Nevalstiskā sektors līdzdalības uzlabošana ES tiesību aktu izstrādē Ekonomikas ministrijas...

PĒTĪJUMS

"NEVALSTISKĀ SEKTORS LĪDZDALĪBAS UZLABOŠANA

ES TIESĪBU AKTU IZSTRĀDĒ EKONOMIKAS MINISTRIJAS

KOMPETENCES JAUTĀJUMOS"

GALA ZIŅOJUMS

Pētījuma pasūtītājs:

LR Ekonomikas ministrija

Pētījuma veicējs:

SIA „Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija”

RĪGA, 2007

SATURS

Pētījums „Nevalstiskā sektors līdzdalības uzlabošana ES tiesību aktu izstrādē Ekonomikas ministrijas kompetences jautājumos”

IEVADS.......................................................................................................................................................5

1. PĒTĪJUMA METODOLOĢIJA..............................................................................................................6

1.1. Pētījuma mērķi un uzdevumi............................................................................................................6

1.2. Pētījuma metodoloģijas izklāsts.......................................................................................................8

2. ĀRVALSTU PIEREDZES PĀRSKATS..............................................................................................11

3. GALVENO REZULTĀTU ANALĪZE.................................................................................................21

3.1. Nevalstisko sadarbības partneru zināšanas par ES.........................................................................21

3.2. Nevalstisko sadarbības partneru iespējas ietekmēt ES lēmumus...................................................22

3.3. Nevalstisko sadarbības partneru izmantotie informācijas avoti par ES jautājumiem.....................29

3.4. Nevalstisko sadarbības partneru pieredze sadarbībā ar valsts institūcijām par ES jautājumiem....32

3.5. Nevalstisko sadarbības partneru pieredze ES pieņemto lēmumu ietekmēšanā..............................39

4. IETEIKUMI EKONOMIKAS MINISTRIJAS SADARBĪBAS AR NEVALSTISKAJIEM

SADARBĪBAS PARTNERIEM UZLABOŠANAI..................................................................................42

4.1. Ieteikumi informēšanas jomā..........................................................................................................42

4.2. Ieteikumi sadarbības jomā..............................................................................................................44

4.3. Ieteikumi Ekonomikas ministrijas ES mājas lapas uzlabošanai.....................................................46

PIELIKUMS NR.1 – NSP APTAUJAS ANKETA...................................................................................47

PIELIKUMS NR.2 – NSP INTERVIJU CEĻVEDIS...............................................................................49

4


IEVADS

Lai noskaidrotu potenciālos līdzekļus nevalstisko sadarbības partneru (NSP) iesaistes uzlabošanai

nacionālo pozīciju/ instrukciju izstrādē, kas saistīti ar ES stratēģisko dokumentu un tiesību aktu izstrādi,

kā arī uzlabotu NSP un EM sadarbības sistēmu, SIA „Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija” pēc

LR Ekonomikas ministrijas pasūtījuma veica pētījumu, kura ietvaros realizē nevalstisko sadarbības

partneru aptauju un noskaidro būtiskākās problēmas līdzšinējā sadarbībā un svarīgākos izaicinājumus

sadarbības uzlabošanā. Balstoties uz pētījuma rezultātiem tika definēti ieteikumi sadarbības uzlabošanai

starp EM un nevalstisko sektoru, kā arī NSP iesaistes uzlabošanai ar ES jautājumiem saistīto nacionālo

pozīciju izstrādē.

Pētījumu sagatavoja darba grupa: Gints Klāsons (pētījuma projekta vadītājs), Anna Selecka (padziļināto

individuālo interviju vadība, grupu diskusiju moderēšana), Anita Zaļeniece (pētījuma lauka darba

vadītāja).

5


1. PĒTĪJUMA METODOLOĢIJA

1.1. Pētījuma mērķi un uzdevumi

Pētījuma vispārējais mērķis bija noskaidrot potenciālos līdzekļus nevalstisko sadarbības partneru (NSP)

iesaistes uzlabošanai nacionālo pozīciju/ instrukciju izstrādē, kas saistīti ar ES stratēģisko dokumentu un

tiesību aktu izstrādi, uzlabot NSP un EM sadarbības sistēmu.

Pētījuma plānotie sasniedzamie rezultāti bija:

(1) Izanalizēta NSP pašreizējā un potenciālā iesaiste ES lēmumu pieņemšanas procesā, izstrādāti

priekšlikumi NSP un EM sadarbības sistēmas pilnveidošanai ES jautājumos;

(2) Izanalizēta informācijas par ES jautājumiem pieejamība un tās kvalitāte, izstrādāti priekšlikumi kā

EM visefektīvāk varētu informēt NSP par ES notiekošiem procesiem, tajā skaitā izstrādāti priekšlikumi

kā uzlabot EM ārējo mājas lapu par ES jautājumiem.

(3) Noskaidroti 4 atšķirīgi modeļi kā citās ES dalībvalstīs līdzīgu jomu ministrijas saņem un iestrādā

nacionālajās pozīcijās NSP viedokli par ES jautājumiem.

(4) Noskaidrots, kurām asociācijām ir izveidotas pārstāvniecības sadarbībai ar ES institūcijām.

Noskaidrotas šo pārstāvniecību kontaktpersonas un saziņas iespējas ar tām, iegūts pārskats par šo

pārstāvniecību darbu un EM iespējām sadarboties ar tām.

(5) Aptaujājot uzņēmējus, izveidot uzņēmumu sarakstu, kuri vēlētos pārstāvēt Latviju Eiropas Biznesa

Testa panelī. Katram uzņēmumam sarakstā ir jāpievieno informācija atbilstoši Eiropas Komisijas

izvirzītajiem kritējiem uzņēmumu atlasei.

(6) Prezentēti pētījuma rezultāti un tie apspriesti kopīgi ar NSP.

Lai sasniegtu definētos rezultātus, pētījumam tika uzstādīti sekojoši veicamie darbi:

(1) Izstrādāt metodoloģiju NSP anketēšanai.

(2) Veikt NSP aptauju. Aptaujāt NSP horizontālās jumtorganizācijas - Latvijas darba devēju

konfederāciju, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Latvijas Tirgotāju asociāciju un

nozīmīgākos nozaru NSP. Aptaujas rezultātā noskaidrot:

- kādas ir NSP partneru zināšanas par ES galvenajām institūcijām, lēmumu pieņemšanas procesu, kā

NSP vērtē savas zināšanas par ES jautājumiem;

- vai NSP uzskata, ka viņu izpratne par viņu lomu un iespējām ietekmēt ES lēmumus ir pietiekama;

- no kādiem avotiem NSP iegūst informāciju par ES jautājumiem, kāda veida informāciju viņi saņem,

kuru informāciju NSP vērtē kā noderīgāko, kā arī kādu informāciju NSP vēlas saņemt;

- noskaidrot un aprakstīt kādi ir NSP „labās prakses” piemēri sadarbībai ar valsts institūcijām par ES

jautājumiem;

6


- kā, kurās stadijās, cik efektīvi, izmantojot kādus līdzekļus NSP līdz šim ir ietekmējuši ES pieņemtus

lēmumus;

- vai NSP (asociācijai) ir pārstāvniecība Briselē, noskaidrot kontaktpersonas un saziņas līdzekļus, kā arī

veidus, kā tiek formulēts nozares viedoklis un pārstāvētas intereses;

- vai un kā notiek NSP sadarbība ar Eiropas līmeņa nevalstiskajiem partneriem;

- kā notiek viedokļu komunicēšana caur pārstāvniecībām Briselē un kādi rezultāti tai ir;

- vai NSP ir sadarbība ar citu valstu līdzīga profila uzņēmējiem, asociācijām, par ES jautājumiem;

- no kādiem avotiem sadarbības partneri saņem informāciju par ES dokumentiem;

- kādi ir aktuālākie jautājumi, kurus vajadzētu risināt ES līmenī;

- kuri uzņēmumi vēlētos piedalīties Eiropas Biznesa Testa panelī, kā arī visu nepieciešamo informāciju

par šiem uzņēmumiem atbilstoši Eiropas Komisijas izvirzītajiem kritērijiem tautsaimnieciskajos

sektoros.

(3) Analizēt NSP pašreizējo un potenciālo iesaistes procesu ES lēmumu pieņemšanā, izstrādāt

priekšlikumus NSP un EM sadarbības līdzekļu pilnveidei ES jautājumos.

(4) Balstoties uz aptaujas rezultātiem analizēt NSP pieejamo informāciju par ES jautājumiem. Izstrādāt

priekšlikumus kā EM visefektīvāk varētu informēt NSP par ES notiekošiem procesiem, ES institūcijās

izskatāmajiem jautājumiem vai konkrētiem dokumentiem, tajā skaitā izstrādāt priekšlikumus EM ārējās

interneta mājas lapas par ES jautājumiem uzlabošanai.

(5) Apkopot un analizēt citu valstu pieredzi NSP sadarbībā ar valsts sektoru. Analīze jāveic par vismaz 4

citu ES dalībvalstu ar nelielu administratīvo aparātu līdzīga rakstura ministriju sadarbības modeļiem no

dažādiem reģioniem, ja ar pasūtītāju nevienojas citādi.

(6) Novērtēt EM mājas lapas saturu par ES jautājumiem un izstrādāt ieteikumus mājas lapas satura

pilnveidošanai.

(7) Izstrādāt priekšlikumus, kā EM visefektīvāk varētu informēt NSP par ES notiekošiem procesiem, ES

institūcijās izskatāmajiem jautājumiem vai konkrētiem dokumentiem.

(8) Noorganizēt semināru rezultātu prezentācijai un apspriešanai.

Pētījuma zinātniskais mērķis bija iegūt ticamus un uz zinātniskām pētījuma metodēm balstītus datus un

informāciju, kas ļautu kvantitatīvi un kvalitatīvi apzināt esošo praksi NSP iesaistei ES lēmumu

pieņemšanas procesā un identificēt vēlamos uzlabojumus.

Pētījuma realizācijas gaitā Izpildītājs sagatavoja divus ziņojumus – pētījuma uzsākšanas ziņojums un

pētījuma gala ziņojums.

7


1.2. Pētījuma metodoloģijas izklāsts

Lai nodrošinātu informācijas ieguvi, pētījumā tika izmantotas kvalitatīvās un kvantitatīvās datu ieguves

metodes. Pētījumā tika izmantoti ne tikai primārie (kuri tika iegūti pētījuma gaitā), bet arī sekundārie

dati (agrāk veikto pētījumu datu analīze, statistikas datu apkopojumi, dokumentu analīze). Tāpat

pētījuma gaitā tika veikta ārvalstu pieredzes apzināšana, lai identificētu potenciāli Latvijā ieviešamus

mehānismus NSP iesaistei ar ES jautājumiem saistītu lēmumu diskutēšanā un pieņemšanā.

Mērķa grupas: galvenā pētījuma mērķa grupa bija NSP, bet priekšizpētes laikā kā papildus grupa

definēti arī EM pārstāvji, kuri ikdienā nodarbojas ar sadarbības koordinēšanu un izstrādi NSP iesaistei

ES jautājumu izlemšanā.

Mērķa grupu apjoms: pētījumā kā mērķa grupa tika iekļauti visi tie nevalstiskie sadarbības partneri, ar

kuriem EM sadarbojas (pēc EM iesniegtā saraksta kopumā ir 211 sadarbības partneru (personu)), visas

sarakstā iekļautās personas tika aicinātas piedalīties pētījumā un aizpildīt anketu, kā arī 10 sadarbības

partneri tika intervēti (intervējamie sadarbības partneri tika atlasīti pēc sekojoša principa: intervētas tika

tās organizācijas, kuras pēdējo divu gadu laikā ir bijušas aktīvi iesaistītas ES līmeņa jautājumu

diskutēšanā un lēmumu pieņemšanā, kā arī tās, kurām ir izveidotas pārstāvniecības Briselē), lai

padziļinātāk izzinātu uzstādīto uzdevumu problemātiku; paralēli tika apzināti tie EM pārstāvji, kuru

darba pienākumos ietilpst sadarbības veikšana un koordinēšana ar NSP (tika rīkota darba grupa-diskusija

ar 8 cilvēku piedalīšanos).

Sasniegtie mērķa grupu apjomi: uzaicinājumi piedalīties pētījumā un aizpildīt aptaujas anketu tika

izsūtīti 211 kontaktpersonām 151 organizācijā, kopumā tika iegūtas 54 aizpildītas anketas. Padziļinātās

individuālās intervijas tika veiktas kopumā ar 10 nevalstisko sadarbības partneru pārstāvjiem – tika

intervēti sekojošu organizāciju pārstāvji: Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības kamera, Latvijas darba

devēju konfederācija, Latvijas Tirgotāju asociācija, Rīgas reģiona attīstības aģentūra, Latvijas Brīvo

arodbiedrību savienība, Latvijas kvalitātes asociācija, Latvijas Amatniecības kamera, Patērētāju interešu

aizstāvības asociācija, Latvijas Pārtikas Uzņēmumu Federācija, Elektrotehnikas un elektronikas

rūpniecības asociācija. Papildus tika veikta grupas diskusija ar Ekonomikas ministrijas pārstāvjiem, kurā

piedalījās 7 dalībnieki. Kā arī tika veikta viena papildus eksperta intervija ar Ekonomikas ministrijas

pārstāvi.

Datu ievākšanas metodes: kā visatbilstošākās datu un informācijas ieguves metodes tika izvēlētas

kabineta pētījums (ES valstu pieredzes apkopošanai, plānots, ka tiks analizēta sekojošu valstu pieredze:

Vācija, Austrija, Nīderlande, Francija, Lielbritānija, Īrija, Dānija, Zviedrija, Ungārija, Polija, Čehija;

8


papildus tika veikts apkopojums par pielietotajiem modeļiem NSP viedokļu apzināšanā arī citās valstīs,

bet tās netika detalizētāk analizētas), anketēšana (NSP aptaujai, anketēšana tika realizēta pašaizpildāmo

anketu veidā (anketa tika programmēta elektroniskā formātā un izvietota web vidē)), telefonintervijas

(NSP rekrutācijai un, ja bija nepieciešams, papildus informācijas ieguvei), individuālās padziļinātās

intervijas (NSP pieredzes padziļinātai izzināšanai un, ja bija nepieciešams, papildus informācijas ieguvei

no valsts sektora institūcijām), Case Study (labās prakses piemēru analīzei).

Pētījuma realizācijas vieta: Rīga.

Pētījuma instrumentārijs: pētījuma datu ieguvei tika izmantotas daļēji strukturētas aptaujas anketas,

daļēji strukturēti individuālo padziļināto interviju ceļveži. Pētījuma anketu, pēc kuras tika anketēti NSP,

skatīt ziņojuma pielikumā nr. 1. Pētījuma padziļināto interviju ceļvedi, pēc kura tika intervēti NSP, skatīt

ziņojuma pielikumā nr. 2.

Pētījuma datu un informācijas analīzes metodes: (1) kvantitatīvā informācija (anketēšana,

nepieciešamības gadījumā - telefonintervijas) tika apkopota datu failā un apstrādāta, izmantojot

statistisko datu pirmapstrādes un ticamības nodrošināšanas metodes (izmantojot standarta

programmnodrošinājumu), grupēšanu un salīdzināšanu, kvantitatīvā pētījuma informācija veidos

ziņojuma statistisko, datu sadaļu; (2) kvalitatīvā informācija (individuālās intervijas) tika analizēta

izmantojot tā saukto ‘grounded thoery’ pieeju, kas paredz noteiktus datu kodēšanas, grupēšanas un

analīzes pamatprincipus, lai nodrošinātu iegūtās informācijas operatīvu un tai pat laikā zinātniski

korektu apkopošanu, kvalitatīvā pētījuma informācija veidos ziņojuma aprakstošo, analītisko sadaļu.

Pētījuma aktivitāšu plāns

Pētījuma realizācija tika nodrošināta sekojošos loģiskos projekta norises posmos:

(1) Pētījuma uzsākšanas ziņojuma izstrāde un iesniegšana:

a. Metodoloģijas precizēšana;

b. Mērķa grupu identificēšana un aptaujājamo personu loka sastādīšana;

c. Mērķa grupu sasniegšanas metožu izvēle;

d. Pētījuma satura precizēšana, tematisko virzienu identificēšana;

e. Pētījuma realizācijas laika plāna izstrāde;

f. To ES valstu saraksta sastādīšana, kuru pieredze NSP sadarbībā tiks analizēta.

(2) Pētījuma instrumentārija izstrāde un saskaņošana:

a. NSP aptaujas instrumentārija izstrāde;

b. Ja nepieciešams, padziļināto interviju instrumentārija izstrāde;

c. ES valstu pieredzes apkopošanas instrumentārija izstrāde;

9


d. Instrumentāriju saskaņošana ar Pasūtītāju.

(3) Kabineta pētījuma veikšana – ES valstu pieredzes sadarbībā ar NSP apkopošana un analīze.

(4) Pētījuma lauka darba veikšana:

a. NSP aptaujas realizācija;

b. Ja nepieciešams, padziļināto interviju veikšana;

c. Lauka darba realizācijas gaitā iegūtās informācijas apkopošana;

d. Lauka darbā iegūto provizorisko rezultātu apkopošana un iesniegšana Pasūtītājam.

(5) Iegūtās informācijas (kabineta pētījuma materiāls, anketēšana, interviju materiāls) analīze saskaņā ar

uzstādītajiem darba uzdevumiem.

(6) Semināra organizēšana*:

a. Semināra organizācija (semināra programmas izstrāde, izdales materiālu sagatavošana);

b. Semināra moderēšana;

c. Galveno rezultātu prezentācija seminārā;

(7) Pētījuma gala ziņojuma izstrāde: Gala atskaites ziņojumā jāietver pētījuma rezultāti, kā arī

apkopojums par semināra laikā iegūtajiem secinājumiem. Gala atskaitei jāpievieno darba sagatavošanas

gaitā sastādītā aptauju dokumentācija, u.c. izpildes gaitā sagatavotie dokumenti. Gala ziņojumā obligāti

jāietver šādas sadaļas:

- Aptauju metodoloģija;

- Aptaujās iegūto datu sistemātisks apkopojums;

- NSP novērtējums, ietverot novērtējumu par ES procesu pārzināšanu, NSP izpratni un pieredzi

saistībā ar lēmumu pieņemšanas procesiem;

- 5 izvērsti NSP sadarbības ar valstu institūcijām labo prakšu piemēri;

- Aktuālākie jautājumi, kas būtu risināmi ES līmenī;

- Priekšlikumi NSP un EM sadarbībai ES jautājumos;

- Semināra diskusiju rezultāti.

*Pēc vienošanās ar Pasūtītāju, semināru ar NSP piedalīšanos pētījuma autori organizēs 2008.gada

22.janvārī (seminārā pētnieki prezentēs pētījuma galvenos rezultātus un rīkos diskusiju ar NSP par

vēlamajiem uzlabojumiem NSP viedokļu iestrādē ES jautājumos, semināru vadīs Roberts Ķīlis).

10


2. ĀRVALSTU PIEREDZES PĀRSKATS

Eiropas līmeni sadarbība starp publisko sektoru un dažādiem nevalstiskā sektora partneriem ir noteiktas

dažādās nozaru Eiropas Komisijas normatīvajos dokumentos1, kas paredz, ka valdību sociāliem

partneriem ir tiesības iesaistīties valdību lēmumu pieņemšanā, t.sk., lēmumu izstrādē.

Dažādās analizēs2 valdības sadarbību ar nevalstiskā sektora sadarbības partneriem iedala tā saucamajos

valstu modeļos, kur valstis tiek grupētas pēc to nevalstiskā sektora raksturiezīmēm un to sadarbības

veidiem ar valdības pārstāvjiem. Proti, tiek izdalīti četri valstu modeļi:

Korporatīvais jeb kontinentālais modelis (Vācija, Austrija, Beļģija, Nīderlande, Francija)

Liberālais jeb anglo-sakšu modelis (Lielbritānija, Īrija)

Socioāldemokrātiskais jeb Ziemeļvalstu modelis (Skandināvu valstis)

Vidusjūras modelis (Itālija, Spānija, Portugāle, Grieķija)

Korporatīvā modeļa nevalstiskā sektora organizācijas tiek raksturotas kā pilārorganizācijas – lielas un ar

ilgu pastāvēšanas vēsturi, to galvenais princips ir funkciju decentralizācija, kā arī tās tiek veidotas uz

brīvprātības principa, izteikti tas ir Nīderlandē, mazāk – Austrijā. Dibinājumu un asociāciju galvenais

uzdevums ir nodrošināt sabiedrības labuma ievērošanu, kā arī sniegt sabiedrībai pakalpojumus.

Nevalstiskā sektora pārstāvju regulējošo likumdošanas ietvaru šajās valstīs var raksturot gan kā vairāk

liberālu, piemēram, Nīderlandē, gan kā vairāk regulējošu, piemēram, Francijā. Šajās valstīs sadarbību

starp valdību un nevalstiskā sektora partneriem raksturo kā institucionalizētu, īpaši labklājības sektorā,

kā arī nevalstiskais sektors ir mazāk neatkarīgs no valdības, salīdzinot ar citiem valstu modeļiem.

Nevalstiskā sektora atbalstam tiek sniegts samērā augsts finansiāls un “normatīvu” atbalsts no valdības

puses, īpaši sociālām kustībām. Saikni starp valdību un nevalstisko sektoru šajās valstīs var raksturot kā

komplicētu, proti, pastāv samērā liela birokrātija attiecībās starp publisko sektoru un tā nevalstiskā

sektora partneriem, kas ievērojami kavē ātru sadarbības rezultātu sasniegšanu.

Vācija

Lai nodrošinātu valsts efektīvu labklājības attīstības nodrošināšanu, Vācijas valdība kā vienu no

primāriem saviem uzdevumiem ir noteiksi sadarbības attīstību ar nevalstiskā sektora partneriem gan

nacionālā līmenī, gan federālā, gan vietējā līmenī, kā arī Eiropas Savienības un starpvalstu līmenī

dažādās jomās, t.sk., arī tautsaimniecības attīstībā. Vācijā nevalstiskais sektors ir salīdzinoši spēcīgs - ir

reizes, kad ārvalstīs to pārstāvji tiek uztverti kā nacionālā viedokļa paudēji.

1 Piemēram, Vienota Eiropas Akta (1986) 138 un 139 pantā, EK regula Nr. 1260/1999 (8.nodaļa, 1.paragrāfs), kas nosaka Eiropas Savienības struktūrfondu ieviešanu u.c.2 “Overview of Government – NGO Relationships in EU Member States”, Nilda Bullain, the European Center for Not-for-Profit Law, 2004; “Social Europe”, The Netherlands Bureau for Economic Policy Analysis, 2003; “Explaining Overindebtedness in the European Union, Cambridgeshire County Council, 2007 u.c.

11


Eiropas Komisijas dokumentu izskatīšana federālā līmenī tiek nodrošināta, iesaistoties nozaru

ministrijām, kas savukārt nodrošina nacionālās pozīcijas izstrādi, piesaistot arī citu ministriju ekspertus,

ja ir nepieciešams, kā arī nevalstiskā sektora partnerus. Katrā ministrijā ir izveidoti tā saucamie Eiropas

lietu biroji, kas nodrošina Eiropas Komisijas jautājumu un dokumentu izskatīšanu.

Sadarbība starp publiskā sektora pārstāvjiem un to nevalstiskajiem partneriem tiek īstenota gan formālā

veidā, piedaloties politikas veidošanā, sniedzot priekšlikumus un komentārus izstrādātajiem

normatīvajiem aktiem un nozares stratēģijām, kā arī veicot neformālas pieredzes apmaiņas kampaņas ar

nevalstiskā sektora ekspertiem, organizējot seminārus, simpozijus, darba grupas, diskusijas forumus.

Lai iniciētu inovāciju principa ieviešanu kā Vācijas tautsaimniecības attīstības pamatu, 2004.gadā tika

izveidota apvienība „Partneri inovācijai”, kurā apvienojas pārstāvji no dažādām institūcijām – gan

publiskā sektora pārstāvji, gan zinātnes, gan komersantu organizāciju pārstāvji. Šīs apvienības ietvaros

tiek organizētas regulāras darba grupas par aktuālajiem nozaru jautājumiem inovāciju ieviešanas

veicināšanā.

Austrija

Lai nodrošinātu sadarbību starp publiskā sektora un nevalstiskā sektora pārstāvjiem, Austrijā ir ieviests

tā saucamais “Sozialpartnerschaft”, kas apvieno vairākas nevalstiskās apvienības – Nodarbinātības

kameru, Ekonomikas kameru, Arodbiedrību savienība un Lauksaimniecības kameru un valdības

pārstāvjus. Šīs partnerības ietvaros tiek īstenoti dažādi projekti, kas veicina nevalstiskā sektora interešu

pārstāvniecību dažādu nacionālo jautājumu risināšanā. Pirms kāda normatīvā akta izstrādes publiskā

sektora pārstāvji konsultējas ar saviem partneriem, diskutējot par izstrādājamā dokumenta

pamatprincipiem un saturu. Diskusijas notiek publiskā sektora organizētajās darba grupās, kur piedalās

arī nevalstiskā sektora nozaru eksperti. Austrijā arī tiek īstenotas dažādas kopīgas aktivitātes, projekti,

piemēram, veidojot klasteru, centru un dažādu darbības tīklu iniciatīvas.

Lai motivētu nevalstiskā sektora pārstāvjus un brīvprātīgās organizācijas sadarbībai ar valdības

pārstāvjiem, tiek praktizēta balvu pasniegšana dažādās nominācijās par ieguldījumu pilsoniskās

sabiedrības veidošanā un valsts labklājības celšanas veicināšanā.

Nīderlande

Nīderlandē izmantotais sadarbības modelis starp publisko sektoru un nevalstiskā sektora sadarbības

partneriem tiek saukts “Polder”, kura pamatā ir gan trīspusīgā, gan divpusīgā dialoga principi, proti,

Nīderlandē ir izveidota Ekonomiskā sociālā komiteja, kas sniedz padomus valdībai par ekonomiskiem

un sociāliem jautājumiem, ir izveidota arī Nodarbinātības asociācija, kas apvieno sevī darba devējus un

12


ņēmējus, kas sadarbojas ar publisko sektoru nodarbinātības jautājumos. Minimums divas reizes gadā

(pavasarī un rudenī) tiek organizētas tā saucamās nacionālās konsultācijas, kas paredz iesaistīt

nevalstiskā sektora partnerus nacionālās politikas veidošanā. Nīderlandē ir arī izveidota decentralizēta

konsultēšanās sistēma, kas tiek īstenota uz līgumu pamata. Tautsaimniecības nozaru pārstāvji ir aicināti

izrādīt iniciatīvu piedalīties dažādu jautājumu apspriešanā un risināšanā, noslēdzot līgumu ar publiskā

sektora pārstāvjiem. Piemēram, Nīderlandes Rūpniecības un uzņēmēju konfederācija 1982.gadā

noslēdza Wassenaar līgumu, kas paredzēja šīs konfederācijas iesaistīšanos nacionālās politikas

veidošanā par atalgojuma paaugstināšanu. Nīderlandē nevalstiskā sektora partneri ne tikai iesaistās

likumprojektu komentēšanā, bet arī paši tos izstrādā un iesniedz attiecīgajām nozaru ministrijām,

piemērām, nevalstiskā sektora pārstāvji izstrādāja likumu par darba drošības noteikumiem, kas tika

pieņemts 1996.gadā.

Francija

Francijas arodbiedrībām un komersantu asociācijām bija iespēja aktīvi piedalīties Eiropas Savienības

izvirzīto jautājumu apspriešanā, kad 2000.gadā Francija bija Eiropas Savienības prezidējošā valsts.

Francijas arodbiedrības un komersantu asociācijas izteica savu viedokli par Eiropas Savienības

pamattiesību hartu un jauno sociālās politikas dienas kārtību, kas tika ņemts vēra turpmāk strādājot pie

šiem dokumentiem. Kā arī nevalstiskā sektora sadarbības partneri 2000.gada beigās aktīvi komentēja

Francijas 2000.gada nacionālo nodarbinātības attīstības plānu.

Lai piedalītos dialogā ar publisko sektoru, komersanti izveidoja Francijas komersantu kustību, kas

apkopoja komersantu viedokli par dažādiem tautsaimniecības jautājumiem un iesniedza tos atbildīgajām

nozaru ministrijām.

Liberālā jeb anglo-sakšu modeļa nevalstiskā sektora organizācijas tiek raksturotas kā “brīvprātīgās”

organizācijas, kuru pamatā ir kultūras princips, kā arī tajās darbojas augsta līmeņa profesionāļi. Šo

organizāciju darbībās nodrošināšanai finansējums pārsvarā tiek veidots no privātajiem fondiem vai

brīvprātīgo iemaksām. Salīdzinot ar citiem valstu modeļiem, liberālais modelis ir vairāk

institucionalizēts un nevalstiskā sektora organizācijas šī modeļa ietvaros ir vairāk neatkarīgas no valsts

sektora. Sadarbība starp valsts sektoru un nevalstiskā sektora partneriem ir salīdzinoši skaidra, proti, ar

skaidri nodefinētām darbības robežām. Nevalstiskā sektora partneri sadarbībā tiek iesaistīti uz līguma

pamata un tie darbojas pamatā uz salīdzinoši izdevīgām atbalsta shēmām, un publiskā finansējuma

apjomu to darbībā varētu novērtēt kā vidēju.

13


Lielbritānija

Lielbritānijā 90to gadu beigās nevalstiskā sektora nepārtraukta iesaistīšana nacionālo jautājumu

risināšanā tika nostiprināta formāli, proti, tika noslēgti atsevišķi līgumi Skotijā, Anglijā, Velsā un

Ziemeļīrijā, kas paredz sadarbību starp publisko sektoru un dažādiem nevalstiskā sektora pārstāvjiem

gan vietējā, reģionālā līmenī, gan nacionālā līmenī. Lielbritānijā ir izteiktāka nevalstisko organizāciju

sadarbība nevis ar valdības pārstāvjiem, bet gan ar vietējām pašvaldībām, kas nereti aizstāv nevalstisko

sektora partneru intereses nacionālā līmenī.

Formālā un neformālā publiskā un nevalstiskā sektora sadarbībā partneri tiek uztverti vairāk kā

padomdevēju/ konsultatīvie institūti, kas darbojas dažādās par politikas veidošanu atbildīgajās

komitejās. Šīs komitejas tiek papildinātas ar dažādām diskusiju platformām, kas nodrošina dialoga

esamību starp publisko un nevalstisko sektoru. Industriju asociācijas tiek iesaistītas proaktīvi nozaru

jautājumu risināšanā visā politikas veidošanas ciklā, veidojot politiskos nostādījumus, priekšlikumus,

organizējot konferences.

Īrija

Kopš 1987.gada Īrija ir ieviesusi trīspusēju sistēmu dialogā ar nevalstiskā sektora pārstāvjiem par

ekonomiskajiem un sociālajiem jautājumiem, kas tai laikā palīdzēja izbēgt ekonomisko krīzi, kas

draudēja valstij. Īrijas izmantotā sistēma balstās uz arodbiedrību un darba devēju pārstāvju iesaistīšanu

valdības lēmumu pieņemšanā. To paredz līgums (šobrīd noslēgts uz trīs gadiem), ko sauc par nacionālo

konkordātu un kas nosaka šo organizāciju pārstāvju iesaistīšanos lēmumu pieņemšanā četros

tautsaimniecības nozares pīlāros – lauksaimniecībā, brīvprātīgā darbībā, arodbiedrību darbībā un

publisko pakalpojumu sfērā. Lai arī ir noslēgts līgums, Īrijā izmantotā sistēma balstās vairāk uz

brīvprātības principa, nekā uz obligāti izpildāmiem uzdevumiem, ko nosaka likumdošana.

Eiropas Savienības ekonomisko jautājumu risināšanu Īrijā nodrošina Uzņēmējdarbības, tirdzniecības un

nodarbinātības departamenta komiteja. Tās uzdevumos ir nodrošināt Eiropas Komisijas izstrādāto

dokumentu izskatīšanu, virzīšanu apspriedei un nacionālās pozīcijas izstrādi un apstiprināšanu, t.sk.,

nodrošināt komunikāciju ar nevalstiskā sektora partneriem šo dokumentu izskatīšanā. Uzņēmējdarbības,

tirdzniecības un nodarbinātības departamenta komiteja izveido darba grupas, kurās tiek pieaicināti

nevalstiskā sektora partneri un kur tiek apspriesti iesniegtie dokumentu projekti un izstrādātas nacionālās

pozīcijas. Regulāri tiek organizētas konferences ar dažādu ekspertu līdzdalību, lai apkopotu viedokļus

par aktuālajām tēmām.

Īrijas nevalstiskā sektora pārstāvji ir arī aktīvi līdzdalībnieki Eiropas Savienības politikas veidošanā, arī

tiešā komunikācijā ar Eiropas Komisijas institūcijām, piemēram, Īrijas arodbiedrību savienība pārstāv

14


arī Īrijas arodbiedrību viedokli dažādās Eiropas Savienības institūcijās un programmās, piemēram,

ADAPT, EUROFORM, FORCE un NOW.

Socioāldemokrātiskā jeb Ziemeļvalstu modeļa nevalstisko sektoru veido pārsvarā nelielas organizācijas,

kas sniedz pakalpojumus tikai saviem biedriem un šo organizāciju pamatprincips ir pašorganizēšanās.

Salīdzinot ar citām Eiropas valstīm šim modelim piemīt visaugstākais brīvprātības princips, kur

organizācijas darbojas ar samērā nelieliem budžetiem. Šīs organizācijas nav tik ļoti institucionalizētas,

kā citos valstu modeļos, bet tās ir salīdzinoši neatkarīgas no publiskā sektora, jo tā finansējums

nevalstiskajam sektoram ir salīdzinoši zems. Nevalstiskā sektora pārstāvji darbojas tajās sfērās, kur

publiskais sektors nesniedz savus pakalpojumus, tādējādi aizpildot tukšos ‘logus’.

Dānija

Dānijai ir sena vēsture publiskā sektora sadarbībai ar nevalstiskā sektora partneriem. Šī sadarbība

galvenokārt tiek īstenota, izveidojot padomes vai komitejas, kurās darbojas gan publiskā, gan

nevalstiskā sektora pārstāvji un kur lēmumi tiek pieņemti, kad abas puses vienojas par konkrētas

problēmas/ jautājuma risinājumu. Nevalstiskā sektora partneri tiek iesaistīti nacionālās politikas

veidošanā, balstoties arī uz līgumu pamata, proti, tiek noslēgts līgums starp ministriju un nevalstiskās

organizācijas vai asociācijas pārstāvjiem par sadarbību konkrēta jautājuma risināšanā vai, piemēram,

dokumenta – normatīvā akta, stratēģiska dokumenta izstrādē.

Eiropas Komisijas izstrādāto dokumentu izskatīšanai Dānijā ir izveidota speciāla Eiropas lietu komiteja,

kas nodrošina visu Eiropas Komisijas izstrādāto dokumentu projektu izskatīšanu nacionālā līmenī.

Galvenā koordinējošā institūcija šajā komitejā ir Dānijas Ārlietu ministrija. Eiropas lietu komiteja var

konsultēties ar speciāli izveidotām ekspertu komitejām, kurām ir pieejami izskatāmie nozaru dokumentu

projekti. Ekspertu komitejas var sniegt savu viedokli gan Eiropas lietu komitejai, vai arī nozaru

ministrijas pārstāvjiem, kas ir locekļi šajā komitejā. Ekspertu komitejās galvenokārt piedalās nozaru

nevalstiskā sektora partneri, dažādi eksperti savā jomā, kā arī pašvaldību pārstāvji. Eiropas lietu

komiteja salīdzinoši regulāri arī organizē dažādas konferences, kurās piedalās gan publiskā sektora, gan

arī nevalstiskā sektora partneru pārstāvji, lai diskutētu par Eiropas Savienības politikas jautājumiem un

to ietekmi uz nacionālo likumdošanu un politikas veidošanu, kā arī apmainīties ar informāciju un

pieredzi.

Dānijā ir izveidota arī tā saucamā ES – NVO platforma, kas apvieno 14 nevalstiskās organizācijas, kas

sadarbojas jautājumos, kas skar Eiropas Savienību, proti, šīs platformas mērķis ir informēt Dānijas

nevalstiskās organizācijas par Eiropas Savienības aktuālajiem attīstības jautājumiem, kā arī sniegt

15


Dānijas ārlietu ministrijai un Eiropas lietu komitejai nevalstisko organizāciju viedokli par aktuālajiem

jautājumiem.

Zviedrija

Nevalstiskā sektora iesaistīšana Zviedrijas valdības darbībā pamatā tiek īstenota gan formālās, gan

neformālās komunikācijas veidā, ko iniciē publiskā sektora pārstāvji. Sadarbība galvenokārt notiek

dažādu nozaru problēmjautājumu risināšanā. Nevalstiskā sektora partneru viedoklis tiek uzskatīts kā

konsultatīvs, kā arī sadarbība starp publiskā un privātā sektora pārstāvjiem notiek ekspertu pieredzes

apmaiņas veidā, organizējot dažādus seminārus un konferences par aktuālajiem jautājumiem.

Nevalstiskā sektora sadarbības partneri proaktīvi iesaistās, piemēram, inovāciju ieviešanas ietvara

izveidē un attīstībā, sadarbojoties gan ar publisko sektoru, gan ar zinātnes pārstāvjiem.

Vidusjūras modelī nevalstiskais sektors ir salīdzinoši jauns un ne ļoti attīstīts, kā arī to raksturo kā

duālistisku – uz katolicisma pamatiem veidotu un pasaulīgu (strādnieku organizācijas u.c.). Šī modeļa

nevalstiskā sektora pamatā nav izteikts brīvprātības princips, tas pārsvarā balstās uz ģimenes/ kopienas

ietekmi, kā arī publiskā sektora finansējums šo organizāciju darbības nodrošināšanai ir salīdzinoši

neliels. Vidusjūras modeļa nevalstisko sektoru var raksturot kā vismazāk institucionalizētu un

neatkarīgāku no valsts sektora ietekmes, salīdzinot ar citu valstu modeļiem. Saikne starp publisko

sektoru, bez-peļņas un baznīcas organizācijām ir samērā sarežģīta. Ņemot vērā nevalstiskā sektora

nelielo pieredzi, tās pārstāvji nav tik ļoti profesionāli kā citu valstu modeļu pārstāvji. To darbība

pārsvarā tiek virzīta uz sociālo kustību/ jautājumu risināšanu.

Spānija

Spānijā ekonomiskajā sektorā sadarbība starp valdības pārstāvjiem un to nevalstiskā sektora partneriem

tiek īstenota samērā institucionalizēti, proti, dažādu jautājumu risināšanai tiek izveidotas komitejas,

kurās piedalās visas ieinteresētās mērķa grupas, kā arī nozaru ministriju pārstāvji. Rūpniecības nozaru

asociācijas aktīvi piedalās dažādos semināros un konferencēs, apmainoties viedokļiem un pieredzē par

nozares aktuālajiem jautājumiem, pēdējā laikā īpaši uzsverot inovāciju nozīmīgumu nozaru attīstībā un

valsts tautsaimniecībai kopumā.

Eiropas Savienības jautājumu izskatīšana noris speciāli izveidotajā Spānijas Eiropas lietu pārstāvniecībā,

kurā darbojas visu nozaru ministriju pārstāvji, kuru uzdevums ir izskatīt Eiropas Komisijas iesniegtos

dokumentu projektus, kā arī izstrādāt nacionālās pozīcijas par šiem dokumentiem, sadarbojoties ar

nevalstiskā sektora pārstāvjiem.

16


Itālija

Itālijā tautsaimniecības nozarē sadarbība starp publiskā un nevalstiskā sektora pārstāvjiem notiek aktīvi

gan nacionālā, gan arī reģionālā līmenī, kas bieži vien tiek nostiprināta konsorciju veidā. Industriālās

asociācijas darbojas proaktīvi, lai aizstāvētu savu nozaru intereses nacionālās politikas veidošanā,

piedaloties dažādās valdības veidotajās komitejās un sniedzot viedokli par izstrādājām nozaru attīstības

stratēģijām un likumprojektiem.

Jaunās dalībvalstis

Ungārija

Ungārijā sadarbība starp publisko un nevalstisko sektoru ir nostiprināta likumdošanā – Viena procenta

likumā, Publisko organizāciju likumā un Nacionālā pilsoniskā fonda programmā, kur ir noteikts, ka ir

jāiesaista nevalstiskā sektora partnerus nacionālo un vietējo lēmumu izstrādes procesā dažādās jomās.

Lai institucionalizētu šo sadarbību sākumā tika izveidoti atsevišķi departamenti nozaru ministrijās, kuru

galvenais uzdevums bija nodrošināt sadarbību ar nevalstiskā sektora partneriem par aktuālākajiem

nozaru jautājumiem, kā arī dažās ministrijās tika izveidotas darba grupas konkrētu jautājumu risināšanai.

Kā arī 2002.gadā Ungārijā tika izveidots nacionālās asamblejas pilsoniskais birojs, kura galvenais

uzdevums ir nodrošināt komunikāciju un sadarbību starp valdības pārstāvjiem un to nevalstiskā sektora

partneriem. Šis birojs nodrošina diskusiju forumus un veido dialogu starp nacionālo asambleju un

politikas veidotājiem un nevalstisko sektoru. Praksē biroja darbs tiek īstenots:

organizējot konferences, kurās piedalās valdību pārstāvji un to partneri,

apkopojot partneru priekšlikumus un komentārus par izskatītajiem likumprojektiem,

piedaloties dažādos partneru organizētajos pasākumos, kur ir nepieciešams pārstāvēt valdības

viedokli,

atbalstot dažādu pētījumu veikšanu, kuru mērķis ir analizēt valdības un nevalstiskā sektora

sadarbību.

Ungārijas valdības pārstāvji izmanto arī neformālu nevalstiskā sektora iesaistīšanas formu, kas tiek

īstenota dažādu konferenču un darba semināru veidā, ko organizē politikas veidotāji un kur tiek

apkopota nepieciešamā informācija un idejas no mērķa grupas, kā arī tiek izmantoti elektroniskie

diskusiju forumi, piemēram, izstrādājot inovācijas stratēģiju, diskusija tika veikta elektroniskā veidā un

nozares atbildīgie publiskā sektora pārstāvji apkopoja visus iesniegtos priekšlikumus un komentārus.

Nevalstiskā sektora partneri arī paši izstrādā savus priekšlikumus vai arī normatīvo dokumentu projektus

dažādu jautājumu risināšanai.

17


Polija

Polijā tikai 2000.gadu sākumā saka veidoties partnerības princips starp valdības pārstāvjiem un to

nevalstiskā sektora partneriem. Šī sadarbība ir nostiprināta Publiskā ieguvuma likumā, kas tika pieņemts

2003.gadā un kas nosaka sadarbības formas un jomas. Polijā ir arī izveidota Publisko labumu aktivitāšu

padome, kas apvieno valdības pārstāvjus, tostarp arī Ekonomikas, nodarbinātības un sociālās politikas

ministrijas pārstāvi, pašvaldību pārstāvjus un to nevalstiskā sektora partnerus, ko izvirzīja citas

nevalstiskās organizācijas un apvienības. Šīs padomes uzdevumi ir izstrādāt vienotu viedokli par

valdības izstrādātajiem lēmumprojektiem, kā arī EK iesniegtajiem normatīvajiem aktiem, par kuriem

dalībvalstīm ir jāsniedz savs viedoklis, kā arī izstrādāt mehānismu, kā informēt sabiedrību par publisko

darbu un organizācijām un to funkcijām. Publisko labumu aktivitāšu padome institucionalizē sevī

sadarbību starp publisko un nevalstisko sektoru, lai arī tās pieņemtie lēmumi ir tikai konsultatīvi.

Līdztekus jāatzīmē, ka Polijā darbojas arī Sociālekonomiskā trīspusējā komiteja, kas darbojas kā

diskusiju forums, kur publiskā sektora pārstāvji, arodbiedrības, un komersantu organizācijas un

Apvienotā centrālā un vietējo pašvaldību komiteja apmainās viedokļiem.

Čehija

Lai arī sadarbība starp publisko un nevalstisko sektoru Čehijā nav noteikta likumdošanā, tomēr tā tiek

īstenota institucionalizētā līmenī. Pamatā Čehijā valdības un nevalstiskā sektora partnerība tiek īstenota

caur Valdības padomi nevalstiskajām organizācijām, kas tika izveidota 1995.gadā un kura sniedz savu

viedokli valdības pārstāvjiem par tiem jautājumiem, kas skar pilsonisko sabiedrību. Eiropas Savienības

iestāšanās procesā politikas veidotāji ļoti intensīvi sadarbojās ar nevalstiskā sektora partneriem, lai

nostiprinātu to viedokli izstrādātajos normatīvajos aktos, kā arī tika izmantotas nevalstiskā sektora

pārstāvju zināšanas un pieredze, lai veidotu Čehijas pozīciju Eiropas Savienībā.

Igaunija

Igaunijā valdības un tās nevalstiskā sektora partneru sadarbība ir noteikta Pilsoniskās sabiedrības

attīstības koncepcijā, kas tika pieņemta 2003.gadā. Šīs koncepcijas pamatā ir mērķis nostiprināt publiskā

sektora un nevalstiskā sektora pārstāvju sadarbību, izveidojot dažādas darba grupas, kurās tiek pārstāvēti

nozaru eksperti no abām pusēm un kur tiek diskutēts par nacionālas nozīmes jautājumiem, t.sk., par

izstrādātajiem nozaru likumprojektiem.

Lietuva

Lai nodrošinātu demokrātisku un efektīvu Eiropas Savienības politikas veidošanu un īstenošanu Lietuvā,

Eiropas Komisijas iesniegto dokumentu projektu izskatīšanai tiek piesaistīti arī nevalstiskā sektora

sociālie un ekonomiskie partneri. Darbam ar nevalstiskā sektora partneriem tika izveidota informācijas

sistēma, kurā tiek ievietoti Eiropas Komisijas dokumentu projekti, kā arī Lietuvas nacionālā pozīcija

18


attiecībā uz šiem dokumentiem. Tādējādi nevalstiskā sektora partneriem ir pieejami izskatīšanai šie

dokumenti un atbildīgo institūciju kontaktinformācija, kas nodrošina Lietuvas pozīcijas izstrādi par

dokumentiem. Ja nevalstiskā sektora partneriem ir komentāri vai priekšlikumi par Eiropas Komisijas

dokumenta projektu, viņi var kontaktēties ar atbildīgās institūcijas pārstāvi, lai paustu savu viedokli.

Valdības 2005.gadā veiktajā pētījumā ir konstatēts, ka visaktīvākā sadarbība ar nevalstiskā sektora

partneriem ir bijusi sociālās drošības, nodarbinātības, tautsaimniecības, vides, iekšlietu,

lauksaimniecības un kultūras jautājumos. Daudzas ministrijas ne tikai iesaista savus partnerus darba

grupās, bet arī informē tos par iespējām piedalīties dažādos Eiropas Komisijas nozaru pasākumos. Kā

aktīvākie dalībnieki Eiropas Komisijas organizētajās darba grupās ir uzņēmējdarbības un arodbiedrību

pārstāvji, piemēram, Lietuvas arodbiedrību savienība “Vienotība”, Lietuvas rūpnieku konfederācija u.c.

Nevalstiskā sektora iesaistīšanas mehānismi - kopsavilkums

Izmantotie nevalstiskā sektora iesaistīšanas mehānismi

Valstu piemēri

Sadarbības līgumi Nīderlande, Lielbritānija, Īrija, Dānija, Itālija u.c.

Darba grupu veidošana Vācija, Austrija, Francija, Ungārija, Čehija, Igaunija,

Lietuva u.c.

Nozaru komiteju veidošana Francija, Lielbritānija, Īrija, Dānija, Spānija, Itālija,

Polija u.c.

Semināri, konferences Vācija, Austrija, Francija, Lielbritānija, Dānija,

Zviedrija, Ungārija, Polija u.c.

Normatīvo dokumentu izstrāde, pēc pašu

iniciatīvas

Nīderlande, Ungārija u.c.

Balvu pasniegšana par pilsoniskās sabiedrības

veidošanu

Austrija u.c.

Informācijas sistēmu izmantošana Lietuva u.c.

Eiropas Savienības valstīs valdības pārstāvji regulāri iesaista nevalstiskā sektora partnerus Eiropas

Komisijas izvirzīto jautājumu, izstrādāto dokumentu projektu izskatīšanā un nacionālo pozīciju izstrādē.

Valdības pārstāvji rada daudzveidīgus apstākļus, izmanto dažādus modeļus, lai iesaistītu nevalstiskā

sektora partnerus un motivētu tos līdzdarboties šo jautājumu izskatīšanā, tādejādi arī veicinot pilsoniskas

sabiedrības veidošanos valstī. Tomēr sadarbības efektivitāte un sasniedzama rezultāta veiksmīgums

galvenokārt ir atkarīgs no nevalstiskā sektora partneru vēlmes iesaistīties un to realizētajām aktivitātēm.

Valsts institūciju galvenais pienākums un uzdevums šādā aspektā ir nodrošināt pilnvērtīgas iespējas

dažādiem nevalstiskā sektora partneriem iesaistīties diskusijās un nacionālo pozīciju izstrādē, mazāk

19


valsts uzdevums būtu veikt tieši motivējošus pasākumus, lai gan, kā liecina ārvalstu pieredze, turīgākās

valstis nereti izmanto arī dažādus motivējošus mehānismus sadarbības partneru aktivizēšanai. Tāpat

jāuzsver, ka kopumā nevalstisko sadarbības partneru līdzdalība un gatavība iesaistīties lielā mērā saistīta

ar pilsoniskās sabiedrības kā tādas attīstību – ar līdzdalības kultūras veidošanos valstī un izpratni par

iesaistīšanās pozitīvajiem ieguvumiem arī tajos gadījumos, kad sasniegtais rezultāts nav galēji pozitīvs.

Informācijas avoti: “Overview of Government – NGO Relationships in EU Member States” by Nilda Bullain, European Centre for Not-

for Profit Law “Social Europe”, Netherlands Bureau for Economic Policy Analysis, 2003 “Promoting Social Dialogue in an Enlarged Europe. Industrial Relations & Industrial Change” by European

Commission, 2004 “Cooperation between the State and NGOs in Germany: Levelling the Playing Field” by Rupert Graf Strachwitz,

Maecenata Institute for Philanthropy and Civil Society, 2004 “Non-governmental Sector Interaction in the Decision Making Processes. Country Profile: Germany” by European

Commission, 2006 “Government and Civil Society Organisations in Austria: A Tradition of Consultation and Support” by Christina

Weidel and Oliver Puchta, the World of NGOs, 2004 “Non-governmental Sector Interaction in the Decision Making Processes. Country Profile: Austria” by European

Commission, 2006 “Non-governmental Sector Interaction in the Decision Making Processes. Country Profile: The Netherlands” by

European Commission, 2006 “The French Social Partners and the French EU Presidency” by Maurice Braud, 2001 “Compacts between Government ad Civil Society Organisations in the UK” by Christine Barker, 2004 “Non-governmental Sector Interaction in the Decision Making Processes. Country Profile: United Kingdom” by

European Commission, 2006 “Non-governmental Sector Interaction in the Decision Making Processes. Country Profile: Ireland” by European

Commission, 2006 “Denmark: the Role of Social Partners” by Kaj Olesen, 1997 “Non-governmental Sector Interaction in the Decision Making Processes. Country Profile: Denmark” by European

Commission, 2006 “Non-governmental Sector Interaction in the Decision Making Processes. Country Profile: Sweden” by European

Commission, 2006 “Non-governmental Sector Interaction in the Decision Making Processes. Country Profile: Spain” by European

Commission, 2006 “Non-governmental Sector Interaction in the Decision Making Processes. Country Profile: Italy” by European

Commission, 2006 “Mechanisms of Government – NGO Cooperation in Hungary” by Nilda Bullain, European Centre for Not-for-

Profit Law, 2004 “Non-governmental Sector Interaction in the Decision Making Processes. Country Profile: Hungary” by European

Commission, 2006 “Poland’s Council on Public Benefit Activities: A New Era of Government – Civil Society partnership” by Ewa

Kulik Bielinska, Stefan Batory Foundation, 2004 “Forms of Partnership between NGOs and Public Authorities in the Czech Republic” by Petr Pajas, New Anglo-

American College , 2004 “Implementing partnership: Non-Profits and Public Authorities in Estonia” by Krsitina Mand, Network of Estonian

Non-Profit Organisations, 2004 http://www.auswaertiges-amt.de / http://www.euro.lt/ http://www.entemp.ie/ http://www.eu-oplysningen.dk/ http://www.mae.es

20

http://www.mae.es/

http://www.eu-oplysningen.dk/

http://www.entemp.ei/

http://www.euro.lt/

http://www.auswaertiges-amt.de/


3. GALVENO REZULTĀTU ANALĪZE

3.1. Nevalstisko sadarbības partneru zināšanas par ES

Nevalstisko sadarbības partneru informētība par ES un lēmumu pieņemšanas procesu ES

4,2

66,7

66,7

37,5

33,3

25,0

50,0

4,2

12,5

Par ES jautājumiem kopumā

Par ES galvenajām institūcijām

Par lēmumu pieņemšanas procesu

ES

NSP informētība par ES (%)

Esam ļoti labi informēti Esam labi informēti, bet ne visos jautājumos

Esam nepilnīgi informēti Neesam nemaz informēti

Kopumā savas zināšanas par ES nevalstiskie sadarbības partneri vērtē visai augstu – vairāk kā puse

novērtē, ka ir informēti. Arī intervijās NSP pārstāvji uzsver, ka ir „ļoti labi informēti” vai jūtas „pārāk

labi informēti” par ES savienības jautājumiem, un ka - „informāciju saņemam pietiekošā apjomā.”

„Ir pilnīgi pietiekoši. Ja cilvēks grib to zināt, viņam ir, kur to informāciju saņemt. Mums pietiekami labi strādā visas Eiropas konsultatīvās institūcijas, gan ES birojs un tā tālāk.”

Tomēr jāatzīmē, ka pēc aptaujas datiem, informētība ir augsta tikai atsevišķos aspektos, bet ne visos.

Tāpat novērojams, ka informētība par ES jautājumiem kopumā un par ES galvenajām institūcijām ir

augstāka, nekā par lēmumu pieņemšanas procesu. Tikai 37% nevalstisko sadarbības partneru

novērtējuši, ka ir labi informēti, bet ne visos jautājumos, par lēmumu pieņemšanas procesu ES. Tam

būtu jāvelta īpaša uzmanība un vairāk jāinformē nevalstiskais sektors ne tikai par konkrētiem

izskatāmiem jautājumiem, bet arī par tehnisko lēmumu pieņemšanas procesu kopumā, īpaši tādēļ, ka

neizprotot lēmumu pieņemšanas sistēmu kā tādu, nevalstiskajiem sadarbības partneriem nav arī

motivācijas tajā iesaistīties gan zināšanu trūkuma, gan pieņēmuma, ka neko nav iespējams ietekmēt, dēļ.

Intervijās arī izskan, ka zināšanas par ES lietām mēdz būt nevienmērīgas organizāciju biedru vidū.

Dažas organizācijas to risina un cenšas savus biedrus izglītot, citās pastāv uzskats, ka izpratne par ES

lietām ir cilvēku attieksmes un redzesloka jautājums, un situācija, kad ES konteksts cilvēkus ne vienmēr

interesē, ir normāla un saprotama.

„Mēs cenšamies savus darbiniekus izglītot. Mēs paši mācamies par to, kas ir saistīts ar Eiropas lietām, likumdošanu, mēs vienkārši cenšamies pilnveidoties. Internets mums ir pieejams. Otrs ir savstarpēji apmainoties ar informāciju un ir mums arī Eiropas integrācijas birojs, kur mums arī ir informācijas mājas lapas.”

21


Informācija, kādu nevalstiskie sadarbības partneri vēlētos papildus saņemt

Neviens no pētījuma ietvaros intervētajiem NSP pārstāvjiem neizteica vēlēšanos saņemt papildus

informāciju par ES lietām. Drīzāk ir sajūta, ka informācijas tāpat ir ļoti daudz, un jau esošos apjomus ir

grūtības apzināt. Tā vietā svarīgāk liekas nodoties savu tiešo pienākumu pildīšanai.

„Es domāju, ka mums informācijas ir ļoti daudz, šajā brīdī jautājums ir par resursiem kā mēs spējam viņus akumulēt. Šobrīd aktuāls jautājums ir būt sekmīgi iekšā procesos, kur mums vajadzētu būt. Es nedomāju, ka ir kāds trūkums ar informāciju.”

„Tanī līmenī, kas ir arodbiedrību prioritātes un funkcijas, tas ir sociālekonomiskie, darba un darba tiesību jautājumi, mēs esam pietiekoši labi informēti. Mums šī informācija ir, un es uzskatu, ka tā ir pilnīgi pietiekoša”

Tiem aptaujātajiem, kuri bija novērtējuši, ka kopumā viņi ir nepilnīgi informēti, tika lūgts konkretizēt,

kādu plašāku informāciju viņi vēlētos saņemt. Nevalstisko sadarbības partneru atbildes apkopotas tabulā

zemāk.

Par Latvijas pozīcijas veidošanās gaitu. Latvijas pārstāvju dalību jautājuma diskutēšanā, viedokļa paušanā.

Informācijai ir jābūt mājas lapā viegli pieejamai, lai to nav jāmeklē ilgi. Šobrīd lai kaut ko atrastu, jātērē ilgs laiks.

Par NVO darbības nodrošināšanai pieejamo valsts un ES finansējumu.

Par dažādu ES normatīvu īstenošanu reālajā dzīvē citās ES valstīs.

Par procedūrām un procesiem gan vadošajā iestādē (ministrijā), gan ES institūcijās.

Nepieciešama vienkārša, īsa informācija par iespējām iesaistīties ES jautājumu risināšanā – lai laicīgi ir zināms, kādi

jautājumi tiek izskatīti un laicīgi varam gatavot savu viedokli.

Konsultācijas par to, kā visefektīvāk ietekmēt mūs interesējošos lēmumus.

Aktuālo dokumentu apriti.

Detalizētāk par katru nozari atsevišķi, lai mums nav pašiem jāatlasa to, kas attiecas uz mums tieši.

3.2. Nevalstisko sadarbības partneru iespējas ietekmēt ES lēmumus

Informētība par iespējām ietekmēt ES lēmumus

Visas pētījuma ietvaros uzrunātās organizācijas ir biežāk vai retāk bijušas aicinātas izteikt savu viedokli

nacionālās pozīcijas veidošanai, līdz ar to ir zināms par iespējām un veidu, kā var ietekmēt ES lēmumus.

„Nu formālais informācijas ceļš ir sakārtots. Latvijas pozīcijas kurss tiek apspriests un nodots katrai dalībvalstij apspriešanai un vērtēšanai. Es varu teikt, ka mēs esam informēti par to, kā tas notiek. Cits jautājums ir – cik mēs varam ietekmēt šo lēmumu pieņemšanu.”

Aptaujā lielākā daļa nevalstisko sadarbības partneru novērtē, ka viņiem ir nepietiekama informācija par

iespējām ietekmēt ES lēmumus. Lai gan samērā liels ir arī to īpatsvars, kuri uzskata, ka ir labi informēti,

tomēr īpaši jāvērš uzmanība, ka aptuveni 1/10 nevalstisko sadarbības partneru jūtas pilnībā neinformēti

par iespējām ietekmēt ES līmeņa lēmumus.

22


Esam ļoti labi informēti

4,2%

Esam labi informēti37,5%

Esam nepilnīgi informēti45,8%

Neesam nemaz

informēti12,5%

Informācijas pieejamība par iespējām ietekmēt ES lēmumus (%)

Veids, kādā nevalstiskie sadarbības partneri apkopo nozares viedokļus

Vaicāti par to, kā tiek formulēts nozares viedoklis, NSP biežāk min, ka informāciju izsūta un viedokļus

apkopo elektroniski – e-pastu veidā, organizācijas mājas lapā, vai speciāli izveidotā portālā.

„Mums ir izstrādāta interaktīva interneta vidē portāls www.lobijs.lv, kur visi jautājumi, kas nāk mūsu apgrozībā no dažādiem avotiem, tiek saslēgti kopā kā zem viena jautājuma, kur pirmkārt var visus attiecīgos dokumentus, kas viens no otra izriet vai dažādas pozīcijas, kas kaut kur parādās salikt kopā, kur tiek noteikts atbildīgais eksperts par to jomu, viens no mums šeit, kas aktīvi seko attiecīgajiem jautājumiem līdzi. Tiek pieaicināta darba grupa no mūsu biedriem, kur paši sevi ir identificējuši kā ieinteresētos un tad viņi tiek pielikti tam jautājumam klāt. Protams, tas no pašu biedru aktivitātes ir atkarīgs cik viņi spēj, grib, var sekot līdz šim jautājumam. Un viņi var iepazīties ar šiem dokumentiem un komentēt. Bet tas instruments ir jauns un ir izveidots un tas lielā mērā bija risinājums tam, ka caur e-pastiem informācijas apjoms nav menedžējams.”

Bet tiek organizētas arī iekšējas aptaujas, apspriedes un diskusiju grupas. „Pirmkārt, mēs apzinām tos viedokļus, kas ir Arodbiedrību savienības sastāvam, tās ir šīs 24 nozares, tās ir apmēram 4000 apakš organizācijas, pirmorganizācijas. Pirmkārt jau mēs apzinām tās. Tas ir mūsu galvenais uzdevums. Informēšanas struktūra mums ir laba, gan rakstiski ar dažādām informatīvām vēstulēm, gan elektroniski ar mājas lapām – šī sistēma ir izstrādāta un tā strādā. Protams, viss ir atkarīgs no būtiskā vai interesējošā jautājuma vienai vai otrai nozarei. Ir arī lietas, ka ir svarīgas un interesē visus. Mēs organizējam gan iekšējās aptaujas, ir gan apspriedes, gan viedokļu apmaiņas, diskusiju grupas. Tie veidi ir dažādākie, kā mēs viņus apzinām. Mums ir speciālisti, mums par dažādiem jautājumiem veidojas darba grupas, kuras strādā un izvērtē dažādus priekšlikumus, tie tiek arī apkopti un iesniegti dažādām institūcijām.”

Organizāciju asociācijas min, ka „katra organizācija ir patstāvīga, katrs izdomā savas lietas. Ja ir kāda

kopēja lieta –tad es eju uz Saeimu likumdošanā noformēt lietas, kas ir visiem kopīgas.” Pastāv arī

prakse, ka „ja apzinot biedru viedokļus par konkrēto jautājumu ir pretrunīgi biedru viedokļi, tad pozīcija

par to netiek gatavota.”

23


Nevalstisko sadarbības partneru iesaistība lēmumu pieņemšanā

Intervijās NSP pārstāvji atzīst, ka iesaiste pastāv, bet pieredzes atšķiras. Ir organizācijas, kuras dažādu

jautājumu izstrādē piedalās regulāri, ir tādas, kuras aicina „tajā brīdī, kad vajag intelektuālo pienesumu.

Tad jau šo to mēs esam pateikuši”. Neskatoties uz to, NSP starpā dominē viedoklis, ka iesaistītība ne

vienmēr ir pēc būtības. Drīzāk ir sajūta, ka viedoklis tiek prasīts formālu iemeslu dēļ, piemēram, tāpēc,

ka tāda ir ES prasība.

„TRK piedalās vairākās darba grupās - skaits ir aptuveni 50 un tās ir reģionāla, valstiska un starptautiska līmeņa. Šinīs padomēs un darba grupās, kad valdības institūcijas ir izstrādājušas kādus normatīvos aktus visdažādākās jomās, viņi vai nu grib uzklausīt uzņēmuma viedokli vai viņiem tas ir uzspiests vienkārši formāli, kā tas ir paredzēts ES politikā - konsultējoties ar nevalstisko sektoru, iesaistīt nevalstisko sektoru.”

„Viena labā lieta, ka Eiropas Komisijas, jeb Eiropas Savienības struktūras ar šiem būtiskajiem sabiedrībai jautājumiem, akcentē sociālo partneru līdzdalību. Un tas mums, kā sociāliem partneriem atvieglo uzdevumu, ka valdības institūcijām, gribi-negribi, ir mūs un Darba devēju konfederāciju jāpieaicina līdzdarboties un sagatavot kādu atsevišķu Latvijas dokumentu saistībā ar ES regulu vai direktīvu.”

Jāatzīmē, ka organizāciju vidū pastāv arī nostāja, ka svarīga un nepieciešama ir pašu iniciatīva.

„Ja vēlamies iestrādāt kādu institūciju kaut kādas izmaiņas kādā likumā, mums arī jāveic dažādas darbības, lai tas notiktu. Ja ir konkrēts jautājums, tad tiek izstrādāts dokumentu projekts, mēs griežamies attiecīgajā ministrijā, departamentā, mēs runājam, pārliecinām institūcijas [....] Es pats esmu nopietni piestrādājis pie 2 normatīvo aktu iznešanas cauri. Izdevās. Es to esmu izdarījis, bet, lai to izdarītu, ir vajadzīgas eksperta zināšanas, jābūt spējai piesaistīt ekspertu finansiāli, un laika dēļ, bet tas ir iespējams.”

„Mēs paši uzožot vienu jautājumu klauvējamies, ja durvis ir ciet”

Diskusijā ministrijā, runājot par NSP iesaistītību, savukārt, izskan doma, ka „tas ir atkarīgs no tā, cik

viņi ir ieinteresēti. Viņus jau nevar piespiest neko.”

Aptaujas rezultāti rāda, ka absolūtais vairākums nevalstisko sadarbības partneru novērtē, ka ir drīzāk vai

pilnībā neiesaistīti ES līmeņa jautājumu izlemšanā un tikai 30% uzskata, ka ir iesaistīti. Šeit arī

jāpiebilst, ka lielās nozaru asociācijas un biedrības parasti paudušas pozitīvākus iesaistes vērtējumus,

kamēr tie sadarbības partneri, kuru cilvēkresursu un finansiālā kapacitāte ir neliela, visbiežāk arī

novērtē, ka to iesaistība ir zema.

24


37,5 50,0

54,2

29,2

4,2

20,8

50,0

8,3

25,0

20,8

Par organizācijas pārstāvēto nozari

Par valsts līmeņa jautājumiem

Par ES līmeņa jautājumiem

NSP iesaistītība lēmumu pieņemšanā (%)

Pilnībā iesaistīti Drīzāk iesaistīti Drīzāk neiesaistīti Pilnībā neiesaistīti

Savukārt par nacionālā līmeņa jautājumiem nedaudz vairāk kā puse aptaujāto novērtējuši, ka jūtas

samērā iesaistīti lēmumu pieņemšanā, lai gan šajā gadījumā to īpatsvars, kuri novērtē, ka ir pilnībā

neiesaistīti, ir pat lielāks kā par ES līmeņa jautājumiem.

Vispozitīvākā situācija ir to lēmumu izlemšanas iesaistības iespēju novērtējumos, kuri attiecas uz

konkrētās organizācijas pārstāvēto nozari – šeit absolūtais vairākums novērtē, ka ir iesaistīti lēmumu

pieņemšanā.

Šie dati lielā mērā ļauj secināt, ka nevalstiskie sadarbības partneri ir visumā veiksmīgi adaptējušies

vietējās situācijas jautājumu risināšanai, bet joprojām nav atraduši efektīvākos veidus un iespējas, kā

piedalīties ES līmeņa jautājumu izlemšanā. Šeit acīmredzot pašām organizācijām būtu plašāk jāmeklē tie

mehānismi, sadarbības formas, kas būtu rezultatīvākas konkrētu lēmumu ietekmēšanai savās interesēs.

Nevalstisko sadarbības partneru novērtējumi par iespējām ietekmēt ES lēmumus

Aptaujas ietvaros, novērtējot iespējas ietekmēt ES lēmumus, nevalstiskie sadarbības partneri ir kopumā

skeptiski un uzskata, ka iespējas ir nelielas, tikai dažos jautājumos. Runājot kopumā par Latvijas

organizāciju ietekmi, tikai 4% novērtē, ka nav nekādu iespēju tām ietekmēt ES lēmumus, bet vērtējot

savas organizācijas ietekmes iespējas, to īpatsvars, kuri novērtē, ka iespēju nav nekādu, ir jau 37%.

4,2 16,7

4,2

75,0

58,3

4,2

37,5

Latvijas organizāciju iespējas ietekmēt ES

lēmumus

Pārstāvētās organizācijas iespējas ietekmēt ES lēmumus

Iespējas ietekmēt ES lēmumus (%)

Ir visas iespējas Ir lielas iespējas, bet ne visos jautājumos

Ir nelielas iespējas, tikai dažos jautājumos Nav nekādu iespēju

25


Visdrīzāk tas norāda, ka nevalstiskie sadarbības partneri uzskata, ka ietekme uz lēmumu pieņemšanu

varētu būt tikai atsevišķām lielajām Latvijas asociācijām, biedrībām, kamēr citu ietekme ir ierobežota

noteiktu jautājumu ietvaros. Par to liecina arī fakts, ka 58% novērtē, ka viņu pārstāvētajai organizācijai

ir nelielas ietekmes iespējas dažos jautājumos.

Protams, šie rezultāti neliecina par reālo iespēju ietekmēt ES lēmumus, bet tikai par subjektīvo ietekmes

iespēju novērtējumu. Tai pat laikā padziļinātās intervijas liecina, ka vairumā gadījumu šādiem

novērtējumiem pamatā ir konkrēti fakti, ar kuriem nevalstiskie sadarbības partneri ir saskārušies

ikdienas darbā. Kopumā pārrunājot NSP iespējas ietekmēt ES lēmumus, organizāciju pārstāvji min, ka

to ietekmē sekojoši aspekti, tostarp:

1) dažādi ar organizācijas kapacitāti un spējām (cilvēkresursu, finansiālajām) saistīti jautājumi;

„Nevalstiskajām organizācijām, vismaz tajā apritē, kur mēs esam ietverti, tiek dotas ļoti lielas iespējas visdažādākajās konfigurācijās piedalīties gan izglītojošos pasākumos, gan oficiālākos – konferencēs, debatēs un tā tālāk – arī ES struktūrās, kur piedalās diezgan augsts amatpersonu līmenis. Bet piedalīties var tad, ja ir kam piedalīties, ir tā kapacitāte un izpratne par lietu, un ja no tā patiešām kaut kādu normālu labumu atved atpakaļ. Un pēc tam arī pielieto. Un, protams, tie ir arī personiskie kontakti, kas veidojas, var veidoties un ir jāveido. Vēl viens liels šķērslis, kas ir visdažādākajās jomās – gribu atkārtot, ka nevalstiskajām organizācijām tiek piešķirtas diezgan lielas prioritātes un priekšrocības apmeklēt dažādas ES institūcijas un piedalīties pasākumos – bet problēma ir finanses.”

„Viens ir attieksme tajā ziņā, ka sociālie partneri un NVO ir līdzvērtīgi sarunu partneri. Un otrs ir finansējums un viņu kapacitātes stiprināšana, kas lielā mērā, es domāju, ir neatrisināts jautājums. Piemērs, Norvēģijā uz tiem pašiem jautājumiem, kas ES strādā 250 cilvēki, bet LDDK direkcijā 10 cilvēki. Var salīdzināt.”

2) skepse, par Latvijas kā valsts spējām vispār kaut ko ‘dabūt cauri’ ES institūcijās;

Mēs varētu izmanot savas 8 balsis Briselē?! Nu jūs stādāties priekšā...? Mēs nevaram, mums nav balsu skaita. Bet mēs varam izmest idejas, par kurām viņi visi balso. Tā mēs varam ietekmēt. Mēs esam maza promile tajos miljonos – tā mēs varam ietekmēt! Un es domāju, ka mums tas ceļš nemaz nav jāiet. Veltīga laika nosišana.”

„Lai Latvijai svarīgās intereses tiktu iekļautas dienas kārtībā, vai arī tajā brīdī, kad nonāk līdz balsošanai, tiktu nobalsots Latvijai pozitīvi? Balsojumi notiek politisko mērķu dēļ, nevis taisnības mērķu dēļ. Tas visiem ir zināms.”

„Ir šo veco/jauno valstu problēma un lielo/mazo valstu problēma. To mēs izjūtam un arī redzam visās diskusijās un arodbiedrību vidē. Piemēram, ar arodbiedrībām Polijā – nu ir starpība, kā viņi spēj ar arodbiedrības būtību ietekmēt kaut vai kaut kādu jautājumu risināšanu mūsu Eiropas arodbiedrību konfederācijā un mēs. Balss skaits daudzējādā ziņā ir noteicošais. Un tieši tāpat šīs problēmas ar vecajām un jaunajām valstīm.”

3) organizāciju misijas apziņa un izpratne par savas darbības pamatmērķiem;

„Ja kāda sabiedriskā organizācija saka, ka tam [lēmumu ietekmēšanai] nav nozīmes, tas nozīmē, ka viņi nepilda savas funkcijas, jo sabiedriskās organizācijas nav lēmuma pieņēmējas – sabiedriskās organizācijas nav arī galējā labuma guvējs, bet ir tas starpposms no uzņēmēja uz

26


valsti jeb no privātpersonas uz valsti. Patiesībā - tas ir pamatu pamats paust kaut kādas grupas intereses pat, ja viņas netiek iestrādātas. Mēs strādājam uz to, lai maksimāli paustu un dotu zināmu savu viedokli. Tas ir jebkuras sabiedriskas organizācijas pamatnosacījums.”

„Daudzējādā ziņā mēs valdības pusē darām šo dzīvi tādu nervozāku un nepatīkamāku, jo mēs nemitīgi akcentējam to, kas vēl ir jāpapildina, piemēram, kādā ES dokumentā. Jo ne viss vienmēr tiek realizēts, ir lietas, kas ir prioritāras katrai valstij. Katrā ziņā – viegli tas nav, bet ietekmēt var. Un to mēs arī darām.”

„Tas ir svarīgi un būtiski. It sevišķi tādā kontekstā, ja ES dažādu institūciju pieņemtie dokumenti attiecas uz mums, ir ieviešami un obligāta arī mums. Un it sevišķi, ja viņi kaut kādā pozitīvā veidā dod ietekmi uz mūsu auditoriju – strādājošiem”

„Arī dažādu organizāciju līderu vidū ir dažāda izpratne par ES lēmumu nozīmīgumu - kā mēs to izprotam un, par cik svarīgu uztveram. Jā. Tā ir dažādu organizāciju vidū valda tāda kā vienaldzība – „nu ko tur Eiropa, gan jau mēs paši”

„Mēs esam rakstījuši kaut kādus viedokļus par lietām, procesiem, protams, saprotot, ka tas process tur ir gana ilgs un sāpīgs, un viedokļi dažādi. Nē, mēs esam savus viedokļus pauduši. Nav tā, ka mēs domājam - ek, tas, jau tālu , iztiks bez mūsu viedokļa!’’

4) Spēja dažādām iesaistītajām pusēm sadarboties savā starpā, kas, savukārt, saistīts ar plānošanu,

atbilstošu enerģijas un līdzekļu ieguldījumu un motivāciju;

„Sakopojot spēkus ir iespējas ietekmēt dažus svarīgus lēmumus. Ir iespējams ietekmēt izstrādājot plānu, kā to darīt, pamatojot savu viedokli, iesaistot vairākas institūcijas nevis vienu nabagu, kas atbild. Uzplānojot pasākumu, to ir iespējams izdarīt. Un tad ir vajadzīga aktīva viedokļa aizstāvība dažādos forumos, konferencēs, apaļajos galdos, kas ir saistīti ar šā jautājuma ievirzi un šeit ir svarīgi tas, ka tajā brīdī, kad šādus jautājumus mēs aizstāvam, visi cilvēki, kas darbojās vairākās institūcijās viņiem būtu pieejama atbilstoša informācija, motivācija, bet to ir iespējams izdarīt un pie šā jautājuma ir jāstrādā ilgstoši un arī jāziedo adekvāts enerģijas un līdzekļu apjoms.”

5) Politisko mērķu un citas interešu pretrunas;

„Tas ir ļoti sarežģīti, jo mūsu prasības bieži ir pretrunā ar to, ko liberāli labējās valdības Latvijā ir realizējušas, jo daudzas lietas notiek, kur arodbiedrības arī iebilst pret to veidu kā viena vai otra lieta notiek.”

„Minimālas. Var ietekmēt tikai tās organizācijas, aiz kurām stāv bagātas personālijas, kas ieinteresētas lēmumu pieņemšanā.”

6) Birokrātiskā sistēma un kārtība, kuras prasības NSP nav iespējams piepildīt.

„Ir ļoti bieži, kad mēs sniedzam atzinumus par nopietnām problēmām vienas vai divu dienu laikā, saskaņojot nacionālo pozīciju. Pie labākās gribas, kad ir jāizlasa nopietnu dokumentu vairāku lappušu garu…nu var izlasīt, bet nu tas laiks izvērtēšanai - nu paliek, cik paliek. Bet es saprotu, ka tur mēs neko nevaram izdarīt. Tā ir problēma no pirmās dienas, kopš mēs iestājāmies ES. Tas nemainīsies un to saka visas valstis. kas attiecas uz lēmumu pieņemšanu, tad formālais ceļš ir kārtībā, bet realitāte – ka tur nekādas ilūzijas nevar lolot.”

27


Jautājumi, kuros nevalstiskie sadarbības partneri uzskata, ka iespējas ietekmēt ES lēmumus ir

ierobežotas

Tiem aptaujātajiem, kuri novērtēja, ka organizāciju iespējas ietekmēt ES lēmumus ir ierobežotas, tika

lūgts nosaukt konkrētus jautājumus, kuros ietekme ir ierobežota. Zemāk dotajā tabulā attēlotas tās

atbildes, kurās ir minēti vairāk vai mazāk konkrēti jautājumi. Tai pat laikā jāpiebilst, ka liela daļa no tām

organizācijām, kuras novērtēja, ka iespējas ietekmēt ir ierobežotas, tomēr nespēja identificēt konkrētus

jautājumus, kas par to liecinātu, tādējādi netieši apliecinot, ka nereti pārliecība par iespēju trūkumu

ietekmēt kādus lēmumus, ir balstīta stereotipiskos pieņēmumos, nevis faktos.

Piemēram, pārtikas produktu marķēšana Jebkurā gadījumā ir nepieciešams veidot koalīcijas ar citām valstīm, bet bieži

pietrūkst kapacitātes.

EMAS ieviešana, energoefektivitāte.

Jautājumi, kas skar finansējuma sadalījumus.

Finanšu līdzekļu sadalījums atbalsta programmām kopumā. Struktūrfondu līdzekļu izmantošanas noteikumi.

Par stratēģiskiem ES attīstības jautājumiem.

Par jautājumiem, kas reglamentē rūpniecisko ražošanu.

Par ES atbalstu Latvijā būtiskākajām tautsaimniecības nozarēm.

Fondu līdzekļu sadalījums, administratīvo procedūru vienkāršošana.

Visos jautājumos, kas saistīti ar „lielo” dalībvalstu interesēm.

Visos jautājumos ietekme ir maza.

Domāju, ka organizācijām pašām ietekmes vispār nav, ietekmēt kaut ko var tikai ar valsts institūciju atbalstu.

Par jautājumiem, kurus lobē vai kas skar "vecās" ES dalībvalstis - Vācija, Francija, Lielbritānija, arī Skandināvijas valstis.

Par jautājumiem, kurus lobē kādi lieli uzņēmumu vai interešu grupas. Latvija lobēt savas intereses vispār neprot.

Arī intervijās NSP pārstāvji nenosauc konkrētas tēmas vai jautājumus, kurus ietekmēt būtu ierobežotas

iespējas, tomēr par pastarpināti par tādiem uzskata jebkurus jautājumus, kas saistīti ar biznesa vai

politisko interešu sadursmēm.

„Ja stāv mūsu priekšlikumam pretī kaut kādas citas intereses priekša, cita biznesa intereses. Ja viens lēmums ir pretrunā citas nozares lēmumam, tad grūtāk izdarāms. Piemēram, ražotāju intereses var būt atšķirīgas no tirgotāju interesēm un tad ir jācīnās ne tikai par pareizu formulējumu un uzstādījumu, bet arī interešu sabalansēšanas jomām.”

Iespējas ietekmēt, ES pieņemtos lēmumus, pēc NSP domām, ir atkarīgas arī no konkrētā jautājuma

izpratnes un attiecīgi arī saņemtās informācijas kvalitātes, vai dotā termiņa, lai ar to iepazītos.

„Informācijas ir par vēlu, jo izskatot lēmuma pieņemšanas gaitu, piemēram, muitas kodekss tika sākts strādāts pirms iestāšanās ES un tagad viņš nav izstrādāts. Ja mēs savas intereses neieliekam sākuma fāzē, tas nozīmē, ka pašlaik mēs praktiski neko izmainīt nevaram. Lai mums katru nedēļu nevajadzētu izlasīt 200, 400 lpp. sarežģītos dokumentus un salīdzināt vēl ar iepriekšējām 600 vai 800 lpp. konstatēt, kas tur izmainās, tad mēģināt izstrādāt savu pozīciju. Mums ir jāzina mūsu stratēģiskās intereses, un tām jābūt formulētām īsi, kodolīgi un nevis ūdeņaini un nekam nevajadzīgi kā tas dažreiz ir”

28


„Saņemot uz saskaņošanu vai atzinumu sniegšanu šīs pozīcijas ir problēma tāda, ka ir ļoti īss laiks, kurā mums jāsniedz atbilde, respektīvi, 24 vai 36 stundas, kurā ir ļoti grūti reaģēt.”

3.3. Nevalstisko sadarbības partneru izmantotie informācijas avoti par ES jautājumiem

Informācijas avoti, kurus izmanto nevalstiskie sadarbības partneri

Lai noskaidrotu to informācijas ieguves kanālu loku, ko izmanto nevalstiskie sadarbības partneri, aptaujā

tika lūgts nosaukt, kur tiek iegūta informācija par ES jautājumiem. Atbildes dotas zemāk ievietotajā

tabulā.

Eiropas līmeņa nozares konfederācija

Eiropas Komisijas un institūciju interneta resursi, piemēram: http://www.europa.eu/index_lv.htm,

konkrēti: http://eur-lex.europa.eu/lv/index.htm http://europa.eu/rapid/

www.liaa.gov.lv

EPAB (European Public Banks Association)

http://ec.europa.eu/

Prese

Internets

ESfondi.lv

Semināri ar atbilstošu institūciju pārstāvju piedalīšanos

ES deputātu biroji

Mūsu Eiropas federācija

DG Sanco (Health and Consumer Protection) mājas lapa

Nozaru ministriju mājas lapās, piemēram, www.esfondi.lv. Nozaru ministriju mājas lapas tiek skatītas

atkarībā no jautājumiem, kas ir aktuāli organizācijai.

Ar Ekonomikas ministrijas palīdzību

Eiropas Biznesa konfederācijas BusinessEurope mājas lapa

ACEA (Eiropas autoražotāju asociācija)

Latvijas pārstāvniecība Briselē

NEFI (Network of European Financial Institutions for SME)

Dienas Bizness

Latvijas ostu padomes sekretariāts

European Consumer Consultative Group sanāksmes

Plašsaziņas līdzekļos, piemēram, BNS, LETA.

BEUC - Eiropas patērētāju apvienība

ESIA

Dažādi specializētie semināri

Kontakti ar citu Latvijas un ne-Latvijas NVO un citu organizāciju pārstāvjiem

Finanšu ministrija

Latvijas Jūras administrācijas informācijas dienests

29


BEUC un ANEC mājas lapas un publikācijas, BEUC organizētie kursi

Ja nozares ministrija šādu informāciju atsūta elektroniski / pa pastu

Piedaloties mūsu pārstāvim Eiropas Savienības Patērētāju konsultatīvā grupā

Eiropas Komisijas komitejas, fondi, aģentūras

Kopumā novērojams, ka organizācijas plaši izmanto dažādas interaktīvās iespējas iegūt informāciju, kā

arī ļoti plaši tiek izmantota informācija, kuru apkopo un piedāvā Eiropas līmeņa sadarbības partneri.

Nereti tiek izmantoti arī masu mediji un Ekonomikas ministrijas informācija.

Dotie rezultāti ļauj secināt, ka nevalstiskajiem sadarbības partneriem informācijas avoti ievērojami

atšķiras atkarībā no pārstāvētās nozares un interesējošajiem jautājumiem, sekojoši nav iespējams

identificēt kādus konkrētus dažus efektīvākos informēšanas kanālus. Tai pat laikā intervijas ļauj spriest,

ka priekšstatu par informācijas avota efektivitāti zināmā mērā var ietekmēt fakts, ka organizācijas mēdz

saņemt informāciju, vai aicinājumus izteikt viedokli par tēmām, kas uz tām neattiecas – „Vienmēr ir

jautājums ir vai tas, kas ir atsūtīts mūs tiešā veidā skar” un ir organizācijas, kuras apriori apšauba

dažādu birokrātisko institūciju piesūtītās informācijas efektivitāti.

„Formāli jā. Mums tur sūta kaut kādus dokumentus, bet man liekas, ka tā ir daļa no samērā bezjēdzīgās birokrātiskās mašinērijas.”

Saistībā ar informācijas ieguvi par ES, jāvērš uzmanību, ka neviens no aptaujātajiem nav minējis, ka

informāciju iegūst Ekonomikas ministrijas mājas lapas sadaļā par ES. Kā atklājas arī padziļinātajās

intervijās, tad, pirmkārt, daudzi nevalstiskie sadarbības partneri par šādu informācijas ieguves avotu

nebija informēti, un, otrkārt, tie, kuri bija informēti, uzskata, ka tajā netiek sniegta pietiekami aktuāla un

specializēta informācija tieši viņu vajadzībām.

Nevalstiskajiem sadarbības partneriem būtiskākā informācija

Nevalstisko sadarbības partneru pārstāvjiem tika lūgts arī identificēt to informāciju, kura ir būtiskākā

konkrētās organizācijas darbībā. Sniegtās atbildes apkopotas tabulā.

Savlaicīgs darbs pie pozīcijas izstrādes un virzīšanas. Tā ir jāveido tiklīdz uzsāk diskusijas par normu ieviešanu,

likumdošanas izmaiņām, nevis tad, kad jau ir pēdējais lasījums.

Ziņas, jaunumi latviešu valodā, kas ir reti, lai varētu informēt tālāk, ieinteresēt un iesaistīt cilvēkus.

Finanšu līdzekļu iegūšanas iespējas.

Informācija, kas skar rūpniecisko ražošanu.

Jūrniecības nozare, zivsaimniecība.

Publikācijas patērētāju jautājumos.

30


Likumdošana, vēlams latviešu valodā.

Aktualitātes par pieejamo finansējumu dažādu projektu īstenošanā.

Jaunas iniciatīvas likumdošanā par sociāli ekonomiskajiem jautājumiem, kas skar uzņēmējdarbību un darba devēju

intereses.

Ekoloģijas jautājumi, kas saistīti ar forsētām jauno tehnoloģiju ieviešanām auto ražošanā.

Partnerības iespējas dažādu jautājumu risināšanā.

Ostu darbību reglamentējoša dokumentācija.

Informācija, pētījumi par situāciju citās valstīs.

Vadlīnijas / ieteikumi, kurus izstrādā ES institūcijas.

Nodokļu jautājumi, kur jāsaprot - kas obligāts pēc ES normām un kas paliek vietējās politikas ziņā.

Dažādas EK vadlīnijas un normas specifisku atbalsta programmu jomā (vides programmas, reference rate, JEREMIE utt.)

Vairāk informācijas tieši par izmaiņām.

ES institūciju lēmumi.

Kā redzams, tad organizācijas nosaukušas gan ļoti vispārīgus jautājumus, gan arī ļoti konkrētus. Tāpat

novērojams, ka nereti organizācijām ir problemātiski apgūt informāciju, kas nav tulkota latviešu valodā.

Otrs būtiskākais ierobežojums informācijas pilnvērtīgā izmantošanā ir tās šķirošanas nepieciešamība.

Intervijās NSP atzīst, ka „informācijas plūsma ir liela”, bet „problēma ir tā, ka ļoti grūti ir informācijas

plūsmu atstrādāt, atlasīt, to svarīgāko izlasīt un mēģināt sniegt viedokli.” Efektīvāka, pēc NSP domām,

būtu kvalitatīvi atšķirīga informācija, no šobrīd pieejamās, ar kvalitāti saprotot skaidrojošu, analītisku un

konspektīvu tekstu.

„Tā informācija varētu būt kvalitatīvāka. Tā informācija, kas nāk no institūcijām, tur vajadzētu būt pamatojumam, kas izmainās, ja tiek pieņemts normatīvais akts un - ko tas nozīmē Latvijai? Vienai valstij tas nozīmē ļoti daudz un otrai tas nenozīmē nekas. Lielai daļai informācijas nav anotācijas.”

„Pietiekama. Vienīgais mums dažreiz nav analīzes, kas notiek un nav prognožu.”

„No uzņēmuma viedokļa, informācija būtu ar lielāku pievienotu vērtību tādā griezumā - kas notiks uz priekšu nākotnē ES, kādas izmaiņas būs un kā tās izmaiņas varētu ietekmēt Latvijas uzņēmējus nākotnē. Respektīvi, kaut kāda veida analīze būtu. Nevis kaut kādi sausi fakti, ka notiek tas un tas.”

Citiem vārdiem, būtu nepieciešams ieviest tādu informēšanas mehānismu, kas sniegtu jau segmentētu

informāciju – pa nozarēm, pa aktualitātes pakāpēm u.tml.

31


3.4. Nevalstisko sadarbības partneru pieredze sadarbībā ar valsts institūcijām par ES

jautājumiem

Sadarbības ar valsts institūcijām novērtējums – sadarbības biežums un produktivitāte

25,0

4,2

50,0

45,8

25,0

50,0

Ar Latvijas valsts institūcijām

Ar ES institūcijām

NSP sadarbība ar institūcijām ES jautājumu risināšanā - sadarbības intensitāte (%)

Jā, bieži Jā, dažreiz Nē, nekad

Kā liecina pētījuma dati, tad kopumā lielākā daļa nevalstisko sadarbības partneru ir sadarbojušies ar

kādām Latvijas valsts vai ES institūcijām, lai risinātu ES jautājumus. Tai pat laikā samērā liels ir arī

sadarbībā pasīvo organizāciju loks - 25% aptaujāto bijuši tādi, kuri ne reizes nav sadarbojušies ar

Latvijas valsts institūcijām ES jautājumu risināšanā, kamēr sadarbībā ar ES institūcijām iesaistījušies

tikai puse no aptaujātajiem.

Kopumā šie dati nav uzskatāmi par negatīviem, jo – ja pusei no nevalstiskajiem sadarbības partneriem ir

sadarbības pieredze, tad arī ir informācija un prasmes to efektīvi pielietot, lai mēģinātu ietekmēt sev

interesējošos lēmumus. Nedaudz kritiskāk jāvērtē dati par sadarbību ar Latvijas valsts institūcijām – ja

1/4 nekad nav sadarbojušies ar tām, tad jāanalizē padziļināti, kas ir tā iemesls. Uz daļu iemeslu

organizāciju pārstāvji norāda arī padziļinātajās intervijās, identificējot, ka valsts institūcijas dažkārt ir

pārāk birokrātiskas, lēnas un sadarbībā neefektīvas.

Drīzāk produktīva

52,9%

Drīzāk neproduktīva

47,1%

Sadarbības par ES jautājumiem produktivitātes novērtējums (%)

32


Konkrēti intervijās tiek minēts, ka pieredze bieži vien saistās ar dažādām problēmām, kuru cēloņi

meklējami gan organizācijās pašās, gan valsts institūciju darbībā. Tas savukārt rezultējas kā

nepietiekami produktīva un nepietiekami kvalitatīva sadarbība.

„Respektīvi, šajā sadarbībā starp valsts institūcijām un nevalstisko sektoru ir liels apjoms jomu, kur uzņēmēju organizāciju un uzņēmēju sniegtās atbildes atbilst, labākajā gadījumā, speciālista līmenim. Un ir vēl segments, kurā sadarbības atbildes tiek sniegtas ideju līmenī, respektīvi, būtu labi, ja varētu atrisināt to, nepamatojot kā to izdarīt un kas būtu jāmaina.”

Tiem, kuri bija sadarbojušies ar valsts vai ES institūcijām, tika lūgts novērtēt sadarbības produktivitāti.

Kā redzams attēlā, tad izteikti pozitīvu vai negatīvu viedokļu nav bijis – aptuveni puse novērtējuši, ka

sadarbība bijusi drīzāk produktīva, kamēr otra puse – ka drīzāk neproduktīva.

Zemāk dotajā tabulā savukārt apkopotas atbildes par to, kādēļ sadarbība bijusi neproduktīva. Biežāk

nevalstiskie sadarbības partneri atsaukušies uz to, ka valsts institūcijām nav patiesas ieinteresētības

sadarboties, ka sadarbība ir formāla un līdz ar to neefektīva.

Formāla sadarbība, nav ieinteresētības no institūciju puses

Nekonstruktīvs dialogs – katra puse paliek pie sava

Visbiežāk sadarbība ir uz pilnīgiem brīvprātības principiem, līdz ar to ne vienmēr atrod laiku un iespējas piedalīties

Nepietiek informācijas, kā ko darīt

Valsts iestādēm ne vienmēr ir kapacitāte izskatīt visus jautājumus

Jautājumus bieži neskata pēc būtības, bet birokrātiski

Ja mēs esam maza organizācija, mūs tāpat neviens neņem vērā un neklausās. Lielās un daudziem biedriem jau var kaut ko

panākt, bet tām, kas ir mazākas, visbiežāk viedokli nemaz neprasa.

Iestādes bieži domā, ka pašas var darīt kā grib un nevienu neklausīties

Nevēlēšanās iesaistīt NVO sadarbībā un nevēlēšanās risināt problēmas

Intervijās kā problēmas, kas apgrūtina sadarbību no NSP puses, tiek minētas:

1) Cilvēkresursu trūkums - „Visām nevalstiskajām organizācijām ir mazi cilvēku resursi, ļoti minimāli.

un tie cilvēku resursi pirmkārt ir ļoti noslogoti, viņiem nav laika šo informāciju meklēt.”

2) Kompetenču trūkums gan dažādu jomu ekspertīzei, gan valodu zināšanas – „pārsvarā lielākā daļa

nevalstisko organizāciju nav pietiekoši izglītotas kā sagatavot šīs atbildes. Tas nozīmē, ka man ir

jāmeklē eksperts savu biedru vidū un tas prasa diez gan ilgu laiku.”

Savukārt kā valsts institūciju problēmas tiek identificētas arī:

1) Nepietiekama visu NSP iesaiste;

2) Nesavlaicīga iesaiste – „tā informācija, savukārt, ko sūta ministrija, nāk ļoti vēlu. Pirmkārt, man

nepietiek laika, un man nesēž cilvēks specifiski uz šīm lietām”; „Tā ir tipiska lieta, ka atsūta

33


pēcpusdienās 100 lpp. garu dokumentu ar lūgumu uzrakstīt asociācijas viedokli vai pozīciju šajā

jautājumā nākošā rītā.” Daļa NSP pārstāvju pauž izpratni, ka šajā ziņā ministrijas drīzāk ir situācijas

ķīlnieki, jo termiņus nosaka ES, tomēr vairumam šāda situācija tikai vairo negatīvu attieksmi pret

ministrijām. „Ministrija negrib vai nevar saprast ir tas, ka uzņēmumiem tomēr primārais uzdevums

ir ražot produkciju, pārdot to un gūt peļņu, nevis nodarboties ar programma dokumentu analīzi vai

rakstīšanu.”

Vaicāti par labās „labās prakses” piemēriem, NSP intervijās norāda, ka atšķiras pieredze, sadarbībā ar

dažādām ministrijām, un ka ir ministrijas, ar kurām strādāti ir vieglāk. Ne mazāk svarīgi ir arī cilvēciskie

kontakti un iedibinātas attiecības.

„Atkarīgs no ministrijām, ar vienu ir vieglāk ar otru jau ir izveidojusies, ar trešo varbūt nav izveidojusies tik sekmīgi vai varētu vēlēties sekmīgāku. Viens ir tas, vai jums ir labi kontakti ar to vai citu personu, kas izveidojas darba gaitā, kas ir ļoti pozitīvi, bet otrs ir - kā vispār sistēma strādā kopumā. Un te mēs uzskatam, ka prakse ministrijās ir diezgan atšķirīga.”

„Var teikt, ka ļoti laba sadarbība ir bijusi tieši ar labklājības ministriju par darba attiecību tiesiskajiem regulējumiem, izmaiņām tajā, piemēram. Arī dzirdēts, ka izglītības ministrijā šī sadarbība ir laba un sekmīga arī tajā skaitā par dažādu ES pozīciju izstrādi. Mēs saskatām, ka varētu būt uzlabojumi ekonomikas ministrijai.”

Jāatzīmē, ka vairākas NSP tomēr atceras, ka viņu sniegtajam viedoklim ir bijis rezultāts - „atsevišķos

jautājumos prasa mūsu viedokli nozaru asociācijas, un rezultāts ir bijis.”

Galvenie iemesli neproduktīvai sadarbībai, bez jau iepriekš minētajiem ir NSP paustā viedokļa

neatbilstība politiskajām nostādnēm, kā arī savstarpēja dialoga un izpratnes par otras puses iespējām un

vajadzībām, trūkums.

„Par viedokli tas ir ļoti individuāli - kā kuru reizi. Atkarīgs no tā, cik tas sasaucās gan ar pašu ministrijas viedokli un ir reizes, kad viņš tur parādās vairāk, bet tas ir individuāli no katra projekta.”

„Par to nesaprašanos tas ir tas, ko teicu, ka pietrūkst sabiedriskām organizācijām kompetences. Līdzīgu problēmu es redzu arī ministrijas pusē. Kad tie cilvēki, kas nodarbojās ar šīm lietām nav pietiekami izglītoti un nesaprot no uzņēmēju puses kādas sekas, kas nes un nesaprot arī to nevalstisko organizāciju pārstāvi. Cik ir pieņemti nekvalitatīvi lēmumi tāpēc, ka nav saprašanas kā tas izskatās no uzņēmēju puses.”

Vēlamie uzlabojumi nevalstisko sadarbības partneru un valsts institūciju sadarbības uzlabošanai

Sākt sadarbību ar asociācijām jautājuma iniciēšanas stadijā, izstrādāt kopēju viedokli

„Piemēram, ja viņām tas izdotos varētu organizēt apaļos galdus, kur būtu speciāla tēma un tiktu saaicināti uzņēmēji, viņiem tiktu prezentēta šī tēma un uzklausīts viņu viedoklis, idejas un tad uzreiz speciālisti no redzes viedokļa mēģināt izstrādāt attiecīgās izmaiņas, kas būtu vēlamas uzņēmējiem.”

„ES pozīciju izstrādē ir nepieciešams arī veidot darba grupas, kur pati ministrija nosaka, kam kādos jautājumo,s ar ko viņi konsultējas un kāpēc ir nepieciešams šis darbs pirms pozīcijas tiek izstrādātas. Ir jāapzina ieinteresētās puses un tas, manuprāt, iztrūkst.”Skaidri noteikt prioritātes, nevazāt cilvēkus aiz deguna un "nestiept gumiju"

34


Nedarīt lietas formāli, lai radītu priekšstatu, ka kaut kas tiek darīts

Domāt vairāk par kolektīvo ieguvumu sabiedrībai kopumā, nevis par savas nozares vai, vēl ļaunāk, par personīgo

ieguvumu

Un lūkoties uz lietām perspektīvā, kas pārsniedz politiķu pilnvaru termiņus

Ieviest amatu, kura pārstāvis veiktu komunikāciju ar NSP

Uzlabot informatīvo bāzi

Radīt iespējas, lai pārstāvētā mērķauditorija vairāk tiktu iesaistīta

Vienmēr par atbilstošiem jautājumiem prasīt arī NVO viedokli

Rast iespējas vismaz daļēji finansēt NVO darbu, kas piedalītos ES līmeņa viedokļu sagatavošanā

„Nevalstiskām organizācijām valsts atbalsts kā tāds, ir tikai atsevišķu projektu veidā, piemēram, ES struktūrfondu projekti. Bet piemēram, Igaunijā un daļēji arī Lietuvā nevalstiskajām organizācijām ir pastāvīgs atbalsts no valsts budžeta līdzekļiem.”

„Es negribu teikt, ka valstij ir jāfinansē visi NVO, bet ir jābūt atbalsta mehānismiem, lai NVO celtu savu kapacitāti risināt jautājumus un pārstāvēt savu biedru intereses vai dalību kaut kādās darba grupās. Ka tiktu apmaksāta, ka vienu otru jautājumu izanalizē un sniedz kopsavilkumu vai pozīciju valdībai par viņas ietekmi. Ir tāds viedoklis, ka mēs darām ministriju vietā viņu darbu par to neko nesaņemot pretī.”

„NVO ir nulles līmeņa pārstāvniecība Eiropā. Un valsts nedara neko, lai palīdzētu NVO pārstāvjiem risināt tos jautājumus, ko ieinteresēti atrisināt. Būtu jāatbalsta iniciatīvas, kas saistītas ar pārstāvniecību izveidošanu un finansiāli jāatbalsta iespējas risināt jautājumus - taisīt apspriedes ar pārstāvjiem, kas piedalās lēmumu pieņemšanā Briselē. Lai mums sarunā tikšanos, lai valsts apmaksāts speciālists atbalsta šajās sarunās, jo viņiem ir lielāka pieredze un vajadzīgie kontakti, un lai valsts komandē cilvēkus no NVO sektora braucienam uz Briseli.”Ievērot pašvaldību hartā noteikto subsidiaritātes principu un deleģēt funkcijas uz leju

Valsts institūcijām jāmeklē iespējas, kā deleģēt darbu nevalstiskajām organizācijām, iesaistīt kopīgos projektos

Veiksmīgāku savstarpējās informācijas apmaiņu

Mainīt attieksmi pret NVO, neuzskatīt tās par zemākiem kā paši

Regulāra darba grupu organizēšana attiecīgajos jautājumos ar ieinteresētajām NVO

„Pieaicināt darba grupā. Tad asociācijas saprot kāpēc viens vai otrs viedoklis nevar būt pieņemts. Darba grupā viens ar otru runā.”Savlaicīga informācijas nodošana elektroniski / pa pastu, lūdzot sniegt priekšlikumus / iebildumus

Savlaicīgāku likumdošanas materiālu iesniegšanu organizācijā. Atliek maz laika materiālu izskatīšanai.

Vēlams nodrošināt arī atgriezenisko saikni, jo pēc konsultācijām vairs neko nedzirdam par konkrēto lietu

Kā redzams, galvenokārt ieteikumi attiecas uz sadarbības formu uzlabošanu – pirmkārt, nevalstiskie

sadarbības partneri vēlētos, lai tiktu uzskatīti par partneriem, nevis „nepiederošām personām”, kuru

viedokli var arī neņemt vērā, otrkārt, tiek izteikta vēlme, lai valsts institūcijas konsultācijas ar sadarbības

partneriem uzsāktu jau daudz agrākos lēmumu izstrādes posmos, nevis tikai jau to pieņemšanas stadijā.

Papildus intervijās tika identificēti arī tādi ieteikumi sadarbības uzlabošanai kā:

1) Lielāka ministriju iniciatīva sadarbībai ar ES institūcijām, savas dienaskārtības noteikšanā.

„Šajā brīdī liekas, ka ES institūcija griežas, pozīcijas tiek strādātas, tiek ražots un mēs skrienam visam pakaļ mēģinām visu sarakstīt, bet kāda no tā ir atdeve. Tomēr tā mašinērija strādā pati par sevi un Latvija mēģina tam visam skriet līdzi, bet nenosaka pati to dienas kārtību. Kaut kādās iespēju robežās Latvijai ir jānosaka sava dienas kārtība un jāsaprot, kādi ir tie sadarbības

35


partneri, vai Latvija strādā Latvijas uzņēmēju interesēs, vai tomēr nē un kur viņi saskata LDDK pienesumu.”

2) PR darbs, vispārējas izpratnes vairošanai;

„Ja mēs salīdzinām kā konfederācijas strādā citās valstīs, kur attiecīgi paši uzņēmumi piedalās dažādās darba grupās un tamlīdzīgi, tad tas vēl ir stratēģisks mērķis, uz kuru mums jāiet. Šeit ir daudz darāmā, lai tās dziļi nacionālās dimensijas paceltu uz ES līmeni. Tas ir jautājums par redzesloku palielināšanu.”

„Neskatoties uz normatīvo formu un regulējumu, kas ir, vēl ir jāattīstās un sociāliem partneriem un NVO sabiedrības daļai jābūt patiesiem dialogu partneriem, tā kultūra vēl ir jāpilnveido”

3) Dokumentu sākotnējā analīze un konspektu sagatavošana t.sk. situācijas izpēte pirms ES prasības par

pozīcijas definēšanu.

„Gribētos sagaidīt no ministrijas, ka tiek veikta kaut kāda sākotnējā dokumenta analīze un ir precīzāk noformulēts jautājums...ka ir ne vairāk kā 5 pamatjautājumi, kas ministrijas acīs šķiet svarīgi, uz kuriem vajadzētu dabūt viedokli. Uz kuriem var atbildēt ‘’jā’’, ‘’nē’’ vai divos teikumos. Tad arī šo viedokli būs dabūt vieglāk, jo es domāju, ka uzņēmumu līmenī visbiežākā reakcija šādu dokumentu saņemot, ir viņu vai nu izdzēst, vai noarhivē,t nelasot. Nav laika to darīt.”

„Pats jautājums pēc būtības, ko mēs gribam sniegt un otrs - lietiskās sekas, kas iestājās. Nevis visu garo aprakstu, kā tas tiks realizēts. Kas ir sekas, kas iestājās pēc šī akta pieņemšanas.”

„Drīzāk pirms tas jautājums nāk, jābūt konspektīvā veidā jau ieskatam par to sagatavotam un tad, kad nāk jautājums par pozīciju, jau būtu formulēts viedoklis.”

Kā redzams, plašākā nozīmē nevalstiskie sadarbības partneri runā arī par konceptuālu izmaiņu

nepieciešamību – piemēram, citās ES valstīs praktizēto valsts finansējuma piešķiršanu NVO

(finansējums tiktu piešķirts nevis NVO darbības kā tādas finansēšanai, bet gan darba apmaksai, kas tiek

ieguldīts viedokļu izstrādē par dažādiem nacionālā un ES līmeņa jautājumiem), kā arī par problēmām,

kad sadarbības brīvprātīgais raksturs rada situācijas, ka konkrēti jautājumi netiek pilnvērtīgi un

padziļināti izskatīti, jo laika vai resursu trūkuma dēļ nevalstiskā sektora pārstāvji nepilnvērtīgi piedalās

kopējā darbā (no vienas puses, kā vienu no risinājumiem šeit saskata jau minēto finansējuma

piešķiršanu, no otras puses, būtu jāmeklē konkrētākas sadarbības formas, piemēram, citās ES valstīs tiek

slēgti konkrēti sadarbības līgumi par noteiktu jautājumu kopīgu izstrādi).

36


Sadarbības ar Ekonomikas ministriju novērtējums un vēlamie uzlabojumi

Ļoti produktīva

12,5%

Drīzāk produktīva

45,8%

Drīzāk neproduktīva

41,7%

Sadarbības ar EM produktivitātes novērtējums (%)

Kopumā vairāk kā puse no nevalstiskajiem sadarbības partneriem sadarbību ar Ekonomikas ministriju

vērtē kā produktīvu vai pat ļoti produktīvu. Salīdzinot ar kopējiem sadarbības ar valsts institūcijām

rādītājiem, šie rezultāti ir ievērojami augstāki. Arī intervijās izskan pozitīvi vērtējumi par sadarbības

pieredzi ar Ekonomikas ministriju. Lielākoties tie saistās ar labām attiecībām un kontaktiem ar

ministrijas speciālistiem. Respondenti atzīmē, ka padomēs pastāv iespējas „jautājumus pacelt un

izrunāt”, kā arī - „individuāli piezvanot cilvēkiem, ja ir problēmas mēs visu nepieciešamo informāciju

saņemam. Ja brauc Latvijas delegācijas uz ārzemēm dažādu līgumu ietvaros, tad mums ir interese

piedalīties un tāda iespēja ir, mēs iekļaujam darba grupās savu pārstāvi. Ministrija ir pretimnākoša, ja

viss ir nokavēts, var tikt iekšā. Tādu problēmu praktiskā sadarbībā nav.”

„Šī sadarbība ir speciālistu un atsaucības veidā. Viņa ir normāla. Nu atkal ņemot vērā katras institūcijas kapacitāti...bet nu principā, ja mums ir normāli, būtiski priekšlikumi, tad daudzkārt mēs arī tiekam ņemti vērā, it sevišķi tādās tautsaimniecības problēmās, ja tās , protams, neskar atsevišķas kaut kādas politiskas nianses, kur pozīcijas nostāja ir pilnīgi pretēja.”

Tai pat laikā tomēr jāvērš uzmanība uz faktu, ka aptuveni 42% aptaujāto sadarbību par produktīvu

neuzskata. Tas, par ko intervijās izskan kritika no NSP puses, ir par kapacitātes un kompetences

problēmām darbinieku vidū.

„Nav vieta runai par Ekonomikas ministrijas stiprināšanu, bet mēs jūtam, ka atsevišķiem departamentiem vai sektoru jomām būtu vajadzīga stiprāka kapacitāte viņiem pašiem arī.”

Tiek izcelti arī atsevišķi neveiksmīgi sadarbības gadījumi, kas rada iespaidu, ka ministrija nenodarbojas

ar to, kas ir svarīgi, kā arī - nestrādā pietiekami ātri.

„Ekonomikas ministrijai jau 10 gadus borē, ka ir nepieciešama eksporta atbalsta programma, politika un eksporta kreditēšana un apdrošināšana – un tas viss tur maļas pilnīgi bezcerīgi.

37


Tagad valdība varbūt ir pamodusies – ‘’ai ai ai -eksports ir dibenā! Tad kaut kā palīdzēsim!’’. Man šķiet, ka darboties ar Eiropu un mēģināt iespaidot Eiropas likumdošanu ir svarīgi, bet daudz svarīgāk ir iegūt kārtību un sistēmisku atbalstu uzņēmējiem pašu mājās. Mēs lecam par tālu. Sadarbība ir jauka un draudzīga, bet mēs vēlētos daudz aktīvāku EM rīcību uzņēmēju, it sevišķi eksportējošo uzņēmēju interešu aizstāvībā, un likumdošanas instrumentu pilnveidošanā, lai varētu vairāk atbalstīt gan inovatīvo uzņēmējdarbību, gan eksportspējīgos uzņēmumus. Tur ir ļoti daudz ko darīt. Un tur diemžēl jāsaka, ka mēs lieliski sadarbojamies, mēs šausmīgi sirsnīgi runājam-darbu-grupu-grupas. Es varētu pusi sava laika pavadīt darba grupās, bet rezultātu nav. Jā, kaut kas ir noticis. Salīdzinoši labs process bija VAP programmas izstrāde – tur notika stipri daudz debašu, lai tās programmas būtu saprotamas un vērstas uz konkrētu, reālu vajadzību apmierināšanu. Kā negatīvo es varu teikt – nu tas arī bezcerīgi velkas. Nu kur ir? Nav! Pēdējās sarunas bija kaut kad pavasarī! Nu kad tad būs? Nākamo pavasari?! Ilgi ļoti.”

Aptauja, sadarbības ar Ekonomikas ministriju uzlabošanai identificē sekojošas lietas (atbildes apkopotas

zemāk dotajā tabulā).

Savlaicīga valsts pozīcijas izstrāde un saskaņošana. Uzlabot kapacitāti

Paņemt piemēru no Vides ministrijas par NVO vides forumu, kas ir ļoti pozitīvs piemērs iesaistīšanai un sadarbībai

Plašāk jāinformē gan sabiedrība kopumā, gan arī NVO, lai zinātu, kā iesaistīties. Tagad zina tikai tie, kas jau iesaistās.

Aktīvāka sadarbība, biežāk rīkojot kopīgus seminārus, sapulces

Jāved dialogs, nevis klaji jāuzspiež savs vai EK viedoklis

Jāveido vairāk apakšnozaru vai konkrētu jautājumu darba grupas, nevis formālas ziņojumu noklausīšanās.

NVO ieguldītais darbs arī ir jāapmaksā, tāpat kā ministrijas pārstāvji saņem atalgojumu par to

Konkrētās nozarēs jāstrādā profesionāļiem ministrijā, jo šobrīd dažreiz nav labas diskusijas, ja pretējā pusē cilvēks

nesaprot, par ko ir runa

Vairāk jādeleģē funkcijas arī NVO, reālai sadarbībai jābūt, nevis formālai

Plašāk jāinformē – gan kopumā par to, kas notiek ministrijā, gan arī konkrēti par tiem jautājumiem, kādus ES izskata

attiecībā uz konkrētām nozarēm

Jāinteresējas par organizāciju darbu, problēmām, jāiesaka konkrēti risinājumi, jābūt kā konsultantiem

Informāciju jāsūta savlaicīgi, nevis pēdējā brīdī. Jāpieļauj arī diskusija, nevis tikai viedokļa elektroniska iesūtīšana.

Veidot ar NVO kopīgus projektus

Informēt par ietekmēto ES lēmumu rezultātiem.

Lai būtu lielāka ieinteresētība jūtama no EM puses

Ja bijuši kādi panākti lēmumi kopīgi, tad tos arī jāvirza tālāk, dažreiz tie kaut kur pazūd un ieguldītais darbs ir veltīgs bijis

Savlaicīga iesaistīšana lēmumu izstrādē un pieņemšanā ar nolūku sekmīgi veikt plānoto politisko iniciatīvu ieviešanas

novērtēšanā (t.sk. attiecas uz ES pozīciju izstrādi)

Kopumā salīdzinoši biežāk nevalstiskā sektora partneri izteikuši vēlmi, lai sadarbība tiktu veidota

regulāra un ieinteresēta no abām pusēm. Pirmkārt, tiek pausta vēlme, lai jautājumi tiktu aktualizēti

savlaicīgi, sniedzot ilgāku laiku partneriem izskatīt un izanalizēt konkrētos jautājumus, lai sagatavotu

kvalitatīvu viedokli. Otrkārt, nereti pausta vēlme, lai tiktu rīkotas tikšanās, forumi, semināri un citas

tiešās komunikācijas formas, nevis tikai elektroniska dokumentu nosūtīšana un viedokļa pieprasīšana.

38


Proti, vairāk vēlams rīkot tiešās diskusijas, kurās tiktu konfrontēti dažādi viedokļi un diskusiju ceļā

nonākot pie kopēja viedokļa. Šobrīd nereti tiek pausts, ka – pat ja nevalstiskie sadarbības partneri

izstrādājuši kādas konkrētas idejas, viedokļus, tie dažkārt netiek ņemti vērā. Kā trešais būtiskais

iebildums tiek minētas situācijas, ka sadarbības partneri tiek informēti konkrētā brīdī, tiek noskaidrots

viedoklis, bet netiek veidota ilglaicīga, pastāvīga komunikācija par konkrētu jautājumu izskatīšanu –

nereti partneri netiek informēti par turpmāko jautājuma izskatīšanas gaitu.

3.5. Nevalstisko sadarbības partneru pieredze ES pieņemto lēmumu ietekmēšanā

Neesam mēģinājuši ietekmēt ES

lēmumus37,5%

Esam ietekmējuši

daudzus lēmumus

8,3%

Esam ietekmējuši

dažus lēmumus33,3%

Esam ietekmējuši

vienu lēmumu4,2%

Esam mēģinājuši, bet

neesam ietekmējuši

nevienu lēmumu16,7%

NSP pieredze ietekmējot ES pieņemtus lēmumus (%)

Novērtējot nevalstisko sadarbības partneru pieredzi ES pieņemto lēmumu ietekmēšanā, aptaujas dati

liecina, ka 37% aptaujāto nekad nav mēģinājuši ietekmēt kādus ES līmeņa jautājumus. Tas liecina, ka

lielākā daļa tomēr ir vismaz mēģinājuši ietekmēt ES lēmumus – 8% atzīst, ka ir ietekmējuši daudzus ES

lēmumus, 33% ietekmējuši dažus lēmumus, 4% ietekmējuši vienu lēmumu, bet 17% nevalstisko

sadarbības partneru ir negatīva pieredze lēmumu ietekmēšanā – lai gan mēģinājuši, viņi tomēr nav

spējuši ietekmēt.

Aptaujas dalībnieki tika arī lūgti nosaukt konkrēti, kādus lēmumus ir spējuši ietekmēt. Atbildes

apkopotas zemāk dotajā tabulā. Padziļinātajās intervijās gan organizāciju pārstāvji norāda, ka ne

vienmēr iespējams nodalīt konkrēti Latvijas pārstāvju ietekmi, jo pat ja lēmums ir pieņemts izdevīgs

Latvijas organizācijām, tas tomēr nenozīmē, ka šo organizāciju pozīcijai ir bijusi izšķirošā nozīme.

Lēmumus saistībā ar EMAS, Enerģētikas politiku, ķīmisko vielu kontroli

Jaunā block exemption direktīva

39


Par izmešu kvotu apjomu

Esam ietekmējuši lēmumu par lidmašīnu prasībām cilvēkiem ar invaliditāti

Eiropas Komisijas Patērētāju aizsardzības ģenerāldirektorātam par Zaļo grāmatu par patērētāju acquis pārskatīšanu

Par Priekšlikumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām (Rome I)

Eiropas Komisijai par konsultāciju dokumentu par „Doorstep” direktīvu

Dažādas direktīvas un regulas

Uzņēmuma Laval un Partneri pakalpojumu sniegšanas brīvība ES vienotajā tirgū

Emisiju kvotu jautājums un tiesvedības uzsākšana pret Eiropas Komisiju

Kurās stadijās, cik efektīvi un izmantojot kādus līdzekļus NSP līdz šim ir ietekmējuši ES lēmumus

Kā tiek formulēts nozares viedoklis un pārstāvētās intereses

Nevalstiskā sektora partneru sadarbība par ES jautājumiem ar citām organizācijām

-54,2

-25,0

-70,8

-45,8

45,8

75,0

29,2

54,2

Ar citu valstu nevalstiskajiem partneriem

Ar citu valstu nevalstiskajām organizācijām

Ar citu valstu uzņēmumiem

Ar citu valstu asociācijām

NSP sadarbība par ES jautājumiem... (%)

Nē Jā

Visbiežāk nevalstiskie sadarbības partneri sadarbojas ar ārvalstu nevalstiskajām organizācijām. Lielākā

daļa aptaujāto veic sadarbību arī ar citu valstu asociācijām. Mazliet mazāk kā puse nevalstiskā sektora

pārstāvju ir atraduši sadarbības partnerus citu valstu nevalstisko partneru vidū, savukārt ar citu valstu

uzņēmumiem sadarbojas tikai 29% aptaujāto.

Kopumā šie rādītāji vērtējami kā ļoti pozitīvi, jo liecina, ka lielākajai daļai nevalstisko sadarbības

partneru ir sadarbības pieredze ne tikai Latvijā, bet arī starptautiski. Tas savukārt norāda, ka organizāciju

pārstāvji meklē arī pārrobežu sadarbības formas, lai risinātu sev būtiskus jautājumus. Interesanti arī, ka

padziļinātajās intervijās nereti tiek pausts apgalvojums, ka dažkārt lēmumus vieglāk ietekmēt ES, nekā

Latvijas līmenī.

„Piemēram, ja Latvijai ir kaut kādas intereses un iniciatīva, tad šādā viedā tirdzniecības kamera un citas organizācijas var izstrādā Eiropas līmeņa pozīcijas un iesniegt ES institūcijā. Diemžēl mūsu gadījumā to regulu [atcelt vispārējo priekšrocību sistēmu Baltkrievijai, kas pēc TRK

40


domām bija pretrunā Latvijas interesēm] pieņēma un tās priekšrocības atcēla, bet vismaz mēs ES parādījām, ka mēs esam pret to.”

Atgriezeniskās saiknes efektivitāte par ES jautājumiem

Vienmēr tiekam

informēti20,0%

Dažkārt tiekam informēti, dažkārt - netiekam

40,0%Reti tiekam informēti

20,0%

Nekad netiekam informēti20,0%

NSP informēšana par rezultātiem ES lēmumos (%)

Tikai 1/5 aptaujāto organizāciju novērtējušas, ka vienmēr tiek informēti par rezultātiem tajos ES

lēmumos, kurus ir centušies ietekmēt. Kopumā tas liecina, ka atgriezeniskās saiknes nodrošināšana ir

viena no ļoti būtiskām problēmām šobrīdējā sadarbībā ar institūcijām. Tāpat šeit jāpiemin jau iepriekš

atskaitē minētais aspekts – ja tiktu veidota regulāra un pastāvīga komunikācija par noteiktu ES lēmumu

gatavošanu starp nevalstiskajiem partneriem un valsts institūcijām, tad arī atgriezeniskā saikne tiktu

nodrošināta pilnvērtīgi. Proti, viens no galvenajiem iebildumiem ir fakts, ka komunikācija šobrīd ir

vairāk „gadījuma rakstura”, process, kurā abas puses saskaņo viedokļus un diskutē par tiem.

41


4. IETEIKUMI EKONOMIKAS MINISTRIJAS SADARBĪBAS AR NEVALSTISKAJIEM

SADARBĪBAS PARTNERIEM UZLABOŠANAI

4.1. Ieteikumi informēšanas jomā

Informēt savlaicīgi . Visu intervēto organizāciju pārstāvji norāda uz nepietiekami savlaicīgo

informēšanu. Šeit arī jāuzsver, ka ne tik daudz pretenziju tiek izteikts pret to, ka konkrētus

dokumentus saskaņošanai nosūta dažas stundas pirms viedokļu apkopošanas noslēguma, bet gan

par to, ka netiek veidota savlaicīga un atvērta diskusija jau tad, ka lēmumi atrodas vēl tikai

izstrādes stadijās.

Veidot īsas anotācijas saskaņojamajiem dokumentiem . No vienas puses, nevalstiskie sadarbības

partneri saņem vienlaikus vairākus saskaņojamus dokumentus un šādas īsas anotācijas par

dokumenta saturu ļautu operatīvi izanalizēt, cik būtiski konkrētajai organizācijai ir pievērst

uzmanību tieši konkrētajiem dokumentiem. No otras puses, nevalstiskie sadarbības partneri

izsaka interesi, lai šādas anotācijas iekļautu arī īsu izvērtējumu par to, kā konkrētais lēmums

ietekmēs konkrētas nozares un Latvijas tautsaimniecību kopumā. Protams, arī šādai papildus

anotācijai būtu nozīmes tikai tādā gadījumā, ja diskusijas par konkrētiem lēmumiem tiktu

uzsāktas jau savlaicīgi.

Strukturēt, sistematizēt informāciju – piemēram, sadalot to pa nozarēm vai ietekmes būtiskumu,

lai nevalstiskie sadarbības partneri varētu operatīvi un skaidri orientēties kāda līmeņa būtiskuma

dokuments tiek atsūtīts.

Atzīstot, ka arī ministrijām nav kapacitātes lēmumus izskatīt jau to izstrādes stadijā, nevalstiskie

sadarbības partneri nereti kā risinājumu iesaka – savlaicīgi aktualizēt konkrētās tēmas,

jautājumus, par kuriem sadarbības partneri izstrādātu vienotu stratēģisko pozīciju un konkrētu

lēmumu izvērtēšanā jau vadītos no šādas kopējās pozīcijas.

Saistīti ar iepriekšminēto – mājas lapā izvietot arī dažādas ministriju veidotas prognozes,

pētījumu, prezentācijas, kas attiecas uz ES līmeņa jautājumiem, t.i., darīt pieejamus arī tos

dokumentus, kas veido kontekstuālo informatīvo bāzi par dažādiem ES lēmumiem.

Informējot par konkrētiem izskatāmajiem dokumentiem, norādīt arī to saistību ar citiem iepriekš

pieņemtiem lēmumiem. Vēlams arī šos visus dokumentus apkopot vienā datu bāzē, lai katrs

ieinteresētais visu uz konkrēto lēmumu attiecināmo informāciju iegūtu operatīvi un vienuviet.

42


Informēt nevalstiskos sadarbības partnerus ne tikai par konkrētajiem lēmumiem, dokumentiem,

bet arī par iespējām piedalīties ES līmeņa diskusijās, darba grupās. Tāpat nereti intervētie

organizāciju pārstāvji izteikuši vēlmes, lai tiktu finansēta sadarbības partneru dalība šādās

grupās.

E-pasts kā informēšanas veids bieži vien ir nepiemērots, jo nedod iespēju pārsūtīt lielus

informācijas apjomus, tādēļ vēlamāka forma būtu veidot vienotu interaktīvo informācijas centru,

kur apkopot visu informāciju par izskatāmajiem lēmumiem, par katru norādot tā kontekstu,

saturu un ietekmi, kā arī izvietojot visus saistītos lēmumus. Tāpat jānorāda kontaktpersonas,

kuras būtu kompetentas sniegt konsultācijas par konkrētajiem jautājumiem un kurām varētu

iesniegt ieteikumus. Šādā informācijas centrā varētu arī vienlaikus rīkot diskusiju forumus – tas

gan būtu ilglaicīgas perspektīvas jaunievedums, jo šobrīdējā nevalstisko sadarbības partneru

gatavība iesaistīties šādas formas saziņā ir minimāla.

Jāņem vērā, ka informāciju katrs nevalstiskais sadarbības partneris iegūst ļoti dažādos

informācijas avotos, tādēļ praktiski nav iespējams runāt par kāda viena informācijas kanāla

efektīvu pielietošanu. Efektīvākais šobrīd būtu vienota informācijas centra izveide, par kuru visi

nevalstiskie sadarbības partneri zinātu, ka ir pieejama vispilnīgākā informācija par visiem ES

līmeņa jautājumiem. Tomēr tas nebūtu efektīvi tikai vienas ministrijas ietvaros, bet kā

starpinstitūciju informatīvs portāls. Pretējā gadījumā izskatīt visu ministriju atsevišķās mājas

lapas organizāciju pārstāvjiem būtu pārāk apgrūtinoši.

Nodrošināt, ka nevalstiskajiem sadarbības partneriem ir pieejams viens vai vairāki konkrēti

atbildīgie par konkrētu ES līmeņa jautājumu izskatīšanu, lai zinātu, pie kā vērsties un

konsultēties.

Nodrošināt atgriezenisko saikni – informēt iesaistītos nevalstiskos sadarbības partnerus par

turpmāko lēmuma izskatīšanas gaitu. No vienas puses, tad nodrošinātu sadarbības pēctecību, jo

organizāciju pārstāvji redzētu, ka viņu viedoklis tiek novērtēts un par viņu informētību tiek

domāts. No otras puses, tas ļautu nevalstiskajiem sadarbības partneriem operatīvāk orientēties

konkrēto lēmumu virzīšanas stadijās, lai saprastu, kādas izmaiņas vēl ir iespējamas, līdz ar to

kādas rīcības veikt. Kā konkrētie atgriezeniskās saiknes mehānismi vienlīdz piemēroti būtu kā

oficiālu vēstuļu vai e-pastu izsūtīšana, tā arī aktuālākās informācijas izvietošana informatīvajās

mājas lapās. Tāpat kā piemērots vispārējās atgriezeniskās saiknes nodrošināšanas mehānisms

būtu regulāri semināri, kuros valsts institūcijas ziņotu par izmaiņām ES līmeņa lēmumos, tai

43


skaitā par to lēmumu turpmāko izskatīšanas gaitu, kuros ieinteresēti bijuši nevalstiskie

sadarbības partneri.

4.2. Ieteikumi sadarbības jomā

Attieksmes maiņa pret nevalstiskajiem sadarbības partneriem – atvērtas diskusijas veidošana,

nevis tikai formāla viedokļu pieprasīšana. Otrkārt, veidot kopējas darba grupas, iesaistīt

nevalstiskos sadarbības partnerus kā līdzvērtīgus partnerus.

NVO un sociālo partneru kapacitātes stiprināšana – pirmkārt, finansiāli atbalstot, otrkārt,

iesaistot sadarbībā uz regulāriem nosacījumiem, piemēram, slēdzot sadarbības līgumus vai tml.

Nevalstiskie sadarbības partneri nereti intervijās novērtējuši, ka sadarbības brīvprātīgais raksturs

bieži vien nedod efektīvus rezultātus – arī šādā aspektā noteiktu, regulāru sadarbības formu

ieviešana varētu uzlabot situāciju.

Veidot ekspertu paneļus , kur iesaista nevis kā organizāciju, bet konkrētus aktīvākos un zinošākos

organizāciju pārstāvjus. Šādus paneļus var veidot kā ilglaicīgu sadarbības modeli – jau lēmuma

izstrādes sākumstadijā uzsākot kopēju darbu pie Latvijas pozīciju izveides un izstrādes un secīgi

sekojot lēmuma pieņemšanas procesam. Šāds modelis, protams, ir resursu ietilpīgs, jo paredz

ekspertu piesaisti kā no nevalstisko sadarbības partneru, tā valsts institūciju puses. Līdzīgu

modeli izmanto LDDK, kur par katru būtiskāko jautājumu ir viens vai vairāki eksperti, kas seko

visam lēmuma pieņemšanas procesam, tādējādi nodrošinot nepārtrauktu informētību un Latvijas

pozīciju izstrādes secīgumu.

Rīkot „dzīvās” tikšanās , piemēram, ar noteiktu regularitāti rīkot seminārus, konferences, kurās

informēt par ES paveikto iepriekšējā periodā, izvērtēt pieņemto lēmumu atbilstību Latvijas

interesēm un to esošo un sagaidāmo ietekmi, kā arī informēt nevalstiskos sadarbības partnerus

par tuvākā perioda izskatāmajiem jautājumiem (kā iepriekš minēts, aktualizēt tos), kuros sekojoši

jau sadarbības partneri varētu laicīgi sagatavot savu kopējo nostāju, pēc kuras arī vēlāk veidot

viedokli par konkrētajiem dokumentiem.

Kopumā vēlams lai nevalstisko sadarbības partneru iesaiste notiktu ne tikai lēmuma pieņemšanas

gala stadijā, bet jau izstrādes sākumposmā, kad iespējams izsekot, kādēļ tiek virzīts konkrēts

lēmums, kāda būs tā ietekme, lai laikā, kamēr lēmums tiek gatavots, paspētu sagatavot savus

viedokļus un pozīcijas. Šāda informēšana varētu notikt gan jau minēto semināru formā, kur tiktu

aktualizētas tuvākā laika posma tēmas, izskatāmie jautājumi, gan arī ievietojot informāciju

vienotā informācijas centrā, kur organizācijas varētu sekot lēmumu izstrādes gaitai.

44


Gan šajā, gan citos pētījumos tiek novērtēts, ka nevalstiskie sadarbības partneri netic, ka viņu

viedokļi tiks ņemti vērā – šādā aspektā būtiski veidot izpratni, ka būtisks ir ne tikai konkrētais

panāktais rezultāts (viedokļu maiņa), bet gan arī pati pozīcijas paušana – pat, ja konkrētajā

lēmumā viedoklis nav iestrādāts, tad tomēr būtiski, lai viedokļi tiktu izstrādāti un apkopoti,

tādējādi parādot viedokļu daudzveidību. Šādā aspektā savukārt ļoti būtiski, lai sadarbības

partneru izstrādātie viedokļi tiktu publiskoti un darīti pieejami tālākām diskusijām, lai

organizāciju pārstāvjiem nebūtu sajūtas, ka viedokļu gatavošanā ieguldītais darbs ir veltīgs, jo

izstrādātā pozīcija nekur netiek publiskota.

Vēlams, lai konkrēto nevalstisko sadarbības partneru viedokļi tiktu nevis tikai apkopoti un

formāli pievienoti pozīcijām, bet arī lai tos pārskata un diskutē organizācijas savā starpā, tādējādi

veidojot plašāku izvērtējumu kā tikai katras puses rakstiski sastādītu viedokli. Kā viens no

efektīviem veidiem arī šeit būtu kopīgi semināri, darba grupas.

Viena no sadarbības problēmām ir tā, ka sadarbība ir fragmentāra, tā nav regulāra un pastāvīga,

līdz ar to jānovērš sadarbības „gadījuma raksturs”, veidojot ilgstošas sadarbības modeļus –

sadarbības līgumus, regulāras darba grupas, regulārus konsultatīvus seminārus u.tml.

Pašām organizācijām būtu jāmeklē veidi, kā apvienoties un kopīgiem spēkiem sekotu to lēmumu

pieņemšanai, kuri atrodas to interešu lokā. Sadarbību, pirmkārt, vēlams veidot nacionālā līmenī

un pēc tam meklēt atbalsta partnerus arī ES līmenī. Bieži nevalstiskie sadarbības partneri

novērtē, ka viņiem ir par maz kapacitātes – gan finanšu, gan cilvēkresursu – tādēļ šādas

apvienošanās vismaz daļēji varētu atrisināt šo problēmu.

Eiropas biznesa panelis (EBP). Tā kā ieinteresētība ir ļoti minimāla (tās iemeslu noskaidrošana

gan nebija šī pētījuma uzdevums, tomēr sarunas ar uzņēmējiem un asociācijām ļauj secināt, ka

arī šajā gadījumā uzņēmēji neredz atdevi no sava laika ieguldīšanas šādā līdzdalības formā,

neredz pozitīvo ieguvumu), tad primārais solis būtu plašāk informēt uzņēmējus par EBP būtību,

darbību un it īpaši par pozitīvajiem tā ieguvumiem. Šādu informēšanu īpaši aktīvi vēlams veikt

dažādos semināros, konferencēs, kur piedalās aktīvākie uzņēmēji. Kā arī kā papildus

informēšanas veids – uzņēmējus apvienojošās organizācijas.

45


4.3. Ieteikumi Ekonomikas ministrijas ES mājas lapas uzlabošanai

Esošās mājas lapas pozitīvie vērtējumi:

Pieejama informācija par Ekonomikas ministrijas kompetencē esošajiem jautājumiem Eiropas

Savienības ietvaros, kā arī kurās Ministru padomēs Ekonomikas ministrijas pārstāvji piedalās.

Pieejamas saites uz Eiropas Savienības normatīvo dokumentu projektiem, pie kuriem notiek

darbs Eiropas Savienības darba grupās.

Apkopota plaša informācija par Eiropas Savienības iekšēja tirgus iespējām.

Pieejama informācija par Eiropas Savienības iniciatīvām, kā “Labāks regulējums” un SOLVIT.

Labi strukturizēta apakšsadaļa “Saites” un pieejami kontakti Eiropas Savienības koordinatoriem

no citām valsts pārvaldes un sabiedriskām iestādēm.

Priekšlikumi uzlabojumiem:

Apakšsadaļā “Jaunumi” iestrādāt iespēju piekļūt pie mājas lapā ievietoto paziņojumu arhīva.

Apakšsadaļā “Ministru padomes” ievietot informāciju par Ministru padomju sēžu kalendāru un

to darba kārtībām, kā arī ievietot informāciju par Latvijas nacionālo pozīciju par darba kārtībā

iekļautajiem jautājumiem un sēžu informatīvajiem ziņojumiem un preses relīzēm.

Apakšsadaļā “Eiropas Savienības likumdošanas iniciatīvas” komentāru sniegšanai par Eiropas

Savienības normatīvajiem dokumentiem minēt atbildīgo Ekonomikas ministrijas pārstāvi un

tālruņa numuru, ar kuru var sazināties sabiedrības pārstāvji.

Apakšsadalā “Eiropas Savienības likumdošanas iniciatīvas” un “Jaunākie ES tiesību akti”

ievietotos normatīvos dokumentus strukturizēt pēc to satura, proti, sakārtot pēc nozarēm,

piemēram, rūpniecības nozare.

Apakšsadaļā “ES Reformu līguma projekts” ievietot aprakstošu informāciju par ES reformu

līguma projektu, kā arī Latvijas nacionālo pozīciju par šo dokumentu.

Iekļaut informāciju par nozīmīgākajiem ekonomikas nozari regulējošajiem Eiropas Savienības

normatīvajiem aktiem.

Iekļaut informāciju, kā sabiedrības pārstāvji – uzņēmēji, nozaru asociācijas, arodbiedrības u.c.

pārstāvji var iesaistīties Eiropas Savienības jautājumu risināšanā, apspriedē ar Ekonomikas

ministrijas pārstāvjiem, vai arī piedalīties dažādu Eiropas Komisijas institūciju organizētajos

pasākumos vai darba grupās.

Ieviest iespēju pierakstīties uz jaunumiem – lai interesanti pa e-pastu tiktu informēti, kad tiek

pievienoti jauni dokumenti.

46


PIELIKUMS NR.1 – NSP APTAUJAS ANKETA

Q1a Lūdzu, norādiet galvenās problēmas, kuras šobrīd ir visaktuālākās Jūsu organizācijas ikdienas darbā.01 .......................................................................................................................................................................................................02 .......................................................................................................................................................................................................03 .......................................................................................................................................................................................................

Q1b Cik lielā mērā jūs kā organizācija jūtaties iesaistīti lēmumu pieņemšanā...Pilnībā iesaistīti

Drīzāk iesaistīti

Drīzāk neiesaistīti

Pilnībā neiesaistīti

01 ... par organizācijas pārstāvēto nozari? □ □ □ □02 ... par valsts līmeņa jautājumiem? □ □ □ □03 ... par ES līmeņa jautājumiem? □ □ □ □

Q2Q3Q4

Kā Jūs vērtējat savas zināšanas, informētību par ES jautājumiem kopumā?Cik informēti esat par ES galvenajām institūcijām?Cik informēti esat par lēmumu pieņemšanas procesu ES?

Q2 Q3 Q401 Esam ļoti labi informēti □ □ □02 Esam labi informēti, bet ne visos jautājumos □ □ □03 Esam nepilnīgi informēti □ □ □04 Neesam nemaz informēti □ □ □

Q5 uzdot tikai tiem, kuriem Q2 vai Q3 vai Q4 ir atzīmēts kods 2 vai 3!Q5 Par kādiem jautājumiem Jums būtu nepieciešama plašāka informācija?

.......................................................................................................................................................................................................Q6Q7

Kā Jūs novērtētu – cik lielas ir Latvijas organizāciju iespējas ietekmēt ES lēmumus?Un cik lielas ir Jūsu pārstāvētās organizācijas iespējas ietekmēt ES lēmumus?

Q6 Q701 Ir visas iespējas □ □02 Ir lielas iespējas, bet ne visos jautājumos □ □03 Ir nelielas iespējas, tikai dažos jautājumos □ □04 Nav nekādu iespēju □ □

Q8 uzdot tikai tiem, kuriem Q6 vai Q7 ir atzīmēts kods 2 vai 3!Q8 Par kādiem jautājumiem, Jūsuprāt, iespējas ietekmēt ES lēmumus ir ierobežotas?

.......................................................................................................................................................................................................Q9 Vai Jums ir pietiekami informācijas par Jūsu pārstāvētās organizācijas iespējām ietekmēt ES lēmumus?

01020304

□ Esam ļoti labi informēti□ Esam labi informēti□ Esam nepilnīgi informēti□ Neesam nemaz informēti

Q10 Ierakstiet, lūdzu, tos informācijas avotus, kuros Jūs visbiežāk gūstat informāciju par ES jautājumiem:01 .......................................................................................................................................................................................................02 .......................................................................................................................................................................................................03 .......................................................................................................................................................................................................

Q11 Kāda veida informācija par ES Jūsu organizācijai ir visbūtiskākā?01 .......................................................................................................................................................................................................02 .......................................................................................................................................................................................................03 .......................................................................................................................................................................................................

Q12 Vai Jūsu pārstāvētā organizācija ir kādreiz sadarbojusies ar Latvijas valsts institūcijām ES jautājumu risināšanā?010203

□ Jā, bieži□ Jā, dažreiz□ Nē, nekad

Q13 Vai Jūsu pārstāvētā organizācija ir kādreiz sadarbojusies ar ES institūcijām ES jautājumu risināšanā?010203

□ Jā, bieži□ Jā, dažreiz□ Nē, nekad

Q14 uzdot tikai tiem, kuriem Q12 un/ vai Q13=1 vai 2! Pārējiem pāriet pie Q17!Q14 Ar kurām Latvijas valsts un/ vai ES institūcijām esat sadarbojušies?

01 .......................................................................................................................................................................................................02 .......................................................................................................................................................................................................03 .......................................................................................................................................................................................................

Q15 uzdot tikai tiem, kuriem Q12 un/ vai Q13=1 vai 2! Pārējiem pāriet pie Q17!Q15 Kā Jūs kopumā novērtētu sadarbību par ES jautājumiem ar valsts un ES institūcijām?

47


01020304

□ Ļoti produktīva□ Drīzāk produktīva□ Drīzāk neproduktīva□ Pilnībā neproduktīva

48


Q16 uzdot tikai tiem, kuriem Q15=3 vai 4! Pārējiem pāriet pie Q17! Q16 Kas ir galvenie iemesli, kādēļ sadarbība bijusi neproduktīva?

.......................................................................................................................................................................................................

Uzdot visiem!Q17 Kādus uzlabojumus institūcijām Jūs ieteiktu veikt, lai uzlabotu sadarbības produktivitāti?

.......................................................................................................................................................................................................Q18 Vai Jūsu pārstāvētā organizācija ir ietekmējusi kādus ES pieņemtus lēmumus?

0102030405

□ Neesam mēģinājuši ietekmēt ES lēmumus □ Esam ietekmējuši daudzus lēmumus□ Esam ietekmējuši dažus lēmumus□ Esam ietekmējuši vienu lēmumu□ Esam mēģinājuši, bet neesam ietekmējuši nevienu lēmumu

Q19 uzdot tikai tiem, kuriem Q18 nav atzīmēts 1!Q19 Kādu/-us konkrētu/-us ES lēmumu/-us esat ietekmējuši?

.......................................................................................................................................................................................................Q20uzdot tikai tiem, kuriem Q18 nav atzīmēts 1!

Q20 Vai tiekat informēti par rezultātu tajos ES lēmumos, kurus esat centušies ietekmēt?01020304

□ Vienmēr tiekam informēti□ Dažkārt tiekam informēti, dažkārt – netiekam□ Reti tiekam informēti□ Nekad netiekam informēti

Q21 uzdot tikai tiem, kuriem Q18=1!Q21 Vai Jūsu organizācija būtu ieinteresēta ietekmēt kādus ES pieņemtus lēmumus? Kādus?

.......................................................................................................................................................................................................Uzdot visiem!

Q22 Vai Jūsu pārstāvētajai organizācijai ir pārstāvniecība Briselē?0102

□ Jā□ Nē

Q23 Vai Jūsu pārstāvētajai organizācijai ir sadarbība par ES jautājumiem ar...JĀ NĒ

01 ... citu valstu nevalstiskajiem partneriem? □ □02 ... citu valstu nevalstiskajām organizācijām? □ □03 ... citu valstu uzņēmumiem? □ □04 ... citu valstu asociācijām? □ □

Q24 Miniet, lūdzu, aktuālākos uzdevumus, kuri būtu jārisina ES līmenī:.......................................................................................................................................................................................................

Q25 Kā Jūs kopumā novērtētu Jūsu organizācijas sadarbību ar Ekonomikas ministriju?0102030405

□ Neesam sadarbojušies ar Ekonomikas ministriju□ Ļoti produktīva□ Drīzāk produktīva□ Drīzāk neproduktīva□ Pilnībā neproduktīva

Q26 uzdot tikai tiem, kuriem Q25=2, 3, 4 vai 5!Q26 Kādi uzlabojumi Ekonomikas ministrijai būtu jāveic sadarbībā ar organizācijām?

.......................................................................................................................................................................................................Ja Jums ir kādas piebildes, precizējumi vai komentāri par anketā minētajiem jautājumiem, tos varat ierakstīt šeit:............................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................

Paldies par atsaucību!

49


PIELIKUMS NR.2 – NSP INTERVIJU CEĻVEDIS

ORGANIZĀCIJAS INFORMĒTĪBA:Sakiet, lūdzu, cik plaši Jūs jūtaties informēti par ES jautājumiem? Cik labi esat informēti par ES līmeņa lēmumu pieņemšanas procesu? Cik labi esat informēti par ES galvenajām institūcijām?

Kādās jomās jūs vēlētos iegūt plašāku informāciju?

Kur Jūs vispār iegūstat informāciju par ES jautājumiem? Vai jums ir kādi regulāri informācijas sniegšanas un ieguves avoti pieejami? Kādi?

ORGANIZĀCIJAS IESPĒJAS IETEKMĒT PROCESUS:Kā Jūs kopumā vērtējat Latvijas organizāciju iespējas ietekmēt lēmumus Latvijas mērogā? Un ES mērogā, līmenī?

Kā Jūs vērtētu tieši Jūsu pārstāvētās organizācijas iespējas ietekmēt ES līmeņa lēmumus? Un nacionālā, Latvijas, līmeņa lēmumus?

Cik lielā mērā Jūsu pārstāvētā organizācija vispār ir ieinteresēta iesaistīties ES līmeņa jautājumu izlemšanā? Vai Jūs saskatāt, kā tas tiešā veidā ietekmē Jūsu pārstāvēto nozari? Cik būtiski jums kā organizācijai ir iesaistīties ES līmeņa jautājumu lemšanā?

Vai Jums ir pietiekami informācijas tieši par to, kādā veidā, kādās procedūrās iespējams ietekmēt ES lēmumus? Vai paši par to esat interesējušies?

Vai esat kādreiz iesaistījušies kādu lēmumu izstrādes procesā, centušies ietekmēt kādus ES līmeņa lēmumus? Pastāstiet sīkāk: kāds lēmums tika panāks? Kādām metodēm? Kādas institūcijas iesaistot? Cik ilgs laiks pagāja? Kā kopumā novērtē savu darbību lēmuma panākšanā?

Kā jūsu organizācija apzina nozares uzņēmumu viedokļus? Kā tie tiek apkopoti un definēti izvirzīšanai valdības vai ES līmenī?

Vai esat kādreiz sadarbojušies ar kādām valsts institūcijām, lai piedalītos ES līmeņa jautājumu izlemšanā? Ar kādām? Kā vērtējat šo sadarbību?

Un vai esat sadarbojušies ar ES institūcijām? Kādām? Kādos jautājumos? Kā vērtējat sadarbību?

Kas ir galvenie šķēršļi Latvijas organizāciju iespējām ietekmēt lēmumus ES līmenī? Kā tie būtu pārvarami?

Kas būtu tie valsts institūciju pasākumi, kuri Jums palīdzētu gūt plašāku ieskatu ES jautājumos un palīdzētu iesaistīties lēmumu pieņemšanas procesos tajos jautājumos, kas tieši skar Jūsu pārstāvēto nozari? Vai būtu nepieciešami kādi informatīvi pasākumi? Kādi noteikti regulāri informācijas sniegšanas mehānismi? Kādi? Vai kādi citi pasākumi?

ORGANIZĀCIJAS SADARBĪBAS PIEREDZE:Vai Jūsu pārstāvētajai organizācijai ir pārstāvniecība Briselē? Kādus jautājumus tā palīdz risināt? Kāds mērķis Jums bija, atverot šādu pārstāvniecību? Vai tās atvēršana ir bijusi produktīva? Ja nē – kādēļ? Kādi ir galvenie uzdevumi, kurus esat definējuši pārstāvniecībai?

Vai par ES jautājumiem jūsu organizācija sadarbojas arī ar citām organizācijām Latvijā un ES? Ar kādām? Kāda veida sadarbība tā ir? Vai ir kādi konkrēti rezultāti šādai sadarbībai bijuši? Kādi?

Vai esat kādu jautājumu risināšanā sadarbojušies ar Ekonomikas ministriju? Kādu jautājumu? Kā Jūs novērtētu sadarbību? Ko sadarbībā vajadzētu uzlabot?

Paldies Jums par atsaucību!

50

Nevalstiskā sektors līdzdalības uzlabošana ES tiesību aktu izstrādē Ekonomikas ministrijas...

Technology

Transcript of Nevalstiskā sektors līdzdalības uzlabošana ES tiesību aktu izstrādē Ekonomikas ministrijas...