ROKASGRĀMATA TOPOŠAJIEM

PIRMKLASNIEKU VECĀKIEM

Vecāku rokasgrāmata tapusi Eiropas Savienības Mūžiz-

glītības programmas Comenius apakšprogrammā reģi-

onālās partnerības projektā „Uz bērnu orientētas pārejas

koncepcijas izveide no bērnudārza uz sākumskolu” (Nr.

2011-1-DE3-COM13-19259-2), kurā piedalījās Ozolnieku

novada izglītības iestādes–

• pirmskolas izglītības iestāde “Zīlīte” www.ozolnieki.lv, tālr.

63050116; 63048780;

• Ozolnieku vidusskola www.ozolniekuvsk.lv, tālr.

63050658;

• Garozas pamatskola www.ozolnieki.lv, tālr. 63085483;

un Vācijas izglītības iestādes–

• Nordhauzenas Bertolda Brehta valsts pamatskola,

• Nīderzalcas valsts sākumskola,

• Bērnu dienas centrs “Kinderwelt am Frauenberg”,

• Internacionālā Frēbeļa akadēmija GmbH.

Rokasgrāmata ir veidota kā palīgs vecākiem, kuru bērniem

jāsāk skolas gaitas. Tajā sniegti padomi un ieteikumi, kas

palīdzēs bērnam veiksmīgi iesākt mācības skolā.

Rokasgrāmatā ievietota informācija par Ozolnieku vidussko-

lu. Informāciju par citām mācību iestādēm skatīt izglītības

iestāžu mājas lapās.

Fotomateriālu izmantošana ir saskaņota ar tajos redzamo

bērnu vecākiem.

ROKASGRĀMATA TOPOŠAJIEM PIRMKLASNIEKU VECĀKIEM

Saturs

Ievads ..........................................................................................................................................................................06

1. Pārejas periods no pirmskolas izglītības iestādes uz skolu .........................................................................................07

1.1. Pedagogu un psihologu atziņas par pārejas periodu ...................................................................................................07

1.2. Bērna gatavība skolai ..................................................................................................................................................07

1.3. Pārmaiņas ģimenē, bērnam sākot apmeklēt skolu ......................................................................................................08

2. Ozolnieku vidusskolas piemērotība manam bērnam ..................................................................................................09

2.1. Skolas pedagoģiskā koncepcija ...................................................................................................................................09

2.2. Izglītības procesa organizācija .....................................................................................................................................09

2.3. Skolas iekšējās kārtības noteikumi un drošības pasākumi ..........................................................................................10

2.4. Sadarbība audzināšanas jomā ....................................................................................................................................11

2.4.1. Sadarbība ar vecākiem mācību gada laikā ..................................................................................................................11

2.4.2. Vecāku pienākumi ........................................................................................................................................................12

3. Kādi dokumenti nepieciešami, uzsākot mācības skolā ................................................................................................13

4. Uz bērnu orientētas pārejas organizēšana no pirmskolas uz sākumskolu ..................................................................14

4.1. Pirmsskolas izglītības iestādes un skolas sadarbības plānojums ................................................................................14

4.2. Bērnam nepieciešamās pamatprasmes un iemaņas ..................................................................................................17

5. Iekļaušanās skolas ikdienā ..........................................................................................................................................19

5.1. Dienas organizācija sākumskolā ..................................................................................................................................19

5.1.1. Pirmā skolas diena .......................................................................................................................................................19

5.1.2. Dienas ritms .................................................................................................................................................................19

5.1.3. Pagarinātās dienas grupa ............................................................................................................................................20

5.2. Ēdināšana ....................................................................................................................................................................20

4

5.3. Skolas stress un tā mazināšana ................................................................................................................................20

5.4. Sociālie kontakti un draudzība ...................................................................................................................................22

5.5. Ieteikumi skolēna drošībai .........................................................................................................................................23

6. Skolēna speciālās vajadzības ....................................................................................................................................24

6.1. Palīdzība skolēnam ar mācīšanās grūtībām ..............................................................................................................24

6.2. Palīdzība skolēnam ar īpašām vajadzībām ...............................................................................................................24

7. Atbalsta sistēma skolā ...............................................................................................................................................25

7.1. Atbalsta personāls .....................................................................................................................................................25

7.2. Materiālais atbalsts ....................................................................................................................................................25

8. Mācīšanās process ....................................................................................................................................................27

8.1. Mācīšanās motivācijas veicināšana ...........................................................................................................................27

8.2. Patstāvības veicināšana ............................................................................................................................................27

8.3. Mācīšanās atbalstīšana mājās ...................................................................................................................................27

8.3.1. Dienas režīms ............................................................................................................................................................27

8.3.2. Mājas darbi ................................................................................................................................................................28

8.3.3. Bērna darbavieta ........................................................................................................................................................29

9. Pirmklasnieka prasmju un zināšanu novērtēšana .....................................................................................................30

9.1. Attīstības novērtējums ...............................................................................................................................................30

9.2. Attīstības līmeņa dokumentēšana ..............................................................................................................................30

9.3. Informācijas apmaiņas iespēja ...................................................................................................................................30

Izmantotie informācijas avoti ......................................................................................................................................31

5

Ievads

Jau no dzimšanas brīža bērns ir ceļā uz skolu. Gatavošanās

skolai notiek pakāpeniski, bet īpaši aktuāla tā kļūst 5-6 gadu

vecumā, kad bērns apmeklē pirmsskolas iestādi vai skolas

piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācības grupu, kā arī uz-

sākot mācības skolas 1. klasē. Lai šis posms neliktos grūts

un nogurdinošs, par mācīšanās procesu rūpējas vecāki,

pirmsskolas un sākumskolas skolotāji. Viņi arī ietekmē gata-

vošanos skolai, pamatojoties uz savām zināšanām, pieredzi

un izpratni.

Tieši pirmsskolas vecuma bērniem attīstās izziņas un va-

lodas spējas, kā arī veidojas personības sociāli emocionālās

ievirzes un tendences visai dzīvei.

Nereti dzirdama atziņa, ka bērniem pirmsskolā jāļauj izdzīvot

bērnību. Vai tas nozīmē, ka 1. klasē bērnam bērnība bei-

dzas? Pēc psihologu atzinuma bērnība beidzas 12-13 gadu

vecumā. No vecāku, pirmsskolas un sākumskolas pedagogu

sadarbības atkarīgs, lai bērnība psiholoģiski nebeigtos, uz-

sākot mācības skolā. Ja šī sadarbība ir veiksmīga, bērns,

nonākot nākamajā izglītības posmā, jūtas drošs un ieinte-

resēts skolēns.

6

1.1. Pedagogu un psihologu atziņas par pārejas periodu

Skolas gaitu sākums bērniem ir spēcīgs emocionāls pārdzī-

vojums. Turklāt tieši pirmajā klasē skolēnam veidojas izprat-

ne, cik veiksmīgs viņš ir. Skolā visvieglāk adaptējas tie, kuri

šajā pasaulē kopumā jūtas droši. Šī drošība nāk no mājām,

no ģimenes.

Bieži vien vēl vairāk satraukušies, nekā paši bērni, ir viņu

vecāki. Lai mazinātu stresu, pieaugušajiem nepieciešams

iepazīties ar skolas vidi un ar citu bērnu vecākiem. Arī

mēģinot ieklausīties sevī un saprotot, no kā ceļas šis sat-

raukums, vieglāk no tā atbrīvoties. Atbrīvoties vajag, jo citādi

vecāku bažas pārņem bērni.

Svarīgākie pedagogu un psihologu ieteikumi pirmklasnieka

vecākiem.

• Ticēt bērna attīstības un varēšanas potenciālam, viņa

dotībām un talantiem, panākumiem, personības stiprajām

pusēm.

• Dot bērnam iespēju pašam pieņemt lēmumus un arī at-

bildēt par tiem.

• Palīdzēt bērnam tikai tad, kad viņš vēl kaut ko neprot

darīt, bet nedarīt to viņa vietā.

• Saprast, kas bērnam vēl ir grūti konkrētajā situācijā, viņu

atbalstīt, iedrošināt un palīdzēt pārvarēt grūtības.

1.

• Ievērot panākumus un uzslavēt par tiem, pateikt, kas vēl

nepadodas.

• Uztvert katru bērna neveiksmi kā iespēju iemācīties ko

jaunu.

• Saskaņot savas un bērna intereses.

• Mīlēt savu bērnu ar viņa vājībām, grūtībām, veiksmēm un

neveiksmēm.

1.2. Bērna gatavība skolai

To, cik septiņgadnieks ir gatavs skolai, nosaka dažādi fizio-

loģiskie un psihiskie procesi.

• Domāšana un zobi.

Viens no rādītājiem, ka bērns ir gatavs skolai, ir uzskatāmi

tēlainā domāšana. Vislabāk to atklāj spēja rēķināt iztēlojo-

ties, bez uzskates materiāla. Par bērna gatavību skolai lieci-

na piena zobu nomaiņa uz patstāvīgajiem.

• Kreisā un labā puslode.

Ar ķermeņa attīstību saistās bērna spēja koordinēt labo un

kreiso pusi, abu roku un kāju darbību. To var pamanīt, vēro-

jot, kā bērns met bumbu vai lec uz vienas kājas. Kustību

veiklība atklāj to, cik labi abas smadzeņu puslodes spēj ko-

municēt.

• Pirkstiņi un podziņas.

Bērnam 7 gadu vecumā jāspēj aizsiet kurpju šņores un aiz-

7

Pārejas periods no pirmskolas izglītī-bas iestādes uz skolu

pogāt pogas. Ja vecāki ievēro, ka šīs darbības neveicas,

iemaņas jāvingrina.

• Es drīkstu nevarēt.

Svarīgi atcerēties- septiņgadnieks drīkst nevarēt .Taču to,

ko bērns nevar, vajag trenēt, vingrinoties kopā ar viņu. Ja

bērns mēģina un viņam izdodas arvien labāk, vecāki var

neuztraukties- viss būs kārtībā, mazais ir gatavs mācīties.

Bērns ir gatavs skolai, ja viņam ir priekšstats par tās ikdienu.

• Izpratne par skolu, mācību darbu un skolas dienas kārtību.

• Vēlme iet uz skolu, lai mācītos (lasīt, rakstīt, rēķināt, zīmēt

utt.).

• Griba ievērot noteikumus un kontrolēt savu uzvedību.

• Spēja lūgt palīdzību un prasme pajautāt konkretizējošu

jautājumu.

• Prasme rēķināties ar cita viedokli un interesēm.

• Spēja izteikt savu viedokli un aizstāvēt to.

• Paradums veikt darbu kārtīgi pēc parauga un līdz galam.

• Pašapkalpošanās prasmes un pašorganizēšanās prasmes

(spēja pašam sakārtot savu mācību vietu u.c.).

• Cieņa pret pieaugušajiem un draudzīgas attiecības ar kla-

sesbiedriem.

• Izpratne par apkārtējās pasaules norisēm.

1.3. Pārmaiņas ģimenē, bērnam sākot apme-klēt skolu

Uzsākot mācības skolā, pārmaiņas skar gan jauno skolēnu,

gan visu ģimeni. Tās saistās ar dažādām ikdienas norisēm:

• jauns dienas režīms, kas prasa organizētību;

• jauni pienākumi, kuriem nepieciešama paškontrole, arī

savas uzvedības kontrole;

• jauns draugu loks un jauni saskarsmes un sadarbības vei-

di ar klasesbiedriem un pieaugušajiem;

• jauna mācību darbība, kurā svarīga ne tikai centība un

iesaistīšanās, bet arī darba rezultāts;

• jauna sociālā loma bērns- skolēns ģimenē.

Vecākiem jābūt gataviem pārrunāt ar bērnu visu, kas radījis

bažas un satraukumus. Ikviena māmiņa un tētis vēlas redzēt

savu bērnu veiksmīgu, laimīgu, apmierinātu gan skolā, gan

ārpus tās. Vecāku spēkos ir palīdzēt bērnam tā justies – ar

savu atbalstu, sapratni un klātbūtni.

8

2.1. Skolas pedagoģiskā koncepcija

Ozolnieku vidusskola

Adrese: Jelgavas iela 35, Ozolnieku pagasts, Ozolnieku no-

vads, LV-3018.

Ozolnieku vidusskola ir Ozolnieku novada domes dibināta

vispārējās vidējās izglītības iestāde. Skola piedāvā un īsteno

• pamatizglītības programmu;

• vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena pro-

grammu;

• speciālās pamatizglītības programma izglītojamiem ar

fiziskās attīstības traucējumiem, kuri integrēti vispārējās

pamatizglītības iestādē;

• speciālās pamatizglītības programma izglītojamiem ar

speciālām vajadzībām, , kuri integrēti vispārējās pamatiz-

glītības iestādē.

Ozolnieku vidusskolas darbību nosaka „Skolas nolikums”

(skat. www.ozolniekuvsk.lv).

Mācības skolā notiek latviešu valodā.

Izglītības iestāde atvērta piecas dienas nedēļā no plkst. 7.30

– 18.00.

Skolas administrācijas darba laiks no plkst. 8.00 – 16.30.

Skolas telpu darba laiks:

• pagarinātā dienas grupa no plkst. 13.30 – 17.30;

• bibliotēka no plkst. 8.00 – 16.00;

• sporta zāle no plkst. 8.00 – 18.00;

• informātikas kabinets no plkst. 8.30 – 16.00;

• bērnu attīstības un izglītības centrs no plkst. 8.00 – 16.00;

• ēdnīca (kafejnīca) no plkst. 8.00 – 15.00.

2.2. Izglītības procesa organizācija

Izglītības procesa organizāciju nosaka „Skolas nolikums”

(skat. www.ozolniekuvsk.lv) .

Mācību gada sākuma un beigu laiku dalījumu, semestros,

kā arī skolēnu brīvdienas rudenī, ziemā, pavasarī un papil-

dus brīvdienas februārī 1. klases skolēniem nosaka Ministru

kabinets.

Pirmās klases skolēna mācību slodze ir 22 mācību stundas

nedēļā. Ārpus mācību stundu slodzes stundu sarakstā ir

viena klases stunda. Papildus skola piedāvā 3 vispārējo

attīstību veicinošas nodarbības (fakultatīvus), kuros bērna

līdzdalību vecāks piesaka, aizpildot atsevišķu iesniegumu.

Tātad kopumā 1. klases skolēnam ir 26 mācību nodarbības

nedēļā

Skolēnu mācību sasniegumus skolā vērtē normatīvajos ak-

tos noteiktajā kārtībā. Katra semestra beigās skolēni saņem

skolotāja sagatavotu un e-klasē izdrukātu liecību.

Mācību un ārpusklases darbs skolā notiek saskaņā ar mācī-

bu priekšmetu stundu sarakstu, fakultatīvo nodarbību un in-

2.Ozolnieku vidusskolas piemērotība manam bērnam

9

terešu izglītības nodarbību sarakstiem, kurus apstiprinājusi

skolas direktore.

Ārpus mācību stundām 1.- 4. klašu skolēniem skola piedāvā

• tautiskās dejas,

• kori,

• ansambli,

• vizuālās mākslas pulciņu,

• lietišķās mākslas pulciņu,

• sporta pulciņu,

• velopulciņu (2.- 4. kl.).

Katrā klasē viena stunda nedēļā ir klases audzinātāja stun-

da, kurā pārrunājamās tēmas nosaka skolas izglītības pro-

gramma un audzināšanas darba virzieni.

Mācību priekšmetu skolotājs atbild par kārtību klasē gan

stundu, gan starpbrīžu laikā.

Bērns nepieciešamības gadījumā saņem skolotāja konsultā-

cijas kādā no mācību priekšmetiem.

Skolā darbojas pagarinātās dienas grupa.

Mācību procesā nepieciešamo materiālu sarakstu izsniedz

katras klases audzinātājs.

Skolas darba dienas organizāciju nosaka „Skolas iekšējās

kārtības noteikumi” (skat. www.ozolniekuvsk.lv).

Skolēna dienasgrāmata ir obligāts dokuments, kurš kalpo arī

kā saziņas līdzeklis starp pedagogu, klases audzinātāju un

vecākiem.

2.3. Skolas iekšējās kārtības noteikumi un drošības pasākumi

„Skolas iekšējās kārtības noteikumi” (skat. www.ozolnie-

kuvsk.lv) nosaka kārtību, kādā nodrošināma izglītojamo

drošība skolā un tās organizētajos pasākumos.

Noteikumi nosaka:

• evakuācijas plāna izvietojumu un informācijas par operatī-

vo dienestu izsaukšanas kārtību skolā;

• kārtību, kādā skolā uzturas nepiederošas personas;

• amatpersonas, kuras ir atbildīgas par skolēnu iepazīs-

tināšanu ar noteikumiem;

• skolēnu un atbildīgo personu rīcību skolā un tās orga-

nizētajos pasākumos;

• izglītības procesa organizāciju;

• skolēnu tiesības un pienākumus;

• atbildību par noteikumu neievērošanu.

10

11

2.4. Sadarbība audzināšanas jomā

2.4.1. Sadarbība ar vecākiem mācību gada laikā

Mēnesis Pirmskolas izglītības iestāde “Zīlīte” Ozolnieku vidusskola Piezīmes

Augusts Informatīvā vecāku sapulce 1. klasēs

Septembris Vecāku sapulces grupās Zinību dienas pasākums Individuālās sarunas pēc nepieciešamības

Oktobris Vecāku sapulce klasēs Individuālās sarunas pēc nepieciešamības

Novembris Vecāku saruna ar psihologu Individuālās sarunas pēc nepieciešamības

Decembris Skolas Ziemassvētku koncertsKlases Ziemassvētku eglīte

Individuālās sarunas pēc nepieciešamības

Janvāris Individuālās pārrunas ar vecākiem par bērna sagata-votību skolai

Individuālās sarunas pēc nepieciešamības

Februāris Individuālās sarunas pēc nepieciešamības

Marts Vecāku sapulces klasēs Individuālās sarunas pēc nepieciešamības

Aprīlis Vecāku konference Individuālās sarunas pēc nepieciešamības

Maijs Individuālās pārrunas par bērna pirmsskolas izglītības satura apguves vērtējumu

Nākamo pirmklasnieku vecāku sapulce skolāMātes dienas koncerts Godināšanas pasākums „Skolas lepnums”

Individuālās sarunas pēc nepieciešamības

2.4.2. Vecāku pienākumi

Līdz pilngadības sasniegšanai bērns ir vecāku aizgādībā.

Vecāku pienākums ir rūpēties par savu bērnu.

Rūpes par bērnu nozīmē viņa aprūpi, uzraudzību un tiesī-

bas noteikt viņa dzīvesvietu. Bērna aprūpe nozīmē viņa

uzturēšanu, t.i., ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības

aprūpes nodrošināšanu, bērna kopšanu, viņa izglītošanu un

audzināšanu (garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšanu,

pēc iespējas ievērojot viņa individualitāti, spējas un intere-

ses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam).

Vecāku pienākums ir informēt klases audzinātāju un skolas

medmāsu par bērna veselības stāvokli (alerģijas, bronhiālā

astma u.c.).

12

13

Vecāki var brīvi izvēlēties skolu savam bērnam. Piesakot

bērnu mācībām skolā, vecāki skolā iesniedz:

• vecāku iesniegumu,

• pirmskolas izglītības iestādes izsniegtu izziņu par 5-6

gadnieku programmas apgūšanu,

• bērna medicīnisko karti,

• izziņu par deklarēto dzīves vietu,

• dzimšanas apliecības kopiju.

Bērna medicīnas kartes aizpildīšana parasti notiek vasarā,

tādēļ vecākiem jāparedz papildus laiks, lai bērnu aizvestu

pie ģimenes ārsta, acu ārsta un zobārsta.

Lai saņemtu no pirmskolas izglītības iestādes izglītojamā

dokumentus, vecākam

• jāveic maksājumi par ēdināšanu,

• jāpaņem bērna personīgie piederumi.

Informāciju par pirmās skolas dienas norisi, apģērbu un

mācībām nepieciešamo, vecāki saņem augusta vecāku sa-

pulcē, kā arī skolas mājas lapā.

3.Kādi dokumenti nepieciešami, uzsākot mācības skolā

4.1. Pirmsskolas izglītības iestādes un sko-las sadarbības plānojums

4.Uz bērnu orientētas pārejas organizēša-na no pirmsskolas uz sākumskolu

Mēnesis Pasākums Atbildīgais PiezīmesAugusts Skolas un pirmsskolas iz-

glītības iestādes sadarbības plānošana

Skolēnu sadalījums pa klasēm

1. klašu vecāku tikšanās ar klases audzinātāju informatī-vajā sapulcē

Informācija par Zinību dienu skolas mājas lapā

Skolas un pirmsskolas izglītības iestādes adminis-trācija

Skolas administrācija

Klases audzinātāja

Skolas administrācija

Nepieciešamās informācijas apmaiņa

Septembris Zinību dienas pasākumi skolā un pirmsskolas izglītī-bas iestādē

Adaptēšanās nedēļa

Skolas un pirmsskolas izglītības iestādes administrācija, Klases audzinātāja,Grupas pedagogi

Klases audzinātāja, Atbalsta personāls

Individuālās sarunas ar vecākiem (pēc vajadzības)

Skolas telpu un skolas dienas ritma iepazīšana

Oktobris 1. klašu vecāku sapulce par mācību procesa norisi

Klases audzinātāja

14

Mēnesis Pasākums Atbildīgais PiezīmesNovembris 6-gadnieku ciemošanās

skolā

18. novembra kopējais pasākums

Pirmsskolas izglītības iestā-des skolotāji vēro mācību stundas 1. klasēs

Pirmsskolas izglītības iestādes pedagogi, 1. klašu audzinātājas

Pirmsskolas izglītības iestā-des un skolas pedagogi

1. klašu skolotāji

Pirmsskolas izglītības iestādes bērnu tikšanās ar skolēniem

Piedalās pirmsskolas izglītī-bas iestādes bērni, vecāki un 1. klases skolēni

1. klases skolēnu iejušanās skolā

Decembris Kopīgs Ziemassvētku pasākums

Pirmsskolas izglītības iestā-des un skolas pedagogi

Priekšnesumu vērošana pirmsskolas izglītības iestādē un skolā

Janvāris Sākas skolēnu pieteikšana mācību uzsākšanai 1. klasē

Atbalsta personāla lekcija vecākiem pirmsskolas izglītī-bas iestādē

Skolas administrācija

Pirmsskolas izglītības iestā-des administrācija

Tālākizglītība, vecāku izglītošana

Februāris 6-gadnieku un 1. klašu skolēnu draudzības pasākums

Pamatskolas skolēnu organizētās aktivitātes pirmsskolas izglītības iestādē projektu nedēļas ietvaros

6-gadīgo un 1. klases skolēnu, vecāku un pedago-gu anketēšana

Aptauja 6-gadnieku vecākiem par izvēlēto izglītī-bas iestādi savam bērnam

Pirmsskolas izglītības iestādes pedagogi, 1. klašu audzinātājas

Pamatskolas klašu aud-zinātāji,Pirmsskolas izglītības iestādes pedagogi

Skolas un pirmsskolas izglītības iestādes adminis-trācija

Pirmsskolas izglītības iestā-des administrācija

Pirmsskolas izglītības iestādes bērnu un vecāko klašu skolēnu abpusēja iepazīšanās

15

Mēnesis Pasākums Atbildīgais PiezīmesMarts Nākamo 1-klasnieku skaita

prognozeSkolas administrācija

Aprīlis Pirmo klašu skolēnu vecāku sapulce vai individuālās sarunas

Vecāku sapulces pirmss-kolas izglītības iestādē un individuālās sarunas

Atklātās nodarbības 6-gad-nieku grupās

Pirmsskolas izglītības iestā-des un skolas pedagogu pārrunas par bērnu gatavību skolai

Klašu audzinātājas

Grupu pedagogi

Grupu pedagogi,4. klašu skolotāji

Pirmsskolas izglītības iestādes un skolas adminis-trācija,Iesaistītie pedagogi

Bērna prasmju apguve 1. klasē

Bērnam nepieciešamās prasmes, aizejot uz skolu

Maijs Nākamo 1-klasnieku cie-mošanās skolā

Nākamo 1-klasnieku skolēnu vecāku sapulce skolā

4. klašu pedagogi,Pirmsskolas izglītības iestādes pedagogi

Skolas administrācija

Informācija par skolas darba organizāciju

Informācija par skolas darbī-bu – piedāvātajām izglītības programmām, interešu izglītību, atbalsta sistēmas organizēšanu utt.

16

17

4.2. Bērnam nepieciešamās pamatpras-mes un iemaņas

Pirmskolas izglītības iestādē visas zināšanas un prasmes

tiek apgūtas rotaļnodarbībās ar atbilstošām metodēm, ņe-

mot vērā katra konkrētā bērna attīstības īpatnības un spējas.

Zināšanas par:

• dažādiem drošības noteikumiem;

• to, kā rūpēties par savu veselību ikdienā;

• savām tiesībām un pienākumiem;

• pieklājīgas uzvedības noteikumiem.

Prasmes:

• sadarboties ar bērniem un pieaugušajiem;

• novērot apkārtni, izmantojot redzi, dzirdi, tausti un ožu;

• sakārtot darba vietu pirms un pēc darba;

• piedalīties valsts svētku un gadskārtu tradīciju

atzīmēšanā;

• lietot darba piederumus (grieznes, rakstāmpiederumus,

lineālu u.c.);

• iesaistīties dialogā par konkrētu tematu;

• stāstīt par redzēto, dzirdēto un sajusto, izmantojot savu

pieredzi un novērojumus;

• uztvert dzirdētu tekstu (pasakas, mīklas, skaitāmpantiņi,

bērnu dzejoļi, stāsti) saturu;

• ar sapratni lasīt vārdus un vienkāršus teikumus;

• rakstīt vārdus un īsus teikumus;

• apgūt praktiskus klausīšanās un runas pamatus latviešu

valodā (mazākumtautību izglītības programmās);

• rakstīt un lasīt skaitļus no 0 līdz 20;

• risināt vienkāršus vienas darbības uzdevumus ar sas-

kaitīšanu un atņemšanu 10 apjomā;

• saskaitīt, atņemt, salīdzināt un modelēt skaitļus 10 ap-

jomā;

• pazīt ģeometriskās figūras (punkts, līnija, riņķis, trīsstūris,

četrstūris, kvadrāts, piecstūris);

• palīdzēt sakopt apkārtējo vidi;

• dziedāt dziesmas;

• zīmēt pēc pieredzes un veidot citus radošus darbus;

• ievērot galda kultūru,

• izmantot apgūtās prasmes ikdienas situācijās un radošā

darbībā.

Iespējamie vecāku jautājumi:

• Kā bērns risina konfliktus?

Skolai gatavs bērns spēj vienoties, nevērtē dzīvi tikai no po-

zīcijām „es”, „man”.

• Cik veiksmīgi bērns veido attiecības ar vienaudžiem?

Skolai gatavs bērns cenšas ievērot noteikumus, pats iero-

sina spēles, spēj iesaistīties citu izdomātajās rotaļās , prot

piekāpties un ,ja vajag, pastāvēt par savu viedokli.

• Vai bērns ir emocionāli stabils?

18

Skolai gatavs bērns spēj kontrolēt savas emocijas, „neuz-

sprāgst”, ja kaut kas nepatīk (protams, reizēm katram

gadās), neraud par katru sīkumu vai aizrādījumu.

• Vai bērns ievēro uzvedības normas?

Skolai gatavs bērns prot pateikt „lūdzu” un „paldies”, arvien

biežāk cenšas klausīties un nepārtraukt sarunu biedru.

• Kā bērns veido savu runu saskarsmē ar citiem bērniem?

Skolai gatavs bērns veido paplašinātus teikumus, nevis sa-

virknē tikai divus vārdus. Viņš spēj formulēt domas- pastāstīt

par sevi, savu ģimeni, dzīvesvietu, mammas un tēta profesi-

jām, arī par sev svarīgiem notikumiem- kur bijis, ko redzējis,

kas vislabāk paticis.

• Vai bērns spēj sevi motivēt darbam un pabeigt to?

Skolai gatava bērna uzmanību nenovērš katrs troksnis, viņš

prot iedarbināt tīšo uzmanību, t.i., koncentrēties, izmantojot

gribasspēku. Kad darbiņš apnicis, ar bērnu iespējams vieno-

ties, piemēram, pasakot- „uzvilksim vēl pāris apļus un tad

beigsim”.

• Vai bērns spēj parūpēties par savām mantām?

Skolai gatavs bērns pats izmazgā un noliek vietā otas, sa-

loka (vismaz nedaudz) sporta tērpu, pats ģērbjas, saliek

biksēs kreklu, aizpogā pogas, aizvelk rāvējslēdzēju, aizsien

kurpju auklas.

• Vai bērns jau lasa un velk burtus?

Beidzot bērnudārzu, bērnam jāpazīst burti un jāprot sasaukt

kopā zilbes. Bērnu sagatavotības līmenis ir dažāds: viens

lasa tekoši, cits tikko burto. Skolotājas tam parasti ir gata-

vas- sadala bērnus grupās, un katram tiek uzdevums pēc

viņa spējām.

• Vai bērns ir drosmīgs un pašapzinīgs

Skolai vairāk sagatavojies ir bērns , kura vecāki viņam nav

nodevuši informāciju par savu negatīvo pieredzi, piemēram,

kā pašiem klasē nav veicies ar draugiem, cik slikti padevu-

sies matemātika utt., piebilstot- „Tev droši vien ies tāpat...”

Ja bērnu noskaņo negatīvi, tas viņam atņem drosmi un pār-

liecību par sevi.

19

No pirmsskolas izglītības iestādes nokļuvis neierastā vidē,

kur ir ļoti daudz dažāda vecuma audzēkņu un kur darbojas

pavisam citādi noteikumi, nereti apjūk arī pats drošākais

bērns. Lai palīdzētu skolēnam iejusties, pirmā nedēļa skolā

ir adaptācijas nedēļa. Kā šī nedēļa noritēs viņa klasē, kā

skolotājs darbosies ar bērniem, ko un kā skolotājs runās

ar vecākiem, ir katra pedagoga individuāla izvēle. Taču visi

bērni iepazīsies ar skolas iekārtojumu- uzzinās, kur atrodas

garderobe, kā no turienes nokļūt klasē, kur ir tualete, ēdam-

zāle, mūzikas kabinets, sporta zāle un medicīnas kabinets.

Bērni iepazīsies cits ar citu un skolotājiem.

Arī skolotājam daudz kas jānoskaidro - sākot no katra bērna

vārda līdz viņa individuālajam un klases kopējam zināšanu

līmenim, lai veiksmīgi organizētu mācību procesu klasē, pa-

redzot katra skolēna tālāko izaugsmi.

Jauno skolēnu vecākiem adaptācijas nedēļā būtu ieteicams

ņemt atvaļinājumu savā darbā vai kā citādi būt pieejamam

bērnam, lai gan vecākiem, gan bērniem rastos izpratne,

kāds būs jaunais skolas režīms, un visi tam varētu veiksmīgi

pielāgoties. Šajā laikā mācību diena vēl ir nedaudz īsāka.

Bērna adaptāciju skolā nosacīti var iedalīt trīs fāzēs.

• Situācijas izzināšana.

Jaunajā un nepazīstamajā sociālajā vidē bērns mēģina

izzināt un izprast, kādi te ir noteikumi un kā tiem labāk

piemēroties.

• Individualizācija.

Bērns cenšas izcelties jaunajā vidē, parādīt un pierādīt sevi,

piemēram,- „Skat, ko Es māku!”, „Redz, kas man ir!” utt.

• Integrācija.

Šajā fāzē bērns ieņem savu vietu grupā, meklē draugus un

draudzēšanos.

Ja bērns ir kreilis, pirms došanās uz skolu, par to jāinformē

klašu audzinātājas, lai iekļaušanās mācību procesā noritētu

veiksmīgi. Šādiem bērniem ir nepieciešami īpaši, kreiļiem

domāti mācību piederumi, piemēram, šķēres, lineāls, rotē-

joši un vītņveida priekšmeti, zīmuļu asināmais, papīra nazis,

pulkstenis, datora tastatūra un pele.

5.1. Dienas organizācija sākumskolā

5.1.1. Pirmā skolas diena

Pirmā skolas diena ir svētki skolēniem kopā ar vecākiem.

Skolēni ierodas svētku tērpos- skolas vienotā stila apģērbā.

Svinīgajam brīdim seko klases stunda, fotografēšanās un

citas aktivitātes. Svētki ilgst ~2 stundas.

5.1.2. Dienas ritms

Skolas darba dienas organizāciju nosaka „Skolas iekšējās

5. Iekļaušanās skolas ikdienā

20

kārtības noteikumi” (skat. www.ozolniekuvsk.lv).

Mācību stundu sākums plkst. 8.30. Mācību stundas garums-

40 minūtes.

Pirmās klases skolēniem četras dienas nedēļā ir piecas

stundas, bet vienu dienu sešas stundas. Mācību diena skolā

pirmklasniekam beidzas aptuveni plkst. 14.00.

Pusdienas sākumskolas skolēniem ir no plkst. 10.50 – 11.15.

Pēc stundām ir fakultatīvās nodarbības, konsultācijas, inte-

rešu izglītības nodarbības.

Skolēni var sagatavot mājasdarbus nākamajai dienai paga-

rinātās dienas grupā.

5.1.3. Pagarinātās dienas grupa

Pagarinātās dienas grupas pamatuzdevums ir skolēnu pies-

katīšana, iekļaujot mācību darbu skolēnu iespēju robežās.

Pagarinātās dienas grupā tiek ieskaitīts ikviens sākumskolas

skolēns, pamatojoties uz vecāku iesniegumu.

Grupas darba laiks ir no plkst. 13.30 – 17.30.

Pagarinātās dienas grupā tiek paredzēts laiks mājas darbu

sagatavošanai, skolotāju konsultācijām, bērnu spēlēm, ro-

taļām, pastaigām svaigā gaisā un launagam (pašvaldības

apmaksāts).

5.2. Ēdināšana

Vecākiem jau laikus bērni jāpieradina pie pilnvērtīgām bro-

kastīm mājās.

Par skolēnu ēdināšanu atbild ēdināšanas uzņēmums, kurš

Ozolnieku novada domes izsludinātā konkursa kārtībā iegu-

vis tiesības to darīt.

Ēdināšanas uzņēmums skolā nodrošina pilnvērtīgu uzturu

arī bērniem ar speciālās ēdināšanas vajadzībām.

Pirmās klases skolēniem pusdienas apmaksā Valsts.

5.3. Skolas stress un tā mazināšana

Ja bērns no rītiem ir apmierināts, ceļas ar prieku, bet pēc

skolas aizrautīgi dalās ar vecākiem par dienā pieredzēto-

mācībām, bērniem un skolotājiem- satraukumam nav pama-

ta! Var būt arī tā, ka kopumā bērnam skolā patīk, bet ir daži

priekšmeti, kas sagādā raizes (piemēram, sports, ja bērns ir

fiziski vāji attīstīts).

Stress ir neatņemama dzīves sastāvdaļa, taču ja sakrājas

pārāk daudz stresa un bērnam to nav kur likt, tas izpaužas

kā:

• nogurums un nomāktība,

• emocionāla uzsprāgšana,

• raudulība,

21

• slapināšana gultā,

• stāsti par to, ka kaut kas baida, kaut kas nepatīk vai kāds

dara pāri.

Bērns noslēdzas sevī- it kā aizbēg no realitātes, parādās

ēšanas un miega traucējumi. Visbiežāk stresa dēļ bērnam

rodas kuņģa un zarnu trakta darbības problēmas.

Kā palīdzēt mazināt stresu?

Ieklausies bērnā un reaģē ikreiz, kad viņš saka, ka

jūtas slikti! Bieži vien arī tas jau ir daudz, ka bērns atļaujas

vecākiem to pateikt. Daudzi, baidoties no vecāku vētrainās

reakcijas vai nesaprotot, kas īsti notiek, nemaz to nespēj

izdarīt.

Pieņem un nekaunini bērnu brīžos, kad viņš ir dusmīgs!

Ko bērns parasti sevī apslāpē? Ne jau prieku, bet gan

negatīvās emocijas- dusmas uz vecākiem, draugu, brāli,

māsām, skolotājiem. Ļauj viņam izteikt savas dusmas un

izdusmoties, jo arī tās ir vajadzīgas emocijas. Bērns, kurš

spēj runāt pretī vecākiem, patiesībā aug par veselīgu cilvē-

ku, kurš autoritātei spēs pateikt, kā viņš jūtas. Ja mamma

lietas uztver emocionālāk, varbūt labāk, lai bērns par savām

izjūtām pastāsta tēvam, kurš dzīvi uztver pragmatiskāk.

Runā ar bērnu!

Jā, tas ir grūti, un bieži vien nav tik vienkārši atrast īstos

vārdus, bet laba saruna ar bērnu jau ir daļa no problēmas

atrisinājuma. Jautā viņam, kas notiek? Kas viņu satrauc?

Ko viņš pārdzīvo? Vai skolā viss ir kārtībā? Ko darīt, lai viņš

justos labāk?

Palīdzi atrisināt konfliktu skolā!

Lai gan skolotājiem bieži vien nepatīk, ka vecāki jaucas sko-

las dzīvē, viņi respektē, ka bērna vecākiem rūp sava atvase

un viņi nenoklusē pāri darījumus. Ja vecāki palīdz bērnam

risināt konfliktu skolā, viņš jūtas pasargāts. Ja pieaugušie

atnāk līdzi, skola kļūst mazāk biedējoša. Jā, dažkārt vecāku

iejaukšanās var vērsties pret pašu bērnu. Ja tā notiek, nav

jābaidās, ir jāmaina skola vai klase. Tā tomēr nav tik liela

trauma kā nemitīga apsaukāšana un konflikti.

Paanalizē, kas notiek ģimenē! Varbūt pieaugušie ir tik

aizņemti, ka bērnam atliek pavisam maz laika? Varbūt strīdi

ir biežāki nekā miera periodi, un bērns to pārdzīvo, bet savas

emocijas patur sevī.

Māci bērnam ieraudzīt savas izjūtas un izteikt tās!

Tikko bērns spēj savas emocijas atpazīt un izteikt vārdos,

nepaliek vairs, ko uzkrāt un kam izpausties slimības veidā.

Sabalansēts dienas režīms palīdzēs bērnam justies

labāk. Diez vai sirds dziļumos bērns ir ļoti laimīgs, ja vecāki

aizņemtības vai citu iemeslu dēļ ļauj viņam sēdēt pāri

pusnaktij pie datora vai skatīties filmas. Kādas attiecības

patiesībā valda ģimenē, ja bērns, neviena netraucēts , var

nosēdēt līdz rītam pie datora?

Jebkuras fiziskās aktivitātes (skrituļošana, braukšana ar

22

riteni, pastaigas utt.) uzlabo ne tikai fizisko, bet arī emoci-

onālo pašsajūtu.

5.4. Sociālie kontakti un draudzība

Bērna attīstībā un sociālā brieduma sasniegšanā svarīga

loma ir vienaudžiem un draugiem. Ejot uz skolu, draugu loks

mainās. Varbūt paliek arī līdzšinējie draugi, jo īpaši, ja viņi

dzīvo tajā pašā rajonā, bet noteikti draugu pulkā ienāk arī

jaunie klasesbiedri.

Ir svarīgi, lai bērns atrastu sev klasē draugus, ar kuriem viņš

gribētu kopā rotaļāties un darīt interesantas lietas, lai vecāki

viņa vēlmes atbalstītu. Tā kā bērnu savstarpējās attiecības

izveidojas salīdzinoši ātri, bērnam vajadzētu rast iespēju

pavadīt laiku ar saviem jaunajiem draugiem. Bērnus saista

kopīgi pasākumi un rotaļas, un, ja kāds no viņiem konsek-

venti turas nomaļus, kādā brīdī viņu pulkā vairs neaicina.

Tāpat kā pieaugušajiem ir dažādi viedokļi, arī bērniem tādi

ir. Redzot, ka bērni strīdas vai dzirdot par to vēlāk, vecākiem

nevajadzētu steigties tūlīt visu noskaidrot. Pirmkārt, patstāvī-

ga konfliktu risināšana bērniem māca prasmi sadzīvot citam

ar citu. Otrkārt, pastāvīga pieaugušo iejaukšanās strīdos pa-

lielina nevienlīdzību. Nevienlīdzības izjūta ir nopietns sprie-

dzes avots un rada jaunas dusmas un apvainojumus. Bērns,

kuru vecāki sākumā steidzās glābt, nokļūst arvien sliktākā

pozīcijā. Viņam nav iespēju mācīties risināt strīdus, un pret

viņu tiek vērsta citu bērnu neapmierinātība.

Mājās konfliktus palīdz atrisināt izrunāšanās pēc strīda- kas

strīdu izraisīja, kā puses rīkojās, kāds bija rezultāts, kādi vēl

būtu iespējamie risinājuma varianti?

Tikai tad, ja vecāki redz, ka bērns netiek ar kādu situāciju

galā, viņiem ir jāiesaistās.

23

5.5. Ieteikumi skolēna drošībai

Lai iemācītu bērnam rūpēties par savu veselību un drošī-

bu, jāapgūst dažādas sociālās iemaņas. Tās apgūstamas

ģimenes svētkos, sabiedriskajā transportā, veikalā, teātrī.

Ļoti labi, ja sākotnēji tas notiek kopā ar vecākiem. Abpusēji

veidojas drošības sajūta par bērna uzvedību situācijās, kad

viņam pašam patstāvīgi jāpieņem lēmums- jārīkojas.

Skolā tiek organizētas drošības dienas, klases stundas,

kurās bērnus iepazīstina, kā pareizi rīkoties bīstamās situā-

cijās un kā sevi pasargāt.

Vecāku pienākums ir ierādīt bērnam drošāko ceļu uz sko-

lu un mājup no tās. Parūpēties, lai pie skolēna somas un

apģērba būtu atstarojoši elementi.

Jāmāca skolas autobusā ievērot pieklājības un drošības

noteikumus. Bērnam jāzina- vissvarīgākais ir viņa dzīvība,

nevis nauda, soma, mobilais telefons vai mantas dzīvoklī.

Svarīgi piekodināt neiesaistīties nekādās darbībās un nei-

et līdzi, pat ja svešinieks gatavs pacienāt ar saldumiem un

aizvest uz karuseļiem. „Labāk nāc mājās un pastāsti man

par to, ko tev solīja!” Svarīgi bērnam nemācīt pieklājības pēc

visu darīt pēc pieaugušo prāta. Arī pieklājība jāsaskaņo ar

savām vēlmēm.

Der iemācīt, ka bērns var droši prasīt palīdzību kādam pa-

zīstamam cilvēkam, piemēram, drauga mammai.

Ja bērnam kaut ko dara ar varu, piemēram, velk mašīnā,

jāmāca kliegt, cik spēka, un likt lietā visus paņēmienus- kost,

skrāpēt, sist. Ja kāds kaut ko dara ar varu, ir jācīnās. Ja

bērns uzvedīsies, no malas raugoties, tālu no pieņemamām

normām, tas varētu piesaistīt apkārtējo uzmanību. Tāpēc,

audzinot vienmēr der atcerēties- nav absolūti sliktas uzvedī-

bas. Protams, ja jaunākais brālis guļ, nav labi kliegt, bet, ja

kāds uzbruktu , tad gan jākliedz no visa spēka.

Reizēm var palīdzēt paradoksāla vai negaidīta attieksme-

„Jā , jā, es braukšu līdzi, tikai aiziešu un pateikšu mammai!”,

„Re, kur nāk mana mamma!”. Dīvainie teikumi uzbrucēju

dara nedrošu.

6.1. Palīdzība skolēnam ar mācīšanās grūtībām

Ja skolotāji, vecāki novēro grūtības mācībās, ir ieteicams

konsultēties ar skolotājiem vai skolas atbalsta personālu

(speciālo pedagogu, logopēdu, sociālo pedagogu, skolas

administrācijas pārstāvjiem). Dažādu mācīšanās traucējumu

gadījumā ir īpaši svarīgi savlaicīgi izprast bērna grūtības, lai

varētu viņam palīdzēt mācīties, izmantojot viņa stiprās pu-

ses.

Būtu ieteicams vērsties pie speciālista, ja bērnam ir:

• grūtības veidot attiecības ar vienaudžiem (pārlieku bailīgs,

agresīvs);

• grūtības apgūt lasīšanas, rakstīšanas un matemātikas

pamatiemaņas;

• nepatika mācīties;

• grūtības koncentrēties mācību laikā;

• bieži neskaidrs nogurums;

• koordinācijas traucējumi, izteikta neveiklība;

• neskaidras bailes (no tumsas, palikt vienam u.c.);

• neskaidra runa;

• biežas sūdzības par veselības traucējumiem (sāpēm, sla-

pināšanu gultā u.c.).

6. Skolēna speciālās vajadzības

14

6.2. Palīdzība skolēnam ar īpašām vajad-zībām

• Kas ir speciālā izglītība?

Speciālā izglītība ir vispārējās izglītības īpašs veids. Latvijā

bērns izglītību var iegūt gan speciālās, gan vispārizglītojošās

izglītības iestādēs- speciālās klasēs vai vispārizglītojošās

klasēs. Pamatnosacījums, lai bērnam būtu nodrošināta at-

bilstoša vide, lai būtu iespēja iegūt kvalitatīvu izglītību un

būtu pieejama kvalificēta palīdzība.

• Kas ir speciālās izglītības vajadzības?

Latvijā nav vienotas speciālo vajadzību definīcijas. Tomēr

varam uzskatīt, ka neatbilstība bērna vecumposma attīstī-

bas normām (intelekta, fiziskā, spēju attīstība, kā arī uz-

vedība), kas traucē bērnam apgūt vispārizglītojošo mācību

programmu, ir speciālās vajadzības.

• Kas ir iekļaujošā izglītība?

Iekļaujošā izglītība ir izglītības veids, kurā bērns ar speciāla-

jām vajadzībām mācās kopā ar vispārizglītojošās klases

audzēkņiem un nodrošina visu indivīdu mācību vajadzības,

ņemot vērā viņu attīstības īpatnības, īpaši rūpējoties par

tiem, kas pakļauti atstumtības riskam. Īstenojot iekļaujošo

izglītību, tiek veidota atbilstoša mācību vide, lai katrs un ikvi-

ens justos labi un droši.

15

7.1. Atbalsta personāls

• Sociālais pedagogs

Sociālais pedagogs palīdz saskatīt iespējamos traucēkļus

un šķēršļus audzināšanas un izglītības procesā. Sniedz

konsultācijas skolēniem un vecākiem par bērnu tiesību aiz-

sardzības jautājumiem.

• Logopēds

Logopēds ir speciālists, kurš palīdz konstatēt un labot

skolēnu valodas problēmas :

> izrunas problēmas,

> rakstu valodas traucējumus,

> fonemātiskās dzirdes un uztveres problēmas,

> lasīšanas traucējumus.

Logopēds sniedz individuālas konsultācijas skolēnu

vecākiem par korekcijas iespējām un nepieciešamo darbu

mājās.

• Medicīnas māsa

Mācību gada sākumā medicīnas māsa ikvienam skolēnam

pārbauda redzi, svara pieaugumu un augšanas dinamiku.

Regulāri kontrolē bērnu higiēnu.

Pamatojoties uz pieejamo informāciju skolēnu medicīnis-

kajās kartēs, seko skolēnu veselības stāvoklim, vajadzības

gadījumā veicot papildus pasākumus viņu veselības stā-

vokļa uzlabošanai (diētas, masāžas, utt.).

7. Atbalsta sistēma skolā

Medicīnas māsa sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību,

nevis ārstē! Nepieciešamības gadījumā viņa izsauc neat-

liekamo ātro medicīnisko palīdzību, par to nekavējoties in-

formējot skolēnu vecākus.

• Speciālais pedagogs

Sniedz atbalstu skolēniem ar specifiskiem mācīšanās

traucējumiem un citām speciālām vajadzībām. Sniedz kon-

sultācijas vecākiem. Organizē individuālo un grupas darbu

skolēniem ar mācīšanās traucējumiem.

• Izglītības psihologs

Palīdzēs, ja

> skolēns nespēj pārvarēt dažādas grūtības (sliktu ga-

rastāvokli, nemieru, bēdas, kaunu, vecāku šķiršanos

u.c.);

> bērnam ir problēmas saskarsmē ar skolotāju, aud-

zinātāju, draugiem vai viņš jūtas vientuļš;

> bērnam pasliktinās sekmes un ir grūtības mācību vielas

apguvē.

Nepieciešamības gadījumā tiek veikta diagnostika.

Kā skolēns var saņemt atbalsta personāla palīdzību?

Vispirms ar skolēnu iepazīstas klases audzinātājs un indivi-

duālā sarunā ar vecāku izzina skolēna vajadzības. Nepie-

ciešamības gadījumā vecāks paraksta atļauju par skolēna

izpēti. Pēc atbalsta personāla veiktās izpētes tiek meklēti

26

risinājumi. Skolēna dienasgrāmatā tiek ierakstīti nodarbību

apmeklējumu laiki. Atbalsta personāls dienasgrāmatā sniedz

informāciju par nodarbību apmeklējumiem.

Mācību un audzināšanas procesa atbalstam skolā darbojas

Bērnu attīstības un izglītības centrs, kurā pieejami spe-

ciālisti-

• sociālais pedagogs,

• ārstnieciskās vingrošanas skolotājs,

• skolotājs- logopēds,

• speciālais skolotājs,

• psihologs,

• pēc nepieciešamības tiek pieaicināti speciālisti (piem.,

bērnu ķirurgs, psihologs, sociālais pedagogs),

• ārstnieciskās masāžas speciālists.

Skolā ir izveidota atbilstoša vide, darbojas lifts, lai skolēni ar

īpašajām vajadzībām varētu šeit mācīties.

7.2. Materiālais atbalsts

Ozolnieku novada pašvaldība nodrošina Ozolnieku nova-

da skolēnus ar bezmaksas mācību grāmatām. Skolas bib-

liotēkā ir iespēja papildus iepazīties ar daiļliteratūru un iegūt

interesējošo informāciju.

Skola piedāvā piekļuvi bezmaksas internetam.

27

8.1. Mācīšanās motivācijas veicināšana

Bērna dabiskais dzinulis ir zinātkāre iepazīt pasauli, vēlme

izprast, pamēģināt, iemācīties kaut ko darīt pašam. Tā arī ir

īstenā mācīšanās motivācija.

Aicinot bērnu mācīties, viņš jāmudina attīstīt savas spējas,

izpētīt stiprās un vājās vietas, apjaust, kas padodas un kas

ne. Akcents liekams uz savas personības izkopšanu, nevis

jāmāca konkurēt, pierādot to ar atzīmēm.

Vecāku gatavība izglītoties, apmeklēt kursus, lasīt dažādu

literatūru, arī bērnā veido pārliecību, ka attīstīt savas spējas,

mācīties- tas ir pats par sevi saprotams.

Bērnam veiksies, ja viņam būs skaidrs priekšstats par to, ko

viņš jau prot, kas viņam padodas, sapratne, ka ir lietas, ku-

ras viņš vēl neprot, un stingra ticība, ka viņš spēj tās apgūt.

Labs, uzmundrinošs vārds un smaids ir alternatīva atzīmēm,

jo bērnam ir būtiski, kā pret viņu izturas- vai patīk tas, ko

viņš ir izdarījis, vai nepatīk. Svarīgi palīdzēt bērnam saprast,

kas viņa darbā ir labs, kas un kā- vēl uzlabojams, un, me-

klējot konstruktīvu risinājumu, pavaicāt: „Kā mēs tev varam

palīdzēt?”

Bērnam ir svarīgi apzināties, ka viņš ir īpašs kādā jomā -

sportā, mākslā, valodās, mūzikā utt.

8. Mācīšanās process

8.2. Patstāvības veicināšana

Uzsākot skolas gaitas, daudzi vecāki domā, ka viņu bērns

jau ir liels, tātad arī patstāvīgs un spējīgs pieņemt lēmu-

mus, taču tā nav. Bērns arī pirmajā klasē ir un paliek bērns.

Patstāvība veidojas pakāpeniski līdz 9 gadu vecumam.

Vecāku uzdevums ir veicināt attīstīt sava bērna patstāvību,

ja nepieciešams piepalīdzot, piemēram, patstāvīgi ģērbties,

sakārtot skolas somu, palīdzēt mājas uzkopšanas darbos

u.c.

No bērna patstāvību var prasīt tikai tad, ja vecāki un pedago-

gi ir ierādījuši nepieciešamās iemaņas.

8.3. Mācīšanās atbalstīšana mājās

8.3.1. Dienas režīms

Dienas režīms ietver visu dienas periodu-

• mācības skolā,

• ārpusstundu nodarbības skolā,

• ārpus skolas pulciņus,

• brīvo laiku,

• mājas darbu izpildi,

• regulāras ēdienreizes,

• savlaicīgu gulētiešanu.

8.3.2. Mājas darbi

Pirmajā klasē mājasdarbi ir sava veida rotaļa- ar mērķi, lai

bērns tos varētu veikt arvien patstāvīgāk. Pirmklasnieks

pakāpeniski mācās organizēt un plānot savu laiku, tāpēc

viņam nepieciešams pieaugušo atbalsts.

Pirmajā klasē kopējam mājas darbu apjomam dienā neva-

jadzētu pārsniegt to, ko bērnam iespējams izpildīt vienas

stundas laikā, nerēķinot atpūtas pauzes (tādas būtu vēla-

mas pēc katrām 20 minūtēm, ko bērns pavadījis mācoties).

Protams, labāk būtu, ja pirmklasnieks mājas darbus varētu

paveikt vēl īsākā laikā. Lai novērstu pārslodzes risku, lielāka

apjoma mājas darbus (piemēram, iemācīties dzejoli, veikt

kādu radošo vai izpētes darbu) skolotājs parasti uzdod, pa-

redzot garāku izpildes termiņu.

Kamēr bērns vēl nav īsti apguvis laika plānošanas prasmi,

vecākiem būtu ieteicams pasekot līdzi tam, kas rakstīts bēr-

na dienasgrāmatā (tagad tam iespējams sekot arī portālā

„e-klase”) un dienās, kad bērns ar mājas darbiem ticis galā

krietni ātrāk, mudināt viņu pievērsties kādam no lielāka ap-

joma mājas darbiem, kas būs jānodod vēlāk, vai arī izman-

tot laiku papildus vingrināties tādu uzdevumu izpildei, kuri

sagādājuši grūtības klasē, mājās.

Bērns jūt pieaugušā attieksmi pret mājasdarbiem. Vecākiem

ir jānodrošina bērnam iespēja mācīties patstāvīgi, kā arī

28

palīdzība, ja viņš kaut ko nesaprot.

Nosacījumi, kas rosina pildīt mājas darbus.

• Bērnam ir sava darba vieta.

• Pārdomāts dienas režīms.

• Mājasdarbi ir vingrināšanās, tātad bērns drīkst kļūdīties.

• Svarīgi iemācīt nepamest iesākto pusceļā.

• Bērnam ir nozīmīgi, ka vecāki pamana un novērtē viņu

darbu.

• Pieaugušo atbalsts, mājas darbu nepildīšanas gadījumos.

Mājās uzdotie rakstu darbi veicami pie darba galda, bet

reizēm var mācīties atjautīgi un ar izdomu- izmantot īstu

naudu uzdevumos par pirkšanu un pārdošanu, dzejoli

mācīties, braucot mašīnā vai autobusā, saskaitīt vai atņemt

skaitļus, kas redzami automašīnu numurzīmēs utt.

29

8.3.3. Bērna darbavieta

Galvenie nosacījumi skolēna darba vietai mājās.

• Rakstāmgalds.

Galda virsmai jābūt tik augstai, lai rakstot bērns uz tās

varētu balstīt elkoņus. Ieteicams izvēlēties galdu, kura virs-

mas augstumu var regulēt. To ieteicams novietot pie loga (ar

garāko malu)- darba virsma tiks apgaismota vislabāk.

• Krēsls.

Krēslam ir jābūt ērtam. Ieteicams, lai būtu ne tikai regulējama

atzveltne , bet regulējama sēdvirsma un krēsla augstums.

Pirmklasnieka augumam krēsls ir piemērots, ja, apsēžoties

ar muguru pret atzveltni, bērna kājas ir saliektas ceļgalos

90 grādu leņķī, bet pēdas balstās uz grīdas. Mazā skolēna

krēsls varētu būt bez ritenīšiem.

• Gaisma.

Skolēna istabā vajadzētu būt fona apgaismojumam, ko no-

drošina griestu lampa vai griestos iebūvēti gaismas ķermeņi.

Vēl jābūt galda lampai, kas apgaismo darba vietu. Galda

lampai jābūt funkcionālai un stabilai. Jāpārbauda arī drošī-

ba- vai tās kupols pārlieku nesakarst.

• Plaukts.

Visiem skolas piederumiem vajadzētu atrasties rakstām-

galda tuvumā, lai bērns varētu pastiept roku un paņemt, ko

vajag. Tāpēc labi, ja rakstāmgaldam blakus ir plauktiņi, uz

kuriem var novietot visu, kas ikdienā noderīgs. Lai uz galda

virsmas valdītu kārtība, svarīgajiem niekiem vajadzētu atras-

ties dekoratīvā kastītē ar nodalījumiem.

• Rotaļu stūrītis.

Iekārtojot istabu skolēnam, nedrīkst aizmirst par rotaļu stūrī-

ti. Lai rotaļlietas nemētātos apkārt , tās vislabāk glabāt man-

tu kastē, kuru var izvēlēties atraktīvu, akcentējot interjeru.

• „Mākslas galerija”

Lai bērns savus darbiņus nelipinātu pie sienas, kur pagadās,

ieteicams izveidot galeriju. Pie kādas sienas piestiprināt

korķa tāfelīti, lai mazais skolēns sprauž savus zīmējumus

pie tās.

9.1. Attīstības novērtējums

Klases audzinātājs, tiekoties ar vecākiem, individuāli sniedz

skolēna attīstības, sadarbības un komunikācijas prasmju

izvērtējumu.

Mācību sasniegumus 1. klasē vērtē tikai aprakstoši. Tas ir

īss, mutisks vai rakstisks pedagoga vērtējums par skolēna

mācību darbību, mācīšanās stilu, saskarsmes un sadarbī-

bas prasmi, attieksmi pret mācībām un mācību sasniegumu

attīstības dinamiku.

Sīkāka informācija par bērna sasniegumiem tiek pārrunāta

ar vecākiem individuāli un vecāku sapulcēs.

9.2. Attīstības līmeņa dokumentēšana

Skolēnu zināšanas, prasmes un iemaņas tiek atspoguļotas

„e-klasē” (elektroniskajā žurnālā), aprakstošajā sistēmā

lietojot apzīmējumus- „X”- apgūts, „/”- daļēji apgūts, „-”- vēl

jāmācās.

Pirmā semestra un mācību gada beigās skolēni saņem sko-

lotāja sagatavotu liecību par mācību vielas apguvi kopumā.

Ikdienā skolotājs arī skolēna dienasgrāmatā veic aprak-

stošus ierakstus par skolēna mācību sasniegumiem.

9.Pirmklasnieka prasmju un zināšanu no-vērtēšana

30

9.3. Informācijas apmaiņas iespējas

Vecāki var iegūt informāciju par sava bērna sasniegumiem

un norisēm skolā-

• sekojot skolotāju veiktajiem regulārajiem ierakstiem

skolēnu dienasgrāmatās par mācību sasniegumiem,

norisēm skolas un klases dzīvē;

• sekojot ierakstiem „e-klasē”;

• apmeklējot vecāku sapulces, konferences utt.;

• individuāli konsultējoties pie skolotāja, atbalsta personāla,

skolas administrācijas.

31

1. Flaumane-Jahensa, A.Gatavs skolai!? Mans Mazais,

Nr.8, augusts, 2012, 48.- 49. lpp.

2. Meļņika, I. 7 padomi ceļā uz skolu. Mans mazais skolā,

rudens, 2004, 52.-53. lpp.

3. Klapere, I. Es ar tevi draudzēšos! Mans mazais skolā,

2011, 32.-34. lpp.

4. Miltuze, A. Skolas gaitu sākums: kā palīdzēt savam bēr-

nam? Pirmsskolas Izglītība, 2000, 3.- 7. lpp.

5. Ramma, Z. Ārpus mājas viens pats. Mans Mazais, ziema/

pavasaris, 2005, 40.-42. lpp.

6. Ramma, Z. Kā iegūt draugus? Mans mazais skolā, pava-

saris/vasara, 2005, 14.-16. lpp.

7. Ramma, Z. Bērns un stress. Mans mazais skolā, rudens/

ziema, 2004, 33.-35. lpp.

8. Rudzīte, D. Pretī veiksmīgam skolas sākumam. Mans Ma-

zais, Nr.8, augusts, 2012, 50.-51. lpp.

9. Rudzīte, D. Viens pats ceļā un mājās., Mans mazais

skolā, 2008,

12.-13. lpp.

10. Klapere, I. Es ar tevi draudzēšos! Mans mazais skolā,

2011, 32.-34. lpp.

11. Krūmiņa, Z. Kā palīdzēt bērnam iejusties 1. klasē. Mans

Mazais, rudens, 2005

12. Valtere, E. Ko māca pirmklasniekam. Mans mazais

skolā, 2008, 18.-21. lpp.

Izmantotie informācijas avoti

13. Valtere, E. No bērnistabas par skolēna istabu. Mans ma-

zais skolā, 2011, 58.-59. lpp.

14. VISC, Bērns sešu gadu vecumā: no rotaļām līdz

mācībām, Valsts izglītības satura centrs, 2011, 10.- 11.lpp.

15. www.woman.delfi. „No bērnudārza uz skolu- pārmaiņas

visai ģimenei” 30.08.2011.

16. http://www.mammamuntetiem.lv/articles/14754/pirm-

klasnieks-macibas-un-majasdarbi-ko-darit-ja-vinam-tie-ne-

patik

Šis projekts tika finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu. Šī publikācija[paziņojums] atspoguļo vienīgi autora uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.