© Swedbank

Pētījums “Jaunieši un nauda”

Swedbank Privātpersonu finanšu institūts

Rīgā, 19.03.2013.

2© Swedbank

Par pētījumu

• Pētījuma konteksts:

– Swedbank Privātpersonu finanšu institūta organizētais ikgadējais skolēnu

pētniecisko un radošo darbu konkurss “Jaunais finanšu eksperts 2013”

• Pētījuma uzdevums:

– noskaidrot vairāk nekā 5600 skolēnu un 3600 viņu vecāku paradumus savu

personīgo finanšu vadīšanā

• Pētījumu veica:

– vairāk nekā 900 skolēnu no 42 Latvijas skolām laika posmā no 2012.gada

novembrim līdz decembrim

2

3© Swedbank

Vecāki ir paraugs bērniem rīcībā ar naudu

33%

38%

20%

9%

Jā

Drīzāk jā

Drīzāk nē

Nē

29%

40%

19%

12%

Vecāku viedoklisSkolēnu viedoklis

“Lai jaunietis būtu informēts par naudas vērtību gan tās pelnīšanas, gan tērēšanas procesā, pirmais, uz ko viņšskatīsies - tā noteikti būs ģimene.” - Rīgas Valsts tehnikums

4© Swedbank

Uzskatus naudas lietās jaunieši manto no vecākiem

4

73%68%Naudas aizņemšanās rada daudz problēmu

16%

23%

28%

44%

Vecāki, kas piekrīt

apgalvojumam (%)

30%Naudu labāk ir tērēt nevis krāt

28%Nauda ir visa ļaunuma sakne

20%Bagāti cilvēki ir laimīgāki par pārējiem

38%Tiekšanās pēc bagātības izraisa stresu un veselības

problēmas

Skolēni, kas piekrīt

apgalvojumam (%)

Apgalvojums

“Priekšmeti un lietas nevar būt ļaunas - šīs īpašības tām piedēvē cilvēki paši, iespējams, mēģinot mīkstināt savas vainas apziņu.” - Valkas ģimnāzija

5© Swedbank

Budž eta plānošanas paradumi ģimenēs ir nepilnīgi

• Izdevumu plānošana īstermiņā (30%) • Izdevumu plānošana ilgtermiņā(12%)

• “Drošības spilvena” veidošana (22%) • Uzkrājumi lielākiem pirkumiem

(21%)

“Budžeta plānošana ir laikietilpīgs un atbildīgs process, bet vecākiem biež i vien tam neatliek laika un vēlēšanās.” - Rēzeknes poļu ģimnāzija

6© Swedbank

Skolēnu ienākumu avoti*

90%

23%18% 17%

6%

15%

Vecākuatbalsts

Radiniekuatbalsts

Ienākumi nodarba

Stipendija Pabalsts Cits

* skolēniem bija iespēja norādīt vairākus ienākumu avotus

“Daļa aptaujāto gūst ienākumus savādākā veidā - azartspēles, nelegālas darba vietas.” -Varakļānu vidusskola

7© Swedbank

Skolēnu kabatas naudas lielums, Ls/nedēļā

6%3%

23%

34%

25%

7% 2%

Nesaņem vispār

< 1 Ls

1 - 5 Ls

5 - 10 Ls

10 - 20 Ls

20 - 50 Ls

> 50 Ls

6%4%

31%

36%

18%

4%

1%

Skolēnu viedoklis Vecāku viedoklis

“Nauda ir svarīga, jo ja tās nav, tad viss apkārt liekas bezjēdzīgs.” - Jelgavas 1.ģimnāzija

8© Swedbank

Kabatas naudas lielums Latvijas pilsētās un laukos, Ls/nedēļā

2%

6%

7%

21%

25%

37%

4%

4%

6%

15%

34%

37%

7%

2%

7%

20%

31%

33%

1,2%0,8%0,5%

> 50 Ls

< 1 Ls

20-50 Ls

Nesaņem vispār

10-20 Ls

1-5 Ls

5-10 Ls

Rīga Cita pilsēta Lauki

9© Swedbank

Kabatas naudas izsniegšanas biež ums

29%

21%

36%

7%6% 1%

Gandrīz katrudienuPāris reizes nedēļā

Reizi nedēļā

Pāris reizesmēnesīReizi mēnesī

Retāk kā reizimēnesī

24%

20%40%

10%

5% 1%

Skolēnu viedoklis Vecāku viedoklis

“Dodot kabatas naudu galvenokārt uz nedēļu, jaunietis tiek radināts pie patstāvības finanšu plānošanā.” - Liepājas Valsts tehnikums

10© Swedbank

Kabatas naudas izsniegšanas biež ums pēc dzīvesvietas

1%

4%

6%

5%

23%

29%

32%

0%

4%

6%

6%

20%

24%

40%

1%

3%

4%

7%

19%

20%

45%

Retāk nekā reizi mēnesī

Pāris reizes mēnesī

Reizi mēnesī

Reizi divās nedēļās

Pāris reizes nedēļā

Gandrīz katru dienu

Reizi nedēļā

Rīga Cita pilsēta Lauki

11© Swedbank

40%

28%

28%

39%

36%

24%Stingra vienošanās par kabatasnaudas lielumu konkrētā laika

periodā

Vecāki dod naudu, kad paprasa,konkrētas vienošanās par tās

lielumu nav

Kabatas nauda domāta ikdienastēriņiem, pārējiem izdevumiem

naudu vecāki dod atsevišķi

Vecāku atbildes Skolēnu atbildes

Kabatas naudas piešķiršanas principi

“Tas, ka skolēni saņem kabatas naudu pēc pieprasījuma, liecina, pirmkārt, par to, ka ģimenē nav sīki iztirzāts jautājums par naudas vērtību, un, otrkārt, netiek iemācīts, kā plānot savus naudas līdzekļus.” -Rīgas Valsts tehnikums

12© Swedbank

Skolēni tiek iesaistīti ģimenes budž eta plānošanā

17%

44%

26%

13%

Regulāri

Neregulāri

Reti

Gandrīz nekad

23%

47%

21%

9%

Skolēnu viedoklis Vecāku viedoklis

“Pārsvarā jaunietis tiek informēts par nozīmīgiem jautājumiem budž eta plānošanā, bet sīkākos darījumus kārto vecāki. Mūsuprāt, tas tādēļ, ka šobrīd pelnītāji ir vecāki un ikdienas izdevumi pārsvarā gulst uz viņu pleciem.” - Kandavas Valsts lauksaimniecības tehnikums

13© Swedbank

Skolēnu zināšanas par ģimenes ienākumiem

47%

38%

11%4%

Zina, kur uncik vecākipelna

Zina, kurvecāki strādā

Ģimenē parienākumiemrunā reti

Ar bērnu parienākumiemnetiek runāts

Skolēnu viedoklis Vecāku viedoklis

42%

42%

12%

4%

“Daļa vecāku nevēlas, lai viņu bērns uzzinātu par ģimenes ienākumiem, lai bērns nevarētu pieprasīt vairāk naudas, un bērns pierastu pie tā, cik naudas ir.” - Rīgas 64.vidusskola

14© Swedbank

Kabatas nauda un krāšana pirkumiem

40%

9%11%

12%

10%

8%

10%

Sakrāja un kāroto nopirka

Sakrāja, bet nenopirka

Sāka krāt, palīdzēja vecāki

Sāka krāt, bet nesakrāja

Nekrāj, jo vēlamo parastinopērk vecāki

Nekrāj, jo pārāk mazakabatas nauda

Nekrāj, jo nav vēlmes pirktko dārgu

“Likumdošana mūsu valstī biež i mainās un mums ir jākrāj nauda, lai mēs varētu būt pārliecināti par rītdienu.” - Valkas ģimnāzija

15© Swedbank

Kabatas naudas lielums un krāšanas paradumi

7%6%

9%

13%14%

20%

31%

42%

39%40%

38%

41%

< 1 Ls 1-5 Ls 5-10 Ls 10-20 Ls 20-50 Ls > 50 Ls

Nekrāj, jo vēlamo parasti nopērk vecāki Sakrāja un nopirka

16© Swedbank

Secinājumi:bērnu uzskati naudas lietās veidojas ģimenē

• Vērienīgs pētījums Latvijā jauniešu finanšu prasmju izpētes jomā ar vairāk kā 9000 respondentiem

• Vecāki ir paraugs bērniem naudas lietās, arī uzskatus par naudu jaunieši lielā mērā pārmanto no vecākiem

• Budž eta plānošanas paradumi ģimenēs ir nepilnīgi, tāpēc finanšu izglītībai skolu programmās nozīmīga loma jauniešu prasmju pilnveidošanai

17© Swedbank

Secinājumi:kabatas nauda ir bērna pirmā pieredze finanšu plānošanā

• Galvenais vidusskolēnu ienākumu avots ir vecāku dotā nauda

• Vidusskolēniem Latvijā ir 5-10 latu liela kabatas nauda nedēļā

• Biež a un mainīgu summu kabatas naudas došana neveicina jauniešu patstāvību: kabatas nauda pārsvarā tiek izsniegta reizi nedēļā, pārdienās vai pat katru dienu un tikai ceturtajā daļāģimeņu ir stingra vienošanās par kabatas naudas lielumu

18© Swedbank

Secinājumi:bērnu rīcība ar kabatas naudu atspoguļo pieredzi ģimenē

• Kamēr bērna iesaistīšana ģimenes budž eta plānošanā ir visefektīvākais instruments, kas veicina bērna izpratni par likumsakarībām naudas lietās, tikai 23% ģimeņu to izmanto

• 72% skolēnu ir pieredze naudas krāšanā, 49% spēj iecerēto summu arī veiksmīgi sakrāt

• Viegli nākusi nauda nesniedz svarīgākās mācības: jo lielāka kabatas nauda, jo lielāks to bērnu īpatsvars, kas naudu nekrāj

• Vecākiem ir liela atbildība bērna uzskatu sistēmas veidošanā

© Swedbank

Paldies!

Kontakti:Adriāna Kauliņa,

Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore

Tel.: +371 674 44489, +371 29194502

E-mail: adriana.kaulina@swedbank.lv