PAŠVĒRTĒJUMA ZIŅOJUMS · • Makulatūras vākšanas un izlietoto bateriju vākšanas konkurss;...
Transcript of PAŠVĒRTĒJUMA ZIŅOJUMS · • Makulatūras vākšanas un izlietoto bateriju vākšanas konkurss;...
PIRMSSKOLAS IZGLĪTĪBAS IESTĀDE “SPĀRĪTE”
REĢ.NR.90002428703, SKOLAS IELA10, ENGURE, ENGURES NOVADS,
tālrunis 63161637,
Engures novada
PAŠVĒRTĒJUMA ZIŅOJUMS
ENGURES NOVADA DOME
PIRMSSKOLAS IZGLĪTĪBAS IESTĀDE “SPĀRĪTE”
REĢ.NR.90002428703, SKOLAS IELA10, ENGURE, ENGURES NOVADS,
LV-3113
tālrunis 63161637, 26565059, e-pasts [email protected]
Engures novada Engures pagastā
PAŠVĒRTĒJUMA ZIŅOJUMS
REĢ.NR.90002428703, SKOLAS IELA10, ENGURE, ENGURES NOVADS,
PAŠVĒRTĒJUMA ZIŅOJUMS
Engures novada pirmsskolas izglītības iestādes “Spārīte”
vadītāja Sandra Ozoliņa
2017.gads
1
Saturs.
1. Iestādes vispārīgs raksturojums………………………………………………………………….3
2. Izglītības Iestādes pamatmērķis………………………………………………………………….5
3. Joma-1. Mācību saturs………………………………………………………………………………..6
Iestādes izglītības programma…………………………………………………………………….6
4. Joma-2. Mācīšana un mācīšanās…………………………………………………………………7
Mācīšanas kvalitāte…………………………………………………………………………………….8
Mācīšanās kvalitāte………………………………………………………………………………....10
Vērtēšana kā mācību procesa sastāvdaļa………………………………………………….11
5. Joma-3. Izglītojamo sasniegumi………………………………………………………………..13
Izglītojamo sasniegumi ikdienas darbā……………………………………………………..13
6. Joma-4.Atbalsts izglītojamajiem……………………………………………………………….14
Psiholoģiskais atbalsts. Sociālpedagoģiskais atbalsts………………………………..14
Izglītojamo drošības garantēšana……………………………………………………………..15
Atbalsts personības veidošanā………………………………………………………………….17
Atbalsts karjeras izglītībā………………………………………………………………………….18
Atbalsts mācību darba diferenciācijai……………………………………………………….18
Atbalsts izglītojamajiem ar speciālajām vajadzībām………………………………….19
Sadarbība ar izglītojamā ģimeni………………………………………………………………..19
7. Joma-5. Iestādes vide……………………………………………………………………………….20
Mikroklimats…………………………………………………………………………………………… 20
Fiziskā vide un vides pieejamība……………………………………………………………….21
8. Joma-6. Iestādes resursi………………………………………………………………………….. 23
Iekārtas un materiāli tehniskie resursi………………………………………………………23
Personālresursi…………………………………………………………………………………………24
9. Joma-7. Iestādes darba organizācija, vadība un kvalitātes nodrošināšana…25
Iestādes darba pašvērtēšana un attīstības plānošana……………………………….25
Iestādes vadības darbs un personāla pārvaldība……………………………………….26
Iestādes sadarbība ar citām institūcijām…………………………………………………..28
Secinājumi………………………………………………………………………………………………..28
10. Turpmākā attīstība balstīta uz iegūtajiem secinājumiem…………………………..29
2
1 .IESTĀDES VISPĀRĪGS RAKSTUROJUMS
Iestādes atrašanās vieta un vēsture
Engures PII “Spārīte” atrodas Engures novadā, Engurē, Skolas ielā-10 un darbojas
Engures pagasta pašvaldības pakļautībā, darbojas kā pašvaldības iestāde, kopš 2007.
gada 17. jūlija. Teritorija ir iežogota ar 2 slēdzamiem vārtiem un apgaismota.
Pirmsskolas ēka ir uzcelta un nodota ekspluatācijā 1986. gada 2.martā. Kopējā
platība ir 1301 kvm. 2006.gada 14. novembrī ēkai tika pabeigti jumta rekonstrukcijas
darbi. 2010. gadā Klimatu pārmaiņu institūta projekta ietvaros tiek veikta iestādes
fasādes atjaunošana. Iestādes būvniecībā un iekārtojumā izmantoti videi un cilvēkam
draudzīgi materiāli. Iestādes teritorija ir apzaļumota un labiekārtota ar rotaļu
laukumiem un atpūtas vietām.
Ņemot vērā pagasta iedzīvotāju pieaugumu, pieaug arī pieprasījums pēc pieejamas
kvalitatīvas pirmsskolas izglītības. Pēdējo gadu laikā ir pieaudzis pirmsskolas
audzēkņu skaits vecuma grupās no 1,5 gada vecuma.
Lai mācību un audzināšanas process būtu veiksmīgs ir nepieciešama droša un
sakārtota vide. Mācību vide tiek regulāri atjaunota, uzlabota un papildināta, katru
vasaru tiek veikts kapitālais remonts kādā no grupām un papildināts rotaļu laukums.
Pirmsskolas ēkai ir divi stāvi:
1. stāvā ir izvietota viena grupa ar nosaukumu “Zīļuks”, aktu zāle, sporta zāle,
datorklase, administrācijas telpas- vadītājas kabinets, metodiskais kabinets,
logopēda kabinets, medicīnas kabinets, virtuves bloks un saimniecības
palīgtelpas.
2. stāvā ir izvietotas četras grupiņas, katrai notām ir savs nosaukums-“Pūcīte”,
“Zemenīte”, “Bitīte”, “Taurenītis”.
3
Pirmsskolas “Spārīte” novietojums, ar pašvaldības transporta atbalstu, nodrošina
ērtu piekļuvi izglītojamiem no blakus ciemiem un pagastiem. Iestādi
apmeklēizglītojamie no blakus pagasta ciemiem kā Bērzciema, Ābragciema,
Plieņciema, Apšuciema , Klapkalnciema, Rideļiem un arī Sēmes pagasta. Iestādei ir
veiksmīga sadarbība ar Engures vidusskolu, Engures MMS ,Engures bibliotēku.
2017./2018. mācību gadā iestādi apmeklēja 90 izglītojamie. Strādā 24 darbinieki no
tiem 13 pedagogi, 8 tehniskie darbinieki, vadītāja, metodiķe un medmāsa.
Iestādē izglītojamajiem piedāvājam apmeklēt:
• logopēda individuālās nodarbības izglītojamiem ar runas traucējumiem;
• koriģējošās vingrošanas individuālās nodarbības izglītojamiem ar stājas
problēmām;
• interešu izglītību angļu valodā;
• vokālo ansambli
Iestādes tradīcijas
7677
78
76
78
88
2015./2016 2016./2017. 2017./2018
70
72
74
76
78
80
82
84
86
88
90
Izglītojamo skaita dinamika
M.g.sāk M.g.beigās
Svētki:
• Zinību diena-1. septembris;
• Miķeļdienas gadatirgus- vecāki piedalās kopā ar izglītojamiem;
• Mārtiņi;
• Ziemassvētki;
• Mātes diena;
• Latvijas valsts svētki;
• Vecmāmiņu rīts;
• Izlaidums.
Tematiskie pasākumi:
• Valodas diena-kopā ar vecākiem pasaku sacerēšana un izstāde;
• Patriotu nedēļa- svecīšu dedzināšana, kūku cepšana kopā ar vecākiem;
• Latvijas 100gades ietvaros- izglītojamo un darbinieku sveikšana mēneša
pēdējā pirmdienā, iekļaujot valsts himnas dziedāšanu;
• Teātra nedēļa - katra grupa iestudē teātri un demonstrē iestādē;
• Iestādes egles iedegšana;
• Lieldienas.
Sporta pasākumi:
• Olimpiskā diena;
• Ziemas prieki;
• Lieldienu zaķa olimpiāde;
• Novada sporta svētki.
4
Pasākumi ar vecākiem:
• Tematiskie pasākumi grupās;
• Grupu vecāku sapulces;
• Vecāku kopsapulce.
Izstādes:
• Zīmējumu un radošo darbu izstādes iestādē;
• Pavasara izstādes kultūras namā.
Konkursi un projekti:
• Makulatūras vākšanas un izlietoto bateriju vākšanas konkurss;
• EKO skolas projekti “Lielās augu medības “
• Pirmsskolas izglītības piedāvātajos konkursos.
Pasākumi darbiniekiem:
• Ekskursija un pieredzes apmaiņas braucieni uz pirmsskolas iestādēm;
• Skolotāju dienas pasākums novada ietvaros;
• Ziemassvētki;
• Iestādes jubilejas pasākums:
• Iestādes talka- kopā ar vecākiem;
• Svētku gājiens Engures pagasta Jūras svētkos.
2. IZGLĪTĪBAS IESTĀDES PAMATMĒRĶI
Iestādes vīzija.
Ejam līdzi laikam un straujo pārmaiņu vējiem, vienlaicīgi turoties pie vērtībām,
kas nemainās.
Iestādes misija.
Pirmsskola kā pagasta kultūrizglītības iestāde, kurā ir iespēja izglītojamiem
attīstīties veselīgā, dabiskā, drošā, pašapziņas veicinošā vidē, nodrošinot
izglītojamo individuālo īpašību respektēšanu un spēju attīstību.
Iestādes pamatmērķis.
Pirmsskolā “Spārīte” kā , katrs rīts sākas ar saullēktu, tā, katra darba diena sākas
ar pozitīvu attieksmi pret izglītojamiem un viņu vecākiem, nodrošinot
izglītojamiem Izglītības likumā noteikto pirmsskolas bērnu sagatavošanu
pamatizglītības apguvei un motivētu mūžizglītībai.
5
JOMA-1. MĀCĪBU SATURS
Kritērijs-1.1.Iestādes īstenotās izglītības programmas
Engures PII “Spārīte” 2017/2018. mācību gadā tiek īstenota pirmsskolas izglītības
programma, programmas kods 01011111 .Programma ir licencēta un atbilst valsts
standartiem. Licences NR. V-6063, izdota 2013.gada 9. janvārī. Apmācība notiek
latviešu valodā.
Izglītības programmas īstenošana notiek visam, pedagoģiskā procesā iesaistītajam
personālam, kopīgi plānojot mācību un metodisko darbu. Pedagoga darba plānošana
notiek saskaņā ar pedagoģisko slodzi atbilstoši pirmsskolas tarifikācijai. Katra mācību
gada sākumā pirmsskolas vadītāja apstiprina iestādes rotaļnodarbību sarakstu un
mācību literatūras sarakstu, kas noteikts atbilstoši izglītības programmai un ir
saskaņā ar 18.10.2005.noteikumiem Nr.779 “Noteikumi par vispārējās izglītības
iestāžu pedagoģiskā procesa organizēšanai nepieciešamo dokumentāciju” VIL
28.pantu. Pedagogs pārzina izglītības standartus, mācību priekšmetu mērķus, saturu,
uzdevumus, izglītojamo zināšanu vērtēšanas formas un kārtību.
Mācību gada sākumā , katrs pedagogs izstrādā profesionālās pilnveides plānu trim
gadiem, kurš atrodas katra pedagoga personas lietā. Mācību gada nobeigumā
atskaitās par paveikto, analizējot plāna izpildi. Pedagogi īsteno plānoto mācību
satura apguvi un nepieciešamības gadījumā veic tajā korekcijas.Nodarbību saraksts
tiek veidots saskaņā ar mācību plānu. Nedēļas tēmas tiek atspoguļotas pedagoga
elektroniskajā žurnālā. Tēmās tiek atspoguļotas izglītojamā attieksme pret sevi,
grupas biedriem, darbu, dabu, kultūru, sportu, sabiedrību, valsti, citām kultūrām un
veicina izpratni par sabiedrības kopējām vajadzībām, audzinot krietnus, godprātīgus,
atbildīgus cilvēkus- Latvijas patriotus. Divas reizes mācību gada laikā pedagogi veic
darba pašvērtējumu pēc pirmsskolas vadības izstrādātajiem kritērijiem. Mācību gada
laikā pedagogi kopā ar iestādes vadību pārrunā un analizē paveikto, kā arī iesaistās
nākošā mācību gada plānošanā.
Secinājumi :
• pedagogi pārzina pirmsskolas izglītības saturu un vadlīnijas un strādā atbilstoši
savu nodarbību prasībām;
• personīga pieeja katram izglītojamajam pēc viņa spējām;
• pedagogi regulāri apmeklē kvalifikācijas celšanas kursu un izstrādā tematiskos
plānus.
• pedagogi dalās savā pieredzē ar kolēģiem;
• plānošana notiek elektroniski.
6
Turpmākā attīstība:Turpmākā attīstība:Turpmākā attīstība:Turpmākā attīstība:
• organizēt pedagogiem iestādē profesionālās kompetences kursus;
• pilnveidot un dažādot ar dažādiem formāliem un neformāliem
paņēmieniemtematiskos plānus.
Vērtējums: Vērtējums: Vērtējums: Vērtējums: ļoti labi
JOMA-2. MĀCĪŠANA UN MĀCĪŠANĀS
Kritērijs-2.1. Mācīšanas kvalitāte
Pirmsskola ikdienas darbā izmanto 2005.gada 18.oktobra MK noteikumus Nr.799
“Noteikumi par vispārējās izglītības iestāžu pedagoģiskā procesa organizēšanai
nepieciešamo dokumentāciju” noteikto dokumentāciju.
Lai sekmīgāk varētu nodrošināt izglītības programmas realizāciju pirmsskolā ir
izveidota metodiskā komisija, kura divas reizes gadā analizē skolotāju pašvērtējumus
sniedzot savu vērtējumu, kā rezultātā mācību gada beigās tiek nominēts “Gada
skolotājs”.
Mācību nodarbības mērķi tiek izvirzīti ņemot vērā nedēļas tēmu un to, ko vēlamies
izglītojamie iemācīt. Visā pedagoģiskajā procesā tiek ņemti vērā pakāpenības
principi, sistemātiskums un izglītojamā individualitāte. Nodarbības uzdevumu
īstenošanai tiek izmantotas dažādas darba formas: rotaļu situācijas, didaktiskās
rotaļas, rotaļu vingrinājumi, pirkstu rotaļas, valoda. Iestāde ir ieguvusi EKO skolas
nosaukumu, daudzas metodes ir sasaistītas ar dabu, lai veiktu dziļāku izpēti .
Nodarbības struktūrā izglītojamie redz skolotājas vizuālo metodi- demonstrējumā,
paraugā un palīdzībā. Visu papildina skolotājas vārds, izglītojamie dzird skolotājas
paskaidrojumu, aprakstu, iedrošinājumu, pārliecību un dzird viņas pareizu valodu.
Sasniegtie rezultāti dzirdami izglītojamo atbildēs un redzami viņu patstāvīgā darbībā
veicot doto uzdevumu.
Izglītojamie kopā ar pedagogu līdzdarbojas un sadarbojas apgūstot prasmi sarunāties
un saprasties. Dialogā mācās izteikt savas domas, emocionālo attieksmi un jūtas,
apgūst saklausīt citu domas un iesaistīties diskusijā. Izglītojamais uzklausa runātāju,
uztver atšķirīgus savstarpējo attiecību veidus, dažādu lomu veidus, pieņem grupas
spēles noteikumus, palīdz citiem un pieņem pedagoga palīdzību. Izglītojamais veic
uzticētos pienākumus respektējot citu vajadzības un tiesības.
Sadarbojoties ar saviem vienaudžiem izglītojamais veido noturīgus sociālos
ieradumus un saskarsmē arī ar pieaugušajiem apgūst prasmes sarunāties un
saprasties.
Līdzdarbojoties un sadarbojoties izglītojamais domā un rīkojas kā atbildīgs cilvēks,
ņem vērā daudzveidīgas intereses, sadarbojas ar citiem un kopīgi risina problēmas.
7
Lai veicinātu radošu, daudzveidīgu un mūsdienīgu mācību procesu, iestādē svarīga
loma ir jaunāko mācību metožu pielietošana, kuru mērķis ir īstenot uz kompetenču
attīstību virzīta mācību procesa īstenošana.
Mācību un mācīšanas procesā tiek pielietota IT tehnoloģija. IT tāfeli izmanto
nostiprinot izglītojamo zināšanas par apgūstamām tēmām un liels palīgs ir
rakstītprasmes un lasītprasmes apgūšanai.
Pirmsskolas grupās ir liels pašgatavoto didaktisko materiālu klāsts, atbilstošs vecuma
īpatnībām, kurus pedagogi izmanto izglītojamo mācīšanās kvalitātes nodrošināšanā.
Metodiskais kabinets ir materiāli nodrošināts ar vecumam atbilstošām spēlēm un
materiāliem.
Izglītojamie pārbaudes testi, un praktiskie darbi tiek virzīti uz gatavošanos skolai un
vecuma posma īpatnībām. Pedagogs individuāli sadarbībā ar vecākiem apspriež
katram draudzīgās rotaļmetodes, ņemot vērā izglītojamā zināšanas un prasmes, lai
būtu vienoti apmācības procesā.
Iestādē galvenā mācību metode ir rotaļnodarbība tā turpinās izglītojamā pastāvīgā
un radošā darbība sižetiskajās rotaļās, pārrunās, konstruktīvās rotaļās, celtniecības
rotaļās, sižeta lomu spēlēs, didaktiskās spēlēs, dramatizācijā, eksperimentos, kustību
rotaļās, muzikālās spēlēs un atbilst izglītības saturam un programmai. Mācību
metodes, paņēmieni tiek izstrādāti atbilstoši izglītojamā vecumam, ievērojot
sistemātiskumu un pēctecību. Metodes sekmē izglītojamo iespēju darboties gan
individuāli, gan grupā, mācīties pašam, citam no cita, mācoties veikt kopīgus
uzdevumus.
Izglītojamo mācību dinamiku veic četras reizes mācību gadā atspoguļojot attīstības
kartēs. Par dinamikas rezultātiem tiek informēti vecāki- vecāku sapulcēs, pēc
vajadzības arī individuāli. Apkopojot zināšanas pēc nepieciešamības tiek plānotas un
papildinātas, mainītas, uzlabotas turpmākās pedagoga darba metodes un formas.
Izglītības iestādē mācību gada sākumā tiek izstrādāts iestādes pasākumu plāns,
ietverot iestādes gada uzdevumus, pirmsskolas izglītības mācību satura programmā
izvirzītos uzdevumus, VISC izvirzītas mācību gada aktualitātes. Iestāde organizē
pedagogiem tālākizglītības kursus, seminārus par pirmsskolas vecuma bērnu mācību
procesa aktivizēšanu. Izglītības iestāde organizē viesmākslinieku koncertus un teātra
izrādes. Pedagogiem un vecākiem tiek organizētas psihologa lekcijas par izvēlētām ,
aktuālām tēmām, saistītas ar izglītojamiem. Vecākiem tiek piedāvāta iespēja
apmeklēt atvērto durvju dienas, lai gūtu priekšstatu par pirmsskolas apmācības
procesu, savukārt pedagogiem ir iespēja apmeklēt kopīgās pieredzes apmaiņas
ekskursijas uz citām Latvijas pirmsskolām un kompetenču kursus.
Sākot no trīs gadiem pirmsskola piedāvā interešu izglītību angļu valodā.
8
Iestādē izveidojusies veiksmīga sadarbība ar vecākiem, iespēja aktīvi darboties
vecāku padomē. Vecākiem tiek piedāvāta aktīvi līdzdarboties pirmsskolas
organizētajos pasākumos, talkās, tematiskajās izstādēs, grupu pasākumos.
Pirmsskola sadarbojas ar Engures vidusskolu, Engures MMS, Engures bibliotēku,
sporta pulciņiem skolas telpās. Izglītības iestāde nodrošina vecāku konsultācijas pie
logopēda, lai vecākiem izskaidrotu šī speciālista nepieciešamību izglītojamā attīstībā.
Izglītības iestādē pedagoģiskais process tiek organizēts, ievērojot iekšējos normatīvos
aktus un atbilstoši izglītības programmai. Pedagogi zina un izprot mācību procesa
noteiktos mērķus un uzdevumus. Rotaļnodarbības tiek organizētas atbilstoši
izvirzītajiem gada uzdevumiem. Pedagogi plānojot darbu, ņem vērā izglītojamo
vajadzības un spējas paveikt darbu atbilstoši vecumposma īpatnībām. Akcentējot
saikni ar reālo dzīvi, kopīgā darba procesā nonāk līdz secinājumiem par apgūstamo
zināšanu nepieciešamību ikdienā.
Katras nodarbības noslēgumā veic savas darbības pašvērtējumu, analizē sasniegto un
izvirza mērķus tālākai darbībai.
Pedagogi izglītojamo vajadzībām veido mācību materiālu, didaktiskās spēles,
materiālus IT un pēc vajadzības izmanto interneta resursus. Lai iesaistītu izglītojamos
daudzveidīgā praktiskā darbībā un palīdzētu izprast dotā uzdevuma nozīmi,
apgūstamo saista ar reālo dzīvi. Nodarbības tiek organizētas āra apstākļos ārpus
izglītības iestādes ( bibliotēka, pasts, osta u.t.t.).
Pedagogi rotaļnodarbības organizē, lai sasniegtu pēc iespējas augstākus rezultātus,
kā arī seko, lai tas notiktu ārpus nodarbību laika , brīvajos brīžos. Rotaļās izglītojamais
apgūst daudzveidīgas sociālas un uzvedības normas. Nozīmīgs ir paveiktā grupas
izglītojamo, uzslava, atzinība un atbalsts. Veidojas empātija, līdzpārdzīvojums,
tieksme palīdzēt citam. Izglītojamo motivēšanai tiek organizētas darbu izstādes. Tās
novērtē paši izglītojamie, atzīmējot ar veicināšanas balvām vai uzlīmēm. Svarīgi ir
ievērot, ka bērna attīstība notiek darbībā, kuras pamatā ir vajadzību apmierināšana.
Secinājumi:
• mērķtiecīgi organizēts mācību un audzināšanas darbs;
• pedagogi zina un izprot mācību procesa noteiktos mērķus un uzdevumus;
• individuāla pieeja katram izglītojamajam;
• tiek organizētas tikšanās ar vecākiem un pārzin sava bērna sasniegumus;
• daudzveidīga darba organizācijas formas, radoša, motivējoša un labvēlīga vide.
Turpmākā attīstība:
• Pilnveidot un analizēt izglītojamo individuālās spējas un diferencēt izglītojamo
vielas apguvi, atbilstoši attīstības un spēju dinamikai.
Vērtējums: ļoti labi
9
Kritērijs-2.2.Mācīšanās kvalitāte
Izglītības iestādē labi organizēts izglītojamo mācīšanās darbs. Pirmsskolas
administrācija un pedagogi regulāri iepazīstina izglītojamos un viņu vecākus ar
mācību darba organizācijas jautājumiem, kuri noteikti pirmsskolas iekšējās kārtības
noteikumos. Vecāki mācību gada sākumā, vecāku sapulcēs tiek informēti un apliecina
ar savu parakstu par iepazīšanos. Grupu sapulcēs tiek uzaicināts atbalsta personāls,
lai sniegtu informāciju par blakus prasībām nodarbībās. Informācija tiek izvietota
grupu stendos, kas tiek atjaunota katras nedēļas sākumā. Atsevišķi grupās tiek
izveidoti e-pasti un atsevišķas grupas, ar kuru palīdzību informāciju var nodot visiem
vecākiem vienlaicīgi.
Grupu skolotājas veic individuālas konsultācijas un pārrunas ar vecākiem par
izglītojamā attīstību un sadzīviskiem jautājumiem. No katras grupas tiek ievēlēti divi
vecāki, kuri piedalās iestādes Padomes sēdēs un kopīgi risina ar iestādes vadību,
sasāpējušus un aktuālus jautājumus, iestādes darba uzlabošanai.
Iestādē tiek rīkotas Atklāto durvju dienas, kuru laikā vecākiem ir iespēja piedalīties
rotaļnodarbībās un arī vadīt pašiem nodarbības atrādot savu profesiju, novērtēt vidi,
kurā atrodas viņu bērni.
Pirmsskolā regulāri rīko sapulces grupu skolotājām, lai informētu par jaunākajām
izmaiņām izglītības sistēmā, un jaunāko informāciju vecākiem. Iestādē regulāri notiek
pedagoģiskās sēdes, kuru laikā izvērtē izglītojamo attīstības izaugsmi.
Izglītojamo mācību darbs tiek organizēts atbilstoši standarta prasībām un
pirmsskolas iespējām. Ikdienas darbā pedagogs rosina izglītojamo pašapziņas celšanu
un motivāciju apgūt sniegtās zināšanas. Liela uzmanība tiek pievērsta izglītojamiem
ar uzmanības un mācīšanās grūtībām. Izglītojamie tiek motivēti darboties individuāli.
Izglītojamo darbs tiek novērtēts un paškontrolei tiek veikti dažādi testi, pārbaudes
darbi, praktiskie darbi, kuri ir sasaistīti ar skolotājas darba plānošanu. Šie darbi
paškontrolei ir saistīti ar katra bērna mācīšanās sasniegumiem.
Izglītības iestāde nodrošina katru izglītojamo ar mācību materiāliem. Individuālais,
nodarbībās nepieciešamo lietu saraksts, tiek izsniegts katram izglītojamā vecākam
mācību gada sākumā. Katram izglītojamajam ir portfolio (darba mape), kur tiek
apkopoti dažādi mācību un audzināšanas procesā veiktie darbi.
Katras grupas vide ir iekārto pa mācību zonām, lai izglītojamie sistematizētu un
uzņemtos atbildību par kārtību un estētisko skaistumu .
Izglītojamo nodarbību kavējumi tiek regulāri uzskaitīti un izvērtēti. Katra mēneša
beigās apmeklējums tiek nodots pagasta grāmatvedībā, lai veiktu aprēķinu par
izglītojamo uzturēšanos pirmsskolā. Īpaša vērība tiek likta uz izglītojamajiem skolas
sagatavošanas grupās.
10
Secinājumi:
• izglītojamie un vecāki zina un saprot mācību darbam izvirzītās prasības;
• izglītojamie iesaistās mācību procesā, ir ieinteresēti mācīties;
• iestādē ir radīti apstākļi, lai mācīšanās kvalitāte būtu augsta.
Turpmākā attīstība:
• pilnveidot individuālo darbu ar izglītojamiem, kuriem ir mācīšanās grūtības;
• veicināt izglītojamo mācīšanās motivāciju un atbildību par sava darba izpildi;
• veicināt sadarbību ar vecākiem.
Vērtējums: ļoti labi
Kritērijs- 2.3. Vērtēšana kā mācību procesa sastāvdaļa
Lai mērķtiecīgi un efektīvi organizētu pedagoģisko procesu, pedagogam jāzina kādu
rezultātu viņš vēlas sasniegt konkrētā laika periodā.
Pedagogi izglītojamo vērtē 4 reizes mācību gadā pēc iestādes sastādītajām attīstības
dinamikas kartēm, kas ir izstrādātas, balstoties uz pirmsskolas izglītības mācību
satura programmu un pirmsskolas izstrādātajām vadlīnijām.
Izglītojamo ikdienas darbs tiek atspoguļots viņu veiktajos darbiņos visas dienas
ritmā. Pedagogs pēc katra padarītā darba izskaidro un pamato izglītojamajam viņa
darba vērtējumu. Vērtējot izglītojamo mācību darbu, pedagogs nosaka bērnu
sasniegumu atbilstību noteiktām prasībām, bet arī katra bērna individuālās attīstības
dinamiku.
Vērtēšana tiek veikta balstoties uz katra izglītojamā iepriekšējiem sasniegumiem.
Sasniedzamā rezultāta vērtēšanai izmantojam spēles un rotaļas. Mācību procesa
laikā ar rotaļu palīdzību notiek arī izglītojamā pašvērtēšana un savstarpējā vērtēšana.
Pedagogi sistemātiski uzskaita izglītojamo vērtējumu savos pedagoģiskajos
vērojumos, aizpilda izglītojamo attīstības dinamikas kartes, atskaitās par izglītojamo
sasniegumiem pedagoģiskajās sēdēs. Metodiķe sistemātiski pārbauda un kontrolē
vērtējuma uzskaiti, izglītojamo attīstības dinamikas, pedagoģisko vērojumu
pierakstus skolotāju dienasgrāmatās. No iesniegtajām izglītojamo attīstības
dinamikas kartēm veido katras vecuma grupas attīstības dinamiku par fizisko,
psihisko un sociālo attīstību. Informāciju par katra izglītojamā mācību sasniegumiem
tiek apkopota attīstības dinamikas kartēs.
11
8%
56%
42%
45%46%8%
9%
91%
0%
Izglītojamo attīstības dinamika Izglītojamo attīstības dinamika Izglītojamo attīstības dinamika Izglītojamo attīstības dinamika
Psihiskā attīstībaPsihiskā attīstībaPsihiskā attīstībaPsihiskā attīstība
2015./2016 Jā
2015./2016 Daļēji
2015./2016 Nē
2016./2017. Jā
2016./2017. Daļēji
2016./2017. Nē
2017./2018 Jā
12
Šo darbu veicam, lai plānotu savu darbu, lai izvirzītu uzdevumus turpmākajam
darbam, balstoties uz veikto mācību sasniegumu analīzi.
Vecāki par izglītojamo vērtēšanas kārtību tiek informēti iestādes padomes sēdēs,
vecāku sapulcēs un individuālās sarunās. Vecākiem ir saprotama izglītojamā
sasniegumu vērtēšanas kārtība. Mācību gada noslēgumā pedagoģiskajā sēdē
skolotāji dalās pieredzē par izglītojamo sasniegumiem mācību gada beigās.
Secinājumi:
• pirmsskolā ir izveidota izglītojamo vērtēšanas kārtība atbilstoši valsts
pirmsskolas vadlīnijām;
• pirmsskolā ir noteiktas un tiek ievērotas vienotas prasības mācību sasniegumu
vērtēšanai;
8%
56%
42%
45%46%8%
9%
91%
0%
Sociālā attīstībaSociālā attīstībaSociālā attīstībaSociālā attīstība
2015./2016 Jā
2015./2016 Daļēji
2015./2016 Nē
2016./2017. Jā
2016./2017. Daļēji
2016./2017. Nē
2017./2018 Jā
2017./2018 Daļēji
2017./2018 Nē
8%
56%
42%
45%46%8%
9%
91%
0%
Fiziskā attīstībaFiziskā attīstībaFiziskā attīstībaFiziskā attīstība
2015./2016 Jā
2015./2016 Daļēji
2015./2016 Nē
2016./2017. Jā
2016./2017. Daļēji
2016./2017. Nē
2017./2018 Jā
2017./2018 Daļēji
• izglītojamo vecāki pārzin vērtēšanas kārtību;
• vecākiem tiek nodrošināta regulāra informācija par izglītojamo mācību
sasniegumiem.
Turpmākā attīstība:
• papildināt un uzlabot izglītojamo izaugsmes rādītājus;
• pilnveidot informācijas apmaiņu starp vecākiem un izglītības iestādi.
Vērtējums: labi
JOMA- 3.IZGLĪTOJAMO SANIEGUMI
Kritērijs-3.1.Izglītojamā sasniegumi ikdienas darbā
Izglītojamo sasniegumu vērtēšanā pedagogi izmanto vienotas un saskaņotas
metodes, kuras tiek izstrādātas kopā ar iestādes metodiķi, lai novērtētu izglītojamā
attīstības dinamiku pēc izstrādātiem kritērijiem četras reizes mācību gada laikā.
Attīstības dinamikas kartēs tiek ietvertas ne vien programmas prasības, bet arī
sociālo iemaņu attīstība.
Ikdienā padarītos darbus vērtē paši izglītojamie ar dažādu uzlīmīšu palīdzību, vai
mutisku vērtējumu par sasniegumiem, neizdošanos vērtē kā daļu no mācīšanās,
paskaidro savu vērtējumu.
Mācību sasniegumu pamatā ir izglītojamā darbība vai viņa radītais produkts. Tā ir
neatņemama mācību procesa sastāvdaļa, kas nodrošina efektīvu atgriezenisko saiti
izglītojamajam un pedagogam, kuras mērķis ir uzlabot mācīšanos un mācīšanu. Par
novērojumiem pedagogs regulāri informē vecākus individuālās pārrunās.
13
Secinājumi:
izglītojamo sasniegumu vērtēšanai izmanto dažādus metodiskos paņēmienus;
• izglītojamo sasniegumus pedagogs vērtē regulāri un sistemātiski;
• sasniegumu vērtēšanu pielāgo izglītojamā attīstības pakāpei.
Turpmākā attīstība:
• pilnveidot esošo vērtēšanas kārtību pielāgojot izglītības vadlīnijām;
• iepazīstināt izglītojamos ar sasniedzamo rezultātu pirms snieguma
demonstrēšanas.
Vērtējums:ļoti labi
JOMA-4. ATBALSTS IZGLĪTOJAMAJIEM
Kritērijs-4.1. Psiholoģiskais atbalsts, sociālpedagoģiskais atbalsts.
Izglītības iestādē ir izveidota atbalsta komanda, kas savas kompetences ietvaros veic
pedagoģiskās , psiholoģiskās un sociālās palīdzības koordinēšanu un nodrošināšanu
izglītojamiem, iesaistot viņu vecākus, pedagogus, izglītības iestādes darbiniekus.
Komandas sastāvā ietilps pirmsskolas logopēds, kurš strādā ar izglītojamiem ,
vecākiem un pedagogiem saskarsmes , izglītošanas jautājumu risināšanā, iestādes
medmāsa, metodiķe un iestādes vadītāja.Atbalsta komandas speciālisti veic
izglītojamo pedagoģisko, fizisko un psiholoģisko izpēti, izstrādā, īsteno un izvērtē
izglītojamo individuālos izglītības apguves plānus, regulāri izvērtē izglītojamo mācību
sasniegumu dinamiku, organizē nepieciešamo palīdzību izglītojamiem , viņu
vecākiem, pedagogiem, iestādes darbiniekiem. Saskarsmē ar izglītojamiem
pirmsskolas darbinieki ir taktiski un iejūtīgi.
Izglītības iestāde cieši sadarbojas ar pagasta sociālo dienestu un bāriņtiesu
nepieciešamo jautājumu risināšanā.
Pirmsskolā ir izstrādāti un apstiprināti iekšējie normatīvie dokumenti- drošības
noteikumi, kuros ir reglamentētas prasības izglītojamo drošībai telpās, pasākumos
izglītības iestādē un ārpus tās. Ar drošības noteikumu prasībām izglītības iestādes
darbinieki, izglītojamie un viņu vecāki regulāri tiek iepazīstināti. Ar pirmsskolas
iekšējās kārtības noteikumiem vecāki var iepazīties iestādes mājas lapā un grupas
telpās, kur vecāki katra mācību gada sākumā parakstās par iepazīšanos ar
noteikumiem.
Aktīvu darbu izglītības iestādē veic medicīnas māsa, kura rūpējas par izglītojamo
veselības stāvokli. Izglītojamo veselības izmaiņas regulāri tiek dokumentētas
medicīnas kartēs. Izglītojamajiem divas reizes gadā veic pedikulozi.
14
Regulāras pārbaudes veic Veselības inspekcija un Pārtikas veterinārais dienests.
Pirmsskola rūpējas par veselīgu ēšanas piedāvājumu visiem izglītojamajiem.
Piecgadīgo un sešgadīgo bērnu obligātās pirmsskolas izglītības programmu
apmeklējošiem izglītojamiem pusdienas apmaksā pašvaldība. Pirmsskola ir tīra un
kārtīga, izglītojamie regulāri nodrošināti ar personīgās higiēnas ievērošanai
nepieciešamajiem materiāliem. Iestādē tiek ņemtas vērā , katra izglītojamā īpašās
vajadzības. Vecāki tiek regulāri informēti par izglītojamo veselības stāvokli, kā arī
vecāki informē iestādi par savu bērnu veselības stāvokli un īpašām izpausmēm, ar
kurām var saskarties ikdienā skolā. Pirmsskola ir programmu “skolas piens” un
“skolas auglis “ dalībnieks.
Secinājumi:
. iestādē visiem izglītojamiem ir nodrošināta veselīga ēdināšana;
. iestādē ir izveidota atbalsta personāla komanda, kura nodrošina psiholoģisku un
emocionālu palīdzību izglītojamiem.
Turpmākā attīstība:
. veselīga dzīvesveida un drošības popularizēšana un pilnveidošana iestādē;
. vecāku atbildības veicināšana pirmsskolā;
. organizēt pasākumus izglītojamo fiziskās veselības nostiprināšanā.
Vērtējums: ļoti labi
Kritērijs-4.2. Izglītojamo drošības garantēšana( drošība un darba
aizsardzība).
Engures novada domē firma SIA “AHG” ir izstrādājusi darba drošības instrukcijas
iestādes darbiniekiem atrodoties darba vietā. Pirmsskolas izglītības iestādē ir
izstrādāti “Iestādes iekšējās kārtības noteikumi” un drošības instrukcijas
pamatojoties uz MK 2009.gada 24. novembra noteikumiem Nr. 1339 “Kārtība, kādā
nodrošināma izglītojamo drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos”.
Iestāde aktualizē ES regulu par izglītojamo datu aizsardzību un veic līgumu
sastādīšanu ar vecākiem par datu un fotogrāfiju publiskošanu.
Izglītības iestādē ir izstrādāta noteikta kārtība, kā tiek organizētas mācību ekskursijas
un ārpusskolas pasākumi ārpus ciema saskaņojot pasākuma norisi ar vecākiem.
Grupu telpās atrodas pastaigu žurnāli ar izstrādātu maršrutu, kur pedagogs atzīmē
izglītojamo skaitu un maršruta numuru. Ir noteikta kārtība, kā izglītības iestādē
uzturas nepiederošas personas. Iestādē un tās teritorijā tiek nodrošināta izglītojamo
drošība.
15
Pie pirmsskolas ārdurvīm izvietoti durvju kodi. Izglītojamie to zina un jūtas droši.
Iestādē ir evakuācijas plāni, rakstiskas instrukcijaskā rīkoties ekstremālu situāciju
gadījumā. Saskaņā ar mācību satura plānu grupas skolotājas iekļauj apmācības
procesā informāciju izglītojamiem par to, kā jārīkojas ar drošību saistītos jautājumos
un gadījumos. Demonstrējot videomateriālus, rīkojot apmācības iestādē no BUB,
izglītojamie saņem informāciju par sekām, kas var rasties neapdomīgu rīcību
rezultātā. Visiem iestādes darbiniekiem ir pieejama informācija par to, kā sazināties
ar pirmās palīdzības dienestiem. Iestādē ir pieejami ugunsdzēšamie aparāti. Izglītības
iestādes personāls ir apguvis zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā un pirmās
palīdzības sniegšanā. Instruktāžas tiek veiktas pirms, katra pasākuma un došanos
pārgājienos un ekskursijās.
Secinājumi:
. izglītojamie un darbinieki regulāri tiek iepazīstināti un izglītoti ar drošības
noteikumiem;
. iestādē izstrādātas drošības instrukcijas;
. iestādē ir izstrādāti un redzamās vietās novietoti evakuācijas plāni.
Tālākā attīstība:
. turpināt organizēt praktiskās apmācības, lai atjaunotu prasmes rīkoties
ekstremālās situācijās;
. sekot līdzi datu aizsardzības regulas norādījumiem;
. mācīt izglītojamiem rūpēties par savu drošību ikdienā.
Vērtējums: ļoti labi
Kritērijs- 4.2. Atbalsts personības veidošanā
Pirmsskola “Spārīte” strādā pēc “Pirmsskolas izglītības mācību satura programmas”
un “Integrētās mācību programmas sešgadīgiem bērniem” apgūstot kompetenču
pilnveidi, pedagogi šīs kompetences iekļauj mācību procesā.
Apmācības obligātāsatura pamats ir caurviju prasmes, tās ietver bērna darbības,
domāšanas, emocionālos un sociālos aspektus, kas palīdz apgūt zināšanas, izpratni
dažādos kontekstos.
Pirmsskolas nobeigumā izglītojamais ir apguvis šādas caurviju prasmes: kritiskā
domāšana un problēmrisināšana, radošums un uzņēmējspēja, pašvadīta mācīšanās,
sadarbība, līdzdalība, digitālās prasmes.
16
Apgūstot zināšanas izglītojamais ir apguvis lietpratību pamatus, kas ietver vērtības
un tikumus, caurviju prasmes un zināšanas, izpratni un pamatprasmes septiņās
mācību jomās.
Lai sistematizētu Iestādes darbu, grupu skolotāji plāno rotaļnodarbību norisi un
pasākumus saistībā ar Iestādes pasākuma plānu, paredzot tēmas, kas atbilst
izglītojamo vecumam, attiecīgās grupas sastāvam un mikroklimatam, audzināšanas
programmas tematiem. Grupas skolotājas sadarbojas ar atbalsta personālu un
administrāciju, risina izglītojamo personības veidošanu un ar attīstību saistītos
jautājumus, rūpējas par psiholoģiski labvēlīgu vidi. Iestādē organizējam pasākumus,
kas popularizē veselīgu dzīvesveidu. Pirmsskola plāno un organizē daudzveidīgus
pasākumus izglītojamo pilsoniskajā, patriotiskajā un valstiskajā audzināšanā. Iestāde
cenšas nostiprināt attieksmi pret dzīves pamatvērtībām, tai skaitā pret sevi, savu
veselību, audzināt izglītojamos kā savas valsts un ciema patriotus.
Pirmsskolā tiek veidotas tradīcijas, tas tiek pilnveidotas un saglabātas. Izglītības
Iestāde iesaistās dažādos pašu un ārpusskolas organizētajos sporta un kultūras
pasākumos sadarbībā ar Engures novada pašvaldību, EMMS, Engures kultūras namu.
Pirmsskolas organizētie pasākumi tiek atspoguļoti “Engures novada ziņas”
informatīvajos izdevumos, pirmsskolas mājas lapā [email protected] un
katras grupas stendos.
Lai sekmētu izglītojamo izaugsmi, ievērotu viņu vajadzības, notiek arī regulāra
iestādes sadarbība ar izglītojamo vecākiem. Atbalsts tiek sniegts gan grupu darbā ,
gan individuāli, konkursos, projektos un skatēs. Grupu skolotāji atbilstoši vecuma
īpatnībām un situācijai strādā pēc mācību satura programmām. Grupu skolotāji ir
nodrošināti ar materiāli tehnisko bāzi. Ārpus pirmsskolas vecāko grupu izglītojamie
var mācīties EMMS, ko arī daudzi izmanto, un apmeklē sporta nodarbības Engures
vidusskolā.
Vecāki apgalvo, ka Iestādes organizētie pasākumi ir interesanti, apdomāti un
kvalitatīvi. Ikdienā un svētkos atbilstoši ir noformētas Iestādes un grupu telpas.
Vecāki atdzīst, ka izglītojamiem tiek piedāvāts liels klāsts , lai piedalītos dažādās
aktivitātēs. Iestādes pasākumus apmeklē vecāki, vecvecāki, aizbildņi un citi
izglītojamo radinieki.
Secinājumi:
. pedagogi strādā pēc Iestādes mācību satura programmām;
. izglītojamie piedalās dažāda veida aktivitātēs pirmsskolā un ārpus tās.
17
Tālākā attīstība:
. turpināt iesaistīt izglītojamos ārpus pirmsskolas rīkotajos pasākumos;
. iesaistīt vecākus Iestādes aktivitātēs.
Vērtējums: ļoti labi
Kritērijs- 4.3. Atbalsts karjeras izglītībā
Pirmsskolā karjeras izglītība ir iekļauta audzināšanas programmā attiecīgajā jomā.
Karjeras izglītības darbu koordinē grupu skolotājas ,mācību gada sākumā paredzot
realizējamās ekskursijas ārpus pirmsskolas . Pedagogi kopā ar izglītojamo vecākiem
mērķtiecīgi palīdz izglītojamajiem apzināt savas spējas un intereses. Katru gadu
pirmsskolā tiek rīkota vecāku nedēļa, kurās vecāki bērniem rotaļnodarbības veidā
stāsta par savām profesijām. Karjeras īstenošanas pasākumi tiek rīkoti grupu
nodarbībās un ārpusnodarbību aktivitātēs. Katru gadu Engures mūzikas un mākslas
skola organizē izglītojamiem iepazīšanos ar savas skolas piedāvātajiem mākslas un
mūzikas apgūstamajiem priekšmetiem. Tas dod izglītojamiem stimulu apgūt kādu no
mākslas veidiem šajā skolā. Grupu skolotājas rīko izglītojamiem ekskursijas netiešā
veidā mudinot iepazīties ar tām. Izglītojamiem grupu nodarbībās tiek piedāvāti ar
karjeru saistītie temati- sniegta informācija par dažādām profesijām.
Secinājumi:
. izglītojamiem tiek piedāvāta iespēja iepazīties ar dažādu profesiju pārstāvjiem;
. iestāde sadarbojas ar vecākiem, lai izglītotu izglītojamos profesiju dažādībā.
Tālākā attīstība:
. turpināt pilnveidot izglītojamo zināšanas dažādās specialitātēs;
. aktīvāk iesaistīt vecākus karjeras izglītības pasākumos;
. turpināt darbu pie izglītojamo dzīves prasmju veicināšanas.
Vērtējums: ļoti labi
Kritērijs-4.4 Atbalsts mācību darba diferenciācijai
Pedagogs plānojot mācību darbu, ņem vērā izglītojamo vajadzības un strādā ar katru
individuāli, ņemot vērā izglītojamā spējas un vajadzības. Iestādē tiek konsultēti
izglītojamie un viņu vecāki, kuriem veicas grūtāk mācību procesā, vai kuri ilgstoši
slimības dēļ nav apmeklējuši pirmsskolas iestādi. Individuālo pārrunu laikā vecākiem
tiek sniegti ieteikumi, kā palīdzēt saviem bērniem mācīšanās procesā un, kuras ir
bērna stiprās jomas. Notiek sistemātiska vecāku un pedagogu sadarbība, lai veicinātu
izglītojamo izaugsmi.
18
Pirmsskolā veiksmīgi sadarbojas ar vecākiem logopēds, kurš sniedz pakalpojumus
arvecākiem veicot individuālās pārrunas par izglītojamā attīstību un mācību
uzlabojumiem, kā arī kā vecākiem būtu nepieciešams piedalīties apmācības procesā.
Logopēds piedalās vecāku sapulcēs un sniedz savu redzējumu par mācīšanās
grūtībām.Vecākās grupas bērniem notiek koriģējošās vingrošanas nodarbības pie
sporta skolotājas. Skolotāji sniedz atbalstu piedāvājot individuālās konsultācijas.
Secinājumi:
. iestāde atbalsta izglītojamo vajadzības;
. veiksmīga sadarbība ar iestādes logopēdu un grupu skolotājām;
. individuāla pieeja katram izglītojamajam , ļauj savlaicīgi sniegt nepieciešamo
palīdzību.
Tālākā attīstība:
. turpināt pedagogu tālākizglītību izglītojamiem ar mācīšanās grūtībām;
. logopēdam pilnveidot individuālās attīstības kartes;
. turpināt veiksmīgu sadarbību ar vecākiem un atbalsta komandu.
Vērtējums: labi
Kritērijs-4.5. Atbalsts izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām
Iestādē nav izglītojamo, kuriem ar pedagoģiski medicīniskās komisijas slēdzienu
būtu nepieciešama speciāla programma, tomēr nepieciešamības gadījumā
pirmsskola veic izglītojamā spēju testēšanu un ir gatava nodrošināt atbalstu
izglītojamiem ar mācīšanās grūtībām.
Kritērijs-4.6. Sadarbība ar izglītojamā ģimeni
Pirmsskolā ir izstrādāta noteikta kārtība sadarbībai ar vecākiem. Par Iestādes darbu
vecāki tiek informēti individuāli, grupu sapulcēs, savstarpējā čatā un Iestādes mājas
lapā tiek likta informācija par tekošajiem notikumiem un pasākumiem. Informāciju
var iegūt apmeklējot Iestādes un grupu sapulces. Grupu skolotājas regulāri informē
vecākus par mācīšanas, mācīšanās un mācīšanas satura jautājumiem. Vecāku
sapulcēs un individuāli tiek iepazīstināti ar attīstības dinamikām attiecīgajā vecuma
posmā, kā arī informē par ārpus pirmsskolas pasākumiem, kuros iesaistās Iestādes
izglītojamie. Vecākiem sniegtā informācija ir kvalitatīva un savlaicīga. Grupu skolotāju
sniegtā informācija ir savlaicīga un konfidenciāla.
19
Vecākiem ir iespēja brīvi izteikt savus priekšlikumus un ierosinājumus audzināšanas
un izglītības procesa pilnveidošanai. Šie priekšlikumi tiek regulāri analizēti un izdarīti
secinājumi turpmākā darba plānošanai. Mācību gada laikā ir plānotas divas sarunas
ar vecākiem, šis sarunas tiek reģistrētas grupu dienasgrāmatā, lai pie nākošās
sarunas informācija nedublējas.
Vecāki tiek aicināti apmeklēt svētkus. Septembrī plānots organizēt Tētu dienu,
Miķeļdienas tirdziņu, Māmiņas dienu, Pavasara Talka, Sporta diena un 1. jūnijs Bērnu
aizsardzības dienas pasākums. Vecākiem tiek piedāvātas kopīgas ekskursijas mācību
gada noslēgumā ar izzinošu mērķi. Marta mēnesī vecāki piedalās vecāku nedēļa, kur
ir iespēja apmeklēt grupu nodarbības. Pirmsskolas vecāku padomē darbojas visu
grupu vecāki, vecāku padomes priekšsēdētajs un vietnieks tiek ievēlēts no vecāku
vidus.
Secinājumi:
. vecāki aktīvi līdzdarbojas mācību un audzināšanas procesā;
. regulāra informācijas apmaiņa starp pirmsskolu un vecākiem;
. vecākiem tiek veltīti svētki un tematiskie pasākumi.
Turpmākā attīstība:
. turpināt vecāku sadarbību Iestādes vīzijas un vērtību noteikšanā;
. organizēt plānotas atklātas nodarbības;
. organizēt lekciju par aktuālām tēmām pirmsskolā un sabiedrībā.
Vērtējums: labi
JOMA-5.IESTĀDES VIDE
Kritērijs-5.1. Mikroklimats
Pirmsskola veicina izglītojamajos, viņu vecākos, skolotājos, tehniskajos darbiniekos
piederības apziņu un lepnumu par piederību pie savas pirmsskolas. Liela uzmanība
tiek veltīta Skolā ir savstarpēju sadarbību veicinoša vide. Izglītojamie jūtas droši un
draudzīgi. Konfliktsituācijas tiek risinātas taisnīgi.
Daudzveidīgie pasākumi saliedē un apvieno izglītojamos, vecākus un pedagogus.
Pirmsskolā tiek veidotas tradīcijas- Zinību diena, Skolotāju diena, Valsts svētku
svinēšana, Ziemassvētki, Lieldienas, Sporta svētki, Bērnu aizsardzības diena u.c. Katra
pasākuma izveide ir pedagogu un izglītojamo radošas darbības galaprodukts.
Liela uzmanība pirmsskolā tiek pievērsta patriotiskai un pilsoniskai audzināšanai.
Tās tiek integrētas nodarbībās grupās, iestādes pasākumos un ārpus iestādes
pasākumos.
20
Redzamā vietā iestādē ir izvietoti Latvijas valsts simboli- karogs, ģerbonis, himna.
Katra mēneša pēdējā pirmdienā Iestādes vadītāja sveic mēneša jubilārus un tiek
atskaņota un dziedāta valsts himna.
Pirmsskolā pasākumi tiek plānoti, ņemot vērā ikgadējo mācību plānu, vecāku,
iestādes darbinieku ieteikumus, kā arī pagasta un novada piedāvājumus, vēsturiskos
notikumus un svētku dienas. Pasākumu norise un gatavošanās tiek plānota.
Pirmsskolas pasākumu norise tiek vērtēta pedagogu vidū, lai ņemtu vērā ieteikumus ,
izstrādājot plānus nākamo pasākumu norisei.
Iestādes personāls apzinās, cik svarīgi ir uzturēt labvēlīgu vidi iestādē. Pirmsskolā ir
laipna attieksme pret apmeklētājiem un vecākiem. Darbinieki ir izpalīdzīgi un
atsaucīgi. Iekšējās kārtības noteikumos noteikta kārtība, kādā skolā ierodas un
uzturas nepiederošas personas.
Atbilstoši normatīvajiem dokumentiem demokrātiski ir izstrādāti iekšējās kārtības
noteikumi un darba kārtības noteikumi.
Ar iekšējas kārtības noteikumiem tiek iepazīstināti vecāki katra mācību gada
sākumā, ar darba kārtības noteikumiem darbinieki tiek iepazīstināti uzsākot darba
attiecības vai gadījumā, ja tiek veiktas izmaiņas.
Secinājumi:
. iestādē ir labvēlīgs mikroklimats;
. aktīvi tiek apmeklēti pirmsskolas pasākumi;
. iestādē tiek veicināta patriotiskā audzināšana.
Turpmākā attīstība:
. turpināt vecāku un skolas sadarbību;
. vienlīdzīgas attieksmes nodrošināšana izglītojamo vidū;
Vērtējums: ļoti labi
Kritērijs-5.2. Fiziskā vide un vides pieejamība
Izglītības Iestāde “Spārīte” atrodas Engures novada, Engures pagasta, Engurē, Skolas
ielā-10. Pirmsskola īsteno pirmsskolas izglītības programmu, programmas kods
01011111. Teritorijas kopējā platība ir 1301kv.m. Ēkai 2006. gadā tika veikta jumta
rekonstrukcija, 2010. gadā Klimatu pārmaiņu institūta projekta ietvaros tiek veikta
iestādes fasādes atjaunošana.
Sanitāri higiēniskie apstākļi grupās atbilst normām, ir atbilstošs apgaismojums,
optimāla temperatūra, telpas tiek regulāri uzkoptas un vēdinātas pēc sanitārajām
normām, to visu uzrauga un kontrolē Iestādes medmāsa.
21
Ir kontroles institūciju veikto pārbaužu aktu reģistrācijas žurnāls, pārbaužu žurnāli ir
pieejami.
Atzinumi darbības turpināšanai
Izglītības programmas īstenošanas vietas adrese
Atzinums Izsniegšanas datums
Skolas iela 10, Engure, Engures novads
Atzinums no valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta
2018.gada 27. februārī, akts Nr.22/11.6-3.1/19
Skolas iela 10, Engure, Engures novads
Atzinums no Veselības inspekcijas
2018.gada 28. februārī, akts Nr.00132318
Iestādes telpas ir nodrošinātas ar visu nepieciešamo kvalitatīva mācību procesa
nodrošināšanai, atbilstošām mēbelēm, interaktīvo tāfeli, datoriem, kopētāju.
Pedagogiem ir metodiskai kabinets , kurā atrodas mācību metodiskie materiāli. Ir
datorklase, kurā notiek Iestādes padomes sapulces un pedagoģiskās sēdes. Visās
grupās ir interneta pieslēgumi. Iestādē ir atsevišķa pasākumu zāle un sporta zāle ar
noliktavu sporta aprīkojumam.
Katru gadu kādā no grupām tiek veikts remonts un āra laukumos tiek atjaunoti
rotaļu laukumi. Lielu palīdzību sniedz vecāki. Izglītojamo drošībai un MK
noteikumiem, abu stāvu gaiteņos ir izvietotas evakuācijas shēmas un uzstādīti
ugunsdzēšamie aparāti. Iestāde ir aprīkota ar ugunsdzēsības un apsardzes
signalizāciju, ieejas durvīm ir kods, kas zināms izglītojamo vecākiem un darbiniekiem.
Lai nodrošinātu izglītojamo drošību, iestādes teritorija ir norobežota ar sētu. Ēdienu
gatavo uz vietas iestādē atbilstoši veselīga uztura normām un higiēnas prasībām.
Secinājumi:
. iestādē ir labvēlīga vide un atrašanās vieta;
. katru gadu fiziskā vide tiek labiekārtota;
. telpas ir estētiski pievilcīgas un plašas.
Turpmākā attīstība:
. turpināt āra laukuma labiekārtošanu;
. attīstīt iekšējo un ārējo vidi piesaistot citus resursus.
Vērtējums: ļoti labi
22
JOMA-6. IESTĀDES RESURSI
KRITĒRIJS- 6.1. IEKĀRTAS UN MATERIĀLI TEHNISKIE RESURSI
Pirmsskolā ir visas telpas un materiāltehniskie resursi, kas nepieciešami izglītības
programmas īstenošanai, veiksmīgai izglītojamo un pedagogu vajadzību
nodrošināšanai. Materiāltehniskie līdzekļi ir darba kārtībā un droši lietošanai. Telpu
iekārtojums atbilst izglītojamo skaitam un vecumam.
Finanšu izlietojumu rūpīgi plāno Iestādes vadītāja sadarbojoties ar Engures pagasta
galveno grāmatvedi un Engures pagasta galveno ekonomisti. Iestādes finanses ir
pietiekamas ēkas uzturēšanai, darbībai un attīstībai. Pirmsskolas budžets, ko piešķir
Engures novada dome katru gadu pieaug. Iestādei katru gadu tiek piešķirts
pašvaldības un valsts finansējums mācību līdzekļiem un materiāltehniskās bāzes
nodrošināšanai.
Pirmsskolas vadītāja regulāri pārskata un informē Iestādes kolektīvu par finanšu
izlietojumu. Iestādes kolektīvā tiek apspriests kādas ir nepieciešamās prioritātes
līdzekļu sadalei. Piesaistītie līdzekļi tiek izmantoti mērķu realizēšanai. Iestāde ir
pielāgota mācību procesa nodrošinājumam un saimnieciskajām vajadzībām.
Pirmsskolā ir 5.grupu telpas ar palīgtelpām, metodiskais kabinets, kabinets
metodiķei, medmāsai, sporta zāle, datorklase, mūzikas un pasākumu zāle, atsevišķi ir
virtuves bloks un saimnieciskās telpas. Visas grupas ir nodrošinātas ar datoriem, 1.
dators metodiķei, 1. dators metodiskajā kabinetā, to izmanto skolotājas un medmāsa
1. dators vadītājas kabinetā. Iestādē ir viens kopētājs un printeris, laminētājs, skaņu
iekārta, klavieres, sintezators,2 mūzikas centri. Katrai lietai ir savs atbildīgais, kurš
atbild, lai tehnika būtu kārtībā un gatava lietošanai.
Izglītojamie ir nodrošināti ar bezmaksas mācību grāmatām, kuras nepieciešamas
pirmsskolas programmas apguvei. Papildus mācību līdzekļus nodrošina vecāki
atbilstoši vecuma grupai. Mācību fonds tiek regulāri atjaunots un pilnveidots un
atrodas stingrā inventāra uzskaitē. Vecāki atdzīst, ka izglītojamie ir nodrošināti ar
nepieciešamajiem mācību līdzekļiem. Regulāri tiek pārskatīta telpu atbilstība
izglītojamo un pedagogu vajadzībām. Katru gadu tiek papildināts sporta inventārs.
Secinājumi:
. iestādes telpas ir atbilstošas izglītojamo skaitam;
. regulāra informācija par finanšu izlietojumu;
. kvalitatīvas sporta un mūzikas nodarbības.
Turpmākā attīstība:
. turpināt atjaunot mācību līdzekļus un materiāli tehnisko bāzi.
Vērtējums: ļoti labi.
23
Kritērijs- 6.2. Personālresursi
Pirmsskolā “Spārīte” ir nepieciešamai personāla resursi izglītības programmas
īstenošanai un Iestādes tehniskās funkcionalitātes nodrošināšanai.
Valsts izglītības informācijas sistēmā ir apliecinājumi par katra pedagoga izglītību
un tālākizglītību. Pirmsskolas darbinieku pienākumi un tiesības ir noteiktas, ar
darbinieku saskaņotos darba aprakstos.
Pirmsskolas vadība atbalsta un nodrošina finansējumu pedagogu tālākizglītībai.
Pedagogi dalās iegūtajās zināšanās ar kolēģiem, regulāri tiek organizētas
profesionālās pilnveides kursi arī pirmsskolā, lai iegūtu un praksē pielietotu jaunākās
kompetences. Pedagogi ir apguvuši un pilnveidojuši savas prasmes bērnu tiesību
aizsardzībā, pirmās palīdzības sniegšanā, individuālās apmācības metodikā u.c. Divas
reizes mācību gadā pedagogu kolektīvs brauc pieredzes apmaiņā uz pirmsskolām
ārpus novada.
Profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanā 3. pakāpi ieguva 2 pedagogi, 2. pakāpi
4 pedagogi.
Visi pedagogi ir apguvuši zināšanas IT izmantošanā un regulāri tās pilnveido. Katra
mācību gada sākumā tiek apzinātas pedagogu tālākizglītības vajadzības. Pedagogi ir
labi informēti par tālāk izglītības resursiem un iespējām.
Pedagogu kvalitatīvais sastāvs:
Izglītība Pedagogu skaits
Augstākā pedagoģiskā izglītība 14
t.sk. maģistra grāds 2
t. sk. apguvuši divas vai vairāk pedagoģiskās izglītības
2
Apgūst augstāko pedagoģisko izglītību 1
Pedagogu sastāvs pēc darba stāža :
1-10 11-20 21-30 31 un vairāk
6 2 4 2
Pedagogu sastāvs pēc vecuma:
30 gadi un jaunāki
31-39 40-49 50-59 60 gadi un vecāki
1 2 4 4 3
24
Pirmsskolā strādā 9 tehniskie darbinieki: medmāsa, 5 skolotāja palīgi, saimnieks/
strādnieks, apkopēja, pavāre.
Secinājumi:
. pedagogiem ir labvēlīgi apstākļi profesionālajai pilnveidei;
. pedagogi dalās pieredzē.
Turpmākā attīstība:
. turpināt plānot pedagogu iesaistīšanos kompetenču kursos;
. izskatīt iespēju pedagogiem piedalīties dažādos projektos.
Vērtējums: labi
JOMA-7. IESTĀDES DARBA ORGANIZĀCIJA, VADĪBA UN
KVALITĀTES NODROŠINĀŠANA
KRITĒRIJS-7.1. IESTĀDES DARBA PAŠVĒRTĒŠANA UN ATTĪSTĪBAS PLĀNOŠANA
Izglītības iestādes pašvērtēšanas process ir nepārtraukts, tā ir strukturēta un
plānota. Pašnovērtēšanā izmanto dažādas formas un metodes: vecāku anketēšanu,
pedagoģiskās padomes izvērtējumu, vecāku padomes ieteikumus, sēdes, nosakot
pirmsskolas stiprās puses un tālākās attīstības vajadzības. Pašvērtējums ir objektīvs
un pamatots.
Pirmsskolas vadītāja sistemātiski un mērķtiecīgi organizē, īsteno kontroli un
vērtēšanu visos pirmsskolas darbības aspektos saskaņā ar plānotajiem mērķiem un
uzdevumiem, kā arī izvērtē savu ieguldījumu pašnovērtēšanas organizēšanā,
vadīšanā un pārraudzīšanā. Vērtēšanas rezultātus izmanto tūlītējam darbam vai
iekļauj pirmsskolas attīstības plānā tālākai realizēšanai. Regulāri tiek uzklausīti
pedagogi un vecāki, tiek ņemtas vērā idejas un ieteikumi , kuri iekļauti plānojot
turpmāko darbu.
Lai nodrošinātu aktuālās informācijas apriti, katru trešdienu notiek piecminūtes,
kurās pedagogi atskaitās par aktuālajiem pasākumiem un metodiķe informē par
nākamām aktivitātēm, kuras nav iekļautas plānā.
Pirmsskolas attīstības plāns ir strukturēts un pārskatāms. Ikgadējie darba plāni un
attīstības plāns tiek izstrādāti piedaloties iestādes pedagogiem, vecākiem un iestādes
dibinātājam. Pirmsskolā ir izstrādātas korupcijas apkarošanas vadlīnijas.
25
Katra mācību gada darba plānu veido, ņemot vērā sasniegtā analīzi un pamatojoties
pirmsskolas attīstības plānā izvirzītajām prioritātēm.
Secinājumi:
. pedagogi iesaistās pirmsskolas plānošanā;
. pirmsskolā notiek regulāra darba izvērtēšana.
Turpmākā attīstība:
. veidot mērķtiecīgu attīstības plānu.
Vērtējums: labi
KRITĒRIJS-7.2. IESTĀDES VADĪBAS DARBS UN PERSONĀLA PĀRVALDĪBA
Saskaņā ar atbilstošu likumu un ārējo normatīvo aktu prasībām pirmsskolā ir
izstrādāti visi nepieciešamie pirmsskolas darbu reglamentējošie iekšējie normatīvie
akti. Ir izstrādāts un saskaņots ar pašvaldību pirmsskolas iestādes reglaments. Iestādi
vada vadītāja. Vadītājai ir 1 likme( no pašvaldības budžeta).
Vadības organizatoriskā struktūra
26
Vadītāja saskaņā ar izvirzītajiem mērķiem un uzdevumiem veic kontroli visa
mācību gada garumā. Tiek veiktas izglītojamo, vecāku un darbinieku aptaujas par
uzturēšanos iestādē, par attieksmi pret sporta aktivitātēm u.c. Atbalsta personas
apkopo pedagogu pašvērtējumu rezultātus mācību darbā un sniedz atskaiti
pedagoģiskajās sēdēs un izvirza ieteikumus nepieciešamajiem uzlabojumiem.
VADĪTĀJA
METODIĶE
PEDAGOGI
MEDMĀSA
SKOLOTĀJA PALĪGS
Lai nodrošinātu aktuālās informācijas apriti, trešdienās vadītāja rīko mazās sēdes,
kurās metodiķe informē par nākošās nedēļas uzdevumiem un analizē iepriekšējos
pasākumus izvirzot ieteikumus nepieciešamajiem uzlabojumiem.
Pirmsskolas attīstības plāns balstās uz izvirzītajām prioritātēm un
nepieciešamajiem uzlabojumiem, ņemot vērā attīstības mērķus un uzdevumus valstī
un pašvaldībā. Vadītāja sadarbojas ar Engures pašvaldību, Tukuma izglītības pārvaldi,
Iestādes vecāku padomi un rūpējas par Iestādes prestižu. Skolotāju darba slodzes
tiek rūpīgi plānotas, par izmaiņām tiek savlaicīgi brīdināti. Katram darbiniekam ir
amata apraksts, un ar katru tiek slēgts darba līgums ar kuru tiek iepazīstināts uzsākot
darbu iestādē. Skolotāju darba slodze ir atbilstoša, visi pedagogi strādā pilnu slodzi.
Kvalitatīvu darbu nodrošina skolotāju entuziasms un radošums kā arī atbildība pret
savu darbu. Iestādes atbalsta personālam, grupu skolotājām un vecākiem ir Iestādes
izstrādāts sadarbības plāns. Visi Iestādes darbinieki zina savus darba pienākumus,
tiesības, tie ir atrunāti amata aprakstos. Divas reizes mācību gadā skolotāji veic
pašvērtēšanu pēc vadītājas izstrādātiem kritērijiem, un kur savu vērtējumu sniedz
pedagogu komisija trīs cilvēku sastāvā. Vadītāja pārzin katra pedagoga darba
pieredzi, profesionālo kompetenci un stiprās puses. Pedagogi apmeklē kursus un
seminārus pēc nepieciešamības. Pēc kursu apmeklējuma pedagogi dalās pieredzē par
apgūto. Katru gadu tiek paredzēti un piešķirti līdzekļi tālākizglītībai.
Izglītojamo mācību dinamikas analīze tiek veikta pedagoģiskās padomes sēdēs.
Katru mācību gadu septembrī tiek rīkota Iestādes vecāku kopsapulce un tiek
aicināts vieslektors ar izglītojošu lekciju.
Secinājumi:
. laba sadarbība pirmsskolas vadībai ar pedagogu kolektīvu;
. regulāra nepieciešamās informācija apmaiņa.
Turpmākā attīstība:
. turpināt pedagogiem apmeklēt kursus un seminārus;
. aktivizēt sadarbību ar izglītojamo vecākiem.
Vērtējums: ļoti labi
27
KRITĒRIJS-7.3. IESTĀDES SADARBĪBA ARCITĀM INSTITŪCIJĀM
Pirmsskola “Spārīte” regulāri sadarbojas ar Engures pagasta pārvaldi, novada domi,
Engures sociālo dienestu, Engures bāriņtiesu. Vadītāja ir Engures bāriņtiesas locekle.
Cieša sadarbība ir izveidojusies ar Engures bibliotēku. Skolas vecuma izglītojamie
vairākas reizes mācību gadā apzin jaunākās grāmatas bērniem, un darbojās
metodiskās literārās dienās. Pirmsskola sadarbojas ar EMMS. Daudz bērnu apmeklē
ritmikas pulciņu ,zīmēšanas un mūzikas nodarbības. EMMS mūzikas klase reizi
mācību gadā organizē izglītojamajiem iepazīšanos ar mūzikas instrumentiem.
Ļoti laba sadarbība ir ar Engures vidusskolu. Martā topošā 1. klases audzinātāja
ciemojās pie sagatavošanas grupas izglītojamajiem, lai izrunātu pēctecības
nodrošināšanu pirmsskolā un sākumskolā. Maijā izglītojamie dodas uz skolu, lai
iepazītos ar skolas vidi un klases telpām. Augusta pēdējā nedēļā skolā notiek mazā
zinību nometne.
Pirmsskolas izglītojamie piedalās un apmeklē florbola treniņus Engures vidusskolas
sporta zālē.
Pirmsskolas sagatavošanas grupas izglītojamie piedalās novada pirmsskolas sporta
svētkos. Kultūras namā pirmsskola rīko izstādes Lieldienās un Mātes dienā.
Septembrī atkal vingrosim visi kopā Olimpiskajā dienā ,un mēneša otrajā nedēļā
aicināsim vecākus uz Tēvu dienu.
Secinājumi:
. aktīva sadarbība ar Engures vidusskolu un EMMS;
. vecāku līdzdalība aktuālākajos projektos.
Turpmākā attīstība:
. darboties EKO piedāvātajos projektos;
. iesaistīt vecāku padomi projektu izpildē.
Vērtējums: labi
SECINĀJUMI
Izglītības Iestādē izglītojamajiem ir labvēlīga vide, kurā katrs izglītojamais var
attīstīties, atbilstoši savām spējām un talantiem, ievērojot individuālu pieeju katram
izglītojamajam. Radoši un mērķtiecīgi organizēts pirmsskolas ikdienas darbs,
sagatavota vide un pedagogu ieinteresētība, zināšanu pieredze, mīlestība pret darbu
ko dara ir labi nosacījumi izglītojamo motivācijai apgūt zināšanas.
Prieks un gandarījums par katru grūtību, kuru var pārvarēt katrs personīgi un visi
kopā, atbalstot un respektējot vienam otru.
28
8. TURPMĀKĀ ATTĪSTĪB (BALSTĪTA UZ PAŠVĒRTĒJUMĀ IEGŪTAJIEM
SECINĀJUMIEM)
Izglītības iestādes attīstības prioritātes 2018.-2021.gadam
Pamatjoma 2018./2019.m.g. 2019./2020.m.g. 2020./2021.m.g.
Mācību saturs Mācību darbā izmantot pēctecību un individualitāti.
Iekļaut kompetenču pilnveidi. Paredzēt un realizēt dotā laika metodes un paņēmienus.
Mācīšana un mācīšanās
Uzlabot informācijas apmaiņu starp vecākiem un izglītības iestādi. Veicināt moderno tehnoloģiju izmantošanu mācību procesā.
Diferencēt mācību saturu darbā ar izglītojamajiem, kuriem ir mācību grūtības. Izglītojamos veicināt sadarbības prasmes un motivāciju mācību darbā.
Veicināt sadarbību ar vecākiem un aizbildņiem. Pilnveidot darbu ar izglītojamiem, kuriem ir mācīšanās grūtības un talantīgajiem izglītojamiem.
Izglītojamo sasniegumi
Izglītojamo sasniegumu uzlabošana ikdienas darbā.
Sekot līdzi kompetenču pieejai izglītības procesā.
Paaugstināt kvalitatīvāku pedagoģisko procesu.
Atbalsts izglītojamajiem
Palielināt interešu izglītību vispusīgas personības veidošanā. Uzlabot informācijas apmaiņu starp pedagogiem un vecākiem.
Mācīt izglītojamos rūpēties par savu drošību ikdienā. Veicināt izglītojamo izpratni par atbildīgu attieksmi, rīcībspēju grupu nodarbībās un Iestādes aktivitātēs.
Izveidot vienotu programmu karjeras plānošanā. Organizēt praktiskās nodarbības izglītojamajiem, lai veidotu prasmes rīkoties ekstremālās un ārkārtas situācijās.
Iestādes vide Nepieciešama Iestādes teritorijas labiekārtošana.
Katru mācību gadu iekārtot vienu āra spēļu laukumu.
Vecāku iesaistīšana Iestādes labiekārtošanā.
Iestādes resursi Turpināt regulāri atjaunot materiāli tehnisko bāzi un mācību līdzekļus.
Sadarbība ar atbalsta personālu Iestādes vidē. Ieviest jaunās tehnoloģijas.
Pedagogu iesaistīšanās ārpusskolas projektos un radošo darbu skatēs.
Iestādes darba organizācija, vadība un kvalitātes nodrošināšana.
Veicināt izglītojamo un vecāku iesaistīšanos pirmsskolas darba izvērtēšanā un plānošanā. Izglītojamo pasākumos iesaistīt vecākus.
Pilnveidot Iestādes padomi aktīvāk iesaistīties Iestādes darbībā. Pilnveidot Iestādes darba plānošanu un pašvērtēšanas procesu.
Sadarbībā ar pašvaldību meklēt iespējas iesaistīties reģionālos un valsts projektos finansējuma piesaistei Iestādes aktuālu jautājumu risināšanai.
Engures novada
pirmsskolas izglītības iestādes “Spārīte” vadītāja____________SANDRA OZOLIŅA
SASKAŅOTS
Tukuma izglītības pārvaldes vadītājs_______________Normunds Rečs