Profesionālā maģistra studiju programmaaiknc.lv/zinojumi/lv/BATKomVadD09lv.doc · Web...

Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijai

IZM Augstākās izglītības departamentam

Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centram

PIETEIKUMS STUDIJU PROGRAMMAS AKREDITĀCIJAI

Augstākās izglītības iestādes nosaukums – Biznesa augstskola TurībaAugstākās izglītības iestādes juridiskā adrese un telefons – Graudu iela 68, Rīga, LV-1058, tālr.: 67622551 Augstskolai piešķirtais numurs Latvijas Republikas izglītības iestāžu reģistrā – 3343800213Studiju programmas nosaukums – Doktora studiju programma “Komunikācijas vadība”Studiju programmas kods – 51321Iepriekšējā izglītība – akadēmiskais vai profesionālais maģistra grāds humanitārajās vai sociālajās zinātnēsProgrammas apjoms – 144 KPStudiju ilgums – 3,6 gadiStudiju forma – pilna laika studijas klātienēGala pārbaudījums – promocijas darba aizstāvēšanaIegūstamais grāds un profesionālā kvalifikācija – sociālo zinātņu doktors (Dr. sc. soc.) komunikācijas zinātnēProgrammas īstenošanas vieta – Biznesa augstskola Turība, Rīga, Graudu iela 68Personas vārds, uzvārds un amats, kuru augstākās izglītības iestāde ir pilnvarojusi kārtot ar akreditāciju saistītos jautājumus – asoc. prof. Ainārs Dimants, studiju programmas direktors

A. Dimants (paraksts)

Biznesa augstskolas Turība Senāta lēmums (28.03.2007.) par studiju programmas apstiprināšanu

Senāta sēdes Protokols Nr. 11 no 28.03.2007. orģināls atrodas Biznesa augstskolā Turība

Akreditējamā studiju programma

Biznesa augstskolas Turība doktora studiju programmas “Komunikācijas vadība” (51321) licences (izsniegta 05.06.2007.) orģināls atrodas Biznesa augstskolas Turība Sabiedrsiko attiecību fakultātē

Biznesa augstskolas Turība Senāta lēmums (29.04.2009.) par studiju programmas pašnovērtējuma ziņojuma apstiprināšanu un pilnvaroto personu ar programmas akreditāciju saistīto jautājumu kārtošanai

Senāte sēdes Protokols Nr. 4 no 29.04.2009. orģināls atrodas Bizensa augstskolā Turība

Studiju programmas pašnovērtējums

ApstiprinātsBiznesa augstskolas Turība

29.04.2009. Senāta sēdē,protokols Nr. 4

Biznesa augstskola TurībaSabiedrisko attiecību fakultāte

Pašnovērtējums

doktora studiju programmai„Komunikācijas vadība”

2008./2009. studiju gadā

Programmas direktorsAinārs Dimants, asoc. prof., Dr. phil.

SATURA RĀDĪTĀJS

1. STUDIJU PROGRAMMAS PERSPEKTĪVAIS VĒRTĒJUMS...........................................32. STUDIJU PROGRAMMAS ANOTĀCIJA UN ORGANIZĀCIJA......................................11

4.1. Studiju programmas mērķi un uzdevumi................................................................114.2. Studiju programmas uzdevumi..............................................................................114.3. Prasības attiecībā uz iepriekšējo izglītību..............................................................124.4. Piedāvājamās izglītības saturs (programmas obligātās un izvēles daļas).............124.5. Studiju programmas organizācija, studiju programmas plāna atbilstība struktūrvienības mērķiem un uzdevumiem..........................................................................13

3. STUDIJU PROGRAMMAS PRAKTISKĀ REALIZĀCIJA................................................144.1. Studiju formas........................................................................................................144.2. Vērtēšanas sistēma...............................................................................................144.3. Pārbaudes formas un kārtība.................................................................................154.4. Pārbaudījumu formas............................................................................................174.5. Kvalitātes vadība...................................................................................................17

5. PROGRAMMAS ĪSTENOŠANĀ IESAISTĪTAIS AKADĒMISKAIS PERSONĀLS...........215.1. Akadēmiskā personāla zinātniskā darbība un pētnieciskie virzieni........................24

5. FINANSĒŠANAS AVOTI UN INFRASTRUKTŪRAS NODROŠINĀJUMS.....................385.1. Programmas īstenošanā iesaistītās struktūrvienības.............................................385.2. Programmas īstenošanā iesaistītais palīgpersonāls..............................................385.3. Finansiālais stāvoklis.............................................................................................395.4. Materiāli tehniskā bāze..........................................................................................405.5. Bibliotēka...............................................................................................................41

6. ĀRĒJIE SAKARI.............................................................................................................457. PROGRAMMAS ATTĪSTĪBAS PLĀNS...........................................................................47

7.1. Stiprās puses:........................................................................................................477.2. Vājās puses:..........................................................................................................487.3. Iespējas:................................................................................................................487.4. Draudi:...................................................................................................................487.5. Attīstības uzdevumi:..............................................................................................49

1. STUDIJU PROGRAMMAS PERSPEKTĪVAIS VĒRTĒJUMS

BAT doktora studiju programmas „Komunikācijas vadība” uzstādījums izriet no atbildes uz jautājumu, kādas nozares doktorantūra vislabāk atbilst biznesa augstskolas un it īpaši tās Sabiedrisko attiecību fakultātes, kurā programma tiek īstenota, profilam un stratēģijai, kā arī potenciālam, akadēmiskās pētniecības vajadzībām un darba tirgus prasībām, zinātnes nozaru un izglītības klasifikācijai.

BAT Sabiedrisko attiecību fakultātē īstenoto un uz maksimālo termiņu (sešiem gadiem) akreditēto sabiedrisko attiecību profesionālā bakalaura un maģistra studiju programmu (profesionālā kvalifikācija attiecīgi sabiedrisko attiecību menedžeris un sabiedrisko attiecību struktūrvienības vadītājs) satura kodols ir sabiedrisko attiecību / komunikācijas un vadības savstarpēja integrācija, saprotot komunikāciju kā sekmīgas vadības funkciju, kuras nozīme mūsdienu biznesā un sabiedrībā pieaug un kurai līdz ar to jābūt integrētai visos organizācijas un sabiedrības vadības līmeņos. Diemžēl praksē joprojām lielā mērā valda pretējais – strukturāla nošķirtība, kas noved pie vadības un arī komunikācijas disfunkcionalitātes, akadēmiskajā pētniecībā – pie mākslīgas norobežotības, kas traucē pavērt jaunus, ar praksi saistītus pētniecības apvāršņus. Ne velti starptautiskajā praksē jau darbojas komunikācijas vadības maģistra studiju programmas, piemēram, prestižajā Minhenes Tehniskajā universitātē (Vācija) un Baltijas Filmu un mediju skolā (Baltic Film and Media School) Tallinā (Igaunija).

Doktora studiju programmas „Komunikācijas vadība” profila inovācija un pamatideja ir, īstenojot produktīvo interdisciplināro pieeju, saistīt komunikācijas zinātnes studijas pirmām kārtām ar vadībzinātnes studijām. Šādu pieeju augstu novērtējusi programmas neatkarīgā ekspertīze, par ko liecina programmas izveides gaitā saņemtās rakstiskās atsauksmes no Latvijas Preses izdevēju asociācijas izpilddirektora Dzintra Kolāta, Latviešu valodas apguves valsts aģentūras direktores Dr. phil. Aijas Priedītes, Starptautiskās Zālamana universitātes (Ukraina, Kijeva) Mārketinga katedras vadītāja, komunikācijas zinātnes profesora Georgija Počepcova un ASV Viskonsinas universitātes Žurnālistikas nodaļas docenta Andra Straumaņa.

Programmas absolventu potenciālās darba iespējas augstu novērtētas un atbalsts programmas akreditācijai izteikts rakstiskās atsauksmēs no Latvijas asociācijas sabiedrisko attiecību profesionāļiem (LASAP), Latvijas Reklāmas asociācijas, Liepājas Universitātes rektora Oskara Zīda un Kurzemes Radio valdes priekšsēdētājas Daces Jamontes.

Komunikācijas zinātnes doktora studiju programmām starptautiski visnotaļ raksturīgā interdisciplinārā virzība, it īpaši saistībā ar citām sociālajām zinātnēm, kas tiek īstenota arī šajā programmā ar socioloģiju, ekonomiku, psiholoģiju, politikas zinātni un tiesību zinātni, BAT programmā „Komunikācijas vadība” tiek fokusēta jeb šaurāk specializēta tieši uz vadībzinātni, vienlaikus pamatā liekot komunikācijas zinātni, kurai ir 50% īpatsvars no katram doktorantam iegūstamajiem studiju kursu kredītpunktiem, nerunājot nemaz par promocijas darba izstrādi komunikācijas zinātnē.

Tādējādi tiek panāktas plašas un padziļinātas pamata zināšanas komunikācijas zinātnē atbilstoši Latvijas Zinātnes padomes apstiprinātajai Zinātnisko grādu nomeklatūrai, tātad – socioloģijas jeb sociālo zinātņu doktors

(Dr. sc. soc.) komunikācijas zinātnē, savienojumā ar pamatīgām zināšanām radniecīgajā vadībzinātnē, kas Latvijas mērogā padara šo doktora studiju programmu alternatīvu un atšķirīgu no Latvijas Universitātes akreditētās doktora studiju programmas „Komunikācijas zinātne” piedāvājuma, kur salīdzinoši liels īpatsvars ir bibliotēkzinātnei.

Latvijas Zinātnes padomes apstiprinātajā Latvijas Zinātņu nozaru un apakšnozaru sarakstā komunikācijas zinātne ir ar divām apakšnozarēm: bibliotēkzinātne un masu komunikācijas teorija. Anotācija: “Masu komunikācijas teorija ir zinātnes apakšnozare, kurā pēta satura veidošanas, pārraides un uztveres problēmas dažādos masu komunikācijas veidos (žurnālistika, reklāma, attiecības ar sabiedrību u.c.).” Savukārt vadībzinātnes apakšnozares pēc šī saraksta ir uzņēmējdarbības vadība, sabiedrības vadība, izglītības vadība. Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātās izglītības klasifikācijas: 321 – žurnālistika un komunikācija, kas ir zem 32 – informācijas un komunikācijas zinātnes, 345 – vadība un administrēšana, kas ir zem 34 – komerczinības un administrēšana, tomēr visas kopā ir zem 3 – sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības.

Jāuzsver, ka šī situācija pēc būtības atspoguļo ne tikai formālas problēmas. Svarīgākā problēma ir tā, ka pašreizējās doktora studiju programmās ir nepietiekami savstarpēji integrēta komunikācijas zinātne un vadībzinātne, lai gan šāda integrācija ir uzņēmējdarbības un līdz ar to ekonomikas attīstības tendenču diktēta prasība visā pasaulē. No vienas puses, komunikācijas menedžeriem kļūst skaidrs, ka sekmīga biznesa un ekonomisko tēmu komunikācija nav iespējama bez pamatīgām zināšanām uzņēmējdarbībā un ekonomikā. Savukārt pārējie vadītāji arvien vairāk saprot, ka bez profesionālas iekšējās un ārējās komunikācijas nav iespējama sekmīga organizācijas vadība. Tas nozīmē, ka šajā ziņā ir jārod interdisciplināra pieeja ne vien dažādu līmeņu studijās, bet arī pētniecībā, kas neapšaubāmi ir doktorantūras uzdevums.

Tādēļ programmā gan pamatdarbā, gan blakus darbā, pamatojoties uz 2007. gada 5. marta līgumiem ar Rīgas Stradiņa universitāti par sadarbību šīs programmas īstenošanā (līgumu kopijas sk. pielikumā), kas paredz arī kopīgas promocijas padomes veidošanu komunikācijas zinātnē, iesaistīts viss ārpus Latvijas Universitātes esošais komunikācijas zinātnes doktora līmeņa akadēmiskais personāls, kas ir Latvijā, kā arī, ņemot vērā komunikācijas zinātnes doktoru un profesoru trūkumu šeit – Somijas un Šveices profesori, kuri ir starptautiski atzītas autoritātes komunikācijas zinātnē. Rīgas Stradiņa universitātes zinātņu prorektores Ivetas Ozolantas apstiprinājumu par notiekošo un plānoto sadarbību sk. pielikumā.

Lai stiprinātu studiju programmas akadēmisko kapacitāti, par komunikācijas teorijas profesoru Biznesa augstskolas Turība Komunikācijas zinātņu katedrā līdzās programmas direktoram, asociētajam profesoram masu komunikācijas teorijā Aināram Dimantam ir ievēlēts Jāko Lehtonens (Jaakko Lehtonen) (sk. Biznesa augstskolas Turība Personāla daļas izziņu pielikumā), Jiveskiles (Jyväskylä) universitātes (Somija) emeritētais organizācijas komunikācijas un sabiedrisko attiecību profesors, kurš nodod šai programmai savas bijušās universitātes komunikācijas zinātnes doktora studiju programmas attīstīšanas un organizēšanas pieredzi un atbilstoši augstskolas Doktora studiju nolikumam ir arī programmas padomes loceklis (kopā ar

programmas direktoru Aināru Dimantu un Sabiedrisko attiecību fakultātes dekānu Andri Pētersonu).

Programmas docētāju vidū arvien palielinās Biznesa augstskolā Turība ievēlētā akadēmiskā personāla īpatsvars un ir vērojama tā akadēmiskā izaugsme. Tā viesprofesora Gundara Ķeniņa-Kinga izstrādāto studiju kursu “Stratēģisko jautājumu menedžments un komunikācijas vadības modeļi” otrajā programmas īstenošanas gadā jau pilnībā pārņēma Biznesa augstskoals Turība docenti Ieva Kalve un Andris Pētersons. Savukārt studiju kursa “Svešvaloda” docente Ineta Lūka starplaikā ir ieguvusi doktora zinātnisko grādu, līdz ar to visiem programmas docētājiem tagad ir doktora zinātniskais grāds (tuvāk sk. 2. tabulā).

Pirmajā studiju gadā (2007./2008.) programmā tika imatrikulēti 7 studenti, no kuriem 4 bez pārtraukuma turpina studijas otrajā studiju gadā. 2008./2009. studiju gadā, līdzās uzņemšanai 1. semestra sākumā ieviešot uzņemšanu arī 2. semestra sākumā, imatrikulēti 3 studenti. Tātad kopējais studentu skaits programmā ir 10. Studentu vidējā atzīme pa abiem studiju gadiem – 8,5.

Komunikācijas vadības doktora studiju programmas doktorantu promocijas darbu tēmas un vadītāji (apstiprinātas Komunikācijas zinātņu katedras sēdē 09.01.2008., 15.01.2008., 17.09.2008. un 14.04.2009.):

Lelde Caune – “Komunikācijas modeļi Latvijas uzņēmumos un to saistība ar darba efektivitāti” (vad. asoc. prof., Dr. sc. inf. Sergejs Kruks)

Renāte Cāne – “Latvijas kino komunikatīvo funkciju transformācija” (vad. asoc. prof., Dr. phil. Ainārs Dimants)

Jolanta Derkevica-Pilskunga – “Juridical aspects in the communication on the Latvian organizations risk and crisis processes” / “Komunikācijas juridiskie aspekti Latvijas uzņēmumu riska un krīzes procesos” (vad. prof., Dr. phil. Jāko Lehtonens (Jaakko Lehtonen))

Indra Kaniņa-Šlitke – “Komunikācija kā valsts pārvaldes instruments ES valstu konverģences procesos” (vad. prof., Dr. sc. soc. Brigita Zepa)

Dace Mence – “Korporatīvais pilsoniskums Latvijā – mārketinga komunikācijas instruments vai uzņēmuma līdzdalība pilsoniskuma attīstībā” (vad. asoc. prof., Dr. phil. Ivars Bērziņš)

Kārlis Miezis – “Sociālā mārketinga komunikācijas efektivitāte Latvijā” (vad. asoc. prof., Dr. art. Deniss Hanovs)

Inga Pūre – “Sabiedriskās attiecības kā augstskolu konkurētspējas faktors Latvijā” (vad. asoc. prof., Dr. oec. Jānis Ēriks Niedrītis)

Valdis Tilgalis – “Consumer approved interactive advertising messages” (vad. prof., Dr. phil. Jāko Lehtonens (Jaakko Lehtonen))

Kā jau minēts, BAT doktora studiju programma „Komunikācijas vadība” ir salīdzināta ar Latvijas Universitātes doktora studiju programmu “Komunikācijas zinātne”, tāpat veikts salīdzinājums ar Jiveskiles universitātes (Somija) doktora studiju programmu, it īpaši organizācijas komunikācijas un sabiedrisko attiecību apakšnozarē. 2008./2009. mācību gada 1. semestrī, uzturoties pētniecības nolūkos ASV ar Fulbraita stipendiju, programmas direktors klātienē iepazinās arī ar Džordžijas universitātes (University of Georgia) masu komunikācijas doktora studiju programmu, sevišķi sabiedrisko attiecību apakšnozarē, un plaši pazīstamajiem šīs universitātes ikgadējiem pētījumiem (Annual Surveys of Doctoral Programs in Communications) par visām ASV doktora studiju programmām komunikācijas zinātnē.

Taču izvērstāk BAT doktora studiju programma “Komunikācijas vadība” salīdzināta ar komunikācijas zinātnes doktora studiju programmu Šveices itāļu universitātē (Università della Svizzera italiana) Lugāno (Šveice), masu komunikācijas doktora studiju programmu Indiānas universitātē (Indiana University – Bloomington) (ASV) un mediju un komunikācijas doktora studiju programmu Tartu universitātē (Igaunija), jo tās ir līdzīga satura tāda paša līmeņa augstākās izglītības programmas vadošās komunikācijas studiju institūcijās prestižās universitātēs (sk. 1. tabulu).

1. tab. Salīdzinājums ar citās valstīs īstenotām tāda paša līmeņa augstākās izglītības programmām

Lugāno universitāte Indiānas universitāte

Tartu universitāte

Programmas nosaukums

Komunikācijas zinātne

Masu komunikācija Mediji un komunikācija

Iegūstamais zinātniskais grāds

komunikācijas zinātnes doktors (Dr.

com. sc.)

filozofijas doktors (PhD) masu komunikācijā

filozofijas doktors (PhD) medijos un

komunikācijāPrasības attiecībā uz iepriekšējo izglītību

1) maģistra grāds komunikācijas zinātnē vai ar

komunikācijas zinātni saistītās

humanitārajās, ekonomikas, sociālajās un

tehniskajās zinātnēs;2) itāļu un angļu valodas zināšanas;

3) piesakoties studijām, jānorāda

doktordarba pētniecības joma un

1) akreditētā institūcijā iegūts maģistra grāds;

2) augstākās atzīmes pamatpriekšmetā;3) atbilstošas sekmes nesenā (ne vairāk kā

pirms pieciem gadiem) testā

Graduate Record Examination General

Test

1) maģistra grāds žurnālistikā vai citās

sociālajās un humanitārajās

zinātnēs;2) igauņu un angļu valodas zināšanas

jāuzrāda programmas

docētāja rakstiska piekrišana kļūt par

doktordarba vadītājuProgrammas mērķis

1) sagatavot augstas kompetences

pētniekus dažādās komunikācijas

zinātnes jomās;2) sniegt vērtīgu

izglītību arī komunikācijas praktiķiem, kuri

nevēlas nodoties tikai zinātniskajai karjerai;

3) programmas pamats (core) ir

doktordarbs atbilstoši starptautiski atzītām

akadēmiskās pētniecības normām

1) sniegt stingru pamatu docēšanas

un pētniecības karjerai;

2) īstenot interdisciplināras

studijas;3) studēt

pamatkursus (Foundation Core)

mediju studijās, komunikācijas

teorijās, docēšanā un pētniecības

metodoloģijā

Programmas īstenošanas veids un studiju ilgums

pilna laika – parasti 3 gadi, bet var arī ātrāk

vai ilgāk

pilna laika – studiju ilgums nav noteikts

pilna laika – parasti 4 gadi

Iegūstamais kredītpunktu skaits

1) nav noteikts;2) zināšanas par komunikācijas

zinātnes pamatiem paplašina maģistra programmas studiju

kursos vai individuālās studijās pirmajā studiju gadā

atbilstoši doktordarba vadītāja

norādījumiem

90 ASV KP, no kuriem 30 KP var

pārskaitīt no maģistra programmas

160 KP (240 ECTS)

Individuālā pētniecība un doktordarbs

1) individuālā zinātniskā pētījuma

pieteikums jāizstrādā pirmajā studiju gadā;2) obligāti ir doktora

studiju kursi, kas sagatavo pētniecībai, un izvērsta pētījuma

plāna izstrāde;3) pēdējais studiju

gads paredzēts tikai doktordarba

sagatavošanai

1) doktordarba izstrāde dod ne vairāk kā 15 KP;2) mutiskais gala

eksāmens ir galvenokārt disertācijas

aizstāvēšana;3) obligāti jāapgūst

pieci masu komunikācijas

pētniecības metožu un zinātniskās

darbības metodoloģijas kursi

(15 KP)

doktordarba izstrāde dod 120 KP (180

ECTS)

Pedagoģisko prasmju apguve

nav paredzēta obligāti jāapgūst studiju kurss par

masu komunikācijas docēšanu koledžas

līmenī (3 KP)

pedagoģiskā prakse augstskolā zemāka

līmeņa komunikācijas studiju programmās dod 8 KP (12 ECTS)

Studiju kursu līdzība BAT

1) līdzīgs obligāto pētniecībai

1) līdzīgi studiju kursi un līdzīgs to saturs

1) līdzīgs obligātās un izvēles daļas

programmai sagatavojošo kursu un doktordarba

(individuālā zinātniskā darba)

īpatsvars programmā, kas ietver obligātu

un regulāru doktorantu teorētisko

semināru ar doktordarbu vadītāju

un programmas vadības līdzdalību

darba diskutēšanai, vadīšanai un pārraudzībai;

2) līdzīgs uzsvars uz interdisciplināru

studiju un atsevišķu komunikācijas zinātnes jomu

attīstīšanu;3) atšķirīga ir komunikācijas

zinātnes un vadībzinātnes pamatkursu

neiekļaušana programmas

obligātajā daļā

gan obligātajā (komunikācijas pētniecība un

docēšana), gan izvēles daļā

(komunikācija un kultūra; mediju

tiesības; politiskā komunikācija; mediju profesionālisms u.c.);2) līdzīgs uzsvars uz

interdisciplināru studiju un atsevišķu

komunikācijas zinātnes jomu

attīstīšanu saistībā ar biznesu, socioloģiju, psiholoģiju, tiesībām,

starptautiskajām attiecībām u.c.;3) atšķirīga ir programmas

koncentrēšanās, it īpaši izvēles daļā, uz

dažādiem masu (mediālās)

komunikācijas aspektiem (mediju

ētika, mediju vēsture u.c.), nevis uz sabiedriskajām attiecībām kā

vadības funkciju

īpatsvars programmā;

2) līdzīgi obligātie komunikācijas

zinātnes un pētniecības

metodoloģijas pamatkursi, to

apjoms (8 KP) un doktordarba (individuālā

zinātniskā darba) īpatsvars

programmā, kas ietver obligātu


semināru (kopā ar eksāmenu 14 KP);

3) līdzīgs virziens uz interdisciplināru sociālzinātnisko pētniecību un

līdzdalība zemāka līmeņa komunikācijas

studiju programmu realizācijā;

4) atšķirīgs ir lielāks socioloģijas un

mediju īpatsvars programmas saturā iepretī vadībzinātnei un sabiedriskajām

attiecībām BAT programmā

Studiju kursu sadalījums blokos

1) pirmajā gadā komunikācijas

zinātnes pamatzināšanu

paplašināšana un individuālā pētījuma pieteikuma izstrāde;2) paralēli un otrajā

gadā obligātie pētniecībai

sagatavojošie kursi un izvērsta pētījuma

plāna izstrāde;3) trešajā gadā

doktordarba izstrāde

1) obligātā daļa (18 – 24 KP);

2) ierobežotās izvēles daļa (koncentrēšanās

uz diviem studiju virzieniem, katrs 21 –

27 KP);3) brīvās izvēles daļa

(12 KP)

1) obligāti lekciju kursi un semināri (12

KP);2) izvēles kursi (10

KP)

Izvērtējot BAT doktora studiju programmu „Komunikācijas vadība” un Lugāno universitātes (Šveice) doktora studiju programmu „Komunikācijas zinātne”, jāsecina, ka atbilstoši kontinentālās Eiropas, piemēram, Vācijas universitāšu tradīcijām Lugāno universitātes programma ir pilnībā orientēta uz kvalitatīvu individuālo zinātnisko darbu (doktordarbu) kā doktora studiju rezultātu. Tā, piemēram, nav paredzēta pedagoģisko prasmju apguve, komunikācijas zinātnes pamatkursi nav iekļauti programmas obligātajā daļā,

bet tiek docēti maģistra studiju programmas ietvaros, programmas apjoms kredītpunktos vispār netiek norādīts. Toties ļoti līdzīga ir programmas interdisciplinārā ievirze, tās studiju ilgums, mērķis sniegt vērtīgu izglītību komunikācijas praktiķiem, kuri nevēlas nodoties tikai zinātniskajai karjerai, un prasības doktorandiem, lai sagatavotos un veiktu pētniecisko darbu, t. sk. angļu valodas zināšanas, kā arī viņu kontroles un vadības formas, it īpaši – regulārs doktorantu teorētiskais seminārs ar visu doktorantu un doktordarbu vadītāju un programmas vadības līdzdalību.

Izvērtējot BAT doktora studiju programmu „Komunikācijas vadība” un Indiānas universitātes (ASV) doktora studiju programmu „Masu komunikācija”, jāsecina, ka atbilstoši ASV universitāšu tradīcijām Indiānas universitātes programmā doktordarba izstrādei ir salīdzinoši neliels īpatsvars, lielāks uzsvars likts uz pētniecības metodoloģijas apguvi studiju kursu ietvaros un dažādām studiju kontroles formām, kā, piemēram, kvalifikācijas eksāmens, paredzot doktorantu atbirumu vēl pirms doktordarba aizstāvēšanas. Toties ievērojamas līdzības ir programmu studiju kursu izkārtojumā obligātajā un izvēles daļās un orientācijā uz interdiciplinārām studijām, kas Indiānas universitātes programmas gadījumā saskaņotas ar žurnālistikai, nevis sabiedriskajām attiecībām, radniecīgākām nozarēm, jo programma ir tieši masu komunikācijā, un pedagoģisko prasmju un valodas apguvi.

Izvērtējot BAT doktora studiju programmu „Komunikācijas vadība” un Tartu universitātes (Igaunija) doktora studiju programmu „Mediji un komunikācija”, jāsecina, ka šīs programmas pēc struktūras un studiju ilguma ir vislīdzīgākās no visām aplūkotajām. Tās sintezē tiklab lielu doktordarba izstrādes īpatsvaru iegūstamajos kredītpunktos, kā arī virzību uz interdisciplināru sociālzinātnisko pētniecību un pedagoģisko prasmju apguvi. Līdzīgs ir arī nosacījums par angļu valodu kā otru studiju valodu. Tomēr BAT programmā ir divreiz lielāks studiju kursos iegūstamo kredītpunktu apjoms, kas to savukārt tuvina amerikāņu doktorantūras modelim, uz kuru tāpat pārorientējas citur kontinentālajā Eiropā. Atšķirība ir arī, ka līdzās doktorantu teorētiskajam semināram Tartu universitātes programmā kā kontroles forma pirms doktordarba aizstāvēšanas tiek izmantots arī doktora eksāmens. Šī programma vairāk vērsta uz socioloģijas apguvi, kā arī uz medijiem, jo programma ir tieši medijos un komunikācijā. BAT programmā tā vietā ir blakus fokuss jeb specializācija uz vadībzinātni, kuras studiju kursi ietverti programmas obligātajā daļā, līdzīgi piedāvājot arī visai plašu programmas izvēles daļu.

Kopsavilkums:1. BAT doktora studiju programma „Komunikācijas vadība” atbilst

starptautiski un Latvijā pieņemtajai zinātnes nozaru un izglītības klasifikācijai. Vienlaikus tā ir inovatīva komunikācijas zinātnes studiju programma, kas ar specializāciju vadībzinātnē atbilst sabiedrisko attiecību / komunikācijas kā vadības funkcijas izpratnei un ar stipru akadēmisko potenciālu iegūst savu atšķirīgo profilu pētniecībā un darba tirgū.

2. Salīdzinot BAT doktora studiju programmu „Komunikācijas vadība” ar līdzīgām Latvijas, Eiropas, Eiropas Savienības un ASV universitāšu doktora studiju programmām, jāsecina, ka BAT programmas apjoms, kā arī programmas īstenošanas veids ir līdzīgi. Tātad BAT programma

nodrošina līdzvērtīgu izglītības un pētniecības līmeni ar Latvijas, Eiropas, Eiropas Savienības un ASV universitātēm.

2. STUDIJU PROGRAMMAS ANOTĀCIJA UN ORGANIZĀCIJA

Globalizācijas apstākļos organizācijas un sabiedrība arī Latvijā atrodas arvien kompleksākās, nereti starptautiskās, attiecībās, kurās proaktīvai informācijai un komunikācijai ir pieaugoša nozīme, lai sniegtu organizācijai un sabiedrībai orientāciju un caurskatāmību. Caurskatāma, profesionāla komunikācija ir nepieciešams priekšnosacījums atbildīgai uzņēmuma vai jebkuras citas organizācijas vadībai. Tā kā komunikācija un vadība, it īpaši stratēģiskā vadība, praksē ir cieši saistītas, ir nepieciešams tās cieši saistīt arī pētniecībā un visu līmeņu studijās, ieskaitot doktora studijas.

4.1. Studiju programmas mērķi un uzdevumi

Komunikācijas vadības doktora studiju programma ir veidota tā, lai pēc iespējas precīzāk atbilstu Biznesa augstskolas Turība un tās Sabiedrisko attiecību fakultātes mērķiem un uzdevumiem. Doktora studijas ir Biznesa augstskolas Turība akadēmiskā personāla atjaunotnes un attīstības mērķprogrammas sastāvdaļa. Par to liecina divu Komunikācijas zinātņu katedras docētāju (lektori Renāte Cāne un Valdis Tilgalis) studijas šajā programmā.

Studiju programmas stratēģiskais mērķis – komunikācijas zinātnes akadēmiskā potenciāla attīstīšana, saistot to ar organizāciju un sabiedrības vadības prakses vajadzībām, panākot šīs Latvijas zinātnes nozares starptautisku konkurētspēju, kā arī ievērojamu ietekmi uz organizāciju un sabiedrības komunikācijas vadības uzlabošanos.

Studiju programmas vispārējie mērķi:Studējošo sagatavošana patstāvīgai zinātniski pētnieciskai darbībai.Komunikācijas teoriju, komunikācijas vadības un pētnieciskā darba

metožu un iemaņu apguve.Akadēmiskā personāla sagatavošana un pētnieciskās vides veidošana

sabiedrisko attiecību bakalaura un maģistra studiju programmu īstenošanas uzlabošanai augstskolā.

4.2. Studiju programmas uzdevumi

Sagatavot akadēmiski izglītotus sociālo zinātņu speciālistus, kuri spēj patstāvīgi izmantot apgūtās teorētiskās zināšanas un pētnieciskās metodes noteiktu problēmu risināšanā.

Sekmēt komunikācijas speciālistu konkurētspēju nacionālajā un Eiropas darba tirgū un panākt, ka šī konkurētspēja balstās uz labām teorētiskām zināšanām un augstu prasmju līmeni komunikācijā, mediju jomā, sabiedriskajās attiecībās, menedžmentā un mārketingā.

Īstenot mūsdienu zināšanu apguvi komunikācijas teorijās un sociālo pētījumu metodēs, pievēršot uzmanību jaunām teorētiskām pieejām, aktuālu komunikācijas vadības problēmu izpētei un risinājumiem it īpaši Eiropas valstīs, Ziemeļamerikā un Latvijā.

Veicināt interesi par aktuālām Latvijas sabiedrības un Eiropas sociālām problēmām un to risinājumiem, iesaistot programmas īstenošanā vadošos

pētniekus no Latvijas un ārvalstīm, kā arī iesaistot doktorantus BAT Komunikācijas zinātņu katedras veiktajos pētījumos.

Attīstīt radošu kritisku domāšanu, prasmi argumentēti izteikt savu viedokli un aizstāvēt to, tādējādi bagātinot diskusijas par komunikācijas vadības problēmām dažādās jomās.

Pamatjautājumi, kuri tiek akcentēti mērķa sasniegšanai, ir koncentrēti uz studiju programmas kvalitātes nodrošināšanu.

Tas tiek panākts veicot:Akadēmiskā personāla novērtējumu. Katra studiju kursa noslēgumā

doktorantiem ir iespēja izteikt savu viedokli par studiju kursa aktualitāti, pasniegšanas metodiku un pasniedzēja kvalifikāciju.

Studentu apmierinātības līmeņa novērtējumu.Regulāru savstarpēji līdzīgu programmu salīdzināšanas procesu, kuru

rezultātā tiek izdarīti secinājumi programmas pilnveidošanā.Galvenais jautājums, pie kura tiek strādāts sistemātiski visus studiju

gadus, ir programmas konkurētspējas nodrošināšana. Konkurētspējas līmenis tiek izvērtēts, salīdzinot programmas struktūru, studiju metodes un to atbilstību doktorantu prasībām. Juridisko personu dibinātas augstskolas priekšrocības ir, ka iespējams īsā laikā pārkārtot studiju procesu, izstrādāt studiju programmas un atbilstoši darba tirgus pieprasījumam un pētniecības vajadzībām īstenot valstij nepieciešamo speciālistu izglītošanu, lai veicinātu Latvijas tautsaimniecības attīstību.

4.3. Prasības attiecībā uz iepriekšējo izglītību

Studiju programmā tiek uzņemti studenti ar akadēmisko vai profesionālo maģistra grādu sociālajās vai humanitārajās zinātnēs. Pretendentiem uz studijām ir jāiesniedz autorreferāts par izvēlēto pētījuma tēmu, ko atbilstoši augstskolas Doktora studiju nolikumam izvērtē BAT Komunikācijas zinātņu katedrā, kur tiek pieņemts lēmums par pretendenta rekomendēšanu studijām doktorantūrā. Tāpat visiem pretendentiem ir paredzētas pārrunas ar doktora studiju programmas direktoru par izvēlēto pētījuma virzienu un potenciālo promocijas darba vadītāju.

4.4. Piedāvājamās izglītības saturs (programmas obligātās un izvēles daļas)

Programma ir veidota tā, lai tās obligātajā daļā tiktu apgūtas teorētiskās zināšanas un iegūtas pētnieciskās un pedagoģiskās prasmes un iemaņas, kuras veido pilnīgu pamatu patstāvīga zinātniska pētījuma izstrādāšanai komunikācijas zinātnē un vadībā.

Programmas izvēles daļa paver iespēju plašākām un padziļinātām studijām doktorantu pētniecisko interešu jomās.

4.5. Studiju programmas organizācija, studiju programmas plāna atbilstība struktūrvienības mērķiem un uzdevumiem

Studiju procesa organizācijas pamatā likti vairāki principi – pēctecība un secīgums, vispusīgums, obligāto un izvēles kursu saskaņotība, teorijas un prakses sasaiste.

Līdzās metodoloģiskajiem un profilējošajiem studiju kursiem un svešvalodai, programmas plāns atbilstoši doktora studiju programmas specifiskajiem mērķiem un uzdevumiem ietver doktorantu teorētisko semināru un individuālo zinātniski pētniecisko darbu, līdzdalību bakalaura un maģistra studiju realizācijā un doktora darba izstrādi.

Studiju programma atbilstoši tās vispārējiem mērķiem un uzdevumiem (sk. augstāk) tiek īstenota programmas direktora vadībā BAT Sabiedrisko attiecību fakultātē un to īsteno BAT Komunikācijas zinātņu katedra (KZK), atskaitot studiju kursu „Svešvaloda”, ko īsteno BAT Valodu katedra (VK) un “Komerctiesības un komunikācijas tiesības”, ko īsteno BAT Privāto tiesību katedra (PrTK). Studiju programmas vispārējie mērķi un uzdevumi saskan ar minēto struktūrvienību mērķiem un uzdevumiem.

Programmas obligātās un izvēles daļas apjomus un to apguves laika sadalījumu sk. studiju programmas plānā šo akreditācijas pieteikumam pievienoto materiālu ievaddaļā (akreditējamā programma), savukārt apgūstamo torētisko studiju kursu anotācijas – pielikumā. Studiju programma ir veidota tā, lai obligātajā daļā tiktu apgūtas pamata un padziļinātas zināšanas ne vien komunikācijas zinātnē, bet arī vadībzinātnē un abu nozaru saskarē, kā arī doktorantiem kā pētniekiem un pedagogiem nepieciešamās prasmes – it īpaši komunikācijas pētījumu metodes, kvalitatīvās un kvantitatīvās, ieskaitot statistiku, – un attieksmes. Savukārt izvēles daļā ir iekļauti specializāciju kursi.

Augstskola programmas stabilai un veiksmīgai īstenošanai ir noslēgusi sadarbības līgumus ar Rīgas Stradiņa universitāti, kas paredz iespēju programmas doktorantiem aizstāvēt savus promocijas darbus šajā universitātē, ja to tematika atbilst universitātes promocijas padomes kompetencei.

3. STUDIJU PROGRAMMAS PRAKTISKĀ REALIZĀCIJA

Studiju programma tiek īstenota, ievērojot visus Latvijas Republikā pastāvošos normatīvos dokumentus, kas nosaka studiju procesa likumīgumu. Lielākais uzsvars tiks likts uz studiju kursu nodrošinājumu ar metodiskajiem materiāliem, bibliotēkas papildināšanu ar komunikācijas zinātnes nozares nozīmīgāko un jaunāko zinātnisko literatūru un starptautisko zinātnisko žurnālu datu bāzu izmantošanu augstskolas bibliotēkā. Programmas docētāji Biznesa augstskolas Turība izdevniecībā ir sagatavojuši divas mācību grāmatas saviem studiju kursiem (Ainārs Dimants un Stefans Russ-Mols (Stephan Russ-Mohl) par žurnālistiku un Jāko Lehtonens (Jaakko Lehtonen) par riska un krīzes komunikāciju). Pašlaik lielākajā daļā studiju kursu ir pietiekošs nodrošinājums ar dažādiem metodiskajiem materiāliem, kuri studentiem ir pieejami gan papīra formātā katedrā, gan internetā (sk., piem.: http://kalveswikituribai.wetpaint.com/page/BAT+doktorantiem). Šie materiāli tiek pastāvīgi pilnveidoti.

Atbilstoši Biznesa augstskolas Turība realizētajām programmām BAT izdevniecība regulāri izdod grāmatas, ieskaitot komunikācijas un vadības zinātnes literatūru. Grāmatu autori ir gan BAT mācībspēki, gan arī pieaicinātie autori, ieskaitot komunikācijas vadības doktora studiju programmas akadēmisko personālu. BAT bibliotēkā studiju kursiem paredzētā literatūra tiek iepirkta tādā daudzumā, lai katru studentu nodrošinātu ar pamatliteratūru priekšmetā.

Studiju realizācijā tiks plaši izmantotas praktiskās nodarbības, it īpaši gadījumu studijas (case studies).

4.6. Studiju formas

Studijas tiek plānotas:

pilna laika studijas 3,6 gadi,lekcijas notiek darba dienu vakaros.

Studiju formas tiek veidotas atbilstoši tirgus prasībām, lai students maksimāli varētu savienot darbu ar studijām.

4.7. Vērtēšanas sistēma

Galvenie indikatori sistēmā:

1. Sociālais, ekonomiskais, demogrāfiskais konteksts.Strādājošo studentu skaits

2. Resursi, izmaksas.Studentu mācību maksas.Saņemamo stipendiju, kredītu apjoms no Latvijas valsts budžeta.Mācībspēku skaits, tai skaitā:

ar zinātnisko grādu;

http://kalveswikituribai.wetpaint.com/page/BAT+doktorantiem

profesori, asociētie profesori;pamatdarbā strādājošie;pilnā slodzē strādājošie.

Starptautiskās apmaiņās iesaistīto mācībspēku skaits.Administrācija un pārējais pedagoģiskais personāls.Palīgpersonāls.Studentu un mācībspēku skaita attiecība.Telpas.Datori.Pieeja informācijai (bibliotēkas).

3. Studiju process.Studentu skaits.Studentu sadalījums pēc dzimuma.Studentu vecums.Pilna laika, nepilna laika, pilnas intensitātes, nepilnas intensitātes

studējošie.Studentu dotais novērtējums studijām, mācībspēkiem,

administrācijai, palīgpersonālam (vidējais vērtējums aptaujās).Starptautiskās studentu apmaiņās iesaistīto studentu skaits.

4. Rezultāti.Absolventi.

Studijas beigušo attiecība pret studijas uzsākušo skaitu (doktori).

Vidējā atzīme eksāmenos, gala pārbaudījumos

Darba tirgus.Bezdarbnieku skaits.Citā specialitātē strādājošie.Ārvalstīs strādājošie.Ienākumu līmenis.

Studiju programmas realizācija atbilstoši šiem kritērijiem tiek vērtēta katra studiju gada nobeigumā, veikto pētījumu rezultāti tiks iekļauti pašnovērtējuma ziņojumā.

4.8. Pārbaudes formas un kārtība

Pārbaudījumos tiek vērtētas studentu zināšanas, prasmes un iemaņas, kas noteiktas programmā.

Pārbaudījumus iedala kārtējos pārbaudījumos, studiju kursa noslēguma pārbaudījumos, gala pārbaudījumos.

1. Kārtējie pārbaudījumi

Kārtējie pārbaudījumi ir studiju kursa apguves laikā organizētie pārbaudījumi. Kārtējos pārbaudījumus organizē un vada studiju kursa docētājs. Kārtējo pārbaudījumu skaits ir noteikts studiju kursa programmā. Kārtējos pārbaudījumus docētājs vērtē ar atzīmi 10 ballu sistēmā un vērtējumus reģistrē studiju žurnālā. Kārtējo pārbaudījumu veidi ir:

* kontroldarbi,* ziņojumi semināros vai konferencēs,* studiju darbi, kas veicina studiju kursa kvalitatīvu apguvi.

2. Studiju kursa noslēguma pārbaudījumi

Studiju kursa noslēguma pārbaudījumi ir pārbaudījumi, ar ko noslēdzas studiju kursa apguve. Katra studiju kursa noslēguma pārbaudījuma veids ir noteikts studiju programmā. Pārbaudījuma vietu un laiku nosaka konsultāciju un eksāmenu grafiks. Studiju kursa noslēguma pārbaudījumu vērtējumi tiek reģistrēti pārbaudījumu atzīmju lapās un studiju žurnālā.Studiju kursa noslēguma pārbaudījumu veidi ir:

* eksāmeni,* ieskaites.

Eksāmens ir pārbaudījums, kurā novērtē studenta iegūtās zināšanas, prasmes un iemaņas attiecīgajā studiju kursā ar atzīmi 10 ballu sistēmā. Eksāmens ir nokārtots, ja students iegūst atzīmi, kas nav zemāka par 4 ballēm (gandrīz viduvēji). Eksāmenu pieņem studiju kursa docētājs vai cits katedras vadītāja norīkots docētājs.

Ieskaite ir pārbaudījums, kurā, pamatojoties uz kārtējo pārbaudījumu rezultātiem vai / un ieskaites darba rezultātiem, vērtējums ir “ieskaitīts” vai “neieskaitīts”, iekavās norādot vērtējumu 10 ballu sistēmā. Ieskaiti pieņem studiju kursa mācībspēks vai cits katedras vadītāja norīkots mācībspēks.

Ar ieskaiti tiek vērtēta līdzdalība doktorantu teorētiskajā seminārā, kas notiek kopā ar doktordarbu vadītājiem un programmas vadītāju, un individuālais zinātniski pētnieciskais darbs, kā arī līdzdalība BAT sabiedrisko attiecību bakalaura un maģistra studiju programmu realizācijā (pārsvarā studiju darbu vadīšanā bakalaura studiju programmā). Doktorantu teorētiskajā seminārā piedalās visi doktoranti kopā ar saviem promocijas darbu vadītājiem un citiem Komunikācijas zinātņu katedras docētājiem. Tā ietvaros tiek apspriests un analizēts doktorantu paveiktais pētnieciskajā darbā atbilstoši augstskolas Doktora studiju nolikumam (iepriekš – Nolikums par studijām doktora studiju programmās, kas visai sīki reglamentēja doktorantiem izvirzāmās prasības un šajā programmā joprojām tiek konsekventi īstenots; abus nolikumus sk. pielikumā).

Savukārt visu programmas studiju kursu noslēgumā kārtojams eksāmens.

3. Gala pārbaudījumi

Gala pārbaudījumi ir pārbaudījumi, ar ko noslēdzas studiju programmas pilna apguve un pēc kuru nokārtošanas students saņem izglītības dokumentu. Gala pārbaudījumu veidi ir:

* Promocijas eksāmeni

Promocijas eksāmeni studiju programmā notiek atbilstoši augstskolas Doktora studiju nolikumam. Programmas ietvaros tiek kārtoti divi promocijas eksāmeni: zinātnes apakšnozarē (komunikācijas teorijas) un svešvalodā (angļu vai vācu valodā).

* Doktordarba aizstāvēšana

Studiju programmas apguve noslēdzas ar valsts pārbaudījumu. Doktordarba aizstāvēšanas kartību reglamentē nozares promocijas padome.

4.9. Pārbaudījumu formas

Iespējamās pārbaudījumu formas ir:

* rakstisks pārbaudījums,* mutisks pārbaudījums.

Rakstisks pārbaudījums ir pārbaudījums, kurā studenti uz pārbaudījuma jautājumiem atbild vai pārbaudījuma uzdevumu veic rakstiski uz papīra vai pie datora. Rakstiskas formas pārbaudījuma darbi tiek pārbaudīti un vērtēti bez studenta klātbūtnes. Mācībspēks nevērtē studenta mutiskās atbildes uz jautājumiem. Tomēr ir pieļaujami mācībspēka jautājumi, lai precizētu studenta rakstiski veikto uzdevumu vai sniegtās atbildes.

Mutisks pārbaudījums ir pārbaudījums, kurā mācībspēks vērtē studenta mutiskas atbildes un skaidrojumus. Mutiska pārbaudījuma daļa var būt arī uz papīra vai pie datora rakstiski veicams uzdevums.

Studiju kursa noslēguma pārbaudījuma formu nosaka katedra, saskaņojot ar Studiju daļu.

4.10. Kvalitātes vadība

Kvalitātes kontrolei augstskolā ir izveidota kvalitātes vadības sistēma, kas nodrošina visu studiju procesu dokumentālu reglamentāciju un šīs dokumentācijas regulāru aktualizāciju. Lai nodrošinātu efektīvu procesu realizāciju un vadību, augstskolā pastāv iekšējā audita sistēma, kas paredz ikgadējos auditus visās struktūrvienībās.

Lai nodrošinātu nepārtrauktu nodarbību satura kvalitātes kontroli, katedru vadītāji un programmas direktors veic regulāru nodarbību hospitāciju. Hospitācijas gaitā novērotais tiek pārrunāts ar mācībspēku.

2008./2009. studiju gada 2. semestrī tika veikta programmas studentu rakstiska aptauja, kurā piedalījās 2 studenti no 1. studiju gada un 3 studenti no 2. studiju gada. Galvenie aptaujas rezultāti:

1. att. Kāpēc izvēlējāties studēt doktora studiju programmā “Komunikācijas vadība”?

Vērtējums (desmit ballu sistēmā) par docētājiem:

vidējā atzīme – 8,5

Vai apmierina doktora studiju programma “Komunikācijas vadība” (vajadzīgo atzīmēt)?

pilnībā apmierina – 1

drīzāk apmierina – 4

Vai apmierina, ka nodarbības notiek darba dienu vakaros?



Iespēja klausīties viesprofesoru lekcijas un piedalīties viņu vadītajos semināros:pilnībā apmierina – 4


Vai apmierina iespēja prezentēt sava darba rezultātus un piedalīties zinātniskajās konferencēs?



Vai apmierina iespējas publicēt savu pētījumu rezultātus zinātnisku rakstu krājumos?



Vai apmierina sadarbība ar promocijas darba zinātnisko vadītāju?


drīzāk neapmierina – 1

Studijām nepieciešamās literatūras pieejamība Biznesa augstskolas Turība bibliotēkās un datubāzēs



Kopumā vērtējot, vai esat apmierināts, ka izvēlējāties šo studiju programmu:



nevaru pateikt – 2

Vai ir grūtības savienot Jūsu darbu un doktora studijas?

nav nekādu grūtību – 1

diezgan viegli – 1

grūti pateikt – 2

ir grūtības – 1

Cik stundas nedēļā veltāt patstāvīgam darbam doktorantūras studijās?

vairāk nekā 20 h – 2

9 – 3 h – 2

mazāk nekā 3 – 1

Vai pabeigsiet promocijas darba izstrādi doktora studiju programmas apguves laikā?

noteikti – 3

varbūt – 1

nē – 1

Jāsecina, ka doktoranti ir apmierināti ar studiju programmu un tās organizāciju, studiju programmas profils ir tās stiprā puse, savukārt vājākā puse ir sadarbība ar doktora darba vadītāju un promocijas darba izstrāde, kura studentiem attīstās nevienmērīgi. Šajā ziņā tiek liktas cerības uz Eiropas Sociālā fonda mērķstipendijām doktorantūrai, kuras augstskola konkursa kārtībā ir saņēmusi (ESF projekts “Doktora studiju atbalsts Biznesa augstskolā Turība”). Labākajiem doktorantiem tās palīdzēs sekmīgi pabeigt studijas ar aizstāvētu doktora darbu.

Reizi gadā tiek organizētas augstskolas akadēmiskā un vispārējā personāla aptaujas, kurās personāls var izteikt savu viedokli par dažādiem procesiem augstskolā, par vadošo darbinieku profesionalitāti, savas vēlmes attiecībā uz darba organizāciju un motivācijas sistēmas pilnveidošanu, priekšlikumus augstskolas darba pilnveidošanai u.c. Šo aptauju kopsavilkumi ir pieejami Personāla daļā.

Rūpējoties par studentu un darbinieku apmierinātības līmeni, kā arī ieviešot augstskolā citus kvalitātes vadības sistēmas principus, Biznesa augstskola Turība 2002. gadā saņēma Latvijas Kvalitātes balvu mazo un vidējo uzņēmumu grupā.

5. PROGRAMMAS ĪSTENOŠANĀ IESAISTĪTAIS AKADĒMISKAIS PERSONĀLS

Biznesa augstskolas Turība akadēmiskā personāla sastāvs ir veidojies no 1994. gada. Kā jau daudzās augstskolās, arī Biznesa augstskolā Turība ir novērojama akadēmiskā personāla mainība, taču pēdējā laikā stāvoklis stabilizējas un jau 73% pedagoģiskās slodzes izpilda akadēmiskais personāls, kam Biznesa augstskola Turība ir pamatievēlēšanas vieta.

Akadēmisko personālu Biznesa augstskolā Turība ievēl augstskolas Senāts, atbilstoši Augstskolu likumam un Akadēmiskā personāla vēlēšanu nolikumam. Pirms vēlēšanām augstskola publiski izsludina konkursu. Senāta sēdēs akadēmiskā personāla vēlēšanas ir aizklātas, vēlēšanu gaitu un rezultātus protokolē. Pēc ievēlēšanas Biznesa augstskola Turība ar akadēmisko personālu slēdz darba līgumus.

Biznesa augstskola Turība lielu vērību pievērš akadēmiskā personāla kvalifikācijas paaugstināšanai un profesionālās meistarības pilnveidošanai. Augstskolā izstrādāta un tiek realizēta akadēmiskā personāla tālākizglītības sistēma. Mācību spēku kvalifikācijas paaugstināšanas un izglītības turpināšanas sistēma ietver:

pārrunas un konsultācijas katedru sēdēs un ikdienas darbā; starpkatedru metodiskos seminārus; nozares kursus un seminārus; profesionālās meistarības paaugstināšanas kursus; studijas maģistrantūrā un doktorantūrā.Pamatdarbā strādājošam akadēmiskajam personālam kvalifikācijas

paaugstināšana tiek apmaksāta, bet studijas maģistrantūrā un doktorantūrā – kreditētas. Kredīts tiek dzēsts, mācībspēkam Biznesa augstskolā Turība nostrādājot noteiktu laiku. Šo iespēju izmanto arī doktora studiju programmas “Komunikācijas vadība” studenti. Mācībspēki regulāri uzstājas ar ziņojumiem konferencēs, apmeklē kursus un seminārus par nozares tēmām, tādā veidā daloties pieredzē un papildinot zināšanas par aktuālajiem jautājumiem nozarē, stiprinot saiti starp teoriju un praksi. Līdz ar starptautiskās sadarbības aktivizēšanos pasniedzēji viesojas ar vieslekcijām arī ārvalstu augstskolās. Mācībspēki praktiķi savas pedagoģiskās zināšanas un prasmes pilnveido katedru un starpkatedru metodiskajos semināros. Mācībspēku vadītās nodarbības regulāri tiek hospitētas, un novērojumi pārrunāti ar pašu mācībspēku. Augstskolā regulāri notiek arī studentu aptaujas ar mācībspēku darba vērtējumu, kas tiek ņemtas vērā profesionālā snieguma pilnveidošanā.

Kopumā programmas realizācijā iesaistīts 21 docētājs (sk. 2. tabulu).

2. tab. Programmā iesaistītie docētāji

Nr. p. k.

Vārds, uzvārds Zinātniskais grāds, pamatievēlēšanas vieta vai viespasniedzējs

Docējamais studiju kurss (iekavās norādīta attiecīgā studiju programmas sastāvdaļa – obligātā (A) vai brīvās izvēles (C) daļa)

1. Jāko Lehtonens (Jaakko Lehtonen)

Dr. phil., prof., pamatievēlēšanas vieta

Integrētā mārketinga komunikācija (A daļa), Riska un krīzes komunikācija (C daļa), Zinātniskās

darbības metodoloģija un pētījumu metodes (A daļa)

2. Gundars Ķeniņš-Kings (Gundar J. King)

PhD, Dr. hab. oec., prof., viespasniedzējs

Stratēģisko jautājumu menedžments un komunikācijas vadības modeļi (A daļa)

3. Ieva Kalve Dr. oec., doc., pamatvievēlēsānas vieta


4. Andris Pētersons Dr. sc. soc., doc., pamatievēlēšanas vieta


5. Jānis Načisčionis Dr. iur., prof., pamatievēlēšanas vieta

Valsts pārvalde un valdības komunikācija (A daļa), Komerctiesības un komunikācijas tiesības (C daļa)

6. Stefans Russ-Mols (Stephan Russ-Mohl)

Dr. rer. soc., prof., viespasniedzējs

Sabiedrisko attiecību un žurnālistikas interakcijas ekonomiskā analīze (C daļa)

7. Mārtiņš Boiko Dr. phil., Dr. filol., prof., viespasniedzējs

Zinātniskās darbības metodoloģija un pētījumu metodes (A daļa)

8. Ainārs Dimants Dr. phil., asoc. prof., pamatievēlēšanas vieta

Mūsdienu komunikācijas teorijas (A daļa), Komunikācijas zinātne un žurnālistika (C daļa)

9. Deniss Hanovs Dr. art., asoc. prof., viespasniedzējs

Valsts pārvalde un valdības komunikācija (A daļa), Reklāmas un brendu vadība (C daļa)

10. Sergejs Kruks Dr. phil., asoc. prof., viespasniedzējs

Mūsdienu komunikācijas teorijas (A daļa), Biznesa komunikācijas kultūras (A daļa)

11. Marlīze Princinga (Marlis Prinzing)

Dr. rer.pol., viespasniedzēja

Biznesa komunikācijas kultūras (A daļa)

12. Aldis Baumanis Dr. paed., asoc. prof., pamatievēlēšanas vieta

Augstskolu pedagoģija un vadība (A daļa)

13. Valdis Blūzma Dr. hist., prof., pamatievēlēšanas vieta

Starptautiskā politika un komunikācija (C daļa)

14. Jānis Broks Dr. phil., asoc. prof., pamatievēlēšanas vieta

Mūsdienu sociālie procesi un sabiedrības vadība (C daļa), Zinātniskās darbības metodoloģija un pētījumu metodes (A daļa)

15. Guntis Zemītis Dr. hist., asoc. prof., pamatievēlēšanas vieta

Starptautiskā politika un komunikācija (C daļa)

16. Vilis Daberts Dr. phil., asoc. prof., viespasniedzējs

Zinātniskās darbības metodoloģija un pētījumu metodes (A daļa)

17. Sandra Mihailova Dr. psych., asoc. prof., viespasniedzējs

Augstskolu pedagoģija un vadība (A daļa)

18. Anna Ābeltiņa Dr. oec., asoc. prof., pamatievēlēšanas vieta

Zināšanu un inovāciju menedžments (A daļa)

19. Daina Škuškovnika Dr. psych., doc., pamatievēlēšanas vieta

Vadības un komunikācijas psiholoģija (A daļa)

20. Ineta Lūka Dr. paed., doc., pamatievēlēšanas vieta

Svešvaloda (A daļa)

21. Aija Poikāne-Daumke Dr. phil., viespasniedzēja

Svešvaloda (A daļa)

Programmas īstenošanā iesaistīto akadēmisko personālu veido (sk. Biznesa augstskolas Turība Personāla daļas uzziņu pielikumā):

- akadēmiskais personāls ar doktora zinātnisko grādu – 21;- akadēmiskais personāls pamatdarbā (pamatievēlēšanas vieta) – 12;- programmas obligāto daļu īstenojošais akadēmiskais personāls

pamatdarbā (pamatievēlēšanas vieta) – 10 (no 17);- komunikācijas zinātnes profesori un asociētie profesori – 5 (Jāko

Lehtonens (Jaakko Lehtonen), Stefans Russ-Mols (Stephan Russ-Mohl), Ainārs Dimants, Deniss Hanovs, Sergejs Kruks);

- komunikācijas zinātnes profesori un asociētie profesori pamatdarbā (pamatievēlēšanas vieta) – 2 (Jāko Lehtonens (Jaakko Lehtonen), Ainārs Dimants);

- profesori un asociētie profesori pamatdarbā (pamatievēlēšanas vieta) – 8 (Valdis Blūzma, Jāko Lehtonens (Jaakko Lehtonen), Jānis Načisčionis, Anna Ābeltiņa, Aldis Baumanis, Jānis Broks, Ainārs Dimants, Guntis Zemītis);

- docenti pamatdarbā – 4 (Ieva Kalve, Ineta Lūka, Andris Pētersons, Daina Škuškovnika).Akadēmiskā personāla atlases, atjaunošanas, apmācības un attīstības

politikas galvenie virzieni nākamajiem sešiem gadiem:- pilnveidot metodisko darbu ar promocijas darbu vadītājiem, ieskaitot

tos, kuri programmā ir blakusdarbā, aktivizēt viņu līdzdalību ne tikai doktorantu teorētiskajos semināros, bet arī programmas tālākajā attīstīšanā, stiprinot programmas un tās akadēmiskā personāla interdisciplināro profilu ar fokusu uz komunikācijas zinātni;

- pastiprināti iesaistīt programmas akadēmisko personālu no dažādām Biznesa augstskolas Turība katedrām kopīgos komunikācijas pētījumu projektos, tādējādi attīstot produktīvu sinerģiju, kompetenci un ekspertīzi komunikācijas vadībā, kā arī dodot iespēju tajos piedalīties arī doktorantūras studentiem (piem., latviešu valodas komunikācijas terminu vārdnīcas izstrāde);

- piesaistīt programmas akadēmiskajam personālam jaunus mācībspēkus ar doktora grādu komunikācijas zinātnē, kuri var docēt studiju kursus latviešu valodā (piem., 2009. gadā Džordžijas

universitātē (ASV) doktora grādu sabiedriskajās attiecībās ieguvusi Baiba Pētersone, ar kuru ievadītas attiecīgas sarunas);

- turpināt sadarbību programmas īstenošanā ar Rīgas Stradiņa universitātes mācībspēkiem, t.sk. ar jauniem doktoriem, kuri aizstāvējuši promocijas darbus par komunikācijas tematiku (piem., iespējams, Anda Rožukalne, kura jau docējusi blakusdarbā BAT Komunikācijas zinātņu katedrā);

- attīstīt aizsākto sadarbību arī ar citu Latvijas augstskolu docētājiem, it īpaši kā ar potenciāliem promocijas darbu vadītājiem (piem., tāda varētu būt komunikācijas zinātniece, Liepājas Universitātes vadošā pētniece Sandra Veinberga).

5.1. Akadēmiskā personāla zinātniskā darbība un pētnieciskie virzieni

Biznesa augstskolas Turība akadēmiskais personāls aktīvi iesaistās zinātniskajā un pētniecības darbā. Lai veicinātu zinātnisko darbību augstskolā un Latvijā, Biznesa augstskola Turība katru gadu organizē starptautiskas zinātniski pētnieciskas konferences.

Akadēmiskā personāla pētnieciskais darbs tiek veicināts un atbalstīts. Pētījumus akadēmiskais personāls prezentē gan ikgadējās BAT starptautiskajās zinātniskajās konferencēs, gan arī citu Latvijas vai ārzemju augstskolu konferencēs. Dalība šajās konferencēs akadēmiskajam personālam tiek apmaksāta. Katru gadu ar rektora rīkojumu tiek apstiprināts BAT zinātniskā darba plāns.

Augstskolā pastāv arī iekšējo zinātnisko grantu sistēma. Ar komunikācijas vadības doktora studiju programmu saistītie

zinātniskie pētījumi un jaunrade skatāmi saistībā ar konkrēto pasniedzēju iepriekšējo darbību. Pievienotajā 3. tabulā redzama programmas docētāju nozīmīgāko darbu publicēšanas aktivitāte pēdējos 6 gados, pilna informācija iekļauta pasniedzēju CV, kas ir pievienoti akreditācijas pieteikumam.

3. tab. Akadēmiskā personāla nozīmīgākās zinātniskās publikācijas (pēdējos 6 gados)

Vārds, uzvārds Gads Zinātniskās publikācijasJāko Lehtonens

(Jaakko Lehtonen)2009 Riski- ja kriisiviestinnän perusteet [Fundamentals of risk

and crisis communication]. Helsinki: Finnish Advertisers’ Association

2008 Kyberavaruus ja organisaatiotiedottamisen haasteet [Cyberspace and the challenges of organizational communication]. Aula, Pekka (toim.). Kivi vai katedraali: Organisaatioviestintä teoriasta käytäntöön. Helsinki: Infor, 138-150

2008 Risks and crises in virtual publicity – can publicity crises be prevented by public relations in cyberspace. Zerfass, A.; van Ruler, B.; Shiramesh, K. (eds.). Public Relations Research: European and International Perspectives and Innovations. Wiesbaden: VS Verlag, 305-312

2007 The drug scandal in Lahti and its consequences for the Finnish winter sports [in Bulgarian]. Zlateva, Minka; Petkova, Diana (eds.). Communication, sport and culture. Sofia: St. Kliment Ohridski University, Faculty of Journalism and Mass Media, 171-176

2007 Country image and Consumer Nationalism: Case Arla and the Mohammed Cartoons Episode. Schmidt, Christopher; Neuendorff, Dagmar (Hrsg.). Sprache, Kultur und Zielgruppen: Bedingungsgrössen für die Kommunikationsgestaltung in der Wirtschaft. Europäische Kulturen in der Wirtschaftskommunikation, 11. Wiesbaden: Deutscher Universitäts-Verlag, 127-138

2007 Rohkem kui sõnad. Metslang, Helle; Langemets, Margit; Sepper, Maria-Maren (toim.). Eesti rakenduslingvistika ühingu aastaraamat 2007. Eesti Keele Sihtasutus, 211-220

2006 Risks of Publicity [in Bulgarian]2006 Country Image, Reputation, Fame: Does it matter?:

Finnish Cuisine, Berlusconi and Chirac. Aalto, Nancy; Reuter, Ewald (eds.). Aspects of Intercultural Dialogue: Theory, Research, Applications. Köln: Saxa Verlag, 321-330

2005 Petkova, Diana; Lehtonen, Jaakko. National Identities and Images: Bulgarian-Finnish Attitudes and Perceptions. Publications of the Department of Communication, 28. University of Jyväskylä

2005 Petkova, Diana; Lehtonen, Jaakko (eds.). Cultural Identity in an Intercultural Context. Publications of the Department of Communication, 27. University of Jyväskylä

2005 Stereotypes and collective identification. Pp. 67-94 in: Petkova, Diana; Lehtonen, Jaakko (eds.). Cultural Identity in an Intercultural Context. Publication of the Department of Communication, 27. University of Jyväskylä

2004 Kriisiviestintää vai riskien hallintaa? [Crisis communication or risk management?]. Economic Trends, 1, 46-48

2004 Finland. van Ruler, Betteke; Vercic, Dejan (eds.). Public Relations and Communication Management in Europe. The Hague: Mouton de Gruyter, 107-119

2004 Kulturelle Rahmenbedingungen in der europäischen Diskussion über Unternehmensreputation und soziale Verantwortung. Janich, Nina (Hrsg.). Unternehmenskultur in der Diskussion: Beiträge zwischen Theorie und Praxis. Europäische Kulturen in der Wirtschaftskommunikation, 6. Wiesbaden, 6-13

2004 Rámkové kulturni podminky v evropské diskuzi o reputaci podniku a sociální odpovednosti. Mit interkulturellem Wissen zum Unternehmenserfolg. Unternehmenskultur & Unternehmenserfolg, 2. Goethe-Institut Prag; Wirtschaftsuniversität VSE Prag, 133-141

2004 Yhteiskuntavastuu ja vastuun viestit. Harjula, Liisa (toim.). Jyväskylän yliopiston maisteri- ja tohtoripromootio 22.5.2004. Jyväskylän yliopisto, 9-19

2004 Beyond Civil Society. Barthel, Henner; Carragee, Kevin M. (eds.). Communication and Political Change. St. Ingbert: Röhrig Universitätsverlag, 145-161

2004 The Bulgarians as Democrats or Bulgarian-Finnish Reading of Albert Hämäläinen’s Article “In the land of the absolute democracy”. Lehtonen, Jaakko; Petkova, Diana. Annuaire de l´universite de Sofia St. Kliment Ohridski. Tome 10. Sofia: Presses universitaires St. Kliment Ohridski, 73-81

2003 Yritysviestinnän kriisi? Maine, 1, 17-18Gundars Ķeniņš-Kings (Gundar J.

2005 Finnie, Bruce W.; Gibson, Linda K.; King, Gundar J. Freedom, Market Economies and Social Responsibility.

King) EBS Review, 2/202004 Saimnieciskie apsvērumi Latvijas tālākai izaugsmei. Rīga:

Biznesa partneri2004 King, Gundar J.; Vanags, Edvīns; Vilka, Inga; McNabb,

David. Local Government Reforms in Latvia: 1990 - 2003: Transition to a Democratic Society. Public Administration: An International Quarterly [Blackwell], 82/4, 932-950

2004 King, Gundar J.; Finnie, Bruce W. Corruption and Economic Development on the Baltic Littoral: Focus on Latvia. Journal of Baltic Studies, 35/4, 329-345

2003 King, Gundar J.; Barnowe, J. Thad. Competition and Cooperation: Managerial Values and Social Capital on the Baltic Rim. Lituanus: Lithuanian Quarterly Journal of Arts and Sciences, 49/3

Jānis Načisčionis 2007 Lestrade, E.; Načisčionis, J. The Developing Securitization Market in the Baltics and Central and Eastern Europe. European Newsletter [Sweet and Maxwell], 10

2007 Competence of the Competition Council of the Republic of Latvia. Mykolas Romeris universitetas: Jurisprudencija, 6 (96)

2006 Administratīvo tiesību avoti. Rīga: Biznesa augstskola Turība

2004 Speciālie termini, to piemērošana administratīvās tiesībās. Rīga: Latvijas Policijas akadēmija

2004 Πублично-правовые договора. Закон и жизнь: Международный научно-практический правовой журнал [Молдова], cентябрь

2004 Kompetences teorētiskie un tiesiskie aspekti. Administratīvā un Kriminālā Justīcija, 3/4

2003 Administratīvās tiesības: Papildinātais izdevums. Rīga: Latvijas Vēstnesis

2003 Publisko tiesību līgums. Rēzekne: Rēzeknes Augstskola2003 Publiskās pārvaldes pilnveide. Rīga: Latvijas Policijas

akadēmija2003 Par konstitucionālās un administratīvās tiesvedības

robežām: Kāds ir vērtējums no tiesiskuma viedokļa. Jurista Vārds, Nr. 41

Stefans Russ-Mols(Stephan Russ-

Mohl)

2009 Dimants, Ainārs; Russ-Mols, Stefans. Žurnālistika: Mācību un rokasgrāmata. Rīga: Biznesa augstskola Turība

2005 Fengler, Susanne; Russ-Mohl, Stephan. Der Journalist als “Homo oeconomicus”. Konstanz: UVK

2003 Journalismus: Das Lehr- und Handbuch. Frankfurt: F.A.Z.-Institut für Management-, Markt- und Medieninformationen

Mārtiņš Boiko 2006 Latviešu muzikoloģija/mūzikas zinātne. Vēsture un problēmas. Meklējumi un atradumi 2006. Rīga: Zinātne, 7-29

2005 Totenoffizium, Jesuiten und heidnische Seelenspeisungen in Südostlettland. Müns, Heike (Hrsg.). Musik und Migration in Ostmitteleuropa. Schriften des Bundesinstituts für Kultur und Geschichte der Deutschen im östlichen Europa, 23. München: R. Oldenburg Verlag, 61-79

2004 Garīgās vārsmas: Piezīmes par kāda vecticībnieku tradicionālās mūzikas žanra vēsturi un tagadni. Meklējumi un atradumi 2004. Rīga: Zinātne, 9-20

2003 Latviešu teikto dziesmu melodiskā veidojuma tehnikas. Rīga: LU Litratūras, folkloras un mākslas institūts; Musica Baltica

Ainārs Dimants 2009 Dimants, Ainārs; Russ-Mols, Stefans. Žurnālistika: Mācību un rokasgrāmata. Rīga: Biznesa augstskola Turība

2008 The role of Scandinavian investments for the re-integration of Latvian media in the North/Central European model of media system. Vilnius University: Informacijos mokslai, Vol. 47, 37-43

2008 Redakcionālā autonomija kā korporatīvā sociālā atbildība mediju uzņēmējdarbībā. Akadēmiskā Dzīve, Nr. 45, 36-39

2008 The Latvian Public Service Broadcasting on the Way of Differentiation from the Political to the Media System. Abstracts: Media and Global Divides (IAMCR World Congress, Stockholm, 20 - 25 July 2008). Stockholm: Organizing Committee for the IAMCR Congress 2008, 461

2007 Nenotikusī atgriešanās Eiropā. Latvija Eiropas Savienībā, Nr. 8, 30-31

2007 Kas notiek ziņu žurnālistikā. Akadēmiskā Dzīve, Nr. 44, 113-114

2007 Transparenz im Mediensektor: Erfahrung in Lettland und im Europa. Reetz, Axel (Hrsg.): Aktuelle Probleme postsozialistischer Länder: Das Beispiel Lettland. Wittenbach-SG : Wilhelm Surbir, 129-133

2007 Latvia’s Russian-language Newspapers and its Readers. Die Baltische Region zwischen Deutschland und Russland : Abhängigkeit und Unabhängigkeit in Vergangenheit und Gegenwart / The Baltic Region between Germany and Russia : Dependence and Independence in Past and Present (7th Conference on Baltic Studies in Europe, Nordost-Institut, Lüneburg, Germany 8 - 10 June 2007). Lüneburg, 40

2006 Augsts lidojums un sapīšanās uz zemes [Recenzija par Sandras Veinbergas grāmatu „Masmediji: Prese, radio un televīzija” (Rīga: Zvaigzne ABC, 358 lpp.)] Akadēmiskā Dzīve, Nr. 43, 113-115

2006 Mediju īpašumu caurskatāmība: pieredze Latvijā un Eiropā. In: Biznesa augstskola Turība (rīk.): Īpašums, tā apgrūtinājumi: problēmas, risinājumi, iespējas: 7. starptautiskā zinātniskā konference (Rīga, 2006. gada 2. jūnijs): Rakstu krājums. Rīga: Biznesa augstskola Turība, 231-234

2006 Mediju sabiedriskā atbildība – ko tas nozīmē Latvijā. Akadēmiskā Dzīve, Nr. 42, 63-67

2005 Vilis Lācis – preses karaļa pavalstnieks vai nedemokrātisku režīmu balsts. Gūtmane, Margita (sast.): 100 gadu kopā ar Vili Lāci: konferences materiāli (2004. gada 25. maijs, Rīga). Rīga: Zinātne, 18-23

2005 Editorial Censorship in the Baltic and Norwegian Newspapers. Bærug, Richard (ed.). The Baltic Media World. Rīga, 121-144

2004 Pašcenzūra pret paškontroli Latvijas presē: Mediju pētījuma atklājumi. Valmiera: Vidzemes Augstskola

2004 The Future of Latvia’s Mass Media in Enlarged Europe. In: Jundzis, Tālavs (ed.). Latvia in Europe: Visions of the Future: Collection of Articles. Riga: Baltic Center for Strategic Studies, Latvian Academy of Sciences, 334-352

2004 Latvijas masu mediju nākotne paplašinātajā Eiropā. Jundzis, Tālavs (red.). Latvija Eiropā: nākotnes vīzijas: Rakstu krājums. Rīga: LZA Baltijas stratēģisko pētījumu centrs, 295-312

2003 Die Entwicklung der Massenmedien in Lettland nach der

zweiten Unabhängigkeit [Dissertation, Freie Universität Berlin] http://www.diss.fu-berlin.de/2003/330

Deniss Hanovs 2008 Globalizācijas kritiskie diskursi: neomarksistiskais, konservatīvais un estētiskais antiglobālisms. Daugavpils Universitātes reģionālais ziņojums, 3.

2008 Cita zeme: Latgales reģions K. Ulmaņa autoritārā režīma diskursā par tautas vienotību. Latgale kā kultūras pierobeža. Daugavpils Universitāte, Komparatīvistikas institūts, Akadēmiskais apgāds “Saule”, 181-190

2007 Citādais – Svešais – Ienaidnieks. Filozofija, vēsture: Rēzeknes Augstskolas rakstu krājums, 4. Rēzekne

2007 Subkultūra vai kontrkultūra?: Pārdomas par protesta kultūrām. Hanovs, D. (red.) Ceļojums uz Citādo: Subkultūras pilsētas vidē. Rīga: Dialogi, 9-24

2006 Patērētāju kopiena un tās robežas Latvijā – everyone is invited? Expanding Borders: Communities and Identities / Robežu paplašināšana: identitātes un kopienas: Proceedings of the International Conference (Riga, November 9-11, 2005) / Starptautiskās konferences ziņojumi (Rīga, 2005. gada 9. - 12. novembris). Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 148-162

2006 Hanovs, Deniss; Vinnika, Irina. Krievvalodīgie Latvijā: diasporas kultūras atmiņas saturs un veidošanas tehnoloģijas. Expanding Borders: Communities and Identities / Robežu paplašināšana: identitātes un kopienas: Proceedings of the International Conference (Riga, November 9-11, 2005) / Starptautiskās konferences ziņojumi (Rīga, 2005. gada 9. - 12. novembris). Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 185-208

2006 “Cēlais ienaidnieks” – musulmaņu kultūras tēli Rietumu mediju diskursā. Tēraudkalns, V.; Skulte, I.; Hanovs, D. (red.). Antisemītisms un islamofobija Latvijā – pagātne, aktuālā situācija, risinājumi. Rīga, 39-52

2005 Hanovs, Deniss (red.). Izglītības, dialoga un līdzdalības loma sabiedrības integrācijas procesa veicināšanā, 2. Rīga, 17-21, 26-46, 48-56, 72-76

2004 Das bürgerliche Riga: Die Rezeption der baltischen Metropole in der lettischen bürgerlichen Presse am Ende des 19. Jahrhunderts und zu Beginn des 20. Jahrhunderts. Riga im Prozess der Modernisierung. Marburg: Verlag Herder-Institut, 124-136

2004 Garlieb Helwig Merkel: National Heroes and Rituals. Kultūru Krustpunkti, 1. Rīga: Latvijas Kultūras akadēmija, 9-29

2004 National movement in Latvia in the 19th century – the nation as a quasi religion. Religion and political Change in Europe. Pisa: Universita di Pisa, 131-145

2004 Globalizācija un publiskās informācijas telpa Latvijā: atbilžu varianti. Bībele: raksti, teksts, kultūrvide, 3. Rīga, 126-145

2004 Pilsonības nācija: „Baltijas Vēstnesis” 1868. - 1906. Rīga: ELPA

Sergejs Kruks 2006 Šulmane, Ilze; Kruks, Sergejs. Neiecietības izpausmes un iecietības veicināšana Latvijā: Laikrakstu publikāciju un publiskā diskursa analīze (2004./2005. gads). Rīga: ĪUMSILS

2005 Radiožurnālistika. Rīga: Valters un Rapa.2005 Television across Europe: regulation, policy and

independence. Latvia. Monitoring television across

http://www.diss.fu-berlin.de/2003/330

Europe. Budapest: Open Society Institute2005 Televīzija Eiropā: likumdošana, politika un neatkarība.

Latvija. Televīzija Eiropā: likumdošana, politika un neatkarība. Budapest: Open Society Institute, 179-236

2005 Kruks, Sergejs; Šulmane, Ilze. Mass media in democracy. Rozenvalds, J. (ed.). How democratic is Latvia: Audit of Democracy. Riga: University of Latvia

2005 Kruks, Sergejs; Šulmane, Ilze. Plašsaziņas līdzekļi demokrātiskā sabiedrībā. Rozenvalds, J. (red.). Cik demokrātiska ir Latvija: Demokrātijas audits. Rīga: Latvijas Universitāte, 139-151

2005 Identitātes nepārtrauktības un realitātes mainīguma reprezentācijas dilemma: pagātnes un tagadnes interdiskursīvā mijiedarbība. Letonika, Nr. 13, 5-15

2005 „Latvians” and „Latvia’s residents”: Representation of National identity in Public and private Discourses. Acta Universitatis Latviensis (Political Science), 680, 101-110

2005 Information Flow In the Soviet Union: Synergetic Approach. Ozoliņa, Ž. (ed.). Negotiating Futures – States, Societies and the World. Riga: LU Akadēmiskais apgāds, 89-98

2004 The Latvian Epic Lāčplēsis: Pass-partout ideology, Traumatic Imagination of Community. Journal of Folklore Research, 41 (1), 1-32

Aldis Baumanis 2008 Factors influencing the number of teachers and the possibilities of forecasting them. 10th International Conference on Education. 26 - 29 May 2008, Athens, Greece. Athens Institute for Education and Reseaerch

2008 Skolotāju skaitu ietekmējošo faktoru kopums. Darba tirgus sociālie un ekonomiskie izaicinājumi. Rīga: Biznesa augstskola Turība

2005 The Tendencies and Regularities in Private Higher Education in the Transition Economy. Private Higher Education Establishments in Europe – The present condition and prospects of development. Bialystok, 155-164

2005 Izdevumi izglītībai un to nozīme sociāli ekonomiskajā attīstībā. Uzņēmējdarbības iespējas, problēmas un to risinājumi globalizācijas apstākļos. Rīga, 21-31

2003 The Development of Education: The Latvian Experience. Economic Issues Theory and Application with Reference to Ukraine. Halifax, 59-72

Valdis Blūzma 2008 Nevardarbīgā pretošanās: Latvijas neatkarības atgūšanas ceļš 1945 - 1991. Rīga: LZA [kopā ar līdzautoriem T. Jundzi, J. Riekstiņu, H. Strodu, Dž. Šārpu], 225-376

2008 Konstitucionālo tiesību elementi Senlatvijas teritorijā līdz Livonijas periodam. Latvijas Vēsture, Nr. 1 (69), 67- 76, Nr. 2 (70), 5-12

2008 Grāmata Lisabonas līgums un Eiropas Savienības konstitucionālie pamati. [Recenzija par E.B. Dekšņa grāmatu Lisabonas līgums un Eiropas Savienības konstitucionālie pamati.] Likums un Tiesības, 10. sēj., Nr. 2 (102), 62-63

2008 Latvijas konstitucionālo tiesību vēstures teorētiskās problēmas. Jurista Vārds, Nr. 22 (527), 2-11, Nr. 23 (528), 16-21

2008 Рецензия на новый сборник документов В. Гущина о преступлениях нацистов в Латвии. Русский мир и Латвия: Осознание множественности миров, ХII.

Рига, 58-632007 Ārvalstu tiesību vēstures avoti. Rīga: Turība [kopā ar

līdzautoriem S. Osipovu, G. Zemīti], 5-38, 41- 92, 188-218, 286-303, 341-350

2007 Eiropas tiesības. 2., papild. izd. R.: Juridiskā koledža [kopā ar līdzautoriem A. Buku, K. Jarinovsku, E.B. Deksni, E. Levitu, I. Jundzi, T. Jundzi], 18-25, 114-143, 210-284, 298-322, 344-349, 457-473, 596-609

2006 Latvijas tiesību avoti: Teksti un komentāri. 2. sēj.: Poļu un zviedru laiku tiesību avoti. R.: Juridiskā koledža [kopā ar līdzautoriem R. Apsīti, J. Lazdiņu], 7-188, 369-398, 404-408

2006 Role of Informal Non-governmental Organizations at the Initial Stage of the Renewal of Independence of Latvia (during the Third Awakening Period 1986 - 1989). Development of Democracy: Experience in the Baltic States and Taiwan: Proceedings and Materials of the International Conference on 21 - 22 August 2006, Riga, Latvia. Riga, 98-117

2006 Neformālās organizācijas – nevardarbīgās pretošanās aizsācējas Latvijā Atmodas sākumposmā (1986 - 1989). Nevardarbīgā pretošanās: Latvijas pieredze. Rīga: LZA, 49-59

2005 Проблемы конституционого права Латвии в период осуществления правовой реформы. Балтийский юридический журнал, 1 (5), 16-22

2004 Eiropas tiesības. Rīga: Juridiskā koledža [kopā ar līdzautoriem A. Buku, K. Jarinovsku, E. B. Deksni, E. Levitu, T. Jundzi], 53-79, 129-166, 195- 219, 270- 298, 370-381

2004 Konstitucionālo tiesību problēmas Latvijā tiesību reformas laikā (1991 - 2003). Latvija ceļā uz demokrātiju 1987 - 2003: Starptautiskā zinātniskā konference „Postkomunistiskā transformācija un demokratizācijas process Latvijā 1987. - 2003. gads” 2003. gada 17. - 18.oktobrī. Rīga, 34-39

2004 Fundamentāla starpkaru perioda Latvijas Republikas vēsture. [Recenzija par monogrāfiju 20. gadsimta Latvijas vēsture, 2. sēj. Rīga: Latvijas Vēstures institūta apgāds, 2003]. Latvijas Vēsture, Nr. 3 (55), 104-112

2004 Konstitucionālo tiesību problēmas Latvijā tiesību reformas laikā (1991 - 2003). Latvija ceļā uz demokrātiju 1987 - 2003. Rīga, 34-39

2003 K вопросу о периодизации истории права. Балтийский юридический журнал, 1/2, 3-9

2003 Seeds of Rule of Law in Latvia in the Context of the European Legal Culture. Politics and Law in the Context of the European Integration: Proceedings of the international conference 14 - 15 February 2003. Riga: Baltic Centre for Strategic Studies, 56-65

Jānis Broks 2008 Tiesības filosofija: Doktrīnas, koncepcijas, diskursi. 2., papild. un pilnv. izd. Rīga: Biznesa augstskola Turība

2008 Darbs kā vērtība mainīgajā pasaulē. Darba tirgus sociālie un ekonomiskie izaicinājumi: BAT 9. starptautiskā zinātniskā konference: Rakstu krājums. Rīga: Biznesa augstskola Turība

2008 Kam vajadzīgi aizliegumi? Akadēmiskā Dzīve, Nr. 45, 45-53

2007 Tūrisma produktu antropoģenēze. Jauni tūrisma produkti

reģionu attīstībai: BAT 8. starptautiskā zinātniskā konference: Rakstu krājums. Rīga: Biznesa augstskola Turība

2007 Nihilisma modalitātes tiesībā. RTU Zinātniskie Raksti. Sēr. 8.: Humanitārās un sociālās zinātnes. 12. sēj. Rīga: RTU, 83-95

2006 Brīvības sākotnes un perspektīvas. Boazs, D. Pasaules filosofiskā doma labklājības formulas meklējumos. Rīga: Biznesa augstskola Turība, 6-14

2006 Atstumtības problēma tiesībā. RSU Eiropas studiju fakultātes starptautiskās akadēmiskā personāla konferences materiāli. Rīga, 16-17

2006 Īpašuma antropoloģiskās dimensijas. Īpašums, tā apgrūtinājumi: problēmas, risinājumi, iespējas: BAT 7. starptautiskā zinātniskā konference: Rakstu krājums. Rīga, 169-175

2006 Boazs, D. Pasaules filosofiskā doma labklājības formulas meklējumos. Rīga: BAT [redaktors, redakcijas piezīmes un paskaidrojumi]

2005 Taisnības un likumības argumenti tiesībā. RTU Zinātniskie Raksti. Sēr. 8: Humanitārās un sociālās zinātnes. Rīga: RTU, 121-132

2005 Klusuma esamība. Klusēšanas un klusuma semantika. Psiholoģisko pētījumu biļetens, 18. Rīga, 18-20

2005 Cilvēka priekšmetiskošanās un atpriekšmetiskošanās portretā. Lieta portrets. Psiholoģisko pētījumu biļetens, 17. Rīga, 11-12

2004 Tiesības filosofija: Doktrīnas, koncepcijas, diskursi. Rīga: Biznesa augstskola Turība

2004 Ceļošana kā kultūra un kults. Patērēšanas kults un kultūra. Psiholoģisko pētījumu biļetens, 16. Rīga, 38-40

2004 Notikuma laiks. Notikums dzīves ceļa kontekstā. Psiholoģisko pētījumu biļetens, 15. Rīga, 46-48

2004 Cilvēka brīvība lietu pasaulē. Psiholoģisko pētījumu biļetens, 13. Rīga, 28-29

2003 Kas ir tiesība? Latvijas Policijas Akadēmijas Raksti, 10, 27-46

2003 Tiesības kā sociālās normas. RTU Zinātniskie Raksti. Sēr. 8: Humanitārās un sociālās zinātnes. 4. sēj. Rīga: RTU, 27-46

2003 Klusēšanas un klusuma hierarhija. Psiholoģisko pētījumu biļetens, 10. Rīga, 38-39

Guntis Zemītis 2004 Ornaments un simbols Latvijas aizvēsturē. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds

2003 Ārvalstu valsts un tiesību vēsture. 2., pap. izd. Rīga: Biznesa augstskola Turība

2003 Ārvalstu valsts un tiesību vēsture. Rīga: Biznesa augstskola Turība

Vilis Daberts 2008 Loģiskais tā saistībā ar īsteno un potenciālo diskursā // RTU Zinātniskie Raksti. 8. sēr.: Humanitārās un sociālās zinātnes. Rīga: RTU, 119-131

2008 Loģika. Latvijas enciklopēdija. 4. sēj. Rīga, 132. lpp.2007 Daži kontrfaktualitātes momenti mācību un izziņas

procesā. RTU Zinātniskie Raksti. 8. sēr.: Humanitārās un sociālās zinātnes. Rīga: RTU, 68-73

2006 Domāšanas funkcionalitāte izziņas un mācību procesā. RTU Zinātniskie Raksti. 8. sēr.: Humanitārās un sociālās zinātnes. Rīga: RTU, 78-87

2005 Vispārizglītojošo priekšmetu mācīšanas problēmas

augstskolā. RTU Zinātniskie Raksti. 8. sēr.: Humanitārās un sociālās zinātnes. Rīga: RTU, 32-43

2005 Loģiskā kultūra: veidi, eksistences apstākļi un attīstības perspektīvas. Medveckis, Arturs (sast.). Sabiedrība un kultūra: Rakstu krājums, VII. Liepāja: LiePA 11-15

2005 Loģika. II. d. Rīga: LUMA2004 Loģika. I. d. Rīga: LUMA2004 Loģikas priekšmeta problēmas augstskolā. RTU

Zinātniskie Raksti. 8. sēr.: Humanitārās un sociālās zinātnes. Rīga: RTU, 67-74

2003 Apraksta un normatīvie izteikumi – vērtības tajos un ap tiem. Latvijas Policijas Akadēmijas Raksti. 10. sēj. Rīga: LPA, 47-5

2003 Vērtības argumentācijas procesā. RTU Zinātniskie Raksti. 8. sēr.: Humanitārās un sociālās zinātnes. Rīga: RTU, 97-104

Sandra Mihailova 2009 Austrumu dejas kā latviešu sieviešu pašattieksmes korekcijas elements. II starptautiskā zinātniski praktiskā konference “Psiholoģijas, biznesa un sociālā darba perspektīvas un iespējas mūsdienīgā Eiropā”. Rīga: [b.i.], 42-43

2009 Mārtinsone, K.; Mihailova S.; Mihailovs I.J. Mākslu terapijas terminoloģijas attīstība Latvijā: mākslu terapija, mākslas terapija, mākslas terapeits. 2009. gada zinātniskā konference: Tēzes. Rīga: RSU, 279

2009 Mihailova, S.; Mihailovs, I.J. Sociālais atbalsts bērniem: NVO darbības pieredzes analīze. Zinātniskie Raksti 2008. Ekonomika. Komunikācija. Politika. Socioloģija. Sociālā politika un sociālais darbs. Tiesības. Rīga: Rīgas Stradiņa universitāte, 68-74

2009 Mārtinsone, K.; Mihailova, S.; Mihailovs, I.J. Mākslu terapijas studiju priekšmeti Latvijas augstskolās. Sabiedrība, integrācija, izglītība: Starptautiskās zinātniskās konferences materiāli. Rēzekne: RA izdevniecība, 152-158

2008 Mārtinsone, K.; Jirgena S.; Zakriževska, M.; Mihailovs, I.J. Sociālie priekšstati par mākslas terapiju. Medveckis, A. (sast.). Sabiedrība un kultūra: Rakstu krājums, X. Liepāja: LiePA, 65-72

2008 Mārtinsone, K.; Zakriževska, M.; Mihailovs, I.J.; Mihailova, S. Supervīzoru izglītības modelis Latvijā: vīzija un perspektīvas. Proceedings of 4th International Scientific Conference “New Dimension in the Development of Society”. Jelgava: LLU SZF, 250-256

2008 Mārtinsone, K.; Jirgena, S.; Mihailovs, I.J. Mākslas kontekstu robežu paplašinājums: mākslas terapija. Filosofiskās idejas Latvijā, Eiropas vērtības un latviskā identitāte: Letonikas otrais kongress. Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts, 156-173

2008 Dreifelde-Gabruševa, I.; Mārtinsone, K.; Mihailova, S.; Paipare, M. Mākslas terapija kreatīvas personības attīstībā. Radošā personība. 6. sēj. Rīga: Kreativitātes zinātniskais institūts, 98-107

2008 Mihailova, S.; Mihailovs, I.J. Par globalizāciju, un ne tikai... Hanovs, D. (sast.). Šeit, visur un tagad...: Globalizācija Latvijā: konteksti, diskursi un dalībnieki. Rīga: Drukātava, 7-11

2008 Sertifikācija mākslu terapijā. Mūsdienu mākslu terapija – teorija un prakse: Tēzes. Rīga: Rīgas Stradiņa

universitāte, 252007 Mihailova, S. Art therapy sertification. Contemporary arts

therapies – theory and practice: Theses. Rīga: Rīgas Stradiņa universitāte, 26

2007 Йиргена, C. Черты характера и выбор аддиктивного поведения. Актуальные проблемы психологии, бизнеса и социальной сферы общества: теория и практика. Rīga: Psiholoģijas augstskola, 133-138

2007 Mārtinsone, K.; Zakriževska, M.; Jirgena, S.; Paipare, M. The Crisis Coping of Art Therapy: Theoretical Approaches. Proceedings of International Scientific Conference “New Dimension in the Development of Society”. Jelgava: LLU SZF, 308-314

2006 Jirgena, S.; Mihailovs, I.J. Jauni izaicinājumi izglītības sistēmai – sociālās atstumtības iespējamie riski. RSU ESF konferences “Atstumtība un nedrošība – riski un risinājumi” materiāli, 46-47

2006 The Crisis Coping of Art Therapy. Proceedings: VII International Baltic Psychology Conference (Riga, June 15 - 17, 2006)

2006 Jirgena, S. Jaunieši un adiktīva uzvedība. Rīga: Drukātava, 2006

2005 Dažādu vidusskolas programmu izvēles psiholoģiskās determinantes. Sabiedrība un kultūra: Zinātniskās konferences 7. rakstu krājums. Liepāja: LiePA

Anna Ābeltiņa 2008 Анализ возможностей и препятствий в развитии предпринимательской деятельности в Латвии. IV международный семинар Развитие Балтийской Европы „Международное и приграничное экономическое сотрудничество в контексте европейской интеграции”. Toruń, 461-470

2008 Маркетинговая стратегия города – роль и значение в современных условиях. 7th International Symposium Economy & Business 2008. Journal Economy & Business – International Scientific Publications. Vol. 2, Part 2. [Bulgaria]: Info Invest, 20-36

2008 The Role of Human Capital in Regional development. 5th International Scientific Conference Business and Management 2008: Conference Proceedings. Vilnius, 165-167

2007 The Role of Innovation in Economic Development. Siauliu Univarsitetas: Ekonomika ir vadyba: aktualijos ir perspektīvos: Mokslo straipsniu rinkinys, 2(9), 5-9

2007 Latvijas inovatīvās uzņēmējdarbības attīstības problēmas globalizācijas apstākļos. RSU Zinātniskie Raksti. Ekonomika, Komunikācija, Politika, Socioloģija, Tiesības. Rīga: RSU, 13-17

2007 Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca: Mācību palīglīdzeklis vidusskolām. Rīga: Biznesa augstskola Turība

2006 Intelektuālais īpašums inovatīvās attīstības laikmetā. Īpašums, tā apgrūtinājumi: problēmas, risinājumi, iespējas. Rīga: Biznesa augstskola Turība

2005 Mazo un vidējo uzņēmumu vadītāju attieksmes pret inovācijām saistība ar vērtībām un gatavību iesaistīties inovāciju procesā. RSU Zinātniskie Raksti: Starptautiskā konference „Sociālo zinātņu attīstības tendences Eiropas Savienības paplašināšanas kontekstā”. Rīga: Rīgas Stradiņa universitāte

2003 Creation of the national capital in the Baltic states in the

process of transformation. Eкoнoмiчний часопис XXI, 5, 2003

2003 Investment in innovation process: the role and importance. Inwestycje w rachunkowosci. Wroclaw: Akademia Ekonomiczna im. Oskara Langego we Wroclawie, 11-20

Daina Škuškovnika 2008 Škuškovnika, D.; Tiltiņa-Kapele, I. Sociālo zinātņu studentu emocionālā inteliģence. [Iesniegts publicēšanai Daugavpils Universitātes 50. zinātniskās konferences rakstu krājumā.]

2008 Škuškovnika, D.; Tiltiņa-Kapele, I. Skolas sociālās vides novērtējums un trauksme 10. un 12. klašu skolēniem. Liepājas Universitāte, Psiholoģijas katedra (sast.). Psiholoģijas aktualitātes mūsdienu izglītībā: Zinātnisko rakstu krājums. Liepāja: LiePA, 2008, 5-12

2005 Anxiety in Latvians and Russians residing in Latvia. Baltic Journal of Psychology, 4(1), p. 7-16

2003 Psychometric properties of the Latvian and Russian Version of the State-Trait Anxiety Inventory (form y). Baltic Journal of Psychology, 4(1), p. 7-16

Ineta Lūka 2008 Profesionālās angļu valodas kompetences veidošanās augstskolā. Rīga: Biznesa augstskola Turība

2008 Students and the educator’s co-operation as a means of development of students’ ESP competence. Raksts starptautiskajā ECER konferencē Gēteborgas universitātē, Zviedrijā, 2008. gada 10. - 12. septembrī. Education-line <http://www.leeds.ac.uk/educol/documents/172916.htm> (2008. gada 18. jūlijs). [Cambridge BEI index datu bāze.]

2008 An Evaluation Research for Supporting of Students’ ESP Competence in the Studies of a Higher Educational Establishment. Maslo, I.; Kiegelmann, M.; Huber, G.L. (ed.). Qualitative Psychology Nexus. Vol. 6: Qualitative Psychology in the Changing Academic Context. Tübingen: Zentrum für Qualitative Psychologie e.V., 167-187 [Thomson DB.]

2008 Development of Students’ ESP Competence and Educators’ Professional Activity in Tertiary Level Tourism Studies. Teacher of the 21st Century: Quality Education for Quality Teaching: Reviewed and selected materials of the International Conference – ATEE Spring University. Riga: University of Latvia Press, 689-697

2007 Some Aspects of the ESP Curriculum Design for Tertiary Institutions. The New Educational Review. Vol. 1, No. 11: Poland, Czech Republic, Slovak Republic. 63-74

2007 Development of Students’ Intercultural Competence at the Tertiary Level. University of Wroclaw: Polish Journal of Applied Psychology. Vol. 5, No. 1, 97-111

2007 Development of Students’ ESP Competence. Innovations in Language Teaching and Learning in the Multicultural Context: Research Papers of International Nordic-Baltic conference of the World Federation of Language Teacher Associations (FIPLV). Rīga: SIA „Izglītības soļi”, 329-339

2006 Developing Communicative Competence in Teaching English for Students of Tourism Specialty. Latvijas Universitātes Raksti. 700. sēj.: Pedagoģija un skolotāju izglītība. Rīga: Latvijas Universitāte, 217-227

2006 Studentu angļu valodas kompetences veidošanās augstskolas studijās. Valodu apguve: problēmas un perspektīva V: LPA zinātnisko rakstu krājums. Liepāja:

http://www.leeds.ac.uk/educol/documents/172916.htm

LiePa, 160-1672005 A Social Constructivist Model for Developing Students’

ESP Competence. Annual book: Spring University: Changing Education in a Changing Society, 2. Klaipeda: Klaipeda University, 128-134

2004 ESP syllabus design for tourism students. European added value in teacher education: The role of teachers as promoters of basic skills acquisition and facilitators of learning: Collection of the selected papers presented at the ATEE 7th Spring University. Tartu: University of Tartu, Department of General Education, 151-156

Pasniedzēju zinātniskā aktivitāte arī turpmāk tiks atbalstīta un veicināta, t.sk. sadarbībā ar Biznesa augstskolas Turība zinātnisko institūciju – Biznesa tehnoloģiju institūtu – iesaistot viņus Komunikācijas zinātņu katedras docētāju īstenotajos Latvijas Zinātnes padomes pētījumu grantu projektos (piem., Nr. 09.1133 “Latviešu un krievu valodas masu mediju tirgus un auditorija”, projekta vadītājs – programmas direktors Ainārs Dimants; Nr. 08.2145 “Korporatīvās sociālās atbildības interkulturālie aspekti Latvijā” – projekta vadītāja Silvija Kristapsone, Dr. oec., LU Vadības un ekonomikas fakultātes docente), kuri katedrā tiek īstenoti jau trešo gadu, Komunikācijas zinātņu katedras gatavotajā augstskolas zinātniskā žurnāla “Acta Prosperitas” komunikācijas pētījumiem veltītajā (2009) un turpmākajos numuros, Sabiedrisko attiecību fakultātes rīkotajā augstskolas starptautiskajā zinātniskajā konferencē “Komunikācijas vadība informācijas sabiedrībā” 2009. gada 28. maijā un tāpat fakultātes rīkotajā starptautiskajā EUKO (European Cultures in Business and Corporate Communication) pētniecības tīkla konferencē 2010. gada 20. – 22. septembrī. Minētajos zinātniskajos projektos, publikācijās un konferencēs tiek iesaistīti arī doktoranti.

Docētājiem un doktorantiem publicēšanās u.c. zinātniskās darbības iespējas atvieglo tas, ka programmas direktors Ainārs Dimants regulāri piedāvā viņiem informāciju kā žurnāla „Central European Journal of Communication” (Vroclavas universitāte, Polija) redakcijas padomes loceklis un žurnāla „Akadēmiskā Dzīve” (Latvijas Universitāte) galvenais redaktors, kā arī Baltijas Mediju pētnieku asociācijas (Baltic Association for Media Research), Baltijas studiju veicināšanas apvienības (Association for the Advancement of Baltic Studies – AABS) un Starptautiskās mediju un komunikācijas pētnieku asociācijas (International Association for Media and Communication Research) loceklis.

Programmas vadošā akadēmiskā personāla galvenie pētniecības virzieni:

- organizācijas komunikācija, sabiedriskās attiecības, riska un krīzes komunikācija, integrētā mārketinga komunikācija (Jāko Lehtonens (Jaakko Lehtonen));

- žurnālistika, Latvijas masu mediju attīstība kopš otrās neatkarības, latviešu un krievu valodas masu mediju tirgus un auditorija Latvijā, korporatīvā sociālā atbildība mediju uzņēmējdarbībā (Ainārs Dimants);

- latviešu un krievu valodas masu mediju tirgus un auditorija Latvijā (Jānis Broks, Daina Škuškovnika);

- korporatīvās sociālās atbildības komunikācija (Andris Pētersons);- starpkultūru komunikācija (Guntis Zemītis).

1. FINANSĒŠANAS AVOTI UN INFRASTRUKTŪRAS NODROŠINĀJUMS

Studiju nodrošināšanai Biznesa augstskola Turība izmanto tikai savus līdzekļus. Sākot ar 2009./2010. studiju gadu, studiju maksa doktorantam ir samazināta līdz 1500,- LVL gadā.

5.2. Programmas īstenošanā iesaistītās struktūrvienības

Studiju programmas realizācijā tiek iesaistītas dažādas BAT struktūrvienības.Pamatā izglītības procesu īsteno katedras, studiju programmu koordinē programmas direktors.

Doktora studiju programmas “Komunikācijas vadība” īstenošanā iesaistītas šādas katedras (sk. 4. tabulu)

4. tab. Programma īstenošanā iesaistītās katedras

Katedra Studiju disciplīnas, kar kurām atbildPrivāto tiesību katedra Komerctiesības un komunikācijas tiesībasValodu katedra SvešvalodaKomunikācijas zinātnes katedra Augstskolu pedagoģija un vadība;

Stratēģisko jautājumu menedžments un komunikācijas vadības modeļi; Zinātniskās darbības metodoloģija un pētījumu metodes; Doktorantu teorētiskais seminārs un individuālais zinātniski pētnieciskais darbs; Līdzdalība bakalaura un maģistra studiju programmu realizācijā; Mūsdienu komunikācijas teorijas; Integrētā mārketinga komunikācija; Zināšanu un inovāciju menedžments; Biznesa komunikācijas kultūras; Vadības un komunikācijas psiholoģija; Valsts pārvalde un valdības komunikācija; Riska un krīzes komunikācija; Mūsdienu sociālie procesi un sabiedrības vadība; Komunikācijas zinātne un žurnālistika; Sabiedrisko attiecību un žurnālistikas interakcijas ekonomiskā analīze; Starptautiskā politika un komunikācija; Reklāmas un brendu vadība; Doktora darba izstrāde

5.3. Programmas īstenošanā iesaistītais palīgpersonāls

Studiju procesa atbilstošas norises nodrošināšanai programmas īstenošanā tiek iesaistīts dažāda veida palīgpersonāls. Kā galvenos var minēt šādus: - studiju procesa plānošanas, sekmju uzskaites jautājumus risina Studiju daļa, - materiāli tehniskā nodrošinājuma jautājumus risina Tehniskā daļa,- informatīvo nodrošinājumu studentiem un mācībspēkiem nodrošina Bibliotēka, Izdevniecība, Studiju informācijas centrs un Informācijas sistēmu daļa.

Minēto struktūrvienību darbības mērķus un uzdevumus, darbības un sadarbības principus nosaka šo struktūrvienību nolikumi.

5.4. Finansiālais stāvoklis

Biznesa augstskolas Turība finansiālais stāvoklis ir izteikti stabils. Biznesa augstskolas Turība pašu kapitāls, nekustamie īpašumi, peļņa un investīcijas attīstībā ir lielāki nekā visām pārējām Latvijas privātajām augstskolām kopā. Katrs finanšu gads, sākot no augstskolas dibināšanas, ir noslēdzies ar peļņu. Tam iemesls ir gan augstskolas veiksmīgā saimnieciskā darbība, gan arī pārdomāta un mērķtiecīga darbība izglītības jomā. Līdz 2000. gadam visa augstskolas peļņa tika ieguldīta tās attīstībā (materiālajos un intelektuālajos resursos), bet, sākot ar 2000. gadu, augstskolas dibinātāji statūtu noteiktajā kārtībā daļu peļņas sāk saņemt dividendēs, neapturot ieguldījumus augstskolas attīstībā.

Finansēšanas plānu katram gadam nosaka augstskolas budžets. Ieņēmumus veido studiju maksas augstākajā izglītībā, dalības maksas semināros, viesnīcas pakalpojumi un citi saimnieciskās darbības ieņēmumi. Proporcionāli ieņēmumiem budžetā tiek plānoti izdevumi, kuru galvenās pozīcijas ir personāla darba samaksa, sociālās apdrošināšanas maksājumi, telpu uzturēšanas izdevumi un komunālie maksājumi, mācību procesa materiālie izdevumi, jaunu iekārtu iegāde, kā arī telpu pārbūve un remonti.

Biznesa augstskolas Turība gada pārskats par periodu no 01.07.2007. līdz 30.06.2008. pievienots studiju programmas akreditācijas dokumentu pielikumā.

Biznesa augstskolas Turība Satversmē ir noteikts „Augstskola ar visu savu īpašumu garantē, ka konkrētas studiju programmas likvidācijas gadījumā attiecīgās studiju programmas studentiem tiks nodrošināta iespēja turpināt izglītību citā studiju programmā vai citā augstskolā.”

Garantijas var apskatīt no diviem aspektiem – augstskolas stabilitāte (studiju procesa kvalitāte, akadēmiskā personāla nodrošinājums, finansiālais stāvoklis, attīstības iespējas un iestrādnes u.c.) un akreditējamās studiju programmas samērojamība ar līdzīgām studiju programmām (izglītības turpināšanas iespējamība, ja studiju programma tiek slēgta).

Pirmais aspekts ļauj prognozēt, cik iespējama ir situācija, kad studiju programma tiek likvidēta un augstskolai jānodrošina studentiem izglītības turpināšanas iespējas.

Otrais aspekts dod ieskatu par to, cik saturiski iespējama studentiem būs izglītības turpināšana citās studiju programmās gadījumā, ja tomēr studiju programma tiek likvidēta. Vai apgūtie studiju kursi, to saturs un uzkrātie kredītpunkti būs piemērojami studiju turpināšanai citās studiju programmās.

Biznesa augstskola Turība darbojas jau no 1994. gada (sākotnēji kā “Turības mācību centrs”), un katru gadu notikusi strauja tās attīstība – tiek atvērtas jaunas studiju programmas, akreditētas programmas, ieviesti citi izglītības līmeņi, pieaudzis studentu un mācībspēku skaits, palielinājies apgrozījums un peļņa.

Biznesa augstskola Turība bija viena no pirmajām augstskolām Latvijā, kas tika akreditēta un saņēma akreditācijas lapu Nr. 002 (akreditācijas lapu Nr. 001 saņēma Rīgas Ekonomikas augstskola). Ar katru gadu nostabilizējas akadēmiskā personāla sastāvs un palielinās pamatdarbā strādājošo

īpatsvars. Šogad 73% pedagoģiskās slodzes izpilda pamatdarbā strādājošie mācībspēki.

Biznesa augstskola Turība rektors ar katru studentu slēdz līgumu, kurā paredzētas ne tikai augstskolas tiesības un pienākumi, bet arī atbildība. Augstskola nodrošina studentiem studiju procesu gan noteiktā studiju gadā, gan visas studijas programmas apguvei. Zināma garantija studentam ir arī studiju maksas nomaksas sistēma, kas pieļauj studiju maksas nomaksu pa mēnešiem (šāda kārtība ir spēkā, ja studijas tiek uzsāktas mācību gada sākumā).

Izvērtējot Biznesa augstskolas Turība finansiālo stabilitāti un ļoti augstā līmenī sakārtoto darba organizāciju, ir jāsecina, ka tuvākajā laikā augstskolai nepastāv draudi pārtraukt darbību.

Līdz ar to kā viens no garantiem studiju programmas likvidācijas gadījumā ir Biznesa augstskolas Turība finansiālā stabilitāte.

Kā otrs garants būtu uzskatāms 2007. gada 5. martā noslēgtais sadarbības līgums starp Biznesa augstskolu Turība un Rīgas Stradiņa universitāti, kas paredz programmas likvidācijas vai slēgšanas gadījumā pārņemt otras augstskolas doktorantus.

5.5. Materiāli tehniskā bāze

Augstskola atrodas Rīgā, Graudu ielā 68, lokālā teritorijā, kuras platība ir 35 372 m2. Augstskola studiju telpu nodrošinājuma ziņā var vienlaicīgi uzņemt 2756 studentus.

Biznesa augstskolas Turība ēkas kā augstskolas īpašums 1996. gada 16. septembrī ierakstīts zemes grāmatā. Atbilstoši Latvijas Republikas Saeimas 1995. gada 4. novembrī pieņemtam likumam Biznesa augstskola Turība iekļauta valsts nozīmes izglītības objektu sarakstā. Augstskolas teritorijā atrodas 2 mācību korpusi, studentu viesnīca, divas ēdnīcas, divas kafejnīcas, sporta zāle, sauna, solārijs, frizētava, zobārstniecības kabinets, katlu māja, autoserviss, autostāvvietas.Studijām izveidoti visi nepieciešamie apstākļi – jaunas konferenču zāles, auditorijas, datorklases, laboratorijas un kabineti, moderna bibliotēka ar plašu lasītavu. Auditorijās atrodas kvalitatīvas vizuālās iekārtas – baltās tāfeles, kodoskopi un ekrāni, multimediju projektori, audio un video aparatūra. Studentiem pieejamas 287 datorizētas darba vietas. Stacionāri uzstādīti 24 multimediju projektori, pieejami arī 3 pārnēsājami multimediju projektori.

Pašreizējā mācību materiāli tehniskā bāze ļauj pilnībā nodrošināt doktora studiju programmas “Komunikācijas vadība” studiju kursu apguvei nepieciešamos apstākļus.

5.6. Bibliotēka

Kopš 2000. gada marta BAT bibliotēka ir Latvijas akadēmisko bibliotēku asociācijas locekle. Bibliotēkai ir publiskas bibliotēkas statuss. Tajā lasītavas fondus vai datu bāzu un interneta resursus izmanto ne tikai Biznesa augstskolas Turība studenti, bet arī citu augstskolu studenti, Latvijas skolu skolēni, un to var darīt arī jebkura cita persona. Bibliotēkai ir 8817 lasītāji, kuriem izsniedz grāmatas uz mājām. Lasītavā ir 285 darba vietas, no kurām 80 ir datorizētas. Bibliotēkas mājas lapā (http://www.turiba.lv) ir pieejams bibliotēkas elektroniskais katalogs, citu augstskolu un speciālo bibliotēku, kā arī valsts nozīmes zinātnisko bibliotēku kopkatalogs..Abonementā ir pieejami divi literatūras meklēšanas un atlases elektroniskie katalogi, kas ļauj sameklēt nepieciešamo literatūru. Bibliotēkas krājumu un datu bāzes, interneta resursus ir iespējas lietot arī citu augstskolu studentiem.

Viss bibliotēkas fonds ir brīvpieejas – literatūra ir pieejama ikvienam lasītavas apmeklētājam. Lai atvieglotu nepieciešamās literatūras atrašanu, grāmatas plauktos ir izkārtotas atbilstoši starptautiskajai universālai decimālajai UDK klasifikācijai. Bibliotēkā grāmatu atrašanai ir arī lokālais literatūras elektroniskais katalogs. Visi bibliotekārie procesi ir automatizēti. Studenti var rezervēt sev nepieciešamo literatūru internetā tieši no kataloga internetā jebkurā diennakts laikā.

Bibliotēkas fondu veido atbilstoši augstskolas studiju programmām. Tajā ir 14 525 nosaukumu 107 469 grāmatas (sk. 5. tabulu). Lasītavā pieejami pēdējo 6 gadu studentu noslēguma darbi. Bibliotēka abonē vairāk nekā 100 nosaukumu periodiskos izdevumus drukātā veidā un vairākus tūkstošus nosaukumu elektroniskā formātā. Fonds ir pārsvarā latviešu, krievu, angļu un vācu valodās. Komplektē arī audiovizuālos informatīvos materiālus, CD-ROM un interneta datu bāzu izmantošanu. Bibliotēkas lietotāji var izmantot šādas pilnteksta datu bāzes: NAIS, Letonika, Latvijas Vēstnesis, Dienas Bizness, nacionālās ziņu aģentūras LETA ziņu arhīvs, Nozare.lv, Eiropa.lv, EBSCO, SpringerLink, EMERALD, Cambridge Journals. Vairākas grāmatas bibliotēkai iegādātas speciāli doktora studiju programmas “Komunikācijas vadība” vajadzībām.

5. tab. Informācija par literatūru BAT bibliotēkā

Informācija par juridisko literatūru bibliotēkā Nodaļa UDK Nos. skaits Eks. skaitsCivildienests. Ierēdniecība 35.08 1 4Valsts administratīvā pārvalde 351 38 148Nodokļu noteikšanas un iekasēšanas uzraudzība 351.71 26 167Sabiedriskās drošības uzraudzība 351.78 44 303Vides aizsardzības tiesiskās problēmas 349.6 11 127Zemes, īpašuma, apdzīvotu vietu plānošanas tiesības 349.4 6 24Sociālā nodrošinājuma tiesības 349.3 6 14Darba tiesības 349.2 56 1177Tiesību speciālās nozares. Jauktās tiesību nozares 349 3 4Civilprocesuālās tiesības. Tiesu iekārta 347.9 54 576Komerctiesības un ražotājtiesības 347.7 89 675

Ģimenes tiesības. Mantojuma tiesības 347.6 15 923Bezlīguma saistību tiesības 347.5 1 44Līgumi. Vienošanās, to veidi 347.44 16 122Līgumsaistību tiesības 347.4 24 993Kustamais īpašums 347.3 1 1Nekustamais īpašums 347.2 24 769Civiltiesības 347 26 264Kriminoloģija. Kriminālistika 343.9 17 202Noziegumu pret īpašumu 343.7 7 69Kriminālprocess 343.1 27 317Krimināltiesības. Kriminoloģija. Kriminālistika 343 99 1828Administratīvās tiesības 342.9 36 1124Pamattiesības. Cilvēktiesības. Pilsoņa tiesības un pienākumi 342.7 30 228Valsts vara. Valsts varas institūciju sistēma un funkcijas 342.5 14 50Konstitūcija 342.4 13 101Publiskās tiesības. Konstitucionālās tiesības. Administratīvās tiesības 342 35 434Starptautiskās civiltiesības 341.9 11 270Diplomātiskās tiesības 341.7 2 5Starptautisko tiesību subjekti un objekti 341.2 6 75Starptautisko organizāciju tiesības 341.1 26 463Starptautiskās tiesības 341 53 372Tiesību palīgnozares. Tiesu medicīna 340.6 4 66Salīdzinošā tiesībzinātne 340.5 1 3Tiesību veidi un formas 340.1 60 1466Tiesības. Tieslietu metodes un palīgnozares 340 4 4Tiesības. Juridiskās zinātnes 34 48 636Kopā 934 14048

Uzņēmējdarbības vadībaNodaļa UDK Nos. skaits Eks. skaitsOrganizācijas teorija un prakse. Loģistika 65.01 11 140Lietvedība 651 58 1675Grāmatvedība 657 228 3580Revīzija un audits 657.6 39 1155Uzņēmumu pārvaldība (Menedžments) 658 298 2549Uzņēmumu formas 658.1 66 1405Finansu menedžments 658.15 70 702Personālvadība 658.3 147 1100Stratēģiskais menedžments 658.4 174 1010Ražošanas procesa organizācija 658.5 19 290Kvalitātes menedžments 658.56 25 127Tirdzniecības organizācija. Preces. Pakalpojumi 658.6 3 27Materiālā un tehniskā apgāde 658.7 29 89Mārketings 658.8 254 2168Ekonomikas zinātne 330 108 338Ekonomikas zinātņu pamatjēdzieni un teorijas 330.1 92 4488

Ekonomisko teoriju, doktrīnu un dogmu vēsture 330.8 4 10Darbs. Darba ekonomija. Darba organizācija 331 61 207Kooperācija 334 8 222Finanses 336 91 2017Budžets 336.14 31 323Nodokļi, nodevas 336.22 49 878Bankas, Banku darbs 336.71 77 1026Nauda. Valūta 336.74 35 211Fondu biržas. Naudas tirgus 336.76 31 169Kredīti. Kreditēšana 336.77 5 35Ienākumi no procentiem 336.78 3 10Tautsaimniecība, ekonomika 338 137 1580Ekonomiskā politika 338.2 4 9Tūrisma ekonomika 338.48 261 1958Cenas. Cenu veidošanās 338.5 12 115Tirdzniecība. Starptautiskās ekonomiskās attiecības 339 72 254Tirgus 339.1 16 219ārējā tirdzniecība. Muita 339.5 21 516Starptautiskās finanses 339.7 14 65Ārējie ekonomiskie sakari 339.9 41 188Kopā 2594 30855

KomunikācijaNodaļa UDK Nos. skaits Eks. skaitsReklāma 659 81 477Sabiedriskā saskarsme (Public Relations) 659.4 161 1431Retorika. Oratormāksla 808.5 39 236Kultūras vēsture 930.85 20 56Zinātne 001 57 322Kulturoloģija 008 12 243Žurnālistika 070 67 344Psiholoģija 159.9 409 3063Lietišķā psiholoģija 159.98 49 316Loģika 16 17 64Ētika. Morāle 17 65 344Profesionālā ētika 174 37 234Statistika 311 58 971Demogrāfija 314 14 39Socioloģija 316 133 488Kultūras socioloģija 316.7 46 183Politika 32 116 1082Politiskās organizācijas formas. Valsts kā politiska vara 323 46 225Nacionālās attiecība 323.1 14 46Valsts varas orgānu vēlēšanas 324 6 55Starptautiskās attiecības. Ārpolitika 327 71 244Starptautiskās un starpvaldību organizācijas 327.7 60 362Politiskās partijas un kustības 329 3 13Tradīcijas. Uzvedības normas. 39 10 22Tautas sabiedriskā dzīve. Dzīves veids 394 6 9Etiķete. Uzvedības normas 395 56 1030Kopā 1653 11899

6. ĀRĒJIE SAKARI

Biznesa augstskola Turība jau kopš 1999. gada katru gadu organizē starptautiskās konferences, zinātniskos seminārus. Tāpat Biznesa augstskolas Turība pasniedzēji regulāri piedalās dažādās starptautiskās zinātniski pētnieciskās konferencēs un semināros. Katru gadu Biznesa augstskola Turība sadarbībā ar savām partneraugstskolām un sadarbības partneriem organizē vairākas starptautiskas konferences un seminārus.

Biznesa augstskolai ir veiksmīgi attīstījusies sadarbība ar vairāk nekā 50 ārvalstu partneraugstskolām. Pašlaik BAT ir sadarbības līgumi ar 46 partneraugstskolām ārvalstīs (sk. 6. tabulu). Sadarbības līgumi ar šiem partneriem dod iespēju kvalitatīvāk un plašāk organizēt zinātniskus forumus, veikt studējošo apmaiņu, kā arī pasniedzēju stažēšanos ārvalstīs, piem., Kauņas Vītauta Dižā universitātē (Lietuva) un privātajā Cepelīna (Zeppelin) universitātē (Vācija). Papildus tam BAT Komunikācijas zinātņu katedrai izveidojusies cieša sadarbība, ieskaitot docētāju apmaiņu, ar Minhenes Tehniskās universitātes (Vācija) komunikācijas un vadības Executive MBA programmu „communicate”, tāpat arī ar Jiveskiles universitāti (Somija), Lugāno universitāti (Šveice) un Džordžijas universitāti (ASV).

6. tab. Ārzemju augstkolas, ar kurām BAT noslēgti sadarbības līgumi

Nr. p. k. Partneraugstskola Valsts

1. Hochschule fur Technik und Wirtschaft des Saarlandes Vācija2. Haute ecole Lucia de Brouckere Beļģija3. FH Nordakademie, Private university of applied sciences Vācija4. Ecole de managemen de Normandie Francija5. Universytet Szczecinski Polija

6.Mykolo Romerio Universitetas

Lietuva

7. Universidad de Alcala Spānija

8. Haaga-Helia ammattikorkeakouluSomija

9. Libera universita di lingue e comunicacione IULM Itālija

10. Adnan Menderes UniversitesiTurcija

11. Anadolu UniversitesiTurcija

12. College of Economics and Tourism and Social Sciences Polija13. Wyzsza Szkola Ekonomii i Administracji w Kielcach Polija

14. Hanzehogeschool GroningenNīderlande

15. Wyzsza Szkola Humanistyczno-Ekonomiczna we Wloclawku Polija16. University of Abertay Dundee Lielbritānija17. Hochschule fur Technik und Wirtschaft Chur Šveice18. NOEA Institute of Applied Management Dānija19. Roskilde Handelsskole Dānija20. Kemi-Tornion ammattikorkeakoulu Somija21. Siauliai University Lietuva

22. Groupe ecole superieure de commerce de Troyes Francija23. Americanos College Kipra24. Technical University of Lodz Polija25. Vitauto Didziojo universitetas Lietuva26. Lycee d`enseignement superieur Tezenas du Montcel Francija

27. Sacarya University Turcija28. International Business School at Vilnius University Lietuva29. V.A.Graičiūno aukštoji vadybos mokykla Lietuva

30. Hochschule BremenVācija

31. Gornaslaska wyzsza szkola handlowa im. Wojciecha Korfantego Polija32. Anglia Ruskin University Lielbritānija33 Karabuk University Turcija34. Paisii Hilendarski University of Plovdiv Bulgārija

35. Zeppelin UniversityVācija

36. Berufsakademie Villingen-Schweinningen Vācija

37. Uniwersytet w BialymstokuPolija

38. Olympus Szkola Wyzsza im. Romualda Kudlinskiego Polija39. Wroclawska Wyzsza Szkola Informatyki Stosowanej Polija40. Wyzsza Szkola Przedsiebiorczosci i Administracji w Lublinie Polija41. Uniwesytet Marii Curie-Sklodowskiej Polija

42. Cag Universitesi

Turcija

43. Kyng Hee University Dienvidkoreja44. Ming Chuan University Taivāna45. Academy of Labour and Social Relations Krievija46. Tallinna Tehnikaulikool Igaunija

7. PROGRAMMAS ATTĪSTĪBAS PLĀNS

Komunikācija ir kļuvusi par mūsdienīga menedžmenta galveno funkciju. Līdz ar to arī Latvijā ir nepieciešams attīstīt komunikācijas vadības teorētiskos un empīriskos pētījumus. Tieši doktora līmeņa studijas augstskolā paver šādas iespējas. Nozares doktora studijas ir arī priekšnoteikums zinošu un inovatīvu augstākā līmeņa speciālistu sagatavošanai komunikācijas darba tirgum gan tiešā veidā – esošajiem profesionāļiem paaugstinot savu kvalifikāciju šajās studijās, gan pastarpināti – attīstot akadēmiskā personālu zemāku līmeņu studiju programmām. Turklāt biznesa augstskola ir pateicīga vieta komunikācijas vadības doktora studijām, jo uzņēmumu vadītājiem ir jābūt profesionāliem komunikatoriem, savukārt komunikācijas speciālistiem jāzina modernie menedžmenta instrumenti.

Doktora studiju programmas „Komunikācijas vadība” galvenie attīstības virzieni izriet no programmas stipro un vājo pušu, kā arī iespēju un draudu (SVID) analīzes.

7.1. Stiprās puses:- komunikācijas zinātnes programmas profila inovācija, atšķirība no

citiem doktora studiju priedāvājumiem Latvijā, interdisciplināras sociālzinātniskās pētniecības raksturs un produktīva saistība ar citām biznesa augstskolas disciplīnām, it īpaši vadībzinātni;

- programmas satura un akadēmiskā personāla atbilstība mūsdienu komunikācijas zinātnes saturam un attīstības tendencēm, it īpaši organizācijas komunikācijas nozarē;

- kvalificēts docētāju sastāvs, tiklab izmantojot un attīstot pašu augstskolas akadēmiskā personāla potenciālu, kā arī sadarbojoties ar citu Latvijas augstskolu un it īpaši aktīvi ar ārzemju augstskolu docētājiem, lai īstenotu kompetences pārnesi komunikācijas zinātnes jomā;

- programmas doktoranti pārsvarā ir pieredzējuši praktiķi no sabiedrisko attiecību un reklāmas nozares ar augstu pētniecības motivāciju;

- augstskolas modernā infrastruktūra, kas nodrošina labvēlīgu studiju un zinātniskā darba vidi;

- augstskolas bibliotēkas resursu straujā attīstība un bibliotēkā pieejamās jaunākās zinātniskās literatūras elektroniskās datu bāzes;

- doktorantu līdzdalības iespējas regulārajās augstskolas starptautiskajās zinātniskajās konferencēs un publicēšanās iespējas augstskolas zinātnisko rakstu krājumos, kā arī citos izdevumos;

- doktorantu teorētiskie semināri un katedras pētījumu projekti kā produktīva akadēmiskās mijiedarbības vide;

- iespēja doktorantiem vadīt studiju darbus, kā arī lekcijas un seminārus sabiedrisko attiecību bakalaura un maģistra studiju programmās (saskaņā ar attiecīgās programmas vajadzībām).

7.2. Vājās puses:- spēcīgu zinātniskās pētniecības tradīciju trūkums augstskolā, kā arī

neliela pieredze doktora studiju īstenošanā (aplūkojamā 2007. gadā licencētā programma bija pati pirmā Biznesa augstskolas Turība doktora studiju programma);

- vairāku doktorantu lielā noslogotība viņu pamatdarbā, kas traucē pilnvērtīgi nodoties doktora studijām, līdz ar ko salīdzinoši neliela ir viņu zinātniskā produkcija, respektīvi, publicēšanās aktivitāte;

- kā jau programmas sākumā, ir raksturīgs relatīvi neliels doktorantu skaits un līdz ar to samērā šauras iespējas savstarpējai akadēmiskajai domu apmaiņai;

- tā kā uzņemšanā netiek prasīts maģistra grāds komunikācijas zinātnē vai sabiedriskajās attiecībās, programmas īstenošanu daļēji apgrūtina priekšzināšanu trūkums komunikācijas zinātnē;

- daļai doktorantu pārāk vājas angļu valodas zināšanas, lai pilnvērtīgi iesaistītos diskusijās ārzemju profesoru vadītajās nodarbībās un aktīvi izmantotu zinātnisko žurnālu u.c. jaunākās zinātniskās literatūras elektroniskās datu bāzes;

- pirmajos divos programmas īstenošanas gados nesamērīgi augsta mācību maksa, salīdzinot ar citu augstskolu līdzīgiem piedāvājumiem;

- programmai nav valsts budžeta vietu.

7.3. Iespējas:- Latvijas komunikācijas vadības prakse saņem atziņas no starptautiski

salīdzināmiem doktorantu pētījumiem;- Eiropas Sociālā fonda finansētais projekts „Atbalsts doktora studijām

Biznesa augstskolā Turība” stimulē sekmīgākos doktorantus pabeigt promocijas darba izstrādi programmā plānotajā laikā;

- tā kā komunikācijas zinātnes doktori Latvijā skaitāmi uz rokas pirkstiem, jauniem pētniekiem un zinātniekiem ir plašas iespējas iekarot savu vietu šajā zinātnes nozarē;

- potenciāli pieaug interese studēt doktora programmā, it īpaši sabiedrisko attiecību maģistrantu vidū, un palielinās doktora grāda prestižs;

- līdz ar doktora studiju programmas attīstību augstskola apsver dažādus promocijas padomes veidošanas variantus;

- notiek akadēmiskā personāla atjaunināšana gan Biznesa augstskolas Turība, gan citu augstskolu komunikācijas maģistra un bakalaura studiju programmās;

- komunikācijas darba tirgu papildina inovatīvi un kreatīvi speciālisti ar doktora zinātnisko grādu, kuri apveltīti ar spējām patstāvīgi veikt sistemātisku un sarežģītu darbu.

7.4. Draudi:- ņemot vērā komunikācijas profesiju izteikti profesionālo un praktisko,

nevis akadēmisko raksturu un līdz ar to arī attiecīgu izglītību bakalaura un maģistra programmās, kā arī salīdzinoši labas darba un atalgojuma, kā arī uzņēmējdarbības un peļņas iespējas šajās profesijās, doktorantu skaits un tātad arī attiecīgā akadēmiskā vide aug lēni;

- mūsdienu vajadzībām nepietiekams valsts atbalsts doktora studijām;

- doktora grādu ieguvušie darbinieki neizjūt priekšrocības komunikācijas darba tirgū, ja augstākā izglītības pakāpe netiek novērtēta ar atbilstošu darba samaksas sistēmu vismaz valsts pārvaldes ietvaros;

- grūtības doktora studiju un darba savienošanai un studiju pabeigšanai plānotajā laikā.

7.5. Attīstības uzdevumi:

- aktīvāk piedāvāt un rekomendēt doktorantiem, it īpaši tiem, kuri nav ieguvuši maģistra grādu komunikācijas zinātnē vai sabiedriskajās attiecībās, bez maksas noklausīties Biznesa augstskolas Turība sabiedrisko attiecību maģistra programmas studiju kursus, lai ātrāk apgūtu nozares pamata zināšanas;

- atsevišķus pamata studiju kursus, kā, piem., integrētā mārketinga komunikācija (doktorantiem) un mārketinga komunikācija (maģistrantiem) daļēji apgūt abās programmās kopā, tādējādi veidojot abu programmu sasaisti un panākot tiklab lielāku sinerģētiko efektu radošas akadēmiskās vides veidošanā (diskusijās, gadījumu analīzē u.tml.), gan vienlaikus ieinteresējot maģistrantus par tālākām studijām doktorantūrā;

- turpmāk paredzēt iespēju piešķirt kredītpunktus par noteikta litaratūras komplekta apguvi attiecīgā studiju kursa docētāja vadībā, nevis tikai par eksāmena kārtošanu, tādējādi padarot elastīgāku studiju organizāciju un veicinot patstāvīgākas studijas;

- zinātniskās darbības metodoloģijas un pētījumu metožu studiju kursā pastiprināt ieskatu augstskolas bibliotēkā pieejamo elektronisko datu bāzu izmantošanā, īpašu uzmanību pievēršot nozares zinātnisko žurnālu rakstiem, kā arī citiem elektroniskajiem resursiem, turklāt sevišķi Eiropas, bet arī ASV zinātniskajai produkcijai komunikācijas zinātnē (“European Journal of Communication”, “International Journal of Media Management”, “Journal of Media Economics” u.c.);

- veikt pāreju uz programmas studiju ilgumu no septiņiem semestriem uz sešiem semestriem, lai optimizētu doktorantu izmaksas, respektīvi, mācību maksu;

- īstenot paredzēto programmas personāla atlases, atjaunošanas, apmācības un attīstības politiku (sk. augstāk), lai uzturētu augstu programmas īstenošanas kvalitāti;

- programmas akadēmiskā personāla zinātnisko darbību veikt nolūkā sekot aktuālajai komunikācijas zinātnes un prakses attīstībai, cik vien iespējams – iesaistot šajā pētniecībā doktorantus, sākot jau ar promocijas darbu tēmu izvēli;

- sekojot nozares attīstībai un doktorantu interesēm, Doktora programmas padomei reizi gadā pārskatīt studiju programmas struktūru un nepieciešamības gadījumā veikt tajā izmaiņas.

Pielikumi

SIA “Biznesa augstskola Turība”Vienotais reģistrācijas Nr. 40003135880, Graudu ielā 68, Rīgā, LV-1058

APSTIPRINĀTSSIA “Biznesa augstskola Turība”

Senāta 18.02.2009. sēdē, protokols Nr.2Valdes 23.02.2009. lēmums Nr.5

Doktora studijuNOLIKUMS

Lietotie termini: 1.1. Doktora studijas – fizisku vai juridisku personu finansētās pilna un nepilna

laika doktora studiju programmās pēc individuāla plāna veicamas studijas atbilstoši studiju programmas prasībām, lai iegūtu doktora zinātnisko grādu.

1.2. Doktorants – doktora studiju programmā imatrikulēta persona.1.3. Doktorantūra – zinātniskā un akadēmiskā darbība un to atbalstošās aktivitātes

Biznesa augstskolas Turība (turpmāk tekstā – BAT) struktūrvienībās, kā arī ārpus BAT, lai nodrošinātu kvalitatīvas un efektīvas doktora studijas.

1.4. Promocija – doktora grāda piešķiršana.1.5. Promocijas eksāmens – eksāmens, kurā pārbauda doktoranta zināšanas par

attiecīgās zinātņu nozares un apakšnozares mūsdienu teorētiskajām atziņām un pielietojamajām pētījumu metodēm.

1.6. Reflektants – persona, kas atbilstoši BAT Uzņemšanas noteikumiem ir iesniegusi pieteikumu par studijām doktora studiju programmā.

1.7. Doktora programmas padome (turpmāk tekstā – DPP) – koleģiāla vadības institūcija, kurā ir ne mazāk kā trīs zinātņu doktori, kas kopīgi ar doktora studiju programmas direktoru pārrauga programmas īstenošanu. DPP izveido ar dekāna rīkojumu.

1.8. Doktorantūras padome (turpmāk tekstā – DP) – koleģiāla vadības institūcija, kas pārrauga augstskolas doktora studiju programmu īstenošanu, tās sastāvā ietilpst rektors (padomes priekšsēdētājs), prorektors zinātniskajā darbā, prorektors akadēmiskajā darbā, to fakultāšu dekāni, kurās tiek īstenotas doktora studiju programmas, un doktora studiju programmu direktori.

2. Doktora studiju vispārīgie noteikumi 2.1. BAT doktora studiju mērķis ir sagatavot starptautiskam līmenim atbilstošu

jauno zinātnieku paaudzi zinātniskās pētniecības un akadēmiskajam darbam, kā arī zinātniskajam un organizatoriskajam darbam valsts un privātajās institūcijās.

2.2. Doktorantūra ietver mērķtiecīgas studijas un zinātnisko darbu, lai jaunie zinātnieki:

2.2.1. spētu formulēt, pētīt un risināt problēmas saskaņā ar zinātniski pētnieciskā darba principiem; 2.2.2. būtu kompetenti vispārējā un attiecīgās zinātņu nozares specifiskajā zinātniski pētnieciskā darba metodoloģijā;2.2.3. iegūtu plašas zināšanas izvēlētajā zinātņu apakšnozarē un dotu savu oriģinālu ieguldījumu tās attīstībā;

2.2.4. iegūtu tādu zinātniski pētnieciskā darba līmeni, lai spētu iekļauties plašākā zinātniskā kontekstā nacionālā un starptautiskā mērogā;2.2.5. būtu spējīgi strādāt patstāvīgi, kā arī projektu izstrādē sadarbībā ar citiem zinātniekiem;2.2.6. iegūtu pedagoģiskā darba pieredzi;2.2.7. izstrādātu un iesniegtu promocijas darbu doktora zinātniskā grāda iegūšanai.

2.3. Doktora studijas ir BAT akadēmiskā personāla atjaunotnes un attīstības mērķprogrammas sastāvdaļa.

2.4. Doktora studiju sekmīgai absolvēšanai doktorantam jāapgūst teorētiskais kurss, jāveic zinātniskais darbs un jāsagatavo promocijas darbs.

2.5. Promocijas darbs ir pabeigts oriģināls pētījums, kura rezultātiem ir būtiska nozīme attiecīgajā zinātņu nozarē vai apakšnozarē.

2.6. Promocijas darbs var būt:2.6.1. disertācija;2.6.2. tematiski vienota zinātnisko publikāciju kopa. Publikācijām jābūt publicētām vai pieņemtām publicēšanai zinātniskajā periodikā, kas tiek anonīmi recenzēta, ir starptautiski pieejama zinātniskās informācijas krātuvēs un tiek citēta starptautiski pieejamās datu bāzēs;2.6.3. monogrāfija – recenzēta zinātniska grāmata, kas veltīta vienai tēmai, ir starptautiski pieejama zinātniskās informācijas krātuvēs, satur bibliogrāfiju un kopsavilkumu svešvalodā.

2.7. BAT doktorantūras studijas kādā no studiju programmām tiek atvērtas ar BAT Senāta lēmumu, pamatojoties uz fakultātes domes pieņemtajiem priekšlikumiem par doktorantūras studiju uzsākšanu attiecīgajā zinātņu nozarē un apakšnozarē.

2.8. Doktorantūras studijas kādā no studiju programmām slēdz ar BAT Senāta lēmumu, pamatojoties uz BAT rektora iesniegumu.

3. Doktora studiju vadība3.1. Doktora studiju programmu īstenošanā piedalās BAT DP, doktora studiju

programmu direktori, DPP, fakultāšu dekāni un katedras.3.2. BAT DP:

3.2.1. izstrādā un īsteno BAT doktora studiju koncepciju;3.2.2. izvērtē doktora studiju programmu īstenošanas gaitu;3.2.3. organizē promocijas darbu aizstāvēšanu.

3.3. DP sēdes vada padomes priekšsēdētājs vai viņa norīkotais padomes loceklis. Sēdes tiek protokolētas. Protokolētāju norīko sēdes vadītājs. Lēmumus pieņem, atklāti balsojot, ievērojot konsensa principu.

3.4. Doktora studiju programmas direktors ir Senātā apstiprināts attiecīgās zinātņu nozares vai apakšnozares profesors vai asociētais profesors, kurš:

3.4.1. organizē doktora studiju pretendentu referātu izvērtēšanu un veic ar viņiem individuālas pārrunas, kā arī pieņem lēmumu (rezolūcijas veidā) par uzņemšanu doktora studiju programmā;3.4.2. kopā ar DPP izskata promocijas darbu vadītāju kandidatūras un ierosina rektoram apstiprināt promocijas darbu vadītājus;3.4.3. organizē un vada DPP;3.4.4. kopīgi ar DPP organizē doktora studiju programmas studiju kursu programmu izskatīšanu un apstiprināšanu katedrā;

3.4.5. organizē doktorantu individuālo plānu projektu un atskaišu izskatīšanu DPP un ierosina tos dekānam apstiprināt; 3.4.6. kopīgi ar dekānu organizē doktorantu radošos seminārus;3.4.7. izstrādā doktora studiju programmas pašnovērtējuma ziņojumu un iesniedz dekānam, kurš to virza Senātam apstiprināšanai;3.4.8. organizē promocijas darba projekta novērtēšanu dekāna noteiktā katedrā kopā ar DPP.

4. Doktora studiju programmas4.1. Doktora studijas BAT notiek licencētās un akreditētās programmās saskaņā ar

Latvijas Republikas tiesību aktiem, starptautiskajiem līgumiem, – BAT Satversmi, šo nolikumu un tam pakārtotajiem BAT dokumentiem, ievērojot citu BAT studijas reglamentējošo dokumentu prasības, ciktāl tās nav pretrunā ar šo nolikumu.

4.2. Doktora studiju programmas veido zinātņu nozarē vai apakšnozarē atbilstoši Latvijas Zinātnes padomes zinātnes klasifikatoram.

4.3. Doktora studiju programmas izstrādā un piesaka fakultātes, izskata attiecīgās domes un apstiprina BAT Senāts.

4.4. Doktora studiju programmā nosaka:4.4.1. studiju veidu un ilgumu;4.4.2. studiju obligāto un izvēles kursu sarakstu ar to apjomam atbilstošo kredītpunktu skaitu, kā arī par studiju kursa īstenošanu atbildīgo katedru vai fakultāti;4.4.3. zinātniski pētnieciskā darba apjomu;4.4.4. nepieciešamo iepriekšējo izglītību studiju uzsākšanai un citus programmas īstenošanas nosacījumus; 4.4.5. studiju satura un īstenošanas aprakstu.

4.5. Doktora studiju programmās paredz divu promocijas eksāmenu kārtošanu.

5. Imatrikulācija doktora studiju programmā5.1. Uzņemšana doktora studiju programmās (imatrikulācija) notiek saskaņā ar

BAT Uzņemšanas noteikumiem.5.2. Uzņemšanas pamats ir BAT Uzņemšanas noteikumu prasībām atbilstošu

dokumentu iesniegšana, kā arī pārrunas ar reflektantu un viņa referāta pozitīvs novērtējums.

5.3. Piesakoties studijām, reflektanti iesniedz Studiju informācijas centrā Uzņemšanas noteikumos prasītos dokumentus un programmas direktoram referātu par sava iespējamā promocijas darba aktualitāti. Referāta apjomam jābūt līdz 10 lpp.

6. Doktora studiju norise un lietvedība6.1. Katram doktorantam viņa promocijas darba izstrādāšanai apstiprina promocijas

darba vadītāju, kuram jābūt ar doktora grādu. 6.2. Promocijas darba vadītājs konsultē doktorantu promocijas darba izstrādāšanas

jautājumos, zinātnisko publikāciju sagatavošanā un kontrolē viņa individuālā plāna izpildi.

6.3. Doktorants pirmajā semestrī pēc uzņemšanas doktorantūrā izstrādā doktora studiju individuālo plānu visam studiju periodam un kopā ar promocijas darba

tēmas pieteikumu un izvēlētā promocijas darba vadītāja atzinumu iesniedz to doktora studiju programmas direktoram.

6.4. Ne vēlāk kā divas nedēļas pirms studiju gada noslēguma doktorants iesniedz atskaiti par studiju gada individuālā plāna izpildi un nākamā studiju gada individuālo plānu.

6.5. Doktora studiju laikā jāveic:6.5.1. zinātnes apakšnozares jaunāko pētījumu metožu apgūšana;6.5.2. jaunāko pētījumu plānošanas, datu apstrādes, prezentēšanas paņēmienu apguve;6.5.3. padziļināta zinātņu nozares un apakšnozares teorētisko priekšmetu apguve;6.5.4. docētāja pieredzes pamatu apgūšana, piedaloties bakalaura un maģistra studiju programmu īstenošanā; 6.5.5. piedalīšanās ar referātiem starptautiskās zinātniskās konferencēs vai semināros,6.5.6. patstāvīga zinātnisko rezultātu noformēšana un iesniegšana publicēšanai zinātniskos izdevumos.

6.6. Doktoranta individuālajā plānā paredzētais pedagoģiskais darbs var tikt veikts BAT vai arī citā akreditētā Latvijas vai citas valsts augstskolā. Lai ieskaitītu citā augstskolā veikto pedagoģisko darbu, doktorantam jāiesniedz doktora studiju programmas direktoram izziņa par pedagoģisko praksi, norādot darba veidu, apjomu un uzrādot programmu.

6.7. BAT doktorantu ieskaita nākamajā studiju gadā ar rektora rīkojumu.6.8. BAT doktora studijas, saglabājot to akadēmisko un administratīvo pārraudzību,

var īstenot arī ārpus BAT.

7. Eksāmenu kārtošana7.1. Doktorantam studiju laikā doktorantūrā jākārto eksāmeni un ieskaites atbilstoši

studiju plānam. 7.2. Eksāmenu, kā arī ieskaišu kārtošanu organizē dekāns. 7.3. Visi doktorantūras eksāmeni, izņemot svešvalodā, kārtojami rakstiski. 7.4. Svešvalodas eksāmenā tiek pārbaudīta doktoranta prasme prezentēt un diskutēt

par viņa promocijas darba tematiku. Eksāmens kārtojams mutvārdos.7.5. Promocijas eksāmenu pieņemšanai dekāns, saskaņojot ar doktora studiju

programmas direktoru, apstiprina komisiju trīs personu sastāvā, no kurām vismaz viena ir profesors vai asociētais profesors un pārējās – zinātņu doktori.

7.6. Promocijas eksāmena programmu izstrādāšanu dekāns uzdod par šo studiju kursu atbildīgai katedrai vai arī, saskaņojot ar doktora studiju programmas direktoru, organizē darba grupu, tajā iesaistot docētājus, kuri ir attiecīgo zinātņu doktori.

7.7. Promocijas eksāmena programmu apstiprina dekāns.

8. Studiju pabeigšanaPēc programmas sekmīgas apguves attiecīgās DPP organizētā seminārā izvērtē

doktoranta studiju un pētnieciskā darba rezultātus un pieņem lēmumu par promocijas darba virzīšanu aizstāvēšanai.

9. Doktora zinātniskā grāda piešķiršana9.1. Promocijas darbu ir tiesības aizstāvēt personai, kura sekmīgi pabeigusi

akreditētu doktora studiju programmu vai kuras akadēmiskā darbība, kas veikta ārpus šīs programmas, tiek pielīdzināta, ievērojot šajā programmā

paredzēto kārtību un atbilstoši Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem, un kura ir sekmīgi nokārtojusi promocijas eksāmenus atbilstošajā zinātņu nozarē vai apakšnozarē.

9.2. Zinātnisko grādu piešķir par patstāvīgi izstrādātu un publiski aizstāvētu promocijas darbu.

9.3. Pretendējot uz otru grādu citā zinātņu nozarē, promocijas darbu iespējams izstrādāt arī bez promocijas darba vadītāja, izmantojot nozares vadošo speciālistu (konsultantu) konsultācijas. Promocijas darba galvenajiem rezultātiem jābūt publicētiem zinātniskajos izdevumos.

9.4. Promocijas darbu pieņem publiskai aizstāvēšanai, ja tas atbilst šādiem kritērijiem:

9.4.1. promocijas darba autors ir pamatojis tēmas izvēli, definējis pētījuma mērķi un uzdevumus, raksturojis zinātniskos sasniegumus tēmas izpētē un izmantotās metodes, izklāstījis, kā arī apspriedis darbā gūtos rezultātus un atziņas, apkopojot tos secinājumos un aizstāvēšanai izvirzāmajās tēzēs;9.4.2. zinātniskā darba apjoms ir pietiekams atbilstoši attiecīgās promocijas padomes nolikumā noteiktajām prasībām par promocijas darba aizstāvēšanu;9.4.3. darbā lietotas mūsdienīgas analīzes un datu apstrādes metodes;9.4.4. darba rezultāti ir publicēti zinātniskos izdevumos vai ar to saistītais intelektuālais īpašums ir patentēts;9.4.5. darba rezultāti ir referēti starptautiskās zinātniskās konferencēs vai semināros;9.4.6. darbs nav viltojums vai plaģiāts, vai nav izdarīts cits zinātniskās darbības ētikas pārkāpums.

9.5. Doktora zinātniskā grāda piešķiršanas tiesības BAT tiek deleģētas atbilstoši Ministru kabineta 27.12.2005. noteikumiem Nr. 1000 “Noteikumi par doktora zinātniskā grāda piešķiršanas (promocijas) tiesību deleģēšanu augstskolām”.

9.6. Promocijas darba aizstāvēšana ir iespējama arī pēc doktora studiju programmas noteiktā laika beigām. Ja promocijas darbu aizstāv persona, kura ir jau eksmatrikulēta, tad uz aizstāvēšanās laiku to imatrikulē saskaņā ar BAT normatīvajiem dokumentiem.

Prorektors akadēmiskajā darbā J. Ē. Niedrītis

SIA “Biznesa augstskola Turība”Vienotais reģ. Nr. 40003135880, Graudu ielā 68, Rīgā, LV-1058

APSTIPRINĀTSSIA “Biznesa augstskola Turība”

Senāta 27.06.2007. sēdē, protokols Nr.14Valdes 29.06.2007. lēmums Nr.28

Nolikums par studijām doktora studiju programmās

1. Vispārīgie noteikumi1.1. Nolikums nosaka doktora studiju programmu reflektantu izvērtēšanas

kritērijus, studiju programmas prasību izpildes kārtību un nosacījumus.1.2. Nolikumā lietotie termini:

1.2.1. Augstskola – SIA “Biznesa augstskola Turība”.1.2.2. Reflektants - persona, kas atbilstoši Augstskolas uzņemšanas

noteikumiem ir iesniegusi pieteikumu par studijām doktora studiju programmā.

1.2.3. Programma - Augstskolā īstenota doktora studiju programma.

2. Doktora studiju programmu reflektantu izvērtēšanas kritēriji.2.1. Personas, kas atbilst Uzņemšanas noteikumos noteiktajām prasībām studijām

doktora studiju programmā, kopā ar pieteikumu studijām programmā iesniedz arī referātu par izvēlēto studiju tēmu vai pētījuma virzienu, akcentējot pētāmo problēmu.

2.2. Referātam ir jābūt 1 autorloksnes apjomā (40 000 zīmes), Times New Roman datordrukā, ar 1.5 līniju atstarpi, 12 punktu lieluma zīmēm.

2.3. Referāta titullapā jānorāda autors, referāta nosaukums, pētniecības virziens, kā arī vēlamais promocijas darba vadītājs. Ja kā vēlamais vadītājs ir norādīta persona, kas nav iesaistīta programmas realizācijā, tad referātam jāpievieno šīs personas Curriculum Vitae un rekomendācija.

2.4. Pēc referāta iesniegšanas reflektantam tiek noteikts laiks, kad notiks pārrunas ar programmas direktoru, taču ne vēlāk kā divas nedēļas pēc pieteikuma iesniegšanas par uzņemšanu programmā.

2.5. Iesniegto referātu divu nedēļu laikā no iesniegšanas brīža izvērtē attiecīgās programmas vadošā katedra un, ņemot vērā pārrunu un izvērtējuma rezultātus , pieņem lēmumu par reflektanta rekomendēšanu vai nerekomendēšanu studijām programmā.

3. Doktora studiju programmas izpildes nosacījumi.3.1. Līdzdalība bakalaura un maģistra studiju programmu īstenošanā:

3.1.1. programmā iekļauto doktorantu līdzdalību bakalaura un maģistra studiju programmu īstenošanā, doktoranti realizē augstskolā, programmas vadošajā katedrā;

3.1.2. par līdzdalību bakalaura un maģistra studiju programmu īstenošanā doktoranti iesniedz ziņojumu programmas vadošajā katedrā katra semestra beigās, atbilstoši programmas studiju plānam;

3.1.3. programmas vadošā katedra izvērtē 3.1.2. punktā minēto ziņojumu un lemj par studiju kursa kredītpunktu ieskaitīšanu.

3.2. Promocijas darba izstrāde:3.2.1. programmā studējošajiem līdz pirmā studiju semestra beigām ir

jāiesniedz programmas vadošajā katedrā apstiprināšanai promocijas darba tēma, norādot potenciālo darba vadītāju, un promocijas darba izstrādes plāns;

3.2.2. programmā studējošajiem līdz otrā studiju semestra beigām ir jāpublicē vismaz viena starptautiski citējama publikācija vai jāuzstājas ar referātu vismaz vienā starptautiskajā konferencē par tēmu, kas atbilst promocijas darbā pētāmajai problēmai;

3.2.3. programmā studējošajiem līdz ceturtā studiju semestra beigām ir jāpublicē vismaz otrā starptautiski citējamā publikācija vai jāuzstājas ar referātu otrajā starptautiskajā konferencē par tēmu, kas atbilst promocijas darbā pētāmajai problēmai;

3.2.4. programmā studējošajiem studiju programmas pēdējā semestrī programmas vadošajā katedrā jāiesniedz promocijas darba melnraksts;

3.2.5. ja doktorants ir nokārtojis visus programmā paredzētos gala pārbaudījumus, tad programmas vadošā katedra organizē 3.2.4punktā.minētā darba melnraksta priekšaizstāvēšanu;

3.2.6. ja priekšaizstāvēšanā doktorants iegūst sekmīgu vērtējumu, programmas vadošā katedra iesniedz augstskolas Senātam priekšlikumu izsniegt doktorantam izziņu par programmas teorētiskās daļas nokārtošanu, ar tiesībām aizstāvēt promocijas darbu;

3.2.7. par promocijas darba izstrādes gaitu atbilstoši 3.2.1.punktā minētajām plānam un par 3.2.2. un 3.2.3. punktā minētajām aktivitātēm programmā studējošie sniedz ziņojumus doktorantu semināros, kas notiek ne retāk kā reizi studiju semestrī. Doktorantu seminārus rīko programmas vadošā katedra.

3.3. Šī nolikuma 3.2.punkta prasību nepildīšana no doktorantu puses tiek uzskatīta par studiju parādu, kas liedz ieskaitīt kredītpunktus par promocijas darba izstrādi, līdzdalību bakalaura un maģistra studiju programmu realizācijā vai līdzdalību doktorantu semināros.

Studiju attīstības un starptautiskās sadarbības prorektors I.Bergs

Lehtonen, Jaakko Pekka Juhani * 22-01-1941

E-Mail [email protected]

Mobile telephone +358400251890

Academic qualifications

M.A. 1966, University of Jyväskylä

Licenciate of philosophy 1968, University of Helsinki

Ph.D. 1970 University of Jyväskylä

Reader (Docent), University of Tampere 1973-2009

Reader (Docent), University of Turku 1975-2009

Judged to be qualified for the professorship of phonetics, University of Helsinki

Academic appointments

Assistant and senior lecturer of phonetics 1966-68, Univ. of Jyväskylä

Associate professor of phonetics 1969-1970

Senior research associate 1.1.-31.12.1976 and 1.1.-31.8.1983, Academy of Finland

Visiting professor (psycholinguistics), University of Kassel 1985

Professor of applied linguistics and speech communication research 1983-1996, University of Jyväskylä

Tempus-Phare Individual mobility grant for the academic year 1996-97: visiting professor (organizational communication and PR) at the faculty of social sciences, University of Tartu

Professor of Organizational Communication & Public Relations (1996-98 acting; 1998 appointed; Emeritus 2007 – )

Other affiliations at the university

Examiner of the MA main subject degree (laudatur) in speech communication, Univ. Jyväskylä 1981-87

mailto:[email protected]

Examiner of the secondary subject degree (cum laude) in educational drama, Faculty of education, Univ. Jyväskylä 1991-94

Programme manager (drama) at the Continuing Education Centre, U. Jyväskylä (partly full-time position)

Examiner and responsible director of the Qualifying program of speech teachers and Qualifying program of teachers of educational drama 1987-91, Ministry of Education

Foreign languages: German (DAAD examination), English (self-assessment: good),

Estonian (self-assessment: satisfactory), Swedish (self-assessment: good)

International experiences:

Short visits (< 10 days) in several U.S. universities; agreement on cooperation with the University of San Jose

Visiting professor at the University of Kassel WS 1985

Visiting professor (part time) at the University of Tartu, winter term 1996-7

Special distinctions:

Promotor of the masters’ and doctors’ festive promotion [legitime constitutus promotor] of all faculties of the University of Jyväskylä 22.5.2004. The promotor’s speech “Social responsibility and communication on responsibility”

Scientific activity 2003-2009

Memberships in specialist committees:

2008 November 7-8: Accreditation committee of the communication program (doctoral degree) of the University of Latvia

2008 March 30 – 6 April: Accreditation committee of the communication programs of Tartu and Tallinn universities

2007 Accreditation committee of the communication program of the Turiba Business School

2007 Accreditation committee of the Helia Polytech communication program, Helsinki

Books:

Riski- ja kriisiviestinnän perusteet [Fundamentals of risk and crisis communication]. Finnish Advertisers’ Association 2009.

Estonian edition: Fundamentals of risk and crisis communication (Jaakko Lehtonen & Kaja Tampere). In print: Äripäev publisher

Latvian edition: Fundamentals of risk and crisis communication. In translation process: Turiba Business School Publisher

Risks of Publicity. Published in Bulgarian. 2006.

National Identities and Images. Bulgarian-Finnish Attitudes and Perceptions. Petkova, Diana & Jaakko Lehtonen. Publications of the Department of Communication 28. University of Jyväskylä. 2005.

Cultural Identity in an Intercultural Context. Petkova, Diana & Jaakko Lehtonen (eds.). Publications of the Department of Communication 27. University of Jyväskylä. 2005.

Julkisuuden riskit (90 s.). Helsinki: Mainostajien Liitto 2002.

Samspel och kommunikation (148 s.). Jyväskylä universitet. Institutionen för kommunikation, publikationer 24. 2002.

Pesonen, Hanna-Leena & Jaakko Lehtonen & Antero Toskala. Asiakaspalvelu vuorovaikutuksena (195 s.). Jyväskylä: PS kustannus 2002.

Kriisiviestintä (Mainostajien liitto 1999; ISBN 952-5262-02-2)

Ihminen ja kulttuuri (Alho-Lehtonen-Raunio-Virtanen. FINTRA. 4. painos 1996; ISBN 951-833-455-2)

Neuvotellen tulokseen (yhdessä Sirkka Kortetjärvi-Nurmen kanssa.Weilin-Göös. 2.painos 1996; ISBN 951-35-5618-2)

Kontakte über Kulturgrenzen (Jyväskylän yliopisto 1995)

Kulttuurien kohtaaminen (toim. Jaakko Lehtonen. Jyväskylän yliopisto 1993; ISBN 951-680-942-1)

Scientific articles in monographs

Kyberavaruus ja organisaatiotiedottamisen haasteet. [Cyberspace and the challenges of organizational communication] S. 138-150 teoksessa Aula, Pekka, toim. Kivi vai katedraali. Organisaatioviestintä teoriasta käytäntöön. Helsinki: Infor. 2008

Risks and crises in virtual publicity – can publicity crises be prevented by public relations in cyberspace. Pp. 305-312 in: Zerfass, A. & B. vanRuler & K. Shiramesh, eds. Public Relations Research. European and International Perspectives and Innovations. Wiesbaden: VS Verlag. 2008

The drug scandal in Lahti and its consequences for the Finnish winter sports. [in Bulgarian] P. 171-176 in: Communication, sport and culture, eds. Minka Zlateva & Diana Petkova. Sofia: St.Kliment Ohridski University, Faculty of Journalism and Mass Media. 2007.

Country image and Consumer Nationalism. Case Arla and the Mohammed Cartoons Episode. P. 127-138 in: Christopher Schmidt & Dagmar Neuendorff (Hrsg.) , Sprache, Kultur und Zielgruppen. Bedingungsgrössen für die Kommunikationsgestaltung in der Wirtschaft. Europäische Kulturen in der Wirtschaftskommunikation, Band 11. Deutscher Universitäts-Verlag 2007.

Rohkem kui sõnad. P. 211-220 in: Eesti rakenduslingvistika ühingu aastaraamat 2007. Helle Metslang & Margit Langemets & Maria-Maren Sepper, (toim.), Eesti Keele Sihtasutus 2007.

Country Image, Reputation, Fame. Does it matter? Finnish Cuisine, Berlusconi and Chirac. P. 321-330 in: Nancy Aalto & Ewald Reuter, (eds.), Aspects of Intercultural Dialogue. Theory, Research, Applications. Köln: Saxa Verlag 2006

Stereotypes and collective identification. Pp. 67-94 in: Petkova & Lehtonen (eds.), Cultural Identity in an Intercultural Context. University of Jyväskylä. Publication of the Department of Communication. 2005.

The Bulgarians as Democrats or Bulgarian-Finnish Reading of Albert Hämäläinen’s Article “In the land of the absolute democracy”. Jaakko Lehtonen & Diana Petkova. P. 73-81 in: Annuaire de l´universite de Sofia St. Kliment Ohridski. Tome 10. Sofia: Presses universitaires St. Kliment Ohridski. 2004.

Kriisiviestintää vai riskien hallintaa? Economic Trends 1/2004: 46-48.

Finland. P. 107-119 in: Betteke van Ruler and Dejan Verdic (eds.), Public Relations and Communication Management in Europe. The Hague: Mouton de Gruyter. 2004.

Kulturelle Rahmenbindungen in der europäischen Diskussion über Unternehmensreputation und soziale Verantwortung. S. 6-13 in: Nina Janich (Hrsg.), Unternehmenskultur in der Diskussion. Beiträge zwischen Theorie und Praxis. Wiesbaden: Europäische Kulturen in der Wirtschaftskommunikation 6. 2004.

Rámkové kulturni podminky v evropské diskuzi o reputaci podniku a sociální

odpovednosti. Pp. 133-141 in: Mit interkulturellem Wissen zum Unternehmenserfolg. Unternehmenskultur & Unternehmenserfolg Band 2. Goethe-Institut Prag. Wirtschaftsuniversität VSE Prag. 2004.

Yhteiskuntavastuu ja vastuun viestit. S. 9-19 teoksessa Liisa Harjula (toim.) Jyväskylän yliopiston maisteri- ja tohtoripromootio 22.5.2004. Jyväskylän yliopisto. 2004.

Beyond Civil Society. Pp. 145-161 in: Henner Barthel and Kevin M. Carragee (eds.), Communication and Political Change. St. Ingbert: Röhrig Universitätsverlag. 2004.

Yritysviestinnän kriisi? Maine 1/2003: 17-18.

Europäische Perspektiven zur Globalisierung, interkulturellen Kommunikation und zur Postmoderne. S. 11-22 in: Schmidt, Christopher, Hrsg. Wirtschaftsalltag und Interkulturalität. Fachkommunikation als interdisziplinäre Herausforderung. Wiesbaden: Deutscher Universitäts-Verlag 2002.

Corporate Reputation and the Stakeholder Approach – Overlapping Perspectives? Pp. 28-39 in: Petev, T. & M. Zlateva, eds. Media and Public Relations. Sofia University Faculty of Journalism and Mass Communication publications, 2002.

Consequences of the New Communication Environment on Organizational Communication and Public Trelations (in Bulgarian language) p.28-35 in: T. Petev & M. Zlateva, eds. Public Relations and the New Media (in Bulgarian language). Sofia 2002.

Quo vadis? What does the future look like for Public Relations in this Millennium? P. 8-12 in: Eskelinen, S. & al., eds. Spanning the Boundaries of Communication. University of Jyväskylä. Department of Communication publications 24. 2002.

Vahinko ei tule kello kaulassa – kriisi tulee. Kemia-Kemi 2001, 8,4:250-253

Der schweigende Finne – Mythos oder Wirklichkeit (Ahti Jäntti & Marion Holtkamp & Annemarie Vogt, Hrsg., Schweigen in Kommunikation und Kunst. Berlin Verlag Arno Spitz 2001. S. 28-48)

Museo myytävänä. Lähtökohtia ja strategioita museopalveluiden markkinointiin (Janne Vilkuna toim. Näkökulmia museoihin ja museologiaan. Ethnos 10. 2000. s. 93 - 104)

Yrityksen kasvot – menestyksen symbolit. s. 61-66 teoksessa Pitkänen, Kati Pauliina, Yrityskuva ja maine menestystekijöinä. Helsinki: Edita.

Kriisi, viestintä ja sosiaalinen pääoma. (Hallinto 3, 1999. s. 20-22.)

Gibt es eine europäische Wirtschafts(kommunikations)ethik. Wirtschaftskommunikation in Europa. Attikon Verlag 1999.

Mera än ord. Tema Nord 1998:525.

Minäkuva, vieraskuva ja kansallinen identiteetti. (Viron Suomen-instit. 1998)

Yhteisöt ja julkisuus. (Viestinnän jäljillä. WSOY 1998)

Hyvän ja pahan kierrätystä. Viestinnän etiikan perusteita. Kaarle Nordenstreng ja Jaakko Lehtonen (Viestinnän jäjillä. WSOY 1998)

- - -

Reviewer of articles for Journal of Pragmatics

I Participation in scientific conferences (the papers read are listed in part 1) and visits in universities abroad 2003-2008:

2003 May 12-17: Annual Sofia conference on communication

2003 November 6-8: Conference of EUPRERA, Regensburg

2004, September 23-27: University of Leipzig

2004, November 26-27: Conference of the Nordic Network of Intercultural Communication (NIC). Kristiansand

2005 April 14-16: International conference on silence & 18-19 seminar on globalization. Riga

2005 November 24-26: University Hohenheim, Erasmus lectures, no publication

2005 November 11-13: Euprera Conference, Lissabon

2005 December 2-3: NIC conference, Tampere

2005 December 7-9: Erasmus lectures, Bulgarian New University, Sofia.

2006, March 21-23: Conference on applied linguistics (rakenduslingvistiik), Tallinn

2006 March 15-18: Lecturing at the Vidzeme University College in Valmiera (no publication)

2006, July23-28: International Colloquium of Communication, Erfurt

2006, December, 2-6: Erasmus visit at the Department of Communication, Univ. Vienna (no publication)

2006 December 16-17, Europäische Wirtschaftskommunikation (EUKO) conference, Turku

2006 October 21-25: Erasmus visit at the University of Hohenheim (no publication)

2007 December 2-6: Erasmus lectures. University of Vienna. No publication

2008 April 11-12: Symposium on communication, Leipzig

2008 April 24-26: Lecturing at the Riga Stradins University (no publication)

2008 May 31-1 June: PR summer camp Jelgava. Presentation: ‘How to beat off an attack in virtual environment. Internet as a challenge for Public Relations’

2008 September 8-11 & 28-30: Lecturing at Turiba Business School (no publication)

2008 November 24-26: Lecturing at MACOM, Tallinn university (no publication)

Number of Master’s theses supervised and graded 2002-2006: 37

Doctoral students officially appointed to my supervision for year 2009:

Abelniece, Baiba (U. Jyväskylä)

Ihanainen, Outi (U. Jyväskylä)

Derkevica-Pilskunga, Jolanta (Turiba Business School)

-

II PhD theses supervised, reviewed, or opposed 2001-2008

2008 reviewer: Catani, Johanna, Yritystapahtuma kontekstina ja kulttuurisena kokemuksena

2008 supervisor and custodian: VALENTINI, Chiara: Promoting the European Union - Comparative analysis of EU communication strategies in Finland and in Italy.

2007 second supervisor: KANTANEN, Helena: Stakeholder Dialogue and Regional Engagement in the Context of Higher Education. 2007

2007 second supervisor: Kasila, Kirsi, Schoolchildren’s oral health counselling within the organisational context of public oral health care

2006 supervisor and custodian:JOENSUU, Sanna: Kaksi kuvaa työntekijästä. Sisäisen viestinnän opit ja postmoderni näkökulma. 2006

2006 faculty opponent: Maija-Leena UIMONEN, Suomalaisten yritysten vapaaehtoinen sosiaalinen vastuu

2005 second supervisor: LUOMA-AHO, Vilma: Faith-Holders as Social Capital of Finnish Public Organisations.

2003 supervisor and custodian: TAMPERE, Kaja: Public relations in a transition society 1989-2002 : using a stakeholder approach in organisational communications and relations analyses.

2002 supervisor and custodian: KORHONEN, Kaisu: Intercultural Competence as Part of Professional Qualifications. A Training Experiment with Bachelor of Engineering Students.

2002 supervisor and custodian: SUVANTO, Mari: Images of Japan and the Japanese.

2001 supervisor: LI, Zhenyi: Cultural Impact on International Branding. A Case of Marketing Finnish Mobile Phones in China. 2001

2001 supervisor and custodian: VAAHTERIKKO-MEJÍA, Päivi: Cultural differences in Ibero-Nordic communications perceptions about Finnish and Colombian negotiators. 2001

Lecturing MA level courses

Each year several 12…24 h MA level courses at various Finnish universities (Jyväskylä, Vaasa, Tampere) and shorter visiting lectures (1…4 h) on intercultural communication, communication management, persuasion and propaganda, crisis communication, brands and images, country images, corporate identity and integrated communication.

__________________________________________

Jaakko Lehtonen, Ph.D. prof, emer.

Jyväskylä, Finland , 28 February 2009

Curriculum vitae

IEVA KALVEVārds Uzvārds

Sigulda 181266-11305Dzimšanas vieta Personas kods18.12.1966. latviete

Datums, mēnesis, gads TautībaBiznesa augstskola Turība, docente

Darba vieta un ieņemamais amatsDarba vietas adrese: Mājas adrese:

Graudu iela 68, Rīga Kadaga 8-9, Ādažu novads

Tālruņa Nr. Tālruņa Nr. 29462627Fax: E-mail: [email protected]:

Izglītība

Izglītības iestāde, mācību laiks(no ...līdz…)

Iegūtais(-ie) grāds(-i) vai kvalifikācija (-as)

Latvijas Universitāte, 2003. – 2008. Doktora grāds ekonomikā, apakšnozare Izglītības vadībaNorvēģijas-Latvijas Lauksaimniecības universitāšu kopprogramma, 1999. – 2001.

Maģistra grāds ekonomikā

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskola, 1995. – 1999. Bakalaura grāds pedagoģijā, ekonomikas skolotāja kvalifikācija

Darba pieredze

Laiks (no…līdz…) Uzņēmums Amats Īss veicamo pienākumu apraksts

2001 – pašreiz Biznesa augstskola “Turība” Docente Studiju kursu izstrāde un realizācija2006 – pašreiz Rīgas Stradiņa universitāte Lektore Studiju kursu izstrāde un realizācija

2003 – pašreiz SIA “Zygon Baltic Consulting” Lektore/ konsultante

Organizāciju konsultēšana un semināru vadīšana par stratēģiskās un pārmaiņu vadības tēmām

1997 - 2000 SIA Mācību centrs “Austrumvidzeme”

Cēsu nodaļas darba organizēšana un nodrošināšana, pasniedzēja

bezdarbnieku apmācības un pārkvalifikācijas kursu realizācija

1998 - 1999 Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskola

studiju programmas direktore

Biroja vadītāju profesionālo studiju programmas izstrāde un realizācija

Zinātniskā darbība un publikācijas:

GADS NOSAUKUMS PIEZĪMESZinātniskās publikācijas

2008.

Challenges on Management Education for Sustainable Development in Public Administration.

Raksts un prezentācija 6.JTET starptautiskajā konferencē Anadolu Universitātē (Turcija)

Latvijas organizāciju gatavība zināšanu pārvaldības un inovatīvas darbības iespēju izmantošanai

Raksts un prezentācija Biznesa augstskolas Turība starptaut. zin. konferencē

Cilvēks organizācijā – kā darbinieki vērtē vadības metodes savā darba vietā

Publikācija LR CSP rakstu krājumā „Statistikas zinātnisko pētījumu rezultāti 2008”

2007. Latvia`s Employed Business Management Publicēts starptautiski recenzējamā zin. rakstu

Students` Readiness for Life and Work in Circumstances of Sustainable Development.

krājuma “Education and Sustainable Development: First Steps Toward Changes” 2.sēj.

2006. Personāla struktūras izvērtējums motivēšanas procesa pilnveidei.

Raksts un prezentācija Biznesa augstskolas Turība starpt. zin. konf.

2001.-2008. Vadības izglītība mūsdienu sabiedrībā Promocijas darbs doktora grāda iegūšanai

ekonomikā

2004.The role of higher educational institutions of business administration in the provision of sustainable economic development

Uzstāšanās un publikācija 2.starptautiskājā JTET konferencē „Sustainable development. Culture. Education”, Tallina, 14.-16.04.2005.

Grāmatas

2005. Apseglot pārmaiņu vējus. Stratēģiskā un pārmaiņu vadība

Monogrāfija .Izdevējs SIA “Biznesa augstskola Turība”

2003. Dokumentu datorizēta sagatavošana Mācību līdzeklis. Līdzautors J. Augucēvičs, izdevējs SIA “Biznesa augstskola Turība”

2002. Jaunās paaudzes lietvedība Monogrāfija. Izdevējs SIA “Biznesa augstskola Turība”

Populārzinātniskās publikācijas vadībzinātnes nozarē

2008.

Ko darīt ar nekrietniem vadītājiem Dienas Bizness 16.05.Vadītāju inteliģence Dienas Bizness 07.05.

Kā veidot un vadīt organizāciju? Raksts Dienas Bizness paspārnē iznākošā žurnāla Saldo. 9.aprīļa numurā

2007.

Uzņēmēju sociālā atbildība Latvijā: pienākums, kas jāizprot

Līdzautori G.Ķeniņš-Kings un A.Pētersons, Kanādā iznākošā žurnāla Jaunā gait aprīļa numurā

Sociālā atbildība: vecs pienākums jaunās formās

Līdzautori G.Ķeniņš-Kings un A.Pētersons, raksts iekļauts grāmatā Raksti veiksmīgiem cilvēkiem

Kad kurpe atpaliek no kājas. Problēmas un idejas organizāciju struktūras sakarā 1. un 2.daļa

Dienas Bizness 06. un 14.02.

2006.

Kā gūt priekšstatu par notiekošo un kā izvēlēties to vai citu vadības rīku? 3. un 4.daļa Dienas Bizness 14. un 15.12.

Klasiskās SVID analīzes izmantošanas metodes Dienas Bizness 13.12.

Kā gūt priekšstatu par notiekošo un kā izvēlēties to vai citu vadības rīku? 1. un 2.daļa Dienas Bizness 08. un 12.12.

PEST analīze ir aprakstoša Dienas Bizness 16.11.Analīze palīdz „noņemt biezās rozā brilles" Dienas Bizness 14.11.PEST– vērtīgs un mazpazīstams rīks Dienas Bizness 13.11.Ar ko govs no suņa atšķiras Dienas Bizness 24.10.Īsi par būtisko Bostonas matricā Dienas Bizness 23.10.Katram dzīves ciklam – sava loma Dienas Bizness 17.10.Uzņēmuma dzīves cikla galvenie posmi Dienas Bizness 16.10.Uzņēmuma dzīves cikls un darba stils Dienas Bizness 13.10.

2005. Lai bizness negrīļojas - līdzsvarotās vadības karte Dienas Bizness 05.01.

2004. Līdzsvarotās vadības karte - kāpēc tas ir svarīgi

2004.g.novembris - apjomīgs materiāls DB Projektu vadīšanas rokasgrāmatā

Uzstāšanās konferencēs:

Nosaukums Info par konferenci Laiks

Challenges on Management Education for Sustainable Development in Public Administration

Raksts un prezentācija 6.JTET starpt. konferencē Anadolu Universitātē (Turcija) 2008.

Latvijas organizāciju gatavība zināšanu pārvaldības un inovatīvas darbības iespēju

Raksts un prezentācija Biznesa augstskolas Turība starptaut. zin. konferencē

2008.

izmantošanaiPersonāla struktūras izvērtējums motivēšanas procesa pilnveidei.

Raksts un prezent. Biznesa augstskolas Turība starpt. zin. konf. 2007.

The role of higher educational institutions of business administration in the provision of sustainable economic development

Prezentēts konf. un publicēts rakstu krājumā CD formātā „Sustainable Development, Culture, Education”, 2.starpt.zin. konf. – Tallinn Pedagogical University

2004.

Pedagoģiskā darbība BAT:

Vadītie maģistru darbi – pēdējos gados vadīto darbu tēmu aptuvens uzskaitījums:Attīstības procesi Latvijas interneta pakalpojumu tirgū un to vērtējumsĒtikas aspekti farmācijas uzņēmējdarbībāIespējamo attīstības modeļu izvērtējums uzņēmumā “C”Jaunveidojamā novada optimālas pārvaldes iespējas, izmantojot līdzsvarotās vadības kartes metodiLīdzsvarotās vadības karte (LVK) kā instruments Valsts SIA „Sertifikācijas un testēšanas centrs” stratēģiskās vadības procesāLVK izstrāde un ieviešanas iespēju izvērtējums higiēnas un profesionālās ķīmijas preču tirdzniecības uzņēmumā A/S “L”LVK izstrāde un ieviešanas iespēju izvērtējums uzņēmumā „B” SIALVK izveide nelielam ražošanas uzņēmumamLVK lietošanas iespējas Valsts ieņēmumu dienesta personāla vadības stratēģijāNekustamā īpašuma apsaimniekošanas tirgus Latvijā: tā apzināšana un iespējamie apsaimniekošanas modeļiPrivāta lidlauka attīstības iespējas LatvijāPrivāto pensiju fondu perspektīvās attīstības stratēģija Latvijā, balstoties uz a/s "P” pieredziServisa pakalpojumu centralizēta un decentralizēta modeļa salīdzinājumsSIA “V” attīstības iespējas sabiedriskā transporta pakalpojumu jomā LatvijāUgunsaizsardzības nozares analīze un optimālā attīstības modeļa izstrāde uzņēmuma SIA XVAS "Latvijas valsts meži" korporatīvās stratēģijas izvērtējums Latvijas meža nozares un saistīto nozaru nacionālās programmas savstarpējā kontekstā

Vadīti diplomdarbi – pēdējos gados vadīto darbu tēmu aptuvens uzskaitījumsLatvijas filmu nozares attīstības iespējasA/S "Rīgas Piena kombināts" stratēģisko darbību izvērtējums pēc pirmā gada Krievijas tirgū

Darba aizsardzības sistēmas izstrāde SIA "Trans-LB"Franšīze kā viena no neliela tirdzniecības uzņēmuma izdzīvošanas iespējām pieaugošā lielveikalu spiediena apstākļos

Ieteikumu kompleksa izstrāde SIA "Talsu namu pārvalde" ilgtspējīgai attīstībaiKlasiskās mūzikas nozares attīstības perspektīvas LatvijāLīdzsvarotās vadības kartes izmantošana A/S "Rīgas Piena kombināts" efektīvas un ilgtspējīgas darbības nodrošināšanaiLīdzsvarotās vadības kartes izmantošana efektīvas vadības sistēmas izveidei SIA "Neste Latvia"Mazo aptieku tīklu pastāvēšanas iespējas LatvijāMenedžments uzņēmumā "Dzega" krīzes situācijāNB biljarda klubu attīstības stratēģijaNeatkarīgās aptiekas nākotnes perspektīvaOgres Centrālās bibliotēkas darbības analīze un ieteikumi tās ilgtspējīgai attīstībaiOrganizatoriskās struktūras optimizācija SIA "Avers Centrs"Pārmaiņu vadības salīdzinājums A/S Laima un A/S Rīgas MiesnieksPriekšlikumu kompleksa izstrāde SIA "Arhitektu Sabiedrība" konkurētspējas paaugstināšanaiSIA "Auces Dzirnas" stratēģiskās attīstības optimālās modeļa izstrādeSIA "Furors" iekšējās, ārējās vides faktoru un stratēģiskās attīstības analīzeSIA "Kviteks" maizes un konditorejas ražošanas stratēģijas novērtēšana un iedibināšana

SIA "Silava -Auto" attīstības stratēģijas izstrādeSIA "Soms" optimālā attīstības stratēģijas modeļa izvēle

SIA „Elektrosistēmas” tirgus daļa un tās paplašināšanas iespējasStratēģiskā alianse kā veiksmīgas SIA "Eva-Serviss" attīstības priekšnosacījumsStratēģiskā plānošana un pārmaiņu vadīšana zemnieku saimniecībā "Uzkalniņi"Uzņēmuma "Euro - Auto" attīstības stratēģijaUzņēmuma iepriekšējās darbības analīze un optimālā tālākās darbības modeļa izstrādeUzņēmumā nepieciešamo pārmaiņu vadības modeļa izstrādeUzņēmuma SIA "Reformāti" attīstības stratēģija

Uzņēmuma stratēģijas un organizatoriskās struktūras modeļa saistība poligrāfijāViesnīcas "Cēsis" optimālā attīstības modeļa izstrāde

Studiju kursu vadīšana 2008./2009. studiju gadā: Stratēģisko jautājumu menedžments un komunikācijas vadības modeļi (st.men.daļa) – doktorantiem SAF Zinātniskās pētniecības metodes (1/2 no kursa) – doktorantiem UVF Tourism strategic management – maģistrantiem STF angļu valodā Stratēģiskā un pārmaiņu vadīšana – maģistrantiem UVF Prognozēšana un stratēģiskā vadīšana (st.vad.daļa) – maģistrantiem TZF un SAF Organizāciju teorija – maģistrantiem TZF Vadīšanas principi – bakalauriem UVF Menedžments – bakalauriem STF

Kvalifikācijas celšana:ORGANIZĀCIJA UN

LAIKSKURSA, SEMINĀRA vai KONFERENCES NOSAUKUMS,

PIEZĪMES

Dienas Bizness, 08.10.2008. Biznesa prognozes 2009. Dienas Biznesa konference uzņēmējiem un vadītājiem

Pacific Lutheran University, Tacoma, ASV, 17.apr. 2008.

Executive Leadership Series: Howard Schmidt: Challenges for the Starbucks company

Fulbright Foundation, Denver, Colorado, ASV 2.-5.apr. 2008.

The Rule of Law: A View from the American West, 2008 Fulbright Visiting Scholar Conference

PLU, ASV, 12.mar. 2008. Executive Leadership Series: Tom Tully O`Keefe: Trends in the „Coffee world”

PLU, ASV, 10.mar. 2008. Bao Maohong (China): Green challenges for the Beijing Olympic

PLU, ASV, 27.feb. 2008. ELS: Richard Gorman: PACRI company and heavy duty vehicle making in the Washington State

PLU, ASV, 13.dec. 2007. ELS: Paul Ellingson: Team building principles in the Bargreen-Ellingson Foosdervice supply and design company

PLU, ASV, 20.nov. 2007. ELS: Thomas Spilman: Strategic behavior of banking institutions in the (mortgage) crisis time

Family Business Institute, Tacoma, ASV, 15.nov. 2007. Washington State Family Business Forum & Awards

PLU, ASV, 13.nov. 2007. Next generation Business services and user-generated content in Business Strategy (e-business day 2007)

PLU, ASV, 23.okt. 2007. ELS: Scott Armstrong: Strategic management in the non-profit health care organization

PLU, ASV, 9.okt. 2007. ELS: Bob Hinton: Trends in the Accountancy and Management

PLU, ASV, 8.okt. 2007. From the Borough of London to Enron: Problems of Corporate Goverance in Historical Perspective

PLU, ASV, 4.okt. 2007. Diversity and Learning Styles in the UniversityPLU, ASV, 17.sep. 2007. ELS: Gordon McHenry: Strategic Management Processes in the Boeing

companyPLU, jan-apr 2008. Family and closely held business managementPLU, sep-dec 2007. Organizational design and leadershipPLU, sep-dec 2007. Knowledge management

Centrāle, 04.05.2007. Workshop on New Way of Time and Energy Management with Michael Fuchs

Centrāle, 01.-02.05.2007. Workshop on Lean Management with Michael FuchsASV vēstniecība, 11.10.2006.

Labor in the US and in the world – current situation and trends for the future

Rīgas Biznesa skola, 01.-02.10.2006. Case Teaching Workshop with Randy Kudar, Ph.D.

Biznesa augstskola Turība, 27.-28.04.2006. Kā efektīva cilvēkresursu pārvaldība palielina organizācijas konkurētspēju

Oslo universitāte (Norvē-ģija), aug. 2004. Academic identity and organizational change

Triviums 15.-16.03.2004. Edward de Bono’s Six Hats Thinking (Tools for Parallel Thinking)Mediju nams 05.12.2003. Komunikācijas spožums un posts Mediju nams 31.10.2003. Pārdošana kā attiecības Triviums 30.09.2003. Baumas un informācijas plūsma sabiedrībāMediju nams 26.09.2003. Reputācijas menedžments Biznesa augstskola Turība 12.06.2003. Baltijas reģiona konference „Biznesa vadības instrumenti”.

Triviums 2003.g.maijs Krīzes menedžments Mediju nams 28.03.2003. Budžets – finanšu kontroles instruments Mediju nams 28.02.2005. Darbinieku vadīšana. Konflikti. Lēmumu pieņemšana Mediju nams 31.01.2005. Biznesa stratēģijas Komin 19.-20.11.2002. Introduction to Supply Chain Management

Informācija par profesionālajām, zinātniskajām, vai biznesa aktivitātēm pēdējo 3 - 5. gadu laikā:

Laika periods, gads

Tēma/priekšmets Nozare/uzņēmuma /iestādes nosaukums

Lūdzu atzīmēt attiecīgo atbildi

Konsultāciju sniegšana uzņēmumiem

2004.-... Menedžments, stratēģiskā un pārmaiņu vadība

Maksas pakalpojums

AS „Grindex”; AS „RBS Skals”; Latvijas Zvērinātu notāru padome; Lauku atbalsta dienests; LR Zemkopības ministrija; SIA „PK” (Lāču ledus); SIA „Furors” (Klondaika); SIA „Silja”; SIA „Signum”; SIA „Sinhro”; SIA „Spilva”; SIA „Sportland”; SIA „New Rosme”; Tiesnešu mācību centrs; Valsts Augu aizsardzības dienests; VAS „Latvijas Valsts ceļi”; Veselības inspekcija; Zāļu valsts aģentūraDarbs biznesa uzņēmumā [izņemot mācību iestādes]

2003.-... Menedžments, stratēģiskā un pārmaiņu vadība

SIA „Zygon Baltic Consulting”

Maksas pakalpojums

Valodu zināšanas: Lasītprasme Rakstītprasme Runātprasmeteicami, labi, vidēji teicami, labi, vidēji teicami, labi, vidēji

Latviešu valoda

Krievu valoda

Vācu valoda

Angļu valoda

26.01.2009.(Datums) (Paraksts)

CURRICULUM VITAE

Personas datiVārds UzvārdsPersonas kodsTālrunisE-mail adrese

Izglītība

Andris Pētersons090766 - [email protected]

2007 – šobrīd2006 – 2008 1998 – 20001996 – 19971995 – 1996

1989 – 1994

Darba pieredze2004 – šobrīd2004 – šobrīd

2004 – šobrīd

2004 – šobrīd

2004 – 20071998 – 200420021999 – 20021998 – 19991997 – 199819971995 – 19971995 – 19971995 – 19961994 – 1995

Papildus izglītība, kursu vadīšana, konferenču organizēšana2009

2008 – šobrīd

2008

2008

20082007

2007

2007

2006

2006

2006

2006

Jiveskiles Universitāte, Somija, Komunikācijas zinātnes doktorantūraDarba un sociālo attiecību akadēmija, Krievija, Dr.sc.soc.LU Ekonomikas un vadības fakultāte, Sociālo zinātņu maģistrsLU Vēstures un filozofijas fakultāte, Vēstures maģistrsLU Starptautisko attiecību institūts, Ārējo sakaru struktūrvienības vadītāja kvalifikācijaLU Vēstures un filozofijas fakultāte, Vēsturnieks, pedagogs

Biznesa augstskola Turība, Sabiedrisko attiecību fakultātes dekānsProgrammu “Starptautiskās komunikācijas vadība” un “Sabiedriskās attiecības” direktorsBiznesa augstskolas Turība Komunikāciju zinātņu katedras docents.Studiju kursi: Mārketinga komunikācija, Ievads profesijā, Sabiedrisko attiecību ētika un sociālā atbildībaApmācību kompānijas “Komunikāciju akadēmija” konsultants un lektorsRadošās apvienības “Hansa media” redaktorsŽurnāla “Kapitāls” redaktorsReklāmas sabiedrības “Labvakar” redaktorsA/s “Rīgas Centrāltirgus” preses sekretārsValsts Cilvēktiesību biroja preses sekretārsLatvijas Bankas Publikāciju pārvaldes vadītāja vietnieks“Neatkarīgās Rīta Avīzes” izpilddirektorsŽurnāla “Biznesa Partneri” redaktorsŽurnāla “Klubs” žurnālists“Neatkarīgās Rīta Avīzes” Biznesa nodaļas vadītājsLaikraksta “Labrīt” Ekonomikas un biznesa nodaļas korespondents

Latvijas Zinātnes padomes Fundamentālais pētījums “Korporatīvās sociālās atbildības komunikācijas interkulturālie aspekti”, projekta izpildītājsNATO CIMIC LMT vienības kursu pasniedzējs karavīriem, kuri dodas misijā uz Kosovu. Tēmas: Sarunu organizēšana, pārrunu vešana, masu mediju attiecībasViesprofesors Aidīnas Universitātē (Turcija). Tēmas: Korporatīvā sociālā atbildība un Korporatīvās sociālās atbildības komunikācijaStarptautiskā biznesa konsultāciju kompanija “Hauska&Partners”, Austrija, stažieris ERASMUS programmāStarptautiska konference “PR Challenge”, Rīga, moderatorsSemināri – diskusijas Rīgā, Liepājā, Daugavpilī, Cēsīs, Jelgavā par korporatīvo sociālo atbildību un uzņēmēju, mediju, NVO un sabiedrības sadarbību KSA projektosStarptautiska konference “PR Challenge”, Rīga, Latvija. Žūrijas komisijas loceklisStarptautiska konference par korporatīvo sociālo atbildību “Bizness: Peļņa&Atbildība II”, organizatorsStarptautiska konference “PR days in Ukraine”, Kijeva, Ukraina, referentsPacific Lutheram University, ASV, pētnieks. Tēmas: korporatīva sociālā atbildība, sabiedriskās attiecības

Starptautiska konference par korporatīvo sociālo atbildību “Bizness: Peļņa&Atbildība I”, organizatorsStarptautiska konference “Īpašums, tā apgrūtinajumi: problēmas, risinājumi, iespējas”, Rīga, Latvija, referents

2005

2005

2004

2001199919981996

Monogrāfijas un zinātniskās publikācijas20092008

20082007

2007

2006

2006

2005

2005

2005

2004

Sabiedriskais darbs

Valodu zināšanas

Apbalvojumi

2006

2002

02.02.2009.

Starptautiska Konference “Sabiedriskās attiecības:Kvalitāte, ieguvumi, riski”, Rīga, Latvija, organizatorsStarptautiskā konference “Development of economy: theory and practice”, Viļņa, Lietuva, referentsKauņas humanitāro zinātņu fakultātes Biznesa ētikas centra projekts “Economics Humanisation”, organizatorsInformācijas analīzes kursi Orhūsas Universitātē, DānijaUzņēmējdarbības kursi Biznesa augstskolā Turība, LatvijaMenedžmenta kursi Latvijas Bankā, LatvijaBiznesa žurnālistu kursi Glazgovas Universitātē, Lielbritānija

CSR in Latvia//Journal of Baltic Studies 1Projekta “Sociāli atbildīga organizācija Baltijā” Latvijas pieredze//9. Starptautiskā zinātniskā konference. Rakstu krājums. Rīga: Biznesa augstskola Turība.Pieskārieni. – Rīga: Biznesa augstskola Turība. - 192 lpp.“Razvitjije korporativnoi kuljturi kak povisjitjelj konkuretnosposobnostji njegosudarstvennogo vuza”, Darba un sociālo attiecību akadēmijas rakstu krājums.Korporativnaja kuljtura negosudarstvennogo vuza kak faktor obespecjenjija ustoicjivogo razvitjija, Trud I socialjnija otnosjenija, 3.Communications in Corporate Social Responsibility//Starptautiskā konference “PR Days in Ukraine”. Rakstu krājums. Kijeva.Uzņēmējdarbības principu attīstība Latvijas uzņēmējdarbības vidē// 7. Starptautiskā zinātniskā konference “Īpašums, tā apgrūtinajumi”. Rakstu krājums. Rīga: Biznesa augstskola Turība.Korporatīvā sociālā atbildība kā praktisks biznesa instruments// Starptautiska konference “Sabiedriskās attiecības:Kvalitāte, ieguvumi, riski”, Rakstu krajums. Rīga: Biznesa augstskola Turība.Korporativnaja socialjnaja otvetstvennostj v otrasljax socialjnogo riska// Rakstu krājums: Probljemi teorii i metodologii buxgaltjernogo dela, kontrolj i analiz.

Pētersons A., Pavāre L. Korporatīvā sociālā atbildība. Jauns veids, kā pelnīt vairāk. - Rīga: Biznesa augstskola Turība. – 192 lpp.

Economical Development and Corruption Growth in Baltic States// Estonian Business Review.

Latvijas Universitātes Vēstures institūta Konsultatīvās padomes sakariem ar sabiedrību loceklisLatvijas Asociācijas sabiedrisko attiecību profesionāļiem biedrsLatvijas Autopārvadātāju asociācijas prezidenta ārštata padomnieksStudentu korporācijas Talavija filists

Latviešu, krievu, angļu

LR Izglītības un zinātnes ministrijas gada balva un Goda diploms par nozīmīgiem sasniegumiem pedagoģiskajā darbībāBarikāžu dalībnieka piemiņas zīme

A.Pētersons

LIETIŠĶĀ BIOGRĀFIJA (CV)

JĀNIS NAČISČIONISVārds Uzvārds

RĪGA, LATVIJA 1948Dzimšanas vieta Dzimšanas gads

SIA „Biznesa augstskola Turība” Juridiskās fakultātes dekāns, profesorsDarba vieta un ieņemamais amats

Darba vietas adrese:Graudu 68, Rīga, Latvija

LV-1058

Tālruņa Nr.

+37167606105

Fakss: +37167619152E-pasts: [email protected]

Izglītība

Pamatstudijas, maģistrantūra, doktorantūra (aspirantūra).

Mācību iestāde, valsts

Studiju laiks

Specialitāte Kvalifikācija

Latvijas Valsts universitāte, Juridiskā fakultātes vakara nodaļa - studijas,

Latvijas Valsts universitāte. Neklātienes aspirantūra

1971 – 1977

1986 -1989

Tiesību zinātnes

Valsts tiesības

jurists

aspirants

Zinātniskā kvalifikācija

Zinātniskā padome, iestāde, valsts Gads Specialitāte

Zinātniskais grāds

Diploma Nr.

Zinātniskā padome, M.Lomonosova v.n. Maskavas valsts universitāte, PSRS

Habilitācijas un promocijas padome, Latvijas universitāte, Latvijas Republika

1989

1992

Tiesību zinātnes

Tiesību zinātnes

Juridisko zinātņu kandidāts

Tiesību doktora zinātniskais grāds

ЮР Nr.00456615.08.1990.

C-D Nr. 00103717.11.1992.

Darba pieredze 2008 - SIA BAT Turība profesors 2005 - 2008 SIA BAT Turība profesors 2002 - 2005 LPA profesors

1998 - 2002 LPA asociētais profesors 1995 - 1998 LPA docents 1993 - 1995 LU docents 1991 - 1992 RMI docents 1983 - 1991 RMI vec. pasniedzējs

1978 - 1983 RMI asistents

Zinātniskās darbības virzieni, projekti, granti, maģistrantu un doktorantu vadīšana Zinātniskā darbība saistīta ar Administratīvo tiesību un Administratīvi

procesuālo tiesību attīstību Līdzdalība projektā The Network of European Studies (SENT) project -

Jean Monnet Study Centre grant. A project group member (WG4) – Law (2007-2010).

Ziemeļīrijas un Skotijas Policijas koledžās līdzdalība projektā 2003/004-979-07-02 “Policijas apmācība” Twinning līgumā Nr.LV/2003IB/JH-03A. 06.08.2004. – 14.08.2004.

Līdzdalība valsts pasūtītā pētījumu projektā “Radikālisma un ekstrēmisma izpausmju juridiskais definējums un šādu darbību tiesiskā regulēšana”. 27.08.2002.

Projekta Tempus Phare S JEP – 12396-97 mobilā garanta ietvaros sadarbības ar Somijas augstskolām zinātnisko pētījumu veikšanai (ierēdņu, komandējošā sastāva personāla atlases un komplektēšanas kritēriji) pirmās apakšgrupas vadītājs. 11.12.2000.

Līdzdalība mobilā granta projektā TEMPUS - PHARE S – JEP 12396 – 97. Projektu ietvaros – mācības un pieredzes apguve par studiju kursu saturu, studiju programmu sagatavošanu un studiju procesa organizāciju, Somijā, Helsinku universitātē, 04.10.1999 – 17.10.1999.

Līdzdalība projektā TEMPUS – PHARE S – JEP 112396 – 97 Somijas Helsinku universitātē veikts pētījums un pieredzes apgūšana par studiju procesa organizāciju un studējošo, docētāju darbu bibliotēkās, izmantojot datu bāzi “HELKA”. Mācības un pieredzes apgūšana par studiju procesa organizēšanu Helsinku universitātes Tālākizglītības centrā, 12.11.1998. – 15.11.1998.

Vadīts Valdības pasūtīts Pašvaldību lietu pārvaldes organizētais pētnieciskais projekts “Vēsturiski salīdzinošā pašvaldību reformu procesu izpēte un praktisku rekomendāciju sagatavošana pašvaldību demokratizācijas attīstībai”, 1996.gads.

5 maģistranti (2007./2008), 3 maģistranti (2008./2009.) 1 doktorants - valsts tiesību zinātnes, LPA, Valststiesisko zinātņu katedra 1 doktorants – vadības zinātnes, LU, Publiskās pārvaldes katedra 5 doktoranti – juridiskā zinātne, SIA Biznesa augstskola Turība, Publisko

tiesību katedra

Uzstāšanās konferencēs, dalība konferenču orgkomitejā, dalība konferenču redkolēģijā, konferenču vai sekciju vadīšana 2008.30.05. Rīga, Biznesa augstskola Turība. Piedalīšanās redkolēģijā IX Starptautiskā zinātniskā konferencē „Darba tirgus sociālie un ekonomiskie izaicinājumi”, 3. sekcijas „Darba tiesisko attiecību regulējums, problēmas, risinājumi, nākotnes tendences” darba vadīšana. 2008.22.05. Rīga, Biznesa augstskola Turība. Piedalīšanās konferencē „Online Distance Learning Module in EU Basic Law Education”, nolasot referātu „Legal Aspects of Business Activities”. 2006.10.-11.11. Viļņā (Lietuva) piedalīšanās Mykolas Romieris Universitātes Starptautiskā zinātniskā konferencē, nolasot referātu “Konkurences Padomes kompetence”; 2006.02.06. Rīgā.,Biznesa augstskolā Turība 7.Starptautiskās zinātniskās konferences Publisko tiesību sekcijas vadīšana un referāta “Administratīvo tiesību avoti” nolasīšana; 2004. 01.11. – 04.11. Rīgā, Latvijas Policijas akadēmijā CEPOL kursu “Līderis un vadīšana mainīgā pasaulē” vadīšana; 2003.g.27.-28.11. piedalīšanās Starptautiskā zinātniski praktiskā konferencē, vadot tās plenārsēdi un nolasot referātu “Speciālie termini, to piemērošana administratīvās tiesībās” Latvijas Policijas akadēmijā; 2003.g.31.10-01.11. semināram “Konstitucionālā un administratīvā tiesvedība: kompetences robežas un savstarpējā mijiedarbība” sagatavots referāts “Par konstitucionālās un administratīvās tiesvedības robežām” Kāds ir vērtējums no tiesiskuma viedokļa; 2003.g. 23.08. piedalīšanās Starptautiskā zinātniski praktiskā konferencē, vadot to un nolasot referātu “Publiskās pārvaldes pilnveide” Latvijas Policijas akadēmijā. 2003.g. 27.02. -28.02. piedalīšanās Starptautiskā zinātniskā konferencē, nolasot referātu “Publisko tiesību līgums” Rēzeknes augstskolā. 2002.g.12.04. piedalīšanās Starptautiskā zinātniskā konferencē, nolasot referātu “Uzņēmuma reģistra kompetences tiesiskā regulējuma pilnveide” biznesa augstskolā “Turība”. 2002.g.28.02.-02.03. piedalīšanās Starptautiskā zinātniskā konferencē Rēzeknes augstskolā, nolasot referātu ”Administratīvās iestādes kompetences tiesiskā regulējuma pilnveide”. 1998.g. 13.-16.05. piedalīšanās Starptautiskā zinātniskā konferencē Lietuvas Tiesību akadēmijā, nolasot referātu “Creation of the National Administrative and Administrative procedure law system and compliance with the European law”.

Piedalīšanās zinātniskajās konferencēs: 2003.g. 20.03. piedalīšanās Latvijas Policijas akadēmijas konferencē, nolasot referātu “Kāpēc Administratīvo sodu procesa likumprojekts”? 2002.g. 28.01. piedalīšanās Īpašo uzdevumu ministra valsts reformu lietās

sekretariāta, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas seminārā “Valsts pārvaldes iekārtas likumprojekts”. 2001.g. 09. 11. piedalīšanās Latvijas Republikas Satversmes tiesas un Vācijas Fonda internacionālajai sadarbībai rīkotajā starptautiskajā seminārā “Pamattiesību aizsardzība Konstitucionālā tiesā”. 2001.g.06.10. piedalīšanās Roberta Šūmaņa institūta Latvijā konferencē “Informētas sabiedrības nepieciešamība integrējoties Eiropas Savienībā”, uzstājoties debatēs par administratīvo tiesību principu nozīmi publiskā pārvaldē. 2001.g. 06.03. piedalīšanās Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas un Eiropas Padomes Cilvēktiesību ģenerāldirektorāta seminārā “Eiropas Cilvēktiesību konvencija un tās tiesu prakse: piemērošana nacionālajās tiesu instancēs un valsts pārvaldē”. 1999.g.23.04. piedalīšanās konferencē “Ombudsmens Latvijā – demokrātijas papildinājums”.

Studiju kursi (studiju priekšmeti)Lekciju un semināru vadībaAdministratīvās tiesības (4 kredītpunkti), Profesionālā bakalaura studiju programma Administratīvās tiesības un process (5 kredītpunkti), Profesionālā maģistra studiju programma,Administratīvā procesa tiesības(3 kredītpunkti), Profesionālā bakalaura studiju programma Administratīvo tiesību problēmas(5 kredītpunkti),Doktora programma Juridiskā zinātne,Komerctiesības un komunikācijas tiesības (2 kredītpunkti),Doktora studiju programma “Komunikācijas vadība” Valsts pārvalde un valdības komunikācija (4 kredītpunkti),Doktora studiju programma “Komunikācijas vadība”

Studiju kursu (priekšmetu) programmu izstrāde:Administratīvās tiesības. Programma, Tematiskie plāni Studiju darba temati, Semināru plāni, Atkārtojuma jautājumi.Uzdevumi patstāvīgām studijām. Biznesa augstskola Turība. 2005.

Eiropas Savienības valstu administratīvās tiesības. Studiju kursa apraksts. Biznesa augstskola Turība. 2006.

Administratīvās tiesības un administratīvais process. Programma. Biznesa augstskola Turība. 2007.

Valsts pārvalde un sabiedriskās attiecības. Programma. Biznesa augstskola Turība.

2007.

Administratīvo tiesību problēmas. Programma. Biznesa augstskola Turība. 2007.

Komerctiesības un komunikācijas tiesības. Programma. Biznesa augstskola Turība. 2007.

Valsts pārvalde un valdības komunikācija. Programma. Biznesa augstskola Turība. 2007.

Legal aspects of Business activities. Programma. Lekcijas angļu val. Erasmus.Turība 2008.

Metodiskais darbs

Administratīvās tiesības. Uzdevumi (un kāzusi) patstāvīgām studijām. Powerpoint slaidi patstāvīgām studijām. Biznesa augstskola Turība. 2005.

Eiropas Savienības valstu administratīvās tiesības. Uzdevumi (un kāzusi) patstāvīgām studijām. Powerpoint slaidi patstāvīgām studijām. Biznesa augstskola Turība. 2006.

Administratīvās tiesības un administratīvais process. Uzdevumi (un kāzusi) patstāvīgām studijām. Powerpoint slaidi patstāvīgām studijām. Biznesa augstskola Turība. 2007.

Administratīvo tiesību problēmas.Powerpoint slaidi patstāvīgām studijām. Biznesa augstskola Turība. 2007.

Komerctiesības un komunikācijas tiesības. Uzdevumi (un kāzusi) patstāvīgām studijām. Powerpoint slaidi patstāvīgām studijām. Biznesa augstskola Turība. 2007.

Valsts pārvalde un valdības komunikācija. Powerpoint slaidi patstāvīgām studijām. Biznesa augstskola Turība. 2007.

Legal aspects of Business activities. PowerPoint.

Valsts pārvaldes iekārtas likuma komentāri. Metodiskais materiāls studiju kursam Administratīvās tiesības.

PublikācijasMācību grāmatu un mācību līdzekļu sagatavošana un publicēšana:

Monogrāfija J.Načisčionis Administratīvās tiesības. P&K . 2002. 11.8 a/l

Monogrāfija J.Načisčionis Administratīvās tiesības. Latvijas Vēstnesis. 2003. 14.7 a/l

Noslēgts līgums ar Biznesa augstskolu Turība par trešā papildinātā un pārstrādātā monogrāfijas Administratīvās tiesības izdošanu (manuskripts iesniegts).

Raksti:

Nozīmīgākās publikācijas 1. Načisčionis J. „Administratīvās iestādes kompetences tiesiskā regulējuma pilnveide.” Rēzeknes augstskola .2002.0,77 a/l

2. Načisčionis J. „Uzņēmuma reģistra kompetences tiesiskā regulējuma pilnveide.”Biznesa augstskola “Turība” 2002.0,99 a/l

3. Načisčionis J. „Publisko tiesību līgums.” Ŗēzeknes augstskola. 2003. 0,75 a/l

4. Načisčionis J. „Publiskās pārvaldes pilnveide.” Latvijas Policijas akadēmija.2003. 0,5 a/l

5. Načisčionis J. “Par konstitucionālās un administratīvās tiesvedības robežām”. Kāds ir vērtējums no tiesiskuma viedokļa. Jurista vārds. 2003.Nr. 41 0,5 a/l

6. Načisčionis J. “Speciāllie termini, to piemērošana administratīvās tiesībās” “Administratīvā un kriminālā justīcija” 2004. 0,5 a/l

7. Начисчионис Я. „Публично правовые договора.” Закон и жизнь 09.2004.

8. Načisčionis J. Administratīvo tiesību avoti. Biznesa augstskola “Turība” 2006 . 0,5a/l

9. Načisčionis J. Competence of the Competition Council of the Republic of Latvia Mykolas Romeris universitāte. Jurisprudencija. 2007. Nr.6 (96) 0,5a/l

10. Lestrade E., Načisčionis J. The Developing Securitization Market in the Baltics and Central and Eastern Europe. European Newsletter (Sweet and Maxwell). 10/2007. 0,3a/l

Tālākizglītība un profesionālā pilnveide

2008. 05.05. -09.05. atbilstoši Mūžizglītības programmas Erasmus mobilitāte lekcijas 8 stundu apjomā University of Applied Sciences Saarland (Vācija). 2008. 31.03.-06.04. atbilstoši Mūžizglītības programmas Erasmus mobilitāte pieredzes apmaiņa par studiju procesa organizāciju un apmaiņas programmas realizāciju Hanze Universitātē (Hanze University of Applied Sciences Groningenā (Nīderlande). 2005. 2. decembrī piedalīšanās starptautiskā seminārā par Satversmes tiesas spriedumu interpretācijas problēmām, kuru rīkoja Latvijas Republikas Satversmes tiesa kopā ar Vācijas Fondu internacionālajai juridiskajai sadarbībai (Deutsche Stiftung für internationale rechtliche Zusammenarbeit). 2005.03.10. – 09.10. atbilstoši SOCRATES programmas ERASMUS darbība 2.2. Mykolas Romieris Universitātē Viļņā nolasītas lekcijas 8 stundu apjomā. Lekcijas bija noorganizētas bakalaura studiju programmā studējošiem. Lekcijas noklausījās arī Administratīvo tiesību un administratīvā procesa katedras docētāji, doktoranti un maģistranti. 2004.08.08. –14.08. dalība divpusējās sadarbības projektā “Policijas apmācības sistēmas uzlabošana un policijas apmācības sistēmas sniegumu vadīšanas sistēmas pilnveidošana”. Pieredzes apmaiņa studējošo izglītošanā Ziemeļīrijas un Skotijas Policijas koledžās – sertifikāts. 2004. gadā no 18.04. līdz 24.04. saskaņā ar LPA 2004. gada 10.marta rīkojumu Nr.49 biju stažēties ārvalsts augstskolā - Ukrainas Nacionālā iekšlietu akadēmijā. Radoša, priekšmetiska domu un pieredzes apmaiņa par studiju procesa organizāciju, kā arī par Administratīvo tiesību aktu un, jo īpaši par administratīvās atbildības, pilnveides aspektiem Ukrainā un Latvijā. Ukrainas Nacionālās iekšlietu akadēmijas docētājiem, doktorantiem, maģistrantiem, adjunktiem nolasīts lekciju cikls Реформы государственного управления Латвии (Закон об устройстве государственного упраления. Закон об административном процессе Правовое регулирование и практика). 1999.g. 17.05. - 21.05. Polijā (Legionovā) mācības EPKA kursos - modulis “Vadība” - iegūts sertifikāts. 1997.g. 13.-15.04. Universitāšu un koledžu personālsastāva attīstības aģentūras (UCoSDA) studiju kvalitātes novērtēšanas seminārs (SSA Training seminar). 1995. gadā no 16. janvāra līdz 3. februārim Dānijā (Ronnē) mācījos “Publiskās administrācijas reforma” kursos un ieguvu sertifikātus topikos: Centrālās un vietējās valdības “loma”, “Valdība demokrātiskā sabiedrībā” un “Valdības informācija”. 1994. - 1996. gados Eiropas Padomes Administratīvo tiesību darba grupā pārstāvēju LR Tieslietu ministrijas Publisko tiesību departamentu. Līdzdalība darba grupas sagatavotajā Rokasgrāmatā “Administration and You”.

1991.g. 29. 01. - 02. 02. piedalījos Polijas Veselības aizsardzības ministrijas Nacionālā centra rīkotajā starptautiskā seminārā par apdrošināšanas medicīnas aktuāliem jautājumiem.

Dalība akadēmiskajās un profesionālajās biedrībās, dažādos vēlētos amatos, sabiedriskās aktivitātes

Latvijas profesoru asociācija,Latvijas Zinātnes padomes eksperts zinātnes nozarē Juridiskās zinātnes,SIA Biznesa augstskolas Turība profesionālā maģistra programmas „Tiesību zinātnes” direktors,SIA Biznesa augstskolas Turība profesionālā maģistra programmas „ Publiskā pārvalde” direktors,SIA Biznesa augstskolas Turība Senāta priekšsēdētājs,SIA BAT Turība Publisko tiesību katedras vadītājs no 2005.gada - 2007.gadam, SIA Biznesa augstskolas Turība Juridiskās fakultātes Domes priekšsēdētājs,SIA Biznesa augstskolas Turība Juridiskās fakultātes pārstāvēšana ELFA (European Law Faculties Association), LPA žurnāla „Administratīvā un kriminālā justīcija” redkolēģijas loceklis no 1999.gada – 2004. gadam,Eksperts, sniedzot atzinumus par grozījumiem tiesību aktos un likumprojektiem, kas iesniegti izskatīšanai Saeimā.

Goda nosaukumi, apbalvojumi Valsts apbalvojumu nav

Patentu, autorapliecību, licenču skaits (patenti, izgudrojumi u.tml.) nav

Valodu zināšanas: Lasītprasme RakstītprasmeRunātprasme

teicami, labi, vidēji teicami, labi, vidēji teicami, labi, vidējiLatviešu valoda x x x

Krievu valoda x x x

Vācu valoda x x

Angļu valoda x x x

_____________ valoda

28.04.2009.

(Datums) (Paraksts)

CURRICULUM VITAE

1. Personas dati

Vārds Mārtiņš BoikoProfesija un nozare mūzikas zinātnieksZinātniskie grādi filozofijas doktors (Dr.phil.), nostrif. filoloģijas doktors (Dr.philol.)Akadēmiskie amati Latvijas mūzikas akadēmijas profesors, Rīgas Stradiņa Universitātes profesors (v. i.)Dzimšanas datums un vieta 1960. gada 14. jūlijs, JūrmalaPilsonība un tautība Latvijas Republikas pilsonis, latvietisBērni meita Justīne dzimusi 1985. gadāĢimenes stāvoklis šķīries

Adrese Buļļu ielā 35a - 117, LV-1055 Rīga, rokas tel. 9523447e pasts: [email protected]; mājaslapa: http://www.ltn.lv/~m-

boiko

2. Zinātnisko interešu jomasmūzikas antropoloģija, etnomuzikoloģija neverbālā akustiskā komunikācija un akustiskā ekoloģijakomunikācijas teorijas

3. Skolas gaitas1967 – 74 Rīgas 5. vidusskola (tagad Āgenskalna ģimnāzija)1974 – 79 Emīla Dārziņa speciālā mūzikas vidusskola, mūzikas teorijas nodaļa un flautas klase

4. Studijas1979 – 84 Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorija (tagad Latvijas Mūzikas

akadēmija), Muzikoloģijas nodaļa; diplomdarbs Ponjatie muzykal'noj racional'nosti v muzykal'noj sociologii Maksa Vebera; recenzenti Prof. Dr. Jelena Lebedeva, Prof. Dr. Pēteris Laķis; diploms ar izcilību

1987 – 90 Lietuvas Valsts konservatorijas (tagad Lietuvas Mūzikas akadēmija) neklātienes doktorantūra. (Studijas tika pārtrauktas, jo 1990. gadā pēc PSRS iestāžu rīkojuma tika slēgta Lietuvas Valsts konservatorijas promociju padome.)1992 – 95 studijas un doktorantūra Hamburgas Universitātes Muzikoloģijas institūtā

5. Zinātniskie grādi un akadēmiskie amati1995 promocija Hamburgas Universitātes Muzikoloģijas institūtā specializācijā

sistemātiskā mūzikas zinātne; filozofijas doktora (Dr.phil.) grāds par darbu Die litauischen Sutartinės. Eine Studie zur baltischen Volksmusik; recenzenti Prof. Dr. Albrehts Šneiders (Hamburgas Universitāte), Prof.Dr. Helmūts Rēzings (Hamburgas Universitāte), Prof. Dr. Oskārs Elšeks (Komeniusa Universitāte, Bratislava/Vīnes Universitāte); vērtējums: teicami (magna cum laude)

2001 Hamburgas Universitātes Dr.phil. grāds ar Latvijas Universitātes litertūrzinātnes, fokloristikas zinātņu nozares promociju padomes lēmumu pielīdzināts LU filoloģijas doktora (Dr.philol.) grādam.

2001 Ievēlēts par LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes asociēto profesoru.2004 Ievēlēts par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija valsts profesoru.2005 Rīgas Stradiņa Universitātes profesors (v. i.)

6. Stipendijas1992 – 93 Vācu Akadēmiskās Apmaiņas Dienesta (Deutscher Akademischer

Austauschdienst) stipendija studijām Hamburgas Universitātes Muzikoloģijas institūtā

1993 (marts) Islandes Kultūras un Izglītības ministrijas stipendija pētniecības braucienam uz Islandi

1995 Eiropas Savienības TEMPUS programmas stipendija disertācijas izstrādei un studijām Hamburgas Universitātes Muzikoloģijas institūtā1997 – 99 RSS (Research Support Scheme) stipendija pētniecības darbam Latvijā1999 – 00 Aleksandra fon Humbolta fonda (Alexander von Humboldt–Stiftung) stipendija

zinātniskajam darbam Bambergas Universitātē2001 – 04 KKF radošā stipendija projekta Latvijas vecticībnieku tradicionālās mūzikas

dokumentācija realizācijai2002 Aleksandra fon Humbolta fonda (Alexander von Humboldt–Stiftung) stipendija

zinātniskajam darbam Bambergas Universitātē

7. Apbalvojumi1989 Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas prezidija prēmija jaunajiem zinātniekiem par darbu ciklu

„Muzikālās folkloras etniskās saknes“2001 Lielā folkloras gada balva par zinātnisko izpēti2003 Lielā folkloras gada balva par zinātnisko izpēti2004 Kariksway International Musicology Prize 2004

8. Darba gaitas1981 – 82 skolotājs Emīla Dārziņa speciālajā mūzikas vidusskolā1982 – 96 Latvijas Mūzikas akadēmijas lektors1987 – 90 Latvijas Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūta jaunākais

zinātniskais līdzstrādnieks1989 – 92 Latvijas Komponistu Savienības priekšsēdētāja vietnieks – Muzikoloģijas sekcijas priekšsēdētājs 1996 – 98 Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes docents1997 – 98 Latvijas Kultūras akadēmijas docents2000 – RadioBerlin brīvais līdzstrādnieks2000 – LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves darbinieks2001 LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves vadītājs2001 – 04 LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes asociētais profesors 2004 – Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors

2005 – Rīgas Stradiņa Universitātes profesors (v. i.)2005 – Rīgas Stradiņa Universitātes Eiropas Studiju fakultātes Komunikācijas studiju

katedras vadītājs

9. Dalība profesionālajās organizācijās1987 – Latvijas Komponistu Savienības biedrs1987 – 91 PSRS Komponistu Savienības Folkloras komisijas loceklis1988 – Eiropas Etnomuzikoloģijas Semināra (European Seminar in Ethnomusicology)

biedrs

1993 – Internacionālās Tradicionālās Mūzikas Padomes (International Council for Traditional Music, UNESCO) biedrs, šīs padomes pārstāvis Latvijā

1995 – Starptautiskās Salīdzinošās un Sistemātiskās Mūzikas Zinātnes Darba Apvienības (Internationaler Arbeitskreis für Vergleichende und Systematische Musikwissenschaft, Hamburg) biedrs, šīs apvienības līdzdibinātājs

2000 – Latvijas Antropologu biedrības biedrs2000 – Dziesmas, Mūzikas un Dejas Pētniecības Komisijas pie Vācu Etnogrāfiskās

Biedrības (Kommision für Lied–, Musik– und Tanzforschung an der Deutschen Gesellschaft für Volkskunde e.V.) korespondējošais loceklis

2001 – Starptautiskās Mūzikas Padomes (International Music Council, UNESCO) Latvijas Nacionālās komitejas loceklis

2004 – Starptautiskās Tautasdzejas Komisijas (International Ballad Commission. Kommision für Volksdichtung) loceklis

10. Dalība redkolēģijās, komisijās u. tml.1999 – Lietuvas Mūzikas akadēmijas Etnomuzikoloģijas nodaļas starptautisko

konferenču rakstu krājumu redakcijas kolēģijas loceklis

2000 – tradicionālās mūzikas žurnāla the world of music redakcijas kolēģijas loceklis2001 – 06 LU Literatūrzinātnes, folkloristikas un bibliotēkzinātnes promociju padomes

loceklis2003 – 07 LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta domes loceklis2004 – 06 Valsts Kultūrkapitāla Fonda Tradicionālās kultūras komisijas eksperts 2004 – Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas promociju padomes loceklis2005 – Latvijas zinātnes padomes eksperts2005 – 08 Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijas senāta loceklis2006 – Rīgas Stradiņa universitātes Promociju padomes loceklis socioloģijas nozarē2007 – Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijas promociju padomes priekšsēdētājs

11. Lauka pētījumi1978 – 92 ikvasaras lauka pētījumi dažādos Latvijas novados1979 – 81, 98 lauka pētījumi Lietuvā sadarbībā ar Viļņas universitātes Filoloģijas fakultātes

Kauņas nodaļu un Vītauta Dižā Universitāti1997 – 99 katoliskās tradicionālās mūzikas dokumentācija Latgalē un Augšzemē2001 – 04 Latgales vecticībnieku mūzikas dokumentācija

12. Valodaslatviešu (dzimtā)vācu, angļu, krievu (darba valodas)lietuviešu (sarunu valoda, lasīšana)franču, ukraiņu (lasīšana ar vārdnīcu, sarunu valodas pamati)

13. Publikācijas

3 monogrāfijas, ~50 cita veida zinātniskas publikācijas un 43 konferenču/kongresu ziņojumi.

Rīgā, 2009. gada 5. maijāMārtiņš Boiko

CURRICULUM VITAE

Personas datiVārds UzvārdsPersonas kodsTālrunisE-mail adrese

Ainārs Dimants060566 - 12506 [email protected]; [email protected]

Izglītība1999 – 2003

1995 – 1996

1987 – 1990

1984 – 1987

1976 – 19841973 – 1976

Berlīnes Brīvā universitāte, Oto Zūra politikas zinātnes institūts, filozofijas doktora zinātniskais grāds (Dr. phil.) komunikācijas zinātnē (magna cum laude)Latvijas Universitāte, Filoloģijas fakultāte, sociālo zinātņu maģistra grāds (Mg. sc. soc.) komunikācijas zinātnēM. Lomonosova Maskavas Valsts universitāte, Žurnālistikas fakultāte, žurnālists, laikraksta literārais darbinieks (ar izcilību)Latvijas Universitāte, Filoloģijas fakultāte, studijas žurnālistikas specialitātēValdemārpils vidusskolaPopervāles pamatskola

Darba pieredzeNo 2007 Biznesa augstskolas „Turība” komunikācijas vadības

doktora studiju programmas direktors



No 2005

2005

2004 – 2005

2003 – 2004

2003

2002

1999 – 2007

1998 – 2002

19981997 – 1998

1993 – 1998

No 1993

1992 – 19971990 – 1992

Biznesa augstskolas „Turība” Komunikācijas zinātņu katedras vadītājs un asociētais profesorsbrīva līguma lektors žurnālistikas pamatos un tehnikās Daugavpils Universitātēviesdocents Vidzemes Augstskolas Komunikācijas un sabiedrisko attiecību nodaļā, V Baltijas studiju konferences Eiropā koordinators un Rīcības un Programmas komitejas loceklismediju pētnieks Vidzemes Augstskolā – dalībnieks Norvēģijas Ārlietu ministrijas finansētā starptautiskā pētniecības projektā „The Baltic Media World”, Vidzemes Augstskolas pētniecības projekta “Pašcenzūra Latvijas medijos” vadītājsbrīva līguma lektors žurnālistikas pamatos Alberta koledžā RīgāEiropas Kustības Latvijā pirmsreferenduma informācijas kampaņas vadītājssabiedriskās politikas portāla www.politika.lv Vēlēšanu sadaļas redaktorsLatviešu valodas apguves valsts programmas (LVAVP) ceturkšņa izdevuma „Tagad” redaktorsRīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas studiju katedras vadītājsnedēļas laikraksta „Fokuss” galvenais redaktorsLatvijas Televīzijas ārpolitikas un starptautiskās politikas diskusiju raidījuma „Globuss” vadītājslaikraksta „Lauku Avīze” galvenā redaktora vietnieksbrīva līguma lektors Latvijas komunikācijas vēsturē (1918 - 1940) Latvijas Universitātes Komunikācijas un žurnālistikas katedrāLatvijas Televīzijas žurnālistu diskusiju raidījuma „Skats no malas” dalībniekslaikraksta „Diena” komentētājslaikraksta „Diena” korespondents Maskavā

Papildu izglītība2009

2008

uzstāšanās Gētes institūta, Vācijas Austrumeiropas pētniecības biedrības un Polijas institūta Berlīnē starptautiskā kongresā “Redzeslokā brīvība: cerību vēsture – ilūzijas beigas?” Berlīnē, Vācijāpaneļdiskusijas vadīšana Eiropas Parlamenta informācijas biroja Latvijā Pilsoņu forumā “Vienota Eiropas vēsture?” Biznesa augstskolā “Turība” Rīgā Baltijas Mediju pētnieku asociācijas (Baltic Association for Media Research) gada konference Latvijas Universitātē Rīgāuzstāšanās ar ziņojumu Starptautiskās mediju un komunikācijas pētnieku asociācijas (International Association for Media and Communication Research) 26. Pasaules kongresā Stokholmas universitātē

http://www.politika.lv/

2007

3. Latvijas sabiedrisko attiecību studentu nometne „Dinamiskās domas darbnīca” Jelgavāpaneļdiskusijas vadīšana un uzstāšanās ar ziņojumu Biznesa augstskolas “Turība” 9. starptautiskajā zinātniskajā konferencē „Darba tirgus sociālie un ekonomiskie izaicinājumi”uzstāšanās diskusijā „Rakstnieks un politika 20. gadsimtā” Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātēpaneļdiskusijas vadīšana Biznesa augstskolas “Turība” zinātniski praktiskajā konferencē “Biznesa inteliģence: risinājumi sekmīgai komunikācijai un uzņēmējdarbībai”Baltijas Mediju pētnieku asociācijas (Baltic Association for Media Research) gada konference Vītauta Dižā universitātē Kauņāuzstāšanās ar ziņojumu Austrumeiropas politisko pētījumu centra starptautiskā seminārā „Latvijas un Krievijas attiecības pēc Krievijas prezidenta vēlēšanām” Rīgāuzstāšanās ar ziņojumu biedrības „Sabiedrība citai politikai” starptautiskā konferencē „Laba pārvaldība un labklājība: Eiropas un nacionālā pieredze” Rīgāuzstāšanās ar ziņojumu Latvijas Televīzijas Sabiedriskās padomes diskusijā Nacionālajā radio un televīzijas padomēpiedalīšanās Nacionālās radio un televīzijas padomes diskusijā par Latvijas Televīzijas attīstības scenārijiemInformācijas tehnoloģiju profesionālo prasmju kursa augstskolu docētājiem (6 ECTS kredītpunktu apjomā) apguve Biznesa augstskolā „Turība”Informācijas tehnoloģiju ievadkursa augstskolu docētājiem (6 ECTS kredītpunktu apjomā) apguve Biznesa augstskolā „Turība”piedalīšanās paneļdiskusijā pēc Saimona Anholta (Simon Anholt) ziņojuma „Konkurētspējīga identitāte Latvijai” Latvijas institūta konferencē „Zīmolvedības stratēģija Latvijai” Rīgāuzstāšanās ar ziņojumu LU Sociālo un politisko pētījumu institūta un Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijas starptautiskajā sociālo zinātņu pētnieku konferencē „Baltic Futures” Rīgāuzstāšanās Latvijas inteliģences apvienības 61. konferencē „Zināšanu sabiedrība un tiesiska valsts – priekšnoteikumi ceļā uz patiesu demokrātiju” Rīgāuzstāšanās Latvijas Žurnālistu savienības konferencē par žurnālistikas profesionālo ētiku “Kas kontrolēs kontrolierus?” Rīgādivi ziņojumi un uzstāšanās Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) un Latvijas Universitātes konferencē “Latvijas masu mediju loma demokrātiskas sabiedrības veidošanā” Rīgā ziņojums 7. Baltijas studiju konferencē Līneburgā 3. Latvijas sabiedrisko attiecību studentu nometne

2006

„Dinamiskās domas darbnīca” Ropažospaneļdiskusijas vadīšana Biznesa augstskolas “Turība” starptautiskajā zinātniski praktiskajā konferencē “Bizness: Peļņa & Atbildība II”Baltijas Mediju pētnieku asociācijas (Baltic Association for Media Research) gada konference Latvijas Universitātē Rīgā ziņojums starptautiskā mediju un komunikācijas zinātniskā konferencē „Comparing Media Systems: West Meets East” Vroclavas universitātēuzstāšanās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedriskās politikas centra „Providus” rīkotā diskusijā „Kompleksa pieeja politisko partiju finansēšanā un kontrolē” RīgāLatvijas Preses izdevēju asociācijas starptautiskā konference „Drukāto mediju veiksmes formula. Jaunākie risinājumi un neapgūtās iespējas” Rīgāpaneļdiskusijas vadīšana Biznesa augstskolas Turība zinātniski praktiskajā konferencē “Latvijas nekustamo īpašumu tirgus: iespējas un riski”uzstāšanās sabiedriskās politikas centra „Providus” rīkotā mediju pētnieku paneļdiskusijā „Partiju priekšvēlēšanu kampaņas un mediji – kurš kura pavadā?” Rīgāuzstāšanās mediju profesionāļu paneļdiskusijā „Latvijas žurnālistika pirms 9. Saeimas vēlēšanām: tendenciozitāte un profesionālisms” Žurnālistu namā Rīgā2. Baltijas mediju forums „Krievija un Baltijas jūras reģions” Lībekā1. Latvijas sabiedrisko attiecību studentu nometne „Dinamiskās domas darbnīca” PāvilostāLatvijas Preses izdevēju asociācijas konference „Drukāto mediju biznesa krustceles – riskēt vai nogaidīt, līdz piekožas” Saulkrastos Baltijas Mediju pētnieku asociācijas (Baltic Association for Media Research) gada konference Tartu universitātē„Berlitz” sertifikāts: BerlitzEnglish Level 6 (Upper Intermediate) Business II, Level Check Result: Oral 4 (Very Good)Saeimas un Eiropas Komisijas pārstāvniecības konferences „Latvija Eiropas Savienībā: pieredze, secinājumi, nākotnes vīzija” paneļdiskusijas ar Eiropas Komisijas viceprezidenti un institucionālo attiecību un komunikācijas stratēģijas komisāri Margotu Valstrēmu (Wallström) vadīšanaAustrijas prezidentūras ES sarīkotās „Café d’Europe” diskusijas vadīšana Rīgā„Baltijas foruma”, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā un Eiropas Parlamenta informācijas biroja starptautiskā konference „Turcija Eiropas Savienībā: kas Latvijai sakāms?”Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā, Eiropas

2005

2004

Parlamenta informācijas biroja un Eiropas Savienības informācijas aģentūras konferences „Eiropas Savienības komunikācijas politika: kā stāstīt, lai saprastu, kā klausīties, lai sadzirdētu?” vadīšana Rīgāpriekšlasījums biznesa konsultāciju firmas „Booz Allen Hamilton” stratēģijas konferencē Rīgāpiedalīšanās „Seminarium hortus humanitatis” paneļdiskusijā Latvijas eiropeiskās identifikācijas problēma 1993. - 2006. g.” Rīgāpaneļdiskusiju vadīšana par ES Lisabonas stratēģiju Latvijā „Eiropas mājā” Rīgāpiedalīšanās bankas „Kasseler Sparkasse” rīkotā priekšlasījuma vakarā par Baltijas valstu attīstību Kaselē, uzstāšanās ar referātupiedalīšanās VII Pasaules Austrumeiropas pētniecības kongresā (International Council for Central and East European Studies (ICCEES) VII World Congress „Europe – Our Common Home?”) Berlīnē, uzstāšanās ar referātu piedalīšanās Biznesa augstskolas „Turība” 6. starptautiskajā zinātniskajā konferencē „Sabiedriskās attiecības: kvalitāte, ieguvumi un riski” Rīgāpiedalīšanās Europahaus Burgenland rīkotā starptautiskā konferencē „Activating an Educational Fortune for Europe through Citizens’ Initiatives and Adult Education” Eizenštatē, uzstāšanās ar referātuES informācijas aģentūras, Eiropas Parlamenta informācijas biroja un Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā rīkotā konference „Ko Latvijai nozīmē Eiropas Konstitūcija?” Rīgā, uzstāšanās ar referātupaneļdiskusija – Nirnbergas pilsētas un reģiona sarīkojumu programmas „EUROVISIONEN – Kultur plus zehn” atklāšanas sarīkojums Nirnbergā Landesarbeitsgemeinschaft für Deutsche Ostkunde im Unterricht in Nordrhein-Westfalen e.V. rīkots seminārs „Eiropas nākotne: ES paplašināšanās uz austrumiem perspektīvas” Zostā, uzstāšanās ar referātustarptautisks Baltijas valstu un Norvēģijas mediju pētnieku seminārs „The Baltic Media World” Bīriņu pilī, uzstāšanās ar referātuLatvijas vēstniecības Krievijā rīkots zinātnisks seminārs „Žurnālistu, ekspertu un nevalstisko organizāciju loma Latvijas - Krievijas dialogā” Krievijas Ārzemju literatūras bibliotēkā ciklā “Latvija - Krievija: jaunās sadarbības perspektīvas” Maskavā, uzstāšanās ar referātuAustrijas Ārlietu ministrijas atbalstītā konference „Discovering Europe 25 – Enlargement – Culture – Citizens” Vīnes universitātē, uzstāšanās ar komentārupaneļdiskusija „Vācijas tēls jaunajās dalībvalstīs” Vācijas Ārlietu ministrijas atbalstītās sarīkojumu programmas „Kulturjahr der Zehn” ietvaros Berlīnes Mākslu akadēmijā

2003

Rīgas Stradiņa universitātes un Donavas Kremsas universitātes (Donau-Universität Krems) forums “Kultūru saziņa: starpkultūru komunikācija jaunajā Eiropā” Rīgā, uzstāšanās ar referātuLatvijas Rakstnieku savienības konference “Simt gadu kopā ar Vili Lāci” sadarbībā ar LU Latvijas vēstures institūtu, LU Filoloģijas fakultāti, Latvijas Kultūras akadēmiju un Latvijas Akadēmisko bibliotēku Rīgā, uzstāšanās ar referātuXXXVI Baltijas jūras valstu Eiropas Kustību “Ziemeļeiropas sarunu” konference Rīgā par ES jaunajām kaimiņattiecībām, paneļdiskusijas vadīšanaPolijas Republikas ģenerālkonsulāta un Hamburgas Politiskās izglītības centrāles paneļdiskusija “Hamburgas kaimiņi. ES paplašināšanās uz austrumiem 2004. gada 1. maijā” Hamburgas rātsnamā, uzstāšanās ar referātuBaltijas jūras biedrības (Ostseegesellschaft) 2. starptautiskā konference “Eiropas paplašināšana: Baltijas jūras valstis – cilvēktiesības un mazākumtautības” Lībekā - TravemindēSanktbēterburgas Integrēto pētījumu un projektu centra un žurnāla “Profil’ Severnaja Evropa” konference “Baltijas sadarbības Pēterburgas dimensija” SanktpēterburgāLATO, Sanktbēterburgas Integrēto pētījumu un projektu centra un Konrāda Adenauera fonda starptautiska konference “Masu mediju loma dialoga veicināšanā starp Baltijas valstīm un Krieviju” RīgāLATO un Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas konference “Demokrātijas nākotne aiz Baltijas robežām” RīgāParīzes, Londonas un Rīgas “Eurocapitales” studiju konferencē Parīzē, uzstāšanās ar referātuVācijas Eiropas ūnijas (Europa-Union Deutschland) federālais kongress Rostokā, uzstāšanās ar referātuLatvijas vēstniecības Krievijā rīkots zinātnisks seminārs Krievijas Ārzemju literatūras bibliotēkā “Latvija - Krievija: jaunās sadarbības perspektīvas” Maskavā, uzstāšanās ar referātu XXXV Baltijas jūras valstu Eiropas Kustību “Ziemeļeiropas sarunu” konference Ķīlē, uzstāšanās ar referātuVācijas Vācbaltiešu novadniecības konference “Baltijas valstu uzņemšana Eiropas Savienībā” Vernigerodē, uzstāšanās ar referātu Parīzes, Berlīnes un Rīgas “Eurocapitales” studiju konferencē Rīgā, uzstāšanās ar referātuV Baltijas studiju konference Eiropā (Turku), uzstāšanās ar referātuEbreju ģimeņu un bērnu pakalpojumu centra (Jewish Family & Children’s Service, St. Louis, MO, USA) apmācības “Partnering For Success Of NGO’s” Siguldā

2002

2001

organizācijas “Bund Europäischer Bürger” seminārs “Europa und seine Bürger” sadarbībā ar Hamburgas pavalsts politiskās izglītības centrāli un Katoļu akadēmiju Hamburgā InWEnt (Internationale Weiterbildung und Entwicklung = Capacity Building International, Germany) starptautisks politiskais dialogs “The Enlarged European Union – Partner of the Developing World : The Impact of EU-Enlargement on European Development Policy” BerlīnēEiropas Kustības starptautiska konference “Building awareness for Europe” AtēnāsZiemeļeiropas politikas pētniecības grupas FOR:N starptautiska konference “The transformation of working society in North-Eastern Europe” Eiropas akadēmijā Berlīnē, darba grupas ziņotājsEiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta starptautiska konference “Baltic Sea Forum on Future of Enlarged European Union” Mariehamnāprof. Dr. Gerharda Genša (Gerhard Gensch) vadīts seminārs “EML Public Information Campaign in preparation of the planned referendum on Latvia joining the European Union” Eiropas Kustībā Latvijā RīgāXXXIII Baltijas jūras valstu Eiropas Kustību “Ziemeļeiropas sarunu” konference Helsinkos, uzstāšanās ar referātuNīderlandes un Lielbritānijas ārlietu ministriju starptautisks seminārs “A Wider Europe – Getting the Message Across” Hāgā Neatkarīgā sociāli ekonomisko un politisko pētījumu institūta starptautiska konference “Sabiedriskās domas un sabiedriskās politikas veidošana Baltkrievijā” (veltīta institūta desmitgadei) Minskā, uzstāšanās ar referātuRīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas studiju katedras un Tallinas Pedagoģiskās universitātes Mediju un reklāmas nodaļu starptautiska konference “Mediju loma sabiedrības integrācijā Baltijā un Eiropā” Rīgā, darba grupas vadīšana“The Federal Trust for Education and Research” (Lielbritānija) konference “EU Enlargement: Linking Civil Society, Citizen & the State” Berlīnē2. Pasaules latviešu zinātnieku kongress Rīgā, uzstāšanās ar referātuIV Baltijas studiju konference Eiropā (Tartu), uzstāšanās ar referātustudiju vizīte Publicistikas akadēmijā (Akademie für Publizistik) HamburgāXXXIII Baltijas jūras valstu Eiropas Kustību “Ziemeļeiropas sarunu” konference Rīgā, uzstāšanās ar referātuEiropas Padomes ģenerālsekretāra starptautiska konference

2000

1999

1996

1995

1994

1992

1991

“Eiropas identitāte” Strasbūrāstarptautiska Baltijas jūras reģiona identitātes konference Rīgāstarptautiskās Eiropas Kustības seminārs Rīgā par Baltijas valstu pilsoniskajām sabiedrībām ceļā uz Eiropas Savienību, uzstāšanās ar referātuRīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas studiju katedras konference kopā ar mediju izdevējiem, redaktoriem un žurnālistiem “Mediju darba neatkarības veicināšana Latvijā”, uzstāšanās ar referātuRīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas studiju katedras un Konrāda Adenauera fonda seminārs mediju darbiniekiem un studentiem “Korupcija masu medijos – Latvija un pasaule”Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Latvijas Bibliotekāru biedrības starptautiska konference Rīgā “Latviešu grāmata un bibliotēka: 1525 - 2000”, uzstāšanās ar referātu “Latvijas masu mediju loma globalizācijas apstākļos”Eiropas Kustības Īrijā starptautiska konference Dublinā par Eiropas Savienības institucionālajām reformām un paplašināšanosBertelsmana fonda un Pasaules Bankas starptautiska konference Budapeštā par Eiropas Savienības kandidātvalstu pirmsiestāšanās komunikācijas stratēģijām, uzstāšanās ar referātuXXXII Baltijas jūras valstu Eiropas Kustības “Ziemeļeiropas sarunu” konference Dānijāstudiju vizīte Berlīnes Brīvajā universitātē un Berlīnes Humbolta universitātēKonrāda Adenauera fonda un Getingenes darba grupas (Göttinger Arbeitskreis) starptautiska konference Tallinā par transformāciju Baltijas valstīs integrējoties Eiropas Savienībā (arī par masu mediju sistēmu), uzstāšanās ar referātuLielbritānijas vēstniecības Rīgā starptautiska konference par masu mediju attīstību Latvijā sabiedrības integrācijas kontekstā, uzstāšanās ar referātuEiropas Padomes starptautiska konference Viļņā par vārda brīvību un masu mediju attīstību Baltijas valstu reģionā, uzstāšanās ar referātuHansa Zeidela fonda stipendija – mēneša prakse laikrakstā „Der Tagesspiegel” BerlīnēFrīdriha Eberta fonda stipendija – mēneša prakse laikrakstā „Volksstimme” MagdeburgāKonrāda Adenauera fonda stipendija – mēneša prakse laikrakstā „Frankfurter Allgemeine Zeitung” Frankfurtē pie Mainasprakse Vācijas parlamentā (bundestāgā) Bonnā un Vācijas radio „Deutschlandfunk” ĶelnēVispasaules latviešu zinātņu kongresa Žurnālistikas

sekcija, uzstāšanās ar referātu

Akadēmiskie kursi

Akadēmiskās lekcijas2008

2007

2006

2005

2004

2003

2002

2000

1999

1996

Zinātniskā un metodiskā darbība2008 – 2009

Mūsdienu komunikācijas un masu komunikācijas teorijasKomunikācijas zinātne un žurnālistikaŽurnālistikas tehnoloģijasKomunikācijas zinātneMasu komunikācijaLatvijas komunikācijas vēstureKomunikācijas vēstureIevads žurnālistikāŽurnālistikas pamatiŽurnālistikas pamati un tehnikasPreses žurnālistikas tehnoloģija, metodes, žanriEiropas Savienība un Latvija: komunikācijas stratēģijas

vieslekcija „Pārmaiņas Baltijas mediju pasaulē” Minhenes Tehniskajā universitātēvieslekcijas „Pārmaiņas Baltijas mediju pasaulē” Minhenes Tehniskajā universitātēviesdocenta kurss „Skandināvijas mediju kultūra un tās projekcija uz Baltiju” Vīnes universitātē lekcijas par Baltijas medijiem Baltijas starptautiskajā vasaras skolā Vidzemes Augstskolā Valmierālekcijas par Baltijas medijiem Baltijas Starptautiskajā vasaras skolā Vidzemes Augstskolā Valmierāpriekšlasījums “Baltijas jūras reģions un Eiropas Savienības nākotne no Latvijas perspektīvas” Berlīnes Humbolta universitātēlekcijas par Baltijas medijiem Baltijas Starptautiskajā vasaras skolā Vidzemes Augstskolā Valmierāakadēmiskā runa “Mediju sabiedriskā atbildība – ko tas nozīmē Latvijā” akadēmiskās vienības “Austrums” 119. gadasvētkos Rīgāpriekšlasījums “Latvija un Vācija: eiropeisku partnerattiecību perspektīvas” Ziemeļeiropas politikas pētniecības grupā FOR:N Berlīnēdivi viesdocenta kursi Berlīnes universitātēs: “Prese Latvijā” Berlīnes Humbolta universitātē un “Latvijas politika un sabiedrība Eiropas integrācijas procesā” Berlīnes Brīvajā universitātēvieslekcija “Caur Latviju uz federatīvu Eiropu?” Latviešu akadēmiskajā organizācijā Zviedrijā Stokholmāvieslekcijas “Latvijas prese” un “Politiskā situācija Latvijā” Berlīnes Brīvajā universitātē

Fulbraita pētniecības stipendiāts (Fulbright Senior Scholar) ASV, Džordžijas universitātes (University of Georgia)

No 2008

No 2007

2007

No 2005

2005

Žurnālistikas un masu komunikācijas koledžas (Grady College of Journalism and Mass Communication) Starptautiskajā masu komunikācijas mācību un pētniecības centrā (James M. Cox Jr. Center for International Mass Communication Training and Research)Biznesa augstskolas „Turība” sabiedrisko attiecību profesionālās maģistra studiju programmas studentu Andra Kuzņecova, Daina Mjartāna un Egitas Veinbergas maģistra darbu un Biznesa augstskolas „Turība” komunikācijas vadības doktora studiju programmas studentes Renātes Cānes doktordarba vadīšanažurnālista profesijas standarta izstrādes darba grupas loceklisdalībnieks starptautiskā pētniecības projektā „Corporate Social Responsibility in media enterprises”Polijas Komunikācijas asociācijas (Polskie Towarzystwo Komunikacji Społecznej – Polish Communication Association) oficiālā žurnāla „Central European Journal of Communication” redakcijas padomes, Latvijas institūta zīmolvedības ekspertu padomes un Starptautiskās mediju un komunikācijas pētnieku asociācijas (International Association for Media and Communication Research) loceklisžurnāla „Akadēmiskā Dzīve” (US ISSN 0516-3145) galvenais redaktorsBiznesa augstskolas „Turība” Biznesa tehnoloģiju institūta vadošais pētnieksLatvijas Zinātnes padomes finansētā lietišķo pētījumu projekta “Latvijas krievvalodīgo mediju tirgus un auditorija” (Nr. 07.2087) vadītājsRīgas Stradiņa universitātes Eiropas studiju fakultātes Valsts pārbaudījuma komisijas priekšsēdētājs komunikācijas zinātnēlīdzdalība starptautiskā ekspertu komisijā reklāmas un sabiedrisko attiecību profesionālās bakalaura studiju programmas akreditācijā Starptautiskajā praktiskās psiholoģijas augstskolā RīgāBiznesa augstskolas „Turība” sabiedrisko attiecību profesionālās maģistra studiju programmas studentes Edītes Olupes maģistra darba vadīšanaBiznesa augstskolas „Turība” Senāta, žurnāla „Akadēmiskā Dzīve” redakcijas kolēģijas, Baltijas studiju veicināšanas apvienības (Association for the Advancement of Baltic Studies – AABS) un Baltijas Mediju pētnieku asociācijas (Baltic Association for Media Research) locekliseksperts (komisijas vadītājs) Latvijas Universitātes komunikācijas zinātnes bakalaura studiju programmas novērtēšanai atkārtotā akreditācijālīdzdalība starptautiskā ekspertu komisijā sabiedrisko

2004 – 2005

No 2004

2004

2000

attiecību profesionālo bakalaura studiju programmu akreditācijā Baltijas Krievu institūtā, Biznesa augstskolā „Turība” un Latvijas Kristīgajā akadēmijāLatvijas Zinātnes padomes atbalstītā Mediju institūta pētniecības projekta “Latvijas masu mediju attīstība kopš otrās neatkarības” vadība un īstenošanarecenzents Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas Kvalifikācijas komisijailīdzdalība starptautiskā ekspertu komisijā reklāmas un sabiedrisko attiecību profesionālās bakalaura studiju programmas akreditācijā Starptautiskajā praktiskās psiholoģijas augstskolā Rīgāviesdocents Berlīnes Brīvajā universitātē un Berlīnes Humbolta universitātē („Volkswagen” fonda stipendija) par Latvijas sabiedrību un politiku Eiropas integrācijas procesā un presi Latvijā

Zinātniskās publikācijas2008

2007

2006

The role of Scandinavian investments for the re-integration of Latvian media in the North/Central European model of media system. No: Informacijos mokslai (2008), Vol. 47, pp. 37 - 43Redakcionālā autonomija kā korporatīvā sociālā atbildība mediju uzņēmējdarbībā. No: Akadēmiskā Dzīve (2008), Nr. 45, 36. - 39. lpp. – Kopsavilkums angļu valodāThe Latvian Public Service Broadcasting on the Way of Differentiation from the Political to the Media System. No: Abstracts : Media and Global Divides (IAMCR World Congress, Stockholm, 20 - 25 July 2008). Stockholm : Organizing Committee for the IAMCR Congress 2008, p. 461Nenotikusī atgriešanās Eiropā. No: Latvija Eiropas Savienībā (2007), Nr. 8, 30. - 31. lpp.Kas notiek ziņu žurnālistikā. No: Akadēmiskā Dzīve (2007), Nr. 44, 113. - 114. lpp.Transparenz im Mediensektor. Erfahrung in Lettland und im Europa. No: Reetz, Axel (Hrsg.): Aktuelle Probleme postsozialistischer Länder : Das Beispiel Lettland. Wittenbach-SG : Wilhelm Surbir, 2007, S. 129 - 133Latvia’s Russian-language Newspapers and its Readers. No: Die Baltische Region zwischen Deutschland und Russland : Abhängigkeit und Unabhängigkeit in Vergangenheit und Gegenwart / The Baltic Region between Germany and Russia : Dependence and Independence in Past and Present (7th Conference on Baltic Studies in Europe, Nordost-Institut, Lüneburg, Germany 8 - 10 June 2007). Lüneburg, 2007, 40. lpp.Privilēģija klusēt. No: http://www.politika.lv/index.php?id=14228Augsts lidojums un sapīšanās uz zemes [Recenzija par

http://www.politika.lv/index.php?id=14228

http://www.politika.lv/index.php?id=14228

2005

2004

Sandras Veinbergas grāmatu „Masmediji: Prese, radio un televīzija” (Rīga: Zvaigzne ABC, 358 lpp.)]. No: Akadēmiskā Dzīve (2006), Nr. 43, 113. - 115. lpp.Mediju īpašumu caurskatāmība : pieredze Latvijā un Eiropā. No: Biznesa augstskola Turība (rīk.): Īpašums, tā apgrūtinājumi: problēmas, risinājumi, iespējas : 7. starptautiskā zinātniskā konference (Rīga, 2006. gada 2. jūnijs) : Rakstu krājums. Rīga: Biznesa augstskola Turība, 2006, 231. - 234. lpp. – Kopsavilkums angļu valodāPar demokrātiju un Latvijas tautas vienprātību : Jānis Čakste. No: Goldmanis, Juris (sast.): Personība un demokrātija : Metodisks līdzeklis Latvijas vēsturē. Rīga : Aizkraukles Banka, 2005Mediju sabiedriskā atbildība – ko tas nozīmē Latvijā. No: Akadēmiskā Dzīve (2005/2006), Nr. 42, 63. - 67. lpp. – Kopsavilkums angļu valodā The Different Mass Media Traditions in Latvia and their Future in the EU. No: International Council for Central and East European Studies (ICCEES) ; German Association for East European Studies (DGO) ; Weltkongress e. V. (rīk.): ICCEES VII World Congress „Europe – Our Common Home?” : Abstracts (July 25 - 30, 2005, Berlin, Germany), 97. lpp.Ziņas masu medijiem un informācijas elitei. No: Kluinis, Arnis: LETA. Nacionālās ziņu aģentūras lomas 20./21. gs. Latvijā. SIA LETA, 2005, 4. lpp.Vilis Lācis – preses karaļa pavalstnieks vai nedemokrātisku režīmu balsts. No: Gūtmane, Margita (sast.): 100 gadu kopā ar Vili Lāci : konferences materiāli (2004. gada 25. maijs, Rīga). Rīga : Zinātne, 2005, 18. - 23. lpp.Editorial Censorship in the Baltic and Norwegian Newspapers. No: Bærug, Richard (red.): The Baltic Media World. Rīga, 2005, 121. - 144. lpp. – http://www.politika.lv/index.php?id=110728&lang=lv Pašcenzūra pret paškontroli Latvijas presē : Mediju pētījuma atklājumi. Valmiera : Vidzemes Augstskola, 2004 – http://www.politika.lv/index.php?id=110555&lang=lvKo Jānis Čakste teiktu par mūsdienu Latvijas demokrātiju. Latvijas Vēsture (2004), Nr. 4, 94. - 99. lpp. Vozmožnosti sotrudničestva na puti k evropejskomu pravovomu i istoričeskomu soznaniju. No: Latvija - Rossija : novye perspektivy sotrudničestva : Sokraščennaja stenogramma naučnogo seminara. [Moskva] : Posol’stvo Latvijskoj Respubliki v Rossijskoj Federacii ; Institut tolerantnosti Vserossijskoj gosudarstvennoj biblioteki inostrannoj literatury imeni M. I. Rudomino, [2004], 21. - 23., 81. lpp.National Report Latvia. No: Franck, Christian ; Pyszna-Nigge, Dorota (sast.): IGC 2003 : Positions of 10 Central

http://www.politika.lv/index.php?id=110555&lang=lv


2003

and Eastern European Countries on EU Institutional Reforms : Analytical Survey in the framework of the CEEC-Debate project. Louvain-la-Neuve / Brussells : TEPSA ; Université catholique de Louvain (UCL), 2004, 45. - 52. lpp.The Future of Latvia’s Mass Media in Enlarged Europe. No: Jundzis, Tālavs (red.): Latvia in Europe : Visions of the Future : Collection of Articles. Riga : Baltic Center for Strategic Studies, Latvian Academy of Sciences, 2004, 334. - 352. lpp.Latvijas masu mediju nākotne paplašinātajā Eiropā. No: Jundzis, Tālavs (red.): Latvija Eiropā : nākotnes vīzijas : Rakstu krājums. Rīga : LZA Baltijas stratēģisko pētījumu centrs, 2004, 295. - 312. lpp.Kas ir kas Eiropas Savienībā : Par Latvijas vietu Eiropā domājot. No: Šreters, Hanss Jergs: Eiropas Savienības leksikons : Politika, ekonomika, vēsture, kultūra. Rīga : Jumava, 2004, 7. - 9. lpp. Die Entwicklung der Massenmedien in Lettland nach der zweiten Unabhängigkeit : The Development of Mass Media in Latvia after the Second Independence (FU Berlin Digitale Dissertation) No: http://www.diss.fu-berlin.de/2003/330From three stars to the constellation of Latvia and Europe. No: http://www.sculpturequadrennial.lv/background.htm#fromDimants, Ainārs et al. (red.): Baltijas jūras valstis un Eiropas nākotne – Paplašinātās Eiropas Savienības perspektīvas. Izdevusi Eiropas Kustība Dānijā sadarbībā ar Eiropas Kustībām Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā un Somijā, 2003Dimants, Ainars et al. (red.): The Baltic Sea States and the Future of Europe – Perspectives on the enlarged European Union. Published by the Danish European Movement in co-operation with the European Movements in Estonia, Finland, Latvia, Lithuania and Poland, 2003Dimants, Ainārs et al. (sast.): Eiropas idejas Latvijā: Populāra Latvijas rakstnieku un domātāju Eiropas antoloģija. Rīga : Pētergailis, 2003National Report Latvia. No: Franck, Christian ; Pyszna-Nigge, Dorota (sast.): Positions of 10 Central and Eastern European Countries on EU Institutional Reforms : Analytical Survey in the Framework of the CEEC-Debate Project. Louvain-la-Neuve / Brussells : TEPSA ; Université catholique de Louvain (UCL), 2003, 63. - 69. lpp.Die Herausforderungen für die Qualitätssicherung in den lettischen Medien. No: The Baltic World as a Multicultural Space (5th Conference of the Baltic Studies in Europe, University of Turku, Finland 5 - 7 June 2003). Turku,

http://www.sculpturequadrennial.lv/background.htm#from

http://www.diss.fu-berlin.de/2003/330

2002

2001

2000

2003, 37. lpp.Kur savā zemē tverties? No: Sodums, Dzintars: Kopoti raksti. III sēj. : Taisām tiltu pār plašu jūru. Rīga : Atēna, 2003, 185. - 187. lpp.No trim zvaigznēm līdz Latvijas zvaigznājam. No: Akadēmiskā Dzīve (2002), Nr. 41, 4. - 9. lpp. – Kopsavilkums angļu valodāEU-Mitgliedschaft – eine lettische Identitätsfrage. No: Baltica (2002), Nr. 3, 2. - 13. lpp.Mediju sabiedriskā atbildība – ko tas nozīmē Latvijā. No: http://www.politika.lv/index.php?id=104543&lang=lvInformācijas barošanas programma. No: http://www.politika.lv/index.php?id=102268&lang=lvIekšējā preses brīvība Latvijas masu medijos : apdraudējumi un izredzes. No: II Pasaules latviešu zinātnieku kongress : Tēžu krājums (Rīga, 2001. gada 14. - 15. augusts). Rīga : Latvijas Zinātņu akadēmija, 2001, 190. lpp.Iekšējā preses brīvība. No: Academia + Media (2001-04-04), 1.lpp. – Laikrakstu “Diena” un “Neatkarīgā Rīta Avīze” speciālpielikumsDimants, Ainārs et al.: Latvija Eiropas Savienībā. Kāpēc? 3. izd. Rīga : Izglītība, 2001Die Massenmedien in Lettland am Scheideweg zu Qualität und Unabhängigkeit. No: NORDEUROPAforum (2001), Nr. 2, 79. - 97. lpp. – Kopsavilkums angļu valodāDie Entwicklung der Massenmedien in Lettland nach der zweiten Unabhängigkeit. No: Centre for Baltic Studies (rīk.): Baltic States and Societies in Transition : Continuity and Change (4th Conference on Baltic Studies in Europe, University of Tartu, Estonia, 27 - 30 June 2001). Tartu, 2001, 27. lpp. EU-Mitgliedschaft – eine lettische Identitätsfrage. No: Freter-Bachnak, Katja (sast.) : Zukunft Europa. Bd. 1 : Die Erweiterung der EU und die Baltischen Staaten. Wiesbaden : Hessische Landeszentrale für politische Bildung, 2001, 104. - 114. lpp.Latvijskij vzgljad : ES kak placdarm v otnošenijah s Rossiej. No: Oznobišščev, Sergej Konstantinovič ; Jurgens, Igor’ Jur’evič (red.): Rossija – Baltija : Doklady SVOP. Materialy konferencij. Moskva : Izdatel’skij centr naučnyj i učebnyh programm, 2001, 410. - 412. lpp.Latvijas masu mediju evolūcija visjaunākajos laikos. No: Latvijas Vēsture (2000), Nr. 3, 75. - 84.lpp. – Kopsavilkums vācu valodāLai Latvija nav vientuļa sala pasaules ekonomikas okeānā. No: Latvijas Vēstnesis (2000-10-12), 10. lpp.Jānis Čakste – akadēmiskās vienības “Austrums” dibinātājs. No: Jānim Čakstem 140 : Zinātniskās konferences materiāli. Rīga : Fonds Latvijas Vēsture,



1999

1998

1997

2000, 41. - 53. lpp.Masu saziņas līdzekļu evolūcija 1988 - 1999 : Latvijas masu mediju attīstība kopš otrās neatkarības : tēzes un risinājumi. No: http://www.politika.lv/psistema/frame_psistema.htmThe Development of the Mass Media 1988 - 1999 : The Development of Latvian mass media since the second Independence : Thesis and Solutions. No: http://www.politika.lv/en/psistema/frame_psistema.htmCommunication Strategy of the Latvian Government on Informing the Public on the European Union and the Accession of Latvia to the EU. No: http://euintegration.net/file_db.php?id=33Deutschland und die Einbeziehung Lettlands in die europäische Organisationen seit 1991. No: Meissner, Boris ; Loeber, Dietrich A. ; Henning, Detlef (sast.): Die deutsche Volksgruppe in Lettland während der Zwischenkriegszeit und aktuelle Fragen des deutsch-lettischen Verhältnisses. Hamburg : Bibliotheca Baltica, 2000 (Göttinger Arbeitskreis Veröffentlichung 499), 288. - 290. lpp.Dimants, Ainars et al.: 10 otvetov o Latvii v Evropejskom Sojuze. Riga : Izglitiba, 2000Augstkalns, Uldis ; Dimants, Ainars: Evropejskij Sojuz i ja : 30 voprosov i otvetov. Riga : Bjuro evropejskoj integracii, 2000Dimants, Ainārs: From Three Stars to the People of Latvia. No: Tagad (2000), Nr. 1, 1., 10. - 11. lpp.Vairāk konkurences – vairāk brīvības. No: Eiropas Zona (05.05.1999.), Nr. 4, 1.lpp. – Laikraksta Diena speciālpielikumsDimants Ainārs et al.: 10 atbildes par Latviju Eiropas Savienībā. Rīga : Izglītība, 1999Augstkalns, Uldis ; Dimants, Ainārs: Es un ES : 30 jautājumi un atbildes. Rīga : Eiropas integrācijas birojs, 1999Čakste, Jānis ; Dimants, Ainārs (sast.): Taisnība vienmēr uzvarēs : Atziņas. Runas. Dokumenti. Raksti. Vēstules. Rīga : Jumava, 1999Dimants, Ainars et al.: Latvija v Evropejskom Sojuze. Počemu? Riga : Izglītība, 1999Īsto vēsti īstajā laikā un īstajā vietā : Par Latvijas sabiedrības informēšanas stratēģiju par Eiropas Savienību. No: Latvija un Eiropas Savienība (1998), Nr. 10, 32. - 38. lpp.Idejas par žurnālistiku Latvijā. No: Akadēmiskā Dzīve (1996 - 1998), Nr. 38, 45. - 51. lpp. – Kopsavilkums angļu valodāLatvijas mājas darbi Eiropas ielā. No: Latvija un Eiropas Savienība (1997), Nr. 6, 12. - 20. lpp.

http://euintegration.net/file_db.php?id=33

http://www.politika.lv/en/psistema/frame_psistema.htm

http://www.politika.lv/psistema/frame_psistema.htm

1996

1995

1994

1993

1992

1991

1990

1987

Opinions of Neo-Latvians about press. No: Krišjānis Valdemārs un “Pēterburgas Avīzes” (1862 - 1865) : Rakstu krājums. Rīga : Latvijas jūrniecības fonds, 1997, 112. - 118. lpp.Ilustrētie nedēļas žurnāli. No: Treijs, Rihards (red.): Latvijas Republikas prese 1918 - 1940. Rīga : Zvaigzne ABC, 1996, 268. - 272. lpp.“Jaunāko Ziņu” pārkārtošana autoritārā režīma vajadzībām. No: Treijs, Rihards (red.): Latvijas Republikas prese 1918 - 1940. Rīga : Zvaigzne ABC, 1996, 371. - 376. lpp.Neatkarīgie (bezpartejiskie) laikraksti. No: Treijs, Rihards (red.): Latvijas Republikas prese 1918 - 1940. Rīga : Zvaigzne ABC, 1996, 214. - 249. lpp.“Rīts”. No: Treijs, Rihards (red.): Latvijas Republikas prese 1918 - 1940. Rīga : Zvaigzne ABC, 1996, 376. - 380. lpp.Valsts informācijas aģentūra LETA. No: Treijs, Rihards (red.): Latvijas Republikas prese 1918 - 1940. Rīga : Zvaigzne ABC, 1996, 417. - 423. lpp.Avīzes priekšvēlēšanu cīņās. No: Mediju Ziņas (1995), Nr. 8, 4. - 5. lpp.Jaunlatviešu uzskati par presi. No: Akadēmiskā Dzīve (1994), Nr. 36, 58. - 62. lpp. – Kopsavilkums angļu valodāLatvijas dienas preses sistēma (1918 - 1940) : Raksts. Rīga : Latvijas Universitāte, 1994Dimants, Ainars ; Brikše, Inta: Journalism in Independent Latvia during the 1920s and 1930s. No: Hoyer, Svennik ; Lauk, Epp ; Vihalemm, Peeter (sast.): Towards a Civic Society : The Baltic Media’s Long Road to Freedom. Perspectives on History, Ethnicity and Journalism. Tartu : Baltic Association for Media Research / Nota Baltica, 1993, 142. - 151. lpp.Masu dienas laikraksts latviešu žurnālistikā : no “Jaunākajām Ziņām” līdz “Dienai”. No: Latviešu žurnālistika : izpēte, problēmas, attīstības tendences. Vispasaules latviešu zinātņu kongresā nolasītie referāti. Rīga : Latvijas Universitāte, 1992, 51. - 57. lpp.Ieskats laikraksta “Jaunākās Ziņas” vēsturē. No: Akadēmiskā Dzīve (1991), 24. - 29. lpp. – Kopsavilkums angļu valodāRetā uzvārda daudzinājums. Aprisēs : Benjamiņu dzimta un tās loma latviešu žurnālistikā. No: Literatūra un Māksla (1990-11-03), 10. - 13., 15. lpp.“Brīvā Zemnieka” avīžnieki vēro. No: Lauku Dzīve (1987), Nr. 10“Mēs nebaidīsimies rakstīt par sīkiem jautājumiem”. No: Lauku Dzīve (1987), Nr. 9, 4. - 5. lpp.

Valodu zināšanas Latviešu, vācu, krievu, angļu

Sabiedriskie pienākumi20072004 – 2005No 2004No 2003

2003

2002 – 2005

2001 – 2003

1999 – 2003No 1998

1998 – 2002

1997 – 1998

No 1993

Godalgas2005

2002

2001

08.03.2009.

Latvijas Žurnālistu savienības valdes priekšsēdētājsLatvijas Ārpolitikas biedrības valdes loceklisMediju institūta valdes priekšsēdētājs“Team Europe” lektors LatvijāTalsu novada fonda dalībnieksar Ministru prezidenta rīkojumu izveidotās darba grupas pret neiecietību vērstas nacionālās programmas projekta izstrādei loceklisStarptautiskās Eiropas Kustības valdes (Steering Committee – Comité directeur) loceklisEiropas Kustības Latvijā ceturkšņa žurnāla “Virziens – Eiropa” galvenais redaktors, Latvijas sabiedriskās Eiropas integrācijas padomes vadītājs, Starptautiskās Eiropas Kustības Federālās padomes loceklisEiropas Kustības Latvijā prezidentsžurnāla “Latvija Eiropas Savienībā” (“Latvija un Eiropas Savienība”) redakcijas padomes loceklisGētes biedrības biedrsSorosa fonda - Latvija Pilsoniskās sabiedrības komisijas un ASV - Baltijas Partnerattiecību fonda Nacionālās ekspertu padomes loceklisviens no nevalstiskās organizācijas Eiropas Kustība Latvijā dibinātājiem, tās viceprezidents un valdes loceklisakadēmiskās vienības „Austrums” biedrs

Latvijas Zinātņu akadēmijas un „Lattelekom” Gada balva ievērojamiem zinātniekiem un radošiem praktiķiem par izcilu veikumu sociāli humanitārajās zinātnēsVidzemes Augstskolas Atzinības raksts „Par ieguldījumu 6. Baltijas studiju konferences Eiropā rīkošanā un grāmatu „Pašcenzūra pret paškontroli Latvijas presē: Mediju pētījuma atklājumi” publicēšanu pētījuma „Pašcenzūra Latvijas medijos” ietvaros”Ministru kabineta Atzinības raksts “par pašaizliedzību un panākumiem, strādājot Latvijas valsts un tautas labā”Eiropas ūnijas Vācijā (Europa-Union Deutschland) goda medaļa “Par nopelniem Eiropas apvienošanā”

Marlis Prinzing is lecturer at the University of Fribourg. Before, she was project director at the EJO (European Journalism Observatory) and now she continues working for EJO as a web-editor. She works as a freelancer (e.g.: Die Zeit, Frankfurter Allgemeine Zeitung, Neue Zürcher Zeitung und Rheinischer Merkur) and talkmaster (www.das-rote-sofa.de). For twelve years she worked as an editor for a German newspaper. She teaches, among others, journalism at Akademie fuer Publizistik Hamburg, the Universities of Tuebingen and Berne. She studied Political science, History and Mathematics at the universities of Regensburg and Tuebingen. Her doctoral thesis dealt with a case study concerning a power plant in the context of the development of electrification and energy policy (ABB-Wissenschaftspreis 2000).

Mail: [email protected]; [email protected]; [email protected]

Office: University of Fribourg, Boulevard de Pèrolles 90CH-1700 Fribourg, Büro F 302; 026 300 8416; Fax 026 300 9762Mobile phone: 0049 540 1575

Postal address:Gerechtigkeitsgasse 45, CH-3011 BerneSchubartstrasse 14, D-73079 Suessen




Curriculum Vitae

1968-1972: Basic primary school Suessen (Germany)1972-1981: Grammar School Geislingen and Donzdorf. (University

entrance qualification)

1981-1987: Academic studies in History, Political Science and Mathematics at the Universities of Regensburg und Tuebingen. (Masters of Arts)

2/1985-4/1985: Internship: „Boschzuender“, Bosch, Stuttgart

9/1985-2/1990 Freelancer (Regional Newspaper: NWZ Goeppingen)

1/1986-8/1986 Scientific collaboration: 100th Anniversary of the “Robert Bosch-company”

6/1988-4/1990 Freelancer (Broadcaster: Radio 7 Goeppingen)

10/1988-7/1990 Scientific evaluation of the archive of the electric power company „Neckarwerke Elektrizitätsversorgungs-AG“ (Archive of Business in Baden-Württemberg, Stuttgart-Hohenheim)

3/1990-8/1991 Voluntary service (Regional newspaper Suedwestpresse Ulm)

9/1991-6/2003 Editor (Geislinger Zeitung; responsible for the Feuilleton)

9/1998-3/2007 Master of a talkshow (www.das-rote-sofa.de)

11/1999 Doctoral thesis „Electricity for the region round the river Neckar“, University of Stuttgart (12/2000 ABB-Prize for Science)

Since 1999 Free Lecturer Public Relations and Business Communication (University of Applied Studies Nuertingen-Geislingen); Ethics, Foreign Coverage, Political Journalism, Science journalism, Media Systems, journalism cultures etc. (Universities of Berne, Fribourg, Lugano, Tuebingen and Friedrichshafen)

Since July 2000 Freelancer (journalism)

7/05-12/07 Project director (European Journalism Observatory, University of Lugano)

Since 09/07 Permanent Lecturer, University of Fribourg

Since 01/08 Webeditor (European Journalism Observatory, University of Lugano)

http://www.das-rote-sofa.de/

01/09 Guest professor, Turiba Business School, Riga

List of publications and public appearances 2007 and 2008 (selection)

1a. Journals and Book Contributions

Harte Grenzen: Warum gegenwärtig mit einer europäischen Professionsethik im Journalismus nicht zu rechnen ist, in: "Zeitschrift für Kommunikationsökologie und Medienethik" (6/2007), Münster: Lit-Verlag.

CNN and BBC: The Need for a More Realistic Approach, in: Fioretti, Natascha, Foa, Marcello (Eds.): Islam and the Western World: The Role of the Media. Giampero Casagrande editore, Lugano 2008.

Bleibt der Revolver im Spaghetti-Teller? Im Schatten von Duisburg: Wie die deutsche Qualitätspresse über die Mafia-Morde vor der Pizzeria „Da Bruno“ berichteten, in: Problemi dell'informazione, 1 / March 2008.

Mega-Müll oder Mega-Chance? Bedenken und Bedenkenlosigkeiten aus dem Gratisblätterwald, in: Publizistik, 2 / June 2008.

Views: Marlis Prinzing examines the gruesome news values in the reporting of the Austrian “House of Horrors”, in: Ethical Space, 3 / 2008, 18.

„Medien und Ethik: einige Problemfelder“, in: Universitas, September 2008.

Auf dem Weg zur Weltkultur des Journalismus? Eine Suche nach Spuren und Indizien, ob Europäisierung und Globalisierung journalistische Kulturen aus allerlei Länder mischen und annähern. In: Oliver Hahn, Roland Schröder (Eds.) (2008): Journalistische Kulturen. Schlüsselkonzepte und Grundsteine für ein interdisziplinäres und internationales Theoriefundament. Köln: Herbert von Halem Verlag (upcoming).

1b. Monographs and Book Contributions before 2007 (selection)

Der Streik bei Bosch im Jahre 1913. Zeitschrift für Unternehmensgeschichte, Beiheft 61. Stuttgart: Steiner, 1989.

Strom für das Neckarland: Die Geschichte der Neckarwerke von 1900 bis 1945. Zeitschrift für Wirtschafts- und Sozialgeschichte, Band 25, Sankt Katharinen: Scripta Mercaturae, 2000.

Kontrolleure des Unkontrollierbaren. Die Unterhaltungssoftware Selbstkontrolle (USK), in: Achim Baum, Wolfgang Langenbucher, Horst Pöttker, Christian Schicha (2005): Handbuch Medienselbstkontrolle, Wiesbaden: VS Verlag für Sozialwissenschaften, 451-464.

Mit ADS ist alles möglich – oder nichts. Anmerkungen und Bestandsaufnahmen zu einem Gesellschaftssyndrom. In: Thilo Fitzner / Werner Stark (Hrsg.) (2005): Doch unzerstörbar ist mein Wesen. Diagnose AD(H)S - Schicksal oder Chance?, München: Beltz Taschenbuch, 13-29.

Lothar Späth. Wandlungen eines Rastlosen. Foreword: Theo Sommer. Zürich: Orell Füssli, 2006.2. Press articles (selection)

2007

„Der globale Schwabe“ (Porträt Lothar Späth), in „Rheinischer Merkur“, 4.1.2007.

„Migranten, Marx und Mao. Brüche, Umbrüche und Wege in der Kommunikationsforschung“, together with Stephan Russ-Mohl, in „Neue Zürcher Zeitung“, 27.7. 2007.

„Keine Angst vor Bürgernähe“ (Public Journalism und Citizen Journalism; together with Roger Blum), in: „Neue Zürcher Zeitung“, 7.9.2007.

„In Erwartung des nicht Erwarteten“, Blattkritik, in „.ch“, 23.10.2007.

“An overview of media research in an era of globalization” (together with Stephan Russ-Mohl), in “Ethical Space”, 29. Oktober 2007.

„Verlorene Generation. Die Tageszeitung gilt als Auslaufmodell“, in „Schweizer Journalist“, 10+11/2007.

„Ist die Zeitungs-Zukunft gratis? Fünf Gratis-Tageszeitungen gibt es heute in der Deutschschweiz, eine sechste ist geplant“, in „St. Galler Tagblatt“, 14.12.2007.

„Volltreffer und Fehlschüsse“, Blattkritik in „.ch“, 19.11.2007.

„Chapeau – „.ch“ wählte richtige Perspektive, Blattkritik in „.ch“, 17.12.2007.

„Stille Streiterin“ (Portrait of Heide Simonis), in: „Rheinischer Merkur“, 20.12.2007.

2008

„Ab in die Seifenoper“ (about journalism, communication and coverage on migrants), in: St. Galler Tagblatt, 11.1.2008.

„Verstehen und nicht verstehen“, Blattkritik, in: .ch, 18.2.2008.

„Voulez-vous alles enthüllen“ (about Nicolas Sarkozy and the media), in: St. Galler Tagblatt, 25.1.2008.

“Lust und Frust auf Rädern” (about the media, car journalism and the automotive industry, in: St. Galler Tagblatt, 15.2.2008

“Heiss-kalte Zeiten” (about the climate and the media) in: St. Galler Tagblatt, 22.2.2008

“Die Beglückerin” (portrait of Sabine Asgodom), Rheinischer Merkur, 6.3.2008

“Auf dem Glaubenstrip” (about religion and the media), in: St. Galler Tagblatt, 7.3.2008.

“Der Toilettensitz brennt" (about crossmedia), in: St. Galler Tagblatt, 28.3.2008.

„Alles oder nichts?“ (about crossreading), in Schweizer Journalist 4 + 5 / 2008.

„Sehgewohnheiten und Sichtweisen“ (about the coverage of the crises in Tibet), in: St. Galler Tagblatt, 12.4.2008.

„Hoch-Zeit für Frauen?“ (about the coverage on women), in: St. Galler Tagblatt, 25.4.2008.

“Die Hyänen sind los” (about the „House of Horror“ in Amstetten and the media), in: St. Galler Tagblatt, 9.5.2008.

“Andere Länder, andere Journalisten” (about a conference of media and communication science), in: St. Galler Tagblatt, 16.5.2008.

„Das grosse Verschweigen“ (about the media and the Olympic Games), in: Schweizer Journalist 06 + 07 /2008.

„Sport und Medien: Ein Anpfiff“ (about the media and the Euro 08), in: St. Galler Tagblatt, 13.6.2008.

„Wie ein Champion.“ Wer siegen will, muss auch die Niederlage in Kauf nehmen – und es kommt dabei auch auf die Haltung an (about a conference on success), in: Sankt Galler Tagblatt, 11.6.2008.

„Profiltest“, Blattkritik, in: .ch, 9.6.2008.

"Da wird es einem zu viel" (interview with the correspondent Ulrich Tilgner about public broadcasters and about foreign coverage), in: Der Tagesspiegel, 9.7.2008.

„Frau von heute, Frau von Welt“ (about foreign coverage), in: Rheinischer Merkur, 10. 7.2008.

„Nur umsonst – oder ein Gewinn“, Blattkritik, in: .ch, 28.7.2008.

Die Okkupation der Information (about “the war of information” in the Caucasus), in: St. Galler Tagblatt, 22.8.2008.

„Also Frau Nörgeli, …“, Blattkritik, in: .ch, 24.8.2008.

„Diabolische Pläne” (about social networks), in: St. Galler Tagblatt, 19.9.2008.

„Gratis 2.0 – Strohfeuer oder Feuerwerk?“ (about freesheets), in: Schweizer Journalist 09 + 10 / 2008.

„Ganz ehrlich erfunden“, Blattkritik, in: .ch, 24.9.2008.

3. Conference Contributions:

„Journalists as Targets: The Chancing Perception, from Embedded to Combatants”, Conference „Weaponization of the Media“, 2.2.2007, Amsterdam Centrum voor Conflict Studies, Amsterdam.

„Harte Grenzen. Warum gegenwärtig mit einer europäischen Professionsethik im Journalismus nicht zu rechnen ist“, Workshop „Europäische Medienethiken“, 22./23. Februar 2007, Munic, University for Philosophy.

„Western Media and Terrorism: Is objective journalism possible? The cases of CNN and BBC”, EJO-MAZ-Workshop “Islam and the Western world: the role of the media”, 16./17.3.2007, Lugano.

„Journalisten und Medien-PR-Experten – Gefangene ihrer selbst?“, Annual meeting of the Swiss Association of Communication and Media Research about the Communication of organizations, 30./31.3.2007, University of St. Gallen.

“Trapped between the nation state and the world? Journalism in Global acting Media. The cases of CNN and BBC”, contribution accepted; conference „Comparing Media Systems“, 23.-25.4.2007, University of Wroclaw (Poland) (cancelled because of an accident).

„Medien und Kultur – die neue Grenzen. Einige Beobachtungen.“, Meeting of German and Italian journalists about „Medien und Kultur“, 13. /14.7.2007, Villa Vigoni, Menaggio.

“Journalism Education. Six Suggestions for the Future based on an Economic Analysis” (together with Stephan Russ-Mohl), “Conference of the International Association for Media & Communication Research (IAMCR)”, UNESCO, 23./25.7.2007, Paris.

“The dangerous magic of familiarity: How media partnerships between Journalism, PR and Advertising might affect the quality of journalism – and of democracy”, contribution accepted, “Euprera – Conference: Organization and Society: Legitimacy in a Changing World. Theoretical Approaches and Empirical Studies.”, 27.-30.9.2007, Roskilde University (Denmark) ad Lund University (Sweden) (cancelled because of an accident).

Im Schatten von Duisburg. Ein Modell zur Überwindung kultureller Barrieren im Journalismus, Conference „Between Babel and ,Earth City`. Barriers of Intercultural and International Communication.”, Network Intercultural and International Communication“, 30.10.-1.11.2008 Technische Universität Ilmenau.

The Future “outsourced”? The Consequences of Merging and Converging particularly for Freelancers & for Journalism Training Merging Media, Conference “Converging Newsrooms. 7.3./8.3.2008, Lucerne, Switzerland.

4. Interviews, Panels

Interview with Matto Barfuss, adventurer, Das rote Sofa, Schlachthof Geislingen, 18.1.2007.

Interview with Martin Semmelrogge, actor, Das rote Sofa, Schlachthof Geislingen, 21.2.2007.

Chair of the panel „Auslandberichterstattung anderswo: Fragmentarisches Weltbild und (k)ein Platz für die Schweiz?“, organized by ikmb and swissinfo, with Raoul Lautenschütz, Josef Kirchengast and Pascal Lechler, 26.2.2007.

Interview with Heide Simonis, Ex-Prime Minister of Schleswig-Holstein, Ex-Unicef-President, Das rote Sofa, Schlachthof Geislingen, 29.3.2007.

Interview with Klaus Dörner, Psychiater, about closing nursing homes. Uditorium Uhingen, 11.5.2007.

Interview with Oskar Lafontaine, Berner Politgespräche „Wahlkampf, Medien und Souffleure“, Bern, 30.5.2007.

Chair of the panel „Gefühlter Journalismus. Wer ist heute Journalist?“ with Siegfried Weischenberg, Maja Malik und Armin Scholl, Conference „Anstoss Recherche – Nutzwert-Journalismus für die Demokratie“, „Netzwerk Recherche“, Hamburg, 15. & 16.6.2007.

Chair of the panel journalism-education with Nina Tschierse (Norddeutscher Rundfunk), Anja Würzberg (Hamburg Media School) and Annette Lessmöllmann (University of Darmstadt), Jonet-Tag, Hamburg, 9.9.2007.

Chair of the panels “Souverän oder Unteran? Das Bürgerbild in der Schweiz und in Deutschland“ and „Deutschland ohne Volksentscheid: Blockierer und Blockaden der direkten Demokratie auf Bundesebene“; Conference „Direkte Demokratie“, 7.6.2008.

Nachhaltige Medienkritik: Herausforderungen und Lösungsvorschläge. Lecture. Lilienberg-Unternehmerforum, 25.8.2008, Ermatingen.

Interview with Roger Blum, president of the ICA (The Independent Complaints Authority for Radio and Television) about self-regulation, University of Fribourg (Switzerland), 28.10.2008.

Interview with Sacha Wigdorovits, founder of an agency for integrated corporate communications, about crises and scandals, University of Fribourg, 9.12.2008.

Chair of the panel: Überleben die Qualitätsmedien? Discussion with the editors-in-chief Peter Hartmeier („Tages-Anzeiger“) and Rudolf Matter (Schweizer Radio DRS) and with Sacha Wigdorovits, Founder of Gratiszeitung „.ch“, 21.11.2008, Kursaal, Hotel Zürichberg, Zürich.

Member of the panel. Gratiszeitungen. Fluch oder Segen?, Käfigturm Berne, 27.11.2008.

Gratis(Pendler-)zeitungen. Segen oder Fluch unseres Mediensystems? Lecture, University of Lucerne, 6.12.2008.

Interview with Ulrich Tilgner, Foreign Correspondent, The Friends of the Institute of Communication and Media, University of Berne, Berne, 19.12.2008.

VALDA BLŪZMAS DZĪVES UN DARBA GĀJUMS (CV)

1. VISPĀRĪGĀS ZIŅAS

Vārds, uzvārds Valdis Blūzma

Personas kods 110351-10124

Dzimšanas vieta Rīga

Adrese Rīga, Anniņmuižas bulv. 30 dz. 89

Telefons 67420076 (m.); 29900563 (mob.)

e-pasts [email protected]

Izglītība:1969. -1974.g. Latvijas Valsts universitāte, Vēstures un

filozofijas fakultāte, students1976. -1980.g. Latvijas Valsts universitāte, Vēstures un

filozofijas fakultāte, aspirants2001. – 2007.g. Latvijas Universitāte, Juridiskā fakultāte,

doktorants

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:1987.g. vēstures zinātņu kandidāts1998.g. vēstures doktors

Nodarbošanās:1974. -1976.g. LPSR Revolūcijas muzeja zinātniskais

līdzstrādnieks 1980. -1981.g. Rīgas Politehniskā institūta zinātniskā

komunisma katedras laborants1981. -1983.g. Rīgas Politehniskā institūta zinātniskā

komunisma katedras asistents1983.-1988.g. Rīgas Politehniskā institūta zinātniskā

komunisma katedras vecākais pasniedzējs1988. -1990.g. LKP CK Partijas Vēstures institūta vecākais

zinātniskais līdzstrādnieks1990. -1998. g. Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes

lektors1998. - 2001.g. Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes

docents2001. - 2003.g. Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes

asociētais profesors2003. – 2005.g. Baltijas Krievu institūta asociētais profesors2005. – 2008.g. Biznesa augstskolas “Turība” asociētais profesors kopš 2008.g. Biznesa augstskolas “Turība” profesors

2. ZINĀTNISKĀ DARBĪBA UN PUBLIKĀCIJAS (par pēdējiem 6

gadiem)

Zinātniski pētnieciskie granti (2002 - 2008)

1. LR Izglītības un zinātnes ministrijas finansētais projekts - izdevuma “Nevardarbīgā pretošanās totalitāram režīmam: teorija un pieredze Latvijā (1945 – 1991)” sarakstīšana. Projekta autors. (2005 – 2008).2.Sorosa fonda - Latvija finansētais projekts "Izdevuma “Latvijas tiesību avoti. Teksti un komentāri” 2. sējuma “16. un 17. gs. avoti” teksta sarakstīšana". Projekta direktors, zinātniskais redaktors un autors.(1999 – 2005). Grāmata publicēta 2006.gada decembrī.3.Sorosa fonda - Latvija finansētais projekts "Latvijas tiesību vēsture (no vissenākajiem laikiem līdz 1914. gadam)" sarakstīšana. Projekta direktors un autors. (1999 – 2009).4. Juridiskās koledžas finansētais līgumprojekts "Mācību grāmatas "Eiropas tiesības" sarakstīšana". Projekta autors. (Mācību grāmata izdota 2004.gada maijā).5. Juridiskās koledžas finansētais līgumprojekts "Mācību grāmatas "Eiropas tiesības" 2.izd. rediģēšana un papildināšana". Projekta autors. (Mācību grāmata izdota 2007.gada maijā).6.Erasmus – Jean Monnet Study Centre grants Eiropas modulis. - Mācību kursa „Eiropas sociālās un darba tiesības” maģistrantūras tiesību zinātņu programmai sagatavošana un docēšana. (2006 – 2009). 7. The Network of European Studies (SENT) projekts – Jean Monnet Study Centre grants. Projekta dalībnieks darba grupā 4 (WG 4) – Law. (2007 – 2010).

Publikācijas (2002- 2008)

Raksti recenzētos izdevumos:

1. Konstitucionālo tiesību elementi Senlatvijas teritorijā līdz Livonijas periodam. – Latvijas Vēsture, 2008, Nr. 1 (69), 67. – 76.lpp., Nr. 2 (70), 5. - 12.lpp.

2. Grāmata Lisabonas līgums un Eiropas Savienības konstitucionālie pamati. (Recenzija par E.B. Dekšņa grāmatu Lisabonas līgums un Eiropas Savienības konstitucionālie pamati.) – Likums un Tiesības, 2008, 10.sēj., Nr. 2(102), 62. – 63.lpp.

3. Role of Informal Non – governmental Organizations at the Initial Stage of the Renewal of Independence of Latvia (during the Third Awakening Period 1986 – 1989). In: Development of Democracy. Experience in the Baltic States and Taiwan. Proceedings and Materials of the International Conference on 21 – 22 August 2006, in Riga, Latvia. Riga, 2006, pp. 98 - 117.

4. Fundamentāla starpkaru perioda Latvijas Republikas vēsture. (Recenzija par monogrāfiju 20.gadsimta Latvijas vēsture, 2.sēj. R.: Latvijas Vēstures institūta apgāds, 2003) - Latvijas Vēsture, 2004, Nr. 3(55), 104. - 112.lpp.

5. Konstitucionālisma evolūcijas vēsture Latvijā. - Latvijas Vēsture, 2002, Nr. 4 (48), 42. - 53.lpp.

6. Latvijas Republikas Valsts prezidenta institūcija Eiropas konstitucionālisma kultūras kontekstā. - Likums un Tiesības, 4.sēj.,nr.11(39), novembris, 2002,

322. - 324.lpp.

Raksti citos izdevumos:

1. Latvijas konstitucionālo tiesību vēstures teorētiskās problēmas. – Jurista Vārds, 2008, 10.jūn., Nr. 22 (527), 2. – 11.lpp., 17.jūn., Nr. 23 (528), 16. – 21.lpp.

2. Рецензия на новый сборник документов В. Гущина о преступлениях нацистов в Латвии. - Русский мир и Латвия: Осознание множественности миров. ХII. Рига, 2008, с. 58 - 63.

3. Neformālās organizācijas - nevardabīgās pretošanās aizsācējas Latvijā Atmodas sākumposmā (1986 – 1989). – Grām.: Nevardarbīgā pretošanās: Latvijas pieredze. R.: LZA, 2006, 49. – 59.lpp.4.Проблемы конституционного права Латвии в период осуществления правовой реформы. - Балтийский юридический журнал, 2005, № 1(5), с. 16 – 22.5.Konstitucionālo tiesību problēmas Latvijā tiesību reformas laikā (1991 - 2003). - Grām.: Latvija ceļā uz demokrātiju 1987 - 2003. Starptautiskā zinātniskā konference „Postkomunistiskā transformācija un demokratizācijas process Latvijā 1987. - 2003.gads” 2003.gada 17. - 18.oktobrī. R.; 2004, 34. - 39.lpp.6.К вопросу о периодизации истории права. - Балтийский юридический журнал, 2003, № ½, c. 3 - 9.7.Seeds of Rule of Law in Latvia in the Context of the European Legal Culture//Politics and Law in the Context of the European Integration. Proceedings of the international conference 14 - 15 February 2003. Riga: Baltic Centre for Strategic Studies, 2003, p.56 - 65.

Monogrāfijas, mācību grāmatas un mācību līdzekļi (2002 – 2008):

1. Nevardarbīgā pretošanās: Latvijas neatkarības atgūšanas ceļš 1945 – 1991. Rīga: LZA, 2008, 639 lpp. (kopā ar līdzautoriem T. Jundzi, J.Riekstiņu, H.Strodu, Dž Šārpu), 225. – 376.lpp.

2. Ārvalstu tiesību vēstures avoti. R.: Turība, 2007, 350 lpp. (kopā ar līdzautoriem S.Osipovu, G.Zemīti). 5. – 38., 41. – 92., 188. – 218., 286. – 303., 341. – 350.lpp.

3. Eiropas tiesības. Otrais papildinātais izdevums. R.: Juridiskā koledža, 2007, 627 lpp. (kopā ar līdzautoriem A.Buku, K. Jarinovsku, E.B.Deksni, E.Levitu, I.Jundzi, T.Jundzi). 18. – 25., 114. – 143., 210. – 284., 298. – 322., 344. – 349., 457. – 473., 596. – 609.lpp.

4. Latvijas tiesību avoti. Teksti un komentāri. 2.sējums. Poļu un zviedru laiku tiesību avoti. R.: Juridiskā koledža, 2006. 408 lpp. (kopā ar līdzautoriem R. Apsīti, J.Lazdiņu); 7. – 188., 369. – 398., 404. – 408.lpp.)

5. Eiropas tiesības. R.: Juridiskā koledža, 2004, 388 lpp. (kopā ar līdzautoriem A.Buku, K. Jarinovsku, E.B.Deksni, E.Levitu, T.Jundzi).; 53.- 79.; 129. - 166.; 195. - 219..; 270.- 298.; 370.- 381.lpp.

6. Romas valsts un tiesības. Kanoniskās tiesības viduslaikos. Lekcijas ārvalstu tiesību vēsturē. Rīga: Ekonomikas un kultūras augstskola, 2002. - 72 lpp.

Piedalīšanās starptautiskajās zinātniskajās konferencēs (2002 - 2006)

Datums Konferences vieta Konferences nosaukums

Referāts vai ziņojums

2008.gada 13. – 14.novembrī

Rīga, Latvijas Kara muzejs, Smilšu ielā 20

Starptautiskā konference „Latvijas valsts neatkarība: Ideja un realizācija”

Ziņojums „Rietumu konstitucionālo tiesību kultūras ietekme uz Latvijas Republikas Satversmes tapšanu”

2007.gada 30. – 31. oktobrī

Rīga, Latvijas Zinātņu akadēmija, Turgeņeva ielā 3

Letonikas II kongress Ziņojums „Latvijas nacionāli demokrātiskās kustības iedarbība uz Latvijas komunistiskā režīma politiskajām struktūrām (1986 – 1990)”

2006.gada 21. – 22.augustā

Viesnīcas „Rīga” konferenču zāle, Aspazijas bulvārī 22

Starptautiskā konference „Demokrātijas attīstība: Baltijas un Taivānas pieredze”

Ziņojums „Nevalstisko organizāciju loma demokratizācijas procesos Latvijā M. Gorbačova reformu laikā (1986.g. – 1989.g.)”

2006.gada 13.janvārī

Latvijas Kara muzejs,Smilšu ielā 20

Starptautiskā konference “Nevardarbīgā pretošanās: Latvijas pieredze”

Ziņojums “Neformālās organizācijas - nevardabīgās pretošanās aizsācējas Latvijā Atmodas sākumposmā (1986 – 1989)”.

2003.gada 17.oktobrī

Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultāte, Rīgā, Lomonosova ielā 1

Starptautiskā zinātniskā konference “Postkomunistiskā transformācija un demokratizācijas process Latvijā. 1987. - 2003.gads”

“Konstitucionālo tiesību problēmas Latvijas tiesiskās reformas laikā (1991 - 2003)” . Ziņojums publicēts izdevumā „Latvija ceļā uz demokrātiju 1987 - 2003. Starptautiskā zinātniskā konference „Postkomunistiskā transformācija un demokratizācijas process Latvijā 1987. - 2003.gads” 2003.gada 17. - 18.oktobrī” R.; 2004, 34.

- 39.lpp.2003.gada 14.februārī

Juridiskās koledžas konferenču zāle, Rīgā, Kronvalda bulvārī 1b

Starptautiskā zinātniskā konference “Politika un tiesības Eiropas integrācijas kontekstā”

"Tiesiskas valsts iedīgļu veidošanās Latvijā Eiropas tiesību kultūras iespaidā". Tēzes publicētas izdevumā „Politics and Law in the Context of the European Integration. Proceedings of the international conference 14 - 15 February 2003”. Riga: Baltic Centre for Strategic Studies, 2003,

3. PEDAGOĢISKĀ DARBĪBA (par pēdējiem 6 gadiem)

Vadītie maģistra darbi (45)

Vadītie bakalaura darbi un kvalifikācijas darbi (40)

Docētie studiju kursi:

Tiesību vēstures problēmjautājumi 1 kredītp. (doktorantūras programma)Latvijas tiesību vēsture 4 un 2 kredītp. (bakalauru programma)Ārvalstu tiesību vēsture 4 un 2 kredītp. (bakalauru programma)Ārvalstu konstitucionālās tiesības 2 kredītp. (bakalauru programma)Eiropas tiesības 4, 3 un 2 kredītp. (maģistru un bakalauru programma)Eiropas tiesību vēsture 1,5 kredītp. (bakalauru programma)Salīdzināmās tiesības 4 un 3 kredītp. (maģistru un bakalauru programma)Baltijas valstu tiesību vēsture 2 kredītp. (bakalauru programma)Konstitucionālo tiesību teorija 2 kredītp. (bakalauru programma)Eiropas Savienības sociālās un darba tiesības 2 kredītp. (maģistru programma)Starptautiskās publiskās tiesības 3 kredītp. (bakalauru programma)Diplomātiskās un konsulārās tiesības 2 kredītp. (bakalauru programma)Starptautisko strīdu izšķiršana 2 kredītp. (maģistru programma)Starptautisko publisko tiesību izmaiņas 1,5 kredītp. (maģistru programma)Praktikums starptautiskajās publiskajās tiesībās 3 kredītp. (maģistru programma)European Union Law 2 kredītp. (bakalauru programma)International Rights 2 kredītp. (bakalauru programma)

Izstrādātas studiju programmas:

Tiesību vēstures problēmjautājumi 1 kredītp.

Konstitucionālo tiesību teorija 2 kredītp.Baltijas valstu tiesību vēsture 2 kredītp.Latvijas tiesību vēsture 4 un 2 kredītp.Ārvalstu tiesību vēsture 8,4 un 2 kredītp:Eiropas tiesības 4,3 un 2 kredītp.Salīdzināmās tiesības 4 un 2 kredītp.Latvijas politiskā sistēma 2 kredītp.Salīdzināmās konstitucionālās tiesības 3 kredītp.Eiropas Savienības sociālās un darba tiesības 2 kredītp.

Sagatavotie mācību līdzekļi (arī elektroniskā formā):

Sagatavoti lekciju teksti elektroniskā formā:

1. Latvijas tiesību vēsturē;2. Ārvalstu tiesību vēsturē;3.Salīdzināmās tiesībās;4.Ārvalstu konstitucionālajās tiesībās.

Sagatavoti elektroniskie uzskates līdzekļi:

1. Eiropas tiesībās (latviešu un angļu val.)2. Salīdzināmās tiesībās3. Eiropas Savienības sociālās un darba tiesībās (latviešu un angļu val.)4. Starptautiskajās publiskajās tiesībās (latviešu un angļu val.)5. Diplomātiskajās un konsulārajās tiesības.6. Starptautisko strīdu izšķiršana.7. Starptautisko publisko tiesību izmaiņas.8. Tiesību vēstures problēmjautājumi.

Kvalifikācijas celšana ārzemju vai Latvijas augstskolās un pētniecības iestādēs:

2001 - 2007 Studijas Latvijas Universitātes tiesību zinātņu doktorantūrā2009 IV Lekciju lasīšana Mykolas Romeris universitātē Viļņā (Lietuva) Baltijas valstu tiesību vēsturē2008 IX kvalifikācijas celšana Eiropas Tiesību akadēmijas konferencē Trīrā (Vācija) „Eiropas Savienības anti – diskriminācijas direktīvas 2000/43 un 2000/78”.2008 IV kvalifikācijas celšana Eiropas Tiesību akadēmijas konferencē Trīrā (Vācija) „Jaunākās izmaiņas Eiropas darba tiesībās”2007 V kvalifikācijas celšana Eiropas Tiesību akadēmijas seminārā Trīrā (Vācija) „Jaunākās izmaiņas Eiropas darba tiesībās”2001 VI kvalifikācijas celšana Centrāleiropas Universitātē (Budapešta) (Salīdzināmās konstitucionālās tiesības) 1999 VII - VIII kvalifikācijas celšana Kembridžas universitātē (Anglija)

(Ārvalstu tiesību vēsture) 1999 III kvalifikācijas celšana Upsalas universitātē (Zviedrija) (Eiropas tiesības)

4. ORGANIZATORISKAIS DARBS (par pēdējiem 6 gadiem)

Zinātnisko izdevumu redakcijas kolēģijas vadītājs vai loceklis:

Kopš 1991 Latvijas Universitātes žurnāla „Latvijas Vēsture” redkolēģijas loceklisKopš 2003 Baltijas Krievu institūta žurnāla „Балтийский юридический журнал” redkolēģijas loceklis

Darbība augstskolu lēmējinstitūcijās:

Kopš 2006 Biznesa augstskolas „Turība” Senāta loceklis

Eksperta darbība:

2007 Satversmes Tiesas pieaicināts Latvijas vēstures eksperts lietā Nr. 2007-14-01 Par likuma “Par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par Latvijas un Krievijas valsts robežu” atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 3. pantam un likuma “Par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par Latvijas un Krievijas valsts robežu” 1. panta vārdu “ievērojot Eiropas drošības un sadarbības organizācijas pieņemto robežu nemainības principu” atbilstību Latvijas PSR Augstākās padomes 1990. gada 4. maija deklarācijas “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” preambulai un 9. punktam.

Svešvalodu zināšanas:

krievu, angļu valoda - brīvivācu valoda - ar vārdnīcas palīdzību

Citas prasmes:

Datorzinības - lietotāja iemaņas darbam ar teksta redaktoru programmām Microsoft Word, Microsoft Excel, Microsoft Powerpoint, Lotus Word Pro un Interneta pārlūkprogrammām Netscape un Microsoft Explorer

CURRICULUM VITAE

Personas dati

Vārds UzvārdsPersonas kodsTālrunisE-mail adrese

Jānis Broks081156 - 10332 [email protected]


1975 – 1980

LPSR ZA neklātienes aspirantūra

Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte. specialitāte: filozofs, pasniedzējs

Zinātniskie grādi19921986

Dr. phil. Latvijas Zinātņu akadēmija Filozofijas zinātņu kandidāts, LPSR Zinātņu akadēmija

Darba pieredzeNo 2005

2003 – 2005

1997 – 2003

1993 – 19971991 – 19931991 – 1993 1980 – 1990

Biznesa augstskola Turība – Komunikācijas zinātņu katedra, asociētais profesorsStarptautiskā praktiskās psiholoģijas augstskola – asociētais profesorsLatvijas policijas akadēmija – Filozofijas katedras asociētais profesorsLatvijas policijas akadēmija – Filozofijas katedras docentsLatvijas Medicīnas akadēmija – Filozofijas katedras vadītājs Latvijas Medicīnas akadēmija – Filozofijas katedras docentsLPSR ZA Filozofijas un tiesību institūts – stažieris, jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks, zinātniskais līdzstrādnieks

Zinātniskie projektiNo 2009

2007 – 2008

2005 – 2008

2001 – 2004

1997 – 2000

1997 – 2000

1994 – 1997

1993 – 1994

1980 – 1986

„Eiropeiskā cilvēces tipa sākotnes un perspektīvas” - LU Filosofijas un socioloģijas institūts, LZP grants - Projekta vadītājs.“Latviešu un krievu valodas masu mediju tirgus un auditorija Latvijā” Biznesa augstskola Turība, LZP grants – Projekta izpildītājs.„Latviešu krievvalodīgo mediju tirgus un auditorija” - Biznesa augstskola Turība, LZP grants – Projekta izpildītājs.„Tiesība filosofiskās antropoloģijas skatījumā” - LU Filosofijas un socioloģijas institūts, LZP grants - Projekta vadītājs.“Dabīgais un dabiskais cilvēka esamībā” - Baltijas studiju centrs, LZP grants – Projekta vadītājs.„Etniskās, valsts un režīma identitātes izmaiņas Latvijā” - Centrāleiropas universitātes grants. – Projekta izpildītājs.„Dabas koncepcija mūsdienu filosofijā” – Baltijas studiju centrs, LZP grants – Projekta vadītājs.„Daba kā mūsdienu filosofijas problēma” – Baltijas studiju centrs, LZP grants – Projekta vadītājs. „Jaunas politiskās sistēmas veidošanās un demokrātiskās stabilitātes iespējas. Latvijas gadījums” - Centrāleiropas universitātes grants. – Projekta izpildītājs. „Sabiedrības un dabas attiecību filozofiskās problēmas” - LPSR ZA Filozofijas un tiesību institūts – Projekta izpildītājs

Zinātniskās


publikācijas2008

2007

2006

2005

2004

2003

2002

2001

2000

Broks J. Tiesības filosofija: Doktrīnas, koncepcijas, diskursi. Otrais papildinātais un pilnveidotais izdevums. Biznesa augstskola Turība, Rīga, 2008. 431 lpp.Broks J. Darbs kā vērtība mainīgajā pasaulē. // Darba tirgus sociālie un ekonomiskie izaicinājumi. BAT 9. starptautiskā zinātniskā konference. Rakstu krājums. ISBN 978-9984-828-06-0 – Rīga: SIA „Biznesa augstskola Turība”, 2008. CD.Broks J. Kam vajadzīgi aizliegumi? // Akadēmiskā Dzīve. 45. rakstu krājums. 2008. – 45. – 53. lpp.Broks J. Tūrisma produktu antropoģenēze. // Jauni tūrisma produkti reģionu attīstībai. BAT 8. starptautiskā zinātniskā konference. Rakstu krājums. ISBN 978-9984-766-93-5 – Rīga: SIA „Biznesa augstskola Turība”, 2007. CD.Broks J. Nihilisma modalitātes tiesībā. // RTU Zinātniskie raksti. Humanitārās un sociālās zinātnes. Sērija 8. 12. sējums. Izdevniecība “RTU”, Rīga, 2007. 83-95. lpp.Broks J. Īpašuma antropoloģiskās dimensijas. // Īpašums, tā apgrūtinājumi: problēmas, risinājumi, iespējas. BAT 7. starptautiskā zinātniskā konference. Rakstu krājums. Rīga, 2006. 169 – 175. lpp.Broks J. Brīvības sākotnes un perspektīvas. // Boazs D. Pasaules filosofiskā doma labklājības formulas meklējumos. Rīga, Biznesa augstskola Turība, 2006. 6-14. lpp. Boazs D. Pasaules filosofiskā doma labklājības formulas meklējumos. Rīga: BAT 2006. 317 lpp. (redaktors, redakcijas piezīmes un paskaidrojumi) Broks J. Taisnības un likumības argumenti tiesībā. // RTU Zinātniskie raksti. Humanitārās un sociālās zinātnes. Sērija 8. Sējums 8. Izdevniecība “RTU”, Rīga, 2005. 121 – 132. lpp.Broks J. Tiesības filosofija: Doktrīnas, koncepcijas, diskursi. Biznesa augstskola Turība, Rīga, 2004. 419 lpp.Broks J. Kas ir tiesība? // LPA Raksti 10. Rīga, 2003. 27-46. lpp.Broks J. Tiesības kā sociālās normas. // RTU Zinātniskie raksti. Humanitārās un sociālās zinātnes. Sērija 8. Sējums 4. Rīga, 2003. 105-114. lpp.Broks J. Sociālās realitātes ideālās formas. // RTU Zinātniskie raksti. Humanitārās un sociālās zinātnes. Sērija 8. Sējums 1. Rīga 2002. 89-97. lpp.Broks J. Determinisma princips cilvēka esamības izpratnē. // LPA Raksti 9. Rīga, 2002. 39-58. lpp.Broks J. Filosofija. Materiāls studentu orientēšanai kursā. Rīga, 2002. 106. lpp.National, State and Regime Identity in Latvia. Ed. A.Tabuns. Riga, 2001. 271 p. (līdzautors)Broks J. Ēnas fenomens cilvēka esamībā. // LPA Raksti 8. R., 2001. 37-56 lpp.Broks J. Daba un uzstādījums cilvēka esamībā. // LPA Raksti 7. R., 2000. 53-74. lpp.Broks J. Tiesību filozofija. Studiju kursa programma un

1999

1998

1997

1996

1995

1994

1991

1989

1986

metodiskie materiāli. R., 2000. 50.lpp.Broks J. Identitāšu pētniecība sociālajās zinātnēs. // Latvijas sabiedrība mūsdienās. (2.laidiens) R., 1999. 29-32.lpp.Broks J. Labor as a value in a transitional society.// Humanitie and Social Sciences. Latvia. Latvia in Europe Sociologically. 1(22)/99. p. 49-71.Broks J. Varas mirko- makro un meta- fizika.// LPA Raksti 6. R., 1999. 35-56. lpp.Broks J., Ozoliņš U., Ozolzīle G., Tabuns A., Tisenkopfs T. Demokrātijas stabilitāte Latvijā: priekšnoteikumi un izredzes. // Sabiedrības pārmaiņas Latvijā. Rīga: Jumava, 1998. 142-173. lpp.Tabuns A., Bišers Ā., Broks J., Priede Z., Ramiņa B., Tāre I. Indivīds, privātsektors un valsts: kopīga atbildība par darbaspēka tirgus attīstību. // Latvija. Pārskats par tautas attīstību 1998. R., 1998. 56-71. lpp. Broks J. Dzīves kā māksla - kompromiss starp dabisko un mākslīgo. LPA Raksti 5. R., 1998. 23-40.lpp.Broks J., Ozoliņš U., Ozolzīle G., Tabuns A., Tisenkopfs T. The Stability of Democracy in Latvia: Pre-requistes and the Prospects.// Humanities and Social Sciences. Latvia. Social Changes in Latvia. 4(13)/96, 1(14)/97. p.103-134.Broks J. Dabiskā ievirze tiesību teorijā.// LPA Raksti 4. 1997. 37-50. lpp.Broks J. Stabilitātes jēdziens sociāli filosofiskajā teorijā.// Sociālās Tehnoloģijas Institūts. Zinātnisko rakstu krājums. 1. izdevums. R., 1997. 4-17. lpp.Broks J. Varas filosofija. Studiju programma un mācību metodiskais līdzeklis. R., 1997. 32. lpp.Broks J. Kāda dabas filosofija iespējama mūsdienās? // Балтийский Русский Институт. Сборник научных трудов. т.3. Рига, 1997. c. 50-63.Broks J. Fizikālisms kā formas princips sociālajās zinātnēs.// LPA Raksti 3. 1996. 39-48.Broks J. Cilvēka daba teorētiskā un normatīvā skatījumā.// LPA Raksti 2. 1995. 9.-24. lpp.Broks J. Ticība, rīcība un pārticība. // Rīgas Laiks. 1994. Nr. 1. 26.- 27. lpp.Ozolzīle G., Broks J., Ozoliņš U., Tabuns A., Tisenkopfs T. Jaunu politisko sistēmu veidošanās un demokrātiskā stabilitāte: Latvijas gadījums. // Socioloģijas un politoloģijas žurnāls. nr. 5. decembris. 1994. 2-3.lpp.Broks J. Filozofijas vēsture. Mācību metodiskie materiāli. R., LPA. 1994. 29.lpp.Broks J. (sastādītājs) Tekstu kopojums filosofijā. Rīga, LMA 1991. 1.daļa. 40.lpp. 2.daļa. 44. lpp.Broks J. Ventspils ekoloģiskās krīzes veidošanās sociālais mehānisms.// Latvijas ekoloģija. Informatīvais biļetens. I. laidiens. Ventspils. R., 1989. 61.-69. lpp.Брокс Я.А. Задачи и возможности науки в решении социально-экологических проблем. // LPSR ZA Vēstis. Nr 4

1985

1984

1983

1986. 9.-20. lpp.Брокс Я.А. Понятие общественной природы. // В кн.: Проблема взаимодействия общества и природы: философские аспекты. Р., Зинатне. 1986. с. 37-42.Брокс Я.А. Природный фактор и развитие науки. // LPSR ZA Vēstis. Nr 1 1985. 22.-34. lpp.Broks J., Rozenvalde I., Vēbers E. Daba sabiedrībā. Rīga: Zinātne, 1984. 86.lpp. Daba. Cilvēks. Sabiedrība. Rīga: Zinātne, 1983. 224. lpp. (redaktors, pēcvārds)

Referāti zinātniskās konferencēs, semināros u.c.2008

2007

2006

2005

- RTU 49. Starptautiskā zinātniskā konference. Rīga, 2008. g. 13-15. oktobris. Ar ziņojumu: „Tiesība kā vērtība pēcmodernitātes kultūrā”- BAT 9. zinātniskā konference. “Darba tirgus sociālie un ekonomiskie izaicinājumi”. Rīga, 2007. gada 30. maijs. Ar ziņojumu: “Darbs kā vērtība mainīgajā pasaulē”- Akadēmiskās vienības „Austrums” 5. atklātajā sabiedriskajā diskusijā „Vai apzinīgam pilsonim vajadzīgs aizliegums?” Rīga 2007. g. 18. oktobrī. Ar ziņojumu: „Kam vajadzīgi aizliegumi?”- RTU 48. Starptautiskā zinātniskā konference. Rīga, 2007. g. 11-13. oktobris. Ar ziņojumu: „Tiesiskā nihilisma perspektīvas”- BAT 8. zinātniskā konference. “Jauni tūrisma produkti reģionu attīstībai“. Rīga, 2007. gada 1. jūnijs. Ar ziņojumu: “Tūrisma produktu antropoģenēze“- RTU 47. Starptautiskā zinātniskā konference. Rīga, 2006. g. 12-14. oktobris. Ar ziņojumu: „Tiesiskais nihilisms un tā specifiskās izpausmes mūsdienu Latvijā”- BAT 7. zinātniskā konference. “Īpašums, tā apgrūtinājumi: problēmas, risinājumi, iespējas”. Rīga, 2006. gada 2. jūnijs. Ar ziņojumu: “Īpašuma antropoloģiskās dimensijas”- RSU Eiropas studiju fakultātes Starptautiskā akadēmiskā personāla konference “Atstumtība un nedrošība – riski un risinājumi” Rīga, 2006. 5. maijs. Ar ziņojumu: “Atstumtības problēma tiesībā”- BA Turība rektorāta sēde. Rīga, 2005. g. 14. decembris. Ar akadēmisko lekciju: “Īpašuma situācija mūsdienu Latvijā antropoloģiskā skatījumā”- RTU 46. Starptautiskā zinātniskā konference. Rīga, 2005. g. 13-15. oktobris. Ar ziņojumu: “Vēsture un teorija: patiesa vai šķietama humanitāro studiju dilemma”- SPPA II. starptautiskais zinātniskais kolokvijs “Klusuma un klusēšanas semantika”. Latvija – Lietuva – Vācija – Zviedrija – Francija – Itālija – Somija – Bulgārija – Krievija. Rīga, 2005. gada 14 – 17. aprīlī. Ar ziņojumu: “Klusuma esamība”- SPPA zinātniski praktiskajā konferencē “Cilvēks lietu pasaulē. Lieta – portrets” Rīga, 2005. gada 7. februāris. Ar ziņojumu:

2004

2003

2002

2001

“Cilvēka priekšmetiskošanās un atpriekšmetiskošanās portretā”- SPPA zinātniski praktiskā konferencē “Patērēšanas kults un kultūra”. Rīga, 2004. gada 15. oktobris. Ar ziņojumu: “Ceļošana kā kultūra un kults”- RTU 45. zinātniskajā konferencē. Rīga 2004. gada 14-16. oktobris. Ar ziņojumu: “Tikumība un likumiskums analītiskajā jurisprudencē”- SPPA XIV Starptautiskā vasaras universitāte. Latvija – Lietuva – Krievija – Francija. Rīga, 2004. 28-30. jūnijs. Ar ziņojumu: “Notikuma laiks”- SPPA Zinātniski praktiskā konference “Cilvēks lietu pasaulē. Lieta – liktenis.” Rīga, 2004. 12. februāris. Ar ziņojumu: “Cilvēka brīvība lietu pasaulē”- RTU 44. Starptautiskā zinātniskā konference. Rīga, 2003. gada 9-11. oktobrī. Ar ziņojumu: “Juridiskās izglītības loma tiesiskās esamības veidošanā”- SPPA XIII Starptautiskā vasaras universitāte. Starptautiskā zinātniskā konference. “Klusēšanas māksla. (Klusēšanas valodas). Francija – Holande – Šveice –Krievija – Latvija . Rīga. 2003. g. 19-21. jūnijs. Ar ziņojumu: “Klusēšanas un klusuma hierarhija”- RTU 43. Starptautiskā zinātniskā konference. Rīga, 2002. gada 10-14. oktobrī. Ar ziņojumu: “Sociālo normu ontoloģija”- SPPI XII Starptautiskā vasaras universitāte. “Smiekli kā ķermeņa, valodas un kultūras dialogs”. Latvija – Francija – Krievija . Rīga, 2002. gada 19-21. jūnijā. Ar ziņojumu: “Smieklu ētika”- SPPI starptautiskā zinātniskā konference. Cilvēks lietu pasaulē. Latvija – Francija – Krievija. Rīga, 2002. gada 9-10. maijā. Ar ziņojumu: “Cilvēks starp lietu un dievu”- RTU 42. Zinātniskā konference. Rīga, 2001. gada. 11-13. oktobrī.Ar ziņojumu: “Sociālās realitātes ideālās formas”- SPPI XI Starptautiskā vasaras universitāte. Rīga, 2001. gada 20-22. augustā. Ar ziņojumu: “Smieklu ontoloģija”

Valodu zināšanas

latviešu (dzimtā), krievu (brīvi runāju, lasu un rakstu), vācu, (labi lasu, runāju un rakstu nepārliecinoši); ar vārdnīcu lasu angļu valodā

Dr., phil. Jānis Broks

2009. gada 29. aprīlis

CURRICULUM VITAE

Vārds Uzvārds Guntis Zemītis

Dzimšanas datums 1955. gada 13.jūnijāPersonas kods 130655-13409Dzīvesvietas adrese Dambja iela 2 – 19, Jelgava LV 3001Dzīvesvietas kods 0900Tālrunis, e-pasts 67223715;26416884;[email protected]ītība

1974-1982LU, studijas Vēstures un filozofijas fakultātē, vēstures specializācijā

Zinātniskie grādi un akadēmiskie nosaukumi199520052008

Vēstures doktors (Dr. hist) Asociētais profesorsLZA korespondētājloceklis

Darba pieredze1979-1982

1982-1983

kopš 19951987-19991999 2006.20082006 – līdz šim laikam20012005

Latvijas ZA Vēstures institūts tehniskais darbinieks arheoloģiskās ekspedīcijāsZinātniskais līdzstrādnieks Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures muzejā Arheoloģijas nodaļāgalvenais speciālistsArheoloģijas nodaļas vadītājs

LU Latvijas vēstures institūts, pētnieksLU Latvijas vēstures instituts, vad. pētnieksLU Latvijas vēstures institūta direktorsBiznesa augstskola Turība, asoc. prof. Biznesa augstskolā Turība

Darba vieta LU Latvijas vēstures institūts, Akadēmijas laukums 1, LV 1001, tāl. 7223715Biznesa augstskola Turība, Graudu iela 68, LV 1058

Zinātniskās tēmas pie kurām stradā

1 Agrīnās pilsētas Latvijas teritorijā.2. Interkulturālā komunikācija3. Senie lībieši un zemgaļi4. Tiesību vēsture Latvijā.

Līdzdalība starptautiskās konferencēs

Piedalījos ar referātiem starptautiskās konferencēs Jūrmalā, Cēsīs, Rīgā (Latvija), Sostrupā (Dānija),Ķīlē (Vācija), Palangā (Lietuva), Maskavā, Pleskavā (Krievija), Kolobržega (Polija).

Monogrāfijas un mācību grāmatas

Ornaments un simbols Latvijas aizvēsturē.- Rīga: Vēstures institūta apgāds. – 2004.- 227 lpp.:il.Ārvalstu valsts un tiesību vēsture: Rīga: Biznesa augstskola Turība. – 2003.- 304. lpp.: il. Ārvalstu valsts un tiesību vēsture. Otrais, papildinātais izdevums: Rīga: Biznesa augstskola Turība. – 2004.- 320. lpp.:il.

Zinātniski izglītojošā darbība

1993

1999 līdz šim laikam

2006

Lasījis lekcijas LU Vēstures fakultātē – speckursu, Rīgas tehniskajā universitātē un Mākslas akadēmijā.Pasniedzējs Biznesa augstskolā Turība, kopš 2005. g. asoc. Profesors.Lasījis lekcijas Sc.Pēterburga Universitatē (vieslektors)

Zinātniskās publikācijas

55

Popolārzinātniskās publikācijas

Ap 80

Apbalvojumi2005

2005

Barikāžu dalībnieka piemiņas zīme

LR Izglītibas un zinātnes ministrijas balva un Goda

diploms par nozīmīgiem sasniegumiem Latvijas

arheoloģijā un aizvēsturē

Valodu zināšanas latviešu, krievu, vācu, angļu (mācos)

Rīgā, 28. 03. 2009 Guntis Zemītis

Vilis Daberts - CV

Dzimšanas gads: 1953. XI. 01. Izglītība: 1961. - 1972. - Rīgas 5. vidusskola (tagadējā Āgenskalna ģimnāzija) 1972. - 1977. - LVU, Vēstures un filozofijas

fakultāte, filozofijas nodaļa 1979. - 1982. - PSRS Filozofijas institūts, aspirantūra

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi

1987. Filozofijas zinātņu kandidāts1992. rudens LU docents1993. Pēc nostrificēšanas - filozofijas zinātņu doktors 1999.13. aprīlis LU asociētais profesors

Profesionālā darbība

1977. - 1979. LPSR ZA Vēstures institūta Filozofijas nodaļa, stažieris - pētnieks

1983. - 1987. LPSR ZA Filozofijas un tiesību institūta jaunākais

zinātniskais līdzstrādnieks Dialektiskā un vēsturiskā materiâlisma aktuālo problēmu nodaļā

1987. - 1990. LPSR ZA Filozofijas un tiesību institūta Filozofiskās antropoloģijas nodaļas zinātniskais līdzstrādnieks

1990. - 1992. Filozofijas un socioloģijas institūta Jaunrades teorijas sektora zinātniskais līdzstrādnieks

No 1992.g. Vēstures un filozofijas fakultātes Loģikas un metodoloģijas katedras lektors (pusslodze), no 1992.g. rudens - docents

No 1993.g. LU Vēstures un filozofijas fakultātes Loģikas un metodoloģijas katedras (no 1996.g. Teorētiskās filozofijas un loģikas katedra) docents (pilna slodze)

No 1999.13. aprīļa LU Vēstures un filozofijas fakultātes Teorētiskās filozofijas un loģikas katedras asociētais profesors (pilna slodze; no 2007. g. – 0,75 slodzes; no 2008.g. rudens - 0.5 slodzes; no 2009. g. aprīļa – 0,25 slodzes)

Zinātniski pētnieciskā darbība:

Zinātniskās publikācijas (skaits)

Raksti zinātniskajos žurnālos un rakstu krājumos ..............................22Pārējās publikācijas ............................................................................14

no tām vārdnīcās ......................................................................9Konferenču tēzes ................................................................................. 6 Mācību līdzeklis …………………………………………………….. 2

Zinātniskās publikācijas (pēdējie pilni seši gadi)1. Vērtības argumentācijas procesā // RTU zinātniskie raksti. Rīga, RTU, 2003, 8.

sēr. Humanitārās un sociālās zinātnes, 97. – 104. lpp.

2. Apraksta un normatīvie izteikumi – vērtības tajos un ap tiem // Latvijas Policijas akadēmijas raksti. Rīga, LPA, 2003, 10. sēj., 47. – 58. lpp.

3. Loģikas priekšmeta problēmas augstskolā // RTU zinātniskie raksti. Rīga, RTU, 2004, 8. sēr. Humanitārās un sociālās zinātnes, 67. – 74.lpp.

4. Loģiskā kultūra: veidi, eksistences apstākļi un attīstības perspektīvas // Sabiedrība un kultūra. Rakstu krājums, VII / Sastādītājs Arturs Medveckis. – Liepāja: LiePA, 2005. – 11. – 15. lpp.

5. Vispārizglītojošo priekšmetu mācīšanas problēmas augstskolā // RTU zinātniskie raksti. Rīga, RTU, 2005, 8. sēr. Humanitārās un sociālās zinātnes, 32. – 43. lpp.

6. Domāšanas funkcionalitāte izziņas un mācību procesā // RTU zinātniskie raksti. Rīga, RTU, 2006, 8. sēr. Humanitārās un sociālās zinātnes, 78. – 87.lpp.

7. Daži kontrfaktualitātes momenti mācību un izziņas procesā // RTU zinātniskie raksti. Rīga, RTU, 2007, 8. sēr. Humanitārās un sociālās zinātnes, 68. – 73.lpp.

8. Loģiskais tā saistībā ar īsteno un potenciālo diskursā // RTU zinātniskie raksti. Rīga, RTU, 2008, 8. sēr. Humanitārās un sociālās zinātnes, 119.. – 131. lpp.

Pārējās publikācijas (pēdējie seši gadi)

1. Daberts V. Loģika. // Latvijas enciklopēdija, Rīga, 2008., 4. sēj., 132. lpp.

Mācību līdzeklis

Daberts V. Loģika - I. – Rīga: LUMA, 2004. – 307 lpp. Daberts V. Loģika - II. – Rīga: LUMA, 2005. – 315 lpp.

Piedalīšanās konferencēs un kvalifikācijas attīstību veicinošās mācībās

1. TEMPUS (Phare) programmas (Europaweites Programm zur Zusammenarbeit im Hochschulbereich) ietvaros veiktā stažēšanās Vācijas Federatīvās Republikas Hamburgas Universitātes Filozofijas fakultātē (Philosophisches Seminar) : iesaistīšanās dažādu formu nodarbībās ( tutoriji, prosemināri, galvenie semināri, kolokviji, lekcijas) loģikā un filozofijā. - 1996. gada 15. aprīlis - 15. jūnijs.

2. Piedalīšanās programmas ‘’East East ’’ projektā ‘’Baltic States Workshop on Teaching Philosophy and Logic ’’: uzstāšanās konferencē ‘’Filozofijas un loģikas pasniegšana augstskolā Baltijas valstīs’’ ar tēzēm ‘’Ar ko un kā sākt loģikas pasniegšanu’’ [ Tallina , Pedagoģiskā universitāte, Narva Road 25 ] - 1997. g. 24. - 27. jūnijs.

3. Iesaistīšanās RTU Humanitārā institūta 1999. gada teorētiskā semināra darbā ar materiālu ‘’Domāšanas jēdzieniskā un metaforiskā virzība – palīgs vai kavēklis?

Darbs publicēts grāmatā: Latvijas sabiedrība mūsdienās. – Rīga: RTU, 1999, 20. – 22. lpp.

4. Piedalīšanās 42. starptautiskajā zinātniskā konferencē (RTU), Humanitāro un sociālo zinātņu sekcija:

- piedalīšanās ar materiālu “Argumentācijas process loģiskā, epistēmiskā un aksioloģiskā aspektā”

2001. g. 11. – 13. oktobris


- piedalīšanās ar materiālu “Vērtības argumentācijas procesā”2002. g. 10. – 14. oktobris


- piedalīšanās ar materiālu “Loģikas priekšmeta problēma augstskolu izglītībā”

2003. g. 9. – 10. oktobris

7. Piedalīšanās starptautiskajā zinātniskā konferencē “Imanuelam Kantam 280”:

- piedalīšanās ar materiālu “Saturiskās loģikas ieceres Kanta transcendentālā loģikā”

2004. g. 22. – 23. aprīlis, Rīga

8. Piedalīšanās starptautiskajā zinātniskā konferencē (LPA (Latvija), Melardalenas augstskola, Sociālo zinātņu departaments (Zviedrija)) “Sabiedrība un kultūra: ilgtspējīga attīstība”, Kultūrfilozofiskā sekcija:

- piedalīšanās ar materiālu “Loģiskā kultūra: veidi, eksistences apstākļi un attīstības perspektīvas”

2004. g. 6. – 7. maijā, Liepāja 9. Piedalīšanās 45. starptautiskajā zinātniskā konferencē (RTU), Humanitāro

un sociālo zinātņu sekcija: - piedalīšanās ar materiālu “Vispārizglītojošo priekšmetu pasniegšanas

problēmas augstskolā”2004. g. 15. oktobris


- piedalīšanās ar materiālu “Domāšanas funkcionalitāte izziņas un mācību procesā”

2005. g. 14. oktobris


- piedalīšanās ar materiālu “ Daži kontrfaktualitātes momenti mācību un izziņas procesā”

2006. g. 13. oktobris


- piedalīšanās ar materiālu “ Loģiskais tā saistībā ar īsteno un potenciālo diskursā ”2007. g. 12. oktobris

13. Piedalīšanās 11. starptautiskajā zinātniskā konferencē (LPA (Latvija), Melardalenas augstskola, Sociālo zinātņu departaments (Zviedrija)) “Sabiedrība un kultūra: ilgtspējīga attīstība”, Kultūrfilozofiskā sekcija:

- piedalīšanās ar materiālu “Par identitātes interpretācijas meklējumiem sabiedrības analīzē”2008. g. 24. – 25. aprīlī, Liepāja


- piedalīšanās ar materiālu “ Zināšanas un to konteksts”2008. g. 13. oktobris

Akadēmiskie kursi (LU)

Nr. p.k.

Studiju Programma

Studiju kursa nosaukums

Apjoms(kred.p.)

1. Bakalaura pr. Filozofija 22. Bakalaura pr. Domāšanas koncepcijas 23. Bakalaura pr. Loģiskā ontoloģija 24. Maģistrant. pr. Tiesisko doktrīnu filozofiskā

analīze2

6. Maģistrant. pr. Argumentācija: loģiskie un aksioloģiskie aspekti

2

1992. - 1995. 7. Bakalaura pr. Filozofijas sistēmas 41992. - 1995 8. Bakalaura pr. Ievads filozofijā 2 1995. – 1999. 9. Maģistrant. pr. Transformatīvā loģika 11998. – 2002. 10. Bakalaura pr. Ievads zinātniskā darbā 41992. – 2007. Bakalaura pr. Tradicionālā formālā loģika 22004.- 2007. Bakalaura pr. Matemātiskās loģikas

filozofiskās problēmas2

2002. – 2007. Bakalaura pr. Loģikas propedeitika 4

Zinātniski pedagoģiskā darbība

Maģistra darba vadīšana loģikā (1) – “Termini un izteikumi: loģikas elementārvienības problemātika”.

Iesaistīšanās IZM organizētajā Loģikas vidējās izglītības standarta izstrādē 2001./2002. gadā. Programmas “Loģika vidusskolām” izstrāde (viens no variantiem).

Iesaistīšanās LUMA organizētajā Tālmācības līdzekļu izstrādes projektā 2002. un 2003. gadā.

Profesionāla pilnveidošanās programmas “Inovācijas augstākās izglītības sistēmā” (4 KP, 40 kontaktstundas no 2004. 6. septembra līdz 8. novembrim

( Latvijas Lauksaimniecības Universitāte; sertifikāts Nr. 0244 ).

Specializācijas jomas

Loģika, loģikas filozofija, domāšanas teorija, filozofijas metodoloģija, ontoloģija

Valodu prasmes - latviešu, krievu un vācu valodas.

07.05.2009.

Curriculum vitae

Sandra Mihailova (Jirgena)

mājas adrese Ernestīnes iela 28-3, Rīga LV-1046

telefons 7613802mobilais telefons 29144606e-pasts [email protected], [email protected]

Izglītība

2006.-2009.g. RSU Māszinības fakultāte, maģistrs veselības aprūpē (Mg.med.) un mākslas terapeita kvalifikācija

1995.-1999.g. LU Pedagoģijas un psiholoģijas institūta doktorantūra, psiholoģijas doktora zinātniskais grāds (Dr.psych.)

1996.-1998.g. LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte, psiholoģijas maģistra grāds klīniskās psiholoģijas apakšnozarē (Mg.psych.)

1993.-1996.g. LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte,psiholoģijas bakalaura grāds un psihologa asistenta kvalifikācija (Bak.psych.)

1994.-1995.g. LU Pedagoģijas fakultāte, pedagoģijas maģistra grāds (Mg.paed.)

1992.-1994.g. Praktiskās psiholoģijas institūts, praktiskās psiholoģijas studijas1987.-1992.g. LU Bioloģijas fakultāte,

bioloģijas specialitāte, biologa, cilvēka un dzīvnieku fiziologa kvalifikācija

1976.-1987.g. Rīgas 73.vidusskola, fizikas-matemātikas novirziena klase

Kvalifikācijas celšana

2009.g. 30.apr.-1.maijs

Seminārs “Darbs ar krīzēm” (12h)

2009.g. 7.-8.apr. Seminārs “Pētījumi psihoterapijā” (14h)2008.g. 14.-17.jūl.

2.Starptautiskās Mākslu terapijas Vasaras skolas praktiskās nodarbības deju un kustību terapijā (32h)

2006.g. dec.- 2007.g. nov.

Sagatavošana supervīziju veikšanai mākslas terapijā (Belfastas Karaliskā universitāte – 400 stundas)

2007.g. nov. EQUAL programmas seminārs “Cilvēku tirdzniecības upuru rehabilitācijas un reintegrācijas starpinstitucionālās sadarbības mehānisma modelis”

2007.g. 13.-14.okt.

Movement Observation Studies (15h)

2007.g. sept.-okt. LU kurss “Profesionālās meistarības pilnveide psiholoģijas skolotājiem izglītības satura īstenošanai vispārējā vidējā izglītībā” (36h)

2007.g. sept. Seminārs “Mūzikas terapija: pasaules pieredze” (8h) 2007.g. aug. Seminārs “Noziegumu upuri – kā kompensēt kaitējumu”2007.g. marts- aug.

Seminārs-treniņš “Mākslas terapija organizācijā – darbs ar personālu” (80h)

2007.g. aug. Psihoterapeitiskās pieredzes grupa “Mindfulness and Psychoterapy” (25h)

2007.g. jūl. WAIMH konference “Promoting healthy development for infants and children”

2007.g. jūl. Karalienes Margaretas universitāte Edinburgā,



Ievads deju-kustību terapijas kursā (30h)2007.g. jūl. Psihoterapeitiskās pieredzes grupa “Deju rituālu terapija” (30h)2007.g. 5.janv. G.Počepcova lekcija “Informācijas karš – propagandas ietekme uz

politiku”2006.g. okt.-dec. Seminārs-lekcijas V.Raiha psihoterapijā (16h)2006.g. nov. K.Sibetas, W.Tompsona personības attīstības grupa (50h)2006.g. okt. Eksistenciālās pieredzes grupa „Dvēseles sūtības meklējumi”2006.g. aug. Mākslas terapijas seminārs „Ceļojums kopā ar nakts viesi” (12h)2006.g. aug. Psihodrāmas darbnīca „Es redzēju sapnī” (12h)2006.g. jūl. K.Sibetas, W.Tompsona mākslas terapijas darbnīca „Circling the

Self”2006.g. febr.-jūn. LU kurss „Inovācijas augstskolas didaktikā/Izglītības darba vadība”

(80h) 2006.g. janv. Seminārs „Meditatīvā zīmēšana”2005.g. maijs Eksistenciālās pieredzes grupa „Es un mans cietums” (24h)2005.g. apr. Seminārs „Pašapziņa un cilvēka psihoseksuālā attīstība” (20h)2005.g. marts-maijs

Semināri apmācības programmā „Psiholoģiskā aizsardzība un koping-uzvedība” (40h)

2005.g. febr. Mācību seminārs „Perinatālās psiholoģijas pamati” (20h)2005.g. febr.-maijs

Teorētiski–praktiskais kurss „Psihiatrija psihoterapeitiem” (80h)

2005.g. janv. Seminārs „Krīzes un to pārvarēšana” (8h)2004.g. janv.-nov.

Mācību programma „Pasaku terapijas konsultēšana” (90h)

2004.g. aug. Seminārs „Pasaku terapija” (24h)2004.g. jūl. Eksistenciālās terapijas grupa „Tabu – kāds tos ir radījis no kaut kā”

(18h)2004.g. marts Grupu terapijas seminārs „Intensīvā terapeitiskā dzīve” (39h)2003.g. 12.marts Seminārs „Mārketinga stratēģijas pieeja svarīgāko uzdevumu

risināšanā jūsu biznesā”2002.g. nov. Nodarbību cikls “Sensitīvais treniņš”2002.g. sept. Pirmās palīdzības apmācības kurss (15h)2002.g. apr. Uzsāku apmācību Neiroveģetoterapijā2001.g. sept. SAC seminārs „Skolas un ģimenes sadarbības veicināšana”2001.g. sept. RSIC tālākizglītības kursi „Skolēnu karjeras attīstīšana pamatskolā

un vidusskolā”2001.g. sept. Kurss “Masiera specialitātes pamati”2001.g. sept. RNPC treniņseminārs „Narkomānijas profilakse skolā” (21h)2001.g. jūl. Seminārs mākslas terapijā “Māksla un pašatklāsme”2001.g. jūl. Seminārs “Kas jāņem vērā, vadot nodarbības pieaugušajiem”2001.g. jūn. Seminārs Junga psiholoģijā “Goddesses in Every Woman”2000.g. nov. Apmācību seminārs Eksistenciālajā psiholoģijā2000.-2003.g. 2.līmeņa mācības Francijas psihoterapijas skolā “EFAPO”1993.-1998.g. Francijas psihoterapijas skola “EFAPO”, psihoterapeita sertifikāts

psihoorganiskajā analīzē1998.g. apr. Sorosa Fonds – Latvija, apmācības seminārs “Konflikts un

saskarsme”1998.g. marts LU Psiholoģiskās palīdzības centrs, seminārs “Starpdisciplinārā

pieeja vardarbības gadījumos”1998.g. febr. LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte, apmācības kurss

eksistenciālajā psihoterapijā1997.g. dec. Maskavas Valsts universitāte un A/s Mācību komercfirma, mācību

kurss “Kompetence saskarsmē”1996.g. aug. PIAC, kurss “Darbs ar bērnu krīzes situācijā”1996.g. apr. RSIC, mācību kurss “Grupu psiholoģija” 1995.-1997.g. S.Ostrenko deju un kustību eksperimentālā laboratorija1994.-1996.g. Sertif. psihoterapeiti Juris Batņa un Juris Blumbergs, 2-gadīgs kurss

“Psihoterapijas pamati”1995.g. sept. Maskavas geštalta institūts, apmācības kurss “Zīmējumu tehnikas

geštaltpieejas ietvaros”1995.g. jūn. Vācijas deju terapijas skola, teorētiski praktiskais kurss “Deju

terapija”1995.g. apr. Krievijas deju un kustību terapijas asociācija, teorētiski praktiskais

kurss “Deju un kustību terapija”1995.g. febr. Sankt-Pēterburgas Valsts Universitāte, apmācības kurss

“Transakcionālā analīze”1994. g. febr.-apr. Sankt-Pēterburgas Personības institūts, apmācības kurss “Iekšējās un

ārējās komunikācijas tehnoloģija”, “Integratīvā transa tehnoloģija”1993.-1994.g. Ēriksona terapijas asociācija Maskavā, teorētiskās un praktiskās

nodarbības neiro-lingvistiskā programmēšana izglītības sistēmā un psihoterapijā, NLP praktiķa sertifikāts

1993.g. dec. Maskavas “Eidosa centrs”, eidētiskās atmiņas attīstīšanas kurss, eidētiskās atmiņas attīstīšanas instruktora kvalifikācija

1993.g. apr. Izglītības attīstības institūts, tematiskais kurss “Izziņas sociālpsiholoģija”

1993.g. febr. Sankt-Pēterburgas geštaltterapijas centrs, apmācības kurss “Geštaltterapija”

1992.g. nov. Medicīniskā firma “Semmes”, teorētiski praktiskais kurss praktiskajā psiholoģijā darbam psiholoģiskās atbalsta grupās ar bērniem, kas slimo ar onkoloģiskajām un smagām somatiskām slimībām, metodes sertifikāts

1992.g. marts Ēriksona terapijas asociācija Maskavā, apmācības kurss “Mūsdienu psiholoģijas un psihoterapijas metodes”

1989.-1990.g. LU Psiholoģiski-pedagoģiskais centrs “ANIMA”, psihologa-praktiķa nodarbības

1989.g. dec. Rīgas pilsētas jauniešu profesionālās orientācijas centrs, tematiskais kurss “Primārās arodkonsultācijas pamati”

Papildus profesionālā izglītība un piešķirtā kvalifikācija

2005.g. 24.nov. Piešķirts Eiropas psihoterapeita sertifikāts2005.g. 10.jūn. Resertifikācija par specializāciju psihoterapijā2003.g. 9.maijs Sertifikāts par specializāciju psihoterapijā, Nr.PT-191994.-1999.g. Sociālo attiecību institūts “Attīstība”, psihoterapijas bāzes izglītība,

piešķirtas tiesības praktizēt psihodinamisko psihoterapiju supervizora vadībā

1993.-1998.g. Francijas psihoterapijas skola “EFAPO”, psihoterapeita sertifikāts psihoorganiskajā analīzē

1993.-1994.g. Ēriksona terapijas asociācija Maskavā, teorētiskās un praktiskās nodarbības neiro-lingvistiskā programmēšana izglītības sistēmā un

psihoterapijā, NLP praktiķa sertifikāts1993.g. dec. Maskavas “Eidosa centrs”, eidētiskās atmiņas attīstīšanas kurss,

eidētiskās atmiņas attīstīšanas instruktora kvalifikācija

Profesionālā darba pieredze

no 2009.g. janv. LiepU asociētā viesprofesoreno 2007.g. sept. BAT Komunikācijas vadības, Uzņēmējdarbības vadības un

Juridiskās zinātnes doktorantūras asociētā viesprofesoreno 2007.g. sept. RSU KF Socioloģijas un psiholoģijas katedras vadītājano 2006.g. dec. RSU asociētā profesore psiholoģijā2006.-2007.g. RSU ESF Socioloģijas un tiesību zinātnes katedras vadītājano 2006.g. sept. RSU Māszinības fakultātes Profesionālās maģistrantūras veselības

aprūpē „Mākslas terapija” Deju un kustību terapijas apakšprogrammas direktore

no 2006.g. Āgenskalna Valsts ģimnāzijas psiholoģijas skolotāja2006.-2008.g. Rīgas domes projekta “Darba prakšu vietu izveide jauniešiem

bezdarbniekiem ar augstāko izglītību Rīgas domes struktūrvienībās” psihoterapeite-asistente

2003.-2006.g. RSU ESF Socioloģijas katedras vadītāja2003.-2006.g. RSU ESF docente2002.-2003.g. RPIVA docente 2002.g. Lekciju kurss “Personības psiholoģijā” RSU Eiropas Integrācijas

institūta Socioloģijas katedras studentiem2001.-2003.g. Psiholoģisko grupu vadīšana RNPC projektā “Narkomānijas

profilakse skolā”2000.-2003.g. Psihologa darbs sociālās rehabilitācijas centrā “Viktorija”1999.g. Personāla audits SIA “Lattelekom”1998.-2005.g. Lekcijas saskarsmes psiholoģijā mākleriem1998.-2000.g. Psihologa darbs Mālpils vidusskolā1998.-2000.g. Valsts darba inspekcija, psiholoģijas lekcijas1997.-1998.g. LU Psiholoģiskās palīdzības centrs, psihologs1996.-1999.g. Sabiedrības veselības skola, psiholoģijas lekcijas1995.-1997.g. Firma “B&M”, saskarsmes psiholoģijas nodarbības no 1995.g. Darbs ar personiskās psiholoģiskās izaugsmes grupām1995.g. Firma “Karlēna”, saskarsmes psiholoģijas nodarbības1994.g. Eidētiskās atmiņas treniņa grupas1994.-1995.g. 2.medicinas skolā, psiholoģijas kursa lekcijas sociālajiem

darbiniekiem1993.-1994.g. Firma “Lattelekom”, saskarsmes psiholoģijas nodarbības1993.-1994.g. Firma “Karlsons&Co”, latviešu valodas apmācība ar psihotehnikas

metodēm1993.g. Firma “Auseklītis”, psiholoģijas lekcijas1992.-1993.g. Firma “IF”, saskarsmes psiholoģijas lekcijas1991.-2006.g. Āgenskalna Valsts ģimnāzijas psiholoģijas skolotāja, skolas

psiholoģe1988.-1990.g. Tūrisma pulciņa vadītāja Kirova rajona pionieru namā1987.g. Laborante biomehānikas laboratorijā, Traumataloģijas

un ortopēdijas institūtā

Kopā:Zinātniskās pētniecības darba stāžs – 13 gadiPedagoģiskais darba stāžs – 20 gadiPsiholoģiskās konsultēšanas prakse – 18 gadi Psihoterapeita prakse – 10 gadi

Administratīvie papildpienākumi

no 2006.g. RSU Sociālo zinātņu profesoru padomes sekretāre2004.-2007.g. RSU ESF Domes sekretāre

Darbs projektos

2008.g. projekta “Day center for children”, OAK foundation, Ženēvas finansējums – auditore

2006.g. vadošā pētniece LZP grantā „Mākslas terapijas metodes krīzes pārvarēšanā”

2003.-2006.g. projekts “Day center for children”, OAK foundation, Ženēvas finansējums

2001.-2003.g. RNPC projekts “Narkomānijas profilakse skolā”

Akadēmiskie kursi

Vispārīgā un juridiskā psiholoģija (3 KP)

RSU Tiesību zinātņu bakalaura programma

Personības psiholoģija (2 KP) RSU Sabiedrisko attiecību, Žurnālistikas, Socioloģijas bakalaura programmaPsiholoģijas bakalaura programma

Sociālā psiholoģija (4 KP) RSU Socioloģijas bakalaura programmaRSU Organizāciju un menedžmenta socioloģijas bakalaura programma

Konfliktu psiholoģija (3 KP) RSU Tiesību zinātņu bakalaura programmaKomunikācijas psiholoģija (4 KP) RSU Sabiedrisko attiecību, Žurnālistikas

bakalaura programmaStarppersonu psiholoģija (2 KP) RSU Sabiedrisko attiecību, Žurnālistikas,

Socioloģijas bakalaura programmaDeju un kustību terapijas teorijas un vēsture (2 KP)

RSU Mākslas terapijas maģistrantūras programma

Ievads psihoterapijas virzienos (2 KP) RSU Mākslas terapijas maģistrantūras programmaLiepU Mūzikas terapijas maģistrantūras programma

Vadības un komunikācijas psiholoģija (2 KP) kopā ar doc. D.Škuškovniku

BAT Komunikācijas vadības doktorantūras programma

Augstskolu pedagoģija un vadība (2KP) kopā ar as.prof. A.Baumani

BAT Komunikācijas vadības, Uzņēmējdarbības vadības un Juridiskās zinātnes doktorantūras programmas

Psiholoģiskā konsultēšana (2KP) LiepU Mūzikas terapijas maģistrantūras programma

Zinātniskās publikācijas

1. Jirgena S. Jauniešu pašizjūta un uzvedības determinantes. – Rīga: LU, 1998. – 57.lpp.

2. Jirgena S. Adiktīvas uzvedības izvēle agrīnā jaunībā. – Rīga: LU, 1999. – 54.lpp.

3. Jirgena S. Jauniešu adiktīvas uzvedības izvēles izpēte. – Rīga: LU, 1999. – 56.lpp.

4. Jirgena S. Jauniešu pašizjūta un adiktivās uzvedības izvēle. – Rīga: LU, 1999. – 78.lpp.

5. Jirgena S. Skolēna pašizjūta un skolas sociālpsiholoģiskās vides subjektīvais vērtējums // Personības attīstība. Skolēnu un studentu personības veidošanās mācību un audzināšanas procesā. – Rīga: “Izglītības soļi”, 2000. – 78. – 82.lpp.

6. Jirgena S. Topošo medicīnas reflektantu psiholoģiskais portrets // 2004.gada Medicīnas nozares zinātniskās konferences tēzes. – Rīga: RSU, 2004. – 167.lpp.

7. Jirgena S. Dažādu vidusskolas programmu izvēles psiholoģiskās determinantes // Sabiedrība un kultūra. Rakstu krājums VII. / Sastād. A.Medveckis. – Liepāja: LiePA, 2005. – 124. – 130.lpp.

8. Йиргена С. Самочувствие молодёжи и выбор адиктивного поведения. (2005.gadā iesniegts publicēšanai starptautiskās konferences „Бехтерев В.М. и современная психология” rakstu krājumā)

9. Mārtinsone K., Jirgena S., Dzilna S., Paipare M., Zakriževska M. The Crisis Coping of Art Therapy // Proceedings VII International Baltic Psychology Conference. – Riga: LU, 2006. – p.40.

10. Jirgena S., Mihailovs I.J. Jauni izaicinājumi sistēmai – sociālās atstumtības iespējamie riski // RSU ESF konferences „Atstumtība un nedrošība-riski un risinājumi” rakstu krājums. – Rīga: RSU, 2006. – 46. – 47.lpp.

11. Elektroniskā publikācija: Majore-Dūšele I., Jirgena S. Deju terapija: priekšnosacījumi, izpratne un attīstības perspektīvas Latvijā // 4. Starptautiskās Mākslas terapijas konferences materiāli. – 13.07.2006.

12. Jirgena S. Jaunieši un adiktīva uzvedība. – Rīga: Drukātava, 2006. – 160.lpp.

13. Йиргена C., Михайлов И.Я. Ценности и выбор аддиктивного поведения (2006.gadā iesniegts publicēšanai Baltijas Starptautiskās akadēmijas Starptautiskās konferences rakstu krājumā)

14. Jirgena S. Mākslas terapijas izglītības attīstība Latvijā // Starptautiskās zinātniskās konferences „Izglītība sociālo pārmaiņu apstākļos” tēzes – Daugavpils, 2006. – 25. – 26.lpp.

15. Jirgena S. Deju terapijas loma sabiedrības veselībā // Starptautiskā zinātniski-praktiskā konferences „Psiholoģija, bizness un sabiedrības sociālā sfēra: mūsdienu aktuālās problēmas” tēzes. – Rīga: PA, 2006. – 68. – 69.lpp.

16. Mārtinsone K., Jirgena S. Mākslas terapija – situācija un perspektīvas izglītībā Latvijā // Sabiedrība, integrācija, izglītība. Starptautiskās zinātniskās konferences materiāli. – Rēzekne: RA izdevniecība, 2007. – 223. – 228.lpp.

17. Mārtinsone K., Jirgena S., Zakriževska M., Mihailovs I.J. Mākslas terapija mūžizglītības kontekstā // Mūsdienu izglītības problēmas. – Rīga: TSI, 2007. – 74. – 75.lpp.

18. Jirgena S., Mihailovs I.J., Stankevičs A., Strūberga K., Venžega N. Studenta skaita dinamikas cēloņi Latvijā // 2007.gada zinātniskā konference. Tēzes. – Rīga: RSU, 2007. – 257.lpp.

19. Mārtinsone K., Jirgena S., Zakriževska M. Mākslas terapija krīzes pārvarēšanā: teorētiskie aspekti // 2007.gada zinātniskā konference. Tēzes. – Rīga: RSU, 2007. – 258.lpp.

20. Mārtinsone K., Jirgena S. Mākslas terapijas studijas kā profesijas formālais pamats // 2007.gada zinātniskā konference. Tēzes. – Rīga: RSU, 2007. – 259.lpp.

21. Jirgena S., Taala A. Profesionālās ievirzes izglītības pieejamības un izglītības kvalitātes nozīme kultūras personības veidošanā // 2007.gada zinātniskā konference. Tēzes. – Rīga: RSU, 2007. – 260.lpp.

22. Majore-Dūšele I., Jirgena S. Deju un kustību terapija. Tās izmantošanas iespējas // Psiholoģija Mums. – 2007. – Nr. 3 (34). – 13. – 17.lpp.

23. Jirgena S., Ābolina M. Vēderdejas sievietes personības attīstībai // Integratīvā mākslas terapija – teorija un prakse. Tēzes. – Rīga: Rīgas Stradiņa universitāte, 2007. – 70.lpp.

24. Jirgena S., Ābolina M. Belly dance impact on development of woman personality // Integrative art therapy – theory and practice. Abstract. – Rīga: Rīgas Stradiņa universitāte, 2007. – p.71.

25. Jirgena S., Mārtinsone K., Mihailovs I.J. Mākslas terapijas izglītība Latvijā: process un perspektīvas // Starptautiskā zinātniskā konference “Izglītība sociālo pārmaiņu apstākļos”. Rakstu krājums. – Daugavpils: Saule, 2007. – 257. – 267.lpp.

26. Mihailova S. Macho girl – sievišķība kā patēriņa motivācija // Ceļojums ar citādo: subkultūras pilsētas vidē. – Rīga: Dialogi.lv, 2007. – 85. – 96.lpp.

27. Mihailova S. Austrumu dejas – Latvijas sievietes veselībai // Starptautiskā starpdisciplinārā zinātniskā konference “Sabiedrība. Veselība. Labklājība”. – Rīga: Rīgas Stradiņa universitāte, 2007. – 77.lpp.

28. Mihailova S. Sociālais atbalsts bērniem: NVO darbības pieredzes analīze // Starptautiskā starpdisciplinārā zinātniskā konference “Sabiedrība. Veselība. Labklājība”. – Rīga: Rīgas Stradiņa universitāte, 2007. – 88.lpp.

29. Dreifelde-Gabruševa I., Mārtinsone K., Jirgena S., Zakriževska M. Mākslas terapijas metodes kreativitātes attīstībā // Radošā personība. – 5.sējums. – Rīga: Kreativitātes zinātniskais institūts, 2007. – 279. – 288.lpp.

30. Jirgena S. Pašizjūtas izpēte: jauniešu salīdzinošais vērtējums 1998. un 2005.gadā // Proceedings International Scientific Conference “New Dimension in the Development of Society”. – Jelgava: LLU SZF, 2007. – 138. – 144.lpp.

31. Mārtinsone K., Zakriževska M., Jirgena S., Paipare M. The Crisis Coping of Art Therapy: Theoretical Approaches // Proceedings International Scientific Conference “New Dimension in the Development of Society”. – Jelgava: LLU SZF, 2007. – 308. – 314.lpp.

32. Йиргена C., Михайлов И.Я. Динамика ценностных ориентаций в структуре личностных характеристик молодёжи Латвии //

Межкультурная коммуникация: концепты и модели поведения. – Астрахань: Издательский дом “Астраханский университет”, 2007. – с. 191 – 195.

33. Mārtinsone K., Mihailovs I.J., Mihailova S., Zakrizevska M. Art context boarders: the therapy of art // Scientific articles of V International conference: Person. Color. Nature. Music. – Daugavpils Universitāte: Saule, 2007. – pp.355 – 357.

34. Jirgena S., Mārtinsone K. Vērtību hierarhija: jauniešu salīdzinošais vērtējums 1998. un 2005.gadā // Sabiedrība un kultūra. Rakstu krājums IX. / Sastād. A.Medveckis. – Liepāja: LiePA, 2007. – 112. – 119.lpp.

35. Йиргена C. Черты характера и выбор аддиктивного поведения // Актуальные проблемы психологии, бизнеса и социальной сферы общества: теория и практика. – Rīga: Psiholoģijas augstskola, 2007. – c. 133 – 138.

36. Mārtinsone K., Mihailova S., Mihailovs I.J. Mākslu terapijas izglītības attīstība Eiropas prasību kontekstā // Sabiedrība, integrācija, izglītība. Starptautiskās zinātniskās konferences materiāli. – Rēzekne: RA izdevniecība, 2008. – 437. – 443.lpp.

37. Mārtinsone K., Mihailova S., Mihailovs I.J. Mākslu terapija – jauna izglītības perspektīva Latvijā // Skolotājs. – 2008. – Nr.3 (67). – 49. – 57.lpp.

38. Mārtinsone K., Mihailova S., Mihailovs I.J., Majore-Dūšele I., Paipare M. Mākslu terapija un tās attīstības konteksti (integratīvi eklektiskā pieeja Latvijā). – Rīga: Rīgas Stradiņa universitāte, 2008. – 135 lpp.

39. Mihailova S. Sertifikācija mākslu terapijā // Mūsdienu mākslu terapija – teorija un prakse. Tēzes. – Rīga: Rīgas Stradiņa universitāte, 2008. – 25.lpp.

40. Mihailova S. Art therapy sertification // Contemporary arts therapies – theory and practice. Theses. – Rīga: Rīgas Stradiņa universitāte, 2007. – p.26.

41. Mihailova S., Mihailovs I.J. Par globalizāciju, un ne tikai... // Hanovs D. Šeit, visur un tagad... Globalizācija Latvijā: konteksti, diskursi un dalībnieki. – Rīga: Drukatava, 2008. – 7. – 11.lpp.

42. Mihailova S. Strukturētās dejas sievietes pašizjūtas uzlabošanai // 2.Starptautiskā starpdisciplinārā zinātniskā konference “Sabiedrība. Veselība. Labklājība”. – Rīga: Rīgas Stradiņa universitāte, 2008. – 54.lpp.

43. Breiha S., Mihailova S. Veselības aprūpes speciālistu darbība Latvijā: sertifikācijas problēmas // 2.Starptautiskā starpdisciplinārā zinātniskā konference “Sabiedrība. Veselība. Labklājība”. – Rīga: Rīgas Stradiņa universitāte, 2008. – 22.lpp.

44. Dreifelde-Gabruševa I., Mārtinsone K., Mihailova S., Paipare M. Mākslas terapija kreatīvas personības attīstībā // Radošā personība. – 6.sējums. – Rīga: Kreativitātes zinātniskais institūts, 2008. – 98. – 107.lpp.

45. Mārtinsone K., Jirgena S., Mihailovs I.J. Mākslas kontekstu robežu paplašinājums: mākslas terapija // Filosofiskās idejas Latvijā, Eiropas vērtības un latviskā identitāte. Letonikas otrais kongress. – Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts, 2008. – 156. – 173.lpp.

46. Mārtinsone K., Zakriževska M., Mihailovs I.J., Mihailova S. Supervīzoru izglītības modelis Latvijā: vīzija un perspektīvas // Proceedings 4th International Scientific Conference “New Dimension in the Development of Society”. – Jelgava: LLU SZF, 2008. – 250. – 256.lpp.

47. Jirgena S., Mihailovs I.J. Sociālā riska ģimeņu dzīves scenārijs // Sabiedrība un kultūra. Rakstu krājums X. / Sastād. A.Medveckis. – Liepāja: LiePA, 2008. – 48. – 55.lpp.

48. Mārtinsone K., Jirgena S., Zakriževska M., Mihailovs I.J. Sociālie priekšstati par mākslas terapiju // Sabiedrība un kultūra. Rakstu krājums X. / Sastād. A.Medveckis. – Liepāja: LiePA, 2008. – 65. – 72.lpp.

49. Mārtinsone K., Mihailova S., Mihailovs I.J. Mākslu terapijas studiju priekšmeti Latvijas augstskolās // Sabiedrība, integrācija, izglītība. Starptautiskās zinātniskās konferences materiāli. – Rēzekne: RA izdevniecība, 2009. – 152. – 158.lpp.

50. Mihailova S., Mihailovs I.J. Sociālais atbalsts bērniem: NVO darbības pieredzes analīze // Zinātniskie raksti 2008. Ekonomika. Komunikācija. Politika. Socioloģija. Sociālā politika un sociālais darbs. Tiesības. – Rīga: Rīgas Stradiņa universitāte, 2009. – 68. – 74.lpp.

51. Mārtinsone K., Mihailova S., Mihailova I.J. Mākslu terapijas terminoloģijas attīstība Latvijā: mākslu terapija, mākslas terapija, mākslas terapeits // 2009.gada zinātniskā konference. Tēzes. – Rīga: RSU, 2009. – 279.lpp.

52. Mihailova S. Austrumu dejas kā Latviešu sieviešu pašattieksmes korekcijas elements // II Starptautiskā zinātniski-praktiskā konference “Psiholoģijas, biznesa un sociālā darba perspektīvas un iespējas mūsdienīgā Eiropā”. – Rīga: [b.i.], 2009. – 42. – 43.lpp.

Metodiskie materiāli un populārzinātniskās publikācijas

1. Antāne N., Enkuzena D., Loķe M., Vītola V., Žuravkina E., Jirgena S., Grāvīte I. Karjeras izglītība mācību priekšmetu un audzināšanas stundās Rīgas 14.vakara (maiņu) vidusskolā. // Metodiskie materiāli skolotājiem. – Rīga: 2006. – 210.lpp.

2. Jirgena S. Psihologa darbs Āgenskalna valsts ģimnāzijā. // Skolotājs. – 2003. – Nr. 1. – 46. – 48.lpp.

3. Jirgena S., Majore I. Deju un kustību terapija Latvijā un pasaulē // http://www.arttherapy.lv/index.php?page=deja

4. Mārtinsone K., Jirgena S., Paipare M., Palkavnieks A., Zarakovska R. Jauna profesija Latvijā – mākslas terapija. Izglītības iespējas // Psiholoģija ģimenei un skolai. – 2007. – Nr.4. – 10. – 17.lpp.

http://www.arttherapy.lv/index.php?page=deja

5. Jirgena S. Bet laimes tāpat nav // Ieva. – 2007. – 11.jūlijs. – Nr. 28 (508). – 15.lpp.6. Programmas “Psiholoģija” studenta rokasgrāmata / sast. S.Mihailova. – Rīga:

RSU, 2007. – 19.lpp.7. Profesionālās maģistrantūras studiju programmas veselības aprūpē “Mākslas

terapija” studenta rokasgrāmata / sast. K.Mārtinsone, S.Mihailova. – Rīga: RSU, 2008. – 24.lpp.

8. Briško B., Mihailova S., Mihailovs I.J., Zakriževska M. Ievads sociālajā psiholoģijā. – Rīga: Alberta koledža, 2008. – 144 lpp.

9. Mārtinsone K., Mihailova S., Mihailovs I.J. Par mākslu terapiju, psihoterapiju un ne tikai... // Psiholoģijas pasaule. – 2008. – Nr.4. – 76. – 77.lpp.

Pārējās aktivitātes

Vairāk kā 20 populārzinātniskie raksti un intervijas dažādos Latvijas mēdijosVairāk kā 20 radio un TV raidījumu konsultante

Sadarbība ar ārzemju kolēģiem

Dalība profesionālās organizācijās

no 2007.g. Latvijas Deju un kustību terapijas asociācijano 2005.g. Latvijas Mākslas terapijas asociācijano 2005.g. Latvijas Psihoorganiskās analīzes psihoterapeitu biedrībano 2004.g. Latvijas Psihoterapeitu biedrība1997.-2004.g.

Latvijas Psihoterapijas asociāciju federācija

1997.-2000.g.

Latvijas Balinta asociācija

1996.-2005.g.

Latvijas Psihoorganiskās analīzes asociācija

1995.-1998.g.

Latvijas Profesionālo psihologu asociācija

no 1993.g. Latvijas Skolu psihologu asociācija1992.-1994.g.

Starptautiskā Eriksona terapijas, hipnozes un neirolingvistiskās programmēšanas asociācija

Darbība profesionālo organizāciju izpildinstitūcijās

no 2009.g. Latvijas Psihoterapeitu biedrības valdes locekleno 2007.g. Latvijas deju un kustību terapijas asociācija, valdes

priekšsēdētāja vietniece2005.g Latvijas Mākslas terapijas asociācija, valdes locekle2005.-2008.g.

Latvijas Psihoorganiskās analīzes psihoterapeitu biedrības valdes priekšsēdētāja

no 2004.g. Latvijas Psihoterapeitu biedrības valdes locekle2003.-2005.g.

Latvijas Psihoorganiskās analīzes asociācijas valdes priekšsēdētāja

Piedalīšanās ar referātiem starptautiskās konferencēs

2009.g. LepU 12. Starptautiskā zinātniskā konference “Sabiedrība un kultūra”

2009.g. PA Starptautiskā zinātniski-praktiskā konference “Psiholoģijas, biznesa un sociālā darba perspektīvas un iespējas mūsdienīgā Eiropā”

2009.g. RA Starptautiskā zinātniskā konference “Sabiedrība, integrācija, izglītība”

2008.g. RSU 2.Starptautiskā starpdisciplinārā zinātniskā konference “Sabiedrība. Veselība. Labklājība”

2008.g. LLU 4. Starptautiskā zinātniskā konference “New Dimensions in the development of Society”

2008.g. 6. Starptautiskā mākslu terapijas konference “Mūsdienu mākslu terapija – teorija un prakse”

2008.g. LPA 11. Starptautiskā zinātniskā konference “Sabiedrība un kultūra”

2008.g. RA Starptautiskā zinātniskā konference “Sabiedrība, integrācija, izglītība”

2007.g. LMāA konference “Māksla un mākslinieciskie pētījumi”2007.g. RPIVA 12. Starptautiskā kreativitātes konference “Kreativitāte kā

personības īpašība” 2007.g. RSU Starptautiskā starpdisciplinārā zinātniskā konference

“Sabiedrība. Veselība. Labklājība” 2007.g. II Letonikas kongress2007.g. Astrahaņas universitātes Starptautiskā zinātniskā konference

“Межкультурная коммуникация: концепты и модели поведения”2007.g. 5. Starptautiskā mākslas terapijas konference “Integratīvā mākslas

terapija – teorija un prakse”2007.g. Starptautiskā konference “Psihes un ķermeņa vienotība –

jaunākais teorijā un praksē”2007.g. LLU 3. Starptautiskā zinātniskā konference “New Dimensions in

the development of Society”2007.g. LPA 10. Starptautiskā zinātniskā konference „Sabiedrība un

kultūra”2007.g. konference “Ceļojums ar Citādo. Subkultūras pilsētas

vidē” (ĪUMSILS)2007.g. RA Starptautiskā zinātniskā konference “Sabiedrība,

integrācija, izglītība”2007.g. TSI konference “Mūsdienu izglītības problēmas”2006.g. RPIVA 11. Starptautiskā kreativitātes konference “Kreativitāte kā

process”2006.g. PA Starptautiskā zinātniski-praktiskā konference “Psiholoģija, bizness

un sabiedrības sociālā sfēra: mūsdienu aktuālās problēmas”2006.g. DU Starptautiski zinātniskā konference “Izglītība sociālo pārmaiņu

apstākļos”2006.g. 4. Starptautiskā mākslas terapijas konference2006.g. 7. Starptautiskā Baltijas psihologu konference “Baltic Psychology in

Global Context: Where Do We Stand?”2006.g. RSU ESF Starptautiskā akadēmiskā personāla konference “Atstumtība

un nedrošība – riski un risinājumi”2006.g. LPA 9. Starptautiskā zinātniskā konference “Sabiedrība un kultūra”2005.g. LLU Starptautiskā zinātniskā konference “Jaunas dimensijas sabiedrības

attīstībā”2004.g. LPA 7. Starptautiskā zinātniskā konference “Sabiedrība un

kultūra”1998.g. Starptautiskā skolu psiholoģijas asociācijas XXI

konference, Jūrmalā1996.g. Baltijas jūras valstu konference psihosomatiskajā

medicīnā, Rīgā1995.g. Baltijas psihologu konference, Jūrmalā1991.g. Vispasaules Latviešu zinātņu kongress, Rīgā

Zinātniskā konsultanta pienākumi

žurnāls „Psiholoģija Mums”žurnāls „Psiholoģija skolai un ģimenei”grāmata: Grofs S. Nākotnes psiholoģija. – Rīga: RaKa, 2006. – 405.lpp.dokumentālā filma „Ēdienkarte skrejceļam”scenārija konsultante mākslas filmai „Par to nerunā”krājuma redaktore: Mūsdienu politiskie procesi. – Rīga: Baltijas Starptautiskā akadēmija, 2008. – 98.lpp.profesijas standarta “Mākslas terapeits” izstrādes darba grupas loceklekrājums Ceļojums ar citādo: subkultūras pilsētas vidē. – Rīga: Dialogi.lv, 2007. – 200 lp.krājums Dialogs Latvijā: kultūru dažādība, robežas un saiknes. – Rīga: Akadēmisko programmu aģentūra, 2008. – 88 lpp.krājums Collection of Scientific Papers 2008. Research articles: Economics. Communication. Politics. Sociology. Social policy and social work. Law. – Rīga: RSU, 2008. – 192 p.

Valodu zināšanas

latviešu - dzimtākrievu - pārvaldu pilnībāfranču - vidējas zināšanas, 1998.g. LU nokārtots promocijas eksāmens (vērtējums-8)angļu - vidējas zināšanas, 2005.g. 15.jūl. nokārtots eksāmens uz B1/B2 līmeni

2009.gada 07.maijā S.Mihailova

Curriculum vitae

ANNA ĀBELTIŅAVārds Uzvārds

RĪGADzimšanas vieta Personas kods

10.septembris 1948. g.Datums, mēnesis, gads Tautība

BAT Uzņēmējdarbības vadības fakultāte, Komercdarbības katedra, Asoc.Prof.Darba vieta un ieņemamais amats

Darba vietas adrese: Mājas adrese:Graudu ielā 68, Rīga LV - 1010 Skolas iela 27, dz. 2, Rīga, LV -1010

Tālruņa Nr. 7607660 Tālruņa Nr. 26552945, 7298010Fax: E-mail: [email protected]: [email protected]

Izglītība

Pamatstudijas, maģistrantūra, doktorantūra (aspirantūra). Mācību iestāde, valsts Studiju laiks Specialitāte Kvalifikācija

LU Ekonomikas fakultāte

LZA Ekonomikas institūta aspirantūra

1968.-1973.

1979.-1982.

Rūpniecības plānošana

Specialitāte 08.00.05. tautsaimniecības

ekonomika, plānošana un vadības organizācija

ekonomists

-

Zinātniskā kvalifikācija

Zinātniskā padome, iestāde, valsts Gads Specialitāte Zinātniskais grāds Diploma Nr.

Igaunijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts

Rīgas Tehniskā universitāte

1989.

1993.

Ekonomikas zinātņu kandidātsEkonomikas

zinātņu doktors

ЭК Nr. 029727

B-DNr. 000744

Darba pieredze

2007.g. – BAT Komercdarbības katedra, asociēta profesore.2006.g. – 2007. g. – BAT Komercdarbības katedra, docente.2005.g. – BAT Ekonomikas zinātņu katedra, docente.2003.g. – 2005.g. – RSU ESF Reģionālās ekonomikas un biznesa katedras Eiropas ekonomikas un biznesa programmas vadītāja, docente.2002.g. – 2003.g. – BAT Ekonomikas fakultāte, dekāne.2002.g. – 2007. g. – BAT Uzņēmējdarbības vadības fakultātes maģistrantūras direktore.2000.g. – 2002.g. – BAT Ekonomikas programmas direktore.1999.g. – 2003.g. – BAT Ekonomikas katedra, docente.1998.g. – 1999.g. – Sanktpēterburgas starptautisko ekonomisko sakaru, ekonomikas un tieslietu filiāle, docente.1993.g. – 1997.g. – SIA „ANNIŅA” direktore.1991.g. – 1993.g. – Rīgas Tehniskās universitātes Ekonomikas fakultāte, docente.1990.g. – 1991.g. – Rīgas tehniskās koledža, pasniedzēja.1982.g. – 1990.g. – LZA Ekonomikas institūts, zinātniskā līdzstrādniece.1974.g. – 1979.g. – LZA Ekonomikas institūts, zinātniskā līdzstrādniece.1973.g. – 1974.g. – Latvijas Valsts Statistikas Komiteja, ekonomiste.1971.g. – 1973.g. – Latvijas VSK Skaitļošanas centrs, ekonomiste.1968.g. – 1971.g. – Rīgas Tehniskā universitāte, laborante.1966.g. – 1968.g. – Valsts Elektrotehniskā rūpnīca VEF, tehniķe-ķīmiķe.

Zinātniskā darbība un publikācijas:

Latvijas Zinātnes padomes un citu valsts pētījumu projektu vai apakšprojektu vadība un Zinātnisko līgumdarbu, to skaitā tirgus pētījumu vadība:

Līdzdalība LZA Ekonomikas institūta granta tēmas izstrādē „Investīcijas cilvēkkapitālā kā Latvijas ekonomikas konkurētspējas paaugstināšanas faktors” 2005.g. Līdzdalība Ekonomikas ministrijas pētījumā „Komercdarbības un pašnodarbinātības uzsākšanas analīze” 2006. g.Vadīšana ESF projekta “Docētāju stažēšanās komercdarbības studiju kursu tehnoloģisko kompetenču pilnveidošanai” 2006-2007 g. NR. 2006/0059/VPDI/ESF/PIAA/05/APK/3.2.5.2./0042/0014

Nozīmīgākās publikācijas: publikāciju skaits – vairāk par 30.

Publikācijas LZP apstiprinātajos vispāratzītajos recenzējamos izdevumos:1. Анализ возможностей и препятствий в развитии предпринимательской деятельности в Латвии. IV.

Международный семинар Развитие Балтийской Европы „Международное и приграничное экономическое сотрудничество в контексте европейской интеграции” Toruņ, 2008. ISBN 978-83-7285-438-4. 461-470 lpp.

2. Маркетинговая стратегия города – роль и значение в современных условиях. 7th International Symposium Economy & Business 2008. Journal Economy & Business – International Scientific Publications Vol.2, Part 2 Info Invest, Bulgaria, 2008, ISNN 1313-2555 p.20-36.

3. Pilsētas attīstības inovatīvā komponente. Rakstu krājums (Proceedings) „Darba tirgus sociālie un ekonomiskie izaicinājumi” BAT IX starptautiskā zinātniskā konference. Rīga, 2008

4. The Role of Human Capital in Regional development. 5th International Scientific Conference Business and Management’2008. Conference Proceedings. Lithuania, Vilnius.Tēzes 165-167 lpp. Pilns teksts CD formatā.

5. The Role of Innovation in Economic Development. Ekonomika ir vadyba: aktualijos ir perspektīvos.

Mokslo straipsniu rinkinys. Siauliu Univarsitetas ISSN 1648-9098, 2(9), 2007. g. 5-9 lpp.6. Latvijas inovatīvās uzņēmējdarbības attīstības problēmas globalizācijas apstākļos. RSU Zinātniskie raksti.

Ekonomika, Komunikācija, Politika, Socioloģija, Tiesības. Rīga, RSU, 2007. 13-17 lpp.7. Intelektuālais īpašums inovatīvās attīstības laikmetā. Rakstu krājums (Proceedings). „Īpašums, tā

apgrūtinājumi: problēmas, risinājumi, iespējas” BAT, 7, starptautiskā zinātniskā konference. Rīga, 2006. 155-160 lpp.

Publikācijas starptautiskās zinātniskās konferencēs:1. Инвестиции в инновационном процессе: роль и значение. Zinātnisko rakstu krājumā. Inwetycje w

raschukowosci. Akademia Ekonomiczna im. Oskara Langego we Wroclawiu, Wroclaw, 2002. 11 – 20 lpp.

2. Mazo un vidējo uzņēmumu vadītāju attieksmes pret inovācijām saistība ar vērtībām un gatavību iesaistīties inovāciju procesā (līdzautors M. Ābeltiņa). RSU Zinātniskie raksti. Starptautiskā konference „Sociālo zinātņu attīstības tendences Eiropas Savienības paplašināšanas kontekstā”, RSU, Rīga, 2005. 92- 97 lpp.

Mācību līdzekļi: 1. Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. Mācību palīglīdzeklis vidusskolām. Biznesa augstskola Turība, Rīga,

2007,93 lpp.2. Финансовая и бухгалтерская деятельность брокерских контор.В учебном пособии для брокеров

товарной, фондовой и биржи недвижимости «Как добиться успеха в бизнесе и заработать деньги», ЛУБ, Рига, 1993 стр. 25-34.

3. Акции, облигации и другие ценные бумаги. В учебном пособии для брокеров товарной, фондовой и биржи недвижимости «Как добиться успеха в бизнесе и заработать деньги», ЛУБ, Рига, 1993 стр. 70 – 80.

4. Galvenie vērtspapīru veidi (lekciju konspekts) Ekonomikas fakultātes studentiem, RTU, 1994.g. 24 lpp.

Citas publikācijas:1. Создание национального капитала в странах Балтии в переходный период. Zinātniskā žurnālā

Економiчний часопис XXI, Киiв, 2003. 22 – 24 lpp.2. Grūti sākt, vēl sarežģītāk turpināt, bet viņi to dara. Žurnālā „Komersanta Vēstnesis” 8 (64) 2007. 14 – 17

lpp.3. Intelektuālā īpašuma aizsardzības ietekme uz ekonomikas aizsardzību. RSU 2007. gada Zinātniskā

konference. Tēzes, Rīga, 2007. gada 29. – 30. martā, 285 lpp.4. Mārketinga stratēģijas izvēles īpatnības, problēmas un risinājumi Rīgas pilsētā. RSU 2008. gada

Zinātniskā konference. Tēzes, Riga, 2008. gada 13. – 14. martā

Uzstāšanās konferencēs:

1. Starptautiskā zinātniskā konference „Investment in accounting”, Akademija Ekonomiczna im. Oskara Langego we Wroclawiu, Wroclaw, 2002. gada novembris - referāta tēma: „Investment in innovation process: the role and importance.

2. Starptautiska konference „Way of the Baltic states to the EU: which experience can help Ukraine? Fridriha Eberta fonds, Kijeva, 2003. gada 2. jūnijā - referāta tēma: „Creation of the national capital in the Baltic states in the process of transformation.

3. Starptautiska konference „Sociālo zinātņu attīstība Eiropas Savienības paplašināšanas kontekstā: no vīzijām uz realitāti”, RSU, 2004. gada 29. maijā - referāta tēma: „Inovācijas Latvijā – uzņēmēju skatījums”.

4. Starptautiska konference „Globalizācijas tendences pasaulē un Baltijas reģiona valstu problēmas”, RSU, 2005. g. 18. aprīlī – referāta tēma „Latvijas inovatīvās uzņēmējdarbības attīstības problēmas globalizācijas apstākļos”.

5. Starptautisks seminārs „Lisabonas stratēģija Latvijā: starp investīcijām cilvēkkapitālā un ekonomisko izaugsmi”, Baltijas Forums un Fridriha Eberta fonds, 2005. g. 28 aprīlī – referāta tēma „Inovāciju loma Lisabonas stratēģijas realizācijā”.

6. 10. starptautiskā konference „Lielā XXI gadsimta Eiropa: Kopīgi izaicinājumi? Kopīgas vērtības?”, Baltijas Forums, 2005.g. 27. – 28. maijā – referāta tēma „Inovāciju loma ekonomikas attīstībā”.

7. BAT UVF studentu zinātniski praktiskā konference “Uzņēmējdarbības attīstības aktuālās problēmas Latvijā” Rīga, 2006. g. 4. aprīlis – referāta tēma “Latvijas inovatīvās uzņēmējdarbības attīstības problēmas globalizācijas apstākļos”.

8. RSU Starptautiskā konference „Atstumtība un nedrošība – idejas jaunai līdzdalībai” 2006. g. 5. maijā – referāta tēma „Cilvēkkapitāls un inovāciju loma ekonomikas attīstībā”.

9. BAT 7. starptautiskā konference „Īpašums, tā apgrūtinājumi: problēmas, risinājumi, iespējas” Rīga, 2006. g. 2. jūnijā – referāta tēma – „Intelektuālais īpašums inovatīvās attīstības laikmetā”.

10. RSU 2007. gada zinātniskā konference 2007. g. 29. – 30. martā – referāta tēma „Intelektuālā īpašuma aizsardzības ietekme uz ekonomikas attīstību”.

11. IV. Starptautiskais seminārs „Развитие Балтийской Европы”. Par tēmu „Международное и приграничное экономическое сотрудничество в контексте европейской интеграции” Toruņa, Polija, 2007. g. 15. – 16 . jūnijā – referāta tēma „Анализ возможностей и препятствий в начале предпринимательской деятельности в Латвии”.

12. RSU 2008. gada zinātniskā konference 2008. g. 13. – 14 martā – referāta tēma „Mārketinga stratēģijas izvēles īpatnības, problēmas un risinājumi Rīgas pilsētā”.

13. 5th International Scientific Conference Business and Management’2008. Viļņa, 2008. gada 16.-17. maijā. Referāta tēma: „The Role of Human Capital in Regional development”.

14. BAT IX starptautiskā zinātniskā konference. „Darba tirgus sociālie un ekonomiskie izaicinājumi” Rīga, 2008. gada 30. maijā. Referāta tēma: „Pilsētas attīstības inovatīvā komponente”.

15. 7th International Symposium Economy & Business 2008. Bulgārija, Burgasa 2008. gada 3.-7. septembris. Referāta tēma: „Маркетинговая стратегия города – роль и значение в современных условиях”.-

Pedagoģiskā darbība BAT:

Vadītie maģistra darbi: Laikā no 2002. g. vadīti 64 maģistru darbi. Daži piemēri no aizstāvētiem darbiem.1. Evija Mugina Publiskā iepirkuma sistēmas ieviešanas procesa pilnveidošana Latvijā Eiropas Savienības

kontekstā 2002. g.2. Andris Pūka MOTUL eļļu vairumtirdzniecības investīciju projekts APE Motors vienībā 2002. g.3. Žanete Jansone Jauna uzņēmējdarbības veida ienākšanas iespējas Latvijas tirgū. ESKO – energoservisa

kompānija 2003. g.4. Jānis Skalbe A/S “Rīgas raugs” attīstības stratēģijas izstrāde 2003.g.5. Ritvars Žotovs-Žogota Uzņēmuma “Libanons” mārketinga stratēģijas izstrāde 2003.g.6. Gunta Vucēna Uzņēmuma inovatīvā menedžmenta stratēģijas izstrāde 2004. g.7. Raivo Milberts Reklāmas materiālu izgatavošana uzņēmumā “ABI2”attīstības stratēģijas izstrāde8. Juris Kaupužs SIA “Būvmateriālu Serviss” infrastruktūras modernizēšana 2004. g.9. Gita Stalidzāne Bezdarba problēma un Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) sniegto pakalpojumu

pilnveidošanas iespējas bezdarba samazināšanai Latvijā 2005. g.10. Evita Kaluga SIA “Rimi Latvija” konkurētspējas paaugstināšanas iespējas Baltijas tirgū un nākotnes

attīstības stratēģijas modeļa izstrāde 2005. g.11. Inguna Jaunozola Hipotekārās kreditēšanas attīstība Latvijā un tās ietekme uz nekustāmā īpašuma tirgu

2006. g.12. Kitija Čekstere Darbaspēka aizplūšanas problēmu risinājumi būvniecības nozarē uzņēmumā SIA “Mūsu

māja” 2006.g.13. Marina Rieksta Nekustāmā īpašuma tirgus attīstības tendences Latvijā 2007. g.14. Inese Gavare Inovatīvo projektu attīstība Latgales reģionā 2007. g.

Studiju priekšmeti: Lekciju un semināru vadība

1. Zināšanu un inovāciju menedžments 2 KP Doktora studiju programma „Komunikācijas vadība”2. Inovācijas – 2 KP (Obligāts priekšmets UVF 2. līmeņa augstākās profesionālās izglītības

„Uzņēmējdarbības ekonomika” programmā).3. Inovāciju vadīšana 3 KP (Obligāts priekšmets UVF maģistrantūras programmā „Uzņēmējdarbības .....)4. Mikroekonomika – 4 KP (Obligāts priekšmets UVF 2. līmeņa augstākās profesionālās izglītības

„Uzņēmējdarbības vadība” programmā).5. Makroekonomika – 4 KP (Obligāts priekšmets UVF 2. līmeņa augstākās profesionālās izglītības

„Uzņēmējdarbības vadība” programmā). 6. Ekonomikas teorija – 3 KP (Izvēles priekšmets Starptautiskā tūrisma fakultātes un Sabiedrisko attiecību

fakultātes maģistrantiem).7. Starptautiskā ekonomika – 3 KP (Obligāts priekšmets UVF 2. līmeņa augstākās profesionālās izglītības

„Uzņēmējdarbības vadība” programmā). Studiju kursu (priekšmetu) izstrāde:

1. Visi augstāk minētie studiju priekšmeti

Mācību grāmatu un mācību līdzekļu sagatavošana un publicēšana:

Mācību līdzekļi: Inovācija – XXI gadsimta fenomens - mācību līdzeklis maģistrantiem un bakalauriem 2009.g.

Kvalifikācijas celšana:1. Studijas BAT Sabiedrisko attiecību maģistrantūrā – 2006- 2008. 2. BAT un sadarbības partneri projekta Nordplus ietvaros sertifikāts par semināru „Kā efektīva cilvēkresursu pārvaldība palielina organizācijas konkurētspēju” 2006.3. LLU sertifikāts par kursu „Augstskolu didaktika”, 2005.g.4. Daugavpils Pedagoģiskās universitātes sertifikāts par kursu „Inovācijas pedagoģijā”, 2004.g.5. Merkūrijs konsultants, sertifikāts par kursu „Starptautiskie komerclīgumi”, 2002.g.6. Komercizglītības centra sertifikāts par kursu „Uzņēmējdarbības analīze un plānošana” 2001.g.

Organizatoriskā darbība:

Zinātnisko un akadēmisko komisiju vai koleģiālo institūciju vadība vai līdzdalība to darbībā:

BAT Uzņēmējdarbības vadības Domes locekle (no 2002.g.).

BAT Ekonomikas fakultātes Domes vadītāja (2002.g. – 2003.g.).

RSU ESF Domes locekle (2003.g. – 2005.g.).

LZA Ekonomikas institūta Zinātniskās padomes locekle (no 2005.g.).

BAT Satversmes locekle.

Bakalauru darbu aizstāvēšanas Valsts pārbaudījumu komisijas priekšsēdētāja (RPIIVA) – 2005.g.

Kvalifikācijas darbu aizstāvēšanas Valsts pārbaudījumu komisijas priekšsēdētāja (RPIIVA) – 2005.g.

Diplomdarbu darbu aizstāvēšanas Valsts pārbaudījumu komisijā priekšsēdētāja (BAT) – 2006. g.

Kvalifikācijas darbu aizstāvēšanas Valsts pārbaudījumu komisijas priekšsēdētāja (BAT) – 2004. g.

Valsts pārbaudījumu eksaminācijas komisijas locekle (BAT) – 1999.g. -2006.g.

Starptautisko konferenču organizācijas komisijas vadība vai līdzdalība to darbībā

1. Līdzdalība Starptautiskās konferences „Ekonomisko un sociālo attiecību transformācija: procesi, tendences, rezultāti”, Turība, 2001, 30-31 marts organizācijas komitejas darbā.

2. Līdzdalība Starptautiskās konferences „Uzņēmējdarbība un tās tiesiskā vide”, Turība, 2002, 12 aprīlis organizācijas komitejas darbā.

3. Līdzdalība IX Starptautiskās zinātniskās konferences „Darba tirgus sociālie un ekonomiskie izaicinājumi”, Turība, 2008, 30 maijs organizācijas komitejas darbā.

Zinātnisko izdevumu redakcijas kolēģijas vadība vai līdzdalība to darbībā1. Līdzdalība Starptautiskās konferences „Ekonomisko un sociālo attiecību transformācija:

procesi, tendences, rezultāti”, Turība, 2001, 30.-31. marts rakstu krājuma redakcijas kolēģijas darbā.

2. Līdzdalība Starptautiskās konferences „Uzņēmējdarbība un tās tiesiskā vide”, Turība, 2002, 12. aprīlis rakstu krājuma redakcijas kolēģijas darbā.

3. Līdzdalība Starptautiskās zinātniskās konferences „Ilgtspējīga tūrisma attīstība: tendences, pieredze, iespējas”, Turība, 2003, 25. aprīlis rakstu krājuma redakcijas kolēģijas darbā.

4. Līdzdalība Starptautiskās zinātniskās konferences „Uzņēmējdarbības iespējas, problēmas un to risinājumi globalizācijas apstākļos”, Turība, 2004, 23. aprīlis rakstu krājuma redakcijas kolēģijas darbā.

5. Līdzdalība Starptautiskās zinātniskās konferences “Sabiedriskās attiecības: kvalitāte, ieguvumi un riski” Turība, 2005, 3. jūnijs rakstu krājuma oficiālajā recenzēšanā.

6. Līdzdalība Starptautiskās zinātniskās konferences “Jauni tūrisma produkti reģionu attīstībā” Turība, 2007, 1. jūnijs rakstu krājuma oficiālajā recenzēšanā

Oficiāli apstiprināts valsts, pašvaldību un citu juridisko vai fizisko personu dibināto uzņēmējsabiedrību konsultants:Valodu zināšanas: Lasītprasme Rakstītprasme Runātprasme

teicami, labi, vidēji teicami, labi, vidēji teicami, labi, vidēji

Latviešu valoda X X X

Krievu valoda X X X

Angļu valoda X X X

_______ valoda

(Datums) (Paraksts)CURRICULUM VITAE

Personas datiVārds, uzvārdsPersonas kodsTālrunisE-mail adrese

Daina Škuš[email protected]

Izglītība1998.- 2004. 1996. -1998. 1994. -1995. 1993. -1996. 1977. -1983.

LU Psiholoģijas doktorantūra, Dr. psych.LU Psiholoģijas maģistrantūra, MA psych.LU Pedagoģijas maģistrantūra, MA paed.LU Psiholoģijas bakalaura programmaLVU Fizikas un matemātikas fakultāte, matemātiķa, pasniedzēja kvalifikācija

Darba pieredzeNo 2006

2004. - 2006. 1999.- 2005.

1996. – 2004.1983.-1996.

1980.-1983.

Biznesa augstskola Turība – Sabiedrisko attiecību fakultāte, Komunikācijas zinātņu katedra, docente LU PPF Psiholoģijas nodaļa, docenteLU RHI Psiholoģijas nodaļa, Sociālā psihologa asistenta profesionālās studiju programmas direktoreLU PPF Psiholoģijas nodaļa, lektoreStrazdumuižas internātskola vājredzīgiem un neredzīgiem bērniem, direktora vietniece audzināšanas darbāRīgas 84. vidusskola, matemātikas skolotāja

Papildus izglītība2008

2008

Labvēlīgas psiholoģiskās vides veidošana skolā (A2). LR IZM tālākizglītības kursu apliecība

Mandalu simbolisms mākslas terapijas metodēs.

2007

2006

Tērvete, 15.-18. augusts. Vadītāja: Dr. psych Ē. Zalcmane.

Kaučinga metode darbam ar grupu, vadītājs profesors Zemļickis, Maskava.

Group facilitator five day training. Fasilitator: Jo May-Prussak BSc(hons).Dip IDHP. CPP.AAPP.UKCP.

Zinātniskā un metodiskā darbība2007 – 2008

2006-2007.

2002.-2004.

2001. – 2002.

Projekta dalībniece LZP finansētā grantā “Latvijas krievvalodīgā prese”Projekta izpildītāja LZP finansētā granta „Matemātikas izraisītā trauksme” Projekta dalībniece LZP finansētā grantā “Sociālās adaptācijas problēmas pusaudžiem Latvijā” Projekta dalībniece LZP finansētā grantā “Latvijas dažādās struktūrās strādājošo dzīves stila un motivācijas rādītāju atšķirības”

Zinātniskās publikācijas2008

2007

2005

2003

2002

2002

2002

Škuškovnika D., Tiltiņa-Kapele I. Sociālo zinātņu studentu emocionālā inteliģence. (Iesniegts publicēšanai Daugavpils Universitātes 50. zinātniskās konferences (2008) rakstu krājumā).

Škuškovnika D., Tiltiņa Kapele I. „Skolas sociālās vides novērtējums un trauksme 10. un 12. klašu skolēniem”. Iesniegts publicēšanai Liepājas Pedagoģijas akadēmijas rīkotajā 1. starptautiskā zinātniskā konferencē „Psiholoģijas aktualitātes mūsdienu izglītībā” 2007. gada 22. novembrī.

Skuskovnika D. (2005). Anxiety in latvians and rusians residing in Latvia. Baltic Journal of Psychology . Vol. 4 (1), pp.7-16.

Skuskovnika D. (2003). Psychometric properties of the Latvian and Russian Version of the State-Trait Anxiety Inventory (form Y). Baltic Journal of Psychology . Vol. 4 (1), pp.7-16.

Škuškovnika D. (2002). Studentu stresa un trauksmainības rādītāju sakarības. LU Zinātniskās konferences rakstu krājums. 655. sējums, 541.-549.

Škuškovnika D. (2002). Students’ Anxiety. In Tradicionālais un novatoriskais sabiedrības ilgspējīgā attīstībā. Starptautiskās zinātniskās konferences materiāli. Rēzeknes Augstskola. 129. – 135.

Škuškovnika D. (2002). Trauksmainības rādītāju atšķirības 19–59 gadīgiem strādājošiem. LU Zinātniskie raksti. Izglītības zinātnes un

2002

2001

Sagatavotie mācību līdzekļi2002

2001

pedagoģija mūsdienu pasaulē. 649. sējums., 525. – 533.

Tiltiņa I., Škuškovnika D., Kristapsone S. (2002). Components of Teachers’ Job Motivation in Latvia. In Decade of Reform: Achievements, Challenges, Problems. Research in Educational Psychology. ATTE Spring University. LU Pedagoģijas un psiholoģijas institūts, pp.16-24.

Škuškovnika D. (2001). Difference of Men’s Anxiety Level in Different Age Groups. In New Developments in Psychology in the Baltics: Theory and Practice. IV International Baltic Psychology Conference. University of Latvia, Riga, pp.170 – 176.

Pļaveniece M., Škuškovnika D. Sociālā psiholoģija pedagogiem. Raka, 200 lpp.

Darbs autoru kolektīvā pie mācību līdzekļa “Psiholoģija vidusskolām.” (2001).Zvaigzne ABC

Valodu zināšanas Latviešu, krievu, vācu, angļu Papildu ziņas par profesionālo darbību

Latvijas Skolu psihologu asociācijas locekleInternational School Psychology Association (ISPA) locekle

Metodisko semināru sagatavošana, vadīšana

No 2000.-

2008., 2009.

2007

Efektīva saskarsme. Konfliktsituāciju vadīšanas psiholoģiskie aspekti. 2000.-2009. LPMC, Mērķauditorija: pašvaldību, sociālo iestāžu vadītāji, sociālie darbinieki

Emocionālā inteliģence – panākumu atslēga. 2000.-2009. LPMC, Mērķauditorija: pašvaldību, sociālo iestāžu vadītāji, sociālie darbinieki

Stresa menedžments. 2000.-2009. LPMC, Mērķauditorija: pašvaldību, sociālo iestāžu vadītāji, sociālie darbinieki

Konfliktu risināšana. 2000.-2009. LPMC, Mērķauditorija: sociālie darbinieki, sociālo iestāžu vadītāji.

Pārrunu vadīšana un starpniecība. 2008. g. augusts, 2009. gada janvāris, Mērķauditorija: ZS LMT vienības karavīri.

Saskarsme ar nodokļu maksātāju. Mērķauditorija:

2007

2007

2007

VID Galvenās nodokļu pārvaldes darbinieki, 2007. g. 12. decembris

Inovācijas psiholoģijā. 2007.g. 20-25. augusts. Rīgas Skolu valde. Mērķauditorija: jaunie skolu direktori.

Stresa menedžments – 2007.g. 12.,19.janvārī ; 2. februārī. Rīgas Skolu valde. Mērķauditorija: skolu direktori, direktoru vietnieki.

Skola kā organizācija. 2007. gada aprīlis, jūnijs. Rīgas Skolu valde. Mērķauditorija: skolu psihologi.

Daina Škuškovnika

15.01.2009.

Dzīves un darba gājums (CV)

I VISPĀRĪGĀS ZIŅAS

Vārds, uzvārds: Ineta Lūka Personas kods: 301164-10624Dzimšanas vieta: JūrmalaAdrese : Zaļenieku 24 – 1, Rīga, LV–1058, Latvija Telefons: +371 26370934 E-pasts: [email protected]; [email protected] Valodu zināšanas: latviešu, angļu, krievu

Izglītība:2003–2008 Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes

Pedagoģijas doktorantūras doktorante1992–1993 Latvijas Universitātes Pedagoģijas fakultātes Pedagoģijas

maģistratūra, maģistrante1983–1988 Latvijas Valsts Universitātes Pedagoģijas fakultāte, studente1972–1983 Rīgas 49. vidusskola

Iegūtā kvalifikācija un zinātniskie grādi:2008 Pedagoģijas doktora zinātniskais grāds augstskolas pedagoģijā

(Dr.paed.), diploms Sērija D Nr.0149, izsniegts 15.05.2008.1993 Pedagoģijas maģistra grāds (Mag. paed.), diploms Nr. 0002891988 Angļu valodas skolotājs, audzinātājs – metodiķis, diploms ar izcilību

ИB Nr.3688251983 Vidējās izglītības sertifikāts

Tālākizglītība (nozīmīgākie kursi):2007 Starptautiskais seminārs “Master on “Educational Treatment of

Diversity”” Spānijā, UNED Universitātē, Madridē2007 Starptautiskais metodiskais seminārs “Language Case Studies”

(noslēgums) Austrijā, Grācā



2006 Tālākizglītības programma “Augstskolu didaktika: mūsdienu teorijas un prakse” LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē

2005 Angļu valodas speciāliem mērķiem mācīšanas metodikas kursi LU Moderno Valodu fakultātē

2005 Starptautiskais metodiskais seminārs “Language Case Studies” Somijā, Oulu Universitātē

1995 Angļu valodas kursi St. Giles koledžā Braitonā, Lielbritānijā1993–96 Lielbritānijas Padomes organizētā angļu valodas mācīšanas

profesionālās attīstības programma “English Language Teaching Professional Development Programme”

Nodarbošanās: No 2005 Biznesa augstskola Turība; Valodu katedras vadītāja, ievēlēta par

docenti Lietišķajā valodniecībā (angļu val.), angļu valodas metodiķe; docente augstskolas pedagoģijā (no 2008)

2001–2005 Biznesa augstskola Turība; Valodu katedras vadītāja, lektore, angļu valodas metodiķe

1999–2001 Biznesa augstskola Turība; lektore, angļu valodas metodiķe1994–1999 Starptautiskā Tūrisma augstskola; angļu valodas pasniedzēja, angļu

valodas pasniedzēju metodiskās komisijas vadītāja1989–1994 Rīgas 94. vidusskola; angļu valodas skolotāja, svešvalodu metodiskās

komisijas vadītāja1988–1989 Rīgas 2. vidusskola; pionieru vadītāja, angļu valodas skolotāja

Apbalvojumi:22.09.2008 Balva par labāko angļu valodas apguvei veltīto pētījumu LU

izsludinātajā pētniecisko darbu konkursā “Jaunākie pētījumi valodu apguvē” (2007. un 2008. gadā aizstāvētajiem darbiem lietišķajā valodniecībā, filoloģijā, pedagoģijā).

21.12.2006. Biznesa augstskolas Turība Atzinības raksts Par ieguldījumu zinātniskos pētījumos un to rezultātu izmantošanu studiju procesā.

09.12.2006. Latvijas Studentu apvienības Atzinības raksts par izvirzīšanu Latvijas Studentu Gada balvas 2006 nominācijai Gada pētnieks.

2001. dec. Biznesa augstskolas Turība Atzinības raksts par apzinīgu un pašaizliedzīgu pedagoģisko darbu.

II ZINĀTNISKĀ DARBĪBA UN PUBLIKĀCIJAS

LZP un citu valsts finansēto pētījumu projektu, programmu dalībniece/vadītāja: No 2008 Pētniece LU zinātniskajā projektā „Jaunās paaudzes mācīšanās kvalitātes

veicināšanas izpētes metodoloģija” Projekta Nr.2007/ZP-41. (no 2009 febr. vadošā pētniece).

No 2008 ASEM Education and Research Hub for LLL [ASEM Izglītības un pētniecības organizācijas Mūžizglītības organizēšanai] Network 4 “National strategies of Lifelong Learning with regard to citizens' motivation and barriers against continuing education and training” [4.zinātniskā tīkla “Mūžizglītības politikas nacionālās stratēģijas pilsoņu motivācijas veicināšanai un tālākizglītības un mācīšanās šķēršļu novēršanai” LU vadītāja.

Starptautisko projektu vadītāja/dalībniece:2008 – 2010 Projekta vadītāja (no Latvijas) ES mūžizglītības sektorālās programmas

Grundtvig mācību partnerības projektā "Adults Learning Languages and Intercultural Awareness" svešvalodu apguves un starpkultūru izglītības jomā

(Rumānija, Latvija, Vācija, Polija, Turcija). Projekta Nr. 2008-1-RO-GRU06-00113 4.

2008 – 2010 Projekta vadītāja asistente (no Latvijas) ES Leonardo da Vinci projektā „TOURNEU: Kulturelle und wirtschaftliche Aspekte des Incoming-Tourismus in den neuen EU-Ländern (Slowakische Republik, Estland, Lettland) - Ausarbeitung internetgestützter multimedialer Lehr- und Lernmittel für Tourismuswirtschaft in Bezug auf den Incoming-Bereich aus deutschsprachigen Ländern“. ["Jauno Eiropas Savienības dalībvalstu (Slovākija, Igaunija, Latvija) ienākošā tūrisma kultūras un ekonomiskie aspekti."]. (Slovākija, Vācija, Latvija, Igaunija). Projekta Nr. 2008-1-SK1-LEO05-00228.

2005–2006 Projekta vadītāja asistente no BAT ES Leonardo da Vinci projektā „Eiropas ceļojumu un tūrisma koordinators”, BAT Valodu katedrai sadarbojoties ar Vācijas uzņēmumu SIA „Comhard”.

Latvijas projektu dalībniece:2007–2008 Konsultante ESF finansētajā projektā ar BAT līdzfinansējumu Nr.

VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.6.3./0074/0014 „Kvalifikācijas prakses organizēšana Sabiedrisko attiecību specialitātes studentiem” aktivitātē „Atbalsts mācību prakses īstenošanai profesionālās izglītības un augstākās izglītības studentiem".

Starptautisko projektu pieteikumu izstrāde:2009 jan.-mar. Darba grupas dalībniece ES projekta “Materials for Innovative Russian

Learning” pieteikuma izstrādei. Projekta pieteikums Mūžizglītības apakšprogrammā “Multilateral Projects. Key Acticity 2” (Latvija 3 partneri, Bulgārija 2 partneri, Itālija, Slovākija, Spānija, Igaunija, Lietuva). Projekta Nr. 504952-LLP-1-2009-1-LV-KA2-KA2MP.

2008 – 2009 Darba grupas dalībniece ES projekta „Mehrsprachige interkulturelle Geschäftskommunikation für Europa” pieteikuma izstrādei. Projekta pieteikums Mūžizglītības apakšprogrammā “Multilateral Projects. Key Acticity 2” (Vācija, Lietuva, Slovēnija, Slovākija, Igaunija, Latvija, Čehija, Ungārija, Rumānija).

2008 aug. Dalībniece projekta „MACIÓN EN COMPETENCIAS PROFESIONALES EN UNA SOCIEDAD INTERCULTURAL Y EN UN MARCO EMPRESARIAL GLOCALIZADO” [Globālā vadības ietvara struktūra profesionālās kompetences pilnveidošanās veicināšanai starpkultūru sabiedrībā] izstrādē. COMISIÓN EUROPEA ALFA III. EUROPEAID/126-821/C/ACT/RAL.

2008 feb.-mar. Darba grupas dalībniece ES projekta “On-line language learning course in five languages” pieteikuma iztrādei. Projekta pieteikums ES Mūžizglītības apakšprogrammā “Multilateral Projects. Key Acticity 2”. (Latvija, Vācija, Igaunija, Lietuva, Polija). Nr. 143473-LLP-1-2008-1-LV-KA2-KA2MP.

2007 nov. Darba grupas dalībniece FR7-SSH-2007-1 pieteikuma CP-FP apakštēmas projekta „Teacher’s facilitator training with ICT, University and Business: Challenges of Regional Development in Evaluating International Contexts” izstrādē (Spānija, Portugāle, Latvija).

Zinātniskās publikācijas starptautiskajās datu bāzēs un zinātniskajos žurnālos: Luka, I. Hockley, A. (2009) Developing more effective language training for

adults in Europe. // ATEE Spring University 2009 journal “Changing Education in a Changing Society”. Klaipeda University. (žurnāls iznāks 2009.gada maijā; pievienots apstiprinājums par publicēšanu).

Luka, I. (2008). Students and the educator’s co-operation as a means of development of students’ ESP competence. Raksts starptautiskajā ECER konferencē Gēteborgas

Universitātē, Zviedrijā, 2008. gada 10.-12. septembrī. Education-line <http://www.leeds.ac.uk/educol/documents/172916.htm> (2008. gada 18. jūlijs). [Cambridge BEI index datu bāze].

Luka, I. (2008) An Evaluation Research for Supporting of Students’ ESP Competence in the Studies of a Higher Educational Establishment. // Qualitative Psychology Nexus: Vol. 6 Qualitative Psychology in the Changing Academic Context. (ed. Maslo, I., Kiegelmann, M., Huber, G.L.). Germany, Tübingen: Zentrum für Qualitative Psychologie e.V., pp. 167-187. ISBN 978-3-9812701-1-2. [Thomson DB].

Luka, I. (2007) Some Aspects of the ESP Curriculum Design for Tertiary Institutions // The New Educational Review. Poland, Czech Republic, Slovak Republic, 2007, N 11, vol.1, pp. 63-74. ISSN 1732-6729.

Luka, I. (2007) Development of Students’ Intercultural Competence at the Tertiary Level // Polish Journal of Applied Psychology. University of Wroclaw, 2007, vol. 5, N 1, pp. 97-111. PL ISSN 1642-1892.

Lūka, I. (2006) Developing Communicative Competence in Teaching English for Students of Tourism Specialty // Latvijas Universitātes Raksti, 700. sēj. Pedagoģija un skolotāju izglītība. Rīga: Latvijas Universitāte, 217.–227. lpp. ISSN 1407-2157, ISBN 9984-783-88-X.

Starptautiskās zinātniskās publikācijas Zinātnisko Rakstu krājumos: Lūka, I., Smilga, S., Kļaviņa, L. (2008) Die Bildung der Fachkompetenz der Studenten

der Fachrichtung Tourismus in den Fremdsprachenstudien. // The proceedings of the international scientific conference Foreign Languages – Lifelong Challenge. Technical University of Košice, Slovakia. June 26-28. ISBN 978-80-553-0063-4; EAN 9788055300634.

Lūka, I. (2008) Development of Students’ ESP Competence and Educators’ Professional Activity in Tertiary Level Tourism Studies // Reviewed and selected materials of the International Conference – ATEE Spring University. Teacher of the 21st Century: Quality Education for Quality Teaching. Riga: University of Latvia Press”, 689.-697. lpp. ISBN 978-9984-825-51-9.

Lūka, I. (2008) Studentu profesionālās angļu valodas kompetences veidošanās tūrisma studijās. Promocijas darba kopsavilkums. Rīga: Latvijas Universitāte, 65 lpp. ISBN 978-9984-825-41-0.

Luka, I. (2007) Development of Students’ ESP Competence // Research Papers of International Nordic-Baltic conference of the World Federation of Language Teacher Associations (FIPLV). Innovations in Language Teaching and Learning in the Multicultural Context. Rīga: SIA „Izglītības soļi”, pp.329-339. ISBN 9984-712-78-8.

Lūka, I., Smilga, S. (2007) Topošo speciālistu profesionālās kompetences veidošanās augstskolas studijās // 8. starptautiskās zinātniskās konferences rakstu krājums Jauni tūrisma produkti reģionu attīstībai. Rīga: SIA “Biznesa augstskola Turība”, 81.–90. lpp. ISBN 978-9984-766-93-5.

Lūka, I. (2006) Studentu kreativitātes atraisīšana lietišķās angļu valodas rakstītprasmes veidošanā // Radoša personība IV. Zinātnisko rakstu krājums. Rīga: Izdevniecība Kreativitātes centrs, 227.–233.lpp. ISBN 9984-39-067-5.

Lūka, I. (2006) Studentu angļu valodas kompetences veidošanās augstskolas studijās // LPA Zinātnisko rakstu krājums Valodu apguve: problēmas un perspektīva V. Liepāja: LiePa, 160.–167.lpp. ISSN 1407-9739.

Lūka, I. (2005) A Social Constructivist Model for Developing Students’ ESP Competence // Spring University. Changing Education in a Changing Society. Vol. II. Klaipeda: Klaipeda University, pp.128-134. ISSN 1822-2196.

http://www.leeds.ac.uk/educol/documents/172916.htm

Lūka, I. (2004) Role-play as a tool for developing students’ ESP competence // Zinātnisko rakstu krājums Valoda kā identitāte. Language as Identity. Riga: SIA “Mācību grāmata”, pp.104–111.ISBN 9984-18-152-9.

Lūka, I. (2004) ESP Syllabus Design for Tourism Students // Collection of the selected papers presented at the International conference of Association for Teacher Education in Europe. European added value in teacher education: The role of teachers as promoters of basic skills acquisition and facilitators of learning. Tartu: University of Tartu, pp. 151-156. ISBN 9985-4-0415-7.

Lūka, I. (2004) English for Specific Purposes – Past, Present and Future // 5. starptautiskās konferences Uzņēmējdarbības iespējas, problēmas un to risinājumi globalizācijas apstākļos rakstu krājums. Rīga: Biznesa augstskola Turība, pp. 223-232. ISBN 9984-766-05-5.

Lūka, I. (2004) Effective Teaching Means Effective Learning // Teorija un prakse skolotāju izglītībā II. II daļa. Starptautiskās zinātniskās konferences materiāli. Rīga: RPIVA, pp.200-209.ISBN 9984-689-29-8.

Lūka, I. (2003) Creative Tasks as Tools for Developing Students’ Language Skills // Zinātnisko rakstu krājums Radoša personība III. Rīga: Izdevniecība RaKa, pp. 196.-201. ISBN 9984-15-566-8.

Lūka, I. (2003) Task-based Learning Means of Improvement of Students’ English Language Skills // Starptautiskās zinātniskās konferences Ilgtspējīga tūrisma attīstība: tendences, pieredze, iespējas rakstu krājums. Rīga: “Biznesa augstskola Turība” SIA, pp. 196. – 201. ISBN 9984-728-56-0.

Raksti, kas pieņemti/iesniegti publicēšanai starptautisko zinātnisko rakstu krājumos: Luka, I. Development of Students’ ESP Competence in Tertiary Studies.

(pieņemts publicēšanai Zinātniskajā izdevumā Dervin, F. & E. Suomela-Salmi. Assessing language and (inter-)cultural competences in higher education. Paris, 2009).

Luka, I. Students and the educator’s cooperation as a means of development of students’ ESP competence. (pieņemts publicēšanai starptautiskajā zinātniskajā žurnālā US-China Education Review, ko izdod David Publishing Company, Illinois, USA; iekļauts EBSCO datu bāzē; ISSN 1548-6613, CBSN 382B0036).

Luka, I. ESP Competence – an Integral Component of Tourism Students’ Professional Competence. (apstiprināts publicēšanai satrptautiskās zinātniskās konferences “Applied linguistics for specialized discourse” rakstu krājumā, Latvijas Universitāte, LR Ārlietu Ministrija, 2009).

Luka, I. Students and the educator’s co-operation in ESP studies. (iesniegts publicēšanai ECER 2008 starptautiskās zinātniskās konferences „From Teaching to learning?” EERA 11. zinātniskā tīkla „Educational Effectiveness and Quality Assurance” Rakstu krājumā).

Luka, I., Maslo, I. Ludborza, S. Effectiveness of the use of more than two languages and quality assurance in European interuniversity master studies. (apstiprināts publicēšanai ECER 2009 starptautiskās zinātniskās conferences Theory and Evidence in European Educational Research platformā, 2009).

Luka, I. Development of students’ English for Special Purposes competence in tourism studies at tertiary level. (sagatavots publicēšanai starptautiskā zinātniskā žurnālā Learning and Instruction, ko izdod Elsevier Ltd.; oficiālais EARLI asociācijas (The European Association for Research on learning and Instruction) žurnāls; ISSN 0959-4752).

Monogrāfijas: Lūka, I. Profesionālās angļu valodas kompetences veidošanās augstskolā. Rīga:

Biznesa augstskola Turība, 2008. 176 lpp. ISBN 978-9984-828-15-2.

Izstrādātie mācību līdzekļi:

2003 Studiju metodiskais materiāls Tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmumu vadības studiju programmas studiju kursa “Lietišķā angļu valoda 1” apgūšanai. “Biznesa augstskola Turība”, SIA, 2003., 96 lpp.

2003 Studiju metodiskais materiāls Tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmumu vadības studiju programmas studiju kursa “Lietišķā angļu valoda 2” apgūšanai. “Biznesa augstskola Turība”, SIA, 2003., 112 lpp.

Citas publikācijas: Lūka, I. Jauni izaicinājumi profesionālās svešvalodas apguvē. BAT mājas lapā.

www.turiba.lv Ievietots 2007.gada 5.septembrī. Lūka, I. Pedagoģijas un psiholoģijas problēmu risinājumi Eiropā // Izglītība un kultūra.

Nr.11 (3027). 2007.gada 22.martā. Lūka, I. Case Studies – aktualitāte, priekšrocības, jaunas iespējas // Izglītība un kultūra.

Nr.8 (3024). 2007.gada 1.martā. Lūka, I. Language Case Studies seminārs Austrijā. BAT mājas lapā. www.turiba.lv

Ievietots 2007.gada 22.februārī.

Piedalīšanās ar referātu starptautiskās zinātniskās konferencēs, kongresos, simpozijos: 2009. gada 7.-9.maijā referāts “Developing more effective language training for adults in

Europe” (līdzautors Andy Hockley, Romania) starptautiskajā konferencē ATEE Spring University “Teacher of the 21st Century: Changing Education in a Changing Society” Lietuva, Klaipēdas Universitāte (publicēts referāts).

2008. gada 23.-25.novembrī Latvijas pārstāvis diskusijā par Latvijas mūžizglītības politiku un iespējām kopīgu starptautisku projektu realizēšanā mūžizglītības jomā starp Āzijas un Eiropas valstīm ASEM Education and Research Hub for Lifelong Learning 4.starptautiskajā zinātniskajā tīklā “National strategies of Lifelong Learning with regard to citizens' motivation and barriers against continuing education and training”, Pekinā, Pekinas Universitātē.

2008. gada 10.-12.septembrī referāts „Students and the educator’s co-operation as a means of development of students’ ESP competence” EERA ECER starptautiskajā zinātniskajā konferencē „From Teaching to learning?”, Zviedrijā, Gēteborgas Universitātē (publicēts referāts).

2008.gada 2.-3.maijā referāts “Development of Students’ ESP Competence and Educators’ Professional Activity in Tertiary Level Tourism Studies” starptautiskajā konferencē ATEE Spring University “Teacher of the 21st Century: Quality Education for Quality Teaching”, Rīga, Latvijas Universitāte (publicēts referāts).

2007.gada 30.augustā–1.septembrī referāts “Development of Students’ ESP Competence in Tertiary Studies” starptautiskajā konferencē “Assessing language and (inter-) cultural competences in Higher Education”, Somija, Turku Universitāte (publicēts referāta kopsavilkums, University of Turku, 2007, p.28.; referāts pieņemts publicēšanai zinātniskā grāmatā).

2007. gada 15.–16. jūnijā referāts “Development of Students’ ESP Competence” Pasaules moderno valodu asociācijas Ziemeļvalstu un Baltijas valstu reģiona starptautiskajā konferencē “Innovations in Language Teaching and Learning in the Multicultural Context”, Rīga (publicēts referāts).

2007.gada 15.–18. martā referāts “Development of Students’ Intercultural Competence at the Tertiary Level” 1. starptautiskajā pedagoģijas un psiholoģijas doktorantu simpozijā “Human relations and nowadays challenges”, Polija, Vroclavas Universitāte (publicēts referāts).

2007.gada 15.–18. martā referāts “Some Aspects of the ESP Curriculum Design for Tertiary Institutions” 1. starptautiskajā pedagoģijas un psiholoģijas doktorantu simpozijā “Human relations and nowadays challenges”, Polija, Vroclavas Universitāte (publicēts referāts).

http://www.turiba.lv/


2006.gada 30.martā referāts “Development of Students’ ESP Competence in the Study Process of a Higher Educational Establishment” V starptautiskajā konferencē “Valodu apguve: problēmas un perspektīva”, LPA, Liepāja (publicēts referāts).

2005.gada 5.–8.maijā referāts “A Social Constructivist Model for Developing Students’ ESP Competence” starptautiskajā konferencē “Spring University. Changing Education in a Changing Society”, Lietuva, Klaipēdas Universitāte (publicēts referāts).

2004.gada 12.–13.novembrī referāts “Studentu kreativitātes atraisīšana lietišķās angļu valodas rakstītprasmes veidošanā” IX starptautiskajā Kreativitātes konferencē “Kreativitātes atraisīšana”, Rīga, RPIVA Kreativitātes centrs (publicēts referāts).

2004.gada 14.–15.maijā referāts “Role-play as a Tool for Developing Students’ ESP Competence” starptautiskajā konferencē “Valoda kā identitāte”, Rīga, Valodu mācību centrs (publicēts referāts).

2004.gada 6.–8.maijā referāts “ESP syllabus design for tourism students” starptautiskajā konferencē “Teacher Education 7th Spring University”, Igaunija, Tartu Universitāte (publicēts referāts).

2004.gada 23.aprīlī referāts “English for Specific Purposes – Past, Present and Future” 5. Starptautiskajā zinātniskajā konferencē “Uzņēmējdarbības iespējas, problēmas un to risinājumi globalizācijas apstākļos”, Rīga, Biznesa augstskola Turība (publicēts referāts).

2004.gada 5.–6.aprīlī referāts “Effective Teaching Means Effective Learning” starptautiskajā zinātniskajā konferencē “Teorija un prakse skolotāju izglītībā II”, Rīga, RPIVA (publicēts referāts).

2003.gada 7.novembrī referāts “Creative Tasks as Tools for Developing Students’ Language Skills” starptautiskajā VIII kreativitātes konferencē, Rīga, RPIVA (publicēts referāts).

2003.gada 6.–7.jūnijā referāts „Implementation of Task-based Learning Approach in Teaching English at School of Business Administration Turiba” starptautiskā konferencē “Valoda starpkultūru komunikācijā”. Ventspils, Ventspils Augstskola (publicēts referāta kopsavilkums, Ventspils augstskola, Longman, Oxford University Press, 2003, 13.-14. lpp.).

2003.gada 25.aprīlī referāts „Task-based Learning Means of Improvement of Students’ English Language Skills” starptautiskā zinātniskā konferencē “Ilgtspējīga tūrisma attīstība: tendences, pieredze, iespējas”. Rīga, Biznesa augstskola Turība (publicēts referāts).

Piedalīšanās ar referātu starptautiskos semināros: 2009. gada 8. aprīlī referāts “Tūrisma izglītības programmu attīstība Boloņas deklarācijas

kontekstā” zinātniski metodiskajā seminārā par tūrisma izglītības aktualitātēm “Tūrisma izglītības programmu attīstība Boloņas deklarācijas kontekstā” (Biznesa augstskola Turība, La Fondation pour la Formation Hôtelière (Šveice), Manchester Metropolitan University (Lielbritānija) un Latvijas Tūrisma izglītības asociācija).

Piedalīšanās ar referātu vietējās konferencēs, kongresos, simpozijos, semināros: 2008. gada 22. septembrī referāts „Angļu valodas kompetences veidošanās tūrisma

studijās” Latvijas Universitātes Valodu apguves pētījumu grupas organizētajā konferencē „Jaunākie pētījumi Valodu apguvē”. Rīga, Latvijas Universitāte (publicēts kopsavilkums, Latvijas Universitāte, 2008).

III PEDAGOĢISKĀ DARBĪBA

Docētie studiju kursi (pēdējie 6 gadi):No 2008 Augstskolu pedagoģija un vadība (Uzņēmējdarbības vadības doktora studiju

programma. 4 KP)

No 2008 Svešvaloda (angļu valoda) Komunikācijas vadības doktora studiju programmā (2 KP).

No 2006 Profesionālā terminoloģija (angļu valoda) Tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmumu vadības studiju programmā (10 KP).

2007–2008 Profesionālā leksika (angļu valoda) Sabiedrisko attiecību studiju programmā (8 KP).2004–2005 Lietišķā angļu valoda Tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmumu vadības

studiju programmā (12 KP). 2003–2004 Lietišķā angļu valoda Tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmumu vadības

studiju programmā (9 KP).2002–2003 Lietišķā angļu valoda Tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmumu vadības

studiju programmā (8 KP).

Darbs fakultātes domē (tai skaitā apstiprinot studiju un kursu programmas): No 2001 Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes Domes pārstāvis2005–2007 Biznesa augstskolas Turība Sabiedrisko attiecību fakultātes Domes pārstāvis2002–2004 Biznesa augstskolas Turība Juridiskās fakultātes Domes pārstāvis

Izstrādātie studiju kursi (pēdējie 6 gadi):2008 Augstskolu pedagoģija un vadība (4 KP, BAT Uzņēmējdarbības vadības doktora

studiju programma). 2008 Svešvaloda (angļu valoda) (2 KP, BAT Komunikācijas vadības doktora studiju

programma).2007 Profesionālā leksika (angļu valoda) (8 KP, BAT Sabiedrisko attiecību profesionālā

bakalaura studiju programma).2006 Profesionālā terminoloģija (angļu valoda) (10 KP, BAT Tūrisma un viesmīlības

nozares uzņēmumu vadības profesionālā bakalaura studiju programma).2004 Lietišķā angļu valoda (12 KP, BAT Tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmumu

vadības profesionālā bakalaura studiju programma).2003 Lietišķā angļu valoda (9 KP, BAT Tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmumu

vadības profesionālā bakalaura studiju programma).

Izstrādātās studiju kursu programmas (pēdējie 6 gadi):2009 Augstskolu pedagoģija un vadība (Kopā ar Dr.paed. A. Baumani, Dr.psych. S.

Mihailovu Uzņēmējdarbības vadības doktora studiju programma. 1.kursam, 4 KP)2009 Starptautiskā komunikācija (profesionālā bakalaura studiju programmai

Starptautiskās komunikācijas vadība. 4.kursam, 4 KP)2009 Diskusija un manipulācija (profesionālā bakalaura studiju programmai Starptautiskās

komunikācijas vadība. 4.kursam, 4 KP)2009 Lietišķā svešvaloda (1. līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmai

Mārketings un tirdzniecība. 1. kursam, 4 KP).2009 Lietišķā svešvaloda (1. līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmai

Finanses un grāmatvedība. 1. kursam, 6 KP).2009 Lietišķā svešvaloda (1. līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmai

Reklāma uzņēmējdarbībā. 1. kursam, 6 KP).2009 Profesionālā leksika (angļu valoda) (1. līmeņa profesionālās augstākās izglītības

studiju programmai Sabiedriskās attiecības. 1. kursam, 6 KP).2009 Lietišķā svešvaloda (1. līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmai

Organizācijas drošība. 1. kursam, 5 KP).2009 Lietišķā svešvaloda (1. līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmai

Tiesību zinātne. 1. kursam, 4 KP).2009 Profesionālā terminoloģija (angļu valoda) (1. līmeņa profesionālās augstākās

izglītības studiju programmai Viesmīlības serviss. 1., 2. kursam, 6 KP).2009 Juridiskā angļu valoda (Tiesību zinātņu profesionālās maģistrantūras studiju

programmai. 1. kursam, 4 KP).

2008 Svešvaloda (Komunikācijas vadības doktora studiju programma. 2.kursam, 2 KP).2008 Svešvaloda (Juridiskās zinātnes doktora studiju programma. 2.kursam, 2 KP).2008 Profesionālā angļu valoda (Tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmumu vadības

studiju programma. 1., 2., 3. kursam, 10 KP).2008 Profesionālā angļu valoda (1. līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju

programmai Viesmīlības serviss. 1., 2. kursam, 6 KP).2008 Profesionālā leksika (angļu valoda) (Kopā ar Mag. phil. V. Maļavsku Sabiedrisko

attiecību studiju programma. 1. kursam, 8 KP).2008 Profesionālā leksika (angļu valoda) (Kopā ar Mag. phil. V. Maļavsku 1. līmeņa

profesionālās augstākās izglītības studiju programmai Sabiedrisās attiecības. 1. kursam, 6 KP).

2007 Profesionālā angļu valoda (Tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmumu vadības studiju programma. 1., 2., 3. kursam, 10 KP).

2006 Profesionālā angļu valoda (Tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmumu vadības studiju programma. 1., 2., 3. kursam, 12 KP).

2006 Lietišķā svešvaloda (Kopā ar Mag. phil. V. Maļavsku, Mag. phil. A. Emsi; Uzņēmējdarbības vadības studiju programma. 11 KP).

2006 Profesionālā angļu valoda (2. līmeņa profesionālās augstākās izglītības maģistra studiju programma sabiedriskajās attiecībās. 4 KP).

2005 Lietišķā angļu valoda (Kopā ar Mag. paed. K. Liepiņu; Sabiedrisko attiecību studiju programma. 1., 2. kursam, 10 KP).

2004 Lietišķā angļu valoda (Tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmumu vadības studiju programma. 1., 2., 3. kursam, 12 KP).

2004 Lietišķā angļu valoda (1. līmeņa augstākās profesionālās izglītības studiju programma Viesnīcu vadība. 1., 2. kursam, 6 KP).

2003 Lietišķā angļu valoda (Tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmumu vadības studiju programma. 1., 2., 3. kursam, 9 KP).

2003 Lietišķā angļu valoda (Kopā ar Mag. paed. K. Liepiņu; Sabiedrisko attiecību studiju programma. 1., 2. kursam, 8 KP).

2003 Lietišķā angļu valoda (Uzņēmējdarbības vadības profesionālā maģistra studiju programma Tūrisma stratēģiskā vadība. 4 KP).

Elektroniskā formā sagatavotie mācību līdzekļi:2008 Mācību metodiskais līdzeklis „Svešvalodas” apguvei BAT Komunikācijas

vadības doktora studiju programmas 2. kursa doktorantiem, 2 KP).2006 Mācību metodiskie līdzekļi „Profesionālās angļu valodas” apguvei BAT Tūrisma un

viesmīlības nozares uzņēmumu vadības studiju programmas 1., 2., 3. kursa studentiem, 10 KP).

Lekcijas/mācību stundas ārvalsts augstskolās/skolās:2008 dec. lekciju lasīšana augstskolas pedagoģijā un lietišķajā valodniecībā (angļu

filoloģijā) Americanos College Kiprā mūžizglītības programmas ERASMUS docētāju mobilitātes ietvaros

1994 nov. angļu valodas stundas pamatskolā (9.klasē) Nikobingā F., Dānijā Baltijas valstu un Ziemeļvalstu angļu valodas pasniedzēju apmaiņas programmas ietvaros

Pieredzes apmaiņa ārzemēs:2009 apr. pieredzes apmaiņa pieaugušo izglītības centrā “Muenchner Volkshochschule

GmbH”, Minhenē, Vācijā ES Mūžizglītības programmas Grundtvig projekta ietvaros

2008 nov. pieredzes apmaiņa pieaugušo izglītības centrā „Hox and Erix SRL” Rumānijā, Miercurea Ciuc ES Mūžizglītības programmas Grundtvig projekta ietvaros

2008 maijs Mūžizglītības programmas ERASMUS mobilitāte, augstskolas personāla pieredzes apmaiņa, Abertijas Universitāte Dandijā, Skotijā, Lielbritānijā

2007 nov. pieredzes apmaiņa Spānijā, UNED Universitātē, Madridē2006 feb. pieredzes apmaiņa pieaugušo izglītības centrā „Comhard Ltd.” Vācijā,

Berlīnē ES Leonardo da Vinci projekta ietveros2005 nov. pieredzes apmaiņa pieaugušo izglītības centrā „Comhard Ltd. ”Vācijā,

Berlīnē ES Leonardo da Vinci projekta ietveros1999 jūn. BAT Starptautiskā Tūrisma Institūta docētāju pieredzes apmaiņa Šveices

Hoteļu menedžmenta skolā Kūrā un Itālijas Padovas Restorānu industrijas koledžā

1997 jūn. Starptautiskā Tūrisma augstskolas vadības un docētāju pieredzes apmaiņa Šveices Hoteļu menedžmenta skolā Kūrā

1996 jūn. Starptautiskā Tūrisma augstskolas vadības un docētāju pieredzes apmaiņa Šveices Hoteļu menedžmenta skolā Kūrā

Atklātās lekcijas: 2009.gada 24. martā atklātā lekcija Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma

fakultātes docētājiem “Studiju kursu programmu izveide Boloņas deklarācijas kontekstā”. 2009.gada 11. martā atklātā lekcija Biznesa augstskolas Turība Rektorātā “Tendences

augstākajā izglītībā Boloņas deklarācijas kontekstā”. 2006. gada 8. martā atklātā lekcija Biznesa augstskolas Turība Rektorātā “Modernās

tendences svešvalodu studijās” (kopā ar lektoriem Mag.philol. A Emsi, Mag.comp.sc. Sundaru Vaidesvaranu).

IV ORGANIZATORISKAIS DARBS

Dalība starptautisko zinātnisko pasākumu (konferenču, simpoziju, semināru) organizēšanā: Starptautiskā zinātniskā semināra ASEM Education and Research Hub for LLL Network 4

“National strategies of Lifelong Learning with regard to citizens' motivation and barriers against continuing education and training” orgkomitejas locekle (2009.gada 16.-19.jūnijs; organizatoriskie darbi tiek veikti kopš februāra).

Dalība starptautiskās zinātniskās konferences ATEE Spring University “Teacher of the 21st Century: Quality Education for Quality Teaching”, Rīga, Latvijas Universitāte organizēšanā (2008. gada 2.-3. maijs).

Starpuniversitāšu doktorantu simpozija par starptautiskā pētnieciskā tīkla izveidi ar UNED (Madrides Tālmācības universitāti (Spānija) orgkomitejas locekle (2007. gada 1.–3. novembris).

Pasaules moderno valodu asociācijas Ziemeļvalstu un Baltijas valstu reģiona starptautiskās konferences “Innovations in Language Teaching and Learning in the Multicultural Context”, Rīgā, orgkomitejas locekle (2007. gada 15.–16. jūnijs).

Starptautiskā starpuniversitāšu doktorantu simpozija „Mācīšanās pētījumu uzbūve, metodes un rezultāti” orgkomitejas locekle un dalībniece apaļā galda diskusijā (2006. gada 22.–27. oktobris).

Eiropas Mācīšanās un mācīšanas izpētes asociācijas (EARLI) simpozija “Qualitative and Quantitative Approaches to Learning and Instruction” orgkomitejas locekle (2006. gada 20.–22. oktobris).

Zinātnisko izdevumu redakcijas kolēģijas locekle/recenzente: Zinātniskais recenzents EERA (Eiropas izglītības pētījumu asociācijas) organizētās

ECER starptautiskās zinātniskās konferences Theory and Evidence in European Educational Research 11.zinātniskajā tīklā “Educational Effectiveness and Quality Assurance”iesniegtajiem referātiem (8 referāti) (2009. gada februāris – marts).

Dalība starptautiski recenzētā zinātnisko rakstu krājuma Qualitative Psychology Nexus: Vol. 6 Qualitative Psychology in the Changing Academic Context sagatavošanā (red. Maslo, I., Kiegelmann, M., Huber, G.L.).Vācija, Tībingena: Zentrum für Qualitative Psychologie e.V., 2008, 258 lpp.

Starptautiskās zinātniski praktiskās konferences “Tūrisma prakses, izglītības un pētniecības integrācija: pieredze un vērtējums” Biznesa augstskola Turība, Rīga, Konferences rakstu krājuma redkolēģijas locekle (2000.g. marts).

Sekciju vadītāja starptautiskās zinātniskās konferencēs:EERA (Eiropas izglītības pētījumu asociācijas) organizētās ECER starptautiskās

zinātniskās konferences „From teaching to Learning?” 11.zinātniskā tīkla “Educational Effectiveness and Quality Assurance”, Zviedrijā, Gēteborgas Universitātē, 4A. sekcijas „School Assessment to Improve Performance”, 5B. sekcijas “Quality of Educational Organization and Management” un 6. sekcijas “Leadership and Participation for Educational Effectiveness” vadītāja. (2008.gada 10.-12.septembris).

Starptautiskās konferences “Assessing language and (inter-) cultural competences in Higher Education”, Somijā, Turku Universitātē, “Assessing LSP” sekcijas vadītāja (2007.gada 30.augusts – 1.septembris).

Augstskolas katedras vadītājs: No 2001. gada septembra Biznesa augstskolas Turība Valodu katedras vadītāja

Augstskolas Satversmes sapulces vadītājs: 2007 Biznesa augstskolas Turība Satversmes sapulces vadītājs

Pasaules/Latvijas zinātnisko, akadēmisko un profesionālo biedrību līdzdalībnieks: Latvijas angļu valodas skolotāju asociācijas biedre (LAVSA). Business English Special Interest Group biedre (BESIG). Pasaules valodu skolotāju asociācijas biedre (FIPLV). European Association for Language Testing and Assessment biedre (EALTA).

Dr.paed. Ineta Lūka

2009. gada 27. aprīlī

CURRICULUM VITAE Personas datiVārds UzvārdsPersonas kodsTālrunisAdreseE-mail adrese

Aija Poikāne-Daumke020877 - 1002000371–7378043 Brīvības iela 129–48, Rīga, LV–[email protected]


2001 jūn.

2000 – 2001

1999 – 2001

1995 – 1999

1994 - 1995

Doktorantūras studijas Dortmundes Universitātē, Angļu un amerikāņu institūtā, Vācijā; doktora disertācijas aizstāvēšana (atzīme: magna cum laude)Maģistra darba aizstāvēšana Latvijas Universitātē Moderno Valodu fakultātē Studijas Ķelnes Universitātē, Vācijā – angļu filoloģijas un vācu valodas specialitātēMaģistrantūras studijas Latvijas Universitātē Moderno valodu fakultātēBakalaura studijas Latvijas Universitātē Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē angļu valodas specialitātēMācības Shaker Heights Vidusskolā Klīvlendā, Ohaijo štatā, ASV

Darba pieredze2008 –

2006 –

2002 – 2004

1998 – 2000

Docente Biznesa augstkolas Turība Valodu katedrā, doktorantūras programmāsPasniedzēja Latvijas Universitāte, Moderno valodu fakultātēPasniedzēja Dortmundes Universitātē, Angļu un amerikāņu institūtāAngļu valodas skolotāja Spīdolas ģimnāzijā, Jelgavā

Papildus izglītība2006 febr. – apr. Kursa „Radošā rakstīšana“ apmeklēšana Kembridžas

Universitāte


Zinātniskais un metodiskais darbs2001 – 2004 Doktora disertācijas tēma: Vācu un amerikāņu literatūras

salīdzinājumsZinātniskās publikācijas2009

2006

2005

2005

2004

2004

Publikācija: The Meaning and the Importance of Southern Tradition in Rudolph Fisher’s Short Stories. ASV zinātnes žurnālā, Ņujorkā, 2009.Monogrāfija: African Diasporas: Afro-German Literature in the Context of the African American Experience. Minstere: LIT Verlag, 2006.Recenzija: Hänschen klein, ging allein: Hans Jürgen Massaquoi’s Life in The United States of America. The African Courier, Speyer, Vācija, 2005.Raksts: Breaking Isolation in Latvia. The African Courier, Speyer, Vācija, 2005.Eseja: Homeliness and Loneliness In Afro-German Women Narratives, in Acta Universitatis Latviensis: Literature, Folklore, Arts. University of Latvia Press, 2004.Recenzija: Schwarzer Peter: The Tale of a Black Austrian. The African Courier, Speyer, Vācija, 2004.

Piešķirtās stipendijas2008 marts

2002 – 2004

2001 – 2002

2000 – 2001

Stipendija konferences apmeklēšanai Konektikutas štatā, ASV: Kultūrkapitāla fondsStipendija doktorantūras studijām: Vācijas Akadēmiskais Apmaiņas Dienests (DAAD)Stipendija doktorantūras studijām: Dortmundes UniversitāteErasmus stipendija Ķelnes Universitātē

Lekcijas ārvalsts augstskolās 18.03.09.-24.03.09. Lekcijas par tēmu “Latvia: from Siberia to Freedom”

Leesburg koledžā Floridā, ASV. Lekcijas organizē CAAR – Collegium for African American Research.

Valodu zināšanas Latviešu, angļu, vācu, krievu

/A. Poikāne-Daumke/

27.04.2009.

AUGSTSKOLU PEDAGOĢIJA UN VADĪBADoktora studiju programma “Komunikācijas vadība”

Izstrādāja Dr. paed., asoc. prof. Aldis Baumanis, Biznesa augstskola Turība,Dr. psych., asoc. prof.. Sandra Mihailova, Rīgas Stradiņa universitāte

Mērķis – Kursa ietvaros tiks apgūtas augstskolu pedagoģijas un vadības jaunākās teorētiskās un praktiskās atziņas. Kursa ietvaros tiks analizēti pieaugušo izglītības nozīmīgākie jēdzieni, pieaugušo pedagoģijas likumības, mācīšanas un mācīšanās modeļi un stili. Nepieciešamās priekšzināšanas – speciālas priekšzināšanas nav nepieciešamas.Uzdevumi – 1) sniegt ieskatu mūsdienu pedagoģijas jaunākajās teorētiskajās un praktiskajās atziņās; 2) padziļināt zināšanas un izpratni par pasniedzēju un studentu mijiedarbības pedagoģiskajiem un psiholoģiskajiem aspektiem; 3) veidot priekšstatu par augstskolu vadību un izglītības ekonomiku.Obligātās prasības – obligāta aktīva piedalīšanās semināru nodarbībās, jaunāko pētījumu pedagoģijā prezentācija.Apjoms – atbilst 2 kredītpunktiem (KP) jeb 80 akadēmiskām stundām. Noslēguma pārbaudījums – eksāmens.

Studiju kursa saturs

1. Mūsdienu pedagoģija.2. Izglītības ekonomika.3. Augstskolu vadība.4. Pasniedzēju un studentu attiecību pedagoģiskie un psiholoģiskie aspekti.

Izmantojamās literatūras saraksts

1. Becker, Gary S. Human Capital: A Theoretical and Empirical Analysis, with Special Reference to Education. Chicago Press, 1993.

2. Brennan, John, and Shah, Tarla. Managing Quality in Higher Education: An International Perspective on Institutional Assessment and Change. Open University Press, 2000.

3. Geraint, Johnes. The Economics of Education. Macmillan Press, 1993.

http://www.abebooks.com/servlet/BookDetailsPL?bi=537185193&searchurl=isbn%3D0335206743%26nsa%3D1

http://www.abebooks.com/servlet/BookDetailsPL?bi=537185193&searchurl=isbn%3D0335206743%26nsa%3D1

4. Izglītība ir zelts: UNESCO Starptautiskās komisijas ziņojums par izglītību 21. gadsimtam. Rīga, 2001.

5. Koķe, Tatjana. Pieaugušo izglītības attīstība: raksturīgākās iezīmes. Rīga, Mācību apgāds NT, 1999.

6. Leitner, Erich (Ed.). Educational Research and Higher Education Reform in Eastern and Central Europe. Peter Lang, 1998.

7. Lenington, Robert L. Managing Higher Education as a Business. Oryx Press, 2001.8. Lifelong Learning: The contribution of education systems in the Member States of the

European Union. EURYDICE Survey, 2000.9. Lonstrupa, Brita. Mācīt pieaugušus ar atklātību. 1. daļa. Rīga, 1997.10. Lonstrupa, Brita. Mācīt pieaugušus ar atklātību. 2. daļa. Rīga, 2002.11. Lieģeniece, Daina. Ievads andragoģijā. Rīga, 2002.12. Mūžizglītības Memorands [Eiropas Komisijas darba dokuments]. Brisele, 30.10.2000. 13. Neave, Guy (Ed.) / International Association of Universities [IAU]. Organizing Higher

Education for the 21st Century [Theme issue]. London, Kogan Page. In: Higher Education Policy, v. 8, no. 4, Whole issue, December 1995.

14. Rokasgrāmata pieaugušo izglītības pasniedzējiem. Rīga: LPIA, 2003.15. Urdze, Toms. Būt, zināt, prast – metodes veiksmīgam darbam ar auditoriju. Rīga:

LPIA, 1999. 16. Svence Guna. Pieaugušo psiholoģija. Rīga, 2003.17. Trowler, Paul R. (Ed.). Higher Education Policy and Institutional Change: Intentions

and Outcomes in Turbulent Environments. Open University Press, 2002.18. www.laea.lv 19. www.adultstudy.net 20. www.learning4sharing.nu 21. http://metodes.lv 22. www.pasniedzejs.lv 23. www.likumi.lv 24. www.mk.gov.lv 25. www.izm.gov.lv 26. www.oecd.org 27. Jaunākie pētījumi pedagoģijā no www.search.epnet.com un citām datu bāzēm.

http://www.search.epnet.com/

http://www.oecd.org/

http://www.izm.gov.lv/

http://www.mk.gov.lv/

http://www.likumi.lv/

http://www.pasniedzejs.lv/

http://metodes.lv/

http://www.learning4sharing.nu/

http://www.adultstudy.net/

http://www.laea.lv/

http://www.fetchbook.info/search_Erich_Leitner/searchBy_Author.html

STRATĒĢISKO JAUTĀJUMU MENEDŽMENTSUN KOMUNIKĀCIJAS VADĪBAS MODEĻI

Doktora studiju programma “Komunikācijas vadība” Izstrādāja Dr. hab. oec., PhD uzņēmumu vadībā un ekonomikā, LZA ārzemju loceklis,

prof. Gundars Ķeniņš-Kings, Biznesa augstskola Turība

Mērķis – palīdzēt doktorandiem izprast un apgūt sekmīgas uzņēmumu vadības principus, iegūt spējas tos pielietot Latvijas saimnieciskajā dzīvē. Kursa fokusā ir organizāciju vadītāji, kuri veido attīstības plānus un vada organizāciju vai pat valsts darbību strauju pārmaiņu apstākļos uz tirgu orientētā sabiedrībā.Kurss ietver lekcijas, kas papildina iepriekš izlasīto, pārrunas un doto situāciju aprišu analīzes. Daļa no uzdevumiem jāveic kopīga darba grupās, ieskaitot pilnīgu laikraksta “Diena” stratēģiju analīzi.Nepieciešamās priekšzināšanas – vadībzinātne (menedžments), ekonomika.Uzdevumi – 1) sniegt ieskatu valsts, sabiedrības un uzņēmēju attiecību vēsturē; 2) sniegt zināšanas par mūsdienu pieredzi un galvenajām atziņām, kas gūtas šinī jomā; 3) veidot izpratni par aktuālākajiem stratēģisko jautājumu vadības jautājumiem un tendencēm; 4) veidot izpratni un interesi par globāliem pārmaiņu procesiem; 5) iegūt stratēģiskās domāšanas, vadības un analīzes iemaņas.Obligātās prasības – trīs kārtējie pārbaudījumi, kura formu un veidu nosaka mācībspēks.Apjoms – atbilst 4 kredītpunktiem (KP) jeb 160 akadēmiskajām stundām. Tās veido kontaktstundas (skaits noteikts studiju plānā) un doktorandu patstāvīgās studijas. Noslēguma pārbaudījums – eksāmens.


1. Stratēģiskās vadības pamati uz tirgu orientētā saimnieciskā sistēmā. Fundamentālie stratēģiskie mērķi tirgus saimniecībā trīs gadsimtos. Galvenie apsvērumi stratēģiskos plānos. Lielo pārmaiņu dinamiskais raksturs. Uzņēmēja, organizācijas vadītāja raksturs, mērķi un loma saimnieciskā dzīvē.

2. Atsevišķu organizāciju stratēģijas izveide. Organizācijas imperatīvie mērķi. Ārējās vides analīze. Organizācijas iekšējās vides dinamika. Stratēģiskas izvēles.

3. Saskaņota un līdzsvarota organizācijas vadība. Organizācijas struktūra. Hierarhiskās tradīcijas un koleģiāla sadarbība pāri strukturālām robežām.

4. Pieņemtās stratēģijas izvērtējums, ieteiktā orientācija un pārmaiņas. Stabilitāte un dinamisks progress, jauna līdzsvara meklējums.

5. Atskats uz stratēģiju izveidi un vadības praksi. Problēmu analīze, alternatīvas stratēģijas un ieteikumi.

6. Nākotnes perspektīvas. Globalizācija un glokalizācija. Starptautiski sasniegumi, problēmas un konfliktu raksturs. Jauni uzņēmumi.


1. Collins, James C. Good to Great. New York: HarperCollins, 20012. David, Fred R. Strategic Management: Concepts. 7th ed. Upper Saddle River:

Prentice-Hall,1999.

3. Kalve, Ieva. Apseglot pārmaiņu vējus. Rīga: Turība, 2005.4. Ķeniņš-Kings, Gundars. Roku rokā: Ātrāk, augstāk un stiprāk! Rīga: Biznesa

partneri, 20025. Ķeniņš-Kings, Gundars. Saimnieciskie apsvērumi Latvijas tālākai izaugsmei. Rīga:

Biznesa partneri, 2004.6. Pētersons, Andris un Pavāre, Lolita. Korporatīvā sociālā atbildība. Rīga: Turība,

2005.7. Rifkins, Džeremijs. Jaunās ekonomikas laikmets: Kāpēc jūs tērējat vairāk, bet jums

pieder mazāk. No angļu val. tulk. Evita Krastiņa = Age of Access. Rīga: Jumava, 2004.8. Timmons, Jeffry A., Spinelli, Stephen. New Venture Management:

Entrepreneurship in the 21st Century. 6th ed. New York: McGraw-Hill, 2004.9. Žurnāls: EBS [Estonian Business School] Review, īpaši raksti par pieredzi Baltijas

valstīs. 10. Žurnāls: The Economist, īpaši pielikumi par atsevišķiem, svarīgiem tematiem. 11. Žurnāls: The Harvard Business Review, īpaši raksti ar jaunākām atziņām uzņēmumu

vadībai.

ZINĀTNISKĀS DARBĪBAS METODOLOĢIJAUN PĒTĪJUMU METODES

Doktora studiju programma “Komunikācijas vadība” Izstrādāja Dr. phil., prof. Mārtiņš Boiko, Rīgas Stradiņa universitāte,

Dr., asoc. prof. Andris Vilks, Rīgas Stradiņa universitāte

Mērķis – padziļināti studēt galvenos zinātniskās darbības metodoloģiskos aspektus veidot izpratni par pieeju un metožu kopumu, kas tiek lietots mūsdienu komunikācijas pētniecībā, par metožu un pētniecības mērķuzstādījumu, kā arī tematikas attiecībām.

Nepieciešamās priekšzināšanas – socioloģijas, psiholoģijas, pedagoģijas, sociālās antropoloģijas vai kulturoloģijas studijas.

Uzdevumi – 1) apgūt empīrisko un racionālo metodoloģiju zinātniskajā pētniecībā, zinātniskās argumentācijas būtību un hermeneitiskās pieejas specifiku; 2) apgādāt studējošos ar doktora darba rakstīšanas procesā nepieciešamo metodisko arsenālu; 3) sniegt pārskatu par metožu daudzveidību, tā nodrošinot metodisko bāzi tālākam pētnieciskam darbam.

Obligātās prasības – trīs kārtējie pārbaudījumi, kura formu un veidu nosaka mācībspēki.

Apjoms – atbilst 6 kredītpunktiem (KP) jeb 240 akadēmiskām stundām. Tās veido kontaktstundas (skaits noteikts studiju plānā) un studentu patstāvīgās studijas.

Noslēguma pārbaudījums – eksāmens.


1. Metodoloģijas jēdziens. Teorijas un metodes savstarpējās attiecības.2. Subjektīvā dimensija zinātniskajā pētniecībā.3. Saturiskie un formālie elementi zinātniskajā metodoloģijā. 4. Empīriskā tradīcija zinātnē. Klasiskais empīrisms, pozitīvisms, pragmatisms. 5. Racionālā (teorētiskā) tradīcija zinātnē. Zinātniskie jēdzieni un to veidi, zinātniskie

spriedumi, to uzbūves īpatnības.6. Induktīvie un deduktīvie slēdzieni zinātnē, analoģijas slēdzienu nozīme zinātnē.

Zinātnisko koncepciju uzbūves specifika.

7. Kvantitatīvās un kvalitatīvās metodes un to attiecības.8. Kvalitatīvā kontentanalīze.9. Intervijas, to tipi.


1. Bonevac D. Deduction. Blackwell Publishers, 2002.2. Boole G. Laws of Thought. Prometheus Books, 2003.3. Eemeren F. Systematic Theory of Argumentation. Cambridge, 2003.4. Fogelin R. Understanding Arguments. Harcourt College Publishers, 2001.5. Goldfarb W. Deductive Logic. Hackett Publishing Company, 2003.6. Hacking I. An Introduction to Probability and Inductive Logic. Cambridge University

Press, 2001.7. Kroplijs A., Raščevska M. Kvalitatīvās pētniecības metodes sociālajās zinātnēs.

Rīga: RaKa, 2004.8. Kūle M., Kūlis R. Filosofija. Rīga, 1998.9. Kvale St. Interviews: An Introduction to Qualitative Research Interviewing. Thousand

Oaks (CA) a. o.: SAGE Publications, 1996.10. LePore E. Meaning and Argument. Blackwell Publishers, 2003.11. Philosophical Dimensions of Logic and Science. Kluwer Academic Publishers, 2003.12. Pinto R. Argument, Inference and Dialectic. Kluwer Academic Publishers, 2001.13. Stewart A. The Ethnographer's Method. Qualitative Research Methods, vol. 46.

Thousand Oaks a.o.: SAGE Publications, 1998.14. Symon G., Cassell C. Qualitative Methods and Analysis in Organizational Research:

A Practical Guide. London a.o.: SAGE Publications, 1998.15. Toulmin S. Uses of Argument. Cambridge University Press, 2003.16. Vedins I. Loģika. Rīga, 2000.17. Vilks A. Ievads loģikā. Rīga, 2003.

SVEŠVALODADoktora studiju programma “Komunikācijas vadība”

Izstrādāja Dr. paed., docente Ineta Lūka, Biznesa augstskola Turība

Mērķis – papildināt svešvalodas leksikas un terminoloģijas krājumu komunikācijas vadības nozarē, tādējādi sagatavojot doktorantus informācijas iegūšanai un izpratnei svešvalodā, kā arī pilnveidot doktorantu svešvalodas prasmes izklāstīt savas zināšanas un viedokli gan prezentācijās un konferencēs, gan veidojot publikācijas un citus rakstus svešvalodā.Nepieciešamās priekšzināšanas – labas vispārīgās angļu/vācu valodas zināšanas un vēlama iepriekšēja sagatavotība lietišķajā svešvalodā.Uzdevumi – papildināt komunikācijas vadības nozarē nepieciešamo svešvalodas leksikas krājumu; nostiprināt rakstītprasmi lietišķajā svešvalodā; padziļināti studējot teorētisko literatūru par savu pētniecisko tēmu, apgūt konferences runas iemaņas; vingrināties praktiski izklāstīt faktus, pamatot savu viedokli, pārliecināt klausītājus; attīstīt prasmi veidot tekstu pētnieciskā rakstu valodas stilā; rakstīt publikācijas un darba kopsavilkumu.Obligātās prasības – divi kārtējie pārbaudījumi, kura formu un veidu nosaka mācībspēks.Apjoms – atbilst 2 kredītpunktiem (KP) jeb 80 akadēmiskām stundām. Tās veido kontaktstundas (skaits noteikts studiju plānā) un studentu patstāvīgās studijas. Noslēguma pārbaudījums – eksāmens.


1. Nozarē lietotā specifiskā terminoloģijaKomunikācijas un vadības zinātnē lietotie specifiskie termini.Terminu krājuma apguve un papildināšana.Mājas lasīšana izvēlētajā pētnieciskajā jomā.Izlasītās informācijas pārstāsts. Atstāstījuma izteiksme, lietojamās frāzes.Rakstisks faktu atreferējums.Lietišķajā svešvalodā izmantotie dokumenti.

2. Konferences, sapulces un prezentācijas runa.Referāta uzbūve, daļu saistītājfrāzes.Faktu izklāsts. Viedokļa izteikšana un pamatošana.

Sapulču, konferenču un semināru vadīšana.Diskusija, tās vadīšana.Prezentāciju veidošana.

3. Pētnieciskie raksti.Leksika un frāzes teksta veidošanai.Teksta veidošanas paņēmieni: pētījuma aktualitāte, pētījuma mērķis, uzdevumi, hipotēze, metodoloģija, piemēri, faktu salīdzināšana u.c.Pētniecisko rakstu stils.Pārskats un kopsavilkums.


1. Aspinall, Tricia; Capel, Annette. Advanced Masterclass CAE. Oxford : Oxford University Press, 2000.

2. Baines, Paul; Egan, John; Jefkins, Frank. Public Relations: Contemporary issues and techniques. Amsterdam et al.: Elsevier Butterworth Heinemann, 2004.

3. Bivins, Thomas H. Public relations writing: The essentials of style and format. 5th ed. New York: McGraw Hill, 2005.

4. Buscha, Anne; Linthout, Gisela. Geschaefts Kommunikation: Verhandlungssprache: Deutsch als Fremdsprache: Kursbuch und Cassette. Ismaning: Hueber, 1997.

5. Conlin, Christine. Unternehmen Deutsch: Lehrwerk fuer Wirtschaftsdeutsch: Lehrbuch. Neubearb. Stuttgart: Ernst Klett International, 2000.

6. Eismann, Volker. Wirtschafts-Kommunikation Deutsch. Bd. 1. Berlin et al.: Langenscheidt, 2000.

7. Goodale, Malcom. The Language of Meetings. Language Teaching Publications, 1987.

8. Haines, Simon. New First Certificate Masterclass. 7th impr. Oxford: Oxford University Press, 1998.

9. Hamp-Lyons, Liz; Heasley, Ben. Study Writing: A Course in Written English for Academic and Professional Purposes. Cambridge University Press, 1987.

10. Harris-Leonhard, Barbara. Discoveries in Academic Writing. 1st ed. Thomson & Heinle, 1999.

11. Hicks, Wynford. English for Journalists. 2nd ed. London, New York: Routledge, Taylor & Francis Group, 1998.

12. Miebs, Udo; Vehovirta, Leena. Kontakt Deutsch: Deutsch fuer berufliche Situationen: Videosprachkurs fuer Wirtschaftsdeutsch. Berlin et al.: Langenscheidt, 1997.

13. Powel, Mark. Presenting in English: How to give successful presentations. Language Teaching Publications, 1997.

14. Reimann, Monika. Grundstufen-Grammatik fuer Deutsch als Fremdsprache: Erklaerungen und Uebungen. 3. Aufl. Max Hueber Verlag, 2000.

15. Sachs, Rudolf. Deutsche Handelskorrespondenz: Der Briefwechsel in Export und Import. 2., bearb. und ergaenzte Aufl. Ismaning: Hueber, 1994.

16. Smith, Pauline. Writing an Assignment: How to Improve Your Research and Presentation Skills. How To Books, 1998.

17. Захарова Е.В., Ульянищева Л.В. Public Relations and Advertising in Close-Up: Для студентов высших учебных заведений. Москва: Импе-Паблиш, 2004.

MŪSDIENU KOMUNIKĀCIJAS TEORIJASDoktora studiju programma “Komunikācijas vadība”

Izstrādāja Dr. phil., asoc. prof. Ainārs Dimants, Biznesa augstskola Turība

Mērķis – biznesa komunikācijas un Latvijas pēcpadomju transformācijas analīzei noderīgu komunikācijas un masu komunikācijas teoriju apguve, kas ir pielietojamas gan makro (globālā komunikācijas struktūra sabiedrībā), gan mezo (masmediji), gan mikro (organizācijas) līmenī.Uzdevumi – iegūt pārskatu par komunikācijas teoriju vēsturiskajiem un kultūras avotiem un teorētisko pieeju tradīcijām un iepazīt noteicošās komunikācijas teorijas, padziļināti pievēršoties funkcionāli strukturālajai sistēmteorijai un ekonomikas teoriju piemērošanai komunikācijas zinātnē. Apjoms – atbilst 4 kredītpunktiem (KP) jeb 160 akadēmiskajām stundām. Tās veido kontaktstundas (skaits noteikts studiju plānā) un doktorandu patstāvīgās studijas. Noslēguma pārbaudījums – eksāmens.


1. Komunikācijas jēdziens un komunikācijas process. Komunikācijas teorijas sociālo un humanitāro zinātņu kontekstā.

2. Procesa skola (rīcības, sistēmu un pārliecināšanas teorijas, grupu un tīklu teorija) versus semiotika.

3. Sistēmteorijas versus ekonomikas teorijas.4. Funkcionāli strukturālā sistēmteorija.5. N. Lūmana darbs “Masu mediju realitāte”.6. Četras mediju teorijas: autoritārisms, liberālisms, komunisms, sociālā atbildība.


1. Becker G.S. An Economic Approach to Human Behavior. University of Chicago Press, 1977.

2. Bentele G. et al. (Hrsg.). Lexikon Kommunikations- und Medienwissenschaft. Wiesbaden: VS Verlag für Sozialwissenschaften, 2006.

3. Berger C.R., Roloff M.E., Roskos-Ewoldsen D. (eds.). Handbook of Communication Science. 2nd ed. Sage Publications, 2009.

4. Brikše I. (red.). Informācijas vide Latvijā: 21. gadsimta sākums. Rīga: Zinātne, 2006.5. Craig R.T., Muller H.L. (eds.). Theorizing Communication: Readings Across

Traditions. Sage Publications, 2007.6. Davenport T.H., Beck J.C. The Attention Economy: Understanding the New

Currency of Business. Harvard Business School Press, 2001.7. Dimants A. Augsts lidojums un sapīšanās uz zemes [Recenzija par Sandras

Veinbergas grāmatu „Masmediji: Prese, radio un televīzija”]. Akadēmiskā Dzīve (2006), Nr. 43.

8. Dimants A. Latvijas masu mediju nākotne paplašinātajā Eiropā. Jundzis T. (red.). Latvija Eiropā: nākotnes vīzijas: Rakstu krājums. Rīga: LZA Baltijas stratēģisko pētījumu centrs, 2004.

9. Dimants A. Redakcionālā autonomija kā korporatīvā sociālā atbildība mediju uzņēmējdarbībā. Akadēmiskā Dzīve (2008), Nr. 45.

10. Dimants A. The role of Scandinavian investments for the re-integration of Latvian media in the North/Central European model of media system. Informacijos mokslai (2008), Vol. 47. http://www.leidykla.eu/mokslo-darbai/informacijos- mokslai/informacijos- mokslai-2008-47-tomas/.

11. Dimants A. Pašcenzūra pret paškontroli Latvijas presē: Mediju pētījuma atklājumi. Valmiera: Vidzemes Augstskola, 2004.

Fengler S., Russ-Mohl S. Der Journalist als “Homo oeconomicus”. Konstanz: UVK, 2005. Fiske J. Introduction to Communication Studies. Routledge, 1990.12. Franck G. Ökonomie der Aufmerksamkeit. München / Wien: Hanser, 1998.13. Griffin E.A. First Look at Communication Theory. 7th ed. Irwin/McGraw-Hill, 2008.14. Hamilton J.T. All The News That’s Fit to Sell: How the Market Transforms

Information into News. Princeton University Press, 2006.15. Hallin D.C., Mancini P. Comparing Media Systems: Three Models of Media and

Politics. Cambridge etc.: Cambridge University Press, 2004.16. Hoskins C., McFadyen S., Finn A. Media Economics: Applying Economics to New

and Traditional Media. Sage Publications, 2004.17. Jacobsson E.-M.; Becker L.B., Vlad T., Hollifield C.A., Jacobsson A. The Impact

of Market Competition on Journalistic Performance. Paper, presented to the Journalism Research and Education Section of the International Association of Media and Communication Research, Stockholm, July 20-25, 2008.

18. Kirchgässner G. Homo oeconomicus: Das ökonomische Modell individuellen Verhaltens und seine Anwenung in den Wirtschafts- und Sozialwissenschaften. Tübingen, 1991.

19. Kruks S., Šulmane I. Plašsaziņas līdzekļi demokrātiskā sabiedrībā. LU SPPI; Stratēģiskās analīzes komisija (sast.). Cik demokrātiska ir Latvija: Demokrātijas audits. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2005.

20. Kruks S., Šulmane I. Plašsaziņas līdzekļi demokrātiskā sabiedrībā. LU SPPI; Stratēģiskās analīzes komisija (sast.). Cik demokrātiska ir Latvija: Demokrātijas monitorings 2005 - 2007. Rīga: Zinātne, 2007.

Luhmann N. Die Realität der Massenmedien. 2., erweiterte Auflage. Opladen: Westdeutscher Verlag, 1996.

Luhmann N. The Reality of the Mass Media. Stanford: Stanford University Press, 2000.

21. McQuail D. McQuail’s Mass Communication Theory. 5th Edition. Sage Publications, 2005.

22. Mediju īpašnieku struktūra un tās ietekme uz mediju neatkarību un plurālismu. Rīga: LMDMC, 2005.

23. Noelle-Neumann E., Schulz W., Wilke J. Publizistik. Massenkommunikation. 4. Auflage. Frankfurt a. M.: Fischer Taschenbuch, 2002 (Fischer Lexikon 15495).

24. Mierzjewska B.I., Hollifield A.C. Theoretical Approaches in Media Management Research. Albarran A.B., Chan-Olmsted S.M.; Wirth M.O. Handbook of Media Management and Economics. Lawrence Erlbaum Associates, 2006.

25. Shepherd G.J.; John J.S., Striphas T. (eds.). Communication as…: Perspectives on Theory. Sage Publications, 2006

26. Sjurts I. (Hrsg.). Lexikon Medienwirtschaft. Wiesbaden: Gabler, 2004.

http://www.leidykla.eu/mokslo-darbai/informacijos-mokslai/informacijos-mokslai-2008-47-tomas/



27. Veinberga S. Masmediji: Prese, radio un televīzija. Rīga: Zvaigzne ABC, 2005 – pirmā nodaļa “Mediālā komunikācija”.

28. Weischenberg S. Journalistik: Theorie und Praxis aktueller Medienkommunikation. Band 1: Mediensysteme, Medienethik, Medieninstitutionen. Opladen: Westdeutscher Verlag, 1992.

29. http://aboutmediaecon.blogspot.com/ .

MŪSDIENU KOMUNIKĀCIJAS TEORIJASDoktora studiju programma “Komunikācijas vadība”

Izstrādāja Dr., vad. pētn. Sergejs Kruks, Rīgas Stradiņa universitāte,Dr. phil., asoc. prof. Ainārs Dimants, Biznesa augstskola Turība

Mērķis – biznesa komunikācijas un Latvijas pēcpadomju transformācijas analīzei noderīgu komunikācijas un masu komunikācijas teoriju apguve, kas ir pielietojamas gan makro (globālā komunikācijas struktūra sabiedrībā), gan mezo (masmediji), gan mikro (organizācijas) līmenī.Uzdevumi – iepazīt sešas teorijas: 1) sinerģētika skar informācijas radīšanas, uzglabāšanas un pārraidīšanas procesus daudzveidīgos kanālos; 2) komunikācijas pragmatika ir psiholoģiskas ievirzes teorija, kas ir noderīga organizācijas iekšējās komunikācijas pētniecībai ņemot vērā kolektīvu veidojošo indivīdu sasvstarpējās attiecības; 3) Lakāna psihoanalīze palīdz pētīt, kā indivīda veidošanās mazajā kolektīvā (ģimenē) ietekmē komunikāciju lielajā kolektīvā (sabiedrībā), un noskaidro, kā un kādas neapzinātajā apspiestās tieksmes veido lietišķo cilvēku pasaules uztveri publiskajā vidē; 4) pasaules semiotizācija dod ieskatu biznesa vērtību, normu un lomu kultivēšanā plašai sabiedrībai publiskajā komunikācijā; 5) funkcionāli strukturālā sistēmteorija pievēršas sabiedrības sistēmas un it īpaši mediju sistēmas struktūru funkcionēšanas izvērtējumam no sekmīgas komunikācijas viedokļa (ķēde: problēma - funkcija - struktūra); 6) racionālās izvēles teorija (Rational Choice Theorie) izskaidro komunikācijas procesa aktoru motivāciju un rīcību no ekonomiskā viedokļa.Apjoms – atbilst 4 kredītpunktiem (KP) jeb 160 akadēmiskajām stundām. Tās veido kontaktstundas (skaits noteikts studiju plānā) un doktorandu patstāvīgās studijas. Noslēguma pārbaudījums – eksāmens.


7. Sinerģētika.8. Komunikācijas pragmatika.9. Pasaules semiotizācija: diskurss un semiotika.10. Lakāna psihoanalīze.11. Funkcionāli strukturālā sistēmteorija (N. Lūmans).12. Racionālās izvēles teorija.

http://aboutmediaecon.blogspot.com/


30. Bailey K. Sociology and the New Systems Theory. Saratoga Springs: State University of New York Press, 1994.

31. Bracher M. Lacan, Discourse, and Social Change: A Psychoanalytic Cultural Criticism. Cornell University Press, 1993.

32. Bushev M. Synergetics. London: World Scientific, 1994.33. Charaudeau P. A communicative conception of discourse. Discourse Studies, 2002,

4 (3): 301-318.34. Charaudeau P. Langage et discours. Paris: Hachette, 1983.35. Dor J. Introduction to the Reading of Lacan: The Unconscious Structured Like a

Language. New York: Other Press, 1998. Fengler S., Russ-Mohl St. Der Journalist als “Homo oeconomicus”. Konstanz: UVK,

2005.36. Franck G. Ökonomie der Aufmerksamkeit. München / Wien: Hanser, 1998.37. Haken H. Synergetics: Introduction and Advanced Topics. Springer, 2004.38. Haken H. Information and Self-Organization: A Macroscopic Approach to Complex

Systems. Springer, 2006.39. Kirchgässner G. Homo oeconomicus: Das ökonomische Modell individuellen

Verhaltens und seine Anwenung in den Wirtschafts- und Sozialwissenschaften. Tübingen, 1991.

40. Kruk S. Information Flow in the Soviet Union: Synergetic Approach. In: Ozoliņa Ž. (ed.). Negotiating Futures – States, Societies and the World. Riga: University of Latvia, 2005.

41. Lacan J. The Seminar of Jacques Lacan. Book XVII: The Other Side of Psychoanalysis. W.W. Norton, 2006.

42. Laszlo E. The Systems View of the World: A Holistic Vision for Our Time. (Advances in Systems Theory, Complexity, and the Human Sciences). Hampton Press, 1996.

Luhmann N. Die Realität der Massenmedien. 2., erweiterte Auflage. Opladen: Westdeutscher Verlag, 1996

43. Maturana H., Varela F. Autopoiesis and Cognition: The Realization of the Living. Springer, 2001.

44. Prigogine I., Stengers I. Order Out of Chaos. New York: Bantam Books, 1984.45. Skyttner L. General Systems Theory. World Scientific Publishing Company, 2001.46. Van Dijk, T. Discourse Semantics and Ideology. Discourse & Society, 1995, 6 (2):

243-89.47. Van Dijk T. Ideology. London: SAGE, 1998.48. Voloshinov, V. Marxism and the Philosophy of Language. Harvard University Press,

2006.49. Watzlawick P. Change: Principles of Problem Formation and Problem Resolution.

W.W. Norton & Company, 1974.50. Watzlawick P. The Language of Change: Elements of Therapeutic Communication.

W.W. Norton & Company, 1993.51. Watzlawick P. Pragmatics of Human Communication: A Study of Interactional

Patterns, Pathologies, and Paradoxes. W.W. Norton & Company, 1967.

http://www.amazon.com/Pragmatics-Human-Communication-Interactional-Pathologies/dp/0393010090/sr=1-1/qid=1159717005/ref=pd_bbs_1/102-6457765-0580128?ie=UTF8&s=books

http://www.amazon.com/Pragmatics-Human-Communication-Interactional-Pathologies/dp/0393010090/sr=1-1/qid=1159717005/ref=pd_bbs_1/102-6457765-0580128?ie=UTF8&s=books

http://www.amazon.com/Marxism-Philosophy-Language-N-Volosinov/dp/0674550986/sr=1-1/qid=1159717767/ref=pd_bbs_1/102-6457765-0580128?ie=UTF8&s=books

http://www.amazon.com/Introduction-Reading-Lacan-Unconscious-Structured/dp/1892746042/sr=1-2/qid=1159717315/ref=sr_1_2/102-6457765-0580128?ie=UTF8&s=books

http://www.amazon.com/Introduction-Reading-Lacan-Unconscious-Structured/dp/1892746042/sr=1-2/qid=1159717315/ref=sr_1_2/102-6457765-0580128?ie=UTF8&s=books

http://www.amazon.com/Lacan-Discourse-Social-Change-Psychoanalytic/dp/0801480639/sr=1-6/qid=1159717416/ref=sr_1_6/102-6457765-0580128?ie=UTF8&s=books

http://www.amazon.com/Lacan-Discourse-Social-Change-Psychoanalytic/dp/0801480639/sr=1-6/qid=1159717416/ref=sr_1_6/102-6457765-0580128?ie=UTF8&s=books

INTEGRĒTĀ MĀRKETINGA KOMUNIKĀCIJADoktora studiju programma “Komunikācijas vadība”

Izstrādāja PhD, prof. Jāko Lehtonens, Biznesa augstskola Turība

Mērķis – to learn to better understand the concept integrated communication/ integrated marketing communication and its role in corporate strategy.Uzdevumi – 1) the idea of integration; 2) integrated communication as a part of corporate strategy; 3) theoretical basis: stakeholder theories revisited; 4) integrated reputation management; 5) corporate branding and the concept of integrated communication; 6) challenges of corporate communication in the process of globalization.Obligātās prasības – trīs kārtējie pārbaudījumi, kuru formu un veidu nosaka mācībspēks.Apjoms – atbilst 2 kredītpunktiem (KP) jeb 80 akadēmiskajām stundām. Tās veido kontaktstundas (skaits noteikts studiju plānā) un doktorandu patstāvīgās studijas.Noslēguma pārbaudījums – eksāmens.


1. Goals of corporate communication. The eternal question: public relations versus marketing.

2. Responsibilities of the communication specialists in corporate communication.3. What should be integrated, why and how: corporate strategy: production /

marketing / after sales; advertising, sales promotion; human resources management; public relations / stakeholder strategies.

4. Integrated communication or integrated corporate culture.


1. Heath, Robert L. (ed.). Handbook of Public Relations. Thousand Oaks, Calif: Sage Publications, 2001.

2. Kotlers, Filips. Mārketinga pamati. Rīga: Jumava, 2006.3. Praude, Valērijs, Šalkovska, Jeļena. Mārketinga komunikācijas: teorija un prakse.

1. d. Rīga: Vaidelote, 2005.

4. Praude, Valērijs, Šalkovska, Jeļena. Mārketinga komunikācijas: teorija un prakse. 2. d. Rīga: Vaidelote, 2006.

5. Vos, Marieta, Shoemaker, Henny. Integrated communication: Concern, internal and marketing communication. Utrecht: Lemma, 1999.

6. Смит П.Р. Маркетинговые коммуникации. Киев, 2003.

ZINĀŠANU UN INOVĀCIJU MENEDŽMENTSDoktora studiju programma “Komunikācijas vadība”

Izstrādāja Dr. oec., asoc. prof. Anna Ābeltiņa, Biznesa augstskola Turība

Mērķis – veidot izpratni par zinātnes un inovāciju lomu sabiedrības attīstībā, par ietekmi uz konkurētspējīgas ekonomikas un konkurētspējīga uzņēmuma izveidi un funkcionēšanu, kā arī par inovatīvā menedžmenta praktisko pielietošanu.Nepieciešamās priekšzināšanas – menedžments, mārketings.Uzdevumi – 1) sniegt zināšanas par zinātnes lomu sabiedrības attīstībā; 2) veidot izpratni par inovāciju procesu un tā vadīšanas principiem; 3) analizēt inovatīvās darbības attīstību konkurences apstākļos; 4) apzināt inovatīvās darbības īpatnības ES un Latvijā; 5) iegūt zināšanas par inovāciju politikas izstrādāšanu un inovāciju sekmju ietekmējošiem faktoriem.Obligātās prasības – trīs kārtējie pārbaudījumi, kuru formu un veidu nosaka mācībspēks.Apjoms – atbilst 2 kredītpunktiem (KP) jeb 80 akadēmiskajām stundām. Tās veido kontaktstundas (skaits noteikts studiju plānā) un doktorandu patstāvīgās studijas.Noslēguma pārbaudījums – eksāmens.


1. Zinātnes un inovāciju pamatjēdzieni. Zinātniski tehniskais progress, tehnoloģijas un inovācijas.

2. Inovāciju ideju bāze un izstrādāšana. Inovāciju klasifikācija un vadīšana.3. Uzņēmējdarbība kā inovāciju komercializācijas process. Inovatīvās darbības

organizatoriskās formas un infrastruktūra.4. Inovatīvās stratēģijas. Intelektuālais īpašums.


1. Ābeltiņa A. Inovācija – XXI gadsimta fenomens. Rīga: Biznesa augstskola Turība, 2008.

2. Basadur M. The Power of Innovation. London: FT PITMAN Publishing, 1995.

3. Blackburn K., Hung V.-T.-Y., Pozzolo F. Research, Development and Human Capital Accumulation. Journal of Macroeconomics, Spring, 2000, Vol. 22, No. 2.

4. Breen B., Hamel G. The Future of Management. Harvard Business School Press, 2007.

5. Brancomb L.-M., Keller J.-H. Investing in Innovation: Creating a Research and Innovation Policy that work. J.-F. Kennedy School of Government; Harvard University; MIT Press, 1999.

6. Boļšakovs S. Inovatīvā uzņēmējdarbība un tās finansēšanas aspekti. Rēzekne: RA Izdevniecība, 2005.

7. Boļšakovs S. Inovatīvā darbība. Rīga, Jumava, 2008.8. Čans Kims V., Maborna R. Zilā okeāna stratēģija. Rīga: Lietišķās informācijas

dienests, 2007. 9. Dimza V. Inovācijas pasaulē, Eiropā, Latvijā. Rīga: Latvijas Zinātņu akadēmijas

Ekonomikas institūts, 2003.10. Drucker P.-E. Managing in the Next Society. Oxford: Butterword-Heinemann, 2003.11. Elgar E. The Theory of Innovation Entrepreneurs, Technology and Strategy.

Cheltenham - Northampton, 2003.12. Inovatīvā domāšana. Rīga: Lietišķās informācijas dienests, 2007.13. Innovation Policy in Europe. Edited by C. Nauwelaers, R. Wintjes. Edward Elgar

Publishing Ltd, 2008.14. Hamel G., Prahalad C.-K. Competing for the Future. Boston: Harvard Business

School Press, 1994.15. Hamel G., Prahalad C.-K. Strategy as Stretch and Leverage. In: Segal-Horn S. (ed.).

The Strategy Reader. Blackwell Publishers, 1998.16. Poļakovs G. Rūpnieciskā īpašuma īpašnieka tiesības. Rīga: Turība, 2001.17. Poole M.-S, Van de Ven A.-H. (eds.). Handbook of organizational change and

innovation. Oxford: Oxford University Press, 2004.18. Rozenfelds J. Intelektuālais īpašums. Rīga: Zvaigzne ABC, 2004.19. Jackson B. Management gurus and management fashions: A dramatic inquiry.

London, New York: Routledge, 2001.20. Schumpeter J.-A. Business Cycles. New York, 1939.21. Tidd J., Bessant J., Pavitt K. Managing Innovation. Second edition. JONH

WILWY&SONS, 2001.22. Timmons J.-A. New Venture Creation: Entrepreneurship for the 21st century. 5th ed.

Boston: McGrawHill, 1999.23. Vedļa A. Inovatīvās darbības organizācija. Rīga: Petrovskis & Co, 2007.24. Wayland R.-E. Global Competition and the Localization of Competitive Advantage.

In: Proceedings of the Integral Strategy Collegium. Greenwich, Connecticut: JAI Press, 1995.

25. Бовин А.А., Чередникова Л.Е., Якимович В.А. Управление инновациями в организациях. Москва: Омега-Л., 2006.

26. Васильева Л.Н., Муравьева Е.А. Методы управления инновационной деятельностью. Москва: Кнорус, 2005.

27. Волынец-Руссет Э.Я. Коммерческая реализация изобретений и ноу-хау (на внешних и внутренних рынках). Москва: Экономистъ, 2004.

28. Инновационный менеджмент. Москва: Кнорус, 2005.29. Инновационный менеджмент. Под ред. Аньшина В.М., Дагаева А.А. Москва:

Дело, 2003.30. Инновационный менеджмент. Под ред. Швандара В.А., Горфинкеля В.Я.

Москва: ВЗФЭИ, 2004.31. Медынский В.Г., Скамай Л.Г. Инновационное предпринимательство. Москва:

ЮНИТИ, 2002.32. Основы инновационного менеджмента: теория и практика. Под ред. Казанцева

А.К., Миндели Л.Э. Москва: Экономика, 2004.

BIZNESA KOMUNIKĀCIJAS KULTŪRASDoktora studiju programma “Komunikācijas vadība”

Izstrādāja Dr., vad. pētn. Sergejs Kruks, Rīgas Stradiņa universitāte

Mērķis – aplūkot kultūras teoriju sniegumu biznesa pētījumiem.Uzdevumi – 1) makro līmenī analizēt reliģiju un civilizācijas („audzināšanas”) lomu biznesa ētikas veidošanā; 2) studēt modernizācijas atpalicēju jeb „panākušo” sabiedrību kultūras un komunikācijas politiku jaunā normatīvā ietvara radīšanā un izplatīšanā; 3) iepazīt G. Hofstedes kultūru atšķirību teoriju, kas analizē faktorus, kas veido biznesa kultūru, šo konfigurāciju atšķirību dažādās sabiedrībās, kā arī atšķirīgo kultūru mijiedarbības problēmas; 4) apgūt P. Burdjē sociālo teoriju, kas pielietojama lietišķās komunikācijas analīzei vienas kultūras ietvaros, kad statusu un lomu atšķirības tiek nostiprinātas simboliski, lai turpmāk tās komunicētu biznesa interakcijā.Obligātās prasības – trīs kārtējie pārbaudījumi, kura formu un veidu nosaka mācībspēks.Apjoms – atbilst 4 kredītpunktiem (KP) jeb 160 akadēmiskajām stundām. Tās veido kontaktstundas (skaits noteikts studiju plānā) un doktorandu patstāvīgās studijas. Noslēguma pārbaudījums – eksāmens.


1. N. Eliass: civilizācijas process, industrializācijas izraisītā ierobežojumu interiorizācija.

2. M. Vēbers: reliģijas vieta biznesa komunikācijā.3. Modernizācijas atpalikušo valstu lietišķo vērtību komunikācija: Meidzi Japānā;

komunistiskais „jaunais cilvēks”; Latvijas „tranzītprocess”.4. G. Hofstede: kultūru atšķirības.5. P. Burdjē: habituss, atšķirības un kapitāla apmaiņa.


1. Barnowe J.-T., King G.-J., Berniker E. Personal Values and Economic Transition in the Baltic States. Journal of Baltic Studies, 1992, 23 (2): 179-190.

2. Bendix R. Nation-Building and Citizenship: Studies of Our Changing Social Order. Berkeley, CA: University of California Press, 1977.

3. Bourdieu P. Outline of a Theory of Practice. Cambridge: Cambridge University Press, 1977 .

4. Elias N. The Civilizing Process. (Jebkurš izdevums).5. Elias N. The Court Society. (Jebkurš izdevums).6. Eyal G., Szelényi I., Townsley E. Making Capitalism without Capitalists. Class

Formation and Elite Struggles in Post-Communist Central Europe. London: Verso, 1998.7. Hilton, M. The Legacy of Luxury: Moralities of consumption since the 18th century.

Journal of Consumer Culture, 2004, 4 (1): 101-123.8. Hofstede G. Culture’s Consequences: International Differences in Work-Related

values. Newbury Park, CA: Sage, 1980.9. Kalberg S. The Origin and Expansion of Kulturpessimismus: The Relationship

between Public and Private Spheres in Early Twentieth Century Germany. Sociological Theory, 1987, 5 (2): 150-164.

10. Keller M. Needs, Desires and the experience of Scarcity. Journal of Consumer Culture, 2005, 5 (1): 65-85.

11. King G.-J., Barnowe J.-T. Complementary and Conflicting Personal Values or Russophone Managers in Latvia. Journal of Baltic Studies, 1994, 25 (3): 249-271.

12. King G.-J., Barnowe J.-T. Social Capital in the Latvian Transition: Trust and Other Managerial Vales. Nationalities Papers, 1998, 26 (4): 687-703.

13. King G.-J., Barnowe J.-T., Berniker E. Work-Related Values of Baltic Managers. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis, 1992, 3: 24-32.

14. King G.-J., Barnowe J.-T., Pauna D., Krūmiņš J. The New Managerial Generation in Latvia: The Nature of Role of Values. Journal of Baltic Studies, 2000, 31 (2): 148-171.

15. Koval’ T. Etika truda pravoslaviia. Obshchestvennye nauki i sovremennost’, 1995, 6: 55-70.

16. Ķeniņš (Kings) G.J., Barnovs Dz.T., Bankovska S. Krievvalodīgo vadošo darbinieku individuālās vērtības Latvijā. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis, 1995, 1/2: 9-18.

17. Ķeniņš (Kings) G.J., Barnovs Dz.T., Veismane G. Saimniecisko vadītāju pamatvērtības Latvijā. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis, 1998, 4/6: 65-69.

18. Sombart W. Der Bourgeois: Zur Geschichte des modernen Wirtschaftsmenschen. Duncker & Humblot, 1920. (Jebkurš izdevums).

19. Wood R. Religious Culture and Political Action, Sociological Theory, 1999, 17 (3): 307-332.

20. Weber M. The Protestant Ethics and The Spirit of Capitalism. (Jebkurš izdevums).21. Zarubina N. Pravoslavnyi predprinimatel’ v zerkale russkoi kultury. Obshchestvennye

nauki i sovremennost’, 2001, 4: 100-112.

http://www.amazon.com/Practice-Cambridge-Studies-Cultural-Anthropology/dp/052129164X/sr=1-2/qid=1159716864/ref=pd_bbs_2/102-6457765-0580128?ie=UTF8&s=books

http://www.amazon.com/Practice-Cambridge-Studies-Cultural-Anthropology/dp/052129164X/sr=1-2/qid=1159716864/ref=pd_bbs_2/102-6457765-0580128?ie=UTF8&s=books

VADĪBAS UN KOMUNIKĀCIJAS PSIHOLOĢIJADoktora studiju programma “Komunikācijas vadība”

Izstrādāja Dr. psych., doc. Daina Škuškovnika, Biznesa augstskola Turība

Mērķis – Kursa ietvaros tiks apgūtas sociālās izziņas psiholoģijas jaunākās teorētiskās un praktiskās atziņas, kas gūtas, pētot sociālās informācijas apstrādes (social information processing) procesu un šī procesa ietekmi uz spriedumiem. Kursa ietvaros tiks aplūkota arī vadītāja darbības psiholoģiskie aspekti pārmaiņu procesa vadīšanā organizācijā. Uzdevumi – 1) sniegt ieskatu sociālās izziņas psiholoģijas jaunākajās teorētiskajās un praktiskajās atziņās; 2) padziļināt zināšanas un izpratni par cilvēka uzvedības regulatoriem, likumsakarībām, kas raksturo dinamiskos procesus grupās, šo procesu iespējamo vadību; 3) veidot priekšstatu par sociālās psiholoģijas pamatatziņu izmantošanu komunikāciju zinātnē.Obligātās prasības – trīs kārtējie pārbaudījumi, kura formu un veidu nosaka mācībspēks.Apjoms – atbilst 4 kredītpunktiem (KP) jeb 160 akadēmiskajām stundām. Tās veido kontaktstundas (skaits noteikts studiju plānā) un doktorandu patstāvīgās studijas. Noslēguma pārbaudījums – eksāmens.


1. Efektīvas komunikācijas priekšnoteikumi organizācijā. Sociālā percepcija. Kategorizācija. Atribūcija. Atribūcijas kļūdu ietekme uz procesiem organizācijās.

2. Sociālās informācijas apstrādes kognitīvās stadijas. Morālās spriešanas spējas. 3. Konfliktu psiholoģiskās analīzes un vadīšanas principi. 4. Cilvēku uzvedības vadīšana pārmaiņu procesā organizācijā. 5. Emocionālās inteliģences un paškontroles loma organizācijas vadītāja darbā.


1. Aronson E., Wilson T.D., Akert R.M. (eds.). Social Psychology. Longman, 2001.

2. Brehm S.S., Kassin S.M., Fein S. Social Psychology. 5th ed. Boston, New York: Houghton Mifflin Company, 2002.

3. Burgess H., Nurgess G. Encyclopedia of conflict resolution. Santa Barbara, Calif.: ABC-CLIO, 2009.

4. Davenport T. H., Beck John C. The attention economy: understanding the new currency of business. Boston, Massachusetts: Harvard Business School Press, 2001.

5. Goleman D. Social intelligence: the new science of human relationships. New York: Bantam Books, 2006.

6. Haslam S. A. Psychology in organizations: the social identity approach. London: Sage Publications, 2004.

7. Jewell L.N. Contemporary industrial / organizational psychology. / Джуэлл Л. Индустриально - организационная психология. Санкт-Петербург, 2003.

8. Myers D.G. Social psychology. / Майерс Д. Социальная психология. Санкт-Петербург, 2003.

9. Reņģe V. Sociālā psiholoģija. Rīga: Zvaigzne ABC, 2002.10. Reņģe V. Mūsdienu organizāciju psiholoģija. Rīga, 2006.11. Taylor S.E., Peplau L.A. & Sears O.D. Social Psychology. Prentice Hall, 2002.12. Rubin J.Z., Pruitt D.G., Kim S.H. (eds). Social conflict. McGraw-Hill, Inc., 1994.

Jaunākie pētījumi sociālajā psiholoģijā no h ttp:// search.epnet.com un citām datu bāzēm.

SIA “BIZNESA AUGSTSKOLA TURĪBA”STUDIJU KURSA PROGRAMMA

Valsts pārvalde un valdības komunikācijadoktora studiju programmā „Komunikācijas vadība”

Studiju kursa kodsApstiprinājuma datumsZinātnes nozare

KOM105429.04.2009.Juridiskā zinātne

Studiju kursa nosaukums Valsts pārvalde un valdības komunikācijaKredītpunkti 4Kopējais stundu skaits 160Patstāvīgās studijas 134Lekciju stundu skaits 20Semināru, praktisko vai laboratorijas darbu stundu skaits

6

Priekšzināšanas tiesību teorija, vispārīgā valsts zinātne, konstitucionālās tiesības, administratīvās tiesības, administratīvā procesa tiesības, komunikācijas teorijas

STUDIJU KURSA AUTORS(-I):Vārds Uzvārds Grāds, amats

Deniss Hanovs Dr. art., asoc. prof.

http://www.search.epnet.com/

Jānis Načisčionis Dr. iur., prof.

STUDIJU KURSA MĒRĶIS: palīdzēt iepazīt administratīvo tiesību kategoriju un tiesību institūtu problēmjautājumus, to savstarpējo nosacītību un mijiedarbību; veidot demokrātiskus uzskatus un mūsdienu tiesisko apziņu.

STUDIJU KURSA UZDEVUMI (REZULTĀTI):iepazīstināt studējošos ar publiskās pārvaldes tiesību doktrīnām, principiem un tiesību aktiem, to nozīmi publiskās pārvaldes sistēmas veidošanā, precīzi nosakot administratīvo tiesību subjektu kompetenci un to funkcionēšanu;

sekmēt studējošos izzināt administratīvās tiesības, to tulkošanu un praktisko realizāciju;

studēt valsts pārvaldes komunikatīvos aspektus.

Zināšanas: iespējas, veicot pētniecisko darbu, izzināt administratīvo tiesību un valsts pārvaldes komunikatīvo aspektu aktualitātes, mācību attīstību, doktrīnu par administratīvo tiesību pamatjēdzieniem attīstību un to nozīmi administratīvo tiesību un komunikācijas pilnveidē.Prasmes: iespējas apgūt iemaņas un prasmes identificēt problēmjautājumus, izzināt to risināšanas iespējas, izzināt sociāli ekonomisko attiecību ietekmi uz tiesību jaunradi un tiesību iedarbību uz sabiedrisko attiecību nokārtojumu, iespējas apgūt iemaņas, kas nepieciešamas akadēmiskajā darbā, iespējas apgūt iemaņas patstāvīgam zinātniski pētnieciskam darbam.Attieksmes: paaugstinās komunikācijas vadības speciālista vispārējo kultūras līmeni, dos pamatus turpmākam patstāvīgam zinātniskam darbam.

PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI:Studenta patstāvīgas studijas, darbs komandā, tests, kas ir kārtējie pārbaudījumi, kuru pozitīvs vērtējums ir pamats kārtot eksāmenuEksāmens kārtojams rakstveidā

STUDIJU METODES: lekcijas, seminārs, līdzdalība komandas darbā, prezentējot patstāvīgās studijās apgūto, PowerPoint prezentācijas

KURSA METODISKAIS NODROŠINĀJUMS: PowerPoint prezentācijas, izdales materiāli BATIS sistēmā, materiāli patstāvīgām studijām (publikācijas grāmatas u.c.)

Kursa tehniskais nodrošinājums: dators, multimediju projektors, interaktīvā tāfele

KONTROLES FORMAS: izpildītā kārtējā pārbaudījumu izvērtēšana

MĀCĪBU VALODA: latviešu

STUDIJU KURSA PLĀNS:

Nr. p. k.

TēmaParedzētais apjoms

stundās1. Valsts pārvaldes organizācija un tās tiesiskais

regulējums.4

2. Administratīvo tiesību subjekts – Ministru kabinets.

4

3. Pilsoniskā sabiedrība un valsts pārvalde – reformu attīstība.

4

4. Valsts pārvaldes komunikācija ar sabiedrību. 45. Nevalstisko organizāciju līdzdalības iespējas

lēmumu pieņemšanas procesā – valsts politikas plānošanas dokumentu tapšana.

4

6. Publiskās pārvaldes institucionālā sistēma. Subjekti, to savstarpējās attiecības.

2S

7. Ministru kabineta kompetence. Kompetence nozares politikas izstrādē un realizācijā.

2 S

7. Valsts pārvaldes politikas plānošanas komunikatīvie aspekti: līdzdalība lēmumu pieņemšanā (sabiedriskās apspriedes).

2 S

STUDIJU KURSA SATURS:1.temats. Valsts pārvaldes organizācija un tās tiesiskais regulējums.Valsts pārvaldes konstitucionālais pamats. Valsts pārvaldes administratīvi tiesiskais pamats. Valsts pārvaldes sistēmas jēdziens. Publiskās pārvaldes institucionālā sistēma. Tiešās pārvaldes institucionālā sistēma. Pastarpinātās pārvaldes institucionālā sistēma. Publisko tiesību autonomie subjekti. Valsts pārvaldes procesa tiesiskais regulējums.

2.temats. Administratīvo tiesību subjekts – Ministru kabinets.Latvijas Republikas Ministru kabinets – Latvijas Republikas valdība. Ministru kabinets – izpildvaras augstākā vispārējās kompetences valsts pārvaldes iestāde. Ministru kabineta struktūra. Ministru kabineta kompetence. Ministru kabineta darbības vispārīgie noteikumi. Ministru kabinets un ES.

3.temats. Pilsoniskā sabiedrība un valsts pārvalde – reformu attīstība.Pilsoniskās sabiedrības veidošanas tiesiskie un komunikatīvie aspekti. Sabiedrības līdzdalība valsts pārvaldes reformās. Valsts pārvaldes reformas.

4.temats. Valsts pārvaldes komunikācija ar sabiedrību.Ārējā līmeņa (peripheral core of society) ietekmes teorija (J. Habermass).

5.temats. Nevalstisko organizāciju līdzdalības iespējas lēmumu pieņemšanas procesā – valsts politikas plānošanas dokumentu tapšana.Sabiedrības līdzdalība valsts pārvaldē politikas dokumentu jaunradē. Nevalstisko organizāciju līdzdalība valsts pārvaldē, formas.

LITERATŪRAPamatliteratūra1. Administration and You: A Handbook: Principles of Administrative Law

Concerning the Relations Between Administrative Authorities and Private Persons. Strasbourg: Council of Europe, 1996. 536 p.

2. Administrative Procedures and the Supervision of Administration in Hungary, Poland, Bulgaria, Estonia and Albania. Paris: European Commission; Organisation for Economic Co-operation and Development; SIGMA-OECD, [1997]. (SIGMA Papers: Support for Improvement in Governance and Management in Central and Eastern European Countries; 17).

3. Curran J. Media and Power. Routledge, 2005.4. Galligan D.-J., Smilov D.-M. Administrative Law in Central and Eastern

Europe 1996–1998. Budapest: Central European University Press, 1999.5. Habermas J. Die Einbeziehung des Anderen: Studien zur politischen Theorie.

Suhrkamp, 1996.6. Krawchenko B. Administrative Reform in Ukraine: Setting the

Agenda. Budapest: Open Society Institute; Local Government and Public Service Reform Initiative, 1997. (Local Government and Public Service Reform Initiative: Discussion Papers)

Papildliterūra1. Miezaine Z. Valsts pārvalde un NVO līdzdalība – efektīvu sadarbības modeli

meklējot. Rīga: Providus, 2003.2. Načisčionis J. Administratīvās tiesības. Papildinātais izdevums. Rīga: Latvijas

Vēstnesis, 2003. 288 lpp.3. Nehl H.-P. Principles of Administrative Procedure in EC Law. Oxford: Hart

Publishing, 1999.4. Pilsoniskā līdzdalība un sabiedrības integrācija. Rīga: LSIF, 2003.5. Rajevskis V., Rajevska F. Valsts varas institūcijas Latvijas Republikā. Rīga:

LU, 1999. 6. Stucka A. Administratīvās tiesības. Rīga: Juridiskā koledža, 2006.7. Schwarze J. Administrative law under European influence: On the

convergence of the administrative laws of the EU member states. London: Sweet & Maxwell, 1996.

8. Vanags E. Valsts pārvaldes reformas. Rīga: LU, 1998.9. Vildbergs H.J., Krasts V. Salīdzinošās administratīvās tiesības: Lietas un

risinājumi. Otrais, pārstrādātais un papildinātais izdevums. Rīga: EuroFaculty, 2002.

10. Административная юстиция в новых Европейских демократиях: Практические исследования в сфере административного права и процесса а Болгарии, Эстонии, Венгрии, Польше и Украине. Пер. с англ.; ред.: Галлиган Д.-Дж.и др. Киев: АртЭк; Будапешт: ОСИ/КОЛПИ,1999. [Центр социально–правовых исследований, Оксфордский университет].

10. Уэбстер Ф. Теории информационного общества. Москва: Аспект, 2004.

Tiesību akti1. Latvijas Republikas Satversme // Latvijas Vēstnesis 01.07.1993. Nr. 43. 2. Biedrību un nodibinājumu likums // Latvijas Vēstnesis 14.11.2003. Nr.161.3. Fizisko personu datu aizsardzības likums // Latvijas Vēstnesis 06.04.2000.

Nr.123/124.4. Iesniegumu likums // Latvijas Vēstnesis 11.10.2007. Nr.164.5. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likums // Latvijas Vēstnesis.

30.04.2002. Nr. 65.6. LR likums “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru

kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas un spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” // Latvijas Vēstnesis 18.06.1994. Nr. 72.

7. Likums par pašvaldībām // Latvijas Vēstnesis 24.05.1994. Nr. 61.8. LR likums “Saeimas kārtības rullis” // Latvijas Vēstnesis. 18.08.1994. Nr. 96.9. Ministru kabineta iekārtas likums // Latvijas Vēstnesis 28.05.2008. Nr. 82.10. Pilsonības likums // Latvijas Vēstnesis 11.08.1994. Nr. 93.11. Publisko aģentūru likums // Latvijas Vēstnesis 11.04.2001. Nr.58. 12. Satversmes aizsardzības biroja likums // Latvijas Vēstnesis 19.05.1994. Nr. 59.13. Satversmes tiesas likums // Latvijas Vēstnesis 14.06.1996. Nr. 103.14. Valsts pārvaldes iekārtas likums // Latvijas Vēstnesis 21.06.2002. Nr. 94.15. Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likums // Latvijas

Vēstnesis 17.06.2005. Nr.96.16. Tiesībsarga likums // Latvijas Vēstnesis 25.04.2006. Nr. 65.17. 1950. gada 4. novembra Eiropas Cilvēktiesību un Pamatbrīvību aizsardzības

Konvencija // Latvijas Vēstnesis. 13.06.1997. Nr. 143/144.

Judikatūra 1. EK Tiesas spriedumi2. ECT spriedumi3. Latvijas Republikas Augstākās tiesas spriedumi4. Latvijas Republikas Satversmes tiesas spriedumi5. Latvijas Republikas tiesu spriedumi

Periodika 1. Publikācijas par valsts pārvaldes un komunikācijas jautājumiem žurnālā

„Likums un Tiesības”2. Publikācijas par valdības un komunikācijas ar sabiedrību jautājumiem žurnālā

„Jurista Vārds”3. Publikācijas par valdības un komunikācijas ar sabiedrību jautājumiem žurnālā

„Administratīvā un Kriminālā Justīcija”4. Publikācijas par valdības un komunikācijas ar sabiedrību jautājumiem žurnālā

„Law”5. Publikācijas par valdības un komunikācijas ar sabiedrību jautājumiem

„Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī”

Interneta resursi1. www.mk.gov.lv2. www.europa.eu3. NAISNepublicētie materiāli

1. Valsts pārvaldes iestāžu iekšējie normatīvie akti par valdības komunikāciju ar sabiedrību, dokumenti, kas paredzēti iekšējai (ierobežotai) lietošanai

2. Konferenču, semināru materiāli valdības un komunikācijas ar sabiedrību jautājumos

D.Hanovs J.Načisčionis

http://www.europa.eu/


Datums: 20.04.2009.

RISKA UN KRĪZES KOMUNIKĀCIJADoktora studiju programma “Komunikācijas vadība”

Izstrādāja PhD, prof. Jako Lehtonens, Biznesa augstskola Turība

Mērķis – to clarify the concepts connected to organizational risks and crises.Each theme will be illustrated with critical analyses of recent crisis processes.Uzdevumi – 1) to introduce tactics of crisis management; 2) to discuss the concepts of negative publicity and reputation management in a crisis process; 3) to make an overview of most recent theoretical approaches to crisis management and crisis communication.Obligātās prasības – trīs kārtējie pārbaudījumi, kuru formu un veidu nosaka mācībspēks.Apjoms – atbilst 2 kredītpunktiem (KP) jeb 80 akadēmiskajām stundām. Tās veido kontaktstundas (skaits noteikts studiju plānā) un doktorandu patstāvīgās studijas.Noslēguma pārbaudījums – eksāmens.


1. Clarifying the concepts. Theories of risks and risk management.2. What is risk communication. From risks to crises. Negative publicity as a risk.

Image, reputation and the concept of stakeholders.3. Recent trends in crisis management and crisis communication.4. Cultural differences as a risk in international / global marketing communication.


1. Communicating in a Crisis: Risk Communication Guidelines for Public Officials. U.S. Department of Health and Human Services, 2002.

2. Drottz-Sjöberg, Britt-Marie. Current trends in risk communication: Theory and practice. Directorate for Civil Defence and Emergency Planning Norway, 2003.

3. Paraskevas, Alexandros. Crisis management or crisis response system: A complexity science approach to organizational crises. Management Decision, 2006, 44, 7: 892-907.

4. Pollard, Davis; Hotho, Sabine. Crises, scenarios and the strategic management process. Management Decision, 2006, 44, 6: 721-736.

5. Sapriel, Caroline. Effective crisis management: Tools and best practice for the new millennium. Journal of Communication Management (2003), 7, 4: 348-355.

6. Smith, Denis. Business (not) as usual: Crisis management, service recovery and the vulnerability of organisations. Journal of Service Marketing, 2005, 19/5: 309-320.

7. Sutton, Steve G. Extended-enterprise system’s impact on enterprise risk management. Journal of Enterprise Information Management, 2006, 19, 1: 97-114.

8. Williams, Roger; Bertsch, Boudewijn. Quality and risk management: what are the key issues? The TQM Magazine, 2006, 18, 1: 67-86.

MŪSDIENU SOCIĀLIE PROCESIUN SABIEDRĪBAS VADĪBA

Doktora studiju programma “Komunikācijas vadība” Izstrādāja Dr. phil., asoc. prof. Jānis Broks, Biznesa augstskola Turība

Mērķis – veidot izpratni par mūsdienu sabiedrību, tās funkcionēšanas mehānismiem un nozīmīgākajām tendencēm, kā arī iespējām šos procesus vadīt. Nepieciešamās priekšzināšanas – vispārējā socioloģija, filosofija.Uzdevumi – 1) sniegt ieskatu modernās sabiedrības rašanās vēsturē; 2) sniegt zināšanas par mūsdienu sociālo procesu izpētes tradīcijām, galvenajām atziņām, kas gūtas šinī jomā; 3) veidot izpratni par aktuālākajiem sabiedrības attīstības jautājumiem un tendencēm; 4) veidot noturīgu interesi par globāliem sociālo pārmaiņu procesiem; 5) apgūt patstāvīgas sociāli filosofiskās analīzes iemaņas.Obligātās prasības – trīs kārtējie pārbaudījumi, kura formu un veidu nosaka mācībspēks.Apjoms – atbilst 2 kredītpunktiem (KP) jeb 80 akadēmiskām stundām. Tās veido kontaktstundas (skaits noteikts studiju plānā) un studentu patstāvīgās studijas. Noslēguma pārbaudījums – eksāmens.


7. Sociālie procesi, to vadīšanas un izpētes pieredze socioloģijā.8. Postmodernā sabiedrība un globalizācija. 9. Pasaules sociāli ekonomiskās attīstības tendences, to optimizācijas centieni.10. Kultūru mijiedarbība un kultūrpolitika mūsdienās.


1. Bauman Z. Globalization. The Human Consequences. - Blackwell Publishing Ltd., Oxford, 1998.

2. Bauman Z. Liquid Modernity. – Cambridge, 2000.3. Bauman Z. The Individualized Society. - Polity, 2001.4. Bodrijārs Ž. Simulakri un simulācija. - Omnia mea, Rīga, 2000.5. Brzezinski Z. The Grand Chessboard. - A Division of HarperCollinsPublischer, 1997. 6. Dahrendorf R. Pfade aus Utopia. - München, 1967.7. Dahrendorf R. Der Moderne soziale Konflikt. Essay zur Politik der Freiheit. - Dtv,

1994.8. Die Zukunft der Werte. Dialoge über das 21. Jahrhundert. – Suhrkamp, 2007.9. Fukuyama F. The end of History and the Last Man. – Free Press, 1992.10. Giddens A. Runaway World. How Globalisation is Reshaping our Lives. - Profile

Books Ltd., London, 1999.11. Gidenss E. Sabiedrības veidošanās. - Rīga, AGB, 1999.12. Habermas J. Ausgewählte politische Schriften. - Suhrkamp Verlag, Frankfurt am

Main, 1998.13. Habermas J. Der gespaltene Westen. – Suhrkamp Verlag Frankfurt am Main, 2004.14. Huntington S. P. The Clash of Civilizations and the Remaking of World Order. 1996.15. Kūle M. Eirodzīve. - Rīga, FSI, 2006.16. Luhmann N. Die Gesellschaft der Geselschaft. (I.3. Evolution) - Suhrkamp Verlag,

Frankfurt am Main, 1997. 17. Luhmann N. Die Realität der Massenmedien. - VS Verlag für Sozialwissenschaften,

Wiesbaden, 2004.18. Lukacs G. The End of the Twentieth Century and the End of the Modern Age. -

Ticknor & Fields, New York, 1993.19. Liotārs Ž. F. Postmodernais stāvoklis. Pārskats par zināšanām. - Rīga, 2008.20. Peccei A. The Human Quality. - Pergamon Press, Oxford, 1977.21. Rancière J. Aux bords du politique. - La Fabrique-Éditons, Paris, 1998.22. Ritzes G. Modern Sociological Theory. - McGraw-Hill, 2000.23. Rotčailds Dž. Etnopolitika: konceptuālās aprises. - AGB, Rīga, 1999.24. Smith A. D. Nationalism and Modernism. - Routledge, London and New York, 1998.25. Smits E. D. Nacionālā identitāte. - AGB, Rīga, 1997.26. Toffler A. The Third Wave. - Curtis Brown Ltd., 1980.27. Wallerstein I. The end of the World as we Know it. Social Science for the Twenty-

First Century. - University of Minnesota Press, Minneapolis, London. 2003.

KOMUNIKĀCIJAS ZINĀTNE UN ŽURNĀLISTIKADoktora studiju programma “Komunikācijas vadība”

Izstrādāja Dr. phil., asoc. prof. Ainārs Dimants, Biznesa augstskola Turība

Mērķis – sniegt padziļinātu ieskatu komunikācijas zinātnē kā interdisciplinārā sociālo un humanitāro zinātņu jomā, kura pēta sociālās komunikācijas procesu – cilvēku saziņu, saskarsmi un saprašanos – un tās priekšnosacījumus, ietvarnoteikumus, līdzekļus, formas, traucējumus un sekas.Uzdevumi – 1) noskaidrot komunikācijas zinātnes un tās priekšmetu – komunikācijas procesa un masu mediju – jēdzienus un to izpratnes attīstību; 2) iepazīties ar Latvijas mediju sistēmas funkcionētspējas analīzei nozīmīgām masu komunikācijas teorijām; 3) aplūkot komunikācijas zinātnes atziņas par mūsdienu žurnālistikas attīstības tendencēm un mediju darba neatkarības un kvalitātes nodrošināšanas iespējām. Obligātās prasības – divi kārtējie pārbaudījumi, kuru formu un veidu nosaka mācībspēks.Apjoms – atbilst 2 kredītpunktiem (KP) jeb 80 akadēmiskajām stundām. Tās veido kontaktstundas (skaits noteikts studiju plānā) un studentu patstāvīgās studijas. Noslēguma pārbaudījums – eksāmens.


1. Komunikācijas zinātnes rašanās un izaugsme. Komunikācijas process. Komunikācijas zinātnes apakšnozares.

2. Slēgtas un atvērtas masu mediju sistēmas un žurnālistikas funkcijas. Mediju sistēmas saiknes ar sociālo kultūras, politisko, ekonomisko un tiesisko sistēmu. Autoritārā, komunistiskā, liberālā un sabiedriskās atbildības mediju koncepcija.

3. Tehnoloģiskie un sociālie nosacījumi un tendences informācijas laikmeta žurnālistikā: informācijas vākšanā, atlasē, uzkrāšanā, pasniegšanā un

izplatīšanā. Avīžu nākotne interneta laikmetā. Žurnālu tirgus un žurnālu tipi. Elektronisko masu mediju attīstība Eiropas Savienības kontekstā.

4. Žurnālistikas kvalitāte un profesionālie standarti: jēdziens un infrastruktūra. Redakcijas mārketings un menedžments. Redakcionālā autonomija mediju uzņēmumā. Mediju politikas, reklāmas un sabiedrisko attiecību ietekme. Mediju ētika.


1. Bentele, Günter et al. (Hrsg.). Lexikon Kommunikations- und Medienwissenschaft. Wiesbaden: VS Verlag für Sozialwissenschaften, 2006.

2. Dimants, Ainārs. Latvijas masu mediju nākotne paplašinātajā Eiropā. No: Jundzis, Tālavs (red.): Latvija Eiropā: nākotnes vīzijas: Rakstu krājums. Rīga: LZA Baltijas stratēģisko pētījumu centrs, 2004, 295. - 312. lpp.

3. Dimants, Ainārs; Russ-Mols, Stefans. Žurnālistika: Mācību un rokasgrāmata. Rīga: Biznesa augstskola Turība, 2009.

4. Fink, Conrad C. Media Ethics. Boston et al.: Allyn & Bacon, 1995.5. Fink, Conrad C. Strategic Newspaper Management. Boston et al.: Allyn & Bacon, 1996.6. Fleming, Carole et al. An Introduction to Journalism. London: Sage Publications, 2006.7. Franklin, Bob et al. Key Concepts in Journalism Studies. London: Sage Publications,

2005.8. Giles, Robert H. Newsroom Management: A Guide to Theory & Praktice. Detroit MI:

Media Management Books, 1988.9. Glotz, Peter. Wer sind die Verlierer der Vernetzung?: Von der Industrie- zur

Informationsgesellschaft. In: Internationale Politik (2003), S. 1. - 8.10. Hallin, Daniel C.; Mancini, Paolo. Comparing Media Systems: Three Models of Media

and Politics. Cambridge et al.: Cambridge University Press, 2004.11. Hamm, Ingrid (Hrsg.). Verantwortung im freien Medienmarkt: Internationale

Perspektiven zur Wahrung professioneller Standards. Gütersloh: Verlag Bertelsmann Stiftung, 1996.

12. Kruks, Sergejs. Radiožurnālistika. Rīga: Valters un Rapa, 2005.13. Lavine, John M.; Wackman, Daniel B. Managing Media Organizations: Effective

Leadership for the Media. New York, 1988.14. McManus, John H. Market - Driven Journalism: Let the Citizen Beware. Thousand Oaks

et al., 1994. 15. McQuail, Denis. McQuail’s Mass Communication Theory. 5th Edition. London: Sage

Publications, 2005.16. McQuail, Denis. Media Perfomance: Mass Communication and the Public Interest.

London et al.: Sage Publications, 1992.17. Meckel, Miriam. Redaktionsmanagement: Ansätze aus Theorie und Praxis. Wiesbaden:

Westdeutscher Verlag, 1999.18. Noelle-Neumann, Elisabeth; Schulz, Winfried; Wilke, Jürgen. Publizistik.

Massenkommunikation. 4. Aufl. Frankfurt a. M.: Fischer Taschenbuch, 2002 (Fischer Lexikon 15495).

19. Ruß-Mohl, Stephan. Der I-Faktor: Qualitätssicherung im amerikanischen Journalismus – Modell für Europa? Osnabrück / Zürich, Edition Interfrom, 1994.

20. Ruß-Mohl, Stephan. Journalismus: Das Hand- und Lehrbuch. Frankfurt a.M.: F.A.Z.-Institut für Management-, Markt- und Medieninformationen, 2003 (Frankfurter Allgemeine Buch im F.A.Z. - Institut).

21. Schneider, Wolf; Raue, Paul-Josef. Das neue Handbuch des Journalismus. Reinbek b. Hamburg: Rowohlt Taschenbuch Verlag, 2003 (Sachbuch 61569).

22. Sjurts, Insa (Hrsg.). Lexikon Medienwirtschaft. Wiesbaden: Gabler, 2004.23. Thomaß, Barbara; Tzankoff, Michaela (Hrsg.). Medien und Transformation in

Osteuropa. Wiesbaden: Westdeutscher Verlag, 2001.24. Veinberga, Sandra. Masmediji: Prese, radio un televīzija. Rīga: Zvaigzne ABC, [bez

gada].25. Weischenberg, Siegfried. Journalistik: Theorie und Praxis aktueller

Medienkommunikation. Band 1: Mediensysteme, Medienethik, Medieninstitutionen. Opladen: Westdeutscher Verlag, 1992.

26. Weischenberg, Siegfried. Journalistik: Theorie und Praxis aktueller Medienkommunikation. Bd. 2: Medientechnik, Medienfunktionen, Medienakteure. Wiesbaden: Westdeutscher Verlag, 1995.

27. Zasurskij, J. N. Iskušenije svobodoj: Rossijskaja žurnalistika: 1990 - 2004. Moskva: Izdatel’stvo Moskovskogo universiteta, 2004.

28. Zasurskij, Ivan. Rekonstrukcija Rossii: Mass-media i politika v 90-e gody. Moskva: Izdatel’stvo MGU, 2001.

SABIEDRISKO ATTIECĪBU UN ŽURNĀLISTIKAS INTERAKCIJAS EKONOMISKĀ ANALĪZE

Doktora studiju programma “Komunikācijas vadība” Izstrādāja Dr. rer. soc., prof. Stefans Russ-Mols, Biznesa augstskola Turība

Mērķis – though the course is basically devoted to a new theoretical approach to communications research, looking at PR and journalism through the “microscope” of an economist is also of high practical value: it should help professionals of PR and journalism to understand better their own and their counterpart’s actions and decisions.Journalism and PR are both professionalizing, but – at least in the advanced Western societies – PR is professionalizing at a more rapid pace. The relationship between PR and journalism has been continuously of interest for mass communication researchers, but the paradigms and the research results are differing considerably. The course will provide a general overview on how research has been developing in the field, striving “determination theory”, “intereffication theory” and other approaches. Uzdevumi – ultimately, rational choice theory (= institutional economics), and thus a model of information-attention-markets, will be presented as a research approach which provides new insights into the analysis of the interactions between journalism and PR – discussing, among others, such concepts as externalities and free riding, “principal-agent-theory”, the “tyranny of small decisions”, the “tragedy of the commons”, “markets for lemons”, as well as potential shifts between PR and advertising and their impact on journalism. Obligātās prasības – trīs kārtējie pārbaudījumi, kuru formu un veidu nosaka mācībspēks.Apjoms – atbilst 2 kredītpunktiem (KP) jeb 80 akadēmiskajām stundām. Tās veido kontaktstundas (skaits noteikts studiju plānā) un doktorandu patstāvīgās studijas.Noslēguma pārbaudījums – eksāmens.


1. Professionalizing of PR and journalism.2. Relationship between PR and journalism: general overview of communications

research.3. Institutional economics for the analysis of interactions between PR and

journalism.4. Shifts between PR and advertising and their impact on journalism.


1. Becker, Gary S. An Economic Approach to Human Behavior. Chicago: University of Chicago Press, 1977.

2. Curtin, Patricia A. Reevaluating Public Relations Information Subsidies: Market-Driven Journalism and Agenda-Building Theory and Practice. Journal of Public Relations Research, 1999, 11 (1): 53-90.

3. Davenport, Thomas H., Beck, John C. The Attention Economy: Understanding the New Currency of Business. Boston: Harvard Business School Press, 2001.

4. Downs, Anthony. Up and down with ecology – the “issue-attention cycle”. Public, 1972.

5. Fengler, Susanne, Russ-Mohl, Stephan. Der Journalist als Homo oeconomicus. Konstanz: UVK, 2005.

6. Franck, Georg. Ökonomie der Aufmerksamkeit: Ein Entwurf. München, Wien: Edition Hanser, 1998.

7. Frey, Bruno S. Ökonomie ist Sozialwissenschaft: Die Anwendung der Ökonomie auf neue Gebiete. München: Verlag Franz Vahlen, 1990.

8. Gandy, Oscar H. Beyond Agenda Setting: Information Subsidies and Public Policies. Norwood, NJ: Ablex, 1982.

9. Hamilton, James T. All The News That’s Fit to Sell: How the Market Transforms Information Into News. Princeton, New Jersey: Princeton University Press, 2004.

10. Merkel, Bernd, Russ-Mohl, Stephan, Zavaritt, Giovanni (eds.). A Complicated, Antagonistic & Symbiotic Affair: Journalism, Public Relations and their Struggle for Public Attention. Bellinzona: Casa Grande, 2007 (forthcoming).

11. Mullainathan, Sendhil, Shleifer, Andrei. The Market for News. Working Paper, MIT/Harvard University, 2003 (http://www.stanford.edu/~wacziarg/mediaworkshop.html).

12. Ries, Al, Ries, Laura. The Fall of Advertising & the Rise of PR, New York: Harper Collins, 2002.

13. Russ-Mohl, Stephan. The Economics of Journalism and the Challenge to Improve Journalism Quality. Studies in Communication Science, 2007 (forthcoming).

14. Russ-Mohl, Stephan. Voodoo-Zauber, Prinzipale und Agenten: Zur Interaktion von Journalismus und PR – Eine ökonomische Analyse. PR-Magazin, November 2006: 55-62.

15. www.ejo.ch

http://www.ejo.ch/

http://www.stanford.edu/~wacziarg/mediaworkshop.html

SIA “BIZNESA AUGSTSKOLA TURĪBA”

STUDIJU KURSA PROGRAMMAKomerctiesības un komunikācijas tiesības

doktora studiju programmā „Komunikācijas vadība”

Studiju kursa kodsApstiprinājuma datumsZinātnes nozare

KOM105829.04.2009.Komunikācijas

Studiju kursa nosaukums Komerctiesības un komunikācijas tiesības

Kredītpunkti 2Kopējais stundu skaits 80Patstāvīgās studijas 72Lekciju stundu skaits 6Semināru, praktisko vai laboratorijas darbu stundu skaits

2

Priekšzināšanas tiesību teorija, vispārīgā valsts zinātne,

konstitucionālās tiesības, administratīvās tiesības, administratīvā procesa tiesības

STUDIJU KURSA AUTORS(-I):Vārds Uzvārds Grāds, amats

Jānis Načisčionis Dr. iur., prof.

STUDIJU KURSA MĒRĶIS: radīt iespējas un palīdzēt iepazīt komerctiesību un komunikācijas tiesību kategoriju un tiesību institūtu problēmjautājumus, to savstarpējo nosacītību un mijiedarbību; veidot demokrātiskus uzskatus un mūsdienu tiesisko apziņu.

STUDIJU KURSA UZDEVUMI (REZULTĀTI):iepazīstināt studējošos ar komerctiesību un komunikācijas tiesību doktrīnām, principiem un tiesību aktiem, to nozīmi valsts un indivīda rīcībā; sekmēt studējošos izzināt komerctiesības un komunikācijas tiesības, to iztulkošanu un praktisko realizāciju. Zināšanas: iespējas, veicot pētniecisko darbu, izzināt komerctiesību un komunikācijas tiesību aktualitātes, doktrīnu par komerctiesību un komunikācijas tiesību pamatjēdzieniem attīstību un to nozīmi sabiedrībā, regulējot sabiedriskās attiecības.Prasmes: iespējas apgūt iemaņas un prasmes identificēt problēmjautājumus, izzināt to risināšanas iespējas, apgūt kompetences par sociāli ekonomisko attiecību ietekmi uz komerctiesību un komunikācijas tiesību jaunradi un tiesību iedarbību uz sabiedrisko attiecību nokārtojumu, iespējas apgūt kompetences, kas nepieciešamas akadēmiskajā darbā, iespējas apgūt iemaņas patstāvīgam zinātniski pētnieciskam darbam.Attieksmes: paaugstinās komunikācijas vadības zinātnes speciālista vispārējo kultūras līmeni, dos pamatus turpmākam patstāvīgam zinātniskam darbam.

PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI:Studenta patstāvīgas studijas, darbs komandā, tests, kas ir kārtējais pārbaudījums, kura pozitīvs vērtējums ir pamats kārtot eksāmenuEksāmens kārtojams rakstveidā

STUDIJU METODES: lekcijas, seminārs, līdzdalība darbā komandā, prezentējot patstāvīgās studijās apgūto, PowerPoint prezentācijas

KURSA METODISKAIS NODROŠINĀJUMS: PowerPoint prezentācijas, izdales materiāli BATIS sistēmā, materiāli patstāvīgām studijām (publikācijas grāmatas u.c.)

Kursa tehniskais nodrošinājums: dators, multimediju projektors, interaktīvā tāfele

KONTROLES FORMAS: izpildītā kārtējā pārbaudījumu izvērtēšana

MĀCĪBU VALODA: latviešu

STUDIJU KURSA PLĀNS:

Nr. p. k.

TēmaParedzētais apjoms

stundās1. Komerctiesību un komunikācijas tiesību ģenēze. 12. Komerctiesību un komunikācijas tiesību avotu

sistēma. 1

3. Komerctiesību un komunikācijas tiesību tiesiskās attiecības.

1

4. Komerctiesību un komunikācijas tiesību subjekti – privāto tiesību un publisko tiesību subjekti, to tiesībsubjektivitāte.

1

5. Komerctiesību un komunikācijas tiesību subjektu atbildība.

1

6. Komerctiesību un komunikācijas tiesību subjektu dibināšanas, pārveidošanas, likvidācijas un darbības tiesiskais regulējums.Komerctiesību un komunikācijas tiesību subjektu juridiskā atbildība, tās piemērošanas kārtība.

2 S

STUDIJU KURSA SATURS:1.temats. K omerctiesību un komunikācijas tiesību ģenēze. Tiesību iedalījums: privātās un publiskās tiesības. Doktrīnas par tiesību iedalījumu, to attīstība. Publisko un privāto tiesību iedalījuma un šo tiesību mijiedarbības problēmas. Komerctiesību un komunikācijas tiesību vieta un loma tiesību sistēmā. Komerctiesību tiesību sistēma. Komerctiesību tiesību aktu sistēma, tās saikne ar komerctiesību tiesību zinātni. Komerctiesību tiesību zinātnes attīstība. Komunikācijas tiesību sistēma. Komunikācijas tiesību aktu sistēma, tās saikne ar komunikācijas tiesību zinātni. Komunikācijas tiesību zinātnes attīstība. 2.temats. K omerctiesību un komunikācijas tiesību avotu sistēma. Komerctiesību un komunikācijas tiesību avoti.Komerctiesību un komunikācijas tiesību principi, to saikne ar starptautiskajiem, ES tiesību principiem. Komerctiesību un komunikācijas tiesību normas (normatīvie akti), to saikne ar starptautiskajiem tiesību aktiem, ES tiesību aktiem. Judikatūra, tās saikne ar ES judikatūru. Komerctiesību un komunikācijas tiesību avoti – sabiedrisko attiecību regulatori.

3.temats. K omerctiesību un komunikācijas tiesību tiesiskās attiecības.

Komerctiesību un komunikācijas tiesību attiecības jēdziens.Komerctiesību un komunikācijas tiesību attiecību struktūra. Komerctiesību un komunikācijas tiesību vertikālās attiecības.Komerctiesību un komunikācijas tiesību horizontālās attiecības.Komerctiesību un komunikācijas tiesību diagonālās attiecības.

4.temats. K omerctiesību un k omunikācijas tiesību subjekti – privāto tiesību un publisko tiesību subjekti, to tiesībsubjektivitāte.Komerctiesību un komunikācijas tiesību subjekta jēdziens. Tiesībsubjektivitāte. Tiesībspēja. Rīcībspēja. Tiesiskā spēja.Komerctiesību un komunikācijas tiesību subjekta struktūra.Komerctiesību un komunikācijas tiesību subjekta kompetence.

5.temats. K omerctiesību un k omunikācijas tiesību subjektu atbildība. Komerctiesību un komunikācijas tiesību subjektu civiltiesiskā atbildība, tās piemērošanas kārtība. Komerctiesību un komunikācijas tiesību subjektu administratīvā atbildība. Administratīvais pārkāpums, tā sastāvs. Nevainīguma prezumpcija administratīvā pārkāpuma gadījumā. Administratīvās atbildības norobežošana no kriminālatbildības, problēmas. Komerctiesību un komunikācijas tiesību subjektu kriminālatbildība, tās piemērošana.

LITERATŪRAPamatliteratūra1. Autoru kolektīvs U. Ķiņa juridiskā redakcijā. Informācijas un komunikāciju

tiesības. 1., 2. sēj. Rīga: Biznesa augstskola Turība, 2002.2. J. Endziņš, J. Paiders. Komerclikums: Kas šobrīd būtu jāzin SIA un AS

vadītājam. Rīga: Diena-Bonnier SIA, 2002.3. M. Grudulis. Ievads autortiesībās. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2006, 253 lpp. 4. V. Koraha. Ievads Eiropas Kopienas konkurences tiesībās un praksē. Rīga:

Tiesu namu aģentūra, 2002.5. K. Torgāns. Civiltiesību, komerctiesību un civilprocesa aktualitātes. Raksti

1999.–2008. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2009. 670 lpp.6. S. Veinberga. Masmediji: prese, radio un televīzija. Rīga: Zvaigzne ABC,

2005, 358 lpp.

Papildliterūra1. U. Ķinis. Noziedzīgi nodarījumi datortīklos (kibernoziegumi). Rīga: Tiesu

namu aģentūra, 2000.2. U. Krastiņš, V. Liholaja, A. Niedre. Krimināltiesības. Rīga: Tiesu namu

aģentūra, 1999.3. E. Meļķīsis. Iztulkošanas metodes. Meļķisis E. Juridiskās metodes pamati: 11

soļi tiesību normu piemērošanā. Rīga: BO SIA Ratio iuris, 2003.4. A. Strupišs. Komerclikuma komentāri. A daļa: Komercdarbības vispārīgie

noteikumi (1.–73. panti). Rīga: A. Strupiša juridiskais birojs, 2003.5. A. Strupišs. Komerclikuma komentāri. B daļa: Komersanti: XI sadaļa.

Kapitālsabiedrības (134.–184. panti). Rīga: A. Strupiša juridiskais birojs, 2003.

6. Michael Joachim Bonell (ed.). The UNIDROIT Principles in Practice: Caselaw and Bibliography on the Principles of Commercial Contracts. Ardsley, New York: Transnational Publishers, Inc., 2002. 702 p.

7. Carla Tavares Da Costa; Aleksandra de Meester Bilreiro. The European Company Statute. The Hague / London / New York: Kluwer Law International, 2003. 267 p.

8. Administration and You: A Handbook: Principles of Administrative Law Concerning the Relations Between Administrative Authorities and Private Persons. Strasbourg: Council of Europe, 1996. 536 p.

9. Ronald Dworkin. A Matter of Principle. Oxford: Clarendon Press. 1996.10. Roger LeRoy Miller; Gaylord A. Jentz. Fundamentals of Business Law. 6th ed.

Thomson South-Western, 2005. 864 p.11. Norbert Reich. Critical Comments on the Commission Communication “On

European Contract Law”. S. Grundmann; J. Stuyck (eds.). An Academic Green

Paper on European Contract Law. Kluwer Law International, 2002.

Tiesību akti1. Latvijas Republikas Satversme // Latvijas Vēstnesis 01.07.1993. Nr. 43 2. Autortiesību likums // Latvijas Vēstnesis 148/150 27.04.2000.3. Fizisko personu datu aizsardzības likuma 29. pants // Latvijas Vēstnesis

06.04.2000. Nr. 1234. Iesniegumu likums // Latvijas Vēstnesis 11.10.2007. Nr. 1645. Informācijas atklātības likums // Latvijas Republikas Saeimas un Ministru

Kabineta Ziņotājs, 1998, Nr. 246. Komerclikums // Latvijas Vēstnesis 04.05.2000. Nr. 158/1607. Korupcijas novēršanas likums // Latvijas Vēstnesis 11.10.1995. Nr. 1568. Konkurences likums // Latvijas Vēstnesis 23.10.2001. Nr. 1519. Krimināllikums // Latvijas Vēstnesis 08.07.1998. Nr. 199/20010. Kriminālprocesa likums // Latvijas Vēstnesis 11.05.2005. Nr. 7411. Latvijas administratīvo pārkāpumu kodekss // Ziņotājs 20.12.1984. Nr. 5112. Par tabakas izstrādājumu, realizācijas un reklāmas ierobežošanu // Latvijas

Vēstnesis 07.01.1997. Nr. 313. Patērētāju tiesību aizsardzības likums // Latvijas Vēstnesis 01.04.1999. Nr.

104/10514. Radio un televīzijas likums // Latvijas Vēstnesis 08.09.1995. Nr. 13715. Reklāmas likums // Latvijas Vēstnesis 10.01.2000. Nr. 716. 1950. gada 4. novembra Eiropas Cilvēktiesību un Pamatbrīvību aizsardzības

Konvencija // Latvijas Vēstnesis 13.06.1997. Nr. 143/144

Judikatūra 1. EK Tiesas spriedumi2. ECT spriedumi3. Latvijas Republikas Augstākās tiesas spriedumi4. Latvijas Republikas Satversmes tiesas spriedumi5. Latvijas Republikas tiesu spriedumi

Periodika 1. Publikācijas par komerctiesību un komunikācijas tiesību jautājumiem žurnālā

„Likums un Tiesības”2. Publikācijas par komerctiesību un komunikācijas tiesību jautājumiem žurnālā

„Jurista Vārds”3. Publikācijas par komerctiesību un komunikācijas tiesību jautājumiem žurnālā „

Administratīvā un Kriminālā Justīcija”4. Publikācijas par komerctiesību un komunikācijas tiesību jautājumiem žurnālā

„Law ”5. Publikācijas par komerctiesību un komunikācijas tiesību jautājumiem “Eiropas

Savienības Oficiālajā Vēstnesī”6. “European Business Review”

Interneta resursi1. www.mk.gov.lv2. www.europa.eu3. NAIS

http://www.europa.eu/


http://www.kluwerlawonline.com/toc.php?area=Journals&mode=bypub&level=4&values=Journals~~European+Business+Law+Review

4. http://www.esia.gov.lv/lv/biblioteka/periodiskie_izdevumi/

Nepublicētie materiāli

1. Valsts pārvaldes iestāžu iekšējie komerctiesību un komunikācijas tiesību normatīvie akti, dokumenti, kas paredzēti iekšējai (ierobežotai) lietošanai

2. Konferenču, semināru materiāli komerctiesību un komunikācijas tiesību jautājumos

Datums: 20.04.2009. J.Načisčionis

STARPTAUTISKĀ POLITIKA UN KOMUNIKĀCIJADoktora studiju programma “Komunikācijas vadība”

Izstrādāja Dr. hist., asoc. prof. Valdis Blūzma, Biznesa augstskola Turība,Dr. hist., asoc. prof. Guntis Zemītis, Biznesa augstskola Turība

Kursa mērķis – sniegt padziļinātas zināšanas par starptautiskās politikas būtību, teorijām, attīstības tendencēm, sniegt izpratni par komunikācijas instrumentiem starptautiskās politikas jomā, noskaidrot starptautiskās komunikācijas un informācijas tiesību pamatprincipus, Latvijas vietu starptautisko politisko attiecību un komunikācijas sistēmā.Nepieciešamās priekšzināšanas – Ievads politikā, Politikas zinātne.Uzdevumi – 1) iegūt zināšanas, kā orientēties starptautisko publisko tiesību avotos; 2) noskaidrot starptautisko publisko tiesību principus; 3) iepazīties ar tiesiskajiem pamatiem, uz kuriem tiek veidotas starpvalstu attiecības.Obligātās prasības – divi kārtējie pārbaudījumi, kuru veidu un formu nosaka mācībspēks.Apjoms – atbilst 2 kredītpunktiem (KP) jeb 80 akadēmiskajām stundām. Tās veido kontaktstundas (skaits noteikts studiju plānā) un studentu patstāvīgās studijas.Noslēguma pārbaudījums – eksāmens.


1. Starptautiskās politikas un komunikācijas galvenās teorijas un vēsturiskā evolūcija. Mūsdienu starptautisko attiecību attīstības tendences un to iespaids uz starptautisko politiku un komunikāciju.

2. Starptautiskās komunikācijas un informācijas tiesību pamatprincipi. Starptautisko organizāciju loma starptautiskās politiskās komunikācijas īstenošanā. ANO struktūra, mērķi un uzdevumi, galvenie darbības virzieni starptautiskās komunikācijas jomā. UNESCO loma jaunās informācijas kārtības nodrošināšanā. Eiropas integrācijas procesu iespaids uz starptautisko politiku un komunikāciju.

3. Diplomātija kā starptautiskās politiskās komunikācijas realizācijas instruments. Starptautiskie politiskie konflikti un to regulēšana. Latvijas vieta starptautisko politisko attiecību sistēmā un starptautiskajā komunikācijā.

4. Masu mediju loma starptautiskajā politiskajā komunikācijā.


1. Baylis J., Smith S. (eds.). The Globalization of World Politics: An Introduction to International Relations. Oxford University Press, 2004.

2. Brown C. Understanding International Relations. Palgrave Macmillan, 2001.3. Fredrick H.-H. Global Communication & International Relations. Belmont, 1993. 4. Hill C. The Changing Politics of Foreign Policy. Palgrave Macmillan, 2002.5. Jackson R., Sorensen G. Introduction to International Relations: Theories and

Approaches. Oxford University Press, 2003.6. Kisindžers H. Diplomātija. Rīga: Jumava, 2001.7. Mowlana H. Global Information and World Communication: New Frontiers in

International Relations. 2nd ed. London, Thousand Oaks, New Delhi, 1997. 8. Norris P. A Virtuous Circle: Political Communications in Postindustrial Societies.

Cambridge University Press, 2000.9. Stevenson R.-L. Global Communication in the Twenty-first Century. New York,

London, 1994.10. Taylor P. Global Communications, International Affairs and the Media since 1945.

Routledge, an imprint of Taylor & Francis Books, 1997.11. Tehranian M. Global Communication and World Politics: Domination, Development,

and Discourse. London: Boulder, 199912. Theories of International Relations. Palgrave Macmillan, 2005.13. Webber M., Smith M. Foreign Policy in a Transformed World. Longman, 2002.14. Введение в теорию международных отношений. Москва: Изд. МГУ,

2001.15. Ваисс М. Международные отношения после 1945 года. Москва: Городец,

2005.16. Кокошин А., Богатуров С. Мировая политика: теория, методология,

прикладной анализ. Москва: КомКнига, 2005.17. Ланцов С. Мировая политика и международные отношения. Конспект

лекций. Москва: Изд. Михайлова В.А., 2000.18. Международные отношения: теории, конфликты, организации. Под ред.

Цыганкова П.А. Москва: Альфа-М, 2004.19. Современные международные отношения и мировая политика. 2-е изд. Под

ред. Торкунова А.В. Москва: Просвещение, 2006.20. Теория международных отношений: Хрестоматия. Сост. Цыганков П.А.

Москва:Гардарика, 2002.21. Садохин А.П. Введение в теорию межкультурной коммуникации. Москва:

Высшая школа, 200522. Хантингтон С. Столкновение цивилизаций. Москва: Издателство АСТ, 2003. 23. Хелд Д., Гольдблатт Д., Макгрю Э., Перратон Дж. Глобальные

трансформации: Политика, экономика и культура. Москва: Праксис, 2004.

REKLĀMAS UN BRENDU VADĪBADoktora studiju programma “Komunikācijas vadība”

Izstrādāja Dr. art., asoc. prof. Deniss Hanovs, Rīgas Stradiņa universitāte

Mērķis – nodrošināt padziļinātu kompetenci reklāmas un brendu (zīmolu) administrēšanā: tapšanā, laišanā apritē (launching a brand) un menedžēšanā. Kurss apvieno teorētiskās zināšanas ar pazīstamu brendu administrēšanas analīzi (case study).Nepieciešamas priekšzināšanas – pamatzināšanas mārketingā un komunikācijas teorijās, kā arī vispārējas zināšanas kultūrā, psiholoģijā un mākslā, reklāmas tapšanas pamatos, globalizācijas un patērētāju sabiedrības teorijās un to kritikas tradīcijā. Uzdevumi – 1) sniegt zināšanas par reklāmas un brendu tapšanas vēsturi, jēdziena nozīmi, tā interpretācijām, reklāmas un brendu fenomena kritiku un apoloģētiku, skaidrot antiglobālisma un neolioberālisma brendu interpretāciju; 2) sniegt detalizētu priekšstatu par brenda vadības komponentiem – brenda identitāti un pozicionēšanu, brenda vadības principiem: brenda globalizāciju un glokalizāciju, kā arī reklāmas un brenda komponentiem: logo, brenda identitāti un pozicionēšanu, brenda mārketinga psiholoģiskiem, estētiskiem un mākslas aspektiem, sociālo stratifikāciju un brenda izplatīšanas aspektiem: vēstījuma tapšanu, provokāciju, ironiju, nostalģiju, kā arī citu sociālo kultūras aspektu pielietošanu (dzimte, etniskā, nacionālā identitāte); 3) sniegt konkrētus piemērus (case study) par reklāmas vadības stratēģijām.

Obligātās prasības – trīs kārtējie pārbaudījumi, kura formu un veidu nosaka mācībspēks.Apjoms – atbilst 2 kredītpunktiem (KP) jeb 80 akadēmiskām stundām. Tās veido kontaktstundas (skaits noteikts studiju plānā) un studentu patstāvīgās studijas. Noslēguma pārbaudījums – eksāmens.


1. Reklāmas un brenda vēsture, jēdziena attīstība. Reklāmas attīstības aktuālās problēmas un tēmas diskursā par reklāmas un brendu fenomenu. Globalizācija un antiglobālisms – reklāmas un brendu veidošanas un izmantošanas sociāli ekonomiskais konteksts. Reklāma, brendi un korporatīva sociālā atbildība: neoliberālisma diskurss par brendiem, Naomija Kleina un Mišels Ševaljē.

2. Reklāma – patērētāju sabiedrības attīstības faktors. Reklāmas attīstības estētiskās pretrunas un masu kultūras fenomens. Pretestība reklāmas saturam – reklāmas uztveres sociālie kultūras aspekti. Reklāma un glokalizācijas fenomens. Reklāma un subkultūras urbanizētā vidē – sociāli atstumtas grupas kā reklāmas objekti un naratīvu avoti. Sociālās reklāmas kampaņas veidošanas sastāvdaļas un efektivitātes novērtēšana.

3. Brenda tapšana. Vēstījuma uzbūve, komponenti, avoti, tēmas. Mīts brendu veidošanā: Aldaris, Bordeaux, Marlboro. Stils, reģionālās atšķirības, mākslas, audioelementu un estētikas izmantošana. Krāsa. Baroks, klasicisms, nacionālais romantisms: Versace, Hermes, Burberry.

4. Brenda dzīves cikls: dzimšana, „pilngadība”, novecošanās un reģenerācija. Brendu izmantošanas cikli. Brendu krīze. Brenda ekspansija un brendu multikomplekti (brand portfolio). Brenda globalizācija un glokalizācija; Brenda ilgtspējas nodrošināšana.


1. Klein N. No Logo. Oxford Press, 2001.2. Chevalier M., Mazzalovo G. Pro Logo: Brands as a Factor of Progress. Macmillan,

2004.3. Schmitt B., Simonson A. Marketing Aesthetics: The Strategic Management of

Brands, Identity and Image. Free Press, 1997.4. Holt D. How Brands Become Icons: The Principles of Cultural Branding. Harvard

University, 2004.5. Kapferer J.-N. The New Strategic Brand Management. Kogan, 2004.6. Atkin D. The Culting Brands: Turn Your Customers into True Believers. Portfolio,

2004.7. Simmons J., Cliffon R. Brands and Branding. The Economist, 2003.8. Рожков И., Кисмерешкин В. От брендинга к брендбилдингу. Москва, 2004.

SIA "BIZNESA AUGSTSKOLA TURĪBA"

DOKTORA DIPLOMSDOKTORA DIPLOMS

7.6.

7.7. SĒRIJA D7.8. nR.<0000>

Ar <augstskolas nosaukums (ģenetīvā)><promocijas> padomes

2010.gada 01.jūnija lēmumu Nr.1

Jānis Bērziņš

personas kods 123456-12345

ieguviskomunikācijas zinātnes

doktora zinātnisko grādukomunikācijas teorijā

Dr.sc.soc.

Par promocijas darbu“Latvijas kino komunikatīvo funkciju transformācija”

Z.v.

Rektors A. Kiščenko

Promocijas padomespriekšsēdētājs J.Bērziņš

Rīgā200__.gada __.________________

Reģistrācijas Nr.__

SIA “Biznesa augstskola Turība”Graudu ielā 68, Rīgā, LV-1058

Diploma pielikums (PD C, Nr.1000)

Diploma pielikums atbilst Eiropas Komisijas, Eiropas Padomes un Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO/CEPES) izveidotajam paraugam. Pielikums sagatavots, lai sniegtu objektīvu informāciju un nodrošinātu kvalifikāciju apliecinošu dokumentu (piemēram, diplomu, sertifikātu) akadēmisku un profesionālu atzīšanu. Diploma pielikumā ir iekļautas ziņas par diplomā minētās personas sekmīgi pabeigto studiju būtību, līmeni, kontekstu, saturu un statusu. Tajā neiekļauj norādes par kvalifikācijas novērtējumu un līdzvērtību, kā arī ieteikumus tās atzīšanai. Informāciju sniedz visās astoņās sadaļās. Ja kādā sadaļā informāciju nesniedz, norāda iemeslu.

1. ZIŅAS PAR KVALIFIKĀCIJAS IEGUVĒJU1.1. Uzvārds: Bērziņš1.2. Vārds: Jānis1.3. Dzimšanas datums (diena/mēnesis/gads): 01/01/19891.4. Studenta identifikācijas numurs vai personas kods 010189-11223

2. ZIŅAS PAR KVALIFIKĀCIJU2.1. Kvalifikācijas nosaukums un piešķirtais tituls: doktora diploms, piešķirtā kvalifikācija

“Sociālo zinātņu doktors komunikācijas zinātnē” (51321)2.2. Galvenā studiju joma kvalifikācijas iegūšanai: komunikācijas zinātne2.3. Kvalifikācijas piešķīrējas institūcijas nosaukums un statuss: SIA “Biznesa augstskola

Turība” – profesionālā augstskola. SIA “Biznesa augstskola Turība” ir privāta valsts atzīta izglītības iestāde. SIA “Biznesa augstskolai Turība” ir tiesības īstenot akreditētās studiju programmas un izsniegt valstiski atzītus diplomus par augstākās izglītības iegūšanu (Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas 1997.gada 8.maija akreditācijas lapa Nr.002), kā arī tiesības īstenot licencēto doktora studiju programmu “Komunikācijas vadība” (Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas 2007.gada 5.jūnija licence Nr.04036-27).

2.4. Studijas administrējošās iestādes nosaukums un statuss (ja atšķiras no šī pielikuma 2.3.apakšpunktā minētā nosaukuma un statusa): skatīt 2.3.apakšpunktu

2.5. Mācību valoda un eksaminācijas valoda (valodas): latviešu, angļu

3. ZIŅAS PAR KVALIFIKĀCIJAS LĪMENI3.1. Kvalifikācijas līmenis: doktora zinātniskais grāds, Starptautiskās izglītības programmu

klasifikācijas (ISCED) un Latvijas Republikas Izglītības klasifikācijas augstākais līmenis3.2. Oficiālais programmas ilgums, programmas apguves sākuma un beigu datums: 3,6

gadi, 142 Latvijas kredītpunkti, 216 ECTS kredītpunkti3.3. Uzņemšanas prasība: akadēmiskais vai profesionālais maģistra grāds humanitārajās vai

sociālajās zinātnēs

4. ZIŅAS PAR STUDIJU SATURU UN REZULTĀTIEM4.1. Studiju veids: pilna laika studijas4.2. Programmas prasības: sekmīgi apgūt visus studiju programmā ietvertos obligātos un brīvās

izvēles studiju kursus, iegūstot ne mazāk kā 144 kredītpunktus, ieskaitot 80 kredītpunktus par promocijas darba izstrādi, nokārtot divus promocijas eksāmenus (specializācijā un svešvalodā) un sekmīgi aizstāvēt promocijas darbu.

4.3. Programmas sastāvdaļas (piemēram, kursi vai vienības) un personas iegūtais novērtējums/atzīmes/kredītpunkti (ja šī informācija ir pieejama oficiālajā atzīmju izrakstā):

Programmas saturs ietverts studiju programmas struktūras pamatdaļās: - studiju kursi; - promocijas darbs

Programmas saturu veido: obligātie studiju kursi (136 kredītpunkti, no kuriem 80 kredītpunkti jāiegūst par promocijas darbu), tai skaitā zinātniskās darbības metodoloģija un pētījumu metodes un augstskolu pedagoģija un vadība (8 kredītpunkti); doktorantu teorētiskais seminārs un individuālais zinātniski pētnieciskais darbs (10 kredītpunkti); līdzdalība bakalaura un maģistra studiju programmu realizācijā (12 kredītpunkti); nozares teorētiskie pamatkursi (10 kredītpunkti); komunikācijas vadības studiju kursi (14 kredītpunkti); svešvaloda (2 kredītpunkti); brīvās izvēles studiju kursi (8 kredītpunkti).Studiju vērtējums

Bloki Studiju kurss Kredītpunkti Pārbaudījuma veids Vērtējums

Latvijas ECTSA daļa Augstskolu pedagoģija un vadība 2.0 3.0 eksāmens6 (gandrīz labi)A daļa Stratēģisko jautājumu menedžments un

komunikācijas vadības modeļi 4.0 6.0 eksāmens7 (labi)

A daļa Zinātniskās darbības metodoloģija un pētījumu metodes 6.0 9.0 eksāmens7 (labi)

A daļaSvešvaloda 2.0 3.0 promocijas

eksāmens8 (ļoti labi)

A daļa Doktorantu teorētiskais seminārs un individuālais zinātniski pētnieciskais darbs 10.0 15.0 ieskaiteieskaitīts

A daļa Līdzdalība baklaura un maģistra studiju programmu realizācijā 12.0 18.0 ieskaiteieskaitīts

A daļaMūsdienu komunikācijas teorijas 4.0 6.0 promocijas

eksāmens8 (ļoti labi)

A daļa Integrētā mārketinga komunikācija 2.0 3.0 eksāmens8 (ļoti labi)A daļa Zināšanu un inovāciju menedžments 2.0 3.0 eksāmens8 (ļoti labi)A daļa Biznesa komunikācijas kultūras 4.0 6.0 eksāmens8 (ļoti labi)A daļa Vadības un komunikācijas psiholoģija 4.0 6.0 eksāmens6 (gandrīz labi)A daļa Valsts pārvalde un valdības komunikācija 4.0 6.0 eksāmens7 (labi)C daļa Riska un krīzes komunikācija 2.0 3.0 eksāmens8 (ļoti labi)C daļa Sabiedrisko attiecību un žurnālistikas interakcijas

ekonomiskā analīze 2.0 3.0 eksāmens6 (gandrīz labi)

C daļa Komerctiesības un komunikācijas tiesības 2.0 3.0 eksāmens7 (labi)C daļa Reklāmas un brendu vadība 2.0 3.0 eksāmens6 (gandrīz labi)Gala pārbaudījums Promocijas darbs 80.0 120.0 ieskaite,

aizstāvēšanaiegūts doktora grāds

Promocijas darba tēma: Latvijas kino komunikatīvo funkciju transformācija

4.4. Atzīmju sistēma un atzīmju sadalījums starp doktora studiju programmas “Komunikācijas vadība” 2008./2009.studiju gada absolventiem:

Balle Vērtējumsvārdiem

Īpatsvars

10 izcili 2.33%9 teicami 16.84%8 ļoti labi 34.47%7 labi 25.35%6 gandrīz labi 13.05%5 viduvēji 5.87%4 gandrīz viduvēji 2.10%3 neieskaitīts -2 neieskaitīts -1 neieskaitīts -

4.5. Kvalifikācijas klase: nav

5. ZIŅAS PAR KVALIFIKĀCIJU 5.1. Turpmākās studiju iespējas: nav paredzēts piešķirt5.2. Profesionālais statuss: nav paredzēts piešķirt

6. PAPILDINFORMĀCIJA6.1. Sīkāka informācija: ---6.2. Papildinformācijas avoti:

SIA “Biznesa augstskola Turība” Akadēmiskās Informācijas CentrsStudiju informācijas centrs Vaļņu iela 2, Rīga, LatvijaGraudu iela 68, Rīga, Latvija LV-1050LV-1058 tālr.7225155tālr. 7622333 http://www.aic.lvhttp://www.turiba.lv

7. PIELIKUMA APSTIPRINĀJUMS7.1. Datums: 01/06/20097.2. Paraksts un tā atšifrējums: Antons Kiščenko 7.3. Pielikuma apstiprinātāja amats: SIA “Biznesa augstskolas Turība” rektors7.4. Zīmogs vai spiedols:

8. Ziņas par augstākās izglītības sistēmu valstī.Lai iegūtu tiesības iestāties augstskolā, jāiegūst vispārējā vidējā izglītība. Vispārējās vidējās

izglītības un profesionālās vidējās izglītības iestāžu absolventus uzņem augstskolā saskaņā ar vispārīgajiem augstskolas uzņemšanas noteikumiem. Augstskolas var noteikt arī specifiskas

uzņemšanas prasības (piemēram, noteikt, kādi mācību priekšmeti jāapgūst vidusskolā, lai varētu iestāties konkrētajā augstskolā attiecīgās studiju programmas apguvei).

Kopējais vispārējās vidējās izglītības ilgums ir 12 gadi. Vidusskolās ir četru virzienu programmas – vispārizglītojošā, humanitārā un sociālā, matemātikas, dabaszinātņu un tehnikas, kā arī profesionālā virziena programma.

Visiem virzieniem kopīgi ir šādi obligātie priekšmeti: latviešu valoda, pirmā svešvaloda, otrā svešvaloda (mazākumtautību skolās – mazākumtautības valoda), matemātika, vēsture, sports, biznesa ekonomikas pamati, lietišķā informātika. Papildus minētajiem priekšmetiem katra programma ietver attiecīgā virziena obligātos un izvēles priekšmetus.

Mācību gada garums ir 36 nedēļas no 1.septembra līdz maija beigām. Kopumā vidējās izglītības programmā trijos gados minimālais mācību stundu skaits ir 3150 stundas, maksimālais – 3780 stundas (30–36 stundas nedēļā).

Lai saņemtu atestātu par vispārējo vidējo izglītību, jānokārto ne mazāk kā pieci eksāmeni un četras ieskaites. Eksāmeni jānokārto latviešu valodā, izglītības programmu virzienam atbilstošajā obligātajā mācību priekšmetā, vienā izglītības iestādes noteiktajā mācību priekšmetā un divos izglītojamā izvēlētos mācību priekšmetos. Vidējās izglītības programma noslēdzas ar centralizētajiem eksāmeniem, un uzņemšana augstskolā notiek atbilstoši centralizēto eksāmenu rezultātiem.

Vispārējās vidējās izglītības standartu ietver arī vidējās profesionālās izglītības programmas, kuras ilgst četrus gadus pēc pamatizglītības ieguves.


Bakalaura un maģistra grādi ir gan akadēmiskajā, gan profesionālajā augstākajā izglītībā. Abu veidu bakalauriem ir tiesības stāties maģistrantūrā, abu veidu maģistriem (tiem pielīdzinot arī maģistra grādus medicīnā, zobārstniecībā un farmācijā – attiecīgi sešus un piecus gadus ilgas studijas) – doktorantūrā.

Akadēmiskās izglītības mērķis ir sagatavot patstāvīgai pētniecības darbībai, kā arī sniegt teorētisko pamatu profesionālajai darbībai. Akadēmiskās izglītības programmas tiek īstenotas saskaņā ar valsts akadēmiskās izglītības standartu.

Bakalaura grādu zinātnes nozarē (nozaru grupā) piešķir pēc akadēmisko studiju pirmā posma. Bakalaura akadēmisko studiju programmu apjoms ir 120–160 (180–240 ECTS) kredītpunktu (turpmāk – KP), no tiem obligātā daļa ir ≥50 KP (75 ECTS), obligātās izvēles daļa ir ≥20 (30 ECTS) KP, bakalaura darbs ir ≥10 KP (15 ECTS) un brīvās izvēles daļa. Studiju ilgums pilna laika studijās ir seši līdz astoņi semestri.

Maģistra grādu piešķir zinātnes nozarē vai apakšnozarē pēc akadēmisko studiju otrā posma. Maģistra akadēmisko studiju programmas apjoms ir 80 KP (120 ECTS), no kuriem ne mazāk kā 20 KP ir maģistra darbs, programmas obligātais saturs ietver attiecīgās zinātņu nozares izvēlētās jomas teorētiskās atziņas (≥30 KP) un to aprobāciju aktuālo problēmu aspektā (≥15 KP).

Profesionālās augstākās izglītības iestādes uzdevums saskaņā ar pirmā un otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartiem ir īstenot padziļinātu zināšanu apguvi konkrētā darbības jomā, nodrošinot absolventu spēju izstrādāt vai pilnveidot sistēmas, produktus un tehnoloģijas un sagatavojot absolventu jaunrades, pētnieciskajam un pedagoģiskajam darbam attiecīgajā nozarē.

Bakalaura profesionālo studiju programmas apjoms ir vismaz 160 KP (240 ECTS): vispārizglītojošie kursi (≥15 KP), nozares teorētiskie pamati (≥36 KP), profesionālā specializācija (≥60 KP), izvēles kursi (≥6 KP), prakse (≥26 KP), valsts pārbaudījums, tai skaitā noslēguma darbs (≥12 KP).

Maģistra profesionālo studiju programmas apjoms ir vismaz 40 KP (60 ECTS): jaunākie sasniegumi nozarē, teorijā un praksē (≥7 KP), prakse (≥6 KP), valsts pārbaudījums, tai skaitā noslēguma darbs (≥ 20 KP), kā arī pētniecības, projektēšanas, vadības, psiholoģijas un citi kursi.

Profesionālajā augstākajā izglītībā ir ne vien bakalaura un maģistra programmas, bet arī citi programmu veidi:

1) otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas, pēc kuru apguves iegūst CEDUC piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju. Programmu apjoms var būt vismaz 40 KP (60 ECTS) pēc bakalaura grāda ieguves vai vismaz 160 KP (240 ECTS) pēc vidējās izglītības ieguves. Programmas ietver praksi ne mazāk kā 26 KP (39 ECTS) apjomā un valsts pārbaudījumu, tai skaitā noslēguma darbu vismaz 10 KP apjomā;

2) pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības (koledžas) programmas, pēc kuru apguves iegūst CEDUC ceturtā līmeņa profesionālo kvalifikāciju. Programmu apjoms ir 80–120 KP (120–180 ECTS), un tās pamatā ir paredzētas profesijas apguvei, taču to absolventi var turpināt studijas otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmās.

Doktorantūra. Kopš 2000.gada 1.janvāra Latvijā tiek piešķirts viena veida zinātniskais grāds – doktors. Uzņemšanai doktorantūrā ir nepieciešams maģistra grāds. Doktora grādu iegūst, publiski aizstāvot doktora disertāciju. Doktora disertāciju var izstrādāt triju līdz četru gadu laikā doktorantūras studiju ietvaros augstskolā vai arī pēc atbilstoša apjoma patstāvīgu pētījumu veikšanas, strādājot augstskolā, zinātniskā iestādē u.c. Doktora grāda piešķiršanas kārtību nosaka Latvijas Zinātnes padome. Doktora grādu piešķir Latvijas Zinātnes padomes apstiprinātas promocijas padomes.

Kredītpunktu sistēma. Kredītpunkts (KP) Latvijā ir definēts kā vienas nedēļas pilna laika studiju darba apjoms. Vienam studiju gadam paredzētais apjoms pilna laika studijās ir 40 kredītpunkti. Pārrēķinot Eiropas Kredītu pārneses sistēmas (ECTS) punktos, Latvijas kredītpunktu skaits jāreizina ar 1,5.

Atzīmju sistēma. Zināšanas vērtē, izmantojot 10 ballu vērtēšanas skalu:

Apguves līmenis Atzīme Skaidrojums Aptuvenā

ECTS atzīme

ļoti augsts 10 izcili (with distinction) A

9 teicami (excellent) A

augsts 8 ļoti labi (very good) B

7 labi (good) C

vidējs 6 gandrīz labi(almost good)

D

5 viduvēji (satisfactory) E

4 gandrīz viduvēji(almost satisfactory)

E/FX

zems 3–1 negatīvs vērtējums (unsatisfactory)

Fail

Kvalitātes nodrošināšana. Saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem augstskolas var izsniegt valsts atzītus diplomus, ja studijas ir notikušas akreditētā augstskolā, akreditētā programmā un augstskolai ir apstiprināta satversme. Kvalitātes vērtēšana ietver augstskolas pašvērtējuma ziņojuma sagatavošanu un ekspertu novērtējumu. Ekspertu grupās no vismaz trim ekspertiem tikai viens var būt no Latvijas, pārējie (vairumā gadījumu) – no Rietumeiropas un citām Baltijas valstīm. Lēmumu par programmas akreditāciju pieņem Akreditācijas komisija, bet par augstskolas akreditāciju – Augstākās izglītības padome. Akreditācijas pirmais cikls Latvijā noslēdzās 2001.gadā. Atkārtotiem novērtējumiem jānotiek ne retāk kā reizi sešos gados.

Papildinformācija:

1. Par izglītības sistēmu – http://www.izm.lv

http://www.aic.lv

2. Par augstskolu un programmu statusu – http://www.aiknc.lv

http://www.aiknc.lv/

School of Business Administration Turība68 Graudu str., Rīga, Latvia, LV-1058

The Diploma Supplement (PD C, No.1000)

This Diploma Supplement follows the model developed by the European Commission, Council of Europe and UNESCO/CEPES. The purpose of the Supplement is to provide sufficient independent data to improve the international "transparency" and fair academic and professional recognition of qualifications (diplomas, degrees, certificates etc.). It is designed to provide a description of the nature, level, context and status of the studies that were pursued and successfully completed by the individual named on the original qualification to which this supplement is appended. It should be free from any value judgements, equivalence statements or suggestions about recognition. Information in all eight sections should be provided. Where information is not provided, the reason should be explained.

1. INFORMATION IDENTIFYING THE HOLDER OF THE QUALIFICATION1.1. First name: Jānis1.2. Family name: Bērziņš1.3. Date of birth (day/month/year): 01/01/19891.4. Student identification number or code (if available): 010189-11223

2. INFORMATION IDENTIFYING THE QUALIFICATION2.1. Name of qualification and (if applicable) title conferred (in original language): doctoral

diploma, doctor of social sciences in communication science (51321)2.2. Main field(s) of study for the qualification: communication science2.3. Name (in original language) and status of awarding institution: SIA "Biznesa augstskola

Turība" (“School of Business Administration Turība” ltd) - institution of higher professional education.

“School of Business Administration Turība” ltd is a private, state recognised educational institution. “School of Business Administration Turība” ltd is entitled to run accredited programmes and to issue state recognised diplomas of higher education (Accreditation Paper No. 002, issued by Ministry of Education and Science, Republic of Latvia, May 8, 1997), it is also entitled to run the licenced Doctoral study programme “Communication Management” (Licence No. 04036-27, issued by Ministry of Education and Science, Republic of Latvia, June 5, 2007).

2.4. Name (in original language) and status of institution (if different from 2.3) administering studies: Refer 2.3.

2.5. Language(s) of instruction/examination: Latvian, English

3. INFORMATION ON THE LEVEL OF THE QUALIFICATION3.1. Level of qualification: doctoral degree, highest level of ISCED3.2. Official length of programme, start and end date of the acquisition of the programme:

3.6 years, 144 Latvian credit points, 216 ECTS credit points3.3. Access requirements: Academic or Professional Master’s degree in humanitarian or social

sciences

4. INFORMATION ON THE CONTENTS AND RESULTS GAINED4.1. Mode of study: full-time studies4.2. Programme requirements: successful completion of all the compoulsory and optional study

courses included in programme; acquiring at least 144 credit points, including 80 credit points

for doctoral theses; passing two promotion examinations (in specialization and in foreign language); successful public defence of doctoral theses.

4.3. Programme details (e.g. modules or units studied), and the individual grades/marks/credits obtained (if this information is available on an official transcript this should be used here): The programme consists of the following basic parts: - Study courses; - Doctoral theses.

The programme includes: compulsory study courses (136 credit points, including 80 credit points for doctoral theses), including scientific work methodology and research methods, and higher educational institutions pedagogy and management (8 credit points); doctoral students theoretical seminar and self-dependent scientific research work (10 credit points); participation in bachelor and master programmes implementation (12 credit points); theoretical basic courses in the speciality (10 credit points); communication management study courses (14 credit points); foreign langugage (English/German) (2 credit points); optional study courses (8 credit points).

7.9. TranscriptParts Study-courses Credit-points Exam Type Grade

Latvian ECTSCompulsory Part Higher educational institutions pedagogy and

management 2.0 3.0 exam6 (almost good)

Compulsory Part Strategic issue management and communication management models 4.0 6.0 exam7 (good)

Compulsory Part Scientific work methodology and research methods 6.0 9.0 exam7 (good)Compulsory part

Foreign language 2.0 3.0 promotion exam

8 (very good)

Compulsory Part Doctoral students theoretical seminar and self-dependent scientific research work 10.0 15.0 testpassed

Compulsory Part Participation in bachelor and master programmes implementation 12.0 18.0 testpassed

Compulsory PartContemporary communication theories 4.0 6.0 promotion

exam8 (very good)

Compulsory Part Commercial and communication law 4.0 6.0 exam7 (good)Compulsory Part Business communication cultures 4.0 6.0 exam8 (very good)Compulsory Part Psychology of communication and management 4.0 6.0 exam6 (almost good)Compulsory Part Public administration and governmental

communication 4.0 6.0 exam7 ( good)

Compulsory Part Integrated marketing communication 2.0 3.0 exam8 (very good)Optional Part Economic analysis o the interaction between PR

and journalism 2.0 3.0 exam6 (almost good)

Optional Part Risk and crises communication 2.0 3.0 exam8 (very good)Optional Part Knowledge and innovation management 2.0 3.0 exam8 (very good)Optional Part Advertising and brand management 2.0 3.0 exam6 (almost good)Final Exam

Doctoral theses 80.0 120.0 test, public defence

achieved doctoral degree

Subject of doctoral theses: The transformation of communication functions of Latvian cinema.

4.4. Grading scheme and grade distribution guidance for the graduates of Doctoral study programme “Communication Management” in the study year 2008./2009.:

Grade Meaning Grade distribution

10 with distinction 2.33%9 excellent 16.84%8 very good 34.47%7 good 25.35%6 almost good 13.05%5 satisfactory 5.87%4 almost satisfactory 2.10%

3 unsatisfactory -2 unsatisfactory -1 unsatisfactory -

4.5. Overall classification of the qualification (in original language): not established

5. INFORMATION ON THE FUNCTION OF THE QUALIFICATION5.1. Access to further study: acording to the existing law is not granted5.2. Professional status (if applicable): acording to the existing law is not granted

6. ADDITIONAL INFORMATION6.1. Additional information: --------6.2. Further information sources:

School of Business Administration Turība Academic Information CentreStudy Information Centre Vaļņu iela 2, Rīga, LatviaGraudu iela 68, Rīga, Latvia LV-1050LV-1058 Phone: 7225155Phone: 7622333 http://www.aic.lvhttp://www.turiba.lv

7. CERTIFICATION OF THE SUPPLEMENT7.1. Date: 01/06/20097.2. Signature: Antons Kiščenko ____________________7.3. Capacity: Rector, “School of Business Administration Turiba” ltd7.4. Official stamp or seal:

8. Information on the national higher education system.General education (overall duration – 12 years).After completion of compulsory basic education (9 years) four types of programmes are offered at

general secondary education (vispārējā vidējā izglītība) (grades 10–12): a general one or others emphasizing liberal arts and social sciences; or mathematics, natural sciences and technical subjects; or vocational subjects. Latvian language and literature, first foreign language, second foreign language (minority language in minority schools), mathematics, history, physical education, basics of economics and ICT are compulsory in all programmes. Each type of programmes has its own set of compulsory and optional subjects.

School year lasts 36 weeks (except examination periods) – from the beginning of September till the end of May. The total number of study hours in 3 years of general secondary education may vary from 3150 to 3780 (i.e. 30–36 per week) depending on the programme and individual choice of subjects.

To be awarded a certificate of general secondary education (atestāts par vispārējo vidējo izglītību) candidates sit examinations in at least five subjects and pass/fail tests in up to four other subjects. Examinations are taken in: Latvian language, a compulsory subject of the particular programme, a subject chosen by school and two subjects chosen by the candidate. Leavers of 4-year vocational secondary education (profesionālā vidējā izglītība) have to pass a qualification examination and 4 centralised compulsory examinations (the same as after general secondary education) in order to receive a diploma on vocational secondary education. Centralized school-leaving examinations serve as a basis for the admission to higher education.

Higher educationAccess to higher (tertiary) education (HE). All holders of general secondary education certificates

and diplomas on vocational secondary education meet the general admission requirements. However, the universities are free to set specific requirements, e.g. to choose which subjects have to been taken at school level to qualify for admission to a particular programme.


Grading system. The state standards for higher education set the following ten-point marking

bakalaurs (bachelor) and maģistrs (master) degrees are awarded both in academic and professional HE. Both types of bachelors are eligible for studies in master programmes and both types of masters (including holders of degrees in medicine, dentistry and pharmacy – 6 and 5 years respectively) – in doctoral programmes.

Academic higher education follows academic education standard and is aimed at preparing graduates for research and providing theoretical background for professional activities.

Bakalaurs (bachelor) degree in a branch of science is awarded after the first cycle of academic studies. Bachelor programmes comprise 120–160 credit points (180–240 ECTS) or 4–6 semesters of full-time studies. They include: compulsory part ≥50 CP (75 ECTS), optional part ≥20 CP (30 ECTS), thesis ≥10 CP (15 ECTS) and some subjects of free choice to earn the rest of necessary CP.

Maģistrs (master) degree in a branch of science is awarded after the second cycle of academic studies comprising 80 CP (120 ECTS), out of those thesis results in ≥20 CP, compulsory part includes theoretical aspects of the field (≥ 30 CP) and their practical application in solving actual problems (≥15 CP).

According to Standards of first and second level professional higher education, its aim is to provide in-depth knowledge in a field, enabling graduates to design and improve systems, products and technologies as well as to prepare graduates for creative, research and teaching activities in this field.

Professional bakalaurs (bachelor) programmes are designed to ensure professional competence, they comprise at least 160 CP (240 ECTS), out of those: general courses (≥15 CP), theoretical courses of the field (≥36 CP), specialization courses (≥60 CP), optional courses (≥6 CP), practical placement (≥26 CP), and state examinations including thesis (≥12 CP).

Professional HE programmes leading to maģistrs (master) degree comprise no less than 40 CP (60 ECTS), out of those: up-to-date achievements in the field – in theory and in practice (≥7 CP), practical placements (≥6 CP), state examinations including thesis (≥20 CP) as well as research training, courses of design, management, psychology etc.

Apart from the programmes leading to bakalaurs (bachelor) and maģistrs (master) degrees, there are other types of professional higher education programmes.

First-level professional HE (university college) programmes comprise 80–120 CP (120–180 ECTS) and lead to a CEDUC 4th level professional qualification. These programmes are targeted mainly at labour market. Yet, the graduates of the first-level programmes can continue their studies in second-level professional programmes.

Second-level professional HE programmes lead to a CEDUC 5th level professional qualification. Such programmes can comprise either at least 40 CP (60 ECTS) for holders of bakalaurs (bachelor) degrees or at least 160 CP(240 ECTS) for secondary school leavers. In both cases programmes should include a practical placement of at least 26 CP (39 ECTS) and graduation examinations including thesis (≥10 CP).

Graduates of programmes including the 70 CP (105 ECTS) compulsory part of the bakalaurs (bachelor) programme, have access to master studies.

Doctoral studies. From January 1, 2000 onwards a single type of doctoral degree Doktors (Dr.) is being awarded in Latvia.

Maģistrs (master) degree (or the equivalent) is required for admission to doctoral studies. Doktors (Dr.) degree can be achieved at public defence of a doctoral thesis which may be a result of three to four years of full-time doctoral studies at a university or an equivalent amount of independent research while working at a university, research institution etc.

Latvian Council of Science appoints promotion councils and sets the procedures for awarding doctoral degrees.

Credit point system. Latvian credit point is defined as a one-week full-time study workload. An average workload of a full-time study year in most HE programmes is 40 CP. Latvian credit point system is compatible with ECTS. The number of ECTS credits is found by multiplying the number of Latvian credit points by a factor of 1.5.

Grading system: a 10-point grading scheme for knowledge assessment.

Achievement level Grade Meaning Approx.

ECTS grade

very high 10 izcili (with distinction) A

9 teicami (excellent) A

high 8 ļoti labi (very good) B

7 labi (good) C

medium

6 gandrīz labi (almost good) D

5 viduvēji (satisfactory) E

4 gandrīz viduvēji (almost satisfactory) E/FX

low 3–1 negatīvs vērtējums (unsatisfactory) Fail

It must pointed out that approximation with the ECTS scale is unofficial and cannot be used for

official comparison with marks recorded in a Latvian education certificate or diploma.Quality assurance. According to Latvian legislation, state-recognized degrees/diplomas may be

awarded upon completion of an accredited programme in an accredited HE institution holding a state-approved Satversme (by-law). Quality assessment includes self-evaluation report by the higher education institution and peer evaluation. Evaluation teams consist of at least three experts, with only one from Latvia. In most cases the other two experts are selected from Western Europe or from the Baltic States. Decisions on programme accreditation are taken by the Accreditation Board, while those on institutional accreditation – by the Higher Education Council. The first accreditation cycle was completed in 2001. Recurrent assessments have to take place once every six years.

More information:

1. On educational system http://www.izm.lv

http://www.aic.lv www.eurydice.org2. On status of programmes/institutions: http://www.aiknc.lv

http://www.aic.lv/

Papildinājums Biznesa augstskolas Turība doktora studiju programmas „Komunikācijas vadība” pašnovērtējuma ziņojuma 1. tabulai. Salīdzinājums ar Latvijā akreditētu un vēl vienu citā Eiropas Savienības valstī īstenotu tāda paša līmeņa augstākās izglītības programmu

Latvijas Universitāte

Jiveskiles (Jiväskilä)

universitāteProgrammas nosaukums

Komunikācijas zinātne

Organizācijas komunikācija un

sabiedriskās attiecības

(Organizational Communication and

PR)Iegūstamais zinātniskais grāds

doktors komunikācijas

zinātnē

filozofijas doktors

Prasības attiecībā uz iepriekšējo izglītību

maģistra grāds sociālajās vai humanitārajās

zinātnēs

maģistra grāds

Programmas mērķis

sagatavot augsti kvalificētus zinātniskos

darbiniekus un mācībspēkus

komunikācijas zinātnē, kā arī augsti

kvalificētus komunikācijas

nozares profesionāļus ar

starptautiski salīdzināmu kompetenci

komunikācijas zinātnes jomā un

starptautiski pielīdzināmu

zinātņu doktora grādu

augstākā līmeņa studijas, lai uzrādītu

patstāvīgu un kritisku zinātnisko

domāšanu organizācijas

komunikācijas un sabiedrisko attiecību

nozarē, kā arī sagatavotu un

publiski aizstāvētu patstāvīgu uz

pētniecību balstītu zinātnisko darbu

šajā nozarē

Programmas īstenošanas veids un studiju ilgums

3 gadi jeb 6 semestri pilna laika klātienes studijās; 4 gadi jeb 8

semestri nepilna laika neklātienes

studijās

pilna laika – studiju ilgums nav noteikts

Iegūstamais kredītpunktu skaits

144 KP (216 ECTS) 240 ECTS

Individuālā pētniecība un promocijas darbs

doktora disertācijas sagatavošana un

iesniegšana promocijas padomē dod 100 KP (150 ECTS), 8 KP (12

ECTS) par individuālajām

studijām un pētniecību

doktora disertācijas izstrāde dod 210

ECTS

Pedagoģisko prasmju apguve

obligāts studiju kurss „Augstskolu

didaktika: mūsdienu teorija un prakse” (4 KP – 6 ECTS), 14

KP (ECTS) par piedalīšanos bakalaura un

maģistra studiju programmu realizācijā

nav paredzēta

Studiju kursu līdzība BAT programmai


semināru ar doktordarbu vadītāju un

programmas vadības

līdzdalību darba diskutēšanai, vadīšanai un pārraudzībai;

2) līdzīgs uzsvars uz atsevišķu

komunikācijas zinātnes jomu

attīstīšanu, tikai BAT programma paredz šaurākas specializācijas

iespējas;3) atšķirīga ir komunikācijas vadības studiju

kursu neiekļaušana programmas

obligātajā daļā LU un bibliotēkzinātnes

un informācijas

1) līdzīgs obligāto pētniecībai

sagatavojošo kursu (zinātnes teorija un

filozofija, kvalitatīvās un kvantitatīvās

pētījumu metodes) un promocijas darba

(individuālā zinātniskā darba)

īpatsvars programmā, kas ietver obligātuun regulāru doktorantu teorētisko

semināru ar doktordarbu vadītāju un

programmas vadības

līdzdalību darba diskutēšanai, vadīšanai un pārraudzībai;

2) līdzīgs uzsvars uz starpdisciplinārām

studijām un

zinātnes teorijas un komunikācijas

ētikas studiju kursu neiekļaušana

programmas izvēles daļā BAT

atsevišķu komunikācijas zinātnes jomu attīstīšanu tieši

saistībā ar komunikācijas

vadību;3) atšķirīgs ir

ievērojami mazāks apgūstamo studiju

kursu īpatsvars (tikai 20 – 30

ECTS), taču nozares teorijas un pētniecības

metodoloģijas pamata studiju kursi

tāpat jāapgūst obligāti

Studiju kursu sadalījums blokos

1) LU programmas obligātajā daļā –

122 KP (183 ECTS), BAT

programmas – 136 KP (204 ECTS);

2) LU programmas obligātās izvēles daļā – 22 KP (33

ECTS), BAT programmas brīvās izvēles daļā – 8 KP

(12 ECTS);3) līdzīgs

promocijas darba īpatsvars – 100 KP (150 ECTS) LU un 80 KP (120 ECTS)

BAT

1) lielāks elastīgums studiju programmas

organizācijā, iesaistot Humanitāro

zinātņu fakultātes Humanitāro zinātņu

metodoloģijas centru un

doktorantu skolas nacionālā mērogā obligāto studiju kursu, it īpaši pētniecības

metodoloģijā, realizācijā;

2) doktorantiem ieviests

individuālais studiju plāns, kas atbilstoši šogad pieņemtajam jaunajam Doktora studiju nolikumam paredzēts arī BAT

Kopumā jāsecina, ka aplūkojamās doktora studiju programmas ir ļoti lielā mērā līdzīgas, tikai Jiveskiles universitātes un Biznesa augstskolas Turība attiecīgās programmas ir vairāk fokusētas uz komunikācijas vadību un Jiveskiles universitātes programmā atbilstoši kontinentālās Eiropas tradīcijai ievērojami lielāks īpatsvars ir promocijas darba izstrādei.

Profesionālā maģistra studiju programmaaiknc.lv/zinojumi/lv/BATKomVadD09lv.doc · Web...

Documents

Transcript of Profesionālā maģistra studiju programmaaiknc.lv/zinojumi/lv/BATKomVadD09lv.doc · Web...