Reformu īstenošanas rīcības plāns vispārējā izglītībā

Ekspertu darba grupu rezultāti2012.gada 21.jūnijs

Reformu darba grupas

1. Izglītības reformu darba pamatgrupa2. Izglītības saturs un mācību procesa organizācijas 3. Pirmsskolas izglītība4. Pedagogu kvalitātes, atalgojuma un motivācijas

sistēma5. Mazo skolu attīstība6. Izglītības finansēšanas sistēma7. Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izstrāde8. Iekļaujošā izglītība

Kopā 68 eksperti

Izglītības reformu darba pamatgrupa

• Inita Juhņēviča, IZM Profesionālās izglītības un vispārējās izglītības departamenta direktora vietniece

• Inita Blačforda, izglītības un zinātnes ministra padomniece • Aija Tūna, Sorosa fonda Latvija iniciatīvas "Pārmaiņu iespēja

skolām" eksperte• Marija Golubeva, Providus, izglītības politikas pētniece• Zane Ozola; LDDK izglītības eksperte• Baiba Bašķere, LIZDA speciāliste vispārējās izglītības jautājumos• Dzintra Kohva/Ineta Tamane, LIVA prezidentes• Gunta Auza, LLPA, Jelgavas pilsētas domes Izglītības pārvaldes

vadītāja• Aivars Stankevičs, Izglītības kvalitātes valsts dienesta vadītājs• Guntis Vasiļevskis, Valsts izglītības satura centra vadītājs

Izglītības saturs un mācību procesa organizācija

• Maija Kokare, pedagoģijas zinātņu doktore, grupas vadītāja• Aija Tūna, Sorosa fonda Latvija iniciatīvas "Pārmaiņu iespēja

skolām" eksperte• Karinē Oganisjana , LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas

fakultātes vadošā pētniece• Velga Mālkalne, Smiltenes ģimnāzijas direktore• Iveta Vērse, Izglītības attīstības centra vadītāja• Daiga Kalniņa, Rīgas Dabaszinību skolas direktore• Inese Muižniece, Garkalnes vidusskolas direktora vietniece• Ineta Tamane, LIVA prezidente• Tatjana Marhileviča, LIZDA pārstāve, Tukuma strapnovadu

arodorganizācijas priekšsēdētāja• Inita Juhņēviča, IZM Profesionālās izglītības un vispārējās izglītības

departamenta direktora vietniece

Reformu mērķis Izveidot vispārējās izglītības saturu un tā īstenošanas ietvaru, kas

veicina 21.gs. prasmju attīstību un spēju radoši lietot iegūtās zināšanas un prasmes reālajā dzīvē (tai skaitā jaunu vērtību radīšanā) ikvienam skolēnam un nodrošina skolēncentrētu, uz kompetencēm balstītu un mūsdienīgu mācību procesu.

Atbalstīt un stiprināt skolu autonomiju un atbildību elastīga

mācību satura plānošanā un mācību procesa organizēšanā

Mācību saturā un procesā akcentēt kompetenču apguvi

Atbalstīt pedagogu radošo darbu un atbildīgumu, kā arī sadarbību skolas

kā organizācijas iekšienē un attiecībās ar sabiedrību

Paaugstināt pedagoģiskās argumentācijas lomu lēmumu par izglītības jautājumiem pieņemšanā

skolās

Reformu konceptuālais pamats

• Atbalstīt un stiprināt skolu autonomiju un atbildību elastīga mācību satura plānošanā un mācību procesa organizēšanā

• Mācību saturā un procesā akcentēt kompetenču apguvi

• Atbalstīt pedagogu radošo darbu un atbildīgumu, sadarbību skolas iekšienē un attiecībās ar sabiedrību

• Paaugstināt pedagoģiskās argumentācijas lomu lēmumu pieņemšanā

plānotie darbības soļi paredzamais rezultātsIzstrādāt konceptuāli jaunu pamatizglītības standartu - jaunus MK noteikumus, kas nosaka galvenos izglītības procesa mērķus un sasniedzamos rezultātus – pamatkompetences un vispārējos principus, paredzot, ka mācību priekšmetu standarti netiek apstiprināti MK

Pamatizglītības standarts ir vadlīnijas dažādām izglītības programmām, kas dod iespēju vecākiem izvēlēties piemērotāko izglītību savam bērnam un skolām radoši attīstīt savu potenciālu

izstrādāt pamatizglītībā obligāti apgūstamo (minimālo) saturu matemātikā, dzimtajā valodā, svešvalodā, dabaszinībās un vēsturē un izglītības satura daļu, kuras standarti noteikti pa izglītības jomām (nedetalizējot mācību priekšmetus un veicinot integrētu un starpdisciplināru izglītību)

Mācām bērnus, nevis saturu: tiek radīti mūsdienīgi un starpdisciplināri risinājumi daudzveidīgām mācībām

Pilnveidot secīgi 1.- 6. un 7.- 9.klašu klašu pamatizglītības mācību priekšmetu un izglītības jomu standartus un mācību priekšmetu programmu paraugus, atslogojot skolēniem apgūstamo mācību saturu un formulējot to kompetenču pieejā, kā arī akcentējot to rekomendējošo raksturu un ievērojot pēctecību

Optimizēta skolēnu slodze – novērsta mācību satura fragmentizācija, pārklāšanās dažādos mācību priekšmetos un skolēnam izvirzīto prasību detalizācija

Reformu īstenošanas soļi/rezultāti

plānotie darbības soļi paredzamais rezultātsSaglabāt pastāvošo obligāto izglītību no 5 gadiem, nodrošinot, ka visi bērni 5-6 gados apgūst pirmsskolas izglītības programmas vecumposmam atbilstīgā vidē

Kvalitatīva pirmsskolas izglītība un pilnveidots mācību metodiskais nodrošinājums bērna attīstībai atbilstīgā vidē

Izstrādāt normatīvo regulējumu pārejai uz obligātu vidējo izglītību, tai skaitā arodizglītības programmu apguvējiem

Veicināta vidējās izglītības pieejamība jauniešiem, kas apgūst arodizglītības programmas

Veikt nepieciešamās izmaiņas valsts pārbaudījumu sistēmā saskaņā ar izglītības kvalitātes monitoringa sistēmu

Pilnveidota valsts pārbaudījumu sistēma

Sagatavot plānu finanšu līdzekļu piesaistei skolu bibliotēku nodrošināšanai ar mācību literatūru, kurā paredzēts atbalstīt valsts finansētu digitālu, IZM uzturētā elektroniskā vidē pieejamu mācību materiālu izveidi

Izstrādāts plāns mūsdienīgu mācību līdzekļu un mācību literatūras nodrošinājumam vispārējā izglītībā

Reformu īstenošanas soļi/rezultāti

plānotie darbības soļi paredzamais rezultātsSagatavot normatīvo regulējumu, metodisku atbalstu un pedagogu profesionālās pilnveides iespējas svešvalodu apguvei no 1.klases un paredzēt skolām izvēles iespēju piedāvāt skolēniem mācību priekšmetus apgūt ES oficiālajās valodās

Kvalitatīva svešvalodu apguve

Izveidot izglītības vadības un praktiskās metodikas centru

Atvērta atbalsta institūcija skolām, skolotājiem un vecākiem, nodrošinot metodisku, administratīvu un/vai pedagoģisku atbalstu

Reformu īstenošanas soļi/rezultāti

Pirmsskolas izglītība

• Daina Kājiņa, grupas vadītāja, Latvijas Privāto pirmsskolu biedrības valdes priekšsēdētāja, privātās pirmsskolas „CreaKids” vadītāja

• Sarmīte Joma, Jelgavas izglītības pārvaldes pirmsskolas izglītības speciāliste• Līvija Balčune, LIZDA pārstāve , Rīgas 13.pirmsskolas izglītības iestādes

„Ābecītis” izglītības metodiķe • Liesma Neipreisa, IKVD Licencēšanas un reģistru departamenta vecākā

eksperte• Inese Krasmane, Jelgavas privātās pirmsskolas „Pūčuks” vadītāja • Arita Lauka, Privātās pirmsskolas "Maziņš kā jūra" skolotāja/metodiķe • Vēsma Eglīte, Ropažu pirmsskolas izglītības iestādes „Annele” vadītāja• Inguna Vārtiņa, Privātās pirmsskolas „Patnis” vadītāja• Jautrīte Glaudiņa, IZM, Vispārējās izglītības nodaļas vecākā referente• Dagnija Vigule, RPIVA lektore, pirmsskolas izglītības iestādes “ Annele”

metodiķe • Baiba Dorne, biedrība “ Vecāki par izglītību”

Reformu mērķis

Nodrošināt ikviena bērna spējām un attīstībai

atbilstošu, radoši attīstošu, kvalitatīvu un vienlīdzīgi pieejamu pirmsskolas izglītību

Reformu konceptuālais pamats

• Veicināt pirmsskolas izglītības iestāžu autonomiju

• Veicināt izpratnes maiņu par pirmsskolas izglītību

• Nodrošināt vienlīdzīgu pirmsskolas izglītības pieejamību

• Nodrošināt labvēlīgu mācību vidi• Stiprināt ģimenes un pirmsskolas saikni

Reformu īstenošanas soļi

Nodrošinājums Nodrošināt visiem vienlīdzīgu pieeju pirmsskolas izglītībai no pusotra gada vecuma, akcentējot tās pozitīvo ietekmi uz bērna attīstību. Nodrošināt piedalīšanos pirmsskolas izglītības procesā kā obligātā izglītības apguves posmā visiem bērniem no 5 gadu vecuma.

Pirmsskolu autonomija

Pilnveidot pirmsskolas izglītības programmu paraugus, veicinot pirmsskolas izglītības iestāžu autonomiju izglītības procesa plānošanā un organizēšanā. Nodrošināt izglītības satura pēctecību starp pirmsskolu un sākumskolu.

Birokrātijas mazināšana

Samazināt obligāto pedagoģisko dokumentāciju. Pārskatīt higiēnas prasības. Izvērtēt citu obligāto prasību un noteikumu lietderību un jēgu.

Pirmsskolu kvalitātes sekmēšana

Analizēt pirmsskolu iekšējo novērtējumu, kas kalpotu kā kvalitātes monitorings, nosakot pirmsskolas stiprās un vājas puses.

Reformu paredzamie rezultāti

• Ikviena ģimene ir droša par kvalitatīvu pirmsskolas izglītības pieejamību no pusotra gada vecuma, ja ģimene ir izrādījusi šādu nepieciešamību

• Nodrošināta bērnu vecumposmam atbilstoša izglītība labvēlīgā attīstošā mācību vidē, izmantojot rotaļu kā galveno mācību darbību

• Stiprināta ģimenes loma pirmsskolas izglītības ieguvē

Iekļaujošā izglītība

• Sarma Freiberga, izglītības un zinātnes ministra padomniece, grupas vadītāja

• Jana Simanovska, Vecāku foruma pārstāve• Kristīne Liepiņa, Izglītības iniciatīvu centra pārstāve• Silvija Dreimane, LIVA valdes locekle, Jēkabpils pamatskolas direktore• Maksims Platonovs, IKVD Uzraudzības departamenta direktora p.i.• Mudīte Reigase, VISC pārstāve, ESF projekta „ Izglītojamo ar

funkcionāliem traucējumiem atbalsta sistēmas izveide” vadītāja• Inita Juhņēviča, IZM Profesionālās izglītības un vispārējās izglītības

departamenta direktora vietniece• Ināra Radčenko, LIZDA Jelgavas pilsētas AO priekšsēdētāja• Eva Birzniece, Pro Futuro pārstāve• Olita Arkle, IZM Vispārējās izglītības nodaļas vecākā referente• Aīda Paipare, Jūrmalas pilsētas domes Izglītības nodaļas vadītāja

Reformu mērķis

Nodrošināt vienlīdzīgas iespējas izglītības apguvei un veicināt sociālās atstumtības riska

grupu iekļaušanos izglītības sistēmā visos izglītības veidos un pakāpēs

Reformu konceptuālais pamats

• Veicināt skolēnu ar speciālām vajadzībām iekļaušanu vispārējās izglītības iestādēs

• Nodrošināt skolēniem vienlīdzīgas iespējas mācību satura apguvē un vērtēšanā

• Nodrošināt mācību līdzekļu, metodisko materiālu izstrādi atbilstoši traucējuma veidam, lai sekmētu skolēna izaugsmes dinamiku

• Nodrošināt pieejamu izglītības vidi izglītības iestādēs un veicināt vides pieejamības uzlabošanu sabiedrībā kopumā

• Nodrošināt kvalitatīvu un efektīvu pedagogu sagatavošanas sistēmu iekļaujošas izglītības īstenošanai

• Veicināt savlaicīgu speciālo vajadzību diagnostiku visos izglītības posmos• Veicināt sabiedrības attieksmes maiņu un izpratni par iekļaujošo izglītību

Reformu īstenošanas soļi • Atteikties no termina „speciālā” lietojuma izglītības programmu (izņemot

programmas izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem) un speciālās izglītības iestāžu nosaukumos

• Piedāvāt atbalsta pasākumus mācību procesā atbilstoši konkrētam traucējumu veidam, tādējādi sekmējot skolēnu bez intelektuālās darbības traucējumiem iekļaušanos vispārizglītojošajās izglītības iestādēs

• Sagatavot grozījumus normatīvajos aktos par vienotas un saprotamas terminoloģijas, kas balstās uz iekļaujošās izglītības pieeju

• Izvērtēt speciālo izglītības iestāžu tīklu un izstrādāt atbilstīgu finansēšanas modeli

Reformu īstenošanas soļi

• Apkopot un izvērtēt informāciju par izglītības pieejamību skolēniem ar speciālajām vajadzībām

• Pilnveidot mācību saturu skolēniem ar garīgās attīstības traucējumiem, kā arī mācību līdzekļus un procesu skolēniem ar speciālām vajadzībām, izmantojot jaunākās zinātniskās atziņas un IKT iespējas

• Nodrošināt IKT un programmatūras tiem skolēniem ar speciālām vajadzībām, kuriem tas nepieciešams izglītības programmu apguvei

• Diferencēt pamatizglītības standartā noteiktās prasmes un iemaņas skolēniem ar speciālām vajadzībām, ņemot vērā viņu izaugsmes attīstības līmeņus un fizioloģiskās iespējas

Reformu īstenošanas soļi

• Pielāgot iespējas pilnvērtīgi izpildīt valsts pārbaudes darbus skolēniem ar speciālajām vajadzībām

• Izveidot Latvijā 10 Iekļaujošas izglītības atbalsta centrus - IIAC

• IIAC sadarbībā ar ģimenes ārstiem /pediatriem, skolēnu vecākiem un pedagoģisko personālu veicināt skolēnu agrīnu diagnostiku, lai veiktu preventīvus pasākumus funkcionālo traucējumu iespējami ātrākai novēršanai un atbalsta pasākumu sniegšanai

• Nodrošināt skolās kompetentu atbalsta personālu, kas profesionāli novērtē katra skolēna speciālās vajadzības un izstrādā atbilstošu pasākumu kompleksu un seko procesa realizācijai, veicot korekcijas atbilstīgi skolēna attīstības dinamikai (visiem topošajiem skolotājiem augstskolu programmās būs padziļināta apmācība par speciālo pedagoģiju)

Reformu īstenošanas soļi • Nodrošināt pakalpojumu pieejamības un kvalitātes monitoringu - reizi gadā

sagatavot ziņojumu par izglītības pakalpojumu pieejamību skolēniem ar speciālām vajadzībām, iepazīstināt ar to sabiedrību

• Nodrošināt karjeras izglītības konsultācijas skolēniem ar speciālām vajadzībām

• Izstrādāt iekļaujošās izglītības procesa aprakstu karti, kas nosaka izglītības pakalpojuma sniegšanu no vajadzību identifikācijas līdz pedagoģisku mērķu noteikšanai un īstenošanai

• Izvērtēt drošas vides riska faktorus un izstrādāt ieteikumus vides pieejamības nodrošināšanai gan izglītības iestādēs, gan ārējā vidē (pilsēta, ielas, kultūras iestādes , ārstniecības iestādes, transports u.c.)

• Izveidot mākslinieciskās koncepcijas, lai bērni ar speciālām vajadzībām iespēju robežās var piedalīties visās skolēnu dziesmu un deju svētku programmās

Mazo skolu attīstība

• Aija Tūna, Sorosa fonda Latvija iniciatīvas "Pārmaiņu iespēja skolām" eksperte, darba grupas vadītāja

• Dzintra Auzāne, Valkas novada Izglītības pārvaldes vadītāja• Svetlana Ziepniece, Tirzas pamatskolas direktore• Māris Grigalis, LIVA valdes loceklis, Sutru pamatskolas direktors• Ingrīda Mikiško, LIZDA priekšsēdētāja• Elita Barisa, IKVD Kvalitātes novērtēšanas departamenta direktores

vietniece• Gunta Dimitrijeva, Jēkabpils novada domes projektu vadītāja• Svetlana Batare, IZM Izglītības finansēšanas stratēģijas nodaļas

vadītāja• Rūta Reine, IZM Vispārējās izglītības nodaļas vecākā referente

Reformu mērķis

Attīstīt efektīvu skolu tīklu Latvijas reģionos

• nodrošinot kvalitatīvas un daudzveidīgas izglītības, t. sk., interešu un neformālās izglītības pieejamību pirmsskolas un pamatskolas posmā

• veidojot apstākļus mūsdienīgiem, decentralizētiem izglītības ieguves un nodarbinātības risinājumiem mūžizglītības ietvarā

Mazo skolu saglabāšanas uzdevumi/iemesli

• nodrošināt izglītības pieejamību maksimāli tuvu dzīvesvietai

• sekmēt Latvijas līdzsvarotu attīstību, saglabājot ekonomiski aktīvajām ģimenēm piemērotas kopienas

• attīstīt mūsdienīgus risinājumus holistiskai un radošai pieejami izglītībā uz skolas kā daudzfunkcionāla kopienu centra bāzes

Mazās skolas var piedāvāt elastīgus risinājumus, t.sk., pilotējot attālināto mācību, IK tehnoloģiju izmantošanas u.c.

risinājumus.

Reformu konceptuālais pamats

• Nepieciešamība skatīties uz mazo skolu kā iestādi ar pakalpojumu grozu un lomu kopienā, ne tikai atkarībā no bērnu skaita

• Skolas uzdevums izglītības programmu īstenošanā jāskata un finansējums jārēķina, balstoties uz plašāku vajadzību un funkciju izpratni, iekļaujot bibliotēkas, pagarinātās dienas grupas, interešu izglītību, atbalsta personāla utt. pieejamību

• Skola jāuztver kā vieta, kur apvienojas un jo īpaši mazapdzīvotajās teritorijās tiek koordinēta un bērniem un jauniešiem nodrošināta izglītības, veselības aprūpes, sociālo, kultūras pakalpojumu pieejamība (Somijas modelis!)

• Jautājumi tiek skatīti no bērna attīstības veicināšanas viedokļa, t.sk., nodrošinot daudzveidīgas attīstības iespējas gan tiešajā mācību procesā, gan ārpus tā (interešu izglītība, t.sk., tehniskie, dabaszinātņu, sporta u.c. pulciņi/nodarbības; pāreja no bērnu mācīšanas un „pieskatīšanas” uz attīstības veicināšanu)

Reformu īstenošanas soļi

• Definēt mazo skolu kritērijus• Veikt nepieciešamos aprēķinus un izstrādāt finansēšanas modeļus

mazo skolu pastāvēšanai un turpmākās attīstības vajadzībām• Izstrādāt atbalsta programmu un ieviest finansēšanas modeļus

mazo skolu attīstībai• Izstrādāt mazo skolu sekmīgai inovatīvai darbībai atbilstošu

normatīvo regulējumu• Atbalstīt pašvaldības mazo skolu pārveidei par

daudzfunkcionālajiem centriem

Veicināt skolu konstruktīvu sadarbību ar pašvaldībām un skolu attīstības plānošanu kopienas attīstības kontekstā

Paredzamie rezultāti • Definēti mazo skolu kritēriji• Apzinātas potenciālās mazo skolu programmas dalībskolas;

izveidots skolu tīkls• Izstrādāta uz aprēķiniem balstīta mazo skolu atbalsta

programma, ņemot vērā, ka mazās skolas gan īsteno izglītības programmas, gan veic papildu funkcijas

• Izveidota normatīvā bāze mazo skolu programmas īstenošanai un daudzfunkcionālai darbībai

• Izstrādāts konceptuālais ietvars un ieteikumi skolām un pašvaldībām skolas kā daudzfunkcionāla centra izveidei un darbībai; pieejama ekspertīze un metodiskais atbalsts, t.sk., no nevalstiskā sektora un starpnozaru sadarbībā

Pedagogu kvalitātes, atalgojuma un motivācijas sistēma

• Evija Papule, ESF projekta „Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos” vadītāja, darba grupas vadītāja

• Inga Pāvula, Iespējamās misijas pārstāve• Sandra Lāce, pasniedzēja, konsultante personāla vadības un

darbinieku attīstības jomā, Iespējamās misijas konsultante• Ģertrūde Zabašta, LIVA valdes locekle, Dobeles

1.vidusskolas direktore• Ivans Jānis Mihailovs, IKVD Licencēšanas un reģistru

departamenta direktores vietnieks• Janīna Staudža, LIZDA Rēzeknes pilsētas AO priekšsēdētāja• Aivars Opincāns, IZM, Vispārējās izglītības nodaļas vecākais

referents

Reformu mērķis

Paaugstināt izglītības kvalitāti

• paplašinot skolotāja lomu un karjeras iespējas • ieviešot pedagogu motivācijas sistēmu

birokrātiskā sloga mazināšana

Mazināt birokrātisko slogu un kontroli, nodrošinot pedagoga profesionālā darba rezultātu novērtēšanu saskaņā ar reālo ieguldījumu izglītības procesā

skolu autonomija un individualitāte

Paaugstināt skolas pašpārvaldes institūciju lomu un atbildību lēmumu pieņemšanā, tai skaitā skolas finanšu plānošanā

Izveidojot efektīvu pedagogu profesionālās pilnveides un tālākizglītības sistēmu, paplašināt pedagogu lomu un karjeras iespējas

elastība izglītības satura izstrādē un īstenošanā

Paredzēt pedagogiem iespēju savstarpējai sadarbībai un kopīgam radošam darbam, tādējādi veicināt pedagogu profesionālo brīvību un atbildību

efektīva pārvaldība

Nodrošinot iespēju atalgot pedagogus par veiktajiem pienākumiem, izveidot un ieviest profesionālās izaugsmes atbalsta sistēmu, tādējādi veicinot profesionālās karjeras veidošanu, kā arī sekmējot pedagoga prestiža paaugstināšanos

Konceptuālais pamats

Pedagogu motivācijas sistēma

• Atalgojums par veiktajiem pienākumiem• Profesionālās kvalitātes/meistarības novērtēšana• Efektīva tālākizglītības un profesionālās pilnveides

sistēma • Profesionālās karjeras veidošana• Pedagoga lomas un iespēju paplašināšana• Profesionālās izaugsmes atbalsta sistēma• Profesionālā brīvība un atbildība• Profesijas prestižs• Birokrātiskā sloga un kontroles mazināšana

Paredzamie rezultāti Efektīvas ilgtermiņa pedagogu motivācijas,

atalgojuma un profesionālās kvalitātes novērtēšanas programmas ieviešana

= profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas sistēmas ieviešana

= tālākizglītības sistēmas pilnveide= 40 h darba nedēļas ieviešana

Rezultātā = pārskatāma, visiem saprotama, caurspīdīga pedagogu

kvalitātes, atalgojuma un motivācijas sistēma

Izglītības kvalitātes monitorings

• Marija Golubeva, Providus, izglītības politikas pētniece, darba grupas vadītāja

• Evija Papule, ESF projekta „Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos” vadītāja, darba grupas vadītāja

• Ligita Grigule, Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas un mākslas fakultātes studiju metodiķe

• Aivars Mednis, LIVA valdes loceklis, Gulbenes vidusskolas direktors

• Ligita Semjonova, LIZDA pārstāve, Rīgas pilsētas AO priekšsēdētāja

• Kristīne Strūberga, IKVD Kvalitātes novērtēšanas departamenta direktore

Reformu mērķis

Izveidot izglītības sistēmas rezultātu pārskatāmību veicinošu monitoringa sistēmu

Izglītības kvalitātes monitorings

Izmantojami 3 līmeņu indikatori:

• starptautiski salīdzinošie indikatori

• skolēnu/audzēkņu sasniegumu indikatori (skolēna sekmju dinamika)

• izglītības kvalitātes indikatori

Konceptuālais pamats

• Nepieciešamība izveidot vienotu izpratni par izglītības kvalitāti un tās kritērijiem, kas balstās uz starptautisku indikatoru sistēmu, lai izvērtētu skolēnu mācību sasniegumu progresu dažādos izglītības posmos/pakāpēs

• Nepieciešamība veidot un nodrošināt kvalitatīvu, mūsdienīgu un skolēniem draudzīgu mācību vidi un procesu, sekmējot skolēnu mācību motivācijas paaugstināšanos

Pilnveidota valsts pārbaužu datu bāze, nodrošinot izglītības rezultātu pārskatāmību katrā izglītības posmā, sekojot katra skolēna mācību sasniegumu dinamikai

Efektīvs veids, ka monitorēt skolēnu sasniegumu progresu kontroles posmos (3., 6., 9. un 12. klasē vai attiecīgā profesionālās izglītības posmā), samazinot citu pārbaužu skaitu

Var izvērtēt katras izglītības iestādēs “pievienoto vērtību”, sekot līdzi individuālo skolēnu un skolēnu grupu sekmju dinamikai, salīdzināt ar vidējo valstī vai novadā

Vienoto datu bāzi var plaši izmantot pētījumiem par izglītības sistēmas kvalitāti un specifiku

Paredzamie rezultāti/ieguvumi

Paredzamie rezultāti/ieguvumi

Pārveidoti izglītības iestādes vērtēšanas kritēriji, izstrādājot zinātniski pamatotus mācību vides un mācību procesa kvalitātes vērtēšanas instrumentus, ietverot arī pirmsskolas posmu

Iekļaut izglītības iestāžu vērtēšanas sistēmā Pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas (PPDKN) rezultātus, apvienot skolu kvalitātes novērtēšanas procesu ar PPDKN, novēršot pārklāšanos

Izmantot vairāk ar anketēšanas palīdzību veidoto indikatoru, mazāk aprakstošo tekstu

Rosināt izglītības iestādes veikt pašnovērtējumu, izmantojot anketēšanu (skolēnu, darbinieku, vecāku) un PPDKN rezultātus

Apsvērt institucionālo risinājumu pēc ESF “skolotāju projekta” beigām, rezultātus izmantojot izglītības politikas un prakses pilnveidošanai

Izglītības finansēšanas sistēma

• Zane Ozola, darba grupas vadītāja, LDDK pārstāve, "Patnis" direktore• Lolita Kokina, Cēsu novada pašvaldības Izglītības nodaļas vadītāja• Diāna Blūma, vecāku iniciatīvas grupas „Nauda seko bērnam” pārstāve• Daina Kājiņa, Latvijas privāto pirmsskolu biedrības valdes priekšsēdētāja• Liveta Sprūde, LIVA pārstāve, Aizputes vidusskolas direktore• Modris Krieviņš, LIZDA pārstāvis, Cēsu starpnovadu AO priekšsēdētājs• Andra Šenberga, IKVD Licencēšanas un reģistru departamenta direktore• Svetlana Batare, IZM Izglītības finansēšanas stratēģijas nodaļas vadītāja• Andris Tumiņš, Rīgas 40.vidusskolas direktores vietnieks• Reinis Ziļevs, Latvijas Vecāku kustības pārstāvis

Reformu mērķis

Izveidot finansēšanas sistēmu, kas finansē skolēnu izglītības procesu, nodrošinot maksimālu atbalstu katra bērna/skolēna attīstībai un izglītībai neatkarīgi no dzīves vietas, sociālā stāvokļa un citiem faktoriem

Kāpēc jāmaina finansēšanas sistēma?• Latvija 2030 • ES 2020• LR Tiesībsarga ziņojums• Vecāku organizāciju priekšlikumi• Valdības rīcības plāns

Skolu autonomija un decentralizācija – ceļš uz mūsdienīgu skolu pārvaldību

Reformu konceptuālais pamats

• Izglītības finansēšanā nodrošināt vienlīdzīgas iespējas bērniem iegūt kvalitatīvu izglītību, neatkarīgi no sociālā stāvokļa, skolas atrašanās vietas u.c. faktoriem

• Ieviest caurskatāmu, skaidri definētu un saprotamu izglītības pakalpojumu finansēšanas sistēmu, kas nodrošina efektīvu finanšu pārvaldību un pārraudzību

• Noteikt bērnu interesēm optimālu „izglītības pakalpojumu groza” saturu, definējot nepieciešamos pakalpojumus (minimumu un variācijas) un tiem atbilstīgu finansējumu

Reformu īstenošanas soļi• Noteikt galvojuma pakalpojuma groza saturu dažādu izglītības

programmu īstenošanai• Veikt aprēķinus par nepieciešamo finansējumu galvojumam 1 skolēnam,

ņemot vērā bērna individuālās vajadzības, dažādās izglītības programmas un teritoriālos aspektus

• Izstrādāt caurskatāmu, skaidri definētu un saprotamu izglītības pakalpojumu finansēšanas jeb galvojuma sistēmu

• Izstrādāt plānu atbilstoša finansēšanas modeļa ieviešanai• Izstrādāt galvojumu sistēmas normatīvo regulējumu• Sadarbībā ar pašvaldībām sagatavot grozījumus normatīvajos aktos

galvojumu sistēmas ieviešanai• Veikt grozījumus normatīvajos aktos, paredzot, ka kārtību, kādā tiek

dibinātas, reorganizētas un slēgtas izglītības iestādes, kā arī pieņemti un atlaisti no darba izglītības iestāžu vadītāji, nosaka Ministru kabinets

Paredzamie rezultāti • Noteiktas izmaksu pozīcijas, kas nepieciešamas izglītības pakalpojumu

groza īstenošanai un precizēta šo pozīciju sadale starp valsti un pašvaldību

• Noteikts minimālais pakalpojumu apjoms, ko sedz galvojums, ņemot vērā skolēnu individuālās vajadzības un dažādu izglītības programmu specifiku

• Noteikti citi iespējamie finansēšanas/atbalsta avoti un šādas finansēšanas/atbalsta robežas

• Aprēķinātas optimālās galvojuma izmaksas (1.-6.klase, 7.-9.klase, 10.-12.klase)

• Izstrādāta galvojumu sistēma• Sagatavots izglītības jaunā finansēšanas modeļa ieviešanas plāns,

nosakot ieviešanas posmus un kārtību, atbalsta pasākumus• Sagatavoti atbilstoši normatīvo aktu grozījumi

Paldies par uzmanību!

Veiksmi darbos!