P R O J E K T S - webgate.ec.europa.eu · Michele Ceruti, Alessandra Colombo, Massimo Favilla,...

P R O J E K T SP R O J E K T S

Šī publikācija ir radusies projekta „Ten D by Night” (Desmit D naktī) rezultātā, kuru Sabiedrības veselības programmas ietvaros finansēja Eiropas Komisija - Veselības un patērētāju izpildu aģentūra (Executive Agency for Health and Consumers). Par izdevuma saturu pilnībā atbild projekta partneri; Izpildu aģentūra nav atbildīga par veidu, kā varētu tikt izmantota šajā publikācijā atrodamā informācija.

Publikācijas autori: Paola Berchialla1, Francesca Carena2, Simone Chiadó Piat1, Johan Chiers3, Axel Druart3, Marçin Kedzia4, Laura Sánchez5, Roberta Siliquini1, Valeria Siliquini2, Maria Lucia Specchia1, Daniel Vankov6, Silvia Bruna Vanzino1, Anita Villeruša7.

Iestādes:1 Turīnas universitātes Sabiedrības veselības katedra, Itālija2 „S&T soc. coop.”, Turīna, Itālija3 „Responsible Young Drivers”, Brisele, Beļģija4 Fonds “Safe Driver”, Varšava, Polija5 DATS, Valensijas universitāte, Spānija6 „Open Youth”, Sofija, Bulgārija7 Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības fakultāte, Latvija

Izsakām lielu pateicību visiem, kas palīdzēja publikācijas tapšanā.

Īpaša pateicība Turīnas universitātes (Itālija) Sabiedrības veselības skolai (direktorei prof. Roberta Siliquini) un tās studentiem: Fabrizio Bert, Romeo Brambilla, Elena Cacello, Michele Ceruti, Alessandra Colombo, Massimo Favilla, Mario Galzerano, Leila Le Gouellec, Emanuela Lovato, Morena Martinese, Riccardo Papalia, Anna Pianzola, Ivan Scalvenzo un Silvia Bruna Vanzino.

�

SAT

UR

S

Projekta „ten D by night” Partneri 5„ten D by night” Projekts 7Pamatojums 9KomuniKācijas stratēģija 11Pētījuma ProtoKols 17PilotPētījums 23lauKa darba aKtivitātes 27ZinātnisKie reZultāti 35ieviešanas vadlīnijas 45literatūras saraKsts 51

PR

OJE

KT

A „

TE

N D

BY

NIG

HT

” P

AR

TN

ER

I

�

FONDS“SAFE DRIVER”

Projekta „Ten D by Night” partneri

Department of Public HealthVia Santena 5/bis – 10126 Turin – Italy

Tel. +39 011 6705875e-mail: [email protected]

www.unito.it

MotorOasi PiemonteFraz. Traduerivi 12 – 10059 Susa (TO) – Italy

Tel. + 39 0122 32752e-mail: [email protected]

www.motoroasi.com

Via Po 40 – 10123 Turin – ItalyTel. +39 011 8126730

e-mail: [email protected]

Place des Barricades 9 – 1000 Brussels – BelgiumTel. +32 2 5133994e-mail: [email protected]

www.ryd.be

Dzirciema 16 – LV1007 Riga – LatviaTel.+371 67338310

e-mail: [email protected]

6 Kanarche Str. Entr. B app. 7 – Sofia 1756Bulgaria

Tel. + 359 890 250657 e-mail: [email protected]

www.open-youth.org

Fundacja “Kierowca Bezpieczny”Wybrzeze Gdynskie 2 – 01-531 Warszawa – Poland

Tel. +48 22 8690146e-mail: [email protected]

www.kierowcabezpieczny.pl

CONSEPI

TURĪNAS UNIVERSITāTE

S&T SOC. COOP.

RESPONSIBLE YOUNG DRIVERS

OPEN YOUTH

RĪGAS STRADIņA UNIVERSITāTE

VALENSIJAS UNIVERSITāTE

DATS (Development and Advisingin Traffic and Road Safety)

Calle Serpis 29 – 46022 – Valencia – SpainTel. +34 963 393 880

e-mail: [email protected] - www.webdats.net

�

„TEN

D B

Y N

IGH

T”

PR

OJE

KT

S

Projekta „Ten D by Night” (desmit D naktī) stratēģiskais mērķis bija izveidot Eiropas līmeņa pieeju, kā mazināt ceļu satiksmes negadījumu skaitu un smagumu, kas notiek nedēļas nogalēs un ir saistīti ar alkohola un psihoaktīvo vielu lietošanu, īpaši vēršot uzmanību uz negadījumiem, kuros iesaistīti jaunieši.

Projekta mērķa sasniegšanai tika izplatīti informatīvie un izglītojošie materiāli; jaunu cilvēku pulcēšanās vietās tika uzstādīti informācijas stendi; jauniešiem lūdza aizpildīt anonīmas aptaujas anketas un veikt anonīmus alkohola/narkotisko vielu testus; tika izmērīts reakcijas laiks, vadot transporta līdzekli, un šis reakcijas laiks salīdzināts ar datiem no aptaujas anketām un alkohola/narkotisko vielu testiem. Iegūtā informācija ir izmantojama, lai izstrādātu rīcības plānu kā nacionālajā, tā lokālajā līmenī.

Šie pasākumi ir vērsti uz ceļu satiksmes negadījumu un to smaguma (kā mirstības, tā paliekošas invaliditātes) mazināšanu noteiktās teritorijās un mērķa grupās, liekot uzsvaru uz profilaksi un informatīviem pasākumiem par alkohola un/vai psihoaktīvo vielu lietošanu.

Projekta „TenD by Night” galvenie rezultāti:– Eiropas līmenī ir pārbaudīta inovatīva metode, lai mazinātu un novērstu transporta līdzekļa vadīšanu

alkohola un psihoaktīvo vielu ietekmē jauniešu vidū;– ir iegūti zinātniski dati par alkohola un psihoaktīvo vielu lietošanu, jauniešiem apmeklējot izklaides

vietas, un to saistību ar ceļu satiksmes negadījumiem.

Projektu līdzfinansēja Eiropas Komisija – Veselības un patērētāju izpildu aģentūra.

„Ten D by Night” projekts

�

„TEN

D B

Y N

IGH

T”

PR

OJE

KT

S

Efektīvākai darbībai „Ten D by Night” struktūru veidoja 7 sadaļas un par katru no tām bija atbildīgs kāds projekta dalībnieks.

Projekta sadaļas Nr. Sadaļas nosaukums Atbildīgais partneris1 Projekta koordinēšana Consepi, Itālija2 Rezultātu izplatīšana S&T soc.coop., Itālija3 Projekta novērtēšana Rīgas Stradiņa universitāte, Latvija4 Pētījuma dizains Turīnas universitāte, Itālija5 Pilotpētījums Valensijas universitāte, Spānija6 Lauka darbs Consepi, Itālija7 Rezultātu analīze Turīnas universitāte, Itālija

Šāda struktūra veicināja sadarbību starp projekta dalībniekiem un sekmīgu projekta norisi.

„Ten D by Night” struktūra

PA

MA

TO

JUM

S

�

ņemot vērā ceļu satiksmes negadījumu lielo skaitu, kā arī sociālos aspektus un izmaksas, to ietekme uz iedzīvotāju veselību ir viena no vadošajām problēmām ES dalībvalstīs.Pēc ziņojuma „Galvenie fakti par satiksmes drošību 2006” (Traffic Safety Basic facts 2006) Eiropā no 1995. līdz 2004.gadam aptuveni 73 500 jauni cilvēki (vecumā no 16 līdz 24 gadiem) ir gājuši bojā ceļu satiksmes negadījumos.1 Un tas ir 18,1% no ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo kopējā skaita šajā laika periodā. Minētais ziņojums arī parāda, ka jauniem cilvēkiem salīdzinājumā ar Eiropas iedzīvotājiem kopumā ir gandrīz divreiz lielāks risks iet bojā ceļu satiksmes negadījumā un vairāk kā puse ceļu satiksmes negadījumu, kuros iet bojā jauni cilvēki, notiek nedēļas nogalēs. Skaidrs, ka iemesli tam ir daudzi un tie viens otru papildina. Tādejādi ir izskaidrojamas reģionālās atšķirības ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo jauno cilvēku skaita ziņā. Arī augstāku fatālo satiksmes negadījumu īpatsvaru nedēļas nogalēs var izskaidrot vairāki faktori. Pasaules Veselības organizācija ceļu satiksmes negadījumos gūtās traumas ir noteikusi par vienu no svarīgākajām sabiedrības veselības problēmām attīstītajās valstīs un ir nospraudusi mērķi līdz 2020.gadam par 50% samazināt traumas, kas radušās ceļu satiksmes negadījumos. Pēc starptautiskās literatūras datiem mēs varam secināt, ka alkohols un psihoaktīvās vielas ietekmē transporta līdzekļa vadīšanas spējas un to lietošana izraisa lielu daļu no satiksmes negadījumiem. Šīs vielas ietekmē uzmanību, koncentrēšanās spēju un atbildi uz ārējiem kairinājumiem; dažos gadījumos tās pagarina reakcijas laiku, savukārt citos – rada pārspīlētu pašpārliecinātību.2,3 Literatūra rāda, ka ir nepieciešami primārās profilakses pasākumi, kas balstītos iemaņu veidošanā, veidojot jauniešos atbildību un izpratni par psihoaktīvo vielu lietošanu.4-6 Lai gan literatūrā pieejamie dati rāda, ka psihoaktīvo vielu lietošanai ir liela nozīme ceļu satiksmes negadījumu izraisīšanā, maz ir zināms par cilvēku skaitu, kas pirms transporta līdzekļa vadīšanas dažreiz vai regulāri lieto šīs vielas, kā arī par šādas rīcības sekām. Tāpat arī maz ir informācijas un pētījumu par saistību starp psihoaktīvo vielu koncentrāciju organisma šķidrumos un uzvedības traucējumu apmēru. Turklāt arī izplatītajam paradumam kombinēt dažādas vielas (piemēram, lai izbaudītu atšķirīgus efektus viena vakara laikā) var būt ļoti nozīmīga ietekme uz transporta līdzekļa vadīšanas spējām.7,8 Tādejādi šodien vairāk kā jebkad agrāk ir nepieciešams novērst riskantu braukšanu, nosakot alkohola un psihoaktīvo vielu klātbūtni asinīs. Diemžēl šī pārliecība sastopas ar dažāda līmeņa konceptuālām un praktiskām grūtībām, tai skaitā ar ierobežojumiem, ko rada privātuma jēdziena interpretācija, uz vietas lietojamu testu trūkums un veids, kādā iegūstams bioloģiskais materiāls. Iepriekšminēto problēmu dēļ arī atsevišķas substances ietekme uz spējām vadīt transporta līdzekli nav pietiekami izpētīta, un tāpēc mēs nevaram izdarīt secinājumus ne par

Pamatojums

PAM

AT

OJU

MS

10

saistību starp vielu lietošanu / devu un efektiem uz vadīšanas spējām, ne par šo efektu intensitāti. Skaidrs, ka, jo tests būs ērtāks, jo mazāk testējamās personas tiks pakļauta invazīvām manipulācijām, paņemot bioloģiskā materiāla paraugus. Šajā ziņā tieši siekalas pēdējo gadu laikā ir kļuvušas par aizvien svarīgāku netradicionālu paņēmienu narkotisko un psihoaktīvo vielu noteikšanai.9-12 Tieši šī iemesla dēļ projektā „Ten D by Night” tūlītējais rezultāta iegūšanai tika izmantoti vienreizējās lietošanas siekalu testi.

Ir veikti vairāki pētījumi ar mērķi noskaidrot psihoaktīvo vielu nozīmi autotransporta līdzekļu avārijās, it īpaši jaunākās vecuma grupās. Literatūras dati liecina, ka šīm vielām varētu būt liela loma ceļu satiksmes negadījumu izraisītos nāves un invaliditātes gadījumos, tomēr visi šie pētījumi ir veikti retrospektīvi un gandrīz vienmēr psihoaktīvo vielu līmenis bioloģiskajos paraugos ir noteikts tiem cilvēkiem, kas pēc avārijas ir nokļuvuši slimnīcu uzņemšanas nodaļās.Turklāt pašlaik visās Eiropas Kopienas valstīs tiek veikti daudzi profilakses pasākumi, lai novērstu paviršu un neuzmanīgu transporta līdzekļa vadīšanu (mēģinot novērst traumatismu un mirstību): daudzas skolas savā mācību plānā ir iekļāvušas speciālas programmas. Literatūra pedagoģijā un socioloģijā uzsver eksperimentēšanas lielo nozīmi jaunu cilvēku uzvedības maiņā, tai pat laikā netiešam sabiedrības vēstījumam ietekme ir vāja.

Lielākā daļa no veiktajiem projektiem ir pievērsušies tikai alkohola lietošanas ietekmei uz transporta līdzekļa vadīšanas spēju, bet nav ņēmuši vērā pārējos faktorus, kas analizēti „Ten D” projektā: psihoaktīvo vielu lietošanu pirms transporta līdzekļa vadīšanas un korelāciju starp alkohola/psihoaktīvo vielu lietošanu un reakcijas laiku, vadot transporta līdzekli. Projekta novitāte un vērtība ir noskaidrot negadījumu risku gan pēc alkohola, gan citu psihoaktīvo vielu lietošanas nākotnes perspektīvā, kā arī izmēģināt profilakses pasākumus, lai novērstu ceļu satiksmes negadījumus, izmantojot dažādu riskantu situāciju modelēšanu un rīcības simulāciju izklaides vietās.

11

KO

MU

NIK

āC

IJA

S ST

RA

Tēģ

IJA

Komunikācijas stratēģijai projektā „Ten D by Night” bija svarīga loma, jo projekta mērķis bija preventīvi pasākumi, tam bija sarežģīta darbības struktūra un bija iesaistīti daudzi parteri no dažādām nozarēm un darbības jomām. Informācijas izplatīšanas ceļi nodrošināja saziņu ar sabiedrību un tādejādi veicināja projekta aktivitāšu ietekmi uz mērķa grupu un ļāva sasniegt plašāko iespējamo auditoriju.ņemot vērā galvenās mērķa grupas – jaunu cilvēku 16 līdz 24 gadu vecumā – īpatnības, īpaša uzmanība tika pievērsta drukāto materiālu noformējumam un interneta vietnei, kā arī valodai, kas atbilstu jaunu cilvēku pierastajiem sazināšanās standartiem.

Komunikācijas stratēģijas mērķis bija:

– palielināt izpratni par risku, ko rada alkohola un psihoaktīvo vielu lietošana pirms transporta līdzekļa vadīšanas;

– paplašināt zināšanas par alkohola un psihoaktīvo vielu ietekmi uz transporta līdzekļa vadīšanas spējām;

– palielināt profilakses programmu efektivitāti.

Projekta „Ten D by Night” informācijas kampaņa veicināja arī projekta partneru veikto aktivitāšu tālāku izplatīšanos un pielietojumu citās vietās un citām mērķa grupām, kā arī atbalstīja projekta mērķu, pasākumu un rezultātu pieejamību plašākai sabiedrībai kopumā.

Lai komunikācijas stratēģija būt efektīva, tika sastādīts informācijas izplatīšanas un publicēšanas plāns, kā arī izveidoti vairāki komunikācijas instrumenti:

– projekta logo, lai veicinātu projekta aktivitāšu atpazīstamību kā lokālā, tā pārnacionālā līmenī;– interneta vietne, www.tendbynight.eu, lai palielinātu saziņas iespējas ar sabiedrību un projekta mērķa

grupu, nodrošinot plašu pieeju informācijai par projekta aktivitātēm un rezultātiem, gan projekta gaitā, gan tā beigās;

Komunikācijas stratēģija

KO

MU

NIK

āC

IJA

S ST

RA

Tēģ

IJA

12

– projekta skrejlapa visās sadarbības partneru valodās, lai iepazīstinātu ar projekta uzdevumiem, aktivitātēm un piesaistītu potenciālos dalībniekus;

– projekta afiša, lai piemērotā veidā reklamētu plānotās aktivitātes un testus, paredzot to izvietot vietās, ko apmeklēt jauni cilvēki (universitātēs, bāros, diskotēkās u.c.);

– informācijas lapas visās sadarbības partneru valodās, lai sniegtu noderīgu informāciju par risku, kas saistīts ar alkohola un narkotisko vielu lietošanu un transporta līdzekļa vadīšanas spējām;

– piemiņas lietas, ko izklaides vietās pasniegt dalībniekiem kā pateicību par sadarbību un piedalīšanos aktivitāšu programmā;

– preses relīzes un preses konferences, lai sabiedrība pamanītu projekta aktivitātes;– noslēguma konference Turīnā (Itālijā) 2010.gada februārī, lai prezentētu gan iesaistīto partneru

sadarbības modeli, gan projekta veikumu un zinātniskos rezultātus;– rokasgrāmata, lai atvieglotu iepazīšanos ar projekta rezultātiem un šī Eiropas līmeņa pasākumu modeļa

ieviešanas vadlīnijām.

Augstākminētie instrumenti un visa komunikācijas stratēģija bija vērsta uz iepazīstināšanu ar projekta „Ten D by Night” mērķiem, veicinot vietējo pārvaldes iestāžu iesaistīšanu un informēšanu, kā arī stimulējot iegūtās pieredzes plašāku pielietojumu un izmantošanas iespējas ilgtermiņā.Bez tam projekta komunikācijas stratēģijā būtisku ieguldījumu deva arī zinātnisko rakstu sagatavošana un to prezentācija zinātniskajās konferencēs.

1�

KO

MU

NIK

āC

IJA

S ST

RA

Tēģ

IJA

I F YOU WISH TO KNOW

WHERE AND WHEN

YOU CAN FIND US

PLEASE VIS IT

WWW.TENDBYNIGHT.EU Sole

resp

onsi

bilit

y for

con

tent

s lie

s with

the

partn

ersh

ip a

nd E

xecu

tive

Agen

cy is

not

resp

onsi

ble

for a

ny u

se th

at m

ay b

e m

ade

of th

e in

form

atio

n co

ntai

ned

ther

ein.

For more information:

MOTOROASI PIEMONTECentro di guida Sicura

Tel . +39 .0122 .32752 - Fax +39 .0122 .623786e-mail : guidasicura@motoroasi .com

www.motoroasi .com

W W W . T E N D B Y N I G H T . E U

This material arises from Ten D By Night Project which has received funding fromEuropean Union, in the framework of the Public Health Programme.

leaflet_executive.indd 1 5-11-2009 16:08:35

TEN D is a transnationalproject aimed to define

a European approach to contributeto the reduction of car accidents

often correlated to alcoholand drugs use and misuse.

By installing informationand testing points in recreational

meeting places(party, nightclubs, festivals…),

this project will allow young peopleinterested in participating to experience

several tests, FULLY ANONYMOUSLY.The strategic aim of TEN D project is

to define a European approachin order to contribute to the reduction

of the number andseriousness of road accidents,in particular the ones in which

young people are involved,that occur during weekends and

can be correlated withthe consumption of alcohol

and psychoactive substances.

More than 6000 European young people are participating:

LETI

S JOIN THEM!

YOU CAN TRY OUR TESTS

REACTION

TIME CONSOLE

ALCOHOL

TEST

Blow in thebreathalyzer and

check if you’restill able to drive!

This test is used fordetermining the level of presence of

alcohol in your blood. You will inflate in the apparatus and it will give you

the results in few seconds.

AND YOU WILL RECE IVE A SPECIAL GADGET!

DRUG

TEST

Discover how it ispossible to analyzeyour saliva for drug

use detection!You will insert the

device in your mouth for collecting saliva to read the results on the device.

Test your reaction skills for braking to avoidan obstacle while driving!

The console simulates a complete drivingposition with the use of panoramic screens

connected to a vanguard graphic engine for a very realisticdriving experience.

leaflet_executive.indd 2 5-11-2009 16:08:40

SKREJLAPA

AFIŠA

This material arises from Ten D By Night Project which has received funding from European Union, in the framework of the Public Health Programme.Sole responsibility for contents lies with the partnership and Executive Agency is not responsible for any use that may be made of the information contained therein.

I F YOU WISH TO KNOWWHERE AND WHENYOU CAN FIND US

PLEASE VIS IT

WWW.TENDBYNIGHT.EU

N EX T DA T E

YOU CAN TRYOUR TESTS

ALCOHOL

TEST

Blow in the breathalyzerand check if you’re

still able to drive!

DRUG

TEST

Discover how it is possibleto analyze your saliva

for drug use detection!

REACTION

TIME

CONSOLE

Test your reaction skillsfor braking to avoid

an obstaclewhile driving!

AND YOU WILL RECE IVEA SPECIAL GADGET!

TEN D is a transnational project aimed to define a European approach to contribute to the reduction of car accidentsoften correlated to alcohol and drugs use and misuse.More than 6000 European young people will participate: LET’S JOIN THEM and EXPERIENCE our tests, FULLY ANONYMOUSLY.

BRIEFPROJECT

DESCRIPT ION

BRIEFPROJECT

DESCRIPT ION

BRIEFPROJECT

DESCRIPT ION

BRIEFPROJECT

DESCRIPT ION

KO

MU

NIK

āC

IJA

S ST

RA

Tēģ

IJA

14

REKLāMAS LAPAS

1�

KO

MU

NIK

āC

IJA

S ST

RA

Tēģ

IJA

INTERNETA VIETNE

PIEMIņAS LIETAS

1�

PēT

ĪJU

MA

PR

OT

OK

OLS

Projekts „Ten D by Night” tiecās sasniegt vairākus uzdevumus.

Vispārīgie uzdevumiIzveidot profilakses programmu, lai– palielinātu jaunu cilvēku zināšanas par alkohola un psihoaktīvo vielu ietekmi uz transporta līdzekļa

vadīšanas spējām (uzmanības līmeņa samazināšanās, reakcijas pagarināšanās u.c.);– pasniegtu korektu un uzrunājošu informāciju par alkohola un psihoaktīvo vielu efektiem;– definētu Eiropas līmeņa pieeju ceļu satiksmes negadījumu profilaksē, ko izraisījusi alkohola un

psihoaktīvo vielu lietošana;– papildinātu zināšanas par jaunu cilvēku alkohola un psihoaktīvo vielu lietošanas paradumiem to

regulārajās satikšanās vietās.

Specifiskie uzdevumi– novērtēt alkohola un psihoaktīvo vielu lietošanu jaunu cilvēku regulārās tikšanās vietās projektā

iesaistītajās teritorijās;– noteikt alkohola un psihoaktīvo vielu lietošanas ietekmi uz transporta līdzekļa vadīšanas spējām un

ceļu satiksmes negadījumu risku;– projektā iesaistītajās vietās palielināt jaunu cilvēku zināšanas par alkohola un psihoaktīvo vielu

lietošanas ietekmi uz transporta līdzekļa vadīšanas spējām, pasniedzot korektu un saistošu informāciju un izmantojot inovatīvas metodes (kā iekārtas reakcijas laika mērīšanai);

– dot ieguldījumu Eiropas profilakses programmu efektivitātes palielināšanā alkohola un narkotisko vielu jomā, ar lauka pētījumu novērtējot inovatīvas kompleksas pieejas ieviešanu;

– sekmēt ceļu satiksmes negadījumu (jo īpaši ar jaunu cilvēku iesaisti) skaita un smaguma samazināšanos projektā norises vietās nedēļas nogalēs.

Pētījuma protokols tikai izveidots un oficiāli apstiprināts no visu partneru puses, pirms pilotpētījumu veikšanas, tādejādi garantējot vienādu metožu un instrumentu lietošanu, kas radīja iespēju salīdzināt datus

Pētījuma protokols

1�

PēT

ĪJU

MA

PR

OT

OK

OLS

starp projekta norises vietām. Dažas izmaiņas tika ierosinātas un izmēģinātas pilotpētījuma laikā. Tādejādi izveidojās zemāk aprakstītais pētījuma protokols, ko izmantoja lauka darba veikšanā.

Pētījuma dizainsŠķērsgriezuma pētījums.

Pētījuma populācijaPētījuma populāciju pārstāvēja 5 000 jaunu personu (16-24 gadus veci) ar autotransporta līdzekļa vadīšanas apliecībām13, kas nedēļas nogales vakaros apmeklēja izklaides vietas, katrā valstī, resp., Beļģijā/Nīderlandē, Bulgārija, Itālijā, Polijā un Spānijā, iesaistot 1 000 personas.Katrā teritorijā lauka darba veikšanai tika izvēlētas vairākas izklaides vietas, vadoties pēc projekta mērķa grupu apmeklējuma, ģeogrāfiskā izvietojuma (lai savāktie paraugi būtu pēc iespējas reprezentatīvi attiecīgajām teritorijām) un atpūtas iestādes īpašnieka vai vadītāja vēlmes sadarboties.

Lauka darbsVakaros nedēļas nogalēs pētījuma komanda izvietoja informācijas punktu pie izvēlētās izklaides vietas: stendu novietoja blakus kluba ieejai/izejai, lai to pamanītu visi cilvēki, ejot iekšā vai ārā no kluba.14

Pētījuma lauka darbs ietvēra vairākus soļus, gan ierodoties klubā, gan ejot prom.Cilvēkiem ierodoties klubā, sekoja šādas aktivitātes: brīvprātīga dalībnieku iesaistīšana atbilstoši iekļaušanas kritērijiem, projekta būtības skaidrojums, apstiprinājums par piekrišanu piedalīties pētījumā, anonīma identifikācijas koda piešķiršana, anketas ieejas daļas aizpildīšana, alkohola testa izpilde un transporta līdzekļa vadīšanas reakcijas laika mērījums.Aktivitātes, dalībniekiem klubu atstājot, bija šādas: narkotiku testa izpilde, anketas izejas daļas aizpildīšana, vadīšanas reakcijas laika mērījums, alkohola tests, iegūto testa rezultātu izsniegšana pēc dalībnieka vēlēšanās (līdz ar rezultātu skaidrojumu un atbilstošām rekomendācijām), projekta informācijas lapas un piemiņas lietu pasniegšana (iPod kabatiņa ar „Ten D by Night” logo).

Pētnieku komandaŠo multidisciplināro komandu veidoja pētnieki, speciāli apmācīti strādāt ar gados jauniem cilvēkiem. Apmācības mērķis bija panākt arī vienādu standartizētu pieeju visās projektā iesaistītajās valstīs. Katru grupu veidoja vismaz pieci pētnieki: grupas vadītājs, kas pārraudzīja visas lauka darba aktivitātes, piešķīra dalībniekiem identifikācijas kodus, izsniedza intervētājiem vajadzīgos materiālus (apzinātas piekrišanas

1�

PēT

ĪJU

MA

PR

OT

OK

OLS

formu, anketas, alkohola un narkotiku testus, rezultātu veidlapas), bet pētījuma dalībniekiem izdalīja informācijas lapas un piemiņas lietas; 1 tehnisks speciālists, kas izmērīja reakcijas laiku; 2 intervētāji, kas bija atbildīgi par dalībnieku atlasi, anketu aizpildīšanu un testu veikšanu, kā arī par rezultātu pierakstu; un 1 pētnieks-operators, kura uzdevums bija uzrunāt jaunos cilvēkus.Pētnieku komandas varēja augstāk minētās aktivitātes organizēt dažādos veidos atkarībā no situācijas (piemēram, viens pētnieks varēja sekot līdzi pētījuma dalībniekam cauri visiem šiem soļiem).

Apzinātas piekrišanas formaApzinātas piekrišanas forma bija rakstīta pēc iespējas skaidrā un vienkāršā valodā, kas būtu saprotama gados jauniem cilvēkiem, un tika tulkota visās projektā iesaistīto partneru valodās.15 Tajā bija iekļauta informācija par pētījuma mērķi, procedūru apraksts, informācija par riskiem, ieguvumiem, anonimitāti un ar piedalīšanos saistītajiem apgrūtinājumiem, un šo formu vajadzēja parakstīt kā intervētājam, tā dalībniekam.Netika pieļauti nekādi izņēmumi piekrišanas formas parakstīšanā visās projektā „Ten D by Night” iesaistītajās valstīs, ja vien to strikti neliedza nacionālā likumdošana attiecībā uz privātumu (kā tas notika Beļģijā un Nīderlandē).16

Anonīmā kodēšanas sistēmaŠis pētījums prasīja izveidot anonīmu kodēšanas sistēmu, lai garantētu– pilnīgu anonimitāti, savienojot attiecīgās personas datus, kas iegūti, personai klubā ierodoties un to

atstājot;– anonīmu datu savākšanu no pētnieku puses (lai nevarētu pieprasīt šo datu izsniegšanu tiesisku

problēmu risināšanā, piemēram, ja ceļu satiksmes negadījumā iesaistītais autovadītājs ir piedalījies pētījumā);

– šo datu nepieejamību jebkurai citai personai bez pētījuma dalībnieka un pētnieka.Piedāvātā metode, ko apstiprināja projekta ētikas komiteja, bija vienreizējas lietošanas, ūdensizturīgas, citai personai nenododamas aproces, kas aiztaisāmas aizlīmējot, ar iepriekš uzdrukātiem identifikācijas numuriem pieaugošā secībā.14,17

Operators katram dalībniekam pie ieejas piešķīra vienu aproci ar lūgumu to nenoņemt līdz aiziešanai no kluba. Aproci aplika ap plaukstas locītavu vai arī kādā mazāk uzkrītošā vietā (kā ap jostas elementiem), no kurienes to nebija iespējams noņemt, lai nodotu citai personai. Personas, kas nepiekrita aproces nēsāšanai, no pētījuma tika izslēgtas. Identifikācijas numuru atzīmēja uz anketas, kas tika aizpildīta pie ieejas, un uz testa rezultātu formas.Personai izklaides vietu atstājot, pēc aproces identifikācijas koda bija iespējams pārliecināties, ka tā ir tā

20

PēT

ĪJU

MA

PR

OT

OK

OLS

pati persona, kas ir veikusi testus arī pie ieejas (ja mēģina aproci noņemt, tad tā satrūkst gabalos un nav vairāk izmantojama, tādejādi nav iespējams ar zagtu aproci iegūt citas personas testu rezultātus), un varēja savienot ierakstus arī bez papildus informācijas par dalībnieku un bez papildus jautājumiem, uz kuriem persona, atrodoties alkohola un narkotiku ietekmē, varētu sniegt nepareizas atbildes (piemēram, lietojot paša izdomātu kodu).18

Šis unikālais identifikācijas numurs tika atzīmēts arī uz anketas pie kluba izejas un pēc tā tika sameklēta rezultātu forma, uz kuras pētnieks atzīmēja datus, klubu atstājot. Pirms aiziešanas no kluba pētnieks dalībniekam aproci noņēma, līdz ar to vairs nebija iespējams sasaistīt šo personu ar anketas atbildēm un testu rezultātiem.

AnketasGan ieejas, gan izejas anketas tika izveidotas, balstoties uz rūpīgu literatūras apskatu, iekļaujot publikācijas kopš 2002.gada, un tās iekļāva šādu informāciju par pētījuma dalībniekiem: sociāli demogrāfiskos faktorus, vispārēju anamnēzi, alkohola un psihoaktīvo vielu lietošanu (gan parasto lietošanas daudzumu, gan tieši konkrētajā pasākumā, kad anketa aizpildīta), datus par transporta līdzekļa vadīšanu, viedokli par projekta lietderību un par apmierinātību ar tā norisi. Tā kā anketu aizpildīšana notika izklaides vietās, tad to garums tika, cik vien iespējams, samazināts.Lai iegūtu demogrāfisko un sociālo raksturojumu, ieejas anketā tika vaicāts par dzimumu, dzimšanas gadu, izglītību, nodarbošanās statusu, kā arī uzdoti jautājumi par to, ar ko pētījuma dalībnieks parasti kopā dzīvo, kāda ir viņa/viņas tēva izglītība, kas ļāva noteikt kultūras un izglītības fonu.19 Tāpat tika vaicāts par valsti, kurā ir dzimis pats dalībnieks un viņa/viņas māte.20

Vispārējās anamnēzes informācija iekļāva jautājumus par medikamentu lietošanu pēdējo septiņu dienu laikā.Attiecībā uz informāciju par transporta līdzekļa vadīšanu bija jautājumi par vadīšanas pieredzi (vecumu, no kura ir transporta līdzekļa vadīšanas tiesības, vadīšanas biežumu pēdējā mēneša laikā), braukšanas stilu (cik reizes sodīts par braukšanas ātruma pārsniegšanu, atņemtas tiesības, bijušas avārijas), kādā veidā persona ir plānojusi pārvietoties konkrētajā vakarā (vai ir atbraukuši ar transporta līdzekli, vai plāno paši vadīt transporta līdzekli, arī dodoties prom).17,21,22

Saistībā ar alkohola un narkotiku lietošanu likās interesanti novērtēt kā šo vielu lietošanas parasto daudzumu, tā arī lietošanu konkrētajā vakarā. Parasto alkohola lietošanas daudzumu novērtēja, balstoties uz datiem par pēdējo mēnesi, jo šo informāciju dalībniekiem ir viegli atcerēties un tā pietiekoši labi raksturo alkohola lietošanas paradumus, kamēr jautājumi par narkotiku lietošanu attiecās uz pēdējo gadu, tādejādi iekļaujot arī atsevišķas retas lietošanas epizodes.23-26 Bez tam tika sīki izjautāts arī par psihoaktīvo vielu – gan alkohola, gan narkotiku – lietošanu pirms ierašanās izklaides vietā. Kā arī tika jautāts par dalībnieka nodomiem attiecībā uz alkohola un narkotiku lietošanu dotajā vakarā.14

21

PēT

ĪJU

MA

PR

OT

OK

OLS

Ieejas anketas pēdējā sadaļā tika vaicāts, vai pētījuma dalībnieks pēdējā mēneša laikā ir vadījis transporta līdzekli alkohola vai narkotiku ietekmē un kāds ir bijis avāriju skaits, kas notikušas, vadot transporta līdzekli alkohola vai narkotiku ietekmē vai bez tā. Pēdējais šīs sadaļas jautājums lūdza dalībniekiem norādīt, cik, viņuprāt, ir bīstama transporta līdzekļa vadīšana uzskaitīto vielu ietekmē; šī jautājuma mērķis bija iegūt priekšstatu par riska uztveri saistībā ar dažādām vielām.19,21,26-30

Izejas anketa sākās ar jautājumiem par to, cik ilgi dalībnieki ir uzturējušies izklaides vietā, cik daudz alkohola un narkotisko vielu tie ir lietojuši vakara laikā un kāds laiks ir pagājis kopš pēdējā alkoholiskā dzēriena.14,17

Viens jautājums bija ar mērķi noskaidrot projekta tūlītējo efektu un vaicāja par dalībnieka lēmumu vadīt vai nē transporta līdzekli, ņemot vērā sava stāvokļa novērtējumu un/vai testu rezultātus.Pēdējās anketas sadaļas mērķis bija noskaidrot, kā dalībnieki ir uztvēruši šī pasākuma lietderību, uzzināt viedokli par tā norises atbilstību un vai dalībnieki vēlētos vairāk šāda veida pasākumus.Anketām sekoja divas veidlapas testa rezultātu pierakstam: pirmajā veidlapā tika ierakstīti kā ieejas, tā izejas testu rezultāti, paredzēti pētījuma rezultātu analīzei; otrajā veidlapā tika atzīmēti tikai rezultāti, atstājot izklaides vietu, un to pēc vēlēšanās atdeva dalībniekam.

Alkohola testsLai spriestu par alkohola koncentrāciju pētījuma dalībnieku asinīs, tika lietots izelpas analizators „Dräger Alcotest 6510”, kas analizēja izelpoto gaisu.31 Tas ir piemērots izmantošanai lauka darba apstākļos, jo ir vienkārši lietojams, kompakts un ātri sniedz atbildi.Būtiski ir lietot šo izelpas analizatoru vismaz 15 minūtes pēc pēdējā lietotā alkohola malka, lai alkohola koncentrācijas asinīs mērījumu neietekmētu mutē esošais alkohols. Rezultāts tiek atspoguļots kā g/l un parādās vidēji pēc 10 sekundēm.Iemutņi ir higiēniski, atsevišķi iepakoti, ar drošu, nenosprostojamu gaisa atveri, ierīci iemutņa izmešanai un starpliku starp muti un instrumenta korpusu.

Narkotiku testsPēc Eiropā izplatītāko testu narkotiku noteikšanai siekalās tirgus izpētes tika izvēlēts „Oratect III Oral Fluid Drug Screen Device” (Branan Medical Corporation).32 Tā ir vien-etapa hromatogrāfiskās imunometrijas ierīce kvalitatīvai vairāku narkotisko vielu - kokaīna, metamfetamīna/MDMA, THC, amfetamīna, opiātu un benzodiazepīnu –vienlaicīgai noteikšanai siekalās.33Testēšanas laikā mutes šķidrums tiek savākts speciālā spilventiņā un tas šķērso membrānu; zilās līnijas rāda, ka ir savākt pietiekošs siekalu daudzums. Ja siekalās nav narkotiskās vielas, noteiktā rajonā parādās sārta josla. Savukārt sārtās joslas trūkums testa rajonā liecina par varbūtēji pozitīvu attiecīgās narkotiskās vielas testu. Tests ir pozitīvs pie šādām un augstākām vielu koncentrācijām: 25 ng/ml d-metamfetamīna/MDMA,

22

PēT

ĪJU

MA

PR

OT

OK

OLS

40 ng/ml delta-9-tetrahidrokanabinola, 20 ng/ml kokaīna, 25 ng/ml d-amfetamīna, 10 ng/ml morfīna, 5 ng/ml diazepāma. Kontroles joslas esamība kontroles rajonā norāda, ka tests ir izpildīts pareizi, citādi testa rezultāts nav izmantojams. Siekalu sakrāšana ilgst ne vairāk kā 5 minūtes un rezultātam jābūt nolasāmam 5 minūtes pēc ierīces izņemšanas no mutes.32,34

Transporta līdzekļa vadīšanas simulatorsŠajā pētījumā reakcijas laika mērīšanai tika lietota speciāla inovatīva konsole – „SimuNomad3 Ecrans”, aprīkota ar SCAM 03 datorprogrammu.35 Reakcijas laika konsole atgādina transporta līdzekļa vadīšanu simulējošu videospēli, tādejādi tā var veicināt jauniešu piedalīšanos pētījumā.Testu veido vienkārši stimuli (šķēršļi, kas negaidot parādās, dalībniekam braucot pa taisnu ceļu), kas prasa atbilstošu rīcību: pacelt labo pēdu no gāzes pedāļa, novietot to uz bremžu pedāļa un to ātri nospiest. Tiek reģistrēts laiks, kas paiet no šķēršļa parādīšanās līdz bremžu pedāļa darbībai.Testa laikā, dalībniekam ierodoties izklaides vietā, tehniskais speciālists aicina dalībnieku kāpināt braukšanas ātrumu un braukt pa ceļu taisni uz priekšu (dalībnieks var brīvi kāpināt ātrumu), un bremzēt, kad uz brauktuves parādās šķēršļi, negrozot stūri. Tas ir tikai izmēģinājuma demonstrējums, lai dalībnieks saprastu, kas darāms. Tad gados jaunajam transporta līdzekļa vadītājam lūdz testu atkārtot un reakcijas laiks tiek fiksēts. Dodoties prom no izklaides vietas, vadītāju lūdz testu atkārtot vēlreiz: šis ir reakcijas laiks, klubu atstājot. Tad tehniskais speciālists var komentēt šos rezultātus un, piemēram, parādīt, cik metrus dalībnieks paspēj nobraukt, pirms mašīna ir pilnībā apstājusies.

Datu iegūšana par ceļu satiksmes negadījumu skaitu pirms un pēc projekta aktivitātēmLai novērtētu projekta aktivitāšu efektivitāti auto negadījumu skaita samazināšanā īstermiņa, pēc tā beigām tika savākti kvantitatīvi dati par ceļu satiksmes negadījumiem ar gados jaunu cilvēku iesaisti, kas notikuši nedēļas nogales vakaros un naktīs attiecīgajās teritorijās, un salīdzināti ar datiem par atbilstošo laika periodu iepriekšējā gadā. Datu avoti bija oficiālā Policijas datu bāze un statistika, lai gan ne vienmēr bija iespējams atrast starp teritorijām vai laika periodiem salīdzināmus rādītājus.

Datu analīzeDatu reģistrācijai tika izmantota datorprogramma Microsoft Excel un to analīzei – statistikas datorprogramma STATA10.0 (Stata corp., College Station, TX, 2007).

PILO

TPē

TĪJ

UM

S

2�

Pilotpētījuma mērķiAr pilotpētījuma palīdzību projekta „Ten D by Nigth” partneri vēlējās pārbaudīt, vai pētījuma protokols ir izpildāms un plānotie pasākumi ir realizējami praktiski, kā arī atrast pētījuma dizaina vājās vietas, kuras nepieciešams mainīt, lai garantētu lauka darba aktivitāšu veiksmīgu norisi.Bez tam pilotpētījuma laikā varēja atklāties kādi negaidīti aspekti, kuru novēršana nepieciešama, lai sasniegtu projekta mērķus.

Pilotpētījuma norisePriekšlikums bija izmantot 20-30 cilvēku lielu atlasi katrā iesaistītajā teritorijā. Cilvēku skaits tika izvēlēts, ņemot vērā iesaistīto personu iespējamo izstāšanos no pētījuma. Nolūks bija iegūt viendabīgu 20 cilvēku kopu katrā valstī, kur notika šīs aktivitātes.

Koordinējošo personu apmācība un sagatavošana

Katrā projektā iesaistītajā valstī tika izveidota komanda ar vismaz 5 kvalificētiem cilvēkiem. Un katrai komandai bija viens koordinators, kas 2008.gada decembrī Turīnā (Itālijā) saņēma speciālu apmācību. Koordinatoru apmācība ievēra šādus punktus:– Kā kontaktēties un sarunāties ar gados jauniem cilvēkiem. Tika uzsvērtas iespējas, ko pārliecināšanas procesā sniedz kontaktpersonas vecums, un kā tas ietekmē situāciju risināšanu. Tā piemēram, būtu svarīgi, lai iesaistītie pētnieki ir jauni nevis gados veci cilvēki, tāpat svarīgi, lai komandā būtu pārstāvēti kā vīrieši, tā sievietes. Bez tam tika akcentēti arī neverbālās komunikācijas aspekti, kam ir tieša ietekme uz mērķa grupu pārliecināšanu piedalīties aktivitātēs. Vēlams, lai pētniekiem būtu pamatzināšanas psiholoģijā (aspekti, kas regulē un maina cilvēku izturēšanos, negatīvas attieksmes un uztveres noteikšana, grupas dinamika...) un, paturot prātā pētījuma tēmu, arī zināšanas satiksmes drošības jautājumos (epidemioloģija, cilvēka faktora nozīme ceļu satiksmes negadījumos, transporta līdzekļa aktīvā un pasīvā drošība...). Šīs lietas varētu ļaut pārliecināties, ka pētnieku sagatavošana ir bijusi atbilstoša un kādus jautājumus projekta partneriem vajadzētu turpināt risināt nākotnē.

Pilotpētījums

PILO

TPē

TĪJ

UM

S

24

– Anonīmās kodēšanas sistēmas pareiza lietošana. Projektam bija nepieciešams garantēt pareizu kodēšanas sistēmas lietojumu, lai nodrošinātu pilnīgu rezultātu anonimitāti. Projekta partneri vēlējās būt pārliecināti, ka, veicot lauka darba aktivitātes, neradīsies problēmas ar kodēšanu un visas neskaidrības ir novērstas apmācības laikā.– Anketu aizpildīšana. Izmēģinājums apmācības laikā noderēja, lai pārliecinātos, vai jautājumi nerada grūtības un vai ir jāiekļauj vēl papildus jautājumi vai kāda cita informācija, kas uzlabotu rezultātu iegūšanu.– Alkohola un siekalu testa izpilde. Cilvēki, kas ir specializējušies šo testu izpildē, līdzdarbojās koordinatoru apmācībā, kopā veicot vienu vai vairākus praktiskus vingrinājumus, lai nodrošinātu šo instrumentu pareizu lietošanu. Tādejādi uzlabojās zināšanas par šo testu lietošanu, kas samazināja problēmas tālākajās lauka darba aktivitātēs.– Konsoles izmantošana reakcijas laika mērījumos, vadot transporta līdzekli. Šajā gadījumā, ņemot vērā izmantotā instrumenta sarežģītības pakāpi un iespējamās problēmas, tika ieteikts strādāt kopā ar tehnisko speciālistu, kas ir apmācīts darbam ar šāda veida iekārtu. Ja pilotpētījuma laikā izrādītos, ka pētnieki vieni paši veiksmīgi tiek galā arī bez tehniskā speciālista palīdzības, tad projekta partneri varētu apsvērt iespēju veikt testu bez tehniskā speciālista līdzdalības.

Pētnieku apmācība un sagatavošanaKatrs koordinators pēc tam, kad bija izgājis apmācību Turīnā, apmācīja vismaz 5 pētnieku komandu savā valstī, kas tieši darbosies ar pētījuma dalībniekiem.Pētnieki no koordinatora puses saņēma apmācību par šādiem jautājumiem:– Zināšanas par dažādām pārliecināšanas stratēģijām un to pielietojums (kā racionālās, tā emocionālās), lai veidotu vai mainītu attieksmi, domas un rīcību. Šī apmācība tika piemērota pētniekiem, kam paredzēts mijiedarboties ar pētījuma dalībniekiem, lai pārliecinātos, ka tie spēs tikt galā ar šaubīgām situācijām, un sniegtu papildus apmācību gadījumos, kur tas neizdodas.– Zināšanas par neverbālās komunikācijas nozīmi pārliecināšanas procesā.– Anonīmo pētījuma dalībnieku svarīgās lomas, sniedzot labumu visai sabiedrībai, atbilstoša izskaidrošana. It īpaši uzsverama ir katra dalībnieka, lai arī anonīma, nozīme pozitīvu izmaiņu veicināšanā sabiedrībā. Turklāt piedalīšanos starptautiskā pētījumā, kura rezultāti tiks izmantoti ceļu satiksmes negadījumu profilakses stratēģiju veidošanā, ir uzskatāma par privilēģiju. Šādā veidā pārliecinot dalībniekus piedalīties pētījumā, tiek uzsvērts projekta labais nolūks - novērst daudzus ceļu satiksmes negadījumus.– Sasaiste ar citiem pētījumiem, kuri arī, lietojot tādu pat dalībnieku anonimitātes nodrošināšanas metodi, ir atklājuši veidus, kā būtiski samazināt cilvēku ciešanas. Tas dotu dalībniekiem šī pētījuma mērķu praktisku pamatojumu, bet projekta partneriem palīdzētu saprast, cik lielā mērā šādi skaidrojumi ir nepieciešami, lai dalībniekus, kas turpina šaubīties, tomēr pārliecinātu par piedalīšanos pētījumā.– Gandarījuma sajūtas radīšana par doto ieguldījumu citu cilvēku fiziskā vai garīgā stāvokļa uzlabošanā.

PILO

TPē

TĪJ

UM

S

2�

Vēršanās pie dalībnieku emocionālās puses, darot zināmu, ka viņi ar savu rīcību palīdz meklēt risinājumus, kas pasargās citus cilvēkus, šajā gadījumā, no nokļūšanas ceļu satiksmes negadījumos saistībā ar alkohola un narkotiku lietošanu.– Mehānismu un stratēģiju pārzināšana, kas rada citos empātiju un palīdz pārliecināt. Tam ir cieša saistība ar diviem iepriekšējiem punktiem, mudinot cilvēkus padomāt, kā viņi gribētu, lai citi izturas pret viņiem, un cik lielā mērā viņi ir gatavi palīdzēt citiem.

Un protams, ka apmācība bija vērsta arī uz alkohola un narkotiku izraisītajiem efektiem (arī uz transporta līdzekļa vadīšanas spēju), kā lietot aprīkojumu (alkohola un narkotiku testus) un kā veikt visas pārējās lauka darba aktivitātes.

Aktivitāšu organizēšana

Katrai valstij, kas piedalījās pilotpētījumā, bija uzdevums kontaktēties ar jauniešu iecienīto atpūtas vietu īpašniekiem vai pārvaldniekiem un noorganizēt lauka darba aktivitāšu norisi. Izklaides vietu izvēle balstījās uz pētījuma protokolā definētajiem kritērijiem. Tas ļāva pamanīt problēmas, ja izklaides vieta nebija gatava piedalīties, un noskaidrot, vai aktivitātes ir iespējams veikt jebkurā izklaides vietā un cik vispār cilvēki ir gatavi piedalīties...

Savākto datu uzglabāšana

Atbilžu kodēšanas sistēma un veids, kādā datus uzglabāt (datorsistēma datu augšupielādei) un apstrādāt, tika izveidoti un pārbaudīti tā, lai uzsākot lauka darba aktivitātes, pētnieki zinātu, kā no katra pasākuma savāktos datus ievadīt un saglabāt tālākai analīzei

Pilotpētījuma starptautiskā koordinēšana

Katra valsts veica augstāk aprakstītās darbības savā teritorijā. Projekta partneris, kas bija atbildīgais par attiecīgo projekta daļu, bija atbildīgs gan par visu partneru individuālo aktivitāšu koordinēšanu, gan par protokola ievērošanas uzraudzību. Projekta vadošais partneris savas pieredzes dēļ bija galvenais konsultants jebkādu neskaidrību gadījumā, kas pārējiem partneriem radās šīs projekta daļas sakarā (kontaktējoties caur e-pastu).Tādejādi projekta „Ten D by Night” partneriem izdevās atrisināt jebkuru radušos problēmu.

PILO

TPē

TĪJ

UM

S

26

Secinājumi no pilotpētījumiemVisas valstis, kas piedalījās pilotpētījumā, bija apmierinātas ar tā rezultātiem un secināja, ka pilotpētījums ir palīdzējis sagatavoties tālākajiem lauka darba pasākumiem.

Attiecībā uz dalībnieku skaitu tika konstatēts, ka problēmas var rasties iegūt līdz galam aizpildītas anketas tādā skaitā, kā plānots. Vairāki pētījuma dalībnieki neatgriezās, lai aizpildītu otru testu daļu. Līdz ar to mēs nolēmām ņemt vērā kā pilnīgi, tā daļēji aizpildītās anketas, jo tādejādi varētu novērtēt sadarbību ar jauniešiem un mūsu komunikācijas spējas, kas arī bija viens no sākotnējiem pilotprojekta mērķiem. Šī bija arī pirmā iespēja novērot, ka pastāv atšķirības vīriešu un sieviešu līdzdalībā un ka ir grūtības pētījumā iekļaut tikai pētījuma mērķa grupu.Pilotpētījuma laikā bija iespēja novērtēt arī pētnieku grupu darbības efektivitāti un vajadzību palielināt pētnieku skaitu, kā arī, vai pētnieku sagatavošana ir bijusi pietiekama un kādus tieši punktus vēlams uzlabot. Tā piemēram, kļuva skaidrs, ka lielākajā daļā valstu pētnieku grupā ir vajadzīgs lielāks cilvēku skaits – aptuveni 10, lai tiktu galā ar daudzajiem pētījuma dalībniekiem, kas vienlaicīgi izpilda testus. Un tad katra komanda izvēlas, vai viens pētnieks būs atbildīgs par kādu konkrētu testa sadaļu vai arī viens pētnieks atbildēs par konkrēto pētījuma dalībnieku, sekojot tam līdzi cauri visam procesam. Tas tika izlemts, balstoties uz katras valsts pieredzi, novērtējot, kurš variants ir piemērotāks gan efektivitātes, gan laika ziņā.

Bez tam dažiem projekta partneriem sarežģīts uzdevums pilotprojekta veikšanā izrādījās kontaktēšanās ar izklaides vietām, jo lielākā daļa izklaides vietu īpašnieku nevēlējās sadarboties.

Par visu anketu savākšanu, apstrādi un rezultātu analīzi atbildīgā organizācija bija Turīnas universitāte. Visas valstis, izņemot Spāniju, aizpildītās anketas uz Turīnas universitāti nosūtīja pa elektronisko pastu, bet Spānijā pilotpētījums notika nedēļas nogalē pirms kārtējās projekta apspriedes, tāpēc viņi anketas iesniedza tieši attiecīgajiem pārstāvjiem, kas bija ieradušies uz apspriedi.

Kopumā pilotpētījumi bija noderīgi un ļoti palīdzēja veikt turpmākās lauka darba aktivitātes, jo pilnveidoja veicamos uzdevumus, pārbaudīja procedūras un atrisināja problēmas, pirms īsto aktivitāšu uzsākšanas un pirms bija par vēlu izmēģināt jaunas procedūras un uzlabojumus.

2�

LAU

KA

DA

RB

A A

KT

IVIT

āT

ES

ApmācībaLai šāda veida pasākums labi izdotos, ir vajadzīga rūpīga sagatavošanās: ir jāatrod piemērota izklaides vieta, jādabū nepieciešamās atļaujas, jāsadrukā skrejlapas, afišas un anketas, jāatrod gados jauni pētnieki, kas vēlētos piedalīties projektā, un tie jāapmāca. Ir jāatzīmē, ka iesaistīto pētnieku skaits ietekmē arī aizpildīto anketu skaitu. Jo vairāk pētnieku, jo vairāk anketas tiek aizpildītas. Vidēji bija nepieciešami 10 brīvprātīgie, kas piedalījās lauka darba aktivitātēs.Aptuveni nedēļu pirms aktivitāšu sākuma visiem projekta „Ten D by Night” pētniekiem vajadzēja piedalīties apmācības programmā, ko organizēja koordinators. Visiem pētniekiem bija labi jāpārzina un skaidri jāsaprot vairākas ar projekta mērķiem saistītas tēmas (kā alkohola un narkotiku lietošanas aspekti, to radīto efektu un risku mazināšana, transporta līdzekļa vadīšana šo vielu ietekmē, pasākuma laikā veicamās procedūras), lai viņi, saskaroties ar pētījuma dalībniekiem, būtu spējīgi atbildēt uz jebkuru jautājumu un risināt visas lauka darba aktivitātēs radušās situācijas. Ieteicama attiecīgās jomas speciālistu piesaistīšana (kā narkotiku profilakses speciālistu, ārstu, satiksmes drošības speciālistu u.c.). Tāpat ir ieteicami arī daži praktiski vingrinājumi (lomu spēles), lai palīdzētu pētniekiem komunicēt ar citiem gados jauniem cilvēkiem, atvieglotu sarunas un lauztu pastāvošos aizspriedumus un barjeras, kad runa ir par narkotiku lietošanu.

Darbību secība soli pa solimLai pasākumi noritētu atbilstoši plānotajam, tika izveidots aptuvens darbību norises laika grafiks pēc projektā iesaistīto Eiropas valstu ieteikumiem. Vakara gaitā veicamās aktivitātes ir tieši atkarīgas no atbilstoša laika sadalījuma. Laika grafiki varēja būt arī atšķirīgi dažādās valstīs, jo Eiropas mērogā izklaides vietām ir atšķirīgi darba laiki.

20:00Projekta „Ten D by Night” pētnieku satikšanās (vidēji 10 pētnieki vienā pasākumā)Lai pārliecinātos par katra pētnieka motivāciju dalībai pasākumā, visiem ir jāierodas tikšanās vietā noteiktajā laikā. Par tikšanās laiku ir nepieciešams stingri vienoties, jo ir jāsaskaņo dažādas darbības, kas veicamas jau

Lauka darba aktivitātes

2�

LAU

KA

DA

RB

A A

KT

IVIT

āT

ESpie kluba ieejas, un līdz ar to labi jāsagatavojas.Pirms došanās uz pasākuma vietu beidzamo reizi jāpārbauda, vai ir līdzi visi vajadzīgie materiāli un tas viss ir ielikts mašīnās.

20:30Došanās uz naktsklubu / atpūtas pasākumu / sarīkojumu

21:00Ierašanās naktsklubā / atpūtas pasākumā / sarīkojumāIr nepieciešams sarunāt tikšanos ar izklaides vietas īpašnieku (-iem), lai, ierodoties pētnieku komandai, kopīgi satiktos, beidzamo reizi visu pārrunātu, kā arī veiktu sagatavošanās darbus „Ten D” materiālu uzstādīšanai (izvietot informācijas punktu blakus ieejai klubā, kurā sagaidīt apmeklētājus, un aprīkojumu bremzēšanas laika mērīšanai). Tāpat pie izklaides vietas jāizvieto informējošas afišas. Tā kā parasti izklaides vietas īpašnieki (vai sarīkojuma organizatori) vēlas sadarboties un palīdzēt šī pasākuma sekmīgai norisei, ir svarīgi ņemt vērā arī viņu ieteikumus un padomus, savukārt pētnieku komandai ir jādalās savā praktiskajā pieredzē ar īpašniekiem un jāizmanto viņu sniegtā palīdzība pasākuma mērķu sasniegšanā. Tā piemēram, parasti ir nepieciešams par pētnieku komandas klātbūtni informēt kluba apsargus, kas atrodas pie ieejas, kā arī izskaidrot viņiem šī pasākuma būtību.

Svarīgi ir atzīmēt, ka ļoti savlaicīga pasākuma ieplānošana varētu arī nebūt vēlama, jo ne vienmēr ir skaidri zināms, kāda šajā klubā attiecīgajā datumā būs atpūtas pasākuma vai sarīkojuma tematika, ko sarīkojuma organizatori var saplānot tikai mēnesi uz priekšu. Tādejādi var izrādīties, ka šajā sarīkojumā piedalās galvenokārt pusaudži, kas ir jaunāki par projekta mērķa grupu un ir pārāk jauni, lai tiem būt transporta līdzekļa vadīšanas apliecības, vai arī otrādi – sarīkojumā piedalās cilvēki, vecāki par projekta mērķa grupu.

21:45Pēdējā pētnieku instruktāža (atgādinājums par apgūto apmācībā)Lai pētnieki būtu sagatavojušies un atkārtotu svarīgākās „Ten D” vadlīnijas un rīcības plānu, ir ļoti svarīgi vēl pēdējo reizi pārlasīt apmācības rokasgrāmatu un atkārtot pasākuma laikā secīgi veicamās darbības (piemēram, vēl pēdējo reizi demonstrēt, kā darbojas izelpas analizators, narkotiku testi un aprīkojums reakcijas laika mērīšanai), procedūru skaidrojumu un katras personas pienākumus.

Motivācija: Šai īsajai instruktāžai ir arī svarīga nozīme komunikācijas procesā un tā veicina pētnieku motivāciju, palielinot pārliecību par savām prasmēm, darbības mērķi, zināšanām un vietu komandā. Tā ir iespēja grupā pārrunāt pirmos iespaidus par izklaides vietu, kādas ir izjūtas par pasākumu un iegūt atbildes uz pēdējiem jautājumiem.

2�

LAU

KA

DA

RB

A A

KT

IVIT

āT

ES

Pienākumu sadale: Tā kā iekļaušanās laikā ir būtiska sekmīgai pasākuma norisei, tad katram pētniekam ir skaidri jāzina savi veicamie pienākumi. Lai darbotos efektīvi, ideālajam pienākumu sadalījumam vajadzētu izskatīties šādi:– 2 pētnieki atrodas pie informācijas stenda: tie sagaida apmeklētājus, pārrauga materiālus (izelpas

analizatoru, narkotiku testus) un secīgi sakārto anketas, atbilstoši uz tām uzrakstītajam anonīmās aproces numuram (tukšās, daļēji aizpildītās, pilnīgi aizpildītās), tādejādi atvieglojot uzdevumu veikšanu pētniekiem, lai atrastu katram dalībniekam atbilstošo anketu un izsniegtu jaunas anketas, narkotiku testus, pārstartētu izelpas analizatorus, kā arī izdalītu piemiņas lietas utt.

– 1 pētnieks ir atbildīgs par aprīkojumu reakcijas laika mērīšanai: ņemot vērā iekārtas izmaksas un interesanto izskatu, ir nepieciešams, lai kāds šo aprīkojumu visu laiku uzraudzītu. Patiesībā daži apmeklētāji varētu vēlēties to izmēģināt arī bez atbilstošas uzraudzības, un tādejādi tiktu kompromitēta visa šī pasākuma jēga vai arī aprīkojums tiktu sabojāts.

– 6 pētnieki: pēc iespējas vairāk pētniekiem ir jāsagaida apmeklētāji, lai aizpildītu anketas, pavadītu tos cauri visām procedūrām (narkotiku testam, elpas analizatoram, reakcijas laika aprīkojumam) un nodarbotos ar nākamajiem, rindā gaidošajiem apmeklētājiem.

– 1 koordinators: pārrauga visa pasākuma norisi, pētniekus un arī palīdz visu šo uzdevumu veikšanā.Skaidrs, ka pasākuma laikā pētnieki var samainīties ar lomām, lai varētu piedalīties visos lauka darba aktivitāšu posmos. Šāds modelis ar sadalītiem pienākumiem ir viegli piemērojams katrai valstij, esošajam pētnieku skaitam un pasākuma norises garumam.

23:00Pirmo dalībnieku sagaidīšanaParasti, sagaidot pirmos dalībniekus, pētnieku ir diezgan pacilāti un entuziasma pilni.Tiklīdz pirmie cilvēki parādās pie kluba ieejas, pētnieki tos sagaida, iepazīstinot ar projektu un uzzinot, kuriem no apmeklētājiem ir transporta līdzekļa vadīšanas apliecības.

Cilvēku skaits, kas izteiks vēlēšanos piedalīties pasākumā, būs atšķirīgs atkarībā no dažādiem faktoriem (kā konkrētā izklaides vieta, cilvēku tips, vecums, laika apstākļi), kā arī no pasākuma garuma un no apsvēruma, ka testus ir jāatkārto divreiz (gan ierodoties, gan atstājot klubu). Parasti apmeklētājiem kā balva par piedalīšanos šķiet pievilcīga anketas aizpildīšanas beigās solītā dāvaniņa, kā arī interesanta ir iespēja izmēģināt dažādos „Ten D” aprīkojumus un testus. Pievilcīga ir arī pasākuma oriģinālā ideja, tāpat arī dalībniekiem dotā iespēja pierādīt, ka tie var droši aizvest savus draugus uz mājām. Uz šiem argumentiem ir balstīta apmeklētāju pierunāšana piedalīties pasākumā. Komunikācija vienaudžu starpā (gados jauni cilvēki runā ar tādiem pašiem gados jauniem cilvēkiem) ir „Ten D” komandas lielākā vērtība un tā ir jāizmanto pēc iespējas efektīvāk, lai pasākums uzrunātu pēc iespējas lielāku skaitu jauniešu.

�0

LAU

KA

DA

RB

A A

KT

IVIT

āT

ESJa apmeklētājs piekrīt piedalīties, tad pētniekam ir jāuzsāk Ten D procedūra, lūdzot šo personu parakstīt anonīmo piekrišanas formu, kurā apkopots pasākuma mērķis, paredzamās darbības, lai persona atļautu iegūtos datus izmantot zinātniskiem mērķiem.Bieži gadās, ka pasākumā vēlas piedalīties visa jauniešu grupa kopā. Šādā situācijā ir atbilstoši, ja vienlaicīgi kopā strādā divi pētnieki, kas nodarbojas ar dalībniekiem un vajadzības gadījumā pasauc vēl kādu palīgā.

Kad projekta būtība un norises ir izskaidrota (tā, lai dalībniekiem tā būtu pilnīgi skaidra), pētnieks ķeras pie pirmajiem anketas jautājumiem. Šie jautājumi parasti ir uzjautrinoši un dalībniekiem interesanti. Tā kā jautājumi ir saistīti ar jauniešiem svarīgām tēmām, tad jaunie cilvēki ātri atraisās un jūtas brīvi.Jāņem vērā, ka pētnieku attieksme ir ārkārtīgi nozīmīga. Galvenā devīze ir pašiem saglabāt jauniešiem raksturīgo izturēšanos. Ir nepieciešams uzsvērt, ka pētniekiem ir jābūt pēc iespējas patiesiem un atklātiem, lai pasvītrotu atšķirību starp „Ten D” komandu un varas pārstāvjiem. Pētnieki nav policisti.Apmierinošu projekta rezultātu sasniegšanai ir ļoti būtiski pārliecināt dalībniekus vakara beigās atgriezties atpakaļ un aizpildīt anketu, arī klubu atstājot.Tāpat svarīgs ir anketu anonīmais raksturs, jo tādejādi visa informācija ir konfidenciāla un paliek starp pētnieku un dalībnieku.Tad pētnieks uzaicina dalībnieku veikt izelpas analizatora testu un rūpīgi pieraksta testa rezultātu. Kolīdz pirmais tests ir izdarīts, pētnieks uzaicina dalībnieku izmēģināt iekārtu reakcijas laika mērīšanai, lai veiktu bremzēšanas testu. Šis uzdevums ir jāizpilda divas reizes: pirmais ir izmēģinājums, bet otrajā reizē iegūst īsto rezultātu. Kad dalībnieks, klubu atstājot, atgriežas, lai aizpildītu izejas anketu, viņam jau ir zināms, kā veicams bremzēšanas tests. Ļaujot pašā sākumā veikt šo izmēģinājumu, tiek panākts, ka gan ierodoties klubā, gan to atstājot, dalībnieks bremzēšanas testu izpilda ar vienādu zināšanu līmeni par iekārtas darbības principiem.

Pēc bremzēšanas testa izpildes pētnieks turpina ar anketas aizpildīšanu, ja tas vēl nepieciešams, un tad novēl dalībniekam jauki pavadīt vakaru, vēlreiz uzsverot, cik tas ir svarīgi, lai promejot dalībnieks pieteiktos un atkal aizpildītu izejas anketu.

LAIKS: 10 minūtes vienam dalībniekamPatērētajam laika nevajadzēt pārsniegt 10 minūtes uz vienu dalībnieku. Ar 10 minūtēm vajadzētu pietikt, ja šīs darbības tiek uztvertas kā laika kavēklis un iekļaujas izklaides pasākumā. Parasti ir svarīgi, ka kluba visiem ir dota iespēja izmēģināt šo aprīkojumu un nokļūt uzmanības centrā.

02:00Dalībnieku sagaidīšana atpakaļŠī pasākuma daļa prasa lielu uzmanību un ir visgrūtāk veicamā.

�1

LAU

KA

DA

RB

A A

KT

IVIT

āT

ES

Tā kā bieži vien daudzi dalībnieki iet no kluba ārā vienlaicīgi, ir gandrīz neiespējami dalībniekiem nonākt pie tā paša pētnieka, pie kura tie bija sākumā, lai aizpildītu izejas anketu (parasti viņi nav ar mieru gaidīt ilgāk, lai nokļūt pie tā paša pētnieka). Īsā mirklī „Ten D” stends var kļūt pārpildīts ar dalībniekiem, to draugiem un visiem pētniekiem. Tāpēc visus materiālus ir kārtīgi jāuzmana, lai nekas nepazustu.

Laika taupīšanai ir ieteicams otro daļu sākt ar narkotiku testu, tad ar izelpas analizatoru, tad ar pašu anketas aizpildīšanu un nobeigt ar reakcijas laika mērīšanu.

Narkotiku testu ir vieglāk veikt, nekā parasti domā. Siekalu sakrāšana prasa dažas minūtes. Šo laiku var izmantot, lai runātu par narkotiku lietošanu, tās efektiem un sekām, paturot prātā, ka šī ir lieliska iespēja ar jauniešiem runāt par šo tēmu un sasaistīt to ar veselību un satiksmes drošību.

Anketa, kas aizpildāma pie izejas, ir daudz īsāka un vienkāršāka; no dalībniekiem ir vajadzīgas īsas atbildes, kas prasa pāris minūtes. Un beigās pētnieks uzaicina dalībnieku pēdējo reizi sēsties iekšā reakcijas laika konsolē, lai veiktu pēdējo testu „Ten D” ceļojumā.

Kad visas darbības ir cauri, pētniekam ir rūpīgi jāpieraksta visi rezultāti, jāpasaka paldies dalībniekiem par piedalīšanos, jāpasniedz apsolītā dāvaniņa un jānovēl dalībniekiem un viņu draugiem drošu un patīkamu mājupceļu.

LAIKS: 10 minūtes vienam dalībniekamNeskatoties uz to, ka anketa, izejot no kluba, ir īsa, dalībniekiem ir jāveic arī narkotiku tests un tas prasa papildus laiku (maksimāli 5 minūtes rezultāta iegūšanai), kad var nodarboties ar izelpas analizatora testu un reakcijas laika konsoli. Šo laiku var izmantot arī pārliecināšanas diskusijām ar dalībniekiem, kā arī, ja tas nepieciešams, atrunāt no braukšanas tos, kas nav transporta līdzekļa vadīšanai piemērotā stāvoklī.

05:00 – 06:00SakravāšanāsKad pasākums ir galā, pētnieku komanda sakravā materiālus un saskaita aizpildītās anketas. Komanda noslēdz pasākumu ar īsām pārrunām, pierakstot katra izjūtas par tā norisi.Pasākums beidzas un pētnieki droši dodas mājup.

Iespējamie sarežģījumiVisi projekta „Ten D by Night” partneri bija centušies sagatavot savas komandas un vajadzīgo infrastruktūru tā, lai lauka darba aktivitātes noritētu, cik vien labi iespējams. Tai pat laikā parādījās arī dažādi neparedzēti

�2

LAU

KA

DA

RB

A A

KT

IVIT

āT

ESfaktori un šķēršļi. Problēmas bija dažādas, tomēr lielākoties tās bija kopīgas visiem „Ten D by Night” partneriem.

Socioloģiskas problēmas

Lauka darba aktivitātēm bija ļoti svarīgi atrast pareizo mērķa grupu. Kad aktivitātes norisinājās izklaides vietā, ko apmeklē galvenokārt jauni cilvēki, tad bija gandrīz 100% droši, ka ir sasniegta pareizā dalībnieku grupa. Bet situācija sarežģījās lielos, daudz apmeklētos deju klubos. Daudzi dalībnieki bija vecāki par 30 gadiem un līdz ar to pārsniedza pētījumā iekļaujamo vecuma robežu. Pareiza izklaides vietu izvēle bija izšķiroša lauka darba sekmīgai norisei un datu savākšanai no īstās mērķa grupas.Otra problēma, ko nācās risināt, bija uzticēšanās trūkums anketām un to anonimitātei. Daži dalībnieki baidījās parakstīt jebko, kas saistīts ar jautājumiem par narkotiku lietošanu. To ietekmēja arī tas apstāklis, ka anketā bija daudz personisku jautājumu, kas bija jāatbild pētījuma beigās. Vajadzēja izskaidrot pētījumu mērķi un kādā tieši veidā tas notiek.

Tehniskas problēmas

Visdrošākā iekārta bija konsole reakcijas laika mērīšanai. Kamēr ar to darbojās iekštelpās, tā strādāja nevainojami. Tomēr dažreiz lauka darbi notika arī ārpus telpām zemākā temperatūrā un reizēm nācās sistēmu restartēt.Arī izelpas analizators darbojās labi. Problēmas parādījās, kad liels skaits jauno cilvēku sāka vienlaicīgi atstāt klubu. Parasti cilvēki nebija sagatavojušies uz testu gaidīšanu un pameta klubu, nepabeidzot visas darbības. Viens papildus izelpas analizators būtu ļoti ieteicams.Lielāko skaitu problēmu radīja siekalu tests. Daudzi no tiem nestrādāja pareizi, vairāki rezultāti bija neskaidri. Tāpat laiks, ko prasīja siekalu testa izpildīšana, bija vērā ņemams. Daudziem cilvēkiem tas bija par ilgu un bija par iemeslu lēmumam atsacīties no testa. Nav droši zināms, kāpēc testi nedarbojās kā nākas, bet daži dalībnieki tāpēc atteicās pabeigt izmeklējumus. Un tādejādi daudzos gadījumos arī anketas palika līdz galam neaizpildītas.Laba organizācija un pietiekams pētnieku skaits arī bija ļoti nozīmīgs faktors: pietiekamam pētnieku skaits bija īpaši svarīgs pasākuma beigu daļā, kad daudz cilvēku sāka atstāt izklaides vietu. Jo lielāks bija pētnieku skaits, jo vairāk anketu tika aizpildītas un bija labāki rezultāti.Secinājums ir tāds, ka efektīvai „Ten D by Night” pasākumu novadīšanai pamatā ir daži vienkārši un acīmredzami nosacījumi.

��

LAU

KA

DA

RB

A A

KT

IVIT

āT

ES

Ieguvumi no pasākumaKā norādījuši paši dalībnieki, no „Ten D by Night” organizētajām lauka darba aktivitātēm ir trīs galvenie ieguvumu veidi:

1. Daudzi dalībnieki bija patīkami pārsteigti par „Ten D” pasākumu. Bieži vien tā bija pirmā reize, kad viņi saskārās ar šo problēmu – alkohola un narkotiku ietekmi uz transporta līdzekļa vadīšanas spējām. Daudzos gadījumos tā bija arī laba iespēja paplašināt viņu zināšanas par dažādiem narkotiku veidiem un to nodarīto kaitējumu.

2. Šīs akcijas deva arī labu iespēju dalībniekiem pašiem pārliecināties par savu reakciju, atrodoties alkohola vai narkotisko vielu ietekmē, apstākļos, kas nodrošina anonimitāti un konfidencialitāti. Reakcijas laika tests visiem dalībniekiem parādīja, kā reakcija mainās un cik patiesībā ir bīstami vadīt transporta līdzekli pēc alkohola lietošanas vai narkotisko vielu ietekmē. „Ten D” akcijas bija efektīvs brīdinājums daudziem jauniešiem.

3. „Ten D” pasākumi bija ļoti vērtīgs zinātniskās informācijas avots par jaunu cilvēku izturēšanos mūsu sabiedrībā. Visi mēs dzīvojam pasaulē, kur tiek lietots alkohols un narkotikas, bet diemžēl šķiet, ka šī tēma ir tabu. Lielākās daļas dalībnieku entuziasma pilnās atsauksmes sniedz pierādījumu par to, cik vajadzīgs un būtisks ir bijis „Ten D” projekts. Tas liecina par patiesu sabiedrības interesi izvērst šāda veida aktivitātes visā Eiropā.

��

ZIN

āT

NIS

KIE

REZ

ULT

āT

I

Zinātniskie rezultātiNākamajās tabulās atspoguļoti rezultāti ir pirmie, aprakstošie un tie nav samēroti pēc jaucējfaktoriem.

1.tabula. Demogrāfiskais un sociāli ekonomiskais dalībnieku raksturojums pa valstīmN Beļģija-Nīderlande Bulgārija Itālija Polija Spānija Kopā

N=851 N=1044 N=954 N=1006 N=1002 N=4857Dzimums 4849

vīrieši 66% (560) 76% (788) 83% (789) 61% (617) 56% (562) 68% (3316)sievietes 34% (289) 24% (253) 17% (162) 39% (389) 44% (440) 32% (1533)

Vecums 4837 20 23 27 19 20 24 21 25 30 21 23 26 20 22 24 20 22 26 Dzīvo 4836

vieni 21% (179) 17% (174) 20% (193) 23% (227) 7% (72) 17% (845)ar vecākiem 52% (443) 59% (605) 65% (620) 46% (457) 78% (778) 60% (2903)ar draugiem/kolēģiem 5% (41) 8% (80) 2% (23) 13% (127) 5% (46) 7% (317)ar partneri 20% (172) 13% (139) 11% (100) 15% (153) 8% (78) 13% (642)cits variants 2% (13) 3% (35) 2% (15) 4% (39) 3% (27) 3% (129)

Izglītība 4838nav 22% (184) 0% (3) 1% (6) 0% (3) 1% (14) 4% (210)vidējā 31% (263) 7% (72) 20% (188) 3% (35) 13% (129) 14% (687)augstākā 24% (203) 74% (767) 59% (565) 57% (571) 36% (365) 51% (2471)akadēmiskā 22% (187) 19% (198) 20% (194) 39% (397) 49% (494) 30% (1470)

Tēva augstākais izglītības līmenis 3969

nav - 0% (4) 2% (22) 1% (13) 5% (46) 2% (85)vidējā - 3% (26) 51% (483) 4% (38) 39% (389) 24% (936)augstākā - 64% (659) 33% (311) 50% (499) 27% (270) 44% (1739)akadēmiskā - 33% (334) 14% (131) 45% (452) 29% (292) 30% (1209)

Nodarbošanās statuss 4704students 37% (312) 51% (462) 28% (265) 60% (599) 50% (501) 45% (2139)nodarbinātais 58% (488) 38% (345) 67% (633) 35% (351) 39% (393) 47% (2210)darba meklētājs 5% (44) 12% (107) 6% (53) 5% (45) 11% (106) 8% (355)

a b c – nepārtrauktiem mainīgajiem norāda uz zemāko kvartili (a), mediānu (b) un augšējos kvartili (c). N – aizpildīto mainīgo skaits. Skaitļi, kas seko procentiem, ir biežumi absolūtos skaitļos.Kopumā 68% no dalībniekiem bija vīrieši: vīriešu prevalence ir attēlota katrā valstī. Mediānais vecums bija 22 gadi; starp valstīm var novērot zināmas atšķirības. Lielākā daļa dalībnieku atzīmēja, ka dzīvo kopā ar vecākiem (60%). Izglītības līmenis kopumā ir augsts visās valstīs. Lielākā dalībnieku daļa ir nodarbinātie (47%) un studenti (45%) ar zināmām atšķirībām starp valstīm. Informācija par tēva izglītības līmeni sakarā ar nacionālo likumdošanu par privātumu nav zināma Beļģijā un Nīderlandē.

�6

ZIN

āT

NIS

KIE

REZ

ULT

āT

I2.tabula. Transporta līdzekļa vadīšanas paradumi pa valstīm

NBeļģija-

Nīderlande Bulgārija Itālija Polija Spānija KopāN=851 N=1044 N=954 N=1006 N=1002 N=4857

Motocikla vadītāju vecums 1562 16 16 18 18 20 23 16 18 21 12 14 15 14 16 17 14 16 18 Automašīnas vadītāju vecums 4191 18 18 19 18 18 19 18 18 18 18 18 19 18 18 19 18 18 19 Braukšanas biežums (pēdējā mēnesī) 4784

nekad 9% (72) 24% (252) 2% (20) 20% (197) 10% (99) 13% (640)

mazāk kā reizi nedēļā 3% (29) 16% (163) 4% (40) 10% (103) 8% (79) 9% (414)

vairākas reizes nedēļā 14% (117) 15% (159) 14% (137) 19% (192) 16% (151) 16% (756)

ikdienā 74% (625) 45% (463) 79% (750) 50% (498) 66% (638) 62% (2974)

Sods par ātruma pārsniegšanu (dzīves laikā) 4786

nav bijis 52% (436) 77% (801) 68% (642) 68% (672) 78% (761) 69% (3312)

mazāk kā 5 reizes 33% (277) 18% (186) 28% (259) 22% (222) 19% (184) 24% (1128)

vairāk kā 5 reizes 15% (127) 5% (54) 4% (40) 10% (99) 3% (26) 7% (346)

Vadītāja apliecības atņemšana (dzīves laikā) 4788

nekad 92% (776) 91% (949) 89% (847) 96% (949) 90% (872) 92% (4393)

vienu reizi 6% (48) 7% (77) 9% (88) 4% (35) 9% (85) 7% (333)

vairāk kā vienu reizi 2% (16) 1% (12) 1% (12) 1% (9) 1% (13) 1% (62)

Avārijas, esot pie stūres (dzīves laikā) 4797nekad 67% (560) 80% (837) 52% (489) 69% (686) 68% (662) 67% (3234)

vienu reizi 22% (188) 13% (138) 25% (241) 20% (203) 21% (203) 20% (973)

vairāk kā vienu reizi 11% (94) 6% (65) 23% (218) 11% (106) 11% (107) 12% (590)

a b c – nepārtrauktiem mainīgajiem norāda uz zemāko kvartili (a), mediānu (b) un augšējos kvartili (c). N – aizpildīto mainīgo skaits. Skaitļi, kas seko procentiem, ir biežumi absolūtos skaitļos.

Lielākajai daļai dalībnieku bija automašīnas vadītāja apliecība, un tikai 1562 personām – motocikla vadītāja apliecība. Kopumā 62% dalībnieku apgalvoja, ka vada transporta līdzekli ikdienā: Itālijā un Beļģijā/Nīderlandē šis procents bija visaugstākais – attiecīgi 79% un 74%. 31% atzīmēja, ka savas dzīves laikā ir saņēmuši vismaz vienu soda kvīti par ātruma pārsniegšanu, un 8% ir vismaz vienu reizi atņemta transporta līdzekļa vadītāja apliecība. Būtiskas atšķirības starp valstīm nebija vērojamas. 32% dalībnieku apgalvoja, ka savas dzīves laikā ir cietuši avārijā, atrodoties pie transporta līdzekļa stūres, un īpaši augsts šādu cilvēku īpatsvars bija Itālijā (48%).

��

ZIN

āT

NIS

KIE

REZ

ULT

āT

I

3.tabula. Alkohola un psihoaktīvo vielu lietošana pa valstīm (dalībnieku ziņotais)

NBeļģija-


Alkohola lietošanas(pēdējā mēnesī) 4835

nekad 10% (83) 11% (116) 6% (56) 6% (64) 7% (74) 8% (393)

vienu vai divas reizes mēnesī 21% (177) 22% (231) 16% (155) 25% (247) 26% (256) 22% (1066)

reizi nedēļā 34% (290) 29% (300) 44% (419) 37% (367) 47% (470) 38% (1846)

3 vai 4 dienas nedēļā 23% (191) 24% (246) 23% (219) 26% (261) 15% (153) 22% (1070)

katru dienu 13% (107) 14% (151) 10% (97) 6% (60) 5% (45) 10% (460)

Piedzeršanās(pēdējā mēnesī) 4783

jā 33% (274) 54% (553) 41% (383) 58% (563) 72% (711) 52% (2484)

nē 67% (569) 46% (478) 59% (560) 42% (412) 28% (280) 48% (2299)

Jebkādu psihoaktīvo vielu lietošana (pēdējā gadā) 4833

jā 31% (259) 18% (185) 25% (235) 37% (364) 56% (558) 33% (1601)

nē 69% (586) 82% (854) 75% (716) 63% (633) 44% (443) 67% (3232)

Alus lietošana pirms atpūtas pasākuma 4513

sì 33% (269) 31% (270) 21% (193) 31% (289) 30% (294) 29% (1315)

no 67% (558) 69% (592) 79% (714) 69% (645) 70% (689) 71% (3198)

Vīna lietošana pirms atpūtas pasākuma 4311

jā 11% (89) 6% (43) 27% (254) 6% (57) 16% (157) 14% (600)

nē 89% (713) 94% (674) 73% (671) 94% (834) 84% (819) 86% (3711)

Stipro alkoholisko dzērienu lietošana pirms atpūtas pasākuma 4500

jā 15% (123) 25% (217) 24% (218) 23% (215) 26% (255) 23% (1028)

nē 85% (682) 75% (656) 76% (704) 77% (713) 74% (717) 77% (3472)

Kokteiļu lietošana pirms atpūtas pasākuma 4279

jā 8% (61) 2% (13) 21% (191) 2% (21) 9% (84) 9% (370)

nē 92% (739) 98% (683) 79% (730) 98% (868) 91% (889) 91% (3909)

��

ZIN

āT

NIS

KIE

REZ

ULT

āT

IN

Beļģija-Nīderlande Bulgārija Itālija Polija Spānija Kopā

Saldo alkoholisko kokteiļu („alcopop”) lietošana pirms atpūtas pasākuma 4298

jā 3% (27) 0% (3) 1% (7) 7% (68) 64% (635) 17% (740)

nē 97% (767) 100% (686) 99% (895) 93% (848) 36% (362) 83% (3558)

Psihoaktīvo vielu lietošana pirms atpūtas pasākuma 4826

jā 6% (52) 2% (16) 4% (35) 4% (37) 22% (222) 8% (362)

nē 94% (794) 98% (1022) 96% (909) 96% (963) 78% (776) 92% (4464)

Plānojuši lietot alkoholu pasākuma laikā 4827

jā 59% (503) 63% (652) 74% (698) 76% (759) 67% (665) 68% (3277)

iespējams 10% (85) 12% (120) 10% (94) 6% (59) 6% (58) 9% (416)

nē 30% (258) 26% (266) 17% (157) 18% (181) 27% (272) 23% (1134)

Grasās lietot psihoaktīvās vielas pasākuma laikā 4805

jā 3% (29) 1% (11) 1% (14) 2% (21) 16% (156) 5% (231)

iespējams 2% (15) 3% (29) 2% (21) 5% (47) 7% (73) 4% (185)

nē 95% (801) 96% (989) 96% (910) 93% (928) 77% (761) 91% (4389)

N – aizpildīto mainīgo skaits. Skaitļi, kas seko procentiem, ir biežumi absolūtos skaitļos.

Kopumā 25% dalībnieku pēdējā mēneša laikā ir bijuši piedzērušies, bet lielākā daļa apgalvoja, ka pirms ierašanās klubā alkoholu nav lietojuši. 8%, ierodoties klubā, ziņoja, ka ir lietojuši psihoaktīvās vielas, šis rādītājs jo īpaši augsts bija Spānijā. 77% atbildēja, ka ir plānojuši lietot alkoholiskos dzērienus atpūtas vakara gaitā, un šajās atbildēs nebija būtiskas atšķirības starp valstīm, bet psihoaktīvās vielas vakara gaitā taisījās lietot 9% dalībnieku.

��

ZIN

āT

NIS

KIE

REZ

ULT

āT

I

4.tabula. Transporta līdzekļa vadīšana un alkohola/psihoaktīvo vielu lietošana pa valstīm

NBeļģija-


Transporta līdzekļa vadīšana alkohola reibumā(pēdējā mēnesī) 4788

jā 27% (226) 14% (150) 24% (225) 6% (56) 31% (297) 20% (954)

nē 73% (617) 86% (888) 76% (723) 94% (940) 69% (666) 80% (3834)

Transporta līdzekļa vadīšana narkotisko vielu ietekmē(pēdējā mēnesī) 4731

jā 5% (43) 2% (18) 5% (49) 3% (29) 17% (161) 6% (300)

nē 95% (784) 98% (1013) 95% (887) 97% (948) 83% (799) 94% (4431)

Aizturēts par braukšanualkohola/narkotiku reibumā (pēdējā gadā) 4757

jā 5% (38) 1% (13) 1% (10) 1% (8) 5% (49) 2% (118)

nē 95% (801) 99% (1010) 99% (936) 99% (980) 95% (912) 98% (4639)

Avārijas, vadot transporta līdzekli alkohola/narkotiku ietekmē (dzīves laikā) 4788

jā 5% (41) 3% (30) 6% (53) 2% (15) 7% (71) 4% (210)

nē 95% (798) 97% (1004) 94% (895) 98% (983) 93% (898) 96% (4578)


Kopumā 20% dalībnieku bija ziņojuši, ka ir pēdējā mēneša laikā vadījuši transporta līdzekli alkohola reibumā, un šis rādītājs visaugstākais bija Spānijā (31%) un viszemākais Polijā. 2% no dalībniekiem ir bijuši aizturēti sakarā ar transporta līdzekļa vadīšanu alkohola/psihoaktīvo vielu ietekmē, un šis rādītājs augstāks bija Beļģijā/Nīderlandē un Spānijā (5%). Kopumā 4% personu savas dzīves laikā bija cietuši avārijā, vadot transporta līdzekli šo vielu ietekmē.

40

ZIN

āT

NIS

KIE

REZ

ULT

āT

I5.tabula. Dalībnieku norādītā alkohola un psihoaktīvo vielu lietošana izklaides pasākumā pa valstīm

NBeļģija-


Alkoholisko dzērienu skaits vakara gaitā 3243

1 10% (62) 16% (169) 32% (192) 14% (108) 12% (24) 17% (555)

2 10% (66) 23% (236) 26% (156) 17% (130) 16% (32) 19% (620)

3 8% (48) 20% (211) 14% (84) 18% (140) 15% (30) 16% (513)

4 5% (33) 8% (86) 8% (48) 13% (97) 11% (21) 9% (285)

5 vai vairāk 32% (205) 5% (49) 9% (56) 18% (139) 25% (48) 15% (497)

neviens 35% (223) 27% (281) 12% (73) 20% (157) 20% (39) 24% (773)

Narkotiku lietošanavakara gaitā 3219

jā 7% (47) 2% (18) 1% (7) 5% (37) 25% (48) 5% (157)

nē 93% (586) 98% (998) 99% (603) 95% (731) 75% (144) 95% (3062)

Marihuāna 5% (33) 1% (13) 1% (4) 3% (26) 21% (40) 4% (116)

Metamfetamīni 2% (12) 0% (3) 0% (0) 0% (2) 1% (1) 1% (18)

Kokaīns 1% (8) 0% (5) 0% (0) 1% (5) 0% (0) 1% (18)

Halucinogēni 0% (1) 0% (2) 0% (0) 0% (2) 2% (3) 0% (8)

Amfetamīni 1% (8) 0% (5) 0% (0) 1% (5) 0% (0) 1% (18)

Benzodiazepīni 0% (1) 0% (2) 0% (1) 0% (1) 0% (0) 0% (5)

Opiāti 0% (0) 0% (1) 0% (0) 0% (1) 0% (0) 0% (2)


Kopumā 76% dalībnieku ziņoja, ka, atrodoties klubā, ir lietojuši vismaz vienu alkoholisku dzērienu, un 5% dalībnieku ziņoja, ka ir lietojuši kāda veida narkotiskās vielas. Visās valstīs to personu vidū, kas bija lietojuši narkotikas, pārsvarā bija lietota marihuāna. Pārējo narkotisko vielu lietošana bija nenozīmīga.

41

ZIN

āT

NIS

KIE

REZ

ULT

āT

I

6.tabula. Alkohola koncentrācija asinīs un reakcijas laiks, ierodoties klubā un to atstājot, pa valstīm

Valsts

Alkohola tests Reakcijas laika (RL) tests

NPirmais alkohola

tests NOtrais alkohola

tests N Pirmais RL tests N Otrais RL testsBeļģija-Nīderlande i 829 0.29 (0.26;0.32) 643 0.42 (0.38;0.47) 705 1.03 (1;1.06) 550 0.98 (0.95;1)Bulgārija 1044 0.18 (0.16;0.2) 1036 0.45 (0.43;0.48) 1040 0.71 (0.69;0.73) 1031 0.69 (0.68;0.71)Itālija 942 0.22 (0.19;0.24) 604 0.36 (0.33;0.39) 935 0.65 (0.63;0.67) 596 0.66 (0.64;0.68)Polija 1000 0.44 (0.41;0.47) 776 0.72 (0.68;0.76) 999 0.60 (0.57;0.65) 776 0.62 (0.61;0.65)Spānija 993 0.45 (0.42;0.47) 167 0.53 (0.47;0.6) 927 0.75 (0.72;0.78) 147 0.69 (0.66;0.73) Kopā 4808 0.32 (0.3;0.33) 3226 0.5 (0.48;0.52) 4606 0.73 (0.72;0.74) 3100 0.72 (0.71;0.73)

Parādīti vidējie lielumi un 95% ticamības intervāli (aprēķinos izmantotā metode – bootstrap re-sampling)

Visās projektā iesaistītajās valstīs vidējā alkohola koncentrācija dalībnieku asinīs bija augstāka, klubu atstājot nekā tajā ierodoties. Visās valstīs šī atšķirība bija statistiski nozīmīga. Attiecībā uz reakcijas laiku būtiskas atšķirības starp testa rādītājiem, klubā ierodoties un to atstājot, nebija.

7.tabula. Dalībnieku īpatsvars ar otrā alkohola testa rādītāju > 0,5 g/l, kas grasījās vadīt transporta līdzekli, pa valstīm

NBeļģija-


Vai grasāties šovakar sēsties pie stūres? 1289

nē 80% (162) 94% (387) 69% (116) 99% (435) 63% (42) 89% (1142)

jā, vēlāk 6% (13) 5% (19) 11% (19) 0% (2) 25% (17) 5% (70)

jā, tūlīt 13% (27) 1% (5) 20% (33) 1% (4) 12% (8) 6% (77)


Kopumā no tiem pētījuma dalībniekiem, kam alkohola tests, klubu atstājot, rādīja virs 0,5 g/l, liels īpatsvars bija nodomājuši vadīt transporta līdzekli. Izņēmumi šajā ziņā bija Itālija un Spānija.

42

ZIN

āT

NIS

KIE

REZ

ULT

āT

I8.tabula. Dalībnieku pašu ziņotās psihoaktīvo vielu lietošanas salīdzinājums ar testa rādītājiem pa valstīm

Beļģija-Nīderlande Bulgārija Itālija

ZiņotaisTesta

rādītais p-vērtība ZiņotaisTesta


rādītais p-vērtībaMarihuāna 5% (33) 3% (21) 0.134 1% (13) 0% (2) 0.008 1% (4) 3% (17) 0.002Metamfetamīni 2% (12) 2% (11) 0.92 0% (3) 0% (4) 0.601 0% (0) 0% (0)

Kokaīns 1% (8) 3% (16) 0.078 0% (5) 0% (2) 0.32 0% (0) 1% (3) 0.065Amfetamīni 1% (8) 1% (7) 0.864 0% (5) 1% (5) 0.865 0% (0) 0% (0)

Benzodiazepīni 0% (1) 1% (8) 0.016 0% (2) 0% (0) 0.18 0% (1) 1% (3) 0.065Opiāti 0% (0) 0% (3) 0.076 0% (1) 0% (4) 0.143 0% (0) 0% (1) 0.287

Polija Spānija Kopā

ZiņotaisTesta



rādītais p-vērtībaMarihuāna 3% (26) 5% (36) 0.156 21% (40) 32% (45) 0.024 4% (116) 4% (121) 0.3Metamfetamīni 0% (2) 0% (3) 0.631 0% (1) 1% (2) 0.385 1% (18) 1% (20) 0.545Kokaīns 1% (5) 1% (10) 0.176 0% (0) 9% (13) <0.001 1% (18) 2% (44) <0.001Amfetamīni 1% (5) 1% (5) 0.961 0% (0) 0% (0) 1% (18) 1% (17) 0.916Benzodiazepīni 0% (1) 0% (1) 0.983 0% (0) 1% (2) 0.091 0% (5) 0% (14) 0.01Opiāti 0% (1) 0% (2) 0.546 0% (0) 1% (1) 0.231 0% (2) 0% (11) 0.008 N – aizpildīto mainīgo skaits. Skaitļi, kas seko procentiem, ir biežumi absolūtos skaitļos.

Kopumā nozīmīgas atšķirības starp pašu dalībnieku ziņoto vielu patēriņu un narkotiku testu uzrādīto ir vērojamas attiecībā uz kokaīna, benzodiazepīnu un opiātu lietošanu. Atšķirības marihuānas lietošanas novērtējumā ir nozīmīgas Bulgārijā, Itālijā un Spānijā.

4�

ZIN

āT

NIS

KIE

REZ

ULT

āT

I

9.tabula. Viedoklis par lauka darba aktivitātēm pa valstīm

NBeļģija-


Uztvere par aktivitāšu lietderību (pieaugošā secībā) 3225

1 3% (17) 2% (18) 5% (31) 1% (8) 3% (6) 2% (80)

2 6% (40) 4% (43) 10% (62) 3% (26) 6% (11) 6% (182)

3 26% (165) 15% (154) 33% (203) 12% (94) 28% (53) 21% (669)

4 65% (409) 79% (811) 52% (316) 83% (639) 63% (119) 71% (2294)

Vēlme pēc vairāk šādu iniciatīvu 3218

jā 93% (586) 98% (1005) 96% (584) 97% (741) 99% (188) 96% (3104)


Vairākums dalībnieku (92%) uzskatīja veiktās lauka darba aktivitātes par lietderīgām, vismazākais entuziasms bija vērojams Itālijā. Gandrīz visi (96%) dalībnieki būtu priecīgi par līdzīga veida iniciatīvām nākotnē.

4�

IEV

IEŠA

NA

S V

AD

LĪN

IJA

S

Ieviešanas vadlīnijasŠī rokasgrāmatas sadaļa apraksta galvenos soļus, ieguldījumus, aprīkojumu un cilvēku resursus, kas ir vajadzīgi, lai izpildītu projektu, izmantojot projekta „Ten D by Night” metodoloģiju. Šī sadaļa apraksta arī projekta „Ten D by Night” pozitīvos un negatīvos aspektus, ar kuriem jārēķinās katram pētniekam vai pasākuma rīkotājam, plānojot un ieviešot līdzīgu projektu, kas varētu būt nacionālā, reģionālā vai pašvaldību līmenī, kā arī tik pat labi gan ilgtermiņa, gan īstermiņa programmas.

Projekta ieviešanas fāzes

Situācijas analīze vietā, kur plānots ieviest projektu:1. Izveidot projekta darba grupu.2. Atrast un izanalizēt esošo informāciju par alkohola un narkotiku lietošanu gados

jaunu cilvēku vidū, saistībā ar ceļu satiksmes negadījumiem un vairākos klubos/diskotēkās.

3. Pārbaudīt pastāvošo likumdošanu, kas attiecas uz datu ieguvi un aktivitāšu veikšanu.

4. Saprast problēmu loku un kāda informācija ir vajadzīga, lai sekotu norisei.5. Plānot projekta aktivitātes, datu ievākšanas procesu un aktivitāšu novērtēšanas

kritērijus

LIETAS, KAS JāņEM VēRā:– Projekta darba grupa pārraudzīs datu ievākšanu un uzglabāšanu, lai atbalstītu projekta mērķu un

uzdevumu sasniegšanu (aptaujas anketa dalībniekiem, rīki procesa un iznākuma novērtēšanai). Šī grupa izveidos arī mehānismu sabiedrības iepazīstināšanai ar projektu un nodrošinās rezultātu publicitāti.

– Datu kvalitāte un pilnīgums: nepilnības un iespējamās sistemātiskās kļūdas datos. Datu veids un faktori, kas var tos ietekmēt (datu avots, cik lielā mērā tie ir vispārināmi).

– Sadarbība ar institūcijām un ieinteresētajām pusēm, kas darbojas alkohola, narkotiku kontroles un satiksmes drošības jomā, var veicināt esošās situācijas izpratni

46

IEV

IEŠA

NA

S V

AD

LĪN

IJA

SMetodoloģijas pārņemšanaBalstoties uz situācijas analīzes laikā gūtajiem pierādījumiem, aktivitāšu prioritātes nepieciešamības gadījumā ir iespējams mainīt, kā arī var noteikt jaunus uzdevumus un izmainīt ieviešanas procesu tā, lai tas atbilstu ieinteresēto pušu vajadzībām.

LIETAS, KAS JāņEM VēRā:• Esošā politika un likumīgais pamats, uz kura balstās jaunās transporta līdzekļa vadīšanas alkohola

un/vai narkotisko vielu ietekmē profilakses pieejas.• Projekta īstenošanas finansiālās iespējas.• Laiks un cilvēkresursi, kas vajadzīgi projektam.• Vispiemērotākās un atbilstošākās vietas izvēle aktivitāšu īstenošanai.

Sagatavošanās darbam1. Projekta darbinieku/voluntieru apmācība.2. Aprīkojuma iegāde – alkohola testi, narkotiku testi, konsole reakcijas laika

mērīšanai.3. Projekta materiālu sagatavošana un drukāšana – anketas, skrejlapas, informācijas/

piekrišanas formas, afišas, kas vēsta par pašu projektu un pasākumu norises vietu un laiku.

4. Izklaides vietu meklējumi.5. Projekta reklāma un vietējās sabiedrības iepazīstināšana ar to.

LIETAS, KAS JāņEM VēRā:– Projekta akcijās iesaistīto darbinieku skaitam jābūt atbilstošam jauno cilvēku skaitam, kas vēlas

piedalīties pasākumā, paturot prātā, ka dažreiz interese par projektu var būt ļoti liela un vienlaicīgi vajag nodarboties ar daudziem dalībniekiem.

– Apmācības gaitā uzmanība jāpievērš ne tikai pareizai testu izpildei un interpretācijai, bet arī komunikācijas spēju attīstīšanai.

– Testi jāizvēlas saskaņā ar to jutību, validitāti, noturīgumu, kā arī ar to piemērotību, vienkāršību un laiku, kas jāpatērē to veikšanai.

– Aptaujas anketām ir jābūt tik īsām, cik iespējams, lai iegūtu vajadzīgo informāciju. Labas pētnieku zināšanas un praktiskā pieredze šī instrumenta lietošanā noteikti padara tās vienkāršāk un ātrāk lietojamas.

4�

IEV

IEŠA

NA

S V

AD

LĪN

IJA

S

– Skrejlapām un afišām ir jāreklamē projekta galvenā ideja un jāveicina izpratne un dalībnieku iesaistīšana aktivitātēs.

– Aktivitāšu norises vietu - klubu, diskotēku - skaits jāizvēlas, ņemot vērā, ka 10% līdz 75% atsakās iesaistīties projektā, it īpaši, ja šajās izklaides vietās nav iepriekšējas sadarbības pieredzes.

Lauka darbs1. Dalībnieku iesaistīšana un plūsmas organizēšana.2. Katrs pasākums sastāv no divām fāzēm ar vairākiem soļiem.3. Pirmā fāze ir pie kluba ieejas – brīvprātīgie dalībnieki aizpilda pirmo aptaujas

anketas daļu, veic alkohola testu un pirmo reakcijas laika mērījumu ar iekārtu, kas atdarina transporta līdzekļa vadīšanu – konsoli.

4. Otrā pasākuma fāze – cilvēkiem atstājot klubu, tie paši dalībnieki aizpilda aptaujas anketas otro daļu, veic otru reizi alkohola testu, vienīgo reizi narkotiku testu un atkārtotu reakcijas laika mērījumu ar konsoli.

5. Dalībniekiem izskaidro testu rezultātus un informē par riskiem, kas saistās ar transporta līdzekļa vadīšanu alkohola un/vai narkotiku ietekmē.

6. Dalībniekiem izsniedz skrejlapas, kas informē par problēmām, ko rada alkohola/narkotiku lietošana.

LIETAS, KAS JāņEM VēRā:– Piedalīšanās projekta pasākumos ir brīvprātīga; lai to garantētu, katram dalībniekam ir jāparaksta

piekrišanas forma.– Piedalīšanās projektā ir anonīma; lai būtu iespējams identificēt dalībniekus, ierodoties klubā un

to atstājot, ir jālieto kāda identifikācijas sistēma ar numuriem, piemēram, drukātiem uz vienreizēji lietojamas aproces, ko nav iespējams nodot citai personai.

– Ir daļa dalībnieku, kas no pasākuma izkrīt, jo ir piedalījušies pirmajā fāzē, bet ir atteikušies piedalīties otrajā fāzē.

– Telpām, kur projekta aktivitātes notiek, ir jābūt gana lielām, lai neveidotos dalībnieku pūļi, gaidīšanas rindas, nejauši aprīkojuma bojājumi vai pazušanas gadījumi.

– Ja aktivitātes notiek brīvā dabā, jārēķinās ar laika apstākļiem.– Visu pasākuma pirmās un otrās fāzes uzdevumu izpildīšanai patērētajam laikam vidēji nevajadzētu

pārsniegt 20 minūtes.– Lai pārbaudītu reakcijas laika izmaiņas, dalībniekiem ir ieteicams izmēģināt konsoli pirms pirmā

testa veikšanas.

4�

IEV

IEŠA

NA

S V

AD

LĪN

IJA

S– Lai veicinātu uzticēšanos, katram dalībniekam jābūt iespējai saņemt savu testu rezultātus; turklāt

kopā ar testu rezultātiem ir jāizsniedz arī materiāli par narkotiku lietošanas ietekmi un ieteikumiem, kā rīkoties pēc narkotiku lietošanas.

– Lai piesaistītu dalībniekus un veicinātu projekta sekmīgu norisi, katram dalībniekam var pasniegt sīkas piemiņas lietas ar projekta logo kā, piemēram, TEN D by Night – iPod turētāju.

Datu analīze, rezultātu publiskošana un ilgtspējīgumsProjekta aktivitāšu laikā iegūtos datus var izmantot zinātniskiem mērķiem, situācijas pārraudzībai ilgtermiņā un projekta novērtēšanai.Tos var izmantot kā pamatu dažādām profilaktiskām aktivitātēm un veselību veicinošiem projektiem. Šos rezultātus var iekļaut arī vidusskolu programmās, kā arī transporta līdzekļu vadītāju sagatavošanā autoskolās, lai jauniešiem parādītu, kā alkohols un narkotiskās vielas ietekmē reakcijas laiku. Datus var izmantot, lai uzlabotu ceļu satiksmes negadījumu mazināšanas politiku.

LIETAS, KAS JāņEM VēRā:– Rezultātu publicēšana palielinās pasākuma publicitāti, izpratni sabiedrībā un, iespējams, palīdzēs

piesaistīt investīcijas un ieinteresētās puses.– Projekta veidošana kopā ar NVO veicinās tā ilgtspējību.

Projekta „Ten D by Night” pozitīvie un negatīvie aspektiPoZITīVIE ASPEKTI

• Pozitīvas atsauksmes no projekta vadītājiem, komandas un iesaistītajiem pētniekiem/voluntieriem.• Klubu un diskotēku, kuros risinājās projekta pasākumi, īpašnieku/darbinieku, kā arī iesaistīto dalībnieku

pozitīva attieksme pret projekta aktivitātēm.• Pārliecība, ka projekta aktivitātes piesaista potenciālos klubu klientus un uzlabo šo izklaides vietu

reputāciju.• Pētījuma instrumenti – aptaujas anketas un alkohola/narkotisko vielu klātbūtnes tiešie mērījumi –

sniedz iespēju kombinēt dalībnieku pašu ziņoto ar tiešo mērījumu rezultātiem un tādejādi samazināt ziņošanas novirzi.

• Reakcijas laika mērījums kā transporta līdzekļa vadīšanas spēju objektīvs novērtējums var kalpot par spēcīgu argumentu, runājot par reakcijas ātruma izmaiņām.

• Veiktie pasākumi sniedz ieguldījumu gados jaunu cilvēku pārliecības izmainīšanā pozitīvā virzienā

4�

IEV

IEŠA

NA

S V

AD

LĪN

IJA

S

un palielina izpratni par saistību starp alkohola/psihoaktīvo vielu lietošanu un transporta līdzekļa vadīšanas spējām.

• Ar plānotu pasākumu un precīzas informācijas izplatīšanas palīdzību ir iespējams palielināt sapratni par šīs problēmas - braukšanas alkohola reibumā – nozīmīgumu.

NEGATīVIE ASPEKTI

• Pētījuma dalībnieku brīvprātīgā piedalīšanās un pasākuma norises vietu atlase pēc to īpašnieku vēlēšanās piedalīties var mazināt iegūto rezultātu reprezentativitātes līmeni un ierobežot to vispārināmību.

• Alkohola mērījums ļauj precīzi noteikt alkohola daudzumu asinīs, kamēr narkotisko vielu tests sniedz atbildi – ir vai nav narkotisko vielu klātbūtne organismā.

• Pētījuma instrumenti: dažreiz intervētie cilvēki ir norādījuši, ka anketas ir par garu un ka narkotiku tests prasa pārāk ilgu laiku siekalu sakrāšanai un rezultāta iegūšanai.

�1

LIT

ERA

Tū

RA

S SA

RA

KST

S

1. Traffic Safety Basic Facts 2006. Young People (Aged 16-24). Pieejams: http://ec.europa.eu/transport/roadsafety_library/care/doc/safetynet/2006/bfs2006_sn-ntua-1-3-

young_people.pdf (Skatīts 2009.gada 1.oktobrī).

2. Gerra G, Zaimovic A, Moi G, Laviola G, Macchia T. MDMA (ecstasy): neuroendocrine and behavioral feature. Ann Ist Super Sanita 2002;38(3):271-7.

3. Taggi F, Di Cristofaro Longo G. I dati socio-sanitari della sicurezza stradale (Progetto DATIS). Dai fattori di rischio degli incidenti stradali alla cultura della sicurezza stradale. Roma: Istituto Superiore di Sanità; 2001.

4. Botvin GJ, Epstein JA, Botvin EM. Adolescent cigarette smoking: prevalence, causes, and intervention approaches. Adolesc Med 1998;9(2):299-313, vi.

5. Botvin GJ, Griffin KW, Diaz T, Ifill-Williams M. Drug abuse prevention among minority adolescents: posttest and one-year follow-up of a school-based preventive intervention. Prev Sci 2001;2(1):1-13.

6. Griffin KW, Botvin GJ, Nichols TR, Doyle MN. Effectiveness of a universal drug abuse prevention approach for youth at high risk for substance use initiation. Prev Med 2003;36(1):1-7.

7. Pavarin RM. Substance use and related problems: a study on the abuse of recreational and non recreational drugs in Northern Italy. Ann Ist Super Sanita 2006;42(4):477-84.

8. Siliquini R, Morra A, Versino E, Renga G. Recreational drug consumers: who seeks treatment? Eur J Public Health 2005;15(6):580–6.

9. Peel HW, Perrigo BJ, Mikhael NZ. Detection of drugs in saliva of impaired drivers. J Forensic Sci 1984;29(1):185-9.

Literatūras saraksts

�2

LIT

ERA

Tū

RA

S SA

RA

KST

S10. Schramm W, Smith RH, Craig PA, Kidwell DA. Drugs of abuse in saliva: a review. J Anal Toxicol

1992;16(1):1-9.

11. Mura P. Accidents and illicit drugs. Bull Acad Natl Med 2002;186(2):345-57.

12. Dolan K, Rouen D, Kimber J. An overview of the use of urine, hair, sweat and saliva to detect drug use. Drug Alcohol Rev 2004;23(2):213-7.

13. EMCDDA. 2007 Annual report: the state of the drugs problem in Europe. Lisbon; 2007. Pieejams: http://www.emcdda.europa.eu/publications/annual-report/2007 (Skatīts 2009.gada 1.oktobrī).

14. Voas RB, Furr-Holden D, Lauer E, Bright K, Johnson MB, Miller B. Portal surveys of time-out drinking locations: a tool for studying binge drinking and AOD use. Eval Rev 2006;30(1):44-65.

15. Jefford M, Moore R. Improvement of informed consent and the quality of consent documents. Lancet Oncol 2008;9(5):485-93.

16. Meng KH. ‘Informed consent’ in public health activities: based on the universal declaration on bioethics and human rights, UNESCO. J Prev Med Public health 2008;41(5):339-44.

17. Furr-Holden D, Voas RB, Kelley-Baker T, Miller B. Drug and alcohol-impaired driving among electronic music dance event attendees. Drug Alcohol Depend 2006;85(1):83-6.

18. Faggiano F, Richardson C, Bohrn K, Galanti MR. EU-Dap Study Group. A cluster randomized controlled trial of school-based prevention of tobacco, alcohol and drug use: the EU-Dap design and study population. Prev Med 2007;44(2):170-3.

19. Poulin C, Boudreau B, Asbridge M. Adolescent passengers of drunk drivers: a multi-level exploration into the inequities of risk and safety. Addiction 2007;102(1):51-61.

20. Caetano R, McGrath C. Driving under the influence (DUI) among U.S. ethnic groups. Accid Anal Prev 2005;37(2):217-24.

21. Begg DJ, Langley JD, Stephenson S. Identifying factors that predict persistent driving after drinking, unsafe driving after drinking, and driving after using cannabis among young adults. Accid Anal Prev 2003;35(5):669-75.

22. Macdonald S, DeSouza A, Mann R, Chipman M. Driving behavior of alcohol, cannabis, and cocaine abuse treatment clients and population controls. Am J Drug Alcohol Abuse 2004;30(2):429-44.

��

LIT

ERA

Tū

RA

S SA

RA

KST

S

23. Clapp JD, Shillington AM, Lange JE, Voas RB. Correlation between modes of drinking and modes of driving as reported by students at two American universities. Accid Anal Prev 2003;35(2):161-6.

24. Sommers MS, Howe SR, Dyehouse JM, Fleming M, Fargo JD, Schafer JC. Patterns of drinking four weeks prior to an alcohol-related vehicular crash. Traffic Inj Prev 2005;6(2):110-6.

25. Sommers MS, Dyehouse JM, Howe SR, Fleming M, Fargo JD, Schafer JC. Effectiveness of brief interventions after alcohol-related vehicular injury: A randomized controlled trial. J Trauma 2006;61(3):523-31.

26. Davey JD, Davey T, Obst PL. Drug and drink driving by university students: an exploration of the influence of attitudes. Traffic Inj Prev 2005;6(1):44-52.

27. Field CA, O’Keefe G. Behavioral and psychological risk factors for traumatic injury. J Emerg Med 2004;26(1):27-35.

28. Ryb GE, Dischinger PC, Kufera JA, Read KM. Risk perception and impulsivity: association with risky behaviors and substance abuse disorders. Accid Anal Prev 2006;38(3):567-73.

29. Kypri K, Stephenson S. Drink-driving and perceptions of legally permissible alcohol use. Traffic Inj Prev 2005;6(3):219-24.

30. Darke S, Kelly E, Ross J. Drug driving among injecting drug users in Sydney, Australia: prevalence, risk factors and risk perceptions. Addiction 2004;99(2):175-85.

31. Dräger Alcotest® 6510. Pieejams: http://www.drager.ru/ST/internet/pdf/Master/En/gt/Alcodrug/9044871_Alcotest6510_e.pdf (Skatīts

2009.gada 1.oktobrī).

32. Oratect® III Oral Fluid Drug Screen Device [package insert]. Pieejams: http://www.alcopro.com/Oratect III Product Insert.pdf (Skatīts 2009.gada 1.oktobrī).

33. Schramm W, Smith RH, Craig PA, Kidwell DA. Drugs of abuse in saliva: a review. J Anal Toxicol 1992; 16(1):1-9.

34. Wong R. On-site oral fluid drug testing by Oratect. In: Wong R, Tse H. Drugs of Abuse: Body Fluid Testing. Humana Press Scientific and Medical Publishers; 2005. p.146-158.

35. SimuNomad3 Ecrans. Pieejams: http://www.simucar.com/en/simulators/SimuNomad_3ecrans.html (Skatīts 2009.gada 1.oktobrī).

Publikācijas saskaņošana:Francesca Carena un Valeria Si l iquini

S&T Soc. Coop. – Itāl i ja – www.setinweb.it

Mākslinieciskais noformējums:Studio Puntoacapo – Itāl i ja – www.studiopuntoacapo.it

Iespiests:Antonio Pavone – Realizzazioni grafiche, editorial i e pubblicitarie

02/2010

www.tendbynight.eu

UNIVERSITY OF TURIN S. & T. SOC. COOP.RESPONSIBLE

YOUNG DRIVERS

OPEN YOUTH“SAFE DRIVER”FOUNDATION

RÏGA STRADINŠUNIVERSITY (RSU)

UNIVERSITYOF VALENCIA

CONSEPI

P R O J E K T S - webgate.ec.europa.eu · Michele Ceruti, Alessandra Colombo, Massimo Favilla,...

Documents

Transcript of P R O J E K T S - webgate.ec.europa.eu · Michele Ceruti, Alessandra Colombo, Massimo Favilla,...