Ārste un mājdzemdību vecmāte DINA CEPLE

Rīga 2008

PLĀNOTU ĀRPUSSTACIONĀRA DZEMDĪBU SKAITS UN ĪPATSVARS LATVIJĀ NO 2004. GADA LĪDZ 2007. GADAM

5

34

51

67

0.02%

0.16%

0.23%

0.29%

-5

5

15

25

35

45

55

65

75

2004 2005 2006 2007Gadi

Dze

md

ību

ska

its

0.00%

0.05%

0.10%

0.15%

0.20%

0.25%

0.30%

0.35%

Plānotas ārpusstacionāra dzemdības Plānotu ārpusstacionāra dzemdību īpatsvars

Ar telefonaptaujas palīdzību retrospektīvi izpētīt visu 157 sieviešu, kuras no 2004. – 2007. gadam Latvijā plānoja mājdzemdības, sociālekonomisko raksturojumu dzemdību brīdī un motivāciju dzemdēt ārpus stacionāra

Aprakstīt plānotu ārpusstacionāra dzemdību iznākumus, sarežģījumus un cēloņus pārvešanai uz stacionāru, analizējot visu mājdzemdības plānojušo sieviešu grūtniecības aprūpes kartes, dzemdību vēstures un jaundzimušo vēstures

Novērtēt māšu un perinatālās mirstības rādītājus Latvijā plānotās ārpusstacionāra dzemdībās un salīdzināt tās ar dzemdībām valstī kopumā laika periodā no 2004.- 2007. gadam, iegūstot secinājumus par mājdzemdību drošības līmeni Latvijā

PĒTĪJUMA MĒRĶI

PLĀNOTU ĀRPUSSTACIONĀRA DZEMDĪBU ĪPATSVARS CITĀS RIETUMVALSTĪS UN LATVIJĀ

Valsts Gads Avots Īpatsvars

ASV 2005 National Center for Health Statistics, 2007 <1%

Austrālija 1998 Bastian, 1998 0.5%

Holande 2004 Bais, 2004 ~30%

Īrija 1998 www.whc.ie <1%

Lielbritānija 2004 www.bbc.co.uk 2%

Luksemburga 2004 www.birthcenter-europe.net 1%

Vācija 2004 www.birthcenter-europe.net 2%

Latvija 2007 Šis pētījums 0.29%

94% no 2004. līdz 2007. gados mājdzemdības plānojušām sievietēm bija sasniedzamas un piekrita atbildēt uz anketas jautājumiem

Šī sieviete: ir vidēji 29 gadus veca dzemdē pirmo (43%) vai otro (39%) bērnu dzīvo Rīgā (57%) ir ar augstāko (72%) vai nepabeigtu (14%) augstāko izglītību strādā algotu darbu un pati vai kopā ar vīru nopelna virs sabiedrības

vidējā ienākumu līmeņa (300 līdz 500 Ls uz ģimenes locekli mēnesī) ir labi informēta un vispusīgi izglītota par dzemdībām mājdzemdībām ir mērķtiecīgi gatavojusies ilgstoši zīda bērnu ar krūti (86% zīda līdz 6 mēnešiem) ar notikušām ārpusstacionāra dzemdībām ir ļoti apmierināta un

vēlētos šo pieredzi atkārtot (94%) motivāciju dzemdēt mājās noteica dabisks pasaules skatījums un vēlme

kontrolēt savu dzemdību norisi, piedzīvot dzemdības bez iejaukšanās

MĀJDZEMDĒTĀJAS SOCIĀLEKONOMISKAIS RAKSTUROJUMS

MĀJDZEMDĪBU IZNĀKUMI

No 157 sievietēm, kuras plānoti uzsāka dzemdības mājās, 93.7% piedzīvoja

dzemdības bez sarežģījumiem, kam nepieciešama neatliekama stacionēšana.

Ķeizargrieziena operācija bija nepieciešama 2.5% plānotu ārpusstacionāra dzemdību (valstī kopumā 21.1%)

Uz stacionāru pārvesto plānotu ārpusstacināra dzemdību pārvešanas iemesli:

Primāra dzemdes disfunkcija – 1.3% dzemdību Sekundāra dzemdes disfunkcija – 2.5% dzemdību Augļa defleksijas guļa – 0.6% dzemdību Placentas atdalīšanās traucējumi – 1.3% dzemdību Jaundzimušo distresa sindroms – 0.6% dzemdību

Sarežģījumi, kam nebjia nepieciešama neatliekama stacionēšana: Starpenes plīsumi – 33.1% dzemdību (valstī kopumā 10.3%) Starpenes griezumi – 1.3% dzemdību (valstī kopumā 26.4%)

Salīdzinot pārvesto ārpusstacionāra dzemdību īpatsvaru Latvijā un pasaulē, jāsecina, ka Latvijā tas ir zemāks – 6.3%, bet ASV 16.5%, Šveicē 15.9%, Kandādā 12.1%

PLĀNOTU ĀRPUSSTACIONĀRA DZEMDĪBU SAREŽĢĪJUMI

Māšu mirstība dzemdībās laika posmā no 2004. – 2007. gadam: Latvijā plānotās mājdzemdībās – nav novērota Latvijā kopumā – pieaugusi no 2 gadījumiem 2004. gadā līdz 6

gadījumiem 2007. gadā

Perinatālā mirstība (uz 1000 dzīvi un nedzīvi dzimušiem): Latvijā plānotās mājdzemdībās – 6.4 Latvijā kopumā – 10.0

Pētījumā gūtie dati vedina domāt, ka plānotas ārpusstacionāra dzemdības ir

vismaz tikpat drošas kā dzemdības valstī kopumā, tomēr sakarā ar līdz šim

nelielo plānotu ārpusstacionāra dzemdību un perinatālās nāves gadījumu skaitu,

datu interpretācijā ir jāievēro zināma piesardzība

MĀŠU UN PERINATĀLĀ MIRSTĪBA

Dzīvi dzimušo īpatsvars dažāda vecuma mātēm Latvijā plānotās ārpusstacionāra dzemdībās un valstī kopumā laika posmā no 2004.-2007. gadam.

VECUMS DZEMDĪBU BRĪDĪ

0.0% 0.7%

86.5%

12.8%2.1%

6.7%

79.5%

11.7%

0.0%

10.0%

20.0%

30.0%

40.0%

50.0%

60.0%

70.0%

80.0%

90.0%

100.0%

15-17 18-19 20-34 35-49Vecums gados

Īpa

tsv

ars

%

% ārpus stacionāra

% valstī kopumā

KURŠ BĒRNS PĒC KĀRTAS DZIMIS

43%

39%

12%6%

1.bērns

2.bērns

3.bērns

4.bērns un vēlākie

Ārpus stacionāra dzimušo bērnu īpatsvars atbilstoši tam, kurš bērns pēc kārtas dzimis mājās laika posmā no 2004.-2007. gadam.

Sieviešu, kuras plānojušas ārpusstacionāra dzemdības, dzīves vieta dzemdību brīdī, salīdzinoši ar dzemdētāju dzīvesvietu Latvijā kopumā (2004.-2007.).

DZEMDĒTĀJU DZĪVES VIETA

57%

43%41%

59%

0%

10%

20%

30%

40%

50%

60%

70%

Rīga Ārpus Rīgas

Dze

md

ību

īp

atsv

ars

% ārpusstacionāra dzemdībās % valstī kopumā

DZEMDĒTĀJU IZGLĪTĪBAS LĪMENIS

Augstākā; 72%

Nepabeigta augstākā; 14%

Vidējā speciālā; 5%Vidējā; 7%Pamata; 1%

Plānotu ārpusstacionāra dzemdētāju izglītības līmeņa īpatsvars procentos (2004. -2007.).

MĀJDZEMDĒTĀJU NODARBINĀTĪBAS STATUSS

Algota darbiniece;

67%

Uzņēmēja; 5%

Studente; 5%

Mājsaimniece; 16%

Paš-nodarbinātā;

8%

Ārpus stacionāra plānojošu dzemdēt sieviešu nodarbinātības veida īpatsvars (2004. -2007.).

MOTIVĀCIJA DZEMDĒT MĀJĀS

Visbiežāk minētie iemesli, kas pamudināja izvēlēties dzemdēt mājās sieviešu atbildes (2004. -2007.).

76%

38%

14%

10%

7%

0%

24%

0% 20% 40% 60% 80% 100%

Dabisks pasaules skatījums, vēlmepiedzīvot dzemdības bez iejaukšanās

Vēlējos pati uzņemties atbildību par savāmdzemdībām, ietekmēt lēmumus

Slikta iepriekšējā pieredze

Draudzenei/paziņai bija laba pieredze unviņa ieteica

Bailes no slimnīcas

Mājdzemdības tagad ir populāras

Cits

SAGATAVOŠANĀS DZEMDĪBĀM

Visbiežāk minētie veidi, kā sievietes, kuras plānoja ārpusstacionāra dzemdības, gatavojās un ieguva informāciju par dzemdībām, sieviešu atbildes (2004. -2007.).

61%

59%

56%

53%

31%

0% 10% 20% 30% 40% 50% 60% 70%

Apmeklēju topošo vecāku skolu un dzemdībusagatavošanas nodarbības

Lasīju grāmatas par grūtniecību undzemdībām

Vingroju

Izmantoju internetu informācijas iegūšanai

Cits

KRŪTS ĒDINĀŠANA

Zīdaiņu barošana ar krūti plānotās ārpusstacionāra dzemdībās dzimušiem (2004. -2007.).

Zīdaiņu barošana ar krūti

91%

86%

47%

70.5%

44.5%

17.1%

0% 20% 40% 60% 80% 100%

Līdz 3 mēnešiem

Līdz 6 mēnešiem

Līdz 12 mēnešiem

Ārpusstacionāra dzemdībās dzimušiem Valstī kopumā dzimušiem

APMIERINĀTĪBA AR DZEMDĪBĀM

Apmierinātības rādītāji anketētajām sievietēm, kuras plānoja dzemdēt ārpus stacionāra (2004. -2007.).

Vai esat apmierināta ar dzemdībām mājās?

Jā 97.3%

Daļēji 1.4%Nē

1.4%

Vai atkal dzemdētu mājās?

Jā 93.9%

Nezinu 4.7%Nē

1.4%

Vai izvēlētos to pašu vecmāti?

Jā 91.2%

Nezinu 6.8%

Nē 2.0%

Iespēju plānoti dzemdēt mājās izvēlas reproduktīvā vecuma sievietes ar augstāko izglītību, regulāriem ienākumiem, kuras ir labi informētas par dzemdību norisi un varētu apzināties savas rīcības cēloņus un sekas

Sievietes motivāciju dzemdēt mājās nosaka dabisks pasaules skatījums un vēlme piedzīvot dzemdības bez iejaukšanās

Iespēja plānotās ārpusstacionāra dzemdībās piedzīvot sarežģījumus, kam nepieciešama neatliekama stacionēšana ir salīdzinoši neliela – 6.3% no kopējā plānotu mājdzemdību skaita. Sarežģījumi plānotās ārpusstacionāra dzemdībās, kurus iespējams risināt mājas apstākļos, procentuāli maz atšķiras no dzemdībām valstī kopumā

Perinatālās mirstības rādītāji un māšu mirstība plānotās ārpusstacionāra dzemdībās Latvijā vedina domāt, ka šādas dzemdības ir vismaz tikpat drošas kā dzemdības valstī kopumā.

Nākotnē būtu jāveic longitudināls kohortas tipa pētījums zema riska grūtniecēm, dzemdējot stacionārā un plānoti ārpus stacionāra, kas precīzāk atspoguļotu dzemdību iznākumu saistību ar dzemdību vietu

SECINĀJUMI

PALDIES PAR UZMANĪBU