PAŠVĒRTĒJUMA ZIŅOJUMS - Usersite-376742.mozfiles.com/files/376742/Pasvertejums_16_17.pdfSkola...

42
Privātā vidusskola “Laisma” Vesetas iela 9, Rīga, LV 1013 Tālrunis +371 67364436 PAŠVĒRTĒJUMA ZIŅOJUMS 2016./ 2017.m.g. Skolas direktore: Inga Lukašēviča

Transcript of PAŠVĒRTĒJUMA ZIŅOJUMS - Usersite-376742.mozfiles.com/files/376742/Pasvertejums_16_17.pdfSkola...

  • Privātā vidusskola “Laisma”

    Vesetas iela 9, Rīga, LV – 1013

    Tālrunis +371 67364436

    PAŠVĒRTĒJUMA ZIŅOJUMS

    2016./ 2017.m.g.

    Skolas direktore: Inga Lukašēviča

  • Saturs

    Saturs 2

    1.Skolas vispārīgs raksturojums 3

    1.1.Izglītības programmas 3

    1.2.Izglītojamo skaits 5

    1.3.Pedagogu kvalitatīvais sastāvs 5

    1.4.Interešu izglītības, skolas tradīcijas 6

    1.5.Skolas budžeta nodrošinājums 8

    1.6.Skolas īpašie piedāvājumi un darbības jomas 8

    2.Skolas darbības pamatmērķi 9

    4.Skolas sniegums kvalitātes rādītājos visu jomu atbilstošajos kritērijos 9

    4.1 Mācību saturs – iestādes īstenotās izglītības programmas 10

    4.2. Mācīšana un mācīšanās 12

    4.2.1. Mācīšanas kvalitāte 12

    4.2.2. Mācīšanās kvalitāte 15

    4.2.3. Vērtēšana kā mācību procesa sastāvdaļa 17

    4.3. Izglītojamo sasniegumi 18

    4.3.1.Izglītojamo sasniegumi ikdienas darbā 18

    4.3.2. Izglītojamo sasniegumi Valsts pārbaudes darbos 27

    4.4. Atbalsts izglītojamajiem 31

    5. Iestādes vide 31

    5.1. Mikroklimats 31

    5.2. Fiziskā vide 32

    6. Resursi 33

    6.1. Iekārtas un materiāltehniskie resursi 33

    6.2. Personālresursi 35

    7. Iestādes darba organizācija, vadība un kvalitātes nodrošināšana 38

    7.1. Iestādes darba pašvērtēšana un attīstības plānošana 38

    7.2. Iestādes vadības darbs un personāla pārvaldība 39

    7.3. Iestādes sadarbība ar citām institūcijām 41

  • 3

    1.Skolas vispārīgs raksturojums

    Privātā vidusskola «Laisma» (turpmāk tekstā- Skola) ir privāta izglītības iestāde, dibināta

    1993.gadā. Skolas juridiskais īpašnieks SIA “ALINVEST”. Skola piedāvā kvalitatīvu

    pamatizglītību un vispārējo vidējo izglītību, akcentējot individuālo skolēnu izaugsmi. Izglītības

    iestāde ir divplūsmu skola ar padziļinātu valodu apguvi.

    2016./2017. mācību gadā skolā mācījās 85 skolēni (no tiem 10 absolvēja). Skolā mācības

    notiek latviešu un krievu valodā.

    Skolas misija Mācīšanās prasmju attīstīšana savstarpējas cie as pilnā vidē, kurā ikviens

    audzēknis rod iedvesmu pilnveidot savas spējas un kļūst par pārliecinātu personību ar plašu

    pasaules skatījumu, kuram ir svarīgas arī ētiskās vērtībās.

    Skolā mācās skolēni no dažādām Rīgas priekšpilsētām un apkaimēm. Skolēnu skaits skolā

    mācību gada laikā pakāpeniski pieaug pateicoties skolas reputācijai, individuālajai mācību pieejai,

    atrašanās vietai, absolventu sasniegumiem, sadarbībai ar Olimpisko centru un LU Dabaszinību

    akadēmisko centru.

    1.1.Izglītības programmas

    Skola strādā pēc 6 izglītības programmām. Visas realizētās programmas ir licencētas.

    Skolā tiek realizētas divas pirmsskolas izglītības programmas- vispārējās pirmsskolas izglītības

    programma 01011111, mazākumtautību vispārējās pirmsskolas izglītības programma 01011121,

    pamatizglītības programma 21011111, pamatizglītības mazākumtautību programma 21011121

    1.modelis, vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma 31011011, vispārējās vidējās

    izglītības vispārizglītojošā virziena mazākumtautību programmā 31011021 šajā mācību gadā audzēk u

    nebija.

    Lai izglītības programmas varētu kvalitatīvi īstenot dzīvē, nepārtraukti tiek pilnveidota un

    uzlabota skolas materiālā bāze un citi resursi. Visi skolotāji īsteno savu priekšmetu programmas

    saska ā ar licencētajām izglītības programmām. Skolas stundu saraksts ir sastādīts atbilstoši skolas

    izglītības programmu mācību plāniem. Katra klases audzinātāja īstenotais darba plāns atbilst

    licencētajai izglītības programmai.

    2016./2017. m.g. skola īstenotās vispārizglītības, pamatizglītības programmas

    Programma Kods Licences Nr. un datums

    Skolēnu skaits ( dati uz 01.09.2016.)

    Skolēnu skaits ( dati uz 31.05.2017.)

  • 4

    Pirmsskolas

    izglītības

    programma

    01011111 Nr. 5377, izdota

    15.08.2012.

    31 39

    Mazākumtautī

    bu vispārējās

    pirmsskolas

    izglītības

    programma

    01011121 Nr. V- 6705 izdota

    26.08.2013. 8 8

    Pamatizglītības

    programma 21011111 Nr. V-5378,

    izdota

    15.08.2012

    1.-3. klasē-9 1.-3. klasē-13

    4.- 6. klasē-17 4.- 6. klasē-19

    7.- 9. klasē-14 7.- 9. klasē-13

    Pamatizglītības

    mazākumtautību

    programma

    21011121

    – 1.

    modelis

    Nr. V-5379,

    izdota

    15.08.2012.

    1.-3. klasē- 11 1.-3. klasē- 13

    4.- 6. klasēs- 4 4.- 6. klasēs- 5

    7.- 9. klasē- 5 7.- 9. klasē- 7

    Vispārējās vidējās

    izglītības

    vispārizglītojošā

    virziena

    programma

    31011011 Nr. V-5375

    izdota

    15.08.2012.

    10.klasē- 5 10.klasē- 5

    11.klasē- 3 11.klasē- 4

    12.klasē- 5 12.klasē- 7

    Vispārējās vidējās

    izglītības

    vispārizglītojošā

    virziena

    mazākumtautību

    programma

    31011021 Nr. V-5381

    izdota

    15.08.2012.

    10.- 12. klasē- 0 10.- 12. klasē- 0

    Skola 73 85

    Kopējais izglītojamo skaits 112 132

  • 5

    1.2.Izglītojamo skaits

    Izglītojamo skaits privātajā vidusskolā „Laisma” laika posmā 2014.- 2017. māc.g.

    Izglītojamo skaits 2014./2015. māc. gads

    2015./2016. māc.

    gads 2016./2017.māc.

    gads

    Pārcelti nākamajā klasē 64 71 85

    Mainījuši izglītības iestādi 1 7 1

    Vecāki devušies uz ārzemēm 1 7 1

    Pārtraukuši mācības finansiālu apstākļu

    spiesti 0 0 0

    Cits iemesls 0 0 0

    Pārtraukuši mācības 0 9 0

    Palikuši uz otro gadu 0 0 0

    Absolvējuši 7 10 10

    1.3.Pedagogu kvalitatīvais sastāvs

    Izglītības kvalitāti skolā nodrošina pieredzējuši pedagogi. Pedagoģiskajam kolektīvam ir

    liela pieredze multikulturālas vides uzturēšanā. Šajā mācību gadā standartu īstenošanu realizēja 25

    skolotāji ar augstāko pedagoģisko izglītību ( 12 ar bakalaura grādu, 12 ar maģistra grādu) un 3

    skolotāji, kuri iegūst pedagoģisko izglītību. Ir skolotāja, kurai piešķirts ārštata metodiķa statuss. 4

    pedagogi piedalījušies ESF projektā „Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas

    optimizācijas apstākļos”, no tiem 1 pedagogam piešķirta 4.kvalifikācijas pakāpe, 4 pedagogiem

    piešķirta 3.kvalifikācijas pakāpe, 2 pedagogiem piešķirta 2. pakāpe.

  • 6

    Skolotājiem, skolēniem un vecākiem ikdienā ir iespēja arī tikties ar skolas vadību, skolas

    dibinātāju, kurš veic arī saimnieciskā darbinieka funkcijas. Patstāvīgi tika pilnveidota skolas IT

    sistēma, kuru veica dibinātāja pilnvarota persona.

    1.4.Interešu izglītības, skolas tradīcijas

    Būtiska audzināšanas darba sastāvdaļa ir skolēnu iesaistīšana un iesaistīšanās interešu

    izglītības programmās, citās ārpusstundu nodarbībās, projektos un dažādās aktivitātēs atbilstoši vi u

    interesēm un vajadzībām. Īpašs prieks par sabiedrisko līdzdalību labdarības pasākumos.

    Iesaistīšanās interešu izglītības programmās nodrošina socializāciju, vērtīborientāciju, saturīgu un

    lietderīgu brīvā laika pavadīšanu, karjeras izaugsmi. Interešu izglītības programmās 2016./17. m. g.

    bija iesaistījušies 1.-4.klasē 100%, 5.-9.klasē 100%, 10.-12.klasē 100% skolēnu. Tādejādi skolēni

    papildina skolā iegūtās zināšanas un prasmes, izkopj radošumu un talantu, pilnveido dažādas

    dzīvesprasmes un profesionālās iema as, līdzdarbojas un pašattīstās, vingrinās uzvedības normu

    ievērošanā, veidojas par aktīviem un uz ēmīgiem sabiedrības locekļiem. Skola aicina sadarbojas un

    iesaistīties Tehniskās jaunrades nama Annas ielā pulci os, Olimpiskā centra pulci os, nodarbībās

    Dabaszināt u akadēmiskajā centrā, jauno ķīmiķu un fiziķu skolā, kā arī Dabaszinību skolas

    pulci os. Skolotāji skaidro vecākiem, kāpēc ir nepieciešams bērnus iesaistīt dažādās interešu

    izglītības programmās. Skolas vadība uz emas apmeklējumu organizēšanu. Klašu audzinātāji seko

    skolēnu saturīgai brīvā laika pavadīšanai, veic sasniegumu uzskaiti, izceļ tos izvietojot informāciju

    pie sasnieguma stenda un mājaslapā. Skola lepojas ar savu skolnieku sasniegumiem interešu

    izglītības programmās.

    Skola iesaistās dažādos projektos. Skola piedalās projektā „Skolas auglis”, „Skolas piens”,

    „Putras programmā skolās un bērnudārzos”, Bērnu žūrijā, AIESEC, “Mazais pilsonis”.

    Skola savu darbību turpina 2012. gadā renovētās, ar jaunākajām tehnoloģijām aprīkotās

    telpās. Katrā klasē ir pieejams dators ar patstāvīga interneta pieslēgumu, arī bezvadu tīkls. Skola

    sporta nodarbībām izmanto arī Olimpiskā centra telpas un matemātikas un dabaszināt u bloka

    apguvei- LU Dabaszināt u akadēmiskā centra resursus un sadarbojas ar Rīgas Dabaszinību skolu.

    Skola ir atbilstoši iekārtota un regulāri tiek vizuāli noformēta. Skolā ir bibliotēka, kurai skolēnu

    vecāki ziedo grāmatas. Skolā ir medicīnas punkts. Mums ir ļoti svarīgi, ka vecāki ir droši par to, ka

    vi u bērniem arī ārpus mājas tiek piedāvāts vislabākais ēdiens, tāpēc sadarbojamies ar

    Kindercatering. Skolēnu ēdināšana norisinās skolas ēdamzālē.

    Skolai ir savas tradīcijas. Par skolā notikušajām un notiekošajām aktivitātēm vecāki var

    sa emt informāciju skolas mājas lapā, pie informācijas stenda, klašu audzinātāju izsniegtajās

  • 7

    ikmēneša lapās. Skolā divas reizes gadā organizē vecāku dienas, kurās vecākiem ir iespēja nākt uz

    skolu un vērot skolēnu darbu stundās, sadarbību ar skolotājiem, saskarsmi ar vienaudžiem.

    Vislielāko atzinību gūst atklātās stundas sākumskolā. Vecākiem veidojas izpratne par to, kā tiek

    organizēts darbs stundās, kā notiek darba vērtēšana. Arī jauno skolēnu vecāki tiek aicināti apmeklēt

    mācību stundas, lai gūtu ieskatu par notiekošo, atzi as turpmākajam kopīgajam darbam un

    sadarbībai.

    Skolā tiek organizēti arī vecāku un skolēnu kopīgi pasākumi Zinību dienas svinības

    1.septembrī, Sporta diena septembra pirmajā nedēļā, iesaistīšanās Eiropas sporta nedēļas

    pasākumos, ES Valodu dienās, labdarības pasākumi, karjeras dienas, kad vecākiem un skolēniem ir

    iespēja piedalīties pasākumu organizēšanā un norisē, dažādās aktivitātēs klasēs – teātra

    apmeklējumi, ekskursijas, svētku (piemēram, Mārti diena, Masļe ica) svinēšana. Kopīgā

    darbošanās tuvina vecākus un skolēnus, jo neskatoties uz vecāku aiz emtību, skolas uzdevums ir

    iesaistīt vecākus dažādās aktivitātēs. Skolēniem, īpaši sākumskolā, ir vajadzīga vecāku palīdzība un

    atbalsts. Līdz ar to nozīmīgs skolas un ģimenes sadarbības aspekts ir vecāku izglītošana. Veicot

    vecāku ikgadējo aptauju par skolas un vecāku sadarbības formām, katru gadu viens no jautājumiem

    ir par to, kādu izglītojošu informāciju vi i vēlētos gūt. Šogad tika aktualizēts jautājums par Skolas

    vecāku skolas organizēšanu.

    Atbilstoši Nolikumam – skolās darbojas Iestādes pašpārvalde- Skolas padome, Iestādes

    pedagoģiskā padome un Izglītojamo pašpārvalde.

    Sekmīga sadarbība ir starp mācību priekšmetu skolotājiem un klases audzinātājiem.

    Skolotāju pienākums ir emt vērā ne tikai skolēnu akadēmiskās vajadzības, bet arī dažādot mācību

    metodes, pielāgojot tās skolēna individuālajam mācīšanās stilam. Skolēnu skaits klasēs ir

    salīdzinoši neliels, un skolotāji ir pieejami audzēk iem arī tad, ja vajadzīgs papildus atbalsts mācību

    procesa laikā.

    Skolotāji regulāri izvērtē mācību procesā izmantotās metodes un stratēģijas, lai tās pēc

    iespējas veiksmīgi piemērotu skolēnu vajadzībām.

    Mācību priekšmeta skolotāju kompetencē ir informēt klases audzinātāju par skolēnu mācību

    sasniegumiem un problēmām, ar kurām skolotājam jāsastopas savās vadītajās stundās.

    Nepieciešamības gadījumā priekšmetu skolotājs informē arī skolēnu vecākus par sasniegumiem vai

    nepieciešamo atbalstu mācīšanās procesā.

    Skolā tiek realizēta mācību individualizācija. Mācību gaisotni veido skolotājs, un tā ir

    atkarīga no vi a gatavības uzturēt dialogu ar skolēniem, izzināt, ko vi i ir iemācījušies, kā vi i to ir

    apguvuši, kurš būtu piemērotākos zināšanu apguves veids, kādas ir vi u mācību grūtības utt.

    Mainoties skolotāja lomai, mainās mācību vide klasē. Informācijas plūsma kļūst divpusēja.

  • 8

    Monologu aizstāj dialogs. Mācīšana pārtop par mācīšanos. Mācību procesā dominējošas kļūst

    mācību organizācijas formas un metodes, kas sekmē mācīšanos (informācijas meklēšana, “prāta

    vētra”, referātu gatavošana, domu kartes veidošana, diskusijas grupās, dialogi, lomu spēles, analīze

    un sintēze, simulācija, projekta darbs u.c.) mācību procesa pamatā skolēna pašvērtējums un

    pašpaļāvība.

    1.5.Skolas budžeta nodrošinājums

    Skolas budžetu veido privātais finansējums, vecāku līdzfinansējums un valsts atbalsts.

    Finanšu līdzekļu plānošanu un mērķtiecīgu izmantošanu, nodrošina dibinātāja ieinteresētība skolas

    attīstībā un vecāku atbalsts kopīgs skolas vīzijas īstenošanā. Skolas budžetu šajā gadā sastādīja

    77,474 euro IZM piešķirtā dotācija pedagogu darba algām, vecāku iemaksas un dibinātāja dotācija.

    1.6.Skolas īpašie piedāvājumi un darbības jomas

    Skolā pastāvīgi uzturēta labvēlīga vide katra skolēna izaugsmei, radošai izpausmei un

    mācīšanās iema u attīstībai, izmantojot mūsdienīgas mācību metodes un efektīvus atbalsta

    pa ēmienus, mūsu skolotāju pieredzi un jaunākās atzi as pedagoģijas zinātnē.

    Skolēna individualitātei atbilstoši sabalansēts atbalsts un kontrole, turklāt veicinot

    pašiniciatīvu un atbildību par savu mācīšanos.

    Multikulturālas vides uzturēšana, veicinot sabiedrības integrāciju un toleranci atbilstoši

    mūsdienīgam sabiedrības modelim.

    Nelielais skolēnu skaits klasēs.

    Skolēnu drošības nodrošināšana.

    Skolēnu stundu apmeklējums.

    Pēcpusdienas lietderīgai brīvā laika pavadīšanai un individuālam mācību darbam 1. -9. klašu

    skolēniem.

    Absolventu tālākizglītība.

    Vecāku, skolotāju un skolas vadības sadarbība.

    Sadarbība ar Olimpisko centru, LU Dabaszināt u akadēmisko centru, Rīgas Dabaszinību

    skolu, Bērnu literatūras centru, Tehniskās jaunrades namu „Annas 2”, Cambridge Regional

    College.

  • 9

    2.Skolas darbības pamatmērķi

    Skolas mērķis ir veidot izglītības vidi, organizēt un īstenot izglītošanas procesu, kas

    nodrošinātu valsts izglītības standartā noteikto izglītības mērķu sasniegšanu, kā arī skolēnu

    personības izaugsmes veicināšana.

    Skolas galvenie uzdevumi

    sekmēt bērna droša un veselīga dzīvesveida iema u attīstību;

    sekmēt pašapzi as veidošanos, kuras pamatā ir bērna rīcības, darbības, jūtu, vēlmju un

    interešu apzināšanās, spēju izpausme aktīvā darbībā, ievērojot vispārcilvēciskās vērtības;

    attīstīt katra bērna aktivitāti ētiski estētisko, intelektuālo un fizisko aktivitāti, veidojot bērna

    iekšējo vēlmi izzināt apkārtējo pasauli un apgūt pieaugušo radīto pieredzi;

    nodrošināt izglītojamo ar zināšanām un prasmēm, kas ir nepieciešamas personiskai

    izaugsmei un attīstībai, pilsoniskai līdzdalībai, nodarbinātībai, sociālajai integrācijai un

    izglītības turpināšanai;

    veicināt izglītojamā pilnveidošanos par garīgi, emocionāli un fiziski attīstītu personību un

    izkopt veselīga dzīvesveida paradumus;

    sekmēt izglītojamā sociāli aktīvu attieksmi, saglabājot un attīstot savu valodu, etnisko un

    kultūras savdabību;

    izkopt izglītojamā prasmi patstāvīgi mācīties un pilnveidoties, motivēt mūžizglītībai un

    apzinātai karjeras izvēlei;

    sadarboties ar izglītojamo vecākiem, lai nodrošinātu izglītības ieguvi visiem

    izglītojamajiem;

    izvēlēties izglītošanas darba metodes un formas;

    racionāli izmantot izglītībai atvēlētos finanšu resursus.

    4.Skolas sniegums kvalitātes rādītājos visu jomu

  • 10

    atbilstošajos kritērijos

    4.1 Mācību saturs – iestādes īstenotās izglītības programmas

    Skola strādā pēc 6 izglītības programmām. Visas programmas atbilst licencētajām izglītības

    programmām. 2016./2017. m.g. skola īstenoja vispārējās pirmsskolas izglītības programmu

    01011111, mazākumtautību vispārējās pirmsskolas izglītības programmu 01011121, pamatizglītības

    programmu 21011111, pamatizglītības mazākumtautību programmu 21011121 – 1. modelis,

    vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programmu 31011011. Vispārējās vidējās

    izglītības vispārizglītojošā virziena mazākumtautību programmu 31011021 neīstenojām, jo nebija

    neviena izglītojamā. Mācību gada sākumā tika pārskatīta programmu atbilstība 2012.gada 31.jūlija

    Ministru kabineta noteikumiem Nr. 533 par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām, Ministru

    kabineta 2014. gada 12. augusta noteikumi Nr.468 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu,

    pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem",

    Ministru kabineta 2013. gada 21. maija noteikumi Nr. 281 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās

    izglītības standartu, mācību priekšmetu standartiem un izglītības programmu paraugiem” un

    izglītības programmu paraugiem un apstiprināts mācību plāns.

    2016./2017. mācību gadā par klašu audzinātājām tika izvēlētas R. Boguša, D. Bitere, A.

    Ābele, V. Majore, G. Meiere, D. Bružuka un V. Petrova. Klases audzinātājas strādāja pēc izstrādātā

    darba plāna, kurš atbilst licencētajai izglītības programmai.

    Visi skolotāji īstenoja savu priekšmetu programmas saska ā ar licencētajām izglītības

    programmām. Izglītības programmas tiek īstenotas saska ā ar mācību plānu, ar kuru skolēni un

    vecāki iepazīstas, uzsākot programmas apguvi, un stundu sarakstu, kurš ir izvietots pie informatīvā

    stenda, skolēnu dienasgrāmatās.

    Skolas stundu saraksts ir sastādīts atbilstoši skolas izglītības programmu mācību plāniem.

    Skolotāji zina un izprot mācību priekšmeta standartā noteiktos mērķus, uzdevumus, obligāto saturu,

    skolēnu sasniegumu vērtēšanas formas un kārtību. Par to var pārliecināties tematisko plānu izveides

    procesā. Skolotāji, zinot, kā standarta prasības ietekmē mācību metožu un mācību līdzekļu izvēli,

    izvēlas optimālas mācību metodes un papildlīdzekļus atbilstoši standarta prasībām.

    Skolotāji izstrādāja un īstenoja katram mācību priekšmetam katrā klašu grupā detalizētus

    tematiskos plānus. Plānojot darbu, skolotāji orientējās uz skolēnu vajadzībām, paredzēja mācību

    darba individualizāciju skolēniem ar grūtībām mācībās un talantīgajiem skolēniem.

    Visiem skolotājiem bija iespēja izmantot skolas piedāvātās

    skolēniem nepieciešamās individuālās nodarbības un fakultatīvās nodarbības,

    http://likumi.lv/doc.php?id=268342http://likumi.lv/doc.php?id=268342http://likumi.lv/doc.php?id=257229http://likumi.lv/doc.php?id=257229

  • 11

    atbalsta personāla konsultācijas.

    Katra temata apguvei mācību priekšmeta programmā atvēlētais laiks ir pietiekams, lai

    skolēniem būtu iespēja sasniegt vi u spējām atbilstošus rezultātus. Katra temata apguvei

    paredzētais laika sadalījums gandrīz visiem skolotājiem saskan ar ierakstiem klases žurnālā, 1.

    semestra noslēgumā ir veiktas korekcijas tematiskajos plānos.

    Individuālajās pārrunās ar skolas vadību katram skolotājam bija iespēja izteikt savu viedokli

    par mācību priekšmetos izmantojamo programmu izvēli. Skolotājiem bija iespējas savlaicīgi

    iepazīties ar izmai ām mācību priekšmeta saturā. Skolas vadība koordinēja un pārraudzīja mācību

    priekšmetu programmu, tematisko plānu izstrādi un korekciju.

    Skolas vadība nodrošināja visus skolotājus ar nepieciešamo atbalstu:

    skolotājus iepazīstināja ar metodiku mācību priekšmetu programmu, tematisko plānu

    veidošanai;

    nodrošināja ar nepieciešamajiem dokumentiem;

    nodrošināja ar nepieciešamajiem resursiem;

    veicināja dažādu mācību priekšmetu skolotāju sadarbību.

    Visi skolotāji atzīst, ka skolas vadība vi iem sniedz atbalstu mācību priekšmetu programmu

    izvēlē, veicina dažādu mācību priekšmetu skolotāju sadarbību, rosina pilnveidoties.

    Stiprās puses-

    Kvalitatīvs izglītības programmu piedāvājums atbilstoši sabiedrības pieprasījumam un

    skolas attīstības vajadzībām.

    Skolā realizējamās programmas ir licencētas un mācību process tiek īstenots atbilstoši

    licencētajām programmām.

    Skolotāji zina mācāmā priekšmeta nozīmi skolas izglītības programmu īstenošanā.

    Skolotāji pārzina mācību priekšmeta standartus un programmas, vērtēšanas kārtību,

    metodes, formas.

    Visi skolotāji izstrādā tematiskos plānus atbilstoši skolas vienotajām prasībām, mācību gada

    sākumā tos pārrunā, tādējādi stiprinot starppriekšmetu saikni.

    Pedagogiem sniegts metodiskais atbalsts izglītības standarta satura kvalitatīvā realizācijā

    RIIM semināri, pedagoģiskās padomes sanāksmes, informatīvās sanāksmes.

    Realizē mērķtiecīgu individuālo darbu ar skolēniem, ievērojot vi u spējas, intereses,

    vajadzības, mācību darba īpatnības un motivāciju.

  • 12

    Klašu audzinātāju darba plāni ir veidoti, ievērojot Skolas nolikumu, skolas audzināšanas

    darba programmu, mācību gada audzināšanas darba prioritātes valstī un mūsdienu

    sabiedrības vajadzības.

    Attīstības vajadzības-

    Adaptēt latviešu valodas programmu reemigrantu bērniem un jauniebraucējiem.

    Izstrādāt atbalsta materiālus skolēniem no Krievijas, Latvijas vēstures, sociālo zinību un

    Latvijas ģeogrāfijas apguvei.

    Mudināt skolotājus atsevišķos mācību priekšmetos izstrādāt autorprogrammas.

    Vērtējums - ļoti labi

    4.2. Mācīšana un mācīšanās

    4.2.1. Mācīšanas kvalitāte

    Skolotāji izmanto dažādas mācību satura apguvei piemērotas mācīšanas metodes, ievērojot

    skolas attīstības plānu. Īpašu uzmanību pievērš individuālam darbam ar skolēniem un jēgpilnām

    interaktīvām mācību metodēm. Individuālajās pārrunās ar skolas vadību vienojas un nosaka katrā

    klašu grupā

    mācāmās tēmas,

    izmantojamos mācību materiālus,

    projektus,

    vērtēšanas kritērijus,

    analizē izmantotās mācīšanas metodes.

    Skolotāji izmanto atbilstošas mācīšanas metodes darbā gan ar tiem skolēniem, kuriem ir

    grūtības mācībās, gan darbā ar talantīgajiem skolēniem. Pašreizējā prioritāte ir diferenciācija-

    ikkatra skolēna dažādo mācīšanās spēju un vajadzību ievērošana un atbilstoša stundas darba

    organizācija. Mācīšanas temps ļauj gandrīz visiem skolēniem sasniegt paredzētos mērķus.

    Skolēniem tiek piedāvāts kvalitatīvas individuālās konsultācijas (grūtības mācībās, talantīgajiem

    izglītojamajiem, jauniebraucējiem, gatavošanās valsts pārbaudes darbiem). Skolotāja skaidrojums

    un stāstījums stundās ir piemērots mācāmajai tēmai, atbilstošas skolēnu vecumam, tiek veidota un

    ievērota sasaiste ar iepriekš mācīto. Skolēni saprot skolotāja izvirzītos mērķus, uzdevumus un

    prasības. Skolotāji orientējas uz jēgpilnām interaktīvajām mācību metodēm. Skolas informātikas

    skolotāja mācību gada sākumā kopā ar pieaicināto IT speciālistu, iepazīstināja kolēģus ar IT

  • 13

    iespējām mācību stundu darbā, materiālu veidošanā un izveidoto materiālu lietošanā. Skolotāji

    prasmīgi veido un vada dialogu, rosina skolēnus izteikt viedokli, analizēt, novērst neprecizitātes un

    kļūdas, apkopot informāciju. Mācību stundās skolēni aktīvi darbojas, attīstot pašatklāsmes,

    izzināšanas un patstāvīgā darba iema as. Arvien lielāka loma tiek piešķirta informācijas tehnoloģiju

    jēgpilnai izmantošanai stundā un vērtību izglītībā. Veicinot skolēnu sociālās prasmes, skolotāji

    organizē integrētās stundas.

    Skolotāji mācīšanas metodes izvēlas atbilstoši ikdienas pārbaudes darbu, testu un eksāmenu

    rezultātiem. Mācīšanas procesa organizācija dod iespēju skolēniem iesaistīties sava darba vērtēšanā

    izmantojot pašvērtēšanu un nepieciešamību uzlabot savu darbu. Tas ļauj skolēnam apzināties savas

    spējas, jaunapgūtā materiāla jēgu, starppriekšmetu saikni, sasaisti ar reālo dzīvi, plānot savas

    tālākās vajadzības, pašorganizēšanās attīstīšanu, iniciatīvu un radošumu. Mācīšanas procesā

    izmantotie mācību materiāli atbilst skolēnu vecumam, spējām un konkrētajai mācību stundai.

    Klases telpas iekārtojums dod iespēju izmantot jaunākās tehnoloģijas un mācīšanas metodes.

    Skolā ir pārdomāta vienota mājas darbu sistēma, tā nosaka skolēnu individuālā darba veidu,

    biežumu, apjomu un vērtēšanu. Mājas darbi ir iekļauti mācību saturā kā patstāvīgo prasmju

    pilnveide. Mājas darbu apjoms ir regulējams, forma – daudzveidīga un labi pārraugāma. Mācību

    priekšmetu skolotāji ir arī pagarinātās dienas grupas skolotāji, tas dod iespēju nepastarpināti pārliecināties

    par mājas darbu jēgpilnību un apjomu. Mājas darbu sistēmu zina un ievēro visi skolotāji. Visi skolēni

    un vecāki ir iepazīstināti ar skolā pastāvošo mājas darbu sistēmu. Tā kā mājas darbi ir mācību satura

    sastāvdaļa, tie tiek pārrunāti un pārbaudīti nākamajā stundā.

    Mācību priekšmetu programmas paredz saikni ar reālo dzīvi – iesaistīt skolēnus

    daudzveidīgā praktiskā darbībā. Mācību satura īstenošana atbilst mūsdienu aktualitātēm. Arī

    pārbaudes darbos ir ietverti praktiski ievirzes jautājumi. Talantīgajiem skolēniem ir iespēja

    piedalīties dažādos konkursos, olimpiādēs un semināros, lai realitātē pielietotu savas prasmes un

    zināšanas. Skola organizē arī dažādus pasākumus un mācību ekskursijas uz valsts iestādēm, citām

    mācību iestādēm, uz ēmumiem, biznesa un komercstruktūrām, muzejiem. Skolā ir noteikta kārtība

    mācību ekskursiju plānošanai, organizēšanai un pārraudzīšanai (izstrādāti uzdevumi gan pirms, gan

    pēc, gan ekskursiju laikā veicamie, kā arī darba lapas, tiek rakstītas esejas utt.). Skola piedalās

    nacionālajos un vietējās vides saglabāšanas un sakopšanas programmās (Projekts „Skolas auglis”,

    „Skolas piens”, „Dārznīca”, talkošana, “Mazais pilsonis”). Pasākumu dažādība veicina arī

    pētnieciskā darba iema u attīstību, spēju demonstrēt gan savus individuālos sasniegumus, un sekmē

    stundās iegūto zināšanu un prasmju pielietojumu parādot saikni un norādot uz aktualitātēm.

    Mūsdienās zināšanu un prasmju apgūšanas process ir nepārtraukts un dinamisks. Lai

    saglābātu bērnu dzīves līdzsvaru starp divām realitātēm (off-line un on-line), palielinātu sociālo

  • 14

    aktivitāti un verbālas komunikācijas, kas palīdzēs bērniem iet pa karjeras kāpnēm, pedagoģiskājām

    un tehnoloģiskājām inovācijām jāiet kopā. Šajā mācību gadā turpinājām dalību „Microsoft Partners

    in Learning” projektā. Projekta mērķis ir veidot optimālus apstākļus, lai formētu un attīstītu

    21.gadsimta kompetences gan skolēnos (kritiska domašāna, kreativitāte, komunikācijas prasmes,

    prasme strādat ar MEDIA, uz emties atbildību), gan skolotājos. Ir attīstīta skolotāju un skolēnu

    partnerība. Projekta realizācijas gaitā skola ir „Microsoft Partners in Learning” skolu kopienā un

    aktīvi sadarbojas ar inovatīvām skolām un to skolotājiem. Projekta ietvaros regulāri tiek veika on-

    line skolas pašizpēte, lai novērtētu un attīstītu mācīšanas un mācīšanās prasmes. Microsoft Learning

    Suite ir bezmaksas programas resursi un tehnoloģijas, kas palīdz skolotājiem uzlabot savu darbu.

    Skolotāji izmanto dažādas mācību satura apguvei piemērotas audzināšanas un mācīšanas

    metodes. Kā viens no sekmīgākajiem veidiem ir mācību ekskursijas un dažādi pasākumi, kuri tiek

    organizēti ārpus skolas. Šādu pasākumu mērķis- nodrošināt ar sabiedriskajai un personiskajai dzīvei

    nepieciešamajām pamatzināšanām un prasmēm, veidot priekšstatu un sapratni par galvenajiem

    dabas, sociālajiem un ilgspējīgas attīstības procesiem, kā arī nodrošināt iespēju gūt radošās darbības

    un KI pieredzi. Līdz ar to ir arī vesels pasākumu kopums, kas jau ir kļuvis par skolas tradīciju.

    Organizējot pasākumus, ar to mērķiem iepazīstinām jaunos skolotājus, iesaistām darba lapu

    un pasākumu plānošanā un organizēšanā. Izstrādātos materiālus apkopojam Labās prakses

    piemēros.

    Skolas prioritāte ir labvēlīgas vides veidošana. Tā ir arī neat emama mācību procesa

    sastāvdaļa. Visās stundās valda pozitīva sadarbības gaisotne, kas motivē skolēnus apgūt zināšanas,

    veicina diskusijas, sarunas, mudina paust savu viedokli, uzklausīt, būt tolerantiem. Pedagogi zina un

    ievēro skolēnu individuālās mācīšanās īpatnības, tādējādi veicinot individuālo izaugsmi.

    Mūsuprāt, viens no lietderīgākajiem brīvā laika pavadīšanas veidiem vasarā, ir mācību

    nometnes. Skolai jau vairākus gadus ir noslēgts līgums ar Kembridžas koledžu. Katru vasaru skola

    tur organizē vasaras apmācības nometni ar mērķi pilnveidot angļu valodas zināšanas, izzināt valsts

    kultūru un tradīcijas, iegūt jaunus iespaidus, iegūt draugus no dažādām pasaules valstīm, iemācīties

    patstāvību un atvērtību multikulturālā sabiedrībā. Pabeidzot divu nedēļu kursu, skolēni sa em

    sertifikātu. Šajā mācību gadā Kembridžu apmeklēja 9 skolēni.

    Jūnijā tika organizēta dienas nometne “Nagli a”. Skolēniem bija iespēja piedalīties

    eksperimentos, veikt pētījumus, veidot projektus, apmeklēt dažādas darbnīcas un doties ekskursijās.

    Stiprās puses-

    Skolā strādā radoši pedagogi.

    Mācību procesā tiek izmantotas daudzveidīgas mācību metodes un formas.

    Nozīmīga mācību darba forma - pētnieciskie un uz sadarbību orientēti darbi, ar iespēju

  • 15

    izrādīt personīgo iniciatīvu un pieredzi.

    Ikdienas darbā tiek izmantoti atbilstoši un mūsdienīgi mācību materiāli un tehniskie līdzekļi.

    Regulārs mācību stundas kvalitātes izvērtējums – stundu vērošana, analīze.

    Attīstības vajadzības-

    Veicināt skolēnu individuālo izaugsmi.

    dažādot mācību metodes un metodiskos pa ēmienus.

    veicināt sadarbību starp skolotājiem, skolēniem un vi u vecākiem.

    Vērtējums - ļoti labi

    4.2.2. Mācīšanās kvalitāte

    Skolēni ir iepazīstināti, skaidri zina un saprot mācību darbam izvirzītās prasības. Visi

    skolotāji ievēro vienotas prasības darba organizācijā. Klasēs valda sakārtota, skolēniem ērta, darba

    vide. Stundās klasē ir labvēlīgs mikroklimats, arī starp skolēniem pastāv labvēlīgas attiecības, kas

    veicina mācīšanās procesu. Skolēni ir motivēti, izrāda interesi par darbu stundā.

    Skolotāji rosina skolēnus strādāt mērķtiecīgi, atbilstoši spējām, izrādīt iniciatīvu jaunu

    zināšanu apgūšanā, vērtēt savu un citu darbu. Skolēni tiek iesaistīti un arī paši labprāt iesaistās

    dažādu ar mācību procesu saistīto konkursu, viktorīnu u.c. pasākumu organizēšanā. Skolēniem ir

    iespējas piedalīties ar saviem darbiem gan skolas, gan ārpusskolas organizētajās izstādēs un

    konkursos, kā arī prezentēt savus darbus klasei vai skolēnu grupai. Skolēni zina, ka vi u darbu

    novērtēs un nepieciešamības gadījumā sniegs atbalstu. Skolēni iesaistās kopīgu mācību projektu

    izstrādē. Par prasmi un vēlmi liecina skolēnu aktivitāte, darba prieks un atsaucība. Stundu vadīšanā

    skolotāji meklē iespējas kā skolēniem interesantāk apgūt mācību saturu, piedāvājot dažādus

    mūsdienu tehnoloģijām atbilstošus materiālus – interneta materiālus, filmu un televīzijas raidījumu

    fragmentus, dziesmas, saistot ar dzīves mācībām, interesēm un pasaules aktualitātēm.

    Skolotāji un skolēni tiek mudināti dažādu tehnoloģiju izmantošanai mācīšanās procesā.

    Skolā tiek izmantots WEB INTERNET pieslēgums, serverī glabājas skolas e- pastkaste

    [email protected], ir pieejama WEB- lapa www.laisma.lv

    Skolēni zina vienoto darba organizāciju klasē, iespējas izmantot klasē un bibliotēkā esošos

    materiālus. Skolā pastāv noteikta kārtība bibliotēkas izmantošanai. Skola nodrošina skolēniem

    telpas arī individuālam mācību darbam skolēnu brīvajā laikā. Skolēniem galvenokārt ir pozitīva

    attieksme pret mācīšanās procesu, jo vi i labprāt strādā individuāli. Skolēni mācās strādāt grupās,

    http://www.laisma.lv/

  • 16

    sadarboties, aizstāvēt un pamatot savu viedokli, analizēt, secināt un pie emt lēmumus. Skolēni

    izvirzīto mācību mērķu sasniegšanai pārsvarā prot izmantot skolas piedāvātās iespējas. Skolēni

    nepieciešamības gadījumā palīdz viens otram risināt gan ar mācīšanās problēmas, gan sadzīviskus

    jautājumus.

    Skolā ir noteikta kārtība skolēnu zināšanu un prasmju diagnosticēšanai. Klašu audzinātāji

    regulāri veic savas klases skolēnu mācību sasniegumu uzskaiti, regulāri iepazīstoties ar pārbaudes

    darbu rezultātiem mācību priekšmetos, veidojot vērtējumu izrakstus katru mēnesi, semestros un

    gadā. Skolā pastāv noteikta kārtība, kādā regulāri analizē katra skolēna izaugsmes dinamiku. Klašu

    audzinātāji informē vecākus. Skolēnu izaugsmes dinamiku analizē gan pedagoģiskajos konsīlijos,

    gan individuālajās pārrunās ar vecākiem. Katram skolēnam ir izveidota sava izaugsmes dinamikas

    uzskaites datu bāze, kuru regulāri papildina, par to atbild priekšmetu skolotāji. Skolēniem ir iespēja

    pašiem izvērtēt mācību sasniegumus un izvirzīt turpmākos mērķus, kā arī prognozēt rezultātu.

    Skolā ir noteikta kārtība un atbildīgās personas par skolēnu izaugsmes dinamikas uzskaites

    materiālu uzglabāšanu un papildināšanu. Skolā lieto vienotu skolēna izaugsmes dinamikas uzskaites

    datu bāzi. Skola regulāri uzskaita skolēnu kavējumus, kau arī to nav daudz.

    Īpaša uzmanība tiek veltīta jaunajiem skolēniem. Uzsākot mācības skolā, pirmo mēnesi

    skolotāji novēro bērnu prasmju un zināšanu līmeni. Tad konsīlijā izsaka savus priekšlikumus darbā

    ar jauno skolēnu. Mēneša izska ā skolas vadība, klases audzinātāja tiekas individuālajās pārrunās ar

    vecākiem izanalizē iegūtos rezultātus un plāno kopīgo sadarbību. Jaunie skolēni mācību gada laikā

    mācās strādāt gan individuāli, gan dažādās grupās. Skolēniem ir iespēja mājas darbus pildīt skolā

    skolotāju uzraudzībā. 71% skolēnu prot plānot laiku mājas darbu un citu mācību uzdevumu

    izpildei. Sākotnēji jaunajiem skolēniem ir grūtības izvērtēt savus mācību sasniegumus.

    Stiprās puses-

    Skolā ir labvēlīga un atbalstoša mācīšanās vide.

    Skolēniem ir izpratne par mācību darbam izvirzītajām prasībām un to sasniegšanu.

    Tiek realizēta individuāla pieeja.

    Skolēni labprāt stundās prezentē savu darbu, izmantojot uzzi u literatūru un IT.

    Skolēnu sadarbība un savstarpējs atbalsts mācībās.

    Skolā ir daudz radošu un atbildīgu skolēnu.

    Attīstības vajadzības

  • 17

    Pilnveidot skolēnu darbu grupās projektu izstrādes laikā (pienākumu deliģēšanu, mērķu izvirzīšanu,

    plānošanu, organizāciju).

    Vērtējums - labi

    4.2.3. Vērtēšana kā mācību procesa sastāvdaļa

    Skolotāji vērtē skolēnu darbu, ievērojot valstī noteikto skolēnu darba vērtēšanas kārtību.

    Skolā ir izstrādāta mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība, kas atbilst likumdošanā noteiktajām

    prasībām un skolas vīzijai. Tā tiek pārskatīta, ievērojot izmai as likumdošanā. Tajā ietverti

    vērtēšanas mērķis, uzdevumi un kritēriji, vērtēšanas principi un rezultātu analīzes veikšanas

    kārtība, kā arī, vecāku un skolēnu informēšanas kārtība. Visi skolotāji strādā saska ā ar šo kārtību.

    Visi skolēni ir informēti par vērtēšanas kritērijiem. Vērtēšanas metodes atbilst skolēnu vecumam

    un mācību priekšmeta specifikai. Skolotāji cenšas vērtēšanas kritērijus savstarpēji saska ot. Visi

    skolotāji mācību gada sākumā iepazīstina skolēnus ar vērtēšanas kritērijiem savā mācību

    priekšmetā un pēc skolēnu lūguma izskaidro šos kritērijus arī vēlāk. Vērtēšana skolā orientēta uz

    skolēna labākā vērtējuma ieguvi un mācību motivācijas paaugstināšanu. Ikdienas darbā skolotāji

    izmanto formatīvo vērtēšanu, kas sniedz tūlītēju atgriezenisko saiti par vielas izpratni, periodiskus

    kārtējos pārbaudes darbus, kas diagnosticē iespējamās mācīšanās grūtības, un noslēgumu

    vērtēšanu, kas parāda noteiktas tēmas ietvaros apgūtās prasmes. Skolotāju izstrādātie vērtēšanas

    kritēriji, māca skolēniem pašnovērtēšanas prasmi un ļauj skolēniem arī darbu vērtēt savstarpēji.

    Pārbaudes darbi tiek plānoti un atspoguļojas tematiskajos plānos.

    Skolotājs pamato skolēna darba vērtējumu. Gandrīz visi vecāki (89%) atzīst, ka zina, kā tiek

    vērtēti mācību sasniegumi. Gandrīz visi skolēni (98%) apgalvo, ka skolotāji saprotami pamato

    iegūtos vērtējumus. Darbu uzsākot, skolēniem ir skaidri zināmi vērtējuma kritēriji. 46% skolēnu

    sagādā grūtības pārbaudīt veikumu pēc kritērijiem. Vērtējot skolēna darbu, em vērā skolēna

    pašvērtējumu, izaugsmi un attieksmi. Skolēni vērtē savu darbu katrā mācību priekšmetā pēc tēmas

    apguves, semestra un mācību gada beigās.

    Skolā ir noteikta kārtība vērtējumu uzskaitei, tās ievērošanu kontrolē un pārrauga skolas

    vadība. Skolotāji regulāri veic ierakstus klašu žurnālos, dienasgrāmatās un ikmēneša skolēnu

    sasniegumu atskaites lapās. Kā veiksmīgs sazi as līdzeklis tiek atzīts katra mēneša noslēgumā

    izdotais kopējais mēneša mācību sasniegumu apraksts.

    Vērtēšanas procesā iegūto informāciju analizē un izmanto mācīšanās un mācīšanas procesa

    plānošanai un attīstībai. Skolotāji izmanto vērtēšanas procesā iegūto informāciju mācīšanas metožu

  • 18

    pārskatīšanai. Vērtēšanas procesā iegūto informāciju izmanto skolotāju darba pilnveidošanai.

    Skolēnu vecākus individuāli iepazīstina ar vērtēšanas procesā iegūto informāciju.

    Šajā mācību gadā pamatpriekšmetos tika izstrādāti prasmju novērtējuma kritēriji.

    Stiprās puses-

    Vienota mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība, kas atbilst likumdošanā noteiktajām

    prasībām un skolas vīzijai. Tā ir izprotama skolēniem un vecākiem.

    Pārbaudes darbu norise tiek plānota pārbaudes darbu lapās, kuras atrodas klasēs.

    Skolēniem ir iespēja iegūt optimāli augstāko vērtējumu.

    Skolēnu vecāki ir informēti par skolēnu sekmēm.

    Skolēnu iegūtie vērtējumi tiek regulāri pārskatīti un iegūtie dati analizēti individuālajās

    pārrunās.

    Attīstības vajadzības-

    Vērtēšanas lapās iekļaut prasmju vērtējumus.

    Mācību priekšmetu skolotājiem pilnveidot prasmi analizēt skolēnu sasniegumus.

    Vērtējums - labi

    4.3. Izglītojamo sasniegumi

    4.3.1.Izglītojamo sasniegumi ikdienas darbā

    Izglītojamo ikdienas sasniegumi tiek vērtēti saska ā ar normatīvajiem aktiem. Vērtēšana

    notiek saska ā ar mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību, skolēnu mācību sasniegumu analīzei

    paredz regulāru uzskaiti, analīzi un tai sekojošu darbu skolēnu mācību sasniegumu pilnveidei.

    Sistemātiski tiek kontrolēta mājas darbu izpilde, mācību materiāla apguve, pārbaudes darbu

    norise, to analīze. Atzīmju izlikšanā tiek emtas vērā katra izglītojamā individuālā izaugsme,

    attieksme.

    Vispārējās mācīšanās prasmes tiek analizētas un vērtētas katrai klasei, kā arī izglītojamo

    sekmju dinamika tiek veikta un analizēta katru mācību gadu. Izglītības iestādē visiem izglītojamiem

    ir nodrošinātas konsultācijas. Mācību gada laikā mācību priekšmetu skolotāji sadarbojas ar klašu

    audzinātājiem, ja konstatētas mācīšanās grūtības, tiek meklēti risinājumi (pārrunas ar izglītojamo,

    vecākiem, pedagoģiskie konsīliji). Mācību priekšmetu skolotāji regulāri veic izglītojamo mācību

    sasniegumu analīzi, emot vērā izaugsmi, ikdienas sasniegumus un pārbaudes darbu vērtējumus.

  • 19

    Skolēnu sasniegumi ikdienas darbā ir izaugsmi veicinoši, personīgi nozīmīgi katram skolēnam. Lai

    uzlabotu skolēnu sasniegumus ikdienas darbā, skolotāji stundu organizācijā izmanto dažādas

    mācību formas un metodes, skolēniem tiek sniegtas individuālās konsultācijas, veidota sadarbība ar

    skolēnu vecākiem. Kā ļoti pozitīva pieredze jāmin ikmēnešu skolēnu mācību sasniegumu

    apkopošana. Tas ļauj visiem mācību priekšmetu skolotājiem iepazīties ar katra skolēnu mācību

    darbu, izaugsmi, jaunapgūtajām prasmēm ne tikai savā mācību prieksmetā. Nepieciešamības

    gadījumā tiek izstrādāta kopīga rīcība. Skolas vadība nepastarpināti var sekot, kā skolotāji ievēro

    skolas mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību. Izglītības iestādē norit darbs ar izglītojamiem, kuriem

    ir mācību grūtības, talantīgiem izglītojamiem. Divas reizes gadā skolēni sa em valsts apstiprināta

    parauga liecības. Katra semestra beigās skolotāji veido kopsavilkumu par skolēnu mācību

    sasniegumiem, analizē stiprās puses un nepietiekamo darbā, piedāvā savu problēmu risinājumu.

    Mācību sasniegumi tiek analizēti pedagoģiskās padomes sēdēs ar mērķi uzlabot mācību procesu.

    Izglītojamo mācību sasniegumu dinamiku kontrolē un analizē pedagoģiskajās sēdēs,

    sanāksmēs turpmākā darba plānošanā. Stundu novērošanas materiāli, pedagogu pašvērtējumu

    apkopojumi, aptauju, interviju materiāli un pārbaudes darbi palīdz izvērtēt izglītojamā sasniegumus.

    Izglītības iestāde izvērtē izglītojamo mācību sasniegumus ikdienas darbā. Mācību gada beigās

    semestra rezultātus salīdzina ar gada rezultātiem un analizē rādītājus, pamatojoties uz iegūto

    informāciju izstrādā priekšlikumus mācību sasniegumu uzlabošanai.

    Skolēnu ikdienas mācību sasniegumi 2014/ 2015., 2015./2016., 2016./2017. māc.g.

    50.00%

    60.00%

    70.00%

    80.00%

    90.00%

    Matemātika Mācību valoda Valsts valoda

    3.klases skolēnu vidējo rezultātu salīdzinājums

    2014./2015. 2015./2016. 2016./2017.

  • 20

    7.

    7.1375

    7.275

    7.4125

    7.55

    14./15. 15./16. 16./17.

    Gada vidējais vērtējums

    pamatskolā

    0.

    2.5

    5.

    7.5

    10.

    Krievu

    literatūra

    Krievu valoda

    (svešvaloda)

    Mūzika Franču valoda Ķīmija

    Pamatskolas skolēnu kopvērtējums

    2014./15. 2015./16.

    2016./17.

    0

    3

    6

    9

    12

    15

    4 - 4.99 5 - 5.99 6 - 6.99 7 - 7.99 8 - 8.99 9 -10

    Pamatskolas skolēnu vidējo atzīmju sadalījums

  • 21

    0.

    2.5

    5.

    7.5

    10.

    Latviešu valoda Krievu valoda Sports Fizika

    Vidusskolas skolēnu kopvērtējums

    2014./15.

    2015./16.

    2016./17.

    7.5

    7.625

    7.75

    7.875

    8.

    14./15. 15./16. 16./17.

    Gada vidējais vērtējums vidusskolā

    0

    2

    4

    6

    8

    4 - 4.99 5 - 5.99 6 - 6.99 7 - 7.99 8 - 8.99 9 -10

    Vidusskolas skolēnu vidējo atzīmju sadalījums

  • 22

    4.klase

    Kri

    evu

    literatūra

    Kri

    evu

    val

    od

    a (m

    azāk

    umtaut)

    Latviešu

    val

    od

    a u

    n literatūra

    Latviešu

    val

    od

    a

    Latviešu

    literatūra

    Kri

    evu

    val

    od

    a (sve

    švaloda)

    Angļu

    val

    od

    a

    Matem

    ātika

    Sociālās

    zinības

    Mūzika

    Mājturība

    un

    teh

    noloģijas

    Vizuālā māk

    sla

    Spo

    rts

    Dab

    aszinības

    14./15. 6,6 6 6,4 6 6,75 6,67 5,89 6,11 6,22 8,33 7,67 7,67 8,38 6

    15./16. 6,67 7 i 7 6,67 6,33 8,17 7,5 7,67 9,33 7,5

    16./17. 9,5 9 8,5 8 8,4 i 7,86 7,71 8,57 9 8,57 8,86 8,14 8,14

    0.

    2.25

    4.5

    6.75

    9.

    11.25

    4.kl. 5,kl. 6.kl. 7.kl. 8.kl. 9.kl. 10.kl. 11.kl. 12.kl.

    Skolēnu izaugsmes dinamikas kopvērtējums pa klasēm

    2014./15.

    2015./16.

    2016./17.

  • 23

    5.klase

    Kri

    evu

    literatūra

    Kri

    evu

    val

    od

    a (m

    azāk

    um

    tau

    t)

    Latviešu

    val

    od

    a u

    n literatūra

    Latviešu

    val

    od

    a

    Latviešu

    literatūra

    Kri

    evu

    val

    od

    a (sve

    švaloda)

    Angļu

    val

    od

    a

    Matem

    ātika

    Sociālās

    zinības

    Mūzika

    Mājturība

    un

    teh

    noloģijas

    Vizuālā māk

    sla

    Spo

    rts

    Info

    rmat

    ika

    Fran

    ču v

    alo

    da

    Dab

    aszinības

    14./15. 8 8 7,5 7 7 i 7,4 6,8 8 9 8,4 8,6 9,2 8 7,67 7,4

    15./16. 7,33 7 7 5,75 6 6,67 6,43 6,14 6,14 8 7 7 8,86 7,14 i 6,57

    16./17. 10 9 9 7 6,89 6,29 7,1 7,5 7,3 9,3 7,9 7,8 9,1 8,2 i 7,4

    6.klase

    Kri

    evu

    literatūra

    Kri

    evu

    val

    od

    a (m

    azāk

    umtaut)

    Latviešu

    val

    od

    a u

    n li

    tera

    tūra

    Latviešu

    val

    od

    a

    Latviešu

    literatūra

    Kri

    evu

    val

    od

    a (sve

    švaloda)

    Angļu

    val

    od

    a

    Matem

    ātika

    Sociālās

    zinības

    Mūzika

    Mājturība

    un

    teh

    noloģijas

    Vizuālā māk

    sla

    Spo

    rts

    Info

    rmat

    ika

    Fran

    ču v

    alo

    da

    Latv

    ijas vē

    sture

    Pas

    aule

    s vē

    sture

    Dab

    aszinības

    14./15. 7 7 7 6,5 6,67

    7,83

    6,89

    6,11

    7,33

    8,89

    7,89

    8,33

    8,56

    7,56

    7,17

    6,89

    6,56

    7

    15./16. 8 8 8 6,5 7 i 8 7 7,25

    8,5 8,5 9 10 8 i 8,25

    8 7,5

    16./17. 6,5 6,5 6,5 5,25

    7 7,25

    5,67

    4,83

    7 8,5 7,17

    7,33

    8,33

    6 6,75

    6,5 5,33

    6,5

  • 24

    7.klase

    Kri

    evu

    literatūra

    Kri

    evu

    val

    od

    a (m

    azāk

    umtaut)

    Latviešu

    val

    od

    a u

    n literatūra

    Latviešu

    val

    od

    a

    Latviešu

    literatūra

    Kri

    evu

    val

    od

    a (sve

    švaloda)

    Angļu

    val

    od

    a

    Matem

    ātika

    Bioloģija

    Sociālās

    zinības

    Mūzika

    Mājturība

    un

    teh

    noloģijas

    Vizuālā māk

    sla

    Spo

    rts

    Info

    rmat

    ika

    Fran

    ču v

    alo

    da

    Latv

    ijas vē

    sture

    Pas

    aule

    s vē

    sture

    Ģeo

    grāfija

    14./15.

    7 7 8 6,5 6 6 6,14

    5,14

    6,71

    8,29

    8 7,86

    7,86

    8,57

    7 6,5 6 6 5,29

    15./16.

    8 8 8,5 7 6,86

    7,86

    7,11

    6,33

    7,11

    7 8,89

    7,78

    8,56

    8,78

    7 6,67

    7,11

    7,44

    7,33

    16./17.

    7 7,33

    6,33

    6,33

    7 6,67

    7,5 5,83

    7,17

    8,33

    8,67

    7,67

    8,5 8,83

    7,33

    6,33

    6,17

    6,67

    7,5

    8.klas

    e

    Kri

    evu

    literatūra

    Kri

    evu

    val

    od

    a (m

    azāk

    umtaut)

    Latviešu

    val

    od

    a u

    n literatūra

    Latviešu

    val

    od

    a

    Latviešu

    literatūra

    Kri

    evu

    val

    od

    a (sve

    švaloda)

    Angļu

    val

    od

    a

    Matem

    ātika

    Bioloģija

    Sociālās

    zinības

    Mūzika

    Mājturība

    un

    teh

    noloģijas

    Vizuālā māk

    sla

    Spo

    rts

    Fran

    ču v

    alo

    da

    Latv

    ijas vē

    sture

    Pas

    aule

    s vē

    sture

    Ģeo

    grāfija

    Fizi

    ka

    Ķīm

    ija

    14./15.

    7,8 7,6 8,2 7,6 7,6 8,2 9,2 9,4 8,8 8,8 9,6 9 8,4 7,8 8,2

    6,43

    8,27

    15./16.

    7,5 7 7,5 5,6 5,6 6,25

    6,57

    5,14

    7,57

    5,57

    8,14

    7,29

    8 8,43

    5,29

    7 6,86

    8,2

    5,29

    7,36

    16./17.

    8,75

    8,75

    8,75

    6,86

    6,71

    8,14

    7,36

    6,55

    7,82

    7,64

    9 8,64

    8,55

    9,45

    7 7,36

    7,36

    8,4

    7 6,82

  • 25

    9.klase La

    tviešu

    val

    od

    a

    Latviešu

    literatūra

    Kri

    evu

    val

    od

    a (sve

    švaloda)

    Angļu

    val

    od

    a

    Matem

    ātika

    Bioloģija

    Sociālās

    zinības

    Mūzi

    ka

    Mājturība

    un

    teh

    noloģijas

    Vizuālā māk

    sla

    Spo

    rts

    Fran

    ču v

    alo

    da

    Latv

    ijas vē

    sture

    Pas

    aule

    s vē

    sture

    Ģeo

    grāfija

    Fizi

    ka

    Ķīm

    ija

    14./15. 6 6 5 4 5 7 7 7 8 8 10 4 6 6 6 6 8

    15./16. 8,4 8,4 8,2 8,4 7,4 8,4 9 9,6 8,8 9,8 10 8 8,2 8,4 8,8 8 9,2

    16./17. 6 6,33 6,67 7,67 5,33 6,89 7,67 8,67 9,33 9,67 8,67 7 6,33 5,67 8,67 6,67 6,67

    10.klase

    Latviešu

    val

    od

    a

    Latviešu

    literatūra

    Angļu

    val

    od

    a

    Fran

    ču v

    alo

    da

    Kri

    evu

    val

    od

    a

    Matem

    ātika

    Info

    rmat

    ika

    Mūzika

    Spo

    rts

    Latv

    ijas

    un

    pas

    aule

    s vē

    s-tu

    re

    Bioloģija

    Ģeo

    grāfija

    Fizi

    ka

    Ķīm

    ija

    Kulturoloģija

    14./15. 6,33 6,33 9 10 8 8 8 8,33 8 7,67 7,33 8 7 7,33 8

    15./16. 8 8 8 7,5 7,5 7,5 7,5 9 9,5 7,5 8,5 8,5 6,5 7,5 8,5

    16./17. 7,2 7,2 6,6 6,8 8,75 8,75 8,8 10 9,33 7,8 9 9 7,4 7 10

  • 26

    11.klase La

    tviešu

    val

    od

    a

    Latviešu

    literatūra

    Angļ

    u v

    alo

    da

    Fran

    ču v

    alo

    da

    Kri

    evu

    val

    od

    a

    Matem

    ātika

    Mūzika

    Spo

    rts

    Latv

    ijas

    un

    pas

    aule

    s vē

    s-

    ture

    Bioloģija

    Ģeo

    grāfija

    Fizi

    ka

    Ķīm

    ija

    Kulturoloģija

    14./15. 7,5 7 8,5 8,25 8 6,5 9,5 9,5 8,25 8,25 8,75 7,5 9 8,25

    15./16. 7 7 7,5 8,25 9 6 9 9 7,25 8,25 7,75 6,5 7,25 7,5

    16./17. 6,5 6,25 7,25 7 8 5,5 10 10 7,5 7,5 9,25 7 6,5 10

    12.klase

    Latviešu

    val

    od

    a

    Latviešu

    literatūra

    Angļu

    val

    od

    a

    Fran

    ču v

    alo

    da

    Kri

    evu

    val

    od

    a

    Matem

    ātika

    Spo

    rts

    Latv

    ijas

    un

    pas

    aule

    s vē

    s-

    ture

    Bioloģija

    Ģeo

    grāfija

    Fizi

    ka

    Ķīm

    ija

    Kulturoloģija

    Eko

    no

    mik

    a

    14./15. 6,67 7 5,83 7,83 8,5 6 10 7,83 7,5 7,33 7,67 8,5 7,5 7

    15./16. 6,8 6,6 7,6 8,4 8,8 5 10 7,4 7,4 8,6 6 8,6 8 7,2

    16./17. 6,71 6,86 7,29 8,43 9,43 6,57 9,29 7,86 8,14 8,86 8 7,71 10 7,86

    Stiprās puses-

    Ikdienas darbā tiek ievērota skolas mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība.

    Organizēti daudzveidīgi pasākumi, lai veicinātu skolēnu, skolotāju un vecāku atbildību

    mācīšanās sasniegumu nodrošināšanai (individuālās pārrunas, sanāksmes pie skolas vadības,

    ikmēneša skolēnu mācību sasniegumu apkopošana).

    Mācību sasniegumu dinamikas regulāra aktualizācija.

    Pamatprasmju kritēriju izstrāde un vērtēšana.

    Skolotāju sadarbība, meklējot optimālāko risinājumu skolēnu mācību sasniegumu

    uzlabošanā.

    Attīstības vajadzības-

  • 27

    Turpināt aktualizēt datus skolēnu izaugsmes dinamikā.

    Aprobēt skolēnu pamatprasmju kritērijus.

    Vērtējums - labi

    4.3.2. Izglītojamo sasniegumi Valsts pārbaudes darbos

    Skolēnu sasniegumi valsts pārbaudes darbos tiek apkopoti un analizēti pamatojoties uz

    rezultātiem, prognozēm, mācību priekšmetu skolotāju atskaitēm, salīdzinot ar klases izaugsmes

    dinamiku, iepriekšējo gadu rezultātiem skolā un valstī. Pamatojoties uz rezultātiem tiek plānots

    mācību darbs nākamajam mācību gadam. Visi skolas darbā iesaistītie (skolēni vecāki, skolotāji,

    atbalsta personāls) ar rezultātiem tiek iepazīstināti.

    3. klasē valsts pārbaudes darbos katru gadu ir ļoti augsti rādītāji –nav neviena nepietiekama

    vērtējuma, pārsvarā tikai augsts līmenis.

    6. klasē valsts pārbaudes darbos arī katru gadu ir augsti rādītāji –nav neviena nepietiekama

    vērtējuma, pārsvarā optimāls līmenis.

    66.00%

    72.00%

    78.00%

    84.00%

    90.00%

    2014./2015. 2015./2016. 2016./2017.

    3.klases VPD vidējo rezultātu kopvērtējums

    Vidēji skolā Vidēji valstī

  • 28

    0.00%

    20.00%

    40.00%

    60.00%

    80.00%

    Dabaszinības Matemātika Latviešu

    valoda

    Valsts valoda Krievu valoda

    6.klases VPD vidējo

    rezultātusalīdzinājums 2016./2017.m.g.

    skolā valstī

    76.71% 77.93%

    64.12% 62.90% 67.07% 65.06%

    0.00%

    20.00%

    40.00%

    60.00%

    80.00%

    100.00%

    2014./2015. 2015./2016. 2016./2017.

    6.klases VPD vidējo rezultātu kopvērtējums

    Laisma Valstī

    0.00%

    22.50%

    45.00%

    67.50%

    90.00%

    112.50%

    Dabaszinības Matemātika Latviešu valoda Valsts valoda Krievu valoda

    6.klases VPD vidējo rezultātu salīdzinājums

    2014./2015. 2015./2016. 2016./2017.

  • 29

    9.klasē valsts pārbaudes darbus izglītojamie nokārtoja optimālā līmenī.

    Arī 12. klases izglītojamie valsts noteiktos pārbaudes darbus nokārtojis augstā un optimālā

    līmenī. Skolēni kārtoja CE angļu un krievu valodā, matemātikā, latviešu valodā, biologijā un

    literatūrā. 12.klašu centralizēto eksāmenu vērtējumu dinamika:

    0.00%

    22.50%

    45.00%

    67.50%

    90.00%

    112.50%

    2014./2015. 2015./2016. 2016./2017.

    9.klases VPD rezultātu salīdzinājums pa gadiem

    Angļu valoda Matemātika Latviešu valoda Latvijas vēsture

    0.00%

    22.50%

    45.00%

    67.50%

    90.00%

    112.50%

    Angļu valoda Krievu

    valoda

    Matemātika Latviešu

    valoda

    Bioloģija

    CE rezultāti vidusskolā 2016./2017.m.g.

    Vidēji skolā Vidēji valstī

  • 30

    Stiprās puses-

    Nodrošināta kvalitatīva valsts pārbaudes darbu organizācija un norise skolā.

    Kvalitatīva sadarbība RD IKSD apvienoto eksāmenu organizēšanā un norisē.

    Organizētas mērķtiecīgas individuālās konsultācijas mācību sasniegumu pilnveidei valsts

    pārbaudes darbos.

    Centralizētajos eksāmenos skolēni iegūst augstākus ezultātus kā valstī kopumā.

    Regulāri analizēti izglītojamo mācību sasniegumi valsts pārbaudes darbos.

    Visi skolēni, kuri mācījušies 9. klasē ieguvuši apliecību par pamatizglītību, 12. klasē

    atestātu par vispārējo vidējo izglītību.

    0.00%

    22.50%

    45.00%

    67.50%

    90.00%

    2014./2015. 2015./2016. 2016./2017.

    12.klases skolēnu CE vidējo rezultātu salīdzinājums mācību pirkšmetos pa gadiem

    Latviešu valoda Angļu valoda Matemātika

    0.00%

    17.50%

    35.00%

    52.50%

    70.00%

    14./15. 15./16. 16./17.

    CE vidējo rezultātu salīdzinājums vidusskolā

    Laisma Valstī

  • 31

    Attīstības vajadzības-

    Aicināt skolotājus aktīvāk pieteikties un iesaistīties VISC organizētajos CE darbu labošanā.

    Vērtējums - augsts

    4.4. Atbalsts izglītojamajiem

    5. Iestādes vide

    5.1. Mikroklimats

    Skolas tēla veidošanā īpaša uzmanība tiek pievērsta skolas slavai (no mutes mutē), ko

    nodrošina labvēlīga skolas sadarbības vide, kurā labi jūtas skolēni, skolotāji, vecāki un skolas viesi.

    Skolas vadība, skolēni un vecāki mērķtiecīgi strādā pie skolas prezentācijas presē un pasākumos.

    Skolai ir savas tradīcijas (Zinību Diena, Sporta, Dārza svētki, Ekskursiju dienas u.tml.), logo un

    atribūtika (skolas karogs, žetongredzens). 1. klases skolēni un jaunie skolēni, uzsākot mācības,

    sa em skolas bukletu un dāvanu ar skolas simboliku.

    Skolas bibliotēkā ir materiāli par skolas vēsturi, fotoalbumi. Nepieciešamības gadījumā tie

    tiek pārskatīti, tiem ir nozīme skolas tēla popularizēšanā, kā arī izglītojamo patriotiskajā

    audzināšanā.

    Skolas prezentācijas materiālu izveidē tiek iesaistīti skolēni un skolotāji, tika izveidots

    skolēnu kalendārs, reklāmas materiāli, noformēta izstāde „Skola 2017”

    Atmosfēru skolā rada labvēlīgais mikroklimats un atvērtība. Skolā valda savstarpēja cie a,

    tolerance, uz sadarbību vērsta uzticēšanās un atbalsts. Skolas vadība atbalsta skolotāju un skolēnu

    idejas, skolotāji labprāt uzklausa un atbalsta skolēnu iniciatīvu pasākumu un vides veidošanā.

    Skolā ir daudznacionāla vide. Skolēni un skolotāji jūtas vienlīdzīgi neatkarīgi no dzimuma,

    nacionālās, reliģiskās u.c. piederības. Ja mācību procesā radušās problēmas, tās tiek risinātas uzreiz.

    Tiek veicināta jauno darbinieku veiksmīga iekļaušanās kolektīvā.

    Skolēni un vecāki zina iekšējās kārtības noteikumus, iespējas sa emt uzslavas un

    piemērojamos sodus.

    Trīs pušu sarunu laikā un individuālajās pārrunās, vecāki vienmēr sa em informāciju par

    skolēnu savstarpējām attiecībām, uzvedību, attieksmi.

  • 32

    Skolā uzskaita un analizē skolēnu apmeklējumus, atbilstoši rīkojas, lai novērstu

    neattaisnotos kavējumus. Skolēnu apmeklējumus klašu audzinātāji kontrolē katras mācību dienas

    sākumā.

    Skolas darbinieki, skolēni un vecāki zina, kā jārīkojas, lai pazi otu par skolēna nokavēšanos

    vai neierašanos.

    Stiprās puses-

    Iekšējās kārtības regulāra aktualizācija.

    Labvēlīgas un atbalstošas vides uzturēšana.

    Skolā ir stabilas tradīcijas, laba reputācija.

    Attīstības vajadzības-

    Skolas padomi aktīvāk iesaistīt skolas tēla popularizēšanā.

    Vērtējums - ļoti labi

    5.2. Fiziskā vide

    Skolas telpas ir drošas, estētiski noformētas, tīras un kārtīgas, gaite os un katrā kabinetā

    redzamā vietā ir evakuācijas plāni. Skolā ir iekārtots medicīniskās māsas kabinets, kur

    nepieciešamības gadījumā izglītojamie un pedagogi var sa emt pirmo medicīnisko palīdzību. Skolā

    ir kontroles institūciju veikto pārbaužu aktu reģistrācijas žurnāls, dokumenti ir pieejami. Skolas

    telpās ir ērtas un funkcionālas mēbeles, atbilstošas izglītojamo augumam. Ir iekārtotas telpas, kur

    izglītojamiem ir iespēja brīvstundās, starpbrīžos atpūsties. Ir atpūtas telpa skolotājiem.

    Labiekārtošanas darbi tika veikti plānveidīgi, ievērojot vecāku ieteikumus un balstoties uz

    skolotāju pārrunu –pašvērtējumu rezultātiem. Visi skolotāji atzīst, ka pamatā visas telpas skolā ir

    estētiski noformētas, tīras un kārtīgas. Lielākā daļa skolotāju ir izrādījuši iniciatīvu un aktīvi

    piedalījušies skolas telpu estētiskajā noformēšanā.

    Skolā regulāri veic telpu remontu, atbilstoši materiālajām iespējām. Skolas fiziskā vide

    vērtējama kā labvēlīga, sakārtota, droša, estētiska un piemērota mācību procesa nodrošināšanai,

    atbilstoša sanitāri higiēniskajām normām. Skolā ir izkārtoti stendi, kuros regulāri tiek izstādīti

    izglītojamo darbi. Tā kā skolēni aktīvi darbojas vizuālās mākslas, mājturības stundās, kopā ar klases

    audzinātāju seko norisēm valstī un pasaulē, ekspozīcija ir mainīga, aktuāla, estētiski noformēta.

    Skolēni savas klašu telpas iekārto pēc savām vēlmēm, saska ojot ar klašu audzinātājiem. Pārsvarā

  • 33

    klasēs skolēni izvieto plakātus, kas saistīti ar apgūstamo tēmu kādā mācību priekšmetā vai svētku

    dekorējums. Skola vienmēr ir tīra un sakopta.

    Skolas sanitārtehniskie mezgli ir atbilstoši higiēniskajām normām. Skolā pietiekamā skaitā,

    atbilstošās vietās ir papīrgrozi. Skolā ir plaši gaite i, halle. Izglītojamie piedalās skolas telpu

    noformēšanā, uzkopšanā.

    Bibliotēkā ir iekārtots lasītāju galds, iespējams izmantot TV vai audio tehniku. Pie

    informācijas stenda, kā arī lasītavas stendā ir izvietota informācija bibliotēkas lietotājiem par

    aktualitātēm- Bērnu žūrijas aktivitātēm, jaunākajām grāmatām, žurnāliem. Skola pasūta žurnālu

    „Ilustrētā Junioriem”.

    Skolai piederošā teritorija ir tīra, kārtīga, apzaļumota, sakopta un uzturēta labā kārtībā. Pie

    skolas ieejas ir puķudobes, par to sakoptību rūpējās dabaszinību skolotāja kopā ar skolēniem,

    vasaras periodā- bērnudārza audzēk i.

    Par skolas teritorijas sakoptību atbild skolas dibinātājs. Skolas sētnieks nekavējoties zi o par

    jebkādiem telpu vai teritorijas bojājumiem. Skolas dibinātājs, rūpējoties par skolēnu drošību, pie

    skolas, saska ā ar RD Satiksmes departamentu, izveidoja automašīnu stāvvietu skolas vecākiem.

    Tādējādi ceļu satiksme organizēta tā, lai izglītojamie varētu justies droši. Pie skolas izveidoti

    ātruma sliekš i, skolas teritorija nožogota. Skolas darbiniekiem, apmeklētājiem skolas pagalmā

    iekārtota stāvvieta transporta līdzekļiem. Skolai piebraucamie ceļi ir labā kvalitātē, transporta

    līdzekļus var droši novietot stāvvietā.

    Skolas apkārtnē ir atdalītas atpūtas zona. Skolas tuvumā ir izvietotas satiksmes drošības

    noteikumiem atbilstošas zīmes un norādes.

    Skolas ārējā vide regulāri tiek pilnveidota, tā atbilst drošas vides prasībām.

    Stiprās puses-

    Estētiski iekārtotas mācību vide.

    Apkārtējā vide atbilst drošas vides prasībām.

    Attīstības vajadzības-

    Veicināt skolēnu atbildību par savu lomu skolas vides uzlabošanā.

    Vērtējums - ļoti labi

    6. Resursi

    6.1. Iekārtas un materiāltehniskie resursi

  • 34

    Skola atrodas atbilstošās telpās. Visi resori devuši telpu atzinumus. Skolā ir visas izglītības

    programmu īstenošanai nepieciešamās telpas un materiāltehniskie resursi. Katru mēnesi skolas

    direktore, dibinātājs un grāmatvede pārskata skolas finansu resursus un veic korekcijas ienākumu

    un izdevumu aprēķinā, lai veiksmīgi un savlaicīgi realizētu skolas darba plānu. Telpu iekārtojums ir

    patīkams, atbilst izglītojamo skaitam, vecumam un augumam.

    Atbalsta personālam- iekārtots atsevišķs kabinets pilnvērtīgai darba nodrošināšanai.

    Skolas sanitārie mezgli atbilst normām. Ir labiekārtota, izremontēta dušas telpa.

    Telpu izmantojums ir racionāls un atbilst mācību procesa prasībām un katras telpas

    specifikai. Skolas hallē atrodas skolotājiem, skolēniem pieejams kopētājs. Skolā ir skaidras norādes

    par telpām un to atrašanās vietu, atbildīgo personu. Ir noteikta kārtība telpu (klašu, bibliotēkas, u.c.)

    un materiāltehnisko līdzekļu izmantošanai un uzglabāšanai, tā tiek ievērota.

    Skolā nav iekārtotas datorklases, taču klašu telpās ir portatīvie datori ar bezvadu interneta

    pieslēgumu, kas pieejamas gan izglītojamajiem, gan pedagogiem. Ir projektors.

    Ārpusstundu nodarbībām ir nodrošinātas piemērotas telpas: individuālā darba kabineti, zāle,

    atbalsta personāla kabinets, klašu telpas, ēdamzāle, bibliotēka.

    Sadarbībā ar pedagogiem bibliotēka ir nokomplektēta ar mācību un metodisko literatūru. Ir

    noslēgts sadarbības līgums ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Bērnu literatūras centru par iespēju

    izmantot vi u resursus. Bibliotēkas fonds tiek regulāri papildināts ar jaunāko presi. Bibliotēkā ir

    iekārtota lasītāju zāle ar - TV, audio tehnikas izmantošanas iespējām. Bibliotekāre regulāri konsultē

    pedagogus un izglītojamos par bibliotēkā pieejamajiem materiāliem un to izmantošanu.

    Skolas durvju aizslēgšanas kārtību nosaka skolas dibinātājs.

    Skolā ir ierīkota ugunsdrošības signalizācija, 2 novērošanas kameras.

    Esošā elektrotīkla pieejas punktu jauda ir pietiekama.

    Materiāltehniskie līdzekļi ir droši lietošanā, ir darba kārtībā, tie tiek savlaicīgi remontēti un

    plānveidīgi atjaunoti. Skolā notiek regulāra materiāltehnisko līdzekļu un iekārtu apkope un remonts,

    inventarizācija.

    Efektīvi izmantojot, finansu un materiāltehniskie resursi izglītības programmu realizēšanai

    ir pietiekami. Pedagogi apgalvo, ka vi iem ir nepieciešamie mācību materiāli un līdzekļi

    programmu realizācijai.

    Skolotāji zina, kā jārīkojas, ja vēlās iegādāties mācību līdzekļus vai materiāltehnisko

    līdzekļus. Dibinātājs em vērā ieteikumus, finansu resursu izmantošanai. Skolas darbiniekiem ir

    iespējas mutiski un rakstveidā izteikt savas vēlmes materiālo līdzekļu iegādei. Šajā mācību gadā

    mācību materiālu klāstu papildināja arī Kembridža iepirktie uzskates līdzekļi un spēles.

  • 35

    Papildus dibinātājs skolas vajadzībām iegādājies datortehniku, multimediju centru, mācību

    galdus, krēslus, sporta zāles inventāru.

    Skolas vadības telpas pilnībā nodrošinātas ar darbam nepieciešamo aprīkojumu.

    Valsts piešķirtā dotācija un pašvaldības līdzfinansējums un izglītojamo vecāku mācību

    maksa novirzīta tai paredzētam mērķim.

    Visus skolas pārzi ā nodotos līdzekļus direktore sekmīgi sadalīja atbilstoši skolas

    izvirzītajām prioritātēm.

    Skolas direktore informē skolas padomi par finanšu līdzekļu izmantošanu skolas remontiem.

    Skolas direktore finanšu līdzekļu izmantošanu saska o ar Skolas dibinātāju.

    Stiprās puses-

    Mūsdienīgas telpas skolai.

    Bezvadu interneta pieslēgums visā skolā.

    Attīstības vajadzības-

    Turpināt modernizēt un papildināt dabaszinību kabinetu.

    Vērtējums - labi

    6.2. Personālresursi

    2016./2017.mācību gadā skolā strādā 28 pedagoģiskie darbinieki. Pedagoģiskā personāla

    izglītība atbilst ārējo normatīvo aktu prasībām. Skolas vadību nodrošina direktore, direktores

    vietniece audzināšanas darbā, direktora vietniece VIIS sistēmas operatore. Skolas bibliotēkas darbu

    vada latviešu valodas un literatūras skolotāja. No atbalsta personāla skolā strādā medmāsa un

    psiholoģe.

    Privātas vidusskolas ''Laisma'' pedagogu izglītība 2015./2016.m.g.

    Nr. Vārds Uzvārds Vidēja Augstākā Bakalaurs Magistrs

    1 Megija Bīlande

    1

    2 Ilona Grišuļa

    1

    3 Jurijs Jakovļevs 1

    4 Teiksma Kalniņa 1

  • 36

    5 Anna Bērziņa 1

    6 Dace Ladusāne 1

    7 Inga Lukašēviča 1

    8 Valters Jakševics 1

    9 Ludmila Lubimova 1

    10 Viktorija Majore 1

    11 Gerda Meiere 1

    12 Iluta Pašāne 1

    13 Vlada Petrova 1

    14 Manana Presņikova 1

    15 Roksolana Boguša 1

    16 Silvija Šmite 1

    17 Ieva Ozoliņa 1

    18 Austra Abele

    1

    19 Krisīne Čerļonoka 1

    20 Maruta Gailāne

    1

    21 Maija Brašmane

    1

    22 Ineta Vīksna 1

    23 Līga Volkova

    1

    24 Svetlana Masļakova 1

    25 Ieva Kolosko

    1

    26 Laura

    1

    Kopā: 26 1 1 9 15

    Pedagogi piedalās dažādās ar pedagoģisko darbu saistītās aktivitātēs gan izglītības iestādē,

    gan ārpus tās, apmeklē metodiskās sanāksmes. Informatīvajās sanāksmēs pedagogi dalās pieredzē

    par metodikas un audzināšanas jautājumiem, kā arī iepazīstina pārējos pedagogus ar kursos un

    semināros gūto informāciju.

    Visi pedagogi ir noslēguši darba līgumus, iepazinušies ar darba aprakstiem, tajos noteikti

    darbinieku pienākumi, tiesības un atbildības jomas. Pedagogu darba slodzes katru gadu tiek

  • 37

    sadalītas, ievērojot skolas izglītības programmas un mācību darba organizāciju, tarifikācijā. Skolas

    vadība zina katra pedagoga darba pieredzi, profesionālo kompetenci un stiprās puses.

    Skolā strādā atbalsta personāls –psihologs un reizi mēnesī medmāsa. Skola ir nodrošināta ar

    nepieciešamo tehnisko personālu –apkopēju, remontstrādnieku un sargu.

    Šajā mācību gadā skolā bija 6 jaunie skolotāji. Iekļaušanās skolas kolektīvā- sekmīga. Darbs

    ar skolēniem- sekmīgs. Piecas skolotājas mācību gada laikā aizgājušas dekrētā. Lielākās grūtības

    jauniem skolotājiem sagādā savas personīgās pieredzes nevis jaunāko pedagoģisko izstrāžu

    ievērošana, skolotāji mācību vielu vēlās paši pārstāstīt nevis aicina bērnus to atrast un izlasīt

    pašiem, liekvārdība un darba komentēšana. Jauniem skolotājiem grūtības sagādā arī darba

    diferencēšanu, tāpēc tam tika pievērsta īpaša uzmanība metodiskajā darbā. Kopumā skolēni saprot

    skolotāju izvirzītos mērķus, uzdevumus un prasības. Skolotāji prasmīgi veido un vada dialogu,

    rosina skolēnus izteikt viedokli, analizēt, novērst neprecizitātes un kļūdas, apkopot mācīto, iesaista

    diskusijās visus klases skolēnus. Skolotāji atbalsta skolēnus un palīdz risināt mācību darbā radušās

    problēmas. Skolotāji konsultē skolēnus grupu darba vai individuālā darba laikā.

    Skolotāji var mutiski vai rakstiski izteikt priekšlikumus sava vai skolas darba uzlabošanai

    pedagoģiskās padomes sēdēs vai tieši skolas vadībai. Pēc vajadzības skolotāji apvienojas radošajās

    grupās, veicot kopīgus projektus, sadarbojas ar atbalsta personālu.

    Skolā ir noteikta kārtība stundu aizvietošanai.

    Skolas vadība iespēju robežās atbalsta skolotāju izglītošanu un organizē seminārus, lai

    sekmētu skolas attīstības plāna realizāciju. Lai veicinātu vienotu izpratni par skolas prioritātēm un

    nepieciešamajām pārmai ām, liela nozīme tiek pievērsta visu skolotāju vienotu kursu organizēšanai

    (metodiskajām dienām) skolā, kad visi pedagogi apgūst jaunas tēmas, jauniegūtās zināšanas

    izmanto pedagoģiskajā darbā un sniedz atgriezenisko saiti, savstarpēji daloties pieredzē.

    Skolotāju tālākizglītības darbs atbilst prasibām, patstāvīgi tiek kontrolēts, izmantojot VIIS

    datu bāzi. Gadījumos, ja skolotāja tālākizglītība neatbilst normatīvajos aktos noteiktajam, tiek

    veiktas pārrunas un situācija koriģēta.

    Stiprās puses-

    Skolā strādā kvalitatīvs, radošs, uz inovācijām vērsts kolektīvs.

    Pedagogi regulāri paaugstina savu kvalifikāciju.

    Pedagogiem ir radīti labi priekšnoteikumi profesionālai pilnveidei.

    Skolā regulāri tiek izvērtēta informācija par skolotāju talākizglītību.

    Informatīvajās sanāksmēs pedagogi dalās pieredzē par metodikas un audzināšanas

    jautājumiem un iepazīstina pārējos pedagogus ar kursos un semināros gūto informāciju.

  • 38

    Attīstības vajadzības-

    Mērķtiecīga tālākizglītības kursu organizēšana skolā, realizējot skolas attīstības plānu.

    Turpināt attīstīt starptautisko sadarbību skolotāju tālākizglītībā.

    Vērtējums - labi

    7. Iestādes darba organizācija, vadība un kvalitātes nodrošināšana

    7.1. Iestādes darba pašvērtēšana un attīstības plānošana

    Izglītības iestādes attīstības plānošanā liela vērība tiek pievērsta skaidru, visiem saprotamu

    mērķu un uzdevumu formulējumam. Skolas mērķi nosaka darbības prioritātes un mērķtiecīgi

    plānotas aktivitātes.

    Skolas vadība plāno un organizē skolas darba kontroli un izvērtēšanu atbilstoši izvirzītajām

    prioritātēm. Izvēlas metodes, laiku un vērtēšanas kritērijus, nosaka atbildīgās personas. Skolas

    vadība ieinteresēti kontrolēja un pārraudzīja personāla darbu, pamatā atbalstīja un izvirzīja

    pietiekami augstas prasības.

    Visi pedagoģiskie darbinieki, izglītojamie un vecāki ir iesaistīti un darbojas šajā procesā.

    Pašnovērtēšana notiek ikdienas darba gaitā- vadības apspriedēs, informatīvajās sanāksmēs,

    pedagogiskajās sanāksmēs, skolas padomē, skolēnu pašpārvaldē. Pašvērtēšanā tiek izmantotas

    dažādas metodes: anketēšana, dokumentu analīze, pedagogu pašvērtējums, atsevišķu skolas darba

    jautājumu analīze skolas padomē, skolēnu pašpārvaldē. Skolas vadība vērtēšanas procesā iegūto

    informāciju izmanto tālākā skolas darba plānošanā. Gada laikā tika aktualizēti vienotie

    pašvērtēšanas kritēriji un pieeja darba vērtēšanai, izdevās plānveidīgi un pietiekami sekmīgi

    informēt par to visus pedagogus. Plānots darbu turpināt arī nākamgad un sekot, lai visi skolotāji

    izmantotu vienotus kritērijus un pieejas darba vērtēšanā.

    Mācību gada beigās visi skolotāji piedalījās pārrunās, kur katrs individuāli ar skolas vadību

    pārrunāja skolas stiprās puses un izteica priekšlikumus skolas darba uzlabošanai. Pārrunās tika

    daudzpusīgi izvērtēta katra ieguldījums pašvērtēšanas procesa organizēšanā, vadīšanā un

    pārraudzīšanā. Izvirzītos priekšlikumus darba uzlabošanai skolas vadība uzklausa un iespēju

    robežās em vērā. Pamatā visi skolas darbinieki, ar interesi iesaistījās pašvērtēšanas procesā, skaidri

    apzinājās savas un skolas darba stiprās puses un nepieciešamos uzlabojumus, balstoties uz

  • 39

    konkrētiem faktiem un skaidriem pierādījumiem.Visu vērtēšanas procesā iegūto informāciju skolas

    vadība izmantoja, lai sekmīgāk apzinātu skolas darba stiprās puses un nepieciešamos uzlabojumus.

    Ņemti vērā skolotāju ierosinājumi un ieplānotas dažas izmai as. Vērtēšanā iegūto

    informāciju iespēju robežās izmantos tālākā skolas darba plānošanā.

    Skolas attīstības plānā ir noteiktas attīstības prioritātes, to īstenošanas gaita (uzdevumi,

    atbildīgās personas, laika sadalījumu, nepieciešamie resursi) ar konkrētiem mērķiem, novērtēšanas

    kritērijiem un uzdevumu izpildes gaitu, kā arī pašvērtējumu par iepriekšējo periodu un vispārējo

    rādītāju prognoze nākamajiem gadiem (piemēram, demogrāfisko situāciju). Prioritātes tiek

    izvirzītas, emot vērā skolas darbības pamatmērķus un pašvērtējumā konstatētos sasniegumus un

    nepieciešamos uzlabojumus. Skolas administrācija pārrauga plāna realizāciju, nepieciešamības

    gadījumā veic tajā korekcijas.

    Skolas attīstības plāns 2015.-2018. gadam tiek realizēts.

    Prioritāšu īstenošanas plānojums ir saprotams un reāls, tā īstenošana nodrošina izvirzīto

    mērķu sasniegšanu.

    Plāns saska ots ar skolas vadību un dibinātāju, pieejams visiem interesentiem. Nav

    izstrādāta speciāla kārtība attīstības plāna saska ošanai un korekciju veikšanai, korekcijas notiek

    skolas vadības apspriedēs, balstoties uz noteiktu pamatjomu analīzi; īpaša uzmanība tiek pievērsta

    mācību saturam un skolas resursiem.

    Interesentiem ir iespēja iepazīties ar izpildes rezultātiem pedagoģisko sēžu laikā, kad tiek

    iepazītas visas skolas darba jomas.

    Sasniegtos rezultātus analizē pedagoģiskajās sēdēs un vajadzības gadījumā pārskata un

    izvērtē aktuālos darbības virzienus.

    Skolas vadība izvērtē attīstības plānā izvirzīto mērķu sasniegšanu.

    Stiprās puses-

    Pedagoģiskie darbinieki, izglītojamie un vecāki ir iesaistīti skolas darba pašnovērtēšanā.

    Skolas attīstības plāns ir balstīts uz pašvērtējumu un pēctecību.

    Attīstības vajadzības-

    Aktualizēt metodisko darbu atbilstoši mūsdienu aktualitātem izglītībā,

    Skolas attīstības plānošana iesaistīt visus pedagogus un lielāku skaitu vecāku.

    Vērtējums - labi

    7.2. Iestādes vadības darbs un personāla pārvaldība

  • 40

    Izglītības iestādes darbības nodrošināšanai ir visa nepieciešamā dokumentācija, kas

    izveidota atbilstoši normatīvo aktu prasībām, kārtota saska ā ar izveidoto lietu nomenklatūru. Ir

    apstiprināts Skolas nolikums. Skolas iekšējie normatīvie akti (iekšējās kārtības noteikumi, darba

    kārtības noteikumi, reglamenti, drošības instrukcijas u.c.) izstrādāti un pie emti demokrātiski, tie

    pamatā atbilst dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas prasībām un ir sakārtoti atbilstoši lietu

    nomenklatūrai. Finansu un grāmatvedības dokumentāciju kārto un nodrošina dibinātājs.

    Tiek sekots līdzi izmai ām likumdošanā un skolas dokumentācijā, pēc nepieciešamības tiek

    veikta to aktualizācija. Atbilstoši prasībām ar tiem tiek iepazīstināti skolas darbinieki, skolēni,

    vecāki.

    Skolas vadības komandu veido dibinātājs, direktore un divi vietnieki. Nelielās vadības

    komandas darba efektivitātes pamatā ir precīza atbildības jomu sadale. Direktore, papildus saviem

    tiešajiem pienākumiem, koordinē arī mācību darbu. Savu pienākumu un kompetences ietvaros

    vadība veiksmīgi sadarbojas ar personālu sniedzot atbalstu un pārraugot pienākumu izpildi ikdienā.

    Skolas darbinieku darba pienākumi, atbildība un tiesības ir noteiktas amatu aprakstos un

    darba līgumos.

    Skolā ir noteikta vienota sistēma sadarbības nodrošināšanai starp darbiniekiem un

    administrāciju plānotā izpildei un kontrolei: katru nedēļu notiek administrācijas sanāksmes, tās tiek

    plānotas un sagatavotas, balstoties uz kontrolē paredzēto. Katru pirmdienu notiek visa pedagoģiskā

    kolektīva informatīvās sanāksmes, kurās tiek apspriests iepriekšējā nedēļā paveiktais, noteiktas

    kārtējās nedēļas prioritātes. Atbilstoši plānotajam notiek pedagoģiskās padomes sēdes (ne retāk kā

    divas reizes semestrī), skolas padomes sēdes, skolēnu pašpārvaldes sanāksmes. Notiek skolas

    direktora un skolas administrācijas individuālas sarunas ar skolēniem, skolēnu vecākiem, skolas

    darbiniekiem. Skolas darbiniekiem, izglītojamiem un vecākiem ir zināmas skolas vadības atbildības

    jomas, tiesības un pienākumi.

    Mācību gada sākumā tika apzināta un izvērtēta visa esošā dokumentācija, aktualizēta un

    pilnveidota saska ā ar jauno dibinātāju un likumdošanas izmai ām.

    Skolas vadība apzināti un mērķtiecīgi strādā pie tā, lai skolas darbu reglamentējošie

    dokumenti būtu izstrādāti demokrātiski, ievērojot visas tiem izvirzītās prasības.

    Dažādu līme u vadītājiem skolas vadība deleģēja piemērotus pienākumus, regulāri

    kontrolēja to izpildi un nepieciešamības gadījuma sniedza vajadzīgo atbalstu.

    Skolas direktore mērķtiecīgi pilnveido savu kompetenci skolvadībā, rosina dažādu līme u

    vadītājus veikt vi iem uzticētos pienākumus un deleģē dažādas funkcijas. Direktore aktīvi iesaistās

    IKVD, privātskolu asociācijas un nevalstisko organizāciju piedāvātajās aktivitātēs, uzstājās sarunu

    festivālā “Lampa”.

  • 41

    Dažādu līme u vadītāji pietiekami profesionāli, savas kompetences robežās veic uzticētos

    pienākumus.

    Direktore un vi as vietniece mācību gada beigās pārskatīja un izvērtēja skolas darbinieku

    ierosinājumus skolas vadības un skolas darba uzlabošanai, ieplānojot nepieciešamās izmai as to

    realizācijai.

    Skolas vadība informatīvajās sēdēs, semināros regulāri informēja skolas darbiniekus un

    skolēnus par visiem pie emtajiem lēmumiem.

    Skolas darba labas pārvaldības priekšnoteikums ir visu darbinieku kopēja izpratne par skolas

    pamatvērtībām. Skolas vadība uzticas saviem darbiniekiem, zina darbinieku īpašās kompetences un

    atbilstoši tām deleģē pienākumus, veicinot katra personīgo atbildību.

    Skolas vadība cieši sadarbojās ar vecākiem.

    Skolas vadība nodrošināja sadarbību ar skolas padomi, Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un

    sporta departamentu.

    Skolas vadība rūpējās par skolas prestižu un tēlu sabiedrībā.

    Stiprās puses-

    Neliela, pieredzējusi, toleranta un efektīva Skolas vadības komanda, kas pārzina

    darbiniekus, vi u stiprās puses.

    Skolas vadības un pedagogu sadarbība, abpusējs atbalsts un labvēlīgā, saliedētā attieksme .

    Attīstības vajadzības-

    Izstrādāt skolotāju novērtēšanas un prēmēšanas sistēmas kritērijus.

    Vērtējums - ļoti labi

    7.3. Iestādes sadarbība ar citām institūcijām

    Skolai ir aktīva sadarbība ar skolas dibinātāju- vienots skatījums uz skolas attīstību,

    finansējumu, tā elektīvu izlietojumu, pilnveidi, telpu iekārojumu, materialtehniskā nodrošinājuma

    iegādi.

    Skolas vadības komanda ir atvērta sadarbībai ar vecākiem un sabiedrību. Skola sadarbojas ar

    Rīgas pilsētas pašvaldību un tās padotības iestādēm- Rīgas Dabaszinību skolu, Tehniskās jaunrades

    namu „Annas 2”, organizāciju “Cilvēks un Visums”. Kopš Privātskolu asociācijas dibināšanas ir

    aktīva asociācijas locekle, veicinot skolotāju un skolēnu savstarpējo sadarbību un pieredzes

  • 42

    apmai u. Skola dalās pieredzē, organizē sadarbības pasākumus, seminārus, piedalās konkursos un

    olimpiādēs.

    Skolai ir veiksmīga sadarbība ar Olimpisko centru un LU Dabaszinību akadēmisko centru.

    Aktīva sadarbība notiek ar vecākiem - « Ēnu dienu » organizēšanā („VANILLA

    TRAVELL”, „Latvijas Gāze”, „AS Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāru

    „Gaiļezers”, Valsts kanceleju, Augstāko tiesu, Latvijas Pastu, Eiropas māju u.c.), kad skolēniem

    bija iespēja apmeklēt dažādus, vi us