~r---~------~~--~------------~----------------NeptecieS'ama /aba griba... Sakums 1. /pp. ieintereset darba devejus pieQemt darba nedzirdigos cilvekus, sasaucas ar profesiju aizliegumiem - nedzirdigie cilveki, piemeram, nedrikst stradat par krasotajiem, jo abligatas veselibas prasibas ir, lai Latvijas krasataji dzirdetu cukstus balsi ne mazak ka 3 m attaluma(I}. Nedrikst nedzirdigie stradat ari par jumi~iem, elektr*iem, namdariem utt, ja cukstus balsi 3 m attaluma vajag dzirdet visiem tiem, kas Latvija grib stradat augstak par 1,5 mna zemes. Mes nerunajam par tadam profesijam, kuras nedzirdigajiem cilvekiem patiesam nay pieejamas, mes runajam par prafesiju nepamatatajiem aizliegumiem

Jaruna ari par diskriminaciju infarmacijas iegDsana. Nepartraukti, klaji tiek parkaptas nedzirdigo cilveku tiesibas piedalities valsts palitiskaja dzive - pamatpilsaQtiesibas. Latvijas TV nay natikusi NEVIENA palitiska diskusija, kura bDtu tulkota zimju valada, neviena velesanu iecirkni nay stradajusi mDsu tulki, pat nevienu jaungada apsveikumu no mDsu valsts vaditajiem mes neesam redzejusi zimju valoda. Vis-par LTV nedzirdigajiem ir pieejama tikai 3% apjoma... Aizliegums vadit automasinas, liecinat pie notira

Pagajusa gada beigas nedzirdigajiem cilvekiem aizliedza vadit personiskas autamasinas? TurkJat minimali pie/aujamas prasibas - kurlums vienai ausij un cukstus balss dzirdesana tris metru atfaluma, ir nesaprotamas. Radas virkne jautajumu kapec tiesi tris metri? kadi var bDt tie realie dzives apstak/i, fai autamasinas vaditajam bDtu jadzird cukstus (I) balss na tris (I) metru atfaluma? kapec ar mums - LNS ka nedzirdigo cilveku parstavjorganizaciju to neuzskatija par vajadzigu saskaQot? vai specialisti, kuri izdomaja soprasibu, ir specialisti autotransporta jautajumos, vai viQi ir Qemusi vera lidzsinejo pieredzi, EU praksi un visbeidzot vai, pieQemot sadus ierobe

iojumus, autori padomaja, ka vini nedzirdigos autovaditajus pielidzinaja ~arkoma-niem, alkoholi~iem un citiem sabiedribai bistamiem cilvekiem?

Tapec nay ari nekads brinums par Ministtu kabineta 2002. gada 17. septembra "Nateikumiem par veselibas parbaudem transpartiidzek/u vaditajiem un persanam, kuras velas iegDt transpartlidzek/u vacjitaja kvalifikaciju». Sada/a "Ozirdes traucejumi» faktiski viQiem aizliedz vadit persaniskas vieglas autamasinas. Un, kur tad vel Veselibas ministrijas viedaklis par ta, ka nedzirdigie cilveki pie stUres apdraud lidzcilveku drosibu un veselibu.. .

Vai ta nay diskriminacija, ka pec daudziem gadu desmitiem (30) Latvijas nedzirdigie autabrauceji, kas pieradijusi sevi ka

. uzmanigus, akuratus un uzticamus ielas satiksmes dalibniekus, sadien uzzina, ka ir bistami apkartejiemI Cik mums zinams, par sa temu Latvija nekad nay veikti mediciniski petijumi, izdarita esosa stavakla analize Qemta vera ieprieksejo gadu pieredte, ka~ liktu secinat, ka cilveki, kas nedzird, bDtu radijusi nopietnas problemas ielu satiksme. Pec mDsu pieprasijuma uzradit attiecigo statistiku par nelaimes gadijumiem, avarijam, kuras bDtu izraisijusi nedzirdigie autovaditaji, izradijas , ka tadas vienkarsi navI

Ta ir diskriminacija Sis ir tas piemerotakais bridis jautaju

mam - vai Latvija tiek gatavati ari citi, tikpat diskriminejosi ierobeiajumi pret nedzirdigajiem? Jo, ja jau sabiedriba uzskata, ka nedzirdigie apdraud lidzcilvekus viena dziyes situacija, tad tacu var pie/aut, ka ir ari citas, kad nedzirdigie ir bistami apkarteji8m. Jo, pat ejot pari ielai nedzirdigais tacu nevar dzirdet, ka tuvojas, piemeram, atra palidziba. Tatad k/Dt par avarijas izraisitaju? Un ko darit ar automasinam? Un kas to kompenses?

Jaatzime ari Eiropas Padomes direktiva Nr 9114391EEC, sevis~i tas 3. pielikums, kurs nosaka minimalas prasibas transportiidzek/u vaditaju veselibai. Taja nay pilnigi nekadu aizliegumu nedzirdiga

~~~~;;:::'~=~~:!':F::::::~:=rT-Y''''~ jiem iegDt B kater: goriju un tatad vadit vieglas automaS/nasI Preteji Veselibas ministrijas viedoklim Eiropas Savienlbti

nay pilnlgi nekiidu mediclnisku

ierobeiajumu va

dTt viegliis auto

maslnas nedzir

dlgiem cilvekiem!

Un ko gan teikt

!!!!!!!~~~iiII par mDsu notariata

.......

'111~1f'lI

likuma 86. pantu: "Par notariala akta lieciniekiem nevar bDt: rakstit un lasit neprateji, ne.pilngadigie un tie, kas miesigu vai garigu trukumu de! nespej pareizi un pilnigi sapr-ast un apliecinat aktu, proti, gara slimie, kurlie, memie un aklie». Tada diemiel ir nedzirdigo ikdiena Latvija.

Nedzirdigie spej sasniegt daudz, bet viniem japalidz

Dari, jo tu vari? VarbDt sis ir tas gadijums, kad pareizak teikt - nedari, jo tu nevari? Pasi nedzirdigie cilveki loti daiadas dzives jomas, neskatoties uz sabiedribas ignoranci, ir spejusi sasniegt daudi. Ko verts ir vien mDsu nedzirdigo studentu varejumsI Lidzas dzirdigiem studentiem, par spiti savai nedzirdibai, par spiti tam, ka valsts nenodrosina vinus ar tulkiem vini macas, iegDst augstak~ izglTtibu. ' ,

Latvijas Nedzirdigo savienibas statUtos noteikts, ka viens no mDsu arganizacijas pamatuzdevumiem ir cinities par ta, lai nedzirdigie cilveki ka pilnvertigi sabiedribas locek/i varetu piedalities mDsu valsts dzive. Lai ta panaktu, Latvijas Nedzirdigo savieniba piedalas visu to projektu realizacija, kas tiesi vai netiesi saistiti ar nedzirdiga cilveku socialo rehabilitaciju.

MDsu mer~is veidot tadu situaciju, lai nedzirdigie cilveki bDtu nevis socialas palidzibas, pabalstu prasitaji, bet, pateicaties labai izglitibai un attiecigi profesijai, varetu patstavigi nodrosinat savu un savu gimenu dzivi. Mums nevajag, lai sabiedriba uzskata nedzirdigos par atpalikusiem un nepilnvertigiem kurlmemajiem, kuri nemak pasi par sevi parDpeties. Nedzirdiba nenozime neizbegamu atpaliceju vietu dzive.

Kas nepieciesams integracijai

Nedzirdiba nozime tikai to, ka cilvekam nepieciesama ikdienas palidziba visa mDia garuma, lai viQs varetu parvaret izolaciju, lai nejustos lieks un nevienam nevajadzigs. Jebkura sabiedriba nedzirdigie cilveki ir kultUras un valodas minoritate. Tapec mums vajag panakt tadu integraciju sabiedriskaja dzive caur nepieciesamo pakalpojumu kompleksu, kas ietver sevi gan tehniskos paliglidzek!us, gan informativo nodrosinajumu, gan nedzirdigo zimju valodas tulku pakalpojumus, gan nepieciesama atbalstu tiem, kas pasi nespej par sevi parDpeties, kura nevis skaistas vardos, bet realas darbos nodrosina nedzirdigajiem lidzvertigus dzives apstak/us ar parejo sabiedribas da/u.

Mes nevelamies cinities par atlaidem un atvieglojumiem, prieksrocibam un kompensacijam, mes cinamies par vienadam iespejam visiem, iespejam, kuras nodrosinat ir sabiedribas pienakums. '

----------------------------------------------------------~

Mums nay vajadziga tada

sabiedriba, kas, iestajusies Eiropas Savieniba un NA TO, taja pasa laika ignore un diskrimine invalidus. Mums nay vajadziga tada sabiedriba, kura tUkstosi ci/veku nevar normali nopirkt vi/ciena vai autobusa bijeti, aiziet pie gimenes arsta, skatities televiziju, macities augstskola, iekartoties viesnica, saQemt surdotehniku utI. Mes esam

( LNSDome )

KC:' «-Ritansm·a» · darba parskats Maruta Piterniece, KC direktore

MOsu kultaras centrs «RTtausma» divu gadu laika ir izmainljies, un parmait;las joprojam turpinas".

Remonte, sakarto Pec remontiem ir iespejams

izmantol zali , foaje , garderobi un labierTcTbas - to jau visi zina, ka viss izskatljas tris gadus atpaka!. ArT skatuve, uz kuras sava laika nolika daudzas izrades, ir sakartota lietosanai. Protams, tur vel daudz ko darn - nepieciesams uzlabot apgaismojumu utI.

ArT aklieru gerbtuves izremontetas: viena telpa dramas kolektlvam, otra dejotajiem.

Pirmaja stava neremontela vel liela garderobe, kura tika izTreta lietoto mebelu veikalam, Tas nolikvidejas, at~lajot mums pravu nesamaksatu paradu.

Olra slava telpas ir izirelas. Esam centusies savesl kartlba arT pagrabu, kas bija ugunsbTstama stavoklT. Pasreiz tur var drosi ievest kontrolierus.

Kosmetisko remontu ar dazu ierTcu nomainu veicam siltummezgla. lerTkojam divus papildus sOkQus, lai bOtu labaka Odens cirkulacija un sillakas telpas.

Vislielaka sape - tekosais jumts, kura remontam ITdzek!us 2500 Ls apmera atveleja ·firma Nokia. (No red. - tagad jumta remonts ir jau paveikts).

pret so realo diskriminaciju, ar kuru nedzirdigie ci/veki saduras sava ikdienas dzive, Viena lieta ir ta, ka nedzirdiba - ta ir nelaime, cita lieta - ka sabiedribas vienaldziba to padara par tragediju. Ozive katram no mums ir dota tikai vienu reizi, mes nevaram gaidit gadus, kad sabiedriba mainisies, kjDs izprotosaka.

Mes tomer ceram, ka pec

Darbus neskiro MQsu kOlektIvs ir neliels:

direktors, kultOrmasu organizators, 3 sargi, uz pusslodzi gramatvedis, elektri~is un santehni~is. Darbus nes~irojam kas vajadzTgs, to arT katrs dara.

Esam priecTgi par atsaucTbu no biedriem, kuri atnesa dazadus telpaugus, lai telpas bOtu majlgakas.

Stradniekus pastavTga darba nepieQemam, bet iesaistam aktlvistus. AtsaucTba ir liela.

Rigas Domes atbalsts

Prieks, ka jau treso sezonu mOs atbalsta Rigas Domes Kulturas parvalde, pies~irot atalgojumu dramas kolektlva rezisorei un deju kolektlva vadTtajai. Dramas kolekHva pamatsastava darbojas 12 pasdarbnieki, tiek iesaistTti arT berni.

Estrades deju kolektlva 8 jauniesi no Rigas skolas un 51. vidusskolas, nedaudz ir arT melodeklametaju. Saja gada sak iekusteties arT pantomTmisti.

Deju kolektTva vadTtaja ir energiska, izmanto katru izdevTbu iesaistn mOsu kolektTvu dzirdTgo kolektTvu koncertos, un rezultati ir labi,

Turpmakie darbi Japielabo kresli , jasaved

kartTba dekoraciju telpa, jaizTre zale un foaje brTvajas dienas, lai bOtu ITdzekli kultOras centra uzturesanai. Lielo zali pirmdienas Tre deju kolektTvs «Llgo", arT RTgas Domes uZQemums «Rigas Majoklis" Tre telpas sanaksmem.

Mums visiem jasaprot, ka uz paplates neviens naudiQu nepienesTs, ta japelna, lai varetu uzturet kartTba savas majas.

Latvijas iestasanas ES daudz ~ v Ke ((Ritausman -'I kas mainisies. Pie mums brauks H ES augstie komisari ne tikai uz- ~ aicina traukties par krievvalodigo h uz salikojumu problemam, bet aripar invalidu .; «LieldieniJ,ta atnakusin stavokli. TurkJat daudzas sis fl 12. apr-iii pl. 14. I I~etas nep.ras~ ~ekadu finansu ~ Pieteikties pie I.Ubarstes I Ildzekju plesalstl. ~: ~ treSdienu vakaros. ,

Ir vienkarsi nepieciesama ~ _"r. '", -- _ la_b~ griba, lai mes v~retu mai- gU ilJl! sa-,Iia.s nIt Itetas uz labo pUSI. • IiI In.,

~ atka/ viss Tra~icion~li un jauni ~ no era/apasakuml • 0; •••

Notikusi dazadi pasakumi ~ Maruta Piterniece, sajos gados. Visus nosaukt ~ LNS festivala koordinatore groti, tapec nedaudz par tiem. Strauji tuvojas pavasaris,1

Ir sarTkojumi, kas jau k!u- fi eksamenu un izlaidumu laiks vusi tradicionali : 18.novembra I. skolas un kartejais LNS 9. sanaksana Latvijas valsts Imakslinieciskas pasdarbTbas dzimsanas diena, Ziedotaju festivals KuldTga 5. jOnija. balle ar kuplu apmekletaju skai- Sanaksme, kura notika 3. tu, Vec~ g_~d~ ai~vadlSana. . marta,. klatesosi~ apli~?inaja,

ParadlJusles Jauna tenden- fl-ka notlek gatavosanas slm pace - mOsu !audis grib doties ~ sakumam. leceres un idejas ir dazadas ekskursijas: pa Rlgu, ~ - atliek tikai darboties un tas pa muzejiem, izbraukumos ar- _piepildn. pus Rigas (uz Liepaju, Kolku, Ii Festivala saimniece soreiz Aglonu utt.). Dallbnieku atsau- t1 KLildTgas biedrTbas priekssedecTba ir gan maksas, gan bez- ~ taja Laima Karlstrema. Lai viss maksas ekskursijam. Hnoritetu veiksmTgi, savlaicTgi

Atjaunoti Ziemassvetku un ~ tiek pardomatas ieprieksejo Lieldienu saieli, pasakums Zel- koncertu k!Omes. Festivals nola brieduma - jubilariem, ber- I risinasies KuldTgas kultOras nanu eglltes u.c. ma. Kas jauns saja norise gai-

Notikusi karnevali un cilas dams? Tika nemta vera Nedzirballes. VeiksmTgs risinajums bi- -hdTgo dienas' koncerta verota ja alpotas vakari pec grupu par- I «aiz~ersanas» ar mOzikas atvelesanu sapulcem. nskaQosanu. yi~~m biedrTbam Informacijas dienas lj uZ3~ts savlalcl9,1 nodot LNS

_ · t' k 1 _.. muzlkas pavadlJumu gan de-R 1_ eg~ an no Ie ~ .ormacIJa~ " jam, gan melodeklamacijam, jo p_~cpu~dle~as~ pulceJo! ~laU~I- 1 tas viss tiks ieraksms diska taJus plrmdlenas un tresdlenas. program mas karfb- - • t Tapec tresdienas vienmer var __._ _I a, no~e.rso -kt R-t d t k-d varbuteJas problemas muzlkas

n.a uz. I ~usmu no 0 _a ~ operatoram.

ZIQU val satlkt draugus. Tas Ir Pla-n ta klub d-t-' _

k- t I -I d' d-'" 0 u va I aJu sa a. e e_glr~.s ~e IZlr Ig_aJle~, Ja Hnaksme jOnija pirmajas dienas.

vaJag an IZZInO svangus Jau- " Tad - '-b-t . k I' t' . an Ja u lera s lem aveslem uz IgU, vlena ga,numus. ~ t' R- . I d'ISkos

Interesu kluba jeb kasetes. Dialogs I: Kamer vel zalite nay uzdT-

Tiek organizetas dazadas gl,Jsi, koki salapojusi, cenHsitiksanas ar valsts un pasvaldT- mies dOsTgi apmeklet meginabu darbiniekiem, lai sanemtu jumus, lai savlaicTgi sastadnu inlormaciju par pensijam, dzT- . programmu._ voklu pies~irsanu, pateretaju UZMANIBU! KolekHviem, tiesTbam, zemes nodokli u.c. kuri piedallsies festivala pietei-Esam uZQemusi Labklajlbas ' kumus som ITdz 18. maijam. ministri D. Staki, Vesellbas mi- Melodeklamacijam pievienot nistri I.Circeni: Rigas pilsetas dziesmu vardus. Izpilddirektoru M.Tralmaku utI. . Turpmak informesim vel.

oo~----------------------------------------------( Svesas zemes esot jauki )

......-""'-----~---=--=---------'-----'''"-:----.::..---------'

Gunl·t'~ ,.',f,lTO' ia ~ U -':0:' ~ ~~ Pec snI•e 6 aa I IIze Kopmane rotama vajadzTba, lai varetu izvadat ber

Pirms vairakiem gadiem "KS" pa nus, braukt uz darbu vai uz veikalu iepirkradJjas skopa zifJa - kads amerikafJu ties, pie draugiem vai pie dabas. ArT mums puisis aizved musu latviesu meiteni sev ir auto, nu bez ta es uz darbu nevaretu tikI. IJdzi pee iepazJsanas ilgstosa sarakste. o Vai ir kads, no ku ra var gaidftAdventistu draudzes nedzirdJgo kopa paHdzibu grOta bridi?nosvineja SO notikumu, ve/eja /aimes - Valsts Hkumi mOsu stata paredz tikaikopdzJve Gunitai Spudas un Diordiam dazas Hetas, ko nedzirdTgie dabO bez makKingam (atte/a) un izyadJja vifJus ta/aja sas: teksta telefonus, TV ierTei tekstu parcela pari okeanam. SJ gada janvarJ abi veidosanai subtitros, komunikatoru un daieradas Riga, arT E/vTras ie/a 19, un mes toru ka saziQas ITdzekli eaur e-pastu.paterzejam pie kafijas tases.

o Kadi bija pirmie soli un iespaidi, ierodoties sava vira Dzordza dzivesvieta Kalifornijas stata?

- Sis ir lielakais, viens no skaistakajiem un arT karstakajiem statiem Amerika un atrodas ASV Rietumu piekraste, pie Klusa okeana. Jalido bija ilgi un nogurdinosi, vairakkart parsezoties, tapee biju prieeTga, ka viss laimTgi beidzas un vareju sakt iedzlvoties jaunaja zeme, vieta un maja.

o Tatad jauna para riciba ir maja? - Ne gluzi. Mes dzTvojam DZordza

teva maja. Ta atrodas neliela piisetiQa 150 km attaluma no Losandzelosas. Tikai trijata - mes un tevs, jo DZordza masas aizpreeejusas prom. Tevs ir dzirdTgs eilveks, un lielakoties saprotamies rakstveida.

o Paraksturojiet, kada ir viE~ta, kur dzivojat?

- Daba te ir pasakaina ar saviem kalniem, bet visu gadu loti silts, sniega nay, tas redzams tikaikalnu virsotnes. Ja, sniegs ir tiesi tas, pee ka es visvairak ilgojos, bOdama prom no Latvijas. Ir jau labi, ka vienmer silts, tomer karstums un sausums it ipasi vasara ir nomaeosi, un tad es ateeros Latvijas baltos, sniegotos laukus un mezus, lastekas, leduspu~es logos, sniegparslu virpu!us, eglTti Ziemassvetkos". Tapee arT izvelejamies atbraukt uz Latviju tiesi ziema.

o Jau sesus gadus jOs esat prom. Kada bijusi jOsu dzive aizokeana zeme?

- Viegli nay bijis, bet sOdzeties arT nay par ko. Jastrada tacu visur, lai izdzTvotu. Esmu bistro viesu apkalpotaja sava pilsetiQa. Alga neliela - 500 dolari. Pie tas piemaksa pensiju - 200 USD. Ja invalTds pelna vairak (sakot no 1500 USD), tad pensiju vairs nesaQem. Ja nestrada, pensija ir apmeram 500 - 600 USD.

Uz darbavietam liela konkurenee, jo loti

arT aU-dzina divus bernus. Strada par

. santehni~i. Liekas,dzTvolabi-savamaja,

ir auto utt.

0 Nu, auto jau laikam ir Uida lieta, kas katram nepieciesama?

- Ja, patiesam. Tas nay nekas ekstra, tas neko neliecina par materialo stavokli, jo auto, tapat ka jumts virs galvas, ir passap

daudz iebraueeju no Meksikas. Tas nozime, ka darba deveji var maksat mazaku algu, eilveki samierinasies - ka tikai darbs.

OKada ir attieksme pret nedzirdigajiem?

- Loti dazada, atkarTga no eilveka. Vieniem 'nav nekas pretT, eiti eensas tikt vala. Manam vTram naeas atstat darbu, kad vina vietu iekaroja kads dzirdTgs kolegis.

, Sava darba es izjOtu lielu ats~iribu starp vietejiem un iebraueejiem. So grupu eilveki turas atsevis~i un nekontaktejas arpus darba nepieeiesamTbas. Tas pats attieeas uz dzirdTgiem un nedzirdTgiem.

o Vai jums ir savi nedzirdigie draugi, sabiedriba, kura pavadat, piemeram, atpOtas brTzus?

- Maz, tikai dazi, jo seit neesmu dzirdeJusi par kadu nedzirdTgo organizaeiju vai tml. Mes sad tad satiekamies ar Daei Baranovsku, kura arT aizpreeejas no Latvijas. ViQai ir divi berni, pati strada pilsetiQas veikala (naktT sakarto pirceju savandTtas preees). VTrs Manuels strada kada ~Tmiska laboratorija.

Paretam redzamies arT ar Aivaru Ponkratjevu (atte/a). Preeejies ar amerikanieti,

Bet ir bijusi dazi gadTjumi, kad jamekle palTdzTba arT eitur. Un tada drosa vieta ir mOsu adventistu draudze, kur dievkalpojumus apmeklejam sestdienas. Mes palaujamies uz Dievu, tieam, ka viQs nekad mOs neatstas nelaime vienus.

o Ka jOs izklaidejaties, atpOsoties brivaja laika?

- Vislabak ir kapt kalnos! Ejam arT uz zoodarzu, pastaigajamies pa pilsetu, ieperkamies, uzrTkojam pikniku briva daba kopa ar daziem draugiem.

Esam arT kaut kur talak aizbraukusi piemeram, uz Oregonas statu. Ja, tur gan man patika: loti za!s, kalni meziem noaugusi, playas, visadi dzTvnieki" .

Sarakstos e-pasta ar mammu, Vinetu Laud~rgu, Valdi Intsonu u. c.

o Tad jau latviesu valodu neaizmirsisiet?

- Nekada ziQa, kaut arT tagad ta esmu pieradusi pie amerikaQu zTmju valodas, ka mOsu saruna un Latvija biezi vien jaapstajas un japiemekle latviskas zTmes. ArT anglu valodu esmu apguvusi tada ITmenT, ka speju sazinaties ar saviem dzirdTgiem klientiem. Saja ziQa man nay nekadu problemu, jo eilveki parasti ir saprotosi un pretimnakosi.

o Laimigu ce!u majup, un - uz redzesanos atkal Latvija!

- Latvija ir zeme, pee kurases vienmer ilgosos un kura biezi atgriezTsos vismaz domas, ja ne eitadi.

Sveieiens visiem palieejiem un - brauciet skatTt Ameriku, taja ir daudz ko redzet. +

------------~~--~~~~~~~~~--------------~~ ju, nevis latviesu, krievu vai cita valoda.

DzirdTgs berns valodu apgOst pirmajos dzTves gados, un tai ir loti bOtiska lorna berna personTbas, konkreti, domasanas

( IZJrlltlba )

Ka;da'if' ne!dzirdigo izgiltiba'tagad? speju attTstTba. UdzTgi ir arT nedzirdTgiem berniem, tikai vi~u dzimta valoda ir zTmju,Kada fa varefu bilt nakotne? nevis latviesu, krievu vai kada cita valoda.

Marika Antonova IngrTda Puce

Pagajis tikai neilgs laicit;ls kops NedzirdTgo jauniesu un vit;lu draugu organizacijas ccEfraims» rTkota izg/Ttojosa seminara jauniesiem KC ccRTtausma». Daudzi drosi vien atceras lektoru un pasu nedzirdTgo studentu iedrosinajumu meklet savam interesem atbilstosu izglTtTbu un neielot speku un laiku, lai par to cTnTtos.

Ka ir realaja dzfve? Vai katram nedzirdTgajam jaunietim ir iespeja macHies to, ko vi~s velas? To centamies noskaidrot diskusija par nedzirdTgo jauniesu iespejam iegOt kvalitatfvu, interesem un vajadzfbam atbilstosu izglTUbu.

Diskusijas mer~is bija noskaidrot, kadas ir nedzirdTgo tiesTbas iegOt videjo, profesionalo un augstako izglTUbu: ko garante Latvijas likumdosana, ka likumu normas tiek Tstenotas dzTve un kadi uzlabojumi ir nepieciesami, lai veicinatu nedzirdigo in

iespejams atvert specialo klasi, kura macHos nedzirdfgie. Tam paredzets arT papildus finansejums.

Par piemerotu vidi Nereti ir dzirdets, ka nedzirdTgam ber

nam skola piemerotaka bOtu vi~am IfdzTgo vide - nedzirdTgi skolas biedri, skolas darbinieki un pedagogi, tomer pasi nedzirdfgie jauniesi so uzskatu diskusija apstrTdeja. Vi~uprat, kopa ar dzirdTgiem vienaudziem uzaudzis nedzirdfgs berns velak daudz veiksmTgak integresies dzirdTgo sabiedrTba,

Tapec, ja nedzirdTgam bernam ka pirma tiek macTta runata valoda, tad vi~a personTbas attTstTba ir pak!auta bOtiskam riskam un tapec var aizkaveties pat par vairakiem gadiem.

Latvijas skolas nedzirdTgajiem macTbas tikai da!eji notiek zTmju valoda. Projekta "Par nedzirdTgo tiesTbam uz izgntfbu un darbu» veikta petfjuma ietvaros tika noskaidrots, ka no visiem skolotajiem, kas strada ar nedzirdTgajiem, tikai desmita dala ir spejTgi macTbu stundas pasniegt zTmju valoda. Parejie skolotaji stundas izmanto

.....,._....,.,.,..........--._-----, orale metodi, t.i.,

tegraciju dzirdfgo sabied- ~::.--=:.:===----=-rTM.

Diskusija piedalijas

... IzglTUbas un zinatnes ministrijas parstavji Guntis Vasilevskis un Daiga Kubli~a, LabklajTbas ministrijas parstavis Aldis DOdi~s, skolu direktori - Vija Kani~a (Rigas skola), Andris Tauri~s (Valmieras skola), Juris Smits (Rai ~a vakarskola), Latvijas NedzirdTgo savienTbas Komunikaciju centra direktors Edgars Vorslovs, Valsts valodu centra direktors Agris Timuska, NedzirdTgo bernu vecaku organizacijas parl)taYe Andzelika Bruze, "Efraims» biedri un citi interesenti.

Pasa sakuma ... tika runats par pamata un videjo

izglTtTbu. IzglTtfbas un zinatnes ministrijas (lzM) Visparejas izglTtTbas departamenta direktors Guntis Vasijevskis informeja, ka nakotne nedzirdfgajiem berniem ir izredzes macHies tuvak dzTvesvietai un jau agra skolas vecuma ieklauties dzirdTgo vienaudzu sabiedrTba - sobrTd likumdosana paredz, ka jebkura visparizgntojosa skola ir

jo jau bernTba bOs pieradis kontakteties. Sobrfd pamata izglTtTbu nedzirdfgie ie

gOst 11 vai 12 gadu laika. Rigas skolas direktore Vija Kani~a uzskata, ka arT ta ir bOtiska problema, jo jauniesiem pec tam ir grOti turpinat macfbas dzirdTgo sabiedrfba, kur vi~i ats~iras ne tikai nedzirdfbas, bet arT vecuma del.

Par zimju valodu macibu stundas

Runajot par nedzirdfgo izglTtfbu, nevar nerunat par zTmju valodu. Aizstavot nedzirdigo tiesfbas iegOt izglTtTbu zTmju valoda, NedzirdTgo bernu vecaku organizacijas parstave Andzelika Bruze skaidroja, ka pasaule pastav divas pieejas, ka nedzirdfba tiek uztverta.

Dala sabiedrfbas uzskata, ka nedzirdfba ir medicTniska problema un ir jaarste. Otra da!a sabiedribas doma, ka nedzirdTgie ir valodas minoritate un vi~u dzimta ir zim

berniem stastTtais ir jasaprot, lasot no 10pam, ka arT tad, ja nesaprotamos vardus skolotajs parada zTmes pa burtiem daktile.

Dazadi viedokli

Diskusijas da-Ifbnieku viedokli dalijas jautajuma, kuriem prieksmetiem un cik liela apjoma vajadzetu tikt pasniegtiem zTmju valoda, tomer visi bija vienispratis, ka problemas ar tulkojumu

patiesam pastav un !as jarisina. RTgas skolas direktore V.Kanina uzsve

ra, ka galvenais iemesls, kapec nay iespejams nodrosinat macibas zTmju valoda, ir zimju trOkums sarezgHiem jedzieniem tados prieksmetos ka fizika, matematika, kTmija. Tapec sie prieksmeti tiek pasniegti bez tulkojuma zfmju valoda un skoleniem daudzas lietas ir jaapgOst tikai no macfbu gramatam vai skolotaju skaidrota uz tafeles. Pec vi~as domam, nedzirdTgajiem pasiem vajadzetu aktfvak apgOt latviesu valodu un iemacHies patstavTgi komunicet bez zTmju valodas tulka palidzfbas.

Jauniesu domas Direktores V.Kani~as viedoklim nepie

krita nedzirdTgie jauniesi. Vi~i pauda uzskatu, ka sarezgHos macibu prieksmetus apgOt bez paskaidrojuma zimju valoda ir loti grOti, pat neiespejami.

~~----------~~--~~~~~--------~--------------Jauniesl1 domas Vajdzirdfgajiem ma-Sakums 5. Ipp. cfbu vielu uztvert, . lasct

Atbildct uz skolu di- no IOpam, ir vieglak. Tarektoru izteikto apgalvo- pec vajdzirdfgie skoleni jumu, ka nedzirdfgie tikai stundas nereti k!Ost par izliekas, ka nevar iemacf- nedzirdfgo skolas biedru ties, sekojot stastftajam tulkiem. no skolotaja IOpam un uz Tomer tas nay tulku tafeles rakstftajam. Jau- problemas risinajums, jo, niesi iebilda, ka tik tie~ regulari tulkojot klasessam vielu ir grOti apgOt, biedriem, zaudetaji ir vajja vairaku bOtisku vardu dzirdfgie, kas, skaidrojot nozfme nay zinama. nesaprotamo nedzirdfga-

Dazkart vi~iem pec jiem, pasi nevar pilnverstundam nakas iet uz -4. . tfgi veikt macfbu uzdevubiblioteku un vardnfcas L-________~t...:__""--'_________'''_____J mus. •

meklet sarezgfto vardu skaidrojumu. biezi vien skoleniem vispar zOd interese Attela Rail)a vakarskolas jauniesi Turpmak vel Ja daudzi vardi ir nesaprotami, tad par macfbam. nodarbrbas. /.Immures toto.

t;.z::osr:s:::::s;::s;;;s::s:::s;:s:' ;..,.-~..;:s;:s. .... ---..:,. , .', '-.~ uC~_ -:-.;~"t""':.::$.Z -._--_~........ :.=.--."T~.:, "... ~~...s~ :.s:::s::::t'•• -:-z:'""'~ ::;:s:;.:"-s:"'"".-:~~ ..._~~ .•

tomer bOt I1derim, kas nosaka virzienu un komunikacijas iespejam.»

( Jubiieja ) iet savu iecereto ce!u, nevis bOt tadam, ko Bus majaslapaaiz rokas ved otrs.

lecerets tuvakaja laika izveidot arf savuTtk daudzjauniestJ Izdevumu prezentacija majaslapu Interneta tiem, kuri velas tuvak Pasakuma «teoretiskas da!as» nosle uzzinat par so organizaciju, iepazfties arvienkopus guma SO «Efraims» vadftaji prezenteja SiS avfzes saturu, ka arf citiem materialiem

divus jaunus izdevumus: bukletu «Nedzir saistfba ar nedzirdfgo jauniesu integracijuIIze Kopmane dfgie jauniesi - ce!a uz izglftfbu un darbu» sabiedrfba.Tads bija pirmais patfkamais parun krasainu mazformata avfzfti «Tilts».steigums, ienakot KC «RTtausma» 28. Apmekletaju iespaidi Buklets ir jauniesu pirma projekta galarefebruara pecpusdiena, kad fur notika StarpbrTdf, gaidot koncertu, aprunajoszultats, bet avize - otra projekta iesaplass nedzirdfgo jauniesu un vil;w drauar daziem jauniesiem par vi~u iespaidiemkums. Otra projekta ietvaros sogad iznaksgu organizacijas ccEfraims» pasakums, saja pasakuma. Lielaka da!a no vi~iemvel pieci sadi numuri. AVlzes redaktorsveltits tas viena gada pastavesanai. atzina, ka KC «Rftausma» esct pirmoreizIvars KalniQs sai sakara pastastTja:

Izglitojosa data un redzetais saja pasakuma bijis intere«MOsu izdevums vairak orientets uz Ta pirmaja da!a notika seminars par saiknes un sapratnes meklesanu dzirdfgo sants un noderfgs.

nedzirdfgo jauniesu izglftfbas un darba ie Laura Gaile: Pirms trfs gadiem beidzusabiedrfba. Pirmaja numura iepazTstinamspejam, ko vadfja pieaicinatie specialisti no ar savu organizaciju, ar nedzirdfgo kultOru , RRC koledzu JOrmala, ieguvu komercdarProfesionalas karjeras izveles centra un nozfmfgakam nedzirdfgo organizacijam un binieka specialitati. Patlaban stradaju NS Rigas Pedagogiskas izgiftibas vadfbas pasakumiem pasaules meroga. Ir arf dzir «Diena» par lietvedi. 8aja seminara man augstskolas. To satura: testesana, profe dfgo aptauja: ko tu zini par nedzirdfgiem patika, guvu vertfgas atziQas savai dzfvei. sijas izveles skaidrojums, psihologiska rak cilvekiem u. c. materiali. Gints Skvarnavics: Pavasarf beigsu stura parrunas par saskarsmes jautaju ArT turpmak saglabasim atsevis~as Rfgas nedzirdfgo skolu, tapsc seit velejos miem u. c. rubrikas, piemeram, Pasau/e un plasak uzzinat par turpmakam iespejam izgiftoties,

Ipasu dal1bnieku iev8ribu izpelnfjas tie izversfsim temu par dzirdfgo un nedzirdfgo iegOt amatu. .. si to nedzirdfgo jauniesu uzstasanas, kuri savu izveli jau pratusi izdarft un apliecinat gan macoties, gan stradajot. Par studijam augstskola, darbu un nakotnes iecerem stastfja Rigas skolas audzinatajs Uldis Ozols, LNSF gramatvede Liene Kleina -BrOvere, Medicinas muzeja darbinieks Ivars Kalni~s, Dzintars Luksa.

Interesanta nodarbiba Interesanta bija arf psihologijai veltfta

nodarbiba. Tas pamatmotTvs - parliecinat

nedzirdfgos jauniesus par viQu varesanu

sasniegt iecereto, nebaidfties bOt dzirdfgo

sabiedrfba, nestavet mala un aktTvi iesaistf

ties visos procesos, kas notiekmOsu valstf.

Jauniesi aktfvi iesaistfjas praktiskaja spele :

kam bOt vieglak - vadftajam vai padota

jam, kuru kads vada. Visi atzina: labak

----------------------------------------------------------~~

Tas, ko seit stastTja, mani iedrosinaja

- arT nedzirdIgie var sasniegt savus mer~us.

Rolands Barkans: Man gan vel paris gadu jamacas, kamer beigsu Valmieras skolu. Tacu par amata izveli domaju jau tagad. NodarbTbas grupas ar testiem bija rosinosas. lespejams, izvelesos Rigas AmatniecTbas skolu un apgOsu galdniecTbu. Bet varbOt dosos uz koledzu RRC JOrmala.

Elita ~IvTte: Jau tagad, bOdama 9. klase, domaju par savu taiako dzTvi. Tapec esmu seit. VarbOt taiaka nakotne macTSos Latvijas Universitate, varbot kada amatniecTbas skola apgOsu sOsanu un modelesanu. Vel man ir laiks izlemt.

Vladimirs: Pirmoreiz esmu kultOras centra. lerados tikai uz otro dalu, uz ballIti. Veroju, te ir daudz arT krievu jauniesi, mani bijusie klasesbiedri. PatTkama atmosfera, ceru labi atpOsties. Paldies organizatoriem, un lai bOtu vel vairak sadu pasakumu jauniesiem.

SO «~Tris» parsUivji: Seit notiekoso verojam ar lielu interesi. NedzirdTgos jauniesus pirmoreiz tuvak iepazinam pagajusaja vasara, kad notika radosa nometne Latvijas jaunatnes sabiedrisko organizaciju parstavjiem. Ta mums bjja sava veida atklasme, kas izmainTja ITdzsinejos uzskatus. Novelam «Efraimam", lai netrOkst radosu ieceru, veiksmTgu projektu un labu darbu turpmak.

Jubilejas svinibas Pasakuma otraja dala notika jubilejas

uzvedums, savienojot koncertnumurus ar intervjjam, aspratTgam etTdem un apsveiceju runam. Skatuve ik pa laikam tika aicinati vakara goda viesi, un katram nacas atbildet uz kadu jautajumu.

Prieksnesumus sniedza KC «RItausma» dejotajas, melogrupa «Alias», Rai~a skolas kustTbu teatra trupa un pat sTs skolas apvienotais (dzirdIgo un nedzirdTgo) koris ar solistu Gunaru Kalni~u (attela tresais no labas) vidO.

Savil~ojoss bija skats, kad naca liela apsveiceju grupa no Rai~a skolas ar direktoru Smita kungu prieksgala, kurs nesa lielu pu~upodu ar zalojosu augu un velejumu: kopt to un savu organizaciju ta, lai nes auglus un nenonTkst. Direktors atzTmeja nedzirdTgo jauniesu aktivitati, vi~u IIdzdalIbu visos skolas pasakumos un Ipasi pateicas Ivaram Kalni~am, Uldim Ozolam, Marikai Antonovai un Inesei Immurei, kuri veicinaja sadu jaunu - saprasanas un ! ciesas sadarbTbas modeli starp dzirdIga- ,~ jiem un nedzirdTgajiem rainiesiem. I: Novelejumi ~~

«Lai dzimst jaunas idejas un pietiek speka tas realizet» (I. Puce, sabiedrisko attiecIbu agentora PR stils), «Neaizmirstiet, ka viss veidojas daudzu paaudzu darba. Neardiet to, kas ir, bet ar pratu un sirdi bOvejiet to talak" (LNS prezidents A. Pavlins), «Lai berns, kas tikko iemacTjies staigat, solo arvien drosak uz prieksu» (laikraksts «KopsoIT»), «Jo vairak jums bOs draugu, jo labak. Mes tadi jums bOsim... » (klubs «Avanti,,), «Lai jOsu dzTve daudz baltu dienu» (dziedatajs Gunars Kalni~s).

Apdavinasana Davanas sa~ema "Efraims", bet

visvairak tas apdavinaja visus citus, kas bija paITdzejusi sT pasakuma tapsana, piedaITjusies ar savam idejam un darbu projektu realizacija.

SO «Efraims» vadnajs Uldis Ozols: «Mums, pasakuma organizatoriem, pa

siem grOti spriest, cik labi (vai slikti) viss izdevies. To vertes citi. Bet dazas atzi~as esam guvusi. No klOdam macTsimies, lai nakamos pasakumos tas neatkartotu. Lielo darbu smagumu nacas iznest tikai daziem cilvekiem, un par to paldies Marikai Antonovai un Ivaram Kalni~am . Vel jamacas stradat, iesaistot komanda vairak cilveku.»

Caklie pavari un citi paligi Vairak neka 100 pasakuma daITbnieku

nedalTtu sajOsmu izpelnTjas pavaru «brigade». Par zviedru galda saklasanu gadaja Edne StOrIte, Raivis un Anda ndema~i, Aina Kauli~a, Jolanta Znoti~a. Ar transportu paITdzeja Vida un Maris Meijas, davanas skaisti sasai~oja Inese Stone. Paldies, draugi!

Pardomas un secinajumi Vielu pardomam radIja arT koncerts

varbot par daudz bija melodeklamaciju. Programma javeido daudzveidTgaka. Bet dazam labam jaunietim jamacas uzvesties

. sabiedrrba - patTk vai nepatTk, fomer «plapat» zale koncerta laika nevajadzetu.

ST pasakuma galvenais uzdevums nebija nosvinet jubileju, bet gan iepazIstinat plasaku jauniesu loku ar mOsu organizaciju, tas mer~iem, iecerem un darbIbu. Ceru, ka tas mums izdevas... "

Velreiz yards Ivaram Kalninam: «Esmu bijis IIdzTgos pasakumos Rai~a sko·la, un tapec nevilus veidojas salIdzinajums. Man s~iet, ka sai pasakuma bija verojama zinama atsvesinatTba starp dzirdTgajiem un nedzirdIgajiem, un jateic - tiesi no nedzirdIgo puses. Rai~a skola valda lielaka vienotTba un pretimnaksana no abam pusem. Uz to tiecas mOsu organizacija.»

Nobeiguma Bet sT raksta nobeiguma citesu rindas

no melodeklamacijas «Kino», kura jauniesu grupa apliecinaja savu ap~emsanps:

Mas bOsim, kas velamies bOt, Mas gOsim, ko valamies gOt. Novelesim jauniesu organizacijai ra

dosu, auglTgu, panakumiem bagatu celu turpmakajos gados. Lai jaunIbas degsme nenodziest gadu gaita. Lai kvelo! •

--.. ~

Pateiciba 1 Pateicamies organizacijam,

kas pies~jra finansejumu musu projektiem un deva mums Ji

iespeju sekmigam darbam jau I: pirmaja pastavesanas gada. .

Pirmaja projekta tas ir: Baltijas i - Amerikas Partnerattiecibu :

programma, ASV i Starptautiskas attistibas ~

agentiira un Atvertas , sabiedribas institiits. Otraja - I

ES atbalsta programma I "Jaunatne...

UZMANIBU! Aprili sakas "KopsoH" jauna projekta * *** * realizacija "Sadzirdet Eiropu k1usuma ... * * Stastisim talak par Eiropas temu laikraksta uKopsoH" * * *** un dosimies tikties biedribas. Sekojiet paziJ;lOjumiem! Velejumi no dazu apsveiceju runam: 6

~--------------------------------~------~------------C_____P,_a_ld_I_·e_s_v._is_i_e_m....:.....~_v._is_ie_m--=--~_k_a_S-=-p_a_II_-d....::.....z_eJ~a_~;.........;....---")

5. SIA .Gaita' 346,95Saflemtie ziedojumi un davinajllml2003.gada 6. AlS .Dzintars' 204,97

Riga~ nedzirdigo bernu internatpamatskola 7. RD Izglitibasm jaunatnes

un sporta departaments 306,54A.Caka 42, Riga, reg.Nr. 90000014828 8. NIAF .Klusums" 94,31

1. SIA .Juglas audums' 36,25 Kopa: 1853,252. SIA .Rigas Viesis' 505,00 Direktore Vija Kanil,la3. LNS Zimju valodas centrs 97,10 Galvena gramatvede Indra Eidinta4. SIA .Finkom' 262,13

Parskats : Par ziedatajiemt to ziedatajam Medpro INC SIA 40003264804 50,00 Sagatavosanas periods Eiropas cempionatasummarn un ziedojamll izlietajllmll 2003. gada kvalifikacijas sacensibam basketbola latvijas Nedzirdigo sporta federacija 21 .06., Izraela (trenil,ls)

Registracijas Nr. 40008022970 Autonams SIA 0003365150 100,00 I. Atlikumi parskata gada sakuma uz 01 .01.2003. - 0,00 Latvijas Nedzirdigo cempionats orientesanas sporta II. Parskata gada saQemto ziedojumu un davinajumu kopsumma - 995,00 2. - 3. augusta, Tukuma (15 orientieristi) 1. Latvijas Republika registretas juridiskas personas - 995,00 VAS Latvijas Dzelzcels 40003032065

Celuprojekts AS 40003026637 100,00 Eiropas cempionata kvalifikacijas sacensibas basketbola Medpro INC SIA 40003264804 50,00 21.06., Izraela (9 speletaji + parstavis)

Autonams SIA 0003365150 100,00 Arturs Kodolil,ls 40003327014 50,00VAS Latvijas Dzelzcels 40003032065 325,00 Sagatavosanas periods Eiropas cempionataArturs Kodolins 40003327014 50,00 kvalifikacijas sacensibam basketbola 21 .06., Izraela (trenil,ls)Laukceltnieks R 40003162978 70,00 Olimps 50003034941 50,00 Laukceltnieks R 40003162978 70,00

Autonams SIA 0003365150 100,00 Latvijas Nedzirdigo cempionats basketbola 22. - 23.03., Medpro INC SIA 40003264804 50,00 Ventspils (5 komandas, 50 speletaji)

Celuprojekts AS 40003026637 100,00 Olimps 50003034941 50,00 Eiropas cempionata kvalifikacijas sacensibas basketbola2. Arvalstu juridiskas personas 16.11 ., Riga (19 speletaji)

3. Fiziskas personas (rezidenti) Autonams SIA 0003365150 100,00

4. Fiziskas personas (nerezidenti) Eiropas cempionata kvalifikacijas sacensibas basketbola 5. Anonimi (nezlnami) ziedotaji un davinataji 16.11., Riga (19 speletaji) 6. Citi ziedotaji Medpro INC SIA 40003264804 50,00 III. Ziedojumu un davlnajumu izlietojuma kopsumma - 995,00 Eiropas cempionata kvalifikacijas sacensibas basketbola

16.11 ., Riga (19 speletaji)1. Neierobeiotai lietosanai paredzeio ziedojumu un davinaJumu izlietojums Celuprojekts AS 40003026637 100,00 .2. lerobezotai lietosanai paredzeto ziedojumu un Eiropas cempionata kvalifikacijas sacensibas basketbola davinajumu izlietojums 16.11 ., Riga (19 speletaji)

3. Notelktam mer~im paredzeto ziedojumu izlietojums - 995,00 IV. Atlikumi parskata gada beigas uz 01.01.2004. - 0,00 Celuprojekts AS 40003026637 100,00 LNSF prezidents Varis Strazdins

Eiropas cempionata kvalifikacijas sacensibas basketbola LNSF gramatvede Liene Kleimi. - BrUvere

21.06., Izraela (9 speletaji + parstavis)

( Sporta zil)as )

Spartakiade' Valmiera Piirs/a Bebre

Va/mieras sko/as zli/e 12. - 14. marts bija reize loti svinfgs un sportisks. Tika atk/lita XXXI/l Ba/tijas va/stu sko/enu spartakilide. Udztekus notika arf starptautiskliS sacensfbas pe/desanii, kurlis piedatrjlis Latvija, Polija un Zviedrija.

Svetkus atklaja Valmieras skolas direktors Andris TauriQs, LNSF prezidents Varis StrazdiQs, Valmieras Domes prieksse~ detajs Inesis Bo~is un izpilddirektora vietnieks Maris Heinds, Skolu parvaldes vadnajs Maris Ruberts.

Inesis Bo~is davaja viesu komandam gramatu par Latviju un prospektiQu par

Valmieru. Skaneja sveicieni sportistiem, viesojoties musu jaukaja pilsetiQa, ka arl velejumi : darn visu iespejamo un neiespejamo, lai uzvaretu.

Spartakiade piedalfjas Zviedrijas, Polijas, Lietuvas (no Klaipedas, KauQas, Panevezu, Vi!Qas skolam), Igaunijas (Taliinas un Tartu), Latvijas (Rigas un Valmieras) komandas. Latvijas komandas skolenu sastays: Santa Veipa, Vita Kristoforova, Inga MauriQa, Santa Goldsteine, Sandra Mjaisane, Aivis Gravltis, Kaspars Unte, Artiirs PundiQs, Deniss Saldabolovs, Dainis LiepiJ~.s (Valmiera), Mairita Zemtaute, JOlija Carkovska, Viktorija Popova, leva Ricika, Krista Treimane, Uga Locmele, Anita ~lvite, leva Valdmane, Daiga Kozemjakina, Dzemma Kalns, Vadims Jelzovs, Arnis ~Tvitis, Aivis Pesiks, Janis Smons, Aleksejs Smirnovs, Sindijs Blinovs, Martins Puzulis, 1mants Snepsts,' Toms Erbs, Kristaps Polis, Mareks Kaidass, Andris Timofejevs, Ja

nis VIQodis (RIga). Par Valmieras grupu atbildlga skolotaja Ligita Vasilevska, bet RIgas - Jevgenijs Puhovs. '

Sacensibu atbalstitaji un darbu daritaji

Lai SIS sacenslbas varetu notikt, savu artavu deva Valmieras Dome, Latvijas K~ajbankas Valmieras filiale (sevis~i

sniedza Valmieras NovadpetniecTbas mu . iegOtu otro vietu! zeja darbinieces ar savu terpu teatri (terpi IzskatTjas, ka museno akmens laikmeta ITdz mOsdienam) "Pils jiem trOkst tiesi izturibas vTzijas". 8erni prieksnesumu sakuma tureties lidzi visu speles uz~ema ietureti, taeu, modem paliekot laiku lietuviesu tempam. draiskakam, vi~u prieks un sajOsma auga. RezultatTvakie speletaji no

Latvijas komandas: VaStarteja labi dims Jelzovs un ArnisTa varetu teikt par Latvijas komandas ~ivitis (Riga), Aivis Grasniegumu peldesana. Peldesanas galvevilis un Kaspars Untenais tiesnesis Vladimirs Sirjajevs smai(Valmiera). Zel, bet meitedTja: «Viss iet raiti un labi. Tiesnesu koman~u komandas mums nay.da strada loti saska~oti. Esmu apmieriPar to arT sOkstijas bas-

~~

1I!!!!!!I!!I!!i!!nats.» ketbolistu treneris Jevge-Peldesana - vienTgais sporta veids, ~ijs Puhovs.kura piedalTjas arT Zviedrijas un Polijas ko

Kopvertejuma: 1. v. Lietuva - meitemandas. Tade! vertejums divda!Tgs: starpnes un zeni; 2. v. Igaunija - meitenes un

~autiskais (8) un 8altijas (8). zeni; 3. v. Latvijas zeni.

100 m brivais stils No mOsejiem: Vita Ri~~e -III (8); Uga Labakas raketes

Loemele - V (8), III (8); Imants Snepsts . Tenisa zali uzmanTja galvenais ties- III (8), III (8). nesis Imants Ormejs. Mes jutamies labi, jo

100 mbrass briesmam nevajadzeja draudet: mOsu «ra

Igaunijas komandas parstave Merine MandsQo pateicas par viesmTligo uz~emsanu jaukaja Valmiera, saviem spartakiades«pretiniekiem» davajot piemi~as veltes.

Lietuviesu komanda, pats par sevi saprotams, ir loti apmierinata - iegotu tik daudz labu vietu. Vi~u parstavis A!girdas Jurksa aicina visus nakosgad tikties Kau~a.

Valmieras skolas skolotaja Ligita Vasi!evska ir prieciga: visi apmierinati, tatad labi! Jevge~ijs Puhovs nakamgad cer redzet NedzirdTgo Olimpiskajas speles Melburna eetrus Latvijas peldetajus.

Ceresim arT mes! +

Patlk sKriet·- . jo atrak, jo labak

Artars Pundins

No mOsejiem: Imants Snepsts -I (5), I (8); Marti~s Puzulis -III (8), III (8) .

100 m uz muguras No mOsejiem: Vita Ri~~e -III (8); Uga

Loemele - V (8), III (8); Janis VT~odis III (8), Aleksejs 8mirnovs - IV (8), II (8) ; Imants Snepsts - V (8), III (8).

200 m brivais stils. No mOsejiem: Uga Locmele -I (5), I

(8) ; Anita ~TvTte - IV (8), III (8) ; Janis Vi~odis - II (8); Marti~s Puzulis - III (8), II (8); Vadims Jelzovs - IV (8), III (8).

4 x 100 mstafete

ketes» pietiekosi specTgas, lai neatstatu Latvijas komandu tresaja vieta. Viena mirklT izskatTjas tiri briesmTgi, bet beigas labas. Labi speles veicas Santai Veipai un Aivim GravTtim.

Rezultata mOsejiem: meitenem - 3. Mairita Zemtaute, zeniem - 2. Aleksejs 8mirnovs, 3. Aivis Pesiks. Kopvertejuma: 1. Lietuva, 2. Latvija, 3. Igaunija.

Sahs un mats Prata speles galvenais «uzraugs»

tiesnesis Anzelms Tamanis. Parasti sajas speles mOsejiem nekadu problemu nay, I

MOsejam meitenem: 2. vieta Anita taeu soreiz stavoklis izskatijas pavisam , ir 17 gadus jau~s slikts. Neapmierinats bija tiesnesis, pavi- t puisis, macas Val~iVIte, Krista Treimane, leva Rieika, Uga sam norOpejusies un kre~~Tgi izskatijas Li- ~ mieras vajdzirdTgoLoemele; 3. Vita Ri~~e , Daiga Kozemjakigita Vasi!evska un Jevge~ijs Puhovs. ;: skola. Pusgadu atna, leva Valdmane, Dzemma Kalns,

8eigu beigas izdevas igaunTsus pieva- ~ paka! pastiprinatizeniem: 1. vieta Martins Puzulis, Aleksejs 5mirnovs, Vadims Jelzovs, ret, noturoties sava stabilaja 2. vieta, pirmo ~ ~ieversies . v!eglatle-Imants Snepsts; 2. Janis Vi~odis, Aigars atdodot lietuviesiem. '/ tlka~ tr.en.I~le~ un 8arzdevics, 8indijs 8!inovs, Toms Erbs. Dambrete: 1. Lietuva, 2. Latvija, 3. U _ . ~u Jau le~~~oJle~ ~

Igaunija. Saha: 1. Lietuva, 2. Latvija, 3. labako Valmleras raJona skreJeJu vlduKoprezultats: Latvijai - 210 punkti, Igaunija. '. (~tarp d~irdigajiem) 1500,3000 un 5000 mIgaunijai - 188 punkti, Lietuvai - 77

Te bOtu parmetums jaizsaka divam distances.punkti. Tatad - viss skaidrs! Vai ne? Valmieras skolas meitenem, kuras bija labi . ArtOrs pats saka, ka vi~am vislabak

Trukstosais metiens~ sagatavotas, bet uz spartakiadi neieradas, q p.at~k garas dist~nces . V i ~s veletos aplieToties basketbola spe!u laika mOsu se to vieta cTnTjas divas jaunas mainas. clnat savu sportlsko formu arT nedzirdTgo

jas stiepas arvien garakas. Te nekas vairs Sahu speleja: 8andra Mjaisane, Vita ~ pieauguso eempionata, krosa u. tm!. nebija, ka gribejas! Ko gan par to var teikt Kristoforova, Mareks Kaidass, Andris ~ ~~ola mTlakais prie~s~e!s vi~~m ir mabasketbola galvenais tiesnesis Arvids Timofejevs. tematlka un, protams, fizlska kultura. Lab-Kaufmanis? Leisi ir un paliek dzimusi Dambreti speleja: Inga Maurina, Vik- prat spele basketbolu, vingro. basketbolisti! torija Popova, Mareks Kaidass, 'Marti~s M _ ~atlab~n vi~s trenejas k?pa ar dzir

8pelu iznakums, kuras piedalijas leisi , Puzulis. · ~ dlgaJlem pie trenera R. Ravlnska un no . rTtiem, pirms nodarbTbam skola, labpratbija zinams. Vi~iem tieksme iemest 100

punktus, kamer citi «eubinas» ap 50 Pedejas minutes Uskrien visai garus gabalus. punktiem (Latvija - Lietuva 44:102). Aizsteigusas sacensTbu un draudzTbas Interesejas par visu, kas notiek pasaule

Spraiga un interesanta bija spele starp dienas, jo no vienas puses bija spartakia- I vi~a iemT!otaja sporta veida un cer pats latviesu un igau~u puikam, jo komandas de, n~ otras pus.es - tiksanas ar ta!ajie~ kadreiz piedalTties starptautiskas sacensTspeku zi~a ITdzvertigas. Taeu pietrOka loti, drauglem. Pasnlegtas balvas un dlploml bas. + loti viena veiksmiga metiena, lai mOsejie uzvaretajiem.

rnoo~------------------------------------------------------( RSK aktivitates .)

Bas/{etbfJla Aivars Priedltis

Katru otrdienas vakaru no 3.februara lidz 2.martam Rigas 51. vidusskolas sporta zale risinajas Rigas Nedzirdigo meistarsacikstes basketbola. Piedalijas 5 komandas.

Pirmo vietu ieguva komanda «Ridzinieki» speletaju - A.Romanovs, R.Trubins, H.Jonans, A.Lungevics, V.Jaan, V.KrOmins. Otrie - komanda «Veterani I» (A . Lini~s: S.Cakuls, E.Malkalns, I.Skudra,V.Sala, P.KursTtis), tresie - RNBIS komanda (L.Volkovs, A.Pesiks, V.Jelzovs,

lJarsteigumi

asketbo/a

cempionata Edgars Vorslovs

Atjaunotaja Arkadijas sporta kompleksa Riga no 20.lidz 21.martam notika Nedzirdigo cempionats basketbola.

Soreiz piedalijas cetras komandas RSK «Nedzirdigo sports», RSK «Nedzirdigo sports» jauniesu komanda, kura bija veidota uz Rigas Nedzirdigo bernu internatskolas bazes, Valmieras NSK «Talavas NS», kura bija veidota uz Valmieras Vajdzirdigo bernu internatskolas bazes un Strazdi~a jumi~u firmas «SIVA» komanda, kura basketbola cempionata piedalijas pirmo reizi. Nezinamu iemeslu de! sogad dalibu nebija pieteikusi pagajusa gada cempioni kurzemnieki no sporta kluba «Kurzemes vanags» (Kuldiga).

Pirms cempionata par favorTtiem tika uzskatita RSK «NedzirdTgo sports» (NS) komanda, kura ieprieksejos cempionatos parasti ie~ema otro vietu aiz kurzemniekiem. Cempionata sakums neliecinaja par gaidamo intrigu.

Saeensas pieredze un jauniba

Pirma diena - bez parsteigumiem. RSK «Nedzirdigo sports» - SIVA 97:67. Tikai speles sakuma ta riteja punkts punkta, talakaja speles gaita jau izpaudas NS sportistu pieredze un parakums meistariba.

NSK «Talavas NS» - RSK «Nedzirdigo sports» jauniesi 81 :72. Ka parasti starp abam skolam notiek siksta ci~a, soreiz pateicoties komandas saspelei un labakai fiziskajai sagatovibai paraki bija valmieriesi.

A.Timofejevs, A.~ivHis , A.Smirnovs, A.Mihins) .Talak seko komanda «SIVA»(S.Lasmanis, A.Ku!ikovs, V . Strazdi~s, M.Birmanis, P.Logins, J.Kopmanis), komanda ,eVeterani - II» (H.Rencis, G.Beisons, V.MostOYS, R . Darzi~s , G.Moisejs, O.Hlibovs.

RezultatTvako speletaju konkurence pirmo vietu ienema R.Trubins ar 78 punktiem, 11- A.Lungevics (abi no «Ridzinieki») ar 74 p., 111- V.Jelzovs ar 68 p. no RNBIS.

GaIda'tenisa: 6.marta Rigas skolas telpas risinajas

Rigas Nedzirdigo meistarsacikstes galda tenisa, kur sacentas 15 dalibnieki.

Kungu vienspele 1.vietu ieguva daudz-

RSK «Nedzirdigo sports» - NSK «Talavas NS» 84:73, ArT saja spele valmieriesi paradija, ka vi~iem ir laba fiziska sagatavotTba un komandas speles izpratne. Spele riteja saspringti, gandriz visu laiku ridzinieki atradas vadiba tika ar 4 lidz 6 punktu parsvaru, tikai pasa speles izska~a pieredze ~ema parsvaru par jaunibu un ridzinieki svineja uzvaru.

RSK «Nedzirdigo sports» jauniesi SIVA 74:62. Speles sizets lidzigs iepriekseja spele redzetajam, vienigi soreiz jauniba svineja uzvaru, kam pamata bija labaka fiziska sagatavoUba, !aujot struju speles tempu uzturet lidz pasam speles beigam.

Otraja diena parsteigumi SIVA - NSK •• Talavas NS» 82:81. Ne

viens negaidija, ka si spele cempionata radis tadu intrigu. Jau no pasa speles sakuma spele riteja punkts punkta, vadTba atrodoties te vienai , te otrai komandai. Talaviesiem bija pazudusi iepriekseja diena redzeta precizitate, toties loti labi veicas SIVA basketbolistiem. Sakoties speles pedejai minOtei, ar 4 punktu parsvaru vadTba atradas talaviesi, pec minUtes partraukuma

kartejais nedzirdigo Rigas un Latvijas cempions Anatolijs Jercaks, 2. - V,Jelzovs, 3. - J.lmmurs. Talak seko A.Kuzmins, A.Pesiks, A.Smirnovs, A.~ivTtis , O.Hlibovs, N.Sjutrukovs, V.Mostovs, A.Timofejevs.

Damu vienspele eempiones goda tika Anita Homica. 2. - M.Zemtaute, 3. J.Kravinska, 4. - R.Kurena.

Kungu dubultspele pirmo vietu guva paris - A.Jercaks un V.Mostovs, 2. A.Pesiks un A.Smirnovs, 3. - A.Kuzmins un A. ~ivTtis .

Jauktaja dubultspele pirma vieta A.Homica un V.Jelzovs, 2, - M,Zemtaute un J.lmmurs, 3. - J.Kravinska un A.Jercaks. +

apspriedes SIVA basketbolisti saka spelet uz apzinatiem parkapumiem, cerot uz talaviesu neprecizitati soda metienos.

Taktikas izvele vi~i neklOdTjas, talaviesi nebija sevis~i precizi soda metienu realizetaji un 15 sekundes pirms speles beigam talaviesu parsvars tikai viens punkts, bet bumba ir pretiniekiem. Udz ar speles beigu signalu SIVA gOst uzvaras grozu un var liksmot par pirmo uzvaru cempionata, ka arT gaidTt pedejas speles rezultatu, lai ceretu uz godalgoto vietu .

Pee divdesmit gadiem cempioni

RSK «Nedzirdigo sports» jauniesi RSK «Nedzirdigo sports» 78:69, Pateicoties SIVA uzvarai iepriekseja spele jauniesiem, lai k!Otu par cempioniem bija nepieciesama uzvara tikai ar viena punkta parsvaru.

Nav zinams, kas bija noticis ar komandam: vai nu jauniesus iedvesmoja iespeja uzvaret pieredzejusos kolegus, vai ari pieredzejusie basketbolisti nenoverteja savus pretiniekus.

V',----------------------------------------------------------------~rru Jau paM speles sakuma vadTba izvir

zTjas jaunie5i, kuriem bija laba precizitate trTspunktu metienos, un vadTbu neatdeva IIdz pat speles beigam. Jauniesi cTnTjas no sirds, nezelojot savus spekus un vi~u pOles tika atalgotas ar cempionu titulu.

JatzTme, ka iepriekseja reize Rigas skoleniem par cempioniem bija izdevies klOt vairak neka pirms divdesmit gadiem.

RSK «Nedzirdlgo sports» jauniesu komanda speleja un par 2004. gada cempioniem basketbola kluva: Toms Erbs, Aivis Pesiks, Renars Simsons, Vadims Jelzovs, Linards Volkovs, Valters Garnis, Aleksejs Smirnovs, Andris Timofejevs, Arnis I$Tvitis, Janis Smons. Komandas treneri: Gatis Dunajevs un Jevgenijs Puhovs.

Rezultativakie speletaji Gempionata rezultatTvakie speletaji: 1.

( Cela pie Dieva )

Dziedat'klusuma>

IIzeAbrama

Latvija ir tikai viena draudze, kas registreta ka nedzirdfgo draudze - Rigas Nedzirdigo evaQgeliski luteriska draudze. Citas konfesijas nedzirdigo kopienas ir piepulcetas pie dzirdfgo draudzem, viQiem dievkalpojuma ir atsevis~a vieta un tulks, kas partulko macitaja runato. Ta tas, piemeram, ir adventistu draudze.

NedzirdTgo draudzes vesture sakas jau Latvijas valsts laika, trTsdesmitajos gados. Saruna ar Rigas Nedzirdlgo evaQgeliski luteriskas draudzes macTtaju INGU DAUKS:TU.

o Ka jOs sakat kalpot Rigas NedzirdTgo draudze?

- Esmu sTs draudzes macTtajs no 1996. gada. Ir tadi aicinajumi, kas vienkarsi ir jaizpilda: ja mes nepaklausam sTkumos, tad sekas jotam tikai pec laika, lielas lietas nepaklausTba var atsaukties diezgan atri. Ta es nolemu paklausTt, un esmu par to priecTgs.

o Kas jums sagada so prieku? - Nedzirdlgie at5~irlba no dzirdlgajiem

visu uztver tiesi - ta, ka to parasti dara berni. Ar nedzirdTgiem cilvekiem ir vienkarsi sa

prasties, ir loti viegli stastTt visu ITdzTbas. Cilveki, kas ir dzirdlgi, jebkuru modernu IIdzTbu megina apsaubTt, meklet kadas nepilnlbas. NedzirdTgo draudze ir otradi, viQi labprat velas uzklausTt IIdzTbas, velas, lai viQiem tas sasaista ar ikdienas dzTvi. Siudinatajs vienmer ir pamudinats pats sev pajautal: Ka tas izskatas dzTve? Ka Dieva yards izpauzas, pieredze, prakse?

o Tad no sTs kalposanas jOs pats arT daudz gostat?

- Ja, protams, un ta Ipasa sirsnTba, kadu parada cilveki, kas izprot, ka mTiestTba nay

A_ndris Lungevics -: ~ 01 p._(~?K «Nedzir- ij Sahs- (tRltal:lsma'))dlgo sports»), 2, AlvIs Gravltls - 75 p. .. . . , ... . .. . - - .

(Valmieras NSK «Talavas NS»). 3. Vadims ~ Jadviga Bockane

Jelzovs - 57 p. (RSK «Nedzirdlgo sports» '. 13. - 14. marta KC «Rltausma» no

jauniesi).

Gempionata ietvaros notika arl trlspunktu un soda metienu turnlri, kuros no katras komandas piedalljas pa diviem sportistie.m. LOk, rezultati:

Trispunktu metienu turnlra uzvaretaji:

:- tika gadskartejais LR nedzirdlgo cem: pionats saha., to skaita 2 sievietes

M.Artjomova no Rigas «SaDa» un . S.Sciglinska no Va/mieras SK «Ta/ava». ~ Daiadu apstaklu del nebija ieradusies ~ speclgakie sahisti: A.Priedltis, O.Kudo

1. Aleksandrs Lini~s (RSK «Nedzirdlgo l jarovs, V.A/sins un J.Kopmanis. sports»), 2. Andris Lungevics (RSK «Ne- Pec spraigam cl~am finisa taisne izI dzirdlgo sports»), 3. Arnis ~lvItis (RSK Ii gaja E.Kluss un J.Mesters ar 5 1/2 pun«Nedzirdlgo sports» jauniesi). Dktiem. Tapec abiem IIderiem bija jaspele

Soda metienu turnlra uzvaretaji: 1. .: papildus macs IIdz vienai uzvarai. Lai gan Sergejs Lasmanis (SIVA), 2. Renars Sim- R J. Mesteram bija izdevTba uzvaret, tomer sons ( RSK «Nedzirdlgo sports» jauniesi), ~ stipraks izradTjas E. Kluss ar lielaku saha 3. Haralds Jonans (RSK «NedzirdTgo ,1 stazu un pieredzi. sp,ortS»). + W Abas sievietes speleja kopa ar stipra

~ dzimuma sahistiem, un labakie rezultati 1 bija M.Artjomovai, kas kopa ar D.K!usen

- ~ :-.s'" ~ kovu dallja 4.15. vietu. tikai vardi, bet darbi - 51 sirsnlba savas "'. Lai gan ara bija dra~~lgs laiks, tomer praktiskajas izpausmes ir krietni lielaka neka ~ sportisti saha spe!u karstuma jutas gan?zirdlgo dr_audze._ DzirdTgo draudze ir i~s~e- p. d~rTti - .iz.baudTjusi patiesu sportisko Jams uzture~ verbalu kontaktu, _bet ned.zlr~lg_o tl pneku un hehsku alpotu. + draudze VIQI redz, val tu pnecaJles val bedajies, vai esi noguris vai mundrs, viQi redz, vai tu saki patiesTbu vai ne, viQi to nolasa no acTm. Tas man ir macTjis tadu labu lietu - ko tu saki, to saki ar ticTbu.

o Vai jOs parvaldat nedzirdTgo zTmju valodu?

- Es varu iemacHies taja pateikt atsevis~as lietas, bet spredi~i negribetu vienkarsot. Tapec !oli labs risinajums ir profesionals tulks, kas arl pats labprat smelas no Dieva varda. ViQs var tulkot preclzi un dzili, un tas man stipri atvieglo kalp05anu.

o Ka tada gadljuma notiek privatas greksOdzes vai sarunas?

Ka jebkura gadljuma, nedzirdTgajiem ir jauzticas tulkam. Tapat ar tulka palTdzTbu viQi iet pie advokata, arsta. Draudze ir pastavigs tulks, kas katru svetdienu ir baznlca, un mums ir loti laba sadarbTba.

Visbiezak ir ta, ka nedzirdlgie vispirms savus grekus ir jau izsOdzejusi tulkam, un tikai tad atnak pie macTtaja. Tulks ir vidutajs visdazadakajos jautajumos, art aizlOgumos. Sie cilveki arT Ipasi neko daudz viens no otra neslepj.

o Ta ka nedzirdlgo draudze ir tikai Riga un viena baznTca, ko dara tie ticTgie nedzirdTgie cilveki, kas nedzlvo Riga?

-Ja vi~iem ir kada garlga vajadzTba, tad vini censas ar saviem vecakiem vai radiniekiem, kas ir tulki, iet uz vietejo draudzi. Ja viQi grib tikt kristTti, tad radinieki viQiem palidz apgot macTbu. Ir gan ta, ka tad, kad SIS maclbas ir beigusas, arT saja draudze nay tulka un nedzirdlgais cilveks nevar ieklauties kopeja sadraudzTba. Tad viQi jOtas slikti.

Riga nedzirdlgajiem, protams, ir lielakas

=.===" \, \=-=-~ ..;. iespejas bOt kopa, ne tikai ticTgo nedzirdTgo, bet arT neticigo nedzirdigo vide. Art draudzei ir vieglaka iespeja pastavet. Tapec arT si draudze ir pilsetas centra - no visam malam var atbraukt tikai ar vienu transportu un samaksat tikai vienu turp un atpakal bi!eti.

o Vai nedzirdTgo draudze ir tikai pilnTgi nedzirdTgi cilveki vai tur ir arT vajdzirdTgi?

- Dazi no vi~iem varetu tikt klasificeti ka vajdzirdTgi, bet parsvara visi parzina nedzirdTgo zTmju valodu. Visi ir iejutusies nedzirdlgo vide, doma ka nedzirdTgie. Vi~iem ir tiesam tads diezgan noslegts loks, parsvara viQi komunice tikai cits ar citu.

o Dievkalpojuma liturgija dzirdTgiem cilvekiem liela nozTme ir mOzikai. Kas to aizvieto nedzirdTgiem cilvekiem?

- Vi~i arT sauc to par dziedasanu. Mes to izprastu ka loti izteiksmlgu zestikuletu deklamesanu. MOsu draudze, redzot, ka adventistu draudze jau ir izveidots tads ka koris, bija priekslikums ar so gadu baznica ieviest dziedasanu. Tad varetu padomat art par dziedasanu liturgija, bet pagaidam mums ir runata liturgija.

o Iznak dziedasana klusuma? - Ja, dziedasana klusuma, ta sanak. Nu,

protams, tada gadTjuma es dziedatu un tulks savukart bOtu tads ka kora dirigents. NedzirdTgie dziedatu IIdzi. ViQi doma, ka vajadzetu izveidot korL Es, protams, esmu par to.

o Vai jums ir arT sadarbTba ar kadam nedzirdTgo kristiesu kopienam gan citas konfesijas, gan arpus Latvijas?

- SadarbTba ir ar draudzem Igaunija un..

.~~----------------------------------------------------Oziedflt kluSllma kus tulks, bet macoties viss tiek izskaidrots. 161-ll' S Ile/~Aa- f. Siikums 11.1pp. _ 0 ~a.i.nedzirdigodraudzenodarbojas ij "'l,. _'r.', ;, ~ ffl. Somija, bet ierobezotu ITdzeklu del ta neno an ar mlSlju? ' n · · · -. d

- d d -' 35 '1 -k' k' t' ravnsrlrlS salStas a1 at1no 11 dabn. Val'tiek regulari. Ar vietejam kristiesu kopienam - Musu rau ze Ir CI ve I, no unem 'J b- - d - 1-" -l ' 'T'V' .. - V' . . t ' . -' . II llt art vese e,;a men pasl to ve amiCS. 1 0vi~i kontaktejas tapa! ka vispar sava starpa. 30 .Ir penslJas vecuma. I~I Ir a gnezusles pie f1 -l P'-1- d ' -d V" Riga ir loti attistita nedzirdigo sociala dzi ticibas, kas vi~os ielikta jau berniba. Draudze ve am a 1 I I zmzz~saJ1e7~, un_ p~1 oma7ll

ve. Esmu vaicajis, vai ir vajadzigi kadi regu- ir tikai dazi jauni cilveki, un taslielakais mi- gang{u jilo_zo!es L.He;a~ dZlves V~':0JU~lls. . . lari sadraudzibas vakari reizi menesi, un vi~i sijas darbs varetu sakties ar viniem. Ar misiju '. f) Es dZlVOjU tagadne un patr. lzvelos, val saka: mums vajag Bibeles stundas un diev vi~i nodarbojas individuali, cits' citu aicinot uz . man justiesjaunni vai vecai. kalpojumus, draudzejamies mes gandriz kat baznicu. 10 Es zinu, ka esrnu ntniikusi snjii pnsaule, ru nedelas dienu. Baznica bOtiskakais ir Die o VarbOt dzirdigo draudzes jaaicina ~ lai ~od~jvotlt dzi~i, i~ejot visus ~CC1t1ltUS, un va yards, bet socialo dzivi loti laba veida ri pieteikties cilvekus, kas varetu tulkot? I kn Ikvlenam no trem 11' savs skarstll1J1s.sina Nedzirdigo savieniba. - Mes esam priecigi, ka mums ir pro- ( 0 Es uZtit11t snvu priitlt veselu un priecigu,

Starpkonfesionalas sadarbibas rezultata fe~ionals ~ulks, ~u_r~ to ma~ darn. ~edzirdi~ie Ies:~zt a€7ni:e1'in~ta a1' savicm gadiem un m'ir tapis viens Bibeles kasetes izlaidums ne an par to Ir patelclgl, ka mes nepaliekam VISU tlabu lukOjos nakotne.dzirdigo surdotulkojuma. laiku viena limeni, bet pamazam dievkalpo- 90

o Kur so kaseti var nopirkt? juma saturs klDst sarezgnaks. Tad vajadzTgs I. 14. IV MILDA MILTS Rigas biedriba - To nevar nopirkt, to var tikai sa~emt ka ari profesionalaks tulks, kurs pats spej izdo- : 75

davanu. To izdeva Bibeles biedriba, palTdzot mat jaunus zestus, vardus. t. _

adventistu draudzes tulkam. 5i kasete ir iz l'; 5. IV VASILlJS KOPOSOVS, Rigas

dota par ziedojumiem, tas izsledz iespeju to o Ko darn saja ziQa lauku draudzes? .1 12. IV ELEONORA JOKSTE Rigas

nopirk!. . - Cilvekiem, .k~s p~ot z~m)~.valodu.' v~- ~~ 65'

ja_9 sa~emt drosml, let PI~ macltaja un_~leda- P 6. IV VIKTORS LOGINOVS R-o Ka, piemeram, notiek krisUbas sak vat savus tulka pakalpojumus. Domaju, ka ~ -C '. Igasraments, kur kristibas ir reize yards un tas bOtu brTnis~igi. NedzirdTgajiem botu labs Ii 12. IV RUTA LA GALVE, Smllten.es Odens? atbalsts, palTdzot BTbeles valodas tulkosana. Y18. IV RI!A VEINBERG_A, Ventsplls

- Tulks stay man pilnigi blakus, visi '! 23. IV IRENA SKERSKANE, Rigas

vardi tiek tulkoti. Pirms tam es vi~iem , pro o Vai pie jOsu tulka var griezties pee i; 29. IV NONNA ZUNDA, Rigas

tams, pasaku, ka bridi, kad lutera~u draudze padoma?

tiek lietots Ddens, tiek teikts: Teva, Dela un - Orosi, tulks ir musu un arT adventistu I 60

Sveta Gara varda. Tas ir tapat ka pie greku draudzes. Dievkalpojumi ir svetdienas pI. 14 h 6. IV FRANCISKA SPROQE , Rigas

Rigas Sveta Ja~a baznTca. Notiek arT pilni ~ 20. IV VALDA MAKAROVA, Rigasatlaisanas - vini zina, ka roku uzliksana no

zime to, par ko'mes ieprieksesam vienoju dievkalpojumi ar vakaredienu un BTbeles [ 55

sies. Ari vakarediena laika ne vienmer ir bla- stundam. + ~. 2. IV VALERIJA ZAliTE, Smiltenes

-..::;:s;xn::- .-- ,~ r. 10. IV STA~!SLAVS LOCMELlS, Rigas

" _ _. t' 12. IV ASTRIDA ODI~ECA, Rigasltdari ta Lieldienas ..i

,

Seru vestls _ U21. IV INTA STRODE, Rezeknes Klusiem soliem miimuliQa ;i 30. IV SERGEJS OL8EVSKIS, Rigaso Lieldienu rita uzkap augsta kalna. Ja ~; MOia durvis aizviirusi. 'I 50redzesi, ka saulstari deja, visu atlikuso ~ Izsakam visdzilako ITdzjOtTbu Silvijai Jau f, 15. IV IVANS GAVRI~UKS, RIgas

mOiu basi laimTgs. :1 renai - Jurkai, mamu!ai mOzTba aizejo!. ~ 24. IV JANIS ANSPOKS, Plavin,as Ev. Luleriska Rigas nedzirdigo draudze, !'o Daudz jasOpojas -Iai visu gadu nebOtu ;1

Vidzemespriekspilsetasgrupa ){ ~O) ;~~=':;::;:s:u-:::::t255 S 1$ Imiegains un nekostu dunduri. . ~l

o Agri no rita ari jaiz-slauka visas istabas tl IrsiiPes, konevardalil~zPusiim, M KC «Rltausma·»· Nav liidu viirdu, kas mieriniil spiilu... » .. . ._. , . - .un gruii jaaiznes talak no majas. Lai visadi ~ Nosliijas blakus levdraugi un klusii, 6. aprTIJ pl. 19 pedeja intormatlvamos~i, tarpi, kukaiQi nelien maja. l~ Kaul vai Iii lai lev palidziilu. ~ lekcija par privatizeto vai vel privatize-o Jasadedzina vecas un arT nevajadzTgas !1 Izsakam dzi!u ITdzjOtTbu Veronikai un Iva ~ jamo dzJvok/u Jpasnieku iespejam ap

mantas. Uguni sadegs nelaimes un neveik- ~1 nam Cvetkoviem, paragri meitu zaudejot. ~ vienoties majas apsaimniekosanai. smes. 'j R: Lalgales grupas biedri M JOs uzzinasiet par majas nomajamas o Vel pirms saules lekta janomazga seja ~ :' dalas apsaimniekosanas iespejam, kas paKur nu liksim sillos viirdus,tekosa Odeni. Tad mazinasies fiziskas kai- ~ gredzets likuma, par dzivoklu ipasnieku tietes un dveseles sapes. n Ja lu lagad klusi, klusi

Ko lev leiciim, miil, ~ sibam un pienakumiem. Vienam otram var'. Aizej projiim - mOiibii?o Krasojiet alas! Tas jadara katrai saim- ;j nbOt liekas loti garlaicigi klausities par liku

Izsakam dzi!u ITdzjDtibu Nikolajam Dam miem, vieglak ir aizbildinaties ar nezinasaniecei, lai bOtu laba satiksana gimene un ar 4 bergam, meitam un mazberniem, mami~u,

kaimiQiem. p I~ nu, bet... likuma nezinasana neatbrivo vecmami~u aizsaule aizvadot. Hno atbildibas. Tiek iespeja dota - izmano Odenim, kura varitas Lieldienu alas, ;j RB Lalgales grupa, RSK «Nedzirdigo Sports»

~ tojiet to.piemit magisks burvju speks. Vislabak to U '\i' to ~ I Jautrite Gromaizmantot, aplejot pirtsslotas vai apslacinat ~; ALBERTS ANKUPS

saposas vietas. I:,. 1922. 25. VIII- 2001 . 22. I Rigas biedrTbao Kuram ala sitoties nesaplist, tam karsta- "

'\i'ka velesanas piepildisies. MARIJA GERMANCUKA

Lai liksmas Lieidienas jasu majas! ~ 1942.4 X - 2004.12. 111 Lai piepildas veiesanas IIA_______~Rigas biedrTba ..

un veicas visi darbi!

http:VIII-2001.22http:Smllten.es

KS_7-8_2004_1