PAŠNOVĒRTĒJUMS STUDIJU PROGRAMMAI ... · Web viewLeonardo da Vinci pilot projektu un...

Valsts aģentūra „Sociālās integrācijas centrs”

Koledžas RRC pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības

studiju programmai “INFORMĀCIJAS TEHNOLOĢIJAS”

PAŠNOVĒRTĒJUMS

1. Studiju programmas mērķi un uzdevumi Studiju programma “Informācijas Tehnoloģijas” tika izstrādāta PHARE projekta

‘’Profesionālā izglītība 2000’’ ietvaros, pamatojoties uz veiktajiem tirgus pieprasījuma

pētījumiem. Šīs studiju programmas realizācija tika uzsākta vairākās izglītības iestādēs

visā Latvijā, Rīgas Tehniskajā Koledžā, Transporta un Sakaru institūtā, u.c., lai

nodrošinātu jauniešu konkurētspēju globālajā informācijas sabiedrībā, sekmētu

iedzīvotāju nodarbinātības paaugstināšanos; radītu profesionālās pilnveides un

pārkvalificēšanās iespējas, veidotu izglītības piedāvājumu atbilstoši darba tirgus

pieprasītajām profesijām un specialitātēm.

Studiju programmas mērķi ir sniegt pirmā līmeņa augstāko profesionālo

izglītību un sagatavot augstas kvalifikācijas speciālistus profesionālai darbībai

informācijas tehnoloģiju nozarē. Pie tam izglītības programmai ir jānodrošina :

iegūto teorētisko un praktisko zināšanu, iemaņu, prasmes un

profesionālās attieksmes atbilstība profesijas standartam un mūsdienu

darba tirgus prasībām;

atbilstība pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības

standartam;

atbilstība ceturtajam profesionālās kvalifikācijas līmenim.

Datorsistēmu un datortīklu administrators var strādāt uzņēmumos, iestādēs, firmas

un citas organizācijās.

Studiju programmas uzdevumi ir:

Nodrošināt iegūto teorētisko un praktisko zināšanu, iemaņu, prasmju

atbilstību profesijas standartam un darba tirgus prasībām;

Radīt studentam motivāciju tālāk izglītībai

2. Studiju programmas organizācija

Studiju programma tiek realizēta dienas un vakara nodaļā. Tās ilgums – 3 gadi jeb

6 semestri (dienas nodaļā) un 3,5 gadi (vakara nodaļā), kuru laikā nepieciešams apgūt

visus obligātos mācību priekšmetus un izvēles priekšmetus, kopā iegūstot 120

kredītpunktus.

Studiju programmas saturu veido:

vispārizglītojošie mācību kursi - 800 mācību stundas (20KP), (lekcijas,

praktiskais darbs, studentu patstāvīgais darbs, kursa darbs, ieskaites,

eksāmeni) ;

nozares mācību kursi - 2800 mācību stundas( 70KP), mācību prakse 400

stundas (10KP), kvalifikācijas prakse uzņēmumā 400 stundas ( 10KP),

kvalifikācijas darbs 400 stundas ( 10KP), (lekcijas, praktiskais darbs,

studenta patstāvīgais darbs, kursa darbi, ieskaites, eksāmeni).

Studiju noslēgumā studentam publiski jāaizstāv kvalifikācijas darbs.

Kvalifikācijas darbu (10KP) students izstrādā trešajā studiju gadā darba vadītāja vadībā.

Kvalifikācijas darbu aizstāv studijas programmas noslēgumā komisijas klātbūtnē (3

cilvēku sastāvā). Komisijas sastāvā ir atbilstošās kvalifikācijas speciālisti - praktiķis, citu

atbilstoša profila augstskolu ( koledžu) pārstāvji. Kvalifikācijas darbs tiek vērtēts 10 ballu

skalā. Pēc kvalifikācijas darbu aizstāvēšanas, komisija apspriež aizstāvēšanas rezultātu.

Atzīmes, ar kādu ir novērtēts kvalifikācijas darbs un lēmumu par kvalifikācijas

piešķiršanu komisija pieņem atklāti balsojot un atspoguļojot sēdes protokolā, ko paraksta

komisijas priekšsēdētājs un komisijas locekļi.

Diplomu par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību saņem students, kurš ir

apguvis programmu un aizstāvējis kvalifikācijas darbu iegūstot vērtējumu, kas nav

mazāks par 5 ballēm (viduvēji).

3. Studiju programmas praktiskā organizācija

2004./2005.gadā tika veikta studiju programmas pilnveide, atbilstoši LR Ministru

Kabineta noteikumiem nr.141 “Noteikumi par valsts pirmā līmeņa profesionālās

augstākās izglītības standartu”.

Studiju programmas “ Informācijas Tehnoloģijas” obligātais saturs ietverts šādās

programmu pamatdaļās:

mācību kursi (lekcijas, praktiskie darbi, konsultācijas, patstāvīgais darbs);

mācību prakse uzņēmumos;

kvalifikācijas darbs.

Studiju programmas mācību kursu obligāto saturu veido:

vispārizglītojošie mācību kursi (humanitārās zinātnes, sociālās zinātnes,

informācijas tehnoloģijas)

nozares mācību kursi (obligātie mācību kursi, izvēles mācību kursi,

profesijas mācību kursi).

Programmas un mācību kursa apjoms tiek izteikts kredītpunktos. Kredītpunkts ir

uzskaites vienība, kas atbilst studējošo 40 darba stundām.

Studējošo patstāvīgā darba apjoms atbilstoši mācību kursu nosacījumiem ir 40% no

mācību kopējā apjoma.

2004./2005.m.g. tika ieviestas apmācība e-studiju metodes, kas papildus klātienes

nodarbībām paredz patstāvīgo darbu apmācības vidē Blackboard internetā. Šajā vidē

studentiem ir iespēja patstāvīgi papildināt savas zināšanas papildus pasniedzēja lekcijās

izklāstītajam materiālam. Sadarbībā ar Rīgas Tehniskās universitātes Tālmācības studiju

centru Blackbord vidē studentiem ir pieejami interaktīvi multimediju materiāli zināšanu

nostiprināšanai un atsevišķu tēmu patstāvīgai apguvei:

Akadēmiskais personāls veic lietišķos pētījumus par sekojošām tēmām: Informācijas sistēmu izveide balstoties uz Web tehnoloģijām

Kontenta atkarīgās datu plūsmas piegādes optimizācija

Programmaturas izstrādes procesa metodoloģijas un līdzekļi

Datu strukturu, tai skaita objektu, pielietojums praktiskajos uzdevumos

Lotus Notes izmantošana biroja darba automatizācijai

Informācijas sistēmu izstrādes metodoloģijas

Web tehnoloģiju iespējas un to izmantošana

Lietojumprogrammatūras pielietojums praktiskajā darbā

Datoru arhitektūras attīstības tendencies

Datu bāzu tehnoloģiju attīstība

Perifērijas ierīču attīstības tendences

Datortīklu optimizācija

Studenti praktiskās zināšanas apgūst piedaloties lietišķajos pētījumos un ar to saistītajos

projektos RTU Tālmācības studiju centrā.

Studiju programma satur profesionālās izglītības neatņemamu sastāvdaļu - praksi

20 KP.

Prakses mērķis ir dot studentam iespēju apgūt praktiskās iemaņas, kas

nepieciešamas ‘datorsistēmu un datortīklu administrēšanas uzdevumu sekmīgai izpildei.

Studiju programmā iekļautas mācību prakse un 4.semestrī (10 kredītpunkti) un

kvalifikācijas prakse 6.semestrī (10 kredītpunkti), kuras tiek realizētas uzņēmumos.

Ir izpētīts, kādas ir iespējas organizēt praksi un uzsāktas sarunas ar atbilstošiem

uzņēmumiem ( SIA “Itraco Baltija”, SIA „NĪA”, Rīgas Tehniskās Universitātes

Tālmācības studiju centru) par iespējamo prakses organizēšanu, un noslēgti jau nodomu

līgumi.

Atbilstoši studiju programmā izvirzītajiem mērķiem, ir izstrādāta prakses

programma un uzdevumi, kas tiek saskaņoti ar prakses uzņēmumiem.

Ar katru uzņēmumu par prakses organizēšanu Koledža RRC slēdz prakses

līgumu. Katram studentam ir norīkots prakses vadītājs, kas koordinē prakses organizāciju

uzņēmumā. Praksi beidzot, studenti iesniedz noteiktām prasībām atbilstošu atskaiti par

praksi.

Nodomu līgumu ar prakses uzņēmumiem kopijas ir sniegtas 1.pielikumā.

Studiju programmā tiek uzņemtas personas ar vispārējo vidējo un vidējo tehnisko

izglītību. Vecums, dzimums, sociālais stāvoklis, reliģiskā pārliecība un pilsonība

uzņemšanu neietekmē.

Piesakoties studijām jāiesniedz:

iesniegums studijām;

iepriekšējo izglītību apliecinošs dokuments;

4 fotokartītes;

pases kopija, uzrādot pasi;

uzvārda maiņas gadījumā – apliecinoša dokumenta kopija, uzrādot oriģinālu.

Eiropā tradicionāli pastāv dalījums universitātes un neuniversitātes tipa izglītībā.

Atšķirība pastāv tikai izglītības iestādes nosaukumā, bet ne iegūstamās kvalifikācijas

līmenī.

Par kvalitatīvu studiju procesa organizāciju, atbilstoši īstenojamo izglītības

programmu mērķiem, atbild nodaļas vadītāja.

Datorvadības un datorzību nodaļas vadītāja organizē studentu uzņemšanu, studiju

procesa sekmīgu norisi, organizē dokumentācijas izstrādi un arhivēšanu un kontrolē visu

plānoto pasākumu izpildes grafiku un kvalitāti.

Mācību metodisko darbu nodaļā vada un plāno nodaļas vadītājs. Mācību

metodiskā darba kvalitatīvai nodrošināšanai ir izveidota metodiskā padome, kas sastāv no

metodisko komisiju vadītājiem, un kas tiek sasaukta vismaz divas reizes semestrī.

Metodiskās padomes mērķis ir paaugstināt vispārējo un profesijas apguvi nodrošinošo

mācību priekšmetu pedagogu darba kvalitāti un profesionalitāti, izmantojot pieredzi un

jaunāko informāciju, pilnveidot mācīšanas metodiku un nodrošināt mācību procesa

kvalitāti.

Pedagogi ir profesionāļi savā jomā. Vairāki pedagogi studē, lai iegūtu

pedagoģisko izglītību, maģistra vai doktora grādu (skat. nodaļu Ziņas par mācībspēkiem).

Šogad tika jau organizēti semināri pedagogiem par mērķu definēšanu un to

sasniegšanu studiju programmās un apskatītas mācību metodes un to pielietošana mācību

stundu organizācijā. Koledža RRC organizē kursus pedagogiem darbam ar dažādām

datorprogrammām, kas varētu nodrošināt mācību un metodisko materiālu kvalitatīvāku

izstrādi; paaugstināt pedagogu kvalifikāciju, piedaloties semināros un apmaiņas

braucienos dažādu projektu ietvaros.

Jaunāko informāciju specialitātē un par dažādiem piedāvātajiem kursiem

iespējams iegūt, izmantojot Internet pieslēgumu, kas ir pieejams visiem pedagogiem.

Mācīšana un mācīšanās tiek realizēta lekciju, patstāvīgo darbu un praktisko darbu

formā. Pasniedzējam ir konsultējoša loma teorijas apguvē un praktisko darbu vadīšanā:

studenti patstāvīgi apgūst teorētisko materiālu, analizē un vērtē situācijas, pieņem

lēmumus.

Studējot studiju programmā “Informācijas Tehnoloģijas” , studenti iegūst:

1. Vispārējās prasmes un iemaņas, kas nepieciešamas, lai izprastu

ekonomisko sistēmu un tās funkcionēšanas galvenās likumsakarības tirgus

ekonomikas apstākļos; prastu saredzēt uzņēmuma vietu un lomu šai sistēmā; saprastu,

ka arī katrs uzņēmums ir vienota sistēma, kas darbojas kā apakšsistēma vienotajā

ekonomiskajā sistēmā.

2. Praktiskās, profesionālās prasmes – spēju pielietot zināšanas izvēlētajā

specialitātē praktiskajā darbā uzņēmumā;

Prasmes radoši domāt, spēju pieiet darbam ar iniciatīvu, attīstīt spēju patstāvīgi

apgūt zināšanas, saistīt mācības ar reālo situāciju.

4. Studiju programmas perspektīvais novērtējumsPasaules ekonomiskā un sociālā attīstība, informācijas sabiedrības veidošanās ir

radījusi nozīmīgas pārmaiņas darba tirgū, kas paver jaunas iespējas attīstīt uz zināšanām

balstītu sabiedrību.

Augsts pieprasījums pēc informācijas tehnoloģiju pakalpojumiem pasaulē, kā

arī darbaspēka un pakalpojumu tirgus globalizācija paver Latvijai iespēju specializēties

tieši informācijas tehnoloģiju nozarē, kas veicinās plašu Latvijas tautsaimniecības

attīstību nākotnē. Ne Latvijas sabiedrība kopumā, ne lielākā daļa tās invalīdu šīs iespējas

pagaidām nav pilnīgi atskārtusi un novērtējusi. Pašlaik nepieciešami nevis šauras nozares

speciālisti, bet kvalificēti speciālisti ar plašām zināšanām un prasmēm, kas spēj

piemēroties mainīgajam darba tirgum un straujai tehnoloģiskai attīstībai1.

Šīs izglītības programmas attīstīšana sniegs būtisku ieguldījumu cilvēkresursu

attīstībai un nodarbinātības veicināšanai (tai skaitā invalīdiem) Latvijā.

Studiju programmas atbilstība profesiju standartam un profesionālās

izglītības standartam

Studiju programma izstrādāta saskaņā ar Latvijas Republikas Izglītības likumu

un Latvijas Republikas Augstskolu likumu. Programma ir izstrādāta balstoties uz Phare

projekta ietvaros Profesionālās izglītības attīstības programmu aģentūras, Profesionālās

izglītības centra RTU Datorzinātņu un Informācijas tehnoloģiju fakultātes (agrāk

Automātikas un skaitļošanas tehnikas fakultāte) izstrādāto pirmā līmeņa profesionālās

augstākās izglītības programmu „Informācijas tehnoloģijas un telekomunikācijas”. Šī

programmas ir izstrādāta un aktualizēta saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas

2002.gada 8.janvārī apstiprināto datorsistēmu un datortīklu administratora standartu.

1 Andris Virtmanis. Informātika Latvijā: kritiskās masas veidošana. II pasaules Latviešu Zinātnieku kongress, 600.lpp.

Koledžas RRC studiju programma „Informācijas Tehnoloģijas” ir salīdzināta ar

citām līdzīgām studiju programmām Latvijā un ārvalstīs pēc šādiem kritērijiem: Studiju programmas apjoms kredītpunktos;

Studiju ilgums;

Profila un specializācijas kursu īpatsvars;

Studējošo individuālā pētniecības darba īpatsvars;

Prakšu īpatsvars

Koledžas RRC studiju programma „Informācijas Tehnoloģijas” tika salīdzināta

ar: Rīgas Tehniskās koledžas studiju programmu „Informācijas Tehnoloģijas”;

Vidzemes Augstskolas studiju programmu „Informācijas Tehnoloģijas”;

Somijas, Lahti Polytechnic izglītības programmām;

Vācijas, Berufs-Förderungs-Werk-Hamburg (BFW Hamburg) izglītības programmu

Kopīgais Atšķirīgais Visas minētās studiju programmas sagatavo

speciālistus, informācijas tehnoloģijās. Latvijas izglītības iestāžu studiju programmas dod iespēju turpināt studijas otrā līmeņa profesionālās izglītības iegūšanai

Koledžā RRC un Rīgas Tehniskās koledžas studiju programmās ir vislielākais kredītpunktu apjoms (120 KP), kas atbilst 3 gadu studijām. Citās studiju programmās tie ir 2 gadi.

Galvenās priekšmetu grupas visās salīdzinātajās studiju programmās ir līdzīgas. Visās studiju programmās ir līdzvērtīgs prakses apjoms (26 KP).

Koledžā RRC pilnvērtīgāk tiek nodrošināta iespēja studentiem pēc izglītības programmas pabeigšanas turpināt studija otrā līmeņa profesionālās izglītības iegūšanai Rīgas Tehniskās universitātes Datorzinātņu un Informācijas Tehnoloģiju fakultātes izglītības programmā „Datorsistēmas”

Visās studiju programmās jāizstrādā kvalifikācijas darbs, kas ir 10 KP apjomā

Koledžā RRC tiek specificēti studiju priekšmeti, kuros ir obligāti veicams studentu lietišķie pētījumi

Visās studiju programmās ir iekļauta kvalifikācijas prakse

Salīdzinātajās Latvijas izglītības iestāžu studiju programmās ir iekļauta arī mācību prakse. Koledžā RRC mācību prakses apjoms ir 10 KP.

Sadarbība ar darba devējiem

Studenti praktiskās zināšanas apgūst piedaloties lietišķajos pētījumos un ar to

saistītajos projektos RTU Tālmācības studiju centrā.Sadarbība ar darba devējiem notiek studiju programmas mācību un kvalifikācijas prakses ietvaros,

kas ir profesionālās izglītības neatņemama sastāvdaļa - praksi 20 KP apjomā.

Prakses mērķis ir dot studentam iespēju apgūt praktiskās iemaņas, kas

nepieciešamas datorsistēmu un datortīklu administrēšanas uzdevumu sekmīgai izpildei.

Studiju programmā iekļautas mācību prakse un 4.semestrī (10 kredītpunkti) un

kvalifikācijas prakse 6.semestrī (10 kredītpunkti), kuras tiek realizētas uzņēmumos.




līgumi, kā arī ar RTU Tālmācības Studiju centru ir izstrādāti kopēji sadarbību veicinoši

līgumi. Nodomu līgumi ar prakses uzņēmumiem ir pievienoti 1.pielikumā.

Atbilstoši studiju programmā izvirzītajiem mērķiem, ir izstrādāta prakses

programma un uzdevumi, kas tiek saskaņoti ar prakses uzņēmumiem.

Ar katru uzņēmumu par prakses organizēšanu Koledža RRC slēdz prakses

līgumu. Katram studentam ir norīkots prakses vadītājs, kas koordinē prakses organizāciju

uzņēmumā. Praksi beidzot, studenti iesniedz noteiktām prasībām atbilstošu atskaiti par

praksi.

Nodomu līgumu ar prakses uzņēmumiem kopijas ir sniegtas 1.pielikumā, kā arī

2.pielikumā darba devēju atsauksmes par praktikantiem.

5. ZINĀŠANU VĒRTĒŠANAS SISTĒMA

Studentu zināšanas vērtē nodarbībās, semināros, kontroldarbos, patstāvīgajos

studiju darbos un pārbaudījumos.

Izglītības vērtēšanas pamatprincipi ir:

pozitīvo sasniegumu summēšanas princips;

pārbaudes obligātuma princips: studenti saņem vērtējumu par programmu obligātā

satura apguvi;

vērtēšanas kritēriju atklātības un skaidrības princips: atbilstoši izvirzītajiem

programmas un mācību kursu mērķiem ir noteikts pamatprasību kopums iegūtās

izglītības vērtēšanai;

vērtēšanas formu dažādības princips: programmas apguves vērtēšanā izmanto

dažādas pārbaudījumu formas un veidus;

pārbaudījuma pieejamības princips: studentam ir jādod iespēja apliecināt

analītiskās spējas, zināšanas, prasmes, iemaņas un attieksmes visiem apguves

līmeņiem atbilstošos uzdevumos un situācijās, pārbaudēs iekļaujamais izglītības

satura apjoms atbilst studiju programmā noteiktajam saturam.

Studiju programmas apguves vērtēšanas pamatformas ir eksāmens un ieskaite. Eksāmenā programmas apguve tiek vērtēta ar atzīmi 10 ballu vērtējuma skalā, atbilstoši Izglītības

un zinātnes ministrijas 14.04.1998. rīkojumam Nr.208 “Par studiju rezultātu vērtējumu vienotu

uzskaiti”:

10 – izcili - studenta zināšanas, prasmes un iemaņas pārsniedz studiju programmas

prasības, liecina par patstāvīgiem pētījumiem, par problēmu dziļu izpratni;

9 – teicami - studenta zināšanas, prasmes un iemaņas pilnībā atbilst studiju programmas

prasībām, iegūta prasme patstāvīgi lietot iegūtās zināšanas;

8 – ļoti labi – studenta zināšanas, prasmes un iemaņas pilnā mērā atbilst studiju

programmas prasībām, taču reizēm trūkst dziļākas izpratnes un spējas zināšanas

patstāvīgi piemērot sarežģītākiem jautājumiem;

7 – labi - studenta zināšanas un prasmes visumā atbilst studiju programmas prasībām, bet

vienlaikus konstatējami arī atsevišķi mazāk svarīgi trūkumi zināšanu apguvē;

6 – gandrīz labi - studenta zināšanas un prasmes visumā atbilst studiju programmas

prasībām, tomēr konstatējamas atsevišķas lielākas problēmas, nepietiekami dziļa

izpratne;

5 – viduvēji - studenta zināšanas un prasmes visumā atbilst studiju programmas prasībām,

kaut arī konstatējama vairāku svarīgu problēmu nepietiekami dziļa izpratne (teorijas

pārzināšanā, izpratnē, izklāstā un mākā to saistīt ar praksi);

4 – gandrīz viduvēji - studenta zināšanas un prasmes visumā atbilst minimālajām studiju

programmas prasībām, konstatējama vairāku svarīgu problēmu nepietiekama izpratne un

grūtības iegūto zināšanu praktiskai izmantošanai (nepietiekama teorijas pārzināšana, kā

arī prasmju trūkums tipveida praktisku uzdevumu patstāvīgai un pareizai izpildei);

3 – vāji – students ir tikai daļēji apguvis studiju programmas jautājumus un viņa

zināšanas un prasmes ir nepietiekamas;

2 – ļoti vāji – students apguvis virspusējas zināšanas par priekšmeta svarīgākajām

problēmām, taču citās svarīgākās problēmās pilnīgi trūkst orientācijas;

1 – ļoti, ļoti vāji – studentam nav izpratnes par priekšmeta pamat problemātiku (Ar

labojumiem, kas izdarīti pamatojoties uz IZM Rīkojumu Nr.208 no 14. 04.1998).

Vērtējuma iedalījums:

10 balles – vērtējums augstāks par studiju programmas prasībām,

6 – 9 balles – labs vērtējums studiju programmas prasību ietvaros

4 – 5 balles – apmierinošs vērtējums programmas prasību ietvaros,

1 – 3 balles – vērtējums zemāks par studiju programmas prasībām.

Studenti, kas mācību gada laikā ar vērtējumu, ne zemāku par 4 ballēm, ir

apguvuši vismaz 90% no studiju plānā ietvertajiem kursiem un nokārtojuši līgumā

paredzēto mācību maksu par šo mācību gadu, tiek pārcelti uz nākošo studiju gadu. Lai

studiju noslēgumā varētu saņemt paredzētos izglītības dokumentus, trūkstošie obligātie

vērtējumi studentam individuāli jāiegūst nākošā mācību gada laikā.

Ieskaitē programmas apguve tiek vērtēta divdaļīgajā vērtējuma skalā – “ieskaitīts”

vai “neieskaitīts”. Katra studiju kursa noslēgumā ir jākārto ieskaite vai eksāmens.

Pārbaudījuma formu nosaka studiju programma. Bez noslēguma pārbaudījumiem studiju

kursā ir arī kārtējie pārbaudījumi – ieskaites, studiju patstāvīgie darbi, referāti u.c.

Prakse tiek vērtēta divdaļīgā vērtējuma skalā – “ieskaitīts” vai “neieskaitīts”.

Kredītpunktus ieskaita par katru apgūto studiju kursu un praksi, ja vērtējums nav

bijis zemāks par 4 (gandrīz viduvēji) vai “ieskaitīts”.

6. Informācija par studējošiemStudējošo skaits programmā – 25

1.kursā imatrikulēto skaits – 15

Absolventu skaits – 4

Studējošo aptaujas un to analīze

Koledžā RRC darbojas studentu pašpārvalde, kura ir koledžas studējošo augstākā

institūcija. Pašpārvaldes tiesiskais pamats ir Latvijas Republikas likumi, koledžas

nolikums un studējošo pašpārvaldes nolikums. No katras “Koledža RRC” studējošo

grupas pašpārvaldē darbojas 2 studenti. Pašpārvaldes darbības mērķis ir veicināt

pasniedzēju, administrācijas un studentu sadarbību, lai sekmētu pēc iespējas plašāku

studentu loka aktīvu līdzdalību koledžas darbā. “Koledža RRC” studējošo pašpārvaldes

funkcijas ir:

saskaņot “Koledžas RRC “ studentu un administrācijas intereses akadēmiskā

mācību procesa uzlabošanai;

ar priekšlikumiem un ierosinājumiem piedalīties normatīvo aktu izstrādē, kas

saistoši “Koledža RRC” studentiem;

sagatavot un sniegt priekšlikumus par “Koledža RRC” studentu profesionālās

sagatavošanas stratēģiju;

atbalstīt “Koledža RRC” reklāmas pasākumus un to popularizāciju Latvijā un

ārvalstīs.

7. Studiju programmā nodarbinātais akadēmiskais personālsAkadēmiskā personāla kvalifikācija

Par studiju programmas mācībspēku var būt personas ar augstāko izglītību

(akadēmiskais vai zinātniskais grāds). Nozares priekšmetu pasniedzēji var būt arī praktiķi

ar darba pieredzi attiecīgajā disciplīnā un augstāko izglītību.

Mācībspēku pieņem darbā un noslēdz ar viņu darba līgumu VA „Sociālās

integrācija centrs” Koledžas RRC direktore. Šobrīd studiju programmā „Informāciju

tehnoloģijas” strādā 15 mācībspēki, no kuriem 8 mācībspēkiem (60%) tā ir

pamatdarbavieta. 5 pasniedzēji studē doktorantūrā 5, 7 pasniedzēji ir ar maģistra

akadēmisko grādu.

Mācībspēku CV sniegti 3. pielikumā.

Atšķirībā no universitātes tipa izglītības, neuniversitātes tipa augstākajai izglītībai

nav raksturīga plaša vispārizglītojoša akadēmisko zināšanu daļa un tai nav raksturīgs

zinātniski pētnieciskais elements. Koledžas RRC mācībspēki attīsta savas zinātniskās

intereses, uzskatot to par būtiski svarīgu sava darba sastāvdaļu.

Vairāki Koledžas RRC mācībspēki veic zinātniski pētnieciskos darbus, turpinot

studijas:

A.Koļesovs – LU doktorantūra

I.Goldmane – LU doktorantūra

R.Gulbis – RTU doktorantūrā

G.Štāle – RTU doktorantūrā

B.Žuga - RTU doktorantūrā

Akadēmiskais personāls

Nr.p.k.Vārds, uzvārds Personas kods Izglītības iestāde Izglītība, specialitāte Amats Priekšmets

1. Biruta Jansone 190748-11210

RTU **augstākā profesionālā izglītība, arodpedagoga kvalifikācija (2002.) Pamatdarbs

Uzņēmējdarbības pamati Ekonomikas pamati

RPI **inženiera – ekonomista kvalifikācija (1981.)

lektors-līdz 27.06.2010-darba līgums Nr. 67/07.07.2004

2. Rūdolfs Gulbis 071168-10307 LU fizikas ziņātņu maģistra grāds

docents-līdz 27.06.2010-darba līgums Nr. 68/01.09.2004

Lokālie un globālie datortīkli, Tīkla operētājsistēmas, Perifērijas ierīces

3. Nenona Kalēja 220850-11507 LU dabasznātņu maģistra grāds matemātikālektors-līdz 01.03.2010-darba līgums Nr. 18.03.2004

Matemātika, Matemātikas speciālās nodaļas

4. Aivars Bērziņš 270378-11510 Rīgas politehniskais institūts radioparatūras konstruēšanas un ražošanas specialitāte

lektors- līdz 01.03.2010- darba līgums nr.576/31.03.2004

Operētājsistēmas, Datortīkli

5. Ginta Štāle 270378-11510 RTU inženiera kvalifikācija datorsistēmās

lektors- līdz 01.03.2010-darba līgums Nr. 574/ 31.03.2004

Programmēšanas valodas

6. Sergejs Vdovins 180370-11498 RTU elektrosakaru inženieru kvalifikācija, automātisko elektrosakaru specialitāte

lektors- līdz 01.03.2010-darba līgums Nr. 575/ 31.03.2003

Datorsistēmu uzbūve, Perifērijas ierīces (pamatkurss)

7. Zigmunds Voicehovičs 041036-10927Pētera Stučkas Latvijas valsts

universitātefiziķa kvalifikācija vieslektors

Darba aizsardzība un ergonomika, Elektrotehnika un elektronika

8. Ēriks Annuškāns 050165-11490Daugavpils pedagoģiskā universitāte

maģistra grāds pedagoģijā lektors Lietojumprogrammatūra, Datu bāzu tehnoloģijas

9. Bruno Žuga 040972-12550 RTU inženierzinātņu maģistra grāds elektronikā vieslektors Biroja darba automatizācija

10. Ilona Goldmane 300969-11500 LU filoloģijas maģistra grāds angļu filoloģijā lektors- nav saņemts Padomes protokols Angļu valoda

11. Aleksanrds Koļesovs 310571-13068 LU sociālo zinātņu maģistra grāds psiholoģijā vieslektors Lietišķā saskarsme

12. Mārtiņš Kupčs 250958-11501 RPI inženiera -elektriķa kvalifikācija lektors Lielās datu bāzes, Tīmekļa tehnoloģijas

13. Jānis Kapenieks 230578-11835 LU maģistra grāds soc. zin. vieslektors E-komercija

14. Jānis Salmiņš 300851-11516 LU fiziķa kvalifikācija vieslektors Mikroshēmas un mikroprocesori

15. Atis Meiers 260683-12357 RTU bak. grāds inženierzin., studē maģistratūrā vieslektors Tīkla orerētājsistēmas

Koledžas RRC akadēmiskais personāls, kas veicis zinātnisko vai pētniecisko darbu ārvalstīs

Vārds, uzvārds Ārvalstu izglītības iestāde Veiktā darba raksturojums

Gunta Apele; Dace Krasta

Salpaus tālākizglītības institūts, Opeko pedagogu tālākizglītības akadēmija (Somija)

Mācību metodes un studentu apmācības organizācija koledžas izglītības programmās.

Solveiga Serkova;Ilze Erdmane

Kauņas Tehnoloģijas universitāte (Lietuva); Vestminsteres Univeritātes datormācības centrs

Datormācības un psiholoģijas kursa izstrāde un pielietošana darbā invalīdiem ar fiziskiem traucējumiem – starptautisks projekts Leonrdo da Vinci programmas ietvaros Nr. LT/98/1/88003/P1/I.1.1.e/FPI

Ginta Štāle;Solveiga Serkova;Ēriks Annuškāns

Brno universitāte (Čehija); Sofijas universitāte (Bulgārija)Baltijas datoru akadēmija (Lietuva)

IT kursa izstrāde un pielietošana darbā invalīdiem ar fiziskiem traucējumiem – starptautisks projekts Leonrdo da Vinci programmas ietvaros Nr. CZ04BFNT-168025

Ilze Erdmane;Mārīte Pumpure;Dace Krasta

Viļnas universitāte (Lietuva), Hessenes apgabala profesionālās rehabilitācijas centrs (Vācija)

Socializācijas rokasgrāmatas izstrāde darbam ar invalīdiem - starptautisks projekts Leonrdo da Vinci programmas ietvaros Nr. LT/99/1/088102/P1/I.1.1.e/CONT

Aivars Bērziņš;Sergejs Vdovins;Zigmunds Voicehovičs

Kauņas Tehnoloģijas universitāte (Lietuva); Kieļces Tehnoloģiskā universitāte (Polija), Stokholmas karaliskā tehnoloģiskā universitāte (Zviedrija)

Tālmācības kursa izstrāde informāciju tehnoloģijā „ADIS” – starptautisks projekts Socrates programmas ietvaros Nr.71189-CP-1-1999-1-LT-ODL-ODL

Dace Krasta, Gunta Apele, Ilze Erdmane, Mārīte Pumpure

Malakovas tālākizglītības koledža (Norvēģija); Keskuspuisto profesionālās rehabilitācijas institūts (Somija); Jauniešu kamera (Francija)

Sistēmpieejas iesviešana mācību procesa organizācijā; mentorings un koledžas absolventu ievadīšana darba tirgū. Starptautisks projekts Leonrdo da Vinci programmas ietvaros Nr. LV/99/1/087604/P1/III.3.a/FPI

Dace Krasta Malakovas tālākizglītības koledža (Norvēģija); Hamburgas profesionālās rehabilitācijas centrs un Hamburgas universitāte

Augstākās profesionālās izglītības mācību programmu izveide invalīdiem uzņēmējdarbībā; mācību metodoloģijas izstrāde. Starptautisks projekts Leonrdo da

(Vācija) Vinci programmas ietvaros Nr. DM/003/LV/99/303

Ilze Erdmane, Dace Krasta

Hamburgas profesionālās rehabilitācijas centrs (Vācija)

Profesionālās piemērotības noteikšanas metodoloģijas izstrāde.

Ilze Erdmane, Gunta Apele,Biruta Jansone

Keskuspuisto profesionālās rehabilitācijas institūts (Somija).

Inovāciju ieviešana sociāli- psiholoģiskajā darbā ar studentiem; komandas darbs, pedagogu un sociālo darbinieku sadarbības pilnveidošana. Starptautisks projekts Leonrdo da Vinci programmas ietvaros Nr. DM/032/LV/00/305

Aivars Bērziņš;Sergejs Vdovins;Zigmunds Voicehovičs

Hamburgas profesionālās rehabilitācijas centrs (Vācija)

Informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju studiju programmas pilnveidošana. Starptautisks projekts Leonrdo da Vinci programmas ietvaros Nr. DM/81/LV/01/313

Inta Duka, Aina Mikiukste

Keskuspuisto profesionālās rehabilitācijas institūts (Somija).

Inovāciju ieviešana mācību un audzināšanas darbā. Starptautisks projekts Leonrdo da Vinci programmas ietvaros Nr. DM/209/LV/03/405

Biruta Jansone, Aina Mikukste

Hessenes apgabala profesionālās rehabilitācijas centrs (Vācija)

Jaunu studiju programmu izstrāde invalīdiem grāmatvedības un uzņēmējdarbības jomā.Starptautisks projekts Leonrdo da Vinci programmas ietvaros Nr. DM/152/LV/02/308

Koledžas RRC pedagogiem piedaloties starptautiskos projektos, rezultātā ir

izstrādāti mācību, metodiskie un zinātniskie materiāli:

1. grāmata „Preventive Procedures into Practice” – izstrādāts Leonardo da Vinci

projekta Nr. FIN/96/1/03024/PI/I.1.1.e/FPI ietvaros;

2. grāmata „Mentoring Appeal Initiative” - izstrādāts Leonardo da Vinci projekta Nr.

F/96/1/05357/PI/I.1.1.e/CONT ietvaros;

3. rokasgrāmata skolotājiem „Sociālā profilakse praksē” - izstrādāts Leonardo da Vinci

projekta Nr. LV/99/1/87604/PI/III.3.a/FPI ietvaros;

4. rokasgrāmata skolotājiem „Nepiespiestas iniciatīvas audzināšana” - izstrādāts

Leonardo da Vinci projekta Nr. LV/99/1/87604/PI/III.3.a/FPI ietvaros;

5. rokasgrāmata skolotājiem „Handlungsorientierte Ausbildung” ar tulkojumu latviešu

valodā „Uz audzēkni orientēta apmācība” - izstrādāts Leonardo da Vinci projekta Nr.

LV/98/DM/c12 ietvaros;

6. rokasgrāmata skolotājiem „Soziales Lernen” ar tulkojumu latviešu un lietuviešu

valodās „Sociālās mācības” un „Socialines elgsenos vadovas” CD-ROM un grāmatas

formā - izstrādāts Leonardo da Vinci projekta Nr. LT/99/1/088102/PI/I.1.1.e/CONT

ietvaros;

7. datorapmācības kurss, mācību, metodiskie materiāli un studijvedis datorapmācības

programmā „Basics of Computer Literacy for the Disabled” CD-ROM un grāmatu

formā - izstrādāts SOCRATES projekta Nr. 71189-CP-1-1999-1-LT-ODL-ODL

ietvaros;

8. tālmācības kurss „Datormācības pamati” un mācību palīglīdzeklis tā pielietošanai

CD-ROM un grāmatu formā - izstrādāts SOCRATES projekta Nr. 71189-CP-1-1999-

1-LT-ODL-ODL ietvaros;

9. tālmācības kurss „IT apmācības pamati” un mācību palīglīdzeklis tā pielietošanai

CD-ROM formā - izstrādāts Leonard oda vinci projekta Nr.. CZ04BFNT-168025

ietvaros.

Koledžas RRC bibliotēkā ir iespējams iepazīties ar sekojošiem starptautisko

projektu rezultātā izstrādātajiem mācību, metodiskajiem un zinātniskajiem materiāliem,

kuru veidošanā piedalījušies Koledžas RRC pedagogi:





3. rokasgrāmata skolotājiem „Sociālā profilakse praksē” - izstrādāts Leonardo da

Vinci projekta Nr. LV/99/1/87604/PI/III.3.a/FPI ietvaros;



5. rokasgrāmata skolotājiem „Handlungsorientierte Ausbildung” ar tulkojumu

latviešu valodā „Uz audzēkni orientēta apmācība” - izstrādāts Leonardo da Vinci

projekta Nr. LV/98/DM/c12 ietvaros;


valodās „Sociālās mācības” un „Socialines elgsenos vadovas” CD-ROM un

grāmatas formā - izstrādāts Leonardo da Vinci projekta Nr.

LT/99/1/088102/PI/I.1.1.e/CONT ietvaros;

7. datorapmācības kurss, mācību, metodiskie materiāli un studijvedis

datorapmācības programmā „Basics of Computer Literacy for the Disabled” CD-

ROM un grāmatu formā - izstrādāts SOCRATES projekta Nr. 71189-CP-1-1999-



CD-ROM un grāmatu formā - izstrādāts SOCRATES projekta Nr. 71189-CP-1-

1999-1-LT-ODL-ODL ietvaros;

9. 12 moduļu tālmācības materiāls mazajā biznesā un vadīšanā „Small Business

Management Individual Learning series”, iespiests Business Divison Mohawk

College of Applied Arts & Technology,1991 – dāvinājums no Prof. Dr. Tade

Tramm, Univesitat Hamburg pēc RRC pedagogiem sniegtā semināru cikla

2000.gadā;

10. Rūpniecības uzņēmuma atsevišķu nodaļu darba simulācija SIMBA 2 sējumos un

klāt pievienotu datorprogrammu 6 disketēs „Zur Theorie und Praxis des SIMBA-

Einsatzes in der kaufmannischen Aus- und Weiterbildung. Werkstattberichte –

Unternehmensbschreibung Designermobel GmbH” un „Kundenorientierung und

Marketing”- – dāvinājums no Prof. Dr. Tade Tramm, Univesitat Hamburg pēc

RRC pedagogiem sniegtā semināru cikla 2000.gadā.

Akadēmiskā personāla atlases, atjaunošanas, apmācības un attīstības politika

Koledžas RRC akadēmiskais personāls tiek atlasīts un atjaunots atbilstoši

pastāvošajam pieprasījumam pēc speciālistiem attiecīgajās izglītības programmās, ņemot

vērā kandidātu profesionālo pieredzi, izglītību, pedagoģiskā darba stāžu, vēlmi radoši

strādāt, tālāk izglītoties, iesaistīties zinātniski pētnieciskajā darbā un veicināt Koledžas

RRC turpmāko izaugsmi.

Koledžā RRC plaši tiek realizēta sistēmpieejas un multidisciplināro komandu

(sadarbības starp studentiem, sociālpedagogiem, psihologu, medicīnisko personālu,

priekšmetu pasniedzējiem) darba ieviešana un nepārtraukta pilnveidošana.

Liela uzmanība tiek veltīta pasniedzēju izaugsmei un izglītošanai, lai tie varētu

iegūt akadēmiskos vai zinātniskos grādus, kas nodrošinātu koledžas kvalitatīvu darbu un

atbilstību akadēmiskā personāla prasībām.

Koledžā RRC nepārtraukti notiek pedagogu tālākapmācība, semināru

organizēšana un iesaistīšana starptautiskajos pieredzes apmaiņas projektos.

Sākot ar Koledžas RRC dibināšanu, kopš 1992. gada Koledžai ir izveidojusies

plaša sadarbība ar vairākām mācību iestādēm Vācijā. Lai paaugstinātu koledžas pedagogu

darba kvalitāti un sniegtu nepieciešamo apmācību nepārtrauktai personāla attīstībai un

radošai izaugsmei, regulāri tiek organizēti semināri gan Vācijā, gan uz vietas koledžā ar

vācu lektoru piedalīšanos.

8. Finansēšanas avoti un infrastruktūras nodrošinājumsFinansēšanas plānu katram gadam nosaka Koledžas RRC budžets. Ieņēmumus

veido valsts finansējums, studiju maksas augstākajā izglītībā, mācību maksas

profesionālajā vidējā izglītībā, arodizglītībā un pieaugušo tālākizglītības kursos, dalības

maksas semināros, viesnīcas pakalpojumi un citi saimnieciskās darbības ieņēmumi.

Proporcionāli ieņēmumiem budžetā tiek plānoti izdevumi, kuru galvenās pozīcijas

ir personāla darba samaksa, sociālās apdrošināšanas maksājumi, telpu uzturēšanas

izdevumi un komunālie maksājumi, mācību procesa materiālie izdevumi, jaunu iekārtu

iegāde un telpu rekonstrukcija un remonti.

Finansu plāns 2004. un 2005. gadam

Valsts aģentūra ''Sociālās integrācijas centrs ''Finanšu plāns (Koledžas )

Finansu plāna posteņi 2001 2002 2003 2004 2005

Personāla darba samaksa266 tūkst. Ls

297.2 tūkst. Ls

265.1 tūkst. Ls

167.5 tūkst. Ls

242.6 tūkst. Ls

Sociālās apdrošināšanas maksājumi

68 tūkst. Ls

75.8 tūkst. Ls

63.9 tūkst. Ls

40.4 tūkst. Ls

58.4 tūkst. Ls

Telpu uzturēšanas un komunālie maksājumi

115.4 tūkst. Ls

176.4 tūkst. Ls

174.0 tūkst. Ls

120.1 tūkst. Ls

152.2 tūkst. Ls

Mācību procesa materiālie izdevumi

10 tūkst. Ls

11.2 tūkst. Ls

10.5 tūkst. Ls

6.5 tūkst. Ls

10.7 tūkst. Ls

Mēbeļu un iekārtu iegāde35.5 tūkst. Ls

23.5 Tūkst. Ls

15.1 tūkst. Ls 10 tūkst. Ls

Telpu rekonstrukcija un remonti94 tūkst. Ls 71 tūkst. Ls

4.3 tūkst. Ls 5 tūkst. Ls

Kopā588.9 tūkst. Ls

655.1 tūkst. Ls

528.6 tūkst. Ls

348.8 tūkst. Ls

468.9 tūkst. Ls

Studijas Koledžā RRC ir nodrošinātas ar labiekārtotām, gaišām, siltām mācību

telpām, kas izvietotas 3 mācību korpusos. Telpas ir nodrošinātas ar visu nepieciešamo,

ņemot vērā specifiku – darbs ar invalīdiem, kuri pārsvarā ir ar kustību traucējumiem, ir

lifts.

Personālam un studentiem ir brīva pieeja pie datoriem un INTERNETA ne tikai

nodarbību laikā, bet arī ārpus tā., bet pavisam kopā ir 6 datorklases un 76 datori..

Datortehnikas kabineti ir nodrošināti ar mūsdienīgu tehniku: Pentium IV,

Pentium III, Pentium I un II, kā arī atbilstošu licencētu programmatūru: Windows 2000,

Windows XP prof., MS Office 2003, MS VISIO, MS Project, MS FrontPage Delfi,

Visual Basic. Visa datortehnika ir saslēgta lokālajā datortīklā. Datorkabinetiem ir

nodrošināts interneta pieslēgums. Katram studentam ir savs ar paroli aizsargāts apgabals

servera atmiņā. Pie sava apgabala viņi var piekļūt no jebkura datora, kurš atrodas lokālajā

datortīklā. Drukāšanas darbus nodrošina lokālie printeri HP LaserJet 1010, HP LaserJet

1020 un tīkla printeri LaserJet 4000N.

RRC bibliotēkas grāmatu fonds ir 5178 grāmatas ( 30.06.2005. ). Fonda

grāmatas sadalītas pa nodaļām, kuras atbilst RRC apgūstamajām specialitātēm.

NODAĻA GRĀMATU SKAITS

datori 781

grāmatvedība 161

lietvedība 62

ekonomika 392

tirdzniecība 120

komercdarbība 269

psiholoģija 54

likumdošana 63

elektronika 61

komunikācija 97

svešvalodas ( angļu, vācu, krievu ) 885

vārdnīcas 161

literatūra par Eiropas Savienību 44

autovadītāju apmācība 49

Bibliotēkā ir 331 lasītāji (30.06.2005.) - audzēkņi, studenti, pedagogi un RRC

darbinieki.

Bibliotēkas fonds iespēju robežās tiek papildināts, pamatojoties uz attiecīgās

specialitātes pedagogu pieprasījumu.

Visiem RRC audzēkņiem un studentiem ir iespējams bez maksas izmantot 6

Jūrmalas bibliotēku mācību grāmatu fondus (līguma kopiju skat 3. pielikumā ). Centrālā

bibliotēka sniedz informāciju ( 1reizi ceturksnī ) par RRC bibliotēku interesējošo grāmatu

fonda papildinājumu.

2004/2005.g. bibliotēka abonē šādus preses izdevumus:

RRC bibliotēka Jūrmalas Centrālā bibliotēkaDiena KopsolīIzglītība un Kultūra Dienas Bizness

Kapitāls Lauku avīzeSkolotājs Kapitāls

Latvijas Ekonomists Klubs

Bilance LR Saeimas un MK ZiņotājsSakaru Pasaule Mērķis

E - pasaule National GeogrphicsSanta GEOMērķis Аргументы и фактыDigital Times Час

Radio Бизнес БалтияAuto Весtи сегодня

Sociālais Darbinieks Латвияс ЭкономистGrāmatvedība un Revīzija Знание Сила

Latvijas Tirgotājs Наука и жизньKvalitāte Новый мир

Next РадиоPsiholoģijas Pasaule Смена

Gastromāns Техника – молодежиLabu Apetīti

Ar šiem preses izdevumiem var iepazīties RRC bibliotēkas lasītavā un Jūrmalas

pilsētas 6 bibliotēkās. RRC bibliotēkas lasītavā ir iespējams strādāt arī ar datoru,

nepieciešamo informāciju iegūstot Internet.

Koledžas RRC bibliotēkā ir iespējams iepazīties ar sekojošiem starptautisko

projektu rezultātā izstrādātajiem mācību, metodiskajiem un zinātniskajiem materiāliem,

kuru veidošanā piedalījušies RRC pedagogi:





3. rokasgrāmata skolotājiem „Sociālā profilakse praksē” - izstrādāts Leonardo da

Vinci projekta Nr. LV/99/1/87604/PI/III.3.a/FPI ietvaros;



5. rokasgrāmata skolotājiem „Handlungsorientierte Ausbildung” ar tulkojumu

latviešu valodā „Uz audzēkni orientēta apmācība” - izstrādāts Leonardo da Vinci

projekta Nr. LV/98/DM/c12 ietvaros;


valodās „Sociālās mācības” un „Socialines elgsenos vadovas” CD-ROM un

grāmatas formā - izstrādāts Leonardo da Vinci projekta Nr.

LT/99/1/088102/PI/I.1.1.e/CONT ietvaros;

7. datorapmācības kurss, mācību, metodiskie materiāli un studijvedis

datorapmācības programmā „Basics of Computer Literacy for the Disabled” CD-

ROM un grāmatu formā - izstrādāts SOCRATES projekta Nr. 71189-CP-1-1999-



CD-ROM un grāmatu formā - izstrādāts SOCRATES projekta Nr. 71189-CP-1-

1999-1-LT-ODL-ODL ietvaros;

9. 12 moduļu tālmācības materiāls mazajā biznesā un vadīšanā „Small Business

Management Individual Learning series”, iespiests Business Divison Mohawk

College of Applied Arts & Technology,1991 – dāvinājums no Prof. Dr. Tade

Tramm, Univesitat Hamburg pēc RRC pedagogiem sniegtā semināru cikla

2000.gadā;

10. Rūpniecības uzņēmuma atsevišķu nodaļu darba simulācija SIMBA 2 sējumos un

klāt pievienotu datorprogrammu 6 disketēs „Zur Theorie und Praxis des SIMBA-

Einsatzes in der kaufmannischen Aus- und Weiterbildung. Werkstattberichte –

Unternehmensbschreibung Designermobel GmbH” un „Kundenorientierung und

Marketing”- – dāvinājums no Prof. Dr. Tade Tramm, Univesitat Hamburg pēc

RRC pedagogiem sniegtā semināru cikla 2000.gadā.

9. Reklāmas un informatīvie izdevumi par studiju iespējām

Reklāmas un informatīvajos izdevumos par studiju iespējām Koledžā RRC uzsvars ir uz

cilvēku ar invaliditāti informēšanu par izglītības iespējām. Ir notikušas šādas aktivitātes:

1. Atvērto durvju dienas katru pavasari – 2005. gadā 8. aprīlī,

2. Piedalīšanās izstādē „Skola 2005” Ķīpsalā,

3. Izgatavoti bukleti ar informāciju par piedāvātajām studiju programmām (skat.

pielikumā),

4. Izgatavotas informācijas lapas par katru studiju programmu atsevišķi (skat.

pielikumā),

5. Izgatavotas un nosūtītas informācijas lapas VDEĀK ārstiem par koledžas studiju

programmām,

6. 2005. gadā nosūtīta informācija Latvijas pašvaldību sociālajiem darbiniekiem,

kuru aprūpē ir invalīdi,

7. Nosūtīta informācija invalīdu biedrībām,

8. Notikušas informācijas dienas Jūrmalas vispārizglītojošajās skolās, 2004.gadā –

arī apkārtējos rajonos

9. Informācija par koledžas studiju programmām tiek izplatīta SIC Sociālās un

medicīniskās rehabilitācijas nodaļas klientiem un viņu ģimenes locekļiem,

10. Ievietota informācija izdevumā „Izglītības ceļvedis”,

11. Informācija specifiskajos invalīdu biedrību izdevumos ( „Kopsolī”).

12. Veidoti maksas sižeti Latvijas TV raidījumā „Labirints” un Latvijas TV raidījumā

„Rīts”.

13. 2004. g. veidots raidījums Latvijas radio I programmā par invalīdu izglītības

iespējām koledžā,

14. Publicēta informācija Labklājības ministrijas izdevumā „Sociālās palīdzības

vēstis”,

15. Publikācija „Latvijas Avīzē” un „SM Segodņa” pielikumā „Rabota i Učoba”

2005.gadā.

16. Nepārtraukti aktualizēta informācija interneta mājas lapā www.koledzarrc.lv –

par studiju programmām, par uzņemšanas noteikumiem, u.c.

http://www.koledzarrc.lv/

17. 2005. g. sniegta informācija interneta portālā www.social.lv

18. Publicēti sludinājumi par piedāvātajām studiju programmām centrālajos

laikrakstos (Diena, Neatkarīgā Rīta Avīze, Lauku Avīze, Rīgas Balss), kā arī

reģionālajos laikrakstos (2004. – praktiski visos rajonos, 2005. arī specifiskos

reklāmas izdevumos, piem., „Ielūkojies” Gulbenes, Alūksnes, Madonas raj.)

19. Publicēti sludinājumi par Jūrmalas iedzīvotājiem pieejamajām studiju

programmām (tai skaitā vakara grupām) „Rīgas Balss” Jūrmalas pielikumā un

„Jūrmalas Ziņās”.

20. Pārraidīti reklāmas audioklipi Radio Jūrmala,

21. Informāciju par koledžas pasākumiem (piem. 1. septembri un izlaidumu) ar preses

relīžu starpniecību izplata caur ziņu aģentūrām, 2005. gadā Latvijas TV krievu

ziņu dienests sagatavoto sižetu.

10. Ārējie sakariProgrammas „Informācijas Tehnoloģijas” ietvaros tiek veicināta sadarbība ar

darba devējiem, organizējot darba devēju tikšanos, kā arī aptaujājot darba devējus un

analizējot darba devēju atsauksmes par studentu darba rezultātiem prakses vietās.




līgumi.

Koledža RRC plaši piedalās starptautiskajos projektos Leonardo da Vinci un

Socrates programmu ietvaros gan kā projektu koordinators, gan partneris.

Leonardo da Vinci pilot projektu un multiplikatora efekta projektu un Socrates

Minerva ietvaros koledžas pedagogi ir veikuši zinātniski pētniecisko darbu, izstrādājuši

mācību un metodiskos materiālus par sekojošām tēmām:

1. „Jaunāko informāciju tehnoloģiju apmācība cilvēkiem ar īpašām

vajadzībām, izmantojot jaunākos sasniegumus mācību procesa plānošanā un

organizācijā” – sadarbībā ar Kauņas Tehnoloģijas universitāti Lietuvā un Vestminsteres

Universitātes datorapmācības centru Anglijā (projekts Leonrdo da Vinci programmas

ietvaros Nr. LT/98/1/88003/P1/I.1.1.e/FPI);

http://www.social.lv/

2. „Mācību kvalitāte, tās plānošana, organizēšana un vadīšana”- sadarbībā ar

Šauļu Universitāti Lietuvā un Hessenes Invalīdu profesionālās izglītības iestādi Vācijā

(projekts Leonrdo da Vinci programmas ietvaros Nr.LT/99/1/088102/P1/I.1.1.e/CONT);

3. „Sistēmpieeja apmācības procesa plānošanā un mācību efektivitātes

paaugstināšanā” un „Efektīva sadarbības veidošana starp mācību iestādēm un darba

devējiem; iniciatīvas audzināšana studentos” – sadarbībā ar Malakovas koledžu un

Ostfoldas zemes pārvaldes institūtu Norvēģijā, Keskuspuisto profesionālās apmācības

institūtu un Izglītības ministriju Somijā, Limožas Jauniešu kameru un Limožas

tehnoloģijas institūtu Francijā (Starptautisks projekts Leonrdo da Vinci programmas

ietvaros Nr. LV/99/1/087604/P1/III.3.a/FPI);

4. „Informāciju tehnoloģijas mācību metodika klātienes un tālmācību studiju

organizāšanai” – sadarbībā ar Kauņas Tehnoloģijas universitāti, Lietuvas Fiziskās

Izglītības Akadēmiju, Lietuvas Darba tirgus mācību organizāciju, Utenas medicīnas

koledžu Lietuvā, Kieļces Tehnoloģisko universitāti Polijā, Rīgas Tehnisko universitāti

Latvijā, Nacionālo Tālmācības universitāti Spānijā, Castel-y-Dail Telecentru Lielbritānijā

un Limerikas Universitāti Īrijā (starptautisks projekts Socrates programmas ietvaros

Nr.71189-CP-1-1999-1-LT-ODL-ODL).

5. „Informāciju tehnoloģiju pielietošana invalīdu apmācībā un nodarbinātībā” -

sadarbībā ar Kauņas Tehnoloģijas universitāti, Baltijas datoru akadēmiju, Brno

universitāti, Sofijas universitāti (starptautisks projekts Leonrdo da Vinci programmas

ietvaros Nr. CZ04BFNT-168025).

Ziņas par noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem un līdzdalību starptautiskajos projektos un programmās

Valsts Augstskola Līgumu, projektu skaitsVācija BFW Hamburg 2Vācija BBW Sudhessen 1Somija Keskuspuisto Vocational Institute 2

Īrija National Vocational Training Institute 2Īrija Limerikas universitāte 1

Lietuva Kauņas Tehnoloģiju universitāte 2Lietuva Utenas medicīnas koledža 1Lietuva Šauļu universitāte 1Lietuva Baltijas datoru akadēmija 1Čehija Brno universitāte 1

Spānija Nacionālā tālmācības universitāte 1Polija Kieļces Tehnoloģiskā universitāte 1

Zviedrija Stokholmas Karaliskā Universitāte 2Igaunija Tallinn University of Educational

Sciences1

Dānija Jutland Open University 1

Ziņas par akadēmiskā personāla apmaiņu (darbs, stažēšanās un cita darbība ārvalstīs)

Valsts Augstskola Zinātnes nozare (studiju programma) Personu skaitsVācija BFW Hamburg Mārketings un tirdzniecība;

Grāmatvedība un nodokļi4

Vācija BFW Hamburg Lietišķo sistēmu programmatūra 3Somija Keskuspuisto

Vocational InstituteMārketings un tirdzniecība; Grāmatvedība un nodokļi

4

Lietuva Kauņas Tehnoloģiju universitāte

Lietišķo sistēmu programmatūra 3

Lietuva Šauļu universitāte Cilvēku resursu vadība 2Lietuva Baltijas datoru

akadēmijaLietišķo sistēmu programmatūra 3

Īrija National Vocational Training Institute

Cilvēku resursu vadība 1

Čehija Brno universitāte Lietišķo sistēmu programmatūra 3Polija Kieļces Tehnoloģiskā

universitāteLietišķo sistēmu programmatūra 2

Vācija BBW Sudhessen Cilvēku resursu vadība 2

Bulgārija Sofijas universitāte Lietišķo sistēmu programmatūra 3

Koledžā RRC 2004.gadā strādāja vieslektors no Pakistānas, kurš pasniedza

angļu valodas mācību stundas.

2004.gada vasarā Koledžas pasniedzējiem bija iespēja viesoties Vācijā

Donauešingenas institūtā pieredzes apmaiņā un gūt jaunus iespaidus seminārā, kurā

piedalījās pārstāvji no vairākām valstīm par invalīdu integrāciju sabiedrībā un mācību

procesa dažādošanu.

2005.gada maijā Koledžas RRC pasniedzēji bija pieredzes apmaiņā Helsinku

koledžā „Keskuspuiston ammatiopisto”.

Šajā koledžā pasniedzēji ieguva informāciju, ka jebkurš students var izvēlēties

sev piemērotu laika posmu studiju apguvei. Piemēram, ja studentam veselības stāvoklis

neatļauj mācīties pilnu noteikto koledžas kursu, tad par to laika posmu, kurā viņš studēja

un sakrāja kādus noteiktus kredītpunktus, saņem sertifikātu. Pēc mūsu domām, tā ir ļoti

laba pieredze un to noteikti vajadzētu ieviest arī Latvijā.

Tā kā šajā koledžā mācās tikai audzēkņi ar īpašām vajadzībām, tad grupas ir

nelielas no 8-12 studentu vienā grupā. Bieži vien, vienā lekcijā atrodas divi pedagogi.

2005.gadā projekta ietvaros ir plānota koledžas labāko studentu kvalifikācijas

prakse Vācijā Hamburgā.

11. Studiju programmas attīstības plāns

Koledžas RRC attīstības plāns izstrādāts balstoties uz LR Augstākās izglītības un

augstskolu attīstības nacionālo koncepciju un Koledžas RRC attīstības koncepciju.

Galvenie Koledžas RRC darbības uzdevumi ir noteikti, lai nodrošinātu Koledžas RRC

nolikumā un attīstības koncepcijā paredzētos mērķus.

Paredzētā Koledžas RRC saimnieciskā un finansiālā darbība ir pakārtota mācību

procesa kvalitātes uzlabošanai, atbilstoši sabiedrības attīstības perspektīvām un

konkurences apstākļiem. Studiju programmas veidošana pakārtota mērķim to savietot ar

nākamās pakāpes augstākās izglītības programmām.

Nākotnes plāni lielā mērā ir saistīti ar izstrādātajiem projektu pieteikumiem, kas

paredz Eiropas sociālā fonda un Eiropas reģionālās attīstības fonda līdzekļu piesaisti, lai

nodrošinātu pēc iespējas efektīvāku atbalstu invalīdu integrācijai sabiedrībā un darba

tirgū.

Galvenie studiju procesa pilnveidošanas darba virzieni :

1. Studiju kvalitātes vadības sistēmas tālāka attīstība, uzsākot kvalitātes pilnu

stratēģisko plānošanu, īpašu uzsvaru liekot uz kvalitātes vērtēšanu; studiju

programmas pašnovērtēšanas pilnīga ieviešana, ārējā ekspertīze.

2. Studiju programmas attīstība – nolūkā apgūt starptautisko pieredzi un sekmēt

studentu sagatavotību darba tirgum laika periodā, kad Latvija integrējas

Eiropas Savienībā, paplašināt sadarbību ar koledžām Eiropas valstīs, organizēt

informācijas apmaiņu.

3. Ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī, Koledžas RRC potenciālie studenti ir

nodarbināti vairākās darba vietās, līdz ar to liedzot sev iespējas studēt vakara

nodaļa. Pēc vairākkārtējiem studentu ierosinājumiem, ir plānots 2006./2007.

studiju gadā uzsākt studiju procesa organizēšanu sestdienās.

4. Ir plānots nākotnē ieviest tālmācības sistēmu, jo liela daļa studentu ir aizņemti

darbā un arī studijas vakara nodaļā nav vienmēr pieejamas. Tālmācības

sistēmas pozitīvie principi ir šādi:

Studijas notiek studentam izdevīgā laikā, vietā un tempā, pedagogiem nav

nepārtraukta un tieša kontakta ar studējošo.

Tālmācība ir brīvi pieejama visattālākajos Latvijas reģionos un var sekmēt

gan strādājošo, gan bez darba palikušo izglītību informācijas tehnoloģiju jomā.

MĀCĪBU PRIEKŠMETA PROGRAMMA

1. Nosaukums ANGĻU VALODA

2. Statuss Izglītības līmeņa priekšmets

3. Kredītpunkti un stundu skaits 4 kredītpunkti, 160 stundas.

4. Vispārīgais mērķisSagatavot studentu patstāvīgai angļu valodas lietošanai ikdienas dzīvē un profesijā

informācijas tehnoloģijas nozarē.Attīstīt zināšanas, prasmes, iemaņas, kas veicina:

aktīvu svešvalodu apguvi; radošu kritisku domāšanu, maksimāli sekmējot personības profesionālo

izaugsmi; mācību satura apguvi, akcentējot individuālo profesionālo pieredzi.

5. Sasniedzamie specifiskie mērķiAttīstīt četru valodas pamatelementu (lasīšanas, runāšanas, klausīšanās, rakstīšanas)

prasmes un iemaņas, lai spētu tās integrēti pielietot atbilstoši mācību priekšmeta attiecīgajam līmenim infotehnoloģijas jomā.

Lasīšanā:apgūt kompleksu metodi darbam ar tekstu, izmantojot dažādus lasīšanas veidus:

orientējošā (deduktīva ~ 70% teksta satura uztvere, sasniedzamais līmenis ~ 100 vārdi minūtē);

izpētes (pilnīga, precīza 100% teksta satura uztvere, sasniedzamais līmenis ~ 50-60 vārdi minūtē);

informatīvā (vispārēja teksta satura izpratne- galvenā tēma, galvenās problēmas, būtiski fragmenti u.c., lasīšanas normatīvi dažādi ~ 400-1000 vārdi minūtē);

faktu meklēšana (atrast specifisko informāciju tekstā- sludinājumos, prospektos,

palīgmateriālos u.c.). Nostiprināt prasmi strādāt ar vārdnīcu, t.sk. ar tehnisko, skaidrojošo u.c.

Runāšanā: atbildēt uz dažādas grūtības pakāpes jautājumiem; komentēt tabulu, shēmu, diagrammu u.t.t.; sniegt notikumu, darbību īsu aprakstu; izteikt savas domas, uzskatus, viedokli par noteiktu tēmu, praktiskām

problēmām;

strādāt komandā, veicot komunikatīvu uzdevumu problēmsituācijās, lomu spēlēs;

piedalīties prezentācijās, diskusijās ar informāciju par profesionālām tēmām.

Klausīšanās: uztvert un saprast informāciju; izdarīt secinājumus no konteksta; uztvert galveno domu kontekstā; saprast autentisku sarunu; saprast tehnisku informāciju.

Rakstīšanā: uzrakstīt dzīves gājumu (CV), aizpildīt veidlapas; veikt lietišķu korespondenci (iesniegums, sludinājums, piedāvājums,

pasūtījums, sūdzību u.c.; veidot izlasītā teksta kopsavilkumu, anotāciju; veikt elektroniskā pasta korespondenci.

6. Ieejas nosacījumi, līmenisAngļu valodas apgūšana balstās uz vidusskolā vai arodvidusskolā apgūto.

Prasmēm klausīšanā, mutvārdu runā, lasīšanā un rakstīšanā jābūt ne zemākām par "pre-

intermediate" līmeni.

Ja ir studenti, kam pamata svešvaloda nav bijusi angļu valoda, starpnovērtējumā zināšanas tiek vērtētas diferencēti (sk. 8. punktu).

7. Saturs

7.1. Priekšmeta apraksts - galveno tēmu mērķi un priekšmetu savstarpējā saistībā

Mācību priekšmeta pamatā ir angļu valodas prasmju un iemaņu pilnveidošana četros valodas pamatelementos (lasīšanā, runāšanā, klausīšanās, rakstīšanā), attīstot svešvalodu patstāvīgās apguves un turpmākās lietošanas stratēģiju informācijas tehnoloģijas jomā saistībā ar citiem profila un specializācijas priekšmetiem.

Lasīšanas prasme un iemaņas tiek pilnveidotas, lasot mērķtiecīgi izvēlētus zinātniski-populārus, vidēji grūtas pakāpes vispārīgus tehniskus un profesionāli orientētus tekstus. Tehniskie un speciālie termini ir nepieciešama valodas pamatelementa sastāvdaļa.

Runāšanas prasme un iemaņas tiek attīstītas situatīvā monologā un dialogā, problēmsituācijās, lomu spēlēs, prezentācijās un diskusijās par aktuāliem ikdienas un speciālās nozares tematiem.

Klausīšanās prasme un iemaņas tiek attīstītas, klausoties autentiskus dialogus un tekstus.

Rakstīšanas prasme un iemaņas tiek pilnveidotas, apgūstot atbilstošam uzdevumam nepieciešamās leksiski-gramatiskās pamatstruktūras un tās prasmīgi pielietojot šī uzdevuma izpildē.

7.2. Priekšmeta saturs

Programmā ietilpst speciālais angļu valodas kurss Keith Boeckner, P. Charles Brown "Oxford English for Computing" - Student's Book, Cassette, Answer Book.

Reading - R Listening - L Writing - W Speaking - S

Nr. Tēmas Stundu skaits

Pirmais semestris Kopā Audit. Patst. 1. Ievads kursā un kontroldarbs gramatikā 3 3 0 2. Personālais dators. Procesors 6 3 3 3. Portatīvie datori. Operētājsistēmas 9 6 3 4. Līnijas pakalpojumi. Datu pārsūtīšana 9 6 3 5. Programmēšanas valodas. C valoda 9 6 3 6. Mājas lasīšanas sesija 8 3 5 7. Programmatūra. Programmatūras pakotnes 9 6 3 8. Datoru tīkli. Tīklu konfigurācijas 9 6 3 9. Datori birojā. Informācijas sistēmas 9 6 310. Mājas lasīšanas sesija 9 3 6

80 48 32Otrais semestris

11. Datoru vīrusi. Datoru drošība 9 6 3

12. Datu bāzes. Datu krātuve un pārvaldīšana 9 6 3

13. Robotika. Robota raksturlīknes 9 6 314. Mājas lasīšanas sesija 8 3 5

15. Virtuālā realitāte 9 6 316. Mašīntulkošana. Mākslīgais intelekts. 9 6 3

17. Multimēdijs. 9 6 3

18. Datorgrafika 24-bitu krāsa 9 6 3

19. Mājas lasīšanas sesija 9 3 6

80 48 32Kopā gadā : 160 96 64

7.3. Organizācija un struktūra

7.3.1. Laika grafiks 1.gads 2.gads 3.gads1. sem. 2. sem. 3. sem. 4. sem. 5. sem. 6. sem.

Klātienes stundas 48 48 -- -- -- --Patstāvīgas stundas 32 32 -- -- -- --Kopā: 80 80 -- -- -- --

7.3.2. Mācīšana un mācīšanas

Neeksistē viena "labākā" apmācību metode - jebkura apmācību situācija ir mijiedarbība starp pasniedzēju, apmācāmo un pašu darbību. Viss ir atkarīgs no dotās grupas vai indivīda. ieteicams lietot metodoloģijas, kas apmācāmo izvirza mācību procesa centrā. Šķiet, ka tas ir visefektīvākais paņēmiens, kā sasniegt izvirzīto mērķi.

Mācīšanai jānorisinās kompleksi ar savstarpēju nosacītību un savstarpēju sakarību, profesionāli modelējot komunikatīvi-situatīvus uzdevumus angļu valodā: monologrunā, dialogā, diskusijā; veicot pāru/grupu darbu; strādājot individuāli vai frontāli.

Mācīšanās notiek pasniedzēja vadībā un arī patstāvīgi (mājas uzdevumi, patstāvīga tehniskās literatūras lasīšana, projekti u.c.).

Studentu zināšanu līmeņa izlīdzināšana notiek ar datorprogrammas "English+" palīdzību.

7.4. Literatūra

Grāmatas:

1. Boekner, K and Brown, Ch. P. Oxford English for Computing. Oxford: OUP, 20012. Brunskill, D. and Turner, J. Understanding Algorythms and Data Structures. Staffordshire University, 1996.3. Collin, S.M.H. Check Your Vocabulary for Computing. Teddington: Peter Collin Publishing, 1999.4. Elfriede, D., Rashka, J., Paul J. Automated Software testing. Introduction, Management and Performance. Addison Wesley, 1999.5. Esteras, S.R. Infotech English for Computer Users. Cambridge: CUP, 1999.6. Hick, S. Information Systems. New York, London: Prentice Hall International, 1991.

7. King, F.W. and Cree, D.A. English Business Letters. New York: Longman, 1979. 8. Lloyod, D. A Passport to Cyberspace. London: Beaumont Publishing, 1999.9. Lougheed, L. Business Correspondence. New York: Longman, 2003.10. Rotanova, A. Manual for Computer Science Department Students. Riga, 1993.

Vārdnīcas:1. Collin, S.M.H. Disctionary of Computing. Teddington> Peter Collin Publishing, 1999.2. Longley, D. and Shain, M. Macmillan Dictionary of Information technology. Macmillan, 1989.3. Magnuss, A. (sast.) Angļu-latviešu datorvārdnīca. Rīga, 1997.4. Pakalne, I. Dators runā angliski vai palīgs ne tikai skolasbērniem. Rīga, 1997.

Žurnāli:

1. Byte; Computer Graphics World; Data Communication; Intemet World; Macworld; Microsoft System Joumal; 2. Network Magazine; PC Computing; PC Magazine; PC World.

8. Studentu novērtēšana

Pārbaudes veids

Realizācija (sastāvs)

Kritēriji Vērtējums Norises laiks

Starp-novērtējums (ieskaite)

A-aspekts (klausīšanās)

~2 minūšu audioieraksts, 6 uzdevumi, izpildes laiks- 15 minūtes

"ieskaitīts" "neieskaitīts"

1 sem. beigas

B-aspekts (rakstīšana)

Lietišķa vēstule, izpildes laiks 15 minūtes

C-aspekts (tehniskā teksta komentēšana)

~2000 iesp. zimes, gatavošanās laiks- 20 minūtes

D-aspekts (saruna) Briva, par semestrī izņemto tematiku

Galīgais vērtējums (eksāmens)


~2 minūšu audioieraksts, 8 uzdevumi, izpildes laiks- 15 minūtes

Balles 4-10 II sem. beigas




-2000 iesp. zīmes, gatavošanās laiks-20 minūtes

D-aspekts (saruna) Brīva, par semestrī izņemto tematiku

Tiek vērtētas radošas angļu valodas prasmes visos valodas aspektos atbilstoši programmas mērķim.

Angļu valodas priekšmeta apguvi vērtē starpnovērtējumā ar "ieskaitīts", ja: sekmīgi nokārtoti visi pārbaudes testi par izņemto mācību vielu; nokārtota patstāvīgi izlasītā literatūra (10 000 iespiedzīmes, ja angļu valoda

pamat svešvaloda; 8000 iespiedzīmes, ja angļu valoda nav pamat svešvaloda);

70% no visām ieskaites aspektu atbildēm ir pareizas (angļu valoda ir pamat svešvaloda);

50% no visām ieskaites aspektu atbildēm ir pareizas (angļu valoda nav pamat svešvaloda).

Pie eksāmena tiek pielaisti studenti, ja ir: iesniegts patstāvīgi izlasītās literatūras reģistrs (20 000 vai 18 000

iespiedzīmes), CV, lietišķās vēstules; sekmīgi nokārtoti visi pārbaudes testi par izņemto mācību vielu.

Angļu valodas priekšmeta apguves līmeni vērtē galīgajā vērtējumā 10 baļļu sistēmā, kur 20% no gala atzīmes veido individuālā patstāvīgā un praktiskā darba vērtējums mācību procesa laikā, 80% - eksāmenā izpildīto uzdevumu vērtējums.

Eksāmenā netiek paredzēta studentu angļu valodas zināšanu diferenciācija.

9. Pasniedzēji

Pasniedzējam jābūt profesionālam pedagogam ar augstāko akadēmisko izglītību angļu valodā (filoloģijā).

10. Programmas nodrošinājums

Programmas kvalitatīvai izpildei ir nepieciešams:

10.1. Aprīkojums 10.2. TelpasTāfele Kodos kops Audio iekārta Videoiekārta

Svešvalodu laboratorijas

Dators (elektroniskā kartotēka) OH projektors

Datorklase

Kopētājs Patstāvīgā mācīšanās - bibliotēka, lasītava

11. Mācību programmas pārskatīšana un novērtēšanaMācību priekšmeta programmas saturs jāmaina regulāri (ne retāk kā reizi divos

gados) saistībā ar jaunākajām nostādnēm informācijas tehnoloģijas nozarē, pielietojot mācību procesā attiecīgi modernākās metodes.


1. Nosaukums VĀCU VALODA



4. Vispārīgais mērķis

Sagatavot studentu patstāvīgai vācu valodas lietošanai ikdienas dzīvē un profesijā informācijas tehnoloģijas nozarē.

Attīstīt zināšanas, prasmes, iemaņas, kas veicina:- aktīvu svešvalodu apguvi;- radošu kritisku domāšanu, maksimāli sekmējot personības profesionālo

izaugsmi;- mācību satura apguvi, akcentējot individuālo profesionālo pieredzi.

5. Sasniedzamie specifiskie mērķi

Attīstīt četru valodas pamatelementu (lasīšanas, runāšanas, klausīšanās, rakstīšanas) prasmes un iemaņas, lai spētu tās integrēti pielietot atbilstoši mācību priekšmeta attiecīgajam līmenim infotehnoloģijas jomā.Lasīšanā: apgūt kompleksu metodi darbam ar tekstu, izmantojot dažādus lasīšanas veidus-orientējošā (deduktīva ~ 70% teksta satura uztvere, sasniedzamais līmenis -100 vārdi minūtē);

-izpētes (pilnīga, precīza 100% teksta satura uztvere, sasniedzamais līmenis ~ 50-60 vārdi minūtē);

-informātiskā (vispārēja teksta satura izpratne- galvenā tēma, galvenās problēmas, būtiski fragmenti u.c., lasīšanas normatīvi dažādi ~ 400-1000 vārdi minūtē);-faktu meklēšana (atrast specifisko informāciju tekstā- sludinājumos, prospektos, palīgmateriālos u.c.).Nostiprināt prasmi strādāt ar vārdnīcu, t.sk. ar tehnisko, skaidrojošo u.c.

Runāšanā:-atbildēt uz dažādas grūtības pakāpes jautājumiem;-komentēt tabulu, shēmu, diagrammu u.t.t.;-sniegt notikumu, darbību Tsu aprakstu;-izteikt savas domas, uzskatus, viedokli par noteiktu tēmu, praktiskām

problēmām;-strādāt komandā, veicot komunikatīvu uzdevumu problēmsituācijās, lomu spēlēs;

-piedalīties prezentācijās, diskusijās ar informāciju par profesionālām tēmām

Klausīšanās:-uztvert un saprast informāciju;-izdarīt secinājumus no konteksta;-uztvert galveno domu kontekstā;-saprast autentisku sarunu;-saprast tehnisku informāciju.

Rakstīšanā:-uzrakstīt dzīves gājumu (CV), aizpildīt veidlapas;-veikt lietišķu korespondenci (iesniegums, sludinājums, piedāvājums ,pasūtījums, sūdzība u.c.;)-veidot izlasītā teksta kopsavilkumu, anotāciju;-veikt elektroniskā pasta korespondenci.

6. Ieejas nosacījumi, līmenis

Vācu valodas apgūšana balstās uz vidusskolā vai arodvidusskolā apgūto. Prasmēm auditēšanā, mutvārdu runā, lasīšanā un rakstīšanā jābūt ne zemākām par vērtējumu "apmierinoši".

7. Saturs

7.1. Priekšmeta apraksts - galveno tēmu mērķi un priekšmetu savstarpējā saistība

Mācību priekšmeta pamatā ir vācu valodas prasmju un iemaņu pilnveidošana četros valodas pamatelementos (lasīšanā, runāšanā, klausīšanās, rakstīšanā), attīstot svešvalodu patstāvīgās apguves un turpmākās lietošanas stratēģiju informācijas tehnoloģijas jomā saistībā ar citiem profila un specializācijas priekšmetiem.Lasīšanas prasmes un iemaņas tiek pilnveidotas, lasot mērķtiecīgi izvēlētus zinātniski-populārus, vidēji grūtas pakāpes vispārīgus tehniskus un profesionāli orientētus tekstus. Tehniskie un speciālie termini ir nepieciešama valodas pamatelementa sastāvdaļa.Runāšanas prasmes un iemaņas tiek attīstītas situatīvā monologā un dialogā, problēmsituācijās, lomu spēlēs, prezentācijās un diskusijās par aktuāliem ikdienas un speciālās nozares tematiem.Klausīšanās prasmes un iemaņas tiek attīstītas, klausoties autentiskus dialogus un tekstus.Rakstīšanas prasmes un iemaņas tiek pilnveidotas, apgūstot atbilstošam uzdevumam nepieciešamās leksiski- gramatiskās pamatstruktūras un tās prasmīgi pielietojot šī uzdevuma izpildē.

Mācību līdzekļu šifrs atbilstoši vācu valodā sekojošs:-lasīšana LV (Leseverstehen);-klausīšanās HV (Hörverstehen);-rakstīšana SCH (Schreiben);

-gramatika G (Grammatik);-preses materiāli P (Presse);-vārdnīca W (Wörterbuch).


Nr. Tēma Stundu skaits

Kur meklēt atbildi -šifrs

Pirmais semestris

1. Vom Lehrplan zum Unterricht.(Ziele,Forderungen, Hinweise) Sich vorstellen. Partnerūbungen. CV (tabellarisch). Hörverstehen mit Aufgaben. Satzarten und Satzmodelle.

4 Gi,G2, HVz

2. Ausbildungsmöglichkeiten und berufliches Studium.Arbeit am popular-wissenschaftlichen Text. Übungen zum Wortschatz. Weiterfuhrende Übungen. AusdrUcke flir Zusammenfassung. Verben (Hilfsverben, regelmaBige, unregelmaAige, reflexive, Modalverben).

4 P,Gi

3. Technik und Gesellschaft. Arbeit am popular-wissenschaftlichen Text. Fachbezogene Begriffe. Fachwōrterbuch. Kommentar des Textes. Ausdrücke für Zusammenfassung. Verben (Hilfsverben, regelmaßige, unregelmaßige, reflexive, Modalverben).

4 P,Gi,G2

4. Computereinsatz aufverschiedenen Gebieten. Arbeit am popular-wissenschaftlichen Text. Erörtenmg der fachbezogenen Begriffe. Kommentar des Textes. Gedankenaus-tausch.Zusammenfassung des Textes. Hörverstehen mit Aufgaben. Verben (Rektion der Verben).

4 P , Gi, G2, HV2

5. PC im Überblick. Arbeit am populär-wissenschaftlichen Text. Fachwörter und Fachwörterbuch. Kommentar des Textes. Partnerübungen. Zusammenfassung des Textes. Bewerbungsbrief (Briefbausteine). Tempora (Präsens, Präteritum, Perfekt, Plusquamperfekt, Futur I).

6 LV2, G,,G2,P

6. Programmierung und Programmiersprachen. Arbeit am Fachtext. Fachwörter und fachbezogene Begriffe. K.ommentar des Textes. Gedankenaustausch. Bewerbungsbrief (Briefbausteine). Tempora (Präsens, Präteritum, Perfekt, Plusquamperfekt, Futur I)

2 LV2, Gi, G2, P, Wi

7. Programmiersprachen (BASIC).Arbeit am Fachtext.Fachwörter und Fachwörter-buch. Kommentar des Textes. Hauptin-formation und Nebeninformation. Hörverstehen migt Aufgaben. Passiv. Vorgangspassiv.

4 LV2,G,, G2, HV2,

Wi

8. Programmiersprachen (PASCAL). Arbeit am Fachtext. Wichtige Fachbegriffe. Kommentar des Textes. Gedankenaus-tausch. Zusammenfassung des Textes. Passiv. Zustandspassiv.

4 LV2, Gi. G2,Wi

9. Programmiersprachen (C, C++).Arbeit am Fachtext. Fachwörterbuch. Kommentar des Textes.Partnerdiskussion Zusammenfassende Übersicht. Hörverstehen migt Aufgaben. Infinitivgruppen.

6 LV2, G2, HV2

10. Hardware. Computer- Bauformen, innere Ausstattung. Arbeit am Fachtext. Wichtige Fachbegriffe. Kommentar des Textes. Partnerübungen. Zusammen-fassung des Textes. Modale K.onstruktionen.

6 LVi Gi,G2,Wi

11. Hardware. Bildschirm.Bilderzeugung. Arbeit am Fachtext. Ūbungen zum Fach-wortschatz. Kommentar des Textes. Gedankenaustausch. Geschaftsbrief- Anzeige (Briefbausteine). Partizipien. Enveitertes Attribut.

2 LVi, Gi,G2,

SCH

12. Hardware. Drucker. Arbeit am Fachtext. Fachwörterbuch. Kommentar des Textes. Partnerdiskussion. Zusammenfassung des Textes. Geschäftsbrief- Firmennachweis (Brief-bausteine). Nebensätze. Relativsatz.

2 LVi,Gi, G2,SCH, Wi

Kopā : 48Otrais semestris

13. Hardvvare. Peripherie. Arbeit am Fachtext Fachbezogene Begriffe. Kommentar des Textes. Partnerūbungen. Zusammenfassende Übersicht. Hörvestehen mit Aufgaben. Geschäftsbrief- Anfrage (Briefbausteine). Nebensätze. Temporalsatz.

4 LV,,Gi, SCH, HVi,Wi

14. Software. Betriebssysteme. Arbeit am Fachtext. Wichtige Fachbegriffe. Kommentar des Textes. Hauptinforma-tion und Nebeninformation. Geschaftsbrief- Angebot (Briefbausteine) Nebensatze. Kausalsatz.

2 LV,,Gi,SC HWi

15. Software. Anwendungsprogramme. Arbeit am Fachtext. Fachwörter und Fachwōrterbuch. Kommentar des Textes. PartnerUbungen. Zusammenfassung des Textes. Geschāftsbrief-Bestellung(Briefbausteine Nebensatze. Finalsatz.

6 LVi,G,,SC H Wi

16. Software. Textverarbeitungsprogramme. Arbeit am Fachtext. Übungen zum Fachwortschatz. Kommentar des Textes. Hauptinformation. Zusammenfassung des Textes. Nebensätze. Konditionalsatz.

4 LVi, Gi, Wi

17. Software. Datenbankprogramme. Arbeit am Fachtext. Übungen zum Fach-worschatz. Kommentar des Textes. Gedankenaustausch. Hörverstehen mit Aufgaben. Geschaftsbrief- Autragsbestatigung. Nebensatze. Modalsatz.

4 LVi,Gi,SC H. HVi,Wi

18. Software. Integrierte Programme. Arbeit am Fachtext. Fachwörterbuch. Kommentar des Textes. Partnerdiskussion. Zusammenfassende Übersicht. Geschäftsbrief-Mahnung(Briefbausteine) Nebensätze. Konsekutivsatz.

2 LVi,G,, SCH

19. Probleme bei der PC- Arbeit. Datenschutz. Datensicherheit. Arbeit am Fachtext. Fachbezogene Begriffe. K-ommentar des Textes. Haupt-iformation. Gedankenaustausch. Geschäftsbrief- Beschwerde. Nebensätze. Proportionalsatz.

2 LV,,Gi. SCH HVi,Wi

20. Probleme bei der PC- Arbeit. Computer-viren. Arbeit am Fachtext. Übungen zum Fachwortschatz. Kommentar des Textes. Zusammenfassung des Textes. Hörverstehen mit Aufgaben. Geschäftsbrief- Auslandsvertreter. Konjunktiv. Gebrauch des Konjunktivs.

2 LVi,G,,G2,

SCH, HVi

21. Probleme bei der PC- Arbeit. Ergonomie. Gesundheitliche Beschädigung. Fachwörterbuch. Kommentar des Textes. Partnerdiskussion. Problemzusammen-fassende Übersicht. Konditionalis I.

2 LVi,Gi,G2

22. Testunterricht * Test: lexikalisch- grammatische Strukturen * Test: Leseverstehen

8 LV,, LVz, P

23. Hauslektüre (Umfang: 5000 DZ) *Zusammenfassende Übersicht (mūndl.) *Kontroliabersetzung (Umfang:1000 DZ) *Zusammenfassung (schriftl.) * Fachwortschatz

8 P, LV3.14

24. Zwischenprüfung *A- Teil: Hörverstehen Aufgaben zum Text *B- Teil: Schriftlicher Ausdruck Geschäftsbrief *C- Teil: Leseverstehen Text zum Kommentar *D- Teil: Freies Gespräch

2 HVi,P

25. Prüfung *A- Teil: Hörverstehen Aufgaben zum Text *B- Teil: Schriftlicher Ausdruck Geschäftsbrief *C- Teil: Leseverstehen Text zum Kommentar(2000DZ) *D- Teil: Freies Gespräch

2 HV,,P

Kopā: 48Kopā pa priekšmetu 96


7.3.1. Laika grafiks

1. gads 2. gads 3. gads1. sem. 2. sem. 3. sem. 4. sem. 5. sem. 6. sem.

Teorija -- -- -- --Praktiskās nodarbības 48 48 -- --Kopā 48 48 -- --

7.3.2. Mācīšana un mācīšanās

Neeksistē viena "labākā" apmācību metode- jebkura apmācību situācija ir mijiedarbība starp instruktoru, apmācāmo un pašu darbību. Viss ir atkarīgs no dotās grupas vai indivīda. ieteicams lietot metodoloģijas, kas apmācāmo izvirza mācību procesa centrā. Šķiet, ka tas ir visefektīvākais paņēmiens, kā sasniegt izvirzīto mērķi.Mācīšanai jānorisinās kompleksi ar savstarpēju nosacītību un savstarpēju sakarību, profesionāli modelējot komunikatīvi-situatīvus uzdevumus vācu valodā - monologrunā, dialogā, diskusijā; veicot pāru/grupu darbu; strādājot individuāli vai frontāli.Mācīšanās notiek pasniedzēja vadībā un arī patstāvīgi (mājas uzdevumi, patstāvīga tehniskās literatūras lasīšana, projekti u.c.).

7.4. Literatūra

Nr. Autors Nosaukums Šifrs1. R.Stang PC. Ratgeber für Laien und Profis, 1991 LVi2. G. Kulmann Computenvissen für effiziente Nutzer, 1997 LV23. R. Hopfer Einführen in das Programmieren, 1987 LVa4. H. P. Messmer PC. Hardwarebuch- Aufbau, Funktionsweise,

Programmierung, 1993LV4

5. A. Hanser Das Microsoft- Handbuch für fortgeschrittenen C- Programmierer, 1988

LV5

6. E. Schiller Computer- Wissen für alle, 1988 LV67. J. Herczeg Methoden zur visuellen objektorientierten

Programmierung, 1995LV7

8. U. Linder Grundlagen der problemorientierten Programmenentwicklung, 1987

LVg

9. P. Olsson Steuem, Regeln, Automatisieren, 1993 LV910. H. Wagner Gestaltung des Informationsmanagements in

kleineren und mittleren Untemehmen, 1997LVio

11. H. Bāring Mikrorechner-Systeme, Mikroprozessoren, Speicher, Peripherie, 1991

LVn

12. J. Grieger Graphische Datenverarbeitung, 1992 LV,213. A. Altender Visualisieren mit dem Computer, 1993 LVi314. G. Eckel Internets Technik, Aufbau und effektives Nutzen im

Untemehmen, 1997LVi4

15. R. Stang Wichtige Fachbegriffe, 1991 Wi16. V. Ferreti Wörterbuch der Elektronik, Datentechnik,

Telekommunikation, 1992W2

17. R.Sachs Deutsche Handelskorrespondenz, 1998 SCH18. J. Aizbalte Handbuch der deutschen Grammatik für technische

Hochschulen, 1984Gi

19. Langenscheidts Grammatiktafel- Deutsch, 1997 G220. Chip, Computer Bild, PC Magazin, Deutschland P21. H. Eichheim Mit Erfolg zum Zertifikat (Modellteste zum

Audieren), 1998HVi

22. Deutsch- 2000 (Audiokassette) HV2


Pārbaudes veids

Realizācija (sastāvs)


Starp-novērtējums (ieskaite)


~2 minūšu audio ieraksts, 6 uzdevumi, izpildes laiks- 15 minūtes

"ieskaitīts" "neieskaitīts"

1 sem. beigas




-2000 iesp. zīmes, gatavošanās laiks- 20 minūtes

D-aspekts (saruna) Brīva, par semestrī izņemto tematiku

Galīgais vērtējums (eksāmens)


~2 minūšu audio ieraksts, 8 uzdevumi, izpildes laiks- 15 minūtes

Balles4-10 II sem. beigas




-2000 iesp. zīmes, gatavošanās laiks- 20 minūtes

D-aspekts (saruna) Brīva, par semestri izņemto tematiku

Tiek vērtētas radošas vācu valodas prasmes visos valodas aspektos atbilstoši programmas mērķim.

Vācu valodas priekšmeta apguvi vērtē starp novērtējumā ar "ieskaitīts", ja- sekmīgi nokārtoti visi pārbaudes testi par izņemto mācību vielu;- nokārtota patstāvīgi izlasītā literatūra (10 000 iespiedzīmes);- 70% no visām ieskaites aspektu atbildēm ir pareizas.

Pie eksāmena tiek pielaisti studenti, ja ir:- iesniegts patstāvīgi izlasītās literatūras reģistrs (20 000 iespiedzīmes), CV,

lietišķās vēstules;- sekmīgi nokārtoti visi pārbaudes testi par izņemto mācību vielu.

Vācu valodas priekšmeta apguves līmeni vērtē galīgajā vērtējumā 10 baļļu sistēmā, kur 20% no gala atzīmes veido individuālā patstāvīgā un praktiskā darba vērtējums mācību procesa laikā, 80% - eksāmenā izpildīto uzdevumu vērtējums.

9. Pasniedzēji

Prasības mācību spēkam :- jābūt profesionālam pedagogam ar augstāko akadēmisko izglītību vācu valodā (filoloģijā).


10.1. Aprīkojums 10.2. TelpasVeids Veids

Tāfele Kodos kops Audio iekārta Videoiekārta

Laboratorijas - svešvalodu

Dators (elektroniskā kartotēka) OH projektors

Datorklase

Kopētājs Patstāvīga mācīšanas - bibliotēka, lasītava

11. Mācību programmas pārskatīšana un novērtēšana

Mācību priekšmeta programmas saturs jāmaina regulāri (ne retāk kā vienu reizi divos gados) saistībā ar jaunākajām nostādnēm informācijas tehnoloģijas nozarē, pielietojot mācību procesā attiecīgi modernākās metodes.


1. Nosaukums MATEMĀTIKA




Sniegt zināšanas matemātikā, kas ir nepieciešamas informācijas apstrādes procesu un algoritmu izpratnei, atbilstoši pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības standartam.


Loģiskās domāšanas un jēdzienu pielietošanas iemaņu attīstīšana sasaistē ar programmēšanas priekšmetiem un to pamatobjektiem (lietojumprogrammās, datu struktūrās, algoritmiem, programmēšanas valodām), lai veidotu prasmi analizēt turpmāk veicamo sarežģītāko uzdevumu risinājumus.


Matemātikas zināšanas vidusskolas kursa apjomā.

7. Saturs


Lai sagādātu nepieciešamās priekšzināšanas paredzētajiem programmēšanas ievad priekšmetiem (Lietojumprogrammatūra, Datorsistēmu uzbūve, Programmēšanas valodas u.c.) 1. semestrī ieplānoti diskrētās matemātikas elementi, ieskaitot arī lineārās algebras pamatjēdzienus. 2. un 3. semestra viela sastāda nelielu parastās "augstākās" matemātikas kursu, kas nepieciešams visām tehniskajām un ekonomikas specialitātēm. Lielākā daļa kursa jautājumu papildināta ar skaitliski risināmiem piemēriem, kuros izmanto arī datorprogrammas, lai ilustrētu pamatjēdzienu pielietošanu un algoritmu darbību.

Mācību priekšmeta tēmu galvenie mērķi:-izprast skaitļu pamat kopas, apgūt skaitīšanas sistēmas un skaitļu attēlojumu dažādās skaitīšanas sistēmās;-sniegt zināšanas kombinatorikā, polinomu algebrā, lineārajā algebrā un loģikas algebrā, iegūt prasmi un iemaņas to lietojumā praktisko uzdevumu risināšanai;-sniegt zināšanas un izpratni analītiskajā ģeometrijā, iegūt praktiskās iemaņas darbā ar koordinātu sistēmām, taisnēm un plaknēm telpā, otrās kārtas līknēm;

-apgūt matemātiskās analīzes pamat teoriju, iegūt iemaņas darbā ar elementārām funkcijām un funkciju robežām;

-apgūt atvasināšanas un integrēšanas teoriju un prasmi. Izprast diferenciāļa un integrāļa lietojumu dažādu procesu aprakstīšanai;

-sniegt zināšanas par skaitļu un pakāpju rindām un praktisku to lietojumu; -apgūt varbūtības teorijas pamatus un izprast varbūtības teorijas praktisko

lietojumu.

Semināru tēmas (daļa semināru notiek datorklasē).1.semestris

1. Kompleksie skaitļi2. Kombinatorika3. Polinomi4. Algebriskie vienādojumi5. Matricas un determinanti6. Lineāru vienādojumu sistēmas7. Loģikas algebra8. Būla funkciju minimizācija

2.semestris9. Vektoru algebra10. Līniju vienādojumi11 .12. Robežu aprēķināšana13. Atvasinājums un diferenciālis14. Funkciju pētīšana ar atvasinājumiem15. 16. Funkciju integrēšana

3.semestris17. Noteiktā integrāļa aprēķināšana18. Noteiktā integrāļa pielietojumi19. Vairāku mainīgo funkcijas20. Rindas21.- 22. Diferenciālvienādojumi 23.- 24. Varbūtību teorija

Priekšmetu savstarpējā saistība



MatemātikaSpecializācijas priekšmetiDatu struktūras un algoritmi

Profila priekšmetiMatemātikas speciālās nodaļasDatorsistēmu uzbūveProgrammēšanas valodas

Kopā Teorija Prakt.Pirmais semestris

1. Skaitļi un to attēlošana Skaitļu pamat kopas. Skaitīšanas sistēmas. Kompleksie skaitļi.

8 2 6

2. Kombinatorikas pamati Permutācijas un kombinācijas. Ņūtona binoms.

6 2 4

3. Polinomu algebra Darbības ar polinomiem. Polinomu saknes. Algebrisko vienādojumu atrisināšana.

10 4 6

4. Lineārā algebra Matricas un operācijas ar tām. Matricas determinants. Lineāru vienādojumu sistēmas, to atrisināšanas metodes.

12 4 8

5. Loģikas algebra Izteikumi un Būla funkcijas. Loģikas algebras pamat formulas. Būla algebra un normālformas. Būla funkciju minimizācija. Kamo kartes.

12 4 8

Kopā: 48 16 32

Otrais semestris6. Analītiskā ģeometrija Vektori plaknē un telpā, darbības ar

tiem. Koordinātu veidi un transformācijas. Taisnes vienādojumi plaknē. Taisne un plakne telpā. Otrās kārtas līknes: elipse, hiperbola, parabola. Jēdziens par otrās kārtas virsmām.

13 4 9

7. Ievads matemātiskajā analīzē. Elementārās funkcijas. Skaitļu virknes robeža. Skaitlis e un naturāllogaritmi. Funkcijas robeža. Robežu aprēķināšana. Funkcijas

11 4 7

8. Diferenciālrēķini Funkcijas atvasinājums. Elementāro funkciju atvasināšana. Funkcijas diferenciālis. Augstāku kārtu atvasinājumi un diferenciāļi. Teilora formula. Funkciju pētīšana, izmantojot atvasinājumus.

13 4 9

9. Nenoteiktais integrālis Primitīvā funkcija. Integrēšanas pamat formulas. Dažādu funkciju integrēšanas piemēri.

11 4 7

Kopā : 48 16 32Trešais semestris

10. Noteiktais integrālis Noteiktā integrāļa pamatīpašības. Ņūtona -Leibnica formula. Noteiktā integrāļa aprēķināšana un pielietojumi.

10 4 6

11. Vairāku mainīgo funkcijas. Funkcijas robeža un nepārtrauktība Parciālie atvasinājumi un pilnais diferenciālis. Ekstrēmi, to atrašana.

6 2 4

12. Rindas Skaitļu rindas, to konverģence. Pakāpju rindas. 8 2 6

Elementāro funkciju izvirzījumi.13. Diferenciālvienādojumi Diferenciālvienādojumu

atrisinājumu veidi. Vienkāršākie 1. kārtas vienādojumi. Lineāri diferenciālvienādojumi, to atrisināšana. Tuvinātās metodes. Jēdziens par parciālu diferenciālvienādojumu.

12 4 8

14. Varbūtību teorija. Darbības ar varbūtībām. Nosacītā varbūtība. Pilnās varbūtības formula. Gadījumlielumi, to sadalījums, vidējā vērtība un dispersija, varbūtības blīvums. Normālais sadalījuma likums.

12 4 8

Kopā: 48 16 32Kopā pa priekšmetu 144 48 96



l. gads 2. gads 3. gads1. sem. 2. sem. 3. sem. 4. sem. 5. sem. 6. sem.

Teorija 16 16 16 -- -- --Praktiskās nodarbības 32 32 32 -- -- --Kopā 48 48 48 -- -- --


Mācīšanas pamatā ir lekciju un mācību grāmatu vielas aktīva un patstāvīga apgūšana standartuzdevumu risināšanas un algoritmu formulēšanas prakse, mājasdarbi un kontroldarbi (vismaz 2 ik semestri).

7.4. Literatūra

1. Strazdiņš. Diskrētā matemātika. R.: Zvaigzne ABC, (jāizdod 2000 g.).2. K. Šteiners, B. Siliņa. Augstākā matemātika I. R.: Zvaigzne ABC, 1997.3. K. Šteiners. Augstākā matemātika II. III, IV. R.: Zvaigzne ABC, 1998 - 1999.4. E. Kronbergs, P. Rivža, Dz. Bože. Augstākā matemātika 1. un 2.d. R.: Zvaigzne,

1988.5. Uzdevumu krājums augstākajā matemātikā. R.: Zvaigzne, 1984, 1986. (vairāki izd.).6. M. Buiķis, B. Siliņa. Matemātika: definīcijas, formulas, aprēķinu algoritmi. R.,

Zvaigzne ABC, 1997.7. G. Smith. Introductory Mathematics: Algebra and analysis.Springer: Berlin a.c.,

1998.

8. K. R. Ross, C.R.B. Wright. Discrete Mathematics. Prentice Hall: Englewood Cliffs, N.J., 1998.

9. Y. Fong, Y. Wang. Calculus. Springer: Berlin a. c., 2000.10. M. Kurtz. Handbook of Applied Mathematics for Engineers and Scientists. Mc.

Graw-Hill:NewYorka.c.,1991.11. H. Stōcker, J.W. Harris. Handbock of Mathematics and Computational Science.

Springer:Berlina.c., 1998.12. The CRC Concise Encyclopedia ofMathematics. CRC Press: Boca Raton, Fla.,

1998.


Studentu zināšanas mācību priekšmeta pirmajā un trešajā semestrī tiek vērtētas eksāmenā, bet otrajā semestrī - ieskaitē. Starp novērtēšana notiek semināru gaitā (ieskaitot mājas darbus un kontroldarbus), rezultātus ņemot vērā arī eksāmenā.

9. Pasniedzēji

Prasības mācību spēkam :-matemātiskā izglītība;-pietiekama pedagoģiskā pieredze un priekšmeta specifikas pārzināšana (ieskaitot

pamatzināšanas programmēšanā).


10.1. AprīkojumsProgrammas kvalitatīvai izpildei ir nepieciešams:

-tāfele;-kodos kops;-datorklase (15 datori).

10.2. Norises vietaLekcijas - lekciju auditorijā. Semināru nodarbības - personālo datoru klasē.


Lekciju vielai ir patstāvīgs standartkursa raksturs, tā atbilst daudzās valstīs pieņemtajiem matemātiskās izglītības kritērijiem profesionālās izglītības jomā. Atsevišķu jautājumu ievirzi darba gaitā var precizēt un papildināt. Tas pats attiecas uz uzdevumu un algoritmu pielāgošanu konkrētām programmēšanas kursu vajadzībām un pieejamai programmatūrai.

MĀCIBU PRIEKŠMETA PROGRAMMA

1. Nosaukums UZŅĒMĒJDARBĪBAS PAMATI




Teorētiski un praktiski sagatavot firmas darbiniekus, kas var organizēt un vadīt darbus atbilstoši likumdošanai.


Priekšmeta apgūšanas rezultātā studentiem:- jāprot analizēt uzņēmējdarbības motivāciju, mērķus, uzdevumus;- jāpārzina uzņēmējdarbības likumdošanu;- jāiegūst zināšanas par uzņēmuma dibināšanu, reģistrāciju, likvidāciju;- jāprot veikt uzskaiti, pārskatus un kontroli firmā;- jāprot veikt mārketinga pētījumus;- jāprot plānot uzņēmuma darbību;- jāzina firmu organizatorisko struktūru;- jāprot izstrādāt biznesa plānu;- jāprot veikt firmas darbības ekonomisko analīzi un izstrādāt pasākumus tās darbības uzlabošanai;- jāorientējas darba likumdošanā.


Prasības atbilstoši likumdošanai un Valsts pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības standartam. Vispārējā vidējā izglītība, vidusskolas apjomā apgūta mācību programma "Ekonomikas pamatos", "Mazā biznesa kursā".

7. Saturs

7.1. Priekšmeta apraksts - galveno tēmu mērķi un priekšmetu savstarpējā saistība1. Uzņēmējdarbības vispārējie jautājumi.

Mērķi un uzdevumi: iepazīšanās ar uzņēmējdarbības vispārējiem jautājumiem.Pēc nodaļas apgūšanas:

-zināsiet uzņēmējdarbības vidi un problēmas;-zināsiet uzņēmējam nepieciešamās īpašības;-zināsiet uzņēmējdarbības uzsākšanas priekšnoteikumus.

2. Uzņēmējdarbības likumdošanas bāze.Mērķi un uzdevumi: uzzināt uzņēmējdarbību reglamentējošos likumus, prast

analizēt, salīdzināt un izvēlēties optimālo uzņēmējdarbības formu. Pēc nodaļas apgūšanas:

-zināsiet pastāvošās komercdarbības formas -pratīsiet izvēlēties konkrētu komercdarbības formu vadoties pēc reālajiem

apstākļiem;-pratīsiet analizēt dažādas komercdarbības formas, to priekšrocības un trūkumus.

3. Komercsabiedrību dibināšana, darbība, darbības pārtraukšana un likvidācija. Mērķi un uzdevumi: prast nodibināt komercsabiedrību, izstrādāt nepieciešamo dibināšanas dokumentāciju. Pēc nodaļas apgūšanas:

-zināsiet dibināšanas dokumentu saturu;-pratīsiet izstrādāt komercsabiedrības statūtus, dibināšanas līgumu u.c. dokumentāciju;-zināsiet par operatīvo, grāmatvedības un statistisko uzskaiti;-zināsiet likumdošanā paredzētos pasākumus, kādi piemērojami firmas neveiksmīgas darbības rezultātā.

4. Plānošanas vispārējie principi, normatīvi un rādītāji. Mērķi un uzdevumi: iepazīties ar plānošanas pamatprincipiem, plānu veidiem un

rādītajiem.Pēc nodaļas apgūšanas:

-zināsiet plānu veidus;-pratīsiet izvēlēties plāna rādītājus;-pratīsiet veikt situācijas analīzi.

5. Uzņēmējdarbības vadīšana.Mērķi un uzdevumi: prast izveidot firmas vadības organizatoriskās struktūras.Pēc nodaļas apgūšanas:

-zināsiet uzņēmuma vadības pamatprincipus;-pratīsiet projektēt firmas organizatorisko struktūru;-zināsiet firmā strādājošo darba motivāciju.

6. Uzņēmējdarbības biznesa plāna izstrādāšanas kārtībaMērķi un uzdevumi: izprast biznesa plāna nepieciešamību, tā izstrādāšanas kārtību

un struktūru.Pēc nodaļas apgūšanas:

-zināsiet biznesa plāna izstrādāšanas mērķi un saturu;-pratīsiet izstrādāt atsevišķas biznesa plāna nodaļas;-pratīsiet novērtēt dažādus biznesa plānus;-zināsiet galvenās mārketinga prasības;-pratīsiet izstrādāt un novērtēt firmas finansu rādītājus

7. Finansu darbības ekonomiskā analīze. Mērķi un uzdevumi: iepazīties ar firmas darbības ekonomiskās analīzes pamatprincipiem, galvenajiem rādītājiem, to izmantošanu firmas darbības organizēšanā. Pēc nodaļas apgūšanas:

-zināsiet ekonomiskās analīzes pamatprincipus un rādītājus;-pratīsiet tos izmantot firmas darbības operatīvai vadīšanai;-pratīsiet izstrādāt pasākumus firmas darbības uzlabošanai.

8. Darba likumdošanas bāze.

Mērķi un uzdevumi: iepazīties ar darba likumdošanas aktiem par darba tiesībām, uzņēmēju un darbinieku savstarpējām juridiskām attiecībām. Pēc nodaļas apgūšanas:

-zināsiet darba likumdošanas pamatus;-pratīsiet noslēgt darba līgumus starp darba devēju un darba ņēmēju;-pratīsiet risināt konfliktsituācijas darba vietā.



Nr. Tēmas Stundu skaits Kur meklēt atbildi -

šifrs

Kopā Teorija Prakt.

Pirmais semestris1. Uzņēmējdarbības vispārējie jautājumi 10 101.1. Uzņēmējdarbības vide un problēmas. Uzņēmumu veidi. 4 4 A2,B1

1.2. Uzņēmējiem uzstādītās prasības. Nepieciešamās īpašības. Uzņēmējdarbības ētika

2 2 Bl

1.3. Uzņēmējdarbības uzsākšanas nosacījumi: vispārējie, zinātniskie, finansiālie, organizatoriskie, materiālie un konstruktīvie

4 4 B1,CL C3

2. Uzņēmējdarbības likumdošanas bāze 10 102.1. LR uzņēmumu reģistrs (komercreģistrs) 2 2 A1,A22.2. LR komercdarbības formas 4 4 A1,A22.2.1. Komercdarbības formas: Individuālais komersants,

Komercsabiedrības: personālsabiedrība, pilnsabiedrība, komandītsabiedrība. Kapitālsabiedrības: sabiedrība ar ierobežotu atbildību, akciju sabiedrība

4 4 0 Al

3. Komercsabiedrību dibināšana, darbība, darbības pārtraukšana un likvidācija

28 4 24

3.1. Uzņēmuma dibināšanas dokumentācija A1,A23.1.1. Dibināšanas līgums. Dibinātāja daļas un to ieguldīšanas

kārtība4 4 A1,A2

Uzņēmējdarbības pamatiIzglītības līmeņa priekšmetiEkonomikas pamati

Profila priekšmetiNozares tiesību pamati un autortiesības

3.1.2. Materiālā un intelektuālā ieguldījuma novērtējums. 4 4 A1,A2

3.1.3. Uzņēmuma statūtu izstrādāšana 4 4 A1,A23.1.5. Pieteikuma izstrādāšana LR uzņēmumu reģistram 4 4 A1,A23.2. Priekšnoteikumi uzņēmuma darbībai: likumdošana,

lietvedība, grāmatvedibas un statistiskā uzskaite.10 2 8 B1,B2

3.3. Uzņēmuma maksātspēja, sanācija, darbības apturēšana un likvidāciļa

2 2 A2,B1

Kopā: 48 24 24Otrais semestris

4. Plānošanas vispārējie principi, normatīvi un rādītāji.Situācijas analīze. Plānošanas mērķi. Stratēģiskā plānošana

4 4 B1,B2

5. Uzņēmējdarbības vadīšanas vispārīgie principi.Organizācijas struktūras.

2 2 B1,B2

6. Uzņēmējdarbības (biznesa) plāna izstrādāšanas kārtība 36 12 24 B3,B4, C2

6.1. Biznesa plāna kopsavilkums, firmas raksturojums 3 1 2 B3,B4, C2

6.2. Konkrētas prasības uzņēmuma darbībai: novietojums, telpas, darbaspēks, energoresursi, vides aizsardzība u.c.

6 2 4 B3,B4, C2

6.3. Mārketinga prasību novērtēšana: - noieta tirgus novērtēšana konkurentu novērtējums - mārketinga stratēģija, cenu veidošanas mehānisms, preču izplatīšanas shēmas, reklāma, pēcpārdošanas apkalpošana utml.

10 4 6 B3,B4, C2

6.4. Ražošanas programma un organizatoriskais plāns. Materiāli tehnisko resursu, darbaspēka, energoresursu,iekšējā un ārējā transporta, noliktavu saimniecību plānošana

5 1 4 B3,B4, C2

6.5. Firmas riski un apdrošināšana 2 1 1 B3,B4,

6.6. Pasākumi darba plāna aizsardzībai un drošības tehnikai 2 1 1 B3,B4,C

6.7. Vides aizsardzības pasākumi 2 2 B3,B4, C2

6.8. Firmas finansu rādītāju plānošana: dibināšanas izmaksu noteikšana - ražošanas izmaksu noteikšana - naudas plūsmas grafiks - sākuma bilance peļņas un zaudējumu aprēķins

6 2 4 B3,B4, C2

7. Firmas darbības ekonomiskā analīzeEkonomiskās analīzes galvenie principi. Operatīvā analīze par laika periodu. Galvenie ekonomiskie rādītāji: rentabilitāte un likviditāte. Pasākumu izstrādāšana firmas darbības uzlabošanai.

4 4 B1,B2, C3

8. Darba likumdošanas bāzeDarba devēju un ņēmēju savstarpējo attiecību juridiskie pamati

2 2 A3,C1





Teorija 24 24 -- -- -- --Praktiskās nodarbības 24 24 -- -- -- --Kopā 48 48 -- -- -- --


Mācīšanai paredzētas 24 lekciju stundas semestrī, kurās aplūkoti "Uzņēmējdarbības pamatu" teorētiskie jautājumi atbilstoši 7.1. un 7.2. nodaļu izstrādēm. Mācīšanās paredzēta praktisko darbu laikā - 24 stundas semestrī, izstrādājot uzņēmējdarbības dibināšanas dokumentāciju un firmas darbības biznesa plānu.

7.4. Literatūra

Autors Nosaukums ŠifrsKomerclikums. Latvijas Vēstnesis. 2000.04.05. AlLR Uzņēmējdarbību reglamentējošie likumi. R.: KIF "Biznesa komplekss", 1997. - 230 Lpp.

A2

Darba likumu kodekss. R.: 1995. - 154 Ipp.M. Rurāne Uzņēmējdarbibas pamati. TuiĪbas mācību centrs. R.: 1997. - 261 Ipp. Bl

Uzņēmējdarbības organizēšana un plānošana. R.: Kamene, 1999. -251 Ipp.

B2

U. M. Klauss Kā sastādīt biznesa plānu. R.: 1994. - 202 lpp. B3E. S. Siegels, B. P. Fords, Dž. M. Borusteins

Biznesa plāna ceļvedis. R.: Pētergailis 1994. - 214 lpp. B4

S. Počš Uzņēmējdarbības cēloņi un uzņēmuma ekonomiskie pamati. R.: 2000. -1151pp.

Cl

Dž. Lamdens, D. Tardžets

Mazā biznesa finanses. R.: VTF 1994 - 110 lpp. C2

Dž. F.Steinbiks Ekonomikas pamati. Zvaigzne ABC, R.: 1997 - 252 lpp. C3


Pārbaudes veids Realizācija Vērtējums Norises laiksStarpnovērtējums Praktiskie darbi Izpildes %Temati pēc 7.2. tabulas

3.11.3.12. 3.13.3.14.3.15.

10 1520 45 10

1. semestris

Kopā 1. semestri Ieskaite pēc starpnovērtējuma izpildes

Sesija

Temati pēc 7.2. tabulas

6.2.1.6.2.26.2.3.6.2.4.6.2.5.6.2.6.6.2.7. 6.2.8.

10 10 15 15 5 52020

2. semestris

Kopā 2. semestrī Ieskaite pēc starp novērtējuma izpildes un kursa darbs pēc baļļu sistēmas

Sesija

Mācību priekšmetu apguvi vērtē ar starpnovērtējumiem dažādos izglītības programmas periodos un noslēgumā ar ieskaitēm un kursa darbu. Starpnovērtēšanas laiku nosaka mācību plānos un mācību programmās. Starpnovērtēšanā izmanto dažādas

metodes: testi, praktiskie darbi, lietišķie pētījumi, individuālais un komandu darbs, projekti, prakses atskaites.

9. Pasniedzēji

Prasības mācību spēkam :- augstākā ekonomiskā izglītība.



- mācību grāmatas, speciālā literatūra;- tāfele;- kodoskops, ekrāns;- dators kursa darba izstrādāšanai;- videoiekārta kursa darbu aizstāvēšanai.

10.2.Norises vieta Lekcijas - lekciju auditorijā.


Pirms katra mācību gada ievērojot izmaiņas likumdošanā


1. Nosaukums EKONOMIKAS PAMATI




Sniegt ieskatu galvenajās likumsakarībās, kas saistītas ar saimniecisko vienību darbības motivāciju tirgus ekonomikā, veidot izpratni par cēloņsakarībām tautsaimniecības līmenī, starptautisko ekonomisko sakaru veidošanos un nepieciešamību.


Priekšmeta apgūšanas rezultātā studentiem :- jāizprot iespējamo sava pakalpojuma pieprasījuma un piedāvājuma pārmaiņu cēloņi;- jāzina pakalpojuma cenu veidošana un tās loma tirgus ekonomikā;- jāizprot riska līmenis un tā izmantošanas iespējas lēmumu pieņemšanā;- iegūt zināšanas par svarīgākajiem makroekonomiskajiem rādītājiem un to lomu valsts ekonomiskās situācijas raksturošanai un attīstības prognozēšanai;- iegūt zināšanas par starptautiskās tirdzniecības ietekmi uz nacionālo ekonomiku, nepieciešamību mūsdienās.


Nav

7. Saturs

7.1. Priekšmeta apraksts - galveno tēmu mērķi un priekšmetu savstarpējā saistība:- atkārtot iepriekš gūtās zināšanas, precizēt to izmantošanas iespējas mācību kursā un specialitātes ietvaros;

- veidot izpratni par preču un pakalpojumu cenas lomu, tās ietekmi uz pieprasījuma, piedāvājuma apjomu;

- sniegt nepieciešamās zināšanas savu pakalpojumu izmaksu novērtēšanai un par dažādu izmaksu veidu ietekmi uz pakalpojuma pašizmaksu un iespējamo peļņu;

- veidot izpratni par riska noteikšanas iespējām, pieņemot lēmumus nenoteiktības apstākļos;

- radīt priekšstatu par tautsaimniecības attīstību raksturojošiem rādītajiem un informācijas nozīmi to aprēķināšanai;

- veidot izpratni par banku lomu uzņēmuma un tautsaimniecības ietvaros;- veidot izpratni par sakarībām, kuras pastāv starp darba, darba algas un bezdarba

problēmām;iepazīstināt ar inflācijas neizbēgamību, tās pozitīvajām un negatīvajām pusēm;

- veidot izpratni par ekonomikas attīstības ciklisko raksturu, pazīmēm cikla fāzes noteikšanai un iespējām prognozēt;

- veidot izpratni par valdības iespējām, lomu un metodēm ekonomikas ietekmēšanā;

- veidot priekšstatu par starptautiskās sadarbības lietderību, starptautiskās tirdzniecības ietekmi uz nacionālo ekonomiku un iespējām aizsargāt tirgu.



Nr.Tēmas

Stundu skaits Kurmeklētatbildi-

sifrsKopā Teorija Prakt.

1. Ievads ekonomikā1.1. Mikro- un makroekonomikas raksturojums1.2. Vajadzības, izvēle un iespēju izmaksas1.3. Saimnieciskās norises un to mijiedarbība1.4. Ražošanas faktori to raksturojums

2 2 L1,L3,L4

2. Cenas un tirgi2.1. Tirgus veidi2.2. Pieprasījums, to ietekmējošie faktori2.3. Piedāvājums, to ietekmējošie faktori2.4. Piedāvājuma iespējas e-komercijā2.5. Tirgus cenas būtība2.6. Elastības jēdziens un aprēķini

4 3 1 L4,L6

3. Ražošana un izmaksas3.1. Ražošanas stadijas3.2. Darba dalīšana3.3. Ražošanas izmaksu veidi3.4. e-komercijas izmaksas3.5. Izmaksas, ienākumi un peļņa

3 2 1 L3,L6

Izglītības līmeņa priekšmetiUzņēmējdarbības pamatiMatemātika

Ekonomikas pamati

4. Risks4.1. Riska raksturojums4.2. Riska mērīšana4.3. Riska samazināšanas iespējas izmantojot internet

3 2 1 L4,L7

5. Makroekonomikas mērķi un rādītāji 5.1. Makroekonomikas mērķi. 5.2. Makroekonomikas rādītāji 5.3. Iekšzemes kopprodukts (IK), tā aprēķina metodes 5.4. Nominālais IK un reālais IK, tā aprēķināšana 5.5. Ekonomikas izaugsme

6 4 2 L 1

6. Nauda un bankas 6.1. Banku sistēma un darbība 6.2. Naudas piedāvājums 6.3. Naudas pieprasījums 6.4. Naudas piedāvājuma regulēšanas iespējas

6 4 2 L1,L3, L5

7. Darba tirgus 7.1. Darba spēka piedāvājuma iespējas valstī 7.2. Darba spēka piedāvājums un pieprasījums 7.3. Bezdarba formas, līmenis, ekonomiskās sekas. 7.4. Valsts loma bezdarba samazināšanā

4 2 2 L1,L3

8. Inflācija 8.1. Inflācijas būtība un aprēķināšana 8.2. Inflācijas veidi, tās sekas

4 2 2 Ll

9. Ekonomikas attīstības cikliskais raksturs 9.1. Ekonomiskās aktivitātes cikls, tā fāzes 9.2. Cikliskās attīstības cēloņi 9.3. Cikla ietekme uz dažādu nozaru attīstību9.4. Ekonomiskās aktivitātes svārstību prognozēšana

4 3 1 Ll

10. Kopējais pieprasījums un kopējais piedāvājums 10.1. Kopējais pieprasījums, to ietekmējošie faktori 10.2. Kopējais piedāvājums, to ietekmējošie faktori 10.3. Makroekonomiskais līdzsvars

4 2 2 Ll

11. Valdības uzdevumi un iespējas makroekonomiskās stabilitātes nodrošināšanā 11.1. Fiskālā politika, tās veidi 11.2. Nodokļu loma fiskālās politikas īstenošanā 11.3. Monetārā politika, tās veidi

4 3 1 L1,L3

12. Starptautiskie ekonomiskie sakari 12.1. Valstu absolūtās un salīdzināmās priekšrocības 12.2. Starptautiskā tirdzniecība, tās ietekme uz IK 12.3. Tirdzniecības ierobežojumi 12.4. Ekonomiskā integrācija

4 3 1 L1,L2, L3

Kopā : 48 32 16

7.3. Organizācija un struktūra 7.3.1. Laika grafiks


Teorija — — 32 — — —Praktiskās nodarbības — — 16 — — —Kopā — — 48 — — —


Lekcijās piemērs pasniedzējam teorijas ilustrēšanai izvēlēties atbilstoši valsts dotā brīža aktualitātēm, uzdevumus sagatavot dažādās grūtības pakāpēs, stimulēt audzēkņus sekot ekonomiskām norisēm valstī.

Audzēkņiem ieteicams uzdevumu risināšanai sagatavot programmas un izmantot datorus, veidot savus uzdevumu piemērus, izmantojot preses materiālus un zināšanas par savu specialitāti.

7.4. Literatūra

Autors Nosaukums ŠifrsBikse V. Makroekonomikas pamati. R.: IU Mācību Apgāds,

1998.-3141pp.Ll

Lībermanis G. Starptautiskie ekonomiskie sakari un Latvija. R.: Birznieka SIA "Kamene", 1999. - 220 lpp.

L2

Stenleiks Dž.F. Ekonomikas pamati. R.: SIA "'Zvaigzne ABC" 1997.-256 lpp.

L3

Škapars R. Mikroekonomikas teorijas pamati. R.: SIA Madonas poligrāfists, 1998. - 375 Ipp.

L4

Trucksons J.A. Tirgus ekonomikas pamati (prakse un teorija) l.un 2. daļas. R.: Sabiedrība Pētergailis, 1994. - 245 lpp.

L5

Datorpasaule L. Paturskis. e-biznesā ar pārliecību par drošību A. Anspoks. Modernā e-komercija: nākotnes tendences.

L6

Latvijas Ekonomists Kā pārbaudīt biznesa partneri. L7


Pārbaudes veids Realizācija(sastāvs)


Starpvērtējums Praktiskie uzdevumi

Atrisināto uzdevumu skaits

10balles-40% no kopvērtējuma

Pēc 4 temata Pēc 11 temata

Galīgais novērtējums ieskaites tests, uzdevumi

Savāktais punktu skaits

10 balles 100% no kopvērtējuma

Priekšmetu beidzot

Semestra beigās - ieskaite.

9. Pasniedzēji

Prasības mācību spēkam :augstākā ekonomiskā izglītība;latviešu valodas zināšanas.


Telpas AprīkojumsVeids Skaits Veids SkaitsLekciju laboratorija 1 Datorprojektors.

Tāfele Kodoskops

1 1 1

Pastāvīgās mācīšanās telpa

Datorklase 1 Datori ar minimālo komplektu

15


Programmas pārskatīšana nepieciešama: ja mainās likumi, ja mainās attieksme pret ekonomikas zinātnes nozīmību izglītības programmas ietvaros.


1. Nosaukums LIETIŠĶĀ SASKARSME

2. Statuss Izglitibas limeņa priekšmets



Sniegt ieskatu cilvēku savstarpējās saskarsmes jomā (uztverē, komunikācijā, mijiedarbībā, stresā un konfliktsituācijās) un profesionālajā ētikā.


Priekšmeta apgūšanas rezultātā studentiem :- jāiegūst prasme noteikt savas vajadzības, izvirzīt mērķus, atrast metodes un paņēmienus to sasniegšanai;- jāveicina uzņēmīgas personības veidošanā, attīstot spēju pieņemt lēmumus, paškritiku, spēju pārvarēt grūtības, attīstot pašcieņu un pašizziņu;- jāapgūst iemaņas strādāt komandā, prast pielietot dažādus paņēmienus domstarpību novēršanai saskarsmē;- jāprot novērtēt ētiskās vērtības (taisnīgumu, patiesīgumu, atbildību, cieņu, godu u.c.);- jāapgūst saskarsmes iemaņas darbā ar klientiem un prezentāciju prasmi.


Nav

7. Saturs


Saskarsmes raksturojums.- Iegūt zināšanas par saskarsmes nozīmi cilvēka dzīvē un darbā. - Izprast saskarsmes procesa struktūru, veidus, galvenās funkcijas.

Saskarsme - māka pazīt pašam sevi un pilnveidoties. - iegūt zināšanas par pašizziņu, pašvērtējumu. Izprast pašpilnveidošanās nozīmi cilvēka dzīvē.

Personības raksturojums.- iegūt zināšanas par personības struktūru, personības attīstības iespējām. - Iegūt zināšanas par temperamentu un raksturu. - Apgūt iemaņas veiksmīgai sadzīvošanai ar savu un citu temperamentu.

Cilvēku vajadzības, vērtības un uzvedības motivācija.

- Iegūt zināšanas par cilvēku vajadzībām, to veidiem. - Izprast A. Maslova vajadzību hierarhiju. - Iegūt zināšanas par vērtībām, to veidošanos personības attīstības gaitā.- Izprast jēdzienus: "motīvs", "motivēšana", "motivators" un šo jēdzienu izpausmes reālajā dzīvē.- Apgūt iemaņas novērtēt savas vajadzības, vērtības un motivēt tās.

Saskarsme kā cilvēku savstarpējās uztveres un sapratnes process.- Izprast pirmā iespaida par cilvēku nozīmi turpmākajā saskarsmes procesā, izprast šī iespaida veidošanās mehānismu.- Zināt cilvēku savstarpējās uztveres un sapratnes veidošanās mehānismus un iespējas izvairīties no uztveres psiholoģiskajām barjerām.- Prast veidot vēlamo pašpadeves tēlu.

Saskarsme kā komunikācija (apmaiņa ar informāciju).- Prast informācijas sniegšanas procesā izvairīties no komunikācijas psiholoģiskajām barjerām.- Apgūt aktīvās klausīšanās iemaņas.- Prast sniegt efektīvu atgriezenisko saiti sarunas gaitā.- Zināt neefektīvas komunikācijas iemeslus un mācēt no tiem izvairīties saskarsmes procesā.

- Iegūt zināšanas par neverbālās saskarsmes veidiem un to nozīmi kopējā saskarsmes procesā.

- Prast sagatavot un vadīt intervijas, lietišķas sarunas.- Prast sastādīt lietišķos dokumentus.

Komandas veidošanās.- Iegūt zināšanas par sociālo grupu veidošanos un attīstību.- Zināt efektīvas darba komandas izveidošanas un novērtēšanas iespējas.- Izprast jēdzienus "vadītājs" un "līderis".

Cilvēku mijiedarbība saskarsmē.- Izprast jēdzienus "sociālā loma", "sociālais statuss" un to nozīmi saskarsmes procesā.- Prast novērtēt lomu konfliktu ietekmi uz saskarsmi.- Zināt psiholoģiskās iedarbības veidus saskarsmē.

Saskarsme konfliktsituācijās.- Zināt konfliktu veidus un attīstību.- Izprast konfliktu rašanās cēloņus.- Zināt konfliktu risināšanas veidus.

Stress.- Izprast jēdziena "stress" būtību, cēloņus un attīstību.- Prast novērtēt stresa līmeni konkrētā situācijā.- Prast izvēlēties stresa līmeņa optimizācijas metodes.

Prezentācijas prasme.- Apgūt prasmi sagatavot un vadīt prezentācijas.

Dzīves un profesionālā ētika.- Iegūt zināšanas par ētikas pamatprincipiem: brīvību, atbildību, taisnīgumu, patiesīgumu u.c.- Iegūt zināšanas par uzņēmuma kultūru un ētiku darba vietā, iepazīties ar profesionālās ētikas kodeksiem.



Kopā Teorija Prakt.1. Saskarsmes raksturojums

Saskarsmes jēdziens, struktūra, veidi. Saskarsmes galvenās funkcijas. Saskarsmes loma profesijā.

2 2

2. Saskarsme - māka pazīt pašam sevi un pilnveidotiesPašizziņa, tās loma saskarsmē. Pašvērtējuma process. Pašpilnveidošanās nozīme cilvēka dzīvē.

2 2

3. Personības raksturojumsPersonības jēdziens. Personības struktūra. Temperamenta tipi. Kā sadzīvot ar savu un citu temperamentu. Raksturs un tā tipi.

4 2 2

4. Cilvēku vajadzības, vērtības un uzvedības motivācijaVajadzības, to veidi. Motīvi, motivatori, to veidi. Vērtību būtība, to veidi. Vērtību veidošanās. Personisko un profesionālo vērtību saskaņošana.

2 2

5. Saskarsme kā cilvēku savstarpējās uztveres un sapratnes processPirmais iespaids par cilvēku. Pirmā iespaida efekts jeb "oreola efekts". Cilvēku savstarpējās uztveres un sapratnes mehānismi. Pašatdeve. Psiholoģiskās barjeras saskarsmes partnera uztverē.

2 2

6. Saskarsme kā komunikācija (apmaiņa ar informāciju)Prasme sniegt informāciju. Komunikācijas psiholoģiskās barjeras. Prasme klausīties. Atgriezeniskās saites sniegšana sarunas gaitā. Prasme uzdot jautājumus. Neefektīvas saskarsmes iemesli. Saskarsmes barjeras un šķēršļi. Neverbālā komunikācija. Interviju, lietišķo sarunu organizēšana un vadīšana. Lietišķo dokumentu sastādīšana. Valodas kultūras jautājumi.

12 4 8

7. Komandas veidošanāsDarbinieku izvēles pamatprincipi atbilstoši grupas mērķiem un uzdevumiem. Psiholoģiskā saderība. Efektīvas darba komandas iezīmes. Vadītājs un līderis - kopīgais un atšķirīgais. Vadības stils kā attiecību forma starp vadītāju un darbiniekiem.

4 2 2

8. Cilvēku mijiedarbība saskarsmēSociālā statusa un sociālo lomu raksturojums un veidi. Psiholoģiskās iedarbības veidi. Prasme kritizēt un izteikt uzslavu.

4 2 2

9. Saskarsme konfliktsituācijāsKonfliktu raksturojums un veidi. Konfliktu rašanās cēloņi, dinamika. Konfliktu risināšanas pamatnoteikumi.

4 2 2

10. StressStresa raksturojums. Profesionālā stresa nozīmīgākie cēloņi. Stresa līmeņa optimizācijas iespējas.

4 2 2

11. Prezentācijas prasmePrezentāciju sagatavošana. Prezentāciju vadīšana.

6 2 4

12. Dzīves un profesionālā ētikaBrīvība un atbildība. Patiesība un meli. Taisnīgums. Uzņēmuma kultūra, ētika. Profesionālās ētikas kodeksi.

2 2

Kopā 48 24 24

7.3. Organizācija un

struktūra


1. gads 2. gads 3.gads1. sem. 2. sem. 3. sem. 4. sem. 5. sem. 6. sem.

Teorija -- -- 24 -- -- --Praktiskās nodarbības -- -- 24 -- -- --Kopā -- -- 48 -- -- --


Pasniedzējiem ir konsultējoša loma teorijas apguvē un praktisko darbu vadīšanā. Studenti patstāvīgi apgūst teorētisko materiālu, sagatavo mājas darbus, praktiskajās nodarbībās analizē un vērtē situācijas, pilda testus, piedalās grupu uzdevumos un lietišķajās spēlēs. Pasniedzējs kopā ar studentiem apspriež un analizē gan praktisko darbu rezultātus, gan pašu darbības procesu.

7.4. Literatūra

1. R.Karlsons. Neuztraucies par sīkumiem.- R.: Jumava, 1998.2. D.Kārnegijs u.c. Līderis tevL- R., 1997.3. J.Kupčs. Saskarsmes būtība. - R., 1997.4. S.Lasmane, A.Milts, A.Rubenis. Ētika. - R., 1993.5. Latiševs V. Lietišķās sarunas un lietišķie kontakti.- R., 1994.6. U.Mārkema. Kā tikt galā ar stresu.- R.: Jumava, 1997.7. A.Milts. Esejas par morāli. - R., 1985.8. S.Omārova. Cilvēks runā ar cilvēku. - R., 1994.9. S.Omārova. Cilvēks dzīvo grupā.- R., 1996.10. A.PTzs.Ķermeņa valoda. - R.: Jumava, 1995. 11.1.Rogenbuka. Uzņēmējdarbibas ētika. - R., 1999.12. A.Vorobjovs. Psiholoģija. - R., 1994.13. Haney W.V. Communication and Interpersonal Relationships.- Boston, 1984.14. Ivancevich J.M., Matteson M.T. Organizational Behavior and Management. 1990.15. Luthans F. Organizational Behavior.- New York, 1995.


Studentu darbu semestra laikā vērtē praktiskajās nodarbībās (individuālajos un grupu uzdevumos, lietišķajās spēlēs).

Gala pārbaudījums ir ieskaite, kuru studenti kārto rakstiski testa veidā (tests ietver gan slēgtos jautājumus ar jau piedāvātiem atbilžu variantiem, gan atvērtos jautājumus, kur atbildes jādod pašiem studentiem).

Galīgo vērtējumu veido: darbs semestra laikā - 50%, gala pārbaudījums - 50%.

9. Pasniedzēji

Prasības mācību spēkam:augstākā izglītība psiholoģijā, pedagoģijā vai personāla vadīšanā; valsts valodas prasme; vēlams maģistra grāds.


10.1. Aprīkojums

Programmas kvalitatīvai izpildei ir nepieciešams:tāfele; kodoskops; videokamera; videomagnetofons; videomateriāli; testi; izdales materiāli.

10.2. Norises vieta Lekcijas - lekciju auditorijā.


Programmu pārskatīt un precizēt pēc katra mācību gada semestra.


1. Nosaukums DARBA AIZSARDZĪBA UN ERGONOMIKA



4. Vispārīgais mērķisNodrošināt pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības standartam atbilstošas

zināšanas informācijas tehnoloģijas nozarē, lai varētu nodrošināt pienācīgo darba aizsardzību un darba vietas iekārtojumu saskaņā ar noteikumiem, normatīvajām prasībām un rekomendācijām.

5. Sasniedzamie specifiskie mērķiTeorētiski un praktiski sagatavot speciālistus informācijas tehnoloģijas un

komunikācijas jautājumos, kuri strādātu datorsistēmu un datortīklu administrēšanas un programmēšanas nozarēs, un, kuriem būtu zināšanas un prasme precīzi pielietot un ievērot:

- darba aizsardzības likumdošanas noteikumus un normas;- darba higiēnas un sanitārijas noteikumus;- ugunsdrošības prasības;- elektrodrošības prasības;- pielietot pirmās palīdzības sniegšanas paņēmienus elektrotraumu u.c. nelaimes

gadījumos;- Iekārtot darba vietu saskaņā ar ergonomikas prasībām un rekomendācijām.


Nav

7. Saturs

7.1. Priekšmeta apraksts - galveno tēmu mērķi un priekšmetu savstarpējā saistībaJāzina svarīgākie darba aizsardzības noteikumi, pirmās palīdzības sniegšanas

metodes un pasākumi, lai turpmākajā mācību procesā un darbā to varētu nešaubīgi ievērot un izpildīt.

Jāapgūst elektrodrošības noteikumi un pasākumi, jāprot tos lietot darbā ar datorsistēmām. Jāzina organizatoriskie noteikumi un pasākumi darbā vietā.

Jāapgūst sanitārās higiēnas prasības. Jāapgūst un jāprot lietot ergonomiskās prasības darba vietas iekārtošanai.




Kopā Teorija Prakt.1. Darba aizsardzības organizācija un to reglamentējošie

dokumenti.1.1. Darba aizsardzības principi. Darba likumdošanas kodekss. 2 2

1.2. Darba devēju un darba ņēmēju savstarpējās attiecības un pienākumi.

2 2

1.3. Atbildība un kontroles organizācija darba aizsardzībā. 2 2

2. Elektrodrošības noteikumi, strādājot ar datoriem.

2.1. Elektriskās strāvas iedarbība uz cilvēka organismu. 4 2 2

2.2. Aizsardzības pasākumi pret elektrisko strāvu. 2 22.3. Izolācijas līmeņa pārbaude, sprieguma, strāvas un

frekvences kontrole.2 2

2.4. Iekārtu zemēšanas un nullēšanas nosacījumi. 2 2

2.5. Aizsardzības aparatūra (drošinātāji, automāti, u.c.). 4 2 2

2.6. Individuālie aizsardzības līdzekļi. 2 2

3. Pirmās palīdzības sniegšana.

3.1. Atbrīvošana no strāvas iedarbības. Cietušā stāvokļa novērtēšana.

2 2

3.2. Pirmās palīdzības pasākumu secība un noteikumi. 2 2

3.3. Mākslīgās elpināšanas un sirds masāžas izpilde. 2 2

3.4. Pirmā palīdzība citos dažāda veida nelaimes gadījumos. 2 24. Ugunsdrošības noteikumi un rīcība.

4.1. Evakuācijas ceļu nodrošināšana. 2 2

Profila priekšmetiDatorsistēmu uzbūve

Darba aizsardzība un ergonomika

4.2. Individuāli ugunsdzēsības aparāti un citu dzēšanas līdzekļu pielietojums.

2 2

5. Sanitārās higiēnas prasības.

5.1. Darba vietas apgaismojuma un temperatūras režīms. 4 2 2

5.2. Darba vietas ventilācija, pieļaujamais trokšņu līmenis. Pieļaujamais elektromagnētiskais starojums.

2 2

6. Ergonomiskās prasības darba vietas iekārtojumam.

6.1. Monitoru, tastatūras, peles, izvietojums. 2 2

6.2. Darba galda, krēsla piemērotība u.c. faktori. 2 2

6.3. Darba režīma racionāla organizācija (cikliskums, atpūta, utml).

2 2

6.4. Rehabilitējošie vingrinājumi. 2 2

Kopā: 48 32 16



1.gads 2. gads 3.gadsads1. sem. 2. sem. 3. sem. 4. sem. 5. sem. 6. sem.

Teorija -- 32 -- -- -- --Praktiskās nodarbības -- 16 -- -- -- --Kopā -- 48 -- -- -- --


Vielas apguves process tiek organizēts, ievērojot konkrēto tēmu loģiskās sakarības un saistību. Vielu nostiprina un padziļina ar praktiskiem darbiem-mērījumiem, novērojumiem, konkrētiem vingrinājumiem. Pēc tam izdara attiecīgo rezultātu analīzi un secinājumus.

7.4. Literatūra1. Darba likuma kodekss.2. Ugunsdrošības noteikumi. R., 1999.3. Drošības tehnikas noteikumi, ekspluatējot elektroietaises.4. Darba aizsardzība un ugunsdrošība. V.Ziemelis, R.: "Zvaigzne", 1984.

5. Lietišķā informātika 10-12 klasei. S.Skrastiņš, R.: "Pētergailis", 1999.6. Datu drošība un datortīkli. E.Treiguts, R.: "Turība", 1999.


Mācību procesa laikā, nobeidzot katru tēmu, ir paredzēts pārbaudes vērtējums, ievērojot zināšanas, to apguves pakāpi un iemaņas praktisko darbu izpildē. Bez starp novērtējumiem mācību procesa nobeigumā ir ieskaite.

9. Pasniedzēji

Prasības mācību spēkam :-augstākā izglītība;-perfektas valsts valodas zināšanas;-pieredze darbā ar datoriem, kā arī ar citiem elektriskiem aparātiem.


Telpas AprīkojumsVeids Skaits Veids Skaits

Lekciju auditorija 1 Datorprojektors Tāfele Kodos kops

1 1 1

Drošības tehnikas laboratorija 1 Apgaismojuma pārbaudes mēraparatūra Relatīvā mitruma mēraparatūra Individuālie aizsardzības līdzekļi

1 komplekts1 komplekts 1 komplekts

Elektrotehniskā laboratorija 1 Mēraparāti, sprieguma, strāvas, pretestības frekvences noteikšanai.

1 komplekts


Mācību programma ir pārskatāma un papildināma katru mācību gadu.


1. Nosaukums LIETOJUMPROGRAMMATŪRA

2. Statuss Profila priekšmets



Iepazīstināt studentus ar integrēto lietojumprogrammatūras uzbūves principiem un metodēm, iemācīt lietot praksē savstarpēji saistītos dažādos lietojumu programmas, t.sk., izmantojot makrokomandas un valodu Visual Basic for Application (VBA).


Mācību priekšmeta apguves rezultātā studentam: jāizprot integrētas lietojumprogrammatūras uzbūves vispārējie principi; jāprot izstrādāt nesarežģītas informatlvas sistēmas ar integrētās

lietojumprogrammatūras līdzekļiem; jāprot organizēt dažādu komponentu mijiedarbību ar standartlīdzekļu un

VBA palldzibu; jāprot izmantot VBA MS Office programmās; jāiegūst iemaņas darbā ar grafikas redaktoru VISIO Professional; jāapgūst Web-tehnoloģijas pamati; jāprot izmantot darbā projektu vadības līdzekļi (MS Project).


Lai sekmīgi apgūtu šo mācību priekšmetu, studentam jābūt sagatavotam vidusskolas disciplines "Informātika" apjomā.

7. Saturs


Priekšmets balstās uz vidusskolas māclbu priekšmeta "Informātika" pamatiem un dod iespēju apgūt integrēto lietojumprogrammatūras uzbūves principus un to pielietošanas metodes informatīvo sistēmu izstrādes gaitā.

Tēmu mērķi studentiem ir : prast strādāt MS Office vidē, lietojot failus, izvēlnes, rīku joslas,

formatēšanas paņēmienus, attēlu, tabulu un citu objektu veidošanu un iegultnēšanu;

apgūt profesionālo darbu ar izklājprogrammu MS Excel;

prast strādāt ar lietojumprogrammu MS PowĢr Point prezentācijas materiālu sagatavošanai un demonstrēšanai;

apgūt darba organizēšanas iemaņas, strādajot ar lietojumprogrammu MS Outlook;

apgūt lietojumprogrammu darbības paplašināšanas, izmantojot makrokomandas un valodu VBA;

prast izmantot grafikas redaktorus dokumentu un projektu sagatavošanai; apgūt tīmekļa tehnoloģijas pamatus; iepazīties ar plaši izplatītu lietojumprogrammu veidiem, kuras izmanto

ekonomikā, ekspertīzē un citās nozarēs.



Nr. TēmasStundu skaits


Pirmais semestris1. Integrētas lietojumprogrammatūras uzbūves visparējie

principi (balstoties uz MS Office piemēra) 12 6 6

ProfilaprieksmetiProgrammēšanas valodasOperētājsistēmasDatu bāzu tehnoloģijasDatorsistēmu uzbūveBiroja darba automatizācija

Specializaciias priekšmeti

Programmatūras izstrādes riki un videsInformācijas sistēmu izstrādeDatu struktūras un algoritmiE-komercija

Lietojumprogrammatūra

2. Lietojumprogrammu pārskats. MS Office vide. Darbs ar failiem. MS Word, galvenā loga funkcijas. Teksta formatēšana. Autoformatēšana. Tabulācija. Daudzlīmeņu saraksti tekstā. Tabulu procesora izmantošana. Darbs ar zīmēšanas rīku joslu. Lielo dokumentu apstrāde. Darbs ar struktūrām. Lapu numurēšana, laušana, saturrādītāja veidošana. Darbs ar objektiem. Formulu redaktors. Attēlu, tabulu un citu objektu ievietošana tekstā. Pārskats par stiliem, pielietojums, modifikācija, veidošana. Šabloni. Dažādu dokumentu veidošana (anketas, vēstules, uzlīmes utt.)

16 8 8

3. Programma MS Excel. Galvenais logs. Informācijas ievade šūnās. Adresācija. Formulu ievadīšana. Vienkāršie aprēķini. Lietišķā grafika. Matemātisko funkciju pētīšana un attēlošana MS Excel vidē. Finansu funkcijas. Statistikas uzdevumu risināšana. Datu analīzes līdzekļi. OUTLINE režīma izmantošana. Šabloni. Makrokomandas. Sadarbība ar citām MS Office programmām.

16 8 8

4. MS Power Point. Galvenais logs. Kā uzsākt prezentāciju. MS Power Point rīku joslas. Parametru iestādīšana. Teksta ievadišana, rediģēšana un formatēšana slaidos. Slide Master izmantošana. Slaidu fona izvēle, Grafisko objektu ievietošana slaidā. Zīmēšanas joslas izmantošana. Animācijas efekti. Skaņu un videoklipu ievietošana slaidos. Skaņu ieraksts. VadTbas pogu veidošana. Hronometrāža. Prezentācijas skaņošana. Demonstrācijas varianti. Makrosu izmantošana MS Power Point programmā.

12 6 6

5. Darba organizēšana ar MS Outlook palīdzību. Kalendārs. Kontakti. Elektroniskais pasts. Uzdevumi. Konferences. Darbu organizēšana un resursu sinhronizēšana.

12 6 6

6. VBA un tā lietojums. Darbs ar VBA redaktoru. VBA programmēšanas pamati. VadTbas elementi VBA pielikumos. VBA izmantošana MS Power Point.

16 8 8

7. Dažādu komponentu mijiedarbTba. Mijiedarbības organizēšana ar standartu līdzekļu palīdzību (uz MS Word un MS Excel savstarpēju saišu organizēšanas piemēra). Mijiedarbibas organizēšana ar Visual Basic līdzekļiem.

12 6 6

Kopā : 96 48 48

I. daļa. Otrais semestris

8. Grafiskais redaktors VISIO Professional. Elementārās darbības Visio vidē. Rīku joslas apraksts. Shēmu zīmēšana. Teksta veidošana. Lietotāja bibliotēkas izveidošana.

12 6 6

9. Web-tehnoloģijas pamati. Pārlūkprogrammas. Tīmekļa lietojums : internet, intranet, extranet; e-komercijas pamatprincipi.

12 6 6

10. Projektu vadības līdzekļi (uz MS Project piemēra). Projekta resursi (cilvēki, nauda, laiks). Uzdevumi, to savstarpējas saites. Izpildītāji. Darbību un procesu modelēšana. Kritiskais ceļš un projekta izpildes optimizēšana.

12 6 6

11. Dažādu tipa lietojumprogrammatūras apskats. GrāmatvedTba un uzskaites sistēmas. Dokumentācijas versiju kontrole. Ekspertu sistēmu piemēri.

12 6 6

Kopā : 48 24 24Kopā pa priekšmetu 144 72 72



1. gads 2.gads 3.gads1. sem. 2. sem. 3. sem. 4. sem. 5. sem. 6. sem.



Lekciju materiāls ir orientēts uz integrētas lietojumprogrammatūras uzbūves principu skaidrojumu.

Praktiskās nodarbības aizņem pusi no kursa apjoma. Praktisko darbu uzdevumus studenti izpilda individuāli. Datoru klasē katras nodarbības sākumā - ievads, kurš saistīts ar problēmas teorētisko daļu, tam seko piemēra demonstrēšana, pēc tam - laboratorijas darbs pēc individuāla varianta. Pirmajā semestrī studenti izpilda kursa (studiju) darbu. Priekšmets pirmajā un otrajā semestrī beidzas ar ieskaiti.

7.4. Literatūra

1. Teksta redaktors Microsoft Word // Datorzinību pamati / I. Dukulis, I. Gultniece, A. Ivane u. c.; red. V. Vēzis – R.: Mācību grāmata, 2000., 250 lpp.

2. Elektroniskās tabulas Microsoft Excel // Datorzinību pamati / I. Dukulis, I. Gultniece, A. Ivane u. c.; red. V. Vēzis – R.: Mācību grāmata, 2000., 160 lpp.

3. Prezentācijas materiālu sagatavošanas pakete Microsoft PowerPoint // Datorzinību pamati / I. Dukulis, I. Gultniece, A. Ivane u. c.; red. V. Vēzis – R.: Mācību grāmata, 2000., 110 lpp.

4. Ķiņķere A. Microsoft PowerPoint 97 Ikvienam – Rīga: Datorzinību Centrs,

1999.5. Murāne Dace, Pāvilsone Iveta. Microsoft Word 2000 no A līdz Z. Rīga:

Datorzinību centrs, 2000., 133 lpp.6. Aizpuriete Valda. Microsoft Excel profesionālai izglītībai. Rīga: Mācību

grāmata, 2002., 252 lpp.7. Эван Каллахан. Microsoft Access 2002 Visual Basic для приложений:шаг за

шагом Москва: ЭКОМ, 2003. 431 с.8. Dukulis I. Prezentācijas materiālu sagatavošana. Programma Microsoft

PowerPoint 2000. – Rīga: Biznesa augstskola „Turība”, 2002., 112 lpp.9. Dukulis Ilmārs. Apgūsim jauno EXCEL!: Microsoft Office Excel 2003: Māc.

līdz. - Rīga: Biznesa augstskola „Turība”, 2004., 173 lpp.10. Dukulis Ilmārs. Aprēķini un datu grafiskais attēlojums: Programma Microsoft

Excel. – Rīga: Biznesa augstskola "Turība", 2002. – 160 lpp.11. Niedrīte Laila. – Microsoft Excel 5.0 lietpratējiem: Māc. līdz. - Rīga:

ComputerLand/Rīga, 1995., 174 lpp12. Aizpuriete Valda. – Microsoft Excel profesionālai izglītībai. – Rīga: Mācību

grāmata, 2002., 252 lpp.13. Žemaitis Valentīns, Aleksejs Jurēnoks. - Microsoft Word 2000: No iesācēja līdz

lietpratējam: Māc. līdz. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2001. – 164 lpp.14. Berovskis Askolds. – Strādāsim ar Microsoft Word 2000: Teksti, tabulas,

WWW. – Rīga: Mācību grāmata, 2000., 139 lpp.15. Nāgelis Jānis. – Microsoft Access 97 ikvienam. – Rīga: Datorzinību centrs,

1998. – 199 lpp.16. Jurēnoks Aleksejs, Tatjana Rikure. – Microsoft Access XP: No iesācēja līdz

lietpratējam. – Rīga: Zvaigzne ABC, 2004., 130 lpp.17. Праг, Керри Н., Ирвин, Майкл Р. – Access 2000. Библия пользователя: Пер.

с англ. – Moсквa: Издательский дом „Вильямс”, 2004. – 1216 c.18. Nāgelis Jānis. – Microsoft Access 2000 no A līdz Z. – Rīga: Datorzinību centrs,

2000, 181 lpp.19. Lukažis Dzintars. Datu bāzu vadība. Programma Microsoft Access. – Rīga:

Biznesa augstskola „Turība”, 2000. – 108 lpp.20. Koch Jorgen. – PowerPoint 2003 ikvienam / Tulk. Maija Ķepule . – Rīga:

Egmont Latvia21. Jaunbergs Andris. – Ievads programmēšanā VISUAL BASIC vidē. – 1. izd. -

Lielvārde: Lielvārds, 2002., 80 lpp.22. Socha, John. – Teach yourself...Visual Basic 5 / John Socha, Dan Rahmel ,

Devra Hall . – New York: Holt, 1997. - XIV, 385 p.23. Горев, Андрей. – Эффективная работа с СУБД: Практ. руководство по

разраб. баз данных MS SQL Server, Visual FoxPro, Access, Visual Basic, OLE Automation, ODBC, DAO, RDO, ActiveX / Андрей Горев, Рубен Ахаян, Сергей Макашарипов . - Санкт-Петербург: Питер, 1997. - 700 c.

24. Sarmīte Narņicka. MS Outlook 2000 no A līdz Z. – Rīga: Datorzinību Centrs, 2000, 192 lpp.

25. Карпов Б., Мирошниченко Н. Visio 2002: краткий курс. – Санкт-Петербург: Питер, 2002., 256 с.

26. Карпов Б. И. Самоучитель Visio 2002: Питер, 2003., 352 c.


Studentu zināšanas tiek vērtētas nepārtraukti visa semestra laikā, katras tēmas nobeigumā ir pārbaudes darbs, katra semestra beigās ieskaite par visu mācāmo tēmu. Kā priekšmeta nobeigums 1. semestrī ir kursa darbs.

Darba rezultātus vērtē pēc mācibu priekšmetā fiksētām zināšanu apguves pakāpēm un pēc izvirzīto uzdevumu izpildes kvalitātes.

9. Pasniedzēji

Prasības mācību spēkam : augstākā izglītība datorzinātnēs vai radniecīgā nozarē; pieredze darbā ar lietojumprogrammām; darba pieredze lietojumprogrammatūras izstrādē.


Aprīkojums

Programmas kvalitatīvai izpildei ir nepieciešams: tāfele; projekcijas aparatūra un ekrāns; datom klasē ar lokālo tīklu. PC darba vietām (15) jābūt aprīkotam ar

Pentium tipa datoriem un atbilstošu programmatūru.

Norises vieta

Lekcijas - lekciju auditorijā.

Praktiskās nodarbibas - personālo datoru klasē.


Mācibu programmajāpārskata ne retāk kā pēc diviem gadiem, iekļaujot tajā tēmas, kas atbilst darba tirgus prasībām.


1. Nosaukums PROGRAMMĒŠANAS VALODAS




Priekšmets "Programmēšanas valodas" paredzēts kā pamats turpmākajām studijām ar mērķi:

-ielikt profesijas pamatus un izlīdzināt studentu zināšanas un iemaņas;-iepazīstināt ar dažāda tipa un ideoloģijas programmēšanas valodām;-sagatavot patstāvīgam darbam programmatūras izstrādei;

-nodrošināt speciālo priekšmetu dziļāku izpratni.


Priekšmeta apgūšanas rezultātā studentiem :- jāaplūko programmēšanas valodas Pascal pamat konstrukcijas, to sintaksi un semantiku;

- jāiemācas projektēt, implementēt, atkļūdot un izpildīt programmas valodā Pascal dažādu uzdevumu risināšanai;

- jāiemācas lietot programmu veidošanas tehnoloģija, izpildot programmas mūsdienu programmēšanas valodās;

- jāzina un jāprot izmantot algoritmisko valodu vadības konstrukcijas;- jāzina un jāprot izmantot algoritmisko valodu zarojumu konstrukcijas;- jāapgūst modulārās programmēšanas pamat ideoloģiju;- jāzina un jāprot pareizi izmantot dažādi datu tipi;- jāapgūst priekšstats par mašīnorientētu un problēmorientētu programmēšanas valodu;- jāzina un jāprot pareizi izmantot datu pamatstruktūras (masīvi, ieraksti, faili, saraksti);- jāapgūst objektorientētās programmēšanas pamatidejas un elementi;- jānodrošina vispiemērotākās programmēšanas valodas izvēle, veidojot projektu.


Mācību priekšmetu "Informātika", "Angļu valoda" zināšanas vidusskolas apjomā.

7. Saturs


Nr. Tēma Mērķis1. Programmēšanas valodas jēdziens.

Programmēšanas vide. Programmēšanas valodu klasifikācija un lietojuma sfēra.

Jāzina dažādu valodu Īpatnības un lietojuma sfēra.

2. Algoritmu valodu pamatelementi. Jāzina, kas ir konstante, mainīgais, operators, komanda, instrukcija, dienesta vārds, u.c.

3. Dati kā informācijas veids. Datu tipi un struktūras. Tipu un struktūru sintakse.

Jāzina visi datu tipi un biežāk izmantotas datu struktūras.

4. Programmēšanas vadības konstrukcijas: zarojumi un cikli. Grafiskais attēls pēc ISO.

Jāzina zarojumu un ciklu veidi, kā arī prot attēlot šis konstrukcijas grafiski.

5. Algoritmu valoda Pascal. Jāzina valodas pamatelementi, datu tipi, struktūras. Jāprot rakstīt vidējas sarežģītības pakāpes programmas. Jāprot izmantot modulārās valodas priekšrocības. Apgūt teorētiski un praktiski struktūrprogrammēšanas principus. Jāprot komentēt programmu. Jāprot veidot un lasīt projektējuma shēmas un diagrammas. Jāprot atkļūdot un izpildīt vidējas sarežģītības pakāpes programmas.

6. Mašīnorientētā valoda ASSEMBLER.

Jāzina valodas īpatnības. CPU reģistru funkcionālās īpatnības. Jāzina un jāprot pielietot dažādi adresācijas veidi. Jāzina valodas mnemoniska.

7. Programmēšanas valoda C. Jāzina valodas pamatelementi un pamat konstrukcijas. Jāprot lasīt un analizēt vienkāršas programmas.

8. Programmēšana Web vidē Jāzina lietojuma sfēra, Web interfeisu struktūra.

9. Programmēšanas valoda JAVA Jāzina lietojuma sfēra, programmas struktūra un pamat konstrukcijas.

10. Programmu piemēri citās programmēšanas valodās. Programmēšanas valodu attistības perspektlvas.

Gūt priekšstatu par programmēšanas valodu attīstības perspektīvām.



Nr. Tēmas Stundu skaits Kur meklēt atbildi-šifrsKopa Teorija Prakt.

Pirmais semestris1. Programmēšanas valodas jēdziens.

Programmēšanas vide (apkārtne). Programmēšanas valodu klasifikācija un lietojuma sfēra.

2 2 [1]


Izglītības līmeņa priekšmetiAngļu valodaMatemātikaLietišķā saskarsme

Profila priekšmetiOperētājsistēmasDatorsistēmas uzbūve

Izglītības līmeņa priekšmetiMatemātika

Profila priekšmetiProgrammatūras inženierijaMatemātikas speciālās nodaļas

Specializācijas priekšmetiObjektorientētā programmēšanaDatu struktūras un algoritmiInformācijas sistēmu izstrādeTīmekļa tehnoloģijasDatu bāzu tehnoloģijas

2. Algoritmisko valodu pamatelementi. 2 2 [1]

3. Dati kā informācijas veids. Datu tipi un struktūras. Tipu un struktūru sintakse.

2 2

4. Programmēšanas vadības konstrukcijas:sazarojumi un cikli. Grafiskais attēls pēc ISO.

2 2 [1],[3],[8],[17]

5. Algoritmiskā valoda Pascal.

5.1. Valodas standarts un versijas, to īpatnības. 1 1

5.2. Datu tipi Pascal valodā. Operators TYPE, atslēgvārds VAR.

1 1

5.3. Sazarojumi Pascal valodā. 1 1

5.4. Cikli Pascal valodā. 2 1 1

5.5. Skaitlisko metožu uzdevumu programmēšana. 5* 5*

5.6. Rakstzīmju virknes apstrāde Pascal valodā. 2 2

5.7. Masīvi Pascal valodā. Definēšana. Meklēšana un sakārtošana masīvos.

4 4

5.8. Lineārās algebras uzdevumu risināšana. 4* 4*5.9. Datu tips "KOPA". Darbības ar kopām. 2 1 15.10. Ieraksti Pascal valodā. Datu bāzes izveide un

vadīšana.6 4 2

5.11. Modulis CRT. Skaņa, krāsa, darba režīmi, tastatūra.

2 1 1

5.12. UNIT veidošana un iekļaušana programmā 4 2 2

5.13. Statiskā un dinamiskā atmiņa. Dinamiskie masīvi. Dinamiskās struktūras (saraksts, rinda, steks)

6 4 2

Kopā: 48 30 18Otrais semestris

5.14. Programmēšanas valoda C. Programmas struktūra. Vienkāršu programmu piemēri.

8 2 6 [4], [5], [6],[11], [12], [13], [14],

5.15. Masīnorientētā valoda ASSEMBLER. 8 2 6 [2],[8]

5.16. ASSEMBLER valodas pamatidejas. Operatori, komandas, direktīvas.

5.16. Adresācijas veidi. Komandas garums un adrese.

5.17. ASSEMBLER mnemoniska.

5.18. Iebūvētas ASSEMBLER valodas izmantošana. Koda ģenerēšana.

6. Programmēšana Web vidē 12 4 4

7. Programmēšanas valoda JAVA 8 4 4

8. Objeketorientētās valodas piemēri 12 4 6

9. Programmēšanas valodu attīstības perspektīvas. Programmu piemēri citās programmēšanas valodās.

6 2 4


* - praktiskais darbs plānots saskaņoti ar matemātikas kursu un tiks realizēts matemātikas stundās, bet izmantojot programmēšanas valodas priekšmeta datorklasi.

7.3. Organizācija a un struktūra


1.gads 2. gads 3. gads1. sem. 2. sem. 3. sem. 4. sem. 5. sem. 6. sem.



Mācīšanās notiek lekcijās, gatavojoties laboratorijas un praktiskiem darbiem, noformējot laboratorijas darbus, rakstot referātus, gatavojoties ieskaitei un

eksāmenam.

Tēmu mācīšanas metodes

TēmasNr

Nodarbības veids Metode

1. Lekcija Izklāsts; izmantojot slaidus.2. Lekcija Izklāsts; izmantojot slaidus.3. Lekcija Izklāsts; diagrammas.4. Lekcija Izklāsts ar datordemonstrējumiem.5. Lekcijas Izklāsts ar demoprogrammām katrai apakš tēmai.

Praktiskie darbi, laboratorijas darbi

Individuālo uzdevumu izpilde un aizstāvēšana citu audzēkņu priekšā, problēmu risināšana ar pašu izstrādātām metodēm, referāts par Pascal moduļu Īpatnībām ar demo programmu; lekcijās izmantoto demo programmu analīze un apraksts.

6. Lekcijas Izklāsts, izmantojot slaidus un datordemonstrēiumus.Praktiskie darbi, laboratorijas darbi

Darbs ar gatavām programmām to analīze un savas programmas izveide, kur būtu izmantoti visi adresācijas veidi un izieta ķēde .obj->.asm->.exe.

7. Lekcija Izklāsts, izmantojot PowerPoint prezentācijas un datordemonstrēj umus.

Praktiskie darbi, laboratorijas darbi

Gatavo programmu izpēte un apraksta sastādīšana; programmas shēma individuālās programmas izveide.

8. Lekcija Prezentācija: teorija un demoprogramma.Praktiskie darbi Gatavo programmu analīze ar programmas

struktūrshēmas zīmēšanu un aprakstu

9. Lekcija Prezentācija: teorija un demoprogramma. Valodās Prolog un Lisp.

Praktiskie darbi Gatavo programmu analīze ar programmas struktūrshēmas zīmēšanu un aprakstu.

10. Lekcijas Prezentācija: problēmu demonstrējumi.

Praktiskie darbi Referāts.

7.4. Literatūra

Autors Nosaukums ŠifrsКауфман В.Ш Языки программирования: концепции и

принципы.1993. - 430 .c1

Пилъшиков B.H. Программирование на ассемблера IBM PC1997. - 288 c.

2

Crookes, Danny Introduction to Programming in Prolog. - Prentice Hall, 1988.-226 p.

3

Sukovskis U. Ievads programmēšanas valodā C. - R.: RTU,1990. -1041pp.

4

J. Ziemelis Ievads programmēšanas valodā C - R.: RTU, 1997. -124 Ipp.

5

L.Zaiceva, D.Rudzīte. Laboratorijas darbi programmēšanas valodā C. - R.: RTU, 1997.-69.1pp.

6

G.Matisons, L.Zaiceva Studiju darbu izstrāde. R.: RTU, 2000. 7

G.Spalis TURBO Pascal for Windows ikvienam. R.: DatorzinĪbu centrs, 1998.-1221pp

8

Офицеров Д.В, Старых В.А

Программирование в интегрированной среде Турбо паскалъ.1996. - 230 c.

9

Федоров А,Рогаткин Д..

Borland Pascal B cpeдe Windows. - KИЕB, Диaлeктика 1993.-656 c.

10

Уинep P. Typ6o C. Mocквa, Mиp 1991, - 384 c. 11БОЧКОВ С.О, СУББОТНИК Д.М

Язык программирования С для персонального компьютера.- М 1990. - 384 c.

12

Kacaткин A.H., Baльвачев A.H.

Профeccионaльнoe nporpaммиpовaниe Ha языке CИ: ОT Turbo C k Borland C++. Cnpaвочноеoe nocoōиe. -MHHCK:, 1992. - 240 c.

13

Справочник по функциям Borland C++ 3.1-4.0. Киев 1994. - 416 c.

14

Aлen H., Голубь С. С++. Правила программирования 1996,-272c. 15

Прокофьев Б.П Сухарев Н.Н Храмов Ю.Е

Графические средства Тurbo C , Turbo C++. –MФинансы и статистика, СП Ланит, 1992.-160с.

16

Культнев Б.М. Программирование в среде Паскаль b Delphi 17

Майко Г.В. Ассемблер для IBM PC. M. 1999 18


Pārbaudes veids Norises laiks %Starpnovērērtē-šana

Tests Katrai tēmai visu semestri. 5Demoprogrammas (gatavas) analīze ar aprakstu.

Katrai tēmai visu semestri. 10

Demoprogrammas (gatavas) pētīšana ar struktūrshēmas zīmēšanu.

Katrai tēmai visu semestri. 10

Starpnovērtē-jums

Referāts Tēmām 5.12., 5.13.-5.15, 6.-10. 10

Demoprogrammas izveide. Tēmas 5., 6., 7. 25

Galīgaisvērtējums

IeskaiteEksāmens 40

9. Pasniedzēji

Prasības mācību spēkam :- pedagoģiskā darba stāžs vismaz 3 gadi;- praktiskā darba pieredze informācijas tehnoloģiju jomā vismaz 5 gadus;- pieredze programmēšanā;- angļu valodas prasme informācijas tehnoloģiju jomā.



Telpas Skaits Aprīkojums SkaitsLekciju auditorija 1 Tāfele 1

Kodos kops 1Datorprojektors 1

Datorklase 2 Tāfele 1Datori 15Datorprojektēšanas aprīkojums 1Programmatūrā: Windows 2000 - Server Microsoft Office 2000 Premium SDK for Windows 2000 Turbo Pascal 7.1 Borland Pascal 7.01 + Objects BorlandC++5.01 Assembler Modula,

Patstāvīgās mācīšanās telpa

1

Lasītava 1

Bibliotēka 1


Programma jāpārskata katru mācību gadu, attīstoties programmatūrai.


1. Nosaukums OPERĒTĀJSISTĒMAS




Priekšmets paredzēts datorsistēmu un datortīklu administratoriem un programmētajiem dažādu operētajsistēmu apguvei, to izmantošanai un darba efektivitātes novērtēšanai gan atsevišķiem datoriem, gan tlkla vajadzibām, datorsistēmas uzturēšanai darba kārtTbā un apkalpošanai.


Mācību priekšmeta specifiskie mērķi ir sniegt zināšanas par operētajsistēmām, to efektīvu izmantošanu, darbības un pārvaldības pamatprincipiem, veidot studentiem prasmi un iemaņas dažādu praktisku uzdevumu veikšanai darbā ar operātājsistēmām.


Lai apgūtu mācību programmu ir jābūt pamatzināšanām par datora uzbūvi, programmatūru, informācijas vienībām, perifērijas ierīcēm vidusskolas informātikas kursa limenī. Vēlamas arī zināšanas angļu valodā, efektīvākai priekšmeta apguvei (palīga izmantošanai, sistēmas izdoto pieprasījumu un paziņojumu sapratnei).

7. Saturs


Operētājsistēmas (OS) galvenie uzdevumi ir : veikt skaitļošanas procesa gaitas vadību (organizēt programmu darbību,

atmiņas sadalījumu, iestatīt dažādus notikumus); piedāvāt lietotājam iespējas skaitļošanas sistēmas kopējai vadībai.

Galvenās apgūstamās tēmas, kuras iekļautas mācību programmā, ir sekojošas:I. operētājsistēmu vispārējiejēdzieni;II. operētajsistēma MS-DOS;III. operētājsistēma MS Windows;IV. operētājsistēma UNIX;

V. operētājsistēma LINUX.Priekšmeta galveno tēmu mērķi ir sniegt studentiem zināšanas par:

OS attīstības vēsturi, dažādību, klasifikāciju;

sistēmu BIOS, OS galvenajiem moduļiem; failu un katalogu sistēmu, OS komandām, atribūtiem, pāradresēšanu,

filtriem; atmiņas sadalījumu un vadību; OS konfigurāciju, sākumielādi, disku inicializāciju, fragmentēšanu, virtuālo

disku; rīkiem un to apkalpošanas programmām; perifērijas iekārtu pieslēgšanu un vadību, secīgo un paralēlo interfeisu; sniegt ieskatu tīkla operētājsistēmās.

Pamatojoties uz iegūtajām zināšanām. veidot sekojošas iemaņas un prasmi: OS komandu un draiveru praktiskā pielietošana; efektīvs atmiņas sadalījums un vadība; OS konfigurācija, multikonfigurāciju iespējas; OS sākumielāde; disku inicializācija un fragmentēšana, darbs ar virtuālo disku; darbs ar failiem, kopiju veidošana, pāradresēšana; ārējo ierīču pieslēgšana un vadība; datorsistēmas apkalpošana.





Pirmais semestris

I. Operētājsistēmu vispārējie jēdzieni.

Izglītības līmeņa priekšmetiAngļu valoda

Profila priekšmetiLietojumprogrammatūra

Datorsistēmu uzbūveDatortīkli


Specializācijas priekšmetiTīkla operētājsistēmasLokālie datortīkli un to

administrēšanaMikroshēmas un mikroprocesori

Tīmekļa tehnoloģijaOperētājsistēmas

1. Operētājsistēmas jēdziens un attīstības vēsture. 1 12.2.2.2.32.4.2.5.

Operētājsistēmu dažādība un klasifikācija.Pēc datora resursu vadības algotitma.Pēc izmantojamo aparātlīdzekļu īpatmbām. Pēc izmantošanas sferas. Pēc fimkcionālās uzbūves Tpatmbām. Pēc izmantojamā programmnodrošinājuma.

1 1

3.3.1.3.2.

OS izvērtēšana un izvēles kritēriji.Prasības operatīvajai atmiņai un disku atmiņai.FAT16 un FAT32 raksturlielumi un savietojamība.

4 4

4. OS iegādes iespēļas. 1 15. Sistēma BIOS (Basic Input/Output System). 1 1II. Operētājsistēma MS-DOS

1. MS-DOS sastāvs un galvenie moduļi. Datora palaišanas algoritms. 2 2

2. Failu un katalogu sistēma. Faila specifikācļja. 1 13. MS-DOS galveno komandu apskats, to praktiskā

pielietošana. 2 1 1

4.4.1.

4.2.

4.3.

OS MS-DOS konfigurācija un atmiņas sadalījums. Fails CONFIG.SYS. Speciālo komandu un galveno draiveru apskats. Fails AUTOEXEC.BAT, tajā izmantojamās komandas. Komandu faili. Datora multikonfigurāciias iespēias.

5 2 3

5.5.1.

5.2.5.3.

OS MS-DOS instalācija.MS-DOS instalācija ar SETUP palīdzību. Sistēmas disketes izveidošana. MS-DOS instalācija uz cietā diska. Cieto disku formatēšana un sadalīšana loģiskajos diskos.

4 2 2

III. Operātājsistēma MS Windows1. Windows evolūcija un virzienu dažādība. Windows

3.1, Windows 95, Windows 98, Windows 2000, Windows NT.

2 2

2. Windows arhitektūras elementi. 1 13. Iekārtu draiveri. 1 14. Konfigurācijas dispečers. Plug and Play tehnoloģijas

funkcionālās iespējas. 1 1

5.5.1.5.2.5.3.

Virtuālās mašīnas dispečers. Daudzuzdevumu laika režīms un procesora laika sadalījums.Atmiņas lappušu ielāde.MS-DOS režīma uzturēšana.

2 2

6.6.1.6.2.6.3.

6.4.

Noskaņojamās failu sistēmas.Noskaņojamās failu sistēmas dispečers un draiveri.VFAT failu sistēma.NTFS failu sistēma.CDFS failu sistēma.Bloku ievades un izvades apakšsistēma. levades un izvades dispečers un draiveru ielāde.

2 2

7.7.1.

7.2.

Sistēmas kodola komponentes.Virtuālās atmiņas vadība.Windows ielādes fails.Grafikas apakšsistēma. Drukāšanas apakšsistēma.

1 1

8. Pielikumu uzturēšana. 1 19. Lietotāja interfeiss. 1 110. 10.1.10.2.10.3.10.4.

Windows instalācija.Instalācijas sagatavošanas process.Windows instalācija.lepriekšējās Windows versijas dzēšana.Windows komponenšu iestatīšana.

10 3 7

11.11.1.11.2.

Operacionālās sistēmas un datora apkalpošana.Disku pārbaude, defragmentācija un saspiešana.Sistēmas failu stāvokļa kontrole.

4 1 3

Kopā : 48 32 16Otrais semestris

IV. Operētājsistēma UNIX1. OS UNIX attīstības vēsture un atšķirības no citām

OS. UNIX izmantošana komercsistēmās. 2 2

2.2.1.2.2.2.3.

OS UNIX galveniejēdzieni.Lietotajs un lietotaja interfeiss.Komandas, programmas, procesi.Ievades un izvades pāradresēšana.

1 1

3.3.1.

3.2.

OS UNIX kodols.UNIX kodola organizācija, datu struktūra un galvenās funkcijas.Procesa jēdziens.

2 2

4.4.1.4.2.

Failu sistēma.Failu dažādība.Katalogi.

3 2 1

5. Aizsardzības principi. Lietotāju identifikatori. Failu aizsardzība. 1 1

6.6.1.6.2.

Ieriču vadība.Ierīces kā faili, ierīču interfeisi.Ierīču draiveri.

2 1 1

7.7.1.7.2.

7.3.

Sistēmas operācijas darbam ar failu sistēmu.OPEN, READ, WRITE, CLOSE u.c.Faila izveidošana, katalogu maiņa, lietotāja vai "īpašnieka" maiņa.Failu sistēmas montēšana un demontēšana.

4 1 3

8.8.1.8.2.8.3.8.4.8.5

Procesu struktūra.Atmiņas vadība. Virtuālā atmiņa. Procesu vadība.Daudzlietotāju režīma organizācijas principi.Ievades un izvades vadība.Procesu mijiedarbība

4 2 2

9. UNIX kodola konfigurēšana. 5 2 3

V. Operētājsistēma LINUX

1. OS LINUX raksturojums un iespējas. 1 12. Prasības aparatūrai. 1 13. Programmatūra, kuru uztur OS LINUX. 1 14. LINUX pielikumu dažādiba. 1 15.5.1.5.2.

5.3.

LINUX saderība ar citām OS.Citu OS failu sistēmu uzturēšana.LINUX saderība ar MS DOS un MS Windows pielikumiem. Programmu izpilde no UNIX versijām.

2 2

6. LINUX iegādes iespējas un izmantošana komercsistēmās. 2 1 1

7.7.1.7.2.7.3.7.4.

7.5.7.6.

LINUX instalācija.Instalācijas sagatavošana un vispārējie principi.Cietā diska sagatavošana intalācijas procesam.Instalācijas diskešu izveidošana.LINUX instalācija.LINUX sadaļu izveidošana. "Swopping" apgabala izveidošana. Lietojumprogrammu instalācija.

9 3 6

8. Sistēma X Window. 1 19. Galvenās komandas un utilītas. 2 1 110. Failu sistēmas izveidošana.

OS LINUX failu struktūra. 2 1 1

11. OS LINUX uzturēšanas pamatprincipi. 2 1 1Kopā : 48 28 20

Kopā pa priekšmetu 96 60 36

Organizācija un struktūra


l.gads 2.gads 3. gads1. sem. 2. sem. 3. sem. 4. sem. 5. sem. 6. sem.

Teoriļa 32 28 -- -- -- --Praktiskās nodarbības 16 20 -- -- -- --Kopā 48 48 -- -- -- --

7.3.2. Mācīšana un mācīšanāsLekcijā ieteicams izmantot:

prezentējošas metodes (multimēdiju demonstrācijas, diskusijas ar ekspertu piedalīšanos, darbs ar Intemetjaunākās informācijas iegūšanai);

grupu darba metodes, kur dalībniekiem jādod savs ieguldījums (audzēkņu referāti, diskusijas, pārrunas, kur audzēkņi dalās savās zināšanās un pieredzē);

darbības metodes (vmgrinājumi, kas seko tūlīt pēc sistemātiskā izklāsta).Teorētiskajās nodarbībās iegūtās zināšanas ir jānostiprina praktiskajās nodarbībās,

veicot patstāvīgus uzdevumus.

7.4. Literatūra1. Г.Франкен, С.Молявко. MS-DOS 6.0, Москва: Бином, 19932. С.Б.Орлов, Орлов. Обзор команд и дрйверов MS-DOS 6.23. Рессурсы Microsoft Windows 95. Полное описание операционной системы. (в

двух томах), 1995.4. С.Симонович. Windows 98 учебный курс, 1999.5. С.Симонович. Windows 98 профессиональная работа, 1999.6. А. Андреев. Windows 200: Server и Professional в подлиннике.7. Л.Климова. Поддержка Windows NT: Учебный курс.8. Maurice J.Bach. Архитектура операционный системы UNIX.9. UNIX: Руководство системного администратора, ВНV, 1997.10. Р.Петерсен. LINUX: руководство по операционной системе, ВНV, 1997.11. М. Уелш, Ф.Хьюз и др. Руковдство по установке и использованию системы

Linux.12. А.Робачевский. Операционная система UNIX, С-Пб.: БХВ-Петербург, 2001,

528 с.13. А. Песечник. Red Hat Linux 6.2: учебный курс. С-Пб.: Питер, 2000, 560 с.

Intemet14. www.citforum.ru/operating systems15. www.windrivers.com


Studenti tiek vērtēti nepārtraukti, gan kontroldarbos, gan praktiskajos darbos, jo katra nākamā tēma ir saistīta ar iepriekšējo. Abu semestru laikā tiek rakstīti kontroldarbi un veikti praktiskie darbi. Beidzot pirmo semestri ir ieskaite. MācĪbu kursu beidzot, studenti liek eksāmenu. Eksāmenā ietilpst gan teorija, gan pasniedzeja sagatavots praktiskais uzdevums.

9. Pasniedzēji

Nepieciešami pasniedzēji ar atbilstošu izglītību, zināšanām un pieredzi operētajsistēmu instalēšanā un administrēšanā. Pamatā vieslektori nav vajadzīgi, vienīgi, labākai operētājsistēmu UNIX un LINUX praktiskā pielietojuma apguvei vajadzētu uzaicināt ekspertus, kas komentētu audzēkņiem šo sistēmu praktiskā pielietojuma īpatnības un nestandarta situācijas, kuras rodas šo sistēmu apkalpošanas procesā.



Telpas AprīkojumsLekciju auditorija Dators (vismaz Pentium-II) ar Intemet pieslegumu, ar

multimēdiju un demonstrācijas aprīkojumu. Videoprojektors, kodoskopsTāfeleMācību kompaktdiski un videofilmas.

Praktiskās nodarbības Datori (vismaz Pentium-300) ar Intemet pieslegumu Instalētas operētājsistēmas:- MS-DOS 6.0 vai MS-DOS 6.22 Windows 95,- Windows 98,- Windows 2000, Windows NT- UNIX- LINUX. OS atbilstoša programmatūra. CD-ROM ierīces un dažādu tipu printeri. Dators pasniedzējam ar intemet pieslēgumu, multimēdiju un demonstrācijas aprīkojumu.


Programmu jāpārskata pēc pirmā mācību gada. Pēc tam, sakarā ar straujo datortehnikas un programmatūras attistlbu, programmujāpārskata unjāizvērtē reizi trijos gados.


1. Nosaukums DATU BĀZU TEHNOLOĢIJAS




Iepazīstināt studentus ar datu bāzu (DB) tehnoloģijām, to iespējām un izmantošanas variantiem informācijas sistēmu veidošanai un lietošanai. Nodrošināt datu bāzu tehnoloģiju pamatzināšanu apguvi un nelielu informācijas sistēmu izveidošanas iemaņas.


Priekšmeta apgūšanas rezultātā studentiem :- jāzina DB struktūras izveides principi;- jāzina un jāprot veidot relācijas;- jāprot ievadīt dati DB, kā arī veikt datu importu un eksportu;- jāapgūst lietotaja interfeisa izveides principi;- jāveic visas nepieciešamas darbības ar datiem: sakārtošana, meklēšana,

filtrēšana, grupēšana, utml;- jāprot veidot pārskati;- jāzina optimizēšanas principi;- jāprot administrēt DB;- jāzina DB tipi, to struktūras un izveidošanas principi;

detalizēti jāpārzina relāciju datu bāzes iespējas un ierobežojumi;- jāapgūst nozīmīgākās datu bāzes datu manipulāciju valodas (SQL, QBE);- jāapgūst personālo datu bāzu un vidēja lieluma datu bāzu pārvaldības sistēmu

pamatfunkcijas;- jāapgūst navigācijas datu bāzu pārvaldības sistēmas un SQL datu bāzu

pārvaldības sistēmu izmantošanas atšķirības;- jāapgūst lietojumu veidošana ar datu bāzu pārvaldības sistēmas (DBPS)

programmēšanas automatizācijas rīkiem;- jāgūst priekšstats par dažu DBPS iekšējo valodu izmantošanas iespējām un

nepieciešamību lietojumu veidošanai.


Mācību kursa sekmīgai apgūšanai nepieciešamas angļu valodas zināšanas. Nepieciešamas arī relāciju algebras, datu struktūru, lokālo datortīklu priekšzināšanas.

7. Saturs


Teorētiski un praktiski sagatavot datorspeciālistus, kas būtu spējīgi projektēt DB struktūru un efektīvi izmantot DB informāciju, kā arī veikt visas nepieciešamas darbības ar datiem:-noskaidrot datu bāzu tehnoloģijas pamatjēdzienus, šo tehnoloģiju pozitīvās un

negatīvas īpašības;-veidot datu modeļus;-veidot datu bāzes struktūru un veikt datu sākotnējo ievadi;-prast strādāt ar populārākajām vaicājumu veidošanas ne procedūru valodām;-lietot datu bāzu pārvaldības sistēmas programmēšanas automatizācijas līdzekļus;-zināt makrokomandu jēdzienu un šo komandu lietojumu informācijas sistēmu veidošanai;

-gūt priekšstatu par datu bāzu pārvaldības sistēmas iekšējās valodas izmantošanas iespējām un vajadzībām;

-gūt priekšstatu par datu bāzu izmantošanu intemetā;-gūt priekšstatu par datu bāzu tehnoloģiju attīstības virzieniem.



Datu bāzu tehnoloģijas

Izglītības līmeņa priekšmetiAngļu valodaMatemātika

Profila priekšmetiLietojumprogrammatūraDatorsistēmu uzbūveProgrammēšanas valodas

Profila priekšmetiProgrammatūras inženierija

Specializācijas priekšmetiLielās datu bāzesE-komercija


Kopa Teorija Prakt.Pirmais semestris

Ievads: informācija un dati. Informācijas sistēmas un to klasifikācija.

1 1

1. Datu abstrakcija. Datu modeļi 12 8 42. Datu bāzes (DB) un datu bāzu patvaldības sistēmas

(DBPS) koncepcija4 4

3. DB veidi 4 44. Datu valodas 9 5 45. Vaicājumu valodas 16 8 86. DBPS darbība datortīklos 2 2

Kopā : 48 32 16Otrais semestris

7. Lietojumprogrammu veidošana 24 12 128. Datu apmaiņa, objektu sasaiste (OLE, ODBC) 10 8 29. Datu drošības nodrošināšana. Lietotāji, shēmas, tiesības

un lomas3 3

10. Datu bāzes publicēšana intemetā 7 5 211. Daudzbāzu sistēmas 2 212. Datu bāzu tehnoloģijas attīstibas perspektīvas 2 2







Mācīšana un mācīšanās pamatā notiek lekcijās un praktiskās nodarbībās. Lekcijās notiek teorijas izklāsts, tiek izmantoti Power Point slaidi un DBPS "Access" darbības demonstrējumi. Praktiskās nodarbībās: izpilda individuālus vingrinājumus, kuros paredzēts DB veidošana un lietojums.


TēmasNr.

Nodarbību veids Metode, realizācija

1. Lekcija Izklāsts Slaidi ar DB modeļiem

Praktiskās nodarbības Datu modeļa izveide atbilstoši saņemtam uzdevumam

2. Lekcijas Izklāsts ar datordemonstrējumiem

3. Lekcijas Izklāsts ar datordemonstrējumiem izmantojot gatavas DB.

4. Lekcijas Izklāsts Datu definēšanas valodas datordemonstrējumi Datu manipulēšanas valodas datordemonstrēiums

Praktiskais darbs Vingrinājumi: ar datu definēšanas valodu.5. Lekcijas Izklāsts ar Power Point slaidiem: reportu

tehnoloģija un teorētiskie pamati

Praktiskās nodarbības SQL pieprasījumu izveide6 Lekcija Gatavo bāzu demonstrējumi7 Lekcijas Lekcija-demonstrācija var būt realizēta divos

variantos: a) lektors kopā ar studentiem veido aplikāciju; b) aplikācijas izveides procesa prezentācija

Praktiskais darbs Individuālais darbs: aplikācijas projektēšana un realizācija.

8. Lekcijas Uz gatavas bāzes piemēra datu apmaiņas un objektu sasaistes datordemonstrējums. 7. punktā izveidotā lietojuma un datu bāzes sasaistes demonstrācija (ODBC)

Praktiskais darbs Savas bāzes izveide9. Lekcija Pamatideju izklāsts10. Lekcijas Izmantojot intemeta pieslēgumu nodemonstrēt DB

publicēšanu.

11. Lekcija Informatīvs izklāsts.12. Lekcija Informatīvs izklāsts ar slaidiem.

7.4. Literatūra

1. Abraham Silbershatz, Henry F. Korth, S. Sudarshan. Database System Concepts. Third Edition. McGrawHill. 1997, - 768 p.2. C.J.Date. An Introduction to Database systems. Sixth edition. Addison-Wesley, 1995, -781 p. (Ir arī krievu valodā.)

3. James R. Groffand Paul N. Weinberg. LAN Times Guide to SQL. McGraw-Hill, 1997, -750 p. (ir arī krievu valodā.)4. Barry Eaglestone, Mick Ridley. Object Databases: An Introduction. McGravvHill, 1998, -368 p.5. Roger Gennings. Using Access 95. QUE Corporation, 1995, - 900 p.(Ir arī krievu valodā divās daļās.)6. Eiduks Jānis, rakstu sērija "Datu bāzes" žurnālā "Datorpasaule", R.,1996 - 1998.7. Ramez E. Elmasri, Shamkant B. Mavathe. Fundamentals ofDatabase systems. Addison Wesley, 1998.-873 p.8. Henry Korth. Databases. Database system concepts, 1997,- 768 p.9. Г.Штайнер. Access 2000 : шаг за шагом. M. 2000-08-21.10.Дж. Веисикас. Access H SQL-cepвep. JIOPИ, 2000-08-21.11.Г. Х.Ансен. Базы данних. Разработка и управление БИНОМ 1999.12. С. Дунаев. Доступ к базам данных и техника работы в сети. Диалог-Мифи 1999


Tiek vērtētas studenta spējas praktiski lietot lekcijas izklāstītas un patstāvīgi iegūtas zināšanas.

TēmasNr.

Vērtēšanas veids Kritērijs Piezīme

1. Tests Jāatbild vismaz uz 7 jautājumiem no 10

2. Testi Jāatbild vismaz uz 7 jautājumiem no 10

Labas DB un DBPS koncepcijas zināšanas.

3. Tests Jāatbild vismaz uz 7 jautājumiem no 10

Jāzina db veidi un to īpatnības

4. Vingrinājumu izpilde Jāprot strādāt ar datu valodām

5. Tests Praktiskais darbs Jāatbild vismaz uz 7 jautājumiem no 10

Jāzina, kā veidot vaicājumus un kas ir atskaite, kā to veidot

7 Praktiskā darba atskaite Sava individuālā uzdevuma aplikācijas izveides shēma

Aplikācijai jāatbilst "pasūtītāja" prasībām

6 Tests Jāatbild uz 7jautājumiem no 8. Praktisko darbu atskaites Jābūt atbildēm uz visiem

uzdevuma jautājumiemJāparāda labas zināšanas datu apmaiņā un objektu sasaistē

9.,11., 12.

Testi Jāatbild vismaz uz 7 jautājumiem no 10 katrā testā

10. Praktiskais darbs Jāprot publicēt savu bāzi Intemetā

Galīga novērtēšana - 2. semestra beigas eksāmens - rakstiskā daļa (atbildes uz jautājumiem) un praktiskā daļa (ar bāzes un nelielas programmdaļas izveidi).

Vērtējumu skala:-praktisko darbu izpildes kvalitāte un regularitāte 50%;-pārbaudes darbi 20%;-eksāmens 30%.Prasības priekšmeta apguvei - praktisko darbu izpildes regularitāte un pārbaudes

darbu izpildes kvalitāte.

Kursa projektēšanaKursa projekts tiek plānots kā visu teorētisko tēmu un praktisko darbu gala

rezultāts, kur studentiem būtu jāparāda savas zināšanas, prasmes un spējas veidot datu bāzi kādā konkrētā vidē un veikt visas nepieciešamās aktivitātes ar tās datiem.

Kursa darba uzdevumi

Nr. Kursa darba uzdevums1 Izveidot informācijas sistēmas DB konceptuālo modeli2 Izprojektēt informācijas sistēmas DB struktūru konkrētai DBPS. Realizēt DB

konkrētai DBPS3 Izprojektēt ekrāna formas un pārskatus informācijas sistēmai. Realizēt tos

konkrētai DBPS4 Izprojektēt izvēlnes un moduļu sasaistes informācijas sistēmai. Realizēt tās

konkrētai DBPS. 5 Ievadīt informācijas sistēmā pārbaudes piemēra datus un veikt informācijas

sistēmas darbības pārbaudi6 Sagatavot informācijas sistēmu demonstrēšanai un izveidot tās aprakstu

9. Pasniedzēji

Prasības mācību spēkam :-jābūt pieredzei informācijas sistēmu veidošanā un administrēšanā;-angļu valoda informācijas tehnoloģiju nozarē labā līmenī;-pedagoģiskā darba stāžs vismaz 5 gadi;-jābūt prasmei un gribēšanai paizglītoties.


10.1. Aprīkojums

Programmas kvalitatīvai izpildei ir nepieciešams:-tāfele;-datorprojektors, video projektors;-datorklase (15 darba vietas). Vēlams serveris pasniedzējam un lokālais tikls datordemonstrējumiem.-programmatūra:

-DBPS - vismaz 3, izejot no materiālām;-programmu pakete MS Office;-programmu pakete Visual FoxPro ver.6.0.

10.2. Norises vieta

Lekcijas - lekciju auditorijā.Praktiskās nodarbības - personālo datoru klasē.Patstāvīgais darbs - bibliotēkā, lasītavā.


Programma jāpārskata līdz ar izmaiņām nozares standartos un būtiskām tehnoloģijas izmaiņām.


1. Nosaukums DATORSISTĒMU UZBŪVE




Sagatavot kvalificētus programmētājus un datortīklu administratorus ar labām zināšanām datorsistēmu uzbūvē.


Priekšmeta apgūšanas rezultātā studentiem :- jāiegūst zināšanas par dažādām datorsistēmu arhitektūras un datoru uzbūves

īpatnībām;- jāmācās novērtēt un salīdzināt datoru veiktspējas un izmaksas, lai varētu

izvēlēties piemērotāko vajadzīgajam lietojumam.


Māka strādāt ar personālo datoru un meklēt informāciju intemetā, pamatzināšanas angļu valodā, fizikā un matemātikā.

7. Saturs


Galveno tēmu mērķi :-datorsistēmu loģiskie un informacionālie pamati - apgūt informātikas pamatus;-datorsistēmu arhitektūra un organizācija - apgūt datoru uzbūves pamatus;-apgūt kopnes procesora, atmiņas, diska u.c. ierīču uzbūves, darbības un lietojuma

principus;-iepazīties ar personālajiem datoriem, mikroprocesoriem, lieldatoriem un

superskaitļotājiem;-datorsistēmu veiktspējas novērtējums - apgūt datoru novērtēšanas metodiku;-iegūt zināšanas par multiprogrammu un multiapstrādes sistēmu lietojuma

iespējām.




Kopa Teorija Prakt.1.1.1.1.2.

Datorsistēmas un to klasifikācijaDefinīcijaKlasifikācija

4 2 2

2.2.1.2.2.

Datorsistēmu attīstības vēstureBebidža, Harvardas, Neimana sistēmasDatorsistēmu paaudzes

10 6 4

3.3.1.3.2.3.3.3.4.

Datu attēlojumiPozicionālās skaitļošanas sistēmasSkaitļu attēlošana ar fiksēto un peldošo komatuTiešais, apgrieztais un papildkodsASCII un Unicode

4 2 2

4.4.1.4.2.

4.3.

Datoru pamatelementiBula algebra un loģiskie elementiKombinacionālās shēmas: summatori, dekoderi unkoderi, multipleksori un demultipleksori, komparatoriMezgli ar atmiņas elementiem: trigeri: R-S, T, D, J-K,

4 2 2

Datorsistēmu uzbūve

Izglītības līmeņa priekšmetiAngļu valoda

Profila priekšmetiProgrammēšanas valodasOperētājsistēmasDatu bāzu tehnoloģijasDatortīkliPerifērijas ierīces

Specializācijas priekšmetiProgrammatūras izstrādes rīki un videsDatu struktūras un algoritmiInformācijas sistēmu izstrāde

reģistri, skaitītāji, pārbīdes reģistri5.5.1.5.2.5.3.

Operāciju mašīnrealizācijaSaskaitīšana un atskaitīšanaReizināšana un dalīšanaLoģiskās operācijas

4 2 2

6.6.1.6.2.

Vadības mezgliIeshēmotā vadībaPLM vadība

4 2 2

77.17.27.3

7.47.5

Atmiņa: RAM un ROMSRAM un DRAM elementiModulveida struktūra (SIMM un DIMM )Atmiņas "slāņošana" un citas paātrināšanas metodes:EDO, SDRAM, DirectRDRAMPastāvīgās atmiņas modifikācijas: ROM, PROM,EPROM, EEPROM Flesh atmiņa un BIOS

2 2

8.8.1.8.2.

ProcesorsInstrukciju kopas un adresācijas veidiDarbību izpilde vienadresu procesorā.

4 2 2

9.9.1.9.2.9.3.

KešatmiņaAsociatīvā informācijas meklēšana.Ll kešatmiņaL2 un L3 kešatmiņa

2 2

10.10.1.10.2.

Maģistrālā kopneSinhronā un asinhronā kopneUnibus, ISA, MCA, PCI

4 2 2

11.11.1.11.2.11.3.11.4.

Ārējo ierīču pieslēgšanaInterfeisa kartesAptauja un pārtraukumiDMAIDEA, EIDE, USB, SCSI

6 4 2

12.12.1.12.2.12.3.

DrošumsRedundanceBez atteikuma arhitektūraKontrole un diagnostika

4 2 2

13. Datoru novērtēšanaVeiktspējas rādītāji

10 4 6

14.14.1.14.2.14.3.

Multiprogrammu sistēmasPaketu apstrāde un laikdaleAtmiņas pārvaldība.Virtuālā atmiņa

4 2 2

15.15.1.15.2.15.3.

15.4.

MikroprocesoriMikroprocesoru attīstībaIntel x86 arhitektūra, līdzprocesoriPentium, MMX, PentiumPro, PentiumII, PentiumIII,Celeron, XelronAMD

4 2 2

16.16.1.16.2.16.3.16.4.16.5.

Personālie datoriVienas kopnes arhitektūraGrafikas apakšsistēmaMūsdienu klasifikācijaDaudz kopņu arhitektūrasTipi, ražotāji, cenas

12 6 6

17.17.1.17.2.

RISC procesoriPamat īpatnībasPower, Alpha, SPARC

2 2

18.18.1.18.2.

MultiapstrādeDatu paralēlā apstrādeDaudz procesoru sistēmas ar koplietojamu un dalītuatmiņu

4 2 2

19.19.1.19.2.19.3.19.4

Darbstacijas un serveriPC un Umx darbstacijasServeru pamat īpatnībasServeru klasesSun, IBM, HP un Compaq, cenas

4 2 2

20.20.1.20.2.

20.3.20.4.20.5.20.6.

Lieldatori un superskaitļotājiLieldatoru īpatnības un lietojums.IBM S/360, S/390G1, S/390G4, S/390G5, S/390G6Superskaitļotaju īpatnības un lietojumsCRAY 1SPP arhitektūruMPP arhitektūru, Intel superskaitļotāii

4 2 2

Kopā: 96 52 44



1. gads 2. gads 3.gads1. sem. 2. sem. 3. sem. 4. sem. 5. sem. 6. sem.

Teorija 52 -- -- -- -- --

Praktiskās nodarbības 44 -- -- -- -- --Kopā 96 -- -- -- -- --


Mācīšana kontaktstundās: lekcijas ar kodos kopa vai datorprojektora demonstrējumiem. Mācīšanās: lekciju konspektēšana un apgūšana, darbs ar speciālo literatūru, mācīšanās internetā.

Praktiskās mācības: uzdevumu risināšana, kontroldarbi, darbs ar datoru, informācijas meklēšana intemetā un tās izmantošana

7.4. Literatūra

Autors Nosaukums1. A. Čipa Elektroniskie skaitļotāji2 . W. Stalling Computer Organization and Architecture,

IBM PC Architecture Student Lesson Guide3.П.Нортон, Гудман Персональный компьютер, кн.14. M.Гук Процессоры PentiumII Pentium Pro И просто Pentium

8. Studentu novērtēšanaPēc informātikas pamatu apgūšanas ir kontroldarbs (uzdevumu risināšana un

jautājumu kopa), pēc datoru arhitektūras un novērtēšanas apguves būs kontroldarbs

(novērtējumu aprēķini un jautājumi). Kontroldarbu izpilde - obligāta, lai pielaistu pie

eksāmena, novērtējumi iespaidos eksāmena atzīmi vienas balles robežās (-10%).

Eksāmens - rakstisks, ilgums 3 stundas, jautājumi un uzdevumi, kas studentiem ietvers -70% mācību vielas (kopā ar starpposmu kontroldarbiem -90%).

9. Pasniedzēji

Prasības mācību spēkam :-augstākā profesionālā izglītība atbilstošā nozarē;-praktiskā pieredze darbā ar datoriem, datoru sistēmām.


10.1. Aprīkojums

Programmas kvalitatīvai izpildei ir nepieciešams:-auditorijas tāfele;-kodos kops;-dators ar datorprojektoru;-2 modemi datori ar atļautu piekļuvi iekšējai aparatūrai. datorklase (15 datori, -saslēgti lokālā tīklā ar piekļuvi intemetam).

10.2. Norises vieta

Lekcijas - lekciju auditorijā. Praktiskās nodarbības - personālo datoru klasē.


Programmu jāpārskata un novērtē vienu reizi gadā.


1. Nosaukums DATORTĪKLI




Sniegt teorētiskās un praktiskās zināšanas par mūsdienu datortīklu tehnoloģijām un arhitektūrā.


Priekšmeta apgūšanas rezultātā studentiem :- jāsaprot galvenos datortīklu uzbūves principi, balstoties uz atvērto sistēmu

sadarbības etalonmodeli;- jāapgūst lokālo un globālo tīklu tehnoloģiju pamati;- jāiegūst priekšstatu par tīklu apvienošanas veidiem un informācijas

maršrutēšanas principiem;- jāiegūst zināšanas par tīklu protokoliem un standarta protokolu kombinācijām;- jāzina tīkla pārvaldības un tīkla administrēšanas pamati.


Jābūt pamatzināšanām par datorsistēmu uzbūvi, to ievadizvades sistēmu, mijiedarbību ar perifērijas ierīcēm, kā arī pamatzināšanām par operētājsistēmām.

7. Saturs

7.1. Priekšmeta apraksts - galveno tēmu mērķi un priekšmetu savstarpējā saistība :

- jāzina eksistējošo tīklu tipi, to uzbūves principi un īpašības;- jāsaprot OSI etalonmodeļa organizācijas principi, galvenie jēdzieni un

funkcionēšana;- jāzina lokālo tīklu galvenās topoloģijas un tehnoloģijas;- jāprot uzstādīt un noskaņot tīkla adaptera plates draiveri;- jāprot instalēt tīkla operētājsistēma;- jāzina, kas ir klientservera tehnoloģija un tās priekšrocības;

- jāzina tīklu apvienošanas ierīču funkcijas un darbības principi;- jāzina tiltu tipi un to darbības algoritmi;- jāzina maršrutēšanas principi, algoritmu tipi un populārākie protokoli;- jāsaprot tīklu pārvaldības pamati;- jāsaprot asinhronās un sinhronās komunikācijas būtība;- jāsaprot ķēžu komutācijas un pakešu komutācijas metožu būtība, to atšķirības;- jāzina galvenās globālo tīklu tehnoloģijas: ISDN, X.25, Frame Relay, ATM, to

būtība, atšķirības, pielietošana, protokoli;- jāzina populārākie protokolu steki;- jāzina internet tīkla arhitektūras modeli, IP un TCP protokolu darbības principi

un pakešu struktūra, IP adresācijas principi, maršrutēšanas pamati;- jāprot pielietot interneta pakalpojumi;- jāsaprot domēnu vārdu sistēmas organizācija.




Kopa Teorija Prakt.Otrais semestris

1. Tīklu klasifikācija. Tīkla jēdziens un tiklu attīstības vēsture. Lokālie, globālie un pilsēttīkli. Vienādranga tīkli un tīkli uz servera pamata.

4 2 2

2. Tīklu bāzes topoloģijas. Maģistrāle. Zvaigzne. Gredzens. Kombinētas topoloģijas.

4 2 2

3. Fizikālā pārraides vide. Kabeļu tipi: koaksiālais, vītais pāris, gaismvads. Nemodulētā un modulētā signālu pārraide. Kabeļa izvēle. Bezvadu tīkli.

4 2 2

4. Tīkla adaptera plates. Tīkla adaptera plates uzdevums. Noskaņošanas parametri. Saderība ar datoru un tīklu. ietekme uz tīkla veiktspēju. Specializētās tīkla adaptera plates. Tīkla adaptera plates draiveris.

4 2 2

Datortīkli

Profila priekšmetiDatorsistēmu uzbūvePerifērijas ierīcesOperētājsistēmas

Specializācijas priekšmetiTīmekļa tehnoloģijasE-komercija

5. OSI etalonmodelis. Tīkla daudz slāņu arhitektūra. Hierarhiskā komunikācija starp sistēmām. Protokola un servisa jēdzieni. Datu apmaiņas režīmi. Informācijas bloku struktūra, to izveidošana un adresācija. OSI slāņu funkcijas. Galvenās standartizācijas organizācijas. IEEE Project 802 standarti.

4 2 2

6. Protokoli. Protokolu uzdevums un darbība. Protokolu steki. Protokolu standarti. Populārāko protokolu piemēri. Protokola uzstādīšana.

2 1 1

7. Vides pieejas metodes. Metožu uzdevums. Galvenās vides pieejas metodes: CSMA/CD, CSMA/CA, ar marķiera nodošanu un pēc pieprasījuma prioritātes.

2 1 1

8. Ethernet tīkla tehnoloģijas. Ethernet / IEEE 802.3 tehnoloģijas pamati. Ethernet un IEEE 802.3 specifikāciju atšķirības. Dažādu IEEE 802.3 fizikālā slāņa specifikāciju salīdzinājums. Datu bloku formāti. Fast (100-Mbps) Ethemet un 1 OOVG-AnyLAN.

4 2 2

9. Token Ring tīkla tehnoloģija. IBM Token Ring (marķiergredzena) tīkla un IEEE 802.5 specifikāciju salīdzināšana. Token Ring tīkla galvenie raksturojumi. Fizikālie savienojumi. Prioritāšu sistēma. Bojājumu pārvaldības mehānismi. Datu bloku formāti.

4 2 2

10. FDDI tīkla tehnoloģija. FDDI tehnoloģijas pamati. FDDI specifikācijas. Fizikālie savienojumi un topoloģija. Defekttolerances īpašības. Datu bloku formāti.

4 2 2

11. Gigabit Ethernet. Gigabit Ethemet protokolu arhitektūra. IEEE 802.3 Ethernet un ANSI X3T11 Fibre Channel tehnoloģiju apvienošana. Fizikālā, vides pieejas un loģiskā posma vadības slāņu īpatnības. Gigabit Ethemet priekšrocības un pielietošana.

4 2 2

12. Klientservera tehnoloģija. Klientservera modelis salīdzinājumā ar centralizēto modeli. Klientservera tīkla arhitektūra, komponenti, to funkcijas un īpašības. Tīkla operētājsistēma: tās uzdevumi, klienta un servera programmatūra. Tīkla operētājsistēmas uzstādīšana.

4 2 2

13. Tikla administrēšanas pamati. Tīkla administratora pienākumi. Lietotāju uzskaites ierakstu veidošana. Grupu uzskaites ieraksti. Tīkla veiktspējas vadība. Tīkla dokumentēšana. Informācijas aizsardzība. Datu rezerves kopēšana.

4 2 2

Kopā: 48 24 24Trešais semestris

14. Apvienoto tīklu radīšana. Lokālo tīklu paplašināšana. Tīklu apvienošanas iekārtas: atkārtotāji, tilti, slēdži (komutatori), maršrutētāji, starptīklu interfeisi. To darbības principi, īpašības, salīdzināšana.

4 2 2

15. Tīklu apvienošana ar tiltu palīdzību. Tiltu tipi. To raksturojumi, funkcijas. Caurspīdīgā tīklu apvienošana ar tiltu palīdzību: maršrutēšanas tabulas radīšana, trafika segmentēšana, saistošā koka algoritms. tīklu apvienošana ar tiltu "avots-maršruts" palīdzību: SRB algoritms, datu bloku formāts. Jaukto nesēju apvienošana ar tiltu

4 2 2

16. Maršrutēšanas pamati. Maršrutētāju tipi. Maršrutēšanas komponenti: maršruta noteikšana un komutācija. Maršrutēšanas algoritmi: algoritmu tipi, rādītāji (metrikas), izstrādes mērķi. Populārākie maršrutēšanas protokoli. Maršrutējamie un nemaršrutējamie protokoli.

8 4 4

17. Tīkla pārvaldības pamati. Pārvaldības funkcijas un mērķi. Tipiskā tīkla pārvaldības arhitektūra. ISO tīkla pārvaldības modelis. Kopējās pārvaldības informācijas protokols (CMIP) un serviss (CMIS). Veiktspējas pārvaldība. Konfigurācijas pārvaldības. Resursu izmantošanas uzskaites pārvaldība. Bojājumu pārvaldība. Datu drošības pārvaldība. Vienkāršais tīkla pārvaldības protokols (SNMP). SNMP un CMIP salīdzināšana.

8 4 4

18. Ievads globālo tīklu tehnoloģijās. Galvenie jēdzieni un definīcijas. Globālā tīkla struktūra un funkcijas. Modemu izmantošana: to funkcijas, fiziskie interfeisi, standarti, veiktspēja. Datu pārraides veidi: asinhronā un sinhronā komunikācija. Komunikācijas līnijas: analoga un ciparkanāli. Ķēžu komutācijas un pakešu komutācijas metodes. Nomātās (izdalītās) līnijas.

4 2 2

19. Kanāla slāņa protokoli. Protokols SDLC un tā atvasinājumi. Tehnoloģijas pamati. Datu bloku formāti. Atvasinātie protokoli: HDLC, LAPB, IEEE 802.2, to izmantošana. Protokols PPP. Tā galvenie komponenti un darbības principi. Datu bloku formāts. Protokola izmantošana pieslēgšanai internetam.

4 2 2

20. Integrētā servisa cipartīkls (ISDN). Tā mērķis, pielietojumi un attīstības vēsture. Komutācijas metodes. ISDN komponenti. ISDN pakalpojumi. 1., 2. un 3. slāņa funkcijas, protokoli, datu bloku formāti.

4 2 2

21. Specifikācija X.25. Tehnoloģijas pamati. Pastāvīgās un komutējamās virtuālās ķēdes. Datu bloku formāts. Pakešu tipi. Adresācijas lauku formāti. Plūsmas vadības procedūras.

4 2 2

22. Frame Relay tīkli. Tehnoloģijas pamati. Atšķirība starp Frame Relay un X.25 tīkliem. Lokālās vadības interfeisa (LMI) papildinājumi. Frame Relay protokolu steks. Datu bloka formāts. LMI ziņojumu formāts. Servisa kvalitātes uzturēšana. Globālā un vairākpunktu adresācija. tīkla realizācija un izmantošana.

8 4 4

23. Asinhronais pārraides režīms (ATM). Tehnoloģijas pamati. Tikla iekārtas un interfeisi. ATM šūnas iesākuma formāts. Virtuālie savienojumi. ATM etalonmodelis: fizikālais slānis, ATM slānis, ATM adaptācijas slānis. Adresācija. Servisa kvalitātes uzturēšana. Savienojumu nodibināšana. LAN emulācija.

8 4 4

24. OSI protokoli. Pamatjēdzieni un definīcijas. Pieeja videi. Tīkla slāņa protokolu standarti. Pakalpojumi ar savienojuma nodibināšanu un bez savienojuma nodibināšanas. Servisa primitīvi. Adresācija. Transporta slāņa protokola klases. Augstāko slāņu protokolu specifikācijas. OSI maršrutēšana: lekšdomēnu maršrutēšanas protokols IS-IS, atklāšanas protokols ES-IS un starp domēnu maršrutēšanas protokols IDRP.

8 4 4

25. DECnet protokolu steks. Tīkla arhitektūra DNA. Pieeja videi. Tīkla slānis. DECnet Phase IV maršrutēšanas protokols. Adresācija. Maršrutēšanas līmeņi. Transporta slāņa protokoli.

2 1 1

26. NetWare protokoli. Tīkla operētājsistēma Netware. NetWare protokolu steks un tā saistība ar OSIetalonmodeli. Pieeja videi. Tīkla, transporta un augstāko slāņu protokoli. Protokols IPX: raksturojums, paketes formāts, maršrutēšana.

2 1 1

27. Internet protokoli. Intemet tīkla attīstības vēsture. TCP/IP protokolu steks un DoD modelis, tā atbilstība OSI etalonmodelim. IP protokols: tā funkcijas, IP paketes struktūra. TCP protokols: tā funkcijas un paketes struktūra, plūsmas vadība. Lietotāja datagrammu protokols (UDP), tā atšķirība no TCP, pielietošana. Augstāko slāņu protokoli.

8 4 4

28. IP adresācija. IP adrešu klases, apakštīklu masku izmantošana, īpašas IP adreses, IP adrešu piešķiršana. IP adrešu atbilstība fizikālajiem (MAC) adresēm: protokoli ARP un RARP.

4 2 2

29. Maršrutēšana Internet tīklā. Terminoloģija. Hierarhiskā maršrutēšanas shēma. Maršrutēšanas tabulas IP tīklos. Maršrutēšana ar un bez masku izmantošanas. iekšējie un ārējie Internet maršrutēšanas protokoli. Attālumu vektora protokols RIP. Kanāla stāvokļa protokols OSPF. Intemet vadības ziņojumu protokols ICMP.

8 4 4

30. Interneta pakalpojumi. Pasaules tīmeklis (WWW). Datņu pārraide (FTP protokols). Elektroniskais pasts (e-mail). Vienkāršais pasta pārraides protokols (SMTP). Tīkla jaunāko ziņu pārraides protokols (NNTP). Pilnveidota datņu meklēšanas un pārsūtīšanas sistēma Gopher. Termināļa emulācijas protokols Telnet. Resursu meklēšana: unikālās resursu adreses (URL), pārlūkprogrammas. Hiperteksta pārraides protokols (HTTP). Pieslēgums internetam.

4 2 2

31. Domēnu vārdu sistēma DNS. Domēnu un domēnu vārdu organizācija. Intemet standarts RFC 1034. DNS mērķi. DNS galvenie komponenti. Domēnu vārdi un resursu ieraksti (RR). Domēnu vārdu attēlošana ar IP adresēm (RFC 1035). Vārdu serveri. DNS protokols.

4 2 2

Kopā : 96 48 48Kopā pa priekšmetu: 144 72 72

7.3. Organizācija un struktūra 7.3.1. Laika grafiks


Teorija -- 24 48 -- -- --Praktiskās nodarbības -- 24 48 -- -- --Kopā -- 48 96 -- -- --


Teorija tiek apgūta kā lekciju, tā ari patstāvīgo studiju laikā. Patstāvīgo studiju galvenie veidi ir darbs ar literatūru un periodiem izdevumiem, referāti, analītiskie apskati, informācijas meklēšana intemetā. Praktisko mācību galvenie veidi ir praktiskie darbi datorklasē ar intemeta pieslēgumu, laboratorijas darbi, kā arī semināri, darbs grupās uzdoto problēmu risināšanai, kontroldarbi.

Studentiem, lai labāk apgūt doto kursu, regulāri jāapmeklē lekcijas, pirms praktiskiem darbiem vai semināriem jāatkārto attiecīgo teorētisko vielu, savlaicīgi jāizpilda laboratorijas darbi.

7.4. Literatūra

1.Компьютерные сети. Учебный курс, 2-е изд. Пер. с англ. - М.:, Русская редакция,1998. - 696 с. (М1сгозопРгезз).

2. Олифер В. Г., Олифер Н. А. Компьютерные сети. Принципы, технологии,протоколы. Учебник. - СПб: Питер, 2000.

3. Новиков Ю. В., Карпенко Д. Г. Аппаратура локальных сетей: функции, выбор,разработка. - М.: ЭКОМ, 1998. - 288 с.

4. Кулаков Ю. А. Локальные сети. Учебное пособие. - Киев, Юниор, 1998. - 336 с.5. Крол Э. Все об 1п1егпе1:. 2-е изд. Пер. с англ. Киев, ВНУ, 1995. - 592 с.6. Tanenbaum A. S. Computer Networks, Prentice Hall, 1996, 848 p.7. Stallings W. Data and Computer Communications, 5/e, Prentice Hall, 1997.8. Matthijssen R., Truijens J., Doorenspleet H. Computernetworks and

datacommunication, Academic Service, 19979. Hunt C. TCP/IP Network Administration, 2/e, 0'Reilly & Associates, 1998, 630 p.10. Kalnbērziņa A. ievads datoru tīklos. Lekciju konspekts. - Datorvariants, 2000.11. Angļu - krievu - latviešu skaidrojošā vārdnīca. Datu pārraides un apstrādes sistēmas.

R.: A/s SWH Informatīvās sistēmas, 1995. - 248 lpp.

8. Studentu novērtēšanaLai studiju norises laikā pārbaudītu studentu teorētisko zināšanu apguvi, četras

reizes semestrī studentiem būs jāraksta kontroldarbi, kas sastāvēs no testiem vai vingrinājumiem, var tikt iekļauti arī jautājumi, kuri prasa īsu atbildi. Semināros tiks vērtēta studentu aktivitāte. Studentiem būs jāizpilda visi uzdotie praktiskie un laboratorijas darbi, lai tiktu pielaisti pie gala pārbaudījuma semestra beigās. Tiks vērtēts arī darbs grupā, prasme risināt uzdotas problēmas.

2. semestra beigās ir paredzēta ieskaite, kuras vērtējums veidosies sekojoši:Teorija

50% Praktiskie darbi

30% Semināri – aktivitāte10% Darbs grupās10%

3. semestra beigās ir paredzēts eksāmens, kura atzīme veidosies sekojoši:Teorija

50% Praktiskie darbi30% Semināri un darbs grupās

10% Patstāvīgais darbs10%

Gala pārbaudījums 2. semestra beigās ir paredzēts rakstisks. Tas ietvers visu 2. semestra teorētisko vielu (t.i. 1/3 no lekciju kursa) un sastāvēs no testiem.

Gala pārbaudījums 3. semestra beigās ir paredzēts rakstisks. Tas ietvers visu 3. semestra teorētisko vielu (t.i. 2/3 no lekciju kursa) un sastāvēs kā no testiem, tā arī no jautājumiem.

9. Pasniedzēji

Prasības mācību spēkam :-augstākā profesionālā izglītība atbilstošā nozarē;-praktiskā pieredze darbā ar datortīkliem.


10.1. Aprīkojums

Programmas kvalitatīvai izpildei ir nepieciešams:-tāfele, datorprojektors un kodos kops;-datorklase (lokālais datoru tīkls ar vismaz 15 darba vietām studentiem, vienu

darba vietu pasniedzējam un interneta pieslēgumu);-datortīklu laboratorija.

10.2. Norises vieta

Lekcijas - lekciju auditorijā. Praktiskās nodarbības - personālo datoru klasē, datortīklu laboratorijā.

11. Mācību programmas pārskatīšana un novērtēšanaProgrammu jāpārskata un novērtē vienu reizi gadā. To nosaka nozares strauja

attīstība. Programmu pārskatot, tā jāpapildina ar pēdējiem datortīklu tehnoloģiju sasniegumiem.


1. Nosaukums PERIFĒRIJAS IERĪCES (pamatkurss)



4. Vispārīgais mērķisSniegt zināšanas par mūsdienīgām informatīvo sistēmu perifērijas ierīču apakšsistēmām.


Priekšmeta apgūšanas rezultātā studentiem :-jāiepazīstas ar mūsdienīgu periferijas ierīču darbības principiem, uzbūvi un

attīstības tendencēm;-praktiski jāapgūst periferijas ierīču izmantošanu;-jāiegūst zināšanas par informācijas uzglabāšanas apakšsistēmām;-jāapgūst datoru profilakses un ekspluatācijas organizēšanas pamatus.


Pamatzināšanas par datorsistēmu uzbūvi un datoru ievades-izvades apakšsistēmu darbību.

7. Saturs

7.1. Priekšmeta apraksts - galveno tēmu mērķi un priekšmetu savstarpējā saistībaSniegt izpratni par modernām datoru periferijas ierīcēm un to pielietojumu. Sniegt priekšstatu par tehniskā nodrošinājuma apakšsistēmu darbības drošuma paaugstināšanas tehniskajiem līdzekļiem.Iepazīties ar disko, video un citām apakšsistēmām, to darbības principiem un lietojuma specifiku.Apgūt un prast strādāt ar informācijas ievades un izvades ierīcēm.Iegūt pamatzināšanas, kas nepieciešamas darbā ar liela apjoma informācijas glabāšanas ierīcēm.Apgūt datoru energoapgādes un ekspluatācijas prasības un noteikumus.




Kopa Teorija Prakt.1. 1.1.1.2. 1.3.

Disku apakšsistēmaHDD uzbūves un darbības principi, mūsdienu stāvoklis, tirgus, attīstības tendences. Disku a/s pielietojamie interfeisi, to īss raksturojums (IDE un EIDE, SCSI) Informācijas glabāšana failu sistēmās, datu organizācija uz diska. Darba staciju profilakse, izmantojot OS iekļautās programmas

10 6 4

2. 2.1.2.2. 2.3.

Video apakšsistēmaErgonomiskās prasības darba vietas iekārtošanai. Vizuālās informācijas uztveres īpatnības. Monitori. Tos raksturojošie parametri, paveidi, uzbūves un darbības principi. Demonstrācijas tablo un video projektori, to parametri un pielietojums.

6 6

Perifērijas ierīcesProfila priekšmetiDatorsistēmu uzbūveOperētājsistēmasDatortīkli

Specializācijas priekšmetiInformācijas sistēmu izstrādeBiroja darba automatizācija

3. 3.1.3.2.3.3. 3.4.3.5. 3.6.

Informācijas ievades - izvades ierīcesTradicionālās ierīces - tastatūra, pele, manipulatori, to konfigurēšana iespiedierīču paveidi, parametri, izmantotās tehnoloģijas, uzbūves un darbības principi. Pieslēgumam lietotie interfeisi (paralēlais, secīgais, IRDA, USB). Termo un adatu printeri. Tintes printeri. Lāzerprinteri. Skeneri. Attēla iegūšanas tehnoloģijas, skeneru veidi, to pielietojums. OCR pamati. Specializētās ierīces - modēmi, skaņas kartes, svītrkodu nolasītāji. Informācijas ievads no digitālās foto un video tehnikas. Videokameras.

20 14 6

4. 4.1.4.2.

Liela apjoma informācijas glabāšanas ierīcesCD, CD-R, DVD ierīces, darbības principi, pielietojums, attīstības tendences.MO un ZIP ierīces, darbības principi, pielietojums, attīstības tendences.

4 2 2

5. 5.1.5.2. 5.3.

Datoru energoapgādes sistēmaDatoru barošanas bloku uzbūves īpatnības. Vispārīgas prasības datoru energoapgādes sistēmas izveidošanai. Energobrāķa, tā rašanās iemesli, energobrāķa iespaids uz datoru darbu. UPS, to izvēle un pielietošana darba staciju aizsardzībai.

4 4

6. 6.1. 6.2. 6.3.

Datoru ekspluatācijaPretvīrusu aizsardzība (ievads) Datoru individuālā profilaktiskā apkope. Sākotnējā datoru atteikumu diagnostika.

4 4

Kopā: 48 32 16




Teoriia -- 32 -- -- -- --Praktiskās nodarbības -- 16 -- -- -- --Kopā -- 48 -- -- -- --


Mācīšana kontaktstundās: lekcijas ar kodos kopa demonstrējumiem, mācīšanās saistīta ar lekciju konspektēšanu un apgūšanu, piedalīšanos diskusijās par apgūstamo tēmu, darbu intemetā.

Praktiskajās nodarbībās, izmantojot lekcijās gūtās zināšanas, jāapgūst darbs ar diagnostikas programmatūru, datoru un periferijas ierīču parametru konfigurēšanu.

7.4. Literatūra

1. Barry Press. PC Upgrade and Repair Bible. IDG Books, 1996. - 670 p.2. The Power Protection Handbook, 1996, 1997, APC.3. Datoru un perifērijas ierīču dokumentācija.


Studentu zināšanas tiek novērtētas ar ieskaiti. ieskaites saņemšanai jāizpilda praktisko darbu uzdevumi un rakstiski ieskaites laikā jāatbild uz teorētiskajiem jautājumiem.

9. Pasniedzēji

Prasības mācību spēkam :-praktiskā darba pieredzi informatīvo sistēmu tehniskā nodrošinājuma jomā.

Atsevišķu tēmu izklāstam var tikt pieaicināti firmu speciālisti.


10.1. Aprīkojums

Programmas kvalitatīvai izpildei ir nepieciešams:-tāfele;-kodos kops (vēlams dators ar video projektoru);-datorklase ar piekļuvi intemetam;-modems dators (jābūt iespējai ieslēgt lokālajā tīklā) ar atļautu konfigurācijas,

programmatūras un komplektācijas maiņu;-lāzerdruka un krāsaina tintes drukas;-aparatūra drukas pieslēgšanai tīklā (printserveris);-SMART UPS tipa nepārtrauktās barošanas avots ar programmatūru;-datortehnikas laboratorija;-datoru periferijas ierīču un biroja tehnikas laboratorija.

10.2. Norises vieta

Lekcijas - lekciju auditorijā.

Praktiskās nodarbības - personālo datoru klasē, datortehnikas laboratorijā, datoru periferijas ierīču un biroja tehnikas laboratorijā.


Nozares straujās attīstības dēļ programma jāpārskata, jāpapildina un jānovērtē reizi gadā. Programmas izmaiņas obligāti jāsaskaņo ar priekšmeta otro daļu.


1. Nosaukums MATEMĀTIKAS SPECIĀLĀS NODAĻAS

2. Statuss Profila priekšmets (datorsistēmu un datortīklu administratoriem)



Sniegt zināšanas, kas būtu nepieciešamas darba tirgus prasību apmierināšanai. Sniegt zināšanas, kas atvieglotu specializācijas priekšmetu apgūšanu un nākošā izglītības līmeņa sasniegšanu.


Priekšmeta apgūšanas rezultātā studentiem :- jāzina kopu teorijas pamatjēdzieni un algebra;- jāprot pielietot attieksmes;- jāzina grafu pamatveidi un īpašības;- jāprot veikt tīkla aprēķini (caurlaides spēja, ātrdarbība, maksimālā plūsma, u.c.);- jāiegūst priekšstats par grafu algoritmiem;- jāzina varbūtības teorijas pamati;- jābūt spējīgam noteikt gadījumlieluma sadalījumu (sadalījuma

funkcijas,sadalījuma blīvums) un raksturlielumi;

- jāprot pielietot matemātisko statistika informācijas apstrādei.


Jābūt labām zināšanām matemātikā, jāprot programmēt vismaz vienā programmēšanas valodā.

7. Saturs

Priekšmeta apraksts - galveno tēmu mērķi un priekšmetu savstarpējā saistība

Nr. Tēmas nosaukums Mērķis1. Kopu teorijas elementi Jāzina kopu algebra un jāprot pielietot to

uzdevumu atrisināšanai.Jābūt priekšstatam par attieksmēm.

2. Grafu teorijas elementi Zināt grafu elementus, veidus un īpašības. Zināt grafa un datu struktūru saikni. Jābūt priekšstatam

par grafu algoritmiem. Jāprot veikt vidējās sarežģītības pakāpes grafa aprēķinu. Jāprot konstruēt grafu.

3. Kombinatorikas pamati Jāzina savienojumu veidi, aprēķinu formulas un jāprot pielietot tās praktisko uzdevumu risināšanai. Jāprot pielietot kombinatorikas zināšanas IT specifiskos uzdevumos.

4. Varbūtību teorija un matemātiskās statistikas pamati

Zināt, kas ir varbūtība un prast aprēķināt to dažādos gadījumos.Jāprot pielietot varbūtības teorēmas praktiskajiem uzdevumiem.Jāzina robežteorēmas un jāprot tās pareizi lietot.Zināt, kas ir gadījumlielums, raksturotā sadalījums.Prast atrast sadalījuma likumu, izskaitļot matemātisko cerību, dispersiju.Prast apstrādāt statistisko materiālu, atrast sadalījuma blīvuma funkciju, sadalījumu un izskaitļot μ, D, σ.Prast konstruēt histogrammas un sadalījuma funkciju.Prast izvirzīt hipotēzi un veikt hipotēzes pārbaudi.

Zināt korelācijas teorijas būtību.Prast sastādīt regresijas vienādojumu un atrast kolerācijas koeficientus

.

Priekšmetu savstarpējā sasaiste

Priekšmeta saturs

Nr. Tēmas Stundu skaitsKopā Teorija Prakt.

1. Kopu teorijas elementi 6 4 21.1. Kopu teorijas pamatjēdzieni1.2. Kopu algebra. Eilera - Venna diagrammas1.3. Attieksmes1.3.1. Ekvivalences attieksme1.3.2. Sakārtojumu attieksme2. Kombinatorikas pamati 6 4 22.1. Savienojumi un to veidi2.2. Savienojumi ar atkārtojumiem2.3. Kombinatorikas pielietojums signālu kodēšanā3. Grafu teorijas elementi 12 8 43.1. Eilera uzdevums. Grafa definīcija un elementi3.2. Grafu veidi un īpašības3.3. Grafs un datu struktūra3.4. Grafu lietošana algoritmos (grafu algoritmi)3.5. Grafa aprēķins (tīkla aprēķins)4. Varbūtību teorijas un matemātiskās statistikas 24 12 12

pamati

Izglītības līmeņa priekšmetiMatemātika

Profila priekšmetiProgrammēšanas valodasLietojumprogrammatūra

Profila priekšmetiProgrammatūras inženierija

Specializācijas priekšmetiLokālie datortīkli un to administrēšanaElektrotehnika un elektronikaMikroshēmas un mikroprocesori

Matemātikas speciālās nodaļas

4.1. Varbūtību teorijas pamati4.1.1. Notikums. Notikumu algebra4.1.2. Varbūtības jēdziens. Klasiskā, statistiskā un ģeometriskā

varbūtība4.1.3. Varbūtību teorēmas4.1.4. Pilna varbūtība un Beiesa formula4.1.5. Laplasa lokālā un integrālā teorēma (robežteorēmas)4.2. Gadījuma lielumi4.2.1. Diskrētie gadījuma lielumi4.2.2. Nepārtrauktie gadījuma lielumi4.2.3. Gadījuma lielumu raksturotāji4.2.4. Gadījuma lieluma sadalījums un sadalījuma blīvums4.2.5. Lielo skaitļu likums. Ļapunova teorēma4.3. Matemātiskās statistikas pamati4.3.1. Statistiskie sadalījumi4.3.2. Raksturotāju novērtējumi4.3.3. Hipotēze. Hipotēzes pārbaude. Kritēriji.4.3.4. Korelācija un regresija4.3.4.1. Mazāko kvadrātu metode4.3.4.2. Lineārā korelācija

Kopā : 48 22 26

Organizācija un struktūra


1.gads 2.gads 3.gads1. sem. 2. sem. 3. sem. 4. sem. 5. sem. 6. sem.

Teorija -- -- -- 22 -- --Praktiskās nodarbības -- -- -- 26 -- --Kopā -- -- -- 48 -- --

7.3.2. Mācīšana un mācīšanasIzņemot varbūtību teoriju un matemātiskās statistikas pamatus mācīšana un

mācīšanas notiek pārsvarā lekcijās: - katrā lekcijā jārezervē laiks (10 min.) atbildēm uz testa jautājumiem; lekcijas materiālam jābūt rūpīgi atlasītam, uzskatāmam un sistematizētam; studenti jānodrošina ar lekciju plānu - konspektu, jo nav nevienas grāmatas,

kur visa viela būtu vienkopus; pēc iespējas plaši jāizmanto iepriekš sagatavoti slaidi, kā lekcijas

materiāla prezentācija. īpaši tēmām 1., 2. slaidu sagatavošanu var piedāvāt pašiem studentiem priekšmetā "Lietojumprogrammatūra" kā praktisko darbu Power Point programmā;

mācot varbūtības teoriju, lekcijās jādod definīcijas, likumi, teorēmas un

obligāti piemēri, bet semināros jāpievērš uzmanība sarežģītākiem un īpašiem gadījumiem.

mācot statistiku, lekcijās jādod piemēri, saistīti ar darba tirgus prasību īstenošanu. Praktiskajās nodarbības obligāti jāizmanto datoru (studenti raksta programmu kādā programmēšanas vidē vai izmanto Excel) aprēķiniem, līkņu (grafiku), histogrammu konstruēšanai un zīmēšanai.

Apakštēmai 5.2. obligāti jāpiesaista iegūtās zināšanas priekšmetos "Programmēšanas valodas" un "Lietojumprogrammatūra". Studentiem pašiem praktiski jāpārliecinās par raksturotāju īpašībām (moda, mediāna, matemātiskā cerība, dispersija) visiem sadalījuma veidiem, kā arī jāpārbauda robežteorēmu secinājumi (Pascal, C, Excel).

Tēmas Nr.

Nodarbību veids Realizācijas metode

1. Lekcijas Izklāsts. Datordemonstrējumi. Saistība ar datu tipu "KOPAS" programmēšanas valodā Pascal.Studentu datorprogrammu no priekšmeta "Programmēšanas valodas" izmantošana.Attieksmju demonstrējums balstoties uz konkrēta materiālā no mācību priekšmetiem "Programmēšanas valodas", "Datu bāzu tehnolog]as","Operētājsistēmas".

Praktiskā nodarbība Uzdevumu rēķināšana, pārbaudot kopu algebras identitātes, likumus, nodarbība izpildot pārveidojumus.Nodarbības plāns ar uzdevumiem tiks iedots katram studentam iepriekšējās lekcijas beigās.Risinājumā jāizmanto gan Venna diagrammas, gan attieksmes (kopu valodu, loģiskos spriedumus)

2. Lekcijas Izklāsts ar piemēriem. Liela uzmanība jāpievērš tam, kā praktiski var noteikt konkrēto savienojumu veidu, piem., kombinācija vai variācija.2.3. punkts var būt kā piemērs, kura izklāstā jāpieaicina darboties arī studentus.

Praktiskā nodarbība Pārbaudīt kombinatorikas likumus (saskaitīšanas, reizināšanas) ar nodarbība datorprogrammas palīdzību.Uzdevumu rēķināšana uz visiem savienojumu veidiem- pasniedzējs un studenti, neizsaucot nevienu pie tāfeles.

3. Lekcijas Teorijas pamatu prezentācija (slaidi) (punkti 3.1. - 3.2.).Datordemonstrējumi - grafveidīgās datu struktūras, ieskaitot failu sistēmu.Ar gatavu programmu palīdzību parādīt grafu algoritmus "darbā". Paši algoritmi slaidu veidā.Grafa aprēķinu uz konkrēta piemēra no 2. un 3 sadaļas.

Praktiskā nodarbība Viens darbs divām nodarbībām. Katram individuāls uzdevums no grafa nodarbība konstruēšanas līdz parametru aprēķinam ar optimizāciju. Izmantot datortehniku visiem aprēķiniem un zīmēšanai. (Laika

trūkuma dēļ var strādāt ar Excel).4 Lekcijas Informatīvais izklāsts.

DatordemonstrējumiStudentu pirmā gada datorprogrammu izmantošana (robežteorēmas, sadalījuma likumi, raksturotāju aprēķins).Datorpiemēri no IT speciālistu prakses. Slaidi ar statistiskiem datiem un to programmētā apstrāde: histogrammas, poligoni, sadalījuma hipotēze un tās pārbaude, raksturotāju novērtējumi utml. Regresijas vienādojums, korelācijas koeficienti.

Praktiskā nodarbība Varbūtības teorijas uzdevumu risināšana ar kombinatorikas un kopu nodarbība teorijas pielietošanu. Trīs individuālie darbi:a) gadījuma lielumi, to raksturotāji un sadalījumi;b) statistisko datu apstrāde, kur vajadzēs atrast raksturotāju novērtējumus, sadalījuma likumu, konstruēt histogrammu un sadalījuma funkciju;c) eksperimentālā materiāla apstrāde ar regresijas modeļa izveidi un korelācijas noteikšanu.

Visi praktiskie darbi jāveic tikai ar datora palīdzību, ieskaitot sadalījuma blīvuma zīmēšanu, modās, mediānas noteikšanu, regresijas taisnes (līknes) konstruēšanu. Tam studenti jāsagatavo laicīgi pirmā gada laikā, mācot viņiem "Programmēšanas valodas", "Lietojumprogrammatūra" priekšmetus.

Literatūra

Autori Nosaukums ŠifrsK.Šteiners, B. Šiliņa Augstākā matemātika I - IV, R.,1997. (1)

I.Strazdiņš Diskrētā matemātika Zvaigzne ABC , 2001.

M.Buiķis, J.Carkovs, B.Siliņa

Varbūtību teorijas un statistikas elementiNotikumi un varbūtības Zvaigzne ABC , 1997.

E.Vasermanis D.Šķiltere Varbūtību teorija un matemātiskā statistika , Rīga, SIA”Izglītības soļi” 2003.

I.Revina Ekonometrija.- Rīga: LU, 2002.

A.Lasmanis Datu ieguves, apstrādes un analīzes metodes pedagoģijas un psiholoģijas pētījumos Rīga, SIA”Izglītības soļi” 2002.

Д Химмельблау Прикладное нелинейное программирование M. -1975.

[2]

Р БеллманС Дрейфус

Прикладные задачи динамического программированияюM. 1965.

[3]

И Л КалихманМ А Войтенко

Динамическое программирование в примерах и задачах. M., 1973

[4]

В П Дьяконов Matchcad 8 Pro В МАТЕМАТИКЕ ФИЗИКЕ И ИНТЕРНЕТ. M., 2000.

[5]

P. E. ДанкоA.Г. Попов,Г.Я. Кожевников

Высшая математика в упражнениях и задачах. M., 1988.

[6]

И.B.Ромновский Дискретный анализ Учебное пособие по прикладной математикеM., 1999.

[7]

M. Xepxarep Matchcad 2000. Полное руководство M., 2000. (8)


Pārbaudes veids Realizācija KritērijiStarpnovērtējums Tests Jāatbild uz 7 jautājumiem no 10

Kontroldarbs Labas zināšanas kopu teorijā, kombinatorikā, grafu teorijas pamatos

Praktiskais darbs

Nodota datorsalikumā veidā darba atskaite ar atbildēm uz visiem darba uzdevumu punktiem

Galīgs vērtējums (ieskaite)

Nokārtoti testi, kontroldarbs un visi praktiskie darbi

9. PasniedzējiPrasības mācību spēkam :

augstākā izglītība (Latvijas Universitātes fizikas un matemātikas fakultāte); labas zināšanas Excel (grafiki, statistiskās funkcijas, u.c.); - programmēšanas valodu zināšanas un prasme sagatavot programmas lekciju demonstrējumiem.



- tāfele;- datorprojektors;- datorklase (15 datori, var izmantot mācību priekšmeta "Programmēšanas valodas" vai

"Lietojumprogrammatūra", u.c. datorklasi ar tur esošo programmatūru).

10.2. Norises vieta

Lekcijas - lekciju auditorijā.Praktiskās nodarbības - personālo datoru klasē.


Programma jāpārskata līdz ar darba tirgus prasību izmaiņām .


1. Nosaukums NOZARES TIESĪBU PAMATI UN STANDARTI




Iepazīstināt studentus ar likumiem un standartiem, kas jāievēro datorprogrammu informācijas sistēmu izstrādē un lietošanā.

Iemācīt gatavot līgumus un programmatūras dokumentāciju atbilstoši likumiem un standartiem.


Priekšmeta apgūšanas rezultātā studentiem : jāaplūko informācijas tehnoloģiju nozares likumi un standarti; jāprot analizēt svarīgāko programmatūras dokumentu piemērus; jāapgūst programmatūras izstrādes ētikas kodekss un jāiemācās to lietot.


Iepriekš jāapgūst priekšmetus "Informācijas sistēmu izstrāde", "Programmatūras inženierija".

7. Saturs


Programmatūras dokumentu piemēru izstrādē var tikt izmantoti priekšmeta "Informācijas sistēmu izstrāde" uzdevumi.

Mācību priekšmeta apguves rezultātā studentam: jāzina likumdošanas un standartizācijas pamati; jāzina programmatūras izstrādes ētikas kodekss; jāzina intelektuālā īpašuma aizsardzības pamati; jāzina informācijas tehnoloģijas likumdošanas pamati; jāprot izstrādāt programmatūras izstrādes un darba līgumu specifiskās sadaļas

un autorlīgumus; jāzina informācijas tehnoloģijas terminoloģijas pamati; jāzina programmatūras izstrādes kvalitātes standartu pamati; jāzina programmatūras dokumentācijas sistēmas principi; jāprot veidot

svarīgākie programmatūras dokumenti.



Nr. Tēmas Stundu skaits Kur meklēt atbildi -šifrs


1 Likumi un standarti. Programminženierijas ētikas kodekss. Intelektuālā īpašuma aizsardzības pamati.

4 4 [1]

2 Autortiesību likums un datorprogrammas. Datu bāzu aizsardzība. Kibernoziegumi un Krimināllikums. Neatrisinātās problēmas.

2 2 [2]

3 Informācijas atklātība un personas datu aizsardzība. 2 2 f3]

4 Informācijas sistēmu drošība. 2 2 [4,51

5 Datorprogrammēšanas līguma īpatnības: nodevumi, darbietilpība, autortiesību pāreja. Darba līgumi un autorlīgumi.

4 2 2 [2,16,17]

6 Informācijas tehnoloģijas terminoloģija un tās izveides principi. Vārdnīcas un datu bāzes.

2 2 [7,8]

Nozares tiesību pamati un standarti

Profila priekšmetiProgrammatūras inženierija (pamatkurss)

Specializācijas priekšmetiProgrammatūras inženierijaInformācijas sistēmu izstrāde

Priekšmeti, kas tiek pasniegti vienlaicīgi ar mācību priekšmetu un ir savstarpēji saistīti

7 Kvalitātes sistēma. Standarti ISO 9001 un CMM. Kvalitātes rokasgrāmata. Projekta kvalitātes plāns.

2 2 [9]

8 Programminženierijas standartu sistēma. Programmatūras dokumentācijas kopas izvēle.

2 2 [10,11,1 2,13,14,1 5]

9 Lietotāja dokumentācija. 6 2 4 [11,12]

10 Datorprogrammas koda noformēšana. 4 2 2 [9,17]

11 Datorsistēmas darbināšanas apraksts, programmatūras prasību specifikācija.

6 2 4 [11,12]

12 Projektējuma apraksts. 6 2 4 [11,12]

13 Testēšanas dokumentācija. 6 2 4 [11,121

Kopā : 48 28 20



1. gads 2.gads 3. gads1. sem. 2. sem. 3. sem. 4. sem. 5. sem. 6. sem.

Teorija -- -- -- -- 28 --

Praktiskās nodarbības -- -- -- -- 20 --

Kopā -- -- -- -- 48 --


Šī priekšmeta ietvaros liels uzsvars liekams uz katra studējošā praktisku darbošanos juridisko un tehnisko dokumentu piemēru izgatavošanā. Ir tieši ieteicams cieši sasaistīt šajā priekšmetā paredzētos praktiskos darbus ar priekšmeta "Informācijas sistēmu izstrāde" praktiskiem darbiem. Šie piemēri vēlāk var tikt izmantoti profesionālajā darbībā. Tādējādi ne tikai mācīšana, bet aktīva mācīšanās caur praktisku darbošanos ir šī priekšmeta pamatā.

Literatūra

Autors Nosaukums ŠifrsJ.Borzovs Informācijas tehnoloģija Latvijā: likumi un standarti. Rakstu

krājums "Latvija ceļā uz informācijas sabiedrību", R.: Latvijas Akadēmiskā bibliotēka, 1996, lpp.35.-40.

[1]

Autortiesību likums (06.04.2000.) [2]Fizisko personu datu aizsardzības likums (23.03.2000.) [3]

J.Borzovs Isi par informācijas sistēmu drošību. Datortehnika, Nr. 6 (34), Ipp. 37, 1996 (jūnijs).

[4]

J.Borzovs Kontroljautājumi Cl drošības līmenim. Datortehnika, Nr. 6 (34), Ipp. 38., 1996 (jūnijs).

[5]

Informācijas sistēmu drošības noteikumi (MK Noteikumi nr. 106,21.03.2000.)

[6]

A.Baums, J.Borzovs, A.Gobzemis, I.Freibergs, G.Fricnovičs, I.Ilzina (sastād.).

Angļu-latviešu-krievu skaidrojošā vārdnīca "Personālie datori". R.:A/s DATI, 1998.

[7]

J.Borzovs, V.Skujiņa, I.Vancāne.

Sistēmiskums latviešu datorterminoloģijas izstrādē. R.: LZA Vēstis (pieņemts publicēšanai).

[8]

D.Ince Softvvare Quality Assurance - A Student Introductio McGraw-Hill, 1995, 243 p.

[9]

J.Borzovs, Ē.Viļums, R.Čevere, J.Plūme.

Ieteikumi programmatūras dokumentācijas komplekta Preprints RITI 2000.03.16. 24 p.

[10]

IEEE Standards Collection "Software Engineering" 1997 Edition._ Institute of Electrical and Electronics Engineers, Inc.

[H]

Latvijas Valsts standarti programminženierijā 65-75:1996. [121

Latvijas valsts standarts LVS 23-93 "Latviešu tastatūra datoriem".

[13]

Latvijas valsts standarts LVS 8-92 "8 bitu kodēto grafisko simbolu kopa Baltijas jūras reģiona valstīm"

[14]

Latvijas valsts standarts LVS 24-93 "Latviešu valoda datoriem"

[15]

J.Borzovs Programmatūras projekta darbietilpības prognozēšana -pārvaldības vājais punkts. DatorPasaule, jūlijs, 1997., Ipp. 40-42.

[16]

R.S.Pressman Sofhvare Engineering: A Practitioner's Approach. International Student Edition. McGraw-Hill, 1997. - 852 p.

[17]


Studentam jāuzrāda zināšanas par informācijas tehnoloģijas likumiem un standartiem un iemaņas to praktiskajā lietošanā programmatūras izstrādē.

Pārbaudes veids

Realizācija Vērtējums Norises laiks

Star

pnov

ērtē

jum

sKontroldarbs 10% 6. nedēļaLaboratorijas darbs 10% 9. nedēja

Laboratorijas darbs 10% 10. nedēla

Laboratorijas darbs 10% 1 1 . nedēla

Laboratorijas darbs 10% 12. nedēja

Laboratorijas darbs 10% 13. nedēja

Laboratorijas darbs 10% 14. nedēla

Galīgais novērtējums

Ieskaite 30% 15. nedēļā

9. Pasniedzēji

Prasības mācību spēkam : augstākā izglītība (datorzinātnēs vai radniecīgā nozarē un/vai jurisprudencē);

darba pieredze programmatūras sistēmu izstrādē un dokumentēšanā, līgumu u.c. juridisku dokumentu izstrādē.


10.1. Aprīkojums

Programmas kvalitatīvai izpildei ir nepieciešams: tāfele; slaidu projektors; personālo datoru klase (ne mazāk par 15 datoriem) ar šādu programmatūru:

Microsoft Office vai analoģiska).

10.2. Norises vieta



Mācību programma jāpārskata ne retāk kā pēc trim gadiem, jo pastāvīgi parādās jauni vai tiek grozīti esošie likumi un standarti, ziņas par kuriem jāiekļauj programmā. Tātad būs jāmaina atsevišķo sadaļu apraksts un varbūt arī saturs.


1. Nosaukums BIROJA DARBA AUTOMATIZĀCIJA

2. Statuss Profila priekšmets (datorsistēmu un datortīklu administrēšana)



Iepazīstināt studentus ar biroja darba automatizācijas principiem un tehnoloģijām, iemācīt pielietot tās praktiski.


Priekšmeta apgūšanas rezultātā studentiem : jāpārzina kopsadarbības (groupware) tipa programmatūru; jāizprot Workflow vadības sistēmas; jāizprot elektroniskās datu apmaiņas (EDI) realizācijas iespējas; jāprot strādāt ar Lotus Notēs un izvedot datu un dokumentu apmaiņas vidi; jābūt priekšstatam par jaunāko bezvadu un multimediju tehnoloģiju

pielietošanas iespējas biroja darba produktivitātes uzlabošanai; jāpārzina lietojumprogrammu savstarpējās saiknes, datu glabāšanas

formātus,dažādu formātu un platformu datu konvertēšanu un pārnesamību, datu aizsardzību.


Pabeigta vidējā izglītība, izglītības dokumentā ietvertajos priekšmetos jābūt vismaz apmierinošam vērtējumam.

Lai sekmīgi apgūtu šo mācību priekšmetu, studentiem nepieciešamas šādas zināšanas:

jāpārzina lietojumprogrammu izmantošanas iespējas; jābūt programmēšanas prasmēm; jāpārzina darbs ar datu bāzēm.

7. Saturs

7.1. Priekšmeta apraksts -- galveno tēmu mērķi un priekšmetu savstarpējā saistība

Priekšmets balstās uz esošām zināšanām par informācijas sistēmām un dod iespēju apgūt lietojumprogrammu sadarbību. Priekšmeta apguves rezultātā studenti iegūst prasmes un iemaņas groupware izmantošanā, darba plūsmas organizācijā un vadībā.

Studentiem jāiemācās strādāt ar Lotus Notēs, jāizprot bezpapīra tehnoloģijas, dokumentu elektronisko apmaiņu. Iepazīties ar informācijas sistēmu lietojuma iespējām biroja darba automatizācijā un dažādu lietojumprogrammu sadarbības organizēšanu.

Apgūt sadarbības sistēmas un pamatjēdzienus.Iepazīties ar kopsadarbības (Groupware) izmantošanas scenārijiem. Apgūt darba

plānošanas vadības sistēmas lietojuma tehnoloģijas.Iepazīties ar Lotus Notēs programmatūru, lietojuma iespējām un tehnoloģijām, kā

arī izveidot datu un dokumentu apmaiņas vidi nelielas darba grupas vajadzībām.Iepazīties ar datu apstrādes un sistemadministrēšanas procesu automatizāciju

Windows, UNIX, Linux vidēs.Iepazīties ar Audio/video/datu integrētajām sistēmām koloboratīvajam darbam un

studijāmIepazīties ar jaunākajiem bezvadu un multimediju tehnoloģiju risinājumiem biroja

darba produktivitātes uzlabošanai.





1. Ievads vispārīgā automatizācijas teorijā 4 4

2. Biroja informācijas sistēmas (Office information systems). Veidošanas koncepcijas. Lietošanas stratēģija. Vadīšanas iespējas. Sadarbības sistēmu arhitektūra.

8 6 1

Profila priekšmetiProgrammēšanas valodasLietojumprogrammatūraDatu bāzu tehnoloģijas Biroja darba

automatizācija

Standartizācijas priekšmetiTīmekļa tehnoloģijasE-komercija

3. Sadarbības (Collaborative) sistēmas, pamatjēdzieni. Groupware (kopprogrammatūra). No groupware līdz intranetam. Sadarbības sistēmu hardvvare arhitektūra. Sadarbības sistēmu attīstības virzieni.

8 6 2

4. Groupware aplikāciju veidi (applications types). 4 2 2

5. Group ware funkcijas. (E-mail integrating Mail Systems, Conferencing, Electronic Meetings Softvvare, Electronic Document Management Softvvare (EDMS), Collaborative Authoring and Document Sharing, Scheduling and Calendaring Softvvare).

6 2 4

6. Audio/video/datu integrētās sistēmas koloboratīvajam darbam un studijām

4 2 2

7. Darba plūsmu vadības sistēmas (Workflow Management Systems). Kas tas ir workflow? Pamatjēdzieni, sistēmu veidi.

8 4 4

8. Groupware un Workflow intranetā un internetā. Sadarbības programmatūra, intranetā arhitektūra, aizsardzība.

8 4 4

9. Lotus Notēs. Lotus Domino serveris (Elektroniskā dokumentu aprite). Tehniskais nodrošinājums, programmatūra, darba iespējas tīklā, e-mail LN, LN aplikāciju veidošana, LN un datu bāzes. Datu glabāšanas formāti, dažādu formātu un platformu datu konvertēšana un pārnesamība. Datu aizsardzība.

30 10 20

10. Datu apstrādes un sistemadministrēšanas procesu automatizācija Windows, UNIX, Linux vidēs.

6 2 4

11. Bezpapīra tehnoloģijas. Elektroniskā datu apmaiņa (Electronic Data Interchange (EDI)). EDI standarti, plānošanas iespējas, vadības jēdzieni. EDI Softvvare. EDI sistēmu drošība (system security). EDI sistēmu attīstības vīzijas.

3 1 2

12. Jaunākie bezvadu un multimediju tehnoloģiju risinājumi biroja darba produktivitātes uzlabošanai.

7 3 4

Kopā : 96 46 50


7.3.1.Laika grafiks

1. gads 2.gads 3. gads

1. sem. 2. sem. 3. sem. 4. sem. 5. sem. 6. sem.Teorija -- -- -- -- 46 --Praktiskās nodarbības -- -- -- -- 50 --Kopā -- -- -- -- 96 --7.3.2. Mācīšana un mācīšanas

Praktiskajās nodarbībās tiek izmantots gan lekciju materiāls, gan sniegta papildus informācija piemēru veidā, lai audzēkņi labāk varētu izprast teoriju. Praktisko darbu uzdevumus studenti izpilda individuāli. Tēmas noslēgumā tiek organizēta diskusija, kuras laikā tiek apspriesti grūtāk realizējamie uzdevumi, kā arī citi neskaidrie jautājumi.

Priekšmets beidzas ar ieskaiti.

7.4. Literatūra

1. Richard H. Irving, Christopher A. Higgins. Office Information Systems: Management Issues and Methods (John Wiley Information Systems Series). John Wiley & Sons; ISBN: 0471918881, 1991.-p.240.

2. Dave Chaffey. Groupware, Workflow and Intranets: Reengineering the Enterprise with Collaborative Software. Digital Press; ISBN: 1555581846, 1998. - p.250.

3. Setrag Khoshafian, Marek Buckiewicz. Introduction to Groupware, Workflow, and Workgroup Computing. John Wiley & Sons; ISBN: 0471029467, 1995. - p.376.

4. Thomas Schael. Workflow Management Systems for process Organisations (Lecture Notēs in Computer Science, 1096). Springer Verlag; ISBN: 354061401X, 1996.

5. Brian Benz, Rocky Oliver. Lotus Notes and Domino 6 Programming Bible. Wiley; ISBN: 0764526111, 2003. – p.1032.

6. Steven Kern, Deborah Lynd. Lotus Notes and Domino 6 Development, Second Edition. Sams; ISBN: 0672325020, 2003. - p. 1031.

7. Harvey Spencer. Automated Forms Processing: A Primer: How to Capture Paper forms Electronically and Extract the Data Automatically. Miller Freeman Books; ISBN, 1999. -p.130.Nahid Jilovec. The A to Z of EDI: And Its Role in E-Commerce. 29th Street Pr; ISBN: 1882419162, 2nd edition 1998. - p.176.

8. Ulla Koivukoski, Vilho Raisanen. Managing Mobile Services: Technologies and Business Practices.; ISBN: 0470021446, 2005.-p. 272.

9. Robert L. Sullivan. Electronic Commerce with EDI. Twain, Inc.; ISBN: 0966366107, 1998.-p.192.

10. Daniel Ralph and Stephen Searby. Location and Personalisation: Delivering Online and Mobility ServicesISBN:0863413382, 2003. - p.240.

11. Citi periodiskie izdevumi.


Studentu zināšanas tiek vērtētas nepārtraukti visa semestra laikā, katras tēmas nobeigumā ir pārbaudes darbs, kurā iekļauti gan teorētiskie jautājumi, gan nelieli praktiskie uzdevumi. Šo pārbaudes darbu rezultāti (atzīmes) veido pusi no nobeiguma ieskaites, otro pusi - semestra noslēguma pārbaudes darbs.

9. Pasniedzēji

Prasības mācību spēkam : augstākā izglītība; spējīgam apgūt jaunu informāciju; spējīgam komunicēties ar audzēkņiem; darba pieredze mācību iestādē vismaz 3 gadi; valsts valodas pārzināšana 3. līmenī; angļu valodas prasmes.



tāfele; datorprojektors; portatīvais dators; jaunāko bezvadu un multimediju tehnoloģiju realizācijas piemēri biroja

darba vajadzībām; ekrāns; datorklase ar lokālo tīklu, datoru parametriem jānodrošina Lotus Notes

izmantošanu, kurai jābūt pieejamai no visām darba vietām.10.2. Norises vietaLekcijas - lekciju auditorijā.Praktiskās nodarbības - personālo datoru klasē.


Izstrādāts programmas sākotnējais variants un nepieciešama programmas pārskatīšana pirmā mācību gada laikā.


1. Nosaukums PROGRAMMATŪRAS INŽENIERIJA (pamatkurss)

2. Statuss Profila mācību priekšmets



Sniegt pamatzināšanas programmatūras izstrādes tehnoloģijā.Iepazīstināt ar Latvijas Valsts standartiem (LVS) informācijas tehnoloģijas jomā.Iemācīt programmatūras dokumentēšanas pamatus.


Priekšmeta apgūšanas rezultātā studentiem : jāzina programmatūras jēdziens un dzīves cikla fāzes; jāzina programminženierijas terminoloģija un prast pareizi to lietot; jāzina programmatūras izstrādes procesa modeļi; jāprot veidot vienkārša prasību specifikācija; jāprot veidot un zīmēt projektējuma diagrammas un shēmas; jāiegūst priekštats par lietotāja saskarnes izveidi (grafiskais un komandu); jāzina, kas ir atkļūdošana, verifikācija, validācija; jābūt spējīgam piedalīties testēšanas procesā un analizēt testēšanas dokumentācija;

jāzina programmatūras uzturēšanas darbības.


Mācību priekšmeta veiksmīgai apgūšanai nepieciešamas zināšanas programmēšanas valodās, svešvalodu zināšanas darbam ar speciālo literatūru, jābūt priekšstatam par datorsistēmu uzbūvi, jāzina operētājsistēmu raksturojumi un funkcionēšanas pamati, jāzina datu bāzu izveides principi un datu bāzu struktūras projektēšanas metodes, kā ari jābūt priekšstatam par grafu teorijas pamatiem.

7. Saturs


Nr. Tēma Mērķis1. Ievads Jāzina programminženierijas definīcija un lietoti

termini.Jāzina dzīves cikla fāzes.

2. Programmatūras izstrāde Jāzina 2-3 izstrādes procesa modeļi. Jāzina izstrādes procesa posmi.

3. Programmatūras projektēšana Jāzina projektēšanas procesa posmi.Jāzina arhitektūras projektēšanas pamatmetodes.Jāzina projektējuma grafiskais attēlojums.Jāprot sastādīt projektējuma apraksts mācību uzdevumam.

4. Lietotāja interfeisa projektēšana Jāzina projektēšanas principi.Jāzina saskarnes veidi.Jāzina, kas ir grafiskais lietotāja interfeiss un jāprot to projektēt.Jāprot pielietot zināšanas mācību priekšmeta "Datu bāzu tehnoloģijas".

5. Programmatūras implementēšana un atkļūdošana

Jāprot praktiski implementēt. Jāzina atkļūdošanas metodika.

6. Verifikācijas un validācijas process (V&V) Jāzina procesa saturs un mērķi.Jāzina V & V metodika.

7. Programmatūras testēšana Jāzina testēšanas metodes.Jāprot dokumentēt testēšanas procesu mācību uzdevums.

8. Programmatūras uzturēšana Jāzina uzturēšanas jēga.Jāzina uzturēšanas procesa darbības.

Priekšmetu savsarpējā saistība


Nr. TēmasStundu skaits Kur meklēt

atbildi - šifrsKopā Teorija Prakt1. Ievads 2 2 [1,2,3,4,7]

Profila priekšmetiProgrammēšanas valodasNozares tiesību pamati un

standartiOperētājsistēmas

Datu bāzu tehnoloģijas

Specializācijas priekšmetiProgrammatūras inženierijas (spec.)

Objektorientētā programmēšanaDatu struktūras un algoritmi

Programmatūras inženierija

2. Programmatūras izstrādeIzstrādes procesa etapi Programmatūras izstrādes procesa modeli Prasības programmproduktam Prasību specifikācija

10 4 6 [1,2,3]

3. Programmatūras projektēšanaProjektēšanas process un posmi Arhitektūras projektēšana un detalizētā projektēšana Projektējuma attēlojums diagrammas veidā

4 4 [1,2,3,7,8]

4. Lietotāja interfeisa projektēšanaLietotāja interfeisa projektēšanas principi Grafiskais lietotāja interfeiss (GUI) Komandu interfeiss Lietotāja rokasgrāmata

14 8 6 [2, 3, 5, 8]

5. Programmatūras implementēšana un atkļūdošanaImplementēšanas jēdziens Strukturētās programmēšanas jēdziens Pieejas programmu implementēšanai Programmu atkļūdošana

4 4 [1,2,3,4,7]

6. Verifikācija un validācija 2 2 [1,2,3,6,7,8]7. Programmatūras testēšana

Testēšanas metodes Testēšanas piemērs Testēšanas dokumentācija

10 6 4 [1,2,3,4,7,8]

8. Programmatūras uzturēšanaProgrammatūras uzturēšanas jēdziens Darbība un problēmas programmatūras uzturēšanas procesā

2 2 [1,2,3,4,7] [1,2,3,4,7]

Kopā : 48 32 16



1.gads 2.gads 3.gads1.sem. 2.sem. 3.sem. 4.sem. 5.sem. 6.sem.

Teorija 32Praktiskās nodarbības 16Kopā 48

7.3.2. Mācīšana un mācīšanasStudentu mācīšana un mācīšanas notiek:

lekcijās; praktiskajās nodarbībās; semināros; apspriežot referātus; ieskaites un eksāmena laikā; kursa projektēšanas laikā.

Lai sekmīgi apgūtu šo priekšmetu ir vajadzīga laba atmiņa (LVS informācijas

tehnoloģijā, esošie modeļi, tehnoloģiskais process utml. lietas) un radošā domāšana: datu modeļa izveidei, datu struktūras veidošanā, testēšanas uzdevumu sagatavošanā u.c., tāpēc ir svarīgi maksimāli attīstīt šīs divas puses.

Daļa mācību vielas domāta tikai iegaumēšanai un lietošanai "gatavā" veidā, daļa ir jāapstrādā un jāpielāgo savām vajadzībām, daļa ir tikai pamats tālākai attīstīšanai.

Ļoti svarīgs moments - darbs grupā, komandā: katram studentam jābūt gan projekta vadītājam, gan projektētājam, gan programmētājam, gan testētājam, tāpēc pasniedzējam jācenšas dot pēc iespējas "sintētiski" uzdevumi, kur students varētu parādīt sevi ne tikai zināšanu līmenī, bet arī savas praktiskās un organizatoriskās spējas. Lai atvieglotu šī mērķa sasniegšanu, pasniedzējam jāizmanto dažādas pasniegšanas metodes un dažādi uzskates un tehniskie līdzekļi.

Ievērojot darba tirgus prasības un tīkla administratora darba pienākumiem (kvalifikācijas raksturojums), viņam ne tikai jāprot strādāt ar aparatūru, bet arī labi jāpārzina visu sistēmu t.s. arī programmatūras uzturēšana, jāanalizē uzlabojumu nepieciešamība, jāplāno infrastruktūras attīstība utml. Tāpēc šeit galvenais uzsvars jāliek uz projektēšanas darbībām, dokumentēšanu un programmu testēšanu, kuras loma aizvien pieaug.


Nr. Nodarbību veids Metode

1. Lekcija Informatīvais izklāsts, slaidu demonstrējumi.2. Lekcijas Informatīvais izklāsts, slaidu demonstrējumi. Datordemonstrēj ums : -

piemērs uz kura var parādīt visus etapus un atbilstošo modeli; - dotam piemēram salīdzināt prasību specifikāciju ar modeli un rezultātu.

Praktiskie darbi Ne īpaši sarežģītam (mācību) projektam modeļa izveide un diskusija - Prasību specifikācijas sastādīšana (var pieņemt uzdevumus no "Programmēšanas valodām", "Datu bāzu tehnoloģijas"

3. Lekcijas Informatīvais izklāsts, kuram seko datordemonstrējums: uzdevuma nostādne=>prasības=>. .. =>specifikācija - Projektēšanas procesa diagramma (LVS 72) slaidu veidā

4. Lekcijas Slaidu demonstrējumi ar saskarnes izveides principiem un jau esošas saskarnes analīze balstoties uz šiem principiem - Lietotāja rokasgrāmatas piemērs: datordemonstrējums

5. Lekcijas Datordemonstrējums, kā no formāla apraksta var tikt uz funkcionējošo vienību (programmproduktu)

6. Lekcija Datordemonstrējums, bāzēts uz iepriekšējiem piemēriem: pārbaude, vai gatavs produkts atbilst visām prasībām - Datordemonstrējums: katra projektēšanas posma pārbaude

7. Lekcijas Izklāsts: testēšanas pamatprincipi, metodika slaidu demonstrējumi - Konkrēto (reālo) projektu testēšanas prezentācija

Praktiskie darbi Savu kursabiedru gatavo programmu testēšana ("Programmēšanas valodas", "Datu bāzu tehnoloģijas", "Lielās datu bāzes", u.c.) - Testēšanas dokumentācijas sastādīšana

8. Lekcija Informatīvs izklāsts ar piemēriem no prakses

7.4. Literatūra

Autors Nosaukums ŠifrsPressman R.S. Sofhware Engineering. A Practitioner's Approach. -

International Student Edition. - McGraw-Hill Comp, 1997. -852 p.

[1]

Sommerville I. Sofhware Engineering. - Addison-Wesley Pub. Comp, 1992. - 649 p.

[2]

L.Zaiceva Programmatūras izstrādes tehnoloģija. Lekciju konspekts. - Rīga : RTU, 1998. - 200 Ipp.

[3]

В.А.Благодатских,М.А.Енгибарян,Е.В.Ковалевская и др.

Экономика, разработка и исползование програмного обеспечение ЭВМ: Учебник. - М. : Финансы и статистика, 1995. – 228 c.

[4]

Гультяев А.К.,Машин В.А.

Проектирование и дизайн ползовательского интерфейса. – СПб.: КОРОНА принт, 2000. – 325 с.

[5]

Сэм Канер, Джек Фолк, Енг Кек Нгуен

Тестирование програмного обеспечения. - К.: ДиаСофт, 2000. – 544 с.

[6]

Pfleeger S.L. Sorhware Engineering. The production of Quality Sofhware. - Macmillan Pub. Comp., 1991. - 352 p.

[7]

Schach S.R. Practical Sofhvare Engineering. - Boston: IRWIN, 1992.- 324 p.

[8]

Куперештейн В. Современные информационные технологии в делопроизводстве и управлении. - С.-Пб.: ВН., 1999. – 274c.

[9]

LVS 66 : 1996 līdz LVS 75 : 1996

Latvijas standarti. Informācijas tehnoloģija. Programminženierij a

[]

LVS 66: 1996. Latvijas standarts. Informācijas tehnoloģija. Programminženierija. Programmatūras lietotajā dokumentācija.

[10]

LVS 67: 1996. Latvijas standarts. Informācijas tehnoloģija. Programminženierija. Programmatūras projekta pārvaldības plāns

[11]

LVS 68: 1996. Latvijas standarts. Informācijas tehnoloģija. Programminženierija. Programmatūras prasību specifikācijas ceļvedis.

[12]

LVS 70: 1996. Latvijas standarts. Informācijas tehnoloģija. Programminženierija. Programmatūras testēšanas dokumentācija.

[13]

LVS 72: 1996. Latvijas standarts. Informācijas tehnoloģija. Programminženierija. Ieteicamā prakse programmatūras projektējuma aprakstīšanai.

[14]

LVS 73: 1996. Latvijas standarts. Informācijas tehnoloģija. Programminženierija. Programmatūras vienībtestēšana.

[15]

LVS 75: 1996. Latvijas standarts. Informācijas tehnoloģija. Programminženierija. Sistēmas darbības koncepcijas apraksts.

[16]


Pārbaudes veids Realizācija Tēmas Vērtējums

Star

pnov

ērtē

j um

s

Tests l.,2.,3.,5.,8. Pareiza atbilde vismaz uz 7 jautājumiem no 10.

Praktiskais darbs (indiv.)

3., 4., 5., 6., 8. Labas zināšanas projektēšanā, modeļu izveidē, sastādot projektējuma dokumentāciju.

Praktiskais darbs (grupā)

3., 8. Veikt savus pienākums atbilstoši LVS un sasniedzot mērķi.

Prezentācija 5., 6. Vērtē pasniedzējs un kursa biedri, izejot no vispusīguma.

Galīgais novērtējums

Ieskaite * 1.-8. Ieskaiti kārto abas specializācijas (3. semestris)

* Ieskaite - izpildīto un aizstāvēto praktisko darbu rezultāts. Administratoriem papildus - teorētiskie jautājumi, uz kuriem būs jāsniedz rakstiskā atbilde.

9. Pasniedzēji

Prasības mācību spēkam : darba pieredze "Programmatūras inženierija" priekšmeta pasniegšanā

vai informācijas sistēmu projektēšanā; angļu valodas zināšanas atbilstošā profesionālā līmenī; Vēlams: pedagoģiskā darba pieredze; labas zināšanas datu bāzu projektēšanā un izveidē; labas zināšanas programmēšanā (vismaz 3 valodas).


10.1. Aprīkojums

Programmas kvalitatīvai izpildei ir nepieciešams: tāfele; datorprojektors, video projektors;

15 Pentium III-600 datori (RAM 128, HDD 10 Gb, SVGA AGP 16 Mb, tīkla karte Intel 100, monitors 17"), kuri var pieņemt informāciju no pasniedzēja datora;

programmatūra:- Windows 2000 - server;- Windows 95/2000;- MS Office - pilns komplekts; Interneta pieslēgums;- Borland Delphi; Borland C++ Builder;- Visio 5.0;- Pascal 7.01; Pascal for Windows;

projektu materiālu uzglabāšanas skapji; LVS uzglabāšanas skapis; drukas iekārta (2 gabali), (HP 940).

10.2. Norises vieta

Lekcijas - lekciju auditorijā.Praktiskie darbi - projektu grupu telpas (4 cilvēkiem - 5 telpas ar galdiem un darba

datoriem), datorklasē - programmu ievadei, atkļūdošanai, testēšanai.Patstāvīgais darbs - bibliotēka ar lasītavu, kur jābūt visām punktā 7.4. rekomendētām

grāmatām un LVS standartiem.


Programma jāpārskata līdz ar izmaiņām nozaru standartos un tehnoloģiskajā procesā.


1. Nosaukums LOKĀLIE DATORTĪKLI UN TO ADMINISTRĒŠANA

2. Statuss Specializācijas priekšmets



Sniegt teorētiskās un praktiskās zināšanas par lokālajiem datoru tīkliem, tīklu arhitektūru, veidošanas, darbības un pārvaldības principiem un tehnoloģijām.


Priekšmeta apgūšanas rezultātā studentiem :- jāzina lokālo datortīklu veidi, topoloģija un darbības principi;- jāprot lietot lokālā tīkla protokoli;- jāprot izvēlēties lokālā datortīkla topoloģija un aprīkojums;- jāzina administrēšanas metodes un paņēmieni;- jāzina lokālā tīkla pārvaldības tehnoloģijas un modeļi;- jābūt priekšstatam par izmantojamo serveru veidiem;- jāzina, kas ir tīkla veiktspējas monitorings un tīkla dokumentēšana, kā

arīinformācijas aizsardzības metodes;

- jāzina WEB serveru, proxy serveru, pasta serveru darbības principi lokālajos tīklosun ugunsmūra pielietošanas iespējas;

- jāprot sagatavot darba staciju lokālajos datoru tīklos.


Jābūt pamatzināšanām par datorsistēmu uzbūvi, pamatzināšanām par operētājsistēmām, pamatzināšanām par tīkla operētājsistēmām, kā arī pamatzināšanām par datortīkliem.

7. Saturs


Izprast lokālo datortīklu arhitektūru, topoloģiju darbības principus, protokolu un serveru nozīmi.

Iepazīties ar dažādiem lokālo datortīklu veidiem, to lietojuma īpatnībām, priekšrocībām un trūkumiem.

Apgūt datortīkla aizsardzības metodes un drošuma īpašības un raksturlielumus.Apgūt lokālo datortīklu pārvaldības funkcijas un mērķus. Izprast datortīkla pārvaldības modeļus, protokolus un servisu.

Iegūt zināšanas un iemaņas darbā ar WEB serveriem.Apgūt lokālo datortīklu darba stacijas sagatavošanu un darbības

pasākumu organizēšanu.Prast veikt datortīkla topoloģijas komponenšu diagnostiku.

Priekšmetu savstarpēja saistība



Kopā Teorija Prakt.1. OSI modelis. Tīkla daudzlīmeņu arhitektūra. Hierarhiskā

komunikācija starp sistēmām. Protokola un servisa jēdzieni. Datu apmaiņas režīmi. OSI modeļa funkcijas. Galvenās standartizācijas organizācijas.

4 4

2. Ethernet tīkla tehnoloģijas. Ethernet īpatnības. Fizikālā slāņa specifikāciju salīdzinājums. fikāciju salīdzinājums. Datu bloku formāti. Tīkla ātrdarbība.

4 1 3

3. Gredzenveidīgās tīkla tehnoloģijas. Savienojumi un prioritāšu sistēma. Iespējamie bojājumi, to klasifikācija un novēršana.

4 2 2

4. FDDI tīkli. Tīklu specifikācija un topoloģija. Fizikālie savienojumi. Tīkla aizsardzības metodes un drošuma īpašības.

4 1 3

5. Gigabit Ethernet. Tīkla protokolu hierarhija. Tīkla īpatnības, priekšrocības un pielietošanas sfēra.

4 1 3


OperētājsistēmasDatortīkli

Matemātikas speciālās nodaļas

Specializācijas priekšmetiTīmekļa tehnoloģijasTīkla operētājsistēmas

Lokālie datortīkli un to administrēšana

6. Apvienoto tīklu radīšana. Lokālo tīklu paplašināšana. Tīklu apvienošanas iekārtas: atkārtotāji, tilti, slēdži (komutatori), maršrutētāji, starptīklu interfeisi. To darbības principi, īpašības, salīdzināšana.

4 2 2

7. Tīkla pārvaldības pamati. Pārvaldības funkcijas un mērķi. Tipiskā tīkla pārvaldības arhitektūra. ISO tīkla pārvaldības modelis. Kopējās pārvaldības informācijas protokols (CMIP) un serviss (CMIS). Veiktspējas pārvaldība. Konfigurācijas pārvaldības. Resursu izmantošanas uzskaites pārvaldība. Bojājumu pārvaldība. Datu drošības pārvaldība. Vienkāršais tīkla pārvaldības protokols (SNMP). SNMP un CMIP salīdzināšana.

6 2 4

8. WEB serveri. WEB serveru dažādība, izmantošanas iespējas. Uzstādīšana un noskaņošana.

6 2 4

9. Ugunsmūri. Nozīme, izmantošanas iespējas lokālajos datortīklos. 4 2 2

10. Lokālās darba stacijas sagatavošana. Lokālās darba stacijas uzstādīšana, noskanēšana. Tīkla klientu izvēle un izmantošana.

4 2 2

11. Tīklu topoloģijas komponenšu diagnostika. Topoloģijas komponentes. Ethernet diagnostika, Token Ring diagnostika. FDDI diagnostika. Protokola analīze [LANalvzerļ.

4 2 2

Kopā : 48 21 27




Teorija - - 21 - - -Praktiskās nodarbības - - 27 - - -Kopā - - 48 - - -

7.3.2. Mācīšana un mācīšanāsTeorija tiek apgūta kā lekciju, tā arī patstāvīgo studiju laikā. Patstāvīgo studiju

galvenie veidi ir darbs ar literatūru, referātu un analītisko pārskatu sagatavošana, informācijas meklēšana internetā. Praktisko mācību galvenie veidi ir praktiskie darbi datorklasē, laboratorijas darbi, kā arī semināri, darbs grupās uzdoto problēmu risināšanai, kontroldarbi.

Studentiem, lai labāk apgūtu doto kursu, regulāri jāapmeklē lekcijas, pirms praktiskiem darbiem vai semināriem jāatkārto attiecīgā teorētiskā viela, savlaicīgi jāizpilda laboratorijas darbi.

7.4. Literatūra1. Михаил Гук. Сети NetWare 3.12 – 4.1 книга ответов. СПб: Питер, 1996. - 432

c.2. Дэвид Джеймс Кларк IV. Руководство Novell для специалистов CNE. Том II.

Пер. с англ. Издательство «Лори», 1996.3. Даг Бирер. Внутренний мир NetWare 4.1: Пер. с англ. – K.: -Издательство

«ДиаСофт», 1997. – 880 с.4. Стенг Д., Мун С. Секреты безопасности сетей. – К.: «Диалектика», 1995. –

544 c.5. Компьютерные сети. Учебный курс, 2-е изд. Пер. с англ. – М.: Русская

редакция, 1998. – 696 c. (MicrosoftPress).6. Олифер В. Г., Олифер Н. А. Компьютерные сети. Принципы, технологии,

протоколы. Учебник. - СПб: Питер, 2000.7. Microsoft Corporation. Администрирование сети Vicrosoft Windows NT.

Учебный курс/ Пер. с англ. – М.: Издательский отдел «Русская редакция» ТОО „Channel Trading Ltd.”, 1997. – 496 c.


Lai studiju norises laikā pārbaudītu studentu teorētisko zināšanu apguvi, ir paredzēti četri kontroldarbi, kas sastāv no testiem vai vingrinājumiem. Semināros tiek vērtēta studentu aktivitāte. Tiek vērtēts arī darbs grupā, prasme risināt uzdotās problēmas.

3. semestra beigās ir paredzēts eksāmens:- teorija - 30%;- praktiskie darbi -

50%;semināri un darbs grupās -10%;

- patstāvīgais darbs -10%.

9. Pasniedzēji

Prasības mācību spēkam :augstākā izglītība; - praktiskā pieredze darbā ar datortīkliem un

tīkla operētājsistēmām.


10.1. Aprīkojums

Programmas kvalitatīvai izpildei ir nepieciešams: tāfele;

- dators;- videoprojektors, kodoskops;- datortīklu laboratorija, kur studenti varētu modelēt dažāda veida tīklus sākot noprojektēšanas līdz pilnvērtīgā lokālā tīkla izveidei, tāpēc klase jānodrošina ar visunepieciešamu (HUB, bridge, concentrator utml).

10.2. Norises vieta

Lekcijas - lekciju auditorijā.Praktiskās nodarbības - datortīklu laboratorijā.


Programma jāpārskata un jāizvērtē reizi gadā. To nosaka nozares straujā attīstība un darba tirgus prasības.


1. Nosaukums TĪKLA OPERĒTĀJSISTĒMAS




Sniegt teorētiskās un praktiskās zināšanas par izplatītāko tīkla operētājsistēmu lietojumu specifiku, izpildāmām funkcijām un administrēšanu.


Priekšmeta apgūšanas rezultātā studentiem : jāiemācās tīkla operētājsistēmu darbības un pārvaldības principi un

paņēmieni; jāzina plaši lietotās tīklu operētājsistēmas un to izmantošanas specifika.


Jābūt pamatzināšanām par perifērijas ierīcēm, par datorsistēmu uzbūvi, par operētājsistēmām, kā arī par datortīkliem.

17. Saturs


Priekšmeta apgūšanas rezultātā studentiem:: jāprot izvēlēties pareiza servera konfigurācija atkarībā no izvēlētās

operētājsistēmas un veicamajiem uzdevumiem; jāprot instalēt un noskaņot tīkla operētājsistēma; jāprot uzstādīt un instalēt tīkla adaptera plates attiecīgajā operētājsistēmā; jāprot pievienot un noskaņot tīkla protokoli; jāzina kā veidot un apkalpot lietotāju kontus dažādās tīkla operētājsistēmās; jāprot instalēt tīkla drukas iekārtas dažādās tīkla operētājsistēmās; jāprot instalēt un noskaņot dažādus procesus; jāzina kā dažādās tīkla operētājsistēmās pievienojamas dažādas papildus

perifērijas ierīces; jāzina, kas ir informācija aizsardzības metodes un kā pareizi piešķiramas

pieejas tiesības dažādiem tīkla operētājsistēmas resursiem; jāzina, kā veicams resursu monitorings.

.


Priekšmeta saturs



Trešais semestris

1. Tīkla operētājsitēmu attīstības vēsture 2 22. NetWare katalogu dienests. NDS koks, objekti, dublikāti un

sadaļas. NetWare izmantošana sarežģītos tīklos. 2 2

3. NetWare 4.1 aizsardzība. Aizbildniecības tiesību izmantošana, mantojamība, tiesību izmantošana failu sistēmā. NDS aizsardzība. Mantojamo tiesību filtrs.

4 2 2

4. Aparātlīdzekļu konfigurācija. Servera atmiņas plānošana, disku ierīču uzstādīšana, servera perifērijas ierīču uzstādīšana, tīkla adapteru noskaņošana.

4 2 2


DatortīkliOperētājsistēmas

Tīkla operētājsistēmas

Specializācijas priekšmetiTīmekļa tehnoloģijas

Lielās datu bāzes

5. Operētājsistēmas NetWare 4.1 uzstādīšana. Aparātlīdzekļu uzstādīšana. Failu servera DOS sadaļas sagatavošana. Instalācijas metodes un tipa izvēle. NDS koka plānošana. NDS koka plānošana. Utilītas PARTMGR.EXE izmantošana. NWADMIN.EXE un Partition Managr izmantošana sadaļu un dublikātu vadīšana

4 2 2

6. . Objektu un īpašību vadīšana. Objekti un īpašības, objektu USER izveidošana un utilītas NWADMIN palīdzību. Objektu, kuri ir saistīti ar objektu USER, izveidošana

4 2 2

7. Katalogu un failu vadība, failu sistēmas kontrole. Katalogu izveidošana, katalogu izveidošana izmantojot komandrindu, utilītas NWADMIN izmantošana katalogu izveidei un vadībai. Utilītas NDIR izmantošana failu sistēmas pārlūkošanai, utilītas FILER izmantošana failu sistēmas kontrolei.

4 2 2

8. Drukāšanas noskaņošana. Ātrās uzstādīšanas procedūra izmantojot utilītu PCONSOLE. Utilītas NWADMIN izmantošana drukāšanas noskaņošanai. Drukāšanas dienesta startēšana.

2 2

9. NDS aizbildniecības tiesību piešķiršana. NDS pieejas tiesības pēc noklusēšanas. NDS pieejas tiesību vadība, izmantojot utilītu NWADMIN. Manto tiesību filtra izmantošana. 4 2 2

10. Reģistrācijas scenāriju izveidošana. Reģistrācijas scenāriju tipi. Reģistrācijas scenārija komandu izmantošana. Reģistrācijas scenārija identifikatoru izmantošana 4 2 2

11. Failu servera vadība. Vadība no servera konsoles. Utilītas RCONSOLE izmantošana. Utilītas MONITOR izmantošana. Utilītu TRACK, CONFIG un DSTRACE izmantošana 4 2 2

12. Izmaiņu ieviešana konfigurācijā. Utilītas INSTALL izmantošana. Utilītas INETCFG izmantošana Servera optimāla noskaņošana. Komanda SET. Utilītas SERVMAN.NLM izmantošana.

4 2 2

13. Tīkla audits operētājsistēmā Novell NetWare. Pārbaudes virzienu izpēte. Audita parametru uzstādīšana. Audita atskaišu izveidošana. Auditora pārbaude.

4 2 2

14. UNIX un citas daudzlietotāju os2 2

Kopā : 48 28 20

Ceturtais semestris15. BSD un SYSTEM V salīdzinājums

2 2

16. SENDMAIL un Qmail2 2

17. RFC jēdzieni un datubāzes2 2

18. Operētājsistēma Linux. Linux un Unix izveidošanas vēsture. Operētājsistēmas Linux apskats. 2 2

19. Operētājsistēmas Linux uzstādīšana. Prasības aparātlīdzekļiem. Diska vietas atbrīvošana Linux sadaļām. Linux 4 2 2

20. Operētājsistēmas Linux failu struktūra. Failu tipi, failu klasifikācija. Katalogu vadības komandas. Operācijas ar failiem un katalogiem.

2 2

21. Failu vadība. Informācijas par failiem izvadīšana. Pieejas tiesības failiem un katalogiem. Failu sistēmas. Tīkla failu sistēmas. SAMBA

2 2

22. Procesu vadība. Procesa komponentes. Procesa dzīves cikls. Signāli. Izpildes prioritātes nomaiņa. 4 2 2

23. Jaunu lietotāju pieslēgšana. Lietotāju kontu izveide, dzēšana, diska vietas ierobežojuma iestādīšana 4 2 2

24. Ierīces un draiveri. Ierīču numuri un pārejas tabulas. Ierīču faili. Ielādējamie kodola moduļi. 2 2

25. Jaunu disku pievienošana. Uzstādīšanas procedūras apskats. Failu sistēmu pārbaude un atjaunošana. Disku pieslēgšanas īpatnības dažādās operētājsistēmās. (Solaris, HP-UX, IRIX, SunOS, OSF/1, BSDI).

2 2

26. Periodiskie procesi. CRON: komandu plānošana. Periodisku procesu īpatnības dažādās sistēmās. 4 2 2

27. Syslog sistēma un reģistrācijas faili. Syslog sistēmas notikumu reģistrācijas programma. 2 2

28. Sistēmas kodola noskaņošana. Kodola uzbūve BSD sistēmās. 2 229. Tīkla failu sistēma. Tīkla failu sistēma servera pusē. Tīkla failu

sistēma klienta pusē. 2 2

30. Komandu interpretatori. Filtri. Komandu interpretators bash, korn un c shelli 2 2

31. Sistēmas resursu uzskaite. Uzskaite tīklos, uzskaite BSD-sistēmās, uzskaite ATT-sistēmās. 2 2

32. Procesi-dēmoni [deamons]. Pamatdēmoni. BSD-sistēmu dēmoni, ATT-sistēmu dēmoni, NFS dēmoni, NIS dēmoni, Internet dēmoni.

2 2

33. Elektroniskais pasts. Ievads. Elektroniskā pasta sistēmas. Sendmail V8 noskaņošana. IDA versijas sendmail noskaņošana. 2 2

34. Windows NT katalogu dienests. Tīkla modeļi: darba grupas un domēni. Domēnu modeļu tipi. 2 2

Kopā : 48 40 8

Piektais semestris35. Sistēmas plānošana un uzstādīšana. Sistēmas plānošana.

Uzstādīšanas procedūra. 4 2 2

36. Windows NT drošības sistēma un informācijas aizsardzība. Drošības nodrošināšana korporatīvā sistēmā. Windows NT drošības modelis.

2 2

37. Lietotāju reģistrācijas kontu administrēšana. Lietotāju grupas. Lietotāju un grupu tiesības un privilēģijas. Iebūvētās grupas.

4 2 2

38. Tīkla resursu aizsardzība ar pieejas tiesībām. Pamatjēdzieni. Kopējo katalogu plānošana, pieejas organizēšana. 4 2 2

39. Tīkla resursu aizsardzība izmantojot NTFS līdzekļus. Pamatjēdzieni, NTFS atļauju piešķiršanas stratēģija.Aktīvā direktorija

2 2

40. Tīkla drukāšanas servera noskaņošana. Windows NT drukāšanas līdzekļi. Drukāšanas servera uzstādīšana un klientu noskaņošana.Domēna kontrolieri

4 2 2

41. Tīkla drukāšanas servera administrēšana. Pamatjēdzieni. Dokumentu vadība. Drukas iekārtu vadība. 4 2 2

42. Mijiedarbība ar UNIX uc OS. Mijiedarbības pamatveidi. 2 243. Resursu un notikumu audits. Audita plānošana un realizācija. 2 244. Resursu monitorings. Pamatjēdzieni. Datora īpašību pārlūkošana.

Programma Windows NT Diagnostics. 2 2

45. Atteikumnoturīguma nodrošināšana. Disku darbības drošības paaugstināšana. Nepārtrauktās elektrobarošanas nodrošināšana. RAID tehnoloģija. Serveru dublēšana [monitoring].

4 2 2

46. Serveru klāsteri. Klāsteru noteikšana. Klāsteru arhitektūra. Klāsteri uz Windows NT Server bāzes. 2 2

47. Datu rezerves kopēšana un atjaunošana. Iebūvētie līdzekļi. Citu firmu produkti. 4 2 2

48. DHCP. DHCP nozīme. DHCP servera uzstādīšana, noskaņošana.4 2 2

49. Proxy serveri. Proxy servera izmantošanas priekšrocības. Proxy serveru tipi. Uzstādīšana un noskaņošana. 4 2 2




1.gads 2.gads 3.gads

1.sem 2.sem. 3. sem. 4. sem. 5. sem. 6. sem.Teorija -- -- 28 40 -- --Praktiskās narbības -- -- 20 8 18 --Kopā -- -- 48 48 48 --


Teorija tiek apgūta kā lekciju, tā arī patstāvīgo mācību laikā. Patstāvīgo mācību galvenie veidi ir darbs ar literatūru un periodiskiem izdevumiem, referāti, analītiskie aspekti, informācijas meklēšana internetā. Periodisko mācību galvenie veidi ir praktiskie darbi datorklasē, laboratorijas darbi, kā arī semināri, darbs grupās uzdoto problēmu risināšanai, kontroldarbi.

Studentiem, lai labāk apgūtu doto kursu, regulāri jāapmeklē lekcijas, pirms praktiskajiem darbiem un semināriem jāatkārto attiecīgo teorētisko vielu, savlaicīgi jāizpilda laboratorijas darbi.

7.4. Literatūra

1. IP Storage Networking: Straight to the Core, Addison Wesley ISBN: 0-321-15960-8, 400pSteve D. Pate UNIX® Filesystems:Evolution, Design,and Implementation, ISBN:

0-471-16483-62. Bill Ball, Stephen Smoogen Sams’Teach Yourself LINUX in 24 Hours Sams

Publishing and Red Hat Press ISBNumber: 0-672-31162-3, 400 p3. Drew hEywood, rob scrimger NETWORKING WITH MICROSOFT TCP/IP,

New Riders Publishing,ISBN: 1-56205-791-X, 670 p4. David Gunter, Steven Burnett and Lola Gunter, Windows NT & UNIX

Integration Guide, Osborne/McGraw-Hill, ISBN: 0078823951, 450 p5. Михаил Гук. Сети Net Ware 3.12 – 4.1 книга ответов. СПб: Питер, 1996 – 432

с.6. Дэвид Джеймс Кларк IV. Руководство Novell для специлистов CNE. Том I.

Пер. с англ. Издательство „ЛОРИ”, 1996.

7. Даг Бирер. Внутренний мир NetWare 4.1: Пер. с англ. – К.: Издательство „ДиаСофт”, 1997. – 880 с.

8. Стен Келли-Бутл. Введение в фф, 2-е изд. Пер. с англ. Издательство „ЛОРИ„, 1995.

9. Эви Немеет, Гарт Снайдер, Скотт Сибасс, Трент Р. Хейн. UNIX: руководство системного администратора: Пер. с англ. – К.:. – К .: ,1997 – 832 с.

10. Р. Петерсен. LINUX: руководство по операционной системе: Пер. с англ. . – К.:. Издательская группа BHV, 1997. – 688 с.

11. Федор Зубанов. Windows NT – выбор „профи”. – М., Издательский отдел „Русская Редакция” ТОО „Channel Trading Ltd.”, 1996 – 392 с.

12. Microsoft Corporation. Администрирование сети Microsoft Windows NT. Учебный курс. Пер. с англ. . – М.: Издательский отдел „Русская Редакция” ТОО ТОО „Channel Trading Ltd.”, 1997. – 496 с.


Lai mācību norises laikā pārbaudītu studentu teorētisko zināšanu apguvi, četras reizes semestrī studentiem būs jāraksta kontroldarbs, kas sastāvēs no testiem vai vingrinājumiem, var tikt iekļauti arī jautājumi, kuri prasa īsu atbildi. Semināros tiks vērtēta studentu aktivitāte. Lai tiktu pielaisti pie gala pārbaudījuma semestra beigās, studentam būs jāizpilda visi uzdotie praktiskie un laboratorijas darbi. Tiks vērtēts arī darbs grupā, prasme risināt uzdotās problēmas.

3. semestra beigās ir paredzēta ieskaite, kuras vērtējums veidojies sekojoši:Teorija 50%Praktiskie darbi 30%Semināri – aktivitāte 10%Darbs grupās 10%4. semestra beigās ir paredzēta ieskaite, kuras vērtējums veidojies sekojoši:Teorija 50%Praktiskie darbi 30%Semināri – aktivitāte 10%Darbs grupās 10%5. semestra beigās ir paredzēts eksāmens, kura vērtējums veidojies sekojoši:Teorija 50%Praktiskie darbi 30%Semināri undarbs grupās 10%Patstāvīgais darbs 10%

Pārbaudījums 3. semestra beigās ir paredzēts rakstisks. Tas ietver visus 3. semestra teorētisko vielu un sastāvēs no testiem. Pārbaudījuma ilgums būs 2 stundas. Tie studenti, kuri studiju norises laikā būs sekmīgi uzrakstījuši visus kontroldarbus un izpildījuši visus praktiskos darbus, varēs dabūt automātisko ieskaiti.

Pārbaudījums 4.semestra beigās ir paredzēts rakstisks. Tas ietver visu 4.semestra teorētisko vielu un sastāvēs no testiem. Pārbaudījuma ilgums būs 2 stundas. Tie studenti,

kuri studiju norises laikā būs sekmīgi uzrakstījuši visus kontroldarbus un izpildījuši visus praktiskos darbus, varēs dabūt automātisko ieskaiti.

Gala pārbaudījums 5.semestra beigās arī ir paredzēts rakstisks. Tas ietver visu 5.semestra teorētisko vielu un sastāvēs kā no testiem, tā arī no jautājumiem. Pārbaudījuma ilgums būs 2 stundas. Šeit arī būs iespēja saņemt atzīmi automātiski, ja studiju norises laikā students parādīs ļoti labus rezultātus kā teorijas pārbaudēs, tā arī praktiskajos darbos, semināros un patstāvīgajā darbā.

19. Pasniedzēji

Prasības mācību spēkam : augstākā izglītība datorzinātnēs; praktiskā darba pieredze ar datortīkliem un tīkla operētājsistēmām.

Pasniedzējiem, kas vada praktiskās nodarbības, nepieciešamas zināšanas un darba pieredze programmatūras izstrādāšanā konkrētās vidēs, rīku lietošanā un dokumentācijas noformēšanā.


Aprīkojums

Programmas kvalitatīvai izpildei ir nepieciešams: tāfele; parastais projektors un videoprojektors; datorklase (15 darba vietas), vēlams internet pieslēgums.

Norises vieta



Programma jāpārskata un jāizvērtē vienu reizi gadā. To nosaka nozares straujā attīstība. Programmu pārskatot, to jāpapildina ar jaunākajiem sasniegumiem tīkla operētājsistēmu jomā.


1. Nosaukums PERIFĒRIJAS IERĪCES




Zināšanu iegūšana par mūsdienīgām informatīvo sistēmu tehniskā nodrošinājuma apakšsistēmām.


Priekšmeta apgūšanas rezultātā studentiem : jāprot izvēlēties veicamajiem uzdevumiem atbilstošas perifērijas ierīces; praktiski jāapgūst plašāk izplatīto ierīču integrācija datorsistēmā; jāapgūst zināšanas par informatīvo sistēmu drošuma paaugstināšanas

metodēm; jāzina datorsistēmu tehniskā nodrošinājuma ekspluatācijas organizēšanas

pamati.


Jābūt pamatzināšanām par datorsistēmu uzbūvi, kā arī par datoru ievades un izvades apakšsistēmu darbību, perifērijas ierīču pamatkursa apguvē.

27. Saturs


Šī priekšmeta tēmu mērķis ir: sniegt izpratni par mūsdienu datoru perifērijas ierīču apakšsistēmām, to

funkcionālās darbības pamatprincipiem, tehniskiem parametriem un lietojuma specifiku;

iegūt zināšanas par tehniskā nodrošinājuma apakšsistēmu integrāciju vienotā datorsistēmā;

sniegt priekšstatu par tehniskā nodrošinājuma apakšsistēmu darbības drošuma paaugstināšanas tehniskiem līdzekļiem;

iegūt praktiskā darba iemaņas un prasmi datoru ekspluatācijas organizēšanā, tehnisko līdzekļu iegādē un modernizācijā

.


7.2.Priekšmeta saturs



1. Disku apakšsistēma1.1. Disku interfeisu tehniskie parametri, pielietošanas īpatnības,

attīstības tendences.1.2. Datoru BIOS disku sadaļas konfigurēšana, datu apmaiņas

režīmi.1.3. Informācijas glabāšanas drošuma paaugstināšanas

profilaktiskie un tehniskie pasākumi.1.4. RAID masīvi, to paveidi, darbības principi, pielietojums un

attīstības tendences. RAID kontrolieri. Disku masīvi.1.5. Disku diagnostika. Disku apakšsistēmas paplašināšana.

12 8 4

Profila priekšmetiPerifērijas ierīces


Operētājsistēmas

Perifērijas ierīces

Specializācijas priekšmetiInformācijas sistēmu izstrādeBiroja darba automatizācija

2. Video apakšsistēma2.1. Video apakšsistēmu izvēles kritēriji, monitoru ražotāju lietotie standarti. BIOS video sadaļas, adapteru un monitoru konfigurēšana.2.2. Video adapteru paveidi, to tehniskie parametri un attēla kvalitāte. Grafiskie paātrinātāji.

6 4 2

3. Informācijas ievades un izvades ierīces.3.1. Interfeisu diagnostika, parametru konfigurēšana BIOSā, specializētie virknes, USB un IE1394 adapteri.3.2. Multifunkcionālās ierīces, printeru koplietošana.3.3. Specializēto ievades ierīču pielietojums informatīvo sistēmu drošuma paaugstināšanai – piekļuves vadības tehniskie līdzekļi: šifratori, viedkartes.3.4. Videonovērošanas sistēmas apskats.

8 4 4

4. Specializētās informācijas glabāšanas sistēmas.4.1. Backup ierīces, rezerves kopēšanas darbu organizēšana informatīvās sistēmās. Informācijas atjaunošana.4.2. Elektroniskās datu glabātuves, bezpapīra tehnoloģiju ieviešana informatīvajās sistēmās.

6 4 2

5. Informatīvo sistēmu energoapgāde.5.1. Informatīvo sistēmu aizsardzība no energobrāķa. UPS paveidi, raksturojums, izvēle un integrācija IS. Attīstības tendences.5.2. UPS programmnodrošinājums.5.3. Informatīvo ķēžu aizsardzība. Pārnēsājamo iekārtu energoapgādes īpatnības.

8 6 2

6. Datoru ekspluatācijas organizēšana.6.1. Informatīvo sistēmu drošības noteikumi.6.2. Darba staciju komponenšu diagnostika. Datoru atteikumu uzskaite un analīze, remonta organizācija.6.3. Datortehnikas un materiālu iegādes organizēšana – cenu aptaujas, izsoles, konkursi, to nolikumi. Tehnisko līdzekļu modernizācija.

8 6 2

Kopā : 48 32 16




1.sem 2.sem. 3. sem. 4. sem. 5. sem. 6. sem.Teorija -- -- 32 --Praktiskās narbības -- -- 16 --Kopā -- -- 48 --


Mācīšana kontaktstundās: lekcijas ar kodoskopa demonstrējumiem, mācīšanās saistīta ar lekciju konspektēšanu un apgūšanu, piedalīšanos diskusijās par apgūstamo tēmu, darbu internetā.

Praktiskajās nodarbībās, izmantojot lekcijās gūtās zināšanas, jāapgūst darbs ar diagnostikas programmatūru, datoru un perifērijas ierīču parametru konfigurēšanu.

Literatūra

1. Barry Press. PC Upgrade and Repair Bible. IDG Books, 1996. – 670 p.2. The Power Protection Handbook, 1996., 1997. APC.3. Datoru un perifērijas ierīču dokumentācija.


Studentu zināšanas tiek novērtētas ar atzīmi eksāmenā. Lai kārtotu eksāmenu jāizpilda praktisko darbu uzdevumi un rakstiski eksāmena laikā (2 stundās) jāatbild uz teorētiskajiem jautājumiem.

29. Pasniedzēji

Prasības mācību spēkam : augstākā izglītība datorzinātnēs; praktiskā darba pieredze informatīvo sistēmu tehniskā nodrošinājuma jomā.

Atsevišķu tēmu izklāstam var tikt pieaicināti firmu speciālisti.


10.1. Aprīkojums

Programmas kvalitatīvai izpildei ir nepieciešams: tāfele; kodoskops (vēlams dators ar videoprojektoru); datorklase (15 darba vietas) ar internet pieslēgumu; moderns dators (jābūt iespējai pieslēgt lokālajam tīklam) ar atļautu konfigurācijas,

programmatūras un komplektācijas maiņu; lāzerdruka un krāsaina tintes drukas;

aparatūra drukas pieslēgšanai tīklā (printserveris); kāds no Backup ierīces paveidiem; SMART UPS tipa nepārtrauktās barošanas avots ar progrmmatūru.

10.2. Norises vieta



Programma jāpārskata un jāizvērtē vienu reizi gadā. To nosaka nozares straujā attīstība. Programmas izmaiņas obligāti jāveic ievērojot priekšmeta pirmās daļas saturu.


1. Nosaukums ELEKTROTEHNIKA UN ELEKTRONIKA




Padziļināt zināšanas par elektrotehnikas un elektronikas likumsakarībām un procesiem, kas nepieciešamas datortehnikas un datortīklu uzturēšanā, adminstrēšanā un pārvaldībā.


Priekšmeta apgūšanas rezultātā studentiem :- jāizprot fizikālo procesu norise vienkāršās līdzstrāvas un maiņstrāvas ķēdēs;- jāapgūst mēraparatūras uzbūve un tās pielietošana;- jāprot pielietot apgūtas zināšanas darbā ar datortehniku un datortīkliem;- jāiepazīstas ar pusvadītāju teorētiskajiem pamatiem;- jāapgūst pusvadītāju ierīču lietojums datortehnikā.


Lai sekmīgi apgūtu mācību programmu, ir jābūt pamatzināšanām fizikā.

7. Saturs


Iegūt zināšanas par līdzstrāvas un maiņstrāvas ķēžu darbības principiem, raksturlielumiem un likumsakarībām.

Izprast elektromagnētisma būtību elektrotehniskajos materiālos un iekārtās.Apgūt elektrisko mašīnu un tranformātoru darbības principus un praktiskā lietojuma

iespējas.Iegūt praktiskā darba pieredzi un iemaņas darbā ar mēraparātiem un mērījumiem.Iegūt zināšanas par pusvadītāju darbības principiem, pusvadītāju materiāliem un

ierīcēm.Iegūt pamatzināšanas mikroelektronikā, iepazīties ar ientegrālo shēmu izgatavošanas

tehnoloģiju un to plašu lietojumu datortehnikā.




Kopā Teorija Prakt.Trešais semestris

1. Elektrotehniskie materiāli. 2 22. Līdzstrāvas ķēdes. 8 6 23. Elektromagnētisms. 4 44. 4.1. 4.2.

Vienfāžu maiņstrāvas ķēdes. Sinusoidālas maiņstrāvas ķēdes. Biežāk sastopamo maiņstrāvas ķēžu analīze.

6 4 2

5. 5.1.5.2.

Trīsfazu maiņstrāvas ķēdes un elektriskās mašīnas. Zvaigznes un trijstūra maiņstrāvas ķēdes slēgums. Elektriskās mašīnas.

6 4 2

6. Transformatori. 2 27. Nesinusoidālu strāvu ķēdes. 4 48. Elektriskie filtri. 2 29. 9.1. 9.2. 9.3.

Mēraparatūras uzbūve un pielietojums. Mēraparatūras klasifikācija un uzbūves principi. Kombinētie mēraparāti. Oscilogrāfi.

14 8 6

Kopā : 48 36 12Ceturtais semestris



Elektrotehnika un elektronika

Specializācijas priekšmetiMikroshēmas un mikroprocesori

10. 10.1.

Pusvadītāju teorētiskie pamati. Pusvadītāju materiāli un ierīces.

12 8 4

11. 11.1. 11.2. 11.3.

Mikroelektronika. Mikroelektronikas pamati. Integrālās shēmas. Ciparu un analogās mikroshēmas.

20 16 4

13. Elektroniskie pastiprinātāji. 6 4 214. 14.1. 14.2.

Atmiņas elementi. Mikroshēmu atmiņas elementi. Atmiņas elementu galvenie parametri.

4 4

15. Komutācijas elementi. 2 216. Mikrofoni, skaļruņi. 4 2 2




1. gads 2.gadsads

3. gads1 . sem. 2. sem. 3. sem. 4. sem. 5. sem. 6. sem.

Teorija -- -- 36 36 -- --Praktiskās nodarbības -- -- 12 12 -- --Kopā -- -- 48 48 -- --


Apmācības procesā var izmantot prezentējošo metodi lekcijas veidā. Lekcijas laikā jālieto tādi metodiskie paņēmieni, kā informācijas sistemātiskais izklāsts, uzmanības aktivizēšana, loģiskā iegaumēšana, jākombinē lekcija ar diskusiju. Lekcijā ieteicams izmantot sekojošus interaktīvo metožu elementus:

grupu darba metodes, kur dalībniekiem jādod savs ieguldījums (diskusijas,pārrunas);

- prezentējošas metodes (multimediju demonstrācijas, diskusijas ar ekspertupiedalīšanos);

- darbības metodes (vingrinājumi, kas seko tūlīt pēc sistemātiskā izklāsta).Teorētiskajās nodarbībās iegūtās zināšanas ir jānostiprina praktiskajās nodarbībās,

veicot patstāvīgus uzdevumus.

7.4. Literatūra

Autors NosaukumsK.Tomariņš, E.Zablovskis Radio-elektronika, Zvaigzne,1985Jānis Greivulis, Ivars Raņķis Iekārtu vadības elektroniskie elementi un mezgli. Avots,

1998.V.Popovs, S.Nikolajevs Elektrotehnika, Zvaigzne, 1971.Internet www. intel.com


Studenti tiek vērtēti gan kontroldarbos, gan praktiskajos darbos, jo katra nākamā tēma ir saistīta ar iepriekšējo. Abu semestru laikā tiek rakstīti kontroldarbi un veikti praktiskie darbi. Beidzot trešo semestri ir ieskaite. Mācību kursu beidzot, t.i., ceturto semestrī, studenti liek eksāmenu.

9. Pasniedzēji

Prasības mācību spēkam :atbilstoša augstākā izglītība un zināšanas elektrotehnikā un elektronikā;

- vēlama pieredze praktiskajā darbā ar elektroniskajām ierīcēm.


10.1. Aprīkojums

Programmas kvalitatīvai izpildei ir nepieciešams:- tāfele;- videoprojektors un ekrāns;- dators ar interneta pieslēgumu;- elektrotehnikas un elektronikas laboratorija, kurā ir līdzstrāvas un

maiņstrāvasķēžu maketi, elektronisko mezglu maketi.

10.2. Norises vieta

Lekcijas - lekciju auditorijā.Praktiskās nodarbības - elektrotehnikas un elektronikas laboratorijā.


Programmu vēlams pārskatīt pēc pirmā mācību gada un pēc tam programmu jāpārskata un jāizvērtē reizi trijos gados.


1. Nosaukums MIKROSHĒMAS UN MIKROPROCESORI




Sniegt zināšanas par mikroshēmu un mikroprocesoru uzbūvi, darbības principiem, izgatavošanas tehnoloģijām un lietojumu datortehnikā.


Priekšmeta apgūšanas rezultātā studentiem : jāapgūst mikroshēmu uzbūves pamati; jāiepazīstas ar mikroshēmu izgatavošanas tehnoloģijām; jāiegūst zināšanas par dažādiem mikroprocesoru veidiem un lietojumu.


Lai apgūtu mācību programmu, ir jābūt pamatzināšanām elektrotehnikā un elektronikā.

37. Saturs


Šī priekšmeta tēmu mērķis ir: iepazīstināt ar mikroshēmu klasifikāciju pēc dažādiem kritērijiem; iegūt zināšanas par mikroshēmu uzbūvi, tipveida loģiskajām shēmām un to

lietojumu datortehnikas elementos, mezglos un ierīcēs; izprast statisko un dinamisko atmiņas elementu un shēmu darbības principus

un iepazīties ar atmiņas shēmu lietojumu datortehnikā; iegūt zināšanas par barošanas avotu tipveida struktūrshēmām un to praktisko

lietojumu; izprast mikroprocesoru klasifikācijas principus, iegūt zināšanas par

mikroprocesoru arhitektūru, darbības principiem un izgatavošanas tehnoloģijām.

.





1. Impulsu tehnikas pamati 12 8 42. Mikroshēmu uzbūve.

Mikroshēmu klasifikācija. Klasifikācija pēc integrācijas pakāpes. Klasifikācija pēc mikroshēmas funkcijām. Kombinacionālās loģiskās mikroshēmas. Tipveida loģiskās shēmas. Šifrators, dešifrators. Summatori. Aritmētiski-loģiskās mikroshēmas.

20 14 6

3. Brīvpieejas atmiņas shēmas.Dinamiskie atmiņas elementi. Statiskie atmiņas elementi. Pārprogrammējamie atmiņas elementi. Patstāvīgās atmiņas mikroshēmas.

8 6 2

4. Barošanas avoti.Barošanas avotu tipveida struktūrshēmas. Līdzstrāvas barošanas avoti. Maiņsprieguma nepārtrauktās darbības stabilizatori. Līdzsprieguma impulsveida stabilizatori. Līdzsprieguma barošanas avoti ar pārveidotājiem. Nepārtrauktās barošanas bloki.

14 10 4


Datorsistēmu uzbūve

Mikroshēmas un mikroprocesori

Specializācijas priekšmetiElektrotehnika un

elektronika

5. Mikroprocesori.Mikroprocesoru klasifikācija. RISC un CISC. Mikroprocesoru klases. Mikroprocesoru aritmētiski-loģiskie darbības principi. Aritmētiskās un loģiskās operācijas. Mikroprocesoru arhitektūra, galvenie mezgli.

24 20 4

6. Mikroprocesoru izgatavošanas tehnoloģijas 4 47. Datoru mātes plates uzbūve. 14 10 4

Kopā : 96 72 24




1.sem 2.sem. 3. sem. 4. sem. 5. sem. 6. sem.Teorija -- -- 72 --Praktiskās narbības -- -- 24 --Kopā -- -- 96 --


Mācīšana kontaktstundās: lekcijas ar kodoskopa demonstrējumiem, mācīšanās saistīta ar lekciju konspektēšanu un apgūšanu, piedalīšanos diskusijās par apgūstamo tēmu, darbu internetā.

Praktiskajās nodarbībās, izmantojot lekcijās gūtās zināšanas, jāapgūst darbs ar diagnostikas programmatūru, datoru un perifērijas ierīču parametru konfigurēšanu.

7.4. Literatūra

1. Barry Press. PC Upgrade and Repair Bible. IDG Books, 1996. – 670 p.2. The Power Protection Handbook, 1996., 1997. APC.3. Datoru un perifērijas ierīču dokumentācija.


Studentu zināšanas tiek novērtētas ar atzīmi eksāmenā. Lai kārtotu eksāmenu jāizpilda praktisko darbu uzdevumi un rakstiski eksāmena laikā (2 stundās) jāatbild uz teorētiskajiem jautājumiem.

39. Pasniedzēji

Prasības mācību spēkam : augstākā izglītība un zināšanas mikroshēmās un mikroprocesoros; vēlama pieredze datortehnikas uzstādīšanā un apkalpošanā.


10.1. Aprīkojums

Programmas kvalitatīvai izpildei ir nepieciešams: tāfele; videoprojektors un ekrāns; dators ar internet pieslēgumu; datortehnikas laboratorija, kurā ir maketi mikroshēmu izpētei un analīzei,

mikroprocesoru sistēmu galveno komponentu maketi.

10.2. Norises vieta



Programma jāpārskata un jāizvērtē vienu reizi gadā. To nosaka nozares straujā attīstība. Programmas izmaiņas obligāti jāveic ievērojot priekšmeta pirmās daļas saturu.


1. Nosaukums LIELĀS DATU BĀZES




Iepazīstināt studentus ar problēmām, uzdevumiem un to risinājumiem, kuri rodas veidojot lielas datu bāzes sistēmas.


Priekšmeta apgūšanas rezultātā studentiem : jāizprot lielās datu bāzes pārvaldības sistēmas uzbūves un funkcionalitātes; jāpārzina lielās datu bāzes loģiskās un fiziskās struktūras veidošanas

iespējas; jāpārzina datu bāzes pārvaldības sistēmas funkcionēšanas optimizācijas veikšana; jāpārzina datu bāzes darbības auditorpārbaudes veikšana; jāpārzina klienta-servera datu bāzes sistēmu adminstrēšana; jāpārzina vaicājumu valodas SQL procedurālā paplašinājuma PL/SQL izmantošanas

iespējas.


Mācību kursa apgūšanai nepieciešamas angļu valodas zināšanas. Nepieciešamas ari sekojošas priekšzināšanas:

mācību kursa "Datu bāzu tehnoloģijas" apguve; lietojumprogrammu izstrādes pamatkoncepcijas un datortīkla darbības

pamatprincipus izpratne.

7. Saturs


pārzināt liela apjoma datu bāzes datu modeļus un to īpašības; apgūt lielo datu bāzes sistēmas arhitektūru; definēt lielās datu bāzes struktūru un veikt datu sākotnēju ielādi; noteikt un, ja nepieciešams, koriģēt datu bāzes un DBPS parametrus; veikt datu bāzes pārvaldības sistēmas darbības optimizāciju; veikt datu bāzes darbības auditorpārbaudes; veikt klienta-servera datu bāzes sistēmas konfigurēšanas procesu;

projektēt un definēt lietotājus un to tiesības; veikt datu bāzes kopēšanu un atjaunošanu; vispusīgi izmantot adminstrēšanā vaicājumu valodu SQL un datu bāzes

vārdnīcu; izmantot SQL valodas procedurālo paplašinājumu - valodu PL/SQL sarežģītu vaicājumu un pārskatu veidošanā.





Trešais semestris1. Liela apjoma datu bāžu atšķirības no personālajām un vidēja

izmēra datu bāzēm ("desk top databases").2 2

2. Liela apjoma datu bāzes datu modeļi (hierarhiskie, tīklveida, CODASYL, relāciju, objektu).

1 1

3. Liela apjoma datu bāzes loģiskie un fiziskie modeļi (tabultelpas, segmenti, ekstenti, bloki, klasteri un t.t.).

1 1

4. Lielo datu bāzu sistēmu arhitektūra (klientu stacijas, failu serveri, datu bāzes vai SQL serveri, lietojumserveri, lokālie un globālie datortīkli).

1 1

5. Lielas DBPS : Oracle, MS SQL Server, Sybase, Informix, DB2, RBD, IMS u.c.).

1 1

6. Lielo datu bāzu pārvaldības sistēmas funkcijas. 1 1

7. DB adminstratora grupa un tās funkcijas. 1 1

8. DBPS eksemplāri, to konfigurācijas un aktivizēšana. 2 1 1

Lielās datu bāzes

Izglītības līmeņa priekšmetiAngļu valodaMatemātika

Profila priekšmetiLietojumprogrammatūraDatortīkliOperētājsistēmasDatu bāzu tehnoloģijas

Specializācijas priekšmetiE-komercijaTīmekļa tehnoloģijas

9. Lietotāju, servera un fona procesi, to konfigurēšanas varianti un pamatfunkcijas.

3 2 1

10. Izdalīto un koplietošanas serveru konfigurācijas, to priekšrocības un trūkumi.

1 1

11. Operatīvās atmiņas organizācija lielu DB DBPS: sistēmas globālā atmiņa; datu bāzes datu buferi; izmaiņu žurnāla buferi; SQL vaicājumu koplietošanas fonds; -citas operatīvās atmiņas struktūras

2 2

12. Datu bloku struktūra un vadības parametri. 2 1 1

13. DB struktūras definēšana (tabulas, lauki, trigeri, saites, skati, indeksi, virknes, klasteri, atrites segmenti, sinonīmi). Tabulām un indeksiem nepieciešamās atmiņas apjoma aprēķins.

6 4 2

14. Žurnāla failu vadība. 1 1

15. Vadības faili. 1 1

16. DBPS konfigurēšanas parametri un konfigurēšanas faili. 3 2 1

17. SQL valodas izmantošana lielo datu bāzu sistēmās. 3 2 1

18. Datu vaicājumu analīze un optimizācija. 1 1

19. Tranzakcijas un kontrolpunkti. 1 1

20. Dalīto DB jēdziens un realizācijas pamatidejas. 1 1

21. Tranzakciju realizēšanas divu etapa procedūras. 1 1

22. Datu bāzes kopiju veidošana un atjaunošana pēc DB bojājuma. 2 1 1

23. Datu shēmas un lietotāji. Lietotāja tiesību norādīšana. Sistēmas un objektu tiesības. Lomas un raksturotāj faili.

5 2 3

24. Datu bāzes vārdnīca. 2 1 1

25. DBPS auditorpārbaudes. 3 2 1

Kopā : 48 35 13

Ceturtais semestris

25. DBPS auditorpārbaudes. 2 2

26. Operatīvās atmiņas struktūru parametru noskanēšana. 5 2 3

27. Lietotāju paralēlās darbības vadība un optimizācija. 1 .1

28. Vaicājumu valodas SQL procedurālais paplašinājums PL/SOL. 5 4 1

29. Dinamiskais SQL. 3 2 1

30. DB sistēmas lietojumprogrammas interfeiss (API). 2 2

31. PL/SQL valodas procedūras un funkcijas. 2 1 1

32. Kursoru izmantošana. 2 1 1

33. Valodas PL/SQL raksti un tabulas. 2 1 1

34. Valodas PL/SQL moduli vai pakotnes. 2 1 1

35. Objektu lietošanas iespējas PL/SQL valodā. 2 2

36. Objektu tipi un eksemplāri. 2 1 1

37. Metodes, to interfeisu apraksti un ķermeņu definējumi. 1 1

38. Objekti datu bāzē. Objekti-rindas un objekti-kolonas. 3 2 1

39. Iekļautās tabulas (tabula tabulā) un maināmie masīvi. 2 1 1

40. SQL un PL/SOL izpildes vides. 2 1 141. OLTP ("On-Line Transaction Processing) un OLAP ("On-

Line Analvtical Processing") datu bāzes sistēmas. Datu noliktavu, datu vitrīnu veidošana, to izmantošanas iespējas.

2 2

42. Datu bāzes darbības un izmatošanas nodrošināšana klientservera sistēmās.

6 2 4

43. Lielo datu bāzu sistēmu un daudzbāzu sistēmu attīstības tendences.

2 2




1 . gads 2. gadsgads

3. gads1. sem. 2. sem. 3. sem. 4. sem. 5. sem. 6. sem.

Teorija -- -- 35 29 -- --Praktiskās nodarbības -- -- 13 19 -- --Kopā -- -- 48 48 -- --


Mācību priekšmeta pamatzināšanu apguvei nepieciešamas lekcijas, praktisko iemaņu apguvei - praktiskie darbi. Izmantojamā literatūra ir angļu un krievu valodās. Praktiskie darbi prasa lielus datora resursus un noteikti datortīklu izmantošanu. Praktiskie darbi ir samērā sarežģīti un tos iespējams kvalitatīvi izpildīt tikai gadījumā, ja students ir veicis mājās sagatavošanas darbus, izprojektējis vajadzīgās struktūras un sākotnējos datus, kā arī pārdomājis darba izpildes algoritmu.

Praktiskā darba tēmas : datu bāzes struktūras definēšana, datu sākotnējā ievade. Datu bāzes

vārdnīca; lietotāju un tiesību plānošana; datu bāzes kopēšana un atjaunošana; pārskatu veidošana lietojot PL/SQL valodu un SQL*Plus vidi; trigeru, iekļauto procedūru un objektu izmantošana; DB audits; DBPS parametru optimizācija; datu bāzes darbības un izmantošanas nodrošināšana klienta-servera sistēmās

(SQL*Net izmantošana).

7.4. Literatūra

1. Steve Bobrovvski. Oracle 8 Architecture. Oracle Press, 1997.2. Higo Toledo Jr. Oracle Networking. Oracle Press, 1996.3. James R. Groff and Paul N. Weinberg. LAN Times Guide to SQL. McGraw-Hill, 1997, - 750 pp. (ir arī krievu valodā.)4. Michael J. Corey, Michael Abbey. Oracle Data Warehousing. Oracle Press, 1996.5. Durell William. Data Adminstration. McGraw-Hill, N.Y., 1985.6. George Koch, Kevin Loney. ORACLE: The Complete reference. ORACLE Press, Berkeley, 1995.7. F.D.Rolland. Relational Database Management with ORACLE. Addison-Wesley, N.Y., 1991.8. C.J.Date. An Introduction to Database Systems. Addison- Wesley, 1997. (Ir tulkojums krievu valodā.).

8.Studentu novērtēšana

Tiek vērtētas studenta spējas praktiski lietot lekcijās izklāstītās un patstāvīgi apgūtās zināšanas.

Vērtējumu skala: - praktisko darbu izpildes kvalitāte un regularitāte 50 %; - pārbaudes darbi 20 %; - eksāmens 30 %.

Prasības priekšmeta apguvei - praktisko darbu izpildes regularitāte un pārbaudes darbu izpildes kvalitāte.

Studentu zināšanu pārbaudei pirmajā mācību priekšmeta semestrī ir paredzēta ieskaite, bet otrajā mācību priekšmeta semestrī - eksāmens un kursa darbs.

9. Pasniedzēji

Prasības mācību spēkam : pedagoģiskā darba stāžam jābūt vismaz 5 gadi; pieredze informācijas sistēmu veidošanā un administrēšanā; pieredze darbam ar lielu datu bāžu pārvaldības sistēmām;


10.1. Aprīkojums

Programmas kvalitatīvai izpildei ir nepieciešams: tāfele; datorprojektors, videoprojektors; datorklase (15 darba vietas) ar datu bāzes pārvaldības sistēmu Oracle ver. 8,

servera un klienta puses programmatūra

10.2. Norises vieta

Lekcijas - lekciju auditorijā.Praktiskās nodarbības - personālo datoru klasē.Patstāvīgais darbs - lasītavā ar attiecīgo literatūru.


Programma jāpārskata līdz ar izmaiņām nozaru standartos un būtiskām tehnoloģijas izmaiņām.


1. Nosaukums TĪMEKĻA TEHNOLOĢIJAS

2. Statuss Specializācijas priekšmets (programmēšana)



Iepazīstināt studentus ar klienta-servera tehnoloģijām, programmēšanas valodām un rīkiem datortīkla Internet vidē.

Sagatavot darba tirgus prasībām atbilstošus speciālistus ar labām zināšanām par tīmekļa tehnoloģijām, programmām un programmēšanas valodām Internet vidē.


Priekšmeta apgūšanas rezultātā studentiem : jāsaprot HTTP protokola priekšrocības; jāzina mājas lappušu veidošanas principi; jāzina valoda HTML (kā statiskās iespējas, tā arī interaktīvas konstrukcijas); jāsaprot dinamisku mājas lappušu veidošanas principi; jāzina valodas Java iespējas sīklietotņu veidošanai; jāzina scenāriju uzrakstīšanas īpatnības un jāsaprot valoda JavaScript; jāsaprot kaskādes stilu tabulas un to praktiskā izmantošana; jāzina XML valodas galvenās iespējas; jāprot efektīvi aprakstīt dokumenta struktūru; jāprot organizēt datu bāzes apstrāde, lietojot internet; jāsaprot kanālu (aktīvu kanālu) organizācija; jāzina valodas VRML bāzes iespējas un izmantošanas principi.


Nepieciešamas zināšanas par objektorientētu programmēšanas stilu; pamatzināšanas valodās C++, Java; zināšanas par pārlūkprogrammām.

7. Saturs


Mērķis - dziļi apgūt vairākas tīmekļa tehnoloģijas: - jāzina tehnoloģija "klients-serveris"; - jāzina valoda HTML; - jāprot konstruēt mājas lappuses;

-jāzina valodas Java iespējas programmēšanai vidē Internet; - jāzina scenāriju būtība; - jāzina valoda JavaScript; -jāsaprot dokumenta struktūras aprakstīšana; - jāsaprot valodas XML principi; - jāprot apstrādāt datu bāzes vidē Internet; - jāprot pievienot jau eksistējošām zināšanām jaunas zināšanas.


7.2. Priekšmeta satursNr. Tēmas Stundu skaits Kur meklēt

atbildi -šifrsKopā Teorija Prakt.

1. Ievads tīmeklī. Klienti un serveri. Protokols HTTP. Mājas lappuses kā ASCII datnes. Mājas lappuses struktūra.

2 2 [3], [6], [10],

2. Teksts mājas lappusēs. Teksta formatēšana. Fonti. Paragrāfi. Sakārtotie un nesakārtotie saraksti. Definīciju saraksti. Ieliktie saraksti.

3 1 2 [3],[6], [10], [11]

3. Tabulas efektīvai informācijas izvietošanai. Tabulu rindas un kolonas.

4 2 2 [3], [6], [10], [111

4. Dokumenta ķermenis. Iekšējas un ārējas saites. Saites ar citiem dokumentiem. Optimālā adresēšana mapēs. Rezervētie resursi (mailto un citi).

3 1 2 [3], [6], [10], [11]

5. Kadri (frame). Mājas lappuse kā kadru kolekcija. Prasības optimālai kadru regulēšanai.

4 1 3 [3], [6],[11]

6. Populārie grafiskie formāti vidē Internet (GIF, JPG, PNG). Dokumenta formāts PDF.

1 1 [8]

Tīmekļa tehnoloģijasProfila priekšmetiProgrammēšanas valodasLietojumprogrammatūraProgrammatūras inženierijaDatu bāzu tehnoloģijas

Specializācijas priekšmetiObjektorientētā programmēšanaLielās datu bāzes

7. Grafikas iebūvēšana mājas lappusēs. Grafika un saites ar citu informāciju. Citas HTML iespējas: lineāli, skrejošie virsraksti, utt.

2 1 1 [3], [6], [10], [11]

8. CGI - scenāriji, to teorētiskā būtība. Formas valodā HTML. Izvēlnes, podziņas, opcijas. Citi interfeisa organizācijas jautājumi.

6 2 4 [3], [6], [10],

9. Sīklietotņu (applets) veidošanas pamati. Valodas Java iespējas. Klases Applet metodes un to loma. Sīklietotnes un mantošana. Klase Graphics.

11 5 6 [4], [7], [9]

10. Darbs ar grafiku sīklietotnēs. Animācija. Citas Java iespējas sīklietotnēm.

4 2 2 [4], [7], [9]

11. Programmas koda iebūvēšana mājas lappusēs (skripti), īsa iespēju analīze. Valodas JavaScript pamati.

2 2 [5]

12. Galvenās klases (un klašu atribūti un metodes) valodā JavaScript. Valodas JavaScript lietišķā izmantošana. Dinamisku mājas lappušu ģenerācija.

11 4 7 [2], [5]

13. Notikumi. Notikumu apstrāde valodās Java un JavaScript. Notikumu apstrādātāji mājas lappusēs.

3 2 1 [2], [5], [9]

14. Dinamiskā pozicionēšana. Kaskādes stila tabulas (CSS - Cascading Style Sheets). Pozicionējamie elementi. Dokumentu adaptācija lietotāja vajadzībām.

8 3 5 [2], [5]

15. Dokumentu struktūra. Dokumentu iezīmēšanas jautājumi. Valoda XML (eXtensible Markup Language). Konceptuālas atšķirības starp XML un HTML.

2 2 [1]

16. XML komponentes. XML specifikācijas. XML kā efektīva iespēja datu aprakstīšanai. Dokumenta struktūra. Paplašināšanas iespējas. Praktiskie piemēri no XML.

6 2 4 [1]

17. Pieprasījumi pie XML datu bāzēm. Tabulu ģenerācija pēc lietotāja vajadzībām.

4 2 2 [1]

18. CSS valodā XML: argumenti "par" un "pret". Stilu vadība valodā XML: valoda XSL (Extensible Style Language).

5 3 2 [1]

19. Citi XML pielikumi. Metadati. Arhīvi, zinātniskie pielikumi. Bizness - orientētie pielikumi. Izglītojošie pielikumi.

3 2 1 [1]

20. Kanāli. Channel Definition Format (CDF). Tehnoloģija "push". Aktīvie kanāli (Active Channels).

4 2 2 [1]

21. Valoda Java un datu bāzes. Tehnoloģija JDBC (Java Data Base Connectivitv). Klase URL valodā Java. Citi lietišķas programmēšanas jautājumi.

6 4 2 [7]

22. īsa informācija par valodu Perl. Perl scenāriji. JavaScript un Perl: salīdzinošā analīze.

2 1 1 [12]

Kopā : 96 47 49



1 .gads 2. gadsgads

3. gads1 .sem. 2. sem. 3. sem. 4. sem. 5. sem. 6. sem.

Teorija -- -- -- -- 47 --


Kopā -- -- -- -- 96 --


Lekciju materiāls ir orientēts uz koncepciju izskaidrošanu. Nepieciešams dot studentam dziļas teorētiskas zināšanas par timekļa tehnoloģijām un to sastāvdaļām. Lekciju laikā pasniedzējs demonstrē arī vairākus piemērus. Lekciju daļa notiek datoru klasē, lai studenti varētu pārliecināties, kā piemērs strādā un varētu vienkārši nokopēt kodu uz disketi un netērēt laiku norakstīšanai no tāfeles. Tādā veidā var krietni paaugstināt mācību materiāla uzticamību. Praktiskās nodarbības aizņem vairāk nekā vienu trešdaļu no kursa apjoma. Praktisko nodarbību laikā izmanto kā lekciju materiālu, tā arī jaunu papildus informāciju. Praktisko darbu uzdevumus studenti izpilda individuāli, maksimāli attīstot savas praktiskās iemaņas. Datoru klasē katras nodarbības sākumā - neliels ievads, kurš saistīts ar problēmas teorētisko daļu, tam seko vienkārša piemēra demonstrēšana, pēc tam - laboratorijas darbs pēc sava individuāla varianta, konsultējoties ar pasniedzēju. Iespējamas arī diskusijas un semināri, kuriem studenti sagatavo īsus ziņojumus. Studenta uzdevums - labi saprast demonstrācijas piemēru un teorētiskā materiāla loģiku.

7.4. Literatūra

l.Питц-Моултис Н., Кирк Ч. "ХМЬ". Санкт-Петербург, 2000. (Natnya Pitts-Moultis, Cheryl Kirk. XML Black Book.)2.Хоумер Алекс, Улмен Крис. "Вупагшс НТМЬ. Справочник". Санкт-Петербург, 2000.3. Муллен Р. "НТМЬ 4: справочник". Санкт-Петербург, 2000.4. Томас М., Пател А., Хадсон А. "Секреты программирования для Мегпе1 на 1ауа". Санкт-Петербург, 1999.5. Айзеке С. "Вупагшс НТМЬ. Секреты создания интерактивных \УЕВ - страниц". Санкт-Петербург, 19986.Бремнер Линн М., Изи Энтони Ф., Сервати Ол. "Основы новейших технологий 1п1гапеГ. Минск, "Попурри", 1998. (Lynn M. Bremner, Anthony F. Iasi, Al Servati. Intranet Bible)

7. Дж. Вебер. "Технология 1ауа в подлиннике". Санкт-Петербург, 1997.( Joe Weber. Using Java. Second Editor)8. Кинцл Тим. "Форматы файлов 1п1егпе1". "Питер", 1997.9.Patrick Naughton. "The Java Handbook". Osborne McGraw-Hill, 1 996.10. Internet adrese: http://www.3com.com.11. Internet adrese: http://www.w3.org/pub/WWW/Consortium.12. Холзнер Стивен. „ PERL: специальный справочник”. Санкт-Петербург, 2000 (Holzner Steven. Perl Core Language)


Studentam jāparāda zināšanas un izpratne par tīmekļa tehnoloģiju principiem un sastāvdaļām, kā arī darba iemaņas un prasmes. Studentam jābūt gatavam demonstrēt visus savus spriedumus praktiski, pie datora.

Katrs patstāvīgi izpildītais laboratorijas darbs nodarbības beigās tiek vērtēts ar atzīmi.

Kursa darbs tiek vērtēts ar atzīmi.Ieskaites saņemšanai ir nepieciešams izpildīt visus praktiskus darbus (70%), atbildēt uz

teorētiskiem jautājumiem un izpildīt pie datora praktisku uzdevumu (30%).

9. Pasniedzēji

Prasības mācību spēkam : jābūt labam speciālistam objektorientētajā pieejā un programmēšanā; labās zināšanas tīklos; pieredze darbā ar valodām un tehnoloģijām, kuras ir populāras tīmeklī.


10.1. Aprīkojums

Programmas kvalitatīvai izpildei ir nepieciešams: tāfele; projektors un ekrāns; pasniedzēja dators; datorklase (datoru parametriem jānodrošina modernāku pārlūkprogrammu darbu :

piemēram, Internet Ezplorer 5.0). Pie viena datora vienlaicīgi atļauts strādāt vienam studentam;

10.2. Norises vieta

Lekcijas - lekciju auditorijā, auditorijā izvietots viens dators, ar kuru strādā pasniedzējs.Praktiskās nodarbības - personālo datoru klasē. Datorklase notiek arī lekciju daļa, lai katrs students varētu patstāvīgi apstrādāt demonstrējamus piemērus.


Mācību programma jāpārskata vienu reizi divos gados (vai atkarīgi no kardināli jaunām tehnoloģijām), iekļaujot tajā tēmas, kas atbilst darba tirgus prasībām.


1. Nosaukums E-KOMERCIJA




Iepazīstināt studentus ar E-komercijas specifiku. Iepazīstināt ar programmatūras un Internet lomu vērtību ķēdes realizācijā. Sniegt iemaņas E-komerciju programmēšanā, izmantojot valodu Java.


Priekšmeta apgūšanas rezultātā studentiem : jāizprot E-komercijas principi un transakcijas; jāprot projektēt E-komercijas sistēmas; jāorientējas E-komercijas programmatūrā; jāiemācās praktiski izstrādāt vienkāršas E-komercijas sistēmas; jābūt pamudinātiem interesēties par jaunumiem E-komercijas tehnoloģijās un

to praktisko lietošanu.


Lai sekmīgi apgūtu šo mācību priekšmetu, studentam iepriekš nepieciešamas šādas zināšanas un prasmes:

jāzina biznesa pamatprincipi; jāpārzina datu bāzes un to pārvaldības sistēmas; jāpārzina Internet tehnoloģijas; jāprot programmēt valodā Java.

7. Saturs


Priekšmets "E-komercija" satur divas savstarpēji saistītas pamattēmas. Pirmā no tām irE-komercijas būtība un sastāvs. Šīs tēmas mērķis ir radīt studentam pareizu priekšstatu par E-komercijas sistēmu īpatnībām, attīstības ātrumu un tendencēm. Otrā pamattēma - E-komercijas sistēmu programmatūra - paredzēta, lai studenti varētu iemācīties realizēt E-komercijas sistēmas gan izmantojot firmu piedāvātās izstrādes vides un programmatūraskomponentes, gan izmantojot pašizveidotu programmatūru.





1. E-komercijas sistēmu definīcija un īpatnības. E-komercija un likumdošana. Autortiesību nodrošināšanas tehnoloģijas.

4 2 2

2. E-komercijas programmatūra. 6 2 4

3. Pircēja un pārdevēja lomas E-komercijā. E-komercijas modeļi. 2 2

4. E-komercijas sistēmu vērtību ķēde. Pircēju piesaistīšana. Sadarbība ar pircēju. Pircēja rīkojumu apstrāde. Pēcpārdošanas pakalpojumi.

6 4 2

E-komercija

Profila priekšmetiNozares tiesību pamati un standarti

Specializācijas priekšmetiObjekorientēta programmēšanaLielās datu bāzes

Specializācijas priekšmetiInformācijas sistēmu izstrādeTīmekļa tehnoloģijas

Izglītības līmeņa priekšmetiUzņēmējdarbības pamati

Profila priekšmetiDatu bāzu tehnoloģijasDatortīkli

5. Elektroniskais veikals. Elektroniskā banka. Elektroniskā pasūtījumu vai rezervēšanas sistēma.

8 4 4

6. E-komercijas sistēmu arhitektūras. Centralizētās arhitektūras. Decentralizētās arhitektūras.

6 2 4

7. E-komercijas sistēmu komponentes. Informatīvais kodols. Transakciju apstrādes sistēma. Drošības realizācijas sistēma (lietotāja autentifikācijas veidi un maksājumu drošība). Uzskaites sistēma.

12 6 6

8. Apmaksas veidi E-komercijas sistēmās. Tradicionālie apmaksas veidi: maksājumu kartes, čeki, skaidrās naudas norēķināšanās. Internet apmaksas veidi: elektroniskā nauda, elektroniskie čeki, maksājumu uzkrāšana.

4 2 2

Kopā : 48 24 24



1.gads 2.gads 3. gads1 . sem. 2. sem. 3. sem. 4. sem. 5. sem. 6. sem.

Teorija -- -- -- -- 24 --


Kopā -- -- -- -- 48 --


Priekšmetā "E-komercija" studenti paralēli apgūst teorētiskās un praktiskās zināšanas. Praktisko darbu laikā students pakāpeniski izstrādā vienu E-komercijas sistēmu atbilstoši pasniedzēja dotam uzdevumam. Augot teorētiskajām zināšanām students paplašina un pilnveido savu programmatūru. Semestra laikā tiek demonstrētas eksistējošās E-komercijas sistēmas un parādīts kā var savienot gatavas sistēmu komponentes.

7.4. Literatūra

1.Nabil R. Adām, Oktay Dogramaci, Aryya Gangopadhyay, Velēna Yesha, Electronic Commerce. Technical, Business, and Legal Issues, Prentice Hall PTR, 1999.2.G. Winfield Treese, Lavvrence C. Stevvart, Designing Systems for Internet Commerce, Addison Wesley Longman, Inc., 1998.3.Mike Papazoglou, Manfred Jeusfeld, Electronic Commerce: State of the Art and Research Directions, Tilburg University, INFOLAB, 1998.4.The Internet Tax Freedom Act, Approved as H.R. 4328 by Congress on October 20,1998.

5.J. Alba, J. Lynch, B. Weitz, C. Janiszewski, R. Lutz, A. Sawyer, S. Wood, Interactive Home Shopping: Consumer, Retailer, and Manufacturer Incentives to Participate in Electronic Marketplaces, Journal of Marketing, July, 1997.6.Rodney Fountain, Richard Braithwaite, Philip Joyce, Teaching Electronic Commerce: a New Focus for Business Computing, IEEE, 1998.7.Horst Gunter, Matthias Rōper, Henning Stemper, Jan Tamm, Electronic Commerce for Small Trading Companies - Thoughts on Opportunities and Difficulties, University of Rostock, 1999.8.William J. Kettinger, Gary Hackbarth, Selling In The Ēra Of The 'Nef: Integration Of Electronic Commerce In Small Firms, ICIS, 1997.9.Robert Lemos, E-signature bill: Fraud made easy?, ZDNet News, June 19, 2000.10.Inese Paklone, Elektroniskā publicēšana un autortiesības , 1998.11.Holger Reif, A classification of Internet payment systems.12.Gek Woo Tan, Michel J. Shaw, Applying Component Technology To Improve Global Supply Chain Network Management, ICIS, 1998.13.The Net.Commerce Pavment Modulē, IBM, October, 1998.14.Omar A. El Sawy, Arvind Malhontra, Sanjay Gosain, The Relentless Pursuit of'Free. Perfect. Now': IT-Enabled Value Innovation at Marshall Industries, ŠIM International Paper Awards Competition, 1997.15.Donna L. Hoffman, Thomas P. Novak, Marketing in Hvpermedia Computer-Mediated Environment: Conceptual Foundations, Journal of Marketing, July, 1996.


Studentam jāparāda teorētiskās zināšanas par E-komercijas sistēmu uzbūvi un izmantošanas veidiem. Teorētiskās zināšanas tiek novērtētas 2 stundu ilgā rakstiskā eksāmenā. Studenta praktiskās iemaņas E-komercijas sistēmu izstrādāšanā tiek vērtētas semestra gaitā katrā praktiskajā nodarbībā. Maksimālais punktu skaits par praktiskajām iemaņām un teorētiskajām zināšanām ir vienāds. Kopējais novērtējums tiek aprēķināts kā teorētisko un praktisko zināšanu novērtējumu summa.

9. Pasniedzēji

Prasības mācību spēkam: augstākā izglītība datorzinātnēs vai radniecīgā nozarē; dziļas teorētiskās zināšanas un praktiskā pieredze E-komercijas sistēmu

izmantošanā un izstrādāšanā.


10.1. Aprīkojums

Programmas kvalitatīvai izpildei ir nepieciešams: tāfele;

projektors, videoprojektors, tā lai būtu iespējams paralēli projicēt divus attēlus; datoru klase ar lokālo tīklu un Interneta pieslēgumu (ar programmatūru, kas

nodrošina E-komercijas sistēmu realizāciju).

10.2. Norises vieta



Mācību programma jāpārskata katru gadu, nepieciešamības gadījumā.

MĀCĪBU PRAKSES PROGRAMMA

1. Mērķi

Mācību prakses laikā datortīklu un datorsistēmu administratoram ir jāiepazīstas ar uzņēmumu, informācijas tehnoloģiju izmantošanu tajā, lietoto programmatūru un datortīkla uzbūvi un ekspluatāciju.

42. Uzdevumi

Nr. Tēma

1. Iepazīšanās ar drošības tehnikas noteikumiem 2. Iegūt praktiskās iemaņas datortīklu uzturēšanā, vadībā;3. Iegūt praktiskās iemaņas datoru konfigurēšanā atbilstoši organizācijas

vajadzībām;4. Iepazīties ar programmatūras uzturēšanas principiem un to realizāciju prakses

vietā;5. Iegūt praktiskās iemaņas darbā ar organizācijas personālu un klientiem.6. Iepazīties ar jauniem produktiem informācijas tehnoloģiju nozarē;7. Pilnveidot iegūtās teorētiskās zināšanas, iemaņas un prasmi.

43. Laika grafiks

4.semestra beigās

44. Prakses īstenošanas ilgums - 10 nedēļas vai 400 stundas

45. Kredītpunkti: 10

46. Prasības prakses vietas nodrošinātājiem:

uzņēmumam jābūt ar attīstītu informācijas tehnoloģiju infrastruktūru un darba pieredzi informācijas tehnoloģiju lietojumā;

uzņēmumam jānodrošina darba vieta atbilstoši studenta specialitātei; uzņēmuma jānorīko kvalificēts prakses vadītājs (speciālists atbilstošajā

profesijā); uzņēmuma jānodrošina prakses mērķu un uzdevumu izpildi.

Uzņēmumam ir tiesības neizpaust informāciju par uzņēmuma stiprām un vājām pusēm, stratēģiskiem mērķiem un citu komercinformāciju.

47. Prakses novērtēšana

Prakses noslēgumā students raksta prakses pārskatu atbilstoši prakses programmas

prasībām. Tajā ir jāatspoguļo studenta spēja saistīt teorētiskās zināšanas ar praksi. Prakses pārskatam jāapvieno prakses norises plāns, veikto darbu apraksts un vērtējums. Prakses pārskats tiek rakstīts paralēli prakses norisei. Tas ir jāiesniedz prakses vadītājam no mācību iestādes. Prakses pārskatam jāpievieno uzņēmuma atsauksme par studenta darbu prakses laikā.

Prakses programmas izpildi vērtē ar „ieskaitīts” vai „neieskaitīts”.

KVALIFIKĀCIJAS PRAKSES PROGRAMMA

1. Mērķi

Kvalifikācijas prakses mērķis ir palīdzēt datorsistēmu un datortīklu administratoriem sagatavot materiālu kvalifikācijas darbam, iepazīties ar uzņēmumu praktisko darbību un parādīt savas teorētiskās zināšanas praksē. Tāpēc prakses laikā galvenā uzmanība ir jāpievērš iespējai pielietot praksē savas teorētiskās zināšanas un iegūt materiālus, kuri varētu tikt izmantoti kvalifikācijas darbā.

2. Uzdevumi

Nr. Tēma

1. Piedalīties programmatūras izstrādes projekta grupas darbā;2. Formulēt individuālo uzdevumu programmatūras izstrādē un plānot tā izpildi;3. Apgūt iemaņas sadarbībai ar pasūtītājiem;4. Izpildīt programmatūras izstrādes plānā paredzētos uzdevumus (projektējot

programmatūru, veidojot programmas kodu, testējot programmatūru, sagatavojot projekta dokumentāciju);

5. Kontrolēt veicamo darbu izpildi un sniegt pārskatu par to rezultātiem;6. Iepazīties ar uzņēmuma kvalitātes pārvaldības sistēmu.

3. Laika grafiks

6.semestra beigās

4. Prakses īstenošanas ilgums - 10 nedēļas vai 400 stundas


6. Prasības prakses vietas nodrošinātājiem:

uzņēmumam jābūt ar attīstītu informācijas tehnoloģiju infrastruktūru un darba pieredzi datortīklu plānošanā un izveidē organizācijā;

uzņēmumam jānodrošina darba vieta atbilstoši studenta specialitātei; uzņēmuma jānorīko kvalificēts prakses vadītājs (speciālists atbilstošajā

profesijā); uzņēmuma jānodrošina prakses mērķu un uzdevumu izpildi.

Uzņēmumam ir tiesības neizpaust informāciju par uzņēmuma stiprām un vājām pusēm, stratēģiskiem mērķiem un citu komercinformāciju.

7. Prakses novērtēšana

Prakses noslēgumā students raksta prakses pārskatu atbilstoši prakses programmas

prasībām. Tajā ir jāatspoguļo studenta spēja saistīt teorētiskās zināšanas ar praksi. Prakses pārskatam jāapvieno prakses norises plāns, veikto darbu apraksts un vērtējums. Prakses pārskats tiek rakstīts paralēli prakses norisei. Tas ir jāiesniedz prakses vadītājam no mācību iestādes. Prakses pārskatam jāpievieno uzņēmuma atsauksme par studenta darbu prakses laikā.

Prakses programmas izpildi vērtē ar „ieskaitīts” vai „neieskaitīts”.

KVALIFIKĀCIJAS DARBS

6. semestrī studenti izstrādā un aizstāv kvalifikācijas darbu. Kvalifikācijas darbā tiek risinātas informācijas tehnoloģiju nozares problēmas, profesionāli izmantojot iegūtās zināšanas, iemaņas un prasmi.

1. Kvalifikācijas darba izstrādes posmi :

• uzdevuma formulēšana;• problēmas analīze un iespējamo risinājumu izvēle;• uzdevuma praktiska realizācija, izmantojot efektīvas risinājuma tehnoloģijas;• kvalifikācijas darbā iegūto rezultātu novērtējums un priekšlikumi kvalitātes uzlabošanai.

Kvalifikācijas darba izstrādāšana un aizstāvēšana parāda, vai studiju laikā students ir pietiekošā apjomā apguvis teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas atbilstoši kvalifikācijas prasībām.

2. Tēmas izvēle

Studentam ir dotas iespējas izvēlēties kvalifikācijas darba tēmu.

3. Laika grafiks

6. semestrī

4. Kvalifikācijas darba īstenošanas ilgums – 10 nedēļas vai 400 stundas


6. Kvalifikācijas darba aizstāvēšana

Kvalifikācijas darba aizstāvēšana notiek koledžā. To organizējot, jāievēro šādi noteikumi:

kvalifikācijas darba aizstāvēšana notiek profesionālas kvalifikācijas komisijas sēdē;

komisijas sastāvā jābūt ne mazāk par 3 personām; komisiju veido nozares uzņēmumu un profesionālo apvienību speciālisti, kā

arī koledžas pārstāvji; ne mazāk par 50% no komisijas sastāva, kā arī priekšsēdētājam, jābūt

uzņēmumu un/vai profesionālo apvienību pārstāvjiem; komisijas sastāvu un tās priekšsēdētāju apstiprina koledžas vadītājs

7. Kvalifikācijas darba novērtēšana

Kvalifikācijas darbu vērtē pēc 10 ballu sistēmas; pirmais sekmīgais vērtējums ir 5 balles.

Pasniedzēju CV.

CURRICULUM VITAE

PERSONAS DATI:Biruta Jansonedzim. 1948.gada 19. jūlijs , Kuldīgas raj.dzīv. Čuguna 32, Rīgatālr. 6521864

IZGLĪTĪBA:2002.g. RTU Humanitārais institūts , arodpedagoģija1981.g. RPI , inženieris – ekonomists rūpniecībā1968.g. 2. TS rādioregulētāja 5 kategorija1966.g. Kuldīgas vidusskola

DARBA PIEREDZE:1998.g. VA „Sociālās integrācijas centrs”1991. – 1996.g. SIA „WUW” revidente.1981. – 1991.g. „Tekstil švejobuv torg ” veikala „Astra” trikotāžas sekcijas vadītāja 1976. – 1981.g. A.S.Popova radiorūpnīca Plānu daļas priekšnieces vietniece1973. – 1976.g. Rīgas 17. bibliotēka, bibliotekāre1968. – 1973.g. „VEF” radioaparatūras kontroliere.

PAPILDU IZGLĪTĪBA, KURSI:1987.g. „Avikon” grāmatvedība2002.g. Koledža RRC, datorkursi 2004.g. TU tālmācības nodaļa, profesionālā saziņa.

VALODU ZINĀŠANAS:Latviešu – dzimtā valoda,Krievu – labi,Angļu – sarunvalodas līmenī.

DZĪVES APRAKSTS

VĀRDS, UZVĀRDS Aivars BērziņšDZIMŠANAS DATUMS 1962. gada 5. aprīlīADRESE Bulduru pr.22 lit. 6, Jūrmalā, LV-2010TĀLRUNIS 7754336

IZGLĪTĪBA1980.g. - 1985.g. Ar Darba Sarkanā karoga ordeni apbalvotais, Rīgas

politehniskais institūts, Radiotehnikas fakultāte.

DARBA PIEREDZE2002.g.- Koledža RRC, Datorzinības un

informācijas tehnoloģijas nodaļa, lektors2001.g.- Republikas rehabilitācijas centrs,

datortīkla administrators.1996.g. - Republikas rehabilitācijas centrs,

arodapmācības pasniedzējs.1993.g. - 1996. g. Ceļu Satiksmes Drošības Direkcija, inspektors.1985.g. - 1993. g. Kandavas radiorūpnīca, inženieris.

PAPILDUS IZGLĪTĪBAS KURSI 2003.g. Šalvas Amonašvili „Humāna un personiska pieeja bērniem izglītošanas procesā”.2002.g. Ražošanas vadības sistēmas „Citect”.1998.g. Ražošanas vadības sistēma „InTouch”.1998.g. Datortīkla administratora kursi.

VALODAS latviešu valoda – dzimtā,krievu valoda,angļu valoda.

CURRICULUM VITAE

Paredzētais amats projektā: DatorspeciālistsProjektā veicamie pienākumi:

Informatīvā materiāla noformēšana; Datu bāzes izveide par prakses vietām; Piedalīšanās rezultātu izvērtēšanā un apkopošanā.

1. Vārds: Ginta2. Uzvārds: Štāle3. Dzimšanas gads: 19784. Izglītība:

Izglītības iestāde Rīgas Tehniskā Universitāte Datums: no (mm/gggg) līdz (mm/gggg)

09/2003pašreiz

Iegūtā izglītība:Diploma Nr.

Izglītības iestāde Rīgas Tehniskā UniversitāteDatums: no (mm/gggg) līdz (mm/gggg)

200210/07/2003

Iegūtā izglītība: Inženiera grāds datorzinībāsDiploma Nr. 001799 (reģ.Nr.123-007)

Izglītības iestāde Rīgas Tehniskā UniversitāteDatums: no (mm/gggg) līdz (mm/gggg)

19962001

Iegūtā izglītība: Bakalaura grāds datorzinībās Diploma Nr.

Izglītības iestāde Āgenskalna ģimnāzijaDatums: no (mm/gggg) līdz (mm/gggg)

19931996

Iegūtā izglītība: Vidusskolas izglītībaDiploma Nr.

Izglītības iestāde Pumpuru vidusskolaDatums: no (mm/gggg) līdz (mm/gggg)

19891993

Iegūtā izglītība: Pamatskolas izglītībaDiploma Nr.

5. Papildu izglītība/kursi:

Izglītības iestāde Kursa nosaukums Datums: no (mm/gggg) līdz (mm/gggg)

RTU TSC Profesionālā saziņa (Nr.971) Līdz 10/07/2004 RTU TSC Sociālā Iesaiste Līdz 09/07/2004Baltijas Datoru Akadēmija Internet mājas lapu veidošana Līdz 05/03/2003

6. Valodu prasme (vērtējot no 1 – 5 (1 – vāji; 5 – brīvi)):

Valoda Lasītprasme Runātprasme Rakstītprasme

Latviešu 5 5 5Angļu 4 4 4Krievu 4 4 4Vācu 4 4 4

7. Darba pieredze:

Datums: no (mm/gggg) līdz (mm/gggg)

04/2003pašlaik

Darba vietas nosaukums Rīgas Tehniskā UniversitāteAmata nosaukums RTU Tālmācības Studiju Centra projektu vadītāja

Galvenie pienākumi 1. vadīt projektu LE01.07/SPF/0035 “Achieving Social Inclusion by the Application of E-Learning Solutions at College RRC”2. kursu organizēšana un novērtēšana3. projektu izstrāde


09/2003pašlaik

Darba vietas nosaukums Vidzemes augstskolaAmata nosaukums Vieslektore

Galvenie pienākumi 1. Kursa „Informācijas sistēmu analīze un izstrāde” vadīšana2. Kursa „Modelēšana un formālā specifikācija” vadīšana


04/2000pašlaik

Darba vietas nosaukums Koledža RRCAmata nosaukums Datorzinātnes un datorvadības nodaļas vadītāja

Galvenie pienākumi 1. nodaļas vadīšana2. dažādu multimediju kursu isztrāde un vadīšana3. darbs ar invalīdiem

8. Cita nozīmīga informācija (piem. Publikācijas vai kompetences saistībā ar projektā veicamajiem pienākumiem):

Pieredze EKD (Enterprise Knowledge Development) modelēšanas sesiju vadīšanā.Pieredze E-studiju kursu izstrādē Rīgas Tehniskās universitātes Tālmācības Studiju centrā

9. Kontaktinformācija:

Adrese: Āzenes iela 12Rīga, LV – 1048

Tālruņa nr: 6307551Faksa nr: 7089187E-pasta adrese [email protected]

CV.

Izglftfbas iestfide Datll11ls: 110 (ml1l/gggg)

lfdz (mm/gggg) Iegfitfi izglftfba:

Atestfita Nr.

Olaines 1, vidussko1a 09/199006/2002Vispareja videja 062708

5. Valodu prasme (vertejot no 1 - 5 (1 - vaji; 5 - brlvi)):

1. Vārds: Atis2. Uzvards: Meiers3. Dzimsanas gads: 1983 4. IzglItlba: Augstaldi

Izglftfbas iestfide

Datums: no (mm/gggg)

RTU Elektronikas un Telekomunikacijas fakuWite magistra studij as01/09/2005

.

.

6. Darba pieredze:

Dat1ll1ls: 110 (mm/gggg)lfdz (mm/gggg)

Amata 110saukul1ls:Pienlikul1li:

IT specialists(veikt filmesanas darbus, video un multimediju apstradi, EKD modela izstrade u.c.)

7. Cita Nozīmiga informacija (piem. Publikacijas vai kompetences saistIbaar projekta veicamajiem pienakumiem):

02/2005 dalIba starptautiska studentu konference "E-ducatiol1 without borders 2005 ,.° Abu DabI' ar referatu "Knowledge RepositOiY for Better Usability of Modern Knowledge ".OS/2005 projekta "D.E.B,RI.S." ietvaros videomaterialu apstrade

V aloda Lasftprasl1le RWlatvraSl11e RakstftvrasmeAngJu 4 4 3Krievu 3 4 3

OS/2004 RTU TalmacIbu Studiju Centrs

CURRICULUM VITAE

PERSONAS DATI:Ēriks Annuškānsdzim. 1965.gada 5. janvārī, Jūrmalādzīv. Engures ielā 5 – 62, Jūrmalātālr. 9230170e-pasts:, [email protected], [email protected]

MĒRĶIS:Koledžas RRC IT sistēmu nodaļas vadītājs

IZGLĪTĪBA:2001.g., Daugavpils Pedagoģiskā Universitāte, izglītības zinātņu maģistra grāds pedagoģijā.1989.g., Rīgas civilās aviācijas inženieru institūts, radioinženieris.1983.g. Jūrmalas 1. vidusskola, vid. izglītība.

DARBA PIEREDZE:1997.g.-pašreizējais laika posms LIIS Jūrmalas Reģionālais Datorcentrs, vadītājs. ( http://www.liis.lv/jurmdc ), 1995.g.-pašreizējais laika posms-Jūrmalas 1. ģimnāzija, dir.vietn. datortehnikas jaut., skolotājs. 1994.g.-1995.g. video un datorgrafikas studija „Consum”, komercdirektors.1993.g-1994.g. datorfirma „VAR”, vec. inženieris.SABIEDRISKIE AMATI:1994. g.- pašreizējais laika posms- S/O „Skolas sporta kluba „Neguss”” vadītājs,(http://www.liis.lv/neguss), no 2004.g. Latvijas karatē-do federācijas ģenerālsekretārs.

DARBS AMATU SAVIENOŠANAS KĀRTĪBĀ:2000.g. -2004. g., Latvijas Universitāte, ECDL tālapmācības pasniedzējs A/S

„BALTA” grupām.

PAPILDU IZGLĪTĪBA, KURSI:2001.g., Eiropas datorprasmes sertifikāts (ECDL:, Nr.000074).1997.g -2003.g. LIIS Latvijas Universitātes datorzinību tālākizglītības kursi un apmācība kopsummā aptv. 500 st., tai skaitā –„datortīkli,Windows NT servera , Windows 2000 server & Windows XP administrēšana, datorcentra administrēšana.”, „modernās informācijas tehnoloģijas” u.c.1999.g. Zviedrija, Gavle kommun, Certificate for education and intensification of equality, democracy and pedagogic issues.2002.g. World Karate Federation – black belt IIIrd DAN.VALODU ZINĀŠANAS:Latviešu val. – dzimtā valoda.Krievu val. – pārvaldu teicami.Vācu val. – pārvaldu apmierinoši.Angļu val. – pārvaldu apmierinoši.

http://www.liis.lv/neguss

http://www.liis.lv/jurmdc

mailto:[email protected]

mailto:[email protected]

CURRICULUM VITAE

1. Vārds: Janis2. Uzvards: Salmiņš3. Dzimsanas gads: 1951.

4. IzglItlba: augstākā

Izglltfbas iestlide LU Fizikas un matematikas fakultate

datums: no 09/1969 lidz 07/1974

Iegūtā izglītība: fizķis

Izglftibas iestlide Rigas Leona Paegles 1. vidusskola no 09/ 1966 lIdz 09/1969

Iegūtā izglītība: Vidējā

5. Papildu izglītba/kursi:

Izglltfbas iestlide Kursa llosallk1ll1lS Datu11ls:

RTU Talmaclbas studiju Dators lietpratejiem no 0412004cen trs IIdz 06/2004Pieauguso profesionaIas Pedagogiskas no 0912003talakizglltlb as cen trs pamatizglitlbas IIdz 06/2004

programmaKoledza RRC Datoru kursi Windows, no 02/2002 IIdz 04/2002

Excel, Access, InternetExplorer

6. Valodu prasme:

Valoda Lasftprasme Rlll!atpras11l e Rakstftprasmelatviesu 5 5 5krievu 5 5 5vacu 5 4 4

7. Darba pieredze:

DatllJ1ts: no 10/1995

Darba vietas V/A SICnosallk1ll1lS

A11lata nOSaUk1l11lS ArodskolotajsGalvenie pielllik1l11li 1. Skolotajs

2. Audzinatajs

Vārds: Jānis Uzvārds: Kapenieks

Dzimsanas gads: Tautiba:

1978. gada 23. maijs Tel.: + 371 7227175

Mob. tel: + 371 9469173Latvietis

IZGLĪBA Kops 2001 Magistratūras students Latvijas Universitates Ekonomikas un vadibas

fakultate.

1996 - 2001 i Bakalaura studijas un grada iegūšana Latvijas Universitates Ekonomikas un

vadibas fakultate analitiskās ekonomikas studiju programma.

DARBA PIEREDZE

Kops 2000 Rigas Tehniskas Universitates Talmacibas studiju centrsMultimediju macibu disku izstrade un talmacibas kursu vadiba

. 2003. - 2004. talmacibas kursu "E-biznesa pamati" vadTSana Uvanos;

I . 2003. - 2004. macTbu CD-ROM "Ebiznesa pamati";

. 2001. - 2002. macibu CD-ROM gramatvedibas sistemai "UVIS";

. 2001.'" 2002. macTbu CD-ROM: IT iesacejiem;

. 2000. MacTbu nodarbTbu vadisana Latvijas muzejiem: interneta lietosana

prakse.'Kops 1999 SIA Pilsetmaju institUts Urban Art

Finansu un iT direktors

Kops 1999 SIA 80 Latvijas Universitates Fonds

. economists un gramatveza palTgs !

CIT AS PRASMES

Valodas: angļu, vācu

Programmesana HTML, asp, php, Macromedia Authorware, IIluminatus Opus, Macromedia Flash.

Dzimsanas datums AdreseTalrunisTautTbaGimenes stāvoklis Izglītība

... ...

Darba pieredze

Kursi

Valod u prasme

Konkursi

Prasmes

Martiņš Kupčs

1958. gada 25. septembrisJūrmala, Saules iela 11-19178123 .

latvietissaderinājies1984. - 1987. macības aspirantūra RPI1976. - 1981. macTbas RPI automātikas un skaitļošanas tehnikas fakultate, iegūta kvalifikacija inzinieris-elektriķis1971. - 1976. macības Rīgas Leona Paegles 1.vidusskola

. 1965.'~ 197t.' macības Limbažu 1vidusskolā..............................................

2000. pasniedzejs RRC koledza1990. - 2003. specialists Jūrmalas pilsētas dome1987. - 1990. - stundu pasniedzejs RPI1981. - 1984. un 1987. - 1990. inzenieris VEF konstruktoru biroja1999. Oracle8 - veiktspejas uzlabosana1998. Oracle7 - datubazes administresana1998. Oracle7 - datu dublesana un atjaunosana1998. Oracle7 - valoda SQL1976. A TS Kvantlatviesu valoda - dzimta valodakrievu valoda - brTvi lasu un runajuang!u valoda - !asu ar vardnTcu, varu sarunaties.1990. - 1. vieta rezidento antivīrusu klase 2. vissavienības antivirusu konkursa, Kijeva.Valodas: Fortran, PL-I, ASM-80, PL-M, Basic, ASM-86, C, Per!;Serveri: NetWare 3.1 X, NetWare-6, Linux;Darba stacijas: VVin9X, WinNT;Eiektronika: 74xx, i8080, Pic1684.

CURRICULUM VITAE

Paredzētais amats projektā: Multimediju risinājumu ekspertsProjektā veicamie pienākumi:

E-studiju portāla izstrāde Lotus Notes vidē Piedalīšanās prototipa izstrādē Dalība kursa nobeiguma daļas izstrādē

10. Vārds: Bruno11. Uzvārds: Žuga12. Dzimšanas gads: 1972

13. Izglītība: Inženierzinātņu maģistrs

Izglītības iestāde Elektronikas un telekomunikāciju fakultāteRīgas Tehniskā Universitāte, Latvija


10/2002(studijas turpinās)

Iegūtā izglītība: Inženierzinātņu doktorsDiploma Nr. (studijas turpinās)



09/1999 06/2001

Iegūtā izglītība: Inženierzinātņu maģistrsDiploma Nr. 003029



11/1991 06/1995

Iegūtā izglītība: Bakalaurs un InženierisDiploma Nr. 003088

Izglītības iestāde Kijevas kara augstskola, UkrainaDatums: no (mm/gggg) līdz (mm/gggg)

09/199010/1991

Iegūtā izglītība: Uzsākta augstākā radiolokācijas specialitātēDiploma Nr. nav

Izglītības iestāde Rīgas Suvoroviešu skolaDatums: no (mm/gggg) līdz (mm/gggg)

08/198706/1990

Iegūtā izglītība: Vidējā izglītība ar pastiprinātu militāro sagatavotībuDiploma Nr. Vidusskolas atestāts

14. Papildu izglītība/kursi:

Izglītības iestāde Kursa nosaukums Datums: no (mm/gggg) līdz (mm/gggg)

Firma Mikrotik, Rīga, Latvija

Mikrotik RoutersOS FIREWALL and HOTSPOT konfigurēšana un administrēšana

11/200311/2003

Latvijas Univiersitāte, Rīga, Latvija Projektu vadīšana 09/2003

12/2003

Viadrina Universitāte, Frankfurte pie Oderas, Vācija

Vasaras skola Mikroelektronikā,Mobilo sistēmu tehnoloģijās un pielietojumā.

08/200308/2003

Firma Fronter,Helsinki, Somija

ClassFronter Virtual Learning Enivironment administrēšana

09/200209/2002

Latvijas Universitāte, Rīga, Latvija

Team development(Komandu veidošana)

01/200206/2002

Jauno Psiholoģiju Centrs, Rīga, Latvija Efektīva biznesa komunikācija 12/2001

01/2002Jauno Psiholoģiju Centrs, Rīga, Latvija Praktiskā psiholoģija (NLP) 09/2001

06/2002Latvijas Universitāte, Rīga, Latvija

Negotiation skills (Pārrunu iemaņas)

09/200101/2002

Firma Cable & Wireless, Koventrija, Apvienotā karaliste

Lotus Notes tiešsaistes (online) diskusiju forumu veidošana

10/199810/1998

Latvijas Universitāte, Rīga, Latvija

Lotus Notes 4.5 sertificētie administrēšanas kursi LIIS ietvaros

07/199807/1998

Rīgas Tehniskā Universitāte, Rīga, Latvija

Tulku kursi, Angļu –Latviešu, Latviešu – Angļu rakstiskai tulkošanai

09/199205/1993

Rīgas Tehniskā Universitāte, Rīga, Latvija

Angļu valodas kursi ar Amerikāņu pasniedzējiem.

11/199106/1992

15. Valodu prasme (vērtējot no 1 – 5 (1 – vāji; 5 – brīvi)):

Valoda Lasītprasme Runātprasme RakstītprasmeLatviešu 5 5 5Angļu 5 5 5Krievu 5 5 5

16. Darba pieredze:


09/2002

Darba vietas nosaukums Tālmācības studiju centrs, Rīgas Tehniskā Universitāte

Amata nosaukums IT daļas vadītājsGalvenie pienākumi Interaktīvu multimediju un e-studiju kursu materiālu izstrādes

koordinēšana. Ar E-studijām, multimediju un komunikāciju tehnoloģijām

saistītu kursu pasniegšana Zināšanu krātuves veidošana un uzturēšana


04/200009/2002

Darba vietas nosaukums Eirofakultāte, Latvijas Universitāte

Amata nosaukums Datortīkla administratorsGalvenie pienākumi Datortīkla uzlabošana un uzturēšana,

grāmatu reģistrācijas un meklēšanas sistēmas ieviešana un uzturēšana,

tīmekļa un pasta servisi, RAS servisi, tīmekļa lapu veidošana


02/200009/2002

Darba vietas nosaukums Interneta veikals TEVAmata nosaukums IT tehnoloģiju konsultants

Galvenie pienākumi Konsultācijas tehnoloģiju izvēlē un pielietošanā, Interneta pieslēgumi, tīklu veidošana, elektroniskās norēķinu

sistēmas, drošība, skaņas kompresijas algoritmi.


04/199809/2002

Darba vietas nosaukums Tālmācības studiju centrs, Rīgas Tehniskā Universitāte

Amata nosaukums Lokālā tīkla administratorsGalvenie pienākumi Lokālā tīkla izveidošana, uzturēšana.

Lotus Notes 4.5/5.0 serveru administrēšana, Interaktīvu uz WWW orientētu datubāzu izveide, interaktīvu

Multimediju kursu izstrāde. Videokonferenču organizēšana. WWW lapu veidošana t.sk. ar plūsmas video serveri un servisiem.


09/199504/1998

Darba vietas nosaukums Policijas pārvaldeAmata nosaukums Inspektors

Galvenie pienākumi Datoru tehniskā apkalpošana, programmnodrošinā-juma, instalācija, Internets, Vispasaules tīmeklis (WWW), ofisa programmas Windows 95 videi.


01/199710/1997

Darba vietas nosaukums Rīgas Tehniskā UniversitāteAmata nosaukums Līgumdarbi

Galvenie pienākumi PK komponentu un programmu instalācija, jaunu risinājumu ieviešana

Video ieraksts un montāža.


01/199509/1995

Darba vietas nosaukums Latvijas Policijas AkadēmijaAmata nosaukums Vecākais laborants

Galvenie pienākumi Studentu mācību procesa kontrole (DOS, NC, Signāls,

Multi Edit, Word, Excel), dokumentu drukāšana un skanēšana (Aldus PageMaker, Corel

Photopaint, OCR).

VISPĀRĪGĀS ZIŅAS

Vārds, uzvārds: Personas kods: Dzirnsanas vieta: PilsonTba:Adrese, telefons, e-pasts: Parvalda svesvalodas:

Ilonas Goldmanes CV

Ilona Goldmane300969-11500RTga, LatvijaLatvij alPliekSana iela 96-1, Jilrmala, 7762146, songa17uv.one.lv anglu (brīvi), krievu (brīvi), itaju (viduvēji)

IzglTtTba: 1998.-2002.

1993.-1997. 1988.-1993. 1984.-1988.

doktorantilra LU MYF Literatilras zinatnes nozare, cittautu literatilras vesture (bez grada)magistra programma LU Svesvalodu fakultate bakalaura programma LU Svesvalodu fakultateRTgas 1.pedagogiska skola, milzikas skolotajs, muzikalais audzinatajs

Akademiskie nosaukumi un zinatniskie gradi:

1997.g. 1993.g.

Nodarbosanas:1999 - 2005 1996 - 1999 1997 - 2005 1995 - 1996 1994 - 1995 1993 - 1994 1993 - 1993 1989-1993 1988-1989

anglu filologijas magistrs angļu filologijas bakalaurs

lektore LU Moderno valodu fakultates anglistikas katedra asistente LV Svesvalodu fakultiitebritu literatilras pasniedzeja Puskina licejaSIA I.V.I., tulks (apdrosinasana)SIA Gulfstream, tulks (naftas produkti) HUK.VERBAND, tulks (vacu apdrosinasanas sabiedrTba) EKOBAL T, tulks (telekomunikacijas)Jiirmalas 5.vidusskola - anglu valodas un muzikas skolotajs Jurmalas 6.vidusskola - pamatskolas skolotajs

II ZINA TNISKA DARBIBA UN PUBLIKACIJAS

1. British Cultural Studies: Course Content. Proceedings of the International Conference "Integration Problems of the Baltic Region Countries on Their Way to the European Union". ISBN 9984-585-10-7. Rezekne: Rezeknes augstskola, 2000, lpp.155-156.Mythological Approach to Text Analysis. Proceedings of the International Conference "Paradigmatics, Syntagmatics and Language Functions". ISBN 9955-03-036-4. Kaunas: Kaunas Humanities Faculty, 2000, Ipp.225-229.Creative Reading: Teaching Shakespeare. Radosa personwa n. Zinatnisko rakstu krajums. ISBN 9984-15-501-3. RTga: Raka, 2003, lpp. 183-190.One World - Two World Outlooks: Lady Margaret Cave n dish, Dutchess of Ne'I!J Castle, and Ms Lucy Hutchinson. P ASE Papers in Literature and Culture. Proceedings of the

2.

"1:J.

4.

-


Vārds, uzvārds: Personas kods: Dzirnsanas vieta: PilsonTba:Adrese, telefons, e-pasts: Parvalda svesvalodas:

Ilonas Goldmanes CV

Ilona Goldmane300969-11500RTga, LatvijaLatvij alPliekSana iela 96-1, Jilrmala, 7762146, songa17uv.one.lv anglu (brīvi), krievu (brīvi), itaju (viduvēji)

IzglTtTba: 1998.-2002.

1993.-1997. 1988.-1993. 1984.-1988.

doktorantilra LU MYF Literatilras zinatnes nozare, cittautu literatilras vesture (bez grada)magistra programma LU Svesvalodu fakultate bakalaura programma LU Svesvalodu fakultateRTgas 1.pedagogiska skola, milzikas skolotajs, muzikalais audzinatajs

Akademiskie nosaukumi un zinatniskie gradi:

1997.g. 1993.g.

Nodarbosanas:1999 - 2005 1996 - 1999 1997 - 2005 1995 - 1996 1994 - 1995 1993 - 1994 1993 - 1993 1989-1993 1988-1989

anglu filologijas magistrs angļu filologijas bakalaurs

lektore LU Moderno valodu fakultates anglistikas katedra asistente LV Svesvalodu fakultiitebritu literatilras pasniedzeja Puskina licejaSIA I.V.I., tulks (apdrosinasana)SIA Gulfstream, tulks (naftas produkti) HUK.VERBAND, tulks (vacu apdrosinasanas sabiedrTba) EKOBAL T, tulks (telekomunikacijas)Jiirmalas 5.vidusskola - anglu valodas un muzikas skolotajs Jurmalas 6.vidusskola - pamatskolas skolotajs

II ZINA TNISKA DARBIBA UN PUBLIKACIJAS

1. British Cultural Studies: Course Content. Proceedings of the International Conference "Integration Problems of the Baltic Region Countries on Their Way to the European Union". ISBN 9984-585-10-7. Rezekne: Rezeknes augstskola, 2000, lpp.155-156.Mythological Approach to Text Analysis. Proceedings of the International Conference "Paradigmatics, Syntagmatics and Language Functions". ISBN 9955-03-036-4. Kaunas: Kaunas Humanities Faculty, 2000, Ipp.225-229.Creative Reading: Teaching Shakespeare. Radosa personwa n. Zinatnisko rakstu krajums. ISBN 9984-15-501-3. RTga: Raka, 2003, lpp. 183-190.One World - Two World Outlooks: Lady Margaret Cave n dish, Dutchess of Ne'I!J Castle, and Ms Lucy Hutchinson. P ASE Papers in Literature and Culture. Proceedings of the

2.

"1:J.

4.

-

CV.


Vārds, uzvards:Personas kods:

Dzimsanas vieta:Dzīves vieta:

Kontaktinfonnacija:

Aleksandrs Kolesovs310571-13068RIga, LatvijaLacplesa iela 43/45( dz.10., RIga, LV-lOll, Latvija mob. teL 9839263, e-pasts: [email protected]

IZGL1TĪA

kops 2002. g. Latvijas Universitates doktorantfuas students (apaksnozare: socialāpsihologija)

2002.g. Socialo zinatl,lU m.agistrs psihologija, Latvijas Universitate 2000.g. Socialo zinatJ;m bakalaurs psihologija, Latvijas Universitate

DARBA PIEREDZE PSIHOLOGIJA

kops 2002./2003. ak.g. LU PPF, Psihologijas nodaJa, stundu pasniedzejs °

09.2003.-09.2005. "Centrs Dardedze", psihologs03.2004.-06.2004. PHARE projekts LEO 1.0 1.0 1./1-6/12 "Etniskas integrācijas veicinasana Valkii un Seda", lektors

SVESV ALODU ZINASANAS

1. Krievu - dzimtā.2. Anglu -lasu un runāju par specialitates tematiem, rakstu zmātniskus rakstus. 3. Vacu -lasu specialo literatūru, prakses runāt un rakstīt ir maz.

PUBL1.KACIJA8

1. Kolesovs, A. (2002). The relation between time perspective and locus of control inhigh school stUdents. Baltic Journal ofPsvchology. Vol.3, No.2, p.7-19.

2. Kolesovs, A. (2003). Laika perspektlvas koncepcijas psihologija. LatviiasUniversitates Ziniitnisko rakstu kraiums. 664. sej. Psihologija, 21.-28. lpp.

3. Kolesovs, A. (2004). CerIbas un baZas par nakotni 17-18 gadus veco krievu skolenulaika perspektIva. Latviias Universitates Zinatnisko rakstu kraiums. 682. sej.Psihologija, 19.-28. lpp.

4. Kolesovs, A. (2004). Gender differences in time perspective of high school studentsin Latvia. Baltic Journal of Psychology. VoL5, No.1, p. 14-20.

5. Kolesovs, A. (iespiesana) Time perspective ofLatvian and Russian (ethnic minority)high school students in Riga and Latgale. Baltic Journal ofPsvchology.

PIEDALISANAS KONFERENCES

Referati starptautiskajas konferences: 2Referati citas konferences: 4

. ,

1. Pelijums psihologija. LU PPF, Psihologijas bakalaura programma, 1?- dala, 3kredItpunkti.

2. Eksperimentala psihologija. LU PPF, Profesionala psihologijas bakalauraprogramma, A dala, 3 kredItpunkti.

DALĪBA ASOCIACIJAS

Member ofIntemational Society for the Study of Behavioural DevelopmentLatvijas klInisko psihologu asociacijas biedrs

GRANI UN APBALVOJUMI

1. Latvijas ZinatD.es padomes doktorantiiras grants No. 720.2. Latvijas Universitates Kristapa Morberga stipendiats 2003./2004. akademiskaja gada. 3. Pirmaspakapes apbalvojums LU studentu zinatnisko darbu konlrursa 2002.gada.

CURRICULUM VITAESergejs VdovinsRaiņa iela 87, dz. 31JūrmalaLatvijaPersonīgā informācijaNacionalitāte: krievsVecums: 34Izglītība

1989. g. – 1993. g. RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTERīga, LatvijaElektrosakaru inženiera kvalifikācija

1989. g. – 1993. g. RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTERīga, LatvijaInženierzinātņu bakalaura grāds

1985. g. – 1989. g. RĪGAS RADIOELEKTRONIKAS APARĀTBŪVES TEHNIKUMSRīga, LatvijaElektrosakaru tehniķa kvalifikācija

1977. g. – 1985. g. JŪRMALAS 6 PAMATSKOLAJūrmala, LatvijaPamatizglītība

Profesionālā pieredzeKoledža RRCJūrmala, Latvija

2001. g. – ... g. Datortehnikas tehniķis.1995. g. – ... g. Mikrokompjuteru laboratorijas vadītājs.1993. g. – ... g. Pasniedzējs

ValodasLatviešu – brīvi, krievu – dzimtā, angļu – sarunvalodas līmenīPapildus izglītība un pieredze

2003. g. Šalvas Amonašvili autorprogramma.Kvalifikācijas paaugstināšana

2002. g. Aktīvās mācību metodes audzēkņu motivācijas sekmēšanai.Tālākizglītības programma

1998. g. Programming with Visual Basic for Applications and Access.CERTIFICATE OF EXCELLENCE

1996. g. B kategorijas autovadītāju apliecībaKomandējumi:

1996. g. Hamburga invalīdu prof. rehabilitācijas centrs.Kvalifikācijas paaugstināšana.

1994. g. Dortmunde, Hamburga invalīdu prof. rehabilitācijas centrsKvalifikācijas paaugstināšana.

1994. g. - ... g. Darbs ar invalīdiem Datorprogrammas:1. Operētājsistēmas: Windows 95; 98; 2000; XP.2. Lietojamā programmatūra:

a. Office 97; 2000; XP.b. VISIO 4,0; 5,0; 2000; XP.c. Corel Draw 8; 9; 10; 11.d. Electronics Workbench 4,0; 5,0.e. Un citas lietojumprogrammas.

IZGLITIBA:1957.g. -1962.g. Latvijas Valsts Universitate.

Fizikas - matematikas fakultate.

DARBA PIEREDZE:1964.g. - 1994.g. ZABiologijas instituts - vecakais inženieris.No 1994.g. RRC - arodapmacIbas skolotajs.

PERSONAS DATI:Zigmunds Voicehovics

dzim. 1936.gada 4.oktobrI, Liepaja.dzIv. RIgas rajona, BabTtes pagasta,

Prieiu ciema, Pumpuru iela 6

DARES AMATU SAVIENOSANAS KARTffiA:1970.g. - 1980.g. Politehniskais instituts - stundu pasniedzejs.

PAPILDUS IZGLITIBA, KURSI:1977.g. Vissavienlbas standartizacijas un metrologijas

instiruts - fizikalo un J}.Imisko merijumu kursi.1999.g. Darba aizsardzlba kursi.

VALODU ZINASANAS:Krievu valoda - parvaldu brlvi,Anglu valoda - tulkoju ar viirdnlcas palldzIbu, Vacu valoda - tulkoju ar vardnlcas palldzThu.

cv

Vārds

Uzvards

Dzimsanas daturns

Adrese

Talrunis

Izglītība

Darba pieredze (1978-lIdz sim bridim)

( 1973-1977) ..

Prasmes

Valodas

Nenona

Kaleja

22.08.1950.Skolas 32-70, Jilrmala, L V-2016

7733563

Dabas zinatI).u magistra grads matematikaL U F izikas-matematikas fakultate, 2002.gada junijs

AugstakaLV Fizikas - matematikas fakultate, fizikas-matematikas pasniedzeja,1973.gada junijs

Jūrmalas 1. ģimnāzija matematikas skolotaja

Pumpuru vidusskolas matematikas skolotaja

Protu stradat ar datoru

Latviesu - dzimta,krievu - brivi,anglu - ar vārdnīcas palīdzību

1. Uzvards:

CV.

Gulbis

2. Vārds:

5. Izglītība

Izglītibas iestade Latvijas UniversiUiteDatumi: Gads 1987

Gads 1992Diploms Fiziķa diplomsIzglItibas iestade Latvijas UniversitateDatumi: Gads 1996

Gads 1998I Magistra Diploms Magistra grads fizika

Izglitibas iestade RID Radiosakaru fakultate

Datumi: Gads 1999 Uzsaktas studijas doktorantūrā

6. Valodu zinasanas (5 ballu sistema)

Valoda Lasīt Runat RakstitLatvieSu dzimtaKrievu 5 5 5Vacu 4 4 4AngJu 4 4 4

Rudolfs

3. Dzimsanas datums: 7. novembris 1968.g.

4. Gimenes stavoklis: precejies, dels Matiss-Gregors Gulbis, 4 gadi

PAŠNOVĒRTĒJUMS STUDIJU PROGRAMMAI ... · Web viewLeonardo da Vinci pilot projektu un...

Documents

Transcript of PAŠNOVĒRTĒJUMS STUDIJU PROGRAMMAI ... · Web viewLeonardo da Vinci pilot projektu un...