Profesionālās augstākās izglītības maģistra studiju...

DAUGAVPILS UNIVERSITTE

HUMANITR FAKULTTE

Profesionls augstks izgltbas

maistra studiju programmas

STARPKULTRU ATTIECBAS

panovrtjuma ziojums

par 2007./2008., 2008./2009., 2009./2010. studiju gadu

Programma akreditta 09.05.2007. 31.12.2013.

2007./2008. studiju gads - izmaias

2008./2009. studiju gads- izmaias

2009./2010. studiju gads - izmaias

2

PROFESIONLS AUGSTKS IZGLTBAS

MAISTRA STUDIJU PROGRAMMA

STARPKULTRU ATTIECBAS

Programmas kods - 46345

Programmas stenoanas ilgums - 2 gadi (pilna laika studijas),

2,5 gadi (nepilna laika studijas)

Programmas apjoms - 80 KP

Prasbas, uzskot studijas - bakalaura grds vai otr lmea augstk profesionl

izgltba filoloij, vstur, ekonomik, vadbzinbs, mksl, socioloij,

bibliotkzintn, kultras jom

Iegstamais grds - profesionlais maistra grds starpkultru attiecbs

Iegstam kvalifikcija - starpkultru attiecbu menederis (5. lmea profesionl

kvalifikcija, prof. standarta re. Nr PS 0225)

Programmas stenoanas veids - pilna un nepilna laika studijas

Programmas stenoanas vieta DU, Vienbas 13

Programmas direktore Dr.philol., asoc.prof. Elna Vasijeva

Akreditcijas ziojums apstiprints DU senta sd

2007. gada 29. janvr, protokols Nr. 1.

Senta prieksdtjs:

Dr. phys., profesors V. Pakevis

3

SATURS

1. STUDIJU PROGRAMMAS VISPRGS RAKSTUROJUMS UN NOVRTJUMS NO LATVIJAS

VALSTS INTEREU VIEDOKA ..................................................................................................................... 5

2. STUDIJU PROGRAMMAS MRIS, UZDEVUMI UN IEGSTAMIE REZULTTI ZINANU,

PRASMJU UN ATTIEKSMJU FORM ............................................................................................................ 6

3. IMATRIKULCIJA ......................................................................................................................................... 7

4. STUDIJU PROGRAMMAS SATURS UN ORGANIZCIJA ...................................................................... 7

4.1. STUDIJU PROGRAMMAS ATBILSTBA OTR LMEA PROFESIIONLS AUGSTKS IZGLTBAS

STANDARTAM UN PROFESIJAS STANDARTAM ...................................................................................................... 8 4.2. STUDIJU PROGRAMMAS SATURS UN STRUKTRA .......................................................................................... 9 4.3. STUDIJU PROGRAMMAS ORGANIZCIJA ...................................................................................................... 13 4.4. IEKJS KVALITTES MEHNISMA DARBBA ............................................................................................ 13

5. STUDIJU PROGRAMMAS SATURA SALDZINJUMS AR LATVIJAS UN CITU VALSTU

STUDIJU PROGRAMMM ............................................................................................................................. 14

5.1. PROGRAMMAS SALDZINJUMS AR LATVIJAS STUDIJU PROGRAMMM ...................................................... 14 5.2. PROGRAMMAS SALDZINJUMS AR STUDIJU PROGRAMMM EIROPAS SAVIENBAS VALSTS ...................... 15

6. STUDIJU PROGRAMMAS PRAKTISK STENOANA ........................................................................ 16

6.1. IZMANTOTS STUDIJU METODES UN FORMAS ............................................................................................. 16 6.2. AKADMISK PERSONL PTNIECISK DARBBA UN T IETEKM UZ STUDIJU DARBU ............................. 16 6.3. STUDJOO IESAISTANA PTNIECBAS PROJEKTOS .................................................................................. 17

7. VRTANAS SISTMA ............................................................................................................................. 17

7.1. VRTANAS METODES ............................................................................................................................. 17 7.2. REZULTTI ................................................................................................................................................ 17

8. STUDJOIE .................................................................................................................................................. 18

8.1. STUDJOO SKAITS .................................................................................................................................... 18 8.2. STUDJOO APTAUJAS UN REZULTTU ANALZE ........................................................................................ 18 8.3. STUDJOO LDZDALBA STUDIJU PROCESA PILNVEIDOAN ..................................................................... 19

9. AKADMISK PERSONLA NOVRTJUMS ...................................................................................... 19

9.1. AKADMISK PERSONLA SKAITS ............................................................................................................. 19 9.2. AKADMISK PERSONLA KVALIFIKCIJA ................................................................................................ 22 9.3. VIESLEKTORU IESAISTANA STUDIJU PROGRAMMU REALIZAN ............................................................ 23 9.4. AKADMISK PERSONLA ATLASES, ATJAUNOANAS, APMCBAS UN ATTSTBAS POLITIKA NKAMAJIEM

6 GADIEM .......................................................................................................................................................... 23

10.FINANSANAS AVOTI, PROGRAMMAS MATERILAIS NODROINJUMS ............................ 25

10.1. AUDITORIJAS, LABORATORIJAS, KABINETI: TO SKAITA, LIELUMA UN APRKOJUMA ATBILSTBA STUDIJU

PROGRAMMAS MRIEM UN UZDEVUMIEM ....................................................................................................... 25 10.2. PROGRAMMAS NODROINJUMS AR NEPIECIEAMO LITERATRU UN INFORMCIJU ................................ 26

11.RJIE SAKARI ........................................................................................................................................... 28

11.1. SADARBBA AR DARBA DVJIEM ............................................................................................................ 28 11.2. SADARBBA AR LATVIJAS UN RVALSTU AUGSTSKOLM......................................................................... 29

12. PROGRAMMAS ATTSTBAS PLNS NKAMAJIEM SEIEM GADIEM ..................................... 29

12.1. STUDIJU PROGRAMMA DU ATTSTBAS KONTEKST ................................................................................ 29 12.2. STUDIJU PROGRAMMAS KVALITTES PILNVEIDOANAS PLNS ................................................................ 30 12.3. POTENCILO DARBA DEVJU APTAUJAS PAR ABSOLVENTU NODARBINTBU NKAMAJIEM SEIEM GADIEM

ANALZE ........................................................................................................................................................... 31

4

PIELIKUMI

1.pielikums. Licence par tiesbm stenot studiju programmu

2. pielikums. Studiju programmas studiju plns pilna un nepilna laika studijm

3. pielikums. Studiju programmas studiju kursu apraksti

4. pielikums. Akadmisk personla Curriculum Vitae

5. pielikums. Studiju programmas profesionls prakses nolikums

6. pielikums. Studjoo aptaujas anketas paraugs

7. pielikums. Potencilo darba dvju aptaujas anketu paraugi

8. pielikums. Sadarbbas lgumu par studjoo praksi kopijas

9. pielikums. Maistra darbu tmas

10. pielikums. Studiju programmas izmaksu aprins

11.pielikums. Programmas attstbas plns nkamajiem seiem gadiem

12. pielikums. Diploma un pielikuma paraugs

5

1. STUDIJU PROGRAMMAS VISPRGS RAKSTUROJUMS UNNOVRTJUMS NO LATVIJAS VALSTS INTEREU VIEDOKA

Profesionl maistra studiju programma veicina Daugavpils Universittes (tlk DU)

mra gatavot profesionli izgltotus specilistus stenoanu. Programmas realizcija notiek

saska ar Universittes Satversmi, Augstskolu likumu, Latvijas Republikas Izgltbas

likumu, likumu Par zintnisko darbbu, Latvijas izgltbas koncepciju, Universittes krtbas

noteikumiem un Studiju nolikumu, kur ir atspoguoti studiju pamatprincipi, studiju iespjas

un formas, studiju organizcija u. tml.

Latvij jau ir izveidojus tradcijas sabiedrisko attiecbu specilistu sagatavoan bakalaura

programms, tomr pdj laik situcija sabiedrb norda, ka nepiecieami specilisti

aurks sfrs, kuri vartu koncentrties uz noteiktu problmu risinanu. Viena no

btiskkajm jomm ir kultra un starpkultru attiecbas. Starpkultru attiecbas ir oti

nozmga sabiedrisko attiecbu sastvdaa. Ts liecina par nacionls politikas situciju valst,

valsts nostju pasaules politik, ar atsevio nacionlo kultru attstbas situciju. Msdienu

Latvij starpkultru attiecbu problemtiku vartu skatt lokl un globl aspekt.

Globlais aspekts saistts ar Latvijas pozciju Eiropas Savienb. Iestjoties Eiropas Savienb,

Latvija ir iesaistjusies starpvalstu attiecbs, kas nav atdalmas no kultras attiecbm. obrd

Latvij vairks sfrs (socioloija, ekonomika, izgltba, zintne) ir nepiecieami specilisti,

kuri spj orientties kultras jautjumos un nacionls saskarsmes jautjumos.

Partnerattiecbas Eiropas mrog nav iespjamas bez starpkultru sakaru specifikas

apzinanas.

Loklais aspekts saistts ar reiona specifiku - tiei Latgales reions spilgti demonstr

starpkultru attiecbu situciju Latvij. Latgale k multikulturls novads ir praktiska

ilustrcija dadu nacionlo problmu risinan.

Daugavpils Universittei ir relas iespjas gatavot specilistus starpkultru attiecbu jom.

Kop 2003. gada Humanitraj fakultt darbojs Komparatvistikas institts, kura mris ir

veikt sistemtiskus komparatvus (sinhronos, diahronos) ptjumus dads humanitro

zintu sfrs k vienas kultras, t starpkultru ietvaros. Institta darbba ir nopietna

zintnisk bze starpkultru attiecbu specilistu sagatavoan

2004. gada nogal Universitt ir uzskta Latvijas Izgltbas un zintnes ministrijas atbalstt

projekta "Latgales multikulturls situcijas izpte" realizcija. Projekt paredzts aktivittes

ar sekms programmas aktualitti.

emot vr tagadjs nostdnes par augstko izgltbu Eirop, lietdergi programmas ietvaros

pieirt ar profesionlo kvalifikciju starpkultru attiecbu menederis. T dos iespju

profesionli strdt ar kultras un kultru attiecbm saisttos uzmumos, organizcijs un

iestds, veikt to darbbas attstbas prvaldi, novroanu un plnoanu. Profesijas standarts

pieprasa zinanas urnlistik, mrketing, komunikcijs, kas tiek atainots piedvtaj

programm.

Universitt izveidojies kvalificts mcbspku kolektvs, ir piemrota materil bze un labas

iespjas gan starpkultru situcijas izptei, gan augsta lmea specilistu starpkultru attiecbu

jautjumos sagatavoanai. Izveidojuies kontakti ar vairkm ar kultras jautjumiem

saisttm iestdm un organizcijm ( Daugavpils, Rgas, Rzeknes, Krslavas, Jkabpils

kultras un nacionls biedrbas vai centri, Daugavpils tetris, Daugavpils novadptniecbas

muzejs, Latgales bibliotka), ar sabiedriskajm organizcijm (pau uzdevumu ministra

sabiedrbas integrcijas liets sekretarits), ar izgltbas un zintnes iestdm (Latvijas

Universitte, Liepjas Pedagoijas Akadmija, Rzeknes Augstskola, Sanktpterburgas Valsts

kultras un mkslas universitte, Daugavpils Izgltbas prvalde, Krslavas vidusskola

Varavksne), notiek sadarbba ar dadu valstu vstniecbm un konsultiem (Izralas

6

vstniecba Baltij, Britu padome, veices vstniecba Latvij, Francijas vstniecba,

Krievijas konsults Daugavpil, Baltkrievijas konsults Daugavpil).

Tdjdi profesionlo maistru starpkultru attiecbs sagatavoana Daugavpils Universitt

ir aktula un pamatota.

2007./2008. st.g. izmaiu nav



2. STUDIJU PROGRAMMAS MRKIS, UZDEVUMI UN IEGSTAMIE REZULTTI ZINANU, PRASMJU UN ATTIEKSMJU FORM Mris

Programmas mris ir, balstoties uz bakalaura programms iegtajm zinanm, sagatavot

starptautiskiem un Latvijas valsts kritrijiem atbilstoas kvalifikcijas specilistus, kuri spj

organizt un vadt darbu starpkultru attiecbu jom, risinot problmas jaun vai nepazstam

vid multikulturl kontekst.

Uzdevumi

padziint zinanas kultras un starpkultru problemtik teortiskaj un praktiskaj aspekt, tdjdi sekmjot dadu kultru patnbu un saskarsmes problemtikas

izpraanu;

paplaint teortisko sagatavotbu ar mri pilnveidot studentu spjas izstrdt, attstt un izmantot oriinlas idejas ptniecb;

iepazstint ar msdienu plasazias ldzeku, komunikciju un mediju problemtiku un darbbu, Latvijas un rvalstu plasazias ldzeku un citas publisks informcijas

starpkultru jom analzea principiem;

attstt maistrantu prasmi veikt ar starpkultru attiecbm saistto uzmumu iekjs un rjs kultras komunikcijas aktivittes;

attstt spjas prognozt, koordint un novrst starpkultru kru situcijas;

dot iespju gt pieredzi starpkultru paskumu un projektu plnoan, organizan un izvrtan.

Iegstamie rezultti zinanu, prasmju un attieksmju form

Programma paredz, ka studiju laik studjoie apgst noteiktas zinanas, prasmes un veido

attieksmes starpkultru attiecbu jom. (skat. 2. tabulu.)

Zinanas. Programmas plns paredz teortisko un praktisko zinanu padziintu apguvi.

Nodarbbu saturs prezent dadas nozares: kulturoloija, socioloija, ekonomika, t

sekmjot zinanu paplainanu dads joms, kas saistts ar maistra programmas statusu.

Profesionls ievirzes attsta zinanas par sabiedrbas struktru, Latgales vidi, Latvijas

sabiedrisko modeli un Latvijas stvokli Eirop.

Prasmes. Iegts teortisks un praktisks zinanas sekm profesionlo prasmju attstbu.

Prasmes ataino studjoo turpmko spju iekauties dads darba forms (vadba,

organizana, ldzdalba), kas saisttas ar starpkultru attiecbu menedmentu (projekti,

treningi, prezentcijas).

Attieksmes. Prasmes veido noteiktu attieksmju sistmu, kas virzta uz sabiedrbas

multikulturlisma uztveri, starpkultru attiecbu veidoanu. Attieksmes saisttas ar ar

zintnisko potencilu: studjoie ir dadu zintnisko nozaru prstvji (humanitrs, socils,

ekonomikas zinanas), kas veido priekstatu par zintnisks sistmas iekjiem sakariem.

7

2.tabula.

Iegstamie rezultti

Zinanas Prasmes Attieksmes

starpkultru attiecbu teortisks zinanas;

zinanas ar starpkultru attiecbu saistt joms;

zinanas, saisttas ar Latgales reiona multikulturls

situcijas patnbm;

ES kopjs situcijas aktulajos dzves mros

izpratne;

Diskursa analzes metodes;

Padziintas zinanas kultras, socioloijas,

ekonomikas, politoloijas un

psiholoijas jom;

LR starpkultru attiecbu situcijas przinana.

Patstvgi strdt ar zintniski ptniecisko literatru;

Piedalties konferencs, seminros un prezentcijs;

pielietot praks dadas analzes un izptes

metodoloijas;

izstrdt, plnot, nodroint un vadt projektus,

paskumus, treningus un citas

aktivittes;

komunikcijas procesu atpazana un analze;

drukto, audiovizulo un interaktvo mediju koncepcija

un veidoana;

tekstu rakstana un rediana atbilstoi

urnlistikas anru prasbm;

stratijas un taktikas izstrdana, iespju un risku

analze.

uztvert un saprast sabiedrbas dadbu;

saprast citu kultru, pieemt citas kultras viedokli;

vrtt zintni k dadu nozaru mijiedarbbu;

komunikabilitte;

laba emocionl paregulcija;

tieksme pilnveidot savas zinanas un prasmes

atbilstoi darbbas sfrai;

sekot ldzi jaunkajai Latvijas un rzemju periodikai, mcbu

un teortiskajai literatrai, k

ar aktulajm tendencm

ptniecb.




3. IMATRIKULCIJA

Studijm programm Starpkultru attiecbas tiek uzemti pretendenti ar bakalaura grdu vai

otr lmea augstko profesionlo izgltbu filoloij, vstur, ekonomik, vadbzinbs,

mksl, socioloij, bibliotkzintn, kultras jom. Konkurs piedals ar vidjo atzmi gala

vai valsts prbaudjumos.

Tie, kas gatavojas studt profesionl maistra studiju programm Starpkultru attiecbas,

nepiecieamo informciju par studijm var gt DU ikgadj reklmas izdevum, k ar

piedaloties DU Humanitrs fakulttes Informcijas diens, kad ir iespjams tikties ar

programmas vadbu un studentiem. Uzemanas noteikumi ir pieejami reklmas izdevumos

un DU mjas lap: http://du.lv/dokumenti/st_pr/1_3_2_59_HF_MAGPROF_starpkult.pdf

Informciju par studiju ievirzi un tlkm iespjm studenti iegst uzemanas period, k ar

pirmaj nodarbb, kad tiek iepazstinti ar augstskolu un mcbspkiem, studiju programmas

mriem, uzdevumiem, saturu, ar programmas struktru, akadmisk gada plnojumu, studiju

organizciju konkrtaj gad un perspektvu turpmkajos studiju gados.

Programm studjoiem ir pieejams DU Studiju nolikums, k ar informatvie materili, kas

paldz labk izprast programmas struktru un prasbas ts izpildei.




http://du.lv/dokumenti/st_pr/1_3_2_59_HF_MAGPROF_starpkult.pdf

8

4. STUDIJU PROGRAMMAS SATURS UN ORGANIZCIJA

4.1. Studiju programmas atbilstba otr lmea profesionls augstks izgltbas

standartam un profesijas standartam

Profesionl maistra studiju programma "Starpkultru attiecbas" ir veidota saska ar

Latvijas Republikas Augstskolu likuma prasbm, LR Ministru Kabineta Noteikumiem par

valsts akadmisks izgltbas standartu. (Skat. 4.1.1.tabulu). Profesionl maistra studiju

programma pagaidm Latvijas Republik ir vieng. Programmas veidoan emta vr

Latvijas kultras un izgltbas konkrt situcija. 4.1.1.tabula

Studiju programmas atbilstba otr lmea profesionls augstks izgltbas standartam

Studiju programmas

sastvdaas Prasbas MK noteikumos

Profesionl augstks

izgltbas studiju programma Programmas apjoms vismaz 40 KP 80 KP

Studiju kursi, kas nodroina

jaunko sasniegumu apguvi

nozares teorij un praks

vismaz 7 KP

18 KP

Ptniecisk darba, jaunrades

darba, projektanas darba un

vadbzinbu studiju kursi

vismaz 5 KP

12 KP

Pedagoijas un psiholoijas

studiju kursi

vismaz 2 KP

4 KP

Prakse vismaz 6 KP 26 KP

Maistra darbs vismaz 20 KP 20 KP

Studiju programm "Starpkultru attiecbas" paredzt kvalifikcija - starpkultru attiecbu

menederis atbilst profesijas standartam re. Nr. PS 0225 (5. kvalifikcijas lmenis). Skat.

4.1.2.tabulu. Programma ir veidota, emot vr standart mintos darba pienkumus un

profesionls prasmes. Studiju pln atainotas profesijai nepiecieams zinanas: 4.1.2. tabula

Studiju programmas atbilstba profesijas standartam

Profesijas standarts Studiju programma

Sabiedrisks attiecbas Sabiedrisks attiecbas

Marketinga komunikcija Starpkultru komunikcija

urnlistika urnlistikas pamati un tehnikas

Reputcija Kultras vadba

Plasazias ldzeku un reklmas darbbu

reguljoa likumdoana

Plasazias ldzeku un reklmas darbbu

reguljoa likumdoana

Komunikcijas teorijas Komunikcijas teorijas

Socioloija Socioloija

Politoloija Etnopolitika

Specils publisk viedoka teorijas Publisk viedoka teorijas

Socil psiholoija Saskarsmes psiholoija

Standart ir mintas ar valsts valodas un svevalodu zinanas. Daudzi studenti iepriek

bakalaura studiju programms apguva svevalodu, un ja vlas zinanas papildint, iespjams

sadarboties ar Daugavpils Universittes Humanitrs fakulttes Svevalodu centru, kas

piedv dadas svevalodu apganas programmas




9

4.2. Studiju programmas saturs un struktra

Profesionl maistra studiju programmas Starpkultru attiecbas saturu nosaka ts mris

un uzdevumi.

Profesionl maistra studiju programmas saturu veido:

obligtie kursi, kas nodroina jaunko sasniegumu apguvi teorij un praks (A daa) - 18KP,

ptniecisk darba, jaunrades darba, projektanas darba un vadbzinbu studiju kursi (B daa) 12KP,

pedagoijas un psiholoijas studiju kursi (C daa) 4KP,

profesionl prakse - 26 KP,

maistra darbs - 20 KP.

Obligtie kursi, kas nodroina jaunko sasniegumu apguvi teorij un praks (A daa) Obligto kursu blok ir divas daas:

A1 daa - obligtie kursi, kuros analiz apskata sabiedrisko attiecbu, kultras komunikciju problemtiku teortiskaj (Sabiedrisks attiecbas, Komunikcijas

teorijas, Publisk viedoka teorijas) un praktiskaj (Starpkultru komunikcija,

urnlistikas pamati un tehnoloijas) aspekt, k ar veic praktisko problmu

msdienu sabiedrb izpti.

A2 daa - obligts izvles kursi, kas atkargi no iepriek iegts izgltbas (Skat. 4.2.1. tabula.). emot vr to, ka programma tiek uzemti studenti ar akadmisko

izgltbu dads nozars, tiek piedvti trs bloki. Studjoie apgst to bloku, kas

ietver sev priekmetus, kuru nav iepriek apgtaj bakalaura vai profesionls

izgltbas programm. Piemrm, ja studjo pamatizgltba ir ekonomikas jom, tad

vi stud B1 bloka kursus (pamata kursi kulturoloij un socioloij: Kultras

vsture, Kultras teorija, Socioloija, Etnopolitika). Ja studjo pamatizgltba ir

vadbzinbu, socioloijas jom, tad vi stud B2 bloka kursus (pamata kursi

kulturoloij un ekonomik (Kultras vsture, Kultras teorija, Grmatvedba,

Uzmjdarbbas ekonomika). Ja studjo pamatizgltba ir filoloijas, vstures,

mkslas vai kultras jom, tad vi stud B3 bloka kursus (pamata zinanas

socioloij un ekonomik (Socioloija, Etnopolitika, Grmatvedba, Uzmjdarbbas

ekonomika).

4.2.1. tabula

A2 daas bloki

A2 daa obligts izvles kursi, kas atkargi no iepriek iegts izgltbas

B1 bloks B2 bloks B3 bloks Kultras vsture

Kultras teorija

Socioloija

Etnopolitika

Kultras teorija

Kultras vsture

Uzmjdarbbas ekonomika

Grmatvedba

Socioloija

Etnopolitika

Uzmjdarbbas ekonomika

Grmatvedba

ja studjo pamatizgltba ir

ekonomikas jom, tad vi

stud B1 bloka kursus


vadbzinbu, socioloijas

jom, tad vi stud B2 bloka

kursus


filoloijas, vstures, mkslas

vai kultras jom, tad vi

stud B3 bloka kursus

10

Ptniecisk darba, jaunrades darba, projektanas darba un vadbzinbu studiju kursi

(B daa)

B daas programmas kursi apskata ar starpkultru attiecbm saistto praktisko problemtiku

dados virzienos:

kursi, kas paplaina zinanas un praktisks iemaas sabiedriskaj un plasazias ldzeku sfr (Plasazias ldzeku un reklmas darbbu reguljo likumdoana,

Kultras vadba, Projektu vadana),

izvles kursi, kas sekms zinanu attstbu kultras jom, aktualizjot ts problemtiku (Mkslas kritika, Nacionls identittes problmas msdienu

sabiedrb, Jaunks reliisks idejas, Mazkumtautbu kultras Latvijas novados).

Pedagoijas un psiholoijas studiju kursi (C daa)

C da ir iekauti kursi, kas paplains zinanas sabiedrbas psiholoij, k ar kultras

psiholoijas specifik.

Profesionl prakse - 26 KP. Prakse (26 KP) ir teortisko un praktisko zinanu integrjoa

studiju procesa sastvdaa. T notiek iestds un organizcijs, kuru darbs ir saistts ar

kultras jomu un sabiedriskajm attiecbm (nacionls biedrbas, vstniecbas un konsulti,

paprvaldes u. c.), kur studjoie piedals aktulo projektu izstrd, paskumu plnoan un

organizan.

Prakses mris - iemct pielietot iegtas zinans konkrtaj situcij praks.

Prakses uzdevumi

iepazstint studentus ar iestu un organizciju, kuras veic darbu starpkultru attiecbu jom, struktru un organizciju;

veicint iespju novrot un analizt darba procesu;

attstt prasmi plnot un organizt paskumus, projektus un citas aktivittes. Skat. Prakses nolikumu (5. pielikums )

Maistra darbs - 20 KP

Pc teortisko studiju kursu apguves, prakses un maistra eksmena nokrtoanas tiek

aizstvts maistra darbs. Darba izstrdes noteikumos maistrants iepazstas ar informciju

par ptjuma organizanu, darba uzrakstanas un noformanas prasbm, darba apjomu,

iesnieganu, aizstvanu u.tml.

Maistra darbs ir patstvgs zintniski - praktisks ptjums, kas veltts kdas aktulas

problmas risinanai; is darbs parda studenta zintnisko erudciju un ptniecisks iemaas.

Tas balsts uz zintnisko avotu un starpkultru attiecbu praktisko izpti, taj tiek emta vr

gan problmas izpte zintniskaj literatr, gan ar msdienu tendences starpkultru attiecbu

metodoloij un teorij. Maistra darbam jbt praktiski nozmgam starpkultru attiecbu

problmu risinan, tematiski pieprastam sabiedrb. Skat. Maistru darbu tmas (9.

pielikums)

Nepiecieamie nosacjumi profesionl maistra grda ieganai:

apgti programmas teortiskie kursi, veikti plnotie patstvgie darbi un nokrtoti kursu noslguma prbaudjumi;

sekmgi veikta prakse;

sekmgi nokrtots maistrantras noslguma prbaudjums;

aizstvts maistra darbs. (Skat. 4.2.2. tabulu)

11

4.2.2. tabula

Studiju programmas saturs

Kursa nosaukums KP Doctji Prbaudes

forma

Obligtie kursi, kas nodroina jaunko sasniegumu apguvi teorij un praks (A daa) - 18 KP

A1 daa(10 KP)

Sabiedrisks attiecbas 2 Mag. hist., lekt. D. Oehnovis eksmens

Starpkultru komunikcija 2 Dr. philol., asoc. prof. E. Vasijeva difer. iesk.

Komunikcijas teorijas 2 Dr. philol., asoc. prof. A.eminuijs difer. iesk.

Publisk viedoka teorijas 2 Ldz 2007./2008.st.g. Dr. hist., asoc. prof. A. Ivanovs

Mag. hist., lekt. D. Oehnovis No 2007./2008.st.g. Dr. hist., asoc. prof. K. Kavi No 2009./2010.st.g. Dr.philol., ptn. . Badins

eksmens

urnlistikas pamati un tehnikas 2 Mag. philol., lekt. V. Lukaevis difer. iesk.

A2 daa (8 KP)

B1 bloks ( 8 KP)

Kultras vsture 2 Dr.philol., asoc.prof. A.Stankevia No 2009./2010.st.g. Dr. philol., doc. G. Markovs

eksmens

Kultras teorija 2 Dr. philol.,doc. G. Markovs eksmens

Socioloija 2 Ldz 2007./2008.st.g. Dr. sc., asoc.prof. V.Menikovs

Mag. sc., lekt. V. Strainis

eksmens

Etnopolitika 2 Dr. hist., asoc. prof. A. Ivanovs eksmens

B2 bloks (8 KP)

Kultras teorija 2 Dr. philol., doc. G. Markovs eksmens

Kultras vsture 2 Dr.philol., asoc.prof. A.Stankevia No 2007./2008.st.g. Dr. philol., doc. G. Markovs

eksmens

Grmatvedbas pamati 2 Ldz 2007./2008.st.g. Mag.oec., lekt.D.Sitnika No 2007./2008.st.g. Mag. oec., lekt. R.Baltere No 2009./2010.st.g. Dr. oec., ptn. V. Boronenko

eksmens

Uzmjdarbbas ekonomika 2 Ldz 2007./2008.st.g. Mag.oec., lekt. T.Bikovskis

Dr. oec., asoc. prof. E. Jermolajeva

Mag.oec, as. L. Paina

eksmens

B3 bloks (8 KP)

Socioloija 2 Ldz 2007./2008.st.g. Dr. sc., asoc.prof. V.Menikovs


eksmens

Etnopolitika 2 Dr. hist., as. prof. A. Ivanovs eksmens

Grmatvedbas pamati 2 Ldz 2007./2008.st.g. Mag.oec., lekt.D.Sitnika No 2007./2008.st.g. Mag. oec., lekt. R.Baltere No 2009./2010.st.g. Dr. oec., ptn. V. Boronenko

eksmens

Uzmjdarbbas ekonomika 2 Ldz 2007./2008.st.g. Mag.oec., lekt. T.Bikovskis

eksmens

12

Dr. oec., asoc. prof. E. Jermolajeva

Mag.oec, as. L. Paina

Ptniecisk darba, jaunrades darba, projektanas darba un vadbzinbu studiju kursi (B

daa) - 12KP

Kultras vadba 2 Dr. hist., asoc. prof. K. Kavi No 2009./2010.st.g. Mag. philol., ptn. O. Komarova

difer. iesk.

Plasazias ldzeku un reklmas

darbbu reguljo likumdoana

2 Mag. jur., lekt. J. Teivns Treinovskis No 2009./2010.st.g. Mag. jur., as. I. ikiforova

difer. iesk.

Projektu vadana 2 Dr. philol., asoc. prof. M. Burima,

Dr. philol., doc. R. Rinkevia

difer. iesk.

Jauns ptniecisks metodes

kulturoloij

2

Ldz 2007./2008.st.g.

Dr. philol., asoc. prof. A.eminuijs

Dr.philol., asoc.prof. A.Stankevia No 2007./2008.st.g. Mag. filol., lekt. A. Kazjukevis No 2009./2010.st.g. Dr. philol., doc. G. Markovs

difer. iesk.

No 2009./2010.st.g. *Jauns ptniecisks metodes

kulturoloij

1

Mag. filol., lekt. A. Kazjukevis

Dr. filol., as. prof. E. Vasijeva

difer. iesk.

No 2009./2010.st.g. ES struktra un procesi

1

Mag. filol., lekt. A. Kazjukevis

Izvles kursi (jizvlas 4 KP)

Mkslas kritika 2 Dr. paed., asoc. prof. V. Liepa difer. iesk.

Kultra un subkultras msdienu

sabiedrb

2 Ldz 2007./2008.st.g. Dr. paed., asoc. prof. V. Liepa

Dr. philol., doc. G. Markovs

difer. iesk.

Nacionls identittes problmas

msdienu sabiedrb

2 Mag. paed., lekt. R. Rinkevia difer. iesk.

Mazkumtautbu kultras

Latvijas novados

2 Dr. philol., lekt. I. Kupne difer. iesk.

Jaunks reliisks kustbas 2 Dr. theol., asoc. prof. A. Staulne difer. iesk. Ldz 2008./2009.st.g.

Latgau diaspora Sibrij

2

Vieslekt., K. umska

difer. iesk. No 2009./2010.st.g. **Profesionl angu valoda

2 Dr. filol. , doc. S. Mekova

Dr. paed., doc. L.Sardiko

difer. iesk.

Pedagoijas un psiholoijas studiju kursi (C daa)- 4 KP

Saskarsmes psiholoija 2 Dr. paed., asoc. prof. I. Kokina No 2009./2010.st.g. Dr. paed doc. V. Dombrovskis

eksmens

Mkslas psiholoija 2 Dr. paed., asoc. prof. V. Liepa difer. iesk.

Prakse 26 Ldz 2007./2008.st.g. Dr.philol., prof. E.Vasijeva No 2007./2008.st.g. Dr. philol.,lekt. R. Rinkevia

Dr. philol., lekt. I. Kupne

Mag. paed.,lekt. V. Lukaevis

difer. iesk

Maistra darbs 20

Studiju programmas realizcija notiek atbilstoi studiju plnam (Skat. 2. pielikumu)

* Kurss 1KP apjom tiks lasts 2010./2011. studiju gad un attiecas uz 3. semestr studjoiem, kas

iestjuies 2009. gad.

13

** Kurss k izvles kurss tiks lasts 2010./2011. studiju gad un attiecas uz 3. semestr studjoiem, kas

iestjuies 2009. gad.

4.3. Studiju programmas organizcija

Studiju process tiek organizts atbilstoi Daugavpils Universittes Satversmei, Augstskolu

likumam un citiem normatvajiem dokumentiem, kas ir spk Latvijas Republik, k ar

saska ar Daugavpils Universittes Sent pieemtajiem studijas reglamentjoiem

dokumentiem; imatrikulcija notiek saska ar Daugavpils Universittes Uzemanas

noteikumiem, ko ik gadu apstiprina Daugavpils Universittes Sents.

Studijas tiek realiztas pilna un nepilna laika form. Studiju programmas kopjo vadbu

nodroina DU Mcbu Studiju padome, konkrto jautjumu risinana ir Humanitrs

fakulttes dekanta un programmas padomes przi, kas programmas realizcijai pieaicina

nepiecieamo akadmisko personlu. Studiju procesa nodroinan ir iesaistti:

Komparatvistikas institts, Rusistikas un slavistikas katedra, Latvieu literatras un kultras

katedra, Vstures katedra, Svevalodu centrs (Humanitr fakultte), Socioloijas katedra,

Tiesbu katedra, Ekonomikas katedra (Socilo zinbu fakultte), Pedagoijas katedra

(Izgltbas un vadbas fakultte). Profesionls augstks izgltbas maistra studiju

programmas Starpkultru attiecbas prakstisko realizciju vada programmas direktore Dr.

philol., asoc. profesore Elna Vasijeva.

Apgstot studiju programmu, maistrants iegst profesionls augstks izgltbas maistra

grdu starpkultru attiecbs un starpkultru attiecbu menedera kvalifikciju.



4.4. Iekjs kvalittes mehnisma darbba

Iekjs kvalittes mehnisma darbb ir iekautas visas struktrvienbas, kas piedals

programmas realizan, skot ar paiem studjoiem ldz DU Mcbu Studiju padomei.

(Skat. shmu 12. pielikum)

Viens no studiju funkcionanas btiskiem aspektiem ir programmas vadbas un ts kvalittes

nodroinjuma sistmas izveide, ko koordin DU Mcbu Studiju padome un DU Studiju

kvalittes novrtanas centrs (http://dau.lv/post/sknc.php). Starpkultru attiecbu studiju

programmas kvalittes nodroinjuma pamat ir:

studiju programmas satura analze un izvrtjums, sagatavojot panovrtjuma ziojumus par aizvadto studiju gadu; iegtie dati un secinjumi tiek izskatti katedru un DU Mcbu

Studiju padomes sds, programmas padom, k ar studiju programmas realizcij

iesaistto mcbspku informatvajs sanksms;

studiju procesa analze un kontrole, ko regulri veic, izvrtjot studiju programmas saturu DU HF Domes un attiecgo katedru sds, pasnieganas kvalittes analze, k ar darba

devju vrtjumi un ieteikumi;

kvalittes mehnism btiska loma ir paiem studjoiem. Viu dalba ir saistta ne tikai ar darbu lekcijs un seminros, bet ar ar individulo darbu. Tiek analiztie studjoo

anketanas rezultti (veicot studentu aptauju pc katra kursa noklausans), studentu un

absolventu atsauksmes, studentu sekmbas, konkurtspjas darba tirg rdtji;

studjoo darbu konkrtajos priekmetos kontrol kursu doctji, kuri savukrt pastvgi paaugstina savu metodisko un zintnisko kvalifikciju. Studiju programmas direktors,

izvrtjot studjoo un doctju sadarbbu, k ar apkopojot programmas rezulttus,

trkumus un pozitvo attstbu, ierosina nepiecieams izmaias. HF dekants atbild par

http://dau.lv/post/sknc.php

14

studiju sarakstiem, prbaudjumu grafikiem, k ar seko vrtjumu apkopoanai. HF Dome

izskata nepiecieamus ierosinjums par izmaim studiju plnos, grafikos, prakses proces,

k ar risina apsprieamos jautjumus, izskata studjoo un pasniedzju iesniegumus. DU

Mcbu Studiju padome apstiprina plnus, grafikus, nolikumus, tajos veikts izmaias, k

ar panovrtjuma ziojumus, ikgadjos panovrtjumu ziojumus apstiprina DU Sents;

studiju procesa un lietis darbbas integrcijas pastiprinana, uzskatot to par btisku kvalittes nodroinanas sistmas sastvdau;

studiju procesa stratisk plnoana, analizjot studiju programmas vjs puses, attstbas iespjas un prjos ar to saisttos aspektus.

2007./2008. izmaias studiju programmas satur:

studiju kursu Grmatvedbas pamati lekt. D. Sitnikas viet vadja lekt R. Baltere;

studiju kursu Jaunks ptniecisks metodes kulturoloij asoc. prof. A. eminuija viet vadja lekt. A. Kazjukevis,

studiju kursu Publisk viedoka teorijas (pilna laika studijas) asoc. prof. A. Ivanova viet vadja asoc. prof. K. Kavi,

profesionlo praksi (16 KP) asoc. prof. E. Vasijevas viet vadja lekt. R. Rinkevia.


izvles da ir ievests jauns lekciju kurss (tikai uz vienu gadu) Latgau diaspora Sibrij, kuru lasja vieslektore K. umska;

Studiju kursu Plasazias ldzeku un reklmu reguljo likumdoana Lekt. J. Teivna-Treinovska viet lasa as. I. ikiforova


ar Humanitrs fakulttes Domes lmumu Nr. no 2009. gada veiktas izmaias studiju pln atbilstoi akreditcijas komisijas prasbm:

B daas izvles kursos ieviests kurss Profesionl angu valoda(2 KP),

B da ieviests kurss ES struktra un procesi (1KP).

Sakar ar jaun kursa ievieanu studiju kursam Jaunks ptniecisks metodes kulturoloij ir samazints KP skaits no 2 KP uz 1 KP.

Lai ldzsvarotu kredtpunktu skaitu semestr kurss Publisk viedoka teorijas ir prnests no 3. semestra uz 2. semestr.

2 KP no Maistra darba izstrdes ir prcelti no 2. sem. uz 3. sem. Sakar ar reorganizciju Krievu literatras un kultras katedra ir reorganizta par Rusistikas un

slavistikas katedru.

5. STUDIJU PROGRAMMAS SATURA SALDZINJUMS AR

LATVIJAS UN CITU VALSTU STUDIJU PROGRAMMM

5.1. Programmas saldzinjums ar Latvijas studiju programmm

Profesionl maistra programmai ldz m nav analogu Latvij. Daji programma vartu

bt saldzinma ar Latvijas Universittes maistra studiju programmu komunikcijas zintns.




15

5.2. Programmas saldzinjums ar studiju programmm Eiropas Savienbas valsts

rvalstu augstskols sareti atrast profesionl maistra programmu ar pieiramo

kvalifikciju. Dads valsts starpkultru attiecbas vai starpkultru komunikciju trakt

lingvistikas (tulkotjs), urnlistikas vai komunikciju jom.

Sofijas Universittes (Bulgrija) maistra studiju programma "Sabiedrisks attiecbas".

Saldzinm programma ir akadmiska un neparedz kvalifikcijas pieiranu, td paredzta

apgt 1,5 gados. Programma sastv no obligts daas un izvles daas (maistra seminri). Ar

DU profesionla maistra programmu tiek saldzinta tikai Sofijas Universittes programmas

obligt daa. Skat. 5.2.1. tabulu. 5.2.1.tabula

Saldzinjums ar Sofijas Universittes studiju programmu

Sofijas Universitte Daugavpils Universitte

Socioloija Socioloija

Socil psiholoija Saskarsmes psiholoija

Masu komunikciju teorija Komunikciju teorijas

Politisk komunikcija Etnopolitika

Masu komunikciju ptjumu metodes Jaunks ptniecisks metodes kulturoloij

Sabiedrisk viedoka teorija un ptana Publisk viedoka teorijas

Rediana urnlistikas pamati un tehnikas

Komunikcijas prasmes Starpkultru komunikcija

Ptjuma projekts Projektu vadana

Mrketings Uzmjdarbbas ekonomika

DU profesionlaj maistra studiju programm ir daudz studiju kursu, kuros domin

sabiedrisks attiecbas starpkultru jom (Kultras teorija, Kultras menedments un citi).

Jatzm, ka kop 2004. gada Viadrina Eiropas Universitte (Vcija) un Sofijas Universitte

realiz maistra studiju programmu "Mediji un starpkultru komunikcija.

Tartu Universittes (Igaunija) maistra studiju programma "Mkslu maistrs sabiedrbas

administran un sabiedrbas politik" (Master of Arts in Public Administration and Social

Policy) domta studjoiem ar sabiedrisko attiecbu bakalaura grdu, t ir akadmiska

programma, kur nav paredzta kvalifikcijas pieirana. Programma paredzta diviem

gadiem (80 KP). 40 KP - maistra darbs, 40 KP - maistra studijas: 10 KP - profesionlais

eksmens, 10 KP - internatra, speckurss sabiedriskajs attiecbs (4 KP) un maistra

seminrs (16 KP). DU profesionlaj studiju programm ir iekauti ldzgi kursi, k Tartu

Universittes bakalaura studiju programm "Sabiedrisks attiecbas". Skat. 5.2.2.tabul.

5.2.2. tabula

Saldzinjums ar Tartu Universittes studiju programmu

Tartu Universitte Daugavpils Universitte

Ekonomika Uzmjdarbbas ekonomika

Ievads socioloij Socioloija

Ievads politoloij Etnopolitika

Sabiedrisks attiecbas Igaunij Sabiedrisks attiecbas

Sabiedrisks finanses Grmatvedba

Psiholoija Saskarsmes psiholoija

Civillikums Plasazias ldzeku un reklmas darbbu

reguljo likumdoana

Komunikciju teorijas Komunikciju teorijas

16

Politisk komunikcija Starpkultru komunikcijas

Biznesa menedments Kultras vadba

Tartu Universittes maistra studiju programmas maistra seminrs paredz paplaint

zinanas mkslas jom. Daugavpils Universittes profesionl maistra studiju programma

tiek orientta uz visprgo starpkultru attiecbu problemtiku.

Btisks atirbas abs programms saisttas ar to, ka Daugavpils Universittes studiju

programma paredz gan profesionl maistra grda, gan kvalifikcijas pieiranu.




6. STUDIJU PROGRAMMAS PRAKSTISK STENOANA

6.1. Izmantots studiju metodes un formas

Lekcijas joprojm ir viena no svargkajm formm kontaktstundu ietvaros. Tm ir paa

nozme obligto kursu da, kas balsts uz teortiskajm zinanm. Lekciju formu izvle ir

atkarga no zintnisks literatras pieejambas. Tmas, kuru pamat ir retie izdevumi, doctjs

cenas apkopot lekciju veid.

Seminri tiek izmantoti gan pamatkursos, gan izvles kursos. Tie paredz studentu iespju

patstvgi analizt tekstus, faktus un socils pardbas, izteikt un aizstvt savu viedokli,

organizt prezentcijas. Pirms seminru sagatavoanas paredzts nopietns darbs ar zintnisko

literatru, aptauju materiliem, socioloiskiem vrojumiem. Seminros tiek apspriesti

diskutjami jautjumi.

Individulais darbs attsta studentu ptniecisks un profesionls spjas. Humanitro un

socilo zinanu apgana ir saistta ar plau literatras apguvi. Studiju laik nepiecieams

izlast daudz zintnisks literatras, kas ir laikietilpgs darbs. Studjoo individul darba

rezulttu kontrolei katrs doctjs izvls individuls formas: kolokviji, testi, prezentciju

un projektu sagatavoana un tml.




6.2. Akadmisk personl ptniecisk darbba un t ietekm uz studiju darbu

Akadmisk personla ptnieciskais darbs atspoguojas doctajos studiju kursos un

studentiem piedvtajs maistra darba tms un metodoloijs. Studjoie piedals ar DU

rkotajs konferencs gan k klaustji, gan k dalbnieki. Piedalans zintniskajs

konferencs un seminros paplaina studjoo zintnisko pieredzi, k ar pieredzi ldzdalbai

publiskajos paskumos.

Skk pasniedzju ptniecisk darbba aprakstta noda 9.2.




17

6.3. Studjoo iesaistana ptniecbas projektos

Maistrantiem ir iespja piedalties katedru un ptniecisko instittu teortiskajos seminros, zintniskajs konferencs, ir iespjams iestties DUJZA (Daugavpils

Universittes Jauno zintnieku asocicij). Katru gadu DU tiek rkota Jauno zintnieku

konference, kur notiek 2. studiju gada studjoo maistra darbu aprobcija.

Studjoiem ir iespja piedalties ar zintniskajs konferences, kas notiek cits

Latvijas augstskols (Latvijas Universitt) un rvalsts (Tallinas Universitt).

Atkarb no izvlts maistra darba tmas studenti piedals zintniskajos projektos, ko steno DU ptnieciskie institti un centri (Komparatvistikas institts, Socilo

ptjumu institts, Mutvrdu vstures centrs).

Maistra darbs ir patstvgs zintnisks ptjums, kas veltts kdas konkrtas problmas risinanai, kam ir lokla un taj pa laik aktula nozme. Vairkas maistra darbu

tmas ir saisttas ar zintniskiem ptjumiem un pilstas projektiem.




7. VRTANAS SISTMA 7.1. Vrtanas metodes

Studiju programmas apguves gait notiek sistemtiska un daudzveidga zinanu un prasmju

prbaude.

Studiju kvalittes regulrai noteikanai tiek praktiztas tradicionls zinanu prbaudes

formas studiju kursu noslgum 2 reizes studiju gad eksmenu un diferencto ieskaiu

veid gan mutiski, gan rakstiski. Novrtjumu studjoie ar iegst pakpeniski semestra

laik, piedaloties seminros, kolokvijos, uzstjoties ar refertiem, ziojumiem, atbildot uz

testa jautjumiem, izstrdjot projektus u. tml. Maistrantras studiju proces tiek aktualiztas

maistrantu diskusijas par kdu noteiktu zintniski - praktisko tmu, kas atklj gan teortisks

literatras przinanu, gan zintniskaj literatr last izpratni.

Svarga nozme ir darba devju vrtjumiem un atsauksmm par absolventiem. s

atsauksmes un vrtjumi var veicint noteiktas korekcijas studiju proces.




7.2. Rezultti

Pc sesijas rezulttiem studjoo vidja atzme ir 8 balles. Augstie vrtjumi ir iegti praku laik, par ko liecina ar darba dvju vrtjumi.

Skat.7.2. tabulu. 7.2.. tabula

Studjoo zinanu, prasmju un iemau vrtana (darba devju vrtjums prakses laik)

Zinanas, prasmes un iemaas Augsts lmenis Vidjs lmenis Zems lmenis

Zinanas starpkultru attiecbu jom 90% 10%

Komunikativitte 100%

Prasme izanalizt situciju kolektv

18

Prasme risint nestandarta situcijas 80% 20%

Plnoanas iemaas 70% 25% 5%

Sarunas vadanas iemaas 70% 30%

Prasme ievrot tikas normas 100%

Prasme lietot informcijas un

komunikcijas tehnoloijas

100%




8. STUDJOIE 8.1. Studjoo skaits

8.1.. tabula

Imatrikulto studentu skaits 1. kurs

Pilna laika studijas Nepilna laika studijas

2005. g. 5 -

2006. g. 23 10

2007. g. 21 -

2008. g. 9 -

2009. g. 19 3

Pirmo reizi uzemana programm notika 2005. gad. Tika uzemti 5 studjoie pilna laika

studijs. 2006. gad tika uzemti 33 studjoie. 2007. gad tika imatrikulti 21 students. 2009.

gad imatrikulti 22 studenti. Kopjais programm studjoo skaits ir 38, 2007./2008.st.g.- 59

studjoie, 2008./2009.st.g. 68, 2009./2010.st.g. - 90. Imatrikulciju pa gadiem skat. 8.1.

tabul. Programma darbojas otro gadu, td vl nav bijis izlaidums.

8.2. Studjoo aptaujas un rezulttu analze

Studiju gada beigs regulri notiek studentu aptaujas. (Studjoo anketas paraugu skat. 6.

pielikum). Aptaujas rezultti tiek apstrdti Socilo ptjumu laboratorij, kur ar ir izveidots

aptaujas anketas paraugs. Aptaujas rezulttu kopsavilkumu skat. 8.2. tabul. 8.2. tabula

Aptaujas rezulttu kopsavilkums

Apmierina Daji apmierina Neapmierina Izvlt programma kopum 90% 10%

Studiju materili tehnisk

procesa nodroinana

40%

50%

10%

Studiju realizanas vrtjums 90% 10%

Sadarbba ar mcbspkiem 100%

Studiju kursu pasnieganas

lmenis

80%

20%

19

2007./2008.st.g. Apmierina Daji apmierina Neapmierina Izvlt programma kopum 100%


procesa nodroinana

50%

50%

Studiju realizanas vrtjums 100%

Sadarbba ar mcbspkiem 95% 5%


lmenis

75%

20%

5%

2008./2009.st.g. Apmierina Daji apmierina Neapmierina Izvlt programma kopum 95% 5%


procesa nodroinana

50%

50%




lmenis

75%

20%

5%

2009./2010.st.g. Apmierina Daji apmierina Neapmierina Izvlt programma kopum 95% 5%


procesa nodroinana

50%

50%




lmenis

75%

20%

5%

8.3. Studjoo ldzdalba studiju procesa pilnveidoan

Studiju procesa pilnveidoan tiek emti vr ar studjoo ierosinjumi un viedoki:

analizti aptaujas rezultti, pai kritiskie vrtjumi;

studjoo ierosinjumi par izmaim studiju grafik, studiju sarakst, prbaudjumu grafik;

iespju robes emtas vr studjoo vlmes attiecb uz prakses vietm;

studiju maistra darbu materili var bt izmantoti studiju proces.




9. AKADMISK PERSONLA NOVRTJUMS 9.1. Akadmisk personla skaits

2006./2007. studiju gad programm strd 21 doctjs, 2007./2008. studiju gad programm

strd 18 doctjs, 2008./2009. studiju gad - 18 doctji, 2009./2010. studiju gad - 20

doctji, neskaitot vieslektorus. Profesionl maistra studiju programmu realizciju Daugavpils Universitt nodroina kvalificts akadmiskais personls ir atbilstoas materili

tehnisks iespjas. Programmas kursus pamat nodroina Latvieu literatras un kultras, Krievu literatras un kultras, Rusistikas un slavistikas katedras, Vstures, Socioloijas,

Tiesbu, Ekonomikas, Pedagoisks psiholoijas katedras, Komparatvistikas institts,

Socilo ptjumu institts:

Dr. hist., asoc. prof. A. Ivanovs

20

Ldz 2007./2008.st.g. Dr.sc., asoc.prof. V.Meikovs

Dr. philol., asoc. prof. A. eminuijs

Ldz 2007./2008.st.g. Dr. theol., asoc. prof. A.Staulne

Ldz 2009./2010.st.g. Dr. paed., as. prof. I. Kokina

No 2009./2010.st.g. Dr. paed., doc. V. Dombrovskis

Dr. philol., asoc. prof A. Stankevia

Dr. philol., asoc. prof. E. Vasijeva

Dr. philol., docents G. Markovs

Dr. paed., asoc. prof. V. Liepa

Dr. philol., asoc. prof. M. Burima

Ldz 2009./2010.st.g. Dr. hist., as.prof. K. Kavi

No 2009./2010.st.g. Mag. Philol., ptn. O. Komarova

No 2009./2010.st.g. Dr. philol. , ptn. . Badins

Ldz 2007./2008.st.g. Mag. oec., lekt. T.Bikovskis

Mag. hist., lekt. D. Oehnovis


Ldz 2008./2009.st.g. Mag. jur. zin., lekt. J. Teivns - Treinovskis

No 2008./2009.st.g. Mag. jur. zin., as. I. ikiforova

Mag. paed., lekt. R. Rinkevia

Dr. philol., doc. I. Kupne

Ldz 2009./2010.st.g. Mag. oec., lekt. R. Baltere

No 2009./2010.st.g. Dr. oec., ptn. V. Boroenko

Ldz 2007./2008.st.g. Mag. oec., lekt. D.Sitnika

Dr. philol., lekt. V. Lukaevis

Mag. oec., as. L. Paina

Ldz 2007./2008.st.g. Mag. filol., lekt. A. Kazjukevis

No 2009./2010.st.g. Dr. hist., as. prof. H. Soms

ar maistra grdu 38%

ar doktora grdu 62%

1. zmjums Studiju programmas akadmisk personl sadaljums % pc zintnisk grda

ar maistra grdu 38%

ar doktora grdu 62%

1. zmjums Studiju programmas akadmisk personl sadaljums % pc zintnisk grda

21

ar maigstra gradu 30%

ar doktora gradu 70%

1. Zmjums Studiju programmas akadmisk personl sadaljums % pc zintnisk grda

asoc. prof. 50%

docenti 5%

lektori 36%

asistenti 9%

2. zmjums Studiju programmas akadmisk personla sadaljums % pc ieemam amata

lektori 28%

asistenti 11%

asoc. prof. 33%

docenti 17%


docenti 25%

lektori 15%

petnieki 15%

asistenti 10%

asoc. prof. 33%

docenti 17%


Ttad visiem mcbspkiem ir zintniskie (62%) vai akadmiskie grdi (38%). Prsvar

doctji strd asocit profesora vai docenta amat. Lai nodrointu kvalitatvu maistra

22

darbu izstrdi katru gadu atbilstoi maistra darbu izvltjm tmm programm var tikt

pieaicinti ar citi doctji. Doctju CV skat. 4. Pielikum.

9.2. Akadmisk personla kvalifikcija 9.2.1.Piedalans projektos un projektu vadba

IZM projekts Starpkultru komunikcija: Latgale Latvija Eiropa (valsts programma Letonika) E. Vasijeva, D. Oehnovis, R. Rinkvia.

LZP projekts Baltu un slvu kultru telpilkie modei M. Burima, E. Vasijeva

LZP projekts Baltu un slvu literr antropoloija M. Burima, E. Vasijeva, I. Kupne

LZP grants Pilstas socioloija V. Meikovs (vadtjs)

IZM projekts Zintnisks infrastruktras nodroinana- E. Vasijeva (vadtja), D. Oehnovis, M. Burima, A. Meikovs, V. Liepa.

LZP projekts Baltu un slvu kultras antropoloija E. Vasijeva, M. Burima.

DU grants Augstks izgltbas attstbas stratija un perspektves LatvijV. Meikovs (vadtjs).

INTEREG III A projekts Sadarbbas tkla starpkultru studijs izveidoana pierobeas zon V. Liepa (vadtja)

9.2.2.Ptnieciskie virzieni

Latgales kultra un ts vstures problmas.

XIX un XX gadsimta Eiropas kultras vsture. aj virzien ir 4 ptnieciskie bloki: Eiropas romantisma kultra, Eiropas mksliniecisks apzias struktra XIX gs. otraj

pus, Krievu kultra XX gs. pirmaj treda, Provinces teksts;

Telpa un laiks literatr un mksl. aj programm:

a) notiek starptautiski zintniskie seminri, b) tiek izdoti rakstu krjumi .

Programm veiktie ptjumi kuvui par pamatu kultrvsturiskajiem ptjumiem, taj skait

ar maistra darbos.

Folkloristika.

Komparatvistika. Programm ir paredzti sekojoie virzieni:

1. Ziemevalstu un latvieu kultru kontakti; 2. Latvieu un lietuvieu valodas un literrais dialogs; 3. Latviei ebreji krievi: starpkultru dialogs; 4. Latgales kultras pasaule; 5. Polijas Baltijas kultras kontakti; 6. Saldzino pieeja vsturiskaj reionlistik (vsturisko novadu patnjo un kopgo

iezmju, k ar to veidojoo faktoru izpte Latvijas un Eiropas kontekst (mrog);

7. Mutvrdu vsture: Latvijas etnisko kopbu vrtbas, dzvesveids, pasaules uzskats, uzvedbas modei saldzino perspektv;

8. Komparatvs pieejas diplomtij (aktu avotu ptana), avotu mcb un arheogrfij.

Mutvrdu vstures ptjumi.

Socioloijas institta ptjumi.

9.2.3.Piedalans zintniskajs konferencs un seminros (kas notiek DU vai cits Latvijas un rzemju universitts). Krievu literatras un kultras katedra katru gadu organiz 5

starpuniversitu un starptautisks konferences, kurs piedals visi katedras doctji. Latvieu

23

literatras un kultras katedra katru gadu organiz starptautisks konferences, saisttas ar

kdas konkrtas kultras pardbas izpti. Katru gadu Humanitraj fakultt tiek rkota

starptautisk zintnisk konference Zintniskie lasjumi. Bez tam katedras jauns paaudzes

doctji piedals ikgadjs jauno zintnieku konferencs. Skat. Doctju zintnisko darbu 4.

Pielikum.

9.2.4.Publikcijas

Sistemtisks zintniski ptniecisks darbs gan pc katedru, gan pc individuliem plniem:

raksti, monogrfijas, mcbu grmatas un metodiskie materili. Skat. Doctju CV 4.

Pielikum.

Studiju programmas doctji piedals DU Humanitrs fakulttes zintnisko rakstu krjumu

izdoan:

DU HF Komparatvistikas institta almanhs

Latvieu literatras un kultras katedras zintnisko rakstu krjums Literatra un

kultra: Process, mijiedarbba, problmas

Krievu literatras un kultras katedras zintnisko rakstu krjumi

, ,

.

HF zintnisko raksu urnls Humanitro zintu vstnesis

SZF zintnisko raksu urnls Socilo zintu vstnesis




9.3. Vieslektoru iesaistana studiju programmu realizan

Pc DU HF uzaicinjuma maistrantiem specilos kursus doc pazstami zintnieki no citm

valstm:

2005. Asoc. prof. A. Dimants (Augstskola Turba) A daas studiju kurss urnalistikas

pamati un tehnikas

2006. Prof. V. Golovins (Sanktpterburgas Mkslas

un kultras universitte)

Folkloristikas jaunks

metodoloijas

2006. Dr. A. nejers (Jad Vaem, Jeruzaleme) Holokausta patnbas Padomju

Savienbas teritorijs.

2009. Doc. K. umska (Krievija, Krievijas Zintu

Akadmijas Sibirijas nodaa)

Latgau diaspora Sibirij

2010. Hens Ivri Apters (Izralas pilnvarotais

vstnieks Latvija un Lietuv)

Izralas izaicinjumi odien

du nodarbbu laik studjoajiem tiek dota iespja iepazt specilistu veikto aktulo

ptjumu rezulttus un apspriest tos prrunu gait.

2007./2008. izmaiu nav

9.4. Akadmisk personla atlases, atjaunoanas, apmcbas un attstbas politika

nkamajiem 6 gadiem

Akadmisk personla atlas tiek emti vr sekojoie kritriji: zintnisk un profesionl

kompetence, zintnisko intereu atbilstba docjamam studiju kursam, kvalitatvi sastdts

24

kursa apraksts, aktv dalba DU zintniskaj darb un studiju proces, studjoo aptaujas

rezultti.

Studiju proces tiek emta vr ar akadmisk personl iespjama atjaunoana. Daugavpils

Universitte ir augstskola ar izveidotu paaudu tradciju. Katedru un instittu personls

pastvgi tiek atjaunots. Visu katedru kolektvus prstv dadas paaudzes, kas sekm

pieredzes apmaiu, zintnisko skolu izveidi, tradciju attstbu. Zintniskaj darb un studiju

proces tiek iekauti jaunie zintnieki. Btiski o procesu ietekm DU doktorantras studiju

programmas (Literatrzintne, Valodniecba, Psiholoija, Socioloija,

Pedagoija), k ar LU doktorantras studiju programmas (Vsture). Maistrantr

studjoie ar aktvi piedals projektos, kas ietekm viu turpmko izvli studt doktorantr.

Akadmisk persona apmcb liela nozme pievrsta staanai. Mcbspki ir stajuies un

ir veikui citas kvalifikcijas pilnveidoanas formas ar rzems (Pontifikl Gregora

universitt Rom (A.Staulne), Ufici, Vatikna, Vencijas Akadmijas mkslas galerijs

Itlij (V.Liepa), Jagelonu universitt Krakov (A.Stankevia, E. Vasijeva, A. eminuijs),

Vias Pedagoiskaj universitt (G.Markovs), Jdu civilizcija ptanas centrs "Sefer"

(Maskava) (E. Vasijeva, D. Oehnovis).

Personla attstbas pln ir paredzts:

1. Promocijas darbu aizstvana (2007. g. V. Lukaevis, 2008. g. D. Oehnovis, 2009. g. R. Rinkevia).

2. Piedalans zintniskajs konferencs, kas ir tematiski saisttas ar studiju programmas saturu. Ar konferenu cikla organizana, kas tie veid btu saistts ar

starpkultru attiecbu problemtiku.

3. Piedalans zintniskajos projektos

Valsts programma Letonika (projekts Starpkultru komunikcija: Latgale Latvija Eiropa

INTEREG III A projekts Sadarbbas tkla starpkultru studijs izveidoana pierobeas zon

Darbs ES Komisijas VI ietvara starptautisk projekt Society and Lifestyles: Towards Enhancing Social Harmonisation through Knowledge of Subcultural

Communities

Eiropas Socil fonda Nacionls programmas "Darba tirgus ptjumi" projekta "Labkljbas ministrijas ptjumi" ietvaros

IZM projekti, kuri ir iekauti ilggadjs programmas komparatvistik, socioloij un ekonomik

LZP projekts Kapitls socioloiskaj aspekt: ptjuma teortiskais pamatojums un operacionlie parametric

LZP projekts Baltijas un slvu literr antropoloija 4. Staans

A. eminuijs Tallinas Universitte (Igaunija) 2008. g. G. Markovs Jagelonas Universitte (Krakova) 2008. g.

R. Rinkvia Vitauta Di Kauas Universitte 2009. g.

K ar citu pasniedzju staans pc Erasmus/ Sokrates programmas

5. Publikcijas

Visi pasniedzji, atbilstoi zinatniskajm interesm, gatavo rakstus, konnferenu tzes un

materilus, metodiskos ldzekus un monogrfijas.

2007./2008.st.g. studiju programm tika iesaistti 18 doctji. V. Lukaevis ir aizstvjis

promocijas darbu un ieguvis filoloijas doktora grdu

25

2008./2009.st.g. R. Rinkevia ir aizstvjusi promocijas darbu un ieguvusi filoloijas

doktora grdu; k vieslektore tika piesaistta K. umska (Krievija) ar lekciju kursu Latgau

diaspora Sibrij

2009./2010. st.g.

Izralas pilnvarot vstnieka Latvij un Lietuv Hens Ivri Aptera lekcija Izralas

izaicinjumi odien

- Anna Stankevia, Valentna Liepa stajs Jagelonu Universitt (Krakova, Polija)

programmas Erasmus/Sokrates ietvaros;

- Valentns Lukaevis stajas Vitauta Di Universitt (Kaua, Lietuva) programmas Erasmus/Sokrates ietvaros

10.FINANSANAS AVOTI, PROGRAMMAS MATERILAIS NODROINJUMS

Profesionl maistra studiju programmas galvenais finansjuma avots ir valsts budeta

ldzeki.

Profesionl maistra studiju programmu Starpkultru attiecbas apgst ar studenti, kuri

stud par maksu. Visi iegtie ldzeki iekaujas kopj Humanitrs fakulttes finansjum un

tiek izmantoti akadmisk personla darba apmaksai un citiem izdevumiem pc fakulttes

Domes lmuma.




10.1. Auditorijas, laboratorijas, kabineti: to skaita, lieluma un aprkojuma atbilstba

studiju programmas mriem un uzdevumiem

Mcbu process profesionl maistra studiju programma Starpkultru attiecbas tiek

organizts mcbu korpus Vienbas iel 13 (Humanitr fakultte). Mcbu korpus ir 29

telpas mcbu procesa nodroinanai: auditorijas, laboratorijas un kabineti darbam neliels

grups un ar liels auditorijas plsmu lekciju nodroinanai. Vairkas auditorijas pedjos

gados ir izremonttas un kuvuas atbilstoas msdienu mcbu procesa prasbm un motiv

studentu darbam.

Profesionl maistra studiju programma tiek realizta auditorilo nodarbbu un studentu

patstvg darba forms.

Studiju proces tiek izmantotas msdienu apmcbas tehnoloijas. Pdjo gadu laik ievrojami palielinjies datortehnikas un audiovizulo ldzeku skaits un to izmantoanas

intensitte studiju proces. Humanitraj fakultt 3 auditorijas plsmu lekciju

nodroinanai (311., 404., 405.) ir iekrtotas ar moderno audio un viedeotehniku, 305.

aud. ir atvrts lingafonu kabinets, 310. aud. ir uzstdta aparatra priek sinhronas

tulkoanas:

311. aud.

1. Video magnetafons Sony SLV-SE72ON

2. Video kontrolieris monitors Thomson

3. Monitors ViewSonic VE71OS 17TFT

4. Kaseu deka Pioneer CT-S250

5. Griestu stiprinjums Mitsubishi XD 300U

26

6. Galda mikrofons Shure MX112

7. DVD atskaotjs DVP-NS705V

8. DLP projektors Mitsubishi

9. Akustiska sistma JBL Control 2B

10. Bezvada mikrofona sistma DB technologies WM220M

11. Darbctacija Vectors AK07.P4-2400GHz Sonex

12. Daudzfunkcionl vadbas pults Philips SBC RU 940

13. Portativ audio mikerpults Soundcraff Notepad

14. Skaas stereo pastiprintjs Pioneer A307R

15. Kodoskops Medium Traveller ECO

404. aud.

1. Atskaotjs DVD PHILIPS DVP 630/2

2. Kodoskops Medium Traveller ECO

3. LCD projektors Sanyo PLC-XU58

4. Pastiprintjs Pioneer A-209R

5. Video magnetofons LG L-418

6. Monitors Samtrons1778E

7. Akustisks sistmas Mission

8. Com Darbastacija 1 VECTOR Sonex [email protected]/512/WinXpp

405. aud.

5 darbastacijas PLAN330 ar monitoru17LCDViewSonic VA 702 .

Bez tam katr katedr ir kabineti ar bibliotku un datoriem, pieslgtiem Internetam (kop 27); doctju un studentu rcb ir vizuls prezentcijas tehnika (OHP-projektori jeb

kodoskopi, videoprojektori), videofilmanas aparatra, audiotehnika, kserokopanas un

printanas tehnika.

Studiju proces tiek izmantotas datorprogrammas, audio un videokasetes, DVD-diski.

Studentu patstvgajam darbam ir pieejama datorklase ar 10 datoriem, pieslgtiem Internetam.




10.2. Programmas nodroinjums ar nepiecieamo literatru un informciju

Lai apgtu studiju programmu, studjo rcb ir literatra un citi mcbu ldzeki.

DU bibliotkas fonds ir 322864, to veido: grmatas 275733, periodiskie izdevumi - 30143,

prjie izdevumi 16988. Lielka daa no tiem ir e-kataloizta. Starpkultru attiecbu studiju

programma nodrointa ar periodiskiem izdevumiem latvieu, angu, krievu, vcu, pou u. c.

valods.

Studiju procesa un studentu zintnisk darba pilnveidoanai DU bibliotk tiek izmantotas

jauns tehnoloijas:

Interneta pieslgums lastavs, katedru kabinetos;

bibliotkas informcijas zle ar 11 datoriem;

elektroniskais katalogs ALISE (Advanced Library Information Service);

27

automatizta lastju apkalpoanas sistma; kop 2002. gada ir uzskts DU bibliotkas kopprojekts ar Latgales Centrlo bibliotku Daugavpils reiona publisko bibliotku

un DU bibliotkas integrana VVBIS. Projekta ietvaros bibliotka iesaistjusies

Vienots lastja kartes sistm un no 2002.gada decembra lastji var izmantot 13

Latvijas lielko bibliotku fondus un pakalpojumus.

2006. gada DU bibliotka piedv das datu bzes: 10.2. tabula

DU bibliotkas datu bzes

N.p.

k.

Nosaukums Raksturojums Pieejambas vieta Interneta adrese

1. Letonika Uzziu un tulkoanas sistma internet

Informcijas zl,

lastavs

2. NAIS Latvijas normatvo aktu datu bze

Informcijas zl,

lastavs, Socilo

zintu fakultt

3. EBSCO Daudznozaru datu bze Vis DUNet datortkl

http://search.epnet.com

4. ProQuest Daudznozaru datu bze Vis DUNet datortkl

http://proquest.umi.com/login

5. Science Direct Daudznozaru datu bze Vis DUNet datortkl

www.sciencedirect.com

6. WESTLAW International

ES un rvalstu juridisko

dokumentu un urnlu

datu bze

Informcijas zl

7. HeinOnline Juridiskie urnli, ASV lgumi un vieno-ans,

ASV augstks tiesas

dokumenti

Vis DUNet

datortkl

www.heinonline.org

8. RUBRICON Universla uzziu izdevu datu bze

Informcijas zl,

lastavs

9. SpringerLink Daudznozaru datu bze Vis DUNet datortkl

www.springerlink.com

10. LursoftL Laikrakstu pilnu tekstu datu bze

Informcijas zl

2007./2008. st.g.

- 305. aud. ir atvrts lingafonu kabinets,

-310. aud. ir uzstdta aparatra priek sinhrons tulkoanas.

2008./2009.st.g. izmaiu nav

2009./2010. st.g.

- atvrts Krievu kultras centrs Russkij mir,

- bibliotkas fondi ir paplainti ar grmatm no fonda Russkoje zarubeje un ebreju

kultras centra amirs gramatu kolekciju

28

11.RJIE SAKARI 11.1. Sadarbba ar darba dvjiem

Sakari ar potenciliem darba devjiem izveidojs, emot vr profesionls prakses (26 KP)

vajadzbas un iespjas. Tiei prakses laik potencilajiem darba devjiem ir iespja iepazties

ar topoiem starpkultru attiecbu specilistiem. Savukrt, emot vr praku vadtju

atsauksmes, tiek precizts studiju programmas saturs.

Programmai ir sekojoie partneri:

a) Kultras iestdes:

Daugavpils Novadptniecbas muzejs;

Rakstniecbas, tetra un mkslas muzejs;

J. Akuratera muzejs (Rga);

E. Smia Tetra vstures muzejs;

Daugavpils tetris;

Rgas Krievu drmas tetris;

Latgales Centrl bibliotka;

Daugavpils Latvieu kultras centrs

No 2009./2010.st.g. Annas Lindes fonds

b) Valsts iestdes un uzmumi

pau uzdevumu ministra sabiedrbas integrcijas liets sekretarits;

Latgales reiona Attstbas aentra;

Daugavpils pilstas dome;

Krslavas vidusskola Varavksne

c )Sabiedrisks organizcijas: Daugavpils Krievu kultras centrs Kaistratova nams;

Pou nacionl biedrba Prome;

Baltkrievu nacionl biedrba Uzdim;

Latvieu kultras biedrba;

Ebreju kopiena ;

Ukraiu kultras biedrba Mrija;

Lietuviei nacionl biedrba Rasa.

d)Plasazias ldzki:

Daugavpils pilstas avze Naa gazeta;

Daugavpils pilstas avze Sejas;

Daugavpils pilstas avze Million;

Daugavpils pilstas avze Dinaburg ekspress;

Latgales novada avze Latgales laiks;

Jkabpils avze Brv Daugava;

Krslavas pilstas avze Ezerzeme;

Rzeknes pilstas avze Rzeknes vstis.




29

11.2. Sadarbba ar Latvijas un rvalstu augstskolm

Latvijas augstskolas un zintnisks iestdes:

Latgales Ptniecbas institts (LPI);

Latvijas Universitte

Liepjas Pedagoijas akadmija;

Rzeknes Augstskola;

rvalstu augstskolas:

Tallinas universitte (Igaunija);

Jagelonu universitte (Krakova, Polija);

Krievu literatras institts (Pukina nams, Krievija);

Pasaules literatras institts Maskav (Krievija);

Jeruzalemes universitte (Izraela);

V. Di Kauas universitte (Lietuva);

Vias universitte (Lietuva);

Krievijas Zintu akadmijas Etnogrfijas institts (Krievija);

Jeruzalemes krievu kultras centrus (Izrala);

Letonikas centrs Kauas universitt (Lietuva);

Maskavas Jdu civilizcijas Centrs Sefer (Krievija);

Polijas Akadmijas Slavistikas institts u. c.



2009./2010. st.g.

DU iestjas Annas Lindes fonda biedrorganizciju tkl, programmas studenti aktvi piedals

ALF paskumos un aktivitts.

12. PROGRAMMAS ATTSTBAS PLNS NKAMAJIEM SEIEM GADIEM 12.1. Studiju programma DU attstbas kontekst

Studiju programmas attstba ir plnota saistb ar DU un DU Humanitrs fakulttes attstbu.

Galvenie attstbas virzieni nkamajos seos gados:

materili tehnisks bzes pilnveidoana, aprkojuma atjaunoana un modernizcija;

bibliotkas papildinana ar jaunu zintnisko literatru, mcbu literatru un periodiku;

rvalstu vieslektoru piesaiste;

sadarbbas projektu un lgumu slgana ar dadm Latvijas un rvalstu izgltbas un zintniski ptnieciskm iestdm, pavaldbm un privtm iestdm;

akadmisk personla zintnisks un akadmisks kvalifikcijas celana (Skat. 4.pielikumu)




30

12.2. Studiju programmas kvalittes pilnveidoanas plns

Plnojot studiju programmas kvalittes pilnveidoanu nkamajiem seiem gadiem, ir veikta

rpga analze. Skat. 12.2. tabulu. Uzskt regulr studiju programmas plusu, mnusu,

iespju un draudu analze un studjoo ldzdalba ts veikan auj mrtiecgk virzt studiju

programmas ldzsvarotu attstbu. Attstbas plnu skat. 11. pielikum. 12.2. tabula

Studiju programmas stipro un vjo puu, iespju un draudu analze

Stiprs puses: Vjs puses: skaidrs programmas mris, uzdevumi, stratija;

studiju programmas satura izstrdes proces tika iesaisttas Daugavpils pilstas un rajona dome,

Latgales reiona Attstbas aentra, citas

struktras;

samr laba materili tehnisk bze un nodroinjums ar mcbspkiem (akadmisk

personla zintnisk kvalifikcija, doctju

pedagoisk pieredze);

laba sadarbba ar DU struktrvienbm, Latvijas un rvalstu izgltbas un zintniski ptnieciskajm

iestdm;

laba sadarbba starp mcbspkiem un studjoiem, regulra studiju programmu attstbas izvrtana;

pastvga studiju satura pilnveidoana, jaunu studiju un pasnieganas formu meklana un ievieana,

sabalansta teorija un prakse;

neprtraukta studiju programm iesaistto mcbspku zintnisks kvalifikcijas, pieredzes un

profesionalittes pilnveidoana, studentu

iesaistans zintniskaj darb un projektos;

plaas iespjas izmantot Internet, bibliotku elektronisko datu bzi Alise u.c.

DU bibliotkas samr zemais nodroinjums ar msdiengu zintnisko literatru un periodiku

starpkultru attiecbu jom pai latvieu valod);

nodroinjums ar metodiskajiem materiliem;

neliels izvles kursu piedvjums;

akadmisk personla svevalodu viduvjs zinanas;

nepietiekami izmantotas tlmcbas studiju iespjas, studjoo un mcbspku apmaias iespjas ar citu

Latvijas un rvalstu augstskolm;

nepietiekami izmantotas iespjas organizt profesionls prakses rvalstis.

Iespjas: Draudi: programmas attstbas stratijas un satura patstvga pilnveidoana, ievrojot izmaias darba

tirg un svargks attstbas tendences pasaul;

sadarbbas projekti un lgumi ar dadm Latvijas un rvalstu izgltbas un zintniski ptnieciskm

iestdm, pavaldbm un privtm iestdm;

studiju kursu satura pilnveidoana, jaunu integrtu un interdisciplinru kursu izstrde un ievieana,

studiju kursu nodroinana svevalods;

marketinga un finansu piesaistes plnu pilnveidoana un saskaoana ar programmu un

katedru attstbas stratiju;

kadru zintnisk un metodisk potencila paaugstinana, kvalifictu vieslektoru piesaiste;

materils bzes pilnveidoana ar msdienu prasbm atbilstou aprkojumu, tehnoloijm,

informcijas ldzekiem, pau uzmanbu veltot

msdiengu zintnisko un periodisko izdevumu

pieejambai

akadmisk personla neparedzta maia

akadmisk personla ekonomisk neieinterestba

papildus finansjuma trkums vieslektoru atalgoanai

mcbspku pctecbas problma atsevios kursos;

saraksta sastdana un prakses organizana situcij, kad daudzie studjoie apvieno studijas ar darbu.




31

12.3. Potencilo darba devju aptaujas par absolventu nodarbintbu nkamajiem

seiem gadiem analze

Nkoajos seos gados ir plnota studiju programmas attstbas stratijas pastvga

pilnveidoana, ievrojot izmaias darba tirg un svargks attstbas tendences pasaul.

Pieprasjuma un darba tirgus ptana sekms pastvgu studiju programmas korianu un

attstbu.

Potencilo darba dvju aptaujai tika izstrdti anketas divi paraugi (Skat. 7. pielikumu ):

darba devjiem, kuri ar studjoiem ir iepazinuies prakses laik;

potencilajiem darba devjiem, kuri var novrtt studiju programmas perspektvas.

Aptaujjot darba devjus par absolventu nodarbintbu nkamajiem seiem gadiem, ir

noskaidrots, ka relie darba devji ir izgltbas iestdes, valsts prvaldes iestdes, masu

informcijas ldzeki, kultras iestdes, starptautiskie uzmumi. Lai paplaintu absolventu

izredzes darba tirg, regulri tiek parakstti sadarbbas lgumi ar prakses vietu devjiem.

Absolventu izredzes iekauties darba tirg palielina maistra darbu praktisk novirze. Tmas

prsvar ir saisttas ar praktisko pielietojambu: kultras projekti (daai jau ir pasttji),

mrtiecgo ekskursiju sagatavoana, konkrtu sociokultroloisko situciju izpte.




32

1. PIELIKUMS Licence par tiesbm stenot studiju programmu

33

2. PIELIKUMS Studiju programmas studiju plns pilna un nepilna laika studijm

APSTIPRINTS DU Humanitrs fakulttes Domes sd

2005.gada 17. janvr, Protokols Nr. 1 Grozjumi apstiprinti DU Humanitrs fakulttes Domes sd

2005. gada 12. septembr, Protokols Nr. 11

Profesionls maistra studiju programmas Starpkultru attiecbas (programmas kods 46345)

STUDIJU PLNS

studiju ilgums 2 gadi, pilna laika studijas

Nr.

p.k. Kursa nosaukums

Prbau-

djuma

forma

Kursa

KrP

Kursa

kontaktstundu

skaits

1. studiju gads 2. studiju gads

1.sem. 2.sem. 3.sem. 4.sem.

16 ned. 16 ned. 16 ned. 16 ned.

kopjai

s

lekcijas

lab.darbi

pr.

darbi

semin

ri

lekc. Sem.

lek

c.

Sem. lekc. sem. lek

c.

sem.

1.sem A1 daa [KrP: 12]

1. Sabiedrisks attiecbas eks. 2 32 16 16 1 1

2. urnalistiskas pamati un tehnikas dif. iesk. 2 32 16 16 1 1

3. Vroanas prakse dif. iesk. 4 x

4. Maistra darbs 4 x


1. Sociologija eks. 2 32 16 16 1 1

2. Uzmjdarbbas ekonomika eks. 2 32 16 16 1 1

3. Kultras teorija eks. 2 32 16 16 1 1

B daa [KrP: 2]

1. Kultras vadba dif. Iesk. 2 32 16 16 1 1

C daa [KrP: 2]

1. Saskarsmes psihologija eks. 2 32 16 16 1 1


1. Starpkultru komunikcija dif. Iesk. 2 32 16 16 1 1

2. Komunikcijas teorija dif. Iesk. 2 32 16 16 1 1

3. Prakse plasazias iestds dif. Iesk. 6 x



1. Etnopolitika eks. 2 32 16 16 1 1

2. Gramatvedbas pamati eks. 2 32 16 16 1 1

3. Kultrasvsture eks. 2 32 16 16 1 1

B daa [KrP: 4]

1. Projektu vadana dif. iesk. 2 32 16 16 1 1

2. Publiska viedoka teorijas eks. 2 32 16 16 1 1

3.sem A daa [KrP: 18]

1. Maistra darba izstrde 2 x

2. Prakse konkretaja starpkultru attiecbu jom dif. iesk. 16 x

B daa [KrP: 2]

1. Jaunaks petniecisks metodes kulturoloij dif. iesk. 1 16 8 8 1

2. ES struktra un procesi dif. iesk. 1 16 8 8 1

4.sem. A daa [KrP: 12]


B daa [KrP: 6]

1. Plasazias ldzeku un reklmas darbbu

reguljo likumdoana

dif. iesk.

2

32

16

16

1

1

2.* Kultra un subkultras msdienu sabiedrb dif. iesk. 2* 32 16 16 1* 1*

3.* Nacionlas identittes problemas musdienu

sabiedrb

dif. iesk. 2* 32 16 16 1* 1*

4.* Mazkumtautbu kultras Latvijas novados dif. iesk. 2* 32 16 16 1* 1*

5 * Profesionl angu valoda dif. iesk. 2* 32 32 2*

C daa [KrP: 2]

1. Mkslas psiholoija dif. iesk. 2 32 16 16 1 1

*jizvlas divi kursi no etriem

KOP KrP : 80

Studiju programmas direktors _________________ (paraksts, atifrjums, datums)

Dekns _________________ (paraksts, atifrjums, datums)

34

APSTIPRINTS DU Humanitrs fakulttes Domes sd 2005.gada 17. janvr, Protokols Nr. 1

Grozjumi apstiprinti DU Humanitrs fakulttes Domes sd

2005. gada 12. septembr, Protokols Nr. 11

Profesionls maistra studiju programmas Starpkultru attiecbas (programmas kods 46345)

STUDIJU PLNS

studiju ilgums 2,5 gadi nepilna laika studijas

1.studiju gads

2009./2010. studiju gads

Prbau-

djuma

forma

Kursa Kursa 1. studiju gads 2. studiju gads 3. studiju

gads

Nr. Kursa nosaukums KrP kontaktstundu 1.sem. 2.sem. 3.sem. 4.sem. 5. sem.

p.k. skaits 16 ned. 16 ned. 16 ned. 16 ned.

kopjais lekcijas lab.darbi pr. darbi

seminr

i

lekc. Sem.

lek

c.

Sem. lekc. sem. lekc. sem.


1. urnlistikas pamati un tehnikas dif. iesk. 2 12 6 6 6 6

2. Starpkultru komunikcija dif. iesk. 2 12 6 6 6 6



1. Sociologija eks. 2 12 6 6 6 6

2. Uzmjdarbbas ekonomika eks. 2 12 6 6 6 6

B daa [KrP: 2]

1. Kultras vadba dif. iesk. 2 12 6 6 6 6


1. Sabiedrisks attiecbas eks. 2 12 6 6 6 6

2. Vroanas prakse dif. iesk. 4 x



1. Etnopolitika eks. 2 12 6 6 6 6

2. Grmatvedbas pamati eks. 2 12 6 6 6 6

C daa [KrP: 2]

1. Saskarsmes psihologija eks. 2 12 6 6 6 6


1. Komunikcijas teorijas dif. iesk. 2 12 6 6 6 6

2. Prakse plasazias iestds dif. iesk. 6 x


B daa [KrP: 4]

1. Jaunaks petniecisks metodes

kulturoloij

dif. iesk. 1 6 3 3 3 3

2. ES struktra un procesi dif. iesk. 1 6 3 3 3 3

3. Projektu vadana dif. Iesk. 2 12 6 6 6 6

4.sem. A daa [KrP: 18]

1. Publisk viedoka teorijas eks. 2 12 6 6 6 6

2. Prakse konkretaja starpkultru attiecbu jom

dif. Iesk. 16 x

B daa [KrP: 2]

1. Plasazias ldzeku un reklmas

darbbu reguljo likumdoana

dif. Iesk. 2 12 6 6 6 6



B daa [KrP: 4]

1.* Kultra un subkultras msdienu

sabiedrb

dif. Iesk. 2 12 6 6 6 6

2.* Nacionlas identittes sdienu

sdienu sabiedrb

dif. Iesk. 2 12 6 6 6 6

3.* Profesionl angu valoda difer. iesk. 2 12 6 6 6 6

C daa [KrP: 2]

1. Mkslas psiholoija dif. iesk. 2 12 6 6 6 6

KOP KrP : 80

Studiju programmas direktors _________________ (paraksts, atifrjums, datums)

Dekns _________________ (paraksts, atifrjums, datums)

35

3.PIELIKUMS

Studiju programmas studiju kursu apraksti

Kursa nosaukums Sabiedrisks attiecbas

Kursa lmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 6

Kredtpunkti 2 KP

Apjoms (akadmisko kontaktstundu skaits semestr) 40

Zintnes nozare Socioloija

Zintnes apaknozare Kultras un masu komunikcijas socioloija

Kursa autori (vrds uzvrds, struktrvienba, amats)

Mag.hist. Dmitrijs Oehnovis, Socioloijas katedras lektors

Priekzinanas (kursa nosaukums, programmas daa, kur kurss japgst)

Nav

Kursa anotcija:

Studiju kurss paredzts maistrantras programmas 1.studiju gada studjoiem.

Kursa mris ir paplaint studjoo zinanas par sabiedrbas socilo struktru, ts attstbas dimensijm

un mijiedarbbas tendencm; sniegt zinanas par sabiedrisko attiecbu attstbu. Lai to sasniegtu, tiek

izvirzti sekojoi uzdevumi: iepazstint studjoos ar esoajm teorijm sabiedrisko attiecbu ptan un

msdienu ptjumiem, sabiedrbas politisko sistmu un ts funkcionanu. Studiju kurss paredz aktvu

studjoo dalbu seminros, k ar patstvgu praktisku ptjumu veikanu.

Kursa plns:

Lekciju skaits 30 kontaktstundas, seminri 10 kontakststundas.

Lekciju tmas:

1. Sabiedrisko attiecbu btba. Jdziens sabiedrisks attiecbas. Sabiedrisko attiecbu objekti un subjekti. Sabiedrisks attiecbas = attiecbas ar sabiedrbu. Komunikcijas kanli. Sabiedrisko

attiecbu mris un uzdevumi

2. Sabiedriskas attiecbas un Public Relations (PR). Sabiedrisks attiecbas un reklma. Sabiedrisks attiecbas un propaganda. Sabiedrisks attiecbas un menedments.

3. Sabiedrisks attiecbas k socil tehnoloija. Sabiedrisko attiecbu kognitvie, afektvie un konatvie aspekti. Sabiedrisko attiecbu metodoloija.

4. Sabiedrisks attiecbas k administratv un politisk menedmenta sastvdaa. 5. Sabiedrisko attiecbu tiskie aspekti. Sabiedrisko attiecbu menederu funkcijas un kompetence.

Profesionl tika. Melnais un baltais PR. Uzmuma noslpums. Uzmuma imids.

6. Sabiedrisko attiecbu juridiskie un tiesiskie aspekti. Valsts iestu, nevalstisko organizciju (biedrbu, klubu u.c.), politisko partiju un kustbu funkcionanas pamatprincipi.

7. Informcijas kampaa. Informcijas kampaas plnoana. Attiecbas ar plasazias ldzekiem (iesniegums, paziojums, preses relze, oficila atbilde u.c.).

8. Vlanu kampaas. Vlanu tehnoloijas. Vlanu veidi un sistmas. 9. Krze. Krzes situcijas prvarana. Krzes novranas tehnoloija. Krzes menedments.

Prasbas kredtpunktu ieganai:

Diferenct ieskaite.

36

Literatra (01-mcbu literatra):

1. Amanis M. Politikas saturs.- Rga, 1995. 2. Amanis M. Politoloija. Politikas izzia. Vara.- Rga: Zvaigzne ABC, 2001. 3. Cipeliuss R. Visprj mcba par valsti.- Rga, 1998. 4. Demokrtijas pamati: Grmata visprizgltojom skolm.- Rga, 1993. 5. Ievads politik.- Rga, 1998. 6. Ikstens J. Politikas pamati.- Rga: Zvaigzne ABC, 2001. 7. Integrcija un etnopolitika / E. Vbera red.- Rga, 2000. 8. skais ce uz varas olimpu: Vlanu kampau metodika.- Rga, 1998. 9. Lais P. Vara un sabiedrba.- Rga, 1997. 10. Msdienu politisk filosofija.- Rga, 1998. 11. Nacionl politika Baltijas valsts.- Rga, 1995. 12. Ozolzle G. Demokrtija: Teorija un prakse.- Rga, 1998. 13. Socioloijas skaidrojo vrdnca: Skolm un pamcbai.- Rga, 1997. 14. Tauri G. Politika: (Intelekts, kultra, atbildba). 1. daa. Politoloijas pamati.- Rga, 1999. 15. Vbers M. Politika k profesija un aicinjums.- Rga, 1999. 16. Sabiedrisks attiecbas. Rga, 2004. 17. Beyond the Cultural Turn: New Directions in the Study of Society and Culture / Ed. By Victoria

E.Bonnnell.- California.- 1999.

18. Fundamentals of Public Personnel Management /Ed. J.Cheminais, W.Fox.- 1998. 19. Management Development through Cultural Diversity /Ronny Lessem Routledge.- London, 1998. 20. Public Resource Management /Ed. Shwella; Burger.- 1996. 21. Richard Kearney, Evan Berman Public Sector Performance: Management, Motivation, and

Measurement.- 1999.

22. Strategic Management for the Public Services /Paul Joyce.- London., 1999. 23. Toleration: An Elusive Virtue /Ed. by David Heyd.- Princetone, 1998.

Literatra (02-papildliteratra):

1. .., .. .- , 1998. 2. .., .. (

, , , ).- , 2000.

3. .., .., .. .- , 1998. 4. . . ?- , 1990. 5. .. - .- , 1996. 6. . .- , 1996. 7. : .- , 1999. 8. .., .. .- , 1996. 9. .. .- , 1993. 10. .. .- -, 2000. 11. .. . .- , 2000. 12. . , X , . . . .-

, , , 2000.

13. .. .- -, 2003.

Literatra (03-ieteicam periodika):

www.politika.lv; www.politics.lv; www.soczin.times.lv

Kdm studiju programmm un to dam (A, B, C, D) ir piedergs is kurss:

Profesionla maistra studiju progrmmas Starpkultru attiecbas A1 daa

Kursa nosaukums angu valod:

Public Relations

http://www.politika.lv/http://www.politics.lv/http://www.soczin.times.lv/

37

Kursa anotcija angu valod:

The aim of the study course is to improve students knowledge about the social structure of society, its

development and tendencies of interaction; to impart students knowledge about the development of

social relations. To achieve the aim of the course, the following tasks have been set: to acquaint students

with the theories used in research of social relations, present-day research, political system of society and

its functions. The study course envisages active students participation in seminars and independent

practical research.

Piezmes:

38

Kursa nosaukums Starpkultru komunikcija

Kursa lmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 6

Kredtpunkti 2

Apjoms (akadmisko kontaktstundu skaits semestr) 40 st.

Zintnes nozare Komunikcijas zintne

Zintnes apaknozare Masu komunikcijas teorija

Kursa autori (vrds uzvrds, struktrvienba, amats)

Filol. dr., Komparatvistikas institta asoc. profesore Elna Vasijeva

Priekzinanas (kursa nosaukums, programmas daa, kur kurss japgst)

Nav

Kursa anotcija:

Studiju kurss paredzts maistrantras programmas 1. studiju gada studjoiem.

Kursa mris ir iepazstint studjoos ar starpkultru komunikcijas teorijas un prakses

pamatprincipiem, iepazstint ar dadu kultru prstvju sazinans praksi, attstt prasmi integrties

cit nacionlaj vid. Studiju kurss paredz aktvu studjoo dalbu seminros, trnios, k ar patstvgu

praktisku ptjumu veikanu.

Kursa plns:

Lekciju skaits 20 kontaktstundas, seminri 20 kontakststundas.

Lekciju tmas:

1. Starpkultru komunikcija k zintnes nozare

2. Starpkultru komunikcijas teorijas: E. Holla darbi. H. Hoftde

3. Etnoloisk terminoloija. Mentalittes teorijas.

4. Sveas kultras apguve. Akulturcijas modei.

5. Nacionls identittes problmas un prakse. Freimanalze.

6. Stereotipi un kultras oks. Aizspriedumi. Kontentanalze.

7. Starpultru kompetence.

8. Starpkultru komunikcijas lingvistiskie aspekti.

9.Starpkultru komunikcijas neverblie aspekti.

10. Korparatvs kultras un starpkultru komunikcija.

11. Starpkultru komunikcija biznes un mksl.

12. Starptautisks attiecbas. ES situcija.

13. Starpkultru komunikcijas apmcbas modei.

Prasbas kredtpunktu ieganai:

Diferenct ieskaite.

Literatra (01-mcb

Profesionālās augstākās izglītības maģistra studiju...

Documents

Transcript of Profesionālās augstākās izglītības maģistra studiju...