Nr. 15(95); 20. 08. 2015. Aktualitātes 2015./2016. mācību gadā · Iknedžāas e-īurnļls...

1Iknedēļas e-žurnāls izglītības profesionāļiem. www.skolasvards.lv; E-pasts: [email protected]

Nr. 15(95); 20. 08. 2015.

Vāka foto: ventspils.lv

ISSN 2255-9515

E-žurnāls izglītības profesionāļiem

Aktualitātes 2015./2016.

mācību gadāIespējamā vidusskolu reorganizācija

Skolas sāk digitālo pārmaiņu projektu īstenošanu

Jauna pieeja mācībām skolā

Perfekts stundas plānojums vai

pozitīvs skolotājs?

Iedvesmas nometne pedagogiem

Audzināšanas grūtību pārvarēšana

Ekoloģiskā audzināšanaEkoskolu forumsMETODISKIE MATERIĀLIEkoloģiskā audzināšana skolēniem ar speciālām un īpašām vajadzībām ekskursijas laikā. Pirmā klases stunda 10. klasē. Ideja klases saliedēšanai. Audzināšanas stunda 2. klasē. 1.septembris skolā. Vizuālās mākslas stunda. Vides objekts. Ritms. Simbols.

Nr. 15(95); 20. 08. 2015.


Nr. 15(95); 20. 08. 2015.saturs

3710

182123

25

2730

AKTUĀLIAktualitātes 2015./2016.mācību gadā

NUMURA TĒMAIespējamā vidusskolu reorganizācija. Netiek tieši diskutēts par vidusskolu slēgšanu, bet gan par reorganizāciju. Šis jautājums attiecas tikai uz 10. klasēm, kurās ir jābūt 12 skolēniem novadu un 22 republikas skolās.

SKOLA UN TEHNOLOĢIJASSkolas sāk digitālo pārmaiņu projektu īstenošanu. Samsung Skola nākotnei mācību programmas Sko-lotājs 3.0 finālā galveno balvu – 10 000 eiro jaunākajām Samsung tehnoloģijām savai skolai – ieguva Druvas vidusskola. Skolas komandas prezentētais pārmaiņu projekts tika atzīts par pārliecinošāko desmit skolu komandu vidū, kas piecus mēnešus mācījās, izstrādāja un sāka digitālo pārmaiņu pro-jektu īstenošanu savās skolās.

SKOLOTĀJA PIEREDZEAudzināšanas grūtību pārvarēšana saskarsmē ar apdāvinātiem bērniem. Tas, kā mēs izturamies pret skolēniem, noteiks mūsu turpmākā savstarpējā darba sekmes. Pieaugušie, bieži pat neapzinoties, ar savu izteiksmes veidu noniecina skolēnu pašcieņu un pašapziņu. Stāsta Lūcija Apela, Mg. paed., latviešu valodas un literatūras skolotāja.

AKTUĀLIPar diagnosticējošajiem darbiem 2015./2016. mācību gadā. 2015./2016. mācību gadā Valsts izglītī-bas satura centrs ieplānojis sešus diagnosticējošos darbus.

SARUNA AR SKOLOTĀJUKas bērnam svarīgāk: perfekts stundas plānojums vai pozitīvs, dzīvespriecīgs skolotājs? Pirms pāris nedēļām notika Iespējamās misijas jauno skolotāju saiets, kurā jaunie pedagogi dalījās ar saviem veiksmes stāstiem. Domu par dalību programmā Iespējamā misija Valerija Vorobjova, tagad angļu valodas skolotāja Pļavnieku pamatskolā, lolojusi apmēram četrus gadus, kad vēl dzīvojusi Londonā. Līdz liktenīgajam pieteikšanās gadam jau izmēģināta komunikācija ar skolas vecuma bērniem un gūta atziņa, ka veidojas labs kontakts.

IESPĒJASPozitīvisms veicina intelektu: Jauna pieeja mācībām skolā. Lai skolēni mācītos labāk un patstāvīgi klasiskā klase ir jāaizstāj ar apgriezto. Skolēni nekavēs stundas, ja viņus “pabikstīs”, bet meditācija un kustības var palīdzēt savaldīt problēmbērnus un iesaistīt viņus stundu darbā. Inovācijas izglītībā tiek ieviestas lēni, un liela daļa no skolēnu radošuma tiek "izskolota ārā", jo izglītības programmu veido-tāji un pedagogi baidās kļūdīties.

FORUMSJau piekto reizi aizvadīts Ekoskolu forums

NOMETNERadošuma pils vasaras iedvesmas nometne pedagogiem. No 5. līdz 7. augustam Ķesterciemā no-risinājās Radošuma pils organizēta vasaras nometne pedagogiem. Nometnes mērķis bija turpināt veidot un stiprināt platformu pieredzes apmaiņai, izmantojot dažādas iekšējo motivāciju veicinošas metodes skolā, piemēram, koučingu un radošo domāšanu veicinošas metodes.

AKTUĀLĀS IZGLĪTĪBAS ZIŅAS

METODISKIE MATERIĀLIEkoloģiskā audzināšana skolēniem ar speciālām un īpašām vajadzībām ekskursijas laikā. Ekoloģiski izglītojot un audzinot bērnus, viņi kļūst tikai par ieguvējiem – cilvēkiem ar labu psihisko, fizisko un emocionālo veselību.Pirmā klases stunda 10. klasē. Ideja klases saliedēšanai. Pieredzē dalās Svetlana Meiere,Rēzeknes 2. vidusskolas direktora vietniece mācību un audzināšanas darbā, matemātikas skolotāja un klases audzinātāja.Audzināšanas stunda 2. klasē. 1.septembris skolā. Pieredzē dalās Anita Vīņaude un Ilze Ozoliņa, Cēsu pilsētas Pastariņa sākumskolas skolotājas.Vizuālās mākslas stunda. Vides objekts. Ritms. Simbols. Pieredzē dalās Indra Jaunzema, Cēsu pilsētas pamatskolas skolotāja.

3841


Nr. 15(95); 20. 08. 2015.AKTUĀLI

Aktualitātes 2015./2016.mācību gadāIzglītības un zinātnes ministrija (IZM) jaunajā mācību gadā turpina Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014. – 2020. gadam noteikto pārmaiņu īstenošanu visos izglītības veidos un pakāpēs, lai nodrošinātu kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību personības attīstī-bai, cilvēku labklājībai un ilgtspējīgai valsts izaugsmei.

“Jaunajā mācību gadā izglītības nozarē turpinām strādāt ar mērķi, lai ikvienam bērnam Latvijā nodrošinātu kvalitatīvu un pieejamu izglītību, kas ir arī izmaksu efektīva”, preses konferen-cē par aktualitātēm jaunajā mācību gadā uzsvēra izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile.

IZM valsts sekretāra vietniece – Izglītības departamenta direk-tore, valsts sekretāra pienākumu izpildītāja Evija Papule akcentēja, ka plānotās izmaiņas izglītībā tiks veiktas, izmantojot Eiropas Savienības (ES) struk-tūrfondu 2014.–2020.gada plānošanas periodā pieejamo finansējumu, kas 2016. gadā ir plānots 12 miljoni eiro. “Lai bērni varētu iegūt kvalitatīvu izglītību, svarīgs ir ne tikai mūsdienām atbilstošs izglītības saturs, bet arī moderna mācību vide,” sacīja Evija Papule. Patlaban ir sākti priekšdarbi struktūrfondu apguvē, lai nodrošinātu vispārējās un profesionālās iz-glītības iestāžu infrastruktūras un mācību aprīkojuma modernizēšanu.

Šajā mācību gadā turpinās darbs pie mūsdienīga un kompetenču pieejā balstīta izglītības satura izstrā-des, kam paredzēts arī pilotprojekts, piesaistot ES fondu finansējumu. Kompetenču pieejā balstīta mācību satura apguvē paredzēts attīstīt skolēnu spēju lietot gūtās zināšanas un prasmes, risinot dažādas dzīves situācijas. Tiks īstenots arī datorikas mācību satura aprobācijas pilotprojekts, lai nodrošinātu agrāku digitā-lo kompetenču attīstību. Notiks arī vairāki diagnosticējošie darbi skolēnu zināšanu un prasmju pārbaudei, piemēram, ceļu satiksmes drošības jautājumos, kā arī centralizētā eksāmena fizikā, ķīmijā vai dabaszinībās pilotprojekts 12. klases skolēniem.

“Zināšanas, prasmes un attieksmes ir tie kom-ponenti, kas mums jāaptver, izstrādājot jaunu kompetenču pieejā balstītu izglītības saturu. Tā ir atslēga skolēnu panākumiem gan mācībās, gan profesijas apguvē”, sacīja Valsts izglītības satu-ra centra vadītājs Guntars Catlaks.

Jaunajā mācību gadā plānots pilnveidot atbal-sta sistēmu iekļaujošas izglītības principa īstenoša-nai skolēniem ar speciālām vajadzībām, meklējot piemērotāko risinājumu metodiskā un konsultatī-vā atbalsta sistēmas izveidei skolēnu integrēšanai.


Nr. 15(95); 20. 08. 2015.

Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) šajā mācību gadā rūpēsies par izglītības kvalitātes nodrošināšanu gan sniedzot atbalstu izglītības iestādes vadītājiem, gan piln-veidojot akreditācijas procesu. Pastiprinātu uzmanību paredzēts arī pievērst tiesiskuma ievērošanai un skolēnu drošībai izglītības iestādēs. “Izglītības kvalitāte, tiesiskums un skolēnu drošība – tās ir mūsu darba galvenās prioritātes,” teica IKVD vadītāja Inita Juhņēviča.

IZM prognozē, ka 2015. / 2016. mācību gadā vispārējās izglītības programmās (die-nas apmācībā) no 1. līdz 12. klasei mācīsies aptuveni 202 tūkstoši skolēni, no tiem 1. klasē - aptuveni 22,3 tūkstoši skolēni. Šajā mācību gadā Latvijā strādās 755 pašvaldību pamata un vidējās vispārējās izglītības iestādes un 60 privātās pamata un vidējās vis-pārējās izglītības iestādes

Aktualitātes 2015./2016.mācību gadā

⌑ Kompetenču pieejā balstīta izglītības satura izstrāde. Kompetenču pieejā balstīta izglītība ir atslēga skolēnu panākumiem gan mācībās, gan profesijas apguvē Līdz 2015.gada beigām Eiropas Soci-ālā fonda projekta ietvaros tiks uzsākta kompetenču pieejā balstīta vispārējās izglītības mācību satura izstrāde, kā arī aprobācija 80 izglītības iestādēs, pakāpeniskas pārmaiņas plānojot gan pirmskolas izglī-tības, gan pamatizglītības, gan vidējās izglītības mācību saturā un pedagogu profesionālo kompetenču pilnveidē, tai skaitā iekļaujošās izglītības nodrošināšanas kontekstā.

⌑Plānots centralizētā eksāmena fizikā, ķīmijā vai dabaszinībās pilotprojekts. Šajā mācī-bu gadā paredzēts organizēt centralizētā fizikas, ķīmijas un dabaszinību (pēc izvēles) eksāmena pilo-tprojekta norisi 12.klašu skolēniem. Plānots, ka aptuveni 50 izglītības iestāžu 800 skolēni tiks iesaistīti zināšanu pārbaudē dabaszinību eksāmenā, 60 izglītības iestāžu 1200 skolēni - fizikas eksāmenā un 60 izglītības iestāžu 1200 skolēni - ķīmijas eksāmenā. Visu pilotprojekta eksāmenu norisi paredzēts nodro-šināt vienlaicīgi 2016.gada 13.aprīlī. Vienlaikus plānots organizēt diagnosticējošos darbus matemātikā 8.klasei, dabaszinātnēs 9.klasei, fizikā un ķīmijā 10. un 11.klasei. 10. klases diagnosticējošo darbu norisi iecerēts īstenot šā gada septembrī, pārējo – 2016.gada februārī-martā.

⌑157 izglītības iestādēs noritēs datorikas mācību satura aprobācija. No šā gada 1.septem-bra tiks īstenots pilotprojekts mācību programmas „Datorika” aprobācijai, paredzot agrāku digitālo kompetenču attīstīšanu skolēniem. Šā gada maijā Izglītības un zinātnes ministrija un Valsts izglītības satura centrs sadarbībā ar Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociāciju izstrādājis pie-cas mācību programmu paraugus digitālo kompetenču apguvei, tādējādi piesakot vienu no prioritā-tēm mācību satura pilnveidē un izvirzot to kā pirmo soli pakāpeniskai kompetencēs balstītā izglītības satura ieviešanai, kur līdztekus citām Eiropas Komisijas definētajām kompetencēm, akcentēta arī digi-tālās kompetences attīstīšana.

⌑Svešvalodu centralizēto eksāmenus plānots aizstāt ar starptautiski atzītu testēšanas institūciju pārbaudījumu. Patlaban notiek valsts sekretāru sanāksmē (23.07.2015) izsludināto no-teikumu projekta “Noteikumi par svešvalodas centralizētā eksāmena vispārējās vidējās izglītības prog-rammā aizstāšanu ar starptautiskas testēšanas institūcijas pārbaudījumu svešvalodā” saskaņošanas process. Noteikumi noteiks kārtību, kādā svešvalodas centralizēto eksāmenu aizstāj ar starptautiskas testēšanas institūcijas pārbaudījumu svešvalodā un apstiprinās starptautisko testēšanas institūciju sa-rakstu un to pārbaudījumus, ar kuriem var aizstāt svešvalodas eksāmenu. Noteikumu projekts vēl jāap-stiprina valdībai.

⌑Svešvalodu agrāka apguve sākumskolā. Šajā mācību gadā jau 1. un 2. klases skolēni apgūst pir-mo svešvalodu. Izglītības iestādei kā apgūstamo pirmo svešvalodu vecāku izvēlei jāpiedāvā vienu no Eiropas Savienības oficiāli noteiktajām valodām. Šī jau pērn uzsāktā reforma ir svarīgs solis, lai uzlabotu jauniešu svešvalodas zināšanas un konkurētspēju darba tirgū nākotnē.


Nr. 15(95); 20. 08. 2015.

⌑Turpinās darba devēju iesaiste profesionālās izglītības procesā un profesionālās izglī-tības pievilcības veicināšana, nodrošinot Eiropas Savienības fondu ieguldījumus profesionālās izglītības satura pilnveidē, kā arī izglītības iestāžu, prioritāri profesionālas izglītības kompetences cen-tru, infrastruktūras modernizēšanā. Tāpat tiek turpināta aktīva sadarbība ar darba devējiem, tai skaitā nozaru ekspertu padomēs, nodrošinot darba vidē balstītu mācību turpmāko attīstību un sasaisti ar darba tirgus vajadzībām, vienlaikus stiprinot jauniešu iespējas iesaistīties darba tirgū.

⌑Nodrošinās valsts atbalstu latviešu valodas un kultūrvēstures apguvei diasporā. Arī šajā mācību gadā tiks nodrošināts atbalsts materiālu latviešu valodas apguvei dažāda vecuma diaspo-ras bērniem izstrādei, finansējums diasporas nedēļas nogales skolām un to pedagogu profesionālajai pilnveidei. 2015.gadā diasporas skolu finansiālā atbalsta ietvaros konkursa kārtībā atbalstītas 28 skolas Eiropā un 14 skolas ASV, Austrālijā un Kanādā. Plānots, ka 2016.gadā atbalsts diasporai no budžeta sa-sniegs 200 000 eiro.

⌑Latviešu valodas kā svešvalodas apguve elektroniskā mācību (e-mācību) vidē, lai no-drošinātu attālinātu un individuālu valodas apguvi pa līmeņiem. Par speciālu tālmācības programmu diasporai latviešu valodas un kultūrvēstures apguvei ir notikušas sarunas IZM un Pasaules Brīvo latviešu apvienībai. Valodas apguve diasporā galvenokārt notiek neformālā veidā, kas iespējama arī attālinā-ti e-mācību veidā. IZM un Latviešu valodas aģentūra apzinās, ka turpmāko trīs gadu laikā jāturpina pilnveidot un nodrošināt latviešu valodas kā svešvalodas apguves sistēma e-mācību vidē, kas būtu ilglaicīgi, sistemātiski uzturama, interaktīva un papildināma, kā arī pielāgojama dažādu mērķa grupu vajadzībām.

⌑Valsts apmaksātas brīvpusdienas 1.-4. klašu skolēniem. No šā gada 1. septembra valsts ap-maksātas brīvpusdienas saņems arī 4. klases skolēni. Iepriekšējā mācību gadā brīvpusdienas saņēma pirmo trīs klašu skolēni. Atbilstoši statistikas datiem 2015./2016. mācību gadā vispārējās pamatizglītī-bas un vidējās izglītības iestādēs 1.-4. klasē mācīsies 82 282 skolēni. Lai arī 4. klases skolēni saņemtu brīvpusdienas, šogad papildus nepieciešami 2 150 947 eiro, bet 2016. gadā - 4 473 384 eiro. Kopējais finansējums skolēnu ēdināšanai 2015.gadā plānots 17 703 517 eiro, nākamgad – 20 541 554.

⌑Nodrošinās pedagogu profesionālās kompetences paaugstināšanu. Arī 2015./2016. mā-cību gadā plānots nodrošināt valsts atbalstu pedagogu profesionālo kompetenču pilnveidei, tai skaitā jaunajiem pedagogiem, un kvalifikācijas paaugstināšanai. Prioritāri atbalsts plānots matemātikas, da-baszinātņu un tehnoloģiju mācību priekšmetu un jomu pedagogiem. Plānots, ka A un B programmās prasmju pilnveidē tiks iesaistīti vairāk nekā 3200 pedagogi. Paredzēts arī organizēt profesionālās piln-veides kursus skolotājiem, kuri strādā vai strādās ar reemigrējušajiem bērniem.

⌑Pilnībā nodrošinās valsts līdzfinansējumu sporta treneru darba samaksai sporta sko-lās. Atbilstoši normatīvam no šā gada 1.septembra Izglītības un zinātnes ministrija nodrošinās profe-sionālās ievirzes sporta izglītības programmu īstenošanai nepieciešamo valsts līdzfinansējumu pilnā apmērā.

⌑Īstenos pilotprojektu augstas klases sportistu sagatavošanas centru izveidei. Septem-brī pilotprojektu plānots uzsākt Ventspilī un Valmierā. Sportistu sagatavošanas centru izveides mērķis ir sagatavot starptautiski konkurētspējīgus augstas klases sportistus olimpiskajos sporta veidos, lai no-drošinātu izcilus sasniegumus sportā ilgtermiņā. Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādāto koncep-tuālo ziņojumu “Augstas klases sportistu sagatavošanas centru sistēmas izveide” plānots izskatīt provi-zoriski šā gada 25.augusta Ministru kabineta sēdē.

⌑Jaunā augstākās izglītības finansēšanas modeļa ieviešana. Tiks uzsākta augstskolu finan-sēšana par rezultātiem pētniecībā balstītas augstākās izglītības attīstībā. Papildu finansējumu saņems augstskolas, kas visveiksmīgāk iesaistījušas pētniecībā un radošajā darbā studentus un jaunos zinātnie-kus, īstenojušas starptautiskos pētniecības projektus un sadarbojušās ar uzņēmējiem. Vienlaikus IZM


Nr. 15(95); 20. 08. 2015.

kopā ar augstskolām pārskatīs augstskolu mācībspēku atalgojuma politikas, lai nodrošinātu studiju un zinātniskā darba integrāciju un atalgojuma orientāciju uz sasniegtajiem rezultātiem.

⌑Zinātnes strukturālā reforma. Turpināsies zinātnisko institūciju strukturālā reforma, kuras mērķis ir starptautiski konkurētspējīga zinātne un pētniecībā balstīta moderna augstākā izglītība. Tiks īste-notas konsolidācijas aktivitātes, kas ļaus veidot lielākas un spēcīgākas, starptautiski konkurētspējīgas zinātniskās institūcijas ar augstāku pētniecības veiktspēju. Zinātniskās institūcijas izstrādās pētniecības programmas un uzlabos rezultātu pārvaldību.

⌑Licencēšanu un akreditāciju turpmāk veic neatkarīga organizācija. Šā gada jūlijā valdībā apstiprināti jaunie noteikumi par studiju programmu licencēšanas un augstskolu, koledžu un studiju virzienu akreditācijas kārtību, kas nosaka ka akreditāciju un licencēšanu veic Akadēmiskās informācijas centrs. Pārmaiņas ne tikai veicinās studiju programmu kvalitātes uzlabošanu, bet licencēšanas un akre-ditācijas darbs tiks organizēts atbilstoši starptautiskiem standartiem, katrai novērtēšanai piesaistot arī neatkarīgus augsta līmeņa ārvalstu ekspertus.

⌑Izglītības kvalitātes nodrošināšanas pārraudzība. 2015.gada nogalē Izglītības kvalitātes valsts dienests publicēs rokasgrāmatu Nozaru ekspertu padomju deleģētajiem akreditācijas eksper-tiem un turpinās rīkot kursus izglītības iestāžu vadītājiem un akreditācijas ekspertiem. Tiks aktualizēta kvalitātes novērtēšanas kārtība pastiprinot kvalitātes aspektu izglītības procesa un rezultāta vērtēšanā.

⌑Tiesiskuma uzraudzība izglītībā. Izglītības kvalitātes valsts dienests, uzraugot izglītības procesa tiesiskumu, īpašu uzmanību pievērsīs 2015. gada 18. jūnijā pieņemtajiem Izglītības likuma grozījumiem – gan izglītības iestādes padomes lomas palielināšanai, gan pedagogu un izglītības iestāžu vadītāju pienākumam būt lojāliem pret Latvijas valsti.

⌑Pastiprinātu uzmanību pievērsīs izglītojamo drošībai izglītības iestādēs. 2015./2016. mācību gadā Izglītības kvalitātes valsts dienests īstenos Ministru kabineta noteikumus „Izglītības ies-tāžu un citu Izglītības likumā noteiktu institūciju reģistrācijas kārtība”. Atbilstoši jaunajai kārtībai tiks reģistrētas ne tikai izglītības iestādes, bet arī citas institūcijas (biedrības, nodibinājumi, amatu meista-ru darbnīcas, studijas vai Nacionālo bruņoto spēku vienības), kuras īsteno izglītības programmas. Lai novērstu situācijas, kad izglītības iestāde vai institūcija savā darbībā neievēro normatīvos aktus, pirms reģistrācijas izglītības iestādēm vai institūcijām būs jāiesniedz dokumenti, kas apliecina telpu atbilstību higiēnas, drošības, būvēm noteiktajām prasībām (Veselības inspekcijas, Valsts ugunsdzēsības un glāb-šanas dienesta, pašvaldības būvvaldes vai Būvniecības valsts kontroles biroja sniegtie atzinumi).

IZM informācija


Nr. 15(95); 20. 08. 2015.NUMURA TĒMA

Iespējamā vidusskolu reorganizācija

Jolanta Derkevica-Pilskunga, žurnāliste

Netiek tieši diskutēts par vidusskolu slēgšanu, bet gan par reorganizāciju. Šis jautājums attiecas tikai uz 10. klasēm, kurās ir jābūt 12 skolēniem novadu un 22 republikas skolās.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ne vien izstrādā jaunu pedagogu darba samaksas modeli, bet arī grozījumus Ministru kabineta noteikumos saistībā ar iespējamo vidus-skolu slēgšanu. Tātad ir atkal aktualizēts jautājums par minimālā skolēnu skaita noteik-šanu vidusskolas klasēs, proti, tās varēs atvērt, ja būs ne mazāk par 12 skolēniem. Tas nozīmē, ka pēc minētā moduļa ieviešanas pašvaldībām varētu nākties slēgt aptuveni 80 vidusskolu. Jaunais kritērijs nozīmēs, ka pašvaldības, kurās būs mazāk skolēnu, valsts finansējumu nesaņems, tādējādi vidusskolas būs vai nu jāslēdz, vai jāapvieno ar citām. Valdībai par minimālo skolēnu skaitu klasēs vēl jālemj.

Realitāti parāda statistika

Analizējot 10. klašu piepildījumu novadu un republikas pilsētas kontekstā, secināms, ka 21 no-vadā ir tikai viena vispārējās vidējās izglītības iestāde un šajās izglītības iestādēs izglītojamo skaits 10. klasē atbilstoši plānotajiem kritērijiem ir nepietiekams, savukārt trīs novados katrā ir divas vidējās izglītības iestādes, turklāt abās izglītojamo skaits 10. klasē ir nepietiekams.

Šajā tabulā ir redzami novadi un skolu skaits, kurās ir mazāk par 12 skolēniem, tātad tās var tikt slēgtas. Kopumā ir 24 šādi novadi. Saulkrastu, Apes un Ventspils novadā ir pat divas tādas vidusskolas. Pārējos mi-nētajos novados – pa vienai.

Novadi/pilsētas

Novadu teritorijas

(ne mazāk kā 12)

Vidējās izglītības iestādes

novados kopāNepietiekams Kopā

ALSUNGAS NOVADSAMATAS NOVADS 1 1

BALTINAVAS NOVADS 1 1BURTNIEKU NOVADS 1 1

CIBLAS NOVADS 1 1DURBES NOVADS 1 1

ENGURES NOVADS 1 1GARKALNES NOVADS 1 1

JĒKABPILS NOVADS 1 1KRIMULDAS NOVADS 1 1KRUSTPILS NOVADS 1 1LĪGATNES NOVADS 1 1LUBĀNAS NOVADS 1 1

NAUKŠĒNU NOVADS 1 1PĀRGAUJAS NOVADS 1 1PĀVILOSTAS NOVADS 1 1

RAUNAS NOVADS 1 1ROPAŽU NOVADS 1 1

Mazajās vidusskolās nevarot nodrošināt kvalitatīvu izglītību

Sabiedrībā tiek uzskatīts, ka IZM lēmums saistīts ar to, ka ma-zajās vidusskolās nevarot nodro-šināt kvalitatīvu izglītību, tādēļ ir iecerēts šāds skaitlis – 12. Sa-vukārt IZM Izglītības depar-tamenta direktora vietnie-ce izglītības statistikas un finanšu plānošanas jomā Līga Buceniece Skolas Vārdam skaidro pretējo, proti, ka „mazais skolēnu skaits vidusskolā nedrīkst būt noteicošais rādītājs lēmu-mam par vidusskolas slēgšanu”. Par plānotajiem grozījumiem un esošajiem Ministru kabineta no-teikumiem, kas paredz kritērijus 10. klases atvēršanai, kā arī skolē-nu uzņemšanas kārtībai, ir daudz diskutēts ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrī-bu (LIZDA) un Latvijas Izglītības


Nr. 15(95); 20. 08. 2015.

RUNDĀLES NOVADS 1 1SKRUNDAS NOVADS 1 1STRENČU NOVADS 1 1

SAULKRASTU NOVADS 2 2APES NOVADS 2 2

VENTSPILS NOVADS 2 2Kopā 24 novadi 27 27

Avots: IZM

vadītāju asociāciju. L. Buceniece norāda, ka „netiek tieši diskutēts par vidusskolu slēgšanu, bet gan par reorganizāciju. Šis jautājums attiecas tikai uz 10. klasēm, kurās ir jābūt 12 skolēniem novadu un 22 republikas skolās”.

Kāpēc tieši 12?

L. Buceniece skaidro, ka „valsts finansē mācī-bu procesu, ja klasē ir 12 bērni. Tiklīdz klasē ir ma-zāk skolēnu, finansējums tiek rasts no pašu sko-las pamatskolas vai sākumskolas budžeta. Valsts var finansēt, tikai sākot no 12 skolēniem, jo, kā jau zināms, skolēnam ir jānodrošina 36 stundas nedēļā”. Vidusskola var tikt slēgta arī uz gadu. Ja 8. vai 9. klasē ir pietiekams skolēnu skaits, pastāv iespēja, ka bērni izlemj mācīties vidusskolā. Tādā gadījumā nākotnē 10. klase var tikt atkal atvērta. „Ir jāņem vērā un jāanalizē arī aspekts, vai tuvākajā apkārtnē nav kāda cita vidusskola, jo skolēni var mainīt mācību iestādi,” uzskata L. Buceniece, vienlaikus piebilstot, ka „vidusskolas netiks slēgtas uzreiz, bet ir paredzēta pakāpeniska skolas optimizēšana, kas notiks katru gadu”. Tātad nebūs sprādziens un vienā gadā 80 skolu slēgšana tomēr nenotiks. Nebūs tā, ka nākamajā gadā tiks slēgtas 80 skolas. Savukārt paš-valdības tiek mudinātas domāt par struktūrfondu piesaisti, ar kuru palīdzību var nodrošināt labu materiālo bāzi.

Lēmumam ir jābūt pārdomātam

LIZDA eksperte vispārējās izglītības jautājumos Irina Avdejeva uzska-ta, ka „ir jāizvērtē skolu tīkls, bet katram lēmumam par kādas skolas slēgšanu vai reor-ganizāciju ir jābūt ļoti izsvērtam un pārdomātam. Mehāniski saliekot skolēnus vienā skolā lielā klasē, izglītības kvalitāte necelsies. Skolotāju un skolēnu skaita proporcijas samazināšana nevar būt mērķis skolu reorganizācijai. Svarīgāk ir apzināt visus izglītības kvalitāti ietekmējošos faktorus”.

Vai tiešām mazajās vidusskolās ir zemāka izglītības kvalitāte? Kādi pētījumi to apliecina?

I. Avdejeva uzsver, ka, veicot skolu tīkla optimizāciju, noteikti jāizvērtē vairāki faktori.Izglītības kvalitāte skolā. OECD PISA pētījumā noskaidrots – lai arī kopumā mazajās lauku

skolās skolēnu sasniegumi ir zemāki, tomēr ir laukos skolas ar izciliem sasniegumiem, kur dzīvo izcili prāti un strādā talantīgi skolotāji. Tāpat pētījums apliecina, ka skolēnu mācību sasniegumus un atšķirību skolēnu vidū ļoti ietekmē ģimenes sociāli ekonomiskais stāvoklis. Latvijas lauku skolu skolēnu ģimeņu sociālekonomiskais stāvoklis ir daudz zemāks nekā Rīgā, relatīvās atšķirības ir daudz lielākas, nekā tās vidēji ir OECD valstīs, turklāt atšķirības palielinās. Lauku skolēnu relatīvais skaits Latvijā ir divas reizes lielāks nekā vidēji OECD valstīs. Latvijas lauku skolēni arī ir būtisks mūsu valsts attīstības potenciāls. Tātad reģionālās attīstības politikas loma atbalsta sniegšanā lauku attīstībai ir ļoti liela. Bez lauku reģionu attīstības izglītības sistēma viena pati noteikti nevarēs nodrošināt vienādi kvalitatīvas iz-glītības iespējas visā valsts teritorijā.

Novada attīstības stratēģija. Nevar domāt tikai par īslaicīgiem ekonomiskiem ieguvumiem, bet jāizvērtē ietekme uz pilsētas, novada attīstību. Jādomā par pedagogiem un skolas tehnisko personālu, kas var zaudēt darbu, kā arī par to, ka vecāki varētu izvēlēties citu dzīvesvietu, ja skola tiek slēgta.

Tātad nebūs sprādziens un vie-nā gadā 80 skolu slēgšana to-mēr nenotiks.


Nr. 15(95); 20. 08. 2015.

Demogrāfiskā situācija un tālākās prognozes. Jāizvērtē, vai mazajās klasēs skolēnu skaits nav augošs.

Infrastruktūra, ceļu kvalitāte, pieejamība, attālums līdz tuvākajai skolai. Jāvērtē, cik tālu ir tuvākā skola un cikos jāceļas, cik ilgs laiks skolēniem jāpavada ceļā, kā arī cik pašvaldībai maksās skolēnu nogādāšana uz skolu. Jāsamēro ieguvumi un zaudējumi. Piemēram, slēdzot skolu, pašvaldība zaudē finansējumu, ko saņēma no skolas darbinieku ienākuma nodokļa, skolas ēka jāturpina uzturēt, jāparedz transporta izdevumi skolēnu nogādāšanai uz skolu.

Vai pašvaldības ir gatavas atbalstīt?

Jau šobrīd vairākās pašvaldībās ir pieņemti lēmumi par skolu likvidāciju vai reorganizāciju. Jāpiebilst, ka daži no šiem lēmumiem ir saistīti ar iestāžu administrāciju apvienošanu. Kā Skolas Vārds noskaidroja Rī-gas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentā, arī Rīgas pašvaldības skolās nepietiekams skolēnu skaits atstāj iespaidu uz mācību iestādes kopējo finansējumu, jo arī nākamajā mācību gadā tiks ievērots IZM noteiktais princips nauda seko skolēnam. Nepietiekama skolēnu skaita dēļ tika nolemts sešām Rīgas skolām neatļaut komplektēt 10. klasi 2015./2016. mācību gadā – Rīgas Kristīgajai vidusskolai, Rīgas 19. vidusskolai, Rīgas 37. vidusskolai, kas ir plānota kā pamatskola, Rīgas 41. vidusskolai, Rīgas 69. vidusskolai, kas arī plānota kā pamatskola, un Rīgas Austrumu vidusskolai. Rīgā jauno mācību gadu sāks 115 vispāriz-glītojošās skolas.

Tātad pašvaldības jau šajā mācību gadā likvidē, reorganizē un plāno tuvāku un tālāku nākotni.

Savukārt Jaunpils novada domes Attīstības nodaļas vadītāja Vija Zīverte Skolas Vārdam skaidro, ka pagaidām nav informēta par to, kuras skolas tiks tieši slēgtas, bet Jaunpils vidus-skola esot šajā sarakstā. „Neviens jau nav teicis, ka to tiešām slēgs,” pauž V. Zīverte. Arī Jaunpils no-vada dome saprāta un iespēju robežās līdz šim un arī nākotnē atbalstīs savas skolas. Runājot par izglītības kvalitāti mazajās klasēs, V. Zīverte nepiekrīt viedoklim, ka tā ir zemāka, sakot, ka tā ir tāda pati kā lielajās vidusskolās. Nākot-nē, lai nepieļautu vietējās skolas slēgšanu, pašvaldība plāno regu-lāri un aktīvi komunicēt ar jaunie-šiem, aicinot palikt mācīties savā pilsētā vai pagastā.

Ata Kronvalda Durbes vidusskolas direktore Kristīne Bruzule stāsta, ka šogad skolā nebūs vidusskolas klases. Durbes vidusskolā 10.–12. klases varētu nākties slēgt, jo daudzi skolēni izvēlas profesionālo vidusskolu, kur apgūst arī profesiju. Skatoties pēc četru iepriekšējo gadu statistikas, 60–70 % skolēnu izvēlas iegūt profesionālo izglītību. Vispārējo izglītību izvēlas tikai 5–6 % skolēnu. „Durbes pašvaldības atbalsts ir ļoti liels, un par to jāsaka liels paldies. No 2008. gada, kad sāku šeit strādāt (pirms tam nebija vidusskolas), pašvaldība atbalstīja skolēnus ar stipendijām par labiem rezultātiem olimpiādēs, par labām sekmēm utt. Ar pašvaldības atbalstu varēja iegūt autovadītāja apliecību, apgūt dažādus kursus galda klāšanā, grāmatvedībā u.c.,” pauž K. Bruzule. SV


Nr. 15(95); 20. 08. 2015.SKOLA UN TEHNOLOĢIJAS

Ilze Pole, žurnālisteSkolas sāk digitālo

pārmaiņu projektu īstenošanu

Samsung Skola nākotnei mācību programmas Skolotājs 3.0 finālā galveno balvu – 10 000 eiro jaunākajām Samsung tehnoloģijām savai skolai – ieguva Druvas vidusskola.

Skolas komandas prezentētais pārmaiņu projekts tika atzīts par pārliecinošāko desmit skolu komandu vidū, kas piecus mēnešus mācījās, izstrādāja un sāka digitālo pārmai-ņu projektu īstenošanu savās skolās. Programmas noslēgumā 22. maijā skolu komandu prezentētos projektus un sasniegumus izvērtēja programmas Skolotājs 3.0 padomnieku grupa Latvijas Universitātes rektora Mārča Auziņa vadībā.

Uzvarētāju gods gūts pelnīti

Tieši ar savu mūsdienīgo, uz skolēnu sasniegumiem vērsto pieeju Druvas vidusskolas komanda guva uzvaru šā gada programmā. Komanda savā skolā ir ieviesusi citādās stundas, mainot skolotāja un skolēnu lomas mācību stundās: komandas pārmaiņu projekts veidots ar mērķi veidot pašmotivētus un mācīties gribošus skolēnus. Programmas Skolotājs 3.0 mācību laikā Druvas vidusskolā novadīta jau 31 citādā stunda un skolēniem ir labāki mācību rezultāti. Programmas Skolotājs 3.0 padomnieku grupas pārstāvji Druvas vidusskolas pārmaiņu projektu raksturoja kā īstu sirds darbu – pārdomātu, uz skolēnu sasniegumiem un ieguvumiem vērstu.

Druvas vidusskolas viedok-lis par dalību projektā. Dru-vas vidusskolas komandas vārdā stāsta sākumskolas skolotāja I. Otto

„Projekts Samsung Skola nā-kotnei uzrunāja jau ar savu nosau-kumu. Tas viesa cerības, ka pro-jekts būs mūsdienīgs, vērsts uz skolas attīstību nākotnē. Sapra-tām, ka būs saistība arī ar tehno-loģijām. Tas viss mūs ieinteresēja. Skolas komandu pārstāvēja skolas direktors un rasēšanas skolotājs Sergejs Beļkevičs, IT speciālists, informātikas skolotājs Normunds Svētiņš, angļu valodas skolotāja un skolas bibliotekāre Liāra Beļkeviča, sākumskolas skolotāja Ilga Otto.

Druvas vidusskolas nodrošinājums ar jaunākajām tehnoloģijām ir labs. Skolā ir divas stacionāras da-torklases un viena mobilā datorklase, kuru veido 20 portatīvie datori. Skolai pievienots optiskais kabelis ar ātrumu 100 Mbit/s. Skolā izveidots moderns iekšējais datortīkls. WiFi pārklājums nodrošina pieeju inter-netam praktiski jebkurā skolas punktā. Sešās klasēs ir interaktīvās tāfeles. Stundās var darboties ar 24 bal-sošanas pultīm. Tehnoloģijas galvenokārt izmantojam mācību stundās, pētniecisko darbu veikšanai. Bez tām nevaram iztikt arī ārpusklases pasākumos. Ir skolotāji, kas distancēti izturas pret tehnoloģiju lietošanu stundās, jo tās pietiekami labi vēl nepārvalda. Šis projekts ir kā pamudinājums mācīties un augt tehnolo-ģiju jēgpilnas izmantošanas virzienā. Par projektā saņemto naudas balvu domājam iegādāties planšetes. Ceram, ka to izmantošana ļaus mums strādāt arvien mūsdienīgāk.


Nr. 15(95); 20. 08. 2015.

Apmācības programma, ko mums bija izveidojusi Samsung Skolas nākotnei komanda, bija ļoti daudz-veidīga. Tajā mēs mācījāmies gan līderības, gan prezentēšanas prasmes, kas ir emocionālā inteliģence. Pro-tams, bija daudzi ar mūsdienīgām tehnoloģijām saistīti uzdevumi. Mēs paši izveidojām savu multfilmi-ņu, filmējām mācību filmiņu, mācījāmies taisīt infogrammas, strādāt kopīgi mākoņos un citas lietas. Bija sajūta, ka ar mums strādāja labākie un atraktīvākie savas jomas speciālisti Latvijā. Šī apmācību programma patīkami atšķīrās no skolotājiem pierastajiem kursiem. Vērtīgi bija arī kontakti ar citu sko-lu skolotāju komandām un viņu pieredze. Lai gan projekts prasīja no mums nopietnu un saspringtu darbu, mēs esam priecīgi un apmierināti par to, ka tajā piedalījāmies. Projekta rezultātā ir iekustināts skolas kolek-tīvs – skolotāji uzdrošinājušies mainīt savu lomu un novadīt stundas, kurās izmēģināja darīt kaut ko citādi, pašiem esot pasīvākiem, ļaujot aktīvākiem būt skolēniem un pēc vajadzības izmantojot tehnoloģijas.

Aptuveni 80% skolēnu, kuri pēc citādajām stundām aizpildīja anketas, atzīmēja, ka stundās ir ak-tīvi strādājuši. Tas bija viens no mūsu galvenajiem mērķiem – palielināt skolēnu aktivitāti stundās. Pie tā mēs arī turpināsim strādāt tuvāko gadu laikā.

Protams, ka priecājamies par uzvaru šajā projektā, bet jāsaka, ka vēl pirms šīs uzvaras mēs jau sapratām, ka esam lieli ieguvēji. Projekts mūs piespieda pārdomāt savas skolas nākotnes vīziju un ceļu tās sasnieg-šanai. Vienmēr esam centušies būt avangardā, bet tagad jūtam, ka mūsu skolā ir sācies jauns pārmaiņu process. Paldies projekta Samsung Skola nākotnei vadības komandai, pasniedzējiem un mūsu mentorei Artai Birumai! Paldies Druvas vidusskolas kolektīvam par ieguldīto darbu! Skolas komandai ir labi padarīta darba sajūta!”

Labākie skolēnu vērtējumā

Gudrs, vēl gudrāks skolēnu žūrijas simpātijas izpelnījās Liepājas Raiņa 6. vidusskola, savā īpašumā iegūs-tot četrus jaunākos Samsung planšetdatorus. Skolēnu žūrija vērtēja skolu prezentētos pārmaiņu projektus skolēnu redzējumā. Kā stāstīja skolēnu žūrijas Gudrs, vēl gudrāks priekšsēdētājs Lauris Jančevskis, Liepājas Raiņa 6. vidusskolas komandas veikums viņu kā skolēnu uzrunājis, jo „šāda veida platforma – inovatīva un vienlaikus loģiska pieeja mācībām – patiešām arī reāli varētu iesaistīt un motivēt skolēnus apgūt vairāk un attiecīgi arī veicināt lielākus sasniegumus mācībās”.

Apbalvošanas ceremonijas gaitā tika pasniegta arī Samsung veicināšanas balva 2000 eiro apmērā Pelču speciālās internātpamatskolas projekta īstenošanai. Skola sadarbībā ar mentoru Pāvilu Jurjānu un datorzi-nātņu institūta kiberfizikas sistēmu laboratoriju izstrādāja perifērijas ierīci – klaviatūras prototipu, kas pēc metodikas skolēnu vajadzību diagnosticēšanai izstrādāšanas un attīstīšanas varēs atvieglot mācību proce-su skolēniem ar garīgās attīstības traucējumiem.

Cenšas vērtēt objektīvi

Samsung Skola nākotnei bezmaksas mācību programmai Skolotājs 3.0 kopumā pieteicās 468 skolu di-rektori un skolotāji no 117 Latvijas skolām. Lai nodrošinātu pieteikumu objektīvu izvērtēšanu, izmantoja pusaklo vērtēšanas metodi – skolas tika vērtētas, nezinot to nosaukumus, atrašanās vietu un citu personali-zējošu informāciju. Pusfinālā iekļuva 20 pārliecinošāko pieteikumu autori, un šo skolu komandas klātienes intervijās izvaicāja Samsung Skola nākotnei padomnieku grupa. Finālā iespēju piedalīties mācībās ieguva 10 komandas: no Aknīstes vidusskolas, Ādažu vidusskolas, Druvas vidusskolas, Edgara Kauliņa Lielvārdes vidusskolas, Liepājas Raiņa 6. vidusskolas, Pelču speciālās internātpamatskolas, Pļaviņu novada ģimnāzijas, Pļavnieku pamatskolas, Saldus pamatskolas un Viļānu pamatskolas. „Mums ir ļoti drosmīgi un uzņēmīgi pedagogi, kuri nebaidās stāties pretī izmaiņām izglītībā un izmanto iespējas, lai apgūtu jaunā laika sko-lotājam nepieciešamās prasmes. Skolas apzinās, ka prasības, ko tiem izvirza digitālais laikmets, skolēni un vecāki, ir mainījušās, tāpēc ir atvērti apgūt gan tehnoloģiju iespējas mācībās, gan pārmaiņu vadību un līderību,” uzsvēra Iveta Bojāre, Samsung Electronics Baltics korporatīvās komunikācijas vadītāja.

„Visas desmit skolu komandas apzinās, ka prasības, ko tiem izvirza digitālais laikmets, skolotāji un ve-cāki, ir mainījušās. Jau programmas sākumā pierādot, ka viņi ir motivēti, aizrautīgi, zinoši, drosmīgi un uz-


Nr. 15(95); 20. 08. 2015.

ņēmīgi pedagogi, skolu komandas izstrādājušas un ieviesušas nopietnas un mērķtiecīgas pārmaiņas savās skolās, kuru idejas, īstenošana un profesionālā lietderība apvienojumā ar skolotāju entuziasmu ļaus ienest Latvijas izglītībā mūsdienīgas vēsmas,” uzskata M. Auziņš, Latvijas Universitātes rektors un Samsung Skola nākotnei padomnieku grupas vadītājs.

Mācības piecu mēnešu garumā

Mācības sākās ar pieredzes apmaiņas braucienu uz Igauniju, lai iedvesmojošu lektoru vadībā apgūtu un izprastu mūsdienu izglītības un skolēnu vajadzības, emocionālās inteliģences un līderības pamatprincipus, pārmaiņu vadības definēšanu, kā arī lai satiktos ar Igaunijas ekspertiem, kuri dalījās ar savu pieredzi digitālā pagrieziena īstenošanā viņu skolās. Piecus mēnešus 40 skolotāji un direktori no 10 Latvijas skolām apguva dažādas tehnoloģiju prasmes: filmēja mācību video, radīja animācijas, infografikas un apguva dažādus mā-koņpakalpojumu veidus un to priekšrocības.

Vienlaikus skolotāji apguva pārmaiņu vadību, līderības prasmes, prezentācijas, argumentācijas un uzstāšanās prasmes, piedaloties pat videotreniņos, lai pilnveidotu savu publisko runu. Katrai skolai tika iedalīts palīgs – mentors, kas palīdzēja izpausties, iesaistīties un apgūt jauno. Projekta noslēgumā bija jāizstrādā pārmaiņu projekta plāns savai skolai, izvirzot konkrētus mērķus nāka-majiem trīs gadiem.

Lūk, finālistu vērtējums par dalību projektā!

Aknīstes vidusskola. Stāsta skolas direktore Aija Voitiš-ķe

Aknīstes vidusskola jau otro gadu piedalījās programmā Sam-sung Skola nākotnei. Šajā mācību gadā iniciatores bija Aknīstes vi-dusskolas skolotājas L. Mažeika (direktores vietniece informācijas tehnoloģiju jomā, informātikas, angļu valodas skolotāja), Inga Elksne (angļu valodas skolotāja), I. Plocāne (dabaszinību skolotāja, sociālā pedagoģe) un Aknīstes vi-dusskolas direktore Aija Voitišķe. „Pedagoģes izstāstīja savu ideju, veicām situācijas un skolēnu mā-cību sasniegumu analīzi pa izglītības programmām un izstrādājām projekta pieteikumu izveidot digitālo mācību materiālu vietni latviešu un angļu valodā, kas veidota vispārējai izglītības iestādei pielāgotā MOOC (massive open online course) tipa e-studiju vidē un pieejama tiešsaistē ikvienam interesantam. Digitālos mācību materiālus veidot pēc principa īsi, konkrēti, praktiski un atvērti,” stāsta skolas direktore A. Voitišķe. „Ko visaugstāk vērtējam no projektā gūtā? Katrai komandas dalībniecei ir savs interešu loks. I. Elksne vis-augstāk novērtēja praktisko darbošanos, lai uzlabotu savas digitālās prasmes, kā arī noslēguma nodarbību, kas viennozīmīgi sniedza lieliskus padomus prezentācijas un pārliecināšanas prasmju uzlabošanā. I. Plo-cānei visnoderīgākās šķita praktiskās nodarbības, izmantojot tehnoloģiskos risinājumus, kā arī nodarbība par līdera prasmju attīstīšanu un izmantošanu. Man pašai visvairāk interesēja līderības prasmju apguve, skolēnu drošības nodrošināšana, izmantojot masu medijus.

Apmācības 4 moduļos vadīja savas jomas eksperti. Tā bija ļoti vērtīga pieredze. Infografikas iespējas izglītībā demonstrēja Nika Aleksejeva, ar pieredzi blogu izmantošanā dalījās RA Publicis Riga digitālo pro-


Nr. 15(95); 20. 08. 2015.

jektu vadītājs Arnis Jēkabsons, apmācības tehnoloģisko risinājumu izmantošanā skolā vadīja Iespējamās misijas skolotāji Oskars Kaulēns un Edīte Sarva. Apgūtās prasmes izmantojām sava pārmaiņu projekta rea-lizācijā un publicitātes nodrošināšanai.

Saprotam, ka visas desmit komandas bija labas un cīnījās par galveno balvu. Galvenā balva palika mūsu nepiepildītais sapnis.

Ierosinām nākošajos apmācības moduļos pēc katras kārtas sniegt atgriezenisko saiti ar mērķi uzlabot sasniegumus. Finālā vērtējumu izteikt punktos pēc katras komandas uzstāšanās.

Mūsuprāt, projekta laikā būtiski pilnveidojām savas prasmes tehnoloģiju iespēju izmantošanā: video, animācijas, infografikas. Vērtīgas prasmes no moduļa Prezentēšanas un pārliecināšanas pras-mes. Plānošanā, vīzijas izstrādē, dažādu prasmju pilnveidošanā saņēmām ļoti lielu atbalstu, konsul-tācijas, padomus no mūsu komandas mentora R. Kalvāna.

Sakām paldies visiem lektoriem, organizatoriem par mācību programmas augsto saturisko, organiza-torisko līmeni.

Skola turpinās uzsākto pārmaiņu ceļu. Nākamajā mācību gadā papildināsim mācību materiālu vietni https://sites.google.com/site/aknistedml/home, rosinot skolēnus pilnveidot savus mācību sasniegumus.

Skolā jau izstrādātas 22 nodarbības, kuras aprobējuši 140 skolēni. Pilnībā izstrādāti un aprobēti 7 no-darbību prototipi. Skolēni pilnveidojuši sevi gan mācību stundās, gan patstāvīgi mājās. Gan skolotāju, gan skolēnu viedokļi ir apkopoti un pieejami Aknīstes vidusskolas blogā http://aknistedml.blogspot.com/p/pro-jekta-rezultati.html. Aptaujas rezultāti ir apliecinājums tam, ka esam ne tikai uzsākuši pārmaiņas savā izglī-tības iestādē, bet arī ieinteresējuši reģiona dažādu priekšmetu skolotājus. Noslēguma pasākumā sajutām mūsu kolēģu ieinteresētību un atzinību no citām skolām.”

Pelču speciālā internātpamatskola. Stāsta skolas direktore Ināra Oļena

Pelču speciālās internātpamatskolas – attīstības centra komandā bija četri cilvēki: Iveta Diržininka (direktores vietniece informātikā un darbā ar tehniskajiem palīglīdzekļiem), Ināra Oļena (direktore),

Līga Kuršinska (direktores vietniece, atbildīgā par mācību procesa organizāciju C līmeņa skolēniem), Silvija Kuršinska (sākumskolas sko-lotāja).

I. Oļena: „Skola aktīvi piedalās dažādos konkursos un projektos, jo tas ir veids, kā saliedēt kolektīvu, ļaut augt katram pedagogam un ie-gūt finansējumu skolas attīstībai. Skola ir labi apgādāta ar jaunākajām tehnoloģijām: ir divas datorklases; pagājušajā gadā iekārtota jauna datorklase ar 12 darba vietām, dokumentu kamera, projektori, inte-raktīvās balsošanas pultis, digitālās pildspalvas. Pedagogi nepārtraukti mācās un apgūst arvien jaunas zināšanas; skolā izstrādātas un licencē-tas A līmeņa programmas kompetenču paaugstināšanai darbā ar teh-

noloģijām. Pievēršam uzmanību, lai tehnoloģijas tiktu izmantotas jēgpilni.

Izaicinājums Samsung projektā bija radīt inovatīvu un ilgtspējīgu piedāvājumu izglītībā, uzla-bojot dzīves kvalitāti skolēniem ar garīgās un fiziskās attīstības traucējumiem. Mums ir sava skolas vīzija: mūsdienīga, inovatīva speciālās izglītības iestāde ar attīstītu IKT infrastruktūru un jēgpilnu tehnoloģiju izmantošanu mācību procesā, kas spēj sagatavot skolēnus pilnvērtīgai dzīvei un integ-rācijai darba tirgū.

Mācības bija ļoti vērtīgas: bija iespēja dzirdēt kvalificētus un profesionālus lektorus, pašiem aktīvi dar-boties. Programmā iekļautās tēmas mērķtiecīgi izvēlētas, lai ikviena komanda parādītu savas iespējas un

https://sites.google.com/site/aknistedml/home

http://aknistedml.blogspot.com/p/projekta-rezultati.html

http://aknistedml.blogspot.com/p/projekta-rezultati.html


Nr. 15(95); 20. 08. 2015.

varētu sasniegt izvirzīto mērķi. Iedvesmu esam guvuši arī no iespējas kontaktēties ar citu skolu komandām.Ļoti augstu vērtējam Samsung Skola nākotnei programmas ietvaros iegūto iespēju sadarboties ar men-

toru P. Jurjānu.Mūsu komandai īpaši patika nodarbības par prezentācijas prasmēm un animāciju veidošanu. Apgūtas

ir jaunas zināšanas, esam ieguvušas apliecinājumu tam, ka daudzas lietas, ko darām jau tagad, ir pareizais ceļš. Mūsu pedagogi ir idejām bagāti, ko apliecina skolā organizētie iekšējie projektu konkursi, tāpēc reali-zējam aktīvi dažādas inovācijas, lai uzlabotu dzīves kvalitāti audzēkņiem, veidotu estētisku, daudzveidīgu mācību vidi un labiekārtotu skolas teritoriju.

Projektā tika atrisinātas divas mums ļoti nozīmīgas problēmas.Pirmā – mācību materiālu neatbilstība skolēnu uztverei. Trīs mēnešu laikā sākumskolas pedagogu

grupa aktīvi strādāja pie mācību materiāla izstrādes digitālā formā, un trīs gadu laikā esam ieplā-nojuši digitalizēt mācību vielu latviešu valodā, matemātikā, dabas zinībās un sociālajās zinībās sākumskolas posmam. Materiāli būs ievietoti skolas mājaslapā. Tas dos iespēju skolēniem, kuri atrodas ilgstošā prombūtnē (atveseļojas mājās vai ārstniecības iestādē), izmantot materiālus un neatpalikt mācībās.

Otrā – IKT nepieejamība. Sadarbībā ar mentoru un datorzinātņu institūta kiberfizikas sistēmu labora-torijas vadītāju Leo Seļavo projekta laikā tika sagatavota klaviatūra, kura piemērota skolēniem ar kustību traucējumiem. Sākumā diagnosticējām skolēnu vajadzības, nosakot prioritāti: klaviatūra. Darbs tiks turpi-nāts ar dažādām perifērijas ierīču izstrādēm, kā arī trīs gadu periodā esam ieplānojuši skolā ieviest virtuālās realitātes tehnoloģijas. Esam iecerējuši izstrādāt metodiku skolēnu vajadzību diagnosticēšanai.”

Pļaviņu novada ģimnāzija. Stāsta Ilze Seipule, direk-tores vietniece izglītības jomā, vācu valodas skolotā-ja

„Apzinoties digitālās pratības lielo nozīmi ikviena mūsdienu pedagoga ikdienas darbā, kā arī uz attīstību vērstu pārmaiņu un līderības nepieciešamību skolā un izglītības sistēmā kopumā, bez šaubīšanās nolēmām iesaistīties apmācību programmā Samsung Skola nākotnei, jo tās mērķis arī ir veicināt mūsdienīgas un radošas mācības, veidot skolotājus par iz-glītības jomas līderiem. Mūsu sko-las komandu pārstāvēja dažādu mācību priekšmetu skolotāji, kas ir radoši, gatavi jauniem izaicinājumiem, pārmaiņām un inovācijām atvērti, kā arī ir gatavi projektā apgūto ieviest skolas ikdienas darbā: Lana Ivano-va (direktores vietniece informātikas jomā, sociālo zinību skolotāja), Ira Ņikiforova (matemātikas skolotāja), Ilze Seipule (direktores vietniece izglītības jomā, vācu valodas skolotāja), Rita Pole (direktore).

Kā mēs paši mēdzam teikt, Pļaviņu novada ģimnāzija – tā ir IT draudzīga skola, jo esam bagātīgi ap-rīkoti gan ar datoriem, gan interaktīvajām tāfelēm, balsošanas pultīm, dokumentu kamerām un citiem rīkiem, kurus arī aktīvi pielietojam mācību procesā. Taču tas viss jau šķiet tik pierasts, tāpēc mēs meklējām iespējas, kā vēl skolēniem saistoši varētu dažādot ikdienas darbu. Jau labu laiku iepriekš dažiem no mums radās ideja par mobilo tālruņu izmantošanu mācību stundās. Mūsu skolā, tāpat kā lielā daļā Latvijas skolu, mobilo tālruņu lietošana mācību stundu laikā bija aizliegta. Tāpēc, saprotot, ka mobilais telefons ir kļu-vis par mūsdienu skolēna ikdienas dzīves ļoti svarīgu sastāvdaļu, izvirzījām izaicinājumu – uzsākt mērķtiecīgu un jēgpilnu mobilo ierīču (galvenokārt mobilo telefonu) pielietošanu mācību procesā, jo uzskatījām (un projekta gaitā esam šo pārliecību tikai nostiprinājušas un vairojušas), ka tās neap-šaubāmi ietver sevī arī daudzveidīgas mācīšanas un mācīšanās iespējas. Plānojām, ka mobilās ierī-


Nr. 15(95); 20. 08. 2015.

ces kalpos kā līdzeklis skolēnu digitālo prasmju, kritiskās domāšanas, sadarbības, radošuma, sveš-valodu, prezentēšanas un citu 21. gadsimta prasmju attīstīšanai, kā arī rosinās skolēnus no mediju patērētājiem kļūt par satura radītājiem. Izaicinājums, kuru savā pārmaiņu projektā vēlējāmies realizēt, bija arī pedagogu attieksmes maiņa no noraidošas uz atbalstošu un līdzdalīgu, saskatot un pielietojot mo-bilo telefonu kā vienas no IKT ierīcēm izmantošanas potenciālu mācību procesa dažādošanai un mācību mērķu sasniegšanai.

Pļaviņu novada ģimnāzijas skolotāji ir labi nodrošināti ar visu produktīvam un mūsdienīgam darbam nepieciešamo. Jau pēdējos sešus gadus katra skolas skolotāja rīcībā ir portatīvais dators. Skolā ir divas da-torklases, visos mācību priekšmetu kabinetos ir uzstādīti multimediju projektori un interaktīvās tāfeles (ko-pumā 22) vai ekrāni, tādējādi piedāvājot katram skolotājam visplašākās iespējas mūsdienīga mācību pro-cesa organizēšanai. Skolas tehniskajā aprīkojumā ietilpst arī 17 digitālās datu kameras un seši balsošanas pulšu komplekti ar 160 balsošanas pultīm. Visā skolā ir pieejams bezmaksas bezvadu internets. Uzskatām, ka informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā skolā ir panākts patiešām liels progress, to praktiskais pielietojums ikdienas mācību procesā nu jau ir kļuvis par ikvienam skolēnam un skolotājam pašsaprotamu lietu, kas ļāvis dažādot mācību procesu. Taču jāatzīst arī, ka skolā esošās tehnoloģijas nolietojas un ir jādo-mā par pakāpenisku to nomaiņu.

Samsung Skola nākotnei mācību programmas Skolotājs 3.0 četros moduļos apgūtais mācību saturs bija patiešām aktuāls, noderīgs, dalībniekus uzrunājošs un iedvesmojošs. Tas mums sniedza daudzas rosinošas, noderīgas idejas un risinājumus mācību procesa dažādošanai, skolēnu konkurētspējas un līderības veici-nāšanai skolā un ārpus tās.

Programmas organizatori bija parūpējušies arī par to, lai mēs jaunās zināšanas un prasmes varam apgūt dažādās vietās: gan Tallinas Tehniskās universitātes Inovāciju un biznesa centrā Mektory, gan Rīgā – koka ēku renovācijas centrā Koka Rīga, Samsung tehnoloģiju centrā vai LTV koncertstudijā Zaķusalā.

Patiess gandarījums ir arī par organizatoru sagādāto ekskluzīvo iespēju tikties ar visiem tiem daudza-jiem spilgtajiem, aizrautīgajiem un erudītajiem cilvēkiem, kuri gādāja par apmācību programmas saturu. Noteikti jāatzīmē visu programmas lektoru un mentoru augstā profesionalitāte un kompetence, kā arī izci-lais projekta organizatoru – komunikācijas vadības aģentūras Deep White PR projektu vadītāju Margrietas Akmens un Madaras Zingeres – darbs apmācības sagatavošanā un nevainojamajā norisē. Ļoti priecāja-mies, ka mums bija brīnišķīga iespēja sadarboties ar mūsu mentori UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Izglītības sektora vadītāju Ilzi Dalbiņu, kura mums bija neatsverams atbalsts un iedvesmotājs mūsu pār-maiņu projekta realizācijā. Priecājamies arī par vērtīgo iespēju iepazīt citu skolu komandu kolēģu pieredzi.

Beidzoties Samsung Skola nākotnei mācību programmai, varam ar pilnu pārliecību apgalvot, ka esam daudz prasmīgākas un pārliecinātākas darbā ar dažādiem IT rīkiem – protam veidot prezentācijas Infogram, Slides un Prezi vidēs, esam apguvušas arī animācijas filmiņu un video veidošanu, sociālo tīklu un mākoņpa-kalpojumu izmantošanu mācībās. Lielāko daļu no jaunapgūtajām digitālajām iespējām esam jau pielieto-jušas mācību procesā. Par tām tika izglītoti arī kolēģi, skolēni un vecāki. Vērtīgas un noderīgas bija arī gan teorētiski, gan praktiski apgūtās prezentēšanas un plānošanas prasmes, zināšanas par līderību, globālajām aktualitātēm izglītībā un emocionālo inteliģenci.

Sava pārmaiņu projekta 1. posmā (2015. gada februāris – maijs) esam aktīvi strādājuši, mācību stundās izmantojot mobilās ierīces. Jau pirms projekta pieteikuma iesniegšanas mēs aptaujājām gan skolēnus, gan skolotājas par mobilo ierīču esamību, norādījām arī uz pasaulē izplatīto personisko ierīču izmantošanas praksi darba vai mācību vietā: Bring Your Own Device. Izrādījās, ka mūsu skolēnu un skolotāju rīcībā ir ne-pieciešamās ierīces, lai mēs varētu īstenot iecerēto izaicinājumu. Skolēni ļoti atsaucīgi uzņēma ziņu par iespēju mobilo telefonu izmantot mācību stundās. Vēlreiz vēlos uzsvērt, ka runa ir par viedtālruņu jēgpilnu izmantošanu mācību nolūkiem saskaņā ar skolotāja norādījumiem, nevis par telefona lietošanu privātām vajadzībām.Izmantojot viedtālruņus mācību stundās, jau ir veiktas šādas aktivitātes:» lietošanas noteikumu izstrāde un to publicēšana vietnē Padlet.com,» darbs ar dažādām izglītojošām bezmaksas mobilajām aplikācijām (piem., svešvalodu, matemātikas ap-

guvei), » mācību aplikāciju izveidošana vācu valodā, publicēšana vietnē LearningApps.org, publicēto aplikāciju

prezentēšana,» video filmēšana, montēšana, prezentēšana,» fotografēšana, fotogrāfiju apstrāde, dažādu uzdevumu veikšana, izmantojot fotogrāfijas,

http://Padlet.com

http://LearningApps.org


Nr. 15(95); 20. 08. 2015.

» sociālo tīklu izmantošana informācijas atlasei vai īsai, kodolīgai satura publicēšanai (Twitter),» dialogi, monologi, intervijas, izmantojot balss ierakstītāju, » informācijas meklēšana, tulkošana,» informācijas apmaiņa vietnē WhatsApp.com, » balsošanas rīku izmantošana vietnē Socrative.com.

Mācību gada noslēgumā varējām konstatēt, ka, nākot uz mācību stundām, mobilos telefonus skolēni joprojām neaizmirst mājās, bet ieinteresēti un aizrautīgi darbojas ar tiem saskaņā ar skolotāja norādīju-miem, nereti arī palīdzot skolotājam pašam dažādu tehnisku jautājumu risināšanā.

Skolēni apguva arī citas Samsung Skola nākotnei piedāvātās iespējas: veidoja un prezentēja infografi-kus, tiešsaistes prezentācijas, veidoja animācijas.

Pateicoties Samsung Skola nākotnei, ir rastas jaunas iespējas mācību procesa dažādošanai. Dalība pro-jektā būtiski papildināja zināšanas un prasmes par aktualitātēm un novitātēm IT jomā, palīdzēja iepazīt noderīgus rīkus, lai kompetenti varētu lietot dažādas ierīces, t.sk. mobilās, mācību procesā un nodrošināt motivējošu un radošu darbību.

Skolēni ir guvuši pārliecību, ka mobilās ierīces, kas viņiem ikdienā ir tik svarīgas, lieliski var kalpot arī mācību nolūkiem un veicināt viņu progresu. Skolēni ir pilnveidojuši un attīstījuši savas digitālās prasmes, radošumu, kritisko domāšanu, sevis vadīšanas un plānošanas prasmes, uzņēmību, iniciatīvu, sadarbības prasmes, svešvalodu kompetenci, prezentēšanas prasmes un mediju kompetenci. Viņi darīs to arī turpmāk. Skolēni sāk apzināties, ka viņi no mediju patērētājiem var kļūt arī par satura radītājiem.

Domāju, ka pavisam tuvā nākotnē jēgpilna mobilo ierīču lietošana jau būs kļuvusi pašsaprotama un neatņemama skolas ikdienas mācību procesa sastāvdaļa ne tikai mūsu skolā, bet arī citviet Latvijā. Domā-jams, ka skolotāji un skolēni izpratīs, ka viedtālruni, kas lielā mērā ir teju vai katram skolēnam ikdienā līdzi esošs minidators, vairs nevajadzētu pirms mācību stundas savākt kādā groziņā vai kastē, bet gan mērķtie-cīgi izmantot mācību stundās, norādot arī uz plašajām pašizglītības iespējām ārpus mācību stundām.

Dalība Samsung Skola nākotnei mācību programmā ir stiprinājusi pārliecību, ka „Mums pašiem ir jākļūst par tām pārmaiņām, kuras meklējam pasaulē!”, kā reiz ir teicis indiešu līderis M. K. Gandijs.”

Rīgas Pļavnieku pamatsko-la. Stāsta skolas direktore Elīna Dreimane

„Par Samsung Skola nākotnei mācību programmu Skolotājs 3.0 pozitīvas atsauksmes bijām dzir-dējuši no iepriekšējā gada dalīb-niekiem un informācijas medijos. Mūsu skolas kolektīvs ir atvērts inovācijām, un ticam, ka sadar-bība ir atslēga uz izaugsmi un pozitīvām pārmaiņām. Tādēļ pie-ņēmām izaicinājumu un pieteicā-mies dalībai šajā projektā. Jau no paša sākuma zinājām, ka galvenie ieguvumi no mācībām projektā būs IT prasmju pielietošana mūsdienīgā un aizraujošā mācību procesā, kā arī savstarpējā pieredzes apmai-ņa un iedvesma turpmākajai darbībai.

Mūsu skolas komandu pārstāvēja direktore Elīna Dreimane, direktores vietniece izglītības jomā Liāna Muižniece, latviešu valodas skolotāja Simona Spalva un dabaszinību skolotāja Ilze Avotniece.

Mūsu skolā mācību kabineti ir nodrošināti ar datoriem, bet nespējam visus nodrošināt ar mūsdienīgām tehnoloģijām (interaktīvās tāfeles, projektori, planšetes u.c.). Ik gadu papildinām skolas IT bāzi, jo skolā pieaug skolēnu un skolotāju skaits, kā arī zinām, ka tehnoloģijas pakāpeniski noveco. Protams, cerējām, ka arī mūsu skola šajā projektā iegūs naudas balvu tehnoloģiju iegādei, jo ļoti, ļoti gribētu skolā izveidot

http://WhatsApp.com

http://Socrative.com


Nr. 15(95); 20. 08. 2015.

mobilo klasi ar vismaz 20 planšetēm. Bet tas nav galvenais! Mēs – skolotāji un skolas komanda – cieši sadar-bojāmies, lai sasniegtu izvirzītos mērķus; jauniegūtās zināšanas mācību programmā Skolotājs 3.0 sniedza iespēju jēgpilni izmantot IT mācību procesā.

Ikdienā skolā kā skolotāji, bet mājās kā vecāki redzam, ka telefoni, planšetes un datori ieņem nozīmīgu lomu skolēnu ikdienā. Visbiežāk šīs ierīces tiek izmantotas izklaidei, nevis mācībās. Skolēniem nepiecie-šams arī pilnveidot patstāvīgas mācīšanās prasmes, spēju prezentēt savu ideju un pamatot savu viedokli.

Tādēļ mūsu izaicinājums mācību programmā Skolotājs 3.0 bija mācību video bibliotēkas veido-šana latviski e-vidē, kur ar mācību video palīdzību tiek atspoguļots mācību vielas teorētiskais vai praktiskais demonstrējums. Izveidotā bibliotēka sniegs iespēju mācību procesu padarīt saistošāku un aizraujošāku, kā arī būs atbalsts skolēniem, kuriem ir mācīšanās grūtības vai kavētas mācību stundas, jo mācību vielu būs iespēja apgūt arī attālināti.

Kā zinām, tad tehnoloģijas spēj arī radīt negatīvu ietekmi. Tās palielina impulsivitāti un mazina spēju koncentrēties, tādēļ, lai mācību procesu padarītu pozitīvāku, līdzsvarotāku, mēs iekļāvām augstas emocio-nālās inteliģences metodiku mācīšanās atmosfēras radīšanai. Izveidotā mācību video bibliotēka pieejama visām Latvijas skolām, un to iespējams apskatīt blogā http://videobiblioteka.blogspot.com. Sirsnīgs paldies mūsu skolas komandas mentoram Zuargusam, kurš palīdzēja izprast un pielietot augstas emocionālās in-teliģences metodikas pozitīvo ietekmi uz skolēnu pašsajūtu un sekmēm.

Programmā iekļautās mācības vienmēr bija noorganizētās augstā kvalitātē, pārdomātas un ar fantastis-kiem lektoriem. Mēs guvām zināšanas pārmaiņu vadībā un līderībā, kā definēt skolas vīziju, izvirzīt mērķus un sasniegt tos. Praktiski darbojāmies un mācījāmies izmantot tehnoloģiju iespējas mācībās: video, animā-cijas, infografikas, prezentācijas, sociālie tīkli. Ļoti aizrāva nodarbības Zaķusalā, kur apguvām prezentēša-nas un pārliecināšanas prasmes.

Skolotāja Ilze Avotniece atzīst, ka mācībās visinteresantākās likās iepazīšanās ar citām skolu ko-mandām un to izaicinājumiem. Savukārt pats noderīgākais bija lekcijās apgūtais par IT tehnoloģiju lietošanu un prezentācijas veidošanu, un uzstāšanās prasmju spodrināšanu. No projekta kopumā skolotāja guvusi vairāk, nekā cerēts, jo ne tikai uzlabojusi savas zināšanas un prasmes, bet arī, veidojot mācību video bibliotēku, saliedējās skolas kolektīvs!

Lai gan neieguvām galveno balvu, tomēr pēc projekta ir gandarījuma sajūta un ir nostiprinājusies pār-liecība, ka esam uz pareizā ceļa un iesāktās lietas turpināsim. Mācību video aprobācijas laikā pārliecinājā-mies, ka metode palīdz skolēniem uzlabot atsevišķās tēmās mācību sasniegumus. Skolēni pozitīvi vērtē mācību video metodes izmantošanu, kā arī paši labprātīgi veido mācību video. Skolēni atzīst, ka šāda me-tode palīdz attīstīt patstāvīgas mācīšanās prasmes. Skolēni izceļ, ka ir apguvuši sadarbības, pašnovērtēša-nas, kā arī jēgpilnas tehnoloģijas lietošanas prasmes.

Mūsu skolas komanda noteikti iesaka uzdrošināties un pieteikties apmācības programmai Skolotājs 3.0, jo ikviens paņems sev un darbam skolā mūsdienīgas zināšanas un pieredzi!”

Viļānu vidusskola. Stāsta direktors Pēteris Tretjuks

„Projektā Samsung Skola nākotnei nolēmām startēt, jo jutām izaicinājumu apgūt ko jaunu. Jaunās IT attīstās tik strauji, skolēni tās aktīvi izmanto ikdienā. Tāpēc arī sko-lotājam regulāri jāseko līdzi visām novitātēm. Mūsu komanda: skolas direktors Pēteris Tretjuks, direktora vietnieks IT jomā Juris Livmanis, matemātikas skolotāja Nellija Guda, latviešu valodas un literatūras skolotāja Ilga Kroiča.

Viļānu vidusskolas IT nodrošinājums ir labs. Katrā mācību kabinetā ir datorkom-plekts, projektors, dokumentu kamera, skolā ir vairākas interaktīvās tāfeles. Tas viss regulāri un aktīvi tiek izmantots mācību procesā, arī ārpusklases pasākumos.

Mācību programmas laikā esam ieguvuši daudz: kādas zināšanas un prasmes tika aktualizētas, kaut ko mācījāmies darīt no jauna. Uzaicinātie lektori runāja ne tikai par jaunām tehnoloģijām, bet uzsvēra arī to, cik šodien skolotājam nepieciešamas līderības prasmes. Mūsu skolas projekta tēma bija Infogramma kā mācību metode. Vairāk esam darbojušies tieši šajā jomā. Infogrammas veidojuši skolotāji, arī sko-lēni apguvuši šīs prasmes. Mūsu skolas mājaslapā www.skola.vilani.lv var apskatīt 120 infogram-mu krātuvi, kura gan vēlāk tiks strukturēta. Esam iedvesmojušies kopā ar skolēniem veidot ne tikai video materiālus, bet arī animācijas. Jau pašlaik skolēni aktīvi izmanto mākoņpakalpojumus, šīs prasmes tiks papildinātas arī turpmāk.

http://videobiblioteka.blogspot.com

http://www.skola.vilani.lv


Nr. 15(95); 20. 08. 2015.

Skolēns grib aktīvi, mūsdienīgi mācīties, tāpēc mācību procesā aktīvi tiek izmantotas jaunās IT. Tā ir ikdiena. Skolēni un viņu vecāki priecājas par to, ka skolā ienāk novitātes, priecājas, ka skolotājs ir erudīts, orientējas jaunākajās datortehnoloģijās, lai mācītu skolēnam tās jēgpilni izmantot mācību procesā. Tas, ko darām šodien, noteiks to, kādi mēs, mūsu skolēni būsim rīt!” SV

SKOLOTĀJA PIEREDZEAudzināšanas grūtību pārvarēšana saskarsmē ar apdāvinātiem bērniemLūcija Apela, Mg. paed., latviešu valodas un literatūras skolotāja

Tas, kā mēs izturamies pret skolēniem, noteiks mūsu turpmākā savstarpējā darba sekmes. Pieaugušie, bieži pat neapzinoties, ar savu izteiksmes veidu noniecina skolēnu pašcieņu un pašapziņu. Piemēram, ja skolēnam ir grūtības izpildīt kādu uzdevumu, skolotājam jāizvairās no šādām attieksmēm.

Attieksme Skolotāja atbildePavēloša Labāk beidz sūdzēties un sāc strādāt!Moralizējoša Kāpēc nedarīji, tev vajadzēja...

Tu zini, ka tas ir tavs pienākums – mācīties. Tev vaja-dzētu atstāt savas personiskās problēmas mājās un nedomāt par tām skolas laikā.

Ieteicoša Lai labāk apgūtu mācību vielu, tev vajadzētu tai vel-tīt zināmu laiku mājās.

Pamācoša Atceries, ka ir vēl tikai 34 dienas līdz skolas gada beigām! Tev tiešām vajadzētu šajā laikā visus dar-bus pabeigt.

Dr. Tomass Gordons piedāvā vecāku un bērnu savstarpējo attiecību modeli sekmīgai saskarsmei.Mēs ar tevi veidojam tādas attiecības, kādas es ļoti cienu, un es gribu, lai tās izbeigtos. Un tomēr – katrs no mums ir personība ar tikai sev raksturīgām vajadzībām un tiesībām tās apmierināt.

◊ Ja tev radīsies grūtības apmierināt savas vajadzības, tad es centīšos tevi patiesi uzklausīt, lai palīdzētu tev atrast savu ceļu to atrisināšanā.

◊ Es cienīšu tavas tiesības pašam veidot savu vērtību sistēmu, kaut arī, iespējams, tā atšķirsies no manējās.

◊ Ja tava uzvedība man traucēs apmierināt savas vajadzības, es atklāti un godīgi tev to pateikšu, un es ceru, ka tu cienīsi manas vajadzības un jūtas un pacentīsies mainīt man nepieņemamo uz-vedības veidu. Turklāt es ticu, ka vienmēr, kad tev nebūs pieņemama mana uzvedība, arī tu man to godīgi pateiksi, lai es varētu mainīt to.

◊ Tajā gadījumā, kad neviens no mums nevarēs mainīties, lai apmierinātu otra vajadzības, atzīsim, ka mums ir strīda situācija, un tad apņemsimies to atrisināt, neizmantojot spēku un varu, necen-šoties svinēt uzvaru pār otru.

◊ Mēs esam spējīgi savstarpējās attiecībās cienīt un mīlēt viens otru un būt saprotoši jebkurā situ-ācijā.

(Pēc Dr. T. Gordona.)


Nr. 15(95); 20. 08. 2015.

Vairākums vecāku mīl savus bērnus, taču reizēm viņi kļūdās, domādami, ka bērni tikpat pašsaprotami to uztver un izjūt. Īstenībā bērniem reizēm šķiet, ka nemitīgi aizņemtie vecāki viņus mīl laiku pa laikam – kad gadās kāds brīvāks brīdis, kad ir labs garastāvoklis utt. Šeit ir minētas dažas vienkāršas patiesības, kā apliecināt savu mīlestību.

Būt vecākiem – tas nozīmē apbruņoties ar milzīgu pacietību. Nedrīkst bērnus uzlūkot par nākamajiem sportistiem, profesoriem. Viņi, pirmkārt, ir bērni. Ja mīlestību jutīsim un izrā-dīsim vienīgi tad, kad būsim ar bērniem apmie-rināti, tad viņiem radīsies nedrošība, neticība sev, aizkavēsies attīstība. Ja vecāku mīlestība būs pastāvīga, neatkarīga no bērnu uzvedības, tad tā viņus pasargās no iekšējiem konfliktiem, mācīs būt paškritiskiem. Ja bērns neprot priecāties par savām veiksmēm, tad viņš jutīsies kā nemākulis un sāks domāt, ka nav vērts censties – prasīgajiem vecākiem tik un tā nekad nekas nebūs pa prātam. Biežāk jāraugās savam bērnam acīs, lai skatiens ir atklāts un apliecina mīlestību. Bērnam nepieciešama fiziskā saskarsme. Ne jau vienmēr viņš jāapskauj vai jānoskūpsta – var viegli pieskarties, paturēt plaukstā rociņu, noglāstīt, pabužināt matus. Bērnam nostipri-nās pašapziņa. Fiziskā saskarsme īpaši vajadzīga, kad bērns ir slims, noguris vai bēdīgs. Galvenais nav tas, cik daudz laika vecāki velta bērnam, bet gan kā viņi ar to saprotas, cik uzmanīgi ir pret bērnu, cik ieinte-resēti viņā klausās. Ja bērni jutīs vecāku mīlestību, tad tā palīdzēs viņiem pašiem dienās kļūt par labiem vecākiem.

Kā rīkoties talantīgu bērnu vecākiem, rūpējoties par apdāvināto garīgo veselību un labsajūtu.• Izveidojiet psiholoģisku atbalsta sistēmu bērnam viņa meklējumos, pie kuras viņš var atgriezties, ja būs

nobijies no paša atklājumiem.• Atbalstiet bērna spējas mākslā un izrādiet līdzjūtību sākotnējās neveiksmēs. Izvairieties no radoša dar-

ba negatīva novērtējuma. Nav jāstāsta bērnam, kā viņa darbu var uzlabot: ,,Tas nav slikti, bet varēja būt vēl labāk...” Šajā gadījumā, lai kā tikai bērns nebūtu centies, rezultāts vienalga nebūs pietiekami labs.

• Esiet iecietīgi pret dīvainām idejām, cieniet zinātkāri, bērna jautājumus un idejas. Centieties atbildēt uz visiem jautājumiem, pat ja tie šķiet savādi vai ārpus robežas.

• Atstājiet bērnu vienu un atļaujiet viņam, ja viņš to vēlas, pašam nodarboties ar saviem uzdevumiem. Pārlieku liela pieskatīšana var apgrūtināt radošo darbību. Pat ļoti mazi talantīgi bērni izrāda lielu preto-šanos vecākiem, kuri pārlieku uzstājīgi iesaistās bērna radošajos darbos.

• Palīdziet bērnam veidot savu vērtību sistēmu. Tā jābalsta ne tikai uz vecāku viedokli – bērnam pašam tās jāformulē. Tādējādi viņš cienīs sevi un savas idejas. Tādā veidā viņu cienīs arī citi. Ne par velti ir tei-ciens: ,,Ja es cienīšu sevi, mani cienīs arī citi.”

• Palīdziet bērnam galveno cilvēka nepieciešamību īstenošanā (drošības sajūta, mīlestība, cieņa pret sevi un apkārtējiem).

• Palīdziet viņam tikt galā ar šaubām un vilšanos, kad viņš paliek viens nesaprotamajos radošajos mek-lējumos, lai viņš saglabā savu radošo impulsu, atrodot prieku sevī un mazāk pārdzīvojot par to, cik viņš būs pārējo atzīts. Darba rezultāts, lai arī ne tik ātri, bet atnāks. Pasaulē pazīstamu radošo personību dienasgrāmatas un dzīves apraksti var palīdzēt bērnam saprast, ka viņš šajā ceļā nav viens.

• Paskaidrojiet, ka uz daudziem viņa jautājumiem ne vienmēr var atbildēt viennozīmīgi. Tam nepiecie-šams laiks, bet no viņa puses – pacietība. Bērnam ir jāiemācās dzīvot intelektuālajā spriedzē, neatraidot idejas, kas to veido.

• Palīdziet bērnam vērtēt sevī radošo personību. Tomēr viņa uzvedība nedrīkst pāriet pieklājības robežas.• Palīdziet bērnam sevi dziļāk iepazīt, lai nepalaistu garām pēkšņi radušos ideju. Izrādiet simpātijas pret

viņa pirmajiem mēģinājumiem izteikt šo ideju ar vārdiem un darīt to saprotamu citiem. Bieži vien šāda


Nr. 15(95); 20. 08. 2015.

neapzināta fantāzija ir vēl neizveidojies radošās iedvesmas avots. • Atrodiet atbalsta vārdus jauniem radošiem aizsākumiem, izvairieties kritizēt pirmos mēģinājumus, lai

cik neizdevušies tie būtu. Izturieties pret tiem ar cieņu, jo bērns cenšas radīt ne tikai sev, bet arī tiem, kurus mīl.

• Palīdziet bērnam kļūt par saprātīgu avantūristu, brīžiem paļauties uz risku un intuīciju. Iespējams, ka tieši tas palīdzēs radīt īstus atklājumus.

• Uzturiet radošai darbībai nepieciešamo gaisotni, palīdzot bērniem izvairīties no apkārtējo vienaldzības, tikt galā ar vienaudžu negatīvo reakciju. Jo plašāk mēs rodam iespējas konstruktīvai radošai darbībai, jo ātrāk pazūd destruktīvās parādības. Bērns, kuram nav pozitīvas radošās izejas, var virzīt savu radošo enerģiju pavisam nevēlamā virzienā.

• Centieties atrast bērnam vienaudzi, kuram ir tādas pašas spējas. Attīstītai meitenei būtu jāpazīst sim-tiem bērnu, lai atrastu vienu, kurš ir viņai līdzīgs. Ja šis cilvēks būs zēns, problēmas nebeidzas. Viņai ir nepieciešama meitene, kuras attīstība ir līdzīga. Vecākiem varbūt vajadzēs šajā ziņā papūlēties, bet tas ir labāk nekā atļaut bērnam ieslīgt vientulībā un izvairīties no kontaktiem. Ja sākumskolā bērns pārlieku aizraujas ar savām nodarbībām un viņam nav draugu, tātad viņš nav atradis sev līdzīgu.

Bieži vien apdāvinātajiem var būt slikta uzvedība. Lūk, dažas situācijas, risinājuma varianti.Problēmsituācija RisinājumsPārtrauc sarunu biedru. Aicināt pāriet sarunā uz dialogu, ņemot vērā taisnības izjūtu, kas

īpaši izteikta apdāvinātiem bērniem. Var runāt par to, ka katram jādod iespēja izteikties. Palīdzēt bērnam mācīties pacietību.

Stundās talantīgais vienmēr ceļ roku, bet pārējie negatīvi uztver viņa aktivitāti.

Pieaugušie var piedāvāt ✓novērtēt alternatīvas:

1) ,,Varbūt skolotājs, uzdodot jautājumu, ir pārliecināts, ka tu zini atbildi uz to”;

2) ,,Vai tu citiem bērniem dod iespēju pirmajiem pacelt roku?”.

✓Izdarīt pareizu izvēli:1) „Kas tev ir svarīgāk – lai tev būtu draugi klasē vai parādīt

skolotājam, ka tu zini atbildi? Piemēram, tu zini atbildi uz jautājumu, bet nesteidzies un paskaties apkārt. Izskaiti līdz 10. Varbūt tā ir tā reize, kad neizcelties.”

Skolotāja var piedāvāt apdāvinātajam savas ātrās atbildes uzrakstīt uz lapas un atdot pēc stundas. Visizplatītākais variants – diferencētu uzdevumu došana apdāvinātiem.Ir svarīgi, lai apkārtējie bērni apdāvināto pieņemtu. Īpaši svarīgi tas ir meitenēm.

Tieksme citus labot. Viena no lietām, pēc kuras tiecas attīstīts bērns, ir tā, lai viņam ir taisnība. Viņu slavē un uzteic par to, ka viņam ir taisnība. Vecāki šajā gadījumā varētu paskaidrot, ka cilvēks, kuru publiski labo, pārdzīvo neērtības sajūtu. Bērnam jāiemācās noklusēt par citu kļūdām un atbrīvot viņus no neērtības.

Viszinis.Apdāvinātais, gribēdams papildi-nāt biedru, pastāsta interesantāku atgadījumu. Tādā veidā pirmais stāstījums aiziet ēnā. Tādējādi klasesbiedrs apvainojas uz apdā-vināto.

Labāk šo atgadījumu izstāstīt citreiz, kad stāstījums netiks salī-dzināts ar iepriekšējo. Šoreiz varētu it kā noklusēt, lai izbēgtu no konflikta.


Nr. 15(95); 20. 08. 2015.

Citu ņirgāšanās, apsmiekls. Palīdziet bērnā radīt tādas īpašības, kuras pievelk un atbalsta cilvē-kus.

Darba vietas organizēšana, lietu kārtība sev apkārt.

Rosinājumi ,,sakārto istabu!” vai ,,sēdi kārtīgi!” ne vienmēr būs efek-tīvākie.Labāk: ,,Noliec grāmatas plauktā, mantas savāc kastē!”Vai: ,,Pirmdienai tev nebūs ne tīra krekla, ne zeķu, ja tu neliksi tās veļas kastē.”

Aizkaitināts bērns. Nosēdiniet bērnu un mierīgi viņu uzklausiet, sakot ,,jā”, mājot ar galvu, lai bērns justu ieinteresētību.Kad viss ir izstāstīts, pajautājiet: ,,Vai tu man izstāstīji visu?” Bieži vien otrā daļa paliek nepateikta.Jums jābūt gataviem arī šo otro daļu uzklausīt tikpat mierīgi. Tad sakiet: ,,Tagad kopīgi padomāsim, ko darīt.”

Bērnam ir tiesības uz tām jūtām, kādas viņš pārdzīvo. Slikti ir tikai tad, ja šādās reizēs viņš nespēj kontro-lēt savu rīcību. Bērnam ir vieglāk tikt galā ar sevi, kad viņš sāk saprast sevi. Var palīdzēt izrunāšanās. Jābūt iejūtīgam klausītājam, kurš tikai klausās, nevis vērtē bērna rīcību, citādi nākamreiz bērns neko nestāstīs. Runādami bērni bieži attīra jūtas. Daudzos gadījumos pietiek tikai ar izrunāšanos un uzklausīšanu. SV

AKTUĀLI

Par diagnosticējošajiem darbiem 2015./2016. mācību gadā2015./2016. mācību gadā Valsts izglītības satura centrs (VISC) ieplānojis sešus diagnosticējošos darbus.

Diagnosticējošais darbs matemātikā 8. klasē2015. mācību gada 3. martā VISC organizēja diagnosticējošu darbu matemātikā 8. klasei ar mērķi no-

skaidrot skolēnu mācīšanās vajadzības attiecībā pret konkrētām matemātikas apguvē būtiskām prasmēm.Atkārtots diagnosticējošais darbs paredzēts 2016. gada 23. februārī. Darba mērķis – diagnosticēt no-

teiktas skolēnu matemātiskās prasmes un vispārējās prasmes. Uzdevumi veidoti latviešu un krievu valodā. Diagnosticējošais darbs notiks rakstveidā. Darba izpildei paredzētas 80 minūtes bez starpbrīža. Vērtējums diagnosticējošajā darbā tiek izteikts punktos un procentos. Diagnosticējošā darba materiālu un elektro-nisko rezultātu kopsavilkuma tabulu VISC publicēs valsts pārbaudes darbu materiālu piegādes interneta vietnē dienu pirms diagnosticējošā darba norises. Ar detalizētu diagnosticējošā darba programmu mate-mātikas skolotāju MA vadītāji tiks iepazīstināti seminārā 2015. gada oktobrī. Programma tiks publicēta VISC mājaslapā.

Diagnosticējošais darbs dabaszinātnēs 9. klasē2016. gada 18. februārī paredzēts integrēts diagnosticējošais darbs dabaszinātnēs 9. klasei, lai noskaid-

rotu izglītojamo spējas dabaszinātņu mācību priekšmetos iegūtās kompetences izmantot praktisku da-baszinātņu problēmu risināšanā.

Diagnosticējošā darba programma tiks publicēta 2016. gada janvārī VISC mājaslapā. Diagnosticējošais darbs notiks rakstveidā. Uzdevumi veidoti latviešu un krievu valodā. Darbam būs divi varianti. Darba iz-pildei paredzētas 80 minūtes bez starpbrīža. Vērtējums diagnosticējošajā darbā tiek izteikts punktos un procentos. Darbu vēlams sākt otrajā mācību stundā. Darba vadītājs drīkst būt attiecīgo mācību stundu skolotājs. Diagnosticējošā darba materiālu un elektronisko rezultātu kopsavilkuma tabulu VISC publicēs valsts pārbaudes darbu materiālu piegādes interneta vietnē dienu pirms diagnosticējošā darba norises.


Nr. 15(95); 20. 08. 2015.

Diagnosticējošie darbi fizikā un ķīmijā 10. klasēDiagnosticējošie darbi 10. klasē tiek organizēti, lai novērtētu skolēnu pamatskolā apgūtās zināšanas un

prasmes fizikā un ķīmijā, iegūstot detalizētu atgriezenisko saiti rezultātu izvērtēšanai un pilnveidei mācību procesā vidusskolā.

To norise paredzēta vienā dienā – 2015. gada 22. septembrī. Skola var izvēlēties, kurā diagnosticējošajā darbā piedalīties. Diagnosticējošo darbu programmas tiks publicētas 2015. gada augusta beigās VISC mā-jaslapā. Diagnosticējošie darbi notiks rakstveidā. Uzdevumi veidoti latviešu un krievu valodā. Darbam būs divi varianti. Darba izpildei paredzētas 40 minūtes. Darbā iekļauti 30–35 atbilžu izvēles (no četrām) uzde-vumi. Vērtējums diagnosticējošajā darbā tiek izteikts punktos un procentos. Darbu vēlams sākt otrajā mā-cību stundā. Darba vadītājs drīkst būt attiecīgo mācību stundu skolotājs. Diagnosticējošā darba materiālu un elektronisko rezultātu kopsavilkuma tabulu VISC publicēs valsts pārbaudes darbu materiālu piegādes interneta vietnē dienu pirms diagnosticējošā darba norises.

D i a g n o s t i c ē j o š i e darbi fizikā un ķīmijā 11. klasē

2016. gada 30. martā paredzē-ti diagnosticējošie laboratorijas darbi 11. klasē ar mērķi novērtēt izglītojamo eksperimentālās pras-mes fizikā un eksperimentālās un sadarbības prasmes ķīmijā un pilnveidot tās. Skola var izvēlēties, kurā diagnosticējošajā darbā pie-dalīties.

Diagnosticējošo darbu prog-rammas tiks publicētas 2016. gada janvārī VISC mājaslapā. Diagnosticējošie darbi notiks rakstveidā. Uzdevumi veidoti lat-viešu un krievu valodā. Izpildei paredzētais laiks ir 40 min. Diagnosticējošo darbu saturs: darba uzdevums, darbā nepieciešamo ierīču saraksts un darba gaita.

Diagnosticējošo darbu veikšanai būs nepieciešami ķīmijas un fizikas mācību priekšmeta programmas paraugā minētie mācību satura apguvei izmantojamie mācību līdzekļi (sk. VISC mājaslapā: Vispārējā iz-glītība > Izglītības saturs > Programmas). Fizikas diagnosticējošajā laboratorijas darbā izglītojamie strādā individuāli, ķīmijā – pāros. Izglītojamie aizpilda darba lapu. Ja izglītojamo skaits klasē ir lielāks nekā 16, ieteicams klasi dalīt divās daļās.

Izglītojamo eksperimentālās prasmes diagnosticējošā darba izpildes laikā vērtē pēc VISC izstrādātiem vērtēšanas kritērijiem. Vērtējums diagnosticējošajā darbā tiek izteikts punktos un procentos. Darbu vēlams sākt otrajā mācību stundā. Darba vadītājs ir fizikas vai ķīmijas skolotājs (atbilstoši diagnosticējošajam dar-bam). Skolās, kurās ir vairākas paralēlklases, eksperimentālo prasmju vērtēšanā vēlams iesaistīt paralēlkla-šu fizikas vai ķīmijas skolotāju vai tehnisko personālu (laborantu).

Diagnosticējošā darba materiālu un elektronisko rezultātu kopsavilkuma tabulu VISC publicēs valsts pārbaudes darbu materiālu piegādes interneta vietnē dienu pirms diagnosticējošā darba norises.

Diagnosticējošo darbu rezultāti netiks izmantoti, lai vērtētu konkrētās skolas vai kādas skolu grupas mācību darba kvalitāti.

VISC informācija www.visc.gov.lv

Foto

aut

ors:

ww

w.lv

port

als.l

v

www.visc.gov.lv


Nr. 15(95); 20. 08. 2015.SARUNA AR SKOLOTĀJU

Sandra Krauze, skolotāja, žurnāliste

Kas bērnam svarīgāk: perfekts stundas plānojums vai pozitīvs, dzīvespriecīgs skolotājs?

Pirms pāris nedēļām notika Iespējamās misijas jauno skolotāju sa-iets, kurā jaunie pedagogi dalījās ar saviem veiksmes stāstiem. Domu par dalību programmā Iespējamā misija Valerija Vorobjova, tagad angļu valodas skolotāja Pļavnieku pamatskolā, lolojusi ap-mēram četrus gadus, kad vēl dzīvojusi Londonā. Līdz liktenīgajam pie-teikšanās gadam jau izmēģināta komunikācija ar skolas vecuma bēr-niem un gūta atziņa, ka veidojas labs kontakts. „Kad aizpildīju anketu, kas ir pirmais atlases solis, zināju, ka tas ir 100% mans,” atzīst skolotāja Valerija.

V. Vorobjovas zināšanu un pieredzes krājumā ir bakalaura grāds mūzikas un mediju menedžmentā Londonas Metropolitēna universitātē. Iepriekš bijusi izglītojošo projektu producente Latvijas Nacionālajā operā, kur plānoja un vadīja izglītojošas ekskursijas gan bērniem, gan pieaugušajiem. Savos padsmitnieces gados aktīvi darbojusies Papardes ziedā, vadīdama lekcijas Latvijas skolās. Savulaik Valerija bijusi arī brīv-prātīgā krīzes centrā Māras centrs.

Iespējamās misijas mājaslapā lasām: „Mācīties un tiekties pretī sapņiem Valeriju vadījis iekšējais dzinulis, jo vienmēr gribējies būt pirmajai. Skolā iedvesmojošāki bijuši skolotāji, kas gan pārzinājuši savu jomu, gan veidojuši ar skolēniem labu kontaktu. Universitātē bijusi kāda pasniedzēja, kas uz studentiem iedarboju-sies gandrīz maģiski. „Kad esmu ar viņu vienā telpā, man gribas būt labākai studentei. Viss notiek vienkārši, un tas mani iedvesmo nākt uz stundām un mācīties jauno vielu.”” Valerijas maģiskā formula klasē varētu būt viņas dzīves redzējums un daudzveidīgās intereses, piemēram, klasiskā mūzika un skatuves māksla.

„Es gribu, lai mani skolēni ir motivēti mācīties valodas, lai saprot, cik nozīmīgi mūsdienās ir runāt svešvalodās, lai viņi iemācās pieņemt pamatotus lēmumus un ir motivēti attiecībā uz savu nākotni.”

Ar ko Iespējamā misija varētu būt intere-santa jaunajiem pedagogiem?

Iespējamā misija atšķiras ar to, ka mācāmies darot. Mēs ejam skolās, līdz tam ir sagatavošanas semināri, vasaras akadēmija, vasaras skola, kas šogad notika Ventspilī. Tajās Iespējamās misijas pedagogi gūst pieredzi darbā ar bērniem, un tad mēs ejam skolā un arī turpinām mācīties, strādā-jot ar saviem audzēkņiem.

Ko jums vasaras akadēmijā pastāsta tik īpašu, ko nekad varbūt nepateiks augstskolā? Kas ir šis atslēgas vārds, ko atraduši jūsu skolotāji, lai raisītu drošības sajūtu pirms ienākšanas klasē?

Atslēgas vārds varētu būt atbalsts. Mums ir tā aizmugure, kuras nav citiem jaunajiem skolotājiem. Mums ir kuratori, kas brauc pie mums un pie kuriem varam vērsties gadījumā, ja ir vajadzīga palīdzība; ir pieejamas arī individuālās supervīzijas; mums arī skolās no misijas puses ir noorganizēts mentors, kas ir pedagogs, kurš ir strādājis skolā un patiesībā izstāsta un parāda visu... Esmu dzirdējusi, ka daudzās skolās pedagogi neiztur pat pirmo gadu tieši šī iemesla dēļ – ka viņiem nav skolās tāda cilvēka, kas parādītu, kas un kā jādara. Man ir paveicies, ka ir bijis šis atbalsts.

Atslēgas vārds varētu būt at-balsts. Mums ir tā aizmugu-re, kuras nav citiem jauna-

jiem skolotājiem.


Nr. 15(95); 20. 08. 2015.

Arī man savulaik bija lieliska darbaudzinātāja – latviešu valodas un literatūras skolotāja Aina Britāne, kas mani uzaicināja strādāt skolā, sekoja līdzi manām gaitām, vēroja mani, palīdzēja ar metodiskajiem padomiem, ko un kā parādīt.

Jums ir līdzīga pieredze bijusi, un tāpēc mani sapratīsiet.

Jā, var teikt, ka es mācījos skolā uz vietas, augstskolas sniegtā teorija nebija īpaši liels atbalsts, sevišķi jau trešā kursa studentei. Bērni bija mani skolotāji.

Līdz nonākam skolā, mums vasarā dots pusotrs mēnesis sagatavoties, kad notiek intensīvas mācības. Apgūstam mācību metodes, kas katram priekšmetam ir atšķirīgas. Varbūt var šķist, ka šīs zināšanas nav ekvivalents četriem pieciem gadiem universitātē, bet tās ir ļoti pamatīgas un praktiskas darbam skolā.

Kā skolā ieinteresējāties par angļu valodu?Man pašai ar angļu valodu klājies visai grūti. Es drīzāk to apguvu (man patīk šis vārds), nevis mācījos –

dzīvoju un strādāju sešus gadus Londonā, mācījos mediju menedžmentu, un patiesībā tajās Latvijas skolās, kurām es esmu gājusi cauri, angļu valodu neesmu iemācījusies. Man ir grūti salīdzināt, kā tas bija toreiz un ir tagad. Es atceros, kad sēdēju skolas solā, man bija ļoti bail runāt, jo šķita, ka kaut ko nepareizi pateikšu, un es arī ļoti maz runāju angliski. Mēs vairāk lasījām un tulkojām tekstus no grāmatām, mācījāmies dzejoļus no galvas. Tas, kā mācām un mācāmies tagad, ir krietni atšķirīgi, un arī bērniem ir citāda motivācija un izpratne par notiekošo, jo viņi saprot, ka angļu valoda būs vajadzīga visiem.

Kā tad no „negrib, nevar, nesanāk” angļu valodas stundās nonākt pie „ir, būs, vajadzīgs”?To jūs droši vien izlasījāt tviterī, un tas ir mans konkrētais veiksmes stāsts kā pirmā gada skolotājai

ar vienu no savām klasēm. Viss sākās ar to, ka bērniem, kuriem es noteicu mācību mērķi, ar angļu valodu bija vairāk vai mazāk okey, bet ar publisko runāšanu un prezentēšanu bija pašvaki. Šiem bērniem izvirzīju mērķi saprast un apzināties, ka prezentēšana un publiskā runa būs nepieciešama tālākajā dzīvē... Tajā klasē redzēju fenomenālu progresu. Bērni ar visiem maniem piemēriem sa-prata, ka tas viņiem būs vajadzīgs, un tas viņiem dāvāja šo izdošanās garšu. Kā līdz tam nonācām? Es viņiem rādīju piemērus no tām prezentācijām, kuras sūtīja mani draugi. Viens mans labs draugs strādā Lattelecom, mana laba draudzene darbojas starptautiskajā uzņēmumā. Es viņiem lūdzu, lai atsūta savas prezentācijas angļu valodā, ar kurām tie strādā ikdienā. Tas arī bija viens no tiem mesidžiem, kā komunicēju ar bērniem, rādot reālus praktiskus piemērus no dzīves... Un tad nu mēs analizējām šīs pre-zentācijas, es ļāvu arī bērniem prezentēt, un tad mēs mācījāmies no labiem piemēriem, mācījāmies arī no sliktākiem... Skolēniem tā iepatikās, ka beigās viņi sāka vaicāt – kad mēs nākamo prezentāciju veidosim? Viņiem tas patika. Viņi saprot, ka ir klases priekšā, runā angliski, tas ir, svešā valodā. Beigās lūdzu viņiem rakstīt kartītes ar kodolīgiem tekstiem, kas viņiem palīdzētu, kurus viņi nepieciešamības gadījumā varētu nolasīt. Šī metode man varbūt izdevās tāpēc, ka es pati gāju līdzīgai pieredzei cauri: kad iestājos universi-tātē un man vajadzēja pirmo reizi prezentēt, es arī nebiju par sevi tik ļoti pārliecināta, jo tā bija sveša zeme un man bija jāprezentē svešā valodā – angliski. Es bērniem stāstīju savu pieredzi, un tādā veidā viņi ieguva sasaisti ar reālo dzīvi: es esmu reāls piemērs, kā es jutos tad, un gribu jums iemācīt jau tagad, lai jūs esat ga-tavi un tajā brīdī, kad jums tas būs jādara, jūs nejustos tā, kā es jutos tad. Kad vēlāk bērni aizpildīja anketu: „Kas no tā, ko tavs skolotājs dara, tev visvairāk palīdz mācībās?”, saņēmu šādas atbildes: „Viņa prezentācijas un mājasdarbus dažreiz sūta e-klasē un e-klasē vai kaut kur citur uz maniem jautājumiem vai man nesapro-tamām lietām atbild skaidri un konkrēti, kas man liek saprast to, ko es nesapratu. Ir labi, ka skolotāja visu skaidri izskaidro realitātē un bildēs.”

Jūs arī saviem jauniešiem esat atbalsts. Kā jums izdodas ievērot distanci?Pirmā doma (negribu to apgalvot par visiem misijas skolotājiem), kad dodamies uz skolu, ir tā, ka mēs

cenšamies ar skolēniem būt pa draugam, bet agri vai vēlu kā skolotāja nonāku pie atziņas, ka pa draugam nesanāks. Drīz vien pieķēru sevi pie domas, ka reizēm centos saviem audzēkņiem izdabāt: ak, jūs nevēlaties šodien darīt to un to, tad mēs šo varam netaisīt. Bet tad es sapratu, ka īstenībā man ir jānotur savu prasību

Ir labi, ka skolotāja visu skaidri iz-skaidro realitātē un bildēs.”


Nr. 15(95); 20. 08. 2015.

latiņa: nē, mēs šodien izdarīsim ieplānoto! Jūs šodien negribat, bet mēs tiksim tam pāri, mēs pabeigsim ie-sākto! Tā ir arī viena no manām šīgada atziņām. Es negribu teikt, ka audzēkņi uz mani dusmojās, bet drīzāk saprata, ka es neeju viņu pavadā. Tas ir veids, kā mēs augam, – arī es mācos noturēt savu skolotājas pozīciju. Bērni ir sapratuši, ka es nedaru tāpēc, ka man tā vienkārši gribas...

Kā izdodas mobilizēties, visu laiku būt kaujas gatavībā?Pagājušajā mācību gadā man bija 21 kontaktstunda. Tas ir optimālais stundu skaits, par kuru pirmos

divus gadus Iespējamā misija slēdz līgumus ar skolu. Katru otro piektdienu un sestdienu Iespējamās misijas jaunajiem skolotājiem ir vēl papildu mācības visa gada garumā, un tad nu ar spēku ir tā, kā ir. (Pasmaida.) Pirmo gadu katru ceturtdienu rakstām profesionālās izaugsmes piezīmes. Brīžiem ir grūti, bet ir atbalsts no citiem misijas skolotājiem, kad īstenībā tu saproti, ka tu tāds neesi viens, un es mobilizējos ar to, ka zinu: tas ir darbs, kas man patīk, es strādāju ar bērniem, esmu uz to mērķtiecīgi virzījusies. Un vēl – cenšos neplānot stundas līdz pulksten vieniem naktī, bet arī aiziet ar draugiem uz teātri, kino, operu, basketbolu. Diezgan daudz cenšos atrasties citā vidē, kur varu nedomāt par skolu. Es īstenībā domāju, un arī Iespējamajā misijā par to esam runājuši – vai tiešām svarīgākais ir perfekts mācību stundas plāns vai skolotājs, kurš ir pozitīvs, dzīvespriecīgs, un katra stunda ir kā jauns iestudējums, uzstāšanās, izrāde, kur varu būt gan aktrise, gan režisore, gan vienkārši skatītāja... SV

IESPĒJAS

Pozitīvisms veicina intelektu: Jauna pieeja mācībām skolāMaija Āboliņa-Tomsone “Samsung Skola nākotnei” programmas vadītāja Baltijā

Lai skolēni mācītos labāk un patstāvīgi klasiskā klase ir jāaizstāj ar apgriezto. Skolēni nekavēs stundas, ja viņus “pabikstīs”, bet meditācija un kustības var palīdzēt savaldīt problēmbērnus un iesaistīt viņus stundu darbā. Inovācijas izglītībā tiek ieviestas lēni, un liela daļa no skolēnu radošuma tiek "izskolota ārā", jo izglītības programmu veidotāji un pedagogi baidās kļūdīties. Šādi un vairāki desmiti citi spilgti apgalvojumi izskanēja sko-lotāju bezmaksas apmācību programmas “Samsung Skola nākotnei” absolventu samitā. Tajā gandrīz 200 skolotāju no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas apguva inovatīvas mācību metodes un gatavojās jaunajam mācību gadam.

Starptautisku lektoru vadībā “Samsung Skola nākotnei” absolventu samitā notika karstas diskusijas par skolotāju lomu, skolēnu motivāciju un nepieciešamību mainīt esošo izglītības sistēmu, kas izveidota jau sen un mūsdienās vairs nesniedz vēlamo rezultātu.

Apgrieztā klase

Tallinas Universitātes lektori Marina Kurvitsa un Juri Kurvitss iepazīstināja skolo-tājus ar tādu inovatīvu pedagoģijas scenāriju kā apgrieztā klase. Tā paredz, ka mājasdarbi un klases darbi tiek samainīti vietām. Līdz šim skolēni teo-riju bija pieraduši klausīties un pierakstīt stundās, savukārt šī metode paredz, ka teoriju viņi apgūst mājās, skatoties video un citus tiešsaistes mācī-bu materiālus, paralēli konsultējoties tiešsaistē ar skolotāju un klasesbiedriem. Turklāt skolā ierastais princips – skolotājs stāsta, un es pierakstu – tiek aiz-


Nr. 15(95); 20. 08. 2015.

stāts ar skolēnu grupu darbu un uzdevumu pildīšanu kopā. Skolotāja loma ir uzraudzīt procesu no malas, būt mentoram. Lektori uzsvēra, ka šajā metodē ļoti svarīga loma ir tehnoloģijām, kas dod iespēju radīt labus mācību materiālus, ar tiem dalīties, efektīvi komunicēt un mācīties.

Skolēnus mācīties un iet uz skolu var motivēt, atsakoties no ierastajiem aizliegumiem un mainot do-māšanu. Eksperti iesaka aizliegumu nenorakstīt no blakussēdētāja aizstāt ar pieeju mācīties un strādāt kopā. Pieeju kontrolēt nomainīt ar atbalstīt, savukārt mācīšanos no grāmatas – ar reālu dzīves situāciju konstruē-šanu un analīzi. Mācības klases telpās pēc iespējas jāaizstāj ar iziešanu ārpus tām, mācoties neierastās vietās, reālā vidē.

Bikstīšana

Ja skolēni regulāri kavē pirmo mācību stundu, motivējiet viņus ie-rasties laikus, dodot pirmās vietas rindā pēc pusdienām tiem, kuri iera-dušies visātrāk. Skolēniem par labām sekmēm piešķiriet žetonus, kurus pēc tam var pārkonvertēt vienā brīvstundā. Šādu uz motivāciju balstī-tu pieeju sauc par bikstīšanu jeb nudging, ar kuru skolotājus “Samsung Skola nākotnei” absolventu samitā iepazīstināja bijušais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis. Bikstīšana ir līdzeklis, kā paš-motivēties, rosināt skolēnus attīstīt noteiktas prasmes un apgūt līderī-bu. Bikstīt nenozīmē sodīt, lai risinātu kādu problēmu, bet tieši pretēji – piedāvāt labāku alternatīvu, kas strādā par labu skolēna, skolotāja un vecāku interesēm.

Izglītība – lielākā investīcija

Pasākuma goda viesis Eiroparlamenta de-putāts un profesors Artis Pabriks samitā runāja par spēcīgām izglītības tradīcijām Latvijā. Viņš ir pārliecināts, ka izglītība ir ceļš uz pārticību un joprojām viena no lielākajām investīcijām, ko neviens nevar atņemt. “Veidojot šo programmu, Samsung atjauno tās pamatvērtības, kas mūsu sabiedrībā un izglītības sistēmā ir bijušas jau 19. gadsimtā, bet tagad ir zudušas. Viena no vērtībām ir sadarbība, kas ir pamatā daudziem veiksmīgiem uzņēmumiem, izglītības iestādēm un arī valstīm. Sadarbības lielākais ienaidnieks un šodienas izaici-nājums ir egoisms, kas nogalina inovāciju, labklājī-bu un attīstību,” uzsvēra Artis Pabriks.

Vēl samitā izglītības līderības eksperte no Lietuvas Rūta Gudmonaite veidoja dis-kusiju par to, kas ir mūsdienīgs skolotājs–līderis un kāda ir viņa ietekme uz skolēna dzīvi un nākot-nes izvēlēm. Rīgas Ekonomikas augstskolas lektors no Vācijas Fions Dobins demonstrēja metodes, ar kurām klases ikdienā var integrēt ino-vatīvu rutīnu. F.Dobins uzsvēra, ka viena galvena-jām problēmām, kas kavē inovāciju un “izskolo ārā” aptuveni 90% no jauniešu radošuma, ir skolotāju un izglītības programmu sastādītāju dabiskās bai-les no neveiksmes. Viņaprāt, tieši neveiksmīgi mē-ģinājumi un izgāšanās ir vissvarīgākās, lai radītu kaut ko jaunu.


Nr. 15(95); 20. 08. 2015.

Vēl samitā skolotāju pieredzes apmaiņas nodarbībā kolēģi no Baltijas valstīm atklāja, kā viņiem izdodas mācībās integrēt tehnoloģijas, kādi ir viņu panākumi un klupšanas akmeņi.

Šis bija pirmais skolotāju bezmaksas apmācību programmas “Samsung Skola nākotnei” absolventu sa-mits. Uzņēmums Samsung šo programmu Latvijā, Lietuvā un Igaunijā īsteno kopš 2013. gada un šajā laikā visās trīs valstīs kopā to jau apbsolvējuši 320 skolotāji un direktori, 76 skolās īstenoti digitālie pārmaiņu projekti un 80 000 skolēnu ir ieguvuši jaunu mācīšanās pieredzi. SV

FORUMS

Jau piekto reizi aizvadīts Ekoskolu forumsIeva [email protected]

2. augustā beidzies Ekoskolu programmas lielākais vasaras notikums – Ekoskolu vides forums, kurā piedalījās kopumā ap 200 dalībnieku: gan Ekoskolu pedagogi – program-mas koordinatori –, gan aktīvākie jaunieši, kas savās skolās iesaistās Ekopadomes darbā un vides izglītības aktivitāšu īstenošanā.

No 28. jūlija līdz 2. augustam forums iemājoja Mazzalves pamatskolā Ērberģē, gleznainā vietā Dienvidsusējas krastos. Mazzalves pamatskola ak-tīvi darbojas Ekoskolu programmā jau trešo gadu un pirms gada saņēmusi arī ekoskolu augstāko apbalvojumu – zaļo karogu. Par to atklāšanā prie-ku izteica Arvīds Kviesis, Neretas novada domes priekšsēdētājs. Arī Mazzalves psk. direktors Aivars Miezītis jūtas gandarīts par to, ka jaunieši tiek sa-gatavoti izturēties pret vidi ar atbildību un mīlēt dabu, kā arī par iespēju šovasar iejusties Ekoskolu foruma saimnieku lomā.

Ekoskolu forums patiesībā ir divi atsevišķi fo-rumi. Pirmās trīs dienas tika veltītas pedagogiem – Ekoskolu programmas koordinatoriem, kas katrs pārstāvēja savu izglītības iestādi (sākot ar pirmsskolām un beidzot ar vidusskolām un ģimnāzijām), bet no 30. jūlija līdz 2. augustam forumā sapulcējās jaunieši, kas savās skolās darbojas ekopadomēs, organizējot pasākumus, apspriežot aktualitātes un atgādinot sa-viem skolasbiedriem par videi draudzīgu dzīvošanu.

Lai noderētu ikdienas darbā

Ekoskolu vasaras forums jau kļuvis par tradīciju un šogad noticis piekto reizi pēc kārtas, un tas nozīmē, ka „ar katru gadu pieredze pieaug arī pašiem organizatoriem, līdz ar to programma kļūst aizvien dažādāka un interesantāka, jo jāmeklē veidi, ar ko pārsteigt un uzrunāt dalībniekus”. Tā spriež Ekoskolu programmas vadītājs Latvijā Daniels Trukšāns. „Programma tika veidota tā, lai viss, kas tika ieplānots, noderētu ikdienas darbā un kopumā dzīvē.

Visvairāk gribētos, lai gūtās zināšanas pārvērstos darbos, lai sekotu konkrēta rīcība vides labā, lai dalībnieki ar savu piemēru iedvesmotu pārējos dzīvot videi draudzīgi.”

mailto:ieva.gedzuna%40zemesdraugi.lv?subject=


Nr. 15(95); 20. 08. 2015.

Pirmajā Ekoskolu foruma dienā Mazzalvē ieradās skolotāji no 75 Latvijas izglītības iestādēm, lai pāris kopā pavadītajās dienās saņemtu iedvesmu, jaunu informāciju un zināšanas, apgūtu noderīgas prasmes.

Ekoskolu pedagogiem ir svarīgi spēt tik dažā-dās tēmas, kas saistītas ar vidi, integrēt mācībās, nodot tālāk savas zināšanas audzēkņiem. Ideju rosināšanai vislabāk noder iespēja sastapt ek-spertus, ieklausīties un aprunāties. Artūrs Jansons (homo ecos) stāstīja par kampaņu Beidz spēlēt pār-tikas cirku! saistībā ar atbildīgu pārtikas patēriņu, savukārt Valdis Ratniks (Energodetektivs.lv) dalījās ar pieredzi par energoefektivitātes novērtēšanu skolām, bet Edmunds Cepurītis (Latvijas Debašu asociācija) vēstīja, kā mācīt kritisko domāšanu skolās. Kopā ar Ilzi Herbergu un Kārli Ozoliņu (Zaļais ceļš) varēja uzzināt, kā zāļu tējas padarīt par daļu no sava dzīvesveida, bet ar Julitu Klušu (dziedava.lv) bija iespējams meklēt dižkokus, mērīt un noteikt koku su-gas. Laura Grēviņa, kas ir veselīga ēdiena blogere (viensplusviens.lv) un vada ēdienu gatavošanas nodarbī-bas skolēniem, stāstīja par veselīgas ēšanas principiem skolās un savu pieredzi, piedaloties slavenā pavāra Jamie Oliver projektā Food Revolution.

Viens no skolotāju foruma gaidītākajiem viesiem jau vairākus gadus noteikti ir vides žurnāliste Anitra Tooma. Anitra šoreiz bija sagatavojusi īpašu nodarbību ar nosaukumu Darbnīca par paklāji-ņu veidošanu un slieku izmantošanu, kurā dalībnieki, ērti iekārtojušies, ķimerējās ar rokdarbiem un klausījās stāstos par komposta gatavošanu mājas apstākļos, puķkopību un videi draudzīgu saim-niekošanu.

Citās radošajās darbnīcās bija iespēja gatavot dabīgo kosmēti-ku, vietējā biškopja vadībā degus-tēt medu un uzzināt, ko nozīmē ekoloģiskā biškopība. Forumā lie-la nozīme ir pieredzes apmaiņai, kam noteikti nav jānotiek tikai prezentāciju veidā vien, – dalīb-nieki bija sarūpējuši arī radošās darbnīcas, kurās varēja mācīt ci-tiem savas prasmes: jaunu lietu radīšanu no jau reiz izmantotiem materiāliem.

Neiztikt arī bez aktivitātēm un piedzīvojumiem svaigā gaisā. Kā stāsta Daniels: „Forums vienuviet sapulcē aktīvus cilvēkus no visas Latvijas, apvienojot dažādas ne-formālās izglītības metodes ar labu atpūtu. Šī kombinācija lieliski darbojas un sniedz dalībniekiem moti-vāciju darboties vides jomā.” Tāpēc – jādodas dabā! Pilnībā tika izmantotas apkārtnes piedāvātās iespējas: rīta rosmes vietā bija ūdens aerobika Dienvidsusējā, bet forums tika pabeigts ar laivu braucienu pa Mēmeli.

Jauni kontakti un iespējas pārrunāt dažādas idejas

Apkopojot dalībnieku atziņas, redzam, ka forums ir sevi attaisnojis – pedagogiem vislielākais prieks par atkalredzēšanos ar kolēģiem, jauniem kontaktiem un iespēju pārrunāt dažādas idejas, paņēmienus skolas darbā, pozitīvā gaisotnē apgūt jaunas zināšanas un izmēģināt roku praktiskās nodarbībās.

Ekoskolu pedagogiem ir svarī-gi spēt tik dažādās tēmas, kas saistītas ar vidi, integrēt mā-

cībās, nodot tālāk savas zināšanas audzēkņiem.

http://Energodetektivs.lv

http://dziedava.lv

http://viensplusviens.lv


Nr. 15(95); 20. 08. 2015.

30. jūlijā pedagogus nomainīja jaunieši. Par šīs vasaras galveno tēmu tika izvēlētas klimata pārmaiņas, lai veicinātu klimata pārmaiņu kā būtiskas problēmas apzināšanos skolu vidē un sabiedrībā, veidojot jau-niešos izpratni par klimata pārmaiņu nopietnību un to, kādi varētu būt iespējamie risinājumi. E. Cepurītis (Vides izglītības fonds) pasākuma atklāšanas uzrunā uzsvēra, ka šī tēma ir īpaši aktuāla gada nogalē gai-dāmās Apvienoto Nāciju Klimata konferences (COP2015) kontekstā un ir svarīgi, lai jaunieši apzinātos – arī viņi var ietekmēt globālus procesus, rīkojoties aktīvi savās skolās, ekopadomēs un pat mājās.

Saturiski piepildītā klimata foruma pirmā diena tika nosaukta par zināšanu dienu, bet otrā – par prasmju dienu. Zināšanu dienā jaunieši dienā tikās ar lektoriem: forumā viesojās Inga Retiķe ar lekci-ju par klimata mainības ietekmi Latvijā un ūdeņu ekoloģisko kvalitāti. Kā katrs skolēns var veicināt energoefektivitāti savā skolā, stāstīja V. Ratniks (Energodetektivs.lv); par to, kā izvēlēties pārtiku un gatavot maltīti, nekaitējot klimatam, vēstīja Dita Lase (Vegus.lv). Ar hidrobioloģi Elīnu Kolāti varēja pārrunāt ekoloģiskās problēmas upēs.

Prasmju dienas plānā bija paredzēta konkrētu iemaņu apgūšana, kas būtu lietderīgas, darbojo-ties savas skolas ekopadomē. Zīmīgi, ka vairākas nodarbības vadīja brīvprātīgie jaunieši, kas paši aktīvi iesaistījušies dažādās vides iniciatīvās. Piemēram, Estere un Renāte stāstīja savus iespaidus pēc at-griešanās no vides aktīvisma nometnes Francijā. Citās darbnīcās jaunieši apguva ideju ģenerēšanu, argu-mentāciju, pasākumu plānošanu, improvizāciju, cilvēku piesaistīšanu ekopadomei un blogu rakstīšanu.

Sarežģītākajai aktivitātei – klimata sarunu simulācijai (diskusijas formāts, kurā katra grupa iejutās kādas valsts pārstāvju lomā un izspēlēja starptautisku klimata konferenci) – jaunieši ķērās klāt ar lielu aizrautību un lieliski tika galā. Šādi, iejūtoties dažādās lomās, veidojas izpratne par globālajām likumsakarībām, pie-sārņojuma rašanos un galvenajiem spēlētājiem klimata pārmaiņu veicināšanā.

Klimata forumā notika arī ra-došās darbnīcas, kurās bija iespēja iepazīt bioloģisko daudzveidību (Valters Kinna, Zaļā brīvība), ga-tavot veselīgas uzkodas (D. Lase, Vegus.lv), māla podus (Nameda Zemīte, biedrība Ugunszīme), sap-ņu ķērājus, hennas tetovējumus (Meldra Rudzīte), zīmēt komik-sus (Sabīne Moore) un apdrukāt t kreklus.

Tika sarūpētas arī dažādas ak-tivitātes un pārbaudījumi svaigā gaisā, no kuriem vislielāko sajūs-mu radīja nakts trasīte ar šķērš-ļiem un uzdevumiem, ko pārvarēt kopā ar savu komandu, un laivu brauciens foruma pēdējā dienā.

„Jauniešu foruma sakarā ir vērts izcelt to, ka bijušie dalībnieki kļūst par daļu no foruma organizatoriem, brīvprātīgi palīdzot pie foruma plānošanas un realizēšanas. Jauniešiem rodas vēlme ne tikai baudīt galare-zultātu, bet arī pašiem veidot, mācīt un iedvesmot savus vienaudžus,” stāsta Daniels. Elvita pirmo reizi pie-dalījusies Ekoskolu ziemas forumā, pēc kura gribējusi vairāk iesaistīties organizatoriskajā darbā, un tagad viņa, brīvprātīgi palīdzot, priecājas par iespēju redzēt forumu tapšanas procesā: „Ir gandarījums, redzot, ka jauniešiem šeit patīk. Tas dod enerģiju un jaunas idejas.”

Kad jautāju par ekoskolu forumu nākotni, Daniels atbild: „Ar katru gadu noteikti aizvien lielāks izaici-nājums būs tas, kā sniegt iespēju ņemt dalību visiem, kas to grib, jo interese ir liela. Līdz ar to virziens ir

http://Vegus.lv


Nr. 15(95); 20. 08. 2015.

pareizs! Forums arī turpmāk būs tas, kas sniegs prieku un iedvesmos uz labiem darbiem vides labā.” SV

Vairāk foruma dalībnieku – skolēnu, skolotāju, kā arī lektoru – iespaidus iespējams lasīt Twitter.com viet-nē @Videsfonds, klikšķinot uz #KlimataForums, kā arī Instagram.com vietnē @fee_latvia.

Ekoskolu programma ir viens no visaptverošākajiem un populārākajiem vides izglītības modeļiem pa-saulē, kurš Latvijā darbojas jau vienpadsmit gadu. Ekoskolu programmā Latvijā šobrīd darbojas 170 izglītī-bas iestādes, bet visā pasaulē programmā ir iesaistītas vairāk nekā 40 000 skolu.

Programmu Latvijā īsteno Vides izglītības fonds, kas nodrošina visu Starptautiskā Vides izglītības fonda (Foundation for Environmental Education – FEE International) programmu darbību un attīstīšanu.

Vides izglītības fonds – www.videsfonds.lv, www.twitter.com/videsfondsEkoskolas – www.draugiem.lv/ekoskolas

NOMETNE

Ieva Kimonte, izaugsmes trenere

Radošuma pils vasaras iedvesmas

nometne pedagogiem

No 5. līdz 7. augustam Ķesterciemā norisinājās Radošuma pils organizēta vasaras nomet-ne pedagogiem. Nometnes mērķis bija turpināt veidot un stiprināt platformu pieredzes apmaiņai, izmantojot dažādas iekšējo motivāciju veicinošas metodes skolā, piemēram, koučingu un radošo domāšanu veicinošas metodes.

Nometnes dalībniekus un lektorus iedvesmoja jūras tuvums, ilgi gaidītā saule, beidzot vasarīgie laika apstākļi un kopības izjūta. Ne reizi vien lekto-ri un organizatori saņēma sirsnīgus komplimentus par atsaucību, brīvo gaisotni un iespēju gūt prak-tiski noderīgu informāciju, vienlaikus atpūšoties un uzņemot spēku tuvumā esošajam mācību gadam.

Radošuma pils ideju grupas nometnē tapušais moto ir izaugsmi veicinoša sadarbība un sadarbību veicinoša izaugsme; nometnes dalībnieki un orga-nizatori tūlīt šo ideju centās īstenot praksē. Kā iz-devās? Visu nometnes laiku bija īpaša gaisotne, ko radīja paši dalībnieki. Šādā atmosfērā, kas balstījās uz savstarpēju cieņu, ieinteresētību un pozitīvu at-

tieksmi, arī 9 stundu intensīva pieredzes apmaiņas un semināru pilna diena pagāja turpat vai nemanot, kā atzinās kāda no dalībniecēm. Katrs satiktais cilvēks bija liela vērtība, jo dalīties ar pieredzi, izmēģināt metodes un sadarboties bija iespēja ikvienam. Semināra tēmas bija iedvesmojošas un praktiski noderīgas gan sevis stiprināšanai un attīstīšanai, gan arī vērtīgas, gatavojoties darbam skolā.

Idejas vērtību nosaka spēja to realizētPraktisko nozīmību Radošuma pils lektori pieminēja bieži, piemēram, Ieva Kimonte pauda, ka „idejas

vērtību nosaka spēja to realizēt”. Tādējādi arī radošām idejām un risinājumiem vērtība rodas un attīstās praktiskā darbībā. Kā vairākkārt secināja arī dalībnieki, tikai domas realizēšanas gaitā rodas skaidrība par to, kur tā tieši noved un kas nepieciešams tās īstenošanai. Paturēt atvērtu prātu, vienmēr būt gataviem ne-paredzētajam un mācīties pašiem no pieredzētā – process, kurā vajadzīgs gan radošums un iniciatīva, gan

http://Twitter.com

http://Instagram.com

http://www.videsfonds.lv

http://www.twitter.com/videsfonds

http://www.draugiem.lv/ekoskolas


Nr. 15(95); 20. 08. 2015.

mērķtiecība un drosme. Izaugsme – sevis un citu patiesa izglītošana – ietver visu iepriekš minēto. Tādējādi arī Radošuma pils cenšas atbalstīt pedagogus un skolu vadītājus šajā izaicinājumiem pilnajā procesā – iz-augsmē. Tam nepieciešamas gan zināšanas, gan pieredzes apmaiņa, gan arī vienkārši spēja būt līdzās un atbalstīt vienam otru. Te arī rodams viens no iedvesmas nometnes mērķiem – rast atbalstu vienam otrā un stiprināt sevi, lai varētu Latvijā atbalstīt radošu un uzņēmīgu jauniešu veidošanu skolās. Sākotnēji rodot visu to, ko vēlamies redzēt citos, sevī un tad „ejot soli pa solim, iedvesmot ar savu piemēru” saskaņā ar Ra-došuma pils redzējumu par savas darbības pamata principiem.

Praksē pārbaudīti piemēri bija liela vērtība

Šogad lektori bija uzņēmēji, vadītāji un peda-gogi, kas paši radījuši metodes un risinājumus se-vis stiprināšanai un skolēnu prasmju veicināšanai. Praksē pārbaudīti piemēri bija liela vērtība. Nomet-nes programma tika plānota ar mērķi šogad vairāk pievērsties pieredzes stāstiem no skolas vides. Lat-vijas skolās ir lieliski piemēri, ka līdzīgu standartu ietvaros iespējams izveidot un uzturēt ļoti radošas un rezultātus dodošas pieejas. Radošuma pils ide-ju grupas viens no mērķiem ir apvienot veiksmīgo skolu pieredzi un palīdzēt citām skolām un peda-gogiem par to uzzināt. „Viesojoties daudzās Lat-vijas skolās, nereti redzu, ka skolotāji ir pabijuši pieredzes apmaiņas semināros neskaitāmās pa-saules valstīs, bet par citu novadu vērtīgajām praksēm nezina,” atzīst Ie. Kimonte. Šādi un līdzīgi novērojumi likuši izdarīt secinājumus un rīkoties nometnes organizatoriem, uzsverot pedagogu savstarpējo komunikāciju un esošo labo piemēru celšanu saulītē. Ieva arī atzīst, ka nereti skolu vadītāji, kuri veikuši teicamu darbu un attīsta savu skolu, domājot ilgtermiņā un skolēnu interesēs, nelabprāt stāsta par pieredzi, domājot, ka neko īpašu nav paveikuši. Nereti tieši šiem izcilajiem vadītājiem ir nepieciešamība pēc patiesa un cilvēcīga novērtējuma, kā arī konstruktīva kolēģu vērtējuma, kas palīdz augt un attīstīt jau tā labi iesākto. Tādēļ visi kursi, pasākumi un nometnes pamatu pamatā ir kā vieta izaugsmei, kur šādu at-balstu gan viens otram sniegt, gan saņemt. Un, lai to varētu veiksmīgi īstenot, turpmāk aizvien biežāk tiks plānoti īpaši pasākumi tieši skolu vadītājiem.

Dalībniekiem par savu pieredzi un skatījumu stāstīja psiholoģe un Radošuma pils direktore Ie. Kimonte, Radošuma pils līdzdibinātāji uzņēmējs Jānis Ošlejs un komunikāciju eksperts Valdis Tilgalis, izglītības ek-sperts Rolands Ozols, Ērgļu vidusskolas direktora vietniece Inese Zlaugotne, skolotāja un izaugsmes trene-re no Smiltenes Ilga Kušnere, koučes Kristīne Zaksa un Dace Andersone, Liepājas draudzīgā aicinājuma 5. vsk. pārstāves Juta Birzniece, Ineta Šnepe un direktore Inta Korņējeva, Kreativitātes institūta pārstāves Ilze Briška un Daiga Gasparoviča-Kalēja, kā arī ārste Inese Apeine.

Uzņēmējs un Radošuma pils līdzdibinātājs J. Ošlejs iedvesmoja ar bagātīgo pieredzi vadībā un cilvēku motivēšanā izaugsmei, kā arī mudināja skatīties plašāk un ieraudzīt radošas domāšanas ietekmi uz inovā-ciju rašanos un Latvijas labklājību ilgtermiņā.

Izaugsmes trenere un skolotāja I. Kušnere stāstīja par pašas izveidotām stāstu kārtīm, kas radoši papil-dina mācības. Ilga arī piedāvāja ieskatu savā jaunākajā programmā Dedz, bet neizdedz, kas palīdz rast spēku un iedvesmu.

Radošuma pils direktore Ie. Kimonte iedvesmoja dalībniekus būt drosmīgiem, vienlaikus protot veicināt izaugsmi apkārtējos. Ticot saviem spēkiem un rodot praktiskus pierādījumus savām stipra-jām pusēm, tās ir iespējams attīstīt un vairot, turklāt pietiek spēka vairot potenciālu citos. Ieva arī stāstīja, kas palīdz turēties pie savām vērtībām un prioritātēm.

Izglītības eksperts R. Ozols piedāvāja savu pieredzi audzināšanā un sadarbības veidošanā un veicināša-nā ar skolēniem. Rolands iedvesmoja dalībniekus ar piemēriem un dalījās ar paša izstrādātiem materiāliem


Nr. 15(95); 20. 08. 2015.

par to, kā radīt skolēnos izpratni un interesi par noteikumu ievērošanu, kā arī veicināja diskusijas par vēr-tību apzināšanos un to, kā palīdzēt skolēniem tās apzināties. Lektora vērojumi un secinājumi lika klausī-tājiem arī rast atbildes uz iekšēji sen risinātiem jautājumiem par pedagoga uzdevumiem un sadarbību ar skolēniem.

Koučings kā nostādne izaugsmes veicināšanai caurvija nometnes saturu, tomēr atsevišķā nodarbībā K. Zaksa un D. Andersone demonstrēja tā metodes individuālai un komandas attīstībai. Dalībniekiem īpaši ieklausīties lika Roberta Dilta loģisko līmeņu piramīda, kas palīdz rast iekšēju motivāciju labākajam sniegu-mam ikdienā un mazina atšķirību starp to, kas es esmu, un to, kas es vēlos būt.

Nometnē piedalījās skolotāji no visas Latvijas – Liepājas, Blīdenes, Ērgļiem, Smiltenes, Gaigalavas, Aiz-kraukles u.c. vietām. Dalībnieki vairākkārt atzina, ka nometnē guvuši iedvesmu turpmākajai dzīvei un dar-bam, iekšēja miera izjūtu un vērtīgas idejas no satiktajiem cilvēkiem. Nometnes programma bija ļoti inten-sīva, bija daudzveidīgs teorētiskais un praktiskais materiāls, tomēr dalībnieki ne reizi vien atzina, ka „laiks iet nemanot”, nespējot paši noticēt, „kā var tik ilgas stundas veltīt sevis izglītošanai un gribēt vēl”.

Radošuma pils aicinājumsDalībnieki atzina, ka viena no galvenajām skolotāju nepieciešamībām ir apzināties sava darba vērtību

un jēgu. Dalīšanās ar pieredzi un atbalsts, ko iespējams saņemt šādos pasākumos, var izrādīties būtiski katra skolotāja izaugsmes ceļā. Komunikācija atbalstošā gaisotnē var dot vairāk skaidrības un vērtīgu atzi-ņu nekā nemitīga jaunas informācijas krāšana. Nometnē gūtās atziņas ir būtisks atbalsta punkts biedrības turpmākajām aktivitātēm, kas vērstas uz praktisku un vērtīgu atbalstu skolotājiem.

Biedrība plāno rudenī organizēt atvērtas mācības pedagogiem par koučingu skolā un radošumu vei-cinošām metodēm. Precīzi datumi tiks izziņoti septembra sākumā. Papildus tam iedvesmas un pieredzes apmaiņas pasākumi ir plānoti reizi ceturksnī dažādās Latvijas pilsētās.

Interesentus par biedrības aktivitātēm un personīgās izaugsmes iespējām aicinām sūtīt vēstules uz [email protected] vai interesēties par aktualitātēm mājaslapā www.radosumapils.lv. SV

METODISKIE MATERIĀLI

Ekoloģiskā audzināšana skolēniem ar speciālām un īpašām vajadzībām ekskursijas laikāViktorija Zadorožnaja

Mūsdienu sabiedrība pieredz daudzas ekoloģiskas problēmas. Problēmas, kas izraisa dzīves kvalitātes un cilvēka veselības pasliktināšanos un, protams, Zemes resursu izsīkšanu. Cilvēce arvien vairāk sāk aiz-domāties, kā dzīvot un strādāt harmonijā ar vidi, diskutējot par dabas resursu pārmērīgas ekspluatēšanas mazināšanu. Par dabas problēmām tiek runāts visos kontinentos, visās valodās. Ekoloģijas tagadne un nā-kotne visām tautām kopīga, viss mūsu pasaulē ir savstarpēji saistīts. Tādēļ ir svarīgi ekoloģiski audzināt jau no agras bērnības, ietekmējot skolēnu zemapziņu. Norvēģu filozofs Arne Ness (Arne Næss, 1912–2009) uzskata, ka ekoloģijas zinātne, ko nodarbina tikai fakti un loģika, nevar atbildēt uz ētikas jautājumiem, kā mums jādzīvo. Vajadzīga ekoloģiskā gudrība (Ness, 1973; Ness, 2004).

Mūsu bērni ir tā auditorija, mērķa grupa, ar kuru centīgi un čakli jāstrādā, ekoloģiski ieguldot viņu au-dzināšanā, domājot par viņiem kā par topošiem zemes saimniekiem, mūsu zemes nākotni. Ekoloģiski izglītojot un audzinot bērnus, viņi kļūst tikai par ieguvējiem – cilvēkiem ar labu psihisko, fizisko un emocionālo veselību. Diemžēl Latvijā strauji pieaug bērnu skaits ar speciālām vajadzībām. Arvien vairāk tiek runāts par tādu skolēnu iekļaušanu vispārizglītojošās iestādēs. „Iekļaujošas izglītības idejas aizsākumu varētu meklēt diženo humānistu darbos un arī Franču revolūcijas idejās, kas tika izteiktas devīzē: vienlīdzī-ba, brīvība, taisnība, kur cilvēks primāri ir vērtība, un tas tiek apstiprināts ar tēzi, ka visi cilvēki ir vienlīdzīgi, tātad visiem vienādas tiesības, un kas visiem un katram cilvēkam pieder – brīvība, tajā skaitā – brīvība iz-vēlēties” (Nīmante, 2006, 10). Latvijā skolēni ar Dauna sindromu, autismu, bērnu cerebrālo trieku u.c. slimī-

mailto:radosumapils.latvija%40gmail.com?subject=

mailto:radosumapils.latvija%40gmail.com?subject=

http://www.radosumapils.lv


Nr. 15(95); 20. 08. 2015.

bām mācās pēc vienas izglītības programmas, kas atšķiras tikai ar smaguma pakāpi. Vai tad šiem skolēniem ir vienāda informācijas uztvere? Autisms vien Latvijā ir 11,5 tūkstošiem cilvēku. No tiem vairāk nekā pusotrs tūkstotis ir bērni vecumā līdz 14 gadiem (LNT ziņas 2009. gada 14. martā plkst. 21.34). Turklāt vēl ir cilvēki ar autiskā spektra traucējumiem (Aspergera sindromu) un citiem sindromiem un traucējumiem, tādiem kā UD vai UDHD (uzmanības deficīta sindroms ar hiperaktivitāti vai bez tās).

Ir saikne starp autismu un vidi. Tieši ekoloģiskiem faktoriem ir lielāka saistība ar autiskā spektra vese-lības problēmām, nekā tika uzskatīts iepriekš, pētot autismu. Vislielākajā pētījumā, kāds veikts, pētīts, kā smadzeņu traucējums ir iedzimts un ģenētiski mantots; videi ir liela ietekme ģenētikā. Secinājumos, kas ir publicēti žurnālā Journal of the American Medical Association, pausts, ka mantojamais faktors ir tikai viena stāsta puse, pārējie 50 procenti saistīti ar ekoloģiskiem faktoriem, tādiem kā iedzimtību, sociāli ekonomisko statusu vai veselību un vecāku dzīvesveidu. Jau no agra vecuma bērns ar autismu cenšas norobežoties no vides un saskarsmes. Autists nav spējīgs mācīties patstāvīgi, atdarināšanas procesā, neapzināti, instinktīvi apjēgt dzīves eksistences galvenās komponentes. Viņam jāmāca viss: žesti un emocijas. Īpaša uzmanība jāpievērš šādu skolēnu adaptācijai sabiedrībā, viņu socializācijai un maksimālai patstāvībai. Tomēr mērķ-tiecīgais darbs viņu socializācijā ir nepieciešams tāpēc, ka šie bērni ir vairāk izolēti no sabiedrības un vien-audžiem vispārizglītojošās skolās. Daudzi no viņiem lielākoties dzīvo internātā starp tādiem pašiem bēr-niem ar fiziskām, emocionālām un garīgām īpatnībām. Pamatproblēma – skolēnam ar autismu apkārtējā pasaule ir nekomfortabla un biedējoša jau kopš viņa rašanās pasaulē, turklāt tāda tā ir līdz šī cilvēka dzīves beigām. Tādēļ viņiem ir tik īpatnēja realitātes uztvere. Bailes no neziņas ir galvenā emocija, kura pavadīs autistu visu dzīvi. Aizsardzības slāņa radīšana ap sevi – lūk, kādas viņa galvenās pūles! Pieaugušo autistu ar saglabāto intelektu galvenais šķērslis ir socializācijas problēma. Viņi nevar organiski iekļauties sabiedrībā ar ārējiem nosacījumiem, pilnā mērā apgūt saskarsmes valodu šā vārda plašā nozīmē. Autistiem nesapro-tami, ka dzīvē svarīga loma ir atvēlēta ārējam tēlam un cilvēka manierēm, komunikatīvajām spējām. Viņiem vieglāk komunicēt internetā sociālajos tīklos, nevis dzīvē, turklāt ar reāliem cilvēkiem. Saskarsmes problē-mas ir šķērslis, lai radītu tuvas attiecības, ģimeni.

Ekoloģiskā audzināšana sekmē skolēnu ar speciālām vajadzībām pielāgošanos videi

Ekskursija ir viens no visefektīvākajiem veidiem, lai sekmētu šādu skolēnu pielāgošanos dzīvei sabied-rībā. Ekoloģiskā audzināšana sekmē skolēnu ar speciālām vajadzībām pielāgošanos videi, kas ir ārkārtīgi svarīgi. Viņiem ir jāpieaug un mūsdienu sabiedrībā jābūt gataviem dažādu sociālu lomu apgūšanai, profesiju un prasmju apguvei. Jābūt spējīgiem pielāgoties strauji mainīgajiem dzīves aps-tākļiem. Ja skolēns ar speciālām vajadzībām spēj pielāgoties un apgūt augstāk minēto, viņš veiksmīgi pilda sociālās lomas, viņam ir augsts sociālais statuss, turklāt viņš gūst psiholoģisku gandarījumu no veiksmīgas saskarsmes ar sociālo vidi. Ļoti svarīgi, ekoloģiski audzinot bērnus, lai zināšanu, prasmju, pieredzes iegū-šana nekļūtu par formālo mērķi, bet palīdzētu veidot vajadzīgos pamatus ekoloģiskās uzvedības audzinā-šanā, kura palīdzēs bērniem ar speciālām vajadzībām veiksmīgi socializēties sabiedrībā, ļaus ar pacietību, cieņu, bez kādas agresivitātes uzklausīt citādāku viedokli.

Viens no ekoloģiskās izglītības galvenajiem uzdevumiem ir veidot attieksmju un vērtību sistēmu, kas ir nepieciešama, lai aizsargātu un atveseļotu dabas vidi, rosinātu vēlēšanos darboties vides labā, kā arī ievies-tu un nostiprinātu jaunas, videi draudzīgas uzvedības normas noteiktu indivīdu dzīvē un sabiedrībā kopu-mā. Ekskursijas attīsta novērošanas iemaņas, sekmē skolēnu ar speciālām vajadzībām pielāgošanos videi.

Ekoloģiskā audzināšana saskarsmē ar dabu, dzīvniekiemSkolēnu ekoloģiskā audzināšana (tā ir skolēnu rūpīgo attieksmju ieaudzināšana pret dabu un tās resur-

siem, dzīvajām būtnēm, krīzes situāciju stabilizēšana, vides saglabāšana nākamajām paaudzēm). Galve-nais – ieinteresēt bērnus izpētīt dabu, jo tad viņi paši mācēs pamanīt dzīvās būtnēs izskata īpatnību detaļas un uzvedību īpatnības, stāstīt par tām pieaugušajiem un vienaudžiem. Vērtīgi, ka skolēni iemācās pievērst uzmanību dzīvajām būtnēm, viņu vajadzībām, vēro viņu uzvedību. Bērni ar īpašām vajadzībām pozitīvi reaģē uz dzīvajām būtnēm. Piemēram, uz suņiem. „Saskarsme ar suni – labākais antidepresants. Terapei-tisko rezultātu sniedz pat vienkārša mijiedarbība – pastaiga, glaudīšana un spēlēšanās. Suņu spēja sniegt cilvēkam beznosacījuma mīlestību un iespēja cilvēkam darboties ar dzīvnieku trenē sīko un lielo motoriku, runas attīstību, tāpat tiek trenēta pašapziņa un iniciatīva, kā arī attīstās komunikācijas prasmes. Bieži suņus


Nr. 15(95); 20. 08. 2015.

izmanto slimnīcās un rehabilitācijas iestādēs kā atbalstu ātrākai psiholoģiskai pacientu atlabšanai.” Šīs suņu terapijas nosaukums ir kanisterapija. Kā uzskata S. Filan un R. Llewellyn-Jones (2006), dzīvniekiem ir dažāda nozīme un ietekme uz skolēniem ar īpašām un speciālām vajadzībām. Viņi galvenokārt spēj uzlabot gara-stāvokli, pašsajūtu u.c. Tāpat tiek uzskatīts, ka saskarsmē ar dažādiem dzīvniekiem, tādiem kā suņi, zirgi un delfīni, var panākt iedarbīgu terapeitisko efektu. Apgalvo, ka dzīvnieki samazina stresu, atvieglo fiziskās sāpes, var pazemināt pulsu un asinsspiedienu, uzlabo motoriskās un kognitīvas spējas, tāpat arī mazina psiholoģiskus faktorus, piemēram, uztraukumu vai depresiju, kā arī sociāli psiholoģiskus faktorus – vientu-lību. Turklāt saskarsme ar dzīvniekiem mazina apātiju, nervozitāti un agresiju, uzlabo sociālo mijiedarbību, spēju veikt sociālos uzdevumus. Skolēniem autistiem samazina stereotipisku uzvedību, sensoru jūtīgumu, paaugstina vēlmi un spējas veidot sociālus kontaktus ar apkārtējiem cilvēkiem. Mazais mājas dzīvnieks kļūst bērniem ar īpašām un speciālām vajadzībām par labu un uzticīgu dzīves draugu, īpaši hroniskos ga-dījumos. Dažkārt tādiem bērniem, ierobežotiem četrās sienās, putniņš būrī ir vienīgā laime. Ja bērns spēj pats barot putniņu un sakopt būri, tad noteikti šīs iemaņas ir jāattīsta arī turpmāk. Ņemot vērā dzīvnieku terapijas priekšrocības, kļūst saprotams, kāpēc dzīvnieku terapija tiek veikta dažādos atbalsta pasākumos, aprūpes iestādēs, internātos, slimnīcās, pat cietumos. Dzīvnieku terapija ir jauna nozare, par kuru ir interese gan medicīnas, gan psihiatrijas pārstāvjiem.

Bija veikts interesants pētījums, kā saskarsme ar dzīvniekiem ietekmē skolēnu uzvedību korekcijas kla-sēs. Ar šo pētījumu tika dokumentāli pierādīts, ka bērniem ar īpašām vajadzībām liels stimuls sociālo kom-petenču paaugstināšanai ir saskarsme ar dzīvniekiem, nevis rotaļlietas. Pētījuma dalībnieki eksperimenta laikā pauda daudz socializētas uzvedības aspektu (dažādas sejas izteiksmes un lielāku taktilo kontaktu). Bija vairāk mijiedarbības ar vienaudžiem dzīvnieku klātbūtnē nekā situācijās, kad bērniem dzīvnieku vietā ir rotaļlietas. Bērniem bija vairāk pozitīvu emociju (viņi smaidīja, smējās u.tml.). Un tieši dzīvnieku sabiedrī-bā (salīdzinājumā ar rotaļlietām) skolēniem ar autismu bija mazāk raksturīga iestrēgta uzvedība, tāpat bija mazāk negatīvisma (viņi mazāk kliedza, raudāja vai ākstījās). 99 sākumskolas bērni (ar autismu un bez tā) no četrām skolām un 15 dažādām klasēm piedalījās šajā pētījumā. Tika izmantotas jūras cūciņas. (O’Haire u.c., 2015, www.ncbi.nlm.nih.gov.)

Pedagoga uzdevums ir izprast skolēna grūtības

Latvijā vairāk aizdomājas par šīs grupas bērnu iekļaušanu vispārizglītojošās iestādēs, cerot, ka tās palīdzēs viņiem efektīvi socializēties.

„Iekļaujošās izglītības principi paredz, ka skolai jāmainās, lai tā spētu nodrošināt visu bērnu izglītošanas vajadzības, tādējādi nodrošinot katra bērna tiesības uz izglītību” (Nīmante, 2006, 10). Vairāk vidusskolu akreditē speciālās izglītības programmas. Tiek daudz runāts par speciālo skolu likvidēšanu un to audzēk-ņu integrēšanu masu skolās. Latvijas izglītības likums (spēkā esošs no 1999. gada 1. jūnija) nosaka šādus terminus: personas ar speciālām vajadzībām un veselības traucējumiem vai arī speciālām vajadzībām vai veselības traucējumiem (Latvijas izglītības likums, I nodaļa, 1. pants, 24. punkts). Tātad terminu ar speciā-lām vajadzībām lieto, ja minētās vajadzības vai saslimšanas ir diagnosticētas, ir noteikta diagnoze. Termins īpašas vajadzības ietver personas jebkuras īpatnības, tostarp arī talantus. Speciālās izglītības ieteikumos noteikts, ka „ikvienam bērnam vai jaunietim ir savas individuālas spējas, savs temperaments, savs veselības stāvoklis, mācīšanas stils, intereses. Visi bērni ir ļoti dažādi, ar atšķirīgām vajadzībām. Strādājot ar skolēniem ar speciālām un īpašām vajadzībām, parasti mācību procesu, tempu un saturu ir jāpiemēro individuāli, katram skolēnam atsevišķi. Pedagoga uzdevums ir izprast skolēna grūtības, kā arī saskatīt skolēnu stiprās puses, balstoties uz tām, palīdzēt katram un izvērtēt audzēkņa veikumu” (http://visc.gov.lv/specizglitiba).

Metodiskais materiāls Ekskursija mežāEkskursijas mērķi1. Attīstošie:

- attīstīt atvērtu personību ekoloģiskai domāšanai;- attīstīt atmiņu, ekoloģiskās domāšanas iespējas.

http://www.ncbi.nlm.nih.gov

http://visc.gov.lv/specizglitiba


Nr. 15(95); 20. 08. 2015.

2. Izglītojošie: - iepazīstināt ar objektiem un dabas parādībām, izmantojot praktisku pieeju, novērošanu, patstāvīgu

darbu;- veidot priekšstatu par saikni, kas pastāv starp mūsu pareizu/nepareizu rīcību dabā un vides / dzīvo

radību turpmāko eksistenci;- izstrādāt prasmes novērot, aprakstīt, secināt, salīdzināt;- stiprināt iepriekš saņemtās zināšanas par raksturīgām rudens pazīmēm.

3. Audzinošie: apzināta attieksme pret dabu (darbojoties dabā, ir nepieciešams ievērot stingras kopsaka-rības, kas pastāv dabā, nepārkāpt tās), iemaņu pilnveidošana grupu darbā; zinātniska pasaules uzskata formējums, kas ir ekoloģisks (ar antropogēnas iedarbības piemēru: cirtums, ugunskuri, meža teritorijas piesārņojums ar sadzīves atliekām), izpratnes, kas ir estētisks, radīšana par dabiskiem objektiem (paras-tais ozols, bērzs, pīlādzis) ar skaistuma piemēriem. Citi audzinošie mērķi:- attīstīt estētiskās jūtas;- attīstīt interesi par mācību priekšmetu Dabaszinības, ka arī dabas izzināšanas interesi;- ieaudzināt saudzīgu attieksmi pret dabu.

Skolotājs: „Ir tāds teiciens: „Esi pamodies? Sakārtojies? Sakop savu planētu!” Kā jūs saprotat šo teicienu? Vajag saudzīgi izturēties pret apkārtējo pasauli, pret Zemi, jo tās ir mūsu

mājas. Jebkuras mājas vajag saudzēt un aizsargāt, uzturēt kārtībā. Pasaule ap mums, Zeme – tās ir mūsu zaļās mājas. Pēta to tāda zinātne kā ekoloģija. Kas ir ekoloģija? Kas ir vide? Vārds ekoloģija veidots no grieķu vārdiem: oikos nozīmē ‘māja’, ‘mītne’, ‘patvērums’, ‘mājoklis’, logos – ‘zinātne’. Ekologs – cilvēks, kurš pēta eko-loģiju, aizsargā dabu. Tātad ekoloģija ir zinātne par dabas aizsardzību. Pasaule apkārt mums, Zeme – tās ir mūsu mājas! Cik daudz visa kā šajā lieliskajā mājā!

Vai jums patīk mežs pavasarī? Visiem patīk mežs pavasarī, kamēr zāle vēl nav sākusi zaļot un pirmās puķes vēl tikai sāk atvērt ziedlapiņas, parādās pirmie tauriņi. Tie lido visu vasaru un rudeni. Ziemā tos ne-redzam, bet pavasarī tie atkal lido. Mums visiem tas patīk. Un kā jūs domājat – vai visur var redzēt tādu skaistumu? Diemžēl nē, ļoti bieži mēs redzam arī to, ka, braucot atpūsties dabā, cilvēki bieži nerūpējas par to un atstāj pēc sevis atkritumus, kuri paliek atpūtas vietā. Un kā tad jūtas vide? Ieklausāmies I. Vainutes dzejolī Balāde par zālīti!

Reiz dzīvoja zālīte maza, Viņa dzīvoja blakus citām;Viņa bija, priecājās, lietus kad lija,Pretī saulei zaļas rociņas cēlaUn aizmiga vakarā vēlu.Viņa bija, bet tad pretī zālītes dzīvesvietaiUzcēla veikalu. Un zālīte sāka skaitītKājas, kas virsū tai kāpa.Pirmā kāja. Ai, sāp! Otrā kāja. Ai! Trešā kāja. Ceturtā. Piektā.Zālītei sajuka skaits.Zālītes vairs nav.Kāpēc zālīte teica „Ai”? Kas šeit, mežā, jūs vairāk iepriecina? Kāds var pateikt, kas ir atkritumi? Tie ir cilvēkam vairs nevajadzīgi priekšmeti, viss, no kā cilvēks grib

atbrīvoties. Piemēram, pārtikas produktu iepakojumi, ēdienu atliekas utt. Vai šeit, mežā, tos mēs varam ieraudzīt? Vai te ir tīrs? Man ir lūgums. Lūdzu, tagad atcerēsimies, kā šeit viss izskatās, kāds gaiss šeit! Kādas sajūtas mums dāvā daba/mežs. Vai mums patīk elpot šo gaisu? Pēc laika mums būs ekskursija uz izgāztu-ves vietu, un tad visu varēsim salīdzināt un saprast, kas tad mums labāk der un patīk.”

Ekskursija – izgāztuves apmeklēšana

Ekskursijas mērķi: ◊izpētīt, kā risina sadzīves atlieku utilizācijas problēmu dažādās valstīs, pilsētās un tieši mūsu pilsētā, salīdzināt šīs darbības rezultātus un mēģināt piedāvāt savas idejas problēmas atrisinājumā;


Nr. 15(95); 20. 08. 2015.

◊ieaudzināt draudzīgu attieksmi pret vidi;◊mudināt aizdomāties par dabas aizsardzību.Metodes un organizācijas formas:- lekcija,- dialogs,- aktuālas problēmas analīze,- saikne ar dzīvi,- mācekļu dzīves pieredzes izmantošana,- darbs grupās.Uzdevumi: - attīstīt, stiprināt ekoloģisko zināšanas pamatus, atbildību un mīlestību pret dabu; - izzināt sadzīves atlieku utilizācijas problēmas;- attīstīt sociāli aktīvu pozīciju, vēlmi aizsargāt un saglabāt vidi;- radīt situāciju, kas sekmē problēmas patstāvīgu atrisinājuma meklēšanu;- radīt mijiedarbības un diskusijas gaisotni;- attīstīt dabas aizsardzības darbības motivāciju;- attīstīt saskarsmes kultūru mācību stundā, darba grupās;- audzināt ekoloģisku kultūru.

Skolotājs: „Jūs atceraties mūsu teicienu no iepriekšējās stundas? Kurš atceras? Vai mēģinās atcerēties?” „Vajag saudzīgi izturēties pret apkārtējo pasauli, pret Zemi, tāpēc ka tās ir mūsu mājas. Bet mājas vajag

saudzēt un aizsargāt, un uzturēt kārtībā. Pasaule ap mums, Zeme – tās ir mūsu zaļās mājas. To pēta īpaša zinātne – ekoloģija. Kas atceras, ko nozīmē ekoloģija? Vārds ekoloģija veidots no grieķu vārdiem: oikos no-zīmē ‘māja’, ‘mītne’, ‘patvērums’, ‘mājoklis’, logos – ‘zinātne’. Savukārt ekologs ir cilvēks, kurš pēta ekoloģiju, aizsargā dabu. Tā ir zinātne par dabas aizsardzību. Malači!

Visiem jums zināma izgāztuve blakus mūsu skolai, kuru katru gadu mēs cenšamies sakopt. Beidzot pagājušajā gadā ar mūsu pūlēm un skolēnu palīdzību izgāztuve tika iznīcināta: izvedām visas drazas un pārklājām to vietu ar zemi. Pēc tam mēs stādījām kokus šajā vietā. Ko jūs, bērni, domājat par mašīnām, kuras brauc visapkārt. Vai tās kaitē cilvēkiem? Automobiļu gāzes nodara lielu kaitējumu gaisam, kuru mēs visi elpojam.

Aplūkojiet tagad uzmanīgi šo izgāztuves vietu. Visapkārt ir atkritumi un sadzīves atkritumi, kuri ļoti ātri uzkrājas, bet ļoti lēnām sadalās. Daži teiks, ka atkritumus var sadedzināt, un arī ir tādi, kuri mēģina to darīt. Eksistē viens atlieku utilizācijas veids, pietiekami sens veids: sadedzināšana. Bet tas nav vis tik efektīvi un veselīgi, kā varētu likties/izskatīties. Ja atkritumus dedzina, tas nelabvēlīgi ietekmē un piesārņo vidi, sain-dē mūsu gaisu, kuru mēs ieelpojam. Bērni, jūs dzirdējāt vienu nepazīstamu vārdu, kuru es minēju? Kāds atceras? Labi, es jums pateikšu – utilizācija. Kas tas par vārdu? Ir kādi varianti? Utilizācija – ražošanas atliku-mu un sadzīves atkritumu (piem., lupatu, stiklu, papīru, avīzes/žurnālu papīru u.c.) lietderīga izmantošana, pārstrādājot tos derīgās precēs. Kā jums šķiet – vai šeit ir skaisti? Kāds ir gaiss atkritumu vietā? Vai patīkami ieelpot to? Tagad es gribu, lai mēs visi atceramies, kāds gaiss bija mežā. Kur vairāk patika? Kur vairāk dažā-du dzīvnieku dzīvo? Vai te mēs saskatām dzīvnieku dažādību? Vai arī koku/krūmu skaistumu? Aplūkojiet apkārtni! Ko jūs skaistu te saskatījāt? Un ko varat teikt par meža skaistumu?”

Pēc tam klasē (pēc pāris dienām) skolotājs palīdz bērniem nostiprināt iegūtās zināšanas un jauno pie-redzi.

Skolotājs piedāvā ērti apsēsties aplī. Problēmsituācijas radīšana.Skolotājs: „Lūk, šodien mācību stundas laikā mēs ar jums padomāsim, ko vajag izdarīt, lai mūsu pilsē-

ta, mūsu valsts kļūtu tīrāka. Sākumā paskatīsimies un noteiksim, kas jau notiek mūsu pilsētā ekoloģijas labā. Mēģināsim uzzināt, cik uzmanīgi un vērīgi jūs esat. Cik labi jūs novērojat, kas notiek mūsu pilsētā. Vai pilsētā strādā sētnieki? Vai daudzās vietās ir miskastes? Kāds no jums redzēja, kā noteiktā laikā lielas mašī-nas izved atkritumus? Vai talkas arī notiek mūsu pilsētā? Skolas laukumā?” Skolotājs var papildināt: „Mūsu skolas laukumā pirms kāda laika bija izgāztuve. Tagad tā ir rekonstruēta, mēs to aizbērām ar mālu, pēc tam pārklājām ar augsnes kārtu. Izgāztuvē strādāja strādnieki, jūs redzējāt – izgāztuve izskatās pēc tīruma, nekādu atkritumu/atlieku nav. Pirms kāda laika mūsu pilsētā blakus dzīvojamām mājām izvietoja dažādu


Nr. 15(95); 20. 08. 2015.

krāsu konteinerus/miskastes. Vai zināt, kāpēc? Atkritumu šķirošanai. Kādiem atkritumiem tie ir paredzēti? Stiklam, plastmasai un sadzīves atkritumiem. Pastāvīgi visādi dienesti, namu pārvaldes, pilsētas dome vēr-šas pie iedzīvotājiem ar lūgumu uzturēt tīru vidi blakus mājām, pieturās, pie saviem uzņēmumiem un tā tālāk. Sakiet, lūdzu, vai pilsēta kļuvusi tīrāka?” SV

AKTUĀLI

Iznāk lasāmgrāmata par internetu „VAIFIJA SKOLA” 5 – 7 gadiem veciem bērniemLiene Valdmane

Mūsdienu bērnu bērnība atšķiras no tās, kuru savā laikā piedzīvojām mēs – šodienas pieaugušie. Pētnie-ki to dēvē par mediju bērnību. To raksturo plašs informācijas un komunikācijas tehnoloģiju piedāvājums, kas piepilda bērna ikdienas dzīvi un ietekmē viņu sociālo paradumu veidošanos. Tehnoloģijas ir radītas, lai atvieglotu cilvēku saziņu un paplašinātu viņu iespējas iegūt informāciju, iemācīties jaunas prasmes un at-tīstīt dzīvei mūsdienu sabiedrībā nepieciešamās attieksmes. Aizvien vairāk tiek runāts par mediju pratības attīstību mācību priekšmetu ietvaros, lai mācītu bērnus meklēt informāciju, salīdzināt to, analizēt, izvērtēt un radīt kvalitatīvus mediju tekstus.

Latvijas Interneta asociācijas "Net-Safe Latvia" Drošāka interneta centra galvenais mērķis ir izglītot bēr-nus un jauniešus par drošu un atbildīgu interneta izmantošanu. Regulāri tiek organizētas nodarbības sko-lēniem, viņu vecākiem un pedagogiem, kā arī rīkoti konkursi un pasākumi. Lai nodrošinātu pedagogiem kvalitatīvu atbalstu mācību procesā, tiek izstrādāti mācību materiāli, spēles, stundu konspekti un sniegts cita veida mērķtiecīgs atbalsts.

Lasāmgrāmata par internetu 5 -7 gadus veciem bērniem "Vaifija skola" ir pirmais „Net-Safe Latvia” iz-strādātais izglītojošais materiāls pašiem mazākajiem, lai palīdzētu spert pirmos soļus tehnoloģiju un in-terneta pasaulē – droši kopā ar pedagogiem un vecākiem. Ar interneta pasauli bērnus iepazīstinās Vaifijs, kurš pastāstīs gan to, kas ir internets, ko var darīt internetā, gan arī to, kādas iespējas un riski sastopami interneta pasaulē.

Pēc atvēršanas svētkiem visām Latvijas pirmsskolas izglītības iestādēm un sākumskolām būs iespēja saņemt bezmaksas grāmatas darbam klasē. Tiks organizēti arī semināri pedagogiem, lai nodrošinātu veik-smīgu grāmatas aprobācijas procesu. Sīkāka informācija www.drossinternets.lv .

Pēc atvēršanas svētkiem visām Latvijas pirmsskolas izglītības iestādēm un sākumskolām būs iespēja saņemt bezmaksas grāmatas darbam klasē.

"Net-Safe Latvia" drošāka interneta centra darbību nodrošina Latvijas Interneta asociācija ar partne-riem - Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju un Latvijas Pašvaldību mācību centru. Galvenie darbības virzieni ir sabiedrības, īpaši bērnu un jauniešu, izglītošana un informēšana par galvenajiem riskiem interne-tā un kā no tiem izvairīties, nodrošināt uzticības tālruņa 116111 darbību, kā arī iespēju sabiedrībai vietnē "drossinternets.lv" ziņot par nelegālu interneta saturu un pārkāpumiem internetā. SV

http://www.drossinternets.lv


Nr. 15(95); 20. 08. 2015.AKTUĀLĀS IZGLĪTĪBAS ZIŅAS

Seile: To, vai pedagogu algu modelis ir valsts prioritāte, rādīs tuvākais laiks

To, vai jaunais pedagogu algu modelis ir viena no valsts prioritātēm, rādīs tuvākais laiks, pārliecināta izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile.

Seile žurnālistiem sacīja, ka jaunais pedagogu darba samaksas modelis jau ir izskatīts Ministru kabineta komitejā, bet patlaban jau ir sācies nākamā gada budžeta sagatavošanas posms. Ministre norādīja, ka paš-laik ir būtisks jautājums, kā ierobežotā valsts finansējuma robežās sadalīt naudu nākamā gada prioritātēm.

"Prioritāšu definēšana ir sākusies, un, vai šajā sarakstā būs arī atalgojuma modelis, tas izšķirsies tuvākā mēneša vai pusotra laikā," norādīja ministre.

Seile sacīja, ka "patiesi nevar ieviest jauno modeli bez papildu finansējuma, jo tas nozīmētu dramatisku naudas pārdali sistēmā, kur lielas daļas skolotāju alga samazinātos". Ministre gan piebilda, ka daļa skolotā-ju, protams, būtu ieguvēji, tomēr jau no modeļa izstrādes sākuma uzstādījums bija pavisam skaidrs - ne-drīkst notikt sistēmas sakārtošana ar milzīgu naudas pārdali pašā sistēmā.

Turpmākie soļi būšot atkarīgi no budžeta veidošanas procesa, norādīja Seile, piebilstot, ka ministrijas jau ir definējušas neatliekamus pasākumus nākamajā gadā vairāk nekā 250 miljonu eiro apjomā. Norādot, ka neatliekamo pasākumu vidū noteikti nav ietvertas visas ministriju vēlmes, Seile sacīja, ka šī būs ļoti sa-režģīta izšķiršanās par nākamā gada prioritātēm, ņemot vērā arī ģeopolitisko situāciju.

Seile skaidroja, ka modeļa ieviešanas gadījumā nākamā mācību gada pirmajiem četriem mēnešiem būs nepieciešami aptuveni desmit miljoni eiro.

"Vienā no nesenām valdības sēdēm izglītības joma tika minēta kā prioritāte. Traktējot šo jēdzienu, tas varētu nozīmēt, ka naudas nekļūs mazāk atšķirībā no citām jomām. Neesmu saņēmusi skaidru signālu, ka naudas nebūs," norādīja ministre.

Pilnu IZM preses konferences ierakstu skatiet:https://www.youtube.com/watch?v=byJvsFDd7dE

Jaunajā mācību gadā IKVD pievērsīs īpašu uzmanību pedagogu pienākumam būt lojāliem pret Latviju

Jaunajā mācību gadā Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) īpašu vērību pievērsīs pedagogu pienā-kumam būt lojāliem pret Latvijas valsti.

Šādu uzdevumu paredz šovasar pieņemtie grozījumi Izglītības likumā.IKVD, uzraugot izglītības procesa tiesiskumu, īpaši raudzīsies gan uz izglītības iestādes padomes lomas

palielināšanu, gan arī pedagogu un izglītības iestāžu vadītāju pienākumu būt lojāliem pret Latvijas valsti.Pastiprināta uzmanība tiks pievērsta arī izglītojamo drošībai izglītības iestādēs. Atbilstoši pieņemtajiem

grozījumiem noteikumos par izglītības iestāžu un citu Izglītības likumā noteiktu institūciju reģistrācijas kārtību tiks reģistrētas ne tikai izglītības iestādes, bet arī citas institūcijas (biedrības, nodibinājumi, amatu meistaru darbnīcas u.c.), kuras īsteno izglītības programmas.

Lai novērstu situācijas, ka izglītības iestāde vai institūcija savā darbībā neievēro normatīvos aktus, pirms reģistrācijas izglītības iestādēm vai institūcijām būs jāiesniedz dokumenti, kas apliecina telpu atbilstību higiēnas, drošības būvēm noteiktajām prasībām.

Pārraugot izglītības kvalitāti, IKVD šogad plāno publicēt rokasgrāmatu nozaru ekspertu padomju dele-ģētajiem akreditācijas ekspertiem. Tāpat arī turpmāk tiks nodrošināti kursi izglītības iestāžu vadītājiem un akreditācijas ekspertiem. Jaunajā mācību gadā tiks aktualizēta kvalitātes novērtēšanas kārtība, pastiprinot kvalitātes aspektu izglītības procesa un rezultāta vērtēšanā.

Fizikas, ķīmijas un dabaszinātņu centralizētais piloteksāmens varētu notikt aprīlī

Centralizētā fizikas, ķīmijas un dabaszinību eksāmena pirmā pilotprojekta norise plānota 2016.gada 13.aprīlī, liecina Valsts izglītības satura centra (VISC) mājaslapā publicētā informācija.

VISC plāno, ka piloteskāmens notiks 50 izglītības iestādēs 800 skolēniem dabaszinību eksāmenā, 60 izglītības iestādēs 1200 skolēniem fizikas eksāmenā un 60 izglītības iestādēs 1200 skolēniem ķīmijas eksā-

https://www.youtube.com/watch?v=byJvsFDd7dE


Nr. 15(95); 20. 08. 2015.

menā.Tāpat jaunajā mācību gadā vispārējā izglītībā plānots īstenot mācību programmu "Datorika" aprobāci-

ju, kas notiks 157 izglītības iestādēs, paredzot agrīnāku digitālās kompetences attīstību.Minētajā izglītības posmā VISC plāno aktualizēt klases audzināšanas stundu paraugprogrammas pa-

raugu.Ceturtās un astotās klasēs paredzēts īstenot diagnosticējošo darbu par ceļu satiksmes noteikumiem, kā

arī izstrādāt diagnosticējošos darbus matemātikā astotajai klasei, dabaszinātnēs devītajai klasei, fizikā un ķīmijā 10.un 11.klasē.

Tikumiskās audzināšanas vadlīnijas līdz mācību gada sākumam nepaspēs izstrādāt

Skolām no jaunā mācību gada jānodrošina tikumiskā audzināšana, taču vajadzīgo vadlīniju nebūs vis-maz līdz oktobrim, svētdien vēstīja "LNT Ziņas sešos".

Grozījumus Izglītības likumā, kas paredz skolās nodrošināt Satversmes vērtībām atbilstošu tikumisko audzināšanu, Saeima pieņēma jūnijā. Toreiz tika arī lemts, ka valdībai jāizstrādā sava veida tikumiskās au-dzināšanas vadlīnijas. Atbildīgā Izglītības un zinātnes ministrija šim darbam veido divas darba grupas, ku-ras noteikumus cer izstrādāt līdz oktobrim.

"Mēs diemžēl nepaspēsim uz 1.septembri šīs vadlīnijas izstrādāt, jo pieņemtais likumprojekts bija ļoti pēkšņs. Mēs plānojam, protams, iesaistīt gan vecākus, gan NVO šajā darba grupā, jo arī viņi rosināja izmai-ņas likumdošanā. Un es pieņemu, ka darbs būs ar daudzām diskusijām un dažādiem viedokļiem," atzina izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile.

Rīgas Valsts 3.ģimnāzijas direktors Andris Priekulis par šo jautājumu iecerējis aptaujāt vecākus, sko-lotājus un arī bērnus. "Būs arī droši vien pedagoģiskā sēdē "prāta vētra" par šo jautājumu, tad mēs kopā ar vecākiem, neizpaliekot arī skolnieku parlamentam, skolnieku viedoklim, veidosim savu pieeju," stāstīja Priekulis.

Šim piemēram - veidot savu pieeju - varētu sekot arī citas izglītības iestādes.Priekulis gan ļoti gaidot ieteikumus no valsts, piemēram, lai saprastu, vai Latvijā tikumisko audzināšanu

sapratīs tikai no tās pozīcijas, ka ģimene ir vīrietis un sieviete, vai tā ietilpinās vēl kaut ko.Tikmēr Saeimas Izglītības komisijas vadītājs Jānis Vucāns (ZZS) neslēpj, ka savā ziņā likumdevējs pats

izvairījies definēt tikumisku audzināšanu un uzlicis atbildību uz valdības un skolu pleciem tieši laikā, kad nozarei risināmas citas, daudz svarīgākas problēmas.

Jaunais pedagogu algu modelis spēkā stāsies vienlaicīgi visās izglītības iestādēs

Neskatoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sākotnējo plānu jauno pedagogu darba samaksas modeli ieviest divos posmos, jaunā noteikumu redakcija paredz, ka modelis visās izglītības iestādēs tiks ieviests vienlaicīgi.

Sākotnēji IZM vēlējās modeli vispirms ieviest profesionālās izglītības iestādēs, to darot jau no 2016.gada 1.janvāra, un tikai pēc tam - līdz ar jaunā mācību gada sākumu - 2016.gada septembrī modeli ieviešot visās pārējās skolās.

Tomēr, kā pastāstīja izglītības un zinātnes ministres Mārītes Seiles padomnieks rīcībpolitiku ieviešanas jautājumos Kaspars Bērziņš, pēc jaunā pedagogu darba samaksas modeļa apstiprināšanas valdībā tas spē-kā stāsies 2016.gada 1.septembrī vienlaicīgi visās izglītības iestādēs.

Sadala mērķdotācijas pašvaldību izglītības iestādēmMinistru Kabinets (MK) 11. augustā apstiprinājis mērķdotāciju sadalījumu pašvaldību izglītības iestā-

dēm valsts budžeta programmās, ko administrē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). Mērķdotācijas paš-valdībām izglītības nodrošināšanai atlikušajiem gada četriem mēnešiem ir sadalītas atbilstoši izglītības iestāžu iesniegtajai informācijai par skolēnu un pedagogu likmju skaitu 2015.gada 27.maijā, skolēnu sada-lījumu pa klasēm un izglītības programmām.

Kopējā 2015.gada mērķdotāciju summa ir 335 979 563 eiro. Atlikušajiem četriem šā gada mēnešiem pa-


Nr. 15(95); 20. 08. 2015.

redzētais finansējums 112 272 817 eiro apmērā bija aprēķināts, pamatojoties uz izglītojamo un pedagogu likmju skaitu 2014./2015. mācību gada sākumā, un noteikts kā nesadalīts. Tagad IZM, ņemot vērā izglītoja-mo un pedagogu likmju skaitu pašvaldību izglītības iestādēs 2014./2015. mācību gada beigās, ir sadalījusi finansējumu 2015.gada pēdējiem četriem mēnešiem.

Mērķdotāciju sadalījums pa pašvaldībām veikts 2015.gadam apstiprinātā finansējuma ietvaros.Vairāk informācijas par MK lēmuma projektu http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40365349&mo-

de=mk&date=2015-08-11

Atbalsta vienotu platības un aprīkojuma prasību noteikšanu visām izglītības iestādēm

Valdība 11. augustā atbalstīja Veselības ministrijas (VM) ieceri no 2020.gada 1.janvāra noteikt obligātas prasības telpu platībām, kā arī atsevišķu telpu aprīkojumam visās izglītības iestādēs.

Lai ieviestu vienotas prasības, VM sagatavoja grozījumus "Higiēnas prasībās vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās izglītības iestādēm". VM speciālisti skaidro, ka patlaban prasī-bas par minimālo platību vienam izglītojamajam ir noteiktas kā obligātas tikai jaunbūvējamām un rekons-truējamām izglītības iestādēm. Tās attiecinātas uz mācību telpām, datorklasēm, ķīmijas un fizikas kabine-tiem, darbmācības kabinetiem, sporta zālēm un sporta nodarbībām paredzētajām ģērbtuvēm.

Tomēr visiem izglītojamajiem būtu jānodrošina vienādas iespējas mācīties drošā un kvalitatīvā vidē, no-rāda VM pārstāvji. Arī no epidemioloģiskās drošības un higiēnas viedokļa ir svarīgi nodrošināt atbilstošas telpas katram izglītojamajam, tādējādi veicinot higiēnas prasību ievērošanu, pietiekamu gaisa cirkulāciju telpās, infekciju slimību izplatības riska un traumatisma iespējamības mazināšanos, uzsver VM pārstāvji.

Ministrijas pārstāvji min piemēru, ka telpu platības trūkuma dēļ Latvijā ir skolas, kurās nav sporta no-darbībām piemērotu apstākļu, nav sporta zāles, ģērbtuves un dušu telpas. Tomēr, ņemot vērā bērnu ap-taukošanās un mazkustīguma rādītāju palielināšanos, kvalitatīvu fizisku nodarbību, arī pēcstundu sporta aktivitāšu, nodrošināšana būtu nozīmīga izglītojamo veselībai. Tāpat, ņemot vērā vispārējās higiēnas nor-mas, izglītojamajiem pēc sporta nodarbībām ir jānodrošina iespēja nomazgāties.

Tāpēc plānots, ka no 2020.gada 1.janvāra telpu platībai būs jābūt vienādai visās izglītības iestādēs. Sā-kotnēji gan bija plānots, ka vienotas prasības stāsies spēkā 2018.gada 1.septembrī.

Vienlaikus VM uzskata, ka nozīmīgas ir arī vairākas citas normas, kas šobrīd ir obligātas tikai jaunbūvē-jamām un rekonstruējamām izglītības iestādēm, un arī tās, sākot ar 2020.gada 1.janvāri, būtu jāattiecina uz visām skolām.

Piemēram, prasības tāfeles attālumiem mācību telpās jaunbūvējamās un rekonstruējamās izglītības iestādēs, prasības telpu apdarei un aprīkojumam izmantojamiem materiāliem, prasības iestādes funkcio-nālajām zonām, tostarp sporta zonai, un prasības telpām pie sporta zāles - ģērbtuvēm, dušu telpām un tualetēm.

Tāpat jāievieš normas, kas attiecas uz izglītības iestādes telpu grupām, izglītības iestādes un internā-ta apgādi ar karsto ūdeni, apgaismes armatūras ierīkošanu, pieplūdes un vilkmes ventilācijas ierīkošanu telpās, kurās uzglabā vai veic darbus ar ķīmiskām vielām, un prasības internāta telpām, arī guļamtelpu platībai. SV

http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40365349&mode=mk&date=2015-08-11

http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40365349&mode=mk&date=2015-08-11


Nr. 15(95); 20. 08. 2015.METODISKIE MATERIĀLI

Mana ideja klases saliedēšanaiSvetlana Meiere,Rēzeknes 2. vidusskolas direktora vietniece mācību un audzināšanas darbā, matemātikas skolotāja un klases audzinātāja

Es strādāju vidusskolā par matemātikas skolotāju un klases audzinātāju jau 18 gadus un esmu ievēroju-si, ka vieglāk un interesantāk strādāt klasēs, kuras ir saliedētas, kur skolēni ciena viens otru un prot sarunā-ties jebkurā situācijā. Tad gan mācību stundās viegli strādāt grupās, gan interesanti organizēt ārpusklases pasākumus. Pagājušajā gadā es sāku strādāt par klases audzinātāju un matemātikas skolotāju 10. klasē, tāpēc nolēmu no pirmās mācību dienas saliedēt klasi un ar šo mērķi organizēju pirmo klases stundu, kuras scenāriju piedāvāju jums.

Pirmā klases stunda 10. klasē (Zinību dienā)„Tu tagad vidusskolēns jeb pirmo reizi uz 10. klasi!”

Aprobēts Rēzeknes 2. vidusskolas 10.a klasē 01.09.2014.

Mērķis: 10. klases kolektīva saliedēšanās veicināšana kā pamats laba klases mikroklimata veidošanai, tole-rances attīstīšanai vidusskolēnos un mācīšanās motivācijas paaugstināšanai.

Uzdevumi:1. iepazīstināt vidusskolēnus ar jaunās klases sastāvu;2. dot iespēju skolēniem izteikt savas domas un uzskatus par jēdzieniem draugs un draudzība;3. veicināt pozitīvu psiholoģisko vidi klasē, izmantojot humora izjūtu;4. veikt klases saliedēšanos, izmantojot spēles elementus.

Rekvizīti: ¤ A1 formāta papīra lapa sienas avīzei, ¤ zīmuļi, ¤ pildspalvas,¤ lapiņas minieksāmenam,¤ uz papīra lapas uzzīmēta vai drukāta varavīksne, ¤ alfabēta burti (obligāti jābūt šādiem: S, T, U, N, D, A, R, Z, Ī, B, K, O, L, I, M, P, Ā, E, V, Ē, C; 21 burts),¤ citāts uz tāfeles: „Timsed zu seitīcām ubirg se!”,¤ atgādnes ar novēlējumiem.

Ja skolas zvans man vēlreiz dūktu,Es atkal solā sēstos sīks,

Trīs lietas skolotājiem lūgtu,Jo zinu, kas ir vajadzīgs.

Mums dodiet mīlestību ceļam,Jo tās nekad par daudz nav dots,Tas trauks, no kura visi smeļam,

Bet kurš nekad nav iztukšots.Un gudrību mums vajag arī,

Uz zaļa zara katrs tiks,Bet, ja bez prāta darbu darīs,

Tad galu galā iznāks čiks.Un, lai mēs elpot spētu brīvi,Vēl drosmi vajag sirdīs liet.

Šis grūtais ceļš, ko sauc par dzīvi,Mums būs līdz galam jānoiet…


Nr. 15(95); 20. 08. 2015.

„Labdien, cienījamie vidusskolēni! Patiešām ātri aizskrēja vasara, sākās mācību gads, kurš jums sagata-voja pārsteigumus un patīkamas tikšanās, neaizmirstamas nodarbības un jaunus atklājumus, aizraujošus braucienus un sacensības... Tas viss ir jums priekšā. Tātad – kas ir jauns? Jūs pārvietojāties jaunā mācību līmenī, kuram ir nosaukums vidusskola. Tāpēc jūsu pienākumi šajā posmā arī ir citi, īpaši tādēļ, ka jūs tagad – vidusskolēni! Mūsu skolā šogad tiek atvērtas divas 10. klases – 10.a klase ar matemātikas un dabaszinību virzienu un 10.b klase ar vispārizglītojošo virzienu. Mūsu klases kolektīvam šodien ir dzimšanas diena, ar ko es jūs sirsnīgi apsveicu! Un par klases audzinātāju trīs gadus būšu es. Mani sauc …, un es esmu matemā-tikas skolotāja. Tagad iepazīstināšu jūs ar mūsu klases komandu, kura sastāv no 9.a klases … cilvēkiem un 9.b klases … cilvēkiem. Kopā klasē ir … cilvēki: … meitenes un … zēni.

Un kāds ir mūsu klases attēls (izskats)? Mēģināsim kopā izveidot to. Jums jānosauc dažādi īpašības vār-di. Jo interesantāki tie būs, jo krāsaināks būs klases izskats.”

Balss …………………… Piere ……………………… Apģērbs …………………. Gaita …………………… Skatiens ………………….. Frizūra …………………. Mūsu klases ……………………prāts patīk visiem skolotājiem. Klases ……………. dzīve līdzīga ………………….. pīrāgam ar …………… kāpostiem. Mūsu klase ir

……………… un …………….. draugs. Lai mūsu ……………… sirdis un …………………… apsveikumi būtu vislabākie mīlestības apliecinā-

jumi. Novēlam mūsu ……………. klasei ............................... prieku, ................................. dienas, ............................... veiksmi un ............................. vienotību! Lai dzīvo mūsu ............................ klase!

„Jā, izveidojās ļoti interesants klases izskats! Tagad es piedāvāju jums izmēģināt spēli Rakstāmmašīna. Katram skolēnam tiek piešķirts alfabēta burts. Iedomājieties, ka jūs esat rakstāmmašīnas klaviatūra. Ar šo brīnumjauko mašīnu var drukāt dažādus vārdus. Katrs klaviatūras taustiņš piecelsies un skaļi nosauks savu burtu. Piemēram, vārds māja. Lai to uzdrukātu, jāpieceļas pēc kārtas burtiem m, ā, j un a. Jo ātrāk, jo labāk. Vai viss ir skaidrs? Tad sāksim. Pirmais vārds – stunda.” Vārdus un sakāmvārdu vienlaicīgi rādu uz ekrāna.

STUNDA, DRAUDZĪBA, SKOLA, OLIMPIĀDE, VIDUSSKOLĒNI;kur saticība, tur laime.

„Cik jūs esat saliedēti, par to varējāt pārliecināties. Tagad pierādīsim, ka visgudrākie, visatjautīgākie, visasprātīgākie mācās tieši mūsu klasē. Tagad jūs kārtosiet minieksāmenu.”

Eksāmena jautājumi: » Nosauciet direktora telefona numuru!» Kura izcila latviešu dzejnieka piemineklis atrodas mūsu pilsētā? (Raiņa.)» Cik cilvēkiem klasē tēva vārds ir Aleksandrs?» Kurš ir latviešu pasaku varonis – stiprinieks? (Lāčplēsis.) » Kā sauc jūsu fizikas skolotāju?» Kas ir latviešu tautasdziesmu vācējs, kura vārdā ir nosaukta viena no ielām Rēzeknē? (Krišjānis

Barons.) » Cik direktora vietnieku strādā mūsu skolā?» Literārās pasakas Sarkanā puķe autors. (Kārlis Skalbe.)» Nosauciet matemātikas mācību grāmatas autorus!» Kura mācību priekšmeta nosaukums nemainās no 1. klases līdz 12. klasei?» Nosauciet klasesbiedrus, kuriem dzimšanas dienas sakrīt!

„Protams, eksāmenu jūs visi sekmīgi nokārtojāt. Bet tagad svarīgs jautājums – ar ko jūs pavadītu ilgu laiku kopā – ar skolas draugu vai ar cilvēku, kurš nekad nepalīdzēs, nepajautās, kā klājas, neteiks priekšā, pildot mājas uzdevumus, neparunās starpbrīdī… Skaidrs, ka atbilde ir viennozīmīga – AR DRAUGU! Paska-tieties apkārt, mūsu klasē ir n cilvēki. Un katrs no tiem gribētu, lai viņam blakus būtu īsts draugs. Nav tāda cilvēka, kurš varētu nodzīvot visu mūžu viens, bez draugiem. Mums paveicās, jo katram klasē var būt n – 1 draugs. Un tas ir brīnišķīgi!”


Nr. 15(95); 20. 08. 2015.

Patiess draugs visur uzticīgs, Laimē un ciešanās;

Tavas skumjas traucē viņam,Tu neguli – viņš nevar gulēt,

Un jebkurā situācijā bez jebkādiem vārdiemViņš ir gatavs jums palīdzēt.

Jā, uzticīgs draugs un glaimotājs nerīkojas vienādi…/Viljams Šekspīrs/

„Pa īstam zelta vārdi, kurus reiz uzrakstīja Viljams Šekspīrs. Bet arī šodien draudzības vērtība nav mainī-jusies. Sakiet, lūdzu, kas varētu palīdzēt cilvēkiem, klasesbiedriem sadraudzēties?” (Kopīga nodarbošanās, līdzīgas intereses utt.)

„Kādas īpašības piemīt īstam draugam?” (Godīgums, iecietība, cieņa utt.)„Ļoti labi! Bet, pēc jūsu domām, kādas īpašības piemīt draudzīgam kolektīvam? Tagad kopā mēģināsim

katru nosaukto īpašību asociēt ar kaut kādu varavīksnes krāsu.” (Piemēram, optimisms – oranža krāsa; skolo-tāja raksta nosauktās īpašības uz varavīksnes.)

„Īsta draudzība sākas skolā, lai nekad nebeigtos. Īsta draudzība sirdī tiek pārbaudīta un paliek ar mums visa mūža garumā! Es gribētu jums novēlēt, lai katrs no jums klasē atrastu īsto draugu, kurš būs kopā ar jums ne tikai vidusskolas laikā, bet visu dzīvi!

Katram cilvēkam, protams, ir ko pateikt savam īstajam draugam. Un tālāk es piedāvāju jums izveidot klases sienas avīzi. Šim nolūkam katrs no jums apvilks savu roku un ierakstīs tajā vislabākos vārdus vai no-vēlējumus savas klases kolektīvam.” (Sienas avīzi var atstāt klases kabinetā.)

„Es ceru, ka mēs noteikti vidusskolas trīs gadus pavadīsim draudzīgā kolektīvā. Bet, lai trīs tuvākos ga-dus ne tikai dzīvotu draudzīgi, bet arī labi mācītos, mums jāizpilda trīs svētie rituāli. Tātad pirmais rituāls – galvas attīrīšana no sliktām domām: ieskrāpēt savu galvu ar abām rokām, tad izmest to, kas iestrēdzis starp pirkstiem, zemē, un tā 3 reizes!”

„Malači! Otrais rituāls – sauciens Desmitnieku Pavēlniekam: jūs visi kopā teiksiet svēto frāzi: „Timsed zu seitīcām ubirg se!” Pēc tam pacelsiet abas rokas uz augšu, pirksti izplesti, kas, kā jūs zināt, ir pa pieci uz katras rokas un kas arī simbolizē atzīmi 10.”

„Trešais rituāls – naidīgu nodomu noraidīšana. Man ir lūgums visiem, kas sēž solos pāros, – vienlaicīgi uzkāpiet viens otram uz kājas. Tādā gadījumā jums tiks garantēta izvairīšanās no strīdiem un konfliktiem.

Un pirmās klases stundas beigās, pēc visiem jocīgajiem rituāliem, atļaujiet man uzdāvināt jums atgād-nes ar novēlējumiem.”

Novēlējumi◊ Jaunajā mācību gadā dari visu, lai iepatiktos sev! ◊ Lai ar jums biežāk notiktu sirdslēkmes no mīlestības pret klasesbiedriem! Jābūt neatkarīgiem, bet

ne no saviem draugiem!◊ Kamēr tu 7 reizes apdomāsi atbildi uz jautājumu, citi jau pacels roku un atbildēs. Esiet izlēmīgi!◊ Neietaupi uz savas veselības rēķina! Nekavē sporta stundas!◊ Kādreiz sagatavo visus mājas uzdevumus un kaut vienu dienu mācību gadā nodzīvo mierīgi!◊ Dāvini biežāk komplimentus klasesbiedriem, skolotājiem un mātēm!◊ Aizmiegot biežāk domā par to, ka rīt viss būs brīnišķīgi! ◊ Neapmeklē skolu tukšā dūšā, tas var būt slikti tavam noskaņojumam.◊ Mazāk kļūdu kladēs, bet vairāk smaidu sejās!◊ Un vēl daži nopietni novēlējumi: lai jums būtu stipra veselība, pacietība, neatlaidība, izturība un

atbildība!

„Jā, pirmā klases stunda 10. klasē beidzas, bet skolas draudzība turpinās. Tagad jūs esat vidusskolēni un ar cieņu visi skatās uz jums. Tagad jūs esat 10. klases skolēni, tāpēc jums ir 10 reizes vairāk atbildības. Jūsu uzvedība tagad ir paraugs pamatskolas skolēniem. Bet saviem skolotājiem jūs tagad esat palīgi. Ar cerību, ticību un mīlestību droši ejiet tikai uz priekšu! Un lai jums veicas!”

(Klases stundas izveidei izmantoti dažādi internetmateriāli.)


Nr. 15(95); 20. 08. 2015.

Piebilde. Ir zināms, ka ļoti svarīgi klasē zināt vairāk vienam par otru, kā arī mācīt skolēnus runāt pozitīvi par saviem klasesbiedriem. Pēc klases stundas ienāca prātā vēl viena ideja šīs klases stundas vienam uzde-vumam.

Var klasi sadalīt grupās (4–5 cilvēki katrā). • 5–7 min laikā katrā grupā visi dalībnieki pēc kārtas stāsta citiem grupas dalībniekiem interesantus

faktus par sevi, par savu dzīvi, interesēm utt. • Pēc tam 3–5 min laikā katra grupa izveido savas grupas miniprezentāciju (piemēram, kopīgas

intereses, interesanti fakti no dzīves, mīļākās nedēļas dienas, krāsas utt.).• No katras grupas viens vai divi cilvēki iepazīstina visus klātesošos ar savu grupu (svarīgs nosacī-

jums – nedrīkst runāt par sevi!).

Es strādāju ar savu klasi tikai divus mēnešus, bet jau tagad redzu, ka saliedēšanai ir pozitīvas sekmes: mēs bieži kopā pavadām laiku, kopā apmeklējām teātri, kopā gatavojām klases prezentāciju iesvētīšanas pasākumam, kopā izdomājām oriģinālu skolotāju apsveikumu Skolotāju dienai… Un es ceru, ka mums priekšā vislabākie trīs vidusskolas gadi, kurus mēs pavadīsim draudzīgā kolektīvā!

��

��


Nr. 15(95); 20. 08. 2015.

��

��

� ��

�� !�� "��"��#��

#�� !�� $��

#�� %��

&�� "�� '

��

� ()��*��()��*�� +��*��+��*��

� (+��(+�� )��)��


Nr. 15(95); 20. 08. 2015.

��

�� !"#��!"#��$�$� "#%&'%(�)"#%&'%(�)��*�*� +%��!"#,�%+%��!"#,�%��-�-� !.��/0�1�2��.��/�!.��/0�1�2��.��/��

)��3�.��3.�/)��3�.��3.�/�� ,�� -�� ,�� -�� ..� /� ��"�� ./� ��"�� .� 0�� 12�� 30�� 12�� 3..� /� "�� "�� 4�� .�/� "�� "�� 4�� .�� /��-��./��-��.� /�� "�� /�� "��

��5��.��5��.� 0�� .0�� .� 6�� 17� �� 8�3�� 6�� 17� �� 8�3�� ,�� ,�� ..� /� �� "��(��/� �� "��(��

(9��.(9��.� ,�� "�� :,�� "�� :


Nr. 15(95); 20. 08. 2015.

'��4��.45�1.'��4��.45�1.66;�� ;�� 6��"��<�� 6��"��<�� =�� =��>��="�� #��>��="�� #�� %�="�� %�="�� '��'

+/�3��7��+/�3��7��

?�� ?�� ?�� ?�� @�� :��@�� :�


Nr. 15(95); 20. 08. 2015.

�8 �/��/�.��/�8 �/��/�.��/� ;� �� 4�1;� �� 4�19��8��:�9��8��:��/��4:��/��4:��3A��3A��

� �� B� ��:��B� ��:��

�8 �/��/�.��/�8 �/��/�.��/� C� �� 4�1C� �� 4�1��.0/��.0/��/��/�.�'�8 ��/��/��/�.�'�8 ��/��3A3A

� �� - ��A�� - ��A�D�� :D��D�� :D��;�� ;�� "�� "�� D(ED��D(ED��


Nr. 15(95); 20. 08. 2015.

�8 �/��/�.��/�8 �/��/�.��/� � �"�� 4�1� �"�� 4�1��/4�9.��:4:�.��/4�9.��:4:�.��:��/4��:��/4��3��3��

� �� @�� @�� 4�� 4�� "�� -�� "�� -��

�:8 � 3.�/�:8 � 3.�/� �� :�� 6�� @��

�� :�� :

� /�� +� �� :

� ,�� 8��:�,�� :� /��

�� :� F��@��

��:�� 2��@�� "8��:�� ,�� "��"��

��=�� :� #��@�� A��

�� :��


Nr. 15(95); 20. 08. 2015.METODISKIE MATERIĀLIAudzināšanas stunda.

1.septembris skolāAnita Vīņaude un Ilze Ozoliņa, Cēsu pilsētas Pastariņa sākumskolas skolotājas

Klase noformēta atbilstīgi ceļojuma noskaņai – Zīļuks, kas norāda ceļojumu pa gadalaikiem – skolēnu jubilejas. Pie tāfeles vasaras mēnešu ceļojuma soma, nostiepta aukla, kurā ar ceļotāja stingro mezglu pie-stiprināti jautājumi par aizgājušo vasaru. Ceļojuma somas pie klases sienas – katram gada mēnesim sava soma (atbilstoši gadalaikam). Uz katra skolēna sola maza ceļojuma soma ar vēlējumu, trīs zaļas (krāsu var mainīt) uzlīmes. Ceļojuma noskaņai – noformējums (pīlādžu ķekari, no ietonēta papīra izgrieztas pīlādžu lapas).

Klases audzinātāja uzrunā bērnus:„Dārgie, bērni!Es un Zīļuks jūs sveicam ar ieceļošanu jaunajā

mācību gadā, nu jau 2. klasē! Aizvadām vēl vienu saules siltuma un ziedu smaržas piepildītu vasari-ņu. Jūs noteikti esat čakli strādājuši, smēlušies spē-ku, enerģiju, atpūtušies, kopā ar ģimeni paceļojuši tepat pa Latviju vai ārpus tās un palīdzējuši vecā-kiem mājas darbos.

Šogad mūsu ģimene, klases kolektīvs, kļuvis kuplāks par diviem jauniem skolēniem.”

Skolotāja izsauc klases priekšā jaunos skolēnus un sveic tos ar pārsteigumu – saldumu un balonu. „Esiet laipni aicināti mūsu saimē!” Kvēli aplausi.

Skolotāja: „Citiem vasara aizskrējusi vēja spārniem, citiem gājusi gliemeža gaitā. Dažiem zaļa, citiem balta, bet vēl citiem – raiba. Šodien mazliet paceļosim un pakavēsimies atmiņās par aizgājušo vasaru.

Katrs no jums nāks klases priekšā, izvēlēsies vienu jautājumu un uz to atbildēs.”

Jautājumi (pie tāfeles aukliņa, jautājumi sasieti aukliņā)

• KAS TEVI ŠOVASAR VISVAIRĀK IZBRĪNĪJA?• KĀDUS PRIEKUS BAUDĪJI VASARĀ?• KĀDA BIJA TAVA LIELĀKĀ PALAIDNĪBA VASARĀ?• KĀDUS PASĀKUMUS APMEKLĒJI SAVĀ DZIMTAJĀ PILSĒTĀ – CĒSĪS?• KAS TEVI ŠOVASAR VISVAIRĀK APBĒDINĀJA?• AR KO KOPĀ PAVADĪJI BRĪVDIENAS?


Nr. 15(95); 20. 08. 2015.

• GARLAICĪGĀKĀ VASARAS DIENA!• PASTĀSTI INTERESANTĀKO ATGADĪJUMU VASARĀ!• KĀ PAVADĪJI LIETAINĀS DIENAS VASARĀ?• KAS TEVI ŠOVASAR VISVAIRĀK IEPRIECINĀJA?• VAI PALĪDZĒJI VECĀKIEM MĀJAS DARBOS?• KĀDS BŪTU TAVS VĒLĒJUMS SKOLOTĀJAI UN KLASESBIEDRIEM JAUNAJĀ MĀCĪBU GADĀ?• CIK ILGI VASARĀ MĒDZI GULĒT?• KĀDS BIJA INTERESANTĀKAIS VASARAS PIEDZĪVOJUMS?• VAI ILGOJIES PĒC SKOLAS UN KLASESBIEDRIEM?• JAUTRĀKĀ VASARAS DIENA!• VAI APMEKLĒJI BĒRNU BIBLIOTĒKU?• KUR VELDZĒJIES NO SAULES KARSTUMA?• VAI CEĻOJI KOPĀ AR ĢIMENI?• KĀDA BIJA TAVA MĪĻĀKĀ NODARBE VASARĀ?• KO JAUNU ESI APGUVIS (-USI) VASARĀ?• VAI SATIKI KĀDU NO KLASESBIEDRIEM?• VAI VASARĀ LASĪJI GRĀMATAS? KĀDAS?

Skolēni nāk klases priekšā pa divi un atbild uz jautājumiem. Klasesbiedri noklausās jautājumus, atbil-des. Izrādot cieņu pret runātāju, aplaudējam.

Skolotāja: „Mūsu ceļojums turpinās. ▶ Lai dotos ārpus mājas uz vienu vai vairākām dienām, ko tu labprāt ņemtu līdzi?” Skolēni atbild (grāma-

tu, pārtiku, savu mugursomu ar nepieciešamajām lietām utt.).Skolotāja: „Esmu jums izveidojusi krāšņu vasaras somu, kuru mēs tūlīt piepildīsim ar neparastām lietām

– mūsu klases TOP 3 vasaras nodarbēm.Uz vasaras mēnešu ceļojuma somas uzlīmētas dažādas nodarbes. Nolasīšu minētās nodarbes divas rei-

zes, uzmanīgi klausies!” Skolotāja nolasa dažādās nodarbes.

▶ Lasīju grāmatas ▶ Ravēju dārzu▶ Vēlu gāju gulēt▶ Ilgi dzīvoju laukos▶ Daudz ēdu saldējumu▶ Palīdzēju vecākiem mājas darbos▶ Peldējos jūrā▶ Nakšņoju teltī▶ Lasīju un ēdu mežā ogas▶ Makšķerēju▶ Sēdēju pie datora▶ Spēlēju galda spēles▶ Bieži gāju uz veikalu iepirkties▶ Tālu ceļoju▶ Skatījos TV▶ Apmeklēju pilsētas svētkus▶ Ļoti gribēju nākt uz skolu

Skolotāja: „Pie sevis padomā, kuras no visām nodarbēm tu izvirzītu par TOP 3 savas vasaras nodarbēm. Katram no jums uz galda uzliktas trīs zaļas uzlīmītes. Padomā!”

Skolēni padomā, nāk pa divi klases priekšā un veic attiecīgo uzdevumu.Kad visi darbu paveikuši, sagaidām vecākus. Ierodas skolēnu vecāki, skolēni pieklājīgi pieceļas un apsēžas saviem vecākiem klēpī.Klases audzinātāja uzrunā vecākus:„Labdien, dārgie vecāki!Sveicu jūs visus Zinību dienā! Nu jau 2. klasē!


Nr. 15(95); 20. 08. 2015.

Šodien ar ziediem vēlos sveikt mūsu klases jauno skolēnu vecākus! Nosaucu, sveicu! Lai jums saulaina un gaiša ikdiena, ienākot mūsu klases kolektīvā!”

Skolotāja uzrunā visus vecākus:

„Cilvēkam ir jāceļo. Tas nav ne greznums, ne vaļasprieks – tā ir dzīves diktēta nepieciešamība. Senos laikos ļaudis gāja pasaulē laimi meklēt. Pasakas parasti stāsta, ka šī laime atrasta, pārnākot mājās. Taču tas, kurš ne reizi netika spēris kāju pār savu slieksni, neko neatrada pats savā mājā. Ceļojums ir skola, pārbaudījums un izprieca vienlaikus. Pat ja dabas ainavas vai pilsētu panorāmas tikai slīd gar acīm, jau cilvēka redze kļūst bagā-tāka. Daudz ceļojis, pieredzējis cilvēks ir patstāvīgāks savās domās un spriedumos. Viņu nevar tik lēti apmānīt ar svešiem spriedumiem un tukšiem solījumiem. Viņš stingrāk stāv savā vietā un savā laikā. Ceļot ir jāmācās. ” / Knuts Skujenieks/

„Šodien, Zinību dienā, mēs kopā ar jūsu bērniem paceļojām pa aizvadītās vasaras mēnešiem. Kā tad mums veicies, ar ko esam nodarbojušies vasarā – tūlīt arī uzzināsim!” Skolotāja uzrunā divus palīgus – ma-zos skolotājus, kas palīdzēs saskaitīt TOP 3 būtiskākās skolēnu vasaras nodarbes. Visi pievērš uzmanību vasaras ceļojuma somai, skaitām balsis!

Kad balsis saskaitītas, secinām, ka mūsu klases TOP 3 nodarbes vasarā ir:

1. vēlu gāju gulēt,2. sēdēju pie datora,3. skatījos TV.

Vecāki neslēpj sajūsmu par dzirdēto un redzēto, virmo humo-ra dzirkstis. Atliek vien secināt, ka vasarā esam bijuši ļoti aizņemti ar nopietnām nodarbēm.

Skolotāja: „Lai klases dzīve būtu labāk pārredzama, visi kopī-gi – klases kolektīvs – piepildīsim katra mēneša ceļojuma somu ar paveikto, redzēto, dzirdēto, uzzi-nāto. Tas nozīmē, ka klases mazie žurnālisti (katram klasē ir kāds pienākums) atbildēs par visiem pasāku-miem, piepildīs ceļojuma somu. Paveiktais ir kā laba atskaite arī vecākiem klases sapulcēs. Lai mums visiem kopā izdodas!”

Skolotāja īsi informē par jaunajiem skolotājiem, darba režīmu pirmajā mācību nedēļā, pulciņiem, fakultatīvajām nodarbībām, administrācijas rīkoju-miem un jaunumiem skolas dzīvē.

Pēc tam – vēlējums skolēniem un vecākiem:„Lai mums visiem izveidojas saturīga ceļojuma

soma, kas piepildīta ar prasmi ko jaunu saskatīt, ie-raudzīt, izzināt, vēlmi labāk iepazīt pasauli, savus mīļos sev apkārt! Sirsnīgu, ģimenisku Zinību dienas pēcpusdienu!”

Vēlāk – fotosesija skolas pagalmā.

P.S.Nu jau pēc mēneša piepildītā septembra ceļojuma soma. SV


Nr. 15(95); 20. 08. 2015.METODISKIE MATERIĀLI

Mana stunda ir interesanta tādēļ, ka darbam tiek izmantoti netra-dicionāli materiāli un skolēni drīkst šajā stundā izmantot telefonu vai fotoaparātu, lai fiksētu sava darba rezultātus vairākos posmos.

Tēma. Vides objekts. Ritms. Simbols.Stundas mērķis. Prast izveidot vides objektu spirāli un sauli no da-

žādiem materiāliem. Stundas uzdevumi» Izveidot individuāli spirāli no dažādiem materiāliem, liekot no-

teiktā ritmā.» Izveidot saules ornamentu pa pāriem no dažādiem materiāliem,

liekot noteiktā ritmā.» Pilnveidot prasmi fiksēt savu ideju, izmantojot netradicionālus

materiālus.» Veikt sava darba pašvērtējumu.

Stundas gaitaIevaddaļaSaruna par vides objektiem un to nozīmi mākslā. Nepieciešams

spēt ieraudzīt neparasto parastajā un paskatīties uz lietām no citas puses. PowerPoint materiālā rast idejas savam darbam un iegūt piere-dzi citu cilvēku veidotajos dabas objektos. Iepazīt citu mākslas veidu – eco land art (ekoloģiskā vides māksla, izmantojot dabas materiālus). PowerPoint slaidi veidoti no internetā iegūtiem attēliem.

Galvenā daļa» Tiek izlikti uz galda visi materiāli, un skolēni individuāli veido spi-

rāles simbolu.» Pēc salikšanas katrs var savu darbu nofotografēt*.» Darbs pāros – skolēni veido saules simbolu no kopā saliktiem

materiāliem, meklējot labāku ritmu.

* Ja nav, ar ko nofotografēt, skolēns parāda skolotājai savu kompozīci-ju vai arī palūdz klasesbiedram nofotografēt viņa darbu.

Fotografēšanas pamatnosacījumi:» tiek fotografēts tikai darbs,» tiek ievērots klusums.

Secinājumi – stundas beigās uz mazām lapiņām tiek uzrakstīti se-cinājumi.

◊ Ieguvumi stundā.◊ Kāda bija tava ieinteresētība veicamajā darbā?◊ Kā tev patika šodienas uzdevums?◊ Ko tu pastāstītu citiem par šo stundu?

PašvērtējumsSkolēniem uzdevums patika. Bija jūtama ieinteresētība. Skolēni

apjauta, ka no dažādiem materiāliem var izveidot interesantas lietas. Skolēni ierosināja, ka vajag katram vismaz vienu šādu stundu, jo tā var

Vizuālās mākslas stunda. Vides objekts. Ritms. Simbols.

Indra Jaunzema, Cēsu pilsētas pamatskola


Nr. 15(95); 20. 08. 2015.

arī nomierināties. Strādājot pārī, ir iespēja attīstīt prasmi sadarboties. Skolēni nebija veidojuši no materiāliem spirāli. Veidojot kaut ko no priekšmetiem, ir iespēja savu veikumu izjaukt un sākt darbu no sāku-ma. Skolēni arī citiem gribēja parādīt šāda veida mākslas darbu – nezī-mējot. Protams, ja skolēns nāk uz stundu nesagatavojies, viņa ieintere-sētība ir mazāka un darba mērķis netiek panākts. Tad skolēni paši var redzēt, ka būtiski ir sagatavoties stundai.

Rezultāts:


Nr. 15(95); 20. 08. 2015.

��

��

��

��

��

��

��

��

��

��

��

��


Nr. 15(95); 20. 08. 2015.


Nr. 15(95); 20. 08. 2015.

!��

��

"��#��$��#��%��&

��


Nr. 15(95); 20. 08. 2015.

'� �(�� )� ��

�� *��

��+��(��


Nr. 15(95); 20. 08. 2015.


Nr. 15(95); 20. 08. 2015.

!��

��,


Nr. 15(95); 20. 08. 2015.


Nr. 15(95); 20. 08. 2015.

��-��.� ��$��

� /��"��

��0��

��-��1

� /��"��

(��1

� /��"��0��

-��(��1

Nr. 15(95); 20. 08. 2015. Aktualitātes 2015./2016. mācību gadā · Iknedžāas e-īurnļls...

Documents

Transcript of Nr. 15(95); 20. 08. 2015. Aktualitātes 2015./2016. mācību gadā · Iknedžāas e-īurnļls...