Ministry of Finance of the Republic of Latvia

RISKU PĀRVALDĪBAS STRATĒĢIJA

Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas

finanšu instrumenta 2009.– 2014.gada periodā

Apstiprināta 13.05.2015.

APSTIPRINU

Vadošās iestādes vadītāja vietā -

ES fondu Stratēģijas departamenta

direktors

E.Šadris

____________________

2

SATURA RĀDĪTĀJS

LIETOTIE SAĪSINĀJUMI ........................................................................................................................ 3

1. STRATĒĢIJAS MĒRĶIS ................................................................................................................. 4

1.1. STRATĒĢIJAS UZDEVUMS ....................................................................................................... 5

1.2. DONORVALSTU GALVENIE PRINCIPI .................................................................................... 5

2. EEZ/NOR FI RISKU PĀRVALDĪBAS IETVARS UN EEZ/NOR FI VADĪBĀ IESAISTĪTO

IESTĀŽU ATBILDĪBA ............................................................................................................................ 6

3. EEZ/NOR FI SASNIEDZAMIE MĒRĶI .......................................................................................... 7

4. RISKU KLASIFIKĀCIJA ................................................................................................................. 8

4.1. DONORVALSTU UN SAŅĒMĒJVALSTS NACIONĀLĀ LĪMEŅA RISKU KATEGORIJAS 8

4.2. RISKU IDENTIFICĒŠANA ........................................................................................................... 9

4.3. RISKU GRUPĒŠANAI IZMANTOTĀS RISKA KATEGORIJAS ............................................ 11

5. RISKU MAZINĀŠANAS PASĀKUMI .......................................................................................... 12

5.1. KORUPCIJAS RISKA VADĪBA UN RISKA MAZINĀŠANAS PASĀKUMI ......................... 12

6. ZIŅOŠANA PAR RISKIEM ........................................................................................................... 13

7. STRATĒĢIJAS AKTUALIZĒŠANA ............................................................................................. 13

8. IETEIKUMI PROGRAMMU APSAIMNIEKOTĀJIEM/AĢENTŪRĀM..................................... 13

PIELIKUMS ........................................................................................................................................... 14

3

LIETOTIE SAĪSINĀJUMI

AS/NZS – Atbilstoši Austrālijas un Jaunzēlandes tehniskā standarta (Australian and New

Zealand Technical Standard) prasībām izstrādāta risku pārvaldības sistēma, AS/NZS ISO 31000:

2009.gada novembris, un tā palīgstandarts ISO Guide 73 risku vadība – vārdnīca

COSO – Trīdveja komisijas sponsorējošās organizācijas komitejas (Committee of Sponsoring

Organizations of the Treadway Commission (COSO)) standarti, principi un kritēriji, kā novērtēt

kontroles sistēmas efektivitāti

Donorvalstis – Norvēģija, Īslande, Lihtenšteina

DoRIS – FIB izveidota EEZ/NOR FI elektroniska dokumentēšanas, ziņošanas un informācijas

sistēma „Documentation, Reporting and Information System”

EEZ – Eiropas Ekonomikas zona

EEZ/NOR FI – Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instruments un Norvēģijas finanšu

instruments

FIB – Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstu nodibināta institūcija, kas no donorvalstu

puses nodrošina Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu

instrumenta darbību

PA/A – Programmu apsaimniekotāji/Aģentūras

Līdzfinansējuma saņēmējs – Projekta iesnieguma iesniedzējs, kura projekta iesniegumu ir

apstiprinājis programmas apsaimniekotājs vai aģentūra, kā arī iepriekš noteiktā projekta

īstenotājs, ko ir apstiprinājusi Finanšu instrumenta komiteja vai Norvēģijas Ārlietu ministrija

Saņēmējvalstis – Latvija, Igaunija, Lietuva, Polija, Čehija, Slovākija, Ungārija, Slovēnija,

Rumānija, Bulgārija, Grieķija, Spānija, Portugāle, Kipra un Malta

Saņēmējvalsts – Latvija

VI – Vadošā iestāde. Saskaņā ar EEZ/NOR FI 2009.-2014.gada perioda vadības likumu vadošās

iestādes funkcijas pilda Finanšu ministrija.

4

1. STRATĒĢIJAS MĒRĶIS

EEZ/NOR FI risku pārvaldības stratēģija (turpmāk – Stratēģija) ir izstrādāta pamatojoties uz

donorvalstu izstrādāto EEZ/NOR FI 2009.-2014.gada perioda risku vadības stratēģiju1 (turpmāk

– donorvalstu risku vadības stratēģija), un ievērojot tajā noteikto galveno principu “droša risku

vadība, lai sasniegtu plānotos rezultātus”. Stratēģija veidota ar mērķi sniegt plašāku

skaidrojumu PA/A par risku vadību, kā arī skaidrot donorvalstu galvenos principus un

norādījumus attiecībā uz risku vadību, tādejādi nodrošinot:

vienotu izpratni par risku pārvaldības jautājumiem starp EEZ/NOR FI vadībā

iesaistītajām iestādēm;

atbalstu attiecībā uz EEZ/NOR FI mērķu un programmas rezultātu sasniegšanu;

efektīvu risku vadību tieši projektu atlases un uzraudzības posmā2.

Stratēģija pilnveidos EEZ/NOR FI risku vadības ietvaru Latvijā un tā ir balstīta uz donorvalstu

prasībām, nosacījumiem, kā arī Apmācību3 par risku vadību (turpmāk – Apmācības) rezultātiem4.

Stratēģijas izstrādē ir izmantoti COSO un AS/NZS risku pārvaldības modeļi, Apmācību materiāli

un FIB organizētajos ikgadējos semināros par risku vadību sniegtie norādījumi, kā arī dažādos

pētījumos un citos informācijas avotos pieejamā informācija par risku vadību.

Stratēģija nosaka vienotus un saskaņotus principus un mērķi risku vadībai EEZ/NOR FI

ieviešanā.

Lai starp EEZ/NOR FI vadībā iesaistītajām iestādēm nodrošinātu konsekventu risku vadības

interpretāciju par lietotajiem terminiem, Stratēģijas pielikumā ir uzskaitīti atsevišķi risku

pārvaldības termini (secīgi risku vadības procesa norisei) un sniegts to skaidrojums, kas pielāgots

EEZ/NOR FI vadībā iesaistīto iestāžu darbības specifikai.

Stratēģijā tiek skaidrots, kā risku vadības sistēma atbalstīs donorvalstu noteikto mērķu (skatīt

Stratēģijas 3.1.sadaļu) sasniegšanu, tajā pat laikā uzsverot, ka PA/A būtiski ir ievērot arī katras

iestādes izvirzītos mērķus.

Ievērojot principus un norādījumus, kuri iekļauti donorvalstu risku vadības stratēģijā,

donorvalstis risku vadību balsta uz risku izvērtējumiem, kurus ir veikušas saņēmējvalstis.

Attiecīgi VI ir jāziņo FIB par riskiem, tāpat arī PA, atskaitoties par programmu līmeņa riskiem,

ir jāievēro donorvalstu risku vadības stratēģijā un citos donorvalstu norādījumos, kuri saņemti

EEZ/NOR FI programmu īstenošanas laikā, iekļautā informācija, kas attiecināma uz risku vadību

programmu līmenī.

1 Apstiprināta 27.02.2013. Finanšu instrumenta komitejā 2 Korupcijas risks esošajā programmu īstenošanas posmā ir visaugstākais projektu atlases un īstenošanas posmos (donorvalstu

viedoklis pausts 24.09.-25.09.2014. FIB organizētajā seminārā par risku vadību un uz rezultātiem vērstu EEZ/NOR FI

pārvaldību) 3 Apmācības par risku vadību Eiropas Savienības fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodā un EEZ/NOR FI (iepirkums ar id.

Nr.FM 2014/9-TP/VI, FM2014/5-EEZ/NOFI/N) 4 Atskaite par apmācībām risku vadībā Eiropas Savienības fondu 2014.–2020. gada plānošanas periodā un EEZ/NOR FI;

Apstiprināta 27.11.2014.

5

Tā kā PA/A riska novērtējumu veic individuāli, piemērotās risku vadības procedūras neietilpst

šajā dokumentā, taču Stratēģija kalpo kā norādījums PA/A, kā apzināt un vadīt iespējamos riskus.

Stratēģijai ir rekomendējošs un informatīvs raksturs. Stratēģija ir paredzēta izmantošanai šādās

EEZ/NOR FI vadībā iesaistītajās iestādēs – PA/A5, kā arī atbalsta sniegšanai EEZ/NOR FI risku

vadības procesā iesaistītajiem atbildīgajiem darbiniekiem. Stratēģija informatīvos nolūkos

izmantojama arī parējām EEZ/NOR FI vadībā iesaistītajām iestādēm Latvijā.

1.1. STRATĒĢIJAS UZDEVUMS

Stratēģijas uzdevums ir nodrošināt, ka EEZ/NOR FI vadībā iesaistītie darbinieki izprot un

piemēro labas risku pārvaldības principus, lai:

veicinātu vienotu un efektīvu risku vadības procesu EEZ/NOR FI vadībā;

radītu pārliecību par iestādes izvirzīto EEZ/NOR FI ieviešanas mērķu sasniegšanu,

kā arī valsts un EEZ/NOR FI finanšu interešu aizsardzību;

palielinātu katra darbinieka individuālo ieguldījumu iestādes darbības efektivitātes

paaugstināšanā, veicot uz zināšanām par riskiem balstītu ikdienas darba pienākumu

veikšanu.

Stratēģija ir integrēta kopējā informācijas apritē un tā visiem EEZ/NOR FI vadībā iesaistīto

iestāžu darbiniekiem, kā arī pārējiem interesentiem ir publiski pieejama VI uzturētajās finanšu

instrumentu tīmekļa vietnēs: www.eeagrants.lv un www.norwaygrants.lv.

Atsevišķs Stratēģijas apakšmērķis ir skaidrot PA/A korupcijas un interešu konflikta riska lomu

EEZ/NOR FI risku vadības procesā un specifiskos donorvalstu norādījumus.

1.2. DONORVALSTU GALVENIE PRINCIPI

Ievērojot donorvalstu risku vadības stratēģijā iekļautos norādījumus, kā arī, lai veiksmīgi tiktu

sasniegti programmās noteiktie rezultāti, EEZ/NOR FI vadībā iesaistītajām iestādēm ir jāievēro

sekojoši donorvalstu noteiktie principi6:

Uz rezultātu vērsta EEZ/NOR FI vadības pieeja (programmu progress un sasniegtie

rezultāti jāmēra pamatojoties uz objektīvi pārbaudāmiem indikatoriem). Lai šo pieeju

varētu veiksmīgi īstenot, būtiska ir risku vadība un iekšējā kontrole iestādē.

Mērķis ir nevis novērst risku pilnībā, bet to izprast un vadīt daudz efektīvāk (t.sk. veikt

riska mazināšanas pasākumus), kā arī risku vadības rezultātā identificēt iespējas,

piemēram, kā mainīt/uzlabot kādu no esošajiem iestādes EEZ/NOR FI ieviešanas

procesiem. Atsevišķos gadījumos arī būtiskus riskus var akceptēt, ja sagaidāmā ietekme

un ieguvums ir augstāks nekā iespējamās riska sekas.

Risku vadības pieeja EEZ/NOR FI ieviešanā ir kā nepārtraukts, pro-aktīvs un

sistemātisks process, lai saprastu, vadītu un komunicētu par risku plašākā perspektīvā,

tā piemēram, risku vadībai būtu jāveicina stratēģisku lēmumu pieņemšanu, kas sniedz

ieguldījumu rezultātu sasniegšanā. Risku vadības procesam būtu jābūt daļai no iestādes

5 Atbilstoši EEZ/NOR FI vadības likumam: nozares ministrija un programmas ieviešanai piesaistīta padotības aģentūra un

Sabiedrības integrācijas fonds 6 Donorvalstu risku vadības stratēģijas 2.2. nodaļa

6

kultūras un tas var dot norādes saistīto procesu izpildei un uzlabojumiem, t.sk, finanšu

un cilvēku resursu efektīvai izmantošanai.

Ir jāievēro sekojoši principi – caurspīdīgums, izsekojamība, tiesiskā atbilstība, izmaksu

efektivitāte, kā arī laba pārvaldība, droša finanšu vadība, ilgtspējīga attīstība, dzimumu

vienlīdzība un vienlīdzīgas iespējas. Kā arī ir donorvalstu noteikts “Nulles – tolerances”

līmenis korupcijai un interešu konfliktam.

Saņēmējvalsts iestādēm jānodrošina efektīva risku vadība. Donorvalstu un FIB risku

vadības izvērtējums ir balstīts uz saņēmējvalsts iestāžu risku izvērtējumiem. Lai rastu

veiksmīgus risku mazināšanas pasākumus, būtiska ir iesaistīto pušu savstarpējā

komunikācija.

2. EEZ/NOR FI RISKU PĀRVALDĪBAS IETVARS UN EEZ/NOR FI

VADĪBĀ IESAISTĪTO IESTĀŽU ATBILDĪBA

Donorvalstis sagaida, ka saņēmējvalstis pielieto risku vadību praksē un spēj ziņot par risku

atbilstoši donorvalstu risku vadības stratēģijai. Saņēmējvalstīs EEZ/NOR FI risku pārvaldība tiek

īstenota trīs līmeņos – nacionālā, programmas un projektu7.

1. attēls “EEZ/NOR FI vadībā iesaistīto iestāžu lomas vadoties no donorvalstu prasībām

un EEZ/NOR FI regulējošo normatīvo aktu regulējuma”

Ievērojot donorvalstu risku vadības stratēģijas principus, kā arī citus, īstenošanas gaitā, no

donorvalstīm saņemtos norādījumus par risku vadību, donorvalstis nosaka vairākus pienākumus

saņēmējvalstīm, pielietojot deleģēšanas metodi, tāpat arī no VI līmeņa uz PA/A līmeni.

Ņemot vērā, ka EEZ/NOR FI vadība tiek īstenota, pielietojot pienākumu deleģēšanas metodi,

līdz ar to tiesiskais ietvars iestādēm uzliek ievērojamus pienākumus, ieskaitot risku vadību. Tāpat

arī Latvijā tiešajām pārvaldes iestādēm ir noteiktas iekšējās kontroles sistēmas pamatprasības,

t.sk. attiecībā uz risku vadību, un tās izveidošanas, uzraudzības un uzlabošanas kārtību nosaka

MK noteikumi Nr.3268.

7 Donorvalstu risku vadības stratēģijas 2.3.2. nodaļas 19.punkts 8 Ministru kabineta 2012.gada 8.maija noteikumi Nr.326 “Noteikumi par iekšējās kontroles sistēmu tiešās pārvaldes iestādēs”

Saņēmējvalsts - programmu un projektu

līmenī

Saņēmējvalsts - nacionālā

līmenī

Donorvalstis

LATVIJAS

PRASĪBAS/

Normatīvo

aktu

regulējums

7

Saņēmējvalstī par risku izvērtēšanu, riskus mazinošu pasākumu īstenošanu ir šādu atbildīgo

iestāžu kompetence:

1. Nacionālajā līmenī ir VI un atbilstošas VI struktūrvienības (FM, ESFVKD9). VI veic

donorvalstu noteikto risku un nacionālā līmenī EEZ/NOR FI vadībā identificēto risku pārvaldību,

kas pamatā aptver regulējošo dokumentu līmeni un vadības un kontroles sistēmas darbību, t.sk.

tās efektivitāti, pamatprasības un vienotu principu noteikšanu, kā arī ietver vispārēju programmu

un to sasniegto rezultātu uzraudzību, īpaši koncentrējoties uz augsta riska programmām.

Attiecībā uz programmu līmeņa riskiem, atbilstoši donorvalstu prasībām, VI apkopo saņemto

informāciju no PA/A, vienreiz gadā veic programmas risku izvērtējumu, sagatavojot EEZ/NOR

FI Stratēģiskos ziņojumus, un atskaitās par tiem donorvalstīm gada sanāksmēs.

2. Programmu līmenī ir PA/A. PA/A par sava līmeņa riskiem atskaitās gan VI, gan

donorvalstīm, vienreiz gadā iesniedzot - VI EEZ/NOR FI gada uzraudzības pārskatu,

donorvalstīm - EEZ/NOR FI programmas gada pārskatu DoRIS sistēmā un reizi pusgadā,

sniedzot informāciju VI un Donorvalstīm Programmas sadarbības komitejās. PA/A veic risku

pārvaldību, kas kopumā aptver programmu īstenošanu, tai skaitā rezultātu rādītāju sasniegšanas

uzraudzību un attiecīgi risku identificēšanu minētajos procesos.

3. Projektu līmenī ir līdzfinansējuma saņēmēji. Līdzfinansējuma saņēmēji ir atbildīgi par

projekta iesnieguma vērtēšanas kritērijiem atbilstoša projekta iesnieguma sagatavošanu un

projekta īstenošanu saskaņā ar projekta līguma un Latvijas Republikai saistošo Eiropas

Savienības un starptautisko normatīvo aktu nosacījumiem. Ar normatīvo aktu regulējumu PA/A

ir deleģēti vairāki būtiski procesi attiecībā uz projektu īstenošanas uzraudzību un kontroli, piem.,

projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju izstrādāšana un apstiprināšana, projektu iesniegumu

vērtēšana un atlase, projektu līgumu izstrādāšana un slēgšana. Tāpat arī PA/A ir tiesīgas pieprasīt

no līdzfinansējuma saņēmēja informāciju, kas nepieciešama uzraudzības un kontroles

nodrošināšanai, t.sk. PA/A ir būtiska loma projektu līmeņa risku vadībā un atbildība identificēt

projekta līmeņa riskus, ņemot vēra to rīcībā esošo informāciju (skat. Stratēģijas 4.2.nodaļu).

Piemēram, PA/A nodrošina, lai tiktu noteikti un mazināti ar projektu iesniegumu atlasi un

projektu īstenošanu saistītie riski, jo īpaši, nelikumīgas vai korumpētas darbības riski, kā arī

nelietderīga un neefektīva projektu finansējuma izlietošana.

3. EEZ/NOR FI SASNIEDZAMIE MĒRĶI

EEZ/NOR FI izvirzītie mērķi ir iedalāmi divās pamatkategorijās atbilstoši mērķu rašanās avotam:

1) donorvalstu un 2) saņēmējvalsts.

Atbilstoši donorvalstu norādījumiem EEZ/NOR FI10 tiek izvirzīti 3 mērķi. Vienlīdz svarīgi

EEZ/NOR FI ieviešanā ir arī Saņēmējvalsts kopējie mērķi, kuri atbalsta donorvalstu noteikto

mērķu sasniegšanu un kuri ir cieši saistīti ar darbību regulējošo normatīvo aktu prasībām, kas

vērstas uz pārliecības gūšanu, ka tiek veikta efektīva, mērķtiecīga un likumīga EEZ/NOR FI

līdzekļu izmantošana.

Papildus donorvalstu noteiktajiem mērķiem, kuru rašanās avots ir donorvalstu norādījumi,

EEZ/NOR FI ieviešanā ir saistoši arī VI un PA/A kā saņēmējvalsts nacionālā un programmas

līmeņa izvirzītie mērķi. Lai nodrošinātu donorvalstu mērķu ievērošanu nacionālajā un

programmu līmenī, iestādēm (VI, PA/A) ar EEZ/NOR FI ieviešanu saistītie mērķi jāintegrē

9 Finanšu ministrijas Eiropas Savienības fondu vadības un kontroles departaments 10 Donorvalstu risku vadības stratēģija; Ikgadējais donorvalstu rīkotais risku vadības seminārs 2014.gada septembrī

(http://eeagrants.lv/files/Stine_Andresen_opening_presentation.pdf)

8

atbilstošajās iestādes mērķu grupās. VI papildus 3 donorvalstu noteiktajiem mērķiem ir noteikusi

vienu nacionālā līmeņa mērķi, kas ietverts Finanšu ministrijas darbības stratēģijā 2014.-2016.

gadam11 kā vidēja termiņa mērķis darbības virzienā "ES fondu, Norvēģijas finanšu instrumenta

un Šveices programmas vadība":

Tabula Nr.1 “Donorvalstu un Saņēmējvalsts noteiktie mērķi”

Donorvalstu mērķi Saņēmējvalsts mērķi

mazināt ekonomiskās un sociālās

atšķirības EEZ

Nodrošināt efektīvu ES fondu ieguldīšanu

Latvijas tautsaimniecībā, kura viens no

rezultātiem ir EEZ/NOR FI un Šveices

programmas finansējuma ieguldījums

tautsaimniecībā.

stiprināt divpusējās attiecības starp

donorvalstīm un saņēmējvalstīm

efektīva un atbilstoša EEZ/NOR FI

ieviešana, nepieļaujot korupciju

4. RISKU KLASIFIKĀCIJA

4.1. DONORVALSTU UN SAŅĒMĒJVALSTS NACIONĀLĀ LĪMEŅA RISKU

KATEGORIJAS

Lai būtu vieglāk sniegt norādes par iespējamiem risku mazināšanas pasākumiem, Stratēģijā risku

piemēri tiek strukturēti, apkopojot un klasificējot tos divās galvenajās kategorijās, ņemot vērā

donorvalstu noteiktās risku grupas, pēc kurām VI ir jāsniedz ziņojumi donorvalstīm atbilstoši

EEZ/NOR FI mērķiem (skat., tabulu Nr. 2):

Tabula Nr.2 „Donorvalstu noteikto risku grupu atbilstība nacionālā līmeņa risku kategorijām”

VI noteiktās

nacionālā

līmeņa risku

kategorijas

Donorvalstu

risku grupas

Risku kategorijas definīcija Risku grupas

atbilstība

donorvalstu

mērķim

Stratēģiskie

riski

Kohēzijas Riski, kas ietekmē programmu

līgumos norādīto rezultātu rādītāju

sasniegšanu. Riski, kas saistīti ar

politiskajiem lēmumiem un

politisko ietekmi.

Kā arī riski, kas ietekmē

EEZ/NOR FI vadībā iesaistīto

iestāžu noteikto ilgtermiņa vai

vidēja termiņa mērķu sasniegšanu

(piemēram, FM darbības

stratēģijas mērķis - nodrošināt

efektīvu ES fondu ieguldīšanu

Latvijas tautsaimniecībā, kura

viens no rezultātiem ir EEZ/NOR

FI un Šveices programmas

finansējuma ieguldījums

tautsaimniecībā).

Mazināt

ekonomiskās un

sociālās atšķirības

EEZ

11 Apstiprināta 04.04.2014.

9

Bilateriālie Riski, kas saistīti ar/ietekmē

bilaterālo mērķu sasniegšanu

(piemēram, nacionālā un/vai

programmu līmeņa bilaterālo

fondu izmantošana, donorvalstu

partneru piesaiste).

Stiprināt divpusējās

attiecības starp

donorvalstīm un

saņēmējvalstīm

Operacionālie

(darbības)

riski12

Operacionālie

(darbības) Riski, kas ietekmē labu

pārvaldību13, piemēram, ārvalstu

finanšu palīdzības instrumentu

Latvijas un donorvalstu regulējošo

dokumentu un normatīvo aktu

pārkāpumi, nav izstrādātas

vadlīnijas, bezdarbības/netīšas vai

tīšas rīcības rezultātā, to

neatbilstoša interpretācija,

piemēram, valsts atbalsta normu

neatbilstoša piemērošana u.tml.

Riski, kas saistīti ar korupciju (piemēram, interešu konflikts) un

spēkā esošo publisko iepirkumu

regulējošo normatīvo aktu

prasību neievērošanu (bezdarbības/netīšas vai tīšas

rīcības rezultātā), to neatbilstošu

interpretāciju, piemēram,

neatbilstošu iepirkuma procedūru

veikšanu.

Riski, kas saistīti ar finansējumu

un var ietekmēt citu ārvalstu

finanšu palīdzības instrumentu

finansējuma izmantošanas

apjomu, piemēram, nepareizi

saplānotas finansējuma

izmantošanas prognozes,

aktivitāšu neveikšana laikā,

līdzfinansējuma trūkums, valūtas

kursa svārstības, kā arī inflācija.

Efektīva un atbilstoša

EEZ/NOR FI

ieviešana,

nepieļaujot korupciju

Riska kategorijas palīdz arī tālākā risku vadības procesā atbilstošāk izvēlēties risku vadības

pasākumus un uzraudzības rīkus, kā arī sadalīt atbildību un pienākumus.

4.2. RISKU IDENTIFICĒŠANA

Ņemot vērā EEZ/NOR FI vadībā iesaistīto iestāžu darbības specifiku, iespējams identificēt

iekšējus/ārējus, izmērāmus/neizmērāmus, ilgtermiņa/vidēja termiņa/īstermiņa 14 u.c. riskus.

Identificējot riskus, būtiski ir analizēt visus iestādes kompetencē esošos procesus, izvērtējot savā

12 Atbilstoši donorvalstu norādījumiem ietver arī finanšu un atbilstības riskus 13 EEZ/NOR FI ieviešanas procesam jābūt atklātam, caurspīdīgam un izsekojamam 14 Ņemot vērā atlikušo EEZ/NOR FI 2009.-2014.gada perioda ieviešanas laiku (projektiem maks. 30.04.2016 un programmām

maks. 30.04.2017) – sākot ar 2015.gadu var noteikt tikai vidēja termiņa un īstermiņa riskus

10

rīcībā pieejamos informācijas avotus (piemēram, donorvalstu dokumentus, programmu līgumus,

projektu starpposma un noslēguma pārskatus, programmu starpposma pārskatus, programmu

uzraudzības pārskatus, programmu sadarbības komitejās pārrunāto, iekšējo audita

struktūrvienību ziņojumus, revīzijas iestādes ziņojums, informāciju par pārbaudēm projektu

īstenošanas vietās, saistošo normatīvo aktu prasības, iekšējo un ārējo faktoru izmaiņas,

vēsturisko informāciju un pieredzi, PA DoRIS sistēmā iesniegtos programmu gada pārskatus,

stratēģiskos pārskatus u.c.).

Risku identificēšanā, novērtēšanā, dokumentēšanā, kontroles pasākumu uzraudzībā jāievēro

regularitātes princips. Risku identificēšana un vērtēšana vai pārvērtēšana jāveic:

• ne retāk kā reizi gadā un

• pēc vajadzības, jo pārvērtējot riskus darbība kļūst vēl mērķtiecīgāka, piemēram, pirms:

– būtiskām izmaiņām normatīvajos aktos;

– vadošo darbinieku maiņas;

– pieņemot lēmumus, kas saistīti ar nepieciešamību ieviest jaunus procesus vai

veikt izmaiņas esošajās darbībās. Šajā gadījumā, jo īpaši svarīgi ir izvērtēt, kas

var traucēt vai kavēt iestādei sasniegt vēlamos izmaiņu rezultātus, kā arī to, vai

jaunievedumi/papildinājumi/uzlabojumi EEZ/NOR FI vadības un kontroles

sistēmas ietvaros var radīt negatīvu blakus ietekmi.

EEZ/NOR FI vadībā iesaistītās iestādes var izvēlēties piemērotāko risku vadības pieeju, ņemot

vērā iestāžu organizatorisko struktūru, atbildības jomas un citus apstākļus, nodrošinot, ka

periodiski tiek novērtēta izvēlētās risku vadības metodes efektivitāte un atbilstība donorvalstu

un iestādes izvirzīto mērķu sasniegšanai.

4.3. RISKU GRUPĒŠANAI IZMANTOTĀS RISKA KATEGORIJAS

Donorvalstis ir apkopojušas būtiskākos EEZ/NOR FI ieviešanā iespējamos riskus, kurus VI un PA/A būtu jāpārskata, veicot ikgadējo risku

izvērtēšanu sagatavojot stratēģisko pārskatu (VI) vai programmas uzraudzības pārskatu (PA/A) (skat. 2.attēlu).

2.attēls “Risku piemēri atbilstoši donorvalstu noteiktajām riska kategorijām”

Sratēģiskie riski

Nepilnīga rezultātu

sasniegšana donorvalstu noteiktajā termiņā

Nepietiekams programmu

bilateriālo fondu izlietojums

Nav skaidri bilaterālā

fonda izlietojuma nosacījumi

Partnera loma tiek uztverta nepareizi vai

atšķirigi donorvalstīs un saņēmejvalstīs Operacionālie

riski

Interešu konflikts un korupcija

Kapacitātes trūkums

institūcijā

Normatīvo aktu

neievērošana

Tiesību normu nepareiza

interpretācijaNeatbilstošas

kvalitātes projektu

iesniegumi

Nepareiza/

neatbilstoša atskaitīšanās

par programmas rezultātiem

Publisko iepirkumu

likuma pārkāpumi

Neatbilstoša finansējuma plānošana,

līdzfinansējuma trūkums, valūtas kursa svārstības,

inflācija

Saņēmējvalsts

motivācijas

trūkums

bilaterālo mērķu

sasniegšanai

IESTĀDE

5. RISKU MAZINĀŠANAS PASĀKUMI

Risku mazināšanas pasākumu izvēle, kas samazina risku līdz tā optimālajam līmenim, attiecīgi

izvēloties pietiekamas kontroles, lai spētu samazināt risku līdz pieļaujamajam līmenim no

vienas puses un no otras puses, neieguldot pārāk daudz resursu, samazinot risku par daudz

(nelietderīgi izmantoti resursi). Arī donorvalstis norāda uz proporcionalitātes un samērīguma

principu risku vadībā. Risku mazināšanas pasākumiem ir jābūt preventīviem, atklājošiem un

korektīviem.

5.1. KORUPCIJAS RISKA VADĪBA UN RISKA MAZINĀŠANAS PASĀKUMI

Atšķirībā no citiem risku veidiem, korupcijas risku nevar pilnībā novērst, to var tikai samazināt.

Iestāde var ieviest dažādus pasākumus, kas palīdz mazināt korupcijas riska iestāšanās

varbūtību. Šo risku iespējams samazināt ar labas pārvaldības principiem un efektīvu EEZ/NOR

FI regulējumu, kā arī tā konsekventu interpretāciju un atbilstošu EEZ/NOR FI vadībā iesaistīto

iestāžu darbinieku apmācību.

Atbilstoši donorvalstu prasībām, korupcijas risks ir saistošs sekojošiem 3 līmeņiem:

saņēmējvalsts, programmu un projektu. Tādējādi svarīgi izšķirt iespējamos riska cēloņus katrā

no līmeņiem.

Ņemot vērā donorvalstu prasības – ”Nulles līmeņa” tolerance korupcijai un interešu konfliktam

– EEZ/NOR FI vadībā iesaistīto iestāžu pienākums ir nodrošināt efektīvus un proporcionālus

risku mazināšanas pasākumus un regulāri veikt korupcijas un interešu konflikta risku

apzināšanu un novērtēšanu.

Līdz ar to EEZ/NOR FI vadībā iesaistītajām iestādēm ir nepieciešams regulāri pārskatīt

iespējamos interešu konflikta/ korupcijas/ krāpšanas riska mazināšanas pasākumus un to

vadību:

– iespējamā interešu konflikta/ korupcijas/ krāpšanas riska cēloņa identificēšana;

– iespējamā interešu konflikta/ korupcijas/ krāpšanas riska mazināšanas kontroļu

identificēšana.

Lai veicinātu ziņošanu par neatbilstībām, ir jānodrošina īpaši pasākumi vai kārtība ziņotāju

aizsardzībai.

EEZ/NOR FI vadībā viens no korupcijas riska mazināšanas pasākumiem ir izveidotais sūdzību

iesniegšanas mehānisms, izmantojot VI uzturētās EEZ/NOR FI tīmekļa vietnes15.

Papildus esošajiem kontroles pasākumiem, 2014.gada laikā Korupcijas novēršanas un

apkarošanas biroja pamatnostādņu projekts "Korupcijas novēršanas un apkarošanas

pamatnostādnes 2014.-2020.gadam16" tika paplašināts, ietverot tajā vispārīgu informāciju par

krāpšanas apkarošanas politiku, stratēģiskiem mērķiem, sasniedzamajiem rezultātiem un

veicamajiem uzdevumiem, kas aptver arī ES fondu un citu ārvalstu finanšu palīdzības

instrumentu finanšu interešu aizsardzību.

15 http://eeagrants.lv/?id=45 un http://www.norwaygrants.lv/?id=45 16 Paredzams, ka pamatnostādnes tiks apstiprinātas 2015.gadā, līdz ar to pamatnostādņu periods tiks mainīts uz 2015.-

2020.gadu

13

6. ZIŅOŠANA PAR RISKIEM

PA reizi gadā atskaitās par programmu līmeņa riskiem donorvalstīm, iesniedzot programmas

gada pārskatu DoRIS un VI, iesniedzot programmu uzraudzības pārskatu par iepriekšējo

kalendāro gadu.

VI reizi gadā veic nacionālā līmeņa risku izvērtējumu un veic programmu uzraudzības

pārskatos ietverto informāciju par programmu līmeņa risku izvērtējumu, un attiecīgi minēto

izvērtējumu iekļauj EEZ/NOR FI stratēģiskajā pārskatā un reizi gadā pārrunā EEZ/NOR FI

ieviešanā identificētos riskus sanāksmē ar donorvalstīm.

Atskaitoties par riskiem, vienlaikus, jāņem vērā donorvalstu norādījumi 17 , kurus

nepieciešamības gadījumā VI iestrādā programmu uzraudzības pārskata veidlapā, lai saņemtu

nepieciešamo informāciju par risku vadību programmu līmenī.

7. STRATĒĢIJAS AKTUALIZĒŠANA

Stratēģijā ietvertie principi atspoguļo risku vadību EEZ/NOR FI perioda beigu posmā, līdz ar

to Stratēģijas aktualizēšana nepieciešama gadījumos, ja saņemti būtiski papildu norādījumi

saistībā ar risku vadību no donorvalstu puses vai pamatoti un būtiski ierosinājumi no EEZ/NOR

FI vadībā iesaistītajām iestādēm.

8. IETEIKUMI PROGRAMMU APSAIMNIEKOTĀJIEM/AĢENTŪRĀM

• EEZ/NO FI risku vadībai neveidot paralēlo risku vadības sistēmu, bet pēc iespējas

integrēt jau esošajos iestādes procesos.

• Būtiska ir iekšējā komunikācija un sadarbība (horizontālā, vertikālā).

• Lielu ieguldījumu izpratnes stiprināšanai par risku vadību dod iestādes iekšējās

Apmācības, tāpēc vērtīgi būtu darbiniekiem skaidrot stratēģijā aprakstīto.

• Katrs darbinieks ir nozīmīgs posms risku vadības procesā un dod savu ieguldījumu

kopējā rezultāta sasniegšanā – nodrošināt efektīvu un prasībām atbilstošu risku vadību.

• Ņemot vērā donorvalstu principus un PA/A lomu un pienākumus EEZ/NOR FI vadībā,

nepieciešams nodrošināt, lai pienākumi par risku vadību visās iestādēs un visu līmeņu

darbiniekiem būtu skaidri, labi izprasti un ievēroti, nodrošinot būtisko risku

identificēšanu, dokumentēšanu, uzkrāšanu, regulāru, vismaz reizi gadā, analizēšanu un

kontroli, kas skar pagātnes, tagadnes un vissvarīgāk – iestādes nākotnes darbības, kas

saistītas ar EEZ/NOR FI vadības funkciju izpildi.

• PA/A, iesniedzot programmu uzraudzības pārskatu, jāatskaitās par riskiem, kas

ietekmē vai apdraud donorvalstu mērķu un programmas rezultātu sasniegšanu, savukārt

savā iestādē jāveic arī risku vadību, kas ietekmē iestādes EEZ/NOR FI noteikto mērķu

sasniegšanu.

• PA/A būtu jānosaka un jāatrunā kādā no iestādes iekšējiem normatīvajiem aktiem

pieļaujamās riska vērtības (riska tolerances un apetītes līmenis) galvenajām EEZ/NOR

FI risku grupām.

17 Piemēram, kas saņemti ikgadējā donorvalstu rīkotajā risku vadības seminārā

14

PIELIKUMS

Tabulā zemāk uzskaitīti atsevišķi risku pārvaldības termini un sniegts to skaidrojums, kas

pielāgots EEZ/NOR FI vadībā iesaistīto iestāžu darbības specifikai. Sarakstā iekļauti arī tādi

risku vadības termini, kas nav minēti Stratēģijā. EEZ/NOR FI vadībā iesaistītās iestādes tos var

izmantot risku vadībā savā iestādē.

Nr.

p.k. Termins Skaidrojums

1. Process

Noteiktā secībā (laikā un vietā) sakārtotu, savstarpēji saistītu

EEZ/NOR FI vadības darbību kopums, kas sniedz labumu

(pievienoto vērtību) iestādei. Procesam ir ierosinošie notikumi,

informācijas avoti, rezultāts un rezultatīvais rādītājs.

2.

Procesa

īpašnieks

Iestādes struktūrvienības vadītājs, kas pārzina un atbild par

EEZ/NOR FI vadības procesa izpildi, ir atbildīgs par procesā

iegūto rezultātu un procesa pilnveidošanu. Procesa īpašnieks var

būt darbinieks, kas pārzina un atbild par procesa izpildi, ir

atbildīgs par procesā iegūto rezultātu un procesa pilnveidošanu,

bet nav pakļauts nevienai struktūrvienībai.

3. Apakšprocesi EEZ/NOR FI vadības procesa darbību kopums, kas uzskatāmības

vai ērtības labad ir sadalīts grupās.

4. Risku

pārvaldība

Pasākumu kopums, kurš nodrošina, ka regulāri (ne retāk kā reizi

gadā) tiek pārskatīts iestādes EEZ/NOR FI vadības un ieviešanas

jomā nozīmīgo procesu vai to apakšprocesu būtiskāko risku

profils18 un veikta šo risku vadība, lai nodrošinātu donorvalstu un

iestādes izvirzīto EEZ/NOR FI mērķu sasniegšanu.

5. Risku reģistrs

Risku pārvaldības reģistrs, kur apkopoti EEZ/NOR FI vadības

apakšprocesos identificēti, iestājušies vai gandrīz iestājušies

riska gadījumi, kā arī norādīti šo risku novērtējumi, esošās

kontroles, risku īpašnieki/turētāji, turpmākie risku mazināšanas

pasākumi un to izpildes termiņi.

6. Riska

identificēšana

Definēta metožu pielietošana ar mērķi identificēt tādus

notikumus, kas negatīvi ietekmē EEZ/NOR FI vadībā iesaistīto

iestāžu procesu un apakšprocesu īstenošanu.

7. Riska

īpašnieks

Par konkrēta riska analizēšanu, novērtēšanu, kontroles pasākumu

un izpildes termiņu noteikšanu, kā arī riska mazinošo pasākumu

īstenošanu atbildīgais darbinieks.

18 Pastāvošais risku līmenis - regulāri (ne retāk kā reizi gadā) tiek pārskatīti iestādes būtiskākie riski, novērtējot katra riska

ietekmes izmaiņas un dokumentējot jaunus identificētus riskus visās iestādes darbības jomās, kuras attiecas uz EEZ/NOR FI

vadību. Riski tiek sadalīti kategorijās, katram būtiskajam riskam tiek sastādīts riska apraksts, seku apraksts, noteikts riska

avots, veikts novērtējums, noteikts atbildīgais un riska mazināšanas pasākumu plāns, kā atjaunot pieņemamu riska līmeni, un

izpildes termiņi.

15

8. Riska turētājs

EEZ/NOR FI vadībā iesaistītās iestādes darbinieks, kurš atbildīgs

par noteiktas funkcijas vai uzdevuma (darbības procesa) izpildi,

kurā ir identificēts risks, kam noteikta riska nodošanas

pārvaldības pieeja un kurš koordinē šāda riska vadību.

9. Riska cēloņi Notikumi, apstākļi vai darbības, kuras palielina riska varbūtību

un ietekmi.

10. Riska

novērtēšana

Pasākumu kopums, kura laikā identificētajam riskam tiek

noteikta riska varbūtība un riska ietekme uz EEZ/NOR FI mērķu

sasniegšanu vai iestādes veicamajiem pienākumiem EEZ/NOR

FI vadībā.

11. Riska

varbūtība

Riska ar negatīvām sekām iestāšanās iespējamība, kas tiek

izteikta noteiktās skaitliskās vienībās saskaņā ar donorvalstu

noteiktajiem rādītājiem un ko novērtē noteiktā laika periodā.

Atbilstoši donorvalstu norādījumiem, vērtējot riska varbūtību, ir

jānosaka, cik lielā mērā konkrētais risks rada apdraudējumu

programmas rezultātu vai programmas bilaterālo rezultātu

sasniegšanai vai apdraud būtiskus operacionālus/darbības

procesus.

12. Riska ietekme

(sekas)

Riska īstenošanās rezultāta ietekmes apjoma mērs, kas tiek

izteikts noteiktās skaitliskās vienībās un norāda ietekmes lielumu

uz EEZ/NOR FI mērķu vai iestādes izvirzīto mērķu sasniegšanu,

kā arī funkciju un uzdevumu efektīvu izpildi.

Atbilstoši donorvalstu norādījumiem, jānovērtē, kādas būtu

sekas, ja rezultāti netiktu sasniegti vai būtiskas darbības netiktu

īstenotas.

13. Riska kopējā

vērtība

Riska kvantitatīvā vērtība, kas noteikta kā riska varbūtības un

riska ietekmes kritēriju summa.

14.

Riska

sākotnējā

vērtība

Riska vērtība pirms ņemta vērā jebkādu esošu vai plānotu riska

mazināšanas pasākumu un uzraudzības kontroļu ietekme.

15. Riska apetīte

Riska vērtība, kas sākotnēji vai pēc risku mazinošo pasākumu

izpildes un uzraudzības kontroļu ieviešanas paliek un kuru

iestāde var atļauties paturēt sev jeb akceptēt, jo mērķu

sasniegšana netiek būtiski ietekmēta.

16.

Riska

pieļaujamā

vērtība (riska

tolerance)

Kvantitatīvi un/vai kvalitatīvi apgalvojumi par maksimālo riska

apetītes atļauto vērtību, kas parāda pieņemamo novirzi no mērķu

izpildes.

17. Riska vadība Darbību un procesu kopums, kas vērsts uz iespējamā EEZ/NOR

FI riska varbūtības un/vai negatīvās ietekmes samazināšanu līdz

16

riska pieļaujamajai vērtībai (izņemot korupcijas risku, kura

vērtība jātuvina 0 līmenim19).

18. Izvairīšanās

no riska

Riska pārvaldības metode, kuras ietvaros pieņemts lēmums par

to, ka iestādē atsakās īstenot procesus vai darbības, kurās var

rasties identificētais risks.

19. Riska

nodošana

Riska pārvaldības metode, kuras ietvaros pieņemts lēmums

pilnībā vai daļēji novirzīt (deleģēt) risku citai iestādei, piemēram,

kas darbojas kādā specifiskā jomā, kas saistīta ar EEZ/NOR FI

funkciju īstenošanu vai iestādei/tās struktūrvienībai, kuru

vistiešāk skar konkrētais risks un kurai ir labākas iespējas to

kvalitatīvi pārvaldīt.

20. Riska

mazināšana

Riska pārvaldības metode, kad iestāde pilnveido esošās kontroles

procedūras vai ievieš jaunu papildu risku mazināšanas pasākumu,

lai novērstu risku vai mazinātu tā vērtību.

21. Riska

pieņemšana

Riska pārvaldības pieeja, kuras ietvaros pieņemts lēmums

pieņemt zaudējumus, ko izraisījis risks, jo riska novērtēšanas vai

mazināšanas pasākumi ir ārpus iestādes kompetences vai tie tiek

novērtēti kā ekonomiski neizdevīgi.

22.

Risku

mazināšanas

pasākumi

Pasākumu kopums, kuru ieviešana iedarbojas uz riska varbūtības

un/vai ietekmes samazināšanu.

23.

Riska

kontroles

pasākumi

Izvēlētās riska pārvaldības metodes ietvaros mērķtiecīga

pasākumu īstenošana un darbības uzraudzība.

24. Kontroļu

efektivitāte

Riska kontroles pasākumu novērtējums (vai kontrole strādā kā

iecerēts) ar mērķi pārliecināties vai riska vērtība nepārsniedz

pieļaujamo riska toleranci.

25. Riska atlikusī

vērtība

Riska vērtība pēc riska mazinošo pasākumu izpildes un

uzraudzības kontroļu ieviešanas.

26. Risku karte Vizuāli atspoguļoti visu risku novērtēšanas procesa rezultāti

saistībā ar iestādes pieļaujamo riska vērtību.

27. Risku termiņi

Ilgtermiņa riski: riski, kuri var ietekmēt mērķus un procesus 5

gadus un vairāk periodā;

Vidēja termiņa riski: riski, kuri var ietekmēt mērķus un procesus

3-5 gadu periodā;

Īstermiņa riski: riski, kuri var ietekmēt mērķus un procesus līdz 2

gadiem.

19 Donorvalstu risku vadības stratēģijas 2.2.punkta 11.apakšpunkts