Reiboņa Vadl īniju prezent ācija - Neurology.lv · Reiboņa Vadl īniju prezent ācija...

ReiboReiboņņa Vadla Vadlīīniju niju prezentprezentāācijacija

VSIA P.StradiVSIA P.Stradiņņa KUS Neiroloa KUS Neiroloģģijas klijas klīīnikanika

Prof. I. Prof. I. LoginaLogina, , drdr. . I.KamI.Kamššaa

27.10.2011.27.10.2011.

ReiboReiboņņa Vadla Vadlīīniju prezentniju prezentāācijacija

I. VestibulI. Vestibulāārrāā reiboreiboņņa a patofiziolopatofizioloģģiskieiskie aspektiaspekti

ReiboReiboņņa Vadla Vadlīīniju prezentniju prezentāācijacija

II.II. Vestibulārās sistēmas izmeklēšana, diagnostika un aprūpes taktika

III. Vestibulāra reiboņa ārstēšana un vestibulārā aparāta trenējošie vingrinājumi


ReiboReiboņņa defina definīīcija, iedalcija, iedalīījumsjums

vestibulvestibulāārs rs nevestibulnevestibulāārsrs

perifperifēērsrs centrcentrāālsls

LLīīdzsvara un stabilitdzsvara un stabilitāātes nodrotes nodroššinināājuma etapi:juma etapi:

-- aferentaferentāā impulsimpulsāācijacija (vestibul(vestibulāārrāā sistsistēēma, redzes sistma, redzes sistēēma un ma un

propriocepcijapropriocepcija))

-- ienienāākokoššo impulsu interpreto impulsu interpretāācija, apguve, adaptcija, apguve, adaptāācija, kompenscija, kompensāācija cija CNSCNS

-- vestibulvestibulāāro funkciju realizro funkciju realizāācijacija


VestibulVestibulāārrāās sists sistēēmas galvenmas galvenāās funkcijas un s funkcijas un trauctraucēējumi:jumi:

(nodro(nodroššina sekojoina sekojoššas as integratintegratīīvasvas organisma funkcijas )organisma funkcijas )

�� LLīīdzsvara stabilizdzsvara stabilizāācija (balanss) cija (balanss) –– poza, gaita, muskupoza, gaita, muskuļļu u tonusa regultonusa regulāācijacija

�� TelpiskTelpiskāā orientorientāācija cija –– telpas uztvere, stabilittelpas uztvere, stabilitāātes un pamatnes tes un pamatnes (gravit(gravitāācijas) sajcijas) sajūūta, ta, disbalansa gaddisbalansa gadīījumjumāā attattīīststāās neadekvs neadekvāāta ta iluzorailuzora kustkustīības bas sajsajūūtata--vertigo vertigo jeb vestibuljeb vestibulāārais reibonisrais reibonis

�� AttAttēēla stabilizla stabilizāācija cija –– apkapkāārtnes kustrtnes kustīības un priekbas un priekššmetu uztvere metu uztvere (nodro(nodroššina ina okulomotorokulomotorāāss sistsistēēmas refleksa lokimas refleksa loki-- VOK, OKR, VOK, OKR, okulomotorokulomotorāāss sistsistēēmas traucmas traucēējumu un acs jumu un acs āābolu patolobolu patoloģģisku isku kustkustīību izvbu izvēērtrtēējumsjums-- NyNy, , saksakāādesdes))


PerifPerifēērrāāss vestibulvestibulāārrāās sists sistēēmas anatomija un mas anatomija un fiziolofizioloģģijaija

labirintslabirints trtrīīs pusloka kans pusloka kanāāli li sstriatria vascularisvascularis (lokaliz(lokalizēējas) jas)

otolotolīītiskietiskie orgorgāāni ni scalascala mediamedia ampulampulāārajrajāā

endolimfaendolimfa galgalāā

sacculussacculus siensienāā


PerifPerifēērrāāss vestibulvestibulāārrāās sists sistēēmas anatomija mas anatomija un fizioloun fizioloģģijaijaN.vestibularisN.vestibularis ((n.vestibulocochlearisn.vestibulocochlearis dadaļļa) ir a) ir sensoraissensoraisnervs, ko veido bipolnervs, ko veido bipolāāri neironi.ri neironi.

ganglionganglion vestibularevestibulare n. n. vestibulocochlearisvestibulocochlearis

( neironi ) s( neironi ) saknaknīīte ( aksoni )te ( aksoni )


VestibulVestibulāārrāā signsignāāla rala raššananāās fiziolos fizioloģģija labirintija labirintāā::

EndolimfaEndolimfa matimatiņņššūūnasnas vestibulvestibulāārie kodolirie kodoli

vestibulvestibulāāro, statisko un kinro, statisko un kinēētisko receptoru lokaliztisko receptoru lokalizāācija un to loma cija un to loma vestibulvestibulāārrāā signsignāāla attla attīīststīībbāā

VestibulVestibulāārrāās sists sistēēmas mas neirotransmiterineirotransmiteri::glutamglutamāātsts, gamma , gamma aminoamino--sviestsksviestskāābe,be, acetilholacetilholīīnsns , dopam, dopamīīns , histamns , histamīīnsns


VestibulVestibulāārrāās sists sistēēmas centrmas centrāāllāā dadaļļa:a:-- VestibulVestibulāārie kodoli rie kodoli -- nc.vestibularesnc.vestibulares::

-- NuclNucl. . vestibularisvestibularis lateralislateralis

-- NuclNucl. . vestibularisvestibularis medialismedialis

-- NuclNucl. . vestibularisvestibularis superiorsuperior

-- Nucl.vestibularisNucl.vestibularis inferiorinferior

-- VestibulVestibulāāro kodolu saistro kodolu saistīības:bas:

TractusTractus vestibulocerebellarisvestibulocerebellaris, acu , acu āābolu kustbolu kustīību nerva kodoli, bu nerva kodoli, retikulretikulāārrāā formformāācija, cija, fasc.longitudinalisfasc.longitudinalis medialismedialis, , tractustractusvestibulospinalisvestibulospinalis medialismedialis etet lateralislateralis,, denideniņņu daivas garozau daivas garoza

VestibulVestibulāāro kodolu bojro kodolu bojāājums jums -- rada vestibulrada vestibulāāro signro signāālu sinerlu sinerģģiskiskāās s uztveres traucuztveres traucēējumus jumus –– vestibulvestibulāāru disfunkciju ru disfunkciju


�� CentrCentrāāllāā vestibulvestibulāārrāā kompenskompensāācija : cija : NeiromodulNeiromodulāācijacija-- smadzesmadzeņņu spu spēēja kompensja kompensēēt neadekvt neadekvāātus tus impulsus, t.sk., vestibulimpulsus, t.sk., vestibulāāro impulsu disbalansu, attro impulsu disbalansu, attīīstot jaunas stot jaunas kompenskompensēējojoššas saistas saistīības (sinapses) un pielbas (sinapses) un pielāāgoties izmaingoties izmainīītai signtai signāālu lu plplūūsmai galvenoksmai galvenokāārt centrrt centrāāllāās vestibuls vestibulāārrāās sists sistēēmas lmas līīmenmenīī. .

�� VestibulVestibulāārrāās sists sistēēmas un vestibulmas un vestibulāārrāā apraprāāta ta apasiapasiņņooššana : ana :

A.basilarisA.basilaris zari ir :zari ir :

-- aaaa. . pontispontis

-- a. a. cerebellicerebelli inferiorinferior anterioranterior (AICA)(AICA)

-- a. a. cerebellicerebelli superiorsuperior (SCA)(SCA)

-- a. a. cerebricerebri posteriorposterior


�� PerifPerifēērrāā vestibulvestibulāārrāā sindroma csindroma cēēloloņņi labirinta i labirinta llīīmenmenīī: : ( labdab( labdabīīgs gs paroksizmparoksizmāālsls pozicionpozicionāāls ls vertigovertigo (LPPV), (LPPV), MenjMenjēēraraslimslimīība vestibulba vestibulāārs neirrs neirīīts, ts, neirolabirintneirolabirintīītsts ((ppēēcvcvīīrusurusu), ), labirintlabirintīītsts(ar(arīī sekundsekundāārs pie rs pie mastoidmastoidīītata, vidusauss iekaisuma), , vidusauss iekaisuma), kinetozeskinetozes, ,

vaskulvaskulāāriri trauctraucēējumi labirintjumi labirintāā –– iiššēēmija a. mija a. labirinthilabirinthi baseinbaseināā, , asinsizplasinsizplūūdums, dums, perilimfperilimfāātisktiskāā fistula, traumatiski dzirdes kaulifistula, traumatiski dzirdes kauliņņu u

un citi bojun citi bojāājumi, pjumi, pēēc ausu operc ausu operāācijcijāām, attm, attīīststīības anombas anomāālijas un lijas un iedzimtas slimiedzimtas slimīības, traumu sekas, bas, traumu sekas, ototoksiskiototoksiski//vestibulotoksiskivestibulotoksiskimedikamenti, audzmedikamenti, audzēēji )ji )

�� PerifPerifēērrāā vestibulvestibulāārrāā sindroma csindroma cēēloloņņi i n.vestibularisn.vestibularis llīīmenmenīī::( infekcijas, audz( infekcijas, audzēēji ji pontocerebellpontocerebellāārajrajāā leleņķīņķī, , neirovaskulneirovaskulāārarakompresija kompresija –– kompresija ar artkompresija ar artēēriju vai vriju vai vēēnu )nu )


�� BieBiežāžākie centrkie centrāāllāā vestibulvestibulāārrāā reiboreiboņņa ca cēēloloņņi:i:

-- akakūūti ti iiššēēmiskimiski asinsrites traucasinsrites traucēējumi jumi vertebrobazilvertebrobazilāārajrajāā baseinbaseināā ––infarkti, infarkti,

TIL, asinsizplTIL, asinsizplūūdums smadzedums smadzeņņu stumbru stumbrāā vai smadzenvai smadzenīīttēēss-- ““ApzagApzagššanasanas”” fenomeni pie ACI baseina patolofenomeni pie ACI baseina patoloģģijas,ijas,-- multiplmultiplāā skleroze, skleroze, -- stumbra encefalstumbra encefalīīts, ts, -- stumbra audzstumbra audzēēji, ji, -- stumbra traumas un to sekas, stumbra traumas un to sekas, -- smadzesmadzeņņu stumbra disloku stumbra dislokāācijas sindromi, cijas sindromi, -- dedeģģenerateneratīīvvāāss CNS slimCNS slimīības, bas, -- kraniospinkraniospināāllāāss ppāārejas patolorejas patoloģģija ija


-- llīīdzsvara un stabilitdzsvara un stabilitāātes nodrotes nodroššinināāššananāā bez vestibulbez vestibulāārrāās s sistsistēēmas iesaistmas iesaistīītas artas arīī citas citas aferentaferentāāss sensorsensorāāss (optisk(optiskāā, , proprioceptproprioceptīīvvāā) un ) un efektorefektorāāss motormotorāāss sistsistēēmas.mas.

-- tiek trauctiek traucēēta vestibulta vestibulāārrāā adaptadaptāācija un cija un neiromodulneiromodulāācijacija, kas , kas izpauizpaužžas ar nesistematizas ar nesistematizēētu reiboni tu reiboni

Nevestibulārs

reibonis

psihogēns presinkopāls kortikāls optisks okulomotors

II. II. Vestibulārās sistēmas izmeklēšana, diagnostika un aprūpes taktika

IzmeklIzmeklēēššanas galvenais uzdevums :anas galvenais uzdevums :-- atatššķķirt vestibulirt vestibulāārus traucrus traucēējumus no nevestibuljumus no nevestibulāāriem riem

-- vestibulvestibulāāriem traucriem traucēējumiem noteikt bojjumiem noteikt bojāājuma ljuma līīmenimeni

( iek( iekššēējjāā auss, VIII nervs, vestibulauss, VIII nervs, vestibulāārie kodoli smadzerie kodoli smadzeņņuu

stumbrstumbrāā vai to saistvai to saistīības )bas )

-- izvizvēēllēēties pareizo aprties pareizo aprūūpes taktikupes taktiku

Vestibulārās sistēmas izmeklēšana, diagnostika

Atbilstoša ārstēšana( kompleksa, komandas veidā )

Terapijas rezultātu novērtēšana( taktikas pārskatīšana )


AnamnAnamnēēzeszes precizprecizēēššana :ana :-- ssūūdzdzīībasbas-- reiboreiboņņa intensita intensitāāte un raksturs, reibote un raksturs, reiboņņa la lēēkmes kmes ilgums, norise, provocilgums, norise, provocēējojoššie faktori, dzirdes traucie faktori, dzirdes traucēējumijumi

-- lietotie medikamenti lietotie medikamenti -- infekcijas sliminfekcijas slimīībasbas-- traumas traumas -- redzes traucredzes traucēējumi jumi -- pavadopavadoššie simptomiie simptomi-- llīīdzsvara traucdzsvara traucēējumi, vejumi, veģģetatetatīīvas reakcijas vas reakcijas

ar sliktu dar sliktu dūūššu, vemu, vemššanu, svanu, svīīššanu, sirdsklauvanu, sirdsklauvēēmmVestibulVestibulāārrāās funkcijas izvs funkcijas izvēērtrtēējumsjums ( ar testiem ):( ar testiem ):

-- okulomotorokulomotorāā sistsistēēmama-- posturposturāāllāā sistsistēēmama

Papildus izmeklPapildus izmeklēējumi :jumi :( dzirdes, redzes, ( dzirdes, redzes, neiroloneiroloģģiskiskāā ststāāvokvokļļa izva izvēērtrtēēššana, ana, radioloradioloģģiskieiskieizmeklizmeklēējumi u.c. )jumi u.c. )


AnamnAnamnēēzeszes dati:dati:�� ReiboReiboņņa rakstursa raksturs

Nevestibulārs

nesistematizēts

Vestibulārs – sistematizēts rebonis ( vertigo )

svārstīšanās sajūta -pacienta subjektīva sajūta (uz priekšu -atpakaļ, uz sāniem) vai telpas svārstī-šanās,izliekšanās apkārt pacientam

griešanās sajūta telpā- noteikts virziens ar kustības sajūtu, ka apkārtne griežas apkārt vai pats rotē telpā

CentrālsVestibulārie kodoli smadzeņu stumbrā, to saistības

Perifērs

Labirints, VIII nervs

- ģīboņa, samaņas zuduma sajūta, „neskaidra galva”

- nestabilitātes, krišanas sajūta,

- nerealitātes sajūta, agarofobija- „optisks”reibonis, vispārējs vājums


�� ReiboReiboņņa a intensitintensitāāteteun noriseun norise

�� ReiboReiboņņa a attattīīststīība ba un gaitaun gaita

neizteikts, hronisks, neizteikts, hronisks, persistpersistēējossjoss, l, lēēkmes kmes epizodiskas, ilgst epizodiskas, ilgst nednedēļēļas, mas, mēēneneššus gadusus gadus

MMēērens reibonis, rens reibonis, ilgst ilgst -- stundas, stundas, dienas dienas

ļļoti izteikts, ilgst oti izteikts, ilgst -- sekundes, sekundes, minminūūtes, stundas, tes, stundas, vertigovertigoparoksizmiparoksizmi--recidivrecidivēējojoššii

nevestibulnevestibulāārsrscentrcentrāālslsperfperfēērsrs

VestibulVestibulāārsrs-- perifperifēērsrs::

-- paroksizmparoksizmāālsls pozpozīīcijas,cijas,

-- specifiskas slodzesspecifiskas slodzes

NevestibulNevestibulāārs:rs:

-- ortostatisksortostatisks

ParoksizmParoksizmāālsls::

-- perifperifēērsrs vai centrvai centrāālsls

AtseviAtseviššķķa ieilgusi la ieilgusi lēēkme:kme:

-- perifperifēērsrs ( labirinta ( labirinta apopleksija, vestibulapopleksija, vestibulāārs neirrs neirīīts, ts, denideniņņu kaula lu kaula lūūzums)zums)

ProvokProvokāācijascijasSpontSpontāāns vestibulns vestibulāārsrs


�� VestibulVestibulāārrāās funkcijas s funkcijas izvizvēērtrtēējums:jums:

OkulomotorOkulomotorāā sistsistēēma:ma:NistagmsNistagms-- visinformatvisinformatīīvvāākais kais vestibulvestibulāāro traucro traucēējumu jumu simptoms.simptoms.

-- NistagmaNistagma patopatoģģenenēēzeze

-- NistagmaNistagma izvizvēērtrtēēššana un ana un interpretinterpretāācijacija

-- NistagmaNistagma diferencidiferenciāāldiagnozeldiagnoze

Nistagms

spontāns provokācijas

statisks dinamisks


�� VestibulookulVestibulookulāārierie testi:testi:

-- Galvas purinGalvas purināāššanas testsanas testsPacients fiksPacients fiksēē skatienu teksta lasskatienu teksta lasīīššanai viena metra attanai viena metra attāālumlumāā, tad sapurina galvu horizont, tad sapurina galvu horizontāāllāā plaknplaknēē, veicot vienu , veicot vienu kustkustīību sekundbu sekundēē. Pacientam bez gr. Pacientam bez grūūttīībbāām jm jāāspspēēj turpinj turpināāt skat skaļļi lasi lasīīt tekstut tekstu

-- SvSvāārsta vrsta vēēroroššanas testsanas tests

Pacients tur galvu nekustPacients tur galvu nekustīīgi, un ar acgi, un ar acīīm seko pm seko pāārbaudrbaudīīttāāja pirkstamja pirkstam-- viena metra attviena metra attāālumlumāā, kas horizont, kas horizontāāli pli pāārvietojas rvietojas vienmvienmēērrīīggāā āātrumtrumāā 2 sekundes turp un atpaka2 sekundes turp un atpakaļļ, ne vair, ne vairāāk par 30 grk par 30 grāādiem no viduspunkta. Labi diem no viduspunkta. Labi funkcionfunkcionāājojoššaa acs acs motoriskmotoriskāā sistsistēēma spma spēēj sekot pirkstam ar pilnj sekot pirkstam ar pilnīīgi gi vienmvienmēŗēŗigigāāmm kustkustīībbāām, drebom, drebošša vai a vai nevienmnevienmēŗīēŗīgasgas ( nesaska( nesaskaņņotas ) otas ) acu kustacu kustīībasbas-- liecina par liecina par centrcentrāāllāāss nervu nervu sistsistāāmasmas bojbojāājumujumu

-- HalmagiHalmagi teststests-- galvas grgalvas grūūdiena testsdiena tests

Michael Strupp, MD

Testa veicējs ar abām rokām satver pacienta galvu, strauji griežhorizontālā plaknē gan pa labi, gan pa kreisi- pagriežot galvu uz vienu pusi, tad atpakaļ izejas pozīcijā , pacientam jāskatās testa veicējam tieši acīs- analizē sakādes . ( Piemērā parādīts bojājums labā labirinta horizontālajā kanālā. )


�� PosturPosturāāllāā sistsistēēmama

VestibulospinVestibulospināālielie testi:testi:RombergaRomberga tests: tests: SensibilizSensibilizēētaistais RombergaRomberga tests: tests: JendrasikaJendrasika metode:metode:

UnterbergeraUnterbergera tests: tests: BabinskaBabinska-- VeilaVeila tests: tests: BaranjiBaranji punktu tests:punktu tests:


�� Dzirdes pDzirdes pāārbaude:rbaude:-- AkumetrijaAkumetrija: :

ja dzirde traucja dzirde traucēēta vienta vienāā puspusēē, , kamertoni novieto uz pkamertoni novieto uz pāārbaudrbaudāāmmāās s auss aizauss paugura, pacients auss aizauss paugura, pacients pazipaziņņo, kad vairs skao, kad vairs skaņņu nedzird, u nedzird, ššajajāā brbrīīddīī skanoskanoššo kamertoni o kamertoni ppāārvieto pie rvieto pie āārrēējjāās auss ejas: ja s auss ejas: ja pacients turpina skapacients turpina skaņņu uztvert, u uztvert, trauctraucēēta skata skaņņu uztverou uztveroššāā aparaparāāta ta

funkcijafunkcija. . Ja skaJa skaņņu uz kaula dzird u uz kaula dzird

tikpat labi ktikpat labi kāā gaisgaisāā vai labvai labāāk, k, patolopatoloģģija visticamija visticamāāk skak skaņņu u novadonovadoššajajāā aparataparatāā (vidusaus(vidusausīī))

salsalīīdzina kaula vaddzina kaula vadāāmmīību, bu, novietojot kamertoni galvas vidnovietojot kamertoni galvas vidūū. . Pacientam jPacientam jāāatbild, kuratbild, kurāā puspusēēdzirdama skadzirdama skaņņa (norma (normāāli li –– galvas galvas vidvidūū). Pie ska). Pie skaņņas uztveroas uztveroššāā aparaparāāta ta bojbojāājuma skajuma skaņņa dzirdama laba dzirdama labāāk k dzirdodzirdoššajajāā ausausīī, pie ska, pie skaņņas as novadonovadoššāā aparaparāāta bojta bojāājuma juma --bojbojāājuma pusjuma pusēē..

RinnesRinnes teststestsVVēēbera testsbera tests


�� VestibulVestibulāārrāās funkcijas ps funkcijas pāārbaude:rbaude:

-- VideonistagmogrVideonistagmogrāāfijafija (VNG), (VNG), elektroelektro--nistagmogrnistagmogrāāfijafija (ENG):(ENG):

1.1.Okulomotorie testi (Okulomotorie testi (saksakāādesdes, seko, sekoššanas, anas, optikokinoptikokinēētiskietiskie testi )testi )

2. Skata fiks2. Skata fiksāācijacija

3. 3. BitermBitermāālaislais kaloriskaiskaloriskais teststests

-- VestibulVestibulāārie izsauktie rie izsauktie miogmiogēēnieniepotencipotenciāāli (VEMP) li (VEMP)


�� NeiroloNeiroloģģiskiskāā izmeklizmeklēēššana:ana:

-- SmadzeSmadzeņņu stumbra boju stumbra bojāājuma simptomi un kranijuma simptomi un kraniāālo nervu lo nervu izmeklizmeklēēššanaana

-- SmadzenSmadzenīīššu simptomu simptomāātika (tika (dismetrijadismetrija, , intencijasintencijas trtrīīce, ce, adiodohokinadiodohokinēēzeze, , cerebellcerebellāārara ataksijaataksija))

-- ParParēēzeszes un piramidun piramidāālie simptomi, patololie simptomi, patoloģģiskie refleksiiskie refleksi-- ParkinsonismaParkinsonisma un citu motorikas traucun citu motorikas traucēējumu simptomjumu simptomāātika ( tika (

rigiditrigiditāātete, miera tr, miera trīīce, ce, hipokinhipokinēēzijazija, hiperkin, hiperkinēēzes )zes )-- JuJuššanas traucanas traucēējumi ( jumi ( proprioceptproprioceptīīvvāā jujuššanaana-- kustkustīību stbu stāāvokvokļļa a

sajsajūūta, divdimensiju sajta, divdimensiju sajūūta, ta, stereognozestereognoze, vibr, vibrāācijas sajcijas sajūūta)ta)-- VeVeģģetatetatīīvvāās disfunkcijas testi ( s disfunkcijas testi ( ortostortostāātisktiskāā prove, prove,

hiperventilhiperventilāācijascijas tests )tests )-- Depresijas, trauksmes, uzvedDepresijas, trauksmes, uzvedīības un augstbas un augstāākkāās nervu sists nervu sistēēmas mas

funkciju funkciju izvizvēērtrtēējumjum


Papildus izmeklPapildus izmeklēējumi:jumi:

VestibulVestibulāāram ( gan ram ( gan perifperifēēramram, gan centr, gan centrāālam ) un lam ) un nevestibulnevestibulāāram reibonim:ram reibonim:

�� Pilna asins aina Pilna asins aina -- HbHb, , Ht,eritrocHt,eritrocīītiti, leikoc, leikocīīti ti

�� BioBioķīķīmiskmiskāās anals analīīzes zes –– glikoze, CRO, glikoze, CRO, tropontroponīīnsns, CK, CK--MB, MB, nnāātrijs, ktrijs, kāālijs, kalcijs, magnijs, ALAT, ASAT, lijs, kalcijs, magnijs, ALAT, ASAT, kreatinkreatinīīnsns, , vairogdziedzera hormoni, holestervairogdziedzera hormoni, holesterīīns, tns, tāā frakcijasfrakcijas

�� EKGEKG

�� OftalmoloOftalmoloģģiskaiska izmeklizmeklēēššana ( optisks reibonis)ana ( optisks reibonis)


-- CT galvas smadzenCT galvas smadzenēēmm

-- CT CT angiograngiogrāāfijafija braheocefbraheocefāāliemliemasinsvadiemasinsvadiem

-- MRI galvas smadzenMRI galvas smadzenēēm, MRAm, MRA

-- BraheocefBraheocefāālolo asinsvadu asinsvadu duplexduplexskenskenēēššana ana

-- HolteraHoltera monitormonitorēēššanaana

-- EhoEho KGKG

-- EEGEEG

-- CT galvas smadzenCT galvas smadzenēēm, m, pirampiramīīddāāmm

-- NeiroNeiro--ORLORL

( ( elektroelektro--,videonistagmogr,videonistagmogrāāfija,fija,elektrokohleogrelektrokohleogrāāfijafija, dzirdes , dzirdes izsauktie potenciizsauktie potenciāāli )li )

-- MRI galvas smadzenMRI galvas smadzenēēm, m, n.vestibulocochlearisn.vestibulocochlearis saknsaknīīttēēm, m, iekiekššēējjāās auss strukts auss struktūūrrāām, MRAm, MRA

CentrCentrāālam vestibullam vestibulāāram ram bojbojāājumam:jumam:

PerifPerifēēramram vestibulvestibulāāram ram bojbojāājumam:jumam:


Vestibulārā sindromadiferenciāldiagnoze:

Reibonis Reibonis mmēērensrens, ,

reizreizēēm atkarm atkarīīgs no galvasgs no galvas

pozas,pozas,

ilgstilgst-- stundas, dienas,stundas, dienas,

nistagmsnistagms -- spontspontāānsns abpusabpusēējsjs

visosvisos virzienosvirzienos, , monokulmonokulāārsrs

NavNav raksturraksturīīgigi dzirdesdzirdes

trauctraucēējumijumi, ,

MMēērenasrenas veveģģetatetatīīvvāāss reakcijasreakcijas,,

NeiroloNeiroloģģiskaiska simptomsimptomāātikatika

ĻĻoti izteiktsoti izteikts reibonisreibonis--

SistematizSistematizēētsts-- noteikts virziens,noteikts virziens,

atkaratkarīīgs no galvas pozas,gs no galvas pozas,

IlgstIlgst-- sek., min., stundas,sek., min., stundas,

nistagmsnistagms --spontspontāāns vienpusns vienpusēējsjs

binokulbinokulāārs horizontrs horizontāāls ar rotatoru ls ar rotatoru komponenti,komponenti,

raksturraksturīīgigi dzirdes traucdzirdes traucēējumijumi

IzteiktasIzteiktas veveģģetatetatīīvas reakcijas,vas reakcijas,

navnav neiroloneiroloģģiskuisku simptomusimptomu

centrcentrāālslsperifperifēērsrs


�� AprAprūūpes taktika:pes taktika:-- Neatliekamais medicNeatliekamais medicīīnas centrsnas centrs-- PrimPrimāārais aprrais aprūūpes pes āārstsrsts-- SpeciSpeciāālists ( ORL, neirologs)lists ( ORL, neirologs)

�� IndikIndikāācijas pacienta noscijas pacienta nosūūttīīššanai pie specianai pie speciāālistalista( ORL, neirologa ):( ORL, neirologa ):

-- mokomokoššs reibonis, kas ietekms reibonis, kas ietekmēē dzdzīīves kvalitves kvalitāātiti-- vestibulvestibulāārs reibonis ilgrs reibonis ilgāāk par 4 nedk par 4 nedēļāēļāmm-- labirinta patololabirinta patoloģģija ar/bez reiboija ar/bez reiboņņaa-- spontspontāāns ns nistagmsnistagms, acs , acs āābolu kustbolu kustīību traucbu traucēējumijumi-- dzirdes traucdzirdes traucēējumi, troksnis ausjumi, troksnis ausīīss-- CNS bojCNS bojāājuma simptomijuma simptomi


�� IndikIndikāācijas neatliekamai hospitalizcijas neatliekamai hospitalizāācijai:cijai:

AkAkūūti vai pirmreizti vai pirmreizēēji attji attīīststīījies reibonis ar jies reibonis ar

pavadopavadoššiem simptomiem:iem simptomiem:-- izteiktas galvassizteiktas galvassāāpes, pes, meningemeningeāālielie simptomi, apzisimptomi, apziņņas as

trauctraucēējumijumi

-- akakūūti attti attīīststīījujuššies ies neiroloneiroloģģiskieiskie simptomisimptomi

-- akakūūts izteikts vestibults izteikts vestibulāārs sindroms ar/ bez dzirdes rs sindroms ar/ bez dzirdes

trauctraucēējumiemjumiem

-- nesena galvas vai kakla danesena galvas vai kakla daļļas traumaas trauma

-- akakūūta ta somsomāātiskatiska saslimsaslimššanaana

III. Vestibulāra reiboņa ārstēšana un vestibulārāaparāta trenējošie vingrinājumi

� Terapijas pamatnoteikums ir ārstēt reiboni izraisošās slimības cēloni un koriģēt patoģenētiskos mehānismus, izmantojot:

- medikamentozu vai operatīvu terapiju

- fizioterapiju

- psihoterapiju


� Vestibulāra reiboņa ārstēšanā lietotie medikamenti:- antihistamīna llīdzekļi

- antiholīnerģiskos līdzekļus

- sedatīvie līdzekļi

- kalcija kanālu blokatori

- betahistīns

� Specifisku vestibulāru reiboņu terapija:

- kortikosteroīdi

- antikonvulsanti

- Beta blokatori

- selektīvie serotonīna atpakaļsaistes inhibitori (SSAI)


� Adaptācijas vingrojumi vestibulārā aparāta trenēšanai:

- guļus (acu un galvas kustības)

- sēdus, stāvus, apsēstoties-pieceļoties, staigājot

- vingrinājums uz mīkstas putuplasta virsmas

- vingrinājums uz batuta

- soļošanas pa dēlīšiem

� Atbrīvojošie manevri LPPV ārstēšanā

- Brandt–Daroff vingrinājums

- Semont manevrs

- Epley manevrs

Paldies par uzmanPaldies par uzmanīību!bu!

Reiboņa Vadl īniju prezent ācija - Neurology.lv · Reiboņa Vadl īniju prezent ācija...

Documents

Transcript of Reiboņa Vadl īniju prezent ācija - Neurology.lv · Reiboņa Vadl īniju prezent ācija...