Riska un aizsargājošo faktoru ietekme uz atkarību ... · PDF fileRiska un...

Pētījuma ziņojums

Riska un aizsargājošo faktoru ietekme uz

atkarību izraisošo vielu lietošanas līmeni

jauniešu vidū

5.posms

Pētījuma pasūtītājs:

Rīgas domes Labklājības departaments

Pētījuma veicējs:

Tirgus un sociālo pētījumu institūts “Latvijas Fakti”

Rīga, 2014. gada decembris

2

SATURS

1. PĒTĪJUMA APRAKSTS .............................................................................................. 3 1.1. Pētījuma mērķis un uzdevumi ............................................................................. 3 1.2. Pētījuma izlase ..................................................................................................... 3 1.3. Aptaujas metode un pētījuma veikšanas gaitas raksturojums ................................ 4

2. ATKARĪBU IZRAISOŠO VIELU LIETOŠANAS IZPLATĪBA ................................................... 7 2.1. Tabaka ...................................................................................................................... 7 2.2. Alkohols .................................................................................................................. 16 2.3. Citu aizliegto un atkarību izraisošo vielu lietošana ................................................ 26

3. PERSONĪBAS RAKSTUROJUMS UN PAŠVĒRTĒJUMS ..................................................... 30 3.1. Jauniešu apmierinātība ar sevi un savu dzīvi ......................................................... 30 3.2. Jauniešu emocionālais stāvoklis ............................................................................. 34 3.3. Jauniešu attieksme pret noteikumu ievērošanu .................................................... 39 3.4. Satraucošu pārdzīvojumu pieredze ........................................................................ 41 3.5. Brīvā laika pavadīšana ............................................................................................ 46 3.6. Devianta uzvedība un vardarbība jauniešu vidū .................................................... 53 3.7. Personības individuālo faktoru saistība ar atkarību izraisošo vielu pamēģināšanu un lietošanu .......................................................................................... 55

4. ATTIECĪBAS AR VIENAUDŽIEM UN TO IETEKME ........................................................... 73 4.1. Iespēja saņemt atbalstu no draugiem .................................................................... 73 4.2. Devianta uzvedība draugu vidū .............................................................................. 74 4.3. Atkarību izraisošo vielu lietošana vienaudžu vidū ................................................. 76 4.4. Viedoklis par atkarību izraisošo vielu lietošanas prestižu vienaudžu vidū ............ 78 4.5. Vienaudžu ietekme uz atkarību izraisošo vielu pamēģināšanu un lietošanu ........ 80

5. SKOLAS VIDE UN ATTIEKSME PRET MĀCĪBĀM ............................................................ 86 5.1. Attieksme pret mācībām ........................................................................................ 86 5.2. Informāciju tehnoloģiju lietošana .......................................................................... 97 5.3. Atkarību izraisošo vielu pamēģināšanas un lietošanas ietekme uz sekmēm un attieksmi pret mācībām .............................................................................................. 101

6. ĢIMENES FAKTORU SAISTĪBA AR ATKARĪBU IZRAISOŠO VIELU LIETOŠANU ............... 108 6.1. Ģimenes situācija skolēnu pašvērtējumā ............................................................ 108 6.2. Vecāku un bērnu savstarpējās saites ................................................................... 112 6.3.Vecāku attieksme pret atkarību izraisošo vielu lietošanu .................................... 118 6.4.Ģimenes ietekme uz atkarības vielu pamēģināšanu un lietošanu ....................... 119

7. REZULTĀTU KOPSAVILKUMS UN SECINĀJUMI ........................................................... 126

3

1. PĒTĪJUMA APRAKSTS

1.1. Pētījuma mērķis un uzdevumi

Pētījuma mērķis: analizēt riska un aizsargājošo faktoru ietekmi uz atkarību izraisošo vielu

lietošanas līmeni jauniešu vidū, nodrošinot datu salīdzināšanu ar 2006., 2008., 2010. un 2012.gada

aptaujām.

Atbilstoši pētījuma mērķiem tika izvirzīti sekojoši uzdevumi:

1. Sagatavot aptaujas instrumentāriju, izmantojot starptautiskā salīdzinošā pētījuma

„Eiropas pilsētas pret narkotikām (ECAD – European Cities Against Drugs) izstrādāto

metodoloģiju;

2. Veikt reprezentatīvu vismaz 2800 Rīgas 15 – 16 gadus vecu skolu jauniešu aptauju;

3. Analizēt aptaujas datus par riska un aizsargājošo faktoru ietekmi uz atkarību izraisošo

vielu lietošanas līmeni jauniešu vidū, salīdzinot ar 2006., 2008. un 2010., kā arī 2012.gada

aptaujām.

1.2. Pētījuma izlase

Lai noskaidrotu riska un aizsargājošo faktoru ietekmi uz atkarību izraisošo vielu lietošanas

līmeni jauniešu vidū, tika veikta reprezentatīva Rīgas 15 – 16 gadus vecu jauniešu aptauja Rīgas

pilsētas izglītības iestādēs. Saskaņā ar starptautisko metodoloģiju pētījumā izmantota vienpakāpju

stratificētā klasteru izlase, kas uzskatāma par optimālāko izlases vienību, savukārt par izlases vienību

pieņemta klase.

Atbilstoši projekta vadlīnijām pētījuma mērķa grupa ir 15 – 16 gadus veci jaunieši Rīgā,

tādējādi aptaujas ģenerālo kopumu veido tie 15–16 gadus vecie skolēni, kuri mācās kādā no

vispārizglītojošām mācību iestādēm Rīgā. Tā kā minētās vecuma grupas skolēni vispārizglītojošās

skolās var apmeklēt atšķirīgas klašu grupas, tad, lai datus būtu iespējams salīdzināt ar iepriekš

veiktajos pētījumos iegūtiem rezultātiem, izlasē tika iekļautas tās klašu grupas, kurās mācās vairāk

nekā 10% mērķa grupas skolēnu, t.i., 9. un 10. klasi. Tika veidotas atsevišķas apakšizlases 9.un

10.klašu grupām, tās stratificējot pēc apmācības valodas klasē (latviešu vai krievu), tādējādi

izveidojot četras stratas. Izlasē iekļaujamais skolēnu skaits izvēlēts proporcionāli skolēnu skaitam

stratā, savukārt nepieciešamais klašu skaits aprēķināts, nepieciešamo skolēnu skaitu dalot ar vidējo

skolēnu skaitu klasē atbilstošajā stratā.

Lai nodrošinātu aptaujas datu salīdzināmību, tā pat kā iepriekšējos gados veiktajos pētījumos,

izlasē tika iekļautas tikai tās Rīgas pilsētas izglītības iestādes, kurās ir 9.un 10.klase, neietverot vakara

4

maiņu skolas vai tās skolas, kurās mācās bērni ar nopietnām garīgās vai fiziskās veselības

traucējumiem, kuriem pēc speciālistu vērtējuma būtu grūtības aizpildīt apjomīgo skolēnu aptaujas

anketu.

Tā kā pētījuma veikšanas brīdī nebija pieejama informācija par skolēnu skaitu izglītības

iestādēs Rīgā 2014./2015. mācību gadā, tad izlase tika veidota, balstoties uz informāciju par skolēnu

skaitu iepriekšējā (2013./2014.) mācību gadā. Saskaņā ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta

departamenta statistisko informāciju 2013./2014.mācību gadā Rīgas vispārizglītojošajās iestāžu (bez

speciālajām) 9.klašu grupā mācījās 4815 skolēni, bet 10.klašu grupā – 4499 skolēnu. Par atbilstošām

iekļaušanai izlasē tika atzīta 401 klase, no kurām 241 bija 9.klašu grupā, bet 159 - 10.klašu grupā.

Atbilstoši pētījuma vadlīnijās noteiktajam sasniedzamajam izlases apjomam (vismaz 2800 skolēni),

klašu izlase tika veikta, pieņemot, ka nepieciešams iekļaut par 30% vairāk klases (kavējumu dēļ,

iespējamo skolu atteikumu, nepilnīgi aizpildītas anketas u.tml.). Tādējādi kopējais izlasē iekļaujamo

skolēnu skaits ir 3740.

Izlasē iekļautās klases tika atlasītas ar nejaušo skaitļu ģeneratora palīdzību.

1.3. Aptaujas metode un pētījuma veikšanas gaitas raksturojums

Pētījumā izmantotā metode bija skolēnu anketēšana latviešu un krievu valodā (frontālā grupas

anketēšana klasē), kas tika organizēta Rīgas pilsētas izglītības iestādēs.

Pirms aptaujas tika veikta intervētāju apmācība un instruēšana, kas notika pēc sekojoša plāna:

1)pētījuma mērķu un metožu izklāsts;

2)pētījuma izlases uzbūves princips;

3)darba organizācijas process;

4)pētījuma instrumentārija (anketas) detalizēts izklāsts.

Anketēšanu skolās vadīja „Latvijas Faktu” pētnieki un intervētāji, kas brīvi sarunājas latviešu un

krievu valodās. Pirms anketēšanas uzsākšanas pētnieks/ intervētājs līdz ar aptaujas anketu saņēma

intervēšanas instrukciju.

Aptaujas lauka darba pirmais posms bija skolu direktoru informēšana par aptauju pa e-pastu,

nosūtot uz katras izglītības iestādes oficiālo e-pasta adresi pētījuma aprakstu un aicinājumu sadarboties,

kā arī Rīgas domes labklājības departamenta sagatavotu atbalsta vēstuli. Pēc tam notika telefoniska

sazināšanās ar skolas administrāciju, lai iegūtu apstiprinājumu no skolas par dalību pētījumā un vienotos

par precīzu datumu un laiku, kad intervētājs varēs ierasties skolā, lai veiktu anketēšanu. Anketēšana

visbiežāk tika veikta klases stundas/ audzināšanas stundas laikā. Anketēšana tika plānota tā, lai aptaujas

laikā klasē atrastos viens intervētājs, kurš izdalīja anketas (atbilstoši apmācības valodai – latviešu vai

5

krievu), pastāstīja skolēniem par pētniecisko projektu, atbildēja uz skolēnu jautājumiem par anketu un

nogādāja anketas atpakaļ uz „Latvijas Faktu” telpām, kur katrai no tām tika piešķirts unikāls

identifikācijas numurs, kā arī veikta anketu pārbaude.

Aptaujā tika veiktas šādas darba kvalitātes nodrošināšanas procedūras: aizpildīto anketu kvalitātes

un aizpildītības pārbaude, anketu numerācija, datu ievada kontrole, datu loģiskās atbilstības kontrole.

Tā kā netika veikta precīza anketas aizpildīšanas ātruma uzskaite, vidējo anketas aizpildīšanas laiku

ir noteikt grūti. Novērojumi liecina, ka vairums skolēnu anketu aizpildīja 1 mācību stundas ietvaros - 40

minūtēs. Tomēr gandrīz katrā klasē bija līdz 5 skolēniem, kuri anketu palika pildīt vēl starpbrīdī.

Maksimālais anketas aizpildīšanas laiks vienā no Rīgas izglītības iestādēm bija 120 minūtes.

Aptaujā atteicās piedalīties 7 skolas (19 klases) no izlasē iekļautajām. Kā galvenie iemesli tika

minēti pārāk lielā it īpaši 9.klašu skolēnu mācību noslodze, kā arī norādīts, ka skola jau regulāri piedalās

citās dažādās aptaujās un vairs nevēlas kavēt skolēnu mācību darbu. Klases, kuras atteicās piedalīties

aptaujā, netika aizstātas ar citām, jo to neparedzēja izvēlētā metode. Tomēr kopumā skolu administrācija

bija atsaucīga un neradīja būtiskus šķēršļus aptaujas veikšanai.

Kopumā aptaujā piedalījās 2999 skolēni 149 Rīgas skolu klasēs, no kurām pēc kontroles procedūrās

kā neatbilstošas kvalitātes vai nepilnīgi aizpildītas tika atzītas 116 anketas. Ievadīto datu atbilstības

loģikas kontroles rezultātā vēl 11 anketas tika atzītas par nederīgām, līdz ar to kopējais sasniegtais

aptaujas izlases lielums ir 2872 skolēni. Detalizētāku sasniegtās izlases raksturojumu skatīt nākamajā.

tabulā.

Sasniegtās skolēnu aptaujas izlases raksturojums

KOPĀ

Centra

rajons

Kurzemes

rajons

Latgales

priekšpilsēta

Vidzemes

priekšpilsēta

Zemgales

priekšpilsēta

Ziemeļu

rajons

Klašu skaits 149 20 20 34 37 22 16

LV 80 13 6 21 17 14 9

KV 69 7 14 13 20 8 7

LV 9.klase 38 5 4 8 9 8 4

KV 9.klase 44 5 7 12 11 4 5

LV 10.klase 34 8 2 5 8 6 5

KV 10.klase 33 2 7 9 9 4 2

Apzīmējumi: LV- aptauja veikta latviski skolās ar latviešu mācību valodu, KV - aptauja veikta krieviski skolās, kas īsteno mazākumtautību izglītības programmas.

6

Skolēnu anketēšanas laiks Rīgas izglītības iestādēs: 2014.gada 16.oktobris – 1.decembris. Detalizētu

aptaujas veikšanas laiku skatīt nākamajā tabulā.

Aptaujas veikšanas laiks

Nr. Aktivitāte Laika periods

1. Direktoru informēšana par aptauju pa e-pastu un telefoniski

14.11.2014. – 20.10.2014.

2. Anketēšanas laika precizēšana 15.10.2014. – 28.11.2014.

3. Anketēšana skolās 16.10.2014.- 01.12.2014. (izņemot rudens brīvlaika nedēļu no 27.10.2014. – 31.10.2014.)

7

2. ATKARĪBU IZRAISOŠO VIELU LIETOŠANAS IZPLATĪBA

Nodaļā apkopoti pētījuma rezultāti par atkarību izraisošo legālo un nelegālo vielu lietošanas

ieradumiem un to izplatību 9.- 10.klašu skolēnu vidū Rīgā.

2.1. Tabaka

Cigarešu smēķēšana dzīves laikā

Lielākā daļa (55%) aptaujāto jauniešu kaut reizi savas dzīves laikā ir smēķējuši cigaretes. 2006. –

2014.gada pētījumu rezultātu salīdzinājums uzrāda pozitīvu tendenci - šogad smēķēt pamēģinājušo

skaits ir būtiski samazinājies (2008.gadā tādu bija – 75%; 2010.gadā – 72%; 2012.gadā – 67%).

Regulāras smēķēšanas risks (smēķējuši 40 un vairāk reizes) pastāv 16% aptaujāto jauniešu. Arī to

skaits pēdējos četros pētījuma posmos ir ievērojami samazinājies (2008.gadā tādu bija – 36%;

2010.gadā – 31%; 2012.gadā – 26%).

Nekad45%

1-2 reizes19%

3-5 reizes7%

6-9 reizes5%

10-19 reizes5%

20-39 reizes3%

40 reizes un vairāk16%

Cik reizes savas dzīves laikā Tu esi smēķējis/usi cigaretes?

8

7175

7267

55

3136

31

26

16

0

25

50

75

100

2006 2008 2010 2012 2014

Dzīves laikā smēķēt pamēģinājušo un 40 un vairāk reižu dzīves laikā smēķējušo īpatsvars 9. un 10.klašu zēnu un meiteņu vidū (%)

Dzīves laikā smēķējušie

40+ reizes dzīves laikā smēķējušie

Pētījuma rezultātu analīze atklāj, ka smēķētāju īpatsvars lielāks ir 10.klases audzēkņu vidū

(pamēģinājuši smēķēt - 60%; smēķējuši 40 un vairāk reizes – 19%), skolās ar latviešu valodu

(pamēģinājuši smēķēt - 64%; smēķējuši 40 un vairāk reizes – 21%), kā arī zēnu vidū (pamēģinājuši

smēķēt - 57%; smēķējuši 40 un vairāk reizes – 17%).

Dzīves laikā smēķēt pamēģinājušo un 40 un vairāk reižu dzīves laikā smēķējušo skaits 2010., 2012. un 2014.gada pētījumos,%

Dzīves laikā smēķējušie 40 + reizes dzīves laikā smēķējušie

2010 2012 2014 2010 2012 2014

Kopā 72 67 55 Kopā 31 26 16

Dzimums Zēni 71 68 57


Meitenes 73 67 54 Meitenes 31 26 15

Klase 9.klase 69 64 52


10.klase 75 71 60 10.klase 37 30 19

Skolas valoda Latviešu 64

Skolas valoda Latviešu 21

Cita 46 Cita 10

9

Cigarešu smēķēšana pēdējā mēneša laikā

20% aptaujāto jauniešu ir smēķējuši pēdējā mēneša laikā un tas ir mazāk nekā visos

iepriekšējos pētījumos kopš 2006. gada (2008.gadā tādu bija – 40%; 2010.gadā – 36%;

2012.gadā – 32%).

Ikdienas smēķētāju (izsmēķē vismaz vienu cigareti dienā) īpatsvars sasniedz 12% - arī šo

jauniešu skaits ar katru pētījuma posmu samazinās (2008.gadā tādu bija – 30%; 2010.gadā –

26%; 2012.gadā – 20%).

Nevienu80%

Mazāk par 1 cigareti nedēļā

6%

Mazāk par 1 cigareti dienā

2%

1-5 cigaretes dienā

5%


2%


2%

Vairāk par 20 cigaretēm dienā

3%

Cik cigaretes esi izsmēķējis/usi pēdējo 30 dienu laikā?

10

3840

36

32

20

26

30

26

20

12

0

10

20

30

40

50

2006 2008 2010 2012 2014

Pēdējā mēneša laikā smēķējušo un ikdienas smēķētāju īpatsvars 9. un 10.klašu zēnu un meiteņu vidū (%)

Pēdējā mēneša laikā smēķējušie

Ikdienas smēķētāji

Pētījuma rezultātu analīze liecina, ka visās jauniešu grupās samazinājies gan pēdējā mēneša laikā

smēķējošo, gan ikdienas smēķētāju skaits. Salīdzinoši vairāk smēķētāju ir 10.klases audzēkņu vidū

(pēdējā mēneša laikā smēķējuši - 23%; smēķē vismaz vienu cigareti dienā – 14%), kā arī skolās ar latviešu

mācību valodu (pēdējā mēneša laikā smēķējuši - 25%; smēķē vismaz vienu cigareti dienā – 15%).

Interesanti, ka zēnu un meiteņu vidū ikdienas smēķētāju skaits neatšķiras (abās grupās tas ir līdzvērtīgs –

12%).

Pēdējā mēneša laikā smēķējušo un ikdienas smēķētāju īpatsvars 2010., 2012. un 2014.gada pētījumos, %

Pēdējā mēneša laikā smēķējušie Ikdienas smēķētāji

2010 2012 2014 2010 2012 2014

Kopā 36 32 20 Kopā 26 20 12






10.klase 42 36 23 10.klase 30 23 14

Skolas valoda Latviešu

25


15

Cita

15 Cita

9

11

Viens no būtiskākajiem faktoriem, kas ir veicinājis smēķētāju skaita samazināšanos jauniešu vidū,

acīmredzot, ir smēķēšanas izplatības samazināšanās visā sabiedrībā kopumā. Pētījuma rezultāti liecina,

ka jauniešu ģimenēs aizvien retāk smēķē gan vecāki, gan brāļi/ māsas – ikdienas smēķētāju skaits

ģimenes locekļu vidū kopš 2010.gada ir samazinājies. Pētījuma rezultāti neuzrāda statistiski nozīmīgas

atšķirības šajā rādītājā dzimumu, klašu un mācību valodas starpā. Detalizēta ikdienas smēķētāju

dinamika ģimenes locekļu vidū kopš 2010.gada atspoguļota sekojošā grafikā:

41

38

34

26 25

21

1716

13

0

10

20

30

40

50

2010 2012 2014

Ikdienā smēķē tabaku (%) Tēvs

Māte

Brālis/ māsa

Citu smēķēšanas/ tabakas veidu lietošana

Pētījumā tika iegūti dati arī par citu smēķēšanas un tabakas veidu - elektroniskās cigaretes,

košļājamās (zelējamās), šņaucamās tabakas un ūdenspīpes - lietošanu dzīves laikā un pēdējo 30 dienu

laikā.

Populārākais no iepriekš minētajiem smēķēšanas/ tabakas lietošanas veidiem ir ūdenspīpes

smēķēšana, ko savas dzīves laikā ir darījuši 51% aptaujāto jauniešu. Līdzīgi kā citi smēķēšanas veidi, arī

ūdenspīpes lietotāju skaits šogad ir mazāks nekā visos iepriekšējos pētījumos kopš 2008.gada (2008.gadā

tādu bija – 68%; 2010.gadā – 64%; 2012.gadā – 63%). Pētījuma rezultātu analīze liecina, ka ūdenspīpi

12

lietojušo jauniešu skaits lielāks ir meiteņu vidū (52%; zēni – 48%), 10.klašu audzēkņu vidū (57%; 9.klašu

audzēkņi – 46%), kā arī skolās ar latviešu valodu (61%; citas valodas skolās – 41%).

Šogad pētījumā pirmo reizi tika iekļauts jautājums par elektronisko cigarešu lietošanu. Šādas

smēķēšanas veida pieredze ir 32% aptaujāto jauniešu. Nedaudz biežāk tie ir zēni (34%), 10.klašu

audzēkņi (34%), skolēni no skolām ar latviešu valodu (36%). Tomēr jānorāda, ka šie rādītāji iekļaujas

pieļaujamās statistiskās kļūdas robežās, tādēļ šīs atšķirības ir vērtējamas kā maznozīmīgas.

Košļājamās un šņaucamās tabakas veidu lietošanas pieredze ir 12% aptaujāto jauniešu,

salīdzinoši biežāk zēniem (attiecīgi 17% un 16%), kā arī 10.klases audzēkņiem (attiecīgi 14% un 15%).

Jāatzīmē, ka šņaucamās tabakas pamēģinājušo jauniešu skaits ir ievērojami mazinājies (no 35%

2006.gadā), savukārt košļājamās tabakas pamēģinājušo skolēnu skaita izmaiņas nav vērtējamas kā

būtiskas. Sekojošos divos grafikos atspoguļots visu tabakas veidu lietošana dzīves laikā, kā arī

iepriekšējos pētījuma posmos iekļauto trīs tabakas veidu lietošanas dinamika laikā no 2006. līdz

2014.gadam.

49%

19%

10%7%

14%

68%

15%

5%3%

8%

88%

6%2% 1% 3%

88%

6%2% 1% 2%

0%

20%

40%

60%

80%

100%

Nekad 1-2 reizes 3-5 reizes 6-9 reizes 10 reizes un vairāk

Citu smēķēšanas/ tabakas formu lietošana dzīves laikā (%)

Pīpējis ūdenspīpi

Lietojis elektroniskās cigaretes

Košļājis tabaku

Šņaucis tabaku

13

9 11 14 14 12

3533

28

19

12

68

6463

51

32

0

25

50

75

100

2006 2008 2010 2012 2014

Citu tabakas formu lietošana dzīves laikā (%)

Košļājamā tabaka Šņaucamā tabaka

Ūdenspīpe Elektroniskās cigaretes

Pētījuma dati atspoguļo, ka pēdējā mēneša laikā ūdenspīpi ir lietojuši 13% jauniešu un tas ir mazāk

nekā visos iepriekšējos pētījuma posmos (2008.gadā tādu bija – 38%; 2010.gadā – 31%; 2012.gadā –

17%).

Elektroniskās cigaretes pēdējā mēneša laikā ir smēķējuši 12% jauniešu, košļājamo tabaku lietojuši

– 4%, savukārt šņaucamo tabaku – 3% respondentu. Turpinās pozitīvā tendence – ar katru pētījuma

posmu samazinās to jauniešu skaits, kuri pēdējā mēneša laikā ir lietojuši šņaucamo tabaku (2008.gadā

tādu bija – 12%; 2010.gadā – 8%; 2012.gadā – 6%). Sekojošos divos grafikos atspoguļota visu tabakas

veidu lietošana pēdējā mēneša laikā, kā arī iepriekšējos pētījuma posmos iekļauto trīs tabakas veidu

lietošanas dinamika laikā no 2006. līdz 2014.gadam.

14

87%

9%

2,8% 1,3%

88%

6%3,8%

2,0%

96%

2% 1,3% 1,1%

97%

2% 0,7% 0,4%0%

20%

40%

60%

80%

100%

Nekad 1-2 reizes 3-9 reizes 10 reizes un vairāk

Citu smēķēšanas/ tabakas formu lietošana pēdējā mēneša laikā (%)

Pīpējis ūdenspīpi

Lietojis elektroniskās cigaretes

Košļājis tabaku

Šņaucis tabaku

4 4 5 5 4

16

12

86

3

38

31

17

13

12

0

10

20

30

40

50

2006 2008 2010 2012 2014

Citu tabakas formu lietošana pēdējā mēneša laikā (%)

Košļājamā tabaka

Šņaucamā tabaka

Ūdenspīpe

Elektroniskās cigaretes

15

Smēķēšanas uzsākšanas vecums

2014.gada rezultāti kopumā ir līdzīgi 2012.gadā iegūtajiem. Katrs ceturtais (25%) smēķēt

pamēģinājušais jaunietis atzina, ka pirmo cigareti ir izsmēķējis 11 gadu vecumā vai agrāk. 39% aptaujas

dalībnieku pirmo cigareti ir izsmēķējuši 12 - 13 gadu vecumā, savukārt 37% - 14-15 gadu vecumā.

16% regulāri smēķējošo jauniešu ikdienā sākuši smēķēt 12 gadu vecumā vai agrāk. 47%

respondentu pirmo cigareti izsmēķējuši 13-14 gadu vecumā, savukārt 37% - 15 gadu vecumā vai

vēlāk.Pētījuma rezultāti atklāj, ka zēni smēķēt uzsāk agrāk nekā meitenes – viņi biežāk nekā meitenes

atbildējuši, ka smēķēt sākuši 11 gadu vecumā vai agrāk – attiecīgi 30% un 20% no visiem smēķēt

pamēģinājušajiem zēniem un meitenēm.

Smēķēt pamēģināšanas vecums pēc dzimuma un klases 2010., 2012. un 2014. gada pētījumos,

% no smēķēt pamēģinājušajiem

<=11 gadi 12 gadi 13 gadi 14 gadi >=15 gadi

9.klase 2010 33 20 20 19 8

2012 26 25 22 20 7

2014 30 19 20 23 8

10.klase 2010 27 17 18 19 19

2012 22 17 19 22 19

2014 19 17 22 19 24

Zēni 2010 36 20 16 15 12

2012 29 21 17 19 13

2014 30 19 17 18 15

Meitenes 2010 25 17 21 22 14

2012 20 21 24 23 12

2014 20 17 24 23 16

Kopā 2010 30 18 19 19 13

2012 24 21 21 21 13

2014 25 18 21 21 16

Ikdienā smēķēt uzsākšanas vecums pēc dzimuma un klases, 2010., 2012. un 2014.gada pētījumos,

% no ikdienā smēķējošajiem <=11 gadi 12 gadi 13 gadi 14 gadi >=15 gadi

9.klase 2010 12 11 19 35 23 2012 8 14 24 38 16 2014 10 8 28 30 25

10.klase 2010 8 12 16 21 43 2012 6 8 14 28 44 2014 7 8 14 23 49

Zēni 2010 15 13 16 26 30 2012 10 13 14 29 34 2014 13 8 22 22 35

Meitenes 2010 6 10 18 29 36 2012 5 9 22 37 26 2014 5 8 19 30 38

Kopā 2010 10 12 17 28 33 2012 7 11 19 33 30 2014 8 8 20 27 37

16

2.2. Alkohols

Alkohola lietošana dzīves laikā

Vairāk nekā trīs ceturtdaļas (79%) aptaujāto 15-16 gadus veco jauniešu atzina, ka savā dzīvē ir

pamēģinājuši alkoholu. 2008.gadā šis rādītājs bija 87%, 2010.gadā – 88%, kas norāda uz kopējās

situācijas uzlabošanos.

2014.gada pētījuma rezultāti liecina, ka mazāk par 10 reizēm alkoholu dzīves laikā ir lietojuši

46% aptaujāto jauniešu, 10 - 39 reizes alkoholu lietojuši 22%, savukārt 40 un vairāk reizes – 11%

respondentu. Jāuzsver pozitīvā tendence, kas liecina, ka ievērojami mazinās jauniešu skaits, kuri

alkoholu dzīves laikā lietojuši 40 un vairāk reizes (2010.gadā tādu bija – 31%; 2012.gadā – 20%).

Nekad21%

1-2 reizes17%

3-5 reizes16%

6-9 reizes13%

10-19 reizes14%

20-39 reizes8%

40 reizes un vairāk11%

Cik reizes esi lietojis/usi kādu alkoholisko dzērienu savas dzīves laikā?

17

87 88

79

31

20

11

0

25

50

75

100

2010 2012 2014

Dzīves laikā alkoholu vispār lietojošo un 40 un vairāk reižu alkoholu lietojošo īpatsvars 9. un 10.klašu zēnu un meiteņu vidū (%)

Dzīves laikā alkoholu lietojušie

Dzīves laikā 40+ reizes alkoholu lietojušie

Pētījuma rezultātu analīze atklāj, ka alkoholu lietojošo respondentu īpatsvars lielāks ir 10.klases

audzēkņu vidū (lietojuši alkoholu vispār - 83%; lietojuši alkoholu 40 un vairāk reizes – 14%), kā arī skolās

ar latviešu mācību valodu (lietojuši alkoholu vispār - 84%; lietojuši alkoholu 40 un vairāk reizes – 16%).

Analizējot iegūtos datus pēc dzimuma pazīmes, ir secināms, ka meiteņu vidū vairāk ir alkoholu vispār

pamēģinājušo īpatsvars (82%; zēni – 75%), savukārt zēnu vidū ir vairāk tādu, kuri alkoholu dzīves laikā

lietojuši 40 un vairāk reižu (13%; meiteņu vidū – 10%).

Alkoholiskos dzērienus dzīves laikā pamēģinājušo jauniešu īpatsvars atkarībā no dzimums, klases un skolas mācību valodas 2010., 2012. un 2014.gada pētījumos, %

Dzīves laikā alkoholu lietojušie Dzīves laikā 40+ reizes alkoholu lietojušie

2010 2012 2014 2010 2012 2014

Kopā 87 88 79 Kopā 31 20 11






10.klase 90 91 83 10.klase 38 26 14


84


16

Cita

73 Cita

6

18

Alkohola lietošana pēdējā mēneša laikā

Pēdējā mēneša laikā alkoholiskos dzērienus ir lietojuši 29% aptaujāto jauniešu. Pētījumu

rezultātu dinamika liecina par pozitīvu tendenci – alkohola lietotāju skaits ar katru pētījuma posmu

samazinās: 2006. gadā jebkādu alkoholisko dzērienu pēdējā mēneša laikā bija lietojuši 66% aptaujāto,

2008.gadā– 69%, 2010.gadā – 58%, bet iepriekšējā pētījuma posmā 2012.gadā – 52%.

24% respondentu alkoholu pēdējā mēneša laikā ir lietojuši 1 - 2 reizes, savukārt 3 un vairāk

reizes – 15% aptaujāto jauniešu, kas ir mazāk nekā 2010. un 2012.gada pētījumos, kad 3 un vairāk reizes

alkoholiskos dzērienus lietojušo skolēnu īpatsvars bija attiecīgi 29% un 25%.

Nekad61%

1-2 reizes24%

3-5 reizes9%

6-9 reizes3%

10-19 reizes1%

20-39 reizes1%

40 reizes un vairāk

1%

Cik reizes esi lietojis/usi kādu alkoholisko dzērienu pēdējo 30 dienu laikā?

19

6669

58

52

39

29

25

15

0

20

40

60

80

2006 2008 2010 2012 2014

Pēdējā mēneša laikā vispār alkoholu lietojošo un 3 un vairāk reižu alkoholu lietojošo īpatsvars 9. un 10.klašu zēnu un meiteņu vidū (%)

Pēdējā mēneša laikā alkoholu lietojušie

Pēdējā mēneša laikā 3+ reizes alkoholu lietojušie

Pētījuma rezultātu analīze atklāj, ka pēdējā mēneša laikā alkoholu lietojošo jauniešu īpatsvars

lielāks ir 10.klases audzēkņu vidū, kā arī skolās ar latviešu valodu (lietojuši alkoholu vispār - 46%; lietojuši

alkoholu 3 un vairāk reizes – 19%).

Alkoholiskos dzērienus pēdējā mēneša laikā pamēģinājušo jauniešu īpatsvars atkarībā no dzimuma, klases un skolas mācību valodas 2010., 2012. un 2014.gada pētījumos, %

Pēdējā mēneša laikā alkoholu lietojušie Pēdējā mēneša laikā 3+ reizes alkoholu lietojušie

2010 2012 2014 2010 2012 2014

Kopā 58 52 39 Kopā 29 25 15






10.klase 67 59 46 10.klase 36 30 19


46


19

Cita

31 Cita

10

20

Riskanta alkohola lietošana

Nozīmīgs alkohola lietošanas ieradumu izpētes aspekts ir jauniešu piedzeršanās biežums dzīves

laikā un pēdējā mēneša laikā. Piedzeršanās liecina par augstā mērā riskantu alkohola lietošanu.

Šogad to jauniešu īpatsvars, kuri atzina, ka dzīves laikā ir kaut reizi piedzērušies, ir mazāks par

pusi. Ja 2008.gadā tādu respondentu īpatsvars bija 66%, 2012.gadā – 57%, tad šogad – 41%.

Samazinājies ir arī to jauniešu skaits, kuri dzīves laikā piedzērušies 40 vai vairāk reižu- attiecīgi šis rādītājs

šī gada aptaujas posmā ir 8%.

Šī gada aptaujas rezultāti rāda, ka pēdējā mēneša laikā piedzeršanās pieredze bijusi 15%

aptaujāto jauniešu un tas ir par pieciem procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā 2012.gada pētījumā

(20%). 5% pētījuma dalībnieku pēdējā mēneša laikā piedzērušies 3 vai vairāk reizes.

60

66

52

57

41

25 26

12

20

15

0

20

40

60

80

2006 2008 2010 2012 2014

Piedzeršanās pieredze dzīves un pēdējā mēneša laikā9. un 10.klašu zēnu un meiteņu vidū (%)

Ir bijis piedzēries dzīves laikā

Ir bijis piedzēries pēdējā mēneša laikā

21

Piedzeršanās reižu skaits dzīves un pēdējā mēneša laikā 2008., 2010., 2012. un 2014.gada pētījumos saistībā ar dzimumu, %

2008.gads 2010.gads 2012.gads 2014.gads

Z M K Z M K Z M K Z M K

Dzīves laikā

Nevienu reizi/nekad 33 34 34 50 46 48 44 43 43 60 58 59

1-2 reizes 24 26 25 24 31 28 21 22 22 17 20 19

3-5 reizes 13 17 15 10 13 11 13 14 14 9 10 10

6-9 reizes 8 8 8 5 6 5 6 7 7 5 4 4

10 un vairāk reižu 22 14 18 11 5 8 15 13 14 10 7 8

Pēdējā mēneša laikā

Nevienu reizi/nekad 72 75 74 87 88 88 78 82 80 85 85 84

1-2 reizes 18 18 18 9 10 10 16 14 15 11 11 11

3-5 reizes 4 4 4 2 1 1 4 3 3 3 2 3

6-9 reizes 3 2 2 1 1 1 1 1 1 1 1 1

10 un vairāk reižu 3 1 2 1 0 1 <1 <1 <1 1 1 1

Piezīme: Z – zēni, M – meitenes, K – kopā

Iecienītākie alkohola veidi

2014.gada pētījuma rezultāti liecina, ka 9.-10.klašu skolēnu auditorijā mainījusies iecienītāko

alkoholisko dzērienu hierarhija. Ja iepriekš (2010. – 2012.gadā) populārākais alkoholiskais dzēriens

jauniešu vidū bija alus, tad šogad visbiežāk lietoti alkoholiskie kokteiļi – tos pēdējā mēneša laikā lietojuši

35% aptaujāto jauniešu. Vīnu pēdējā mēneša laikā lietojuši 29%, alu – 27%, bet stipros alkoholiskos

dzērienus – 24% aptaujāto jauniešu.

Jāuzsver pozitīvā tendence – visu alkoholisko dzērienu veidus šogad lietojis mazāks respondentu

skaits salīdzinājumā ar 2010.gada un 2012.gada pētījumu posmiem. Šāda tendence liecina, ka alkohola

lietošana jauniešu vidū mazinās.

9%

11%

8%

13%

15%

16%

21%

22%

76%

73%

71%

65%

0% 25% 50% 75% 100%

Stipru alkoholisko …

Alu

Vīnu

Alkoholiskos kokteiļus

Cik bieži pēdējo 30 dienu laikā esi lietojis/-usi ...?

3 reizes un vairāk 1-2 reizes Nekad

22

47

41

27

40

38

35

37

33

29

35

33

24

20

30

40

50

2010 2012 2014

Pēdējā mēneša laikā lietotie alkoholisko dzērienu veidi (%) Alus

Alkoholiskie kokteiļi

Vīns

Stiprs alkoholiskais dzēriens

Pētījumā iegūto datu analīze pēc dzimuma pazīmes atklāj, ka zēni biežāk priekšroku dod alum un

stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, savukārt meitenes - alkoholiskajiem kokteiļiem un vīnam.

Pēdējā mēneša laikā lietotie alkoholisko dzērienu veidi saistībā ar dzimumu 2010. un 2012.gada

pētījumos, %

2010.gads 2012.gads

Zēni Meite-

nes

Kopā Zēni Meite-

nes

Kopā Zēni Meite-

nes

Kopā

Alus 55 39 47 48 35 41 36 19 27

Alkoholiskie kokteiļi 32 46 40 31 44 38 30 38 35

Vīns 29 44 37 28 37 33 24 33 29

Stiprs alkoholiskais

dzēriens

34 36 35 34 32 33 25 22 24

23

Alkohola lietošanas vietas

Pētījumā iegūtie rezultāti rāda, ka alkoholiskos dzērienus jaunieši visbiežāk lieto mājas

apstākļos– vai nu pie kāda cita (bieži vai dažreiz alkoholu lieto 29% jauniešu) vai savās mājās (bieži vai

dažreiz alkoholu lieto 19% respondentu). Visretāk alkohols tiek lietots formālās un neformālās izglītības

iestādēs un tajos rīkotajos pasākumos.

1%

1%

1%

1%

2%

3%

3%

5%

4%

8%

1%

1%

2%

3%

5%

6%

10%

12%

15%

21%

3%

4%

4%

8%

12%

12%

18%

20%

34%

27%

95%

94%

93%

88%

81%

79%

70%

62%

47%

45%

0% 25% 50% 75% 100%

Treniņos vai mēģinājumos

Jaunatnes centrā/ interešu klubā

Koledžas, tehnikuma, arodskolas diskotēkā/ pasākumā

Skolas diskotēkā/ pasākumos

Pilsētas centrā

Diskotēkā, bārā

Jebkur ārpus telpām

Kaut kur citur

Savās mājās

Cita mājās

Vai Tu esi lietojis/-usi alkoholiskos dzērienus šādās vietās?

Bieži Dažreiz Reti Nekad

2012. un 2014.gada pētījuma rezultātu salīdzinājums apstiprina iepriekš minēto secinājumu, ka

alkohola lietošanas izplatība jauniešu vidū mazinās. Visās pozīcijās šogad vērojams mazāks alkoholu

lietojušo respondentu skaits. Sekojošā grafikā atspoguļots alkoholisko dzērienu lietošanas vietu

salīdzinājums ar iepriekšējā pētījuma posmā iegūtajiem datiem.

24

9%

9%

9%

17%

34%

37%

51%

53%

63%

69%

5%

6%

7%

12%

19%

21%

30%

38%

53%

55%

0% 20% 40% 60% 80%

Treniņos vai mēģinājumos

Jaunatnes centrā/ interešu klubā

Koledžas, tehnikuma, arodskolas diskotēkā/ pasākumā

Skolas diskotēkā/ pasākumos

Pilsētas centrā

Diskotēkā, bārā

Jebkur ārpus telpām

Kaut kur citur

Savās mājās

Cita mājās

Ir lietojuši alkoholiskos dzērienus šādās vietās:

2014

2012

Alkohola pamēģināšanas vecums

Pētījumā iegūtie rezultāti liecina, ka katrs ceturtais (25%) jaunietis, kurš ir lietojis alkoholiskos

dzērienus, pirmo reizi tos ir pamēģinājis 11 gadu vecumā vai agrāk. Kā minēts iepriekš, līdzīgi rezultāti

bija arī par pirmo izsmēķēto cigareti. Agra alkohola lietošanas pieredze salīdzinoši biežāk bijusi zēniem

(28%), kā arī latviešu mācību valodas skolu audzēkņiem (30%). 17% respondentu alkoholiskos dzērienus

lietot pamēģinājuši 12 gadu vecumā, 17% - 13 gadu vecumā, 23% - 14 gadu vecumā, savukārt 18% - 15

gadu vecumā vai vēlāk.

Pētījuma rezultāti norāda, ka pirmā piedzeršanās pieredze visbiežāk (73% gadījumu) bijusi 14

gadus vecumā vai vēlāk. Agrīnā vecumā (11 – 12 gadi) pirmoreiz piedzērās 13% jauniešu (no tiem, kuri

vispār bijuši piedzērušies).

25

5%

25%

8%

17%

14%

17%

29%

23%

44%

18%

0% 25% 50% 75% 100%

Pirmo reizi piedzēros

Pirmo reizi iedzēru

alkoholisku dzērienu

1) Vecums, kad pirmo reizi tika lietots alkohols2) Vecums, kad pirmo reizi piedzērās

(Bāze = respondenti, kuri ir veikuši šīs darbības)

11 gadu vecumā vai agrāk 12 gadu vecumā13 gadu vecumā 14 gadu vecumā15 gadu vecumā vai vēlāk

Veikto pētījumu rezultātu dinamika uzrāda pozitīvu tendenci – alkohola lietošanas uzsākšanas

vecums nedaudz, bet tomēr palielinās. Ja 2010. – 2012.gadā pirmā alkoholisko dzērienu lietošanas

pieredze 11 - 12 gadu vecumā bija 48% - 49% respondentu (kuri vispār to ir lietojuši), tad šogad šādu

jauniešu īpatsvars bija 42%. Šī gada pētījumā vairāk bija jauniešu, kuri alkoholisko dzērienus bija

pamēģinājuši 14-15 gadu vecumā (41%; 2010.gadā – 32%; 2012.gadā– 30%).

Alkohola pamēģināšanas vecums pēc klases un dzimuma 2010., 2012. un 2014.gada pētījumos, % no

alkoholu pamēģinājušajiem


9.klase 2010 33 20 20 19 8

2012 30 23 21 19 7

2014 29 18 18 23 11

10.klase 2010 27 17 18 19 19

2012 27 20 19 19 15

2014 21 16 15 22 26

Zēni 2010 36 20 16 15 12

2012 29 20 19 20 13

2014 28 17 13 22 20

Meitenes 2010 25 17 21 22 14

2012 28 23 22 19 9

2014 24 18 20 23 16

Kopā 2010 30 18 19 19 13

2012 28 21 20 19 11

2014 25 17 17 23 18

26

2.3. Citu aizliegto un atkarību izraisošo vielu lietošana

Vairāki pētījuma jautājumi tika veltīti dažādu atkarību izraisošo vielu lietošanai 15-16 gadus vecu

jauniešu vidū. Pētījuma instrumentārijā tika iekļautas gan nelegālās vielās (marihuāna/hašišs,

amfetamīni, ekstazī), gan tādas vielas, kuras nav nelegālas, bet kuras var tikt lietotas apreibināšanās

nolūkos, piemēram, inhalanti, anaboliskie steroīdi, mājās taisīts alkoholiskais dzēriens, augu valsts vai

dabiskās narkotikas.

Līdzīgi kā iepriekšējos pētījumos (2008. – 2012.gadā), arī šī gada rezultātos izplatītākā narkotiskā

viela 9. – 10.klašu skolnēnu vidū ir marihuāna/ hašišs: 16% jauniešu to ir pamēģinājuši vismaz vienu

reizi. Tomēr kā pozitīvs ir jāuzsver fakts, ka salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem (kopš 2010.gada)

marihuānas lietošana jauniešu vidū ir mazinājusies.

18

22 23

19

16

0

10

20

30

2006 2008 2010 2012 2014

Marihuānas/ hašiša lietojošo īpatsvars 9. un 10.klašu zēnu un meiteņu vidū (%)

27

Citas biežāk lietotās apreibinošās vielas ir mājās taisīts alkohols (16%), trankvilizatori, miega

zāles (10%), augu valsts/dabiskās narkotikas (6%).

Citas narkotiskās un psihotropās vielas (kā ekstazī, amfetamīni, halucinogēnās sēnes, kokaīns,

LSD u.c.) lietotas salīdzinoši reti – tās pamēģinājuši 2% vai mazāk jauniešu.

Pētījuma rezultāti liecina, ka marihuānas/ hašiša lietošana vairāk izplatīta ir zēnu auditorijā (20%

zēnu, 13% meiteņu), savukārt meiteņu vidū - trankvilizatoru, miega zāļu lietošana (12% meitenes, 6%

zēnu).

Skolēnu pamēģinātās narkotiskās un psihotropās vielas, 2008., 20010., 2012. un 2014.gada

pētījumos saistībā ar dzimumu, %

2008.gads 2010.gads 2012.gads 2014.gads

Z M K Z M K Z M K Z M K

Marihuāna/ hašišs 27 17 22 30 16 23 23 16 19 20 13 16

Inhalanti (piemēram, līme) 5 5 5 12 16 14 2 3 2 2 2 2,5

Trankvilizatori, miega zāles 5 11 8 6 12 9 5 11 8 6 12 10

Ekstazī 5 5 5 5 4 5 1 <1 <1 2 1 1,5

Amfetamīni 4 4 4 4 4 4 1 2 2 2 1 1,7

Halucinogēnās sēnes 5 2 3 5 3 4 2 <1 1 4 1 2

Kokaīns 2 2 1 4 2 3 1 <1 1 2 1 1,5

LSD 3 2 2 3 2 3 1 <1 <1 3 1 1,9

Anabolie steroīdi 3 <1 2 3 <1 2 2 1 1 2 1 1,5

Heroīns 1 <1 <1 2 <1 1 <1 <1 <1 2 <1 1

Relevīns n.a. n.a. n.a. n.a. n.a. n.a. n.a. n.a. n.a. 2 0 1

Mājās taisīts alkoholiskais dzēriens

n.a. n.a. n.a. n.a. n.a. n.a. 18 28 23 14 16 15

Augu valsts/ dabiskās narkotikas

n.a. n.a. n.a. n.a. n.a. n.a. 7 6 6 7 5 6

Piezīme: Z – zēni, M – meitenes, K – kopā, n.a. – nav attiecināms, jo rādītājs nav bijis iekļauts anketā

28

Marihuānas/hašiša pamēģināšanas vecums

Pārliecinošs vairākums (78%) jauniešu, kuri lietojuši marihuānu/hašišu, to pirmo reizi pamēģina

salīdzinoši vēlāk (14-15 gadu vecumā) nekā alkoholiskos dzērienus vai cigaretes smēķēšanu.

Rezultātu salīdzinājums ar iepriekšējo pētījuma posmu (2012.gadu) norāda uz bīstamu tendenci

–pieaug to jauniešu skaits, kuri marihuānu/ hašišu izmēģina agrākā vecumā. To jauniešu skaits, kuri šīs

atkarību izraisošās vielas ir izmēģinājuši jau 11 - 12 gadu vecumā, salīdzinot ar 2012.gada pētījuma

datiem, ir pieaudzis par 4 procentpunktiem (no 6% uz 10%). Zēnu vidū šo respondentu īpatsvars ir pat

12%.

3%

5%

3%

5%

10%

12%

36%

29%

47%

49%

0% 25% 50% 75% 100%

2012

2014

Cik gados Tu pirmo reizi pamēģināji marihuānu/ hašišu?(Bāze = respondenti, kuri ir lietojuši marihuānu/ hašišu)

11 gadu vecumā vai agrāk 12 gadu vecumā13 gadu vecumā 14 gadu vecumā15 gadu vecumā vai vēlāk

Marihuānas/ hašiša pamēģināšanas vecums pēc klases un dzimuma, % no marihuānu/hašišu

pamēģinājušajiem


9.klase 2012 5 5 12 46 32

2014 5 6 15 37 37

10.klase 2012 1 2 8 26 62

2014 5 4 9 23 59

Zēni 2012 3 4 8 32 53

2014 7 5 11 29 47

Meitenes 2012 3 2 13 41 41

2014 2 4 12 30 51

Kopā 2012 3 3 10 36 47

2014 5 5 12 29 49

29

Skolēnu viedoklis par marihuānas un hašiša bīstamību

Vērtējot marihuānas un hašiša bīstamību, vairākums aptaujāto jauniešu kopumā piekrīt, ka lietot

marihuānu un hašišu ir bīstami kaut vai vienu reizi (attiecīgi 64% un 69%). Tomēr jāvērš uzmanība uz to,

ka nedaudz vairāk kā ceturtā daļa jauniešu (27%) nepiekrīt, ka lietot marihuānu kaut vai vienu reizi būtu

bīstami - šādi domājošo 9.-10.klašu skolēnu skaits salīdzinājumā ar 2012.gada pētījumu ir pieaudzis par

12 procentpunktiem. (2012.gadā – 15%).

48% aptaujāto jauniešu piekrita viedoklim, ka hašišs ir bīstamāks nekā marihuāna, 34%

aptaujāto par bīstamāku uzskata marihuānu, savukārt 47% respondentu skatījumā abas vielas ir vienlīdz

bīstamas.

43%

47%

29%

34%

44%

48%

65%

64%

69%

69%

12%

14%

19%

20%

6%

8%

15%

27%

15%

14%

44%

40%

52%

46%

50%

44%

16%

9%

16%

17%

0% 25% 50% 75% 100%

2012

2014

2012

2014

2012

2014

2012

2014

2012

2014

Hašiš

s u

n

mari

hu

ān

a ir

vie

nlīd

z b

īsta

mi

Mari

hu

ān

a ir

b

īsta

māka n

ekā

hašiš

s

Hašiš

s ir

bīs

tam

āks n

ekā

mari

hu

ān

a

Tas ir

bīs

tam

i lieto

t m

ari

hu

ān

u

kau

t vai

vie

nu

re

izi

Tas ir

b

īsta

mi

lieto

t h

ašiš

u

kau

t vai

vie

nu

reiz

i

Skolēnu viedoklis par marihuānas un hašiša bīstamību

Pilnīgi + drīzāk piekrīt Pilnīgi + drīzāk nepiekrīt Nezin

30

3. PERSONĪBAS RAKSTUROJUMS UN PAŠVĒRTĒJUMS

3.1. Jauniešu apmierinātība ar sevi un savu dzīvi

Salīdzinoši liela aptaujas daļa ir veltīta jautājumiem, kas saistīti ar jauniešu apmierinātību ar sevi

un savu dzīvi; saskarsmi ar stresa situācijām, vardarbību un sociālām deviācijām; kā arī priekšstatiem par

morāles un uzvedības normām. Visi minētie faktori zināmās savstarpējās kombinācijās var darboties kā

motivatori atkarību izraisošu vielu pamēģināšanā un lietošanā.

Runājot par pašnovērtējumu, 2014.gadā aptaujāto jauniešu atbildēs kopumā vērojama

salīdzinoši kritiskāka attieksme salīdzinājumā ar to, kāda tika pausta 2012.gadā veiktā pētījuma ietvaros.

Ja 2012.gadā 82% aptaujāto jauniešu pauda apmierinātību ar sevi, tad šī gada aptaujā apgalvojumam

„Kopumā esmu apmierināts/a ar sevi” piekrīt 76% respondentu. Nedaudz ir samazinājies (no 82%

2012.gadā uz 78% 2014.gadā) arī to jauniešu skaits, kas apgalvo, ka viņiem ir pozitīva attieksme pret

sevi. Ja 2012.gadā 88% jauniešu uzskatīja sevi par līdzvērtīgiem ar citiem un 89% uzskatīja, ka viņiem ir

daudz labu īpašību, tad 2014.gadā tādu jauniešu ir 83%.

31

Aplūkojot atbilžu sadalījumu izteikumiem par izteikti kritiskām pašvērtējuma izpausmēm, ir

secināms, ka jauniešu paškritikas līmenis salīdzinoši ar 2012.gadu nav būtiski mainījies. Ir novērojams

neliels depresīva noskaņojuma pieaugums – salīdzinoši būtiskākās izmaiņas notikušas izteikuma „visumā

sliecos domāt, ka esmu neveiksminieks/ce” vērtējumam, kam piekritēju skaits no 17% (2012.gada

aptaujā) pieaudzis līdz 24% šī gada aptaujas ietvaros.

Lai arī 2014.gada rezultāti neuzrāda statistiski nozīmīgas izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo

aptaujas posmu, tomēr aplūkojot datus ilgstošākā periodā, uzmanību piesaista negatīvo vērtējumu

vispārēja pieauguma tendence, kas liek secināt, ka skepticisma pieaugumam 2012.gada aptaujā nebija

gadījuma raksturs. Tā piemēram, ja 2012.gadā to jauniešu īpatsvars, kuri uzskatīja, ka viņiem „nav ar ko

lepoties”; kā arī tie, kuri domā, ka "nav pārāk labi cilvēki”, gan tie, kuri jūtas „nekam nederīgi” un

„gribētu sevi vairāk cienīt”, bija palielinājies vidēji par 10% salīdzinājumā ar 2010.gadu, tad 2014.gada

aptaujā iegūtie rezultāti nevienā no pašvērtējuma izteikumiem nav uzlabojušies, bet tikai apstiprinājuši

2012.gadā uzrādīto kritumu, kas signalizē par zināmu depresīvas attieksmes izplatību jauniešu vidū, kas

savukārt var kalpot par atkarību izraisošu vielu lietošanas pieauguma faktoru.

32

Tradicionāli meiteņu viedoklim raksturīga lielāka paškritika un neapmierinātība ar sevi nekā

zēniem – ja 85% zēnu ir pozitīva attieksme pret sevi, tad meiteņu vidū tādu ir 72%; ja 84% zēnu ar sevi ir

apmierināti, tad meiteņu vidū līdzīgi sevi vērtē 70%; ja 26% zēnu dažreiz jūtas „nekam nederīgi”, kamēr

meiteņu vidū tādu ir 36%; ja „sevi vairāk cienīt” gribētu 60% zēnu, tad meiteņu auditorijā savu

pašvērtējumu celt gribētu 72% aptaujas dalībnieču. Lai arī pārējos izteikumos dažādu dzimumu

auditorijās vērojamās viedokļu atšķirības nepārsniedz 8%, tomēr visos gadījumos meitenes pauž

salīdzinoši kritiskākas atbildes nekā zēni.

Analizējot izteikumus, kas ir saistīti ar jauniešu vērtējumu par savu ķermeni un ārējo izskatu, kā

arī apmierinātību ar savu dzīvi kopumā, situācija salīdzinājumā ar iepriekšējiem aptauju posmiem (2010.

un 2012. gadiem) nav būtiski mainījusies. Vairāk nekā 80% visu aptaujāto jauniešu atzīst, ka ir laimīgi,

jūtas fiziski stipri un veseli, un ir apmierināti ar savu dzīvi.

Salīdzinoši zemāk jaunieši vērtē apmierinātību ar savu ārējo izskatu. Nedaudz vairāk kā trešdaļa

(39%) aptaujas dalībnieku domā, ka ir neglīti/ nepievilcīgi, un apmēram tik pat daudzi (38%) ir

neapmierināti ar savu ķermeni (būtiski piebilst, ka te runa pamatā ir par esošo situāciju, jo izvērtējot

nākotnes perspektīvas, pesimistisko viedokļu īpatsvars sarūk līdz 17%).

33

Atbilstoši fiziskās attīstības atšķirībām attiecīgajā vecuma posmā un sabiedrībā valdošajiem

stereotipiem par ārējās pievilcības, kā sievietes dzīves „veiksmes stāsta” vienu no pamat faktoriem, ar

ārējo izskatu saistītiem pašvērtējuma elementiem meiteņu auditorijā tiek izvirzītas krietni augstākas

prasības nekā zēnu vidū, kā rezultātā meiteņu salīdzinoši kritiskais pašnovērtējums (48% meiteņu

uzskata sevi par neglītām un nepievilcīgām, kamēr zēnu auditorijā šāds viedoklis tiek pausts 27%

gadījumu) nav pārsteidzošs.

Tradicionāli meitenes ir kritiskākas nekā zēni arī runājot par fiziskās veselības pašvērtējumu un

apmierinātību ar savu dzīvi kopumā, ko, iespējams, lielā mērā ietekmē jau pieminētais ārējā izskata

faktors, kas, savukārt, tik tiešā veidā neietekmē laimes izjūtas, tāpēc te dažādu dzimumu auditorijās jau

vairs nav novērojamas tik būtiskas viedokļu atšķirības.

34

3.2. Jauniešu emocionālais stāvoklis

Jautājumos par jauniešu emocionālo stāvokli 2014.gada aptaujas vilnī iegūtie rezultāti būtiski

neatšķiras no abu iepriekšējo aptauju (2010.gada un 2012.gada) atbilžu sadalījuma. Katrs ceturtais

jaunietis bija atzīmējis, ka pēdējās nedēļas laikā bieži bija izjutis skumjas/ intereses trūkumu kaut ko

darīt. 18% aptaujas dalībnieku pēdējās nedēļas laikā bieži bija izjutuši nervozitāti un grūtības aizmigt,

bet 17% - saspringumu. Salīdzinoši visretāk atzīmētais psiholoģiskā diskomforta stāvoklis ir domas par

pašnāvību – bieži to izjutuši 4% aptaujāto.

36

Iepriekšējā lappusē izvietotais attēls demonstrē to, ka meitenes salīdzinoši saasinātāk nekā zēni

uztver un izjūt psiholoģisku diskomfortu – katra trešā meitene pēdējās nedēļas laikā bieži bija izjutusi

skumjas, interesi kaut ko darīt; katra ceturtā – nervozitāti, bet katra piektā – saspringumu, miega

traucējumus, nospiestību un sakāpinātu emocionālu uzbudināmību, kas izpaudās kā vēlme raudāt

(zēniem populārākā atbilde bija intereses trūkums kaut ko darīt, ko kā bieži izjustu parādību pēdējās

nedēļas laikā bija atzīmējuši 15% šīs auditorijas pārstāvju).

Jāpiebilst, ka, lai arī aptauju rezultātu atšķirību skaitliskās vērtības pagaidām neļauj runāt par

statistiski būtiskām atšķirībām, tomēr kopumā tās liecina par pieaugošu tendenci jauniešu saskarei ar

psiholoģiskā un fiziskā diskomforta situācijām.

Garastāvokļa maiņu un nenosvērtības rādītāji no aptaujas uz aptauju ir svārstīgi un neuzrāda

konkrētas likumsakarības, tomēr kopumā pēdējo gadu laikā tiem ir vērojama tendence pieaugt.

Garastāvokļa maiņas un nenosvērtība pēdējās nedēļas laikā 2006. -2014.gada pētījumos, %

Gads

2014 2012 2010 2008 2006

Mani varēja viegli aizkaitināt vai satraukt

Gandrīz nekad 13 11 20 17 14

Reti 31 32 32 33 34

Dažreiz 36 38 32 33 33

Bieži 20 19 15 18 19

Man bija dusmu uzliesmojums, kuru es nevarēju kontrolēt


Reti 29 27 27 28 28

Dažreiz 17 19 15 17 20

Bieži 8 8 6 8 8

Es gribēju lauzt vai bojāt apkārtējās lietas


Reti 20 22 20 19 23

Dažreiz 12 11 10 11 14

Bieži 7 8 5 6 8

Es ar kādu strīdējos


Reti 35 34 36 34 32

Dažreiz 31 32 32 32 31

Bieži 17 18 14 16 20

Es uzkliedzu kādam vai ar kaut ko metu


Reti 25 27 28 27 26

Dažreiz 14 17 16 17 18

Bieži 9 10 7 8 10

37

Salīdzinot dažādās dzimumu auditorijās iegūtos rezultātus, jāatzīmē, ka meitenes biežāk kā zēni

ir atzinušas, ka saskaras ar garastāvokļa maiņām un nenosvērtību, kas ir izpaudusies emociju izlādē vai

pat agresijā – katra ceturtā respondente atzinusi, ka pēdējās nedēļas laikā viņu bieži varēja viegli

aizkaitināt vai satraukt, bet katra piektā aptaujas dalībniece atzīmējusi, ka garastāvokļa maiņas bieži

izpaudušās strīdos. Zēni abos gadījumos izvēlējušies rezervētākas atbildes – nedaudz vairāk kā 10% puišu

atzinušies, ka viņi bieži ir bijuši viegli aizkaitināmi (13%) un ir bieži strīdējušies ar kādu (14%).

19%

7%

51%

41%

60%

61%

20%

15%

55%

49%

37%

26%

29%

29%

22%

19%

37%

34%

27%

23%

31%

42%

14%

19%

12%

11%

29%

32%

11%

16%

13%

25%

6%

11%

6%

9%

14%

19%

7%

12%

0% 10% 20% 30% 40% 50% 60% 70% 80% 90% 100%

zēni

meitenes

zēni

meitenes

zēni

meitenes

zēni

meitenes

zēni

meitenes

Garastāvokļa maiņas un nenosvērtība pēdējās nedēļas laikā

Gandrīz nekad Reti Dažreiz Bieži






38

Zināmas atšķirības ir vērojamas aptaujas dalībnieku grupās pēc tautības faktora – citu tautību

respondenti salīdzinoši biežāk atzīmējuši, ka pēdējās nedēļas laikā ir saskārušies ar krasām garastāvokļa

maiņām, kas izpaudušās kā strīdi ar apkārtējiem (24% atzīmējuši atbildi „bieži” un 35% - „dažreiz”;

latviešu grupā attiecīgi – 10% un 27%), kā arī salīdzinoši biežāk bija saskārušies ar situācijām, kad

emocijas bija grūti kontrolēt un apvaldīt (11% - „bieži” un 20% - „dažreiz”; latviešu grupā attiecīgi – 6%

un 15%) un gribējās lauzt vai bojāt apkārtējās lietas (9% - „bieži” un 14% - „dažreiz”; latviešu grupā

attiecīgi – 6% un 9%).

12%

14%

48%

43%

65%

56%

21%

14%

54%

50%

31%

30%

31%

26%

19%

21%

42%

27%

26%

23%

37%

34%

15%

20%

10%

14%

27%

35%

12%

16%

20%

22%

6%

11%

6%

9%

10%

24%

8%

11%

0% 10% 20% 30% 40% 50% 60% 70% 80% 90% 100%

latvieši

cittautieši

latvieši

cittautieši

latvieši

cittautieši

latvieši

cittautieši

latvieši

cittautieši


Gandrīz nekad Reti Dažreiz Bieži






39

3.3. Jauniešu attieksme pret noteikumu ievērošanu

Pētījuma rezultāti atspoguļo, ka liela daļa jauniešu kādās noteiktās situācijās ir gatavi pārkāpt

kādas sabiedrības normas vai to atbalstīt, kas liecina par jauniešu uzņēmību, individuālismu un

patstāvīgu domāšanu, taču no otras puses, tas arī paaugstina atkarību izraisošo vielu pamēģināšanas

iespējamību, jo sabiedrības normas nav pietiekoši spēcīga barjera, kas spētu no tā atturēt.

Vairākums aptaujāto jauniešu piekrita apgalvojumiem „dažreiz ir nepieciešams pārkāpt

noteikumus, lai gūtu panākumus” (piekrita 72%) un „noteikumu ievērošana negarantē panākumus”

(62%). Biežāk tika piekrists arī apgalvojumiem „es ievēroju tos noteikumus, kurus pats gribu ievērot”

(piekrita 48%, nepiekrita 33%) un „patiesībā jau dzīvē ir maz neapšaubāmu noteikumu” (piekrita 43%,

nepiekrita 20%). Domas dalījās par apgalvojumu „var pārkāpt lielu daļu noteikumu, ja tie nešķiet

atbilstoši” – 35% jauniešu tam piekrita, savukārt 36% - neatbalstīja. Visiem minētajiem apgalvojumiem

nedaudz biežāk piekrita zēni.

2014.gada pētījumu rezultāti būtiski neatšķiras no iepriekš veikto pētījumu rezultātiem.

35%

43%

48%

62%

63%

68%

70%

72%

36%

20%

33%

14%

13%

11%

13%

13%

29%

37%

19%

24%

23%

20%

17%

14%

0% 25% 50% 75% 100%

Var pārkāpt lielu daļu noteikumu, ja tie nešķiet atbilstoši

Patiesībā jau dzīvē ir maz neapšaubāmu

noteikumu

Es ievēroju tos noteikumus, kurus pats gribu ievērot

Noteikumu ievērošana negarantē

panākumus

Ir grūti kaut kam ticēt, jo viss mainās

Patiesībā neviens nezina, kas dzīvē no viņa tiek sagaidīts

Dažreiz ir nepieciešams

pārkāpt …

Neviens nevar būt dzīvē par kaut ko

drošs

Attieksme pret noteikumu ievērošanuCik lielā mērā Tu piekrīti vai nepiekrīti sekojošiem apgalvojumiem?

Pilnīgi + drīzāk piekrīt Pilnīgi + drīzāk nepiekrīt Nezin

40

Attieksme pret apgalvojumiem par noteikumu ievērošanu 2008. – 2014.gada pētījumos, %

Pilnīgi piekrītu

Drīzāk piekrītu

Es nezinu

Drīzāk nepiekrītu

Pilnīgi nepiekrītu

Jebkurš var pārkāpt noteikumus, ja šķiet, ka tie uz viņu neattiecas*/ Var pārkāpt lielu daļu noteikumu, ja tie nešķiet atbilstoši**

2008 - - - - -

2010 12 17 24 24 22

2012 12 27 29 23 9

2014 11 24 29 24 12

Es ievēroju tos noteikumus, kurus pats gribu ievērot

2008 13 35 17 27 9

2010 13 31 18 25 13

2012 16 36 18 22 8

2014 15 33 19 23 9

Patiesībā jau dzīvē ir maz neapšaubāmu noteikumu

2008 14 35 31 16 5

2010 14 31 35 13 7

2012 13 33 37 12 5

2014 13 29 37 14 6

Ir grūti kaut kam ticēt, jo viss mainās

2008 19 45 22 12 2

2010 21 44 22 9 3

2012 21 45 22 10 2

2014 19 44 23 10 3

Patiesībā neviens nezina, kas dzīvē no viņa tiek sagaidīts

2008 27 42 18 11 2

2010 27 40 20 10 3

2012 28 42 18 9 3

2014 28 40 20 8 3

Neviens nevar būt dzīvē par kaut ko drošs

2008 31 39 14 13 4

2010 35 37 14 10 3

2012 32 40 14 10 4

2014 34 39 14 10 4

Dažreiz ir nepieciešams pārkāpt noteikumus, lai gūtu panākumus

2008 32 42 14 9 3

2010 32 40 15 9 4

2012 31 41 15 9 4

2014 32 39 17 9 4

Noteikumu ievērošana negarantē panākumus

2008 30 33 21 12 4

2010 29 31 24 11 5

2012 32 32 22 10 4

2014 32 30 24 10 5

* Formulējums 2010.gada anketā. ** Formulējums 2012.g. un 2014.g. anketās.

41

3.4. Satraucošu pārdzīvojumu pieredze

Daudzi jaunieši savā dzīves pieredzē ir saskārušies ar dažādiem satraucošiem un traumatiskiem

pārdzīvojumiem, kuri var paaugstināt iespējamību pamēģināt un lietot atkarību izraisošas vielas.

Nozīmīgai aptaujāto jauniešu daļai dzīves laikā ir bijusi sekojošu pārdzīvojumu pieredze:

Nopietns strīds ar vecākiem (dzīves laikā pieredzējuši 52% respondentu);

Nopietns nelaimes gadījums (38%);

Atšķirtība no drauga/draudzenes (36%);

Bija smaga vecāku strīda liecinieks/-ce (32%);

Attiecību pārtraukšana ar savu meiteni/ puisi (32%);

Smaga slimība (30%);

Vecāku šķiršanās (24%);

Draugi atraidīja (atstūma) (24%);

Bija psiholoģiskas vardarbības liecinieks savās mājās, kurā bija iesaistīts kāds

pieaugušais (16%);

Tēvs vai māte zaudēja darbu (13%).

2014.gada pētījumu rezultāti būtiski neatšķiras no iepriekš veikto pētījumu rezultātiem.

Satraucošu pārdzīvojumu pieredze 2010., 2012., 2014.gada pētījumos, %

Gads Pēdējo 30 dienu laikā

Pēdējo 12 mēnešu laikā

Pirms vairāk nekā 12 mēnešiem

Nav piedzīvojis

Nopietns nelaimes gadījums 2010 5 9 22 63

2012 6 12 20 62

2014 5 12 20 62

Smaga slimība 2010 5 9 17 70

2012 5 9 17 69

2014 4 9 16 71

Vecāku šķiršanās 2010 2 3 24 71

2012 1 3 21 75

2014 1 3 20 76

Nopietns strīds ar vecākiem 2010 18 18 14 50

2012 18 18 16 49

2014 17 18 17 49

Biju smaga vecāku strīda liecinieks/-ce

2010 7 11 15 66

2012 7 10 15 68

2014 6 10 15 68

Biju fiziskas vardarbības liecinieks savās mājās, kurā bija iesaistīts kāds pieaugušais

2010 1 3 5 91

2012 1 3 5 91

2014 1 2 5 92

42

Tiku iesaistīts fiziskā vardarbībā savās mājās, kurā piedalījās arī kāds pieaugušais

2010 2 3 3 92

2012 3 5 6 86

2014 1 2 3 94

Vecāka vai brāļa/māsas nāve 2010 1 2 6 91

2012 0 1 4 94

2014 0 1 4 95

Drauga nāve 2010 2 4 8 86

2012 1 3 5 91

2014 1 2 4 92

Attiecību pārtraukšana ar savu meiteni/ puisi

2010 11 19 10 61

2012 10 16 10 64

2014 8 14 10 68

Draugi mani atraidīja (atstūma)

2010 4 5 8 82

2012 4 6 11 79

2014 5 6 12 76

Atšķirtība no drauga/draudzenes

2010 11 14 10 64

2012 11 14 12 63

2014 10 13 13 64

Saņēmu ārkārtīgi sliktas atzīmes

2010 35 14 12 39

2012 30 14 12 44

2014 31 16 12 42

Tēvs vai māte zaudēja darbu 2010 2 9 10 79

2012 2 4 9 85

2014 1 4 8 87

Piedzīvoju seksuālu uzmākšanos (biju upuris)

2010 1 1 1 97

2012 1 1 1 97

2014 1,0 0,7 1,3 97

Piedzīvoju seksuālu uzmākšanos, kurā bija iesaistīts kāds pieaugušais ģimenes loceklis

2010 1 2 3 94

2012 0 0 0 99

2014 0,4 0,4 0,6 99

Piedzīvoju seksuālu uzmākšanos, kurā bija iesaistīts kāds pieaugušais, kas nav ģimenes loceklis

2010 0 1 1 97

2012 0 0 1 99

2014 0,6 0,7 0,8 98

43

0,4%

0,6%

1,0%

0,5%

1,2%

1,4%

1,2%

1,3%

4%

3%

5%

1%

4%

8%

6%

10%

5%

17%

31%

0,4%

0,6%

0,7%

0,7%

1,3%

2%

2%

2%

4%

5%

5%

6%

3%

9%

14%

10%

13%

12%

18%

16%

0,6%

0,7%

0,8%

1,3%

4%

3%

4%

5%

8%

7%

8%

12%

20%

16%

10%

15%

13%

20%

17%

12%

1,5%

1,7%

2%

3%

5%

6%

8%

8%

13%

15%

16%

24%

24%

30%

32%

32%

36%

38%

52%

59%

0% 10% 20% 30% 40% 50% 60% 70%

Piedzīvoju seksuālu uzmākšanos, kurā bija iesaistīts kāds pieaugušais

ģimenes loceklis

Tiku izslēgts/a no skolas

Piedzīvoju seksuālu uzmākšanos, kurā bija iesaistīts kāds pieaugušais, kas

nav ģimenes loceklis

Piedzīvoju seksuālu uzmākšanos (biju upuris)

Vecāka vai brāļa/māsas nāve

Tiku iesaistīts fiziskā vardarbībā savās mājās, kurā piedalījās arī kāds

pieaugušais

Drauga nāve

Biju fiziskas vardarbības liecinieks savās mājās, kurā bija iesaistīts kāds

pieaugušais

Tēvs vai māte zaudēja darbu

Tiku izraidīts/a no klases vai aizsūtīts/a uz direktora kabinetu

Biju psiholoģiskas vardarbības liecinieks savās mājās, kurā bija

iesaistīts kāds pieaugušais

Draugi mani atraidīja (atstūma)

Vecāku šķiršanās

Smaga slimība

Attiecību pārtraukšana ar savu meiteni/ puisi

Biju smaga vecāku strīda liecinieks/-ce

Atšķirtība no drauga/draudzenes

Nopietns nelaimes gadījums

Nopietns strīds ar vecākiem

Saņēmu ārkārtīgi sliktas atzīmes

Satraucošu pārdzīvojumu pieredzeVai esi pieredzējis kādu no šiem notikumiem?

Jā, pēdējo 30 dienu laikā

Jā, pēdējo 12 mēnešu laikā

Jā, vairāk nekā pirms 12 mēnešiem

44

Pētījuma dalībniekiem tika uzdots atsevišķs jautājumu bloks par pašnāvību pieredzi un domām

par to. Iegūtie rezultāti liecina, ka 27% aptaujāto jauniešu ir domājuši par pašnāvību (biežāk meitenes –

34%, retāk puiši – 18%) un 13% ir nopietni apsvēruši iespēju izdarīt pašnāvību (biežāk meitenes – 17%,

retāk zēni – 10%). 17% jauniešu ir kādam stāstījuši par savām domām par pašnāvības izdarīšanu (biežāk

meitenes – 22%, retāk zēni – 12%), savukārt 7% respondentu apgalvoja, ka ir mēģinājuši izdarīt

pašnāvību (biežāk meitenes – 8%, retāk zēni – 6%), no kuriem 5% jauniešu to esot mēģinājuši izdarīt šajā

mācību gadā.

Salīdzinājumā ar iepriekšējā pētījuma rezultātiem, šogad nedaudz ir pieaudzis (+2%) to jauniešu

īpatsvars, kuri ir nopietni apsvēruši iespēju izdarīt pašnāvību, kuri ir par to stāstījuši kādam un kuri ir arī

mēģinājuši izdarīt pašnāvību.

2006.gada – 2014.gada pētījumu rezultātu dinamiku ilustrē grafiks nākamajā lapā.

45

5%

9%

9%

17%

18%

21%

19%

31%

32%

45%

3%

6%

7%

13%

12%

17%

16%

26%

24%

38%

0%

6%

5%

11%

10%

15%

16%

23%

25%

37%

2%

5%

5%

11%

11%

14%

15%

23%

27%

38%

5%

6%

7%

13%

13%

16%

17%

24%

27%

42%

0% 20% 40% 60% 80%

Ir mēģinājis/–usi izdarīt pašnāvību šinī mācību gadā

Kāds no draugiem vai citiem tuviem cilvēkiem ir izdarījis

pašnāvību

Ir kādreiz mēģinājis/–usi izdarīt pašnāvību

Kāds no paziņām ir izdarījis pašnāvību

Ir nopietni apsvēris/–usi iespēju izdarīt pašnāvību

Kāds no draugiem vai citiem tuviem cilvēkiem ir mēģinājis

izdarīt pašnāvību

Ir kādam stāstījis/–usi, ka domā par pašnāvības

izdarīšanu

Kāds no paziņām ir mēģinājis izdarīt pašnāvību

Pats/–i ir domājis/–usi par pašnāvību

Kāds ir teicis, ka ir domājis/–usi par pašnāvību

Saskaršanās ar pašnāvību un domas par to

2014

2012

2010

2008

2006

46

3.5. Brīvā laika pavadīšana

Pārliecinoši visbiežāk aptaujātie jaunieši brīvo laiku pavada kopā ar draugiem (bez pieaugušo

klātbūtnes). Vismaz reizi nedēļā brīvo laiku tā pavada vairāk nekā divas trešdaļas (70%) jauniešu, vismaz

4 reizes nedēļā – gandrīz puse (47%) aptaujāto. Nākamās vietas iecienītāko brīvā laika pavadīšanas

iespēju sarakstā ieņem:

Kino apmeklējumi/ video skatīšanās (vismaz reizi nedēļā to dara 39% jauniešu);

Kafejnīcu apmeklējumi (vismaz reizi nedēļā to dara 37% respondentu; biežāk meitenes -

42%, retāk zēni – 32%);

Sporta pasākumu apmeklējumi (vismaz reizi nedēļā to dara 31% jauniešu; biežāk zēni -

38%, retāk meitenes – 25%);

Klīst apkārt un ieskatīties veikalos (vismaz reizi nedēļā to dara 26% jauniešu; biežāk

meitenes - 30%, retāk zēni – 21%);

Vakaros vai brīvdienās pavadīt laiku pilsētas centrā (vismaz reizi nedēļā to dara 24%

jauniešu; biežāk meitenes - 28%, retāk zēni – 19%);

Pavadīt laiku tirdzniecības centrā vai tā tuvumā (vismaz reizi nedēļā to dara 23%

jauniešu; biežāk meitenes - 28%, retāk zēni – 18%);

Iet uz ātrās ēdināšanas restorānu (vismaz reizi nedēļā to dara 18% jauniešu);

Iet uz viesībām/ ”tusiņu” (vismaz reizi nedēļā to dara 14% jauniešu).

Pētījumā iegūtos rezultātus ilustrē grafiks nākamajā lapā.

47

2%

2%

2%

2%

2%

3%

4%

4%

5%

7%

8%

9%

15%

15%

22%

47%

2%

2%

2%

2%

3%

3%

5%

10%

13%

16%

16%

17%

16%

22%

17%

23%

7%

12%

11%

10%

11%

12%

9%

26%

27%

28%

25%

25%

20%

28%

30%

15%

21%

35%

37%

35%

29%

28%

19%

32%

29%

26%

24%

23%

23%

20%

23%

9%

69%

49%

48%

50%

54%

54%

63%

29%

26%

23%

27%

26%

25%

14%

8%

6%

0% 25% 50% 75% 100%

Apmeklēju klasiskās mūzikas koncertus

Apmeklēju teātri

Apmeklēju muzejus vai mākslas galerijas

Apmeklēju cita veida mūzikas koncertus

Apmeklēju vietas, kur mūziķi spēlē dzīvu mūziku

Apmeklēju bibliotēku

Apmeklēju baseinu pēc mācībām

Eju uz viesībām/”tusiņu”

Eju uz ātrās ēdināšanas restorānu

Pavadu laiku tirdzniecības centrā vai tā tuvumā

Vakaros vai brīvdienās pavadu laiku pilsētas centrā

Klīstu apkārt un ieskatos veikalos

Apmeklēju sporta pasākumus

Eju uz kafejnīcu

Eju uz kino/skatos video

Pavadu laiku ar draugiem bez pieaugušo klātbūtnes

Brīvā laika pavadīšanas veidiCik bieži Tu rīkojies šādi?

4 un vairāk reizes nedēļā 1-3 reizes nedēļā 1-3 reizes mēnesī

Retāk nekā reizi mēnesī Gandrīz nekad

48

2012.gada un 2014.gada rezultātu salīdzinājums liecina, ka jauniešu brīvā laika pavadīšanas

prioritātes nav mainījušās. Nedaudz sarucis to jauniešu skaits, kuriem patīk klīst apkārt, ieskatoties

veikalos, pavadīt laiku pilsētas centrā, tirdzniecības centros vai to tuvumā, apmeklēt ātrās ēdināšanas

restorānus, kā arī apmeklēt „tusiņus.

4%

3%

4%

5%

5%

5%

9%

20%

21%

27%

27%

32%

31%

38%

39%

77%

3%

4%

4%

5%

5%

6%

9%

14%

18%

23%

24%

26%

31%

37%

39%

70%

0% 20% 40% 60% 80%

Apmeklēju klasiskās mūzikas koncertus

Apmeklēju teātri

Apmeklēju muzejus vai mākslas galerijas

Apmeklēju cita veida mūzikas koncertus

Apmeklēju vietas, kur mūziķi spēlē dzīvu mūziku

Apmeklēju bibliotēku

Apmeklēju baseinu pēc mācībām

Eju uz viesībām/”tusiņu”

Eju uz ātrās ēdināšanas restorānu



Klīstu apkārt un ieskatos veikalos

Apmeklēju sporta pasākumus

Eju uz kafejnīcu

Eju uz kino/skatos video


Brīvā laika pavadīšanas veidiVismaz reizi nedēļā ...

2014

2012

49

Atsevišķi aptaujas jautājumi tika veltīti arī sporta un citām fiziskām aktivitātēm. Līdzīgi kā

2012.gadā arī šogad vairākums (62%) aptaujāto jauniešu apgalvoja, ka ar sportu un citām fiziskām

aktivitātēm viņi nodarbojas vismaz 3 reizes nedēļā.

22%

23%

18%

17%

21%

22%

22%

21%

9%

8%

8%

9%

0% 25% 50% 75% 100%

2012

2014

Vai Tu nodarbojies ar sportu vai citām fiziskām aktivitātēm?

Gandrīz katru dienu 4-6 reizes nedēļā 3 reizes nedēļā

Divreiz nedēļā Vienreiz nedēļā Gandrīz nekad

Pētījuma rezultāti liecina, ka ar sportu vai citām fiziskām aktivitātēm biežāk nodarbojas zēni. Ar

pietiekamu fizisko aktivitāšu skaitu nedēļā (4 – 6 reizes nedēļa vai gandrīz katru dienu) nodarbojas puse

no aptaujātajiem zēniem (50%), bet tikai trešā daļa meiteņu (32%).

17%

30%

15%

20%

23%

22%

27%

14%

10%

6%

8%

9%

0% 25% 50% 75% 100%

Meitenes

Zēni

Vai Tu nodarbojies ar sportu vai citām fiziskām aktivitātēm?



50

Saskaņā ar pētījuma rezultātiem:

47% jauniešu vismaz 3 reizes nedēļā noslogo sevi tā, ka sasvīst vai jūtas fiziski nokausēti.

Gandrīz nekad tā sevi nenoslogo 23% aptaujas dalībnieku;

39% jauniešu vismaz 3 reizes nedēļā apmeklē treniņus (vai piedalās sacensībās) sporta

klubā/komandā. Gandrīz nekad tā sevi nenodarbina 39% respondentu;

38% jauniešu vismaz 3 reizes nedēļā nodarbojas ar sportu ārpus skolas vai sporta

kluba/komandas. Gandrīz nekad tā sevi nenodarbina 32% jauniešu;

33% jauniešu vismaz 3 reizes nedēļā piedalās sporta treniņos vai fiziskās nodarbībās

skolā, izņemot obligātās sporta stundas. Gandrīz nekad tā sevi nenodarbina 38%

respondentu.

13%

15%

15%

16%

8%

9%

11%

13%

12%

14%

14%

18%

16%

15%

12%

15%

12%

15%

10%

16%

38%

32%

39%

23%

0% 25% 50% 75% 100%

Piedalās sporta treniņos vai fiziskās nodarbībās skolā, izņemot obligātās

sporta stundas

Nodarbojas ar sportu ārpus skolas vai sporta

kluba/komandas

Apmeklē treniņus (vai piedalās sacensībās)

sporta klubā/komandā

Noslogo sevi tā, ka sasvīst vai jūtas fiziski

nokausēts

Nodarbošanās ar sportu un citām fiziskām aktivitātēm



51

Paaugstināts risks uzsākt dažādu atkarības vielu lietošanu un deviantu uzvedību ir tiem

jauniešiem, kuri vakarus pavada ārpus mājas. Saskaņā ar pētījuma rezultātiem:

56% aptaujāto jauniešu pēdējās nedēļas laikā vismaz reizi atgriezušies mājās pēc

desmitiem vakarā (biežāk tie ir zēni, retāk meitenes);

20% aptaujāto jauniešu pēdējās nedēļas laikā vismaz reizi atgriezušies mājās pēc

pusnakts (biežāk tie ir zēni, retāk meitenes);

2014.gadā pētījumu rezultātos nedaudz sarucis to respondentu īpatsvars, kuri vakarus

pavada ārpus mājas.

7%

10%11%

12%13%

15%

9%

23%

6%

9%

12%

14%

11%

14%

8%

25%

0%

10%

20%

30%

Nekad Vienreiz Divreiz 3 reizes 4 reizes 5 reizes 6 reizes 7 reizes

Atrašanās ārpus mājas vēlu vakarā pēdējās nedēļas laikā (%)

Visu vakaru bija mājās

2012 2014

52

41%

21%

17%

9%

4%3%

1%

4%

44%

22%

15%

8%

4%3%

1%3%

0%

10%

20%

30%

40%

50%



Bija ārpus mājas un atgriezās mājās pēc desmitiem vakarā

2012 2014

76%

12%

6%2% 1% 0,5% 0,5% 2%

80%

11%

4%1,3% 0,9% 0,4% 0,3% 1,6%

0%

20%

40%

60%

80%

100%



Bija ārpus mājas un atgriezās pēc pusnakts

2012 2014

53

3.6. Devianta uzvedība un vardarbība jauniešu vidū

Noziedzīgas darbības aptaujātie jaunieši ir veikuši salīdzinoši maz, un kopumā šīm darbībām ir

tendence samazināties. Visbiežāk sastopamā noziedzīgā darbība ir bijis vandālisms – nepiederošu lietu

sabojāšana un demolēšana, kurā iesaistījušies 10% jauniešu (12% zēnu un 8% meiteņu). Nopietnus

likumpārkāpumus (kaut ko nozaga, kas maksāja vairāk nekā 3 kino biļetes, pielietoja fizisku spēku, lai

nozagtu/nolaupītu, ielauzās ēkā vai mašīnā, lai zagtu) ir veikuši 1-2% aptaujāto jauniešu.

Noziedzīga darbība pēdējo 12 mēnešu laikā 2006.- 2014.gada pētījumos, %

Nekad Vienreiz 2–5 reizes 6 vai vairāk reizes

Kaut ko nozaga, kas maksāja mazāk nekā 3 kino biļetes *

2014 96 2,9 1,0 0,5

2012 95 3 1 1

2010 92 5 2 1

2008 91 6 2 1

2006 90 6 2 2

Kaut ko nozaga, kas maksāja vairāk nekā 3 kino biļetes *

2014 98 1,1 0,6 0,4

2012 98 1 <1 <1

2010 97 2 1 <1

2008 96 1 <1 <1

2006 94 2 2 2

Pielietoja fizisku spēku, lai nozagtu/nolaupītu

2014 99 0,5 0,3 0,6

2012 99 <1 <1 <1

2010 98 2 <1 <1

2008 99 1 <1 <1

2006 96 2 1 1

Ielauzās ēkā vai mašīnā, lai zagtu 2014 99 0,5 0,4 0,6

2012 99 <1 <1 <1

2010 100 <1 <1 <1

2008 99 1 <1 1

2006 97 1 1 1

Sabojāja vai demolēja lietas, kuras viņam nepiederēja

2014 90 6,8 2,1 0,7

2012 89 7 3 1

2010 88 9 3 1

2008 87 8 3 1

2006 86 8 3 2

Izdarīja citu noziedzīgu nodarījumu 2014 94 3,0 1,6 1,3

2012 94 3 1 2

2010 97 1 1 1

2008 95 2 1 2

2006 94 3 1 2

Piezīme: * 2010.gada aptaujā nozagtās lietas vērtības ekvivalents tika noteikts 5 LVL vērtībā.

54

Salīdzinoši biežāk jauniešu vidū ir sastopama vardarbība. Nozīmīgs aptaujāto jauniešu skaits

(30% - 45%) pēdējo 12 mēnešu laikā ir veikuši tādas vardarbības izpausmes, kā iesišana ar dūri,

iepļaukāšana, iesperšana, notriekšana no kājām. Visas vardarbības izpausmes, izņemot iepļaukāšanu,

biežāk ir sastopamas zēnu vidū.

2012.gada un 2014.gada pētījumu rezultātu salīdzinājums liecina par vardarbības izpausmju

mazināšanos 9. – 10.klašu skolēnu vidū.

Vardarbības izpausmes pēdējo 12 mēnešu laikā 2012. un 2014.gada pētījumos, %

Nekad Vienreiz 2-5 reizes

6-9 reizes

10 vai vairāk reizes

Iesita kādam ar dūri 2014 61 16 12 4 8

2012 56 17 13 5 9

Notrieca kādu no kājām 2014 69 16 8 2 4

2012 69 14 9 3 5

Iespēra kādam 2014 62 18 11 4 5

2012 59 19 11 4 7

Iebelza/iepļaukāja kādu 2014 56 19 12 4 8

2012 54 19 13 6 8

Sagrāba aiz kakla un turēja 2014 87 6 3 1 2

2012 86 7 4 1 2

Draudēja pielietot spēku 2014 81 8 5 2 4

2012 78 10 6 2 4

Piespieda kādu uz seksuālām attiecībām 2014 97 1,2 0,4 0,2 1,1

2012 97 1 <1 <1 <1

Piespieda kādu stāties dzimumsakaros 2014 97 1,0 0,4 0,2 1,1

2012 98 1 <1 <1 <1

Saskaņā ar pētījuma rezultātiem fiziski vardarbīgi pēdējo 12 mēnešu laikā ir bijuši 11% aptaujāto

jauniešu. 7% jauniešu ir bijuši fiziskas vardarbības upuri. Seksuālā vardarbībā atzinās 2% skolēnu, tik pat

liels ir to jauniešu skaits, kuri ir bijuši seksuālas vardarbības upuri. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem,

statistiski nozīmīgas atšķirības atbildēs nav vērojamas.

Vardarbības pieredze pēdējo 12 mēnešu laikā 2012. un 2014.gada pētījumos, %

Nekad Vienreiz 2-5 reizes

6-9 reizes

10 vai vairāk reizes

Vai pēdējo 12 mēnešu laikā Tu esi bijis/usi fiziskas vardarbības upuris?

2014 93 4,7 1,6 0,4 0,6

2012 93 5 1 <1 <1

Vai pēdējo 12 mēnešu laikā Tu pats/i esi bijis/usi fiziski vardarbīgs/a?

2014 89 6,0 3,2 0,9 1,2

2012 86 8 4 1 1

Vai pēdējo 12 mēnešu laikā Tu esi bijis/usi seksuālas vardarbības upuris?

2014 98 0,7 0,5 0,1 0,4

2012 99 1 <1 <1 <1

Vai pēdējo 12 mēnešu laikā Tu esi bijis/usi seksuāli vardarbīgs/a?

2014 98 0,8 0,3 0,2 0,7

2012 99 1 <1 <1 <1

55

3.7. Personības individuālo faktoru saistība ar atkarību izraisošo vielu

pamēģināšanu un lietošanu

Dažādu faktoru saistība ar atkarību izraisošo vielu pamēģināšanu un lietošanu ir aplūkota,

izmantojot šādus atkarības vielu lietošanas indikatorus:

1) Smēķēšana: smēķē katru dienu (ikdienas smēķētājs) vai nesmēķē ikdienā. Kopumā ikdienas

smēķētāji 9.-10.klašu skolēnu vidū ir 12% (2012.gadā - 20%).

2) Alkohola lietošana dzīves laikā: ir lietojis alkoholu 40 un vairāk reizes un ir lietojis alkoholu

mazāk par 40 reizēm savas dzīves laikā. Saskaņā ar aptaujas datiem alkoholu 40 un vairāk reizes

savas dzīves laikā ir lietojuši 11% jauniešu (2012.gadā – 20%).

3) Alkohola riskanta lietošana (piedzeršanās pieredze): ir bijis piedzēries trīs un vairāk reizes savas

dzīves laikā vai nav bijis piedzēries vispār vai 1-2 reizes. Tādu jauniešu, kas ir bijuši piedzērušies

trīs un vairāk reizes savas dzīves laikā, šajā pētījumā ir 22% (2012.gadā – 35%).

4) Nelegālo atkarības vielu lietošanas pieredze: ir pamēģinājis kādu no nelegālajām atkarības

vielām (marihuāna/ hašišs, amfetamīni, LSD, ekstazī, kokaīns, heroīns, halucinogēnās sēnes,

inhalanti) vai nav. Saskaņā ar aptaujas datiem šīs vielas ir pamēģinājuši 18% 9. un 10.klašu

skolēnu (2012.gadā – 22%).

Apmierinātība ar sevi

Indivīda pašvērtējums neuzrāda būtisku saistību ar atkarību izraisošo vielu pamēģināšanu un

lietošanu.

Tomēr zināma paškritikas klātbūtne rezultātos ir vērojama, īpaši tas attiecināms uz ikdienas

smēķētāju grupu, kuras pārstāvji salīdzinoši retāk atzīmējuši, ka viņiem ir pozitīva attieksme pret sevi un

apmierinātību ar sevi, nekā nesmēķētāju grupā, kā arī salīdzinoši biežāk pauduši viedokli, ka „uzskata

sevi par neveiksminiekiem”, „jūtas nekam nederīgi” un domā, ka „viņiem nav sevišķi daudz ar ko

lepoties”. Jaunieši, kas ir pamēģinājuši kādu no nelegālajām atkarības vielām, kā arī riskantie alkohola

lietotāji, nedaudz biežāk kā pārējie piekrīt izteikumiem „dažreiz domāju, ka es ne esmu pārāk labs

cilvēks” un „domāju, ka man nav sevišķi daudz ar ko lepoties”.

56

Apgalvojumi par apmierinātību ar sevi/ pašvērtējumu.

Apstiprinošu atbilžu (apkopojot atbildes „ļoti atbilst” un „drīzāk atbilst”) sniegušo respondentu

īpatsvars atkarību izraisošo vielu lietotāju un nelietotāju grupās, %

Smēķēšana

Nelegālo atkarības vielu lietošanas pieredze

Nesmēķē ikdienā

Ikdienas smēķētājs Nav pamēģinājis Ir pamēģinājis

Visumā sliecos domāt, ka esmu neveiksminieks/ce 23 31 24 25

Dažreiz domāju, ka es neesmu pārāk labs cilvēks 58 58 48 55

Dažreiz jūtos nekam nederīgs 30 44 31 33

Kopumā esmu apmierināts/a ar sevi 77 70 77 75

Man ir pozitīva attieksme pašam/ai pret sevi 79 72 78 78

Es domāju, ka man nav sevišķi daudz ar ko lepoties 36 47 36 43


Alkohola riskanta lietošana (piedzeršanās pieredze)

Ir lietojis alkoholu mazāk par 40

reizēm savas dzīves laikā

Ir lietojis alkoholu 40 un

vairāk reizes

Nav bijis piedzēries

vispār vai 1-2 reizes

Ir bijis piedzēries trīs

un vairāk reizes

Visumā sliecos domāt, ka esmu neveiksminieks/ce 24 25 23 26

Dažreiz domāju, ka es neesmu pārāk labs cilvēks 49 54 48 56

Dažreiz jūtos nekam nederīgs 31 32 30 36

Kopumā esmu apmierināts/a ar sevi 76 77 77 75

Man ir pozitīva attieksme pašam/ai pret sevi 78 79 79 76

Es domāju, ka man nav sevišķi daudz ar ko lepoties 36 44 36 42

57

Apmierinātība ar savu izskatu un dzīvi

Runājot par ārējo izskatu, jāatzīmē, ka ikdienas smēķētāji nedaudz biežāk kā pārējo grupu

pārstāvji atzinuši, ka uzskata sevi par nepievilcīgiem.

Ikdienas smēķētāji arī salīdzinoši izteiktāk par citām grupām pauž neapmierinātību ar savu dzīvi.

Būtiskākās atšķirības vērojamas uzskatos par to, vai respondenti jūtas laimīgi – visu izdalīto riska grupu

(gan ikdienas smēķētāji, gan tie jaunieši, kuriem ir nelegālo atkarības vielu lietošanas pieredze, gan tie,

kuriem ir problēmas ar alkohola lietošanu) pārstāvji salīdzinoši retāk kā pārējie jaunieši atzīst sevi par

laimīgiem.

Apmierinātība ar savu ārējo izskatu un dzīvi.



Smēķēšana Nelegālo atkarības vielu

lietošanas pieredze

Nesmēķē ikdienā

Ikdienas smēķētājs

Nav pamēģinājis Ir pamēģinājis

Esmu apmierināts/a ar savu dzīvi 82 71 82 76

Esmu laimīgs/a 83 70 83 74

Es parasti domāju, ka esmu neglīts/a un nepievilcīgs/a 37 47 39 35






vairāk reizes




un vairāk reizes

Esmu apmierināts/a ar savu dzīvi 81 77 82 75

Esmu laimīgs/a 82 76 84 74

Es parasti domāju, ka esmu neglīts/a un nepievilcīgs/a 38 37 38 38

58

Izjusts garīgs vai fizisks diskomforts pēdējās nedēļas laikā

Salīdzinot rezultātu skaitliskās vērtības dažādu atkarību izraisošo vielu lietotāju grupās, nevar

izdalīt statistiski nozīmīgas sakarības starp garīgu vai fizisku diskomfortu pēdējās nedēļas laikā un

atkarības vielu lietošanu, tomēr dažu diskomforta veidu sastopamības biežums liek pievērst sev

uzmanību – skumjas, intereses zudums, emocionāla nospiestība un ēstgribas trūkums ir problēmas,

kuras biežāk kā citi min ikdienas smēķētāji. Un ja tām vēl pieskaita nervozitāti, pēkšņas bailes bez

iemesla, vientulības sajūtu, depresīvu noskaņojumu, tad tiek iegūts to izjūtu kopums, kurām vairāk tiek

pakļauti atkarību izraisošo vielu lietotāju riska grupu pārstāvji.

Vispārīgi vērtējot, jāatzīmē, ka pilnīgi visu diskomforta veidu gadījumā atkarību izraisošo vielu

lietotāju grupās vērojams salīdzinoši lielāks konkrētās izpausmes sastopamības biežums.

Izjusts garīgs vai fizisks diskomforts pēdējās nedēļas laikā.

Attiecīgā diskomforta veida „bieži” izjutušo respondentu īpatsvars atkarību izraisošo vielu lietotāju un

nelietotāju grupās, %

Pēdējās nedēļas laikā bieži jutis ...



Nesmēķē ikdienā



Nervozitāte 17 23 17 22

Pēkšņas bailes bez iemesla 6 12 6 11

Saspringums 17 20 16 22

Biju noskumis/usi vai nebija intereses kaut ko darīt 24 35 24 30

Ēstgribas trūkums 10 19 10 15

Jutos vientuļš/a 13 19 13 16

Viegli varēja saraudināt vai gribējās raudāt 13 21 13 16

Bija grūti aizmigt 17 24 17 23

Jutos noskumis/usi vai nospiests/a 13 22 13 19

Trūka intereses kaut ko darīt 14 22 14 19

Biju lēnīgs/a vai trūka enerģijas 12 16 11 16

Nākotne šķita bezcerīga 9 13 9 12

Domāju par pašnāvību 4 9 4 6

Likās, ka visi mani pieviļ 7 13 7 9

Man nebija ar ko parunāt 7 12 7 10

59

Izjusts garīgs vai fizisks diskomforts pēdējās nedēļas laikā.

Attiecīgā diskomforta veida „bieži” izjutušo respondentu īpatsvars atkarību izraisošo vielu lietotāju un



Alkohola lietošana dzīves laikā Alkohola riskanta lietošana

(piedzeršanās pieredze)



Ir lietojis alkoholu 40

un vairāk reizes




un vairāk reizes

Nervozitāte 18 19 18 20

Pēkšņas bailes bez iemesla 6 10 6 8

Saspringums 17 20 16 19

Biju noskumis/usi vai nebija intereses kaut ko darīt 25 28 23 31

Ēstgribas trūkums 11 12 10 13

Jutos vientuļš/a 14 15 13 16

Viegli varēja saraudināt vai gribējās raudāt 13 15 12 19

Bija grūti aizmigt 17 21 16 23

Jutos noskumis/usi vai nospiests/a 14 14 13 19

Trūka intereses kaut ko darīt 15 17 14 18

Biju lēnīgs/a vai trūka enerģijas 12 13 12 14

Nākotne šķita bezcerīga 9 10 9 11

Domāju par pašnāvību 4 6 4 5

Likās, ka visi mani pieviļ 7 11 7 10

Man nebija ar ko parunāt 8 9 7 9

60

Salīdzinot rezultātu skaitliskās vērtības dažādu enerģiju stimulējošo dzērienu grupās (enerģijas

dzēriens, kafija, kolas dzēriens), dažās no jauniešu emocionālajām un fiziskajām izpausmēm ir

novērojamas nelielas statistiski nozīmīgas atšķirības starp kafijas pārmērīgu lietošanu un tādām

diskomforta izpausmēm kā nervozitāte, skumjas, interese kaut ko darīt un enerģijas trūkums - attiecīgi

jaunieši, kuri dzer kafiju 2 vai vairāk krūzītes dienā, šīs emocijas pēdējās nedēļas laikā bija izjutuši

spilgtāk un viņiem ir raksturīgs depresīvāks noskaņojums un vispārīgs intereses trūkums salīdzinājumā ar

tiem, kuri kafiju lieto mazākā apjomā vai vispār nedzer. Pētījuma rezultāti atklāj, ka pārmērīga kafijas

lietošana ietekmē arī jaunieša miega kvalitāti – to jauniešu vidū, kuri kafiju lieto vismaz 2 vai vairāk

krūzītes dienā, grūtības aizmigt ir sastopamas lielākā mērā. Tomēr kā pozitīvs fakts ir norādāms tas, ka

pētījuma datu analīze neuzrāda korelāciju starp tādu enerģiju stimulējošu dzērienu kā enerģijas

dzērieni un kola lietošanu un dažādam jauniešu emocionālām diskomforta izpausmēm.

Garīga un fiziska diskomforta pieredze pēdējās nedēļas laikā.

Attiecīgā diskomforta veida „bieži” izjutušo respondentu īpatsvars enerģiju stimulējošu

dzērienu lietotāju un nelietotāju grupās, %


Enerģijas dzērienu lietošana

Kafijas lietošana Kolas dzērienu

lietošana

Lieto Neliet

o

2 vai vairāk krūzītes

dienā

1 krūzīti dienā vai nelieto

2 vai vairāk pudeles

dienā

1 pudeli dienā vai nelieto

Nervozitāti 16 19 22 17 15 19

Pēkšņas bailes bez iemesla 7 7 10 6 5 7

Saspringumu 15 18 19 17 13 18

Biji noskumis/usi vai nebija intereses kaut ko darīt

26 25 30 24 21 26

Ēstgribas trūkumu 16 11 15 10 13 11

Juties vientuļš/a 14 14 18 13 16 14

Tevi viegli varēja saraudināt vai Tev gribējās raudāt

12 14 16 13 13 14

Bija grūti aizmigt 19 18 24 17 17 18

Juties noskumis/usi vai nospiests/a

12 15 18 14 13 15

Trūka intereses kaut ko darīt 16 15 21 14 14 15

Biji lēnīgs/a vai trūka enerģijas 14 12 17 11 10 13

Nākotne šķita bezcerīga 12 9 13 9 10 10

Domāji par pašnāvību 8 4 8 3 7 4

Likās, ka visi Tevi pieviļ 10 7 12 7 9 7

Tev nebija ar ko parunāt 8 8 10 7 8 8

.

61


Rezultāti neveido statistiski ļoti būtiskas atšķirības, tomēr tie ilustrē tendenci, ka atkarību

izraisošo vielu lietotāji salīdzinoši nedaudz biežāk kā pārējie jaunieši izjutuši garastāvokļa maiņas un

emocionālu nenosvērtību - pēdējās nedēļas laikā ir bijuši viegli aizkaitināmi, strīdējušies, saskārušies ar

nekontrolējamu dusmu uzliesmojumu, uzvedušies agresīvi. Salīdzinoši izteiktāk aizkaitināmība vērojama

tieši ikdienas smēķētāju vidū.

Garastāvokļa maiņas un nenosvērtība pēdējās nedēļas laikā.

Attiecīgās izjūtas „bieži” piedzīvojušo respondentu īpatsvars atkarību izraisošo vielu lietotāju un


Pēdējās nedēļas laikā bieži… Smēķēšana


Nesmēķē ikdienā



Mani varēja viegli aizkaitināt vai satraukt 19 29 19 27

Man bija dusmu uzliesmojums, kuru es nevarēju kontrolēt 7 17 8 12

Es gribēju lauzt vai bojāt apkārtējās lietas 7 12 7 11

Es ar kādu strīdējos 16 24 15 21

Es uzkliedzu kādam vai ar kaut ko metu 8 18 8 14



Ir lietojis alkoholu mazāk par 40 reizēm savas dzīves

laikā


un vairāk reizes




un vairāk reizes

Mani varēja viegli aizkaitināt vai satraukt 20 26 18 28

Man bija dusmu uzliesmojums, kuru es nevarēju kontrolēt 8 13 7 12

Es gribēju lauzt vai bojāt apkārtējās lietas 7 12 7 10

Es ar kādu strīdējos 16 21 15 20

Es uzkliedzu kādam vai ar kaut ko metu 9 15 8 14

62

Pētījuma rezultātu analīze norāda, ka pastāv neliela korelācija starp dažādu enerģiju stimulējošu

dzērienu (enerģijas dzērieni, kafija, kola) lietošanu un jauniešu garastāvokļa maiņām un nenosvērtību.

Lai arī statistiskās atšķirības ir maznozīmīgas, kopējais atbilžu sadalījums norāda uz tendenci, ka jaunieši,

kuri lielākā apjomā lieto dažādus enerģiju stimulējošus dzērienus, ir emocionālāk uzbudinātāki un

ekspresīvāki savās izpausmēs salīdzinājumā ar jauniešiem, kuri tos lieto samērīgā apjomā vai nelieto

vispār – viņi biežāk strīdas, uzkliedz kādam, ir aizkaitināmāki un piedzīvo nekontrolējamus dusmu

izvirdumus.

Garastāvokļa maiņas un nenosvērtība pēdējās nedēļas laikā.

Attiecīgās izjūtas „bieži” piedzīvojušo respondentu īpatsvars enerģiju stimulējošu dzērienu

lietotāju un nelietotāju grupās, %

Pēdējās nedēļas laikā bieži ...

Enerģijas dzērienu lietošana

Kafijas lietošana Kolas dzērienu lietošana

Lieto Nelieto 2 vai vairāk

krūzītes dienā

1 krūzīti dienā vai nelieto

2 vai vairāk

pudeles dienā

1 pudeli dienā vai nelieto


24 20 25 19 17 21


14 8 12 8 11 8


12 7 12 6 13 7

Es ar kādu strīdējos 23 15 22 15 23 16


15 8 17 8 17 8

63

Attieksme pret noteikumu ievērošanu

2014.gada rezultāti apstiprina jau iepriekšējos pētījuma posmos novēroto, ka attieksme pret

noteikumu ievērošanu atkarību izraisošo vielu lietotāju vidū ir brīvāka nekā pārējiem jauniešiem

(starpība 10-24%). Visu izdalīto riska grupu pārstāvji (2014.gada aptaujā visizteiktāk tas bija novērojams

abās alkoholisko dzērienu lietotāju riska grupās) biežāk piekrīt apgalvojumam „es ievēroju tos

noteikumus, kurus pats gribu ievērot”. Viņi arī ir pārliecinātāki par to, ka „var pārkāpt lielu daļu

noteikumu, ja tie nešķiet atbilstoši’, ka „dažreiz ir nepieciešams pārkāpt noteikumus, lai gūtu

panākumus”, ka „patiesībā dzīvē ir maz neapšaubāmu noteikumu” un arī to, ka „noteikumu ievērošana

negarantē panākumus”.

Attieksme pret apgalvojumiem par noteikumu ievērošanu.





Nesmēķē ikdienā Ikdienas

smēķētājs Nav

pamēģinājis Ir pamēģinājis

Var pārkāpt lielu daļu noteikumu, ja tie nešķiet atbilstoši 40 46 32 48

Es ievēroju tos noteikumus, kurus pats gribu ievērot 45 65 44 63

Patiesībā jau dzīvē ir maz neapšaubāmu noteikumu 42 53 41 52

Dažreiz ir nepieciešams pārkāpt noteikumus (normas), lai gūtu panākumus 69 81 68 81

Noteikumu ievērošana negarantē panākumus 62 64 60 70



Ir lietojis alkoholu mazāk par 40 reizēm savas dzīves laikā


un vairāk reizes




un vairāk reizes

Var pārkāpt lielu daļu noteikumu, ja tie nešķiet atbilstoši 34 47 32 44

Es ievēroju tos noteikumus, kurus pats gribu ievērot 45 69 43 64

Patiesībā jau dzīvē ir maz neapšaubāmu noteikumu 41 54 41 51

Dažreiz ir nepieciešams pārkāpt noteikumus (normas), lai gūtu panākumus 69 83 67 82

Noteikumu ievērošana negarantē panākumus 61 70 59 70

64

Satraucošu pārdzīvojumu pieredze

Atkarību izraisošo vielu lietotāju riska grupu pārstāvji biežāk (starpība apmēram 9-24%) ir

saskārušies ar dažādiem satraucošiem pārdzīvojumiem. Viens no nozīmīgākajiem pārdzīvojumiem

jauniešu dzīvē ir attiecību pārtraukšana ar draugu/ draudzeni – te vērojamas viskrasākās atšķirības,

salīdzinot riska grupas attiecībā pret atkarību izraisošo vielu nelietotājiem (starpība – 21-24%). Gandrīz

puse no jauniešiem, kas lieto kādas atkarības vielas, ir saskārušies ar nopietnu nelaimes gadījumu, kā arī

nošķirtību no drauga/ draudzenes. Divām trešdaļām šo jauniešu ir bijis nopietns strīds ar vecākiem un

ļoti sliktas atzīmes. Apmēram trešdaļai šo jauniešu tikuši atstumti no vienaudžu puses. Arī 2014.gada

aptaujā apstiprinās iepriekšējā pētījuma posmā novērotā tendence - jaunieši, kas biežāk lieto atkarību

izraisošas vielas, biežāk ir saskārušies arī ar vecāku šķiršanos (starpība apmēram 10%).

Satraucošu pārdzīvojumu pieredze.

Respondentu, kuri pārdzīvojuši minētās situācijas, īpatsvars atkarību izraisošo vielu lietotāju un




Nesmēķē ikdienā


Nav pamēģinājis

Ir pamēģinājis

Nopietns nelaimes gadījums 36 49 36 48

Vecāku šķiršanās 23 36 23 33

Nopietns strīds ar vecākiem 50 65 50 59

Biju smaga vecāku strīda liecinieks/ce 31 41 31 38

Biju fiziskas vardarbības liecinieks savās mājās, kurā bija iesaistīts kāds pieaugušais 7 17 7 15

Biju psiholoģiskas vardarbības liecinieks savās mājās, kurā bija iesaistīts pieaugušais 15 23 14 23

Tiku iesaistīts fiziskā vardarbībā savās mājās, kurā piedalījās pieaugušais 5 14 5 9

Drauga nāve 7 17 7 12

Attiecību pārtraukšana ar draugu/draudzeni 29 53 28 49

Draugi mani atraidīja (atstūma) 23 31 22 30

Atšķirtība no drauga/ draudzenes 35 44 35 44

Saņēmu ļoti sliktas atzīmes 57 70 56 68

Tēvs vai māte zaudēja darbu 13 16 12 18

Tiku izraidīts/-a no klases vai aizsūtīts/a uz direktora kabinetu 13 29 13 27

Tiku seksuāli izmantots/a (biju upuris) 2 9 2 8

65

Satraucošu pārdzīvojumu pieredze.

Respondentu, kuri pārdzīvojuši minētās situācijas, īpatsvars atkarību izraisošo vielu lietotāju un




Ir lietojis alkoholu mazāk par 40 reizēm


un vairāk reizes



Ir bijis piedzēries

trīs un vairāk reizes

Nopietns nelaimes gadījums 37 46 36 44

Vecāku šķiršanās 24 30 22 33

Nopietns strīds ar vecākiem 51 55 49 62

Biju smaga vecāku strīda liecinieks/ce 32 34 31 38

Biju fiziskas vardarbības liecinieks savās mājās, kurā bija iesaistīts kāds pieaugušais 8 10 7 14

Biju psiholoģiskas vardarbības liecinieks savās mājās, kurā bija iesaistīts pieaugušais 15 20 14 20

Tiku iesaistīts fiziskā vardarbībā savās mājās, kurā piedalījās pieaugušais 6 5 5 9

Drauga nāve 8 10 7 11

Attiecību pārtraukšana ar draugu/draudzeni 30 44 27 49

Draugi mani atraidīja (atstūma) 23 28 22 29

Atšķirtība no drauga/ draudzenes 36 40 34 43

Saņēmu ļoti sliktas atzīmes 58 62 56 67

Tēvs vai māte zaudēja darbu 13 16 12 15

Tiku izraidīts/-a no klases vai aizsūtīts/a uz direktora kabinetu 14 24 13 25

Tiku seksuāli izmantots/a (biju upuris) 3 6 2 5

Jāpiebilst, ka 2014.gada aptaujā atkarību izraisošo vielu lietotāju grupās pieaug to respondentu

īpatsvars, kas apgalvo, ka ir bijuši smaga vecāku strīda liecinieki, vai arī ir bijuši psiholoģiskas vardarbības

liecinieki savās mājās, kurā bija iesaistīts kāds pieaugušais, kā arī gadījumi, kad jaunieši ir bijuši seksuālas

vardarbības upuri.

Saskaņā ar 2014.gada pētījuma rezultātiem atkarību izraisošo vielu lietotāju grupās vēl vairāk ir

pieaudzis to jauniešu īpatsvars, kuri ir saskārušies ar pašnāvību izdarīšanas plāniem vai mēģinājumiem

paziņu, draugu un tuvu cilvēku vidū (rādītājs pieaudzis par ~6%) – katrs otrais riska grupas pārstāvis, kā

arī pieaudzis to respondentu skaits, kuri paši ir plānojuši vai mēģinājuši izdarīt pašnāvību (rādītājs

pieaudzis par ~4-11%) – katrs trešais riska grupas pārstāvis.

66

Saskaršanās ar pašnāvību un domas par to.

Respondentu, kuri piedzīvojuši šo situāciju, īpatsvars atkarību izraisošo vielu riska grupās, %

Smēķēšana


Nesmēķē ikdienā


Nav pamēģinājis

Ir pamēģinājis

Kāds ir teicis, ka ir domājis/–usi par pašnāvību 40 60 (54 – 2012.g)

38 58 (52 – 2012.g)

Kāds no paziņām ir mēģinājis izdarīt pašnāvību 22 42 (38 – 2012.g)

21 38 (34 – 2012.g)

Kāds no paziņām ir izdarījis pašnāvību 12 21 (20 – 2012.g)

11 18 (17 – 2012.g)

Kāds no draugiem vai citiem tuviem cilvēkiem ir mēģinājis izdarīt pašnāvību

14 31 (26 – 2012.g)

14 25 (24 – 2012.g)

Kāds no draugiem vai citiem tuviem cilvēkiem ir izdarījis pašnāvību

6 11 (12 – 2012.g)

6 7 (9 – 2012.g)

Pats/–i ir domājis/–usi par pašnāvību 25 44 (36 – 2012.g)

24 39 (34 – 2012.g)

Ir nopietni apsvēris/–usi iespēju izdarīt pašnāvību 11 28 (17 – 2012.g)

12 21 (15 – 2012.g)

Ir kādam stāstījis/–usi, ka domā par pašnāvības izdarīšanu

16 29 (23 – 2012.g)

16 24 (21 – 2012.g)

Ir kādreiz mēģinājis/–usi izdarīt pašnāvību 6 18 (10 – 2012.g)

6 12 (7 – 2012.g)


4 11 (5 – 2012.g)

4 8 (3 – 2012.g)





vairāk reizes

Nav bijis piedzēries vispār

vai 1-2 reizes


un vairāk reizes

Kāds ir teicis, ka ir domājis/-usi par pašnāvību

41 53 (49 – 2012.g)

38 55 (49 – 2012.g)

Kāds no paziņām ir mēģinājis izdarīt pašnāvību

22 35 (35 – 2012.g)

21 36 (31 – 2012.g)

Kāds no paziņām ir izdarījis pašnāvību 12 21 (20 – 2012.g)

11 18 (17 – 2012.g)

Kāds no draugiem vai citiem tuviem cilvēkiem ir mēģinājis izdarīt pašnāvību

15 23 (24 – 2012.g)

14 23 (20 – 2012.g)

Kāds no draugiem vai citiem tuviem cilvēkiem ir izdarījis pašnāvību

6 7 (10 – 2012.g)

6 8 (9 – 2012.g)

Pats/–i ir domājis/–usi par pašnāvību 26 36 (33 – 2012.g)

24 37 (33 – 2012.g)

Ir nopietni apsvēris/–usi iespēju izdarīt pašnāvību

13 19 (13 – 2012.g)

12 19 (13 – 2012.g)

Ir kādam stāstījis/–usi, ka domā par pašnāvības izdarīšanu

17 20 (20 – 2012.g)

15 23 (19 – 2012.g)

Ir kādreiz mēģinājis/–usi izdarīt pašnāvību

6 12 (7 – 2012.g)

6 10 (7 – 2012.g)


4 7 (3 – 2012.g)

4 6 (3 – 2012.g)

67

Brīvā laika pavadīšanas veidi

2014.gada aptaujas rezultāti apstiprina jau iepriekš novēroto sakarību – jaunieši, kuri aktīvi lieto

atkarību izraisošās vielas, ievērojami biežāk pavada laiku ar draugiem bez pieaugušo klātbūtnes (starpība

20-27%). Pārējie rezultāti neuzrāda statistiski nozīmīgas saistību ar atkarību izraisošo vielu lietošanu,

tomēr tendenču līmenī atklāj to, ka salīdzinoši nedaudz biežāk šie jaunieši apmeklē kafejnīcas, vakarus

un brīvdienas pavada pilsētas centrā un „tusiņos”.

Brīvā laika pavadīšanas veidi.

Respondentu, kuri attiecīgā veidā regulāri pavada savu brīvo laiku („4 un vairāk reizes nedēļā”),


Smēķēšana


Nesmēķē ikdienā




43 70 43 65

Eju uz kino/skatos video 22 19 21 28

Eju uz kafejnīcu 14 21 13 23

Klīstu apkārt un ieskatos veikalos 9 13 8 14


7 16 7 12


7 10 6 10

Eju uz viesībām/”tusiņu” 3 9 3 7

Eju uz ātrās ēdināšanas restorānu 4 11 4 7


Alkohola riskanta lietošana (piedzeršanās

pieredze)

Ir lietojis alkoholu

mazāk par 40 reizēm


un vairāk reizes




un vairāk reizes


44 65 42 64

Eju uz kino/skatos video 22 25 22 23

Eju uz kafejnīcu 14 23 14 20

Klīstu apkārt un ieskatos veikalos 9 13 8 13


7 14 7 12


7 9 6 10

Eju uz viesībām/”tusiņu” 4 7 3 6

Eju uz ātrās ēdināšanas restorānu 4 9 4 7

68

2014.gada aptaujas rezultāti neatklāj statistiski nozīmīgu saistību starp nodarbošanās ar sportu

un citām fiziskām aktivitātēm un atkarības vielu aktīvu lietošanu. Neapstiprinās arī 2012.gadā novērotā

tendence, ka aktīvie smēķētāji retāk aktīvi nodarbojas ar sportu (starpība 2% neļauj izdarīt šādu

secinājumu).

Nodarbošanās ar sportu un citām fiziskām aktivitātēm.

Respondentu, kuri regulāri („4 un vairāk reizes nedēļā”) nodarbojas ar sportu un fiziskām aktivitātēm,


Smēķēšana


Nesmēķē ikdienā


Nav pamēģinājis

Ir pamēģinājis

Nodarbošanās ar sportu un citām fiziskām aktivitātēm: apkopotas atbildes „4-6 reizes nedēļā” un „gandrīz katru dienu”

40 38 39 44





un vairāk reizes





Nodarbošanās ar sportu un citām fiziskām aktivitātēm: apkopotas atbildes „4-6 reizes nedēļā” un „gandrīz katru dienu”

39 43 39 41

69

Jautājumā par vakaru pavadīšanu ārpus mājas 2014.gada aptaujā iegūtais atbilžu sadalījums ir

praktiski identisks ar 2012.gada aptaujas rezultātiem. Līdz ar to tie apstiprina arī iepriekš izdarīto

secinājumu, ka paaugstināts risks saskarties ar atkarības vielu lietošanu ir tiem jauniešiem, kuri vakarus

pavada ārpus mājas.

Iegūtie pētījuma dati apliecina faktu, ka tie jaunieši, kuri ikdienā nesmēķē, kuriem nav nelegālo

atkarības vielu pieredzes, un kuri nav saskārušies ar problēmām, kas saistītas ar pārmērīgu alkoholu

saturošu dzērienu lietošanu, daudz retāk nekā riska grupu pārstāvji vakarus un it īpaši vēlās vakara

stundas (pēc 22-iem) pavada ārpus mājas.

Atrašanās ārpus mājas vēlu vakarā pēdējās nedēļas laikā, %

Smēķēšana


Nesmēķē ikdienā


Nav pamēģinājis

Ir pamēģinājis

Visu vakaru bija mājās (visas 7 dienas pēdējās nedēļas laikā)

27 14 28 14

Bija ārpus mājas un atgriezās mājās pēc desmitiem vakarā – NE REIZI

48 20 49 23

Bija ārpus mājas un atgriezās pēc pusnakts - NE REIZI

84 51 85 57





un vairāk reizes





Visu vakaru bija mājās (visas 7 dienas pēdējās nedēļas laikā)

27 13 29 12

Bija ārpus mājas un atgriezās mājās pēc desmitiem vakarā – NE REIZI

47 20 51 20

Bija ārpus mājas un atgriezās pēc pusnakts - NE REIZI

83 52 86 57

70

Devianta uzvedība uz vardarbība jauniešu vidū

2014.gada aptaujas rezultāti, līdzīgi kā iepriekš veikto aptauju posmos, neuzrāda statistiski

nozīmīgu saistību starp deviantas uzvedības izpausmēm un atkarību izraisošu vielu lietošanu. Iegūtie

rezultāti skaitļu izteiksmē divu gadu periodā nav izmainījušies un veido līdzīgu ainu 2012.gada situācijai.

Tai pat laikā konstantā 10% starpība starp riska grupām un atkarību izraisošo vielu nelietotājiem

attiecībā uz sīko huligānismu un vandālismu (nepiederošu lietu sabojāšanu vai demolēšanu) apliecina to,

ka atkarību izraisošo vielu lietotājiem ir lielāka varbūtība nonākt deviācijas riska zonā.

Noziedzīga darbība pēdējo 12 mēnešu laikā.

Respondentu, kuri pēdējo 12 mēnešu laikā nav (atzīmējuši atbildi „NEKAD”) veikuši minēto darbību,


Smēķēšana


Nesmēķē ikdienā


Nav pamēģinājis

Ir pamēģinājis

Kaut ko nozaga, kas maksāja mazāk nekā 3 kino biļetes

96 91 97 89

Kaut ko nozaga, kas maksāja vairāk nekā 3 kino biļetes

98 94 99 93

Pielietoja fizisku spēku, lai nozagtu/nolaupītu 99 95 99 95

Ielauzās ēkā vai mašīnā, lai zagtu 99 94 100 94


91 83 92 81

Izdarīja citu noziedzīgu nodarījumu 95 84 97 82






vairāk reizes




un vairāk reizes

Kaut ko nozaga, kas maksāja mazāk nekā 3 kino biļetes

96 91 97 92

Kaut ko nozaga, kas maksāja vairāk nekā 3 kino biļetes

98 95 98 96

Pielietoja fizisku spēku, lai nozagtu/nolaupītu

99 97 99 97

Ielauzās ēkā vai mašīnā, lai zagtu 99 96 99 96


91 82 92 83

Izdarīja citu noziedzīgu nodarījumu 95 84 96 86

71

Arī vardarbīgu izpausmju realizēšanas biežums no dažādu aptaujas dalībnieku puses saskaņā ar

2014.gada aptaujas rezultātiem nav būtiski mainījies, līdz ar to saglabājot jau iepriekšējos aptaujas

posmos novēroto tendenci - atkarību izraisošo vielu aktīvākie lietotāji vardarbīgas izpausmes, kā

piemēram, iesišanu kādam ar dūri, notriekšanu no kājām, iesperšanu, iepļaukāšanu, sagrābšanu aiz kakla

un turēšanu, kā arī draudus pielietot spēku, realizē salīdzinoši biežāk nekā pārējie jaunieši.

Vardarbības izpausmes pēdējo 12 mēnešu laikā

Respondentu, kuri pēdējo 12 mēnešu laikā nav (atzīmējuši atbildi „NEKAD”) veikuši minēto darbību,


Smēķēšana


Nesmēķē ikdienā


Nav pamēģinājis

Ir pamēģinājis

Iesita kādam ar dūri 63 44 64 44

Notrieca kādu no kājām 71 55 72 56

Iespēra kādam 65 44 65 48

Iebelza/iepļaukāja kādu 58 43 59 44

Sagrāba aiz kakla un turēja 89 75 90 75

Draudēja pielietot spēku 82 67 84 65

Piespieda kādu uz seksuālām attiecībām 98 91 98 94

Piespieda kādu stāties dzimumsakaros 98 91 98 94





un vairāk reizes





Iesita kādam ar dūri 62 48 64 48

Notrieca kādu no kājām 71 56 72 57

Iespēra kādam 64 48 66 48

Iebelza/iepļaukāja kādu 57 47 60 42

Sagrāba aiz kakla un turēja 89 72 90 77

Draudēja pielietot spēku 82 65 84 68

Piespieda kādu uz seksuālām attiecībām 97 94 98 94

Piespieda kādu stāties dzimumsakaros 98 94 98 95

72

2014.gada aptaujas ietvaros iegūtie rezultāti jautājumā par to, vai respondents ir bijis fiziski

vardarbīgs pēdējo 12 mēnešu laikā, veido līdzīgu ainu iepriekš veikto aptauju laikā iegūtajam atbilžu

sadalījumam, tādējādi apstiprinot paaugstinātu vardarbības īpatsvaru atkarību izraisošo vielu lietotāju

grupās.

Savukārt jautājumā par to, vai respondents pēdējo 12 mēnešu laikā ir bijis fiziskas vardarbības

upura lomā, 2014.gada aptaujas dati izteiktāk norāda uz tendenci – atkarību izraisošo vielu lietotāji

salīdzinājumā ar pārējiem jauniešiem ne tikai biežāk realizē vardarbību pret citiem, bet arī paši

salīdzinoši biežāk izjūt vardarbīgu attieksmi attiecībā pret sevi.

Vardarbības pieredze pēdējo 12 mēnešu laikā.

Respondentu, kuri pēdējo 12 mēnešu laikā nav (atzīmējuši atbildi „NEKAD”) saskārušies ar vardarbību,


Smēķēšana


Nesmēķē ikdienā


Nav pamēģinājis

Ir pamēģinājis


94 82 95 85


90 77 91 78





un vairāk reizes






93 88 94 87


90 79 91 81

73

4. ATTIECĪBAS AR VIENAUDŽIEM UN TO IETEKME

4.1. Iespēja saņemt atbalstu no draugiem

Pusaudžiem kļūstot vecākiem, pakāpeniski samazinās ģimenes ietekme un par jauniešu vidū

nozīmīgāko referento grupu kļūst viņu vienaudži. Vienaudžu vērtības, uzvedības modeļi un dzīves stils ir

ļoti būtiski, jo jaunieši izjūt nepieciešamību būt pieņemtiem savu vienaudžu vidū (netikt izsmietiem vai

atstumtiem).

Viens no jautājumiem pētījumā, kas nomēra to, cik lielā mērā jaunietis jūtas pieņemts un

saprasts savu vienaudžu vidū, ir par to, cik viegli vai grūti viņam ir saņemt palīdzību, aprunāties un sajust

atbalstu no draugu/ vienaudžu puses. Pētījuma rezultāti liecina, ka situācija ir praktiski identiska, ja

salīdzina 2012. un 2014. gada aptauju rezultātus:

50%

51%

47%

47%

35%

36%

43%

43%

28%

29%

41%

39%

41%

41%

43%

42%

37%

37%

49%

47%

7%

7%

9%

9%

17%

16%

15%

14%

18%

18%

2%

3%

3%

3%

5%

6%

6%

6%

5%

6%

0% 20% 40% 60% 80% 100%

2012

2014

2012

2014

2012

2014

2012

2014

2012

2014

Cik viegli vai grūti Tev ir saņemt no draugiem ...?

Ļoti viegli Drīzāk viegli Drīzāk grūti Ļoti grūti

Sirsnību un rūpes

Iespēju pārrunāt personīgus jautājumus

Padomu mācībās

Padomu citosjautājumos

Cita veida palīdzību

Aptaujas rezultāti parāda, ka ar grūtībām saņemt šāda veida atbalstu no draugiem saskaras

apmēram piektā daļa jauniešu – 24% ir drīzāk grūti saņemt no draugiem sirsnību un rūpes (zēni - 34%,

meitenes – 16%) , 21% - ir grūtības pārrunāt personīgus jautājumus (zēni - 26%, meitenes – 16%), 22% ir

74

grūtības saņemt no draugiem padomu mācībās (zēni - 23%, meitenes – 21%), 12% ir grūtības saņemt no

draugiem padomu kādos citos jautājumos vai iecerēs (zēni - 14%, meitenes – 10%) un 10% ir grūtības

saņemt kāda cita veida palīdzību (zēni - 12%, meitenes – 8%).

Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī 2014.gada aptauja parāda, ka zēnu vidū biežāk ir sastopamas

grūtības saņemt jebkāda veida atbalstu no draugiem, jo īpaši, – sirsnību un rūpes.

4.2. Devianta uzvedība draugu vidū

Pusaudžus ļoti ietekmē viņu draugu un vienaudžu rīcība, tai skaitā, tieksme uz deviantu uzvedību

vai atkarību izraisošu vielu lietošanu. Salīdzinot ar 2012.gada datiem ir samazinājies deviantās uzvedības

īpatsvars draugu vidū - 20% jauniešu draugi ir bojājuši vai demolējuši lietas, kas viņiem nepieder

(salīdzinājumam - 2012.gadā tie bija 26%), 14% jauniešu draugi ir nozaguši kaut ko, kas maksāja vairāk

nekā 3 kino biļetes (2012.gadā – 17%), un 4% jauniešu draugi ir ielauzušies ēkā vai mašīnā, lai zagtu

(2012.gadā – 5%).

74%

80%

95%

96%

83%

86%

18%

14%

4%

3%

13%

10%

6%

5%

1%

1%

4%

3%

1%

1%

1%

1%

1%

1%

1%

0% 20% 40% 60% 80% 100%

2012

2014

2012

2014

2012

2014

Devianta uzvedība draugu vidū

Neviens Nedaudzi Daži Vairākums Gandrīz visi

Draugi nozaga kaut ko, kas maksāja vairāk nekā 3 kino biļetes

Draugi ielauzās ēkā vai mašīnā, lai zagtu

Draugi sabojāja vai demolēja lietas, kas viņiem nepiederēja

75

Jāatzīmē, līdzīgi kā 2012.gadā, pētījuma dati apstiprina, ka pretlikumīgas darbības biežāk tiek

uzrādītas draugiem, retāk jaunieši atzīst, ka paši tādas ir veikuši.

Aptaujā tika uzdoti arī jautājumi: cik daudzi no taviem draugiem uzsāk kautiņu un cik daudzi no

taviem draugiem meklē ieganstu kautiņam. Aptaujas rezultāti parāda, ka daudz kaušļu draugu vidū ir

tikai apmēram 4% skolēnu (4% jauniešu gandrīz visi vai vairums draugu uzsāk kautiņu un meklē iemeslu

kautiņam). Salīdzinot ar 2102.gada aptaujas rezultātiem, vidēji par 10% ir palielinājies to respondentu

īpatsvars, kuri minējuši, ka draugu vidū nav neviena, kas uzsāktu kautiņu (61% - 2014.gadā un 50% -

2012.gadā), savukārt 71% jauniešu draugu vidū nav neviena, kas meklētu ieganstu kautiņam

(salīdzinājumam – 64% 2014.gadā).

38%

41%

43%

50%

61%

55%

57%

58%

64%

71%

35%

35%

37%

31%

24%

26%

27%

28%

22%

18%

17%

17%

12%

13%

10%

11%

10%

9%

9%

7%

8%

6%

6%

6%

4%

3%

2%

3%

3%

2%

3%

2%

2%

2%

1%

0% 20% 40% 60% 80% 100%

2006

2008

2010

2012

2014

2006

2008

2010

2012

2014



Draugi meklē iemeslu kautiņam

Draugi uzsāk kautiņu

Draugi meklē iemeslu kautiņam

Draugi uzsāk kautiņu

5%

2%

2%

4%

3%

Saglabājas tendence, ka meitenes retāk ir atzīmējušas, ka viņu draugu vidū ir tādi, kas uzsāk

kautiņu vai meklē ieganstu kautiņam (draugu vidū nav neviena, kas uzsāktu kautiņu: zēni – 57%,

meitenes draugi - 64%; draugu vidū nav neviena, kas meklē ieganstu kautiņam: zēni – 66%, meitenes

draugi - 76%).

76

4.3. Atkarību izraisošo vielu lietošana vienaudžu vidū

Atkarību izraisošo vielu lietošana draugu vidū ir viens no būtiskākajiem riska faktoriem šo vielu

pamēģināšanai un lietošanai. Pētījumā iegūtie dati liecina, ka 2014.gada aptaujā ievērojami palielinājies

(vidēji vairāk par 10%) to jauniešu skaits, kas norāda, ka viņu draugu lokā neviens nelieto atkarību

izraisošas vielas.

54%

52%

53%

54%

63%

21%

19%

21%

23%

37%

10%

9%

11%

13%

25%

8%

7%

8%

9%

23%

24%

26%

28%

24%

20%

23%

22%

25%

26%

25%

22%

18%

27%

25%

28%

18%

15%

23%

24%

27%

13%

14%

13%

14%

11%

23%

21%

18%

23%

20%

23%

21%

16%

27%

24%

20%

19%

16%

25%

23%

6%

6%

5%

6%

4%

22%

23%

25%

20%

13%

34%

36%

34%

27%

17%

36%

37%

36%

30%

20%

2%

2%

2%

2%

2%

12%

14%

11%

8%

6%

11%

16%

12%

8%

6%

17%

22%

18%

12%

8%

0% 20% 40% 60% 80% 100%

2006

2008

2010

2012

2014

2006

2008

2010

2012

2014

2006

2008

2010

2012

2014

2006

2008

2010

2012

2014

Atkarību izraisošo vielu lietošana draugu vidū


Draugi lieto alkoholu

Draugi smēķē cigaretes

Draugi piedzeras vismaz reizi mēnesī

Draugi smēķē marihuānu/ hašišu

Saskaņā ar 2014.gada aptauju, 23% jauniešu draugi alkoholu nelieto, 50% jauniešu tikai daži vai

nedaudzi draugi lieto alkoholu, bet 28% jauniešu gandrīz visi vai vairums draugu lieto alkoholu (tas ir

ievērojami mazāk nekā 2012.gada aptaujā, saskaņā ar kuru 42% jauniešu gandrīz visi vai vairums draugu

lietoja alkoholu). 19% jauniešu gandrīz visi vai vairums draugu piedzeras vismaz reizi mēnesī (2012.gadā

77

– 35%). Jāatzīmē, ka līdzīgi kā iepriekšējos aptaujas posmos arī šogad meitenes biežāk norāda, ka

vairums vai gandrīz visi viņu draugi lieto alkoholu (zēnu draugi – 23%, meiteņu draugi - 32%) un

piedzeras vismaz reizi mēnesī (zēnu draugi – 16%, meiteņu draugi - 21%). Vērojamas arī nelielas

atšķirības klašu un skolu grupās. Salīdzinoši biežāk 10.klases audzēkņi norāda, ka vairums vai gandrīz visi

viņu draugi lieto alkoholu (9.klase – 24%, 10.klase – 33%). Ja salīdzina skolas ar latviešu un krievu

valodas apmācību, atšķirības ir vēl krasākas – skolās, kur apmācības valoda ir latviešu, 35% no aptaujas

dalībniekiem norāda, ka vairums vai gandrīz visi viņu draugi lieto alkoholu, savukārt skolās ar citu

apmācības valodu - 20%.

Smēķēšanas vērtējums draugu vidū ir līdzīgs vērtējumam par alkohola lietošanu. 25% jauniešu

draugi nesmēķē, 52% jauniešu tikai daži vai nedaudzi draugi smēķē, bet 23% jauniešu gandrīz visi vai

vairums draugu smēķē. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, arī šeit vērojama pozitīva tendence –

samazinās to jauniešu īpatsvars, kuri norāda, ka vairums vai gandrīz visi viņu draugi smēķē (2010.gada

aptaujā tādi bija gandrīz puse jeb 46%, savukārt 2012.gada aptaujā – 35%). Arī šajā jautājumā meitenes

biežāk nekā zēni norāda, ka vairums vai gandrīz visi viņu draugi smēķē (zēnu draugi – 19%, meiteņu

draugi - 25%).

Ja salīdzina dažādos aptaujas posmos iegūtos datus, joprojām salīdzinoši retāk tiek norādīts, ka

vairums vai gandrīz visi draugi smēķē marihuānu/ hašišu. 63% jauniešu draugu vidū neviens nesmēķē

marihuānu vai hašišu, 31% jauniešu tikai daži vai nedaudzi draugi smēķē marihuānu vai hašišu, bet 6%

jauniešu gandrīz visi vai vairums draugu smēķē marihuānu vai hašišu (2010.gada aptaujā - 7% un

2012.gada aptaujā – 8%). Statistiski būtiskas atšķirības, salīdzinot meiteņu un zēnu atbildes, šajā

jautājumā nav vērojamas.

Kopumā šajos jautājumos var identificēt nelielas atšķirības dažādās klašu grupās. 9.klašu skolēnu

vidū ir vairāk tādu, kuriem neviens draugs nesmēķē (9.klase – 27%, 10.klase – 22%), neviens draugs

nelieto alkoholu (9.klase – 26%, 10.klase – 19%), neviens draugs nepiedzeras vismaz reizi mēnesī (9.klase

– 42%, 10.klase – 32%), neviens draugs nesmēķē marihuānu vai hašišu (9.klase – 67%, 10.klase – 59%).

78

4.4. Viedoklis par atkarību izraisošo vielu lietošanas prestižu vienaudžu vidū

Grupas spiediena ietekme uz atkarību izraisošo vielu lietošanu aptaujā tika noskaidrota ar

vairākiem jautājumiem. Viens no tiem bija formulēts apgalvojumu veidā, pret kuriem skolēni izteica savu

attieksmi.

84%

83%

84%

81%

82%

60%

62%

67%

66%

71%

75%

73%

76%

74%

78%

9%

11%

11%

14%

11%

21%

23%

20%

22%

19%

12%

17%

15%

17%

15%

4%

3%

3%

2%

3%

14%

11%

10%

9%

7%

9%

8%

6%

6%

5%

4%

3%

3%

3%

4%

5%

4%

3%

3%

3%

4%

3%

3%

2%

3%

0% 20% 40% 60% 80% 100%

2006

2008

2010

2012

2014

2006

2008

2010

2012

2014

2006

2008

2010

2012

2014

Atkarību izraisošo vielu lietošanas nozīme, lai nepaliktu ārpus vienaudžu grupas

Pilnīgi nepiekrītu Drīzāk nepiekrītu Drīzāk piekrītu Pilnīgi piekrītu

Dažreiz ir nepieciešams smēķēt cigaretes, lai nepaliktu ārpus vienaudžu grupas

Dažreiz ir nepieciešams iedzert alkoholu, lai nepaliktu ārpus vienaudžu grupas

Dažreiz ir nepieciešams smēķēt marihuānu, lai nepaliktu ārpus vienaudžu grupas

Apgalvojumam „Dažreiz ir nepieciešams smēķēt cigaretes, lai nepaliktu ārpus vienaudžu grupas”

tāpat kā 2012.gadā kopumā piekrīt 8% jauniešu (apvienotas atbildes „Pilnīgi piekrītu” un „drīzāk

piekrītu”). Zēni šādas atbildes sniedza 9% gadījumu, bet meitenes – 6%. Tikai mazliet vairāk jauniešu jeb

10% piekrīt apgalvojumam „Dažreiz ir nepieciešams iedzert alkoholu, lai nepaliktu ārpus vienaudžu

grupas” (zēni – 12%, meitenes – 9%). Apgalvojumam „Dažreiz ir nepieciešams smēķēt marihuānu, lai

79

nepaliktu ārpus vienaudžu grupas” piekrīt vien 7% jauniešu (zēni – 11%, meitenes – 5%). Aptaujas

rezultāti liecina, ka zēni izjūt nedaudz lielāku spiedienu lietot atkarību izraisošas vielas, lai nepaliktu

ārpus vienaudžu grupas, nekā meitenes. Dažādās klašu grupās statistiski būtiskas atšķirības nav

vērojamas.

Jau otro posmu pēc kārtas aptaujā ir iekļauts jautājums, kas palīdz izvērtēt atkarību izraisošo

vielu lietošanas prestižu salīdzinājumā ar citiem aspektiem, piemēram, panākumiem sportā, mācībās,

labu izskatu, zināšanām mūzikā un citiem. Līdzīgi kā 2012.gada aptaujā, arī šogad pētījuma rezultāti

liecina, ka, pirmkārt, jauniešu draugu vidū cieņu var iegūt ar labu izskatu (78%), otrkārt, ar panākumiem

sportā (76%), treškārt, ar zināšanām mūzikā (70%) un, ceturtkārt, ar labām sekmēm (68%):

1%

2%

3%

4%

3%

2%

4%

3%

6%

4%

24%

22%

27%

28%

37%

32%

40%

34%

2%

1%

7%

4%

8%

4%

12%

7%

18%

14%

47%

46%

45%

42%

44%

44%

46%

44%

19%

18%

37%

35%

43%

38%

43%

40%

42%

43%

27%

31%

25%

26%

18%

23%

12%

20%

12%

11%

13%

12%

15%

16%

14%

17%

18%

20%

1%

1%

1%

1%

1%

1%

1%

1%

66%

69%

40%

46%

31%

39%

27%

34%

16%

19%

1%

1%

2%

2%

1%

1%

1%

1%

0% 20% 40% 60% 80% 100%

2012

2014

2012

2014

2012

2014

2012

2014

2012

2014

2012

2014

2012

2014

2012

2014

2012

2014

Draugu cieņu veicinošie faktori

Ievērojami paaugstina cieņu Nedaudz paaugstina cieņu Nav nekāda efekta

Nedaudz pazemina cieņu Ievērojami pazemina cieņu

Labi izskatīties

Gūt panākumus sportā

Labi orientēties mūzikā

Labi mācīties skolā

Nostāties pret pieaugušo noteikumiem

Lietot alkoholu

Smēķēt cigaretes

Smēķēt marihuānu

Zagt veikalā

80

Visretāk jaunieši kā cieņu paaugstinošu rīcību ir minējuši zagšanu veikalā (3%). Arī atkarību

izraisošu vielu lietošana ir salīdzinoši reti atzīmēta kā cieņu paaugstinoša rīcība, bet pārsvarā ir vērtēta kā

cieņu pazeminoša. Alkohola lietošanu kā cieņu paaugstinoša rīcību draugu vidū ir novērtējuši – 10%,

cigarešu smēķēšanu - 6%, marihuānas smēķēšanu – 8%, nostāšanos pret pieaugušo noteikumiem – 18%.

No piedāvātajiem variantiem atšķirības zēnu un meiteņu atbildēs ir vērojamas atsevišķos

gadījumos. Meitenes biežāk kā cieņu paaugstinošu aspektu ir novērtējušas labu izskatu (zēni - 76%,

meitenes – 81%), savukārt zēni biežāk kā cieņu paaugstinošu rīcību ir novērtējuši panākumus sportā

(zēni - 83%, meitenes – 70%). Meitenes retāk kā zēni arī min atkarību izraisošu vielu lietošanu kā cieņu

paaugstinošu rīcību vienaudžu vidū.

4.5. Vienaudžu ietekme uz atkarību izraisošo vielu pamēģināšanu un lietošanu




smēķētāji 9.-10.klašu skolēnu vidū ir 12%. Vēlreiz būtu jāatzīmē pozitīva tendence, ka šo

jauniešu skaits ar katru pētījumu samazinās (2010.gadā – 26%; 2012.gadā – 20%).



savas dzīves laikā ir lietojuši 11% jauniešu (2010.gadā – 31%; 2012.gadā – 20%).



trīs un vairāk reizes savas dzīves laikā, šajā aptaujā ir 22% (2010.gad;ā– 24%; 2012.gadā – 35%).




skolēnu.

81

Iespēja saņemt atbalstu no draugiem

Jauniešiem, kas aktīvāk lieto atkarību izraisošās vielas, raksturīgs, ka viņi vairāk pavada laiku ar

saviem vienaudžiem, un viņu vērtējumā viņiem ir arī vieglāk saņemt visa veida atbalstu no draugiem (no

atbildēm „drīzāk viegli” un „ļoti viegli” daudzi šie jaunieši biežāk atzīmē atbildes „ļoti viegli”), tāpat kā

2012.gada aptaujā, arī šogad vienīgais izņēmums ir atbalsts mācību jautājumos.

Iespēja saņemt atbalstu no draugiem 2012. un 2014.gada aptaujās, summētas atbildes „drīzāk viegli” un „ļoti viegli”, %

Cik viegli vai grūti Tev ir saņemt no draugiem ....?



Nesmēķē ikdienā


Nav pamēģinājis

Ir pamēģinājis

2014 2012 2014 2012 2014 2012 2014 2012

Sirsnību un rūpes 76 76 79 81 75 76 79 81

Iespēju pārrunāt personīgus jautājumus 79 78 86 86 78 78 84 84

Padomu mācībās 79 79 74 75 79 78 76 77

Padomu citos jautājumos vai iecerēs 88 87 89 91 88 87 90 92

Cita veida palīdzību 91 89 91 93 90 89 91 93

Cik viegli vai grūti Tev ir saņemt no draugiem ....?






un vairāk reizes





2014 2012 2014 2012 2014 2012 2014 2012

Sirsnību un rūpes 75 76 85 80 75 74 81 81

Iespēju pārrunāt personīgus jautājumus 79 79 85 83 77 76 87 85

Padomu mācībās 78 79 77 75 79 79 76 77

Padomu citos jautājumos vai iecerēs 88 87 91 90 87 86 91 90

Cita veida palīdzību 90 90 92 92 90 89 93 93


Aptauja parāda, ka jauniešiem, kas aktīvāk lieto atkarību izraisošās vielas, draugu vidū biežāk ir

sastopama devianta uzvedība – draugu vidū biežāk ir tādi, kas ir nozaguši kaut ko, kas maksāja vairāk

nekā 3 kino biļetes, un tādi, kas bojājuši vai demolējuši lietas, kas viņiem nepieder (līdzīgi kā iepriekšējos

posmos – starpība vidēji 10%). Tomēr šeit arī jāsecina, ka salīdzinot ar 2012.gada aptauju, situācija

pamazām ir uzlabojusies – arvien vairāk jauniešu, neatkarīgi no atkarību izraisošo vielu lietošanas

pakāpes, norāda, ka viņu draugu vidū nav sastopama devianta uzvedība.

82

Devianta uzvedība draugu vidū 2012.un 2014.gada aptaujās, atbildes „NEVIENS”, %

Kā Tu domā, cik daudzi no Taviem draugiem pēdējo 12 mēnešu laikā ir rīkojušies šādi?



Nesmēķē ikdienā


Nav pamēģinājis

Ir pamēģinājis

2014 2012 2014 2012 2014 2012 2014 2012


87 85 77 75 89 86 72 72

Draugi ielauzās ēkā vai mašīnā, lai zagtu 97 96 88 90 97 96 89 90


81 75 71 70 82 77 67 64

Kā Tu domā, cik daudzi no Taviem draugiem pēdējo 12 mēnešu laikā ir rīkojušies šādi?






un vairāk reizes





2014 2012 2014 2012 2014 2012 2014 2012


87 86 76 72 88 87 79 75

Draugi ielauzās ēkā vai mašīnā, lai zagtu 96 96 91 90 96 96 93 91


81 77 67 64 82 78 72 68

Jauniešiem, kuri aktīvāk lieto atkarību izraisošās vielas, draugu vidū biežāk ir sastopami arī kaušļi

un ķildu meklētāji (starpība vidēji 10-15%). Atbildes uz jautājumiem: cik daudzi no Taviem draugiem

uzsāk kautiņu un cik daudzi no Taviem draugiem meklē ieganstu kautiņam, parāda, ka piemēram,

nesmēķētājiem 36% draugu vidū ir tādi, kas uzsāk kautiņu, bet ikdienas smēķētājiem gandrīz uz pusi

vairāk – 60%.

Kaušanās draugu vidū 2012. un 2014.gada aptaujās, atbildes "NEVIENS", %

Kā Tu domā, cik daudzi no Taviem draugiem dara šīs lietas?



Nesmēķē ikdienā


Nav pamēģinājis

Ir pamēģinājis

2014 2012 2014 2012 2014 2012 2014 2012

Uzsāk kautiņu 64 54 40 36 65 54 43 36

Meklē ieganstu kautiņam 74 66 51 53 75 67 55 52







un vairāk reizes





2014 2012 2014 2012 2014 2012 2014 2012

Uzsāk kautiņu 63 54 43 34 66 57 45 38

Meklē ieganstu kautiņam 73 67 54 49 75 69 58 53

83

Atkarību izraisošo vielu lietošana draugu vidū

Lai gan salīdzinot 2012. un 2014.gada pētījumos iegūtos rezultātus, var secināt, ka kopumā

samazinās to jauniešu īpatsvars, kuri savās atbildēs norāda, ka vairums vai gandrīz visi draugi smēķē

cigaretes vai marihuānu, lieto alkoholu un piedzeras vismaz reizi mēnesī, joprojām saglabājas īpaši

izteikta tendence, ka tiem jauniešiem, kuri paši aktīvāk lieto atkarību izraisošās vielas, draugu vidū arī

biežāk ir sastopami atkarību izraisošo vielu aktīvi lietotāji. Piemēram, ikdienas smēķētāju vidū 64% ir

norādījuši, ka vairums vai gandrīz visi viņu draugi smēķē cigaretes. Tiem, kuri ikdienā nesmēķē, tikai 17%

vairums vai gandrīz visi viņu draugi smēķē cigaretes. Līdzīgi ir ar alkohola lietošanu un piedzeršanos, kā

arī marihuānas un hašiša smēķēšanu. Tiem jauniešiem, kuri paši ir lietojuši alkoholu 40 un vairāk reizes,

62% aptaujāto vairums vai gandrīz visi draugi lieto alkoholu. Tiem, kuri paši ir bijuši piedzērušies trīs un

vairāk reizes, 48% aptaujāto vairums vai gandrīz visi draugi piedzeras vismaz reizi mēnesī. Tiem, kuri paši

ir pamēģinājuši nelegālās atkarību izraisošās vielas, 22% aptaujāto vairums vai gandrīz visi draugi smēķē

marihuānu vai hašišu (to vidū, kas nav pamēģinājuši – tikai 2% vairums vai gandrīz visi draugi smēķē

marihuānu vai hašišu).

Atkarību izraisošo vielu lietošana draugu vidū 2012. un 2014.gada aptaujās, atbildes „VAIRUMS” un

„GANDRĪZ VISI”, %




Nesmēķē ikdienā


Nav pamēģinājis

Ir pamēģinājis

2014 2012 2014 2012 2014 2012 2014 2012

Draugi smēķē cigaretes 17 26 64 73 17 28 48 60

Draugi lieto alkoholu 23 34 64 72 21 34 56 68

Draugi piedzeras vismaz reizi mēnesī 14 22 54 53 13 22 41 52

Draugi smēķē marihuānu/ hašišu 3 6 25 20 2 3 22 26







un vairāk reizes





2014 2012 2014 2012 2014 2012 2014 2012

Draugi smēķē cigaretes 19 28 54 62 15 23 49 58

Draugi lieto alkoholu 23 34 62 74 18 28 60 77

Draugi piedzeras vismaz reizi mēnesī 15 21 47 57 10 16 48 51

Draugi smēķē marihuānu/ hašišu 4 5 21 23 3 4 16 17

84

Atkarību izraisošo vielu lietošanas prestižs vienaudžu vidū

Jaunieši, kuri aktīvāk lieto atkarību izraisošās vielas, salīdzinoši biežāk izjūt grupas spiedienu

lietot tās. Apgalvojumam „Dažreiz ir nepieciešams smēķēt cigaretes, lai nepaliktu ārpus vienaudžu

grupas” kopumā piekrīt 7% jauniešu; tie, kas ikdienā nesmēķē – 6%, ikdienas smēķētāji – 21%.

Apgalvojumam „Dažreiz ir nepieciešams iedzert alkoholu, lai nepaliktu ārpus vienaudžu grupas” vidēji

piekrīt 10% jauniešu; tie, kuri ir lietojuši alkoholu mazāk par 40 reizēm – 9%, savukārt tie, kuri lietojuši

alkoholu 40 un vairāk reizes – 20%. Jāatzīmē, ka „Dažreiz ir nepieciešams smēķēt marihuānu, lai

nepaliktu ārpus vienaudžu grupas” ir vienīgais apgalvojums, kuram jaunieši, salīdzinājumā ar 2012.gadu

ir piekrituši biežāk. Tātad – apgalvojumam kopumā piekrīt 7% jauniešu; tie, kas nav pamēģinājuši

nelegālās atkarību izraisošās vielas, - 4% (2012.gadā – 2%), tie, kas ir pamēģinājuši, - 21% (2012.gadā –

14%).

Atkarību izraisošo vielu lietošanas nozīme, lai nepaliktu ārpus vienaudžu grupas 2012. un 2040.gada aptaujās, summētas atbildes „Pilnīgi piekrītu” un „Drīzāk piekrītu” %

Cik lielā mērā Tu piekrīti sekojošiem izteikumiem?...



Nesmēķē ikdienā


Nav pamēģinājis

Ir pamēģinājis

2014 2012 2014 2012 2014 2012 2014 2012


6 5 21 22 5 7 16 16


9 10 21 21 8 10 21 20


6 3 17 11 4 2 21 14

Cik lielā mērā Tu piekrīti sekojošiem izteikumiem?...






un vairāk reizes





2014 2012 2014 2012 2014 2012 2014 2012


6 7 15 16 5 5 14 15


9 10 20 19 8 8 20 19


6 3 16 12 5 2 14 9

85

Aptaujas dati arī parāda, ka citu faktoru grupā jaunieši, kuri aktīvāk lieto atkarību izraisošās

vielas, salīdzinoši nedaudz biežāk ir novērtējuši atkarību izraisošo vielu (alkohola, cigarešu un

marihuānas) lietošanu kā tādas, kas paaugstina cieņu. Piemēram, ikdienas smēķētāju vidū 16% uzskata,

ka alkohola lietošana vai cigarešu un marihuānas smēķēšana paaugstina draugu cieņu (nesmēķētāju

grupā – atbilstoši 8%, 5% un 7%). Attiecībā uz citiem aspektiem, kas var paaugstināt vai pazemināt cieņu

draugu acīs, statistiski būtiskas atšķirības nav vērojamas.

Draugu cieņu veicinošie faktori 2012. un 2014.gada aptaujās, summētas atbildes „Ievērojami paaugstina cieņu” un „Nedaudz paaugstina cieņu ” %




Nesmēķē ikdienā


Nav pamēģinājis

Ir pamēģinājis

2014 2012 2014 2012 2014 2012 2014 2012

Labi izskatīties 78 86 82 89 79 86 77 90

Gūt panākumus sportā 77 81 71 79 76 81 76 82

Labi orientēties mūzikā 70 72 72 71 70 71 71 73

Labi mācīties skolā 69 73 62 67 69 73 63 65

Nostāties pret pieaugušo noteikumiem 18 23 25 29 17 23 24 30

Lietot alkoholu 8 13 16 24 8 14 15 23

Smēķēt marihuānu 7 9 16 16 5 8 20 20

Smēķēt cigaretes 5 9 16 22 5 10 12 18

Zagt veikalā 2 3 6 4 2 3 5 4







un vairāk reizes





2014 2012 2014 2012 2014 2012 2014 2012

Labi izskatīties 79 86 78 89 78 85 80 90

Gūt panākumus sportā 77 81 72 80 77 80 74 82

Labi orientēties mūzikā 70 72 70 70 70 72 70 70

Labi mācīties skolā 69 73 60 66 70 73 62 68

Nostāties pret pieaugušo noteikumiem 18 23 24 29 17 22 23 29

Lietot alkoholu 8 14 17 23 7 13 16 20

Smēķēt marihuānu 7 8 15 19 6 8 15 14

Smēķēt cigaretes 6 10 13 18 5 10 11 16

Zagt veikalā 3 3 4 5 3 3 4 3

86

5. SKOLAS VIDE UN ATTIEKSME PRET MĀCĪBĀM

5.1. Attieksme pret mācībām

Vairākums aptaujāto 9.-10.klašu skolēnu savas sekmes skolā vērtēja kā augstākas par vidējām

vai vidējas – 46% respondentu tās raksturoja kā izcilas, daudz labākas par vidējām vai labākas par

vidējām, savukārt 44% jauniešu tās raksturoja kā vidējas. Zems savu sekmju pašvērtējums (sliktākas par

vidējām, daudz sliktākas par vidējām vai sliktas) bija 10% respondentu.

Sekmju vērtējums 2008., 2010., 2012. un 2014.gada aptaujās, %

2008 2010 2012 2014

Izcilas 4 5 6 7

Daudz labākas par vidējām 12 13 11 12

Labākas par vidējām 29 31 29 27

Vidējas 49 46 45 44

Sliktākas par vidējām 4 5 7 8

Daudz sliktākas par vidējām 1 1 1 1

Sliktas <1 <1 1 1

2008. – 2014.gada pētījumu rezultātu salīdzinājums neuzrāda statistiski nozīmīgas atšķirības.

Šogad nedaudz vairāk ir tādu jauniešu, kuri savas sekmes skolā vērtēja kritiski.

45%

49%

46%

46%

49%

46%

45%

44%

6%

5%

9%

10%

0% 25% 50% 75% 100%

2008

2010

2012

2014

Kā Tu vērtē savas sekmes skolā, salīdzinot ar saviem vienaudžiem?

Labākas par vidējo Vidējas Sliktākas par vidējo

87

Pētījumu rezultātu analīze atklāj, ka meiteņu auditorijā sekmju vērtējums ir augstāks nekā zēnu

vidū:

41,4%

48,5%

44,7%

43,7%

13,8%

7,8%

0% 25% 50% 75% 100%

Zēni

Meitenes


Labākas par vidējo Vidējas Sliktākas par vidējo

Salīdzinot jauniešu sekmes dažādos mācību priekšmetos (matemātikā un valodās), jāsecina, ka

salīdzinoši vājākas tās 9.-10.klašu audzēkņiem ir matemātikā un arī latviešu valodā – šajos mācību

priekšmetos lielākā daļa (attiecīgi 59% un 55%) aptaujāto skolēnu šajā semestrī saņēmuši zemāku atzīmi

par 7.pētījuma dalībniekiem, labākas sekmes ir angļu valodā un krievu valodā – šajos mācību

priekšmetos vairākums (attiecīgi 66% un 63%) respondentu saņēmuši 7 vai augstāku atzīmi.

8%

7%

20%

23%

33%

38%

43%

43%

36%

42%

29%

25%

23%

13%

8%

9%

0% 25% 50% 75% 100%

Matemātikā

Latviešu valodā

Krievu valodā

Angļu valodā

Kādas atzīmes Tu esi saņēmis/usi šajā semestrī ... ?

Ap 9 vai augstāk Ap 7-8 Ap 5-6 Ap 4 vai zemāk

88

2012.gada un 2014.gada rezultātu salīdzinājums par skolēnu sekmēm matemātikā un latviešu

valodā neuzrāda statistiski nozīmīgas atšķirības.

8%

18%17%

19%

16%

14%

6%

2%

8%

15%

17%

20%19%

14%

7%

1%

0%

10%

20%

30%

Zem 4 Ap 4 Ap 5 Ap 6 Ap 7 Ap 8 Ap 9 Ap 10

Kādas atzīmes Tu esi saņēmis/usi šajā semestrī MATEMĀTIKĀ?

2012 2014

3%

10%

16%

23%

25%

15%

6%

2%3%

11%

18%

24%

22%

16%

5%

1%

0%

10%

20%

30%

Zem 4 Ap 4 Ap 5 Ap 6 Ap 7 Ap 8 Ap 9 Ap 10

Kādas atzīmes Tu esi saņēmis/usi šajā semestrī LATVIEŠU VALODĀ?

2012 2014

89

Pētījumu rezultātu analīze liecina, ka visos pētījuma instrumentārijā iekļautajos mācību

priekšmetos meitenēm ir labākas sekmes nekā puišiem:

8%

8%

3%

9%

15%

24%

22%

24%

30%

35%

29%

45%

38%

48%

42%

44%

37%

36%

48%

37%

36%

24%

26%

24%

25%

21%

19%

8%

11%

5%

10%

8%

0% 25% 50% 75% 100%

Zēni

Meitenes

Zēni

Meitenes

Zēni

Meitenes

Zēni

Meitenes

Mate

māti

kā

Latv

iešu

valo

dā

Kri

evu

valo

dā

An

gļu

valo

dā

Kādas atzīmes Tu esi saņēmis/usi šajā semestrī ... ?

Ap 9 vai augstāk Ap 7-8 Ap 5-6 Ap 4 vai zemāk

90

Līdzīgi kā 2012.gadā, arī šogad 5% aptaujāto 9. un 10.klašu skolēnu apgalvoja, ka vispār nepilda

mājas darbus. Stundu vai mazāk mājas darbu pildīšanai velta vairāk nekā puse (55%) jauniešu, 37%

aptaujas dalībnieku mājas darbu pildīšanai velta 2 stundas vai vairāk laika.

Es nekad nepildu

mājasdarbus5%

Mazāk nekā pusstundu

11% Apmēram pusstundu

14%

Apmēram stundu

30%

Apmēram divas stundas

22%

Apmēram trīs stundas

11%

Apmēram četras stundas

4%

Vairāk nekā četras stundas

3%

Cik daudz laika Tu katru dienu tērē mājasdarbu pildīšanai?

Pētījuma rezultātu analīze liecina, ka mājas darbu veikšanai meitenes velta vairāk laika nekā

zēni. 2 stundas vai vairāk laika mājas darbu pildīšanai velta katra otrā (51%) meitene, bet tikai 28% zēnu.

Mājas darbu veikšanai veltītais laiks 2012. un 2014.gada aptaujās, %


Visi Zēni Meitenes

Es nekad nepildu mājasdarbus 2014 5 8 2

2012 5 9 2

Mazāk nekā pusstundu 2014 11 15 8

2012 9 14 6

Apmēram pusstundu 2014 14 17 11

2012 15 19 12

Apmēram stundu 2014 30 32 28

2012 31 32 30

Apmēram divas stundas 2014 22 17 26

2012 24 19 28

Apmēram trīs stundas 2014 11 7 14

2012 9 5 12

Apmēram četras stundas 2014 5 2 7

2012 4 1 6

Vairāk nekā 4 stundas 2014 3 2 4

2012 3 1 4

91

Dominējošā daļa (79%) skolēnu mājasdarbus parasti pilda mājās, savukārt 15% pētījuma

dalībnieku atzina, ka viņi parasti daļu mājas darbu pilda mājās, bet daļu skolā.

6%

2%

4%

74%

84%

79%

17%

13%

15%

3%

1%

2%

0% 25% 50% 75% 100%

Zēni

Meitenes

Visi respondenti

Kurā vietā Tu parasti pildi mājasdarbus?

Es nekad nepildu mājas darbus Lielākoties mājās

Daļu mājās un daļu skolā Lielākoties skolā

92

Saskaņā ar pētījuma rezultātiem, pēdējo 30 dienu laikā 56% no visiem skolēniem ir kavējuši

mācības slimības dēļ, 20% ir skolu kavējuši „nobastojot”, savukārt citu iemeslu dēļ skolu ir kavējuši 56%

9.-10.klašu audzēkņi.

44%

11% 11%14%

7%

14%

80%

10%

4% 3%1% 2%

44%

21%

13%10%

5%7%

0%

20%

40%

60%

80%

100%

Nevienu 1 dienu 2 dienas 3-4 dienas 5-6 dienas 7 un vairāk dienas

Cik pilnas dienas Tu esi kavējis/-usi skolu pēdējo 30 dienu laikā ... ?

... slimības dēļ ... nobastojis ... citu iemeslu dēļ

Veikto pētījumu rezultātu dinamika uzrāda negatīvu tendenci – nedaudz pieaudzis ir mācību

kavējumu skaits veselības problēmu dēļ, kā arī citu iemeslu dēļ.

53

44

55

56

24 28

20 20

45

31

44

56

0

25

50

75

2008 2010 2012 2014

Skolas kavējumi (%) Kavējis skolu slimības dēļ

Nobastojis

Kavējis skolu citu iemeslu dēļ

93

Lai noskaidrotu jauniešu attieksmi pret skolu un mācībām, pētījuma dalībnieku vērtējumam (Cik

atbilstoši Tev ir sekojoši apgalvojumi?) tika piedāvāti dažādi vispārēji apgalvojumi. Iegūtos rezultātus

(salīdzinājumā ar 2012.gada datiem) ilustrē grafiks nākamajā lapā.

Kā sev atbilstošus viedokļus (gandrīz vienmēr atbilst + bieži atbilst) aptaujātie jaunieši visbiežāk

atzīmēja:

- Es jūtu, ka neesmu pietiekami cītīgs (tā domā 37% jauniešu);

- Man mācības ir apnikušas (tā domā 32% respondentu);

- Man ir ļoti viegli mācīties (tā domā 27% jauniešu);

- Man ir ļoti grūti mācīties (tā domā 21% jauniešu).

Puse vai vairāk 9.-10.klašu audzēkņu noraidīja (gandrīz nekad neatbilst) sekojošus apgalvojumus:

- Es gribu pamest skolu (noraidīja 65% jauniešu, kā sev raksturīgu viedokli to minēja 8%

respondentu);

- Es gribu mainīt skolu (noraidīja 55% jauniešu, kā sev raksturīgu viedokli to minēja 13%

respondentu);

- Man ir sliktas attiecības ar skolotājiem (noraidīja 51% jauniešu, kā sev raksturīgas domas to

minēja 5% respondentu);

- Es domāju, ka mācīties ir bezjēdzīgi (noraidīja 48% jauniešu, kā sev raksturīgu viedokli to

minēja 6% respondentu);

Jāvērš uzmanība, ka šogad vairāk nekā iepriekšējā pētījumā bija tādu jauniešu, kuri kā sev

raksturīgas sajūtas ir atzīmējuši – Es skolā jūtos slikti.

94

2%

2%

1%

2%

3%

4%

4%

6%

3%

3%

3%

6%

4%

6%

6%

7%

9%

10%

11%

12%

3%

3%

3%

4%

3%

4%

7%

7%

12%

12%

6%

9%

14%

15%

22%

20%

20%

22%

27%

25%

12%

12%

16%

16%

8%

8%

12%

12%

37%

34%

19%

22%

30%

31%

39%

39%

35%

34%

36%

34%

32%

32%

31%

30%

15%

19%

20%

20%

35%

37%

34%

31%

33%

31%

25%

25%

27%

25%

19%

21%

51%

51%

49%

48%

71%

65%

57%

55%

13%

14%

38%

33%

19%

17%

8%

10%

9%

9%

7%

8%

0% 25% 50% 75% 100%

2012

2014

2012

2014

2012

2014

2012

2014

2012

2014

2012

2014

2012

2014

2012

2014

2012

2014

2012

2014M

an

ir

sli

kta

s

att

iecīb

as a

r sko

lotā

jiem

Es d

om

āju

, ka m

ācīt

ies i

r b

ezjē

dzīg

iE

s g

rib

u

pam

est

sko

luE

s g

rib

u

main

īt s

ko

lu

Es s

likti

sag

ata

vo

jos

stu

nd

ām

Es s

ko

lā

jūto

s s

likti

Man

ir

ļoti

g

rūti

m

ācīt

ies

Man

ir

ļoti

vie

gli

m

ācīt

ies

Man

m

ācīb

as

ir a

pn

i-

ku

šas

Es jū

tu,

ka

neesm

u

pie

tiekam

i

cīt

īgs

Attieksme pret skolu un mācībāmCik atbilstoši Tev ir sekojoši apgalvojumi?

Gandrīz vienmēr atbilst Bieži atbilst Dažreiz atbilst

Reti atbilst Gandrīz nekad neatbilst

95

Vairākums (63%) aptaujāto jauniešu pēc skolas beigšanas plāno iestāties augstskolā vai koledžā

(9.klašu skolēni – turpināt mācības vidusskolā). 9.klašu skolēnu vidū 22% plāno turpināt mācības

arodskolā vai tehnikumā, biežāk šāda izvēle ir raksturīga zēniem un cittautiešu skolu audzēkņiem. Vēlmi

mācīties ārzemēs izteikuši 18% jauniešu, nedaudz biežāk šāda izvēle raksturīga meitenēm, 10.klašu

skolēniem un cittautiešu skolu audzēkņiem.

Iestāšos augstskolā/ koledžā vai turpināšu mācības

vidusskolā63%

Iestāšos arodskolā vai

tehnikumā14%

Sākšu strādāt/ meklēt darbu

3%

Mācīšos ārzemēs

18%

Strādāšu ārzemēs

1%

Neko1%

Ko Tu domā darīt pēc skolas beigšanas?

Plāni pēc skolas beigšanas 2012.un 2014.gada aptaujās, %

Visi Zēni Meitenes 9.klase 10.klase Skolas valoda- latviešu

Skolas valoda- cita

Iestāšos augstskolā/ koledžā vai turpināšu mācības vidusskolā

2014 63 59 66 65 61 69 56

2012 61 57 64 62 60

Iestāšos arodskolā vai tehnikumā

2014 14 17 11 20 6 12 16

2012 15 19 12 22 6

Sākšu strādāt/ meklēt darbu

2014 3 4 2 3 4 3 3

2012 3 4 2 1 5

Mācīšos ārzemēs 2014 18 16 19 10 27 13 22

2012 18 16 20 13 25

Strādāšu ārzemēs 2014 1 2 1 1 2 1 2

2012 2 2 1 1 2

Neko 2014 1 2 1 1 1 1 1

2012 1 1 1 1 1

96

Dominējošā daļa (82%) aptaujāto 9.-10.klašu skolēnu optimistiski vērtē savas izredzes iestāties

augstskolā. Kritiski savas iespējas studēt augstākās izglītības mācību iestādē vērtēja 18% respondentu.

Salīdzinoši labāk savas izredzes iestāties augstskolā vērtēja aptaujātās meitenes, 10.klases skolēni, kā arī

latviešu mācību valodas skolu audzēkņi. 2012.gada un 2014.gada pētījumu rezultāti šajā jautājumā ir

gandrīz identi un neuzrāda statistiski nozīmīgas atšķirības.

39%

38%

43%

44%

13%

13%

5%

5%

0% 25% 50% 75% 100%

2012

2014

Cik iespējams, Tavuprāt, ir, ka Tu iestāsies augstskolā/ universitātē?

Ļoti iespējams Drīzāk iespējams Drīzāk neiespējams Ļoti maz iespējams

77%

86%

77%

88%

77%

86%

82%

23%

14%

23%

12%

23%

14%

18%

0% 25% 50% 75% 100%

Cita

Latviešu

9.klase

10.klase

Zēni

Meitenes

Kopā

Sko

las v

alo

da

Kla

se

Dzim

um

sK

op

ā

Cik iespējams, Tavuprāt, ir, ka Tu iestāsies augstskolā/ universitātē?

Ļoti + drīzāk iespējams Drīzāk neiespējami

97

5.2. Informāciju tehnoloģiju lietošana

Pētījuma rezultāti liecina, ka informācijas tehnoloģiju lietošana ir būtiska jauniešu ikdienas

sastāvdaļa: 83% aptaujāto jauniešu katru dienu lieto mobilo telefonu ar interneta pieslēgumu, 72% -

datoru vai klēpjdatoru, savukārt 26% - planšetdatoru.

Interesanti, ka salīdzinājumā ar 2012.gada rezultātiem ir pieaudzis to jauniešu skaits, kuri

ikdienā lieto mobilo telefonu ar interneta pieslēgumu un planšetdatoru, savukārt sarucis to respondentu

skaits, kuri katru dienu lieto tradicionālo datoru/ klēpjdatoru.

14%

26%

87%

72%

59%

83%

6%

12%

9%

17%

12%

7%

6%

10%

2%

6%

7%

3%

11%

13%

1%

3%

8%

2%

63%

39%

1%

2%

14%

5%

0% 25% 50% 75% 100%

2012

2014

2012

2014

2012

2014

Pla

nšetd

ato

ru

(pie

mēra

m, i

Pad

)D

ato

ru/

klē

pjd

ato

ru

Mo

bilo

tele

fon

u a

r in

tern

eta

p

ieslē

gu

mu

Kādas informācijas tehnoloģijas Tu lieto?

Katru dienu 2-3 reizes nedēļā Retāk nekā reizi nedēļā

Retāk nekā reizi mēnesī Nekad

Runājot par interneta lietošanas mērķiem (skatīt rezultātu grafiku nākamajā lapā), vairākums

aptaujāto jauniešu katru dienu:

Izmanto sociālos tīklus, lai sazinātos ar draugiem (78% respondentu);

Izmanto internetu izklaidei (73%).

Nozīmīgi interneta ikdienas lietošanas mērķi ir arī:

Izmantoju internetu mācībām (katru dienu izmanto 45% respondentu);

Izmantoju internetu ziņu lasīšanai (katru dienu izmanto 36% respondentu);

Izmantoju internetu spēļu spēlēšanai (katru dienu izmanto 45% respondentu);

98

2012.gada un 2014.gada rezultātu salīdzinājums par interneta lietošanas mērķiem neuzrāda

statistiski nozīmīgas atšķirības.

11%

10%

11%

15%

24%

27%

31%

36%

40%

45%

76%

73%

81%

78%

10%

9%

12%

14%

16%

15%

32%

31%

38%

37%

15%

17%

11%

12%

13%

12%

15%

16%

13%

12%

19%

19%

15%

12%

5%

6%

4%

5%

26%

26%

22%

22%

20%

17%

12%

9%

4%

4%

2%

3%

2%

3%

40%

43%

39%

33%

27%

30%

6%

6%

3%

2%

1%

2%

3%

3%

0% 25% 50% 75% 100%

2012

2014

2012

2014

2012

2014

2012

2014

2012

2014

2012

2014

2012

2014

Izm

an

toju

so

ciā

los t

īklu

s,

lai sazin

āto

s a

r

cil

vēkie

m, ar

ku

riem

vēlo

s

iep

azīt

ies

Izm

an

toju

so

ciā

los t

īklu

s,

lai sazin

āto

s a

r

ģim

en

es

locekļi

em

Izm

an

toju

in

tern

etu

sp

ēļu

sp

ēlē

šan

ai

Izm

an

toju

in

tern

etu

ziņ

u

lasīš

an

ai

Izm

an

toju

in

tern

etu

m

ācīb

ām

Izm

an

toju

in

tern

etu

iz

kla

idei

Izm

an

toju

so

ciā

los t

īklu

s,

lai sazin

āto

s a

r

dra

ug

iem

Interneta lietošanas mērķiCik reizes Tu pēdējo 12 mēnešu laikā esi veicis sekojošās darbības?



99

Pētījuma rezultātu analīze pēc dzimuma pazīmes atklāj, ka zēni ievērojami vairāk laika internetā

pavada spēlējot spēles, biežāk izmanto internetu citiem izklaides nolūkiem un arī ziņu lasīšanai, savukārt

meiteņu auditorijā internets plašāk tiek izmantots mācību nolūkiem, kā arī saziņai ar draugiem.

13%

14%

47%

43%

42%

76%

71%

7%

15%

10%

30%

47%

70%

83%

0% 25% 50% 75% 100%

Izmanto sociālos tīklus, lai sazinātos ar cilvēkiem, ar kuriem vēlos iepazīties

Izmanto sociālos tīklus, lai sazinātos ar ģimenes

locekļiem

Izmanto internetu spēļu spēlēšanai

Izmanto internetu ziņu lasīšanai

Izmanto internetu mācībām

Izmanto internetu izklaidei

Izmanto sociālos tīklus, lai sazinātos ar draugiem

Katru dienu izmanto lieto internetu sekojošiem mērķiem:

Meitenes

Zēni

Rezultāti jautājumā par viedokļa paušanu internetā (skatīt rezultātu grafiku nākamajā lapā),

atklāj, ka salīdzinoši biežāk jaunieši to veic sekojošā veidā:

Rakstot komentārus ar savu vārdu (vismaz 2 reizes nedēļā - 22% respondentu);

Sociālo mediju profilos (vismaz 2 reizes nedēļā - 19% respondentu);

Savā blogā/ interneta dienasgrāmatā (vismaz 2 reizes nedēļā - 17% respondentu);

Interneta interešu grupās (vismaz 2 reizes nedēļā - 14% respondentu);

Interneta foto albumos (vismaz 2 reizes nedēļā - 14% respondentu).

Jauniešu skaits, kuri regulāri pauž savu viedokli internetā, šogad ir mazāks nekā tas bija

2012.gada pētījumā (skatīt nākamo grafiku).

100

1%

1%

2%

2%

5%

3%

5%

5%

12%

7%

12%

7%

9%

8%

2%

2%

6%

3%

12%

11%

12%

9%

12%

10%

21%

15%

11%

11%

4%

4%

10%

6%

18%

17%

13%

12%

11%

10%

20%

18%

12%

14%

15%

13%

21%

18%

33%

26%

25%

18%

14%

13%

19%

24%

17%

17%

78%

80%

61%

70%

32%

43%

45%

56%

50%

60%

28%

37%

50%

50%

0% 25% 50% 75% 100%

2012

2014

2012

2014

2012

2014

2012

2014

2012

2014

2012

2014

2012

2014

Izm

an

tojo

t vid

eo

kli

pu

s a

r sevi

Izm

an

tojo

t an

on

īmu

s

ko

men

tāru

sIn

tern

eta

fo

to

alb

um

os

Inte

rneta

in

tere

šu

g

rup

ās

Savā b

log

ā/

inte

rneta

d

ien

asg

rām

atā

Raksto

t ko

men

tāru

s a

r savu

vārd

u

So

ciā

lo

med

iju

p

rofi

los

Viedokļa paušana internetāCik bieži, ja vispār, Tu paud viedokli šādā veidā?



101

5.3. Atkarību izraisošo vielu pamēģināšanas un lietošanas ietekme uz sekmēm

un attieksmi pret mācībām

Atkarību izraisošo vielu lietošanas ietekme uz sekmēm un attieksmi pret mācībām tiks analizēta

izmantojot sekojošus atkarības vielu lietošanas indikatorus:


smēķētāji 9.-10.klašu skolēnu vidū ir 12%.



savas dzīves laikā ir lietojuši 11% jauniešu.



trīs un vairāk reizes savas dzīves laikā, šajā pētījumā ir 22%.




skolēnu.

Sekmju vērtējums un attieksme pret mācībām

Līdzīgi kā iepriekš veikto pētījumu, arī 2014.gada rezultāti ļauj secināt, ka jauniešiem, kuri

aktīvāk lieto atkarību izraisošās vielas, ir vājākas sekmes skolā. Tā, piemēram, tikai 25% jauniešu –

ikdienas smēķētāju - savas sekmes vērtē augstāk par vidējo, kamēr nesmēķētāju vidū šādu respondentu

īpatsvars sasniedz gandrīz pusi (48%).

Sekmju vērtējums, summētas atbildes „izcilas”, „daudz labākas par vidējām”, „labākas par vidējām”, %

Smēķēšana



Nesmēķē ikdienā


Nav pamēģinājis

Ir pamēģinājis

Summētas atbildes „izcilas”, „daudz labākas par vidējām”, „labākas par vidējām”

48 25 48 35






un vairāk reizes





Summētas atbildes „izcilas”, „daudz labākas par vidējām”, „labākas par vidējām”

46 38 48 37

102

Kā redzams sekojošajā tabulā, tad jaunieši, kuri aktīvāk lieto atkarību izraisošās vielas,

matemātikā ir saņēmuši arī zemākas atzīmes.

Atzīmes matemātikā, %

Smēķēšana


Kādas atzīmes Tu esi saņēmis/usi šajā semestrī matemātikā?

Nesmēķē ikdienā


Nav pamēģinājis

Ir pamēģinājis

Atbildes - zem 4, ap 4, ap 5 37 60 37 52

Atbildes - ap 6, ap 7 40 28 39 33

Atbildes - ap 8, ap 9, ap 10 24 12 24 15





un vairāk reizes





Atbildes - zem 4, ap 4, ap 5 38 52 37 50

Atbildes - ap 6, ap 7 39 32 39 34

Atbildes - ap 8, ap 9, ap 10 23 17 24 16

Pētījuma rezultāti liecina, ka atkarību izraisošo vielu lietotāji mazāk laika velta mājasdarbu

veikšanai, starp viņiem ievērojami vairāk ir tādu, kuri mājasdarbus vispār nepilda.

Mājas darbu veikšanai veltītais laiks, %

Smēķēšana



Nesmēķē ikdienā


Nav pamēģinājis

Ir pamēģinājis


Apmēram stundu vai mazāk 53 65 53 62

Apmēram divas stundas un vairāk 43 21 44 25





un vairāk reizes






Apmēram stundu vai mazāk 54 62 52 64

Apmēram divas stundas un vairāk 43 22 45 26

103

Skolas kavēšana, īpaši „bastošana”, ir raksturīga pazīme jauniešiem, kuri aktīvāk lieto atkarību

izraisošās vielas. Piemēram, ikdienas smēķētāju vidū vairāk par pusi (52%) skolēnu ir bastojuši skolu

(vismaz vienu pilnu dienu), nesmēķētāju vidū tādi ir 16%.

Skolas kavējumi, %

Smēķēšana


Nesmēķē ikdienā


Nav pamēģinājis

Ir pamēģinājis

Kavējis skolu slimības dēļ 54 70 54 64

"Nobastojis" 16 52 16 38

Kavējis skolu citu iemeslu dēļ 55 64 55 62





un vairāk reizes





Kavējis skolu slimības dēļ 55 63 54 62

"Nobastojis" 17 42 15 39

Kavējis skolu citu iemeslu dēļ 56 59 55 61

104

Pētījuma rezultāti liecina, ka atkarību izraisošo vielu lietotājiem mācības sagādā lielākas grūtības

nekā pārējiem skolēniem, viņiem ir zemāks pašvērtējums, biežāk nepatīk mācīties. Nereti viņi skolā jūtas

slikti, grib to pamest vai mainīt, viņiem raksturīgas sliktākas attiecības ar skolotājiem.

Attieksme pret skolu un mācībām, atbildes „gandrīz vienmēr atbilst” un „bieži atbilst”, %

Smēķēšana


Nesmēķē ikdienā


Nav pamēģinājis

Ir pamēģinājis

Es domāju, ka mācīties ir bezjēdzīgi 6 8 5 9

Man mācības ir apnikušas 31 43 30 44

Es slikti sagatavojos stundām 13 30 13 24

Es jūtu, ka neesmu pietiekami cītīgs 34 54 34 51

Man ir ļoti viegli mācīties 27 25 26 28

Man ir ļoti grūti mācīties 20 27 21 20

Es skolā jūtos slikti 14 23 13 21

Es gribu pamest skolu 6 15 6 12

Es gribu mainīt skolu 12 20 12 17

Man ir sliktas attiecības ar skolotājiem 4 12 4 9






un vairāk reizes





Es domāju, ka mācīties ir bezjēdzīgi 6 8 5 9

Man mācības ir apnikušas 31 44 29 44

Es slikti sagatavojos stundām 14 25 13 22

Es jūtu, ka neesmu pietiekami cītīgs 35 49 33 50

Man ir ļoti viegli mācīties 26 32 27 27

Man ir ļoti grūti mācīties 21 21 20 23

Es skolā jūtos slikti 14 19 13 20

Es gribu pamest skolu 7 12 6 11

Es gribu mainīt skolu 12 16 11 18

Man ir sliktas attiecības ar skolotājiem 4 9 4 8

105

Lielākā daļa skolēnu – gan atkarību izraisošo vielu aktīvākie lietotāji, gan pārējie – pēc skolas

beigšanas plāno iestāties augstskolā vai koledžā (9.klašu skolēni – turpināt mācības vidusskolā). Tomēr

jānorāda, ka atkarību izraisošo vielu lietotāju vidū šī atbilde tika izvēlēta salīdzinoši retāk.

Plāni pēc skolas beigšanas, %

Smēķēšana


Nesmēķē ikdienā


Nav pamēģinājis

Ir pamēģinājis


64 55 64 60

Iestāšos arodskolā vai tehnikumā 13 20 14 12

Sākšu strādāt/ meklēt darbu 3 6 3 4

Mācīšos ārzemēs 18 16 17 21

Strādāšu ārzemēs 1 3 1 2

Neko 1 1 1 1





un vairāk reizes






63 62 64 59

Iestāšos arodskolā vai tehnikumā 14 13 14 15

Sākšu strādāt/ meklēt darbu 3 4 3 4

Mācīšos ārzemēs 17 19 17 20

Strādāšu ārzemēs 1 2 1 2

Neko 1 1 1 1

106

Jaunieši, kuri aktīvāk lieto atkarību izraisošās vielas, ir arī nedaudz skeptiskāki par iespējām

iestāties augstskolā vai universitātē.

Iespējamība, ka iestāsies augstskolā, apkopotas atbildes „ļoti iespējams” un „drīzāk iespējams”, %

Smēķēšana


Nesmēķē ikdienā


Nav pamēģinājis

Ir pamēģinājis

Summētas atbildes „ļoti iespējams” un „drīzāk iespējams”

83 75 82 81






un vairāk reizes





Summētas atbildes „ļoti iespējams” un „drīzāk iespējams”

82 80 82 80

Informācijas tehnoloģiju lietošana

Informācijas tehnoloģiju lietošana atkarību izraisošo vielu aktīvāko lietotāju un pārējo jauniešu

vidū gandrīz neatšķiras. Atkarību izraisošo vielu lietotāji biežāk izmanto mobilo telefonu ar interneta

pieslēgumu, viņi biežāk izmanto internetu izklaidei un spēļu spēlēšanai, nedaudz aktīvāk izmanto

sociālos tīklus.

Informācijas tehnoloģiju lietošanas biežums, %

Smēķēšana


Katru dienu lieto ... Nesmēķē ikdienā


Nav pamēģinājis

Ir pamēģinājis

Datoru/ klēpjdatoru 73 68 72 71

Mobilo telefonu ar interneta pieslēgumu 82 88 82 89

Planšetdatoru (piemēram, iPad) 26 26 26 26





un vairāk reizes





Datoru/ klēpjdatoru 71 79 72 71

Mobilo telefonu ar interneta pieslēgumu 83 88 82 89

Planšetdatoru (piemēram, iPad) 26 28 27 22

107

Interneta lietošanas mērķi, atbildes „katru dienu”, %

Katru dienu ... Smēķēšana


Nesmēķē ikdienā


Nav pamēģinājis

Ir pamēģinājis

Izmantoju internetu mācībām 46 36 46 41

Izmantoju internetu izklaidei 72 79 71 81

Izmantoju sociālos tīklus (facebook, twitter, skype u.c.), lai sazinātos ar draugiem

77 86 77 83

Izmantoju sociālos tīklus (facebook, twitter, skype u.c.), lai sazinātos ar ģimenes locekļiem

14 20 14 18

Izmantoju sociālos tīklus (facebook, twitter, skype u.c.), lai sazinātos ar cilvēkiem, ar kuriem vēlos iepazīties

9 15 9 11

Izmantoju internetu spēļu spēlēšanai 27 29 26 31

Izmantoju internetu ziņu lasīšanai 35 41 34 4






un vairāk reizes





Izmantoju internetu mācībām 45 45 45 44

Izmantoju internetu izklaidei 71 82 71 80

Izmantoju sociālos tīklus (facebook, twitter, skype u.c.), lai sazinātos ar draugiem

77 82 76 85

Izmantoju sociālos tīklus (facebook, twitter, skype u.c.), lai sazinātos ar ģimenes locekļiem

14 17 14 17

Izmantoju sociālos tīklus (facebook, twitter, skype u.c.), lai sazinātos ar cilvēkiem, ar kuriem vēlos iepazīties

9 14 9 13

Izmantoju internetu spēļu spēlēšanai 26 32 27 27

Izmantoju internetu ziņu lasīšanai 35 44 34 40

108

6. ĢIMENES FAKTORU SAISTĪBA AR ATKARĪBU IZRAISOŠO VIELU LIETOŠANU

Visu iepriekšējo pētījumu posmu rezultātu analīze liecina, ka attiecības starp bērniem un

vecākiem, kā arī vecāku attieksme pret tiem, ir nozīmīgs faktori, kas ietekmē jauniešu rīcību un uzvedību

atkarību izraisošo vielu lietošanas kontekstā. Līdzīgi kā iepriekšējos pētījuma posmos, arī šajā tika

iekļauti vairāki mērījumi, kas fiksē vecāku ģimenes statusa rādītājus, vecāku savstarpējās attiecības un

vecāku - bērnu attiecības un to vērtējumu.

Šajā nodaļā apkopoti aptaujas rezultāti par dažādiem ģimenes faktoriem, kas var ietekmēt

atkarību izraisošo vielu lietošanu, kā arī analizēti dati par vecāku un bērnu savstarpējām attiecībām un

vecāku uzraudzību. Nodaļā iekļauti arī dati par vecāku attieksmi pret atkarību izraisošo vielu lietošanu,

balstoties uz skolēnu vērtējumu, kā arī vērtēta dažādu ģimenes faktoru ietekme uz jauniešu atkarību

izraisošo vielu pamēģināšanas un lietošanas ieradumiem.

6.1. Ģimenes situācija skolēnu pašvērtējumā

Ģimenes situācijas raksturojumam pētījumā ir izmantoti vairāki rādītāji – ģimenes struktūra (vai

bērns dzīvo pilnā vai nepilnā ģimenē), vecāku izglītība, vecāku nodarbinātība un ģimenes labklājības

līmenis. Turpinājumā ir analizēti aptaujā iegūtie dati par visiem šiem minētajiem rādītājiem.

Ģimenes struktūra

Raksturojot vecāku ģimenes statusu, viens no galvenajiem rādītājiem ir ģimenes struktūra, proti,

vai bērns dzīvo pilnā vai nepilnā ģimenē. 2014.gada aptaujas dati atspoguļo, ka gandrīz divas trešdaļas

aptaujāto jauniešu (62%) dzīvo kopā ar abiem vecākiem. Jānorāda, ka šis rādītājs gadu griezumā ir

diezgan stabils – pirmā pētījuma laikā pilnā ģimenē dzīvoja 65% Rīgas jauniešu, 2008.gada pētījumā –

60%, 2010.gadā – 58%, bet pēdējās aptaujas laikā – 59% jauniešu.

Nepilnā ģimenē šobrīd dzīvo 38% jauniešu, no kuriem 21% ar māti, 10% ar māti un viņas

dzīvesbiedru, 3% ar citiem cilvēkiem, 2% ar tēvu (māte nedzīvo ģimenē), 1% ar tēvu un viņa dzīvesbiedri.

Jāatzīmē, ka 1% skolēnu ir norādījuši, ka dzīvo vieni paši, kas iepriekšējos pētījuma posmos netika

novērots.

Vērtējot datus par skolēnu ģimenes struktūru atkarībā no skolēnu dzimuma kā arī starp klašu

grupām, nav novērojamas statistiski nozīmīgas atšķirības – dažādu ģimenes modeļu izplatība ir aptuveni

vienlīdzīga kā meiteņu, tā zēnu, tā arī 9. un 10.klašu skolēnu vidū.

109

Vecāku izglītības līmenis

Būtisks ģimenes situāciju raksturojošais rādītājs ir vecāku izglītības līmenis. Kopumā 17% no

aptaujātajiem skolēniem nav varējuši nosaukt savas mātes un 26% sava tēva iegūto izglītību – jānorāda,

ka meitenes kopumā ir vairāk informētas par savu vecāku izglītību.

Šī gada pētījuma dati atspoguļo, ka vairāk kā pusei no jauniešu vecākiem ir augstākā vai

nepabeigta augstākā izglītība - salīdzinot ar iepriekšējā 2012.gada pētījuma datiem, ir palielinājies to

vecāku skaits, kuriem ir augstākā vai nepabeigta augstākā izglītība. Kopumā vērtējot, mātēm ir augstāks

izglītības līmenis nekā tēviem. Detalizēts vecāku izglītības līmenis salīdzinājumā ar 2012.gada pētījuma

rezultātiem redzams sekojošajā tabulā.

Vecāku izglītības līmenis, % no konkrētu izglītību norādījušajiem 2012.un 2014.gada aptaujās, %

Iegūtās izglītības līmenis 2014.gads 2012.gads

Māte Tēvs Māte Tēvs

Pamata vai nepabeigta pamata <1 <1 <1 <1

Vidējā vai nepabeigta vidējā 21 12 13 15

Vidējā profesionālā vai nepabeigta vidējā profesionālā 11 30 23 30

Augstākā vai nepabeigta augstākā 67 58 63 54

Vecāku nodarbinātība un ģimenes materiālais stāvoklis

2014. gada aptaujas dati liecina, ka 61% jauniešu māte strādā pilnu darba slodzi ārpus mājas,

savukārt 18% nepilnu darba dienu, bet tēvs pilnas slodzes darbu strādā 72% un 13% nepilnu darba

dienu. Algotu darbu nestrādā 17 % mātes un 5% tēvu, savukārt 2% mātes un 11% tēvu strādā ārzemēs.

Sniedzot savas materiālās situācijas novērtējumu, 40% jauniešu uzskata, ka tā ir līdzīga kā citiem

Latvijā. Kā nedaudz labāku to vērtē ceturtā daļa jauniešu - 25%, bet kā ievērojami un daudz labāku - 30%

respondentu. Kā sliktāku savas ģimenes materiālo stāvokli salīdzinājumā ar citām ģimenēm Latvijā, to ir

atzīmējuši tikai 5% jauniešu. Salīdzinājumā ar iepriekšējā 2012.gada pētījuma datiem nav novērojamas

ģimenes materiālā labklājības līmeņa būtiskas izmaiņas. Detalizēts ģimenes materiālās labklājības

līmenis salīdzinājumā ar citām ģimenēm Latvijā jauniešu skaitījumā atspoguļots nākamajā grafikā.

110

6%

7%

10%

16%

19%

20%

23%

25%

25%

47%

41%

40%

6%

5%

5%

1%

1%

1%

1%

1%

0% 20% 40% 60% 80% 100%

2010

2012

2014

Kāds ir Tavas ģimenes materiālās labklājības līmenis salīdzinājumā ar citām ģimenēm Latvijā?

Daudz labāks Ievērojami labāks Nedaudz labāks Līdzīgs citiem

Nedaudz sliktāks Ievērojami sliktāks Daudz sliktāks

Lai novērtētu jauniešu ģimeņu materiālās labklājības līmeni, balstoties uz jauniešu sniegto

subjektīvo vērtējumu, aptaujas anketā ir iekļauti arī vēl citi indikatori , kuru skaits katrā pētījuma posmā

ir bijis atšķirīgs. Tāpēc datu salīdzinājums ir veikts tikai attiecībā uz tiem mērījumiem, kas bijuši ietverti

arī iepriekšējo gadu aptaujās. Lai varētu veikt iegūto datu salīdzinājumu ar iepriekšējo pētījuma posmu

rezultātiem, arī šajā tika summēti atbilžu varianti “gandrīz nekad” un “reti”, kā arī atbilžu varianti “bieži”

un “gandrīz vienmēr”.

Šī gada pētījuma dati atklāj, ka vecāku finansiālās labklājības subjektīvais vērtējums jauniešu

skatījumā ir pieaudzis nelielā mērā - izteikumu “mani vecāki ir trūcīgi finansiālā ziņā” uz sevi ir

attiecinājuši 2% aptaujāto jauniešu (atbildes “bieži” un “gandrīz vienmēr”), kas ir par 4% mazāk nekā

2012.gadā. Šādai situācijai atbilžu variantu “dažreiz” ir izvēlējušies 16% aptaujāto jauniešu, kas ir par 3%

mazāk nekā iepriekš – 2012.gada aptaujā.

75%

82%

19%

16%

6%

2%

0% 20% 40% 60% 80% 100%

2012

2014

Mani vecāki ir trūcīgi finansiālā ziņā

Gandrīz nekad vai reti Dažreiz Bieži vai gandrīz vienmēr

111

Analizējot iegūtos pētījumu datus gadu griezumā, ir secināms, ka pakāpeniski uzlabojas rādītāji,

kas raksturo ģimenes līdzekļu pietiekamību/ trūkumu, lai apmaksātu ikdienas vajadzības vai lai iegādātos

lielākus pirkumus – proti, automašīnu. Kopš 2010.gada to jauniešu skaits, kuri atzina, ka viņu vecākiem

gandrīz nekad vai reti nepietiek naudas apmaksāt pašu nepieciešamāko (pārtiku, dzīvokli, telefonu) ir

palielinājies par 10% - attiecīgi 2010.gadā to norādīja 73%, 2012.gadā 80%, bet šogad 83% aptaujas

dalībnieku. Līdz ar to ir samazinājies to jauniešu skaits, kas uz sevi attiecina šo situāciju bieži vai gandrīz

vienmēr – 2010.gadā 14%, 2012.gadā 9%, bet šogad 7%. Tāpat ir samazinājies to jauniešu īpatsvars, kuri

atzīst, ka viņu vecāki bieži vai gandrīz nekad nevar atļauties iegādāties mašīnu (salīdzinot ar 2012.gada

aptauju par 4%), vienlaikus palielinoties to skaitam, kas norādījuši, ka vecāki var izdarīt šādu pirkumi reti

vai nekad.

86%

87%

80%

86%

89%

86%

84%

73%

80%

83%

66%

81%

71%

70%

75%

7%

7%

10%

7%

6%

8%

9%

13%

11%

10%

15%

8%

11%

13%

12%

6%

6%

9%

7%

5%

6%

6%

14%

9%

7%

19%

10%

18%

17%

13%

0% 20% 40% 60% 80% 100%

2006

2008

2010

2012

2014

2006

2008

2010

2012

2014

2006

2008

2010

2012

2014

Vecāku materiālās situācijas vērtējums un salīdzinājums

Gandrīz nekad vai reti Dažreiz Bieži vai gandrīz vienmēr

Mani vecāki nevar atļauties nopirkt

mašīnu

Maniem vecākiem tik tikko pietiek

naudas apmaksāt nepieciešamāko

(pārtika, dzīvoklis, telefons)

Maniem vecākiem nepietiek naudas

apmaksāt ārpusklases pasākumus, kuros es vēlētos piedalīties

(piemēram, mūzikas instrumentu

spēlēšana, sporta treniņi)

Pētījuma rezultāti atklāj, ka nelieli uzlabojumi ir novērojami arī attiecībā uz situāciju, kad

vecākiem ir pietiekami finansiālie līdzekļi, lai nomaksātu savu bērnu ārpus klases nodarbības. Nedaudz ir

palielinājies (par 4%) to jauniešu īpatsvars, kuri sastopas reti vai gandrīz nekad ar situāciju, kad vecākiem

ir grūtības nomaksāt viņu ārpus klases nodarbības. Tā pat kā iepriekšējā pētījuma posmā, arī šogad

112

būtiski nav mainījies to jauniešu skaits, kuri šādu situāciju uz sevi attiecina dažreiz, bieži vai vienmēr. Nav

novērojamas statistiski nozīmīgas atšķirības starp zēnu un meiteņu sniegtajām atbildēm, kā arī starp

dažādām klašu grupām un skolas izvēlēto mācību valodu.

6.2. Vecāku un bērnu savstarpējās saites

Lai noskaidrotu vecāku un bērnu savstarpējās saites, tās pētītas, novērtējot vairākus kritērijus -

vecāku emocionālo atbalstu bērniem un palīdzību mācību un citos jautājumos; vecāku prasības bērnu

uzvedībai; vecāku informētību par to, kur, ar ko un kā viņu bērni pavada brīvo laiku, īpaši vakaros, un cik

daudz sava brīvā laika skolēni darba dienās un nedēļas nogalēs pavada kopā ar ģimeni.

Sekojošā grafikā atspoguļoti šajā pētījumā un iepriekšējā pētījuma posmā iegūtie rezultāti par

iespēju no vecākiem saņemt dažāda veida atbalstu.

2%

2%

4%

4%

5%

5%

8%

8%

2%

3%

7%

7%

10%

10%

12%

14%

19%

17%

8%

7%

30%

29%

35%

35%

32%

31%

33%

35%

34%

34%

61%

62%

51%

51%

50%

50%

39%

40%

56%

56%

0% 20% 40% 60% 80% 100%

2012

2014

2012

2014

2012

2014

2012

2014

2012

2014

Cik viegli vai grūti Tev ir saņemt no vecākiem...

Ļoti grūti Drīzāk grūti Drīzāk viegli Ļoti viegli

Sirsnību un rūpes

Cita veida palīdzību

Padomu mācībās

Padomus citos jautājumos vai

iecerēs


Pētījumā iegūtie dati norāda, ka kopumā skolēniem nav grūtības saņem sirsnību no saviem

vecākiem un to attiecības visumā var raksturot kā pozitīvas un ciešas. Tikai neliela daļa (10%) aptaujāto

jauniešu ir norādījuši, ka viņiem ir grūtības (drīzāk grūti un ļoti grūti) saņemt sirsnību no vecākiem, kā arī

cita veida palīdzību (9%).

113

Salīdzinot dažādos atbalsta veidus, tā pat kā iepriekšējā pētījuma posmā, arī šogad skolēniem

vislielākās problēmas sagādā nepieciešamība pārrunāt personīgos jautājumus - ceturtā daļa (25%)

norādījuši, ka viņiem tas ir ļoti grūti vai drīzāk grūti. Vecāku sniegtais atbalsts saviem bērniem ir stabili

nemainīgs no gada uz gadu un nav novērojamas būtiskas atšķirības dažādos mērījumos laika griezumā.

Nav novērojamas statistiski nozīmīgas atšķirības zēnu un meiteņu starpā, kā arī 9.un 10. klašu grupās.

Lai iegūtu datus par vecāku prasībām savu bērnu uzvedībai, informētībai par brīvā laika

pavadīšanu, kā arī sociālajiem kontaktiem ar bērnu draugiem un viņu vecākiem, jaunieši aptaujā

novērtēja, cik lielā mērā viņu vecāku attieksme un rīcība atbilst dažādu indikatoru piedāvātajam

raksturojumam. Analizējot iegūtos pētījuma datus, secināms, ka kopumā vecāku uzraudzība pār bērniem

no gada uz gadu kļūst stingrāka. Kopš 2008.gada pakāpeniski pieaug to jauniešu īpatsvars, kuri norāda,

ka viņu vecāki kontrolē bērna brīvo laiku - aptuveni pusei jauniešu vecāki stingri ir noteikuši, ko drīkst

darīt mājās un ārpus mājas un ko nē (attiecīgi atbildes “ļoti atbilst” un “atbilst”, minējuši 47% un 56%),

kā arī rūpīgi seko līdzi bērna brīvā laika nodarbēm (52%). Atbilžu sadalījums par vecāku attieksmi pret

jaunieša brīvā laika nodarbēm kopš 2008.gada pētījuma atspoguļots nākamajā grafikā.

7%

8%

14%

14%

7%

8%

15%

14%

10%

10%

15%

18%

22%

24%

31%

32%

24%

27%

33%

33%

31%

31%

36%

34%

41%

41%

35%

36%

47%

45%

34%

37%

36%

35%

29%

29%

30%

27%

20%

19%

22%

21%

18%

16%

24%

24%

20%

18%

0% 20% 40% 60% 80% 100%

2008

2010

2012

2014

2008

2010

2012

2014

2008

2010

2012

2014

Vecāku informētība un attieksme pret bērna brīvā laika nodarbēm jauniešu skatījumā

Ļoti atbilst Drīzāk atbilst Drīzāk neatbilst Ļoti maz atbilst

Mani vecāki seko manām nodarbēm

brīvajā laikā

Mani vecāki ir noteikuši, ko es

drīkstu darīt ārpus mājas un

ko - nē

Mani vecāki ir noteikuši, ko es drīkstu darīt un

ko - nē

114

Nemainīgi augsts kopš pētījuma pirmā posma ir indikators “maniem vecākiem ir svarīgi, lai es

labi mācītos” – to, ka vecākiem ir svarīgas sekmes mācībās kopumā norādījuši 97% aptaujāto jauniešu

(72% norādījuši, kas tas “ļoti atbilst” un 25%, ka “drīzāk atbilst”). Jānorāda, ka zēni no vecāku puses tiek

vairāk kontrolēti - atbilžu variantu “ļoti atbilst” ir minējuši 75% zēnu un 70% meiteņu. Lielākā mērā tiek

uzraudzīti arī 9. klašu skolēni - 9.klašu audzēkņi 75% norādījuši, ka tas “ļoti atbilsts”, savukārt 10.klašu

skolēni – 69%.

63%

64%

75%

72%

33%

33%

22%

25%

3%

3%

2%

2%

1%

1%

1%

1%

0% 20% 40% 60% 80% 100%

2008

2010

2012

2014

Maniem vecākiem ir svarīgi, lai es labi mācītos


Pētījumā tika iekļauti četri indikatori, kas raksturo vecāku informētību un attieksmi par bērnu

draugu loku. Iegūtie pētījuma rezultāti atspoguļo, ka jauniešu skatījumā lielākā daļa vecāku pazīst savu

bērnu draugus (86%), kā arī puse jauniešu ir norādījuši, ka arī viņu draugu vecākus (50%). Kopumā

meiteņu vecāki ir labāk informēti par to draugiem (par 10 procentpunktiem vairāk nekā zēnu vecāki).

Tomēr jāatzīmē, ka salīdzinoši reti vecāki kontaktējas ar savu bērnu draugu vecākiem – sarunājas 25%,

bet satiekas – 19%.

Veicot salīdzinājumu ar iepriekšējo gadu pētījumiem, var secināt, ka laika gaitā ir notikušas

nelielas pozitīvas izmaiņas vecāku informētībā par jauniešu draugu loku - pakāpeniski vecāku interese

par to pieaug. Nākamajā grafikā redzama kopējā dinamika kopš 2008.gada par vecāku informētību un

attieksmi pret bērnu draugu loku.

115

4%

3%

5%

6%

4%

4%

6%

8%

13%

12%

15%

19%

43%

37%

49%

50%

9%

9%

12%

13%

12%

10%

16%

17%

24%

23%

31%

31%

38%

42%

36%

36%

28%

27%

28%

30%

33%

36%

37%

37%

39%

40%

34%

32%

16%

17%

12%

11%

60%

62%

55%

51%

51%

51%

41%

38%

23%

35%

20%

17%

5%

4%

4%

3%

0% 20% 40% 60% 80% 100%

2008

2010

2012

2014

2008

2010

2012

2014

2008

2010

2012

2014

2008

2010

2012

2014

Vecāku informētība un attieksme bērnu draugu loku


Mani vecāki pazīst manus

draugus

Mani vecāki dažreiz

satiekas ar draugu

vecākiem, lai aprunātos

Mani vecāki pazīst manu

draugu vecākus

Mani vecāki bieži

sarunājas ardraugu

vecākiem

Kopš 2012.gada pētījuma veikšanas nemainīga ir palikusi vecāku informētība par to, ar ko bērni

ir kopā vakaros - kopumā par to informēti ir 82% zēnu un 92% meiteņu vecāki. Praktiski nemainīgs kopš

2012.gada veiktā pētījumā ir palicis arī rādītājs, kas atspoguļo to, vai vecāki ir noteikuši, cikos bērnam ir

jābūt mājās - iepriekšējā pētījuma posmā to apstiprināja 58%, bet šogad 60% aptaujāto skolēnu - tā kā

šis rādītājs iekļaujas pieļaujamās statistiskās kļūdas robežās, tad šīs atšķirības nav uzskatāmas par

statistiski nozīmīgām.

Pētījuma datu analīze liecina, ka pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības starp meiteņu un zēnu

vecāku informētību par mājās ierašanās laiku – meitenēm tiek biežāk nekā zēniem noteikts laiks, kad

jāierodas vakarā mājās (attiecīgi 55% un 64%). Tāpat jaunāki jaunieši tiek lielākā mērā kontrolēti –

116

9.klašu audzēkņiem vecāki mājās ierašanās laiku ir noteikuši 64 %, bet 10.klašu skolēniem vairs tikai

nedaudz vairāk kā pusē gadījumu - 55%. Detalizēta vecāku informētība un attieksme pret bērna brīvā

laika pavadīšanu vakaros laika griezumā kopš 2008.gadā veiktās aptaujas aplūkojama nākamajā grafikā:

41%

38%

51%

52%

19%

18%

24%

26%

39%

40%

37%

35%

28%

30%

34%

34%

16%

17%

9%

9%

34%

33%

27%

27%

5%

6%

4%

4%

19%

19%

15%

13%

0% 20% 40% 60% 80% 100%

2008

2010

2012

2014

2008

2010

2012

2014

Vecāku informētība un attieksme pret bērna brīvā laika pavadīšanu vakaros


Mani vecāki ir noteikušies, cikos vakarā jābūt mājās

Mani vecāki zina, ar ko es vakaros

esmu kopā

Aptaujā tika iekļauts atsevišķs indikators par vecāku informētību par jauniešu brīvā laika

pavadīšanu sestdienu vakaros. Atbildes uz šo jautājumu atklāj, ka vecāki lielākoties ir informēti par savu

bērnu gaitām- 86% vecāki bieži vai gandrīz vienmēr zina, kur viņu bērni pavada sestdienu vakarus.

Gandrīz vienmēr70%

Bieži16%

Dažreiz9%

Reti, 3%

Gandrīz nekad2%

Vai vecāki zina, kur Tu pavadi sestdienas vakarus?

117

Visos pētījuma posmos iegūtie rezultāti liecina, ka pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības starp

zēnu un meiteņu vecāku informētību - meiteņu vecāku informētība par to, kur viņu meitas pavada

sestdienu vakarus, ir augstāka nekā puišu vecākiem.

Vecāku informētība par bērnu brīvā laika pavadīšanu sestdienu vakaros

2010., 2012. un 2014.gada aptaujās, %

2010.gads 2012.gads 2014.gads

Zēni Meitenes Kopā Zēni Meitenes Kopā Zēni Meitenes Kopā

Gandrīz vienmēr

55 66 61 61 71 66 64 75 70

Bieži 22 17 20 21 17 19 19 13 16

Dažreiz 15 11 13 11 7 9 10 8 9

Reti 5 3 4 4 3 3 4 2 3

Gandrīz nekad

3 3 3 3 2 3 2 2 2

Svarīgs ģimenes attiecību un saišu ciešuma indikators, kas tika iekļauts pētījumā, ir laiks, ko

ģimene pavada kopā gan darba dienu vakaros, gan brīvdienās. Kopumā pētījuma rezultāti liecina par

nemainīgām tendencēm - tā pat kā iepriekšējos pētījuma posmos, arī 2014.gada aptaujā vecāki ar

bērniem kopā vairāk pavada laiku tieši brīvdienās.

20%

19%

16%

12%

9%

7%

27%

27%

25%

24%

20%

17%

30%

30%

29%

30%

28%

28%

17%

17%

20%

23%

26%

30%

7%

7%

9%

18%

16%

18%

0% 20% 40% 60% 80% 100%

2010

2012

2014

2010

2012

2014

Brīvais laiks kopā ar vecākiem

Gandrīz nekad Reti Dažreiz Bieži Gandrīz vienmēr

Nedēļasnogales es

pavadu kopā ar vecākiem

Darba dienās brīvo laiku pēc

skolas es pavadu kopā ar vecākiem

Nedaudz mazāk kā trešā daļa (29%) aptaujāto jauniešu ir norādījuši, ka darba dienu vakaros

brīvo laiku pēc skolas pavada kopā ar vecākiem bieži vai gandrīz vienmēr, savukārt lielāks ir to jauniešu

īpatsvars, kuri ar vecākiem brīvo laiku darba dienu vakaros pavada kopā reti vai gandrīz nekad – 41%.

Tomēr jāuzsver, ka šis rādītājs, salīdzinot ar 2012.gada aptaujas datiem, ir samazinājies par 6

118

procentpunktiem, kas varētu liecināt par pakāpenisku ciešāku saišu veidošanos starp vecākiem un

bērniem.

Nedēļas nogales kopā ar vecākiem mēdz pavadīt gandrīz puse aptaujāto jauniešu (48%) (gandrīz

vienmēr un bieži), savukārt gandrīz nekad un reti gandrīz ceturtā daļa jauniešu (24%). Salīdzinot ar

2012.gada aptauju, kopumā ir palielinājies vecākiem un bērniem kopā pavadītais laiks brīvdienās.

Pētījuma datu analīze liecina, ka nepastāv statistiski nozīmīgas atšķirības šajos divos mērījumos

par brīvā laika pavadīšanu kopā r vecākiem zēnu un meiteņu, kā arī 9.un 10.klašu skolēnu auditorijās

6.3.Vecāku attieksme pret atkarību izraisošo vielu lietošanu

Lai noskaidrotu, kāda būtu vecāku iespējamā reakcija pret jauniešu rīcību attiecībā uz atkarības

vielu lietošanu, aptaujas instrumentārijā tika iekļauti 3 jautājumi par cigarešu, alkohola un marihuānas/

hašiša lietošanu. Pētījuma dati atspoguļo, ka vienaldzīga attieksme pret dažādu atkarību izraisošu vielu

lietošanu jauniešu vērtējumā būtu salīdzinoši nelielam vecāku skaitam. Vecāku reakcijas vērtējuma un

salīdzinājuma dinamika kopš 2008.gada redzama sekojošajā grafikā:

52%

60%

56%

61%

64%

68%

69%

74%

91%

88%

89%

89%

26%

21%

21%

19%

18%

15%

16%

14%

6%

8%

6%

6%

19%

17%

20%

17%

15%

14%

12%

10%

3%

4%

4%

3%

3%

2%

4%

3%

3%

3%

3%

2%

1%

1%

1%

1%

0% 20% 40% 60% 80% 100%

2008

2010

2012

2014

2008

2010

2012

2014

2008

2010

2012

2014

Kā Tu domā, kāda būtu Tavu vecāku reakcija, ja Tu šādi rīkotos?

Pilnīgi pret Ļoti pret Diezgan pret Viņiem būtu vienalga

Ja Tu smēķētu

marihuānu/

Ja Tu piedzertos

Ja Tu smēķētu

119

Ja salīdzina šajā pētījuma posmā iegūtos datus ar iepriekšējo pētījumu rezultātiem, ir secināms,

ka pakāpeniski pieaug vecāku noraidošā attieksme pret visu atkarību izraisošo vielu lietošanu. Vecāku

visnegatīvākā attieksme ir pret narkotisko vielu lietošanu – attieksme pret marihuānas/ hašiša

smēķēšanu laika gaitā kopš 2008.gada ir bijusi praktiski nemainīga – gandrīz visi vecāki pret to iebilst

(99% vecāku ir pilnīgi, ļoti vai diezgan pret). Pakāpeniski pieaug arī to vecāku skaits, kas kategoriski

iebilst pret bērnu smēķēšanu - attiecīgi šogad par 5 % vairāk salīdzinājumā ar iepriekšējā pētījuma

posma datiem 2012.gadā. Tomēr jāatzīmē, ka pētījuma rezultāti apstiprina sabiedrības iecietīgo

attieksmi pret alkohola lietošanu - joprojām vispielaidīgākā attieksme no vecāku puses ir tieši pret

piedzeršanos – pilnīgi pret to būtu 61%, ļoti pret 19% vecāku.

Analizējot iegūtos datus dzimumu griezumā, nelielas statistiskās atšķirības ir novērojamas starp

meiteņu un zēnu vērtējumiem attiecībā uz piedzeršanos – meiteņu vecāki pret to būtu iecietīgāki

salīdzinājumā ar zēnu vecākiem (attiecīgi 64% puišu un 58% meiteņu vecāki būtu pilnīgi pret to).

Statistiskās atšķirības pastāv arī starp 9.un 10.klašu skolēniem - ja jaunāko klašu skolēni ir

norādījuši, ka 83% to vecāku attieksme būtu pilnīgi vai ļoti pret piedzeršanos, tad 10.klašu skolēnu

vecāki vairs nav tik kritiski un pilnībā vai ļoti pret to ir 76%, kas liek secināt, ka palielinoties jauniešu

vecumam, vecāku attieksme pret alkohola lietošanu kļūst pielaidīgāka. Šo tendenci apstiprina arī

iepriekšējā pētījuma posma dati - 2012.gada aptaujas rezultāti uzrādīja, ka ļoti negatīva attieksme pret

to, ka viņu bērns piedzertos, būtu 80% 9.klašu audzēkņu vecākiem un 71% 10.klašu audzēkņu vecākiem,

savukārt 2010.gada aptaujas rezultāti ir 83% un 76%.

6.4.Ģimenes ietekme uz atkarības vielu pamēģināšanu un lietošanu




smēķētāji 9.-10.klašu skolēnu vidū ir 12%.



savas dzīves laikā ir lietojuši 11% jauniešu.



trīs un vairāk reizes savas dzīves laikā, šajā pētījumā ir 22%.

120




skolēnu.

Ģimenes situācija skolēnu pašvērtējumā

Pētījuma rezultāti atkārtoti apliecina, ka atkarību izraisošo vielu biežāka lietošana raksturīga

jauniešiem, kuri nāk no nepilnām ģimenēm. Ikdienas smēķētāju vidū 47% jauniešu dzīvo kopā ar abiem

saviem vecākiem, ikdienā nesmēķējošo jauniešu vidū šāda situācija ir 64% jauniešu. Līdzīgi arī to vidū,

kuri ir pamēģinājuši nelegālās atkarību izraisošās vielas – 54% šo jauniešu dzīvo pilnās ģimenes, bet tie,

kuri nav nelegālās atkarības vielas pamēģinājuši – 64% dzīvo ar abiem vecākiem. Novērojama sakarība

arī starp ģimenes struktūru un alkohola lietošanu – tie jaunieši, kuri nāk no nepilnām ģimenēm, vidēji

biežāk ir lietojuši alkoholu un bijuši piedzērušies biežāk nekā tie, kuri dzīvo ar abiem vecākiem.

Ģimenes struktūra, atbildes „abi vecāki, %

Kuri no minētajiem cilvēkiem vēl dzīvo Tavās mājās? Smēķēšana


Nesmēķē ikdienā


Abi vecāki 64 47 64 54





vairāk reizes


vai 1-2 reizes


un vairāk reizes

Abi vecāki 63 57 65 54

Līdzīgi kā iepriekšējā pētījuma posmā, arī šajā pētījumā datu analīze neuzrāda korelāciju starp

atkarību izraisošo vielu lietošanas pieredzi un vecāku izglītības līmeni, jo nepastāv statistiski nozīmīgas

atšķirības saistībā ar mātes un tēva iegūto izglītību. Tā pat nav novērota korelācija starp vecāku

nodarbošanos un atkarību izraisošo vielu lietošanas pieredzi, kā arī ģimenes materiālā stāvokļa

pašvērtējumu.

121

Vecāku un bērnu savstarpējās saites

Pētījumā iegūtie dati atspoguļo, ka kopumā skolēniem nav grūtības saņemt no vecākiem

emocionālo atbalstu un palīdzību mācību un citos jautājumos un to attiecības var kopumā raksturot kā

pozitīvas. Tomēr jānorāda, ka lai arī atšķirības ir nelielas, ir novērojama sakarība, ka jaunieši, kuri aktīvāk

lieto dažādas atkarību izraisošas vielas, kopumā nedaudz biežāk ir norādījuši, ka viņiem ir “ļoti grūti” vai

“drīzāk grūti” saņemt dažāda veida atbalstu no vecākiem. Būtiskākās atšķirības pētījums atklāj starp tiem

skolēniem, kuri aktīvāk smēķē un tiem, kuri nē. Ikdienas smēķētāju vidū ir lielāks to jauniešu īpatsvars,

kuri ir norādījuši, ka viņiem ir ļoti grūti vai drīzāk grūti saņemt atbalstu no vecākiem. Piemēram, 33%

ikdienas smēķētāju ir norādījuši, ka viņiem ļoti grūti vai drīzāk grūti ar vecākiem pārrunāt personīgus

jautājumus, savukārt to jauniešu vidū, kuri ikdienā nesmēķē, šādi domājošo īpatsvars ir par 9

procentpunktiem mazāks. 17 % ikdienas smēķētāju ir norādījuši, ka viņiem ir grūtības saņemt sirsnību un

rūpes no vecākiem (ikdienas nesmēķētāju vidū - 9%), 19%, ka saņemt padomu citos jautājumos (ikdienas

smēķētāju vidū - 13%).

Iespēja saņemt atbalstu no vecākiem, atbildes „ļoti grūti” un „drīzāk grūti, %

Cik viegli vai grūti Tev ir saņemt no vecākiem ...? Smēķēšana


Nesmēķē ikdienā


Sirsnību un rūpes 9 17 9 14


26 33 24 30

Padomu mācībās 19 24 19 21

Padomu citos jautājumos 13 19 13 15

Cita veida palīdzību 8 14 9 11





vairāk reizes


vai 1-2 reizes


un vairāk reizes

Sirsnību un rūpes 10 11 9 14


25 26 24 29

Padomu mācībās 19 19 18 23

Padomu citos jautājumos 14 14 13 15

Cita veida palīdzību 9 8 9 11

Pētījuma datu analīze atklāj, ka pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības jauniešu atbildēs par

apgalvojumiem, kas ir saistīti ar vecāku kontroli un informētību par to, ar ko un kur jaunieši pavada

darba dienu vakarus: jaunieši, kas aktīvāk lieto dažādas atkarību izraisošas vielas, retāk ir atzīmējuši, ka

viņiem “ļoti atbilst” apgalvojumi “Mani vecāki zina, ar ko es vakaros esmu kopā”, “mani vecāki zina, kur

es esmu vakaros” un “Mani vecāki pazīst manus draugus”.

122

Vecāku informētība un attieksme pret bērna brīvā laika nodarbēm jauniešu skatījumā, atbildes „ļoti atbilst”, %

Smēķēšana


Nesmēķē ikdienā


Nav pamēģinājis

Ir pamēģinājis

Maniem vecākiem ir svarīgi, lai es labi mācītos 72 70 73 68

Mani vecāki ir noteikuši, ko es mājās drīkstu darīt un ko - nē

14 15 14 16

Mani vecāki ir noteikuši, ko es drīkstu darīt ārpus mājas un ko – nē

14 13 14 13

Mani vecāki ir noteikuši, cikos vakarā jābūt mājās

26 29 27 23

Mani vecāki zina, ar ko es vakaros esmu kopā 54 38 55 38

Mani vecāki zina, kur es esmu vakaros 58 39 59 39

Mani vecāki pazīst manus draugus 52 40 53 39

Mani vecāki pazīst manu draugu vecākus 20 16 21 13

Mani vecāki bieži sarunājas ar manu draugu vecākiem

8 6 8 5

Mani vecāki dažreiz satiekas ar draugu vecākiem, lai aprunātos

6 6 6 5

Mani vecāki seko manām nodarbēm brīvajā laikā

19 15 19 14






un vairāk reizes





Maniem vecākiem ir svarīgi, lai es labi mācītos 72 70 73 69

Mani vecāki ir noteikuši, ko es mājās drīkstu darīt un ko - nē

15 12 15 13

Mani vecāki ir noteikuši, ko es drīkstu darīt ārpus mājas un ko – nē

15 10 15 11

Mani vecāki ir noteikuši, cikos vakarā jābūt mājās

26 25 28 22

Mani vecāki zina, ar ko es vakaros esmu kopā 54 38 56 38

Mani vecāki zina, kur es esmu vakaros 58 37 60 38

Mani vecāki pazīst manus draugus 52 40 53 41

Mani vecāki pazīst manu draugu vecākus 20 16 21 15

Mani vecāki bieži sarunājas ar manu draugu vecākiem

8 7 9 5

Mani vecāki dažreiz satiekas ar draugu vecākiem, lai aprunātos

6 5 7 4

Mani vecāki seko manām nodarbēm brīvajā laikā

19 12 20 13

123

To jauniešu, kuri lieto dažādas atkarību izraisošas vielas, vecāki ir sliktāk informēti par savu

bērnu gaitām brīvdienās. Šāda tendence novērojama gan smēķētāju, gan dažādu nelegālo atkarības vielu

lietotāju, gan to jauniešu vidū, kuri lieto alkoholu (skatīt nākamo tabulu). Ikdienas smēķētāju vidū 68%

jauniešu vecāki gandrīz vienmēr vai bieži zina, kur viņu bērni pavada sestdienas vakarus, savukārt tiem

jauniešiem, kuri ikdienā nesmēķē – 89%. Izteikta atšķirība ir novērojama starp tiem jauniešiem, kuri

savas dzīves laikā ir bijuši piedzērušies vairāk par trīs reizēm un tiem, kuri to nav darījuši. Attiecīgi to

jauniešu vidū, kuri ir bijuši piedzērušies trīs un vairākas reizes, vecāki gandrīz vienmēr un bieži ir

informēti par bērna gaitām sestdienas vakaros 75%, savukārt, to jauniešu vidū, kuri nav bijuši

piedzērušies vispār vai 1 – 2 reizes, šis rādītājs ir krietni augstāks - 90%.

Vecāku informētība par bērna brīvā laika pavadīšanu sestdienu vakaros, atbildes „gandrīz vienmēr” un „bieži, %

Vai vecāki zina, kur Tu pavadi sestdienas

vakarus? Smēķēšana

Nelegālo atkarības vielu


Nesmēķē

ikdienā

Ikdienas

smēķētājs

Nav

pamēģinājis

Ir

pamēģinājis

Atbildes „gandrīz vienmēr” un „bieži” 89 68 88 77

Alkohola lietošana dzīves

laikā

Alkohola riskanta lietošana


Ir lietojis

alkoholu

mazāk par 40

reizēm

Ir lietojis

alkoholu 40

un vairāk

reizes

Nav bijis

piedzēries

vispār vai 1-2

reizes

Ir bijis

piedzēries

trīs un vairāk

reizes

Atbildes „gandrīz vienmēr” un „bieži” 88 75 90 75

124

Pētījuma rezultāti atspoguļo, ka jaunieši, kuri lieto dažādas atkarību izraisošas vielas, retāk

pavada laiku kopā ar vecākiem (skatīt nākamo tabulu). Darba dienās brīvo laiku pēc skolas kopā ar

vecākiem „gandrīz vienmēr” un „bieži” pavada 15% ikdienas smēķētāji (tie, kas nesmēķē ikdienā – 32%).

Nedēļas nogales kopā ar vecākiem „gandrīz vienmēr” un „bieži” pavada 28% ikdienas smēķētāji (tie, kas

nesmēķē ikdienā – 51%). Līdzīgi arī citās atkarību izraisošo vielu lietotāju grupās. Tie, kuri ir bijuši

piedzērušies trīs un vairāk reizes, darba dienās brīvo laiku pēc skolas kopā ar vecākiem „gandrīz

vienmēr” un „bieži” pavada 17% (tie, kas nav bijuši piedzērušies vispār vai tikai 1-2 reizes, - 33%).

Nedēļas nogales kopā ar vecākiem „gandrīz vienmēr” un „bieži” pavada 30% riskanto alkohola lietotāju

(tie, kas nav bijuši piedzērušies vispār vai tikai 1-2 reizes - 54%).

Brīvais laiks kopā ar vecākiem, summētas atbildes „gandrīz vienmēr” un „bieži”, %

Smēķēšana


Nesmēķē ikdienā


Nav pamēģinājis

Ir pamēģinājis

Darba dienās pavada brīvo laiku pēc skolas kopā ar vecākiem. Atbildes „gandrīz vienmēr” un „bieži”

32 15 32 18

Nedēļas nogales pavada kopā ar vecākiem. Atbildes „gandrīz vienmēr” un „bieži”

51 28 52 32






un vairāk reizes





Darba dienās pavada brīvo laiku pēc skolas kopā ar vecākiem. Atbildes „gandrīz vienmēr” un „bieži”

31 18 33 17

Nedēļas nogales pavada kopā ar vecākiem. Atbildes „gandrīz vienmēr” un „bieži”

51 29 54 30

Vecāku attieksme pret savu bērnu atkarības vielu lietošanu

Atbildes uz jautājumu, kāda būtu viņu vecāku reakcija, ja viņu bērns smēķētu cigaretes,

piedzertos vai smēķētu marihuānu/hašišu, parāda, ka jauniešu, kas intensīvāk ir lietojuši vai lieto

atkarību izraisošas vielas, vecāki ir daudz pielaidīgāki vai vienaldzīgāki pret bērnu rīcību attiecībā uz

atkarību izraisošo vielu lietošanu. Piemēram, ikdienas smēķētāju vidū tikai 42% jauniešu vecāki būtu

pilnīgi pret, ka viņi smēķē cigaretes (salīdzinājumā ar tiem, kas ikdienā nesmēķē – 79%). To vidū, kam

raksturīga riskanta alkohola lietošana – piedzeršanās, tikai 36% jauniešu vecāki būtu pilnīgi pret, ka viņi

piedzeras (pārējiem – 68%). Attiecībā uz marihuānas vai hašiša smēķēšanu to jauniešu, kas ir

pamēģinājuši nelegālās atkarību izraisošās vielas, tai skaitā, marihuānu vai hašišu, tikai 70% vecāku būtu

pilnīgi pret marihuānas vai hašiša smēķēšanu (pārējiem – 93%).

125

Vecāku attieksmes vērtējums pret atkarības vielu lietošanu, %

Smēķēšana


Kā Tu domā, kāda būtu Tavu vecāku reakcija, ja Tu smēķētu cigaretes?

Nesmēķē ikdienā


Nav pamēģinājis

Ir pamēģinājis

Pilnīgi pret 79 42 78 58

Ļoti pret 13 24 12 23

Diezgan pret 7 26 8 16

Viņiem būtu vienalga 1 8 2 3

Kā Tu domā, kāda būtu Tavu vecāku reakcija, ja Tu piedzertos?


Ļoti pret 19 20 18 24



Kā Tu domā, kāda būtu Tavu vecāku reakcija, ja Tu smēķētu marihuānu/ hašišu?


Ļoti pret 6 13 4 17



Alkohola lietošana

dzīves laikā Alkohola riskanta lietošana


Kā Tu domā, kāda būtu Tavu vecāku reakcija, ja Tu smēķētu cigaretes?



un vairāk reizes






Ļoti pret 13 22 12 21



Kā Tu domā, kāda būtu Tavu vecāku reakcija, ja Tu piedzertos?


Ļoti pret 18 24 18 21



Kā Tu domā, kāda būtu Tavu vecāku reakcija, ja Tu smēķētu marihuānu/ hašišu?


Ļoti pret 5 15 5 13



126

7. REZULTĀTU KOPSAVILKUMS UN SECINĀJUMI

Atkarību izraisošo vielu lietošanas izplatība

2006. – 2014.gada veikto pētījumu rezultātu dinamika uzrāda pozitīvas tendences – jauniešu

vidū ievērojami mazinājusies smēķēšanas, alkohola un nedaudz arī marihuānas/ hašiša lietošanas

izplatība.

Smēķēšana:

- Kaut reizi savā mūžā smēķējuši 55% jauniešu un tas ir mazāk nekā visos iepriekšējos

pētījumos (2008.gadā tādu bija – 75%; 2010.gadā – 72%; 2012.gadā – 67%);

- Regulāras smēķēšanas risks (smēķējuši 40 un vairāk reizes) pastāv 16% aptaujāto

jauniešu. Arī šo respondentu skaits ievērojami samazinājies (2008.gadā tādu bija – 36%;

2010.gadā – 31%; 2012.gadā – 26%);

- Pēdējā mēneša laikā ir smēķējuši 20% aptaujāto jauniešu, un tas ir mazāk nekā visos

iepriekšējos pētījumos kopš 2006.gaga (2008.gadā tādu bija – 40%; 2010.gadā – 36%;

2012.gadā – 32%);

- Ikdienas smēķētāju (izsmēķē vismaz vienu cigareti dienā) īpatsvars sasniedz 12% un arī

šo jauniešu skaits ar katru pētījumu samazinās (2008.gadā tādu bija – 30%; 2010.gadā –

26%; 2012.gadā – 20%);

- Viens no būtiskākajiem faktoriem, kas ir veicinājis smēķētāju skaita samazināšanos

jauniešu vidū, acīmredzot, ir smēķēšanas izplatības samazināšanās visā sabiedrībā.

Pētījuma rezultāti liecina, ka jauniešu ģimenēs aizvien retāk smēķē vecāki, brāļi/ māsas;

- Katrs ceturtais (25%) smēķēt pamēģinājušais jaunietis atzina, ka pirmo cigareti ir

izsmēķējis 11 gadu vecumā vai agrāk. 39% respondentu pirmo cigareti izsmēķējuši 12-13

gadu vecumā, savukārt 37% - 14-15 gadu vecumā.

Alkohola lietošana:

- Vairāk nekā trīs ceturtdaļas (79%) aptaujāto 15-16 gadus veco jauniešu atzina, ka savā

dzīvē ir pamēģinājuši alkoholu. 2008.gadā šis rādītājs bija 87%, 2010.gadā – 88%, kas

norāda uz situācijas uzlabošanos kopumā;

- 40 un vairāk reizes alkoholu savas dzīves laikā lietojuši 11% aptaujāto jauniešu, un viņu

īpatsvars, salīdzinājumā ar iepriekšējo pētījumu rezultātiem, ir ievērojami mazinājies

(2010.gadā tādu bija – 31%; 2012.gadā – 20%);

127

- Pēdējā mēneša laikā alkoholu lietojuši 29% aptaujāto jauniešu. Pētījumu rezultātu

dinamika liecina par pozitīvu tendenci – alkohola lietotāju skaits ar katru pētījumu

samazinās (2008.gadā tādu bija – 69%; 2010.gadā – 58%; 2012.gadā – 52%);

- Alkoholu regulāri lieto (3 vai vairāk reizes pēdējā mēneša laikā) 11% jauniešu. Tas ir

ievērojami mazāk nekā 2010. un 2012.gada pētījumos, kad 3 un vairāk reizes

alkoholiskos dzērienus lietojušo skolēnu īpatsvars bija attiecīgi 29% un 25%;

- To jauniešu īpatsvars, kuri atzina, ka dzīves laikā ir kaut reizi piedzērušies, šogad pirmo

reizi ir mazāks par pusi. Ja 2008.gadā tādu respondentu bija 66%, 2012.gadā – 57%, tad

šogad – 41%. Samazinājies arī to jauniešu skaits, kuri dzīves laikā piedzērušies 40 vai

vairāk reižu, sasniedzot 8%;

- Pēdējā mēneša laikā piedzeršanās pieredze bijusi 15% aptaujāto jauniešu, un tas ir

mazāk nekā iepriekšējā (2012.gada) pētījumā (20%);

- Pētījuma rezultāti liecina, ka 9.-10.klašu skolēnu auditorijā mainījusies iecienītāko

alkoholisko dzērienu hierarhija. Ja iepriekš (2010. – 2012.gada) populārākais

alkoholiskais dzēriens jauniešu vidū bija alus, tad šogad visbiežāk lietoti alkoholiskie

kokteiļi – tos pēdējā mēneša laikā lietojuši 35% aptaujāto jauniešu. Vīnu pēdējā mēneša

laikā lietojuši 29%, alu – 27%, stipros alkoholiskos dzērienus – 24% aptaujāto jauniešu.

Jāuzsver pozitīvā tendence - visus alkoholisko dzērienu veidus šogad lietojis mazāks

respondentu skaits nekā 2010.gada un 2012.gada pētījumos. Tas liecina, ka alkohola

lietošana jauniešu vidū mazinās. Jāatzīmē, ka zēni biežāk priekšroku dod alum un arī

stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, savukārt meitenes - alkoholiskajiem kokteiļiem

un vīnam;

- Katrs ceturtais (25%) jaunietis, kurš lietojis alkoholu, pirmo reizi to ir pamēģinājis 11

gadu vecumā vai agrāk. Līdzīgus rezultātus pētījums uzrāda arī par pirmo izsmēķēto

cigareti. Agra alkohola lietošanas pieredze salīdzinoši biežāk bijusi zēniem (28%), kā arī

latviešu mācību valodas skolu audzēkņiem (30%). 34% respondentu alkoholu lietot

pamēģinājuši 12 - 13 gadu vecumā, savukārt 41% - 14 - 15 gadu vecumā vai vēlāk. Veikto

pētījumu rezultātu dinamika uzrāda pozitīvu tendenci – alkohola lietošanas uzsākšanas

vecums nedaudz, bet tomēr palielinās.

Citu aizliegto un atkarību izraisošo vielu lietošana:

- Līdzīgi kā iepriekšējos pētījumu posmos, arī šī gada rezultātos izplatītākās narkotikās

vielas 9. – 10.klašu skolēnu vidū ir marihuāna/ hašišs. 16% jauniešu to ir pamēģinājuši

vismaz vienu reizi. Kā pozitīva tendence ir uzsverams tas, ka salīdzinājumā ar

128

iepriekšējiem gadiem marihuānas lietošanas izplatība ir nedaudz mazinājusies

(2010.gadā – 23%; 2012.gadā – 19%);

- Citas biežāk lietotās apreibinošās vielas ir mājās taisīts alkohols (16%), trankvilizatori,

miega zāles (10%), augu valsts/dabiskās narkotikas (6%). Tādas narkotiskās un

psihotropās vielas, kā ekstazī, amfetamīni, halucinogēnās sēnes, kokaīns, LSD u.c.,

lietotas salīdzinoši reti – tās pamēģinājuši 2% vai mazāk jauniešu;

- Pētījuma rezultāti liecina, ka marihuānas/ hašiša lietošana vairāk izplatīta zēnu auditorijā

(20% zēnu, 13% meiteņu), savukārt meiteņu vidū - trankvilizatoru, miega zāļu lietošana

(12% meitenes, 6% zēnu);

- Pārliecinošs vairākums (78%) jauniešu, kuri lietojuši marihuānu/hašišu, to pirmo reizi

izmēģina salīdzinoši vēlāk (14 - 15 gadu vecumā) salīdzinājumā ar alkohola lietošanu vai

cigaretes smēķēšanu. Rezultātu salīdzinājums ar iepriekšējo pētījumu posmiem norāda

uz bīstamu tendenci – nedaudz pieaudzis (no 6% uz 10%) to jauniešu skaits, kuri

marihuānu/ hašišu pamēģinājuši jau 11 - 12 gadu vecumā. Zēnu vidū šo respondentu

skaits sasniedz pat 12%.

Personības raksturojums un pašvērtējums

Indivīda vērtības, iekšējās morāles normas, kā arī pašvērtējums lielā mērā ir uzskatāmi par

nozīmīgiem faktoriem atkarības vielu pamēģināšanā un lietošanā. 2014.gada pētījumā iegūtie būtiskākie

rādītāji par jauniešu personības raksturojumu un pašvērtējumu:

- Lielākā daļa aptaujāto jauniešu (76%) ir ar sevi apmierināti, tomēr 2014.gadā aptaujāto

jauniešu atbildēs kopumā vērojama kritiskāka attieksme salīdzinājumā ar to, kāda tika

pausta 2012.gada veiktā pētījuma ietvaros, kad apmierinātību ar sevi pauda 82% visu

aptaujas dalībnieku. Tradicionāli meiteņu viedoklim raksturīga lielāka paškritika un

neapmierinātība ar sevi nekā zēniem – ja 85% zēnu ir pozitīva attieksme pret sevi, tad

meiteņu vidū tādu ir 72%; ja 84% zēnu ar sevi ir apmierināti, tad meiteņu vidū līdzīgi sevi

vērtē 70%; ja 26% zēnu dažreiz jūtas „nekam nederīgi”, kamēr meiteņu vidū tādu ir 36%;

ja „sevi vairāk cienīt” gribētu 60% zēnu, tad meiteņu auditorijā savu pašvērtējumu celt

gribētu 72% aptaujas dalībnieču;

- Lai arī rezultāti neuzrāda būtisku saistību starp jauniešu pašvērtējumu un atkarību

izraisošo vielu pamēģināšanu un lietošanu, tomēr kopumā atkarību izraisošo vielu

lietotāju vidū bija novērojama salīdzinoši lielāka paškritika, īpaši tas attiecināms uz

ikdienas smēķētāju grupu, kuras pārstāvji salīdzinoši retāk bija apmierināti ar sevi un

129

savu dzīvi nekā nesmēķētāji, kā arī salīdzinoši biežāk pauduši viedokli, ka „uzskata sevi

par neveiksminiekiem”, „jūtas nekam nederīgi” un domā, ka „viņiem nav sevišķi daudz

ar ko lepoties”. Jaunieši, kuri ir pamēģinājuši kādu no nelegālajām atkarības vielām, kā

arī riskantie alkohola lietotāji, nedaudz biežāk kā atkarību izraisošo vielu nelietotāji

piekrīt izteikumiem „dažreiz domāju, ka es neesmu pārāk labs cilvēks” un „domāju, ka

man nav sevišķi daudz ar ko lepoties”;

- Vairāk nekā 80% visu aptaujāto jauniešu atzīst, ka ir laimīgi, jūtas fiziski stipri un veseli,

un ir apmierināti ar savu dzīvi. Situācija salīdzinoši ar iepriekšējiem aptauju posmiem

(2010. un 2012. gadiem) nav būtiski mainījusies. Visu izdalīto riska grupu (gan ikdienas

smēķētāji, gan tie jaunieši, kuriem ir nelegālo atkarības vielu lietošanas pieredze, gan tie,

kuriem ir problēmas ar alkohola lietošanu) pārstāvji salīdzinoši retāk kā pārējie jaunieši

atzīst sevi par laimīgiem;

- Salīdzinoši zemāk jaunieši vērtē apmierinātību ar savu ārējo izskatu. Nedaudz vairāk kā

trešdaļa (39%) aptaujas dalībnieku domā, ka ir neglīti/ nepievilcīgi - apmēram tik pat

daudzi (38%) ir neapmierināti ar savu ķermeni. Neapmierinātība ar savu ārējo izskatu

raksturīgāka meitenēm - 48% meiteņu uzskata sevi par neglītām un nepievilcīgām,

kamēr zēnu auditorijā šāds viedoklis tiek pausts 27% gadījumu. Ikdienas smēķētāji

nedaudz biežāk kā pārējo grupu pārstāvji atzinuši, ka uzskata sevi par nepievilcīgiem;

- Jautājumos par jauniešu emocionālo stāvokli 2014.gada aptaujā iegūtie rezultāti būtiski

neatšķiras no abu iepriekšējo aptauju (2010.g un 2012.g) atbilžu sadalījuma. Katrs

ceturtais jaunietis bija atzīmējis, ka pēdējās nedēļas laikā bieži bija izjutis skumjas/

intereses trūkumu kaut ko darīt, 18% aptaujas dalībnieku pēdējās nedēļas laikā bieži bija

izjutuši nervozitāti un grūtības aizmigt, bet 17% - saspringumu. Salīdzinoši visretāk

atzīmētais psiholoģiskā diskomforta stāvoklis ir domas par pašnāvību – bieži to izjutuši

4% aptaujāto. Meitenes salīdzinoši saasinātāk nekā zēni uztver un izjūt psiholoģisku

diskomfortu – katra trešā meitene pēdējās nedēļas laikā bieži bija izjutusi skumjas,

interesi kaut ko darīt, katra ceturtā – nervozitāti, bet katra piektā – saspringumu, miega

traucējumus, nospiestību un sakāpinātu emocionālu uzbudināmību, kas izpaudās kā

vēlme raudāt (zēniem populārākā atbilde bija intereses trūkums kaut ko darīt, ko kā

bieži izjustu parādību pēdējās nedēļas laikā bija atzīmējuši 15% šīs auditorijas pārstāvju);

- Salīdzinot rezultātu skaitliskās vērtības dažādu atkarību izraisošo vielu lietotāju grupās,

nevar izdalīt statistiski nozīmīgas sakarības starp garīgu vai fizisku diskomfortu pēdējās

nedēļas laikā un atkarības vielu lietošanu, tomēr dažu diskomforta veidu sastopamības

biežums liek pievērst sev uzmanību – skumjas, intereses zudums, emocionāla

nospiestība, nervozitāte, pēkšņas bailes bez iemesla, vientulības sajūta, depresīvs

130

noskaņojums un ēstgribas trūkums ir problēmas, ar kurām biežāk bija saskārušies

atkarību izraisošo vielu lietotāju riska grupu pārstāvji;

- Rezultāti iezīmē arī tendenci, ka atkarību izraisošo vielu lietotāji salīdzinoši nedaudz

biežāk kā pārējie jaunieši izjutuši garastāvokļa maiņas un emocionālu nenosvērtību -

pēdējās nedēļas laikā ir bijuši viegli aizkaitināmi, strīdējušies, saskārušies ar

nekontrolējamu dusmu uzliesmojumu, uzvedušies agresīvi. Salīdzinoši izteiktāk

aizkaitināmība vērojama tieši ikdienas smēķētāju vidū;

- 2014.gada rezultāti apstiprina jau iepriekšējos pētījumu posmos novēroto, ka attieksme

pret noteikumu ievērošanu atkarību izraisošo vielu lietotāju vidū ir brīvāka nekā

pārējiem jauniešiem (starpība 10-24%). Visu izdalīto riska grupu pārstāvji (2014.gada

aptaujā visizteiktāk tas bija novērojams abās alkoholisko dzērienu lietotāju riska grupās)

biežāk piekrīt apgalvojumam „es ievēroju tos noteikumus, kurus pats gribu ievērot”. Viņi

arī ir pārliecinātāki par to, ka „var pārkāpt lielu daļu noteikumu, ja tie nešķiet atbilstoši’,

ka „dažreiz ir nepieciešams pārkāpt noteikumus, lai gūtu panākumus”, ka „patiesībā

dzīvē ir maz neapšaubāmu noteikumu” un arī to, ka „noteikumu ievērošana negarantē

panākumus”.

Satraucošu piedzīvojumu pieredze

Atkarību izraisošo vielu lietotāju riska grupu pārstāvji biežāk (starpība apmēram 9 - 24%) ir

saskārušies ar dažādiem satraucošiem pārdzīvojumiem:

- Viens no nozīmīgākajiem pārdzīvojumiem jauniešu dzīvē ir attiecību pārtraukšana ar

draugu/ draudzeni – te vērojamas viskrasākās atšķirības, salīdzinot riska grupas attiecībā

pret atkarību izraisošo vielu nelietotājiem (starpība – 21-24%). Gandrīz puse no

jauniešiem, kuri lieto atkarības vielas, ir saskārušies ar nopietnu nelaimes gadījumu, kā

arī nošķirtību no drauga/ draudzenes. Divām trešdaļām šo jauniešu ir bijis nopietns

strīds ar vecākiem un ļoti sliktas atzīmes. Apmēram trešdaļai šo jauniešu tikuši atstumti

no vienaudžu puses. Arī 2014.gada aptaujā apstiprinās iepriekšējā pētījuma posmā

novērotā tendence - jaunieši, kuri biežāk lieto atkarības vielas, biežāk ir saskārušies arī ar

vecāku šķiršanos (starpība apmēram 10%);

- 2014.gada aptaujā atkarību izraisošo vielu lietotāju grupās pieaug to respondentu

īpatsvars, kuri apgalvo, ka ir bijuši smaga vecāku strīda liecinieki, vai arī ir bijuši

psiholoģiskas vardarbības liecinieki savās mājās, kurā bija iesaistīts kāds pieaugušais, kā

arī gadījumi, kad jaunieši ir bijuši seksuālas vardarbības upuri;

131

- Saskaņā ar 2014.gada rezultātiem atkarību izraisošo vielu lietotāju grupās vēl vairāk ir

pieaudzis to jauniešu īpatsvars, kuri ir saskārušies ar pašnāvību izdarīšanas plāniem vai

mēģinājumiem paziņu, draugu un tuvu cilvēku vidū (rādītājs pieaudzis par ~6%) – katrs

otrais riska grupas pārstāvis, kā arī to respondentu skaits, kuri paši ir plānojuši vai

mēģinājuši izdarīt pašnāvību (rādītājs pieaudzis par ~4-11%) – katrs trešais riska grupas

pārstāvis.

Brīvā laika pavadīšana

- Pārliecinoši visbiežāk aptaujātie jaunieši brīvo laiku pavada kopā ar draugiem (bez

pieaugušo klātbūtnes). Vismaz reizi nedēļā brīvo laiku tā pavada vairāk nekā divas

trešdaļas (70%) jauniešu, vismaz 4 reizes nedēļā – gandrīz puse (47%) aptaujāto;

- 2012.gada un 2014.gada rezultātu salīdzinājums liecina, ka jauniešu brīvā laika

pavadīšanas prioritātes nav mainījušās. Nedaudz ir sarucis to jauniešu skaits, kuriem

patīk klīst apkārt, ieskatoties veikalos, pavadīt laiku pilsētas centrā, tirdzniecības centros

vai to tuvumā, apmeklēt ātrās ēdināšanas restorānus, kā arī apmeklēt „tusiņus;

- 2014.gada aptaujas rezultāti apstiprina jau iepriekš novēroto sakarību – jaunieši, kuri

aktīvi lieto atkarību izraisošās vielas, ievērojami biežāk pavada laiku ar draugiem bez

pieaugušo klātbūtnes (starpība 20 - 27%). Pārējie rezultāti neuzrāda statistiski nozīmīgu

saistību ar atkarību izraisošo vielu lietošanu, tomēr tendenču līmenī atklāj to, ka

salīdzinoši nedaudz biežāk šie jaunieši apmeklē kafejnīcas, vakarus un brīvdienas pavada

pilsētas centrā un „tusiņos”;

- Jautājumā par vakaru pavadīšanu ārpus mājas 2014.gada aptaujā iegūtais atbilžu

sadalījums ir praktiski identisks 2012.gada aptaujas rezultātiem. Līdz ar to tie apstiprina

arī iepriekš izdarīto secinājumu, ka paaugstināts risks saskarties ar atkarības vielu

lietošanu ir tiem jauniešiem, kas vakarus pavada ārpus mājas;

- Dati apliecina faktu, ka tie jaunieši, kuri ikdienā nesmēķē, kuriem nav nelegālo atkarības

vielu pieredzes, un kuri nav saskārušies ar problēmām, kas saistītas ar pārmērīgu

alkoholu saturošu dzērienu lietošanu, daudz retāk nekā riska grupu pārstāvji vakarus un

it īpaši vēlās vakara stundas (pēc 22-iem) pavada ārpus mājas.

132

Devianta uzvedība un vardarbība jaunieši vidū

Noziedzīgas darbības aptaujātie jaunieši ir veikuši salīdzinoši maz, un kopumā šīm darbībām ir

tendence samazināties:

- Visbiežāk sastopamā noziedzīgā darbība ir bijis vandālisms – nepiederošu lietu

sabojāšana un demolēšana, kurā iesaistījušies 10% jauniešu (12% zēnu un 8% meiteņu).

Nopietnus likumpārkāpumus (kaut ko nozaga, kas maksāja vairāk nekā 3 kino biļetes,

pielietoja fizisku spēku, lai nozagtu/nolaupītu, ielauzās ēkā vai mašīnā, lai zagtu) ir

veikuši 1-2% aptaujāto jauniešu;

- 2012.gada un 2014.gada pētījumu rezultātu salīdzinājums liecina par vardarbības

izpausmju mazināšanos 9. – 10.klašu skolēnu vidū, tomēr vēl arvien nozīmīgs aptaujāto

jauniešu skaits (30% - 45%) pēdējo 12 mēnešu laikā ir veikuši tādas vardarbības

izpausmes, kā iesišana ar dūri, iepļaukāšana, iesperšana, notriekšana no kājām. Visas

vardarbības izpausmes, izņemot iepļaukāšanu, biežāk ir sastopamas zēnu vidū;

- 2014.gada aptaujas rezultāti, līdzīgi kā iepriekš veikto aptauju posmos, neuzrāda

statistiski nozīmīgu saistību starp deviantas uzvedības izpausmēm un atkarību izraisošu

vielu lietošanu. Iegūtie rezultāti skaitļu izteiksmē divu gadu periodā nav izmainījušies un

veido līdzīgu ainu. Tai pat laikā konstantā 10% starpība starp riska grupām un atkarību

izraisošo vielu nelietotājiem attiecībā uz sīko huligānismu un vandālismu (nepiederošu

lietu sabojāšanu vai demolēšanu) apliecina to, ka atkarību izraisošo vielu lietotājiem ir

lielāka varbūtība nonākt deviācijas riska zonā;

- Arī vardarbīgu izpausmju realizēšanas biežums no dažādu aptaujas dalībnieku puses

saskaņā ar 2014.gada aptaujas rezultātiem nav būtiski mainījies, līdz ar to saglabājot jau

iepriekšējos aptaujas viļņos novēroto tendenci - atkarību izraisošo vielu aktīvākie lietotāji

vardarbīgas izpausmes, kā piemēram, iesišanu kādam ar dūri, notriekšanu no kājām,

iesperšanu, iepļaukāšanu, sagrābšanu aiz kakla un turēšanu, kā arī draudus pielietot

spēku, realizē salīdzinoši biežāk nekā pārējie jaunieši;

- 2014.gada aptaujas rezultātu sadalījumā iezīmējas tendence – atkarību izraisošo vielu

lietotāji salīdzinājumā ar pārējiem jauniešiem ne tikai biežāk realizē vardarbību pret

citiem, bet arī paši salīdzinoši biežāk izjūt vardarbīgu attieksmi attiecībā pret sevi.

133

Attiecības ar vienaudžiem un to ietekme

2014.gada pētījuma rezultāti apstiprina jauniešu attiecības ar saviem vienaudžiem kā vienu no

būtiskākajiem faktoriem, kas ietekmē atkarību veicinošu vielu lietošanu vai nelietošanu. Draugu un

vienaudžu vērtības, uzvedības modeļi un dzīves stils ir ļoti nozīmīgi, jo jaunieši izjūt nepieciešamību būt

pieņemtiem savu vienaudžu vidū. Būtiskākie rādītāji:

- Līdzīgi kā iepriekšējos pētījumos, ari 2014.gada aptaujas dati liecina, ka jaunieši pārsvarā

saņem nepieciešamo palīdzību un emocionālo atbalstu no savu draugu/ vienaudžu

puses. Ar grūtībām šāda veida atbalstu saņemt no draugiem saskaras apmēram tikai

piektā daļa jauniešu – 24% ir drīzāk grūti saņemt no draugiem sirsnību un rūpes (zēni -

34%, meitenes – 16%), 21% - ir grūtības pārrunāt personīgus jautājumus (zēni - 26%,

meitenes – 16%), 22% ir grūtības saņemt no draugiem padomu mācībās (zēni - 23%,

meitenes – 21%). Tieši zēniem biežāk ir sastopamas grūtības saņemt jebkāda veida

atbalstu no draugiem, jo īpaši, – sirsnību un rūpes;

- Jauniešiem, kuri aktīvāk lieto atkarību izraisošās vielas, raksturīgs, ka viņi vairāk pavada

laiku ar saviem vienaudžiem, un viņu vērtējumā viņiem ir arī vieglāk saņemt visa veida

atbalstu no draugiem (no atbildēm „drīzāk viegli” un „ļoti viegli” daudzi šie jaunieši

biežāk atzīmē atbildes „ļoti viegli”), tāpat kā 2012.gada aptaujā, arī šogad vienīgais

izņēmums ir atbalsts mācību jautājumos;

- Tomēr 2006.-2014.gada veikto pētījumu rezultāti apliecina pozitīvas tendences –

palielinās to jauniešu īpatsvars, kuri norāda, ka viņu draugu lokā neviens nelieto atkarību

izraisošas vielas. 23% jauniešu draugu nelieto alkoholu, 25% - nesmēķē, un lielākā daļa

jeb 63% - nelieto marihuānu/ hašišu;

- Salīdzinājumā ar 2012.gada datiem ir samazinājies deviantās uzvedības īpatsvars draugu

vidū - 20% jauniešu draugi ir bojājuši vai demolējuši lietas, kas viņiem nepieder

(salīdzinājumam - 2012.gadā tie bija 26%), 14% jauniešu draugi ir nozaguši kaut ko, kas

maksāja vairāk nekā 3 kino biļetes (2012.gadā – 17%), un 4% jauniešu draugi ir

ielauzušies ēkā vai mašīnā, lai zagtu (2012.gadā – 5%);

- Salīdzinot pētījumā iegūtos rezultātus, jāsecina, ka, diemžēl, joprojām saglabājas īpaši

izteikta tendence, ka tiem jauniešiem, kuri paši aktīvāk lieto atkarību izraisošās vielas,

draugu vidū arī biežāk ir sastopami atkarību izraisošo vielu aktīvi lietotāji. Piemēram,

ikdienas smēķētāju vidū 64% ir norādījuši, ka vairums vai gandrīz visi viņu draugi smēķē

cigaretes. Tiem, kuri ikdienā nesmēķē, tikai 17% vairums vai gandrīz visi viņu draugi

smēķē cigaretes. Līdzīgi ir ar alkohola lietošanu un piedzeršanos, kā arī marihuānas un

hašiša smēķēšanu;

134

- Jaunieši, kuri paši aktīvāk lieto atkarību izraisošās vielas, salīdzinoši biežāk arī izjūt

grupas spiedienu lietot tās. Piemēram, apgalvojumam „Dažreiz ir nepieciešams smēķēt

cigaretes, lai nepaliktu ārpus vienaudžu grupas” kopumā piekrīt 7% jauniešu; tie, kas

ikdienā nesmēķē – 6%, ikdienas smēķētāji – 21%. Jāatzīmē, ka „Dažreiz ir nepieciešams

smēķēt marihuānu, lai nepaliktu ārpus vienaudžu grupas” ir vienīgais apgalvojums, kam

jaunieši, salīdzinājumā ar 2012.gada pētījuma datiem, ir piekrituši biežāk. Tātad –

apgalvojumam kopumā piekrīt 7% jauniešu; tie, kas nav pamēģinājuši nelegālās atkarību

izraisošās vielas, - 4% (2012.gadā – 2%); tie, kas ir pamēģinājuši, - 21% (2012.gada –

14%);

- Līdzīgi kā 2012.gada aptaujā, arī šogad pētījuma rezultāti liecina, ka, pirmkārt, jauniešu

draugu vidū cieņu var iegūt ar labu izskatu (78%), otrkārt, ar panākumiem sportā (76%),

treškārt, ar zināšanām mūzikā (70%) un, ceturtkārt, ar labām sekmēm mācībās (68%).

Aptaujas dati arī parāda, ka citu faktoru grupā jaunieši, kuri aktīvāk lieto atkarību

izraisošās vielas, salīdzinoši nedaudz biežāk ir novērtējuši atkarību vielu (alkohola,

cigarešu un marihuānas) lietošanu kā tādas, kas paaugstina cieņu. Piemēram, ikdienas

smēķētāju vidū 16% uzskata, ka alkohola lietošana vai cigarešu un marihuānas

smēķēšana paaugstina draugu cieņu (nesmēķētāju grupā – atbilstoši 8%, 5% un 7%).

Skolas vide un attieksme pret mācībām

2014.gada pētījuma rezultāti par jauniešu sekmēm un attieksmi pret mācībām būtiski neatšķiras

no iepriekš veikto pētījumu posmu rezultātiem. Šī gada pētījumā iegūtie būtiskākie rādītāji:

- Vairākums aptaujāto 9.-10.klašu skolēnu savas sekmes skolā vērtēja kā augstākas par

vidējām (46%) vai vidējas (44%). Zems savu sekmju pašvērtējums bija 10% respondentu;

- Izvērtējot jauniešu sekmes dažādos mācību priekšmetos (matemātikā un latviešu, angļu

un krievu valodās), jāsecina, ka salīdzinoši vājākas sekmes 9.-10.klašu audzēkņiem ir

matemātikā un arī latviešu valodā, kuros lielākā daļa (attiecīgi 59% un 55%) aptaujāto

jauniešu šajā semestrī saņēmuši zemāku atzīmi par 7;

- Līdzīgi kā 2012.gadā, arī šogad 5% aptaujāto 9. un 10.klašu skolēnu apgalvoja, ka vispār

nepilda mājasdarbus. Stundu vai mazāk mājas darbu pildīšanai velta vairāk nekā puse

(55%) jauniešu. 37% aptaujas dalībnieku mājas darbu pildīšanai velta 2 stundas vai

vairāk laika;

135

- Saskaņā ar pētījuma rezultātiem pēdējo 30 dienu laikā 56% no visiem skolēniem ir

kavējuši mācības slimības dēļ, 20% ir skolu kavējuši „nobastojot”, savukārt citu iemeslu

dēļ skolu ir kavējuši 56% 9.-10.klašu audzēkņi;

- Vairākums (63%) aptaujāto jauniešu pēc skolas beigšanas plāno iestāties augstskolā vai

koledžā (9.klašu skolēni – turpināt mācības vidusskolā). Dominējošā daļa (82%)

respondentu optimistiski vērtē savas izredzes iestāties augstskolā.

Pētījuma rezultāti apstiprina dažādu atkarību izraisošo vielu lietošanas negatīvo ietekmi uz

sekmēm un attieksmi pret mācībām:

- Jauniešiem, kuri aktīvāk lieto atkarību izraisošās vielas, ir vājākas sekmes skolā. Tā,

piemēram, tikai 25% skolēnu – ikdienas smēķētāju - savas sekmes vērtē augstāk par

vidējo, kamēr nesmēķētāju vidū šādu respondentu īpatsvars sasniedz gandrīz pusi

(48%);

- Atkarību izraisošo vielu lietotāji mazāk laika velta mājasdarbu veikšanai, starp viņiem

ievērojami vairāk ir tādu, kuri mājasdarbus vispār nepilda;

- Skolas kavēšana, īpaši „bastošana”, ir raksturīga pazīme jauniešiem, kas aktīvāk lieto

atkarību izraisošās vielas. Piemēram, ikdienas smēķētāju vidū vairāk par pusi (52%)

jauniešu ir bastojuši skolu (vismaz vienu pilnu dienu), nesmēķētāju vidū tādi ir 16%.

- Atkarību izraisošo vielu lietotājiem mācības sagādā lielākas grūtības nekā pārējiem

skolēniem, viņiem biežāk nepatīk mācīties. Nereti viņi skolā jūtas slikti, grib to pamest

vai mainīt, viņiem raksturīgas sliktākas attiecības ar skolotājiem.

Ģimenes faktoru saistība ar atkarību izraisošo vielu lietošanu

Iegūtie pētījuma rezultāti apstiprina ģimenes nozīmīgo lomu bērnu uzvedības izpausmēs un

vecāku attieksmes kā būtiska aizsargājošā faktora pret dažādu atkarību izraisošu vielu lietošanu nozīmi

jaunieša ikdienā:

- Pētījuma rezultāti atkārtoti apliecina, ka atkarību izraisošo vielu biežāka lietošana

raksturīga jauniešiem, kuri nāk no nepilnām ģimenēm. Vecāku izglītības līmenis, vecāku

nodarbošanās, kā arī ģimenes materiālā stāvokļa pašvērtējums neuzrāda ciešu korelāciju

ar atkarību izraisošo vielu lietošanas pieredzi;

- Salīdzinot 2014.gada aptaujas rezultātus ar iepriekšējo pētījuma posmu datiem,

pakāpeniski pieaug vecāku noraidošā attieksme (jauniešu skatījumā) pret visu veidu

atkarību izraisošo vielu lietošanu. Vecāku visnegatīvākā attieksme ir pret narkotisko

136

vielu lietošanu (99% vecāku ir pilnīgi, ļoti vai diezgan pret). Tomēr jāatzīmē, ka pētījuma

rezultāti apstiprina sabiedrības iecietīgo attieksmi pret alkohola lietošanu - joprojām

vispielaidīgākā attieksme no vecāku puses ir tieši pret piedzeršanos – pilnīgi pret to būtu

61%, ļoti pret 19% vecāku. Uzmanība ir jāvērš arī uz to, ka palielinoties skolēnu

vecumam, vecāku attieksme pret alkohola lietošanu kļūst pielaidīgāka;

- Jauniešu, kuri intensīvāk ir lietojuši vai lieto atkarību izraisošas vielas, vecāki (pašu

jauniešu vērtējumā) ir arī daudz pielaidīgāki vai vienaldzīgāki pret bērnu rīcību attiecībā

uz atkarību izraisošo vielu lietošanu. Ikdienas smēķētāju vidū tikai 42% jauniešu vecāki

būtu pilnīgi pret, ka viņi smēķē cigaretes (salīdzinājumā ar tiem, kuri ikdienā nesmēķē –

79%). To vidū, kuriem ir raksturīga riskanta alkohola lietošana - piedzeršanās, tikai 36%

jauniešu vecāki būtu pilnīgi pret, ka viņi piedzeras (pārējiem – 68%);

- Kopumā vecāku uzraudzība pār bērniem no gada uz gadu kļūst stingrāka. Kopš

2008.gada pakāpeniski pieaug to jauniešu īpatsvars, kuri norāda, ka viņu vecāki kontrolē

bērna brīvo laiku - aptuveni pusei jauniešu vecāki stingri ir noteikuši, ko drīkst darīt

mājās un ārpus mājas un ko nē, kā arī rūpīgi seko līdzi bērna brīvā laika nodarbēm.

Lielākā mērā no vecāku puses tiek kontrolēti zēni un 9.klašu skolēni;

- Pastāv sakarība starp jauniešu atkarības izraisošu vielu lietošanu un vecāku informētību

un uzraudzību par bērniem. To jauniešu, kuri lieto dažādas atkarību izraisošas vielas,

vecāki ir sliktāk informēti par savu bērnu gaitām gan darbadienu, gan sestdienu vakaros,

kā arī sliktāk pazīst savus bērnu draugus un nezina, ar ko jaunietis ir kopā vakarā.

Ikdienas nesmēķētāju vidū 89% jauniešu vecāki gandrīz vienmēr vai bieži zina, kur viņu

bērni pavada sestdienas vakarus, savukārt tiem jauniešiem, kas ikdienā smēķē – vecāki ir

informēti par bērnu gaitām sestdienu vakaros tikai 68%;

- Lai arī vecāku un bērnu kopā pavadītais laiks darbadienās ir salīdzinoši mazs (41%

jauniešu ar vecākiem darba dienu vakaros brīvo laiku pavada kopā reti vai gandrīz nekad

un tikai 29% bieži vai gandrīz vienmēr), pētījuma dati norāda uz pakāpenisku vecākiem

un bērniem kopā pavadītā laika pieaugumu darba dienu vakaros (par 6% salīdzinot ar

2012.gadu). Nedaudz ir palielinājies arī nedēļas nogalēs kopā ar vecākiem pavadītais

laika apjoms – sestdienas vakarus gandrīz vienmēr un bieži ar vecākiem mēdz pavadīt

gandrīz puse aptaujāto jauniešu (48%), savukārt gandrīz nekad un reti gandrīz ceturtā

daļa jauniešu (24%);

- Pētījums apstiprina, ka brīvā laika pavadīšana kopā ar vecākiem ir nozīmīgs aizsarg

faktors dažādu atkarību izraisošu vielu lietošanas uzsākšanai un to pastāvīgais lietošanai:

jaunieši, kuri aktīvāk lieto dažādas atkarību izraisošās vielas, retāk pavada laiku kopā ar

137

vecākiem. Darba dienās brīvo laiku pēc skolas kopā ar vecākiem gandrīz vienmēr un

bieži pavada 32% ikdienā nesmēķējošie jaunieši, savukārt ikdienas smēķētāju vidū - tikai

15%, nedēļas nogales kopā ar vecākiem kopā pavada puse (51%) nesmēķējošos

jauniešu, savukārt ikdienas smēķētāju vidū šis īpatsvars ir tikai 28%.

Riska un aizsargājošo faktoru ietekme uz atkarību ... · PDF fileRiska un...

Documents

Transcript of Riska un aizsargājošo faktoru ietekme uz atkarību ... · PDF fileRiska un...