Nr. 8 (284) PIEKTDIENA, 2007. GADA 13. APRÈLIS BEZMAKSAS

Ogres novada domes sédé 5. aprîlî

Piedalås deputåti: Raimonds Javoißs, Vladimirs Paßkoviçs, Ludvigs Tribockis, Vita Pü˚e, Péteris Dimants, Ilga Vecziediña, LudmilaSokolova, Juris Tukißs, Arvis Auziñß, Gunårs Kårkliñß, Edvîns Bartkeviçs, Jånis Latißs. Nepiedalås: Georgs Gutpelcs.

At¬auj savienot amatus

Izskatot Edvîna Bartkeviça ie-sniegumu ar lügumu at¬aut apvienotdomes priekßsédétåja amatu ar nodi-binåjuma “Ogres Biznesa inkubators”valdes priekßsédétåja amatu, domenoléma piekrist amatu savienoßanai.Pret balsoja I. Vecziediña un L.Tribockis.

Nodibinåjums “Ogres Biznesainkubators” atrodas Ogré, Akmeñuielå 47, Latvijas Uzñémumu re©istråre©istréts 2006. gada 24. oktobrî,pamatojoties uz dibinåtåju – Ogresnovada domes, Ogres rajonapadomes, Rîgas TehniskåsUniversitåtes – 2006. gada 17. oktobrîpieñemto lémumu.

Nodibinåjums izveidots ar mér˚iapvienot paßvaldîbu, valsts unizglîtîbas ieståΩu, banku, privåtokomercsabiedrîbu un citu juridisku unfizisku personu darbîbu jaunu, uzzinåßanåm balstîtu komercsabiedrîbudibinåßanå un komercdarbîbasveicinåßanå, piedalîties inovatîvumér˚programmu realizåcijå Latvijasindustrijas attîstîbai.

Saskañå ar nodibinåjuma “OgresBiznesa inkubators” statütiem, valdesaståv no 3 valdes locek¬iem, kurus uztrîs gadiem iece¬ dibinåtåju sapulce.

Domes izpilddirektors

aiziet no amata

Dome izskatîja domes izpilddirek-tora Ainara Vilnîßa iesniegumu arlügumu atbrîvot viñu no darba unnoléma ar ßå gada 11. aprîli lauztdarba lîgumu ar A.Vilnîti, pamato-joties uz Darba likuma 114. pantu -péc pußu savstarpéjås vienoßanås,izmaksåjot atlaißanas pabalstu çetruméneßu vidéjås amatalgas apmérå.Pret balsoja I. Vecziediña un L.Tribockis.

Saskañå ar Ogres novada domes8.02.2007. lémumu domes izpilddi-rektora amatalga ir Ls 1200 ménesî.

Sestdien jåstrådå,

pirmdiena - brîva

Pamatojoties uz Ministru kabineta27.03.2006. rîkojumu Nr. 203 “Pardabdienas pårcelßanu”, dome nolémaOgres novada domé un Ogres novadapaßvaldîbas iestådés darba dienu2007. gada 30. aprîli (pirmdiena)pårcelt uz 14. aprîli (sestdiena).

Maina lémumu par

kopuzñémuma dibinåßanu

2006. gada 13. jülijå dome pieñémalémumu par kopuzñémuma dibi-nåßanu ar SIA “Aurora Baltika”, SIA“Ogres Jarns” un SIA “OgresTrikotåΩa” divu daudzdzîvok¬u dzîvo-jamo måju büvniecîbai Ogré, Dzilnasielå 3 paßvaldîbas un minéto uzñému-mu dzîvok¬u jautåjumu risinåßanai.

Íå gada 27. martå dome sañémaSIA “Monald” iesniegumu, kuråierosinåts izdarît grozîjumus unpapildinåjumus Ogres novada domes13.07.2006. pieñemtajå lémumå “Parkopuzñémuma (SIA) dibinåßanu”.SIA “Monald” ir SIA “Ogres Jarns”,SIA “Ogres trikotåΩa” un SIA “OgresTrikotåΩa” dibinåtåjs un 75% kapitålada¬u îpaßnieks.

Izskatot iesniegumu, dome nolémaatcelt Ogres novada domes

13.07.2006. pieñemto lémumu “Parkopuzñémuma (SIA) dibinåßanu” unpiekrist SIA “Monald” izteiktajampriekßlikumam dibinåt kopîgu SIA arpamatkapitålu ne mazåku par Ls 500000. Jaunais kopuzñémums veidots armér˚i uz Ogres novada domeipiederoßås zemes uzbüvét divasdaudzdzîvok¬u dzîvojamås måjas paß-valdîbas un uzñémuma dzîvok¬ujautåjumu risinåßanai.

Saskañå ar lémumu novada domesieguldîjums veidos 25%, bet SIA“Monald” ieguldîjums attiecîgi 75%no jaundibinåmås SIA pamatkapitåla.Péc jaundibinåmås SIA izveidoßanastiks noteikti dzîvojamo måjubüvniecîbas termiñi un rîcîba ar dzî-vok¬iem péc to nodoßanas ekspluatå-cijå.

Jauni ielu nosaukumi Ogresgalå

Izskatot vairåku nekustamo îpaßu-mu îpaßnieku iesniegumu pieß˚irtjaunu adresi no viñu piederoßo nekus-tamo îpaßumu atdalåmajiem zemesgabaliem, kå arî nolükå izveidotvienotu ielu tîklu Ogresgala ciemå,dome noléma pieß˚irt jaunus ielunosaukumus Ogresgala ciemå: LielåAroniju iela, Steigu iela, Bumbieruiela, PîlådΩu iela, Liepu iela.

Piekrît zemes gabalu maiñai

Dome izskatîja zemes gabala Ogré,MeΩa prospektå 2B îpaßnieku SergejaGrekova un Iritas Kårkliñas iesniegu-mu ar lügumu ßo zemes gabalu arplatîbu 2802 m2 apmainît pret Ogresnovada domei piederoßajiem zemesgabaliem un noléma piekrist zemesgabalu maiñai (par E. Bartkeviçs, V.Pü˚e, V. Paßkoviçs, J. Tukißs, J.Latißs, A. Auziñß, R. Javoißs, P.Dimants, L. Sokolova, pret I.Vecziediña, L. Tribockis. G. Kårkliñßbalsoßanå nepiedalîjås).

Maiñas rezultåtå zemes gabalsOgré, MeΩa pr. 2B, uz kura atrodaspolitiski represéto Piemiñas akmens,påries paßvaldîbas îpaßumå, savukårtS. Grekovs un I. Kårkliña savåîpaßumå pårñems zemes gabalusOgré, Upes prospektå 12 (2207 m2),Parka iela 1C (676 m2), Parka iela 1D(922 m2).

Dome apstiprinåja komisiju maiñaiparedzéto îpaßumu novértéßanaskomisiju: komisijas priekßsédétåjsVladislavs Vaivods (domes vecåkaisgråmatvedis), komisijas locek¬i: JånisVilnîtis (sertificéts nekustamu îpaßu-mu vértétåjs), Aivars Sniedze (Ogresnovada domes zemes ierîcîbasinΩenieris), Uldis Apinis (Ogres nova-da büvvaldes teritoriålplånotåjs).

Visi izdevumi, kas saistîti ar zemesgabalu apmaiñu saistîto tehnisko untiesisko noforméßanu, kå arî sertificé-ta vértétåja darba apmaksa, Ogresnovada domei un zemes gabala MeΩaprospektå 2B Ogre îpaßniekiemjåsedz vienådås da¬ås.

Izstrådås jaunu detålo plånojumu

2005. gada 6. oktobrî novada domenoléma nepagarinåt detålå plånojumagabaliem Ogré, Ceriñu ielå 12 unParka ielå 1 izstrådes termiñu. SIA“Reålbüve” (bijusî SIA “Lart”) domeslémumu pårsüdzéja Administratîvajårajona tieså.

Administratîvå rajona tiesa ar 2007.gada 2. februåra spriedumu ir atcélusiOgres novada domes lémumu unuzlikusi domei atkårtoti izskatît SIA“Reålbüve” priekßgåjéjas SIA “Lart”iesniegumus un SIA “Reålbüve”26.02.2007. iesniegumu, kurå uzñé-mums lüdz domi at¬aut turpinåt detålåplånojuma zemes gabalå Ogré, Ceriñuielå 12 izstrådåßanu, un pieñemtpaståvoßajåm likuma normåmadekvåtu lémumu.

ˆemot vérå Administratîvås tiesasspriedumu un SIA “Reålbüve” ie-sniegumu, dome noléma noraidît SIA“Lart” izstrådåto detålå plånojuma 1.redakciju zemes gabalos Ogré, Ceriñuielå 12 un Parka ielå 1 un uzsåkt jau-nas detålå plånojuma redakcijasizstrådi zemes gabalå Ogré, Ceriñuielå 12.

Dome apstiprinåja jaunu detålåplånojuma darba uzdevumu - pamatotiespéju izvietot ßajå zemes gabalåmazståvu daudzdzîvok¬u måju un tainepiecießamo infrastruktüru unlabiekårtojumu atbilstoßi Ogres nova-da teritorijas izmantoßanas unapbüves noteikumu un Latvijasbüvnormatîvu prasîbåm; plånojumaaptvertajå teritorijå atspogu¬ot apgrü-tinåjumus un zemes gabalu izman-toßanas ierobeΩojumus: inΩenierko-munikåcijas un to aizsargjoslas,Ceriñu ielas aizsargjoslu, lieloskokus; plånojuma izstrådes gaitå ñemtvérå sabiedrîbas izteiktos viedok¬usun, iespéju robeΩås, tos atspogu¬otplånojumå.

Par detålå plånojuma jaunås redak-cijas izstrådes vadîtåju domeapstiprinåjs büvvaldes teritorijasplånotåju Uldi Apini.

Apstiprinåti apstådîjumu

apsaimniekoßanas noteikumi

Dome ir apstprinåjusi saistoßosnoteikumus Nr. 87 “Ogres novadaapstådîjumu apsaimniekoßanas no-teikumi”.

Tie nosaka apstådîjumu apsaimnie-koßanas kårtîbu un kårtîbu kokucirßanai årpus meΩa zemém Ogresnovadå.

Ogres novada paßvaldîbai pie-deroßo un piekrîtoßo sabiedriskoapstådîjumu teritoriju ierîkoßanu,kopßanu un uzraudzîbu veic paß-valdîbas a©entüra “Målkalne” atbil-stoßi nolikumam. Par påréjoapstådîjumu ierîkoßanu un kopßanu iratbildîgi namu apsaimniekotåji, piln-varotås personas vai dzîvok¬uîpaßnieku sabiedrîbas, zemes îpaßnie-ki vai to pilnvarotas personas,paßvaldîbas iznomåto teritoriju nom-nieki.

Dzelzce¬a infrastruktüras pår-valdîtåjs atbildîgs par apstådîjumiemdzelzce¬a aizsargjoslå, dzelzce¬a staci-ju un pieturas punktu teritorijås,savukårt autoce¬u pårvaldîtåjs – parapstådîjumiem autoce¬u nodalîjumajoslås. Par apstådîjumu saglabåßanuteritorijås, kurås notiek büvniecîba vairemonts, ir atbildîgs büvétåjs.

Saistoßie noteikumi ietver prasîbas,kas jåievéro, izcértot kokus un krü-mus un veidojot koku vainagus.

Turpinåjums 2. lpp.

Turpinås parakstu våkßana3. aprîlî Latvijå såkås un lîdz 2. maijam turpinås parakstu våkßana tautas

nobalsoßanas ierosinåßanai par Valsts prezidentes Vairas Vî˚es-Freibergasapturétajiem likumiem “Grozîjumi Nacionålås droßîbas likumå” un “GrozîjumiValsts droßîbas ieståΩu likumå”.

Parakstu våkßana tiek rîkota, lai noskaidrotu, cik vélétåju atbalsta apturétålikumu nodoßanu tautas nobalsoßanai. Apturétais likums nododams tautas nobal-soßanai, ja par to parakstås ne mazåk kå 10 % vélétåju.

Ogres novadå vélétåji var parakstîties çetrås parakstu våkßanas vietås:

• Brîvîbas ielå 15, Ogré - Ogres Kultüras centrå (Kamerzålé);

• Dårza ielå 25, Ogré - VAS “Latvijas ce¬u uzturétåjs” Ogres ce¬u rajona

administråcijas ékå (zålé);

• Ogresgala pagasta “Kår¬os” - Ogresgala tautas namå (paßvaldîbas

pakalpojumu centra telpås 2. ståvå)

• Ogresgala pagasta Ciemupé - Ciemupes tautas namå (mazajå zålé

1. ståvå).

Visas parakstu våkßanas vietas novadå atvértas katru dienu, ieskaitot

sestdienas, svétdienas un svétku dienas, no pl. 10 lîdz 14.

18 gadi un derîga LR pilsoña pase

Müsu valstî véléßanu tiesîbas ir pilsoñiem no 18 gadu vecuma. Tåtad arî parak-stîties par apturéto likumu nodoßanu tautas nobalsoßanai drîkst tikai tiebalsstiesîgie Latvijas pilsoñi, kuri parakstîßanås brîdî büs sasniegußi vismaz 18gadu vecumu.

Lai piedalîtos parakstu våkßanå, vélétåjam nepiecießama derîga Latvijas pil-soña pase – tas ir vienîgais personu apliecinoßs dokuments. Neder ne auto-vadîtåja tiesîbas, ne studenta apliecîba, pensionåra apliecîba vai kåds cits doku-ments. Ja pases nav, parakstîties nevarés.

Pirms dodaties uz parakstu våkßanas vietu, lüdzu, pårbaudiet, vai jüsu pase irderîga. Pieméram, ja pase derîga lîdz ßå gada 1. maijam, 2. maijå parakstîtiesvairs nevarés. Pirms ieraksta izdarîßanas parakstu våkßanas lapå parakstu våcéjspéc uzrådîtås pases vispirms pårliecinås, vai parakstîtåjs ir vélétåjs, vai vélétåjapasei nav beidzies derîguma termiñß un vai vélétåja pasé jau nav atzîmes pardalîbu parakstu våkßanå. Ja viss ir kårtîbå, process turpinås.

Pasé divi spiedogi

Valsts prezidente ir apturéjusi divu likumu publicéßanu, tåpéc parakstu våk-ßanas lapås ir divas parakstu ailes (A un B) – katram no apturétajiem likumiem.

A aile paredzéta parakstam tautas nobalsoßanas ierosinåßanai par likumu“Grozîjumi Nacionålås droßîbas likumå”, B aile – parakstam tautas nobalsoßanasierosinåßanai par likumu “Grozîjumi Valsts droßîbas ieståΩu likumå”.

Vélétåjam ir tiesîbas parakstîties abås ailés vai vienå no tåm. Ja vélétåjs parak-stîjies abås – A un B ailé, viña pasé izdaråmas divas atzîmes – ar spiedogiem Aun B. Ja vélétåjs parakstîjies vienå no tåm, viña pasé izdaråma viena atzîme –attiecîgi A vai B.

Saskañå ar Centrålås véléßanu komisijas instrukciju atzîme (atzîmes) izdaråmapases 9. lappusé, 1992. gada parauga pasé –14. lappusé, bet, ja tajå nav vietasspiedoga iespießanai, pie¬aujams, ka tas tiek iespiests 12. vai 13. lappusé.Atzîmes izdarîßana pasé ir obligåta.

Var ñemt lîdzi savu rakståmo

Novada véléßanu komisija parakstu våcéjiem ir izsniegusi pildspalvaspietiekamå daudzumå, taçu vélétåji var parakstîties paßi ar savu pildspalvu.Í˚iet, ka ßogad parakstu våkßana notiek aizdomu gaisotné, proti, vairåki vélétåjiparakstu våcéjiem paudußi aizdomas par to, ka viñu paraksti no sarakstiem varé-tu tikt izdzésti, tåpéc gribot parakstîties ar lîdzpañemto rakståmo, lai, viñupråt,bütu droßåk.

Íådas aizdomas ir pilnîgi nepamatotas, jo par vélétåja piedalîßanos taçuapliecina spiedogi viña pasé.

Ja pats nespéj parakstîties

Tåpat kå véléßanås, arî parakstu våkßanå ir noteikta kårtîba, kå rîkoties, javélétåjs pats nespéj parakstîties.

CVK instrukcija nosaka: ja vélétåjs fizisku trükumu dé¬ pats nespéj parak-stîties, viña klåtbütné parakstu våkßanas lapå parakstås viña ©imenes loceklis vaikåda cita persona, kurai viñß uzticas. Par to parakstu våkßanas lapas piezîmjusada¬å parakstu våcéjs izdara atzîmi, norådot tås personas vårdu, uzvårdu un per-sonas kodu, kura ir parakstîjusies parakstu våkßanas lapå.

Tikai parakstu våkßanas vietås

Atß˚irîbå no veléßanåm, parakstu våkßanas laikå vélétåjam nav iespéjas parak-stîties vélétåja atraßanås vietå, pieméram, måjås vai slimnîcå. Parakstîties drîksttikai un vienîgi parakstîßanås vietås. Turklåt parakstîties var ne tikai savå paß-valdîbå, bet gan jebkurå parakstu våkßanas vietå Latvijå.

Kå iepazîties ar apturétajiem likumiem

CVK paßvaldîbu véléßanu komisijåm ir izsniegusi broßüras ar apturéto likumutekstu. Íie materiåli pieejami parakstu våkßanas vietås, vélétåji pirms parak-stîßanas var ar tiem iepazîties.

Ne paßvaldîbas véléßanu komisijai, ne parakstu våcéjiem nav jåskaidrovélétåjiem attiecîgo likumu saturs – viñi ir atbildîgi par parakstu våkßanas proce-sa nodroßinåßanu. Komisijas locek¬iem un parakstu våcéjiem likums aizliedza©itét vai kå citådi ietekmét vélétåju izvéli. Turklåt parakstu våkßanas vietåsa©itåcija vispår nav pie¬aujama.

Ziñas apkopos çetras reizes

CVK instrukcijå noteikti konkréti datumi ziñu apkopoßanai un paziñoßanaiCentrålajai véléßanai komisijai. Tas jåveic treßdienås - 11., 18., 25. aprîlî un 2.maijå. Íajås dienås novada véléßanu komisija apkopos savåktos parakstus uninformåciju par parakstu skaitu paziños CVK.

Informåcija pieejama internetå

Centrålås véléßanu komisijas måjas lapå www.cvk.lv pieejama visa ar parak-stu våkßanu saistîta informåcija – likumi, instrukcijas, parakstu våkßanas vietudarba laiki, parakstu våkßanas vietas årvalstîs u.c. Íajå måjas lapå interesenti variepazîties ar parakstu våkßanas rezultåtiem. Nikolajs SapoΩñikovs

OgrénietisOGRES NOVADA DOMES IZDEVUMS

2 «OGR‰NIETIS» Piektdiena, 2007. gada 13. aprîlis

Ogres novada domes sédé 5. aprîlî

Turpinåjums no 1. lpp. 5. aprîlî SIA “ilupe” atklåja Ogresnovadå pirmo konteineru nolietotoelektropreçu savåkßanai. Iedzîvotåjiemtagad ir iespéja civilizétå veidåatbrîvoties no vairs nevajadzîgåm unsavu laiku nokalpojußåm lietåm, nevisizmest tås, kur pagadås.

SIA “ilupe” valdes locekle IlmaSaulîte informé, ka nolietotosgludek¬us, ledusskapjus, televizorus,video un audio magnetafonus,atskañotåjus, radioaparåtus, putek¬usücéjus, fénus, datorus, monitorus,printerus, ledusskapjus, ve¬as untrauku mazgåjamås maßînas, elek-triskås téjkannas, kafijas automåtus,tosterus, gaismek¬us, elektriskåsrota¬lietas, sporta un atpütas preces u.c. elektriskos un elektroniskos sa-dzîves priekßmetus var nodot Ogré,

Akmeñu ielå 43 katru dienu – darba

dienås no pl. 9 lîdz 19, bet brîvdienås

no pl. 9 lîdz 15.

Svarîgi atceréties, ka speciålajospieñemßanas laukumos pieñem tikaitås elektropreces, kas nav izjauktas.Pieméram, netiks pieñemti televizoriar sasistiem kineskopiem, izjauktiledusskapji bez saldéjamåm iekårtåmutt.

Kad konteiners büs piepildîts, tå sa-turs tiks nogådåts uz Rîgu, kur atkritu-mus ß˚iros un nodos tålåk – pårstrådeivai apglabåßanai.

Kåpéc nolietotås elektropreces ir

kaitîgas videi?

Katru gadu Latvijå importé ap 25tükstoßiem tonnu elektrisko un elektro-nisko preçu. Visas ßîs iekårtas ar laikunolietojas un neizbégami k¬üst paratkritumiem. Daudzas elektriskås unelektroniskås iekårtas satur gan cil-vékam, gan dabai kaitîgas vielas,kuras, nonåkot saskaré ar apkårtéjovidi, var radît neatgriezenisku kaitéju-mu. Lai brîdinåtu cilvékus par to, kaelektropreces ir dabai kaitîgai, kopß2005.gada vasaras tås tiek mar˚étas arîpaßu simbolu – pårsvîtrotu konteineru,kas noråda, ka ßo preci nedrîkst izmestkopå ar sadzîves atkritumiem.

Kas tad ir tik kaitîgs ßajås iekårtåsun kå tas viss müs ietekmé?Elektropreçu kaitîgås saståvda¬as variedalît trîs lielås grupås:

Freoni. Freoni ir ˚îmiski savienoju-mi, kuri pagåjußå gadsimta vidü unotrajå pusé tika plaßi izmantoti daΩådaveida ledusskapjos un saldétavås kådzeséßanas ß˚idrums. Tie ir viegliiegüstami un ir léti, taçu 20. gadsimta80. gados atklåjås kåda ¬oti nepatîkamablakus parådîba – izrådîjås, ka,nonåkot brîvå dabå, freoni iztvaiko unce¬as aizvien augståk atmosférå, kurnoårda ozona slåni, kas Zemi pasargåno saules kaitîgå ultravioletå staroju-ma. Jåsaka gan, ka kopß 20. gadsimta90. gadiem, saskañå ar starptautiskoVînes konvenciju “Par ozona slåñaaizsardzîbu”, freonu lietoßana plaßapatériña precés ir aizliegta un lîdz ar tojaunåko mode¬u ledusskapjos tie vairsnetiek pielietoti.

Smagie metåli. Smagie metåli irelektroniskajå rüpniecîbå daΩådiemmér˚iem plaßi izmantoti savienojumi.Vispazîstamåkie smagie metåli irsvins, kadmijs un dzîvsudrabs. Íiemetåli savienojumu veidå mums ir vis-apkårt – kå elektropreçu saståvda¬astelevizoros, datoros, dienasgaismaslampås utt. Lîdzîgi kå iepriekß minéta-jå situåcijå ar freonus saturoßajiemledusskapjiem, arî smagos metålus sa-turoßås elektropreces, ja tås tieknodotas kopå ar sadzîves atkritumiemvai vienkårßi izmestas gadîjuma vietås,meteorolo©isko un citu apståk¬urezultåtå, tås pamazåm sadalås unkaitîgås vielas nok¬üst apkårtéjå vidé,no kurienes tos uzñem augi, dzîvnieki.Visbeidzot, ar piesårñotu üdeni, pår-tiku, augiem un dzîvniekiem smagosmetålus uzñem arî cilvéks.

Plastmasas. Gandrîz visas elektro-preces satur noteiktu daudzumu plast-masu jeb poliméru. Tås parasti kalpokå apvalki, ietvari vai preçu saståv-da¬as. Lai gan gatavais plastmasasizstrådåjums pie tå pareizas izman-

toßanas nav kaitîgs nedz cilvékiem,nedz apkårtéjai videi, tomér, ja plast-masu saturoßa iekårta vai izstrådåjumsnok¬üst noteiktos apståk¬os, pieméram,dedzinot, tå var k¬üt ¬oti bîstamaapkårtéjai videi. Piepilsétas meΩos unp¬avås ir vérojamas pamestås no-lietotås elektropreces. Ja ßajå vietåizce¬as ugunsgréks vai arî pavasarî tiekdedzinåta küla, da¬éji un nepilnîgisadeg arî elektropreçu plastmasasdeta¬as. Íådas nepilnîgas degßanas dé¬(salîdzinoßi zemås degßanas tempe-ratüras dé¬) no polimériem, kas saturdaΩådas piedevas, pieméram, hloru,kas ir atrodams PVC (polivinilhlorîda)loga råmju atgriezumos, elektropreçuizolåcijas materiålos, izdalås kaitîgasun bîstami indîgas vielas, pieméram,dioksîni – organiski savienojumi, kasir vieni no spécîgåkajiem kancero-géniem savienojumiem pat pie mi-nimålåm devåm. Jåpiebilst, ka hloraatomu klåtbütne dioksîna molekulåtikai pastiprina dioksîna kancerogénoefektu. Kopumå plastmasas preçu bîs-tamîbu apkårtéjai videi nosaka tosaståvå esoßås piedevas, kas savunegatîvo efektu dod ßo preçunoårdîßanås, pieméram, degßanas pro-ceså. Pieméram, sadegot tîram poli-etilénam, negatîvais efekts uzapkårtéjo vidi praktiski nebüs, jodegßanas proceså radîsies og¬skåbågåze un üdens. Sadegot PET pudelémvai poliméru maisiñiem, ietekme uzvidi varétu büt salîdzinoßi ievérojamå-ka, bet tas ir atkarîgs no ßo preçusaståvå esoßajåm piedevåm.

Ko iesåkt ar savåm nolietotajåm

elektriskajåm un elektroniskajåm

iekårtåm?

Kopß 2005. gada 13. augusta irspékå kårtîba, ka jebkuram elektro-preçu raΩotåjam vai izplatîtåjam noiedzîvotåjiem jåpieñem tådas paßas vailîdzîgas iekårtas, kådas ßis uzñémumsraΩo vai izplata, gadîjumå, ja personanododamås iekårtas vietå iegådåjasjaunu. Tas nozîmé, ka bütîbå jebkuraprivåtpersona, iegådåjoties jaunuiekårtu, uz veikalu var ñemt lîdzi vecåselektropreces un nodot tås bez atse-viß˚as samaksas, ja vien ßîs iekårtas irtådas paßas vai lîdzîgas tåm iekårtåm,kuras ir paredzéts iegådåties. No nolie-totås elektronikas nodoßanas brîΩa partås tålåku apsaimniekoßanu un pårstrå-di ir atbildîgs izplatîtåjs. Ja nevélamiespirkt vietå jaunu, paståv iespéja bezmaksas atståt savas nolietotås elektro-preces îpaßi tam paredzétos savåkßanaspunktos. Tåtad ir vairåki varianti, kåatbrîvoties no nevajadzîgåm elektro-precém, neuztraucoties ne par izmak-såm, ne arî par to, vai müsu rîcîba ne-radîs nelabvélîgu ietekmi uz vidi, kuråmés visi dzîvojam. Tåpéc, lai izvairîtosno nolietotås elektronikas negatîvåsietekmes uz apkårtéjo vidi, kas varietekmét arî müs paßus, visra-cionålåkais variants ir nodot nolietotoelektroniku speciålos tam paredzétospunktos.

Latvija tålu no ES prasîbåm

Eiropas Savienîbas Direktîvå visåmvalstîm saistoßie elektropreçusavåkßanas un pårstrådes apjomi 2009.gadam ir çetri kilogrami måj-saimniecîbas elektrisko un elektro-nisko iekårtu atkritumu uz katru

iedzîvotåju. Péc Ekolo©isko sistémuinstitüta datiem, paßlaik nolietoto elek-tropreçu savåkßanas apjoms ir aptu-veni 0,7 kg uz vienu iedzîvotåju, tåpécpaståv baΩas, vai Latvijai izdosies sa-sniegt 2009. gadam izvirzîto mér˚i.

Savåkßanas apjomi un Latvijas

iedzîvotåju paradumi

BaΩåm ir divi iemesli – pirmkårt,Latvijå ir salîdzinoßi zems elektro-preçu patériñß – tikai 11 kg uziedzîvotåju, kamér Dånijå, Norvé©ijå –virs 20 kg. Otrkårt, Latvijasiedzîvotåjiem ir raksturîgs pilnîbå no-lietot elektropreces (ja paßa måj-saimniecîbå ledusskapis vairs nenoder,tad atdåvina radiem), kas savukårtnozîmé, ka atkritumu laukumos tåsparådås, åtråkais, 10 gadus péc to no-vietoßanas tirgü.

Lai sasniegtu Direktîvå izvirzîtosmér˚us un nolietotås elektroprecesnevis uzkråtu pagrabos un ß˚ünîßos,bet veicinåtu to nogådi pårstrådei, LZP(Latvijas za¬ais punkts) aktîvi strådå,lai izveidotu nolietoto elektropreçusavåkßanas sistému, informétu unmotivétu iedzîvotåjus.

Kå zinåms, iespéjami vairåki no-lietoto elektropreçu savåkßanas veidi.Pirmkårt, tå ir reverså lo©istika, kadnolietoto elektropreci aizved, pie-gådåjot jauno. Otrkårt - savåkßanatirdzniecîbas vietås, kad pircéjs,iegådåjoties jaunu iekårtu, veikalå bezatseviß˚as samaksas var nodot vecåselektropreces. Treßå ir iespéja atståtnolietotås elektropreces îpaßi tam

paredzétos savåkßanas punktos.

Piecdesmit trîs savåkßanas punkti

2006. gadu LZP noslédza lîgumus ar300 lîgumpartneriem nolietoto elektro-preçu apsaimniekoßanå. Kopumå tieLZP apsaimniekoßanai nodeva 4592tonnas jaunu elektrisko un elektron-isko iekårtu, kam LZP nodroßinåjalikumdoßanå noteikto 10 procentusavåkßanu un pårstrådi.

Lai tikpat veiksmîgs bütu arî ßisgads, kad LZP pårziñå plånots nodotvairåk nekå 10 000 tonnu elektropreçu,jau kopß 2006. gada vidus LZP sadar-bîbå ar atkritumu apsaimniekoßanasuzñémumiem un paßvaldîbåm veidoiedzîvotåjiem un uzñéméjiem vieglipieejamu nolietoto elektropreçusavåkßanas sistému. Trîsdesmit piecåsLatvijas pilsétås un pagastos ßobrîddarbojas 53 pieñemßanas punkti, kurossavåktås nolietotås elektroprecesnonåk LZP pårziñå un tiek pårstrådåtasLZP sadarbîbas pårstrådes uzñému-mos.

Kur likt baterijas?

Izlietotås baterijas pieder pie bîsta-majiem atkritumiem un tås nedrîkstmest pie sadzîves atkritumiem.Latvijas likumi un normatîvie aktiparedz, ka tirgotåjam, kurß tirgo bate-rijas, ir bez maksas jånodroßina izlieto-to bateriju pieñemßana no patérétåja,tåpéc tirgoßanås vietås jåbüt konteiner-iem (kastîtém) izlietoto baterijusavåkßanai. Íådas kastîtes ir izvietotasgan lielveikalos, gan degvielasuzpildes stacijås, kå arî sadzîves preçuun elektropreçu tirgoßanas vietås.

Materiåls sagatavots, izmantojotLZP portålå pieejamo informåciju.

Nikolajs SapoΩñikovs

Nemet veco ledusskapi meΩmalå !

Vairåkos gadîjumos ir jåsañem nova-da domes Apstådîjumu saglabåßanaskomisijas atzinums un koku cirßanasat¬auja, pieméram, Ogres pilsétas,Ogresgala un Ciemupes ciemu teri-toriju sabiedriskajos apstådîjumosvisos gadîjumos, bet individuålajosapstådîjumos - ja koka stumbradiametrs 1,3 m augstumå no zemesvirsmas ir lielåks par 8 centimetriem(celma diametrs ir lielåks par 12 cen-timetriem), bet årpus pilsétas unciemu teritorijas visos gadîjumos at-zinums un cirßanas at¬auja jåsañem,cértot alejås, parkos, kapsétås, îpaßiaizsargåjamås dabas teritorijås, Ogresnovada teritoriålplånojumå noteiktåsvirszemes üdensobjektu aizsargjoslås,ja koka diametrs pårsniedz 60 cm.

Koku cirßana îpaßi aizsargåjamåsdabas teritorijås, virszemes üdensob-jektu aizsargjolås, parkos, kapsétås unalejås jåsaskaño ar Lielrîgas re©ionålovides pårvaldi, bet kultüras pie-minek¬u aizsardzîbas zonås - ar Valstskultüras pieminek¬u aizsardzîbasinspekciju.

Individuålajos apstådîjumos zemesgabala îpaßniekam, lietotåjam vai topilnvarotåm personåm Apstådîjumusaglabåßanas komisijas at¬auja navnepiecießama, ja izcért, ståda vaiveido aug¬u kokus un ogulåjus,koßumkrümus, pu˚u dobes unzålienus.

Individuålajos apstådîjumos un dår-zos at¬auts stådît kokus ne tuvåk par 5metriem, aug¬us kokus – ne tuvåk par3 metriem, ogulåjus un koßumkrümusne tuvåk par 2 metriem no kaimiñuzemes gabala robeΩas.

Sabiedriskajos apstådîjumos jaunukoku, krümu, pu˚u stådîßana un cituapstådîjumu elementu ierîkoßanaveicama saskañå ar apstiprinåtulabiekårtoßanas un apza¬umoßanasprojektu.

Saistoßie noteikumi satur arîprasîbas, kas jåievéro, veicot projek-téßanas un büvniecîbas darbus, unreglamenté büves attålumu no kokavai krüma, pieméram, attålums noékas årsienas lîdz kokam ir 5 m, betkrümam – 1,5 m. Savukårt, ja kokavainaga projekcijas åréjå malapårsniedz 5 metru attålumu lîdz koka

stumbram, tad ékas un büves årsienajåprojekté årpus vainaga projekcijas.

Büvniecîbas teritorijå esoßo kokustumbrus jåapliek ar vismaz 2,5 metruaugstu dé¬u vairogu, nebojåjot kokumizu; koku sakñu sistémas rajonåjåuzber 20 cm biezs grants vaiß˚embu slånis, kurß lielu slodΩugadîjumå jånosedz ar metåla plåk-sném. Büvmateriålus aizliegtsnokraut tuvåk par 2 metriem noaugoßiem kokiem; degvielas,smérvielu un citu ˚îmisko vieluuzglabåßana pie¬aujama ne tuvåk par10 metriem no augoßiem kokiem.Büvobjektu pievedce¬u ierîkoßanajåveic årpus sabiedriskajiem stådîju-miem. Ja pievedce¬u ierîkoßana årpusapstådîjumiem nav iespéjama, pabei-dzot büvniecîbu, ßî teritorija rekul-tivéjama.

Sabiedrisko apstådîjumu teritorijåaizliegts lauzt, zå©ét un griezt zarus,plükt lapas un ziedus, celt teltis, no-vietot transportlîdzek¬us apstådîju-mos, braukt pa apstådîjumiem unapstådîjumu celiñiem ar motorizétiemtransportlîdzek¬iem (izñemot apstådî-jumu apkopes vajadzîbåm), bojåtskulptüras, solus, Ωogus, cituslabiekårtojuma elementus un mazåsarhitektüras formas.

Saistoßajos noteikumos paredzétaadministratîvå atbildîba par ßonoteikumu neievéroßanu. Administra-tîvais sods var büt no brîdinåjuma lîdz25 latiem un no 5 latiem lîdz 100latiem fiziskåm personåm, betjuridiskåm personåm - no brîdinåjumalîdz 100 latiem un no 20 latiem lîdz250 latiem.

Kå zinåms, saistoßie noteikumineståjas spékå tülît péc toapstiprinåßanas. Domes juridiskajainoda¬ai triju dienu laikå péc noteiku-mu parakstîßanas tie jånosütaRe©ionålås attîstîbas un paßvaldîbulietu ministrijai. Savukårt preses die-nestam ne agråk kå çetras nedé¬as unne vélåk kå seßas nedé¬as péc noteiku-mu pieñemßanas tie jåpublicé novadadomes preses izdevumå “Ogrénietis”,noteikumi ståsies spékå nåkamajådienå péc publicéßanas.

Preses dienests

Ogres novada domes årkårtas sédes lémums 2007. gada 12. aprîlî

Par paßvaldîbas a©entüras “Målkalne” 2005./2006.

gada apkures sezonas rezultåtiem un siltumener©ijas

tarifu apstiprinåßanu 2007./2008. gada apkures sezonaiIepazîstoties ar paßvaldîbas a©entüras “Målkalne” iesniegtajiem dokumen-

tiem, noklausoties domes tarifu komisijas priekßsédétåja V. Vaivoda ziñojumu,kå arî ñemot vérå 2005./2006. gada apkures sezonas faktiskås izmaksas, un pa-matojoties uz likuma “Par paßvaldîbåm” 21. panta 1.da¬as 14. punkta “d”apakßpunktu, dome, atklåti balsojot “par”- 9 (Raimonds Javoißs, VladimirsPaßkoviçs, Vita Pü˚e, Péteris Dimants, Ludmila Sokolova, Juris Tukißs, GunårsKårkliñß, Edvîns Bartkeviçs, Jånis Latißs), “pret”- 2 (Ludvigs Tribockis, IlgaVecziediña), “atturas”- nav (sédé nepiedalîjås Georgs Gutpelcs, Arvis Auziñß),nolemj:

1. Apstiprinåt, ka 2005./2006. gada apkures sezonå no 2005. gada 1. maijalîdz 2006. gada 30. aprîlim paßvaldîbas a©entüras “Målkalne” ieñémumi no sil-tumener©ijas raΩoßanas, pårvades un realizåcijas ir pårsniegußi izdevumus parLs 2013.

2. Apstiprinåt siltumener©ijas raΩoßanas, pårvades un realizåcijas tarifus2007./2008. gada apkures sezonai (no 2007. gada 1. maija lîdz 2008. gada 30.aprîlim) no paßvaldîbas a©entüras “Målkalne” katlumåjåm:2.1. daudzdzîvok¬u måju iedzîvotåjiem un juridiskåm personåm daudzdzîvok¬umåjås neatkarîgi no apsaimniekotåja:2.1.1. paståvîgå maksa ménesî par 1 m2 visu gadu: 0,10 Ls/m2 (bez PVN),

2.1.2. mainîgå maksa (péc siltumskaitîtåja rådîjumiem): 20,11 Ls/Mwh (bez

PVN),

2.2. påréjåm fiziskåm un juridiskåm personåm: 25,51 Ls/Mwh (bez PVN)

3. 21.10.2004. domes apstiprinåtajå “Nolikumå par kårtîbu, kådå paßvaldîbasa©entüra “Målkalne” veic maksas par piegådåto siltumener©iju apré˚inus” (pro-tokols Nr. 18; 2.§) punktus 1.4. un 1.5 izteikt ßådå redakcijå:“1.4. Noteikt ierobeΩojumu üdens uzsildîßanas cenai iedzîvotåjiem (Ls/m3):Cüimax= 2,26 Ls/m3 (bez PVN).

1.5. Noteikt ierobeΩojumu üdens uzsildîßanas cenai juridiskåm personåm(Ls/m3): Cüjpmax= 2,26 Ls/m3 (bez PVN)”.

4. Uzdot domes preses dienesta vadîtåjam N. SapoΩñikovam publicét ßodomes lémumu domes bezmaksas preses izdevumå “Ogrénietis”.

5. Kontroli par lémuma izpildi uzdot novada domes izpilddirektoram.

Domes priekßsédétåjs E. Bartkeviçs

3«OGR‰NIETIS»Piektdiena, 2007. gada 13. aprîlis

2006. gadå un 2007. gada pirmajåceturksnî Ogres novada dome realizé-ja Eiropas Sociålå fonda (ESF) finan-sétu projektu “Pétîjumu veikßana pariespéjåm atgriezties darba tirgü uniespéjåm saskañot ©imenes un darbadzîvi Ogres novadå”.

Lai nodroßinåtu kvalitatîvu darbarezultåtu, konkursa kårtîbå tikaizraudzîti profesionåli sociologi -pétîjumus veica Latvijas profesionålosociålo darbinieku asociåcija.

Müsdienu apståk¬os arvien vairåkpieaug paßvaldîbu loma palîdzîbassniegßanå iedzîvotåjiem, jo tießi paß-valdîbas ir tås institücijas, kurasvistießåk saskaras ar sociålo jautåju-mu risinåßanu un sociålås palîdzîbassniegßanu saviem iedzîvotåjiem.Pétîjumi veikti, lai izzinåtu daΩådusabiedrîbas grupu vajadzîbas un toapmierinåßanai pielietotu maksimåliefektîvas darba formas un metodesnovadå.

Pirmajå projekta da¬å sociologi ap-zinåja ©imenes (pétîjuma autori tåsapzîmé kå “problému ©imenes”),kurås ir pamatskolas vecuma bérni,kopjami veci cilvéki un kopjamiinvalîdi, kå arî tås jaunås ©imenes,kurås abi – gan vîrs, gan sieva - ir stu-denti, lai noskaidrotu viñu problémasun vajadzîbas integréties darba tirgü,kå arî analizéja darba tirgus situåciju,prasîbas un iespéjas ieviest jaunasdarba lîguma formas Ogres pilsétå unnovadå.

Savukårt otrajå da¬å tika analizétaslikumdoßanas prasîbas attiecîbå uzatbalstu ©imeném, nodarbinåtîbu unpirmsskolas vecuma bérnu aprüpi, kåarî, analizéjot situåciju ©imenés arpirmsskolas vecuma bérniem, mod-elétu pirmsskolas vecuma bérnuaprüpes pakalpojumus, tådéjådiatvieglojot ©imeñu integråciju darbatirgü.

1. pétîjums

Labklåjîbas ministrijas un ANAPprojekta “Atbalsts nabadzîbas novér-ßanas straté©ijas izstrådei” dati lieci-na, ka sakarå ar nabadzîbu un tåssekåm visvairåk apdraudétås sociålåsgrupas ir ©imenes, kurås: ir bérni (trîsun vairåk), ir viens vecåks (îpaßi, ja tåir sieviete), ir bezdarbnieki (îpaßipirmspensijas vecumå), apgådnieks irnodarbinåts lauksaimniecîbå, apgåd-niekam nav profesionålås izglîtîbasun darba pieredzes, apgådniekam irzema vispåréjå izglîtîba, ir viens vaivairåki nopietni slimi ©imenes locek¬ivai invalîdi, viens vai vairåki ©imeneslocek¬i ir alkoholi˚i.

Apburtais loks?

Ìimenés, kurås ir kåds no minéta-jiem riska faktoriem, veidojas dis-funkcija ©imenes attiecîbås. Neredzotrisinåjumu bezcerîbai, ©imene neretiiet destruktîvu ce¬u. Nevienlîdzîgaissociålais ståvoklis veicina ßo ©imeñuun bérnu sociålås izslégtîbas riskusabiedrîbå: bérnu sociålo izolåcijuskolå un lîdz ar to traucéjumus bérnugarîgajå un fiziskajå attîstîbå. Lielaida¬ai bérnu ßajås ©imenés netieknodroßinåta pietiekoßa aprüpe, pil-nvértîgs uzturs, bérni dzîvo nelab-vélîgå sociålå vidé. Daudzas ©imeneslîdz ar to nonåk paßvaldîbas “problé-mu ©imeñu” uzskaité un ir lielå méråatkarîgas no sociålås palîdzîbas dien-estu sniegtajiem pakalpojumiem, nosociålå darbinieka profesionålåsprasmes risinåt viñu problémas.Labklåjîbas ministrijas sociålåspalîdzîbas departamenta apkopotajospårskatos par båriñtiesu un pagast-tiesu darbîbu redzams, ka “problému©imeñu” skaits Latvijå nedaudzsamazinås rajonos ar lielåkuiedzîvotåju skaitu - Rîgas, Rézeknes,Liepåjas, Kråslavas, Césu, Ogresrajonå u.c. Båriñtiesu un pagasttiesukontrolé ñemto “problému ©imeñu”skaita samazinåßanos var skaidrot arsociålo dienestu un sociålå darbaspeciålistu darba aktivizéßanos paß-

valdîbås. Tomér, noråda sociologi,

pastiprinåta uzmanîba jåpievérß tam,ka ßajås ©imenés aug un attîstås lielsskaits bérnu, kas neiegüst pozitîvudzîves pieredzi, bet pårñem ©imenévaldoßås vértîbas, uzskatus unpriekßstatus par ©imeni. Tådéjådipaståv risks, bérniem pieaugot,atraΩot savu vecåku ©imeñu problé-mas.

Galvenås problémas

Pétîjuma autori atzîmé rak-sturîgåkos faktorus, kas ietekmé“problému ©imeñu” raßanos un ßo©imeñu problémas.

Bezdarbs. Ìimenes apgådnieki -vecåki bezdarbnieki - nespéjnodroßinåt iztikas lîdzek¬us ©imenei,bérniem.

Zemais izglîtîbas lîmenis. No vien-as puses, liedz iespéju vecåkiempieméroties un konkurét darba tirgü,bet, no otras puses, tas, ka vecåkizemu vérté izglîtîbu, ietekmé bérnuizglîtoßanos. Ik gadu pieaug bérnuskaits, kuri neapmeklé skolu. 75 % ßobérnu skolu neapmeklé sociålu iemes-lu dé¬.

Veselîbas problémas. Nepietie-kama veselîbas aprüpe, nepietiekamomateriålo resursu un nevérîgasattieksmes pret savu veselîburezultåtå netiek nodroßinåta pietieka-ma veselîbas aizsardzîba. Neretitransporta iespéjas laukos dzîvojoßåm©imeném liedz apmeklét medicînasiestådes rajonå un Rîgå. Netiek laicîgidiagnosticétas un årstétas saslim-ßanas, kas apgrütina tålåko årstéßanu.

Zemie valsts pabalsti ©imeném.Eiropas sociålås droßîbas kodeksanoda¬å “Ìimenes pabalsts” ieteikts,ka valsts pabalstam ©imeném arbérniem jåbüt 15 % no minimålåsalgas, bet finanßu lîdzek¬u trükumadé¬ Latvijå to paßlaik nevar realizét.Pabalsta lielums nesedz nepie-cießamos lîdzek¬us bérnu izglîtîbai unaudzinåßanai. Nereti ©imeném arbérniem valsts pabalsts ir vienîgaisfinansiålais ienåkums.

Måjok¬u politika un îre. Sociålimazaizsargåtås ©imenes ar bérniemtrücîgo ienåkumu dé¬ nespéj apmaksåtîres un komunålos pakalpojumus.Ìimenes ar bérniem péc izlikßanas nodzîvok¬iem, kad netiek ñemtas véråbérna prioritårås tiesîbas, ko nosakaBérnu tiesîbu aizsardzîbas likuma 6.panta apakßpunkts un Likums parbåriñtiesåm un pagasttiesåm, ir spies-tas dzîvot bérnu audzinåßanai unattîstîbai nepiemérotos dzîvesapståk¬os.

Transporta iespéjas. Lauku re-©ionos dzîvojoßåm sociåli mazaiz-sargåtajåm ©imeném ir apgrütinåtanok¬üßana institücijås un iestådés,kuras atrodas tikai rajonu centros,pieméram, psihologa un citi medicî-nas pakalpojumi, ©imenes atbalstu unkonsultåciju centri u.c. Vél prob-lemåtiskåk ir tad, ja ßîs konsultåcijastiek nozîmétas regulåru apmekléjumuveidå. Sabiedriskå transporta pakal-pojumi k¬üst aizvien dårgåki.Transporta probléma ierobeΩo arîlauku iedzîvotåju iespéjas meklétdarbu un strådåt pilsétås.

Tießi ßîs ©imenes un to problémasOgres pilsétå un novadå analizétasßajå pétîjumå, izmantojot 97iedzîvotåju anketéßanu.

“Problému ©imeñu”

vecåku sociålais portrets

Pétîjuma autori atzîmé, ka “problé-mu ©imenés” pårsvarå ir vecåki pro-duktîvå vecumå no 18 lîdz 40 gadiem.Íajå vecumå arî ir iespéjams relatîviviegli pårkvalificéties atbilstoßi darbatirgus piedåvåjumam. “Problému©imeñu” pårståvji visbieΩåk nesaståvlaulîbå un/vai vieni audzina nepiln-gadîgus bérnus. 64% no ßo ©imeñupårståvjiem ir bezdarbnieki, taçu lielsîpatsvars respondentu ir re©istréjußieskå aktîvi darba meklétåji valstsnodarbinåtîbas dienestå.

Pétîjuma rezultåti noråda, kanepiecießams veikt darbu ne vien ar“problému ©imeñu” pårståvjiem, betarî ar darba devéjiem.

Secinåjumi:

• nepietiekams atbalsts integréjotiesdarba tirgü;• trükst zinåßanu vai tås ir nepilnîgaspar paßvaldîbu sociålo dienestupakalpojumiem un atbalsta iespéjåm;• zems zinåßanu lîmenis par darbalikumdoßanu;• nepilnîgas müsdienu darba tirguspamatprasmes (izglîtîba, dator-prasmes, valoda, pieredze un motivå-cija apgüt jaunu pieredzi);• grütîbas un sareΩ©îjumi, paziñojotpar gaidåmo ©imenes pieaugumusavam darba devéjam;• nepietiekoßs pirmsskolas vecumabérnu aprüpes pakalpojumu klåsts.Darba devéju ieteiktie risinåjumi:

• lielåks atbalsts no valsts un paß-valdîbas puses, nodarbinot “problému©imeñu” grupas pårståvjus;• kvalifikåcijas celßanas/pårkvali-fikåcijas kursi un programmas “prob-lému ©imeñu” grupai, ñemot vérådarba tirgus prasîbas;• bérnu un sociålås atstumtîbasriskam pak¬auto cilvéku aprüpespakalpojumu pilnveidoßana: bér-nudårzi, alternatîvas bérnu aprüpesformas.

“Problému ©imeñu”

ieteiktie risinåjumi:

• lielåks atbalsts no valsts un paß-valdîbas puses – sañemt materiålo jebsociålo palîdzîbu, atbalstu darba mek-léjumos, nodroßinåt iespéju bérniembrîvlaiku pavadît nometnés vainodroßinåt bérnus ar darbu vasarasperiodå;• informåcija bukletu un broßüruveidå, kå arî vietéjos laikrakstos, laivairåk uzzinåtu par iespéjåm (kursi,seminåri) paaugstinåt savu kvalifikå-ciju vai pårkvalificéties, kå arî infor-matîvå tålruña pakalpojumi;• darba devéju attieksmes maiña –pozitîvåka attieksme (elastîgs darbalaiks, pusslodzes);• pirmsskolas vecuma bérnu aprüpespakalpojumu pilnveidoßana: bér-nudårzi, alternatîvas bérnu aprüpesformas, neformålie bérnudårzi.

Sociålå darba speciålistu

ieteiktie risinåjumi:

• paredzét specializétus instucionålospakalpojumus “problému ©imeném”;• sniegt atbalstu, veidojot alternatî-vas bérnu aprüpes formas;• piesaistît nevalstisko organizåcijulîdzdalîbu projektu realizéßanå.

Kopsavilkums

Pétîjuma dati liecina, ka “problému©imeñu” pårståvji, darba devéju unsociålo darba profesionå¬u veidok¬isaskan par iespéjamajiem ce¬iem, kåveicinåt dotås mér˚a grupas pårståvjuiesaistîßanu darba tirgü un ©imenes undarba dzîves saskañoßanas procesupilnveidoßanu.

Ieteikumi:

• atbalsts no valdîbas un paßvaldîbaspuses: motivét darba devéjusnodarbinåt mér˚a grupas pårståvjusun dot iespéju mér˚a grupaspårståvjiem izvéléties elastîgåkusdarba reΩîmus un grafikus;• pilnveidot esoßos sociålås aprüpespakalpojumus sociålås atstumtîbasriskam pak¬autajåm grupåm (veciemcilvékiem, cilvékiem ar invaliditåti)un iesaistît sociålå darba pro-fesionå¬us alternatîvu bérnu aprüpesmode¬u izstrådé.

2. pétîjums

2007. gada janvårî un februårî soci-ologi anketéja 63 iedzîvotåjus, veicalikumdoßanas izpéti un analîziattiecîbå uz atbalstu ©imeném,nodarbinåtîbu un pirmsskolas vecumabérnu aprüpi, tika noteiktas galvenås“problému ©imeñu” sociålås problé-mas, identificéti nepiecießamiepakalpojumi ©imeném, izstrådåtspirmsskolas vecuma bérnu aprüpesmodelis.

Kur meklét palîdzîbu?

Ogres novada problému ©imeñupårståvji, ja rodas problémas, pa-lîdzîbu meklé pie draugiem vairadiem – 51% aptaujåto respondentu,sociålå dienestå - 28% respondentu,pie darba kolé©iem vai kaimiñiem -20% aptaujåto. Par pieejamajiemsociålajiem pakalpojumiem novadå irinforméti tikai 38% aptaujåto respon-dentu, 46 % respondentu tikai aptu-veni zina par tiem, bet 16% respon-dentu pilnîgi neko nezina parsociåliem pakalpojumiem, un tie irgados jauni cilvéki, kuri savas problé-mas risina paßu spékiem. Respondentikomenté, ka neizmanto sociålå dien-esta pakalpojumus tåpéc, ka darb-spéjîga vecuma iedzîvotåji savasproblémas var atrisinåt un risina paßi.

VisbieΩåk sociålajå dienestå pécpalîdzîbas vérßas 27% respondentusakarå ar pabalsta jautåjumiem, infor-måcijas iegüßanas nolükå - 23%aptaujåto respondentu, péc konsultå-cijåm sociålajå dienestå - 16% aptau-jåto. Tas nozîmé, ka tie novadaiedzîvotåji, kuri neizmanto sociålådienesta pakalpojumus, praktiskineko nezina par sociålo pakalpojumupieejamîbu Ogres novadå, jo lîdz ßimnebija tådas nepiecießamîbas.

Kas sagådå grütîbas?

Pétnieki noskaidrojußi, ka “problé-mu ©imeném” ar pirmsskolas vecumabérniem vislielåkås problémas sagådåmateriålo resursu trükums – 37%;grütîbas atrast darbu – 18%; nav, kuratståt bérnu – 27%; nav izglîtîbas –18%. Piemérs: måte ietu strådåt, ßådirisinot materiålo problému, taçupirmsskolas izglîtîbas ieståde pilsétåir par dårgu, bet uz pirmsskolasizglîtîbas iestådi nevar bérnu izvadåt,arî auklîti nevar algot, vecvecåku nav,tå kå pie bérna nav kam palikt – ßovisu iemeslu dé¬ måte patståvîgudarbu nevar atrast.

Kas pieskata mazuli?

Ja bérns neapmeklé bérnudårzu,44% respondentu viñu atvasi pieskatamåte vai tévs, 38% aptaujåto respon-dentu ©imenes locek¬i, 15% respon-dentu noråda, ka bérnu pieskata aukle.Tas nozîmé, ka ßie bérni apmeklétubérnudårzu, ja viñu vecåkus apmier-inåtu bérnudårza sniegtie pakalpoju-mi.

Anketéßanas rezultåtå noskaidrotåsproblému ©imeñu vajadzîbas pécsociålajiem pakalpojumiem ir ßådas:• 40% uzskata, ka Ogres novadå irnepiecießama bérnu rota¬u unattîstîbas grupa;• 16% aptaujåto respondentu uzskatarota¬u laukuma nepiecießamîbudaΩåda vecuma bérniem un bébîßuskoliñas izveidoßanu;• 14% respondentu uzskata, ka irvajadzîga atbalsta grupa vecåkiem arbérniem;• 13% aptaujåto vecvecåku vélåspiedalîties atbalsta un izglîtojoßåsprogrammås vecvecåkiem, kuriaprüpé mazbérnus,;• 12% respondentu vélas nedé¬asnogales grupu bérniem.

Pirmsskolas vecuma bérnu aprüpesiespéjamais modelis:• Ogres novada Bérnu rota¬u unattîstîbas centrs – sociålå institücija©imeném ar pirmsskolas vecumabérniem, kas sniegs izglîtojoßo,aprüpes, psiholo©isko, sociålo un citaveida atbalstu un palîdzîbu bérniemun viñu vecåkiem;• centrs paredzéts ©imeném arbérniem no 1 lîdz 6 gadu vecumam.

Bérnu rota¬u un attîstîbas centramér˚i un uzdevumi:• pilnveidot bérnu sociålås prasmesun iemañas, attîstît individuålåsdotîbas un spéjas;• uzlabot sociålos apståk¬us ©imenémar bérniem Ogres novadå;• radît pirmsskolas vecuma bérniemdraudzîgu un droßu vidi, kas pasargå-tu no traumåm un stimulétu viñuattîstîbu;

veicinåt sadarbîbu ar ©imeném arbérniem, lai mazinåtu potenciålu riska©imeñu skaitu.

Kåds no tå labums?

Vispirms tas sniegs iespéju bérniempavadît brîvo laiku speciålistuuzraudzîbå, vienlaicîgi attîstot unpilnveidojot viñu sociålås prasmes uniemañas. Nenoliedzami, tas atvieglosvecåku ikdienu, piedåvåjot uz laiku,kå arî nedé¬as nogalé atståt bérnuscentrå, lai varétu nokårtot sadzîvesu.c. jautåjumus. Centrs palîdzés infor-mét vecåkus par iespéjåm sañemtsociålå darbinieka, logopéda un psi-hologa konsultåcijas un palîdzîbu.Pétnieki uzsver, ka centrs veicinåsbérnu adaptåciju pirmsskolai.

ˆemot vérå anketås izteiktasvélmes, centrå varétu darbotiesbébîßu skoliña, atbalsta grupavecåkiem ar bérniem, kå arîvecvecåku atbalsta un izglîtojoßåsprogrammas vecvecåkiem, kuriaprüpé mazbérnus u.c.

Ieguvéji no bérnu rota¬u unattîstîbas centra izveidoßanas büs netikai problému ©imenes, kurås augbérni pirmsskolas vecumå, bet arî visipirmskolas vecuma bérni, jo ßo centruvarés apmeklét tie bérni, kuri neap-meklé bérnudårzu. Pilnveidosies viñusociålås prasmes un iemañas,attîstîsies individuålås dotîbas un spé-jas, büs radîta iespéju pavadît laikudroßå vidé.

Ieguvéji büs visi paßvaldîbasiedzîvotåji, jo tiks mazinåta spriedzesakarå ar nepieskatîtu mazu bérnuatraßanos uz ielas, aktivizésiessabiedriskå dzîve, vairåk iedzîvotåjuiesaistîsies sociålo jautåjumu ri-sinåßanå. Pamatskola sañems adap-téties spéjîgus un daΩådas iemañasapguvußus bérnus.

Ar pétîjuma rezultåtu apkopojumuinteresenti var iepazîties Ogres nova-da domé – Perspektîvås attîstîbasnoda¬å un Preses dienestå, novadapaßvaldîbas pakalpojumu centrosOgresgalå un Ciemupé, kå arî novadabibliotékås.

Nikolajs SapoΩñikovs

Kå atgriezties darba tirgü – vélmes un iespéjas

Vasaras radoßås

darbnîcas bérniemOgres novada Bérnu un jaunießu

centrs sadarbîbå ar pirmsskolasizglîtîbas iestådi “Sprîdîtis” no 2007.gada 2. jülija lîdz 31. jülijam no pl. 7lîdz 19 (izñemot sestdienas, svétdien-as) organizé vasaras radoßås darbnî-cas 7 – 9 gadus veciem bérniem.

Plaßåka informåcija: Vija Kalniña t. 5045511,

Ilmårs Dreija, t. 5047794.

OGRES INVALÈDU

BIEDRÈBÅ15. maijå invalîdu biedrîba rîko

ekskursiju pa marßrutu: Straupe,Vaidava, Rubene, Lådezers.

Izbraucam pl. 7 no ståvvietaspretî lielveikalam “Jumis” –Målkalnes pr. 3.

Pieteikties lîdz 10. maijam invalî-du biedrîbå.

Aicinåjums uz

PAVASARA BALLI

Pienåcis pavasaris un Ogresinvalîdu biedrîba aicina savusbiedrus uz pavasara sarîkojumu24. aprîlî pl. 12 Ogres Kultürascentra mazajå zålé.

Pieteikties invalîdu biedrîbå lîdz19. aprîlim

Valde

AICINA DARBÅPaßvaldîbas a©entüra “Dziednîca”

Ogré, MeΩa pr. 9 aicina darbå injekciju måsu.

T. 5035900.

4 «OGR‰NIETIS» Piektdiena, 2007. gada 13. aprîlis

REÌ. APLIECÈBAS Nr. 0785. TIRÅÛA 11000 eks. REDAKTORS N. SAPOÛˆIKOVS. Tålr./fakss 5071164, tålr. 5071100,e-pasts: domeinfo@oic.lv PASËTÈJUMS Nr. 181. Iespiests SIA “Tipogråfija Ogré”, LV - 5001, Ogré, Brîvîbas ielå 31.Nåkamais laikraksta numurs iznåks aprî¬a pédéjå nedé¬å.

OGRES KULTËRAS

CENTRÅOgré, Brîvîbas ielå 15.

T.: diennakts deΩurants 5024680,

bi¬eßu kase 5047740,

vadîtåja 5035959.

14. aprîlî pl. 15

Sestais Latvijas Radio kunkurss “Jaunås zvaigznes 2007”.Bi¬eßu cena Ls 1.

--------------------------------------------------14. aprîlî pl. 21

Atpütas vakars DEJU LAIKS. Spélé Maço ar grupu “Tuti Fruti”. Bi¬eßu cena iepriekßpårdoßanå,

lai rezervétu vietas pie galdiñiem Ls 3, pasåkuma dienå Ls 5.--------------------------------------------------

19. aprîlî pl. 19

Viena aktiera teåtris - lomå Jånis Jaråns. Robs Bekers “Alu cilvéks”. Aspråtîga komédija par vîrießu un sievießu attiecîbåm.Bi¬eßu cena iepriekßpårdoßanå Ls 5, izrådes dienå Ls 6.

--------------------------------------------------21. aprîlî pl. 18

jaunießu deju kolektîvu sadancis “Viens, divi, trîs... visi lecam lîdz!”Ieeja Ls 1.

--------------------------------------------------26. aprîlî pl. 19

12. Starptautiskå baleta festivåla viesu Giordano Jazz Dance (ASV) koncerts.Bi¬eßu cena iepriekßpårdoßanå Ls 3, 4, 5--------------------------------------------------

28. aprîlî

GADATIRGUS DÅRZKOPJIEM

Tirgotåjiem pieteikßanås no 17. - 26. aprîlim--------------------------------------------------

28. aprîlî pl. 14

Deju grupas “Astras” 5 gadu jubilejas sadancis “Vizbu¬u putenî”. Ieejas maksa Ls 1, pensionåriem Ls 0,50.

KLUBS “V‰RIENS”Ogré, Upes pr. 18a, t. 29427764, 5024296

Intensîvie KURSI ang¬u valodå (1,5 méneßi).EKSKURSIJAS

21.04. Vecpiebalgas pusé. Ls 12/ Ls 10.29.04. Lietuvas pierobeΩa. Skaistkalnes baznîca, BirΩai,Radivilas pils, BirΩai re©ionålais parks. Ls 12/ Ls 10.

12.05. Tulpju laiks un saldumi Kurzemé. Ls 12/ Ls 10.12.05. Skaistums katrå vietå cits... Kalsanvas arboretums. Pinumi. Putnu unstådu audzétava. Madona. Cesvaine. Pårtikas produktu raΩotåji. StåmerienasmuiΩa. Balvi. Ls 12/ Ls 10.19.05. Zemgales un Kurzemes dai¬dårzi. 19.05. Nüjoßanas pasåkums Ogré. Izmé©iniet, un jums noteikti patiks!Instruktors ar starptautisku licenci un nüjas arî büs.

Upes pr. 18a, Ogre

Saimnieciskie darbi novadåTurpinås pagåjußå gadå iesåktie Ogres måkslas skolas ékas Ogré, Brîvîbas ielå

11 renovåcijas darbi. Tos veic SIA “Ëdensmeistars”, ar kuru VPP (valsts unprivåtås partnerîbas) projekta ietvaros noslégts lîgums par ékas renovåciju unapsaimniekoßanu uz 15 gadiem.

Turpinås 2006. gada beigås uzsåktå Eiropas Savienîbas Kohézijas fonda pro-jekta “Ëdensvada un kanalizåcijas tîklu paplaßinåßanai un rekonstrukcijai Ogré”realizåcija, projektu koordiné p/a “Målkalne”.

Paßlaik notiek remontdarbi Ciemupes tautas nama ékå – tiek remontétas paß-valdîbas pakalpojuma centra telpas 2. ståvå un kåpñu telpa.

Íogad ieplånoti pråva apjoma ielu rekonstrukcijas darbi. Noslédzies iepirkuma konkurss Akmeñu ielas rekonstrukcijai, darbus veiks

SIA “Ce¬daris”. Turpinot pilsétas centra labiekårtoßanu, ßogad tiks veikta Brîvîbas ielas rekon-

strukcijas 3. kårta – posmå no P¬avas ielas lîdz TînüΩu ielai. Tehniskais projektstika izstrådåts un saskañots 2006. gadå.

Íogad jårekonstrué arî MeΩa prospekta posms no TînüΩu ielas lîdz Medniekuielai.

Turpinot rekonstrukcijas darbus Skolas ielai piegu¬oßajå teritorijå starp pilsé-tas stadionu un dzelzce¬u, tiks ierîkots suñu pastaigas laukums unautoståvlaukums.

Íî gada darbu sarakstå ietilpst ietves rekonstrukcija un veloceliña izbüveBrîvîbas ielas posmå no Kranciema ielas lîdz SuntaΩu, kå arî reguléjamå krusto-juma izveide Brîvîbas ielas – Kranciema ielas – Kalna prospekta krustojumå unTînüΩu ielas – Mednieku ielas – Målkalnes prospekta krustojumå.

Gatavojoties nåkamo gadu lielåkajiem darbiem, drîz såksies tehniskå projektaizstråde

MeΩa prospekta rekonstrukcijai posmå no TînüΩu ielas lîdz Upes prospektam,kur paredzéts ne tikai remontét brauktuvi, bet arî ierîkot gåjéju ietves unautoståvvietas, kå arî Mednieku ielas rekonstrukcijai posmå no MeΩa prospektalîdz Brîvîbas ielai, kur arî paredzéts ierîkot gåjéju ietves.

Turpinås tehniskå projekta sagatavoßana ékas Ogré, Brîvîbas ielå 28 rekon-strukcijai Ogres Véstures un måkslas muzeja vajadzîbåm. N. SapoΩñikovs

SAKOPSIM VIDI, KURÅ DZÈVOJAM!28. aprîlî dårzkopîbas kooperatîvajå sabiedrîbå “Laßupes” notiks atkritumu un

metållüΩñu savåkßanas talka.Autotransports såks kursét no pl. 8.30. Lügums iepriekß neizvietot atkritumus

koplietoßanas un saviem zemes gabaliem piegu¬oßajås teritorijås, bet minétajådatumå paßiem dårzu îpaßniekiem nodroßinåt atkritumu iekraußanu autotrans-portå.

Cerîbå, ka dzîvosim tîrå un sakoptå vidé,DKS “Laßupes” valdes priekßsédétåjs Ivars Ka¬˚is

Bérnu re©istråcija un uzñemßananovada pirmsskolas izglîtîbas iestådésnotiek saskañå ar 14.07.2006. Ogresnovada saistoßajiem noteikumiem nr.67 “Kårtîba bérnu re©istråcijai unuzñemßanai Ogres novada paß-valdîbas pirmsskolas izglîtîbasiestådés”.

Ogres novadå ir vienota bérnure©istråcija uzñemßanai izglîtîbasiestådés. Re©istråciju veic pirmssko-las izglîtîbas ieståΩu (PII) darba koor-dinatore – PII “Zelta sietiñß” vadîtåjaInese Ådmine .

I. Ådmine atgådina, ka re©istråiek¬auto bérnu vecåkiem katra gadaaprîlî jåveic pårre©istråcija.

“Paßlaik no 1. aprî¬a lîdz 30.aprîlim notiek rindas pårre©istråcijauz vietu pirmsskolas izglîtîbasiestådé,” informé I.Ådmine, “jauaprî¬a beigås büs zinåms, cik un kurosbérnudårzos ir brîvu vietu.”

Pårre©istråciju veic PII “Zeltasietiñß” Ogré, Skolas ielå 13, tålr.5022741.

Ja vecåki ßo pårre©istråciju neveic,bérns tiek izslégts no rindas. Veicotpårre©istråciju, vecåki uzråda savupieteikuma eksemplåru, uz kura koor-dinators izdara atzîmi par pårre©istrå-cijas faktu, norådot datumu un aplie-cinot to ar savu parakstu.

Vecåkiem, piesakot bérnu obligåta-jai piecgadîgo un seßgadîgo bérnusagatavoßanai pamatizglîtîbas iegu-vei, jåuzråda bérna dzimßanas apliecî-ba vai dokuments, kurå norådîts bérnapersonas kods, un iesniedzéja personuapliecinoßs dokuments.

Uzñemßanai izglîtîbas iestådésre©istré un izglîtîbas iestådés uzñembérnus, kuru dzîvesvieta ir deklarétaOgres novada paßvaldîbas adminis-tratîvajå teritorijå, izñemot saistoßajosnoteikumos minétos årpus kårtasgadîjumus.

Bérnus pieteikt re©istråcijaiuzñemßanai izglîtîbas iestådés (turp-måk tekstå – re©istråcija) var no bérnadzimßanas brîΩa. Bérnu re©istråcijanotiek visu gadu.

To veic viens no vecåkiem, koordi-

natoram uzrådot bérna dzimßanasapliecîbu (vai dokumentu, kurånorådîts bérna personas kods) un ie-sniedzéja personu apliecinoßu doku-mentu, kå arî izziñu par bérnadeklaréto dzîves vietu.

Koordinators nodroßina re©istrupublisku pieejamîbu, priekßtelpå piePII “Zelta sietiñß” vadîtåja kabinetaizvietojot re©istra sarakstus pa bérnudzimßanas gadiem. Sarakstos tieknorådîts re©istrétå bérna kårtasnumurs, pieteikßanås datums, bérnavårds, uzvårds, dzimßanas dati (diena,ménesis, gads) un atzîmes par bérnatiesîbåm tikt uzñemtam izglîtîbasiestådé årpus kårtas un tå pamato-jums. Saraksti tiek atjaunoti uz katraméneßa 1. datumu.

Komplektéjot grupas, koordinatorsir tiesîgs årpus kårtas iek¬aut sarak-stos: iestådés uzñemto audzékñumåsas/ brå¬us, kuri re©istréti ne vélåkkå 3 méneßu laikå péc dzimßanas(iestådes maiñas gadîjumå termiñßnetiek ñemts vérå); Ogres novada paß-valdîbas un tås ieståΩu darbinieku bér-nus (ja vecåku iesniegumå ir darbadevéja rezolücija vai darba devéjaapliecinåjums par darba tiesiskoattiecîbu esamîbu); daudzbérnu©imeñu (3 un vairåk bérnu vecumålîdz 16 gadiem) bérnus (ja ir izziñapar ©imenes ståvokli); normatîvajosaktos paredzéto darbinieku bérnus (jair izziña no darba vietas); bérnus, kuruvecåki måcås måcîbu ieståΩu dienasnoda¬ås (ja ir izziña no måcîbuiestådes).

Lai uzñemtu bérnu izglîtîbasiestådé, vecåkiem jåiesniedz ßådidokumenti:*vecåku iesniegums par uzñemßanuizglîtîbas iestådé;*bérna dzimßanas apliecîbas kopijavai noraksts, uzrådot ori©inålu(izglîtîbas iestådé to salîdzina arori©inålu);*medicîniskå karte (veidlapa 026/u);*profilaktisko poßu karte (veidlapa063).

Baiba Trumekalne

Aprîlî notiek rindas pårre©istråcija uz vietu PII!!! Paziñojums par detålo

plånojumu izstrådi

2007. gada 5. aprîlî novada dome irpieñémusi lémumus par detålo plåno-jumu izstrådi:• “Par at¬auju izstrådåt detålo plåno-jumu zemes gabalam “K¬avas”,Ogresgalå, Ogres novadå” (protokolsNr. 8, 10. paragråfs). Plånojumaizstrådes mér˚is ir pamatot zemesgabala sadali savrupmåju apbüvesvajadzîbåm, inΩenierkomunikåcijuizvietoßanai un piek¬üßanasnodroßinåßanai.• “Par at¬auju izstrådåt detålo plåno-jumu zemes gabalam Ogres ielå 15,Ogresgalå, Ogres novadå” (protokolsNr. 8, 11. paragråfs). Plånojumaizstrådes mér˚is ir pamatot veikalaizvietojumu zemes gabalå. • “Par detålå plånojuma 1. redakcijaszemes gabalos Ceriñu ielå 12 unParka ielå 1 noraidîßanu un jaunasredakcijas izstrådi zemes gabalåCeriñu ielå 12, Ogres pilsétå, Ogresnovadå” (protokols Nr. 8, 5. para-gråfs). Plånojuma jaunås redakcijasizstrådes mér˚is ir pamatot iespéjuizvietot zemes gabalå Ogré, Ceriñuielå 12 mazståvu daudzdzîvok¬u måjuun tai nepiecießamo infrastruktüru unlabiekårtojumu.

Priekßlikumus detålo plånojumuizstrådei lîdz ß.g. 11. maijam (detåla-jam plånam Ceriñu ielå 12 lîdz ß.g. 3.maijam) adresét Ogres novada domei,Brîvîbas ielå 48, Ogre, LV 5001, varsütît pa e–pastu: buvvalde@oic.lv,uzrådot savu vårdu, uzvårdu unadresi.

Iepazîties ar Ogres novadaattîstîbas plåna materiåliem un cituinformåciju par detålo plånojumuizstrådi iespéjams pirmdienås, laikåno pl. 10 lîdz 12 un no pl. 15 lîdz18Ogres novada domé Ogré, Brîvîbasielå 48, 216. kabinetå. Sîkåku infor-måciju var sañemt pa tålruni 5071178.Par detålo plånojumu izstrådiatbildîgå amatpersona ir teritorijasplånotåjs U. Apinis.

Par detålo plånojumu 1. redakcijusabiedrisko apsprießanu tiks paziñotsatseviß˚i, ar informatîvå izdevuma“Ogrénietis” un laikraksta “LatvijasVéstnesis” starpniecîbu.

*********Informéjam, ka Ogres novada

domes 2007. g. 26. aprî¬a komitejusédé un 3. maija domes sédé ir plånotsizskatît jautåjumu par saistoßonoteikumu apstiprinåßanu zemesgabala “Smilgas-2” Ogres novadaOgresgala pagastå detålo plånojumu.Séde notiks Ogres novada domes zåléOgré, Brîvîbas ielå 48. Par jautåjumaizskatîßanas laiku intereséties pa tålr.5071165.

*********Sabiedriskajai apsprießanai laika

posmå no ß.g. 16. aprî¬a lîdz 14. mai-jam tiek nodota detålå plånojuma 1.redakcija zemes gabalam Ogré,Vårpas iela 10.

Detålais plånojums paredz zemesgabala sadali savrupmåju apbüvesmeΩaparka vajadzîbåm un apstådîju-mu teritorijas (Norupîtes palienes)robeΩu precizéßanu.

Detålå plånojuma materiåli pieeja-mi apskatei un atsauksmju izdarîßanaiOgres novada domes 2. ståva vestibilå(pie büvvaldes) katru darba dienu nopl. 8 lîdz 17 (pirmdienås lîdz pl. 18,piektdienås lîdz pl. 16).

Sanåksme par detålå plånojuma 1.redakciju paredzéta ß. g. 10. maijå,pl.17 Ogres novada domes zålé Ogré,Brîvîbas ielå 48.

Atsauksmes adresét Ogres novadadomei Brîvîbas ielå 48, Ogré, LV5001, var sütît pa e-pastu:buvvalde@oic.lv, uzrådot savu vårdu,uzvårdu un adresi.

Büvvalde

Meklé bezvésts pazudußoOgres rajona policijas pårvaldes darbinieki meklé

bezvésts pazudußo, 1985. gadå dzimußo O¬egu

Mikitasu, kurß pédéjo reizi redzéts ßågada 26. martåaptuveni pulksten 12 Ogré, Zilokalnu prospektå.

Jaunießa pazîmes: augums aptuveni 190 cen-timetri, kalsns, tumßi mati lîdz pat uzacîm.

Bija ©érbies: melnå ådas virsjakå, zilås dΩinsaauduma biksés, kåjås melni puszåbaki.

Ja jüsu rîcîbå ir jebkåda informåcija par O¬egaMikitasa paßreizéjo atraßanås vietu, lügums zvanîtOgres rajona policijas pårvaldes darbiniekiem:

65002400 (visu diennakti), 65002417 (darba laikå) vai personîgi vérsties tuvåka-jå policijas iecirknî.

Meklé bezvésts pazudußo nepilngadîgo

Ogres rajona policijas pårvaldes darbinieki meklébezvésts pazudußo nepilngadîgo, 1992. gadådzimußo Edgaru Trantovski, kurß ßågada 2. aprîlîpatva¬îgi aizgåja no bérnu nama “Laubere” Ogresrajona Lauberes pagastå un kura paßreizéjå atraßanåsvieta nav zinåma.

E. Tarantovskim ir noslieces uz klaiñoßanu unubagoßanu.

Zéns bija ©érbies: pelékås dΩinsa auduma biksés,melnbaltå sporta jakå, kåjås tumßi sporta apavi.

Ja jüsu rîcîbå ir jebkåda informåcija par EdgaraTrantovska atraßanås vietu, lüdzam zvanît Ogresrajona policijas pårvaldes darbiniekiem: 65002400

(visu diennakti), 65002417(darba laikå ) vai personîgi vérsties tuvåkajå policijasiecirknî.

Külu dedzina pusaudzis, sodu sañem måte

Ogres rajona policijas pårvaldes nepilngadîgo lietu inspektores saskañå arAdministratîvo pårkåpumu kodeksa 173. pantu par bérna aprüpes pienåkumunepildîßanu sastådîjußas administratîvå pårkåpuma protokolu 1972. gadådzimußajai J - sakarå ar to, ka 23. martå viñas nepilngadîgais, 1993. gadådzimußais déls S., autoce¬a Rîga – Daugavpils malå, aiz kafejnîcas “Priedîtes”dedzinåja külu. Protokols péc minétå panta sastådîts måtei, jo dedzinåtåjs bijisnepilngadîgs, taçu policija atgådina, ka sods par külas dedzinåßanu var büt arîkrietni bargåks – Latvijas Administratîvo pårkåpumu kodeksa 179. panta, 4. da¬apar külas dedzinåßanu paredz naudas sodu fiziskajåm personåm no 200 lîdz 500latiem vai administratîvo arestu lîdz piecpadsmit diennaktîm.

Policija aicina vecåkus pårrunåt ar saviem bérniem to, cik bîstama ir külasdedzinåßana un, protams, ar savu rîcîbu nerådît bérniem negatîvu pieméru.

INFORM‰ OGRES RAJONA POLICIJAS PÅRVALDE