Policijas tiesības” un „Policijas taktika
Transcript of Policijas tiesības” un „Policijas taktika
„Policijas tiesības” un „Policijas taktika”
Atkārtojuma jautājumi Nr.21-29
Atkārtojuma jautājumi:
21. Autovadītāja atstādināšana no transportlīdzekļa vadīšanas un alkohola, narkotisko vai
psihotropo vielu ietekmes pārbaudes kārtība.
22. Patruļpolicijas galvenie uzdevumi ceļu satiksmes uzraudzības jomā.
23. Policijas darbinieka rīcība pirms aizdomās turētās personas aizturēšanas un konvojēšanas.
24. Personu konvojēšana kājām. Gadījumi, kad personu konvojēšana kājām ir aizliegta.
25. Roku dzelžu pielietošana policijas darbā.
26. Personu nogādāšana operatīvās vadības struktūrvienību telpās.
27. Personu aizturēšanas un pārmeklēšanas kārtība un tiesiskais pamats. Personiskā drošība.
28. Policijas darbinieka veicamās darbības, ievietojot aizturēto personu īslaicīgās aizturēšanas
vietā.
29. Fiziska spēka un speciālo līdzekļu lietošanas pamatprincipi (likumība, samērīgums,
nepieciešamības izvērtēšana).
Policijas darbiniekam, pildot viņam uzliktos pienākumus atbilstoši dienesta
kompetencei, ir tiesības:
nolūkā konstatēt, vai personas ir lietojušas alkoholu, narkotiskās, psihotropās vai toksiskās vielas,
normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tās pārbaudīt ar ekspresdiagnostikas testu narkotisko un
psihotropo vielu ietekmes konstatēšanai, portatīvām alkohola koncentrācijas noteikšanas mērierīcēm
vai nogādāt šīs personas pārbaudes izdarīšanai ārstniecības iestādē, ja atzinums nepieciešams, lai
apstiprinātu vai atspēkotu likumpārkāpuma faktu vai objektīvi izskatītu lietu par likumpārkāpuma
izdarīšanu.
Personu pārbauda pēc personas mutiskas piekrišanas saņemšanas.
• Ja alkohola koncentrācijas pārbaude izelpotajā gaisā nav iespējama vai pārbaudāmā persona nepiekrīt
pārbaudei vai tās rezultātiem, Valsts policijas darbinieks, pēc iespējas ātrāk nogādā personu
ārstniecības iestādē medicīniskās pārbaudes veikšanai.
• Personu pārbauda, izdarot divus mērījumus ar 15–20 minūšu intervālu. Mēraparāta uzrādītā alkohola
koncentrācija izelpotajā gaisā, ievērojot normatīvajā aktā par prasībām mēraparātiem minētos
nosacījumus, ir pielīdzināma alkohola koncentrācijai asinīs.
• Ja mērījumos konstatēta alkohola koncentrācija izelpotajā gaisā, Valsts policijas darbinieks sastāda
personas pārbaudes protokolu. Protokolam pievieno mēraparāta izdrukas, kas apliecina protokolā
norādītos mērījumus.
• Persona ar parakstu apliecina, ka ir iepazinusies ar protokolu un piekrīt pārbaudes rezultātiem.
• Ja izelpotajā gaisā konstatētā alkohola koncentrācija pārsniedz 0,5 promiles (ieskaitot), pārbaudes
izdevumus 15,65 euro apmērā sedz pārbaudāmā persona.
Lai konstatētu narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmi, sertificēti tiesu eksperti veic
ķīmiski toksikoloģisko ekspertīzi, izmantojot ķīmiski toksikoloģiskās izpētes metodes.
Ja pārbaudāmā persona atsakās no medicīniskās pārbaudes, atsakās nodot bioloģiskās vides
paraugus laboratoriskai izmeklēšanai, nav spējīga parakstīties vai atsakās parakstīt
medicīniskās pārbaudes protokolu, kā arī mēģina veikt darbības, kas var ietekmēt
medicīniskās pārbaudes rezultātu, ārsts to norāda medicīniskās pārbaudes protokolā. Faktu
par atteikšanos no medicīniskās pārbaudes norāda medicīniskās pārbaudes protokola sadaļā
“Atzinums” (atzinumu sniedz, ņemot vērā klīniskās izmeklēšanas rezultātus, un norāda, ka
atzinuma pamatā ir klīniskā simptomātika).
22. Patruļpolicijas galvenie uzdevumi ceļu satiksmes
uzraudzības jomā.
• Saskaņā ar Valsts policijas 2010.gada 22.februāra noteikumiem Nr.5
«Dienesta pienākumu izpildes organizācija un kontrole sabiedriskās
kārtības nodrošināšanas un satiksmes uzraudzības jomā» nosaka, ka:
• Norīkojuma galvenais uzdevums, veicot sabiedriskās kārtības nodrošināšanu vai
satiksmes uzraudzību, ir panākt likumpārkāpumu novēršanu, kā arī satiksmes
negadījumu un tajos cietušo personu skaita samazināšanu.
• Satiksmes uzraudzības nodrošināšanai var izmantot dienesta
transportlīdzekli, sakaru līdzekli, dažādas mērierīces, kā arī
normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā lietot dienesta
šaujamieroci, speciālos līdzekļus u.c.;
• Norīkojums izmanto tehniskos līdzekļus, kas atbilst normatīvajos
aktos noteiktajām prasībām, saskaņā ar rūpnīcas izgatavotāja izdotu
lietošanas instrukciju un pirms uzsākt izmantot mērierīci, pārliecinās,
vai mērierīcei nav beidzies tās verificēšanas sertifikāta derīguma
termiņš, tā ir darba kārtībā, un tai nav redzama mehāniska bojājuma.
• Norīkojums piedalās satiksmes dalībnieku tiesiskās apziņas veidošanā un
neveic darbības, kas izaicina dalībniekus uz likumpārkāpumu, apdraud
ceļu satiksmes drošību vai rada satiksmei traucējošu situāciju.
23. Policijas darbinieka rīcība pirms aizdomās turētās
personas aizturēšanas un konvojēšanas.
Policijas darbinieka rīcība:
• Uzrunā personu. Ja apstākļi ļauj un tas neapdraud policijas darbiniekus,
personai paziņo par nepieciešamību izdarīt tās aizturēšanu.
• Ievērojot personīgo drošību, veic aizturēšanu. Izskaidro aizturēšanas
iemeslu.
• Iepazīstina aizturēto ar aizturētā tiesībām.
Uzsākot personas apsargāšanu vai konvojēšanu, kā arī pirms šīs personas
ievietošanas pagaidu turēšanas telpā, šim nolūkam paredzētajā
transportlīdzeklī vai uz laiku norobežotā pagaidu turēšanas vietā personu
pārmeklē tā paša dzimuma policijas darbinieks un pārbauda pie šīs
personas esošās mantas, lai izņemtu priekšmetus, kurus tā var izmantot
uzbrukumam policijas darbiniekam vai ar kuriem iespējams nodarīt miesas
bojājumus citiem cilvēkiem vai sev.
24. Personu konvojēšana kājām. Gadījumi, kad personu konvojēšana
kājām ir aizliegta
• Personu konvojēšana kājām atļauta tikai gadījumos, ja konvojēšanu nevar nodrošināt ar
transportlīdzekli
• Uz vienu konvojējamo personu konvojā norīko vismaz divas amatpersonas, bet, ja konvojē personu
grupu, tad konvojā norīko vismaz par vienu amatpersonu vairāk nekā konvojējamās personas.
Maksimālo konvojējamo personu skaitu nosaka konvoja norīkotājs vai konvoja priekšnieks
• Ja konvojēšanā izmanto dienesta suņus, kinologs ar dienesta suni īsā pavadā iet konvojējamām
personām blakus vai aiz muguras
• Ja konvojēšanu traucē intensīva transportlīdzekļu vai gājēju kustība, konvoja priekšnieks dod
rīkojumu konvojam apiet šo ceļa posmu pa citu maršrutu
Konvojēšana kājām aizliegta caur pasažieru uzgaidāmajām telpām, uz
dzelzceļa peroniem pasažieru iekāpšanas un izkāpšanas laikā un citām
cilvēku pulcēšanās vietām
25. Roku dzelžu pielietošana policijas darbā.
• Pirms speciālā līdzekļa lietošanas personu mutiski brīdina par to.
• Bez brīdinājuma speciālo līdzekli var lietot gadījumos, ja vilcināšanās to lietot rada tiešus draudus
personas dzīvībai vai veselībai vai var izraisīt citas smagas sekas, vai ja šāds brīdinājums konkrētajā
situācijā nav iespējams.
• Sasiešanas līdzekļus, roku dzelžus, roku un kāju dzelžus lieto gadījumā, ja nepieciešams sasiet vai
saslēgt personas rokas vai kājas vai vienlaikus rokas un kājas.
• Lietojot sasiešanas līdzekļus, roku dzelžus, roku un kāju dzelžus, pārliecinās, vai persona nespēj
atbrīvoties no tiem.
• Ja personu apsardzes uzraudzībā pārvieto transportlīdzeklī, tās rokas sasien vai saslēdz roku dzelžos
priekšpusē, bet, ja persona apsardzes uzraudzībā pārvietojas kājām, tās rokas sasien vai saslēdz roku
dzelžos mugurpusē.
• Personai sasiešanas līdzekļus vai roku dzelžus noņem:
1. tiesas sēdes laikā, izņemot gadījumu, ja ir pamatotas aizdomas par iespējamu
personas bēgšanu, uzbrukumu vai pretošanos;
2. tualetes apmeklēšanas laikā;
3. nododot pārvietojamo personu citas apsardzes uzraudzībā, izņemot
gadījumus, ja lieto sasiešanas līdzekļus;
4. ja ir draudi personas veselībai vai dzīvībai.
• Aizliegts personas rokas turēt sasietas vai saslēgtas roku dzelžos ilgāk par divām
stundām pēc kārtas.
• Ja persona apsardzes uzraudzībā pārvietojas kājām un gaisa
temperatūra ir zemāka par 0 °C, sasiešanas līdzekļus vai roku
dzelžus atļauts lietot ne ilgāk kā:
• I. vienu stundu, ja gaisa temperatūra nav zemāka par mīnus 10 °C;
• pusstundu, ja gaisa temperatūra ir zemāka par mīnus 10 °C.
• Sasniedzot laika ierobežojumu , sasiešanas līdzekļus vai roku
dzelžus noņem uz laiku no 15 līdz 20 minūtēm.
26.Personu nogādāšana operatīvās vadības struktūrvienības
telpās
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 252.pants.
Pasākumi administratīvo pārkāpumu lietu lietvedības nodrošināšanā
• Lai pārtrauktu administratīvos pārkāpumus, kad izlietoti citi
ietekmēšanas līdzekļi, lai noteiktu pārkāpēja personu, lai sastādītu
protokolu par administratīvo pārkāpumu, ja to nevar izdarīt uz vietas un
ja protokola sastādīšana ir obligāta, un lai izpildītu administratīvo
pārkāpumu lietās pieņemtos lēmumus, ir atļauta personas administratīva
aizturēšana, personas aplūkošana un mantu apskate, kā arī mantu un
dokumentu izņemšana.
• Administratīvā aizturēšana ir personas brīvības īslaicīga ierobežošana normatīvajos aktos
noteiktajos gadījumos, lai pārtrauktu administratīvos pārkāpumus, kad izlietoti citi ietekmēšanas
līdzekļi, lai noteiktu pārkāpēja personu, lai sastādītu protokolu par administratīvo pārkāpumu, ja to
nevar izdarīt uz vietas un ja protokola sastādīšana ir obligāta, un lai izpildītu administratīvo
pārkāpumu lietās pieņemtos lēmumus.
• Par administratīvo aizturēšanu sastāda protokolu, kurā norāda tā sastādīšanas laiku un vietu,
protokola sastādītāja amatu, uzvārdu, vārdu; ziņas par aizturēto personu; aizturēšanas laiku un
motīvus. Protokolu paraksta amatpersona, kas to sastādījusi, un aizturētais. Ja aizturētais atsakās
parakstīt protokolu, par to izdara ierakstu protokolā.
• Administratīvā kārtā aizturēt personu, kura tiek turēta aizdomās par administratīvā pārkāpuma
izdarīšanu, drīkst ne ilgāk kā uz četrām stundām. Nodrošinot LAPK 252.pantā noteiktos mērķus,
nepieciešamās procesuālās darbības ar aizturēto personu veic nekavējoties.
Likums «Par Policiju»12.pants nosaka,
ka:
• nogādāt ārstniecības iestādēs vai mājoklī personas, kuras alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu
lietošanas rezultātā zaudējušas spēju patstāvīgi pārvietoties vai orientēties vai var nodarīt kaitējumu
apkārtējiem vai pašas sev, bet, ja tas nav iespējams, — nogādāt tās policijas iestādē un turēt tur speciāli
iekārtotās telpās līdz atskurbšanai, bet ne ilgāk par 12 stundām;
• aizturēt uz rakstveida pieteikuma pamata personas, kuras atrodas mājoklī alkohola, narkotisko, psihotropo
vai toksisko vielu reibuma stāvoklī un var nodarīt kaitējumu sev vai apkārtējiem cilvēkiem, kā arī gadījumā,
ja apkārtējie cilvēki baidās palikt vienatnē ar šo personu un ja nav cita pamata tās aizturēšanai, kā arī uzturēt
tādas personas policijas iestādē līdz atskurbšanai vai apstākļu noskaidrošanai, bet ne ilgāk par 12 stundām;
• Policijā nogādāto bērnu nedrīkst turēt kopā ar pilngadīgiem likumpārkāpējiem, un bērnam
nodrošināma pastāvīga pieaugušo uzraudzība. Bērnu nedrīkst pakļaut nekādai fiziskai vai psihiskai
iespaidošanai, nedrīkst piespiest liecināt vai atzīt vainu.
• Ja četru stundu laikā nav iespējams noskaidrot bērna personību un nodot bērnu vecākiem,
audžuģimenei, aizbildnim, bērnu aprūpes iestādei, kuru viņš pametis, vai to pilnvarotai personai un ja
bērnam kā drošības līdzekli nepiemēro apcietinājumu, policija viņu ievieto audžuģimenē, krīzes centrā
vai bērnu aprūpes iestādē, bet, ja tas nav iespējams, profilakses iestādē un ne vēlāk kā nākamajā
darbdienā paziņo par to bāriņtiesai un pašvaldības sociālajam dienestam.
• Visas aizturētās personas reģistrē Aizturēto personu reģistrācijas grāmatā sekojot
ierakstu kvalitātei.
• Nogādājot personu, tiek izdarīta šīs personas aplūkošana, ko var izdarīt ar
aplūkojamo personu viena dzimuma amatpersona.
• Mantu apskate notiek tās personas klātbūtnē, kuras īpašumā vai valdījumā šīs mantas
atrodas. Neatliekamos gadījumos šīs mantas var apskatīt bez īpašnieka (valdītāja)
klātbūtnes.
Personu ievietošana pagaidu turēšanas
telpā:
Ministru kabineta noteikumi Nr.735
«Kārtība, kādā personas tiek ievietotas un turētas
pagaidu turēšanas vietās, un prasības šādu vietu
aprīkošanai»
• Pagaidu turēšanas telpā (vietā) personas ievieto uz laiku līdz
četrām stundām.
• Policijas iestādes darbinieki nodrošina pagaidu turēšanas
telpā (vietā) ievietoto personu pastāvīgu uzraudzību, apsardzi
un drošību.
• Pagaidu turēšanas telpā (vietā) izvieto atsevišķi:
• sievietes un vīriešus;
• nepilngadīgos un pilngadīgos.
• Pirms personas ievietošanas pagaidu turēšanas telpā (vietā):
• policijas iestādes darbinieks uzaicina personu nodot pagaidu glabāšanā
priekšmetus, kurus var izmantot uzbrukumam policijas iestādes darbiniekiem vai
ar kuriem iespējams nodarīt miesas bojājumus citiem cilvēkiem vai sev;
• personu pārmeklē, lai izņemtu šo noteikumu 9.1.apakšpunktā minētos
priekšmetus, ko persona labprātīgi nav nodevusi.
27
Uzsākot personas apsargāšanu vai konvojēšanu, kā arī pirms šīs personas
ievietošanas pagaidu turēšanas telpā, šim nolūkam paredzētajā
transportlīdzeklī vai uz laiku norobežotā pagaidu turēšanas vietā personu
pārmeklē tā paša dzimuma policijas darbinieks un pārbauda pie šīs personas
esošās mantas, lai izņemtu priekšmetus, kurus tā var izmantot uzbrukumam
policijas darbiniekam vai ar kuriem iespējams nodarīt miesas bojājumus
citiem cilvēkiem vai sev.
Ziņas par personu, kā arī pagaidu glabāšanā nodotos un pārmeklēšanas laikā
izņemtos priekšmetus policijas iestādes darbinieks reģistrē pagaidu
turēšanas telpā (vietā) ievietoto personu reģistrācijas žurnālā (persona ar
parakstu apliecina, ka ir iepazīstināta ar tiesībām un pienākumiem, ka arī
izņemto priekšmetu uzskaitījuma pareizību).
Personu atbrīvo no pagaidu turēšanas telpas (vietas), ja:
• ir zudusi tāda nepieciešamība;
• ir beidzies aizturēšanas termiņš;
• Personu pārvieto uz Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas vietu vai ārstniecības
iestādi;
• Personu nodod citas kompetentas iestādes amatpersonai;
• nepilngadīgo nodod vecākiem vai personām, kas viņus aizstāj, vai bērnu aprūpes
iestādes pārstāvim.
30
27. Personu aizturēšanas un pārmeklēšanas kārtība un
tiesiskais pamats. Personiskā drošība.
• Uzsākot personas apsargāšanu vai konvojēšanu, kā arī pirms šīs personas ievietošanas pagaidu
turēšanas telpā, šim nolūkam paredzētajā transportlīdzeklī vai uz laiku norobežotā pagaidu turēšanas
vietā personu pārmeklē tā paša dzimuma policijas darbinieks un pārbauda pie šīs personas esošās
mantas, lai izņemtu priekšmetus, kurus tā var izmantot uzbrukumam policijas darbiniekam vai ar
kuriem iespējams nodarīt miesas bojājumus citiem cilvēkiem vai sev.
• Pirms pārmeklēšanas, ja tas neapdraud drošību, personai lūdz uzrādīt un nodot glabāšanai aizliegtos,
bīstamos priekšmetus vai vielas. Policists izvēlās drošu attālumu un drošu pozīciju. Ja tas ir iespējams,
vienmēr pārmeklēšana būtu jāveic otra policijas darbinieka uzraudzībā.
28. Policijas darbinieka veicamās darbības, ievietojot aizturēto
personu īslaicīgās aizturēšanas vietā (ĪAV)
1. Pārliecināties par tiesisko pamatojumu Personas ievietošanai ĪAV: • KPL noteiktajā kārtībā sastādīts aizturēšanas protokols (kopija)
• izmeklēšanas tiesneša lēmums vai tiesas nolēmums par drošības līdzekļa – apcietinājums
piemērošanu
• tiesas spriedums (izraksts no tiesas sprieduma) par brīvības atņemšanu
• prokurora, tiesas (tiesneša) lēmums par ievietošanu attiecīgā ārstniecības iestādē
• tiesas pieprasījums par konvojēšanu uz tiesu
• procesa virzītāja – izmeklētāja pieprasījums par konvojēšanu kriminālprocesuālo darbību
izdarīšanai
• tiesas (tiesneša) lēmuma par administratīvā aresta piemērošanu
• Imigrācijas likuma noteiktā kārtībā sastādīts aizturēšanas protokols (kopija), kuru sastādījusi
kompetenta Valsts robežsardzes amatpersona
• administratīvās aizturēšanas protokols
2. veikt Personas riska novērtēšanu:
• Personu iztaujāt par veselības stāvokli
• lūgt informēt par tādu slimību esamību, kuru dēļ var tikt apdraudēta paša
aizturētā dzīvība vai kuras var būt bīstamas citām personām, vai kuru dēļ
jānodrošina īpaši pasākumi Personai
• Personas sūdzības par veselības stāvokli fiksēt atsevišķā žurnālā un
Pārmeklēšanas aktā
3. Personas datus reģistrēt „Aizturēto, apcietināto un notiesāto
personu reģistrācijas žurnālā”
4. Personu viņai saprotamā valodā (ja nepieciešams, pieaicinot
tulku) pret parakstu iepazīstināt ar:
• tiesībām un pienākumiem
• ĪAV iekšējās kārtības noteikumiem
• glabāšanai kamerā atļauto priekšmetu sarakstu
• uzaicināt nodot priekšmetus, kas nav iekļauti minētajā sarakstā
• Personu brīdināt, ka pret viņu var pielietot fizisku spēku un speciālos līdzekļus
5. Personu pārmeklēt, pārmeklēšanas rezultātus fiksēt
Pārmeklēšanas aktā
• Personu iztaujāt par veselības stāvokli, sūdzības par veselības stāvokli fiksēt
Pārmeklēšanas aktā
• ja Personai ir sūdzības par veselības stāvokli un tā ir tādā stāvoklī, ka steidzami
nepieciešama ārsta palīdzība, nekavējoties izsaukt NMP, rīkoties atbilstoši ārstniecības
personas norādījumiem
6. veikt Personas un tās sevišķo pazīmju fotografēšanu
un sagatavot kriminālistisko raksturojumu
7. izsniegt Personai higiēnas priekšmetus:
• vienu zobu suku
• zobu pastu (20 ml diennaktī)
• tualetes papīru (30 metru rulli 10 diennaktīm
• šķidrās tualetes ziepes (40 ml diennaktī)
• higiēnas paketes (10 gab.), ja tādas ir nepieciešamas
8. ierādīt gultas vietu un izsniegt tīrus gultas piederumus –
matraci un segu
*gultas piederumu, mazgāšanās un personīgās higiēnas līdzekļu izsniegšanas faktu reģistrēt brīvas formas žurnālā
un aicināt Personu parakstīties par saņemtajiem priekšmetiem
9. Personai atrodoties ĪAV:
• ievērot aizturēšanas termiņu – saskaņā ar KPL 263.pantu aizturēšana ir personas brīvības
atņemšana uz laiku līdz 48 stundām
• ievērot, lai Personas ievērotu iekšējās kārtības noteikumus, neradītu apdraudējumu sev vai citiem
10. Nodrošināt:
• atbilstošus uzturēšanas apstākļus, kameras platību, apgaismojumu, gaisa temperatūru, ventilāciju,
atbilstošu ēdināšanu (3 reizes dienā, vienā no tām silto ēdienu)
• tiesības saņemt pienesumus, tikties ar aizstāvi, valsts un starptautisko cilvēktiesību aizsardzības
institūciju pārstāvjiem, sūtīt un saņemt korespondenci
• atbilstošu medicīniskās palīdzības sniegšanu gadījumā, ja Personai atrodoties kamerā pasliktinās
veselības stāvoklis
• izvedot Personu no kameras, atbilstošas dokumentācijas sagatavošanu un Personas pārmeklēšanu
• ja Persona ĪAV atrodas ilgāk par 24 stundām pastaigu svaigā gaisā (vienu stundu)
• nepieciešamības gadījumā dušas apmeklējumu
• iespēju jebkurā laikā iepazīties ar ĪAV iekšējo kārtību
* Lai nodrošinātu Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā paredzēto prasību izpildi, policijas
darbiniekam īslaicīgās aizturēšanas vietā ir tiesības jebkurā laikā veikt kameru, aizturētā un viņa personīgo
mantu pārmeklēšanu.
Daļēja pārmeklēšana:
Veicot daļēju pārmeklēšanu:
1. personu uzaicina labprātīgi nodot aizliegtus priekšmetus
2. liek noņemt galvassegu, ja tāda ir, pārbauda to
3. liek novilkt biezās virsdrēbes un pārbauda tās
4. liek pacelt rokas augšā, pagriezties ar seju pret sienu, atspiesties ar rokām pret sienu un
izvērst plaukstas uz ārpusi. Turot rokas pie sienas atkāpties un izplest kājas plecu
platumā
5. amatpersona no mugurpuses pārmeklē apģērbu no augšas uz leju, veltot sevišķu vērību
vietām, kur var būt paslēpti aizliegtie priekšmeti
6. liek novilkt apavus un zeķes un pārbauda tos gan no ārpuses, gan iekšpuses
Pilnīga pārmeklēšana: Veicot pilnīgu pārmeklēšanu:
1. Personu uzaicina labprātīgi nodot aizliegtus priekšmetus
2. liek novilkt apavus un nostāties uz paklājiņa (vai cita tam piemērota materiāla)
3. liek noņemt galvassegu, ja tāda ir
4. liek novilkt apģērba augšējo daļu
5. liek novilkt apģērba apakšējo daļu
6. liek novilkt zeķes, izvērst uz otru pusi, parādīt
7. liek novilkt apakšbikses līdz ceļgaliem, pietupties 3 – 5 reizes, uzvilkt apakšbikses
8. Amatpersona, kura veic pārmeklēšanu, vizuāli pārbauda personas mutes dobumu, dodot komandu «atvērt muti», «pacelt mēli»,
izstiept apakšlūpu
9. ar metāla detektoru pārbauda personas ķermeni no priekšpuses un aizmugures
10. pēc tā veic ķermeņa apskati (no augšas uz leju) – mati, ausis, nāsis, paduses, plaukstas un roku pirkstu starpas, starp lāpstiņām,
cirkšņu rajons, pēdas un kāju pirkstu starpas
11. pēc tā veic apģērba pārbaudi tādā secībā, lai persona pakāpeniski var apģērbties
12. pēc tā veic mantu apskati
Ministru kabineta 2011.gada 18.janvāra noteikumi Nr.55 «Noteikumi par speciālo līdzekļu veidiem
un kārtību, kādā tos lieto policijas darbinieki un robežsargi».
Ja personu apsardzes uzraudzībā pārvieto transportlīdzeklī, tās rokas sasien vai saslēdz roku dzelžos
priekšpusē, bet, ja persona apsardzes uzraudzībā pārvietojas kājām, tās rokas sasien vai saslēdz roku
dzelžos mugurpusē.
Personai sasiešanas līdzekļus vai roku dzelžus noņem:
1. tiesas sēdes laikā, izņemot gadījumu, ja ir pamatotas aizdomas par iespējamu personas bēgšanu,
uzbrukumu vai pretošanos
2. tualetes apmeklēšanas laikā
3. nododot pārvietojamo personu citas apsardzes uzraudzībā, izņemot gadījumus, ja lieto sasiešanas
līdzekļus
4. ja ir draudi personas veselībai vai dzīvībai
Aizliegts personas rokas turēt sasietas vai saslēgtas roku dzelžos ilgāk par divām stundām pēc kārtas
Ja persona apsardzes uzraudzībā pārvietojas kājām un gaisa temperatūra ir zemāka par 0 °C, sasiešanas līdzekļus vai roku
dzelžus atļauts lietot ne ilgāk kā:
1. vienu stundu, ja gaisa temperatūra nav zemāka par mīnus 10 °C
2. pusstundu, ja gaisa temperatūra ir zemāka par mīnus 10 °C
Minētajos gadījumos sasiešanas līdzekļus vai roku dzelžus noņem uz laiku no 15 līdz 20 minūtēm
Roku un kāju dzelžus lieto, ja nepieciešams pārvietot ārpus ieslodzījuma vietas personu, kura notiesāta ar mūža ieslodzījumu.
Roku un kāju dzelžus nenoņem visā personas pārvietošanas un uzraudzības laikā
29. Fiziska spēka un speciālo līdzekļu lietošanas
pamatprincipi (likumība, samērīgums, nepieciešamības
izvērtēšana).
• Fiziska spēka, speciālo cīņas paņēmienu, speciālo līdzekļu un speciālo
transportlīdzekļu lietošanas vai dienesta suņu un zirgu izmantošanas veidu un
intensitāti, kā arī nepieciešamību ievietot personas pagaidu turēšanas telpā, šim
nolūkam paredzētajā transportlīdzeklī vai uz laiku norobežotā pagaidu turēšanas
vietā nosaka konkrētās situācijas raksturs un personas individuālās iezīmes.
• Lietojot fizisku spēku, speciālos cīņas paņēmienus, speciālos līdzekļus un speciālos
transportlīdzekļus vai izmantojot dienesta suņus un zirgus, maksimāli jāierobežo to
nodarītais kaitējums, kā arī jānodrošina cietušajiem pirmās palīdzības sniegšana, ja tā
ir nepieciešama.
• Ja fiziska spēka, speciālo cīņas paņēmienu, speciālo līdzekļu un speciālo
transportlīdzekļu lietošanas vai dienesta suņu vai zirgu izmantošanas
rezultātā personai radies ievainojums vai iestājusies tās nāve, policijas darbiniekam
nekavējoties jāziņo par to tiešajam priekšniekam, kas šo faktu dara zināmu
attiecīgajai prokuratūras iestādei.
Spēka pielietošanas pamatprincipi:
• Likumība
• Likumīga rīcība saistās ar likumā noteikto apstākļu konstatēšanu, un likumā
noteikto tiesību izmantošanu. Nereti policijas darbinieki lieto spēku tikai
pamatojoties uz likumā „Par policiju” 13. pantā noteikto. Par pamatu spēka
lietošanai ir jābūt personas rīcībai, kas ar tiesību aktiem ir aizliegta – tātad
sākotnēji jākonstatē apstākļi, kas liecina par prettiesisku rīcību.
• Samērīgums (proporcionalitāte)
• Samērīgums ir izvēlētā spēka veida un intensitātes atbilstība attiecībā pret
apdraudējumu. 13. pantā ietvertās tiesību normas norāda, ka „policijas darbinieks,
pildot dienesta pienākumus ir tiesīgs lietot dažādus spēka veidus, t. i. fizisku
spēku, speciālos cīņas paņēmienus, speciālos līdzekļus, kuru izmantošanas veidu
un intensitāti nosaka konkrētās situācijas raksturs un personas individuālās
iezīmes.
• Nepieciešamības izvērtēšana.
• Nepieciešamības izvērtēšana jāsaprot kā pēc iespējas atturēšanās no spēka
lietošanas – par prioritāti policijas darbā izvirzot alternatīvu metožu izmantošanu.
• Spēka veidi:
• fizisks spēks;
• speciālie cīņas paņēmieni;
• speciālie līdzekļi .