Nr. 118Nr. 118 Ceturtdiena, 2007. gada 1. februârisCeturtdiena, 2007. gada 1. februâris

IInnffllââcciijjaassiieerroobbeeþþooððaannaassddaarrbbaa ggrruuppââ

442. lpp.

ZZaaïïââggrrââmmaattaa

443. lpp.

EETTUUCCppaarr

fflleexxiiccuurriittyy

448. lpp.

Nâkotnç – ar cerîbâmLatvijas Brîvo arodbiedrîbusavienîbai sâcies jauns dar-ba cçliens, – to nosaka ganpagâjuðâ gada nogalç kârtç-jâ kongresâ pieòemtie doku-menti: rezolûcijas un aicinâ-jumi, galvenie stratçìiskâsdarbîbas virzieni, gan arîdzîves un darba ritums, josâcies jauns gads.

Katra gada sâkumâ ikviens cil-vçks nâkotnç raugâs ar cerîbâm unoptimismu. Jo priekðâ ir jauni darbi,galvâ rosâs jaunas domas, zem kâ-jâm bieþi vien arî jauns ceïð ejams,un ne katrreiz tas saistâs ar darbuÎrijâ un Lielbritânijâ. 2007. gada sâ-kumâ ðo optimismu vairo arî valstsaugstâko amatpersonu izteikumipar gaiðâku nâkotni, labâkiem untreknâkiem turpmâkajiem ga-diem...

Jaunais gads iesâcies ar jaunudalîbvalstu – Bulgârijas un Rumâni-jas – uzòemðanu Eiropas Savienîbâ,un tagad mums jâsâk aprast ar do-mu, ka vairs neesam nabadzîgâkâun sliktâkâ Eiropas Savienîbas val-sts, bet gan atrodamies vismaz tre-ðajâ vietâ no beigâm. Bet, nopietni

runâjot, mçs redzam, ka vairâkunozaru darbiniekiem Latvijâ jaun-ais gads nebût nav sâcies ar cerî-bâm un optimismu: zivju pârstrâ-des uzòçmumu nedienas ar pro-dukcijas realizâciju Krievijâ un cu-kura nozares faktiskâ likvidâcija irsignâli par to, ka globalizâcijas pro-cesi, politiskâs ambîcijas, darba de-vçju dzîðanâs pçc tûlîtçjas un milzî-gas peïòas pasliktina katra atsevið-ía darba òçmçja stâvokli, liedz tamsaòemt par savu darbu pienâcîgusamaksu, nenodroðina sociâlâs ga-rantijas, daudzus darba spçjîguscilvçkus pârvçrð sociâli neaizsargâ-tos un viegli ievainojamos bez-darbniekos. Vienas tautsaimniecî-bas nozares likvidâcija, un arî otrasatraðanâs uz likvidâcijas sliekðòa,parâda to, ka Latvijâ ar tautsaim-niecîbas attîstîbas stratçìisko plâ-noðanu, nozaru darba organizâcijukaut kas nav kârtîbâ.

Protams, arî mums kâ arodbiedrî-bâm var pârmest zinâmu neizdarî-bu, nespçju prognozçt un ietekmçt,aizstâvçt un aizsargât. Ir dzirdçtasrunas, ka pie darbinieku izbraukða-nas no Latvijas strâdât Îrijâ vai Lielbri-tânijâ galvenâs vainîgâs ir arodbied-

rîbas, – arodbiedrîbas nav spçjuðasnodroðinât kârtîbu uz Latvijas unKrievijas robeþas un no tâ cietuðidarbinieki – kravas autotransportavadîtâji, arodbiedrîbas nav iejauku-ðâs cukurfabriku likvidâcijâ un nav li-kuðas to îpaðniekiem turpinât raþo-ðanu, arodbiedrîbas nav piespiedu-ðas Rîgas Domi nepaaugstinât sa-biedriskâ transporta tarifus, «Latven-ergo» saglabât vecâs elektroenerìi-jas cenas, «Latvijas gâzei» un «Gaz-prom» samierinâties ar zemâkiemgâzes tarifiem.

No vienas puses, ðiem pârmetu-miem ir zinâms segums, jo arod-biedrîbas ar savu vienotîbu, savstar-pçjo solidaritâti spçj veikt lielas lie-tas, smagus darbus! Mçs labi zinâmcitu Eiropas un pasaules valstu rîko-tâs akcijas, demonstrâcijas, piketusun boikotus. Mçs paði esam piedalî-juðies daþâdos solidaritâtes pasâku-mos un arî uz savas âdas izjutuði ci-tu valstu arodbiedrîbu spçku. Arod-biedrîbu akcijas Zviedrijâ, Îrijâ, Nor-vçìijâ, Francijâ ir apliecinâjums tam,ka darbinieki, apvienojuðies vienammçríim, spçj izcînît smagas kaujasun panâkt uzvaras!

(Turpinâjums 2.lpp.)

22 Ceturtdiena, 2007. gada 1. februârisCeturtdiena, 2007. gada 1. februâris

Nâkotnç – ar cerîbâm(Turpinâjums no 1.lpp.)

No otras puses, mçs reâli apzinâ-mies sava kaujas sastâva kvalitâti unkvantitâti, arodbiedrîbu biedru iespç-jas un cîòas garu, jo arodbiedrîbubiedri ir tikai 18 – 20 % no visiemstrâdâjoðajiem. Un ar to ir daudz parmaz, lai demonstrçtu savu spçku unpârgalvîgi mestos cîniòos ar darbadevçjiem un valsts institûcijâm.Mums nav izdevies uzaudzçt mus-kuïus, mums nav izdevies pârliecinâtLatvijas darba òçmçjus par arod-biedrîbu nepiecieðamîbu, par to spç-ju aizstâvçt katru darbinieku ikvienâdzîves un darba situâcijâ. Mums to-mçr katrs darbinieks joprojâm uz-skata, ka pats, vienatnç ar darba de-vçju, var panâkt vairâk, sarunât, vie-noties, salîgt, saòemt aploksnç, bezdarba lîguma, un tas it kâ ir droði!

Bet var jau arî uz ðîm problçmâmpaskatîties no otras puses, t.i., kas irpadarîts! Pagâjuðajâ gadâ, pateico-ties arodbiedrîbâm, tika iekustinâtsjautâjums par minimâlâs algas un ariedzîvotâju ienâkumu nodokli neap-liekamâ minimuma paaugstinâðanu,netika pieïauti darbinieku tiesîbas sa-

mazinoði grozîjumi Darba likumâ, ti-ka panâkta darba algu paaugstinâða-nas grafika izstrâdâðana un apstipri-nâðana skolotâjiem, beidzot algu pa-augstinâjumu ir izjutuði kultûras dar-binieki un policisti, turpinâs algu pa-augstinâðana veselîbas aprûpç strâ-dâjoðajiem, ierosinâtas un veiktas iz-maiòas vairâkos likumos, kas saistîtiar darbinieku sociâlo garantiju no-droðinâðanu – priekðlaicîgâ pensi-onçðanâs, izdienas pensijas, pabalstiutt. Arodbiedrîbas ir pierâdîjuðas se-vi kâ konstruktîvu sarunu partneriValdîbai, darba devçjiem un paðval-dîbâm, ir iekarota zinâma autoritâteun neskatoties uz to, ka mçs esam ti-kai ðie 18 – 20 % no strâdâjoðajiem,mûsos ieklausâs gan Ministru kabi-nets, gan Saeima, gan arî atseviðíasministrijas. Varbût arî tâpçc mûsutradicionâlâs gada balvas «Sadarbî-bas partneris» pasniegðana notiektik emocionâli piesâtinâti, ka lepnu-mu izjûtam ne tikai mçs par savu uz-drîkstçðanos publiski pateikties dar-ba devçjiem, bet arî paði darba devç-ji jûtas gandarîti par labo novçrtçju-mu. Un tas ir milzîgs stimuls laba-

jiem darbiem nâkotnç!Tomçr droði vien viens no 2007.

gada centrâlajiem jautâjumiem arod-biedrîbâm bûs un paliks jautâjumspar biedru skaita palielinâðanu, parspçju aicinât, pârliecinât un apliecinât!Arî tâs ir cerîbas! Arî tâs ir jaunas do-mas, idejas, jauni ceïi un izaicinâjumi!

Tâpçc novçlu katram arodbiedrî-bu biedram, katram Latvijas strâdâ-joðajam cilvçkam, lielu dzîves gudrî-bu, spçju saskatît kopçjos mçríus,bût vienotiem un drosmîgiem, jo ti-kai vienotîbâ ir spçks! Un ja mçs spç-sim rast ðo kopçjo spçku, pratîsim tosaprâtîgi demonstrçt un pielietot,tad arî katrs no mums individuâlikïûs spçcîgâks, nesalauþamâks unizturîgâks!

Tâ kâ arodbiedrîbu biedri un tajâsstrâdâjoðie cilvçki pçc savas bûtîbasir optimisti, gribu visiem teikt vçlçju-mu jaunajâ gadâ, ko man atsûtîjakâds labs draugs: «Lai Tev bûtu labsdarbs, daudz naudas un veselîba, joviss pârçjais jau Tev ir!»

Lai mums visiem kopâ labi sokas!Pçteris Krîgers,

LBAS priekðsçdçtâjs

Pçc sociâlo partneru – arod-biedrîbu un darba devçju –spiediena valdîba izveidojaInflâcijas ierobeþoðanas dar-ba grupu, kurâ beidzot ietvç-ra arî arodbiedrîbu un darbadevçju pârstâvjus.

Jau pirmajâ sçdç galvenais secinâ-jums bija par inflâcijas dabu Latvijâ: irinflâcijas daïa, kuru ar Latvijas spçkiemir grûti ietekmçt – importçto energore-sursu, no citâm valstîm ievesto izejvie-lu cenas, un ir inflâcijas daïa, kura vei-dojas pakâpeniski, izlîdzinoties preèu,pakalpojumu, darba tirgus cenâm ES.Arî ðo inflâcijas daïu var tikai nedaudziegroþot vai palaist brîvsolî. Un ir inflâ-cijas daïa, kura neapðaubâmi ir atkarî-ga no Latvijas valsts rîcîbas.

2006.gadâ kopumâ inflâcija Latvijâsasniedza 6,8%, izdevumi mâjoklim –13,2% un transportam – 11,6%. Arod-biedrîbas uzsvçra, ka ðâdas inflâcijas ga-

dîjumâ darba algas pieaugums ir pilnîgidabisks un neizbçgams. Pie tam vçl ne-pietiekams, jo iepriekðçjos gados reâlâdarba alga ir augusi krietni vien lçnâk ne-kâ darba raþîgums.

Tâ, piemçram, 2004. gadâ reâlâ dar-ba samaksa pieauga tikai par 2,4%, betdarba raþîgums – par 8,4%. Taèu, ja vçr-tçjam, kâds ir mûsu darbaspçka izmak-su pieaugums citu dalîbvalstu vidû, tad2000.gadâ tas bija 12,24% no vidçjâ (ES-25), bet pçc seðiem gadiem tikai13,77%. Lai arî vidçjâ darba samaksa(mçnesî) Latvijâ ðajos gados atbilstoðiEirostata datiem pieauga par 90 eiro. Arîreâlâs darba samaksas straujais pieau-gums 2006. gadâ par aptuveni 16,4%dos mums iespçju pârsniegt tikai 15,5%robeþu no ES dalîbvalstu vidçjâm darba-spçka izmaksâm.

Tâda ir situâcija darba samaksas jomâun, paldies Dievam, daudzi darba grupâapzinâs, ka bremzçt vai iesaldçt algu kâ-pumu – nozîmç nostâties pret Latvijas

valsts nacionâlajâm interesçm un nostip-rinât veco ES dalîbvalstu ekonomiku armûsu darba emigrantu pieplûdumu.

Latvijas Brîvo arodbiedrîbu savienî-ba (LBAS) uzsvçra, ka inflâcijas dzinçj-spçks ir çnu ekonomika. Latvijas ko-mercbanku eksperti atzîst, ka tâs apjo-mi sasniedz ap 30% no IKP. Dzîves dâr-dzîbu paaugstina arî ar nodokïiem ne-apliktais spekulatîvais nekustamâ îpa-ðuma tirgus, kredîtresursu grandiozspieaugums, investîciju un ES struktu-râlo fondu lîdzekïu ieplûðana Latvijâ,valsts pamatbudþeta deficîts. Tas sa-sniedz – 2,54% jeb 283,6 milj.Ls un si-tuâciju glâbj vienîgi speciâlâ sociâlâbudþeta finanðu pârpalikums. Taèu re-zultâtâ sociâlâ budþetâ iespçjas netiekizmantotas sociâlâs politikas îstenoða-nâ, bet tiek novirzîtas valsts finansiâlâstâvokïa izlîdzsvaroðanai un starptau-tisko atskaiðu râdîtâju mâkslîgai uzla-boðanai.

(Turpinâjums 3.lpp.)

Inflâcijas ierobeþoðanas darba grupâ

33Ceturtdiena, 2007. gada 1. februârisCeturtdiena, 2007. gada 1. februâris

Inflâcijas ierobeþoðanas darba grupâ(Turpinâjums no 2.lpp.)

Problçmas rada arî konkurences trû-kums atseviðíâs nozarçs un, it îpaði,mazumtirdzniecîbâ. Ðâdâ situâcijâ ir rû-pîgi jâizvçrtç, cik un kâdi valsts finansç-ti celtniecîbas objekti ir jâceï Rîgâ unLatvijâ. LBAS ierosinâja finanðu lîdzek-ïus, kurus var iegût, sakârtojot investo-ru un valsts attiecîbas uzòçmumos,LMT un Lattelecom, ir jâvirza uz valstspamatbudþeta deficîta mazinâðanu.

Inflâcijas programma, kura pama-zâm top darba grupâ, vienlaicîgi vçrtçiespçjas ieviest Latvijâ eiro. Agrâk par2010. vai 2011. gadu ðâdas iespçjas irmazas. Eiro ievieðana ir galvenais ie-mesls, kâpçc valdîba neatbalsta PVN

18% likmes samazinâðanu lîdz 5%. Totaupa kâ trumpi eiro ievieðanas izspç-lç, jo tas var dot inflâcijas samazinâju-mu lîdz pat 3% gadâ. Arodbiedrîbupriekðlikums ir precîzi izstrâdât un ie-viest 5% PVN maizei vai / un pienamagrâk un pie reizes izveidot modeli,kas reâli panâk cenu samazinâjumuun virzîtu raþotâju un tirgotâju pelnîtar apgrozîjuma pieaugumu nevis arvienkârðu maksimâlu uzcenojumu. Ðopieredzi varçtu sekmîgi izmantot, vç-lâk gatavojoties eiro ievieðanai Latvijâ,nosakot 5% PVN visâm pirmâs nepie-cieðamîbas precçm. Ðeit ir iespçjasKonkurences padomei izmantot admi-nistratîvâs metodes, panâkt valstisku

vienoðanos ar raþotâjiem un tirgotâ-jiem, ieviest dubultâs: raþotâja – tirgo-tâja cenu zîmes.

Vçl jâpiebilst, ka valsts atbalsts ener-goefektivitâtes paaugstinâðanai, jo îpa-ði mâjokïiem un sabiedriskâm çkâm, irstratçìisks inflâcijas ierobeþoðanas vir-ziens. Katrâ ziòâ enerìçtika un alterna-tîvi enerìijas avoti ir svarîga tçma ganinflâcijas mazinâðanâ, gan valsts un sa-biedrîbas normâlâ attîstîbâ. Arodbiedrî-bu lîdzdalîba darba grupâ dod iespçjuievirzît diskusiju un topoðo program-mu maksimâli, ievçrojot sabiedrîbasvajadzîbas un intereses.

Egils Baldzçns,LBAS priekðsçdçtâja vietnieks

Zaïâ grâmata – darba tiesîbumodernizçðanaEiropas Komisija 2006.gadanovembra beigâs ir publicç-jusi darba tiesîbu moderni-zçðanas Zaïo grâmatu.

Ðobrîd Eiropas Savienîbâ lîdz mar-tam notiek publiska apsprieðana. Pçcsabiedriskâs apsprieðanas Komisijasnâkamajâ paziòojumâ 2007. gadâ iz-tirzâs tos galvenos politiskos jautâju-mus un rîcîbas veidus, kas bûs minç-ti dalîbvalstu, sociâlo partneru un cituieinteresçto personu sniegtajâs atbil-dçs. Tie jâaplûko saistîbâ ar virkni ini-ciatîvu saskaòâ ar plaðâku flexicuritypieeju, ko Komisija sîki izstrâdâ sa-darbîbâ ar dalîbvalstîm. Òemot vçrâ,ka 2007. gadâ Komisija sniegs pazi-òojumu par flexicurity, kurâ pare-dzçts izklâstît pamatojumu flexicuri-ty pieejas izstrâdâðanai un noteiktgalveno pamatnostâdòu kopumu, laidalîbvalstîm palîdzçtu centienos lîdz2007. gada beigâm îstenot ðo refor-mu, jo îpaði svarîgi ir katrai dalîbval-stij un sociâlajiem partneriem paustsavu nostâju un izteikt viedokli.

Esoðâs situâcijas aprakstsÐîs Zaïâs grâmatas mçríis ir sâkt

sabiedrisku diskusiju ES par to, kâdarba likumdoðanu var pilnveidot,lai atbalstîtu Lisabonas stratçìijas

mçríi – panâkt ilgtspçjîgu ekonomis-ko izaugsmi ar vairâk un labâkâmdarba vietâm. Tajâ ir norâdîts, kaEiropas darba tirgû saskaras ar pro-blçmu – kâ apvienot lielâku elastîgu-mu ar vajadzîbu palielinât droðîbuvisiem. Tiekðanâs panâkt elastîgumudarba tirgû ir izraisîjusi to, ka ir ar-vien vairâk darba lîguma veidu, kasbûtiski var atðíirties no standartadarba lîguma parauga nodarbinâtî-bas lîmeòa, ienâkuma droðîbas un arto saistîto darba un dzîves apstâkïurelatîvâs stabilitâtes izteiksmç.

Tiek minçts, ka turpmâk varçtupalielinâties alternatîvu darba veiduizmantoðana, ja nebûs pasâkumustandarta darba lîgumu pielâgoða-nai, lai veicinâtu lielâku elastîgumune tikai darbiniekiem, bet tieði tâpatarî attiecîbâ uz uzòçmumiem.

Tâpat tiek uzsvçrta vajadzîba pie-lâgot tiesîbu aktus nodarbinâtîbas jo-mâ, lai veicinâtu elastîgumu un no-darbinâtîbas droðîbu, kâ arî samazi-nâtu darba tirgus segmentâciju.

Zaïajâ grâmatâ cenðas:lnoteikt galvenâs problçmas, ku-

râm vçl nav rasts pietiekams risinâ-jums un kuras atspoguïo skaidras at-ðíirîbas starp paðreizçjo likumdoða-nu un ar lîgumu saistîtajiem jautâju-

miem, no vienas puses, un darba pa-saules parâdîbas, no otras puses. Uz-manîba ir pievçrsta galvenokârt dar-ba likumdoðanâ iekïautajâm indivi-duâlajâm tiesîbâm, nevis darba ko-lektîvo tiesîbu jautâjumiem;l dalîbvalstu valdîbas, sociâlos

partnerus un citas attiecîgâs ieintere-sçtâs personas iesaistît brîvâ diskusi-jâ par to, kâ neatkarîgi no lîguma vei-da darba likumdoðana var veicinâtelastîgumu, kas apvienots ar nodar-binâtîbas droðîbu, tâdçjâdi labâksekmçjot nodarbinâtîbas pieaugu-mu un bezdarba samazinâðanos;lrosinât domu apmaiòu par to, kâ

daþâdi lîgumisko attiecîbu veidi, kâ arîdarba tiesîbu normas, kas piemçroja-mas visiem strâdâjoðajiem, varçtusekmçt darba vietu izveidi un palîdzçtgan darba òçmçjiem, gan uzòçmu-miem atvieglinât pârejas darba tirgû,atbalstot mûþizglîtîbu un attîstot visadarbaspçka radoðâs spçjas;l sekmçjot darba likumdoðanas

modernizçðanu un òemot vçrâ vis-pârçjos ieguvumus un ar tiem saistî-tâs izmaksas, veicinât labâku tiesis-ko kârtîbu tâ, lai paðiem darbinie-kiem, kâ arî uzòçmumiem bûtu ie-spçja labâk saprast savas tiesîbas unpienâkumus.

(Turpinâjums 4.lpp.)

44 Ceturtdiena, 2007. gada 1. februârisCeturtdiena, 2007. gada 1. februâris

Zaïâ grâmata – darba tiesîbumodernizçðana(Turpinâjums no 3.lpp.)

Jâapsprieþ problçmas, ar kurâmmazie un vidçjie uzòçmumi (MVU)saskaras attiecîbâ uz administratî-vajâm izmaksâm, ko paredz ganKopienas, gan dalîbvalsts tiesîbuakti.

Latvijas Brîvo arodbiedrîbu sa-vienîba (LBAS), atbildot uz Labklâ-jîbas ministrijas aicinâjumu sniegtsavu viedokli Par Darba tiesîbumodernizçðanas Zaïo grâmatu,norâdîja, ka tâ atzinîgi vçrtç ESvçlmi uzsâkt debates par darba li-kumu iespçjâm atbalstît Lisabo-nas stratçìijas izvirzîtos mçríus,kâ vienu no aspektiem minot elas-tîbu un droðîbu (flexicurity).

Lai spçtu nodroðinât lîdzsvarotuelastîbu un droðîbu ir jâapzinâs, katas prasa stingru uzticçðanos novisâm iesaistîtâm pusçm. Òemotvçrâ, ka flexicurity modelis bûtujâîsteno ilgtermiòâ, tam jâbût bal-stîtam uz sociâlo partneru cieðusadarbîbu. LBAS priecç, ka ES no-vçrtçjusi sociâlâ dialoga un tâ ie-tvaros noslçgto koplîgumu pieau-goðo lomu ðî modeïa efektîvâkaiattîstîðanai un cer, ka tâdâ veidâ arîLatvijâ tiks veicinâta izpratne parkoplîgumu nepiecieðamîbu.

Òemot vçrâ, ka ðajâ dokumen-tâ ietvertie jautâjumi ir ârkârtîgisvarîgi un aktuâli gan Latvijai, ganEiropas Savienîbai kopumâ, LBASaicinâja Labklâjîbas ministriju,pieaicinot sociâlos partnerus,veikt ðî dokumenta publisku ap-sprieðanu.

Labklâjîbas ministrija ir òçmusivçrâ LBAS aicinâjumu un 1.febru-ârî organizç publisku diskusiju parDarba tiesîbu modernizçðanas Za-ïo grâmatu, kurâ ir aicinâti piedalî-ties -Ekonomikas ministrija, ValstsDarba inspekcija, LBAS, LDDK, Lat-vijas Tirdzniecîbas un rûpniecîbaskamera, kâ arî Latvijas Personâlavadîðanas asociâcija.

Lai spçtu diskusijâ paustdaudzpusîgu un stratçìiski parei-zi izsvçrtu viedokli saistîbâ ar Za-ïajâ grâmatâ ietvertajiem jautâju-miem, 19.janvârî notika LBAS dalî-borganizâciju juristu sanâksme,kurâ visas dalîborganizâcijas tikaaicinâtas pârskatît Zaïajâ grâmatâ

ietvertos 14 jautâjumus un sniegtsavus priekðlikumus.

Problçmas un risinâjumiJuristu sanâksmç tika pausts

viedoklis, ka ir nepiecieðams no-skaidrot citu institûciju, kolçìuviedokïus par to, kuras ir tâs lie-tas, ko nevar veikt pie paðreizçjâslikumdoðanas, lai varçtu runât pariespçjamâm izmaiòâm. Kâ problç-ma tika minçts fakts, ja netiek pie-tiekoði izmantotas tâs iespçjas, kopiedâvâ paðreizçjais regulçjums,kas nebût neierobeþo paaugstinâtdarba raþîgumu. Tomçr, atzina, kanepiecieðams celt darba raþîgu-mu, nesaistot to ar darba intensi-tâtes celðanu.

Atzîstot, ka pârâk lielu darba-spçka izmaksu daïu veido nodok-ïi, ieteikums bûtu tos samazinât,protams, nepârliekot uz darbinie-ku pleciem.

Tika norâdîts, ka pamatojotiesuz Labklâjîbas ministrijas izstrâdâ-to informatîvo ziòojumu «Par ne-piecieðamajiem priekðlikumiem,lai nodroðinâtu elastîbu un droðî-bu darba tiesiskajâs attiecîbâs»ðobrîd tiek veikta virkne pasâku-mu, lai padarîtu darba attiecîbaselastîgâkas. Tâdçjâdi nav pamataveikt papildus grozîjumus, lai pa-nâktu vairâk elastîguma.

Tajâ pat laikâ tika norâdîts, kabûtu ïoti lietderîgi apsvçrt darbatiesîbu aizsardzîbas elastîgâkas li-kumdoðanas apvienoðanu ar labiplânotu palîdzîbu bezdarbniekiem– gan ienâkumu kompensâcijasveidâ (t.i., pasîva darba tirgus po-litika), gan aktîvas darba tirgus po-litikas veidâ.

Apkopojot Zaïajâ grâmatâ unjuristu sanâksmç ietvertos jautâju-mus, varçtu izcelt ðâdas bûtiskâ-kâs problçmas:

1. pârâk daudz iniciatîvas nâk,lai darba attiecîbas padarîtu elastî-gâkas, bet tiek aizmirsts par darbaun sociâlo droðîbu;

2. arvien pieaugoðâ slçptâ no-darbinâtîba, t.i., darbinieku, nekla-sificç kâ darbinieku, lai slçptu ðîspersonas tiesisko statusu un izvai-rîtos no izmaksâm, kas varçtu bûtnodokïi un sociâlâ nodroðinâjuma

iemaksas;3. neskaidrîbas saistîbâ ar juri-

diskâm definîcijâm, kas noðíirdarbiniekus no individuâlâ darbaveicçjiem, paðnodarbinâtajiem,komercaìentiem, ekonomiski at-karîgiem darbiniekiem u.c., kasbieþi noved pie neatbilstîgu civil-tiesîbu vai komerctiesîbu noteiku-mu piemçroðanas;

4. aizvien pieaugoðais nestan-darta lîgumu îpatsvars (terminç-tie, nepilna darba laika);

5. nepiecieðamîba paaugstinâtdarba raþîgumu un sakârtot darbalaika organizâciju;

6. nelegâlâs nodarbinâtîbasîpatsvars.

Iespçjamie risinâjumi Lai spçtu operatîvi reaìçt uz

daþâdâm aktualitâtçm darba tir-gû, kâ arî tendencçm Eiropâ, ir ne-piecieðams apzinât aktuâlâkâsproblçmas katras nozares ietvarosun lemt par iespçjamiem risinâju-miem.

Nezaudçjot principu, ka darbatiesisko attiecîbu pamatjautâju-miem jâbût iekïautiem darba liku-mâ, ir jâpieðíir lielâkas iespçjasdarba devçjiem un darbinieku pâr-stâvjiem sociâlâ dialoga ietvaroskopîgi lemt par nodarbinâtîbasnoteikumu, darba apstâkïu un so-ciâlâs aizsardzîbas uzlaboðanu.

Latvijâ ir jâveicina izpratne parkoplîgumu nepiecieðamîbu, jo, laipaaugstinâtu elastîgumu un droðî-bu darba tirgû, darba koplîgumamir jâbût obligâtam katrâ uzòçmu-mâ, tâdçjâdi kïûstot par efektîvuinstrumentu darba tiesisko attiecî-bu regulçðanâ.

Nepiecieðams ieviest lielâkuskaidrîbu juridiskajâs definîcijâsattiecîbâ uz nodarbinâtîbu un indi-viduâlo darbu, kâ arî nepieïautdarbinieku un arodbiedrîbu esoðotiesîbu un garantiju pazeminâða-nos.

Nepiecieðams veicinât diskusijusabiedrîbâ par nepiecieðamîbumodernizçt darba tiesîbas un aktî-vi lîdzdarboties, lai veicinâtu labâ-ku tiesisko kârtîbu darba tirgû.

Kaspars Râcenâjs, LBAS juriskonsults

55Ceturtdiena, 2007. gada 1. februârisCeturtdiena, 2007. gada 1. februâris

LCA un Norvçìijas Fellesforbundetvienojas par sadarbîbuLatvijas Celtnieku arodbied-rîbas (LCA) vadîba Norvçìijâparakstîjusi vienoðanos parsadarbîbu ar Norvçìijasarodbiedrîbu apvienîbu Fel-lesforbundet.

LCA priekðsçdçtâja Mâra Tomso-ne vizîtes laikâ Norvçìijâ tikâs arî arceltniekiem no Latvijas, kuri pastâstî-ja par problçmâm ar darba devçju,kas veic arî darbâ iekârtoðanu Latvi-jâ – firmu «GO TO BALTICUM». Strâd-niekiem no Latvijas ir neskaidrîbaspar darba algu, samaksu par virs-stundâm, par nodokïu nomaksu u.c.Lai gan Nodarbinâtîbas Valsts aìen-tûrâ M. Tomsoni informçja, ka firma«GO TO BALTICUM» 19. janvârî savudarbâ iekârtoðanas licenci ir atsauku-si, tomçr vçl 29. janvârî, piezvanotpa norâdîtajiem tâlruòiem, firmâ in-formçja, ka var iekârtot darbâ celt-

niecîbâ Norvçìijâ vai nu vienas die-nas, vai mçneða laikâ.

LCA un Fellesforbundet noslçgtâvienoðanâs paredz, ka tâs kopîgi aiz-stâvçs Latvijas celtnieku interesesNorvçìijâ, ja tie bûs LCA biedri. LCAun Fellesforbundet informçs viens ot-ru par Latvijas uzòçmumiem, kuriveic aktivitâtes Norvçìijâ un Norvçìi-jas uzòçmumiem, kuri veic aktivitâ-tes Latvijâ. LCA un Fellesforbundetvienojâs, ka, atbilstoði pakalpojumusniegðanas nosacîjumiem, arî uzviesstrâdniekiem attiecas galamçríavalsts algas un darba apstâkïi. LCAun Fellesforbundet sadarbosies, pâr-raugot algas un darbu apstâkïu nosa-cîjumus, lai pârliecinâtos, ka uzòç-mumi, veicot aktivitâtes Norvçìijâun, kuros ir LCA koplîgums, pilda tos.Fellesforbundet palîdzçs LCA bied-riem konfliktos par algâm un darbaapstâkïiem arî citos uzòçmumos, kur

ir LCA biedri. Ðîs vienoðanâs darbîbaslaiks ir 3 gadi kopð tâs parakstîðanasdienas, un pirms termiòa beigâmLCA un Fellesforbundet veiks rezultâ-tu izvçrtçðanu un apspriedîs vienoða-nâs pagarinâðanu.

Vizîtes laikâ Norvçìijâ LCA priekð-sçdçtâja M. Tomsone tikâs ar Felles-forbundet prezidentu KjellBjorndalen, nacionâlo jautâjumu sek-retâru Halvor Langseth un starptau-tisko jautâjumu sekretâru Atle Hoie.Notika sarunas par vienoðanos un si-tuâciju arodbiedrîbu kustîbâ Baltijasvalstîs, kâ arî bija tikðanâs ar OsloCeltniecîbas darbinieku arodbiedrî-bu. LCA un Fellesforbundet patlabankopîgi veido broðûru «Algas un dar-ba apstâkïi celtniekiem bûvobjektosNorvçìijâ. Informâcija Latvijas celt-niecîbas darbiniekiem Norvçìijâ».

Sanita Lorence,LBAS SA menedþere

Sabiedriskâ transporta reforma –ieguvumi vai zaudçjumi24. janvârî Latvijas Sabied-risko pakalpojumu darbinie-ku arodbiedrîba LAKRS or-ganizçja konferenci par gai-dâmo sabiedriskâ transpor-ta reformu «Kurp stûrçsimLatvijâ?».

Konferencç piedalîjâs Valsts SIA«Autotransporta direkcija» valdes lo-ceklis Andrians Ïubïins, kas informç-ja par sabiedriskâ transporta pakal-pojuma likuma mçríi un tâ virzîbu.Latvijas Pasaþieru pârvadâtâju asoci-âcijas prezidents Pçteris Salkazanovsanalizçja sabiedriskâ transporta re-formas paredzamos ieguvumus unzaudçjumus. Vçl konferences darbâpiedalîjâs Latvijas Paðvaldîbu savienî-bas (LPS) padomnieks Aivo Salmiòðun daudzi citi interesenti – arodbied-rîbu biedri no daþâdiem Latvijas reìi-oniem.

2007. gada 16.janvârî Ministrukabineta sçdç tika pieòemts lç-mums likumprojektu «Sabiedriskâtransporta pakalpojuma likums»

nodot skatîðanai Saeimâ. Sabiedris-ko pakalpojumu darbinieku arod-biedrîbas LAKRS priekðsçdçtâjs Ju-ris Kalniòð: «Pret vairâkâm lietâmðajâ likumprojektâ iebilduðas Latvi-jas Pasaþieru Pârvadâtâju asociâci-ja, Latvijas Paðvaldîbu savienîba, sa-vus argumentus ar preses starpnie-cîbu par to devis Jelgavas pilsçtasdomes priekðsçdçtâjs Andris Râ-viòð un daudzi citi uzòçmçji un ie-interesçtâs institûcijas. Arî arod-biedrîba ðajâ administratîvajâ pasâ-kumâ saredz diezgan daudz risku –iespçjamu darba vietu samazinâða-nos, iekðçjâ darbaspçka migrâcijaspalielinâðanos, algu lîmeòa pazemi-nâðanos, kolektîvas atlaiðanas ie-spçju palielinâðanos un sociâlo ga-rantiju neievçroðanu.»

Kaut arî likums paredz nodroðinâtiedzîvotâjiem droðus un pieejamussabiedriskâ transporta pakalpoju-mus, tas var izrâdîties pavisam otrâ-di, uzskata J. Kalniòð, jo pasaþierupârvadâjumi ir sociâls pakalpojums,un ne vienmçr tas bûs rentabls, – tas

vienmçr prasîs pçc valsts dotâcijâmun atbalsta.

Eiropas Padomes Regula 1191/69paredz sabiedrisko pakalpojumusniegðanas zaudçjumu kompensç-ðanu, un tâ stâsies spçkâ 2007. gadamaijâ.

Sabiedrisko pakalpojumu darbi-nieku arodbiedrîba LAKRS uzskata,ka visi jautâjumi saistîbâ ar paredza-mo sabiedriskâ transporta reformu irnopietni jâapsprieþ un viedokïi jâsa-skaòo, jo nepârdomâtas reformasvar izraisît kârtçjo spriedzi kâ no sa-biedriskâ transporta pakalpojumuòçmçju, tâ pakalpojumu organizçtâ-ju puses.

Konferences mçríis bija radît ie-spçju ieinteresçtajâm institûcijâmpaust savu viedokli, un uzklausîtpretçjo, lai tuvinâtu viedokïus un ras-tu kopîgu izpratni, kâ virzîties tâlâk,un lai sabiedriskais transports mûsuvalstî kïûtu pieejamâks un kvalitatî-vâks.

Sanita Lorence,LBAS SA menedþere

66 Ceturtdiena, 2007. gada 1. februârisCeturtdiena, 2007. gada 1. februâris

ETUC kampaòa par sabiedriskopakalpojumu pieejamîbuLatvijas Brîvo arodbiedrîbusavienîba (LBAS) atbalstaEiropas Arodbiedrîbu konfe-derâcijas (ETUC) uzsâktokampaòu par augstas kvalitâ-tes sabiedriskajiem pakalpo-jumiem, kas pieejami visiem.Kampaòa stiprinâtu EiropasSociâlo Modeli, un SociâlâEiropa var bût sekmîga tikaiar tâdu nosacîjumu, ka dalî-borganizâcijas vçlas aktîviðâdâs kampaòâs iesaistîties.

Galvenais mçríis ir mudinât Eiro-pas Komisiju nâkt klajâ ar strukturç-tiem norâdîjumiem par sabiedriskopakalpojumu vai atbilstoðas likum-doðanas horizontâlu instrumentu ie-vieðanu ar domu, ka vispârçjâs inte-reses gûs virsroku pâr iekðçjâ tirgusnoteikumiem un ka Eiropas vienotaistirgus netiks izmantots, lai vâjinâtunozîmîgâko sabiedrisko pakalpoju-mu darbîbu.

Kampaòas mçríis ir savâkt 1 mil-jonu parakstu prasîbai, kas tiks adre-

sçta Eiropas Komisijai, lai iesniegtu li-kumdoðanas projektu par vispârçjointereðu pakalpojumiem.

Ikviens, kas vçlas apliecinât savu at-balstu ðai kampaòai, parakstot prasî-bu (ar tekstu latvieðu valodâ var iepa-zîties zemâk), tiek aicinâts apmeklçtinterneta mâjas lapu http://www.peti-tionpublicservice.eu/.

PRASÎBApar augstas kvalitâtes sabied-

riskajiem pakalpojumiem,kas pieejami visiem

Visi kopâ mçs pieprasâm sabied-riskos pakalpojumus, kas patiesi at-bilst cilvçku vajadzîbâm, un mçsaicinâm Eiropas Komisiju virzît atbil-stoðu Eiropas likumdoðanu.

Es vçlos parakstît ðo prasîbu.Sabiedriskie pakalpojumi ir bûtis-

ki sociâlajai, ekonomiskajai un reìi-onâlajai vienotîbai Eiropâ. Ðâdiempakalpojumiem ir jâbût augstas kva-litâtes un pieejamiem ikvienam. Lîdzðim vienîgâ izvçle sabiedrisko pakal-

pojumu attîstîbas virzîðanai ir bijusiprivatizâcija vai liberalizâcija (kon-krçti tâdos sektoros, kâ enerìija,pasts un telekomunikâcijas). Ir pienâ-cis laiks meklçt citus risinâjumus!

Ðim nolûkam mçs aicinâm Eiro-pas Komisiju ierosinât Eiropas likum-doðanu par sabiedriskajiem pakalpo-jumiem, kas veidota tâ, lai:l sniegtu prioritâti vispârçjâm

interesçm, kas ietvertas sabiedriska-jos pakalpojumos;l nodroðinâtu ikvienam pieeju

sabiedriskajiem pakalpojumiem;l stiprinâtu sabiedriskos pakal-

pojumus, iedzîvotâju pamattiesîbugarantçðanai;l garantçtu lielâku tiesisko dro-

ðîbu, ïaujot attîstîties pastâvîgâm sa-biedrisko pakalpojumu misijâm;l sniegtu sabiedriskajiem pakal-

pojumiem noteiktu tiesisku pamatuun lîdz ar to arî imunitâti pret ideolo-ìiski motivçtiem brîvâ tirgus uzbru-kumiem.

Ariadna Âbeltiòa,LBAS Ârçjo sakaru koordinatore

Dzimumu lîdztiesîba darbatirgû: sociâlie partneri akti-vizçjas, lai samazinâtu pa-stâvoðâs atðíirîbas

2007.gada 30.un 31.janvârî Berlî-nç oficiâli tiek pasludinâta atklâðanaEiropas gadam par vienâdâm iespç-jâm visiem.

Eiropas sociâlie partneri ETUC, BU-SINESSEUROPE, UEAPME un CEEP ofici-âli publiskojuði progresa ziòojumupar viòu kopîgâs stratçìijas îstenoða-nas rezultâtiem attiecîbâ uz dzimumulîdztiesîbu ministram van der Leyenun komisâram Spidla. Ðis ziòojumsparâda, kâ èetras prioritâtes, kas no-teiktas 2005.gada martâ pieòemtajâ«programmâ par dzimumu lîdztiesî-bas aktivitâtçm», ir integrçtas sociâlopartneru dzimumu lîdztiesîbas aktivi-tâtçs 20 valstîs. Ðis ziòojums sniedzarî noderîgu informâciju par papildus

aktivitâtçm Eiropas, nacionâlajâ, no-zaru un kompâniju lîmenî.

Ziòojumâ redzams, ka iesaistîða-nâs Eiropas kopîgajâ aktivitâðu pro-grammâ daþâdos nacionâlajos kon-tekstos ir devusi sociâlajiem partne-riem jaunu stimulu viòu dzimumulîdztiesîbas darbâ. Tâdas akcijas irvairâkas: koplîgumu pârrunas, disku-sijas ar sabiedriskajâm institûcijâm,jaunu dzimumu lîdztiesîbas politikuizstrâdâðana vai projektu veidoðana,kas skar dzimumu atðíirîbas. Pirma-jâ îstenoðanas gadâ visnozîmîgâkâsbija darbîbas programmas tulkoða-nas un izplatîðanas aktivitâtes.

No ziòojuma arî redzams, ka dau-dzas organizâcijas koncentrçja sa-vas pirmâ gada aktivitâtes darba unìimenes dzîves lîdzsvaroðanas veici-nâðanai. Sociâlie partneri ir radîjuðidaþâdus instrumentus, lai nodroði-nâtu to, ka darba organizçðana at-

bilst gan strâdâjoðo, gan kompânijuvajadzîbâm (aprûpes atvaïinâjumupagarinâðana, garu darba stundu no-vçrðana, tâdu elastîgu un novatoris-ku darba formu radîðana kâ attâlinâ-tais jeb distances darbs u.c.). Sociâliepartneri arî ir strâdâjuði pie jautâju-ma par vienâdas darba samaksasnodroðinâðanas vîrieðiem un sievie-tçm ar daþâda veida aktivitâðu palî-dzîbu ( informâcijas un ieteikumu, kâarî vadîbas instrumentu radîðana,apmâcîbas shçmas, nodarbîbas, stu-dijas un/vai statistikas apkopoðana,lai labâk izprastu darba samaksas at-ðíirîbu cçloòus, kompâniju stratçìi-jas u.c.). Sociâlie partneri centâs arîizprast problçmas, kas saistîtas ardarba tirgus segregâciju un sievieðunepietiekamu iesaistîðanu lçmumupieòemðanâ.

Ariadna Âbeltiòa,LBAS Ârçjo sakaru koordinatore

Vienâdu iespçju gads Eiropâ

77Ceturtdiena, 2007. gada 1. februârisCeturtdiena, 2007. gada 1. februâris

Pasniegtas LBAS balvas«Sadarbîbas partneris 2006»5. janvârî Arodbiedrîbu na-mâ Latvijas Brîvo arodbied-rîbu savienîba svinîgi apbal-voja aizvadîtâ gada labâkossadarbîbas partnerus. Labassociâlâs partnerîbas nomi-nâcijas pasâkums «Sadarbî-bas partneris 2006» iesâkâsar LBAS un Latvijas Darbadevçju konfederâcijas Ìene-râlvienoðanâs parakstîðanu.

LBAS un LDDK jaunâ Ìenerâlvie-noðanâs kalpos par pamatu turpmâ-kai sadarbîbai, veidojot sociâlo dialo-gu nacionâlajâ lîmenî, kâ arî sarunâsar Ministru kabinetu un paðvaldî-bâm. Iepriekðçjo vienoðanos LBASun LDDK parakstîja 2004. gadâ.

Balvai «Sadarbîbas partneris 2006»LBAS dalîborganizâcijas èetrâs nominâ-cijâs – «Darba devçju organizâcijas»,«Valsts iestâdes un uzòçmumi», «Pað-valdîbu iestâdes un uzòçmumi» un«Privâtie uzòçmumi» – izvirzîjuðas 23balvu pretendentus. LBAS priekðsçdç-tâjs Pçteris Krîgers: «Sadarbîbas partne-ra balvas pasniegðanu LBAS organizçotro gadu, un kâ tradîcija ir, ka ðis pasâ-kums notiek Zvaigznes dienas priekð-vakarâ – gada pirmajâ nedçïâ. Tas ir kâlabs atskaites punkts gan arodbiedrîbucilvçkiem, gan darba devçjiem, jo iz-vçrtçti tiek konkrçti darba rezultâti –noslçgtie koplîgumi, to sniegtâs papil-du garantijas darbiniekiem.»

Nominâcijâ «DARBA DEVÇJUORGANIZÂCIJAS» balvas saòçma:

Latvijas Darba devçju konfederâ-cija, prezidents Vitâlijs Gavrilovs(izvirzîja LBAS);

Latvijas paðvaldîbu darba devçjuasociâcija, ìenerâldirektore GaidaLâce (izvirzîja Paðvaldîbu darbiniekuarodbiedrîba);

Maðînbûves un metâlapstrâdesrûpniecîbas uzòçmçju asociâcija, val-

des priekðsçdçtâjs Vilnis Rantiòð(izvirzîja Metâlistu arodbiedrîba);

Latvijas Bûvnieku asociâcija, pre-zidents Viktors Puriòð (izvirzîjaCeltnieku arodbiedrîba).

Nominâcijâ «VALSTS IESTÂ-DES UN UZÒÇMUMI» apbalvoti:

Latvijas Republikas Veselîbas mi-nistrija, ministrs Gundars Bçrziòð(izvirzîja Veselîbas un sociâlâs aprû-pes darbinieku arodbiedrîba);

Valsts policijas Rîgas pilsçtas Gal-venâ policijas pârvalde, priekðnieksAndris Dzenis (izvirzîja ApvienotâPolicistu arodbiedrîba);

Latvijas valsts vçstures arhîvs, di-rektors Nikolajs Riþovs (izvirzîjaValsts iestâþu, paðvaldîbu, uzòçmumuun finansu darbinieku arodbiedrîba);

Valsts akciju sabiedrîbas «Latvijasdzelzceïð» Daugavpils ekspluatâcijasiecirknis, vadîtâjs Vladimirs Labec-kis (izvirzîja Dzelzceïnieku un satik-smes nozares arodbiedrîba);

Limbaþu Virsmeþniecîba, virs-meþzine Maiga Pikðena (izvirzîjaMeþa nozaru arodu biedrîba).

Nominâcijâ «PAÐVALDÎBU IE-STÂDES UN UZÒÇMUMI» balvassaòçma:

Viesîtes pilsçtas dome, priekðsç-dçtâjs Jânis Dimitrijevs (izvirzîjaPaðvaldîbu darbinieku arodbiedrîba);

Daugavpils pilsçtas izglîtîbas pâr-valde, bijuðais vadîtâjs, tagad Saei-mas deputâts Jânis Dukðinskis(izvirzîja Izglîtîbas un zinâtnes darbi-nieku arodbiedrîba);

Paðvaldîbas SIA «Rçzeknes Neat-liekamâs medicîniskâs palîdzîbasstacija», valdes priekðsçdçtâjs Vladi-mirs Cvetkovs (izvirzîja Veselîbasun sociâlâs aprûpes darbinieku arod-biedrîba);

Valmieras pilsçtas paðvaldîbas SIA«Valmieras siltums», valdes priekðsç-dçtâjs Pçteris Streïès (izvirzîja Sa-

biedrisko pakalpojumu darbiniekuarodbiedrîba «LAKRS»);

Jûrmalas pilsçtas paðvaldîbas SIA«Jûrmalas ûdens», valdes priekðsç-dçtâjs Vladimirs Antonovs (izvir-zîja Sabiedrisko pakalpojumu darbi-nieku arodbiedrîba «LAKRS»);

Valmieras pilsçtas pansionâts, vadî-tâja Teiksma Rusmane (izvirzîjaValsts iestâþu, paðvaldîbu, uzòçmumuun finansu darbinieku arodbiedrîba).

Nominâcijâ «PRIVÂTIE UZÒÇ-MUMI» LBAS balvas saòçma:

Akciju sabiedrîba «Grindeks», ilg-gadçjs valdes priekðsçdçtâjs, tagadpadomnieks Valdis Jâkobsons (iz-virzîja Izglîtîbas un zinâtnes darbi-nieku arodbiedrîba);

SIA Lattelecom – izpilddirektorsNils Melngailis, personâla direktoreIngrîda Rone (izvirzîja Sakaru dar-binieku arodbiedrîba);

Rçzeknes speciâlâs ekonomiskâszonas akciju sabiedrîba REBIR, val-des priekðsçdçtâjs Jânis Zudâns(izvirzîja Metâlistu arodbiedrîba);

Akciju sabiedrîba «Latvijas bal-zams», valdes priekðsçdçtâjs Ro-lands Gulbis (izvirzîja Industriâlonozaru arodbiedrîba);

SIA CSM Baltija, direktore JeïenaKïimova (izvirzîja Tirdzniecîbas flo-tes jûrnieku arodbiedrîba);

SIA KNAUF, valdes loceklis JânisKraulis (izvirzîja Celtnieku arod-biedrîba);

A/s «Liepâjas cukurfabrika», val-des priekðsçdçtâja Valija Zabe (izvir-zîja Lauksaimniecîbas un pârtikas no-zaru arodu biedrîba);

SIA «Scandinavian Tabacco», raþo-ðanas direktors Pauls Visockis (izvir-zîja Industriâlo nozaru arodbiedrîba);

Akciju sabiedrîba «Ventamon-jaks», valdes priekðsçdçtâjs ArnisJanvars (izvirza Industriâlo nozaruarodbiedrîba).

18. janvârî Rîgâ notika starptau-tisks seminârs vieglâs rûpniecîbassektora arodbiedrîbâm, ko organi-zçja EURATEX, ETUF, TCL, COTANCE sa-darbîbâ ar Industriâlo nozaru arodbied-rîbu. Ðâdi seminâri tiek organizçti visâsBaltijas valstîs un Polijâ. Notika pârrunas

par sektorâlo sociâlo dialogu tekstila,âdas, apìçrba un galantçrijas nozarçsun ES organizâciju lomu dialogâ EiropasSavienîbas organizâcijâs. Tika runâtspar labas prakses kodeksiem nozarç,profesionâlo apmâcîbu, veselîbas aiz-sardzîbu, darba droðîbu, darba laiku un

sociâlo korporatîvo atbildîbu, uzsverotsociâlâ dialoga attîstîðanas nepiecieða-mîbu sektorâlâ lîmenî, jo pie mums tasvairâk ir attîstîts nacionâlajâ un uzòç-mumu lîmenî. Ar seminâra dalîbnie-kiem Rîgâ tikâs Vieglâs rûpniecîbas aso-ciâcijas vadîtâjs Guntis Strazds.

Jâstiprina sociâlais dialogs sektorâlâ lîmenî

88 Ceturtdiena, 2007. gada 1. februârisCeturtdiena, 2007. gada 1. februâris

ETUC par flexicurityETUC aicina Eiropas Savienî-bas Nodarbinâtîbas un Lab-klâjîbas ministrus veicinâtlabus darba apstâkïus undarba kvalitâtes jautâjumucentrâ izvirzît diskusiju parelastîgu un droðu darbu(flexicurity).

18. janvârî Eiropas sociâlie partne-ri tikâs ar sociâlo «troiku» (Vâcijas,Portugâles un Slovçnijas Nodarbinâ-tîbas un Sociâlo lietu ministriem), kâarî ar Eiropas Komisiju, Sociâlo plat-formu un Eiropas Parlamentu, lai ne-formâlâ gaisotnç diskutçtu par «labudarbu». Vadot arodbiedrîbu delegâci-ju, Eiropas Arodbiedrîbu konfederâ-cijas (ETUC) ìenerâlsekretârs DþonsMonks skubinâja ministrus kopîgidarboties, lai veicinâtu labâkus dar-ba apstâkïus un izskaustu apðaubâ-mu darbu izplatîbu Eiropâ, nevis mç-ìinâtu uzspiest elastîgumu uz darbadroðîbas un darba apstâkïu rçíina.

Neformâlâ ministru tikðanâs bija fo-kusçta uz darba kvalitâtes uzlaboðanuun uz Eiropas Komisijas Zaïo grâmatupar «darba likuma modernizçðanu».ETUC apsveica Vâcijas kâ prezidçjoðâsvalsts izvçli diskutçt par neatlieka-miem Eiropas darba kvalitâtes jautâju-miem. ETUC ir gatava iesaistîties dis-kusijâ par elastîgu un droðu darbu(flexicurity), taèu ar norunu, ka tikailabs un droðs darbs ir ðîs diskusijascentrâlâ daïa. Elastîgam un droðamdarbam ir jâdod labums darbiniekiemtieði tâpat kâ paðam biznesam.

Apmçram 8 miljoni nepilna darbalaika strâdâjoðo nespçj atrast pilnadarba laika darbu. Puse no darbaspç-ka jaunajiem cilvçkiem ir spiesti izvçlç-ties îslaicîgas darba saistîbas. Eiropasvadîtâjiem ir jâieklausâs 80% strâdâjo-ðo balsîs, kuri saka, ka viòu darba dro-ðîba ir visbûtiskâkais laba darba as-pekts. ETUC ir pârliecinâta, ka debatçspar Zaïo grâmatu nav ietverti elastîgaun droða darba (flexicurity) jautâjumi,

îpaði koncentrçjoties uz noteikumu sa-mazinâðanu, tâdçjâdi drîzâk radot«dþungïus» un neizpratni darba lîgu-mos, nevis veicinot labvçlîgus darbaapstâkïus. Topoðajâ Eiropas darba tir-gû ETUC pieprasa normatîvu pârskatî-ðanu, taèu ne to atcelðanu, un nojauna apstiprina, ka standarta darba lî-gumiem un darba aizsardzîbai ir jâpa-liek noteiktiem. «Nedroði darba ap-stâkïi ietekmç zemo produktivitâti,katra darbinieka zemo novatorismu,»teica Dþons Monks. «Tâ vietâ mumsvajag darboties kopîgi, attîstît novato-riskas idejas, lai izveidotu labas kvali-tâtes darba iespçjas.»

ETUC mudinâja Nodarbinâtîbasministrus pieòemt kopîgu ziòojumupar kvalitatîvu darbu Eiropâ, prezen-tçt un diskutçt par to nâkamajâ Por-tugâles prezidçjoðajâ termiòa laikâ,kas bûtu saskaòâ ar debaðu princi-piem par elastîgu un droðu darbu.

Ariadna Âbeltiòa,LBAS Ârçjo sakaru koordinatore

Izdevumu sagatavoja:LBAS sabiedrisko attiecîbu speciâliste Sanita Lorence, tâlr. 7035917e-pasts: sanita.lorence@lbas.lvLBAS datortehniíis Ojârs Kuzòecovs,

tâlr. 7035904, e-pasts: ojars.kuznecovs@lbas.lvLatvijas Brîvo arodbiedrîbu savienîba (LBAS),Bruòinieku iela 29/31, Rîga, LV-1001,www.lbas.lv

Pçrn – atklâti 1802 nelegâli nodarbinâtie2006.gadâ Valsts darba in-spekcija (VDI) nelegâlâsnodarbinâtîbas samazinâ-ðanas politikas îstenoða-nas ietvaros apsekoja 3893uzòçmumus, atklâjot 1802bez rakstiska darba lîgumastrâdâjoðus cilvçkus, kasir divreiz vairâk kâ 2005.gadâ, kad pçc 1994 uzòç-mumu pârbaudes tika kon-statçti 936 nelegâli nodar-binâtie.

Aizvadîtajâ gadâ par nelegâlu no-darbinâðanu pie administratîvâs at-bildîbas tika saukts 631 darba de-vçjs, sodot ar naudas sodu kopsum-mâ par Ls63631, salîdzinoði 2005.gadâ tika sodîti 330 darba devçji arnaudas sodiem Ls 23045 apmçrâ.

Visvairâk bez darba lîgumiem no-

darbinâto tika atklâti Rîgâ, Rîgas rajo-nâ un Jûrmalâ – 583. Latgalç tikakonstatçti 263 nelegâli strâdâjoðie,Zemgalç – 259, Dienvidu reìionâ(Ogres, Aizkraukles un Jçkabpils ra-jonos) – 121, Ziemeïvidzemç – 235,Austrumvidzemç – 159 un Kurzemç– 183 nelegâli strâdâjoðie.

«Nelegâlâ nodarbinâtîba turpinanegatîvi ietekmçt gan Latvijas eko-nomiku kopumâ, gan katra iedzîvo-tâja sociâlo aizsardzîbu un droðîbu,tâpçc cîòa ar nelegâlo nodarbinâtî-bu arî 2007.gadâ bûs viena no VDIprioritâtçm,» informçja Valsts darbainspekcijas direktore Rita Elce. «Sva-rîgi, ka nelegâlâs nodarbinâtîbas sa-mazinâðana ir iekïauta ðîs valdîbasdeklarâcijâ, jo tas ir devis iespçjupar 7 cilvçkiem palielinât to inspek-toru skaitu, kas uzrauga un kontro-lç ðo jomu.»

Atgâdinâm, ka paralçli uzòçmumuapsekojumiem un pârbaudçm 2006.gada maijâ VDI organizçja plaðu sa-biedrîbas informçðanas kampaòu le-gâlas nodarbinâtîbas veicinâðanai«Darba lîgums strâdâ». Kampaòasmçríis bija akcentçt darba lîguma ne-piecieðamîbu un nozîmi stabilâs dar-ba attiecîbâs. Kampaòas ietvaros VDIinformatîvâs teltis viesojâs 8 lielâkajâsLatvijas pilsçtâs, sniedzot bezmaksaskonsultâcijas un izplatot vairâk nekâ7000 informatîvo materiâlu par darbatiesisko attiecîbu jautâjumiem.

Valsts darba inspekcija arî2007.gadâ aicina iedzîvotâjus aktîviizmantot anonîmo uzticîbas tâlruni7312176, lai veicinâtu iespçjamâsinformâcijas saòemðanu par nelegâ-lo nodarbinâtîbu un citiem bûtiskiemdarba tiesîbu vai darba aizsardzîbaspârkâpumiem.