Profesionālās izglītības progrogrammas titullapa talakizglitibas...un atpazīst ikdienā...

Zaļās

prasmes

Iniciatīva un

uzņēmēj-

darbība

Būvkonstrukciju

montētāja prakse

18%

Ēku konstrukcijas

montāžas darbu

organizēšana

5%

Jumta konstrukciju

montāža

10%

Grīdas izbūve un

montāža 10%

Sienu un pārsegumu

konstrukciju montāža

(koka, stikla,

dzelzsbetona)

15%

Ēkas pamatu

izbūve un zemes

darbi

5%

Būvdarbu

dokumentācijas

sagatavošana un

plānošana

10%

Sabiedrības

un cilvēka

drošība

Valodas,

kultūras

izpratne un izpausmes

Būvniecības

procesi,

būvdarbu veidi

6%

Tehnisko

zīmējumu un

skiču izstrāde

un lasīšana

8%

Ģeodēzisko

darbu izpilde

3%

Ziemas dārza

montāža

4%

Sausā būve

(apdares darbi)

6%

Guļbūves

montāža 6%

Darbs ar CNC

iekārtu

4%

Informācijas un

komunikācijas

tehnoloģijas

BŪVKONSTRUKCIJU MONTĒTĀJS

Moduļu programmas karte tālākizglītības programmai 960 stundām

C 10%

B 73%

A 17%

Sociālās un

pilsoniskās

prasmes

IZGLĪTĪBAS IESTĀDE Ogres tehnikums

PROGRAMMAS VEIDS Profesionālās tālākizglītības programma

IEGŪSTAMĀ KVALIFIKĀCIJA Būvkonstrukciju montētājs

PROFESIONĀLĀS KVALIFIKĀCIJAS LĪMENIS 3. profesionālās kvalifikācijas līmenis

IEPRIEKŠĒJĀ IZGLĪTĪBA Vidējā izglītība

ĪSTENOŠANAS ILGUMS 960 stundas

IEGUVES FORMA Klātiene

Erasmus+ programmas stratēģiskās partnerības projekts „Development of vocational

education programme in engineering of sustainable and eco-friendly modular houses”,

finansējuma līguma Nr. 2015-1-LV01-KA202-013450

Ogres tehnikums

APSTIPRINU

Ogres tehnikuma direktore

_________________________

/Ilze Brante/

Ikšķiles novada Tīnūţu pagastā

2016. gada 26.jūlijā

BŪVDARBI

30T 582 01 1

Profesionālās izglītības programmas

veids Profesionālās tālākizglītības

programma

Iegūstamā kvalifikācija

Specializācijas

Būvkonstrukciju montētājs

Metāla būvkonstrukciju montētājs

Dzelzsbetona būvkonstrukciju montētājs Dzelzsbetona būvkonstrukciju montētājs

Stikloto būvkonstrukciju montētājs Stikloto būvkonstrukciju montētājs

Koka būvkonstrukciju montētājs Koka būvkonstrukciju montētājs

Profesionālās kvalifikācijas līmenis Trešais profesionālās kvalifikācijas

līmenis

Prasības attiecībā uz iepriekš iegūto

izglītību vidējā izglītība

Profesionālās izglītības programmas

īstenošanas ilgums 960 stundas

Profesionālās izglītības ieguves forma Klātiene

Izglītības dokuments, kas apliecina

profesionālās izglītības programmas

apguvi

Profesionālās kvalifikācijas apliecība











SASKAĽOTS Izglītības un zinātnes ministrija

_________________________

__________________________ Rīgā, 2016. gada _______________

2016











Profesionālās tālākizglītības programmas apraksts Saliekamo moduļu māju raţošanai un montāţas darbiem ir nepieciešami kvalificēti un

motivēti darbinieki – profesionāļi savā jomā. Būvkonstrukciju montētājam ir nepieciešamas

daudzveidīgas zināšanas un prasmes no daţādām būvniecības jomām, tā kā saliekamo

konstrukciju montāţā izmanto atšķirīgas metodes no tām, ko parasti izmanto būvniecības

nozarē.

Profesionālās izglītības programmas mērķis:

Izglītības procesa rezultātā sagatavot kvalificētus, patstāvīgi domājošus, mūsdienu

prasībām atbilstošus būvkonstrukciju montētājus, kas spēj būvobjektā vai raţotnē montēt

koka, metāla, dzelzsbetona un stiklotās būvkonstrukcijas (turpmāk – būvkonstrukcijas)

saskaľā ar darba uzdevumu un būvprojektu.

Profesionālās izglītības programmas vispārizglītojošie un profesionālie uzdevumi:

Izglītības procesā dot iespējas apgūt, veicināt un pilnveidot šādas zināšanas un prasmes:

1. Mācīšanās prasmes un interesi par izglītības turpināšanu atbilstoši savām spējām.

2. Spēju uzľemties pienākumus.

3. Pašnovērtējuma, patstāvīgas darbības un lēmumu pieľemšanas, racionāla sava darba

organizēšanas prasmes.

4. Pētīt, analizēt un vērtēt dabā un sabiedrībā notiekošos procesus.

5. Veidot pilsoniskumu un atbildību par valsts un sabiedrības drošību.

6. Izmantot progresīvo darba pieredzi.

7. Komunicēties un sadarboties ar kolēģiem un klientiem, veidojot korektas, lietišķas

attiecības.

8. Strādāt komandā.

9. Pamatot un argumentēt savu viedokli, risināt radušās problēmu situācijas.

10. Uzľemties atbildību par sava darba rezultātu.

11. Ievērot profesionālās ētikas principus.

12. Sniegt pirmo palīdzību cietušajiem nelaimes gadījumos.

13. Ievērot darba higiēnas un drošības prasības.

14. Veicināt veselības nostiprināšanu un fizisko attīstību, veidot izpratni par veselību kā

dzīves kvalitātes nosacījumu.

15. Pielietot teorētiskās zināšanas praksē.

16. Saprast un pielietot tehniskos tekstus un terminoloģiju latviešu valodā un svešvalodā.

17. Pārzināt, pielietot un ievērot normatīvo aktu prasības būvdarbu izpildē.

18. Izprast ēku būvniecībā veicamo būvdarbu veidus, tehnoloģiju un specifiku, prast

aprēķināt nepieciešamo darbietilpību.

19. Izprast darbu organizēšanu kalendārajā grafikā, sastādīt tam atbilstošu operatīvo darbu

izpildes grafiku.

20. Lasīt un izprast būvprojektus.

21. Sastādīt būvizstrādājumu un būvmateriālu specifikāciju un noteikt būvizstrādājumu un

būvmateriālu raksturojumu un daudzumu būvkonstrukciju montāţas darbiem, novērtēt

būvizstrādājumu un būvmateriālu kvalitāti un to atbilstību būvprojektā prasītajiem

parametriem.

22. Izvēlēties un lietot konkrētam darbam atbilstošu aprīkojumu un darba instrumentus.











23. Noteikt un norobeţot savu darba zonu.

24. Uzstādīt un demontēt sastatnes atbilstoši prasībām.

25. Patstāvīgi veikt būvdarbus, tai skaitā, būvkonstrukciju montāţas, namdara darbus.

26. Droši pārvietot būvkonstrukcijas un būvmateriālus sava darba veikšanai, atpazīt

bīstamās darba vietas un operācijas būvlaukumā.

27. Uzmērīt izpildītos darbus, pielietot ģeodēziskās un citas mērīšanas ierīces un

instrumentus.

28. Izprast būvkonstrukciju savstarpējo mijiedarbību un savienot daţādas

būvkonstrukcijas.

29. Identificēt bīstamos atkritumus, savākt un šķirot būvniecības atkritumus, pārvaldīt

vides aizsardzības paľēmienus un ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

Izglītības procesa laikā iegūst stropētāja apliecību, apliecību darbam ar bīstamajām

iekārtām un darbam augstumā.

Profesionālās izglītības programmas apguves procesā izmantotās mācību metodes

Lekcijas, darbs ar tekstu, debates, diskusija, praktiskie darbi, kooperatīvās mācīšanās

metodes, problēmu risināšana, pārbaudes darbi, informatīvo tehnoloģiju izmantošana.

Profesionālās izglītības programmas apguves kvalitātes novērtēšana

Pēc katra mācību kursa apguves izglītojamie saľem izglītības iestādes izsniegtu

sertifikātu ar apliecinājumu par apgūtajām prasmēm.

Izglītojamie, kuri apguvuši visus izglītības programmā paredzētos mācību kursus un

ieguvuši tajos nepieciešamo zināšanu un prasmju vērtējumu, nokārtojuši profesionālās

kvalifikācijas eksāmenu, kas ietver teorētisko zināšanu un praktisko iemaľu pārbaudi, saľem

profesionālās kvalifikācijas apliecību atbilstoši spēkā esošo normatīvo aktu prasībām.

Tālākās izglītības iespējas:

1. Turpināt izglītību augstākas pakāpes izglītības programmās;

2. Turpināt izglītību profesionālajās izglītības programmās;

3. Izglītoties nozares profesionālās pilnveides programmās, kursos un semināros.











Profesionālās tālākizglītības programmas

MĀCĪBU PLĀNS

Mācību kursi

Pār

bau

dīj

um

s

Izg

lītī

bas

pro

gra

mm

as

daļ

a Apjoms

(%)

Kontaktstundas

Stundu

skaits

kopā Teo

rija

Prakse

Pra

kti

skās

māc

ības

Kv

alif

ikāc

ijas

pra

kse

Mūžizglītības kompetenču

mācību kursi

100

60/

52

40/

48

Sabiedrības un cilvēka drošība Ieskaite MA1 30 16 14

Valodas, kultūras izpratne un

izpausmes

Ieskaite MA2 16 8 8

Iniciatīva un uzľēmējdarbība Ieskaite MB1 22 12 10

Zaļās prasmes Ieskaite MB2 16 12 4

Sociālās un pilsoniskās prasmes Ieskaite MC1*

16

12 4

Informācijas un komunikācijas

tehnoloģijas

Ieskaite MC2* 4 12

Profesionālā satura mācību kursi 100% 860 218 402 240

Būvniecības procesi, būvdarbu

veidi

Ieskaite PA1 6% 52 22 30

Tehnisko zīmējumu un skiču

izstrāde un lasīšana

Ieskaite PA2 8% 66 12 54

Ģeodēzisko darbu izpilde Ieskaite PA3 3% 26 10 16

Būvdarbu dokumentācijas

sagatavošana un plānošana

Ieskaite PB1 10% 76 24 52

Ēkas pamatu izbūve un zemes darbi Ieskaite PB2 5% 40 14 26

Sienu un pārsegumu konstrukciju

montāţa

Ieskaite PB3 15% 104 46 58

Grīdas izbūve un montāţa Ieskaite PB4 10% 66 22 44

Jumta konstrukciju montāţa Ieskaite PB5 10% 64 20 44

Ēku konstrukcijas montāţas darbu

organizēšana

Ieskaite PB6 5% 32 10 22

Ziemas dārza montāţa Ieskaite PC1* 4%

34

16 18

Darbs ar CNC iekārtu Ieskaite PC1* 16 18

Sausā būve (apdares darbi) Ieskaite PC2* 6%

52

20 32

Guļbūves montāţa Ieskaite PC2* 20 32

Būvkonstrukciju montētāja prakse Ieskaite PB7 25% 240 240

Valsts noslēguma pārbaudījums Profesionālās

kvalifikācijas

eksāmens

8 2 6

KOPĀ 960 278/

270

442/

450

240

*izglītojamā izvēles mācību kursi

Mācību kursa programma

Sabiedrības un cilvēka drošība Apjoms stundās:

Teorija 16 stundas

Prakse 14 stundas

Mērķis:

Sekmēt un īstenot izglītojamā gatavību pieľemt savai un līdzcilvēku fiziskajai, garīgajai un sociālajai drošībai un veselībai labvēlīgus lēmumus.

Mācību kursa uzdevumi:

1. Veidot izpratni un prasmes par drošas un darba veikšanai piemērotas darba vides veidošanu.

2. Apzināties savas iespējas sakoptas, tīras un veselībai drošas apkārtējās vides veidošanā.

3. Izprast sakārtotas vides nepieciešamību, saglabāšanu un apzināties sevi kā tās sastāvdaļu.

4. Atbildīgi rīkoties sadzīves un ekstremālās situācijās.

5. Veidot izpratni par veselības kopveseluma jēdzienu un faktoriem, kas ietekmē veselību.

Mācību kursa apguves uzsākšanas prasības (iepriekš iegūtās zināšanas un prasmes) Apgūtas zināšanas un izpratne par personīgo higiēnu, aktīvu un veselīgu dzīvesveidu un kvalitatīvu dzīvesvidi, fizisko un garīgo veselību, veselības un

dzīvības vērtības apzināšanos.

Apgūtas prasmes rūpēties par vidi ap sevi, savu un līdzcilvēku drošību un veselības aizsardzību, meklējot nepieciešamo palīdzību.

Apguves novērtēšana

Pēc mācību kursa apguves, izglītojamā zināšanas un prasmes novērtē ar testu, kurā ir jautājumi ar 4 atbilţu variantiem par katru no tēmām. Mācību kurss

uzskatāms par apgūtu, ja testā sniegtas pareizas atbildes uz 70% jautājumu.








Erasmus+ programmas stratēģiskās partnerības projekts „Development of vocational education programme in engineering of sustainable and eco-friendly modular

houses”, finansējuma līguma Nr. 2015-1-LV01-KA202-013450

Sasniedzamais rezultāts Temats Saturs

Stundu skaits Mācību sasniegumu apguves līmeņu

apraksti

Teorija Prakse

(praktiskās

mācības) Kopā

Vidējs apguves

līmenis

Optimāls

apguves līmenis

1.Izprot drošas uzvedības principus

un atpazīst ikdienā iespējamās

bīstamās situācijas, kas var ietekmēt

personīgo (indivīda) un apkārt esošo

cilvēku drošību.

Zina un prot lietot jēdzienus: drošība,

nelaimes gadījums, droša uzvedība,

nedroša uzvedība, bīstamība, pirmā

palīdzība, atdzīvināšanas pasākumi.

Spēj analizēt savu un apkārt esošo

cilvēku rīcību, izvērtējot tās

drošumu; spēj iegūt, apkopot un

izvērtēt nepieciešamo informāciju,

un pieľemt lēmumus preventīvo

pasākumu veikšanai drošas un

veselībai nekaitīgas vides

saglabāšanai; apzināties individuālās

rīcības un lēmumu ietekmi uz savu

personīgo un citu cilvēku drošību. Ir atbildīgs par savu un līdzās esoša

cilvēka drošību.

1.1.Drošības koncepts un droša

uzvedība. Pirmā palīdzība.

(10% no mācību kursa kopējā

apjoma)

1.1.1.Drošības koncepts:

1.1.2.Drošība specifiskās

dzīves situācijās:

1.1.3.Pirmā palīdzība:

1 2 3 Sniedz nedrošas

rīcības piemērus, kuru

rezultātā var ciest pats

indivīds vai cits

sabiedrības loceklis

Zina neatliekamās

medicīniskās

palīdzības

izsaukšanas telefona

numuru.

Spēj izstāstīt pirmās

palīdzības sniegšanas

principus.

Izskaidro cēloľus,

kāpēc cilvēki rīkojas

nedroši, spēj atpazīt

iespējamu nedrošu

rīcību un prognozēt

iespējamās sekas.

Izskaidro, kā izsauc

neatliekamo

medicīnisko

palīdzību un kādā

secībā jāsniedz

informācija

dispečeram.

Spēj praktiski sniegt

pirmo palīdzību

daţādu traumu

gadījumā.

2.Izprot darba aizsardzības

pamatjautājumus par darba vides

riska faktoriem un to iespējamo

kaitējumu, novēršanas

preventīvajiem pasākumiem. Izprot

savas tiesības un pienākumus,

disciplinārsodu būtību.

Zina un prot lietot jēdzienus: darba

2.1.Darba tiesības un darba

aizsardzība


apjoma)

2.1.1.Darba aizsardzības

mērķis un pasākumi tā

sasniegšanai.

2.1.2.Darba vides riska

faktori un to iespējamais

kaitējums:


pasākumi:

2 4 6 Nosauc darba vides

riska faktoru grupas.

Sniedz piemērus par

iespējamiem darba

vides risku

novēršanas

pasākumiem

Sniedz piemērus

Nosauc darba vides

riska faktorus,

identificē to

piederību kādai no

riska faktoru

grupām, izskaidro

darba vides riska

faktoru iespējamo










vide; darba vides riski; darba

aprīkojums, aprīkojuma drošums,

bīstamās iekārtas; mikroklimats;

ergonomika; troksnis; vibrācija;

ķīmiskās vielas un maisījumi;

bioloģiskās vielas; drošības datu

lapa; preventīvie pasākumi;

individuālie aizsardzības līdzekļi;

drošības zīmes; signālkrāsojums;

obligātās veselības pārbaudes;

vakcinācija; apmācība; instruktāţa,

disciplinārā atbildība.

Spēj atpazīt darba vides riska

faktorus, iegūt un apkopot pieejamo

informāciju par tiem, droši lietot

aprīkojumu, savas kompetences

robeţās novērtēt aprīkojuma drošību,

atbilstoši rīkoties aprīkojuma

bojājumu gadījumos un ārkārtas

situācijās.


prasības, strādājot ar

darba aprīkojumu

2.1.5.Pienākumi, tiesības

un atbildība darba

aizsardzības jomā:


prasību neievērošanas

sekas:

iespējamo nelaimes

gadījumiem savā

profesijā.

Nosauc darba

aizsardzības

instruktāţu veidus.

Nosauc kolektīvos un

individuālos

aizsardzības līdzekļu

piemērus būvniecības

jomā.

Nosauc arodslimības

piemērus.

Nosauc būvniecības

jomā izmantojamo

mašīnu un iekārtu

aizsargierīces.

kaitējumu un atpazīst

tos darba vidē.

Klasificē darba vides

risku preventīvos

pasākumus, pēc to

svarīguma.

Zina, kā rīkoties, lai

novērstu nelaimes

gadījumu, izskaidro

savu iespējamo

rīcību, lai šādu

situāciju nepieļautu.

Izskaidro darba

aizsardzības

instruktāţu mērķi,

nozīmi un saturu.

Izskaidro

nepieciešamību lietot

kolektīvos un

individuālos

aizsardzības

aizsardzības

līdzekļus.

Nosauc arodslimību

piemērus

būvniecības jomā.

Izskaidro cēloľus,

kāpēc konkrētās

arodslimības var

attīstīties.

Klasificē pasīvās un

aktīvās (atslēdzošās)

aizsardzības ierīces.










3.Izprot ugunsgrēka bīstamību un

sekas, kā arī atpazīst ugunsgrēka

rašanās iemeslus.

Zina un prot lietot jēdzienus:

ugunsdzēsības tehnika,

ugunsdzēsības ūdensapgāde,

ugunsaizsardzības sistēmas,

ugunsdzēsības dienesta izsaukšanas

ierīces, ugunsdzēsības aparāti,

inventārs; ķīmiskās vielas; drošības

zīmes; evakuācija.

Spēj novērtēt un nepieļaut darbības,

kuru rezultātā var izcelties

ugunsgrēks. Prot novērtēt situāciju

un atbilstoši rīkoties. Spēj izsaukt

ugunsdzēsības un glābšanas dienestu

un adekvāti rīkoties līdz tā ierašanās

brīdim.

3.1.Ugunsdrošība


apjoma)

3.1.1.Ugunsdrošības un

ugunsdzēsības normatīvie

akti.

3.1.2.Ugunsgrēka procesi.

3.1.3.Ugunsdrošības

profilakse.

3.1.4.Ugunsdzēsības

līdzekļi un inventārs

3.1.5.Rīcība ugunsgrēka

gadījumā.

3.1.6.Evakuācija

2 1 3 Sniedz piemērus,

kāpēc izceļas

ugunsgrēks.

Nosauc

ugunsdzēsības aparātu

iedalījumu.

Nosauc drošības

pasākumus un rīcību

ugunsgrēka laikā.

Zina Ugunsdzēsības

un glābšanas dienesta

tālruľa numurus.

Orientējas

evakuācijas plānā,

spēj atrast norādītos

evakuācijas virzienus

un ceļus.

Izskaidro cilvēku

rīcības ietekmi uz

ugunsgrēka attīstību,

svarīgākos

preventīvos

pasākumus, lai

novērstu ugunsgrēka

izcelšanos un tālāku

izplatīšanos.

Izvēlas ugunsgrēka

dzēšanai piemērotus

ugunsdzēsības

līdzekļus un pamato

savu izvēli

Izskaidro, kā izsauc

Ugunsdzēsības un

glābšanas dienestu

un kādā secībā

jāsniedz informācija

dispečeram.

Identificē nepilnības

evakuācijas plānos,

veic labojumus, tā,

lai, sekojot norādēm,

būtu iespējams droši

izkļūt no telpām.










Izprot elektriskās strāvas būtību, tās

iedarbību uz cilvēka organismu un

faktorus, kuri ietekmē elektriskās

strāvas iedarbību.


elektrodrošība, elektriskā ķēde,

spriegums, strāvas stiprums,

elektrodrošības grupa, bioloģiskā,

termiskā, elektroķīmiskā un

mehāniskā strāvas iedarbība,

elektriskais trieciens, soļa spriegums,

pazeminātais spriegums, strāvu

vadošo daļu izolācija,

aizsargzemējums.

Spēj droši lietot elektroierīces,

noteikt vizuāli pamanāmus

elektroierīču bojājumus, rīkoties

elektrobojājumu un elektrotraumu

gadījumos.

4.1.Elektrodrošība


apjoma)

4.1.1.Elektriskā strāva, tās

iedarbība uz cilvēka

ķermeni.

4.1.2.Strāvas iedarbību

noteicošie faktori.

4.1.3.Soļa spriegums.

4.1.4.Pasākumi

elektrotraumu

mazināšanai un palīdzības

sniegšana elektrotraumu

gadījumos.

4.1.5.Noteikumi, strādājot

ar elektroierīcēm.

2 1 3 Nosauc strāvas

iedarbības uz cilvēka

organismu noteicošos

faktorus.

Zina, kas ir soļa

spriegums un kā

rīkoties soļa

sprieguma gadījumā.

Zina, kas ir

pazeminātie

spriegumi,

aizsargzemējums,

drošinātāji, strāvas

automāti.

Zina, kā atbrīvot

cietušo no elektriskās

strāvas iedarbības.

Prot izsaukt glābšanas

dienestu

Raksturo strāvas

iedarbības uz cilvēka

organismu

noteicošos faktorus.

Izskaidro kā faktoru

izmaiľas ietekmē

iedarbību uz

organismu.

Pamato soļa

sprieguma rašanos.

Prot pareizi rīkoties

soļa sprieguma

gadījumā un pamatot

rīcību. Izskaidro

nepareizas rīcības

sekas.

Izskaidro pasākumus

elektrotraumu

mazināšanai, prot

pamatot to

nepieciešamību.

Izskaidro darba

drošības noteikumus,

strādājot ar

elektroiekārtām.

5.Izprot veselību kā vērtību un

atpazīst ikdienā iespējamās

neveselīgās situācijas, kas var

ietekmēt personīgo (indivīda) un

apkārt esošo cilvēku veselību.


veselība, slimība, veselīgi paradumi,

atkarības, veselības veicināšana,

seksuālā veselība.

Spēj iegūt, apkopot un izvērtēt

nepieciešamo informāciju par

5.1.Veselības mācība


apjoma)

5.1.1.Veselību

ietekmējošie faktori

5.1.2.Rīcība veselības

nodrošināšanai

5.1.3.Fiziskās un

psiholoģiskās veselības

savstarpējā ietekme,

psihosomatisko slimību

profilakse.

5.1.4.Izdegšanas sindroms

un garīga pārslodze (t.sk.

6 4 10 Zina nosaukt vismaz

5 veselības riska

faktorus, kas ietekmē

konkrētā cilvēka

veselību

Zina nosaukt bieţāko

atkarību veidus

Spēj sašķirot pārtikas

produktus veselīgajos

un neveselīgajos.

Spēj nosaukt ar

Spēj izskaidrot

bieţāko slimību riska

faktorus (sirds –

asinsvadu sistēmas

slimību, elpceļu

slimību, ļaundabīgo

audzēju u.c. riska

faktorus).

Nosauc bieţāko

atkarību pazīmes

Izskaidro neveselīgo










faktoriem, kas ietekmē veselību, lai

preventīvi novērstu slimību attīstību;

spēj izvērtēt personīgo un

sabiedrības atbildību par katra

cilvēka veselību.

mobings, bosings u.c.).

5.1.5.Zāļu racionāla

lietošana.

seksuālo veselību

saistītos jautājumus

(nevēlama

grūtniecība, seksuāli

transmisīvās

slimības), kā arī

izsargāšanās metodes.

Zina izdegšanas

sindroma pazīmes.

Nosauc savas rīcības

piemērus, kas ietekmē

vai var ietekmēt savu

vai citu cilvēku

veselību.

Spēj nosaukt

veselības sociālos

riska faktorus.

pārtikas produktu

iespējamo

nelabvēlīgo ietekmi

uz veselību.

Izskaidro

izsargāšanās

pamatprincipus.

Izskaidro, kā attīstās

izdegšanas sindroms

un spēj nosaukt

metodes, kā pārvarēt

stresu.

Spēj izskaidrot

saistību starp rīcību

un slimību attīstību,

pamatojot to ar

konkrētiem

piemēriem.

Raksturo

bioloģiskos,

psiholoģiskos un

sociālos riska

faktorus

6.Izprot galvenos jautājumus, kas

saistīti ar Latvijā iespējamām

ārkārtas situācijām, kā arī atpazīst

bīstamās situācijas, uzturoties ārpus

Latvijas.

Zina un prot lietot jēdzienus: civilā

aizsardzība, civilās aizsardzības

plāns, dabas katastrofa, dabas stihija,

epidēmija, katastrofa, katastrofu

pārvaldīšana, tehnogēnā katastrofa,

gatavības pasākumi, reaģēšanas

pasākumi, seku likvidēšanas

neatliekamie pasākumi.

6.1.Civilā aizsardzība


apjoma)

6.1.1.Katastrofu veidi.

6.1.2.Rīcība ārkārtas

situācijās.

1 2 3 Spēj identificēt pēc

pieejamās

informācijas dabas

katastrofu tuvošanos

un rīkojas atbilstoši

norādījumiem.

Zina masu nekārtību

un terorisma pazīmes.

Nosauc

pamatprincipus, kā

jārīkojas ārkārtas

situācijās.

Spēj analizēt

informācijas avota

ticamību, izvērtēt

iespējamo seku

smagumu, kā arī zina

un izskaidro rīcības

pamatprincipus.

Izskaidro būtiskākās

atšķirības, ja

notikušas daţādas

ārkārtas situācijas un

zina, kā rīkoties katrā

konkrētajā gadījumā.










Spēj iegūt, apkopot un analizēt

pieejamo informāciju, lai precīzi

rīkotos daţādu katastrofu vai

apdraudējumu gadījumā; prot droši

rīkoties, atskanot civilās trauksmes

sirēnai.

Definē, kur vērsties

pēc palīdzības, ja

ārkārtas situācijas

laikā ir nodarīts

kaitējums veselībai

un drošībai vai

nodarīti būtiski

materiālie

zaudējumi.

Noslēguma pārbaudījums - ieskaite 2 2

KOPĀ 16 14 30

Mācību kursa īstenošanai izmantojamās mācību metodes:

Situācijas analīze, modelēšana, protfolio, mācību ekskursija, praktiskais darbs, patstāvīgais darbs, darbs ar tekstu, prezentācija.

Izmantotie avoti:

1. Darba aizsardzības likums [skatīts 2016. gada 23.martā]. Pieejams: http://www.likumi.lv/doc.php?id=26020

2. Civilās aizsardzības likums [skatīts 2016. gada 23.martā]. Pieejams: http://www.likumi.lv/doc.php?id=146474

3. Ministru kabineta 2007. gada 11. septembra noteikumi Nr. 612 "Minimālās prasības civilās aizsardzības kursa saturam un nodarbināto civilās aizsardzības

apmācības saturam" [skatīts 2016. gada 23.martā]. Pieejams: http://www.likumi.lv/doc.php?id=163162

4. Valsts policijas mājaslapa jauniešiem par drošības un prevencijas jautājumiem [skatīts 2016. gada 23.martā]. Pieejams: http://www.sargi-sevi.lv/

5. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta mājaslapa [skatīts 2016. gada 23.martā]. Pieejams: http://www2.112.lv/content/category/12/44/150/

6. Ministru kabineta 2002. gada 3.septembra noteikumi Nr. 400 „ Darba aizsardzības prasības drošības zīmju lietošanā“ [skatīts 2016. gada 23.martā].

Pieejams: http://www.likumi.lv/doc.php?id=66071

7. Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumi Nr. 219 „Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude” [skatīts 2016. gada 23.martā]. Pieejams:

http://www.likumi.lv/doc.php?id=189070

8. Ministru kabineta 2010. gada 10. augusta noteikumi Nr.749 "Apmācības kārtība darba aizsardzības jautājumos" [skatīts 2016. gada 23.martā]. Pieejams:


9. Ministru kabineta 2008. gada 25. marta noteikumi Nr.195 „Mašīnu drošības noteikumi” [skatīts 2016. gada 23.martā]. Pieejams:


10. Ministru kabineta 2002. gada 9. decembra noteikumi Nr.526 "Darba aizsardzības prasības, lietojot darba aprīkojumu un strādājot augstumā" [skatīts 2016.

gada 23.martā]. Pieejams: http://www.likumi.lv/doc.php?id=69282










11. Ministru kabineta 2002. gada 20. augusta noteikumi Nr. 372 "Darba aizsardzības prasības, lietojot individuālos aizsardzības līdzekļus" [skatīts 2016. gada

23.martā]. Pieejams: http://www.likumi.lv/doc.php?id=65619

12. Ergonomika darbā, Rīga, 2010, 184 lpp. [skatīts 2016. gada 23.martā]. Pieejams: http://www.vdi.gov.lv/files/osha/ergonomikadarba.pdf

13. Informatīvais materiāls „Darba aprīkojuma apkopes, remontdarbi, tīrīšana” [skatīts 2016. gada 23.martā]. Pieejams:

http://www.rsu.lv/images/stories/dokumenti/strv-sadalas/ddvvi/2/72_2011_Info_mat_Darba_aprikojuma_apkopes.pdf

14. Informatīvs materiāls „Darba drošības un veselības aizsardzības prasības, saskaroties ar bioloģiskajiem aģentiem darba vidē” [skatīts 2016. gada 23.martā].

Pieejams: http://www.rsu.lv/images/stories/dokumenti/strv-sadalas/ddvvi/2/25_2011_Brosura_biologiskie_riski.pdf

15. Informatīvs materiāls „Stress darbā jeb psihoemocionālie darba vides riska faktori” [skatīts 2016. gada 23.martā]. Pieejams:

http://www.rsu.lv/images/stories/dokumenti/strv-sadalas/ddvvi/2/24_2011_Psihoemoci_riski_brosura.pdf

16. Informatīvais materiāls „Troksnis ieteikumi svarīgāko darba vides problēmu risināšanai” [skatīts 2016. gada 23.martā]. Pieejams:

http://osha.lv/lv/publications/docs/troksnis_a5.pdf

17. Kaļķis V., Roja Ţ. Darba vides riska faktori un strādājošo veselības aizsardzība. – Rīga: Elpa, 2001.

18. Kampaľas „Strādā vesels” mājaslapa [skatīts 2016. gada 23.martā]. Pieejams: www.stradavesels.lv

19. Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likums [skatīts 2016. gada 23.martā]. Pieejams: http://www.likumi.lv/doc.php?id=68293

20. Ministru kabineta 2004. gada 17. februāra noteikumi Nr. 82 “Ugunsdrošības noteikumi” [skatīts 2016. gada 23.martā]. Pieejams:


21. Civilās aizsardzības likums [skatīts 2016. gada 23.martā]. Pieejams: http://www.likumi.lv/doc.php?id=146474

22. Ministru kabineta 2007. gada 11. septembra noteikumi Nr. 612 "Minimālās prasības civilās aizsardzības kursa saturam un nodarbināto civilās aizsardzības

apmācības saturam" [skatīts 2016. gada 23.martā]. Pieejams: http://www.likumi.lv/doc.php?id=163162

23. Civilā aizsardzība. Minimālās prasības civilās aizsardzības kursa saturam vispārējā un profesionālajā izglītībā [skatīts 2016. gada 23.martā]. Pieejams –

http://visc.gov.lv/saturs/vispizgl/metmat/civila_aizsardziba.pdf

24. Informatīvi skaidrojošs materiāls "Rīcība ārkārtas situācijās” [skatīts 2016. gada 23.martā]. Pieejams: http://www.rsu.lv/images/stories/dokumenti/strv-

sadalas/ddvvi/2/37-2011%20Riciba-arkartas-situacijas.pdf

25. Vides aizsardzības likums [skatīts 2016. gada 23.martā]. Pieejams: http://www.likumi.lv/doc.php?id=147917

26. Nacionālā veselības dienesta mājas lapa [skatīts 2016. gada 23.martā]. Pieejams: http://vec.gov.lv/

27. Veselības rokasgrāmata [skatīts 2016. gada 23.martā]. Pieejams: http://www.sva.gov.lv/lv/sakums/publikacijas-un-statistika/informativi-izdevumi/veselibas-

rokasgramata

28. Veselības inspekcijas mājas lapa [skatīts 2016. gada 23.martā]. Pieejams: http://www.vi.gov.lv/











Valodas, kultūras izpratne un izpausmes Apjoms stundās:

Teorija 8 stundas

Prakse 8 stundas

Mērķis:

Pilnveidot zināšanu sabiedrībā nepieciešamās starpkultūru zināšanas un prasmes, veicinot izglītojamā interesi un zinātkāri par valodām un starpkultūru saziľu,

pilnveidojot izglītojamā profesionālās saziľas prasmes, izpratni par kultūru kā vērtību sistēmu, vēlmi attīstīt un spēju izmantot radošās prasmes, vēlmi iesaistīties

kultūrprocesu veidošanā, izmantot iegūtās starpkultūru zināšanas profesionālo pienākumu veikšanā un starptautiskās mobilitātes aktivitātēs.


1. Veicināt izglītojamā izpratni par nepieciešamību veidot pozitīvas attiecības ar daţādu tautību un nacionalitāšu pārstāvjiem.

2. Veidot izglītojamā izpratni par nepieciešamību lietot profesionālajā saziľā vismaz vienu svešvalodu un mācīties valodas kā daļu no mūţizglītības.

3. Veidot izglītojamā izpratni par kultūru kā vērtību sistēmu, kultūras pastāvēšanas un darbības indikatoriem un to īpatsvaru kultūras veidošanā; izpratni par

kultūras mantojuma, tradīciju lomu un vērtību pasaules un Latvijas kultūrā.

4. Rosināt izglītojamo izpaust radošās prasmes.

Mācību kursa apguves uzsākšanas prasības (iepriekš iegūtās zināšanas un prasmes) Iegūta vispārējā vidējā izglītība


Pēc mācību kursa apguves, izglītojamā zināšanas un prasmes novērtē atbilstoši mācību kursa prasībām un izglītojamo prasmēm izmantot zināšanas nestandarta

situācijās.












apraksti

Teorija Prakse

(praktiskās

mācības) Kopā

Vidējs apguves

līmenis

Optimāls

apguves līmenis

1.Izprot sevi un citus, spēj formulēt

savu pasaules izpratni.

Izprot starpkultūru izglītības lomu

integrācijas procesos un līdzdalībai

sabiedrības dzīvē.

Spēj veidot pozitīvas attiecības ar

daţādu tautību un nacionalitāšu

pārstāvjiem.

Izprot daţādu kultūru un valstu

pārstāvjus un spēj pieľemt viľu

uzvedības standartus.


indivīds, sabiedrība, tolerance,

starpkultūru attiecības, pozitīvā

domāšana, uzvedības standarts.

1.1.Starpkultūru izglītības

loma pasaules interpretēšanā.


apjoma)

1.1.1.Indivīds un viľa

pasaules izpratne.

1.1.2.Sadarbība un

tolerance starpkultūru

attiecību veidošanā.

1.1.3.Pozitīvā domāšana

starpkultūru procesu

izpratnē.

1.1.4.Starpkultūru vērtību

atklāšana, interpretēšana,

novērtēšana.

2 2 Izskaidro valodas

apguves nozīmību

integrācijas procesos.

Izprot valodas nozīmi

kritiska un konstruktīva

dialoga veidošanā.

Izprot starpkultūru

nozīmi valodas apguvē.

Novērtē valodas

apguves nozīmību

integrācijas procesos.

Pilnveido valodu

kritiska un

konstruktīva dialoga

veidošanai.

Ilustrē starpkultūru

nozīmi valodas

apguvē.

2.Lieto profesionālajā saziľā vienu

svešvalodu.


svešvaloda, profesionālā valoda,

informācijas tehnoloģijas..

2.1.Profesionālā svešvaloda.


apjoma)

2.1.1.Valodu zināšanas un

lietošanas prasmes

nozīme karjeras

veidošanā.

2.1.2. Valodas apguve,

izmantojot informācijas

tehnoloģijas.

2.1.3. Profesionālās

terminoloģijas apguve.

2.1.4. Profesionālās

saziľas īpatnības.

4 6 10 Nosauc valodu

zināšanas un lietošanas

prasmes nozīmes

karjeras veidošanā

pamatkritērijus.

Saskata informācijas

tehnoloģiju

izmantošanas iespējas

valodu apguvē.

Izskaidro profesionālo

terminoloģiju

Novērtē valodu

zināšanas un

lietošanas prasmes

nozīmes karjeras

veidošanā

pamatkritērijus.

Izmanto informācijas

tehnoloģiju iespējas

valodu apguvē.

Lieto profesionālo

terminoloģiju

profesionālajā saziľā.

Noslēguma pārbaudījums - ieskaite 2 2 4

KOPĀ 8 8 16











Projekta darbs, diskusija, praktiskais darbs, prāta vētra, IT izmantošana, prezentācija.

Izmantotie avoti: 1. Andersone Z. Kulturoloģija. 1. daļa. – Rīga: RaKa, 2001.

2. Andersone, Z. Kulturoloģija. 2. daļa. – Rīga: RaKa, 2002.

3. Austruma S., Muiţarāja I. Kultūras vēsture. Metodiskais līdzeklis. Rīga: ISEC, 2005.

4. Austruma S., Muiţarāja I. Kulturoloģija vidusskolai. – Rīga: Zvaigzne ABC, 2005.

5. Avotiľa A., Blūma D. u. c. Latvijas kultūras vēsture. – Rīga: Zvaigzne ABC, 2003.

6. Blūma D. Kultūras vēsture vārdos, jēdzienos un nosaukumos. – Rīga: RaKa, 2000.

7. Ērgle A., Purēns I., Sviestiľa I. Kulturoloģija. – Rīga: RaKa, 2009.

8. Rietumeiropas morāles filozofija. Lasmanes S. sakārtojums – Rīga: LU, 2006.

9. Rubenis A. 20. gadsimta kultūra Eiropā. – Rīga: Zvaigzne ABC, 2004.











Iniciatīva un uzņēmējdarbība Apjoms stundās:

Teorija 12 stundas

Prakse 10 stundas

Mērķis:

Sekmēt izglītojamā izpratni par tautsaimniecības norisēm, ekonomisko procesu būtību un nozīmi, attīstīt uzľēmējdarbības uzsākšanai nepieciešamās zināšanas un

prasmes


1. Dot izglītojamajam iespēju izprast ekonomiskās sistēmas, ekonomikas pamatjautājumus.

2. Veicināt izglītojamo spēju analizēt ekonomiskās problēmas ikdienas dzīvē un konkrētajā nozarē, pieľemt pamatotus lēmumus par finanšu

3. pakalpojumu lietošanu un savas karjeras plānošanu izvēlētajā profesionālajā jomā.

4. Veidot izpratni par uzľēmējdarbības galvenajiem pamatprincipiem, uzľēmuma dibināšanas un darbības galvenajiem procesiem.

5. Attīstīt prasmi iegūt uzľēmējdarbībai nepieciešamo informāciju, to analizēt un pieľemt pamatotus, tiesiskus lēmumus.

6. Radīt izpratni par uzľēmuma darba organizāciju, vadību un veidot iemaľas sava un grupas darba organizācijā, veicināt atbildības veidošanos par

7. pieľemtajiem lēmumiem.

1. Sniegt zināšanas par materiālo vērtību uzskaiti uzľēmumā, veidot prasmes aizpildīt saimnieciskos dokumentus.

2. Veidot izprati par pieprasījuma veidošanos, preču piedāvājuma veidošanu, preču virzīšanu tirgū.

3. Sniegt uzľēmējdarbības uzsākšanai un veikšanai nepieciešamās zināšanas un prasmes.




situācijās.












apraksti

Teorija Prakse

(praktiskās

mācības) Kopā

Vidējs apguves

līmenis

Optimāls apguves

līmenis

1.Izprot grāmatvedības nozīmi un tai

izvirzītās prasības.


Grāmatvedības uzdevumi, uzskaites

objekti, grāmatvedības datu

izmantotāji, grāmatvedības metode,

grāmatvedības bilance, naudas

plūsma, materiālie līdzekļi, to vērtība

un uzskaite.

Definē nodokļus un nodevas.

Spēj aizpildīt bieţāk lietotās

grāmatvedības dokumentu formas un

materiālo līdzekļu uzskaites formas.

Prot aprēķināt nepieciešamo

materiālo vērtību un līdzekļu

nepieciešamību, kā arī izvēlēties

piegādātājus.

Prot sagatavot materiālo vērtību

kustības pavaddokumentus.

Apzinās grāmatvedības zināšanu

nozīmi uzľēmumu un visas

tautsaimniecības sekmīgā darbībā un

attīstībā.

1.1.Grāmatvedības uzskaite un

materiālo resursu aprite.


apjoma)

1.1.1.Grāmatvedības

būtība, nozīme, uzdevumi.


uzskaites objekti.


metode.

1.1.4.Peļľas vai

zaudējumu aprēķins,

grāmatvedības bilances

būtības un struktūra.


dokumenti.

1.1.6.Gada pārskats.

1.1.7.Naudas plūsma.

1.1.8. Materiālo līdzekļu

un vērtību uzskaite un

aprite.

4 6 10 Sniedz grāmatvedības

jēdzienu

skaidrojumus.

Definē grāmatvedības

mērķus, uzdevumus.

Nosauc galvenos

grāmatvedības datu

izmantotājus.

Uzskaita galvenos

nodokļu un nodevu

veidus.

Sniedz piemērus,

raksturojot

grāmatvedības

uzskaites procesu

būtību un to

elementus.

Nosauc krājumus.

Izprot, ka norēķini

starp uzľēmumiem,

organizācijām un

daţādām

kredītiestādēm notiek

bez skaidras naudas

starpniecības.

Nosauc galvenos

bilances posteľus.

Raksturo bilances

Izskaidro

grāmatvedības un

uzskaites jēdzienu

atšķirības.

Klasificē

grāmatvedības

īpatnības, uzdevumus,

uzskaites

pamatprincipus.

Raksturo galvenos

grāmatvedības datu

izmantotājus un viľu

mērķus.

Raksturo galvenos

nodokļu un nodevu

veidus, prot veikt

pamata aprēķinus.

Lieto grāmatvedības

dokumentus kases

operāciju uzskaitei un

pamatošanai.

Izvērtē, kam ir tiesības

rīkoties ar uzľēmumu

naudas līdzekļiem

bankas kontos.

Izskaidro, kā veidojas

pircēju un pasūtītāju

parādi.










aktīvu un pasīvu.

Nosauc

grāmatvedības

uzskaitē

izmantojamos

normatīvos

dokumentus.

Sniedz piemērus par

grāmatvedības

kārtošanas formām.

Identificē uzľēmumu

iekšējos un ārējos

pārskatus.

Raksturo naudas

plūsmu.

Nosauc materiālo

līdzekļu un vērtību

nepieciešamības

noteikšanas nozīmi.

Prot veikt vienkāršus

aprēķinus.

Izprot piegādātāju

salīdzināšanas

nepieciešamību.

Prot salīdzināt

norādītos

piegādātājus.

Saprot jēdzienu

piegādes grafiks, tā

būtību.

Uzskaita galvenos

preču piegādes

dokumentus.

Izprot gatavās

produkcijas uzskaites

nepieciešamību.

Klasificē krājumus,

pamatlīdzekļus,

nemateriālos un

ilgtermiľa finanšu

ieguldījumus.

Izskaidro, kas ir

bilance, bilances

posteľi un no kādām

daļām tā sastāv.

Izskaidro galvenos

bilances posteľus.

Izvērtē, kādos

gadījumos uzľēmums

strādājis ar peļľu,

kādos ar

zaudējumiem.

Aizpilda stingrās

uzskaites dokumentus.

Spēj noformēt un

atbildīgi sagatavot

nepieciešamos

grāmatvedības

dokumentus.

Izskaidro stingrās

uzskaites dokumentu

raksturīgās pazīmes.

Klasificē

pirmdokumentus un

grāmatvedības

attaisnojuma

dokumentus.

Nosauc gada pārskata

sastāvdaļas.

Izprot peļľas vai

zaudējumu aprēķina

nozīmi.










Prot sagatavot preču

pavaddokumentus.

Izskaidro uzľēmuma

gada pārskata

noformēšanas

prasības.

Izskaidro naudas

plūsmu uzľēmumā tā

dibināšanai un

attīstībai.

Prot izskaidrot

materiālo līdzekļu un

vērtību

nepieciešamības

vajadzību.

Veic nepieciešamo

materiālu daudzuma

aprēķinus konkrētās

situācijās.

Prot izskaidrot

piegādātāju

salīdzināšanas

nepieciešamību.

Salīdzina piegādātāju

izvēles kritērijus un to

nepieciešamību.

Patstāvīgi prot atrast

informāciju par

piegādātājiem un

salīdzināt atbilstošos

piegādātājus.

Saprot piegādes

līgumu nozīmi, prot

salīdzināt daţādus

līgumus, izvērtēt to

saturu.

Izprot piegādes

grafiku










nepieciešamību, to

sagatavošanas

pamatprincipus.

Prot noformēt preču

uzskaites un

pavaddokumentus.

Spēj aizpildīt darba

procesā nepieciešamo

dokumentāciju.

Prot veikt izmantoto

materiālu uzskaiti.

2. Izprot nozīmīgus tirgzinības

pamatprincipus un tirgus pētījumu

procesus.

Izprot uzľēmuma darbībā lietotās

koncepcijas.

Prot lietot jēdzienus:

tirgus, preces, pakalpojumi,

raţošana, tirgzinība, tirgvedība,

vajadzības, vēlmes, reklāma, klients,

tirgus pētījums un cenu veidošanas

metodes.

Spēj iegūt, apkopot un izmantot

informāciju par sabiedrībā un

konkrētajā nozarē notiekošajiem

ekonomiskajiem un tirgzinības

procesiem, raksturo klientu

piesaistes problēmas ikdienas dzīvē

un konkrētajā nozarē, pieľem

pamatotus lēmumus par cenu

veidošanas un produkcijas

popularizēšanu, nodrošina produktu

ar attiecīgo servisu.

Spēj pieľemt lēmumus par problēmu

risinājumu konkrētās situācijās savas

profesionālās darbības jomā.

2.1. Tirgzinības darbība

uzľēmumā.


apjoma)

2.1.1. Tirgzinības jēdziens

un būtība.

2.1.2. Tirgzinības iekšējā

un ārējā vide.

2.1.3. Tirgzinības process.

2.1.4.Tirgzinības

informācijas sistēma.

2.1.5.Pircēju lēmumu

pieľemšana tirgū.

2.1.6.Preces dzīves cikls.

6 2 8 Sniedz tirgzinības

jēdzienu

skaidrojumus.

Nosauc tirgzinības

mērķus.

Nosauc iekšējās un

ārējās vides faktorus.

Sniedz vides faktoru

raksturojumu,

sniedzot piemērus.

Sasaista atbildību par

pareizu tirgzinības

vides veidošanu ar

uzľēmuma darbības

efektīvu vadīšanu.

Sniedz piemērus,

raksturojot tirgzinības

procesa būtību un to

elementus.

Nosauc tirgzinības

mix elementus.

Sasaista tirgzinības

procesa būtību un to

mix elementu nozīmi

tirgzinībā.

Izskaidro tirgzinības

jēdzienus un to būtību

praktiskajā darbībā.

Izskaidro tirgzinības

mērķus un to saistību

ar tirgus elementiem

un subjektiem.

Zina un izskaidro

savstarpējo attiecību

nozīmi starp iekšējās

vidi un ārējās vides

faktoriem.

Klasificē vides

faktorus pēc to

nozīmīguma, veidojot

sava uzľēmuma vides

faktoru analīzi.

Izskaidro un pamato

savu viedokli par

vides faktoru nozīmi.

Veic savu analīzi par

konkrēta uzľēmuma

tirgzinības vides

faktoru darbību.

Izskaidro un analizē










Apzinās tirgzinības nozīmi

tautsaimniecībā un uzľēmuma

darbībā.

Identificē tirgzinības

mix elementus pēc to

raksturojuma.

Izprot servisa nozīmi

preces virzīšanai

tirgū.

Sniedz piemērus,

raksturojot

savstarpējo attiecību

nozīmi tirgzinības

komunikāciju veidos.

Izprot komunikāciju

veidu atšķirības.

Sniedz piemērus,

raksturojot tirgzinības

pētījumu procesu.

Nosauc anketēšanas

un anketas

raksturlielumus.

Apzinās atbildību, kas

saistīta ar

informācijas

precizitātes un

pamatotības vākšanu

un lietojumu.


saistīta ar attiecīgo

komunikāciju veidu

lietojumu tirgzinības

procesā.

Nosauc pircēja rīcības

lēmuma pieľemšanas

posmus.

Identificē pircēju

lēmumu pieľemšanas

nozīmi tirgzinības

konkrēta uzľēmuma

tirgzinības mix

elementus.

Izsaka un pamato savu

viedokli par konkrēta

uzľēmuma tirgzinības

mix elementiem.

Prot orientēties

organizācijas

piedāvātajos produktu

veidos un to

pamatīpašībās, lai

sniegtu klientiem

informāciju atbilstoši

pieprasījumam.

Spēj piesaistīt jaunus

klientus, prasmīgi, ar

pozitīvu attieksmi

risināt vai nepieļaut

konfliktsituācijas,

ievērojot saskarsmes,

komercinformācijas

aizsardzības un

konfidencialitātes

pamatprincipus.

Spēj ar pozitīvu

attieksmi piesaistīt

jaunus klientus un

pārliecināt viľus par

uzľēmuma stabilitāti

un piedāvāto produktu

kvalitāti.

Izprot servisa nozīmi

preces virzīšanai tirgū

un prot pamatot

izvēlētos servisa










procesā.


saistīta ar pircēju


veicināšanu.

Nosauc preces dzīves

cikla posmus.

Identificē atšķirības

starp preces dzīves

ciklu fāzēm.


saistīta ar preces

dzīves cikla fāţu

pareizu noteikšanu un

to ietekmi uz produkta

virzīšanu tirgū.

veidus.

Lieto efektīvas

komunikācijas

prasmes konkrētā

uzľēmumā.

Izprot nepieciešamību

konstruktīvi risināt

attiecīgās problēmas

komunikāciju

lietojumā.

Izskaidro informācijas

sistēmas

pamatelementus un to

lietojumu konkrētā

uzľēmumā.

Izprot anketas

sastādīšanas principus.

Spēj patstāvīgi veikt

aptaujas.

Izskaidro un izvērtē

iegūto informāciju par

konkrētu problēmu.

Piemīt spēja savas

atbildības līmenī,

izmantojot tirgus

izpētes rezultātus,

pastāvīgi aktualizēt

informāciju par

uzľēmuma

produktiem.


viedokli par iegūto

datu lietojumu un

lietderību tirgzinības

procesā.

Spēj popularizēt un










pārdot organizācijas

produktus, sniedzot

profesionālu

informāciju par to

klāstu, izcenojumiem

un apmaksas kārtību.

Spēj sadarboties ar

klientiem, izzināt viľu

vajadzības, noteikt

svarīgāko, lai izvērtētu

un piedāvātu labāko

risinājumu no

uzľēmuma

piedāvātajiem

produktiem.

Izskaidro pircēju


posmus daţādām

preču grupām.

Izskaidro un diskutē

par pircēju lēmumu

pieľemšanas

ietekmējošiem

faktoriem.


viedokli par

problēmām un to

novēršanu pircēju

lēmumu pieľemšanā.

Lieto preces dzīves

cikla fāzes un

tirgzinības stratēģijas

koncepcijas.

Prot konstruktīvi

risināt attiecīgo preces

dzīves ciklu fāţu










problēmas.

Izskaidro un pamato

savu viedokli par

preces dzīves cikla

fāţu nozīmi preču

pārdošanā.


KOPĀ 12 10 22


Argumentēta eseja, debates, projekta darbs, praktiskais darbs, demonstrēšana, mācību spēle, IT izmantošana, prezentācija.

Izmantotie avoti: 1. Alsiľa R., Zolotuhina K., Bojarenko J. Vadības grāmatvedības pamati. – Rīga: RaKa, 2006.

2. Autoru kolektīvs. Tirgzinību pamati. – Rīga: Jumava, 1998.

3. Beļčikovs J., Praude V. Mārketings. – Rīga: Vaidelote, 2006.

4. Grigorjeva R., Jesemčika A., Leibus I., Svarinska A. Grāmatvedības pamati. – Rīga: LUMA, 2006.

5. Hamblina K. Īsi par mārketingu. – Rīga: Jumava, 1995.

6. Kaparkalēja D. Tirgzinības. – Rīga: Jumava, 2002.

7. Kotler P., Haider D., Rein I. Marketing places. – New York: The free press, 1993.

8. Pelšs A .Vadības grāmatvedība. – Rīga: RTU, 2000.

9. Raľķevica V. Ievads grāmatvedībā. – Rīga: LKA konsultāciju un mācību centrs, 2008.

10. Saksonova S. Uzľēmējdarbības plānošanas paľēmieni. Mācību līdzeklis. – Rīga: Izglītības soļi, 2004.

11. Sprancmanis N. Uzľēmējdarbības loģistikas pamati. – Rīga: Burtene, 2011.

12. LR likums Par grāmatvedību, http://www.likumi.lv/doc











Zaļās prasmes Apjoms stundās:

Teorija 12 stundas

Prakse 4 stundas

Mērķis:

Sekmēt un īstenot izglītojamā gatavību savu profesionālo darbību veikt atbilstoši videi draudzīgai, ilgtspējīgajai attīstībai, resursus taupošai un

energoefektīvai saimniekošanai, kā arī ikdienā pieľemt videi labvēlīgus un “zaļajai domāšanai” atbilstošus lēmumus.


1. Apzinoties sevi kā vides sastāvdaļu, izprast vides sakārtošanas, saglabāšanas un ilgtspējīgas attīstības nepieciešamību.

2. Izprast resursu ilgtspējīgas izmantošanas būtību, taupīšanas, saglabāšanas un energoefektīvas apsaimniekošanas nepieciešamību.

3. Veidot izpratni par ilgtspējīgu saimniekošanas būtību, videi draudzīgas rīcības nepieciešamību saimniekojot un videi nodarīto kaitējumu sekām.

4. Pārzināt videi draudzīga dzīvesveida būtību, veselīgas dzīvošanas pamatus, vides un cilvēka savstarpējo mijiedarbību.



Pēc mācību kursa apguves, izglītojamā zināšanas un prasmes novērtē ar testu, kurā ir jautājumi ar 4 atbilţu variantiem par katru no tēmām. Mācību kurss

uzskatāms par apgūtu, ja testā sniegtas pareizas atbildes uz 70% jautājumu.












apraksti

Teorija Prakse

(praktiskās

mācības) Kopā

Vidējs apguves

līmenis

Optimāls

apguves līmenis

1.Zina: raţošanas un sadzīves

ietekmi uz vidi; pretrunas starp vides

aizsardzību un ekonomiku;

nemateriālās kultūras mantojuma un

kultūrintervences nozīmi vides

aizsardzībā un cilvēka dzīvesveidā;

zinātnes un prakses nozīmi cilvēka

pasaules uzskata veidošanā.

Izprot: ilgtspējīgas attīstības un

“zaļās domāšanas” būtību; cilvēka

vietu sabiedrībā un vidē; cilvēka

videi draudzīgas apziľas un

vērtīborientācijas būtību; videi

draudzīgas saimniekošanas un videi

draudzīga cilvēka dzīvesveida

būtību.

Spēj: vērtēt, kādam ir jābūt cilvēka

domāšanas veidam un kā jārīkojas,

lai viľa darbība nenodarītu kaitējumu

videi vai lai tas būtu pēc iespējas

mazāks.

1.1“Zaļā” jeb ilgtspējīgā

domāšana


apjoma)

Kaitējumi videi:

1.1.1. raţošanas un

sadzīves kaitīgā ietekme

uz vidi;

1.1.2. vides aizsardzības

un ekonomikas

mijiedarbība.

1.2. Cilvēka videi

draudzīga rīcība un

dzīvesveids:

1.2.1. cilvēka motivācija;

1.2.2. cilvēka

vērtīborientācija;

1.2.3. kultūras ietekme;

1.2.4. zinātnes, prakses un

izglītības nozīme;

1.2.5. cilvēks un

sabiedrība

2 2 Nosauc faktorus, kas

rada raţošanas un

sadzīves ietekmi uz

vidi.

Definē, kāda ir videi

draudzīga cilvēka

rīcības būtība.

Atpazīst “zaļās

domāšanas”

principus.

Nosauc piemērus

“zaļo prasmju”

nozīmei ikdienas

dzīvē, profesionālajā

darbībā.

Izskaidro iespējamos

cilvēka radītos

kaitējumus videi un

to pamatcēloľus,

minot piemērus no

savas prakses.

Paredz cilvēka

rīcības sekas attiecībā

pret vidi.

Izvērtē un diskutē par

kultūras, zinātnes,

izglītības un prakses

nozīmi cilvēka

pasaules uzskata

veidošanā, cilvēka un

dabas mijiedarbību,

vides aizsardzības

nepieciešamību.

Izskaidro un pamato

ilgtspējīgas nākotnes

nepieciešamību.

2.Zina: par enerģiju attīstības

vēsturi; par atjaunīgo energoresursu

veidiem; par iekārtām, kuru

darbināšanā izmanto elektroenerģiju;

par iespējām taupīt enerģiju.

Izprot: fosilās enerģijas

izmantošanas ietekmi uz vidi;

2.1.Videi draudzīga enerģija


apjoma)

2.1.1.Enerģiju izmantošana

saimnieciskajās darbībās:

-izmantotā fosilā enerģija

un tās ietekme uz vidi.

-Galvenie alternatīvo jeb

atjaunīgo energoresursu

veidi, to izmantošana

4 4 Nosauc kaitējumus,

ko videi rada fosilās

enerģijas

izmantošana. Nosauc

piemērus tam, kā

saimniekošanā un

sadzīvē izmanto

Novērtē fosilās

enerģijas

izmantošanas ietekmi

uz vidi, izmantojot

piemērus no pasaules

pieredzes.

Novērtē atjaunīgo










atjaunīgo energoresursu

izmantošanas iespējas saimniekošanā

un sadzīvē; elektroenerģijas

lietojuma priekšrocības;

energoefektivitātes nozīmi

mūsdienās.

Spēj: domāt un rīkoties tā, lai

efektīvi lietotu energoresursus savā

darba vietā un mājsaimniecībā;

izvēlēties pēc energoefektivitātes

marķējuma iekārtas un instrumentus

darbam un sadzīvei ar iespējami

mazāku enerģijas patēriľu; izvērtēt

elektroiekārtu un elektrisko

transporta līdzekļu priekšrocības un

trūkumus.

saimnieciskajā darbībā:

atjaunīgos

energoresursus.

Identificē iekārtas, uz

kurām attiecas

energoefektivitātes

marķējums.

energoresursu veidus,

to izmantošanas

nepieciešamību un

priekšrocības

saimniekošanā un

sadzīvē mūsdienās un

nākotnē.

Izskaidro, kā pēc

energoefektivitātes

marķējuma izvēlēties

iekārtas un

instrumentus darbam

un sadzīvei ar

iespējami mazāku

enerģijas patēriľu.

3.Zina: lauksaimniecisko un

rūpniecisko atkritumu videi

draudzīgu apsaimniekošanu; videi

draudzīgus sadzīves atkritumu

likvidēšanas pasākumus un

ieguvumus, īstenojot konkrētus

atkritumu likvidēšanas pasākumus.

Izprot: kas ir atkritumi, kā tie rodas

sadzīvē, būvniecībā,

lauksaimnieciskajā un rūpnieciskajā

raţošanā, kādi ir to veidi; kādus

kaitējumus videi spēj radīt atkritumi

un to prasībām neatbilstoša

likvidēšana.

Spēj: identificēt sadzīves atkritumu

veidus un atbilstoši prasībām tos

savākt;

atpazīt rūpnieciskos un būvniecības

atkritumus;

noteikt, kā ir jārīkojas, lai atkritumu

3.1. Ilgtspējīga atkritumu

apsaimniekošana


apjoma)

3.1. Atkritumu rašanās un

veidi.

3.2. Atkritumu radītie

kaitējumi videi.

3.3. Atkritumu

likvidēšana:

3.3.1. atkritumu

apsaimniekošanas

hierarhija;

3.3.2. atkritumu

savākšanas veidi;

3.3.3. otrreiz

izmantojamie atkritumi;

3.3.4. atkritumi kā

izejviela;

3.3.5. komposta ieguve no

atkritumiem;

3.3.6. enerģijas ieguve no

atkritumiem;

3.3.7. atkritumu

2 2 4 Nosauc galvenos

kaitējumus, kurus

videi rada atkritumi

un to prasībām

neatbilstoša

likvidēšana.

Atpazīst sadzīves

atkritumu veidus,

bīstamos un raţošanas

atkritumus.

Izskaidro jēdziena

"ilgtspējīga atkritumu

apsaimniekošana"

būtību.

Izskaidro kaitējumus,

kurus videi rada

atkritumi un to

prasībām neatbilstoša

likvidēšana.

Novērtē sadzīves

atkritumu veidus pēc

iespējām tos

lietderīgi izmantot,

identificē bīstamos

un raţošanas

atkritumus.

Pamato ilgtspējīgas

atkritumu

apsaimniekošanas

nepieciešamību.










likvidācija kaitējumu videi

nenodarītu vai lai tas būtu pēc

iespējas mazāks.

apglabāšana;

3.3.8. bīstamo atkritumu

apsaimniekošana.

4.Zina: ilgtspējīgas ēkas vērtēšanas

galvenos principus; ilgtspējīgas ēkas

vietas izvēli un teritorijas attīstīšanu;

ēkas enerģijas patēriľa samazināšanā

izmantojamos risinājumus; ūdens

patēriľa samazināšanas iespējas, ēku

apsaimniekojot; videi un veselībai

draudzīgu ēkas materiālu izvēli;

vides piesārľojuma un atkritumu

samazināšanas iespējas, ēku

apsaimniekojot.

Izprot: klimata pārmaiľu izraisītās

izmaiľas būvniecībā; ilgtspējīgas

būvniecības būtību.

Spēj: izskaidrot, kādi ir ēkas

ilgtspējības galvenie rādītāji, kādas

aktivitātes veikt, lai taupītu resursus

ēkā, kādi ir zaļās saimniekošanas

pamatprincipi ēkā.

4.1.Ilgtspējīga būvniecība


apjoma)

Ilgtspējīgas būvniecības

jēdziens.

2. Ilgtspējīgas ēkas

vērtēšanas galvenie

principi:

2.1. ilgtspējīgas ēkas

vietas izvēle, teritorijas

attīstīšana un uzturēšana;

2.2. enerģijas patēriľš

ilgtspējīgā ēkā;

2.3. ūdens patēriľš

ilgtspējīgā ēkā;


materiālu izvēle;

2.5. piesārľojuma un

atkritumu samazināšana;


iekšējās vides kvalitāte.

3. Klimata pārmaiľas

būvniecībā.

2 2 4 Atpazīst ilgtspējīgas

ēkas galvenos

principus.

Nosauc videi un

veselībai draudzīgus

ēkas materiālus.

Definē ēkas iekšējās

kvalitātes

paaugstināšanas

pamatiespējas.

Nosauc piemērus

saiknei “klimata

pārmaiľas – izmaiľas

būvniecībā”.

Ar piemēriem

izskaidro ilgtspējīgas

ēkas vērtēšanas

galvenos principus.

Raksturo videi un

veselībai draudzīgus

ēkas materiālus un

zina to lietojumu.

Izskaidro ēkas

iekšējās kvalitātes

paaugstināšanas

nozīmi un iespējamos

risinājumus.

Apsprieţ, kādā veidā

klimata pārmaiľas

izraisa izmaiľas

būvniecībā.


KOPĀ 12 4 16











Situācijas analīze, modelēšana, laboratorijas darbs, diskusija, eseja, mācību ekskursija, praktiskais darbs, prāta vētra, IT izmantošana, prezentācija.

Izmantotie avoti:

1. Dabas resursu saudzīga izmantošana [skatīts 2012. gada 16. aprīlī].Pieejams: http://www.macies.celotajs.lv/

2. Strazdiľa E., Auniľš A., Kabucis I., Priednieks J. Dabas daudzveidības saglabāšana lauku ainavā. – Rīga: Latvijas Dabas fonds, 2000.

3. Vides aizsardzības likums [skatīts 2012. gada 10. martā]. Pieejams: http://www.likumi.lv/doc.php?mode=DOC&id=147917

4. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātie normatīvie akti [skatīts 2016.gada 23.martā]. Pieejams:

http://www.varam.gov.lv/lat/likumdosana/normativie_akti/

5. Zaļā brīvība; skatīts [2016.gada 23.martā]. Pieejams: http://www.zalabriviba.lv/

6. Brizga J., Blūma F., Ungurs Z. Zaļā rokasgrāmata: alternatīvā enerģija, ekotehnoloģijas un apkures sistēmas. – Rīga: Zaļā bibliotēka, 1999.

7. Dabas resursu saudzīga izmantošana [skatīts 2016. gada 16. aprīlī]. Pieejams: http://www.macies.celotajs.lv/

8. Enerģija un Pasaule – viss par enerģētiku [skatīts 2016. gada 13. aprīlī]. Pieejams: http://www.eunp.lza.lv/index.php?mylang=Latvian

9. Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Būvniecības nozares attīstība Eiropā” [skatīts 2016.gada 23.martā]. Pieejams:

http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:C:2009:027:0022:0025:LV:PDF

10. Ilgtspējīga būvniecība. Ieguvumi [skatīts 2016.gada 23.martā]. Pieejams: http://zalasmajas.lv/ilgtspejiga-buvnieciba/IB-novertesanas-sistemas-izstrade-

ieviesana-latvija/ieguvumi/

11. Izolācijas materiāli [skatīts 2016.gada 23.martā]. Pieejams: http://www.ergliarods.lv/sites/default/fi les/Videi_draudzigi_izolacijas_materiali.pdf

12. Izolācijas materiāli ekobūvniecībā [skatīts 2016.gada 23.martā]. Pieejams: http://www.ergliarods.lv/sites/default/fi les/Videi_draudzigi_materiali.pdf

13. Kas ir ilgtspējīga ēka? Kas ir ilgtspējīga būvniecība? [skatīts 2016.gada 23.martā]. Pieejams: http://www.ibp.lv/lv/par-projektu/par-ilgtspejigu-buvniecibu

14. Par ilgtspējīgu būvniecību Latvijā [skatīts 2016.gada 23.martā]. Pieejams: http://www.ibp.lv/lv/par-projektu/par-ilgspejigu-buvniecibu

15. Sauka Z. Ilgtspējīga būvniecība [skatīts 2016.gada 23.martā]. Pieejams: http://www.bt1.lv/bt1/maja1/?link=00500000











Sociālās un pilsoniskās prasmes Apjoms stundās:

Teorija 12 stundas

Prakse 4 stundas

Mērķis:

Pilnveidot zināšanu sabiedrībā nepieciešamās personīgās, starppersonu un pilsoniskās zināšanas un prasmes, veicinot izglītojamā sagatavošanos pieaugušo

dzīvei un veidojot pamatu turpmākām mācībām un darba dzīvei.


4. Nodrošināt izglītojamajam iespēju apgūt zināšanas un prasmes pilnīgai līdzdalībai pilsoniskajā un darba dzīvē.

5. Veicināt izglītojamā prasmi veidot un kritiski analizēt mijiedarbību ar citiem cilvēkiem.

6. Attīstīt izglītojamā prasmi radoši, kritiski un patstāvīgi domāt, veicinot toleranci un izpratni par sabiedrības daudzveidību.

7. Attīstīt izglītojamā spēju rīkoties saskaľā ar morāles principiem.

8. Attīstīt izglītojamā izpratni par personīgo un sabiedrības atbildību par katra cilvēka veselību..




situācijās.












apraksti

Teorija Prakse

(praktiskās

mācības) Kopā

Vidējs apguves

līmenis

Optimāls

apguves līmenis

1.Zina Latvijas Republikas

Satversmē ietvertās normas tiesiskas

un pilsoniskas sabiedrības kontekstā.

Izprot sabiedrību vienojošās vērtības.

Spēj identificēt un ievērot

pilsoniskās tiesības un pildīt

pilsoniskos pienākumus.

1.1.Tiesiskā apziľa un

pilsoniskā apziľa.


apjoma)

1.1.1.Tiesiskās apziľas

izpratne un nozīme

mūsdienu sabiedrībā.

1.1.2. Pilsoniskās apziľas

izpratne, avoti un nozīme

mūsdienu sabiedrībā.

1.1.3.Pilsoniskie

pienākumi un tiesības.

1.1.4. Pilsoniskā apziľa

un valstiskā apziľa.

Pilsoniskā atbildība un

līdzdalība valsts attīstības

procesos

2 2 Formulē valstiskās,

tiesiskās un

pilsoniskās apziľas

jēdzienus, to saturu un

atšķirīgo

Identificē sabiedrību

vienojošās vērtības.

Uzskaita pilsoniskos

pienākumus, izprot to

pildīšanas nozīmi

Nosaka pilsonisko

tiesību lietošanas

iespējas.

Izprot valstiskās,

tiesiskās un

pilsoniskās apziľas

jēdzienus un

izskaidro to nozīmi

valsts pastāvēšanā un

attīstībā.

Apzinās un pamato

sabiedrības

vienotības nozīmi.

Apzinās pilsonisko

pienākumu

pildīšanas nozīmi.

Apzinās pilsonisko

tiesību saturu un

lietošanas nozīmi.

2.Zina efektīvas saskarsmes

priekšnosacījumus.

Izprot sociālo attiecību daţādību.

Spēj apzināties savu un citu

personību, tās izaugsmes veicinošos

un kavējošos faktorus.

Spēj veidot un kritiski analizēt

mijiedarbību ar citiem cilvēkiem.

2.1.Indivīds sociālās attiecībās.

(25% no kopējā mācību stundu

skaita)

2.1.1.Saskarsme.

2.1.2.Konflikti.

2.1.3.Sociālās attiecības.

2.1.4.Grupa un tās veidi,

procesi grupā.

2.1.5.Sociālās lomas,

statuss un normas.

2.1.6.Sociālie procesi

organizācijā.

2.1.7.Indivīda uzvedība

lielajās grupās, kolektīvā

uzvedība.

2 2 4 Zina un izprot šādus

jēdzienus: stereotips,

aizspriedums.

Nosauc efektīvas

saskarsmes

priekšnosacījumus.

Zina un izprot

konfliktu cēloľus,

attīstību un

risināšanas stratēģijas.

Atšķir situāciju, kad

tiek pārliecināts, no

Spēj atšķirt izplatītos

stereotipus no

personības īpašībām

Novērtē verbālās un

neverbālās

saskarsmes

lietošanas aktualitāti

Risina konfliktu

modelētā vienkāršā

konfliktsituācijā.

Salīdzina un analizē

pretējus argumentus










2.1.8.Masu komunikācija.

2.1.9.Sociālās attiecības

daţādās kultūrvidēs,

jauniešu subkultūra.

situācijas, kad noris

viedokļu apmaiľa.

Izprot procesus grupā

un zina lēmuma

pieľemšanas posmus

grupā.

Izprot indivīda

uzvedību pūlī un

masu ietekmēšanas

veidus.

Izprot līdera lomu

grupā, zina līdera

pozīciju un līderības

stilus.

Atpazīst daţādus

procesus grupā un

raksturo tos, piedalās

grupas lēmuma

pieľemšanas procesā

modelētā situācijā.

Skaidro atšķirības

starp sociālām

lomām un statusiem.

Saskata indivīdu vai

daţādu grupu vērtību

sistēmu atšķirības,

salīdzina un analizē

tās.

Novēro un analizē

grupas dalībnieku un

līdera uzvedību

grupā.

3.Zina jēdzienus: bioētika un

ekoētika.

Izprot bioētikas un ekoētikas jēgu un

nozīmīgākās problēmas.

Spēj analizēt un vērtēt mūsdienu

sabiedrības un dabas vides ētiskās

problēmas.

Spēj novērtēt vēsturiskās un sociālās

atmiľas nozīmi cilvēka morāles un

patības veidošanā un attīstībā.

3.1.Morālās problēmas

mūsdienu pasaulē.


skaita)

3.1.1.Ētiska attieksme

pret vidi un vēsturi.

3.1.2.Ekoētika, izpratne

par ekoētiku.

3.1.3.Bioētika, izpratnes

veidošana par bioētiku,

biotehnoloģijas.

3.1.4.Mūsdienu

sabiedrības ētiskās

dilemmas.

2 2 Definē jēdzienus:

bioētika un ekoētika

Apkopo daţādus

viedokļus par

bioētikas problēmām.

Salīdzina saistību

starp bioloģisko un

morālo ekoloģiju.

Ilustrē agresivitātes un

brutalitātes cēloľus

sabiedrībā un

virtuālajā telpā.

Nošķir videi kaitīgas

darbības.

Analizē un vērtē

mūsdienu sabiedrības

un dabas vides

ētiskās problēmas

Argumentē savu

viedokli par bioētikas

problēmām.

Pamato un pauţ savu

viedokli un ētisku

nostāju par

pienākumiem pret

apkārtējo vidi,

iepriekšējām un

nākamajām

paaudzēm.

Novērtē vēsturiskās

un sociālās atmiľas

nozīmi cilvēka










morāles un patības

veidošanā un

attīstībā.

Lieto jēdzienus:

ekoētika, bioētika,

biotehnoloģijas,

embriju tiesības,

eitanāzija, morālā

ekoloģija.

4.Ir priekšstats par galvenajiem

politikas mērķiem, kuru īstenošana

svarīga Latvijas iedzīvotāju

veselībai.

Zina, kas ir, t.s. Civilizācijas

slimības.

Izprot saistību starp cilvēka

dzīvesveidu un veselību.

Spēj izprast savstarpējo attiecību

nozīmi veselības saglabāšanā.

Spēj izteikt savu viedokli par

saskarsmes, saziľas un sadarbības

prasmju nozīmi veselīgu lēmumu

pieľemšanā.

4.1.Dzīvesveids un dzīves

kvalitāte.


skaita)

4.1.1.Iedzīvotāju veselība

21. gadsimtā.

4.1.2.Saslimstības

struktūras izmaiľas

pēdējās desmitgadēs.

4.1.3.Hronisko slimību

galvenie cēloľi.

4.1.4.Hronisko slimību

profilakse.

2 2 Definē jēdzienus:

dzīvesveids, veselīgs

dzīvesveids, dzīves

stils, dzīves kvalitāte

Apraksta saistību

starp cilvēka

dzīvesveidu un

veselību.

Formulē veselīga

uztura un fizisko

aktivitāšu nozīmi

veselīgas ķermeľa

masas saglabāšanā

Uzskaita pasākumus

iedzīvotāju veselīga

uztura un fizisko

aktivitāšu

veicināšanai.

Apraksta emocionālās

un sociālās

kompetences nozīmi

no atkarībām brīva

dzīvesveida

īstenošanā

Novērtē savu

dzīvesveidu un

dzīves kvalitāti.

Analizē sava un/vai

citu cilvēku

dzīvesveida

(paradumu)

iespējamo ietekmi uz

veselību.

Izsaka un pamato

savu viedokli par

uztura bagātinātāju

lietošanu muskuļu

masas palielināšanai.

Izvēlas veselīgu

uzturu un piemērotas

fiziskās aktivitātes.

Novērtē emocionālās

un sociālās

kompetences nozīmi

no atkarībām brīva

dzīvesveida

īstenošanā.

5.Zina plānošanas un lēmumu

pieľemšanas principus.

Izprot darbinieka motivēšanas un

5.1.Karjera – nozīmīgs

attīstības un izaugsmes

virziens darbinieka mūţa laikā.

5.1.1.Karjeras plānošana

un lēmumu pieľemšana:

horizontālā un vertikālā

2 2 4 Atpazīst mācīšanās un

pašmācību prasmes kā

veidu, lai uzlabotu

Novērtē mācīšanās

un pašmācību

prasmes kā veidu, lai










talantu attīstīšanas nozīmi darba

kvalitātes paaugstināšanā.

Spēj plānot un pieľemt lēmumus

savas profesionālās karjeras

veidošanā.


apjoma)

karjera.

5.1.2.Sociālās un

ekonomiskās situācijas un

darba konteksts vietējā un

Eiropas mērogā.

5.1.3.Nacionālo un

Eiropas institūciju

aktivitātes un īstenotās

programmas darba,

kultūras, izglītības un

apmācību jomā.

karjeras attīstību

saskaľā ar jau

izdarītām izvēlēm.

Novērtē efektīvu

uzvedības modeli, kas

sekmētu darba

nākotni, iegūstot

jaunas zināšanas un

prasmes par

sociālajām attiecībām.

Formulē nacionālo un


aktivitātes un

īstenotās programmas

darba, izglītības un

apmācību jomās.

Salīdzina darba

procesus integrētajā

perspektīvā ar mērķi

atrast un izprast sev

piemērotu vietu

saskaľā ar personības

stiprajām pusēm.

uzlabotu karjeras

attīstību saskaľā ar

jau izdarītām

izvēlēm.

Attīsta efektīvu

uzvedības modeli,

kas sekmētu darba

nākotni, iegūstot

jaunas zināšanas un

prasmes par

sociālajām

attiecībām.

Izvēlas nacionālo un


aktivitātes un

īstenotās

programmas darba,

izglītības un

apmācību jomās.

integrētajā

perspektīvā ar mērķi

atrast un izprast sev

piemērotu vietu

saskaľā ar personības

stiprajām pusēm.


KOPĀ 12 4 16


Argumentēta eseja, debates, projekta darbs, praktiskais darbs, demonstrēšana, mācību spēle, IT izmantošana, prezentācija.

Izmantotie avoti:

1. Autoru kolektīvs. Cilvēktiesības pasaulē un Latvijā. – Rīga: Izglītības soļi, 2000.

2. Borns, L. E., Ruso, N. F. Psiholoģija. 1.–4. daļa. – Rīga: RaKa, 2001.










3. Borns, L. E., Ruso, N. F. Psiholoģija. Skolotāja grāmata. 1.–4. daļa. – Rīga: RaKa, 2001.

4. Broks, J. Tiesību filozofija. – Rīga: BAT, 2004.

5. Catlaks, G., Ikstens, J. Politika un tiesības vidusskolai. – Rīga: Zvaigzne ABC, 2008.

6. Dišlers, K. Demokrātiskas valsts iekārtas pamati. – Rīga: A. Gulbja grāmatu spiestuve, 1931.

7. Hanovs, D., Mihailovs, I. J., Tēraudkalns, V. Globalizācija: teorijas un prakses. – Rīga, 2006.

8. Jakubaľecs, V. Tiesiskā apziľa. – Rīga: Latvijas Policijas akadēmija, 2006.

9. Karpova, Ā. Personība. Teorijas un to radītāji. – Rīga: Zvaigzne ABC, 1998.

10. Kārters, F., Rasels, K. Domāšanas māksla. – Rīga: Zvaigzne ABC, 2004.

11. Kreišmane, I., Vagare, R., Gulbe, K. Ievads psiholoģijā vidusskolai. – Rīga: Pētergailis, 2000.

12. Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības. – Rīga: Latvijas Vēstnesis, 201

13. Latvijas valsts un tiesību vēsture. Palīgs studiju kursa apguvē. – Rīga: P&K, 2000.

14. Nucho, A. O., Vidnere, M. Stresa menedţments, tā vadīšana un profilakse. – Rīga: AGB, 1999.

15. Pleps, J., Pastars, E. Saeimas atlaišana. – Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2011.

16. Pleps, J., Pastars, E., Plakane, I. Konstitucionālās tiesības. – Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2004.

17. Psiholoģija vidusskolai. Skolēna grāmata. – Rīga: Zvaigzne ABC, 1999.

18. Psiholoģija vidusskolai. Skolotāja grāmata. – Rīga: Zvaigzne ABC, 1999.

19. Psiholoģijas vārdnīca. – Rīga: Mācību grāmata, 1999.

20. Puškarevs, I. Attīstības psiholoģija. – Rīga: RaKa, 2001.

21. Streļčonoks, J. Valsts amatpersonām noteiktie ierobeţojumi un aizliegumi shēmās. – Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2011.

22. Stucka, A. Administratīvās tiesības. – Rīga: Juridiskā Koledţa, 2006.

23. Valters, P. Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. – Rīga: Divergens, 2001.

24. Vorobjovs, A. Vispārīgā psiholoģija. – Rīga: Izglītības soļi, 2000.

25. Vuorinens, R., Tūnala E. Psiholoģijas pamati. Cilvēka attīstības posmi. – Rīga: Zvaigzne ABC, 1999.

26. Spēkā esošie normatīvie un tiesību akti

Interneta resursi

27. ANO Pastāvīgā koordinatora Latvija birojs: www.un.lv

28. Centrālās vēlēšanu komisijas mājas lapa: www.cvk.lv

29. Eiropas Savienības portāls: http://europa.eu

30. ES māja: www.esmaja.lv

31. Latvijas Republikas Satversmes tiesa: www.satv.tiesa.gov.lv










32. Ministru kabinets: www.mk.gov.lv

33. Saeima: www.saeima.lv

34. Tiesībsarga birojs: www.tiesibsargs.gov.lv


Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas Apjoms stundās:

Teorija 4 stundas

Prakse 12 stundas

Mērķis:

Attīstīt profesionāli izglītotu un radošu personību, paaugstinot izglītojamā zināšanas, prasmes un iemaľas informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT)

lietošanā profesionālajā darbībā, brīvajā laikā un saziľā.


1. Nodrošināt izglītojamajam iespēju iegūt profesionālās zināšanas un prasmes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanā daţādās nozarēs.

2. Veidot izglītojamā izpratni par iespējām, kā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošana profesionālajā darbībā var veicināt radošu pieeju un

inovāciju profesionālo pienākumu veikšanā.

3. Pilnveidot izglītojamā profesionālajā darbībā nepieciešamās informācijas un komunikācijas tehnoloģiju specifiskās zināšanas un prasmes, lai attīstītu

izglītojamā spēju ar motivēti un pamatoti izvēlētiem specializētajiem profesionālajiem informācijas un komunikācijas tehnoloģiju instrumentiem

paaugstināt konkurētspēju.



Pēc mācību kursa apguves, izglītojamā zināšanas un prasmes novērtē praktiskajā darbā atbilstoši mācību kursa prasībām.












apraksti

Teorija Prakse

(praktiskās

mācības) Kopā

Vidējs apguves

līmenis

Optimāls

apguves līmenis

1.Zina, prot un spēj izmantot

datorizētās teksta apstrādes iespējas. 1.1.Teksta apstrādes

iespējas.


apjoma)

1.1.1. Lappuses

iekārtojums: izmēri,

orientācija, malu platumi,

galvene un kājene.

1.1.2.Attēlu ievietošana,

to novietojuma un izmēra

maiľa.

1.1.3. Formulu veidošana

un rediģēšana.

1.1.4.Pareizrakstības

pārbaudes līdzekļi.

1.1.5.Tabulu veidošana,

modificēšana un

noformēšana.

1.1.6.Pasta sapludināšanas

lietošana.

1.1.7.Dokumenta satura

rādītāja veidošana, lietojot

stilus.

2 4 6 Iestata lappuses

galvenos parametrus.

Prot izmantot tādus

lapas noformējuma

elementus kā galvene

un kājene, lapas

numurs.

Ievieto dokumentā

attēlus no attēlu

bibliotēkas.

Veido tabulu un to

noformē.

Iestata lappuses

galvenos parametrus,

darba vides galvenos

parametrus. Lieto

tādus lapas

noformējuma

elementus kā galvene

un kājene, lapas

numurs un vēre,

iestata un lieto

tabulēšanas pieturas.

Ievieto dokumentā

attēlus no attēlu

bibliotēkas vai faila

un noformē tos.

Izveido tabulas un

modificē tās: iesprauţ

un dzēš kolonnas un

rindas, maina kolonnu

platumu un rindu

augstumu, noformē

tabulu.










2.Zina, prot un spēj lietot izklājlapas

tabulu veidošanai, aprēķinu

veikšanai, datu šķirošanai un atlasei,

datu grafiskajai attēlošanai.

2.1. Izklājlapu lietošanas

iespējas.


apjoma)

2.1.1.Elektroniskās

tabulas automātiskās

aizpildīšanas līdzekļi.

2.1.2.Šūnu absolūtā,

relatīvā un jauktā

adresācija.

2.1.3. Skaitļu formāti:

procenti, valūtas, simboli,

datums.

2.1.4.Darbības ar datiem:

kārtošana un atlase.

2.1.5.Diagrammu

veidošana un

modificēšana.

2 6 8 Šūnās ievada un

rediģē tekstu un

skaitļus.

Formatē skaitļus,

norādot decimālzīmju

skaitu. Atšķir daţādus

skaitļu formātus.

Sakārto tabulas rindas

pēc vienas vai

vairākām pazīmēm

augošā vai dilstošā

secībā.

Izveido vienkāršu

diagrammu, formatē

to.

Maina lappuses

parametrus. Izdrukā

tabulu.

Šūnās ievada un

rediģē tekstu un

skaitļus, izmantojot

automātiskās

aizpildīšanas

līdzekļus.

Nosaka skaitļiem

vajadzīgo formātu.

Definē jaunu skaitļu

formātu.

Sakārto tabulas rindas

pēc vienas vai

vairākām pazīmēm

augošā vai dilstošā

secībā un veic

vienkāršu datu atlasi.

Izveido esošā vai

jaunā darblapā

diagrammu, izvēlas

piemērotu

diagrammas tipu

(piemēram, stabiľu,

līniju, joslu un sektora

diagrammas), formatē

to.

Maina izdrukas

parametrus: ieslēdz un

atslēdz līnijtīklu,

drukā un nedrukā

kolonu un rindu

numurus, norāda katrā

lapā atkārtoti

drukājamās darblapas

daļas.

Noslēguma pārbaudījums- ieskaite 2 2

Kopā 4 12 16











Praktiskais darbs, demonstrēšana, IT izmantošana, prezentācija.

Izmantotie avoti:

1. Datorzinību pamati. Datortīkli un interneta pakalpojumu izmantošana./Vēţa, V. redakcijā. – Rīga: Mācību grāmata, 2000.

2. Datorzinību pamati. WWW lappušu veidošana./Vēţa, V. redakcijā. – Rīga: Mācību grāmata, 2000.

3. Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātā mācību literatūra mācību priekšmetā "Informātika" (publicēta internetā ISEC

4. mājaslapas sadaļā "Mācību literatūra").

5. Veiss, K. Informātika vidusskolā. Skolotāja grāmata. – Rīga: Zvaigzne ABC, 2009.

6. Veiss, K. Informātika vidusskolai. Mācību grāmata. – Rīga: Zvaigzne ABC, 2007–2009.

7. Veiss, K. Informātika vidusskolai. Mācību grāmata. – Rīga: Zvaigzne ABC, 2007.

8. Veiss, K. Lietišķā informātika vidusskolai. Eksperimentāla mācību grāmata. – Rīga: Zvaigzne ABC, 2000.


Būvniecības procesi un būvdarbu veidi

Apjoms stundās:

Teorija 22 stundas

Prakse 30 stundas

Mērķis un uzdevumi:

Veidot izglītojamo izpratni par būvniecības procesiem, būvuzľēmumu veidiem un to specializāciju, izplatītākajiem būvdarbiem, būvniecības nozari

reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, komandas darba lomu būvdarbu veikšanā, kā arī darba vides riska faktoriem būvniecībā.

Attīstīt izglītojamo prasmes:

1. Raksturot būvniecības procesus.

2. Raksturot būvkomersantu klasifikāciju.

3. Raksturot galvenos būvdarbu veidus.

4. Piemērot būvnormatīvu prasības praktiskajā darbā.

5. Sadarboties ar būvuzľēmuma darbiniekiem būvdarbu veikšanā.

6. Izvērtēt ar būvdarbu veikšanu saistītos darba vides riska faktorus, pamatojoties uz ilgtspējīgas būvniecības pamatprincipiem.

Mācību kursa apguves uzsākšanas prasības (iepriekš iegūtās zināšanas un prasmes)

Iegūta vispārējā vidējā izglītība


Mācību kursa apguves noslēgumā izglītojamais:

1. Iesniedz izpildīto praktisko darbu apkopojuma mapi.

2. Veic praktisko uzdevumu – iepazīstas ar būvprojektu un atbilstoši uzdevumam analizē to.











Stundu skaits Mācību sasniegumu apguves

līmeņu apraksti

Teorija Prakse

(praktiskās

mācības) Kopā

Vidējs

apguves

līmenis

Optimāls

apguves līmenis

1.Spēj: raksturot būvniecības procesus.

Zina: būves dzīves ciklu, būvniecības

procesa posmus un to secību, būvdarbu

veidus.

Izprot: būvniecības procesus, to

savstarpējo sasaisti

1.1.Būvniecības procesi.


satura)

1.1.1.Būvniecības procesu

posmi, secība un

savstarpējā sasaiste.

4 2 6 Nosauc

būvniecības

procesu secību pa

posmiem un to

savstarpējo

sasaisti

Raksturo un pamato

būvniecības procesu

secību pa posmiem

un to savstarpējo

sasaisti.

2.Spēj: raksturot būvuzľēmumu veidus.

Zina: būvuzľēmumu veidus, to

specializāciju un būtiskākās darbības

atšķirības.

Izprot: būvuzľēmumu specializācijas

nozīmi daţādu būvdarbu izpildē.

2.1.Būvuzľēmumu darbības

veidi.


satura)

2.1.1.Būvuzľēmumu

specializācijas nozīme.

2 4 6 Atšķir

būvuzľēmumu

veidus un raksturo

to darbību.

Raksturo un analizē

būvuzľēmumu

darbības veidus.

3.Spēj: raksturot galvenos būvdarbu

veidus.

Zina: galvenos būvdarbu veidus, to

veikšanas secību un to specifiku.

Izprot: būvdarbu daudzveidību un to

pamatatšķirības, atšķirīgo darba

organizāciju daţādu būvdarbu

veikšanā.

3.1.Būvdarbu veidi.


satura)

3.1.1.Galveno būvdarbu

veikšanas secība

2 4 6 Raksturo galvenos

būvdarbu veidus.

Izvēlas un pamato

nepieciešamos

būvdarbus konkrēta

darba veikšanai.

4.Spēj: raksturot galvenos

būvkonstrukciju veidus.

Zina: galvenos būvkonstrukciju veidus.

Izprot: atšķirību starp galvenajiem

būvkonstrukciju veidiem.

4.1.Būvkonstrukciju veidi


satura)

4.1.1.Koka

būvkonstrukcijas

1 2 10 Raksturo galvenos

koka konstrukciju

veidus

Atšķir un raksturo

galvenos koka

konstrukciju veidus

4.1.2.Stiklotās

būvkonstrukcijas

1 2 Raksturo galvenos

stikloto

konstrukciju veidus


galvenos stikloto

konstrukciju veidus










4.1.3.Dzelzsbetona

būvkonstrukcijas


dzelzsbetona

konstrukciju veidus


galvenos

dzelzsbetona

konstrukciju veidus

4.1.4.Metāla

būvkonstrukcijas


metāla

konstrukciju veidus


galvenos metāla

konstrukciju veidus

5.Spēj: piemērot būvnormatīvu

prasības praktiskajā darbā.

Zina: būvniecību reglamentējošo

normatīvo aktu sistēmu.

Izprot: būvnormatīvu ievērošanas

nepieciešamību droša un kvalitatīva

būvniecības procesa nodrošināšanā.

5.1.Būvniecību reglamentējošo

normatīvo aktu sistēma.


satura)

5.1.1.Likumi un

būvnormatīvi.

2 5 Nosauc ar

būvdarbu veikšanu

saistītos

būvnormatīvus.

Izskaidro ar

būvdarbu veikšanu

saistītos

būvnormatīvus un to

nepieciešamību.

5.1.2. Būvprojektu sastāvs

atbilstoši ēku grupām

1 2 Nosauc

būvprojekta

sastāvdaļas.

Nosauc būvprojekta

sastāvdaļas un

pamato to nozīmi

būvprojekta

īstenošanā

6.Spēj: sadarboties ar būvuzľēmuma

darbiniekiem būvdarbu veikšanā. Zina:

galvenos pienākumus būvnieku

komandas darbā un to sadales būtību,

būvniecības dalībnieku pienākumus,

tiesības un atbildību būvniecības

procesā. Izprot: komandas darba

nozīmi drošai darba izpildei, katra

dalībnieka atbildību.

6.1.Darbu organizēšana

būvuzľēmumā.


satura)

6.1.1.Būvniecības darbu

saskaľošana ar citu darbu

veicējiem būvobjektā

1 1 5 Nosauc būvdarbu

secību

būvlaukumā,

atbilstoši būvdarbu

tehnoloģijai.

Patstāvīgi izstrādā

darba uzdevumus

būvdarbiem,

sadarbojoties ar

citiem būvuzľēmuma

dalībniekiem

6.1.2.Atbildības

sadalījums būvdarbu

veikšanas procesā.

1 2 Raksturo būvnieku

komandas darba

pienākumus un

nosauc katra

darbinieka

atbildību ar

būvniecību

saistītajos darbos

Raksturo būvnieku

komandas darba

pienākumus un

nosauc katra

darbinieka atbildību

ar būvniecību

saistītajos darbos

7.Spēj: izvērtēt ar būvdarbu veikšanu

saistītos darba vides riska faktorus

atbilstoši ilgtspējīgas būvniecības

7.1.Riska faktori būvdarbu

veikšanas procesā atbilstoši

ilgtspējīgas būvniecības

7.1.1.Riska faktoru

identificēšana un

novēršanas paľēmieni

2 3 5 Nosauc riska

faktorus. Nosaka

darba aizsardzības

Nosauc un raksturo

riska faktorus.

Pamato darba










pamatprincipiem. Zina: darba vides

riska faktorus būvniecībā, to

identificēšanas un novēršanas

paľēmienus atbilstoši ilgtspējīgas

būvniecības pamatprincipiem. Izprot:

būvdarbu vides riska faktoru ietekmi uz

veselību, vidi, ugunsdrošību,

elektrodrošību atbilstoši ilgtspējīgas

būvniecības pamatprincipiem.

pamatprincipiem .


satura)

būvdarbu veikšanas

procesā atbilstoši

ilgtspējīgas būvniecības

pamatprincipiem

pasākumus riska

novēršanai

atbilstoši

ilgtspējīgas

būvniecības

pamatprincipiem

aizsardzības

pasākumus riska

novēršanai vai

samazināšanai

atbilstoši ilgtspējīgas

būvniecības

pamatprincipiem

7.2.Vides riska faktori

būvdarbu procesā un

ilgtermiľā.


satura)

7.2.1.Vides riska faktoru

identificēšana un

novēršanas paľēmieni

atbilstoši ilgtspējīgas

būvniecības

pamatprincipiem.

1 2 3


KOPĀ 22 30 52



Izmantotie avoti:

1. Būvniecības likums [skatīts 2016. gada 29.aprīlis]. Pieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=36531

2. Ēku energoefektivitātes likums [skatīts 2016. gada 29. aprīlis]. Pieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=173237

3. Ēku energoefektivitāte klimata maiľas apstākļos [skatīts 2016. gada 29. aprīlis]. Pieejams: http://estudijas.llu.lv/file.php/319/citi/brosura.pdf

4. Ilgtspējīgas būvniecības un apsaimniekošanas pamatprincipi [skatīts 2016.gada 29.aprīlis].

Pieejams: http://zalasmajas.lv/storie/editor/File/Ilgtspejigas_buvn_pamatprincipi_1redakcija.pdf

5. Komerclikums [skatīts 2016.gada 29.aprīlis]. Pieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=5490

6. Kops L. Būvniekiem: Praktiski padomi un skaidrojumi. – Rīga: [aut. izd.], 2008.

7. Ministru kabineta 2003. gada 25. februāra noteikumi Nr. 92 "Darba aizsardzības prasības, veicot būvdarbus" [skatīts 2016.gada 29.aprīlis]. Pieejams:

http://likumi.lv/doc.php?id=71958

8. Ministru kabineta [skatīts 2016.gada 29.aprīlis] noteikumi Nr. 655 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 310-14 "Darbu veikšanas projekts"" [skatīts

2016.gada 29.aprīlis]. Pieejams: http://likumi.lv/ta/id/269948-noteikumi-par-latvijas-buvnormativu-lbn-310-14-darbu-veiksanas-projekts

9. Ministru kabineta 2007. gada 2. oktobra noteikumi Nr. 660 "Darba vides iekšējās uzraudzības veikšanas kārtība" [skatīts 2016.gada 29.aprīlis]. Pieejams:

http://likumi.lv/doc.php?id=164271 Noviks, J. Būvdarbi 1. – Rīga: "Jurģi 93", 1999.











Tehnisko zīmējumu un skiču izstrāde

Apjoms stundās:

Teorija 12 stundas

Prakse 54 stundas


Attīstīt izglītojamo spējas izstrādāt būvkonstrukciju mezglu skices, lasīt būvprojekta rasējumus un lietot rasējumos izmantotos apzīmējumus profesionālajā saziľā.


1. Izstrādāt vienkāršu būvdetaļu un būvkonstrukciju savienojumu mezglu skices un tehniskos rasējumus, lietojot rasējumos izmantojamos apzīmējumus,

norādes, būvniecības terminus un izstrādes principus.

2. Ievērot būvkonstrukciju mezglu skiču izpildes noteikumus.

3. Lasīt būvprojekta rasējumus, kas izstrādāti rasēšanas datorprogrammā.

4. Lietot būvprojekta rasējumos attēloto informāciju.






2. Kārto ieskaiti būvniecības rasējumu lasīšanā – nolasa un darba lapā apkopo informāciju par ēkas konstruktīvo shēmu, telpisko plānojumu; ēkas, telpu un

konstruktīvo elementu izmēriem, izmantotajiem materiāliem

3. Pēc dotā uzdevuma izstrādā būvkonstrukciju savienojuma mezgla skici, ievērojot skiču izpildes noteikumus.












apraksti

Teorija Prakse

(praktiskās

mācības) Kopā

Vidējs apguves

līmenis

Optimāls apguves

līmenis

1. Spēj: rasēt ēku plānu, fasāţu un

griezumu skices.

Zina: būvprojekta rasējumu

izstrādes principus un noteikumus.

Izprot: būvprojekta rasējumu un ar

tiem saistīto būvniecības terminu

lietošanas nozīmi.

1.1.Tehniskās grafikas pamati


apjoma)

1.1.1. Grafisko

dokumentu noformēšanas

noteikumi (līniju veidi,

tehniskais raksts, mērogi,

rakstlaukums, izmēru

izvietošana).

1

4 18 Izvēlas rasējuma

mērogu, izvieto

mērlīnijas, norāda

izmērus. Nolasa

rakstlaukuma

informāciju

Atbilstoši darba

uzdevumam patstāvīgi

izvēlas rasējumu

mērogus, izvieto

mērlīnijas, norāda

izmērus. Nolasa un

paskaidro rakstlaukuma

informāciju.

1.1.2.Priekšmetu

attēlošanas pamati

(projicēšana uz projekciju

plaknēm, aksonometriskās

projekcijas)

4 Izstrādā un lasa

vienkāršu

priekšmetu

projekciju

rasējumus. Izstrādā

vienkāršu

ģeometrisku figūru

aksonometrisko

attēlu

Patstāvīgi izstrādā un

lasa priekšmetu

projekciju rasējumus.


ģeometrisku figūru

aksonometrisko attēlu.

1.1.3.Griezumi un

šķēlumi.

1

4 Atšķir griezumu

veidus. Izstrādā

priekšmetu

vienkāršus

griezumus.

Atšķir griezumu un

šķēlumu veidus.


priekšmetu vienkāršus

un saliktus griezumus.

1.1.4.Skicēšana. 4 Izstrādā vienkāršu

priekšmetu skices.


daţādu priekšmetu

skices, ievērojot skiču

noformēšanas

noteikumus.

1.2.Būvniecības rasējumu

izstrādāšana.

1.2.1.Būvniecības

rasējumu veidi (plāni,

2 4 14 Atšķir būvniecības

rasējumu veidus un to

Raksturo būvniecības

rasējumu veidus,











apjoma)

fasādes, griezumi,

šķēlumi, mezglu

rasējumi), to raksturojums

un lietojums

vietu būvprojektā. pamatojot to lietojumu

un nozīmi

1.2.2.Ēkas plānu, fasāţu,

griezumu un šķēlumu

saturs, noformējums un

pielietojums.

2 6 Atbilstoši darba

uzdevumam izstrādā

vienkāršus

būvniecības

rasējumus. Nosauc un

raksturo ēkas plānu,

fasāţu, griezumu un

šķēlumu saturu.

Izstrādā ēku rasējumus

un izskaidro to izstrādes

principus un noteikumus.

Raksturo un analizē ēku

rasējumus, pamatojot to

lietojumu būvdarbu


2.Spēj: izstrādāt būvkonstrukciju

mezglu skices. Zina: būvniecības

terminus un rasējumos izmantotos

apzīmējumus, skiču izstrādes

principus, būvju un būvkonstrukciju

veidus, izmantojamos materiālus.

Izprot: skiču nozīmi būvdarbu

strādnieku darba organizēšanā un

uzdevumu izskaidrošanā.

2.1. Prasības skiču

izstrādāšanai daţādiem būvju

būvkonstrukciju veidiem ar

tajos izmantojamiem

būvizstrādājumiem un

detaļām. (20% no mācību

kursa kopējā apjoma)

2.1.1.Būvkonstrukciju

savienojuma mezglu skiču

elementi (līnijas, nosacītie

grafiskie apzīmējumi,

izmēru izvietošana)

2 10 12 Raksturo

būvkonstrukciju

elementus un to

savienojumu

attēlošanas

noteikumus skicēs.

Atbilstoši darba

uzdevumam lieto

skiču elementus un

ievēro skiču izstrādes

principus.

Izvēlas un pamato darba

uzdevumam atbilstošu

būvkonstrukciju

savienojumu mezgla

skiču elementus. Ievēro

un lieto skiču izstrādes

principus.

3.Spēj: lasīt rasējumus, lietojot

projektēšanas datorprogrammas.

Zina: tehniskos apzīmējumus,

bieţāk izmantoto datorprogrammu

iespējas rasējumu lasīšanai. Izprot:

rasējumā attēloto informāciju,

bieţāk izmantojamo datorprogrammu priekšrocības

rasējumu nolasīšanai.

3.1.Projektēšanas

datorprogrammu lietošanas

pamati, izstrādāto rasējumu

lasīšana.


apjoma)

3.1.1.Sākumlīmeľa

datorgrafisko iemaľu

apgūšana.

2 8 18 Lieto projektēšanas

programmas

vienkāršu

būvniecības rasējumu

izstrādāšanā, atpazīst

nepieciešamos

tehniskos

apzīmējumus.

Izvēlas un lieto

projektēšanas

datorprogrammas izvēlľu

joslu, rīkjoslu, objektu

īpašību joslu un

komandas vienkāršu

būvniecības rasējumu

izstrādāšanā

3.1.2.Projektēšanas

datorprogrammās

izstrādāto rasējumu

lasīšana.

2 6 Nosauc projektēšanas

datorprogrammu

rasējumos attēloto

informāciju: rasējuma

veidu, parametrus,

Nosauc projektēšanas

datorprogrammu

rasējumos attēloto

informāciju: rasējuma

veidu, parametrus,










materiālus, izmērus

u.c

materiālus, izmērus u.c.

Analizē projektēšanas

lietojumprogrammās

izstrādātos ēku

rasējumus un ievēro

nesaistes. Novērtē

projektēšanas

datorprogrammās

izstrādāto ēku rasējumu

priekšrocības.


KOPĀ 12 54 66


IT izmantošana, Situācijas modelēšana, protfolio, praktiskais darbs, patstāvīgais darbs, prezentācija.

Izmantotie avoti:

1. Čukurs J., Vronskis O. Tehniskā grafika. – Rīga: RAKA, 2008.

2. Eglītis Z. Tehniskās grafikas ceļvedis IV daļa. Profesionālā inţeniergrafika. – Rīga: 2007. ISO 5455:1979.

3. Tehniskie rasējumi. Mērogi [skatīts 2016. gada 5.maijs]. Pieejams: http://www.iso.org/iso/catalogue_detail.htm?csnumber=11500/ LVS EN ISO 128 – 20:

1996.

4. Tehniskie rasējumi. Shēmu vispārīgie principi – 20. daļa: pamatnoteikumi līnijām [skatīts 2016. gada 5.maijs]. Pieejams: https://www.lvs.lv/lv/products/6012/

LVS EN ISO 128 – 22: 1999.

5. Tehniskie rasējumi. Shēmu vispārīgie principi – 22. daļa: vadošo līniju un norāţu galvenie nosacījumi un pielietojums [skatīts 2016. gada 5.maijs]. Pieejams:

https://www.lvs.lv/lv/products/1152/ LVS EN ISO 128 – 22: 1999.

6. Tehniskie rasējumi. Shēmu vispārīgie principi – 23. daļa: Līnijas būvniecības rasējumos [skatīts 2016. gada 5.maijs]. Pieejams:

https://www.lvs.lv/lv/products/1151/ LVS EN ISO 5457: 1999.

7. Raţošanas tehniskā dokumentācija. Rasējumu lapu izmēri un izkārtojums [skatīts 2016. gada 5.maijs]. Pieejams: https://www.lvs.lv/lv/products/1138/

8. Ministru kabineta 2001. gada 14. augusta noteikumi Nr. 370 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 202 – 01" "Būvprojekta saturs un noformēšana"

[skatīts 2016. gada 5.maijs]. Pieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=53240/

9. Nipers J. Rasēšana. – Rīga: Jumava, 2004.











Ģeodēzisko darbu izpilde

Apjoms stundās:

Teorija 10 stundas

Prakse 16 stundas


Attīstīt izglītojamo spējas veikt ģeodēziskos darbus precīziem būvdarbiem un kontrolei.


1. Lietot ģeodēziskos instrumentus būvdarbu veikšanas procesā.

2. Nospraust būvelementus horizontālā un vertikālā plaknē.

3. Novērtēt veikto ģeodēzisko darbu precizitāti.





Veic praktisku ieskaites darbu, nosprauţot būvju asu krustpunktus plānā un pamatu augstumu, nosakot virsmas (laukuma) vai līnijas (trases) kritumu,

izmantojot rokas mērinstrumentus.












līmeņu apraksti

Teorija Prakse

(praktiskās

mācības) Kopā

Vidējs apguves

līmenis

Optimāls

apguves līmenis

1.Spēj: izvēlēties būvdarbiem

piemērotas ģeodēziskās mērīšanas

ierīces.

Zina: ģeodēzisko ierīču veidus un

darbības principus, to lietošanas

iespējas precīzai būvdarbu veikšanai

un kontrolei atbilstoši akceptētajam

būvprojektam.

Izprot: ģeodēzisko mērījumu

nepieciešamību būvdarbu izpildē.

1.1.Ģeodēzisko ierīču nozīme

un veidi.

(25% no mācību kursa

kopējā apjoma)

1.1.1.Ģeodēzisko

mērījumu nozīme. 2 6 Apraksta ģeodēzisko

mērījumu attīstības

vēsturi

Apraksta ģeodēzisko

mērījumu attīstības

vēsturi, pamato

ģeodēzisko

mērījumu nozīmi

1.1.2. Attālumu

mērīšanas ierīces.

2 Izvēlas attālumu

mērīšanas ierīces un

raksturo to lietošanu

Izvēlas attāluma


raksturo to

lietošanu, novērtē to

piemērotību

konkrētu

ģeodēzisko darbu

izpildei.

1.1.3. Punktu augstuma

un leľķu mērīšanas

ierīces.

2 Izvēlas punktu

augstuma un leľķa


raksturo to lietošanu.

Izvēlas punktu

augstuma un leľķu

mērīšanas ierīces,

raksturo to

lietošanu, pamato to

izvēli ģeodēzisko

darbu veikšanā.

2.Spēj: pārbaudīt un sagatavot

darbam ģeodēziskos instrumentus.

Zina: ģeodēzisko instrumentu lauka

pārbaudes metodes.

Izprot: ģeodēzisko instrumentu

pārbaudes nozīmi precīzai mērījumu

veikšanai.

2.1. Ģeodēzisko instrumentu

lauka pārbaudes.


apjoma)

2.1.1.Niveliera pārbaudes. 2 6 Uzstāda nivelieri

darba stāvoklī.

Raksturo niveliera

lauka pārbaudes

metodiku.

Uzstāda nivelieri

darba stāvoklī,

izskaidro niveliera

lauka pārbaudes

metodiku. Novērtē

niveliera atbilstību

ģeodēzisko

mērījumu izpildei.










2.1.2.Teodolīta

pārbaudes.

2 Uzstāda teodolītu

darba stāvoklī.

Raksturo teodolīta

lauka pārbaudes

metodiku

Uzstāda teodolītu

darba stāvoklī,

izskaidro teodolīta

lauka pārbaudes

metodiku. Novērtē

teodolīta atbilstību

ģeodēzisko

mērījumu izpildei.

2.1.3.Leľķu nospraušana 2 Mēra un nosprauţ

leľķus dabā,

atbilstoši darba

vadītāja

norādījumiem.

Patstāvīgi mēra un

nosprauţ leľķus

dabā, izvēlas un lieto

piemērotākos

instrumentus un

darba metodes.

2.2.Būves būvelementu

nospraušana vertikālā plaknē.


apjoma)

2.2.1.Esošo punktu

augstuma atzīmju

noteikšana un projekta

augstuma atzīmju

iezīmēšana

1 2 6 Nosaka esošu punktu

augstuma atzīmes.

Iezīmē projekta

augstumu atzīmes,

atbilstoši darba

vadītāja

norādījumiem. Lieto

darbam atbilstošas

ģeodēziskās ierīces.

Patstāvīgi nosaka

esošu punktu

augstuma atzīmes.

Iezīmē projekta

augstumu atzīmes.

Izvēlas un lieto

darbam piemērotas

ģeodēziskās ierīces

2.2.2.Līniju un plakľu ar

dotu kritumu

nospraušana.

1 2 Nosprauţ līniju un

plakni ar dotu

kritumu dabā,

atbilstoši darba

vadītāja

norādījumiem

Patstāvīgi nosprauţ

līniju un plakni ar

dotu kritumu dabā,

pamato izvēlētās

darba metodes un

ierīces

3.Spēj: noteikt ģeodēziskos lielumus

horizontālā, vertikālā plaknē un

telpā.

Zina: ģeodēzisko lielumu

noteikšanas metodes.

Izprot: ģeodēzisko lielumu

noteikšanas nozīmi būvdarbu

3.1.Ģeodēzisko darbu izpildes

kontrole būvju būvelementu

izbūvē, būvkonstrukciju

montāţā.


apjoma)

3.1.1.Ģeodēziskie lielumi

horizontālā plaknē.

1 2 6 Nosaka būvju asu,

laukumu izmēru

precizitāti, atbilstoši

darba vadītāja

norādījumiem.

Patstāvīgi nosaka

būvju asu, laukumu

izmēru precizitāti.

Pamato metodes

izvēli precizitātes

pārbaudēm, izvēlas

un lieto piemērotas










uzsākšanas, veikšanas montāţas un

to kvalitātes kontroles procesā.

ģeodēziskās ierīces

un darba

paľēmienus.

3.2.1.Ģeodēziskie lielumi

vertikālā plaknē.

1 2 Pārbauda punktu un

virsmu augstumu,

līniju kritumu

atbilstoši darba

vadītāja

norādījumiem.

Patstāvīgi pārbauda

punktu un virsmu

augstumu, līniju

kritumu, analizē

iegūtos rezultātus.


KOPĀ 10 16 26


IT izmantošana, Situācijas modelēšana, protfolio, praktiskais darbs, patstāvīgais darbs, prezentācija.

Izmantotie avoti:

1. Būvniecības likums [skatīts 2016. gada 22.aprīlī]. Pieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=258572/

2. Helfiča B., Bīmane I., Kronbergs M., Zuments U. Ģeodēzija. – Rīga: Latvijas ģeotelpiskā aģentūra, 2007.

3. Latvijas augstumu sistēma LAS-2000. 5 (EVRS realizācija Latvijas teritorijā).

4. Lejnieks J. Ģeodēzija. – Rīga: LNLT,1992.

5. Ministru kabineta 2000. gada 2. maija noteikumi Nr. 168 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 005-99"

6. "Inţenierizpētes noteikumi būvniecībā" [skatīts 2016. gada 22.aprīlī]. Pieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=5724/

7. Ministru kabineta 2001. gada 6. novembra noteikumi Nr. 466 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 305-01"

8. "Ģeodēziskie darbi būvniecībā" [skatīts 2016. gada 22.aprīlī]. Pieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=55454/

9. Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumi Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi" [skatīts 2016. gada 22.aprīlī]. Pieejams:

http://likumi.lv/doc.php?id=269069/

10. Ministru kabineta 2011. gada 15. novembra noteikumi Nr. 879 " Ģeodēziskās atskaites sistēmas un topogrāfisko karšu sistēmas noteikumi"" [skatīts 2016.

gada 22.aprīlī]. Pieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=239759/

11. Noviks J. Būvdarbi I. – Rīga: SIA "Jurģi-93", 1999. Skolotāja rokasgrāmata.

12. Ģeodēzijas un ģeoloģijas pamati. I un II daļa. – Daugavpils: AS "Itella Information", 2012.

13. Vides aizsardzības likums [skatīts 2016. gada 22.aprīlī]. Pieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=147917/











Būvdarbu dokumentācijas sagatavošana un plānošana Apjoms stundās:

Teorija 24 stundas

Prakse 52 stundas


Sekmēt izglītojamo spējas būvdarbu plānošanā, izmantojot kalendārā grafika plānošanas metodi un ar būvdarbiem saistīto dokumentu sagatavošanā un

noformēšanā atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

Attīstīt izglītojamo prasmes: 1. Lasīt būvprojektu, darbu organizēšanas projektu (DOP) un būvdarbu darbu veikšanas projektu (DVP).

2. Aprēķināt būvdarbu izpildes laiku konkrētam būvprojektam.

3. Sagatavot operatīvo darbu izpildes grafiku atbilstoši būvdarbu procesiem, saskaľā ar darbu organizēšanas kalendāro grafiku.

4. Dokumentēt izpildītos būvdarbus būvdarbu ţurnālā un citos izpildes dokumentos.

5. Dokumentēt izpildītos segtos un nozīmīgo konstrukciju darbus.

6. Sagatavot nepieciešamo dokumentāciju būvobjekta nodošanai ekspluatācijā.


Apgūti A daļas moduļi – “Būvniecības procesi, būvdarbu veidi”,” Tehnisko zīmējumu un skiču izstrāde un lasīšana”, “Ģeodēzisko darbu izpilde”



Veic praktisko uzdevumu – izstrādā "Darbu veikšanas projektu (DVP)" akceptēta būvprojekta vienam darba veidam.












apraksti

Teorija Prakse

(praktiskās

mācības) Kopā

Vidējs apguves

līmenis

Optimāls apguves

līmenis

1.Spēj: lasīt būvprojektu, darbu

organizēšanas projektu (DOP)

un darbu veikšanas projektu

(DVP).

Zina: būvprojekta, darbu


un darbu veikšanas projekta

sastāvu un izstrādāšanas

nosacījumus saskaľā ar

normatīvajiem aktiem,

būvniecības nozares

profesionālo terminoloģiju.

Izprot: būvprojekta, darbu


un darbu veikšanas projekta

nozīmi būvdarbu organizēšanā.

1.1. Būvprojekta, darbu

organizēšanas projekti

(DOP) un būvdarbu

veikšanas projekti (DVP).


kopējā apjoma)

1.1.1. Būvprojekta, darbu

organizēšanas projektu

(DOP) un būvdarbu

veikšanas projektu (DVP)

lasīšana.

4 6 10 Patstāvīgi lasa

būvprojektus, darbu

organizēšanas projektus

un būvdarbu veikšanas

projektus.

Patstāvīgi lasa un

analizē būvprojektus,

un būvdarbu darbu

organizēšanas projektu

veikšanas projektus.

Veic nepieciešamās

izmaiľas būvdarbu

veikšanas projektā.

2.Spēj: aprēķināt būvdarbu

izpildes laiku konkrētam

būvprojektam.

Zina: būvdarbu veidus un

veicamo darbu secību,

būvdarbu normēšanas principus,

būvdarbu laika normu būtību un

darbu izpildes laika aprēķinu

principus.

Izprot: darba normēšanas

nepieciešamību būvdarbu

izpildes plānošanā, operatīvo

darbu izpildes grafiku

sagatavošanā un taisnīgas darba

samaksas organizēšanā.

2.1. Būvdarbu izpildes

laika aprēķināšana

konkrētam būvprojektam.


kopējā apjoma)

2.1.1.Būvdarbu normēšanas

un izpildes laika aprēķina

principi.

2 10 12 Aprēķina būvdarbu

izpildes laiku konkrētam

būvprojektam.

Patstāvīgi un detalizēti

aprēķina būvdarbu

izpildes laiku

konkrētam

būvprojektam.










2.2. Operatīvo darbu

izpildes grafiku

sastādīšana.


kopējā apjoma)

2.2.1.Operatīvo darbu

izpildes grafiku sastādīšana


procesiem.

4 10 14 Pēc norādījumiem sagatavo

operatīvo darbu izpildes

grafiku atbilstoši būvdarbu

procesiem.

Patstāvīgi sagatavo

operatīvo darbu

izpildes grafiku


procesiem.

3.Spēj: dokumentēt izpildītos

būvdarbus būvdarbu ţurnālā un

citos izpildes dokumentos.

Zina: būvdarbu izpildes secību,

izpildīto būvdarbu apjoma

uzmērīšanas metodes, izpildīto

darbu pieľemšanas aktu veidus

un noformēšanas prasības

atbilstoši būvnormatīviem.

Izprot: dokumentēšanas nozīmi

izpildītajiem darbiem, nosakot

atbilstību būvprojektam, darbu

veikšanas projektam.

3.1.Izpildīto būvdarbu

dokumentēšana būvdarbu

ţurnālā un citos izpildes

dokumentos.


kopējā apjoma)

3.1.1. Būvdarbu izpildes

secība.

1 2 12 Nosauc izpildīto būvdarbu

secību.

Nosauc un pamato

izpildīto būvdarbu

secību.

3.1.2.Izpildīto būvdarbu

apjoma uzmērīšanas

metodes.

1 2 Nosauc būvdarbu apjoma

uzmērīšanas metodes un

lieto tās atbilstoši darba

vadītāja norādījumiem.

Nosauc un patstāvīgi

lieto būvdarbu apjoma

uzmērīšanas metodes.


pieľemšanas aktu veidi.

1 2 Dokumentē izpildītos

būvdarbus. Nosauc

būvdarbu pieľemšanas

aktu veidus un aizpilda

izpildīto būvdarbu

pieľemšanas aktus

atbilstoši norādījumiem.

Dokumentē izpildītos

būvdarbus. Nosauc


aktu veidus, patstāvīgi

aizpilda izpildīto


aktus un pamato to

nozīmi.


noformēšanas prasības

atbilstoši būvnormatīviem.

1 2 Nosauc izpildīto būvdarbu

noformēšanas prasības.

Pamato izpildīto

būvdarbu


un to nozīmi.

4.Spēj: dokumentēt izpildītos

segtos un nozīmīgo

4.1.Izpildīto segto un

nozīmīgo konstrukciju

4.1.1. Izpildīto segto darbu

dokumentēšana.

2 4 12 Dokumentē segtos darbus

atbilstoši norādījumiem,

Dokumentē segtos

darbus atbilstoši










konstrukciju darbus.

Zina: segto darbu un nozīmīgo

konstrukciju pieľemšanas aktu

noformēšanas prasības atbilstoši

būvnormatīviem.

Izprot: segto darbu un nozīmīgo

konstrukciju darbu

dokumentēšanas nozīmi to

atbilstības novērtēšanā

būvprojektam, darbu veikšanas

projektam

darbu dokumentēšana.


kopējā apjoma)

vispārīgi apraksta

izpildītos segtos darbus

būvnormatīviem,

precīzi apraksta

izpildītos segtos

darbus.

4.1.2.Izpildīto nozīmīgo

konstrukciju darbu

dokumentēšana.

2 4 Vispārīgi apraksta

izpildītos nozīmīgo

konstrukciju darbus,

dokumentē nozīmīgo

konstrukciju darbus

atbilstoši norādījumiem.

Precīzi apraksta

izpildītos nozīmīgo

konstrukciju darbus,

patstāvīgi dokumentē

nozīmīgo konstrukciju

darbus atbilstoši

būvnormatīviem.

5.Spēj: kontrolēt nepieciešamo

dokumentāciju un tās

noformēšanu būvobjekta

nodošanai ekspluatācijā.

Zina: būves dokumentācijas

veidus, noformēšanas prasības.

Izprot: būvdarbos iesaistīto

personu un darbinieku atbildību

dokumentu sagatavošanā.

5.1.Dokumentācijas

sagatavošana būvobjekta

nodošanai ekspluatācijā.


kopējā apjoma)

5.1.1. Dokumentācijas veidi

būvobjekta nodošanai

ekspluatācijā, to


(tehniskais projekts;

tehniskā projekta izmaiľas;

būvdarbu ţurnāls;

autoruzraudzības ţurnāls;

izmaiľas autoruzraudzības

kārtībā; segto darbu un

atbildīgo konstrukciju akti;

ēkas, būves novietojuma un

izbūvēto ārējo

inţenierkomunikāciju

ģeodēziskās uzmērīšanas

plāni; atkāpes no tehniskā

projekta un tā izmaiľām;

pozitīvi atzinumi no

tehnisko noteikumu

izdevējorganizācijām;

uzmontēto tehnisko iekārtu

pārbaudes akti, liftu pases;

pagaidu energosertifikāts).

6 6 12 Sagatavo daļu no

nepieciešamās

dokumentācijas


ekspluatācijā.

Precīzi un rūpīgi

sagatavo visu

nepieciešamo

dokumentāciju


ekspluatācijā.


KOPĀ 24 52 76











Protfolio, diskusija, vingrināšanās, aprēķinu veikšana, darbs ar informāciju, praktiskais darbs, patstāvīgais darbs, prezentācija.

Izmantotie avoti:

1. Būvdarbu izcenojumu katalogs. Vispārceltnieciskie darbi. – Rīga: SIA "MV Project", 2010.

2. Būvniecības likums [skatīts 2016. gada 21. aprīlī]. Pieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=258572/

3. Būvniecības projektu realizācija Eiropas savienības līdzfinansētu projektu ietvaros. Metodiskais materiāls. Jūrmalas pilsētas dome. 2013 [skatīts 2016. gada

21. aprīlī]. Pieejams: http://www.jurmala.lv/upload/projekti/papildinormacija/metodiskais_materials_buvniecibas_projekti.pdf


5. Ministru kabineta 2003. gada 25. februāra noteikumi Nr. 92 "Darba aizsardzības prasības, veicot būvdarbus" [skatīts 2016. gada 21. aprīlī]. Pieejams:


6. Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumi Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi" [skatīts 2016. gada 21. aprīlī]. Pieejams:


7. Ministru kabineta 2014. gada 2. septembra noteikumi Nr. 529 "Ēku būvnoteikumi" [skatīts 2016. gada 21. aprīlī]. Pieejams:


8. Ministru kabineta 2014. gada 21. oktobra noteikumi Nr. 655 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 310-14" "Darbu veikšanas projekts" [skatīts 2016.

gada 21. aprīlī]. Pieejams: http://likumi.lv/ta/id/269948-noteikumi-par-latvijas-buvnormativu-lbn-310-14-darbu-veiksanas-projekts/

9. Ministru kabineta 2007. gada 2. oktobra noteikumi Nr. 660 "Darba vides iekšējās uzraudzības veikšanas kārtība" [skatīts 2016. gada 21. aprīlī]. Pieejams:


10. Ministru kabineta 2006. gada 19. decembra noteikumi Nr.1014 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 501-06" "Būvizmaksu noteikšanas kārtība"

[skatīts 2016. gada 21. aprīlī]. Pieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=150396/

11. Noviks J. Būvdarbi 1 – Rīga: 1999.











Ēkas pamatu izbūve un zemes darbi

Apjoms stundās:

Teorija 14 stundas

Prakse 26 stundas


Sekmēt izglītojamo spējas zemes darbu organizēšanā un uzraudzīšanā, atbildīgi līdzdarboties būvdarbu veikšanas.

Attīstīt izglītojamo prasmes: 1. Izvēlēties zemes darbu veikšanai atbilstošas ierīces un mehānismus.

2. Veikt mērījumus zemes darbu izpildei saskaľā ar būvprojektu.

3. Piemērot normatīvo aktu prasības darba aizsardzībā zemes darbu organizēšanā.

4. Izvēlēties ēku pamatu izbūvei atbilstošus materiālus, darba instrumentus un aprīkojumu.


Apgūti A daļas mācību kursi “Būvniecības procesi, būvdarbu veidi”, “Tehnisko zīmējumu un skiču izstrāde un lasīšana”, “Ģeodēzisko darbu izpilde”, B daļas

mācību kurss "Būvdarbu dokumentācijas sagatavošana un plānošana".



1. Mācību kursa apguves noslēgumā izglītojamie izklāsta veikto darbu posmu secību, pamato darbam izvēlētos instrumentus, materiālus, izklāsta drošus

darba paľēmienus.

2. Būvobjektā piedalās pamatu izbūvē. 3. Atbilstoši rasējumam montē veidľus. 4. Kārto testu stropētāja apliecības iegūšanai.












apraksti

Teorija Prakse

(praktiskās

mācības) Kopā

Vidējs apguves

līmenis

Optimāls apguves

līmenis

1.Spēj: izvēlēties zemes darbu

sagatavošanas darbiem atbilstošas

ierīces un mehānismus.

Zina: zemes darbu sagatavošanas

darba veidus, ierīču un mehānismu

veidus un to lietošanu, drošus darba

paľēmienus.

Izprot: zemes darbiem atbilstoša

ierīču un mehānismu lietojuma

nozīmi kvalitatīvai un drošai zemes

darbu izpildei.

1.1.Zemes darbu

sagatavošanas darbi.


kopējā satura)

1.1.1. Zemes darbu veidi, to

sagatavošanas darbi un grunts

īpašības, iedalījums pēc

izstrādājamības.

1 10 Atšķir zemes darbu

veidus un izvēlas

atbilstošas ierīces un

mehānismus zemes

darbu sagatavošanas

darbiem, grunts

izstrādei atkarībā no

grunts

izstrādājamības. Savu

izvēli saskaľo ar darba

vadītāju.

Patstāvīgi izvēlas ierīces

un mehānismus zemes

darbu sagatavošanas

darbiem un zemes darbu

veikšanā atkarībā no

grunts izstrādājamības

Pamato ierīču un

mehānismu izvēli ar

zemes darbu veidu un

objekta atrašanās vietu

dabā, atpazīst grunšu

veidus un izskaidro

grunšu īpašību ietekmi

zemes darbu veikšanā

(darbietilpība,

izmaksas), kā arī šo

būvju noturību un

mehānismu izvēli.

1.2.Grunts izstrādes

paľēmieni. (10% no

mācību kursa kopējā

satura)

1.2.1. Zemes darbu mašīnas 1 4 Izvēlas ierīces un

mehānismus zemes

darbiem atkarībā no

grunts izstrādes

paľēmiena. Nosauc

grunts izstrādes

paľēmienus un to

specifiku.

Izvēlas un pamato

grunts izstrādes

paľēmienu un atbilstoši

tam ierīces un

mehānismus grunts

izstrādei.

1.3.Transportlīdzekļu

aprēķins grunts

transportēšanai un

1.3.1. Transportlīdzekļu un

mehānismu skaita noteikšana

4 Veic aprēķinus

transporta līdzekļu

daudzuma noteikšanai.

Aprēķina un pamato

nepieciešamo

transportlīdzekļu skaitu










izstrādei.

(10% no kopējā mācību

kursa satura)

Nosauc izejas datus,

kas nepieciešami

transportlīdzekļu skaita

noteikšanai

grunts transportēšanai,

izmantojot formulas un

datus par

transportlīdzekli.

2.Spēj: veikt mērījumus zemes

darbu izpildei saskaľā ar

būvprojektu.

Zina: mērīšanas ierīču un

instrumentu lietošanu paľēmienus

zemes darbu veikšanai.

Izprot: mērījumu nepieciešamību

zemes darbu izpildē un kontrolē.

2.1.Būvprojekta

nospraušana dabā.


kopējā satura)

2.1.1.Būvprojekta

nospraušanas metodes.

1 3 6 Veic būvprojekta

robeţu nospraušanu,

nostiprinot atbalsta

punktus. Atšķir

būvprojekta

nospraušanas metodes

un lieto būvdarbu

laikā.

Veic būvprojekta

nospraušanas darbus un

atbalsta punktu

nostiprināšanu. Pamato

lietoto būvprojekta

nospraušanas metodi,

izskaidro tās

priekšrocības.

2.2.Zemes masa un tās

sadalījums.

(5% no kopējā mācību

kursa satura)

2.2.1. Zemes masas kubatūras

aprēķināšana un sadalījuma

grafika sastādīšana

2 Atpazīst projektā

garenprofilu un

šķērsprofilu, aprēķinu

paľēmienus un nosaka

zemes masu katrā

piketā

Zemes masas aprēķinu

veic elektroniski,

izstrādā zemes masas

sadalījuma grafiku,

nosakot racionālu grunts

izmantošanu.

3.Spēj: piemērot normatīvo aktu

prasības darba aizsardzībai zemes

darbu organizēšanā.

Zina: zemes darbu uzsākšanu un

veikšanu saskaľā ar normatīvajiem

aktiem darba aizsardzībā.

Izprot: normatīvo dokumentu

prasību neievērošanas sekas zemes

darbu veikšanas procesā.

3.1.Darba aizsardzība

būvobjektā zemes darbu

veikšanā.


kopējā satura)

3.1.1.Drošas darba vietas

iekārtošana, veicot zemes

darbus

1 1 Piemēro normatīvo

aktu prasības darba

aizsardzībai zemes


Izvēlas drošas zemes

darbu izstrādes

tehnoloģijas atbilstoši

normatīvo aktu

prasībām zemes darbu

organizācijā. Nosauc

normatīvos aktus, kas

nosaka prasības drošai

darba vietai veicot

zemes darbus.

Piemēro normatīvo aktu

prasības darba

aizsardzībai zemes


Izvēlas un lieto zemes

darbu izstrādes metodes,

kas nodrošina

ergonomisku un drošu

darba vietas iekārtošanu

un garantē kvalitatīvu

darba izpildi.

4.Spēj: izbūvēt ēku pamatus.

Zina: ēku pamatu veidus un izbūves

tehnoloģiju, materiālus un to

īpašības, drošus darba paľēmienus,

4.1.Ēku pamatu

raksturojums.

(5 % no mācību kursa

kopējā apjoma)

4.1.1.Ēku pamatu

raksturojums.

1 3 Atšķir pamatu veidus,

nosauc to sastāvdaļas.

Raksturo pamatu veidus

un to sastāvdaļas, ēku

pamatu nozīmi.










hidroizolācijas ierīkošanas

tehnoloģiju un materiālus.

Izprot: ēku pamatu nozīmi un darbu

kontroles metodes ēkas slodţu

nodrošināšanā.

4.1.2.Pamatu iebūves dziļums. 1 Nosauc pamatu

iebūves dziļumu

ietekmējošos faktorus.

Nosaka pamatu iebūves

dziļumu atbilstoši

būvnormatīviem

4.1.3.Pamatu veida izvēle un

pielietojums.

1 Nosauc pamatu veida

izvēli un pielietojumu

Pamato pamatu veida

izvēli konkrētiem

būvniecības apstākļiem.

4.2.Pamatu konstruktīvie

risinājumi, plāni,

šķēlumi.


kopējā apjoma)

4.2.1.Lentveida pamati. 1 4 Atšķir lentveida

pamatu veidus

būvprojekta

rasējumos.

Lasa lentveida pamatu

veidus būvprojekta

rasējumos, izskaidro

pamatu konstruktīvos

risinājumus.

4.2.2. Stabveida pamati. 1 Atšķir stabveida

pamatu veidus

būvprojekta rasējumos

Lasa stabveida pamatu

veidus būvprojekta

rasējumos, izskaidro

pamatu konstruktīvos

risinājumus.

4.2.3.Plātľveida pamati. 1 Lasa plātľveida

pamatu rasējumus

būvprojektā

Lasa un izskaidro

plātľveida pamatu

rasējumus būvprojektā.

4.2.4.Pāļu pamati. 1 Lasa pāļu pamatu

rasējumus būvprojektā.

Lasa un izskaidro pāļu

pamatu rasējumus

būvprojektā.

4.3.Monolīto

dzelzsbetona pamatu

izbūves tehnoloģija.


kopējā apjoma)

4.3.1.Pamatnes sagatavošana

zem pamatiem

2 8 Sagatavo pamatni zem

pamatiem, lieto drošus

darba lentveida pamatu

izbūvei. paľēmienus.


pamatni zem pamatiem,

izvēlas un lieto drošus

darba paľēmienus.

4.3.2.Veidľu konstrukciju

uzstādīšana.

2 Izgatavo un uzstāda

vienkāršas veidľu

konstrukcijas. Lieto

drošus darba

paľēmienus.

Patstāvīgi izgatavo un

uzstāda veidľu

konstrukcijas atbilstoši

būvprojektam. Izvēlas

un lieto drošus darba

paľēmienus.

4.3.3.Stiegrojuma 2 Sagatavo un uzstāda Patstāvīgi sagatavo un










sagatavošana un uzstādīšana. stiegru sietus un

karkasus veidľu

konstrukcijās.

Lieto drošus darba

paľēmienus.

uzstāda stiegru sietus un

karkasus veidľu

konstrukcijās atbilstoši

būvprojektam.

Izvēlas un lieto drošus

darba paľēmienus.

4.3.4.Pamatu hidroizolācijas

ierīkošana.

2 Atpazīst, izvēlas un

lieto hidroizolācijas

materiālus.

Izvēlas un lieto

piemērotus

tehnoloģiskos

paľēmienus

hidroizolācijas izveidei,

pamato hidroizolācijas

materiālu izvēli.

5. Spēj: patstāvīgi veikt drošus

kravu stropēšanas, iekraušanas,

izkraušanas un pārvietošanas darbus

Zina: drošus strpēšanas, iekraušanas

un izkraušanas paľēmienus, bīstamo

iekārtu uzturēšanas un lietošanas

nosacījumus, veicot stropēšanas

darbus

Izprot: darba drošības

nepieciešamību, veicot stropēšanu,

kravas iekraušanu, izkraušanu

5.1.Stropēšanas darbu

veikšana.


kopējā apjoma)

5.1.1.Stropēšnas darbu droša

organizācija un veikšana;

5.1.2.Daţādu kravu

stropēšanas rīki, inventārs un

paľēmieni;

5.1.3. Signāli un drošības

zīmes;

5.1.4.Ugunsdrošība un

elektrodrošība

2 2 4 Nosauc drošus

paľēmienus

stropēšanas darbu

veikšanai.

Lieto drošus darba

paľēmienus.

Izvēlas, pamato un lieto

situācijai atbilstošus un

drošus darba

paľēmienus, veicot

stropēšanas darbus.


KOPĀ 14 26 40


Vizualizēšana, protfolio, diskusija, vingrināšanās, mācību seminārs, aprēķinu veikšana, darbs ar tekstu, praktiskais darbs, patstāvīgais darbs, prezentācija.

Izmantotie avoti:

1. Bīmane I., Helfriča B., Krombergs M., Zuments U. Ģeodēzija. – Rīga: Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra, 2007.

2. Būvniecības likums [skatīts 2016. gada 21.aprīlī]. Pieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=258572/

3. Ceļu specifikāciju aktuālākā versija [skatīts 2016. gada 21.aprīlī]. Pieejams: http://lvceli.lv/files/Specifikacijas/Konsolidetas_Celu_specifikacijas_2014.pdf.










4. Darba aizsardzības likums [skatīts 2016. gada 21.aprīlī]. Pieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=26020/

5. Mācību palīglīdzeklis Zemes darbi. – Rīga: Rīgas Celtniecības koledţa, 2000.

6. Ministru kabineta 2003. gada 23. februāra noteikumi Nr. 92 "Darba aizsardzības prasības, veicot būvdarbus" [skatīts 2016. gada 21.aprīlī]. Pieejams:


Ministru kabineta 2001. gada 6. novembra noteikumi Nr. 466 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 305 – 01" "Ģeodēziskie darbi būvniecībā" [skatīts 2016. gada

21.aprīlī]. Pieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=55454/











Sienu un pārsegumu konstrukciju montāža (koka, stikla, dzelzsbetona)

Apjoms stundās:

Teorija 46 stundas

Prakse 58 stundas


Sekmēt izglītojamo spējas atbildīgi līdzdarboties būvdarbu veikšanas projektam atbilstošas nozīmes un materiāla nesošu un nenesošu sienu izbūvē.

Attīstīt izglītojamo prasmes: 1. Izvēlēties nesošo un nenesošo (starpsienu) sienu izbūvei atbilstošus materiālus, darba instrumentus un aprīkojumu.

2. Atbilstoši būvprojekta prasībām un darbu tehnoloģijai uzbūvēt ģipškartona sienas.

3. Novērtēt sienu konstruktīvo stiprību, noturību un stingrību.


Apgūti A daļas moduļi “Būvniecības procesi, būvdarbu veidi”, “Tehnisko zīmējumu un skiču izstrāde un lasīšana”, “Ģeodēzisko darbu izpilde”, B daļas moduļi

"Būvdarbu dokumentācijas sagatavošana un plānošana", “Ēkas pamatu izbūve un zemes darbi”.


Mācību kursa apguves noslēgumā izglītojamais: 1. Moduļu mājas maketā samontē sienas, veic logu un durvju montāţu.

2. Izvēlas darbam atbilstošus instrumentus, materiālus, ievēro drošus darba paľēmienus.

3. Kārto testu apliecību darbam ar bīstamajām iekārtām un darbam augstumā iegūšanai.












apraksti

Teorija Prakse

(praktiskās

mācības) Kopā

Vidējs apguves

līmenis

Optimāls

apguves līmenis

1.Spēj: izvēlēties

būvizstrādājumus saliekamo

koka ēku montēšanai.

Zina: saliekamo koka ēku

veidus, ēku veidam atbilstošo

būvizstrādājumu veidus,

īpašības un to pielietošanu.

Izprot: būvizstrādājumu

pareizas izvēles nozīmi

atbilstoši saliekamo koka ēku

veidam un būvprojektam.

1.1. Koka saliekamo ēku

veidi un struktūra. Prasības

un tehniskie noteikumi.


kopējā apjoma)

1.1.1. Koka saliekamo

ēku veidi, to uzbūve un

raksturojums,

priekšrocības un

nozīmīgākie ieguvumi.

2 4 Atšķir saliekamo

koka ēku veidus un

nosauc to uzbūves

elementus.

Raksturo koka

saliekamo ēku

nozīmīgākos

ieguvumus un to

svarīgumu

Raksturo saliekamo

koka ēku veidus.

Analizē to uzbūves

elementus, nozīmi un

savstarpējo

mijiedarbību.

Pamato būtiskākās

prasības un tehniskos

noteikumus koka

saliekamām ēkām.

1.1.2.Koka saliekamo ēku

būvizstrādājumu veidi, to

raksturojums un

pielietojums.

2 Izvēlas

būvizstrādājumus

koka saliekamo ēku

montēšanai.

Izvēlas un pamato

būvprojektam

atbilstošus saliekamo

koka ēku

būvizstrādājumus.

2. Spēj: izvēlēties saliekamo

koka ēku konstrukciju

montāţas darbiem atbilstošus

instrumentus, aprīkojumu un

mehānismus.


konstrukciju montāţas

instrumentu, aprīkojuma un

mehānismu veidus un to

pielietošanu atbilstoši

veicamajiem saliekamo koka

ēku montāţas darbiem; drošus

darba paľēmienus.

Izprot: saliekamo koka ēku

2.1. Saliekamo koka ēku


darbu instrumenti,

aprīkojums un mehānismi.


kopējā apjoma)


ēku konstrukciju

montāţas darbu

instrumenti.

2 4 6 Izvēlas saliekamo

koka ēku

konstrukciju

montāţas darbiem

atbilstošus

instrumentus,

aprīkojumu un

mehānismus.

Izvēlas saliekamo

koka ēku montāţai

un drošai darbu

izpildei atbilstošus

instrumentus,

aprīkojumu un

mehānismus, pamato

izvēli.

2.2.Koka būvkonstrukciju

mehāniskā izturība.


kopējā apjoma)

2.2.1.Koka

būvkonstrukciju izturība

liecē.

2 2 10 Apraksta daţādu

koka būvkonstrukciju

izturību liecē.

Izvērtē un izskaidro

daţādu koka

būvkonstrukciju

izturību liecē.

2.2.2.Koka


1 2 Apraksta daţādu



daţādu koka










montāţas darbiem atbilstošu

instrumentu un aprīkojuma

pielietojuma nozīmi

kvalitatīvā un drošā darbu

izpildē.

spiedē. izturību spiedē. būvkonstrukciju

izturību spiedē.

2.2.3.Koka


stiepē.

1 2 Apraksta daţādu


izturību stiepē.


daţādu koka

būvkonstrukciju

izturību stiepē.

3.Spēj: montēt koka

saliekamo ēku sienas, logus

un durvis.


sienu montāţas metodes,

darbu tehnoloģiju, specifiku

un secību, drošus darba

paľēmienus un darba drošības

prasības darbu veikšanai

augstumā.

Izprot: saliekamo koka ēku

sienu montāţas darbu

kvalitatīva izpildījuma nozīmi

ēkas drošības nodrošināšanā.

3.1.Koka saliekamo ēku

sienu montāţa


kopējā apjoma)


ēku sienu montāţā

izmantojamie

savienojumi un

stiprinājumi

2 4 6 Uzskaita koka

saliekamo ēku sienu

montāţā

izmantojamos

savienojumus un

stiprinājumus.

Novērtē un pamato

koka saliekamo ēku

sienu montāţā

izmantojamo

savienojumu un

stiprinājumu veidus.

3.2.Būvkonstrukciju logu

un durvju montāţa


kopējā apjoma)

3.2.1.Alumīnija un PVC

logu montāţa

Koka logu un durvju

montāţa

Alumīnija un PVC durvju

montāţa

2 4 6 Zina un māk veikt

logu un durvju

montāţu speciālista

uzraudzībā.

Zina un māk

patstāvīgi veikt

durvju un logu

montāţu.

4. Spēj: darba procesā

izmantot tilta celtľus, telferus

un citas bīstamās iekārtas

atbilstoši drošības prasībām.

Zina: bīstamo iekārtu drošības

un tehniskās uzraudzības

prasības, drošus darba



augstumā.

Izprot: bīstamo iekārtu

pamatdarbības principus,

darba drošības ievērošanas

nepieciešamību.

4.1.Tilta celtľu, telferu un

citu bīstamo iekārtu

izmantošana būvdarbu


4.1.1. Tilta celtľu, telferu

un citu bīstamo iekārtu

drošības un tehniskās

uzraudzības prasības;



pamatdarbības principi;



droša ekspluatācija;

4.1.4.Elektrodrošība un

ugunsdrošība;

4.1.5.Darba drošības

prasības, strādājot

augstumā.

2 4 6 Nosauc celtľu,

telferu, citu bīstamo

iekārtu drošības un

tehniskās uzraudzības

prasības, strādā ar

tilta celtni vai telferi

speciālista

uzraudzībā, zina

darba drošības


augstumā.

Patstāvīgi strādā ar

celtni, telferi, citu

bīstamo iekārtu

saskaľā ar drošības

un tehniskās

uzraudzības

prasībām,

Ievēro darba drošības


augstumā.

5. Spēj: montēt koka un 5.1.Koka un alumīnija 5.1.1.Stikloto fasāţu 1 1 6 Izvēlas individuālos Izvēlas individuālos










alumīnija karkasa stiklotās

fasādes.

Zina: koka un alumīnija

karkasa stiklotās fasādes ēku

montāţas metodes, darbu

tehnoloģiju, specifiku un

secību, drošus darba



augstumā.

Izprot: koka un alumīnija

karkasa stiklotās fasādes ēku

montāţas darbu kvalitatīva

izpildījuma nozīmi ēkas

drošības nodrošināšanā.

karkasa stikloto fasāţu

montāţa


kopējā apjoma)

montāţā izmantoto

materiālu raksturojums

darba aizsardzības

līdzekļus, veicot

jumta ieseguma

ieklāšanas darbus.

darba aizsardzības

līdzekļus, veicot

jumta ieseguma

ieklāšanas darbus un

pamato to

nepieciešamību

5.1.2.Koka un alumīnija

karkasa stiprinājuma

veidi

1 1 Nosauc koka un

alumīnija karkasa

stiprinājuma veidus.

Izskaidro un novērtē

koka un alumīnija


veidus.

5.1.3.Stikloto fasāţu

montāţas tehnoloģija

1 1 Apraksta vienkāršu

stikloto fasāţu

montāţas tehnoloģiju.

Izvērtē un diskutē

par daţādām stikloto

fasāţu montāţas

tehnoloģijām

5.2.Koka pārseguma nesošo

konstrukciju (siju, kopľu)



kopējā apjoma)

5.2.1. Kvalitātes prasības

koka saliekamām ēkām

un to būvelementiem.

1 2 6 Nosauc kvalitātes

prasības koka

saliekamām ēkām.

Nosauc un izskaidro

kvalitātes prasības

koka saliekamām

ēkām.

5.2.2.Koka saliekamo ēku

un būvelementu kvalitātes

novērtēšanas metodes.

1 2 Izvēlas koka

saliekamo ēku

būvelementu

kvalitātes

novērtēšanas

metodes.

Izvēlas un pamato

koka saliekamo ēku

būvelementu

kvalitātes

novērtēšanas

metodes.

Izskaidro koka

saliekamo ēku

būvelementu

kvalitātes nozīmi.

6 Spēj: novērtēt metāla

karkasa ēku būvelementu un

materiālu atbilstību

būvprojekta konstruktīvajam

risinājumam.

Zina: metāla karkasa ēku

būvelementu un materiālu

6.1. Tērauda velmējumu

sortiments.


kopējā apjoma)

6.1.1. Velmēto tērauda

profilu sortiments un to

tehniskais raksturojums.

2 2 Atpazīst tērauda

profilus.

Raksturo tērauda

velmētos profilus.

Izskaidro tērauda

velmējumu

raksturojumu

noteikšanu un to

izmantošanu.










veidus, īpašības un to

pielietojumu.

Izprot: būvprojekta

konstruktīvos risinājumus,


atbilstības nozīmi metāla

karkasa ēku montāţas darbu

kvalitātes nodrošināšanā

atbilstoši būvprojektam

6.2.Metāla konstrukciju

elementu savienojumi


kopējā apjoma)

6.2.1.Metinātie

savienojumi

1 2 Atšķir metināto

savienojumu un

šuvju veidus.

Raksturo metināto

savienojumu un

šuvju veidus.

Izskaidro metināto

šuvju nozīmi metāla

konstrukciju

savienojumos.

6.2.2.Bultskrūvju

savienojumi.

1 Apraksta bultskrūvju

izvietojuma

noteikumus metāla

konstrukciju

savienojumos

Izskaidro bultskrūvju

darbu metāla

konstrukciju

savienojumos.

Novērtē bultskrūvju

atbilstību ēkas

būvprojektam

6.3.Metāla karkasa ēku

konstruktīvie risinājumi,

konstruktīvie elementi un

montāţas shēmas.


kopējā apjoma)

6.3.1.Metāla karkasa ēku

konstruktīvie risinājumi,

elementi un to montāţas

shēmas.

1 2 6 Atšķir metāla

karkasa ēku

konstruktīvos

risinājumus.

Atpazīst metāla

karkasa ēku

konstruktīvos

elementus un to

montāţas shēmas.

Raksturo metāla

karkasa ēku

konstruktīvos

risinājumus.

Raksturo metāla

karkasa ēku

konstruktīvos

elementus.

Izskaidro un lieto to

montāţas shēmas.



atbilstība būvprojekta

konstruktīvajam

risinājumam.

1 2 Novērtē metāla

karkasa ēku

būvelementu un


būvprojekta

konstruktīvajam

risinājumam

Novērtē un pamato

metāla karkasa ēku

būvelementu un


būvprojekta

konstruktīvajam

risinājumam.

7.Spēj: izvēlēties metāla

karkasa ēku konstrukciju

7.1.Instrumenti un

aprīkojums metāla karkasa


montāţas darbos

1 2 3 Izvēlas metāla

karkasa ēku

Izvēlas metāla

karkasa ēku










montāţas darbiem atbilstošus


mehānismus.





pielietošanu atbilstoši

veicamajiem metāla karkasa

ēku montāţas darbiem, drošus

darba paľēmienus.

Izprot: metāla karkasa ēku

montāţa darbiem atbilstošu

instrumentu un aprīkojuma

pielietojuma nozīmi

kvalitatīvā un drošā darbu

izpildē.

ēku montāţas darbos.


kopējā apjoma)

lietojamās iekārtas un

instrumenti.

konstrukciju

montāţas darbiem

atbilstošus

instrumentus,

aprīkojumu un

mehānismus.

Pielieto darba

apstākļiem un drošai

darbu veikšanai

atbilstošas iekārtas

un instrumentus.

konstrukciju

montāţas darbiem

atbilstošus

instrumentus,

aprīkojumu un

mehānismus.

Izvēlas un pamato

darba apstākļiem un

drošai darbu

veikšanai atbilstošu

iekārtu un

instrumentus.

8.Spēj: montēt ēkas metāla

nesošo karkasu.

Zina: metāla nesošā karkasa


tehnoloģiju, specifiku un

secību, drošus darba



augstumā.

Izprot: ēkas metāla nesošā

karkasa montāţas darbu


ēkas telpiskās stabilitātes un

ilgtspējīgas slodţu noturības

nodrošināšanā.

8.1.Ēku metāla karkasa

nesošo būvelementu

montāţas tehnoloģija.


kopējā apjoma)

8.1.1.Kolonnu un metāla

pārseguma nesošo



2 3 Nosauc metāla

kolonnu veidus un

metāla pārseguma

nesošo konstrukciju

(siju, kopľu)

montāţas procesu.

Raksturo tērauda

kolonnu veidus,

metāla kolonnu un

metāla pārseguma

nesošo konstrukciju

(siju, kopľu)

montāţas procesu un

nesošo elementu

savstarpējo

mijiedarbību.

8.1.2.Droši darba

paľēmieni metāla


darbos.

1 Pielieto drošus darba

paľēmienus ēkas

nesošo metāla

konstrukciju

montāţā.

Izvēlas un pamato

drošus darba

paľēmienus ēkas

nesošo metāla

konstrukciju

montāţā.

9.Spēj: montēt metāla karkasa

ēku ārsienas.


ārsienu materiāli un

9.1.1.Profilētā tērauda

loksnes sienām, ārsienu

2 4 6 Nosauc

būvizstrādājumu

Raksturo metāla

karkasa ēku sienu











ārsienu montāţas metodes,

darbu tehnoloģiju, specifiku

un secību, drošus darba



augstumā.

Izprot: metāla karkasa ēkas

ārsienu montāţas darbu


drošā un stabilā ēkas

ekspluatācijā.

konstrukcijas.


kopējā apjoma)

(sendvič) paneļi,

stiprinājuma detaļas.

veidus un

stiprinājumus metāla

karkasa ēku sienām

materiālus.

Izvēlas metāla

karkasa ēku sienu

materiāliem

atbilstošas

stiprinājumu detaļas.


ārsienu montāţas

tehnoloģija


kopējā apjoma)


ārsienu montāţas

tehnoloģija

2 2 4 Montē metāla karkasa

ēku ārsienas.

Raksturo metāla

karkasa ēku ārsienu

montāţas tehnoloģiju.

Pielieto drošus darba

paľēmienus.

Izvēlas metāla

karkasa ēku sienu

materiāliem

atbilstošas

stiprinājumu detaļas.

Montē metāla

karkasa ēku ārsienas.

Izvēlas un pamato

metāla karkasa ēku

būvprojektam

atbilstošu ārsienu

montāţas

tehnoloģiju.

Izvēlas un lieto

drošus darba

paľēmienus.

Izskaidro

konstruktīvo

elementu savstarpējo

mijiedarbību.

9.3.Dzelzsbetona karkasa

un stikla fasādes sienu

montāţa


kopējā apjoma)

2 2 4 Apraksta dzelzsbetona karkasa

un stikla fasādes

sienu montāţas

tehnoloģiju.

Izskaidro un pamato

dzelzsbetona karkasa

un stikla fasādes

sienu montāţas

tehnoloģiju.

9.4.Dzelzsbetona

pārseguma nesošo




2 2 4 Sniedz piemērus par

dzelzsbetona

pārseguma nesošo

konstrukciju

montāţas

Izskaidro un novērtē

dzelzsbetona

pārseguma nesošo

konstrukciju

montāţas










kopējā apjoma) tehnoloģijām. tehnoloģijas.

9.5.Stiklu īpašības un

izmantošana montāţas

darbos


kopējā apjoma)

2 2 4 Uzskaita galvenās

stiklu īpašības un

apraksta stikla

izmantošanas iespējas

montāţas darbos.

Novērtē un izskaidro

galvenās stiklu

īpašības un pamato

stikla izmantošanas

iespējas montāţas

darbos.

10.Spēj: montēt vieglo

starpsienu metāla karkasa

konstrukciju elementus.

Zina: metāla karkasa


metodes, darbu tehnoloģiju,

specifiku un secību, drošus

darba paľēmienus, darba

drošības prasības,

izmantojamo materiālu,


nepieciešamo mehānismu

pielietojumu, prasības

veicamo montāţas darbu

kvalitātei. Izprot: veicamo

darbu kvalitatīva konstruktīvā

izpildījuma nozīmīgumu

būves drošumam

10.1.Vieglo starpsienu

montāţa.


kopējā apjoma)

10.1.1.Būvfizikālās

prasības, materiāli,

instrumenti un

aprīkojums vieglajām

ģipškartona starpsienām.

1 2 6 Raksturo starpsienu

konstrukciju

materiālus. Izvēlas

starpsienas

konstrukciju

atbilstoši

būvfizikālajām

prasībām.

Izskaidro

starpsienām

uzstādītās

būvfizikālās prasības.

Izvēlas tām atbilstošu

konstrukcijas

risinājumu un

lietojamos

materiālus.

10.1.2.Vieglo metāla

karkasa starpsienu

montāţas tehnoloģija.

1 2 Montē vieglās metāla

karkasa starpsienas

Lieto racionālus un

drošus darba

paľēmienus.

Montē vieglās

metāla karkasa

starpsienas. Pamato

vieglo starpsienu

montāţas shēmas

izvēli.

Izvēlas un lieto

racionālus un drošus

darba paľēmienus

starpsienu montāţā.

11.Spēj: novērtēt sienu

konstruktīvo stiprību, noturību

un stingrību. Zina: sienu

konstruktīvās stiprības,

noturības un stingrības

novērtēšanas metodes. Izprot:

sienu stiprības ietekmi uz ēkas

kopējo stiprību.

11.1.Sienu montāţas darbu

kvalitātes kontrole.


kopējā apjoma)

11.1.1.Kvalitātes prasības

(pieļaujamās vertikālās un

horizontālās novirzes,

šuvju kvalitāte, vizuālais

izskats).

2 2 4 Nosauc mūra un

ģipškartona sienu

kvalitātes prasības.

Raksturo sienu

konstrukciju

kvalitātes prasības.

Izskaidro kvalitātes

ietekmi uz sienas un

būves kopējo

stiprību, noturību.


KOPĀ 46 58 104











Situācijas analīze, mērījumu veikšana, protfolio, diskusija, mācību ekskursija, aprēķinu veikšana, darbs ar tekstu, praktiskais darbs, patstāvīgais darbs,

prezentācija.

Izmantotie avoti:

1. Darba aizsardzības likums [skatīts 2016. gada 22. aprīlī]. Pieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=26020/

2. Killers V. K. Latviešu - angļu ilustrētā būvniecības terminu vārdnīca. – Rīga: Avots, 1999.


4. Ministru kabineta 1998. gada 21. aprīļa noteikumi Nr. 139 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 205-97 "Mūra un stiegrota mūra konstrukciju projektēšanas

normas"" [skatīts 2016. gada 22. aprīlī]. Pieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=47920/

5. Ministru kabineta 2001. gada 27. marta noteikumi Nr. 142 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 006-00 "Būtiskās prasības būvēm"" [skatīts 2016. gada 22. aprīlī].

Pieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=6234likumi.lv/



7. Ministru kabineta 2014. gada 18. marta noteikumi Nr.143 "Darba aizsardzības prasības, strādājot augstumā" [skatīts 2016. gada 22. aprīlī]. Pieejams:


8. Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumi Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi" [skatīts 2016. gada 22. aprīlī]. Pieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=269069/

9. Ministru kabineta 2014. gada 2. septembra noteikumi Nr. 529 "Ēku būvnoteikumi" [skatīts 2016. gada 22. aprīlī]. Pieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=269164/

10. Hemgrēns P., Vanforss H. Būvējam māju no A līdz Z. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2007

11. Noviks J. Būvdarbi II. Mūrnieku darbi. – Rīga: Jurģi`93, 2000. Noviks J. Ģimenes māja I. Praktiski padomi mājas būvētājam. – Rīga: SIA Tehniskā grāmata, 2006.











Grīdas izbūve un montāža

Apjoms stundās:

Teorija 22 stundas

Prakse 44 stundas


Sekmēt izglītojamo spējas atbildīgi līdzdarboties ēkas grīdu konstrukciju izbūvē atbilstoši ēkas darbu veikšanas projekta risinājumiem.

Attīstīt izglītojamo prasmes: 1. Sagatavot grīdu konstrukciju izbūvei nepieciešamos materiālus un būvizstrādājumus.

2. Noteikt grīdu konstrukciju izbūvei nepieciešamo materiālu un būvizstrādājumu kvalitāti.

3. Izvēlēties būvprojektā paredzēto grīdu konstrukciju izbūves darbiem atbilstošus darba instrumentus, aprīkojumu un mehānismus.

4. Veikt grīdu konstrukciju montāţu atbilstoši būvprojektam.



"Būvdarbu dokumentācijas sagatavošana un plānošana", “Ēkas pamatu izbūve un zemes darbi”, “Sienu un pārsegumu konstrukciju montāţa (koka, stikla,

dzelzsbetona)”.


Mācību kursa apguves noslēgumā izglītojamais: 1. Iesniedz izpildīto praktisko darbu apkopojuma mapi.

2. Kārto ieskaiti. Ieskaiti veido praktisks uzdevums – izglītojamais veic materiālu aprēķinus noteiktam grīdu konstrukciju veidam.

3. Pēc rasējuma izvēlas vajadzīgos materiālus un stendā montē grīdas fragmentu.












apraksti

Teorija Prakse

(praktiskās

mācības) Kopā

Vidējs apguves

līmenis

Optimāls apguves

līmenis

1.Spēj: sagatavot materiālus ēkas

būvprojektā paredzētajiem grīdu

izbūves darbiem.

Zina: grīdu materiālu veidus, to

īpašības un lietošanu, materiālu

sagatavošanas metodes, rokas un

elektriskos instrumentus un

drošus darba paľēmienus.

Izprot: materiālu kvalitatīvas

sagatavošanas nozīmi, veidojot

ēku grīdu būvkonstrukcijas.

1.1.Būvprojektā paredzēto

grīdu izbūves darbos

izmantojamie materiāli, to

sagatavošana.


kopējā apjoma)

1.1.1. Betona grīdu

izbūves darbos

izmantojamo materiālu

veidi.

1 2 12 Atšķir grīdu izbūves

darbos izmantojamos

materiālus un

raksturo to lietojumu

Atbilstoši ēkas

būvprojektā

paredzētajiem grīdu

izbūves darbiem izvēlas

atbilstošākos materiālus

un raksturo to

lietojumu.

1.1.2.Betona grīdu

izbūves darbos


sagatavošana.

1 2 Sagatavo materiālus

ēkas būvprojektā


izbūves darbiem.

Nosauc un raksturo

grīdas izbūves darbos

izmantojamo

materiālu

sagatavošanas

metodes.

Lieto racionālus un

drošus darba

paľēmienus.

Sagatavo materiālus

ēkas būvprojektā


izbūves darbiem.

Atbilstoši ēkas

būvprojektā


izbūves darbiem

izvēlas atbilstošas

materiālu

sagatavošanas

metodes.

Izvēlas un lieto


darba paľēmienus

grīdu montāţā.

1.1.3.Koka grīdu

montāţas darbos


veidi un materiālu

sagatavošana

2 4 Atšķir kokmateriālus

ēkas būvprojektā


izbūves darbiem.

Nosauc un raksturo

Raksturo un izvēlas

kokmateriālus ēkas

būvprojektā


izbūves darbiem.

Atbilstoši ēkas










koka grīdas izbūves

darbos izmantojamo

kokmateriālu

sagatavošanas

metodes. Lieto


darba paľēmienus.

būvprojektā

paredzētajiem koka

grīdu izbūves darbiem

izvēlas atbilstošas

kokmateriālu

sagatavošanas metodes.

Izvēlas un lieto


darba paľēmienus koka

grīdu montāţā.

2.Spēj: novērtēt grīdu būvdarbos

izmantojamo materiālu un

būvizstrādājumu kvalitāti.

Zina: grīdu būvdarbos

izmantojamo būvmateriālu un

būvkonstrukciju raksturlielumus

un īpašības, grīdu izbūves

materiālu un būvizstrādājumu

kvalitātes novērtēšanas metodes.

Izprot: būvmateriālu un

būvizstrādājumu kvalitātes

nozīmi ēku grīdu kvalitātes

nodrošināšanā

2.1.Būvprojektā

paredzētajos grīdu izbūves

darbos izmantojamo

materiālu un

būvizstrādājumu kvalitātes

noteikšana.


kopējā apjoma)

2.1.1. Būvprojektā

paredzētajos grīdu

izbūves darbos


un būvizstrādājumu

kvalitātes noteikšanas

metodes.

2 10 12 Novērtē grīdu

būvdarbos

izmantojamo

materiālu un

būvizstrādājumu

kvalitāti. Nosauc un

raksturo būvprojektā


izbūves darbos

izmantojamo

materiālu un

būvizstrādājumu


metodes.

Novērtē grīdu

būvdarbos



kvalitāti. Izvēlas un

analizē būvprojektā


izbūves darbos




metodes

3.Spēj: izvēlēties būvprojektā

paredzētajiem grīdu konstrukciju

izbūves darbiem atbilstošus

darba instrumentus, aprīkojumu

un mehānismus. Zina:



lietošanu atbilstoši veicamajiem

darbiem grīdu konstrukciju

izbūvē, drošus darba

paľēmienus. Izprot: grīdu

konstrukciju izbūves darbiem

3.1.Būvprojektā paredzēto

grīdu konstrukciju izbūves

darbu atbilstošu darba

instrumentu, aprīkojuma

un mehānismu izvēle un

lietošana, ievērojot drošus

darba paľēmienus.


kopējā apjoma)

3.1.1. Betona grīdu

konstrukciju izbūves

instrumenti, aprīkojums

un mehānismi.

4 4 8 Izvēlas grīdu


darbiem atbilstošus

darba instrumentus.

Izvēlas grīdu



darba instrumentus


procesu kvalitatīvai un

drošai izpildei.

3.2.Koka grīdu

deformāciju veidi

3.2.1. Koka grīdas

būvkonstrukciju spiede,

1 1 4 Izvēlas individuālos

darba aizsardzības

Izvēlas individuālos

darba aizsardzības










atbilstošu instrumentu un

aprīkojuma lietojuma nozīmi

kvalitatīvai un drošai darbu

izpildei.


kopējā apjoma)

spriegumu sadalījums

šķērsgriezumā, centriska

un ekscentriska spiede

līdzekļus, veicot

jumta ieseguma


līdzekļus, veicot jumta

ieseguma ieklāšanas

darbus un pamato to

nepieciešamību

3.2.2.Koka grīdu

būvkonstrukciju liece,

sprieguma sadalījums

liektu elementu,

šķērsgriezumā un

racionālas

šķērsgriezuma formas

izvēle.

1 1 Apraksta koka grīdu

lieces pretestību un

spriegumu

sadalījumu elementu

šķērsgriezumā.


koka grīdu lieces

pretestību atkarībā no

elementu

šķērsgriezuma formas.

3.3.Koka grīdu

būvkonstrukciju

būvniecības siltumtehnika


kopējā apjoma)

3.3.1.Norobeţojošo

konstrukciju

siltumtehnika;

ventilācijas

nepieciešamība

1 1 4 Uzskaita koka grīdu

siltumizolācijas

materiālus un to

īpašības un apraksta

zemgrīdas

ventilācijas

nepieciešamību.

Izvērtē koka grīdu

siltumizolācijas

materiālus un to

īpašības un pierāda

zemgrīdas ventilācijas

nepieciešamību.

3.3.2.Temperatūru

sadalījums koka grīdu

konstrukcijās, atkarībā

no to siltinājuma veida,

aukstuma tilti, to

novēršana. Un Grīdu

konstrukciju siltināšanas

paľēmieni

1 1 Apraksta temperatūru

sadalījumu koka

grīdu konstrukcijās,

atkarībā no to

siltinājuma veida un

uzskaita siltināšanas

paľēmienus.

Izskaidro un pamato

temperatūru sadalījumu

koka grīdu

konstrukcijās, paredz

aukstuma tiltu vietas.

Novērtē grīdu

konstrukciju

siltināšanas

paľēmienus.

3.4.Vides faktoru ietekme

uz grīdas konstrukciju

ilgmūţību

3.4.1 Koka grīdas

kalpošanas ilgumu

ietekmējošie faktori,

vides fizikālā un

bioloģiskā iedarbība.

1 1 4 Apraksta vides

fizikālo un bioloģisko

faktoru ietekmi uz

koka grīdas

kalpošanas ilgumu.


vides fizikālo un

bioloģisko faktoru

ietekmi uz koka grīdas

kalpošanas ilgumu.

3.4.2.Mitruma ietekme

uz koka grīdas

konstrukciju

1 1 Sniedz piemērus par

mitruma ietekmi uz

koka grīdas


mitruma ietekmi uz

koka grīdas










konstrukciju. konstrukcijām.

4.Spēj: ierīkot ēku grīdu

konstrukcijas saskaľā ar

būvprojektu. Zina: grīdu

konstrukciju funkcijas,

ierīkošanas tehnoloģiju un drošus

darba paľēmienus. Izprot:

kvalitatīvi ierīkotu grīdas

konstrukciju ietekmi uz ēkas

drošumu

4.1.Ēku grīdu konstrukciju

ierīkošana saskaľā ar

būvprojektu.


kopējā apjoma)

4.1.1. Daţādu ēku grīdu

konstrukciju ierīkošana,

ievērojot tehnoloģiju un

drošus darba

paľēmienus

4 8 12 Ierīko ēku grīdu

konstrukcijas

atbilstoši

tehnoloģiskajām

prasībām un izmanto

drošus darba

paľēmienus.

Ierīko ēku grīdu

konstrukcijas,

izvēloties atbilstošākās

ierīkošanas

tehnoloģijas, un

izmanto drošus darba

paľēmienus.

5. Spēj: izveidot grīdas

konstruktīvās šuves. Zina: grīdas

konstruktīvo šuvju izveides

tehnoloģiju. Izprot: grīdas

konstruktīvo šuvju kvalitātes

nozīmi tās ekspluatācijā.

5.1.Grīdu konstruktīvo

šuvju izveide.


kopējā apjoma)

5.1.1.Grīdu konstruktīvo

šuvju izveide atbilstoši

prasībām, ievērojot

tehnoloģiju.

2 4 6 Izveido ēku grīdu

konstruktīvās šuves

atbilstoši

tehnoloģiskajām

prasībām.

Izvēlas un izveido ēku

grīdu konstruktīvās

šuves, izvēloties

atbilstošākās

ierīkošanas

tehnoloģijas un drošus

darba paľēmienus.


KOPĀ 22 44 66


Situācijas analīze, mērījumu veikšana, protfolio, diskusija, mācību ekskursija, aprēķinu veikšana, darbs ar tekstu, praktiskais darbs, patstāvīgais darbs,

prezentācija.

Izmantotie avoti:

12. Darba aizsardzības likums [skatīts 2016. gada 22. aprīlī]. Pieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=26020/

13. Killers V. K. Latviešu - angļu ilustrētā būvniecības terminu vārdnīca. – Rīga: Avots, 1999.


15. Ministru kabineta 1998. gada 21. aprīļa noteikumi Nr. 139 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 205-97 "Mūra un stiegrota mūra konstrukciju projektēšanas

normas"" [skatīts 2016. gada 22. aprīlī]. Pieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=47920/

16. Ministru kabineta 2001. gada 27. marta noteikumi Nr. 142 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 006-00 "Būtiskās prasības būvēm"" [skatīts 2016. gada 22. aprīlī].

Pieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=6234likumi.lv/












18. Ministru kabineta 2014. gada 18. marta noteikumi Nr.143 "Darba aizsardzības prasības, strādājot augstumā" [skatīts 2016. gada 22. aprīlī]. Pieejams:


19. Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumi Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi" [skatīts 2016. gada 22. aprīlī]. Pieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=269069/

20. Ministru kabineta 2014. gada 2. septembra noteikumi Nr. 529 "Ēku būvnoteikumi" [skatīts 2016. gada 22. aprīlī]. Pieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=269164/

21. Noviks J. Būvdarbi II. Mūrnieku darbi. – Rīga: Jurģi`93, 2000. Noviks J. Ģimenes māja I. Praktiski padomi mājas būvētājam. – Rīga: SIA Tehniskā grāmata, 2006.

22. Šterns H.B. Siltas grīdas. – Rīga: Praktiskā grāmata, 1997.











Jumta konstrukciju montāža

Apjoms stundās:

Teorija 20 stundas

Prakse 44 stundas


Sekmēt izglītojamo spējas atbildīgi līdzdarboties jumta pamatľu sagatavošanā un bieţāk savienojamu jumta iesegumu izveidošanā atbilstoši ēkas būvdarbu

veikšanas projekta risinājumiem.


1. Raksturot izplatītākos jumtu veidus.

2. Sagatavot jumta pamatnes atbilstoši konkrētajam jumta ieseguma veidam.

3. Lietot jumta ieseguma ieklāšanas darbos izmantojamos mērinstrumentus.

4. Ierīkot jumta iesegumu.

5. Lietot drošus darba paľēmienus un drošības aprīkojumu, atrodoties uz jumta.




dzelzsbetona)”, “Grīdas izbūve un montāţa”.




2. Kārto ieskaiti – veic jumta ieseguma ieklāšanu (uz maketa).












apraksti

Teorija Prakse

(praktiskās

mācības) Kopā

Vidējs apguves

līmenis

Optimāls apguves

līmenis

1. Spēj: raksturot izplatītākos

jumtu veidus.

Zina: izplatītāko jumtu veidu

uzbūvi.

Izprot: izplatītāko jumtu veidu

atšķirības un pielietojumu.

1.1.Izplatītākie jumtu

veidi, to uzbūve un

atšķirības.


kopējā apjoma)

1.1.1. Vienslīpes,

divslīpju, četrslīpju,

daudzslīpju jumti.

8 8 Nosauc un vispārīgi

apraksta izplatītākos

jumtu veidus

Nosauc un raksturo

izplatītākos jumtu

veidus, to atšķirības un

pamato pielietojumu.

2.Spēj: sagatavot pamatnes

atbilstoši konkrētajam jumta

ieseguma veidam.

Zina: jumta pamatnes

sagatavošanas paľēmienus,

darbu veikšanas secību,

hidroizolācijas un

siltumizolācijas ierīkošanas

tehnoloģiju un drošus darba

paľēmienus, drošības

aprīkojuma lietošanu,

atrodoties uz jumta.

Izprot: jumta pamatnes

sagatavošanas atbilstību

ieseguma veidam

2.1. Jumta pamatnes

sagatavošana atbilstoši

konkrētajam jumta

ieseguma veidam.


kopējā apjoma)

2.1.1. Jumta ieseguma

veidi

6 14 Nosauc jumta ieseguma

veidus

Nosauc un raksturo

jumta ieseguma veidus.

2.1.2. Jumta pamatnes

sagatavošanas paľēmieni,

darbu veikšanas secība

8 Sagatavo pamatni

konkrētam jumta

ieseguma veidam un

izvēlas drošus darba

paľēmienus darbam

augstumā.


pamatni konkrētam

jumta ieseguma veidam

un izvēlas atbilstošu

jumta pamatnes

sagatavošanas veidu,

darbu veikšanas secību

un drošus darba

paľēmienus darbam

augstumā.

3.Spēj: lietot jumta ieseguma

ieklāšanas darbos

izmantojamos

mērinstrumentus.

Zina: mērinstrumentu veidus un

darbības principus, to

pielietošanu precīzai jumta

2.1 Jumta ieseguma

ieklāšanas darbos

izmantojamie

mērinstrumenti, to

darbības principi un

pielietojums.


2.1.1. Jumta ieseguma

ieklāšanas darbos

veicamie mērījumi, to

nepieciešamība būvdarbu

izpildē un kontrolē.

4 10 14 Lieto jumta ieseguma

ieklāšanas darbos

pielietojamos

mērinstrumentus

mērījumu veikšanai

Veic jumta ieseguma

ieklāšanas darbos

nepieciešamos

mērījumus ar

atbilstošiem

mērinstrumentiem.

Pamato mērījumu










iesegumu ieklāšanas darbu

veikšanai atbilstoši

akceptētajam būvprojektam.

Izprot: jumta ieseguma

ieklāšanas mērījumu

nepieciešamību būvdarbu

izpildē un kontrolē.

kopējā apjoma)

nepieciešamību

būvdarbu izpildē un

kontrolē.

4.Spēj: izvēlēties individuālos

darba aizsardzības līdzekļus,

veicot jumta ieseguma


Zina: darba aprīkojuma veidus,

individuālo aizsardzības

līdzekļu veidus un to

marķējumu, smagumu celšanas

un pārvietošanas noteikumus.

Izprot: individuālo darba

aizsardzības līdzekļu nozīmi

veselības un dzīvības

saglabāšanā un to lietošanu

atbilstoši raţotāja instrukcijām.

4.1.Jumta ieseguma

ieklāšanas darbos

lietojamie darba

aizsardzības līdzekļi, to

marķējumi un veidi,

pielietojums.


kopējā apjoma)

4.1.1. Individuālo darba

aizsardzības līdzekļu

nozīme veselības un

dzīvības saglabāšanai

jumta ieseguma

ieklāšanas darbos.

2 10 12 Izvēlas individuālos darba

aizsardzības līdzekļus,

veicot jumta ieseguma


Izvēlas individuālos

darba aizsardzības

līdzekļus, veicot jumta

ieseguma ieklāšanas

darbus un pamato to

nepieciešamību

5.Spēj: ierīkot jumta klājumu.

Zina: bieţāk izmantotos jumta

klājumu veidus, to ierīkošanas


paľēmienus, drošības

aprīkojuma lietošanu,

atrodoties uz jumta.

Izprot: jumta klājuma veida

atbilstību jumta konstrukcijai

un funkcionalitātei

5.1.Jumta klājuma

ierīkošana. (25 % no

mācību kursa kopējā

apjoma)

5.1.1. Bieţāk izmantotie

jumta klājumu veidi, to

ierīkošanas tehnoloģija.

10 10 Ierīko bieţāk izmantotos

jumta klājumus, ievērojot

tehnoloģiju un lietojot


Ierīko bieţāk izmantotos

jumta klājumus,

ievērojot tehnoloģiju un

lietojot drošus darba

paľēmienus. Izskaidro

jumta klājuma

ierīkošanas tehnoloģiju

un tās ievērošanas

nepieciešamību.


KOPĀ 20 44 64











Protfolio, diskusija, darbs ar informāciju, praktiskais darbs darba vidē, patstāvīgais darbs, prezentācija.

Izmantotie avoti:

1. Ankipāns J. Ventilējamās fasādes un jumti. Risinājumi un kļūdas [skatīts 2015. gada 20. februārī]. Pieejams: Ātri un uzskatāmi par visdaţāda veida jumtu

darbiem [skatīts 2016. gada 6.maijā]. Pieejams: http://vimeo.com/62092644/

2. Būvniecības likums [skatīts 2016. gada 6.maijā]. Pieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=258572/ https://www.youtube.com/watch?v=LlXawUTNf2I/

3. Jaunums Latvijā: zaļie velēnu jumti [skatīts 2016. gada 6.maijā]. Pieejams: http://www.delfi.lv/video/delfi/jaunums-latvija-zalie-velenu-jumti.d?id=43918214/

4. Ministru kabineta 2003. gada 23. februāra noteikumi Nr. 92 "Darba aizsardzības prasības, veicot būvdarbus" [skatīts 2016. gada 6.maijā]. Pieejams:


5. Ministru kabineta 2004. gada 17. februāra noteikumi Nr. 82 "Ugunsdrošības noteikumi" [skatīts 2016. gada 6.maijā]. Pieejams:


6. Ministru kabineta 2007. gada 2. oktobra noteikumi Nr. 660 "Darba vides iekšējās uzraudzības veikšanas kārtība" [skatīts 2016. gada 6.maijā]. Pieejams:


7. Šterns H. Jumtu konstrukcijas un segumi. – Rīga: Avots, 1992.











Ēku konstrukcijas montāžas darbu organizēšana Apjoms stundās:

Teorija 10 stundas

Prakse 22 stundas


Sekmēt izglītojamo spējas organizēt ēku konstrukciju montāţas darbus atbilstoši būvdarbu veikšanas projekta risinājumiem, darba drošības, vides aizsardzības

prasībām un kvalitātes nosacījumiem.


Noteikt ēku būvdarbu izpildei nepieciešamo darbaspēka daudzumu un kvalifikāciju.

1. Sagatavot specifikācijas ēku būvdarbu būvmateriālu un būvizstrādājumu pasūtījumam.

2. Organizēt būvmateriālu un būvizstrādājumu pārvietošanu ēkas būvlaukumā.

3. Novērtēt ēku būvkonstrukciju savienojumu atbilstību projektam.

4. Kontrolēt būvdarbu izpildes gaitu saskaľā ar kalendāro grafiku un tāmi.

5. Uzmērīt un uzskaitīt izpildītos ēku būvdarbu apjomus.




dzelzsbetona)”, “Grīdas izbūve un montāţa”, “Jumta konstrukciju montāţa”.




2. Noteiktam būvdarbu apjomam aprēķina nepieciešamo darbaspēku un izstrādā kalendāro grafiku.












apraksti

Teorija Prakse

(praktiskās

mācības) Kopā

Vidējs apguves

līmenis

Optimāls apguves

līmenis

1. Spēj: noteikt ēku būvdarbu

izpildei nepieciešamo darbaspēka

daudzumu un kvalifikāciju.

Zina: ēku būvdarbu tāmes

izstrādāšanas principus, ēku

būvdarbu izpildei atbilstošo

būvdarbu izpildītāju profesionālo

kvalifikāciju veidus un veicamā

darba specifiku.

Izprot: būvdarbu izpildītāju

kvalifikācijas atbilstības un

veicamo darbu secīgas

nodrošināšanas kopsakarības.

1.1. Darbaspēka

daudzums un tā

kvalifikācija.


kopējā apjoma)

1.1.1. Specifiskiem

būvdarbiem

nepieciešamais

darbaspēka apjoms, tā

aprēķins.

2 2 4 Nosaka ēku būvdarbu

izpildei nepieciešamo

darbaspēka daudzumu.

Lieto normatīvos

dokumentus darbaspēka

daudzuma aprēķiniem, lai

iekļautos būvdarbu

izpildes laika grafikā.

Nosaka ēku būvdarbu

izpildei nepieciešamo

darbaspēka daudzumu.

Izveido un lieto sistēmu

(optimāla būvdarbu

tehnoloģija, kvalificēts

darbaspēks un stingri

noteikta būvdarbu secība),

nodrošinot būvdarbu

izpildi laikā un kvalitatīvi.

3.Spēj: sagatavot specifikācijas

ēku būvdarbu būvmateriālu un

būvizstrādājumu pasūtījumam

Zina: būvmateriālu fizikāli–

mehāniskās īpašības,

būvmateriālu specifikācijās

Ietveramo informāciju,

būvizstrādājumu veidus, to

funkcionālo nozīmi un lietojumu,

nepieciešamo būvmateriālu un

būvizstrādājumu apjomu

noteikšanas paľēmienus un

aprēķinu metodiku.

Izprot: būvmateriālu specifikāciju

un tehnoloģiskā procesa nozīmi

ritmiska darba nodrošināšanā,

2.1. Materiālu sagāde.


kopējā apjoma)

2.1.1. Pasūtījuma

sagatavošana,

būvmateriālu un

būvizstrādājumu piegādes

grafiks.

2 2 4 Atpazīst būvmateriālus un

būvizstrādājumus

būvniecības procesa

norisei.

Sastāda materiālu sarakstu

un piegādes grafiku,

ľemot vērā attālumu no

piegādes vietas.

Izstrādā piegādes grafiku

un veic tajā izmaiľas, ja

mainās piegādātājs vai

materiāls.

Aplūko vairākus variantus

būvmateriālu un

būvizstrādājumu sagādei

un izvēlas ekonomiskāko,

ľemot vērā materiālu

izgatavotāja noteikumus to

uzglabāšanai.










neatbilstošu būvmateriālu un

būvizstrādājumu lietošanas sekas

ēku būvniecībā.

4.Spēj: novērtēt ēku

būvkonstrukciju savienojumu

atbilstību projektam.

Zina: būvkonstrukciju

savienojumu veidus un metodes,

būvmateriālu īpašības un

pretestību, slodţu un piepūļu

sadalījumu būvkonstrukcijās.

Izprot: ēku būvprojekta

konstruktīvos risinājumus, ēku

būvkonstrukciju savstarpējās

mijiedarbības neievērošanas

sekas un ietekmi uz ēkas telpisko

stabilitāti un ilgtspējīgu slodţu

noturību.

3.1. Ēku montāţas darbu

atbilstība projektam.


kopējā apjoma)

3.1.1. Montāţas darbu

izpilde un kvalitātes

kontrole.

2 4 6 Novērtē ēku

būvkonstrukciju

savienojumu atbilstību

projektam.

Nosauc montāţas darbu

iedalījumu, veikto darbu

uzskaites variantus un to

dokumentēšanu, kā arī

veicamās kvalitātes

kontroles būvdarbu laikā

un darbus nobeidzot.

Novērtēt ēku

būvkonstrukciju

savienojumu atbilstību

projektam.

Izveido kvalitātes

kontroles plānu, norādot to

veikšanas periodu un

kontroles mērķi.

Veic uzmērīšanas darbus

būvdarbu laikā un

būvdarbus nobeidzot.

5.Spēj: kontrolēt būvdarbu

izpildes gaitu saskaľā ar

kalendāro grafiku un tāmi.

Zina: kalendārā grafika saturu,

tāmes izstrādes principus un

secību, būvdarbu izmaksu

struktūru.

Izprot: plānoto un faktisko darbu

izpildes apjomu salīdzināšanas

nepieciešamību, būvdarbu

izpildes laika ietekmi uz kopējo

darbu izpildes termiľu.

5.1 Kalendārais grafiks.


kopējā apjoma)

5.1.1. Kalendārā grafika

sastādīšana.

2 4 6 Nosauc kalendārā grafika

lietojuma nepieciešamību

laicīgai būvdarbu izpildei.

Analizē kalendārā grafika

izpildi būvniecības laikā

un nosaka iemeslus tā

neizpildei. Sagatavo

priekšlikumus montāţas

darbu uzlabošanai.

6 Spēj: uzmērīt un uzskaitīt

izpildītos ēku būvdarbu apjomus.

Zina: ēku būvdarbu apjomu,

uzmērīšanas metodes,

instrumentu lietojuma iespējas,

ēku būvdarbu uzmērījuma

6.1.Izpildīto būvdarbu

uzmērīšana.


kopējā apjoma)

6.1.1. Būvdarbu

uzmērīšanas metodes un

to izpilde.

2 6 8 Uzmēra un uzskaita

izpildītos ēku būvdarbu

apjomus. Nosauc

būvdarbu uzmērīšanas

metodes un izskaidro to

lietojumu.

Uzmēra un uzskaita

izpildītos ēku būvdarbu

apjomus. Izstrādā darbu

pieľemšanas grafiku un

seko tā izpildei.










aprēķinu matemātiskās darbības,

izpildīto būvdarbu uzskaites

kārtību un dokumentēšanu.

Izprot: uzmērījumu

nepieciešamību darbu izpildes

kontrolei.


KOPĀ 10 22 32


Protfolio, diskusija, darbs ar informāciju, mācību ekskursija, praktiskais darbs darba vidē, patstāvīgais darbs, prezentācija.

Izmantotie avoti:

1. Būvniecības likums [skatīts 2016. gada 14. aprīlī]. Pieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=258572/

2. Ministru kabineta 2004. gada 17. februāra noteikumi Nr. 82 "Ugunsdrošības noteikumi" [skatīts 2016. gada 14. aprīlī]. Pieejams:



4. http://likumi.lv/doc.php?id=71958/

5. Ministru kabineta 2001. gada 27. marta noteikumi Nr. 142 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 006-00" "Būtiskās prasības būvēm" [skatīts 2016.

gada 14. aprīlī].

6. Pieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=6234/

7. Ministru kabineta 2001. gada 6. novembra noteikumi Nr. 466 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 305-01" "Ģeodēziskie darbi būvniecībā" [skatīts

2016. gada 14. aprīlī]. Pieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=55454/

8. Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumi Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi" [skatīts 2016. gada 14. aprīlī]. Pieejams:




10. Ministru kabineta 2007. gada 2. oktobra noteikumi Nr. 660 "Darba vides iekšējās uzraudzības veikšanas kārtība" [skatīts 2016. gada 14. aprīlī]. Pieejams:












Ziemas dārza montāža Apjoms stundās:

Teorija 16 stundas

Prakse 18 stundas


Attīstīt izglītojamo spējas patstāvīgi veikt ziemas dārzu montāţu.


1. Lietot ziemas dārzu montāţā izmantojamos instrumentus, aprīkojumu un mehānismus.

2. Atbilstoši būvprojekta prasībām un darbu tehnoloģijai uzbūvēt ziemas dārzu.

3. Novērtēt ziemas dārza konstruktīvo stiprību, noturību un stingrību.


Apgūti A un B daļas moduļi.




2. Kārto ieskaiti ziemas dārza montāţā – pēc dotajiem rasējumiem veic stiklotās fasādes elementu montāţu (uz maketa), novērtē montāţas darbu kvalitāti.












apraksti

Teorija Prakse

(praktiskās

mācības) Kopā

Vidējs apguves

līmenis

Optimāls apguves

līmenis

1. Spēj: izvēlēties būvizstrādājumus

ziemas dārzu montēšanai.

Zina: ziemas dārzu veidus, atbilstošo

būvizstrādājumu veidus, īpašības un

to pielietošanu.

Izprot: būvizstrādājumu pareizas

izvēles nozīmi atbilstoši ziemas

dārza veidam un būvprojektam.

1.1. Ziemas dārzu veidi un

struktūra. Prasības un

tehniskie noteikumi.


apjoma)

1.1.1. Ziemas dārzu veidi,

to uzbūve un

raksturojums,

priekšrocības un

nozīmīgākie ieguvumi.

1 1 4 Atšķir ziemas dārzu

veidus un nosauc to

uzbūves elementus.

Raksturo ziemas dārzu

nozīmīgākos ieguvumus

un to svarīgumu.

Raksturo ziemas dārzu

veidus.

Analizē to uzbūves

elementus, nozīmi un

savstarpējo

mijiedarbību.

Pamato būtiskākās

prasības un tehniskos

noteikumus ziemas

dārziem.

1.1.2. Ziemas dārzos

pielietojamo

būvizstrādājumu veidi, to

raksturojums un

pielietojums.

1 1 Izvēlas

būvizstrādājumus

ziemas dārzu

montēšanai.

Izvēlas un pamato

būvprojektam

atbilstošus

pielietojamos

būvizstrādājumus

ziemas dārzu

montēšanai










2.Spēj: izvēlēties ziemas dārzu

konstrukciju montāţas darbiem

atbilstošus instrumentus, aprīkojumu

un mehānismus.

Zina: ziemas dārzu konstrukciju

montāţas instrumentu, aprīkojuma

un mehānismu veidus un to

pielietošanu atbilstoši veicamajiem

ziemas dārzu montāţas darbiem;


Izprot: ziemas dārzu montāţas

darbiem atbilstošu instrumentu un

aprīkojuma pielietojuma nozīmi

kvalitatīvā un drošā darbu izpildē.

2.1. Ziemas dārzu konstrukciju

montāţas darbu instrumenti,

aprīkojums un mehānismi.


apjoma)

2.1.1. Ziemas dārzu


darbu instrumenti.

1 2 3 Izvēlas ziemas dārzu



instrumentus,

aprīkojumu un

mehānismus.

Izvēlas ziemas dārzu

montāţai un drošai

darbu izpildei

atbilstošus

instrumentus,

aprīkojumu un

mehānismus, pamato

izvēli.

3. Spēj: montēt ziemas dārzu sienas,

logus un durvis un jumta

konstrukcijas.

Zina: ziemas dārzu montāţas

metodes, darbu tehnoloģiju, specifiku

un secību, drošus darba paľēmienus

un darba drošības prasības darbu

veikšanai augstumā.

Izprot: ziemas dārzu montāţas darbu

kvalitatīva izpildījuma nozīmi ēkas


3.1. Ziemas dārzu konstrukciju

montāţa.


apjoma)

3.1.1.Ziemas dārzu sienu

montāţā izmantojamie

savienojumi un

stiprinājumi

2 2 12 Nosauc ziemas dārzu

sienu montāţā

izmantojamos

savienojumus un

stiprinājumus.

Izskaidro un pamato

izmantojamo

savienojumu un

stiprinājumu izvēli

3.1.2. Ziemas dārzu

veramo logu un durvju

montāţa

2 2 Apraksta veramo logu

un durvju montāţas

secību

Izskaidro logu un

durvju montāţas

tehnoloģiju

3.1.3. Ziemas dārzu jumta

konstrukciju montāţa

2 2 Apraksta ziemas dārzu

jumta konstrukciju

montāţas secību

Izvērtē un pamato

ziemas dārzu jumta


tehnoloģijas izvēli

4. Spēj: montēt koka un alumīnija

karkasa stiklotās fasādes.

Zina: koka un alumīnija karkasa

stiklotās fasādes ziemas dārzu


tehnoloģiju, specifiku un secību,

drošus darba paľēmienus un darba

drošības prasības darbu veikšanai

augstumā.

4.1. Koka un alumīnija

karkasa stikloto fasāţu

montāţa ziemas dārzos


apjoma)

4.1.1.Stikloto fasāţu

montāţā izmantoto

materiālu raksturojums

1 1 6 Nosauc stikloto fasāţu

montāţā izmantojamos

materiālus

Raksturo un novērtē

stikloto fasāţu

montāţā izmantojamos

materiālus

4.1.2. Koka un alumīnija

karkasa stiprinājuma veidi

1 1 Apraksta un atpazīst


veidus

Atpazīst un novērtē

koka un alumīnija


veidus










Izprot: koka un alumīnija karkasa

stiklotās fasādes ziemas dārzu

montāţas darbu kvalitatīva

izpildījuma nozīmi ziemas dārzu


4.1.3. Stikloto fasāţu


1 1 Apraksta stikloto fasāţu

montāţas tehnoloģiju

Izskaidro un pamato

stikloto fasāţu

montāţas secību

5. Spēj: novērtēt ziemas dārzu

montāţas darbos izmantojamo

būvmateriālu un rūpnieciski raţoto

būvelementu kvalitāti.

Zina: ziemas dārzos izmantojamo

būvmateriālu un rūpnieciski raţoto

būvelementu kvalitātes novērtēšanas

metodes.

Izprot: būvmateriālu un rūpnieciski

raţoto būvelementu kvalitātes nozīmi

ziemas dārzu montāţas darbu

kvalitatīvā

nodrošināšanā.

5.1. Ziemas dārzu gatavo

elementu kvalitātes un

montāţas darbu novērtēšana.


apjoma)


ziemas dārziem un to

būvelementiem.

2 5 Nosauc kvalitātes

prasības ziemas dārziem

Nosauc un izskaidro


ziemas dārziem

5.1.2. Ziemas dārzu un

būvelementu kvalitātes


2 1 Izvēlas ziemas dārzu



Izvēlas un pamato

ziemas dārzu



Izskaidro ziemas dārzu


nozīmi.


KOPĀ 16 18 34



Izmantotie avoti:

1. Būvniecības likums [skatīts 2016. gada 29.aprīlis]. Pieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=36531

2. Ēku energoefektivitātes likums [skatīts 2016. gada 29. aprīlis]. Pieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=173237

3. Ēku energoefektivitāte klimata maiľas apstākļos [skatīts 2016. gada 29. aprīlis]. Pieejams: http://estudijas.llu.lv/file.php/319/citi/brosura.pdf

4. Ilgtspējīgas būvniecības un apsaimniekošanas pamatprincipi [skatīts 2016.gada 29.aprīlis].

Pieejams: http://zalasmajas.lv/storie/editor/File/Ilgtspejigas_buvn_pamatprincipi_1redakcija.pdf

5. Komerclikums [skatīts 2016.gada 29.aprīlis]. Pieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=5490

6. http://www.holz-alu-wintergarten.de/wintergarten/referenzen/

7. http://www.ebenauerhaus.at/wintergarten-wohnhaus/ Ministru kabineta 2007. gada 2. oktobra noteikumi Nr. 660 "Darba vides iekšējās uzraudzības

veikšanas kārtība" [skatīts 2016. gada 14. aprīlī]. Pieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=164271/











Darbs ar CNC iekārtu Apjoms stundās:

Teorija 16 stundas

Prakse 18 stundas


Sekmēt izglītojamā spējas pielietot specializētās programmatūras un mehāniski apstrādāt koksni un koksnes materiālus ar datorizētām kokapstrādes iekārtām

(CNC).


1. Izvēlēties un iestatīt griezējinstrumentus atbilstoši datorizētu kokapstrādes iekārtu specifikai.

2. Lietot specializētās programmatūras datorizētās kokapstrādes iekārtās.

3. Mehāniski apstrādāt sagataves ar datorizētām kokapstrādes iekārtām, izmantojot drošus darba paľēmienus un ievērojot darba aizsardzības prasības

kokapstrādē.

4. Izmantot daţādus sagatavju nostiprināšanas veidus datorizētās kokapstrādes iekārtās.

5. Apkopt datorizētas kokapstrādes iekārtas un uzturēt tās tehniskā kārtībā.




Mācību kursa apguves noslēgumā izglītojamais veic praktisku uzdevumu – apkopj datorizētu kokapstrādes iekārtu, atbilstoši darba uzdevumam un rasējumam

mehāniski apstrādā koksni un izgatavo detaļu ar datorizētām kokapstrādes iekārtām.












apraksti

Teorija Prakse

(praktiskās

mācības) Kopā

Vidējs apguves

līmenis

Optimāls apguves

līmenis

1. Spēj: apkopt datorizētu

kokapstrādes iekārtu, uzsākot un

beidzot darbu, strādāt ar to, kā arī

uzturēt to tehniskā kārtībā darba

laikā, ievērojot drošus darba

paľēmienus.

Zina: datorizētas kokapstrādes

iekārtas uzbūvi, darbības principus,

pārraudzību un iespējamo risku

veidus apkopes darbos.

Izprot: datorizētas kokapstrādes

iekārtas darbību un risku novēršanas

nepieciešamību iekārtu darbspējas

nodrošināšanā

1.1. Darba drošība, strādājot ar

datorizētām kokapstrādes

iekārtām.

(10 % no mācību kursa kopējā

apjoma)

1.1.1.Darba vides riska

faktori, veicot darbus ar

datorizētām

kokapstrādes iekārtām.

1 3 Atpazīst un raksturo

specifiskos darba vides

riska faktorus, veicot

darbus ar daţādām


iekārtām.

Sniedz ieteikumus darba

vietas iekārtojuma un

iekārtas aprīkojuma

pilnveidošanai, veicot



iekārtām atbilstoši darba

drošības prasībām.

1.1.2. Droši darba

paľēmieni, veicot darbus

ar datorizētām


2 Atpazīst un raksturo drošus

darba paľēmienus, veicot



iekārtām.

Identificē nepareizus

darba paľēmienus un

sniedz ieteikumus darba

paľēmienu drošības

uzlabošanai un risku

novēršanai, veicot darbus

ar daţādām datorizētām


1.2. Datorizētu kokapstrādes

iekārtu tehnoloģiskie pamati.


apjoma)

1.2.1. Datorizētu

kokapstrādes iekārtu

veidi un konstrukciju

tipi, un vadības veidi.

1 3 Atpazīst datorizētu


veidus, konstrukciju tipus

un vadības veidus un

izskaidro to pielietojumu.

Raksturo datorizētu


veidus un salīdzina to

tehnoloģiskās un

mehāniskās iespējas.

1.2.2. Datorizētu


2 Nosauc un pielieto drošības

pasākumus pirms

Izskaidro un patstāvīgi

pielieto drošības










ikdienas apkope un

precizitātes pārbaude.

datorizētu kokapstrādes

iekārtu apkopes, kā arī

apkopj datorizētu

kokapstrādes iekārtu,

pārbauda tās precizitāti

kvalificēta speciālista

vadībā, ievērojot drošus

darba paľēmienus.

pasākumus pirms


iekārtu apkopes un

patstāvīgi apkopj un


iekārtu, pārbauda

precizitāti, ievērojot


2.Spēj: nostiprināt sagataves un

iestatīt aizsargierīces datorizētās

kokapstrādes iekārtās.

Zina: datorizētu kokapstrādes

iekārtu palīgierīču, instrumentu un

aizsargierīču uzbūvi, pielietojumu

un iespējamos riska veidus.

Izprot: palīgierīču un aizsargierīču

tehnisko nolietojumu un risku

novēršanas nepieciešamību.

2.1.Sagatavju nostiprināšanas

metodes.


apjoma)

2.1.1. Instrumenti, un

palīgierīces, to uzbūve

un tehnoloģiskās

iespējas sagatavju

nostiprināšanai

2 4 Atpazīst instrumentu un

palīgierīču veidus,

izskaidro to uzbūvi un

tehnoloģiskās iespējas.

Raksturo instrumentu un

palīgierīču veidus,

salīdzina to uzbūvi un

tehnoloģiskās iespējas.

2.1.2.Sagatavju

nostiprināšanas

(bāzēšanas) paľēmieni.

2 Nosauc sagatavju

nostiprināšanas

pamatnoteikumus un

atbilstoši kvalificēta

speciālista norādījumiem

nostiprina sagatavi,

ievērojot drošus darba

paľēmienus.

Izskaidro sagatavju

nostiprināšanas

pamatnoteikumu,

patstāvīgi izvēlas un

pamato tehnoloģiskās

bāzes izvēli, un nostiprina

sagatavi, ievērojot drošus

darba paľēmienus.

2.2.Aizsargierīces.


apjoma)

2.2.1. Aizsargierīces, to

uzbūve, pielietojums un

iestatīšana.

1 1 3 Atpazīst aizsargierīču

veidus un izskaidro to

uzbūvi.

Raksturo aizsargierīču

veidus un salīdzina to

uzbūvi, kā arī raksturo

riskus, kādus attiecīgā

aizsargierīce novērš vai

samazina darbā ar


iekārtām.

2.2.2. Aizsargierīču

nostiprināšana.

1 Izvēlas un kvalificēta

speciālista uzraudzībā

Izvēlas un patstāvīgi

uzstāda datorizētu










uzstāda datorizētu


aizsargierīces.


aizsargierīces.

3.Spēj: izvēlēties un iestatīt

griezējinstrumentus atbilstoši

datorizētu kokapstrādes iekārtu

specifikai.

Zina: griezējinstrumentu veidus,

uzbūvi un pielietojumu.

Izprot: griezējinstrumentu izvēles

atbilstību darba uzdevumam.

3.1.Griezējinstrumenti un to

iestatīšana datorizētās



apjoma)

3.1.1. Datorizētu


griezējinstrumentu

klasifikācija.

1 2 Nosauc daţādus

griezējinstrumentu veidus

un izskaidro to

pielietojumu datorizētās


Raksturo daţādus

griezējinstrumentu

veidus, uzbūvi un pamato

to pielietojumu

datorizētās kokapstrādes

iekārtās.

3.1.2.Griezējinstrumentu

iestatīšana datorizētās


1 Izvēlas un iestata

griezējinstrumentus


iekārtās kvalificēta

speciālista vadībā,


paľēmienus.

Patstāvīgi izvēlas un

iestata

griezējinstrumentus


iekārtās, ievērojot drošus

darba paľēmienus.

4. Spēj: lietot specializētās

programmatūras datorizētās


Zina: vismaz trīs datorizētu


programmatūras.

Izprot: specializētās

programmatūras pielietojumu

datorizētās kokapstrādes iekārtās.

4.1.Programmas uzbūve un

sastāvdaļas.


apjoma)

4.1.1. CAM programmu

veidi un ISO kodu

pielietojums

2 3 Atšķir CAM programmu

veidus, apraksta ISO kodu

nozīmi datorizētu


programmēšanā.

Salīdzina CAM

programmas, nosauc to

priekšrocības un

trūkumus, apraksta ISO

kodu nozīmi datorizētu


programmēšanā.

4.1.2.Programmas

ģeometriskā un

tehnoloģiskā

informācija.

1 Apraksta programmas

uzbūves principus un

informācijas parametru

grupēšanas nozīmi.

Atšķir informācijas

parametrus pēc to

piederības ģeometriskās

vai tehnoloģiskās

informācijas grupai.

4.2. Datorizētu kokapstrādes

iekārtu programmēšana un

sagatavotu programmu

importēšana.


apjoma)

4.2.1. Programmēšana.

2 2 8 Sagatavo datorizētas

kokapstrādes iekārtas

programmu atbilstoši

iekārtas tipam un darba

uzdevumam, izmantojot

specializētās

programmatūras,


datorizētas kokapstrādes

iekārtas programmu

atbilstoši iekārtas tipam

un darba uzdevumam,

izmantojot specializētās

programmatūras.











vadībā.

4.2.2. Sagatavotu

programmu importēšana

un pārbaude.

2 2 Importē un pārbauda

sagatavotas programmas


iekārtās kvalificēta

speciālista vadībā.

Patstāvīgi importē un

pārbauda sagatavotas

programmas datorizētās


5.Spēj: mehāniski apstrādāt

sagataves ar datorizētām

kokapstrādes iekārtām, izmantojot


Zina: sagatavju apstrādes

tehnoloģisko procesu.

Izprot: sagatavju apstrādes

paľēmienus ar datorizētām


5.1. Sagatavju apstrādes

tehnoloģiskais process darbā

ar datorizētām kokapstrādes

iekārtām.


apjoma)

5.1.1. Tehnoloģiskais

process urbjot un

frēzējot.

2 1 6 Urbjot un frēzējot

mehāniski apstrādā

sagataves ar datorizētām

kokapstrādes iekārtām



darba paľēmienus.

Pastāvīgi urbjot un

frēzējot, mehāniski

apstrādā sagataves ar


iekārtām, ievērojot drošus

darba paľēmienus.

Analizē sagatavju

apstrādes procesu un

apstrādes kvalitātes

atbilstību izvirzītajām

prasībām.

5.1.2. Tehnoloģiskais

process zāģējot.

1 2 Zāģējot mehāniski apstrādā

sagataves ar datorizētu




darba paľēmienus.

Patstāvīgi zāģējot,

mehāniski apstrādā

sagataves ar datorizētu

kokapstrādes iekārtu,


paľēmienus. Analizē

sagatavju apstrādes

procesu un apstrādes

kvalitātes atbilstību

izvirzītajām prasībām.


KOPĀ 16 18 34












Izmantotie avoti:

1. Čukurs J., Dobelis M., Nulle I. Inţeniergrafika: mācību grāmata. – Jelgava: LLU, 2008.

2. Darba aizsardzības prasības kokapstrādes uzľēmumos [skatīts 2015. gada 3. februārī]. Pieejams:

http://osha.lv/fop/latvia/lv/topics/da_prasibas_kokapstrade.pdf

3. Informācijas tehnoloģiju pielietojums koksnes mehāniskajā apstrādē: 2.daļa. CNC pamati kokapstrādē. – Jelgava: LLU, 2004.

4. Mozga N. Automatizētā projektēšana ar AutoCAD 2007 – Rīga: Mācību grāmata SIA, 2007.

5. Gawronski T. Optimisation of CNC routing operations of wooden furniture parts. // International Journal of Advanced Manufacturing Technologies, 2013

[skatīts 2015. gada

4. februārī]. Pieejams: http://paperity.org/p/11878928/optimisation-of-cnc-routing-operations-of-wooden-furniture-parts/

6. Beyer, P.H.: Technologie von CNC-Holzbearbeitungsmaschinen. – Düsseldorf: Cornelsen Verlag Schwann-Girardet, 1989.

7. Holmes R. Techniken der modernen Holzbearbeitung. – Bern: [b.i.], 1997











Sausā būve Apjoms stundās:

Teorija 20 stundas

Prakse 32 stundas



Attīstīt izglītojamo spējas patstāvīgi veikt apdares darbus, izmantojot sauso būvi.


1. Ivēlēties un lietot apdares darbiem nepieciešamos instrumentus, aprīkojumu un mehānismus.

2. Apdares darbus veikt atbilstoši sausās būves tehnoloģijai.

3. Lietot drošus darba paľēmienus un drošības aprīkojumu


Apgūti A un B daļas moduļi. Moduli var apgūt paralēli ar C daļas moduļiem.




2. Atbilstoši darba uzdevumam veic apdares darbus.












apraksti

Teorija Prakse

(praktiskās

mācības) Kopā

Vidējs apguves

līmenis

Optimāls

apguves līmenis

1. Spēj: izvēlēties atbilstošus

būvelementus sausās būves darbu

veikšanai.

Zina: sausās būves darbu veikšanai

nepieciešamo materiālu veidus,

īpašības un to pielietošanu.

Izprot: sausās būves darbu veikšanai

nepieciešamo materiālu pareizas

izvēles nozīmi.

1.1. Sausās būves

būvelementi.


apjoma)

1.1.1. Ārējo un iekšējo

sienu apdares materiāli.

2 1 16 Zina sienu apdares

materiālu veidus un to

īpašības. Izvēlas sienu

apdarei atbilstošākos

materiālus.

Zina un raksturo

sienu apdares

materiālu veidus un

to īpašības. Izvēlas

un pamato sienu

apdarei atbilstošākos

materiālus.

1.1.2. Griestu apšuvumi

un apakšējie segumi.

1 2 Izvēlas griestu

apšuvumiem un

apakšējiem segumiem

atbilstošākos

materiālus.

Izvēlas un pamato

griestu apšuvumiem

un apakšējiem

segumiem

atbilstošākos

materiālus.

1.1.3.Grīdu

konstrukcijas

1 2 Izvēlas grīdu

konstrukciju

veidošanai

atbilstošākos

materiālus.

Izvēlas grīdu

konstrukciju

veidošanai

atbilstošākos

materiālus, pamato to

izvēli.

1.1.4.Balstu, siju,

kanālu apšuvumi

1 1 Izvēlas balstu, siju,

kanālu apšuvumu

veidošanai

atbilstošākos

materiālus.

Izvēlas balstu, siju,

kanālu apšuvumu

veidošanai

atbilstošākos


izvēli.










1.1.5.Izolācijas

materiāli

1 1 Zina izolācijas

materiālu veidus un to

īpašības. Izvēlas

konkrētam apdares

veidam atbilstošākos.

Zina un raksturo

izolācijas materiālu

veidus un to īpašības.

Izvēlas konkrētam

apdares veidam

atbilstošākos


izvēli.

1.1.6.Sauso būvdarbu

palīglīdzekļi.

2 1 Zina sausajos

būvdarbos

izmantojamos

palīglīdzekļus veidus

un to īpašības. Izvēlas

konkrētam apdares

veidam atbilstošākos.

Zina un raksturo

sausajos būvdarbos

izmantojamos

palīglīdzekļus veidus

un to īpašības.

Izvēlas konkrētam

apdares veidam

atbilstošākos, pamato

to izvēli.

2.Spēj: izvēlēties sausās būves darbu

veikšanai atbilstošus instrumentus,

aprīkojumu un mehānismus.

Zina: sausās būves darbu veikšanai

nepieciešamo instrumentu,

aprīkojuma un mehānismu veidus un

to pielietošanu atbilstoši

veicamajiem darbiem; izmanto


Izprot: sausās būves darbu veikšanai

atbilstošu instrumentu un

aprīkojuma pielietojuma nozīmi

kvalitatīvā un drošā darbu izpildē.

2.1. Sausās būves darbu

veikšanai nepieciešamie

instrumenti un aprīkojums.


apjoma)

2.1.1. Sausās būves

darbu veikšanai

nepieciešamie

instrumenti.

2 2 4 Izvēlas sausās būves


instrumentus un

aprīkojumu.

Izvēlas sausās būves


instrumentus un

aprīkojumu, pamato

izvēli.

3. Spēj: veikt sausās būves darbus.

Zina: sausās būves darbu

tehnoloģiju, specifiku un secību,

drošus darba paľēmienus un darba

drošības prasības darbu veikšanai.

Izprot: sausās būves darbu

3.1. Sausās būves darbu

tehnoloģija.


apjoma)

3.1.1. Ārējo un iekšējo

sienu apdares darbi.

2 4 18 Saskaľā ar darba

uzdevumu izvēlas

atbilstošus materiālus

un veic sienu

montāţu, izmantojot

drošus paľēmienus.

Saskaľā ar darba

uzdevumu izvēlas


un veic sienu


drošus darba










kvalitatīva izpildījuma nozīmi. paľēmienus, pamato

materiālu izvēli un

darba paľēmienus.

3.1.2. Griestu apšuvumi

un apakšējie segumi.

2 4 Saskaľā ar darba

uzdevumu izvēlas


un veic griestu


drošus paľēmienus.

Saskaľā ar darba

uzdevumu izvēlas


un veic griestu


drošus darba

paľēmienus, pamato


darba paľēmienus.

3.1.3.Grīdu

konstrukcijas

2 4 Saskaľā ar darba

uzdevumu izvēlas


un veic grīdu

konstrukciju montāţu,

izmantojot drošus

paľēmienus.

Saskaľā ar darba

uzdevumu izvēlas


un veic grīdu

konstrukciju


drošus darba

paľēmienus, pamato


darba paľēmienus.

4. Spēj: novērtēt sausās būves

darbos izmantojamo būvmateriālu

un rūpnieciski raţoto būvelementu

kvalitāti.

Zina: sausās būves darbos

izmantojamo būvmateriālu un

rūpnieciski raţoto būvelementu

kvalitātes novērtēšanas metodes.

Izprot: būvmateriālu un rūpnieciski

raţoto būvelementu kvalitātes

nozīmi sausās būves darbos

kvalitātes

nodrošināšanā.

4.1. Sausās būves darbos

izmantojamo būvelementu

kvalitātes un montāţas darbu

novērtēšana.


apjoma)


sauso būves darbu

būvelementiem.

2 2 8 Nosauc kvalitātes

prasības sausajā būvē

izmantojamajiem

būvelementiem, zina

Plākšľu būvfizikālās

īpašības.

Nosauc un izskaidro


sausajā būvē

izmantojamajiem

būvelementiem,

izskaidro Plākšľu

būvfizikālās īpašības.

4.1.2. Sausās būves un



2 2 Izvēlas sausās būves

būvelementu

kvalitātes

novērtēšanas

metodes.

Izvēlas un pamato

sausās būves

būvelementu

kvalitātes

novērtēšanas

metodes. Izskaidro










sausās būves

būvelementu

kvalitātes nozīmi.


KOPĀ 20 32 52



Izmantotie avoti:

1. Būvniecības likums [skatīts 2016. gada 29.aprīlī]. Pieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=36531

2. http://www.knaufakademija.lv/lv/s_maceklis [skatīts 2016. gada 29.aprīlī].











Guļbūves montāža Apjoms stundās:

Teorija 20 stundas

Prakse 32 stundas


Sekmēt izglītojamā spējas montēt guļbūves atbilstoši būvprojektā paredzētajiem risinājumiem.


1. Izvēlēties būvmateriālus un rūpnieciski raţotos būvizstrādājumus saliekamo guļbūvju montēšanai.

2. Novērtēt montāţas darbos izmantojamo būvmateriālu un rūpnieciski raţoto būvelementu kvalitāti.

3. Izvēlēties saliekamo konstrukciju montāţas darbiem atbilstošus instrumentus, aprīkojumu un mehānismus.

4. Montēt guļbūves

5. Novērtēt guļbūves būvelementu savienojumu kvalitāti un atbilstību projektam..




Mācību kursa apguves noslēgumā izglītojamie kārto ieskaiti par darba aizsardzības pasākumu organizācija būvlaukumā. Izstrādā aprakstu par mācību kursa laikā

apgūto. Secinājumus un aprakstu prezentē izglītības iestādē, piedaloties nozares pārstāvim.












līmeņu apraksti

Teorija Prakse

(praktiskās

mācības) Kopā

Vidējs apguves

līmenis

Optimāls

apguves līmenis

1.Spēj:sagatavot kokmateriālus ēkas

būvprojektā paredzētajiem ēku

guļbūves konstrukciju izbūves

darbiem. Zina: kokmateriālu veidus,

to īpašības un lietošanu ēku guļbūves

konstrukciju izbūves darbiem,

kokapstrādes rokas un elektriskos

instrumentus, to sagatavošanas

metodes un drošus darba

paľēmienus. Izprot: kokmateriālu

kvalitatīvās un konstruktīvās

nestspējas sagatavošanas nozīmi,

veidojot ēku koka guļbūves

būvkonstrukcijas.

1.1.Kokmateriālu

sagatavošana ēku koka

guļbūves konstrukciju

izbūves darbiem.


apjoma)

1.1.1. Kokmateriālu

veidi un to lietošana,

izmantojot

kokapstrādes rokas un

elektriskos

instrumentus

kokmateriālu

sagatavošanai.

4 4 8 Sagatavo


būvprojektā

paredzētajiem ēku


izbūves darbiem,

atšķir kokmateriālu

veidus. Izmanto

kokapstrādes rokas

un elektriskos

instrumentus koka

konstrukciju

sagatavošanai. Lieto

drošus darba

paľēmienus.

Sagatavo


būvprojektā

paredzētajiem

guļbūves koka


darbiem, izvēlas

nepieciešamos

kokmateriālus koka

konstrukciju

darbiem. Racionāli

izmanto

kokapstrādes rokas

un elektriskos

instrumentus koka

guļbūves

konstrukciju

sagatavošanai un

pamato to lietderīgu

lietojumu. Lieto un

izskaidro drošus

darba paľēmienus

2.Spēj: izvēlēties būvprojektā

paredzētajiem guļbūves konstrukciju

būvdarbiem atbilstošus darba


mehānismus.

Zina: guļbūves konstrukciju darbu


2.1. Instrumentu, aprīkojuma

un mehānismu izvēle un

lietošana koka konstrukciju

izgatavošanai, ievērojot drošus

darba paľēmienus.


apjoma)

2.1.1. Instrumentu,

aprīkojuma un

mehānismu izvēle un

lietošana koka

konstrukciju

izgatavošanai, ievērojot

drošus darba

4 6 10 Izvēlas būvprojektā

paredzētajiem ēku

koka konstrukciju

būvdarbiem

atbilstošus darba

instrumentus,

aprīkojumu un

Izvēlas un pamato

savu izvēli par

būvprojektā

paredzētajiem ēku

koka konstrukciju

būvdarbiem

atbilstošajiem darba










mehānismu veidus un to lietošanu

atbilstoši veicamajiem ēku koka

konstrukciju būvdarbiem, drošus

darba paľēmienus.

Izprot: ēku koka konstrukciju

būvdarbiem atbilstošu instrumentu

un aprīkojuma lietojuma nozīmi

kvalitatīvai un drošai būvdarbu

izpildei

paľēmienus mehānismus.

instrumentiem,

aprīkojumu un

mehānismiem.

3.Spēj: ierīkot ēku sienu un jumtu

koka konstrukcijas saskaľā ar

būvprojektu.

Zina: ēku sienu un jumta

konstrukciju funkcijas, ierīkošanas


paľēmienus.

Izprot: kvalitatīvi ierīkotu koka

konstrukciju ietekmi uz ēkas telpisko

stabilitāti un ilgtspējīgu slodţu

noturību.

3.1.Guļbūves konstrukciju

izgatavošana, izmantojot

atbilstošos konstruktīvos

savienojumu veidus un to

veidošanas paľēmienus.


apjoma)

3.1.1. Koka

konstrukciju

izgatavošana atbilstoši

būvkonstrukciju

veidiem, izmantojot

atbilstošos

konstruktīvos

savienojumu veidus un

to veidošanas

paľēmienus.

6 8 14 Ierīko guļbūves

konstrukcijas

būvobjektā atbilstoši

projektam un

tehniskajiem

rasējumiem. Piemēro

drošības prasības


montāţas darbu

veikšanai.

Ierīko un pamato

koka konstrukciju

izbūvi būvobjektā

atbilstoši projektam

un tehniskajiem

rasējumiem. Piemēro

un izskaidro drošības

prasības koka

konstrukciju

montāţas darbu

veikšanai.

4.Spēj: novērtēt ēku koka

konstrukciju izbūves kvalitāti.

Zina: koka konstrukciju izbūves

kvalitātes novērtēšanas paľēmienus.

Izprot: ēku koka konstrukciju

mijiedarbību un ietekmi uz ēkas

telpisko stabilitāti un ilgtspējīgu

slodţu noturību.

4.1.Guļbūves konstrukciju

izbūves kvalitāte.


apjoma)

4.1.1. Ēku koka


kvalitāte, koka

konstrukciju

mijiedarbība un ietekme

uz ēkas stiprību.

6 8 14 Novērtē ēku guļbūves

konstrukciju kvalitāti.

Novērtē guļbūves

konstrukciju kvalitāti

un tās ietekmi uz

ēkas stiprību.


KOPĀ 20 32 52


Protfolio, mācību ekskursija, praktiskais darbs darba vidē, patstāvīgais darbs, prezentācija.

Izmantotie avoti:










1. Būvdarbu izcenojumu katalogs.

2. Vispārceltnieciskie darbi. – Rīga: SIA "MV Project", 2010.

3. Būvniecības likums [skatīts 2015. gada 1. decembrī]. Pieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=258572/

4. J. Būvkonstrukcijas. – Rīga , 1996.

5. Hemgrēns P., Vanforss H. Būvējam māju no A līdz Z. – Rīga: Zvaigzne ABC, 2007.


7. Ministru kabineta 2001. gada 27. marta noteikumi Nr. 142 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 006-00 "Būtiskās prasības būvēm"" [skatīts 2015.

gada 15. aprīlī]. Pieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=6234/

8. Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumi Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi" [skatīts 2014.gada 10.decembrī]. Pieejams:




10. Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumi Nr. 793 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 206-14 "Koka būvkonstrukciju projektēšana""

[skatīts 2015. gada 20. februārī]. Pieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=271233/

11. Noviks J. Ģimenes māja I. – Rīga: SIA “Tehniskā grāmata”, 2006.

12. Ulpe J., Kupče L. Koka un plastmasu konstrukcijas [skatīts 2014. gada 28. decembrī]. Pieejams: http://gramataselektroniski.blog.com/2012/02/19/koka-un-

plastmasukonstrukcijas-janis-ulpe-lucija-kupce/











Būvkonstrukciju montētāja PRAKSE Apjoms stundās:

Teorija 0 stundas

Prakse 240 stundas


Nostiprināt un pilnveidot izglītojamo spējas plānot, organizēt savu un izpildītāju darbu, veikt precīzu un pareizu ēkas būvkonstrukciju montāţu, demontāţu vai

nomaiľu atbilstoši būvprojektam, būvdarbu organizēšanas projektam un darbu veikšanas projektam darba vidē.


Noteikt ēku būvdarbu izpildei nepieciešamo darbaspēka daudzumu un kvalifikāciju.

1. Lietot būvdarbu veikšanas, darba tiesību, darba un vides aizsardzības reglamentējošo normatīvo aktu kopumu saskaľā ar to prasībām un atbilstoši

būvprojektam.

2. Lasīt būvprojektu, būvkonstrukciju risinājumus, pārbaudīt būvmateriālu, būvizstrādājumu un būvkonstrukciju atbilstību būvprojekta specifikācijai,

kontrolēt būvizstrādājumu kvalitātes prasību ievērošanu.

3. Plānot būvdarbu secību atbilstoši darbu veikšanas projekta kalendārajam grafikam, kontrolēt darbu izpildes tehnoloģiju un kvalitāti, novērtēt pieļauto

neatbilstību sekas.

4. Komunicēt ar citiem būvniecības procesa dalībniekiem, ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

5. Identificēt iespējamos riskus darba vietā, organizēt drošu darba vidi.


Apgūti visi programmas A, B un C daļas profesionālās kvalifikācijas iegūšanai nepieciešamie moduļi.



Izglītojamie iesniedz un prezentē prakses atskaiti, ietverot jautājumus par prakses darba vietu, apkopotu darbu mapi par veiktajiem uzdevumiem, sagatavoto

pašvērtējumu.

Darba mapes ieteicamais saturs:

1. Titullapa.










2. Prakses vietas apraksts.

3. Sadaļas: Veikto būvdarbu tehnoloģija un organizēšana, būvdarbu dokumentācija un tās aprite, darba aizsardzības pasākumi būvlaukumā, strādnieku

sadzīves apstākļu nodrošināšana.

4. Mācību kursa apguves pašnovērtējums.

Atskaiti papildina ar skicēm, attēliem, dokumentu kopiju paraugiem.

Izglītojamie iesniedz obligātos kvalifikācijas prakses dokumentus (noteikti saskaľā ar MK noteikumiem).











Stundu skaits Mācību sasniegumu apguves līmeņu apraksti

Kvalifikācijas

prakse Kopā Vidējs apguves līmenis

Optimāls apguves

līmenis 1. Spēj: lasīt un izmantot

būvprojektus.

1.1. Būvprojekts, tā sastāvs.


apjoma)

1.1.1. Būvobjekta

būvprojekta sastāvs.

16 16 Izmanto būvprojektā plānotos

tehniskos risinājumus,

specifikācijas, grafikus, kartes

būvdarbu organizēšanai un

izpildei, konsultējoties ar

prakses vadītāju. Atbilstoši

norādēm lieto biroja

lietojumprogrammas

dokumentu sagatavošanai un

projektēšanas

datorprogrammas rasējumu

lasīšanai. Sagatavo mezglu

pamatskices.

Patstāvīgi izskaidro un

izmanto būvprojektā

plānotos tehniskos

risinājumus, specifikācijas,

grafikus, kartes būvdarbu

organizēšanai un izpildei.

Darba procesā patstāvīgi

lieto atbilstošas biroja

lietojumprogrammas

nepieciešamo dokumentu

sagatavošanai un

projektēšanas

datorprogrammas

būvprojekta rasējumu

lasīšanai. Sagatavo

detalizētus darba rasējumus

un mezglu skices.

2.Spēj: noteikt būvprojektā

paredzēto būvdarbu (zemes,

betonēšanas, būvkonstrukciju

montāţas, mūrnieku, namdaru,

jumiķu un apdares darbu)

īstenošanai nepieciešamo

būvmateriālu un būvizstrādājumu

2.1. Darba apjomi un

materiālu patēriľš

būvprojektā paredzētajiem

būvdarbiem.


apjoma)

2.1.1. Veicamo darbu

apjomu aprēķināšana..

16 16 Aprēķina būvdarbu apjomu. Izvēlas būvdarbu (zemes,

betonēšanas,

būvkonstrukciju montāţas,

mūrnieku, namdaru, jumiķu

un apdares darbu)

tehnoloģijas.

Patstāvīgi aprēķina veicamo










daudzumu, izvēlēties atbilstošos

darba instrumentus un aprīkojumu.

darbu apjomu.

2.2.Instrumenti un

aprīkojums būvprojektā

paredzētajiem būvdarbiem.


apjoma)

2.2.1.Instrumentu un

aprīkojuma noteikšana

būvdarbiem.

8 8 Nosaka būvdarbu veikšanai

nepieciešamos instrumentus

un aprīkojumu.

Izvēlas un pamato

atbilstošos darba

instrumentus un aprīkojumu

būvdarbu veikšanai.

3. Spēj: noteikt ēku būvdarbiem

(montāţai) nepieciešamo

darbaspēka patēriľu un darbaspēka

kvalifikāciju.

3.1. Darba normēšana.


apjoma)

3.1.1. Laika normas, to

lietojums.

4 8 Aprēķina darbaspēka patēriľu

pēc prakses vadītāja

norādījumiem.

Patstāvīgi aprēķina

darbaspēka patēriľu


3.1.2. Darba patēriľa

normas, to lietojums.

4 Aprēķina strādnieku skaitu

būvdarbu veikšanai pēc

prakses vadītāja

norādījumiem.

Patstāvīgi aprēķina

strādnieku skaitu būvdarbu

veikšanai atbilstoši darba

apjomiem un darbietilpībai.

4.Spēj: pārzināt un izmantot darbu

organizēšanas kalendāro un tīklu

grafiku, sagatavot tam atbilstošu

operatīvo darbu izpildes grafiku.

4.1. Darbu organizācijas

projekts (DOP) un darbu

veikšanas projekts (DVP).


apjoma)

4.1.1. Darbu veikšanas

kalendārais grafiks:

strādnieku skaits un

kvalifikācija,

nepieciešamie

instrumenti, iekārtas un

mehānismi

16 16 Izskaidro darbu veikšanas

kalendāro grafiku.

Sagatavo operatīvo darbu

izpildes grafiku.

Patstāvīgi plāno būvdarbu

veikšanas secību,

pamatojoties uz darbu

veikšanas kalendāro grafiku.

Izvēlas atbilstošu strādnieku

skaitu, kvalifikāciju un

nepieciešamos instrumentus,

iekārtas un mehānismus


Sagatavo operatīvo darbu

izpildes grafiku.










5. Spēj: novērtēt būvizstrādājumu

kvalitāti un atbilstību būvprojektā

noteiktajiem parametriem.

5.1.Būvizstrādājumu

kvalitātes novērtēšana.


apjoma)

5.1.1. Būvizstrādājumu

sertificēšana un

kvalitātes novērtēšana

būvlaukumā.

16 16 Novērtē būvizstrādājumu

kvalitāti un atbilstību,

konsultējoties ar prakses

vadītāju.

Novērtē būvizstrādājumu

kvalitāti atbilstoši

būvprojektam, sertifikātos

un atbilstības deklarācijās

ietvertajai informācijai.

Pamato būvizstrādājumu

sertificēšanas

nepieciešamību.

6. Spēj: organizēt, vadīt un

patstāvīgi veikt būvkonstrukciju

montāţas, namdaru un jumiķu

darbus.

6.1. Darbu veikšanas

tehnoloģija (būvkonstrukciju

montāţai, namdaru un jumiķu

darbiem).


apjoma)

6.1.1. Būvprojektā

plānoto būvdarbu

(būvkonstrukciju

montāţas, mūrnieku

darbu, namdaru darbu,

jumiķu darbu)

veikšana: darbību

tehnoloģiskā secība.

88 88 Organizē, vada un veic


mūrnieku, namdaru un jumiķu

darbus atbilstoši prakses

vadītāja norādījumiem.

Patstāvīgi organizē, vada un

veic būvkonstrukciju

montāţas, namdaru un

jumiķu darbus. Izvēlas un

pamato darbu veikšanas

secību un tehnoloģiju..

7. Spēj: uzmērīt izpildītos

būvdarbus, novērtēt izpildīto

būvdarbu kvalitāti, dokumentēt

izpildītos darbus.

7.1. Būvdarbu kvalitātes

novērtēšanas un

dokumentēšanas prasības un

noteikumi.


apjoma)

7.1.1.Vispārējās

prasības, būvdarbu

veikšanas kvalitātes

pārbaudes secība.

24 24 Nosauc būvdarbu kvalitātes

novērtēšanas prasības un

metodes.

Izskaidro izpildīto būvdarbu

uzmērīšanas, kvalitātes

novērtēšanas un rezultātu

dokumentēšanas nozīmi

būvdarbu veikšanas procesā.

7.2. Kvalitātes prasības

būvprojektā paredzēto


mūrnieku, namdaru un

jumiķu darbu veikšanai.


apjoma)

7.2.1.Darbu kvalitātes

pārbaudes, to rezultātu

dokumentēšana.

16 16 Uzmēra un dokumentē

izpildītos būvdarbus.

Uzmēra un dokumentē

izpildītos būvdarbus, novērtē

iegūtos rezultātus un analizē

tos.

8. Spēj: lietot drošus darba

paľēmienus un ievērot darba

aizsardzības, ugunsdrošības un

vides aizsardzības normatīvo aktu

prasības.

8.1. Darba aizsardzība un

darba drošība, ugunsdrošība

un elektrodrošība būvobjektā

(būvlaukumā) būvprojektā

plānoto darbu organizēšanas

un veikšanas laikā.

8.1.1. Prasības un

noteikumi darba

aizsardzībā un drošībā

būvlaukumā.

8 16 Ievēro darba aizsardzības,

`ugunsdrošības,

elektrodrošības un vides

aizsardzības prasības

būvdarbu organizēšanas un

veikšanas procesā. Atpazīst

Ievēro darba aizsardzības,

ugunsdrošības,

elektrodrošības un vides

aizsardzības prasības

būvdarbu organizēšanas un

veikšanas procesā un











apjoma)

norādes un apzīmējumus

būvlaukumā.

atbilstoši rīkojas risku

novēršanā. Raksturo norādes

un apzīmējumus

būvlaukumā, pamato to

izvietošanas nepieciešamību.

8.1.2. Iespējamie riski,

to novērtēšana,

pasākumi to

novēršanai.

8 Nosauc iespējamos riskus

būvlaukumā. Lieto drošus

darba paľēmienus,

individuālos un kolektīvos

darba aizsardzības līdzekļus

atbilstoši būvdarbu veikšanas

uzdevumam.

Identificē būvdarbu

veikšanas procesā

pastāvošos riskus. Izvēlas un

lieto drošus darba

paľēmienus, individuālos un

kolektīvos darba

aizsardzības līdzekļus

atbilstoši būvprojektam un

normatīvo aktu prasībām.

8.2. Vides aizsardzības

pasākumi būvobjektā

būvprojektā plānoto darbu

organizēšanas un veikšanas

laikā.


apjoma)

8.2.1. Prasības vides

aizsardzības

nodrošināšanā

būvlaukumā.

10 10 Nosauc vides piesārľošanas

riskus būvlaukumā, piemēro

pasākumus šo risku

novēršanai.

Analizē vides piesārľošanas

riskus, izvēlas un organizē

atbilstošus pasākumus šo

risku novēršanai.


KOPĀ 240 240


Protfolio, praktiskais darbs darba vidē, patstāvīgais darbs, prezentācija.

PEDAGOGU PROFESIONĀLĀ KVALIFIKĀCIJA

Nr.p.

k. Mācību kursa nosaukums

Prasības pedagoga profesionālai un

pedagoģiskai izglītībai

1. Sabiedrības un cilvēka drošība

Atbilstoša izglītība nozarē un pedagoģiskā

izglītība saskaľā ar spēkā esošajos

normatīvajos aktos noteikto

2. Valodas, kultūras izpratne un izpausmes

3. Iniciatīva un uzľēmējdarbība

4. Zaļās prasmes

5. Sociālās un pilsoniskās prasmes

6. Informāciju un komunikāciju tehnoloģijas

7. Būvniecības procesi, būvdarbu veidi

8. Tehnisko zīmējumu un skiču izstrāde un

lasīšana

9. Ģeodēzisko darbu izpilde

10. Būvdarbu dokumentācijas sagatavošana

un plānošana

11. Ēkas pamatu izbūve un zemes darbi

12. Sienu un pārsegumu konstrukciju

montāţa

13. Grīdas izbūve un montāţa

14. Jumta konstrukciju montāţa

15. Ēku konstrukcijas montāţas darbu

organizēšana

16. Būvkonstrukciju montētāja prakse

17. Ziemas dārza montāţa

18. Darbs ar CNC iekārtu

19. Sausā būve (apdares darbi)

20. Guļbūves montāţa








Erasmus+ programmas stratēģiskās partnerības projekts „Development of vocational education programme

in engineering of sustainable and eco-friendly modular houses”, finansējuma līguma Nr. 2015-1-LV01-

KA202-013450

MODUĻU PROGRAMMAS ĪSTENOŠANAI NEPIECIEŠAMIE MATERIĀLIE

LĪDZEKĻI

Materiālie līdzekļi Daudzums

Tehnoloģiskās iekārtas un darba instrumenti

Stacionārais vai portatīvais dators, aprīkots ar

lietojumprogrammām un pieeju internetam

1 katram izglītojamajam

Multifunkcionālais printeris ( A4 un A3 formātam) 1 uz grupu

Datorprojektors 1 uz grupu

Ekrāns 1 uz grupu

Dokumentu kamera 1 uz grupu

Tāfele 1 uz grupu

Auto CAD projektēšanas programma 1 uz grupu (katram izglītojamajam)

Rasēšanas dēlis (mācību) ar mehānisko roku (vai

"sliedi") un diviem uzstūriem: taisnlenķa un vienādmalu

1 uz grupu

Nivelieris (optiskais) 1 uz 3 izglītojamajiem

Nivelieris (digitālais) 1 uz 5 izglītojamajiem

Niveliera lata 1 uz 3 izglītojamajiem

Trijkāji ierīcēm Atbilstoši ierīču skaitam

Mērlente (8 m), mērlente (3m) 1 katram izglītojamajam

Cirvis 1 uz. 5 izglītojamajiem

Āmurs (100 g), āmurs 1 uz 5 izglītojamajiem

Laboratorijas iekārta betona masas sagatavošanai un

pārbaudei

Atbilstoši mācību kursa īstenošanai

Mācību poligons betonēšanas darbu veikšanai Atbilstoši mācību kursa īstenošanai

Elektroniskais tahimetrs, statīvs 1 uz 4-5 izglītojamajiem

Teodolīts, statīvs, stigmieti 1 uz 4-5 izglītojamajiem

Digitālais tālummērs 1 uz grupu

Metāla iesmiľu komplekts (20 gab.) 1 uz 4-5 izglītojamajiem

Rokas zāģis 1 katram izglītojamajam

Nazis 1 katram izglītojamajam

Beldorni āmurs 1 katram izglītojamajam

Akumulatoru skrūvgrieznis 1 uz 2 izglītojamajiem

Līmeľrāţi, 800 mm 1 katram izglītojamajam

Līmeľrāţi, 1800 mm 1 katram izglītojamajam

Lāzera krustleľķa līmeľrādis 1 katram izglītojamajam

Svērteľi 1 uz 5 izglītojamajiem

Mūra izšuvošanas ķelles 1 uz 2 izglītojamajiem

Virzienaukla (2 mm kaprona aukla), 50 m 1 uz 5 izglītojamajiem

Virzienlatas, 2 m 1 katram izglītojamajam

Metāla stūreľi 600x400 mm 1 uz 2 izglītojamajiem

Plastmasas vannas, 60 litru 1 uz 2 izglītojamajiem

Cirkulārais zāģis, Rokas elektriskā ripzāģmašīna 1 katram izglītojamajam

Profilu kniedētājs 1 uz 5 izglītojamajiem

Šķēres metāla griešanai 1 uz 2 izglītojamajiem










KA202-013450

Naţi ģipškartona griešanai 1 katram izglītojamajam

Ģipškartona rīves 1 uz 2 izglītojamajiem

Aizzīmēšanas auklas 1 uz 2 izglītojamajiem

Ģipškartona zāģi 1 uz 2 izglītojamajiem

Ģipškartona malu ēveles 1 uz 2 izglītojamajiem

Ģipškartona lokšľu pacēlājs 1 uz 2 izglītojamajiem

Darba cimdi, pāri 1 katram izglītojamajam

Darba apavi (ar cietu zoli un purngalu) 1 katram izglītojamajam

Grīdas līmeľrāţu komplekts 1 uz grupu

Lāzera līmeľrādis 1 katram izglītojamajam

Betona maisītājs 1 uz grupu

Lāpsta 2 uz grupu

Javas kaste 2 uz grupu

Ripzāģmašīna 1 uz grupu

Lauznis 1 uz 5 izglītojamajiem

Loga bloks (PVC/koks) 2 uz grupu

Durvju bloks PVC/koks) 2 uz grupu

Moduļu mājas makets 1 uz grupu

Materiāli, palīgmateriāli u.tml.

A4 formāta papīrs drukāšanai (paka 500 loksnes) Atbilstoši programmas īstenošanai

Būvprojekti Atbilstoši programmas īstenošanai

Kļūdains būvprojekts 1 katram izglītojamajam

Būvdarbu ţurnāls 1 uz 2 izglītojamajiem

Celtniecības rasējumi 1 katram izglītojamajam

Zīmuļu komplekti (H, HB, B cietības) 1 katram izglītojamajam

Rasēšanas lineālu un trīsstūru komplekti 1 katram izglītojamajam

Zīmuļu asināmais (stacionārs) 1 uz grupu

Dzēšgumija 1 katram izglītojamajam

A4 formāta milimetru papīrs (bloks 20 loksnes) 5 uz grupu

A4 formāta rasēšanas papīrs (bloks 10 loksnes) 1 katram izglītojamajam

A3 formāta rasēšanas papīrs (bloks 10 loksnes) 1 katram izglītojamajam

Līmlapiľu kubi Atbilstoši programmas īstenošanai

Diski (matricas) vai zibatmiľa 1 katram izglītojamajam

Kaprona aukla (ø=3 mm, 100 m) 2 uz grupu

Dēļi (25 x 100 mm l= 3 m) 10 uz grupu

Koka mietiľi (30 x 30 mm, l = 50 cm) 50 uz grupu

Betona maisījuma sastāvdaļas Atbilstoši programmas īstenošanai

Saliekamie veidľi Atbilstoši programmas īstenošanai Dēļu atgriezumi Atbilstoši programmas īstenošanai OSB3 kokskaidu plāksne, 1250x2500x15 mm Atbilstoši programmas īstenošanai

Koka latas 50x50 mm (tek.m.) 30 uz grupu

Ģipškartona plāksnes GKB 12,5x1200x2600 Atbilstoši programmas īstenošanai Metāla profili CW50, 2,6 m Atbilstoši programmas īstenošanai Metāla profili UW50, 3,0 m Atbilstoši programmas īstenošanai Metāla profili UA50, 2.6 m Atbilstoši programmas īstenošanai










KA202-013450

UA profilu stiprināšanas leľķi, komplekts Atbilstoši programmas īstenošanai Ģipškartona skrūves TN 3,5x25 200 uz 2 izglītojamajiem

Ģipškartona skrūves TB 3,5x25 20 uz 2 izglītojamajiem

Amortizējošā lenta, 50 mm (m) 10 uz 2 izglītojamajiem

Kokmateriāli (daţādi) Atbilstoši programmas īstenošanai Grīdas gulšľi Atbilstoši programmas īstenošanai Grīdas dēļi Atbilstoši programmas īstenošanai Parketa dēlīši vai laminētais parkets Atbilstoši programmas īstenošanai Plātľu materiāli (kokskaidu plātnes, saplāksnis) Atbilstoši programmas īstenošanai Linolejs Atbilstoši programmas īstenošanai Naglas Atbilstoši programmas īstenošanai Skrūves Atbilstoši programmas īstenošanai Līme Atbilstoši programmas īstenošanai Cements Atbilstoši programmas īstenošanai Smilts Atbilstoši programmas īstenošanai Šķembas Atbilstoši programmas īstenošanai Flīzes Atbilstoši programmas īstenošanai Izolācijas materiāli Atbilstoši programmas īstenošanai Daţādi jumta ieseguma materiāli Atbilstoši programmas īstenošanai Jumta ieseguma stiprināšanas materiāli Atbilstoši programmas īstenošanai Jumta pamatnes sagatavošanas materiāli Atbilstoši programmas īstenošanai

Profesionālās izglītības progrogrammas titullapa talakizglitibas...un atpazīst ikdienā...

Documents

Transcript of Profesionālās izglītības progrogrammas titullapa talakizglitibas...un atpazīst ikdienā...