Roze Diplomprojekts

1

RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE

Transporta un mašīnzinību fakultāte

Siltumenerģētisko sistēmu katedra

Andris ROZE Siltumenerģētikas un siltumtehnikas bakalaura programmas students

(stud.apl.nr. 091RMC003)

Energoefektivitātes paaugstināšanas

risinājumi daudzstāvu kopmītņu ēkai

Diplomprojekts

Zinātniskais vadītājs:

M.sc.ing.,

A. DREIMANIS

Rīga 2011

2

Diplomprojekts izstrādāts RTU TMF Siltumenerģētisko sistēmu katedrā (katedras nosaukums)

Darba autors: A.Roze........................................................................................................ (paraksts, datums) Zinātniskais vadītājs: M.sc.ing. A.Dreimanis ................................................................. (paraksts, datums)

Konsultants(i):……………………………………........................................................... (paraksts, datums)

Diplomprojekta kvalitātes kontrole:

Struktūrvienības direktors: Dr.habil.sc.ing., prof. D.Turlajs ............................................... (paraksts, datums)

Kvalitātes kontrolieris: M.sc.ing., lekt. A.Cimbale ............................................................. (paraksts, datums)

Diplomprojekts ieteikts aizstāvēšanai:

Struktūrvienības direktors: Dr.habil.sc.ing., prof. D.Turlajs ................................................ (paraksts, datums)

Diplomprojekts aizstāvēts profesionālās studiju programmas ``Siltumenerģētika un

siltumtehnika`` valsts kvalifikācijas komisijas 2011. gada ”.........”.......................... sēdē un

novērtēts ar atzīmi ........................................(....). (atzīme vārdos un tai atbilstošais cipars)

Profesionālās studiju programmas ``Siltumenerģētika un siltumtehnika`` valsts kvalifikācijas

komisijas

sekretārs: ................................................................... (paraksts)

3

Rīgas Tehniskā universitāte

Transporta un Mašīnzinību fakultāte

Siltumenerģētisko sistēmu katedra

Apstiprināts

SES katedras sēdē

2011.g. „……” …………..

Katedras vadītājs

……………………. Prof. D.Turlajs

DIPLOMPROJEKTA DARBA UZDEVUMS

……………………………………………………………………………..

Programmas studentam ………………………………………………....... (vārds, uzvārds)

1. Diplomprojekta darba tēma:

……………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………

………

Apstiprināta ar fakultātes dekāna 2011. g. „……” ………………………

2. Diplomprojekta darba nodošanas termiņš 2011. g. „……” …………………..

3. Diplomprojekta darba pamatdati:

……………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………

…………

4. Diplomprojekta darba saturs:

……………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………

…………

5. Uzdevuma izsniegšanas datums 2011. g. „……” …………………….

Diplomprojekta darba vadītājs

………………………..………………………………………………….

6. Uzdevums pieņemts izpildīšanai 2011. g. „……” ……………………

Students ………………………

4

ANOTĀCIJA

Eiropā ar katru gadu tiek palielināta uzmanība enerģijas taupīšanai. To nosaka gan

pastāvīgi pieaugošais enerģijas patēriņš un ar to saistītā nepieciešamība pēc papildu

resursiem, gan nepieciešamība pēc iespējas vairāk nodrošināties pret nelitderīgu enerģijas

izmantošanu. Tam savukārt ir citi iemesli- nepārdomātas saimniekošanas izraisītā nevēlamā

ietekme uz apkārtējo vidi, nespēja pašiem nodrošināt nepieciešamo enerģijas daudzumu un

sekojošā atkarība no naftas un gāzes piegādātājiem, kā arī citi iemesli.

Kā darba mērķis izvirzīts izstrādāt nepieciešamos pasākumus energoefektivitātes

paaugstināšanai un siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanai vienai no Rīgas pašvaldības

profesionālās izglītības iestādes dienesta viesnīcas ēkām. Mērķa izpildei tiek piedāvāti

norobeţojošo konstrukciju siltuma pretestības palielināšanas risinājumi un salīdzināts siltuma

zudumu apjoms rekonstruētai ēkai un PSRS laikā būvētai. Darbā veikts efektīvas apkures un

ventilācijas sistēmas aprēķins, kā arī modelēti sistēmu konstruktīvie risinājumi.

Darba rezultāti veiksmīgi ļauj izteikt secinājumus par iegūto ekonomiju un citiem

labvēlīgiem faktoriem veicot ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus.

Diplomprojekts sastāv no ievada, 5 nodaļām un secinājumiem. Darbā ir 70 lappuses,

12 tabulas, 6 attēli un 2 pielikumi. Izmantotās literatūras sarakstā ir 15 informācijas avoti.

5

ANNOTATION

Europe each year is increased attention to energy saving. The main reasons for this

saving is the increasing need for energy supply and the relevant need for energy resources, as

well as the trying to prevent usage of the non-needed energy. It also has some other causes-

thoughtless management caused unwanted influence on the environment, inability to make the

needed energy our elves and addiction from the gas providers, and other similar reasons.

As the goal raised to develop the necessary measures to improve energy efficiency and

greenhouse gas emissions to one of the Riga municipal educational institutions service the

hotel buildings. To fulfill the purpose offered envelope thermal resistance of building

solutions and compares the amount of heat loss from the building was reconstructed and the

USSR during the construction. Work was carried out efficient heating and ventilation system

is, as well as simulated system constructive solutions.

The project results successfully to put the conclusions obtained on the economy and

other favorable factors in making buildings more energy efficient measures.

The diploma project consists of the introduction, five main chapters and conclusions.

It has 70 pages written in Latvian, 6 images and 12 tables. There are 15 sources in the

literature index.

6

АНОТАЦИЯ

Каждый год в Европе повышается интерес к экономии энергии. Это обусловлено

постоянным увеличением потребления энергии и связанной с ней необходимостью в

дополнительных ресурсах, а также необходимостью обеспечить наименьшее

расточительное использование энергии. В свою очередь это связано со следующими

причинами, – необдуманное влияние различной деятельности на окружающую среду,

невозможность обеспечить необходимое количество энергии, зависимость от

поставщиков газа и нефтепродуктов, а также другие причины.

Главной целью этой работы была разработка необходимых мероприятий по

увеличению энергоэфективности и уменьшению эмиссии газов влияющих на

увеличение парникового эффекта для одного из зданий самоуправления Риги, которое

является служебной гостиницей профессионального учебного заведения. Для

выполнения задачи были предложены решения по увеличению теплового

сопротивления для конструкций здания и проведено сравнение теплопотерь дома до

реконструкции и после. В работе проведѐн расчѐт эффективного отопления и

вентиляционной системы, а также смоделированы конструктивные решения для данной

системы.

Результаты работы позволяют сделать выводы о полученной экономии и других

благоприятных факторах после проведения мероприятий по увеличению

энергоэфективности зданий.

Дипломный проект состоит из введения, 5-и разделов и выводов. В работе 70

страниц, 12 таблиц, 6 изображений и 2-а приложения. В списке литературы 15

источников информации.

7

SATURS

IEVADS ..................................................................................................................................... 8

1. VALSTS NOSTĀJA ĒKU ENERGOEFEKTIVITĀTES PAAUGSTINĀŠANĀ ................ 9

2. TEHNISKĀ PIEDĀVĀJUMA PASKAIDROJOŠAIS RAKSTS ....................................... 12

2.1. Darba nepieciešamības un aktivitāšu piemērotības pamatojums ............................... 12

2.2. Plānotie energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi un rezultāti ......................... 13

2.3. Izejas dati darba izpildei ............................................................................................. 14

3. ĀRĒJO NOROBEŢOJOŠO KONSTRUKCIJU SILTUMTEHNISKAIS APRĒĶINS ...... 15

3.1. Norobeţojošo konstrukciju siltumpārejas koeficientu noteikšana ............................. 15

3.1.1. Esošās fasādes sienas siltumpārejas koeficients ............................................ 16

3.1.2. Esošā jumta pārseguma siltumpārejas koeficients ......................................... 19

3.1.3. Grīdas virs neapkurināma pagraba siltumpārejas koeficients ........................ 21

3.1.4. Esošo logu un durvju siltumpārejas koeficients ............................................. 23

3.2. Siltuma inerces raksturojuma noteikšana ārsienai ...................................................... 24

3.3. Ārsienas iekšējās virsmas temperatūras pārbaude ...................................................... 25

3.4. Siltuma zudumu aprēķins ........................................................................................... 27

4. ENERGOEFEKTIVITĀTES PAAUGSTINĀŠANAS RISINĀJUMI ................................ 39

4.1. Norobeţojošo konstrukciju siltumizolācijas normu piemērošana .............................. 39

4.1.1. Ēkas ārsienu siltināšana ................................................................................. 39

4.1.2. Veco logu un durvju nomaiņa ........................................................................ 40

4.1.3. Jumta pārseguma siltināšana .......................................................................... 41

4.1.4. Pagraba cokolstāva siltināšana ....................................................................... 43

4.1.5. Ēkas siltuma zudumu koeficients ................................................................... 45

4.2. Apkures sistēmas izvēle un tās pamatojums .............................................................. 47

4.2.1. Apkures sistēmas vispārējais raksturojums ................................................... 47

4.2.2. Radiatoru izvēle un jaudas noteikšana ........................................................... 48

4.2.3. Apkures sistēmas hidrauliskais aprēķins ....................................................... 49

4.3. Ventilācijas sistēmas izvēle un tās pamatojums ......................................................... 54

4.3.1. Ventilācijas sistēmas vispārīgais raksturojums .............................................. 54

4.3.2. Nepieciešamais ventilācijas gaisa daudzums ................................................. 55

4.3.3. Gaisa vadu aprēķins ....................................................................................... 59

4.4. Siltummezgla apraksts ................................................................................................ 64

5. EKONOMISKIE UN EKOLOĢISKIE RĀDĪTĀJI ............................................................. 66

SECINĀJUMI .......................................................................................................................... 69

IZMANTOTĀ LITERATŪRA ................................................................................................ 70

PIELIKUMI .............................................................................................................................. 71

8

IEVADS

Mūsdienās visā pasaulē ar vien vairāk tiek pievērsta uzmanība enerģijas taupīšanai.

Tas pamatojams, galvenokārt, ar pastāvīgi pieaugošo enerģijas patēriņu un ar to saistīto

nepieciešamību pēc papildus resursiem, kā arī ar nepieciešamību pēc iespējas vairāk

nodrošināties pret nelietderīgu enerģijas izmantošanu. Tam savukārt ir citi iemesli-

nepārdomātas saimniekošanas izraisītā nevēlamā ietekme uz apkārtējo vidi, veicinot globālās

sasilšanas draudus, nespēja pašiem nodrošināt nepieciešamo enerģijas daudzumu un sekojošā

atkarība no naftas un gāzes piegādātājiem, kā arī citi iemesli.

Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā (ES) īpaši aktualizējies jautājums par patērēto

energoresursu samazināšanas iespējām. Balstoties uz ES nostāju un līdzšinējo pieredzi, kā

viens no Valsts politiskās nostājas pamatprincipiem ir kļuvis veicināt ēku energoefektivitātes

uzlabošanu dzīvojamo ēku sektorā, tādējādi samazinot nepieciešamo energoenerģijas

daudzumu, kas pašlaik sastāda 40% no kopējā saraţotā enerģijas daudzuma. Balstoties uz citu

valstu pieredzi un pētījumiem energoefektivitātes uzlabošanā, secinājums, ka iegūtie rezultāti

ļauj samazināt patērēto enerģiju dzīvojamā sektorā līdz pat 15-20%. Līdz ar to 2008. Gada 13.

martā Saeima ir pieņēmusi Ēku energoefektivitātes likumu, kas norāda uz nopietnu vēlmi

atbalstīt ES nostāju energoefektivitātes ieviešanas politikā.

Atbilstoši statistikas datiem vislielāko Latvijas dzīvojamā fonda daļu veido ēkas, kuras

celtas laika posmā no 1946.-1990. gadam un tām ir raksturīga zema siltuma noturība. Lielākā

daļa no šīm ēkām nu jau atrodas sliktā tehniskā un vizuālā stāvoklī. Turklāt tās neatbilst

Latvijas Būvnormatīvu izvirzītajām prasībām un nav saskaņā ar ES energoefektivitātes

uzlabošanas politiku.

Darba mērķis ir izstrādāt nepieciešamos pasākumus energoefektivitātes

paaugstināšanai un siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanai vienai no Rīgas pašvaldības

profesionālās izglītības iestādes dienesta viesnīcas ēkām. Darbā izvērtēts ēkas pašreizējais

norobeţojošo konstrukciju stāvoklis un piedāvāts optimālākais piemērs konstrukciju

siltumpretestības palielināšanai. Ir veikts efektīvas apkures un ventilācijas sistēmas aprēķins,

kā arī modelēti sistēmu konstruktīvie risinājumi. Projektā izvēlētas piemērotākās iekārtas un

materiāli energoefektivitātes nodrošināšanai. Tiek izvērtēti ekonomiskie rādītāji un daţādu ar

projektu saistītu faktoru ietekme uz apkārtējo vidi.

9

1. VALSTS NOSTĀJA ĒKU ENERGOEFEKTIVITĀTES

PAAUGSTINĀŠANĀ

Ņemot vērā Latvijas atkarību no importētajiem energoresursiem, to taupīšana ir ne

tikai atsevišķu mājsaimniecību vai uzņēmumu interese, bet arī valsts politikas jautājums.

Saskaroties ar sareţģīto ekonomisko situāciju Latvijā, arvien bieţāk dzirdama doma, ka viens

no risinājumiem izejai no krīzes varētu būt vērienīga ēku energoefektivitātes paaugstināšanas

programma. Enerģijas lietderīgu izmantošanu sekmē gan enerģijas efektivitātes

paaugstināšanas pasākumi, gan enerģijas taupīšanas pasākumi. Enerģijas efektivitāti būtiski

ietekmē pielietotās tehnoloģijas. Turpretim enerģijas taupīšana ir process, kā pamatā ir

enerģijas patērētāju ieradumu un uzvedības kopums. Enerģijas efektivitātes paaugstināšanas

un taupīšanas stratēģijām ir jābūt balstītām uz kopēju valsts stratēģiju, kur būtiskākie

instrumenti ir nodokļu politika un daţādi atbalsta mehānismi.

Līdz šim daudzās jomās Latvijas Republikā jau ir veikti pasākumi enerģijas efektīvai

izmantošanai, kas devuši pozitīvus rezultātus. Pielietojot no augšas uz leju (top-down) vērsto

analīzes metodi, 1.1. att. parādītas divas gala enerģijas patēriņa līknes. Zemākā no tām attēlo

faktisko gala enerģijas patēriņu, bet augstākā iespējamo gala enerģijas patēriņu pie

nemainīgas 1995. gada energointensitātes [12].

1.1. att. Gala enerģijas ietaupījums laika posmā no 1995.-2005. gadam [12]

Starpība starp šīm līknēm ir enerģijas ietaupījums, ko ietekmējuši vairāki faktori:

veiktie energoefektivitātes pasākumi daţādos patēriņa sektoros;

strukturālas izmaiņas tautsaimniecībā;

10

tehnoloģiju attīstība un to ieviešana visos enerģijas patēriņa sektoros;

patērētāju uzvedības maiņa energoresursu sadārdzināšanās rezultātā.

Visplašāk energoefektivitātes pasākumi iepriekšējā laika periodā tika veikti ēku

energoefektivitātes uzlabošanas jomā mājsaimniecību un publiskajā sektorā, kā arī atsevišķās

rūpniecības nozarēs. No 2003. gada 1. janvāra spēkā ir stājies jauns būvnormatīvs LBN 002-

01 “Ēku norobeţojošo konstrukciju siltumtehnika”, kurš nosaka ēkas aprēķina siltumu

zudumu koeficienta paredzamās normatīvās un maksimālās siltuma caurlaidības koeficientu

vērtības, kas piemērojamas jaunbūvējamām un renovējamām ēkām to būvprojektēšanā sākot

no 2003.gada. Līdz ar to ēkas, kuras tiek būvētas pēc 2003. gada maksimālās siltuma

caurlaidības koeficientu vērtības ir samazinājušās vairākas reizes, tādējādi paaugstinot ēku

energoefektivitāti.

Galvenie valsts veiktie pasākumi ēku energoefektivitātes paaugstināšanā:

1. Latvijas ilgtermiņa konceptuālais dokuments „Latvijas izaugsmes modelis: Cilvēks

pirmajā vietā” (apstiprināts ar 2005. gada 26. oktobra Saeimas lēmumu) par izaugsmes

mērķi nosaka ikviena cilvēka dzīves kvalitātes paaugstināšanu. Pieejams un drošs

mājoklis ir viens no cilvēka dzīves kvalitātes aspektiem.

2. Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2007.-2013. (apstiprināts ar Ministra kabineta

2006. gada 4. Jūlija noteikumiem Nr. 564 „Noteikumi par Latvijas Nacionālo attīstības

plānu 2007.-2013. gadam”) par vienu no svarīgākajiem uzdevumiem izvirza esošo

mājokļu efektīvas izmantošanas veicināšanu, tai skaitā progresīvu apsaimniekošanu,

atjaunošanu un modernizēšanu.

3. Savukārt Latvijas ilgtspējīgas attīstības pamatnostādnes (apstiprinātas ar Ministru

kabineta 2002. gada 15. augusta rīkojumu Nr. 436 „Par Latvijas ilgtspējīgas attīstības

pamatnostādnēm”) ar kā lielāko problēmu identificē ēku ievērojamo nolietojumu un

neapmierinošo kvalitāti, norādot, ka rūpnieciski būvēto ēku norobeţojošo konstrukciju

siltumizolācijas spēja ir zema, siltuma patēriņš pārmērīgs.

4. Latvija uzņēmusies pildīt starptautiskās saistības globālo klimata pārmaiņu novēršanai

1992. gadā parakstot ANO vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām un ratificējot

to Saeimā 1995. gadā. Šīs konvencijas ietvaros tika pieņemts Kioto protokols (likums

„Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām

Kioto protokolu”), kuru Latvija parakstīja 1998. gadā un Saeima ratificēja 2002. gadā.

Tas nosaka, ka laikā no 2008. līdz 2012. gadam Latvijai „siltumnīcas” efektu

izraisošie gāzu (CO2, CH4, N2O, halogēnūdeņraţi un SF6) izmeši jāsamazina par 8 %

no izmešu daudzuma 1990. gadā. Energoefektivitātes paaugstināšana līdz ar

atjaunojamo resursu plašāku izmantošanu ir galvenie līdzekļi šī mērķa sasniegšanai.

11

5. 2008.gada 13. martā Saeima pieņēma Ēku energoefektivitātes likumu. Likuma mērķis

ir veicināt energoresursu racionālu izmantošanu un uzlabot ēku energoefektivitāti.

6. 2008. gada 13. maijā pieņemts „Latvijas republikas pirmais energoefektivitātes rīcības

plāns”. Tas sagatavots atbilstoši Direktīvas „2006/32/EK par enerģijas galapatēriņa

efektivitāti un energoefektivitātes pakalpojumiem” prasībām, ar mērķi samazināts

„siltumnīcefekta” izraisošo gāzu emisijas, palielināt ēku energoefektivitāti, palielināt

atjaunojamo energoresursu daļu kopējā enerģijas patēriņā.

Valdības energoefektivitātes stratēģijas pamatā ir sabiedrības informēšana, attiecīgu

normatīvu ieviešana un ekonomiska motivācija, galvenokārt atbalstot pašatmaksājošos

energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus. Finansiāls atbalsts no Valsts puses tiek

sniegts šādu darbu veikšanai: energoaudita, tehniskās apsekošanas un būvprojekta

sagatavošanai, būvuzraudzības un autoruzraudzības veikšanai, ēku ārējo norobeţojošo

konstrukciju būvelementu siltināšanai un nomaiņai, pagraba pārsegumu siltināšanai,

siltumapgādes sistēmas renovācijai, ventilācijas sistēmas renovācijai vai rekonstrukcijai, ēkas

strukturālo daļu atjaunošanai, kas nepieciešama energoefektivitātes darbu veikšanai, un citiem

renovācijas darbiem, kas paaugstina ēkas energoefektivitāti un ir iekļauti energoauditā kā

veicamie pasākumi.

Atbilstoši Latvijas Republikas pirmajam energoefektivitātes rīcības plānam, mājokļu

3. pasākums paredz energoefektivitātes paaugstināšanu Valsts un pašvaldību ēkās [12]. Tā

mērķis ir paaugstināt ēku energoefektivitāti Valsts un pašvaldību ēkās, kas paralēli būtu, kā

piemērs energoefektivitātes paaugstināšanai enerģijas patērētāju sektorā. Pasākuma ietvaros

paredzēts samazināt kopējo siltumenerģijas patēriņu par 20 - 60%. Būtisku daļu no šīm ēkām

aizņem Valsts un pašvaldības izglītības iestādes. Šajā gadījumā darbā izstrādāts

energoefektivitātes paaugstināšanas projekts vienai no Rīgas pašvaldības profesionālās

izglītības iestādes dienesta viesnīcas ēkām.

12

2. TEHNISKĀ PIEDĀVĀJUMA PASKAIDROJOŠAIS RAKSTS

2.1. Darba nepieciešamības un aktivitāšu piemērotības pamatojums

Darbs izstrādāts ar mērķi paaugstināt energoefektivitāti izglītības iestādes dienesta

viesnīcai. Ēkai nepieciešams izstrādāt tehnisko projektu, lai risinātu būtiskākās problēmas

objekta energoefektivitātes paaugstināšanā, kā arī resursu un finanšu līdzekļu ēkas uzturēšanai

samazināšanā. Ēka izvietota blīvā apbūvē, viena no gala sienām orientēta uz ziemeļu pusi.

Objektam ir seši stāvi un neapkurināts pagrabs, kopējā lietderīgā platība ir 5262 m2. Ēkas

fasādes veidotas no garenpaneļu konstrukcijām, nesošās un gala sienas būvētas no ķieģeļu

mūra, jumta konstrukcija un starp stāvu pārsegumi no dzelzsbetona paneļiem. Siltuma

enerģija ēkai tiek pievadīta no Rīgas pilsētas centrālajiem siltumapgādes tīkliem ar neatkarīgo

pieslēgumu uz siltuma mezglu ēkas pagrabā.

Kā būtiskākās problēmas var minēt to, ka ēka būvēta pēc padomju laikā noteiktajām

„SNiP” tehniskajām normām, un vairs neatbilst LBN prasībām. Objekta ekspluatācija uzsākta

1974. gadā, tās tehniskais stāvoklis ir ievērojami pasliktinājies un vērtējams kā neapmierinošs

mūsdienu enerģijas taupības apstākļos. Ēkas nesošās ķieģeļu sienas vietām korodējušas-

mitruma un sala ietekmē vietām noārdījies ārējais ķieģeļu slānis. Norobeţojošo konstrukciju

palielinātā gaisa caurlaidība jeb hermētiskums un būvelementu zemā pretestība rada

apstākļus, kas ēkai paaugstina apkures siltuma patēriņu un, protams, arī izmaksas. Ēkas

neblīvumos, bojātās paneļu šuvēs un citās gaisa spraugās ziemā viegli ieplūst aukstais gaiss,

samazinot ārsienu sasilumu un radot mitruma kondensācijas zonas-rezultātā iekštelpu

mikroklimats kļūst vēss un nepatīkams. Savukārt vasaras periodā caur ēkas neblīvumiem

siltais āra gaiss nokļūst konstrukcijās radot to sasilumu, kā rezultātā palielinās diskomforta

sajūta uzturoties siltajās telpās.

Ēkai izbūvēta tērauda viencauruļu apkures sistēma ar apakšējo sadali. Tās stāvoklis un

siltumatdeves spējas laika gaitā ir pasliktinājušās un neatbilst mūsdienu augstajiem

standartiem. Sistēmai ir problemātiski veikt energoefektīvu regulēšanu, kā arī nodrošināt

optimālu pieprasīto komforta reţīmu. Uzstādīto tērauda cauruļvadu kalpošanas laiks ir

iztecējis, tie daudzviet ir korodējuši un aizauguši, notiek bieţi cauruļu plīsumi un avārijas ar

noplūdēm ēkas iekšienē. Atsevišķiem cauruļvadu posmiem nav kārtībā vai vispār trūkst

izolācija. Apsekojot ēku konstatēts, ka ēkā nav izbūvēta mehāniskās ventilācijas sistēma.

Gaisa apmaiņa telpās organizēta izmantojot vertikālos vēdināšanas kanālus un atverot aizverot

logus, tādējādi radot pastiprinātu siltuma izplūdi nelietderīgi izmantojot enerģijas resursus.

13

2.2. Plānotie energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi un rezultāti

1. Norobeţojošo konstrukciju stāvokļa uzlabošana:

Tiek paredzēta ēkas fasāţu, cokola, pagraba ārsienu, jumta un pagraba grīdas

siltināšana, bojāto un nepietiekamas siltumnoturības logu un durvju nomaiņu, uzlabojot ēkas

energoefektivitātes rādītājus, palielinot telpu komforta līmeni un uzlabojot ēkas ārējo izskatu.

Plānots izbūvēt vējtverus jaunās konstrukcijās galvenajām ieejām, tie intensīvas

ekspluatācijas rezultātā ziemā neļauj pastiprināti dzesēt ēku. Nepieciešama esošo balkonu

demontāţa, jo tie ir neapmierinošā tehniskajā stāvoklī un dēļ to konstruktīvā risinājuma veido

aukstuma tiltus. Ēkas apdares materiāls pēc siltināšanas - struktūrapmetums uz sieta. Uz

dienvidiem vērstajām fasādēm plānots izveidot noēnojošas ārējās ţalūzijas, kas vasaras

periodā pasargā telpas no pārmērīgas pārkaršanas, un mazina vajadzību pēc telpu

atdzesēšanas ar kondicionieri, kas patērētu zināmu daudzumu enerģijas.

Saskaņā ar darba tehniskajiem risinājumiem, jāpanāk siltumenerģijas patēriņa

samazinājums apkurei gadā (uz vienu m2 gadā nedrīkst būt lielāks kā 60 kWh), un oglekļa

dioksīda emisiju samazinājums.

2. Siltumapgādes sistēmu risinājumu apraksts:

Ēkas apsildīšanai, kā siltumnesējs izmantots ūdens no individuālā siltuma mezgla.

Telpu temperatūras uzturēšanai projektēti tērauda radiatori. Telpās, kurās pēdējo 10 gadu

laikā ir mainīti radiatori – saglabāti esošie, papildus aprīkojot ar termostatiskajiem vārstiem

un termostatu galvām. Uz atgaitas caurules uzstādāma atpakaļgaitas regulējošā ieskrūve.

Telpu siltumapgādes sistēmai ir pievienota nepieciešamā siltuma jauda infiltrācijas gaisa

uzsildīšanai līdz telpas temperatūrai. Papildus projektējami termovārsti ar elektrisko piedziņu

telpas temperatūras samazināšanai robeţās no 12°C līdz +14°C, laikā, kad telpa netiek

izmantota. Papildus ietaupījums no 7% līdz 15%.

3. Ventilācijas sistēmu risinājumu apraksts:

Lai organizētu ēkai iekšējo gaisa apmaiņu, tiek projektēta mehāniskā ventilācijas

sistēma ar kontrolētu gaisa pieplūdi uz telpām un nosūci – caur sānmezglu nosūces

ventilāciju. Atbilstoši LVS EN 13779:2007 aprēķinu metodikai ir izvērtēta siltuma atgūšanas

sistēmas izveide no nosūces gaisa. Potenciālais siltuma atgūšanas koeficients līdz 50%. Ēkā,

1. un pagraba stāvā esošajām izīrējamajām telpām projektējama atsevišķa ventilācijas sistēma.

Potenciālajam īrniekam tiks piegādāti energoresursi atbilstoši viņa tehnoloģijas vajadzībām ar

atsevišķu patērētās siltuma enerģijas uzskaiti.

14

2.3. Izejas dati darba izpildei

Diplomprojekts izstrādāts saskaņā ar LR spēkā esošiem būvnormatīviem LBN,

standartiem un tehnisko noteikumu prasībām. Tiek racionāli izvērtēti pasūtītāja izvirzītie

kritēriji, telpu arhitektoniskais plānojumus un to funkcionālais pielietojums. Darba izpildei

tiek veikta objekta pilna apsekošana, inventarizācijas dokumentu izpēte un līdzšinējā

energoefektivitātes analīze.

Projektēšanas kritēriji.

1. Pielietotie normatīvi:

LBN 231-03 „Dzīvojamo un publisko ēku apkure un ventilācija”;

LBN 202-01 „Būvprojekta saturs un noformēšana”;

LBN 201-96 „Ugunsdrošības normas”;

LBN 003-01 „Būvklimataloģija”;

LBN 002-01 „Ēku norobeţojošo konstrukciju siltumtehnika”;

LBN 231-03 ,,Dzīvojamo un publisko ēku apkure un ventilācija”;

LVS EN 13779:2007 „Nedzīvojamo ēku ventilācija. Ventilācijas un gaisa

kondicionēšanas sistēmu veiktspējas prasības”.

2. Āra gaisa aprēķina parametri:

piecu dienu zemākā: –20,7°C, vidējā 0,0°C, grāddienu skaits: 203, φ = 70 ±10%;

3. Telpu klimata aprēķina parametri gada aukstajā periodā:

administrācijas un auditoriju telpās + 20° C +/-2°C;

publiskās izmantošanas telpas (kafejnīca u.t.m.) + 20° C +/-2°C;

dienesta viesnīcas telpas + 18° C +/-2°C;

tehniskajās telpās, kāpņu un koplietošanas telpās + 18° C +/-2°C;

tualetēs + 22° C +/-2,5°C;

sānmezglos + 25° C +/-2,5°C;

4. Siltumnesēja un temperatūras grafiki un parametri:

apkures un kaloriferu siltumapgāde – ūdens, 80°C - 60°C. Var mainīties atbilstoši

pilsētas siltumapgādes sistēmas temperatūras grafikam;

karstā ūdens temperatūra – ūdens, 55°C - 60°C. Var mainīties atbilstoši pilsētas

siltumapgādes sistēmas temperatūras grafikam.

15

3. ĀRĒJO NOROBEŢOJOŠO KONSTRUKCIJU SILTUMTEHNISKAIS

APRĒĶINS

3.1. Norobeţojošo konstrukciju siltumpārejas koeficientu noteikšana

Ēku norobeţojošās konstrukcijas vispārējā nozīmē ir ēkas daļas, kas atdala iekštelpu

klimatu no ārējā klimata. Parasti ēku norobeţojošās konstrukcijas ietver jumta konstrukcijas,

logus un durvis, ārējās sienas, kā arī konstrukcijas, kas robeţojas ar zemi, vai neapkurinātu

pagrabstāvu. Šo konstrukciju siltumtehniskos aprēķinus veikts saskaņā ar LBN 002-01 “Ēku

norobeţojošo konstrukciju siltumtehnika”[8], pēc aprēķinu metodikas no informācijas avota

[3].

Norobeţojošo konstrukciju, kas ir saskarē ar āra gaisu, siltumtehnisko aprēķinu

reglamentē EN ISO 6946:1996. Ar šī aprēķina palīdzību ir iespējams noteikt norobeţojošas

konstrukcijas siltumpārejas koeficientu U, W/m2

oK. Konstrukcijas siltuma zudumi, kas ir

novērtēti pēc šī aprēķina rezultātiem, ir pietiekoši tuvu siltuma plūsmas lielumam, kas būtu

iegūts ar sareţģītākiem aprēķiniem, veiktiem saskaņā ar EN ISO 10211-1 un 10211-2.

Norobeţojošas konstrukcijas siltumpārejas koeficientu aprēķina pēc sekojošas

formulas:

U = 1/RT, (3.1)

kur: RT – norobeţojošas konstrukcijas termiskā pretestība, [m2 oK/W];

U – norobeţojošās konstrukcijas siltumpārejas koeficients, [W/m2 oK].

16

3.1.1. Esošās fasādes sienas siltumpārejas koeficients

3.1. tabula

Fasādes sienas slāņu struktūra

Nr.

Bū

vele

men

ta s

lāņ

i

Slā

ņa

bie

zu

ms

Mate

riāla

siltu

mvad

ītsp

ēja

Bū

vm

ate

riāla

slā

ņa

blīvu

ms

mm;

KmW ;

3/; mkgn

1. Kaļķu-smilšu-cementa apmetums 10 0,9 1700

2. Betona garenpanelis 280 0,62 1600

3. Kaļķu-smilšu-cementa apmetums 10 0,9 1700

Katra slāņa būvmateriāla masu uz laukuma vienību aprēķina pēc formulas:

nnn dG (3.2)

kur: nG būvmateriāla slāņa masa uz laukuma vienību, [kg/m2];

n būvmateriāla slāņa blīvums, [kg/m

3];

nd slāņa biezums, [m].

1., 2., 3. slāņa masu uz laukuma vienību nosaka pēc formulas (3.2) secīgi:

0,1701,017001 G kg/m2;

44828,016002 G kg/m2;

0,1701,017003 G kg/m2.

Ēkas ārsienas konstrukciju var uzskatīt par konstrukciju ar homogēniem slāņiem.

Norobeţojošas konstrukcijas termiskā pretestība, ja konstrukcija sastāv no vairākiem

homogēniem slāņiem, tiek aprēķināta pēc formulas:

SEnSIT RRRRRR ...21 (3.3)

kur: TR visu slāņu termiskā pretestība, W

Km 2

;

nR citu slāņu termiskā pretestība, W

Km 2

;

17

SER ārējās virsmas termiskā pretestība [8], W

Km 2

;

SIR iekšējās virsmas termiskā pretestība [8], W

Km 2

.

Atsevišķu homogēnu slāņu termisko pretestību aprēķina pēc formulas:

dn

n

Tn

dR

(3.4)

kur: TnR slāņa termiska pretestība, W

Km 2

;

nd slāņa biezums, [m];

dn slāna materiāla siltumvadītspēja,

KmW .

1.,2.,3. slāņu termisko pretestību nosaka pēc formulas (3.4.):

W

KmR

2

1 01,09,0

01,0;

W

KmR

.45,0

62,0

28,0 2

2 ;

W

KmR

2

3 01,09,0

01,0.

Izmantojot aprēķinātās katra homogēna slāņa termiskās pretestības, iegūst norobeţojošās

konstrukcijas kopējo termisko pretestību pēc formulas (3.3):

64,004,001,045,001,013,0 TRW

Km )( 2

Konstrukcijas atbilstošo termisko pretestību nosaka pēc LBN 002-01 [8], izmantojot formulu:

M

TMU

R1

(3.5)

kur: RTM -konstrukcijas minimāli pieļaujamā termiskā pretestība, W

Km 2

;

UM -norobeţojošās konstrukcijas maksimāli pieļaujamais siltuma caurlaidības

koeficients,

KmW

2 .

18

Temperatūras faktoru aprēķina pēc formulas:

)(

19

ei

k

(3.6)

kur: k – temperatūras faktors;

i – iekštelpu aprēķina temperatūra [oC] atbilstoši LBN 211-98

“Daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamie nami”[9];

e – ārā gaisa vidējā temperatūra apkures sezonas laikā [oC] atbilstoši LBN 003-01

“Būvklimatoloģija”[10].

Temperatūras faktoru aprēķina pēc formulas (3.6):

06,1

0,018

19

k

Konstrukcijas atbilstošo termisko pretestību nosaka pēc formulas (3.5), ja slāņu masa uz

laukuma vienību ir 100 kg/m2 un vairāk:

38,2

06,14,0

1

TMR

WKm )( 2

Salīdzinot konstrukcijas kopējo termisko pretestību RT ar minimāli pieļaujamo RTM:

38,264,0; TMT RR

Konstatēts, ka ārsienas konstrukcijas termiskā pretestība neatbilst LBN 002-01 prasībām, to

ārsienas siltumpārejas koeficientu aprēķina pēc formulas (3.1):

56,164,0

1ASU Km

W2

Zinot esošo ēkas sienu siltumpārejas koeficientu un salīdzinot to ar Latvijas

Būvnormatīvu (LBN) 002-01 noteiktā siltumcaurlaidības koeficienta normatīvajām vērtībām,

konstatēju, ka esošo sienu siltumcaurlaidības koeficients ir aptuveni 3 reizes lielāks nekā to

nosaka LBN. Līdz ar to tas neatbilst prasībām par siltumenerģijas taupīšanu. (Projektā

paredzēto risinājumu skatīties 4. nodaļā.)

19

3.2. tabula

Ārējās sienas slāņu termiskās pretestības

3.1.2. Esošā jumta pārseguma siltumpārejas koeficients

3.3. tabula

Jumta pārseguma slāņu struktūra

Nr.

Bū

vele

men

ta s

lāņ

i

Slā

ņa

bie

zu

ms

Mate

riāla

siltu

mvad

ītsp

ēja

Bū

vm

ate

riāla

slā

ņa

blīvu

ms

mm;

KmW ;

3/; mkgn

1. Jumta segums

Ruberoīds RKK 350 5 0,23 1700

2. Siltumizolācijas slānis 60 0,082 980

3. Dzelzsbetons 220 2,0 2500

Nr.

Bū

vele

men

ta s

lāņ

i

Slā

ņa

bie

zu

ms

Mate

riāla

siltu

mvad

ītsp

ēja

Bū

vm

ate

riāla

slā

ņa b

līvu

ms

Term

iskā

pre

testī

ba

mm;

KmW ;

3/; mkgn

WKmRT /; 2

- Ārējā virsma (SE) - - - 0,04

1. Kaļķu-smilšu-cementa apmetums 10 0,9 1700 0,01

2. Betona garenpanelis 280 0,62 1600 0,45

3. Kaļķu-smilšu-cementa apmetums 10 0,9 1700 0,01

+ Iekšējā virsma (SI) - - - 0,13

KOPĀ 0,64

20

1.,2.,3. slāņa termisko pretestību nosaka pēc formulas (3.4):

022,023,0

005,01 R

WKm )( 2

;

73,0082,0

06,02 R

WKm )( 2

;

11,00,2

22,03 R

WKm )( 2

.

Norobeţojošās konstrukcijas kopējo termisko pretestību aprēķina pēc formulas (3.3):

0,104,011,073,0022,010,0 TRW

Km )( 2

Konstrukcijas atbilstošo termisko pretestību nosaka pēc formulas (3.5), ja slāņu masa uz

laukuma vienību ir 100 kg/m2 un lielāka:

21,4

95,025,0

1

TMR

WKm )( 2


21,40,1; TMT RR

Konstatēts, ka jumta konstrukcijas termiskā pretestība neatbilst LBN 002-01 prasībām,

siltumpārejas koeficientu aprēķina saskaņā ar formulu (3.1):

0,10,1

1GRU Km

W2

21

3.4. tabula

Jumta konstrukcijas termiskā pretestība

Nr.

Bū

vele

men

ta s

lāņ

i

Slā

ņa

bie

zu

ms

Mate

riāla

siltu

mvad

ītsp

ēja

Bū

vm

ate

riāla

slā

ņa

blīvu

ms

Term

iskā

pre

testī

ba

mm;

KmW ;

3/; mkgn

WKmRT /; 2

- Ārējā virsma (SE) - - - 0,04

1. Jumta segums

Ruberoīds RKK 350 5 0,23 1700 0,022

2. Siltumizolācijas slānis 60 0,082 980 0,73

3. Dzelzsbetons 220 2 2500 0,11


KOPĀ 1,0

3.1.3. Grīdas virs neapkurināma pagraba siltumpārejas koeficients

3.5. tabula

Grīdas virs neapkurināma pagraba struktūra

Nr.

Bū

vele

men

ta s

lāņ

i

Slā

ņa

bie

zu

ms

Mate

riāla

siltu

mvad

ītsp

ēja

Bū

vm

ate

riāla

slā

ņa

blīvu

ms

mm;

KmW ;

3/; mkgn

1. Grīdas segums 10 0,17 2250

2. Melnā grīda 100 0,13 500

3. Dzelzsbetons 220 2 2500

Saskaņā ar LBN 002-01 15. punktu siltuma caurlaidības normatīvās un maksimālās

vērtības grīdām, kas saskaras ar āra gaisu, ir tādas pašas, kā jumtiem, bet grīdām virs

neapkurinātiem pagrabiem-tādas pašas, kā grīdām uz grunts. Veicot aprēķinus grīdām virs

22

aukstās pagrīdes, jāņem vērā, ka siltuma plūsma nāk uz leju, līdz ar to mainīsies iekšējās

virsmas termiskā pretestība SIR . Pārējie aprēķini ir līdzīgi sienas konstrukcijām, iedalot tos

konstrukcijās ar homogēniem vai nehomogēniem slāņiem.

1.,2.,3.,4.,5. slāņu termisko pretestību nosaka pēc formulas (3.4.):

W

KmR

2

1 06,017,0

01,0;

W

KmR

2

2 77,013,0

1,0;

W

KmR

.11,0

0,2

22,0 2

3 .

Norobeţojošās konstrukcijas kopējo termisko pretestību aprēķina pēc formulas (3.3):

15,104,011,077,006,017,0 TRW

Km )( 2

Konstrukcijas atbilstošo termisko pretestību nosaka pēc formulas (3.5), ja slāņu masu uz

laukuma vienību ir 100 kg/m2 un vairāk:

01,3

95,035,0

1

TMR

WKm )( 2


01,315,1; TMT RR

Konstatēts, ka grīdas termiskā pretestība neatbilst LBN 002-01 prasībām, siltumpārejas

koeficientu aprēķina saskaņā ar formulu (3.1):

87,015,1

1GRDU Km

W2

23

3.6. tabula

Grīdas konstrukcijas slāņu termiskās pretestības

Nr.

Bū

vele

men

ta s

lāņ

i

Slā

ņa

bie

zu

ms

Mate

riāla

siltu

mvad

ītsp

ēja

Bū

vm

ate

riāla

slā

ņa

blīvu

ms

Term

iskā

pre

testī

ba

mm;

KmW ;

3/; mkgn

WKmRT /; 2

- Ārējā virsms (SE) - - - 0,04

1. Grīdas segums 10 0,17 2250 0,06

2. Melnā grīda 100 0,13 500 0,77

3. Dzelzsbetons 220 2 2500 0,11


KOPĀ 1,15

3.1.4. Esošo logu un durvju siltumpārejas koeficients

Esošo logu un durvju termisko pretestību pieņem no informācijas avota [14]:

Dubultlogs vienā koka rāmī, kur TR = 0,34 W

Km )( 2 ;

Dobi stikla bloki 244x244x98 mm, kur TR =0,33 W

Km )( 2 ;

Stiklotas durvis, 2 stikli, kur TR =0,39 W

Km )( 2 .

Logu un durvju atbilstošo termisko pretestību nosaka pēc formulas (3.5):

38,0

95,07,2

1

TMR

WKm )( 2

Salīdzinot logu un durvju termisko pretestību RT ar minimāli pieļaujamo RTM:

38,034,0; TMT RR

24

Konstatēts, ka logu un durvju termiskā pretestība neatbilst LBN 002-01 prasībām,

siltumpārejas koeficientu aprēķina saskaņā ar formulu (3.1):

9,234,0

1DLU Km

W2 ;

0,333,0

1SBU Km

W2 ;

6,239,0

1SDU Km

W2 .

3.2. Siltuma inerces raksturojuma noteikšana ārsienai

Norobeţojošās konstrukcijas spēju dzēst temperatūras un siltuma plūsmas izmaiņas

sauc par siltumnoturību jeb tilpuma siltumizolāciju. Tā nosaka iekšējās virsmas temperatūras

svārstību amplitūdu. Veicot norobeţojošo konstrukciju siltumtehniskos aprēķinus, jāņem vērā

ne vien būvmateriālu siltumvadītspēja, bet arī to tilpummasa un siltumietilpība, kā arī daţādu

materiālu slāņu izvietojums konstrukcijā.

Reizinājumu R*S sauc par konstrukcijas siltuma inerces raksturojumu D [1]. Tas ir

bezdimensijas lielums, kuru konstrukcijai ar daţādiem slāņiem aprēķina pēc formulas:

nn SRSRSRD ...2211 (3.6)

kur: D- siltuminerces raksturojums;

R- siltuma pretestības koeficients W

Km 2

;

S- siltumapguves koeficients

)( 2 KmW .

Siltumapguves koeficientu S, ja svārstību periods ir 24h, aprēķina pēc formulas:

WcS 0419,027,0 0 (3.7)

kur: - materiāla siltumvadītspējas koeficients,

KmW ;

- materiāla blīvums, [kg/m3];

c0- sausa materiāla siltumietilpība,

)( KkgkJ ;

W- materiāla mitruma, %.

25

Izsaku katra slāņa siltumapguves koeficientu pēc formulas (3.7):

6,1040419,084,017009,027,01 S)( 2 Km

W

;

2,10120419,088,0160062,027,01 S)( 2 Km

W

;

6,1040419,084,017009,027,01 S)( 2 Km

W

.

Pēc formulas (3.6) aprēķina siltuma inerces raksturojumu sienas konstrukcijai:

8,46,1001,02,1045,06,1001,0 D

Pastāv uzskats, ka siltuma inerces praktiski nav, ja D 1,5, inerce ir maza, ja

1,5< 4D , inerce ir vidēja, ja 4<D 7, un tā ir liela, ja D>7. Šajā gadījumā sienas inerce ir

vidēja, jo 4<D 7, tas nozīmē, ka norobeţojošā konstrukcija ir nepietiekami masīva un

nenodrošina pietiekamu siltuma plūsmas bremzēšanas efektu caur sienu. Siltuma plūsmas

bremzēšanas efektu varētu panākt ar siltumizolācijas uzklāšanu uz sienas. (Projektā paredzēto

risinājumu skatīt 4. nodaļā.)

3.3. Ārsienas iekšējās virsmas temperatūras pārbaude

Norobeţojošās konstrukcijas iekšējās virsmas pārbaude saistīta ar iekšējās virsmas

temperatūras τt noteikšanu [1] pēc formulas:

TT

ATTt

R

ttt

(3.8)

kur: τt – iekšējās virsmas temperatūra, [ºC];

tT – telpas temperatūra, [ºC];

tA – āra gaisa temperatūra, [ºC];

RT – ārējās sienas termiskā pretestība, [m2K/W];

T - siltumpārejas koeficients, [W/ m2K].

Iekšējās virsmas temperatūru nepieciešams aprēķināt tādēļ, lai veiktu pārbaudi vai

dotajos apstākļos uz iekšējās virsmas neveidojas tvaika kondensāts. Veic aprēķinu pēc

formulas (2.8):

1) ja tT = 22 ºC, tad:

71,15

7,878,0

7,202222

t ºC

26

No piesātināta ūdens tvaika parciālā spiediena atkarības no gaisa temperatūras

diagrammas, maksimāli iespējamais ūdens tvaika parciālais spiediens p’tv = 13,0 Pa.

Faktiskais ūdens tvaika parciālais spiediens nosakāms pēc formulas:

100

tv

tv

pp (3.9)

kur: ptv – faktiskais ūdens tvaika parciālais spiediens, [Pa];

p’tv - maksimāli iespējamais ūdens tvaika parciālais spiediens, [Pa];

φ - relatīvais telpas gaisa mitrums (pie 12 ≤ tT ≤ 24 ºC φ = 60 %).

8,7100

6013

tvp Pa

No piesātinātā ūdens tvaika parciālā spiediena atkarības no gaisa temperatūras tT

diagrammas nosaku rasas punkta temperatūru tR = 8,3 ºC1. Tātad τt > tR un uz telpas iekšējās

virsmas ir izslēgta tvaika kondensācija.

2) ja tT = 18 ºC, tad

3,12

7,878,0

7,201818

t ºC

No diagrammas p’tv = 10,5 Pa.

3,6100

605,10

tvp Pa

Pēc diagrammas: tR = 5 ºC.

Tātad arī šajā gadījumā τt > tR un uz telpas iekšējās virsmas ir izslēgta tvaika

kondensācija. Abos gadījumos konstrukcijas iekšējās virsmas temperatūra ir ievērojami

zemāka par uzdoto komforta telpu temperatūru. Pieļaujamā norma ir aptuveni 2°c, kas

nodrošinātu labu komforta sajūtu cilvēkiem, kas uzturas telpās. Šajā gadījumā sienas

konstrukcijai būtu nepieciešams palielināt termisko pretestību, ko nodrošinātu siltumizolācijas

uzklāšana esošajai sienai.

1 Akmens P., Krēsliņš A. Ēku apkure un ventilācija 1. daļa. Rīga. Zvaigzne ABC, 1995.g.- 22.lpp.

27

3.4. Siltuma zudumu aprēķins

Lai uzturētu noteiktu telpas temperatūru, sildķermeņiem jākompensē siltuma zudumi

no telpas uz āru (caur sienām, griestiem, grīdu, logiem, durvīm u.c.). Vienkāršota sildķermeņu

jaudas izvēle ir analoģiska katla jaudas izvēlei pēc dotās telpas platības vai tilpuma. Taču

būvkonstrukcijas ir daţādas, no daţādiem materiāliem, ar daţādu novietojumu, kas ievērojumi

ietekmē zudumus vienādas platības telpās. Tādēļ šie zudumi ir jāaprēķina ņemot to vērā.

Aprēķinu metodikas pamatā izmantoti Ministra kabineta noteikumi par Latvijas

būvnormatīvu LBN 002-01 „Ēku norobeţojošo konstrukciju siltumtehnika”[8] [1].

Telpas kopējos siltuma zudumus, kurus izmanto apkures sistēmas jaudas

aprēķināšanai atrod summējot atsevišķo telpu siltuma zudumus caur norobeţojošām

konstrukcijām un papildus zudumu koeficientus. Zinot visu horizontālo un vertikālo

norobeţojošo konstrukciju siltuma pārejas pretestības var veikt siltuma zudumu aprēķinu.

Galvenos siltuma zudumus aprēķina pēc formulas:

nttFUQ ai 1 (3.10)

kur: Q siltuma zudumi, [W ];

U - norobeţojošās konstrukcijas siltuma caurlaidības koef.,

KmW

2 ;

F virsmas laukums, [m2];

it iekšējā temperatūra, [oC];

at ārējā temperatūra,[oC];

n – papildu siltuma zudumu koeficientu summa.

Ievērojama ietekme uz siltuma zudumu lielumu ir gaisa eksfiltrācijai un infiltrāciajai

caur norobeţojošo konstrukciju masīvu un ne blīvumiem tajās. Tāpat jāņem vērā saules

starojums un vēja ietekme. Telpu siltuma zudumi var ievērojami palielināties, ieplūstot

aukstam gaisam caur ārdurvīm.

Papildu siltuma zudumus caur jebkuras nozīmes telpas norobeţojošām konstrukcijām

aprēķina kā daļu no galvenajiem siltuma zudumiem, lietojot koeficentu n, kura vērtības ir

šādas:

a) jebkuras nozīmes ēkas telpu vertikālo un slīpo (vertikālā projekcijā) ārsienu, durvju

un logu galvenos siltuma zudumus, kas vērsti uz ziemeļiem, austrumiem, ziemeļaustrumiem

un ziemeļrietumiem, palielina par 10%, bet uz dienvidaustrumiem par 5%.

28

b) ja ārdurvis nav aprīkotas ar gaisa vai silta gaisa aizkariem. galvenajiem siltuma

zudumiem izdara pieskaitījumus. ņemot vērā ēkas augstumu H:

0,2H - trīskāršām durvīm ar diviem vējtveriem starp tām;

0,27H - dubultdurvīm ar vējtveriem starp tām;

0,34H - dubultdurvīm bez vējtvera;

0,22H – vienkāršām durvīm.

Rezerves un vasaras durvīm un vārtiem papildus zudumi nav jāņem vērā.

Ēkām, kurām nerēķina speciāli gaisa infiltrāciju un eksfiltrāciju, vertikālo siltuma

zudumus palielina par 5%, ja vidējais vēja ātrums janvārī ir mazāks nekā 5 m/s; palielina par

10%, ja šis vēja ātrums ir 5 ... 10 m/s, un palielina par 15%, ja tas lielāks nekā 10 m/s.

Siltuma zudumu aprēķins izpildīts 3.7. tabulas formā, kur katrai ailei ir sava nozīme:

1. ailē ieraksta telpas numuru;

2. ailē ieraksta telpas nosaukumu;

3. ailē ieraksta telpas grīdas platību;

4. ailē ieraksta grīdas konstrukcijas siltumpārejas koeficientu;

5. ailē ieraksta telpas griestu platību;

6. ailē ieraksta griestu konstrukcijas siltumpārejas koeficientu;

7. ailē ieraksta logu konstrukcijas virsmas platumu;

8. ailē ieraksta logu konstrukcijas virsmas augstumu;

9. ailē aprēķina kopējo telpas logu virsmas laukumu;

10. ailē ieraksta logu siltumpārejas koeficientu;

11. ailē ieraksta sienas konstrukcijas virsmas garumu;

12. ailē ieraksta sienas konstrukcijas virsmas augstumu;

13. ailē aprēķina kopējo telpas sienas virsmas laukumu;

14. ailē ieraksta sienas konstrukcijas siltumpārejas koeficientu;

15. ailē ieraksta telpas gaisa aprēķina temperatūru;

16. ailē ieraksta iekštelpas un āra gaisa temperatūru starpību;

17. ailē aprēķina galvenos siltuma zudumus saskaņā ar formulu (3.10)

18. ailē ieraksta papildus siltuma zudumu koeficientu summu, kas atkarīga no telpas

novietojuma pēc debespusēm, vidējā vēja ātruma [10], telpas izvietojuma ēkā;

19. ailē aprēķina papildus siltuma zudumus atkarībā no koeficientu summas;

20. ailē aprēķina kopējos siltuma zudumus telpā, summējot galvenos siltuma zudumus ar

papildus siltuma zudumiem telpā.

29

3.7. tabula

Ēkas siltuma zudumu aprēķins

Nr.

p.k

.

Te

lpas

no

sau

ku

ms

Grī

da m

2

Ko

ns

tr.,

W/m

2*C

Gri

esti

m2

Ko

ns

tr.,

W/m

2*C

Lo

gi L

,(m

)

Lo

gi h

,(m

)

Ap

g.

La

uku

ms, m

2

Lo

gi, m

2/W

Ko

ns

tr.L

,(m

)

Ko

ns

tr.h

,(m

)

Ko

ns

tr., m

2

Ko

ns

tr.,

W/m

2*C

Te

lpas t

,0C

Δt,0C

Galv

. S

ilt.

Zu

d., W

Pap

ild

us

sil

tum

a

zu

du

mi,

W

Σ Q

sil

t, W

Σ Q

sil

t, W

Koef. Σ

Qpapildus

1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21

1. stāvs

101 Gaitenis 8,5 0,87

0,9 2,10 1,9 2,6 1,645 2,8 2,716 1,02 18 23,00 346,82 0,10 34,68 382 380

102 Gaitenis 1,8 0,87

0,0 2,9

2,8 0 1,56 18 23,00 36,02 0,10 3,60 40 40

103 Tualete 2,5 0,87

0,0 2,9

2,8 0 1,56 20 25,00 54,38 0,10 5,44 60 60

104 Kabinets 12,5 0,87

2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 23,00 690,80 0,20 138,16 829 830

105 Kabinets 13 0,87

2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 23,00 700,81 0,20 140,16 841 840

106 Kabinets 12,9 0,87

2,6 1,50 3,9 2,9 8,65 2,8 20,32 1,02 18 23,00 994,97 0,20 198,99 1194 1190


2,6 1,50 3,9 2,9 10,43 2,8 25,31 1,02 18 23,00 1214,14 0,15 182,12 1396 1400

108 Kabinets 12,6 0,87

2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 23,00 692,80 0,15 103,92 797 800

109 Gaitenis 2,5 0,87

1,50 0,0 2,9

2,8 0 1,56 18 23,00 50,03 0,10 5,00 55 60

110 Saimniecības telpa 2,6 0,87

1,50 0,0 2,9

2,8 0 1,56 18 23,00 52,03 0,10 5,20 57 60

111 Kāpņu telpa 13,2 0,87

1,50 0,0 2,9

2,8 0 1,56 18 23,00 264,13 0,10 26,41 291 290

112 Vējtveris 1,3 0,87

0,9 2,10 1,9 2,6 1,61 2,8 2,618 1,56 18 23,00 232,97 0,15 34,95 268 270


0,9 2,10 1,9 2,6 1,59 2,8 2,562 1,56 18 23,00 230,96 0,15 34,64 266 270


2,6 1,50 3,9 2,9 3,18 2,8 5,004 1,56 18 23,00 779,84 0,15 116,98 897 900


2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 23,00 800,86 0,15 120,13 921 920

116 Gaitenis 3,4 0,87

1,50 0,0 2,9

2,8 0 1,56 18 23,00 68,03 0,10 6,80 75 70

117 Tualete 1,2 0,87

1,50 0,0 2,9

2,8 0 1,56 18 23,00 24,01 0,10 2,40 26 30

118 Kabinets 10,3 0,87

2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 23,00 646,78 0,15 97,02 744 740

119 Kabinets 18,2 0,87

2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 23,00 804,86 0,15 120,73 926 930

120 Kabinets 18,1 0,87

2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 23,00 802,86 0,15 120,43 923 920

121 Vannas istaba 2,2 0,87

1,50 0,0 2,9

2,8 0 1,56 20 25,00 47,85 0,10 4,79 53 50

122 Gaitenis 3 0,87

1,50 0,0 2,9

2,8 0 1,56 18 23,00 60,03 0,10 6,00 66 70


2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 23,00 684,80 0,15 102,72 788 790

124 Tualete 11,8 0,87

2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 20 25,00 735,65 0,15 110,35 846 850

125 Gaitenis 3,9 0,87

1,50 0,0 2,9

2,8 0 1,56 18 23,00 78,04 0,10 7,80 86 90

30

3.7. tabulas turpinājums


1,50 0,0 2,9

2,8 0 1,56 18 23,00 62,03 0,10 6,20 68 70


1,50 0,0 2,9

2,8 0 1,56 18 23,00 266,13 0,10 26,61 293 290


0,9 2,10 1,9 2,9 1,59 2,8 2,562 1,56 18 23,00 242,00 0,15 36,30 278 280


0,9 2,10 1,9 2,6 1,61 2,8 2,618 1,56 18 23,00 232,97 0,15 34,95 268 270

130 Kabinets 32,9 0,87

1,2 0,90 1,1 2,9 13,62 2,8 37,06 1,02 18 23,00 1599,90 0,20 319,98 1920 1920

131 Tualete 2,3 0,87

1,50 0,0 2,9

2,8 0 1,56 20 25,00 50,03 0,10 5,00 55 60

132 Gaitenis 11,7 0,87

1,2 0,90 1,1 2,9 2,273 2,8 5,284 1,02 18 23,00 430,13 0,20 86,03 516 520

133 Kabinets 17,6 0,87

2,6 1,50 3,9 2,9 10,3 2,8 24,94 1,02 18 23,00 1197,40 0,20 239,48 1437 1440

134 Kabinets 12,7 0,87

2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 23,00 694,81 0,20 138,96 834 830

135 Priekštelpa 3,9 0,87

1,50 0,0 2,9

2,8 0 1,56 18 23,00 78,04 0,10 7,80 86 90

136 Foajē 44,5 0,87

5,8 2,30 13,2 2,9 6,38 2,8 4,616 1,56 18 23,00 1939,71 0,20 387,94 2328 2330


2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 23,00 800,86 0,20 160,17 961 960


2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 23,00 800,86 0,20 160,17 961 960

139 Kabinets 17,9 0,87

2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 23,00 798,86 0,20 159,77 959 960

140 Gaitenis 87,4 0,87

1,2 0,90 1,1 2,9 2,237 2,8 5,184 1,56 18 23,00 2006,90 0,20 401,38 2408 2410


1,50 0,0 2,6

2,8 0 1,56 18 23,00 78,04 0,10 7,80 86 90

Tirdzniecības telpu grupa 1

1 Frizētava 18,2 0,87

2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 23,00 804,86 0,20 160,97 966 970


2,8 0 1,56 18 23,00 42,02 0,10 4,20 46 50

3 Frizētava 13,7 0,87

2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 23,00 714,82 0,20 142,96 858 860

4 Gaitenis 17,3 0,87

2,8 0 1,56 18 23,00 346,17 0,10 34,62 381 380


1 Veikals 17,3 0,87

2,6 1,50 3,9 2,9 3,18 2,8 5,004 1,56 18 23,00 785,85 0,15 117,88 904 900


1 Kafejnīca 37,1 0,87

5,2 1,50 7,8 2,9 6,38 2,8 10,06 1,56 18 23,00 1623,73 0,15 243,56 1867 1870

2 Ģērbtuve 9,3 0,87

2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 23,00 626,77 0,15 94,02 721 720

3 Trauku mazgājama telpa 5,6 0,87

1,50 0,0 2,9

2,8 0 1,56 18 23,00 112,06 0,15 16,81 129 130

4 Virtuve 15,4 0,87

2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 23,00 748,83 0,15 112,32 861 860

5 Gaitenis 5,4 0,87

1,50 0,0 2,9

2,8 0 1,56 18 23,00 108,05 0,15 16,21 124 120

6 Kafejnīca 36,6 0,87

5,2 1,50 7,8 2,9 6,38 2,8 10,06 1,56 18 23,00 1613,72 0,15 242,06 1856 1860

Dažādu sociālo grupu kopdzīvojamās mājas dzīvojamā telpu grupa

1 Dzīvojamā istaba 18 0,87

2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 23,00 800,86 0,20 160,17 961 960

2 Virtuve 10 0,87

2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 23,00 640,78 0,20 128,16 769 770

31


3 Dzīvojamā istaba 17,9 0,87

2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 23,00 798,86 0,20 159,77 959 960

4 Dzīvojamā istaba 17,9 0,87

2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 23,00 798,86 0,20 159,77 959 960

5 Gaitenis 3,4 0,87

1,50 0,0 2,9

2,8 0 1,56 18 23,00 68,03 0,20 13,61 82 80

6 Vannas istaba 2,3 0,87

1,50 0,0 2,9

2,8 0 1,56 20 25,00 50,03 0,20 10,01 60 60

7 Gaitenis 1,3 0,87

1,50 0,0 2,9

2,8 0 1,56 18 23,00 26,01 0,20 5,20 31 30

Kopā 38814 38870

2. stāvs

201 Kāpņu telpa 16,9

2,6 1,50 3,9 3,0 3,19 2,8 5,032 1,56 18 38,70 756,58 0,15 113,49 870 870

202 Gaitenis 1,8

1,50 0,0 2,9

2,8 0 1,56 18 38,70 0,00 0,10 0,00 0 0

203 Saimniecības telpa 1,9

1,50 0,0 2,9

2,8 0 1,56 18 38,70 0,00 0,10 0,00 0 0

204 Noliktava 12,4

2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 38,70 741,49 0,15 111,22 853 850

205 Dzīvojamā istaba 18

2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 38,70 741,49 0,15 111,22 853 850

206 Dzīvojamā istaba 18,2

2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 38,70 741,49 0,15 111,22 853 850


2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 38,70 741,49 0,15 111,22 853 850


2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 38,70 741,49 0,15 111,22 853 850

209 Halle 37,1

5,2 1,50 7,8 2,9 6,38 2,8 10,06 1,56 18 38,70 1482,98 0,15 222,45 1705 1710


2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 38,70 741,49 0,15 111,22 853 850


2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 38,70 741,49 0,15 111,22 853 850


2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 38,70 741,49 0,15 111,22 853 850


2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 38,70 741,49 0,15 111,22 853 850

214 Gaitenis 1,9

1,50 0,0 2,9

2,8 0 1,56 18 38,70 0,00 0,15 0,00 0 0


1,50 0,0 2,9

2,8 0 1,56 18 38,70 0,00 0,15 0,00 0 0

216 Virtuve 12,6

2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 38,70 741,49 0,15 111,22 853 850


2,6 1,50 3,9 3,0 3,19 2,8 5,032 1,56 18 38,70 756,58 0,15 113,49 870 870


2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 38,70 741,49 0,15 111,22 853 850

219 Tualete 2,5

1,50 0,0 2,9

2,8 0 1,56 20 40,70 0,00 0,15 0,00 0 0

220 Gaitenis 4,2

1,50 0,0 2,9

2,8 0 1,56 18 38,70 0,00 0,15 0,00 0 0


2,6 1,50 3,9 2,9 8,55 2,8 20,04 1,02 18 38,70 1228,76 0,20 245,75 1475 1470


1,2 0,90 1,1 2,9 1,883 2,8 4,192 1,02 18 38,70 286,70 0,20 57,34 344 340


2,6 1,50 3,9 2,9 10,3 2,8 24,93 1,02 18 38,70 1421,63 0,20 284,33 1706 1710


2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 38,70 741,49 0,20 148,30 890 890

225 Vannas istaba ar tualeti 6,7

1,50 0,0 2,9

2,8 0 1,56 20 40,70 0,00 0,20 0,00 0 0


1,50 0,0 2,9

2,8 0 1,56 20 40,70 0,00 0,20 0,00 0 0

32



2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 38,70 741,49 0,20 148,30 890 890


2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 38,70 741,49 0,20 148,30 890 890


2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 38,70 741,49 0,20 148,30 890 890


1,50 0,0 2,9

2,8 0 1,56 20 40,70 0,00 0,20 0,00 0 0


2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 38,70 741,49 0,20 148,30 890 890


2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 38,70 741,49 0,20 148,30 890 890


2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 38,70 741,49 0,20 148,30 890 890


1,50 0,0 2,9

2,8 0 1,56 20 40,70 0,00 0,20 0,00 0 0


2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 38,70 741,49 0,20 148,30 890 890


2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 38,70 741,49 0,20 148,30 890 890


2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 38,70 741,49 0,20 148,30 890 890


2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 38,70 741,49 0,20 148,30 890 890


2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 38,70 741,49 0,20 148,30 890 890


2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 38,70 741,49 0,20 148,30 890 890


2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 38,70 741,49 0,20 148,30 890 890


2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 38,70 741,49 0,20 148,30 890 890


2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 38,70 741,49 0,20 148,30 890 890


2,6 1,50 3,9 2,9 10,3 2,8 24,93 1,02 18 38,70 1421,63 0,20 284,33 1706 1710

245 Gaitenis 111,6

4,1 1,70 7,0 2,9 4,544 2,8 5,753 1,56 18 38,70 1129,58 0,20 225,92 1355 1360

246 Vannas istaba ar tualet 6,2

1,50 0,0 2,9

2,8 0 1,56 20 40,70 0,00 0,20 0,00 0 0

247 Vannas istaba ar tualet 6,4

1,50 0,0 2,9

2,8 0 1,56 20 40,70 0,00 0,20 0,00 0 0

248 Priekštelpa 7,8

2,6 1,50 3,9 2,9 6,13 2,8 13,26 1,02 18 38,70 961,28 0,20 192,26 1154 1150


2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 38,70 741,49 0,20 148,30 890 890

250 Dušas telpa 3,7

1,50 0,0 2,9

2,8 0 1,56 20 40,70 0,00 0,20 0,00 0 0


1,50 0,0 2,9

2,8 0 1,56 18 38,70 0,00 0,20 0,00 0 0

252 Gaitenis 4,1

1,50 0,0 2,9

2,8 0 1,56 18 38,70 0,00 0,20 0,00 0 0

253 Dušas telpa 4

1,50 0,0 2,9 2,42 2,8 6,776 1,02 20 40,70 281,30 0,20 56,26 338 340

254 Tualete 3,3

0,9 1,70 1,5 2,9 1,883 2,8 3,742 1,02 20 40,70 335,95 0,20 67,19 403 400

255 Balkons 5,5

1,50 0,0 2,9

2,8 0 1,56 18 38,70 0,00 0,20 0,00 0 0

256 Balkons 5,5

1,50 0,0 2,9

2,8 0 1,56 18 38,70 0,00 0,20 0,00 0 0

Kopā 36432 36410

3. stāvs


2,6 1,50 3,9 2,9 10,3 2,8 24,93 1,02 18 38,70 1421,63 0,20 284,33 1706 1710

33



2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 38,70 741,49 0,20 148,30 890 890


2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 38,70 741,49 0,20 148,30 890 890


2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 38,70 741,49 0,20 148,30 890 890


2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 38,70 741,49 0,20 148,30 890 890


2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 38,70 741,49 0,20 148,30 890 890


2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 38,70 741,49 0,20 148,30 890 890


2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 38,70 741,49 0,20 148,30 890 890


2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 38,70 741,49 0,20 148,30 890 890


2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 38,70 741,49 0,20 148,30 890 890


2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 38,70 741,49 0,20 148,30 890 890


2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 38,70 741,49 0,20 148,30 890 890


2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 38,70 741,49 0,20 148,30 890 890


2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 38,70 741,49 0,20 148,30 890 890


2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 38,70 741,49 0,20 148,30 890 890


2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 38,70 741,49 0,20 148,30 890 890


2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 38,70 741,49 0,20 148,30 890 890


2,6 1,50 3,9 2,9 10,3 2,8 24,93 1,02 18 38,70 1421,63 0,20 284,33 1706 1710

319 Tualete 3,3

1,2 0,90 1,1 2,9 1,883 2,8 4,192 1,56 20 40,70 393,66 0,15 59,05 453 450


1,50 0,0 2,9 2,42 2,8 6,776 1,02 20 40,70 281,30 0,15 42,19 323 320

321 Gaitenis 4

1,50 0,0 2,9

2,8 0 1,56 18 38,70 0,00 0,15 0,00 0 0


2,6 1,50 3,9 2,9 6,13 2,8 13,26 1,02 18 38,70 961,28 0,15 144,19 1105 1110


2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 38,70 741,49 0,15 111,22 853 850


1,50 0,0 2,9

2,8 0 1,56 20 40,70 0,00 0,15 0,00 0 0

325 Tualete 2,7

1,50 0,0 2,9

2,8 0 1,56 20 40,70 0,00 0,15 0,00 0 0


2,6 1,50 3,9 3,0 3,19 2,8 5,032 1,56 18 38,70 756,58 0,15 113,49 870 870

327 Virtuve 12,6

2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 38,70 741,49 0,15 111,22 853 850

328 Gaitenis 1,8

1,50 0,0 2,9

2,8 0 1,56 18 38,70 0,00 0,15 0,00 0 0

329 Saimniecības telpa 2

1,50 0,0 2,9

2,8 0 1,56 18 38,70 0,00 0,15 0,00 0 0


2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 38,70 741,49 0,15 111,22 853 850


2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 38,70 741,49 0,15 111,22 853 850


2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 38,70 741,49 0,15 111,22 853 850


2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 38,70 741,49 0,15 111,22 853 850

334 Foajē 37,7

5,2 1,50 7,8 2,9 6,38 2,8 10,06 1,56 18 38,70 1482,98 0,15 222,45 1705 1710

34



2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 38,70 741,49 0,15 111,22 853 850


2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 38,70 741,49 0,15 111,22 853 850


2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 38,70 741,49 0,15 111,22 853 850


2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 38,70 741,49 0,15 111,22 853 850

339 Virtuve 12,7

2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 38,70 741,49 0,15 111,22 853 850


1,50 0,0 2,9

2,8 0 1,56 18 38,70 0,00 0,15 0,00 0 0

341 Gaitenis 1,8

1,50 0,0 2,9

2,8 0 1,56 18 38,70 0,00 0,15 0,00 0 0


2,6 1,50 3,9 3,0 3,19 2,8 5,032 1,56 18 38,70 756,58 0,15 113,49 870 870

343 Gaitenis 6,6

1,50 0,0 2,9

2,8 0 1,56 18 38,70 0,00 0,15 0,00 0 0


2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 38,70 741,49 0,15 111,22 853 850


2,6 1,50 3,9 2,9 8,55 2,8 20,04 1,02 18 38,70 1228,76 0,20 245,75 1475 1470

346 Tualete 3,2

1,2 0,90 1,1 2,9 1,883 2,8 4,192 1,02 20 40,70 301,52 0,20 60,30 362 360

347 Gaitenis 113,9

4,1 1,70 7,0 2,9 4,544 2,8 5,753 1,56 18 38,70 1129,58 0,20 225,92 1355 1360

348 Balkons 5,5

1,50 0,0 2,9 3,19 2,8 8,932 1,56 18 38,70 539,24 0,10 53,92 593 590

349 Balkons 5,5

1,50 0,0 2,9 3,19 2,8 8,932 1,56 18 38,70 539,24 0,10 53,92 593 590

Kopā 37586 37560

4. stāvs


2,6 1,50 3,9 2,9 10,3 2,8 24,93 1,02 18 38,70 1421,63 0,20 284,33 1706 1710


2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 38,70 741,49 0,20 148,30 890 890


2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 38,70 741,49 0,20 148,30 890 890


2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 38,70 741,49 0,20 148,30 890 890


2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 38,70 741,49 0,20 148,30 890 890


2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 38,70 741,49 0,20 148,30 890 890


2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 38,70 741,49 0,20 148,30 890 890


2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 38,70 741,49 0,20 148,30 890 890


2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 38,70 741,49 0,20 148,30 890 890


2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 38,70 741,49 0,20 148,30 890 890


2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 38,70 741,49 0,20 148,30 890 890


2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 38,70 741,49 0,20 148,30 890 890


2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 38,70 741,49 0,20 148,30 890 890


2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 38,70 741,49 0,20 148,30 890 890


2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 38,70 741,49 0,20 148,30 890 890


2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 38,70 741,49 0,20 148,30 890 890

35



2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 38,70 741,49 0,20 148,30 890 890


2,6 1,50 3,9 2,9 10,3 2,8 24,93 1,02 18 38,70 1421,63 0,20 284,33 1706 1710

319 Tualete 3,3

1,2 0,90 1,1 2,9 1,883 2,8 4,192 1,02 20 40,70 301,52 0,15 45,23 347 350


1,50 0,0 2,9 2,42 2,8 6,776 1,02 18 38,70 267,48 0,15 40,12 308 310

321 Gaitenis 4

2,6 1,50 3,9 2,9 6,13 2,8 13,26 1,02 18 38,70 961,28 0,15 144,19 1105 1110


3,6 2,50 9,0 2,9 3,19 2,8 13,26 1,56 18 38,70 1238,47 0,15 185,77 1424 1420


2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 38,70 741,49 0,15 111,22 853 850


1,50 0,0 2,9

2,8 0 1,56 20 40,70 0,00 0,15 0,00 0 0

325 Tualete 2,7

1,50 0,0 2,9

2,8 0 1,56 20 40,70 0,00 0,15 0,00 0 0


2,6 1,50 3,9 3,0 3,19 2,8 5,032 1,56 18 38,70 756,58 0,15 113,49 870 870

327 Virtuve 12,6

2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 38,70 741,49 0,15 111,22 853 850

328 Gaitenis 1,8

1,50 0,0 2,9

2,8 0 1,56 18 38,70 0,00 0,15 0,00 0 0


1,50 0,0 2,9

2,8 0 1,56 18 38,70 0,00 0,15 0,00 0 0


2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 38,70 741,49 0,15 111,22 853 850


2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 38,70 741,49 0,15 111,22 853 850


2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 38,70 741,49 0,15 111,22 853 850


2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 38,70 741,49 0,15 111,22 853 850

334 Foajē 37,7

5,2 1,50 7,8 2,9 6,38 2,8 10,06 1,56 18 38,70 1482,98 0,15 222,45 1705 1710


2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 38,70 741,49 0,15 111,22 853 850


2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 38,70 741,49 0,15 111,22 853 850


2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 38,70 741,49 0,15 111,22 853 850


2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 38,70 741,49 0,15 111,22 853 850

339 Virtuve 12,7

2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 38,70 741,49 0,15 111,22 853 850


1,50 0,0 2,9

2,8 0 1,56 18 38,70 0,00 0,15 0,00 0 0

341 Gaitenis 1,8

1,50 0,0 2,9

2,8 0 1,56 18 38,70 0,00 0,15 0,00 0 0


2,6 1,50 3,9 3,0 3,19 2,8 5,032 1,56 18 38,70 756,58 0,15 113,49 870 870

343 WC 6,6

2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 20 40,70 779,81 0,15 116,97 897 900


2,6 1,50 3,9 2,9 8,55 2,8 20,04 1,02 18 38,70 1228,76 0,15 184,31 1413 1410


2,8 0 1,56 18 38,70 0,00 0,20 0,00 0 0

346 Tualete 3,2

1,2 0,90 1,1 2,9 1,883 2,8 4,192 1,02 20 40,70 301,52 0,20 60,30 362 360

347 Gaitenis 113,9

4,1 1,70 7,0 2,9 4,544 2,8 5,753 1,56 18 38,70 1129,58 0,20 225,92 1355 1360

348 Balkons 5,5

1,50 0,0 2,9 3,19 2,8 8,932 1,56 18 38,70 539,24 0,10 53,92 593 590

36


349 Balkons 5,5

1,50 0,0 2,9 3,19 2,8 8,932 1,56 18 38,70 539,24 0,10 53,92 593 590

Kopā 38871 38860

5. stāvs


2,6 1,50 3,9 2,9 10,3 2,8 24,93 1,02 18 38,70 1421,63 0,20 284,33 1706 1710


2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 38,70 741,49 0,20 148,30 890 890


2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 38,70 741,49 0,20 148,30 890 890


2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 38,70 741,49 0,20 148,30 890 890


2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 38,70 741,49 0,20 148,30 890 890


2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 38,70 741,49 0,20 148,30 890 890


2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 38,70 741,49 0,20 148,30 890 890


2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 38,70 741,49 0,20 148,30 890 890


2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 38,70 741,49 0,20 148,30 890 890


2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 38,70 741,49 0,20 148,30 890 890


2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 38,70 741,49 0,20 148,30 890 890


2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 38,70 741,49 0,20 148,30 890 890


2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 38,70 741,49 0,20 148,30 890 890


2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 38,70 741,49 0,20 148,30 890 890


2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 38,70 741,49 0,20 148,30 890 890


2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 38,70 741,49 0,20 148,30 890 890


2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 38,70 741,49 0,20 148,30 890 890


2,6 1,50 3,9 2,9 10,3 2,8 24,93 1,02 18 38,70 1421,63 0,20 284,33 1706 1710

319 Tualete 3,3

1,2 0,90 1,1 2,9 1,883 2,8 4,192 1,02 20 40,70 301,52 0,15 45,23 347 350


1,50 0,0 2,9 2,42 2,8 6,776 1,02 20 40,70 281,30 0,15 42,19 323 320

321 Gaitenis 4

2,6 1,50 3,9 2,9 6,13 2,8 13,26 1,02 18 38,70 961,28 0,15 144,19 1105 1110


3,6 2,50 9,0 2,9 3,19 2,8 13,26 1,56 18 38,70 1238,47 0,15 185,77 1424 1420


2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 38,70 741,49 0,15 111,22 853 850


1,50 0,0 2,9

2,8 0 1,56 20 40,70 0,00 0,15 0,00 0 0

325 Tualete 2,7

1,50 0,0 2,9

2,8 0 1,56 20 40,70 0,00 0,15 0,00 0 0


2,6 1,50 3,9 3,0 3,19 2,8 5,032 1,56 18 38,70 756,58 0,15 113,49 870 870

327 Virtuve 12,6

2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 38,70 741,49 0,15 111,22 853 850

328 Gaitenis 1,8

1,50 0,0 2,9

2,8 0 1,56 18 38,70 0,00 0,15 0,00 0 0


1,50 0,0 2,9

2,8 0 1,56 18 38,70 0,00 0,15 0,00 0 0


2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 38,70 741,49 0,15 111,22 853 850

37



2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 38,70 741,49 0,15 111,22 853 850


2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 38,70 741,49 0,15 111,22 853 850


2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 38,70 741,49 0,15 111,22 853 850

334 Foajē 37,7

5,2 1,50 7,8 2,9 6,38 2,8 10,06 1,56 18 38,70 1482,98 0,15 222,45 1705 1710


2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 38,70 741,49 0,15 111,22 853 850


2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 38,70 741,49 0,15 111,22 853 850


2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 38,70 741,49 0,15 111,22 853 850


2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 38,70 741,49 0,15 111,22 853 850

339 Virtuve 12,7

2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 38,70 741,49 0,15 111,22 853 850


1,50 0,0 2,9

2,8 0 1,56 18 38,70 0,00 0,15 0,00 0 0

341 Gaitenis 1,8

1,50 0,0 2,9

2,8 0 1,56 18 38,70 0,00 0,15 0,00 0 0


2,6 1,50 3,9 3,0 3,19 2,8 5,032 1,56 18 38,70 756,58 0,15 113,49 870 870

343 WC 6,6

2,6 1,50 3,9 2,9 3,19 2,8 5,032 1,56 18 38,70 741,49 0,15 111,22 853 850


2,6 1,50 3,9 2,9 8,55 2,8 20,04 1,02 18 38,70 1228,76 0,15 184,31 1413 1410


2,8 0 1,56 18 38,70 0,00 0,20 0,00 0 0

346 Tualete 3,2

1,2 0,90 1,1 2,9 1,883 2,8 4,192 1,02 20 40,70 301,52 0,20 60,30 362 360

347 Gaitenis 113,9

4,1 1,70 7,0 2,9 4,544 2,8 5,753 1,56 18 38,70 1129,58 0,20 225,92 1355 1360

348 Balkons 5,5

1,50 0,0 2,9 3,19 2,8 8,932 1,56 18 38,70 539,24 0,10 53,92 593 590

349 Balkons 5,5

1,50 0,0 2,9 3,19 2,8 8,932 1,56 18 38,70 539,24 0,10 53,92 593 590

Kopā 38843 38820

6. stāvs

601 Mākslinieku darbnīca 36,1

36,10 1,00 5,2 2,20 11,4 2,9 13,59 3,92 41,84 1,02 18 38,70 4332,75 0,20 866,55 5199 5200


35,90 1,00 5,2 2,20 11,4 2,9 6,38 3,92 13,57 1,56 18 38,70 3492,47 0,20 698,49 4191 4190


35,90 1,00 5,2 2,20 11,4 2,9 6,38 3,92 13,57 1,56 18 38,70 3492,47 0,20 698,49 4191 4190

604 Mākslinieku darbnīca 36

36 1,00 5,2 2,20 11,4 2,9 6,38 3,92 13,57 1,56 18 38,70 3496,34 0,20 699,27 4196 4200


85,50 1,00 10,4 2,20 22,9 2,9 12,76 3,92 27,14 1,56 18 38,70 7515,12 0,20 1503,02 9018 9020


36 1,00 5,2 2,20 11,4 2,9 6,38 3,92 13,57 1,56 18 38,70 3496,34 0,20 699,27 4196 4200


36 1,00 5,2 2,20 11,4 2,9 6,38 3,92 13,57 1,56 18 38,70 3496,34 0,20 699,27 4196 4200


36,10 1,00 5,2 2,20 11,4 2,9 6,38 3,92 13,57 1,56 18 38,70 3500,21 0,20 700,04 4200 4200


85,70 1,00 10,4 3,49 13,9 2,9 29,38 3,92 101,3 1,02 18 38,70 8873,01 0,20 1774,60 10648 10650


16,90 1,00 2,6 2,20 5,7 3,0 3,19 3,92 6,785 1,56 18 38,70 1727,73 0,15 259,16 1987 1990

611 Virtuve 16,6

16,60 1,00 2,6 2,20 5,7 2,9 3,19 3,92 6,785 1,56 18 38,70 1693,99 0,15 254,10 1948 1950


36,20 1,00 5,2 2,20 11,4 2,9 6,38 3,92 13,57 1,56 18 38,70 3504,08 0,15 525,61 4030 4030

38



36,00 1,00 5,2 2,20 11,4 2,9 6,38 3,92 13,57 1,56 18 38,70 3496,34 0,15 524,45 4021 4020

614 Gaitenis 38,7

38,70 1,00

2,20 0,0 2,9

3,92 0 1,56 18 38,70 1497,69 0,15 224,65 1722 1720


36,20 1,00 5,2 2,20 11,4 2,9 6,38 3,92 13,57 1,56 18 38,70 3504,08 0,15 525,61 4030 4030


36,40 1,00 5,2 2,20 11,4 2,9 6,38 3,92 13,57 1,56 18 38,70 3511,82 0,15 526,77 4039 4040

617 Virtuve 16,8

16,80 1,00 2,6 2,20 5,7 2,9 3,19 3,92 6,785 1,56 18 38,70 1701,73 0,15 255,26 1957 1960


16,90 1,00 2,6 2,20 5,7 3,0 3,19 3,92 6,785 1,56 18 38,70 1727,73 0,15 259,16 1987 1990


12,10 1,00 2,6 2,20 5,7 2,9 3,19 3,92 6,785 1,56 18 38,70 1519,84 0,15 227,98 1748 1750

620 Tualete 12,2

12,20 1,00 2,6 2,20 5,7 2,9 8,55 3,92 27,8 1,02 20 40,70 2325,59 0,15 348,84 2674 2670

621 Gaitenis 4,3

4,30 1,00

2,20 0,0 2,9

3,92 0 1,56 18 38,70 166,41 0,20 33,28 200 200


5,10 1,00 1,2 0,90 1,1 2,9 1,883 3,92 6,301 1,02 18 38,70 567,32 0,20 113,46 681 680

623 Gaitenis 49,6

49,60 1,00 1,2 4,10 4,9 2,9 4,33 3,92 12,05 1,56 18 38,70 3199,39 0,20 639,88 3839 3840

624 Balkons 5,5

5,50 1,00

2,20 0,0 2,9

3,92 0 1,56 18 38,70 212,85 0,10 21,29 234 230

625 Balkons 5,5

5,50 1,00

2,20 0,0 2,9

3,92 0 1,56 18 38,70 212,85 0,10 21,29 234 230

Kopā 85364 85380

Kopā ēkā 275911 275900

39

4. ENERGOEFEKTIVITĀTES PAAUGSTINĀŠANAS RISINĀJUMI

4.1. Norobeţojošo konstrukciju siltumizolācijas normu piemērošana

4.1.1. Ēkas ārsienu siltināšana

Ārsienu siltināšana ir viens no prioritatīvajiem pasākumiem veicot ēkas

energoefektivitātes uzlabojumus. Ārsienām ir vislielākā ārējo norobeţojošo konstrukciju

laukumu attiecība pret citu ārēji norobeţojošo konstrukciju laukumiem, piemēram, durvīm,

logiem utt. Siltināšanas pasākumi samazina siltuma zudumus caur ārsienām, kā arī paaugstina

temperatūru uz telpas sienas virsmas, kas savukārt novērš iespēju veidoties pelējumam uz

iekšējo sienu virsmas arī pie paaugstināta mitruma.

Kā piemērs parādīts esošās ārsienas siltināšana no ārpuses ar 15 cm biezu minerālvates

slāni, lai sasniegtu normatīvo sienas siltumpārejas koeficienta URN vērtību, skatīt 4.1. attēlu.

Esošas sienas siltumpārejas koeficients: UAS = 1,56 W/(m2

*K).

4.1.att. Jauniegūtās ārējās sienas konstrukcija

Piemērojot ārsienai 15 cm biezu siltumizolācijas slāni:

d1 =esošā ārējā norobeţojoša konstrukcija R0 = 0,64 (m2

*K)/W;

d2 =0,01m λ2= 0,9 W/m*K;

d3 =0,15 λ3= 0,045 W/m*K;

d4 =0,01m λ4= 0,9 W/m*K,

-tā rezultātā iegūstot, ka:

40

4

4

3

3

2

20

dddRRT ;

96,39,0

01,0

045,0

15,0

9,0

01,064,0 TR

WKm )( 2

;

UAS = 1/3,96 = 0,25 W/(m2

*K).

Normatīvā siltumcaurlaidības koeficienta vērtības saskaņā ar LBN sienām ar masu

100 kg/m2 un vairāk ir 0,3k W/(m

2*K), kur k-temperatūras faktors noteikts pēc formulas (3.6).

URN = 0,3*0,95=0,285 W/(m2

*K).

UAS ˃ URN

Pēc iegūtajiem aprēķiniem, var secināt, ka nosiltinot ēku ar 15 cm biezu minerālvates

slāni, mēs iegūsim LBN atbilstoši normatīviem uzrādīto siltumcaurlaidības koeficientu. Līdz

ar to var uzskatīt, ka iegūtā ārējā siena būs energoefektīvāka kā iepriekšējā.

4.1.2. Veco logu un durvju nomaiņa

Logu nomaiņa ēkai nepieciešama galvenokārt to nolietotās funkcionalitātes un

pastiprinātu siltuma zudumu dēļ. Logi parasti ir ēkas vājais punkts, zudumus caur tiem var

iedalīt transmisijas un infiltrācijas siltuma zudumos. Transmisijas siltuma zudumi caur stiklu

ir 4-6 reizes lielāki nekā caur sienām, turklāt siltuma tilti parasti rodas vietās starp rāmi un

sienu. Šajā gadījumā infiltrācijas siltuma zudumi ir ļoti lieli, jo logus nevar blīvi aizvērt un

starp rāmi un sienu ir spraugas. Galvenā problēma ir logu rāmju un vērtņu ģeometrijā, kas

laika gaitā ir deformējušies un zaudējuši savu patieso funkcionalitāti.

Esošo logu termiskā pretestība RT = 0,34 (m2

*K)/W, durvju RT = 0,39 (m2

*K)/W.

Siltupārejas koeficients esošajiem logiem UDL = 2,9 W/(m2

*K), durvīm USD = 2,6 W/(m2

*K).

Normatīvā siltumcaurlaidības koeficienta vērtība URN, saskaņā ar LBN logiem un

stiklotām durvīm ir 1,8k W/(m2

*K), bet maksimālā URM vērtība ir 2,7k W/(m2

*K):

URN = 1,8*0,95=1,71 W/(m2

*K);

URM = 2,7*0,95=2,57 W/(m2

*K).

Logu un stiklotu durvju nomaiņai piedāvāju izmantot PVC tipa pakešu logus ar

selektīvu stikla paketi, kuriem raţotājs garantē UDL = 1,6 W/(m2

*K), līdz ar to URN ˃ UDL˂

URM , tas nozīmē, ka izvēlētie logi atbildīs LBN prasībām un nodrošinās pietiekošu siltuma

pretestību. Piedāvāto logu konstrukcijas risinājumu skatīt 4.2. attēlā.

41

4.2. att. PVC tipa logu konstrukcija un montāţa

4.1.3. Jumta pārseguma siltināšana

Zinot esošo ēkas jumta kopējo siltumpretestības koeficienta vērtību, kas ir 0,64

(m2

*K)/W, un salīdzinot to ar Latvijas Būvnormatīvu (LBN) 002-01 noteiktā siltuma

pretestības koeficienta minimālo vērtību, konstatēts, ka esošā jumta konstrukcijas

siltumpretestības koeficients ir aptuveni 3 reizes mazāks nekā to nosaka LBN. Līdz ar to tas

neatbilst prasībām par siltumenerģijas taupīšanu.

Kā piemērs parādīts jumta siltināšana no ārpuses ar 20 cm biezu minerālvates slāni, lai

sasniegtu normatīvo jumta siltumpārejas koeficienta URN vērtību, skatīt 4.3. attēlu.

Esošās jumta konstrukcijas siltumcaurlaidības koeficients: UGR = 1,0 W/(m2

*K).

42

4.3. att. Jumta pārseguma konstrukcija

Piemērojot jumtam 20 cm biezu siltumizolācijas slāni un papildus tvaika un hidroizolāciju:

d1 =esošā ārējā norobeţojošā konstrukcija R0 = 1,0 (m2

*K)/W;

d2 =0,15m λ2= 0,041 W/m*K;

d3 =0,002m λ3= 0,4 W/m*K;

d4 =0,05m λ4= 0,041 W/m*K,

d5 =0,005m λ5= 0,23 W/m*K,

-tā rezultātā iegūstot, ka:

5

5

4

4

3

3

2

20

ddddRRT

8,523,0

005,0

041,0

05,0

4,0

002,0

041,0

15,00,1 TR

WKm )( 2

UGR = 1/5,8 = 0,17 W/(m2

*K).

Normatīvā siltumcaurlaidības koeficienta vērtība saskaņā ar LBN jumtiem un

pārsegumiem, kas saskaras ar āra gaisu ir 0,2k W/(m2

*K):

URN = 0,2*0,95=0,19 W/(m2

*K).

UGR ˃ URN.

43

4.1.4. Pagraba cokolstāva siltināšana

Projektā paredzēts, ka ēkas pagraba stāvā tiks uzturēta telpu temperatūra +180C, lai to

panāktu pietiekami efektīvi, jāveic arī pagrabstāva norobeţojošo konstrukciju siltināšana. Lai

precīzāk noteiktu nepieciešamo pagraba apsildes jaudu un izolācijas slāņa biezumu,

nepieciešams noteikt siltumpārejas koeficientu pagrabstāvam.

Efektīvais siltuma caurlaidības koeficients, kas raksturo visu pagrabstāvu, kas saskaras

ar grunti aprēķina [3]:

zPA

zPUAUU

bwbf

' , W/(m

2*K) (4.1)

kur: bfU - pagraba grīdas siltumcaurlaidības koeficients, [W/(m2

*K)];

bwU - pagraba sienu siltumcaurlaidības koeficients, [W/(m2

*K)];

z – pagraba grīdas dziļums zem zemes virsmas līmeņa, [m];

P – grīdas perimetrs, [m];

A – grīdas platība, [m2].

Ja pagrabstāva grīda ir bez izolācijas vai ar mazu izolāciju, tad tās siltumcaurlaidības

koeficientu nosaka sekojoši:

1

5,0ln

5,0

2 '

' zd

B

zdBU

tt

bf

, W/(m

2*K) (4.2)

kur: - nesasalušas zemes siltumvadītspēja, [W/m*K];

B’ – grīdas raksturojošais izmērs, [m];

dt – pagraba grīdas ekvivalentais biezums, [m];

mP

AB 05,10

1405,0

6,703

5,0

'

Pagraba grīdas ekvivalento biezumu nosaka:

SEfSIt RRRwd , m (4.3)

kur: w – pilns sienas biezums, ieskaitot visu slāņu biezumu, [m];

Rf – pagraba grīdas pilnā pretestība siltuma zudumiem, ieskaitot visus siltumizolācijas

slāņus, (m2

*K)/W, šajā gadījumā pieņemts 2,0 (m2

*K)/W, jo nav zināms grīdas

sastāvs.

mdt 04,510,00,217,025,0

Grīdas siltumpārejas koeficientu nosaka pēc formulas (4.2):

25,015,15,004,5

05,1014,3ln

5,15,004,505,1014,3

22

bfU W/(m

2*K)

44

Pagraba sienu, kas saskaras ar grunti, siltumcaurlaidības koeficients ir atkarīgs no

pagraba sienu ekvivalentā biezuma, šajā gadījumā tiek piemērota 10 cm biezs putupolistirola

siltumizolācijas slānis:

SEwSIw RRRwd , [m] (4.4)

kur: Rw – pagraba sienas pilnā siltumu zudumu pretestība, [(m2

*K)/W];

3,71,09,0

01,0

045,0

1,0

58,0

51,0

9,0

01,013,0262,0

wd m

Pagraba sienas siltumpārejas koeficientu nosaka:

1ln

5,01

2

wt

t

bwd

z

zd

d

zU

, W/(m

2*K) (4.5.)

Aprēķinot:

21,013,7

5,1ln

5,15,6

5,65,01

5,114,3

22

bwU W/(m

2*K)

Efektīvo siltuma caurlaidības koeficientu, kas raksturo visu pagrabstāvu, kas saskaras

ar grunti aprēķina pēc (4.1) formulas:

24,01405,16,703

21,01405,125,06,703'

U W/(m

2*K).

Normatīvā siltumcaurlaidības koeficienta vērtība saskaņā ar LBN grīdām uz grunts ir

0,25k W/(m2

*K):

URN = 0,25*0,95=0,24 W/(m2

*K).

UGRD = URN. Redzams, ka mūsu gadījumā apkurināta pagraba grīdas konstrukcija, kas

saskaras ar grunti apmierina LBN, un tā būs ar pietiekamu siltuma pretestību, tā to padarot

energoefektīvu, piedāvāto risinājumu skatīt 4.4. attēlā.

45

4.4. att. Cokolstāva siltinājuma konstrukcija

4.1.5. Ēkas siltuma zudumu koeficients

Veicot ēkas siltināšanas darbus, ir ievērojami samazināts siltuma zudumu koeficients.

Aprēķinot to un salīdzinot ar LBN normatīvo, var izvirzīt vairākus secinājumus par

jauniegūto norobeţojošo konstrukciju energoefektivitāti un iegūt kopējo enerģijas zudumu

apkures vajadzībām kilovatstundās normatīvajā gadā [3].

4.1. tabula

Norobeţojošo konstrukciju siltuma zudumu raksturojums

NR

.

No

rob

ežo

jošā

ko

nstr

ukcij

a

Vir

sm

as l

au

ku

ms,

m2

Siltumcaurlaidības koeficients Caur konstrukciju aizplūstošais siltums

KmW

2 kW

Pirms Pēc Pirms Pēc

1. Sienas 2138 1,56 0,25 102 27

2. Logi 1070 2,9 1,6 116 69

3. Jumts 760 1,0 0,19 42 9

4. Grīda 780 0,87 0,24 16 8

Kopā 276 1132

2 Iegūto rezultātu skatīt digitālajā formā pielikumā esošajā diskā.

46

Ēkas aprēķina siltuma zudumu koeficientu nosaka izmantojot formulu:

iiT AUH (4.6)

kur: HT – ēkas aprēķina siltuma zudumu koeficients, [W/K];

Ui – būvelementa aprēķina siltumcaurlaidības koeficients, [W/(m2

*K)];

Ai – būvelementa laukums, [m2].

255878024,076019,010706,1213825,0 TH [W/K]

Ēkas normatīvo siltuma zudumu koeficientu nosaka izmantojot formulu:

AhH ATR (4.7)

kur: HTR – normatīvais siltuma zudumu koeficients, [W/K];

hA – ēkas 1m2 īpatnējo siltuma zudumu koeficients, [W/m

2] (pēc LBN 002-01 0,6-

piecu un vairāk stāvu ēkām);

A – ēkas apkurināmo telpu grīdas laukuma summa, [m2].

315752626,0 TRH W/K

Tātad ēkas aprēķina siltuma zudumu koeficients HT ir mazāks nekā normatīvā vērtība HTR,

2558˂3157 un tā atbilst LBN 002-01 prasībām.

Turpinot aprēķinu jānorāda kopējais enerģijas zudums EΣG kilovatstundās un

īpatnējais siltuma zudumu koeficients eG kilovatstundās uz kvadrātmetru normatīvā gada

laikā:

31024

gdTG THE (4.8)

kur: GE - kopējais siltumenerģijas zudums, [kWh];

HT – ēkas aprēķina siltuma zudumu koeficients, [W/K];

Tgd – normatīvo grāddienu skaits.

Normatīvo grāddienu skaitu viena gada apkures periodā nosaka pēc formulas:

eigd DT (4.9)

kur: ΣD – apkures dienu skaits būvvietā, ko nosaka LBN 003-01, Rīgā: 203;

i - iekšējā aprēķina temperatūra, [oC];

e - apkures perioda vidējā gaisa temperatūra, [oC].

3654018203 gdT

Nosaka kopējo siltumenerģijas zudumus pēc formulas (4.8):

224326102436542558 3

GE kWh

47

Ēkas īpatnējo siltuma zudumu koeficientu eG kilovatstundās uz kvadrātmetru kWh/m2

nosaka, izmantojot šādu vienādojumu:

L

Ee G

G

(4.10)

kur: eG - ēkas īpatnējais siltuma zudumu koeficients, [kWh/m2];

L – ēkas kopējā apkurināmā platība, [m2].

63,425262

224326Ge kWh/m

2

Saskaņā ar darbā izvirzīto mērķi ir panākts, ka siltumenerģijas patēriņš apkurei gadā

uz vienu m2 nav lielāks kā 60 kWh, tas sasniedz rādītāju 43 kWh/m

2.

4.2. Apkures sistēmas izvēle un tās pamatojums

4.2.1. Apkures sistēmas vispārējais raksturojums

Ēkas apsildīšanai, kā siltumnesējs izmantots ūdens no individuālā siltuma mezgla.

Esošo apkures sistēmu projektā paredzēts nomainīt uz jaunu divcauruļu sistēmu ar apakšējo

sadali un stāvvadiem, pēc iespējas izmantojot esošo stāvvadu vietas – caur telpām. Telpās

uzstādīt tērauda plākšņu radiatorus atbilstoši darbā noteiktajiem siltuma zudumiem pēc

siltināšanas. Komplektā ar sildķermeņiem tiks uzstādīti termoregulējošie vārsti un atgaitas

regulējošās ieskrūves, kas patstāvīgi kontrolēs telpas temperatūru. Pamatojums – atkarībā no

cilvēku daudzuma telpā un solārās ietekmes, telpā ir iespējami siltuma izdalījumi, kas daļēji

kompensē siltuma zudumus caur norobeţojošām konstrukcijām. Termovārsti sevī ietver trīs

armatūru funkcijas. Iestrādātā membrānas daļa funkcionē kā diferenciālā spiediena regulators,

kurš caur otro (izpildpiedziņas vai termoregulatora vadīto) ventili un arī caur trešo ventili (ar

roktura palīdzību iestatāmo balansēšanas daļu) uztur konstantu diferenciālo spiedienu. Arī

stipru diferenciālā spiediena svārstību gadījumos, kuras var radīt sistēmas daļu ieslēgšanās vai

izslēgšanās, diferenciālais spiediens paliek nemainīgs. Šādā veidā ir iespējams sasniegt 100%

plānoto ventiļu autoritāti. Ar roktura iestatījumu tiek uzdota maksimālā plūsma (V) armatūras

regulēšanas diapazona (0,16 - 4 bar) ietvaros. Nepilnas noslodzes diapazonā nepieciešamo

plūsmu ieregulē ar regulētājventiļa gājienu. Balansējošie vārsti projektējami precīzākai

sistēmas darbības kontrolei. Papildus projektējami termovārsti ar elektrisko piedziņu telpas

temperatūras samazināšanai robeţās no 12°C līdz +14°C, laikā, kad telpa netiek izmantota.

Papildus ietaupījums no 7% līdz 15%.

Sistēmas cauruļvadi projektēti no rūpnieciski raţota kapara, vai melnā metāla, atkarībā

no diametra: zem DN 25mm kapara cauruļvadi, pārējie melnā metāla. Tērauda cauruļvadus, ar

48

nosacīto diametru līdz DN 32mm, savieno ar vītņu savienojumiem, bet virs DN 50mm – ar

gāzes- elektro metināšanas paņēmienu. Visus atzarus no maģistrālēm un stāvvadiem paredzēts

montēt, izmantojot rūpnieciski raţotus veidgabalus un fasondaļas – vītņu un metināmās.

Maģistrālajos siltumapgādes cauruļvados jāparedz rūpnieciski izgatavotas kompensācijas

ierīces. Publiskajās telpās, virtuves, individuālās higiēnas un sanitārajās telpās, cauruļvadi

projektēti sienu un griestu konstrukcijās, komunikāciju šahtās, zonās virs piekārtajiem

griestiem. Tehnoloģiskajās un tehniskajās zonās tos jāizbūvē atklāti - pie griestu un sienu

konstrukcijām. Sistēmas augstākajos punktos projektēti gaisa savācēji. Sistēmas daļās, kurās

ir iespējama gaisa uzkrāšanās uzstādāmi automātiskie atgaisošanas vārsti. Sistēmas zemākajos

punktos – tukšošanas vārsti.

4.2.2. Radiatoru izvēle un jaudas noteikšana

Viens no apkures sistēmas pamatelementiem ir sildķermenis, kas ar siltumnesēja

starpniecību pievada siltumu apkurināmajām telpām. Sildķermenim ir vistiešākā ietekme uz

komforta apstākļiem telpā. Attiecīgus sildķermeņus izvēlas, ņemot vērā to atbilstību

siltumtehniskām, sanitāri higiēniskām, tehniski ekonomiskām prasībām. Pastāv vairāki

radiatoru veidi. Dotajā projektā izvēlēti tērauda paneļu radiatori: tie ir higiēniski, viegli

montējami un visādā ziņā atbilst mūsdienu ēku celtniecības tehnoloģijām un telpu interjeram.

Nepieciešamās radiatoru jaudas izvēlas pēc raţotāju dotajām parametru tabulām,

atbilstoši aprēķinātajai telpas nepieciešamajai jaudai, ņemot vērā reālās paredzētās

siltumnesēja un telpas gaisa temperatūras. Ja tās atšķiras no tabulā dotajām, jāveic pārrēķins

[14].

Sildķermeņa atdoto siltuma jaudu var aprēķināt pēc formulas:

3

t

n

fk

QQ (4.11)

kur: fQ - faktiskā sildķermeņa jauda, [W];

nQ - nominālā sildķermeņa jauda, [W];

tk - temperatūras koeficients;

3 - koeficients, kas ievērtē sildķermeņa uzstādīšanas shēmu.

Nominālo jaudu sildķermenim nosaka raţotājs tā tehniskajos parametros un parasti tā

tiek dota temperatūru reţīmā 75/65/20, t.i. pienākošā siltumnesēja temperatūra ir 750C,

izplūstošā siltumnesēja temperatūra 650C, ja telpas gaisa vidējā temperatūra ir 20

0C. Atkarībā

49

no šīm trijām temperatūrām mainās sildķermeņa atdotā faktiskā siltuma jauda Qf un to ievērtē

temperatūras koeficients kt, kas ir proporcionāls vidējai temperatūru starpībai t , ko aprēķina

pēc formulas:

ta

tk

ak

tt

tt

ttt

ln

(4.12)

kur: t - vidējā temperatūru starpība;

tk- turpgaitas siltunesēja vidējā temperatūra, [0C];

ta- no sildķermeņa izplūstošā siltunesēja vidējā temperatūru, [0C];

tt- telpas gaisa vidējā temperatūra, [0C];

Sakarību starp temperatūras koeficientu un vidējo temperatūru starpību izsaka ar

formulu:

27,14,145 tk (4.13)

001. telpas sildķermeņa jaudas noteikšanai aprēķina vidējo temperatūru starpību pēc formulas

(4.12):

Ct

3,51

1860

1880ln

6080

Aprēķina temperatūras koeficientu pēc formulas (4.13):

98,03,514,145 27,1 k

Nepieciešamo sildķermeņa nominālo jaudu izsaka no formulas (4.11):

105898,010800,1 nQ W

No radiatoru rindas izvēlas radiatoru ar tuvāko lielāko jaudu atbilstoši telpas

plānojumam un nozīmei, šajā gadījumā C22-500-1200 ar nominālo jaudu 1300 W. Pārējo

radiatoru nominālās jaudas skatīt grafiskajā daļā.

4.2.3. Apkures sistēmas hidrauliskais aprēķins

Ūdens apkures sistēmas hidraulisko aprēķinu veic pēc tam, kad ir aprēķināti telpu

siltuma zudumi, izvēlēts sildķermeņu veids, izvēlēts stāvvadu un sistēmas veids. Apkures

sistēmas cauruļvadu hidrauliskais aprēķins ir nepieciešams, lai varētu noteikt cauruļu

diametrus pa posmiem, kā arī iegūt spiediena zudumus visā apkures sistēmā. Aprēķins ir

svarīgs pielietojot kvalitatīvo kvantitatīvo regulēšanu.

50

Aprēķinos tiek izmantotas daţādas hidraulisko aprēķinu metodes:

Īpatnējo spiediena zudumu metode;

Dinamisko spiedienu metode;

Pretestību raksturojuma metode, u.c.

Dotās apkures sistēmas hidraulisko spiedienu aprēķins tiek veikts pēc īpatnējo zudumu

metodes [5]. Ar šo metodi spiediena zudumus p cilpā nosaka summējot lineāros zudumus,

kas rodas taisnajos cauruļvadu posmos, un zudumus vietējās pretestībās, ko veido līkumi,

ventiļi, daţādi veidgabali un citi elementi.

Aprēķinu veic pēc formulas:

zlRPld

Pp d

d

(4.14)

kur: R – lineārie spiediena zudumi 1m garā cauruļvada posmā, [Pa];

- hidr. pretest. koef., ko nosaka cauruļv. iekšējās virsmas raupjums un plūsmas

reţīms;

d – cauruļvada diametrs, [m];

Pd – dinamiskais spiediens, [Pa];

z – spiediena zudumi vietējās pretestībās, [Pa];

- vietējo pretestību koeficients.

Aprēķinu secība:

1. Konstruē sistēmas aksiometrisko shēmu, kurā parādīts sildķermeņu izvietojums,

sildķermeņu siltuma jaudas un siltuma plūsmas, ko siltumnesējam jāpārnes pa

attiecīgo cauruļvadu-aksiometriju dotajai sistēmai skatīt grafiskajā daļā.

2. Izvēlas galveno cirkulācijas cilpu. Par galveno cilpu jāpieņem tā, kurā ir vismazākais

īpatnējais spiediens uz vienu metru cauruļvada.

3. Galveno cilpu sadala atsevišķos aprēķina posmos, kuros ir nemainīgs diametrs un

siltumnesēja caurplūdums. Posmus numurē un uzrāda siltuma patēriņu.

4. Ūdens daudzumu, kas cirkulē posmā, nosaka pēc formulas:

3600

2

akOH ttc

QG (4.15)

kur: G – ūdens daudzums, [kg/h];

Q – siltuma jauda, kas jāpārvada dotajā posmā, [W];

CH2O – ūdens īpatnējā siltumietilpība, [ CkgJ ], (CH2O = 4187).

51

5. Nosaka aprēķiniem izmantojamo cirkulācijas spiedienu galvenajā cilpā pēc formulas:

dvdssc PPbPP (4.16)

kur: PS – cirkulācijas sūkņa radītais spiediens, [Pa];

Pds – dabiskais cirkulācijas spiediens, kas rodas ūdenim atdziestot sildķermeņos, [Pa];

Pdv – dabiskais cirkulācijas spiediens, kas rodas ūdenim atdziestot cauruļvados, [Pa];

b – korekcijas koeficients.

Šajā gadījumā, sistēmā ar piespiedu cirkulāciju, kā galvenais cirkulācijas spiediena

avots tiek izmantots cirkulācijas sūknis, kura radīto spiedienu nosaka pēc formulas:

lPS 803 (4.17)

kur: l- cilpas posmu garumu summa, [m];

PS – sūkņa radītais spiediens, [Pa].

b - korekcijas koeficients šajā gadījumā divcauruļu sistēmai ar apakšējo sadali ir 0,5.

Dabisko cirkulācijas spiedienu, kas rodas ūdenim atdziestot sildķermeņos Pds,

divcauruļu sistēmām aprēķina pēc formulas:

kaSdS hgP (4.18)

kur: Pds – dabiskais cirkulācijas spiediens, kas rodas ūdenim atdziestot sildķermeņos, [Pa];

g – brīvās krišanas paātrinājums, [m/s2] (9,82 m/s

2)

hS – atstatums pa vertikāli no siltuma avota centra līdz sildķermeņa centram, [m];

a ; k - atdzisušā un karstā ūdens blīvums, [kg/m3].

Nosaka cirkulācijas sūkņa radīto spiedienu pēc formulas (4.17):

75209480 SP Pa

Dabisko cirkulācijas spiedienu, kas rodas ūdenim atdziestot sildķermeņos Pds,

divcauruļu sistēmām, aprēķina pēc formulas (4.18):

18798,9712,9831582,9 dSP Pa

Nosaka aprēķiniem izmantojamo cirkulācjas spiedienu galvenajā cilpā pēc

formulas (4.16):

858625018795,07520 cP Pa

3 Dzelzītis E. Siltuma, gāzes un ūdens inženiersistēmu automatizācijas pamati. Rīga. Gandrs, 2005.-

171. lpp.

52

6. Aprēķina orientējošos īpatnējos lineāros spiediena zudumus galvenās cilpas 1 m pēc

formulas:

l

PkR C

or

9,0 (4.19)

kur: Ror – orientējošie lineārie īpatnējie spiediena zudumi, [Pa/m];

k – lineāro spiediena zudumu daļa: sistēmās ar piespiedu cirkulāciju k=0,65;

l - posmu garumu summa, [m];

Pc – cirkulācijas spiediens, [Pa].

7. Aprēķina orientējošos īpatnējos lineāros spiediena zudumus galvenās cilpas 1 m pēc

formulas (4.19):

4,5394

858665,09,0

orR Pa/m = 0,0534 kPa/m

8. Pēc ūdens daudzumiem un Ror no cauruļvadu spiediena zudumu nomogrammas [4]

izvēlas ūdens ātrumus, cauruļu diametrus un faktiskos īpatnējos lineāros spiediena

zudumus. Nosaka vietējo pretestību koeficientus, kā arī R*l un z katrā posmā.

Spiediena zudumus vietējo pretestību dēļ nosaka pēc formulas:

2

2vz (4.20)

kur: z – spiediena zudumi vietējo pretestību dēļ, [Pa];

- vietējo pretestību koeficientu summa;

- ūdens blīvums, [kg/m3]

v- plūsmas ātrums, [m/s]

9. Aprēķina summāros spiediena zudumus visos galvenās cirkulācijas cilpas posmos pēc

formulas (4.14). Rezultāti apkopoti 4.2. tabulā.

10. Iegūtos rezultātus salīdzina ar esošo cirkulācijas spiedienu PC. Cauruļvadiem dotajā

cirkulācijas cilpā jābūt aprēķinātiem tā, lai summārie spiediena zudumi cilpā būtu par

5-10% mazāki nekā esošais cirkulācijas spiediens. (šo starpību ņem vērā papildus

pretestībām, kas var rasties samontētai sistēmai.

11. Pārējās cirkulācijas cilpās par pamatu ņem iegūtos aprēķina rezultātus (skatīt

grafiskajā daļā).

53

4.2. tabula

Aprēķina cirkulācijas cilpas hidrauliskie zudumi

Po

sm

a N

R.

Q,

W

G,

kg

/h

Vs

, l

/s

l, m

d,

mm

R,

kP

a/m

Rl,

kP

a

V,

m/s

Σ ζ

z,

Pa

z,

kP

a

(Rl+

z),

kP

a

Pie

zīm

es

1. 53970 2158 0,59 0,6 40 0,08 0,048 0,46 1,3 13,5 0,0135 0,0615

2. 47220 1889 0,52 7,2 32 0,12 0,864 0,5 0,6 7,4 0,0074 0,8714

3. 36670 1467 0,4 6,4 32 0,08 0,512 0,4 0,6 4,7 0,0047 0,5167

4. 24110 964 0,26 6,0 32 0,04 0,24 0,27 1,4 5,0 0,005 0,2811

5. 15310 612 0,17 3,8 25 0,07 0,266 0,31 3,2 15,1 0,0151 0,9484

6. 5300 212 0,06 9,1 18 0,1 0,91 0,3 8,7 38,4 0.0384 0,1628

7. 4000 160 0,04 0,9 18 0,1 0,09 0,3 16,5 72,8 0,0728 0,398

8. 3430 137 0,038 2,9 18 0,1 0,29 0,3 24,5 108,0 0,108 0,543

9. 2790 112 0,03 2,9 15 0,15 0,435 0,3 24,5 108,0 0,108 0,543

10. 2150 86 0,02 2,9 15 0,15 0,435 0,3 24,5 108,0 0,108 0,172

11. 1510 60 0,017 2,9 15 0,05 0,145 0,15 24,5 27,0 0,027 0,1643

12. 870 35 0,01 2,9 15 0,05 0,145 0,15 17,5 19,3 0,0193 0,1497

12‘.

870 35 0,01 2,9 15 0,05 0,145 0,15 4,3 4,7 0,0047 0,1463

11‘. 1510 60 0,017 2,9 15 0,05 0,145 0,15 1,2 1,3 0,0013 0,4403

10‘. 2150 86 0,02 2,9 15 0,15 0,435 0,3 1,2 5,3 0,0053 0,4403

9‘. 2790 112 0,03 2,9 15 0,15 0,435 0,3 1,2 5,3 0,0053 0,2953

8‘. 3430 137 0,038 2,9 18 0,1 0,29 0,3 1,2 5,3 0,0053 0,1001

7‘. 4000 160 0,04 0,9 18 0,1 0,09 0,3 2,3 10,1 0,0101 0,9532

6‘. 5300 212 0,06 9,1 18 0,1 0,91 0,3 9,8 43,2 0,0432 0,2745

5‘. 15310 612 0,17 3,8 25 0,07 0,266 0,31 1,8 8,5 0,0085 0,2443

4‘. 24110 964 0,26 6,0 32 0,04 0,24 0,27 1,2 4,3 0,0043 0,5214

3‘. 3670 1467 0,4 6,4 32 0,08 0,512 0,4 1,2 9,4 0,0094 0,8861

2‘. 47220 1889 0,52 7,2 32 0,12 0,864 0,5 1,8 22,1 0,0221 0,1264

1‘. 53970 2158 0,59 0,6 40 0,08 0,048 0,46 1,6 16,6 0,0166 0,0646

Kopā 7,931

5,6100485,8

931,7485,8

p %

Cauruļvadu diametri un ūdens ātrumi izvēlēti pareizi, jo spiediena zudumi cirkulācijas cilpā ir par 6,5 % mazāki kā esošais cirkulācijas spiediens.

54

4.3. Ventilācijas sistēmas izvēle un tās pamatojums

4.3.1. Ventilācijas sistēmas vispārīgais raksturojums

Lai organizētu ēkai iekšējo gaisa apmaiņu, tiek projektēta mehāniskā ventilācijas

sistēma ar kontrolētu gaisa pieplūdi un nosūci. Līdz šim gaisa apmaiņa telpās organizēta

izmantojot vertikālos vēdināšanas kanālus un atverot, aizverot telpu logus. Projektējamā

ventilācijas sistēma novērstu nekontrolējamu siltuma aizplūšanu caur šiem kanāliem un logu

virināšanas. Darba uzdevums ir izveidot ēkā mehānisko ventilācijas sistēmu ar augstu siltuma

jaudas atgūšanas koeficientu: η ≥ 0,85. Tas tiks panākts pieslēdzot ēkas nosūci pie kopējās

ventilācijas sistēmas atgūstot rekuperācijas procesā daļu no ēkas izvadāmā gaisa siltumu.

Korektas sistēmas darbības nodrošināšanai ir vērtēts telpu izmantošanas

vienlaicīgums. Projektētais risinājums veic sistēmas darbības automātisko regulāciju atkarībā

no katras zonas individuālās darbības un nepieciešamā svaigā gaisa patēriņa. Uz katra atzara

no ventilācijas sistēmas uzstādāmi automātiskie gaisa plūsmas regulēšanas vārsti, kuru

kontroles parametri ir spiediena diferences kontrole un CO2 koncentrācija nosūces gaisa

vados. Atkarībā no CO2 koncentrācijas nosūces gaisa vados stāvā tiek pievadīts sagatavotais

svaigais gaiss. Papildus konstatējot spiediena diferenci nosūces sistēmā tiek koriģēta

pieplūdes vārsta darbība. Situācijās, kad tiek izmantoti sadzīves ventilatori tualešu piesārņotā

gaisa novadīšanai, esošā gaisa apstrādes iekārta ar spiediena diferences kontroli veic izmaiņas

sistēmas gaisa sagatavošanas un piegādes raţībā. Situācijās, kad atverot logu telpā ieplūst

nekontrolēta pieplūdes gaisa masa, sistēmas vadība katrā stāvā samazina raţību līdz 10%.

Sistēmas raţība tiek atjaunota paaugstinoties nosūces gaisa temperatūrai līdz telpas aprēķina

parametriem.

Ventilācijas sistēmu elementu un funkciju apraksts:

1.Visi ventilatoru motori ir projektēti ar lietderības koeficientu ne zemāku par 70%.

2.Gaisa plūsmas ātrums gaisa sadales sistēmās – līdz 6 m/s.

3. Gaisa filtri - filtrēšanas, apraksts. Gaisa filtrēšana ir mehānisks līdzeklis kā attīrīt pieplūdes

gaisu no mehāniskajiem piejaukumiem. Svaigā gaisa pieplūde ir attīrīta projektējot filtrus ar

attīrīšanas klasi, 60% - 80%, projektējami un uzstādāmi priekšfiltri.

Gaisa apstrādes iekārtām, kas apkalpo virtuves un virtuves tehniskās telpas uzstādāmi

papildus priekšfiltri piesārņojuma (tauku, mitruma) uztveršanai pirms gaisa apstrādes

iekārtām.

55

4. Siltuma rekuperatora, apraksts. Funkcija ir atgūt siltumu no nosūces gaisa, izmantojot

siltuma atgūšanas sekciju gaisa apstrādes iekārtā. Tiek projektēts rotora tipa rekuperators -

siltuma apmaiņas efektivitāte 85%.

5. Gaisa sildīšanas, apraksts. Pēc siltuma rekuperācijas procesa ir jāveic gaisa piesildīšana.

Funkciju veic gaisa sildīšanas sekcijā. Gaisa sildīšanas funkciju gaisa apstrādes iekārtas

automātikas vadība veic atkarībā no gaisa temperatūras pēc siltuma rekuperācijas procesa un

temperatūras telpās.

6. Trokšņu slāpētāji. Rūpnieciski raţoti no cinkotā skārda apvalka, iebūvēti akustiskā

materiālā un ar perforētu iekšējo virsmu.

7. Gaisa sadalītāji. Rūpnieciski raţoti ar funkciju vienmērīgi sadalīt telpā pieplūdes gaisu un

piesārņotā gaisa novadīšanu ar nosūces gaisa sadalītājiem. Gaisa sadalītāju tonis ir analogs

virsmai, kuros tos iebūvē.

8. Regulējošie vārsti. Automātiskie regulējošie vārsti – komplektā ar piedziņām

(izpildmehānismiem) un jaucamiem pieslēgumiem (saskrūvēm).

Manuālie regulēšanas vārsti projektēti no viena raţotāja visām ēkas inţeniertehniskajām

sistēmām. Atsevišķos gaisa sadales elementos regulēšanas vārsti ir rūpnieciski iestrādāti –

gaisa sadales kārbas.

9. Gaisa vadi. Rūpnieciski raţoti cinkotā skārda gaisa vadi. Apaļi ar gumijas blīvējumu

savienojumu vietās, taisnstūra ar blīvējumu starp savienojumu flančiem.

4.3.2. Nepieciešamais ventilācijas gaisa daudzums

Ventilācijas sistēmu raţīgumu aprēķina atbilstoši izejas datiem. Sistēmas raţīgumam

jābūt pietiekamam, lai nodrošinātu svaiga gaisa padevi, apmierinošu komfortu vai

tehnoloģiskos apstākļus apkalpojamā zonā. Svaigā gaisa padeve tiek sabalansēta ar piesārņotā

gaisa daudzumu, kas tiek izvadīts no telpām, ņemot vērā vēlamo spiediena starpību starp

vairāk un mazāk piesārņotām telpām vai telpas zonām. Tas nepieciešams, lai mazinātu iespēju

gaisam no netīrām zonām ieplūst tīrākās.

Gaisa apmaiņas intensitāte rāda, cik reizes stundā ventilācijas darbības rezultātā telpā

apmainās gaiss. Gaisa apmaiņas intensitāti izmanto ventilācijas gaisa daudzuma noteikšanā

gadījumos, kad nav iespējams precīzi aprēķināt kaitīgo vielu daudzumu, kas izdalās telpā.

Piemēram, pēc gaisa apmaiņas intensitātes ventilācijai nepieciešamo gaisa daudzumu nosaka

dzīvojamām, sabiedriskām, administratīvām ēkām, kā arī rūpniecības palīgtelpām. Šajā

gadījumā ēkai netiek veikts kaitīgo izmešu asimilācijas gaisa daudzuma aprēķins, bet tiek

izpildītas LBN 211-98 [9] prasības par nepieciešamo gaisa apmaiņas raţību.

56

Telpās organizētā gaisa apmaiņa:

Gaisa ātrums darba zonā- ne lielāks par 0,20 m/s;

Publiskās izmantošanas telpas, administrācijas un dzīvojamās telpās – 22 m3/h

cilvēkam;

Vestibils un gaiteņi – divas kārtas vai svaigā gaisa pieplūde, sānmezglu nosūces

gaisa kompensācijai;

Publiskā tualete – nosūce: 100 m3/h no viena klozetpoda;

Virtuvēs – nosūce: trīs kārtēja gaisa apmaiņa;

Dienesta viesnīcas sānmezgli – nosūce: 50 m3/h no viena klozetpoda, 75m

3/h no

vienas dušas vāceles;

Tehniskās telpas – pieplūde/nosūce – viena kārta, vai atbilstoši kaitīgo izmešu

asimilācijas aprēķinam;

Pieplūdes un nosūces gaisa daudzumi telpās, stāvos un ēkā kopumā ir sabalansēti;

Tehniskajās telpās un telpās, kurās nav patstāvīga cilvēku klātbūtne gaisa kvalitāte

nav klasificējama.

Ventilējamām telpām ieplūdes gaisa daudzumam jābūt vienādam ar nosūces gaisa

daudzumu, to sauc par gaisa bilanci. Lai mazinātu iespēju gaisam no netīrākām telpām, kur

izdalās vairāk kaitīgo vielu, ieplūst tīrākās, praksē bieţi telpu ventilācijai nosūces un

pieplūdes gaisa daudzumus izvēlas nevienādus, tomēr kopēji ēkā vai stāvā šo bilanci

līdzsvaro. Tīrākajām telpām parasti pievada vairāk pieplūdes gaisa, tādā veidā radot telpā

virsspiedienu, turpretim netīrākajām telpām rada retinājumu. Tas sekmē gaisa plūsmu no

tīrākajām telpām uz netīrākajām.

Ēkas 6. stāva gaisa bilances aprēķinu skatīt 4.3. tabulas formā, pārējo stāvu gaisa

vadu nepieciešamo raţību skatīt grafiskajā daļā.

57

4.3. tabula

Sestā stāva gaisa apmaiņas bilances aprēķins

Versija 1 Versija 2 Versija 3 Pieplūde Nosūce

Nr.

Telp

as

no

sau

ku

ms

m2

h,(

m)

m3

Cilvē

ku

vai

ierī

ču

sk

ait

s

m3/h

uz c

ilv

ēku

vai ie

rīc

i

Ko

pā m

3/h

Gais

a a

pm

aiņ

a

stu

nd

ā [

P]

Ko

pā m

3/h

Gais

a a

pm

aiņ

a

stu

nd

ā [

N]

Ko

pā m

3/h

m3/h

m2

Ko

pā m

3/h

Gais

a d

au

dzu

ms

m3/h

Gais

a d

au

dzu

ms

m3/h

Gais

a a

pstr

ād

es

iekā

rta

0 1 2 3 4 5 6 7 8

9 10 11 12 13 14

601 Mākslinieku darbnīca 36,1 2,50 90,25 10 22 220 *** *** *** *** *** *** 220 180 ***



604 Mākslinieku darbnīca 36 2,50 90 10 22 220 *** *** *** *** *** *** 220 180 ***






610 Kāpņu telpa 16,9 2,50 42,25 *** *** *** *** *** *** *** *** ***

***

611 Virtuve 16,6 2,50 41,5 *** *** *** *** *** 3 125 *** ***

120 ***



614 Gaitenis 38,7 2,50 96,75 *** *** *** *** *** *** *** *** *** 120

***


616 Mākslinieku darbnīca 36,4 2,50 91 10 22 220 *** *** *** *** *** *** 220 180 ***

617 Virtuve 16,8 2,50 42 *** *** *** *** *** 3 126 *** ***

130 ***

58


618 Kāpņu telpa 16,9 2,50 42,25 *** *** *** *** *** *** *** *** ***

***

619 Dzīvojamā istaba 12,1 2,50 30,25 3 22 66 *** *** *** *** *** *** 70 70 ***

620 Tualete 12,2 2,50 30,5 2 100 200 *** *** *** *** *** ***

200 ***

621 Gaitenis 4,3 2,50 10,75 *** *** *** *** *** *** *** *** ***

***

622 Saimniecības telpa 5,1 2,50 12,75 *** *** *** *** *** 1 13 *** ***

10 ***

623 Gaitenis 49,6 2,50 124 *** *** *** *** *** *** *** *** *** 340

***

624 Balkons 5,5 2,50 13,75 *** *** *** *** *** *** *** *** ***

***

625 Balkons 5,5 2,50 13,75 *** *** *** *** *** *** *** *** ***

***

Kopā 3610 3610 ***

59

4.3.3. Gaisa vadu aprēķins

Gaisa vadu aprēķinu veic tikai pēc tam, kad noteikts nepieciešamais gaisa daudzums

un telpu plānos iezīmēts paredzamais gaisa vadu izvietojums ar ventilācijas kameru

uzstādīšanas vietām. Konstruē ventilācijas sistēmas aksonometrisko shēmu, kurā atzīmē gaisa

pievadīšanas un novadīšanas atvērumus, posmu garumus, kā arī gaisa daudzumu tajos. Par

posmu sauc gaisa vada garumu ar nemainīgu diametru un gaisa daudzumu tajā. Katrs posms

apzīmēts ar kārtas skaitli.

Aerodinamiskā aprēķina uzdevums ir noteikt katra posma spiediena zudumus un

šķērsgriezuma laukumu, kā arī spiediena zudumu summu visā sistēmā. Lai to panāktu ir

jāpieņem gaisa plūsmas ātrums sistēmā. Palielināts plūsmas ātrums gaisa vados paaugstina

aerodinamisko pretestību un līdz ar to palielina gaisa transportēšanai nepieciešamo enerģiju,

kā arī padara sistēmu trokšņainu. Samazinot ātrumu palielinās gaisa vadu izmēri un materiālu

patēriņš. Darbā plūsmas ātrums tiek pieņemts līdz 6 m/s, kas ir rekomendētais mehāniskajām

ventilācijas sistēmām sadales gaisa vados.

Gaisa vadu aprēķinu veic pēc īpatnējo spiediena zudumu metodes [7], to izsaka

formula:

zRlp (4.21)

kur: R–īpatnējie berzes zudumi berzes pretestības pārvarēšanai 1m garā vada posmā, [Pa] ;

l - posma garums, [m];

z – spiediena zudumi vietējo pretestību pārvarēšanai [2], [Pa].

Atkarībā no telpai pievadāmā vai aizvadāmā gaisa daudzuma, no tabulas4 izvēlas

nepieciešamā diametra gaisa vadus un plūsmas ātrumus. Atkarībā no izvēlētajiem

parametriem iegūst īpatnējos berzes zudumus un dinamiskos spiedienus. Vietējās pretestības

posmā atrod reizinot vietējo pretestību koeficientu summu ar dinamisko spiedienu.

Taisnstūrveida gaisa vada aprēķinam nepieciešams izteikt ekvivalento diametru dv. Par

ekvivalento diametru sauc apaļa šķērsgriezuma gaisa vada diametru, kura berzes pretestība

vienāda ar brerzes pretestību taisnstūra šķēluma gaisa vadā, ja gaisa ātrumi vienādi. To izsaka:

ba

badV

2 (4.22)

kur: a, b – taisnstūrveida šķērsgriecuma gaisa vada malu garumi, [mm].

Aprēķina rezultātus 6. stāva gaisa pieplūdes un nosūces vadiem skatīt 4.4. tabulas

formā, pārējo gaisa vadu aprēķina rezultāti skatāmi grafiskajā daļā.

4 Ķigurs J. Ventilācija. Rīga. Liesma, 1976. -196. lpp.

60

4.4. tabula

Gaisa vadu aprēķins

Po

sm

a N

r.

Gais

a d

au

dzu

ms,

m3/h

Po

sm

a g

aru

ms

l,

m

Gais

a ā

tru

ms v

,

m/s

Gaisa vadi

Berz

es p

rete

stī

ba

R u

z 1

m,

Pa

Berz

es p

rete

stī

ba

po

sm

ā R

l, P

a

Din

am

iskais

sp

ied

ien

s P

d,

Pa

Vie

tējo

pre

testī

bu

ko

efi

cie

ntu

su

mm

a,

Σ ζ

Vie

tējā

s p

rete

stī

bas

z,

Pa

Pre

testī

bu

su

mm

a

po

sm

ā , P

a

Pie

zīm

es

Apaļi Taisnstūra

Dia

metr

s d

,

mm

Lau

ku

ms F

,

m2

malu

izm

ēri

a*b

,

mm

Ekviv

ale

nta

is

dia

metr

s d

v,

mm

Sestā stāva pieplūdes gaisa vads

1 220 4,2 3,2 160 - - - 0,097 0,4074 0,626 3,85 2,4101 2,8175

2 290 3 2,8 200 - - - 0,057 0,171 0,48 0,24 0,1152 0,2862

3 510 6 4,8 200 - - - 0,154 0,924 1,41 0 0 0,924

4 950 6,1 3,6 315 - - - 0,052 0,3172 0,793 0,24 0,19032 0,50752

5 1390 4 5 315 - - - 0,094 0,376 1,53 0 0 0,376

6 220 1 3,2 160 - - - 0,097 0,097 0,626 3,85 2,4101 2,5071

7 440 6,1 4 200 - - - 0,11 0,671 0,979 9,74 9,53546 10,20646

8 660 6,1 3,6 250 - - - 0,069 0,4209 0,793 0,24 0,19032 0,61122

9 1100 6,1 4 315 - - - 0,062 0,3782 0,979 0,24 0,23496 0,61316

10 1540 6,1 3,6 400 - - - 0,038 0,2318 0,793 0,24 0,19032 0,42212

11 1980 2 4,4 400 - - - 0,055 0,11 1,18 0 0 0,11

12 70 2,5 2,8 100 - - - 0,138 0,345 0,48 4,3 2,064 2,409

13 220 1 3,2 160 - - - 0,097 0,097 0,626 4,55 2,8483 2,9453

14 220 0,5 3,2 160 - - - 0,097 0,0485 0,626 4,3 2,6918 2,7403

15 220 1 3,2 160 - - - 0,097 0,097 0,626 4,55 2,8483 2,9453

16 220 0,5 3,2 160 - - - 0,097 0,0485 0,626 4,3 2,6918 2,7403

17 220 1 3,2 160 - - - 0,097 0,097 0,626 4,55 2,8483 2,9453

18 220 0,5 3,2 160 - - - 0,097 0,0485 0,626 4,3 2,6918 2,7403

19 220 1 3,2 160 - - - 0,097 0,097 0,626 4,55 2,8483 2,9453

20 220 0,5 3,2 160 - - - 0,097 0,0485 0,626 4,3 2,6918 2,7403

21 220 1 3,2 160 - - - 0,097 0,097 0,626 4,55 2,8483 2,9453

61


22 220 0,5 3,2 160 - - - 0,097 0,0485 0,626 4,3 2,6918 2,7403

23 220 1 3,2 160 - - - 0,097 0,097 0,626 4,55 2,8483 2,9453

24 220 0,5 3,2 160 - - - 0,097 0,0485 0,626 4,3 2,6918 2,7403

25 220 1 3,2 160 - - - 0,097 0,097 0,626 4,55 2,8483 2,9453

26 3370 17 6 - 0,18 600*300 400 0,128 2,176 2,2 1,35 2,97 5,146

Sestā stāva nosūces gaisa vads

1 180 6,7 2,8 160 - - - 0,076 0,5092 0,48 3,85 1,848 2,3572

2 360 6,2 3,2 200 - - - 0,073 0,4526 0,626 0,24 0,15024 0,60284

3 720 5,6 4,4 250 - - - 0,099 0,5544 1,18 0,24 0,2832 0,8376

4 1080 1 6 250 - - - 0,176 0,176 2,2 0 0 0,176

5 180 0,5 2,8 160 - - - 0,076 0,038 0,48 3,6 1,728 1,766

6 360 6,2 3,2 200 - - - 0,073 0,4526 0,626 9,74 6,09724 6,54984

7 540 6,2 4,8 200 - - - 0,154 0,9548 1,41 0 0 0,9548

8 900 6,2 5 250 - - - 0,126 0,7812 1,53 0,24 0,3672 1,1484

9 1260 6 4,4 315 - - - 0,075 0,45 1,18 0,24 0,2832 0,7332

10 1620 5,3 3,6 400 - - - 0,038 0,2014 0,793 0,24 0,19032 0,39172

11 180 0,5 2,8 160 - - - 0,076 0,038 0,48 4,3 2,064 2,102

12 180 1 2,8 160 - - - 0,076 0,076 0,48 4,55 2,184 2,26

13 180 0,5 2,8 160 - - - 0,076 0,038 0,48 4,3 2,064 2,102

14 180 1 2,8 160 - - - 0,076 0,076 0,48 4,55 2,184 2,26

15 180 0,5 2,8 160 - - - 0,076 0,038 0,48 4,3 2,064 2,102

16 180 1 2,8 160 - - - 0,076 0,076 0,48 6,55 3,144 3,22

17 180 0,5 2,8 160 - - - 0,076 0,038 0,48 4,3 2,064 2,102

18 180 1 2,8 160 - - - 0,076 0,076 0,48 4,55 2,184 2,26

19 180 0,5 2,8 160 - - - 0,076 0,038 0,48 4,3 2,064 2,102

20 180 1 2,8 160 - - - 0,076 0,076 0,48 4,55 2,184 2,26

21 180 0,5 2,8 160 - - - 0,076 0,038 0,48 4,3 2,064 2,102

22 180 1 2,8 160 - - - 0,076 0,076 0,48 4,55 2,184 2,26

23 180 0,5 2,8 160

0,076 0,038 0,48 4,3 2,064 2,102

24 2700 17 6 - 0,15 500*300 375 0,098 1,666 2,2 1,35 2,97 4,636

62

Kalorifera aprēķins:

Ventilācijas pieplūdes gaisu aukstajā periodā ir jāuzsilda līdz telpas temperatūrai. Šī

gaisa uzsildīšanai praksē lieto siltumapmainītājus ar ribotu sildvirsmu, jeb kaloriferus. Šādus

siltumapmainītājus lieto, ja siltuma apmaiņa notiek starp vidēm ar stipri atšķirīgu

siltumatdeves koeficientu, šajā gadījumā starp ūdeni un ventilācijai nepieciešamo pieplūdes

gaisu. Siltumpārejas veicināšanai pusē ar mazāku siltumatdeves koeficientu tiek palielināta

sildvirsma izveidojot ribas.

4.5.att. Kalorifera pieslēguma shēma.

Siltuma patēriņu ventilācijas pieplūdes gaisa uzsildīšanai aukstajā gada laikā aprēķina

pēc formulas [6]:

)(3600

sb ttcG

Q (4.23)

kur: Q – kalorifera jauda, [kW];

c – gaisa siltumietilpība, [kJ/(kg*K)];

G – pieplūdes gaisa daudzums, [m3/h];

ts – gaisa temperatūra pirms kalorifera, [oC];

tb – gaisa temperatūra pēc kalorifera, [oC];

- gaisa blīvums procesa beigās, [kg/m3].

63

Kalorifera nepieciešamā jauda:

1,28)2418(24,02,13600

8370Q kW

Izvēlēto kalorifera iekārtu ar nominālo jaudu, pretestību un ārējiem izmēriem skatīt

grafiskajā daļā-ventkameras specifikācijā.

Rekuperatorā atgūstamā siltuma jauda:

Siltuma rekuperācija jeb siltuma atkārtota absorbēšana ir process, kura gaitā siltums

tiek absorbēts no izplūstošā gaisa un nodots ieplūstošajam, kas tiek uzsildīts. Process

rekuperācijas siltummainī norisinās tā, lai atdalāmais un svaigais gaiss būtu maksimāli

nošķirti, lai novērstu to sajaukšanos. Pašreiz ventilācijas nozarē izmanto piecus galvenos

siltuma rekuperatoru veidus - rotora, plākšņu, rekuperatorus ar papildus siltumnesēju, kameru

rekuperatorus un siltuma caurules. Šie rekuperatoru veidi savā starpā atšķiras pēc konstrukciju

tipiem, izmantošanas iespējām un derīguma koeficientiem. Dotajā projektā tiek uzstādīts

rotora tipa rekuperators, kurā siltums tiek novadīts starp izplūdes un pieplūdes kanālu ar

rotējošo rotoru, kas ir pārklāts ar metāla foliju. Rotora griešanās ātrums regulē siltuma

rekuperācijas līmeni. Tam piemīt augsta efektivitāte (75-85%).

No telpām izvadāmā siltā gaisa siltuma atguves aprēķins:

No telpas novadāmā siltuma daudzumu nosaka tāpat kā ventilācijai nepieciešamo

siltuma daudzumu pēc formulas (4.23):

1,28)2418(24,02,13600

8370Q kW

Ja rekuperācijas lietderības koeficients η = 0,85, siltuma atguve šajā gadījumā būs:

kWQ 9,2385,01,28 .

Siltuma ekonomija apkures sezonā ar ilgumu N = 3403 grādu dienās(n=203 dn, tārg.v.=0,0oC),

ja ventilācija darbojas 24 stundas diennaktī:

46475

2418

249,233403

Q kWh/apk.sez. vai 46,5 MWh/apk.sez.

64

4.4. Siltummezgla apraksts

Siltummezgla projekts izstrādāts pamatojoties uz AS „RĪGAS SILTUMS” izdotajiem

tehniskajiem noteikumiem Nr.01-7590, 24.02.2011. Siltumnesēju ar temperatūru 130 - 70OC

ar nogriešanu uz 118OC un spiedienu P1=7,0 kg/cm

2 un P2=4,0 kg/cm

2 ēka saņem no

siltumcentrāles „TEC-1" un „TEC-2" [15]. Rekonstruējamais siltummezgls izvietojams ēkas

esošajā siltummezgla telpā ēkas pagrabstāvā. Esošo karstā ūdens kontūru paredzēts aizstāt ar

jaunu apvienotu ar ventilācijas kontūru. Ventilācijas gaisa piesildīšanai un apkures jaudas

nodrošināšanai paredzētie siltummaiņi izvēlēti vadoties pēc iepriekšējiem aprēķiniem.

Siltumnesēja temperatūra centrālajai apkures sistēmai un ventilācijai 80-60OC. Karstā ūdens

padeves temperatūra 55 O

C.

Siltumnesēja patēriņa regulēšanai uz siltumnesēja padeves cauruļvada izvēlēts filmas

„DANFOSS” regulators ar elektrisko izpildmehānismu un vadības pulti. Centrālās apkures

patērētās siltumenerģijas uzskaitei paredzēts siltumenerģijas patēriņa skaitītājs

SSK”Kamstrup” Qn=10.0 m3/st Ultraflow II/Multical III. Centrālās apkures sistēmas

papildināšana no ārējo siltumtīklu atgaitas cauruļvada, centrālās apkures sistēmas atgaitas

cauruļvads savienots ar siltummezglā izvietoto membrānas tipa izplešanās tvertni.

Siltummezgla elektroiekārtas pieslēgtas pie ēkas iekšējās elektrosadales. Projektā uzrādītie

agregātu, iekārtu un citu izstrādājumu raţotāji ir norādāmi kā piemērs, lai noteiktu

izstrādājumu kvalitātes prasības. Izvēlētie materiāli un iekārtas ir pieļaujams nomainīt pret

analogiem cita raţotāja izstrādājumiem ievērojot kvalitātes un tehniskās prasības.

Siltummezgla telpa atdalīta ar metāla durvīm, lai nodrošinātu, ka nepiederošas personas

nevarētu piekļūt jaunizbūvējamā siltummezgla iekārtām un automātikai.

Siltummezgla cauruļvadu izolācija paredzēta veikta pēc Latvijas Būvnormatīva LB

210 “Pagaidu noteikumi” siltumvadu izolācijai no 1.VII 93.g. ar firmas “PAROC Latvija”

akmens vates čaulām PVE; b=40 mm. Izolāciju apvilkt ar PVC plēvi. Pirms izolācijas

cauruļvadus un izolējamās virsmas attīra no rūsas un pārklāj ar gruntslaku GF-0121.

Siltummezgla augstākajās vietās paredzēta atgaisošanai nepieciešamā armatūra.

Zemākajās vietās paredzēta armatūra ūdens izlaidei no sistēmas.

Pēc montāţas paredzēts veikt siltummezgla cauruļvadu hidraulisko pārbaudi ar

spiedienu 12,0 kg/cm2.

65

Izvēlētās siltummezgla iekārtas un parametri:

Siltummaiņi:

Kontroles sistēma:

Sūkņi:

66

5. EKONOMISKIE UN EKOLOĢISKIE RĀDĪTĀJI

Pēdējo gadu laikā, arvien pieaugot maksai par apkuri un elektrību, ēku enerģijas

patēriņa samazināšanai, arvien vairāk tiek īstenoti ēku siltināšanas pasākumi. Diemţēl bieţi

vien šie pasākumi netiek veikti kompleksi. Tiek veikta logu un durvju nomaiņa, ēkas fasāţu

un gala sienu siltināšana, bet tiek aizmirsts, piemēram, par esošo siltummezglu rekonstrukciju

vai nomaiņu, nodrošinot automātisku siltuma padeves regulēšanu atkarībā no ārgaisa

temperatūras; aukstā un karstā ūdens ņemšanas ierīču sakārtošanu, automātiski regulējamas

piespiedu nosūcējventilācijas ierīkošanu ar izplūdi no vannas istabām un virtuvēm. Jaunu

hermētisku logu likšana bieţi vien ir pirmais un vienīgais siltuma zudumu samazināšanas

pasākums. Tomēr, ja paralēli tam netiek domāts par ēkas ventilācijas sistēmas uzlabošanu,

kaut arī enerģijas patēriņš ievērojami samazinās, pasliktinās ēkas mikroklimats, ko izraisa

pelējumsēnes izplatīšanās. Pat, ja loga rāmjos ir iestrādāta konstrukcijas ventilācija, tā nav

pietiekama, lai nodrošinātu mājas kopējo ventilāciju.

Modernas, atjautīgas ēkas konstrukcijas, siltumizolācijas, ventilācijas un apkures

sistēmu risinājumi ļauj ievērojami samazināt ēku uzturēšanai nepieciešamo enerģijas patēriņu.

Tā kā enerģijas tarifi nemitīgi pieaug un tradicionālie kurināmie resursi izsīkst, ilgtspējīgi

būvēta vai renovēta ēka ir pārdomāts ieguldījums nākotnē. Tas atmaksājas, neraugoties uz

salīdzinoši lielām būvizmaksām, jo tiek nozīmīgi uzlaboti ēku dzīves cikla rādītāji. Galvenie

ekonomiskie ieguvumi veicot ēkas energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus:

samazināti ēku ekspluatācijas izdevumi;

paaugstināta pievienotā vērtība;

atbalsts vietējiem raţotājiem un ekonomikai;

uzlaboti mājokļa dzīves cikla rādītāji (ekonomiskums visā lietošanas laikā).

Šajā gadījumā, lai pamatotu dotā projekta ekonomiskos rādītājus, tiek salīdzināts

siltumenerģijas patēriņš pirms ēkas energoefektivitātes paaugstināšanas ar aplēses

siltumenerģijas patēriņu pēc darbu veikšanas [11]. Līdzšinējo siltumenerģijas patēriņu dotajai

ēkai skatīt 5.1. tabulā, kur īpatnējais enerģijas patēriņš apkurei aprēķināts pēc formulas (4.10)

un CO2 emisijas apjoms pēc formulas:

patCO QEE 2

(5.1)

kur: E – CO2 emisijas apjoms, [t];

2COE - emisijas faktors, (dabasgāzei 0,201), [t/MWh];

Qpat – patērētā siltumenerģija, [MWh].

67

5.1. tabula

Enerģijas patēriņa dati apkures vajadzībām pēc skaitītāja rādījumiem

Gads

Jan

vāri

s

Feb

ruār

is

Mar

ts

Ap

rīlis

Mai

js

Jūn

ijs

Jūlij

s

Au

gust

s

Sep

tem

bri

s

Okt

ob

ris

No

vem

bri

s

De

cem

bri

s

Vid

ēji

m

ēn

esī

Kopā

2008

Kopējais enerģijas patēriņš, MWh 100,86 79,11 73,89 44,90 0,00 0,00 0,00 0,00 0,00 37,20 74,90 76,99 69,70 523,85

Īpatnējais enerģijas patēriņš, kWh/m2 22,40 17,57 16,41 9,97 0,00 0,00 0,00 0,00 0,00 8,26 16,64 17,10 15,48 116,36

CO2 emisijas apjoms, t* 20,27 15,90 14,85 9,02 0,00 0,00 0,00 0,00 0,00 7,48 15,05 15,47 14,01 105,29

2009




2010




Piezīme: Oglekļa dioksīda (CO2) emisijas apjomu aprēķina balstoties uz valsts SIA „Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” [13] publicētajiem

emisijas faktoriem, kas izmantoti pēdējā siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību inventarizācijā atbilstoši 17.02.2009. MK not. Nr.157 „Noteikumi par

siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību inventarizācijas nacionālo sistēmu”.

68

Vidējais īpatnējais enerģijas patēriņš apkurei uzrādītajā laika posmā ir 121 kWh/m2

gadā. Jau iepriekš 4.1.5. nodaļā ir noteikts, ka siltinot ēku, īpatnējais enerģijas patēriņš tiks

sasniegts 43 kWh/m2 gadā. Šim rādītājam jāpieskaita ventilācijas gaisa uzsildīšanai

nepieciešamais siltuma daudzums, kas ir 2 kWh/m2 gadā (panākts ar rekuperatīvu siltuma

atgūšanas procesu). Kopējais īpatnējais enerģijas patēriņš siltinātai ēkai 45 kWh/m2 gadā.

Starpība starp vidējo īpatnējo enerģijas patēriņu uzrādītajā laika periodā nesiltinātai ēkai un

iegūto patēriņu ir 307,9 MWh. Šī starpība parāda iespējamo ietaupījumu enerģijas patēriņā

apkures nodrošināšanai normatīvajā gadā.

Ir zināms, ka pašreizējā 1 MWh siltumenerģijas cena Rīgā ir 34,01 LVL (bez PVN)5, ar

PVN 41,49 LVL. Iespējamo ietaupījumu LVL/ gadā, ar nosacījumu, ka siltumenerģijas cena

paliek nemainīga, aprēķina:

ietQTA (5.2)

kur: A – ietaupītās naudas daudzums gadā, [LVL];

T – siltumenerģijas tarifs, [Ls/MWh];

Qiet – ietaupītā siltumenerģija gadā, [MWh].

8,127749,30749,41 A LVL

Pēc iegūtā rezultāta var secināt, ka veicot ēkas siltināšanu pēc darbā uzrādītajiem

risinājumiem ir iespējams panākt samērā lielu ekonomisko ieguvumu, kas vidēji gadā sastāda

aptuveni 12775 LVL.

Iespējamais CO2 emisijas daudzuma samazinājums aprēķināms pēc formulas (5.1):

89,619,307201,0 E t / gadā

Nosakot ēkas siltināšanas izmaksu atmaksāšanās periodu, nepieciešams attiecināt

kopējās siltināšanas izmaksas pret ietaupītās naudas daudzumu gadā:

A

PL k (5.3)

kur: L – siltināšanas darbu atmaksāšanās periods, [gadi];

Pk – kopējās siltināšanas izmaksas, [LVL];

A – ietaupītās naudas daudzums gadā, [LVL].

Zinot to, ka ēkas kopējās siltināšanas izmaksas ir aptuveni 150000 LVL, var noteikt

aplēses ēkas siltināšanas atmaksāšanās periodu:

1212775

150000L gadi

5 AS „RĪGAS SILTUMS” siltumenerģijas tarifs /internets.- http://www.rs.lv/index.php?aid=1&id=3-

09.05.2011.

http://www.rs.lv/index.php?aid=1&id=3-

69

SECINĀJUMI

Ņemot vērā pastāvīgo energoresursu cenas kāpumu un ierobeţoto daudzumu, visā

pasaulē ar vien vairāk sāk pievērst uzmanību enerģijas taupīšanai. Latvijai iestājoties Eiropas

Savienībā īpaši aktualizējies jautājums par patērēto energoresursu samazināšanas iespējām.

Mūsu valstī pārsvarā dominē daudzdzīvokļu lielpaneļu dzīvojamās mājas, kuru

siltumenerģijas patēriņš pārsniedz 100 kWh/m2 gadā, un tas ļoti atšķiras no vidējā

energoefektivitātes līmeņa Eiropas Savienībā. Savā darbā veicot daţādus inţeniertehniskos,

ekonomiskos aprēķinus un veicot pētījumus konkrētas ēkas energoefektivitātes

paaugstināšanā, tika secināts, ka:

1. Latvijas energoefektivitātes stratēģijas pamatā ir sabiedrības informēšana,

attiecīgu normatīvu ieviešana un ekonomiska motivācija, galvenokārt atbalstot

pašatmaksājošos energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus.

2. Pirms sākt ēkas energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu veikšanu, ir svarīgi

izvērtēt, kur ēkā rodas vislielākie siltuma zudumi un kādi tieši pasākumi ir

nepieciešami.

3. Norobeţojošo konstrukciju palielinātā gaisa caurlaidība jeb hermētiskums un

būvelementu zemā pretestība rada apstākļus, kas pētāmajai ēkai paaugstina

apkures siltuma patēriņu un, protams, arī izmaksas.

4. Veicot ēkas norobeţojošo konstrukciju siltināšanu, logu un durvju nomaiņu, ir

iespējams panākt vairākkārtēju siltumcaurlaidības koeficienta samazinājumu un tā

atbilstību LBN noteiktajām normatīvajām vērtībām.

5. Ēkas energoefektivitātes uzlabošanu nepieciešams veikt kompleksi. Tas nozīmē,

ka jāizvērtē arī modernas, automātiskas un taupīgas apkures sistēmas izveide, kas

nodrošinātu normālu mikroklimatu jau siltinātā ēkā, kurai nepieciešams daudz

mazāks siltuma daudzums.

6. Esošo logu vietā uzstādot jaunus, caur kuriem ievērojami samazinās āra gaisa

infiltrācija, jārisina problēma par organizētu gaisa apmaiņu telpās. Dotajā projektā

izvēloties mehānisko ventilācijas sistēmu ar siltuma atgūšanas iespēju iespējams

panākt augstu ventilācijas lietderīgumu.

7. Salīdzinot renovējamās ēkas siltuma patēriņus pirms darba veikšanas un

aprēķinātos, kas sagaidāmi pēc energoefektivitātes paaugstināšanas, konstatēts

neapšaubāms ekonomiskais un ekoloģiskais ieguvums.

70

IZMANTOTĀ LITERATŪRA

1. Akmens P., Krēsliņš A. Ēku apkure un ventilācija 1. daļa. Rīga. Zvaigzne ABC, 1995.g.-

165. lpp.;

2. Akmens P., Krēsliņš A. Ēku apkure un ventilācija 2. daļa. Rīga. Zvaigzne ABC, 1995.g.-

165. lpp.;

3. Borodiņecs A., Krēsliņš A. Būvniecības siltumfizika ēku projektētājiem. Rīga. RTU

izdevniecība, 2007.g.- 131. lpp.;

4. Cauruļu aprēķina tabula. Onninen.- 23. lpp.;

5. Dzelzītis E. Siltuma, gāzes un ūdens inženiersistēmu automatizācijas pamati. Rīga.

Gandrs, 2005.g. -414. lpp.;

6. Dzīvojamo ēku ventilācijas sistēmas, / internets.-

http://www.em.gov.lv/images/modules/items/LB_2010_ventilac.pdf skatīts 28.04.11.;

7. Ķigurs J. Ventilācija. Rīga. Liesma, 1976.g. -209. lpp.;

8. Latvijas Būvnormatīvs LBN 002-01 „Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika”.

Spēkā kopš 01.01.03.;

9. Latvijas Būvnormatīvs LBN 211-98 „Daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamie nami”. Spēkā

kopš 01.01.99.;

10. Latvijas Būvnormatīvs LBN 003-01 „Būvklimatoloģija”. Spēkā kopš 01.11.05.;

11. Latvijas energoefektivitātes fonds. Latvijas energoaudita rokasgrāmata. Rīga. 2000.g. -

140. lpp.;

12. Latvijas Republikas Pirmais energoefektivitātes ricības plāns, / internets.- www.evaluate-

energy-savings.eu/emeees/en/countries/Latvia/docs/NEEAP_Latvija.pdf skatīts 11.03.11.;

13. Oglekļa dioksīda vidējais emisiju apjoms, / internets.- http://lvgma.gov.lv/public/ skatīts

10.05.11.;

14. Šeļegovskis R. Apsildes sistēmu elementu aprēķina metodika un piemēri. Jelgava. LLU,

2008.g.- 59. lpp.;

15. Rubīna M., Siltumapgāde. Rīga. Pērse, 2002.g. – 171. lpp.

http://www.em.gov.lv/images/modules/items/LB_2010_ventilac.pdf%20skat�ts%2028.04.11

http://www.evaluate-energy-savings.eu/emeees/en/countries/Latvia/docs/NEEAP_Latvija.pdf

http://www.evaluate-energy-savings.eu/emeees/en/countries/Latvia/docs/NEEAP_Latvija.pdf

http://lvgma.gov.lv/public/

71

PIELIKUMI

Roze Diplomprojekts

Documents

Transcript of Roze Diplomprojekts