NAP2020 vadības grupas 6.sēde

Pēteris VilksPārresoru koordinācijas centrs

2012.gada 14.jūnijā

NAP Vadības grupas sēdes Nr.6 darba kārtība

• Sēdes ilgums: 14:30 – 16:00 (90 minūtes)

• Sēdes darba kārtība:– Priekšlikumi un to izvērtējums par NAP2020 melnrakstu– NAP2020 1.redakcija – tapšanas process un PKC

piedāvājums– Turpmākie soļi NAP2020 izstrādē(max 30 minūtes)– Diskusija (max 50 minūtes)– Dažādi (max 10 minūtes)

2

• 29.05.2012 informācija Ministru kabinetā par Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020.gadam izstrādes gaitu

• No 24.maija priekšlikumu apkopošana

• NAP2020 1.redakcijas piedāvājuma izstrāde

Paveiktie darbi1

3

• Tikšanās un diskusijas, kurās PKC pārstāvji piedalījušies:– Stratēģiskās attīstības komisijas sēde;– tikšanās ar Latvijas Pensionāru federāciju;– Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Nacionālā attīstības plāna izstrādes un

ieviešanas uzraudzības apakškomisijas sēde;– Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas sēde; – LTRK diskusija "NAP vadmotīvs - ekonomikas izrāviens: vai un kā izrausimies?;– „Ekonomistu apvienības 2010” Pavasara konference;– Latvijas Tranzīta biznesa asociācija;– Vides konsultatīvā padome;– Eiropas Komisijas Nodarbinātības, sociālo jautājumu un iekļaušanas ģenerāldirektorāts;– konference „Jaunatne Latvijā, Eiropā, pasaulē: iespējas un riski”;– Latvijas prezidentūras ES tematiskās diskusijas;– Zemgales plānošanas reģions– Vidzemes plānošanas reģions

Paveiktie darbi2

4

NAP2020 «melnraksts» - sabiedrības un nozaru ministriju iesaiste

5

NAP2020 priekšlikumi

NVO pašvaldības plānošanas reģioni privātpersonas

6

Nozaru ministrijas Valsts kanceleja SIF

633 433

Publicēti www.nap.lv

NAP2020 priekšlikumi – raksturs

7

37%

4%59%

Sabiedrība Ministrijas

NAP2020 priekšlikumi – ministrijas1

8

Iespējamais pieejamais finansējums

4,35 mljrd. € + XMinistriju aprēķini

11,6 mljrd. LVL

2,7 mljrd. LVL

7,3 mljrd. LVL

0,3 mljrd. LVL

0,07 mljrd. LVL

3,7 mljrd. €1

0,65 mljrd. €2

xx €3

1 Balstoties uz Eiropas Komisijas 2011. gada 29. jūnijā publicēto priekšlikumu un tā brīža makroekonomiskajām prognozēm2 Līdzfinansējums pie ES atbalsta intensitātes 85% apmērā3 Nav zināma Latvijas finansējuma aploksne no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda

IniciatīvasES tiesību aktu ieviešana no

2014

Pašvaldību finansējums/ privātās / sabiedriskās

iniciatīvas

ES finansējums

Valsts budžets

NAP2020 priekšlikumi – ministrijas2

9

30%

30%

40%Aktivitātes, kam veikts izmaksu aprēķinsAktivitātes, kam izmaksas nav zināmasCiti komentāri/priekš-likumi

NAP2020 priekšlikumi – ministrijas3

10

TOP summas:• TEN-T ietilpstošā dzelzceļa tīkla attīstība un caurlaides spējas palielināšana – Rail

Baltic – 590.4 milj. LVL • Baltijas Pētniecības un tehnoloģiju infrastruktūras institūta (BIRTI) izveide 600

milj. LVL• ūdensapgādes sistēmu attīstība un dzeramā ūdens kvalitātes nodrošināšana – 560

milj. LVL (ES) + 140 milj. LVL (pašvaldības)

NAP2020 priekšlikumi – sabiedrība

11

TOP komentētāji:• Latvijas Lauku forums (81)• Latvijas Lielo pilsētu asociācija

(69) • Ventspils pilsētas dome (62)• Liepājas pilsētas dome (54)• Latvijas darba devēju

konfederācija (46)• Eiropas Kustība Latvijā (45)

TOP summas:• Daugavpils, Jēkabpils un Krustpils

hidroelektrostaciju celtniecība – 509 milj.

• Latgales reģiona Rīcības programma ar 10

darbības programmām – 937 milj.• Lai 2020. gadā 40% iedzīvotāju (30 – 34 g.)

būtu ar augstāko izglītību, valstij jāiegulda

vismaz 760 milj. LVL 2020.gadā

Principi uzdevumu novērtēšanai• Vispārējais princips – uzdevumu kopumam jābūt samērojamam ar valstij

pieejamajiem finanšu resursiem, un tas nedrīkst apdraudēt valsts fiskālo stabilitāti

• Principi (uzdevumiem):

12

atbilst Latvija 2030 un Eiropa 2020

konkrēti un precīzi, sniedz risinājumu

izmaksu un ieguvumu bilance ir pozitīva, izmaksas ir samērīgas

uzlabo kvalitāti, pieejamību vai samazina izmaksas

papildu ieguvumi valsts attīstībai- multiplicējošs efekts

nerada draudus videi, ir ilgtspējīgi

stratēģiski nozīmīgiLatvijas starptautiskās konkurētspējas pieaugums

uzņēmumu starptautiskās konkurētspējas pieaugums

uzlabo nodarbinātību, samazina bezdarbu

Ilgstspējīgi izmanto kultūras, dabas, infrastruktūras un cilvēkresursus

mazina sociālekonomiskās atšķirības

mazina ienākumu nevienlīdzību

mazina depopulāciju un novecošanos

Priekšlikumu izvērtējuma rezultāts

Ņemti vērā+

PKC piedāvājums

Nepieciešama diskusija

Nav ņemti vērā

13

NAP2020 1.redakcija

NAP2020 pirmā redakcija – PKC piedāvājums

14

NAP2020 pirmā redakcija

• Paredzamas diskusijas ministru līmenī par:– konkrētību;– prioritizēšanu

• PKC piedāvājums:– saturiski panākt sinerģiju «cilvēki – uzņēmējdarbība –

teritorijas»– PRIORITIZĒT un FOKUSĒTIES UZ PAŠU NEPIECIEŠAMĀKO

15

Tālākais process

Priekšlikumu vērtēšana – no 25.05.• Dokumenta saturs• Priekšlikumu izvērtējuma publisks

atspoguļojums

Konceptuāls MK lēmums par 1.redakciju – 19.06.• PKC piedāvājums ar summām• Pārējie priekšlikumi pielikumā

Precizēšana – jūlijs, augusts• Finansējums• SIVN• Sabiedrības diskusiju turpinājums

Gala redakcija MK - septembris

Saeimas lēmums – līdz gada beigām

16

Tikšanās ar ministrijām – aktivitāšu un finansējuma precizēšana

(jūlijs-augusts)

17

horizontālās tikšanās = FM + PKC + nozares

ministrija + ieinteresētās / saistītās

nozaru ministrijas

trīspusējās tikšanās = FM + PKC + nozares

ministrija

Tikšanās saturs

18

Rādītāji, kurus nepieciešams nozarē uzlabot

Kuriem rādītājiem pakārtoti NAP2020 1. redakcijā paredzētie uzdevumi un kādi būs to ieviešanas rezultāti

Kuriem rādītājiem būtu atbilstoši NAP2020 1. redakcijā neiekļautie uzdevumi, kādi būtu to ieviešanas rezultāti, kāds pamatojums to nepieciešamībai

Kādos dokumentos atbilstošie uzdevumi ir apstiprināti (politikas plānošanas dokumentos, to projektos, NRP u.c.)

Uzdevumu detalizācija un atbilstības vērtēšana, t.sk. piesaiste / atsaiste no teritorijas

Konkrēti katram uzdevumam nepieciešamā finanšu apjoma pamatots aprēķins un finansēšanas avota noteikšana

Citu nozaru interešu ievērošana uzdevumu formulēšanā un ieviešanā

Sabiedrības diskusijas

19

Publiskas diskusijas ar dažādām

sabiedrības grupām (augusta beigas,

septembra sākums)

Iespēja komentēt NAP2020 gala

redakciju (septembris)

• Diskusiju vieta – reģionālās augskolas

• Diskusiju formāts – dažādu sabiedrības grupu (uzņēmēju, nozaru speciālistu, pētnieku, studentu, iedzīvotāju) tikšanās ar PKC, ministriju, ES fondu plānotāju pārstāvjiem

20

www.nap.lv@NAP2020

Pārresoru koordinācijas centrsTālrunis: 67082811

E-pasts: pkc@pkc.mk.gov.lv

Vide starp citiem NAP rīcības virzieniem

• NAP ir Latvija 2030 rīcības plāns jāievēro Latvija 2030 definētos mērķus

• Latvija 2030 mērķu izpildi raksturo Prioritāšu pamatojuma ziņojums

• Veiktā analīze liecina, ka ar vides stāvokli saistīto rādītāju izpildes ziņā Latvija ir ar pozitīvu tendenci un daudz labākās pozīcijās nekā ar situāciju citās jomās, piemēram

– Demogrāfijā– Iedzīvotāju dzīves kvalitātē– Ekonomikas konkurētspējā– Reģionālajā attīstībā– Izglītībā– Ienākumu nevienlīdzībā

Latvija 2030 ar vides stāvokli saistītu mērķu izpilde, piemēri

(Avots: Prioritāšu pamatojuma ziņojums)

Attiecībā uz biotopu un sugu aizsardzības stāvoklis: Latvijas situācija, saskaņā ar "HABITATS DIRECTIVE ARTICLE 17 REPORT ( 2001

– 2006 ) OVERVIEW OF CONSERVATION STATUS", sliktā stāvoklī (unfavorable/bad) esošo biotopu un sugu skaits ir vismaz 3 reizes mazāks nekā Eiropā vidēji

Bioloģiskā daudzveidība

I Pielikuma Biotopu aizsardzības stāvoklis, Eiropa Avots: HABITATS DIRECTIVE ARTICLE 17 REPORT ( 2001

– 2006 )

I Pielikuma Biotopu aizsardzības stāvoklis, LatvijaAvots:

Article 17 Report – National Summary: LATVIA

Sugu aizsardzības stāvoklis, EiropaAvots: HABITATS DIRECTIVE ARTICLE 17 REPORT ( 2001 – 2006 )

Sugu aizsardzības stāvoklis, LatvijaAvots: Article 17 Report – National Summary: LATVIA

Imants Gross. Ādama ābols/Adam's Apple, 2012.

Avots: http://www.diena.lv/sodien-laikraksta/skeptiska-spele-ar-pukem-un-aboliem-13927403

Lielākā paustā baža: Vai NAP ir par “attīstību par jebkuru cenu” (t.i., par dabas cenu) ?

Mūsdienās vides aizsardzība:

- Stingri regulēta joma ar dažādiem likumiem un noteikumiem;

- Vides aizsardzības paradigma mainās no aizliegumiem uz ieguvumu parādīšanu un veicinošu darbību;

- Nevar būt pretnostatīta sabiedrības vajadzībām;

- Sabiedrībā ar augstāku dzīves kvalitāti un izglītības līmeni ir atbildīgāka attieksme pret vidi