1

Ventspils 4. vidusskolas

Kad grāmata mēģina tuvoties

Ir kāds satikšanās veids, kad grāmata

pati meklē savu lasītāju, tā it kā pati atrod

savu īpašnieku. Ir tikai jāizaug līdz tai.

Grāmata atnāk tieši tad, kad tā ir vajadzīga.

Netici?! Pieej pie grāmatu plaukta un pavēro

grāmatas. Izvēlies vienu un nebrīnies, ka tā

pēkšņi atšķiras tajās lappusēs, kurās

ierakstīts tieši tas, kas tev šobrīd jāzina

visvairāk. Tā grāmatas ar mums it kā

spēlējas. Bet tas ir nopietni, jo tādejādi

grāmatas aicina mūs domāt.

Dzejnieks Imants Ziedonis uzskatīja,

ka grāmata mūsu dzīvē ir galvenā ziņu un

gudrības nesēja. Grāmata mūs mudina

apstāties, padomāt, pārdzīvot, iztēloties un

ieklausīties pašam sevī un domāt, domāt,

domāt. Un vēl viņš teicis, ka labu grāmatu

var nēsāt līdzi visur – skolas somā, kabatā,

vadāt mašīnā, atvaļinājumā, miegā zem

spilvena. Tas ļoti palīdzot pret muļķību.

Piekrītu dzejniekam – palīdz gan, tikai

vispirms jāpaņem rokās un jāizlasa

Vēlot katram satikt savu īsto grāmatu

– pirmo, otro, kārtējo…

Lavīze ziņo 2.lpp.

Lavīze pēta 6.lpp.

Lavīze intervē 7.lpp.

Nr.12, 2018

2

9. februārī pirmajām klasēm bija īpaša diena. Tā pirmās klases

skolēniem bija 100. diena skolā! Lavīze Avīze ciemojās viņu

sveikšanas pasākumā. Pirmiņi bija krietni pastrādājuši -

gan iemācījušies dzejoli, gan pastāstīja, ko viņi ir iemācījušies šajās

100 dienās skolā. Jaunākos sākumskolas skolēnus sveica ceturtās

klases. 4.b pastāstīja, kas viņiem saistās ar simts. Bet 4.a dzejā

stāstīja par burtu zupas šķīvi, kurā var lasīt, kā arī par izjūtām stāvot

pie klases tāfeles.

To, ko 100 dienās apguvuši palīdzēja atcerēties skolēnu

pašpārvaldes domes jaunieši, kas pirmiņu prātus asināja ar

dažādiem jautājumiem.

Pēc tam sekoja dziesmas un dejas, kā arī pirmiņi cienājās ar kliņģeri.

Katrs pirmās klases skolēns izejot pa durvīm lepni valkāja

medaljonu, kas vēstīja, ka viņi skolā ir pavadījuši 100 dienas.

/ ziņu sagatavoja Kristiāna, 4.a

K

r

i

s

t

i

ā

n

a

Mūsu skolas deju klubs 21. janvārī, Jelgavā ieguva gan 2. gan 3.

vietas, tika arī jaunā līmenī! Estere Gersone un Kristaps Tučs ieguva

3. vietu, bet Arta Grīnberga un Matīss Baumgards ieguva 2. vietu!

Savukārt, 11. februārī mūsu skolas aktīvie dejotāji devās uz Ziemas

2018. gada deju konkursu. Estere Gersone un Kristaps Tučs ieguva

3. vietu, Arta Grīnberga un Matīss Baumgards ieguva 2. vietu un

Elīna Cielava ar partneri Matīsu Baumgardu ieguva 1. vietu! Mūsu

skola lepojas ar mūsu dejotājiem! / ziņu sagatavoja Esere, 4.a

3

Lavīze ziņo

Kā jau zināms, februārī sākumskolēniem bija “Sniega

diena”. Tā norisinājās Lemberga hūtē. Sniega dienu

organizēja sporta skolotāji Ligita Ziemane un Roberts

Bahmans. Aktivitātes vienai klasei norisinājās apmēram

divas stundas. Katrai klasei bija jāiziet trīs stacijas un tās

bija – kameršļūkšana, stafetes un braukšana ar

ragaviņām! Personīgi man, Sniega diena patika, lai arī

pietrūka tasītes siltas tējas.

/ ziņu sagatavoja Arta, 4.a

16. februārī 5 – 8. klašu skolēniem bija iespēja apmeklēt sv. Valentīna

dienas “Sirsniņballi”. Pasākuma laikā norisinājās nelieli konkursiņi un

aktivitātes, kā arī bija iespēja apmeklēt foto stūrīti. Jaunieši varēja

našķoties no līdzpaņemtajiem groziņiem, šoreiz katrai klasei bija iedalīts

galds, kas jānoformē Valentīna dienas noskaņās un vakara gaitā tika

apbalvots labākais noformējums. Latviešu mūzikas pavadījumā,

skolēniem bija iespēja atkārtot atraktīvā vadītāja kustības, kā arī

padejot bariņā vai pa pārīšiem. Pasākuma beigās tika apbalvotas ballītes

laikā izveidotās labākās bildes. Labas emocijas, sarkanā krāsa un

mīlestība 4. vidusskolā valdīja pāri visam.

/ ziņu sagatavoja Adriāna, 7.a

4

13. februārī norisinājās Svešvalodu

prezentāciju konkurss “Mana sapņu māja”.

Konkursā piedalījās 10. klašu skolēni.

Prezentācijas tika gatavotas angļu, krievu un

spāņu valodās. Konkursā tika pasniegtas

divas nominācijas. Kārlim Aleksandrovam -

“Sapņu māja-2018” un Nikolai Nelmai -

“Interesantākais dizains”.

“Nekad nedomāju, ka piedalīšos krievu

valodas konkursā. Biju ļoti pārsteigta saņemot

nomināciju. Pirms prezentēšanas brīža es biju

ļoti satraukusies, taču, kad pienāca mana

kārta, par uztraukumu aizmirsu. Prezentāciju

negatavoju ilgi, tas bija ātri un vienkārši.

Konkursiņš man kopumā patika, bija

interesanti! “

/ Par konkursu pastāstīja Nikola, 10.b

Lavīze ziņo

Svešvalodas nedēļas laikā skolotāja Sandra

Roga aicināja 10.a un 10.b klases skolēnus

parunāt par mīlestību. Saruna bija gan par

vecāku mīlestību , gan par skolas pirmo

mīlestību, tika meklēti un lasīti dzejoļi par

mīlestību, kā arī veidotas prezentācijas par

filmām, kur atzīstas mīlestībā. 10.c skolēni

sarunas nobeigumā izveidoja mīlestības

koku ar sirsniņām. Un viena no jauniešu

atziņām, ka mīlestība ir ne tikai skaistas un

maigas jūtas, bet tā ir arī problēma...

/ latviešu valodas skolotāja Sandra Roga

Arī 2. un 4. klašu skolēniem bija iespēja

piedalīties angļu valodas konkursā. Paldies

angļu valodas skolotājai Daigai Riekstiņai un

6.a klases skolēniem, kas projekta nedēļā

izplānoja un sagatavoja šos zinību svētkus, kā

arī prāta mežģus angļu valodā!

5

Tie esam mēs

Paldies klašu

audzinātājām par

iesūtītajiem foto

mirkļiem no jūsu skolas

dzīves!

6

Lavīze pēta

Ventspils 4. Vidusskolā ārpusstundu nodarbības „Mazais Pētnieks” darbojas jau vairākus gadus. Tās

tiek sadalītas vecuma grupās 1.kl., 2.kl., 3.klasēs. Pētnieka nodarbības notiek pēcpusdienās, tāpēc

nereti uzaicinātam skolēnam ir jāizvēlas starp mūzikas, sporta skolas vai citām ārpusstundu

aktivitātēm. Arī šogad skolēni aktīvi darbojas, pēta, izzina, secina un rada ko jaunu. Ļoti liels uzsvars

šogad tika likts uz eksperimentēšanu janvāra mēnesī. Visās vecuma grupās skolēni iepazinās ar

eksperimenta gaitu, vērojumu pierakstīšanu. Tā tapa daudz eksperimentu. Tad nu labākajiem no

labākajiem tika dota iespēja piedalīties skolas konkursā, kurā neviltots prieks bija par 1. klases puišu

komandu. Kristers Blāze-Pētersons, Žanis Putniņs un Olafs Birziņš paši bija radījuši savus auto

modeļus, izmantojot sadzīvē atrastās lietas. Arī žurija to novērtēja un puiši tika virzīti tālāk uz pilsētas

konkursu. Pirmā pieredze iegūta. Arī

pārējie skolēni rādīja daudz un dažādus eksperimentus. Kristaps Kārkliņš no 3. b klases bija mērķtiecīgi

un pacietīgi audzējis kristālus no sodas. Tie bija izcili glīti un izskatījās kā krelles. Anna Kodola no 3.a

izpētīja, kā darbojas termoss un radīja ar ūdens un burciņu palīdzību vidi, lai siltums saglabātos ilgāk.

Arī šis eksperiments skolas konkursā ieguva 3.vietu, tāpēc startēja tālāk pilsētā. Georgs Kairjaks ar

savu eksperimentu pierādīja kā rodas gāze.

Ļoti veiksmīgi sadarbojās Martins Brokāns no 3.b un Daniels Bāliņs, kuri radīja paši savu mūzikas

instrumentu, izmantojot papīru, zīmuļus un rokdarbu piederumus. Zēni pierādīja, ka ar dažāda

garuma zīmuļiem var iegūt dažādas skaņas. Puišu sniegumu novērtēja arī skolas žūrija un virzīja puišus

startēt tālāk pilsētā. Tur iegūta 2.vieta un tālākais ceļš vedīs zēnus 5. martā uz Rīgu.

Pētnieks turpināsies līdz mācību gada beigām, tāpēc ja tev, 2.vai 3. klases skolēn, ir vēlēšanās, tad nāc,

piedalies, pēti un darbojies! Jūs gaidīs skolotāja Linda un Videga.

Sākumskolas un “Mazā pētnieka” skolotāja Linda Mellenberga

7

Kad Jūs sākāt iemīlēt grāmatas? Vai bērnībā? - Bērnībā man patika klausīties kā mamma lasa priekšā. Mums bija ikvakara lasīšanas rituāls. Man ļoti patika grāmatas ar lieliem zīmējumiem- mēģināju tos nozīmēt. Vai arī zīmēju pati savas ilustrācijas. Bērnībā vairāk zīmēju. Par ‘’nopietnu’’ lasītāju kļuvu studiju gados. Kāda žanra grāmatas esat iecienījusi? - Lasu ļoti dažādus darbus- sākot no kriminālromāniem līdz dzejai. Kas ir pēdējā lasītā grāmata? - Janas Egles grāmatu ‘’Gaismā’’. Kuru grāmatu nepieciešams izlasīt katram sākumskolas skolēnam? - Ir daudz ļoti jauku, interesantu un aizraujošu grāmatu bērniem. Man interesantas liekas Madonnas sarakstītās grāmatas, piemēram, ‘’Pībodija kungs un āboli’’, ‘’Anglijas Rozes’’. Jau no 1.klases, Jūsu klases skolēni mācās draudzēties ar grāmatām. Ko vecāki domā par šo projektu? - Daļa vecāku šo klasi izvēlējās apzināti, atbalsta visus mūsu projektus. Palīdz un iesaistās, motivē bērnus. Redzu, ka ir ģimenes, kas kopīgi apmeklē bibliotēku, iesaistās lasīšanas klades aizpildīšanā. Jāatzīst, ka šiem bērniem interese par grāmatām ir daudz lielāka. Vai bērniem no Jūsu klases patīk latviešu autoru grāmatas? - Bērni lasa arī latviešu autoru darbus, bet tie nav vairākumā. Pastāstiet par sadarbību ar Gāliņciema bibliotēku? - 2016. gada vasarā devos uz Gāliņciema bibliotēku pie Ivetas Skapstes, lai apspriestu sadarbības iespējas. Mums kopīgi radās dažas idejas. Ivetai bija doma, ka bērnu žūriju varētu organizēt klases ietvaros. Tā nolēmām veidot literatūras stundas, kurās strādājām ar bērnu žūrijas grāmatām, veidojām prezentācijas, dažādus projektus par izlasīto, bērni mācījās sacerēt dzejoļus, ilustrējuši. Esam bijuši Gāliņciema bibliotēkā uz internetdrošības nodarbībām, radošām darbnīcām. Bērni ir nokārtojuši bibliotēkas lasītājkartes. Bērniem,

lai mācītos, reizēm noderīga ir vides maiņa, citreiz palīdz savādāka saruna- tāds ir sadarbības mērķis ar Gāliņciema bibliotēku. Bērni no klases čakli apmeklē ne tikai skolas bibliotēku, bet lasa arī Gāliņciema bibliotēkā. Kura no šī gada bērnu žūrijas grāmatām bija Jūsu klases 1.vietā? - Bērnu žūrijas kolekcijā, vecumā līdz 9 gadiem, bija sešas ļoti dažādas grāmatas. Mūsu klases bērni, izlasot visas, veica balsojumu. Mūsu klases grāmatu tops bija šāds- 1.Pasaka par peļu pili, 2.Īsi stāstiņi par lietām, 3.Divdesmit pieci mākoņi.

Vai ir kādi padomi, kā ieinteresēt bērnu grāmatu lasīšanā? - Grāmatas rosina fantāziju un iztēli, izklaidē, māca, audzina. Grāmatas paplašina vārdu krājumu, ceļ izglītības un erudīcijas līmeni. Taču lasītprieks nerodas pats no sevis. Kā lai to veicina? Galvenais noteikums – jāsāk darboties! Domāju, ka jāmāca bērnu sacerēt un stāstīt sacerēto. Ja bērns nebūs iepazinis radošu domāšanu un fantāziju pasauli, viņu neinteresēs arī citu uzburtās fantāzijas grāmatu lappusēs. Vecākiem jāturpina lasīt bērnam priekšā grāmatas, kuras satura ziņā viņu jau varētu interesēt, bet sarežģītās valodas dēļ bērns patstāvīgi tās vēl nespēj izlasīt. Vecāki var lasīt ar bērnu pēc kārtas, iejūtoties lomās. Kopā ar bērnu vajadzētu apmeklēt bibliotēku, jāļauj viņam pašam izvelēties vienu grāmatu, bet otru paņemiet, uzklausot bibliotekāra ieteikumu. Nepieciešams iepazīstināt bērnu ar bibliotēku, izskaidrot cik tā ir noderīga vieta. Nevajag pārdzīvot, ja tomēr lielāko bērna lasāmvielu aizņems žurnāli. Tā arī ir lasīšana! Attiecīgā vecumā nevar gribēt, lai mazais lasa tikai nopietnas grāmatas bez ilustrācijām. Ilustrācijas nospēlē ļoti lielu lomu, turklāt, tās ļoti labi attīsta arī bērna fantāziju. Es mēdzu izmanto viltību – lasu priekšā kādu aizraujošu grāmatu, tad pašā interesantākajā vietā lasīšanu pārtraucu, un atstāju bērnu ar grāmatu.

Lavīze intervē

Sākumskolas skolotāja Ilze Jermola

8

Lavīzes avīzi veidoja:

Arta, Anna, Estere, Ulla, Elīna,

Kristiāna, Sibilla un Agate no 4.a

klases

Nebūs nekāds brīnums, ja bērns grāmatu pabeigs lasīt pats. Var nopirkt grāmatu, pēc kuras motīviem uzņemta bērna iecienītā multfilma. Lasīt to kopā ar bērnu, salīdzināt filmu ar grāmatu, akcentējot to, ka grāmatā viss attēlots daudz interesantāk un plašāk nekā filmā. Vecākiem gribu teikt- esiet ceļvedis grāmatu pasaulē.

Palūdziet bērnu lasīt Jums priekšā, piemēram, žurnālu.

Radiet pārliecību, ka Jums ir interesanti un viņa lasīšana

ir Jums bez gala noderīga. Nekad neizrādiet, ka bērna

lasīšanu klausāties nepieciešamības spiests vai arī tikai

pārbaudāt, kā viņš lasa. Atbalstiet priekšā lasīšanu, cik

vien tas iespējams: lūdziet palasīt priekšā avīzi, žurnālu,

stāstus, pasakas. Atcerieties: Jūs esat aizņemts, jums

nav laika lasīt, un jūsu bērns jums palīdz. Novērtējiet to!

Nav labāka veida lasīšanas veicināšanai! Pārspriediet

izlasīto, brīnieties, priecājieties, šausminieties kopā ar

bērnu. Tas nemaz nav grūti, un palīdzēs izaudzināt Labu

Lasītāju. Bērnam būs izkoptas iemaņas, kas atvieglos

mācību procesu. Viņš zinās, ko darīt brīvajā laikā. Viņš

spēs atrast un radoši pārstrādāt jebkuru informāciju.

Tas pilnīgi noteikti ļaus viņam gūt panākumus! Kurš no

vecākiem gan to nevēlas...

Zinot to, ka mūsu skolā aktīvi tiek realizēti dažādi projekti – gan vietēja mēroga, gan starptautiski. Apzinājām skolotājus un devāmies pie viņiem ar sev interesējošiem jautājumiem – lūdzām pastāstīt par projektiem, par skolēnu izjūtām un ieguvumiem, kā arī par nākotnes plāniem. Vācu un angļu valodas skolotāja Laura Virza: Ar 8. un 9. klasēm darbojāmies eTwinning projektā, kas bija saistīts ar problēmām, ar ko skolēni saskaras ikdienā – problēmas skolā, attiecības ar vecākiem u.c . Projekts šobrīd ir noslēdzies. Skolēni to uztver pozitīvi. Tas ir kaut kas jauns, ārpus mācību stundām, tas ļauj skolēnam izpausties. Tas ļauj skolēnam būt radošam, sazināties ar citu skolu jauniešiem un tā viennozīmīgi ir pieredze. Jā, noteikti! Tas varētu būt par jebko, kas ir interesanti skolēniem un man – dabas aizsardzība, kultūras aspekti u.c.

Sākumskolas skolotāja Ināra Šefanovska: Kopā ar 4.b klasi sadarbojamies ar Liepājas 10. vidusskolu eTwinning projekta ietvaros. Esam izveidojuši klases avīzi, saņēmām un atbildējām uz vēstulēm, kā arī aizsūtījām video reportāžu par mūsu projekta nedēļu, kur veidojām vides spēles. Bērni ir sajūsmā par šāda veida projektiem! Skolēni Iepazīst citas skolas skolēnus, darbojas grupās, prezentē paveikto un spēlē spēles. Skolēniem ir labs pamats, lai to turpinātu attīstīt. Sociālo zinību skolotāja Kristīne Kornijanova: Viens no projektiem ir, kur mēs ar 24 skolēniem dodamies uz Eiropas Parlamentu Strasbūrā izmēģināt kā tas ir - būt par Eiropas Parlamenta deputātu. Otrs projekts ir par žurnālistiku, kur 4 skolēnu grupa pēta kādu interesējošu tēmu un mēģina strādāt par žurnālistiem. Kopā ar skolotājām Lailu Freibergu un Ingu Bužoku darbojamies arī Erasmus+ projektā, kur kopā ar Dāniju, Somiju un Vāciju pētām globalizācijas ieguvumus. Projekta ietvaros darbosimies visās četrās dalībvalstīs. Sākumskolas skolotāja Kristiāna Cielava: Ar 4.a klasi realizēju trešo eTwinning projektu. Šis projekts ir starptautisks, jo ir iesaistīti skolēni un skolotāji no Francijas un Polijas. Projekts ilgst vienu mācību gadu un tuvojas finišam – aktīvi saceram stāstus par dažādu kontinentu dzīvniekiem, tos tulkojam un turpinām partneru stāstus. Rezultātā ceram tikt pie stāstu grāmatas 4 valodās. Esam arī apmainījušies ar video sveicieniem un apsveikumiem Ziemassvētkos. Skolēni darbojas ar lielu interesi, gaida ziņas no partneriem. Viņiem tas ir lielisks piedzīvojums. Skolēni mācās sadarboties un apzinās angļu valodas nepieciešamību, aktīvi lieto svešvalodu, jo saziņa notiek angļu valodā. Skolotājam vienam pašam ir grūti visu paveikt, tāpēc priecājos par veiksmīgo sadarbību ar skolotāju Daigu Riekstiņu, kura daudz nedomājot iesaistās visos projektos. Nākotnē noteikti vēl taps projekti, bet par ko tie būs – laiks rādīs!