Grāmatvedības jomā nodarbināto personu profesionālās kvalifikācijas

analīze un grāmatvedības jomas varbūtējās reglamentācijas iespējamās

sekas

Valsts pārvaldes institūcijas pasūtītais pētījums

Grāmatvedības jomā nodarbināto personu profesionālās kvalifikācijas analīze un grāmatvedības jomas varbūtējās reglamentācijas iespējamās sekas

Izpildītājs: SIA “Grāmatvežu sertifikācijas centrs”, Reģ. apl. Nr. 000352998, adrese: Akadēmijas laukums 1-708, tālr. 7222381.

Projekta vadītājs: Gaida Kalniņa, Dr.oec. LLU asociētā profesore, zvērināta revidente

Rīga 2003

2

S a t u r s

lpp

Ievads 4Pētījuma rezultāti 6

1 Pētījumā piedalījušos respondentu vispārējs raksturojums 62 Pašreizējā situācija grāmatvedības jomā Latvijā 72.1. Grāmatvedības jomā nodarbināto fizisko personu skaits un izglītība 72.2 Profesionālās izglītības iegūšana un kvalifikācijas paaugstināšanās

iespējas 72.3. Ārvalstīs iegūtās kvalifikāciju diplomu atzīšana 112.4. Uzņēmumi, kas sniedz grāmatvedības pakalpojumus 262.5. Nevalstiskās organizācijas (biedrības, profesionālās asociācijas 262.6. Atbilstības novērtēšanas institūciju reglamentētajā un

nereglamentētajā sfērā akreditācija 272.7. Pašreizējā grāmatvežu sertificēšanas prakse Latvijā 293. Ārvalstu pieredze 324. Kopsavilkums par pašreizējo situāciju grāmatvedības profesijā.

Latvijā 365. Iespējamie grāmatvežu profesijas un grāmatvedības pakalpojumu

reglamentācijas varianti Latvijā un to varbūtējas sekas 396. Pielikumi:

1. pielikums Aptaujas anketa2. pielikums Kopsavilkums par aptaujas anketām3. pielikums Akreditētās studiju programmas4. pielikums Licencēto profesionālās izglītības programmu reģistrs5. pielikums IZM pieaugušo izglītības iestāžu reģistrs6. pielikums Uzskaites, grāmatvedības un audita un revīzijas

pakalpojumu, konsultēšanas nodokļu jautājumos uzņēmumu saraksts

7. pielikums BO SIA Latvijas lauksaimniecības konsultācijas un izglītības centra un biroju pakalpojumi

8. pielikums Sertificēto grāmatvežu saraksts

3

Ievads

Uzņēmumu, iestāžu un organizāciju finansiālo stāvokli un darbības rezultātus parāda finanšu pārskati, un tā ir atklātā informācija. Uzņēmumu, iestāžu un organizāciju finanšu pārskatos sniegtajai informācijai uzticas kapitāla ieguldītāji, kreditori, darba devēji un citi, kas darbojas uzņēmējdarbības vidē, kā arī vadība un sabiedrība. Visos aspektos, kas attiecas uz finanšu grāmatvedību un pārskatiem, efektīvu finanšu vadību un kompetentiem padomiem dažādos uzņēmējdarbības un nodokļu jautājumos, izmanto uzņēmumu grāmatvežu sastādītos finanšu pārskatus. Kļūstot par Eiropas Savienības dalībvalsti, uzņēmumiem būs jāpārzina ne tikai Latvijas likumdošana, bet arī Starptautiskie finanšu pārskatu standarti un Eiropas Savienības nodokļu likumdošanas pamatprincipi. Līdz ar to pieaugs prasības grāmatveža profesijas kvalitātei. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par profesionāli kompetentiem speciālistiem, kuri spēj nodrošināt veiktā darba kvalitāti. Pēdējā laikā vairākas valsts institūcijas un nevalstiskās organizācijas ir ierosinājušas grāmatvedības jomā nodarbinātajām personām paaugstināt kvalifikācijas prasības.

Grāmatvežu kvalifikācijas celšanas aktualitāti ir uzsvērusi arī Valsts Kontrole, uzskatot, ka grāmatvežiem valsts budžeta iestādēs, kā arī pašvaldībās ir jābūt sertificētiem, līdzīgi kā tas ir ar zvērinātiem revidentiem, un ka sertificētu grāmatvežu institūcijas ieviešana ļautu kvalitatīvi uzlabot grāmatvedības sakārtošanu iestādēs, sekmētu atbildību un kārtību valsts un pašvaldības līdzekļu uzskaitē.

Kopš likuma “Par grāmatvedību” spēkā stāšanās normatīvie akti neierobežo fizisko personu loku, kuras uzņēmuma vadītājs varētu pieņemt par darbiniekiem uzņēmuma grāmatvedības dienestā vai kuras varētu strādāt par darbiniekiem grāmatvedības uzņēmumā. Šo personu izvēle ir atkarīga no uzņēmuma personāla vadības politikas. Ievērojot to, ka prasība kārtot grāmatvedību attiecas uz visiem likuma “Par grāmatvedību” 1. panta minētajiem subjektiem, komercsabiedrībām, kā arī valsts un pašvaldību budžeta iestādēm, reliģiskajām un sabiedriskajām organizācijām, individuālajiem komersantiem, valstī ir vairāki desmiti tūkstoši fizisko personu, kas kārto uzņēmumu, iestāžu un organizāciju, kā arī pašnodarbināto personu grāmatvedības reģistrus un kuru nosaukums ietver vārdu “grāmatvedis”.

Eiropas Savienības mērogā tiek reglamentēta tikai to personu darbība, kuras ir atbildīgas par likumā noteikto gada pārskatu pārbaudi, saskaņā ar ES 8. direktīvu (84/253/EEC), kura nosaka minimālos šādu personu apstiprināšanas standartus ES valstīs. Pamatojoties uz šo direktīvu Latvijā ir pieņemts likums “Par zvērinātiem revidentiem, kurš reglamentē zvērinātu revidentu un zvērināta revidenta komercsabiedrības apstiprināšanas prasības un profesionālās darbības noteikumus. Saskaņā ar minēto direktīvu arī ES valstīs un kandidātvalstīs ir noteiktas prasības attiecībā uz personām, kuras pārbauda gada pārskatus. Jāatzīmē, ka šīs prasības dažādās valstīs atšķiras, jo direktīvā ir reglamentēti tikai svarīgākie jautājumi. Dažādās valstīs attiecībā uz minētajām personām piemēro arī dažādus profesiju nosaukumus. Līdz ar to ir grūti izvērtēt, kuras grāmatvedības profesijas un grāmatvedības pakalpojumu jomas katrā valstī tiek reglamentētas.

Līdzās profesionālās un augstākās izglītības diplomiem viens no speciālistu zināšanu, pieredzes, prasmju apliecinājumiem ir pēcdiploma kompetences sertifikāts, kas paaugstina sertifikāta īpašnieka konkurētspēju darba tirgū un ir nozīmīgs darba devēja pārliecināšanai par savu kompetenci.

4

Grāmatvedības jomā nodarbināto fizisko personu profesionālā kvalifikācija, profesionālās izglītības iegūšanas un kvalifikācijas paaugstināšanas iespējas, kā arī uzņēmējdarbības virziens "grāmatvedības pakalpojumu sniegšana" Latvijā līdz šim ir maz pētīts un apspriests. Tāpat samērā maz ir analizēta citu valstu pieredze.Pētījuma mērķis: Priekšlikumu par grāmatvežu profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanu un grāmatvedības pakalpojumu reglamentāciju valstī izstrādāšana un to varbūtējās sekas.Pētījuma uzdevumi:

1. Informācijas par grāmatvedības jomā nodarbināto fizisko personu skaitu un izglītību apkopošana.

2. Grāmatveža profesionālās izglītības iegūšanas un kvalifikācijas paaugstināšanas iespējas Latvijā.

3. Uzņēmumu, kas sniedz grāmatvedības pakalpojumus apzināšana.4. Profesijas pārstāvjus vienojošo nevalstisko organizāciju Latvijā

noskaidrošana.5. Eiropas Savienības valstu un kandidātvalstu prakse grāmatvedības

profesiju un pakalpojumu reglamentācijas jomā apzināšana.6. Iespējamo grāmatvedības profesiju un grāmatvedības pakalpojumu

reglamentācijas ieteikumu izstrādāšana. Pētījuma metodes: monogrāfiskā, anketēšana, statistiskā grupēšana, grafiskā, sintēze un analīze.

Pētnieku sastāvs: 1. Gaida Kalniņa – dr. oec. LLU asociētā profesore, zvērināta revidente,

projekta vadītāja.2. Aina Garanča – SIA “Grāmatvežu sertifikācijas centrs” izpilddirektore,

zvērināta revidente.3. Māra Maldupa – sociālo zinātņu maģistre sabiedrības vadībā, zvērināta

revidente.4. Beata Pļaviņa- sociālo zinātņu maģistrs ekonomikā, SIA “Grāmatvežu

sertifikācijas centrs” grāmatvede- referente.5. Maija Upmane – LR IZM profesionālās izglītības programmu licencēšanas

komisijas locekle.Pētījuma izpildes termiņš: no 2003. gada 27. oktobra līdz 10. decembrim.

5

Pētījuma rezultāti

1. Pētījumā piedalījušos respondentu vispārējs raksturojums

Īstenojot pētījumu, tika izplatītas 1300 anketas (1. pielikums), izmantojot tiešos kontaktus – seminārus, sanāksmes, kā arī faksu un pašvaldību, iestāžu un organizāciju e – pastu. Saņemtas atbildes no 748 respondentiem (57.5 %) no dažādiem valsts reģioniem – Rīga, Kuldīga, Valmiera, Cēsis, Balvi, Rēzekne, Jelgava, Ventspils, Limbaži, Liepāja u.c.

1.1. tabulaRespondentu darba vietas un darbības nozares:

Nr. Darba vietas Respondentu skaits %

1 Valsts iestāde 87 11,52 Pašvaldība (dome, padome) 84 11,13 Akciju sabiedrība 70 9,34 Sabiedrība ar ierobežotu

atbildību440 58,4

5 Individuālais komersants 6 0,86 Uzņēmums, kas sniedz

grāmatvedības pakalpojumus23 3,1

7 Citas 44 5,8KOPĀ 754 100

No saņemto 748 respondentu aizpildītām aptaujas anketām, 6 respondenti uzrādījuši divas darba vietas, tāpēc kopējais skaits ir 754.

Respondentu darbības nozare:Valsts pārvalde 113Ražošana 190Tirdzniecība 207Pakalpojumi (revīzija, audits, grāmatvedības pakalpojumi) 57Citas nozares 66Atsevišķi uzrādītas nozares 185

818 /*No saņemto 748 respondentu aizpildītām aptaujas anketām:

> valsts pārvaldes nozari ir uzrādījuši neatbilstošos nozares veidos– - atsevišķās nozarēs -45 respondenti (iestādes),- citās nozarēs -13 respondenti,

> /* strādā divās un vairākās nozarēs - 70 respondenti.

Ņemot vērā anketu izplatību dažādos reģionos, kā arī darba un darbības nozaru daudzveidību, var pieņemt, ka pētījumā iegūto datu ticamības pakāpe ir samērā augsta.

6

2. Pašreizējā situācija grāmatvedības jomā Latvijā

2.1. Grāmatvedības jomā nodarbināto fizisko personu skaits un izglītība2.1. tabula

Grāmatvedības jomā nodarbināto personu skaits*Nr. Profesija Pamatdarba

vieta (t.cilv.)Papilddarba vieta (t.cilv.)

Vidējā bruto darba samaksa mēnesī.

1 Vecākie speciālistigrāmatveži 13,4 5,4 197,71

2 Speciālistiuzskaites speciālisti 4,1 0,4 222,42

3 KalpotājiUzskaites un grāmatvedības darbinieki 12,4 2,8 136,72KOPĀ 29,9 8,6 -

* Profesiju apsekojuma rezultāti Latvijā 2002. gadā. Latvijas Republikas Centrālā Statistikas pārvalde, Rīga, aprīlis 2003. gads.

Kopumā nodarbināti 38,5 tūkst. cilv., tajā skaitā, pamatdarba vietā 29,9 tūkst.cilv., papilddarba vietā – 8,6 tūkst. cilv.

Statistikas pārvaldes apsekojumā nav iekļauta darbinieku izglītība.Sākot ar 2003. gadu apsekojuma veidlapās ir iekļauta arī darbinieku izglītība,

apsekojuma rezultāti būs apkopoti 2004. gadā.

2.2. Profesionālās izglītības iegūšana un kvalifikācijas paaugstināšanas iespējas

Grāmatveža profesijai nepieciešamās zināšanas Latvijas izglītības sistēmas ietvaros var iegūt profesionālās vidējās, augstākas izglītības un akadēmiskās izglītības programmās. Latvijas Republikas izglītības sistēma ir parādīta 2.1. attēlā. Pēc LR Izglītības un zinātnes ministrijas studiju programmu un augstskolu reģistra datiem profesionālo augstāko izglītību grāmatvedībā un ar to saistītās radniecīgās jomās var iegūt 11 augstskolās, t.sk., 7 valsts augstskolās un 4 juridisko un fizisko personu dibinātās augstskolās. Augstskolu studiju programmas ir akreditētas. Pirmā līmeņa profesionālo izglītību var iegūt 6 koledžās vai augstskolu filiālēs, t.sk., 2 valsts un 4 juridisko un fizisko personu dibinātās. Augstskolas un to piedāvātās studiju programmas ir parādītas 2.2. un 2.3. tabulās.

Vidējo profesionālo izglītību var iegūt 25 vidējās profesionālās izglītības iestādēs, t.sk. 20 valsts, 4 juridisko vai fizisko personu dibinātās un vienā pašvaldības.

Šīs iestādes piedāvā izglītības programmu “Saimnieciskās darbības uzskaite, kontrole un analīze”. Programmas apguves rezultātā iegūst kvalifikāciju – grāmatvedis vai mazā uzņēmuma grāmatvedis, vai uzskaites un grāmatvedības darbinieks.

7

2.1. attēls Izglītības sistēma Latvijā Avots: Akadēmiskās informācijas centrs

8

Vecu

ms /

Izgl

ītība

s ilg

ums

Doktorantūrasprogrammas

120-160 kredītpunkti(3 - 4 gadi)

II līmeņa prof.prog. pēc bakalaura

40-80 kredītp.(1 – 2gadi)

Akad. un prof.maģistra prog.40-80 kredītp.

(1 - 2 gadi)

II līmeņaprofesionālās

augstākāsizglītības

programmas

160-240 kredītp.(4 – 6 gadi)

I līmeņaprof. AIprogram.80-120 kp.(2-3 gadi)

Akadēmiskās un profesionālāsbakalaura programmas

120 – 160 kredītp.(3 – 4 gadi)

Vispārējās vidējās

izglītības programmas

(3 gadi)

Vidējās profesionālās

izglītības programmas

(4 gadi)Arodizglītības

programmas(2 – 3 gadi)

Pamatizglītība(9 gadi)

Profesionālāspamatizgl. progr. (1 - 2 gadi)

1912

22 15

23 16

25 18

28 21 29 22

16 9

7 0

IV

V

III

II

IPr

ofes

ionā

lās k

valif

ikāc

ijas l

īmeņ

i

2.2. tabula Mācību iestādes un izglītības programmas,

kurās var iegūt augstāko ekonomisko izglītību Latvijā 2003. gadāAugstskolas Koledžas studiju

programmasBakalaura studiju

programmasProfesionālās studiju programmas Maģistra studiju

programmasDoktora studiju

programmasPamatstudijas Augstākā līmeņa studijas1. 2. 3. 4. 5. 6. 7.

LU(Latvijas Universitāte) - Ekonomika;

Vadības zinības

Ekonomists(finansu menedžments);

Ekonomists(grāmatvedība, analīze,

audits);Finansu sektora vadība

Banku ekonomists;Ekonomists – grāmatvedis;

Starptautiskais bizness;Starptautiskās ekonomiskās

attiecības

Ekonomika;Sabiedrības vadība;

Vadības zinības

Ekonomika;Vadības zinātne

RTU(Rīgas Tehniskā

universitāte)

Cilvēku resursu vadīšana;

Ekonomika;Uzņēmējdarbība un

vadīšana

Ekonomika;Uzņēmējdarbība

un vadīšanaUzņēmējdarbība un vadīšana Ekonomika;

Uzņēmējdarbība un vadīšana

Ekonomika;Uzņēmējdarbība un

vadīšana

Ekonomika;Vadības zinātne

LLU (Latvijas Lauksaimniecības

universitāte)

Iestāžu darba organizācija un

vadīšanaEkonomika - - Ekonomika Agrārā ekonomika;

Reģionālā ekonomika

DU(Daugavpils Universitāte)

- Ekonomika - -Ekonomika;

Sabiedrības un iestāžu vadība

-

RSU (Rīgas Stradiņa universitāte) -

Eiropas ekonomika un bizness;

Mazā un vidējā biznesa vadība

- Eiropas Savienības bizness un likumdošana - -

REA(Rīgas Ekonomikas

augstskola)- Ekonomika un

uzņēmējdarbība - - - -

BA(Banku augstskola)

Ekonomika un uzņēmējdarbība - - Ekonomika un

uzņēmējdarbība - -

9

2.2. tabulas turpinājums

1. 2. 3. 4. 5. 6. 7.AR

(RēzeknesAugstskola)

- Vadības zinātne Ekonomika(komercpakalpojumu vadība) - Vadības zinātne -

VeA(Ventspils

Augstskola)- Vadības zinātne - Uzņēmējdarbības vadība - -

ViA(Vidzemes Augstskola) - - Biznesa vadība - - -

LPA(Liepājas

Pedagoģiskāakadēmija)

- - Iestādes un uzņēmumu vadība - - -

RUKRīgas uzņēmējdarbības

koledža)Uzņēmējdarbība - - - - -

Jēkabpils Agrobiznesa koledža

Grāmatvedība un finanses - - - - -

Grāmatvedības un finanšu koledža

Grāmatvedība un finanses - - - - -

“Biznesa augstskola Turība”, SIA - - Uzņēmējdarbības vadība Uzņēmējdarbības vadība;

Uzņēmējdarbības ekonomika - -

BKI(Baltijas Krievu

institūts)

Mazo uzņēmumu ekonomika - Uzņēmējdarbības vadība Uzņēmējdarbības vadība - -

Biznesa institūts “RIMPAK Livonija” - - Finansu vadība - - -

Ekonomikas un kultūras augstskola - - Uzņēmējdarbības ekonomika

un administratīvais darbs - - -

Informācijas sistēmu augstskola - - Uzņēmējdarbības vadība Uzņēmējdarbības vadība - -

Rīgas starptautiskā ekonomikas un biznesa

administrēšanas augstskola

Uzņēmējdarbības organizācija un vadība - Uzņēmējdarbības

organizācija un vadība Uzņēmējdarbības vadība - -

10

2.2. tabulas turpinājums1 2 3 4 5 6 7

Transporta un sakaru institūts -

Sociālo zinātņu bakalaurs

ekonomikā;Sociālo zinātņu

bakalaurs vadībzinātnē

Uzņēmējdarbības vadība transportā -

Sociālo zinātņu maģistrs ekonomikā;

Sociālo zinātņu maģistrs vadībzinātnē

-

“Alberta koledža”, b/o SIA

Iestāžu darba organizācija un

vadīšana;Uzņēmējdarbība

- - - - -

Biznesa vadības koledža

Komercdarbība:;Iestāžu darba

organizācija un vadīšana

- - - - -

Komerczinību koledža Komercdarbības organizēšana un vadība - - - - -

11

2.3. attēlā - Mācību iestāžu izvietojums Latvijas Republikas teritorijā

12

Profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides programmas piedāvā pieaugošo izglītības iestādes, kā arī augstskolas un vidējās profesionālās izglītības iestādes.

LR IZM izglītības iestāžu reģistrā reģistrētas 285 pieaugušo izglītības iestādes, taču nav reģistrētas programmas. 150 iestāžu nosaukumi liecina, ka šīs iestādes varētu piedāvāt mācību programmas grāmatvežiem.

LR IZM laikā no 2000.- 2003. gada izsniegusi licences 112 programmām 54 fizisko un juridisko personu dibinātām pieaugušo izglītības iestādēm, kas māca grāmatvežus. LR IZM licences darbības termiņš – 5 gadi.

Licences programmu līdz 160 stundām īstenošanai izsniedz vietējās pašvaldības, 160 un vairāk stundām – LR IZM. Pilnīgu apkopojumu par izsniegtām licencēm un to programmām nevar iegūt, jo nav vienota reģistra.

No 112 programmām:- 19 ir profesionālās tālākizglītības programmas (480 st., 960 st. vai 1 040

st.), kuru apguvi apliecina valsts atzīts profesionālās kvalifikācijas dokuments,

- 93 programmas – profesionālās pilnveides, kuru apguvi apliecina profesionālās pilnveides izglītības dokuments.

2.3. tabula

Profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanās raksturojums 2002. gadā*Dalībnieku skaits

Programmas nosaukums

Programmu skaits kopā

12. st.

12-36 st.

37- 72 st.

72. st.

2 921 Finanses, apdrošināšana

76 55 13 8 -

11 617 Grāmatvedība un nodokļi

353 220 49 29 55

* Centrālās Statistikas pārvaldes dati par 2002. gadu

Grāmatvežu profesijā strādājošo izglītības un kvalifikācijas celšanas iespējas uzskatāmi raksturo respondentu sniegtās atbildes apsekojuma anketā, atbildot uz jautājumiem par izglītību un kvalifikācijas celšanu, tās iespējām, semināru un kursu kvalitāti, kā arī respondentu sniegtie priekšlikumi grāmatvežu profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanas jomā.

2.4. tabulaRespondentu sadalījums pēc izglītības

Nr. Izglītība Respondentu skaits %1 Vidējā izglītība 86 11.52 Vidējā profesionālā 255 34,03 Augstākā 407 54,4

Respondentu sniegtā informācija ļauj secināt, ka grāmatvedības jomā strādājošiem (662 respondenti vai 88,4 %) ir vidējā profesionālā vai augstākā izglītība un pārējiem (86 respondenti vai 11,5 %) vidējā. Pēc respondentu sniegtajām ziņām pašlaik augstskolās mācās 172 respondenti, jeb 23 % no kopējā respondentu skaita.

2.5. tabula

13

Respondentu sadalījums pēc viņiem piešķirtās kvalifikācijasNr. Profesijas Respondentu skaits %

1 Ekonomisti 252 33,7 tsk., sociālo zinātņu maģistri ekonomikā

20 2,7

2 Grāmatvedis 158 21,13 Citas (dažādas kvalifikācijas *) 253 33,84 Neuzrādīja 85 11,4

KOPĀ 748 100

* kā piemēram, inženieris – tehnologs, prečzinis, uzņēmuma vadītājs, tehniķis plānotājs, filologs, ķīmiķis u.c.

Taču daļai respondentu (337 respondenti, kas ir 45 %) profesionālā izglītība neatbilst grāmatvedības jomai.

Tātad grāmatvedībā strādā dažādu profesiju pārstāvji, kas zināšanas un prasmi ieguvuši kursos, semināros, pašmācības ceļa un praktiskā darbā. Par to liecina respondentu darba stāža analīze.

2.6. tabulaRespondentu sadalījums pēc kopējā un grāmatveža amatā darba stāža

Nr.p.k. Gadi Kopējais darba stāžs Grāmatveža profesijāresp.skaits % resp.skaits %

1 01 – 10 134 17,9 349 46,72 11 – 20 206 27,5 206 27,53 21 – 30 260 34,8 132 17,74 31 –40 109 14,6 37 4,95 Virs 40 22 2,9 7 0,96 Neuzrādīja 17 2,3 17 2,3

KOPĀ 748 100 748 100

No saņemto 748 respondentu aizpildītām aptaujas anketām, kopējo darba stāžu, un grāmatvedības profesijā nostrādāto darba stāžu uzrādīja 731 respondents, 17 respondenti neuzrādīja.

No respondentu sniegtajām atbildēm var secināt, ka darba stāžam grāmatvedības profesijā ir vistiešākā sakarība ar iegūto kvalifikāciju. Tas uzskatāmi izpaužas respondentiem ar darba stāžu 1-10 gadiem. Gandrīz puse no visiem respondentiem 46,7 % ir ar nelielu darba stāžu grāmatvežu profesijā. Tas norāda uz to, ka pēdējo gadu laikā ir pieaudzis šīs profesijas darbinieku pieprasījums, kas rosinājis respondentus pārkvalificēties.

14

2.7. tabulaRespondentu kvalifikācijas paaugstināšanas rādītāji par 2002-2003. gadiem

Nr. Stundu skaits Kursu apmeklējums Semināru apmeklējumsskaits % skaits %

1 līdz 12 15 2,0 89 11,92 no 12 – 36 43 5,7 153 20,53 no 36 - 72 80 10,7 120 16,04 virs 72 176 23,6 95 12,75 daudz 158 21,1 158 21,16 neuzrāda 276 36,9 133 17,8

KOPĀ 748 100 748 100

Kursus apmeklējuši 63,1 % respondentu, no kuriem 21,1 % uzrāda vienkārši „daudz”. Seminārus apmeklējuši 82,2 % respondentu, no kuriem 21,1 % uzrāda „daudz”. Visvairāk apmeklēti kursi no 36 līdz 70 un vairāk par 72 stundu apjomu, no tā var secināt, ka šādi kursi dod lielāku zināšanu apjomu un sistematizē zināšanas. Respondentu uzrādītais apmeklēto semināru stundu skaits, kas pārsniedz 36 stundas, rodas summējot vairāku semināru stundas.

Kvalifikācijas paaugstināšanas – kursu un semināru stundu sadalījums, sākot no 12 stundām utt. ir adekvāts Centrālās statistikas pārvaldes apsekojuma formai. Pētījuma kontekstā ar kursiem jāsaprot mācību programmas apguve, kuru beidzot izsniedz kursu beigšanas apliecību.

2.8. tabulaAptaujas anketās uzrādītās iestādes, organizācijas, kuru organizētos semināros

piedalījušies respondentiOrganizācijas nosaukums Respondentu ankešu

skaitsBilance 129VID 94Biznesa Komplekss 55Dienas Bizness 33LZRA 23LGA 15Latvikons 14Citas 101Neuzrāda 284KOPĀ 748

Respondentu viedoklis par kursiem vai semināriem:1. Kvalitātes jautājums – vēlas redzēt kvalificētus semināru vadītājus.2. Darba devēja ieinteresētība grāmatveža kvalifikācijas paaugstināšanā, nosakot

likumdošanā apmaksātus kursus, seminārus, valsts noteiktu reglamentētu stundu skaitu gadā.

3. Semināru saturs - - izmaiņas likumdošanā,

15

- atbilstoši saimnieciskās darbības nozarei,4. Norises vieta - ārpus Rīgas reģionos.5. Kursu cenas neatbilstība to kvalitātei.

2.9. tabulaRespondentu priekšlikumi grāmatvežu profesionālās kvalifikācijas un kompetences

novērtēšanai un paaugstināšanai.Nr. Profesionālā kvalifikācija Respondentu skaits %1 Grāmatvežu sertifikācija 217 29,02 Reglamentēts stundu skaits gadā 498 66,63 Nav atbildējuši 33 4,4

KOPĀ 748 100,0

No 748 respondentiem:- reglamentētu stundu skaitu iesaka 66,6 % respondenti, no kuriem 74

respondenti ir arī atbalstījuši grāmatvežu sertifikāciju,- 84 respondenti, kas ir 11,2 % no kopējā respondentu skaita, ir izteikuši

savus priekšlikumus.

Svarīgākie no tiem.

Ar darba devēja ieinteresētību saistītie - izteikti 9 priekšlikumi – svarīgākie:1. Jāieinteresē darba devējs (direktors) - tam jāsaprot, kāpēc ir vajadzīgs zinošs

speciālists-grāmatvedis.2. Darba devēja apmaksāta kvalifikācijas paaugstināšana - obligāta, noteikt darba

likumdošanā.3. Reglamentēts stundu skaits gadā kvalifikācijas paaugstināšanai uz darba

devēja rēķina.4. Ieteikums - likumdošanā paredzēt darba devēja apmaksātu ikgadēju

grāmatvežu kvalifikācijas paaugstināšanu.5. Ja izdevumus sertifikāta iegūšanas segtu darba devējs, tad varētu arī prasīt

sertifikātu, un lai tas nav īpaši dārgi.6. Uzņēmumu vadītāji, pieņemot darbā grāmatvedi izvērtē, cik kvalificēts

speciālists uzņēmumam nepieciešams un kādu uzņēmums finansiāli var atļauties. Kamēr būs mazas firmas, kuras nespēs algot kvalificētus grāmatvežus, būs pieprasījums pēc mazkvalificētiem. Visu nosaka darba tirgus.

7. Grāmatvežu kompetences sertifikācija - lai prasība būtu uzņēmumam, ne pašam grāmatvedim.

Ar kvalifikācijas noteikšanu saistīts - 1 priekšlikums:

1. Neatbalsta grāmatvežu sertifikāciju kā kvalifikācijas noteikšanas veidu. Tā kā grāmatvedība ir ļoti konkrēta un loģiska zinātne, kvalifikāciju jau apliecina iegūtie izglītības dokumenti (domāta akadēmiskā izglītība) un prakse. Bez tam labam, sevi cienošam grāmatvedim, lai nezaudētu savas darba spējas un profesionālo kvalifikāciju, būtu obligāti regulāri jāapmeklē semināri vai kvalifikāciju paaugstināšanas kursi grāmatvedībā pēc iespējām un vajadzībām.

Līdz ar to, domāju, ka grāmatvežu profesionālās kvalifikācijas novērtēšanas kritēriji būtu sekojoši:

16

akadēmiskās izglītības grāds grāmatvedībā vai ekonomikā, vai profesionālā kvalifikācija grāmatvedībā;

reāla grāmatvedības prakse;

ikgadējs reglamentēts (ne mazāk) stundu skaits kvalifikācijas paaugstināšanai, t.sk., kursi un semināri (noteikti arī nodokļu likumdošanas jautājumos)

Ar kvalifikācijas celšanu saistītie priekšlikumi - izteikti 24 priekšlikumi.1. Biežāk veikt seminārus VID, kuru konsultācijās vēlams redzēt kompetentus

VID (vai citu dienestu) darbiniekus.2. Nereglamentēts stundu skaits kvalifikācijas paaugstināšanai.3. Semināri ar noteiktu stundu skaitu gadā - 20 stundas.4. Semināri par grozījumiem un izmaiņām likumdošanā.5. Kvalifikācijas paaugstināšanas kursos vairāk jāstāsta par praktiskiem darba

jautājumiem.6. Kvalifikācijas paaugstināšanas kursus rīkot ne tikai RĪGĀ, bet arī citās reģiona

lielākās pilsētās un par pieejamu (saprātīgu) samaksu. Ārpus Rīgas grāmatvedim nav tik lielas algas, lai apmaksātu šos izdevumus, darba devēji arī nav tik bagāti, lai sponsorētu.

7. Semināri - ikmēneša vai biežāk, kuri obligāti jāapmeklē, bet semināriem jābūt ar nodrošinātu augstu kvalitāti un kompetenci.

8. Reglamentēt 40 stundas gadā.9. Neuzskatu, ka vajadzētu reglamentēt konkrētu stundu skaitu. Katrā uzņēmumā

ir sava specifika un grāmatvedis pats vislabāk zina, kāda informācija viņam ir nepieciešama. Katra darbinieka paša ziņā, kā arī uzņēmuma vadības ziņā, ir grāmatveža profesionalitāte. Pašam darbiniekam jāinteresējas par savu kvalifikācijas līmeni. Ne ar kādiem piespiedu pasākumiem nevarēs nodrošināt pietiekošu zināšanu līmeni.

10. Kvalitatīvāki lektori Latvijas pašvaldību mācību centrā - lai nebūtu "ķeksīša" dēļ.

11. Kvalifikāciju paaugstināšanai semināri atbilstoši saimnieciskās darbības nozarēm.

12. Ja ir specialitāte "grāmatvedis", "finansists", tad kursi kvalifikācijas paaugstināšanai 2 reizes gadā, ja nav - sertifikācija.

Akadēmiskās izglītības jautājumos izteikti - 3 priekšlikumi:1. Cilvēkus, kas tieši beiguši augstākās mācību iestādes specialitātē diez vai

vajadzētu sertificēt. Drīzāk vajadzētu noteikt kādu obligātu sistēmu kvalifikācijas paaugstināšanai. Ja sertificēsim, tad sanāk neuzticēties Latvijas augstskolām.

2. Dodu priekšrocību akadēmiskai izglītībai.3. Jānosaka, pēc cik ilga laika pēc mācību iestādes beigšanas nepieciešams

apliecināt grāmatveža kompetenci. Jānosaka, kādas institūcijas ir tiesīgas organizēt kursus un seminārus, kādi ir šo kursu un semināru apmeklēšanas apliecinošie dokumenti, kā arī katra šī dokumenta vērtība punktos.

Kvalitātes jautājumi - 2 priekšlikumos: 1. Grāmatvežu sertifikācijas izmaksas nevar būt tik augstas, kā tagad. Apmācība

var notikt - neklātienē, tālmācības veidā, līdzīgi, kā tiek iegūts ACCA un Amerikas grāmatveža sertifikāts. Vai tiešām, lai iegūtu kompetences

17

sertifikātu vēlreiz ir jāliek tie paši priekšmeti, kuri Universitātē - maģistrantūrā (mikroekonomika, makroekonomika)?

2. Neuzskatu, ka lai saņemtu kompetences sertifikātu, ir jāapmeklē kursi, kuros māca Universitātes vielu visu no sākuma. Šāda apjoma apmācība ir dārga un laikietilpīga. Pietiek ar profesionālās kompetences uzturēšanai nepieciešamo zināšanu papildināšanu un iemaņu apgūšanu.

Sertificēšanas nepieciešamību atzīst - 24 priekšlikumos;1. Īstenībā šobrīd nav iespējas nopietni papildināt zināšanas praktizējošam

grāmatvedim un saņemt par to atbilstošu dokumentu.2. Obligāta un vienota grāmatvežu kompetences sertifikācija.3. Sertifikācija, bet ar piebildi, lai šīs pakalpojums nebūtu tik dārgs.4. Budžeta iestāžu grāmatvežiem būtu vēlama sertifikācija.5. Pagaidām nav ticības šim "kompetences sertifikātam". Jābūt normālai

sistēmai, ja reiz esi beidzis skolu - grāmatveža "diploms", augstskolu - grāmatvedis ar augstāko pakāpi. Kāpēc vēl vajag kaut ko, ja ir diploms. Vai arī mūsu augstskolu dokumenti ir tikai parasti "vāciņi"?

6. Sertifikācijas kritērijam jābūt pieredzei grāmatvedības darbā, varētu būt arī zvērinātu revidentu rekomendācija.

7. Neapšaubāmi, sertifikācija ir vajadzīga, ēt uz grāmatveža - rēķinveža amatu; 4. līmeņa - galvenā grāmatveža u.t.t.

8. Visiem pasākumiem jābūt plānotiem, zināmiem uz nākamo gadu, pa tēmām, ar summām, lai attiecīgus izdevumus var ieplānot uzņēmuma izdevumos. Jābeidz strīdēties, kuri sertifikāti ir labāki vai sliktāki, bet jāveido vienota programma un prasības, lai ieguvēji būtu grāmatveži, nevis SIA, kas organizē kursus.

9. Sertifikācijas jautājumos konkrētāk - 1 organizācija, kas izsniedz, nevis kā tagad (Grāmatvežu Asociācija, u.c.).

10. Sertifikācija - bet noteikt zināšanu līmeni, piemēram: 1. līmenis - uzskaitveži; 2. līmenis - grāmatveži; 3. līmenis - galvenie grāmatveži lielos uzņēmumos un valsts pārvaldes

struktūrās.11. Sertifikācija ir obligāta, bet atkarībā no darba apjoma, uzņēmuma darbības

apjoma.

Sertifikācijas gaitai doti -4 priekšlikumi,

1. Sertifikācija var noritēt sekojoši:

ja grāmatvedim ir atbilstoša izglītība;

ja ir nepieciešamais stundu skaits kvalifikācijas paaugstināšanai,

drīkst kārtot testu, kura jautājumi ir pieejami un zināmi - līdzīgi, kā ārstiem un CSDD eksāmeniem,

sertifikātu izsniedz uz 5 gadiem - pārsertificēties var, ja strādā profesijā un apmeklē kvalifikācijas celšanas kursus.

2. Sertifikācija ik pēc 2 gadiem.3. Pēc katriem 5 gadiem testa veidā eksāmens par jaunāko likumdošanā un saņemt sertifikātu - kā tas ir jūrniecības nozarē.4. Sertifikāciju paredzēt likumdošanā, līdzīgi kā zvērinātiem revidentiem.

18

Izteikti ierosinājumi grāmatvedības firmu sniegto pakalpojumu jomā - 3 priekšlikumi:

Sertificēt firmas, kas sniedz grāmatvedības pakalpojumus un konsultācijas

Pašnovērtēšanas jautājumos sniegti - 3 priekšlikumi:Katrs grāmatvedis pats ir atbildīgs par savas izglītības kompetenci, tādēļ nav nepieciešami reglamentēti noteikumi. Darba tirgus atsijās vājos.

Dažādi citi priekšlikumi - 12 priekšlikumi:1. Rajonu centros (visos) varētu veidot grāmatvežu klubus. (dažās vietās arī tādi

ir – pašu iniciatīvas grupas).2. Sakarā ar to, ka likumdošanas un grāmatvedības politika nemitīgi mainās,

mērķtiecīgāk būtu noteikt konkrētu stundu skaitu semināru apmeklēšanai.3. Kursu tematus vienoti jānosaka iestādēs, kuras veic pārbaudes:

Zvērinātu revidentu asociācijā, Valsts Kontrolē, VID, u.c, kuras uzstāda prasības.

4. Tematiem jābūt apstiprinātiem un saskaņotiem ar Valsts Kasi.5. Kursiem jābūt par tematiem un jāievēro esošās likumu prasības, kā arī

izmaiņas,6. Jābūt noteiktiem kādiem tematiem jābūt obligāti apmeklētiem.7. Kursus jāvada un jāorganizē kompetentām iestādēm.8. Jānosaka kursu minimums, kas bez maksas un papildus, ja nepieciešams par

maksu.

* Piezīme: izteiktajos priekšlikumos saglabāts respondentu stils.

2.3. Ārvalstīs iegūtās kvalifikācijas un diplomu atzīšana

Ārvalstīs iegūtās kvalifikācijas un diplomu atzīšanu Latvijā nosaka LR 2001. gada 6. jūlija likuma „Par reglamentētām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” B sadaļa (turpmāk tekstā ”likuma” vai “šā likuma”).

Latvijas Republikā piemēro šādas ārvalstnieku profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmas:

1) speciālo atzīšanas sistēmu;2) vispārējo atzīšanas sistēmu;3) kvalifikācijas atzīšanu, pamatojoties uz pretendenta profesionālo pieredzi.Ārvalstnieku speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu piemēro:

reglamentētajām profesijām, kurām profesionālās kvalifikācijas prasības nosaka Latvijas Republikai saistošie starptautiskie līgumi.

Ārvalstnieku vispārējo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu piemēro tām Latvijas Republikā reglamentētajām profesijām, kuru izglītības programmu vai profesionālās kvalifikācijas prasības nav noteiktas Latvijas Republikai saistošajos starptautiskajos līgumos.

Profesionālās kvalifikācijas atzīšanai atsevišķās ekonomiskās darbības jomās var piemērot gan vispārējo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, gan arī kvalifikācijas atzīšanu, pamatojoties uz pretendenta profesionālo pieredzi, kuru viņš ieguvis mītnes valstī. Profesionālās kvalifikācijas atzīšana, pamatojoties uz

19

pretendenta profesionālo pieredzi, neattiecas uz profesijām, kuru veikšanai attiecīgajām personām ir nepieciešams diploms par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību vai augstākās izglītības diploms.

Ārvalstnieku profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, pamatojoties uz pretendenta profesionālo pieredzi, piemēro tikai attiecībā uz Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem. Citu ārvalstnieku profesionālās kvalifikācijas atzīšanā šā panta otrajā daļā minētajos gadījumos piemēro vispārējo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, ja starptautiskajos līgumos, kurus apstiprinājusi Saeima, nav noteikta cita kārtība.

Ministru kabinets, ievērojot attiecīgo Latvijas Republikai saistošo starptautisko līgumu normas, kas nodrošina profesionālās kvalifikācijas savstarpējas atzīšanas iespēju Latvijas Republikā un ārvalstīs:

nosaka papildu prasības profesionālās kvalifikācijas atzīšanai reglamentētajās profesijās ārvalstniekiem, to skaitā Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, kuru izglītība un profesionālā kvalifikācija tikai daļēji atbilst prasībām, kas Latvijas Republikā noteiktas attiecīgajai profesijai;

nosaka profesionālās pieredzes ilgumu ārvalstnieku profesionālās kvalifikācijas atzīšanai, pamatojoties uz pretendenta profesionālo pieredzi, tajās ekonomiskās darbības jomās, kurām ir izvirzītas noteiktas prasības attiecībā uz vispārīgajām vai profesionālajām zināšanām un prasmēm;

nosaka informācijas institūcijas un institūcijas, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības;

apstiprina ar profesionālās kvalifikācijas atzīšanu un kvalifikācijas atzīšanas apliecību izsniegšanu saistīto dokumentu paraugus.

Ārvalstnieka izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošie dokumenti:

1. Ja ārvalstnieks vēlas darboties reglamentētā profesijā Latvijas Republikā, viņa augstākās izglītības diplomam, diplomam par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību, profesionālās izglītības atestātam vai kompetences apliecībai jāapliecina, ka:

- šā dokumenta īpašniekam ir nepieciešamā profesionālā kvalifikācija, lai viņš varētu uzsākt un veikt patstāvīgu darbību attiecīgajā reglamentētajā profesijā savā mītnes valstī un

- šim dokumentam atbilstošā izglītība iegūta mītnes valstī (Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonim — jebkurā Eiropas Savienības dalībvalstī).

2. Ja pretendenta mītnes valstī šā panta pirmajā daļā minētajām prasībām atbilst vairāki izglītības un profesionālās kvalifikācijas dokumenti, par augstākās izglītības diplomu, diplomu par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību, profesionālās izglītības atestātu vai kompetences apliecību ir uzskatāms to dokumentu kopums, kas apliecina attiecīgajiem izglītības dokumentiem atbilstošu izglītību.

3. Ja Eiropas Savienības dalībvalsts ir atzinusi, ka pretendentam izdotie trešās valsts izglītības pierādījumi kādā no profesijām, kurām piemēro vispārējo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, ir ekvivalenti augstākās izglītības diplomam, diplomam par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību vai profesionālās

20

izglītības atestātam, tad (ja starptautiskajos līgumos, kurus apstiprinājusi Saeima, nav noteikta cita kartība) šie pierādījumi tiek atzīti, ja:

- pretendentam ir vismaz trīs gadus ilga profesionālā pieredze attiecīgajā reglamentētajā profesijā mītnes valstī, kurā darbībai šajā profesijā ir nepieciešams diploms par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību vai augstākās izglītības diploms, vai

- pretendentam ir vismaz divus gadus ilga profesionālā pieredze attiecīgajā reglamentētajā profesijā mītnes valstī, kurā darbībai šajā profesijā nepieciešams profesionālās izglītības atestāts.

4. Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonim par augstākās izglītības diplomu, diplomu par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību vai profesionālās kvalifikācijas atestātu ir uzskatāms arī tāds izglītības un profesionālās kvalifikācijas pierādījums:

- kuru par sekmīgu izglītības programmas apguvi Eiropas Savienības dalībvalstī izsniegusi Eiropas Savienības dalībvalsts kompetenta institūcija un

- kuru pretendenta mītnes valsts kompetentas institūcijas atzīst par atbilstošu attiecīgajai profesijai nepieciešamajam kvalifikācijas līmenim, un

- kurš šajā valstī dod tādas pašas tiesības uzsākt vai veikt patstāvīgu darbību reglamentētajā profesijā kā augstākās izglītības diploms, diploms par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību vai profesionālās izglītības atestāts.

Ārvalstnieka profesionālās kvalifikācijas atzīšanai nepieciešamie dokumenti:

1. Pretendents iesniedz šā likuma 57. pantā noteiktajām institūcijām:

- iesniegumu kvalifikācijas atzīšanas apliecības iegūšanai, norādot profesionālās darbības veidu, statusu (darbinieks vai pašnodarbināta persona) un ilgumu (īslaicīga vai pastāvīga darbība);

- dokumentus, kas apliecina pretendenta izglītību, profesionālo kvalifikāciju un profesionālo pieredzi;

- papildu dokumentus, kas nepieciešami profesionālās kvalifikācijas atzīšanai šajā likumā noteiktajos gadījumos.

2. Pretendents uz darbību kādā no reglamentētajām profesijām, kurām Latvijas Republikā tiek izvirzītas kādas no šā likuma 3. panta piektās daļas prasībām, iesniedz dokumentus, kas apliecina šo noteikumu izpildi pretendenta mītnes valstī. Gadījumos, kad ir jāievēro šā likuma 3. panta piektās daļas 3. punkta prasības, minētajiem dokumentiem jāapliecina, ka pretendentam nav uz laiku atņemtas tiesības vai aizliegts strādāt attiecīgajā profesijā.

3. Šā panta otrajā daļā minētos dokumentus iesniedz ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc to saņemšanas dienas.

4. Ja Eiropas Savienības dalībvalsts pilsoņa mītnes valsts kompetentas institūcijas neizsniedz šā panta otrajā daļā minētos dokumentus attiecībā uz šā likuma 3. panta

21

piektās daļas 3. vai 4. punkta prasībām, šādu dokumentu vietā var pieprasīt notariāli apliecinātu deklarāciju.

5. Ja persona, kas vēlas strādāt reglamentētajā profesijā, dod zvērestu vai solījumu atbilstoši šā likuma 3. panta piektās daļas 1. punktam, bet pretendentam tas nav pieņemams, institūcija, kas izsniedz kvalifikācijas atzīšanas apliecību, piedāvā pretendentam pieņemamu un līdzvērtīgu zvēresta vai solījuma formu.

Dokumenti, kas apliecina ārvalstīs iegūtās izglītības un profesionālās kvalifikācijas atbilstību Latvijas Republikā noteiktajām prasībām

1. Ārvalstīs iegūtās izglītības un profesionālās kvalifikācijas atbilstību Latvijas Republikā noteiktajām prasībām apliecina profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecība (turpmāk — kvalifikācijas atzīšanas apliecība) vai šā panta otrajā daļā minētie ekvivalentie dokumenti, kurus izsniedz likumā vai Ministru kabineta noteikumos minētās institūcijas.

2. Profesijās, kurās tiesības uzsākt darbu vai veikt patstāvīgu darbību Latvijas Republikā apliecina kompetentu institūciju izsniegti sertifikāti vai citi dokumenti, kvalifikācijas apliecību vietā var izsniegt arī šos sertifikātus vai citus dokumentus.

3. Šā panta otrajā daļā minētie dokumenti ārvalstniekiem tiek izsniegti tādā pašā kārtībā un ievērojot tos pašus noteikumus, kādi šajā likumā paredzēti kvalifikācijas atzīšanas apliecību izsniegšanai.

4. Profesijām, kurās Latvijas Republikai saistošie starptautiskie līgumi atļauj profesionālo kvalifikāciju atzīt bez profesionālās kvalifikācijas atbilstības pārbaudes, to skaitā attiecīgajām mehānisko transportlīdzekļu vadītāju profesijām, kvalifikācijas atzīšanas apliecība nav nepieciešama.

Pretendenta profesionālās adaptācijas un kvalifikācijas atbilstības pārbaudes vispārīgie noteikumi

1. Institūcija, kas izsniedz kvalifikācijas atzīšanas apliecības attiecīgajā profesijā, nosaka pretendenta adaptācijas perioda ilgumu un, pēc iespējas ievērojot pretendenta vēlmes, apstiprina speciālistu, kura uzraudzībā pretendents iziet adaptācijas periodu. Tā nobeigumā tiek dots darba vērtējums, kura kritērijus un kārtību nosaka minētā institūcija.

2. Lai veiktu pretendenta kvalifikācijas atbilstības pārbaudi, institūcijas, kas izsniedz kvalifikācijas atzīšanas apliecības attiecīgajā profesijā, nosaka detalizētu kvalifikācijas atbilstības pārbaudes kārtību, izveido to mācību priekšmetu vai kursu sarakstu, par kuru apguvi salīdzinājumā ar Latvijas Republikā attiecīgajai reglamentētajai profesijai noteikto izglītības apjomu pretendentam nav attiecīga izglītību apliecinoša dokumenta un kuru apguve ir būtiska, lai persona varētu darboties attiecīgajā profesijā. Minētie priekšmeti un kursi var ietvert gan teorētiskās zināšanas, gan arī praktiskās iemaņas, kas nepieciešamas attiecīgajā profesijā, kā arī profesionālo normu zināšanas attiecīgajā jomā.

3. Kvalifikācijas atbilstības pārbaudes satura noteikšanā ievēro faktu, ka pretendenta mītnes valstī viņa profesionālā kvalifikācija ir atzīta par pietiekamu darbam attiecīgajā profesijā.

22

4. Ne vēlāk kā mēnesi pirms kvalifikācijas atbilstības pārbaudes pretendentu iepazīstina ar tās saturu un kārtību.

Kvalifikācijas atzīšana, pamatojoties uz pretendenta profesionālo pieredzi

1. Šis pants attiecas uz reglamentētajām profesijām, kurām ir izvirzītas noteiktas prasības attiecībā uz vispārīgajām, komerciālajām vai profesionālajām zināšanām un prasmēm, un to piemēro kvalifikācijas atzīšanas apliecību izsniegšanai Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem.

2. Kvalifikācijas atzīšanas apliecības izsniegšanu šā panta pirmajā daļā minētajās reglamentētajās profesijās nevar atteikt, pamatojot atteikumu ar pretendenta neatbilstošu kvalifikāciju, ja iepriekš nav salīdzināta pretendenta mītnes valsts kompetentu institūciju izsniegtajos dokumentos apliecinātā viņa profesionālā kvalifikācija vai prasmes un tiesības veikt patstāvīgu darbību attiecīgajā profesijā šajā valstī ar attiecīgajām prasībām, kas šai profesijai izvirzītas Latvijas Republikā. Ja šāds salīdzinājums ir nepieciešams, institūcijas, kas izsniedz kvalifikācijas atzīšanas apliecības attiecīgajās profesijās, šādu salīdzinājumu izdara un:

- izsniedz pretendentam kvalifikācijas atzīšanas apliecību attiecīgajā profesijā, ja pretendenta profesionālā kvalifikācija atbilst Latvijas Republikā šai profesijai izvirzītajām prasībām (arī attiecībā uz šā likuma 3. panta piektajā daļā minētajām prasībām);

- nosaka adaptācijas perioda vai kvalifikācijas atbilstības pārbaudes nepieciešamību saskaņā ar šā likuma 46. pantu, ja pretendenta profesionālā kvalifikācija tikai daļēji atbilst Latvijas Republikā šai profesijai izvirzītajām prasībām.

3. Šā panta pirmajā daļā minētajās reglamentētajās profesijās Eiropas Savienības dalībvalsts pilsoņa profesionālās kvalifikācijas pietiekams apliecinājums ir gan šā panta otrajā daļā minētais profesionālās kvalifikācijas apliecinājums, gan arī atbilstoša profesionālā pieredze attiecīgajā profesijā mītnes valstī. Pretendenta kvalifikācijas atzīšanai nepieciešamās pieredzes ilgumu un veidu nosaka Ministru kabinets.

4. Šā panta trešās daļas noteikumu izpildi apliecina pretendenta mītnes valsts kompetentu institūciju izdots sertifikāts, kuru pretendents pievieno iesniegumam par kvalifikācijas atzīšanas apliecības izsniegšanu attiecīgajai profesionālajai darbībai Latvijas Republikā.

Reglamentēto profesiju izglītības programmu akreditācija notiek Izglītības likumā un citos likumos noteiktajā kārtībā.

Koordinācijas un informācijas funkcijas profesionālās kvalifikācijas savstarpējās atzīšanas jomā:

1. Ministru kabinets apstiprina profesionālās kvalifikācijas atzīšanas koordinatoru.

2. Profesionālās kvalifikācijas atzīšanas koordinators:

- koordinē to institūciju darbību, kuras izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības;

23

- uztur sakarus ar Eiropas Komisiju un attiecīgajām ārvalstu institūcijām un nodrošina informācijas apmaiņu par normatīvajiem aktiem un atbildīgajām institūcijām profesionālās kvalifikācijas atzīšanas jomā.

3. Informācijas institūcijas funkcijas attiecībā uz tām reglamentētajām profesijām, kurām Latvijas Republikā vai ārvalstīs ir nepieciešama augstākā izglītība, veic Akadēmiskās informācijas centrs.

4. Informācijas institūcijas pārējām reglamentētajām profesijām nosaka Ministru kabinets, nodrošinot vienotu sistēmu šā likuma 55., 56., 57. un 58. pantā noteikto prasību izpildei.

5. Informācijas institūcijas savas darbības jomā:

- nodrošina tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri vēlas strādāt ārvalstīs, informāciju par attiecīgo valstu normatīvajiem aktiem, prasībām, informācijas institūcijām un kompetentām institūcijām reglamentēto profesiju jomā;

- nodrošina ārvalstniekiem informāciju par Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, profesionālās ētikas prasībām, akadēmiskajām un profesionālajām prasībām izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai reglamentēto profesiju jomā;

- pieņem no pretendentiem šajā likumā noteiktos dokumentus kvalifikācijas atzīšanas apliecības iegūšanai, lai viņi varētu darboties reglamentētajās profesijās;

- sagatavo izziņas par pretendentu izglītības un profesionālās kvalifikācijas atbilstību Latvijas Republikā noteiktajām prasībām;

- nodod šā likuma 57. pantā noteiktajām institūcijām šīs daļas 3. punktā minētos dokumentus un 4. punktā minētās izziņas;

- uztur sakarus ar kompetentām ārvalstu institūcijām, lai nodrošinātu savstarpēju informācijas apmaiņu reglamentēto profesiju jomā.

6. Ja nepieciešams, informācijas institūcija sagatavo provizorisku izziņu un nosūta to institūcijai, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības attiecīgajā profesijā, ekspertu komisijas izveidošanai. Ekspertu komisijas sastāvu nosaka institūcija, kas izsniedz kvalifikācijas atzīšanas apliecības, iekļaujot tajā arī informācijas institūcijas pārstāvjus. Ekspertu komisija savu atzinumu iesniedz institūcijai, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības.

Institūcijas, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības reglamentētajās profesijās:

1. Ja darbībai konkrētā reglamentētajā profesijā ir nepieciešams augstākās izglītības diploms, kuram papildus nav vajadzīgs profesionālās kvalifikācijas sertifikāts, likumā vai Ministru kabineta noteikumos norādītā institūcija, pamatojoties uz šā likuma 56. pantā minētajiem dokumentiem, izskata pretendentu iesniegumus, kuros izteikta vēlēšanās iegūt profesionālās darbības veikšanai attiecīgajā profesijā nepieciešamo kvalifikācijas atzīšanas apliecību, un izsniedz minētās apliecības šajā likumā noteiktajā kārtībā.

2. Ja darbībai konkrētā reglamentētajā profesijā ir nepieciešams diploms par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību vai profesionālās izglītības atestāts, likumā vai

24

Ministru kabineta noteikumos norādītā institūcija, pamatojoties uz šā likuma 56. pantā minētajiem dokumentiem, izskata pretendentu iesniegumus, kuros izteikta vēlēšanās iegūt profesionālās darbības veikšanai attiecīgajā profesijā nepieciešamo kvalifikācijas atzīšanas apliecību, un izsniedz minētās apliecības šajā likumā noteiktajā kārtībā. Ja nepieciešams, minētā institūcija izveido ekspertu komisiju saskaņā ar šā likuma 56. panta sesto daļu.

3. Ja darbībai konkrētā reglamentētajā profesijā ir nepieciešama kompetences apliecība, kuru izsniedz likumā vai Ministru kabineta noteikumos norādītā institūcija, šī institūcija, pamatojoties uz šā likuma 56. pantā minētajiem dokumentiem, izskata pretendentu iesniegumus, kuros izteikta vēlēšanās iegūt profesionālās darbības veikšanai attiecīgajā profesijā nepieciešamo kvalifikācijas atzīšanas apliecību, un izsniedz minētās apliecības šajā likumā noteiktajā kārtībā.

4. Ja darbībai konkrētā reglamentētajā profesijā ir nepieciešams profesionālās kvalifikācijas sertifikāts, kuru izsniedz likumā vai Ministru kabineta noteikumos norādītā institūcija, šī institūcija, pamatojoties uz šā likuma 56. pantā minētajiem dokumentiem, izskata pretendentu iesniegumus, kuros izteikta vēlēšanās iegūt profesionālās darbības veikšanai attiecīgajā profesijā nepieciešamo kvalifikācijas atzīšanas apliecību, un izsniedz minētās apliecības šajā likumā noteiktajā kārtībā.

5. Ja darbībai konkrētā reglamentētajā profesijā nepieciešami gan izglītības apliecinājumi (augstākās izglītības diploms, diploms par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību vai profesionālās izglītības atestāts), gan arī profesionālās kvalifikācijas sertifikāts, tad:

- likumā vai Ministru kabineta noteikumos norādītās institūcijas, pamatojoties uz šā likuma 56. pantā minētajiem dokumentiem, pārbauda attiecīgo dokumentu atbilstību Latvijas Republikā noteiktajām prasībām;

- savu atzinumu iesniedz institūcijai, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas sertifikātus attiecīgajā reglamentētajā profesijā;

- šīs daļas 2. punktā minētā institūcija pieņem lēmumu par kvalifikācijas atzīšanas apliecības izsniegšanu un izsniedz minēto apliecību šajā likumā noteiktajā kārtībā.

6. Kvalifikācijas atzīšanai attiecībā uz profesijām, kurām piemēro kvalifikācijas atzīšanu, pamatojoties uz pretendenta profesionālo pieredzi, likumā vai Ministru kabineta noteikumos norādītā institūcija saskaņā ar šā likuma 56. panta sesto daļu izveido ekspertu komisiju. Pamatojoties uz šā likuma 56. pantā minētajiem dokumentiem un ekspertu komisijas atzinumu, minētā institūcija izskata pretendentu iesniegumus, kuros izteikta vēlēšanās iegūt profesionālās darbības veikšanai attiecīgajā reglamentētajā profesijā nepieciešamo kvalifikācijas atzīšanas apliecību, un izsniedz minētās apliecības šajā likumā noteiktajā kārtībā.

7. Šajā pantā minētās institūcijas sadarbojas ar šā likuma 56. pantā minētajām institūcijām un nodrošina informācijas apmaiņu ar attiecīgajām ārvalstu un Eiropas Savienības kompetentajām institūcijām, lai nodrošinātu izglītības un profesionālās kvalifikācijas prasību koordināciju Latvijas Republikā un ārvalstīs un profesionālās kvalifikācijas savstarpēju atzīšanu.

25

8. Profesionālās organizācijas ir tiesīgas piedalīties ar padomdevēja balsstiesībām šā panta pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā un sestajā daļā minēto institūciju darbā ārvalstnieku profesionālās kvalifikācijas atzīšanas jautājumos.

Vispārīgie noteikumi par ārvalstnieku profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecībām:

1. Šajā likumā noteiktās institūcijas, kas izsniedz ārvalstniekiem profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības reglamentētajās profesijās Latvijas Republikā, var pieņemt šādus lēmumus:

- atzīt profesionālo kvalifikāciju un izsniegt profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecību profesionālajai darbībai Latvijas Republikā;

- pieprasīt papildu dokumentus atbilstoši šim likumam;

- noteikt adaptācijas periodu vai kvalifikācijas atbilstības pārbaudi;

- atteikt kvalifikācijas atzīšanu.

2. Ja tiesības veikt profesionālo darbību reglamentētajā profesijā saskaņā ar šo likumu vai citiem normatīvajiem aktiem ir saistītas ar obligātu attiecīgās personas reģistrāciju profesionālās organizācijas reģistrā vai citos reģistros, šā panta pirmajā daļā minētā kvalifikācijas atzīšanas apliecība vienlaikus dod tiesības uz šādu reģistrāciju.

3. Lēmumos par profesionālās kvalifikācijas neatzīšanu, par atteikumu izsniegt kvalifikācijas atzīšanas apliecību vai par šādas apliecības anulēšanu, reģistrācijas atteikšanu vai anulēšanu iekļauj attiecīgā lēmuma pamatojumu.

4. Šā panta trešajā daļā minētos lēmumus pretendents var pārsūdzēt tiesā.

5. Ar personas profesionālās kvalifikācijas atzīšanu saistītos izdevumus sedz pretendents Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā.

Uzraudzība

Likumā vai Ministru kabineta noteikumos norādītās institūcijas ir tiesīgas anulēt vai apturēt profesionālās kvalifikācijas sertifikāta vai profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības darbību, ja konstatēti normatīvo aktu vai profesionālās darbības noteikumu pārkāpumi.

2.4. Uzņēmumi, kas sniedz grāmatvedības pakalpojumus LURSOFT datu bāzē uzņēmējdarbības klasifikācijas kodā 74.12 “Uzskaites, grāmatvedības, audita un revīzijas pakalpojumi, konsultēšana nodokļu jautājumos ir” reģistrēti 792 uzņēmumi (6. pielikums). Lai iegūtu informāciju par firmām, kas sniedz grāmatvedības pakalpojumus tika izmantota Informācijas grupas Latvijas tālrunis sniegtā informācija ZL HOTLINE Uzziņas dienests 117 (www.zl.lv). Saskaņā ar šo informāciju grāmatvedības pakalpojumus piedāvā 268 firmas. Izskatot sarakstu, darba grupa secināja, ka ne visi grāmatvedības pakalpojumu sniedzēji ir sevi pieteikuši. Piemēram, tikai LLKC Aizkraukles birojs ir sevi pieteicis šajā sarakstā. Pēc LLKC informācijas

26

grāmatvedības pakalpojumus zemniekiem un maziem uzņēmumiem sniedz visi LLKC biroji, kuri ir katrā rajonā un arī pats LLKC Ozolniekos Jelgavā, gadā sniedzot pakalpojumus apmēram 1300 uzņēmumiem (7. pielikums). Uzskatām, ka grāmatvedības pakalpojumus uzņēmumiem varētu sniegt ap 400 firmas.

Šī uzņēmējdarbības veida licencēšana vai cita veida reglamentācija, izņemot Komerclikumā noteikto (attiecīgos uzņēmējdarbības veidu likumos), nepastāv.

2.5. Nevalstiskās organizācijas (biedrības, profesionālās asociācijas).

LR Grāmatvežu Asociācija ir sabiedriska organizācija, kurā apvienojušies grāmatvedības, audita un finanšu speciālisti, kā arī zinātnes un pedagoģiskie darbinieki šajā specialitātē. Dibināta 2000. gadā. Apvieno 300 dalībniekus.

LR Grāmatvežu Asociācijas statūtos izvirzītie galvenie mērķi un uzdevumi ir: paaugstināt biedru zināšanas un kvalifikācijas līmeni, Latvijas un ārzemju pieredzes popularizēšana grāmatvedībā, grāmatvežu atestācija un grāmatveža sertifikāta piešķiršana, grāmatvežu kvalifikācijas kursu un semināru organizēšana, grāmatveža statusa aizsardzība.

Latvijas Republikas grāmatvežu asociācijai būtu sevi vairāk jāreklamē visā republikas teritorijā un jāveido nodaļas rajonos, pietuvinot asociācijas idejas un darbību lielākam grāmatvežu skaitam.

Pie SIA LIF “Biznesa Komplekss”, Konsaltinga centra “Latvikon” darbojas neformālie grāmatvežu klubi. Grāmatvežu klubi darbojas arī Jelgavā, Liepājā, Ventspilī, u.c. Šajos klubos grāmatveži noklausās aktualitātes nodokļu likumdošanā, grāmatvedībā un dalās pieredzē par netradicionālu situāciju risināšanu grāmatvedības praksē. Par grāmatvežu aktivitātēm citur informācijas nav.

2.6. Atbilstības novērtēšanas institūciju reglamentētajās un nereglamentētajās sfērās akreditācija.

No 1996. gada 20. augusta valstī darbojas likums “Par atbilstības novērtēšanu”.

Šis likums nosaka atbilstības novērtēšanas vispārīgos principus reglamentētajā sfērā un akreditācijas sistēmu reglamentētajā un nereglamentētajā sfērā.

Šis likums attiecas uz visām juridiskajām personām, kas pretendē uz pakalpojumu atbilstības novērtēšanu.

Šā likuma mērķis ir nodrošināt vienotu, ar Eiropas Savienības un starptautiskajiem normatīvajiem aktiem harmonizētu produktu, procesu un pakalpojumu atbilstības novērtēšanas kārtību.

Šis likums attiecas uz visām juridiskajām un fiziskajām personām, kas pretendē uz produktu, procesu vai pakalpojumu atbilstības novērtēšanu.

Atbilstības novērtēšana reglamentētajā sfērā attiecas uz produktiem un potenciālajiem riskiem, kuri var apdraudēt cilvēka veselību, drošību, vidi vai citas sabiedrības intereses.

Atbilstības novērtēšanu reglamentētajā sfērā pēc atbildīgās ministrijas priekšlikuma veic Ministru kabineta pilnvarotas kompetentas sertificēšanas un inspicēšanas institūcijas un testēšanas un kalibrēšanas laboratorijas vai saskaņā ar starptautiskajiem nolīgumiem vai protokoliem Eiropas Komisijas paziņotas

27

institūcijas. Pilnvaroto institūciju kompetenci novērtē Ekonomikas Ministrijas pārziņā esošā bezpeļņas organizācija valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas nacionālais akreditācijas birojs “pakalpojuma būtiskās prasības un to ievērošanas uzraudzības mehānismu nosaka Ministru Kabinets.

Ekonomikas Ministrija saskaņā ar Eiropas Savienībā pastāvošo paziņošanas procedūru paziņo Eiropas Komisijai par pilnvarotajām atbilstības novērtēšanas institūcijām, kuras ir kompetentas un darbojas saskaņā ar Eiropas Savienības direktīvu prasībām reglamentētajā atbilstības novērtēšanas sfērā. Atbilstības novērtēšanu Latvijas Republikā, uzņemoties pilnu atbilstību par savu darbību, veic testēšanas un sertificēšanas institūcijas.

Latvijas Republiku starptautiskajās atbilstības novērtēšanas institūciju organizācijās ir tiesīgas pārstāvēt tikai Ministru Kabineta pilnvarotas institūcijas.

Latvijas Republikā darbojas vienota, starptautiskajām prasībām atbilstoša nacionālā akreditācijas sistēma, kas veic noteiktas akreditēšanas procedūras un ievēro vienotas vadības principus.

Valstī ir izveidoti: Nacionālās akreditācijas birojs. Latvijas Nacionālās akreditācijas padome Kvalitātes sistēmu, personāla un produkta sertificēšanas un inspicēšanas institūciju un testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju akreditēšanu veic Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs (LATAK).

Nacionālās akreditācijas padome ir konsultatīva. Tā piedalās valsts politikas izstrādē akreditācijas jomā un veicina sadarbību ar starptautiskajām akreditācijas organizācijām.

Latvijas nacionālais akreditācijas birojs var veidot nozaru tehniskās komitejas, kas konsultē Latvijas Nacionālo akreditācijas biroju konkrētu tehnisku jautājumu risināšanā attiecīgajās nozarēs.Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs veic:

kvalitātes sistēmu, personāla un produktu sertificēšanas institūciju un testēšanas akreditēšanu un uzraudzību reglamentētajā un nereglamentētajā sfērā,

kvalitātes sistēmu, personāla un produktu sertificēšanas institūciju un testēšanas kompetences novērtēšanu un uzraudzību reglamentētajā sfērā,

Latvijas Nacionālā akreditācijas biroja galvenās funkcijas ir: novērtēt, akreditēt un uzraudzīt sertificēšanas un testēšanas, atbilstoši

Latvijas nacionālajos standartos, normatīvajos aktos, Eiropas vai starptautiskajos standartos, noteiktajām prasībām,

organizēt akreditācijas ekspertus un akreditācijā iesaistītos speciālistus, sadarboties ar citu valstu nacionālajām organizācijām,

Akreditācijas sistēmas finansēšanas kārtība ir sekojoša: no valsts budžeta līdzekļiem finansē:

o Latvijas Nacionālā akreditācijas biroja funkciju veikšanu,o dalības maksu starptautiskajās akreditācijas organizācijās.

visus ar kompetences novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību saistītos izdevumus saskaņā ar savstarpējā līguma nosacījumiem sedz akreditējamā vai novērtējamā institūcija.

Ārvalstīs izdotie atbilstības novērtēšanas apliecinājumi un apstiprinājumi, kā arī ārvalstu atbilstības novērtēšanas sistēmas Latvijā tiek oficiāli atzītas, ja starp

28

Latviju un attiecīgo valsti vai valstīm pastāv savstarpēja vienošanās par atbilstības novērtēšanas sistēmas atzīšanu. Akreditācija - procedūra, kurā ar likumu noteikta institūcija (Latvijas nacionālais akreditācijas birojs – LATAK) sniedz oficiālu atzinumu, ka juridiska vai fiziska persona ir kompetenta veikt konkrētus uzdevumus. LATAK akreditēto profesionālo organizāciju izdotie sertifikāti tiek atzīti starptautiskā līmenī.

Ārvalstīs izdotie atbilstības novērtēšanas apliecinājumi un apstiprinājumi Latvijas Republikā tiek oficiāli atzīti, ja starp Latviju un attiecīgo valsti pastāv savstarpēja vienošanās par atbilstības novērtēšanas sistēmu atzīšanu.

Ja starp Latviju un attiecīgo valsti nepastāv savstarpēja vienošanās par atbilstības novērtēšanas sistēmas atzīšanu, lēmumu par šajā valstī izdoto atbilstības novērtēšanas apliecinājumu vai apstiprinājumu atzīšanu reglamentētajā sfērā pieņem attiecīgā kompetentā vai pilnvarotā institūcija, kura ir juridiski atbildīga par sava lēmuma pareizību.

Par Latvijas Republikā atzīto ārvalstu atbilstības novērtēšanas institūciju saraksta veidošanu un aktualizēšanu ir atbildīga Ekonomikas ministrija.

LATAK darbojas saskaņā ar starptautisko standartu EN ISO / IEC 1024:2003.

EN ISO / IEC 1024: 2003.Šis starptautiskais standarts nosaka prasības institūcijām, kuras veic personu

sertificēšanu pēc specifiskām prasībām, ietverot personu sertificēšanas pilnveidošanu un uzturēšanu.

Sertificēšanas institūcijas politikai un procedūrām un tās administrēšanai jāatbilst tās jomas kritērijiem, kurā piešķirta sertifikācija, jāizturas taisnīgi un vienlīdzīgi pret kandidātiem, un jāatbilst saistošo noteikumu un normatīvo prasībām. Sertificēšanas institūcija nevar piemērot kārtību, kas traucē vai kavē pretendentu vai kandidātu pieteikšanos, izņemot, ja tā nav noteikts šajā starptautiskajā standartā.

Sertificēšanas institūcijai jādefinē politika un procedūras pieprasītās sertifikācijas piešķiršanai, uzturēšanai, atjaunošanai, paplašināšanai vai sašaurināšanai un apturēšanai vai anulēšanai.

Sertificēšanas institūcijai jābūt strukturētai tā, lai ieinteresētajām pusēm sniegtu pārliecību par savu kompetenci, objektivitāti un godīgumu. Sevišķi sertificēšanas institūcijai:

- jābūt neatkarīgai un godīgai attiecībā pret pretendentiem, kandidātiem un sertificētajām personām, tai skaitā to darba devējiem un klientiem, un jāveic visi iespējamiem pasākumi, lai nodrošinātu ētisku darbību;

- jābūt atbildīgai par saviem lēmumiem par sertifikācijas piešķiršanu, uzturēšanu, atjaunošanu, sfēras paplašināšanu vai sašaurināšanu, vai apturēšanu un anulēšanu;

- jānosaka vadības vai personas, kas būs kopumā atbildīgas.Sertificēšanas institūcijai jābūt dokumentētai struktūrai, kas nodrošina

objektivitāti, sertificēšanas politikas un principu īstenošanu.Sertificēšanas institūcija nozīmē sertificēšanas shēmas komiteju.Sertificēšanas institūcija nevar piedāvāt vai nodrošināt apmācības, vai palīdzēt

citām organizācijām šādu pakalpojumu sagatavošanā. Institūcija ir neatkarīga un ievēro konfidencialitāti un objektivitāti. Sertificēšanas institūcijai jādefinē sertificēšanas shēmas izstrādes un uzturēšanas process, ietverot shēmas pārskati un izvērtēšanu, ko veic shēmas komiteja. Sertificēšanas institūcijai jāsniedz shēmas komitejas pārstāvjiem pietiekama informācija par jebkādām izmaiņām sertificēšanas prasībās.

29

Sertificēšanas institūcija izstrādā:o sertificēšanas kritērijus;o to paskaidrojumus ekspertiem;o apmācības kursu.

Sertificēšanas procesā jānosaka prasības par kompetenci darbiniekiem vai personām, ar kurām noslēgts līgums, un kuras ir iesaistītas sertificēšanas procesā.

Pamatojoties uz sertificēšanas shēmu, sertificēšanas institūcijai jāpārbauda kompetence rakstveidā, mutiski, praktiski, novērojot vai citā veidā.

Personas, kas pieņem lēmumu par sertificēšanu, nevar būt piedalījušās kandidāta eksaminēšanā vai apmācībās.

Sertificēšanas institūcijai jābūt procedūrām un nosacījumiem sertificēšanas nodrošināšanai atbilstoši sertificēšanas shēmai.

2.7. Pašreizējā grāmatvežu sertificēšanas prakse Latvijā.

Sertifikācija - profesionālās darbības atbilstības novērtēšana atbilstoši valsts apstiprinātam profesijas standartam, noteiktām kvalitātes prasībām un kritērijiem. Praksē šos sertifikātus piešķir neatkarīgas profesionālās organizācijas.

Profesionālā grāmatveža sertifikāts apliecina:o speciālista atbilstību profesionālās kompetences prasībām un iespēju veikt

finanšu operāciju pilnu uzskaiti;o speciālista spēju organizēt, vadīt grāmatvedības uzskaiti un kontrolēt

finansiālo darbību;o speciālista gatavību ievērot profesionālā grāmatveža ētikas normas.

Kompetences sertifikāts profesijā – grāmatvedis ir šās profesijas speciālistu zināšanu, pieredzes un prakses apliecinājums. Kompetences sertifikāta derīguma termiņš ir trīs gadi. Sertifikāta īpašniekam ir tiesības uzrādīt sertifikātu, slēdzot darba līgumu, ietvert informāciju par sertifikāta iegūšanu anketās un CV, pieteikties sertifikācijas institūcijā sertifikāta derīguma atjaunošanai un pienākums sniegt informāciju par sertifikāta iegūšanu, statusu, uzskaitot veiktos darbus un saglabāt datus saskaņā ar darba līgumu, piedalīties profesionālās pilnveides semināros un kursos, saskaņotajos termiņos pārreģistrēties sertifikācijas institūcijā.Ar 2000. gadu Latvijā uzsākta brīvprātīga grāmatvežu sertificēšanās.

Šobrīd grāmatvežus sertificē un sertifikātus izsniedz:o Latvijas Republikas Grāmatvežu Asociācija,o SIA „Grāmatvežu sertifikācijas centrs”.

Viena no LR Grāmatvežu Asociācijas darbības jomām ir grāmatvežu kvalifikācijas kursu un semināru organizēšanu un grāmatvežu profesionālās kompetences sertificēšana. Šobrīd asociācija sertificējusi 153 grāmatvežus (8. pielikums).

Sertifikācijas programmas izstrādātas saskaņa ar ANO konferencē pieņemtajiem, kā arī ES direktīvāku izteiktajiem profesionāla grāmatveža kvalifikācijas kritērijiem:

augstākā izglītība un vispārējās prasmes – tās nostiprina fundamentālās zināšanas, kas ļauj profesionālam grāmatvedim adaptēties un nepārtraukti pilnveidoties karjeras laikā, atbilstoši tirgus prasībām.,

30

grāmatvedības un ar to saistītās prasmes – (finanšu grāmatvedība, vadības grāmatvedība nodokļu sistēma, saimnieciskās un komerctiesības, ekonomika, audits un iekšējās kontrole, finanšu vadība un analīze, profesionālā ētika),

profesionāla grāmatveža sertifikācijas procedūru ievērošana, praktiskā darba pieredze, lai grāmatvedis varētu iziet sertifikāciju, nepārtraukta profesionālā tālākā izglītošanās.

Apmācības programmas atbilst Latvijas Universitātes akreditētām Latvijas Universitātes Grāmatvedības institūta programmām.

Ņemot vērā attīstīto valstu praksi un Latvijas grāmatvežu ieteikumus, LR Grāmatvežu Asociācija piedāvā iespēju iegūt divu pakāpju sertifikātus.

Pirmās pakāpes grāmatveža sertifikāts apliecina grāmatveža teorētisko un praktisko sagatavotību, kas dod iespēju:

pastāvīgi veikt finanšu grāmatvedības darbu, analizēt un novērtēt uzņēmuma saimniecisko darbību.Uz šo sertifikātu var pretendēt persona, kura ir ieguvusi vismaz vidējo

profesionālo izglītību ar specializāciju grāmatvedībā vai augstākās izglītības diplomu un kurai ir praktiskā darba pieredze grāmatvedības jomā vismaz 3 gadi, sekmīgi jānokārto četri kvalifikācijas eksāmeni: grāmatvedībā, finanšu vadība, komerctiesības un nodokļi un nodevas. Šī kvalifikācijas pakāpe domāta galvenokārt strādājošiem grāmatvežiem mazos un vidējos uzņēmumos.

Augstākās pakāpes profesionālā grāmatveža sertifikāts apliecina profesionāla grāmatveža teorētisko un praktisko sagatavotību, kas dod iespēju:

organizēt un vadīt finanšu dienestu, kontrolēt un analizēt uzņēmuma saimniecisko darbību, sniegt konsultācijas grāmatvedības un nodokļu jautājumos.Uz šo sertifikātu var pretendēt persona, kura ir ieguvusi augstākās

profesionālās izglītības diplomu un kurai ir darba pieredze 3 gadi par galveno grāmatvedi vai 5 gadi par grāmatvedi, vai 5 gadi vadošā amatā ekonomikas nozares specialitātēs, kur nepieciešamas grāmatvedības zināšanas. Jānokārto sekmīgi astoņi kvalifikācijas pārbaudījumi: mikroekonomikā, makroekonomikā, finanšu grāmatvedībā, vadības grāmatvedība, finanšu vadība un analīze, LR nodokļu sistēma, saimnieciskās tiesības, audits, un iekšējā kontrolē.

Nolikums par grāmatvežu sertifikāciju sagatavots, pamatojoties uz Eiropas Standartu EN 45013 par personāla sertifikāciju. Šis Eiropas standarts izstrādāts un publicēts Eiropas standartizācijas komitejā CEN/CENELEC. Atestācijas komisija ir LR Grāmatvežu asociācijas izveidota institūcija. LR Grāmatvežu Asociācijas Koordinācijas padome ieceļ Atestācijas komisiju piecu cilvēku sastāvā, no kuras sastāva nozīmē priekšsēdētāju.

Atestācijas komisija:- organizē mācību programmu izstrādi,- organizē teorētisko zināšanu kvalifikācijas pārbaudes jautājumu un testu

sagatavošanu,- ar atestāciju saistīto dokumentu pieņemšanu, noformēšanu,- un apstiprina kvalifikācijas eksāmenu komisijas sastāvu.

31

Samaksas lielumi par kvalifikācijas eksāmenu kārtošanu nosaka LR Grāmatvežu Asociācijas Koordinācijas padome vienu reizi gadā.

Izsniedz sertifikātu uz 5 gadiem. “Grāmatvežu sertifikācijas centrs” – sabiedrība ar ierobežotu atbildību (reģ.nr. 000352998) ir neatkarīga institūcija, kura ar akreditāciju ieguvusi tiesības (akreditācijas apliecība LATAK – S3 – 245 – 00 – 2002 – A, izsniegta 2002. gada 21. jūnijā, derīga līdz 2006. gada 20. jūnijam.) izsniegt valsts kompetences sertifikātu profesijā – grāmatvedis. Šobrīd šajā centrā sertificēti 69 grāmatveži (8. pielikums). “Grāmatvežu sertifikācijas centrs” savas kompetences ietvaros pārzina, koordinē un veic grāmatvežu atbilstības novērtēšanu un sertifikāciju saskaņā ar likumu “Par atbilstības novērtēšanu” un standartu LVS EN 45013 prasībām. Atbilstoši likumā noteiktajām prasībām grāmatvežu sertifikācija notiek saskaņā ar grāmatvežu 4. profesionālās kvalifikācijas līmeņa standarta kritērijiem. Grāmatvežu sertifikācijas sistēma ir normētu prasību kopums, kas attiecas uz grāmatvežu kvalifikāciju un profesionālo kompetenci. Centra organizatorisko sistēmu veido vadības padome un eksperti, kurās ir pārstāvji no Izglītības un Zinātnes, Labklājības ministrijas, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Zvērinātu revidentu asociācijas, Valsts Kases, Grāmatvežu kluba, SIA KIF Biznesa komplekss u.c.

SIA “Grāmatvežu sertifikācijas centrā” darbojas sertificēšanas shēmas komiteja, kas ir atbildīga par sertificēšanas shēmas izstrādi. Centrs definē sertificēšanas shēmas izstrādes un uzturēšanas procesu, kas ietver shēmas komitejas pārskatus. Shēmas komiteja izsaka savu viedokli par sertifikācijas noteikumu grozījumu veidu, atbilstošu laiku un to publicēšanu. Sertificēšanas kritērijus un to pielietošanas shēmu skaidrojumus izstrādā eksperti, apstiprina shēmas komiteja un publicē centrs.

Centrs izstrādā pretendentu eksaminācijas metodes. Eksaminācijai jābūt godīgai, likumīgai un ticamai.

Centrs nodrošina sertificēšanas uzturēšanu saskaņā ar shēmas komitejas nosacījumiem, kas ietver uzraudzības pasākumu biežumu un saturu.

Kompetences sertifikāta pretendents var būt persona, kas atbilst šādām kvalifikācijas prasībām:

o vidējā profesionālā izglītība ar specializāciju grāmatvedībā vai ekonomikā, vai augstākā izglītība un pieredze grāmatvedībā ne mazāk kā trīs gadi,

o darba pieredze grāmatvedības uzskaites darbā, patstāvīgi sastādot gada pārskatus ne mazāk kā trīs gadus,

o prasme strādāt ar datoru Windows vidē un lietot Word un Excel programmas.

Lai iegūtu grāmatvežu kompetences sertifikātu pretendentam jākārto kvalifikācijas pārbaudes eksāmeni šādos priekšmetos:

o finanšu grāmatvedībā un LR nodokļu sistēmā,o vadības grāmatvedībā, darba un saimnieciskās tiesības,o informācijas tehnoloģijā (datorzinības) un lietvedība.Kompetences sertifikāta pretendents var patstāvīgi pilnveidot zināšanas vai

mācīties kursos. Lai izvēlētos izglītības iestādi grāmatvežu profesionālās pilnveidošanas kursiem GSC eksperti veic pretendējošās izglītības iestādes mācību darba un mācību bāzes kvalitātes auditu. Pirms eksāmeniem “Grāmatvežu sertifikācijas centrs “sniedz konsultācijas sertifikācijas procedūru jautājumos.

Grāmatvežu profesionālās pilnveidošanas kursus ar licencētu un akreditētu mācību programmu 190 stundu apjomā piedāvā akreditētā izglītības iestāde SIA KIF “Biznesa komplekss”.

32

3. Ārvalstu pieredze Starptautiskā mērogā vairāk ir diskusiju un reglamentācijas attiecībā uz tām personām, kuras Latvijas izpratnē sniedz zvērināta revidenta pakalpojumus, t.i. nodarbojas publiskajā praksē. Attiecībā uz tiem grāmatvežiem, kas kārto firmu grāmatvedību, profesijas valstiska vai nevalstiska reglamentācija nepastāv. Pētot ārvalstu pieredzi, apraksts satur to reglamentāciju, kas attiecas Latvijas izpratnē vairāk uz zvērinātiem revidentiem un mazāk uz grāmatvežiem, bet kuru varētu arī piemērot grāmatvežu profesijai. Ārvalstu pieredzes apkopojumam ir izmantotas publicētās UNCTAD (united Nations Conference on Trade and Devolopment) ANO tirdzniecības un attīstības Padomes locekļu diskusijas, Starptautisko grāmatvedības un pārskatu standartu jautājumu ekspertu (ISAR) Starpvaldību darba grupu ziņojumi, Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO), kā arī Starptautiskās grāmatvežu federācijas (IFAC- International Federation Accountants) nostādnes,

Ievērojot to, ka grāmatvežu sniegto pakalpojumu loks kļūst arvien plašāks, sekas ir tādas, ka dažādās valstīs ir noteikts atšķirīgs grāmatvedības pakalpojumu loks un saistība ar citām regulētajām profesijām vai nereglamentētajiem pakalpojumu sniedzējiem.

Nacionālās praksēs ir atšķirīgi nosacījumi profesijas organizēšanā. Vairākās valstīs, piemēram, profesija ir definēta, ka tā ietver visus, kas ir saņēmuši noteiktu apmācības līmeni, neatkarīgi no tā, vai viņi darbojas publiskajā praksē, ir darbinieki uzņēmuma grāmatvedības nodaļās, strādā citās profesijās utt. Citās valstīs profesija ir definēta, un tā ietver tikai tos, kuri darbojas publiskajā praksē. (piemēram FEE - 40 % darbojas grāmatvedības jomā, ASV - 40 % publiskie grāmatveži).

Grāmatveža profesija tiek regulēta dažādi pa valstīm un pat vienas valsts robežās.

Profesija dažādās valstīs tiek dažādi regulēta, tā ietver gan: pakalpojumu sniedzēju, sniedzamo pakalpojumu, profesionāļu izglītību, firmu licencēšanas prasības, pakalpojumu sniegšanas standartus, gala produkta– ziņojuma satura jomā.

Regulatori var būt gan publiskas, gan privātās institūcijas, kā arī var būt noteikts funkciju sadalījums starp publiskām un privātām institūcijām.

Pastāv valstu sadalījums: kur profesionālo nosaukumu piešķir valsts un iestāšanās noteiktā

profesionālajā organizācijā ir obligāta, kur profesionālo nosaukumu piešķir valsts un iestāšanās noteiktā

profesionālajā organizācijā ir obligāta, bet iestāšanās citās profesionālajās organizācijās ir brīvprātīga,

kur profesionālo nosaukumu piešķir valsts vai publiska institūcija un iestāšanās profesionālajā organizācijā ir brīvprātīga,

kur profesionālo nosaukumu piešķir profesionālā organizācija un iestāšanās šajā profesionālajā organizācijā ir obligāta, bet iestāšanās citās esošajās organizācijās ir brīvprātīga.

33

Papildus vietējām profesionālajām asociācijām, grāmatvedības asociācijas jau ilgi ir bijušas aktīvas reģionālā, un vēlākā laikā – arī starptautiskā līmenī – IFAC, IASC. Abas ir nevalstiskas organizācijas. IFAC aptver plašu profesionālo jautājumu spektru, bet IASC pievēršas finanšu pārskatu harmonizācijai. Dalība IFAC ir atvērta nacionāla līmeņa grāmatvedības institūcijām, un tās automātiski kļūst arī par IASC dalībniecēm.

Ņemot vērā PTO sniegto informāciju, ir iespējams noteikt tendences grāmatvedības profesijas jomā Eiropā. Tomēr grūti minēt konkrētu valstu piemērus, jo pastāv iespēja, ka valstis atbildot uz PTO uzdotajiem jautājumiem par grāmatvedības profesiju, kvalifikācijas prasībām, nav sniegušas precīzas un izvērstas atbildes. Jāatzīmē, ka Eiropā ir atšķirīgi grāmatvedības profesijas nosaukumi.

PTO informācija liecina, ka valstīs ir vairāk nekā viens grāmatvedības profesijas nosaukums un attiecīgi arī atšķirīgas kvalifikācijas prasības. Saskaņā ar S/WPPS/W/7/Add. 23 sniegto informāciju:

Austrijā - sertificēts grāmatvedis (certified public accountant), licenzēts nodokļu konsultants (licensed tax advisor);

Beļģijā - auditors (statutory auditor), profesionālais grāmatvedis (professional accountant), grāmatvedis (bookkeeper);

Dānijā - valsts licencētais grāmatvedis (state authorized public accountants), sertificēts grāmatvedis (certified accountant);

Francijā - auditors (statutory auditor), profesionālais grāmatvedis (professional accountant);

Somijā – finanšu auditors (chartered public finance auditor), licencēts grāmatvedis (authorized public accountant), apstiprināts grāmatvedis (approved accountant);

Grieķijā - auditors (statutory auditor), nodokļu konsultants (tax consultant); Īrijā - sertificēts valsts grāmatvedis (certified public accountant), sertificēts

grāmatvedis (certified accountant), grāmatvedis (chartered accountant); Portugālē - auditors (statutory auditor), sertificēts grāmatvedis (certified

accountant).

Pamatojoties uz S/WPPS/W/11, valstīs ir atšķirīgas prasības divos grāmatvedības profesiju līmeņos:

1) profesionālam grāmatvedim un auditoram (“professional accountant and auditor”)

2) grāmatvedības tehniskajam darbiniekam (“accounting technician” un “book-keeper”).

Pirmā līmeņa speciālisti parasti ir ar augstāko izglītību, ieguvuši praktisko pieredzi un ir nokārtojuši profesionālo eksāmenu. Tā, piemēram, Austrijā sertificētam grāmatvedim (certified public accountant) un licenzētam nodokļu konsultantam (licensed tax advisor) nepieciešama universitātes izglītība, vismaz 3 gadu praktiskā pieredze un jānokārto eksāmens. Savukārt, otriem var būt izvirzītas zemākas prasības izglītībai (īsāks studiju garums vai tehniskās skolas izglītība) un praktiskajai pieredzei. Tā, piemēram, Beļģijā grāmatvedim (bookkeeper) tiek prasīts tikai tehniskās vidusskolas diploms. Saskaņā ar PTO sniegto informāciju, lielākā daļa valstu prasa augstākās (pēc vidusskolas) izglītības grādu pretendentiem uz grāmatveža amatu. Studiju garums ilgst no trīs līdz pieciem gadiem. Somijā ir noteikts nepieciešamais studiju garums - finanšu auditoram 4-5 gadi; licencētam grāmatvedim un apstiprinātam grāmatvedim 3 gadi.

34

Dažās valstīs ir pieņemama augstākā izglītība jebkurā jomā. Tā, piemēram, Somijai nav noteiktas prasības uz augstākās izglītības jomu. Citās valstīs, savukārt, tiek prasīts izglītības grāds vai nu grāmatvedībā vai ar to saistītajās sfērās – ekonomikā, tiesībās, menedžmentā vai politiskajās zinātnēs. Portugālē sertificētam grāmatvedim jābūt augstākajai izglītībai grāmatvedībā vai jābūt pabeigtiem speciālajiem kursiem sertificētajiem grāmatvežiem. Austrijā ir noteikts, ka, lai kļūtu par sertificētu grāmatvedi vai licenzētu nodokļu konsultantu, nepieciešama universitātes izglītība komerczinībās, ekonomikā, tiesībās, politiskajās zinātnēs, tehniskajās zinātnēs, lauksaimniecības zinātnēs. Lielākā daļa valstu prasa noteiktu praktisko pieredzi pēc augstskolas diploma iegūšanas. Praktiskā pieredze var izpausties kā “neuzraudzīta” vai kā pieredzes apguve kvalificēta grāmatveža uzraudzībā. Austrijā sertificētam grāmatvedim praktiskā pieredze jāiegūst pie sertificēta grāmatveža vai sertificētā grāmatvedības kompānijā, pie licencēta nodokļu speciālista, vai licencētu nodokļu speciālistu kompānijā, jāstrādā kā licencētam nodokļu speciālistam vai kā licencētu nodokļu speciālistu uzņēmuma vadītājam. Savukārt, licenzētam nodokļu konsultantam praktiskā pieredze jāiegūst pie sertificēta grāmatveža vai sertificētā grāmatvedības kompānijā, vai pie licencēta nodokļu speciālista, vai licencētu nodokļu speciālistu kompānijā. Francijā, Dānijā nav norādīta praktiskās pieredzes iegūšanas vieta.Kvalifikācijas prasības un procedūras.Atšķirīgas kvalifikācijas prasības.

Trīs galvenās atšķirības starp dažādām valstīm.1. Dažādās valstīs saistībās ar dažādām profesionālajām organizācijām un

dažādām kvalifikācijas prasībām ir vairāki grāmatvežu apzīmējumi Ir valstis kur:

ir tikai viens profesijas apzīmējums. ir atšķirības nosaukumos –

Professional accountant and auditor: iegūta augstākā izglītība (studiju ilgums 3-5. gadi,

pēcdiploma prakse 1-3. gadi), praktiskā pieredze (‘’profesionālā darba pieredzes ‘’ bez

uzraudzības, vai kā ‘’apmācība’’ kvalitatīva grāmatveža uzraudzībā) un

nokārtoti kvalifikācijas eksāmeni (pusē no valstīm pieprasa profesionālās kvalifikācijas eksāmenu, ko vada profesionālā organizācija).

Acconting technician jeb bookkeeper - mazāka speciālās izglītība un bez praktiskās pieredzes prasībām – šie bieži valstīs ir apvienoti profesionālajās asociācijās.

2. Ir atšķirības starp kvalifikācijas prasībām attiecībā uz (Professional accountant and auditor), kas izriet no profesionālās darbības atšķirīgās darbības jomas:

grāmatveži, revidenti, ar likumu noteiktiem revidentiem, un finanšu konsultantiem,

Atsevišķos gadījumos šīs atšķirības izriet no tā, ka katrai kategorijai ir sava profesionālā organizācija, ka profesionāļi pakļauti dažādiem kvalifikācijas noteikumiem un tiek izglītoti un apmācīti dažādos priekšmetos.

35

3. Atšķirības ir noteikumos, kas jāizpilda, lai iegūtu profesionālo kvalifikāciju. Dažas valstis piedāvā alternatīvus noteikumus vienas un tās pašas kvalifikācijas iegūšanai, vai vismaz, lai varētu veikt tās pašas funkcijas. Kā zelta vidusceļš atsevišķās valstīs tiek prasīta augstākā izglītība bakalaura pakāpē ar specializāciju grāmatvedībā. Pieprasa profesionālās kvalifikācijas eksāmenu, ko vada profesionālā organizācija. Ētikas prasību jomā tiek veidots profesionālās ētikas kodekss, bieži katrai asociācijai ir savs ētikas kodekss.

Kapitāla tirgus globalizācija un liberalizācija rada nopietnas problēmas grāmatvežiem un revidentiem. Tiem ir jābūt ne tikai pietiekami labi izglītotiem, bet arī jāspēj efektīvi darboties.

Profesionāliem grāmatvežiem nepietiek tikai ar teorētiskām zināšanām. Grāmatvedim ir jāprot pielietot teorētiskās zināšanas praksē, reālās situācijās, iegūstot, izvērtējot, interpretējot, sintezējot, novērtējot un pasniedzot informāciju.

Jāapgūst datu apstrādes pamatprincipi, studiju programmai jānodrošina, ka IT pamatprincipi ir iekļauti arī citu priekšmetu programmās. Ņemot vērā efektīvas informācijas vadības un sakaru, iekšējo komunikāciju nodrošināšanas nepieciešamību, lai uzņēmums gūtu panākumus un varētu pastāvēt, norādījumi definē informācijas drošības principus un veidus, kā ieviest drošības sistēmas. Iekšējās kontroles jautājumi ir svarīgi visiem grāmatvedības profesijas pārstāvjiem. Iekšējās kontroles jautājumiem ir jāpievērš īpaša uzmanība katrā izglītības vai apmācības programmā.

Daudzas ANO dalībvalstis nevar atļauties izveidot un uzturēt mehānismu, kā, piemēram, speciāla izglītības komisija, lai nodrošinātu nacionālās izglītības sistēmas atbilstību globālā tirgus prasībām.

Nacionālās asociācijas vai organizācijas veic pārbaudes un dod sertifikātu, kas apliecina, ka pārbaudītā institūcija darbojas saskaņā ar noteiktiem standartiem. Vietējās sertifikācijas organizācijas ir starptautiski atzītas.

ISAR vadošās norādes.1. ISAR atzīst, ka stipra grāmatvedības profesija ir izšķiroša nacionālās

ekonomikas labklājībai un tās sociālajai un politiskai attīstībai. Profesija var attīstīties tikai tad, ja tie grāmatveži, kuri vēlas iegūt profesionālo nosaukumu, atbilst augstām kvalifikācijas prasībām.

2. Profesionālais grāmatvedis ir persona, kura ir kvalificēta būt par atzītas grāmatvežu vai revidentu profesionālas organizācijas biedru vai kura ir šādas organizācijas biedrs, kuru kā tādu ir atzinusi regulējošā institūcija.

3. Prasības personām, kuras vēlas kļūt par profesionāliem grāmatvežiem, ietver:- dziļas vispārējās priekšzināšanas un teorētiskās zināšanas, parasti

iegūtas noteiktā studiju programmā,- praktiskās pieredzes iegūšana piemēroti ilgā laikā,- profesionālās kompetences demonstrēšana, sekmīgi nokārtojot

eksāmenus.4. ISAR apstiprina, ka profesionālās kompetences demonstrēšana ir nepārejoša

prasība.5. ISAR norāda, ka parasti profesionālā nosaukuma kandidātiem, pirms kļūt

kvalificētiem, vajadzētu būt beigušiem atbilstošu studiju kursu akreditētā augstākās izglītības institūcijā vai tai ekvivalentā institūcijā. Vai šeit būtu jābūt vienai vai divām atsevišķām programmām valstī attiecībā uz vispārējo

36

izglītību un uz profesionālo izglītību, tai jābūt nacionālajai izvēlei, atkarībā no katras valsts likumiem un regulējošām prasībām, izglītības situācijas valstī, profesionālajiem standartiem un citiem jautājumiem.

6. Atbilstošas vērtības un iemaņas ir ļoti svarīgas, lai atšķirtu konkrētu indivīdu kā profesionālu personu no citiem indivīdiem. ISAR tādēļ iesaka visām UNCTAD dalībvalstīm veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka nacionālie profesionālās grāmatvedības kvalifikācijas piešķiršanas un uzturēšanas kritēriji atbilst vadošiem norādījumiem. ISAR uzskata, ka šādas atbilstības demonstrēšana sekmēs profesijas attīstību nacionālā mērogā un vienlaicīgi veicinās nepārtrauktu pieaugumu grāmatvedības pakalpojumu tirdzniecībā pāri robežām.

37

4. Kopsavilkums par pašreizējo situāciju grāmatvežu profesijā Latvijā

1. Pēc Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes datiem Latvijā grāmatveža profesijā strādā 38, 5 tūkstoši cilvēku, t.sk. 29,9 cilvēkiem tā ir pamatdarba vieta.

2. Profesionālās zināšanas grāmatvedībā Latvijas Republikā nodrošina augstākās un vidējās profesionālas un akadēmiskās (bakalaurs, maģistrs) izglītības valsts licencētas un akreditētas studiju programmas ekonomikā un vadības zinātnēs. Mācību iestādes izsniedz attiecīgas kvalifikācijas diplomus.

3. Profesionālās kvalifikācijas uzturēšanas un paaugstināšanas iespējas pēcdiploma izglītībā. 2002. gadā par grāmatvedības un nodokļu jautājumiem tika piedāvātas 353 programmas no 12 līdz 72 stundu apjomam. Šajās programmās ir piedalījušies 11617 dalībnieki.

4. Pamatojoties uz aptaujā sniegtajām ziņām 88,5 % respondentu ir profesionālā izglītība. 54 % respondentu ir ekonomista vai grāmatveža kvalifikācija. Gandrīz 34 % respondentu ir uzrādītas citas kvalifikācijas.

5. Gandrīz pusei no respondentu (46,7%) darba stāžs grāmatveža amatā ir līdz 10 gadiem.

6. 17,8 % respondentu nenorāda kvalifikācijas celšanas stundu skaitu 2002.-2003. gadā.

7. Respondenti sniedza priekšlikumus profesionālās kvalifikācijas un kompetences novērtēšanai un paaugstināšanai. 29 % respondentu atbalsta grāmatvežu sertifikāciju, bet 66,6 % iesaka kvalifikācijas uzturēšanai un paaugstināšanai noteikt reglamentētu stundu skaitu gadā.

8. Tikai neliels grāmatvežu skaits (300 cilvēku) ir profesionālās sabiedriskās organizācijas LR Grāmatvežu asociācijas biedri.

9. Šobrīd Latvijā notiek brīvprātīga grāmatvežu sertificēšanās, kuru īsteno LR Grāmatvežu asociācija un SIA “Grāmatvežu sertifikācijas centrs”. SIA “Grāmatvežu sertifikācijas centrs” sertificēšanas tiesības ir ieguvusi akreditācijas rezultātā saskaņā ar LR likumu “Par atbilstības novērtēšanu” un LVS EN 45013 standartu.

10. Saskaņā ar no LURSOFT datu bāzes iegūto informāciju uzņēmējdarbības klasifikācijas kodā 74.12 “Uzskaites, grāmatvedības, audita un revīzijas pakalpojumi, konsultēšana nodokļu jautājumos ir” reģistrēti 792 uzņēmumi (6. pielikums). Saskaņā ar Informācijas grupas Latvijas tālrunis sniegto informācija ZL HOTLINE Uzziņas dienests 117 (www.zl.lv). grāmatvedības pakalpojumus uzņēmumiem varētu sniegt ap 400 firmas.

38

5. Iespējamie grāmatveža profesijas un grāmatvedības pakalpojumu reglamentācijas varianti un to varbūtējas sekas Latvijā

Nr.p.k. Iespējamais risinājums Priekšrocības Trūkumi

I Pēcdiploma profesionālās kompetences novērtēšana

1 Reglamentēta grāmatvežu profesija.Grāmatvežu profesijas valstiska reglamentācija, iekļaujot to reglamentēto profesiju skaitā, atbilstoši liku m “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” un izdarot grozījumus likumā “Par grāmatvedību” nosakot, ka grāmatvedības kārtošanu komercsabiedrībās, kurās pārsniegti likuma “Par uzņēmumu gada pārskatu” 54. vai 24. panta kritēriji, valsts un pašvaldību budžeta iestādēs vada vai kārto sertificēts grāmatvedis vai sertificēta grāmatveža vadīta komercsabiedrība.

1. Paaugstina profesionālās darbības atbilstību noteiktām kvalitātes prasībām un kritērijiem.

2. Aizsardzība pret nekvalificētu personu iesaistīšanu grāmatvedības jomā.

3. Kvalitatīvāki grāmatvedības un nodokļu pārskati

4. Profesionālās ētikas prasības.

1. Ļoti liels profesijā strādājošo skaits, kā arī tas, ka grāmatvedību kārto personas bez speciālās grāmatveža vai šai specialitātei radniecīgas izglītības.

2. Skars lielu profesijā strādājošo personu skaitu, kas zaudēs darbu, jo trūks līdzekļu sertifikācijas izmaksu segšanai

3. Sākotnēji grāmatvežu darba vietu nenodrošināšana ar sertificētiem speciālistiem

2. Divu līmeņu sertifikātu noteikšana. Grāmatvežu profesionālā līmeņ.  novērtēšanai un apliecināšanai paredzēt divu veidu sertifikātus:

pirmā līmeņa otrā līmeņa.

Prasības pirmā līmeņa sertifikāta saņemšanai: profesionālā vidējā vai pirmā līmeņa

1. Grāmatveža profesionālās kompetences neatkarīgs novērtējums un indiv a pašapziņas celšana;

2. Kompetences novērtējumam atbilstoša atalgojuma pieprasīšana darba tirgū;

3. Profesionālo zināšanu nepārtraukta

1. Darba devēja ne ieinteresētība.

2. Līdzekļi sertifikācijas izmaksu segšanai.

3. Kvalifikācijai atbilstoša atalgojuma nodrošinājums darba vietās

39

augstākā profesionālā izglītība studiju programmā, saimnieciskās darbības uzskaite, kontrole un analīze, komerczinības un tām radniecīgas kvalifikācijas,

3 gadu neuzraudzīta praktiskā darba pieredze mazā vai vidējā uzņēmuma grāmatveža amatā, vai grāmatvedības pakalpojuma firmā, profesionālās kompetences eksāmenu pozitīvs vērtējums, atbilstoši

4. profesionālajam kvalifikācijas līmeņa standarta kritērijiem, ar piebildi, ka profesionālās kvalifikācijas nesaņemšana nevar būt par pamatu zaudēt iespēju strādāt.

Prasības otrā līmeņa sertifikāta saņemšanai: otrā līmeņa augstākā profesionālā

izglītība studiju programmās saimnieciskās darbības uzskaite, kontrole un analīze, komerczinības un tām radniecīgas kvalifikācijas, kā arī sociālo zinātņu bakalaura vai maģistra akadēmiskais grāds ekonomikā,

3 gadu neuzraudzīta praktiskā darba pieredze, galvenā grāmatveža amatā, vai grāmatvedības pakalpojumu firmā,

profesionālā kompetences eksāmena pozitīvs vērtējums, atbilstoši 5.profesionālās kvalifikācijas līmeņa

uzturēšana un papildināšana, kā to paredz sertifikācija.

4. Kvalitatīvāka grāmatvedības uzskaite, finanšu un nodokļu pārskati uzņēmumos, iestādēs un organizācijās, kur strādā sertificēti grāmatveži.

5. Lielākas iespējas darba tirgū.6. .Kvalitatīvāka grāmatvedības

uzskaite, finanšu un nodokļu pārskati.

7. Profesijas prestiža celšana.8. Profesionālās ētikas prasības9. Mazo un vidējo uzņēmumu,

budžeta iestāžu un nevalstisko organizāciju nodrošināšana ar sertificētiem grāmatvežiem.

40

standarta kritērijiem, ar piebildi, ka profesionālās kvalifikācijas nesaņemšana nevar būt par pamatu zaudēt iespēju strādāt.

3. Brīvprātīga grāmatveža amatā strādājošo sertificēšanās. Grāmatvežu profesionālā kompetences līmeņa novērtēšanas un apliecināšanas sertifikāts:

Kopīgās prasības sertifikāta saņemšanai: vidējā vai augstākā profesionālā

izglītība studiju programmās, saimnieciskās darbības uzskaite, kontrole un analīze, komerczinības, un tām radniecīgās kvalifikācijas, kā arī sociālo zinātņu bakalaura vai maģistra akadēmiskais grāds ekonomikā,

3 gadu neuzraudzīta praktiskā darba pieredze uzņēmuma galvenā grāmatveža amatā, vai grāmatvedības pakalpojuma firmā,

profesionālās kompetences eksāmenu pozitīvs vērtējums, atbilstoši 4., 5. profesionālā kvalifikācijas līmeņa standartu kritērijiem ar piebildi, ka profesionālās kvalifikācijas nesaņemšana nevar būt par pamatu zaudēt iespēju strādāt.

1. Grāmatveža profesionālās kompetences neatkarīgs novērtējums, un indi da pašapziņas celšana;

2. Kompetences novērtējumam atbilstoša atalgojuma pieprasīšana darba tirgū;

3. Profesionālo zināšanu nepārtraukta uzturēšana un papildināšana kā to paredz sertifikācija.

4. Kvalitatīvāka grāmatvedības uzskaite, finanšu un nodokļu pārskati uzņēmumos, iestādēs un organizācijās, kur strādā sertificēti grāmatveži.

5. Lielākas iespējas darba tirgū.6. Kvalitatīvāka grāmatvedības

uzskaite, finanšu un nodokļu pārskati.

7. Profesijas prestiža celšana.8. Profesionālās ētikas prasības9. Mazo un vidējo uzņēmumu,

budžeta iestāžu un nevalstisko organizāciju nodrošināšana ar sertificētiem grāmatvežiem.

41

II Grāmatvežu sertificēšanas institūcijas

1. Sertifikāciju organizē un veic LZRA, izveidojot asociācijā struktūrvienību “Sertifikācijas centrs”, kas tiek akreditēts saskaņā ar likumu “Par atbilstības novērtēšanu” un LVS EN 45013 standartu.

1. Zvērinātu revidentu darbība noteikta ar likumu.

2. Darbību pārrauga valsts institūcija.

3. Apvieno augsta līmeņa profesionāļus, kuriem uzkrāta zināma pieredze. Zvērinātu revidentu darbība izvērsta visā valstī.

LR Gr atvežu asoci ijaJābūt akreditētai saskaņā ar likumu “Par a ilstības novērtēšanu” un standartu LVS EN 45013.

4. Grāmatvežiem izveidotos spēcīga profesionāla organizācija, kas apvienotu grāmatveža profesijā strādājošos;

5. Organizācija piedalītos atbilstošo likumu un MK noteikumu projektu vērtēšanā;

6. Asociācijas rīcībā būtu aptveroša informācija par grāmatvežu darbu.

7. Tiktu kārtots vienots sertificētu grāmatvežu reģistrs.

8. Tiek veikta sertificēto grāmatvežu profesionālās darbības uzraudzība un kontrole.

1. Maz jūtama Asociācijas darbība ārpus Rīgas.2. Asociācijas darbs nav strukturēts atbilstoši grāmatvedības veidiem (komercdarbība, budžeti, nevalstiskās organizācijas utt.)3. Nav sadarbība ar līdzīgām profesionālām organizācijām (LZRA)4. Sertifikācija nenotiek saskaņā ar likumu un standartu. Nav LATAK akreditācijas.

42

3. Grāmatvežu profesionālās kompetences sertificēšanu atbilstoši profesiju standartiem veic arī komercsabiedrības vai atbilstīgas nevalstiskas organizācijas, kuras ir saņēmušas LATAK akreditāciju atbilstoši 1996. gada 20. augusta likumam “Par atbilstības novērtēšanu” un LVS EN 45013 standartiem.

1. Grāmatvežiem dota iespēja sertificēšanas institūciju izvēlē.

2. Konkurence sertificēšanas institūciju vidū.

1. Tā kā šo darbu veiks dažādas organizācijas un LATAK uzraudzība ir tikai par sertificēšanas procedūru, iespējamas nevienādas prasības kvalitātes sertifikāta līmeņos.

2. Nav izslēgta šo sertificēšanas institūciju tieksme gūt peļņu no šis procedūras, kas bremzēs šī procesa attīstību.

3. Neveidosies vienots sertificēto grāmatvežu reģistrs.

III Grāmatvedības pakalpojumu sniedzēju firmasFirmu licencēšana un uzraudzība. 1. Veicinātu uzņēmumu un

organizāciju grāmatvedības sakārtošanu atbilstoši LR normatīviem aktiem un standartiem

2. Paaugstinātu šo firmu atbildību par savu veikto darbu atbilstoši LR normatīvajiem aktiem un grāmatvedības standartiem

1. Nav sertificētu grāmatvežu, kas vada šīs firmas un strādā tajās, nav licencēšanas kritēriju.

43

IV Grāmatvežu kvalifikācijas paaugstināšana.

Gadā noteikts stundu skaits kvalifikācijas paaugstināšanai.Latvijas Grāmatvežu Asociācija sadarbībā ar LZRA, Valsts Kontroli, Valsts Kasi un VID iesaka un publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” vai “Bilance” vai “Latvijas Ekonomists” kvalifikācijas paaugstināšanas stundu skaitu un tematiku.

1. Vienotas prasības kvalifikācijas paaugstināšanai.

2. Noteikta sistēma grāmatvežu informētībai.

3. Savlaicīga aktuāla informācija.4. Kursu, semināru tematika,

atbilstoši aktualitātēm.

1. Var netikt apmierinātas katra atsevišķa indivīda vajadzības.2. Grūti nodrošināt prasību izpildes kontroli.

44