Pilotprojekta ieklauto filmu programma

Pilotprojektā iekļauto filmu programma

ATBALSTA:

Filma ir stāsts par trauksmainiem 1919. gada oktobra un novembra mēnešiem, kad Rīgā pie Daugavas

krastiem izšķīrās modernās, pēc Pirmā pasaules kara radītās, Eiropas liktenis.

Šajā nelielajā Baltijas reģionā satikās trīs pasaules uzskati – nacionālas valsts ideja, boļševiku pasaules

revolūcijas ideja un monarhijas atjaunošanas ideja. Katru no šiem spēkiem pārstāvēja konkrēti cilvēki un

to atbalstītāji. Nacionālas valsts ideju pārstāvēja Latvijas tauta un pirms gada proklamētās Latvijas

Republikas Pagaidu valdība Kārļa Ulmaņa vadībā. Boļševiku pasaules revolūciju pārstāvēja uz Latvijas

austrumiem ar kaujām atspiestās sarkano latviešu un Padomju Krievijas karaspēka daļas. Reakcionāro

monarhistu intereses Baltijā pārstāvēja vairākas personas, no kurām mūsu stāsta priekšplānā izvirzās

vācu ģenerālis Rīdigers fon der Golcs un krievu pulkvedis Pāvels Bermonts.

Filmas veidošanā izmantots plašs kino arhīva un fotogrāfiju klāsts. Īpaši jaunākai paaudzei izstrādāti

neskaitāmi datorgrafikas specefekti, kas palīdzēs iejusties 90 gadu senā pagātnē. Filmas inscenētās

epizodes filmētas reālajās notikumu vietās.

Filmas centrālā tēlā stāstnieka lomu spēlē un ierunā Latvijas populārais Rīgas Jaunā teātra aktieris

Andris Keišs.

Bermontiāda

REŽISORS: SCENĀRIJA AUTORS: GALVENAJĀS LOMĀS: MŪZIKA: OPERATORS: STUDIJA: PIRMIZRĀDE: ILGUMS: VALSTS: VALODA:

Askolds SaulītisAskolds Saulītis Andris Keišs, Ivans Švedovs, Hartmunts LangeJānis Brunovskis Andris Priedītis Centrums, Subjektiv Filma2009. gads91 minūtesLatvijalatviešu, angļu

dokumentālā filma

Filma “Atmodas antoloģija” vēsta par būtiskākajiem notikumiem Latvijas ceļā uz valstiskās neatkarības

atjaunošanu. Viens no galvenajiem Atmodas priekšnosacījumiem bija Latvijas valstiskās neatkarības

zaudēšana Otrā pasaules kara laikā, kas ievada filmas vēsturisko atkāpi. Kad īsti sākās Atmoda, kas bija

galvenie sabiedrības virzītāji, ko zināja un ko nezināja Tautas frontes veidotāji un kādi bija viņu mērķi?

Filmas autori piedāvā savu redzējumu, notikumu un nozīmīgāko personu izlasi – antoloģiju procesam,

kas noveda pie Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas un ir pazīstams kā Trešā atmoda. Laika gaitā

arvien vairāk Atmodas laikmeta liecību nonāk pētnieku rokās, vienlaikus pagaist šo notikumu dalībnieku

atmiņas, un to vietu sāk ieņemt dažādas versijas, puspatiesības un interešu aizstāvība. Tādēļ filmas

veidotāji skatītājiem piedāvā pašiem ielūkoties tā laika dokumentālajās hronikās, dokumentos, avīžu

slejās un dalībnieku atmiņās, lai patstāvīgi izvērtētu, cik nozīmīgs bija šis laiks pirms 25 gadiem.

Atmodas antoloģijā skartas arī mazāk zināmas vēstures lapaspuses – jautājumi par perestroikas procesu

lomu Atmodas sākumposmā, PSRS struktūru iesaistīšanos Tautas frontes organizācijā un mēģinājumi to

vadīt sev vēlamā virzienā. Filmā tiek parādīta LTF darbība arī pēc uzvaras LPSR AP vēlēšanām, tostarp

1991. gada janvāra un augusta notikumos līdz pat 5.Saeimas vēlēšanām, kas organizācijai kļuva liktenī-

gas.

Atmodas antoloģija

REŽISORS: SCENĀRIJA AUTORS:OPERATORS:STUDIJA: PIRMIZRĀDE:ILGUMS:VALSTS:VALODA:SUBTITRI:

Askolds SaulītisAskolds Saulītis Andrejs Verhoustinskis Centrums, Subjektiv Filma2013. gads 90 minūtes Latvijalatviešuangļu

dokumentālā filma

Dokumentālā filma "Kā Tev klājas, Rūdolf Ming?" stāsta par tobrīd 13 gadu veco Rūdolfu no Talsiem.

Viņš ir daudzpusīgs zēns, kurš aizraujas, piemēram, ar lamatu konstruēšanu un krāj filmu plakātus.

Tomēr viņa lielākā aizraušanās ir zīmētu filmu veidošana. Rūdolfs pats uz pauspapīra strēmelēm ar

flomāsteriem zīmē šausmu un spriedzes filmas. Demonstrējot filmas, viņš pats tās apskaņo ar balsi,

visādi rūkdams un emocionāli runādams varoņu tekstus dažādās balsīs. Kino ir puiša dzīves būtiskākā

lieta, tāpēc viņš piekrīt mācītāja ierosinājumam jaunās baznīcas atklāšanai uzzīmēt filmu arī par Bībeles

sižetiem. Filmas vēstījums ir pozitīvs - Rūdolfs ir diezgan sarežģīta personība, tomēr ģimene un apkārtē-

jie ļauj izpausties zēna radošajai būtībai.

Filma ir veiksmīgi startējusi vairākos starptautiskos festivālos.

Šodien mazais Rūdolfs ir izaudzis par daudzsološu jaunekli un realizējis savu bērnu dienu sapni – uzņemt

savu kinofilmu. Rūdolfa Miķelsona pilnmetrāžas filma “Ļaunuma atspulgs” savu pirmizrādi piedzīvoja

2013.gada rudenī, Rīgas lielākajos kinoteātros.

Kā Tev klājas, Rūdolf Ming?

REŽISORS: SCENĀRIJA AUTORS:MŪZIKA:OPERATORS:STUDIJA: PIRMIZRĀDE:ILGUMS:VALSTS:VALODA:SUBTITRI:

Roberts RubīnsJānis Kalve Andris VilcānsUldis JancisJura Podnieka studija2010. gads60 minūtesLatvijalatviešuangļu, krievu

dokumentālā filma

Filma ir poētisks stāsts par jaunās nacionālās bibliotēkas ēkas radīšanu. Bibliotēkas celtniecība līdz šim

ir vispretrunīgāk vērtētais būvniecības projekts Latvijas vēsturē. Pirmās skices tika izveidotas pirms

divdesmit gadiem, kopš tā laika bibliotēkas būvniecība ir kļuvusi par vienu no dārgākajiem sabiedrisko

ēku projektiem Rīgā. Bibliotēkas celtniecība ir izraisījusi vairākas radikāli noskaņotu cilvēku protesta

akcijas, kā arī kļuvusi pa iemeslu nebeidzamām diskusijām par ēkas arhitektonisko un vizuālo kvalitāti.

Galvenie filmas tēli ir ēkas arhitekts Gunārs Birkerts, krāna operatore, kura strādā būvniecības laukumā

un viens no aktīvākajiem protestētājiem, caur šiem tēliem filmā atklāsies nebeidzamais konflikts starp

grandiozo ieceri un upuriem, kas tiek nesti, lai šo ieceri realizētu.

Filmas autors Dāvis Sīmanis juniors (1980) filmu uzņemšanas laukumus pazīst kopš bērnības - viņa tēvs

ir izcilais kinooperators Dāvis Sīmanis (1942-2007). Strādājis par operatora asistentu un montāžas

režisoru. Par dokumentālās filmas Filozofs izbēdzis (2005, režisors U.Tīrons) montāžu ticis nominēts

Lielā Kristapa balvai. Viņa debija režijā - dokumentālā filma Versija. LNO (2006) ieguva Lielā Kristapa

balvu. Šai balvai nominēta arī Dāvja Sīmaņa īsmetrāžas dokumentālā filma Zīmētājs (2007) un

pilnmetrāžas dokumentālā filma Valkyrie Limited (2009), bet dokumentālā filmas Pasaules skaņa (kopā

ar G.Grūbi) ieguvusi balvas arī starptautiskos filmu festivālos, tostarp vienā no Eiropas nozīmīgākajiem

starptautiskajiem dokumentālo filmu festivāliem Leipcigā.

Pēdējā tempļa hronikas


Dāvis SīmanisDāvis Sīmanis Andrejs Rudzāts EGO MEDIA2013. gads 58 minūtesLatvijalatviešuangļu

dokumentālā filma

Ginta Grūbes dokumentālā filma "Vairāk nekā dzīve" atklāj ievērojamā latviešu režisora Alvja Hermaņa

režijas metodi, atsakoties no klasiskā dramaturģiskā materiāla, bet meklējot teātra, dokumentalitātes

un dzīvesstāstu saskares punktus, kā arī jebkura dzīvesstāsta transformācijas iespējas teātrī.

Režisors Alvis Hermanis, veidojot izrādes, nereti sūta savus aktierus ekspedīcijās uz laukiem, pie

dažādiem cilvēkiem, dažādās valstīs un pilsētās, lai no aktieru ievāktajiem stāstiem veidotu kolektīvu

kopdarbu – lugu uz skatuves, sava veida noskatītas un noklausītas realitātes teātri, kas aktieru izpildī-

jumā kļūst par izrādi.

Filmas autors Gints Grūbed ir ne tikai režisors, bet arī vadītājs, scenārists, ideju autors un moderators.

Studējis filozofiju, politikas zinātni, komunikāciju zinātnes Rīgā, Bonnā un Berlīnē. Strādājis laikrakstā

Atmoda un Nakts, Latvijas Universitātē, veidojis televīzijas raidījumus „Deviņdesmitie”, „Tādi esam”,

„Kā bankā”. Viņa vadītais TV raidījumu cikls „ Vakara intervija” vairākkārt izpelnījies atzinību. Veidojis

filmas „Laba dzīve Latvijā”, „Naudas un finanšu institūcijas Latvijā”,„Latvietis runā” „ Otrā pilsēta.

Daugavpils”, „Būt par Raimondu Paulu,” ”Kokaru dziesmusvētki.”, „Atklāts Latvijā”, publicējas žurnālos

Rīgas Laiks, Baltic Outlook, laikrakstā Diena, portālā politika.lv.

Vairāk nekā dzīve


Gints GrūbeGints GrūbeAndrejs RudzātsMistrus media2013. gads 52 minūtesLatvijalatviešuangļu

dokumentālā filma

Ginta Grūbes dokumentālā filma "Vairāk nekā dzīve" atklāj ievērojamā latviešu režisora Alvja Hermaņa

režijas metodi, atsakoties no klasiskā dramaturģiskā materiāla, bet meklējot teātra, dokumentalitātes

un dzīvesstāstu saskares punktus, kā arī jebkura dzīvesstāsta transformācijas iespējas teātrī.

Režisors Alvis Hermanis, veidojot izrādes, nereti sūta savus aktierus ekspedīcijās uz laukiem, pie

dažādiem cilvēkiem, dažādās valstīs un pilsētās, lai no aktieru ievāktajiem stāstiem veidotu kolektīvu

kopdarbu – lugu uz skatuves, sava veida noskatītas un noklausītas realitātes teātri, kas aktieru izpildī-

jumā kļūst par izrādi.

Filmā dokumentēts Hermaņa darbs trīs teātros – Jaunajā Rīgas teātrī, Minhenes Kamerteātrī un Ķelnes

Pilsētas teātrī.

Filmas autors Gints Grūbed ir ne tikai režisors, bet arī vadītājs, scenārists, ideju autors un moderators.

Studējis filozofiju, politikas zinātni, komunikāciju zinātnes Rīgā, Bonnā un Berlīnē. Strādājis laikrakstā

Atmoda un Nakts, Latvijas Universitātē, veidojis televīzijas raidījumus „Deviņdesmitie”, „Tādi esam”,

„Kā bankā”. Viņa vadītais TV raidījumu cikls „ Vakara intervija” vairākkārt izpelnījies atzinību. Veidojis

filmas „Laba dzīve Latvijā”, „Naudas un finanšu institūcijas Latvijā”,„Latvietis runā” „ Otrā pilsēta.

Daugavpils”, „Būt par Raimondu Paulu,” ”Kokaru dziesmusvētki.”, „Atklāts Latvijā”, publicējas žurnālos

Rīgas Laiks, Baltic Outlook, laikrakstā Diena, portālā politika.lv.

LEIPUTRIJA

REŽISORS: SCENĀRIJA AUTORS:OPERATORS:STUDIJA: PIRMIZRĀDE:ILGUMS:VALSTS:VALODA:

Laila PakalniņaLaila Pakalniņa, Māris MaskalānsMāris MaskalānsVSIA Vides projekti2004. gads 52 minūtesLatvijaNav

dokumentālā filma

“Mammu, es tevi mīlu” ir dinamisks attiecību trilleris par trīspadsmitgadīgu Rīgas skolnieku Raimondu

un viņa māti. Kāda šķietami nenozīmīga piezīme skolā iesāk piedzīvojumiem bagātu nedēļu Raimonda

dzīvē. Raimonds aizbēg no mājām, iekuļas apšaubāmā afērā ar lokālo prostitūtu, nonāk policijas

redzeslokā un visbeidzot atrisina samilzušo konfliktu gan ar mammu, gan savu labāko draugu.

Bērnība ir laiks, kad «bailēm ir lielas acis» - pieaugušo acīm šķietami nenozīmīgi notikumi bērna pasaulē

spēj iegūt grandiozu nozīmību. Raimonda gadījumā situāciju sarežģī mammas nereti skarbā reakcija.

Tāpēc sekas - piezīmi skolā, telefona zvanu no pedagoģes, pazaudētu instrumentu - ir labāk noslēpt,

nekā saņemt sodu. Katrs Raimonda mēģinājums sekas slēpt situāciju sarežģī vēl vairāk. Emocionāli grūtā

situācijā viņam izdodas gan saglabāt cilvēcisko pašcieņu, gan sasniegt sev labvēlīgu iznākumu. Raimonds

pierāda, ka spēj būt pieaudzis.

Filmas veidošanā ir iesaistīti vairāki starptautiski atzīti profesionāļi. "Mammu, es tevi mīlu" ir saņēmusi

vairākus apbalvojumus, tai skaitā Berlīnes kinofestivāla Starptautiskās žūrijas balvu kā labākā

pilnmetrāžas spēlfilma. Tāpat tā ir ieguvusi balvas citos kinofestivālos Eiropā, ASV, Āzijā. "Mammu, es

tevi mīlu" bija Latvijas nominācija Amerikas Kinoakadēmijas balvai nominācijā "labākā filma svešvalodā”.

Mammu, es tevi mīlu

REŽISORS: SCENĀRIJA AUTORS:GALVENAJĀS LOMĀS:

MŪZIKA:

OPERATORS:STUDIJA:PIRMIZRĀDE:ILGUMS:VALSTS:VALODA:SUBTITRI:

Jānis NordsJānis NordsKristofers Konovalovs, Vita Vārpiņa, Matīss Livčāns, Indra BriķeZoe Keating, Raimonds Pauls,Zigmārs LiepiņšTobiass DeitumsTanka2013. gads83 minūtesLatvijalatviešuangļu, krievu

spēlfilma

“Dancis pa trim” ir vēsturiska drāma par kādu mīlas trīsstūri uz Otrā pasaules kara fona 1944./45.gadā

Kurzemē. Latvija no vienas okupācijas ir kritusi citā. Latviešu karavīri mēģina atrast savu vietu, lai

palīdzētu atjaunot valsts neatkarību. Tikmēr jauni cilvēki, par spīti visam, turpina iemīlēties. Latviešu

meitene nokļūst jūtu krustugunīs starp iznesīgo vācu virsnieku un latviešu dižkareivi, kuram piespriests

nāvessods par dezertēšanu. Vai sieviete var mīlēt vienlaikus divus vīriešus? Vai nāves priekšā vīrietis

piedod mīļotajai neuzticību?

Filmas pamatā ir Voldemāra Kārkliņa romāns “Tikai mīlestība”.

“Dancis pa trim” Latvijā ieguva milzīgu skatītāju auditoriju un popularitāti, jo šī ir pēdējā filma, kurā

filmējās grupas “Tumsa” līderis Mārtiņš Freimanis – tautā iemīļotais mūziķis, kurš negaidīti nomira 34

gadu vecumā.

Dancis pa trim


MŪZIKA:


Arvīds KrievsAndris PuriņšJānis Vingris (Alfreds), Egīls Melbārdis (Mācītājs), Lauris Reiniks (Karavīrs), Kristīne Nevarauska (Sandra, Eva), Mārtiņš Freimanis (Atis, Ginters)Dāvis SīmanisKaupo Filma2011. gads83 minūtesLatvijalatviešuangļu, krievu

spēlfilma

Drāmai Kolka Cool ir visai nosacīts sakars ar vietu - Kolku, kas minēta tās nosaukumā. Tā nav filma par

konkrētu apdzīvotu vietu Latvijā, kaut nenoliedzami tā ir filma «par Kurzemi» - apgalvo režisors Juris

Poškus.

Kolkas Cool galvenie varoņi ir divi brāļi - Andža (Artuss Kaimiņš), jauneklis bez konkrētas nodarbošanās,

un Gvido (Andris Keišs) - nobriedušāks, pieredzējušāks, turklāt ar darbu, viņš pārrodas no jūras. Gvido ir

vienīgais filmas varonis, kuram ir nodarbošanās un kaut kāda nauda, citādi Gvido ne ar ko daudz

neatšķiras no pārējiem filmas tipiem. Vai tas būtu Andža vai kāds cits, viņi visi dīdās, slamstās, iedzer un

nezina, ko iesākt ar laiku. Tā ir tik daudz, un tas ir tik bezjēdzīgs - nevienam no viņiem nav īpašu pienāku-

mu un īpašu mērķu. Viņi satiekas, kaut kur brauc, bet tā arī neaizbrauc, jo vienkārši pietrūkst benzīna.

Viņi kādam sadod pa purnu vai izdauza mašīnai stiklus. Tāpat - asumiņam. Faktiski visu filmas darbību

veido darbības neesamība - jēgas neesamība, kas spilgti summējas Andžas un viņa līgavas Simonas (Iveta

Pole) sarunās, absurda skečos.

Filmas uzbūve un varoņi labi atbilst priekšstatiem par Eiropas art house (autorfilmas) principiem - te ir

dezorientēti, apjukuši radījumi, par kuru iekšējās pasaules atspulgu kļūst viņu «mentālais ceļojums»,

mētāšanās, klejojumi... Tikai Simona, pat ja nezina, ko grib, vismaz nojauš, ko viņa negrib, - viņa vairs

negrib precēties ar Andžu. Kaut izteikt savas sajūtas, emocijas, jūtas neprot arī viņa, pa purnu iespert

gan.*

* filmas recenzija no laikraksta “Diena”, 21.12.11., Dita Rietuma, Kolka Cool

Kolka Cool


MŪZIKA:OPERATORS:STUDIJA:PIRMIZRĀDE:ILGUMS:VALSTS:VALODA:SUBTITRI:

Juris PoškusJuris PoškusIveta Pole, Aigars Apinis, Varis Piņķis, Artuss Kamiņš, Andris KeišsChinawomanNodeh-Farahani AadelFa Filma2011. gads93 minūtesLatvijalatviešuangļu

spēlfilma

Spēlfilma "Rūdolfa mantojums" veidota pēc latviešu literatūras klasiķa Rūdolfa Blaumaņa darbu

motīviem un atspoguļo notikumus, kādi varēja risināties pirms "Skroderdienām Silmačos". Šī filma ir

režisora Jāņa Streiča veltījums Blaumanim ar patvaļīgu atskatīšanos uz notikumiem, kad Skroderdienu

varoņi bija pavisam jauni. Tiem doti citi vārdi, kā arī darbība pārnesta uz daudz vēlāku laiku nekā

Blaumanim.

XX.gadsimta sākumā modās tautas nacionālā pašapziņa, auga zemnieku rocība un varēšana. Pārtikušais

Rūdups ar savu lepnību būdams baronam kā dadzis acī, kļūst gaužām nevaldāms, kad viņu ķer Amora

bulta. Kalpones Emīlijas dēļ vecais gatavs uz visu. Bet meiča mīl viņa krustdēlu Kārli. Divu radinieku cīņa

par Emīlijas sirdi izmaina kā abu vīriešu, tā pašas kalponītes likteni.

Filmas autors Jānis Streičs ir pazīstams latviešu kinorežisors, aktieris un sabiedriskais darbinieks. Streičs

bijis režisors vairākām populārām filmām kā, piemēram "Limuzīns Jāņu nakts krāsā" un "Mans draugs -

nenopietns cilvēks", kuras kļuvušas par svarīgu latviešu kino vēstures sastāvdaļu un tautā mīlētu

vērtību.

“Rūdolfa mantojums” kļuva ne tikai par vienu no skatītākajām latviešu filmām (kinoteātros to noskatījās

vairāk nekā 96 000 skatītāji), kas tapusi pēc neatkarības atgūšanas, bet arī dārgākajām - filmas budžets ir

1,4 miljoni latu, kas to padara par otru dārgāko latviešu spēlfilmu pēc "Rīgas sargiem".

Rūdolfa mantojums


MŪZIKA:OPERATORS:STUDIJA:PIRMIZRĀDE:ILGUMS:VALSTS:VALODA:SUBTITRI:

Jānis StreičsJānis StreičsRomualds Ancāns, Rēzija Kalniņa, Artūrs Skrastiņš,Dainis Gaidelis, Uldis DumpisUģis PrauliņšHarijs Kukels, Gvido SkultePlatforma2010. gads114 minūtesLatvijalatviešuangļu, krievu

spēlfilma

Jautrā suņu meitene Lote kopā ar savu tēvu, slavenu izgudrotāju, un enerģisko māti dzīvo nelielā

piejūras ciematā. Katru dienu Lotei ir darba pilnas rokas, un katru rītu viņa ieplāno dažādas lietas, jo

kaut kas jauns un līdz šim neapgūts Lotei patīk vairāk par visu. �Svarīgākais notikums ciematā ir ikgadē-

jās izgudrotāju sacensības, kurās visi tīko iegūt balvu par visefektīvāko un asprātīgāko izgudrojumu.

Izgudrotāji sīvi cīnās par godpilno Ciemata Asprātīgākā Izgudrotāja vārdu. Lotes tēvs Oskars ar savām

brīnišķīgajām ierīcēm, kas lieti noder ikvienā saimniecībā, bieži ir uzvarējis šajās sacensībās. �Šī lielā

diena atkal ir pienākusi.....

Suņu meitene Lote iekarojusi gan mazo, gan lielo skatītāju sirdis un šobrīd ir populārākā no animācijas

varoņiem Latvijā. Ar Lotes tēlu tiek ražoti suvenīri, apģērbi un pat pārtikas produkti.

Filmā ir daudz teksta, taču prasmīgi veidoti dialogi padara to viegli uztveramu un to var izmantot kā

paildus valodas mācību līdzekli.

Sirsnīgo un skanīgo filmas mūziku ir sacerējis Renārs Kaupers – Latvijā iemīļotās grupas “Prāta vētra”

solists, bet filmu latviešu valodā ierunājuši populārāki latviešu teātru aktieri – Anna Januškeviča (Lote),

Juris Strenga, Jānis Jarāns, Edgars Lipors, Ainārs Ančevskis, Imants Pakalnietis, Jānis Kirmuška, Gunārs

Placēns, Olga Dreģe, Gundars Āboliņš u.c.

Lote no izgudrotāju ciema

REŽISORS: SCENĀRIJA AUTORS:

MĀKSLINIEKI: MŪZIKAS AUTORI:

SKAŅU REŽISORI: STUDIJA: PIRMIZRĀDE: ILGUMS: VALSTS: VALODA: SUBTITRI:

Janno Poldma un Heiki ErnitsJanno Poldma, Andrus Kivirahk, Alvis Lapiņš, Ernits Heiki Laima Puntule un Heiki ErnitsRenārs Kaupers, Grunberg Sven, Pajupuu Aksel, Matvere MarkoKuus Horet un Andris BaronRIJA, Eesti Joonisfilm 2006. gads81 minūtesLatvijalatviešuangļu

animācijas filma

„Lote un Mēnessakmens noslēpums” ir otrā pilnmetrāžas animācijas filma par dzīvespriecīgās suņu

meitenes Lotes un viņas draugu piedzīvojumiem, kas ir tikpat aizraujoša, krāsaina un jautra kā pirmā

filmiņa “Lote no Izgudrotāju ciema”.

...Kādu nakti, meklējot vecā ceļotāja Klausa koferi, Izgudrotāju ciemā ielaužas divi svešinieki. Suņu

meitene Lote pārsteidz svešiniekus, kuri nobīstas un aizmūk, nometot zemē no kofera paņemto dzelte-

no akmeni. Klauss atradis šo akmeni savā pēdējā ceļojumā kalnos. Patiesībā bija trīs akmeņi; pārējie divi

palikuši pie Klausa draugiem - suņiem Freda un Villes. Lote atklāj, ka tie nav vienkārši akmeņi, bet gan ar

sarežģītu mehānismu vidū. Klauss un Lote nolemj doties pie Freda un Villes, lai paņemtu pārējos

akmeņus un atrisinātu šo noslēpumu. Taču abi svešinieki seko viņiem. Drīz akmeņu meklēšanā iesaistās

vēl kāds – kaķis Pauls. Drīz vien Lote saprot, ka tas ir kas vairāk par vienkāršu piedzīvojumu. Lote un

Klauss dodas uz seno templi augstu kalnos, palīdzot mēness trušiem priecīgiem atgriezties mājās – uz

Mēness.

Abas Lotes filmas ierunājuši populāri latviešu aktieri un tāpat kā iepriekšējā "Lote no Izgudrotāju

ciema", arī šajā filmā dziesmas iedziedājis Renārs Kaupers.

Lote un mēnessakmens noslēpums

REŽISORS: SCENĀRIJA AUTORS:

MĀKSLINIEKI: MŪZIKAS AUTORI: SKAŅU REŽISORI:

DIALOGU AUTORS: STUDIJA: PIRMIZRĀDE: ILGUMS: VALSTS: VALODA: SUBTITRI:

Janno Poldma un Heiki ErnitsJanno Poldma, Andrus Kivirahk, Alvis Lapiņš, Ernits Heiki Laima Puntule un Heiki Ernits Renārs KaupersJānis Brunovskis un Andris BaronsAndris AkmentiņšRIJA2010. gads75 minūtesLatvijalatviešuangļu, latviešu

animācijas filma

Marta (8 gadi) un Linda (4 gadi) ir māsiņas, kuru vecāki cenšas nopelnīt ģimenei naudiņu. Mazpilsētā

darbavietu ir maz. Tētis devies peļņā uz Angliju. Māmiņai jābrauc uz lielpilsētu, lai izmācītos par frizieri.

Vienīgais cilvēks, ar kuru var saprātīgi parunāties par dzīvi, ir vectēvs, taču māsiņas vecāku prombūtnē

tiek uzticētas mammas māsai, trīsdesmitgadniecei Unai. Tā nu sākas māsiņu dienas un nedienas ar

aukli! Galu galā Unas tante, protams, nav ļauna… tikai vientuļa. Tieši šo apstākli ir nolēmusi novērst

mazā gudriniece Marta, kura ilgojas pēc sava kucēna tikpat stipri, kā bērnu aukle pēc precinieka.

Šogad ir pagājuši desmit gadi, kopš filmas uzņemšanas, taču aktualizētā problēma nav mainījusies –

daudz jauni cilvēki dodas peļņā ārzemēs, savukārt viņu atvases paliek Latvijā. Tomēr filmā nav sociāle-

konomiskā rūgtuma – bērni ir un paliek bērni ar savām palaidnībām un radošo izdomu, kas filmā jo īpaši

ir uzsvērts.

Filma tika izrādīta 19 starptautiskos kinofestivālos un skatēs dažādās valstīs. 2005. gadā filma saņēma

Lielo Kristapu kā gada labākā filma. Tāpat filma saņēmusi 2004. gada Čikāgas starptautiskā bērnu filmu

festivāla diplomu, 2006. gadā galveno balvu Taizemes kinofestivālā.

Ūdens bumba resnajam runcim

REŽISORS: SCENĀRIJA AUTORS: LOMĀS:

MŪZIKA:OPERĀTORS: STUDIJA: PIRMIZRĀDE: ILGUMS: VALSTS: VALODA: SUBTITRI:

Varis BraslaAlvis Lapiņš Gundars Ābolīnš, Artūrs Skrastiņš, Baiba Broka, Leonarda Kļaviņa, Jānis Paukštello, Zane Leimane, Undīne Vīksne ucImants KalniņšUldis JancisAllfilm, F.O.R.M.A.2004. gads77 minūtesLatvijalatviešuangļu

spēlfilma ģimenei

Filmas sižets stāsta par piedzīvojumu kāro Robi (5 gadi) un viņa nedaudz nopietnāko māsu Luīzi (7 gadi),

kuri spiesti pārcelties uz vecvecāku māju laukos, jo pēc tam, kad tēvs zaudējis darbu un nespēj samaksāt

kredītu, banka atņem ģimenes jauno dzīvokli pilsētā. Pārliecībā, ka varēs palīdzēt vecākiem, Robis izkaļ

plānu - kopā ar māsu viņi aplaupīs banku, kura atņēmusi dzīvokli...

Šogad ir pagājuši pieci gadi, kopš filmas uzņemšanas, taču aktualizētā problēma nav mainījusies – daudz

jauni cilvēki dodas peļņā ārzemēs, savukārt viņu atvases paliek Latvijā. Tomēr filmā nav sociālekono-

miskā rūgtuma – bērni ir un paliek bērni ar savām palaidnībām un radošo izdomu, kas filmā jo īpaši ir

uzsvērts.

Filma ir veiksmīgi startējusi Latvijas kinoteātros, piedalījusies starptautiskos filmu festivālos Parīzē,

Minhenē, Šefīldā, Amsterdamā, ir vairāku godalgu laureāte un vienmēr īpaši atzīta no bērnu žūriju

puses.

Mazie laupītāji

REŽISORS: SCENĀRIJA AUTORS: LOMĀS:

MŪZIKA:OPERĀTORS: STUDIJA: PIRMIZRĀDE: ILGUMS: VALSTS: VALODA: SUBTITRI:

Armands Zvirbulis Māris Putniņš Juris Žagars, Artūrs Skrastiņš,Skaidrīte Putniņa, Zane Leimane, Gustavs Vilsons,Mārtiņš BraunsKotov ReinF.O.R.M.A.2009. gads80 minūtesLatvijalatviešuangļu, krievu

spēlfilma ģimenei

Ghetto kustība aizsākās globālās ekonomiskās krīzes zemākajā punktā, vienā no Rīgas sociāli nelab-

vēlīgākajiem rajoniem – Grīziņkalnā. Sociālās labklājības līmenis kritisks, noziedzība augsta - tipisks

geto. Šādos apstākļos ir viegli noiet no ceļa, jo sevišķi jauniem cilvēkiem bez darba iespējām, bez mērķa

un ar vājām dzīves vērtībām.

Grīziņkalns jau vēsturiski ir darbaļaužu un ielu bērnu rajons, kurā iedzīvotāji pulcējušies vairākos

revolucionāros notikumos. Krīzes laikā apstājās daudzas jomas un ienākumu avoti, kas bija labs iemesls

sākt darīt lietas, kuras mīlam. Tas bija laiks, kad nomāktos prātus varēja glābt sports – demokrātisks

sports, kas neprasa lielus līdzekļus: ielu basketbols, ielu vingrošana, ielu dejas, futbols un citi. Šajā laikā

cēli mērķi un sponsori parasti nesatikās. Grīziņkalnā puišeļi skraidīja ar melnām mutēm, pāri ielai

stāvēja ielas meitas, un rajons pilns ar dzērājiem. Reāls geto. No tā arī nācis Ghetto Games nosaukums,

vienīgi mūsu Ghetto nedegradē – mūsu Ghetto ceļ!

Filma “Tas ir tikai sākums” ir stāsts par lielāko ielu sporta un kultūras kustību Latvijā – Ghetto Games,

kura stāsta, ka mums katram no rīta ir divas izvēles: celties, doties pēc sasniegumiem un padarīt pasauli

labāku vai noslinkot un gulēt tālāk. Par to arī ir Ghetto - par kaislību, kas motivē celties, par motivāciju

augt un cīnīties - par motivāciju dzīvot dzīvu dzīvi, nevis tikai eksistēt alkatīgu cilvēku radītā sistēmā.

Ghetto Games piecu gadu laikā kļuvusi par nozīmīgāko jauniešu kustību valstī, jo, gadā rīkojot aptuveni

70 pasākumus, dažādās sportiskās aktivitātēs iesaistījusi ap 50 000 dalībnieku un sekotāju. Savukārt,

2014.gadā Ghetto Family uzsāka jauniešu programmas – Ghetto Alianses izveidi, kuras ietvaros tiks

organizētas vairāk kā 200 apmācību un sporta aktivitātes visā valstī.

Ghetto Games mērķis ir palīdzēt jauniešiem pilnveidot sevi, sniedzot iespēju pozitīvā vidē sportot un

lietderīgi pavadīt brīvo laiku, attīstīt talantus un iesaistīties brīvprātīgajā darbā.

Ghetto Games kustības video: https://www.youtube.com/watch?v=eSZTvlHUpxU

Tas ir tikai sākums

REŽISORS: SCENĀRIJA AUTORS: PIRMIZRĀDE: ILGUMS: VALSTS: VALODA:

Ghetto TVGhetto TV2014. gads83 minūtesLatvijalatviešu, krievu

dokumentālā filma

Filma ir par mazpilsētas vidus skolēnu deju kolektīvu „Vizbulīte”, kas dodas uz Jauniešu dziesmu un deju

svētkiem. Latvijas lielākajam masu kultūras pasākumam viņi ir gatavojušies visu gadu, tagad atstājuši

mājas un vecākus dodas uz galvaspilsētu Rīga, lai slēgtā sabiedrībā pavadītu kopā septiņas intensīvas

dienas.

Viņiem jau ir 18, viņi ir tikko pabeiguši skolu, bet nav pieņemti vēl nākamajās. Šī viņiem liekas kā pēdējā

brīvā un skaistā dzīves vasaras, gluži tāpat kā vēl ļoti daudziem citiem, kas piedalās šajos svētkos.

No indivīda pārvērsties par masu - katra jaunieša unikālie un īpašie pārdzīvojumi pārvēršas par kopīgi-

em svētkiem, kopīgu pārdzīvojumu, kopīgām bailēm un apjukumu, kā izvēlēties pareizo nākotnes ceļu.

Režisors Dzintars Dreibergs studējis kino režiju Latvijas Kultūras akadēmijā un Baltijas Filmu un Mediju

skolā. 2007. gada viņa dokumentālā filma “Dušečka” tika nominēta Lielā Kristapa balvai kā labākā

studentu filma. Veidojis dokumentālās filmas “Padoties aizliegts”, “Mikrobs”, īsfilmu “Meitene dejo”. Ir

vairāku reklāmas un mūzikas klipu autors grupai Astro’n’Out un citām.

Nāc ar mani padejot

REŽISORS: OPERĀTORS:

STUDIJA:

PIRMIZRĀDE: ILGUMS: VALSTS: VALODA:

Dzintars DreibergsValdis Celmiņš, Mikus Meirāns,Dzintars DreibergsAvantis Prome, VideoAgentura, VFS films2014. gads52 minūtesLatvijalatviešu

dokumentālā filma


MŪZIKA:OPERATORS:STUDIJA:PIRMIZRĀDE:ILGUMS:VALSTS:VALODA:

Gunārs Cilinskis, Varis BraslaRegīna Ezera, Gunārs Cilinskis Astrīda Kairiša, Gunārs Cilinskis,Lilita Ozoliņa, Ģirts Jakovļevs,Lidija Freimane, Egīls Veseris, Ineta Apoga Imants KalniņšGvido SkulteRīgas Kinostudija1976. gads84 minūtesLPSRlatviešu

“Ezera sonāte” ir latviešu filmu klasikas pērle.

Filmas pamatā - Regīnas Ezeras scenārijs pēc viņas pašas romāna "Aka" motīviem. Kinolente, kas ar tik

poētisku nosaukumu itin kā aicina meklēt tuvību ar dabas harmoniju, patiesībā ir sarežģīta, dziļu jūtu,

pat nevaldāmu kaislību pārpilna psiholoģiska drāma. Pilsētnieks Rūdolfs, kas atvaļinājuma laiku grib

pavadīt lauku klusumā un mierā, pie ezera… Pirmā tikšanās ar Lauru, jaunu sievieti, kas dzīvo turpat

kaimiņos, kur Rūdolfs iet aizņemties laivu, liek viņam ielūkoties Lauras acīs – skumju, sāpju un vientulī-

bas pārpilnās acīs. Rūdolfs nepaliek vienaldzīgs, arī Laura atsaucas viņa jūtām. Laurai sākas dziļš iekšējs

konflikts. Viņa nespēj atteikties no jaunā jūtu sabangojuma, nespēj nedomāt par Rūdolfu, bet saprot arī,

ka nedrīkst nodot savu vīru Riču, kas cietumā izcieš sodu par satiksmes negadījumu. Rūdolfā iemīlas arī

Vija – Lauras vīra māsa, kas savas jūtas necenšas slēpt, un izaicinoši cīnās par rīdzinieka uzmanību. Savs

sūrs dzīvesstāsts ir arī Lauras vīra mātei Alvīnai.

2013.gadā filmai ir veikta digitālā attēla un skaņas restaurācija, līdz ar to skatītājiem tā ir pieejama

lieliskā kvalitātē.

Ezera sonātespēlfilma



Jānis StreičsJānis StreičsAndris Rudzinskis, Jānis Paukštello,Boļeslavs Ružs, Akvelīna Līvmane,Harijs KukelsTrīs1991. gads96 minūtesLatvijalatviešulatviešu, angļu, franču

Romāna “Cilvēka bērns” autora Jāņa Klīdzēja bērnības pasaule, stāsts par Latgales Pāvulānu ģimenes

dzīvi, par tradīcijām un vērtībām, kas tiek nodotas no paaudzes uz paaudzi. Galvenais varonis Bonifācijs

Pāvulāns, dzīvespriecīgais un zinātkārais Boņuks, kopš agras bērnības mācās veidot attiecības ar

ģimenes locekļiem un pārējiem cilvēkiem, ar Dievu un dabu. Filma ieved mūs Latgales sētā, rādot

latgaļu zemnieku gudro dzīvesziņu, darbīgo ikdienu un mazās sirds auklēto pirmo mīlestību.

Trimdas rakstnieka Jāņa Klīdzēja romāna ekranizācija ir īpašs veltījums ne vien bērnībai, bet arī no

pārējās Latvijas kultūras savrup stāvošajai katoliskajai Latgalei. Šis izjustais slavenā režisora Jāņa Streiča

darbs jau sen ieņem pelnītu vietu starplabākajām filmām, kas tapušas Latvijā.

Filmas autors Jānis Streičs ir pazīstams latviešu kinorežisors, aktieris un sabiedriskais darbinieks. Streičs

bijis režisors vairākām populārām filmām kā, piemēram "Limuzīns Jāņu nakts krāsā" un "Mans draugs -

nenopietns cilvēks", kuras kļuvušas par svarīgu latviešu kino vēstures sastāvdaļu un tautā mīlētu

vērtību.

Cilvēka bērnsspēlfilma

REŽISORS: STUDIJA:GADS::

Nils SkapānsJura Podnieka studija2012, 13’


Dace Rīdūzefilmu studija Animācijas brigāde2010, 10’

Izlasē iekļautās animācijas filmas kopumā raksturo latviešu animācijas “rokrakstu” – tās ir cilvēcīgas, sirsnīgas un bagātas ar radošu fantāziju. Dažās filmās ir daudz teksta, kas ir viegli uztverams, līdz ar to šo programmu var izmantot arī kā palīglīdzekli valodas apguvei.

Es gribu redzēt rūķīšus

Animācijas filmu programmaAnimācijas programmas garums 1h 10 min

Filma stāsta par neredzīgo desmitgadīgo meiteni Vanesu, kura labprāt kādreiz redzētu rūķīšus. Tomēr

rūķus nekad nav redzējis arī viņas redzīgais sarunu biedrs. Un, ja reiz abi nav tos redzējuši, tad atveras

vieta fantāzijai, kur žirafes sēž kokos un rozā ziloņi lido pa gaisu...

„Es gribu redzēt rūķīšus!” ir animācijas filma, kas pieaugušajiem palīdz ar bērniem runāt par to, cik

cilvēki mēdz būt atšķirīgi un kas ir lietas, kas mūs visus vieno. Vanesas lomu ierunāja vājredzīga

latviešu meitene Vanesa. Filma veidota plastelīna tehnikā.

Animācijas filma tapusi pēc Margaritas Stārastes tāda paša nosaukuma stāsta motīviem, un vēsta par to,

kā no ozolzīles un koka zariņiem veidots vīriņš vārdā Zīļuks mācās dzīvot mežā, kā iedraudzējas ar meža

iemītniekiem un tiek pie sava mājokļa. Filma ir bez teksta.

Zīļuks


Edmunds Jansons,studija Atom Art2013, 7’

REŽISORS: STUDIJA:GADS:SUBTITRI:

Inga Prauliņa,studija Jet Media2012, 7’angļu

Lupatiņi ir animācijas projekts pašiem mazākajiem. Lupatiņi ir stāsti par četriem auduma bērniņiem -

Zeķīti, Cimdiņu, Lakatiņu un Spilventiņu, kuri dzīvo skaistā audumu mājiņā un iepazīst pasauli. Lupatiņi

lieliski prot spēlēties, bet daudz kas cits viņiem vēl jāiemācās - kā uzvesties pie galda, kā dalīties un

mainīties ar rotaļlietām, kā iet vannā. Tas šķiet vienkārši tikai pieaugušajiem, bet ne mazajiem

Lupatiņiem. Izmantojot savu bērna pieredzi un izpratni, rotaļu un iztēli, viņi mēģina tikt galā paši, bet,

kad ar to ir par maz, palīgā nāk gudrais, pieaugušais Kaķis. Lupatiņu tēlus ir ierunājuši bērni, bet kaķi –

tautā iemīļotais Jaunā Rīgas Teātra aktieris Kaspars Znotiņs.

Mazā Ani ir vienīgais bērns pavisam parastā ģimenē un, tāpat kā visiem bērniem, viņai patīk uzdot

vecākiem negaidītus jautājumus. Blēņu stāsts par vilkiem izskaidro, kāpēc vilki gaudo uz mēnesi un

mākoņiem ir tik dīvainas formas.

Kā lupatiņi mazgājās

Blēņu stāsti par vilkiem

REŽISORS: STUDIJA:GADS:

Roze Stiebrastudija Dauka1999, 10’

Šunelītis – jeb kāda Rīgas suņā monologs

REŽISORS: STUDIJA:GADS:SUBTITRI:

Edmunds Jansonsstudija Atom Art2009, 22’angļu

Pavasaris Vārnu ielā

Stāsts par kādu pamestu šuneli, kurš meklē sev saimnieku.

Filmā "Pavasaris Vārnu ielā" ir veidota pēc Jāņa Grīziņa grāmatas "Vārnu ielas republika" motīviem un

tajā labi sajūtama vecā Grīziņkalna un pagājušā laika - 20. gadsimta sākuma atmosfēra. Šī filma ir

veidota kā animācijas mūzikls.

Pilotprojekta ieklauto filmu programma

Documents

Transcript of Pilotprojekta ieklauto filmu programma