Sigma · PROGRAMMA SIGMA SIGMA (Support for Improvement in Governance and Management in Central and...

Pirmavots: ESAO, angÓu valod‚ ar nosaukumu:SIGMA ziot‚js Nr. 31. Politikas izstr‚des instrumentu pilnveido¯ana ar ietekmes analÏzi© 2001, Ekonomisk‚s sadarbÏbas un attÏstÏbas organiz‚cija (ESAO), ParÏze.

Visas autortiesÏbas aizsarg‚tas.

Izdevumam latvie¯u valod‚© 2002, Apvienoto N‚ciju Organiz‚cijas AttÏstÏbas programmas p‚rst‚vniecÏba Latvij‚

Publik‚cija saskaota ar ESAO ParÏzË.Par tulkojuma kvalit‚ti un atbilstÏbu atbild Apvienoto N‚ciju Organiz‚cijas AttÏstÏbas programmas p‚rst‚vniecÏba Latvij‚.

Politikas koordin‚cijas departaments, 2002Publik‚cija tapusi ar ANO AttÏstÏbas programmas atbalstu un sadarbÏba ar Valsts kancelejasPolitikas koordin‚cijas departamentu projekta "Politikas ietekmes vertË¯anas sistËmas attÏstÏba"ietvaros.

ISBN 9984-684-12-1

PROGRAMMA SIGMA

SIGMA (Support for Improvement in Governance and Management in Central and Eastern EuropeanCountries) - Atbalsts p‚rvaldes un vadÏbas uzlabo¯anai Centr‚leiropas un Austrumeiropas valstÏs - irESAO un Eiropas SavienÏbas kopËja iniciatÏva. ÿÏ iniciatÏva atbalsta valsts p‚rvaldes reformu centienustrÏspadsmit p‚rejas ekonomikas valstÏs, un to galvenok‚rt finansË Eiropas SavienÏbas Phareprogramma.

ESAO - Ekonomisk‚s sadarbÏbas un attÏstÏbas organiz‚cija - ir starpvaldÏbu organiz‚cija, kur‚p‚rst‚vËtas 30 demokr‚tiskas valstis ar attÏstÏtu tirgus ekonomiku. T‚s Centrs sadarbÏbai ar valstÏm,kas nav t‚s biedri, sniedz ESAO padomus un palÏdzÏbu pla¯‚ ekonomisko jaut‚jumu lok‚Centr‚leiropas un Austrumeiropas valstÏm, kur‚s tiek veiktas reformas, k‚ arÏ valstÏm, kas bijaPadomju SavienÏbas sast‚v‚. Phare pie¯Êir finansËju grantu veid‚, palÏdzot sav‚m partnervalstÏmCentr‚leirop‚ un Austrumeirop‚ sasniegt stadiju, kur‚ t‚s b˙tu gatavas uzemties pien‚kumus, kouzliek dalÏba ES.

Phare un SIGMA str‚d‚ ar vien‚m un t‚m pa¯‚m valstÏm: Alb‚niju, Bosniju-Hercegovinu,Bulg‚riju, ¿ehijas Republiku, Igauniju, Latviju, Lietuvu biju¯o Dienvidsl‚vijas MaÊedonijasRepubliku, Poliju, Rum‚niju, Slovakiju, SlovËniju un Ung‚riju.

SIGMA, dibin‚ta 1992. gad‚, sadarbojas ar ESAO Valsts p‚rvaldes direktor‚tu (PUMA), kas sniedzinform‚ciju un profesion‚lu analÏzi par valsts p‚rvaldi politikas veidot‚jiem ESAO dalÏbvalstÏs, k‚ arÏveicina kontaktus un pieredzes apmaiu starp valsts sektora vadÏt‚jiem. Atbalsta saËmËj‚m valstÏmSIGMA pied‚v‚ pieeju pieredzËju¯u valsts p‚rvaldes darbinieku tÏklam, salÏdzino¯ai inform‚cijai, k‚arÏ ar Valsts p‚rvaldes direktor‚tu saistÏt‚m tehnisk‚m zin‚¯an‚m.

SIGMA mËrÊis ir:l PalÏdzËt atbalstu saËmËj‚m valstÏm iedibin‚t labu p‚rvaldÏbu, lai uzlabotu p‚rvaldesefektivit‚ti un veicin‚tu demokr‚tisko vËrtÏbu, Ëtikas un cieas pret likuma virsvaldÏbunostiprin‚¯anos valsts sektor‚;l PalÏdzËt attÏstÏt vietËj‚s spËjas centr‚lo valdÏbu lÏmenÏ, lai t‚s spËtu atbildËt uzinternacionaliz‚cijas izaicin‚jumu un Eiropas SavienÏbas integr‚cijas pl‚niem; k‚ arÏl AtbalstÏt Eiropas SavienÏbas un citu donoru iniciatÏvas, kas palÏdz atbalstu saËmËj‚m valstÏmvalsts p‚rvaldes reformu zi‚, k‚ arÏ iesaistÏties donoru aktivit‚¯u koordinË¯an‚.

SIGMA par Ïpa¯u sava darba priorit‚ti izvirza da˝‚du valdÏbu sadarbÏbas veicin‚¯anu. Tai skait‚- loÂistiska atbalsta snieg¯anu, lai izveidotu valsts p‚rvaldes praktiÊu sadarbÏbas tÏklus Centr‚leirop‚un Austrumeirop‚, k‚ arÏ starp ¯iem praktiÊiem un viu kolËÂiem cit‚s demokr‚tisk‚s valstÏs

SIGMA darbÏba ir izvËrsta piec‚s tehnisk‚s jom‚s: Valsts p‚rvaldes attÏstÏbas stratËÂijas; Politikasveido¯ana, koordinË¯ana un regulË¯ana; Bud˝etu izstr‚d‚¯ana un resursu sadalÏjums; Valsts dienestavadÏba; un Audits un finansu kontrole T‚pat arÏ InformatÏvo pakalpojumu dienests izplata materi‚lusinternet‚ par tËm‚m, kas saistÏtas ar valsts p‚rvaldi.

AutortiesÏbas pieder ESAO, 2001AtÓauja tulkot daÓu vai visu ¯o materi‚lu piepras‚ma:Head of Publications Service, OECD, 2, rue Andre -Pascal, 75775 Paris Cedex 16, France

ÿaj‚ dokument‚ paustie uzskati nav uzskat‚mi par Komisijas, ESAO dalÏbvalstu, ne arÏprogramm‚ iesaistÏto Centr‚leiropas un Austrumeiropas valstu ofici‚lajiem viedokÓiem.

3

4

SATURS

PROGRAMMA SIGMA

PRIEKÿV¬RDS

KOPSAVILKUMS

1. POLITIKAS INSTRUMENTU UZLABOÿANA AR IETEKMES NOV»RT»JUMU1.1. Ievads1.2. K‚pËc nepiecie¯ams ietekmes novËrtËjums1.3. Kas ir ietekmes novËrtËjums1.4. K‚ izdar‚ms ietekmes novËrtËjums1.5. K‚ nodro¯in‚t ietekmes novËrtËjumu1.6. K‚ izmantot ietekmes novËrtËjumu politikas cikl‚

1.6.1. Instrumenta projekta ietekmes novËrtËjums1.6.2. Ietekmes novËrtËjums ar mËrÊi izvËlËties politikas instrumentu1.6.3. Ietekmes novËrtËjums past‚vo¯o tiesÏbu instrumentu novËrtË¯anai

1.7. ESAO lab‚k‚s prakses

2. VALDÃBAS POLITIKU IETEKMES UZ BUD›ETU UN EKONOMIKU NOV»RT»JUMS2.1. Izmaksu veidi

2.1.1 ValdÏbas tie¯‚s izmaksas2.1.2. UzËmumu un pilsou izmaksas to ievËro¯anai2.1.3. Netie¯‚s sekas ekonomikas kopum‚

2.2. ObjektÏvas ietekmes novËrtË¯anas veik¯ana2.3. DiskontË¯ana (ApsvËrumi par pa¯reizËjo neto vËrtÏbu)2.4. Vai viss ir j‚izsaka kvantitatÏvi

2.4.1. Izmaksu - ieguvumu analÏze2.4.2. Izmaksu lietderÏbas analÏze

2.5. Izmaksu kvantificË¯ana2.6. Citi svarÏgi faktori, ne tikai skaitliski aprËÊini2.7. Secin‚jums

3. KONSULT¬CIJAS IETEKMES NOV»RT»JUM¬3.1. K‚pËc uzs‚kt konsult‚cijas3.2. Kad uzs‚kt konsult‚cijas3.3. K‚ uzs‚kt konsult‚cijas3.4. IespËjam‚s konsult‚ciju formas3.5. Ar ko konsultËties

4. IETEKMES NOV»RT»JUMA ÃPAÿAIS PIELIETOJUMS EIROPAS INTEGR¬CIJAS PROCES¬ UNPIRMSIEST¬ÿAN¬S P¬RRUNU PROCES¬

4.1. Ievads4.2. Ietekmes novËrtËjuma piemËro¯ana ES iest‚¯an‚s4.3. K‚d‚ veid‚ ietekmes novËrtËjums var veicin‚t efektÏvu iest‚¯an‚s ES procesu

4.3.1. Acquis Communautaire pieem¯ana un ievie¯ana ar lietderÏg‚m izmaks‚m4.3.2. Instit˙ciju veido¯ana4.3.3. Sagatavo¯an‚s sarun‚m un nost‚ju modificË¯ana sarunu laik‚4.3.4. Komunik‚cija attiecÏb‚ uz Eiropas integr‚ciju4.3.5. EfektÏva dalÏba

4.4. Ietekmes novËrtËjums: priorit‚¯u noteik¯ana

5. ATSAUCES, NODERÃGAS VADLÃNIJAS, INTERNETA LAPAS UN TIEÿAS SAITES1. Atsauces2. NoderÏgi izdevumi un lab‚s prakses vadlÏnijas

6. LIKUMU UN NOTEIKUMU IETEKMES NOV»RT»JUMSXX pants: Likumu un noteikumu ietekmes novËrtËjumsXXX pants

7. PIELIKUMSVadlÏnijas likumu un noteikumu ietekmes novËrtËjumam1. Paredzam‚s ietekmes novËrtËjums2. Ietekmes novËrtËjums izstr‚des laik‚3. RetrospektÏvais ietekmes novËrtËjums4. Ietekmes novËrtËjuma pielieto¯ana

PRIEKÿV¬RDS

Centr‚leiropas un Austrumeiropas valstis piemËroju¯as un joproj‚m piemËro savu likumdo¯anassistËmu rietumu tirgus ekonomikas prasÏb‚m, k‚ arÏ ES likumdo¯anas kopumam - acquiscommunautaire. T‚ k‚ nacion‚l‚s likumdo¯anas sistËmas harmonizË¯ana ar ES standartiem ir viens noES iest‚¯an‚s kritËrijiem, liel‚k‚ daÓa kandid‚tvalstu jauno likumdo¯anu izstr‚d‚ju¯as un pieËmu¯asÓoti ‚tros tempos. TamdËÓ neizbËgama bijusi ne pa¯u optim‚l‚ko risin‚jumu pieem¯ana, neparedzËtasievie¯anas izmaksas un neparedzËta blakusiedarbÏba. Daudzos gadÏjumos izr‚dÏjies, ka jaunolikumdo¯anu nav iespËjams ieviest. ÿÏ pieredze kandid‚tvalstÏs un cit‚s p‚rejas perioda valstÏs radÏjusiinteresi par ietekmes novËrtË¯anu.

ES dalÏbvalstis aptuveni pirms divdesmit gadiem ieviesa likumdo¯anas programmu ietekmesnovËrtË¯anu, pamatojoties uz pieredzi, ka jaunai likumdo¯anai var rasties b˙tiska un reizËm negaidÏtaietekme ne tikai uz bud˝etu, bet arÏ uz da˝‚d‚m ekonomikas jom‚m un sabiedrÏbu kopum‚. ÿodienEiropas SavienÏbas dalÏbvalstÏs ir pieemts, ka, pirms jebk‚du likumdo¯anas izmaiu ievie¯anas, irj‚veic kaut k‚da veida ietekmes novËrtË¯ana.

Kaut arÏ tas, cik visaptvero¯iem j‚b˙t ietekmes novËrtË¯anas mËriem, katr‚ konkrËt‚ gadÏjum‚ iratkarÏgs no da˝‚diem faktoriem, piemËram, t‚, cik svarÏgs ir ¯is politikas jaut‚jums, cik b˙tisks tas ir¯ai konkrËtajai valdÏbai, pamatmËrÊis ir uzlabot valdÏbas lËmumu pieem¯anas darba kvalit‚ti.Ietekmes novËrtË¯anas veik¯anai nepiecie¯am‚s administratÏv‚s kapacit‚tes izveido¯ana vaiuzlabo¯ana ir iz¯Êiro¯a, gan lai sniegtu valdÏbai visu nepiecie¯amo inform‚ciju, lai t‚ varËtu, balstotiesuz ¯o inform‚ciju pieemt lËmumus par iespËjamajiem politiskajiem risin‚jumiem, gan arÏ laipaaugstin‚tu jaunpieemto likumu kvalit‚ti. Pat ja tiek piemËroti tikai ietekmes novËrtË¯anaspamatprincipi, arÏ tad bie˝i vien iespËjams izvairÏties no likumu t˙lÏtËjas labo¯anas vai p‚rstr‚d‚¯anas.

ÿis izdevums pievËr¯as ietekmes novËrtË¯anai pla¯‚ izpratnË, ieskaitot politikas analÏzi (ietekmesnovËrtË¯ana, lai izraudzÏtos pareizo instrumentu), politikas instrumentu izvËrtË¯anu likumprojektasagatavo¯anas stadij‚ un eso¯o likumu vai programmu novËrtË¯ana. Ãpa¯s uzsvars likts uz ietekmesnovËrtË¯anu projekta sagatavo¯anas gait‚.

ÿÏ izdevuma saturs liel‚ mËr‚ izriet no darba, ko ¯aj‚ jom‚ veicis ESAO Valsts p‚rvaldes dienests(PUMA), k‚ arÏ daudzas ES un ESAO dalÏbvalstis. PiemËram, 1. nodaÓ‚, cita starp‚ izmanto vadlÏnijas,ko V‚cijas FederatÏv‚s Republikas Iek¯lietu ministrijai un B‚denes Virtenbergas Iek¯lietu ministrijaiizstr‚d‚jusi Verwaltungshochschule Speyer. ÿaj‚ publik‚cij‚ arÏ izmantoti agr‚kie SIGMA darbilikumprojektu sagatavo¯anas un ietekmes novËrtËjuma jom‚.

MËrÊauditorija galvenok‚rt ir Centr‚leiropas un Austrumeiropas valstu ministrijas, bet ¯isizdevums var noderËt arÏ cit‚m p‚rejas posma valstÏm, kas uzlabo savu likumdo¯anas sistËmu.

ÿo izdevumu veidoju¯i vair‚ki autori. Vii uzskaitÏti alfabËtisk‚ k‚rtÏb‚: Mi¯als Ben-Gera, SaimonsD˝eimss, Braiens Finns, Anke Fraiberte, un Alans Meihj˙zs.

Papildus inform‚cija saemama, kontaktËjoties ar Anki Fraiberti, SIGMA galveno administratorit‚l‚k uzr‚dÏtaj‚ adresË.

Visas SIGMA publik‚cijas dab˙jamas SIGMA interneta m‚jas lap‚ vai arÏ t‚l‚k nor‚dÏtaj‚ adresË.

Par ¯o izdevumu atbild ESAO ≈ener‚lsekret‚rs.

SIGMA-OECD, 2 rue Andre-Pascal, 75775 Paris, Cedex 16, FranceTel. (33 1) 45 24 13 99Fakss: (33 1) 45 24 13 00E-pasts: [email protected] ; http://www.oecd.org.puma/sigmaweb

5

6

KOPSAVILKUMS

Centr‚leiropas un Austrumeiropas valstu valdÏbas, kam j‚saskao savas likumdo¯anas sistËmas aracquis communautaire un kur‚m vienlaicÏgi j‚risina daudzas citas problËmas, riskË ieviestneoptim‚l‚kos likumus un noteikumus.

Tas nozÏmË, ka tiesÏbu normas:l nav iespËjams ieviest, jo institucion‚l‚ kapacit‚te nav ¯im uzdevumam atbilsto¯a, vai arÏ t‚pËc,ka nav pieejami bud˝eta lÏdzekÓi pietiekam‚ apjom‚;l uzspie˝ sabiedrÏbai vai ekonomikai nevajadzÏgas izmaksas, lÏdz ar to tiek mazin‚takonkurËtspËja;l nav iespËjams piemËrot ties‚ vai nu juridisko normu kvalit‚tes dËÓ vai tiesu sistËmas kapacit‚tesdËÓ;l rada Óaunpr‚tÏgas izmanto¯anas un korupcijas iespËjas;l rada da˝‚m iesaistÏt‚m pusËm Ïpa¯i labvËlÏgus apst‚kÓus;l vai vienk‚r¯i nesasniedz savus mËrÊus.

K‚ iespËjams no ¯Ïm briesm‚m izvairÏties? Daudz‚s ES valstÏs riska mazin‚¯anai tikusi uzlabotapolitisk‚ kapacit‚te. Viens no pieemtajiem mËriem bija ietekmes novËrtË¯anas ievie¯ana un t‚siestiprin‚¯ana taj‚ institucion‚laj‚ vidË, kur‚ tiek izstr‚d‚tas politikas un veidoti likumu un tiesÏbuaktu projekti. Pa¯laik Eiropas Komisija ievie¯ jaunu sistËmu, kuras mËrÊis ir vienk‚r¯ot ES tiesisko vidi.

Ietekmes novËrtËjums tiek veidots t‚dËj‚di, lai uzlabotu lËmumu pieËmËjiem pieejam‚sinform‚cijas kvalit‚ti. Ir skaidrs, ka politiskos lËmumus ietekmË ne tikai øprofesion‚l‚ø inform‚cija.Ta‡u ir svarÏgi, lai politiÊi pilnÏb‚ izprastu savu lËmumu sekas, proti, to izmaksas, labumus unizplatÏbu. To dod ietekmes novËrtËjums.

øPolitiskaj‚ cikl‚ø tipiski tiek pieemti sekojo¯ie lËmumi:l tiek noformulËts lab‚kais problËmas risin‚¯anas veids (atbilsto¯‚ politisk‚ instrumenta izvËle);l instrumenta izveido¯ana;l instrumenta darbÏbas izvËrtËjums.

Vis‚s ¯aj‚s politisk‚ cikla f‚zËs ietekmes novËrtËjums sniedz inform‚ciju, kas palÏdz pieemtlab‚kus lËmumus.

Parasti ekonomik‚ un bud˝et‚ daudz liel‚kas izmaksas rada slikts likums nek‚ p‚ris izglÏtotudarbinieku, kas veiktu pien‚cÏgu tiesÏbu akta projekta izvËrtËjumu. ÿis izdevums ir vadlÏnijastehniskajiem darbiniekiem par ietekmes novËrtËjumu. Ta‡u, ja ¯is darbs neg˙s ministru atbalstu, tad¯ie paËmieni situ‚ciju neuzlabos.

ÿis izdevums visvair‚k par visu gribËtu pateikt, ka ministriem vajadzËtu veicin‚t ietekmesnovËrtËjuma izmanto¯anu, ietverot to valdÏbas lËmumu pieem¯anas proces‚, nodro¯inot tamnepiecie¯amos resursus un pirms lËmumu pieem¯anas pieprasot kvalitatÏvu inform‚ciju no saviempakÓautajiem.

ÿaj‚ izdevum‚ ir ‡etras nodaÓas, pielikums un bibliogr‚fija.

Pirm‚ nodaÓa sniedz visp‚rËju p‚rskatu par ietekmes novËrtËjumu da˝‚d‚s politikas instrumentuizstr‚des f‚zËs. Tiek izkl‚stÏts loÂiskais pamatojums, mËrÊi un galvenie jaut‚jumi, kas ir j‚apsver, laiieg˙tu visaptvero¯u priek¯statu par k‚da politikas instrumenta iespËjam‚m ietekmËm. Taj‚ ietvertasarÏ ESAO atzÏt‚s ødesmit lab‚k‚s praksesø, k‚ arÏ kvalit‚tes p‚rbaudes kritËriji likumdo¯anas aktiem, kasiekÓauti ESAO Padomes 1995. gad‚ pieemtaj‚s øRekomend‚cij‚s par valdÏbas tiesisko aktu kvalit‚tesuzlabo¯anuø.

Otr‚ nodaÓa pievËr¯as konkrËtiem jaut‚jumiem - ietekmes uz bud˝eta un visp‚rËj‚s ekonomisk‚sietekmes izvËrtË¯ana, jo Centr‚leiropas un Austrumeiropas valstÏm tie¯i ¯ie jaut‚jumi r˙p visvair‚k.Tiek pied‚v‚ta gan metodoloÂija, gan arÏ inform‚cija par izmantotajiem paËmieniem.

Tre¯‚ nodaÓa apskata konsult‚cijas k‚ ietekmes novËrtË¯anas atvieglo¯anas un uzlabo¯anaspaËmienu. ÿÏs nodaÓas nol˙ks nav bijis sniegt konsult‚ciju visaptvero¯u apskatu, proti, k‚caurskat‚mÏbas un pieem¯anas palielin‚¯anas lÏdzekli.

Un nobeigum‚, ceturt‚ nodaÓa ir veltÏta ietekmes novËrtËjumam iest‚¯an‚s ES proces‚. T‚ k‚Centr‚leiropas un Austrumeiropas valstÏs iest‚¯an‚s ES tËma dominË, tad lik‚s piemËroti nor‚dÏt, k‚d‚veid‚ ietekmes novËrtËjums varËtu ¯o procesu uzlabot un k‚ to b˙tu iespËjams izmantot pËc kÓ˙¯anaspar dalÏbvalsti.

Pielikum‚ ir vadlÏniju par ietekmes novËrtËjuma piemËrs, kas emts no Visp‚rËjiem V‚cijasReinzemes - Pfalcas valdÏbas darba noteikumiem. Bibliogr‚fij‚ atrodamas atsauces, noderÏgasvadlÏnijas un da˝as interneta saites.

1. POLITIKAS INSTRUMENTU UZLABOÿANA AR IETEKMES NOV»RT»JUMU

1.1. Ievads

Centr‚leiropas un Austrumeiropas valstÏs notiku¯as un joproj‚m notiek b˙tiska past‚vo¯ostrukt˙ru, sistËmu un tiesÏbu sistËmu p‚rveido¯ana. Lai k‚ds b˙tu uzdevums - piel‚go¯an‚s tirgusekonomikai, soci‚l‚s nodro¯in‚¯anas vai veselÏbas aizsardzÏbas sistËmu moderniz‚cija vaisagatavo¯an‚s ES papla¯in‚¯anai, valdÏb‚m un to administr‚cij‚m aizvien j‚paaugstina sava politisk‚kapacit‚te, j‚nodro¯ina likumu un programmu atbilstÏba sabiedrÏbas vajadzÏb‚m, k‚ arÏ to efektÏva unlietderÏga izstr‚d‚¯ana un ievie¯ana.

Centr‚leiropas un Austrumeiropas valstis, paaugstinot savu politisko kapacit‚ti, sastopas aruzdevumu, ka joproj‚m ir nepiecie¯ami uzlabojumi visos politikas cikla posmos: politikas mËrÊudefinË¯an‚; politikas variantu izstr‚d‚¯an‚; politikas instrumentu pilnveido¯an‚; ievie¯an‚ unnovËrtË¯an‚. Ietekmes novËrtËjums ir svarÏgs politisk‚s kapacit‚tes paaugstin‚¯anas instruments, kasÓauj arÏ uzlabot politisko lËmu pieem¯anas un politikas instrumentu kvalit‚ti.

Ietekmes novËrtËjums ir Ïpa¯i noderÏgs trÏs sekojo¯ajos politisk‚s cikla posmos:l Politikas izstr‚des posm‚.. PËc tam, kad ir pieemts lËmums par k‚du konkrËtu mËrÊu unuzdevumu izvirzÏ¯anu, ietekmes novËrtËjums tiek izmantots da˝‚do politikas variantu izstr‚dei,k‚ arÏ, lai izvËlËtos mËrÊa sasnieg¯anai vispiemËrot‚ko politisko instrumentu.l Instrumenta izstr‚d‚¯anas posm‚. PËc tam, kad ir izvËlËts attiecÏgais instruments, ietekmesnovËrtËjums tiek izmantots ¯Ï instrumenta izstr‚d‚¯anas posm‚, lai nodro¯in‚tu to, ka tas irp‚rdom‚ti izveidots un ka nodro¯in‚s noteikto mËrÊu sasnieg¯anu efektÏv‚ veid‚ un arlietderÏg‚m izmaks‚m.l NovËrtËjuma f‚zË (ex post novËrtËjums). PËc tam, kad ¯is instruments zin‚mu laiku ticispiemËrots, ietekmes novËrtËjums tiek izmantots, lai p‚rbaudÏtu ¯Ï instrumenta re‚lo ietekmi; lainovËrtËtu, cik liel‚ mËr‚ mËrÊi ir sasniegti, un nepiecie¯amÏbas gadÏjum‚ ierosin‚tu labojumus/korekcijas.

ÿÏ nodaÓa pievËr¯as ietekmes novËrtËjumam instrumenta izstr‚des posm‚, kaut gan tiek apsvËrtiarÏ da˝i politisko variantu izstr‚d‚¯anas un ex post (pËc ievie¯anas) novËrtËjuma aspekti.

Politikas instrumenti tiku¯i definËti k‚ meh‚nismi, kas rada vËlam‚s p‚rmaias. Ir trÏs politikasinstrumentu pamatveidi:

l regulatorie instrumenti: to skait‚ tiesiskie akti aizliegumi, licences, utt.;l fisk‚lie instrumenti: to skait‚ subsÏdijas, nodokÓi un nodokÓu atlaides, maksas par lieto¯anu, da˝i

bud˝eta izdevumu veidi;l informatÏvie instrumenti: to skait‚ rekl‚mas kampaas, informatÏv‚s bro¯˙ras vai interneta

lieto¯ana.

7

8

Centr‚leiropas un Austrumeiropas valstÏs dominËjo¯ais kontinent‚l‚s Eiropas p‚rvaldes modelisnozÏmË to, ka gandrÏz visu politikas instrumentu, pat informatÏvo, realizË¯anai ir nepiecie¯ams kautk‚ds tiesisks pamats - likums vai noteikumi. ÿÏ iemesla dËÓ ¯is dokuments koncentrËjas uz ietekmesnovËrtËjumu tiesÏbu instrumentu kontekst‚.

Tirgus pa¯regul‚cija, kas reizËm tiek uzskatÏta par ne tiesÏbu instrumentu, Centr‚leiropas unAustrumeiropas valstÏs vËl nav ierasts politikas instruments. Turkl‚t vËl, emot vËr‚ tiesÏbu tradÏcijas,tirgus pa¯regul‚cija iespËjams tik un t‚ pieprasÏs tiesÏbu instrumentu ievie¯anu (piemËram, noteikumi,kas pieprasa informËt patËrËt‚jus par p‚rtikas produktu sast‚vu vai izcelsmi, t‚dËj‚di dodot viiempla¯‚ku inform‚ciju, balstoties uz kuru izdarÏt izvËli).

Ir j‚uzsver, ka arÏ tajos gadÏjumos, kad politisk‚ mËrÊa sasnieg¯anai netiek izmantots k‚dskonkrËts tiesÏbu instruments, ¯o politikas instrumentu var vËrtË un tas j‚vËrtË t‚d‚ pa¯‚ veid‚.PiemËram, kaut gan ¯is izdevums tikai Óoti nedaudz pievËr¯as ietekmes novËrtËjumam attiecÏb‚ uzinvestÏciju programm‚m, t‚d‚m k‚ r˙pnÏcas, maÂistr‚les, aizsprosti, utt., te pieminËt‚s proced˙ras,metodes un paËmieni ir piemËrojami un ir j‚piemËro arÏ ¯‚d‚m programm‚m.

K‚ teikts iepriek¯, ietekmes novËrtËjumam ir j‚seko politikas ciklam. T‚l‚k redzams politikas ciklashematisks attËlojums. LÏdz‚s bult‚m, kas saista politikas posmus, tiek par‚dÏts, k‚da veida ietekmesnovËrtËjums b˙tu veicams attiecÏb‚ uz ¯o posmu.

1.2. K‚pËc nepiecie¯ams ietekmes novËrtËjums

Ietekmes novËrtËjums ir darbarÏks, ar kura palÏdzÏbu iespËjams uzlabot informatÏvo pamatu visospolitikas cikla posmos, kas, savuk‚rt, Óauj politiskaj‚ lÏmenÏ pieemt lËmumus, balstoties uz lab‚kuinform‚ciju.

T‚ k‚ ietekmes novËrtËjums sniedz inform‚ciju par jauno politikas instrumentu iespËjam‚msek‚m vai par eso¯o instrumentu re‚laj‚m sek‚m, tas dod savu ieguldÏjumu valsts reform‚s un valstsmodernizË¯an‚. Tas ir arÏ svarÏgs regulator‚s vadÏbas instruments; proti, nodro¯ina valstslikumdo¯anas sistËmas p‚rvaldi. Ietekmes novËrtËjumam ir divËj‚di mËrÊi:

l uzlabot pa¯us politikas instrumentus; unl samazin‚t tiesÏbu instrumentu skaitu, izvairoties no nevajadzÏgas likumdo¯anas.

Labam ietekmes novËrtËjumam vajadzËtu palÏdzËt radÏt maz‚k, skaidr‚kus un pieemam‚kustiesÏbu aktus.

POLITISKAIS CIKLS

LËmums par politiku

Politikas izstr‚d‚¯ana

LËmums parinstrumentiemIevie¯ana

Ietekmes novËrtËjumsinstrumenta izvËlei

Instrumenta ietekmesnovËrtËjums

Ietekmes novËrtËjumsinstrumenta izvËrtË¯anai

Ietekmes novËrtËjumu ir vËrts izdarÏt tikai tad, ja tas re‚li ietekmË lËmumu pieem¯anu. IetekmesnovËrtËjums ir palÏgs lËmumu pieem¯an‚, bet ne t‚s aizvietot‚js. Tas neaizst‚j nedz lËmumus parpolitiku, nedz arÏ ministru vai ministru kabineta politisko atbildÏbu. Izdarot lËmumus par politiku,ietekmes novËrtËjuma rezult‚ti b˙tu nopietni j‚apsver. Ta‡u politiskos lËmumus ietekmË arÏ citi svarÏgifaktori, kas reizËm valdÏbai var b˙t svarÏg‚ki nek‚ analÏzes un novËrtËjuma rezult‚ti. Te minami t‚difaktori k‚ solÏjumi vËlËt‚jiem, koalÏciju lÏgumi, nosliek¯an‚s par labu k‚dai noteiktai elektor‚ta grupai,politiÊu subjektÏvie spriedumi, k‚ arÏ da˝‚di ‚rËjie un valdÏbas iek¯ienË eso¯ie spiedieni. Tik un t‚ierËdu pien‚kums ir izdarÏt labu novËrtËjumu un pËc iespËjas objektÏv‚k izkl‚stÏt t‚ rezult‚tusministriem, vienlaicÏgi apzinoties, ka galÏgo lËmumu pieems ministri.

1.3. Kas ir ietekmes novËrtËjums

Ietekmes novËrtËjums ir uz inform‚ciju balstÏta analÏtiska pieeja pl‚noto politikas instrumentu(likumu, noteikumu, utt.) iespËjamo izmaksu, seku un blakusiedarbÏbas novËrtË¯anai. To iespËjams arÏizmantot, lai novËrtËtu politikas instrumentu re‚l‚s izmaksas un sekas pËc to ievie¯anas. AbosgadÏjumos rezult‚ti tiek izmantoti politisko lËmumu un politikas instrumentu, piemËram likumu,noteikumu, investÏciju programmu un valsts investÏciju, kvalit‚tes uzlabo¯anai. Pa¯‚ pamat‚ tasnozÏmË nodro¯in‚t inform‚ciju, kas valdÏbai nepiecie¯ama izvËles izdarÏ¯anai: politikas instrumentuizvËlei, atsevi¯Êu politikas instrumentu izveides, par nepiecie¯amÏbu mainÏt vai p‚rtraukt k‚da eso¯‚politikas instrumenta izmanto¯anu.

Kaut k‚da veida ietekmes novËrtËjums ir j‚veic vienmËr, ja paredzams, ka iecerËt‚s politisk‚sp‚rmaias radÏs b˙tiskas izmaias un vai/ izmaksas, piemËram, jauna nodokÓu likumdo¯ana, darbalikums, likumi par soci‚lo nodro¯in‚jumu vai noteikumi par subsÏdij‚m. Lai ietekmes novËrtËjumamb˙tu noderÏgi rezult‚ti, ir svarÏgi apsvËrt iespËjamo attÏstÏbu n‚kotnË un izvËrtËt ietekmi, izejot noda˝‚diem pieËmumiem, proti, no da˝‚diem scen‚rijiem attiecÏb‚ uz ekonomisko attÏstÏbu, integr‚cijuES, utt.

Ietekmes novËrtËjums pied‚v‚:l salÏdzin‚mu inform‚ciju par k‚das noteiktas politiskas problËmas risin‚¯anai vai k‚da noteiktapolitiska mËrÊa sasnieg¯anai da˝‚du pieejamo politikas variantu paredzamaj‚m sek‚m;l instrumenta izveido¯anas laik‚ - inform‚ciju par t‚diem jaut‚jumiem k‚ t‚ labpr‚tÏgaievËro¯ana, ievie¯anas iespËjamÏba, Ïpa¯ie apgr˙tin‚jumi un/ vai priek¯rocÏbas, kas radÏsiesnoteikt‚m sabiedrÏbas grup‚m;l attiecÏb‚ uz eso¯u instrumentu - inform‚ciju par to, k‚d‚ mËr‚ tas ir sasniedzis paredzËtosmËrÊus, k‚ arÏ inform‚ciju par to, k‚d‚ pak‚pË p‚rvalde to ir ieviesusi un cik liel‚ mËr‚ sabiedrÏbato ir pieËmusi.

K‚ jau tika nor‚dÏts, ietekmes novËrtËjums politikas cikla laik‚ ir veicams un, ja iespËjams, ir j‚veicvair‚kk‚rt, lai ilgtermi‚ uzlabotu politikas instrumentu, proti, likumu, noteikumu un investÏcijuprogrammu, kvalit‚ti. AtkarÏb‚ no t‚, kur‚ konkrËt‚ politikas cikla posm‚ tiek veikts ietekmesnovËrtËjums, proti, vai tas tiek izmantots k‚ prognozËjo¯s vai izvËrtËjo¯s instruments, var mainÏtiesda˝u novËrtËjuma paËmienu svarÏgums.

1.4. K‚ izdar‚ms ietekmes novËrtËjums

Ietekmes novËrtËjum‚ ieguld‚majam laikam un lÏdzekÓiem vajadzËtu b˙t atkarÏgam no politikasinstrumenta nozÏmÏbas. Jo svarÏg‚ks ir politikas instruments un jo liel‚ka ir t‚ paredzam‚ ietekme, josare˝ÂÏt‚kam vajadzËtu b˙t ietekmes novËrtËjumam. PamatÏgu ietekmes novËrtËjumu nevar veikt neviegli, ne ‚tri. PatiesÏb‚ tam ir vajadzÏgi profesion‚li darbinieki, laiks un resursi. Maz‚k svarÏgapolitikas instrumenta novËrtËjumu var izdarÏt valsts ierËdi, ja vii ir izg‚ju¯i padziÓin‚tu apm‚cÏbupar kvantitatÏvo un kvalitatÏvo novËrtËjumu.

Kaut k‚ds, ierobe˝ots ietekmes novËrtËjums b˙tu j‚veic par visiem pl‚notajiem politiskajiemlËmumiem. Liel‚ko tiesu ietekmes novËrtËjumam nav j‚b˙t p‚r‚k pla¯a mËroga, un t‚pat arÏ tam navvajadzÏgi sare˝ÂÏti pËtÏjumi vai liels daudzums statistisko datu. Ir sekojo¯‚s iespËjas veikt pieticÏguietekmes novËrtËjumu ar - kopum‚ - svarÏgiem rezult‚tiem:

9

10

l starpministriju san‚ksmes iespËjamo seku apsprie¯anai;l konsult‚cijas ar vis‚m ieinteresËtaj‚m pusËml pieejamo pËtÏjumu izvËrtËjums;l tiesÏbu instrumenta p‚rbaude, piemËrojot to p‚ris re‚l‚m liet‚m;l iespËjamo seku izskatÏ¯ana, t‚du k‚ iespËjam‚s izmaksas, kur ¯Ïs izmaksas varËtu rasties unk‚da veida nevËlamas blakus par‚dÏbas varËtu izcelties;l ierobe˝ota izmaksu/ ieguvumu analÏze un/ vai izmaksu lietderÏguma analÏze.

Visaptvero¯s ietekmes novËrtËjums ir j‚veic attiecÏb‚ uz jaun‚m politik‚m/ politikasinstrumentiem/ likumdo¯anu. PiemËram, jaunas lidostas celtniecÏba vai nodokÓu vai soci‚l‚sapdro¯in‚¯anas sistËmas pamatÏga reforma b˙tu uzs‚kama tikai pËc visaptvero¯a ietekmesnovËrtËjuma. ÿ‚d‚ novËrtËjum‚ - papildus parastam ietekmes novËrtËjumam - vajadzËtu ietvert vËl,piemËram, sekojo¯o:

Bez konsult‚cij‚m, kuras vajadzËtu noturËt vienmËr, instrumenta projekta novËrtË¯anas veik¯anastipisk‚s metodes un paËmieni ir:l izmaksu - ieguvumu analÏze;l izmaksu lietderÏbas analÏze;l tehniskie padomi, ‚rpus p‚rvaldes;l simul‚cijas;l instrumentu izmËÂin‚¯ana, pilotprojektu veid‚ tos piemËrojot re‚liem gadÏjumiem

ÿ‚du reformu ilgtermia seku dËÓ parasti ir vËrts investËt pamatÏg‚ ietekmes novËrtËjum‚.

Ietekmes novËrtËjums bie˝i vien tiek pielÏdzin‚ts izmaksu - ieguvumu un izmaksu lietderÏbasanalÏzei. Neap¯aub‚mi ¯ie analÏzes veidi ir svarÏgi, iespËjams, tie ir vissvarÏg‚kais ietekmesnovËrtËjuma komponents. SÏk‚ka inform‚cija par ¯‚das analÏzes veik¯anu atrodamas ¯Ï izdevuma 2.nodaÓ‚. Pat ja datu vai kapacit‚tes nepietiekamÏbas dËÓ nav iespËjams veikt pilnÏgu izmaksu -ieguvumu analÏzi, tik un t‚ ir svarÏgi noteikt visas iespËjam‚s izmaksas (bud˝eta, ekonomisk‚s,soci‚l‚s, attiecÏb‚ uz apk‚rtËjo vidi), k‚ arÏ uzskaitÏt visus sagaid‚mos ieguvumus. Maz‚kieminstrumentiem ir iespËjams ieg˙t diezgan ticamu izmaksu un ieguvumu novËrtËjumu starpministrijusan‚ksmËs, k‚ arÏ konsultËjoties ar ‚rËjiem ekspertiem un grup‚m.

1.5. K‚ nodro¯in‚t ietekmes novËrtËjumu

Jau labu laiku vis‚s ES dalÏbvalstÏs politikas instrumentu projektu ietekmes novËrtËjums iroblig‚ts. ÿÏ prasÏba parasti ir ietverta visp‚rËjos noteikumos par valdÏbas darbu. ÿajos darbanoteikumos var b˙t uzskaitÏjums ar jaut‚jumiem un / vai vadlÏnijas par ietekmes novËrtËjumaveik¯anu. Parasti ¯‚dos noteikumos ir prasÏba, ka neviens lËmuma projekts nav iesniedzams ministrukabinetam bez pavado¯a dokumenta, kur‚ par‚dÏta ¯Ï lËmuma vajadzÏba, k‚ arÏ bez no ietekmesanalÏzes izrieto¯iem dokumentiem. Tas, ka ES dalÏbvalstÏs past‚v ¯‚da prasÏba, nenozÏmË, ka ¯ÏsprasÏba vienmËr tiek profesion‚li un izsmeÓo¯i izpildÏta. Ta‡u, gadiem ejot, aizvien vair‚k tiek atzÏtaietekmes novËrtËjuma loma likumdo¯anas sistËmas uzlabo¯an‚, un t‚pËc arÏ politisko lËmumupieËmËji un parlamenti aizvien vair‚k pieprasa, lai ietekmes novËrtËjums kÓ˙tu par pamatu uzinform‚ciju balstÏtiem politiskiem lËmumiem.

1.6. K‚ izmantot ietekmes novËrtËjumu politikas cikl‚

ÿaj‚ sadaÓ‚ detalizËt‚k aprakstÏts, k‚ ietekmes novËrtËjums b˙tu veicams da˝‚dos politikas ciklaposmos. T‚ k‚ ¯Ï nodaÓa koncentrËjas uz otro posmu - instrumenta projekta ietekmes novËrtËjumu - tadtas arÏ tiek apskatÏts k‚ pirmais un detalizËt‚k. Ta‡u daudz ko no t‚, kas sacÏts par ¯o posmu, iespËjamspiemËrot arÏ abiem p‚rËjiem posmiem.

1.6.1. Instrumenta projekta ietekmes novËrtËjums

Izstr‚d‚jot tiesÏbu instrumenta projektu, ietekmes novËrtËjumu izmanto, lai ¯o instrumentupadarÏtu maksim‚li efektÏvu un lietderÏgu un lai nodro¯in‚tu, ka tas ar minim‚l‚m izmaks‚m un ar

vismaz‚ko iespËjamo neparedzËto negatÏvo seku skaitu sasniegtu noteiktos mËrÊus. NovËrtËjums tiekveikts, p‚rbaudot projektu (vai t‚ daÓas) pËc iepriek¯ noteiktu novËrtËjuma kritËriju kopuma, t‚diemk‚, lietojamÏba, izmaksas, realizËjamÏba, skaidrÏba un sagaid‚m‚ labpr‚tÏg‚ ¯o normu ievËro¯ana.

Rezult‚ti, kas ¯aj‚ posm‚ tiek gaidÏti no ietekmes novËrtËjuma, ir inform‚cija par:l izmaks‚m un ieguvumiem bud˝eta, soci‚l‚s sfËras, ekonomikas un apk‚rtËj‚s vides zi‚;l iespËjam‚s problËmas ar ievie¯anu, pieem¯anu un ievËro¯anu;l izmaksu un ieguvumu sadalÏjums iedzÏvot‚jos un da˝‚d‚s apak¯grup‚s;l iespËjamie tr˙kumi, pretrunas, neskaidrÏbas vai izlaidumi projekt‚; unl nevËlamas blakus par‚dÏbas.

ÿ‚da ietekmes novËrtËjuma rezult‚ti kÓ˙st par pamatu t‚du izmaiu ievie¯anai, kas var samazin‚t¯Ï instrumenta izmaksas, palielin‚t ieguvumus un samazin‚t nevËlamas un negaidÏtas blakuspar‚dÏbas.

Lai ¯os rezult‚tus ieg˙tu, ietekmes novËrtËjums ir j‚sadala trÏs skaidri nodalÏt‚s stadij‚s:l sagatavo¯an‚s;l analÏze;l analÏzes rezult‚tu novËrtËjums.

Tikai pamatÏga sagatavo¯an‚s nodro¯in‚s to, ka vado¯ais administrators varËs veikt efektÏvuanalÏzi, un, novËrtËjot analÏzes rezult‚tus, sniegt realizËjamas rekomend‚cijas izmai‚m. T‚l‚k tiekdoti nor‚dÏjumi, kas skaidr‚k atkl‚s to, k‚ds darbs veicams katr‚ no ¯Ïm ietekmes novËrtËjumastadij‚m:

Sagatavo¯an‚sNovËrtËjuma sagatavo¯anai j‚s‚kas ar novËrtËjuma konkrËto mËrÊu un sagaid‚mo rezult‚tu

noformulË¯anu. Sagaid‚mie rezult‚ti var b˙t inform‚cija par izmaks‚m, ievie¯anas un ievËro¯anasiespËjamÏb‚m. Sagaid‚mos rezult‚tus arÏ iespËjams izkl‚stÏt sÏk‚k un definËt k‚ detalizËtusnovËrtËjuma kritËrijus (skat. t‚l‚k sadaÓas 1.5.1. beigu daÓ‚), saska‚ ar kuriem novËrtËjums j‚veic.

PËc tam, kad ir pieemts lËmums par novËrtËjuma kritËrijiem un mËrogu, ir j‚izlemj, k‚dasmetodes un paËmieni tiks izmantoti novËrtËjum‚.

Un beidzot, lai instrumentam piemËrotu izraudzÏt‚s metodes un paËmienus, ir nepiecie¯amapapildus sagatavo¯an‚s. Ir j‚iezÏmË iespËjam‚ at¯ÊirÏg‚ n‚kotnes politisk‚ attÏstÏba (scen‚riji), laiinstrumenta projektu b˙tu iespËjams novËrtËt da˝‚dos iespËjamos apst‚kÓos.

Lai varËtu veikt izmaksu -ieguvumu vai izmaksu lietderÏbas analÏzi, ir j‚apkopo attiecÏgiestatistiskie dati par eso¯o situ‚ciju politiskaj‚ jom‚. Simul‚cijai ir j‚izstr‚d‚ teorËtiski gadÏjumi,situ‚cijas un scen‚riji, attiecÏb‚ uz kuriem tad iespËjams likumu izmËÂin‚t. Lai to p‚rbaudÏtu attiecÏb‚uz re‚l‚m liet‚m, ir j‚izvËlas t‚das lietas vai reÂions, kur‚ projekts tiks piemËrots pilotprojekta veid‚paralËli spËk‚ eso¯ajai likumdo¯anai.

Da˝‚du meto˝u un paËmienu izmaksas b˙tiski at¯Êiras. Lai p‚rbaudÏtu instrumentu, piemËrojotto re‚l‚m liet‚m pilotprojekta veid‚, ir vajadzÏgs laiks un ievËrojams resursu apjoms. Lietu, situ‚cijuun scen‚riju izstr‚d‚¯ana visaptvero¯ai situ‚cijai arÏ var b˙t d‚rga, it Ïpa¯i tajos gadÏjumos, ja tosagatavo¯anai j‚piesaista speci‚listi no ‚rpuses. Instrumenta p‚rbaudÏ¯anas izmaksas un p˙lii irj‚samËro ar instrumenta svarÏgumu un iespËjamajiem uzlabojumiem.

AnalÏzeDa˝‚d‚s metodes un paËmienus var piemËrot tikai pËc pamatÏgas sagatavo¯an‚s, jo tikai t‚d‚

gadÏjum‚ tie dos lab‚kos iespËjamos rezult‚tus. Ja ir pieemts lËmums veikt padziÓin‚tu ietekmesnovËrtËjumu, tad parasti instrumenta analÏzei j‚piesaista speci‚listi no ‚rpuses.

DetalizËta inform‚cija par to, k‚ veikt izmaksu - ieguvumu, izmaksu lietderÏbas analÏzi un parkonsult‚cij‚m k‚ analÏzes metodi ir sniegta 2. un 3. nodaÓ‚s. Ja tas visp‚r ir iespËjams, tad

11

12

pilotp‚rbaudËs un simul‚cij‚s vajadzËtu vienmËr iesaistÏt tos, kurus ¯is instruments skars visvair‚k.Tai skait‚s ierËdus, kam ¯o instrumentu vajadzËs administrËt vai vadÏt, k‚ arÏ tos pilsous unuzËmumus, kas no ¯Ï instrumenta g˙s labumus vai arÏ kurus ¯is instruments ierobe˝os. ÿie cilvËkiparasti labi uztver projekta problËmas, it Ïpa¯i attiecÏb‚ uz ievie¯anu (piemËram, skaidras izpratnespan‚k¯ana par uzdevumiem un pien‚kumiem, un ievie¯anas jaut‚jumi) un izmaks‚m ( piemËram,nepiecie¯amie papildus ieguldÏjumi, konkrËti administratÏvi apgr˙tin‚jumi uzËmËjiem). Viu sniegt‚inform‚cija t‚pËc var izr‚dÏties Óoti b˙tiska novËrtËjuma kvalit‚tei.

AnalÏzes rezult‚tu novËrtËjumsAnalÏzes rezult‚ti ir sistem‚tiski j‚dokumentË un j‚izvËrtË. ÿÏ posma konkrËtais rezult‚ts ir

ziojums par novËrtËjumu un rekomend‚cijas. Instrumenta projekta ietekmes novËrtËjumarekomend‚cijas var b˙t sekojo¯‚s:

l saglab‚t instrumenta projektu nemainÏgu;l pirms projektu iesniegt ministram, taj‚ ieviest konkrËtas izmaias un labojumus;l atteikties no ¯Ï projekta vai izvËlËties pilnÏgi citu pieeju.

PËc tam, kad projekt‚ ir ieviestas iespËjam‚s izmaias vai labojumi, to var iesniegt ministram vaivado¯ajai ministrijai akceptam. LÏdz ar pa¯u instrumenta projektu ir j‚iesniedz arÏ ziojums parietekmes novËrtËjumu un rekomend‚cijas. Ja k‚das konkrËtas rekomend‚cijas ir tiku¯as noraidÏtas, tadtas arÏ ir j‚nor‚da lÏdz ar noraidÏ¯anas iemesliem.

PËc ministra, kur¯ var ierosin‚t vËl papildus izmaias, akcepta, projekts lÏdz ar ziojumu unrekomend‚ciju var tik iesniegts ministru kabinetam lËmuma pieem¯anai.

NovËrtËjuma kritËrijiK‚ jau tika nor‚dÏts, lÏdz‚s izmaks‚m ir vËl citi svarÏgi jaut‚jumi, kas arÏ ir j‚em vËr‚, veicot

ietekmes novËrtËjumu.

ÿie jaut‚jumi, kas vienmËr ir j‚ietver taj‚ kritËriju sarakst‚, pËc kura ir j‚vËrtË instrumentaprojekts, ir t‚l‚k uzskaitÏti un Ïsi izskaidroti. Ir ietverts arÏ konkrËtais izmaksu jaut‚jums (pla¯‚ksapraksts 2. nodaÓ‚).

ÿie kritËriji ir it Ïpa¯i svarÏgi, novËrtËjot tiesÏbu instrumenta projektu; ¯Ï iemesla dËÓ tie tiekuzskaitÏti ¯aj‚ sadaÓ‚. Ta‡u arÏ cita veida ietekmes novËrtËjumos, k‚ arÏ novËrtËjot investÏcijuprogrammas vai citus valdÏbas lËmumus, ¯ie kritËji ir svarÏgi.

AtkarÏb‚ no novËrtËjumam atvËlËt‚ laika un resursiem, ir vair‚k vai maz‚k pamatÏgi j‚novËrtËprojekta atbilstÏba sekojo¯iem kritËrijiem.

MËrÊa sasnieg¯anaÿis kritËrijs ir izveidots, lai novËrtËtu, vai instrumenta projekts sasniedz noteikto mËrÊi pËc

iespËjas augst‚k‚ pak‚pË. AnalÏzË ir j‚apskata sekojo¯ie jaut‚jumi:l Vai ir iespËjamas traucËjo¯as blakus par‚dÏbas?l Vai ir iespËjams/ viegli izvairÏties no t‚ ievËro¯anas?l Vai ir iespËjama instrumenta Óaunpr‚tÏga izmanto¯ana?l Vai Ïstermia izmaksas attaisnos ilgtermia ieguvumi (piemËram, profilakses pas‚kumiveselÏbas aizsardzÏb‚ vai nosacÏjumi attiecÏb‚ uz apk‚rtËjo vidi)?l Vai ieguvumu un izmaksu sadalÏjums ir attaisnojams un vai tas atbilst noteiktajam mËrÊim?l Vai past‚v b˙tiskas at¯ÊirÏbas starp to iedzÏvot‚ju segmentu, kas par to maks‚, un to segmentu,kas ieg˙st labumus?

PiemËrs:CeÓu satiksmes negadÏjumu skaita samazin‚¯anaNovËrtËjamais instruments paredz ieviest brauk¯anas ‚truma ierobe˝ojumus un paaugstin‚t soda

naudas par satiksmes noteikumu p‚rk‚pumiem. AnalizËjot ¯o mËru atbilstÏbu ømËrÊa sasnieg¯anasøkritËrijam, ir j‚apsver sekojo¯ie jaut‚jumi:

l Vai ceÓu satiksmes negadÏjumus tie¯‚m izraisa atÓaut‚ brauk¯anas ‚truma p‚rsnieg¯ana?

l Vai ir augsta ticamÏba tam, ka satiksmes negadÏjumi samazin‚sies, ievie¯ot brauk¯anas ‚trumaierobe˝ojumus un liel‚kas soda naudas par satiksmes noteikumu p‚rk‚pumiem?l Vai brauk¯anas ‚truma ierobe˝ojumi izraisÏs satiksmes sastrËgumus un liel‚ku pies‚rojumu?l Vai autovadÏt‚jiem ir viegli izvairÏties no noteikto brauk¯anas ‚truma ierobe˝ojumu ievËro¯anas?l Vai investÏcijas, pieemot darb‚ policij‚ papildus darbiniekus, kas nepiecie¯ams, lai pan‚ktu ¯obrauk¯anas ‚trumu ierobe˝ojumu ievËro¯ana, attaisnosies, samazinot ceÓu satiksmes negadÏjumuskaitu?l Kuras sabiedrÏbas grupas maks‚s soda naudas - tikai t‚s, kur‚m nav radara brÏdin‚jumaaprÏkojuma?l Vai nodokÓu maks‚t‚ji, kas sedz ieguldÏjumus, kas nepiecie¯ami policistu skaita palielin‚¯anai,arÏ g˙s labumu, situ‚cijai uz ceÓiem kÓ˙stot dro¯‚kai?

LietojamÏbaÿis kritËrijs tiek izmantots, lai izvËrtËtu, vai instrumenta projektu iespËjami efektÏvi piemËrot

past‚vo¯aj‚ administratÏvaj‚ strukt˙r‚. AnalÏzes gait‚ cita starp‚ ir nepiecie¯amas apsvËrt sekojo¯osjaut‚jumus:

l Vai instruments ir pietiekami elastÏgs, lai tas aptvertu visus iespËjamos gadÏjumus, bet taj‚ pa¯‚laik‚ sniedz pietiekami skaidras vadlÏnijas, lai nosacÏjumi, kas izlem¯anas brÏvÏbu, nepieÓautupatvaÓÏgu lËmumu pieem¯anu?

l Vai administratÏv‚s prasÏbas nep‚rsniedz nepiecie¯amÏbas lÏmeni? Vai ir iespËjams, kainstrumenta administrË¯anas izmaksas p‚rspËj ieg˙tos labumus (piemËram, samaksa paradministratÏviem pakalpojumiem)?

l Vai ir skaidri definËtas kompetences, kas nepiecie¯amas instrumenta realizË¯anai, ieskaitotkoordinË¯anas prasÏbu?

l Vai p‚reja no vecajiem nosacÏjumiem uz ¯o jauno instrumentu ir skaidri izkl‚stÏta un iespËjama?

PiemËrs:MËrÊis: Pa‚trin‚t administratÏvo lËmumu pieem¯anu b˙vatÓauju izsnieg¯anai:NovËrtËjamais instruments ir iecerËts k‚ iespËja sadalÏt atbildÏbu par b˙vatÓauju izsnieg¯anu starp

da˝‚da lÏmea p‚rvaldes iest‚dËm atkarÏb‚ no b˙vniecÏbas projekta svarÏguma. Turkl‚t tas paredz arÏpozitÏvas øklusË¯anasø proced˙ras ievie¯anu (tas nozÏmË, ka, ja p‚rvalde noteikt‚ laika posm‚ uzl˙gumu nav reaÂËjusi, tad j‚uzskata, ka tas ir pieemts) attiecÏb‚ uz maz‚kiem b˙vprojektiem.

AnalizËjot ¯os mËrus pËc ølietojamÏbasø kritËrija, ir j‚apsver sekojo¯ie jaut‚jumi:l Vai lielie un mazie b˙vprojekti ir pietiekami skaidri definËti, lai p‚rvaldei un iedzÏvot‚jiem b˙tuviegli noteikt, kur¯ administratÏvais lÏmenis par to atbild?l Vai nosacÏjumi par izlem¯anas brÏvÏbu attiecÏb‚ par da˝‚du p‚rvaldes lÏmeu atbildÏbas robe˝‚mir pietiekami skaidri noteikti, vai tie nevar novest pie patvaÓÏbas lËmumu pieem¯anas zi‚?l Vai izËmumi konkrËt‚s liet‚s, piemËram, bÏstami mazi b˙vprojekti, ir skaidri definËti?l Vai proced˙ras ir pietiekami vienk‚r¯as, lai lËmumu pieem¯ana tik tie¯‚m pa‚trin‚tos?l Vai izËmumu nav tik daudz, ka ÏstenÏb‚ øklusË¯anasø proced˙ra pati ir izËmums un t‚pËcjaunie noteikumi nav lietojami?

SkaidrÏbaÿis kritËrijs ir izveidots, lai novËrtËtu vËl vienu realizËjamÏbas aspektu; proti, iespËjam‚s gr˙tÏbas

priv‚tajam sektoram ¯o instrumentu pareizi saprast un to attiecÏgi ievËrot. AnalizËjot ir j‚apsversekojo¯ie jaut‚jumi:

l Vai noteikumu valoda ir skaidra un adres‚tam saprotama?l Vai ¯aj‚ instrument‚ nav k‚das pretrunas?l Vai visas definÏcijas ir nep‚rprotamas?l Vai adres‚tam veicamie uzdevumu ir skaidri uzskaitÏti, utt.?

PiemËrs:MËrÊis: Pa‚trin‚t administratÏvo lËmumu pieem¯anu b˙vatÓauju izsnieg¯anai:Jaunais likums ir dom‚ts in˝enieriem, arhitektiem un attiecÏb‚ uz maz‚kiem b˙vprojektiem -

visiem iedzÏvot‚jiem. AnalizËjot ¯Ï akta atbilstÏbu øskaidrÏbasø kritËrijam, vajadzËtu apsvËrt sekojo¯os

13

14

jaut‚jumus:l Vai valoda ir lab‚k‚ iespËjam‚ veid‚ adaptËta mËrÊa grupai?l Vai atsau‡u ¯Ï likuma ietvaros un atsau‡u uz citiem likumiem skaits ir minim‚ls, tikainepiecie¯am‚s?l Vai visi nosacÏjumu attiecÏb‚ uz b˙vatÓauju izsnieg¯anu atrodami vien‚ juridiskaj‚ tekst‚?l Vai pilsoiem ir skaidrs, k‚di dokumenti ir j‚iesniedz b˙vatÓaujas saem¯anai, utt.?

Ievie¯anas izmaksasÿis kritËrijs ir veidots t‚, lai varËtu novËrtËt ar instrumenta ievie¯anu tie¯i saistÏt‚s izmaksas un

iespËjamos ietaupÏjumus. AnalizËjot ir nepiecie¯ams apskatÏt pirmo soli, kad radÏsies izmaksas(administrË¯ana, ra˝o¯ana un soci‚l‚s grupas), un tad apsvËrt sekojo¯os jaut‚jumus attiecÏb‚ uz ¯Ïmgrup‚m:

l Vai radu¯‚s izmaksas ir proporcion‚las ¯Ï instrumenta iecerËtajam mËrÊim?l Vai past‚v iespËjami ietaupÏjumi, kas daÓËji/ pilnÏb‚ varËtu mazin‚t ¯Ï pl‚not‚ instrumentaradÏt‚s izmaksas?l Vai administrË¯anas darbs, ieskaitot to, kas tiek prasÏts no adres‚ta ( piemËram, statistikas dati,pieteikuma formas, pilnvarojuma apliecin‚jumi, p‚rbaudes) ir samËrÏgas pret sagaid‚majiemieguvumiem?l Vai paredzam‚ institucion‚l‚ organiz‚cija un pl‚not‚s proced˙ras ir efektÏvas, vai ar cituorganiz‚cijas modeÓa palÏdzÏbu izmaksas b˙tu iespËjams ietaupÏt?

PiemËrs:MËrÊis: Bezdarba mazin‚¯anas nol˙k‚ radÏt jaunas darba vietasNovËrtËjamais instruments pied‚v‚ sniegt subsÏdijas maziem un vidËjiem uzËmumiem ar

noteikumu, ka tie pieem darb‚ skolu beidzËjus, kas ilgu laiku ir bezdarbnieki.

AnalizËjot ¯o priek¯likumu pËc kritËrija øievie¯anas izmaksasø, ir j‚apsver sekojo¯ie jaut‚jumi:l Vai pieteik¯an‚s proced˙ra ir pietiekami vienk‚r¯a, lai t‚ neatbaidÏtu mazos un vidËjosuzËmumus?l Vai pieprasÏt‚s dokument‚cijas apjoms ir sapratÏgs, salÏdzin‚jum‚ ar iespËjamo saemamosubsÏdiju?l Cik daudz laika maziem un vidËjiem uzËmumiem vajadzËs, lai ieg˙tu visus nepiecie¯amosapliecin‚jumus?l Vai visi ¯ie apliecin‚jumi patie¯‚m ir nepiecie¯ami?l Ja tiek prasÏtas atskaites, vai t‚s ir viegli uzrakstÏt?l Vai k‚ds ¯Ïs atskaites lasÏs?l Vai atskaites un citi administratÏvie slogi radÏti, neparedzot nek‚das t‚l‚kas darbÏbas vai sekasto neievËro¯anas gadÏjum‚?

SavstarpËj‚ atkarÏbaÿis kritËrijs ir veidots t‚, lai varËtu novËrtËt, vai ¯is jaunais instruments veido vai neveido

savstarpËju atkarÏbu ar citiem likumdo¯anas aktiem, kas varËtu radÏt nevËlamas blakus par‚dÏbas,piemËram; ne mËrÊa adres‚ts ieg˙st labumus vai cie¯ ¯Ï jaun‚ instrumenta dËÓ. AnalizËjot ir j‚apsversekojo¯ie jaut‚jumi:

l Vai past‚v likumdo¯anas akti, kas attiecas uz to pa¯u vai tuvu mËrÊa grupu?l Vai past‚vo¯ie likumdo¯anas akti varËtu p‚rkl‚ties, t‚dËj‚di kavËjot jaun‚ instrumentaievie¯anu?l Vai past‚vo¯‚s likumdo¯anas nosacÏjumu varËtu kavËt vai b˙t pretrun‚ ar jaun‚ instrumentaparedzËtajiem mËrÊiem?

PiemËrs:MËrÊis: Vecin‚t mazo/Âimenes uzËmumu ra¯anos.IecerËtais likums paredz atÓaut maziem/Âimenes uzËmumiem algot Âimenes locekÓus, neveicot

paziojumus par alg‚m un nemaks‚jot atsevi¯Êi attiecÏgos ien‚kuma nodokÓa un soci‚l‚s dro¯Ïbasmaks‚jumus.

AnalizËjot ¯o priek¯likumu pËc øsavstarpËj‚s atkarÏbasø kritËrija, ir j‚apsver sekojo¯ie jaut‚jumi:

l Vai Âimenes locekÓu izslËg¯ana nenovedÏs pie t‚, ka uzËmuma Ïpa¯niekam b˙s j‚maks‚ liel‚ki,iespËjams - nepamatoti nodokÓi?l Vai ir attaisnojams tas, ka Âimenes locekÓi nevarËs pretendËt uz bezdarbnieku pabalstiem, jo parviiem neb˙s veiktas attiecÏg‚s iemaksas?l Vai ¯Ï likuma dËÓ varËtu pieaugt valsts veselÏbas aizsardzÏbas vai soci‚l‚s palÏdzÏbas izmaksas?l Vai nevajadzËtu b˙t nosacÏjumiem, un ja j‚, tad k‚diem, lai izvairÏtos no pieaugo¯a cilvËkuskaita, kas paÓaujas uz valsts palÏdzÏbu t‚pËc, ka nav veiku¯i iemaksas attiecÏgaj‚ apdro¯in‚¯anassistËm‚?

1.6.2. Ietekmes novËrtËjums ar mËrÊi izvËlËties politikas instrumentu

Ietekmes novËrtËjums ar mËrÊi izvËlËties politikas instrumentu tiek izmantots, lai izskatÏtu, k‚dair nepiecie¯amÏba veikt tiesisko iejauk¯anos, noteiktu iespËjamos politikas variantus un to paredzamoietekmi, salÏdzin‚tu ¯os variantus pËc to ietekmes un realizËjamÏbas, k‚ arÏ lai noteiktu lab‚ko politikasvariantu (viens politikas variants var ietvert vair‚kus politiskos instrumentus).

Ietekmes novËrtËjuma sagaid‚mie rezult‚ti ir ziojums, kur‚:l ir aprakstÏtas un novËrtËtas da˝‚do politikas variantu paredzam‚s sekas;l tiek identificËti visu iespËjamo variantu tr˙kumi un priek¯rocÏbas, tiek pamatots, k‚pËc viens no¯iem politikas variantiem b˙tu lab‚k‚ iespËja iecerËto mËrÊu sasnieg¯anai.

Turkl‚t arÏ ¯aj‚ ziojum‚ tiks ieskicËts paredzamais tiesÏbu instrumenta projekts.ÿ‚da veida ietekmes novËrtËjumam ir trÏs sekojo¯ie posmi:

Sagatavo¯an‚sPËc tam, kad ir pieemts politisks lËmums veikt ietekmes novËrtËjumu ar mËrÊi izpËtÏt iespËjamo

valdÏbas rÏcÏbu noteiktas politikas jom‚, vado¯‚s ministrijas ierËdu uzdevums ir veikt sagatavo¯an‚sdarbus.

IerËdi ir atbildÏgi par problËmas adekv‚tu izpËti un par visp‚rËj‚ politisk‚s mËrÊa sadalÏ¯anuoperatÏvos mËrÊos. Ir j‚izstr‚d‚ da˝‚di politikas varianti un j‚nosaka kritËriji, kam ¯iem politikasvariantiem ir j‚atbilst (piemËram, neitralit‚te izmaksu zi‚, priek¯rocÏbas noteiktai mËrÊa grupai).

Princip‚ vienmËr ir j‚em vËr‚ un nopietni j‚apskata ønulles alternatÏva.ø Nulles alternatÏvanozÏmË to, ka nek‚da valdÏbas rÏcÏba nav nepiecie¯ama. ÿ‚das nulles alternatÏvas iemesls varËtu b˙tt‚ds, ka vai nu valdÏbas iejauk¯an‚s ¯o problËmu neatrisin‚tu vai arÏ ka ¯o problËmu varËtu atrisin‚tjau eso¯o instrumentu pien‚cÏga ievie¯ana.

Lai ieg˙tu vair‚k vai maz‚k dro¯us rezult‚tus, ir ieteicams apsvËrts iespËjamo n‚kotnes attÏstÏbuattiecÏgaj‚ politiskaj‚ jom‚ un politikas variantu izvËrtËjum‚ ¯o n‚kotnes attÏstÏbu emt vËr‚; proti, ¯osvariantus piemËrojot da˝‚diem scen‚rijiem.

Gatavojot politikas variantus, ir j‚notur pirm‚s konsult‚cijas. Konsult‚cijas ir j‚notur ar vis‚miesaistÏtaj‚m ministrij‚m un nepiecie¯amÏbas gadÏjum‚ ar vietËj‚m pa¯valdÏb‚, attiecÏgaj‚m NVO,cit‚m ieinteresËtaj‚m pusËm un neatkarÏgiem ekspertiem. ÿÏ konsult‚ciju raunda uzdevums ir sav‚ktiespËjami daudz inform‚cijas par to jomu, kur‚ tiek pl‚nota valdÏbas rÏcÏba, lai ierËdi varËtu izstr‚d‚tpamatotus politikas variantus.

Da˝‚do politikas variantu iespËjam‚s ietekmes analÏzeN‚kamais solis novËrtËjuma proces‚ ir da˝‚do politikas variantu analÏze un salÏdzin‚jums pËc

b˙tÏbas, iek¯Ëj‚s loÂikas, pabeigtÏbas. T‚pat arÏ ir j‚analizË politikas variantu iespËjam‚ ietekme pËckvantitatÏviem un kvalitatÏviem kritËrijiem. ArÏ ¯aj‚ gadÏjum‚ par analÏzes kvalit‚ti atbild tie ierËdi,kam uzticËta politikas instrumenta izstr‚d‚¯ana. Lai ieg˙tu lab‚kos iespËjamos rezult‚tus, politikasvarianti ir j‚apsprie˝ ar vis‚m iesaistÏtaj‚m ministrij‚m, k‚ arÏ p‚rvaldes iest‚dËm un vietËj‚mpa¯valdÏb‚m, jo t‚m var n‚kties ieviest apspriesto politikas variantu. Ja projekts ir samËr‚ nozÏmÏgs,tad ir ieteicams par to konsultËties arÏ ar adres‚tiem (NVO) un neatkarÏgiem ekspertiem. Ir svarÏginodro¯in‚t, lai pieaicin‚tajiem ekspertiem b˙tu da˝‚da profesion‚l‚ pieredze, t‚dËj‚di pËc

15

16

iespËjas izvairoties no vienpusÏgas inform‚cijas. Diskusijas/ konsult‚cijas var b˙t rakstiskas vai arÏ tiktorganizËtas k‚ sabiedriska apsprie¯ana vai semin‚rs.

Politikas variantu novËrtËjumsK‚ pËdËjais solis tiek veikts iek¯Ëjo un ‚rËjo konsult‚ciju rezult‚tu, k‚ arÏ vado¯‚s ministrijas

ierËdu veikt‚s analÏzes novËrtËjums, dokumentË¯ana un salÏdzino¯s izvËrtËjums. ÿÏ salÏdzino¯‚novËrtËjuma praktiskais rezult‚ts b˙s rekomend‚cijas politisko lËmumu pieËmËjiem par to politikasvariantu, kas ¯Êiet visvair‚k atbilsto¯s iepriek¯ noteiktaj‚m prasÏb‚m.

GalÏgais lËmums par to, kuru no variantiem izvËlËties, tiek pieemts politiskaj‚ lÏmenÏ. Var b˙t arÏvËl politiski apsvËrumi, kuru dËÓ tiek izraudzÏts nevis rekomendËtais variants, bet gan k‚ds cits.

1.6.3. Ietekmes novËrtËjums past‚vo¯o tiesÏbu instrumentu novËrtË¯anai

Eso¯o likumu vai izdarÏto investÏciju novËrtËjums tiek veikts, lai noteiktu, vai:l noteiktie mËrÊi ir efektÏv‚ veid‚ sasniegti;l ir biju¯as k‚das nevËlamas blakus par‚dÏbas un k‚d‚ mËr‚;l vai instruments izr‚dÏjies viegli ievie¯ams;l vai ir sasniegta augstas pak‚pes t‚ ievËro¯ana;l un vai labumu un izmaksu sadalÏjums ir taisnÏgs.

Sagaid‚mie ¯‚da novËrtËjuma rezult‚ti b˙tu inform‚cija par iespËjamo labojumu vajadzÏb‚m vaipat pËc tiesÏbu instrumenta atcel¯anas. AttiecÏb‚ uz investÏcij‚m sagaid‚mais rezult‚ts varËtu b˙tuatzinums par to, vai turpm‚k‚s lÏdzÏga veida investÏcijas b˙tu noderÏgas, k‚ arÏ, vai nav nepiecie¯amaspapildus investÏcijas, lai optimizËtu pirmo investÏciju atmaks‚¯anos.

NovËrtË¯anai ir trÏs sekojo¯ie posmi:

Sagatavo¯anaSagatavojoties novËrtË¯anai, ir j‚izlemj, vai novËrtËts tiks viss instruments kopum‚ vai tikai

atsevi¯Êas t‚ daÓas, ja novËrtËjuma apjomu jau nav noteicis parlaments vai valdÏba ¯Ï instrumentaspËk‚ st‚¯an‚s brÏdÏ. T‚pat arÏ ir j‚nosaka novËrtË¯anas kritËriji. NovËrtËjuma kritËriji varËtu b˙tsekojo¯ie: cik liel‚ mËr‚ ir sasniegti mËrÊi, izmaksu attÏstÏba, izmaksu - ieguvumu efekts, realizËjamÏbaun pozitÏv‚s un negatÏv‚s blakus par‚dÏbas.

NovËrtËjums tiek veikts, salÏdzinot sagaid‚mo un pl‚noto ietekmi ar re‚lo ietekmi. ÿim nol˙kaminstrumenta sagaid‚m‚ ietekme ir j‚noskaidro un j‚dokumentË novËrtËjuma sagatavo¯anas posm‚. Jair veikta politikas analÏze vai instrumenta projekta novËrtËjums, tad instrumenta sagaid‚m‚ ietekmeatrodama ¯aj‚ dokument‚cij‚.

Re‚lo datu analÏze salÏdzin‚jum‚ ar instrumenta pl‚noto ietekmiAnalÏze s‚kas ar datu par instrumenta re‚lo ietekmi apkopo¯anu. Tad ¯Ï inform‚cija tiek

salÏdzin‚ta ar to ietekmi, kas tika pl‚nota instrumenta sagatavo¯anas gait‚. Re‚lie dati, ja tas iriespËjams, arÏ b˙tu j‚salÏdzina ar tiem datiem, kas tika apkopoti pirms jaun‚ instrumenta ievie¯anas.Tas ir nepiecie¯ams, lai ieg˙tu inform‚ciju par to, k‚das p‚rmaias ¯is jaunais instruments radÏjis, javisp‚r t‚das ir radÏjis.

VajadzÏgo datu ieg˙¯anai var b˙t nepiecie¯ams izmantot statistiku. T‚pat arÏ var pieprasÏtatskaites no instrumentu realizËjo¯‚m p‚rvaldes iest‚dËm un konsultËties ar adres‚tiem, it Ïpa¯i tad, jastatistikas dati nav viegli pieejami.

Instrumenta novËrtËjumsIeg˙t‚ inform‚cija tiek novËrtËta salÏdzino¯‚ aspekt‚. Instrumenta vËrtË¯anas kritËriji un gala

novËrtËjums ir j‚dokumentË. No ¯Ï novËrtËjuma izrieto¯aj‚m rekomend‚cij‚m j‚b˙t pamatot‚m, laipolitiskajam lÏmenim sniegtu visu nepiecie¯amo inform‚ciju pamatotu lËmumu pieem¯anai parturpm‚ko rÏcÏbu attiecÏb‚ uz ¯o tiesÏbu instrumentu, proti, t‚ labo¯anu, atcel¯anu vai atst‚¯anunemainÏgu.

1.7. ESAO lab‚k‚s prakses

1997. gad‚ ESAO publicËja ziojumu øTiesisko aktu ietekmes novËrtËjums: lab‚k‚s ESAO valstuprakses.ø ÿis izdevums Ïpa¯u uzmanÏbu pievËr¯ tiesÏbu aktiem un atzÏst 10 ølab‚k‚s praksesø , kasvisas kopum‚ uzskat‚mas k‚ labas tiesÏbu aktu ietekmes analÏzes (TAIA) priek¯noteikumi. ÿÏs lab‚sprakses ir savstarpËji saistÏtas.

T‚s arÏ atzÏst to, ka, lai nodro¯in‚tu TAIA efektivit‚ti, tai j‚iekÓaujas pla¯‚k‚ sistËm‚. TAIA j‚b˙tintegrËtai visp‚rËjai politikas attÏstÏbas sistËm‚, t‚ nedrÏkst b˙t tikai pielikums, kas par‚d‚s pËdËj‚spolitikas izstr‚des stadij‚s. Balstoties uz savu dalÏbvalstu pieredzi, ESAO valdÏb‚m, veicot TAIA,iesaka apsvËrt sekojo¯os jaut‚jumus:

l MaksimimizËt politisko apËmÏbu. Tas ir iz¯Êiro¯o, it Ïpa¯i, lai pan‚ktu nelok‚mu apËmÏbuveikt TAIA konfliktËjo¯o politisko spiedienu apst‚kÓos. AtslËgas elements ¯aj‚ zi‚ ir ministrijuatbildÏba par ievËro¯anu.l AtbildÏbai j‚b˙t skaidri noteiktai un sadalÏtai. Tas attiecas uz valdÏbu, parlamentu un p‚rvaldi.P‚rvaldei j‚b˙t atbildÏgai par TAIA veik¯anu, turpretim p‚rraudzÏbas instit˙cijai ir j‚nodro¯inakonsekvence, kvalit‚tes kontrole un apm‚cÏba.l Apm‚cÏba ir b˙tiska, lai nodro¯in‚tu p‚rvaldes darbiniekus ar nepiecie¯amaj‚m tehniskaj‚mprasmËm un izpratni par TAIA svarÏgumu/ vËrtÏbu.l AnalÏtisk‚s metodes pieprasa pla¯u skatÏjumu, un attiecÏb‚ uz visiem tiesÏbu aktiem ir j‚piemËro izmaksu/ ieguvumu princips. Ta‡u j‚atzÏst, ka realit‚tË pieejamais datu apjoms var b˙t ierobe˝ots,t‚pat arÏ var b˙t nepiecie¯ams izmantot un integrËt gan kvantitatÏvos, gan kvalitatÏvos datus.l Ir j‚attÏsta datu apkopo¯anas stratËÂijas. KvalitatÏva novËrtËjuma veik¯anai ir nepiecie¯amikvalitatÏvi dati. Ir j‚attÏsta un j‚izplata stratËÂijas labu datu sav‚k¯anai ar zem‚m izmaks‚m.l TAIA centieniem j‚b˙t orientËtiem uz t‚diem tiesÏbu aktiem, kuriem paredzama svarÏga ietekme,un uz t‚d‚m situ‚cij‚m, kur‚s novËrtËjumi varËtu b˙tiski izmainÏt rezult‚tus. Tas nozÏmË øpilnuøTAIA svarÏg‚kajiem tiesÏbu aktiem, vidËja apjoma centieni (bet ar t‚du pa¯u analÏtisko b‚zi)lieliem øvidËj‚ r‚diusaø projektiem, un nenozÏmÏgu noteikumu izslËg¯ana.l Integr‚cija ar politisko procesu. Lab‚k TAIA vajadzËtu uzs‚kt agr‚k nek‚ vËl‚k, lai t‚ tik tie¯‚mkalpotu k‚ dzinËjspËks pla¯u politisko izvËÓu nodro¯in‚¯an‚, pretstat‚ past‚vË¯anai k‚taisno¯an‚s par jau pieemtiem lËmumiem.l DarÏt zin‚mus rezult‚tus. Gan tiem, kas atrodas birokr‚tijas iek¯ienË, gan ‚rpus t‚s un ir spËjÏgiietekmËt politisko izvËli, ir vajadzÏgi TAIA rezult‚ti, lai tie varËtu spËlËt savu lomu turpm‚kajospolitikas veido¯anas procesos. SistËmas integrit‚tei b˙tiska ir arÏ caurredzamÏba.l TAIA j‚piemËro gan spËk‚ eso¯ajiem, gan topo¯ajiem tiesÏbu aktiem. TAIA j‚izmanto ikreiz, kadtiek p‚rskatÏti spËk‚ eso¯ie akti, t‚dËj‚di ¯Ï p‚rskatÏ¯ana kÓ˙s sistem‚tisk‚ka un daudz ticam‚k doslab‚kus rezult‚tus.

Tiesisko aktu uzlabo¯ana1995. gad‚ ESAO Padome izdeva øRekomend‚cijas par valdÏbu tiesÏbu aktu kvalit‚tes

uzlabo¯anuø. Taj‚s ir ietverts saraksts ar jaut‚jumiem par tiesÏbu aktu kvalit‚ti, kas ir pamatprasÏbas,lai tiktu pieemti augstas kvalit‚tes tiesÏbu akti.

ÿaj‚s rekomend‚cijas ietverti 10 jaut‚jumi, kas politikas veidot‚jiem j‚uzdod par jebkuru tiesÏbuaktu, ko tie gras‚s pievemt (un arÏ par jau spËk‚ eso¯ajiem). Tie ir sekojo¯ie:

l Vai problËma ir pareizi noformulËta?l Vai valdÏbas rÏcÏba ir pamatota?l Vai tiesÏbu akts ir valdÏbas rÏcÏbas lab‚k‚ forma?l Vai ¯im aktam ir tiesisks pamats?l K‚ds ir ¯ai rÏcÏbai atbilsto¯ais valdÏbas lÏmenis vai lÏmei?l Vai tiesÏbu akta dotie ieguvumi attaisno izmaksas?l Vai ir caurredzams seku sadalÏjums sabiedrÏb‚?l Vai tiesÏbu akts ir skaidrs, konsekvents, saprotams un lietot‚jam pieejams?l Vai vis‚m ieinteresËtaj‚m pusËm ir bijusi iespËja paust savu viedokli?l K‚d‚ veid‚ tiks pan‚kta tiesÏbu akta ievËro¯ana?

17

18

2. VALDÃBAS POLITIKU IETEKMES UZ BUD›ETU UN EKONOMIKU NOV»RT»JUMS

Priek¯likumi, kas saistÏti ar valsts lÏdzekÓu izmaks‚m, nemainÏgi ir liel‚ki nek‚ to finansË¯anaipieejamie resursi. IzvËles izdarÏ¯ana un priorit‚¯u noteik¯ana ir valdÏbas neizbËgams pien‚kums. Visuar valsts sektoru saistÏto priek¯likumu sistem‚tisks novËrtËjums palÏdz nodro¯in‚t to, ka tiek izdarÏtalaba izvËle un ka izdotie lÏdzekÓi nodro¯ina izmaks‚m atbilsto¯as vËrtÏbas. Ietekmes novËrtËjumspalÏdz politikas veidot‚jiem to sasniegt. TomËr ir vËrts uzsvËrt jau 1. nodaÓ‚ pausto domu, ka ietekmesnovËrtËjums ir tikai efektÏvas un lietderÏgas politikas veido¯anai noderÏgs darba rÏks un ka tas neaizst‚jlËmumu pieem¯anu, kas pieprasa gan tehnisku analÏzi, gan politisku izvËli. T‚pËc ¯Ïs nodaÓasturpm‚k‚ daÓa ir las‚ma ¯‚d‚ kontekst‚.

Jebkur‚ ietekmes novËrtËjum‚ Ïpa¯i svarÏgs aspekts ir politikas mËra tÏro izmaksu aprËÊini. TomËrpieredze liecina, ka politisko lËmumu kvalit‚ti daudz liel‚k‚ mËr‚ ietekmË tie¯i ieteikt‚s rÏcÏbasanalÏzes process jau no t‚ pa¯‚m s‚kuma stadij‚m, nevis precÏzie aprËÊini. PieËmums, ka ietekmesnovËrtËjums ir veids, k‚ ieg˙t pareizos skaitÓus, ir kÓ˙dains. SvarÏgi ir tas, ka p‚rvalde spËj noteikt ganierosin‚t‚s politikas iespËjam‚s sekas, gan arÏ politikas ievie¯anas alternatÏv‚s iespËjas.

Tik un t‚ m˙sdien‚s izmaksas ir Ïpa¯i svarÏgas. ValdÏbas izj˙t nemitÏgu spiedienu valsts nauduizlietot pËc iespËjas lietderÏg‚k. Resursu p‚rlik¯ana no maz‚k efektÏv‚m jom‚ uz efektÏv‚k‚malternatÏv‚m ir svarÏgs solis visp‚rËj‚s izmaksu lietderÏbas paaugstin‚¯an‚. T‚dËj‚di vismaz tieksamazin‚tas valdÏbas rÏcÏbas izmaksas.

Lai izmaksu lietderÏbu maksimizËtu, izmaksu jËdzien‚ ir j‚ietver ne tikai tie¯‚s izmaksas, bet arÏdaudz pla¯‚ks izmaksu spektrs, kas ir saistÏts arÏ ar ietekmi uz apk‚rtËjo vidi un soci‚lo sfËru. Kaut arÏ¯ie aspekti novËrtË¯anu sare˝ÂÏ, no tiem nav iespËjams izvairÏties, ja vËlas ieg˙t visaptvero¯unovËrtËjumu.

2.1. Izmaksu veidi

Izmaksas iespËjams sadalÏt trÏs pamatgrup‚s. T‚s ir:l Tie¯‚s valdÏbas izmaksas, ieskaitot visus zem‚kos valdÏbas lÏmeus - pakalpojumanodro¯in‚¯anas vai tiesÏbu sistËmas administrË¯anas izmaksas.l Ar tiesÏbu akta ievËro¯anu saistÏt‚s uzËmumu un iedzÏvot‚ju izmaksas - administrË¯anas undokumentË¯anas (operatÏv‚s) izmaksas un kapit‚lieguldÏjumi;l Netie¯‚s izmaksas ekonomikai kopum‚, t‚das k‚ sekas uz apk‚rtËjo vidi vai sabiedrÏbu,konkurenci, inov‚cij‚m un investÏcij‚m.

Ta‡u kopËj‚s izmaksas ir atkarÏgas no daudziem faktoriem, kas jau pa¯‚ s‚kum‚ ir j‚em vËr‚.PiemËram, ir j‚definË pakalpojuma vai tiesÏbu akta mËrÊa grupa, lai varËtu g˙t priek¯statu pariespËjamo seku mËrogu; attiecÏb‚ uz jaunu tiesÏbu aktu - sabiedrÏbas atbalsta vai pretestÏbas lÏmenis;vai problËma, ko tas cen¯as atrisin‚t, b˙tu lab‚k risin‚ma ar informatÏviem, likumdo¯anas vai tie¯iemmËriem, kuri visi izmaksu zi‚ at¯Êiras; cik liel‚ mËr‚ jaunais pakalpojums vai tiesÏbu akts palielin‚sp‚rvaldes darba apjomu.

T‚l‚k tiek apskatÏtas da˝‚d‚s iespËjam‚s izmaksas.

2.1.1 ValdÏbas tie¯‚s izmaksas

Jaunu pakalpojumu ievie¯ana, eso¯u pakalpojumu papla¯in‚¯ana vai ar zin‚m‚m politik‚msaistÏtie p‚rbaudes un ievie¯anas uzdevumi var pieprasÏt papildus darbaspËka resursus. Jebkuras ardarbiniekiem saistÏt‚s papildus izmaksas, ko prasa k‚ jaunu darbinieku pieem¯ana, t‚ samaksa parvirsstundu darbu, ir j‚izsaka kvantitatÏvi. Ja tiek apgalvots, ka ¯o politiku iespËjams ieviest aratbildÏg‚s valsts p‚rvaldes iest‚des eso¯o resursu pie¯ÊÏrumu, tad ir j‚paskaidro ¯‚da pieËmumapamatojums: piemËram, pier‚dot, ka papildus kapacit‚te kÓ˙s pieejama t‚pËc, ka tiks p‚rraukta vaisa¯aurin‚ta k‚da cita programma.

LËmums samazin‚t darbinieku skaitu k‚d‚ konkrËt‚ jom‚ Óaus ietaupÏt algu zi‚, ta‡u pirmaj‚

gad‚ var b˙t nepiecie¯ami lÏdzekÓi kompens‚ciju izmaksai, un gadsk‚rtËjos ietaupÏjumus varsamazin‚t soci‚l‚s dro¯Ïbas iemaksu pieaugums.

Jauna pakalpojuma ievie¯ana var prasÏt ievËrojamas s‚kotnËj‚s izmaksas, piemËram, investÏcijasËk‚s un infrastrukt˙r‚, investÏcijas ra˝otnË un aprÏkojum‚, maksas par juridiskajiem pakalpojumiemun konsult‚cij‚m, apm‚cÏb‚m, utt. T‚pat arÏ var b˙t regul‚r‚s izmaksas par papildus patËrËjamiemmateri‚liem, piemËram, papÏru, elektrÏbu, telekomunik‚cij‚m, utt.

Bud˝eta izmaksu kvantificË¯ana ir arÏ atkarÏga no priek¯likuma pieemamÏbas un realizËjamÏbas.Da˝‚das politikas skar da˝‚dus sabiedrÏbas vai uzËmËjdarbÏbas sektorus, da˝iem ir nepiecie¯amsvair‚k pas‚kumu, lai nodro¯in‚tu to ievËro¯anu. PiemËram, politikai papla¯in‚t soci‚lo pabalstupie¯Êir¯anu pakÓausies autom‚tiski (kaut arÏ iespËja, ka varËtu pieaugt kr‚p¯an‚s gadÏjumu skaits,pieprasÏs papildus uzraudzÏbu), turpretim noteikumi, kas pieprasÏs r˙pniecÏbas uzËmumiem ievËrotk‚dus noteiktos apk‚rtËj‚s vides aizsardzÏbas standartus, pieprasÏs zin‚mas pak‚pes uzraudzÏbu unpakÓau¯an‚s nodro¯in‚¯anu. Ja ir ticami, ka politika vai tiesÏbu akts pieprasÏs uzraudzÏbu unpakÓau¯an‚s nodro¯in‚¯anu, tad ir j‚uzdod sekojo¯ie jaut‚jumi:

l Cik liela ir mËrÊa grupa vai grupas, ko ¯is priek¯likums skars, un k‚das b˙s nepiecie¯amÏbas pËcpakÓau¯an‚s nodro¯in‚¯anas sekas? ÿaj‚ jaut‚jum‚ ir j‚ietver sekojo¯ie aspekti:- ticam‚ spont‚n‚s ievËro¯anas pak‚pe;- ievËro¯anas uzraudzÏbas nepiecie¯amÏba;- ar sankciju apjomu un to piemËro¯anas iespËj‚m saistÏtie aspekti;l Cik liels ievËro¯anas nodro¯in‚¯anas slogs tiks uzlikts atbildÏgaj‚m iest‚dËm. ÿaj‚ jaut‚jum‚j‚ietver:- vai ¯Ïs sekas b˙s vienreizËjas vai t‚s atk‚rtosies;- pretestÏbas lÏmenis, un vai pretestÏbas p‚rvarË¯anai b˙s nepiecie¯ama tiesiska darbÏba vaiizglÏto¯anas kampaa.l Kuras valdÏbas organiz‚cijas skars ¯Ï iecerËt‚ politika, un k‚di ir to secin‚jumu par t‚srealizËjamÏbu un ievie¯anas izmaks‚m?

AttiecÏb‚ uz ¯o pËdËjo jaut‚jumu vËl‚k‚ stadij‚ problËmas var radÏt slikta komunik‚cija starpministrij‚m. Ir b˙tiski, lai procesa agrÏn‚ stadij‚ notiktu konsult‚cijas ar vis‚m attiecÏgaj‚mministrij‚m, lai mazin‚tu neparedzËtu izmaksu un negatÏvu blakus par‚dÏbu iespËjamÏbu. Princip‚attiecÏb‚ uz valdÏbas ministriju tie¯aj‚m izmaks‚m neparedzËt‚m sek‚m nevajadzËtu b˙t; ja t‚dasrodas, tad tas parasti nozÏmË, ka starpministriju konsult‚ciju process ir bijis kÓ˙mÏgs.

T‚pËc tai ministrijai, kurai par priek¯likumu ir prim‚r‚ atbildÏba, j‚apsver visas izmaksas, kasietekmËs bud˝etu, - ne tikai t‚s pa¯as un t‚s pakÓautÏb‚ eso¯o aÂent˙ru izmaksas. PiemËram,priek¯likums piesaistÏt daudznacion‚lu ra˝o¯anas uzËmumu, sniedzot tie¯u finansi‚lu palÏdzÏbu,varËtu b˙t tie¯a R˙pniecÏbas ministrijas atbildÏba, ja grants n‚ktu no t‚s bud˝eta, bet tas varËtu skartarÏ t‚das ministrijas, kas atbild par ˙dens pieg‚di (r˙pnÏca ietekmËtu ˙dens kvalit‚ti un spiedienutuv‚kaj‚ apk‚rtnË) un ceÓiem (bie˝i vien sara˝oto pre‡u transportË¯anai nepiecie¯ama ceÓu st‚vokÓauzlabo¯ana). Tas var attiekties arÏ uz cit‚m valdÏbas instit˙cij‚m. Jebkuras kvantificËtas izmaksas, kasneem vËr‚ cit‚m p‚rvaldes iest‚dËm radu¯‚s izmaksas, b˙s nepilnÏgas, jo taj‚s ir j‚sniedz novËrojamipar izmaksu un realizËjamÏbas aspektiem to atbildÏbas sfËr‚.

Otrs apsvËrums ir t‚ds, ka parasti valdÏbas politikas atst‚j iespaidu uz ekonomiku kopum‚. ÿÏiemesla dËÓ priek¯likums ieg˙t papildus ieËmumus, uzliekot nodokÓus, piemËram, cigaretËm, varradÏt bud˝eta ien‚kumu kritumu, jo var b˙tiski mazin‚ties pieprasÏjums. Nevar pieemt, ka patËri¯paliks nemainÏgs un ka ieËmumi palielin‚sies. KvantificËt ieËmumu izmaias pËc b˙tÏbas ir gr˙ti, jotas ir atkarÏgs no pieËmumiem par izmai‚m turpm‚k‚ rÏcÏb‚. Tik un t‚ izdarÏtie pieËmumi irskaidri j‚noformulË, lai tos varËtu pilnÏb‚ apsvËrt.

PiemËram, ja lËmums paaugstin‚t cigare¯u cenu ir pieemts, vadoties no veselÏbas aizsardzÏbaskritËrijiem, tad ilgtermia ietaupÏjumi bud˝et‚ (piemËram, samazinoties hospitalizËto skaitam) arÏ irj‚kvantificË. Ta‡u te par‚d‚s jaut‚jums par politiku neparedzËt‚m sek‚m, piemËram, cigare¯ukontrabandas pieaugumu. Politikas veidot‚jiem vajadzËtu mËÂin‚t apsvËrt jaun‚s politikas visasiespËjam‚s sekas, lai daudz vËl‚k‚ stadij‚ neb˙tu j‚piedzÏvo p‚rsteigumi.

19

20

2.1.2. UzËmumu un iedzÏvot‚ju izmaksas to ievËro¯anai

IzvËrtËjot politikas ietekmi uz uzËmËjdarbÏbu, ir svarÏgi iz¯Êirt da˝‚da veida slogus atkarÏb‚ not‚, vai tie pilnÏb‚ vai daÓËji radu¯ies ¯Ïs politikas rezult‚t‚, vai visp‚r nav ar to saistÏti. Tas ir jo Ïpa¯isvarÏgi t‚dËÓ, ka p‚rvaldei ¯Ïs inform‚cijas avots varËtu b˙t konsult‚cijas ar ieinteresËtaj‚m grup‚m.Saprotams, ka ¯‚d‚m grup‚m var b˙t k‚rdin‚jums izmaksas p‚rspÏlËt. Ir iespËjami gadÏjumi, kad k‚dsfaktors, kas tiek pasniegts k‚ izmaksa, ar ¯o politiku nav nek‚d‚ veid‚ saistÏts un t‚pËc aprËÊinos naviekÓaujams.

PiemËram, visiem uzËmumiem ir regul‚r‚s administratÏv‚s izmaksas, piemËram, Ëku uzturË¯anaun p‚rdo¯anas vadÏ¯ana. Priek¯likums, ka vis‚m Ëk‚m j‚nodro¯ina atbilstÏba minim‚lajiem dro¯Ïbasstandartiem, da˝iem uzËmumiem var radÏt papildus izmaksas, bet retos gadÏjumos b˙tu pareizi jaunabiroja celtniecÏbas izmaksas pilnÏb‚ saistÏt ar jauno priek¯likumu. Cits piemËrs, uzËmumiem irfinansu dokument‚cija savai lieto¯anai. Kaut arÏ Ïpa¯a likumdo¯anas prasÏba var noteikt, ka ¯Ïinform‚cija ir j‚apkopo cit‚d‚ veid‚ un j‚publisko, arÏ ¯aj‚ gadÏjum‚ administrË¯anas slogs tikai daÓËjiir saistÏts ar ¯o priek¯likumu. PatiesÏb‚ prasÏba, lai uzËmumi sagatavo starptautiskiem standartiematbilsto¯u finansu atskati, tikai palielin‚tu t‚da uzËmuma darbÏbu, kas iepriek¯ to neb˙tu darÏjis,padarot to pievilcÏg‚ku ‚rËju investoru acÏs. Tas arÏ pasarg‚ godÏgas komp‚nijas pret maz‚kprincip‚liem konkurentiem.

Ir arÏ t‚das administratÏv‚s proced˙ras, kuras, nepast‚vot likumdo¯anas prasÏb‚m vai k‚da citaveida ‚rËj‚m spiedienam, daudzi uzËmumi ignorËtu. Tas atsevi¯Êa uzËmuma vËrtÏbu nepaaugstina,ta‡u var dot b˙tiskus labumus sabiedrÏbai kopum‚ vai pat uzËmumiem k‚ vienai grupai. Te varËtuiekÓaut vienlÏdzÏgas attieksmes politiku, stingras proced˙ras dro¯Ïbas jom‚, minim‚l‚ vecuma prasÏbasattiecÏb‚ uz darba ËmËjiem un prasÏbas ievËrot nodokÓu likumdo¯anu.

Apsverot iespËjam‚s sekas uz uzËmËjdarbÏbu, vajadzËtu uzdot sekojo¯os jaut‚jumus:l K‚das uzËmËjdarbÏbas kategorijas tiks skartas?l Cik daudz uzËmumu tas skars?l K‚das visticam‚k varËtu b˙t politikas iespËjam‚s sekas un to mËrogi attiecÏb‚ uz ¯ouzËmËjdarbÏbu? ÿaj‚ jaut‚jum‚ j‚iekÓauj:- Vai sekas ir vienreizËjas vai regul‚ras;- ÿo seku pier‚dÏjumi; neskaidrÏbas pak‚pe;- Papildus administratÏvo izmaksu sekas da˝‚da lieluma uzËmumiem (absol˙tais administratÏvoizmaksu pieaugums var b˙t vien‚ds visiem uzËmumiem, bet relatÏvais iespaids uz mazuuzËmumu b˙s j˙tam‚ks nek‚ uz lielu uzËmumu).l K‚das ir izmaksas un ieguvumi salÏdzin‚jum‚ ar skart‚ uzËmuma resursiem?l K‚das ir ticam‚s sekas ¯iem uzËmumiem konkurences st‚vokÓa zi‚ salÏdzin‚jum‚ ar ‚rzemjukonkurentiem?

2.1.3. Netie¯as sekas ekonomikai kopum‚

Iepriek¯Ëj‚s sadaÓas pËdËjam jaut‚jumam var b˙t b˙tiskas sekas uz ekonomiku kopum‚. No t‚izriet jaut‚jumi par soci‚laj‚m un ekonomiskaj‚m sek‚m. PiemËram, samazinot izmaksu strukt˙ras,uzlabotos eksportËt‚ja konkurences situ‚cija, iespËjams, tas radÏtu papildus vietËj‚s darba vietas,p‚rdo¯anas pieaugumu, liel‚kus bud˝eta ieËmumus no nodokÓiem, utt. Patiess var b˙t arÏ pretËjaispieËmums. Ta‡u reizËm jaun‚s politikas nestie ieguvumi attaisno konkurËtspËju mazino¯as sekas.PiemËram, t‚du mËru izstr‚d‚¯ana, kas uzlabo nodarbin‚tÏbas apst‚kÓus, ja tie atbilst vietËj‚mprasÏb‚m, var negatÏvi ietekmËt ekonomisko izaugsmi, ta‡u dzÏves kvalit‚te sabiedrÏbai kopum‚uzlabosies.

LÏdz‚s nodarbin‚tÏbas un ekonomisk‚s izaugsmes aspektiem ir j‚apsver arÏ apk‚rtËj‚s videsjaut‚jumi. T‚l‚k doti da˝i jaut‚jumi, kas b˙tu j‚uzdod:

l K‚das ir ierosin‚t‚s politikas sekas attiecÏb‚ uz enerÂijas patËriu un transporta lÏdzekÓuizmanto¯anu?l K‚das ir ierosin‚t‚s politikas sekas attiecÏb‚ uz pies‚rojumu (ieskaitot ˙dens, gaisa vai zemes

pies‚rojumu)?l K‚das ir sekas attiecÏb‚ uz sabiedrÏbas veselÏbu?l K‚das ir ierosin‚t‚s politikas sekas attiecÏb‚ uz pieejamaj‚m zemes platÏb‚m?

PiemËram, apsvËrsim priek¯likumu b˙tiski palielin‚t nodokÓus priv‚tajam autotransportam, laipalielin‚tu bud˝eta ieËmumus. Ja palielin‚jums b˙tu nesamËrÏgi augsts, varËtu notikt sekojo¯ais:

l Samazin‚s ieg‚d‚to jaunu transporta lÏdzekÓu skaits (t‚dËj‚di izlÏdzinot no nodokÓa ieg˙tosieËmumus);l Nav iespËjams apmierin‚t pieaugo¯o pieprasÏjumu pËc papildus sabiedrisk‚ transportapakalpojumiem, jo tas jau ir pilnÏba noslogots, t‚dËj‚di izsaucot sabiedrÏbas neapmierin‚tÏbu;l Palielin‚s priv‚t‚ autotransporta vidËjais vecums, t‚pËc tiek izraisÏti negadÏjumi;l Palielinoties vec‚ku transporta lÏdzekÓu skaitam, palielin‚s izme¯u apjoms atmosfËr‚, laik‚, kadtas jau t‚ ir pietiekami augsts.

No otras puses, politika, kas noved pie strauja automa¯Ïnu skaita pieauguma, nenodro¯inotizmaias politik‚ attiecÏb‚ uz nodro¯in‚jumu ar ceÓiem un sabiedrisko transportu, var novest pienopietniem satiksmes sastrËgumiem, kas var negatÏvi ietekmËt gan uzËmËjdarbÏbu, gan indivÏdudzÏves kvalit‚ti, gan gar‚ka ceÓ‚ pavadÏt‚ laika, gan pies‚rotÏbas zi‚.

Uzdodot iepriek¯ uzskaitÏtos jaut‚jumus, iespËjams kaut k‚d‚ veid‚ izvairÏties no ¯‚du negatÏvuseku iest‚¯an‚s. Protams, atbildËt uz ¯iem jaut‚jumiem ir gr˙t‚k nek‚ tos uzdot. Tik un t‚, pat ja navviegli iespËjam‚s sekas kvantificËt, ¯‚da priek¯likuma ietekmes novËrtË¯anai iespËjams izmatotpier‚dÏjumus no citu valstu pieredzes. GandrÏz visiem politikas instrumentiem ir neparedzËtas sekasun ieguvumi. Ir svarÏgi novËrtË¯anas stadij‚ uzdot pËc iespËjas vair‚k jaut‚jumu, t‚dËj‚di laikusidentificËjot ¯Ïs neparedzËt‚s sekas un s‚kot t‚s risin‚t.

2.2. ObjektÏvas ietekmes novËrtË¯anas veik¯ana

Kaut arÏ ietekmes novËrtËjums palÏdz ilgtermi‚ ietaupÏt naudu, pats par sevi tas var b˙t d‚rgs.T‚pËc ir j‚raug‚s, lai novËrtËjums pats b˙tu t‚ izmaksu vËrts. Nav nek‚da jËga veikt t‚du ietekmesnovËrtËjumu, kura izmaksas ir nesamËrÏgas attiecÏb‚ pret attiecÏg‚s politikas vai tiesÏbu akta sek‚m.T‚pat arÏ, lai nodro¯in‚tu efektivit‚ti, jebkura veida novËrtËjum‚ ir j‚ievËro konsekvents form‚ts, kautarÏ attiecÏb‚ uz liel‚k‚m kapit‚linvestÏcij‚m b˙s nepiecie¯ami pla¯‚ki pËtÏjumi.

T‚pat arÏ ir b˙tiski novËrtËjumu veikt t‚dËj‚di, lai izmaksu aprËÊini b˙tu pËc iespËjams spËcÏg‚kiun lai tie izturËtu citu ekspertu analÏzi un p‚rskatÏ¯anu. T‚pat arÏ tie politiskajiem lËmumupieËmËjiem ir j‚iesniedz skaidr‚ form‚t‚.

ÿaj‚ zi‚ t‚l‚k uzskaitÏtie jaut‚jumi ir svarÏgi, lai nodro¯in‚tu to, ka lËmumu pieËmËji varbalstÏties uz izsmeÓo¯u inform‚ciju.

l Vai politiÊi ir gatavi maks‚t ievËrojamas Ïstermia izmaksas, pretÏ saemot b˙tiskus ilgtermiaieguvumus. PolitiÊiem galvenok‚rt r˙p vËlË¯anu cikls, kaut arÏ valdÏbas politikas sekas parastij˙tamas gar‚k‚ laika period‚. ValdÏba var negribËt apstiprin‚t mËru, kas t‚s pilnvaru laik‚ radÏsneto izmaksas, bet ieguvumi par‚dÏs tikai tad, kad pie varas jau b˙s jauna valdÏba. ÿ‚danevËlË¯an‚s b˙s vËl ticam‚ka ekonomiskas krÏzes laik‚. T‚dËj‚di iespËjams, ka valdÏbakoncentrËsies uz Ïstermia priorit‚tËm, kas varËtu palielin‚t t‚s popularit‚ti.l Vai ir ietvertas visas ilgtermia un Ïstermia sekas? Apsveriet priek¯likumu, kad priv‚tsuzËmums ir gatavs piecu gadu laik‚ uzb˙vËt tiltu, par kuru pËc tam valdÏba turpm‚kos 20 gadusapemas maks‚t zin‚mu maksu par to, ka tiltu izmanto pla¯a sabiedrÏba. Pirmos piecus gadusvaldÏbai nav nek‚du izmaksu, ta‡u iespËjams, ka ilgtermia izmaksas ir ievËrojamas. Tas irj‚par‚da. No otras puses, da˝i ieguvumi, piemËram, t‚di, kas saistÏti ar pies‚rojuma kontroli, varpar‚dÏties tikai ilg‚k‚ laika posm‚.l Vai ilgtermia un Ïstermia sekas ir pareizi aprËÊin‚tas. T‚ k‚ n‚kotnes ieguvumiem unizmaks‚m ir zem‚ka pa¯reizËj‚ vËrtÏba nek‚ pa¯reizËjiem, lai par‚dÏtu ¯o at¯ÊirÏbu, vËrtÏbas irj‚diskontË. Ir svarÏgi izvËlËties vispiemËrot‚ko diskonta likmi, un ekonomistu vid˙ par ¯o tËmunotiek daudz diskusiju. N‚kamaj‚ sadaÓ‚ ir dots t‚s Ïss izkl‚sts.

21

22

2.3. DiskontË¯ana (ApsvËrumi par pa¯reizËjo neto vËrtÏbu)

Ir vair‚kas diskontË¯anas metodes. Finansu analÏzes standarta m‚cÏbu gr‚mat‚s par t‚mieg˙stama detalizËt‚ka inform‚cija. Ta‡u da˝‚do variantu salÏdzin‚¯anai, visdro¯‚k‚ ir pa¯reizËj‚s netovËrtÏbas (PNV) metode. Ar to tiek izvËrtËtas projekta vai politikas neto ieËmumi (vai kvantificËtiieguvumi); tos diskontË, izmantojot atbilsto¯u procentu likmi, pËc tam salÏdzina ar s‚kotnËj‚mizmaks‚m. Priek¯roka tiek dota tam variantam, kuram ir augst‚k‚ pozitÏv‚ pa¯reizËj‚ neto vËrtÏba.

N‚kotnes ieguvuma pa¯reizËj‚ vËrtÏba tiek aprËÊin‚ta ar ¯‚du koeficientu: 1/(1+r)n

r ir diskonta likme un n ir to gadu skaits, pËc kuriem par‚dÏsies ieguvumi. Ja pa¯reizËj‚ netovËrtÏba ir pozitÏva (ieguvumi pa¯reizËj‚s vËrtÏbas izteiksmËs p‚rsniedz izdevumus pa¯reizËj‚s vËrtÏbasizteiksmË), tas priek¯likumu var rekomendËt.

DiskontË¯ana ir pretËj‚ darbÏba salikt‚s procentu likmes aprËÊin‚¯anai, procenta, proti, aprËÊinotpËc skaitÓa, kas tiek pieemts par salikto procentu likmi. Ta‡u svarÏgs jaut‚jums ir par to, k‚du diskontalikmi piemËrot. T‚l‚k ir ieskicËtas trÏs likmes.

Da˝i ekonomisti apgalvo, ka valdÏbas dot‚s alternatÏvas izvËles cena, investËjot k‚d‚ konkrËt‚politik‚ vai projekt‚, ir procentu maks‚jumu samazin‚¯an‚s, ja ¯Ï nauda tiktu ieguldÏta valdÏbaspar‚da samazin‚¯anai. Vii uzskata, ka diskonta likmei vajadzËtu b˙t valdÏbas par‚da procentulikmei,

Citi apgalvo, ka j‚izmanto augst‚ka diskonta likme, jo samazin‚t‚ procentu likme valdÏbasaizËmumiem neatkl‚j to, ka nodokÓu maks‚t‚ji nodro¯ina valdÏbas investÏciju peÓas risks, it Ïpa¯iatmaksa kreditoriem. ÿis arguments tiek izmantots, lai pamatotu komerci‚lo kredÏtiest‚˝u procentulikmi.

Cits arguments nosaka to, ka reizËm valdÏbai, vadoties pËc soci‚liem apsvËrumiem, vajadzËtu b˙tgatavai investËt, ieg˙stot maz‚ku peÓas procentu nek‚ no valdÏbas aizËmumiem. ÿo uzskatuaizst‚vju viedoklis ir t‚ds, ka j‚izmanto zem‚ka likme, kas pazÏstama k‚ soci‚l‚ diskonta likme. ÿÏargumenta tr˙kums ir t‚ds, ka tas var mudin‚t valdÏbas investËt t‚dos projektos, kad ¯os pa¯usresursus b˙tu iespËjams investËt citur ( valsts vai priv‚t‚ sektor‚), ieg˙stot liel‚ku peÓas procentu.

Diskusijas par atbilsto¯o diskonta likmi ir detalizËtas un sare˝ÂÏtas. ÿÏs publik‚cijas ietvaros t‚snav iespËjams izkl‚stÏt, bet t‚s ir atrodamas standarta m‚cÏbu gr‚mat‚s par ¯o tËmu 1. ÿaj‚ posm‚ irsvarÏgi uzsvËrt, ka izmaksas un ieguvumi gar‚k‚ laika posm‚ ir j‚vËrtË nevis pËc pa¯reizËj‚m cen‚m,bet pËc konstant‚m pa¯reizËj‚m vËrtÏb‚m.

2.4. Vai viss ir j‚izsaka kvantitatÏvi

Ieguvumu un izmaksu kvalitatÏvais novËrtËjums var b˙t visai noderÏgs, palÏdzot politikasveidot‚jiem spriest, izsverot, k‚ds b˙s sabiedrÏbas tÏrais ieguvums. Ja analÏtisk‚s prasmes nav labiattÏstÏtas, ja inform‚cijas apkopo¯anas izmaksas ir p‚r‚k augstas vai ja nav Ïstas vienpr‚tÏbas par to, k‚vËrtËt ieguvumus, tad var b˙t nepiecie¯ams liel‚ mËr‚ paÓauties uz kvalitatÏviem, nevis kvantitatÏviemnovËrtËjumiem.

Ta‡u politikas seku novËrtËjums naudas vËrtÏb‚, ja to ir iespËjams veikt, liel‚ mËr‚ atvieglosalÏdzin‚¯anas procesu, jo iedibina viegli saskat‚mu k‚rtÏbu.

Nav iespËjams izveidot t‚du sistËmu, ar kuru b˙tu iespËjams aptvert jebkuras politikas visasizmaksas un visus ieguvumus. Ietekmes novËrtËjums pieprasa izdarÏt da˝‚dus pieËmumus, un tasbie˝i vien saist‚s ar lielu nenoteiktÏbas pak‚pi. ÿo nenoteiktÏbu iespËjams daÓËji kompensËt,priek¯likuma projekta pavadpiezÏmËs ziojot par inform‚cijas avotiem un par izdarÏtajiempieËmumiem. VissvarÏg‚k‚ prasÏba novËrtËjumam ir da˝‚do variantu apsvËr¯ana, balstoties uzvispusÏgu inform‚ciju un ar atvËrtu pieeju, izvËrtËjot t‚s pËc skaidri definËtiem politiskajiem mËrÊiem,t‚du faktoru apsvËr¯ana, kurus nav iespËjams viennozÏmÏgi vËrtËt naudas izteiksmË, k‚ arÏ t‚du, kurasiespËjams ¯‚di nep‚rprotami vËrtËt.

Bez ieteikt‚ projekta vai programmas t‚du seku k‚ tie¯o valsts izdevumu vËrtË¯anas, iespËjamsizmantot arÏ vËl virkni citu analÏzes paËmienu. Divi visizplatÏt‚kie ir izmaksu- ieguvumu analÏze unizmaksu lietderÏbas analÏze. T‚s tiks apskatÏtas turpm‚kaj‚s sadaÓ‚s .2

2.4.1. Izmaksu - ieguvumu analÏze

Pats visaptvero¯‚kais vËrtË¯anas veids ir izmaksu- ieguvumu analÏze, kas novËrtË ne tikai t‚sizmaksas un ieguvumus, kam ir tirgus vËrtÏba, bet arÏ citas izmaksas un ieguvumus, piemËram,ietekmi uz apk‚rtËjo vidi, brÏvo laiku un patËria p‚rpalikumu. Ta‡u tas nenozÏmË, ka politika, kasizturËjusi izmaksu- ieguvumu analÏzes p‚rbaudi, b˙tu autom‚tiski j‚ievie¯. Izmaksu - ieguvumuanalÏze palÏdz politikas veidot‚jiem noteikt izdevumu priorit‚tes, ta‡u valsts resursi izdevumiem irierobe˝oti, un aizvien past‚vËs k‚di stratËÂiski vai pla¯‚ki apsvËrumu, kurus nav iespËjams iekÓautskaitliskos aprËÊinos.

Kaut arÏ ide‚l‚ gadÏjum‚ b˙tu j‚veic jebkura politiska lËmuma izdevumu -ieguvumu analÏze, ta‡upar t‚s formu vajadzËtu izlemt, vadoties no praktiskiem apsvËrumiem par pamatotÏbu un izmaks‚m.SvarÏg‚kajiem rÏcÏbas instrumentiem var b˙t nepiecie¯ama liel‚ko apak¯elementu izmaksu - ieguvumuanalÏze, lai b˙tu iespËjams atteikties no neattaisnotiem elementiem. PiemËram, analizËjot pla¯uiniciatÏvu sabiedrisk‚ transporta jom‚, kas aptver ceÓus, autobusus, tramvajus un vilcienus, varËtupar‚dÏties neto ieguvums, ta‡u, ja, piemËram, tramvaji un autobusi konkurËtu attiecÏb‚ uz vienu topa¯u pasa˝ieru daÓu, tad nepievilcÏg‚ko no ¯iem abiem veidiem vajadzËtu samazin‚t vai pat no t‚atteikties. Otr‚ spektra gal‚ varËtu b˙t priek¯likums palielin‚t nodarbin‚to skaistu soci‚l‚s palÏdzÏbasdienest‚ rajon‚, kur‚ ir dramatiski pieaudzis bezdarbs, tam ¯‚da pa¯a lÏmea novËrtËjums neb˙tunepiecie¯ams. Izmaksas bez p˙lËm varËtu noteikt par soci‚lo nodro¯in‚jumu atbildÏgais ministrs.

Izdevumu - ieguvumu analÏzes visliel‚k‚ pievilcÏba slËpjas taj‚, ka iespËjams novËrtËt pla¯aspektra politisk‚s sekas. Ta‡u iespËjamas gr˙tÏbas ar visaptvero¯u datu pieejamÏbu, t‚pat arÏ varnepietikt analÏtisko iemau, k‚ arÏ j‚rËÊin‚s ar bud˝eta ierobe˝ojumiem. Liel‚kaj‚ daÓ‚ valsts politikasjomu, t‚d‚s k‚ likumÏba un k‚rtÏba, aizsardzÏba, nodarbin‚tÏba, reÂion‚l‚ attÏstÏba, r˙pniecÏba,izglÏtÏba, veselÏbas aizsardzÏba vai valsts p‚rvalde, rezult‚tus reti iespËjams precÏzi novËrtËt. ÿoiemeslu dËÓ iespËjams izmantot arÏ ne tik aptvero¯as, bet arÏ ne tik sare˝ÂÏtas un ne tik laikietilpÏgasalternatÏvas, piemËram, izmaksu lietderÏbas analÏzi vai finansu analÏzi (salÏdzinot da˝‚do variantuietekmi uz valsts naudas pl˙smu).

2.4.2. Izmaksu lietderÏbas analÏze

Izmaksu lietderÏbas analÏze aprËÊina izmaksas uz vienu ieguvuma vienÏbu, ta‡u nepie¯Êir naudasvËrtÏbu t‚diem mËrÊiem k‚ vienlÏdzÏg‚m iespËj‚m, mirstÏbas samazin‚¯an‚s vai uzlabotam uzturam.ÿÏ pieeja izslËdz gr˙tÏbas, ko rada mËÂin‚jumi precÏzi novËrtËt visus ieguvumus, taj‚ pa¯‚ laik‚ sniedzizmaksu salÏdzin‚jumu da˝‚dajiem konkrËt‚ mËrÊa sasnieg¯anas veidiem. Tad ir iespËjams izvËlËtiesvËlamo variantu (no visiem, kas sasniedz vienu un to pa¯u vai lÏdzÏgu mËrÊi). T‚ sniedz sabiedrÏbasrelatÏvo izmaksu uzskaitÏjumu attiecÏb‚ uz da˝‚d‚m konkrËtas politikas ievie¯anas alternatÏv‚m.

Kaut arÏ izmaksu lietderÏbas mËrÏjumiem ir zin‚mi ierobe˝ojumi, kamdËÓ secin‚jumi navneapg‚˝ami optim‚l‚s politikas noteik¯anai, tomËr izmaksu uz sasniegto ieguvumu vienÏbas mËrÏjumsatkl‚j k‚das konkrËtas politikas gan pozitÏv‚s, gan negatÏv‚s sekas. Tas ir noderÏgs ieskats da˝‚dopolitikas variantu salÏdzino¯aj‚ vËrtÏb‚. Kaut arÏ fakts, ka k‚das konkrËtas politikas izmaksas uz vienuieguvumu vienÏbu ir zem‚kas, vËl nepadara to par p‚r‚ku 3 , tomËr lËmumu pieËmËji var ¯osmËrÏjumus izmantot, papildinot savu priek¯statu par izraudzÏt‚ mËrÊa svarÏgumu, lai izvËlËtosizmaksu zi‚ vislietderÏg‚ko politiku. Citiem v‚rdiem sakot, politikas veidot‚ju pien‚kums ir veiktnetie¯o izmaksu- ieguvumu analÏzi, izmantojot izmaksu lietderÏbas analÏzes rezult‚tus, balstot uz tiemsavu spriedumu.

23

24

Turkl‚t arÏ ¯‚da analÏze var palÏdzËt izvËlËties pas‚kumus pËc t‚, vai tie atrodas pieemamÏbasdiapazon‚. To var uzskatÏt par brÏv‚ku konkretizËtu izmaksu-ieguvumu analÏzi, kur‚ netiek precÏzinoteikta gr˙ti kvantificËjam‚ ieguvuma vËrtÏba. ÿis ir vienk‚r¯i mËÂin‚jums noteikt, vai politikaatrodas sapr‚tÏga diapazona ietvaros attiecÏb‚ uz ¯o ieguvuma vËrtÏbu. PiemËram, politika, kassamazina mirstÏbu no vË˝a par 40 gadÏjumiem katru gadu ar izmaks‚m uz katru gadÏjumu 50 000 EURvarËtu b˙t pievilcÏga, turpretim jebkas, kas p‚rsniedz 100 miljonus EUR uz gadÏjumu b˙tu j‚uzskatapar p‚r‚k d‚rgu. T‚dËj‚di, ja izmaksu lietderÏbas analÏze par‚dÏtu, ka vË˝a samazin‚¯anas politikasizmaksas atrodas ¯aj‚s robe˝‚s, ¯o politiku varËtu ieviest.

Izmaksu lietderÏbas aprËÊini ir visnoderÏg‚kie tajos gadÏjumos, kad valdÏbas mËrÊis ir definËtspietiekami pla¯i, t‚ sasnieg¯anai pieÓaujot daudzus da˝‚dus politikas variantus. T‚s bie˝i vien sniedznoderÏgus ieteikumus par politikas iedarbÏbas salÏdzino¯o iedarbÏbu un par iespËj‚m p‚rvirzÏtresursus, lai maksimizËtu to tÏro ietekmi. Ta‡u izmaksu lietderÏbas aprËÊini neap¯auba politisk‚ mËrÊaloÂisko pamatojumu. K‚ nemainÏgs lielums tiek pieemta k‚da noteikta mËrÊa sasnieg¯anas vËlamÏba,neuzdot jaut‚jumus par to, k‚pËc ¯os mËrÊis ir nepiecie¯ams. T‚s uzdevums ir atrast veidu, k‚ ¯omËrÊi sasniegt ar vismaz‚kaj‚m izmaks‚m. Netiek apsvËrti tikai tie politiskie instrumenti, kasnep‚rprotami ir maz‚k vËlami vajadzÏg‚ rezult‚ta sasnieg¯anai, proti, kas ar liel‚k‚m izmaks‚m dodmaz‚kus ieguvumus. T‚pËc vajadzËtu b˙t pla¯am konsensam par to, ka, veicot ¯o p‚rbaudi, tieksasniegts noderÏgs mËrÊis.

2.5. Izmaksu kvantificË¯ana

Izmaksu kvantificË¯anai j‚attiecas gan uz ieguld‚mo kapit‚lu, gan regul‚raj‚m izmaks‚m. Japolitika ir saistÏta ar pamatkapit‚la izveido¯anu, tad ir j‚nosaka ieËmumi, kas radÏsies, ¯opamatkapit‚lu lietojot. J‚ietver visas izmaksas, ieskaitot algas un samaksu par darbu, uzturË¯anas unlabo¯anas izmaksas, kapit‚la izmaksas un jau lieto¯an‚ eso¯o aktÏvu alternatÏvas izvËles cena.

K‚ minËts iepriek¯, da˝‚d‚m politik‚m lab‚k piemËrojami ir at¯ÊirÏgi analÏzes veidi, un var b˙tnepiecie¯ams liel‚ mËr‚ pÓauties nevis uz kvantitatÏvo, bet gan kvalitatÏvo novËrtËjumu. Ja naviespËjams kvantificËt visas izmaksas vai ieguvumus, tad var izr‚dÏties, ka k‚du noteiktu variantu lab‚kvËrtËt, emot vËr‚ tikai aprËÊin‚to naudas vËrtÏbu, kaut arÏ k‚dam citam variantam ar maz‚ku vËrtÏbunaudas izteiksmË varËtu b˙t papildus nenaudiski ieguvumi un zem‚kas nenaudisk‚s izmaksas. T‚d‚gadÏjum‚ rezult‚tus vajadzËtu izkl‚stÏt t‚d‚ veid‚, lai ministri varËtu izvËlËties, izraugoties k‚du novariantiem vai papildus nenaudiskie ieguvumi (vai zem‚kas nenaudisk‚s izmaksas) ir vËrtaszaudËjumam naudas vËrtÏb‚. Œoti labs piemËrs ir pies‚rojums, jo tas ir saistÏts ar soci‚laj‚mizmaks‚m, kuras ir gr˙ti precÏzi novËrtËt. NovËrtËjum‚ ir j‚sniedz inform‚cija, kas Óautu lËmumupieËmËjiem spriest, vai politikas variantu projektu at¯ÊirÏbas aprËÊin‚tajos tÏrajos ieguvumosneizlÏdzina to at¯ÊirÏbas pies‚rojuma seku zi‚.

2.6. Citi svarÏgi faktori, ne tikai skaitliski aprËÊini

Run‚jot par izmaksu kvantificË¯anu, tomËr vajadzËtu izvairÏties p‚rlieku uzsvËrt skaitliskosaprËÊinus. PiemËram, ir svarÏgi izvËlËties piemËrot‚ko diskonta likmi, ta‡u past‚v briesmas, ka ¯ieskaitliskie aprËÊini rada m‚nÏgu precizit‚tes un pabeigtÏbas priek¯statu. Ir vËl daudz citu svarÏgujaut‚jumu, piemËram, ir skaidri j‚definË mËrÊi, j‚izvair‚s no optimistiskas vienpusËjÏbas un j‚veicpilnÏga riska analÏze. Ir vËrts turpm‚k apspriest arÏ vienpusËjÏbu un risku.

SvarÏgi novËrtËjuma aspekti neizbËgami balstÏsies uz pieËmumiem par n‚kotnes rezult‚tiem unnotikumiem. ÿiem pieËmumiem ir j‚b˙t re‚listiskiem, vienalga, vai tie b˙tu par cen‚m, izmaks‚m,tirgus izaugsmi vai jebkuru citu faktoru. Ziojum‚ tie vienmËr skaidri j‚par‚da. Ja iespËjams,pieËmumi ir j‚balsta uz pag‚tnes veikumu, gan sliktiem gadiem, gan labiem, k‚ arÏ r˙pÏgas n‚kotnestenden‡u izpËtes. Ir svarÏgi atzÏt iespËjamÏbu, ka pl‚not‚s izmaksas un ieguvumi ir optimistiskivienpusËji.

Re‚listiski pieËmumi nespËj likvidËt nedro¯Ïbas elementu lËmumu pieem¯anas proces‚, bet var

to samazin‚t, un tas pats sak‚ms arÏ par risku, ka lËmumi, kas izdarÏti, pamatojoties uz ¯o novËrtËjumu,var izr‚dÏties kÓ˙daini. Lab‚ politikas ietekmes novËrtËjum‚ b˙s Ïpa¯i uzsvËrti tie elementi, par kuriemnav dro¯Ïbas, lai lËmumu pieËmËji apzin‚tos, k‚di riski ir saistÏti ar k‚das konkrËtas politikasievie¯anu vai neievie¯anu. Lai risku samazin‚tu, ir j‚b˙t regul‚ras p‚rskatÏ¯anas stratËÂijai, kas izvËrtËrezult‚tus pret s‚kuma pieËmumiem un mËrÊiem, lai kÓ˙dainos lËmumus varËtu pËc iespËjas ‚tr‚klabot. Tam vajadzËtu nodro¯in‚t bud˝eta un ekonomisko problËmu samazin‚¯anu.

Nobeigum‚, attiecÏb‚ uz finansËjuma avotu, ir j‚uzsver, ka ‚rvalstu palÏdzÏbai k‚dam konkrËtamprojektam vai politikai nevajadzËtu nozÏmËt to, ka novËrtËjums nav tik stingrs, salÏdzin‚jum‚ argadÏjumu, kad ¯‚da palÏdzÏba netiek paredzËta. ¬rvalstu palÏdzÏba ir nacion‚ls resurss, tas ir j‚izmantotikpat efektÏvi un lietderÏgi k‚ jebkur¯ cits resurss. Tas ir it Ïpa¯i svarÏgi t‚pËc, ka ‚rvalstu finansËjumsvar b˙t pieejams tikai Ïstermi‚, turpretim administratÏv‚s izmaksas ir ilgtermia. T‚pat arÏ politikasveidot‚jiem vajadzËtu p‚rliecin‚ties, ka ¯ie fondi tiek izmantoti vislietderÏg‚kaj‚ veid‚ un netiek tËrËtit‚d‚m programm‚m, kuru ieguvumi varb˙t nav tik labi k‚ citiem variantiem.

Tam piemËrs ir gadÏjums, kad Eiropas SavienÏba sagaida, lai dalÏbvalstis pËc iespËjas lietderÏg‚kizmaksu zi‚ izmantotu ES lÏdzfinansËjumu. PiemËram, Struktur‚lie fondi nosaka to, ka ølai novËrtËtuto efektivit‚ti, ES struktur‚lie projekti tiks pakÓauti iepriek¯Ëjam monitoringam un novËrtËjumam pËcpabeig¯anas, ar mËrÊi novËrtËt to ietekmi, saska‚ ar 1. pant‚ noteiktajiem mËrÊiem, k‚ arÏ laianalizËtu to ietekmi uz konkrËt‚m struktur‚l‚m problËm‚m 4. ÿaj‚ pa¯‚ regul‚ arÏ noteikta prasÏba, kaKomisijai ir j‚iesniedz ES palÏdzÏbu saemo¯o daudzo projektu izmaksu un soci‚li - ekonomiskoieguvumu analÏze. Vair‚k inform‚cijas par ¯o tËmu var atrast Komisijas interneta lap‚ 5 .

2.7. Secin‚jums

ÿaj‚ nodaÓ‚ Ïpa¯a uzmanÏba tika pievËrsta tiem faktoriem, kas palÏdz nodro¯in‚t to, lai izmaksunovËrtËjums b˙tu pËc iespËjas visaptvero¯‚ks, lai politikas veidot‚jiem rastos pËc iespËjas lab‚kspriek¯stats par iespËjamaj‚m izmaks‚m un ieguvumiem. Ta‡u ir j‚atzÏst, ka daudzos gadÏjumos neb˙sviegli veikt ietekmes novËrtËjumu, t‚pËc ka tas ir diezgan sare˝ÂÏts uzdevums un/ vai t‚pËc ka tr˙kstprasmÏgu mikroekonomistu. Past‚v risks, ka ¯o gr˙tÏbu dËÓ politikas veidot‚ji vai administratoribaidÏsies veikt ¯‚du novËrtËjumu.

K‚ jau tika teikts ¯Ïs nodaÓas s‚kum‚, ietekmes novËrtËjum‚ Ïpa¯i svarÏgs aspekts ir politisk‚priek¯likuma tÏro izmaksu aprËÊins, Ta‡u pieredze r‚da, ka politisko lËmumu kvalit‚ti visvair‚kietekmË nevis ¯o aprËÊinu precizit‚ti, bet tas, ka priek¯likums tiek analizËts jau no pa¯as s‚kumastadijas. Kaut arÏ ir zin‚mi sare˝ÂÏjumi, tomËr ir arÏ vair‚ki svarÏgi faktori, kurus var salÏdzino¯i ‚triaptvert Tai skait‚ skaidra mËrÊu noteik¯ana, izvairÏ¯an‚s no optimistiskas vienpusËjÏbas un pamatÏgariska analÏze.

Nobeigum‚ j‚teic, ka pat lab‚kais ietekmes novËrtËjums nedos neko, ja politikas veidot‚ji toneizmantos k‚ politikas darba rÏku. Un ir vËrts vËlreiz atk‚rtot, ka tas ir palÏgs labi izsvËrtu lËmumupieem¯anai, ta‡u tas nekad neaizst‚s izvËles izdarÏ¯anu un priorit‚¯u noteik¯anu, kas ir neap¯aub‚mivaldÏbas pien‚kumi.

3. KONSULT¬CIJAS IETEKMES NOV»RT»JUM¬

Konsult‚cijas vienmËr ir bijis visp‚rpieemts veids, k‚ sasniegt konsensu, apspriest idejas, pan‚kt,ka jaunie priek¯likumi tiek lab‚k pieemti, atrast izmaksu zi‚ efektÏvus politikas risin‚jumus unpalielin‚t lËmumu pieem¯anas caurskat‚mÏbu. Tiek pieemts, ka diezgan b˙tisk‚ mËr‚ labap‚rvaldÏba balst‚s uz laba konsult‚ciju meh‚nisma, ko visas puses uztver nopietni.

Neraugoties uz to, ka ir visp‚rpieemts ¯is viedoklis par konsult‚cij‚m k‚ labas p‚rvaldÏbasveidu, da˝as valsts p‚rvaldes un politiÊi bie˝i vien uzskata, ka, konsultËjoties ar ieinteresËtaj‚mpusËm, mazin‚s viu ietekme. Bie˝i vien t‚s pat tiek uztvertas k‚ ¯ÊËrslis optim‚las un skaidraspolitikas vai mened˝menta lËmuma pieem¯anai, t‚pat arÏ k‚ faktors, kas palËnina lËmumupieem¯anas procesu. Protams, slikti novadÏt‚m konsult‚cij‚m var b˙t visas iepriek¯ minËt‚snegatÏv‚s sekas. Ta‡u labi sagatavotas un vadÏtas konsult‚cijas uzlabo informatÏvo pamatu lËmumu

25

26

pieem¯anai, palielina iespËjas non‚kt pie vienpr‚tÏbas un izmaksu zi‚ lietderÏgiem politikasrisin‚jumiem. Turkl‚t arÏ ¯‚das konsult‚cijas samazina iespËjamÏbu, ka politikas instruments tikslabots vai pat atcelts t‚pËc, ka tas pamatojies uz nepareiziem pieËmumiem vai nepietiekamasinform‚cijas.

ÿaj‚ nodaÓa apskatÏtas konsult‚cijas k‚ ietekmes novËrtËjumam nepiecie¯am‚s inform‚cijasapkopo¯anas instruments. Konsult‚cijas pla¯‚k‚ kontekst‚, proti, lai nostiprin‚tu demokr‚tisk‚svËrtÏbas, veicin‚tu politikas pieem¯anu un palielin‚tu caurskat‚mÏbu, ¯aj‚ nodaÓ‚ netiek apskatÏtas.

3.1. K‚pËc uzs‚kt konsult‚cijas

T‚pat k‚ citu ietekmes novËrtË¯an‚ izmantoto paËmienu un meto˝u arÏ konsult‚ciju mËrÊis iruzlabot analÏtisko b‚zi valdÏbas lËmumu pieem¯anai un ¯im mËrÊim apkopot inform‚ciju par vis‚mvaldÏbas lËmuma - investÏciju, jauna likuma, iespËjamiem eso¯o likumu labojumiem - sek‚m. VËlamajaiinform‚cijai vajadzËtu aptver ne tikai iespËjamo ietekmi uz valsts un vietËjo pa¯valdÏbu bud˝etiem, betarÏ iespaidu uz da˝‚d‚m sabiedrÏbas grup‚m, uzËmËjdarbÏbu, utt. PiemËram, j‚dom‚, ka jaunanodokÓu likumdo¯ana, investÏciju kodi, nosacÏjumi par apk‚rtËj‚s vides aizsardzÏbu vai darba dro¯Ïbasun veselÏbas aizsardzÏbas noteikumi j˙tami ietekmËs mazos un vidËjos uzËmumus un darba tirgu, bett‚pat tiem arÏ b˙s papildus iespaids uz cit‚m sabiedrÏbas grup‚m. Konsult‚ciju laik‚ Ïpa¯i svarÏgi irnoteikt nepl‚not‚s blakus par‚dÏbas, jo t‚s, ievie¯ot ¯o instrumentu, var radÏt neparedzËtas izmaksas.

Lai cik labi sagatavoti b˙tu ierËdi, kas sagatavo valdÏbas lËmumu, viiem nekad nevarËs b˙tpilnÏgs p‚rskats par vis‚m iespËjam‚m jaun‚ instrumenta sek‚m, it Ïpa¯i, ja tas ir sare˝ÂÏts. Turkl‚t arÏierËdi, kas instrumentu sagatavo, parasti str‚d‚ centr‚lo ministriju politikas nodaÓ‚s un t‚pËc nespËspilnÏb‚ novËrtËt t‚s problËmas, kas varËtu par‚dÏties jaun‚ instrumenta ievie¯anas gait‚.

Bie˝i vien par regulËjamo jomu nav pieejams pietiekami daudz statistikas datu, t‚pat arÏiepriek¯Ëj‚ pieredze un agr‚k veiktie pËtÏjumi ir ierobe˝oti. Bie˝i vien nav pietiekami daudz apm‚cÏtudarbinieku, kas spËtu veikt ietekmes novËrtËjumu vai izdarÏt izmaksu - ieguvumu analÏzi. JaadministratÏv‚ kapacit‚te joproj‚m ir v‚ja, tad konsult‚ciju laik‚ ieg˙tie dati var kalpot k‚ liel‚k‚ietekmes novËrtËjuma b‚ze.

InformatÏvo b‚zi b˙tiski uzlabos jau konsult‚cijas ar cit‚m ministrij‚m. Konsult‚cijas da˝‚dosvaldÏbas lÏmeos, ieskaitot p‚rvaldes , ir nepiecie¯amas, ja instruments ietekmËs to bud˝etus,proced˙ras, darba apjomu, utt. Bie˝i vien NVO, t‚du k‚ darba devËju organiz‚ciju, arodapvienÏbu,apk‚rtËj‚s vides aizsardzÏbas grupu, utt., k‚ arÏ akadËmisko iest‚˝u rÏcÏb‚ var b˙t tr˙ksto¯‚ inform‚cijaun pat statistika. No Ïpa¯o intere¯u grup‚m iev‚kt‚ inform‚cija var b˙t vienpusËja, jo t‚s aizst‚vkonkrËtas soci‚l‚s grupas intereses. IerËdiem ir r˙pÏgi j‚izanalizË to sniegtie dati un tie j‚sastata arcitiem pieejamiem datiem, lai ¯o iespËjamo neobjektivit‚ti izlÏdzsvarotu.

NovËrtËjot eso¯u instrumentu, konsult‚cijas ir nepiecie¯amas, lai noteiktu instrumenta re‚loietekmi. ÿ‚da veida konsult‚cij‚m ir j‚aptver t‚s valsts p‚rvaldes instit˙cijas, kas instrumentu ievie¯,instrumenta adres‚ts un tie, kurus ¯is instruments tie¯i vai netie¯i skar. Lai ieg˙tu konstruktÏvu, nevisdestruktÏvu atgriezenisko saiti no da˝‚dajiem adres‚tiem, viu pieredze attiecÏb‚ uz ¯o politikasinstrumentu ir j‚pieem k‚ vËrtÏgs instrumenta novËrtËjuma avots un j‚em vËr‚, apsverot iespËjamoslabojumus.

3.2. Kad uzs‚kt konsult‚cijas

Konsult‚cijas j‚paredz visos 1. nodaÓ‚ aprakstÏtajos ietekmes novËrtËjuma veidos: proti, ietekmesnovËrtËjum‚, izvËloties instrumentu; instrumenta projekta ietekmes novËrtËjum‚ un ietekmesnovËrtËjum‚, izvËrtËjot instrumentu.

Visp‚rËjais princips ir t‚ds, ka konsult‚cij‚m vajadzËtu notikt pËc iespËjas ‚tr‚k politikas izstr‚desproces‚. T‚m vienmËr j‚notiek pirms lËmuma pieem¯anas. Lai nodro¯in‚tu to, ka konsult‚cijas sniedznoderÏgu inform‚ciju, vado¯ajai p‚rvaldes instit˙cijai ar t‚m j‚str‚d‚ pirms t‚s tiek uzs‚ktas unkonsult‚cijas ir vispusÏgi j‚sagatavo.

Konsult‚cijas nekad nevajadzËtu izmantot k‚ attaisnojumu jau pieemtam lËmumam. NoturËtkonsult‚cijas bez gatavÏbas emt inform‚ciju vËr‚ un to nopietni apsvËrt ir laika ¯Êie¯ana, un parastit‚das rada ne tikai sliktu politikas instrumentu, bet arÏ sare˝ÂÏtas attiecÏbas ar tiem, ar kuriem ¯Ïskonsult‚cijas notika.

Visp‚rizplatÏtai praksei vajadzËtu b˙t uzs‚kt konsult‚cijas ar p‚rvaldi visos valdÏbas lÏmeos, untikai pËc tam, kad ir emti vËr‚ ¯o konsult‚ciju rezult‚ti, uzs‚kt konsult‚cijas ar NVO vai pla¯usabiedrÏbu.

Ja ietekmes novËrtËjums ir vËrsts uz politikas instrumenta izvËli, proti, iespËjamo politikasvariantu izstr‚di un salÏdzino¯u novËrtËjumu, tad konsult‚cij‚m vajadzËtu notikt pËc tam, kad vado¯‚administr‚cija ir izstr‚d‚jusi un ieskicËjusi iespËjamos politikas variantus (skat. piemËru t‚l‚k). Tadkonsult‚ciju tËma b˙tu ¯ie varianti, to realizËjamÏba un to iespËjam‚ ietekme.

Ja ietekmes novËrtËjums ir vËrsts uz instrumenta projekta iespËjam‚s ietekmes novËrtËjumu, tadkonsult‚cij‚m ar valsts p‚rvaldes instit˙cij‚m vajadzËtu b˙t nep‚rtraukt‚m. Likuma/ instrumentavisas daÓas un nodaÓas ir j‚apsprie˝ ar cit‚m p‚rvaldes iest‚dËm, kuras varËtu b˙t regulËjamaj‚ jom‚ieinteresËtas.

Ja ir pieemts lËmums uzs‚kt konsult‚cijas ‚rpus p‚rvaldes, proti, konsultËties ar NVO un/vaiakadËmiskaj‚m iest‚dËm, tad pats vËl‚kais brÏdis ¯o konsult‚ciju uzs‚k¯anai ir pirms izvËlËtaispolitikas variants vai projekts tiek nodots vado¯‚s ministrijas ministram akceptam iesnieg¯anaiministru kabinetam. Laba konsult‚ciju prakse pieprasa konsult‚cijas uzs‚k ‚tr‚k, lai izvairÏtos noinstrumenta ievËrojamas daÓas p‚rstr‚d‚¯anas nevËrÏbas vai nepareizu pieËmumu dËÓ. Ierasta prakseir projekta veido¯anas laik‚ pieaicin‚t ekspertus no ‚rpuses, ja rodas specifiski jaut‚jumi par ¯Ï tiesÏbuakta ietekmi.

Konsult‚cijas eso¯a instrumenta novËrtË¯anas kontekst‚ nosaka novËrtË¯anas veik¯anas laiks, kasvarb˙t jau ir noteikts pamatlikum‚ vai arÏ ar valdÏbas vai parlamenta lËmumu.

3.3. K‚ uzs‚kt konsult‚cijas

Vis‚m konsult‚cij‚m attiecÏb‚ uz to norisi j‚b˙t caurskat‚m‚m. T‚pËc visas konsult‚cijas ir labij‚dokumentË - ar ko notika konsult‚cijas, par k‚diem jaut‚jumiem konsult‚cijas notika un k‚di bijakonsult‚ciju rezult‚ti.

Tiem, ar kuriem notiek konsult‚cijas, j‚saem inform‚cija rakstveid‚. ÿÏ dokument‚cija irj‚sagatavo vado¯ajai administr‚cijai. AtkarÏb‚ no ietekmes novËrtËjuma mËrÊa taj‚ ir j‚iekÓauj vai nupolitikas varianta vai likumprojekta apraksts vai projekta dokumenti, k‚ arÏ j‚uzskaita galven‚skonsult‚ciju tËmas, k‚ arÏ specifiskie ar ¯Ïm tËm‚m saistÏtie jaut‚jumi. ÿÏs tËmas un jaut‚jumi irj‚sagrupË un j‚sadala atbilsto¯i da˝‚daj‚m grup‚m/ person‚m, ar kur‚m konsult‚cijas notiks.PiemËram, var b˙t jaut‚jumi par ievie¯anu un ievËro¯anas nodro¯in‚¯anu, kas ir dom‚ti realizËjo¯ajaip‚rvaldes iest‚dei (policijai, muitas iest‚dËm, darb‚ iek‚rto¯anas dienestam, utt.); jaut‚jumi parrealizËjamÏbu un izmaks‚m apdro¯in‚¯anas komp‚nij‚m un jaut‚jumi par lab‚ko ievie¯anas veidu unar ievËro¯anu saistÏtajiem apgr˙tin‚jumiem - NVO, un taml.

Koment‚ru iesnieg¯anas termiam j‚b˙t pietiekamam, lai adres‚ti varËtu iev‚kt papildusinform‚ciju. NVO var b˙t nepiecie¯ams konsultËties ar saviem biedriem, realizËjo¯aj‚m p‚rvaldesinstit˙cij‚m, proti, reÂion‚laj‚m p‚rvaldËm vai vietËj‚m pa¯valdÏb‚m arÏ vajadzËtu dot iespËju ¯osjaut‚jumus apspriest ar attiecÏgajiem darbiniekiem.

Re‚listiski noteikts koment‚ru iesnieg¯anas termi¯ arÏ palielin‚s iespËjamÏbu, ka tiks saemtavisa noderÏg‚ inform‚cija, ko konsult‚ciju partneri b˙tu spËjÏgi sniegt. Parasti tie, kurus ¯Ï valdÏbasrÏcÏba skartu, vËlas ietekmËt politiku vai tiesÏbu aktu ar argumentiem, kas balst‚s uz datiem. Viiemvar b˙t nepiecie¯ams laiks ¯‚du datu sagatavo¯anai, bet, ja jaut‚jums ir svarÏgs, vii var b˙t gataviieguldÏt inform‚cijas apkopo¯an‚ nepiecie¯amo laiku, un t‚ lËmumu pieËmËjiem var b˙t ÓotinoderÏga.

27

28

PiemËrs konsult‚cij‚m, kuru mËrÊis ir novËrtËt iespËjamos politikas variantus vai likumprojektu:MËrÊi: CeÓu satiksmes negadÏjumu skaita samazin‚¯ana ( parasti formulË ministrs/ valdÏba

/koalÏcijas lÏgums)

Vado¯ajai administr‚cijai ir detalizËti j‚apraksta iespËjamie politikas varianti vai likumprojektapamatnosacÏjumi.

IespËjamie varianti:(a) NedarÏt neko.(b) Ievest un piemËrot brauk¯anas ‚truma ierobe˝ojumus ar augst‚m soda naud‚m un iespËjamucietumsodu (tiesÏbu akta variants).(c ) SadarbÏb‚ ar apdro¯in‚¯anas komp‚nij‚m samazin‚t iemaksas tiem autovadÏt‚jiem, kuri navizraisÏju¯i ceÓu satiksmes negadÏjumus (finansi‚lais/ motivËjo¯ais variants).(d) NoturËt rekl‚mas kampau, publicËt inform‚ciju, utt. (informatÏvais variants).(e) InvestÏciju programma b˙vËt jaunus un lab‚kus ceÓus (valdÏbas investÏciju variants).(f) Uzlabot automa¯Ïnu dro¯Ïbas p‚rbaudes un paaugstin‚t dro¯Ïbas standartus (regulatoraisvariants).

PËc ¯o variantu apraksta ir j‚nosaka, k‚di ir tie jaut‚jumi, par kuriem administr‚cijai irnepiecie¯ama inform‚cija, piemËram:

l Kuru no ¯iem variantiem ir viegl‚k ieviest?l K‚das ir nepiecie¯am‚s investÏcijas (Ïstermia izmaksas)?l K‚das ir prasÏbas attiecÏb‚ uz person‚lu (past‚vÏg‚s izmaksas)?l Kur‚ variant‚ ir liel‚ks stimuls to ievËrot?l Ko var sagaidÏt ieguvumu zi‚ - satiksmes negadÏjumu skaita samazin‚¯anos?

Un beidzot ir j‚noformulË Óoti konkrËti jaut‚jumi da˝‚daj‚m konsult‚ciju mËrÊa grup‚m, k‚ arÏj‚paredz da˝‚di varianti.

T‚l‚k ir uzskaitÏti da˝i iespËjamie jaut‚jumi, bet saraksts nek‚d‚ gadÏjum‚ nav izsmelts.AttiecÏb‚ uz variantu (b) - palielin‚t kontroli uz ceÓiem un paaugstin‚t soda naudas par satiksmes

noteikumu p‚rk‚pumiem:l Vai policijai ir pietiekami daudz darbinieku, lai varËtu nodro¯in‚t likuma ievËro¯anu, vai viiemir pietiekami daudz automa¯Ïnu, dro¯u radaru sistËmu, utt., k‚das b˙s viu ekipË¯anas izmaksas?l Vai p‚rvaldes instit˙cij‚m ir viss nepiecie¯amais, lai nodro¯in‚tu un kontrolËtu soda nauduiekasË¯anu (automa¯Ïnu numura zÏmju reÂistrs un adreses, utt.)?l Vai paredzËt‚ iek¯Ëj‚ administratÏv‚ proced˙ra attiecÏb‚ uz soda naud‚m ir pietiekamivienk‚r¯a, lai t‚ radÏtu nevis papildus izdevumus, bet gan papildus ieËmumus?

AttiecÏb‚ uz variantu (f), uzlabot automa¯Ïnu dro¯Ïbas p‚rbaudes un noteikt augst‚kus dro¯Ïbasstandartus:

l K‚das varËtu b˙t iespËjam‚s politisk‚s/ soci‚l‚s sekas, ja tiks paaugstin‚ti automa¯Ïnu dro¯Ïbasstandarti (pieaugs automa¯Ïnu cenas un iedzÏvot‚ju izmaksas automa¯Ïnu uzturË¯anai)?l K‚das b˙s valdÏbas un sabiedrisk‚ transporta pakalpojumu nodro¯in‚t‚ju izmaksa (pieaugsuzturË¯an‚s izmaksas valdÏbas dienestu autotransporta b‚zËm un sabiedriskajam transportam)?l Ja dro¯Ïbas p‚rbaudes veic priv‚tsektors, cik d‚rga b˙s p‚rraudzÏba? Kuras instit˙cijas atbildËspar ¯o p‚rraudzÏbu un k‚das b˙s papildus izmaksas?

AttiecÏb‚ uz variantu (d) - rekl‚mas kampaas organizË¯anu:l Vai past‚v k‚das iespËjas, ka priv‚tsektors varËtu segt ¯Ïs kampaas izdevumus vai taj‚iesaistÏties?l Cik t‚ maks‚s?l Cik izdevu¯‚s ir ¯‚da veida kampaas cit‚s valstÏs?

Kad notiek konsult‚cijas p‚rvaldes iek¯ienË, tiek pieemts, ka katra ministrija str‚d‚ arjaut‚jumiem, kas ir t‚s p‚rzi‚. PiemËram, Finansu ministrija galvenok‚rt atbild par ietekmes uzbud˝etu novËrtË¯anu, Vides aizsardzÏbas ministrija - par ietekmi uz apk‚rtËjo vidi, bet Ekonomikasministrija - par ietekmi uz ekonomiku. Ir pieemts, ka gadÏjum‚, ja jaunas politikas realizË¯anai ir

j‚rada jauna iest‚de vai j‚pieem jauni darbinieki, tad ietekme ir j‚novËrtË par ievie¯anu atbildÏgajaiministrijai, kas var neb˙t vado¯‚ ministrija attiecÏb‚ uz jauno politikas instrumentu. Ta‡u t‚ k‚ jaun‚sinvestÏcijas un darbinieku pieem¯ana ir saistÏta ar bud˝eta izmaks‚m, tad Finansu ministrijaspien‚kums ir ¯Ïs izmaksas novËrtËt.

Konsult‚cij‚s ‚rpus p‚rvaldes ir j‚pievËr¯as konkrËtiem jaut‚jumiem. Ir j‚nodro¯ina un r˙pÏgij‚raug‚s, lai konsult‚cij‚s tiktu iekÓautas visas grupas, kas varËtu b˙t ieinteresËtas jaunaj‚ politikasprogramm‚ un lai konsult‚ciju rezult‚ti tiktu dokumentËti. P‚rvaldei ir j‚nodro¯ina, lai tiktu emtasvËr‚ arÏ to grupu intereses, kuras nep‚rst‚v NVO, proti, vecu cilvËku un bËrnu, utt.

Konsult‚cijas instrumenta izvËrtË¯anas ietekmes novËrtËjumam ir cits mËrÊis. NovËrtËjumaprocess, konsult‚cijas ar p‚rvaldi un ar ¯Ï likuma mËrÊa grup‚m sabiedrÏb‚ nozÏmË uzdot jaut‚jumuspar re‚lo pieredzi ar ¯o likumu, apkopot datus, k‚ arÏ uzklausÏt rekomend‚cijas labojumiem. ÿaj‚gadÏjum‚ netiek prognozËta iespËjam‚ ietekme, bet gan tiek apskatÏta re‚l‚ ietekme. T‚pËc irpa¯saprotami, ka lab‚ novËrtËjum‚ ir j‚apkopo dati - ne tikai no tiem, kam ¯is instruments ir j‚ievie¯,bet arÏ no visiem tiem, kurus ¯im instrumentam vajadzËja pozitÏv‚ vai negatÏv‚ veid‚ ietekmËt.NovËrtËjum‚ izvairoties no konsult‚cij‚m ar tie¯ajiem adres‚tiem un instrumenta pla¯‚ku mËrÊagrupa, k‚ arÏ ieinteresËtaj‚m grup‚m, visticam‚k tiks ieg˙ti neprecÏzi rezult‚ti, jo jebkur¯ novËrtËjumsir empÏrisks instrumenta pl‚noto un re‚lo rezult‚tu salÏdzin‚jums.

3.4. IespËjam‚s konsult‚ciju formas

Konsult‚cijas p‚rvaldes iek¯ienË var veikt k‚ rakstveida proced˙ru vai k‚ starpministrijusan‚ksmes. Ja notiek rakstveida konsult‚cijas, tas visi koment‚ri j‚dara zin‚mi visiem dalÏbniekiem. Jakonsult‚cijas ir mutiskas, tad vËlams uz vienu un to pa¯u san‚ksmi uzaicin‚t p‚rst‚vjus no vis‚mieinteresËtaj‚m administr‚cij‚m, lai notiktu pilnÏga viedokÓu apmaia un lai tiktu noskaidrotudomstarpÏbas uzskatu zi‚.

ArÏ konsult‚cijas ‚rpus valsts p‚rvaldes var notikt rakstveid‚ vai k‚ publiska apspriede. PËdËjosgados da˝as valstis s‚ku¯as konsultËties ar ieinteresËtaj‚m pusËm un pla¯‚ku sabiedrÏbu pa internetu.ÿ‚da veida konsult‚cijas ir lËt‚kas nek‚ tradicion‚l‚ forma, jo nav nepiecie¯ams dokument‚ciju izs˙tÏt.To priek¯rocÏba ir t‚da, ka jebkura ieinteresËta persona var ats˙tÏt savu koment‚rus. No otras puses, taiir tr˙kums, ka ir gr˙ti pieprasÏt konkrËtu inform‚ciju. LÏdz ¯im ir bijis pieejams Óoti maz inform‚cijaspar to, cik ¯‚ds konsult‚ciju veids ir ticis pieemts un par ¯‚d‚ veid‚ apkopot‚s inform‚cijas kvalit‚ti.

AttiecÏb‚ uz da˝iem tiesÏbu aktiem un investÏciju programm‚m, kuras var b˙tiski ietekmËt lielasiedzÏvot‚ju grupas noteikt‚ jom‚, pirms to pieem¯anas j‚notiek sabiedriskai apsprie¯anai. Tas it Ïpa¯iattiecas uz infrastrukt˙ras jaut‚jumiem - jaunu lidostu, maÂistr‚Óu, dzelzceÓa lÏniju celtniecÏba, vaijauns detalpl‚nojums, kas varËtu ietekmËt Ïpa¯uma vËrtÏbu.

3.5. Ar ko konsultËties

Konsult‚cij‚s ar p‚rvaldi vienmËr j‚iekÓauj ministrijas, kur‚m ir horizont‚la atbildÏba. T‚sgalvenok‚rt ir Finansu ministrija (bud˝eta izmaksas), Tieslietu ministrija (konstitucionalit‚te unlikumÏba) un Iek¯lietu ministrija (organizË¯ana un ievie¯ana). AtkarÏb‚ no pien‚kumu sadalÏjumakonkrËtaj‚ valstÏ var b˙t arÏ citas ministrijas, ar kur‚m vajadzËtu konsultËties vienmËr, piemËram,attiecÏb‚ par darbinieku pien‚kumiem, vai to, k‚ ¯o instrumentu realizËs vietËj‚s pa¯valdÏbas. Kopum‚ir laba valdÏbas prakse izplatÏt iek¯Ëjo inform‚ciju par visiem projektiem, lai ministrijas varËtu informËtvado¯o ministriju par to, ka t‚s vËlËtos tikt iesaistÏtas konsult‚cij‚s par konkrËto projektu. Konsult‚cijasar da˝‚diem valdÏbas lÏmeiem parasti tiek darÏtas ne tikai caur ministriju, kas atbild par vietËj‚mpa¯valdÏb‚m, bet arÏ caur vietËjo pa¯valdÏbu savienÏb‚m.

Par jebkuru instrumentu, kas varËtu ietekmËt konkrËtu sabiedrÏbas grupu intereses, ieteicamskonsultËties ‚rpus p‚rvaldes. Da˝‚du iemeslu dËÓ ir gr˙ti nodro¯in‚t, ka konsult‚cij‚s tiks ietvertasvisas ieinteresËt‚s sabiedrÏbas grupas: da˝‚m grup‚m var neb˙t organizËtu p‚rst‚vju, citas var b˙tizveidoju¯as savas organiz‚cijas, par ko vado¯‚ ministrija var nezin‚t. Lai samazin‚tu iespËjamÏbu, kaieinteresËt‚s grupas tiek ignorËtas, b˙tu ieteicams centr‚laj‚ valdÏb‚ izveidot reÂistru, kur‚ varËtu

29

30

piereÂistrËties visas NVO un paziot par sav‚m interesËm un tËm‚m, par kur‚m t‚s gribËtu tiktietvertas konsult‚cij‚s. KonsultËjoties ar visiem ¯‚dËj‚di uzskaitÏtajiem b˙tu iespËjams izvairÏties novienpusÏg‚m konsult‚cij‚m un p‚rmetumiem, ka konsult‚cijas biju¯as vienpusÏgas.

T‚d‚s valstÏs k‚ ÿveicË ir senas tie¯‚s demokr‚tijas un konsult‚ciju ar sabiedrÏbu tradÏcijas.KonsultË¯an‚s ar sabiedrÏbu var b˙t laika un izmaksu zi‚ ietilpÏga, ja t‚ netiek organizËta internet‚;dokument‚cijas sagatavo¯anas izmaksas un t‚s izplatÏ¯ana var neb˙t samËrÏga pret rezult‚tiem. T‚pËcpla¯as konsult‚cijas ar sabiedrÏbu, izmantojot rakstisku dokument‚ciju, kas tiek izplatÏta pilsoiem,var b˙t noderÏgas tikai attiecÏb‚ uz svarÏgiem priek¯likumiem, kas varËtu b˙tiski ietekmËt pilsous.Viens piemËrs, protams, ir konstit˙cijas labojumi. Ta‡u b˙tisk‚m pensiju vai izglÏtÏbas sistËmuizmai‚m arÏ varËtu noderËt pla¯as konsult‚cijas.

4. IETEKMES NOV»RT»JUMA ÃPAÿAIS PIELIETOJUMS EIROPAS INTEGR¬CIJAS PROCES¬

UN PIRMSIEST¬ÿAN¬S P¬RRUNU PROCES¬

4.1. Ievads

ValstÏm, kas gatavojas iest‚ties Eiropas SavienÏb‚, j‚veic milzÏgais ekonomikas, soci‚l‚s sfËras,likumdo¯anas un valdÏbas strukt˙ru p‚rveido¯anas uzdevums. Centr‚leiropas un Austrumeiropasvalstis to dara gan integr‚cijas Eirop‚, gan pla¯‚k‚ ørietumu stilaø p‚rvaldes, globaliz‚cijas unpasaules tirdzniecÏbas kontekst‚. Desmit no ¯Ïm valstÏm ir kandid‚tvalstis, kuras pa¯laik Ïsteno pla¯ustratËÂisko projektu, lai pan‚ktu uzem¯anu Eiropas SavienÏb‚ (ES), turpretim citas cen¯as ieg˙tkandid‚tvalstu statusu. Tas viss uzliek smagu slogu valdÏb‚m - salÏdzino¯i Ïs‚ laik‚ izstr‚d‚t politiku,sagatavot un pieemt likumus un noteikumu, k‚ arÏ izveidot instit˙cijas, kas b˙tu spËjÏgas tos efektÏviieviest un nodro¯in‚t to ievËro¯anu.

Kandid‚tvalstu valdÏb‚m un valsts p‚rvaldes instit˙cij‚m ir j‚veic virkne svarÏgu, savstarpËjisaistÏtu uzdevumu. To skait‚:

l PËc skrÏninga procesa detalizËti sagatavot visp‚rËjo nost‚ju p‚rrun‚s;l Regul‚ri p‚rskatÏt un atjaunin‚t Nacion‚lo Programmu Acquis pieem¯anai (NPAP);l RealizËt NPAP;l Instit˙ciju veido¯ana;l Phare un citu palÏdzÏbas programmu pl‚no¯ana;l Pirmsiest‚¯an‚s Strukt˙rpolitikas instrumenta (ISPA) un lauksaimniecÏbas fonda (SAPARD)sagatavo¯ana, programmË¯ana un ievie¯ana pËc 2000. gada;l KomunicË¯ana ar NVO un sabiedrÏbu;l Valsts p‚rvaldes sagatavo¯ana un apm‚cÏ¯ana, lai t‚ spËtu piedalÏties ES lËmumu pieem¯anasproces‚.

ÿÏs nodaÓas mËrÊis ir par‚dÏt, k‚d‚ veid‚ Centr‚leiropas un Austrumeiropas valstis varËtuizmantot ietekmes novËrtËjuma paËmienus, veicot da˝us ar Eiropas integr‚ciju un iest‚¯anos ESsaistÏtos uzdevumus. Eiropas integr‚cijas politikas kontekst‚ ietekmes novËrtËjuma uzdevumsgalvenok‚rt ir sniegt valdÏb‚m un priv‚tajam sektoram inform‚ciju par to, k‚d‚ veid‚ pieemt‚Kopienas politika vai atsevi¯Êas regulas vai direktÏvas varËtu ietekmËt politiku, ekonomiku, soci‚losfËru un apk‚rtËjo vidi. Ide‚l‚ gadÏjum‚ rezult‚ti b˙tu tÏro izmaksu kvantitatÏvi aprËÊini un tosadalÏjums pa da˝‚diem finansi‚lajiem sektoriem - nacion‚lo bud˝etu, reÂion‚lajiem un vietËjiembud˝etiem, priv‚to sektoru, patËrËt‚jiem un t‚ t‚l‚k.

Ta‡u pat t‚d‚ gadÏjum‚, ja nav iespËjams ieg˙t precÏzu kvantitatÏvo inform‚ciju, tad arÏ kvalitatÏv‚inform‚cija var b˙t Óoti nozÏmÏga. PiemËram, bie˝i vien b˙s iespËjams nor‚dÏt, k‚d‚ veid‚ k‚dskonkrËts mËrs ietekmËs vietËj‚s instit˙cijas, pat ja neb˙s iespËjams precÏzi noteikt ar ¯‚d‚m p‚rmai‚msaistÏt‚s izmaksas. ReizËm tie¯i kvalitatÏv‚ analÏze spËj atkl‚t risin‚m‚s problËmas, kas nav saistÏtas arskaidri attiecin‚m‚m izmaks‚m. PiemËram, pËc iest‚¯an‚s ES mainÏsies robe˝kontroli nodro¯ino¯oinstit˙ciju loma, un b˙s nepiecie¯ams laiks, lai sagatavotu vadÏbu un darbiniekus ¯Ïm p‚rmai‚m, pËciespËjas maz‚k kavËjot ¯o iest‚˝u darbu. Laba analÏze un skaidra izpratne par gaid‚mo p‚rmaiu

ietekmi gan kvalitatÏvaj‚, gan kvantitatÏvaj‚ zi‚, atvieglotu ¯o p‚rejas procesu un samazin‚tu arcilvËkresursiem un p‚rtraukumiem dienestu darb‚ saistÏt‚s problËmas.

4.2. Ietekmes novËrtËjuma piemËro¯ana iest‚¯an‚s ES

ReizËm mËdz teikt, ka t‚pËc, ka kandid‚tvalstÏm k‚ iest‚¯an‚s ES noteikums ir prasÏba pieemt unieviest acquis communautaire, ietekmes novËrtËjumam neesot nek‚das nozÏmes, jo kandid‚tvalstÏmneesot izvËles. Tas nav tiesa. Past‚v da˝‚di veidi, k‚ valsts likumdo¯anas sistËmu saskaot ar ESprasÏb‚m. T‚ iemesls ir da˝‚d‚ ES likumdo¯ana, kurai ir galvenok‚rt divas formas:

l Regulas dalÏbvalstÏm ir j‚pieem kopum‚ un bez labojumiem; t‚s tiek izmantotas tajosgadÏjumos, kad tiek uzskatÏts, ka likumdo¯anas mËrÊa sasnieg¯anai ir nepiecie¯ama pilnÏgavienveidÏba.l DirektÏvas turpretim ir daudz elastÏg‚kas. T‚s veido øKopËj‚s b˙tisk‚s prasÏbasø, kuras irj‚iestr‚d‚ dalÏbvalstu likumdo¯an‚. Ta‡u dalÏbvalstu zi‚ ir izlemt par veidu, k‚ to darÏt.

LÏdz ar to kandid‚tvalstÏm ir diezgan liela rÏcÏbas brÏvÏba attiecÏb‚ uz to, k‚d‚ veid‚ t‚s izvËlasieviest ES direktÏvas, un ¯iem da˝‚dajiem ievie¯anas veidiem var b˙t da˝‚da ietekme uz ekonomikuun sabiedrÏbu. Ietekmes novËrtËjums ir iz¯Êiro¯s, izlemjot, k‚ds ir visizdevÏg‚kais direktÏvu ievie¯anasveids. Pat ja attiecÏb‚ uz k‚das prasÏbas ievie¯anu kandid‚tvalstij nav dota Ïpa¯a rÏcÏbas brÏvÏba, k‚ tasbie˝i vien ir attiecÏb‚ uz regul‚m, ietekmes novËrtËjums tik un t‚ ir svarÏgs, jo tas politikas veidot‚jiemdod priek¯statu par to, k‚du ietekmi ¯Ïs regulas ievie¯ana atst‚s uz mainÏgajiem faktoriem politik‚.Turkl‚t arÏ regulas ietekmes analÏze var palÏdzËt noteikt priorit‚tes attiecÏb‚ uz da˝‚du reguluievie¯anas secÏbu, var palÏdzËt bud˝eta pl‚no¯an‚, izskaidrot regulu tiem, kurus t‚ skars, un pan‚kt tosadarbÏbu, k‚ arÏ izveidot instit˙cijas to ievie¯anai.

ÿaj‚ kontekst‚ j‚piezÏmË, kal Ietekmes novËrtËjuma process un paËmieni, str‚d‚jot ar politiku un likumdo¯anu Eiropasintegr‚cijas un iest‚¯an‚s ES jom‚, kopum‚ ir t‚di pa¯i, k‚ tie, ko izmanto, str‚d‚jot ar cit‚mpolitik‚m un likumdo¯anu. (ÿaj‚ nodaÓ‚ tiks izkl‚stÏti p‚ris izËmumu un Ïpa¯u apsvËrumu). Uziest‚¯anos ES attiecin‚mi arÏ jaut‚jumi un paËmieni, kas apskatÏti 1. nodaÓ‚ par ietekmesnovËrtËjuma izmanto¯anu politikas instrumentu uzlabo¯anai, 2. nodaÓ‚ par valdÏbas politikasietekmes uz bud˝etu un ekonomiku novËrtËjumu, k‚ arÏ 3. nodaÓ‚ par konsult‚cij‚m, un tie ¯eitnetiks atk‚rtoti.l Ietekmes novËrtËjums neaizst‚j citus procesus un stratËÂijas, kas tiek izmantotas integr‚cijas uniest‚¯an‚s sasnieg¯anai. T‚ uzdevums ir veicin‚t citu stratËÂiju attÏstÏbu un uzlabot to efektivit‚tiun/ vai samazin‚t to izmaksas un negatÏv‚s blakus par‚dÏbas.l Ietekmes novËrtËjuma veik¯ana pati nozÏmË izmaksas laika, cilvËku un bud˝eta resursu zi‚. Laiiest‚tos ES, kandid‚tvalstij tiek prasÏts pieemt t˙ksto¯iem atsevi¯Êu tiesÏbu aktu, k‚ arÏ ieviest Óotidaudz politiku salÏdzino¯i Ïs‚ laika posm‚. Nevienai valstij nav iespËjams veikt nopietnu visu ¯op‚rmaiu ietekmes analÏzi. Ietekmes novËrtËjums ir j‚veic t‚d‚ veid‚, lai tiktu noteiktas t‚s valstsekonomikas un sabiedrÏbas jomas, kur‚s b˙s j˙tama visliel‚k‚ ietekme, un tad ietekmesnovËrtËjumu koncentrËt tie¯i ¯aj‚s jom‚s.Visum‚ ietekmes novËrtËjumu vajadzËtu veikt tikai tad, kad ir pamats uzskatÏt, ka novËrtËjuma

rezult‚tu sagaid‚mais ieguvums p‚rsniegs ar to saistÏt‚s izmaksas. Ta‡u ir svarÏgi øsagaid‚mosieguvumusø definËt pietiekami pla¯i, ne tikai k‚ finansi‚l‚s vai ekonomisk‚s izmaksas. Ir j‚apsver arÏda˝i citi ieguvumi, t‚di k‚ liel‚ks taisnÏgums, atbildÏgums, ciea pret likuma virsvaldÏbu, k‚ arÏadministratÏv‚s kapacit‚tes pieaugums.

4.3. K‚d‚ veid‚ ietekmes novËrtËjums var veicin‚t efektÏvu iest‚¯an‚s ES procesu

K‚ jau tika par‚dÏts cit‚s nodaÓ‚s, ietekmes novËrtËjums ir politikas attÏstÏ¯anas elements, kurauzdevums ir uzlabot lËmumu pieËmËjiem pieejam‚s inform‚cijas kvalit‚ti. AttiecÏb‚ uz iest‚¯anos ESietekmes novËrtËjums var palÏdzËt lËmumu pieËmËjiem procesu optimizËt:

l Atvieglojot priorit‚¯u un secÏbas noteik¯anas procesu politikas veido¯an‚ un acquiscommunautaire pieem¯an‚ un ievie¯an‚;

31

32

l Sniegt aprËÊinus par izmaks‚m, ko prasÏs da˝‚d‚s pieejas kopienas politikas vai mËruievie¯anai, t‚dËj‚di kalpos k‚ daÓa no pier‚dÏjumiem, kas valdÏbai nepiecie¯ami, pieemotlËmumus par politiku;l Sniegt inform‚ciju par mËru ietekmi sabiedrÏbai un priv‚tajam sektoram, lai b˙tu pieejamainform‚cija par t‚m p‚rmai‚m, kas tiks prasÏtas no instit˙cij‚m vadÏbas un ra˝o¯anas procesiem.

Ikreiz, kad past‚v vair‚ki iespËjamie rÏcÏbas veidi, ir j‚izdara izvËle. Tas attiecas gan uz politikasvirziena, gan politikas instrumenta, gan ievie¯anas un ievËro¯anas nodro¯in‚¯anas paËmienu,instit˙ciju uzb˙ves, p‚rrunu stratËÂijas un pareizas laika pl‚no¯anas izvËli. Jebkurai ¯‚dai izvËlei n‚kspar labu inform‚cija par iespËjam‚m sek‚m; ietekmes novËrtËjuma uzdevums ir sniegt ¯‚duinform‚ciju - gan kvantitatÏvu, gan kvalitatÏvu.

4.3.1. Acquis Communautaire pieem¯ana un ievie¯ana ar lietderÏg‚m izmaks‚m

ÿÏ ir pla¯‚k‚ un vissvarÏg‚k‚ no jom‚m, kur‚ savu ieguldÏjumu varËtu dot ietekmes novËrtËjums.Ir aprËÊin‚ts, ka Eiropas komp‚nij‚m ES un nacion‚lo administratÏvo prasÏbu ievËro¯anasnodro¯in‚¯ana gad‚ izmaks‚ 540 miljardus eiro (3 -- 4 % NKP). Turkl‚t arÏ da˝‚dos valdÏbas lÏmeosir arÏ bud˝eta izmaksas. Ja neizdodas izvËlËties visekonomisk‚ko un visefektÏv‚ko acquiscommunuataire ievie¯anas veidu, tad valsts salÏdzin‚jum‚ ar cit‚m ES dalÏbvalstÏm var zaudËtkonkurËtspËju. Ja ievie¯ana ir labi p‚rdom‚ta gan veida, gan secÏbas zi‚, tad gan indivÏdiem, ganuzËmumiem un valdÏb‚m izdosies ietaupÏt lÏdzekÓus.

Sagatavo¯an‚s integr‚cijai Eiropas SavienÏb‚ ir komplekss izmaksu samazin‚¯anas vingrin‚jums.Neraugoties uz bie˝i izteiktiem pretËjiem apgalvojumiem, ir vair‚ki veidi, nevis tikai viens veids, k‚iest‚ties ES. ÿiem da˝‚dajiem veidiem var b˙t Óoti da˝‚da ietekme uz ekonomiku un sabiedrÏbu. LaiizvËlËtos vislab‚ko ceÓu uz Eiropas SavienÏbu, ir j‚zina, k‚da ir ES politikas un regulu politisk‚,ekonomisk‚, finansi‚l‚, tiesisk‚ un soci‚l‚ ietekme, un k‚das sekas var b˙t da˝‚dajiem politikaslËmumu ievie¯anas veidiem.

Ja ES politikas pieem¯anai netiks atrasts visoptim‚l‚kais veids, tad ne tikai palielin‚siesizmaksas, bet arÏ samazin‚sies tie labumi ekonomisk‚s efektivit‚tes un konkurËtspËjas zi‚, kas tieksagaidÏti no iest‚¯an‚s ES. Lai palÏdzËtu izvairÏties no ¯‚d‚m sek‚m, ietekmes novËrtËjumu iespËjamsizmantot, meklËjot pieejas, kas:

l Nodro¯in‚tu, ka acquis communautaire soci‚lo mËrÊu realizË¯ana (piemËram, attiecÏb‚ uzapk‚rtËjo vidi) priv‚tajam sektoram nerada izmaksas, kas b˙tu augst‚kas par nepiecie¯amaj‚m;l Samazin‚tu valsts pakalpojumu izmaksas, izvairoties radÏt negatÏvos stimulus attiecÏb‚ uznodokÓiem, k‚ arÏ izvairÏ¯anos no nodokÓu maks‚¯anas;l Nodro¯in‚tu, ka izmaksas un kavË¯an‚s uzËmËjdarbÏbai, saemot valsts pakalpojumus unsadarbojoties ar p‚rvaldi (piemËram, ieg˙stot licenci) neb˙tu liel‚kas par nepiecie¯amaj‚m;l PaÓautos uz brÏvpr‚tÏgu likumu ievËro¯anu, kas, k‚ pieredze r‚da, industrijai ir daudz lËt‚ksveids, k‚ ievËrot ES regulas, nek‚ administratÏv‚ kontrole.

ÿo iemeslu dËÓ ietekmes novËrtËjumu, cik vien tas ir iespËjams, vajadzËtu iekÓaut likumdo¯anasharmoniz‚cijas proces‚. Ministrij‚m un darba grup‚m, kas sagatavo valsts juridiskos instrumentusacquis communautaire piemËro¯anai, vajadzËtu, cik vien tas ir iespËjams, sava norm‚l‚ darba gait‚apsvËrt, k‚das b˙s direktÏvu iestr‚d‚¯anas nacion‚laj‚ likumdo¯an‚ iespËjamo variantu sekas, k‚ arÏnoteikt visu b˙tisk‚ko ES tiesÏbu aktu izmaksas un ieguvumus. Ja sekas var b˙t nozÏmÏgas vai jada˝‚d‚s pieejas ievie¯anai var radÏt b˙tiski at¯ÊirÏgas ietekmes, tad par to vajadzËtu informËt ministrukabinetu (vai atbilsto¯u ministriju komiteju), lai lËmumus varËtu pieemt, rËÊinoties ar ¯o inform‚ciju.

4.3.2. Instit˙ciju veido¯ana

Liel‚ko tiesu ES nenosaka to, k‚dai j‚b˙t organizatoriskajai strukt˙rai un k‚d‚m j‚b˙t instit˙cij‚macquis communautaire ievie¯anai, to izveido¯ana un realizË¯ana ir katras valsts zi‚. –emot vËr‚ to, kaacquis communautaire rada funkcion‚las izmaias, kas j‚risina, nevis nosaka, k‚di institucion‚lierisin‚jumi b˙tu j‚pieem, tad instit˙ciju veido¯anas uzdevums liek meklËt vismaz efektÏvas atbilstÏbas

nodro¯in‚¯anas veidus.

ÿ‚da pieeja rada pla¯u institucion‚lo alternatÏvu diapazonu. AttiecÏb‚ uz da˝‚daj‚m acquiscommunautaire daÓ‚m ir j‚uzdod ¯‚di jaut‚jumi, k‚:

l Vai konkrËt‚ ES likumdo¯ana b˙tu j‚ievie¯, p‚rveidojot past‚vo¯‚s instit˙cijas, vai vajadzËturadÏt jaunas?l Vai pakalpojumus vajadzËtu nodro¯in‚t valsts vai priv‚tajam sektoram, vai abiem?l K‚d‚ veid‚ nodro¯in‚¯anas sistËmas (gan valsts, gan priv‚t‚s) tiks pakÓautas iek¯Ëjai un ‚rËjaikontrolei?l K‚di mËri j‚ievie¯, lai nodro¯in‚tu konkrËt‚ instit˙ciju form‚ta atbildÏbu sabiedrÏbai?

Pieredze r‚da, ka ES dalÏbvalstis patiesÏb‚ ir izvËlËju¯‚s Óoti da˝‚das institucion‚l‚s pieejas acquiscommunautaire daÓu ievie¯anai. DalÏbvalstu pieredzË arÏ rodama m‚cÏba, ka tas, k‚d‚ veid‚ acquiscommunautaire tiek p‚rcelts nacion‚laj‚ tiesÏbu sistËm‚ un k‚d‚ veid‚ tiek organizËta t‚ ievie¯anas unievËro¯anas nodro¯in‚¯anas sistËma, liel‚ mËr‚ nosaka to, k‚ds slogs tiek uzlikts uzËmËjdarbÏbai.AdministratÏvo instit˙ciju veido¯ana acquis ievie¯anai arÏ rada nopietnas sekas bud˝et‚ - gan t˙lÏtËjas,gan ilgtermia.

Izstr‚d‚jot ievie¯anas pieeju, vissvarÏg‚kais jaut‚jums ir izlemt, ko vajadzËtu optimizËt. ÿislËmums b˙s j‚pieem vair‚k‚s frontËs. Pirmk‚rt, apzinoties to, ka darbs, lai pan‚ktu ievËro¯anu,zin‚m‚ lÏmenÏ var p‚rspËt ieguvumus, t‚pËc liela uzmanÏba ir j‚pievËr¯ da˝‚do ievËro¯anasnodro¯in‚¯anas stratËÂiju izmaksu samËrÏbai Otrk‚rt, administratÏvie noteikumu rada gan bud˝etaizmaksas (ko sedz nodokÓu maks‚t‚ji), gan ekonomiskas izmaksas (ko tie¯i maks‚ uzËmËji, bet kasatspoguÓojas patËrËt‚ju izmaks‚s). Bie˝i vien ¯Ïs abas izlÏdzin‚s. PiemËram, uzËmumu var auditËtpriv‚t‚ sektora gr‚matvedis, kuram par darbu samaks‚ komp‚nija, vai arÏ administratÏvs inspektors,kuram par darbu maks‚ nodokÓu maks‚t‚ji. Bie˝i vien ir atvËrts jaut‚jums par to, kura no ¯Ïm iespËj‚mir ekonomiskaj‚ un administratÏvaj‚ zi‚ efektÏv‚ka.

Izmantojot iepriek¯Ëj‚s trÏs nodaÓ‚s apskatÏt‚s metodes, ietekmes novËrtËjums var kÓ˙t pargalveno instrumentu, nosakot un mËrot da˝‚do institucion‚lo uzb˙vju alternatÏvu b˙tisk‚s sekas ganvalsts, gan priv‚t‚ sektora izmaksu un efektivit‚tes zi‚.

4.3.3. Sagatavo¯an‚s sarun‚m un nost‚ju modificË¯ana sarunu laik‚

Ietekmes novËrtËjums var palÏdzËt valstij sagatavot p‚rrunu stratËÂiju, identificËjot t‚s jomas,kur‚s valsts varËtu vËlËties pan‚kt p‚rejas noteikumus vai izËmumus, apkopjot empÏriskos datus(gan kvantitatÏvos, gan kvalitatÏvos) argumentu pamatojumam.

Nosakot jomas, kur‚s b˙tu nepiecie¯ams p‚rejas periods, ir svarÏgi iz¯Êirt ønoteikumus attiecÏb‚uz produktiemø un ønoteikumus attiecÏb‚ uz procesiemø. Noteikumi attiecÏb‚ uz produktiem skarpa¯a produkta dabu, piemËram, p‚rtikas kvalit‚tes standartus, automa¯Ïnu izme¯u standartus,prasÏbas par etiÊetË uzr‚d‚mo inform‚ciju, utt. Lai produktu varËtu tirgot ES, tam ir j‚atbilstnoteikumiem par produktiem. Savuk‚rt noteikumi attiecÏb‚ uz procesiem skar produkta ra˝o¯anasapst‚kÓus, piemËram, darba dro¯Ïbas un veselÏbas standartus darba viet‚s vai r˙pnÏcu apk‚rtËj‚s videsaizsardzÏbas standartus.

ValstÏm, kas veic pirmsiest‚¯an‚s p‚rrunas, j‚b˙t gatav‚m iest‚¯an‚s brÏdÏ p‚remt visus acquiscommunautaire daÓas, kas attiecas uz produktiem iek¯Ëj‚ tirg˙. Da˝as direktÏvas var radÏt problËmas,to vajadzËtu izpËtÏt, un, ja problËmas ir nopietnas, ¯o jaut‚jumu izvirzÏt p‚rrun‚m. Ta‡u ¯iemargumentiem vajadzËtu b˙t tÏri tehniskiem, proti, ka pie vislab‚k‚s gribas pasaulË ir fiziski neiespËjami¯o direktÏvu ieviest lÏdz iest‚¯an‚s brÏdim. Jebkuri mËÂin‚jumi izmantot izËmumus vai p‚rejasperiodus, lai pasarg‚tu vietËjos ra˝ot‚jus, valsts vai priv‚tos, tikai sare˝ÂÏs p‚rrunas un, iespËjams, t‚sievËrojami pagarin‚s.

DirektÏv‚m, kas attiecas uz procesu, vajadzËtu veikt pamatÏgu ietekmes novËrtËjumu.VissvarÏg‚k‚s jomas ir apk‚rtËj‚ vide un soci‚l‚s politikas sfËra (it Ïpa¯i darba dro¯Ïba un veselÏbadarba viet‚s), iespËjams arÏ t‚da sfËra k‚ transports. GadÏjum‚, ja direktÏvai paredzams Óoti

33

34

svarÏgas sekas, kas varËtu novest pie nopietn‚m finansË¯anas problËm‚m (vai da˝os gadÏjumos pieinstitucion‚l‚m problËm‚m), tad vajadzËtu nopietni apsvËrt priek¯likumu pieprasÏt p‚rejas periodu.

AtkarÏb‚ no problËmas b˙tÏbas arÏ pieprasÏtie p‚rejas periodi var b˙t da˝‚di:l Ja problËma ir tehniska, proti, vienk‚r¯i nepietiek laika direktÏvas ievie¯anai lÏdz iest‚¯an‚s, unja direktÏvas ievie¯ana ir nep‚rprotami kandid‚tvalsts interesËs, tad vajadzËtu pieemt pËciespËjas Ïs‚ku p‚rejas periodu.l Ja ievie¯ana radÏtu nopietnas finansi‚las gr˙tÏbas, tad vajadzËtu apsvËrt divus iespËjam‚s p‚rejasveidus:- Ja direktÏvas pieem¯ana tik un t‚ ir svarÏga ekonomiskajai izaugsmei un makroekonomiskajaistabilit‚tei, tad ir j‚pieprasa Ïs‚kais, progresÏv‚kais p‚rejas periods, kas ir finansi‚li iespËjams.- Kad direktÏvas ieguldÏjums Ïstermi‚ izaugsmË, stabilit‚tË un nodarbin‚tÏb‚ nav b˙tisks, bet irpat negatÏvs, tad vislab‚kie b˙tu gari p‚rejas periodi, ar intensÏv‚ko darbÏbu p‚rejas periodabeig‚s. Tam piemËrs varËtu b˙t DirektÏva par pilsËtu kanaliz‚cijas ˙deiem. Ilgtermi‚,nep‚rprotami, visu valstu interesËs ir ¯o direktÏvu pieemt, jo t‚ dod b˙tiskus ieguvumusapk‚rtËjai videi un patËrËt‚jiem. Ta‡u Ïstermi‚ un vidËj‚ termi‚ ir maz sai¯u starp ¯Ïs direktÏvasievie¯anu un ekonomisko izaugsmi vai pat soci‚lo labkl‚jÏbu, izemot negatÏv‚s, proti, ievie¯anair tik d‚rga, ka t‚s finansË¯ana varËtu palËnin‚t ekonomisko izaugsmi. ÿ‚da gadÏjum‚ ide‚lsrisin‚jums b˙tu ilgs p‚rejas periods, kur‚ liel‚k‚ ievie¯anas daÓa tiek pl‚nota beigu posm‚ (kadvalsts NKP b˙tu pieaudzis).

No ietekmes novËrtËjuma izrieto¯s stabils argumentu pamatojums padarÏtu nost‚jas dokumentusp‚rliecino¯‚kus. Turkl‚t arÏ p‚rrunu gait‚ valstij neizbËgami n‚ksies no da˝‚m sav‚m prasÏb‚matteikties, un ietekmes analÏzË apkopot‚ inform‚cija palÏdzËs pieemt lËmumus par to, k‚ noteiktpriorit‚r‚s nacion‚l‚s intereses. Bez ¯‚das analÏzes ministru kabinets nevarËs p‚rrunu procesa laik‚pieemt nopietnus lËmumus par to, no kur‚m nost‚j‚m atteikties un kuras — nelok‚mi aizst‚vËt.

4.3.4. Komunik‚cija attiecÏb‚ uz Eiropas integr‚ciju

Vairum‚ Austrumeiropas un Centr‚leiropas kandid‚tvalstu iest‚¯an‚s ES ir diezgan popul‚rsprojekts, ko atbalsta ietekmÏgi politiski spËki. Ta‡u pieredze r‚da, ka nevar rËÊin‚ties ar to, ka ¯isatbalsts nemainÏsies, kad p‚rrunu gait‚ b˙s j‚pieem smagi lËmumi un kad da˝iem sektoriem ESprasÏbu pieem¯ana radÏs negatÏvas sekas. T‚pËc vis‚m valstÏm ir j‚veic k‚ds sazias ar sabiedrÏbudarbs, lai nodro¯in‚tu ¯Ï procesa nep‚rtrauktu atbalstu.

Ietekmes novËrtËjums var uzlabot valdÏbas komunik‚cijas, sniedzot daudz pla¯‚ku inform‚ciju,kas Óauj par‚dÏt, k‚du labumu no valdÏbas lËmumiem g˙st sabiedrÏba. Sagatavojoties iest‚¯anai ES unpirmsiest‚¯an‚s p‚rrunu gait‚ ir j‚pieem gr˙ti lËmumi, un bie˝i vien da˝‚di sabiedrÏbas segmentiizj˙t da˝‚da mËroga ietekmi, un t‚pËc gandrÏz vienmËr ir neizbËgami, ka pat optim‚lie lËmumi izraisÏssabiedrÏbas vai k‚du konkrËtu sektoru pretestÏbu. PiemËram, samaksas noteik¯ana par k‚dupakalpojumu, kas lÏdz ¯im bijis øbezmaksasø, vienmËr ir nepopul‚ra. Ta‡u, ja valdÏba spËj sniegtp‚rliecino¯us datus par to, ka ilgtermi‚ ¯is ir lËt‚kais variants, tad ir viegl‚k pan‚kt, ka ¯is lËmumstiek akceptËts. ValdÏbas spËja pier‚dÏt, ka izvËle izdarÏta, balstoties uz pamatÏgu analÏze, vienmËrvismaz palÏdz nodro¯in‚t atbalstu ¯im lËmumam.

P‚rrunu nost‚jas sagatavo¯anas un vËl‚kas modifik‚cijas laik‚ laba politika vienmËr ircaurskat‚mÏba. Protams, laika ierobe˝ojumi neÓaus valdÏbai informËt vËlËt‚jus par to, k‚du nost‚ju t‚gras‚s pieemt. Ta‡u, ja radÏsies iespaids, ka valdÏba pieem nost‚jas ar sabiedrÏbu nekonsultËjoties unto neinformËjot, tad tas mazin‚s atbalstu visam integr‚cijas procesam kopum‚. Caurskat‚mÏba kÓ˙saizvien nozÏmÏg‚ka p‚rrunu proces‚, kad, lai pan‚ktu progresu p‚rrun‚s, n‚ksies mainÏt nost‚ju valstijÏpa¯i svarÏg‚s pozÏcij‚s. T‚pËc laba politika ir jau no pa¯a p‚rrunu procesa s‚kuma atvËlËt resursuskonsult‚cij‚m, informË¯anai un sabiedriskaj‚m attiecÏb‚m.

IzsmeÓo¯a inform‚cija par loÂisko pamatojumu da˝‚do politiku un ievie¯anas variantu izvËlei, itÏpa¯i parlamentam, kam, sagatavojoties iest‚¯anai, vajadzËs pieemt likumu pl˙smu, lai nacion‚lolikumdo¯anu saskaotu ar ES prasÏb‚m. Ne reti parlamenti mËÂina izmainÏt valdÏbas ierosin‚tolikumdo¯anu, un valdÏb‚m, lai t‚s nodro¯in‚tu iest‚¯an‚s procesam nepiecie¯am‚s likumdo¯anaspieem¯anu, ir vajadzÏgi p‚rliecino¯i argumenti.

35

4.3.5. EfektÏva dalÏbaDalÏba ES pieprasa, lai nacion‚l‚ p‚rvalde pla¯i iesaistÏtos Eiropas politikas veido¯an‚. Ministriju

ierËdiem j‚spËj reaÂËt uz jaunu tiesÏbu aktu priek¯likumiem un novËrtËt, bie˝i vien - diezgan ‚tri,k‚d‚ veid‚ tie varËtu ietekmËt viu valstis. Bie˝i vien ¯o uzdevumu veik¯anai nepiecie¯am‚s iemaasir t‚s pa¯as, kas nepiecie¯amas ietekmes novËrtË¯anas veik¯anai. Turkl‚t arÏ ietekmes novËrtËjumaizdarÏ¯ana ir ES politikas veidot‚ju pien‚kums. Tam piemËrs ir ES DirektÏva par ietekmes uz vidinovËrtËjumu, kas nosaka valsts un priv‚tajam sektoriem pien‚kumu novËrtËt lielu celtniecÏbasprojektu - t‚du k‚ ceÓu b˙vË¯ana vai jaunu r˙pniecisku kompleksu cel¯ana, ietekmi uz apk‚rtËjo vidi.

ÿo iemeslu dËÓ ir vËrts paturËt pr‚t‚, ka ¯ÏbrÏ˝a investÏcijas ietekmes novËrtËjuma veik¯an‚,apm‚cot ierËdus, uzlabojot viu iemaas attiecÏgaj‚s jom‚s, vienlaikus ir arÏ investÏcija ministrijupolitikas analÏzes veik¯anas kapacit‚tes paaugstin‚¯an‚, t‚dËj‚di sagatavojot darbiniekus tiemuzdevumiem, kas b˙s j‚veic pËc iest‚¯an‚s ES.

4.4. Ietekmes novËrtËjums: priorit‚¯u noteik¯anaKaut arÏ ietekmes novËrtËjums nep‚rprotami ir noderÏgs instruments iest‚¯an‚s ES proces‚, tomËr

ir skaidrs, ka tas likumdo¯anas un politisko izmaiu apjoms, kas ¯aj‚ proces‚ tiek pieprasÏts noCentr‚leiropas un Austrumeiropas valstÏm, neÓauj t‚m izdarÏt ietekmes novËrtËjumu par visu. T‚ k‚resursi un laiks ir ierobe˝oti, tad ir j‚izvËlas, kuros gadÏjumos ietekmes novËrtËjums izmaksu zi‚ b˙tuvislietderÏg‚kais. Pamatprincips ir t‚ds, ka ietekmes novËrtËjum‚ ieguldÏtajiem resursiem j‚b˙tproporcion‚liem ¯Ï jaut‚juma svarÏgumam. Kaut k‚ds novËrtËjums, varb˙t tikai visp‚rËjos vilcienos, irj‚veic par visiem b˙tiskiem ES likumdo¯anas aktiem, ta‡u detalizËts ietekmes novËrtËjums j‚veltaiz¯Êiro¯‚m tËm‚m. Te piemËrs varËtu b˙t t‚s regulas un direktÏvas, kur‚s ir lielu ietaupÏjumu iespËjas,vai par kur‚m ir zin‚ms, ka to ievie¯ana var b˙t problem‚tiska un gr˙ta, k‚ arÏ par p‚rrun‚mstratËÂiski svarÏgiem jaut‚jumiem, t‚d‚m jom‚m, attiecÏb‚ uz kur‚m ir liela spriedze vai kuras irpotenci‚lie p‚rejas perioda kandid‚ti.

Ir vismaz pieci veidi, k‚ noteikt to likumdo¯anu, par kuru valsts varËtu vËlËties veikt pla¯‚kunovËrtËjumu.

l IzvËle pËc pa¯as politikas b˙tÏbas un izmaks‚m.

At¯ÊirÏbas starp direktÏv‚m un regul‚m un produktu un procesu jau tika pieminËtas. DirektÏv‚miespËjams piemËrot daudz pla¯‚ku novËrtËjumu, jo t‚s piemËro¯anas zi‚ ir daudz elastÏg‚kas, lÏdz arto ir vair‚k variantu, ko apskatÏt. J‚dom‚, ka attiecÏb‚ uz procesa regul‚m un direktÏv‚m daudzticam‚ka varËtu b˙t p‚rejas perioda noteik¯ana nek‚ uz t‚m, kas attiecas uz produktu, lÏdz ar tonost‚jas dokument‚cijas sagatavo¯anas kontekst‚ t‚m varËtu veltÏti pla¯‚ku ietekmes novËrtËjumu. IrvËrts pieminËt, ka vair‚kas no finansi‚li zi‚ vissmag‚kaj‚m direktÏv‚m tika pieemtas, nosakoteso¯aj‚m dalÏbvalstÏm garus ievie¯anas periodus, un ¯o argumentu pa¯reizËj‚m kandid‚tvalstÏmvajadzËtu izmantot, pieprasot sev p‚rejas periodus.

Turkl‚t arÏ visliel‚kie valsts un, iespËjams, arÏ priv‚tie ieguldÏjumi b˙s nepiecie¯ami ¯aj‚ acquisprocesa daÓ‚. No jom‚m, uz ko attiecas kopienas likumi, visliel‚k‚s investÏcijas prasÏs likumi parapk‚rtËjo vidi un dro¯Ïbu un veselÏbu darba viet‚s. KopËjais bud˝eta investÏciju apjoms, kasnepiecie¯ams, lai ieviestu procesa acquis, ievËrojami p‚rsniedz Centr‚leiropas un Austrumeiropasvalstu iespËjas, pat vidËj‚ termi‚. Ja pieskaita vËl investÏcijas infrastrukt˙r‚, tad ir skaidrs, ka, patpieemot, ka ekonomisk‚s izaugsmes r‚dÏt‚ji b˙s augsti, emot vËr‚ resursus, kas ietvert nacion‚lajospl‚notajos daudzgadÏgajos bud˝etos, un priv‚t‚ sektora spËju finansËt da˝as no nepiecie¯amaj‚minvestÏcij‚m, pilnÏgai ievie¯anai vajadzËs vair‚kus gadus. Priv‚ta vai priv‚ta/ valsts investÏcijufinansË¯ana nep‚rprotami palÏdzËs pa‚trin‚t acquis communautaire pieem¯anu, ta‡u attiecÏb‚ uzdirektÏv‚m, kas nosaka minim‚lo pakalpojumu lÏmeni, b˙s nepiecie¯ams ievËrojams bud˝etafinansËjums. –emot vËr‚ ar ¯Ïm direktÏv‚m saistÏt‚s paredzam‚s milzÏg‚s izmaksas, arÏ pien‚cÏganovËrtËjuma radÏtie potenci‚lie ien‚kumi b˙t atbilsto¯i lieli.

l IzvËle, vadoties no pa¯reizËjo piecpadsmit dalÏbvalstu pieredzes.

Daudzos gadÏjumos pa¯reizËj‚s kandid‚tvalstis var izmantot pa¯reizËjo dalÏbvalstu pieredzi, lainoteiktu t‚s acquis communautaire jomas, kur‚s ieguldÏjumi ietekmes novËrtËjum‚ varËtu

36

atmaks‚ties. PiemËram, b˙tu vËrts apskatÏt t‚s direktÏvas, kuru ievie¯anai dalÏbvalstis ir izvËlËju¯‚sda˝‚dus ceÓus, lai atrastu valsts situ‚cijai vispiemËrot‚ko variantu. T‚s direktÏvas, kuru ievie¯ana bijusiÓoti d‚rga vai kam biju¯as nopietnas negaidÏtas sekas, arÏ ir labi kandid‚ti pilnÏgam ietekmesnovËrtËjumam. ÿ‚dos gadÏjumos dalÏbvalstu pieredze var noderËt, arÏ veicot ietekmes novËrtËjumu,dodot iespËju kandid‚tvalstÏm izdarÏt secin‚jumus ar maz‚k‚m izmaks‚m, izmantojot jau pieejamodalÏbvalstu inform‚ciju un analÏzi.

Apsverot t‚du jaut‚jumu ietekmes analÏzi, attiecÏb‚ uz kuriem varËtu pieprasÏt p‚rejas periodu,kandid‚tvalstis var apskatÏt t‚s kopienas direktÏvas, kur‚s dalÏbvalstÏm tiku¯i noteikti p‚rejas periodiievie¯anai. Tas Ïpa¯i attiecas uz apk‚rtËj‚s vides jomu, DirektÏvas par pilsËtu kanaliz‚ciju ˙deiemdalÏbvalstÏm ir doti lÏdz pat 15 gadiem atsevi¯Êu direktÏvas elementu ievie¯anai. Skaidrs, ka ¯‚dadirektÏva radÏs problËmas arÏ jaunaj‚m dalÏbvalstÏm, un t‚pËc t‚s sekas ir r˙pÏgi j‚izsver.

l IzvËle, izmantojot iepriek¯Ëjo kandid‚tvalstu pieredzi

Iepriek¯Ëj‚ papla¯in‚¯ana ne vienmËr labi par‚dÏs iespËjam‚s iest‚¯an‚s problËmas. PËdËj‚suzemt‚s valstis ir Austrija, Somija un Zviedrija, bet ¯Ïm valstÏm bija salÏdzino¯i maz problËmu arpiemËro¯anos acquis communautaire, daÓËji t‚pËc, ka t‚s jau bija tam piemËroju¯‚s caur lÏgumu parEiropas Ekonomisko zonu, un daÓËji t‚pËc, ka t‚m jau bija Eiropas SavienÏbai lÏdzÏgs likumdo¯anaslÏmenis. Varb˙t no attÏstÏbas lÏmea aspekta raugoties, Sp‚nijas un Portug‚les iest‚¯an‚s ir b˙tisk‚ka,bet ¯Ïs abas valstis iest‚j‚s pirms 15 gadiem, pirms ø1992ø programma iek¯Ëj‚ tirgus nobeig¯anai bijapa Ïstam ies‚kusies. TomËr ir vËrts r˙pÏgi izpËtÏt ¯o da˝‚do valstu iest‚¯an‚s lÏgumus un apspriestiest‚¯an‚s problËmas ar iest‚¯an‚s sagatavo¯an‚ iesaistÏtaj‚m amatperson‚m.

T‚m valstÏm, kas sarunas ar Eiropas SavienÏbu uzs‚ka 2000. gada febru‚rÏ, ir vËrts paskatÏties,k‚da bijusi to valstu nost‚ja, kas sarunas uzs‚ka 1998. gada pavasarÏ. ÿÏs valstis iesniedza visu savunost‚jas dokument‚ciju, un vairums no t‚s ir brÏvi pieejami. Ne visas ¯Ïs kandid‚tvalstis pabeigu¯asietekmes novËrtËjumu galvenaj‚s acquis communautaire jom‚s, ta‡u, emot vËr‚ visas jomas, kur‚spieprasÏts p‚rejas periods vai citi mËri, kas atk‚pjas no acquis communautaire, iespËjams g˙t labupriek¯statu par galvenaj‚m potenci‚laj‚m problËm‚m.

l IzvËle, balstoties uz amatpersonu pieredzi no skrÏning‚ iesaistÏtaj‚m horizont‚laj‚mministrij‚m.

TeorËtiski ¯o ministriju amatpersonas vis‚ valdÏb‚ ir visspËjÏg‚k‚s noteikt problËmu jomas. T‚mvajadzËtu labi p‚rzin‚t sektorus, ar kur‚m t‚s str‚d‚, k‚ arÏ apzin‚ties problËmas, ar kur‚m ¯ie sektorisaskaras. T‚s arÏ b˙s piedalÏju¯‚s ES likumdo¯anas skrÏniga sesij‚s ar Eiropas Komisiju BriselË.

Viena no liel‚kaj‚m problËm‚m ¯aj‚ zi‚ ir vËrst horizont‚lo ministriju amatpersonu uzmanÏbu uzto, k‚da veida problËmas varËtu rasties viu kompetences sfËr‚. Parasti valdÏbas p‚rst‚vim, kaskoordinËt Eiropas integr‚cijas jaut‚jumus, vajadzËtu stimulËt ministriju amatpersonas identificËt t‚ssvarÏg‚s jomas, kur‚s vajadzËtu veikt ietekmes novËrtËjumu.

l IzvËle, konsultËjoties ar uzËmumiem, apvienÏb‚m un cit‚m sabiedrÏbas intere¯u grup‚m.

Da˝as no jom‚m, kur‚s vajadzËtu veikt pilnÏgu ietekmes novËrtËjumu, saskatÏs nevis valdÏba, betgan nevalstiskais sektors. Tie¯i ¯Ï iemesla dËÓ, nosakot jomas, kur‚s b˙tu veicams ietekmesnovËrtËjums, vajadzËtu pieaicin‚t uzËmumus un citus nevalstiskos sektorus. ÿie nevalstiskie avotib˙s vajadzÏgi arÏ t‚s inform‚cijas apkopo¯anai, kas nepiecie¯ama ietekmes novËrtË¯anas veik¯anai ¯aj‚sjom‚s.

5. ATSAUCES, NODERÃGAS VADLÃNIJAS, INTERNETA LAPAS UN TIEÿ¬S SAITES

1. AtsaucesW. Kip Viscusi: øImproving the Analytical Basis for Regulatory Decision-Makingø page 183Regulatory Impact Analysis: Best Practices in OECD Countries (OECD 1997). ÿaj‚ ESAO izdevum‚atrodami konkrËti piemËri un detalizËti nor‚dÏjumi par labu ietekmes analÏzi.OECD Recommendation of the Council of the OECD on Improving the Quality of GovernmentRegulation (1995).Article 6.2, The Framework Regulation, Council (EEC) No. 2081/93.

2. NoderÏgi izdevumi un lab‚s prakses vadlÏnijas

SIGMA PAPER No. 13: Assessing the Impacts of Proposed Laws and Regulations

SIGMA PAPER No. 15: Checklist on Law Drafting and Regulatory Management in Central and EasternEurope

SIGMA Publication 1994 Improving the Quality of Laws and Regulations: Economic, Legal andManagerial Techniques

EU Guidelines: Good Practice Guidelines for the Management of the Evaluation Function. ÿÏs vadlÏnijasatsaucas uz vair‚kiem Komisijas izdevumiem, to skait‚, Guide to Cost-Benefit Analysis of MajorProjects , kas dab˙jams no Evaluation Unit of DG XVI, tel.: 295.16.85 / 295.72.79. ÿÏs vadlÏnijas irÏpa¯i dom‚tas Komisijas amatperson‚m, kas nav izmaksu -ieguvumu analÏzes speci‚listi, bet t‚sarÏ dod zin‚mas nor‚des ‚rËjiem ekspertiem, kam ir j‚zina Komisijas Ïpa¯‚s prasÏbas par to, k‚dainform‚cija j‚pievieno par iesniegto projektu izmaks‚m un ieguvumiem.

T‚s atrodamas ¯aj‚ interneta adresË:

http://europa.eu.int/comm/dg19/evaluation/en/goodpracticeen.htm:

Austr‚lija (Viktorijas ¯tats)

http://www.dsd.vic.gov.au/dir0136/regreform/orrsite.nsf

Austr‚lija(Feder‚l‚ valdÏba)

http://www.pc.gov.au/orr/reguide2/index.html

Kan‚da

http://www.pco-bcp.gc.ca/raoics-srdc/raoic_e.htm

Pa¯laik notiek Kan‚das øNor‚dÏjumu par feder‚lo tiesisko aktu izdo¯anas procesuø atjaunin‚¯ana.DrÏzum‚ j‚b˙t pieejamai arÏ jaunajai versijai.

V‚cija

http://www.staat-modern.de/projekte/index2.htm:

Skat. vadlÏnijas par ietekmes novËrtËjumu un vadlÏnijas par izmaksu novËrtËjumu v‚ciski:

(1) Leitfaden zur Gesetzesfolgenabsch‰tzung (pdf)

(2) Arbeitshilfe zur Ermittlung der Kostenfolgen von Rechtsvorschriften (pdf)

Lielbrit‚nija:

http://www.cabinet-office.gov.uk/regulation/1998/brg/brg_contents.htm

Papildus:

Pasaules Bankas m‚jas lap‚ atrodamas saites uz vair‚k nek‚ 200 pasaules valdÏbu interneta lap‚m:

http://www1.worldbank.org/publicsector/civilservice/

37

38

6. LIKUMU UN NOTEIKUMU IETEKMES NOV»RT»JUMS

Noteikumu piemËrs

IekÓauts ministriju visp‚rËjos darbÏbas noteikumos

ReinzemË - Pfalc‚ (V‚cij‚) izmantoto vadlÏniju tulkojums

XX pants: Likumu un noteikumu ietekmes novËrtËjums

1. Likumu un noteikumu ietekmes novËrtËjums ir saistÏts ar sekojo¯aj‚m proced˙r‚m:

l AlternatÏvo likumprojektu un noteikumu nepiecie¯amÏbas, steidzamÏbas un iespËjamo seku izskatÏ¯ana (iespËjam‚s ietekmes novËrtËjums);

l Likumprojektu un noteikumu vai to daÓu izskatÏ¯ana (ietekmes novËrtË¯ana projekta stadij‚);

l SpËk‚ eso¯o tiesÏbu aktu novËrtË¯ana (retrospektÏvais ietekmes novËrtËjums).

2. Ir j‚veic jebkura pl‚nota likumdo¯anas akta novËrtËjums, ja tas ir liela mËroga vai tam irparedzamas b˙tiskas sekas.

3. NovËrtËjot tiesÏbu instrumenta sekas, ir j‚ievËro XXX pielikum‚ ietvert‚s vadlÏnijas.

XXX pants

4. Kad tiek veikts likumu/ noteikumu ietekmes novËrtËjums, tad loÂiskaj‚ pamatojum‚ ir j‚ietver¯Ï novËrtËjuma rezult‚ti un tas, k‚ tie tiku¯i emti vËr‚; loÂiskaj‚ pamatojum‚ arÏ j‚paskaidro, k‚pËc¯‚ds novËrtËjums nav veikts.

5. Ierosin‚jumi veikt likuma/noteikumu ietekmes retrospektÏvo novËrtËjumu ir j‚paskaidrotiesÏbu instrumenta projekta pavaddokument‚cij‚.

7. PIELIKUMS

VadlÏnijas likumu un noteikumu ietekmes novËrtË¯anai

Likumu un noteikumu ietekmes novËrtË¯ana ietver Ïpa¯as proced˙ras:l J‚izstr‚d‚ da˝‚die regulatorie varianti un j‚veic to ietekmes salÏdzino¯s novËrtËjums 6, k‚ arÏ

j‚veic lab‚k‚ tiesÏbu akta varianta pamatota izvËle;l J‚analizË un j‚p‚rbauda likumprojekti un tiesÏbu akti atbilsto¯i funkcion‚lu kritËriju kopumam;l J‚novËrtË spËk‚ eso¯ie tiesÏbu instrumenti (k‚ atsevi¯Ês, nep‚rtraukts vai periodisks pas‚kums)ÿÏs proced˙ras iespËjams izmantot kop‚ vai atsevi¯Êi. Izmantot‚ metode ir atkarÏga no konkrËt‚

pl‚not‚ likuma/ noteikumiem un t‚ izvËrtË¯anai izmantotajiem kritËrijiem.

1. N‚kotnes ietekmes novËrtËjums

ÿÏ proced˙ra tiek izmantota, lai novËrtËtu nepiecie¯amÏbu pËc k‚da tiesÏbu akta, noteiktuiespËjamos da˝‚dos tiesÏbu aktu variantus un izdarÏtu to salÏdzino¯u novËrtËjumu pËc toparedzamaj‚m sek‚m (slodze, ietekme uz soci‚lo attÏstÏbu, utt.).

Galvenais mËrÊis:Noteikt, kuram tiesÏbu akta variantam ir vislab‚k‚s iespËjas sasniegt mËrÊi, emot vËr‚iespËjam‚s blakus par‚dÏbas.

Pl‚no¯anas posm‚:l J‚izpËta regulËjam‚ joma;l J‚noformulË tiesÏbu akta varianti;l J‚apraksta da˝‚d‚ iespËjam‚ attÏstÏba regulËjamaj‚ jom‚ (scen‚riji);l Da˝‚do tiesÏbu aktu variantu kombinË¯ana ar da˝‚dajiem scen‚rijiem.

Ievie¯anas posm‚:l Ietekmes novËrtË¯ana sadarbÏb‚ ar ekspertiem un ¯o noteikumu mËrÊa grupu (‚m);l NovËrtËjuma zio¯ana sast‚dÏ¯ana, kur‚ tiek noteikts un rekomendËts vispiemËrot‚kais tiesÏbuakta variants;l Pamatojoties uz izvËlËt‚ tiesÏbu akta varianta, tiek sagatavots likumprojekts vai noteikumi.

2. Ietekmes novËrtË¯ana projekta stadij‚

ÿo proced˙ru iespËjams izmantot da˝‚diem mËrÊiem, kad tiesÏbu akta variants (kas izvËlËtsiepriek¯, ja iespËjams, pamatojoties uz n‚kotnes ietekmes novËrtËjumu) tiek sagatavots ardokument‚cijas un p‚rbaudes/ testË¯anas proced˙ru palÏdzÏbu. T‚ var izmantot atbilsto¯us p‚rbaudespaËmienus un, ja ir t‚da nepiecie¯amÏba, modificËt t‚s daÓas, kas rada b˙tiskus iebildumus.

Galvenais mËrÊis:Noteikt, vai regulatorais mËrÊis ir sasniegts pËc iespËjas lab‚k‚ veid‚ un vai tas ir ilgtspËjÏgs.Noteikt, vai tiesÏbu instrumenta mËrÊa grupa ir spËjÏga to viegli ieviest un ievËrot.Noteikt, cik liel‚ mËr‚ tiesÏbu instruments samazina/ palielina mËrÊa grupas slodzi.

Tipisk‚ proced˙ra:l J‚nosaka novËrtËjuma kritËriji (piemËram, cik liel‚ mËr‚ sasniegti mËrÊi, realizËjamÏba,izmaksas) un novËrtËjuma metodes/ paËmieni (piemËram, vËrtÏbas -ieguvumu analÏze,simul‚cija, izmaksu - ieguvumu analÏze).l P‚rbaudes un izmËÂin‚¯anas veik¯ana, ja iespËjams, sadarbÏb‚ ar mËrÊa grupu.l Noteikt, vai projekta stadij‚ veikt‚ ietekmes novËrtËjuma rezult‚ti attaisno ¯o likumprojektu vainoteikumus un vai tie nepieprasa pamatotas izmaias un labojumus.l DokumentËt novËrtËjuma rezult‚tus un izmaias projekt‚.

39

40

3. RetrospektÏvais ietekmes novËrtËjums

ÿo proced˙ru izmanto, lai noteiktu tiesÏbu instrumenta re‚lo ietekmi pËc t‚ st‚¯an‚s spËk‚ ar t‚pl‚noto ietekmi. ÿis novËrtËjums var b˙t vienreizËjs, nep‚rtraukts vai periodisks.

Galvenais uzdevums:Noteikt, vai svarÏg‚kie tiesÏbu instrumenta mËrÊi ir sasniegti (pan‚kumu mËrs). Noteikt, vai nav

ieteicams vai nepiecie¯ams eso¯o instrumentu labot, p‚rstr‚d‚t vai no t‚ atteikties.

Tipisk‚ proced˙ra:l Noteikt novËrtËjuma kritËrijus (piemËram, cik liel‚ mËr‚ uzdevumi ir veikti, k‚ tas ir pieemts,izmaksas, re‚l‚ ietekme un blakus par‚dÏbas pielietojuma sfËr‚).l IzvËlËties tiesÏbu akta daÓas novËrtË¯anai (visu likumu, t‚s sadaÓas, kur‚m paredzama b˙tiskaietekme).l Noteikt novËrtË¯anas termiu vai regularit‚ti (ja tas jau noteikts tiesÏbu instrument‚).l Noteikt atbilsto¯‚s novËrtË¯anas metodes (piemËram, lauka pËtÏjumi, aptaujas, instrumentupiemËrojo¯‚s administr‚cijas uzklausÏ¯ana, ziojumi, re‚lo un pl‚noto rezult‚tu salÏdzin‚jums.l PËtÏjumu/ p‚rbau˝u veik¯ana.l Rezult‚tu novËrtË¯ana saska‚ ar novËrtËjuma kritËrijiem.l DokumentËt ieteikumus turpm‚kai rÏcÏbai (atsaucoties uz n‚kotnes ietekmes novËrtËjumu (iem)un novËrtËjumiem, kas veikti projektË¯anas posm‚).

4. Ietekmes novËrtË¯anas piemËro¯ana

l TrÏs da˝‚d‚s ietekmes novËrtË¯anas proced˙ras un t‚s da˝‚die posmi ir j‚piemËro elastÏgi,atbilsto¯i politiskajiem mËrÊiem un praktiskaj‚m vajadzÏb‚m saska‚ ar izmaksu/ laikakritËrijiem.l MetodoloÂijai ir j‚em vËr‚ liel‚ regulatoro instrumentu un novËrtËjuma kritËriju da˝‚dÏba; t‚slieto¯ana j‚saskao ar konkrËtaj‚m problËm‚m un liet‚m, un metodoloÂija ir j‚pilnveido.l Nepiecie¯amÏbas gadÏjum‚ ir j‚izmanto eso¯‚ dokument‚cija, proti, rokasgr‚matas, k‚ arÏ ‚rËjaskonsult‚cijas un profesion‚l‚ apm‚cÏba.l Ir j‚veic regul‚ras p‚rbaudes, lai noteiktu, vai nav ieteicams veikt tiesÏbu instrumentu ietekmesinstitucionalizËtu novËrtËjumu un, ja tas j‚veic, k‚da b˙tu piemËrot‚ novËrtËjuma forma.

Sigma · PROGRAMMA SIGMA SIGMA (Support for Improvement in Governance and Management in Central and...

Documents

Transcript of Sigma · PROGRAMMA SIGMA SIGMA (Support for Improvement in Governance and Management in Central and...