Pārgaujas novada pašvaldības informatīvais izdevums Nr. 31 2012. gada 28. februāris

2012. gada 18. februāra tautas nobalsošana par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”

Sestdien, 2012.gada 18.februārī notika tautas nobalsošana par likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”. Likumprojekts paredzēja mainīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104. pantu, iekļaujot tajos nosacījumu par krievu valodu kā otru valsts valodu, nosakot, ka arī pašvaldībās darba valodas ir latviešu un krievu valoda un ikvienam ir tiesības saņemt informāciju latviešu un krievu valodā.

Pārgaujas novadā tautas nobalsošanā piedalījās 2555 balsstiesīgie iedzīvotāji, kuri ar 2535 balsīm balsojuši “PRET” grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē, 18 – “PAR” un 1 balsošanas zīme bijusi sabojāta.

Zīmīgi, ka Pārgaujas novads ierindojās pirmajā vietā, kur bija visvairāk balsstiesīgo iedzīvotāju, kuri nobalsoja pret grozījumiem Satversmē – 99,26%, tādējādi oficiāli kļūstot par latviskāko novadu Latvijā.

Lielākā balsotāju aktivitāte Pārgaujas novadā bija vērojama Straupes pagasta pārvaldē, kur kopumā nobalsojuši 1116 bals­stiesīgo, no kuriem 10 bija “PAR” grozījumiem Satversmē. Savukārt Pārgaujas novada pašvaldībā un Raiskuma pagasta pārvaldē attiecīgi 767 un 671 Latvijas pilsonis, no kuriem abās vietās tikai 4 balsošanas zīmēs izvēlējās atzīmēt “PAR”.

Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents izsaka pateicību visiem, kuri nepalika malā un izpildīja savu pilsoņa pienākumu, palīdzēja saglabāt dārgāko – mūsu valodu.

CVK apkopotie dati liecina, ka kopumā «Par» balsojuši 273 347 (24,88%), savukārt «Pret» grozījumiem Satversmē, kas paredz piešķirt otrās valsts valodas statusu krievu valodai, balsojuši 3/4 jeb absolūtais vairākums – 821 722 Latvijas balsstiesīgo iedzīvotāju (74,8%).

Jolanta Vaido­Zālīte,sabiedrisko attiecību speciāliste

2012. gada 7. februārī Cēsu pilī sešas Vidzemes pašvaldības – Pārgaujas, Siguldas, Cēsu, Amatas, Līgatnes, Val­mieras un Dabas aizsardzības pārvalde parakstīja vienošanos par ilgtermiņa sadarbību tūrisma nozarē un Gaujas nacionālā parka teritorijas, kā tūrisma galamērķa attīstību.

Noslēgtā vienošanās stiprinās jau esošās sadarbības iestrādnes, kā arī attīstīs jaunas iespējas reģiona tūrisma uzņēmēju atbalstam, jauno tūrisma speciālistu izglītošanai un veicinās mārketinga aktivitātes caur dažāda veida kopīgiem projektiem, tajā pašā laikā neaizmirstot par saudzīgu apiešanos ar Gaujas NP dabas resur­siem un rūpēm par to saglabāšanu.

“Šobrīd Gaujas nacionālā parka teritorija atrodas 4. vietā, atpaliekot tikai no Rīgas, Jūrmalas un Ventspils pēc tūristu – nakšņotāju skaita. Mūsu mērķis, kopīgi sadarbojoties un popula­rizējot patiesos tūrisma resursus, apsteigt mākslīgi izveidoto,” atklājot svinīgo pasākumu, klātesošos uzrunāja Siguldas tūrisma attīstības aģentūras direktore Laura Konstante.

Pēc līguma parakstīšanas, katram pašvaldības vadītājam un Dabas aiz­sardzības pārvaldes ģenerāldirektoram Jānim Strautniekam bija iespēja dalī­ties pārdomās par turpmāko sadarbību un tās nozīmīgumu. J. Strautnieks, atceroties Gaujas nacionālā parka

Parakstīta vienošanās par sadarbību tūrisma jomā

vēsturi, uzsvēra, ka drīzumā apritēs četrdesmit gadi kopš tā dibināšanas. „Parasti tūrisma projekts sāk vei­doties aptuveni pēc četrdesmit gadiem, tāpēc liels prieks, ka mēs esam apsteiguši vidējos standartus pasaulē.”

Vienošanos paraksta Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents, Cēsu novada domes priekšsēdētājs Gints Šķenders, Valmieras novada domes izpilddirektors Jānis Baiks, Siguldas novada domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics un Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors Jānis Strautnieks.

Jolanta Vaido­Zālīte,sabiedrisko attiecību speciāliste

Kuplā bērnu pulkā un nemitīgās čalās aizritēja ikgadējie „Bērnu svētki”, kuros godinājām Pārgaujas novada 2011.gadā dzimušos mazuļus un viņu vecākus.

„Bērnu svētki” ir tradīcija, kas, Pārgaujas novadam izveidojoties, pārņemta no Straupes pagasta. Šogad mazuļu godināšanai tika izvēlēta Auciemmuiža.

Kopā 2011.gadā dzimuši 39 bērni, no kuriem 36 deklarēti Pārgaujas novadā.

„Šie novadam ir vieni no svarīgākajiem un nozīmīgākajiem svētkiem, jo šeit redzama mūsu nākotne, tas, ka mūs ir daudz,” novada iedzīvotājus uzrunāja domes priekšsēdētājs Hardijs Vents. „Visiem vēlu izturību, veselību, apkārtējo sapratni un iejūtību un izdošanos. Lai mazajiem ir ļoti labi vecāki, bet vecākiem – paši labākie bērniņi pasaulē.” Priekšsēdētājs izteica milzīgu pateicību vecākiem par viņu uzdrīkstēšanos, varēšanu un ieguldījumu, kas ir dots ne tikai novadam, bet arī valstij.

Salīdzinot ar 2010.gadu, piedzimušo puiku skaits ir vienāds – arī 2011.gadā dzimuši astoņpadsmit puikas. Savukārt piedzimušo meitenīšu skaits ir vairāk nekā divas reizes lielāks kā 2010.gadā. Skatoties pa pagastiem, Raiskuma pagasts izceļas ar puišu pārākumu, savukārt Straupes pagasts – meiteņu. Stalbē dzimušie puisīši un meitenītes ir vienādā skaitā.

Kā pastāstīja dzimtsarakstu nodaļas speciāliste Nellija Lapšāne: „Šogad vecāki bērniņiem devuši stiprus un skanīgus vārdus. Zēniem – Jānis, Kārlis, Harijs, Roberts, Rihards, Mārtiņš. Meitenēm – Marta, Madara, Auce, Katrīna. Doti arī modernāki vārdi, piemēram, Sannija, Sendija, Emija, Klinta, Dans, Daniels. Populārākais

bērniņa vārds pagājušajā gadā bijis Patrīcija, kurš dots trijām novada meitenītēm.” Vairāki vecāki izvēlējušies bērniem piešķirt divus vārdus.

Arī šogad, jau kā tradīcija, katram dāvanā bija apsudrabota karotīte ar bērna vārdu un 2012. gada novada kalendārs. Klātesošos ar rotaļām un dziesmām izklaidēja sniega zaķis.

„Bērnu svētki” novadā

Pēc aktīvās darbošanās, bērniņi un vecāki labprāt cienājās ar gardajiem pīrādziņiem un torti.

Vairākiem bērniņiem šis bija pirmais publiskais pasākums. Liels prieks, ka bērniņi bija droši un nesabijās. Tas liecina, ka Pārgaujā aug braša un droša paaudze. Arī novada priekšsēdētājs atzina, ka tik kustīga un droša publika sen nebija redzēta.

2011. gadā dzimušie Pārgaujas bērni svētkos kopā ar vecākiem, brāļiem, māsām un sniega zaķi.

Turpinājums 2.lpp.

2

Renāte Kalniņa,bāriņtiesas priekšsēdētāja

Neatkarīga jauniešu atbalsta programmu organizācija Wellenbrecher darbā ar pusaudžiem pielieto inovatīvu metodi – individuāli pedagoģiska intervence ārvalstīs. Sarežģījumos nonākušie vācu jaunieši uz laiku tiek attālināti no ierastās vides. Viņiem tiek dota iespēja no savas valsts doties uz ārzemēm, kur notiek pedagoģiskā korekcija Wellenbrecher projekti īstenojas Somijā, Portugālē, Itālijā, aptuveni pusotru gadu – arī Latvijā. Kāpēc šim mērķim izraudzīta Latvija? Latvija ir reti apdzīvota zeme, kurā ir maz lielpilsētu, var tikt radīti labi apstākļi izaicinājumiem un vilinājumiem. Lauku reģionos, arī Pārgaujā, salīdzinājumā ar Vāciju, raksturīgs tradicionāls dzīves veids un vērtības. Tai pašā laikā lauku ciemati un viensētas atrodas relatīvi tuvu pilsētām, kas, piemēram, medicīniskajā aprūpē, kultūras dzīves piedāvājumā ļauj izmantot pilsētas infrastruktūru. Turklāt abām valstīm daudz kopīga kultūras ziņā. Politiskā jomā abas ir Eiropas Savienības dalībvalstis, kas tuvina, tai pašā laikā atvieglo formalitāšu kārtošanu. Vācieši Latviju novērtējuši kā nozīmīgu un piemērotu valsti līdzās citām valstīm.

Latvijā Wellenbrecher izveidojusi regulāru sadarbību ar vairākām projekta vietām, kas nozīmē gan individuālus audzinātājus, kuri strādā ar pusaudzi viens pret vienu, kā arī pusaudžu iekļaušanos ģimenes sistēmā. Latvijā projektu vietās strādā gan ar krīzes intervences gadījumiem uz 3 līdz 6 mēnešiem, kā arī tiek veikta ilglaicīga individuāli pedagoģiskā intervence aptuveni 1 gada garumā.

Šobrīd Wellenbrecher mērķis ir izveidot Latvijā jaunas kvalificētas pedagoģiskās intervences projektu vietas, kopā ar jau esošajām izveidot saliedētu komandu, kuras darbībā iekļaujas savstarpējās konsultācijas par konkrētām audzināšanas problēmām, regulāras komandas sapulces, supervīzija komandas ietvaros, speciāliem gadījumiem domāti izglītojoši pasākumi, apmācība pedagoģiskās metodēs, kuru veic viesdocenti no Vācijas, kā arī sadarbība ar attiecīgajām vietējām iestādēm un speciālistiem.

Ar šādu mērķi Vācijas asociācija Wellenbrecher meklē darbiniekus, kuri būtu gatavi dzīvot kopā un veikt individuālu darbu ar vācu jauniešiem (vienu personu), vēlamas vācu valodas zināšanas. Pretendentam jābūt gatavam uz laiku savās mājās uzņemt un aprūpēt vācu jaunieti. Pieredze darbā ar cilvēkiem, īpaši jauniešiem, tiek uzskatīta par priekšrocību. Pamatnosacījums darba veikšanai ir iejūtība, tolerance un stabila personība. Aprūpes vieta vēlama lauku apbvidū, kur iespējams iesaistītites mājas darbos, īpaši vēlama kontaktēšanās ar dzīvniekiem. Skolas materiālus nodrošina Vācijas puse.

Līdztekus savam tiešajam darbam Vācijā organizācija Wellenbrecher strādā ar aprūpētājiem ārvalstīs. Līdzšinējā pieredze apliecina, ka zināma distance no mājām, kur bieži bijusi slikta ietekme uz jaunieti, tāpat kā distance no ierastās vides ir labs sākums pozitīvām uzvedības izmaiņām.

Wellenbrecher asociācija meklē ieinte­resētas un atbildīgas personas Latvijā, kuras būtu gatavas uzņemties intensīvu un saistošu darbu savā personīgajā vidē, no savas puses garantējot:

• Konsultācijas aprūpes vietās• Koordinatora uzraudzību un regulārus

apmeklējumus aprūpes vietā• Supervīziju• Atbalstīt mājas apmācību• Aprūpētāja tālākizglītības iespējas• Atbilstošu un konkurētspējīgu

atalgojumu.Ja kāds no novada iedzīvotājiem ir

ieinteresēts vai ir kādi papildus jautājumi, iespējams sazināties ar asociāciju Wellenbrecher:

Guna Garokalna­Bihela, tālr.29416946, Michael Kaun, tālr. 0049­160­8230145,

e­pasts: kaun@wellenbrecher.deProtams, pastāv iespēja precizēt infor­

māciju, konsultēties arī Pārgaujas novada bāriņtiesā, zvanot pa tālruņiem 64127831 vai 22026520. Nedaudz iepazīstoties ar Wellenbrecher projektu, jāsecina, ka tas ir atbildīgs, bet ļoti interesants. Praktiski koordinators nosaka aprūpētājam uzde­vumu, kāds laiks jaunietim jāvelta mācībām, cik bieži apmeklējama izglītbas iestāde, kontaktēšanās ar vecākiem u.tml. Šo darbu var salīdzināt ar audžuģimeņu kustību Latvijā ar vienu lielu atšķirību – samaksa par darbu kopā ar jaunieša uzturēšanas izdevumiem daudzas reizes lielāka. Iedrošināšanai pieņemt lēmumu, ja tas nepieciešams, iesaku sākt ar audžuģimenes kursu apmeklēšanu. Arī šajā jautājumā jebkura informācija – bāriņtiesā.

Ceru, ka novadā interesenti aktivizēsies.

IESPĒJA UZDRĪKSTĒTIES

Izdoti saskaņā ar likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 1. panta 2. daļas 9.1 punktu, 3.panta 1.4 daļu, Pārejas noteikumu 40., 41. punktu un likuma „Par pašvaldībām” 46.panta noteiktajā kārtībā.

Apstiprināti ar Pārgaujas novada domes 26.01.2012. lēmumu (prot.Nr. 1, §3).

1. Saistošie noteikumi nosaka nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanu Pārgaujas novadā 2012. gadā.

2. Piemērot nekustamā īpašuma nodok­ļa apmēra pieauguma ierobežojumu zemei 25% apmērā (ņemot vērā atvieglojumus), ja nemainās zemes lietošanas mērķis.

Saistošie noteikumi Nr. 2 „Par nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanu Pārgaujas novadā 2012. gadā”

3. Neaplikt ar nekustamā īpašuma nodokli dzīvojamo māju palīgēkas, kas netiek izmantotas saimnieciskai darbībai, ja palīgēkas platība pārsniedz 25 m² (izņemot garāžas).

4. Aplikt ar nekustamā īpašuma nodokļa likmi 3% apmērā no būvei piekritīgās zemes kadastrālās vērtības vidi degradējošas, sa­gruvušas vai cilvēku drošību apdraudošas būves.

5. Šie saistošie noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to parakstīšanas.

Domes priekšsēdētājs Hardijs VENTS

• Nolemts palielināt pašvaldībai piedero­šā SIA „Ungurmuiža” pamatkapitālu. Pamatkapitāla palielināšanas veids: Sabiedrības pamatkapitāls tiek palielināts Pārgaujas novada pašvaldībai, izdarot naudas ieguldījumu Sabiedrības pamatkapitālā, pretī saņemot attiecīgu jaunu daļu skaitu. Pārgaujas novada dome izdara naudas ieguldījumu LVL 18000.00 (astoņpadsmit tūkstoši lati) apmērā;

• Par Pārgaujas novada pašvaldības balvām sporta jomā. Nolemts piešķirt balvu sporta jomā:

1. Armandam VILISTERAM par 1.vietu Baltijas valstu čempionātā loka šaušanā;

2. Kristīnei ŠILKINAI par 3.vietu Baltijas valstu čempionātā loka šaušanā;

3. Sporta kluba „Mārkulīči” komandas dalībniekiem Andrim STŪRĪTIM, Aigaram LEGZDIŅAM, Vilnim JAUNZEMAM, Pēterim VĪRAM un Mārtiņam GAŅĢIM par 1.vietu Latvijas čempionātā šaušanā pa skrejošu mērķi 50 metru distancē un 1.vietu Latvijas čempionātā šaušanā pa stāvošu mērķi 35 metru distancē.

• Nolemts apstiprināt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai sa­gatavotās tabulas ar Pārgaujas novada pašvaldības indikatīvo investīciju vajadzību pieteikumu 2014.–2020.gadam.

• Nolemts apstiprināt zemes ierīcības projektu „Raiskuma parks”, Raiskums, Raiskuma pagasts, Pārgaujas novads saska­ņā ar zemes ierīcības projekta lietas doku­mentāciju.

• Nolemts atļaut atdalīt no nekustamā īpašuma „Cēsnieki”, Raiskuma pagastā, Pārgaujas novadā, kadastra Nr. 4274 001 0009, ar kopējo platību 46,29 ha, trīs atsevišķos zemes gabalus: 20,2ha platībā ar

kadastra apzīmējumu 4280 005 0085, 3,1ha platībā ar kadastra apzīmējumu 4280 005 0020, 3,07ha platībā ar kadastra apzīmējumu 4280 005 0122 un piešķirt jaunizveidotajam nekustamajam īpašumam nosaukumu „Dai­rīši”, Stalbes pagastā, Pārgaujas novads, saglabājot tiem lietošanas mērķi – zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība, NĪLM kods 0101.

• Nolemts saglabāt nekustamā īpašuma „Kalnmuiža”, Stalbes pagasts, Pārgaujas novads, patapinājumā nodotā zemes gabala ar kadastra apzīmējumu 4280 009 0110 daļai – 1.0 ha platībā, atbilstoši zemes robežu plānā iezīmētajam nogabalam, lietošanas mērķi – zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība, (lietošanas mērķa kods 0101), nemainot zemes lietošanas mērķi pārējai zemes gabala platībai.

• Nolemts atļaut sadalīt nekustamā īpašuma „Brenguļi”, zemes gabalu atbilstoši iesniegumam pievienotajā zemes robežu plānā iezīmētajai skicei .

• Nolemts apstiprināt zemes ierīcības projektu „Riebiņi”, Straupes pagasts, Pār­gaujas novads saskaņā ar zemes ierīcības projekta lietas dokumentāciju.

• Nolemts uzsākt Pārgaujas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijas izstrādi 2013.– 2035. gadam un apstiprināt novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijas darba uzde­vumu un izpildes termiņus.

• Noraidīts lēmuma projekts par Pārgaujas novada pašdarbieku kolektīvu brauciena uz Hanzas dienām papildus līdzekļu piešķiršanu.

Ar pilnu protokola tekstu var iepazīties novada domes kancelejā un Pārgaujas novada mājaslapā www.pargaujasnovads.lv

Domes sēdes protokola Nr. 2 apskats2012. gada 16. februārī, Stalbē

Pārgaujas novada pašvaldības informatīvais izdevums “Pārgaujas Novada Vēstis”

Atsauce: tālr. 64107233 E-pasts: pargauja.novads@inbox.lv

Iznāk reizi mēnesī. Metiens 1700 eksemplāri

Izdevējs: Pārgaujas novada pašvaldība Izplatītājs: Pārgaujas novada pašvaldība

Paldies visiem, kuri palīdzēja materiālu un avīzes tapšanā!

Jolanta Vaido­Zālīte,sabiedrisko attiecību speciāliste

Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents, izpilddirektore Maruta Dru­biņa, domes deputāti Monvids Krastiņš, Rudīte Vasile un Juris Leimanis, kā arī pašvaldības speciālisti tikās ar SIA „Reģionālie projekti” pārstāvjiem, lai ap­spriestu Pārgaujas novada attīstības pro­grammu 2013.­2019.gadam.

Pārgaujas novada attīstības programma ir vidēja termiņa plānošanas dokuments, kurā noteikts pasākumu kopums ilgtermiņa priori­tāšu ieviešanai. Programmas izstrāde sastāv no četriem posmiem – pašreizējās situācijas raksturojums un analīze, stratēģiskās daļas izstrāde, attīstības programmas rīcības un investīciju plāna izstrāde, attīstības program­mas ieviešanas uzraudzības plāna izstrāde.

Lai veiksmīgi aptvertu visas attīstības plānā iekļautās prioritātes, tiks veidotas

Uzsākta Pārgaujas novada attīstības programmas 2013.–2019. gadam apspriešana

vairākas darba grupas ­ tūrisma darba grupa, jauniešu darba grupa, kopēja sociālā, sporta, veselības un izglītības darba grupa, kopēja kultūras, komunikāciju un NVO darba grupa, ekonomikas un pārvaldes darba grupa un tehniskās infrastruktūras darba grupa, kurās būs aicināti piedalīties arī Pārgaujas novada iedzīvotāji un uzņēmēji.

Pirmā no darba grupām tūrisma jomā tikās 27.februārī, kur tika apspriesta Pārgaujas novada attīstības programmas 2013.­2019.gadam tūrisma sadaļa.

Saskaņā ar darba uzdevumu attīstības programmu paredzēts izstrādāt līdz 2013.gada 31. martam.

Attīstības programmas izstrāde notiek Eiropas Savienības fonda projekta „Pārgaujas novada Attīstības programmas 2013.­2019. gadam un Teritorijas plānojuma 2013.­2023. gadam izstrāde”, projekta Nr. 1/DP/1.5.3.2.0/10/APIA/VRAA/010 ietvaros.

EIROPAS SOCIĀLAIS FONDS

IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ!

Visi klātesošie atzina, ka šīs vienošanās parakstīšana ir pašsaprotama lietu attīstība, kas būs veiksmīgs projekts pašvaldībai, uzņēmējiem un sabiedrībai kopumā. “Tūrisma industrijā katrs atsevišķi mēs neesam nekas, bet kopā esam ieraugāmi pat uz globusa,” uzsverot pašvaldību sadarbības nozīmi, teica Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins.

„Vienmēr esmu uzsvēris, ka Pārgaujas novadam ir prieks un arī bēda būt par Gaujas nacionālā parka sastāvdaļu. Šoreiz ir pasākums, lai radītu prieku. Mums ir jānes tālāk to, ko daba mums ir devusi,” tā Pārgaujas novada pašvaldības priekšsēdētājs Hardijs Vents.

Parakstīta vienošanās par sadarbību tūrisma jomā

Gaujas NP ir viens no senākajiem un atpazīstamākajiem Latvijas tūrisma galamērķiem, ko gadā apmeklē vairāk nekā miljons tūristu. Tomēr, lai parka teritorijā palielinātu tūristu uzturēšanās laiku un pilnvērtīgi izmantot tā potenciālu, starptautiskajos tirgos nepieciešams kopīgi popularizēt šo daudzveidīgo tūrisma piedāvājumu, vienlīdzīgi akcentējot ne tikai pilsētas, bet arī lauku teritorijas.

Sadarbojoties minēto pašvaldību tūrisma speciālistiem un SIA „GNP informācijas centrs”, ir tapis jauns tūristu ceļvedis par Gaujas NP, kā arī minētās pašvaldības kopīgi jau šogad piedalīsies 12 tūrisma gadatirgos Eiropas valstīs un Krievijā.

Turpinājums no 1. lpp.

3

Jolanta Vaido­Zālīte,sabiedrisko attiecību speciāliste Kā zināms, ar 2012. gadu pašvaldībām

ir tiesības izvēlēties ar nekustamā īpašuma nodokli aplikt arī palīgēkas, kas reģistrētas Valsts zemes dienesta uzturētajā Kadastra reģistrā. Tomēr lielākā daļa pašvaldību, tajā skaitā Pārgaujas novada pašvaldība, ir nolēmušas to atlikt, tādējādi dodot iespēju nodokļu maksātājiem apzināt un sakārtot savus īpašumus, lai nodokli nevajadzētu maksāt par ēkām, kas savulaik reģistrētas, taču dažādu iemeslu dēļ dabā vairs nepastāv. Līdz ar to būvju īpašniekiem ir laiks informēt Valsts zemes dienestu par izmaiņām īpašuma sastāvā un aktualizēt datus atbilstoši faktiskajai situācijai dabā, lai turpmākajos gados netiktu aprēķināts nodoklis par dabā neesošajām būvēm.

Šobrīd Pārgaujas novadā atrodamas vairākas vidi degradējošas ēkas ar sabru­kušām sienām un jumtiem. Šīs ēkas ne tikai bojā apkārtnes izskatu, bet ir arī bīstamas apkārtējiem. Aicinām iedzīvotājus izvērtēt īpašumā esošās ēkas un apzināt to nolietojumu. Ja ēkas nolietojums ir augsts, lūdzam izvērtēt iespējas ēku nojaukt un dzēst no kadastra, tādējādi sakopt apkārtējo vidi un atbrīvot sevi no nekustamā īpašuma

nodokļa maksas par ēku, kura dzīvē netiek izmantota.

Sīkāku informāciju par iespējām nojaukt sagruvušās ēkas var saņemt novadu apvienotajā būvvaldē pa tālruni 64127915.

Par iespējām bezmaksas no Kadastra reģistra dzēst neesošās palīgēkas, informējām jau iepriekšējā Pārgaujas novada pašvaldības informatīvajā izdevumā.

Lai dzēstu jebkuru ēku no Kadastra reģistra, īpašniekam būs jāsaņem pašvaldības (būvvaldes) atzinums, ka reģistrētā būve dabā nepastāv un tas jāiesniedz Valsts zemes dienestā, kura darbinieki neesošo ēku dzēsīs no reģistra.

Atgādinām, ka Valsts zemes dienests ir izveidojis informatīvo tālruni 67038677, zvanot uz kuru ikvienam interesentam tiks sniegta informācija par viņa īpašumā esošām būvēm un par dabā neesošu palīgēku dzēšanas procesu. Tāpat informāciju par to, kādas būves, tai skaitā palīgēkas, ir reģistrētas nekustamā īpašuma sastāvā, jebkurš interesents var saņemt bez mak­sas portālos www.latvija.lv un www.epakalpojumi.lv, izmantojot pakalpojumu „Mani dati kadastrā”, portālā www.kadastrs.lv, kā arī klātienē ­ Valsts zemes dienesta Klientu apkalpošanas vietās.

Aicinām izvērtēt iespējas nojaukt sagruvušās ēkas

Otro gadu Latvijas lauksaimniecības kooperatīvu asociācija rīko konkursu „Gada labākais lauksaimniecības kooperatīvs”. Balsošanas rezultātā tiek noskaidroti labākie kooperatīvi šādās nominācijās – „Gada uzticamākais kooperatīvs”, „Gada kooperatīvs izaugsmē”, „Reģiona labākais kooperatīvs”.

Pagājušajā gadā mūsējie – PKS „Straupe” – saņēma „Gada kooperatīvs izaugsmē” nomināciju.

Lai atbalstītu mūsu novada lielāko uzņēmumu, aicinām līdz 2. martam aktīvi balsot!To visērtāk var izdarīt internetā:http://balso.llka.lv

Zināšanai. 2011.gadā kooperatīvs ir realizējis vairākus Lauku atbalsta dienesta projektus, atvēris jaunus veikalus Madonā, Gulbenē un Rīgā, palielinājis darbinieku skaitu, un pats galvenais, tā vadītājs Imants Balodis par nopelniem Latvijas valsts labā saņēmis augstāko apbalvojumu – V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni!

Jolanta Vaido­Zālīte,sabiedrisko attiecību speciāliste

24. februāra vakars Stalbes tautas namā tika aizvadīts sportiski muzikālā un joku pārpilnā noskaņā. Jau otro gadu pēc kārtas kopā pulcējās Pārgaujas novada sportisti, viņu ģimenes, un citi interesenti, lai kopīgi suminātu visus novada sportistus, kuri guvuši godalgotas vietas Latvijas un starptautiskā mēroga sacensībās.

Šogad Pārgaujas novads var lepoties ar kuplu sportistu pulku, kuriem bijuši sasniegumus gan Latvijā, gan pasaulē. Ko­pumā tika sumināti sporta laureāti sešos sporta veidos – florbolā, orientēšanās sportā, biatlonā, pludmales volejbolā, šaušanā un loka šaušanā.

Pasākums iesākās ar svinīgo daļu, kurā sportistus par pagājušā gada panākumiem sveica Pārgaujas novada priekšsēdētājs Hardijs Vents: „Paldies, jums par devumu mūsu novadā, par tām prieka asarām, kuras, pateicoties jums, tur aiz borta stadionā vai arēnā raudām mēs – līdzjutēji.” Priekš­sēdētājs vēlēja sportistiem arī šajā gadā izturību, sportisku veiksmi, izdošanos, jaunus un lielus panākumus. „Lai mēs varam lepoties ar jums, un lai ar mums lepojas visi pārējie ar skaudību,” tā H. Vents.

Nozīmīgs šis pasākums bija arī biedrības “Sporta klubs „Pārgauja”” valdes priekšsēdētājam Monvidam Krastiņam, kurš pagājušā gada „Sporta laureātā” novēlēja sportistiem pacelt latiņu vēl augstāk. „Mēs nestāvam uz vietas, bet ejam uz augšu,” atceroties pagājušā gada sasniegumus, atzina Monvids Krastiņš. „Pateicamies tre­

Suminām 2011. gada sporta laureātus

neriem, kuri strādā ar novada bērniem un jauniešiem. Arī vecākiem, kuri jūt līdz un palīdz ne tikai sasniegt panākumus sportā, bet arī virza uz priekšu.”

Sportistus par sasniegumiem prēmēja ar naudas balvām un īpaši pasākumam gatavotiem atslēgu piekariņiem ar Pārgaujas novada ģerboni.

Katra sportista sasniegumos īpaša nozīme ir treneriem, tāpēc liela pateicība tieši viņiem – orientēšanās sporta trenerei Aijai Alksnei un florbola treneriem Ilvaram Balodim, Andrim Erenbotam un Laurim Ābolam. Treneriem tika uzdots zīmīgs jautājums – vai treniņos valda demokrātija, kad var runāt ko gribi, bet jādara tas, ko liek treneris. Visi vienbalsīgi atbildēja: „Viennozīmīgi!” Vien Aija Alksne brītiņu apdomājot secināja: „ Es jau nezinu, ko viņu tur tai mežā dara, ja godīgi saka!”

Balvu pasniegšanas ceremoniju kupli­nāja amatierteātra sadzīviskās sarunas un muzikālie priekšnesumi, kuros uzstājās ansamblis „Pārgaujas lakstīgalas”, Straupes jauniešu deju kolektīvs „Idumeja” un mazie Stalbes dziedoņi. Ar pamatīgu bungu rīboņu un gaismu priekšnesumu, vakara muzikālo daļu noslēdza Reinis Reķis. Pasākumu vadītāju lomās iejutās jaunie novada māksli­nieki Kristīne un Jurģis.

Pateicamies Inesei Kalniņai par ieguldīto darbu pasākuma tapšanā.

„Mēs viennozīmīgi esam sportiskākais novads bijušajā Cēsu rajona teritorijā,” ar lepnumu un ovācijām pavadīts, atzina Sporta kluba „Pārgauja” valdes priekšsēdētājs.

Vakars noslēdzās ar diskotēku 80.–90. gadu stilā.

Rudīte Vasile

Kā jau iepriekš ziņots, Pārgaujas novads uzsācis aktīvu darbu pie novada tūrisma attīstīšanas un popularizēšanas.

No 10.līdz 12.februārim Rīgā norisinājās 19. starptautiskā tūrisma izstāde­gadatirgus “Balttour 2012”, savukārt no 17. līdz 19. februārim Igaunijas galvaspilsētā Tallinā ­ starptautiskais tūrisma gadatirgus „Tourest 2012”, kas ir nozīmīgākā un senākā tūrisma izstāde Baltijas valstīs. Abās izstādēs pirmo reizi tūristiem un izstādes viesiem, kā atpūtas un ceļojuma galamērķis, sadarbojoties Pārgaujas, Amatas, Līgatnes, Cēsu, Siguldas un Valmieras pašvaldībām un SIA „GNP informācijas centrs”, tika prezentēts Gaujas nacionālais parks.

Izstādēs piedalījās arī mūsu novada pārstāvji, popularizējot jauno tūrisma ceļvedi par Gaujas nacionālo parku, Jura Leimaņa sagatavoto karti „Daudz interesantu vietu abpus Gaujai”, kas izstādē Tallinā tika parādīta igauņu valodā, kā

arī sniedzot informāciju par atpūtas un izklaides iespējām mūsu novada teritorijā. Apmeklētāji visvairāk taujāja par iespējām atpūsties ģimenei kopā ar bērniem, velotūrisma un ūdenstūrisma iespējām, kultūrvēsturiskām apskates vietām un gastronomisko tūrismu.

Lai piesaistītu tūristus, šogad grupa entuziastu sākusi darbu arī pie novada velotūristu maršrutu kartes. Velomaršruti vedīs pa novada meža ceļiem, nelieliem grants ceļiem, to garumi ir atšķirīgi. Darbā iesaistījušies Vidzemes augstskolas studenti Laura Reča, Didzis Stūris un Solveiga Ruska, kā arī kartogrāfe Liene Rajecka un kempinga „Apaļkalns” īpašnieks Juris Leimanis.

Kartē būs parādīti arī maršrutos skatāmie tūrisma objekti. Plānots ievietot arī vairākus kājāmgājēju maršrutus Lielstraupes pusē.

Karti paredzēts izdot pirms tūrisma sezonas sākuma. Pavasarī darba grupa, ielūdzot palīgā arī citus, ķersies pie maršrutu marķēšanas.

Piedalāmies tūrisma izstādēs un gatavojam novada velomaršrutu karti

Juris Leimanis un Didzis Stūris strādā pie novada velomaršrutu kartes.

Balso par PKS „Straupe”!

U-10 florbola komandas pārstāvji.

�

Pamatbudžeta ieņēmumu plāns 2012. gadam

Klasif. kods Rādītāji Saistošie Nr.1Izdevumi atbilstoši funkcionālajām kategorijām

01.000.000 Vispārējie valdības dienesti 22885001.100.000 Izpildvaras un likumdošanas varas institūcijas 21609001.100.001 Izpildvara­novada pārvalde 14507501.100.003 Izpildvara­deputāti 372501.100.006 Izpildvara­finanšu daļa 6729001.601.005 Dzimtsaraksti 426001.640.054 Projektu līdzfinansējums 300001.721.007 Pašvaldības parādu darījumi 550003.000.000 Sabiedriskā kārtība un drošība 3686003.200.008 Ugunsdrošība 1680003.300.009 Bāriņtiesa 2006004.000.000 Ekonomiskā darbība 2926504.240.011 Atbalsts lauksaimniecības pasākumiem 263004.510.055 Autotransports 1519004.730.056 Tūrisms 1144505.200.000 Vides aizsardzība 2935305.200.012 Vides aizsardzība ­Notekūdeņi Straupe 571505.200.013 Vides aizsardzība ­Notekūdeņi Stalbe 755005.200.077 Vides aizsardzība ­Notekūdeņi Rozula 125005.200.014 Vides aizsardzība ­Notekūdeņi Raiskums 1483806.000.000 Pašv. teritoriju un mājokļu apsaimniekošana 34851006.100.000 Mājokļu un ēku uzturēšana 4405006.100.015 Mājokļu un ēku uzturēšana ­ Straupe 2520006.100.057 Mājokļu un ēku uzturēšana ­ Stalbe 335006.100.058 Mājokļu un ēku uzturēšana ­ Raiskums 550006.100.082 Mājokļu un ēku uzturēšana ­ Rozula 1000006.200.000 Teritoriālas attīstība 6741606.200.016 Teritoriālais plānojums 2634806.200.078 Projekts Baltic Climate 100006.200.017 Teritorijas labiekārtošana­ Straupe 1373306.200.018 Teritorijas labiekārtošana­ Stalbe 1101306.200.019 Teritorijas labiekārtošana­ Raiskums 1532206.300.000 Ūdensapgāde 2597006.300.020 Ūdensapgāde ­Straupe 408006.300.021 Ūdensapgāde ­Stalbe 654506.300.076 Ūdensapgāde ­Rozula 115006.300.022 Ūdensapgāde ­ Raiskums 1419506.600.023 Teritorijas un mājokļu apsaimn.­ kom.saimn.vadība 4992006.601.000 Kapu saimniecība 2249406.601.024 Kapu saimniecība ­ Straupe 450506.601.025 Kapu saimniecība ­ Stalbe 172006.601.026 Kapu saimniecība ­ Raiskums 1626906.603.000 Apkure 13866006.603.027 Apkure ­ Straupe 2373506.603.028 Apkure­ Stalbe 8613506.603.029 Apkure ­ Raiskums 2879008.000.000 Atpūta, kultūra un reliģija 26149108.100.000 Sporta, atpūtas pasākumi 6939108.100.031 Sporta, atpūtas pasākumi­ Straupe 2620008..100.032 Sporta, atpūtas pasākumi­ Stalbe 1135008.100.062 Sporta funkciju deliģēšana 3184108.210.000 Bibliotēka 3271908.210.034 Bibliotēka ­Straupe 1627008.210.035 Bibliotēka­ Stalbe 822008.210.036 Bibliotēka ­Raiskums 822908.220.000 Muzejs 1800008.231.000 Kultūra 8751008.231.038 Kultūra­ Straupe 2551008.231.039 Kultūra­ Stalbe­Rozula 3300008.231.040 Kultūra ­Raiskums 2900008.228.067 Citur neklasificētie kultūras pasākumi­sab. attiecības 1968608.629.000 Pārējie kultūras pasākumi 3418508.629.041 Pašdarbības kolektīvi ­ Straupe 1807008.629.042 Pašdarbības kolektīvi ­ Stalbe 969508.629.043 Pašdarbības kolektīvi ­ Raiskums 642009.000.000 Izglītība 109458309.210.000 Vispārējā izglītība­Pamatizglītība 27392709.210.047 Pamatskola ­ Straupes 17329909.210.048 Pamatskola ­ Raiskuma 10062809.210.000 Pamatskola ­ Raiskuma internātpamatskola 39689409.211.049 Vidusskola Stalbe 273519

Klasif. kods Rādītāji Saistošie Nr.1 I Kopā ieņēmumi ( II+V+VI ) 2102542 II Nodokļu un nenodokļu ieņēmumi ( II+IV ) 1039635 III Nodokļu ieņēmumi 1062907Tiešie nodokļi 1062907

1.1.0.0. Ieņēmumi no IIN nodokļa 941707 1.1.1.1. IIN par iepriekšējo gadu 9669 1.1.1.2. IIN par tekošo gadu 932038 4.0.0.0. Īpašuma nodoklis 121200 4.1.1.0. Nekustāmā īpašuma nodoklis par zemi 98200 4.1.1.1. t.sk. Tekošā gada 88200 4.1.1.2. Iepriekšējo gadu parādi 10000 4.1.2.0. Nekustāmā īpašuma nodoklis par ēkām 23000 4.1.2.1. t.sk. Tekošā gada 20000 4.1.2.2. Iepriekšējo gadu parādi 3000

IV Nenodokļu ieņēmumi 10672 8.0.0.0. % ieņēmumi no kontu atlikumiem 300 8.6.2.2. Pašvaldību budžeta % ieņēmumi par kontu

atlikumiem300

9.0.0.0. Valsts un pašvaldības nodevas 2022 9.4.0.0. Valsts nodevas,kas ieskaitītas pašv. 750 9.4.2.0. VN no bāreņtiesas darbības 700 9.9.0.0. VN no dzimtsarakstu darbības 50 9.5.0.0. Pašvaldības nodevas 12729.5.1.1. Pašv.nodeva par domes izstr.ofic.dok.un apliecināto

kop.saņ.10

9.5.1.4. Pašvaldības nodeva par tirdzniecībau publiskās vietās 900 9.5.2.9. Pārējās pašvaldību nodevas 36210.0.0.0. Naudas sodi un sankcijas 210010.1.4.0. Pašvaldības administratīvie sodi 10010.3.0.0. NĪN kavējumu soda nauda 200012.0.0.0. Pārējie nenodokļu ieņēmumi 25012.2.4.0. Ieņ.no ūdenstilpju un zvejas tiesību nerūpn. izmantoš 25013.0.0.0. Ieņ.no pašvaldības īpaš. pārdošanas 600013.2.1.0. Ieņēmumi no zemes pārdošanas 600013.4.0.0. Ieņēmumi no pašv. kustāmo īpašumu un mantas real.

V Transfarentu ieņēmumi 92436318.0.0.0. Valsts budžeta transferenti 89936318.6.1.9.1 Pārējās dotācijas ­ brīvpusdienas 340018.6.1.9.2 Pārējās dotācijas ­ mācību grāmatu iegādei18.6.2.1 Mērķdotācija izglītības pasākumiem 544259

Raiskuma sanatorijas internātskola 37590418.6.2.0.2 Mērķdotācija pedagogu darba samaksai 16835518.6.2.6. GMI atmaksa+dzīvokļu pabalsts 1800018.6.4.0. Pārējie pašvaldību budžetā saņemtie uztur. Izd no

PFIF263155

par iepriekšējo gadu 1332118.6.9.0. Pārējie valsts transferti pašvaldībām (LAD) 800018.8.1.0.0 Pašv. budžetā saņemtie valsts budž.transf. no ESF

projekt.20228

18.1.1.1. CLFA finansējums 29000t.sk.finansējums Raiskuma kom.rek. 9000t.sk.finansējums speciālistam 10000t.sk.finansējums teritoriālajam plānojumam 10000

19.0.0.0. Pašvaldību budžeta transferenti 2500019.2.0.0. Ieņēmumi pašv. budžetā no citām pašv.19.2.1.0. Ieņēmumi izglītības funkciju nodrošināšanai 2500021.0.0.0. VI Budžeta iestāžu ieņēmumi 10460021.3.0.0. Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem 1100021.3.8.1. Telpu noma 400021.3.8.4. Ieņēmumi no zemes nomas 300021.3.8.9. Pārējie ieņēmumi par nomu un īri 400021.3.9.0. Ieņēmumi par pārējiem budžeta iestāžu maksas

pakalpojumiem (67 līdz 74)93600

21.3.9.3. Ieņēmumi no biļešu realizācijas 500021.3.9.4. Ieņēmumi no dzīvokļu kom saimn. 7500021.3.9.9. Citi ieņēmumi par maksas pakalpojumiem 400021.3.9.9.1. Ieņēmumi par kancelejas pakalpojumiem 10021.3.9.9.2. Ieņēmumi par Baltic Climat realizāciju 800021.3.9.9.3 Ieņēmumi par pārējiem pakalpojumiem 1500

Pamatbudžeta izdevumu plāns 2012. gadam

Pielikums Pārgaujas novada domes 2012. gada 26. janvāra lēmuma (prot. Nr. 1 §2) saistošajiem noteikumiem Nr. 1

�

09.600.075 Pārējā citur neklasif.izglītības pak.­skoln.braukš biļ. 1900009.820.000 Pārējā citur neklasif.izglītības pak.­savst. nor. par

izgl.100000

Informatizācija 3124310.000.000 Sociālā aizsardzība 18653810.500.070 Atbalsts bezdarba gadījumos ­Stipendiāti 2022810.900.000 Pārējā citur neklasificētā sociālā aizsardzība 16631010.910.061 Pārējā citur nekl. sociālā aizsardzība ­sociālais

dienests52010

10.920.060 Pārējie citur nekl. sociālās aizsardzības pasākumi­pabalsti

94800

10.930.065 Pārējie citur nekl. sociālās aizsardzības pasākumi­pansionāti

19500

Kopā pēc funkcionālajām kategorijām 2215450Kredīta atmaksa 23700Izdevumi kopā 2239150

Klasif. kods Rādītāji Saistošie Nr.1 I Kopā ieņēmumi 164083 II Nodokļu un nenodokļu ieņēmumi 164083 III Nodokļu ieņēmumi 50000

1.0. Tiešie nodokļi 500005.0.0.0. Nodokļi par pakalpojumiem un precēm 800005.5.3.1. Dabas resursu nodoklis 800002.0 Nenodokļu ieņēmumi 1008.6.2.2. % ieņēmumi par kontu atlikumiem 1005.0 Transferti 11398318.9.1.0. Mērķdotācija autoceļu fondam 59844

Specbudžeta ieņēmumu plāns 2012. gadam

Klasif. kods Rādītāji Saistošie Nr.1. Izdevumi atbilstoši funkcionālajām kategorijām

05.200.000 Vides aizsardzība 6600005.200.012 Vides aizsardzība 6600006.000.000 Pašv. teritoriju un mājokļu apsaimniekošana 8984506.100.000 Mājokļu un ēku uzturēšana (327.33 Ls/km) 8984506.100.001 Ceļu uzturēšana Stalbe (96.8 km) 3168606.100.002 Ceļu uzturēšana Straupe (59.7 km) 1954206.100.003 Ceļu uzturēšana Raiskums (102.7) 33617

Projekta izstrāde Straupes centra pieturai 5000Kopā pēc funkcionālajām kategorijām 155845

Specbudžeta izdevumu plāns 2012. gadam

Budžeta ieņēmumiPārgaujas novada pašvaldības 2012.

gada kopbudžeta ieņēmumi plānoti LVL 2266625 apmērā, kas sadalīti divās lielās grupās – pašvaldības pamatbudžeta ieņēmumi LVL 2102542 un pašvaldības speciālā budžeta ieņēmumi LVL 164083.

PAMATBUDŽETSPašvaldības pamatbudžeta 2012.gada

ieņēmumi plānoti LVL 2102542 apmērā. Pašvaldības budžeta ieņēmumu sama­zinājums ir 30.93% (LVL 941457), salīdzi­not ar 2011.gada budžeta naudas plūsmas ieņēmumiem LVL 3043999.

Nodokļu ieņēmumi LVL 10629072012.gadā Pārgaujas novada pašvaldības

pamatbudžeta ieņēmumi no nodokļiem plānoti LVL 1062907. Nodokļu ieņēmumi plānoti par 12.14 % (LVL 129003) lielāki nekā 2011.gada budžeta naudas plūsmas nodokļu ieņēmumi LVL 933904.

Iedzīvotāju ienākumu nodokļa prog­noze ir plānota par 14.93 % (LVL 140557) lielāka nekā 2011.gada budžeta naudas plūsmas izpilde.

Īpašuma nodokļa prognoze ir plānota par LVL 11650 (8.76%) mazāka nekā 2011. gada budžeta naudas plūsmas izpilde. Plā­noto ieņēmumu samazinājums saistīts ar zemju kadastrālo vērtību samazinājumu.

Nenodokļu ieņēmumi LVL 10672Nenodokļu ieņēmumu plāns, salīdzinot

ar 2011.gada naudas plūsmas ieņēmumiem, ir samazinājies par LVL 94471 (89.85 %). Ieņēmumu plāna lielākais samazinājums

saistīts ar PVN nodokļa atmaksu no VID 2011.gadā LVL 34564 un par ieņēmumiem no zemes īpašumu pārdošanas LVL 61549.

Procentu ieņēmumi no kontu atlikumiem un depozītu noguldījumiem plānoti LVL 300 apmērā.

Valsts un pašvaldības nodevu ieņē­mumi plānoti LVL 2022 2011.gada izpildes līmenī.

Naudas sodu un sankciju ieņēmumi plānoti par LVL 2100 (56.89) mazāk nekā 2011.gadā.

Ieņēmumi no pašvaldības īpašuma pārdošanas 2012. gadā plānoti norēķini par zemes īpašuma pārdošanu SIA “ZAAO”.

Transfertu ieņēmumi LVL 924363Transfertu ieņēmumi (ieņēmumi, ko

pašvaldība saņem no valsts vai citu paš­valdību budžetiem) 2012.gadā plānoti par LVL 349565 (27.44%) mazāki nekā 2011.gadā naudas plūsmas ieņēmumos. Valsts budžetu transfertu plāns izglītībai plānots 8 budžeta mēnešiem.

Valsts budžeta transfertu ieņēmumi no Izglītības ministrijas plānoti LVL 547659.

Mērķdotācija brīvpusdienu nodrošinā­šanai 1. klasei – LVL 3400.

Mērķdotācija Raiskuma sanatorijas internātskolai – LVL 375904.

Mērķdotācija pedagogu darba algu samaksai – LVL 168355.

Transfertu samazinājums IZGLĪTĪBAI par LVL 37797, kas saistīts ar mērķdotācijas samazinājumu Raiskuma sanatorijas inter­nātpamatskolai rehabilitācijas centram un

bērnu skaita izmaiņām.Valsts budžeta transferti no Labklājības

ministrijas plānoti LVL 18000.Mērķdotācija GMI un dzīvokļa pa­

balstu atmaksai – LVL 18000.Valsts budžeta transferti no Finanšu

ministrijas – LVL 276476.PFIF izlīdzināšanas fonda iemaksa –

LVL 276476.Pašvaldības ieņēmumi no PFIF plānoti par

LVL 138804 mazāki, salīdzinot pret 2011. gada naudas plūsmas ieņēmumiem.

Valsts budžeta transferti ES projektu realizācijai – LVL 57228.

CLFA finansējums Raiskuma pagas­ta ūdenssaimniecības projekta realizē­šanai – LVL 9000.

Finansējums speciālista piesaistei – LVL 10000.

Finansējums teritorijas plānojuma un attīstības programmas izstrādei LVL – 10000.

Zemkopības ministrijas finansējums – (LAD) LVL 8000.

Bezdarbnieku programma – LVL 20228.

Pašvaldību budžeta transfertiIeņēmumi izglītības funkciju nodroši­

nāšanai – LVL 25000.Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņē­

mumi – LVL 104600.Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņē­

mumi 2012. gadā plānoti par LVL 7091 mazāki kā 2011. gada naudas plūsmā ieka­sētie. Tiešie ieņēmumi par komunālās saim­niecības pakalpojumiem plānoti LVL 90000. Pārējie ieņēmumi paredzēti par Baltic Climat projekta realizāciju, paredzamie ieņēmumi LVL 8000, ieņēmumi no biļešu realizācijas LVL 5000.

SPECIĀLAIS BUDŽETSPašvaldības speciālā budžeta ieņē-

mumi ietver īpašiem mērķiem iezīmētos līdzekļu avotus – dabas resursu nodokli, mērķdotācijas no valsts budžeta pašvaldības autoceļu fondam un pārējos ieņēmumus.

Speciālā budžeta plānotie ieņēmumi 2012.gadā plānoti LVL 164083 apmērā. Autoceļu fonda ieņēmumi šajā gadā ir plānoti LVL 59844, kas ir par LVL 28659 mazāki nekā 2011.gada budžetā. Ieņēmumi no dabas resursu nodokļa ir plānoti LVL 80000 pēc 2011. gada izpildes, pārējie ieņēmumi šajā gadā plānoti LVL 100.

Budžeta izdevumiPārgaujas novada pašvaldības 2011.gada

kopbudžeta izdevumi plānoti LVL 2394995 apmērā, kas sadalīti divās lielās grupās – pašvaldības pamatbudžeta izdevumi LVL 2239150 un pašvaldības speciālā budžeta izdevumi LVL 155845.

PAMATBUDŽETSBudžeta izdevumi plānoti pēc reālās

finanšu iespējas un nodrošinot pašvaldības attīstības galvenos uzdevumus, piesaistot ES struktūrfondu līdzekļus.

Pārgaujas novada pašvaldības 2012. gada pamatbudžeta izdevumi ar finan­sēšanu plānoti LVL 2239150. Pamatbudžeta samazinājums, salīdzinot ar 2011. gada naudas plūsmas izpildi, ir par LVL687040 (23.48%) mazāki. Visi pašvaldības plānotie kopējie izdevumi pēc savas ekonomiskās būtības iedalīti deviņās funkcionālajās kategorijās. Funkcionālo kategoriju izde­vumi sadalīti atbilstoši struktūrvienību sada­lījumam un ekonomiskajām kategorijām.

Vispārējiem valdības dienestiem plānots finansējums LVL 228850 apmērā, kas ir par LVL 20100 (8.78%) lielāks, salīdzinājumā ar 2011.gada naudas plūsmas izdevumiem. Šajos izdevumos ietilpst arī pašvaldības parāda procentu maksājumi LVL 5500. Palielinājums plānā saistās ar maksājumiem apvienoto pašvaldību struktūru uzturēšanas izdevumiem, projektu „Speciālista piesaiste” un „Attīstības programmas un teritoriālā

plānojuma izstrāde”.Sabiedriskās kārtības un drošības no­

drošinā šanai budžetā paredzēti LVL 36860, kas ir par 0.43 % vairāk nekā faktiskie izdevumi 2011.gada budžetā.

Ekonomiskajai darbībai no pašvaldības pamatbudžeta izdevumiem ir plānots tērēt LVL 29265, kas ir par LVL 16331 (55.80%) vairāk, salīdzinot ar 2011.gada naudas plūsmas izpildi. Izdevumu palielinājums saistīts ar skolēnu autobusa nodošanu ekspluatācijā un tūrisma veicināšanas pasā­kumu izdevumiem LVL 11445.

Vides aizsardzībai 2012. gada budžetā pamatfunkcijām plānoti LVL 29353.

Pašvaldības teritoriju un mājokļu ap­saimniekošanas pasākumiem budžetā pare­dzēti LVL 348510 kas ir par 21.19 % ma­zāk nekā naudas plūsmas izdevumi 2011.gadā. Izdevumu samazinājums saistīts ar 2011.gadā realizētajiem projektiem saistībā ar LAD projektu atbalstu. Pašvaldības teri­toriju un mājokļu apsaimniekošana sadalīta 6 funkcijās.

Mājokļu un ēku uzturēšana – LVL 44050.

Lielākie kapitālo remontu izmaksu objekti plānoti:

Straupes pārvaldes un kultūras nama telpu remonts – LVL 21000.

Teritorijas attīstība un labiekār­tošana – LVL 67416.

Ūdensapgāde – LVL 25970.Komunālās saimniecības vadība –

LVL 49920.Kapu saimniecība – LVL 22494.Apkure – LVL 138660.

Lielākie plānotie kapitālo un remontu izmaksu objekti: Stalbes pagasta apkures katla remonts – LVL 7000, Straupes dokto­rāta katlumājas apkures katla nomaiņa – LVL 500.

Lielākie izdevumi krājumiem – kurināmā iegāde katlumāju vajadzībām apkures sezo­nas nodrošināšanai LVL 92400, tajā skaitā LVL 25400 iestāžu apkures vajadzībām.

Atpūta, kultūra, reliģija pamatbudžetā ir plānoti LVL 261491 jeb 9.13 % vairāk nekā 2011.gadā.

Sporta infrastruktūra un sporta funkciju deleģēšana LVL 69391, tajā skaitā sporta zāļu uzturēšana LVL 37550, biedrībai „Sporta klubs „Pārgauja”” deleģēto funkciju izpildei LVL 31841.

Bibliotēkas LVL 32719Lielākās izdevumu pozīcijas: grāmatu

iegādei LVL 3000, laikrakstu un žurnālu abonēšanai LVL 1500, telpu noma Straupes bibliotēkai LVL 5700.

Muzeji LVL 18000Ieguldījums SIA „Ungurmuiža” PAMAT­

KAPITĀLĀ – LVL 18000.Kultūra – LVL 121695.Lielākās izdevumu pozīcijas: tautas tērpu

iegāde pašdarbības kolektīviem LVL 2420, Hanzas dienu brauciens LVL 1500, Straupes svētku pasākuma izmaksas LVL 3500, karogu šūšana LVL 2000.

Sabiedriskās attiecības LVL 19686Izglītības funkcijas finansēšanai budžetā

ir plānoti LVL 1094583 jeb par 29.86 % ma­zāk nekā 2011. gada naudas plūsmā. Valsts mērķdotācijas izglītībai plānotas 8 mēnešu periodam. Pašvaldība izglītības funkcijas nodrošināšanai no sava budžeta finansē LVL 546924, finansējums no Izglītības ministrijas LVL 547659.

Izglītības izdevumi sadalās sekojoši: Raiskuma sanatorijas internātpamatskolas rehabilitācijas centrs LVL 396894,Stalbes vidusskola LVL 273519,Raiskuma pamatskola LVL 104748,Straupes pamatskola LVL 173299,

Raiskuma speciālās internātpamatskolas rehabilitācijas centra darbības nodroši­nāšanai 100 % tiek nodrošināti no valsts mērķdotācijas.

Paskaidrojums 2012.gada budžeta plānam

Turpinājums 6. lpp.

6

Savstarpējos norēķinos par skolu paš­valdība plāno izlietot LVL 100 000. Ceļa izdevumu kompensācijas plānotas LVL 19000 apmērā.

Sociālās nodrošināšanas funkcijas veikša­nai paredzētais finansējums LVL 234622 kas ir par 19.45 % mazāk nekā 2011.gadā naudas plūsmas izdevumi.

Bezdarbnieku programmas realizācijai paredzēts tērēt LVL 20228, projekta iz­maksas sedz valsts. Sociālā dienesta uztu­rēšanai plānots LVL 52010.

Pabalstu izmaksai šajā gadā plānots LVL 94800 līdzekļu apjoms.

Finansēšanas daļu veido aizņēmumi un aizņēmumu atmaksa, skaidras naudas, depozītu apjoma izmaiņas. Pārgaujas novada pašvaldības pamatbudžetā ir iekļautas plā­

notās kredītsaistību atmaksa LVL 23700. Kredītsaistības novadam ir par ņemtajiem kredītiem Straupes sporta zāles būvniecībai, Rozulas kluba remontam un Stalbes apkures katlu un katlumājas rekonstrukcijai.

SPECBUDŽETSPar specbudžeta līdzekļiem plānota

autoceļu uzturēšana LVL 89845. Finan­sējums sadalīts atbilstoši pagasta teritorijā esošo pašvaldībai piederošo ceļu garumam. Pieturas projekta izstrādei pie Straupes pamatskolas līdzfinansējums LVL 5000.

Par dabas resursu līdzekļiem plānota Straupes kultūras nama pagalma lab­iekārtošana LVL 35000 un Raiskuma parka labiekārtošana LVL 20000, Vides inspektora un teritorijas labiekārtošanas izdevumi LVL 11000.

Finanšu nodaļas vadītāja Līga Medne

Jolanta Vaido­Zālīte,sabiedrisko attiecību speciāliste

Jau vairākas nedēļas iedzīvotājus uztrauc jautājums par to, kas notiks ar Raiskuma pamatskolu. Baumas par skolas slēgšanu, vecākos radījušas bažas. Lai kliedētu neskaidrību, Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents aicināja vecākus uz skolas sapulci, kurā jau pašā sākumā pilnībā noliedza iespēju par skolas slēgšanu un solīja, ka bērnu čalas šeit būs dzirdamas vēl ilgi.

Lai skolas varētu funkcionēt atbilstoši visām prasībām, tajās būtu jāapgūst zinības vismaz simts līdz simtu divdesmit bērniem. Šobrīd reālā situācija Raiskuma pamatskolā rāda, ka skolēni no pirmās līdz devītajai klasei ir tikai piecdesmit trīs bērni, kā arī ar katru gadu to skaits sarūk aizvien mazāks. Pagājušajā gadā pamatskolas devīto klasi absolvēja astoņi skolēni, bet mācības pirmajā klasē uzsāka tikai četri. Arī šogad situācija ir līdzīga­ absolvēs astoņi, bet vietā uzsāks uz pusi mazāk.

„Kamēr nauda seko skolēnam, tikmēr līdzekļi skolā būs tik cik ir bērnu. Ņemot vērā to, ka mēs atrodamies pie Cēsu pilsētas sliekšņa, tad brīnums, ka esam noturējušies, līdz šim ar tik mazu bērnu skaitu,” atzina Raiskuma pamatskolas direktore Dagnija Pole. „Pārgaujas novads ir vienīgais novads bijušajā Cēsu rajona teritorijā, kurš finansē skolas papildus no pašvaldības budžeta. Ja būtu jāiztiek ar naudu, kas ir par skolēniem, tad pieļauju, ka šobrīd nebūtu ne Raiskuma pamatskolas, ne arī Stalbes vidusskolas.”

Vecākus uztrauc, kas notiks ar bērniem nākamgad, kā tiks plānots jaunais mācību gads un turpmākais darbs.

Lai bērni arī turpmāk varētu apmeklēt skolu Raiskuma pagastā, balstoties uz praktiskām lietām, kas skolā jānodrošina, nolemts veikt Raiskuma pamatskolas reorganizāciju. Galvenā ziņa, kuru priekš­sēdētājs šajā tikšanās reizē vēlējās nodot vecākiem bija tā, ka bērni, kuri mācās Raiskuma pamatskolā, arī turpmāk turpinās mācības skolas telpās. Izmaiņas attiecas tikai uz dažiem mācību priekšmetiem, kuri pēc reorganizācijas notiks Stalbes vidusskolas attiecīgi aprīkotās klasēs. „Galvenais no­teikums pēc reorganizācijas – nekas nedrīkst palikt sliktāks, izmaiņu procesā drīkst palikt tikai un vienīgi labāk!” uzsvēra Pārgaujas novada priekšsēdētājs Hardijs Vents.

Šis gads skolu direktorēm un skolas personālam būs ļoti darbīgs – pārplānojot mācību procesus, telpas, ārpusklašu nodar­bības, transporta maršrutus. „Šobrīd notiek sadarbība direktoru līmenī. Skatām doku­mentus un cenšamies saprast, kāda ir situācija katrā no skolām, meklējam labākos variantus, kā nodrošināt bērniem ērtu un prasībām atbilstošu turpmāko mācību procesu,” Stalbes vidusskolas direktore Jolanta Dzene informēja klātesošos. Stalbes

vidusskolas direktores vietniece izglītības jomā Ilze Rēķe plāno veikt anketēšanu, lai noskaidrotu vecāku bažas, viedokļus un vēlmes.

Viens no tēviem, apkopojot dzirdēto, atzina: „Kardināli nekas nemainīsies, būs tikai labāk! Mainīsies tikai skolas nosaukums un dažas stundas notiks Stalbes vidusskolas telpās.” Bet nenoliedzami, ka tieši nosaukuma maiņa lielākajai daļai no vecākiem, bērniem un pedagogiem būs viena no sāpīgākajām izmaiņām, jo katrs mēs esam savas vietas patriots.

Sapulcē vecāki izteica uztraukumu par bērnu pārvadāšanu no vienas skolas uz otru. „Šobrīd plānojas, ka bērniem mācības Stalbes vidusskolā notiks divas reizes nedēļā un noteikti ne no rīta,” skaidroja Stalbes vidusskolas direktores vietniece izglītības jomā Ilze Rēķe. Stalbes vidusskolas telpas ir līdzīgas Raiskuma pamatskolas telpām – šauri gaiteņi un gaišas telpas. Skolēni vienā klasē vidēji piecpadsmit, kas pieļauj iespēju abu skolu klases uz noteiktām mācību stundām apvienot, lai bērnu skaits nebūtu pārāk liels. Stalbes vidusskolā aprī­koti speciāli kabineti dabaszinību praktis­kajiem un laboratorijas darbiem, kā arī nenoliedzami priekšrocība ir lielā sporta zāle. „Jau pamatskolas sākumklasēs mācību programma paredz komandu sporta spēli, bet, ja klasē ir tikai pieci bērni, tad iespējams apgūt tikai iemaņas. Apvienojot klases uz sporta nodarbībām, bērniem tiks dota iespēja spēlēt komandās,” mācību darbu analizē I.Rēķe.

Plānojot interešu izglītību, Stalbes vidusskolas direktore uzsvēra, ka, apvie­nojot bērnus kopējos pulciņos, arī Raisku­ma pagasta bērniem būs dota iespēja ap­meklēt tautu dejas un citus pulciņus, kur nepieciešams lielāks apmeklētāju skaits.

Lai bērniem nākamajā mācību gadā būtu vieglāk iejusties, vecāki izteica piedāvājumu jau šogad noorganizēt kopēju skolu pasākumu. Tā kā ar nākamo mācību gadu apvienosies arī abu skolu vecāku padomes, arī viņi labprāt noorganizētu tikšanos jau šajā mācību gadā.

Pārgaujas novada domes deputāts Jānis Plūme pārliecināts, ka bērni šoreiz būs tikai ieguvēji. „Jau tagad bērniem tiks dota iespēja iepazīties savā starpā un palēnām iejusties lielākā kolektīvā.” Tam piekrīt arī novada domes deputāts Monvids Krastiņš: „Mūsu uzdevums gādāt, lai skolas audzēkņu un vecāku dzīve nepaliktu grūtāka, kā arī izglītība, kuru iegūst jau pamatskolā, būtu pēc iespējas kvalitatīvāka.”

Šobrīd pašvaldība gadā tērē aptuveni 110 000 latus savstarpējos norēķinos par to, ka bērni mācās citu novadu skolās. No tiem aptuveni 60 000 latu nonāk Cēsu novada pašvaldībai. Tas būtu liels ieguvums, ja vismaz trīs no pieciem absolventiem izvēlētos turpināt mācības jau pazīstamā vidē – Stalbes vidusskolā.

Vecāku sapulce Raiskuma pamatskolā

Elita Pakalne,latviešu valodas un literatūras skolotāja

Šogad UNESCO LNK aicināja Dzimtās valodas dienu veltīt saziņai ar cilvēkiem, kuri atrodas ārpus Latvijas, lai sarunās un sarakstē kopīgi izceltu dzimto Latvijas valsts valodu kā vērtību un unikālo saikni, kas vieno. Kad esam svešumā, dzimtā valoda reizēm ir vienīgais tilts, kas ved pie tuvajiem – ģimenes, radiem, draugiem – un vienmēr domās aizved mājās.

Straupes pamatskolā Dzimtās valodas dienai sākām gatavoties jau no 13. februāra. Skolēni tika lūgti sazināties ar radiem, draugiem, kaimiņiem, kas dzīvo citās valstīs, un uzzināt viņu domas par dzimto valodu. Lūdzām arī atbildēt uz jautājumu, kurās valodās sazinās valstī, kurā dzīvo pašlaik.

21. februārī latviešu valodas un literatūras kabinetā uz Austrumu puslodes kartes, papildinot to ar vēl diviem Eiropas karšu fragmentiem, varējām redzēt un lasīt latviešu viedokļus. Tā kā informācija tika atsūtīta jau iepriekšējā nedēļā, daudzi atbalstu latviešu valodai solījuši izteikt referendumā. Kad 18. februāra vakarā internetā sazinājos ar vienu no puišiem, kas dzīvo Lielbritānijā, viņš apsolīja atbildēt vēlāk, jo tieši tobrīd gaidīja draugu, lai kopā brauktu uz vēlēšanu iecirkni un piedalītos referendumā ar vārdu „PRET”. Kartē īpašu interesi izraisa dažādo krāsu lapiņas, jo Straupes jauniešu domas ir rakstītas uz baltām lapiņām, klāt pievienojot viņu fotogrāfijas.

Ir mūsu latvieši dažādās pasaules malās. 8. klases meitenes lūdzu izvēlēties sirsnīgākos, patiesākos viedokļus. Prieks, ka tie pieder mūsu bijušajiem audzēkņiem. Juris Janke: „Attieksme pret dzimto valodu ­ 100%. Nekad no savas valsts neesmu kaunējies un vienmēr saku ar lepnumu, ka esmu no Latvijas.”

Santa Dzene: „Esmu lepna par savu valodu. Ar cieņu un lepnumu runāju savā latviešu valodā. Dzīvojot citā valstī, neslēpju, no kuras valsts es nāku un kāda ir mūsu valoda. Arī šajā valstī dzīvojošie pamatiedzīvotāji mācās un zina mūsu valodu, un tas tikai priecē.”

Esam saņēmuši arī mums pavisam svešu cilvēku atbildes, jo to iegūšanā kā pa ķēdīti iesaistījās gan mani bērni, aptaujājot sev pazīstamos cilvēkus, gan paši atbilžu sniedzēji, taujājot saviem paziņām ārzemēs. Lūk, viens pozitīvi pārsteidzošs viedoklis: „Esmu dzimusi un uzaugusi Latvijā. Esmu dzīvojusi ārpus Latvijas vairākās vietās: Teksasā (ASV), Anglijā un tagad par savām mājām saucu nelielu saliņu Vidusjūrā ­ Maltu. Ar radiem un draugiem no Latvijas, protams, runāju latviski, bet pārējās valstīs lielākoties izmantoju tikai angļu valodu. Taču, tā kā dzīvoju un strādāju Maltā, tad šobrīd intensīvi apgūstu arī maltiešu valodu. Es uzskatu, ka katrai valstij ir sava viena dzimtā valoda, un man ir patiesi liels kauns par tiem cilvēkiem, kas dzīvo Latvijā un NEGRIB runāt latviski (lai nesaka, ka nevar iemācīties). Tā, piemēram, Maltā ir divas oficiālās valodas – maltiešu un angļu. Teorētiski cilvēks, kurš zina angļu valodu, bez problēmām var šeit dzīvot un sazināties ar cilvēkiem, tomēr es uzskatu, ja reiz šeit dzīvoju, tad man ir jāzina arī maltiešu valoda.”

Pēc tautas nobalsošanas interese un pozitīvas emocijas ir pie stenda, kur var izlasīt, kā balsojuši vēlētāji Vidzemē, visā Latvijā, īpaši izceļot Pārgaujas novadu, kurā ir gandrīz visaugstākie „PRET” balsu procenti. Ar lepnumu redzam sevi blakus Alsungas, Dundagas un Nīcas novadiem.

Vēl visas nedēļas laikā tiks pievienotas viedokļu lapiņas, aicināti uz tikšanos jaunieši, kas mēģinājuši iedzīvoties svešā valstī, bet atgriezušies mājās.

21. februāris – Starptautiskā Dzimtās valodas diena

Sigita Pole

Lai pievērstu uzmanību valodu un kultūru daudzveidībai, aktualizētu dzimto valodu kā vērtību un vairotu cieņu pret to, UNESCO ik gadu 21.februārī aicina atzīmēt Dzimtās valodas dienu, rīkojot dažādus pasākumus, konkursus un sarunas.

Raiskuma pamatskolā latviešu valodas stundās diskutējām par latviešu valodas lietošanu ikdienā, par tās svarīgumu katra dzīvē, arī par valsts valodas nozīmīgumu. Tāpat kā katram no mums ir sava dzimtā

valoda, arī valstīm ir sava dzimtā valoda. Kopīgi secinājām, ka Latvijas valsts vienīgā dzimtā valoda ir latviešu valoda, un tā tam arī vienmēr jābūt.

Šajā dienā 5.­9.klašu skolēni piedalījās konkursā „Mana dzimtā valoda”. Vislabāk veicās: Dignai Bušai (9.klase), Kristai Zeidenbergai (6.klase), Ilzei Jānelsiņai (9.klase), Jānim Grabim (7.klase), Megijai Tērai (6.klase), Jurim Alksnim (9.klase), Kristeram Bernātam (9.klase) un Markusam Tēram (6.klase).

Uz tikšanos DZIMTĀS VALODAS DIENĀ 2013.gada februārī!

STARPTAUTISKĀ DZIMTĀS VALODAS DIENA RAISKUMA PAMATSKOLĀ

Turpinājums no 5. lpp.

Latviešu domas par dzimto valodu.

�

B.Duņēna,direktora vietniece izglītības jomā

„Nav nekā neiespējama šai pasaulē”, tā sarunā ar 3.­9.klašu skolēniem apgalvoja uzņēmējs, Pārgaujas novada deputāts Juris Leimanis. Juris šo apgalvojumu pamatoja ar stāstījumu par savu darbu, interesēm, vaļaspriekiem un rakstura īpašībām, kādas nepieciešamas, lai sasniegtu savus mērķus. Stāstījums tika papildināts ar fotogaleriju par uzkāpšanu Monblanā un kalnos kāpēju aprīkojuma demonstrēšanu.

Pie 8.un 9.klases skolēniem ciemojās mūsu skolas absolventes Dana Družiņina un Egija Bērziņa. Abas meitenes absolvēja skolu pirms trim gadiem. Dana mācās Smil­tenes tehnikumā komercdarbību, šobrīd Dana ir praksē Cēsīs, viesnīcā „Katrīna”. Egija pēc Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas absolvēšanas studē Latvijas Valsts Universitātes matemātikas fakultātē. Nākošajā mācību gadā viņa domā izglītību turpināt Anglijā Notingemas universitātē.

Astotās klases meitenēm bija liels pārsteigums, ka Egija pašlaik lasa daiļ­literatūru tikai angļu valodā. 9.klases skolniece Undīne Tepere raksta: „Katra panākuma pamatā ir neatlaidība un centība. Tikšanās ar abām absolventēm lika aizdo­māties mums katram par savu nākotni un tās plāniem. Pavisam drīz saņemsim dokumentu par pamatizglītības ieguvi. Ko darīt tālāk?”

Daļa 7.–9.klašu skolēnu savas tālākiz­glītības iespējas devās izpētīt Carnikavas un Spāres speciālajās internātskolās, kurās var apgūt gan pavāra, gan galdnieka palīga, remontdarbu un mājkalpotāju specialitāti.

5.a klase devās ekskursijā uz SIA „N.Bomja maiznīcu „Lielezers””.

Man vislabāk patika ēst maizi un redzēt, kā to gatavo, kā viss process notiek. /Elans Gatis Millers/

Ekskursijā man vislabāk patika, kad viņi cepa maizi. Tur bija laba smarža. Es vēlētos uz turieni vēl aizbraukt un papētīt. /Rihards Taimiņš/

Es ekskursijā uzzināju, ka var iet strādāt tikai no 18 gadiem. Man atmiņā palika, kā maizi cep garā krāsni un siltās maizītes izņemšana no krāsns. /Jānis Talcis/

Man atmiņā palika, kā tiek cepta maizīte, tās smarža un pūkainie milti. /Jānis Grāvelsiņš/

Ekskursijā man vislabāk patika, kā mai­ze brauc cauri krāsnij un kā baltmaize raudzējās. Man garšoja saldskābā maize. /Didzis Sviķis/

Man patika skatīties, kā taisa rupjmaizi, bet garšoja saldskābā maize. /Kristiāna Ruble/

Man atmiņā palika viss – gan redzētais, gan stāstītais. /Pēteris Streļčs/

Maizīte tiešām tiek cepta ar mīlestību, jo katrs kukulītis, kā paši skaitījām no veidošanas brīža līdz veikala plauktam, tiek samīļots 12 reižu. Un kā ne, ja šajā maizes ceptuvē strādā 100 darbinieku – sākot ar mīklas gatavotājiem un beidzot ar šoferiem, kuri maizīti un citus maizes izstrādājumus izvadā pa veikaliem. Skaitījām arī profesijas; kopā sanāca ap desmit dažādu profesiju un amatu. Man patika vērot cilvēkus, kuri dara tik svarīgu darbu. Priecājos, ka viņi to veic ar lielu atbildību un mīlestību. Lai viņiem veicas arī turpmāk! /skolotāja Inga Pulkstene/

Ziņas no Raiskuma speciālās internātpamatskolas – rehabilitācijas centra

Klāt februāris – tālākizglītības izpētes mēnesis

Ligita Sniedzāne, matemātikas skolotāja

Raiskuma speciālājā internātpamatsko­lā – rehabilitācijas centrā 16. februārī 7.–9.klašu skolēni piedalījās erudīcijas konkursā „Patiesība ir tur, ārā”. Konkursu vadīja fizikas skolotāja Inese Kalniņa un bibliotekāre Kristīne Spale no Raiskuma pamatskolas.

Konkursā piedalījās četras komandas – 7., 8., 9. klases un „Zvaigžņu” klase. Šo komandu veidoja viens skolēns no katras klases. Pēc pašu skolēnu domām, viserudītākie.

Konkursa jautājumi bija par dažādām tēmām, komanda izvēlējās tēmu un atbildēja uz jautājumiem. Par pareizām atbildēm, atbildētām pilnos teikumos, komanda saņē­

ma 3 punktus /3 konfektes/. Bija intere­santi. Pēc pusotras stundas ilga darba visu komandu konfekšu trauciņi pildījās ar dažādu konfekšu skaitu.

Skolēni uzrādīja labas zināšanas par Latviju, mūziku, sportu un dzīvniekiem.

Pēc žūrijas komisijas apkopotajiem rezultātiem erudītākie skolēni bija 7.klases komandā. Skolēniem erudīcijas konkurss patika, kā paši atzina, varējuši atbildes izdomāt, bet atbildēt uz jautājumiem ar pilnu teikumu gan bijis grūtāk.

Šāda veida konkursi ir vērtīgi, jo tādā veidā tiek pilnveidotas un nostiprinātas skolēnu zināšanas.

Paldies konkursa vadītājām un visiem pārējiem, kas piedalījās konkursa orga­nizēšanā!

„Patiesība ir tur, ārā”

Top garšīgā “Lielezera” maize.

Ina Bogomola,Straupes pamatskolas direktores vietniece izglītības jomā

10. februārī Straupes pamatskolā tika organizēta vecāku kopsapulce, kuras 1. daļā vecāki tika pārsteigti ar skolēnu „zelta talantu” prezentācijām, jo 2011./2012. mācību gada skolas projektu nedēļas tēma bija „Mans zelta talants”. Šim pasākumam tika izvirzīti saturīgākie, atraktīvākie un interesantākie priekšnesumi.

Par saviem sasniegumiem un darbo­šanos floristikas pulciņā pastāstīja 4. klases skolniece Laura Karlāne, 8. klases skolēni Reinis Dāvidsons un Leons Silickis oriģinālā veidā demonstrēja savu negatīvo attieksmi pret smēķēšanu, 2. klases skolēni pēc dze­joļa, ko izteiksmīgi prata norunāt Tomass Otto Abzalons, izdejoja savu prieku ritmikas pulciņā apgūtā dejā, bet par atraktīvāko, saturīgāko, bet vienlaikus humoristiskāko, visi atzina 3. klases skolnieka Kārļa Roberta Rudzīša uzstāšanos par redzēto Zinātnes centrā.

Vecākus īpaši iepriecināja Ievas un Aivara Lapšānu projekta ietvaros sagatavotie bērnu muzikālie priekšnesumi. Skanēja bērnu balsis (Evelīna Meņģele, Sintija Biseniece, Dina Palsa, Alise Ance Gulbe, Samanta Zariņa, Aija Vanaga, Vineta Krūmiņa, Paula Berķe, Amanda Paula Martinsone, Kristīne Rence), blokflauta (Vineta Krūmiņa), sintezators (Kristīne Rence), ģitāras (Evita

Vanaga, Artūrs Bahmanis, Kate Medne, Agnese Kārkliņa, Tomass Turlajs, Tomass Otto Abzalons).

2. daļā vecāki tika iepazīstināti ar skolēnu mācību darba rezultātiem 1. semestrī. Skolēnu mācību sasniegumus analizēja direktores vietniece izglītības jomā Ina Bogomola. Skolas direktore Ligita Krūmiņa iepazīstināja vecākus ar skolēnu aptaujas „Kas tev traucē mācīties?” rezultātiem. Secinājumi „fundamentāli”: bērnu pašu uzvedība stundās, noteikumu un dienas režīma neievērošana. Diskusijā „Uzmanību – bērni!” iesaistījās skolas psiholoģe Zinaīda Brauna, kura uzskatāmi parādīja katra pieaugušā (skolas vadības, klases audzinātāja, psihologa, logopēda, mācību priekšmeta skolotāja, skolotāja palīga) atbildības sfēras, aktualizējot arī vecāku un bērnu pienākumus un atbildību.

Diskusijā tika aicināti piedalīties arī skolēnu vecāki, kuri izteica racionālus priekšlikumus sadarbības uzlabošanai un tālākai attīstībai.

Skolotāji un skolas administrācija atbalsta ierosinājumus par mācību gada sākumā ieplānotām Atvērto durvju dienām skolā, par tematiskām klases vecāku sanāksmēm, par plašāku e­klases sniegto saziņas iespēju izmantošanu.

Kopsapulcē piedalījās, savu novērtējumu un atbalstu Straupes pamatskolai izteica Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents.

UZMANĪBU – MŪSU BĒRNI!

Es esmu iemācījies no Imanta Ziedoņa dzejoļu krājumiem vienu dzejolīti, kuru varu nomuldēt, bet tam nav jēgas, jo man tas tāpat vairs nepatīk. Turklāt es nezinu tā nosaukumu, bet jūs neuztraucieties, es jums tāpat kaut ko sastāstīšu. Kaut vai par to zinātnes centru, uz kuru mēs bijām projektu nedēļas ietvaros.

Tur, ejot iekšā, ir tāds koridors, kur gar abām sienām stāv bērni. Nu, viņi nestāv paši, viņi ir pakārti pie sienas. Nu – rāmīšos.

Tur varēja redzēt tādu lielu datoru ar deviņām spēlēm. Nu jūs jau saprotat, cik lielam ir jābūt datoram, lai tajā saietu deviņas spēles. Klaviatūra gan tāda niecīga­ tikai deviņi taustiņi. Taču tie ir jādarbina ar kājām – lēkājot no viena uz otru. Diezgan labs risinājums tiem, kas uztraucas, ka mēs pārāk ilgi sēžam pie datora. Pie šitāda sanāk kārtīga sporta stunda.

Vēl mēs staigājām pa virvi. Starp debesskrāpjiem! Tad, kad kāds nokrita, viņam izauga kājas divpadsmit stāvu garumā un viņš atradās uz ielas bez nevienas skrambiņas. Vai nav dīvaini?

Tur bija ceļamkrāns, bet nevienu kloķi nevarēja pagriezt! Izrādās – visa vaina sprie­gošanā. Pareizi nospriegojot, var pārcilāt tāāādus smagumus. Es viens pats pacēlu veselu māju!

Smagumus, kā izrādās, var pārvietot ne tikai ar ceļamkrānu, to var darīt arī ar domām. Tur bija tāda metāla bumba. Ar

roku pacelt to nemaz nebija iespējams, bet, domājot stipras domas, tā pārvietojās! Izvērtās kārtīgs domu cīniņš, visi gribēja uzvarēt ar stiprākajām domām.

Izcīnījušies ar domām, ķērāmies pie īstiem ieročiem. Jā, mums atļāva darbināt katapultu. Jutāmies tieši kā viduslaikos, metot degošas bumbas pāri ienaidnieka mūrim. Nav nemaz tik viegli trāpīt pietiekoši precīzi, tomēr kopīgiem spēkiem ienaidnieka teritorija drīz vien bija piemētāta pilna.

Iejutāmies arī pērkona lomā. Uztai­sījām negaisu ar zibeņiem un pērkona grāvieniem. Pēc tam vēl ilgi visa telpa smaržoja pēc ozona. Jauki, vai ne? Laukā ziemas spelgonis, bet mēs uztaisām vasaras lietusgāzi.

Un vēl! Izrādās, ka mūžīgais dzinējs, kuru cilvēki ir mēģinājuši radīt gadsimtiem ilgi, pastāv un atrodas tieši Cēsīs – zinātnes centrā. Vienīgi to ik palaikam vajag papil­dināt ar ūdeni no zilā spainīša dzinēja aizmugurē.

Vēl tur bija novietots runājošs krēsls. Viņš tikai solīja, ka kaut kad ar to būs ļoti interesanti, bet pagaidām viņš vēl neesot pabeigts. Nezinu – ticēt vai ne, varbūt vienkārši – kārtējais muldētājs. Būs jāaizbrauc kaut kad apskatīties!

Nu tā apmēram mums gāja. Kā jau droši vien sapratāt – mazliet pārspīlēju, mazliet izpušķoju, bet visumā taisnība.

Kārlis Roberts Rudzītis, Straupes pamatskolas 3. klase

Mans zelta talants

8

Anita Lapsiņa,Stalbes vidusskolas pirmsskolas skolotāja

Ar Meteņiem beidzas ziema un sākas pavasaris. Tie ir ziemas pavadīšanas un pavasara gaidīšanas svētki starp Ziemas­svētkiem un Lieldienām. Maskās tērptie ķekatnieki pasākumu uzsāka ar dziesmu: „Dej jēriņi, dej kazulēni...”, un ar paš­gatavotiem mūzikas instrumentiem taisīja lielu troksni, tā baidīdami projām gan bargo ziemu, gan peles, žurkas un kurmjus. Kopīgi pārrunājām visas Meteņu tradīcijas, izceļot bērnu vecumam atbilstošākās un saprotamākās. Meteņos daudz jāvizinās ar ragaviņām lejā no kalna, bet laika apstākļu dēļ tas nebija iespējams, tāpēc izvizinājāmies grupiņā pa slidkalniņu:

Vizu, vizu Metenīti, paņudis, paņudis,No kalniņa lejiņā, paņudis, paņudis,Es māsiņu vizināšu, paņudis, paņudis,Metenīšu vakarā, paņudis, paņudis.

METENĪTIS PIRMSSKOLĀ...

Bērniem tiek ceptas gardās Meteņu pankūkas

Anita Lapsiņa,Stalbes vidusskolas pirmsskolas skolotāja

14. februāra rīts pirmsskolā sagaidīja ar krāsainiem balonu pušķiem, sirsniņām un mīļmantiņām. Bērni arī bija pieskaņojušies svētkiem – ģērbušies sarkanas krāsas un ar mīlestības simboliku rotātos apģērbos.

Vispirms gājām rotaļās; „Ak, mīļo lācīt..” un „Danco, mazo draudziņ...” samīļojām savus mazos rotaļu draugus ­ lāčus, zaķus, rūķus. Pēc tam rotaļā ‘Čību, čābu...”

Sirsniņsvētki...

samīļojām viens otru. Mīļākajām rotaļām sekoja dejas „Putniņdeja’, „Makarena” un dejas ar baloniem Lambadas ritmos. Tika izvēlēts visatraktīvākais deju pāris, kas visilgāk spēja noturēt starp vēderiņiem balonu. Starp dejiņām, atpūšoties aplī, spēlējām rotaļu ar sirsniņspilventiņu, kurā tika attīstīta bērnu dzirde, uzmanība un kustību veiklība. Noslēgumā bērni ļāvās brīvām rotaļām un dejām sambas ritmos ar baloniem.

Liels paldies bērnu vecākiem par rūpīgi un ar izdomu sagatavotajiem un noformētajiem cienastiņiem.

Atpūtas brīdis pēc rotaļām

Iluta Āboliņa,kādreizējā Pārgaujas novada iedzīvotāja

24. martā Silciemā, Inčukalna novadā no plkst. 12.00 aicinām uz LAMSF Kausa izcīņas Enduro sprintā pirmo posmu. Kā informē viens no pasākuma organizatoriem, Raivis Kurpnieks, L.R.K. sporta kluba vadītājs, tad šis pasākums norisināsies pirmo reizi Latvijā un ļaus motobraucējiem pārbaudīt savas braukšanas spējas jaunā un vēl nepieredzētā veidā. Enduro sprints ir veidots uz klasiskā Enduro bāzes. Sacensības tiek organizētas dabīgajā reljefā ar atsevišķiem ātrumu posmiem. No klasiskā Enduro tās atšķiras ar to, ka ir vienas dienas pasākums. Enduro sprints notiks marķētā trasē, kurā netiks izmantoti koplietošanas ceļi. Viena apļa garums 20­40 km, dienā sportistiem jābrauc no 3­4 apļi. Katrā aplī ir divi ātrumposmi un divi laika kontroles punkti. Sacensībās var piedalīties ar krosa un CSDD nereģistrētiem motocikliem. Nav nepieciešama autovadītāja apliecība. Sportistiem jābūt apdrošinātiem. Enduro sprints tiek veidots tā, lai skatītājiem un līdzjutējiem tas būtu pārskatāms. Šajās sacensībās piedalīsies arī kādreizējais Pārgaujas novada iedzīvotājs Egils Teteris, kurš jau otro sezonu piedalās skijoringā, izmēģinājis spēkus Enduro un šogad metīs izaicinājumu Enduro sprintam, atzīstot, ka tā būs jauna un vērtīga pieredze viņa profesionālajai izaugsmei. Tāpat ir piekrituši šajās sacensībās piedalīties tādi pazīstami sportisti kā I.Rubīns, A.Robežnieks un kaimiņvalstu sportisti.

Mūs atbalsta: PKS Straupe, Puķu Elvis,

Aicinām apmeklēt Enduro sprinta Kausa izcīņas pirmo posmu

Kādreizējais Pārgaujas novada iedzīvotājs Egils Teteris trasē.

Kristīne Spale

Draudzīgais AicinājumsPaldies visiem skolēniem un viņu

vecākiem, kas atsaucās Draudzīgajam Aicinājumam! Pateicoties jums, tagad skolas bibliotēkā ir iespējams spēlēt jauno Rīgas Dinamo spēli „Pirmais piecinieks” un „Skaitļu Loto”.

„Patiesība ir vienkārša”Janvārī Raiskuma pamatskolā notika

klašu komandu sacensības „Patiesība ir vienkārša”, kurās komandas rādīja savas zināšanas un erudīciju dažādās zinātnēs. Patiesība ir vienkārša: 5.­9.klašu sacensības visvairāk pareizu atbilžu spēja sniegt 9.klases komanda, kurā īpašu erudīciju

Uzdāvinātās filmiņas „Kā lupatiņi mazgājās” iedvesmoti, 2.klases skolēni radīja paši savus ”lupatiņus”.

Raiskuma pamatskolāun prasmi rast atbildes parādīja Kristers Bernāts. 1.­4.klašu sacensībās uzvarēja 4. klases komanda, ar aktīvākajiem komandas dalībniekiem Kristeru Briedi un Arni Iesalnieku.

Dāvana Bērnu un jauniešu žūrijas bibliotēkai

Skolas bibliotēka saņēma dāvanu no advokātu biroja „Borenius”­ trīs jaunākās izdevniecības „Liels un mazs” grāmatas, kā arī DVD disku ar animācijas filmu. Raiskuma pamatskolas bibliotēkas lasītāji ir aktīvi Bērnu un jauniešu žūrijas dalībnieki, un to skaits ar katru gadu kļūst lielāks. Šogad Bērnu un jauniešu žūrijā piedalījās 25 dalībnieki.

Elvi, Cēsu Alus, Spēka Pasaule, T­Bode, SIA Uldis Leilands, Ogres TV, SIA Viamežs, SIA DT Mobile, Mazupnieki Offroad, Cramo, Wurts.

Ņemot vērā neprognozējamos laika apstākļus, pasākums var tikt pārcelts uz 21. aprīli, par to laicīgi informējot. Izmaiņām un jaunumiem var viegli sekot līdzi Enduro sporta mājaslapā, www.endurosports.lv, vai Latvijas motosporta federācijas mājaslapā www.lamsf.lv, turpat atrodams arī sacensību nolikums.

„Ir laiks pārbaudīt savus spēkus moto­sportā un pieņemt Enduro sprinta izaici­nājumu”, tā Raivis Kurpnieks – Enduro Sprinta organizators un “Baltijas Enduro kausa izcīņas 2011” 1.vietas ieguvējs.

Lielu prieku un jautrību bērniem sagādāja visslapjākā šo svētku rotaļa „Meteņu lietutiņš”, laistīšanos ar ūdens šaltīm no lej­kannas un konfekšu lietu. Pēc tautas tradī­cijām šajos svētkos bērniem bija jāmeklē paslēptās zelta pogas, jāliek tās kabatās un jāizdomā vēlēšanās. Sekoja rotaļas „Meteņu vārti”, „Kumeliņi..”, Tūdaliņ, tāgadiņ...”, „Kur, tu teci gailīti...”.

Meteņos daudz un pamatīgi jāēd, lai vasarā netrūktu spēka un veselības. Mūzikas skolotāja Marita bērniem sagādāja lielu pārsteigumu un prieku, ārā uz plītiņas tika ceptas lielās, garšīgās Meteņu pankūkas, kas tika apsmērētas ar manis pašas vārīto dzidro ābolu džemu.

Tā kā ar Meteņiem beidzas maskoto ķekatnieku gājienu laiks, bērni vēl centās izbaudīt maskošanās prieku – arī pēc pasākuma mainījās un pielaikoja dažādas maskas, turpinot rotaļāties un cienāties ar garšīgajām pankūkām.

9

Anda Tomsone,Stalbes vidusskolas mūzikas skolotāja

Par spīti lielajam salam 3. februārī vēsturiskā Cēsu rajona Bērnu un jauniešu centrā notika latviešu tautas dziesmu dziedāšanas sacensību „Lakstīgalai 10” 1. kārta. Konkursa mērķis bija veicināt bērnu un jauniešu interesi par latviešu tautas dziesmām, tautas mūzikas instrumentiem, latviešu tautas tradīcijām, un aktivizēt sava novada kultūras apzināšanu. Tajā piedalījās Stalbes vidus­skolas komandas divās vecu­ma grupās (1.­4.kl., 5.­9.kl.).

2.kārtai, kurā sacentīsies labākās komandas no Vidzemes novada, tika izvirzītas abas Stalbes vidusskolas komandas.

9.februārī devāmies uz Vidzemes novada latviešu tautas dziesmu dziedāšanas sacensību „Lakstīgalai 10”. Labākie latviešu tautas dziesmu zinātāji kopā pulcējās jau desmito reizi, tādēļ tika aizdegtas 10 sveces svētku kliņģerī.

Dziedāšanas sacensībām desmit gadu laikā izveidojusies sava norises kārtība:

Mājas darbs – atraktīvā veidā pre­zentēt savam novadam, dzimtajai vietai raksturīgo (dziesmas, tautas tērps, tradīcijas, nodarbošanās, anekdotes, mīklas, mūzikas instrumenti).

Dziesmu aplis – komanda lozē savas grupas dziesmu no Roberta Zuikas sakārtotā

krājuma „Lakstīgala” un Māras Mellēnas un Ritas Platperes izveidotā krājuma „Lakstīgalas dziesmu pūrs” un to nodzied. Piebildīšu, ka 1.­4.kl. grupā jāzina 35, bet 5.­9. kl. grupā – 61 latviešu tautasdziesma ar visiem pantiem.

Dziesmas par tēmu – komandām jādzied dziesmas par izlozēto tēmu (daba, sadzīve, tēvzeme). Sacenšas par to, kura komanda zina visvairāk tautasdziesmu.

Dziesmu atpazīšana pēc dzirdes – dalībnieki atpazīst latviešu tautasdziesmu un tautas instrumentu, kura pavadībā tiek izpildīta dziesma.

Viktorīna – latviešu tautas mūzikas instrumenti, vārdu skaidrojošā vārdnīca no krājuma „Lakstīgala”.

Pēc trīs stundu garām sacensībām žūrija

Stalbes vidusskolas „Lakstīgalas” atkal starp labākajiem!

No kreisās: Mārtiņš Muižnieks, Pauls Skujiņš, Megija Strazdiņa, Krista Lauga, Danute Bērziņa.

Biedrība „Latvijas Kempingu Asociācija” sadarbībā ar kempingiem un restorāniem Vidzemē līdz pat Tukumam, uzsāk projekta „Izbaudi labāko Latvijā, Igaunijā un Krie­vijā” „Enjoy The best in Latvia, Estonia and Russia” realizāciju un aicina interesentus pieteikties dalībai.

Latvijas un Igaunijas kempingu asociācijas un Krievijas auto ceļotāju klubs no Pēterburgas šī un nākošā gada laikā realizējot projektu „Izbaudi labāko Latvijā, Igaunijā un Krievijā” veidos divus tūrisma pilotmaršrutus ar kartēm un aprakstiem ceļotājiem maršrutos “Ģimenei ar bērniem” un “Gardēžiem”.

Ceļotājiem ar bērniem būs maršruti sā­kot no Pēterburgas, līdz pat Tukumam, visā Vidzemē un Latgalē. Kartē ­ katalogā „Ģimenei ar bērniem” tiks iekļauti tie kempingi un pieturvietas, kuros vērts apstā­ties ar bērniem, kuros ir rotaļu laukumi un dažādas citas aktivitātes paredzētas ģimenēm ar bērniem. Savukārt gastronomiskā tūrisma maršrutā „Gardēžiem” iekļaus tos krogus, restorānus, alus darītavas, maizes ceptuves utt., kuros iespējamas degustācijas un vaka­riņas gardēžiem.

LKA (Latvijas kempingu asociācija) pie­dāvā iespēju visiem interesentiem piedalīties semināros un pašā projektā, kļūstot par pieturpunktu maršrutā, kā arī 2 gadus pie­dalīties kopīgā stendā starptautiskajās izstādēs.

Kempingu, viesu un atpūtas vietu īpašniekiem – LKA biedriem, būs iespēja:

• piedalīties projekta maršrutu izveidē, • piesaistīt savam uzņēmumam papildus

klientūru, • attīstīt ģimenēm ar bērniem un gard­

ēžiem draudzīgus pakalpojumu veidus, • piedalīties LKA organizētajos pasāku­

mos šī projekta realizācijas periodā.Vairāk informācijas: projekta vadītāja

Linda Bēce, tālr. +371 29122133; info@mezasalas.lv, info@camping.lvwww.camping.lv

Latvijas – Igaunijas – Krievijas pārrobežu sadarbības programma

Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta ietvaros 2007.–2013. gadam

Uzsākts projekts „Izbaudi labāko Latvijā, Igaunijā un Krievijā”

Grieta Grosberga,Sveču dienas pasākuma organizatore

Kurā mēnesī gan vēl ir tik daudz izda­rību? Puteņus izbaudījām, kā tautā saka, ka debesis ar zemi griežas kopā vairāku dienu garumā.

Sveču dienā lej sveces un gaida gaismas ātrāku atgriešanos, pēc tā, kāds laiks ir Sveču dienā, var noteikt kāds būs siena laiks?

Meteņos var iet no Ziemassvētkiem līdz Pelnu dienai.Padanco, saimeniece, Metenīšu vakarā,Lai danco govis, vērši pavasara tīrumā. Metens veda Pelnu dienu ar šķībām ragavām, Sasašķieba, sasašķieba nosavēla lejiņā.

Līdz ar Pelnu trešdienu sākās Lieldienu gaidīšanas laiks – gavēnis 40 dienu garumā. Tie, kuri gavēni ievēro, atturas no gaļas ēdienu lietošanas pārtikā, bet pats galvenais ir tas, ka šajā laikā ikkatrs apņemas kaut ko sevī mainīt, atteikties no kaut kā negatīva sevī. Ir sācies pavasara gaidīšanas laiks, saulīte pakāpjas augstāk un visiem mīļi uzsmaida. Paši kļūstam priecīgāki, laipnāki, kaut vai pa ceļam panesot kaimiņa iepirkuma somu vai ienesot klēpīti malkas. Tomēr, kaut nedaudz mīļuma....

Stalbes tautas namā Sveču dienas pa­sākums notika radošā gaisotnē. Ja jau Sveču diena, tad jālej arī sveces. Šajā pieredzē dalījās mūsu novadnieks biškopis Otto Abzalons. Ja jau bitenieks, tad sveces jālej no vaska. Formiņās tika ievietots kokvilnas pavediens un, kad telpā uzvirmoja izkusušā vaska aromāts, tad izraudzīto, sev tīkamāko formiņu, piepildīja ar izkausēto vasku. Kamēr sveces sacietēja, varēja dalīties dzī­ves pieredzē ar vienmēr laipno un zinošo bitenieku Otto. Gandarījums un prieks par pašrocīgi izgatavotu sveci.

Senāk sveces izmantoja kā gaismas avotu telpās. Ja jau ir gaisma, tad meitām jāķeras pie pūra darināšanas. Kad gan, ja ne ziemā,

Februāris – puteņu, Meteņu, Sveču un Pelnu dienu mēnesis

kad ārā ir šķīdonis un slapjdraņķis.Ļoti bagātīgu un daudzveidīgu pūru ir

pielocījusi mūsu novadniece Dzidra Pota­pova. Arī no kaimiņpagasta Straupes, tāpat kā bitenieks Otto. Vai tad mums Stalbē tik čaklu amata meistaru nav, tāds jautājums neviļus rodas man pašai? Gan jau ir, tikai es viņus neesmu iepazinusi.

Aplūkojot Dzidras kundzes rokdarbus, varēja mācīties, kā no dažādu krāsu un formu pērlītēm tiek darinātas rotas lietas. Bija iespēja apgūt pamatprasmi, tā sauktajā tapošanā. Nosaukums radies no tā, ka pavediens tiek mests ap koka tapiņām, kas iestiprinātas dēlī. Tā izveidojot vēlamo rakstu un formu šallei. Vajadzīga vien pacietība un pats galvenais vēlēšanās darboties.

Ko gan meistars neizdomā, ja grib radoši darboties. Dzidras kundze gatavo tā saucamos lupatu deķus vai segas bez steļļu palīdzības. Bija skatāmas tamborētas šallītes un piespraudes, ko izmanto kā papildinā­

jumu pie apģērba. Interesantas dažādu noskaņu kartiņas, gatavotas no papīra.

Rozulietes Marijas Treikales rokdarbu grozā varēja apskatīt siltas vilnas zeķes, kam valnītī ieadīts tautiskais raksts. Marijas kundze izmanto katru brīvu brīdi arī laiku, kad jāgaida līdz kādam pasākumam. Taujājot, vai ir zināms cik zeķu, cimdu un džemperu noadīts, adītāja atbild, ka nav skaitījusi, bet, ja apkārt neballējas, tad pa pusotru dienu zeķu pāris gatavs. Lai veselība un adītprieks rokdarbniecēm!

Pasākumu kuplināja Stalbes vidusskolas skolēni ar fragmentu no A. Brigaderes lugas „Sprīdītis”. Patīkami bija vērot īstus māksliniekus, jo, ej nu notēlo vecmāmiņu, ja vecmāmiņa mācās vien 5.klasē! Prieks skatītājiem, paldies bērniem un viņu skolo­tājām! Lugu iestudēja 5. klases skolēni, reži­sore skolotāja Inese Kozlovska un klases audzinātāja Anda Tomsone.

gāja apspriesties, bet dalībnieki varēja mieloties ar pīrādziņiem un tēju. Desmitās, jubilejas reizes sacensības, izvērtās pa­tiesi jauks un brīnišķīgs notikums visiem dalībnie­kiem, pedagogiem, žūrijas pārstāvjiem, atbalstītājiem un, protams, organizato­riem.

Konkursu vērtēja žūrija: VISC Interešu izglītības un tālākizglītības departa­menta Interešu izglītības un audzināšanas darba nodaļas vecākā referente Rita Plat­pere, VISC folkloras jomas koordinatore un tradici­onālās kultūras biedrības „Aprika” vadītāja Māra Mellēna, Cēsu novada

mūzikas skolotāju metodiskās apvienības vadītāja Ilga Šķendere.

Žūrija atzinīgi novērtēja dalībnieku snie­gumu. Abas Stalbes vidusskolas komandas izcīnīja 1. vietas diplomus. Lepojamies, ka Vidzemes novadu Rīgā pārstāvēt uzaicināta Stalbes vidusskolas 5.­6.kl. komanda.

Izsaku atzinību par ieguldīto darbu komandu dalībniekiem – Edgaram Šūmanim (3.kl.), Gustavam Bērziņam, Santai Emsei, Artai Jonāsei, Samantai Vilciņai (4.kl.), Megijai Strazdiņai, Mārtiņam Muižniekam, Paulam Skujiņam (5.kl.), Danutei Bērziņai, Kristai Laugai (6.kl.).

Īpašu paldies saku tiem labvēļiem, kuri uzticēja mums savus mūzikas instrumentus, aizdeva tautastērpu daļas, kuru nebija mūsu krājumā, lai komandu priekšnesums būtu krāsains, pārliecinošs un skanīgs.

Skolēnu izpildījumā klausījāmies tautas dziesmas, tautas instrumentu pavadījumā. Ansambļa vadītāja, mūzikas skolotāja An­da Tomsone pastāstīja, ka, neatlaidīgi un centīgi strādājot, bērni ir izcīnījuši iespēju piedalīties Latvijas Republikas konkursā „Lakstīgalas”, kas notiks Rīgā. Izlozējot no 65 tautas dziesmām, jādzied un jāizmanto iespējamie tautas instrumenti.

Priecē tas, ka organizēti skolēnu koncer­tiņu Stalbes tautas namā apmeklēja 1.­5. klašu skolēni un viņu audzinātājas.

Pēc teātra izrādes un koncerta, bērni devās pie laipnā bitenieka Otto, lai pašrocīgi izlietu sev vēlamās formas sveci. Visvairāk tika lietas lāčuka, ezīša, eglītes un sirsniņas formu svecītes. Bija iespēja aplūkot Stalbes vidusskolas skolēnu gatavotās sveces, floris­tikas skolotāja Adrija Fussa.

Šajā pasākumā satikās dažādas paaudzes, tika nodota dzīves ziņa no paaudzes paaudzē, tikās vecmāmiņas un mazbērni.

Paldies: rokdarbniecēm, biteniekam Otto, skolēniem un viņu audzinātājām, floristikas skolotājai Adrijai Fussai un Pārgaujas no­vada kultūras darba organizatoram Dainim Siliņam par atbalstu.

Vaska sveču liešanu demonstrē biškopis Otto Abzalons.

10

3. martā plkst. 18.00 Straupes tautas namā

Senioru deju kolektīvu sadancis

Piedalās: „Sagša” no Limbažiem, „Sidrabdancis” no Siguldas,

„Saulgrieži” no Saulkrastiem, „Tacis” no Carnikavas,

„Dziļezera” vīri no Limbažu pag., „Munsturis” no Straupes

Tradicionālās Pārgaujas novada iedzīvotāju zemledus

makšķerēšanas sacensības 3. martā plkst. 10.00

Raiskuma ezerā, Raiskuma pagastāReģistrācija no plkst. 9.30 pie laivu bāzes “Kalējos”

Sieviešu dienas pasākums Straupes tautas namā 10. martā Plkst. 19.00 Koncerts „Riču kāzas”

Biļešu cenas: 1.­4. rinda Ls 4,00, pārējās Ls 3,00

Plkst. 21.00 Svētku balleSpēlē grupa „Alex&co”. Ieeja Ls 2,00

Uz koncertu un balli biļešu iepriekšpārdošana un galdiņu rezervācija

Straupes tautas namā– 64132195, 29353779 /Ināra/

Straupes tautas namā11.martā plkst. 13.00

“Straupes dzirkstelītes”aicina uz kopīgu Sieviešu

dienas svinēšanu.

Straupes tautas namā16. martā plkst. 19.30

Labdarības koncerts„Valdis Atāls draugu lokā”

Ieeja par ziedojumiem

Straupes tautas namā24. martā plkst. 18.00

Vidējās paaudzes deju kolektīva „Straupe”

sadraudzības koncerts “Valpurģu nakts”

Genocīda upuru piemiņas pasākums

23. martā plkst. 10.00 Stalbē

Straupes tautas namā28.martā plkst.19.00Izrāžu apvienība Panna

Komēdija „Puse no sirds”Lomās: Zane Daudziņa

un Aldis Siliņš /Helēna un Donāts no „Ugunsgrēka”/

Biļešu cenas: 1.­4.rinda Ls 4,00, pārējās Ls 3,00. Biļešu rezervācija un

iepriekšpārdošana Straupes tautas namā – 64132195, 29353779 /Ināra/

Antra Mārtiņjēkaba

Re, kā tajā dzīvē sanāk – gribas vienmēr atgriezties tur, kur esi bijis laimīgs un iepriecināts! Tā nu mēs, “Straupes Dzirkstelītes”, pašā ziemas viducītī, bar­gākajā salā, saņēmām lielu paldies par vasaras nometni no Raunas meitenēm, kuras pie mums esot jutušās tik labi, ka gribas šeit atgriezties vēlreiz ­ uz Sieviešu dienu. Un līdzi sev viņas ņemšot daudzas, daudzas citas gan no tālienes, gan tuvāk dzīvojošās, lai varētu pakavēties vasaras atmiņās, papriecāties par mūsu jauko novadu un klātienē sajust mūsu novada vadītāja Hardija Venta nu jau izslavēto šarmu un viesmīlību.

Atkalredzēšanās

4. martāno pl. 11.00–15.00

Plācī, Piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības „Straupe” pagalmā.

Tirgotājus lūdzam iepriekš pieteikties pa tālr. 29464946 (Rudīte).

Straupeslauku labumu tirdziņš

Sveicam jubilārus!Ronalds Rubins

Dārta Frančeska VanadziņaPaula Emīlija Medne

Novadā dzimuši

Guna Rukšāne

Marts latviešu senajā kalendārā (lietuviešiem joprojām) ir sērsnu mēnesis. Tāds bīstams un vienlaikus cerīgs mēnesis, jo saule dienā silda un pakausē sniega virskārtu, un tad veidojas sērsna, bet naktī sals atkal piekniebj. Augļu dārzam tas ir visbīstamākais laiks, jo temperatūras svārstības ir grūti izturamas koku mizai. Tāpēc jau arī tiek kaļķoti koku stumbri, lai atstarotu saules starus un kociņu miza neplaisātu. Tātad, ja kāds ir nodomājis šogad sākt kaļķošanu, tad ir pēdējais laiks to darīt, jo kad nokusīs sniegs, tam vairs nebūs nekādas nozīmes. Tikpat nozīmīgi būtu arī veikt visus koku griešanas un cirpšanas darbus, jo, raugi, aprīlis jau ir sulu mēnesis un tad nu nebūtu labi veidot ābelēm vainagus vai retināt esošos, izgriezt ogu krūmiem vecos, slikti ražojošos za­rus, lai krūms atjaunojas, dzenot jaunas atvases. Augļu koku apgriešana jābeidz līdz ar sulošanas sākumu. Ja dzīvžogs ir kļuvis rets un neglīts, tad īstais laiks to atjaunot, zemu apgriežot, līdz pat kādiem 30 cm centimetriem. Kāda tad būs reakcija uz tik nežēlīgu rīcību – augs daudzas atvases, kuras tad atkal rudenī apgrieztas veidos pavisam skaistu un kuplu dzīvžogu. Iespējams, ka dekoratīvie krūmi ir jau ap­griezti iepriekšējā gada garajā rudenī, bet ja ne, tad spirejas, klinšrozītes, jasmīmi, veigelas, ceriņi un citi krūmi tā vien gaida dārznieka šķēres.

Martā ieskanas pavasaris ar lāstekām, zīlīšu pink­pink, un tad jau klāt Lielā diena jeb seno latviešu Lieldienas, bet pa vidu – jā, šoreiz par vidējo datumu un dvēseles svētkiem 16. martā, kad Straupes tautas namā notiks dziesminieka, dzejnieka, gleznotāja un kamīnmeistara Valda Atāla atbalsta koncerts. Šis datums man ir svēts arī dzimtas sakņu kontekstā, jo mans tēvs bija leģionārs aiz pārliecības, viņš gāja „sist tos sarkanos, pēc tam tos zili pelēkos” un, protams, tika atvēsināts Vorkutā. Taču jau kopš bērna kājas es zināju, kas ir komunisma īstā seja un tagad apjaušu, kas ir naudas tukšās acis. Taču runa nav par mani, bet visiem tiem, kam sirds īstā vietā un pulsē pasaules līdzjūtības apjausmā.

Kā jau presē būsiet lasījuši (Sestdiena, Ieva), tad Valda dzīves ceļš nav bijis rozēm kaisīts. Tajā ir arī nometnes sūrā pieredze, kas viņa dzīvi sadalīja divās tik krasi atšķirīgās daļās pirms un pēc, kur sākotnējā jaunības daļa bija apvīta ar zināmu vieglprātību, bohēmu, un problēmas tad šķita viegli pārvaramas un aizmirstamas. Pēc nepatiesās pretpadomju terorisma lietas, kura gan tika klasificēta kā bandītisms, Valdim bija jāatzeļ. Tā radās Atāls. Sūri, bet jau folklorizējies teiciens vēsta, ka par dzejnieku var kļūt tikai cilvēks, kam ir gana asaru, lai varētu raudāt par katru samītu kukainīti un zāles

stiebru. Ja palasām Raiņa dienasgrāmatu, tad nepaiet ne diena, kad nebūtu vārds – raudu. Valda dzejā ir gana sirsnīgas mīlestības, bet viņa aforismi ir patiesi un paradoksāli kā pati dzīve. Savukārt dziesmās stīdz sentimentāla stīga un smel­dze. Pilna jūtu gamma un, cerams, ka viņa atbalsta koncertā mēs pratīsim to atklāt, lai visi, kas atnāks un ziedos savu artavu dziesminieka veselības atgūšanai, mājās aizietu ar bagātinātu sirdi.

Kas tad piedalīsies koncertā „Valdis Atāls draugu lokā”? Vispirms gribu uzsvērt to, ka mēs, brīvprātīgie organizatori, gribam kultivēt draudzības un tādas kā ģimeniskuma sajūtas auru, jo ikviens, kas atnāks taps draugs. Valdim, māksliniekiem, viens otram un pasaulei. Mēs visi būsim draugu lokā, kura centrā degs Mīlestības ugunskurs, kurā jūs katrs iedegsiet savu svecīti. Pirmo svecīti jau ir iedegusi Aija Dzērve, idejas autore, un viņu atbalstošais Straupes koris.

Dziedās tālumnieki – aktrise un dzies­miniece Anta Enģele un bards Haralds Sīmanis, cēsnieces – Lāsma Vasmane un Elīna Ozola, vietējie – mūziķi Ieva un Aivars Lapšāni un sieviešu vokālais ansamblis „Pārgaujas lakstīgalas’. Tas ir unikāli, ka būs arī divi kori Artas Zundes vadībā – Straupes un „Pernigele”. Pirmo reizi plašākas publikas priekšā stāsies Straupes pamatskolas mazie ģitāristi, bet koncertu iesāks Laima un Solvita Lodiņas ar latviešu tautasdziesmu interpretāciju. Kādu pipariņu piemetīs Straupes amatierteātra dalībnieki ar Valda Atāla aforismiem. Kā iespējamība jāmin deju pāris Agate un Jānis, kā arī pats Valdis Atāls kopā ar Ilzi Grunti. Abas iespējamības ir saistītas ar veselību, bet pazīstot mākslinieka dabu, var teikt, ka tas ir gandrīz vai 100 procenti, jo skatuve jau ļoti mobilizē un tad tikai jābrīnās kā visas slimības atkāpjas... Mēs visi centīsimies, lai tas nepārsniedz pusotru, nu, augstākais, divas stundas. Kā teiktu pats Valdis: „Gaidāms ļoti sātīgs koncerts.” Uz saredzēšanos un sadziedāšanos Valda Atāla atbalsta koncertā 16. martā!

Sērsnu mēnesis marts

Raiskuma pagastā:Veroniku Birkavu – 80 gadiImantu Robertu Vanadziņu – 80 gadiGaidu Ausmu Landratovu – 80 gadiŅinu Fjodorovu – 89 gadiEvaldu Muižnieku – 82 gadiIntu Mētru – 82 gadiAusmu Milleri – 81 gadsZintu Ainu Starku – 82 gadiAinu Birutu Jānelsiņu – 81 gadsVladislavu Jurkānu – 81 gadsErnestu Kaņepi – 81 gadsVilhelmīni Skangali­Začesti – 84 gadi

Straupes pagastā:Mariannu Turlaju – 92 gadi;Albertu Cīruli – 82 gadi;Mirdzu Ezeru – 82 gadi;Valentīnu Ferberu – 81 gads;Irmu Abzalomu – 82 gadi;Voldemāru Lazdenieku – 83 gadi;Zigrīdu Riekstiņu – 80 gadi;Andri Grīnbergu – 81 gads;Annu Tabuni – 85 gadi.

Stalbes pagastā: Austru Derumu – 82 gadiMiervaldi Vimbu – 80 gadi

Mūžībā aizgājušiStraupes pagastā

Mirdza Baltgalve – 85 g.v.

Stalbes pagastā Ilona Elza Cibule – 75 g.v.Gaida Putniņa – 73 g.v.Raisa Miliga – 81 g.v.

Lieki būtu piebilst, ka no mūsu puses tādam kopīgam pasākumam bija tikai un vienīgi piekrišana. Lai brauc, ciemojas, un atkal jūtas labi! Tā nu izlēmām, ka tiksimies svētdien, 11. martā plkst. 13.00 Straupes tautas namā (Plācī) pie kopīgas tējas ar līdzpaņemtiem našķīšiem un baudīsim Raunas Dacītes sagatavoto izklaides programmiņu. Viņa mūs priecēs ar saviem skaistajiem tērpiem un ļaus iedvesmoties no savas radošās un dzirkstošās enerģijas. Visām, kuras tas varētu ieinteresēt, novēlu ziedot vienu pēcpusdienu, nākt ar mums kopā sagaidīt un godam uzņemt pie sevis šīs jaukās un enerģiskās sievietes. Nosvinēsim sieviešu dienu tā skaisti un ar vērienu visas kopā!

Valdis Atāls dzied radošās jaunatnes nometnē.

ATCELTSradošais vakars „Pilna dziesmu

vācelīte” un balle, kas bija paredzēta Rozulas tautas namā 3. martā.