, eksāmeni )3.3. Radošās skatēs ( Ekrāna un teātra mākslas katedras programmās )

Tiesības kārtot ieskaites un eksāmenus nosaka katras programmas noteikumi. Ja ieskaite vai eksāmens vērtēts negatīvi, studentam ir tiesības to kārtot vēl divas reizes, trešajā - paplašinātā pārbaudījuma komisijā.Kursa un bakalaura darbus vērtē - darba vadītājs un recenzents.Nobeiguma eksāmenus svešvalodās un Bakalaura eksāmenus pieņem gala pārbaudījumu komisija .Studentu zināšanas tiek vērtētas pēc 10 ballu sistēmas.

V.MĀKSLAS BAKALAURA PROGRAMMAS SALĪDZINĀJUMS AR ANALOGĀM ĀRVALSTU STUDIJU PROGRAMMĀM.

Mākslas bakalaura programma ir oriģināla programma, kuras veidošanā ņemta vērā Latvijas kultūras un izglītības konkrētā situācija, kā arī mākslas procesu tagadnes un nākotnes vajadzības.Šādas apakšprogrammas netiek piedāvātas nevienā citā valsts augstskolā.Veidojot programmas, akadēmija ir ņēmusi vērā ārvalstu augstskolu pieredzi, īpaši atsevišķu programmu daļu veidošanā. Ir ņemta :1. Skandināvijas valstu augstskolu pieredze ( Orhusas Universitāte Dānijā, Tamperes Universitāte Somijā, Karlstades Universitāte Zviedrijā)2. Losandželosas Universitāte ASV3. Ž.Verna Pikardijas Universitāte Amnjēnā Francijā4. Vitauta Dižā Universitāte Kauņā Lietuvā5. Tartu Universitāte Igaunijā6. Janačeka Mūzikas un Mākslas akadēmija Brno Čehijā7. Utrehtas Mākslas augstskola Nīderlandē

Ekrāna un teātra mākslā jau vēsturiski ir visai liela Krievijas vadošo teātra un kino skolu pieredze programmu veidošanā, jo tā viskonsekventāk piedāvā pakāpenības un sistemātiskuma principu, kas īpaši attiecas uz visu veida mākslas un kultūras vēsturu kursiem, kā arī specifiskajiem radošajiem priekšmetu blokiem.

VI.AKADĒMISKĀ PERSONĀLA UN STUDENTU ZINĀTNISKĀS PĒTNIECĪBAS UN RADOŠAIS DARBS.

Latvijas Kultūras akadēmija jau no pirmajiem darbības gadiem orientējas uz akadēmiskā personāla un studentu gan zinātniskās, gan radošās darbības attīstību.To pierāda arī fakts, ka pieci bijušie studenti pēc maģistrantūras beigšanas turpina studijas doktarantūrā. Pētījumu tēmu lokā ir : " Tradicionālās kultūras fenomeni mūsdienu apziņā"(J.Jurevica), " Kinomāksla Latvijas kultūras kontekstā"(I.Pērkone) un citi jautājumi.Par tradīciju kļuvušas Kultūras teorijas un vēstures rīkotās interdisciplinārās konferences, kurās saskaras dažādu nozaru pētījumi. Šajās konferencēs piedalās docētāji, doktoranti, maģistranti, citu zinātnes un mācību iestāžu pētnieki, tādejādi aktivizējot kulturoloģisko domu .Bieži vien konferences tiek rīkotas sadarbībā ar kādām citām institūcijām, piemēram, sadarbībā ar Gētes institūtu Rīgā, Gētes biedrību un Latvijas Universitāti 2000.gada aprīlī tika rīkota starptautiskā konference" Garlībs Merķelis "(piedalījās zinātnieki no Vācijas, Igaunijas, Lietuvas un Latvijas " 1999.gadā un 2000.gada 24.-25.aprīlī :divas konferences "Pilsonības kultūra Eiropā. Tapšanas vēsture un kultūra"(sadarbībā ar LU un Gētes institūtu) .2001.gada 22.-24.martā sadarbībā ar LU Filoloģijas fakultāti notika konference "Norvēģu dramaturģija un tās interpretācija Baltijas valstīs", kurā piedalījās zinātnieki un praktiķi no Latvijas, Norvēģijas, Lietuvas un Igaunijas .Konferencē tika nolasīti referāti, kā arī izrādīta akadēmijas docentes A.Eižvērtiņas vadībā iestudētā J.Fosses luga " Vārds " ar akadēmijas studentu piedalīšanos.

Studiju un radošo projektu attīstībai svarīgas bija 1998,1999,gadā sadarbībā ar Ziemeļvalstu mākslas augstskolām ( Somijas, Dānijas, Islandes, Zviedrija) rīkotās meistardarbnīcas "The Baltic Seaside Drama"(aktieru un režijas apakšprogrammas studentiem un pedagogiem), " Mare Liberum" (kinodramaturgiem), " Ring of Baltic Light" ( kinodokumentālistiem), kas deva lieliskus impulsus tālāka studiju darba pilnveidošanai gan studentiem, bet jo īpaši docētājiem.2000.gadā uzsākts lielāks projekts sadarbībā ar Francijas Republikas vēstniecību Latvijā. Tā laikā akadēmijas studenti docētāju vadībā tulko, pēc tam aktieru, režisoru kursi iestudēs apmēram 10 franču autoru īslugas, kuras tiks parādītas uz profesionālo teātru skatuves.

Par docētāju zinātniskā un radošā darba pamatvirzieniem plašāks ieskats sniegts atsevišķo apakšprogrammu aprakstos.

Katru gadu pavasara semestrī notiek arī studentu zinātniskās konferences, kurās arī tiek pieaicināti dalībnieki no mākslas augstskolām un Latvijas universitātes humanitāro zinātņu programmām. Aizvadīto gadu tēmas ir : " Un atkal gadsimta beigas", kā arī " Identitāte: pastāvīgais un mainīgais". Studenti aktīvi piedalās arī citu augstskolu rīkotajās studentu konferencēs, kā arī veido dažādus priekšlasījumus vai literārus vakarus, piemēram akadēmijas studenti: jaunie dzejnieki, rakstnieki, dramaturgi, regulārus sarīkojumus rakstnieka J.Akurātera muzejā.Interesanti ir projekti, kuros notiek teorētisko zināšanu un mākslinieciskās jaunrades sintēze, piemēram starptautisko kultūras sakaru apakšprogrammas studentu rīkotie franču, poļu, spāņu kultūras vakari.Dažu kultūras teorijas un vadībzinības specialitātes studentu praktiskā darbība ir saistīta ar Rīgā un Latvijā notiekošu kultūras un mākslas projektu realizāciju: Mākslas dienas, mūzikas festivāli, Starptautiskais Baleta festivāls, kinofestivāls " Arsenāls" u.c., kurās tiek pielietotas gan studentu labās svešvalodu prasmes, gan organizatoriskie dotumi, gan radošās spējas.Studentu darbu publikācijas regulāri sastopamas literārajos žurnālos un presē, plašāk mākslas augstskolu asociācijas ikmēneša izdevumā " Kultūras Telpa un Laiks ".

VII.KVALITĀTES NODROŠINĀJUMS.

Studiju procesa kvalitātes nodrošinājumu veicina:

savstarpēja un katedras vadītāja, programmas vadītāju lekciju un praktisko nodarbību hospitēšana. Savstarpēja netiešā kontrole ( ieskaišu, eksāmenu rezultāti, darba izvērtēšana katedru sēdēs, bakalaura eksāmeni un darbu aizstāvēšana, citu augstskolu docētāju piedalīšanās eksāmenos ) Studentu aptaujas, administrācijas un programmu vadītāju tikšanās ar studentu grupām.

Docētāju izaugsmi veicina zinātniskais, metodiskais un mākslinieciski radošais darbs. Tā virzību un koordināciju veic katedras; zinātnisko darbību - akadēmijas rektors un viņa palīgs zinātnes darbā.

LATVIJAS KULTŪRAS AKADĒMIJA.

Mākslas bakalaura studijuprogramma.

PAŠNOVĒRTĒJUMSApakšprogramma : Kultūras teorija un vadībzinībasApakšprogrammas autori: Prof.V.Čakare

I. MĒRĶI UN UZDEVUMI

1. Sagatavot teorētiski izglītotus, patstāvīgi un radoši domāt spējīgus kultūras darbiniekus, organizatorus, zinātniekus, kas var strādāt dažādās valsts, pašvaldību vai privātās organizācijās,

radošajās vai zinātniskās pētniecības iestādēs u.c., dot katram studentam zināšanas par kultūras un mākslas veidiem gan teorētiskā, gan praktiskā ziņā. Mākslas bakalaura studiju programma kultūras teorijā paredz pilnu izglītības ciklu:

bakalaura, maģistra un doktora studijas. Apgūstot un pabeidzot mākslas bakalaura studiju programmu kultūras teorijā, students iegūst mākslas bakalaura grādu kultūras teorija. Apgūstot un pabeidzot mākslas maģistra studiju programmu kultūras teorijā, students iegūst mākslas maģistra grādu kultūras teorijā

2. Mākslas studiju programma kultūras teorijā ir kompleksi saistīta ar nacionālās kultūras attīstību Latvijā. Tālab programmas uzdevums - ievirzīt jaunos speciālistus praktiskā darbā: zinātniskos projektos, kultūras dzīves radošās stratēģijas izstrādē un īstenošanā, augstskolu pasniedzēju darbā.

II. STUDIJU SATURS UN ORGANIZĀCIJA

Mākslas studiju programmu kultūras teorijā mākslas bakalaura un mākslas maģistra grāda iegūšanai izstrādājusi un īsteno LKA Kultūras teorijas, vēstures un vadībzinību katedra.

Studiju programma veidota atbilstoši Latvijas Republikas Augstskolu likumam un LKA Senāta lēmumiem.

Doktora studiju programma kultūras teorijā saskaņota ar Latvijas Mākslas Augstskolu asociācijas Habilitācijas un promocijas padomes prasībām.

Studiju programmas ietvaros tiek organizēta studentu apmaiņa un zinātniski pedagoģiskā sadarbība ar Vītauta Dižā universitāti Kauņā (Lietuva) un Lejassaksijas Kultūrinfrastruktūras institūtu Gerlicā (Vācija).Atsevišķi studenti devušies individuālos studiju braucienos uz Upsalu (Zviedrija), Maskavu (Krievija), Kopenhāgenu (Dānija), Olborgu (Dānija), Helsinkiem (Somija).

1995.gadā LKA notika ārvalstu (Somijas, Zviedrijas, Dānijas, Polijas) augstskolu -sadarbības partneru vasaras skola latviešu kultūras vēsturē.

Studiju programmas realizēšanas laikā vairāki humanitāro zinātņu studiju programmas kultūras teorijas specializācijas studenti ieguvuši valsts nozīmes stipendijas -Iveta Tāle saņēma Kultūras ministrijas stipendiju, Sandra Lazduzieda - Jaunrades fonda stipendiju, Anna Buša - Jaunās akadēmijas stipendiju, Zane Šiliņa un Guna Pantele -Latvijas Izglītības fonda mērķprogrammas "Izglītībai, zinātnei un kultūrai" stipendiju.

Zane Šiliņa ir arī Zentas Mauriņas prēmijas laureāteStudiju ilgums un apjoms:

1. bakalaura studijas - 4 gadi (8 semestri) - 173 kredītpunkti;

2. maģistra studijas - 2 gadi (4 semestri) - kredītpunkti;

3. doktorantūra - klātienē 3 gadi, neklātienē 4 gadi. Studentu imatrikulācija.Mākslas studiju programmā kultūras teorijā imatrikulācija notiek konkursa kārtībā atbilstoši

LKA imatrikulācijas noteikumiem un Kultūras teorijas, vēstures un vadībzinību katedras izstrādātajām prasībām (skat. studiju programmas). Iestajpārbaudījumi: sacerējums, eksāmens svešvalodā un kultūras faktu tests. Rezultāti tiek vērtēti 10 ballu sistēmā.

III. STUDIJU PROGRAMMAS STRUKTŪRA

Mākslas bakalaura studiju programmu kultūras teorijā veido:1. A grupas priekšmeti jeb obligātie kursi, kurus studē visi LKA humanitāro zinātņu studenti (kredītpunktu apjoms - 80).2. B grupas priekšmeti jeb obligātās izvēles daļa atspoguļo studentu specializāciju kultūras teorijā (kredītpunktu apjoms - 83).3. C daļas priekšmeti - brīvās izvēles priekšmeti, ko students pats izvēlas humanitārajās, sociālās vai dabaszinātnēs (kredītpunktu apjoms -10). Lai iegūtu bakalaura grādu:

a) jānokārto A, B un C daļas priekšmeti, jāsavāc 173 kredītpunkti:b) b) jāaizstāv bakalaura darbs - 10 kredītpunkti:c) jānokārto bakalaura eksāmens kultūras teorijā un vēsturē, kas ietver zināšanu un aktuālo

problēmu izpratnes pārbaudi vispārējā kultūras teorijā, filozofijā, literatūrā, tēlotājā mākslā, teātra mākslā un mūzikā (skat. bakalaura eksāmena jautājumus).

c) jānokārto bakalaura eksāmens svešvalodā.

IV. STUDIJU NODROŠINĀJUMS UN VADĪBA

(skat. LKA studiju nodrošinājuma un vadības kopīgo raksturojumu)

IV. MĀKSLAS BAKALAURA STUDIJU PROGRAMMAS KULTŪRAS TEORIJĀ UN VADĪBZINĪBĀS UN MAĢISTRA STUDIJU PROGRAMMAS KULTŪRAS TEORIJĀ SALIDZINĀJUMS AR ANALOGĀM ĀRVALSTU STUDIJU PROGRAMMĀM

(skat. LKA programmu kopīgo salīdzinājumu ar analogām ārvalstu studiju programmām)

V. PERSONĀLA UN STUDENTU ZINĀTNISKĀS PĒTNIECĪBAS DARBS

Zinātniskās pētniecības darbā piedalās visi LKA Kultūras teorijas katedras docētāji. Zinātniskās pētniecības darbs noris gan individuāli, gan dažādu institūciju finansētajos projektos. Tā rezultāti atspoguļoti publikācijās, zinātniskajās konferencēs.

Kultūras teorijas katedra rīko interdisciplināras konferences, kurās saskaras dažādu nozaru pētījumi. Šajās konferencēs piedalās doktorandi, maģistranti, citu zinātnes iestāžu pētnieki, tādejādi aktivizējot kulturoloģisko domu valstī.

Katedras darbībai atbilstošajos pētniecības virzienos tiek izstrādāti maģistra un doktora darbi (skat. tematu sarakstus). Studentu darbi ir publicēti, par tiem saņemtas prēmijas. 1998.gadā tapa prof. Janīnas Kursītes sastādīts rakstu krājums "Kultūras krustpunktu meklējumi", kuru veido LKA docētāju un studentu zinātniski raksti. Pētnieciskais darbs ir studiju sastāvdaļa.Mācībspēku zinātniskā darba pamatvirzieni:

1. Vispārējā kultūras un civilizācijas teorija. filozofiskā antropoloģija. kultūrantropoloģija. kultūras fenomenoloģija un kultūras vēsture (R.Vilciņš(1952.- 2000.) H.Tumans).

Prof. R.Vilciņa pētījumu rezultāti atspoguļoti konferenču materiālos un aptuveni 50 zinātniskās publikācijās (skat. CV un publikāciju sarakstus). Katru gadu prof. R.Vilciņš LKA studentiem un mācībspēkiem lasīja "kalna lekciju" par tematu "Ģēnijs un ģenialitāte".

2. Filozofija un estētika (I.Škapare, J.Celma).Doc. J.Celmas zinātniskie pētījumi par mākslas specifiku un vērtējuma kritērijiem, kā arī par

sociālās atmiņas problēmu krievu filozofijā publicēti starptautiskas nozīmes izdevumos.Lekt. I.Škapare strādā pie doktora disertācijas "Personības ētiskās attīstības pakāpes 20.gs.

60.-80.gadu redzamāko latviešu literātu darbībā". 1999.gada septembri lekt. I.Škapare piedalījusies starptautiskā konferencē "No mākslas filozofijas līdz ikdienas estētikai" ar referātu "Ļaunums kā estētiska vērtība latviešu literatūrā". 3. Vēsture un arheoloģija (J.Urtāns, J.Goldmanis, A.Gavriļins).

Prof. J.Urtāns piedalījies 16 starptautiskās konferencēs Latvijā, Lietuvā, Zviedrijā, Polijā, Vācijā, Somijā, Lielbritānijā. 1998-gada oktobri prof. J.Urtāns vadījis semināru par jūras ainavu Kurzemes piekrastē Sedertemas (Stokholma, Zviedrija) augstskolas studentiem, 1999-gada martā nolasījis lekciju kursu par Latvijas dzelzs laikmeta pilskalniem Turku (Somija) universitātē. Prof. J.Urtāna kontā 300 zinātnisku un populāri zinātnisku publikāciju.

Doc. J.Goldmaņa pētījumi par minoritāšu kultūrautonomijas politiku publicēti "Humanities and Social Sciences" 1994.gada 2.nr. kopkrājumā "Latvijas okupācija un aneksija: 1939-1940: Dokumenti un materiāli" (1995) u.c. izdevumos. Doc. J.Goldmanis piedalījies starptautiskās

zinātniskajās konferencēs un semināros Rīgā, Lodzā (Polija), Ķelnē un Bonnā (Vācija). Doc. A.Gavriļins piedalījies zinātniskās konferencēs un semināros Latvijā, Krievijā,Beļgijā, Šveicē, Dānijā, Zviedrijā. Viņa pētījumi par Baltijas baznīcu vēsturi, īpašu vērību pievēršot pareizticības vēsturei un attīstībai Latvijā, publicēti monogrāfijā "Apceres par Rīgas eparhijas vēsturi. 19.gs." un rakstos zinātnisku rakstu krājumos.

4. Literatūra un literatūras metodoloģija (I.Karbanova. Z.Šiliņa, J.Kursīte, V.Čakare, G.Bībers, R.Briedis, R.Auškāps).

Lekt. Z.Šiliņas zinātnisko pētījumu rezultāti atspoguļoti publikācijās par mīta interpretāciju franču eksistenciālisma literatūrā. Z.Šiliņa ar referātiem uzstājusies starptautiskās konferencēs "Mītiskais tradicionālajā un postmodernajā kultūrā" (1998) un"Mīts kā kultūras un dzīves fenomens" (1995). Piedalās projekta "Baltijas kultūras procesi" prof J.Kursītes vadībā.

Prof. J.Kursīte ir locekle Latvijas Zinātnes padomē, Habilitācijas un promocijas padomē literatūrā un mākslā, žurnāla "Humanities and Social Sciences" redkolēģijā, Latvijas Rakstnieku savienībā un PEN kluba Latvijas nodaļā. Prof. J.Kursīte vada projektu "Latvijas kultūrvēstures process" un piedalās projektos "Latgaliešu valodas un literatūras vēsture", "Latviešu dzejas poētika", "Nacionālā identitāte un 19.gs. Eiropas literatūra" (Stokholmas Universitātē".)

Prof. V.Čakares literatūrzinātnisko pētījumu rezultāti atspoguļoti publikācijās par multikulturālismu latviešu literatūrā, kā arī par feminisma aspektiem latviešu jaunākajā dramaturģijā. 1999.gada oktobri V.Čakare piedalījās starptautiskā konferencē "Kultūra un nācija gadu tūkstošu mijā" (Tartu, Igaunija), nolasot referātu "Postmodemā atbrīvošanās no nozīmes postsociālisma latviešu literatūras diskursā".

Prof. G.Bībers ir Latvijas Rakstnieku savienības biedrs, autors vairāk nekā 100 rakstiem par latviešu literatūras vēstures un dramaturģijas problēmām. Prof. G.Bībera kontā - monogrāfija par G.Priedes dramaturģiju (1996) un mācību līdzeklis "Literatūras mācīšanas metodika" (1991), "Drāmas teorija" (1988), kā arī piedalīšanās konferencēs par Mārtiņa Zīverta dramaturģiju, Aspazijas daiļradi, Raini un Gēti, latviešu literatūras attīstības tendencēm.

As.prof. R.Brieža zinātnisko pētījumu rezultāti pārskata periodā atspoguļoti aptuveni 15 publikācijās. R.Briedis piedalījies 4 zinātniskajās konferencēs (tostarp 1998.g. starptautiskā konferencē, kas veltīta cenzūras problēmām) ar referātiem par cenzūras veidiem dažādos latviešu literatūras attīstības periodos.

5. Folklora (J.Kursīte, I.Tāle).Prof. J.Kursīte piedalījusies 10 starptautiskās konferencēs Stokholmā (Zviedrija), Sietlā

(ASV), Tallinā, Tartu (Igaunija), Rīgā. Par grāmatu "Latviešu folklora mītu spogulī" 1997.g. saņemta Latvijas Kultūras ministrijas balva, bet par grāmatu "Mītiskais latviešu folklorā un literatūrā" - 1999.g. saņemta Baltijas Asamblejas balva. J.Kursīte vada projektu "Latviešu folkloras simbolu vārdnīca".

6. Mūsdienu latviešu valoda (I.Freidenfelds).Doc. I.Freidenfelda zinātniskās publikācijas sarakstītas galvenokārt mūsdienu latviešu

valodas sintaksē, lingvostatistikā, didaktikā un latviešu valodas mācības metodikā. 1996-gadā piedalījies starptautiskā augstskolu darbinieku konferencē ar referātu "Nacionālo vērtību apguves stāvoklis skolā".

7. Tēlotāja māksla (M.Lapiņa, T.Suta).Doc. M.Lapiņas zinātnisko pētījumu rezultāti atspoguļoti publikācijās par Borisa Vipera

atziņām mākslas vēstures pētniecībā, mākslas dzīvi Latvijā vācu okupācijas laikā (1941-1944) un Latvijas Ārzemju mākslas muzeju. Doc. M.Lapiņas tulkojumā 1996-gadā publicēta skolniekiem adresēta enciklopēdija "Māksla. Fotogrāfijas vēsture. Mūzika." 7,5 a/1 apjomā, 1998.gadā izdota "Seno un viduslaiku kultūras vēsture" (7,5 a/1), bet 1999.gadā -"Jauno laiku kultūras vēsture" (12,5 a/1). Doc. M.Lapiņa recenzējusi 3 apjomīgus kultūras un mākslas vēsturei veltītus izdevumus, kā arī publicējusi rakstus žunālos "Māksla" un "Māksla Plus".

8. Mūzika (P.Dambis). Tapušas nozīmīgas prof. P.Dambja kompozīcijas, tostarp kantāte korim (Kanādas Toronto

pavalsts pasūtījums), klaviermūzika Ņujorkas Džuljarda skolas vajadzībām, skaņdarbi ērģelēm, kamerorķestrim, mūzika videofilmām. Prof. P.Dambis aktīvi piedalījies koncertdzīvē Latvijā un ārzemēs. Notikuši autorkoncerti Berlīnē (Vācija, 1990), Ņujorkā, Bostonā, Filadelfijā (ASV).

Teorētiskie pētījumi mūzikas jomā materializējušies manuskriptā "Klusuma, laika, telpas un skaņas saspēle", izstrādāti metodiski norādījumi muzikālās izglītošanas intensificēšanai. Prof. P.Dambis nolasījis lekciju kursus Stokholmā (Zviedrija), Karaliskajā Mūzikas akadēmijā, kā arī Filadelfijas un Ņujorkas (ASV) universitātēs. Starptautiskos forumos prof. P.Dambis uzstājies ar referātiem par latviešu mūziku. 9. Teātris (L.Akurātere. V.Čakare).

Prof. L.Akurāteres zinātniskās pētniecības lauks ir Latvijas teātra vēsture, īpaši aktiermākslas attīstība, kā arī amatieru teātra kustība Latvijā. Pētījumu rezultāti atspoguļoti starptautiskās konferencēs nolasītos referātos par Rīgas Pilsētas teātra darbību 19.gs. otrajā pusē, par režisori Asju Lācis un Valteru Benjamiņu. Prof. L.Akurātere Teātra muzejā sagatavojusi izstādi "Vācu teātris Latvijā no 13.gs. līdz 20.gs. pirmajai pusei" un ar ziņojumiem uzstājusies starptautiskos amatieru teātra festivālos Švedā, Erfurtē (Vācija) un Kretingā (Lietuva).V.Čakare piedalījusies Starptautiskās Teātra Antropoloģijas skolas simpozijā Holstebro (Dānija), Polijā, Vroclavā Starptautiskā teātra institūta seminārā "Latvijas teātris: vēsture, šodiena" nolasījusi 3 referātus: "Dailes teātris (1970-1997)", "Jaunais Rīgas teātris", "Valmieras un Liepājas teātri". V.Čakare piedalās starptautiskā projektā "Baltijas jūras baseina valstu teātra vēsture", ko vada Oslo universitātes profesors Jūns Nīgors. Pabeigts pētījums "Postmodemisms jeb ekskrementu kultūra Latvijā" (10 a/1).

KULTŪRAS TEORIJA UN VADĪBZINĪBASA

Obligātie 1 2 3 4 5 6 7 8 Stundu skaits

KRP Docētājs

Vispārējā kultūras teorija

64:4 Ie

64:4 E

128 8 Prof.R.Vilciņš

Filozofiskā antropoloģija

32:2E 32 2 Prof.R.Vilciņš

Filozofijas vēsture 64:4 E

64:4 E 128 8 Prof. P.LaķisLekt.I.Škapare

20.gs. Rietumu filozofija

32:2 E 32 2 Prof.P.Laķis

Ētika 32:2 E 32 2 Prof.S.LasmaneEstētika 32:2 E 32 2 Doc.J.CelmaVispārējā psiholoģija 48:3

E48 3 Lekt. A. Miltuze

Valodas kultūras pamati

48: 3 E

48 3 Lekt. I.Lokmane

Pasaules mākslas vēst. no pirmsākumiem līdz Bizantijas mākslai

48:3 Ie

48 3 Doc.M.Lapiņa

Rietumeiropas mākslas vēst. Viduslaikos un Renesanses laikmetā

48:3 E

48 3 Doc.M.Lapiņa

Rietumeiropas māksla 17.-19.gs.

48:3 E

48 3 Doc.M.Lapiņa

Pasaules mūzikas vēst. no pirmsākumiem līdz baroka laikmetam

48:3 Ie

48 3 Prof.P.Dambis

Pasaules mūzikas vēst. no klasicisma

48:3 E 48 3 Prof. P.Dambis

laikmeta līdz 20.gs. beigāmPasaules teātra vēst. no pirmsākumiem līdz 19.gs.

48:3 Ie

48 3 Prof.V.Čakare

Pasaules teātra vēst. 20.gs.

48:3 E 48 3 Prof.V.Čakare

Pasaules lit. vēst. Antīkā lit.

48:3 E

48 3 Doc. B.Cīrule

Pasaules lit. vēst. Viduslaiku un Renesanses laikm.

48 :3 E

48 3 Lekt. Z.Šiliņa

Pasaules lit. vēst. 17.- 18. gs.

48: 3 E

48 3 As.prof. I.Karbanova

Pasaules lit. vēst. 19.gs.

48 :3Ie



48:3 E 48 3 As.prof. I.Karbanova

Latvijas vēst. avoti un historiogrāfija

64 :4 E

64 4 Doc. J.Goldmanis

Baltu etnoģenēze 32:2 Ie

32 2 Prof. J.Urtāns

Svešvaloda 64 :2 E

64:2Ie

64:2 E

64:2 E(gala)

256 8 Lekt.E.Meija, lekt.D.Volkenšteine, lekt.I.Baiže, lekt.A.Vaišļe

Kopā 14 22 12 12 11 5 4 80

KULTŪRAS TEORIJA UN VADĪBZINĪBASB

Obligātie Izvēle 1 2 3 4 5 6 7 8 Stunduskaits

KRP Docētājs

Socioloģijas teorija 32:2 Ie

32 2 Lekt. T.Lāce

Loģika 32:2 E

32 2 Prof.P.Laķis

Psihoanalīze un kultūra


Literatūras teorija 32:2 E

32 2 As.prof. R.Briedis

Folkloras teorija 32:2Ie

32:2 E

64 4 Lekt.I.Tāle

Baltu mitoloģija 32:2 Ie 32:2 E 64 4 Prof. J.KursīteLiteratūras sižeti un kanons

32:2 Ie 32 2 Doc.R.Auškāps

20.gs. Rietumeiropas mākslas virzieni

32:2 E 32 2 Doc.M.Lapiņa

Latv. mākslas vēst. no pirmsākumiem līdz 20.gs.30. gadiem

32:2 Ie

32 2 Doc. T.Suta

Latv. mākslas vēst. no 20.gs.40.gadiem līdz 20.gs. beigām

32:2 Ie 32 2 Doc. M.Lapiņa

Latviešu mūzikas vēst.

32:2 Ie 32 2 Prof. P.Dambis

Latviešu teātra vēst. 48: 3 E 48 3 Prof. J.Siliņš; Prof. L.Akurātere

Latviešu pirmsnac. un nac. atmodas laika lit.

32:2 E

32 2 Lekt. I.Tāle

Latviešu lit. no 19.gs. 90.gadiem līdz 20.gs. 30.gadiem

64:4 Ie


Latviešu lit. totalitārismalaikmetā

32:2 E


Ievads grāmatvedībā 32:2 Ie

32:2 E

64 4 Lekt.V.Raņķevica

Ekonomikas pamati 32:2 Ie

32:2 E

64 4 Lekt.G.Ķepītis

Biznesa pamati 32:2 Ie 32:2E 64 4 Lekt.G.ĶepītisMenedžments 32:2 Ie 32:2 E 64 4 Lekt.L.ĶestereMārketinga pamati 32:2 I 32 2 Lekt.G.RebjatņikovaTiesību pamati 32:2 E 32 2 Lekt. J.OzolsLatīņu valoda 32:1

Ie32:1 E

64 2 Doc. B.Cīrule

Publiskā runa 32:1 Ie

32:1 Ie

32 2 Prof. J.Siliņš,Lekt.D.Skadiņa

Kursa darbs 2 4 6Bakalaura darbs 10Otrā svešvaloda 64:2 64:2 64:2 192 6 Doc.A.Jerjomenko

lekt.I.AksinčicaKopā 7 7 9 11 10 15 14 10 83Kredītpunktu summa A un B daļas

21 29 21 23 21 20 18 10 163

KULTŪRAS TEORIJA UN VADĪBZINĪBAS C

Izvēle 1 2 3 4 5 6 7 8 Stunduskaits

KRP Docētājs

Rainis 32:2 I 32 2 Prof.G.BībersDrāmas teorija 32:2 I 32:2 E 64 4 Prof.G.BībersLatviešu oriģināldramaturģija padomju varas gados.

32:2 I 32 2 Prof.G.Bībers

Ievads teātra semiotikā

32:2 I 32 2 Prof.V.Čakare

Kopā 10

Mākslas bakalaura studiju programmas – apakšprogrammas kursu apraksti

A daļaKursa nosaukums: Divdesmitā gadsimta Rietumu filozofija

Kursa apjoms: 32 stundas ( 22 st.lekcijas, 4.st. semināri, 6 st. obligātais individuālais darbs).

2.kredītpunkti. Pārbaudes forma – mutvārdu eksāmens.

Kursa autors: Profesors Pēteris Laķis, Dr.habil.artis

Priekšnosacījumi kursa apgūšanai: Sekmīgi nokārtots eksāmens filozofijas vēsturē līdz

20. gadsimtam, kā arī spēja apgūt tekstus angļu un krievu valodā.

Kursa saturs: Kurss ietver 20.gadsimta Rietumu filozofijas nozīmīgākās parādības. Kursa mērķis - veidot priekšstatu par 20.gadsimta Rietumu filozofijas galvenajiem strāvojumiem, to nosacītību mūsu laikmeta kultūras apritē.

Tematiskais plānojums:

Temats Nedēļa Nodarbību veids un stundas

1. 20. gadsimta Rietumu filozofijas vispārējs raksturojums. Modernās filozofijas priekšnoteikumu tapšana 19. gadsimta vidū - iekšēji filozofiskie, garīgā konteksta, sociālie apstākļi. Modernās filozofijas pamatiezīmes.

1. L2

2. Neokantisma filozofija. Marburgas skola un izziņas teorijas attīstība. Bādenes skola un aksioloģija. E.Kasirera uzskatu evolūcija.

2. L2

3. Pragmatisms kā filozofija un ideoloģija. Č.Pīrsa veidotās pragmātisma pamatnostādnes. V.Džeimsa psiholoģijas filozofija. Dž.Djuī instrumentālisms.

3. L2

4. Pozitīvisma filozofija. Pozitīvisma tapšana (O.Konts), pamatiezīmes un attīstības posmi. Loģiskais pozitīvisms. K.Popera uzskatu evolūcija zinātnes filozofijā. Lingvistiskās analīzes filozofija.

4. L2

5. A.Bergsona intuitīvisma filozofija. “Radošās evolūcijas“ koncepcija. Izziņas teorija.

5. L2

6. Personālisma vispārējs raksturs. E.Munjē personālisma koncepcija. Amerikāņu personālisms.

6. L2

7. Eksistenciālisms filozofijā un mākslā. Eksistenciālisma garīgie pirmsākumi. M.Haidegera fundamentālā ontoloģija un K.Jaspera sociālā filozofija. Ž.P.Sartra un A.Kamī ateistiskais eksistenciālisms. G.Marsela reliģiskais eksistenciālisms.

7.,8. L2;S2

8. E.Huserla fenomenoloģijas pamatnostādnes. Fenomenoloģijas attīstība, fenomenoloģiskās analīzes iespējas humanitāro zināšanu jomā.

9. L2

9. Strukturālisma filozofija un humanitāro zinātņu metodoloģija. K.Levi-Strosa filozofiskā antropoloģija. M.Fuko vēstures un sociālā filolozofija.

10.,11. L2;S2

10. Hermeneitikas filozofija un metodoloģija 12. L2

11. Mūsdienu zinātnes filozofijas galvenās attīstības tendences. D.Kempela, I.Lakatoša, T.Kūna, P.Feierābenda koncepcijas.

13. L2

Prasības kredītpunktu iegūšanai:

1.Jāsaņem pozitīvs vērtējums semināros.

2. Jāsaņem pozitīvs vērtējums par rakstiski iesniegtu referātu.

3. Jānokārto mutvārdu eksāmens.

Literatūra:1. A Modern Introducton to Philosophy. - Kent. - 19612. Barrett W. Irrational Man. - NY - 19623. Kurzweil E.The Age of Structuralism. - NY - 19804. Nisbet R. Prejudices. A Philosophical Dictionary. - Toronto - 19735. Warnoek M. Existentialism. - Oxford - 1970

Kursa autors: Profesors Pēteris Laķis, Dr.habil.artis

Kursa nosaukums: Baltu etnoģenēzeKursa apjoms: 32 stundas. 2 kredītpunkti. Pārbaudes forma – ieskaite.Kursa autors: Profesors Juris Urtāns, Dr.hist., Dr.hab.artisPriekšnosacījumi kursa apgūšanai: Priekšzināšanas Latvijas un kaimiņu teritoriju vēsturē. Spēja apgūt tekstus krievu valodā.

Kursa saturs: Kurss ietver pārskatu par indoeiropeiešu izcelsmes teorijām un par baltu etnoģenēzi (austrumbalti, vidusbalti un rietumbalti) no vissenākajiem laikiem līdz prūšu asimilācijai un latviešu un lietuviešu tautības izveidei 14.-17.gs. Kurss balstās uz arheoloģiskajiem materiāliem, izmantojot arī valodniecības, vēstures, antropoloģijas un citu zinātņu dotumus. Kurss izklāstā lielā mērā tiek izmantota materiāla vizualizēšanu plaši lietojot kodoskopa plēves un slaidus.

Tematiskais plānojums: Temats Nedēļa Nodarbību veids

un stundas

1. Baltu etnoģenēzes izpētes avoti un to raksturojumsValodnieciskās, antropoloģiskās un arheoloģiskās liecības. Arheoloģiskās kultūras jēdziens

1. L2

2. Baltu pētniecības vētureGalvenie pētniecības etapi un pētnieki (J.Endzelīns, K.Būga, M.Gimbutiene, H.Moora, V.Sedovs u.c.)

2. L2

3. Indoeiropeiešu (IDE) izcelsmes problemātikaGalvenie uzskati par IDE izcelsmi. IDE izplatība un sakars ar pirmbaltu izveidi. Auklas keramikas jeb kaujas cirvju kultūras raksturojums Eiropā un Latvijā

3. L2

4. Liecības par baltiem agrīnajos rakstītajos avotosHerodots par baltiem. Aisti. Ptolemajs (soudinoi, galindai). Tacits, Vulfstans, Brēmenes Ādams u.c.

4. L2

5. Švīkātās keramikas kultūras aplocePāreja no auklas keramikas kultūras uz švīkātās keramikas lietošanu. Švīkātās keramikas kultūra agro metālu laikmetā; tās izplatība un raksturojums. Švīkātās keramikas kultūra kā baltu agro metālu laikmeta kodols.

5. L2

6. Dņepras balti un to kultūras aploce agro metālu laikmetā 6. L2;L2

Sosņicas, Juhnovas, Dņepras - Daugavas (Dvinas), Augšokas un Milogradas kultūras - izplatība, raksturojums un hronoloģija

7. Baltu kultūras rietumos I g.t.p.m.ē un m.ē. I g.t.1.pusē Piemares un Rietumbaltu uzkalniņu kapu kultūras – izplatība, raksturojums un hronoloģija. Rietummazūrijas apgabala, Sembas apgabala, Austrummazūrijas apgabala un akmeņu riņķu krāvuma kapulauku kultūras - izplatība, raksturojums un hronoloģija

7. L2;L2

8. Dņepras balti m.ē. I g.t. vidū un trešajā ceturksnī. Slāvu ienākšana Dņepras baltu teritorijās un baltu asimilācija

Tušemļas – Bancerovas, Moščinu, Koločinas un Zarubincu kultūras - izplatība, raksturojums un hronoloģija. Austrumgalindi.

8. L2;L2

9. Akmens riņķu uzkalniņkapu kultūras aploce Latvijas un Lietuvas teritorijā

Agrā dzelzs laikmeta raksturīgāka baltu kultūra un vidusbaltu izcelsme.

9. L2

10. Rietumbaltu ciltis agrajos viduslaikos (m.ē. I g.t. beigas un II g.t. sākums)

Prūšu, kuršu, skalvu un jatvingu kultūru raksturojums. Jatvingu un prūšu asimilācija.

10. L2;L2

11. Vidusbaltu ciltis agrajos viduslaikos (m.ē. I g.t. beigas un II g.t. sākums)

Zemgaļu, sēļu, latgaļu, augstaišu un lietuviešu kultūru raksturojums

11. L2;L2;L2

12. Prūšu kultūra viduslaikos. Latviešu un lietuviešu tautību izveidošanās 14. - 17.gs.

12. L2

Prasības kredītpunktu iegūšanai: jānokārto eksāmens.Literatūra:Latvijas PSR arheoloģija. - Rīga: Zinātne, 1974.V.Sedovs. Balti senatnē. - Rīga: Zinātne, 1992.M.Gimbutiene. Balti aizvēsturiskajos laikos. - Rīga: Zinātne, 1994.A.Vasks, B.Vaska, R.Grāvere. Latvijas aizvēsture. - /Rīga/: Zvaigzne ABC, 1997.

Kursa autors: Profesors Juris Urtāns, Dr.hist., Dr.hab.artis

Kursa nosaukums: Estētika

Kursa apjoms: 32 kontaktstundas( 24st. - lekcijas, 8 st. semināri)

2 kredītpunkti. Pārbaudes forma – mutvārdu eksāmens.

Kursa autore: Docente Jeļena Celma, Dr.phil.

Priekšnosacījumi kursa apgūšanai: Sekmīgi nokārtots eksāmens filozofijas vēsturē.

Kursa saturs: Kurss iepazīstina studentus ar estētiskās apziņas attīstību Eiropā. Kursa mērķis - veidot analītiskas iemaņas darbā ar tekstiem.

Tematiskais plānojums:Temats Nedēļa Nodarbību veids

un stundas1.Estētika un estētiskā būtība. 1.,2. L2; L22.Antīkās estētikas galvenie posmi. 3.,4. L2;L23.Platona un Aristoteļa uzskati par skaisto. 5.,6. S2;S2

4.Estētiskās idejas viduslaikos. Askētisma principa nozīme. 7. L25.Renesanses estētikas dialogs ar antīko kultūru. 8. L26.Klasicisma un Apgaismības estētikas pamattendences. 9.,10. L2; S27.Romantisma estētika. Mākslas un jaunrades izpratne. 11. L28.Vācu klasiskā ideālisma estētika. I. Kants. Estētiskā izpratne. G. V. F. Hēgelis. Māksla un realitāte. Mākslas attīstības ideja.

12., 13.,14.,15.,16.

L2;L2;L2;L2;S2

Prasības kredītpunktu iegūšanai: 1.Jāsaņem pozitīvs vērtējums semināros.2.Jāuzraksta 3 kontroldarbi.3. Jānokārto mutvārdu eksāmens.

Literatūra:1.Platons. Lielais Hipijs, Sofists, Dzīres 2.Aristotelis.Poētika 3.Augustīns. Grēksūdze (I - V gr.)4.N. Bualo. Dzejas māksla 5. D. Didro. Soloni vai G. Lesings Laookonts 6. F. Šlēgelis. Fragmenti vai F. Šellings Mākslas filozofija 7.I. Kants. Spriestspējas kritika .I daļa.8.Hēgelis. Lekcijas estētikā .I sēj.Kursa autore: Docente Jeļena Celma, Dr.phil.

Kursa nosaukums: Ētika

Kursa apjoms: 32 kontaktstundas( 22st. - lekcijas, 10 st. semināri).

2 kredītpunkti. Pārbaudes forma – eksāmens.

Kursa autore: As.prof. Skaidrīte Lasmane, Dr. phil.Priekšnosacījumi kursa apgūšanai: NavKursa saturs: Rietumeiropas ētikas pamatproblēmu analīze, norādot uz to vēsturiskām pārveidēm.

Uzmanība pievērsta racionālisms, individuālisms, universālisms tradīcijas tapšanai un tās ekscentrējumam 20.gadsimta beigu ētikā. Kursa mērķi – iepazīstināt ar Rietumeiropas ētikas tradīcijām, to tapšanu un pārveidojumiem kā arī par latviešu etnoētikas tradīciju Rietumu racionālisms kontekstā, kā arī izraisīt diskusiju par Rietumeiropas ētikas problēmām, kā arī par mūsdienu ētisko plurālismu, veidojot prasmi izprast tekstus, izteikt un pamatot savus uzskatus.

Tematiskais plānojums:Temats Nedēļ

aNodarbību veids

un stundas1. Ētika, morāle, tikumība. Vispārējā, profesionālā, individuālā

ētika. Metaētika. Ētisko teoriju struktūra: programma, cilvēktēls, tehnoloģijas. Teoriju iedalījums.

1. L2

2. Ētiskā infrastruktūra: tikumiskas domāšanas veids, zināšanas, kodeksi, uzraudzība un kontrole, rīcība.

2. L2

3. Zināšanas, patiesība, tikumība (Sokrāts, Kants, analītiskā ētika). 3. ,4 L2;S24. Racionālisms un morālās jūtas (Šaftsberijs, emotīvā ētika) 5. L25. Individuālisms un taisnīgums (Platons, Aristotelis, utilitārisms,

Roulzs)6. L2

6. Universālisms ētikas iespējamība/ neiespējamība (Kants, Habermass).

7.,8. L2;S2

7. Brīvības ētika (kiniķi, Kirēnes ētika, liberālisms, Nīče, eksistenciālisms, Berlins)

9.,10. L2;S2

8. Ļaunuma problēma (stoiķi, Augustīns, Mandevils, Mūrs) 11. L29. Lingvistiskais pavērsiens 20.gadsimtā. (Vitgenšteins, Eiers,

Stīvensons, esenciālisms).12.,13. L2;S2

10. Vēlmju pavērsiens (Delēzs, Liotārs, Fuko) 14.,15. L2;S211. Pavērsiens uz Otru (Levinas, Višogroda) Femīnā ētika (Simona

de Bovuāra, Giligena, Batlere, Irigaraja). Komunitārais pavērsiens (Etcioni, Makintairs, Gidenss).

16. L2

Priekšnoteikumi kredītpunktu iegūšanai:1. Līdzdalība semināros,izlasot apm. 600. lappuses teksta;2. Rakstu darbs (8-10.lpp.);3. Pārbaudes darbs.

Literatūra:1.Lasmane,S. Rietumeiropas ētika.-Rīga, 19982. Mūsdienu politiskā filozofija.- Rīga, 19983.Aristotelis. Nikomaha ētika.-Rīga, 19854. Fuko, M. Patiesība, vara, patība.-Rīga, 19955. Kants, I. Praltiskā prāta kritika.-Rīga, 19886. Nīče, F.Tā runāja Zaratrustra. – Rīga, 19397. Lasmane, S., Milts,A., Rubenis, A. Ētika. – Rīga, 19968. Milts,A. Kas ir ētika.-Rīga, 19999. Rubene,M. No tagadnes uz tagadni.-Rīga, 199510. Rubenis,A. Ētika 20.gadsimtā. Teorētiskā ētika.-Rīga, 199711. MacIntyre, A. A Short History of Ethics.- New York, 196612.Nassbaum, M. Exactly and Responsibility: a Defense of Ethical Criticism. Philosophy and Literature. Vol.22. Nr. 2 October 1998, 343 – 365.

Kursa autore: As.prof. Skaidrīte Lasmane, Dr. phil.

Kursa nosaukums: Filozofiskā antropoloģija

Kursa apjoms: 32 stundas( 26st. - lekcijas, 6 st. semināri)


Kursa autors: Profesors Raitis Vilciņš, Dr.phil.

Priekšnosacījumi kursa apgūšanai: Sekmīgi nokārtots eksāmens filozofijas vēsturē un vispārējā kultūras teorijā .

Kursa saturs:Filozofiskās antropoloģijas kursa mērķis - dot cilvēka būtības izcelsmes, pastāvēšanas un

attīstības vispārinātu kultūrfilozofisku ainu.Filozofiskā antropoloģija atveido cilvēka būtni tās vispārējos dabiski vēsturiskajos un

individuāli biogrāfiskajos kopsakaros, viņa likteni, vietu un lomu dabā, sabiedrībā, pasaulē un universā.

Tematiskais plānojums:Temats Nedēļa Nodarbību

veids un stundas

1.Antropoloģija: zinību sistēma vispār; filozofiskās antropoloģijas priekšmeta, satura un nozīmes īpatnības.

1. L2

2.Izdzīvošanas likumi. Dzīvība un vitagonisms. 2. L2

3.Cilvēka organiskā, sociālā un humanitārā eksistence 3. L24.Instinkts, haoss un spontanitāte cilvēkā. Viņa būtības un pašizvēršanās enerģētika.

4. L2

5.Eross un Tanatoss: būtiski cilvēka kultūrantropoloģiskie faktori. 5.,6. L2;S2

6.Cilvēks un Pasaule: izcelsme, dzimšanas trauma, eksistenciālais statuss un konstituēšanās.

7. L2

7.Cilvēkvaras mitologēmas un stratagēmas 8. L28.Cilvēks starp vainu un nelaimi. Prioritārais un limitētais cilvēkbūtnes liktenī.

9. L2

9.Cilvēkvaras aizsargmehānismi, vertikālisms un ekspansivitāte. 10. L2

10.Tehnoekonomiskā un lietišķi karitatīvā antropoloģija. 11.,12. L2;S2

11.Atsvešināšanās un atcilvēciskošanās filozofiski antropoloģiskie aspekti.

13. L2

12.Radošais cilvēks. Vēsture kā kreatīvo un demiurģisko pirmsnotikumu ass laiks.

14. S2

13.Heroiskais, bruņnieciskais un ikdienišķais cilvēks, antropo diceja. 15. L2

14.Ģenialitāte un ģēnijs. 16. L2

Prasības kredītpunktu iegūšanai: Nodarbību apmeklējums, piedalīšanās semināros, patstāvīgā darba rezultātu demonstrācija vērtējumam.Literatūra:1.Aristotelis.Nikomaha ētika.- R.:Zvaigzne, 19852. Fihte J. Cilvēka sūtība. Par cilvēka lielumu.- R.: Zvaigzne, 19913. Hjūms D. Pētījums par cilvēka sapratni.- R.: Zvaigzne, 19874. Platons. Menons. Dzīres. – R.:Zvaigzne, 19805. Feierbahs L. Kristietības būtība. Nākotnes filozofijas pamati.- R.:Zvaigzne, 19906.Бердяев Н. А. Эрос и личность (Философия пола и любви). - М.: Прометей, 1989.- 159 с.7.Мифологический словарь. - М.: Сов. энциклопедия, 1991.

Kursa autors: profesors Raitis Vilciņš, Dr.phil

Kursa nosaukums: Filozofijas vēsture

Kursa apjoms: 128 kontaktstundas ( 64 st.lekcijas,64.st. semināri).

8 kredītpunkti. Pārbaudes forma –eksāmeni.

Kursa autori: Lektore Inese Škapare, profesors Pēteris Laķis, Dr. hab. artis

Priekšnosacījumi kursa apgūšanai: Sekmīgi nokārtoti eksāmeni kultūras vēstures kursa apgūšanai. Svešvalodu prasme.

Kursa saturs: Filozofijas vēsture aplūko galvenos posmus cilvēces vēsturiskās garīgās attīstības procesā, akcentējot ievērojamāko domātāju pamatatziņas sākot no senākajiem laikiem līdz pat 20.gs. Kursa mērķis – iemācīt studentam saprast būtisko daudzveidībā,

analizēt, salīdzināt, interpretēt filozofiskos tekstus un izdarīt secinājumus, izmantojot tos reālajā dzīvē, prast kritiski domāt, diskutēt un aizstāvēt savus uzskatus.



1. Filozofisko zināšanu specifika un filozofijas priekšmeta vispārējs raksturojums.

1. L2;S2

2. Senās Indijas filozofijas agrīnie avoti: Vēdas un Upanišadas. 2. L2;S2

3. Senās Indijas galvenās filozofiskās skolas: kopīgais un atšķirīgais.

3. L2;S2

4. Konfuciānisms kā vien no ietekmīgākajām filozofijām Senajā Ķīnā.

4. L2;S2

5. Lao – czi filozofija un Daoisma turpmākā attīstība Senajā Ķīnā.

5. L2;S2

6. Antīkās filozofijas avoti un nozīme. Milētas protofilozofiskā skola.

6. L2;S2

7. Efesas Heraklīta dialektiskais skatījums uz pasauli: Pitagora mācības avoti un ietekme uz filozofiskās domas attīstību.

7. L2;S2

8. Anaksagora un Empedokla ieguldījums antīkās fiolozofijas attīstībā. Sofisms kā kultūrfilozofisks fenomens (Protagors, Gorgijs).

8. L2;S2

9. Eleātu skola. Parmenīds. Zenons. Ksenofans. 9. L2;S2

10. Atomistiskā filozofija: Leibnics, Demokrīts. Sokrāta ieguldījums filozofiskās domāšanas attīstībā. Sokrātiskās skolas: kiniķi, megārieši, kirēnieši.

10. L2;S2

11. Platons par ideāla esamību. Platona ētika, sociāli politiskie uzskati.

11. L2;S2

12. Aristoteļa matērijas un formas attiecību izpratne.Ētika. Atziņu nozīme turpmākās filozofijas attīstībā.

12. L2;S2

13. Kiniķi, skeptiķi, epikūrieši. Stoicisms – vēlīnais Romas. Senekas, Marka Aurēlija, Epiktēta pesimistiskā pasaules uztvere.

13. L2;S2

14. Neoplatonisms.Plotīna Dieva izpratne. Sv.Augustīna filozofijas avoti. Dieva, labā un ļaunā izpratne.

14. L2;S2

15. Sv. Akvinas Toma filozofiajs avoti: Dieva interpretācija.Viduslaiku reālisma un nominālisma diskusija.

15. L2;S2

16. Renesanse. Filozofijas atdalīšanās no reliģijas. Jaunie zinātniskie atklājumi.

16. L2;S2

17. M.Monteņa sociālā un ētiskā filozofija. 17. L2;S2

18. Š.Monteskjē, P.Holbaha un K.A.Helvēciajs izziņas teorija. 18. L2;S2

19. Fr. Bēkona empīrisms un T.Hobsa izziņas teorija, sociālā filozofija.

19. L2;S2

20. R.Dekarta, B.Spinozas, V.Leibnica kā izcilāko racionālistu uzskati.

20. L2;S2

21. Dž.Loka, Dž.Berklija, D.Hjūma kā izcilāko empīriķu uzskati. 21. L2;S2

22. D.Didro, M.A.Voltēra, Z.Ž.Ruso sociālpolitiskie uzskati. 22. L2;S2

23. I.Kanta kritiskā filozofija. 23. , 24 L2;S2

L2;S2

24. A.Šopenhauera gribas filozofija. 25. L2;S2

25. V.Šellinga transcendentālais ideālisms. 26. L2;S2

26. J.G.Fihtes filozofijas pamatiezīmes. 27 L2;S2

27. G.V.Hēgeļa filozofijas sistēma un dialektiskā metode. 28., 29. L2;S2

L2;S2

28. L.Feijerbaha antropoloģiskā filozofiaj. 30. L2;S2

29. K.Marksa sociālpolitiskie uzskati. 31. L2;S2

30. F.Nīčes ētiskie uzskati. 32. L2;S2Prasības kredītpunktu iegūšanai:1.Jāsaņem pozitīvs vērtējums semināros.2.Jānokārto eksāmens ziemas un pavasara sesijā.

Literatūra:1.Aristotelis. Nikomaha ētika.-R., 19852. Marks Aurēlijas. Pašam sev.-R.,19913. Celms T. Tagadnes problēmas.- R., 19334. Didro D. Domas par dabas interpretāciju.– R.,19795. Feierbahs L. Kristietības būtība. – R., 19916. Indiešu literatūra.- R.,19857. Kants I. Praktiskā prāta kritika.- R., 19888. Kūle M., Kūlis R., Filosofija.-R., 19979.Megi.B.Filozofiajs vēsture.-R., 200010. Platons. Menons. Dzīres.- R., 198011. Platons. Valsts. – R., 198212. Russel B. History of Western Philosophy. – London, 196113. A Modern Introduction to Philosophy.- N.Y. , London., 197314. John. R. Burr Milton Goldinger. Philosophy and Contemprorary Issuer.- N.Y., London, 198415. Hans Joachim Flechter. Selbstbesinnung der Philosophie., Insbruk, 1941

Kursa autori: Lektore Inese Škapare, profesors Pēteris Laķis, Dr. hab. art.

Kursa nosaukums: Pasaules mākslas vēsture no pirmsākumiem līdz Bizantijas mākslai (5.-15.gs.).


3 kredītpunkti. Pārbaudes forma – ieskaite.

Kursa autore: Docente Mārīte Lapiņa Priekšnosacījumi kursa apgūšanai: Vēlamas svešvalodu zināšanas.Kursa saturs: Mākslas darbu analīze laikmeta valdošo estētisko strāvojumu kontekstā. Kursa

mērķis - attīstīt izpratni , novērtēšanas spējas un kompetenci mākslas pamatos, terminoloģijā un stilistikā.



1. Pirmatnējā māksla. 1. L22. Senās Ēģiptes māksla. Reliģijas ietekme. Mākslas

kanonizācija. Mākslas veidu sintēze.2.,3.,4.,5. L2;L2;L2;

L2;S2;S23. Senās Divupes māksla. Mezopotāmijas, Babilonijas,

Asīrijas, Jaunbabilonijas, Persijas māksla.6.,7.,8. L2;L2;L2;

S2; S24. Antīkā māksla. Egejas kultūra. Senās Grieķijas māksla, tās

periodizācija. Senās Romas māksla.9.,10., 11.,12., 13.,14.

L2;L2;L2; L2;L2;L2;S2;S2;S2

5. Bizantijas māksla. Antīko tradīciju ietekme. Bizantijas mākslas ietekme uz Kijevas Krievzemes, Balkānu tautu (slāvu) un Aizkaukāza tautu mākslu.

15.,16. L2;L2;S2

Prasības kredītpunktu iegūšanai:1.Jāsaņem pozitīvs vērtējums seminārā par konkrētām mākslas vēstures tēmām.2.Jānokārto ieskaite (tests vai referāts).

Literatūra:1.Kačalova T. Mākslas vēstures pamati. - R.: Zvaigzne2.Vasiļjevs A. Ēģipte un ēģiptieši. - R., 1976., 1990.3.Zeile P. Senās Ēģiptes kultūra. - R., 1993.4.Сerams K. Dievi, kapenes, zinātnieki. - R., 1982.5.Veinbergs J. Piramīdu un zikurātu ēnā. - R., 1988.6.Eliade M. Mīts par mūžīgo atgriešanos. - R., 1995.7.The Complete Encyclopaedia of Antiques. - London, 1969.

Kursa autore: Docente Mārīte Lapiņa

Kursa nosaukums: Antīkā literatūra

Kursa apjoms: 48 kontaktstundas (32 st. lekcijas, 16.st. semināri).


Kursa autore: Docente Brigita Cīrule, Mg.philol.

Priekšnosacījumi kursa apgūšanai: Nav

Kursa saturs: Kursā, kas ietver sengrieķu un romiešu literatūru, tiek atklāta dažādu literāro žanru attīstība, tuvāk analizējot atsevišķu autoru ieguldījumu katra žanra izveidē, kā arī akcentējot to ietekmi uz turpmāko literatūras attīstību. Kursa mērķis – radīt priekšstatu par sengrieķu un romiešu literatūras attīstību antīkajā pasaulē un tās ietekmi uz vēlāko literatūras attīstību.



1. Antīkās literatūras specifiskās iezīmes un periodizācija. Sengrieķu mitoloģija. Mītu izcelsme, attīstība, nozīme.

1. L2

2. Eposa rašanās. Homēra laikmeta sabiedrība. “Iliāda” un “Odiseja”: episkā stila īpatnības, kompozīcija. Problēma “Homēra jautājums”. Grieķu didaktiskais eposs.

2. L2;S2

3. Lirikas kā žanra rašanās 7. – 6.gs. p.m.ē. Grieķu lirikas galvenie veidi: elēģijas , jambi, monodiskā lirika, koru lirika.

3. L2

4. Drāmas rašanās. Dionīsa kulta loma drāmas attīstībā. Aristoteļa uzskati par drāmas pirmsākumiem. Grieķu teātris.

4.,5. L2;L2;S2

Traģēdijas galvenās daļas. Eshila, Sofokla un Eiripīda traģēdiju īpatnības, mākslinieciskā izteiksme, novatorisms.

5. Komēdijas žanra rašanās. Aristofana laikmeta raksturojums. Aristofana komēdiju sižetiska daudzveidība.

6. L2;S2

6. 5.-4.gs. p.m.ē. grieķu proza: Vēsturiskā (Hērdots, Tukidīds, Ksenofonts), oratoru (Dēmostens, L;isijs, Isokrāts) un filozofiskā (Platons, Aristotelis).

7. L2

7. Hellēnisma laikmeta literatūra. Jaunatiskā komēdija (Menandrs). Aleksandriešu dzejas īpatnības (Kallimahs, Teokrīts, Rodas Apollonijs)

8. L2;S2

8. Romas laika grieķu literatūra. Plūtarha un Lukiāna literārais mantojums. Longa bukoliskais romāns “Dafnīds un Hloja”

9. L2

9. Romiešu literatūra kā antīkās literatūras sastāvdaļa un tās periodizācija. Grieķu kultūras ietekme. Pirmo romiešu autoru nopelni atsevišķu literāro žanru izveidē.

10. L2

10. Romiešu komēdijas žanra attīstība. Plauta komēdiju tematika; satura un kompozīcijas īpatnības. Plauta novatorisms. Humānisma idejas Terencija komēdijās.

11. L2;S2

11. Romiešu literārās prozas attīstība 2. – 1.gs.p.m.ē. Cicerons kā sabiedriskais darbinieks un kā oratorprozas pārstāvis. Epistulārais žanrs.

12. L2

12. Romiešu 1.gs. p.m.ē. dzejas specifika. Neotēriķi – Aleksandriešu dzejas tradīciju turpinātāji Romā. Lukrēcija Kāra filozofiskā dzeja.

13. L2;S2

13. Augusta valdīšanas laiks Romā un ideoloģiskās tendences literatūrā. Vergilija bukoliskā dzeja. Romiešu nacionālais eposs “Eneīda”. Horācija novatorisms formas izveidē un viņa dzejas tematika.

14. L2;S2

14. Romiešu mīlas elēģija kā opozīcija pret Augusta laika literāro tradīciju. Ovidijs. Tibulls. Propercijs.

15. L2;S2

15. Jauno sociāli politisko apstākļu ietekme uz literatūras attīstību m.ē. 1.gs. un 2.gs. Seneka un viņa traģēdijas.

16. L2

Prasības kredītpunktu iegūšanai:1.Jāsaņem pozitīvs vērtējums semināros.2. Jānokārto mutvārdu eksāmens.Literatūra:1.Campbell, D. The Golden Lyre: the Themes of the Greak lyric poets. -London, 19832.Грейбс, Р. Мифы древнеи Греции.- Москва, 19923.Loyd –Jones, H. Greek Ephic, Lyric and Tragedy.-Oxf, 19904.Norden, E. Die Romanische Literatur.- Gottingen, 19945.Senās Grieķijas literatūras antoloģija.- Rīga, 19906.Senās Romas literatūras antoloģija.- Rīga, 19947.Тронский, И. История античной литературы.- Москва, 19838.Williams, G. Tradition and originality in Roman poetry. -Oxf, 1985


Kursa nosaukums: 17. un 18.gs. pasaules literatūraKursa apjoms: 48 kontaktstundas (32 st. lekcijas, 16 st. semināri).

3 kredītpunkti. Pārbaudes forma – mutvārdu eksāmens. Kursa autore: Asociētā profesore Inese Karbanova, Dr. philol.

Priekšnosacījumi kursa apgūšanai: Sekmīgi nokārtots eksāmens Viduslaiku un Renesanses literatūras vēsturē.Kursa saturs: Kurss ietver 17. un 18.gs. literatūras nozīmīgākās parādības. Kursa mērķis – veidot priekšstatu par literatūras attīstības gaitu, dažādiem attīstības posmiem, virzieniem, stiliem , žanriem, kā arī par atsevišķu autoru daiļradi un nozīmīgākajiem darbiem.Tematiskais plānojums:


1. 17. gadsimta literatūras un mākslas attīstības galvenie virzieni: baroks un klasicisms.

1. L2

2. 17. Gadsimts Spānijā. Baroka īpatnības un to izpausmes lirikā (Luiss de Gongora ), drāmā (Pedro Kalderons), prozā (Fransisko Kevedo Pikareska).

2.,3. L2;L2;S2;S2

3. 17. gadsimts Francijā. Klasicisma teorija un prakse, Pjērs Korneijs. Žans Rasins. Žans Batists Moljērs.

4.,5. L2;L2;S2;S2

4. Apgaismes literatūra un tās virzieni: klasicisms, reālisms, sentimentālisms, pirmsromantisms.

6. L2

5. Apgaismība Anglijā. Romāna žanra attīstība. Daniels Defo un Džonatans Svifts. Henrijs Fīldings. Pirmsromantisma priekšnojausmas. Makfersons un viņa “Osiāna dziesma”. Lorenss Sterns.

7.,8.,9. L2;L2;L2;S2

6. Apgaisme Francijā. Alēns Renē Lesāžs un Antuāns Prevo. Šarls Monteskjē. Voltērs kā Eiropas Apgaismības vadonis. Denī Didro drāmas teorija.Žans Žaks Ruso. Pjērs Karons de Bomaršē.

10.,11.,12.,13.

L2;L2;L2;L2;S2

7. Vācu Apgaismes īpatnības. J. K. Gotšeda, J. Vinkelmana, F. G. Klopštoka, K. M. Vīlanda, J. G. Herdera daiļrades loma Apgaismes literatūras veidošanā. G. E. Lesings. “Vētras un dziņu” kustība. F. Šillers. J.V.Gēte.

14.,15.,16. L2;L2;L2;S2;S2

Prasības kredītpunktu iegūšanai:Obligāti jāizlasa literatūras sarakstā norādītie avoti un jāpiedalās visos semināros.Jānokārto eksāmens.Literatūra:1.Skirne P. N. The Baroque: Literature and Culture in the 17th-Century Europe. - London, 1978.2.Wiliams I. M. The Idea of the Novel in Europe, 1600 - 1800. - London, Basingstoke, 1979.3.Durant W., Durant A. The Age of Voltaire: A History of Civilization in Western Europe from 1715 to 1756, with Special Emphasis on the Conflict between Religion and Philosophy. - N.Y., 1965.4.Durant W., Durant A. Rousseau and Revolution: A History of Civilization in France, England and 5.Germany from 1756 and in the remainder of Europe from 1715 to 1789. - N.Y., 1967.6.Studies in Eighteenth-Century Literature./ Ed. M. J. Szenczi, L. Ferenczi. - Bp., 1982.

Kursa autore: Asociētā profesore Inese Karbanova, Dr. philol.

Kursa nosaukums: 19.gs. pasaules literatūraKursa apjoms: 48 kontrolstundas (32 st. lekcijas, 16 st. semināri).

3 kredītpunkti. Pārbaudes forma – mutvārdu eksāmens. Kursa autore: Asociētā profesore Inese Karbanova, Dr. philol.Priekšnosacījumi kursa apgūšanai: Sekmīgi nokārtots eksāmens 17. un 18.gs literatūras vēsturē. Svešvalodu prasme.

Kursa saturs: Kurss ietver 19.gs. Rietumeiropas un Amerikas literatūras nozīmīgākās parādības. Kursa mērķis – veidot priekšstatu par literatūras attīstības gaitu, dažādiem attīstības posmiem, virzieniem, stiliem , žanriem, kā arī par atsevišķu autoru daiļradi un nozīmīgākajiem darbiem.Tematiskais plānojums:


1. 19. gadsimta literārie virzieni - pirmsromantisms, romantisms, reālisms, naturālisms, neoromantisms, simbolisms.

1. L2

2. Romantisma veidošanās vēsturiskie, filozofiskie un estētiskie priekšnosacījumi. Romantisma literatūras nacionālās īpatnības.

2. L2

3. Romantisms Vācijā, Jēnas un Heidelbergas romantiķu pulciņi. E. T. A. Hofmanis.

3. L2;S2

4. Romantisms Anglijā. “Ezera skola” (Vordsvorts, Kolridžs, Sautijs).V. Skots. Dž. G. Bairons.

4.,5. L2;L2;S2

5. Franču romantisma attīstības posmi. I impērijas romantiķi (F. R. Šatobriāns, Ž. de Stāla, B. Konstāns). Restaurācijas romantiķi (A. Lamartīns, A. Viņjī). Jūlija monarhijas laika romantiķi (Ž. Sanda, Ā. Misē). V. Igo dzīve un daiļrade.

6.,7. L2;L2;S2

6. Amerikas literatūras veidošanās priekšnoteikumi. Romantisma pārstāvji (V. Ērvings, Dž. F. Kūpers, E. A. Po, H. Melvils). V. Vitmens.

8.,9. L2;L2;S2

7. Reālisma veidošanās vēsturiskie, filozofiskie un estētiskie priekšnoteikumi.Reālisms Francijā. F.Stendāls O. Balzaka, P. Merimē, G. Flobēra daiļrade. E. Zolā naturālisma teorija. G. Mopasāns. A.Fransa un R.Rolāna daiļrades īpatnības.

10.,11.,12.,13.

L2;L2;L2;L2;S2;S2

8. Reālisma attīstība Anglijā. Č. Dikensa un V. Tekerija daiļrade. Anglijas literatūras attīstība 19. gs. Beigās. T. Hardijs, O. Vailds, R. Kiplings, B. Šovs.

14.,15. L2;L2;S2

9. Ziemeļvalstu literatūras attīstība 19. gadsimtā. H. Ibsens.

16. L2;S2

Prasības kredītpunktu iegūšanai:1.Obligāti jāizlasa literatūras sarakstā norādītie avoti un jāpiedalās visos semināros.2.Jānokārto eksāmens.Literatūra:1.19.gs. ārzemju literatūras vēsture.- Liepāja, 1992.2.Romantisma revolūcija.- R., 1996.3.Abrams, M. H. Natural Supernaturalism: Tradition And Revolution In Romantic Literature.- L., 1971.4.Furst, L. R. The Contours Of European Romanticism.- L., 1979.5.Furst, L. R. Romanticism In Perspective: A Comparative Study Of 6.Aspects Of The Romantic Movements In England, France And Germany.- L. etc., 1969.7.McGann, J. J. The Romantic Ideology: A Critical Investigation.- Chicago, London, 1983.8.Larkin, M. Man And Society In Ninetieth Century Realism: The Terminism And Literature.- L., 1977.9.Realism, Naturalism And Simbolism: Modes Of Thought And Expression In Europe, 1848 - 1914. / ed. R. N. Srowberg.- N.Y. etc., 1968.10.Smith, P. Public And Private Value: Studies In The Ninetieth Century Novel.- Cambridge etc., 1984.Kursa autore: Asociētā profesore Inese Karbanova, Dr. philol.

Kursa nosaukums: 20.gs. pasaules literatūraKursa apjoms: 48 kontrolstundas (32 st. lekcijas, 16 st. semināri).

3 kredītpunkti. Pārbaudes forma – mutvārdu eksāmens. Kursa autore: Asociētā profesore Inese Karbanova, Dr. philol.Priekšnosacījumi kursa apgūšanai: Sekmīgi nokārtots eksāmens 19.gs. literatūras vēsturē. Svešvalodu prasme.Kursa saturs: Kurss ietver 20.gs. Rietumeiropas un Amerikas literatūras nozīmīgākās parādības. Kursa mērķis – veidot priekšstatu par literatūras attīstības gaitu, dažādiem attīstības posmiem, virzieniem, stiliem , žanriem, kā arī par atsevišķu autoru daiļradi un nozīmīgākajiem darbiem.Tematiskais plānojums:


1. 20.gadsimta pasaules literatūras vēstures sākums. Pirmais Pasaules karš un “zudusī paaudze”. Ē. M. Remarks, E. Hemingvejs.

1.,2. L2;L2;S2

2. Sociāli politiskās norises pēc Pirmā Pasaules kara. Utopijas un antiutopijas žanrs literatūrā. O. Hakslijs. Dž. Orvels.

3. L2;S2

3. Fašisma un Otrā pasaules kara tēma pasaules literatūrā. V. Kepens. H. Bells.

4. L2

4. ”Jaunatnes revolūcija” un pasaules literatūra. Dž. D. Selindžers.

5. L2

5. 20. gadsimta zinātnes un tehnikas revolūcija un tās ietekme uz pasaules literatūru. M.Prusts. Dž. Džoiss.V.Folkners.

6.,7.,8. L2;L2;L2;S2;S2

6. 20. gadsimta filozofija un pasaules literatūra. F.Nīčes un A. Bergsona ietekme uz pasaules literatūru. T.Manns. H. Hese.

9.,10. L2;L2;S2

7. Eksistenciālisms filozofijā un literatūrā. Ž. P. Sartrs. A. Kamī. 11. L2;S220.gadsimta mākslas ietekme uz literatūras attīstību. Impresionisms, ekspresionisms un sirreālisms mākslā un literatūrā. F. Kafka.

12. L2;S2

8. Parodija un paradokss, groteska un ironija mūsdienu mākslā un literatūrā. I. Vo un G. Grīns.

13. L2

9. Jaunas parādības drāmas attīstībā. B. Brehta “episkā drāma”.”Intelektuālā” dramaturģija, absurda drāma. S. Bekets. T. S. Eliots.

14.,15. L2;L2;S2

10. Jaunais Latīņamerikas romāns. G. G. Markess. 16. L2Prasības kredītpunktu iegūšanai:1.Obligāti jāizlasa literatūras sarakstā norādītie avoti un jāpiedalās visos semināros.2.Jānokārto rakstveida eksāmens katra semestra beigās.Literatūra:

1. 20.gs. ārzemju rakstnieki. I un II daļa.-R., 1978 – 19892. American Authors, 1600-1900: A Biographical Dictionary of American Literature./ ed. Kunitz, Stanley. - N. Y., 1986.3. The Concise Encyiclopaedia of Modern World Literature./ ed. by Geofrey Grigson. - London, 1963.4. Contemporary World Writers./ prof. Susan Vassnett; ed. Tracy Chevalier. - 2nd ed. - Detroit etc., 1993.5. Encyclopaedia of World Literature in the 20th Century: in 4 vol./ gen. ed. Wolfgang Bernard Fleischmann. - N. Y., 1976 - 1977.6. The International Authors and Writers Who’s Who. - 14th ed./ cons. ed.: David Cummings, Tanjam Jakobson. - Cambridge (England), 1995.7. 20th Century Authors: A Biographical Dictionary of Modern Literature: Complete in 1 vol. With 1850 biographies and 1700 portraits./ ed. by Stanley J. Kunitz. - N. Y., 1991.

Kursa autore: Asociētā profesore Inese Karbanova, Dr. philol.

Kursa nosaukums: Viduslaiku un renesanses literatūras vēstureKursa apjoms: 48 kontaktstundas (32 st. lekcijas, 16 st. semināri,

15 st. obligātais individuālais darbs). 3 kredītpunkti. Pārbaudes forma - mutvārdu eksāmens.Kursa autore: Lektore Zane Šiliņa, Mg. artisPriekšnosacījumi kursa apgūšanai: Jābūt sekmīgi nokārtotam eksāmenam Antīkajā literatūrā. Nepieciešamas priekšzināšanas pasaules vēsturē, tēlotājas mākslas un mūzikas vēsturē, filozofijā un kulturoloģijā. Nepieciešamas svešvalodu zināšanas, kā arī prasme analizēt un interpretēt literāros tekstus.Kursa saturs: Kurss ietver Rietumeiropas literatūras nozīmīgākās parādības viduslaiku un renesanses periodā. Kursa mērķis - veidot priekšstatu par Rietumeiropas literatūras attīstības gaitu konkrētajā laika posmā, ievērojamāko autoru dzīvi, daiļradi un nozīmīgākajiem literārajiem darbiem.Tematiskais plānojums:


1. Viduslaiku jēdziena saturs. Viduslaiku hronoloģiskās robežas un periodizācija. Viduslaiku literatūras attīstības vēsturiskie priekšnosacījumi. Mitoloģijas un folkloras, antīkās literatūras tradīciju un kristietības nozīme viduslaiku literatūras veidošanās procesā.

1. L2

2. Tautas eposa senākās formas: ķeltu un skandināvu eposs. Īrijas (Uladu cikls) un Islandes (“Vecākā Eda” un “Jaunākā Eda”) sāgas. To mitoloģiskais un vēsturiskais pamats. Viduslaiku literatūras brieduma posms. Feodālās sabiedrības veidošanās un nostiprināšanās, krusta kari, filozofijas attīstība, sakari ar Austrumiem. Literatūra latīņu valodā.

2. L2

3. Nobriedušo viduslaiku varoņeposs. Franku varoņeposs “Dziesma par Rolandu”, tā vēsturiskais pamats, saturs un stila īpatnības. Vācu varoņeposs “Nībelungu dziesma”, tā mitoloģiskais un vēsturiskais pamats. Bruņnieciskuma ideāla veidošanās. Spāņu varoņeposs “Dziesma par Sidu”.

3. L2; S2

4. Kurtuāzā literatūra. Bruņnieciskuma tālākā attīstība. Provansas lirika, tās tēmas, formas, autori. Bruņinieku romāns, tā attīstība, autori, ievērojamākie paraugi. Minnezangs.

4. L2; S2

5. Pilsētu literatūras attīstība, tās žanri: fablio, švanki, dzīvnieku eposs (“Romāns par Lapsu Kūmiņu”), “Romāns par Rozi”. Viduslaiku drāmas attīstība: reliģiskās drāmas žanri (mistērija, mirakls) un to sekularizācija (moralitē, farss, sotī). Pilsoņu lirika: vaganti, goliardi, meistarzingeri.

5. L2

6. Renesanses kultūras iezīmes. Tās attīstības priekšnosacījumi. Humānisma jēdziens. Romantiskais un reālistiskais renesanses literatūrā. renesanse un Reformācija. Renesanses kultūras nacionālās atšķirības. Renesanse Itālijā. Tās periodizācija.

6. L2

7. Dante Aligjēri: dzīve un daiļrade. Viduslaiku un renesanses kultūru sintēze “Dievišķajā komēdijā”. Tās uzbūve, sižeti un tēli, stila īpatnības. Dante Latvijā un pasaules kultūrā.

7. L2; S2

8. Frančesko Petrarka: dzīve un daiļrade. Petrarkas soneti un to vieta pasaules lirikas attīstībā. Džovanni Bokačo: dzīve un daiļrade. “Dekamerons” - tā uzbūve, tēmas, sižeti, tēli, stils, loma pasaules noveles žanra un prozas attīstībā.

8. L2; S2

9. Renesanse un reformācija Vācijā. Vācu humānisms un Mārtiņš Luters. Sebastians Brants “Muļķu kuģis”. Renesanse Nīderlandē. Roterdamas Erasma loma Eiropas humānisma attīstībā.

9. L2

10. Renesanse Francijā, tās periodizācija. Galvenās parādības literatūrā. Fransuā Rablē: dzīve un daiļrade. “Gargantija un Pantagriels” - uzbūve, tēmas, tēli, tautas smieklu un karnevāla kultūras tradīciju ietekme, humānisma ideāli, valodas īpatnības. Grāmatas vieta pasaules literatūras attīstībā.

10., 11 L4; S2

11. Renesanse Spānijā, tās periodizācija. Bruņinieku romāna, pastorāles un pikareskas vieta Spānijas literatūrā. Teātra loma Renesanses laika Spānijā. Lope de Vega: dzīve un daiļrade.

12. L2

12. Migels de Servantess Saavedra: dzīve un daiļrade. “Dons Kihots” - romāna uzbūve, tēma, problēmas, tēli, iestarpinātās noveles. Romāna vieta pasaules literatūras attīstībā.

13. L2; S2

13. Renesanse Anglijā, tās periodizācija. Džefrija Čosera dzīve un daiļrade. “Kenterberijas stāsti” - uzbūve, tēmas, stila īpatnības. Teātra un drāmas attīstība. Kristofers Mārlovs: dzīve un daiļrade.

14. L2

14. Viljams Šekspīrs: dzīve un daiļrade. Šekspīra jautājums. Šekspīra daiļrades periodizācija. Šekspīra vēsturiskās hronikas - žanra īpatnības, tēmas, stils. Šekspīra komēdijas, to renesanses laikmeta raksturs. Šekspīra antīkās traģēdijas. “Romeo un Džuljeta” un dižās Šekspīra traģēdijas ”Hamlets”, “Otello”, “Karalis Līrs”, “Makbets” - tēmas, problēmas, tēli, kompozīcija, stils. Šekspīra vēlīnās romantiskās drāmas īpatnības. Soneti. Šekspīra daiļrades vieta pasaules kultūrā. Šekspīrs Latvijā.

15., 16. L4; S4

Prasības kredītpunktu iegūšanai:1. Jāsaņem pozitīvs vērtējums semināros.2. Jānokārto mutvārdu eksāmens. Literatūra:1. Ārzemju literatūras vēsture. Viduslaiki un Renesanse. - V. Žirmunska red. - R.: Zvaigzne, 1968.2. Agrā Renesanse. - R.: Zvaigzne, 1981.3. Lewis C. S. The Discarded Image: An Introduction to Medieval and Renaissance Literature. -

Cambridge: The University Press, 1964.4. Chaytor H. J. From Script to Print. An Introduction to Medieval Literature. - Cambridge: The

University Press, 1945.5. The Renaissance Philosophy of Man. - Ed. by Ernst Cassirer, Paul Oscar Kristeller, John

Herman Randall, Jr. - Chicago & London: The University of Chicago Press, 1971.6. Cassirer E. The Individual and the Cosmos in Renaissance Philosophy. - New York and

Evanston: Harper & Row, Publishers, 1964.7. Histoire de la littérature franзaise [publiée sous la direction de J. Calvet]. - I - Le Moyen Age

[par Robert Bossuat]. - Paris: J. de Gogord, 1931.8. Гуревич А. Я. Категории средневековой культуры. - М.: Искусство, 1972.9. Гуревич А. Я. Проблемы средневековой народной культуры. - М., 1981ю10. Мелетинский Е. М. “Старшая Эдда” и ранние формы эпоса. - М., 1968.11. Мелетинский Е. М. Средневековый роман. - М., 1983.12. Хейзинга Й. Осень средневековья. - М.: Наука, 1988.13. Голенищев - Кутузов И. Н. Творчество Данте и мировая культура. - М.: Наука, 1971.14. История немецкой литературы. В 5-ти томах. - т. 1. - М.: Издательство Академии Наук

СССР, 1962.15. История французской литературы. - Ред. коллегия: И. И. Анисимов и др. - т.1. - М.-Л.,

1946.16. Бахтин М. М. Творчество Франсуа Рабле и народная культура средневековья и

Ренессанса. - М.: Художественная литература, 1965.17. Менендес Пидаль Р. Избранные произведения: Испанская литература средних веков и

эпохи Возрождения. - М., 1961.18. Штейн А. Л. История испанской литературы. Средние века и возрождение. - М., 1976.19. Брандес Г. Шекспир, его жизнь и произведения. - М.: Алгоритм, 1997.20. Пинский Л. Е. Шекспир: Основные начала драматургии. - М., 1971.

21. Пинский Л. Е. Реализм эпохи Возрождения. - М.: Гослитиздат, 1961.Kursa autore: Lektore Zane Šiliņa, Mg. artis

Kursa nosaukums: Pasaules mūzikas vēsture no klasicisma laikmeta līdz 20.gs.beigām.



Kursa autors: Profesors Pauls Miervaldis DambisPriekšnosacījumi kursa apgūšanai: Sekmīgi nokārtota ieskaite pasaules mūzikas vēsturē no

pirmsākumiem līdz baroka laikmetam. Svešvalodu zināšanas.Kursa saturs: Mūzikas klausīšanās un analīze: dzirdes attīstība. Kursa mērķis - veidot un

nostiprināt izpratni, novērtējumu un kompetenci mūzikā.Tematiskais plānojums:


1. G. F. Hendelis. 1. L22. Klasicisms mūzikā. J. Haidns. 2. L2;S23. V. A. Mocarts. 3. L24. L. van Bēthovens. 4. L2;S25. Romantisms 5.,6 L2;L2;S26. R. Vāgnera operas. 7. L27. Itāļu operas zelta laikmets. 8. L2;S28. Dž. Verdi. 9. L29. Vēlīnais romantisms. G. Mālers. 10. L2;S210. K. Debisī. 11. L211.I.Stravinskis. 12. L2;S212.Jaunā Vīnes skola. 13. L213.Džeza vēsture. 14. L2;S214.20.gs. mūzikas tendences. 15.,16. L2;L2;S2Prasības kredītpunktu iegūšanai:

1. Sekmīgi nokārtoti semināri par konkrētām mūzikas vēstures tēmām.2. Sekmīgi nokārtots eksāmens.

Literatūra:1.Leviks. Ārzemju mūzikas vēsture. - R., 1976.2.Vītoliņš J.Pasaules mūzikas vēsture.- Rīga, 19353.Garoner H. Art Through the Ages. - Haercourt, Brace, 1948.4.Gombrich E. H. The Story of Art. - Phaidon, 1956.5.Hill R. The Concerto. - Penguin Books, 1961.6.Hill R. The Symphony. - Penguin Books, 1961.7.The Grove`s Dictionary of Music and Musicians. - London, 1986.8.Torgāns J. Mūzika šodien. - R., 1983.9.Hansen P. S. An Introduction to 20th Century Music. - 1978.10.The Thames and Hudson Encyclopedia of 20th Century Music. - Paul Griffiths, 1986.

Kursa autors: Profesors Pauls Miervaldis Dambis

Kursa nosaukums: Pasaules mūzikas vēsture no pirmsākumiem līdz baroka laikmetam.



Kursa autors: Profesors Pauls Miervaldis Dambis Priekšnosacījumi kursa apgūšanai: Iemaņas mūzikas ābecē un vēsturē. Svešvalodu zināšanas.Kursa saturs: Mūzikas klausīšanās un analīze: dzirdes attīstība. Kursa mērķis - veidot un

nostiprināt izpratni, novērtējumu un kompetenci mūzikā.


veids un stundas

1. Ievads. Skaņa un klusums. Tālo Austrumu mūzika. 1. L22. Melodija. Tibetas mūzika. 2. L2;S23. Ritms. Tālo Austrumu mūzika. 3. L24. Ēģiptes, Grieķijas mūzika 4. L2;S25. Viduslaiki. Gregora korālis. 5. L26. Viduslaiku mūzika. Trubadūri, truvēri. Teorija. 6. L2;S27. Polifonijas aizsākumi. Notre - Dame skola. 7. L28. Motets. 8. L2;S29. Renesanse. Ž. de Mašo. Dufē. Danstebls. 9. L210. Okehēms. Obrehts. Nīderlandes skola. 10. L2;S211. Reformācija Vācijā. Protestantiskais korālis. 11. L212. Romas skola. Palestrīna. 12. L2;S213. Venēcijas skola. 13. L214. Renesanse. 14. L2;S215. Baroks. H. Persela opera Didona un Enejs. 15. L216. J. S. Bahs. 16. L2;S2Prasības kredītpunktu iegūšanai:

1.Sekmīgi nokārtoti semināri par konkrētām mūzikas vēstures tēmām.2. Sekmīgi nokārtota ieskaite.

Literatūra:1.Vītoliņš J. Pasaules mūzikas vēsture. - Rīga, 1935.2.The Oxford History of Music. - London, 1975.3.Douglass W. Church Music in History and Practice. - Ellinwood, 1962.4.Spiess L. B. Poliphony in Theory and Practice from 9th to 13th Century. - Harvard University, 1947.5.Brockway W., Weinstock H. The World of Opera. - London, 1963.6.Forkel I. N. Über J. S. Bach Leben. - Leipzig, 1983.7.Oxford Enciclopedia of Opera. - London, 1995.8.Sachs C. Barockmusik. - Norton & Co, 1949.9.Weinstock H. The Opera. History of Its Creation. - New York, 1991.


Kursa nosaukums: Pasaules teātra vēsture no pirmsākumiem līdz 19.gs.



Kursa autore: Profesore Valda Čakare, Dr.philol.

Priekšnosacījumi kursa apgūšanai: Vispārēja orientēšanās literatūras un mākslas vēsturē ģimnāzijas kursa ietvaros. Svešvalodu prasme.Kursa saturs: Kurss izseko teātra attīstības gaitas maģistrālajām līnijām, virzienu nomaiņai

dramaturģijā, aktiermākslā, režijā. Kursa mērķis – veidot izpratni par skatuves valodas iespēju daudzveidību.


un stundas1. Teātra mākslas raksturojums un pirmās izpausmes pirmatnējo

kopienu rituālos.1. L2

2. Senās Grieķijas teātris un traģēdiju uzvedumi. 2. L2;S23. Grieķu komēdijas attīstība. 3. L24. Teātris Senajā Romā. 4. L2;S25. Teātra atdzimšana viduslaikos. 5. L26. Renesanses laika teātris Itālijā. 6. L2;S27. Spāņu teātra zelta laikmets. 7. L28. Elizabetes laika teātris Anglijā. 8. L2;S29. Viljams Šekspīrs un pasaules teātris. 9. L210. Franču teātris Ludviķa XIV valdīšanas gados. 10. L2;S211. Angļu restaurācijas teātris un apgaismības perioda teātris Eiropā. 11. L212. Vācu teātra klasiskais periods. 12. L2; S213. Krievu profesionālā teātra attīstība. 13. L214. Romantisms teātrī. 14. L2;S215. Andrē Antuāns un viņa sekotāji. 15. L216. Austrumu teātra formas. 16. L2;S2Prasības kredītpunktu saņemšanai:

1. Jāsaņem pozitīvs vērtējums semināros.2. Sekmīgi jānokārto ieskaite.

Literatūra:1.Kroders R. Teātra vēsture - R., b.g.2.Hartnoll P. The Theatre. - Great Britain, 1985. 3.Mowry Roberts Vera. On Stage. A History of Theatre. - New York, 1967.4.The Cambrige Guide to Theatre.- Cambrige University Press, 19925.Styan J. L. Drama, Stage and Audience. - London, New York, 1967.6.Wichkam G. A History of the Teatre. - London, New York, Roshel, Melnbourne…, 1985.7.Kindermann H. Theatergeschichte Europas. - I - X B. - Salzburg, 1957 - 1974.

Kursa autore: Profesore Valda Čakare, Dr.philol

Kursa nosaukums: Pasaules teātra vēsture 20. gadsimtā. Tradīcijas ,virzieni, kultūru mijiedarbība.

Kursa apjoms: 48 kontaktstundas ( 32st. - lekcijas, 16 st. semināri).


Kursa autore: Profesore Valda Čakare, Dr.philol.Priekšnosacījumi kursa apgūšani: Sekmīgi nokārtota ieskaite pasaules teātra vēsturē līdz 19.gs. Svešvalodu prasme.Kursa saturs: Kurss iepazīstina ar 20.gs. teātra attīstību, interkulturālisma tendencēm un tradīciju

transformāciju. Kursa mērķis – sniegt priekšstatu par globalizācijas , tehnoloģizācijas, etc. izraisīto pārmaiņu dabu teātra mākslā.


Temats Nedēļa

Nodarbību veids un stundas

1. Konstantīns Staņislavskis un Maskavas Dailes teātris. 1. L22. Reālistiskā drāma un tās alternatīvas. 2. L2;S23. Ādolfa Apias un Gordona Kreiga idejas 3. L24. Makss Reinhards, Vsevolds Meierholds, Aleksandrs Tairovs. 4. L2; S25. Žaks Kopo un “Kartelis”. 5. L26. Antonēns Arto un Nežēlīgais teātris 6. L2;S27. Bertolds Brehts un episkais teātris. 7. L28. Ježijs Grotovskis 8. L2;S29. Absurda teātris 9. L210. 60. - 90.gadu eklektiskais teātris 10. 11. L2;L2;S211. Pīters Bruks. 12. L2;S212. Roberts Vilsons 13. L213. Teātra un dramaturģijas visjaunākie strāvojumi. Izturības teātris ,

etc.14.,15.,16.

L2;L2;L2;S2;S2

Prasības kredītpunktu iegūšanai:1. Jāsaņem pozitīvs vērtējums semināros2. Sekmīgi jānokārto eksāmens.

Literatūra:1. Brauneck, Mnafred. Theater im 20. Jahrhundert: Programmenschriften, Stilferioden,

Reformmodelle.- Hamburg, 19912. Fiebig, Joachim. Von Craig bis Brecht. - Berlin, 1975.3. The Cambrige Guide to Theatre.- Cambrige University Press, 1992, 4. Kott, Jan. The Theater of Essence.- Nortonwestern University Press/ Evanstorm 19845. Artaud on Theatre. Ed by Claude Schumacher.- Methuen Drama , London, 19916. Birringer, Johannes, Theatre, Theory, Postmodernism.- Indiana Univ. Press, Bloomington and

Indianapolis, 19937. Goldberg, RoseLee. Performance Art from Futurism to the Present, NY, 1988

Kursa autore: Profesore Valda Čakare, Dr.philol.

Kursa nosaukums: Rietumeiropas mākslas vēsture 17.-19.gs.



Kursa autore: Docente Mārīte Lapiņa Priekšnosacījumi kursa apgūšanai: Sekmīgi nokārtots eksāmens Viduslaiku un Renesanses

mākslas vēsturē.Vēlamas svešvalodu zināšanas.

Kursa saturs: Mākslas darbu analīze laikmeta valdošo estētisko strāvojumu kontekstā. Kursa mērķis - attīstīt izpratni , novērtēšanas spējas un kompetenci mākslas pamatos, terminoloģijā un stilistikā.


un stundas1. Itālijas māksla 17.gs. Mikelandželo. Merizī da Karavadžo. 1. L22. Flāmu mākslas skola 17.gs. Pīters Pauls Rubenss. Antoniss

van Deiks. Jakobs Jordanss2. L2;S2

3. Holandes mākslas skola. Franss Halss. Rembrants Harmenss van Reins.

3. L2

4. Spānijas māksla 17.gs. Hosē Ribera. Djego de Silva Velaskess.

4. L2;S2

5. Francijas māksla 17.gs. Nikolā Pusēns. Klods Lorēns – Klasicisma ainavas iedibinātājs franču glezniecībā.

5. L2

6. Anglijas māksla 17.gs. Angļu baroks. 6. L2;S27. Itālijas māksla 18.gs. Vēlīnais itāļu baroks. 7. L28. Franču 18.gs.māksla. Rokoko stila veidošanās. Klasicisms.

Reālisms.8. L2;S2

9. Anglijas māksla 18.gs. Ainavu parka veidošanas principi. Akvareļglezniecības skolas veidošanās.

9. L2

10. Vācijas 18.gs. māksla. Baroka un rokoko tendenču sajaukums. Klasicisma vēsmas 18.gs. otrajā pusē.

10. L2;S2

11. Francijas māksla 18.gs. beigās - 19.gs. sākumā. Žaks Luijs Davids. Žans Antuāns Gro. Dominiks Engrs.

11. L2

12. Spānijas māksla 18.gs. beigās - 19.gs. sākumā. Fransisko Goija.

12. L2;S2

13. Francijas māksla 19.gs. Franču romantisms. Reālistiskais virziens. Impresionisms. Postimpresionisms.

13. ,14. L2;L2;S2

14. Vācijas 19.gs. māksla. Vācu romantisms. Bīdermeiers. Reālisms un Diseldorfas skola.

15. L2

15. Anglijas māksla 19.gs. Prerafaelīti. Impresionisma un jūgendstila iezīmes angļu mākslā.

16. L2;S2

Prasības kredītpunktu iegūšanai:1. Jāsaņem pozitīvs vērtējums semināros.2. Jānokārto eksāmens.Literatūra:1.Rhodes Colin. Primitivism and Modern Art. - London: Thames and Hudson Ltd., 1994.2.Read Herbert. A Concise History of Modern Painting. - London: Thames and Hudson Ltd.,1995.3.Hoog Michel. Cézanne, Father of 20th Century Art. - London: Thames and Hudson Ltd., 1994.4.Girard Xavier. Matisse. The Wonder of Color. - 1994.


Kursa nosaukums: Rietumeiropas mākslas vēsture Viduslaikos un Renesanses laikmetā.



Kursa autore: Docente Mārīte Lapiņa Priekšnosacījumi kursa apgūšanai: Sekmīgi nokārtota ieskaite pasaules mākslas vēsturē no

pirmsākumiem līdz Bizantijas mākslai (5.-15. gs.).Vēlamas svešvalodu zināšanas.

Kursa saturs: Mākslas darbu analīze laikmeta valdošo estētisko strāvojumu kontekstā. Kursa mērķis - attīstīt izpratni , novērtēšanas spējas un kompetenci mākslas pamatos, terminoloģijā un stilistikā.


veids un stundas

1. Kultūra un māksla Merovingu un Karolingu laikā. 1. L22. Romānikas posma (11.-12.gs.) māksla Francijā, Vācijā, Anglijā, 2.,3.,4. L2;L2;L2;S2

Itālijā Čehijā.3. Gotikas posma ( 12.gs.otrā puse – 15.gs.) māksla Francijā,

Vācijā, Anglijā, Itālijā Čehijā.5.,6.,7.,8.,9.

L2;L2;L2;L2;L2;S2;S2;S2

4. Renesanses māksla (13.- 16. gs). Renesanses kultūras izveidošanās vēsturiskie apstākļi. Antīkās mākslas tradīciju nozīme.

10. L2

5. Renesanses māksla Itālijā. Periodizācija. Attīstības pamatposmi. 11. L2;S2;S26. Renesanses māksla Spānijā. 12. L27. Renesanses māksla Nīderlandē 13. L2;S28. Renesanses māksla Vācijā. 14. L29. Renesanses māksla Francijā. 15. L2;S210. Renesanses māksla Anglijā. 16. L2Prasības kredītpunktu iegūšanai:3. Jāsaņem pozitīvs vērtējums semināros.4. Jānokārto eksāmens.Literatūra:1.Kačalova T. Mākslas vēstures pamati. – R2.John R.Hale. Renaissance. - 19653.Виппер Б. Итальянский Ренесанс 13. - 15.в. - т. 1 - 2. - М., 1977.


Kursa nosaukums: Pirmā svešvalodaKursa autores: M.A. E. Meija, Lekt. D. Volkinšteine, I. Baize, A. Vaišle

Pirmās svešvalodas apguves mērķis:Pirmās svešvalodas apguves programmas mērķis ir attiecīgās svešvalodas zināšanu un lietošanas iemaņu apguve apjomā, kas nepieciešams Gala eksamena prasību izpildei, t. i., saziņas (komunikācijas) iemaņu veidošana un izkopšana visos četros valodiskās darbības veidos klausīšanās, lasīšana, runāšana un rakstīšana. Galvenās valodiskās darbības iemaņas ir jāapgūst vidēji augstā līmenī un jāsasniedz šādas komunikatīvās un sociālkulturālās kompetences:

Saziņas (komunikatīvā) kompetencePrasme adekvāti situācijai lietot valodu, gūt un sniegt nepieciešamo informācijuKlausīšanās Lasīšana RunāšanaProt uztvert un saprot autentisku runu un vajadzīgo informāciju, kas attiecas uz pašu, tuvāko apkārtni, vidi, kultūras un savas apgūstamās specialitātes jomu gan kopumā, gan samērā detalizēti.

Spēj lasīt un izprast vidēji sarežģītus dažādu veidu tekstus, kas attiecas uz pašu, tuvāko apkārtni, vidi, kultūru un apgūstamo specialitāti.

Spēj piedalīties sarunā vai diskusijā, lietojot situācijai atbilstošus valodas reģistrus. Prot lietot sarunu valodu ikdienas vajadzību ietvaros. Prot izteikt savu viedokli par problēmām, kas saistītas ar pašu, tuvāko apkārtni, vidi un specialitāti.

RakstīšanaProt aizpildīt dažādu veidu formulārus, rakstīt vienkāršu satura personiskās un lietišķās vēstules, piem., apsveikumus, ielūgumus, lūgumus, pieteikuma vēstules, iesniegumus, biogrāfiju (īso un izvērsto) u. c.

Sociālkulturālā kompetence:Zina, izprot un pieņem kopīgo un atsķirīgo dažādu valstu kultūru parādībās un uzvedības stereotipos.

Patstāvība un atbildība mācību procesā: Prot izmantot

priekšzināšanas Prot izmantot

palīgmateriālus Spēj veikt patstavīgus

pētnieciskus darbus projektu un referātu veidā par visprārējām kultūras un savas specialitātes tēmām.

Priekšnosacījumi pirmās svešvalodas kursa apguvei: Pirmās svešvalodas zināšanas vidusskolas kursa apjomā.

Kursa apjoms:Kurss ir organizēts praktisko nodarbību veidā. Integrētai attiecīgās svešvalodas apguvei valodas apmacības kursa ietvaros paredzētas 256 akadēmiskās stundas 1. un 2. kursā, 1.- 4. semestrī.Kredītpunktu skaits:16 kredītpunktiKursa gala pārbaudījuma veids:1. semestra beigās - eksāmens, 2. sem. beigās - ieskaite, 3. sem. beigās - eksāmens, 4. semestra beigās - Gala pārbaudījums. Zināšanas vērtē Gala eksaminācijas komisija (sk. Nolikumu).

Kursa saturs: PielikumāPIELIKUMSSemestris Saturs, apgūstamās tēmas, iemaņas un prasmes Stundas1. semestris 1. semestris - galveno vidusskolas kursa gramatikas un leksikas tēmu

atkārtošana un nostiprināšana: Gramatika: Lietv ā rds - locīšana, daudzskaitļa veidošana, not. un nenot. artikuli, to lietojums; īpašības vārds - salīdzināmās pakāpes, darbības vārds - locīšana, pamatformas, laika formu veidošana un to lietojums, modālie darb. vārdi; vietniekvārdi; prievārdi.- Teiku m u veidi ; vārdu kārtība teikumos. Noliegums.

Sar unu t ēm a s : Iepazīšanās, intervija, profesijas izvēle, studijas. Ceļojumi, dzimtene un ārzemes, grūtības svešumā un to

risināšanas veidi. Līdzīgais un atšķirīgais vispārpieņemtajās normās; ēšanas

tradīcijas dažādās valstīs, starptautiskā virtuve. Pirmās svešvalodas apguve - līdzšinējā pieredze, problēmas, to

risinājumi valodas apguves procesā; svešvalodu mācīšanās mērķi, metodes; attieksme pret kļūdām un to labošanu; ieskats dažādos valodas līmeņos (piem., dažādu specialitāšu terminoloģijā).

Stipendijas studijām ārzemēs, ieteikumi to organizēšanai un izmantošanai. Kas noteikti jāzina vai jāievēro, braucot uz attiecīgās pirmās svešvalodas valsti?

Ieskats citās valstīs, kurās runā attiecīgajā pirmajā svešvalodā, to kultūras (un valodas) īpatnības.

Vide ap mums - dzīvošanas un vides iekārtošanas stili agrāk un mūsdienās.

R akstīšana : Pastkartes, īsas vēstulītes (ielūgumi u.c.)

32

2. semestris Pakāpeniski pieaugošas grūtības pakāpes tekstu (par vispārējām un ar konkrēto specialitāti saistītām tēmām) lasīšana, tulkošana un cita veida darbs; - sarunu valodas iemaņu attīstīšana un pilnveidošana.Gramatika: darb. vārds - ciešamā kārta; darb. vārdu saistība ar prievārdiem; vēlējuma un atstāstījuma izteiksmes - veidošana, lietojums; īpašības vārdi, to locīšana; partikulas - nozīme un lietojums; jautājamie vietniekvārdi. Palīgteikumu veidi, veidošana, lietojums, vārdu kārtība.

Sarunu tēmas: Attiecīgās pirmās svešvalodas valsts/valstu vispārējs

raksturojums - ģeogrāfiski politiska, ekonomiska, statistiska rakstura informācijas sagatavošana un sniegšana. Iedzīvotāju nodarbinātība, ieņēmumi un dzīves līmenis dažādās valstīs, dzīves izmaksas, pārtikas produkti. Starptautiskā tirdzniecība, ekonomiskas problēmas, ieskats biznesa sarunu specifikā.

Cilvēku attiecības, konvencijas, tabu, problēmas attiecībās, neizpratnes cēloņi, risinājuma iespējas ar valodas līdzekļiem; pieklājības normas, jūtas, to izteikšanas līdzekļi.

Brīvā laika pavadīšanas veidi, hobiji, interešu sfēras, izklaides iespējas; kultūras dzīve - literatūra, māksla, teātris, kabarē, kinomāksla un mūzika attiecīgās pirmās svešvalodas valstī/-s. Mūzikli kā samērā jauns un populārs skatuves mākslas veids.

"Starp divām kultūrām" - valodas, daudzvalodība, valodu savstarpējā ietekme un attīstība, svešvārdi, valodas reģistri pirmajā svešvalodā, komunikācijas formas, ieskats jaunākajās valodas attīstības tendencēs, jauniešu valodā.

Rakstīšana: Referāts par tēmu "Kultūra".

32

3. semestris Vārdu krājuma apguve un papildināšana saistībā ar specialitāti; leksisko un gramatisko zināšanu un valodas prakstiskās lietošanas iemaņu pilnveidošana atbilstoši studiju programmas prasībām: mustiska un rakstiska referēšana, lietišķa satura vēstuļu rakstīšana u.c.Gramatika: Darb.vārds – droša/nedroša pieņēmuma izteikšana (ar modālajiem d.vārdiem) saliktais infinitīvs; nominālā grupa; īpašības vārdi un apst. Vārdi cilvēku īpašību un sajūtu raksturošanai; divdabju veidi, lietošana; teikuma partikula; bezpersonisko vietniekvārdu lietošana;specifiku darbības vārdu daudznozīmība un lietošana.

Sarunu tēmas: Paštēls un skats no malas: spriedumi, aizspriedumi, asociācijas par

citām zemēm un to iedzīvotājiem, tolerance pret citiem cilvēkiem un tautībām, viņu individuālajām atšķirībām.

Skaistais gadsimtu gaitā - skaistuma ideāli, to attīstība mākslā un arhitektūrā, arhitektūras un mākslas stili, to raksturojums. Zināmākie mākslas un mūzikas virzieni un to pārstāvji pirmās svešvalodas valstī/-s. Distance un tuvums cilvēku attiecībās. Žestu nozīme dažādās kultūrās.

Nākotnes perspektīvas un prognozes. Rietumu sabiedrību tendences un kustības mūsdienās, ekoloģijas problēmas un dabas aizsardzība, emancipācijas kustība u.c.

Grāmatas un literatūra kā kultūras tilts; attiecīgo valodu valsts/-u ievērojamākie rakstnieki un dzejnieki. Grāmatu gadatirgi.

Ziņojumi un informācija presē, notikumu atstāsta veidi un interpretācijas varianti.

Lietišķās sarakstes pamatprincipi. Lietišķo vēstuļu veidi. Kas jāievēro lietisķajā sarakstē?

Rakstīšana: Referāts par tēmu "Stili mākslā un arhitektūrā". Lietišķās

32

vēstules.

4. semestris Svarīgāko tēmu atkārtošana, gatavošnās Gala pārbaudījumam.Gramatika: darbības vārdi - saistība ar prievārdiem, specifisku darbības vārdu lietošanas īpatnības, netiešā runa, vēlējuma izteiksme. Nolieguma veidi. Svarīgāko tēmu atkārtojums.

Sarunu tēmas: Audzināšana un izglītība, studijas, augstkolu problēmas. Izglītības sistēma pirmās svešvalodas valstī/-s. Biogrāfija (izvērstā un tabulārā forma, stāstītā forma), pieteikumu

veidi. Darbs ar svešvalodu, dažādi tulkošanas veidi - to īpatnības un

specifika, grūtības tulkošanā.

Rakstīšana: Personīgā biogrāfija (izvērstā un tabulārā forma - CV); pieteikuma vēstule.

32

Literatūra:Vācu valoda:

G. Mebus, A. Pauldrach, M. Rall, D. Rösler 1992. "Sprachbrücke. Deutsch als Fremdsprache" Kursbuch Teil l; Teil 2, Arbeitsbuch Teil l (Lektionen 9 - 15); Teil 2, Cassetten. Klett Edition Deutsch: München.

1992 "Wechselspiel". Sprechanlässe für die Partnerarbeit im kommunikativen Deutschunterricht. Berlin: Langenscheidt.

Cl. Bahlmann, E. Breindl u. a. 1998 "Unterwegs - Lehrwerk für üie Mittelstufe Deutsch als Fremdsprache", Kursbuch, Arbeitsbuch, Lehrerhandbuch, Cassetten Beilin; Langenscheidt.

M. Perlmann - Balme, S. Schwalb u. a. 1999 "em - Abschlusskurs" Deutsch als Fremdsprache für die Mittelstufe. 2 Cassetten. Ismaning: Max Hueber Verlag.

J. Orth - Chambah, M. Perlmann - Balme, S. Schwalb 1999 "em -Abschlusskurs" Deutsch als Fremdsprache für die Mittelstufe - Arbeitsbuch. Ismaning: Max Hueber Verlag.

"Papa, Charly hat gesagt" 1992. Text- und Arbeitsbuch, Cassette. Berlin: Langenscheidt. "Kulturelles Leben in der Bundesrepublik Deutschland". 1992. Bonn, München: Inter Nationes. "Tatsachen über Deutschland". 1997. (Kultur, Theater, Literatur, Film u.a.) Societäts - Verlag Aktuālā periodika.

Franču valoda: Capelle G., Gidon N. 1995. Le Nouvel Espaces 1. Paris: Hachette, (l. kurss) Dominique P., Girardet J., Verdelkan M. 1989. Le Nouveau sans Frontiers 2. Paris: Clé International. (2.

kurss) Les Langues vivantes: apprendre, enseigner, évaluer. 1996. Conseil de l'Europe: Strasbourg: Langues

Vivantes. Periodikas izdevumi: Francijas preses materiāli: Le Monde, Paris Match, Okapi. Video materiāli: Capelle G., Raasch A. 1986. Avec plaisir 1., 2. Paris: Hachette. Espace des Français. Paris: Clé International.

Angļu valoda: Storry M.,. Childs P. 1997. "British Cultural Identities". London Tiersky E., Chernoff M. 1993. "In the News". Illinois USA. Adams Th. W. 1994. "Attitudes Through Idioms" . USA: Heinle & Heinle Publishers. "The Individual in Society" Issues in English. 1997. Riga: Jumava, Vilnius: Alma Littera, Tallin: Tea. Prodromon L. 1998. "First Certificate Star Student's Book, Practice Book". Maximilian Heinemann. Eastwood J. 1999. "Oxford Practice Grammar". Oxford: Oxford University Press. Mascull B. 1998. "Key Words in the Media". Harper Collins Publishers Ltd. 0 Wellman G. 1992. "The Heinemann English Wordbuilder". Heinemann International.

Periodicals: Scanorama. Kingsbury R., Wellman G. 1986. "Longman Advanced English" (main textbook) Longman Group Limited. Junes L. 1991. "Cambridge Advanced English". Cambridge University Press. Jones L. 1981. "Functions of English". Cambridge University Press. Soars J., L. 1994. "Headway Advanced" (main textbook). Oxford: Oxford University Press. Foley M., Hall D. 1998. "Distinction". Longman. Teacher-prepared materials, cassettes.

Kursa nosaukums: Valodas kultūras pamati.

Kursa apjoms: 48 stundas ( 32st. - lekcijas, 16 st. semināri).

3 kredītpunkti. Pārbaudes forma – rakstveida eksāmens.

Kursa autore: Lektore Ilze Lokmane, Mg. philol. Priekšnosacījumi kursa apgūšanai: Latviešu valodas fonētika, leksikoloģija un gramatika

vidusskolas kursa apjomā.Kursa saturs: Kurss iepazīstinās ar valodas kultūras teorijas pamatjautājumiem un raksturīgākajām

atkāpēm no literārās valodas normām mūsdienu valodas praksē visos valodas līmeņos – fonētikā, gramatikā, vārddarināšana un leksikā.


un stundas1. Valodas kultūras jēdziens. Valodas kultūraslīmeņi – pareizuma un meistarības. Literārās normas jēdziens, normas avoti un kritēriji.

1. L2

2. Literārās valodas jēdziens. Latviešu literārās valodas attīstība. Latviešu valodas stāvoklis pasaulē. Valodu kontaktu pozitīvās un negatīvās sekas. Kalkēšana kā viena no valodas prakses centrālajām problēmām.

2. L2

3. Ortoēpija jeb pareizizruna. Šaurā un platā e, o, ō, uo lietošanas nosacījumi. Neprecizitātes skaņu artikulācijā. Garie patskaņi svešvārdos.

3. S2

4. Ortogrāfijas jēdziens un principi latviešu valodā. Latviešu ortogrāfijas attīstība. Lielo burtu lietošana nosaukumos.

4. L2

5. Atkāpes no literārās valodas normām formveidošanā. (Pavēles un īstenības izteiksmju jaukšana, dzimtes un skaitļa kategorija attiecīgo formu veidošana, skaņu pārmaiņas darbības vārdu formu veidošanā u.c.) Personvārdu pareiza lietošana latviešu valodā.

5. L2;S2

6. Atkāpes no literārās valodas normām vārddarināšanā. Paronīmi. Derivatīvie kalki.

6. L2

7. Sintaktisko konstrukciju lietojums valodas praksē un sintakses normas. Vārdkopu un teikumu kalki. Reducētas un parcelētas konstrukcijas.

7. L2;L2;S2

8. Ar leksikas lietojumu saistītās atkāpes no literārās valodas normām. Leksiskie kalki. Barbarismi.

8. L2

9. Internacionālu vārdu (svešvārdu) izrunas un rakstības principi. Internacionālu vārdu lietojuma īpatnības (internacionālismu pārdaudzums un nozīmes izpratne).

9. L2;S2

10. Citvalodu īpašvārdu atveides principi latviešu valodā. 10. L2;11. Iederīgi un neiederīgi valodas līdzekļi. Stila jēdziens. Valodas

funkcionālo stilu sistēma. Stilistiski izmantojami valodas līdzekļi (sarunvalodas un vienkāršrunas vārdi, profesionālismi, žargonismi, poētismi).

11.,12. L2;L2;S2

12. Galvenie leksikolingvistiskio kļūdu tipi. Izteiksmes līdzekļu standartizācija . Liekvārdība. Parazītvārdi.

13. L2;S2

13. Interpunkcijas jēdziens un principi latviešu valodā. Galvenie pieturzīmju lietošanas nosacījumi vienkāršā un saliktā teikumā. Pieturzīmes teikumos ar citrunu. Pieturzīmju

14.,15.,16.

L2;L2;S3

stilistisks lietojums.Prasības kredītpunktu iegūšanai:1.Jāsaņem pozitīvs vērtēju semināros.2. Jānokārto rakstveida eksāmens.Literatūra:1. Blinkena A. Latviešu interpunkcija.- R.Zinātne, 19692. Freimane I. Valodas kultūras teorētiskā skatījumā.- R., Zvaigzne, 19933. Kušķis J., Paegle Dz. Kā latvietis runā.-R:Zvaigzne, 19944. Latviešu valodas kultūras jautājumi. 1.-27.laid.-R, 1966.- 1993.

Kursa autore: Lektore Ilze Lokmane, Mg. philol.

Kursa nosaukums: Vispārējā kultūras teorijaKursa apjoms: 128 kontaktstundas( 64 st. - lekcijas, 64 st. semināri)

8 kredītpunkti. Pārbaudes forma – ieskaite un eksāmens.

Kursa autors: Programmu sastādīja: profesors Raitis Vilciņš, Dr.phil.

Priekšnosacījumi kursa apgūšanai: Vispārēja humanitārā un sociālvēsturiskā sagatavotība ģimnāzijas kursa ietvaros.

Kursa saturs:Kultūra aplūkota kā cilvēka brīvās, radošās, autorīgi līdzautorīgās būtības

pašrealizācijas process izdzīvošanā un dzīvē. Noskaidrotas būtiskākās atšķirības starp kultūru kā vadošo cilvēkveidojošo spēku un civilizāciju kā cilvēka attīstībai nepieciešamo infrastrukturālo vērtību. Kursa mērķis - ievadīt studentus kultūras un civilizācijas teorētiski vispārinātās pieredzes jomās, to aprakstīšanas, izskaidrošanas un paredzēšanas zinātniskajās potencēs.Tematiskais plānojums:


1. Kultūra: būtība, kategoriāli konceptuālās izpratnes varianti. Kultūras apguve ar mācību un audzināšanas starpniecību. Kultūras vieta, loma un nozīme sabiedrībā kā sociālā organismā.

1. L2;S2

2. Kultūras mentālā nozīme īpašās loģikas, līdzpārdzīvojuma, eksperimenta un autorizētības apstākļos. Dinamiskie un savstarpēji pārejošie pretstati kultūrā.

2. L2;S2

3. Etniskais, superetniskais un vispārcilvēciskais kultūrā. 3. L2;S2 Kultūras vērtības, to tapšanas, sistēmveidošanās un attīstības aspekti un virzošie spēki.4. Kultūras aksioloģiski saturiskā struktūra. 4. L2;S2 Normogēnā realitāte (Spēles Noteikumi) un kultūra.5. Cilvēka dzīvesdarbības rezultativitāte un efektivitāte, to antipodi:

kultūras ietekmē un neraugoties uz to.5. L2;S2

Cilvēku dzīvesdarbības vēdekļveida stimulēšanas un motivēšanas modelis: cilvēka esamības produktīvās inteliģences kulturalizācijas un paaugstināšanas iespējas.6. Civilizācija kā sabiedriskās un individuālās attīstības vēsturiskā

pakāpe, rezultāts un realitāte. Civilizācijas ekonomiskie 6. L2;S2

konstituenti.7. Civilizācija un sociālās stratifikācijas attīstība. 7. L2;S2 Teritoriālais cilvēks un dzīves telpu civilizācija.8. Ģenealoģiskie un matrimoniālie komponenti civilizācijā. Valoda

un civilizācija.8. L2;S2

9. Civilizācija, informācija, pieredze un gudrība. 9. L2;S2 Sistemātiskais un akadēmiskais gars, tā forma un alternatīvas civilizācijas apstākļos un ietekmē. Cilvēka dzīves strukturēšanās civilizācijas apstākļos.10. Vara un civilizācija. 10. L2;S2 Brīvais laiks kā īpaši svarīgs cilvēciskās Esamības konstituents civilizētā pasaulē.11. Kultūras vērtības: to būtība, pamatīpašības un daba. 11. L2;S2 Kultūrvērtību koks. Pseido- un antivērtības kultūras sakarā.12. Vertikālisma un horizontālisma principi, tiešā un apgrieztā

perspektīva kā būtiski kultūras dzīves spēki.12. L2;S2

Kultūras vērtību kritēriji, to grupas, hierarhija, piemērojamība.13. Masu kultūra (būtība, iespējas, nozīme; saistība ar tautas kultūru,

folkloru, neformālo… kultūru).13. L2;S2

Midkultūra (vidējā, speciālā kultūra): būtiskās īpatnības un nozīme.14. Maksikultūra: tās sevišķā būtība, universālisms, radošais dziļums

un hegemona loma kultūrvērtību pasaulē. Normogēns: būtības, pamatveidu un iespaida vispārīgs raksturojums.

14. L2;S2

15. Mīts un operacionālais kodekss: normogēna attīstības trīsfāzu scenārijs.

15. L2;S2

Kanoniskais un organoniskais, klasiskais un modernais kultūrā.16. Sekas un rezultāti cilvēka dzīvesdarbībā: kulturoloģiskā

interpretācija.16. L2;S2

Efektivitāte un efekts cilvēka dzīvesdarbībā: kulturoloģiskā interpretācija.17. Disteleologēnie faktori cilvēka liktenī un ikdienā. 17. L2;S2 Cilvēka dzīvesdarbības stimulēšanas un motivēšanas vēdekļveida modelis: vispārīgs raksturojums.18. Stimulēšana (nepieciešamība) un motivēšana (brīvība):

kulturogēnās iespējas. Civilizācija: terminoloģiskā un kategoriāli konceptuālā izpratne.

18. L2;S2

19. Civilizācijas atributīvās pazīmes un attīstības maģistrāles. Kultūra un civilizācija: pamatattiecības.

19. L2;S2

20. Ekonomiskā civilizācija (īpašums, produktivitāte, labumi). Homo faber, kompetentais un profesionālais cilvēka darbībā, šo spēku antipoli.

20. L2;S2

21. Vara kā īpaša realitāte, tās galvenās sfēras un jēgsaturīguma kontūras cilvēka pasaulē.

21. L2;S2

Sakrālais un profānais varā. Varas būtiskākās izmaiņas civilizācijas izcelsmes un attīstības gaitā.22. Varas vertikāle un horizontāle. Valdošais, vadošais un

pārvaldošais varā.22. L2;S2

Varas vēsturiskā izaugsme un pašizmainīgums. Demarhija: ideja, iespējas.23. Cilvēka laika vispārējā struktūra. Brīvā laika izcelsme un

attīstība.23. L2;S2

24. Cilvēka esamības strukturalizācija civilizācijā (publiskais un privātais; personiskās dzīves izvēršanās).

24. L2;S2

25. Kultūras varonis un triksters. 25. L2;S2

Haoss un kārtība kultūrā.26. Vitagonisms kultūrā. Cilvēks dzīves - nāves - atdzimšanas ciklos. 26. L2;S227. Konfuciānisms kā kultūras fenomens. 27. L2;S2 Budisms kā kultūras fenomens. 28. Dzenbudisma kulturoloģiskie aspekti. 28. L2;S2 Indostānas kultūrkosmoss, tā helēniskie, ģermāniskie, rietumeiropeiskie un autohtonie tēli.29. Pasaules brīnumi: fenomena būtība, jēga, veidošanās un nozīme.

Ēģiptes piramīdas kā klasisks pasaules brīnums. Semiramīdas gaisa dārzi: pasaules brīnums.

Halikarnasas mauzoleja (mausoleja) kā pasaules brīnuma īpatnības. Artemīdas templis Efesā kā pasaules brīnums. Rodosas koloss: pasaules brīnuma kulturoloģisks raksturojums. Farosas bāka ( un Aleksandrijas bibliotēka): komplekss pasaules brīnums.Olimpijas Zeva statuja un templis kā pasaules brīnums.

29. L2;S2

30. Astotā pasaules brīnuma fenomens: kulturoloģiskā izpratne. Konfuciānisma kanona Pārmaiņu grāmatas kulturoloģisks raksturojums.

30. L2;S2

31. Islama kultūras pasaules kopraksturojums. 31. L2;S2 Rastafarisms: etnocentrisma, kontrkultūras, htonisko akcentu un marginalitātes izpausme.Vara kā vērtība un mistifikācija. Totalitārisma mitoloģija, ticība un Mīlestības ministrija.32. Totalitārā personība. Mīlas, saskaņas un varmācības kroplību

vienība totalitārismā. Izejas varianti. Mīlas, sāpju un nāves ambivalence. Tā sauktais vienkāršais cilvēks un viduslaiku margināļi (U. Eko).Tautas smieklu kultūra. Smiekli un bailes (M.Bahtins).

32. L2;S2

Prasības kredītpunktu iegūšanai:1.Aktīva līdzdalība seminārnodarbībās.2. I semestra daļu beidzot, radoša uzdevuma izpilde.3.Sekmīgi nokārtots eksāmens.

Literatūra:1.The Interpretation of Cultures. Selected Essays by Clifford Geertz. 1973 Basic Books, A Division of Harper Collins Publishers2.Culture Theory. Essays of Mind, Self and Emotion. Edited by Richard A Shweder and Robert A Le Vine. 1984. Cambrige University Press3.Thomas Sowell . Race and Culture. 1994. Basic Books, A Division of Harper Collins Publishers4.Бартошек М. Римсое право: (Понятия, термины, определения). - М., 1989.5.Батенин С. С. Человек в его истории. - Л., 1976.6.Бонград-Левин Г. М. Древнеиндийская цивилизация. - М., 1993.7.Васильев Л. С. История Востока. - М., 1993.8.Григорьева Т. П. Дао и логос (встреча культуры). - М., 1992.9.Гусеинов А. , Иррлитц Г. Краткая история этики. - М., 1987.10.Дробницкин О. Т. Мир оживших предметов. - М., 1967.11.Дубровский Д. Н. Проблема идеального. - М., 1983.12.Жёгин Л. Ф. Язык живо писного произведения (условность древнего искусства). - М., 1970.13.Зыбковец В. Ф. Происхождение нравственности. - М., 1974.14.История Древней Греции/ Под ред. В. И. Авдиева, А. Т. Бокшанина и Н. Н. Пикуса. - М., 1972.15.История Древнего Рима/ Под ред. В. И. Кузищина. - М., 1993.

16.История средних веков. В 2 т. - Т. 1. - /Под ред. З. В. Удальцовой и С. П. Карнова. - М., 1990.17.Карлейль Т. История Французской ркволюции. - М., 1991.18.Кессиди Ф. Х. От мифа к логосу: (становление греческой философии). - М., 1972.19.Кондаков Н. И. Логический словарь-справочник. - М., 1975.20.Красная книга культуры (Сост., подгот., подбор иллюстр. И предисловие В. Рабиновича). - М., 1989.21.Культура Византии: IV - первая половина VII в./ Отв. Ред. З. В. Удальцова. - М., 1984.22.Культура Возрождения и общество/ Отв. Ред. В. И. Рутенбург. - М., 1986.23.Куманецкий К. История культуры древней Греции и Рима. - М., 1990.24.Ламберг-Карловски К., Саблов Дж. Древние цивилизации. Ближний Восток и Мезоамерика. - М., 1992.25.Ле Гофф Ж. Цивилизация средневекового Запада/ Общ. Ред. Ю. Л. Бессмертного. - М., 1992.26.Лосев А. Ф. Философия. Мифология. Культура. - М., 1991.27.Малявин В. Конфуций. - М., 1992.28.Маркарян Э. С. Теория культуры и современная наука: (логико-методологический анализ). - М., 1983.29.Мережковский Д. С. Смерть богов: (Юлиан Отступник)// Собрание сочинений в четырех томах. - Т. 1. - М., 1990.30.Мифы народов мира, Энциклопедия: в 2-х т./ Гл. ред. С. А. Токарев. - М., 1991. - Т. 1. А-К, Т. 2. К-Я.31.Мифологический словарь/ Гл. Ред. Е. М. Мелетинский. - М., 1991.МоммзенТ. История Рима. - Спб., 1993.32.Ницше Ф. Рождение трагедии, или Эллинство и пессимизм// Сочинения в 2-х т. - Т. 1. - М., 1990.33.Овсянников М. Ф. История эстетической мысли. - М., 1978.34.Ортега-и-Гассет Х. Философия культуры. - М., 1991.35.Ортега-и-Гассет Х. Дегуманизация искусства и другие работы. - М., 1991.36.Осипова Е. В. Социология Эмиля Дюркгейма: Критический анализ теоретико-методологических концепций.- М., 1977.37.Питер Л. Дж. Принцип Питера: или почему дела идут вкривь и вкось. - М., 1990.38.Плахов В. Д. Социальные нормы: Философские основания общей теории. - М., 1985.39.Поршнев Б. Ф. Социальная психология и история. - М., 1979.40.Симонов П. В., Ершов П. М., Вяземский Ю. П. Происхождение духовности. - М., 1989.41.Словарь античности. - М., 1989.42.Словарь иностранных слов. - 19-ое изд. стер. - М., 1990.43.Тайлор Э. Б. Первобытная культура. - М., 1989.44.Тойнби А. Дж. Постижение истории. - М., 1991.45.Философский энциклопедический словарь. - 2-ое изд. - М., 1989.46.Франкл В. Человек в поисках смысла. - М., 1980.47.Фрейд З. “Я” и “Оно”. - Труды разных лет. - Книга 1. - Тбилиси, 1991.48.Фромм Э. Бегство от свободы. - М., 1990.49.Фромм Э. Иметь или быть? - М., 1986.50.Фрезер Дж. Дж. Фольклер в Ветхом Завете. - 2-ое изд., испр. - М., 1989.51.Хёйзинга И. Homo ludens. В тени завтрашнего дня. - М., 1992.52.Христианство: Энциклопедический словарь. В 2-х т. - Т. 1. А-К. - М., 1993.53.Человек и мир человека: (Категории “человек” и “мир” в системе научного мировоззрения). - Киев, 1977.54.Швейцер А. Благоговение перед жизнью. - М., 1992.55.Шпенглер О. Закат Европы. - Новосибирск, 1993.56.Щукий Ю. К. Китайская классическая “Книга Перемен”. - Спб., 1992.57.Эллинизм: Восток и Запад/ Отв. ред. Е. С. Голубцова. - М., 1992.58.Юнг К. Г. Архктип и символ/ Сост. и вступ. ст. А. М. Руткевича. - М., 1992.59.Ясперс К. Смысл и назначение истории. - М., 1991.

60.Яценко А. И. Целеполагание и идеалы. - Киев, 1977.

Kursa autors: profesors Raitis Vilciņš, Dr.phil.

Kursa nosaukums: Vispārējā psiholoģija.



Kursa autore: Lektore Anika Miltuze, Mg.psych.Priekšnosacījumi kursa apgūšanai: NavKursa saturs: Sniegt studentiem vispārīgu priekšstatu par psiholoģijas zinātni, tās attīstību, kā arī

par cilvēkā psihes galvenajām likumsakarībām.Tematiskais plānojums:


1. Psiholoģijas priekšmets, tā nozīme, ieskats psiholoģijas zinātnes vēsturē, zinātniskās psiholoģijas izveidošanās, galvenie mūsdienu psiholoģijas virzieni, psiholoģijas pētīšanas metodes.

1.,2.,3. L2;L2;L2;S2

2. Psihe, tās jēdziens, psihes evolūcija, psihes augstākā attīstības pakāpe – apziņa, izmainītie apziņas stāvokļi, psihes struktūra.

4.,5.,6. L2;L2;L2;

S2;S2

3. Cilvēka izziņas procesi – sajūtas, uztvere, atmiņa, domāšana.

7.,8.,9. L2;L2;L2;S2

4. Uzmanība, tās likumsakarības. 10.,11. L2;L2;S2

5. Cilvēka emocionālā un gribas sfēra – emocijas un jūtas, griba, motivācija.

12.,13. L2;L2;S2

6. Cilvēka personības sfēra – temperaments, raksturs, vajadzības, spējas.

14.,15.,16. L2;L2;L2;

S2;S2

Prasības kredītpunktu iegūšanai:1. Apmeklēt lekcijas 32 h, seminārus un praktiskos darbus – 16h.2. Sekmīgi nokārtot rakstveida pārbaudījumu.3. Semestra gaitā izpildīt divus kontroldarbus.4. Atzīmi veido 50% kontroldarbu rezultāti un 50% pārbaudījumu rezultāti. Semināru

apmeklējums un kontroldarbi ir obligāti.Literatūra:1.Holopova G.Vorobjovs A.Psiholoģija. R.,!9932. Kolominskis J. Cilvēks:psiholoģija. R.,19913.Lurija A. Maza grāmata par lielu atmiņu. R.,19894. Meikšāne Dz.Atmiņa, tās izkopšana. R.:LVU, 19735. Plotnieks I.Emocijas un jūtas. R.,19706. Plotnieks I. Spējas, to diagnostika un attīstība.R., 19827. Psiholoģija vidusskolai. M.Račevskas red. R..:Zvaigzne ABC , 19998. Vispārīgā psiholoģija. Kovaļova red. . R., 19789. Vorobjovs A. Psiholoģija:burtnīcas. R.,199410. Vorobjovs A. Psiholoģijas pamati. R.:Mācību apgāds,199611. Gleitman H.Psychology, 2nd Edition, W.W.Norton&Company, N.Y.1986

12. Introduction to Psychology, 5th Edition, Wm C.Brown Publishers Dubuque, Iowa, 198513. Ornstein R.E. Psychology. The Study of Human Experience. Harcourt Brace jovanovich,

Publishers, Orlando, 1988

Kursa autore: Lektore Anika Miltuze, Mg.psych.

Studiju kursa aprakstsBdaļa

Kursa nosaukums: Biznesa pamati.Kursa apjoms: 64 stundas. 4 kredītpunkti. Pārbaudes forma – ieskaite un eksāmens.

Kursa autors: Lektors Gatis Ķepītis, Mg.MSc. Priekšnosacījumi kursa apgūšanai: navKursa saturs: Kursa mērķis: Veicināt izpratni par uzņēmuma darbību tirgū, apskatot tā būtiskākās funkcijas un mijiedarbību ar biznesa vidi optimālās stratēģijas izvēlē. Kursa otrajā daļā studentiem pašiem tiek dota iespēja pielietot iegūtās zināšanas praksē, uzrakstot vienkāršotu biznesa plānu iedomātam uzņēmumam. Tematiskais plānojums:


1. Uzņēmums un tā funkcijas. Ievads – kas ir bizness? Uzņēmums. 1. L2

2. Uzņēmumu veidi, to raksturojums. 2. L2

3. Uzņēmuma funkcijas, to saskaņošana un vadība. 3. L2

4. Ražošanas funkcija. 4. L2

5. Pārdošanas funkcija jeb mārketings. 5. L2

6. Mārketings: tirgus izpēte. 6. L2

7. Mārketings: reklāma, tās veidi un metodes. 7. L2

8. Mārketings: praktiskais uzdevums. 8. L2

9. Personāla vadība. 9. L2

10. Personāla vadība: galvenās teorijas. 10. L2

11. Personāla vadība: darbinieku atlase. 11. L2

12. Uzskaites funkcija jeb grāmatvedība. 12. L2

13. Finansu vadība, pārskati, naudas plūsma, budžets. 13. L2

14. Finanses: projektu novērtēšana. 14. L2

15. Kopsavilkums, jautājumi. 15. L2

16. Ieskaite. 16. P2

17. Biznesa vide un uzņēmuma darbības stratēģija 17. L2

18. Biznesa stratēģija. 18. L2

19. Nozaru analīze, Portera modelis. 19. L2

20. Praktiskais darbs grupās. 20. L2

21. Biznesa vide – ekonomiskie faktori. 21. L2

22. Biznesa vide – politiskie, likumdošanas u.c. faktori. 22. L2

23. Riska teorija. 23. L2

24. Modeļu izmantošana biznesa analīzē. 24. L2

25. Biznesa plāns, tā mērķis un uzbūve. 25. L2

26. Biznesa plāns: galveno nodaļu analīze. 26. L2

27. Biznesa plāns: ideju avoti (mājas uzdevums). 27. L2

28. Biznesa plāns: ideju prezentācija. 28. L2

29. Konsultācija biznesa plāna rakstīšanas gaitā. 29. L2

30. Biznesa plāns: projektu prezentācija. 30. L2

31. Biznesa plāns: projektu prezentācija. 31. L2

32. Kopsavilkums, jautājumi.\ Eksāmens. 32. L2Prasības kredītpunktu iegūšanai:Sekmīgi nokārtota ieskaite un eksāmens.Literatūra:Mazā biznesa kurss, rec. Janīna Romancēviča, Rīga: Jumava, 1999Komercdarbības (biznesa) plāns, Marga Živitere, Rīga: KIF “Biznesa komplekss”, 2000Mācies plānot! Biznesa plāna pamati, Rasma Alsiņa, Rīga: Kamene, 2000Stratēģija. Kvalitāte. (Analīze. Plānošana. Vadība.), Ilgvars Forands, Rīga: Latvijas Izglītības Fonds, 2000

Tirgzinības pamati, rec. Ineta Geipele, Rīga: Jumava, 1998Personāla vadība, Aiga Vīksna, Rīga: Jumava, 1999Business for Non-Business Students, David Campbell, DP Publications Ltd., 1994Analysis for Financial Management, Robert C. Higgins, Irwin/McGraw-Hill, 1998

Kursa autors: Lektors Gatis Ķepītis, Mg.MSc.

Kursa nosaukums: Ekonomikas pamati.Kursa apjoms: 64 stundas .


Kursa autors: Lektors Gatis Ķepītis, Mg.MSc.Priekšnosacījumi kursa apgūšanai: nav

Kursa saturs: Sniegt studentiem pamatzināšanas par ekonomikas galvenajiem jēdzieniem un to kopsakarībām, iepazīstināt ar biežāk lietotajiem terminiem, lai studenti varētu patstāvīgi sekot un analizēt ekonomiska rakstura procesus Latvijā un pasaulē.Tematiskais plānojums:

Temats Nedēļa


1. Ekonomikas pamatjautājumi .Ekonomika – ievads. 1. L2

2. Ekonomikas attīstība un pamatuzdevumi. 2. L2

3. Piedāvājums un pieprasījums, cenu veidošanās. 3. L2

4. Patēriņš, ražošana un preču tirgus. 4. L2

5. Nauda, tās funkcijas un veidi 5. L2

6. Procentu likmes. 6. L2

7. Banku sistēma un finansu tirgus. 7. L2

8. Starptautiskā tirdzniecība. 8. L2

9. Valūtas kurss. 9. L2

10. Kapitāla plūsma un investīcijas. 10. L2

11. Ekonomikas galvenās problēmas. 11. L2

12. Inflācija. 12. L2

13. Darba tirgus, bezdarba problēma. 13. L2

14. Biznesa cikli. 14. L2

15. Valsts loma ekonomikā. 15. L2


17. Ekonomika kā funkcionējoša sistēma 17. L2

18. Centrālās Bankas funkcijas. 18. L2

19. Monetārā politika. 19. L2

20. Valsts budžets un fiskālā politika. 20. L2

21. Ekonomiku regulējošā likumdošana. 21. L2

22. Monopoldarbība un konkurence, tirgus aizsardzības pasākumi. 22. L2

23. Privatizācija un publiskais sektors. 23. L2

24. Valsts ekonomiskā pārvalde un institūcijas. 24. L2

25. Starptautiskās ekonomiskās organizācijas. 25. L2

26. Pensiju sistēma. 26. L2

27. Makroekonomiskā statistika. 27. L2

28. Reģionālā politika. 28. L2

29. Ekonomikas nozaru konkurētspēja Latvijā un pasaulē. 29. L2

30. Baltijas valstu ekonomiskā sadarbība. 30. L2

31. Ekonomikas socioloģiskā vide. 31. L2

32. Īstermiņa un ilgtermiņa efekti ekonomikā. 32. L2Prasības kredītpunktu iegūšanai: Sekmīgi nokārtota ieskaite un eksāmens.Literatūra:Ekonomikas pamati, Dž. F. Stenleiks, Rīga: Zvaigzne ABC, 1997Pārejas ekonomika: No plāna uz tirgu, A.J. Isaksens, K.B. Hamiltons, T. Gilfasons, Rīga: Zinātne, 1992

Ekonomika, Dace Vilne, Inta Birzniece, Rīga: Junior Achievement - Latvija, 1999Tirgus, cenas, konkurence, Georgs Lībermanis, Rīga: Kamene, 1998

Peļņa kā uzņēmējdarbības motīvs, Georgs Lībermanis, Rīga: Kamene, 1999Nauda. Inflācija, Georgs Lībermanis, Rīga: Kamene, 1999


Kursa nosaukums: Folkloras teorija.Kursa apjoms: 64 kontaktstundas (lekcijas).

4 kredītpunkti. Pārbaudes forma – ieskaite un eksāmens.Kursa autore: Lektore Iveta Tāle, Mg. artisPriekšnosacījumi kursa apgūšanai:

Jāorientējas latviešu folklorā un Latvijas vēsturē vidusskolas kursa apjomā.Kursa saturs: Pārskats par latviešu folkloras žanriem, akcentējot folkloras funkcijas un pārmantojamības tradīcijas tradicionālajā un modernajā kultūrā. Aptverot galveno folklorā ietverto tēmu loku, īpaša uzmanība veltīta atsevišķu folkloras tekstu struktūrai, kā arī tajos funkcionējošiem simboliskajiem kodiem. Kursa mērķis – sniegt nepieciešamās priekšzināšanas turpmākā kursa Baltu mitoloģija sekmīgai apguvei.Tematiskais plānojums:


1. Jēdziens par folkloru. Folkloras žanri. 1. L22. Tautas dziesmu metrika, strofika, stilistika. 2., 3. L2, L23. Brīnumpasaku struktūra. 4. L24. Laika un telpas izpratne folklorā. 5. L25. Kalendāro ieražu folklora. 6., 7., 8. L2, L2, L26. Ģimenes ieražu folklora. 9., 10.,

11.L2, L2, L2

7. Tradicionālā dziedāšana, tās veidi, funkcijas, saistība ar rituālu.

12., 13. L2, L2

8. Tradicionālie mūzikas instrumenti. Muzicēšanas tradīcijas.

14., 15. L2, L2

9. Skaitļu, krāsu, metālu simbolika. 16., 17., 18.

L2, L2, L2

10. Dzīvnieku, putnu, rāpuļu, zivju, kukaiņu simbolika. 19., 20., 21., 22., 23

L2, L2, L2, L2, L2

11. Koku un augu simbolika. 24., 25., 26., 27.

L2, L2, L2, L2

12. Modernā folklora. 28., 29. L2, L213. Latviešu folkloristikas vēsture. 30., 31.,

32L2, L2, L2


1. Jāsaņem pozitīvs vērtējums ieskaitē.

2. Jānokārto eksāmens.

Literatūra:

1. Ambainis O. Latviešu folkloristikas vēsture. – R., 1977.

2. Bērziņš L. Ievads latviešu tautas dzejā. I daļa. – R., 1940.

3. Kursīte J. Latviešu folklora mītu spogulī. – R., 1996.

4. Līdeks O. Latviešu svētki. Latviešu svinamās dienas. – R., 1991.

5. Ozols A. Latviešu tautasdziesmu valoda. – R., 1961.

6. Propp V. Morfologija skazki. 2.izd. – M., 1969.

7. Šmits P. Latviešu mitoloģija. 2. izd. – R., 1926.

8. Latvju dainas. K. Barona un H. Visendorfa izd., 1.- 6. sēj. – Jelg., - Pb., 1894 – 1915.

9. Latvju tautas daiņas. Sakārt. R. Klaustiņš, 1. – 12. sēj. – R., 1928 – 1932.

10. Latviešu pasakas un teikas. P. Šmita sakārt., 1 – 15. sēj. – R., 1925 – 1937.

11. Latviešu tautas ticējumi. P. Šmita red., 1. – 4. sēj. – R., 1940 – 1941.

12. Straubergs K.. Latviešu buramie vārdi. 1. – 2. sēj. – R.., 1927.

13. Latviešu tautas mīklas. A. Ancelānes sakārt., 2. izd.. – R.., 1996.

Kursa autore: Lektore Iveta Tāle, Mg. artis

Kursa nosaukums: Grāmatvedība.Kursa apjoms: 64 kontaktstundas. 4 kredītpunkti.

Pārbaudes forma – ieskaite un eksāmens.Kursa autors: Lektore Viktorija Raņķevica

Priekšnosacījumi kursa apgūšanai: nav

Kursa saturs: Kursa mērķis – apgūt svaigākās ar uzņēmējdarbību saistītās operācijas un to grāmatošanu. Spēt izmantot grāmatvedības datus finansu analīzē un lēmumu pieņemšanā.Tematiskais plānojums:Temats Nedēļa Nodarbību

veids un stundas

1. Grāmatvedības uzskaites būtība, principi, izvirzītās prasības. Grāmatvedības uzskaiti regulējošie likumi un normatīvie akti. Starptautiskie gramatvedības standarti, to būtība un nozīme.

1. L2

2. Grāmatvedības gada pārskata galvenās sastāvdaļas. Grāmatvedības bilance, tās uzbūve. Peļņas un zaudējuma apreķins, tā uzbūve.

2., 3. L2,S2

3. Grāmatvedības konti un divkaršais ieraksts. Kontu struktūra un kontēšanas process. Sintētiskie un analītiskie konti. Sintētisko un analītisko datu apkopošana. Apgrozījuma pārskati. Sintētiskais un hronoloģiskais pieraksta veids grāmatvedības kontos.

4., 5., 6. L2,S4

4. Grāmatvedības uzskaites reģistri, formas. Grāmatvedības uzskaitē pielietojamie reģistru veidi, virsgrāmatas, apgrozījuma pārskati. Apgrozījuma pārskata un beigu bilances sastādīšana.

7. S2

5. Grāmatvedības kontu veidi un finansu rezultātu apreķināšana. Bilances un operācijas konti. Operācijas kontu slēgšana. Finansialā rezultāta aprēķināšana.

8., 9., 10. L2,P2,K2

6. Ilgtermiņa ieguldījumu uzskaite. Pamatlīdzekļi, to iegāde. Pamatlīdzekļu amortizācijas (nolietojuma) apreķins un uzskaite. Nemateriālo ieguldījumu uzskaite, nolietojuma apreķināšana. Uzņēmuma nemateriālā vērtība ("good–will"). Ilgtermiņa finansu ieguldījumu uzskaite.

11., 12. L2,S2

7. Krājumu uzskaites periodiskās un nepārtrauktās inventarizācijas metodes. Krājumu inventarizācija. Krājumu korekcijas.

13. L1,S1

8. Pamatkapitāls, tā veidošanās uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās, tā uzskaite. Statūtkapitāls, akciju kapitāls, daļu kapitāls. Akciju emisijas uzcenojums. Rezerves kapitāls.

14 L1,S1

9. Kases operāciju uzskaite. Kases dokumenti, reģisri. Operācijas ar norēķinu kontu. Maksa bankai par pakalpojumiem. Norēķini ar norēķinu personām par izsniegtajiem avansiem saimniecības vajadzībām un komandējumiem.

15., 16. L2 S2

10. Darba algas formas un sistēmas. Darba algas aprēķināšana, izmaksa. Atskaitījumi no darba algas. Dokumenti. Atvaļinājuma nauda, tās aprēķināšana, uzskaite.

17. S2

11. Saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaite. Dažādu ieņēmumu un izdevumu uzskaite. Ārkārtas ieņēmumu un izdevumu uzskaite. Peļņas vai zaudējuma noteikšana..

18., 19., 20.

L2,P2,K2

12. Peļņas sadale uzņēmumā. Tīrā peļņa. Nodokļi, kuri iekļaujami izdevumos. Nodokļi, kuri aprēķināmi uz uzņēmuma peļņas rēķina. PVN. Aprēķināto un valsts budžetā pārskaitīto nodokļu uzskaite un attēlošana grāmatvedības kontos. Nesadalītā peļņa. Rezervju un uzkrājumu veidošana. Dividenžu aprēķināšana un uzskaite. Sponsorēšana. Nodokļu sistēma Latvijas Republikā.

21., 22. L2,S2

Prasības kredītpunktu iegūšanai: Sekmīgi nokārtota ieskaite un eksāmens.Literatūra:

1. LR likums "Par grāmatvedību".2. LR likums "Par uzņēmumu gada pārskatiem"3. LR Ministru Kabineta 1995. gada 7. XI noteikumi Nr 339 "Noteikumi par uzņēmumu

grāmatvedības kārtošanu un organizāciju".4. Benze, J. Finansu grāmatvedība. Rīga: 19955. Grebenko, M. Grāmatvedības uzskaite. I un II daļa; Rīga: 1995

Kursa autore: Lektore Viktorija Raņķevica

Kursa nosaukums: Latīņu valoda

Kursa apjoms: 64 kontaktstundas – praktiskās nodarbības.



Priekšnosacījumi kursa apgūšanai: Nav

Kursa saturs: Kursa gaitā studenti apgūst latīņu valodu kā vispārizglītojošu priekšmetu, kas paplašina garīgo apvārsni un padara apzinātu citu valodu mācīšanos. Kursa mērķis – iepazīstināt ar latīņu gramatikas pamatiem, apgūt programmā paredzētos tekstus.



1. Fonētika. Latīņu alfabēts un tā cilme. Patskaņi, divskaņi, līdzskaņi un to izruna. Vārda akcents. Klasiskā un tradicionālā izruna. Galvenie fonētikas likumi.

1.,2. P2;P2

2. Morfoloģija. Lietvārds. Īpašības vārds. Apstākļa vārds. Vietniekvārds. Prievārdi. Darbības vārds.

3.,4.,5.,6.,7.,8.,

P2;P2;P2;

P2;P2;P23. Sintakse. Vienkārša teikuma sintakse. Aktīvā un pasīvā

konstrukcija. Accusativus cum infinitivo. Nominativus cum infinitivo.Divdabju konstrukcijas. Gerundijs un gerundīvs. Indikatīva lietošana palīgteikumos. Konjunktīva lietošana.

9.,10.,

11.,12.,13.,14.,15.,16.

P2;P2;P2;

P2;P2;P2;

P2;P2

4. Teksta lasīšana. Katulls. Horācijs. Ovīdijs. Prozas paraugi. 17., - 32. P2 x 16


1.Jāsaņem pozitīvs vērtējums praktiskajās nodarbībās.

2.Jānokārto eksāmens.Literatūra:1.Latīņu - latviešu vārdnīca. - Rīga, 1955.2.Gončarova N. Latīņu valoda. - Minska, 1986.3.Mirošenkova V., Fjodorova N. Latīņu valoda. - Maskava, 1994.4.Čerfase L. Latīņu spārnotie teicieni. - Rīga, 1989Kursa autore: Docente Brigita Cīrule, Mg.philol.

Kursa nosaukums: Latviešu literatūra no 19.gs. 90.gadiem līdz 20.gs.30.gadiem.



Kursa autors: Asociētais profesors Raimonds Briedis, Dr. philol. Priekšnosacījumi kursa apgūšanai:

Sekmīgi nokārtots eksāmens latviešu pirmsnacionālajā ( no rakstu sākumiem līdz 19.gs.vidum) un nacionālās atmodas laikmeta (19.gs. 50.-80.g.) literatūrā.

Kursa saturs: Vispārējs pārskats par nozīmīgākajiem latviešu literatūras vēstures posmiem, būtiskākajām parādībām un tendencēm. Kursa mērķis - radīt priekšstatu par tradīcijas un novatoriskuma mijiedarbību latviešu literatūras attīstības gaitā, parādīt tās saiknes ar idejiski estētiskajiem strāvojumiem Eiropas tautu literatūrās.Tematiskais plānojums:


1. Latviešu literatūra 19. gadsimta 90. gados. Klasisko literatūras virzienu izveidošanās

1. L2;L2

2. Ievērojamākie romantisma pārstāvji. E.Veidenbaums. J.Poruks. Aspazija

2. L2;S2

3. Reālisma attīstība. E.Birznieks – Upītis. R.Blaumanis. A.Niedra.

3. L2;L2

4. Naturālisma un impresionisma ieskaņas. A.Deglavs.Zeltmatis.

4. L2;S2

5. Pirmās dekadences vēsmas. Modernisma “parnasieši” un priekšteči. V.Eglītis Fallijs.

5. L2;L2

6. Latviešu literatūra 20.gs. sākumā (1904 – 1924). Literārā situācija. Literāro paaudžu problēma.

6. L2;S2

7. Rainis. Simbolisma, romantisma un klasicisma savienojums Raiņa daiļradē.

7. L2;L2

8. Modernisma un dekadences problēma latviešu literatūrā. 8. L2;S29. Jaunromantisms un tā izpausme (īpatnības). J.Akuraters.

K.Skalbe. F.Bārda.9. L2;L2

10. Reālisma attīstība un diferencēšanās gadsimta pirmajos gadu desmitos. A.Upīts. A.Brigadere.

10. L2;S2

11. Latviešu literatūra 20.gs. 20.-30.gados (1924 – 1944). Ekspresionisms. P.Ērmanis. J.Sudrabkalns. R.Rudzītis.

11. L2;L2

12. 20.gadu proza. J.Ezeriņš. Romāņu noveles tradīcijas. K.Zariņš. P.Rozītis. J.Veselis.

12. L2;S2

13. Kreisi orientētā literatūra. Konstruktīvisms. L.Laicens. A.Kurcijs.

13. L2;L2

14. Pozitīvistiskās tendences kā pasaules uztveres veids un kā kultūrpolitika.

14. L2;S2

15. 20.-30.gadu mijas paaudze. Barokālās literatūras iezīmes. E.Ādamsons. M.Bendrupe. Dzejas intelektualizācija. V.Strēlerte.

15. L2;L2

16. Literatūra vācu okupācijas laikā. Literatūra PSRS. 16. L2;S2Prasības kredītpunktu iegūšanai:1.Jāsaņem pozitīvs vērtējums semināros. 2.Jānokārto ieskaite.Literatūra:1.Čakars O., Grigulis A, Losberga M., Latviešu literatūras vēsture no pirmsākumiem līdz XIX gadsimta 80.gadiem.-R.,19872.Egle K., Atziņas. I-III. - R.-C., 1923-1924.3.Kiršentāle I., Smilktiņa B., Vārdaune Dz., Prozas žanri. - R., 1991.4.Kiršentāle I., Latviešu romāns. - R., 1979.5.Latviešu literatūras vēsture. I-VI. L. Bērziņa red. - R., 1935-1937.6.Latviešu literatūras vēsture. I-VI. - R., 1959-1962.7.Prande A. Latviešu rakstniecība portrejās. - R., 1926.8.Smilktiņa B. Latviešu novele. - R., 1981.9.Upīts A. Latviešu jaunākās rakstniecības vēsture. I-II. - R., 1921.10.Zeiferts T.Latviešu rakstniecības vēsture. I-III. R., 1922-1925; 1930-1934.11.Eihvalds V. Mums katra diena jauna sākotne.// Karogs. - 1985, 3. nr.12.Gūtmane M. Aspazijas "Zaudētās tiesības" un H. Zūdermaņa "Gods". // Raiņa un Aspazijas gadagrāmata 1976. gadam. - Stokholma, 1975.13.Lūse D. Andrievs Niedra. Personība un daiļrade. Mācību līdzeklis. - R., 1993.14.Vecgrāvis V. Jānis Poruks un dažas latviešu romantisma īpatnības 19./20. gadsimta mijā.// Materiāli latviešu literatūras un mākslas vēsturei. - R., 1995.15.Volkova L. Tapšana. (par R.Blaumani) – R.,198816.Eihvalds V., Zemes dēls ar zvaigžņu dvēseli// Varavīksne.- R.,198017.KursīteJ., Laikazīmes dzejā.-R.,198818.Vecgrāvis V., Neoklasicisma eksperiments kā kultūrvērtība//Grāmata, 1991, 2.Nr.19.Latviešu rakstnieku portreti. Tradicionālisti un modernisti.-R.,199520.Materiāli 20.-30.gadu latviešu literatūras vēsturei.-R.,198921.Tabūns B. Ekspresionisms latviešu literatūrā//Materiāli par radošajiem meklējumiem 20.gs.latviešu literatūrā.-R., 1994

Kursa autors: Asociētais profesors Raimonds Briedis, Dr. philol.

Kursa nosaukums: Latviešu teātra vēsture



Kursa autori: Profesore Līvija Akuratere, Dr. habil. artis, profesors Jānis Siliņš Priekšnosacījumi kursa apgūšanai: Sekmīgi nokārtots eksāmens pasaules teātra vēsturē.Kursa saturs: Kurss iepazīstina ar latviešu teātra priekšvēsturi un tā attīstību no 19.gs. 70.gadiem līdz 20.gs. 90.gadiem. Kursa mērķis -izanalizēt latviešu skatuves mākslā notiekošo saistībā ar nozīmīgākajiem procesiem Eiropas teātros.Tematiskais plānojums:


1. Teātra elementi latviešu tautas tradīcijās. 1. L22. Izrādes Rīgā u.c. līdz stacionārā teātra sākumiem.3. Rīgas pilsētas (vācu) teātris. 2. L2;S24. Pirmās izrādes latviešu valodā.5. Ādolfs Alunāns un Rīgas Latviešu teātris. 3. L26. Ādolfs Alunāns - aktieris, dramaturgs.7. Rodes - Ebelinga un Pētera Ozoliņa direkcijas laiks Rīgas Latviešu

teātrī.4. L2;S2

8. Pirmie ievērojamākie latviešu aktieri.9. Mazo skatuvju veidošanās 19.gs. 90.gados. 5. L210. Jaunais Latviešu teātris.11. Jaunais Rīgas teātris. 6. L2;S212. Rūdolfs Blaumanis un latviešu teātris.13. Aspazija. 7. L214. Rainis.15. Pārējais latviešu dramaturģijas devums līdz Pirmajam pasaules

karam.8. L2;S2

16. Latviešu profesionālās režijas veidošanās (A. Mierlauks, J. Duburs, A. Freimanis).

17. Latviešu profesionālā aktieru apmācība (Latvju dramatiskie kursi).

9. L2

18. Latviešu teātris Pirmā pasaules kara gados.19. Nacionālais teātris un tā galvenie spēki (aktieri, režisori). 10. L2;S220. Dailes teātris un tā veidotājs Eduards Smiļģis, viņa konsultanti un

aktieri.21. Eduards Smiļģis: režisors inscenētājs un aktieris. 11. L222. Pārējās skatuves 20.-30.gadu periodā.23. Aktierapmācība 20.-30.gadu periodā. 12. L2;S224. Nacionālās dramaturģijas devums teātrim 20.-30.gadu periodā.25. Latviešu teātra kopējā virzība pēc Otrā pasaules kara. Galveno

skatuvju liktenis.13. L2

26. Galvenie režijas spēki (A. Amtmanis - Briedītis, V. Baļuna, E. Smiļģis, F. Ertnere, N. Mūrnieks, P. Lūcis, A. Lācis u.c.).

27. Pakāpeniskā vecmeistaru nomaiņa un spēcīgas režisoru paaudzes veidošanās 50.-60.gadu periodā (A. Jaunušāns, P. Pētersons, O. Kroders, M. Ķimele u.c.).

14. L2;S2

28. Redzamākie aktieri 50.-80.gadu periodā.29. Latviešu dramaturģijas nozīmīgākais devums 20.gs. otrajā pusē un

tās likteņi uz skatuves.15. L2

30. Latviešu teātris 90.gadu periodā. 16. L2;S2Prasības kredītpunktu iegūšanai:1.Jāsaņem pozitīvas vērtējums semināros2.Jānokārto eksāmens.Literatūra:1.Kundziņš K. Latviešu teātra vēsture. - I , II sēj. - R., 1968., 1972.2.Latviešu padomju teātra vēsture. - R., 1973., 1974.3.Latvijas teātris 70.gadi. - R., 1993.4.Latvijas teātris 80.gadi. - R., 1995.5.Akurātere L. Aktiermāksla latviešu teātrī. - R., 1983.6.Akurātere L. Dzīves izturīgie (par režisoriem N. Mūrnieku un I. Mitrēvici). - R., 1968.7.Amtmanis - Briedītis A. Pretim saulei. - R., 1963.8.Anna Lācis. - R., 1973.9.Baļuna V. Kur palika dienas. - R., 1974.10.Banga T. Mana dzīve. - R., 1957.11.Blūma Dz. Skatuves ietērps latviešu teātrī (1870.-1919.). - R., 1988.12.Dzene L. mana versija par Alfrēdu Jaunušānu. - R., 1979.13.Dailes teātra 10 gadi. - R.14Eduards Smiļģis un viņa darbs. - R., 1937.15.Freimane V. Liepājas teātra 50.gadi. - R., 1958.16.Grēviņš M. Dailes teātris. - R., 1971.17.Grēviņš V. Aleksis Mierlauks. - R., 1956.18.Grēviņš V. Eduards Smiļģis. - R., 1956.19.Hausmanis V. Rainis un teātris. - R., 1965.20Hausmanis V. Sarunas ar Felicitu Ertneri. - R., 1977.21.Jaunais Rīgas teātris. - R., 1977.22.Kalniņš J. Pa gadu kāpnēm. - R., 1966.23.Kāpums mūža garumā (Atmiņas par A. Amtmani - Briedīti). - R., 1965.24.Kundziņš K. Latviešu teātra hronika (1901.-1908.) - R., 1977.25.Kundziņš K. Latviešu teātra repertuārs līdz 1940.gadam. - R., 1953., lab. un papild. 1955.26.Miške E. Valsts latviešu teātris “Skatuve” 1919.-1938.gadā Maskavā. - R., 1963.27.Rotkale R., Straupeniece A. Ar skatiem pāri horizontam. Eduards Smiļģis un aktiermāksla

dokumentos un atmiņās. - R., 1986.28.Skudra A., Ferbers B. Teātris ar divsimt skatuvēm. - R., 1972.29.Stepiņš L. Henriks Ibsens latviešu teātrī. - R., 1978.30.Šapiro A. Starpbrīdis. - R., 1991.31.Šekspīrs un latviešu teātris. - R., 1964.32.Zeltiņa G. Ernests Feldmanis.

Kursa autori: Profesore Līvija Akuratere, Dr. habil. artis, profesors Jānis Siliņš

Kursa nosaukums: Literatūras sižeti un kanons.

Kursa apjoms: 32 kontaktstundas( 16 st. - lekcijas, 16 st. semināri).


Kursa autors: Docents Raimonds AuškāpsPriekšnosacījumi kursa apgūšanai:

Sekmīgi nokārtoti eksāmeni pasaules literatūras vēsturē.Angļu valodas prasme.

Kursa saturs: Kurss iepazīstina ar pasaules literatūras ievērojamākajiem darbiem, izsekojot dažādu tēmu risinājumam dažādos laikmetos un kultūrās. Kursa mērķis – sistematizēt zināšana par pasaules

literatūru, veidot iespējamo kanonu literatūrā un tā iedalījumu, veicināt kompetentu un neatkarīgu spriedumu veidošanos par literatūras procesiem un norisēm.Tematiskais plānojums:


1. Mīlas pāri. Draugi. 1.,2. L2;S22. Varonis. Vienpatis. Sieviešu tēli. 3.,4. L2;S23. Ceļš. Stāstījums pirmajā personā. Viena

notikuma vairāki skatījumi.5.,6. L2;S2

4. Radošā laborotorija. Darbība izolācijā. 7.,8. L2;S25. Dumpis. Spoki.Rēgi. Pārdabiskie spēki.

Mistika.9.,10. L2;S2

6. Fantāzija. Izdoma. Mozaīka. Iarī vienas tēmas dažādie aspekti.)

11.,12. L2;S2

7. Humors. Smieklu kultūra. Smieklīgais. Traģēdija un traģiskais.

13.,14. L2;S2

8. Vēsture un literatūra. Alūzijas. Arhetipi. 15.,16. L2;S2Prasības kredītpunktu iegūšanai:1. Iesniegt eseju par izvēlēto tēmu.2. Teorētiski pamatot tēmas izvēli un risinājumu.3. Jāsaņem pozitīvs vērtējums semināros.4. Jānokārto eksāmens.Literatūra:1. Sengrieķu mīti.2. Bībele.3. Šekspīrs V. Romeo un Džuljeta. Otello., Makbets., Hamlets., Sapnis vasaras naktī. Kā jums tīk.4. Gēte. Fausts.5. Bulgakovs. Meistars un margarita6. Dimā (tēvs). Trīs muskatieri.7. Rablē. Garganitija un Pantagriels.8. Ibsens. Pērs Gints.9. Dostojevskis . Idiots.10. Čosers. Kenteberijas stāsti.11. Tolstojs. Karš un miers.12. Folkners. Troksnis un nikmums.13. Goldings. Mušu valdnieks.14. Defo. Robinsons Krūzo.15. Faulzs. Kolekcionārs.

Kursa autors: Docents Raimonds Auškāps

Kursa nosaukums: Literatūras teorija

Kursa apjoms: 32 kontaktstundas( 24st. - lekcijas, 8st. semināri).


Kursa autors: Asociētais profesors Raimonds Briedis, Dr. philol.Priekšnosacījumi kursa apgūšanai:

Saskaņā ar ģimnāzijas literatūras mācību programmām klausītājiem nepieciešams orientēties literārā darba struktūras pamatelementos.

Kursa saturs: Kurss sniedz priekšstatu par mākslas veidu un literatūras klasifikācijas principiem, kā arī parāda mākslas darbu mijiedarbi vēsturiskās attīstības gaitā. Kursa mērķis - analizējot literārus darbus, rādīt daiļdarba struktūras elementu funkcionālās sakarības, kā arī informēt par

literatūras pētniecības metodēm un skolām. Konkretizēt dažādo pieeju produktivitāti, analizējot konkrētus daiļdarbus.Tematiskais plānojums:


1. Literatūras teorijas kursa priekšmets. Literatūras teorijas saistība ar mākslas teoriju, lingvistiku, psiholoģiju, ētiku.

1. L2

2. Mākslas veidu klasifikācijas principi. Literatūra - viens no mākslas veidiem. Literatūras saikne ar tēlotāju mākslu un mūziku.

2. L2

3. Literatūras veidi, paveidi un žanri. Klasifikācijas pamatprincipi. Epika, tās paveidi un žanri. Lirika. Tās paveidi un žanri. Dramaturģija. Tās paveidi un žanri.

3. L2

4. Daiļdarba elementi, to funkcionālās sakarības. Literatūras mākslinieciskums. Satura un formas attiecības. Tēls, raksturs, tips. Tipoloģisks tēls. Daiļdarba emocionālā tonalitāte. Patosa veidi. Traģiskais, komiskais, cildenais. Daiļdarba kompozīcija. Vispārējie kompozīcijas principi. Fabulas un bezfabulas sižets. Montāžas pamatprincipi bezfabulas sižetos. Kompozīcijas pamatelementi. Daiļdarba valoda. Valodas tēlainība. Daiļdarba valodas sintakse un fonētiskā instrumentācija. Strofas un vārsmojuma sistēmas.

4.,5.,6.,7. L2;L2;L2;S2

5. Daiļdarba stils. Šī jēdziena daudznozīmība. Daiļdarba stilu veidotāji faktori.

8. S2

6. Daiļdarba metodes un virzieni. Reālistiskais un nereālistiskais mākslinieciskās domāšanas tips. To būtiskākās atšķirības.Daiļrades virziena jēdziens. Virzieni pasaules literatūrā. Virzienu problēma antīkajā un viduslaiku literatūrā. Renesanses laikmeta reālisms. Klasicisms. Baroks. Apgaismes laikmeta reālisms. Romantisms. Kritizētāja reālisma salīdzinājums 19.gs. un 20.gs. Modernisms. Impresionisms. Ekspresionisms. Simbolisms. Sirreālisms u.c. virzieni. Postmodernisms. Virzienu veidošanās un to izpausmes īpatnības latviešu literatūrā.

9.,10.,11.,12.

L2;L2;L2;

S2

7. Literatūras pētniecības metodes un skolas literatūras zinātnē. Pētniecības principi antīkajā un klasicisma laikmetā. Aristotelis Poētika. Bualo Dzejas māksla.

Mitoloģiskā skola. Biogrāfiskā metode. Kultūrvēsturiskā skola. Komparatīvistika. Socioloģiska literatūras interpretācija. Vēsturiskuma princips. Strukturālisms. Jaunā kritika. Fenomenoloģisms. Hermeneitika.

13.,14.,15. L2;L2;L2

8. Literāro sakaru veidi. Vertikālie un horizontālie literāro sakaru veidi. Ietekmes, aizguvumi, atdarinājumi, stilizācija, reminiscence.

Daiļdarba vērtēšanas problēmas.

16. S2


1. Jāsaņem pozitīvs vērtējums semināros.


Literatūra:1.Valeinis V. Ievads literatūras zinātnē. - R., 1972.2.Valeinis V. Literatūras teorija. - R., 1982.3.Hiršs H. Prozas poētika. - R., 1989.4.Kiršentāle I. Latviešu romāns. - R., 1979.5.Kiršentāle I. u.c. Prozas žanri. - R., 1991.

6.Mauriņa M. Īsais stāsts latviešu padomju literatūrā. - R., 1975.7.Smilktiņa B. Latviešu novele. - R., 1981.8.Tabūns B. Prozas specifika. - R., 1988.9.Vārdaune Dz. Traģēdijas žanrs latviešu literatūrā.- R., 1973.10.Valeinis V. Latviešu lirika. - R., 1973.11.Dilthey W. Gesammelte Schriften. - Stuttgart, 1957., 1. - 7. Bd.12.Gadamer H. Wahrheit und Methode. - Tübingen, 1960.13.Palmer R. Hermeneutics. - Ewangton, 1969.14.Ricoeur P. Hermeneutik und Structuralismus. - München, 1973.15.Eagleton T Literary Theory.- University of Minnesota Press, Mineapolis – London, 1983


Kursa nosaukums: Loģika



Kursa autors: Profesors Pēteris Laķis, Dr.habil. artis

Priekšnosacījumi kursa apgūšanai: Spēja apgūt tekstus angļu un krievu valodā.

Kursa saturs: Kurss nodrošina to loģikas teorijas iedaļu apguvi, kuras ir nepieciešamas kā priekšzināšanas citu mācību priekšmetu – filozofijas, sociālās antropoloģijas, psiholoģijas apguvē. Kursa mērķis: sniegt zināšanas klasiskās humanitārās izglītības iedaļā, sekmēt domāšanas kultūras pilnveidošanu.



1. Formālās loģikas priekšmets. Domāšana, tās loģiskā forma. Domāšana un valoda. Loģikas ideju vēsture. Divnozīmju un daudznozīmju loģika.

1. L2

2. Jēdziens.Jēdziens un termins. Jēdziena saturs un apjoms. Jēdziena veidi. Loģiskās attiecības starp jēdzieniem. Loģiskās operācijas ar jēdzieniem, jēdziena vispārināšana un ierobežošana. Jēdziena definīcija, tā kārtulas. Jēdziena iedalījums.

2.,3.,4. L2;L2;S2

3. Spriedums.Vienkārša atributīva sprieduma struktūra. Relācijas spriedumi. Jautājuma loģiskais raksturojums. Atributīva sprieduma klasifikācija pēc kvalitātes un kvantitātes. Apvienotā klasifikācija. Terminu izvērstība. Loģiskais kvadrāts. Spriedumu modalitāte. Salikti spriedumi un to veidi - konjunkcija, disjunkcija, implikācija, ekvivalence.

5.,6.,7.,8. L2;L2;L2;S2

4. Loģiskie likumi.Domāšanas pamatlikumi. Kārtulas.

9. L2

5. Slēdziens.Deduktīvie slēdzieni. Tiešie deduktīvie slēdzieni. Vienkāršais kategoriskais siloģisms, tā struktūra, kārtulas, figūras, to kārtulas un modi. Entimēma, polisiloģisms, sorits, epiheirēma.

10.,11.,12.,13.

L2;L2;L2;S2

Deduktīvie slēdzieni ar saliktām premisām - nosacījuma slēdziens, nosacījuma kategoriskais slēdziens, sadalāmi kategoriskais slēdziens, nosacījuma sadalāmais slēdziens. Induktīvie slēdzieni un varbūtība. Nepilnā indukcija un tās veidi. Nilsa funkcionālo sakarību indukcija. Analoģija.

6. Pierādījums.Pierādījuma struktūra, kārtulas, veidi. Atspēkojums. Sofisms, paraloģisms, paradokss.

14.,15. L2;L2

7. Hipotēze un teorija.Problēma, hipotēze, teorija. Hipotēzes pamatošana. Teorijas loģiskā struktūra un funkcijas.

16. L2



2.Jānokārto mutvārdu eksāmens.

Literatūra:

1. Vedins J. Formālā loģika. - Rīga - 1979

2. Минто В. Дедуктивная и индуктивная логика. Формальная логика. - Ленинград – 1977Kursa autors: Profesors Pēteris Laķis, Dr.habil. artis

Kursa nosaukums: Menedžments

Kursa apjoms: 64 kontaktstundas( 25 lekcijas, 3 semināri, 4 praktiskās nodarbības).

4 kredītpunkti. Pārbaudes forma: ieskaite pēc 1.semestra un eksāmens

pēc 2.semestra 3.studiju gadā.

Kursa autore: Docente Leonarda Ķestere , Mg.artisPriekšnosacījumi kursa apgūšanai: nav

Metode kursa apgūšanai: Kurss ietver teorētiskās lekcijas, praktiskos seminārus un grupu darbu, interaktīvās diskusijas, divu projektu sagatavošanu un to prezentāciju.

Kursa saturs: Kursa specifiskais uzdevums ir iepazīstināt ar menedžmenta pamatiem: orgnizāciju vidi, struktūrām, komunikācijas iespējām, personālmenedžmentu, menedžmenta un vadības principiem un stilu. Kurss specifiski apskata arī projektu menedžmentu, izstāžu menedžmentu un līdzekļu piesaistīšanu. Kurss ietver sevī teorētiskās lekcijas, seminārus, grupu diskusijas un praktisko darbu - divus projektus. Kursa klausītājiem patstāvīgi jālasa pieejamā literatūra menedžmentā. Klausītājiem jābūt gataviem klausīties vieslektoru lekcijas svešvalodās, kā arī piedalīties viesu organizētajās diskusijās un grupu darbā. No kursa klausītājiem sagaida aktīvitāti diskusiju un analīzes darbā; lai pārbaudītu zināšanas, docētājam ir tiesības, uzdodot jautājumus, sagaidīt argumentētas un uz apgūtajām zināšanām balstītas atbildes.


un stundas 1. SEMESTRIS1. Ievads tēmā. Formālās un neformālās organizācijas. 1. L1 2. Organizācijas resursi. 1., 2. S23. Organizāciju struktūru veidi. 2., 3. L24. Organizācijas iekšējā un ārējā vide. 3. L1

5. Komunikācija: jēdziens un loma menedžmenta procesā. 4. L26. Komunikāciju veidi (rakstveida - vēstule,

rekomendācija; verbālā; neverbālā) 5. L2

7. Komunikāciju veidi organizācijā 6. L18. Bernes transakcionālā analīze. 6. L19. Personālmenedžments. CV 7. L211. Motivācijas vēstule 8. L112. Darba intervija 9. S213. Pretendēšana 10. S214. Sanāksme 11. L215. Menedžmenta vispārējā koncepcija 12. L2 16. Lēmuma pieņemšanas process un metodes 13. L217. Menedžmenta funkcijas. Organizēšana. 14. L218. Plānošana, stratēģiskā plānošana, SWOT analīze. 15., 16. L2; S219. Kontrole 16. L1 2. SEMESTRIS20. Motivācija (Maslovs, McGregors, Hercbergs) 1. L221. Menedžments un vadības attīstības teorija un prakse 2 L222. Interkulturālais menedžments (ASV, Japāna, Eiropa) 3. L123. Inovatīvais menedžments 3., 4. S224. Konfliktu menedžments: stratēģijas, risināšanas veidi

un metodes5. L2

25. Līdzekļu piesaistīšana kultūras projektiem:Sponsorēšana, ziedošana, mecenātisms -

Terminu izpratne.

6. L2

26. Biznesa uzņēmuma sponsorēšanas stratēģija, aizspriedumi

7. L2

27. Sponsorēšanas piedāvājums biznesa uzņēmumam - projekts.

8., 9. L2; S2

28. Fondu darbības principi: KKF un SFL 10. L1

29. Projektu menedžments: projekta būtība, misija, mērķi, stratēģija

10. L2

30. Projekta administrēšanas metodes 11. L131. Laika plānošanas metodes 11. L132. Projekta budžeta plānošana 12. L133. Projekta realizācija, novērtējums un kontrole 12. L134. Projekta pieteikums fondam 13. S235. Rakturīgākie vadības stili, jaunākās tehnikas 14. L136. Izstāžu menedžments: izstāžu veidi un tipi 14. L137. Izstādes dizains, tā veidošanas principi 15. L138. Izstādes realizācijas fāzes 15. L139. Stratēģiskā plānošana - Portfolio analīze 16. L2

Prasības kredītpunktu iegūšanai:Jānokārto rakstiska ieskaite, rakstisks eksāmens un jāaizstāv divi izstrādāti projekti. Pilns apmeklējums un piedalīšanās semināros tiks uzskatīta kā papildus faktors sekmīga novērtējuma iegūšanai.

Literatūra:Peter F Drucker, Charles Handy - jebkura menedžmenta grāmataAidar, John. Efektīva komunikācija. Asja.Aidar, John. Efektīvas vadības skola. Asja.Chevalier, F., Segalla, M. Organisational Behaviour and Change in Europe. SageConnors, Tracy. Non-profit Management Handbook. Wiley.

Hellers, Roberts. Darba grupas vadība. Zvaigzne ABC.Hindle, Tim. Prasme uzstāties. Zvaigzne ABC.Hindle, Tim. Prasmīga intervija. Zvaigzne ABC.Kelly, Anne, 1997. From Maestro to Manager, Oak Tree Press, DublinKlauss, Andris. Uzņēmējdarbība. Lekciju materiāli. Ventspils Augstskola.Lock, Dennis. Project Management. Gower.Mullins, Laurie J. Management and Organisational Behaviour. 4th edition. Pitman Publishing.Newell, Susan. The Healthy Organisation. Routledge.Vīksna, Aiga. Personāla vadība. Jumava.

Kursa autore: Docente Leonarda Ķestere, Mg.artis

Kursa nosaukums: Publiskā runa.

Kursa apjoms: 64 kontaktstundas (10 st. lekcijas, 20 st. praktiskās nodarbības)

(2 st. individuālās nodarbības semestrī )

2 kredītpunkti. Pārbaudes forma – ieskaites

Kursa autori: Profesors Jānis Siliņš, lektore Dace Skadiņa Priekšnosacījumi kursa apgūšanai: Atbilstošs balss materiāls, spēja koncentrēties un viegli

ierosināma iztēle. Kursa saturs: Runas prasmes spēju izpēte un maksimāla lietošanas apguve , ietekmīga un izteiksmīga publiskās saskarsmes procesu iemaņu vingrināšana.Tematiskais plānojums:


31. Verbālās izpausmes pamatnosacījumi 1 L232. Pareizas elpošanas nozīme un tehnika 2-3 L2,P233. Skaņu veidošanas tehnika 4 L234. Elpošanas, uzmanības, koncentrēšanās vingrinājumi 5-15 P635. Ātrrunas vingrinājumi 5-15 P236. Runas vingrinājumi kompleksi 5- 15 P837. Vārdisko darbību iemaņa 6 L238. Frāze un tās ritmu pētīšana 7 L239. Teksta informācija un zemteksti 8-10 L2,P240. Žests, tā nozīme 17 L241. Publiskās runas klasiskās teorijas 18 L242. Informācija, tās veidi, informācijas sagatavošana un

pasniegšana19-22 P4

43. Teksta loģiskā analīze 19 - 22 L2P244. Iedarbīgas runas priekšnosacījumi 23 L245. Publiskās runas sagatavošana 24-27 P846. Mākslinieciska priekšnesuma sagatavošana 28-31 P6Prasības kredītpunktu iegūšanai: 75% lekciju un praktisko nodarbību apmeklējums, sekmīgi veikti praktiskie uzdevumi: uzrunas, mākslinieciska priekšnesuma sagatavošanaLiteratūra: 1. Apele A. Runas māksla.-Rīga,19822. Bormane O.Skatuves runas pamati.Rīga,19613. Berry C. Voice and the actor.Harvay London,1993

Kursa autori: profesors Jānis Siliņš, lektore Dace Skadiņa

Kursa nosaukums: Socioloģijas teorija

Kursa apjoms: 32 kontaktstundas.

2 kredītpunkti. Pārbaudes forma – eksāmens.Kursa autore: Lektore Taņa Lāce, Mag. artisPriekšnosacījumi kursa apgūšanai: zināšanas socioloģijas pamatos, socioloģijas vēsturē, kā arī spēja apgūt tekstus angļu un krievu valodās.

Kursa saturs: Kursa mērķis - iepazīstināt studentus ar socioloģijas pamattēmām, virzieniem.Tematiskais plānojums:

Temats NedēļaNodarbību veids

un stundas

1. Socioloģijas priekšmets 1. L2

2. Socioloģiskās teorijas pamatlicēji:

Ogists Konts

Emīls Dirkheims

Kārlis Markss

Makss Vēbers

2., 3., 4. L2,S4

3. Mūsdienu pieejas

funkcionālisms

simboliskais interakcionisms

strukturālisms u.c.

5., 6. L2,S2

4. Kultūras koncepcija socioloģijā 7. L2

5. Socializācija, socializācijas teorijas 8. L2

6. Konformisms un deviance 9. L2

7. Sociālā struktūra 10. L2

8. Sociālā stratifikācija, sociālās stratifikācijas teorijas

dzimumu stratifikācija

etniskā, rasu stratifikācija

vecuma stratifikācija

11., 12. L2,S2

9. Sociālie institūti

laulība un ģimene

izglītība, politika, reliģija kā sociālie institūti

13., 14., 15., 16.

L4,S4

Prasības kredītpunktu iegūšanai: piedalīšanās semināros, izpildīti praktiskie darbi, veoksmīgi nokārtots eksāmens

Literatūra:

1. -Cilvēks un dzīve socioloģijas skatījumā. Ievadkurss skolām un pašmācībai. Red. B. Zepa un A. Zobena-Rīga-Latv.Universit.Sociol.katedra-1996,-208 lapp.

2. Socioloģijas skaidrojošā vārdnīca skolām un pašmācībai Red. B.Zepa un A.Zobena-Rīga-Latv.Universit.Soc.katedra-1997,-152 lapp.

3. Birkerts, P. Zocioloģija. Skolām un pašmācībai. 1 sējums. Zociālā statistika-Rīga-Kultūras balss-1921,-281 lapp.

4. Giddens, Anthony. Sociology, 2nd ed., UK, Polity Press, 1993

5. Alla, G.Johnson. Human Arrangements. An Introduction to Sociology, 2nd ed.,USA, HBJ., 1989

6. Denkweisen und Grundbegritte der Soziologie: eine Einführung (Arbeitsgruppe Soziologie) 10, rev. und erw. Aufl.-Franrfurt/Main; NewYork-Campus Verlag-1992-235 S.

7. Bahrdt, Hans Paul Schlüsselbegriffe der Soziologie: Eine Einführung mit Lehrbeispielen. 5 Aufl.-München-Verlag CH Beck-1992-200 S.

8. Dechmann, Birgit, & Ryffel, Christiane -Soziologi im Alltag: Eine Einführung mit Illustration und graphischen Darstellungen der Autorinen 8. Aufl.-Weinheim, Basel-Beltz Verlagen-1993-279 S.

9. Reimann, Horst, Giesen, Bernhard, Goetze, Dieter, Samid Michael-Basale Soziologie: Theoretische Modellen 4. neubearb. und erw. Aufl.- Oplanden-Westdeutscher Verl.-1991-310 S.

10. Schäfers, Bernhard-Grundbegriffe der Soziologie 3.Aufl.- Oplanden-Leske und Budrich-1992-400 S.

11. Гидденс, Энтони-Социология-Москва-Эдиториал УРСС-1999,-704 стр.

12. Мостовая, И.В.-Зачет по социологии в кармане для студентов вузов: Учебн.пос.-Ростов на Дону-Учебники «Феникса»-1999,-320 стр.

13. Самыгин С.И., Перов Г.О.-Социология: 100 экзаменационных ответов-Ростов на Дону-Изд.центр МарТ-1999,-191 стр.

14. Смелзер, Нейл-Социология-Москва-Феникс-1994,-687 стр.15. Кравченко А.И. Введение в социологию, М., 1994

16. Радугин А.А., Радугин К.А. Социология. Курс лекций, Воронеж, 1994

17. Современная западная социология: словарь-Москва-Изд. Полит. Лит.-1990,-432 стр.

Kursa autore: Lektore Taņa Lāce, Mag. artis

C daļa

Kursa nosaukums: Drāmas teorija



Kursa autors: Profesors Gunārs Bībers, Dr. philol. Priekšnosacījumi kursa apgūšanai: 1. Jāorientējas literatūras teorijas jautājumos ģimnāzijas kursa līmenī.

2. Jāzina vismaz viena svešvaloda, lai varētu apgūt paredzēto teorētisko literatūru.Kursa saturs: Tradīcijas un novatorisma mijiedarbē drāmas struktūras elementi aplūkoti to funkcionālā sakarībā. Kursa mērķis - dot pārskatu par drāmas teorijas attīstību saistībā ar attiecīgo laikmetu dramaturģijas praksi. Iepazīstināt ar latviešu izcilāko dramaturgu teorētiskajiem uzskatiem par drāmu. Saistīt drāmas teorijas jautājumus ar teātra mākslas attīstības pamattendencēm.Tematiskais plānojums:


1. Literatūras klasifikācija veidos, paveidos un žanros. Epika. Lirika. Dramaturģija.

1. L2

2. Dramaturģija, tās būtiskākās iezīmes. Dramatisms. Darbība. Konflikts. Tēls, raksturs, tips. Tipoloģisks tēls. Tēlu atklāsmes īpatnības dramaturģijā.

2. S2

3. Lugas kompozīcijas vispārējie principi. Darbības vienība. Kāpinājums. Pabeigtība.

3. L2

4. Fabulas un bezfabulas sižeti. Fabulas sižetu tipi. Situāciju veidi. Fabulas sižetu elementi. Bezfabulas sižeti. Montāžas loma bezfabulas sižetu struktūras veidojumā.

4. L2

5. Tēlu sistēmas izkārtojums. Laika un telpas organizācija dramaturģijā.

5. L2

6. Dramaturģijas paveidi un žanri. Traģēdija. Antīkā traģēdija. Renesanses traģēdija. Klasicisma traģēdija. Traģēdija romantisma laikmetā. Traģēdijas problēma 20.gs. dramaturģijā.

6. S2

7. Komēdija. Komisma būtības skaidrojums I.Kanta, G.Hēgeļa, Z.Freida, A.Bergsona darbos.Komēdijas žanrs. Farss. Delartiskā komēdija. Vodevilis. Liriskā komēdija. Heroiskā komēdija. Satīriskā komēdija.

7. L2

8. Drāma. Žanra modifikācijas vēsturiskās attīstības gaitā. Apgaismes laikmeta, kritizētāja reālisma drāma. Naturālisma drāma. Ekspresionisma, simbolisma, sirreālisma drāma. Dramaturģija un citi mākslas veidi. Luga un kinoscenārijs. Luga un teātris. Luga un televīzija.

8. L2

9. Informācija par 20.gs. populārākajām režijas sistēmām. 9. L2

10. Vēsturisks pārskats par drāmas teorijas attīstību. Drāmas teorija Senajā Grieķijā un Romā. Aristotelis Poētika. Horācijs Dzejas māksla.

10. S2

11. Drāmas teorija viduslaikos. Traģiskā un komiskā kā estētisku kategoriju izpratne. Lugu žanri. Liturģiskā drāma. Mistērija. Mirakls. Moralitē. Farss. Karnevāls. M. Bahtina uzskati par karnevāla būtību.

11. S2

12. Drāmas teorija Renesanses laikmetā. Itāliešu humānistu atzinumi par traģēdiju un komēdiju.

12. L2

13. Drāmas teorija Anglijā. Šekspīra dramaturģijas nozīme drāmas teorijas attīstībā.

13. L2

14. Drāmas teorija Spānijā dramaturģijas attīstības zelta laikmetā. Lope de Vega Jauni norādījumi, kā rakstāma komēdija.

14. L2

15. Spāņu baroka laikmeta dramaturģijas būtiskākās iezīmes P. Kalderona darbu nozīme drāmas teorijas tālākā attīstībā.

15. L2

16. Drāmas teorija Francijā klasicisma laikmetā. N. Bualo Dzejas māksla, P. Korneja, Ž. Moljēra, Ž. Rasina uzskati par traģēdiju un komēdiju.

16. L2

17. Drāmas teorija apgaismes laikmetā. Drāmas teorija Francijā. D. Didro Paradokss par aktieri. D. Didro Par dramatisko poēziju.

17. S2

18. Drāmas teorija Vācijā apgaismes laikmetā. G. Lesings Hamburgas dramaturģija.

18. L2

19. Drāmas teorija Vācijā pirms romantisma. F. Šillera un J. V. Gētes uzskati par drāmu.

19. L2

20. Drāmas teorija romantisma laikmetā Vācijā. A. Šlēgeļa un F. Šlēgeļa uzskati par drāmu. A. Šlēgelis Lekcijas par dramatisko mākslu. R. Vāgnera uzskati par muzikālo drāmu.

20. L2

21. Drāmas teorija Francijā romantisma laikmetā. V. Igo teorētiskie uzskati par drāmu. V. Igo priekšvārds lugai Kromvels.

21. L2

G. Hēgeļa uzskati par drāmu. Konflikta būtības, traģiskā, komiskā, lugas struktūras skaidrojums G. Hēgeļa darbos.

22. L2

22. Drāmas teorija kritizētāja reālisma laikmetā. H. Ibsena un B. Šova uzskati par drāmu. B. Šovs Ibsenisma kvintesence.

23. L2

23. Naturālisma drāmas estētiskie principi. E. Zolā Naturālisms teātrī.

24. S2

24. Drāmas teorija 20.gs. Modernisma drāmas estētiskie principi. Ekspresionisma, simbolisma, sirreālisma drāmas būtiskākās iezīmes. Informācija par šo virzienu pārstāvju teorētiskajiem manifestiem. M. Materlinks Lēnprātīgo dārgumi.

25. L2

25. Reālistiskās drāmas estētiskie principi. B. Brehta episkā teātra teorija. B. Brehts Jaunais organons teātrim. B. Brehts Dialektika teātrī.

26. S2

26. Kamī un Ž. P. Sartra intelektuālās drāmas estētiskie principi. 27. L2

27. Neoreālisma ietekme angļu dumpīgo dramaturgu estētisko principu izveidē.

28. L2

28. Dokumentālās drāmas estētiskie principi. 29. L229. Absurda drāmas estētiskie principi. 30. L230. Drāmas teorijas attīstība Latvijā. R. Blaumaņa, Raiņa, M.

Zīverta, G. Priedes, P. Pētersona teorētiskie uzskati par drāmu.31. , 32. L2;S2

Prasības kredītpunktu iegūšanai:1. Jāsaņem pozitīvs vērtējums semināros.2. Jānokārto ieskaite un eksāmens.

Literatūra:Bently E. The Life of Drama. - NY, 1967.Carlson M. Theories of Theatre. - NY, 1984.Dirrenmatt F. Theaterprobleme. - Zürich Im Verl, der Arche, 1955.Elam K. The Semiotics of Theatre and Drama. - London, 1980.Innes C. Avant Garde Theatre. - London, 1993.Kesting M. Zur Strukturen modernen Drama. - Köln. Berlin, 1966.Modernism. Literature 1890-1930. - London, 1991.

Kursa autors: Profesors Gunārs Bībers, Dr. philol.

Kursa nosaukums: Rainis



Kursa autors: Profesors Gunārs Bībers, Dr. philol. Priekšnosacījumi kursa apgūšanai: Nepieciešams orientēties latviešu literatūras attīstības procesā, kā arī pārzināt Raiņa daiļradi ģimnāzijas kursa apjomā.Kursa saturs: Kursā aplūkota Raiņa daiļrade latviešu un Eiropas literatūras kontekstā. Parādīt Raiņa politisko un estētisko uzskatu evolūciju. Kursa mērķis - Analizēt historiogrāfisko materiālu par Raiņa politiskajiem uzskatiem un daiļrades metodi, īpašu uzmanību pievēršot diskusijas jautājumiem.Tematiskais plānojums:


1. Latviešu literatūras attīstības pamattendences 19.gs.beigās un 20.gs.sākumā. Jaunās strāvas loma latviešu literatūras attīstībā. Literārie virzieni 19.gs.beigās un 20.gs.sākumā.

1.,2. L2;L2

2. Raiņa dzīves gājums. Raiņa politisko uzskatu evolūcija. Rainis un Jaunā strāva, Raiņa darbība 1905.gada revolūcijas laikā. Raiņa politiskā darbība neatkarīgās Latvijas laikā 20.gados.

3.,4. L2;L2

3. Raiņa estētiskie uzskati. Raiņa attieksme pret nacionālās literatūras tradīcijām. Eiropas kultūras reminiscences Raiņa mākslā. Raiņa daiļrades metodes raksturojums. Raiņa uzskati par satura un formas attiecībām, stilu. Tēla veidojuma īpatnības Raiņa dramaturģijā. Organisko simbolu interpretācija.

5.,6.,7. L2;L2;S2

4. 4.Raiņa dramaturģija. Raiņa lugu žanri. Konflikts Raiņa lugās. Raiņa lugu kompozīcijas īpatnības. Dialogs. Izcilāko Raiņa lugu skatuves gaitas Latvijas teātros. Raiņa lugu Uguns un nakts, Jāzeps un viņa brāļi, Spēlēju, dancoju totāla analīze. Informācija par Raiņa nepabeigtajiem dramatiskajiem darbiem.

8.,9.,10.,11. L2;L2;S2;S2

5. Raiņa dzeja. Raiņa dzejas evolūcija. Ekspresionisma, simbolisma, impresionisma iezīmes Raiņa dzejā. Raiņa dzejoļu krājumu kompozīcija. Dzejas tēlainība. Raiņa dzejas versifikācija un strofika. Dzejoļu krājumu Gals un sākums un Dagdas skiču burtnīcas izvērsta analīze.

12.,13.,14. L2;L2;S2

6.Informācija par Raiņa publicistiku. 15.,16. L2;L2Prasības kredītpunktu iegūšanai:

1.Jāsaņem pozitīvs vērtējums semināros.2. Jānokārto ieskaite un eksāmens.

Literatūra:1Birkerts A. Rainis dzīvē un darbā. - R., 1930.2.Birkerts A. Rainis Slobodskas trimdā. - R., 1961.3.Birkerts A. J. Raiņa dzīve// J. Rainis. Dzīve un darbs. - R., 1937. I sēj.4.Birkerts A. Rainis Pleskavas trimdā. - R., 1964.

5.Bunduls J. Mīlas problēmas ģēnija prizmā. - R., 1935.6.Cielēns F. Rainis un Aspazija. - Vesterosa, 1955.7.Dziļleja K. Raiņa ģenealoģija. - R., 1932.8.Freinbergs K. Kopā ar Raini. - R., 1974.9.Hausmanis V. Raiņa daiļrades process. - R., 1971.10.Hausmanis V. Raiņa dramaturģija. - R., 1973.11.Hausmanis V. Rainis un teātris. - R., 1965.12.Kalniņš J. Rainis. - R., 1977.13.Mikainis Z. Rainis - internacionālists un patriots. - R., 1978.14.J. Raiņa daiļrade. - R., 1954.15.Raiņa gadagrāmata. - R., 1975.-1990.16.Raiņa un Aspazijas gadagrāmata.17.Rudzītis J. Spīdola Nāves salā. - Lībeka, 1948.18.Rudzītis J. Raiņa ritmi. - Vesterosa, 1958.19.Kursīte J. Raiņa dzejas poētika. - R., 1996.20.Tikšanās ar Raini. Atmiņu krājums. - R., 1965.21.Vārdaune Dz. Traģēdijas žanrs latviešu literatūrā. - R., 1973.22.Ziedonis A. Par Raiņa reliģijas filozofiju. - R., 1992.23.Ziedonis I. Mūžības temperaments. - R., 1991.24.Informācija, recenzijas par Raiņa lugu iestudējumiem žurnālā Karogs, almanahā Teātris un Dzīve, avīzē Literatūra un Māksla.


LATVIJAS KULTŪRAS AKADĒMIJA.Mākslas bakalaura studiju

programma.PAŠNOVĒRTĒJUMS

Apakšprogramma : Kultūras socioloģija un sabiedriskās attiecības

Studiju apakšprogrammas nosaukums: Kultūras socioloģija un sabiedriskās attiecības (latv. val.) Sociology of Culture and Public Relations (angļu val.)

Kultursoziologie und Oeffentlichkeitsarbeit (vācu val.)

Apakšprogrammas Kultūras socioloģija un sabiedriskās attiecības autori: Prof., Dr.hab.art P.Laķis, Asoc.prof., Dr soc S.Seņkāne

I STUDIJU PROGRAMMAS KONCEPCIJA, MĒRĶI, UZDEVUMILatvijas Kultūras akadēmija nodrošina iespēju iegūt pēc klasiskās humanitārās izglītības kritērijiem veidotu augstāko izglītību (t.s. Liberal Arts), reizē specializējoties ar kultūras teorētiskajiem (kultūras teorija, kultūras socioloģija) un praktiskajiem (starptautiskie kultūras sakari, dramatiskie aktieri, TV un kino režisori, operatori, modernās dejas horeogrāfi u.c.) aspektiem. Kopš 1997./1998.akdēmiskā gada tiek piedāvāta apakšprogramma Kultūras socioloģija un sabiedriskās attiecības, kurā studenti tiek uzņemti katru otro gadu. Imatrikulācija Kultūras akadēmijas Mākslas bakalaura studiju programmas apakšprogrammās Kultūras socioloģija un administrēšana (KSA) un Kultūras socioloģija un sabiedriskās attiecības (KSSA)

1.KSA

2.KSA

3.KSSA

4.KSSA

5.KSSA

94/95 1.kurss95/96 2.kurss 1.kurss96/97 3.kurss 2.kurss97/98 4.kurss 3.kurss 1.kurss98/99 4.kurss 2.kurss99/2000 3.kurss 1.kurss2000/01 4.kurss 2.kurss2001/02 3.kurss 1.kurss

Nepieciešamība un iespēja piedāvāt šādu bakalaura studiju programmu radusies sekojošu apsvērumu dēļ: Iepriekš pastāvošā Kultūras socioloģijas specializācija kopumā pierādījusi savu dzīvotspēju –

bakalauru konkurentspēju sarežģītajā šodienas Latvijas darba tirgū (tiek apkopota informācija par divu iepriekšējo izlaidumu bakalauru turpmākajām studiju un darba karjerām)

Ievērojot pagaidām neaizņemto nišu - arvien pieaugošo pieprasījumu pēc profesionāli kvalificētiem sabiedrisko attiecību darbiniekiem Latvijā un LKA potenciālo iespēju sagatavot ja ne labākus, tad nekādā gadījumā ne sliktākus teorētiski un praktiski izglītotus SA speciālistus. SA izglītības modeļi Latvijā tiek piedāvāti vairāki -

LU un SU Komunikācijas zinātnes studiju ietvaros ar žurnālistisku ievirzi,

Vidzemes augstskolā ar psiholoģisku pamatakcentu,

LU Politikas zinātnes bakalaura programmā attiecīgi ar pielietojumu politikas jomā.

LKA Sabiedrisko attiecību studiju programmas attīstība tiek balstīta uz pārliecību, ka jāņem vērā ASV un Rietumeiropas SA speciālistu ieteikumus balstīt SA izglītības

specializāciju uz Liberal Arts pamatiem . nav iespējams tieši pārņemt ASV un Rietumeiropas SA teorētisko un jo vairāk praktisko

pieredzi un piemērot to Latvijas apstākļiem, neņemot vērā specifiskās kultūrvēsturiskās sociālās vides ietekmi, tātad sagatavot šādus speciālistus ārzemēs,

bakalauri ar pietiekamām kultūras socioloģijas teorētiskām un pētnieciskām zināšanām un prasmēm varēs sistemātiski veidot SA Latvijā praksē un, kas jo svarīgāk, arī teorijā.

Tātad programmas veidošanā un realizēšanā tiek izmantotas pieejas: SA kā lietišķās socioloģijas sadaļa, SA kā kultūras socioloģijas praktiskais aspekts.

II STUDIJU SATURS UN ORGANIZĀCIJAPrasības studijām:

studiju ilgums bakalaura (B) līmenim - 4 gadi; B līmenis – kultūras socioloģijas zinātnes un sabiedrisko attiecību integrēta apguve

pamatu līmenī.

Studiju organizācija:Lai sasniegtu B līmeni:

jāiegūst 4 gados studiju programmā paredzētajos obligātajos pamata priekšmetos noteiktais kredītpunktu skaits (jāiegūst atestācija, izpildot obligātās prasības);

jāiegūst 4 gados paredzētajos obligātajos speciālajos kursos noteiktais kredītpunktu skaits;

jāiegūst 4 gados programmā paredzētajos izvēles kursos noteiktais kredītpunktu skaits; jānokārto bakalaura eksāmens; jāizstrādā un jāaizstāv bakalaura darbs.

Realizējot B līmeni, studiju programmas apguvē nepieciešama pamatkursu pēctecības ievērošana pa semestriem. Studenti izvēles kursus var noklausīties arī citās augstākajās mācību un zinātniskajās iestādēs.Studiju saturs:

Bakalaura akadēmiskās studijas notiek dienas nodaļā saskaņā ar Studiju procesu reglamentējošiem dokumentiem, kas apstiprināti LKA Senātā. Uzņemšanas noteikumi:Studiju programmā uzņem dienas nodaļā saskaņā ar LKA Uzņemšanas noteikumiem un citiem Studiju procesu reglamentējošiem dokumentiem, kas apstiprināti LKA Senātā.

III MĀCĪŠANA UN ZINĀŠANU NOVĒRTĒJUMSProgrammā tiek izmantotas dažādas studiju metodes:

lekcijas, semināri, grupu darbs, referāti: rakstīšana, lasīšana un apspriešana nodarbībās, projekti, datorsimulācijas.

Zināšanu novērtēšanā tiek piemērotas sekojošas formas: iknedēļu semināri – uzstāšanās un konspektu novērtējums, patstāvīgi un grupu mājasdarbi, rakstiski testi, konsultācijas kursa darbu un zinātnisko projektu izstrādes gaitā, referātu novērtējums, ieskaites, starpeksāmeni un gala eksāmeni.

IV STUDIJU NODROŠINĀJUMS UN VADĪBAAkadēmiskais personāls:Studiju programmu nodrošina

LKA Kultūras socioloģijas un administrēšanas katedras citu LKA katedru mācībspēki, citi Latvijas vadošie pētnieki un vieslektori no ārzemēm.

Pašreiz Socioloģijas katedras docētāju sastāvs ir sekojošs: 1 profesors, habilitētais zinātņu doktors, P.Laķis, asociētā profesore, zinātņu doktore S.Seņkāne, docente, zinātņu doktore, I.Adolfa, 4 lektori, maģistri (no tiem viens 0.5 slodzē). T.Lāce, A.Laķe, I.Kārkliņa, R.Munkevica.

Katedra atrodas LKA telpās Rīgā, Ludzas 24, 11.kabinetā.Studiju programmas nodrošinājumam bez tam ir:

LKA bibliotēka, katedras bibliotēka, datoru klase, kopētāji, projektori.

Studiju programmas studenti izmanto LKA bibliotēkas fondus. LKA bibliotēkā ir abonements un lasītava. Bibliotēkas fonda izmantošanai lasītājiem ir izveidots uzziņu aparāts: alfabētiskais katalogs, sistemātiskais katalogs, kā arī uzziņas par fondiem patlaban tiek ievadītas datorā, un līdz ar to lasītājiem būs pieejams elektroniskais katalogs, kas atvieglos informācijas atrašanu.. Bibliotēkā lasītājiem ir pieejama periodika gan latviešu, gan svešvalodās. Katedras bibliotēkā ir socioloģiskās, filozofiskās, kulturoloģiskās, psiholoģiskās u.c. nozaru literatūras sējumu, kas savākta un sistematizēta pēdējo 4 gadu laikā. Grāmatas pārsvarā ir dāvinājumi, arī iegādātas par zinātnisko pētījumu grantu līdzekļiem. Par katru studiju kursu ir pieejami docētāju piedāvātie izdales materiāli, grāmatu un rakstu kopijas.LKA datoru klase sastāv no 6 IBM Pentium datoriem, kas izvietoti 19.telpā, pieejams Internets. Katedras rīcībā ir viens dators: Studiju finansiālais nodrošinājums tiek plānots un realizēts akadēmijas līmenī.Studiju programmas īstenošanu vada bakalaura studiju programmas direktors, kas reizē ir arī Kultūras socioloģijas katedras vadītājs.

V PERSONĀLA UN STUDENTU ZINĀTNISKĀS PĒTNIECĪBAS (RADOŠAIS) DARBS

Pētnieciskā darba jomas, kurās strādā katedras docētāji un piedalās studenti kursa un bakalaura darbu un atsevišķu projektu ietvaros: Kulturoloģija: kultūrpolitika, kultūras socioloģija, izziņas teorija un prakse - P.Laķis, A.Laķe,

S.Seņkāne, R.Munkevica. Socioloģija: empīriskie sociālie pētījumi, sociālo problēmu izpēte - P.Laķis, A.Laķe, T.Lāce,

S.Seņkāne. Sabiedriskās attiecības: SA prakse un teorija – A.Laķe, S.Seņkāne.Radošais darbs: Keramika – I.Adolfa.

VI KVALITĀTES NODROŠINĀJUMS UN GARANTIJASKvalitātes kontroles formas: Lekciju un semināru apmeklēšana (katedras vadītāja). Docētāju pašnovērtējums (docētāji). Studentu formālais novērtējums semestra beigās (aptauja). Studentu neformālais novērtējums kursa beigās pēc docētāja iniciatīvas. Docētāju atklātās nodarbības. Nodarbību disciplīnas kontrole - nodarbību sākuma un beigu laiks (katedras vadītāja). Starpkatedru kvalitātes kontroles.

KULTŪRAS SOCIOLOĢIJA UN SBIEDRISKĀS ATTIECĪBASA


KRP Docētājs


64:4Ie 64:4E 128 8 Prof.R.Vilciņš

Pasaule literatūras vēsture

32:2Ie 32:2Ie 64:4E 32:2E 160 10 Lekt.Z.Šiliņa, As.prof. I.Karbanova,

Senās Grieķijas un Senās Romas kultūras vēsture

32:2E 32 2 Doc.H.Tumans

Seno Austrumu kultūras vēsture

32:2 E 32 2 Doc.H.Tumans

Latviešu literatūras vēsture

32:2Ie 32:2E 64 4 Lekt.I.Tāle, As.prof.R.Briedis

Latvijas vēsture

48:3E 48 3 Doc.J.Goldmanis

Pas.mākslas vēst.: glezniec

48:3Ie 48:3E 48:3E 144 9 Doc.M.Lapiņa

Pirmā svešvaloda

64:2E 64:2Ie 64:2E 64:2E 256 8 Lekt.E.Meija, lekt.D.Volkenšteine, lekt.I.Baiže,

lekt.A.Vaišļe


48:3E 48 3 Lekt.I.Lokmane

Vispārējā psiholoģija

48:3E 48 3 Lekt.A.Miltuze

Filozofijas vēsture

64:4E 64:4E 128 8 Prof.P.Laķis,

doc.I.Škapare

Ētika 32:2E 32 2 Prof.S.Lasmane

Latviešu mākslas vēsture

32:2Ie 32 2 Doc.T.Suta, Doc.M.Lapiņa

Estētika 32:2E 32 2 Doc.J.Celma


32:2E 32 2 Prof.P.Laķis

20.gs. Rietumeir. māksla

32:2E 32 2 Doc.M.Lapiņa

Vispārējā socioloģijas teorija

48:3Ie 48:3E 96 6 Prof.P.Laķis

Kultūras socioloģija

32:2Ie 32:2E 64 4 Lekt.T.Lāce

Kredītpunktu summa

18 21 16 9 8 4 4 0 80

KULTŪRAS SOCIOLOĢIJA UN SBIEDRISKĀS ATTIECĪBASB

Obligātie Izvēles 1 2 3 4 5 6 7 8 Stundu skaits

KRP Docētājs

Ievads studijās 32:2Ie 32 2 As.prof.S.Seņkāne

Ievads teātra semiotikā

32:2Ie 32 2 Prof.V.Čakare

Pas.mākslas vēst.: mūzika

48:3E 48 3 Prof.P.Dambis

Empīriskie sociālie pētījumi

32:2Ie 32:2E 64 4 Lekt.A.Laķe

Publiskā runa 32:2Ie 32:2Ie 64 4 Lekt.D.Skadiņa

Loģika 32:2E 32 2 Prof.P.Laķis

Datorika 32:2Ie 32 2 As.prof.S.Seņkāne

Ekoloģija 32:2Ie 32 2 Doc.I.Adolfa

Socioloģijas vēsture


Ievads sab. attiecībās (SA)

32:2E 32 2 Doc.O.Skudra

Kvalitat. pētījumu metodes

32:2Ie 32:2E 64 4 Lekt.T.Lāce

Statist. metodes socioloģijā

32:2Ie 32:2Ie 64 4 As.prof.S.Seņkāne

Grāmatvedība 22:2Ie 22:2E 44 4 Lekt.V.Raņķevica

Lietišķie pētījumi 32:2Ie 32:2Ie 64 4 Lekt.A.Laķe

SA teorija un prakse

32:2Ie 32:2E 64 4 Doc.D.Bāra

Ekonomikas pamati

32:2Ie 32:2E 64 4 Lekt.G.Ķepītis

Tiesību pamati 32:2E 32 2 Lekt.J.Ozols

Ievads politikas zinātnē

32:2Ie 32 2 Prof.P.Laķis, Lekt.A.Laķe, Doc.J.Goldmanis

Ģimenes socioloģija

32:2Ie 32:2E 64 4 Lekt.A.Laķe

Sociālā psiholoģija

32:2Ie 32:2E 64 4 As.prof.S.Seņkāne

Kultūras institūcijas

32:2Ie 32 2 Lekt.R.Munkevica

Reliģijas socioloģija

32:2E 32 2 Lekt.V.Tēraudkalns

Speckurss SA 32:2Ie 32 2 As.prof.S.Seņkāne, Lekt.R.Auškāps

Kursa darbs 2 4 6Bakalaura darbs 10 10Kredītpunktu summa

10 8 10 14 8 13 10 10 83

C daļas kredītpunktu summa

10

Kredītpunktu summa A , B un C daļas

173

Sturiju kursu aprakstiA daļa – skat. pie iepriekšējās programmas

B daļa

Kursa nosaukums: Ekonomikas pamati.Kursa apjoms: 64 stundas .


Kursa autors: Lektors Gatis Ķepītis, Mg.MSc.Priekšnosacījumi kursa apgūšanai: nav

Kursa saturs: Sniegt studentiem pamatzināšanas par ekonomikas galvenajiem jēdzieniem un to kopsakarībām, iepazīstināt ar biežāk lietotajiem terminiem, lai studenti varētu patstāvīgi sekot un analizēt ekonomiska rakstura procesus Latvijā un pasaulē.


Temats Nedēļa


33. Ekonomikas pamatjautājumi .Ekonomika – ievads. 33. L2

34. Ekonomikas attīstība un pamatuzdevumi. 34. L2

35. Piedāvājums un pieprasījums, cenu veidošanās. 35. L2

36. Patēriņš, ražošana un preču tirgus. 36. L2

37. Nauda, tās funkcijas un veidi 37. L2

38. Procentu likmes. 38. L2

39. Banku sistēma un finansu tirgus. 39. L2

40. Starptautiskā tirdzniecība. 40. L2

41. Valūtas kurss. 41. L2

42. Kapitāla plūsma un investīcijas. 42. L2

43. Ekonomikas galvenās problēmas. 43. L2

44. Inflācija. 44. L2

45. Darba tirgus, bezdarba problēma. 45. L2

46. Biznesa cikli. 46. L2

47. Valsts loma ekonomikā. 47. L2


49. Ekonomika kā funkcionējoša sistēma 49. L2

50. Centrālās Bankas funkcijas. 50. L2

51. Monetārā politika. 51. L2

52. Valsts budžets un fiskālā politika. 52. L2

53. Ekonomiku regulējošā likumdošana. 53. L2

54. Monopoldarbība un konkurence, tirgus aizsardzības pasākumi. 54. L2

55. Privatizācija un publiskais sektors. 55. L2

56. Valsts ekonomiskā pārvalde un institūcijas. 56. L2

57. Starptautiskās ekonomiskās organizācijas. 57. L2

58. Pensiju sistēma. 58. L2

59. Makroekonomiskā statistika. 59. L2

60. Reģionālā politika. 60. L2

61. Ekonomikas nozaru konkurētspēja Latvijā un pasaulē. 61. L2

62. Baltijas valstu ekonomiskā sadarbība. 62. L2

63. Ekonomikas socioloģiskā vide. 63. L2

64. Īstermiņa un ilgtermiņa efekti ekonomikā. 64. L2Prasības kredītpunktu iegūšanai: Sekmīgi nokārtota ieskaite un eksāmens.Literatūra:Ekonomikas pamati, Dž. F. Stenleiks, Rīga: Zvaigzne ABC, 1997

Pārejas ekonomika: No plāna uz tirgu, A.J. Isaksens, K.B. Hamiltons, T. Gilfasons, Rīga: Zinātne, 1992

Ekonomika, Dace Vilne, Inta Birzniece, Rīga: Junior Achievement - Latvija, 1999Tirgus, cenas, konkurence, Georgs Lībermanis, Rīga: Kamene, 1998

Peļņa kā uzņēmējdarbības motīvs, Georgs Lībermanis, Rīga: Kamene, 1999Nauda. Inflācija, Georgs Lībermanis, Rīga: Kamene, 1999


Kursa nosaukums: Kultūras institūcijasKursa apjoms: 32 stundas (26. st. – lekcijas, 6. st. – semināri)


Kursa autore: Lektore Ruta MunkevicaPriekšnosacījumi kursa apgūšanai: Apgūtas pamatzināšanas statistikā..

Kursa saturs: Kursa mērķis – sniegt priekšstatu par kultūras procesu statistisko analīzi un iespējām Latvijā



un stundas1. Kultūras procesu statistiskās analīzes nosacījumi.. 1. L22. Kultūras indikatoru veidošanas pamatprincipi. 2., 3. L2,S23. Nacionālās programmas "Kultūra" pielietojums kultūras

procesu stratēģiskajā plānošanā.4. L2

4. Teātru darbības analīze (apakšprogramma Teātris) 5., 6. L2,S25. Statistikas izmantošana mūzikas nozares procesu analīzē. 7. L26. Vizuālā māksla un statistika. 8. L27. Muzeju darbības analīze. 9. L28. Tradicionālās kultūras amatiermākslas procesu izpēte. 10. L29. Kultūrizglītības sistēmas analīze. 11., 12 L2,S210. Kultūras industrija, kino nozare. 13. L211. Grāmatniecības nozare. 14. L212. Bibliotēku darbības analīze. 15. L213. Kultūras mantojums Latvijā. 16. L2

Prasības kredītpunktu iegūšanai: sekmīgi nokārtota ieskaite.

Literatūra:1. Kultūrpolitika Latvijā. Nacionālais ziņojums. Eiropas padomes ekspertu ziņojums. –

Rīga,1998 2. Nacionālā programma "Kultūra" – 19993. Kulturindikatorer; Norden. Enstudie; komparativ kulturstatistik – 19934. Danish Cultural Policy, '98, '995. Yearbook of Nordie Statistic – 1996, 19986. Statistical Yearbook of Sweden '97, '98

Kursa autore: Lektore Ruta Munkevica

Kursa nosaukums: Loģika



Kursa autors: Profesors Pēteris Laķis, Dr.habil. artis

Priekšnosacījumi kursa apgūšanai: Spēja apgūt tekstus angļu un krievu valodā.

Kursa saturs: Kurss nodrošina to loģikas teorijas iedaļu apguvi, kuras ir nepieciešamas kā priekšzināšanas citu mācību priekšmetu – filozofijas, sociālās antropoloģijas, psiholoģijas apguvē. Kursa mērķis: sniegt zināšanas klasiskās humanitārās izglītības iedaļā, sekmēt domāšanas kultūras pilnveidošanu.


un stundas

8. Formālās loģikas priekšmets. Domāšana, tās loģiskā forma. Domāšana un valoda. Loģikas ideju vēsture. Divnozīmju un daudznozīmju loģika.

1. L2

9. Jēdziens.Jēdziens un termins. Jēdziena saturs un apjoms. Jēdziena veidi. Loģiskās attiecības starp jēdzieniem. Loģiskās operācijas ar jēdzieniem, jēdziena vispārināšana un ierobežošana. Jēdziena definīcija, tā kārtulas. Jēdziena iedalījums.

2.,3.,4. L2;L2;S2

10. Spriedums.Vienkārša atributīva sprieduma struktūra. Relācijas spriedumi. Jautājuma loģiskais raksturojums. Atributīva sprieduma klasifikācija pēc kvalitātes un kvantitātes. Apvienotā klasifikācija. Terminu izvērstība. Loģiskais kvadrāts. Spriedumu modalitāte. Salikti spriedumi un to veidi - konjunkcija, disjunkcija, implikācija, ekvivalence.

5.,6.,7.,8. L2;L2;L2;S2

11. Loģiskie likumi.Domāšanas pamatlikumi. Kārtulas.

9. L2

12. Slēdziens.Deduktīvie slēdzieni. Tiešie deduktīvie slēdzieni. Vienkāršais kategoriskais siloģisms, tā struktūra, kārtulas, figūras, to kārtulas un modi. Entimēma, polisiloģisms, sorits, epiheirēma. Deduktīvie slēdzieni ar saliktām premisām - nosacījuma slēdziens, nosacījuma kategoriskais slēdziens, sadalāmi kategoriskais slēdziens, nosacījuma sadalāmais slēdziens. Induktīvie slēdzieni un varbūtība. Nepilnā indukcija un tās veidi. Nilsa funkcionālo sakarību indukcija. Analoģija.

10.,11.,12.,13.

L2;L2;L2;S2

13. Pierādījums.Pierādījuma struktūra, kārtulas, veidi. Atspēkojums. Sofisms, paraloģisms, paradokss.

14.,15. L2;L2

14. Hipotēze un teorija.Problēma, hipotēze, teorija. Hipotēzes pamatošana. Teorijas loģiskā struktūra un funkcijas.

16. L2



2.Jānokārto mutvārdu eksāmens.

Literatūra:

3. Vedins J. Formālā loģika. - Rīga - 1979

4. Минто В. Дедуктивная и индуктивная логика. Формальная логика. - Ленинград – 1977Kursa autors: Profesors Pēteris Laķis, Dr.habil. artis

Kursa nosaukums: Pasaules mūzikas vēsture no pirmsākumiem līdz baroka laikmetam.



Kursa autors: Profesors Pauls Miervaldis Dambis Priekšnosacījumi kursa apgūšanai: Iemaņas mūzikas ābecē un vēsturē. Svešvalodu zināšanas.Kursa saturs: Mūzikas klausīšanās un analīze: dzirdes attīstība. Kursa mērķis - veidot un

nostiprināt izpratni, novērtējumu un kompetenci mūzikā.


veids un stundas

17. Ievads. Skaņa un klusums. Tālo Austrumu mūzika. 1. L218. Melodija. Tibetas mūzika. 2. L2;S219. Ritms. Tālo Austrumu mūzika. 3. L220. Ēģiptes, Grieķijas mūzika 4. L2;S221. Viduslaiki. Gregora korālis. 5. L222. Viduslaiku mūzika. Trubadūri, truvēri. Teorija. 6. L2;S223. Polifonijas aizsākumi. Notre - Dame skola. 7. L224. Motets. 8. L2;S225. Renesanse. Ž. de Mašo. Dufē. Danstebls. 9. L226. Okehēms. Obrehts. Nīderlandes skola. 10. L2;S227. Reformācija Vācijā. Protestantiskais korālis. 11. L228. Romas skola. Palestrīna. 12. L2;S229. Venēcijas skola. 13. L230. Renesanse. 14. L2;S231. Baroks. H. Persela opera Didona un Enejs. 15. L232. J. S. Bahs. 16. L2;S2Prasības kredītpunktu iegūšanai:

1.Sekmīgi nokārtoti semināri par konkrētām mūzikas vēstures tēmām.2. Sekmīgi nokārtota ieskaite.

Literatūra:1.Vītoliņš J. Pasaules mūzikas vēsture. - Rīga, 1935.2.The Oxford History of Music. - London, 1975.3.Douglass W. Church Music in History and Practice. - Ellinwood, 1962.4.Spiess L. B. Poliphony in Theory and Practice from 9th to 13th Century. - Harvard University, 1947.5.Brockway W., Weinstock H. The World of Opera. - London, 1963.6.Forkel I. N. Über J. S. Bach Leben. - Leipzig, 1983.7.Oxford Enciclopedia of Opera. - London, 1995.8.Sachs C. Barockmusik. - Norton & Co, 1949.9.Weinstock H. The Opera. History of Its Creation. - New York, 1991.


Kursa nosaukums: Informatīvā dizaina pamati

Kursa apjoms: 32 stundas. (22.st. – lekcijas, 10.st. – praktiskās nodarbības)2 kredītpunkti. Pārbaudes forma - ieskaite

Kursa autore: Asociētā profesore Silva Seņkāne, Dr.soc.

Priekšnosacījumi kursa apgūšanai: datorikas pamati vidusskolas kursa apjomā. Kursa saturs: SA vajadzībām nepieciešamo dizaina pamatu teorētisks un praktisks apskats. Kursa

mērķis – veidot iemaņas SA mediju novērtēšanā un veidošanā no dizaina viedokļa.



un stundas1. Ievads dizaina pamatos. 1. L22. Izstādes materiālu analīze 2. S23. Dizaina principi un izmantošanas stratēģijas. 3. L24. Krāsa. 4. L25. Noformējuma krāsu paletes izstrāde 5. S26. Šrifts un teksts. 6. L27. Šriftu izmantošana dažādu tekstu dizainā 7. S28. Telpiskās attiecības. 8. L29. Materiāla organizācijas līdzekļi. 9. L210. Dizaina konstruktīvie elementi. 10. L211. Ilustrācijas māksla. Lietišķā grafika. Fotogrāfijas

komunikatīvās spējas. 11. L2

12. Lietišķā korespondence. 12. L213. Izplatāmie drukātie materiāli. Mazformāta avīzes. Lieltirāžas

avīzes Reklāma Preces virzība tirgū. Reklāmas sludinājumi, anketas un kuponi.

13. L2

14. Dizaina tipiskās kļūdas. 14. L215. Noformējuma pārveidošanas piemēri. 15. S216. Ieskaites darbu izstrādāšana 16. S2Prasības kredītpunktu iegūšanai: Individuāls portfolio ar PR informatīvo materiālu paraugiem.Literatūra:

1. Паркер, Р. Как сделать красиво на бумаге. Санкт–Петербург: Симбол–Плюс, 19992. Кирсанов, Д. Веб – дизаин. Санкт–Петербург: Симбол, 19993. Саркасян, О. А., Груздова, О. А., Красовский. Конспект рекламиста. Москва: РА

Ню ТОН, 19994. Parker, Roger C. Ten rules of good design

http://designerfresher.i-us.com/article1.html5. http://www.rcparker.com

Kursa autore: Asociētā profesore Silva Seņkāne, Dr.soc.

http://www.rcparker.com/

http://designerfresher.i-us.com/article1.html

Kursa nosaukums: PR teorija un prakse.Kursa apjoms: 64 stundas


Kursa autore: Docente Daina Bāra Dr.pol.sc.Priekšnosacījumi kursa apgūšanai: priekšzināšanas politikas zinātnes pamatos, socioloģijas

teorijā.

Kursa saturs: iepazīstināt ar sabiedrisko attiecību veidošanos, dot iespēju iepazīties ar teorētiskām atziņām, uzskatiem, viedokļiem par sabiedrisko attiecību būtību, palīdzēt veidot izpratni par teorētisko un praktisko iemaņu savienojamību.



un stundas14. Pārskats par sabiedrisko attiecību vēsturi. 1. L215. Sabiedrisko attiecību būtība. 2., 3. L416. Sabiedrisko attiecību vieta un loma valstiskajās un

nevalstiskajās organizācijās.4., 5., 6. L4,S2

17. Sabiedrisko attiecību vieta un loma pārejas tipa sabiedrībās no totalitārisma uz demokrātija.

7. L2

18. Sabiedrisko attiecību procesa organizēšana. 8., 9., 10. L4,S219. Sabiedriskās attiecības iekšējo komunikāciju aspektā. 11., 12. L2,S220. Sabiedriskās attiecības iekšējās komunikācijas aspektā. 13., 14. L2,S221. Attiecības ar masu mēdijiem. 15., 16. L2,S222. Tēla veidošana. 17., 18.,

19., 20., 21.

L4,S6

23. Komunikāciju veidi un meistarība. 22., 23., 24.,

L2,S4

24. Sabiedriskās attiecības krīzes situācijās. 25., 26., 27.

L4,S2

25. Sabiedrisko attiecību prakse Latvijā. 28., 29., 30., 31.,

32.

L4,S6

26. Sabiedriskās attiecības un ētika. 33. L2

Prasības kredītpunktu iegūšanai: sekmīgi nokārtots eksāmens, piedalīšanās praktiskajos darbos, projekta izstrādāšana un aizstāvēšana.

Literatūra:1. Sc.M.Cutlip, A.H.Center, G.M.Broom Effective Public Relations. 1982.2. Ph.J.Kitcher Public Relations. Principles and Practice. 1997.3. Newsom, J.V.Turk,D.Krucberg This is PR. The Realities of PR. 19964. J.A.Hendrix Public Relations Cases.19955. Excellence of Public Relations and Communication Management ed by James E. Grunig

Hillsdale, New Jersey 1992 Kursa autore: Docente Daina Bāra Dr.pol.sc.

LATVIJAS KULTŪRAS AKADĒMIJAMākslas bakalaura studiju


Apakšprogramma : Tradicionālā kultūra un latviešu folklora

Apakšprogrammas autori: Prof. Janīna Kursīte, Dr.habil.philol.

I MĒRĶI UN UZDEVUMI

1. Sagatavot universāli izglītotus speciālistus tradicionālajā kultūrā ar padziļinātām zināšanām latviešu folkloras jomā.

II PRIEKŠNOSACĪJUMI PROGRAMMAS APGUVEI

Studentiem nepieciešama vidējā izglītība, interese un priekšstats par latviešu un cittautu folkloru, mitoloģiju un tradicionālo kultūru vidusskolas zināšanu apjomā.

III STUDIJU SATURS UN ORGANIZĀCIJA

Bakalaura programma veidota atbilstoši LR Augstskolu likumam un LKA Senāta lēmumam. Bakalaura programmu Tradicionālās kultūras un latviešu folkloras specialitātē izstrādājusi un īsteno LKA kultūras teorijas katedra.

IV STUDIJU PROGRAMMAS STRUKTŪRA

Atbilstoši LR Augstskolu likumam un LKA senāta lēmumam, programma sastāv no1. A - obligātās vispārējās daļas – 80 KRP2. B – obligātas speciālās daļas – 81 KRP3. C –izvēles daļas A daļu veido LKA teorijas katedras piedāvātie vispārējie teorētiskie kursi

Lai iegūtu bakalaura grādu:1.Jānokārto eksāmeni un ieskaites A un B daļas priekšmetos, iegūstot kredītpunktus.2.Jānokārto bakalaura eksāmens kultūras teorijā un vēsturē.3.Jāuzraksta un jāaizstāv bakalaura darbs.

V STUDIJU NODROŠINĀJUMS UN VADĪBA

Mācību procesā studenti izmanto KA videotēku un bibliotēku.

Latviešu folklora un tradicionālā kultūraA

Obligātie 1 2 3 4 5 6 7 8 Stundu skaits KRP DocētājsVispārējā kultūras teorija

64:4 Ie

64:4 E

128 8 Prof.R.Vilciņš

Filozofijas vēsture 64:4 E

64:4 E 128 8 Prof. P.Laķis



Ētika 32:2 E 32 2 Prof.S.LasmaneEstētika 32:2 E 32 2 Doc.J.CelmaVispārējā psiholoģija

48:3 E

48 3 Lekt. A. Miltuze


48: 3 E

48 3 Lekt. I.Lokmane

Pasaules mākslas vēst. no pirmsākumiem līdz Bizantijas mākslai

48:3 Ie

48 3 Doc.M.Lapiņa

Rietumeiropas mākslas vēst. Viduslaikos un Renesanses laikmetā

48:3 E

48 3 Doc.M.Lapiņa

Rietumeiropas māksla 17.-19.gs.

48:3 E

48 3 Doc.M.Lapiņa

Pasaules teātra vēst. no pirmsākumiem līdz 19.gs.

48:3 Ie

48 3 Prof.V.Čakare

Pasaules teātra vēst. 20.gs.

48:3 E 48 3 Prof. V.Čakare

Pasaules lit. vēst. 48:3 48 3 Doc. B.Cīrule

Antīkā lit. EPasaules lit. vēst. Viduslaiku un Renesanses laikm.

48 :3 E

48 3 Lekt. Z.Šiliņa

Pasaules lit. vēst. 17.- 18. gs.

48: 3 E



48 :3Ie



48:3 E 48 3 As.prof. I.Karbanova

Latvijas vēst. avoti un historiogrāfija

64 :4 E

64 4 Doc. J.Goldmanis

Folkloras teorija 32:2Ie

32:2 E 64 4 Lekt.I.Tāle

Baltu mitoloģija 32:2 Ie

32:2 E 64 4 Prof. J.Kursīte

Literatūra un folklora

32:2 I 32 2 Prof. J.Kursīte

Svešvaloda 64 :2 E

64:2Ie

64:2 E

64:2 E(gala)


Kopā 12 22 14 14 10 6 2 80

Latviešu folklora un tradicionālā kultūraB

Obligātie Izvēle 1 2 3 4 5 6 7 8 Kopā KRP DocētājsLiteratūras teorija 32:2E 32 2 Asoc.prof.R.BriedisLiteratūras vēsture 32:2E 64:4I 32:2E 128 8 Asoc.prof.R.Briedis

Lekt.I.TāleLatviešu mākslas vēsture no pirmssākumiem līdz

32:2E 32 2 Doc.T.Suta

20.gs.30.gadiemPasaules mūzikas vēst. no pirmsākumiem līdz baroka laikmetam

48:3 Ie

48 3 Prof.P.Dambis

Pasaules mūzikas vēst. no klasicisma laikmeta līdz 20.gs. beigām

48:3 E 48 3 Prof. P.Dambis

Baltu etnoģenēze 32:2 Ie 32 2 Prof. J.UrtānsFolkloras teksta analīze 32:2 I 32 2 Prof. J.KursīteLatviešu mākslas vēsture no 20.gs 40.g. līdz gs.beigām




Latv.mūzikas vēsture 32:2I 32 2 Prof.P.DambisLatv.teātra vēsture 48:3E 48 3 Prof.J.SiliņšLoģika 32:2E 32 2 Prof.P.LaķisLatvijas senās vēstures pieminekļi un to aizsardzība

32:2I 32 2 Prof.J.Urtāns

Ievads etnogrāfijā 32:2I 32 2 Lekt.I.LeinasāreLatviešu folklora 32:2I 64:4E 96 6 Prof.J.KursīteLietuviešu folklora un mītoloģija

32:2I 32 2 Lekt.R.Muktupāvela

Ievads Baltijas Somugru folklorā

32:2E 32 2 Prof.J.Kursīte

Datorzinības folkloristikā 32:2 I 32 2 Asoc.prof.S.SeņkāneLatviešu tradicionālā mūzika un folklorisms (latviešu etnomūzika).

32:2I 32 2 lektors V.Muktupāvels

Psihoanalīze un kultūra 32:2E 32 2 Prof.P.LaķisMūzikas instrumenti Baltijā 32:2I 32 2 Doc.V.MuktupāvelsPrakse folkloras arhīvā 32:2I 32 2 Lekt.M.VīksnaLietuviešu valoda 32:2I 32:2E 64 4 Lekt. R.MuktupāvelaLatīņu valoda 64:2I 64 2 Doc.B.CīrulePubliskā runa 32:2I 32 2 Prof.J.Siliņš

Kursa darbs 2 4 6Bakalaura darbs 10 Kopā 12 6 8 6 11 15 13 10 81

Latviešu folklora un tradicionālā kultūraC

Izvēle 1 2 3 4 5 6 7 8 Kopā KRP DocētājsJaunākās metodes folklorā 32:2I 32 2 Lekt.D.BulaDialektoloģija 32:2E 32 2 Doc.L.LeikumaLībiešu valoda 32:2I 32 2 Lekt. K.BoikoKopā 2 2 2 6

Mākslas bakalaura studiju programma A daļaStudiju kursa apraksts

Kursa nosaukums: Literatūra un folklora

Kursa apjoms: 32 kontaktstundas (20st.lekcijas, 12.st.semināri).

2 kredītpunkti. Pārbaudes forma –eksāmens.

Kursa autore: Profesore Janīna Kursīte, Dr. habil. philol.

Priekšnosacījumi kursa apgūšanai: Sekmīgi nokārtoti pārbaudījumi kursos “Latviešu folklora” un “Ievads literatūrzinātnē”.

Kurss ieteicams citām programmām kā C daļas kurss latviešu literatūras un folkloras studijām.Kursa saturs: Kursa mērķis ir sniegt padziļinātu ieskatu literatūras un folkloras savstarpējos saskares punktos. Par pamatu saskares meklējumiem ņemti latviešu literatūrā dominējušie literatūras virzieni un strāvojumi (klasicisms, sentimentālisms, romantisms, reālisms, kā arī modernisma un postmodernisma strāvojumi).Tematiskais plānojums:

Temats Nedēļa. Nodarbību veids un stundas

1. Folkloras valodas specifika. 1. L22. Literatūras valodas specifika. 2. L23. Iespējamās paralēles starp tautas un mākslas dzeju. 3.,4. L2;S24. Klasicisma literatūra un folklora. 5.,6. L2;S25. Sentimentālisma literatūra un folklora. 7.,8. L2;S26. Romantisma literatūra un folklora. 9.,10. L2;S27. Reālisma literatūra un folklora. 11. L28. Modernisms un folklora. 12.,13.,14. L2;L2;S29. Postmodernisms un literatūra 15.,16. L2;S2

Prasības kredītpunktu iegūšanai:1. Programmā paredzētās teorētiskās vielas apguve.2. Prasme patstāvīgi nodarbībās un ieskaitē analizēt pedagoga izvēlētos literatūras

tekstus, sameklējot tajos kopīgo/ atšķirīgo no folkloras tekstiem.3. Ieskaite ir rakstveida un sastāv no diviem jautājumiem – teorētiskā (nodarbībās

aplūkoto tematu ietvaros) un praktiskā ( mītisko elementu analīze folkloras tekstā).

Literatūra:1. Kursīte, J. Laikazīmes dzejā Rīga, 19882. Kursīte, J. Raiņa dzejas poētika. Rīga, 19963.Berelis, G. Latviešu literatūras vēsture, Rīga, 19994.Berelis, G.Klusums un vārds, Rīga, 19975.Romantisma revolūcija. Sast. V.Ivbulis. Rīga, 19966.Uz kurieni, literatūras teorija?Sast. V.Ivbulis. Rīga, 19957.Hiršs, H. Prozas poētika. Rīga, 1989

Kursa autore: Profesore Janīna Kursīte, Dr. habil. philol.



Apakšprogramma: Teātra, kino un TV dramaturģija

Apakšprogrammas autors: Lektors Lauris Gundars

I MĒRĶI UN UZDEVUMI1.Sagatavot augsti profesionālus, patstāvīgi un radoši strādājošus dramaturģijas trijās nozarēs – teātra, kino un televīzijas dramaturģijā.2. Kursa ietvaros studentiem jāapgūst gan vispārējās drāmas teorijas likumsakarības, to pielietošana dramaturģiskā materiāla izklāstā neatkarīgi no žanra, kā arī sīkāk tiek aplūkotas katra atsevišķā dramaturģijas žanra īpatnības – teātra lugu, kinoscenāriju, kā arī TV scenāriju veidošana. Katrā no šiem žanriem studentiem jāapgūst arī to specifiskie veidi – atkarībā gan no darba apjomiem, gan stilistikas.3.Apgūstot un pabeidzot programmu , students iegūst bakalaura grādu Teātra, kino un TV dramaturģijā, kas dod tiesības turpināt studijas maģistra programmā.4. Programma īpaši izstrādāta Latvijas apstākļiem, tā ir organiski saistīta ar minēto triju žanru attīstību Latvijā, kā arī pilnībā iekļaujas pasaules dramaturģijas attīstības tendencēs.

II PRIEKŠNOSACĪJUMI KURSA APGUVEI

Pretendenti tiek atlasīti iepriekšējā un iestājeksāmenu laikā notiekoša radošā konkursa laikā.


Bakalaura programma Teātra, kino un TV dramaturģija ir unikāla, īpaši izstrādāta Latvijas apstākļiem un vajadzībām – tajā apvienojas visu triju dramaturģijas žanru speciālistu sagatavošana. Tik plaša programma radniecīgās ārzemju augstskolās praktizēta netiek. Studiju programma veidota atbilstoši LR Augstskolu likumam un LKA Senāta lēmumiem.Programmas pamatā ir klasiskais Drāmas teorijas kurss. Apgūstot šo bāzi, tālāk apmācība dalās trijos lielos novirzienos – teātris, kino un TV, kuri, savukārt, katrs sastāv no diviem savstarpēji saistītiem kursiem - Dramaturģijas praktiskais seminārs (dramaturģiskā materiāla radīšana); Dramatisko darbu analīze.Studiju laikā studenti raksta obligātus radošos darbus – viencēlienu, īsmetrāžas kinoscenāriju, kā arī veic šo darbu rakstisku teorētisku analīzi. Programmas beigās students raksta bakalaura darbu – pēc izvēles:Vairākcēlienu lugu vai pilnmetrāžas kino (televīzijas) scenāriju un veic tā rakstisku teorētisku analīzi.Studiju programmas ietvaros notiek obligātās vasaras radošās nometnes, pieaicinot ārzemju dramaturģijas speciālistus no Krievijas (Starptautiska darbnīca “Radīt būtnes”) un Skandināvijas valstīm (Starptautiska darbnīca “Mare Liberum”) – Latvijas apmācības sistēma ir sintezējusi šo zemju apmācības tradīcijas.


Humanitāro zinātņu bakalaura studiju programma Teātra, kino un TV dramaturģijas specialitātē veido:1. A grupas priekšmeti (kredīta apjoms – 80)

2. B grupas priekšmeti, atbilstoši specializācijai (kredīta apjoms – 80)

Lai iegūtu bakalaura grādu:1.Jānokārto eksāmeni un ieskaites A un B daļas priekšmetos iegūstot kredītpunktus;2. Jānokārto bakalaura eksāmens kultūras teorijā un vēsturē;3.Jānokārto gala eksāmeni : svešvalodā, drāmas teorijā, dramatisko darbu analīzē;4. Jāuzraksta bakalaura darbs un tā teorētiska analīze, jāaizstāv šie darbi eksaminācijas komisijā.

V STUDIJU NODROŠINĀJUMS

Līdzās teorētiskām nodarbībām studentiem tiek nodrošināta video un kino filmu noskatīšanās gan ikdienas apmācībā, gan īpašo darbnīcu laikā.

TEĀTRA, KINO UN TV DRAMATURĢIJAA

Obligāte 1 2 3 4 5 6 7 8 Kopā KRP DocētājsVispārējā kultūras teorija 48:3

I48:3 E 96 6 Prof.R.Vilciņš

Latviešu literatūras vēsture 48:2 I 48:2E

48:2 I

64:3E

208 9 As.prof.R.Briedis,Lekt.I.Tāle

Pasaules literatūras vēsture 48:3 E 48:3E

48:3 E 48:3 I 48:3E

160 15 Doc.B.Cīrule,Lekt.Z.Šiliņa, As.prof. I.Karbanova

Svešvaloda 64:2 E 64:2I

32:1I

32:1E


Filozofijas vēsture 48:3I

48:3E

96 6 Prof.P.Laķis

Pasaules mākslas vēsture 48:2I

48:3E

48:3E

32:2 E 176 10 Doc. M.Lapiņa

Dramaturģijas praktiskais seminārs

96:2I

96:2E

96:2I

96:2E

96:2I

96:2E

96:2E

672 14 Lekt. L.Gundars

Dramatisko darbu analīze 64:2I

64:2E

64:2I

64:2E

64:2I

64:2E

64:2I

448 14 Lekt. L.Gundars

Kopā 16 17 16 14 7 4 6 80

TEĀTRA, KINO UN TV DRAMATURĢIJA

B

Obligātie Izvēle 1 2 3 4 5 6 7 Kopā KRP DocētājsAktiermeistarība un režija

32:1 I 32:1 I 64 2 Doc.M.Ķimele

Latviešu teātra vēsture 32:2 E 32 2 Prof. J.Siliņš

Aktiera darbs 32:2I

32 2 Lekt.F.Deičs

TV režijas pamati 32:2E

32:2E

64 4 Lekt. I.Gorodecka

Filmu producēšana 30:2I

32 2 Lekt.A.Krievs

Ievads žurnālistika 32:2I

32:2I

64 4 Lekt.I.Voika

Operatora meistarība 32:2I

32 2 Prof.K.Zalcmanis

Reklāmas dramaturģija 32:2I

32 2 Lekt. E.Stendzenieks

Netradicionālā dramaturģija

32:2I

32 2 Lekt.B.Rubess

Scenogrāfija 32:2I

32 2 Lekt. I.Sedlinieks

Mūsdienu teātris. Teorija un analīze.

32:4I

32 4 Prof.V.Čakare

Loģika 32:2E

32 2 Prof.P.Laķis

Vispārējā psiholoģija 48:3E

48 3 Lekt.A.Miltuze

Pasaules mūzikas vēsture

32:2I

32:2E

64 4 Prof.P.Dambis


32:1I

32:1E

64 2 Doc.T.Suta

Pasaules kino vēsture 32:2I

32:2E

64 4 Lekt. I.Pērkone

Pasaules teātra vēsture 48:3 I 48:3 E 96 6 Prof.V.Čakare

Literatūras teorija 16:1I

16 1 As.prof.R.Briedis

Ievads semiotikā 32:2I

32 2 Prof.V.Čakare

Psihoanalīze un kultūra 32:2I

32 2 Prof.P.Laķis

Drāmas teorija. 32:2I

32:2E

64 4 Prof.G.Bībers

Dokumentālo kino dramaturģija

32 2 Perspektīvē

Aktieru kino režijas pamati

64 4 perspektīvē

Kursa darbs 2 4 6 Lekt. L.GundarsDiplomdarbs 10 Lekt.L.GundarsKopā 80Kredītpunktu summa A, B daļas

160

Mākslas bakalaura studiju programma B daļa

Studiju kursa aprakstsKursa nosaukums: Aktiera darbs

Kursa apjoms: 32 stundas ( 16 st.lekcijas,16 st. semināri)


Kursa autors: Lektors Fēlikss Deičs

Priekšnosacījumi kursa apgūšanai: Priekšzināšanas savā tiešajā specialitātē.

Kursa saturs: Programma paredzēta visu to specialitāšu studentiem, kuriem aktieru meistarība nav pamata specialitāte – dramaturgiem. Studentiem jāapgūst aktieru meistarības pamati, jāizprot tā specifika, kā arī žanriskās īpatnības. Līdzās teorijai studentiem jāapgūst arī atsevišķi aktieru meistarības praktiskie elementi.


veids un stundas

1. Aktiera meistarības teorētiskie pamati: psihofizika, iemiesošanās tēlos.

1.,2.,3. L2;L2;S2

2. Tēls un raksturs- aktiera darba specifika. 4.,5.,6. L2;S2;S2

3. Dramaturģiskā darba analīze no tēlu viedokļa. 7.,8.,9. L2;S2;S2

4. Aktiera un režisora darbs ar dramaturģisko materiālu. 10.,11.,12. L2;L2;S2

5. Teātra un kino specifikas būtiskās atšķirības. 13.,14. L2;S2

6. Dialogs dramaturģijā. 15.,16. L2;S2

Prasības kredītpunktu iegūšanai: Sekmīgi izpildīts praktiskais darbs.Literatūra:Staņislavskis N. Mana dzīve mākslā. R., 1946Čehovs M. Aktiera ceļš. Maskava., 1986Rudlins Dž. Commedia dell’Arte, 1994

Kursa autors: Lektors Fēlikss Deičs

Kursa nosaukums: Literatūras teorija

Kursa apjoms: 32 kontaktstundas( 24st. - lekcijas, 8st. semināri).


Kursa autors: Asociētais profesors Raimonds Briedis, Dr. philol.Priekšnosacījumi kursa apgūšanai:

Saskaņā ar ģimnāzijas literatūras mācību programmām klausītājiem nepieciešams orientēties literārā darba struktūras pamatelementos.

Kursa saturs: Kurss sniedz priekšstatu par mākslas veidu un literatūras klasifikācijas principiem, kā arī parāda mākslas darbu mijiedarbi vēsturiskās attīstības gaitā. Kursa mērķis - analizējot literārus darbus, rādīt daiļdarba struktūras elementu funkcionālās sakarības, kā arī informēt par literatūras pētniecības metodēm un skolām. Konkretizēt dažādo pieeju produktivitāti, analizējot konkrētus daiļdarbus.



7. Literatūras teorijas kursa priekšmets. Literatūras teorijas saistība ar mākslas teoriju, lingvistiku, psiholoģiju, ētiku.

1. L2

8. Mākslas veidu klasifikācijas principi. Literatūra - viens no mākslas veidiem. Literatūras saikne ar tēlotāju mākslu un mūziku.

2. L2

9. Literatūras veidi, paveidi un žanri. Klasifikācijas pamatprincipi. Epika, tās paveidi un žanri. Lirika. Tās paveidi un žanri. Dramaturģija. Tās paveidi un žanri.

3. L2

10. Daiļdarba elementi, to funkcionālās sakarības. Literatūras mākslinieciskums. Satura un formas attiecības. Tēls, raksturs, tips. Tipoloģisks tēls. Daiļdarba emocionālā tonalitāte. Patosa veidi. Traģiskais, komiskais, cildenais. Daiļdarba kompozīcija. Vispārējie kompozīcijas principi. Fabulas un bezfabulas sižets. Montāžas pamatprincipi bezfabulas sižetos. Kompozīcijas pamatelementi. Daiļdarba valoda. Valodas tēlainība. Daiļdarba valodas sintakse un fonētiskā instrumentācija. Strofas un vārsmojuma sistēmas.

4.,5.,6.,7. L2;L2;L2;S2

11. Daiļdarba stils. Šī jēdziena daudznozīmība. Daiļdarba stilu veidotāji faktori.

8. S2

12. Daiļdarba metodes un virzieni. Reālistiskais un nereālistiskais mākslinieciskās domāšanas tips. To būtiskākās atšķirības.Daiļrades virziena jēdziens. Virzieni pasaules literatūrā. Virzienu problēma antīkajā un viduslaiku literatūrā. Renesanses laikmeta reālisms. Klasicisms. Baroks. Apgaismes laikmeta reālisms. Romantisms. Kritizētāja reālisma salīdzinājums 19.gs. un 20.gs. Modernisms. Impresionisms. Ekspresionisms. Simbolisms. Sirreālisms u.c. virzieni. Postmodernisms. Virzienu veidošanās un to izpausmes īpatnības latviešu literatūrā.

9.,10.,11.,12.

L2;L2;L2;

S2

8. Literatūras pētniecības metodes un skolas literatūras zinātnē. Pētniecības principi antīkajā un klasicisma laikmetā. Aristotelis Poētika. Bualo Dzejas māksla.

Mitoloģiskā skola. Biogrāfiskā metode. Kultūrvēsturiskā skola. Komparatīvistika. Socioloģiska literatūras interpretācija. Vēsturiskuma princips. Strukturālisms. Jaunā kritika. Fenomenoloģisms. Hermeneitika.

13.,14.,15. L2;L2;L2

9. Literāro sakaru veidi. Vertikālie un horizontālie literāro sakaru veidi. Ietekmes, aizguvumi, atdarinājumi, stilizācija, reminiscence.

Daiļdarba vērtēšanas problēmas.

16. S2


3. Jāsaņem pozitīvs vērtējums semināros.


Literatūra:1.Valeinis V. Ievads literatūras zinātnē. - R., 1972.2.Valeinis V. Literatūras teorija. - R., 1982.3.Hiršs H. Prozas poētika. - R., 1989.4.Kiršentāle I. Latviešu romāns. - R., 1979.5.Kiršentāle I. u.c. Prozas žanri. - R., 1991.

6.Mauriņa M. Īsais stāsts latviešu padomju literatūrā. - R., 1975.7.Smilktiņa B. Latviešu novele. - R., 1981.8.Tabūns B. Prozas specifika. - R., 1988.9.Vārdaune Dz. Traģēdijas žanrs latviešu literatūrā.- R., 1973.10.Valeinis V. Latviešu lirika. - R., 1973.11.Dilthey W. Gesammelte Schriften. - Stuttgart, 1957., 1. - 7. Bd.12.Gadamer H. Wahrheit und Methode. - Tübingen, 1960.13.Palmer R. Hermeneutics. - Ewangton, 1969.14.Ricoeur P. Hermeneutik und Structuralismus. - München, 1973.15.Eagleton T Literary Theory.- University of Minnesota Press, Mineapolis – London, 1983





Kursa autors: Profesors Gunārs Bībers, Dr. philol. Priekšnosacījumi kursa apgūšanai:

1. Jāorientējas literatūras teorijas jautājumos ģimnāzijas kursa līmenī.2. Jāzina vismaz viena svešvaloda, lai varētu apgūt paredzēto teorētisko literatūru.

Kursa saturs: Tradīcijas un novatorisma mijiedarbē drāmas struktūras elementi aplūkoti to funkcionālā sakarībā. Kursa mērķis - dot pārskatu par drāmas teorijas attīstību saistībā ar attiecīgo laikmetu dramaturģijas praksi. Iepazīstināt ar latviešu izcilāko dramaturgu teorētiskajiem uzskatiem par drāmu. Saistīt drāmas teorijas jautājumus ar teātra mākslas attīstības pamattendencēm.Tematiskais plānojums:



32. L2


33. S2


34. L2


35. L2


36. L2


37. S2

37. Komēdija. Komisma būtības skaidrojums I.Kanta, G.Hēgeļa, Z.Freida, A.Bergsona darbos.Komēdijas žanrs. Farss. Delartiskā

38. L2

komēdija. Vodevilis. Liriskā komēdija. Heroiskā komēdija. Satīriskā komēdija.


39. L2



41. S2


42. S2


43. L2


44. L2


45. L2


46. L2


47. L2


48. S2


49. L2


50. L2


51. L2


52. L2

52. G. Hēgeļa uzskati par drāmu. Konflikta būtības, traģiskā, komiskā, lugas struktūras skaidrojums G. Hēgeļa darbos.

53. L2


54. L2

54. Naturālisma drāmas estētiskie principi. E. Zolā Naturālisms teātrī. 55. S255. Drāmas teorija 20.gs. Modernisma drāmas estētiskie principi.

Ekspresionisma, simbolisma, sirreālisma drāmas būtiskākās 56. L2

iezīmes. Informācija par šo virzienu pārstāvju teorētiskajiem manifestiem. M. Materlinks Lēnprātīgo dārgumi.


57. S2



59. L2

59. Dokumentālās drāmas estētiskie principi. 60. L260. Absurda drāmas estētiskie principi. 61. L261. Drāmas teorijas attīstība Latvijā. R. Blaumaņa, Raiņa, M. Zīverta,

G. Priedes, P. Pētersona teorētiskie uzskati par drāmu.62. , 32. L2;S2






Apakšprogramma: Audiovizuālās kultūras vēsture un teorija (AVK)

Apakšprogrammas autors:Lektore Inga Pērkone


2. Sagatavot universāli izglītotus, radoši domāt un rakstīt spējīgus mākslas zinātņu bakalaurus – audiovizuālās kultūras speciālistus.

3. Mācību procesā sniegt studentiem vispārēju humanitāru izglītību, kā arī teorētiskas un praktiskas zināšanas audiovizuālajā kultūrā.


Studentiem nepieciešama vidējā izglītība, interese un priekšstats par Latvijas un pasaules kultūru, latviešu valodas un svešvalodu zināšanas.


Bakalaura programma Audiovizuālās kultūras vēstures un teorijas specialitātē izstrādājusi un īsteno LKA Ekrāna un teātra mākslu katedra.Studiju programma veidota atbilstoši LR Augstskolu likumam un LKA Senāta lēmumiem.


Atbilstoši LR Augstskolu likumam un LKA senāta lēmumam, programma sastāv no4. A – obligātās vispārējās.5. B – obligātās speciālās6. C – izvēles daļas. A daļu veido KA Kultūras teorijas katedras piedāvātie vispārējie teorētiskie kursi (daļa –

samazinātā apjomā), kā arī AVK programmas pamatkurss Pasaules kino vēsture. Apgūstot A daļu, studenti iegūst 80 kredītpunktus. Programmas B daļā iekļauta daļa no KA vispārējiem teorētiskajiem kursiem, kā arī Ekrāna un teātra mākslu katedras piedāvātie mācību kursi, kas sniedz teorētiskas un praktiskas zināšanas audiovizuālajā kultūrā –mākslas darba analīze, kinorežijas pamati, kinooperatora meistarība u.c. B daļā students saņem 90 kredītpunktus. C daļā studenti var izvēlēties LKA katedru piedāvātos vai citās augstskolās apgūstamos kursus. Studentam C daļā jāiegūst vismaz 10 kredītpunkti. Studentiem tiek piedāvāti arī speckursi, kurus lasa vieslektori ( Kino žanri, Ievads kino semiotikā, u.c.), kā arī līdzdalība Latvijā notiekošajos kino pasākumos (kinofestivāls Arsenāls, Kinovēstures vasaras skola, Dokumentālistu simpozijs u.c.).Studenti mācās 4 mācību gadus (8 semestrus), 8 semestrī raksta un aizstāv diplomdarbu Audiovizuālās kultūras teorijā un vēsturē.


Mācību procesā studenti izmanto KA videotēku, bibliotēku, kino un video aparatūru. Reizi nedēļā KA zālē tiek rīkotas filmu skates no KA, Rīgas Kinomuzeja, Nacionālā Kinematogrāfijas centra, Kinofotofonodokumentu arhīva, ārvalstu vēstniecību u.c. institūciju filmu krājumiem. Studentiem ir iespēja bez maksas vai ar atlaidēm apmeklēt Rīgas kinoteātrus.

AUDIOVIZUĀLĀS KULTŪRAS VĒSTURE UN TEORIJA (AVK)A

Obligātie 1 2 3 4 5 6 7 Kopā KRP Docētājs

Pasaules kino vēsture: aktierkino

64:4 Ie 64:4 E 64:4 Ie 64 :4 E 64:4 Ie 64:4 E 384 24 Lekt.I. Pērkone


48:3 Ie 48:3 E 96 6 Prof.R. Vilciņš

Filozofijas vēsture 32:3 E 32:3 E 64 6 Prof.P. Laķis20.gs. Rietumu filosofija

32:2 E

32 2 Prof.P.Laķis

Pasaules mākslas vēsture

48:3 Ie 48:3 E 48:3 E 32:2 E

176 11 Doc.M.Lapiņa

Pasaules teātra vēsture

48:3 Ie 48:3 E 96 6 Prof.V.Čakare

Pasaules literatūras vēsture

48:3 E 48:3 E 48:3 E 48:3 Ie 48:3 E 240 15 Doc.B.Cīrule,Lekt.Z.Šiliņa, As.prof.I.Karbanova

Pamatsvešvaloda 64:2 E 64:2 Ie 32:1 I 32:1 E 192 6 Lekt.E.Meija, lekt.D.Volkenšteine, lekt.I.Baiže, lekt.A.Vaišļe

Ētika 32:2 E 32 2 Prof.S.LasmaneEstētika 32:2 E 32 2 Doc.J.CelmaKopā 18 18 14 11 96 4 80

AUDIOVIZUĀLĀS KULTŪRAS VĒSTURE UN TEORIJA (AVK)B

Obligātie Izvēle 1 2 3 4 5 6 7 Kopā KRP Docētājs

Pasaules mūzikas 48:3 I 48:3 E 96 6 Prof.P.Dambis

vēstureLatvijas vēstures avoti un historiogrāfija

64:4 E 64 4 Doc.J.Goldmanis


32:2 I 32:2 E 64 4 Doc.T.Suta,Doc.M.Lapiņa

Vispārējā psiholoģija 48:3 E 48 3 Lekt.A.MiltuzeLatvijas kino vēsture 64:4 E 64 4 Doc.A. Redovičs,

Lekt.I. PērkoneDokumentālā kino vēsture

32:2 E 32 2 Lekt.I. Pērkone,Doc.A. Redovičs

Animācijas kino vēsture

32:2E 32 2 Doc.A.Redovičs,Lekt.I. Pērkone

Mākslas darba analīze

32:2I 32:2E 32:2I 32:2E 32:2I 32:2E 192 12 Doc.A.Redovičs,Lekt.I. Pērkone

Krāsu mācība 64:4 E 64 4 Prof.K. ZalcmanisKombinētie uzņēmumi un specefekti

32:2 E 32 2 Doc.J. Milbrets

Kino režijas pamati 64: 4 E 64 4 Prof.A. EpnersFoto mākslas pamati 32:2 I 32:2 E 64 4 Lekt.M.KundziņšKino teoriju vēsture 32:2E 32 2 Lekt.I. Pērkone,

Doc.A. Redovičs Dramaturģijas pamati

32:2 I 32 2 Doc.L. Gundars

Audiovizuālo dokumentu arhivēšana un glabāšana

32:2 I 32 2 Lekt.E.Smirnova Lekt.L.Auziņa


48:3 E 48 3 Lekt.I. Lokmane

Latvijas teātra vēsture 32:3 E 32 3 Prof.J. SiliņšProf.L.Akurātere

Drāmas teorija 64: 3 E 64 3 Prof.G. BībersLatviešu literatūras vēsture

48:2 I 48:2E 48:2I 48:2E 192 8 As.prof.R.BriedisLekt.I.Tāle

Kursa darbs 3 3 6Bakalaura darbs 10Kopā 90Kopā A un B daļas 170

AUDIOVIZUĀLĀS KULTŪRAS VĒSTURE UN TEORIJA (AVK)C

Izvēle 1 2 3 4 5 6 7 Kopā KRP Docētājs

Kinooperatora meistarība

64:4 I 64:4E 128 8 Prof.K. Zalcmanis

TV vēsture un teorija 32:2 I 32:2E 64 4 Doc.Ģ.NagainisScenogrāfija 32:2 I 32 2 Lekt.I. RomanovaKopā 14

Mākslas bakalaura studiju programma B daļaStudiju kursa apraksts

Kursa nosaukums: Krāsu mācībaKursa apjoms: 64 stundas (46 stundas lekcijas, 8 stundas semināri, 10 stundas – video materiāls un analīze).

4 kredītpunkti. Pārbaudes forma – mutvārdu eksāmens.Kursa autors: Profesors Kalvis ZalcmanisPriekšnosacījumi kursa apgūšanai: Priekšzināšanas mākslas vēsturē, mitoloģijā un kinovēsturē. Kursa saturs: Kurss ietver nozīmīgākās krāsu teorijas no antīkajiem laikiem līdz mūsdienām, Rietumu, Austrumu un Āfrikas kultūru krāsu simbolismu, krāsu testus. Kursa mērķis – radīt priekšstatu kā ar krāsu palīdzību veidot ekrāna mākslas tēlu, kas iedarbojas uz skatītāju.Tematiskais plānojums:

Temats Nedēļa Nodarbību veids un stundas.

1. Cilvēks un krāsa. Krāsu loma dzīvē un izziņas procesā, valodas un domāšanas procesa attīstībā. Krāsa kā objektīva un subjektīva īpašība.

1. L2

2. Krāsu uztvere un izteikšana senajā Grieķijā. Homēra “Odiseja” un “Iliādas” krāsu terminoloģija. Demokrīta, Platona, Pitagora un Aristoteļa krāsu teorijas. Grieķu – romiešu krāsu simbolisms.

2.,3. L2;L2

3. Kristiešu krāsu vīzijas. “Jāņa Atklāsmes Grāmata”. Hildegardes fon Bingenas un Zviedrijas Birgittas krāsu vīzijas. Dionīsija Areopagīta, Jākoba Bőmes un Emanuela Svēdeborga krāsu teoloģija.

4.,5. L2;L2

4. Krāsu iedalījums no psiholoģiskā viedokļa. Siltās, vēsās, tumšās , gaišās krāsas. Pamatkrāsu fizikālais un psiholoģiskais aspekts. Krāsu tonis un piesātinājums.

6. L2

5. Krāsu kombinācijas. Līdzīgās, kontrastējošās, komplementārās, ahromatiskās krāsas.

7. L2

6. Gētes krāsu mācība. Subjektīvā krāsu izjūta. Jutekliski – tikumiskā krāsu iedarbība. Krāsu viendabīgums un harmonija., filma “gaisma – tumsa – krāsas”.

8.,9.,10. L2;V2;S2

7. Krāsu skanēšana. Grieķu hromatiskā skala. Krāsu harmonija viduslaikos un renesanses laikā. Arčimboldi krāsu mūzika. Lisa Bertrana Kastela māsu “klavieru čembalo”.

11. L2

8. Krāsu raksturs. Četri temperamenti un to krāsas. Četrkrāsu cilvēks.

12. L2

9. Vasīlijs Kandinskis. Krāsas psiholoģiskā iedarbība. Formu un krāsu valoda. Krāsu muzikalitāte.

13. L2

10. J.Ittena krāsu mācība. 12 toņu krāsu aplis. Krāsas iedarbības trīs aspekti. Pieci subjektīvie krāsu tipi.

14.,15. L2;S2

11. Cilvēka aura un tās krāsas. Kirliāna efekts. 16. L212. Čakras un to krāsas. 7 krāsu spektra būtība. Krāsu enerģija. 17. L213. Mandalu krāsu simbolisms. Krāsu mandala – atslēga simboli

sistēmai. Krāsas budisma mandalās. Kalačarkas kosmisko Budu mandalas.

18.,19. L2;L2

14. Japāņu mākslas ahromātisms. Saikne ar Dzen – budismu. Heiana pirmais krāsu periods. Krāsu augstākais uzplaukums – Momojamas periods. Melnās krāsas estētika. Wabi – ahromātisma un askētisma koncepcija. Kurosāvas filma “Rošamons”

20.,21. L2;S2

15. Islāma krāsu simbolika. M. Makmalbafa filma “Gabbeh” 22.,23. L2;V2

krāsu interpretācija.16. Melnās rases krāsu simbolisms. Krāsu nozīme apģērbos,

rituālos. Prioritārās krāsas.24. L2

17. M.Lušera un H. Frīdlinga krāsu testi. 25. L218. Kreatīvās krāsas un to kritēriji. Pielietojuma principi. Filma

“Dzeltenā zemūdene”.26.,27. L2;V2

19. Krāsu dramaturģija. Eizenšteina izstrādātais dramaturģiskais krāsu risinājums. Filma “dzejnieka nāve”, filma “Ivans Bargais”, koloristiskā iecere un realizācija. Antonioni filma “Sarkanais tuksnesis”

28.,29.,30., 31.,32.

L2;L2;V2;V2;S2

*V – lekciju videomateriāls un tā analīze

Prasības kredītpunktu iegūšanai: 1. Jāsaņem pozitīvs vērtējums semināros.2. Jānokārto ieskaite.3.Jānokārto mutvārdu eksāmens.

Literatūra:1. Color harmony Workbook. Rockport Publishers, Inc. Massachusetts, 19992. Shigenobu Kobayasi., A Book of Colours. Kodansha International, Tokyo, 19983. John Gage., Kulturgeschichte der Farbe., Otto Maier Ravensburg, 19974. H.B.Cepoв. Античный хроматизм., С.Петербург., 19955. RhieThurman. Wisdom and Compasson: The Sacred art of Tibet., Tibet House of Abrams., 19976. Goethe J.W. , Farbenlehre., Kőln, 19857. Еизенштейн С.М.,,Цвет и кино., СС,ТЗ.,М.Исусство.19648. Heller E., Wie Farben wirken., Rowohlt Verlag GmgH, Reinbek bei Hamburg, 19989. Kandinsky W. Űber das Geistige in der Kunst., Műnchen, 1987

Kursa autors: Profesors Kalvis Zalcmanis




Kursa autors: Profesors Gunārs Bībers, Dr. philol. Priekšnosacījumi kursa apgūšanai:

1. Jāorientējas literatūras teorijas jautājumos ģimnāzijas kursa līmenī.2. Jāzina vismaz viena svešvaloda, lai varētu apgūt paredzēto teorētisko literatūru.

Kursa saturs: Tradīcijas un novatorisma mijiedarbē drāmas struktūras elementi aplūkoti to funkcionālā sakarībā. Kursa mērķis - dot pārskatu par drāmas teorijas attīstību saistībā ar attiecīgo laikmetu dramaturģijas praksi. Iepazīstināt ar latviešu izcilāko dramaturgu teorētiskajiem uzskatiem par drāmu. Saistīt drāmas teorijas jautājumus ar teātra mākslas attīstības pamattendencēm.Tematiskais plānojums:



63. L2


64. S2


65. L2


66. L2


67. L2


68. S2

68. Komēdija. Komisma būtības skaidrojums I.Kanta, G.Hēgeļa, Z.Freida, A.Bergsona darbos.Komēdijas žanrs. Farss. Delartiskā komēdija. Vodevilis. Liriskā komēdija. Heroiskā komēdija. Satīriskā komēdija.

69. L2


70. L2



72. S2


73. S2


74. L2


75. L2


76. L2


77. L2


78. L2


79. S2


80. L2


81. L2


82. L2


83. L2

83. G. Hēgeļa uzskati par drāmu. Konflikta būtības, traģiskā, komiskā, 84. L2

lugas struktūras skaidrojums G. Hēgeļa darbos.


85. L2

85. Naturālisma drāmas estētiskie principi. E. Zolā Naturālisms teātrī. 86. S286. Drāmas teorija 20.gs. Modernisma drāmas estētiskie principi.

Ekspresionisma, simbolisma, sirreālisma drāmas būtiskākās iezīmes. Informācija par šo virzienu pārstāvju teorētiskajiem manifestiem. M. Materlinks Lēnprātīgo dārgumi.

87. L2


88. S2



90. L2

90. Dokumentālās drāmas estētiskie principi. 91. L291. Absurda drāmas estētiskie principi. 92. L292. Drāmas teorijas attīstība Latvijā. R. Blaumaņa, Raiņa, M. Zīverta,

G. Priedes, P. Pētersona teorētiskie uzskati par drāmu.93. , 32. L2;S2




Kursa nosaukums: Kino teoriju vēstureKursa apjoms: 32 stundas (20 stundas – lekcijas, 12 stundas semināri), 2 kredītpunkti. Pārbaudes forma – eksāmens. Kursa autori: Lektore Inga Pērkone, MA, lektors Agris RedovičsPriekšnosacījumi kursa apgūšanai: nokārtotas saistības studiju kursos Pasaules kino vēsture un Mākslas darba analīze; svešvalodu prasme.Kursa saturs: Kurss iepazīstina ar kino teoriju rašanos un attīstību, kino teorētiskās analīzes virzieniem, raksturo teorētisko konceptu ietekmi kinomākslas attīstībā. Tematiskais plānojums:


1. Pirmie teorētiskie atzinumi par kinomākslu. 1. L22. Kinodomas attīstība 1920jos gados. 2.,3. L2,S23. Kino teorijas Krievijā. R. Jakobsons, S. Eizenšteins u.c. 4.,5. L2, S24. Trīsdesmito gadu teorijas. R. Arnheims, V. Benjamins, E.Panofskis

6. L2

5. 1940tie gadi. Kinofenomenoloģija. Filmoloģija. Neoreālisti. Kino kā valodas definēšana

7. L2

6. 1950tie gadi. Kino antropoloģija. Autora teorija. 8.,9. L2,S27. Kinosemiotika un strukturālisms. R.Barts, U. Eko, K. Mecs u.c.

10.,11. L2,S2

8. Psihoanalītiskās teorijas. Ž. Lakāns. Jaunlakānieši. Feministiskās teorijas.

12. L2

9. Narratīvās teorijas. Formālās teorijas. Tekstologi. Agrīnā kino pētniecība.

13.,14. L2,S2

10. Postmodernisms. Intertekstualitāte. Jaunu teoriju meklējot. 15.,16. L2,S2 Prasības kredītpunktu iegūšanai:Sekmīgi nokārtots eksāmens.Literatūra: 1.Aristarko G. Istorija teorii kino, M., 19662.Bordwell D. On the History of Film Style, Engl.,19973.The Oxford Guide to Film Studies, Oxford, 19984.The Oxford History of World Cinema, Oxford, 19965.Strojeņije fiļma, M.,1984

Kursa autori: Lektore Inga Pērkone, MA, lektors Agris Redovičs

Kursa nosaukums: Kinorežisūras pamati operatoriem

Kursa apjoms: 64 kontaktstundas. Pārbaudījuma veids : mutvārdu eksāmens , kura sastāvdaļa ir arī studenta teorētiska rakstu darba vērtējums.

4 kredītpunkti.Kursa autors: Profesors Ansis EpnersPriekšnosacījumi kursa apgūšanai: Sekmīgi apgūta iepriekšējo 3 studiju semestru viela .Kursa saturs: Dot ieskatu kino režisūras mākslinieciskajos pamatos un tās tehnoloģijā. Akcentēt kinorežisūras kopējo un atšķirīgo televīzijas režisūrai.Kursa lekcijas balstās uz kinofilmu noskatīšanās laikā gūtiem kinorežisora darba piemēriem un studentu patstāvīgi apgūto literatūru.Tematiskais plānojums:Temats Nedēļa Nodarbību veids

un stundas1. Kinorežisūras būtība 1. L2;L22. Scenārijs , tā ideja 2. L2;L23. Režisora mākslinieciskā iecere 3. L2;L24. Režisora scenārijs 4. L2;L25. Režisora izteiksmes līdzekļi 5. L2;L26. Mizanscēna 6. L2;L27. Kadrs 7. L2;L28. Montāžas frāze 8. L2;L29. Epizode 9. L2;L210. Filmas kompozicionālā uzbūve 10. L2;L211. Režisora sadarbība ar operatoru 11. L2;L212. Skaņas (mūzikas ,trokšņu ...) loma 12. L2;L213. Seminārs : “ Kinorežisora izteiksmes līdzekļu arsenāls “ 13. S414. Kino režisūras darbu žanru īpatnības: dokumentālais 14. L2;L215. mākslas 15. L2;L216. klipu ,reklāmas 16. L2;L217. seriālu kino 17. L2;L2

Prasības kredītpunktu iegūšanai : 1.) Jāiepazīstas ar obligāto literatūru;2.) Jāsaņem pozitīvs vērtējums seminārā;3.) Jāsaņem pozitīva atsauksme par teorētisko rakstu darbu4.) Jāiegūst pozitīvs vērtējums eksāmenā.Literatūra:1.Krājumi “ Kino mākslas valoda “ un “ Kino valoda “2.M.Martens “ Kino valoda “3.B.Belašs “Kino”4.Z.Krakauers “ Filmas daba”5.S.Eizenšteins “ Kopotie raksti” 1.- 6. sējumi 6.Krājums: “ Dokumentālā kino - žanru problēmas”7.H.Franks “ Ptolemeja karte “8.Krājums “Dziga Vertovs “9.Vigodskis “ Mākslas psiholoģija “10.J.Civjans “ Kino vēsturiskā recepcija “11.M.Montegjū “ Filmu pasaule “12.J.Lotmans ,J .Civjans “ Dialogs ar ekrānu”13.S.Jutkevičs “ Režisūras poētika “14.Ieteicams : krājums “ Filmu gramatika “ ( angļu val .)

Kursa autors: Profesors Ansis Epners

Kursa nosaukums: Kombinētie uzņēmumi un specefekti.

Kursa apjoms: 32 stundas (teorētiskas nodarbības).


Kursa autors: Docents Jānis MīlbretsPriekšnosacījumi kursa apgūšanai: Iemaņas operatora meistarībā.

Kursa saturs: Kurss sniedz pārskatu par kombinēto kadru un specefektu pielietojumu spēlfilmās, dažādiem to izmantojuma veidiem.Tematiskais plānojums:


1. Kombinēto uzņēmumu, specefektu nepieciešamība spēles filmās.

1.,2.,3. L2;L2;L2

2. Rir projekcija, klejojošā maska, frontprojekcija. 4.,5. L2;L23. Dubultā ekspozīcija. 6.,7., L2;L24. Filmēšana paātrināti un palēnināti. 8.,9. L2;L25. Filmēšana atpakaļgaitā. 10.,11.,12. L2;L2;L26. Filmēšana uz melna fona. 13.,14. L2;L27. Maketa filmēšana 15.,16. L2;L2Prasības kredītpunktu iegūšanai:

1.Lekciju apmeklējums.2.Sekmīgi nokārtots eksāmens.

Literatūra:1.Bordwell, D., Thompson, C. Film Art: An Introduction.- New York:Knopf, USA, 19932.Dick,B.F. Anathomy of Film.-New York:St.Martin’s Press, 19913. Millerson, G.Lighting for Video.- Oxford: Focal Press, 1991

4. Mehnert, H. Das Bild im Film und Fernsehen.-Leipzig:Fotokinoverlag, 19865. Orr, J. Contemprorary Cinema – Edinburg: Edinburg University Press, 19896. Paulke, W. Perspektive.-Leipzig:E.A.Seemann Verlag, 19657.Smith, D.L. Video Communication:Structuring content for maximum program effectivness. – Belmont: Wordsworth Publ. Co., 19818. Utz,P. Today’svideo: Equipment, Setup, Production.- Engelwood Cliffs: Prentice Hall, 19929. Zuholowsky, F. Mask, Toy, Charakter.-Leipzig: Fotokinowerlag, 1971Kursa autors: Docents Jānis Mīlbrets

C daļaKursa nosaukums: ScenogrāfijaKursa apjoms: 48 kontaktstundas (36 st. lekcijas, 12 st. praktiskais darbs)

3 kredītpunkti. Pārbaudes forma - rakstiska ieskaite un eksāmens.Kursa autore: Lektore Ieva RomanovaPriekšnosacījumi kursa apgūšanai: Savas izvēlētās specialitātes pamatu zināšana, filmu ražošanas struktūras izpratne, zināšanas optikas izmantošanā, mākslas vēsturē, kino vēsturē.Kursa saturs:Lekciju ciklā studenti iepazīstas ar filmēšanas objektu atlases un izmantošanas principiem, dekorāciju būves, piebūvju un dekorēšanas iespējām, vides koloristisko un stilistisko organizāciju, telpas izmantošanas iespējām, filmas projekta - skiču, rasējumu, eksplikācijas un kadrējuma zīmēšanu, attēla kompozīcijas un perspektīvu likumībām, izcilākajiem filmu mākslinieku darbiem.Tematiskais plānojums:Temats Nedēļa Nodarbību veids

un stundas1. Kas ir filmas mākslinieks. Tā nozīme, statuss, vieta

kinogrupā. Latvijas filmu mākslinieki. Mākslinieka grupas struktūra.

1.,2. L 2; L 2

2. Filmas projekts. Eksplikācija. Eksplikācijas zīmēšanas paņēmieni. Stila, ritma, koloristikas veidošana. Kadrējums, skices. Raksturojošā vizuālā materiāla apzināšana. Filmēšanas objektu atlase, tās nosacījumi.

3. L 2

3. Attēla kompozīcijas pamatprincipi. Līdzsvars, ritms, krāsa, gaisma, perspektīva, optiskās uztveres īpatnības

4.,5. L 2; L 2

4. Praktiskās nodarbības kompozīcijas sajūtas attīstīšanai, eksplikāciju zīmēšanai.

6.,7. S2; S2

5. Tiešā, paralēlā, apgrieztā perspektīva, telpas tipoloģija, telpas kā kultūrvēsturiska fenomena raksturojums.

8. L2

6. Zīmējuma transformēšana telpiskai uzbūvei. Plānojuma izveidošana un aprēķināšana. Darba zīmējums. Detaļas zīmējums. Rasējums. “Mākslinieka tīkls”.

9.,10. L2;S2

7. Dekorāciju uzbūves principi, funduss, nepieciešamās platības aprēķināšana. Piebūves darbā. Tāmes izstrādāšana.

11.,12. L2;L2

8. Objektu dekorēšana, perspektīvā savietošana, kompensācijas koeficients, mērķtiecīga optikas izmantošana.

13. L2

9. Mērogs kā raksturojošs lielums, tā izmantošana. Scenogrāfijas un detaļu nozīme dramaturģijas raksturojumā.

14. L2

Piemēru analīze.

10. Nosacītais un reālistiskais filmas scenogrāfijā. Dabas pakļaušana kopējam stilistiskam risinājumam. Vēsturiskais stilizējums. Nosacītās vides veidošana. Piemēru analīze.

15.,16. L2;S2

11. Kostīmu un grima mākslinieka darbs. Kanoniskais un īpatnējais cilvēkā, īpatnību izmantošana un neitralizēšana tēla veidošanā. Stils, mode, laikmeta raksturojums. Netradicionālo tēlu veidošana. Zvaigžņu kults.

17.,18. L2;L2

12. Maketēšana, maketu izmantošana. Kombinēto uzņēmumu mākslinieka darbs. Specefekti, to projektēšana un izmantošana. Piemēru analīze.

19.,20. L2;S2

13. TV studijas mākslinieka darba īpatnības. Raidījuma noformēšana. Dekorācijas būve darbam ar vairākām kamerām. Krāsu izmantošanas nosacījumi.

21. L2

14. Izcilākie pasaules filmu mākslinieki, to darbi. Filmuscenogrāfijas virzieni, mode. Piemēru analīze.

22.,23. L2;L2

15. Praktiskā nodarbība - eksplikācijas zīmējumu, dekorācijas projekta analīze.

24. S2

Prasības kredītpunktu iegūšanai:1. Nokārtot ieskaiti, eksāmenu.2. Izpildīt praktiskos darbus : pašportretu, eksplikāciju, dekorācijas projekta skici.

Izmantojamā literatūra: 1. Арнхеим Р. Искусство и визуальное воспитание. Москва, Прогресс, 1974.2. Голдштеин Л.Г. и др. Комбинирование киносъемкки. Москва, Искусство, 1972.3. Жегин Л.Ф. Язык живописного произведения. Москва, Искусство, 1970.4. Толмачев В, Полянский К. Кингдеккорации, проектирование и постройка. Москва, Искусство, 1956.5. Affron Ch. And M.J. Sets in Motion, Art Direction and Film Narrative. Rutgers University Press, USA, 1995.6. Barsacq L. Caligari’s Cabinet and other Grand Illusions. A History of Film Design. A Plume Book, USA, 1978.

Kursa autore: Lektore Ieva Romanova



Apakšprogramma : TV un video operatori

Apakšprogrammas autori: Prof.Kalvis Zalcmanis, docents Alvils Indriksons


1. Sagatavot teorētiski un praktiski izglītotus, pastāvīgi un radoši domāt spējīgus profesionālus kino un televīzijas operatorus, apguvušus gan dokumentālista - reportiera, tā arī iestudējuma un TV žanru īpatnības .

2. Dot katram studentam zināšanas strauji attīstošajā mūsdienu kino un video tehnikā un tehnoloģijā.

3. Sava radošā potenciāla garantijai studenti iepazīst labāko pasaules mākslas darbu klāstu.4. Studenti apgūst nepieciešamās blakusprofesijas , darba drošības prasības 5. Studijas beidzot students iegūst bakalaura grādu Operatora specialitātē, kas dod tiesības

turpināt studijas maģistra programmā.


Studenta piemērotība radošajai profesijai ,ko izvērtē uzņemšanas komisija: radošā iztēle, reakcijas ātrums, spēja izprast notiekošo, laba redze un fiziskā sagatavotība. Svešvalodas zināšanas vidusskolas apjomā.


Bakalaura programmu operatora specialitātei izstrādājusi un īsteno LKA Ekrāna un teātra mākslu katedra. Tās pamatā pieredze ,gūta , sagatavojot kino operatoru - bakalaurus , kā arī bakalaurus - televīzijas operatorus -žurnālistus .Studiju programma veidota atbilstoši LR Augstskolu likumam un LKA senāta lēmumiem.Studiju programmā, maksimāli iespējami ,iekļautas visas specialitātei piekļaujošās disciplīnas , kas ļauj studentam sevi izveidot par profesionālām prasībām atbilstošu radošā kolektīva locekli.Pamatdisciplīnas: operatoru meistarība , kino un televīzijas tehnoloģija (“TV specifika “), kino un video montāža, kopdarbs ar režisoru ,kā viņa ieceres radošu realizētāju. Kopā ar nepieciešamo praktisko treniņu, tās realizējas savstarpēji saistītu disciplīnu lekciju tīklā .Studiju rezultāts parādās kursa un diploma darbos, kā arī bakalaura eksāmenā.Bakalaura diplomdarbs ir operatora darbs tehnoloģiski sarežģītā kino vai televīzijas ( video) materiāla - atbilstoši režisora iecerei- realizācijā.Studiju programmas ietvaros paredzēta studentu un docētāju sadarbība ar LKA maģistrantiem -režisoriem , kā arī ar Latvijas Valsts Universitātes žurnālistikas fakultātes studentiem un pasniedzējiem.


Atbilstoši LR Augstskolu likumam un LKA Senāta lēmumam,humanitāro zinātņu bakalaura studiju programmu OPERATORU specialitātē veido :1. A grupas priekšmeti ( kredīta apjoms : 80 KRP ) ;2. B grupas priekšmeti ,atbilstoši specializācijai ( kredīta apjoms: 100 KRP);3. C grupas priekšmeti - brīvas izvēles priekšmeti ( kredīta apjoms: 16 KRP).

Lai iegūtu bakalaura grādu:a)jānokārto eksāmeni un ieskaites A,B un C daļu priekšmetos , iegūstot 160 kredītpunktus;b)jānokārto bakalaura eksāmens kultūras teorijā un vēsturē;

c)jānokārto gala eksāmeni svešvalodā, kino tehnoloģijā un televīzijas specifikā ;d)jāaizstāv bakalaura darbs operatoru meistarībā , kas ir katra studenta individuālā darba novērtējums.


Programmas realizācijai nodota specializēti iekārtota auditorija (“1.”),izdalīta video un kino tehnika. Studenti informēti par prasību izmantot praktisko darbu veikšanai arī savu personisko

videoaparatūru. Televīzijas tehnikā par bāzi tiek izmantota LTV tehnika .

TV un video operatoriA

Obligātie 1 2 3 4 5 6 7 Kopā KRP DocētājsVispārējā kultūras teorija

48:3 I 48:3 E 96 6 Prof.R.Vilciņš

Filozofijas vēsture 32:2 E 32:2 E 64 4 Prof.P.LaķisSvešvaloda 64:2 E 64:2 I 32:1 I 32:1 E 192 6 Lekt.E.Meija,

lekt.D.Volkenšteine, lekt.I.Baiže, lekt.A.Vaišļe


32:3 E 64:4 I 32:3 E 128 10 Lekt.Z.ŠiliņaAs.prof..I.Karbano

vaSenās Grieķijas un Senās Romas kultūras vēsture un Seno Austrumu kultūra

32:2 I 32 :2 E 64 4 Lekt. H.Tumans

Pasaules mākslas vēst. 32:2 I 32:2 E 32:2 E 96 6 Doc. M.Lapiņa

Latviešu literatūras vēst.

32:2 I 32:2 E 64 4 As.prof.R.Briedis

Rietumeiropas 20.gs. mākslas virzieni

32:2 E

32 2 Doc. M.Lapiņa

Operatora meistarības teorija un radošā prakse

96:4 E 96:4 E 96:4 E 96:4 E 96:4 E 96:4 E 96:4 E 672 28 Prof. K.Zalcmanis

Pasaules kino vēsture 48:3 E 48:3 E 96 6 Lekt. D.ĀboliņaLatvijas kino vēsture 32:2 E 32 2 Lekt. I.Pērkone

Latvijas vēst. 48:2 E 48 2 Doc.J.GoldmanisKopā 17 18 13 7 10 7 8 80

TV un video operatori

B Obligātie Izvēle 1 2 3 4 5 6 7 Stunda

sKRP Pasniedzējs

Foto mākslas pamati

32:2 I 32:2 E 64 4 Lekt.M.Kundziņš

Kino tehnoloģija 16:1 E 32:2 E 32:2 I 80 5 Doc. J.MilbretsKompozīcijas pamati

32:2 I 32:2 E 64 4 Lekt. Ē. .Zalcmane

TV specifika 64:4 E 64:4 E 64:4 E 64:4 E 64:4 E 64:4 E 64:4 E 448 28 Doc.M. Kanaviņš, Doc.A.Indriksons

TV tehnoloģija 16:1 I 32:2 E 32:2 E 32:2 E 112 7 Doc.A. RagovskisScenogrāfija 32:2 I 32 2 Lekt.I. RomānovaAutortiesības 32:2 E 32 2 Lekt.I.VeikšaKrāsu mācība 32:2E 32:2E 64 4 Prof.K.ZalcmanisDramaturģijas pamati

32:2 I 32 2 Lekt. L.Gundars

TV žurnālistika operatoriem

32:2I 32:2 E 64 4 Lekt.A.Šēnbergs

Operatora darbs iestudējumā

32:2 I 32: 2 E 64 4 Lekt.Gorodecka

Kinorežisūras pamati operatoriem.

64:4 E 64 4 Prof.A.Epners

Montāža 32: 2 E 32 2 Prof. A.EpnersLatviešu mākslas vēst.

32:2 I 32:2 E 64 4 Doc.T.Suta,Doc.M.Lapiņa


48:3 I 48: 3 E 96 6 Prof.P.Dambis

Operatora darba praktiskais seminārs

64:2 I 64 2 Vieslektors

Praktiskie darbi 6st. 18 st. 15st. 12 st. 12st. 6 st. 69

Kursa darbs 2 4 6Diplomdarbs 10Kopā 12 12 12 16 13 17 8 100

TV un video operatoriC

Obligātie vispārējie kursi

1 2 3 4 5 6 7 Stundas Kedītpunkti Pasniedzējs

20.gs. filozofija 32:2E 32 2 Prof.P.LaķisKino filmu skatīšanās

6 semestri

6

Kino –video režija

30:1 30:1 30:1 30:1 120 4 Prof. A.Epners

TV žurnālistika 32:2 I 32:2 E 64 4 Lekt.D.DūzeKopā 3 3 1 1 2 16


Studiju kursa apraksts

Kursa nosaukums: Krāsu mācībaKursa apjoms: 64 stundas (46 stundas lekcijas, 8 stundas semināri,

10 stundas – video materiāls un analīze).4 kredītpunkti. Pārbaudes forma – mutvārdu eksāmens.

Kursa autors: Profesors Kalvis ZalcmanisPriekšnosacījumi kursa apgūšanai: Priekšzināšanas mākslas vēsturē, mitoloģijā un kinovēsturē. Kursa saturs: Kurss ietver nozīmīgākās krāsu teorijas no antīkajiem laikiem līdz mūsdienām, Rietumu, Austrumu un Āfrikas kultūru krāsu simbolismu, krāsu testus. Kursa mērķis – radīt priekšstatu kā ar krāsu palīdzību veidot ekrāna mākslas tēlu, kas iedarbojas uz skatītāju.Tematiskais plānojums:


20. Cilvēks un krāsa. Krāsu loma dzīvē un izziņas procesā, valodas un domāšanas procesa attīstībā. Krāsa kā objektīva un subjektīva īpašība.

1. L2

21. Krāsu uztvere un izteikšana senajā Grieķijā. Homēra “Odiseja” un “Iliādas” krāsu terminoloģija. Demokrīta, Platona, Pitagora un Aristoteļa krāsu teorijas. Grieķu – romiešu krāsu simbolisms.

2.,3. L2;L2

22. Kristiešu krāsu vīzijas. “Jāņa Atklāsmes Grāmata”. Hildegardes fon Bingenas un Zviedrijas Birgittas krāsu vīzijas. Dionīsija Areopagīta, Jākoba Bőmes un Emanuela Svēdeborga krāsu teoloģija.

4.,5. L2;L2

23. Krāsu iedalījums no psiholoģiskā viedokļa. Siltās, vēsās, tumšās , gaišās krāsas. Pamatkrāsu fizikālais un psiholoģiskais aspekts. Krāsu tonis un piesātinājums.

6. L2

24. Krāsu kombinācijas. Līdzīgās, kontrastējošās, komplementārās, ahromatiskās krāsas.

7. L2

25. Gētes krāsu mācība. Subjektīvā krāsu izjūta. Jutekliski – tikumiskā krāsu iedarbība. Krāsu viendabīgums un harmonija., filma “gaisma – tumsa – krāsas”.

8.,9.,10. L2;V2;S2

26. Krāsu skanēšana. Grieķu hromatiskā skala. Krāsu harmonija viduslaikos un renesanses laikā. Arčimboldi krāsu mūzika. Lisa Bertrana Kastela māsu “klavieru čembalo”.

11. L2

27. Krāsu raksturs. Četri temperamenti un to krāsas. Četrkrāsu cilvēks.

12. L2

28. Vasīlijs Kandinskis. Krāsas psiholoģiskā iedarbība. Formu un krāsu valoda. Krāsu muzikalitāte.

13. L2

29. J.Ittena krāsu mācība. 12 toņu krāsu aplis. Krāsas iedarbības trīs aspekti. Pieci subjektīvie krāsu tipi.

14.,15. L2;S2

30. Cilvēka aura un tās krāsas. Kirliāna efekts. 16. L231. Čakras un to krāsas. 7 krāsu spektra būtība. Krāsu enerģija. 17. L232. Mandalu krāsu simbolisms. Krāsu mandala – atslēga simboli

sistēmai. Krāsas budisma mandalās. Kalačarkas kosmisko Budu mandalas.

18.,19. L2;L2

33. Japāņu mākslas ahromātisms. Saikne ar Dzen – budismu. Heiana pirmais krāsu periods. Krāsu augstākais uzplaukums – Momojamas periods. Melnās krāsas estētika. Wabi – ahromātisma un askētisma koncepcija. Kurosāvas filma “Rošamons”

20.,21. L2;S2

34. Islāma krāsu simbolika. M. Makmalbafa filma “Gabbeh” krāsu interpretācija.

22.,23. L2;V2

35. Melnās rases krāsu simbolisms. Krāsu nozīme apģērbos, rituālos. Prioritārās krāsas.

24. L2

36. M.Lušera un H. Frīdlinga krāsu testi. 25. L237. Kreatīvās krāsas un to kritēriji. Pielietojuma principi. Filma

“Dzeltenā zemūdene”.26.,27. L2;V2

38. Krāsu dramaturģija. Eizenšteina izstrādātais dramaturģiskais krāsu risinājums. Filma “dzejnieka nāve”, filma “Ivans Bargais”, koloristiskā iecere un realizācija. Antonioni filma “Sarkanais tuksnesis”

28.,29.,30., 31.,32.

L2;L2;V2;V2;S2

*V – lekciju videomateriāls un tā analīzePrasības kredītpunktu iegūšanai: 1. Jāsaņem pozitīvs vērtējums semināros.

2. Jānokārto ieskaite.3.Jānokārto mutvārdu eksāmens.

Literatūra:10. Color harmony Workbook. Rockport Publishers, Inc. Massachusetts, 199911. Shigenobu Kobayasi., A Book of Colours. Kodansha International, Tokyo, 199812. John Gage., Kulturgeschichte der Farbe., Otto Maier Ravensburg, 199713. H.B.Cepoв. Античный хроматизм., С.Петербург., 199514. RhieThurman. Wisdom and Compasson: The Sacred art of Tibet., Tibet House of Abrams., 199715. Goethe J.W. , Farbenlehre., Kőln, 198516. Еизенштейн С.М.,,Цвет и кино., СС,ТЗ.,М.Исусство.196417. Heller E., Wie Farben wirken., Rowohlt Verlag GmgH, Reinbek bei Hamburg, 199818. Kandinsky W. Űber das Geistige in der Kunst., Műnchen, 1987

Kursa autors: Profesors Kalvis Zalcmanis

Kursa nosaukums: Kinorežisūras pamati operatoriemKursa apjoms: 64 kontaktstundas. Pārbaudījuma veids : mutvārdu eksāmens , kura sastāvdaļa ir arī studenta teorētiska rakstu darba vērtējums.

4 kredītpunkti.Kursa autors: Profesors Ansis EpnersPriekšnosacījumi kursa apgūšanai: Sekmīgi apgūta iepriekšējo 3 studiju semestru viela .Kursa saturs: Dot ieskatu kino režisūras mākslinieciskajos pamatos un tās tehnoloģijā. Akcentēt kinorežisūras kopējo un atšķirīgo televīzijas režisūrai.Kursa lekcijas balstās uz kinofilmu noskatīšanās laikā gūtiem kinorežisora darba piemēriem un studentu patstāvīgi apgūto literatūru.Tematiskais plānojums:


18. Kinorežisūras būtība 18. L2;L219. Scenārijs , tā ideja 19. L2;L220. Režisora mākslinieciskā iecere 20. L2;L221. Režisora scenārijs 21. L2;L222. Režisora izteiksmes līdzekļi 22. L2;L223. Mizanscēna 23. L2;L224. Kadrs 24. L2;L225. Montāžas frāze 25. L2;L226. Epizode 26. L2;L227. Filmas kompozicionālā uzbūve 27. L2;L228. Režisora sadarbība ar operatoru 28. L2;L229. Skaņas (mūzikas ,trokšņu ...) loma 29. L2;L230. Seminārs : “ Kinorežisora izteiksmes līdzekļu arsenāls “ 30. S431. Kino režisūras darbu žanru īpatnības: dokumentālais 31. L2;L232. mākslas 32. L2;L233. klipu ,reklāmas 33. L2;L234. seriālu kino 34. L2;L2 Prasības kredītpunktu iegūšanai : 5.) Jāiepazīstas ar obligāto literatūru;6.) Jāsaņem pozitīvs vērtējums seminārā;7.) Jāsaņem pozitīva atsauksme par teorētisko rakstu darbu8.) Jāiegūst pozitīvs vērtējums eksāmenā.

Literatūra:1.Krājumi “ Kino mākslas valoda “ un “ Kino valoda “2.M.Martens “ Kino valoda “3.B.Belašs “Kino”4.Z.Krakauers “ Filmas daba”5.S.Eizenšteins “ Kopotie raksti” 1.- 6. sējumi 6.Krājums: “ Dokumentālā kino - žanru problēmas”7.H.Franks “ Ptolemeja karte “8.Krājums “Dziga Vertovs “9.Vigodskis “ Mākslas psiholoģija “10.J.Civjans “ Kino vēsturiskā recepcija “11.M.Montegjū “ Filmu pasaule “12.J.Lotmans ,J .Civjans “ Dialogs ar ekrānu”13.S.Jutkevičs “ Režisūras poētika “14.Ieteicams : krājums “ Filmu gramatika “ ( angļu val .)

Kursa autors: Profesors Ansis Epners

Kursa nosaukums: TV žurnalistika operatoriem Kursa apjoms: 64 kontaktstundas 2 semestros .Pārbaudījumu veidi: ieskaite un eksāmens , abos vērtē studenta uzņemtās ziņu reportāžas kā žurnālista devumu.Kursa autors: Lektors Aldis ŠēnbergsPriekšnosacījumi kursa apgūšanai: apgūtas operatora darba iemaņas.Kursa saturs: Iepriekšējos 2 semestros studenti apguva žurnālista darba pamatus televīzijā. Tagad, apguvuši minimumu operatoru profesijā , apgūs praksē reālo operatora - reportiera darbu. Tā kā operatora meistarību apgūst speciālā kursā , šajā kursā tiks attīstīta studenta spējai savu žurnālista redzējumu praktiski piepildīt ziņu sižetā .

Lekciju praktiski nav, kurss būtībā ir operatora prakse TV ziņu dienestā. Par to Ir panākta vienošanās ar Latvijas Valsts televīziju un Neatkarīgo televīziju ziņu dienestu vadītājiem. Studentus šajās organizācijās kurē pieredzes bagāti praktiķi - dienestu vadītāju vietnieki. Labākos studentu materiālus izmantos šo studiju ziņu raidījumos. Praksē studenti ved “ Prakses dienasgrāmatu”Tematiskais plānojums:

Temats Nedēļa Nodarbību veids un stundas1. Kursa mērķa izskaidrošana , uzdevumu sadale 1 L22. Praktisko uzdevumu izpilde 2 P43. Uzņemtā materiāla analīze 3 L24. Praktisko uzdevumu izpilde 4,5 P45. Uznemtā materiāla analīze 6 L26. Individuālu žurnalistikas uzd. saņemšana 7 L27. To izpilde 8 P28. To analīze 9 L29. Individuālu žurn. uzd. saņemšana 10 L210. To izpilde 11,12 P411. To analīze ; 13 L212. Raksturīgāko kļūdu cēloņu apskats 14 L213. Sporta sižeta uzdevumi ,uzņemšana 15 P214. To analīze 16 L215. Grupu iepazīšanās ar šefiem, to noteikumu

saņemšana17 L2

16. Prakse TV organizācijās 18,19 P417. Praksē gūtās pieredzes apmaiņa, uzņemto

materiālu apskate.20 L2;L2

18. Prakse TV organizācijās 21,22 P419. Prakses darbu izvērte 23 L220. Uzņemto materiālu ierosināto kļūdu cēloņu

analīze24 L2

21. Prakse TV studijās 25,26 P422. Seminārs kopā ar TV grupām- prakses “Kolēģiem”

par sadarbību27 S2

23. Prakse studiju Ziņu dienestos 28,29 P24. Prakses rezultātu apkopojums 30 L225. Studentu pieredzes izskaidrojums un

rekomendācijas31,32 L2;L2

Prasības kredītpunktu iegūšanai : 1.) Centīga visu prakses uzdevumu veikšana ;2.) Pozitīva atsauksme no TV studijas - prakses kuratora ;3.) Pienācīgā kvalitātē vesta “ Prakses dienasgrāmata “ 4.)Pozitīvi vērtējumi saņemti ieskaitē un eksāmenā par tur piestādītiem darbiem.

Literatūra:1. Dzenītis, Ģ. Tālrāde.- Rīga, 19842. Alkin, S. Sound Techniques for TV.- London, 19953. Cokin Creative Filter Lyster.- France, 19834. Fisher, K. Portratfotografie.-Leipzig., 19735. Hatrwig, R. Basic TV Tehnology.- London, 19966. Mehhert, H. Das Bild im Film und Fernsehen.- Leipzig., 1986 7. Mehert, H. Filmfotografie, Fernsehfilmfotografie.- Leipzig, 19868. Mehert, H. Filmfotografie.-Leipzig, 19659. Millerson, G. Lighting for Video.- Oxford, 199110. Musberger, R. Single – camera Video Production.- London, 199311. Paulke, W. Perspektive.- Leipzig, 196512. Ward, P. Basic Betacam Camerawork.- London, 1995

13. Zetti, H. Television Production Handbook.- California, 199214. Zuholowsky, F. Maske, Typ, Charakter.- Leipzig, 197115. Аранхо,И. Архитектурная композиция.-Москва, 198316. Баднев,М. Техничекая психология.- Москва, 196617. Батров,Е. Очерки Теории Телевидиня.- Москва, 1978

Kursa autors: Lektors Aldis Šēnbergs

Kursa nosaukums: Televīzijas specifika Kursa apjoms: 448 kontaktstundas 7 semestru laikā ;tai skaitā 42 st. raidījumu noskatīšanās un analīze .Individuālais darbs vēl 42 st.Kursa autors: Docents Alvils Indriksons, docents Māris KanaviņšPriekšnosacījumi kursa apgūšanai: sekmīgi izturēts uzņemšanas komisijas kolokvijs , iespēja izmantot sev pieejamu videotehniku ; svešvalodas zināšanas ( jo latviski literatūras praktiski nav )Kursa saturs: Televīzijai ir savas specifiskas iezīmes , ko nosaka daudzžanrainā televīzijas programma, gan to veidošanas tehniskās un tehnoloģiskās īpatnības ,kā arī skatītāju īpašo uztveres apstākļu dēļ. Kurss dod topošajiem operatoriem vispusīgu televīzijas darba tehnoloģisko īpatnību apguvi: sākot no TV ,kā masu komunikācijas līdzekļa, raksturojuma ,līdz, salīdzinoši ar kino tehnoloģiju , izteiksmes līdzekļu specifiskajiem pielietojuma veidiem; apmāca TV darba praksi un metodēm. Iepazīstas ar darba drošības tehnikas prasībām .Kursam raksturīga cieša saikne ar operatoru meistarības un režijas disciplīnām ,jo ir to televīzijas specifikas papildinājums . Savukārt, lai dziļāk apgūtu atsevišķus TV tehnoloģiskos jautājumus, tie izdalīti kā patstāvīgi studiju priekšmeti un to pasniegšanai tiek pieaicināti speciālisti- inženieri , skaņu režisori un tt., kuriem tiek sniegta metododiska palīdzība. Kursa mērķis : sagatavot studentus operatora darbam ar elektronisko attēla ieguves tehnoloģiju , gatavus darbam televīzijas studijās un citās organizācijās , kurās pielieto šo video tehnoloģiju.

Tematiskais plānojums:Temats1. I Televīzijas vieta un īpatnības masu komunikācijas sistēmā;2. II Televīzijas pārraides uztveres īpatnības ; atšķirība no kino.3. III Operatora vieta un pienākumi televīzijā , viņa loma mākslinieciski un saturiski bagāta

raidījuma veidošanā. Operatora darbs teležurnalistikā ( sadarbība ar reportieri).4. IV Mākslinieciskā apgaismojuma īpatnības video tehnoloģijā.5. V TV operatora darba dažādos žanros , īpatnības un metodes.6. VI Operatora darbs TV iestudējumā ( sadarbībā ar režisoru) ;7. VII Praktiskajā darbā pie priekšdiploma un diploma darbiem pilnveidot individuāli katra

studenta profesionālo ,kā teleoperatora, prasmi.Prasības kredītpunktu iegūšanai : jāizpilda visi uzdotie praktiskie darbi ; jāpiedalās visos semināros , sekmīgi jākārto visi TV specifikas eksāmeni . Piezīme: lielākā daļa praktisko darbu tiek organizēta un vērtēta kopā ar citu disciplīnu praktiskajiem darbiem. Piemēram, studenta devumu disciplīnā “ Operatora darbs teležurnalistikā “ ,bez tiešā pasniedzēja ,vērtē -no savu disciplīnu viedokļa - arī operatoru meistarības , režisūras un TV specifikas pasniedzēji.

Literatūra : 1. Herbert Zettl “ Television Production Handbook “ Wadsworth’s Publ. Comp .; Halmont ,California ,1992 2. Helmar Mehnert “ Das Bild im Film und Fernsehen “; Leipzig ,19863. Helmar Mehnert “ Filmfotografie ,Fernsehfilmfotografie “; Leipzig ,19864. Helmar Mehnert “ Filmfotografie “ Leipzig ; Fotokonoverlag ,19655. Klaus Fisher “ Portrat fotografie “ ,Leipzig ,1973 6. Wilhelm Paulke ‘ Perspektive “ , E.A. Seemann Verlag Laipzig ,1965 ;

7. Frank Zuholowsky “ Maske ,Typ , Charakter “,Leipzig ,19718. Robert Musberger “ Single-camera Video Production “ , London ,1993 ,

Focal Press. 9. Peter Ward “ Basic Betacam Camerawork “ ,London ,199510. Robert Hartwig “ Basic TV Technology “ ,London , 1996 ;11. Glyn Alkin “ Sound Techniques For TV “ ,London ,1995 ;12. Gerald Millerson “ Lighting For Video “ , Oxford ,1991;13. Gerald Millerson “ Cokin Creative Filter Lyster “ ,Nevilly ,France ,198314. Gerald Millerson “The Future of Television” - http : / / www. student.

brad.ac.uk/ktlove/misc/futuretv.html15. Abraham Moles “Teorija informacii i estetièeskoe vosprijaĶie“ tulkojums. no franèu

val.,Maskava ,MIR ,1966 ;16. William Bowman “ Grafièeskoe predstavļrņie informacii “,tulkojums no angļu

val . ,Maskava ,Mir , 1971 ;17. V.Samoilov ,B.Hromoi “ Sistema cvetnogo televiģeņija SEKAM ““Maskava ,1977 ;18. Vsevolods Tolmaèevs “ Proizvodstvo telefiļma “ ,Maskava ,I971;19. M.Babņevs “ Tehņièeskaja psihologija “ Maskava ,1966.20. Girts Dzenītis “Tālrāde “,Rīga,1984 .

Kursa autors: Docents Alvils Indriksons, docents Māris Kanaviņš

Kursa nosaukums: Televīzijas specifika operatoriemKursa apjoms: 64 kontaktstundas ( 4 st .semināri, 60 lekcijas) 1. semestris. 4 kredītpunkti.Kursa autors: Docents Māris KanaviņšPriekšnosacījumi kursa apgūšanai: vēlamas angļu un krievu valodas iemaņas.Kursa daļas saturs: Apskata TV kā masu komunikācijas līdzekļa raksturu. Ievads komunikāciju zinātnē. Indivīds un mēdiji. Auditorija, tās īpatnības.Tematiskais plānojums :


1. Komunikācija kā specifiska kultūras forma. Komunikācijas akts. To vieta un loma cilvēka un sabiedrības dzīvē.

1 L2;L2

2. Komunikācijas nosacījuma veidi un sistēma. Komunikācijas funkcijas.

2 L2;L2

3. Komunikācijas lauki: instutucionālie, starppersonu, masu komunikācija.

3 L2;L2

4. Faktori, kas nosaka masu komunikāciju saturu un formu. 4 L2;L25. Masu komunikāciju patērēšanas process. Masu

komunikācijas teorijas.5 L2;L2

6. Starppersonu komunikācija. 6 L2;S27. Masu komunikāciju vēsture. Senā Roma. Piotro Seretino. 7 L28. Komunikācijas līdzekļu izcelsmes priekšnoteikumi un to

attīstības īpatnības Latvijā. Triju tautas atmodu žurnālistikas salīdzinājums.

8 L2

9. TV žurnālistikas vēsture. Latvijas TV vēsture. 9 L2;L210. Globālie un lokālie aspekti starptautiskajā komunikācijā.

Internets un citi multimēdiji.10 L2;L2

11. TV kā sociāli ekonomiska institūcija. 11 L2;L212. TV eksistences formas 12 L2;L213. TV finansēšanas avoti 13 L214. Citas TV eksistences formas: ētera, kabeļu, satelīta 14 L215. TV kontroles formas, reitingi 15 L2;L2

16. V programmu veidošanas veidi 16 L2;L217. Seminārs, konsultācija, individuālais darbs S2Prasības kredītpunktu iegūšanai: 1)Jāsaņem pozitīvs vērtējums semināros.2) Jāizstrādā rakstisks kursa darbs.3) Sekmīgi jānokārto eksāmensLiteratūra: 1.Dzenītis I. Tālrāde - Rīga ,1984.2.Grigulis A.,Treijs R. Latviešu žurnālistikas vēsture ,Rīga ,19923.Pijs A. Ķermeņa valoda , Rīga ,19954.Hartley P.Interpersonal Communication- 1992 Media Effects and Beyond: Culture, Socialization and Lifestyles, (ed.by K.E.Rosengren-19945.The Western Man Media : The Euromedia Handbook- 1992

Kursa autors: Docents Māris Kanaviņš

Kursa nosaukums: TV specifika 1.gada 2.semestra tēma: Specapgaismes aparatūra TV un drošības tehnika.Kursa apjoms: 64 stundas ( 32 stundas lekcijas, 4 st. semināri

28 stundas individuālais prakses darbs )Kursa autors: Docents Alvils IndriksonsPriekšnosacījumi kursa apgūšanai: fizika vidusskolas apjomāKursa daļas saturs: tiek apgūta televīzijā pielietojamā apgaismes tehnika, tās ekspluatācijas īpatnības un drošības tehnika tās aprūpē. Sagatavo ” Operatoru meistarības “un “TV specifikas “ disciplīnām apgaismojuma jautājumā. Tematiskais plānojums :


1. Apgaismojuma TV tehniskā un estētiskā nozīme. Tehnoloģiskās atšķirības starp kino un TV

1 L2

2. Gaismas mērvienības un jēdzieni 2 L23. Gaismas izplatīšanās likumi Difūza un virzīta gaisma. L24. Cilvēka acs jūtība.Krāsu temperatūra 3 L2 S25. .D.ienas apgaismojums. Astronomiskie un 6. metereoloģiskie faktori

4 ,5 L6 S2

7. Mākslīgās gaismas televīzijā ,to avoti.: 8. Kvēldiega , halogenu, metālhalogenu un9. Gāzes izlādes lampas Dzīvsudraba augsta spiediena spuldzes

6 L4

10. Prožektori,to gaismtehniskie raksturojumi . Freneļa lēca. 7 L 211. Izkliedētās gaismas avoti. L 212. Gaismas plūsmas veidošana un dozēšana 13. Filtri apgaismē

8 L 2

14. Drošības tehnika televīzijā 9 L 4 S 215. A ieskaite darbam ar eletroiekārtām līdz1000 V iesk.16. Iepazīšanās ar apgaismes ķermeņiem TV 17. paviljonā .Darbs apgaismotāju brigādē

10 ,11 8. st .

18. Studijā redzētā analīze , neskaidro jautā- 19. jumu iztirzāšana

12 L4

20. Darbs apgaismotāju brigādē 13, 14 8 .st.

21. Konsultācija eksāmenam 15 L4 Prasības kredītpunktu saņemšanai : 1.Jāsaņem pozitīvs vērtējums semināros .2.Obligāti sekmīgi jākārto ieskaite drošības tehnikā.3.Nedrīkst būt nopietnu pārkāpumu strādājot apgaismes brigādē.4.Sekmīgi jākārto eksāmens .Literatūra : 1.L.Ždanovs ,G.Ždanovs “Fizika vidējām spec. mācību iestādēm”, Rīga , Zvaigzne, 1984 2.I .Goraičiks ,V. Peļs “S pravočņik kinooperatora “Maskava ,Iskusstvo 19793.Gerald Millerson “ Lighting fot Video “ Oksforda ,Focal Press,19914.Hilmar Mehnert “Film-Licht-Farbe” Ein Handbuch fuer Kameraleute5.Halle( Saale) Fotokinoverlag 19586.Hilmar Mehnert “Filmfotografie” Halle, Fotokinoverlag 1965

Kursa autors: Docents Alvils Indriksons

Kursa nosaukums: Televīzijas specifika operatoriem. Kursa apjoms: 64 kontaktstundas (60. st lekcijas,4.st. seminināri) 3.semestris.

4 kredītpunkti. Pārbaudes veids : mutvārdu eksāmensKursa autors: Docents Alvils IndriksonsPriekšnosacījumi kursa apgūšanai: vēlamas angļu un krievu valodas iemaņas.Kursa daļas saturs: Kurss ietver 2 atsevišķas tēmas: salīdzina kino un televīzijas tehnoloģiju īpatnības , it īpaši, izmaiņas kinofilmā, rādot to pa televīziju un ,gatavojot to ar mērķi rādīt TV , kādi jāievēro nosacījumi. apskata likumības ekrāna attēla uztverei.Tematiskais plānojums:


1. Atšķirības ,ko izraisa TV attēla sensori attiecībā pret Kino negatīvu.

1 L2

2. Atšķirības ,ko izraisa kineskopa iespējas pret kino ekrānu. 2 L23. TV likums par konstantu “gaišo” kadros 3 L24. Prasības operatoram gatavojot izgaismi attēlam ,kuru rādīs TV

(pret kino)4 L2 ;S2

5. Redze.Acs uzbūve.Redzes svarīgākie uzdevumi. Redzes lauks.Redzes asums.

5 L4

6. Acs jūtība, uztveres ātrums 6 L27. Kontrasts,spilgtuma kontrasts, adaptācija. 7 L28. Redze kā uztveres sastāvdaļa 8 L2; 2 S9. Perspektīvas:gaisa,ēnu,spoguļ-,putna utt. 9 L410. Lineārā perspektīva 10 L4 ; P211. Tekstūra 11 L212. Ritms, metrs ,temporitms 12 L413. Simetrijas 13 L414. Kadra asimetrija 14 L215. Mērogs 15 L216. Masa 16 L217. Virzība 17 L218. Telpas vizuālais attēlojums 18 L219. Kustība kadrā .Laika attēlojums 19 L2

20. Kadra kustība: panorāmas,braucieni 20 L221. Varioobjektīvu darbība 21 L222. Dināmiskie kameras un varioobj. kustības paņēmieni 22 L223. Raidījuma virzītas uztveres paņēmieni. 23 S 2Prasības kredītpunktu iegūšanai : 1.Jāgūst pozitīvi vērtējumi semināros;2.Jāgūst pozitīvs vērtējums eksāmenā


Kursa nosaukums: Televīzijas specifika operatoriem IV daļa , 4 .semestris

Kursa apjoms: 64 kontaktstundas ( 4 st .semināri,daļa nodarbību notiek TV paviljonos -praktiskā izgaisme ).

4 kredītpunkti.Kursa autors: Docents Alvils IndriksonsPriekšnosacījumi kursa apgūšanai: vēlamas angļu un krievu valodas iemaņas.Kursa daļas saturs: Kursa 4. daļas tēma: speciālais apgaismojums televīzijā.Tiek apgūts tehnoloģiskais un mākslinieciskais ap-gaismojums televīzijā un video tehnoloģijā (atšķirībā no kino). Pārbaudes veids: eksāmens no mutvārdu un praktiskās daļām.Praktiskā daļa : jāizpilda radošs uzdevums uzstādot gaismas paviljonā.Tematiskais plānojums :


1. Gaismu nomenklatūra gaismēnu apgaismojums tonālais apgaismojums Low-key un High-kay

1 L4

2. TV likums par tonālo montāžas kontinualitāti 2 L23. Izgaismojuma galvenie elementi L24. Izgasimojuma avotu izvietojuma nomenklatūra Zīmējošā

gaisma3 L2

5. Izlīdzinošā gaisma 4 L26. Modelējošā gaisma 5 L27. Kontrgaisma 6 L28. Fona un efektu gaismas 7 L2; S2;S29. Ēnu nomenklatūra ,to nozīme attēla veidošanā 8 L410. Gaisma kā darbība 9 L211. Gaisma -estetizēšanas līdzeklis 10 L212. Vispārīgie māklinieciskā izgaismojuma likumi 11 L2 ;S213. Gaisma kā dekorācija 12 L114. Personu izgaismes pamatmetodes 13 L2;S215. Krāsu problēmas televīzijas izgaismē 14 L216. Operatīvā apgaisme reportāžās: vide ar dienas gaismu;17. vide ar mākslīgu gaismu; vide ar jauktu apgaismojumu

15 L4

18. Lielāku ārpusstudijas notikumu apgaismojuma jautājumi 16 L419. Translāciju grūtības teātros un koncertos oriìinālās

vietējās izgaismes dēļ17 L4

20. Cilvēka ādas krāsas korektas atstrādes problēmas TV 18 L4Priekšnoteikumi kredītpunktu iegūšanai : 1.Semināros jāiegūst pozitīvs vērtējums;2.Jāiegūst pozitīvs vērtējums eksāmena abās daļās : mutvārdu (teorija) un praktiskā izgaismojuma eksāmenā


Kursa nosaukums: Televīzijas specifika operatoriem. 3.gads, 5semestris.Kursa apjoms: 64 kontaktstundas , 2 semināri , 1 papildieskaite 4 kredītpunkti Pārbaudes veids : mutvārdu eksāmens .Sastāv no 2 daļām: teorijas un TV žanra raidījuma analīzes , norādot uz īpatnībām operatora darbā.Kursa autors: Docents Alvils IndriksonsPriekšnosacījumi kursa apgūšanai: apgūts iepriekšējo kursa daļu materiāls.Kursa daļas saturs: Pamattēmas ir -operatora darba īpatnības dažādos TV raidījumos. ( Darbs TV žurnālistikā ,kā izplatītākais darba veids , tiek studēts atsevišķā kursā ). Divas apakšnodaļas : tradicionālo mākslas veidu transformācija televīzijai un sporta translācijas ; pašas TV organizētie raidījumi . Lai izprastu operatora darba īpatnības , studētas tiek arī pašu žanru iezīmes . Sagatavo arī kursam “ Operatora darbs iestudējumā “. Ap pusi studiju laika aizņem videomateriālu noskatīšanās un piedalīšanās TV raidījumu realizācijā. Tematiskais plānojums:


1. Tradicionālo mākslas veidu trans- formācijas TV kopīgās problēmas

1 L2

2. Kino un TV 2 L23. Glezna ,skulptūra ,pieminekļi ,keramika TV 3 L24. Fotogrāfija un TV 4 L15. Arhitektūra TV L16. Teātris TV 5 L27. Balets TV 6 L18. Cirks TV L19. Mūzika TV ,vispārējās problēmas 7 L210. Kori un orķestri TV 8 L211. Solisti TV. Mūzikas instrumenti 9 L212. Estrāde un “ pop” mūzika TV 10 L213. Papildieskaite: mūzikas instrumenti 11 papildiesk .4

st.14. Seminārs “ TV un tradic. kultūras veidu transformācija

raidījumos”12 S 2

15. Sporta raidījumi TV programmā, to vieta un kopējās īpatnības

14 L2

16. Vieglatlētika TV L217. Sporta spēles TV: Futbols 15 L218. Hokejs 16 L219. Basketbols 17 L220. Volejbols 18 L221. Cīņas sporta veidi TV 19 L222. Tehniskie sporta veidi TV 20 L223. Ūdenssports TV 21 L224. Seminārs : operatora darbs 25. sporta pārraidē

22 S 2

26. Operatora darbs televīzijas raid.:27. Disputi TV

23 L2

28. Izklaides programmas 24 L2

29. Koncerti 25 L230. Oficiālo ceremoniju translācijas 26 L231. Oficālas darbības TV: izlozes un tt. 27 L232. Reliģiskas pārraides 28 L233. Darbs daudzu operatoru vidē notikumos un apsardzes

režīmā 29 L2

34. Sevišķi svarīgas personas un operat. 30 L235. Diplomātiskais protokols un operators 31 L236. Operatora darba ētika 32 L2Prasības kredītpunktu iegūšanai :1.Jāiegūst pozitīvs vērtējums semināros;2.Jānokārto papildieskaite “ mūzikas instrumenti “;3.Jāsaņem pozitīvs vērtējums abās eksāmena daļās.


Kursa nosaukums: Televīzijas specifika operatoriem.Kursa apjoms: 64 kontaktstundas ( tajā skaitā 2 semināri , 6 st . prakse)

4 kredītpunkti Laiks: 3.gads 6.semestrisKursa autors: Docents Alvils IndriksonsPriekšnosacījumi kursa apgūšanai: sekmīgi apgūta “operatoru meistarības “ un “TV specifikas” kursu iepriekšējā viela.Kursa daļas saturs: tiek studēta TV skaņas komponenta tehnoloģija , jo operatoram bieži (reportāžās ) jāizpilda arī skaņu operatora funkcijas .Pārbaudes veids : eksāmens ar 2 daļām : teorija un praktiskā darba iemaņu uzrādīšana. Abu daļu vērtējumiem vienāda nozīme.Tematiskais plānojums:


1. Skaņas komponents TV , tā nozīme 1 L22. Sk. ietekme pie vizuālā TV komponenta 2 L23. Skaņas būtība. Mikrofoni, darbības principi: Dināmiskie mikrofoni,

Lentītes mikrofoni, Kondensatoru mikrofoni, Elektreta mikrofoni3,4 L4

4. Mikrof. tehn. raksturlielumi : Jūtības virziens. Mikrofonu jūtība 5 L25. Mikr. izmantojuma veidi : 6,7 L46. Rokas un statīva mikrofoni. Ierobežotas kustības mikrofoni.

Personālie mikrofoni. Asi virzītie mikrofoni. PZM mikrofoni7. Radiomikrofoni 8 L28. Seminārs : “Mikrofoni” 9 S29. Telpas akustika, reverberācija 10 L210. Izlīdzinājuma radiuss 11 L211. Mikrofonu izvietojuma principi 12 L112. Atgriezeniskā saite ,tās novēršana L113. Skaņas avotu specifiskās īpašības 13 L214. Toņu diapazons 14 L115. Formanta L116. Cilvēka balss , tās ieraksts 15 L217. Raidījuma skaņas veidošanas tehnoloģ. 16 L218. Skaņas pārveidošana 17 L2

19. Komutācija 18 L220. Miksēšana , skaņu režisora pults L221. Signāla apstrāde 20 L222. Skaņas ieraksts un atskaņojums 21 L2

23. Dolby tehnoloģija 22 L224. Signāla pārbaude 23 L2L225. Seminārs : “Skaņas trakts “ 24 S226. Betacam kameras skaņu ieraksts 25,25,27 L .un prakse

6 st.27. Skaņu ieraksta prakse 28,29 ,30 L. un prakse

6 st.28. Tehniskās kontroles prasības 31 L2Prasības kredītpunktu iegūšanai : 1.Jāapgūst visi praktiskā darba pamatelementi;2.Jāiegūst pozitīvs vērtējums semināros ;3.Jānokārto eksāmens .Kursa autors: Docents Alvils Indriksons

Kursa nosaukums: Televīzijas specifika operatoriem. 4.gads 7. semestrisKursa apjoms: Kursa apjoms: 64 kontaktstundas4 kredītpunkti .Pārbaudes veids :vērtēts (eksāmens) studenta realizētais prakses darbs, tā aizstāvēšana .Kursa autors: Docents Alvils IndriksonsPriekšnosacījumi kursa apgūšanai: operatora iemaņas .Kursa daļas saturs: 4 gadu studiju noslēdzošais etaps . Izskata TV operatora darba organizatoriskos jautājumus , vietu TV sistēmā. Ievērojamu vietu aizņem prakse TV vai video organizācijās un raidījumu analīze ,akcentējot operatora veikumu un kā tas iespaidojis kopīgo rezultātu. Tematiskais plānojums:


1. Operatora darba kolektīvais un individuālais momenti 1. L22. Operators - vadošā autora - režisora ieceres realizētājs 2. L23. Operatora sadarbība ar scenogrāfu , kostīmu mākslinieku. 3. L24. Operatora sadarbība ar kadra cilvēkiem 4. L25. Operators -apgaismotāju brigādes vadītājs 5. L26. Realizācijas plānošana. Finansu un darba racionālā plānošana. 6. L27. Operatoru atbildība un tiesības radošā kolektīvā 7. L28. Operatora autoritāte 8. L29. TV producenta pienākumi 9. L210. TV redaktora pienākumi 10. L211. Scenārista pienākumi 11. L212. Raidījuma vadītāja pien. 12. L213. Administratora pienākumi. 13. L214. Operatora darba prakse 14. L1215. Prakses analīze 15. L216. Operatora darba prakse 16. L1217. Prakses analīze 17. L1018. Videomateriālu noskatīšanās un kritika 18. 10 stundas

*Piezīme : uzrādīt “ nedēļas “ ir nerentabli un formāli ,jo reāli plānot laiku varēs tikai operatīvi - sakarā ar studentu iesaisti praksēs TV radošajās grupās , kuras darbojas pēc sava grafika . Tādā pat veidā studenti būs noslogoti savu kursa darbu veikšanai : aktieri ,laika apstākļi un iespējas dabūt rīcībā TV tehniku maz var tikt iespaidoti no akadēmijas puses.Prasības kredītpunktu ieguvei : 1.Pieņemamā kvalitātē jāuzrāda uzdotie darbi ; 2.Jāiegūst pozitīvs vērtējums par kursa darbu - raidījumu.

Mākslas bakalaura studiju programma C daļa

Studiju kursa aprakstsKursa nosaukums: Kino - video režija Kursa apjoms: 4 semestri - 120 st. lekcijas ( 88 st.teorētiskās lekcijas, 40 st. semināri)

Pārbaudes veids : ieskaite 3., 4., 5. semestra beigās, eksāmens 6. semestra beigās. 4 kredītpunkti

Kursa autors:Profesors Ansis EpnersPriekšnosacījums kursa apgūšanai: Studentiem jābūt gataviem no lekcijām un izvēlētajai specialitātei atbilstošajām praktiskajām nodarbībām brīvajā laikā veikt nopietnu patstāvīgu darbu - gan teorētisku (filmu skates, kino literatūra), gan praktisku (mājas darbi - projektu sagataves, režisoru scenāriju skices, mācību darbu filmēšana, montāža).Kursa saturs:Kurss ietver nozīmīgākās kino - video režijas teorijas, metodikas un praktiskās nodarbības, kas bāzējas uz kursa radītāja individuāli izstrādāto programmu “režisora gēns” un starptautiski pārbaudīto kino skolu programmu sintēzes. Iekļauti arī ievērojamo kinorežisoru S. Eizenšteina, G. Kozinceva, Ļ. Kuļešova, F. Felīnī, Č. Dzavatīni, A. Pelešjana, F. Trifo, I. Bergmana, A. Tarkovska, Dz. Vertova, A. Mitas teorētiskie un praktiskie padomi (viņu teorētiskajos autordarbos, memuāros un citu autoru - kinozinātnieku - apcerēs ietvertie).Tematiskais plānojums:Temats Nedēļa Nodarbību

veids, stundasIII SEMESTRIS1. Kinorežisūras būtība 1 L 22. Kinorežisora personības atklāsme 2.,3. L 2, L 23. Filmu pieraksti, montāžiskās domāšanas pārbaude 4.,5. L 2, S 24. Režisora scenārijs 6.,7.,8. L 2, S 2, S 25. Kinovalodas ābece 9.,10. L 2, L 26. Montāžas veidi 11.,12.,13. L 2, L 2, S 27. Filmas kompozīcija 14.,15.,16. L 2, S 2, S 2IV SEMESTRIS8. Sinopsis, scenārijs 17.,18.,19. L 2 , S 2, S 29. Ritms, filmas laiks 20.,21. L 2, L 210. Kino žanri 22.,23.,24. L 2, L 2, L 211. Mizanscēna 25.,26.,27. L 2, L 212.Kadra pašvērtība 28.,29. L 2, S 213. Ekrāna mākslas organizācijas pamatprincipi 30.,31.,32. L 2, L 2, L 2

V SEMESTRIS14. A. Tarkovska daiļrade 33.,34.,35. L 2, S 2, S 215. Latviešu režisoru pieredze 36.,37.,38. L 2, L 2, S 216. Dialoga filmēšanas pamati 39.,40.,41. L 2, L 2, S 217. Improvizācijas metode 42.,43. L 2, S 218. Montāžas frāze - kadra pašvērtības pārbaude 44.,45.,46. L 2, L 2, S 219. Aizkadra teksts. Monologs 47.,48. L 2, L 2VI SEMESTRIS

20. I. Bergmana daiļrade 49.,50.,51. L 2, S 2, S 221. Dz. Vertova “skola” 52.,53. L 2, S 222. S. Eizenšteina daiļrades iezīmes 54.,55.,56. L 2, L 2, S 223. Provokācija kā metode 57.,58. L 2, S 224. Filmu ražošanas shēmas 59. L 225. Video - art veidi 60.,61. L 2, L 226. Kompjūtergrafika un režisora iecere 62. L 2

Prasības kredītpunktu saņemšanai:1. Līdzdalība un pozitīvs vērtējums semināros.2. Sekmīgi nokārtotas ieskaites un eksāmeni.Literatūra: 1. Ņečaja O., Ratņikovs G. Kinomākslas pamats – Rīga: Zvaigzne, 1983.2. Padomju Latvijas kinomāksla: Dokumentālā, mākslas, televīzijas un multiplikācijas kino devums. – Rīga, Liesma, 1989.3. Арнхеим Р. Кино как искусство. – Москва: Изд. Иностранной литературы, 1960.4. Балаш Б. Кино: Становление и сущность нового искусства. – Москва: Прогресс, 1968.5. Вертов Дз. Статьи, дневники, замыслы (сост. Дробашенко). – Москва: Искусство, 1961.6. Виготский Л.С.: Психология искусства. – Москва: Искусство, 1968.7. Ефимов ЭюМю: Искусство экрана: Истоки и перспективы - – Москва: Искусство, 1983.8. Кракауэр З.А. Природа фильма: Реабилитация физической реальности. – Москва: Искусство, 1974.9. Лотман Ю., Цивян Ю. Диалог с экраном – Таллин: Александра, 1994.10. Мартен М. Язык кино. – Москва: Искусство, 1959.11. Ромаль Л.М. Дзига Вертов. – Москва: Искусство, 1982.12. Франк Г. Карта Птолемея. Записки кинодокументалиста. – Москва: Искусство, 1975.13. Цивян Ю. Историчесская рецепция кино кинематограф России. – Рига: Зинатне, 1991.14. Что такое язык кино (сборник редкол. Е.С. Громов и др.) – Москва: Искусство, 1989.15. Эйзенштейн С.Н. Избранные произведения в шести томах. – Москва: Искусство, 1964 – 1971.

Kursa autors:Profesors Ansis Epners

Kursa nosaukums: TV žurnalistika Kursa apjoms: 64 kontaktstundas (44 st. lekcijas, 14 praktiskie uzdevumi, 6 st. semināri) 4 kredītpunkti.Pārbaudījumu veidi: ieskaite un eksāmens Kursa autors:Lektore Dace DūzePriekšnosacījumi kursa apgūšanai: iestājkonkursā parādītās žurnālista spējas. Vēlamas svešvalodu zināšanas.

Kursa saturs: Kurss paredz teorētisku un praktisku sagatavošanos darbam elektro-niskajos mēdijos , spējot veikt operatora - reportiera darbu. Kurss ir žurnalistikas pamatu apguves etaps gatavojoties kursam ”Operātora darbs TV žurnalistikā “ ,kurā no studenta būs vajadzīgas jau

noteiktas operatora iemaņas ,kurā jau ,galvenokārt, pilnveidos studenta praktisko sagatavotību sarežģītajam operatora darba žanram - TV reportāžai.


veids un stundas

1. TV žurnālistika , tās attīstības tendences 1. L22. Tehnoloģijas ietekme uz TVŽ atīstību 2. L23. TVŽ un sabiedriskie procesi 3. L24. Žurnālista vieta TV struktūrā , 4. L25. Operatora kā reportiera darba iezīmes no žurnālisma viedokļa 5. L26. Seminārs ar žurnālista - TV praktiķa piedalīšanos -“TV Ž

tendences Latvijā”6. S2

7. Pseidopersonību un pseidonotikumu , preses un reklāmas ietekme uz TVŽ

7. L2

8. Avotu daudzveidīgums un mainīgums. 8. L29. Avotu kompetence ,uzticamība ,pārbaudāmība un pieejamība

TVŽ.9. L2

10. Avota kvalitātes ietekme uz darba gaitu un gala rezultātu. Tipiskākās kļūdas.

10. L2

11. Praktiskais darbs- 1 dienas ziņu analīze, vērtējot pseidonotikumu ietekmi

11. P2

12. Seminārs ar preses žurnālista -praktiķa piedalīšanos “ rakstoša un TV žurnālista darba kopīgais un atšķirīgais”

12. S2

13. “Ziņu komplekts “.TV ziņa kā avots ,attīstība un deformācija . TVŽ ziņu vieta ikdienas ziņu apritē.

13. L2

14. Aģentūru darbība ziņu vākšanā un analizē. Citu mediju dota inform. kā TVŽ avots.

14. L2

15. Seminārs ar ziņu aģentūras pārstāviziņu meklēšanas un izvērtēšanas ikdiena.

15. S2

16. Avotu veidi : dokumenti , amatpersonas, neformālā inf.; literatūra ,datu bāzes, arhīvi.

16. L2

17. Avotu attīstīšana un pieradināšana . Seminārs ar “pieradināta avota “ piedalīšanos.

17. L2

18. Praktiskais darbs : avotu sistematizācija un inventarizācija . 18. P219. Informācijas ieguves veidi un metodes TVŽ 19. L220. Intervija , To veidi , to specifika . 20. L221. Praktiskais derbs : dažādu interviju saturiskā analīze. 21. L222. Novērojums.Video iespēju izmantošana . Detaļu analīze , to

nozīme , izmantojums.22. L2

23. Praktiskais darbs : reportāžu analīze 23. P224. Praktiskais darbs : reportāžas uzņemšana 24. P225. Informācijas samērojums kadra un aizkadra informācijā.

Specifika ,izmantojot dokumentētu informāciju.25. L2

26. Praktiskais darbs : TV sižetu analīze, montāžas ietekme; 26. P227. Individuālās un kolektīvās informācijas vākšanas metodes 27. L228. Vides organizēšana darbam, pakļaušanās organizētas vides

diktātam.Atšķirīgo situāciju ietekme uz saturu28. L2

29. Praktiskais darbs : piedalīšanās preses konferencē vai brīfingā. 29. P230. TV informatīvie pamatžanru mainīgā un konstantā daļas.

Saturiskais pamatojums dažādu žanru līdzāspastāvēšanai.30. L2

31. Praktiskais darbs : TV inf.materiāla veidošana, analizējot žanra materiāla ietilpību.

31. P2

32. Seminārs : iegūtā materiāla un darba gaitā radušās pieredzes analīze.

32. S2

33. TV inf.raid. programmu pamatprincipi saturiskās prasības. Dažādie to modeļi.

33. L2

Prasības kredītpunktu iegūšanai:1.) Jāizpilda visi praktiskie darbi;2.) Jāsaņem pozitīvs vērtējums semināros;3.) Jāveic pieņemamā līmenī eksāmena praktiskā daļa. Tās vērtējums ir puse no galīgā

eksāmena rezultāta;4.) Jāsaņem pozitīvs vērtējums eksāmena mutvārdu daļā.Literatūra:

18. Dzenītis, Ģ. Tālrāde.- Rīga, 198419. Alkin, S. Sound Techniques for TV.- London, 199520. Cokin Creative Filter Lyster.- France, 198321. Fisher, K. Portratfotografie.-Leipzig., 197322. Hatrwig, R. Basic TV Tehnology.- London, 199623. Mehhert, H. Das Bild im Film und Fernsehen.- Leipzig., 1986 24. Mehert, H. Filmfotografie, Fernsehfilmfotografie.- Leipzig, 198625. Mehert, H. Filmfotografie.-Leipzig, 196526. Millerson, G. Lighting for Video.- Oxford, 199127. Musberger, R. Single – camera Video Production.- London, 199328. Paulke, W. Perspektive.- Leipzig, 196529. Ward, P. Basic Betacam Camerawork.- London, 199530. Zetti, H. Television Production Handbook.- California, 199231. Zuholowsky, F. Maske, Typ, Charakter.- Leipzig, 197132. Аранхо,И. Архитектурная композиция.-Москва, 198333. Баднев,М. Техничекая психология.- Москва, 196634. Батров,Е. Очерки Теории Телевидиня.- Москва, 1978

Kursa autore: Lektore Dace Dūze



Apakšprogramma : TV REŽISORSApakšprogrammas autors: Docents Ģirts Nagainis


1. Sagatavot teorētiski un praktiski izglītotus , patstāvīgi un radoši domāt spējīgus un profesionālus televīzijas režisorus, kas var strādāt TV studijās un arī patstāvīgi veidot raidījumus un videofilmas.

2. Dot studentam zināšanas teorētiski un praktiski par TV, kino un dramatiskās mākslas izteiksmes veidiem.

3. Apgūstot un pabeidzot programmu, students iegūst bakalaura grādu TV režijā, kas dod tiesības turpināt studijas maģistra programmā.

4. Bakalaura programma TV režisora specialitātē ir kompleksi saistīta ar nacionālās kultūras, TV un kino attīstību Latvijā. Tā dod iespēju apgūt arī citu valstu jaunākās tendences TV teorijā un praksē.


Lai apgūtu TV režisora specialitāti, nepieciešamas priekšzināšanas tēlotāja mākslas vēsturē, kino vēsturē, literatūras vēsturē. Jāprot fotografēt, filmēt ar VHS kameru, jābūt paradoksālai domāšanai, spilgtai iztēlei un neparastam dzīves redzējumam.


Bakalaura programmu TV režisora specialitātē izstrādājusi un īsteno LKA Ekrāna un teātra mākslas katedra.Studiju programma veidota atbilstoši LR Augstskolu likumam un LKA Senāta lēmumiem.Studiju programmā iekļautas visas specialitātei atbilstošās disciplīnas, kas ļauj studentam gan praktiski, gan metodiski attīstīt TV režijas mākslas pamatelementus profesionālā līmenī. Pamatdisciplīnas: TV režija, montāža, TV žanri, aktiera meistarība, operatora meistarība, kas, atbilstoši programmām, ietvertas visu studiju laiku un sintezējas gala un bakalaura eksāmenos.Bakalaura eksāmenā TV režijā tiek veikts šāds darbs:- mākslas vai dokumentālā videofilma- darba apraksts ( iecere, režisora scenārijs)

Studiju programmas ietvaros tiek organizētas radošās nometnes – Pedvālē, Igaunijā, Murjāņos.


Humanitāro zinātņu bakalaura studiju programma TV režisora specialitātē veido:1.A grupas priekšmeti ( kredīta apjoms – 80)2.B grupas priekšmeti, atbilstoši specializācijai(kredīta apjoms – 82)3. C grupas priekšmeti – brīvas izvēles priekšmeti, ko students pats izvēlas (kredīta apjoms - 16).

Lai iegūtu bakalaura grādu:1.Jānokārto eksāmeni un ieskaites A,B, un C daļas priekšmetos iegūstot 160 kredītpunktus;2. Jānokārto bakalaura eksāmens kultūras teorijā un vēsturē;3. Jāaizstāv bakalaura darbs TV režijā, kas ir katra studenta individuālā darba novērtējums.

V STUDIJU NODROŠINĀJUMS

TV režijas programmas īstenošanai tiek lietota LKA un LTV rīcībā esošā tehnika – kameras, videomontāža, gaismas un videomagnetafoni

TV REŽIJAA

Obligāte 1 2 3 4 5 6 7 8 Kopā KRP DocētājsTV režija 64:3 E 64:3 E 64:3 E 64:3 E 48:3E 20:2 E 388 20 Doc. Ģ.NagainisVispārējā kultūras teorija

64:4 I 64:4 I 128 8 Prof.R.Vilciņš

Latvijas vēsture 48:2E 48 2 Doc.J.GoldmanisVispārējā psiholoģija



64:4E 32:2E 96 6 As.Prof.R.Briedis

Senās Grieķijas un Senās Romas kultūras vēsture

32:2 I 32:2E 64 4 Doc.H.Tumans


48 :2E 48:2E 48:2I 48:3 E 192 9 Lekt.Z.ŠiliņaAs.prof..I.Karbanova

Svešvaloda 32:2 I 32:2 E 64 4 Lekt.E.Meija, lekt.D.Volkenšteine, lekt.I.Baiže, lekt.A.Vaišļe


32:2I 32:2E 32:2E 96 6 Prof.P.Laķis


32:2I 32:2E 32:2E 32:2 E 128 8 Doc. M.Lapiņa


16:1I 16 1 Prof.P.Dambis


32:2E 32:2I 64 4 Doc.T.Suta,Doc. M.lapiņa

Pasaules kino vēsture

32:2I 64:4E 96 6 Lekt.D.Āboliņa

Kopā 15 13 11 15 10 10 6 80

TV REŽIJAB

Obligātie Izvēle 1 2 3 4 5 6 7 Kopā KRP DocētājsSkatuves runa 64:3I 64:3E 128 6 Lekt.R.Vītiņa,

Doc.A.MatīsaSkatuves kustība 32:2I 32 2 Lekt. I.BurkovskaKino un video montāža 64:4I 64:4E 128 8 Prof.A.EpnersTV tehnoloģija 64:4E 64 4 Lekt. I.RagovskisTVdrošibas tehnika 4:1I 4 1 Doc. A.IndriksonsKompozīcijas pamati 32:2I 32 2 Lekt.Ē.ZalcamaneŽurnālistika 40:2I 32:2 E 72 4 Doc. A.MirļinsDramaturģijas pamati 32:2I 32 2 Lekt. L.GundarsFilmu montāža un srtuktūras elementi 32:2I 64:4 E 96 6 As.prof.P.KrilovsOperatora meistarība 32:2I 32:2 E 64 4 Prof. K.ZalcmanisIevads teātra semiotikā 32:2I 32 2 Prof.V.Čakare

Postmodernisms kultūrā 32:2E 32 2 Prof. V.ČakareLatviešu teātra vēsture 48:3E 48 3 Prof.J.SiliņšPasaules teātra vēsture 64:4 E 32:2 E 96 6 Prof. V.ČakareĒtika 32:2E 32 2 Prof.S.LasmaneEstētika 32:2E 32 2 Doc.J.CelmaPsihoanalīze un kultūra 32:2 E 32 2 Prof.P.LaķisTV vēsture un teorija 64:4 E 64 4 Doc.Ģ. NagainisKrāsu mācība 32:2E 32:2 E 64 4 Prof.K.ZalcmanisKursa darbs 2 4 6 Bakalaura darbs 10 Kopā 9 7 13 4 12 18 9 82

TV REŽIJAC

Izvēle 1 2 3 4 5 6 7 Kopā KRP Docētājs

Folkloras teorija 32:2 I 32;2 E 64 4 Lekt.I.TāleBaltu mitoloģija 32;2 I 32:2 E 64 4 Prof.J.KursīteScenogrāfija 32:2 I 32 2 Lekt I.Romanova Foto mākslas pamati

32:2 I 32:2 E 64 4 Lekt.M.Kundziņš

Montāža 32:2 E 32 2 Prof.A.EpnersKopā 2 2 4 2 4 16

Mākslas bakalaura studiju programma A daļa

Studiju kursa aprakstsKursa nosaukums: TV režija

Kursa apjoms: 388 stundas (168 st.lekcijas,120 st. semināri,100 st. individuālais darbs ar studentiem).

20 kredītpunkti. Pārbaudes forma – ieskaites, kursa dari, eksāmeni.

Kursa autors: Docents Ģirts NagainisPriekšnosacījumi kursa apgūšanai: Lai apgūtu TV režisora specialitāti, nepieciešama videomontāžas, operatora, TV tehnoloģijas, žurnālista un aktiera meistarības iemaņu apguve. Lai sekmīgi varētu apgūt TV režisora meistarības kursu, nepieciešamas priekšzināšanas tēlotājas mākslas vēsturē, kino vēsturē, literatūras vēsturē. Jāprot fotografēt, filmēt ar VHS kameru, jābūt paradoksālai domāšanai, spilgtai iztēlei un neparastam dzīves redzējumam.Kursa saturs: Kurss ietver nozīmīgākās teorijas, metodikas un praktiskās nodarbības dramatiskā mākslā un TV režijā. Kursa mērķis - ir apgūt TV režiju no sižeta veidošanas līdz videofilmas uzņemšanai, iegūstot arī iemaņas operatora un žurnālista profesijas pamatos.



1. Darbības māksla. Darbības mākslas izcelsme, izpausme, izpratne Austrumu un Rietumu kultūrā.

1.,2 L2

2. Fen - Šui ķīniešu kompozīcijas māksla. 3.,4. L23. Kompozīcija un perspektīva Bizantijas ikonās. 5.,6. L24. Renesanse un perspektīva, gaismēnas un telpiskums. 7.,8. L2;S2

5. Luga, scenārijs, avīžu hronika, anekdote, dokuments u.c. kā darbības pieraksts.

9.,10. L2

6. Darbības mākslas attīstība no rituāla, rotaļas, karnevāla līdz līdz kino un videofilmai.

11.,12. L2

7. Spilgtākās darbības mākslas izpausmes 20.gs. 13.,14. L28. Praktiskie darbi 60st.9. Darbības mākslas galvenie principi: Darbības māksla –

kolektīva un sintētiska māksla.15.,16. L2;S2

10. Aktieris - darbības mākslas paudējs. 17.,18 L2;S2

11. Darbība kā cilvēka rīcības gribas akts, kas virzīts uz konkrētu mērķi.

19.,20. L2;S2

12. Aktieris - savas mākslas radītājs un darbarīks. 21.,22. L2;S2

13. Aktiera jaunrade – režisora māksla galvenais materiāls. 23.,24. L2;S2

14. Skatītāja loma jaunradē. 25.,26. L2;S2

15. Aktiera spēles daba. 27.,28. L2;S2

16. Pārdzīvojuma mākslas skola. 29.,30. L2;S2

17. Attēlojuma mākslas skola. 31.,32. L2;S2

18. Darbība - aktiera pārdzīvojuma galvenā izraisītāja un 33.,34. L2;S2

aktiera galvenais materiāls.19. Pārdzīvojuma un attēlošanas mākslas sintēze. 35.,36. L2;S2

20. Aktiera meistarība:Aktiera audzināšanas galvenie principi: veidot mākslinieka personību, atklāt šo personību,ētisko un estētisko ideālu izkopšana.

1.,2.,3.,4. L2;S2

21. K. Staņislavska sistēma: dzīves patiesība,mācība par virsuzdevumu, darbība - pārdzīvojuma izraisītāja,

aktiera jaunrades organika, aktiera pārtapšana tēlā.

5.,6.,7.,8.,9.,10.

L2;S2

22. Iekšējā un ārējā tehnika - patiesības un formas izjūtas vienība.

11.,12. L2;S2

23. Aktiera uzmanības veidi un fantāzijas izkopšana. 13.,14. L2;S2

24. Uzmanība filmēšanas laukumā un dzīvē. 15.,16. L2;S2

25. Ārējā un iekšējā atbrīvotība. 17.,18. L2;S2

26. Aktiera pārliecība - viņa spēles ticamības priekšnosacījums.

19. L2

27. Dotie apstākļi un tēla biogrāfija. 20.,21. L2;S2

28. Staņislavska fizisko darbību metode. 22.,23. L2;S2

29. Meierholda biomehānika. 24. L2;S2

30. Brehta atsvešinātības paņēmiens. 25. L2;S2

31. Hepenings kā TV žanru galvenais bagātinātājs. 26.,27. L2;S2

32. Darbības uzdevums un tā elementi. 28.,29. L2;S2

33. Improvizācija un fiksācija. 30. L2

34. Dzīves izpēte un fantazēšana par lomu. 31.,32. L2;S2

35. Atklāsme un intuīcija aktiera darbā. L2;S2

36. Režijas pamati:režisors - jaunas patiesības, realitātes, dzīves modeļa utt. radītājs.

37.,38 L2;S2

37. Režisora darba ētika. 39. L2;S2

38. Režisora un aktiera etīžu apgūšana. 40.,41.,42.,43. L2,S2

39. Darbības izpēte un atlase. 44.,45. L2;L2

40. Kā saskatīt notikumu, kā to provocēt, prognozēt un vadīt.

46.,47. L2;S2

41. Hepenings un provokācija. 48.,49. L2;S2

42. Sižets un dialogs. 50.,51. L2;S2

43. Kadrs, kompozīcija un mizanscēna. 52.,53.,54. L2;L2

44. Rakurss un kustība kadrā. 55.,56. L2;S2

45. Kadru montāžas paņēmieni. 57. L2;L2

46. Montāžas frāze, epizode un kopējā stilistika. 58.,59. L2;L2

47. Sižeta un dialoga praktiskā veidošana. 60.,61. L2;S2

48. Izrādes praktiskā veidošana (cirks, pasaka, līdzība utt.) 62. L2

49. Lugas inscenējums istabas teātrī un TV paviljonā. 63. L2;S2

50. Kolektīvā darba pamatprincipi. Darbs ar mākslinieku, skaņu režisoru un operatoru.

64. L2;L2

51. TV režija:TV ziņu sižets un reportāža.

65.,66.,67. L2;L2

52. Raidījuma struktūra un veidošanas paņēmieni. 68.,69.,70. L2;L2;S2

53. Darbs ar cilvēku kadrā. 71.,72.,73. L2;L2;S2

54. TV šovs ar publiku. 74.,75. L2;S2

55. TV žurnāls. 76.,77.,78.,79. L2;L2;S2

56. Režisora atbildība un prasme ietekmēt auditoriju. 80. L2;L2;S2

57. Autortelevīzijas iespējas:režisors, operators vienā personā,žurnālists, režisors vienā personā, visu daru pats!

81.,82.,83. L2;S2

58. Tiešraides pamatu apgūšana:sporta spēles, dievkalpojumi, parādes, Dziesmu svētki,koncerti,teātra izrādes.

84.,85.,86.,87. L2;L2;S2

59. Firmas stila nozīme TV. 88. L2;S2

60. Kompjūtergrafikas izmantošana. 89. L2;S2;S2

61. Režisora darbs un reitingi. 90. L2;S2

62. Klipiskā domāšana. 91.,92.,93. L2;S2

63. Pašreklāmas paņēmieni. 94.,95.,96. L2;S2;S2

64. Videofilma: Kino un videofilma. Savstarpējās ietekmes un atšķirības.

97.,98. L2;S2

65. Videofilmas veidošanās vēsture. 99. L2;S2

66. TV iestudējums un videofilma. 100.,101.

L2;S2

67. Ziepju operas un seriālu veidošanas principi. 102. L2;S2

68. Prasme veidot komandu. 103 L2;S2

69. No idejas pieteikuma līdz režisora scenārijam. 104 L2;S2

70. Darbs ar aktieri videofilmā. 105.,106.

L2;S2

71. Dokumentālās videofilmas un dokumentālie seriāli. 107., 108 L2;S2

72. Krāsu dramaturģija, montāža mūzikas interpretācijās. No klipa līdz oratorijai.

109., 110. L2;S2;S2

73. Kustība un balets TV. 111. L2;S2

74. Virtuālā realitāte: režisors - skatītājs. Režisora ētiskā atbildība par skatītāju apziņas piesārņošanu.

112. L2;

Prasības kredītpunktu iegūšanai: 1.Sekmīgi izpildīti visi praktiskie darbi.2.Nokārtoti visi eksāmeni.

Literatūra:1.Čaplins, Č. Mana dzīve. - Rīga, 1976.2.Doreda, E. Pasaule ir apaļa. - Rīga, 1994.3.Dunkers, O. Režisors domā par aktieri. - Rīga, 1976.4.Dzenītis, Ģ. Tālrāde. - Rīga, 5.Freimane, V. Personības un parādības. - Rīga, 1986.6.Freimanis, A. Puikas gads. - Rīga 1984.7.Herbert, Zett., Television Production Hand Book., Wordsworths Publ. Coup., California, 19928.Kinooperators Māris Rudzītis. - Rīga, 1983.9.Leimanis,L. Rakstu krājums. - Rīga, 1980.10.Līce,S. Viņi veidoja latviešu mākslas filmu vizuālo tēlu. - Rīga, 1995.11.Par sevi, par savu dzīvi, par savu darbu kino. - Rīga, 1991.12.Sils, H. Tēlotāja māksla un vārds. - Sidneja, 1968.13.Staņislavskis, K. Aktiera darbs. - Rīga, 1953.14.Triju zvaigžņu atspīdums. Atmiņas par A. Slapiņu, G. Zvaigzni un J. Podnieku. - Rīga, 1994.15.Ulmane, L. Pārvērtības. - Rīga, 1986.16Director on TV. - London, 1985.17.Paas, M. TV Used Time. - Paris, 1995.18.Videofilms. - London, 1995.

Kursa autors: Docents Ģirts Nagainis

Mākslas bakalaura studiju programma B daļaStudiju kursa apraksts

Kursa nosaukums: Postmodernisms

Kursa apjoms: 32 stundas ( 24 st. - lekcijas, 8 st. semināri).


Kursa autore: Profesore Valda Čakare, Dr. philol. Priekšnosacījumi kursa apgūšanai: Sekmīgi nokārtoti pārbaudījumi ārzemju literatūras vēsturē

un literatūras teorijā, kā arī spēja apgūt tekstus angļu valodā.Kursa saturs: “Postmodernisms” ir kurss, kura mērķis- veidot priekšstatu par estētisko sistēmu

transformāciju mūsdienu kultūrā, kā arī iepazīstināt ar postmodernisma teorētiskajiem aspektiem saistībā ar postmodernisma estētisko praksi.


veids un stundas

1. Ievads. Jēdziena izpratne. “Post” nozīme. Termina vēsture. 1 L2

2. Postmodernisma rašanās vieta, laiks, cēloņi. 2 L2

3. Postmodernisma teorētiķi. Ž.F.Liotārs, U.Eko, Ž.Bodriārs, J.Hābermāss, F.Džeimsons, I.Hasans, L.Hačena u.c.

3 L2

4. Postmodernisma teorētiskie aspekti: 4.,5.,6.,7.,8.,9.,10.

L2;L2;L2;

-postmodernisms un masu kultūra;

-postmodernisms un avangards;

-postmodernisma attiecības ar modernismu;

-postmodernisms un postkoloniālisms;

-multikulturālisms, interkulturālisms;

-decentrālisms; marginālisms;

-dekonstrukcija , etc.

L2;L2;L2;

L2

5. Postmodernisma estētiskā prakse. 11.,12. L2;L2

6. Postmodernisma estētiskā prakse. 13.,14.,

15.,16.

S2;S2;S2;S2

Prasības kredītpunktu iegūšanai:Obligāti jāapmeklē visi semināri. Eksāmens ir rakstveidā, tajā ietilps teorētiska jautājuma iztirzājums saistībā ar estētisko praksi.

Literatūra:1.Postmodernisms.- Uz kurieni literatūras teorija?, III daļa/ Sast.V.Ivbulis.R., 1995

Grāmata.1991, Nr.122.Adorno, T.W. and Horkheimer M. Dialectic of Enlightenment, transl. J.Cumming, Verso, London, 19863.Baudrillard, J. The Evil Demon of Images. The Power Institute of Fine Arts, Sydney, 19874.Baudrillard, J.Simulations, Semiotext(e) Inc., NY, 19835.Clayton J. and Rothstein, E. (eds), Influence and Intertextuality in Literary History. The University of Wisconsin Press, Madison, 19916.Eagleton, T. The Illusions of Postmodernism. Blackwell Publishers, 19967.Docherty, T. Postmodernism. A.Reader. Columbia University Press, 19938.Easthope, A. Literary into Cultural Studies, Routledge, London and New York, 19919.Birringer, J. Theatre, Theory, Postmodernism. Indiana University Press, 199110.Kroker, A. and Cook, D. The Postmodern Science: Excremental Culture and Hyper – Aesthetics. Macmillan, London, 1986Kursa autore: Profesore Valda Čakare, Dr. philol.



Apakšprogramma : DRAMATISKĀ TEĀTRA AKTIERIS

Apakšprogrammas autori: Prof. E.Freibergs, asoc.prof. P.Krilovs, Doc.A.Eižvertiņa, prof. J.Siliņš.

I.MĒRĶI UN UZDEVUMI.

1. Sagatavot teorētiski un praktiski izglītotus, pastāvīgi un radoši domāt spējīgus un profesionālus dramatiskā teātra aktierus, kuri var strādāt dažādos teātros un citās ar skatuves mākslu saistītās specialitātēs.

2. Dot katram studentam zināšanas par skatuves mākslas izteiksmes veidiem gan teorētiskā gan praktiskā ziņā.

3. Apgūstot un pabeidzot programmu, students iegūst bakalaura grādu Dramatiskā teātra aktieru specialitātē, kas dod tiesības turpināt studijas maģistra programmā.

4. Bakalaura programma dramatiskā teātra aktieru specialitātē ir kompleksi saistīta ar nacionālās kultūras, tātad arī ar teātra mākslas attīstību Latvijā. Tā dod iespēju iepazīt arī citu valstu jaunākās tendences skatuves mākslas teorijā un metodikā.

II. PRIEKŠNOSACĪJUMI PROGRAMMAS APGUVEI.

Piemērotība profesijai - skatuviskā pievilcība, fiziskie dotumi, balss materiāls, muzikalitāte un ritma izjūta, viegli ierosināma iztēle u.c. Nepieciešamas zināšanas kultūras vēsturē un atsevišķos mākslas veidos.

III. STUDIJU SATURS UN ORGANIZĀCIJA.

Bakalaura programma Dramatiskā teātra aktieru specialitātē izstrādājusi un īsteno LKA Ekrāna un teātra mākslas katedra.

Studiju programma veidota atbilstoši LR Augstskolu likumam un LKA Senāta lēmumiem. Studiju programmā iekļautas visas specialitātei atbilstošās disciplīnas, kas ļauj studentam gan praktiski, gan metodiski attīstīt skatuves mākslas pamatelementus profesionālā līmenī. Pamatdisciplīnas :

aktieru meistarība, skatuves runa, kustība, deja un vokāls, atbilstoši programmām, ietvertas visu studiju periodu, kas sintezējas gala un bakalaura eksāmenos.

Bakalaura eksāmenā aktieru meistarībā tiek iestudētas četras izrādes:1. latviešu oriģināldramaturģija2. Rietumeiropas vai krievu klasiskās literatūras darbs3. muzikāli dramatiska izrāde4. mūsdienu literatūras iestudējums

Studiju programmas ietvaros tiek organizēta studentu un pedagogu sadarbība ar Ziemeļvalstu augstskolām ( Zviedrijas Dramatiskās mākslas institūtu, Helsinku teātra akadēmiju u.c. ), kopēji organizējot meistarklases " Baltic Seaside Drama " kādā no valstīm. As.profesora P.Krilova mākslinieciskajā vadībā tiek organizēts jaunā teātra festivāls " Homo Novus " , kurš jau ieguvis starptautisku ievērību.

Regulāri tiek pieaicināti ārvalstu pasniedzēji atsevišķu studiju programmu realizēšanai : skatuves kustībā, aktieru meistarībā u.c. 1997. gadā R.Kozaks ( Maskava ), 1999.g. S.Kumpulainens ( Somija ), Dž.Šranks ( Malta ), M.Gruzdovs ( Krievija ) u.c.

IV. STUDIJU PROGRAMMAS STRUKTŪRA.

Humanitāro zinātņu bakalaura studiju programma Dramatiskā teātra aktieru specialitātē veido : 1. A grupas priekšmeti ( kredīta apjoms - 80 )2. B grupas priekšmeti, atbilstoši specializācijai ( kredīta apjoms (81 )3. C grupas priekšmeti - brīvas izvēles priekšmeti, ko students pats izvēlas ( 4 )

Lai iegūtu bakalaura grādu :1. jānokārto eksāmeni un ieskaites A,B un C daļas priekšmetos, iegūstot 160 kredītpunktus.2. jānokārto bakalaura eksāmens kultūras teorijā un vēsturē.3. jānokārto gala eksāmeni: svešvalodā, skatuves kustībā, skatuves dejā un vokālā un skatuves

runas mākslā.4. jāaizstāv bakalaura darbs aktieru meistarībā, kas ir katra studenta individuālā darba

novērtējums iestudējumos.

V. STUDIJU NODROŠINĀJUMS.

Dramatiskā teātra aktieru programmas realizācijai ir nodotas telpas Dzirnavu ielā 46, kā arī zāle Ludzas ielā 24,kas ļauj vienlaicīgi strādāt trim dažādiem kursiem. Apmācība ir veidota ciešā sadarbībā ar Latvijas profesionālajiem teātriem : 1999./2000.studiju gadā : Nacionālais, Dailes un Valmieras teātris, 2000./2001.studiju gadā - Liepājas teātris, 2001./ 2002. - Leļļu teātris. Tas dod iespējas kursa un bakalaura darba izrādes veidot piemērotās telpās. Programmas nodrošinājumam tiek izmantotas arī Teātra - studijas " Skatuve " telpas, akrobātikas nodarbībām - Latvijas Mūzikas akadēmijas zāle, peldēšanai - Rīgas Tehniskās universitātes peldbaseins.

DRAMATISKĀ TEĀTRA AKTIERISA

Obligāte 1 2 3 4 5 6 7 8 Kopā KRP DocētājsVispārējā kultūras teorija

48:3I

48:3 E 96 6 Prof.R.Vilciņš

Filozofijas vēsture 32: 3 I 32:3E

64 6 Prof.P.Laķis

Svešvaloda 64: 2 E 64: 2 I 32: 1 I 32: 1 E 192 6 Lekt.E.Meija, lekt.D.Volkenšteine, lekt.I.Baiže, lekt.A.Vaišļe


32: 2 I 32: 12E 32: 2 E 96 6 Doc. M.Lapiņa


32: 2 E 32: 2 I 32: 2 E 32:2E 128 8 Lekt. Z.ŠiliņaAs.prof.I.Karbanova

Pasaules teātra vēsture

48:3 I 48:3 E 96 6 Prof.V.Čakare

Rietumeiropas 20.gs. mākslas virzieni

32: 2 E 32 2 Doc. M.Lapiņa

Aktiermeistarības teorija un prakse

192:6 E 192:6 E 192:6 E 192:6 E 192:6 E 192:6 E 128:4 E 1280 40 Prof. E.Freibergs

Kopā 13 15 14 12 11 9 6 80

DRAMATISKĀ TEĀTRA AKTIERISB

Obligāte Izvēle 1 2 3 4 5 6 7 8 Kopā KRP DocētājsSkatuves runa un metodika

64: 2 I 64: 2 E 64: 2 I 64: 2 E 64: 2 I 64: 2 E 64: 2 E 448 14 Doc.A.Matīsa, Lekt.R.Vītiņa

Skatuves kustība 96: 2 I 96: 2 I 96: 2 E

96: 2 I 64: 2 E 64: 2 E 64: 2 E 576 14 Lekt.R.Grīnfelde,Lekt.Z.Kreicberga

Skatuves deja 64: 2 I 64: 2 E 64: 2 I 64: 2 E 64: 2 I 64: 2 E 64: 2 E 448 14 Lekt. T.Ēķe

Vokāls un ansambļa dziedāšana

64:2 E 64: 2 I 64: 2 I 32: 1E 32: 1 E 32: 1 E 32: 1 E 320 10 As. prof. A.Garanča

Latviešu lit.vēst. 64:2 E 64: 2 E 128 4 Prof.R.BriedisDrāmas teorija 32: 2 I 32: 2 E 64 4 Prof. G.Bībers

Latviešu teātra vēsture

48:3 E 48 3 Prof. J.Siliņš


32:2 I 32 2 Doc.T.Suta

Kursa darbs 3 3 6Bakalaura darbs. 10 10Kopā 12 12 8 10 7 15 7 10 76

DRAMATISKĀ TEĀTRA AKTIERISC

Izvēle 1 2 3 4 5 6 7 8 Kopā KRP DocētājsAkrobātika 32:2 I 32 2 Lekt.O.ŽitluhinaPaukošana 32:2 I 32:2 I 64 4 Lekt.V.KupčsKopā 4 2 6


Studiju kursa aprakstsKursa nosaukums: Skatuves runa un metodika.

Kursa apjoms: 448 teorētiskās un praktiskās nodarbības (+12 st. X 7 individuālās nodarbības- kopā 84 stundas). Kursa modifikācija 128 stundu apjomā tiek lasīta TV režijas kursam.

14 kredītpunkti. Pārbaudes forma – ieskaites un eksāmeni.

Kursa autori: Docente Aina Matīsa, Lekore Ruta Vītiņa Priekšnosacījumi kursa apgūšanai: piemērotība aktiera profesijai – fiziskie dotumi, balss materiāls, muzikalitāte un ritma izjūta.

Kursa saturs: Kursa mērķis ir skatuves runa sprasmes apguve, runas prasmes iespēju izpēte un to maksimālas lietošanas apguve, ietekmīga un izteiksmīga publiskās saskarsmes procesa iemaņu vingrināšana. Loģiski argumentēta, mākslinieciski izteiksmīga, emocionāli iedarbīga runas priekšnesuma tapšanas priekšnoteikumu apzināšana un iestudējuma īstenošanas metodikas apguve. Retorikas un oratora mākas kā patstāvīgas radošas jaunrades procesa pamatprincipu izpratnes veidošana. Runas tehnikas izkopšana. Individuālo defektu novēršana. Psihisko norišu verbālās un kinētiskās izteiksmes kopsakara pētīšana un mērķtiecīga lietojuma īstenošana saskarsmes praksē. Runas prasmes saliedēšana ar ķermeņa kustību izteiksmi.



I SEMESTRIS

1. Verbālās izpausmes pamatnosacījumi. Sagatavošanās runas treniņi, fiziskie vingrinājumi ķermeņa atbrīvošanai.

1. L2;L2;

2. Pareizas elpošanas nozīme un tehnika:

a)elpošana sorgānu anatomija;

b)pamatelpa un elpas papildināšana;

c)elpas sadalījums;

d)elpošanas vingrinājumi.

2. P2;P2

3.Ķermeniski pilnskanīga toņa radīšana . 3. P2;P2

4.Pareiza skaņu veidošanas tehnika

a)skaņu veidošanas orgānu anatomija;

b)artikulācijas precizitātes vingrinājumi;

c)balsienu vingrinājumu tabula;

d)ātrrunas vingrinājumi.

4. P2;P2

5.Ritmizētie artikulācijas vingrinājumi. 5. P2;P2

6.Skaņu veidojošo orgānu slimības, to ārstēšana un profilakse. 6. L2; P2

7.Runas vingrinājumu apvienošana ar dažādas sarežģītības un grūtība spakāpes kustībām, koordinācijas, uzmanības un iztēles vingrinājumiem.

7. L2

8. Vārdisko darbību iemaņas:

Runas motīvu un mērķu precizēšana, runātāja viedokļa ieviešana klausītāja apziņā. Teksta satura loģiskā analīze vārdiskās darbība

8.-16. L2;L2;L2;L2;L2;L2;L2

P2;P2;P2;P2;P2;

spamatelementu apgūšana, izmantojot teikas un pasakas (asociatīvā domāšana, tēlainība).

Teikuma jēdzieniskā centra noteikšana, loģiskie akcenti, savstarpēji saistīti un pakārtoti jēdzieni, vārdkopu vai savienoto jēdzienu pareizruna snoteikumi, jēdzienu ritmiska sakārtošana runas taktīs (dažādas grūtības pakāpes tekstuālā materiāla analīze).

Žests, tā nozīme:

a)komunikāciju pamatžesti, to izcelsme, aizsargbarjeras;

b) neverbālie signāli un partnera vērtējums par tiem;

c)žests kā domas pastarpinājums, iespējamā žestu falsifikācija.

P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2

II SEMESTRIS

1.Valodas gramatiskās intonačiajs (stieptā, krītošā, lauztā). Tās lietojuma noteikumi skaņas dubultošanā. Izloksnes un dialekti, to labošanas iespējas. Latviešu valodai neraksturīgu skaņu noteikšana un labošana, šaurās un platās skaņas “e” pareiza lietojuma noteikumi. Publiska uzstāšanaš.

17.,18. L2;L2;L2;P2;P2

2. Retorikas pamatatzinumi runas veidošanā:a) priekšnesuma tehnika;b) runas gatavošanas metodika;c) ziņojuma, apceres, referāta un emocionālo runu

izteiksmes līdzekļu atlases atšķirības;d) polemikas un disputa izraisīšanas priekšnoteikumi un

metodika;e) tēzes aizstāvēšana un antitēzes apstrīdēšana;f) argumentācija, pamatojums, pretinieka argumentācijas

atvairīšanas metodika.

19., 20. L2;L2;L2;L2; P2;P2;P2

3. Publiskā runa, tās kopīgie un atšķirīgie faktori ar ikdienas (refleksīvo) sazināšanās prasmi.Domas, gribas un emocionālās attieksmes redzamās un dzirdamās izpausmes un to kopsakars:

a) ietekmes prasmes apgūšanas periods un tā nozīme personības attīstībā;

b) vokālo un kinētisko ietekmes zīmju obligātais dabiskuma un mākslinieciskās ticamības līmenis. Piemēri.

Publiskās runas priekšnesuma tapšanas metodiskie priekšnoteikumi:a) emocionalitāte, b) tēlainība,c) zemteksts,d) runas temporitms, tā maiņa pēc kontakta principa.

21.- 26. L2;L2;L2;L2; P2; P2;P2;P2;P2

4.Publiskās runa sstila iezīmes (mākslinieciskā lasījumā, publicistikā, skatuves dialogā, monologā, prozas stāstījumā, dzejas priekšnesumā).

27.- 29. P2;P2; P2;P2;P2

5.Biežāk lietotie runas veidi:a) informatīvs ziņojums;b) apsveikuma un svinību runas;c) uzsaukums, aģitācijas runa;d) diskusijas ievadruna;e) pārskats, referāts;f) projekta apcere;

30.- 32. P2;P2;P2;P2;P2;P2

g) kritisks ziņojums;h) akadēmiska runa;i) lekcija.

III SEMESTRIS

1.Darbs ar monologiem, sengrieķu eposu fragmentu lasījumi (heksametrā). Runas melodija – sižeta mērķtiecīgas attīstība spaudēja. Vingrinājumi: cilvēka balss diapazons. Melodiskās atkāpes – kritinājumi, jauna, melodiska kāpinājuma nodrošinātāji runa sperspektīves īstenošanā, loģiskās un psiholoģiskās pauzes nozīme, loģiskās pauzes lietojums prozā, loģiskās pauzes lietojums dzejā, cezūra, dzeja prozā, saistījumi legato un stakato izteiksmē, jēdzienu ritmiska sakārtošana runas taktīs, domas kodola jēdzieni un to sakārtojums pēc saskaitījuma melodiskā principa. Vingrinājumi. Maskas lietojums skatuves praksē antīkajā dramaturģijā, mūsdienu teātrī.

33.- 49. L2;L2;L2;L2;L2;L2;L2;L2;P2;P2;P2;2P;P2;P2;P2;P2;2P;P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2

IV SEMESTRIS

1.Priekšnesuma teksta pakāpeniska iegaumēšana pēc apziņā radītas dažādas izcelsmes priekšstatu nedalāmas kompilatīvas plūsmas.Iztēles, personiskās pieredzes un novērojumu izmantošana satura apguvē:

a) redzējumi;b) maņu priekšstatu restaurēšana;c) asociatīvi iztēles priekšstati;d) iekšējā runa;e) zemteksts - iekšējo jaunrades procesu konkretizētājs;f) autora tiesības, interpretācijas iespēju robežas,

pareizrunas noteikumu lietojums.

50.- 66. L2;L2;L2;P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2

2.Prozas fragmenta priekšnesums, literārā darba pārveidošana skatuves runa spriekšnesumā, garīgā impulsa mērķriecīgas lietošanas prasme balss skanīguma un izrunas veicināšanā, komunikablitātes nepieciešamība priekšnesuma laikā. Runas materiāla izvēlē vēlams balstīties uz pasaules un latviešu literatūras klasikas darbiem.

3.Dramatiskās darbības un runas priekšnesuma būtiska atšķirība. Komunikablitātes nepieciešamība runas laikā.

4. Sižeta norisē iesaistīto personu atkārtotā teksta vai dialoga citējums runātāja aspektā.

Iemaņas teksta risināšanā. Darbs pie nacionālas un pasaules literatūras klasiskas darbu – stāstu, noveļu, romānu, eseju u.c. fragmentu iestudējumiem.V SEMESTRIS

1.Dzejas specifika, analīze un izteiksmes līdzekļu izvēle.Runas skanējuma noteikumi lirikas un liroepikas priekšnesumos. Metrika un dzejas pantmēri:

a) spondejs;b) trohajs;c) jambs;d) daktils;e) amfibrahs;f) anapests;

65.,66.,67.

L2;P2

g) paions;h) metriskā, toniskā un silabiskā pantmēra sistēma;i) heksametrs un pentametrs. Literārie piemēri un

vingrinājumi pantmēru un to maiņu noteikšanai un izpausmei;

j)tautas dziesmu priekšnesuma atšķirīgā īpatnība.

2. Atšķirīgu dzeja spriekšnesumu analīze: mīlas lirika, balāde, humoristiskā dzeja, fabula, satīra, patriotiskā dzeja. Dzejas kompozīcijas izveides pamatprincipi.

68.- 80. L2;L2;P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2

3.Radioruna (prakse – ieraksts studijā). Literāreā materiāla izvēles priekšnoteikumu apzināšana un respektēšana. Temata, galvenās domas, notikumu un faktu analīze un vērtējums. Runātāja viedopklis – traktējums. Iekšējais monologs. Caurviju darbība. Runas tehnikas izkopšana. Temporitmu maiņas apzināšana un runātāja balss diopozona paplašināšanas iespe’jas. Monumentālas formas darbu īstenošana skaņas izteiksmē: eposs, varoņpoēma, heksametrs u.c. Runas skanējuma noteikumi liroepiskos priekšnesumos. Subjektīvās iztēles, pieredzes, novērojumu izmantošana teksta personificešāna snorisē. Izteisksmes līdzekļu izvēle un vingrināšana. Studentu iesaistīšana koncertos, dažādu žanru runas priekšnesumos. Prozas fragmenta iestudēšana, monologi. Informatīvs avīžu teksta lasījums, ievērojot runa slikumības. Runātājs – diktors. Balss skanējuma, doma svārdiskā snieguma pārbaude runājot tumsā.VI SEMESTRIS

1.Bakalaura programmas gatavošana. Prozas vai dzejas priekšnesums ( 40.min.) nepieciešamības gadījumā izmantojot mūziku, gaismas, nosacītas dekorācijas vai atsevisķus rekvizītus.

Priekšnosacījumi kredītpunktu iegūšanai: Sekmīgi nokārtotas ieskaites un eksāmeni.

Literatūra:Bormane O. Skatuves runas pamati. - Rīga, 1961.Mirtovs A. Pašmācības metodika.Kursīte J. Latviešu dzejas versifikācija. - Rīga: Zinātne, 1988.Staņislavskis K. Sarunas Maskavas Lielā teātra studijā. - Rīga, 1952.Toporkovs V. Darbs pie lomas. - Rīga, 1954.Vaarask. P. Runas tonālā izteiksme. - Tallina, 1964.Zeltmatis, Lejas - Krūmiņš. - Skatuves māksla. - Rīga, 1923.Aderhold E. Sprecherziehung des Schauspielers. - Berlin, 1963.Alberti C. Die Schule des Redners ein Praktisches Handbuch der Beredsamkeit in Musterstucken. -

Leipzig, 1910.Armstrong L.,Ward I. A Handbook of English Intonation. - Cambridge, 1938.Autenrieth. G. Beispiele und Regeln zur Rhetorik. - Leipzig, 1922.Damasche Dr. A. Volksstümliche Redekunst. Erfahrungen und Ratschlage. Jena Geschichte der

Redekunst. - Jena, 1907.Fengler F. Leistungs - und Gesundheitsteigerung dursh Atmungs, - Entspanhungs, - Rezonanz-, und

Konzentationstraining. - Halle, 1956.Fogerasi B. Logik. - Berlin, 1956.Gottschik J. Die Leistung des Nervensystems. - Jena, 1961.Hamilton W. G. Parlamentarische Logik, Taktik und Rhetorik. - Heidelberg, 1929.Husson R. La voix chantee. - Paris, 1960.Klaus G. Einführung in die formale logik. - Berlin, 1958.

Lorenz A. Spreherziehung. - Leipzig,1958.Magdics K. Research of Intonation during the Past Ten Years. - Acta Linguistica Academiae

Scientarium Hungaricae, 1963.Orthmann W. Sprechkundlische Behandlung funktioneller Stimmstörungen. - Berlin, 1956.Panconelli - Calzia G. Die Stimmatmung. Das Neue - das Alte. - Leipzig, 1956.Pease A. Body Language. - Sidney, 1994.Riemann R. Rednerschule. Die Kunst der politischen und wissenschaftlichen Rede. - Leipzig, 1934.Siebs G. Deutsche Bühnensprache. - Berlin, 1958.Stotzer U. Redekunst. - Leipzig, 1964.Strich F. Deutsche Akademiereden. - Munchen.Trojan O. Der Ausdruck der Sprechstimme. - Wien, 1952.Volkmann R. Die Rhetorik der Griehen und Römer. - Leipzig, 1938.

Kursa autori: Docente Aina Matīsa, Lekore Ruta Vītiņa

Studiju kursa aprakstsKursa nosaukums: Skatuves deja

Kursa apjoms: 448 praktiskās nodarbības 4 kursu (7 semestru) laikā. 14 kredītpunkti.

Pārbaudes forma - ceturtajā mācību gadā –diplomdarba eksāmens.

Kursa autore: Lektore Tamāra Ēķe

Priekšnosacījumi kursa apgūšanai: Jābūt labai veselībai un fiziskajai sagatavotībai, tikpat svarīga ir koordinācija, ritma izjūta, muzikalitāte un plastiskums. Obligāts nosacījums ir dejas nodarbību apmeklēšana, jo specifika izslēdz iespēju pilnvērtīgi apgūt materiālu bez pedagoga klātbūtnes. Kā jebkura fiziska nodarbība, arī deja jāapgūst regulārās nodarbībās, nepieļaujot ilgstošus pārtraukumus. Iespēju robežās jāapgūst cilvēka ķermeņa fizioloģija, lai izvairītos no traumām un palīdzētu savam ķermenim.

Kursa saturs:. Dejas priekšmeta mācības mērķis ir apjaust savu ķermeni kā instrumentu, kurš līdzdarbojas skatuves mākslinieciskā tēla veidošanā. Ķermenis - tāpat kā vārds - spēj izteikt jebkuru emociju. Kustība, deja - tā ir pilnīga ritma, plastikas, koordinācijas sintēze, kuras apgūšana ir katra dramatiskā teātra aktiera specialitātes studenta mērķis un pienākums.To izdarīt nav viegli, jo parasti deju sāk apgūt bērnībā, kad ķermenis ir daudz pakļāvīgāks specifiskajiem vingrinājumiem, kuri ir dejas mākslas apgūšanas pamatā. Studentu vecumā tas prasa daudz lielāku piepūli. Tomēr tā ir absolūta nepieciešamība, jo kustība, žests, stāja, māka pasniegt un izteikt sevi arī bez vārdiem, ir viena no spilgtākajām krāsām teātra skatuves mākslā.Teātris bez kustības ir tikai radio raidluga.Tematiskais plānojums:


I SEMESTRIS1. Vingrinājumi pie stangas: Kāju pozīcijas: I, II, III, V, vēlāk arī IV.

1 L2;L2

2. Roku pozīcijas: sagatavošanās pozīcija, I, III, II. L2;L23. Demi - pliés I, II, III, V un IV poz. L2;L24. Grands pliés I, II, III un V poz., IV poz. - 2.semestrī. L2;L25. Battements tendus: no I poz. uz sāniem, priekšu, atpakaļ;

L2;L2

ar demi - pliés I poz. uz sāniem, priekšu, atpakaļ; no V poz. uz sāniem, priekšu, atpakaļ; ar demi - pliés V poz. Uz sāniem, priekšu, atpakaļ; ar pēdas nolaišanu uz grīdas II poz., no I un V poz.; ar demi - pliés II poz. bez pāriešanas no pamata kājas un IV poz.

bez pāriešanas uz ar pāriešanu np pamata kājas; no I un V poz.; Passé par terre (kājas izvešana no priekšas uz aizmuguri un

atpakaļ caur I poz.;6. Battements tendus jetés: no I un V poz. uz sāniem, priekšu, atpakaļ; ar demi - pliés I un V poz. uz sāniem, priekšu, atpakaļ; piqués uz sāniem, priekšu, atpakaļ.

2 L2;L2

7. Pirmais un trešais port de bras. L2;L2

8. Préparation priekš rond de jambe par terre en dehors et en dedans.

L2;L2

9. Demi - rond et rond de jambe par terre en dehors et en dedans (no sākuma paskaidrojot, ko nozīmē en dehors et en dedans).

L2;L2

10. Rond de jambe pr terre en dehors et en uz demi-plié.. 3 L2;L211. Plié - soutenus uz priekšu, sāniem un atpakaļ. 2.semestrī māca ar

pacelšanos uz puspirkstiem V poz.L2;L2

12. Kājas stāvoklis uz sur le cou - de - pied priekšā, atpakaļ un apķerot potīti.

L2;L2

13. Battements fondus uz sāniem, priekšu, atpakaļ. No sākuma ar pirkstu uz grīdas, otrajā semestrī - uz 45°.

L2;L2

14. Battements soutenus uz priekšu, sāniem, atpakaļ. Sākumā ar pirkstu uz grīdas, otrajā semestrī - uz 45°.

L2;L2

15. Battements retirés sur le cou – de - pied, vēlāk - uz 90°. 4 L2;L216. Petits battements sur le cou – de – pied. L2;L217. Battements frappés uz sāniem, priekšu, atpakaļ. No sākuma ar

pirkstu uz grīdas, vēlāk - uz 30°.L2;L2

18. Battements doubles frappés uz sāniem, priekšu, atpakaļ. No sākuma ar pirkstu uz grīdas, vēlāk - uz 30°.

L2;L2

19. Rond de jambe en l’air en dehors et en dedans. L2;L220. Battements relevés lents uz 45°, vēlāk uz 90° no I, vēlāk V poz. uz

sāniem, priekšu un atpakaļ.L2;L2

21. Battements dé veloppés:uz priekšu, sāniem, atpakaļ,Passés visos virzienos.

L2;L2

22. Grands battements jetés no I un V poz. uz priekšu, sāniem un atpakaļ.

5 L2;L2

23. Relevés uz puspirkstiem I, II, V poz. no izstieptām kājām un no demi - pliés.

L2;L2

24. Liekšanās atpakaļ, vēlāk uz sāniem (stāvot ar seju pret stangu). L2;L225. Pas de bourrées suivi bez kustības uz sāniem (stāvot ar seju pret

stangu).L2;L2

26. Puspagriezieni V poz. pie stangas un no stangas ar kāju maiņu uz puspirkstiem (sākot no izstieptām kājām un no demi - plié).

6 L2;L2

II SEMESTRIS L2;L227. Vingrinājumi zāles vidūŠajos vingrinājumos galvenā uzmanība tiek veltīta pareizai stājai, precīzām roku un kāju kustībām.Demi – pliés I, II, III, V pozīcijā.

L2;L2

28. Grands – pliés I, II, V pozīcijā. 7 L2;L229. Ķermeņa stāvoklis épaulement croisé et effacé. L2;L230. Pozas - croisée, effacée, écartée uz priekšu un atpakaļ. L2;L231. I, II, III arabesqłes. L2;L232. I, II, III port de bras. L2;L233. Battements tendus: no I un V poz. visos virzienos, ar demi - pliés I un V poz. visos virzienos, ar papēža nolaišanu II poz. ar demi - pliés II un IV poz. bez un ar pāriešanu no pamata kājas, pozās: croisée, effacée, I un II arabesque, passé par terre.

8 L2;L2

34. Battements tendus jetés: no I un V poz. Visos virzienos, ar demi – pliés I un V poz. visos virzienos, piqes visos virzienos.

9 L2;L2

35. Plié – soutenus visos virzienos. L2;L236. Battements frappes ar pirkstgalu uz grīdas, vēlāk - uz 30°. L2;L237. Preparation priekš rond de jambe par terre en dehors et en

dedans.L2;L2

38. Demi – rond et rond de jambe par terre en dehors et en dedans. L2;L239. Battements fondus ar pirkstgalu uz grīdas, vēlāk - uz 45°. 10 L2;L240. Battement soutenus ar pirkstgalu uz grīdas, visos virzienos. L2;L241. Petits battements sur le cou - de - pied. L2;L242. Battements relevés lents visos virzienos uz 45° un 90°. L2;L243. Battements développés visos virzienos. L2;L244. Grands battements jetés no I un V poz., visos virzienos. 11 L2;L245. Relevés uz puspirkstiem I, II un V poz. no izstieptām kājām un

demi – pliés.L2;L2

46. Pas de bourrée suivi en face uz vietas un ar kustību uz sāniem. L2;L247. Pas de bourrée ar kāju maiņu en face un nobeidzot kustību uz

épaulement.L2;L2

48. Pagriezieni uz puspirkstiem V pozīcijā. 12 L2;L249. Temps lié par terre uz priekšu un atpakaļ.50. Puspagrieziens V poz. ar kāju maiņu uz puspirkstiem, sākot no

izstieptām kājām un no demi - plié, vēlāk arī veselu apgriezienu.L2;L2

III SEMESTRIS L2;L251. Lēcieni – allegroTemps sauté I, II, V poz.

13 L2;L2

52. Changement de pieds. L2;L253. Pas échappé II poz. L2;L254. Pas assemblé, atverot kāju uz sāniem. L2;L255. Pas glissande. 14 L2;L256. Pas balancé. L2;L257. Sissonne fermée uz sāniem. L2;L258. Sissonne simple. L2;L259. Petit pas chassé en face uz priekšu. 15 L2;L260. Pas jeté, atverot kāju uz sāniem. L2;L261. Tramplīna lēcieni I un II poz. 16 L2;L262. Kad apgūtas zināmas iemaņas kustībās, ritmā un koordinācijā,

studenti mācās vienkāršakos deju soļus: polonēzi, galopu, vēlēk arī valsi, polku. Mācās pagājušo gadsimtu vēsturiskās dejas ar vienkāršākajiem dejas zīmējumiem un soļiem.

L2;L2

II KURSS, I PUSGADS63. Turpinās klasiskās dejas treniņa stundas - elementu mācīšana

veidojot kombinācijas pie stangas, koordinējot kāju un roku kustības.

1,2,3,4,5 L2;L2; L2;L2; L2;L2;

L2;L2; L2;L264. Klasikas elementu izpildīšana zāles vidū, veidojot kombinācijas,

kur savienoti dažādi klasiskās dejas soļi. Kombinācijās izmanto pozas croisée, effacée, écartée, kā arī I, II, III, IV arabesques, tādā veidā iemācot studentiem izjust un apspēlēt savu stāju dažādos rakursos.

6,7,8,9,10,11

L2;L2; L2;L2; L2;L2; L2;L2;

L2;L2; L2;L265. Allegro kombinācijās savieno dažādus lēcienus, izmantojot

starpsoļus pas glissade, pas chassé.12,13,14,

15, 16,16,

L2;L2; L2;L2; L2;L2;

L2;L2; L2;L2II PUSGADS

66. Sāk apgūt griešanos pirouette, tours chaines Turpina nodarbības, guļot uz grīdas, kuras efektīgāk palīdz attīstīt lokanību un soli. Apgūst valša un polkas soļus kopā ar partneri, izpildot sarežģītākus valša un polkas variantus..

17,18,19,20,21,22

L2;L2; L2;L2; L2;L2; L2;L2;

L2;L2; L2;L267. Mācās un izpilda dažādu gadsimtu vēsturiskās dejas, pārejot uz jau

komplicētākiem zīmējumiem, ritmiem un soļiem.23,24,25,26,27,28

L2;L2; L2;L2; L2;L2; L2;L2;

L2;L2; L2;L2

68. Sāk apgūt dažādu tautu deju soļus. Vispirms raksturdeju treniņstundā pie stangas, vēlāk uz vidu kombinācijās un deju fragmentos. Vienlaicīgi sāk mācīties džeza dejas elementus.

29,30,31,32

69. Mācās rock`n roll soļus dažādās kombinācijās.III KURSS

70. Klasikas treniņa stundās pāriet uz sarežģītāku kustību kombinācijām. Izmanto dažādus tempus, ritmus. Apgūst galvenos klasikas lēcienus un griešanos. No tiem veido jau nelielus dejas fragmentus, izmantojot dažādas pozas, soļus un ritmus.

71. Māca arī dueta dejas elementus, pacēlienus, aptvērienus, kā arī kopīgu dejas soļu un kombināciju izpildījumu. Veido pāru deju fragmentus.

72. Apgūstot vēsturiskās dejas, liela uzmanība tiek veltīta katra laikmeta uzvedības un izpildījuma manierei. Raksturdeju stundās no soļiem jau veido fragmentus un dejas, izceļot katras tautas dejas raksturu un īpatnības. Modernajā un džeza dejā turpina apgūt mūsdienu ritmus.

IV KURSS, I PUSGADS73. Izmantojot iepriekšējos gados iemācīto, veido kombinācijas un

dejas ziemas gala eksāmenam. Vienlaicīgi, pirms un pēc gala eksāmena māca kustības un dejas diplomdarbu izrādēm. Raksturdeju stundās no soļiem jau veido fragmentus un dejas, izceļot katras tautas dejas raksturu un īpatnības. Modernajā un džeza dejā turpina apgūt mūsdienu ritmus

1,2,3,4,5,6,7,8

L2;L2; L2;L2; L2;L2; L2;L2; L2;L2; L2;L2; L2;L2; L2;L2;

74. Veidot deju kombinācijas gala eksāmenam. 9,10,11,12,13,14,

15,16

L2;L2; L2;L2; L2;L2; L2;L2; L2;L2; L2;L2;

L2;L2; L2;L2

Priekšnosacījumi kredītpunktu iegūšanai:Regulāra līdzdalība praktiskajās nodarbībās un piedalīšanās diplomdarbu uzvedumos.Sekmīgi nokārtots eksāmens.

Literatūra:1.Мессерер А. Уроки класичесого танца.2.Ваганова А.Основы класичесого танца.3.Народно сценическиетанчы 4.Василава - Зацепина М. Историко – битогово танца.

Kursa autore: Lektore Tamāra Ēķe



Apakšprogramma : Modernās dejas horeogrāfs, dejotājs un pedagogs.

Apakšprogrammas autori: Lektore O.Žitluhina, lektore Š.Perija ( ASV ), lektore R.Spalva

I. MĒRĶI UN UZDEVUMI.

1. Sagatavot teorētiski un praktiski izglītotus, pastāvīgi un radoši domāt spējīgus un profesionālus modernās dejas horeogrāfus, pedagogus un dejotājus, kuri var veikt sava žanra uzdevumus kultūras iestādēs un strādāt jaunu dejotāju apmācībā.2. Dot studentam zināšanas par klasiskās un mūsdienu modernās dejas izteiksmes veidiem, kuri sakņojas 20.gs. korifeju Martha Graham, Jose Limon, Paul Taylor un Merce

Cunningham izstrādātajās sistēmās un metodēs.3. Apgūstot programmu, students iegūst bakalaura grādu Modernās dejas horeogrāfa, pedagoga un dejotāja specialitātēs, kas dod tiesības turpināt studijas maģistra programmā.4. Bakalaura programma modernās dejas specialitātē ir kompleksi saistīta ar nacionālās kultūras, tātad arī ar dejas mākslas attīstību Latvijā. Tā dod iespēju izzināt pasaules pieredzi un iepazīt jaunākās tendences un dejas mākslas teorijā un metodikā.5. Veidot jaunu modernās dejas horeogrāfijas līmeni, kas vienlīdz noderīgs gan žanram, gan citiem mākslas veidiem, piemēram skatuves mākslai.

II. PRIEKŠNOSACĪJUMI PROGRAMMAS APGUVEI.

Piemērotība profesijai - fiziskie dotumi, iepriekšējā sagatavotība dejas mākslā, muzikalitāte un ritma izjūta un spēja radoši strādāt. Nepieciešamas zināšanas kultūras vēsturē un atsevišķos mākslas veidos.

III. STUDIJU SATURS UN ORGANIZĀCIJA.

Bakalaura programma Modernās dejas specialitātē izstrādājusi un īsteno Ekrāna un teātra mākslas katedra. Studiju programma veidota atbilstoši LR Augstskolu likumam un LKA Senāta lēmumiem.

Studiju programmā iekļautas specialitātei atbilstošas disciplīnas, kas ļauj studentam metodiski attīstīt modernās dejas pamatelementus profesionālā līmenī. Pamatdisciplīnas : Klasiskā deja, modernā deja, Kompozīcija un horeogrāfija, dejas vēsture, improvizācija un kontaktimprovizācija, anatomija un mūzikas teorija, atbilstoši programmām, ietvertas visu studiju periodu, kas sintezējas gala un bakalaura eksāmenos.

Bakalaura eksāmenā modernās dejas horeogrāfijas specialitātē tiek veikti šādi darbi 1.skatuviska dejas kompozīcija : 20 - 30 min. un darba apraksts ( iecere, scenārijs ); 2.soloimprovizācija : 3 - 5 min.;3.modernās dejas nodarbības vadīšana ( 45 min.). Studiju programmas ietvaros tiek organizēta studentu un pedagogu sadarbība ar dažādu valstu pedagogiem atsevišķu dejas teorijas un tehnikas, kā arī metodikas apmācībai : 1999.g. septembrī - Mark Haim ( ASV) - tehnika un improvizācija ( 24 stundas ),oktobrī - Bettina Holzhausen ( Šveice ), Fiona Millward ( Lielbritānija ), Rossen Mihailov ( Bulgārija ), Zoltan Nagy (Ungārija ) - 96 stundas novembrī - Benno Voorham ( Zviedrija ) - 24 st. 2000.g. februārī - Gill Clark ( Lielbritānija )- release tehnika -24 stunda Lucia Walker ( Lielbritānija ) - kontaktimprovizācija, pamatota uz Aleksandra tehniku - 24 st. Aira Naginavičute - Adomaitene (Lietuva ) - improvizācija - 24 stundas.

2000./2001.studiju gadā Janice Redman ( Somija )-Hose Limon tehnika -24 st.Sally Daughty(lielbr.)-kontaktimprovizācija. -24 st.Eric Franklin( Šveice)-ķermeņa tehnika - 24 st.Benno Voorham( Zviedrija )-kontaktimprovizācija - 24st.Miroslawa Kovarova(Slovākija ) Martha Graham tehnika - 24stAira Naginavičute- Adomaitene (Lietuva ) -improvizācija - 24 st

2001./2002.studiju gadāKotri Soini ( Somija) - tehnikaDavid Zambrano( Venecuēla ) - low-fly tehnika, improvizācijaAlison Green ( ASV )Aira Naginavičute - Adomaitene (Lietuva )

IV. STUDIJU PROGRAMMAS STRUKTŪRA.

Humanitāro zinātņu bakalauru studiju programma Modernās dejas horeogrāfa, pedagoga un dejotāja specialitātē veido:

1. A.grupas priekšmeti ( kredīta apjoms - 80 )2. B.grupas priekšmeti, atbilstoši specializācijai(kredīta apjoms 100 )3. C grupas priekšmeti - brīvas izvēles priekšmeti, ko students pats izvēlas.

Lai iegūtu bakalaura grādu :

1. Jānokārto eksāmeni un ieskaites A,B un C daļas priekšmetos, iegūstot 180 KRP2. Jānokārto bakalaura eksāmens kultūras teorijā un vēsturē3. Jānokārto gala eksāmens: svešvalodā, klasiskās dejas teorijā un metodikā.

4. Jāaizstāv bakalaura darbs modernās dejas kompozīcijā, kas ir katra studenta individuālā darba novērtējums.

V. STUDIJU NODROŠINĀJUMS.

Modernās dejas horeogrāfa, pedagoga un dejotāja programmas realizācijai tiek lietota zāle Ludzas ielā 24 un Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultātes zāle Basteja bulvārī. Atsevišķām nodarbībām un eksāmeniem tiek izmantota Dailes teātra mazā zāle.Apmācības procesā ārvalstu pedagogu iespējamību strādāt ar studentiem finansiāli nodrošina Latvijas Kultūrkapitāla un Sorosa fonds, kā arī Britu Padome(projektu veidā).

MODERNĀS DEJAS HOREOGRĀFS, DEJOTĀJS UN PEDAGOGSAObligātie 1 2 3 4 5 6 7 8 Kopā KRP DocētājsVispārējā kultūras teorija 48:3

I48:3 E 96 6 Prof.R.Vilciņš

Filozofijas vēsture 32: 3 E 32 :3E

64 6 Prof.P.Laķis

Svešvaloda 64: 2 E 64: 2 I 32: 1 I 32: 1 E 192 6 Lekt.E.Meija, lekt.D.Volkenšteine, lekt.I.Baiže, lekt.A.Vaišļe

Pasaules mākslas vēsture 32: 2 I 32: 2 I 32: 2 E

96 6 Doc. M.Lapiņa

Pasaules literatūras vēsture 32: 2 E 32: 2 E 32: 2 I 32: 2 E 32:2E 128 10 Lekt. Z.ŠiliņaAs.prof.I.Karbanova


32: 2 E 32 2 Doc.M.Lapiņa

Klasiskās dejas teorija un metodika

96: 3 I 96: 3 E 96: 3 E

96: 3 E 64: 2 I 64: 2 E 64: 2 E 576 18 Lekt.A.Kolbins

Klasiskās modernās dejas teorija un metodika

96: 4 E 96: 4 E 96: 4 E

96: 4 E 96: 4 E 64: 3 E 64: 3 E 608 26 Lekt.Š.Perija

Kopā 16 16 12

10 11 8 7 80

MODERNĀS DEJAS HOREOGRĀFS, DEJOTĀJS UN PEDAGOGSB

Obligātie Izvēle 1 2 3 4 5 6 7 8 Kopā KRP DocētājsMūsdienu dejas teorija un tehnika

128: 4 E 128:4 E 128: 4 E 128: 4 E 128: 4 E 128: 4 E 96: 3 E 864 27 Lekt. O.Žitluhina

Modernās dejas kompozīcija un horeogrāfija

64: 3 E 64: 3 E 64: 3 E 64: 3 E 64: 3 E 64: 3 E 32: 3 E 416 21 Lekt. O.ŽitluhinaDoc.R.Spalva

Latviešu literatūras 32: 1 I 32: 1 E 64 2 As.prof.R.Briedis

vēsture un teorijaMūzikas teorija un vēsture

32: 1 I 32: 1 I 32: 1 E 96 3 Lekt.A.Vanags

Modernās dejas vēsture

32: 1 I 32: 1 E 64 2 Lekt. Š.Perija

Improvizācija un kontaktimprovi - zācija

64: 3 I 64:3 I 64: 3 I 64:3 E 64:3 I 64: 3 E 64:3 E 448 21 Lekt. O.Žitluhina

Funkcionālā anatomija

32: 1 I 32: 1 E 64 2 Lekt.S.Umbraško

Dejas vēsture 32: 2 E 32: 2 E 128 4 Lekt. R.Spalva

Prakse 64: 2 I 64 2Kursa darbs 3 3 6Bakalaura darbs 10 10 Kopā 12 12

13 16 12

16

9 10 100

MODERNĀS DEJAS HOREOGRĀFS, DEJOTĀJS UN PEDAGOGSC

Izvēle 1 2 3 4 5 6 7 8 Kopā KRP DocētājsTai Chi Chan 64:1 I 64:1 I 64:1I 64:1 E 192 4 Lekt. S.OstrenkoDejas terapija 32:1 I 32:1 E 32 2 Lekt.S.UmbraškoAktiermeistarība un režija

32:1I

32:1I

64 2 Doc.M.Ķimele

Latviešu mākslas vešture

32:2 I 32 2 Doc.T.Suta

Akrobātika 32:2 E 32 2 Lekt. O.ŽitluhinaRaksturdeja 32:2 E 32 2 Lekt. O.ŽitluhinaSteps 32:2 I 32 2 Lekt.B.GulbeKopā 2 2 2 2 2 4 2 16


Studiju kursa aprakstsKursa nosaukums: Mūsdienu dejas teorija un tehnika.

Kursa apjoms: 7 semestri. 864 nodarbības.

27 kredītpunkti. Pārbaudes forma – eksāmens katra semestra beigās.

Kursa autore: Lektore Olga Žitluhina, mag.art.Priekšnosacījumi kursa apgūšanai: Vispārīga sagatavotība kustībā un dejā.Kursa saturs: Mērķis ir izglītot studentus dažādu dejas tehniku pamatprincipos. Informēt par jaunākajiem notikumiem modernās dejas pasaulē. Apmācības laikā studenti apgūst arī dejas tehnikas metodiku, palīdzēt saprast un novērtēt sava ķermeņa iespējas. Attīstīt studentu kā profesionālu izpildītāju iemaņas. Apmācības laikā iepazīt nozīmīgākās modernās dejas tehnikas.



I SEMESTRIS1. Ieskats Body Foundation būtība – ķermeņa fizioloģija. 1.,2. L2;L2;L2;L2;

L2;L2;L2;L22. Minētās tēmas metodikas īpatnības. 3.,4. L2;L2;L2;L2;

L2;L2;L2;L23. Body Foundation (ķermeņa pamatuzbūve): Meditācijas

kustības, kas palīdz ieklausīties savā ķermenī.5.,6.,7. P2;P2;P2;P2;

P2;P2;P2;P2;P24. Meditācijas kustības, kas palīdz ieklausīties savā ķermenī

attiecībā pret grīdu.8.,9.,10. P2;P2;P2;P2;


attiecībā pret telpu.11.,12. P2;P2;P2;P2;


attiecībā pret laiku.13.,14. P2;P2;P2;P2;

P2;P2;P2;P2;P27. Meditācijas kustības, kas palīdz ieklausīties sava ķermeņa

enerģijas plūsmas virzienos.15.,16. P2;P2;P2;P2;

P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2

II SEMESTRIS8. Ieskats Alexander tehnikas pamatprincipos un tās rašanās

vēsturē. 17.,18.,19. L2;L2;L2;L2;

L2;L2;L2;L29. Minētās tēmas metodikas īpatnības. 20.,21.,22. L2;L2;L2;L2;

L2;L2;L2;L210. Alexander tehnika – katras ķermeņa daļas naturālā un

primitīvā kustība pēc tās anatomiskās uzbūves: ķermeņa nostādīšana , izmantojot dažādus tā stāvokļus.

23.,24.,25. P2;P2;P2;P2;P2;P2;

11. Rollings dažādos ķermeņa stāvokļos (stāvus, sēdus, guļus) 26., 27., 28. P2;P2;P2;P2;P2;P2;

12. Svings mugurai, kājām, rokām. 29.,30. P2;P2;P2;P2;P2;P2;

13. Spirāle mugurai. 31., 32. P2;P2;P2;P2;P2;P2;

III SEMESTRIS14. Ieskats Limon tehnikas pamatprincipos un tās rašanās

vēsturē.33.,34. L2;L2;L2;L2;


L2;L2;L2;L2

16. Rotācijas galvai , kājām, rokām Virzība – telpā. 37.,38. P2;P2;P2;P2;P2;P2;

17. Hosē Limona tehnikas pamatprincipi: Nepārtraukta kustību virkne.

39.,40. P2;P2;P2;P2;P2;P2;

18. 5 pretestības punkti ķermenī. 41.,42. P2;P2;P2;P2;P2;P2;

19. Potenciālā un kinētiskā enerģija. 43.,44. P2;P2;P2;P2;P2;P2;

20. Kritiens – ķermeņa pakļaušanās gravitācijas spēkam. 45.,46. P2;P2;P2;P2;P2;P2;

21. Atlēciens un celšanās kā pretestība gravitācijas spēkam. 47.,48. P2;P2;P2;P2;P2;P2;

IV SEMESTRIS22. Ieskats Horton tehnikas pamatprincipos un tās rašanās

vēsturē.49.,50. L2;L2;L2;L2;


L2;L2;L2;L224. Potenciālās enerģijas palielināšana – elpa kustības

virsotnē.53.,54. P2;P2;P2;P2;

P2;P2;25. Svars – ļaušanās gravitācijas spēkam, vienlaicīgi izjūtot

un izmantojot iepriekš apgūtos minētos tehnikas elementus.

55.,56.,57. P2;P2;P2;P2;P2;P2; P2;P2;P2;P2;P2;P2;

26. Lestera Hortona tehnikas pamatprincipi: Kustības fizikālās dinamikas izpratne.

58.,59.,60. P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2; P2;P2;P2;P2;

27. Disciplinēta kustība kā rezultāts kustības fizikālas dinamikas izpratnei.

61.,62. P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2; P2;P2;P2;P2;

28. Izturības un elastības kā vienlīdzīgu dejas tehnikas kvalitātes elementu apgūšana.

63.,64. P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2; P2;P2;P2;P2;

V SEMESTRIS29. Ieskats Upside/Down Right side Up tehnikas

pamatprincipos un tās rašanās vēsturē.65.,66. L2;L2;L2;L2;


L2;L2;L2;L231. Up side down, Right side up tehnikas pamatprincipi:

Akrobātiskie elementi kā pamatvingrinājumi tehnikas apgūšanai.

69.,70.,71.,72.

P2;P2;P2;P2;P2;P2; P2;P2;P2;P2;P2;P2;

32. Komforta sajūtas attīstīšana pārnesot svaru uz rokām 73.,74.,75.,76

P2;P2;P2;P2;P2;P2; P2;P2;P2;P2;P2;P2;

33. Iespēju variēšana, apgūstot dažādus ķermeņa stāvokļus telpā.

77., 78. P2;P2;P2;P2;P2;P2; P2;P2;P2;P2;P2;P2;

34. Riska momenta apzināta izmantošanas tehnika. 79.,80. P2;P2;P2;P2;P2;P2; P2;P2;P2;P2;

P2;P2;VI SEMESTRIS35. Ieskats Flying Low tehnikas pamatprincipos un tās

rašanās vēsturē.81.,82. L2;L2;L2;L2;


L2;L2;

37. Flying low tehnikas pamatprincipi: Dejotāja attiecības ar grīdu.

85.,86.,87., 88

P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2; P2;P2;P2;P2;

38. Ķermeņa centra un tā galējo punktu savstarpēju attiecību aktivizētāji: elpa, ātrums, un enerģijas virziens caur ķermeni.

89.,90.,91., 92.

P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2; P2;P2;P2;P2;

39. Kustības ātruma attīstīšana paļaujoties un pretojoties gavitācijas spēkam, nezaudējot centra izjūtu ķermenī.

93.,94.,95., 96.

P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2; P2;P2;P2;P2

VII SEMESTRIS

40. Jaunākās tendences modernās dejas pasaulē. 97.,98. L2;L241. Dažādu apgūto tehniku elementu variēšanas deju

kombinācijās.99.,100., 101.,102., 103.,104., 105.,106.

P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2; P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2;

42. Dažādu apgūto tehniku elementu variēšana katra individuāli veidotajās deju kombinācijās.

107.,108., 109., 110., 111.,112.

P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2; P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2

Prasības kredītpunktu iegūšanai: Jānokārto eksāmeni katra semestra beigās, ko veido modernās dejas tehnikas visas daļas. Valsts eksāmens notiek pēdējā semestra noslēgumā un ietver visu apgūto dejas tehniku pamatprincipus. Studentam jāprot tehniski pareizi un emocionāli izpildīt dotās dejas kombinācijas, parādīt atšķirību starp dažādām tehnikām. Pēc lozēšanas principa studentam 15 minūšu laikā jāizveido kombinācija, kuras pamatā būtu kādas konkrētas tehnikas pamatprincipi.Eksāmenā students atbild uz 2 jautājumiem: tehnikas pamatprincipi un metodikas īpatnības.

Lieratūra:1.Franklin, E. Dance Imagery for Tehnique and Performance, USA, 19962.Laban, R. Modern Educational dance, London, 19483.Lewis, D. Dance Tehnique of Jose Lemon, NY, 19844.Marden, L. Lester Horton – Modern dance Pioneer., NY, 19915.Olsew, A. Body Stories, NYVideomateriāli.

Kursa autore: Lektore Olga Žitluhina, mag.art.

Mākslas bakalaura studiju programma C daļa

Studiju kursa aprakstsKursa nosaukums: Tai Dži Čuan.

Kursa apjoms: 192 praktiskās nodarbības.

4 kredītpunkti. Pārbaudes forma – eksāmens vai un ieskaite katra semestra beigās.

Kursa autors: Lektors Sergejs OstrienkoPriekšnosacījumi kursa apgūšanai: Vispārīga sagatavotība kustībā un dejā.Kursa saturs: Tai Dži Čuan izpratne kā deja, apgūt senās austrumu cīņas principus un būtību, to pielāgot kā treniņu dejas tehnikas uzlabošanai. Studenti apgūst kustību Tai Dži Čuan stilā, izpildot to atbrīvoti no sasprindzinājuma. Rodas izpratne par pilnīga atslābuma pāreju atbrīvot kustībā, vienlaicīgi saglabājot ķermeņa centra spēku.Tematiskais plānojums:


I SEMESTRIS1.Tai Dži Čuan klasisko formu apgūšana Pamatpozīcijas kombinācijās;

1.,2.,3.,4. 5.,6., L2;L2;L2;L2;L2;L2;L2;L2;L2;L2;L2;

L2;L2;L2;L2;L2 2.Atslābums kustībā. 7.,8. 9.,10. L2;L2;L2;L2;L2;L

2;L2;L2;L2;L2;L2;L2;L2;L2;L2;L2

3.Tai Dži Čuan klasisko formu izpildīšana Iekšējo spēku sadalīšana kustībā;

11.,12., 13.,14., 15.,16.

L2;L2;L2;L2;L2;L2;L2;L2;L2;L2;L2;

L2;L2;L2;L2;L2II SEMESTRIS4. Spirālveida kustību apgūšana. 17.,18.,

19.,20., 21., 22.,

L2;L2;L2;L2;L2;L2;L2;L2;L2;L2;L2;

L2;L2;L2;L2;L25.Kustības forma un kustības būtība: Rotācijas veida kustības izpratne;

23.,24., 25.,26., 27., 28.

L2;L2;L2;L2;L2;L2;L2;L2;L2;L2;L2;

L2;L2;L2;L2;L26. Mutālās atkarības izpratne kustībā. 29.,30., 31.,32. L2;L2;L2;L2;L2;L

2;L2;L2;L2;L2;L2;L2;L2;L2;L2;L2

III SEMESTRIS7. Iekšējās enerģijas pielietošana. 33.,34.,

35.,36., 37., 38.

L2;L2;L2;L2;L2;L2;L2;L2;L2;L2;L2;

L2;L2;L2;L2;L28. Kustības un elpas iespējamā koordinācija kustībā. 39.,40., 41.,

42., 43., 44.L2;L2;L2;L2;L2;L2;L2;L2;L2;L2;L2;

L2;L2;L2;L2;L29.Apziņas kustības “Qi” (elpa): Elpa kā kustības pamatsākums;

45.,46., 47.,48. L2;L2;L2;L2;L2;L2;L2;L2;L2;L2;L2;

L2;L2;L2;L2;L2IV SEMESTRIS

10. Kustības emocionālā būtība. 49.,50., 51., 52., 53., 54.

L2;L2;L2;L2;L2;L2;L2;L2;L2;L2;L2;

L2;L2;L2;L2;L211. Apziņas un gara spēks un ātrums kustībā, to koncentrētība.

55.,56., 57., 58., 59., 60.

L2;L2;L2;L2;L2;L2;L2;L2;L2;L2;L2;

L2;L2;L2;L2;L2

12. Kustības iekšējā un vizuālā izjūta un izpildījuma kvalitāte.

61.,62., 63., 64.

L2;L2;L2;L2;L2;L2;L2;L2;L2;L2;L2;

L2;L2;L2;L2;L2

Prasības kredītpunktu iegūšanai: Prast izpildīt pasniedzēja uzdoto kustību kombināciju, izveidot horeogrāfisku miniatūru, balstoties uz apgūtajiem Tai czi principiem.

Literatūra:1. Ļusins, G. Tai Dži Čuan stils Čeņ.2. Ļusins, G. Maigie sitieni3. Čeņ Ščeņ Lej. Tai dzī Čuaņ stils Čeņ.

Kursa autors: Lektors Sergejs Ostrienko

Kursa nosaukums: Akrobātika

Kursa apjoms: 1 semestris, 32 praktiskās nodarbības.

2 kredītpunkti. Pārbaudes forma – eksāmens semestra beigās.

Kursa autors: Lektore Olga Žitluhina, Mag.art.Priekšnosacījumi kursa apgūšanai: Vispārīga sagatavotība kustībā un dejā.Kursa saturs: Mērķis ir iepazīstināt studentus ar akrobātikas elementu izmantošanu mūsdienu dejā, akrobātisko pamatelementu apmācība, izskaidrošana, demonstrēšana, izpildīšana.Tematiskais plānojums:

Temats Nedēļa Nodarbību skaits un stundas

1. Ievads. Saruna par akrobātikas lomu mūsdienu dejā. 1. P22. Apmācība. Kūlenis uz priekšu no dažādām starta pozīcijām. 2. P23. Visa veida kūleņi atpakaļ. 3. P24. Pārvēlieni. Pacelšanās no galvas, no lāpstiņām. 4. P25. Apmācība. Stāja uz galvas, stāja uz lāpstiņām, stāja uz

delmiem.5. P2

6. Stāja uz rokām, stāja uz vienas rokas. 6. P27. Pārmetne uz sāniem, “ritenis”, stāja uz rokām ar

pagriezienu.7. P2

8. Apgūtā materiāla atstrādāšana, ieskaite. 8. P29. Atliekšanās atpakaļ uz rokām, “tiltiņš”, pacelšanās no

“tiltiņa”.9. P2

10. Stāja uz rokām, nolaišanās “tiltiņā”, pacelšanās. 10. P211. Lēnā pamatne uz priekšu, ar vienu kāju, ar abām kājām,

roku nolikšana.11. P2

12. Pagriezieni stājā uz rokām no dažādiem pamatstāvokļiem. 12. P213. Lēnā pārmetne atpakaļ no pamatstāvokļa sēdus. 13. P214. Tempa pārmetne uz priekšu, flaks. 14. P215. Vēzieni salto uz priekšu. 15. P216. Salto atpakaļ taisnais, grupējumā. 16. P2

Prasības kredītpunktu iegūšanai:Jānokārto ieskaite semestra vidū un eksāmens semestra beigās.

Literatūra:1.Franklin, E. Dance Imagery for Tehnique and Performance, NY 19962.Laban, R. Modern Educational dance, Lonon, 19483.Lewis, D. Dance Tehnique of Jose Limon, NY, 1984

Kursa autore: Lektore Olga Žitluhina, Mag.art.

Kursa nosaukums: Steps.


2 kredītpunkti. Pārbaudes forma – etīde.

Kursa autore: Lektore Brigita GulbePriekšnosacījumi kursa apgūšanai: Vispārīga sagatavotība kustībā un dejā.Kursa saturs: Kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar stepa deju. Studentiem būs iespēja iepazīties ar stepa vēsturei un stepa dejas pamatiem. Apguvuši kursu, studenti varēs brīvi izmantot šīs zināšanas savā radošajā darbā, veidojot savas horeogrāfijas.Tematiskais plānojums:


1. Ieskats stepa vēsturē, spožākās stepa zvaigznes pasaulē. Stepa ienākšana Latvijā.

1. P2;P2

2. Stepa apavu uzbūve, nepieciešamie priekšnoteikumi. 2. P2;P23. Ķermeņa stāvoklis stepa dejā, roku darbība, pēdu

stāvoklis.3. P2;P2

4. Kāju darbības pamatprincipi. 4. P2;P25. Stepa pamatsoļu apgūšana. 5. P2;P26. Iesildīšanās vingrinājumi pēdām. 6. P2;P27. Steps uz vietas, virzoteis telpā. 7. P2;P28. Līmeņu maiņa - trepes, speciāli paaugstinājumi. 8. P2;P29. Stepa dejā izmantojamie akrobātikas elementi. 9. P2;P210. Iespējamās darbības ar spieķi un cepuri. 10. P2;P211. Steps 2/4; 3 /4. 11. P2;P212. Steps kā papildinājums mūzikai. 12. P2;P213. Čičotkas un stepa dejas atšķirības. 13. P2;P214. Ieskats īru stepa dejā. 14. P2;P215. Stepa etīdes sagatavošana. 15. P2;P216. Stepa etīšu analīze. 16. P2;P2

Prasības kredītpunktu iegūšanai:sekmīgi izpildīta pārbaudes etīdeLiteratūra:1.Franclin E. Dance Imagery for Tehnique and Performance, NY 19962.Olsew A. Body Stories, NY,

Kursa autore: Lektore Brigita Gulbe

Kursa nosaukums: Raksturdeja



Kursa autore: Lektore Olga Žitluhina, Mag.art.Priekšnosacījumi kursa apgūšanai: Vispārīga sagatavotība kustībā un dejā.Kursa saturs: Raksturdeja ir viena no pamatdisciplīnām dejas mācību programmās. Dotais kurss paredz tautisko un akadēmisko deju apmācību, kuras paraugi iekļauti pasaules baleta repertuāra baleta fondā. Kursa mērķis ir iemācīt studentiem raksturdejas manieres, stilus, izpildot tautu un akadēmiskās dejas. Koordinācija, raksturdejas tehnikas nianšu izstrāde, izteiksmība un muzikalitāte tiek izvirzīti kā pamatuzdevumi kursa apmācības laikā.Tematiskais plānojums:


1.Vingrinājumi pie stangas:1.1.Kāju pozīcijas;1.2. Kāju pārnešana no vienas pozīcijas uz otru;1.3. Roku nostādīšana pozīcijās;1.4.Plié – līganais un asais;1.5. Battement tendu;1.6. Battement tendu jeté;1.7. Rond de jambe par terre;1.8.Pas tortillé;1.9.Battement fondu;1.10.Battement developpé;1.11.Grand battement jetté.

1.,2. P2;P2

2.Baltkrievu tautas deja “Крижачок” 2.1. Tehnikas pamatprincipu apguve vingrinājumos; 2.2.Dejas tehnikas pamatprincipi kombinācijās.

3.,4. P2;P2

3.Poļu tautas deja “Krakovjaks” 3.1. Tehnikas pamatprincipu apguve vingrinājumos; 3.2.Dejas tehnikas pamatprincipi kombinācijās.

5.,6. P2;P2

4. Poļu akadēmiskā deja “Mazurka” 4.1. Tehnikas pamatprincipu apguve vingrinājumos; 4.2.Dejas tehnikas pamatprincipi kombinācijās.

7.,8. P2;P2

5. Ungāru akadēmiskā deja 5.1. Tehnikas pamatprincipu apguve vingrinājumos; 5.2.Dejas tehnikas pamatprincipi kombinācijās.

9.,10. P2;P2

6. Itāļu akadēmiskā deja “Tarantella” 6.1. Tehnikas pamatprincipu apguve vingrinājumos; 6.2.Dejas tehnikas pamatprincipi kombinācijās.

11.,12. P2;P2

7. Krievu tautas deja. 7.1. Tehnikas pamatprincipu apguve vingrinājumos; 7.2.Dejas tehnikas pamatprincipi kombinācijās.

13.,14. P2;P2

8. Gruzīņu tautas deja “Kartuļi” 8.1. Tehnikas pamatprincipu apguve vingrinājumos; 8.2.Dejas tehnikas pamatprincipi kombinācijās.

15.,16. P2;P2

9.Čigānu tautas deja. 9.1.Tehnikas pamatprincipu apguve vingrinājumos; 9.2.Dejas tehnikas pamatprincipi kombinācijās.

17.,18. P2;P2

10.Spāņu tautas deja “Hota” un “Flamenko”. 10.1. Tehnikas pamatprincipu apguve vingrinājumos; 10.2.Dejas tehnikas pamatprincipi kombinācijās.

19.,20., 21.,22.

P2;P2P2;P2

11.Grieķu tautas deja. 11.1. Tehnikas pamatprincipu apguve vingrinājumos; 11.2.Dejas tehnikas pamatprincipi kombinācijās

23.,24.,25.

P2;P2; P2

12. Skotu tautas deja. 12.1. Tehnikas pamatprincipu apguve vingrinājumos; 12.2.Dejas tehnikas pamatprincipi kombinācijās

26.,27., 28. P2;P2;P2

13. Īru tautas deja. 13.1. Tehnikas pamatprincipu apguve vingrinājumos; 13.2.Dejas tehnikas pamatprincipi kombinācijās

29.,30. P2;P2

14.Ebreju tautas deja. 14.1. Tehnikas pamatprincipu apguve vingrinājumos; 14.2.Dejas tehnikas pamatprincipi kombinācijās

31.,32. P2;P2

Prasības kredītpunktu iegūšanai: Izpildot pedagoga uzdotās dejas miniatūras, pareizi ievērojot attiecīgās tautas vai akadēmiskās dejas rakstura īpatnības, ritma specifiku un manieres.

Lieratūra:1.Лапухов А., Ширяев А., Бочаров А. Основыхарактерного танца. - Л–М,19392.Стукалькина Н. Четыре экзерсиса. Уроки характерного танца.- М,19723.ТкаченкоТ. Народные танцы. М., 19754.Мин. Културы СССР. Характерный танец.–Программа., М., 1988

Kursa autore: Lektore Olga Žitluhina, Mag.art.

Kursa nosaukums: Dejas terapija



Kursa autore: Lektore Silvija UmbraškoPriekšnosacījumi kursa apgūšanai: Vispārīga sagatavotība kustībā un dejā.Kursa saturs: Dejas terapija ir zinātniski izstrādāta, radoša, pasaulē plaši atzīta un pielietota programma ķermeņa kustību pilnveidošanā, organizēšanā un apzināšanā. Tā paredzēta studentu radošā potenciāla un fiziskās kondīcijas uzturēšanā un uzlabošanā. Tā palīdz pilnvērtīgāk izpratst sava ķermeņa darbības principus, ļauj labāk izprast citas dejas tehnikas, kā arī ir neaizvietojama traumu profilaksē.Tematiskais plānojums:


1. Ievads – īss pārskats par dejas terapijas rašanās vēsturi, tās autoru un pielietojumu.

1.,2. L2;L2;L2;L2

2. Strādājošais skelets. Ķermeņa apzināšanās telpā. Ķermeņa daļu savstarpējā saistība.

3.,4. L2;L2;L2;L2

3. Galvas un mugurkaula kakla skriemeļu darbības apzināšanās un to saistība ar citām ķermeņa daļām.

5.,6. L2;L2;L2;L2

4. Kustības plecu joslā un augšējās ekstremitātēs. To saistība ar citām ķermeņa daļām.

7.,8. L2;L2;L2;L2

5. Kustības krūšu kurvī, ribās, to saistība ar elpošanu un citām ķermeņa daļām.

9.,10. L2;L2;L2;L2

6. Gurnu joslas apzināšanās un gūžu locītavu atbrīvošana. 11. L2;L27. Ceļu locītavu un potīšu darbības izpratne. To saistība ar visu

ķermeni.12.,13. L2;L2;L2;L2

8. Darbs pāros, vērojot partnera ķermeņa kustības un to secību. Diskusija.

14.,15. L2;L2;L2;L2

9. “Speķa līniju” ceļš caur kauliem. 16.,17. L2;L2;L2;L210. Līdzsvara spēki un elpošana. 18.,19. L2;L2;L2;L211. Mugurkauls kā spēka , aizsardzības un koordinācijas centrs. 20.,21. L2;L2;L2;L212. Nevajadzīgā muskuļu sasprindzinājuma novēršana,

atvieglojot dejojuma tehnisko pusi.22.,23. L2;L2;L2;L2

13. Kustību organizēšana statiskā un dinamiskā slodzē. 24.,25. L2;L2;L2;L214. Psiholoģiskā stāvokļa kontrole saistībā ar kontroli pār

ķermeņa fizisko stāvokli.26.,27. L2;L2;L2;L2

15. Ieskats masāžas kā traumu profilakses pamatprincipu būtībā. 28.,29. L2;L2;L2;L216. Masāžas priekšnoteikumi (venozās un limfatiskās sistēmu

apgūšana).30.,31. L2;L2;L2;L2

17. Profilaktiskā masāža priekš dejotājiem, apgūšana un pielietošana.

32. L2;L2

Prasības kredītpunktu iegūšanai:Sekmīgi nokārtota ieskaite un eksāmens.Literatūra:1. Mabbel E. Todd. The Thinking Body. London, 19972. Moshe Feldenkrais. Image, Movement and Actor: Restoration of Potentiality. Tulane Drama

Review Vol. 10, Nr. 3., 19963. Eshol – Wachman. Movement Naation. 50 Lessons by Moshe Feldenkrais.

Kursa autore: Lektore Silvija Umbraško


programmaPAŠNOVĒRTĒJUMS

Apakšprogrammas Starptautiskie kultūras sakari autori:Doc. H. Kalve, Doc. Dr. I. Keviša, Doc. A. Jerjomenko, As.prof. Dr. A. Načisčione. Studiju programmas mērķisStudiju programmas mērķis ir sagatavot augsti kvalificētus starptautisko kultūras sakaru speciālistus, ņemot vērā Latvijas Republikas starptautisko attiecību attīstību, Latvijas Republikas gaidāmo iekļaušanos Eiropas Savienībā un augošo pieprasījumu pēc šiem speciālistiem darba tirgū. Šī programma sniedz katram studentam zināšanas par izvēlētās valsts valodu, vēsturi, kultūru un identitāti, vienlaicīgi nodrošinot Latvijas kultūras teorētisku un praktisku apguvi un starptautiskos kultūras sakarus.Studenti apgūst zināšanas par specialitātes valodas valsts un Latvijas vēsturiskajiem un mūsdienu kultūras sakariem, attīsta prasmes patstāvīgi pētīt specialitātes valsts kultūru un kultūras sakarus ar Latviju un spējas iegūtās zināšanas izmantot darbā starptautiskajos sakaros.Apgūstot Starptautisko kultūras sakaru programmu, studenti būs spējīgi apzināties un izzināt savu kultūras identitāti, atklājot citas kultūras, lietot specialitātes valodu kā saziņas līdzekli, lai izplatītu savas valsts kultūru un veicinātu izvēlētās valsts kultūras izpratni Latvijā un dot savu ieguldījumu Latvijas iesaistīšanā starptautiskajā kultūras apritē, starptautisko pasākumu organizēšanā un kultūras sakaru veicināšanā un attīstībā.Starptautisko kultūras sakaru apakšprogramma ietver sekojošās specializācijas:

Apakšprogramma Starptautiskie kultūras sakari B daļa

Latvija - Lielbritānija, Latvija - Francija, Latvija - Vācija, Latvija - Spānija, Latvija - Polija, Latvija - Zviedrija, Latvija - Norvēģija un Latvija - Dānija.Nākotnē ir iespējami jauni specializāciju veidi.

Specialitātes valodas apguves mērķi:Apakšprogrammas mērķis ir saziņas (komunikācijas) iemaņu veidošana specialitātes valodā, ko studenti profesionāli pielietos, strādājot savā nākamājā specialitātē. Studenti apgūst visus četrus valodiskās darbības veidus: klausīšanos, lasīšanu, runāšanu un rakstīšanu. Galvenās valodiskās darbības iemaņas ir jāapgūst augstākajā līmenī un jāsasniedz sekojošās komunikatīvās un sociālkulturālās kompetences:

Saziņas (komunikatīvā) kompetence

Prasme brīvi un precīzi lietot valodu, gūt un sniegt nepieciešamo informāciju

Klausīšanās Lasīšana Runāšana

Prot uztvert un saprot autentisku

runu un vajadzīgo informāciju, kas

attiecas uz pašu, tuvāko apkārtni,

vidi un kultūras pasauli gan

kopumā, gan detalizēti.

Prot lasīt sarežģītus dažāda veida

tekstus, kas attiecas uz pašu, tuvāko

apkārtni, vidi un kultūras pasauli.

Prot piedalīties sarunā vai diskusijā,

izmantojot situācijai piemērotus

valodas reģistrus. Prot argumentēti

izteikt savu viedokli auditorijai

piemērotā stilā.

Sociālkulturālā kompetence

Izprot sociālkulturālās konvencijas cilvēku attiecībās, nosaka kopīgo un atšķirīgo un respektē atšķirīgo.

Prot runāt par pozitīvajām un negatīvajām parādībām.

Prot diskutēt par vides un kultūras jautājumiem.

Saziņas kultūra Kultūras identitāte Sadarbības prasmes Patstāvība un atbildība mācību procesā

Prot rakstiski un mutiski iegūt un sniegt nepieciešamo informāciju par cilvēkiem, darbu, brīvā laika pavadīšanu.

Prot izteikt jūtas, attieksmi un izjautāt par tām.

Prot diskutēt par jauniešu problēmām.

Prot rakstīt lietišķas vēstules atbilstoši valsts sociālkulturālajām tradīcijām.

Izprot un pieņem kopīgo un atšķirīgo dažādu valstu kultūru parādībās un stereotipos.

Prot sagatavot diskusiju kopā ar citiem komandas locekļiem.

Apmainās ar informāciju.

Diskusijas gaitā izvērtē iegūto informāciju un sagatavo kopēju viedokli.

Prot izmantot priekšzināšanas.

Prot izmantot palīgmateriālus.

Prot sagatavoties projektam.

Prot pierakstīt pamatdomas, veikt uzmetumus, plānot darbu.

Prot kritiski vērtēt paveikto.

Priekšnosacījumi kursa apguveiLabas zināšanās vidusskolas kursa apjomā, ieskaitot vidusskolā apguto pirmo svešvalodu.Šai apakšprogrammai ir divas realizācijas iespējas atkarībā no specialitātes valodas:1) studentiem ir specialitātes valodas zināšanas vidusskolas kursa apjomā, un speciālie priekšmeti tiek lasīti šajā valodā, sākot ar 1. kursu;2) studentiem nav priekšzināšanu specialitātes valodā, un 1. un 2. kursā notiek integrēta intensīvā specialitātes valodas apgūšana; speciālie priekšmeti tiek lasīti šajā valodā, sākot ar 1. kursa 2. semestri.

Kursa apjomsKurss ir organizēts lekciju un praktisko nodarbību veidā. Integrētai attiecīgās valsts valodas un kultūras apgūšanai valodas apmācības ietvaros paredzētas 704 aud. stundas. Kultūras apguvei atsevišķi paredzētas 192 aud. stundas. Katrai auditorijas stundai nepieciešama viena stunda studenta individuālā darba. Atsevišķa kursa daļas var tikt nolasītas arī latviešu valodā.

Apakšprogrammas saturs - sk. Pielikumus I un IIMācību saturs iekļauj personību veidojošos aspektus:

pašizpausmes un radošais aspekts - izziņa kultūru dialogā; vērtējošais (ētiskais un estētiskais) aspekts - kultūru

redzējums valodu saskarsmē; analītiski kritiskais aspekts - kultūras dialoga apgūšana Eiropas kontekstā, spēja

salīdzināt, saredzēt vienojošo un atšķirīgo, respektējot cilvēku tiesības un tradīcijas; sociālais (sadarbības) aspekts - sadarbošanās ar citiem, apgūstot valodu, kultūru

vērtības un pieredzes; saziņas aspekts - patstāvīga mācīšanās un iegūto zināšanu apzināta un mērķtiecīga

lietošana.

Mācību satura metodiskais nodrošinājums (balstoties uz komunikatīvo valodas apguvi sociālkulturālajā kontekstā):

iegaumēšanas metode tiek izmantota personiski asociētajai informācijas uztverei un uzkrāšanai;

tulkošanas metode tiek izmantota iegūtās informācijas izpratnes kontrolei un apmaiņai sociālkulturālajā dialogā;

sadarbības metode tiek izmantota jauniešu domu apmaiņā, kā arī viņu iedrošināšanā kritiski vērtēt savu mācību pieredzi un, mudinot mācīties no citiem, pieredzes bagātināšanā;

interaktīvā metode tiek izmantota, lai nodrošinātu studentu piedalīšanos mācību procesa veidošanā un pašnovērtējumā, līdzatbildīgā kooperatīvā sadarbībā, mainot pasniedzēja lomu un funkcijas;

projektu metode tiek izmantota, veidojot kopīgus starpkultūru projektus, pielietojot un paplašinot iegūtās zināšanas un prasmes.

Metodēm jāveicina mācību darbības pieredzes uzkrāšana dažādās sociālās formās - grupu darbā, projektos, frontālajā darbā, argumentētas informācijas izklāstā nodarbībās un darba grupas paveiktā uzdevuma prezentācijā. Metodēm ir jānodrošina individuālā un kooperatīva darba iemaņu un prasmju attīstība, un pašnovērtējuma veidošanās. Metodes paredz studentu komunikatīvo darbību attīstību:

produktīvo - runāt un rakstīt; receptīvo - klausīties un lasīt; interaktīvo - sazināties rakstot un runājot; starpnieka darbību - formālā un neformālā, mutiskā un rakstiskā tulkošana.

Darba uzdevumi ietver arī dažāda veida rakstu darbu izpildi, eseju, referātu un ziņojumu sagatavošanu, iekļaujot projektu izstrādi.

Apakšprogrammas Starptautiskie kultūras sakari attīstības perspektīvas nākotnēLatvijas pieaugošā iesaistīšanās ne tikai starptautiskajos ekonomiskajos, politiskajos, administratīvajos, bet arī kultūras procesos nosaka tālāko apakšprogrammas Starptautiskie kultūras sakari virzību saskaņā ar ES mērķiem un prasībām. Latvijas pakāpeniskā integrācija ES institūcijās pieprasa veltīt īpašu vērību sekojošajiem kursiem:

1) Eiropas lietas (European Affairs), kas ietver ES izveidi un integrācijas vēsturi, tās institūcijas, politiku un Latvijas virzību uz ES;

2) Tulkošana ar specializāciju Lietišķa satura rakstiskā tulkošana un mutiskā tulkošana darba vietas (valsts iestādes, privātas kompānijas vai nevalstiskas organizācijas) vajadzībām (Business Translation and Community Interpreting);

Šajā nolūkā tiek strādāts pie trim projektiem:a) Starptautiskie un starpkultūru sakari Eiropas kontekstā (Relations internationales et

interculturelles en contexte européen ) sadarbībā ar Žila Verna Pikardijas Universitāti (Université Jules Verne de Picardie) Amjenas pilsētā (Amiens) Francijā; sadarbības Vēlmju protokols tika

parakstīts 1999. gadā Amjenas universitātē Francijā; b) sadarbības projekts ar Madrides Alkalas universitāti (Madrid Al Cala University); Vēlmju

protokols tiks parakstīts 2000. gadā;c) sadarbības projekts ar Vestminsteras universitāti (University of Westminster) Londonā;

Vēlmju protokols tiks parakstīts 2000. gadā Vestminsteras universitātē Londonā; galvenā vērība tiks veltīta Tulkošanas kursa tālākajai attīstībai.

Zināšanu pārbaudes formas un vērtēšanas kritērijiStudentu zināšanas tiek vērtētas visā semestra laikā. Katra mācību semestra beigās ir ieskaite vai eksāmens, kā to paredz tipveida mācību plāns. Eksāmenu var organizēt mutiski vai rakstveidā. Svešvalodu nodarbībās katra semestra laikā studenti raksta vismaz divus testus - progresa testu semestra vidū un sasniegto rezultātu testu semestra beigās. Abu testu atzīmes ir līdzvērtīgas eksāmena atzīmei, un galīgais vērtējums ir šo atzīmju un eksāmena atzīmes summas vidējais lielums. Vērtējot zināšanas, tiek ņemta vērā arī studentu piedalīšanās nodarbībās un aktivitāte semestra laikā, individuālo uzdevumu un iesniegto mājas darbu rezultāti. Ja studentu grupā strādā divi docētāji, eksāmens noris pēc vienotām prasībām, vērtējums tiek izdarīts pēc vienotiem kritērijiem, un studenti saņem vienu atzīmi par attiecīgo kursu.

Gala pārbaudījuma veidsBakalaura eksāmens 7. semestra beigās. Zināšanas vērtē Bakalaura eksaminācijas komisija. (sk. Nolikumu)

Pielikums IKursi, kas tiek pasniegti specialitātes valodā

(grupām ar priekšzināšanām specialitātes valodā)

Kursa nosaukums 1. sem.

2. sem.

3. sem.

4. sem.

5. sem.

6. sem.

7. sem.

8. sem.

Specialitātes valodas komunikatīvā gramatika un sarunvaloda: valodas etiķete, izruna un sociālkulturālie aspekti

64:2E 64:2E BE

Teksta interpretācija 64:4Ie 64:4Ie 64:4E 64:4E 32:2E 64:2E 32:2E

Valsts studijas: ģeogrāfija, vēsture un kultūra 64:2Ie 64:2Ie 64:2Ie 64:2E 32:1Ie 64:2Ie 64:2E

Valsts studijas: literatūra 32:2Ie 32:2Ie 32:2E

Ievads specialitātes valodas vēsturē 32:1Ie

Lietišķā valoda 32:2Ie 32:2Ie 32:2E

Tulkošana 32:2Ie 32:2Ie 32:2Ie

Valoda un stils 32:1Ie

Eiropas lietas 32:1Ie

Speckurss: Projekta vadība

32:1Ie

Saīsinājumi: Ie – Ieskaite E – Eksāmens BE – Bakalaura eksāmens

Pielikums IKursi, kas tiek pasniegti specialitātes valodā

(grupām bez priekšzināšanām specialitātes valodā)

Kursa nosaukums 1. sem.

2. sem.

3. sem.

4. sem.

5. sem.

6. sem.

7. sem.

8. sem.

Specialitātes valodas integrētais kurss

192:8Ie

160:6E

160:6Ie

128:7E

32:2Ie 64:4E 32:2EBE

Valsts studijas: ģeogrāfija 32:2Ie

Valsts studijas: vēsture 32:2Ie 32:2E

Valsts studijas: literatūra 32:2Ie

32:2Ie

Valsts studijas: kultūra 32:2Ie

Ievads specialitātes valodas vēsturē 32:1Ie

Teksta interpretācija 32:2E 32:1E

Valoda un stils 32:1Ie

Lietišķā valoda 32:2E 32:1E 32:2Ie

Tulkošana 32:2Ie 32:2Ie 32:1E

Eiropas lietas 32:1Ie

Speckurss: Projekta vadība 32:1Ie


Pielikums II: grupām ar priekšzināšanām specialitātes valodā

LKA Mākslas zinātņu bakalaura studiju apakšprogrammas Starptautiskie kultūras sakari sadalījums pa semestriem:

Kursa nosaukums Stunduskaits ned.

Pasniedzēji

1. semestrisSpecialitātes valodas komunikatīvāgramatika unsarunvaloda: valodas etiķete, izruna un sociālkuturālie aspekti

2 st.

2 st.

I. Keviša, H. Kalve, E. Meija, D. Volkinšteina

A. Načisčione, A. Vaišle, E. Meija, D. Volkinšteina

Teksta interpretācija 4 st. M. Golubeva, H. Kalve, E. Meija, F. HilfrihsValsts studijas: ģeogrāfija

4 st. L. Zuboviča, R. Auškāps, F. Karsalads, D. Hanovs

2. semestrisKomunikatīvāgramatika Sarunvaloda:sociālkulturālie aspekti

2 st.

2 st.

I. Keviša, H. Kalve, E. Meija, D. Volkinšteina

A. Načisčione, A. Vaišle, E. Meija, D. Volkinšteina

Teksta interpretācija 4 st. M. Golubeva, F. Hilfrihs, H. Kalve, F. Hilfrihs, E. Meija

Valsts studijas: vēsture 4 st. L. Zuboviča, F. Karsalads, F. Hilfrihs 3. semestris

Teksta interpretācija 4 st. S. Kalniņa, A. Načisčione, A. Vaišle, D. Hanovs, E. Meija

Valsts studijas: vēsture 4 st. L. Zuboviča, F. Karsalads, F. HilfrihsValsts studijas:literatūra

2 st. M. Golubeva, H. Kalve, D. Hanovs

Ievadsspecialitātesvalodas vēsturē

2 st. S. Kalniņa, H. Kalve, E. Meija

4. semestrisTeksta interpretācija 4 st. A. Načisčione, S. Kalniņa, A. Vaišle, E. MeijaValsts mācība: kultūra 4.st. L. Zuboviča, F. Karsalads, F. HilfrihsLietišķā valoda 2 st. I. Keviša, A. Vaišle, F. HilfrihsValsts studijas:literatūra

2 st. M. Golubeva, H. Kalve, D. Hanovs

Kursa darbs5. semestris

Teksta interpretācija 2 st. L. Zuboviča, A. Vaišle, E. MeijaLietišķā valoda 2 st. I. Keviša, A. Vaišle, F. Hilfrihs Tulkošana 2 st. R. Auškāps, F. Karsalads, E. MeijaValoda un stils 2 st. A. Načisčione, S. Kalniņa, H. Kalve, E. MeijaValsts studijas:literatūra

2 st. I. Strautiņa, H. Kalve, A. Vaišle, D. Hanovs

Valsts studijas: kultūra 2 st. M. Golubeva, F. Karsalads, D. HanovsOtrā svešvaloda 4 st. I. Aksinčica, A. Beernaerte, D. VolkinšteinaEkonomikas pamati 4 st. G.Ķepītis

6. semestrisTeksta interpretācija 2 st. S. Kalniņa, H. Kalve, E. MeijaLietišķā valoda 2 st. I. Keviša, A. Vaišle, E. MeijaTulkošana 2 st. R. Auškāps, F. Karsalads, D. HanovsEiropas lietas 2 st. L. Zuboviča, H. Kalve, A. Vaišle, D. HanovsValsts studijas: kultūra 4 st. A. Načisčione, M. Golubeva, F Karsalads, F. HilfrihsOtrā svešvaloda 4 st. I. Aksinčica, A. Beernaerte, D. VolkinšteinaIevads

menedž

3 st. L. Ķestere

mentā


Tulkošana 2 st. R. Auškāps, F. Karsalads, A. Vaišle, E. Meija Eiropas lietas 2 st. A. Načisčione, H. Kalve, A. Vaišle, D.HanovsValsts studijas: kultūra 4 st. L. Zuboviča, H. Kalve, F. Karsalads, F. HilfrihsOtrā svešvaloda 4 st. I. Aksinčica, A. Beernaerte, D. VolkinšteinaIevads mārketingā 3 st. I. BērziņšSpeckurss: Projekta vadība

2 st. I. Keviša, A. Vaišle, D. Volkinšteina

8. semestrisBakalaura darbs

Pielikums II: grupām bez priekšzināšanām specialitātes valodā:

LKA Mākslas zinātņu bakalaura studiju apakšprogrammas Starptautiskie kultūras sakari sadalījums pa semestriem:

Kursa nosaukums Stunduskaits ned.

Pasniedzēji

1. semestrisSpecialitātes

valodas integrētais kurss

12 st. H. Kalve, A. Beernarte, A. Vaišle, A. Jerjomenko, A. Toress, M. Mihališina, M. Ringmārs, S. Svensons, I. Grāvīte

2. semestrisSpecialitātes valodas integrētais kurss

12 st. H. Kalve, A. Beernarte, A. Jerjomenko, A. Toress, M. Mihališina, M. Ringmārs, S. Svensons, I. Grāvīte

Valsts studijas: ģeogrāfija

4 st.


12 st. A. Vaišle, A. Jerjomenko, A. Toress, M. Mihališina, M. Ringmārs, S. Svensons, I. Grāvīte

Valsts studijas: vēsture 4 st. F. Karsalads, A. Jerjomenko, A. Toress, M. Mihališina, M. Ringmārs, S. Svensons, I. Grāvīte



Valsts studijas: vēsture 4.st. F. Karsalads, A. Jerjomenko, M. Mihališina, M. Ringmārs, S. Svensons, I. Grāvīte

Ievads specialitātesvalodas vēsturē

2 st. H. Kalve, A. Jerjomenko, M. Mihališina, M. Ringmārs, S. Svensons, I. Grāvīte


Specialitātes valodas integrētais kurss


Teksta interpretācija 2 st. A. Vaišle, A. Toress, M. Mihališina, M. Ringmārs, S. Svensons, I. Grāvīte

Lietišķā valoda 2 st. A. Vaišle, A. Jerjomenko, M. Mihališina, M. Ringmārs, S. Svensons, I. Grāvīte

Tulkošana 2 st. F. Karsalads, A. Jerjomenko, M. Mihališina, M. Ringmārs, S. Svensons, I. Grāvīte

Valoda un stils 2 st. H. Kalve, A. Jerjomenko, M. Mihališina, M. Ringmārs, S. Svensons, I. Grāvīte

Valsts studijas:literatūra

4 st. H. Kalve, A. Vaišle, A. Jerjomenko, M. Mihališina, M. Ringmārs, S. Svensons, I. Grāvīte

Otrā svešvaloda 4 st. I. Aksinčica, A. Beernaerte, D. VolkinšteinaEkonomikas pamati 4 st. G. Ķepītis



Teksta interpretācija 2 st. H. Kalve, A. Jerjomenko, M. Mihališina, M. Ringmārs, S. Svensons, I. Grāvīte

Lietišķā valoda 2 st. A. Vaišle, A. Jerjomenko, M. Mihališina, M. Ringmārs, S. Svensons, I. Grāvīte

Tulkošana 2 st. F. Karsalads, A. Jerjomenko, M. Mihališina, M. Ringmārs, S. Svensons, I. Grāvīte

Valsts studijas: literatūra

4 st. F Karsalads, A. Toress, M. Mihališina, M. Ringmārs, S. Svensons, I. Grāvīte

Eiropas lietas 2 st. H. Kalve, A. Vaišle, D. Hanovs, A. Toress, M. Mihališina, M. Ringmārs, S. Svensons, I. Grāvīte

Otrā svešvaloda 4 st. I. Aksinčica, A. Beernaerte, D. VolkinšteinaIevads menedžmentā 3 st. L ĶestereKursa darbs



Tulkošana 2 st. F. Karsalads, A. Vaišle, A. Toress, M. Mihališina, M. Ringmārs, S. Svensons, I. Grāvīte

Valsts studijas: kultūra 4 st. H. Kalve, F. Karsalads, A. Jerjomenko, M. Mihališina, M. Ringmārs, S. Svensons, I. Grāvīte

Eiropas lietas 2 st. H. Kalve, A. Vaišle, A. Toress, M. Mihališina, M. Ringmārs, S. Svensons, I. Grāvīte

Otrā svešvaloda 4 st. I. Aksinčica, A. Beernaerte, D. VolkinšteinaIevads mārketingā 3 st. I. BērziņšSpeckurss: projekta vadība

2 st. A. Vaišle, A. Jerjomenko, M. Mihališina, M. Ringmārs, S. Svensons, I. Grāvīte

8. semestrisBakalaura darbs

STARPTAUTISKIE KULTŪRAS SAKARIMākslas bakalaura studiju apakšprogramma

grupām ar priekšzināšanām specialitātes valodāA


KRP

Docētājs




64:4E 64:4E 128 8 Prof.P.Laķis






48:3Ie 48 3 Lekt.I.Lokmane


48:3Ie 48:3E 48:3E 144 9 Doc.M.Lapiņa


48:3E 48:3Ie 64:4E 48:3E 208 13 As.prof. I.Karbanova,Lekt.Z.Šiliņa


32:2E 32:2E 64 4 As.prof.R.Briedis

Latvijas vēstures avoti un historiogrāfija


Pirmā svešvaloda 64:2E 64:2Ie 64:2Ie 64:2E 256 8 Lekt.E.Meija, lekt.D.Volkenšteine lekt.I.Baiže, lekt.A.Vaišļe

Valsts studijas: ģeogrāfija, vēsture un kultūra

64:2Ie 64:2Ie 64:2Ie 64:2E 32:1Ie 64:2Ie

64:2E 416 13 Specialitātes docētājs


32:2Ie 32:2Ie 32:2E

96 6 Specialitātes docētājs

Kopā 19 19 17 10 7 4 4 80


grupām ar priekšzināšanām specialitātes valodāB

Obligātie Izvēle 1 2 3 4 5 6 7 8 Stundu skaits

KRP

Docētājs

20. gs. Rietumeiropas mākslas virzieni



32:2Ie 32 2 Doc.T.Suta


48:3Ie 48 3 Prof.P.Dambis

Literatūras teorija 32:2E 32 2 As.prof.R.Briedis

Specialitātes valodas komunikatīvā gramatika un sarunvaloda: valodas etiķete, izruna un sociālkulturālie aspekti

64:3E 64:3E BE 128 6 Specialitātes docētājs

Ievads specialitātes valodas vēsturē

32:2Ie


Teksta interpretācija 64:4Ie 64:4Ie 64:4E 64:4E 32:2E 64:2E 32:2E 384 22 lekt.F.HilfrihsValoda un stils 32:2Ie 32 2 Prof.A.

NaciščioneLietišķā valoda 32:2Ie 32:2Ie 32:2E 96 6 Prof.A.

NaciščioneTulkošana 32:2Ie 32:2Ie 32:2Ie 96 6 Doc.H.KalveEiropas lietas 32:2Ie 32 2 Doc.H.KalvePsihoanalīze un kultūra


Latīņu valoda 32:1Ie 32:1Ie 64 2 Doc.B.CīruleEkonomikas pamati 32:2Ie 32 2 Lekt.G.ĶepītisIevads menedžmentā 48:2Ie 48 2 Lekt.L.ĶestereIevads mārketingā 48:2Ie 48 2 Lekt.

G.RebjatņikovaKursa darbs 2 4 6Bakalaura darbs 10 10Kopā 9 7 7 11 12 13 12 10 81


grupām ar priekšzināšanām specialitātes valodāC

Izvēle 1 2 3 4 5 6 7 8 Stundu skaits

KRP Docētājs

Otrā svešvaloda 64:2 64:2 64:2

192 6 Doc.A.Jerjomnko, Lekt.I.Aksinčica

Publiskā runa 32:1Ie 32:1Ie 64 2 Prof.J.SiliņšAktiera meistarība

32:1Ie 32:1Ie 64 2 Lekt.D.Skadiņa

Keramika 32:1Ie 32:1Ie 64 2 Lekt.I.AdolfaKopā 3 3 2 2 2 12

Saīsinājumi: Ie – Ieskaite

E – Eksāmens BE – Bakalaura eksāmens


grupām bez priekšzināšanām specialitātes valodāA


KRP

Docētājs




64:4E 64:4E 128 8 Prof.P.Laķis

20. gs. Rietumeiropas mākslas virzieni



48:3Ie 48 3 Prof.P.Dambis

Literatūras teorija 32:2E 32 2 As.prof.R.Briedis






48:3Ie 48 3 Lekt.I.Lokmane


48:3Ie 48:3E 48:3E 144 9 Doc.M.Lapiņa


48:3E 48:3Ie 64:4E 48:3E 208 13 As.prof. I.Karbanova,Lekt.Z.Šiliņa


32:2E 32:2E 64 4 As.prof.R.Briedis

Latvijas vēstures avoti un historiogrāfija


Pirmā svešvaloda 64:2E 64:2Ie 64:2Ie 64:2E 256 8 Lekt.E.Meija, lekt.D.Volkenšteinelekt.I.Baiže, lekt.A.Vaišļe

Valsts studijas: ģeogrāfija

32:2Ie 32 2 Specialitātes docētājs

Valsts studijas: vēsture

32:2Ie 32:2E 64 4 Specialitātes docētājs

Valsts studijas: kultūra

32:2Ie 32 2 Specialitātes docētājs


32:2Ie 32:2Ie 64 4 Specialitātes docētājs

Kopā 19 19 15 8 8 5 6 73


grupām bez priekšzināšanām specialitātes valodāB

Obligātie Izvēle 1 2 3 4 5 6 7 8 Stundu skaits

KRP

Docētājs


32:2Ie 32 2 Doc.T.Suta

Specialitātes valoda : integrētais kurss

192:6 E

192:6 E 192:6 E

160:6 E

64:3E 64:3E 32:2E BE 928 33 Doc. A.Jerjomenkolekt. I.GrāvīeLekt .M.MihališinaLekt.M.RingmarsLekt. S.Karkonenes -Svensons, lekt.A.Vaišļe

Ievads specialitātes valodas vēsturē

32:2Ie


Teksta interpretācija 32:1E 32:1E 64 2 Lekt. F.HilfrihsValoda un stils 32:2Ie 32 2 Prof.A.

NaciščioneLietišķā valoda 32:2E 32:2Ie 32:2E 96 6 Prof.A.

NaciščioneTulkošana 32:2Ie 32:2E 32:2Ie 96 6 Doc.H.KalveEiropas lietas 32:2Ie 32 2 Doc.H.KalvePsihoanalīze un kultūra


Latīņu valoda 32:1Ie 32:1Ie 64 2 Doc.B.CīruleEkonomikas pamati 32:2Ie 32 2 Lekt.G.ĶepītisIevads menedžmentā 48:2Ie 48 2 Lekt.L.ĶestereIevads mārketingā 48:2Ie 48 2 Lekt.

G.RebjatņikovaKursa darbs 2 4 6Bakalaura darbs 10 10Kopā 6 6 7 12 12 15 13 10 81


grupām bez priekšzināšanām specialitātes valodāC

Izvēle 1 2 3 4 5 6 7 8 Stundu skaits

KRP Docētājs

Otrā svešvaloda

64:2 64:2 64:2 192 6 Doc.A.Jerjomnko, Lekt.I.Aksinčica

Publiskā runa 32:1Ie 32:1Ie 64 2 Prof.J.SiliņšAktiera meistarība

32:1Ie 32:1Ie 64 2 Lekt.D.Skadiņa

Keramika 32:1Ie 32:1Ie 64 2 Lekt.I.AdolfaKopā 3 3 2 2 2 12


MĀKSLAS BAKALAURA STUDIJU PROGRAMMA

Kursa nosaukums Valoda un stils

Kursa autore As. Prof. Anita Načisčione

Kursa mērķi Kursa mērķis ir sniegt vispārīgu ieskatu par stilistikas būtību un mērķiem, dot pārskatu par tās vēsturisko izcelsmi un jaunākajām tendencēm. Kursā tiek plašāk apskatīti stilistiskie reģistri, funkcionālie stili, kā arī leksiskie, sintaktiskie un fonētiskie stilistiskie paņēmieni. Kurss dod izpratni par diskursa stilistiku un vairākiem lietišķās stilistikas viediem, ieskaitot reklāmu. Kurss attīsta stila izjūtu un atklāj stilistikas pielietošanas iespējas.

Priekšnosacījumi kursa apguvei Teksta interpretācijas apguve ceturtā semestra līmenī un Valodas kultūras pamati pirmajā un otrajā semestrī.

Kursa apjoms 1 semestris, 32 praktiskās nodarbības, divas akadēmiskās stundas nedēļā, pasniegts piektajā semestrī, t.i., trešā kursa pirmajā semestrī.

Kredītpunktu skaits 2 punkti

Kursa gala pārbaudījumu veids Rakstisks tests semestra beigās, semestra laikā – divi progresa testi.

Kursa saturs Pielikumā

Pielikums

Nr. TĒMAS STUNDA

Apakšprogramma Starptautiskie kultūras sakari B daļa

S1. Stilistika, tās mērķi, dažādās stilistiskās pieejas un jaunākās tendences. 22. Īss stilistikas vēstures pārskats. 23. Stilistisko aspektu apzināšanās kā mērķis (stylistic awareness). Stilistiskie

reģistri.2

4. Funkcionālie stili. Leksisko un sintaktisko līdzekļu izvēle. 25. Pārnestās nozīmes loma. Tēls (image), tā veidošana un kognitīvie aspekti. 26. Leksiskie stilistiskie paņēmieni: metafora, epitets, hiperbola, atturīgā izteiksmes

forma (understatement).2

7. Leksiskie stilistiskie paņēmieni: alūzija, eifēmisms, ironija un paradokss. 28. Sintaktiskie stilistiskie paņēmieni: anafora, paralēlisms, teikuma veids un

garums.2

9. Fonētiskie stilistiskie paņēmieni: aliterācija, onomatopoēze (skaņu atdarināšana), atskaņas, ritms, pauzes.

2

10. Diskursa stilistika. Formas, satura un stila vienotība. Analoģijas un pretstata principi. Atkārtojuma veidi.

2

11. Diskursa stilistika. Atslēgas vārdi un atslēgas tēli. Asociācijas un kohēzīvās saiknes.

2

12. Frazeoloģija un stils. Izvērstie tēli. 213. Stāstījuma veidi un stāstījuma paņēmieni. Netiešais iekšējais monologs. 214. Dzejas valoda. 215. Lietišķā stilistika. 216. Vizuālais stāstījums. Reklāmas diskurss. 2

Literatūra1. Carter R. (ed.) [1982] 1995a. Language and Literature: An Introductory Reader in Stylistics. London and New York: Routledge.2. Enkvist N.E. 1973. Linguistic Stylistics. The Hague – Paris: Mouton.3. Leech G.N. [1969] 1993. A Linguistic Guide to English Poetry. London and New York: Longman.4. McRae J. 1990. Words on Words: How to Write a Commentary on a Passage of Literary Prose. Napoli: Loffredo.5. Nowottny W. 1962. The Language Poets Use. London: The Athlone Press.6. Wales K. [1989] 1995. A Dictionary of Stylistics. London and New York: Longman. 7. Widdowson H.G. [1975] 1991. Stylistics and the Teaching of Literature. Harlow, Essex: Longman.8. Widdowson H.G. 1992. Practical Stylistics. Oxford: Oxford University Press.

1. Dahl W. 1993.Stil og struktur. Oslo.2. Flaten G. and Rongsaa A. 1987. Lærebok i norsk for den videregående skolen. Oslo: Gyldendal Norsk Forlag A/S.3. Vinje F.-E. 1989. Moderne norsk. Oslo: Universitetsforlaget.4. Vinje F.-E. 1990. Norsk i embets medfør. Oslo: NKS-forlaget.

1.Sarmiento R. 1995. Manual de correción gramatical y de estilo. Español normativo, nivel superior. Madrid: SGEL. 2.Dubsky J.1970. Introduccion a la estilística de la lengua. Santiago de Cuba: Editorial Oriente.3.Sánchez Ferrer J. L. 1996. Lengua castellana y literatura. Niveles 3 y 4. Madrid: SGEL.4.Rente F. Fernandez J. Feijoo L.G. 1994. Perífrasis verbales. Madrid: EDELSA.5. Н.М.Фирсова. 1984.Грамматическая стилистика современного испанского языка. Москва: Высшая школа.6. Н.М.Фирсова. А.В.Синявский. 1988. Функциональные типы речи современного испанского языка. Москва:УДН.7. В.С.Виноградов.1994. Лексикология испанского языка. Москва: Высшая школа.

8. Н.Н. Курчаткина, А.В.Супрун. 1981. Фразеология Испанского языка. Москва : Высшая школа.9. Н.М.Фирсова. 1999. Испанская разговорная речь. Москва: РУДН.10. Н.М.Фирсова. О.С. Чеснокова. 1987. Обращение в современном испанском языке. Москва:УДН.11. Н.И.Формановская, М.Родригес-Ириондо. 1993. Речевой этикет. Русско-Испанские соответствия. Москва: Высшая школа.12. Н.М.Фирсова. 1995. Испанский язык для бизнесменов. Москва:РУДН.13. Л.Л. Швыркова. 1996. Испанский язык. Словарь пособие по юридической и общественно-политической лексике.Москва: Руссо.

1. Hansen K. 1995. Skriv dansk. Kobenhavn: Gyldendal.2. Haagensen H. 1986. Dansk samtale. En laerebog I dansk for udlaendige. Frederiksberg: Forlaget Duplikon.3. Haagensen H. 1985. Dansk Udtale, vokaler og prosodi. Frederiksberg: Forlaget Duplikon.4. Haagensen H. 1986. Ord- og teksttavler til Dansk Udtale. Frederiksberg: Forlaget Duplikon.

1. Brandes M. 1990. Stilistik der deutschen Sprache. Moskau.2. Brandes M. 1990. Übungen zur deutschen Stilistik. Moskau.3. Brigzna I. 1996. Eine Anthologie. Bremen.4. Feleishcher W. 1997. Stilistik der deutschen Gegenwartssprache. Leipzig.5. Peltser Th. 1992. Deutsch Oberstufe. Sprache und Literatur. München.

1. Cassirer P. 1979. Stil. Stilistik. Stilanalys. 2. Josephson O. 1996. Stilstudier. Uppsala: Hallgren & Fallgren.3. Liljestrand B. 1993. Språk i text. Lund: Studentlitteratur.

1. Bartnicka B. 1993. Język i my (3). Warszawa: Wydawnictwa Szkolne i Pedagogiczne.2. Buttler D. 1994. Język i my (2). Warszawa: Wydawnictwa Szkolne i Pedagogiczne.3. Buttler D. and Satkiewicz H. 1990. Język i my (4). Warszawa: Wydawnictwa Szkolne i Pedagogiczne.4. Dubisz S. and Nagajowa M. and Puzynina J. 1994. Język i my. Warszawa: Wydawnictwa Szkolne i Pedagogiczne.5. Markowski A. 1999. Polszczyzna znana i nieznana. Gdańsk: Gdańskie Wydawnictwo Oświatowe.6. Miodek J. 1987. Odpowiednie dać rzeczy słowo. Warszawa: Państwowy Instytut Wydawniczy.7. Wójcikiewicz M. 1993. Piszę, wiec jestem. Podręcznik kompozycji i redakcji tekstów. Kraków: Biblioteka Pomocy Dydaktycznych do nauczania obcokrajowców języka i kultury polskiej, z. 38. Uniwersytet Jagielloński.8. Zwolski H. 1985. Piszemy po polsku. Kraków: Biblioteka Pomocy Dydaktycznych do nauczania obcokrajowców języka i kultury polskiej, z. 12. Uniwersytet Jagielloński.

1. Abbadie Ch., et autres. 1994. L’expression française écrite et orale. Grenoble: Presses Universitaires de Grenoble.2. Bayol M.-C., Bavencoffe M.J. 1995. La grammaire française. Paris: Nathan.3. Bertocchini P., Costanzo E. Productions écrites: Le mot, la phrase, le texte. Paris: Hachette.4. Charles R., Williame Ch. 1994. La communication orale. Paris: Nathan.5. Charles R., Steelandt S. 1994. Le vocabulaire français par la pratique. Paris: Nathan.

Kursa nosaukums Sarunu valoda: sociolingvistiskā un kultūras kompetence diskursā.

Kursa autore As. Prof. Anita Načisčione

Kursa mērķi Kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar sociālajām un kultūras īpatnībām specialitātes valodas diskursā un tālāk attīstīt gan verbālo, gan neverbālo komunikāciju. Kurss dod studentiem iespēju apzināties valodas funkcionēšanu, paplašināt sarunu valodas zināšanas, veidot izpratni un attieksmes, un uzlabot sociolingvistisko un kultūras kompetenci specialitātes valodas diskursā. Kursa mērķis ir arī uzlabot runas fonētiskos aspektus, pievēršot īpašu vērību intonācijai.

Priekšnosacījumi kursa apguvei Pirmā kursa pirmā semestra vielas apguve sarunu valodā un gramatikā.

Kursa apjoms 1 semestris, 32 praktiskās nodarbības, divas akadēmiskās stundas nedēļā, pasniegts pirmā kursa otrajā semestrī.


Kursa gala pārbaudījumu veids Rakstiskais eksāmens semestra beigās, semestra laikā – divi progresa testi.

Kursa saturs, Pielikumā

Pielikums

Nr. TĒMAS STUNDAS

1. Ievads. Valoda un kultūra. Diskursa sociālie un kultūras aspekti. Kultūras elementu atspoguļojums diskursā. Valodas kompetences nosacītība un atbilstības izjūta.

2

2. Pieklājības stratēģijas. Netīšā nepieklājība. Intonācijas loma. Lūgumi specialitātes valodā.

2

3. Interaktīvās prasmes komunikācijā. Paralingvistiskie kodi un to nozīme. 24. Klusums un pauze kā kultūras atšķirīgā iezīme, to izpausme un izpēte. Parastā

pauze. Nepieļaujamās pauzes specialitātes valodā. Klusuma aizpildīšanas veidi. Runas pārtraukšanas paņēmieni.

2

5. Telpas jēdziens, tā vērtība un atspoguļojums sociokulturālajā uzvedībā un valodas pielietojumā. Personīgā telpa un attālums saskarsmē.

2

6. Laika jēdziens, tā vērtības izpratne un atspoguļojums sociokulturālajā uzvedībā un valodas pielietojumā. Laika menedžments.

2

7. Negatīvās atbildes kā kultūru atšķirīgā iezīme. Māksla pateikt ‘Nē’ specialitātes valodā, tās nozīmība un psiholoģiskie iemesli.

2

8. Nepiekrišanas, atteikuma un nolieguma paņēmieni un veidi specialitātes valodā. Argumentēšans stratēģijas. Intonācijas nozīme.

2

9. Atturīgā izteiksmes forma (understatement) kā specialitātes valodas tipiska iezīme. Tās nozīme sociokulturālajā kontekstā. Šīs izteiksmes formas struktūra un paņēmieni.

2

10. Eifēmisma pielietojums kā sociokulturālās kompetences sastāvdaļa. Tā veidi un paņēmieni.

2

11. Eifēmismu izmantošana dažādos diskursos: politiskie un sociālie eifēmismi un to loma.

2

12. Pieklājība un nepieklājība kā nosacīti valodas ieradumi. Specialitātes un latviešu valodas salīdzinājums. Atbilstības izjūta.

2

13. Humora un ironijas izpausme valodā, to kulturālo aspektu apzināšanās un izpausme diskursā. Tipiskie humora un ironijas izpausmes veidi specialitātes

2

valodā.14. Humora un ironijas izpausme valodā (turpinājums). Specialitātes un latviešu

valodas salīdzinājums. 2

15. Neverbālā komunikācija un tās loma: smaida, acu kontakta, žestu un intonācijas nozīme.

2

16. Neverbālā komunikācija un tās loma: atšķirības neverbālajā komunikācijā specialitātes un latviešu valodā.

2

Literatūra1. Carter R. 1997. Investigating English Discourse: Language, Literacy and Literature. London and New York: Routledge.2. Carter R. and McRae J. (eds.) 1996. Language, Literature and the Learner: Creative Classroom Practice. London and New York: Longman.3. Leech G.N. [1969] 1993. A Linguistic Guide to English Poetry. London and New York: Longman.4. McCarthy M. and Carter R. [1994] 1995. Language as Discourse: Perspectives for Language Teaching. London and New York: Longman.5. Nash W. 1987. The Language of Humour: Style and Technique in Comic Discourse. London: Longman.6. Wales K. [1989] 1995. A Dictionary of Stylistics. London and New York: Longman. 7. Widdowson H.G. [1975] 1991. Stylistics and the Teaching of Literature. Harlow, Essex: Longman.8. Widdowson H.G. 1992. Practical Stylistics. Oxford: Oxford University Press.9. Periodiskie izdevumi no Britu Padomes bibliotēkas: The Times, The Independent, The Guardian un citi (izvēlētie raksti tiek pārkopēti ar Britu Padomes bibliotēkas atļauju).

Kursa nosaukums Teksta interpretācija

Kursa autore lektore, Mag.paed. Sandra Kalniņa

Kursa mērķi Kursa mērķis ir sniegt studentiem iespēju attīstīt un pilnveidot savu specialitātes valodas kompetenci: : tekoši un precīzi lietot angļu valodu , skaidri izteikties gan mutvārdu, gan rakstiskā formā, turpināt attīstīt studentu prasmes izprast, analizēt un interpretēt dažāda rakstura un žanru tekstus, kā arī pilnveidot studentu vispārējo valodas izpratni un izjūtu.

Priekšnosacījumi kursa apguvei Pirmā kursa vielas apguve sarunu valodā, teksta izpratnē un gramatikā.

Kursa apjoms 4 semestri, 3. un 4. semestrī 64 praktiskās nodarbības katrā semestrī, 5. un 6. semestrī 32 praktiskās nodarbības katrā semestrī

Kredītpunktu skaits 12 punkti; 3.semestrī – 4punkti, 4. semestrī –4 punkti; 5.semestrī – 2 punkti,6. semestrī –2 punkti

Kursa gala pārbaudījumu veids Rakstiskais eksāmens katra semestra beigās, semestra laikā – divi progresa testi.

Kursa saturs PielikumāPielikums

Nr. TĒMAS STUNDAS

1. Doff A.,Jones Ch. Language in Use .Unit 1. Present, past and future 4

2. Doff A.,Jones Ch. Language in Use .Unit 2. Communicating 4

3. Doff A.,Jones Ch. Language in Use .Unit 3. Making things clear 4

4. Doff A.,Jones Ch. Language in Use .Unit 4. Set in the past 4

5. Doff A.,Jones Ch. Language in Use .Unit 7. In the market place 4.

6. Doff A.,Jones Ch. Language in Use .Unit 8. Working it out 4

7. Doff A.,Jones Ch. Language in Use .Unit 9. Possibilities 4

8. Doff A.,Jones Ch. Language in Use .Unit 10. Life,the universe and everything 4

9. Doff A.,Jones Ch. Language in Use .Unit 11. Evaluating 4

10. Doff A.,Jones Ch. Language in Use .Unit 12. Yourself and others 4

11. Doff A.,Jones Ch. Language in Use .Unit 13. Right and wrong 4

12. Doff A.,Jones Ch. Language in Use .Unit 14. Body and mind 4

13. Doff A.,Jones Ch. Language in Use .Unit 15. World affairs 4

14. Doff A.,Jones Ch. Language in Use .Unit 15. World affairs 4

15. Doff A.,Jones Ch. Language in Use .Review 4.

16. Finalization 4

4.semestris

Nr. TĒMAS STUNDAS

1. Katherine Mansfield .Sixpence 42. Katherine Mansfield .Sixpence 43. Katherine Mansfield .Sixpence 44. Katherine Mansfield .Sixpence 45. Oscar Wilde. The Birthday of the Infanta 46. Oscar Wilde. The Birthday of the Infanta 47. Oscar Wilde. The Birthday of the Infanta 48. Oscar Wilde. The Birthday of the Infanta 49. Joseph Conrad. The Nigger of the “Narcissus” 410. Joseph Conrad. The Nigger of the “Narcissus” 411. Joseph Conrad. The Nigger of the “Narcissus” 412. Joseph Conrad. The Nigger of the “Narcissus” 413. Charles Dickens.Bleak House 4

14. World affairs. Newspaper material 415. Charles Dickens.Bleak House 4.16. Charles Dickens.Bleak House 4

5.semestris

Nr. TĒMAS STUNDAS

1. Percy Busshe Shelley. Lines and other poems 22. Thomas Hardy. A Broken Engagement 23. Thomas Eliot. The Love Song of J.A.Prufrock 24. John Steinbeck. The Pearl 25. John Steinbeck. The Pearl 26. John Steinbeck. The Pearl 27. John Steinbeck. The Pearl. 28. William Faulkner. Acceptance Speech on receiving the Nobel Prize for Literature 29. William Faulkner. Acceptance Speech on receiving the Nobel Prize for Literature 210. William Faulkner. Acceptance Speech on receiving the Nobel Prize for Literature 211. Tennessee Williams. The Glass Menagerie 212. Tennessee Williams. The Glass Menagerie 213. Tennessee Williams. The Glass Menagerie 214. Tennessee Williams. The Glass Menagerie 215. World Affairs. Newspaper materials 216. Review. Finalization 2

6.semestris

Nr. TĒMAS STUNDAS

1. Richard Aldington. Sacrifice Post 2.2. Richard Aldington. Sacrifice Post 23. Richard Aldington. Sacrifice Post 24. Murder of the Mother Tongue 25. Murder of the Mother Tongue 26. Murder of the Mother Tongue 27. John Fowles.The French Lieutenant’s Woman 2.8. John Fowles.The French Lieutenant’s Woman 29. John Fowles.The French Lieutenant’s Woman 210. John Fowles.The French Lieutenant’s Woman 2.11. John Updike. The Orphaned Swimming Pool 212. John Updike. The Orphaned Swimming Pool 213. John Updike. The Orphaned Swimming Pool 214. John Updike. The Orphaned Swimming Pool 2.15. Review. World Affairs. Newspaper materials 2.16. Finalization 2.

Literatūra1. Doff A. and Jones Ch. 1998.Language in Use. Cambridge:CUP.2. O’Connell S.1992. Focus on Advanced English. London and New York: Harper Collins.3. O’Sullivan D., Swan M. and Walter C. 1993. The New Cambridge English Course. Cambridge: CUP4. Kalniņa M. 1992.Reading and Comprehension Strategies. Rīga: LU.5. Treilona M., Treilons A. 1995. English for Advanced Studies. Rīga: Zvaigzne,ABC.

6. Periodiskie izdevumi no Britu Padomes bibliotēkas: The Times, The Independent, The Guardian un citi (izvēlētie raksti tiek pārkopēti ar Britu Padomes bibliotēkas atļauju).

Kursa nosaukums Eiropas lietas

Kursa autore Doc. Helēna Kalve

Kursa mērķi Kursa mērķis ir apgūt Eiropas Savienības izveidošanas vēsturi, Vienotās Eiropas Aktu un līgumus, Eiropas integrācijas procesus, izprastspecialitātes valsts lomu Eiropas integrācijas procesā, Eiropas principus Eiropas svarīgākajāskompetences jomās - ekonomikā, tirdzniecībā, lauksaimniecībā, transportā, monetārajā politikā, izglītībā, kultūrā un sociālajāpolitikā, izsprast Eiropas Savievības institūciju darbību, Latvijas Republikas virzību uz

ES.

Priekšnosacījumi kursa apguvei Specialitātes valsts studiju kursa apguve.

Kursa apjoms 2 semestri, 64 praktiskās nodarbības, divas akadēmiskās stundas nedeļā, pasniegts 6. un 7. semestrī.

Kredītpunktu skaits 2 punkti.

Kursa gala pārbaudes veids Rakstiskā ieskaite 6. semestra beigās, semestra laikā - testi un referāti, eksāmens 7. semestra beigās.


Pielikums6.semestrisNr TĒMAS STUNDAS1. Eiropas Savienības izveides vēsture 22. Eiropas Savien1ibas izveidošanas iemesli un mērķi 23. ES izveide, struktūra 24. Politiskā savienība un aizsardzība 25. Specialitātes valsts un ES 26. Rietumeiropas Savienības izveidošana 27. Eiropas EkonomiskāsKopienas līgumi 28. Eiropas Ekonomiskās Kopienas iekšējais tirgus, tā

izveides posmi2

9. Vienotais Eiropas akts 210. Četras iekšējā tirgus brīvības 211. Vienošanās par Eiropas Ekonomisko telpu 212. Māstrihas līgums 213. Eiropas Savienības tiesību sistēma un tiesību akti 214. Eiropas Savienības tiesību sistēma un tiesību akti 215. Eiropas Savienības budžets 216. Ekonomikas un monetārā vienība 27, semestris17. ES likumu kopas vēsture 218. Lēmumu pieņemšanas process un svarīgākās procedūras 2

Eiropas Savienībā19. Lēmumu pieņemšanas process un svarīgākās procedūras

Eiropas Savienībā2

20. Eiropas Savienības institūcijas 221. Eiropas Savienības institūcijas 222. Eiropas Padome 223. Eiropas tiesa 224. Eiropas parlaments 225. ES kultūras politika 226. ES kultūras politika 227. Eiropas Savienības reģionālā politika 228. Eiropas Savienības sociālā politika 229. Latvija un Eiropas Savienība 230. Latvija un Eiropas Savienība 231. Kopenhāgenas kritēriji, Latvijas virzība uz Eiropas

Savienību, vēsture un patreizējā situācija2

32. Kopenhāgenas kritēriji, Latvijas virzība uz Eiropas Savienību, vēsture un patreizējā situācija

2

LiteratūraKonsolidēts Eiropas Kopienas dibināšanas līgums. TTC RīgaBoucher Fr., Echkenazi J, 1995. Guide de l”Europe des 15. Paris: Nathan

Europe from A to Z, 1999. Luxembourg: Office for Official Publications of the European CommunitiesBritain 1999. The Official Year Book of thr United Kingdom. London: The Stationery Office Ch. 5, Ch. 12.O’Driscoll J. 1998. Britain: The country and Its People. Oxford: Oxford University Press

Ābols G. 1997. Kāpēc Eiropa? RīgaBaumanis T. 1996. Latvijas integrācija Eiropas struktūrās- drošības politikas risinājums. RīgaDeksnis E.B. 1998. Eiropas apvienošana ... integrācija un suverenitāte. RīgaĪsi par Eiropas Savienību 1995. RīgaEs un ES. 2000. Rīga: Eiropas integrācijas birojs.Fontēns P. 1994 10 tēmas par Eiropas Savienību. Rīga

Galster J. and Wtkowski Z. 1999. Kompendium wiedzy o Unit Europejskiej. Torun: TNOILMika C. (Red) 1997. Polska w Unit Europejskiej-perspektywy, warunki, szanse, zagrozenia. Torun: TNOILMika C. (Red) 1999. Konstitucja Rzeczpospolitej z 1997 roku, a czlonkostwo Polski w Unii Eiropejskiej. Torun: TNOIL

Bagerstram B. 1990. Norden I samarbejde, Kobenhavn: Nordisk Rad.Emborg K., Tiveus Y. 1997. Meet your Nordie Neidhbours. Kobenhavn: Nordic Council of MinistersDānijas Karalistes vēstniecības sagatavotie materiāliPreses izdevumu “Politiken”, “Berlingske Tidende” un “Jyllands Posten” materiāli

Askeland Alv. 1997. Folkesuvereniteten, Stortinget og Grunnlovi kontra norsk medlemskap I EU. Oslo: Norsk BokreidingslagJenssen A.T. (red), Valen H. (Red). 1996. Brussel midt imot. Folkeavstemningen om UE. Oslo: Ad Notam Gyldendal A/SKjelsaas H.A. 1996. Internasjonal politikk. Oslo: Ad Notam Gyldendal A/SJohansson H.-I. 1995. Sverige I fokus. Stockholm: Svenska institutet

Factsheets from the Swedish Institute (Sverige I Den europeiska unionen)

Balanso J. 1995. La familia real y la familia irreal. Barcelona:SopenaHistoria de España. 1995. Barcelona:SopenaDe Cortazar G. & Gonzalez F. 1994. Breve historia de España, Barcelona: AlianzaDe Miguel A. 1994. Los españoles de hoy, Sociologia de la vida cotidiana. Madrid: Bolsi TemasDe Villalonga J.L. 1995. El Rey, conversaciones con D. Juan Carlos de España. Barcelona: SalvatQuesada M. 1996. Curso de Civilizacion española. Madrid: SGELVilar P. 1994. Historia de España. Barcelona: Critica Spānijas preses izdevumi “Carabela”, “El mundo”, “Boletin de Cultura” un citi

Weidenfeld W. 1996. Mittel - und Osteuropa auf dem Weg in die EU. Strategien fÜr Europa. Verlag Bertelsmann GÜterslooh.Kempe I. 1997. Direkte Nachbarschaft. Verlag Bertelsmann GÜterslooh

Kursa nosaukums Modernā novele: tradīcija un jauninājumi

Kursa autore Lekt. Inga StrautiņaKursa mērķis Kursa mērķis ir sniegt priekšstatu par noveles kā atsevišķa literārā žanra

izveidi, sākot ar 19. gadsimta beigām. Kursa ietvaros tiek aplūkoti noveles žanra formālie aspekti, uzbūves pamatprincipi, raksturīgākās iezīmes un funkcijas, kā arī izmaiņas žanra attīstības gaitā. Kurss iepazīstina studentus arī ar jauninājumiem un eksperimentiem ar formu un saturu noveles žanra ietvaros.

Priekšnosacījumi kursa apguvei Pirmā un otrā kursa obligāto kursu vielas apguve, angļu valodas zināšanas otrā kursa līmenī.

Kursa apjoms 1 semestris, 32 praktiskās nodarbības, divas akadēmiskās stundas nedēļā, pasniegts otrā kursa otrajā semestrī.

Kredītpunktu skaits 1 punktsKursa gala pārbaudījuma veids Rakstiska ieskaite semestra beigās, semestra

laikā divi progresa testi.Kursa saturs Pielikumā

Pielikums Nr. TĒMAS STUNDAS1. Ievads. Novele vēsturiskajā kontekstā. Noveles kā atsevišķa

literārā žanra attīstība. 2

2. Noveles formālie aspekti un īpatnības. Secīga darbība. Iespaida vienotība.

2

3. G. Mopasāns (“The String”) un A. Čehovs (“Easter Eve”) - divu stāstu salīdzinoša analīze. Reālisms.

2

4. Modernism. James Joyce: Dubliners - stāstu cikls. Epifānija. 25. Dualitātes dramatizēšana. Zemapziņas tēma. D. H. Lawrence.

Autora klātbūtne.2

6. Reālisma noliegums. Eksperimentēšana. Iekšējais monologs. Tradicionālo literāro konceptu apšaubīšana. Virginia Woolf.

2

7. Liricisms. Valodas nozīme. Katherine Mansfield. 28. Simbolisms un alegorija. Ironija. Ernest Hemingway. 29. Socioloģiskais konteksts. Flannery O’Connor. 210. Socioloģiski psiholoģiskais reālisms. Doris Lessing. 211. Abstrakcija. Naratīvo stratēģiju ignorēšana. Samuel Beckett: 2

“Ping”. 12. Ticamības un izdomājuma robežšķirtnes sabrukums. Cēloņa un

seku sireālisms. Sylvia Plath.2

13. Postmodernisms. Tendences mūsdienu novelē: mūsdienu pasaules un cilvēciskā stāvokļa depersonalizēšana.

2

14. Defamiliarizācija. Fragmentācija. Kolāža. Metaliteratūra. B. S. Johnson. Ian McEwan.

2

15. Pašapzināšanās intensitāte. Fantastika. Angela Carter. Emma Tennant.

2

16. Lasītājs kā stāsta autors. Adam Mars-Jones. Clive Sinclair. Žanra tālākas attīstības iespējas.

2

Literatūra

Stāstu krājumi1. Bradbury M. (ed.) 1988. Modern British Short Stories. London: Penguin Books. 2. Hemingway E. 1993. The Essential Hemingway. London: Arrow Books. 3. Joyce J. 1990. Dubliners. New York: Bantam Books. 4. Lawrence D. H. 1989. Selected Short Stories. London: Penguin Books. 5. Lessing D. 1994. To Room Nineteen. Collected Stories. Volume One. London: Flamingo. 6. Mansfield K. 1977. The Garden Party and Other Stories. Harmondsworth: Penguin Books.7. O’Connor F. 1995. A Good Man is Hard to Find. Stories. London: Women’s Press. 8. Plath S. 1979. Johnny Panic and the Bible of Dreams. London: Faber & Faber. 9. Woolf V. 1993. Selected Short Stories. London: Penguin Books.

Papildu literatūra1. Current-Garcia E. and Patrick R. W. (eds.) 1981. What is the short story?: Case Studies in the

Development of a Literary Form. Glenview, Ill.: Scott, Foresman and Company. 2. Nicholls P. 1995. Modernisms. A Literary Guide. London: MacMillan Press. 3. Perrine L. and Arp T. R. [1959] 1993. Story and Structure. Fort Worth: Harcourt Brace

Jovanovich College Publishers.4. Roberts E. V.and Jacobs H. E. 1992. Fiction: An Introduction to Reading and Writing.

Englewood Cliffs, New Jersey: Prentice Hall.

Kursa nosaukums Bērnu literatūra

Kursa autore Lekt. Inga StrautiņaKursa mērķis Kursa mērķis ir sniegt priekšstatu par bērnu literatūras vēsturisko attīstību,

sākot ar 19. gadsimta beigām. Kurss sniedz studentiem iespēju iepazīties ar bērnu literatūras žanriem, tēmām, pieņemtajiem literārajiem standartiem un naratīvajām stratēģijām. Kursa ietvaros tiek aplūkoti arī tādi jautājumi kā tekstā paustā attieksme pret bērniem un bērnību, pastāvošās ideoloģijas atspoguļojums, bērnu literatūra un lasītājs, teksta vērtēšanas principi.

Priekšnosacījumi kursa apguvei Pirmā kursa un otrā kursa pirmā semestra obligāto kursu vielas apguve, angļu valodas zināšanas pirmā kursa līmenī.

Kursa apjoms 1 semestris, 32 praktiskās nodarbības, divas akadēmiskās stundas, pasniegts

otrā kursa pirmajā semestrī. Kredītpunktu skaits 1 punkts

Kursa gala pārbaudījuma veids Rakstiska ieskaite semestra beigās, semestra

laikā divi progresa testi.Kursa saturs Pielikumā

Pielikums Nr. TĒMAS STUNDAS1. Ievads. Bērnu literatūra, bērni un pieaugušie. Bērnu literatūra kā

atsevišķs literārais virziens. Atšķirības starp bērniem un pieaugušajiem domātajām grāmatām.

2

2. Bērnu literatūras vēsturiskās attīstības posmi un tiem raksturīgās iezīmes. Bērnu literatūras formālie aspekti. Bērnu literatūras funkcijas.

2

3. Didaktisms, ideoloģijas atspoguļojums un tās apvērsums bērnu literatūrā. Teksts un lasītājs. Bērnu literatūras vērtības pamatkritēriji.

2

4. Bērnu literatūras žanri. Fantāzijas nozīme bērnu literatūrā. Fantāzijas veidi. A. A. Milne: Winnie-the-Pooh.

2

5. Nonsenss. Lewis Carroll: Alice’s Adventures in Wonderland. Valodas nozīme bērnu literatūrā.

2

6. Reālisms un fantāzija. F. H. Burnett: The Secret Garden. 27. Ģimenes stāsts. Stereotipi bērnu literatūrā. L. M. Montgomery:

Anne of Green Gables. L. I. Wilder: The Little House on the Prairie.

2

8. Pasakas žanra ietekme un motīvi bērnu literatūrā. C. S. Lewis: The Lion, the Witch and the Wardrobe. E. Nesbit: The Story of the Amulet.

2

9. Bērnu literatūrā izmantotās tēmas. Meklējumu un iniciācijas tēma. U. K. Le Guin: A Wizard of Earthsea. J. R. R. Tolkien: The Hobbit or There and Back Again.

2

10. Piedzīvojumu stāsts. Bērni un sabiedrība. Mark Twain: The Adventures of Tom Sawyer.

2

11. Vēsturiskais romāns. G. Trease: Cue for Treason. P. Lively: The Ghost of Thomas Kempe.

2

12. Tabu tēmas un to klātbūtne bērnu literatūrā. J. M. Barrie: Peter Pan.

2

13. Stāsti par dzīvniekiem. Dzīvnieku tēli. E. B. White: Charlotte’s Web. K. Graham: The Wind in the Willows.

2

14. Bilžu grāmatas, to īpatnības. Attēls un vārds. Pieņemtie kodi. 215. Dzeja bērniem: tradīcija un jaunākās tendences. 216. Teksta jēgas veidošana. Teksta interpretēšana. Cenzūra bērnu

literatūrā. 2

LiteratūraBērnu grāmatas1. Barrie J. M. 1995. Peter Pan. London: Penguin Popular Classics. 2. Burnett F. H. 1975. The Secret Garden. London: Heinemann. 3. Carroll L. 1994. Alice’s Adventures in Wonderland. London: Penguin Popular Classics. 4. Grahame K. 1994. The Wind in the Willows. London: Penguin Popular Classics. 5. Le Guin U. K. 1977. A Wizard of Earthsea. New York: Bantam Books.6. Lewis C. S. 1995. The Lion, the Witch and the Wardrobe. London: Harper Collins. 7. Lively P. 1992. The Ghost of Thomas Kempe. London: Mammoth. 8. Milne A. A. 1991. Winnie-the-Pooh. London: Mammoth. 9. Montgomery L. M. 1980. Anne of Green Gables. Harmonsworth: Penguin Books. 10. Nesbith E. 1996. The Story of the Amulet. London: Puffin Books.11. Opie I. and P. [1973] 1991. The Oxford Book of Children’s Verse. Oxford: Oxford

University Press.

12. Tolkien J. R. R. 1967. The Hobbit or There and Back Again. London: Longman.13. Trease G. 1940. Cue for Treason. London: Puffin Books. 14. Twain M. 1932. Adventures of Tom Sawyer. Washington: National Home Library

Foundation. 15. White E. B. 1963. Charlotte’s Web. London: Puffin Books. 16. Wilder L. I. 1992. Little House on the Prairie. London: Mammoth.

Papildu literatūra1. Hunt P. 1991. Criticism, Theory and Children’s Literature. Oxford: Blackwell. 2. Hunt P. 1994. An Introduction to Children’s Literature. Oxford: Oxford University Press. 3. Hunt P. (ed.) 1992. Literature for Children: Contemporary Criticism. London: Routledge. 4. Knowles M. and Malmkjaer K. 1996. Language and Control in Children’s Literature. London:

Routledge. 5. Lurie A. 1990. Don’t Tell the Grown-Ups: Subversive Children’s Literature. London:

Bloomsbury. 6. May J. P. 1995. Children’s Literature and Critical Theory. Oxford: Oxford University Press.7. Nodelman P. 1996. The Pleasures of Children’s Literature. White Plains: Longman. 8. Sadler G. E. 1992. Teaching Children’s Literature: Issues, Pedagogy, Resources. New York:

MLA.

Kursa nosaukums Renesanses drāma Anglijā: dramaturģijas un teātra attīstība, vadošie dramaturgi

Kursa autore Lekt. Inga StrautiņaKursa mērķis Kursa mērķis ir sniegt priekšstatu par renesanses laikmeta dramaturģijas

attīstību Anglijā - tās pirmsākumiem, veidojošajiem faktoriem, galvenajām iezīmēm un vadošo dramaturgu daiļradi. Kursa ietvaros studenti tiek iepazīstināti ar dažādiem dramatiskajiem žanriem, dramatisko darbu uzbūves īpatnībām, kā arī ar attiecīgā laikmeta vadošo dramaturgu daiļrades raksturīgākajām iezīmēm. Kurss dod studentiem iespēju uzlabot iemaņas lugu lasīšanā un interpretēšanā oriģinālvalodā, kā arī papildināt zināšanas par lugu analizēšanu.

Priekšnosacījumi kursa apguvei Pirmā un otrā kursa obligāto kursu vielas apguve, angļu valodas zināšanas otrā kursa līmenī.

Kursa apjoms 1 semestris, 32 praktiskās nodarbības, divas akadēmiskās stundas nedēļā, pasniegts trešā kursa pirmajā semestrī.

Kredītpunktu skaits 1 punktsKursa gala pārbaudījuma veids Rakstiska ieskaite semestra beigās, semestra laikā

divi progresa testi.Kursa saturs Pielikumā

Pielikums Nr. TĒMAS STUNDAS1. Ievads. Renesanses laikmeta vispārīgs raksturojums. Renesanse

Britu salās. Renesanses dramaturģijas veidojošie apstākļi, galvenās ietekmes.

2

2. Dramaturģijas žanri. Traģēdija. Traģiskā varoņa koncepts. Aristoteļa “Poētika”.

2

3. Traģēdijas pirmsākumi Anglijā. Thomas Sackville, Thomas Norton: Gorboduc.

2

4. Pāreja no viduslaiku uz renesanses laikmeta traģēdiju. Christopher Marlowe: Doctor Faustus.

2

5. Vēsturiskās drāmas pirmsākumi Anglijā un tās iezīmes. 2

Christopher Marlowe: Edward II6. Atriebības traģēdija. Thomas Kyd: The Spanish Tragedy. 27. Makiaveliskais tēls. John Webster: The Duchess of Malfi. 28. Viljams Šekspīrs un Elizabetes laika teātris. Viljams Šekspīrs:

dramaturgs, režisors, aktieris. Viljama Šekspīra ietekme uz dramaturģijas un teātra tālāko attīstību.

2

9. V. Šekspīra traģēdijas. Kaisles un nošķirtības traģēdijas. William Shakespeare: Romeo and Juliet, King Lear.

2

10. V. Šekspīra vēsturiskā drāma. William Shakespeare: Richard III, Julius Caesar.

2

11. V. Šekspīra atriebības traģēdijas. William Shakespeare: Titus Andronicus, Hamlet.

2

12. Komēdijas pirmsākumi un attīstība. William Shakespeare: A Midsummer Night’s Dream, The Merchant of Venice.

2

13. Romantiskā komēdija un problēmu komēdija. William Shakespeare: Measure for Measure, The Tempest.

2

14. Satīriskā komēdija. Ben Jonson: Volpone or the Fox. 215. V. Šekspīra soneti. To īpatnības, nozīme. 216. Renesanses laikmeta dramaturģijai raksturīgie mākslinieciskās

izteiksmes līdzekļi. Skatuves paražas. Teātru slēgšana 1642. gadā.2

LiteratūraLugas1. Gassner J. (ed.) 1971. Medieval and Tudor Drama. Toronto: Bantam Books. 2. Kyd T. 1960. The Spanish Tragedy. Cambridge: Cambridge University Press. 3. Marlowe C. 1995. Doctor Faustus and Other Plays. Oxford: Oxford University Press. 4. Shakespeare W. 1992. Hamlet. Ware: Wordsworth Classics. 5. Shakespeare W. 1984. Julius Caesar. Oxford: Oxford University Press. 6. Shakespeare W. 1998. King Lear. London: Everyman. 7. Shakespeare W. 1994. Measure for Measure. London: Everyman. 8. Shakespeare W. 1993. The Merchant of Venice. London: Everyman.9. Shakespeare W. 1993. A Midsummer Night’s Dream. London: Everyman.10. Shakespeare W. 1995. The Plays of William Shakespeare. The Johnson-Steevens Edition of

the Plays of William Shakespeare. London: Routledge.11. Shakespeare W. 1993. Richard III. Ware: Wordsworth Classics. 12. Shakespeare W. 1998. Romeo and Juliet. London: Everyman. 13. Shakespeare W. 1998. The Sonnets and A Lover’s Complaint. London: Everyman. 14. Webster J. 1975. The Duchess of Malfi. London: Benn

Papildu literatūra1. Aristotle. 1996. Poetics. London: Penguin Classics. 2. Banks A. R. and Marson P. 1998. Drama and Theatre Arts. London: Hodder & Stoughton.3. Corrigan R. W. 1981. Tragedy: Vision and Form. New York: Harper & Row. 4. Dollimore J. 1984. Radical Tragedy. London: Harvester Press.5. Frye N. 1993. The Myth of Deliverance. Reflections on Shakespeare’s Problem Comedies.

Toronto: University of Toronto Press. 6. Greenblatt S. 1979. Renaissance Self-Fashioning: From More to Shakespeare. Chicago:

University of Chicago Press. 7. Hale J. K. 1997. The Shakespeare of the Comedies: A Multiple Approach. Bern: P. Lang. 8. Kott J. 1965. Shakespeare Our Contemporary. Trans. Boleslaw Taborski. London: Methuen.9. Mangan M. 1991. A Preface to Shakespeare’s Tragedies. London: Longman. 10. Wilson R. and Dutton R. (eds.). 1992. New Historicism and Renaissance Drama. London:

Longman.

Kursa nosaukums Britu studijas: Kultūra un politika

Kursa autors Lektors Raimonds Auškāps

Kursa mērķi Kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar Eiropas valstu politisko dzīvi un kultūru, pievēršot galveno vērību procesiem Apvienotajā Karalistē un Britu Impērijā, vēlāk – Britu nāciju sadraudzībai. Kurss ietver arī tādus kultūras aspektus kā reliģija un izglītība, manieres un apģērbs utt. Kurss galvenokārt aptver pēdējos divus gadsimtus.

Priekšnosacījumi kursa apguvei Pirmā kursa pirmā un otrā semestra vielas apguve Britu studijās: Vēsture un kultūra, Monarhija

Kursa apjoms 1 semestris, 32 lekcijas un semināri, divas akadēmiskās stundas nedēļā, pasniegts otrā kursa pirmajā semestrī.

Kredītpunktu skaits 1 punkts

Kursa gala pārbaudījumu veids Sastata eksāmens, kas ietver trīs ziņojumus-referātus, ar kuriem semestra laikā uzstājas katrs students, un kolokviju semestra beigās


Pielikums

Nr. TĒMAS STUNDAS

1. Ievads. Termini politika un kultūra. Kultūras un politikas nozīme civilizācijas vēsturē.

2

2. Apvienotā karaliste starp pasaules un Eiropas valstīm. Britu impērijas veidošanās un Britu nāciju sadraudzības nozīme šodien.

2

3. Izglītība. Izglītības sistēma Apvienotajā karalistē, salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm un ASV.

2

4. Reliģijas Eiropā. Kristīgā ticība. 2

5. Reliģijas pasaulē. Judaisms. Budisms. Bahai ticība. Hinduisms. Svētās grāmatas. Svētvietas. Svētki.

2

6. Vizuālie mākslas veidi. Glezniecība. Skulptūra. Modernās mākslas virzieni.

2

7. Arhitektūra. Pilsētu plānošana. 2

8. Literatūra. Teātris. Kino. Mūzika. Deja. 2

9. Apvienotās karalistes politiskā sistēma un tās attīstība XVIII - XX gadsimtos.

2

10. Kari un Revolūcijas (1775. - 1865.). Amerikas neatkarība. Francijas revolūcija. Napoleona kari. Revolūcijas XIX gadsimtā.

2

11. Kari un Revolūcijas (no 1865. līdz mūsdienām). Pasaules karu ietekme uz politiku un kultūru.

2

12. Kari un Revolūcijas. Trešās pasaules veidošanās. Miera meklējumi. 2

13. Apģērbs un mode. Maiņas gadsimtu gaitā dažādās pasaules valstīs. 2

14. Manieres un etiķete. Protokols. 2

15. Galda manieres. Ēšana un dzeršana. Vīna pasaule. 2

16. Kultūra un politika mainīgajā pasaulē. Starptautiskās organizācijas. 2

Literatūra1. Churchill W. The Island Race. Nobel Prize Library, 1971.2. Clark K. Civilisation. Harper & Row, Publishers. New York and Evanston, 1969.3. O’Driscoll J. Britain. Oxford University Press, 1995.4. Green J.R. A Short History of the English People.5. Kincāns V. Lietišķā etiķete un protokols. Rīga: Zvaigzne ABC, 1997.6. Lasila S. Jaunā zelta uzvedības grāmata. Rīga: Sprīdītis, 1994.7. Morton A.L. A People’s History of England. London: Lawrence & Wishart Ltd. 8. Ritenis A. Vīna pasaule. Rīga: Jumava, 1998.9. Interneta avoti. 10. Encyclopaedia Britannica.11. The Cambridge Modern History.12. The Cambridge History of the British Empire.13. The Wordsworth Dictionary of British History. Market House Books Ltd. 1981.14. The Wodrdsworth Pocket Encyclopedia. Wordsworth Editions Ltd., 1994.15. KINO. Kinoskatītāja rokasgrāmata. Rīga: Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1980.

Kursa nosaukums Starptautiskie kultūras sakari: Latvija-Norvēģija: Valsts studijas: kultūra.

Kursa autors Lekt. Snorre Karkonens-SvensonsKursa mērķi Kursa mērķis ir tuvāk iepazīstināt studentus ar Norvēģijas kultūras dzīvi un kultūras

vēsturi pamatojoties uz zināšanām, kas jau ir apgūtas norvēģu valodas un valsts studiju nodarbībās.

Priekšnosacījumi kursa apguvei Norvēģu valodas zināšanas 6. semestra līmenī. Visas lekcijas un semināri notiek norvēģu valodā.

Kursa apjoms 1 semestris, 32 nodarbības (lekcijas un semināri), divas akadēmiskās stundas nedēļā, pirmā kursa otrajā semestrī

Kredītpunktu skaits 2 punkti.Kursa gala pārbaudījumu veids Mutvārdu eksāmens semestra beigās, semestra laikā divi

kontroldarbi (viens par mākslas vēsturi, viens par mūzikas un teātra vēsturi). Studentiem jāraksta viens patstāvīgs darbs vai grupu darbs par kādu no kursa tēmām (8-10.lpp.)

Kursa saturs Pielikumā.Pielikums

Nr. TĒMAS STUNDAS

1. Norvēģu kultūra. Vispārīgs apskats. Citu kultūru ietekme norvēģu kultūrā. Norvēģu kultūras politika. Kultūra mūsdienu Norvēģijas sabiedrībā. Salīdzinājums ar latviešu kultūru.

2

2. Norvēģu mentalitāte, dzīvesveids un kultūra.1 23. Norvēģu mākslas, tēlniecības un arhitektūras vēsture.

Pirmsvēsturiskie laiki. Vikingu laiki.2

4. Norvēģu mākslas, tēlniecības un arhitektūras vēsture. Stabu baznīcas Tautas māksla. Daiļamatniecība.

2

5. Norvēģu mākslas, tēlniecības un arhitektūras vēsture. Dāņu laiki. Tautiskais romantisms mākslā. . Reālisms. Naturālisms.

2

6. Norvēģu mākslas, tēlniecības un arhitektūras vēsture. Edvards Munks. Gustavs Vīgelanns. 20.gs. un mūsdienās. Norvēģu dizains.

2

7. Norvēģu mūzikas vēsture. Norvēģu tautas mūzika. Norvēģu tautas mūzikas mijiedarbe ar citiem mūzikas stiliem.

2

8. Norvēģu mūzikas vēsture. Norvēģu klasiskā mūzika. E.Grīgs un Latvija. Latviešu mūziķi Norvēģijā, norvēģu mūziķi Latvijā.

2

9. Norvēģu mūzika mūsdienās. Vise-kultūra/tradīcija. 210. Norvēģu teātra vēsture. 211. Norvēģu baleta un operas vēsture. 212. Norvēģu kino vēsture. 213. Norvēģu kino mūsdienās. 214. Norvēģu filozofijas vēsture. A.Ness un ekofilozofija. 215. Norvēģu reliģijas vēsture. Norvēģija kā sekularizēta sabiedrība.

Humānistu biedrība.2

16. Sporta vēsture Norvēģijā. Sporta loma norvēģu sabiedrībā. 2

Literatūra1. Berg, K. 1993. Norsk malerkunst – Fra høymiddelalderen til 1900. Oslo: Gyldendal.2. Berg, K. 1993. Norsk malerkunst – Vårt eget århundre. Oslo: Gyldendal.3. Bjørnsen, K; Jorsett, P. 1995. Store norske sportsbragder i 1000 år. Oslo: J.M.Stenersens

forlag.4. Danbolt, Gunnar. 1998. Norsk kunsthistorie: bilde og skulptur frå viktingtida til i dag. Oslo:

Det Norske Samlaget.5. Hodne, Bjarne. 1995. Norsk nasjonalkultur. Oslo: Universitetsforlaget.6. I.Pharo, E. Sagstad. 1996. Ledsager gjennom samlingene. Romantikken, realismen og kunsten

ved århundreskiftet, Oslo 7. Semmingsen, I. m.fl. 1984. Norges kulturhistorie 1-8. Oslo: H.Aschehoug & Co

Kursa nosaukums Starptautiskie kultūras sakari: Latvija-Norvēģija: Valsts studijas: literatūra.

Kursa autors Lekt. Snorre Karkonens-SvensonsKursa mērķi Kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar norvēģu folkloru un daiļliteratūru, kā arī

norvēģu literatūra pasaules kontekstā un kā Baltijas valstu kultūras avotu. Literatūra tiek skatīta arī Norvēģijas sabiedrības, mūzikas un mākslas vēstures kontekstā. Kurss rosina studentus meklēt un saskatīt ietekmi un līdzības norvēģu un latviešu literatūrās.

Priekšnosacījumi kursa apguvei Norvēģu valodas zināšanas četru semestru valodas studiju līmenī. Visas lekcijas notiks norvēģu valodā un studentiem jālasa daiļliteratūra norvēģu valodā.

Kursa apjoms 2 semestri, 64 praktiskas nodarbības (lekcijas un semināri), četras akadēmiskas stundas nedēļā, trešā kursa piektajā un sestajā semestrī.

1 Šī tēma tiek sīkāk iztirzāta norvēģu valodas nodarbībās.

Kredītpunktu skaits 4 punkti.Kursa gala pārbaudījumu veids Ieskaite 5. semestra beigās, mutvārdu eksāmens 6. semestra

beigās, abu semestru laikā – divi kontroldarbi rakstveidā. Studentiem jāraksta patstāvīgie darbi, katrs 8-10 lpp. apjomā: 1) kāda daiļdarba analīze pēc studenta izvēles, 2) norvēģu un latviešu literatūras literāru sakaru pētījums (var arī būt grupas darbs).

Kursa saturs PielikumāPielikums

5. semestrī:Nr. TĒMAS STUNDAS1. Literatūras teorija. Kursā lietojamā terminoloģija. 22. Literatūras teorija. Litertūras vēstures teorija. Norvēģu literatūras

vēstures pārskats.2

3. Senskandināvu literatūra: rūnas, rūnakmeņi, Eda. 24. Senskandināvu literatūra: sāgas, Snorre Sturlas dēls. 25. Senskandināvu literatūra: skaldu dzeja. 26. Folkloras jēdziens. Folkloras nozīme nācijas izveidē Latvijā un

Norvēģijā. Norvēģu folkloras sakrari ar senskandināvu kultūru.2

7. Norvēģu tautas pasakas un teikas, tautas pasaku starptautiskais raksturs.

2

8. Tautas balādes, tautasdziesmas. Norvēģu un latviešu tautas dzejas salīdzinājums.

2

9. Reformācija un renesanse/humānisms. Baroks. T.Kingo, D.Engelbretsdattere, P.Dass, Brursons.

2

10. Apgaismības laikmets/klasicisms. L.Holbergs. L.Holbergs un Latvija.

2

11. Det norske Selskab (Norvēģu biedrība Kopenhāgenā). 212. Pirmais romantisms (Bjeregors, M. Hansens). 213. H.Vergelans. 214. J.S.Velhavens un tautiskais romantisms. 215. Pāreja no romantisma uz reālismu. Ī.Osens un O.Ū.Vinje. 216. K.Kollete un sieviešu kustība. Feminisms norvēģu un latviešu

literatūrā.2

6. semestrī Norvēģu literatūraNr. TĒMAS STUNDAS1. Reālisms. Brandesa ietekme norvēģu un latviešu literatūrā

Bjērnstjerne Bjērnsons. Bjērnsons un Latvija.2

2. H.Ibsens. H.Ibsens un Latvija. 23. Ibsens – Pērs Gints. Pērs Gints Latvijā. 24. Aleksandrs Hjellans, Jūnass Lī. 25. A.Skrama un A.Gārborgs. 26. 1890. gadi. V.Krāgs, S.Obstfelders, Kinks. 1890.gadi latviešu

literatūrā.2

7. K.Hamsuna daiļrade. K.Hamsuns un Latvija. 28. Norvēģu literatūra 1900-1940. R.Jelsene. K. Sandele. J.Bojers,

S.Unsete, O.Dūns.2

9. Norvēģu literatūra 1900-1940 un 2. pasaules kara laikā. 210. Norvēģu literatūra 20.gs. 40. un 50 gados. A.Mikle. T.Vēsoss.

R.Jakobsens.2

11. Norvēģu literatūra 20.gs. 60. un 70. gados. J.Borgens. P-H.Heugens. D.Sūlstads. J.-E.Vols.

2

12. Norvēģu literatūra 20.gs. 80. un 90. gados. S.Lēveide. L.S.Kristensens. J.Fosse.

2

13. Norvēģu literatūra mūsdienās salīdzinājumā ar latviešu literatūru. 2

14. Sāmu literatūra un kultūra. Lībiešu literatūra. 215. Norvēģu bērnu un jauniešu literatūra. Bērnu un jauniešu kultūra

mūsdienu Norvēģijā. 2

16. Norvēģu literatūras ietekme uz latviešu literatūru un kultūrdzīvi. 2

LiteratūraI. Teorētiskā literatūra:8. Christoffersen, T, Hageberg, O. 1992. Arbeid med Hovedlinjer. Oslo: Norsk

Undervisningsforlag.9. Christoffersen, T, Hageberg, O. 1992. Hovedlinjer. Norsk litteraturhistorie for den

videregående skolen. Oslo: Norsk Undervisningsforlag.10. Fidjestøl m.fl. 1998. Norsk litteratur i tusen år. Bergen: Norsk Undervisningsforlag. 11. Hodne, Bjarne. 1995. Norsk nasjonalkultur. Oslo: Universitetsforlaget.12. Kittang, Arne m.fl.. 1991. Moderne litteraturteori – en antologi. Oslo: Universitetsforlaget.13. Kittang, Arne m.fl.. 1993. Moderne litteraturteori – en innføring. Oslo: Universitetsforlaget.14. Semmingsen, I. m.fl. 1984. Norges kulturhistorie 1-8. Oslo: H.Aschehoug & Co15. Stepiņš, Laimonis. 1978. Henriks Ibsens latviešu teātrī. Rīga: Izdevniecība “Liesma”16. Stepiņš, Laimonis. 1987. Norvēģu un latviešu literārie sakari. Rīga: manuskripts.17. Vagle/Sandvik/Svennevig. 1997. Tekst og kontekst. Oslo: Cappelen. 18. Vinje, Eiliv. 1993. Tekst og tolking. Innføring i litterær analyse. Oslo.19. Aarseth, Asbjørn. 1999. Ibsens samtidsskuespill: en studie i glasskapet. Oslo:

Universitetsforlaget. II. Daiļliteratūra:1. Bjørnson, B. Faderen.// Risdal, Y.; Ugland, E. 1992. Gjenklang. Litterære tekster for

videregående skole. Oslo: NKS-forlaget.2. Borgen, J. Av en forbryters barndom.// Risdal, Y.; Ugland, E. 1992. Gjenklang. Litterære

tekster for videregående skole. Oslo: NKS-forlaget.3. Christensen, L.S. 1988. Herman. Oslo: Gyldendal.4. Collett, C. Jomfru Møllerups historie (fra Amtmannens døttre)// Risdal, Y.; Ugland, E. 1992.

Gjenklang. Litterære tekster for videregående skole. Oslo: NKS-forlaget.5. Duun, O. Medmenneske (utdrag).// Risdal, Y.; Ugland, E. 1992. Gjenklang. Litterære tekster

for videregående skole. Oslo: NKS-forlaget.6. Garborg, A. Bondestudentar (Utdrag).// Risdal, Y.; Ugland, E. 1992. Gjenklang. Litterære

tekster for videregående skole. Oslo: NKS-forlaget.7. Hamsun, K. Fra det ubevisste sjeleliv.// Risdal, Y.; Ugland, E. 1992. Gjenklang. Litterære

tekster for videregående skole. Oslo: NKS-forlaget.8. Hamsun, K. Sult.9. Haugen, Odd Einar. 1994. Norrøne tekster i utval. Oslo: Ad Notam. 10. Haugen, P-H. 1996. Anne. Oslo: Det Norske Samlaget.11. Havnevik, I. (sastādījis). 1998. Den store lyrikkboken. Oslo: De norske Bokklubbene A/S.

(Tilsammen 50 sider lyrikk).12. Holberg, Ludvig Jeppe på bjerget (var izmantot dažādus izdevumus).13. Ibsen, Henrik. 19--. Et dukkehjem. Oslo: Gyldendal Norsk Forlag.14. Ibsen, Henrik. 1992. Peer Gynt. Et dramatisk dikt. (1867). Oslo: Gyldendal Norsk Forlag.15. Jølsen, Ragnhild. Den tolvte i stua.// Risdal, Y.; Ugland, E. 1992. Gjenklang. Litterære tekster

for videregående skole. Oslo: NKS-forlaget.16. Kielland, A. En middag.// Risdal, Y.; Ugland, E. 1992. Gjenklang. Litterære tekster for

videregående skole. Oslo: NKS-forlaget.17. Kinck, H.E. Den nye kapellanen.// Risdal, Y.; Ugland, E. 1992. Gjenklang. Litterære tekster

for videregående skole. Oslo: NKS-forlaget.18. Lie, J. Andværs-skarven.// Risdal, Y.; Ugland, E. 1992. Gjenklang. Litterære tekster for

videregående skole. Oslo: NKS-forlaget.19. Løveid, Cecilie. Måkespiserne.20. Olav og Kari. Folkevise.// Risdal, Y.; Ugland, E. 1992. Gjenklang. Litterære tekster for

videregående skole. Oslo: NKS-forlaget.

21. Sakārtojis Grāpis, Andrejs 1996. Pērs un Solveiga. Henrika Ibsena motīvs latviešu dzejā. Rīga: Zvaigzne ABC.

22. Sandel, K. Klara.// Risdal, Y.; Ugland, E. 1992. Gjenklang. Litterære tekster for videregående skole. Oslo: NKS-forlaget.

23. Skram, A. Karens jul.// Risdal, Y.; Ugland, E. 1992. Gjenklang. Litterære tekster for videregående skole. Oslo: NKS-forlaget.

24. Solstad, D. 1987. Roman 1987. Oslo: Oktober.25. Undset, S. Et halvt dusin lommetørklær.// Risdal, Y.; Ugland, E. 1992. Gjenklang. Litterære

tekster for videregående skole. Oslo: NKS-forlaget.26. Vesaas, T. 1997. Is-slottet. Oslo: Gyldendal.

Kursa nosaukums Valsts studijas: kultūra

Kursa autors Lektors Franks Karsalads

Kursa mērķi Sniegt zināšanas un atklāt Francijas kultūras daudzveidīgos aspektus, atkārtot un paplašināt ar kursa saturu saistīto leksiku par Francijas ikdienas dzīvi, tās īpatnībām, stereotipiem, par Francijas dzīves raksturīgākajām kultūras iezīmēm un Francijas reģionālajām atšķirībām.

.Priekšnosacījumi kursa apguvei Specialitātes valsts studiju kursa apguve 3 semestru līmenī.

Kursa apjoms 4 semestri, 144 praktiskās nodarbības, četras akadēmiskās stundas nedeļā, pasniegts 4., 5.,6. un 7.semestrī.


Kursa gala pārbaudes veids Rakstiskā ieskaite 5. un 6.semestra beigās, rakstiskais eksāmens 4.semestra beigās. Semestru laikā - testi un referāti , 7. semestra beigās -bakalaura eksāmens.


Pielikums

4.semestrisNr TĒMAS STUNDAS1.. Ikdiena, ģimene 42. Dzīves apstākļi 43. Cilvēku attiecības 44. Garīgas vērtības 45. Uzvedības normas 4

Apakšprogramma Starptautiskie kultūras sakari A daļa

6. Reliģijas 47. Ķermeņa valoda 48. Valodas līmeņi, dialekti, izrunas dažādība 49. Valodas līmeņi, dialekti, izrunas dažādība 410. Izglītība 411. Izglītība 412. Transports 413. Rūpniecība 414. Rūpniecība 415. Tirdzniecība 416. Nodarbinātība 45.semestris17. Veselība 418. Ģimenes budžets 419. Ģimenes budžets 420. Iepirkumi 421. Brīvais laiks 422. Mode 423. Mode 424. Modes tendences 425. Vīns 426. Gastronomija 427. Zinātne un tehnika 428. Zinātne un tehnika 429. Ekoloģija 430. Ekoloģija 431. Sabiedrība 432. Sabiedrības problēmas 46.semestris33. Sabiedrības atraidītie un solidaritāte 434. Frankofonija 435. Frankofonija 436, Francijas kultūra pasaulē 437. Francijas kultūra pasaulē 438. Francijas kultūra pasaulē 439, Prese un kultūra 440. Prese un kultūra 441. Prese un kultūra 442. Glezniecība 443. Glezniecība 444. Lietišķā māksla 445. Arhitektūra 446. Mūzika 447. Kino 448 Kino 47 semestris49. Teātris 450. Teātris 451. Teātris 452. Saziņas līdzekļi 453. Saziņas līdzekļi 454. Francijas svētki 4

55. Francijas svētki 456. Politiskās partijas 457. Francijas politika un politiķi 458. Francijas politika un politiķi 459. Arodbiedrības 460. Kultūras asociācijas Francijā 461. Tradīcijas 462. Tradīcijas 463. Sports 464. Sports 4

LiteratūraBarričre P. 1974. La vie intellectuelle en France du 16e s. à l’époque contemporaine. Paris: Editions Albin MichelBraudel F. 1992. Les structures du quotidien. Paris: Armand ColinCapelle J. 1987. La France en direct. Paris:HachetteChaunu P. 1993. La civilisation de l’Europe des Lumičres. Paris: ArtaudDescayrac C. 1989. Une année en France. Paris: Clé InternationalDupāquier J. 1992. La société franēaise au XIXe sičcle.Paris: FayardLabrune G. Toutain Ph. 1996. L’Histoire de France. Paris: Nathan Mathiex J. 1996. Histoire de France. Paris: HachetteMauchamp N. 1995. La France d’aujourd’hui/ civilisation. Paris: Clé InternationalMonnerie A, 1996. La France aux cent visages. Paris: Hatier, DidierDictionnaire Larousse sur l’architecture, 1995. Paris: HachetteDictionnaire Larousse sur la musique, 1992. Paris: HachetteDictionnaire Larousse sur l’art décoratif , 1992. Paris: Hachette

Kursa nosaukums Valsts studijas: kultūra

Kursa autori Doc. Alla Jerjomenko, Lekt. Alberto Torress.Kursa mērķi Kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar Spānijas un Latīņamerikas kultūru, aplūkojot

tās galvenos mākslas virzienus un posmus, veidot savas valsts identitātes izpratni, atklājot citas kultūras parādības un stereotipus. Tiek akcentēts Spānijas ieguldījums pasaules kultūras attīstībā. Kursa mērķis ir attīstīt dažādas valodas iemaņas, lasot un uzstājoties ar referātiem. Kurss dod studentiem iespēju apzināties valodas funkcionēšanu, paplašināt sarunu valodas zināšanas, veidot izpratni un attieksmes, un uzlabot sociolingvistisko un kultūras kompetenci spāņu valodas diskursā.

Priekšnosacījumi kursa apguvei Sešos semestros apgūtās zināšanas kursa programmas ietvaros (ģeogrāfija, vēsture, literatūra) un spāņu valodas kompetence augstākajā līmenī gramatikā, tulkošanā, teksta interpretācijā un sarunu valodā.

Kursa apjoms 1 semestris, 32 praktiskās nodarbības, četras akadēmiskās stundas nedēļā, pasniegts ceturtā kursa septītajā semestrī.

Kredītpunktu skaits 2 punktiKursa gala pārbaudījumu veids: Mutiskā ieskaite semestra beigās, semestra laikā – divi

progresa testi. Kursa saturs Pielikumā

Apakšprogramma Starptautiskie kultūras sakari A daļa

Pielikums

Nr. TĒMAS STUNDAS

1. Viduslaiki:1. Ķeltu un ibēriešu māksla. La Dama de Elche. 2. Grieķu, feniķiešu, kartāgiešu māksla. 3. Romiešu arhitektūra. Numancia.

4

2. Viduslaiki:1. Vestgotu māksla. 2. Arābu māksla. 3. Mozarabes, Almoravi, Almoadi, Granadino.

4

3. Viduslaiki:1. Astūriešu arhitektūra. 2. Romāņu stils. 3. Gotika. 4. Flāmu māksla. 5. Izabellas stils un plateresko. 6. Renesanse.

4

4. XVI gs.1. Renesanse un baroks. 2. Renesanses laikmeta arhitektūra. 3. Māksla.

4

5. XVI gs.1. Māksla. El Greko. 2. Spāņu baroks: čurrigeras stils. 3. Diego Velaskesa Erreras, Zurbarana un Muriljo māksla.

4

6. XVIII gs.1. Neoklasicisms. 2. Goija.

4

7. XIX gs.1. Romantisms. 2. Nacionālisms. 3. Eklektisms. 4. Modernisms. Gaudi.

4

8. XIX gs.1. Impresionisms. 2. Eduardo Rosales. Mariano Forturny. Ignacio Zuloaga. Huakins Sorolja.

4

9. XX gs.1. Arhitektūra: Gaudi, Domenečs i Muntaners 2. Tēlnēcība.

4

10. XX gs.1. Huans Miro, Huans Gris, Salvadors Dali un Pablo Pikasso.

4

11. XX gs. Spāņu kino. 1.Mēmais kino(1896 - 1930) 2. Skaņu un republikāņu kino (1929 -1939). 3. Kara laikā kino( 1936 - 1939) 4. Aitotarkija kino ( 1939 - 1950)

2

12. XX gs. Spāņu kino.1. Karlosa Sauras kino. Barselonas skola(1962 -1975) 2. Luiss Buņuels. 3. Pilar Miro, Pedro Almodovars, Fernando Trueba. (1982-1985).

4

13. XX gs.Mūzika.1. Viduslaiku mūzika.2.Arābu un ebreju mūzika. 3. Gregoriaņu dziedājumi.

4

14. XX gs.Mūzika.1. Zarzuela. 2. Manuels de Fallja, Albeniss, Granados.

4

15. XX gs.Mūsdienu māksla (vides māksla, perfomance, konceptuālā māksla utt.) : Augustins Kerols, Aniseto Marinas, Hose Limona, Hose Klara, Mateo Inurria. 2.Tēlniecība: Anhels Ferrants, Eduardo Čillida.

4

16 XX gs. Industriālā māksla: Barrio de Sants, Vapors Vels, Estasions Franka. Kamps de Tarragona, Penedess, Urgelss.

4

Literatūra1. Quesada Marco,S. 1996. Curso de Civilizacón Española. Madrid : SGEL.2. Roldan, J.M. 1994. Historia de España. Madrid: Edelsa.3. Claude Seguin, J. 1995. Historia del Cine Español. Madrid: Acento.4. García López, J. 1995. Historia de la Literatura española. Barcelona: Vicens Vives.5. Kaтерева, Т.П. 1989. Искусство Испании. Москва: Исскуство.6. Historia de España. 1995. Barcelona: Sopena.7. Routen der antike vorgeschichte in Katalonien. 1992. Barcelona: Dirección de turismo.8. Routen der Gotik in Katalonien. 1992. Barcelona: Dirección de turismo.9.Rutas del renacimiento y el Barroco en Cataluña. 1992. Barcelona: Dirección de turismo.10.Routen der Romanik in Katalonien. 1992. Barcelona: Direcciónde turismo.11.Rutas del Románico. 1992. Barcelona: Dirección de turismo.12. Rutas del Modernismo. 1992. Barcelona: Dirección de turismo.13.Rutas del patrimonio industrial. 1992. Barcelona: Dirección de turismo.14 García de Cortazar,F. Gonzalez. 1994. Breve historia de España: Barcelona. Alianza.15.Periodiskie izdevumi no Spānijas: Carabela, El Mundo, Boletín de Cultura un citi, ko saņem Akadēmija no Spānijas vēstniecības Stokholmā.

Videomateriāli:

1. Gomez Pereira, M.Boca a boca. RBA. 1999.2. Jimenez Gonzalez, J.El canto Gregoriano desde el monasterios de Silos. Video Libro.3. El Gotico. Historia general de las artes 5. Ediciones El Prado. 1994.4. Arte romano. Historia general de las artes 5. Ediciones El Prado. 1994.5. Arte griego. Historia general de las artes 5. Ediciones El Prado. 1994.6. Trueba, F.Belle epoque.

Audioieraksti:1. Maurer, C.Federico Garcia Lorca. Madrid: Fundaciōn Lorca. 1998.2. Antologia de la musica española.

Kursa nosaukums Valsts studijas: literatūraKursa autori: Doc. Alla Jerjomenko, lekt. Alberto Torress.Kursa mērķi Kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar Spānijas un Latīņamerikas literatūras

galvenajiem posmiem, žanriem un virzieniem. Īpaša uzmanība tiek pievērsta Spānijas literatūras attīstībai un tās vēsturei. Tiek akcentēts Spānijas ieguldījums pasaules kultūras attīstībā. Kursa mērķis ir attīstīt dažādas valodas iemaņas, lasot un tulkojot neadoptēto oriģinālliteratūru un tās fragmentus spāņu valodā, gatavojot referātus, uzstājoties auditorijas priekšā un piedaloties diskusijās.

Priekšnosacījumi kursa apguvei Četros semestros apgūtās zināšanas kursa programmas ietvaros (ģeogrāfija, vēsture,) un spāņu valodas kompetence vidējā līmenī gramatikā un sarunu valodā, ceturtā semestra līmenī.

Kursa apjoms 2 semestri, 64 praktiskās nodarbības, četras akadēmiskās stundas nedēļā, pasniegts trešā kursa piektajā un sestajā semestrī.

Kredītpunktu skaits 4 punktiKursa gala pārbaudījumu veids Mutiskā ieskaite pirmā semestra beigās un kursa noslēgumā,

katra semestra laikā – divi progresa testi. Kursa saturs Pielikumā

Pielikums1. SEMESTRIS

Nr. TĒMAS STUNDAS

1. Viduslaiki: 1.Spāņu valoda izcelšanās. 2.Kastīliešu eposs un lirika.

4

2. Viduslaiki: 1.“El Cantar del Mío Cid”. 2.“El Mester de Clerecía”. 3.Berceo. 6.Alfonso X el Sabio un viņa proza.

4

3. Viduslaiki: 1.“El Auto de los Reyes Magos”. 2.Stāsts. 3.Don Huan Manuels un pirmā bruņinieku novele.

4

4. Viduslaiki:1. Vēsture. Kanciller de Ayala. 2. Kulta literatūra un proza. 3. Santillana un Mena.

4

5. Viduslaiki:1. Romansero un taitas lirika. 2. XV.g.s. teātris. Huans del Ensina. 3. Selestīna. Fernando de Rohas.

4

6. XVI gs.1. Renesanse un tās ideoloģija: Leons Ebreo, Peress de Oliva, Ariass Montano, Luiss Vivess.

4

7. XVI gs.1. Karlosa V laikmets. 2. Lirika. Garsilaso. 3. Torresa Naarro un Hila Vicente teātris.

4

8. XVI gs.1.Proza. Valdes un Gevara. 2. Karlos V vēstures rakstnieki.3. Bruņinieku literatūra. “Lazarillo de Tormes”.

4

9. XVI gs.1. Filipa II laikmets. 2. Frai Luisa de Leona lirika. 3. Errera dzeja.

4

10. XVI gs.1. Mistika un askētika. 2. Santa Huana del Hesus un San Huana de la Krusa. 3. Romāns, vēsture un teātris.

4

11. XVII gs.1. Baroks 2. Servantess un Dons Kihots.

4

12. XVII gs.1. Blēžu romāns. 2. Gongoras lirika. 3. Kevedo morāle un humors.

4

13. XVII gs.1. Lope de Vega, lirika un teātris. 2. Lope de Vegas skola.Tirso de Molina.

4

14. XVII gs.1. Baroka teātris. Kalderons de la Barka. 2. Kalderona, Rohasa un Moreto skola. 3. Vēsturiskā proza, mistika un politika.

4

15. XVIII gs.1. Postbaroka literatūra.2.Neoklasicisms.3. Feihoo un Luzan.

4

16. XVIII g.s.1. Teātris. 2. Neoklasicisma dzeja. 3. Fabulisti: Felikss, Marija Sarmiento un Tomass de Irriarte.

4

2.SEMESTRIS17. XVIII gs.

1. Hoveljanos un Kadalso. 2. Salmantina skola. 3. Pirmsromantisms. 4. Sevilijana skola.

4

18. XIX gs.1. Romantisms. Larra. 2. Romantiskais dzejnieki. Espronseda.

4

19. XIX gs.1. Drāma. 2. Nacionālais romantisms. Sorrila. 3. Reālisms.

4

20. XIX gs.1. Komēdija. Ajala, Tamajo un Ečegaraja. 2. Restaurācijas laikmeta dzeja: Kampoamors, Arse, Rosālia de Kastro i Gabriela.

4

21. XIX gs.1. Reālistiskā novele. Fernāns Kabaljero Alarkons. 2. Benito Peress Galdoss. 3. Blasko Ibanjess. 3. Domāšana, oratorija un erudīcija. Menendess I Pelajo.

4

22. XX gs. 1. ’98 paaudze, tās loma Spānijas kultūras dzīvē. 2. Migels de Unamuno. 3. Asorins.

4

23. XX gs1. Pio Baroha. 2. Antonio Mačado. 3. Rubens Dario. Modernismsliteratūrā.

4

24. XX gs.1. Modernais teātris: Ramons del Valje Inklans. 3. Proza.

4

24. XX gs.1. Modernisms glezniecībā: Huans Ramons Himenezs.

4

25. XX gs1. ’27 paaudze, tās loma Spānijas kultūras dzīvē. 2. Federiko Garsija Lorka. 3. Rafaels Alberti.

4

26. XX gs.1. Dzeja un romāns. 2. Spāņu mūsdienu literatūra.

4

27. XX gs.1. Teātris un novele pēc 1939.g.

4

28. XX gs:1. Teātris un novele pēc 1965.g.

4

29. XX gs:1. Industriālā māksla: Barrio de Santss, Vapors Velss, Vapors Nou, Estasio Franka. Penedess Urhels.

4

30. XX gs:1. Mūsdienu literatūra: Rikardo Leons, Gabriels Miro, Huans Ramons Himeness, Garsija Lorka, Rafaels Alberti, Horhe Giljens, Sernuda.

4

31 XX gs:1. Mūsdienu literatūra: Gabriels Garsija Markess, Karloss Fuentess, Hulio

Kortasars, Mario Vargass Ljosa, Hose Donoso, Horhe Luiss Borhess, Huans Rulfo, Isabella Aljende, Aleho Karpentjers, Nokolass Giljens.

4

32 XX gs:1. Mūsdienu literatūra: Alehandro Kasona, Migels Miura, Antonio Gala,

Kamilo Hose Sela, Ana Marija Matute, D á maso Alonso, Migels Delibess, Fransisko Garsija Pavons.

4

Literatūra1. Quesada Marco, S. 1996. Curso de Civilización Española. Madrid : SGEL.2. García López, J. 1997. Historia de la literatura española. Barcelona: Vicens Vives.3. Claude Seguin,J. 1995. Historia del Cine Español. Madrid: Acento.4. García López, J. 1995. Historia de la Literatura española. Barcelona: Vicens Vives.5. Kаптерева,Т.П. 1989. Искусство Испании. Москва: Исскуство.6. Historia de España. 1995. Barcelona: Sopena.7. De Villalonga, J.L. 1995. El Rey, conversaciones con D. Jan Carlos I de España. Barcelona: Salvat.

8. De Miguel, A.. 1994. Los españoles de hoy. Sociología de la vida cotidiana. Madrid: BolsiTemas.9. Balansó, J. 1995. La familia real y la familia irreal.Barcelona: Planeta.10. Vilar, P. 1994. Historia de España.Barcelona: Crítica.11. Vidal Sales, J.A. 1996. Crónicas de las reinas de España.Barcelona: Planeta DeAgostin.12. Bahamonte, A. Martinez, J.A. 1994.Historia de España. Siglo XIX. Madrid: Catedra.13. Diaz-Plaja, F. 1986. Historia de España en sus documentos. Siglo XVIII. Madrid: Catedra.14. Actas del Encuentro Internacional V Centenario. 1990. Impacto y futuro de la civilización española en el Nuevo Mundo. San Juan de Puerto Rico: Colección encuentros.15. De Cortazar, F.G. Gonzalez, J.M. 1994. Breve historia de España. Barcelona: Alianza.16. Anson, L. M. 1994. Don Juan. Barcelona: Plaza y Janes.17. Vargas Llosa, M.. 1992. La tía Julia y el escribidor. Barcelona: RBA.18. Baroja, P.1980. La ciudad de la niebla.Barcelona:Bruguera.19. Jackson, G. 1974. Introducción a la España Medieval. Madrid: Alianza.20. Adolfo Bécquer, G.1994. Rimas y otros poemas. Madrid: Alianza.21. Machado, A. 1995. Antologia poética. Madrid: Anaya.22. García Márquez, G. 1994. De amor y otros demonios. La Habana: Arte y Literatura.23. García Lorca, F. 1994. Yerma. Madrid: Alianza.24. Teixidor, J. 1972. El retablo del flautista. Barcelona: Colección teatro.25. Montanbán, V. 1995. Cuarteto. Madrid: Alianza.26. José Cela, C. 1994. Café de Artistas. Madrid: Alianza.27.Delibes. 1995. La Mortaja. Madrid: Alianza.28. García Lorca, F. 1993. La casa de Bernalda Alba. Madrid: Catedra.29. García Lorca, F. 1983. Teatro de cámara. La Habana: Editorial Pueblo.30. Vargas Llosa, M.1991. Carta de batalla por Tirant lo Blanc. Barcelona: Seix Barral.31. De la Barca, C. 1994. La vida es sueño. Madrid: Literatura Universal.32. José Cela, C. 1994. La Colmena. Barcelona: HMB. 33. Blasco Ibañez, V 1968. Sangre y arena. Buenos Aires: Colección Austral.34. García Lorca, F. 1993. Bodas de sangre. Madrid: Catedra.35. Cervantes, M. 1994. Rinconete y Lazarillo. Madrid: Editorial Cien. 36. Cernuda, L. 1998 34 Poemas. Madrid: Mondadori37. Alberti, R. 1998. Suenos del marinero. Madrid: Mondadori. 38. Sevilla Arroyo, R. de H.. 1995. Cervantes. Vida y Literatura. Madrid: Editorial Cien. 39. Torrente Ballester, G. 1994. Cronica del rey pasmado. Barcelona: Planeta.40. Gala, A. 1999. Las afuera de Dios. Barcelona: Planeta. 41. De Vega, L. 1999. Peribanez y el Comendador de Ocana. El mejor alcalde, el rey. Barcelona:

Planeta. 42. De Rojas Zorrilla, F. 1999.. Del rey abajo, ninguno. Entre bobos anda el juego. Barcelona: Planeta. 43. De Cervantes, M 1997 La Gitanilla.Madrid: G.E. Henares. 44. Matute, A.M.1999. Olvidado rey Gudu. Barcelona: Planeta. 45. De Cervantes, M.1998. Don Quijote de la Mancha. Madrid: Edelsa. 46. Allende, I.1998.. La casa de los espiritus. Barcelona: Plaza Janes. 47. De Rojas, F.1995. La Celestina. Madrid: Catedra. 48. Periodiskie izdevumi no Spānijas: Carabela, El Mundo,Boletín de Cultura un citi, ko saņem Akadēmija no Spānijas vēstniecības Stokholmā.

Kursa nosaukums: Zviedru kultūraKursa autors: Lektors Martins Ringmārs

Kursa mērķi Kurss sniedz vispārēju ieskatu Zviedrijas ģeogrāfijā, vēsturē un iepazīstina studentus ar mūsdienu zviedru sabiedrību, zviedru mentalitāti, tradīcijām un svētkiem, kā arī dod pārskatu par zviedru mākslu, mūziku, kino, teātri un literatūru.

Priekšnosacījumi kursa apguvei: Zviedru valoda pirmā kursa līmenī. Daļa lekciju tiek lasītas latviski. Angļu un vācu valodas zināšanas.

Kursa apjoms: 1 semestris, 32 prakstiskās nodarbības, 2 akadēmiskās stundas nedēļā I kursa otrajā semestrī.

Kredītpunktu skaits: 1 punkts.Kursa gala pārbaudījumu veids: Sekmīgai kursa nokārtošanai studentam jāiesniedz rakstu

darbs (6-8 lapas) latviešu valodā par kādu kursam atbilstošu tēmu.Kursa saturs: Pielikumā.

PielikumsNr. TEMATS STUNDAS

1. Zviedrija – vispārējs ievads. 22. Zviedrijas ģeogrāfija. 23. Zviedrijas vēsture. 24. Mūsdienu Zviedrijas sabiedrība. 25. Politiskā iekārta un politiskās partijas. 26. Zviedru mentalitāte un dzīves veids. 27. Tradīcijas un svētki. 28. Zviedru māksla. 29. Slavenie zviedri. 210. Zviedru mūzika. 211. Zviedru mūzika. 212. Zviedru kino. 213. Zviedru teātris. 214. Zviedru literatūra. 215. Zviedru literatūra. 216. Bērnu literatūra. 2

Literatūre1. Bono, F. and Koskinen M. (ed). 1996. Film in Sweden. Stockholm: Svenska institutet.2. Britton, Claes. 1999. Sverige och svenskarna. Stockholm: Svenska institutet.3. Alfredsone K. un Jakobsone, R. 1995. Vienlīdzīga vērtība. Stockholm: Zviedru institūts.4. Englund, C. and Janzon L. 1997. Theatre in Sweden. Stockholm: Svenska institutet.5. Florin M. et al. 1997. Literature in Sweden. Stockholm: Svenska institutet.6. Hellstam, D. 1992. Sverige på svenska. Lund: Kursverksamhetens förlag.7. Johnsson, Hans-Ingvar. 1995. Sverige i fokus. Stockholm: Svenska institutet. 8. Lantz, Monica. Ievads Zviedrijas kultūras vēstures kursā.9. Montan, U. and Rasmusson, L. 1999. Svenska profiler. Stockholm: Svenska institutet .10. Sveriges kulturarv. 1998. Stockholm: Svenska institutet.11. Swahn, Jan-Öjvind. 1994. Majstång, Kräftor och Lucia - Svenska festseder. Stockholm:

Svenska institutet. 12. Swedish portraits (leaflets from the Swedish Institute).13. Weibull, Jörgen. 1997. Sveriges historia. Stockholm: Svenska institutet (arī latviski).14. Westin, B. 1997. Children’s literature in Sweden. Stockholm: Svenska institutet. 15. Zviedru kultūra (materiāli no Zviedru institūta).

SATURA RĀDĪTĀJS - AIKNC · Web viewAr studiju saturu un organizāciju saistītie jautājumi tiek...

Documents

Transcript of SATURA RĀDĪTĀJS - AIKNC · Web viewAr studiju saturu un organizāciju saistītie jautājumi tiek...