MĀTERU JURA KAZDANGAS - Aizpute · MĀTERU JURA KAZDANGAS PAMATSKOLAS PAŠNOVĒRTĒJUMA ZIŅOJUMS...

MĀTERU JURA KAZDANGAS PAMATSKOLAS PAŠNOVĒRTĒJUMA ZIŅOJUMS 2016. gads

MĀTERU JURA KAZDANGAS

PAMATSKOLA

Reģistrācijas Nr.4112901019

“Kazdangas pamatskola”, Kazdangā, Kazdangas pagastā,

Aizputes novadā, LV -3457

Tālr. nr. 63449906, e –pasts [email protected]

Skolas direktore Aija Dreimane

PAŠNOVĒRTĒJUMA ZIŅOJUMS

Aizputes novadā Kazdangas pagastā, 2016

mailto:[email protected]


SATURS

1. VISPĀRĪGS SKOLAS RAKSTUROJUMS ............................................................................................. 4

1.1. Māteru Jura Kazdangas pamatskolas izglītības programmas ............................................................. 4

1.2. Skolēnu skaits skolā ........................................................................................................................... 5

1.3. Pedagogu kvalitatīvais sastāvs ........................................................................................................... 5

1.4. Sociālās vides raksturojums ............................................................................................................... 5

1.5. Skolas īpašie piedāvājumi .................................................................................................................. 6

1.6. Skolas finansiālais nodrošinājums ..................................................................................................... 6

2. SKOLAS DARBĪBAS PAMATMĒRĶI ................................................................................................. 7

3. IEPRIEKŠĒJĀ VĒRTĒŠANAS PERIODA IETEIKUMU IZPILDE .................................................... 13

4. SKOLAS SNIEGUMS KVALITĀTES RĀDĪTĀJOS VISU JOMU ATBILSTOŠAJOS KRITĒRIJOS

..................................................................................................................................................................... 14

1. MĀCĪBU SATURS ............................................................................................................................... 15

1.1. Skolas īstenotās izglītības programmas ............................................................................................ 15

2. MĀCĪŠANA UN MĀCĪŠANĀS ............................................................................................................ 18

2.1. Mācīšanas kvalitāte .......................................................................................................................... 18

2.2. Mācīšanās kvalitāte .......................................................................................................................... 22

2.3. Vērtēšana kā mācību procesa sastāvdaļa .......................................................................................... 25

3. SKOLĒNU SASNIEGUMI..................................................................................................................... 27

3.1. Skolēnu mācību sasniegumi ikdienas darbā ..................................................................................... 27

3.2. Skolēnu sasniegumi valsts pārbaudes darbos. .................................................................................. 32

4. ATBALSTS SKOLĒNIEM..................................................................................................................... 36

4.1. Psiholoģiskais atbalsts, sociālpedagoģiskais atbalsts un skolēnu drošības garantēšana (drošība un

darba aizsardzība) .................................................................................................................................... 36

4.2. Atbalsts personības veidošanā .......................................................................................................... 39

4.3. Atbalsts karjeras izglītībā ................................................................................................................. 42

4. 4. Atbalsts mācību darba diferenciācijai ............................................................................................. 45

4.5. Atbalsts skolēniem ar speciālām vajadzībām (skolēni ar atbilstošu pedagoģiski medicīniskās

komisijas lēmumu) .................................................................................................................................. 48

4.6. Sadarbība ar skolēna ģimeni ............................................................................................................ 49

5. SKOLAS VIDE ....................................................................................................................................... 51

5. 1. Mikroklimats ................................................................................................................................... 51

5.2. Fiziskā vide ...................................................................................................................................... 53

6. SKOLAS RESURSI ................................................................................................................................ 55

6.1. Iekārtas un materiāltehniskie resursi ................................................................................................ 55

6.2. Personālresursi ................................................................................................................................. 56

7. SKOLAS DARBA ORGANIZĀCIJA, VADĪBA UN KVALITĀTES NODROŠINĀŠANA ............... 58

7.1. Skolas darba pašvērtēšana un attīstības plānošana ........................................................................... 58


7.2. Skolas vadības darbs un personāla pārvaldība ................................................................................. 60

7.3. Skolas sadarbība ar citām institūcijām ............................................................................................. 61

5. CITI SKOLAS SASNIEGUMI ............................................................................................................... 62

6. TURPMĀKĀ ATTĪSTĪBA ..................................................................................................................... 68


4

Skolas devīze:

DARBS IR GODS

1. VISPĀRĪGS SKOLAS RAKSTUROJUMS

Māteru Jura Kazdangas pamatskola ir Aizputes novada domes (juridiskā adrese: Atmodas

22, Aizpute, LV – 3456, tālrunis 63448188, fakss 63459148, e – pasts [email protected],

mājas lapa www.aizputesnovads.lv) dibināta izglītības iestāde (turpmāk tekstā – skola), kas

organizē un īsteno izglītības procesu, nodrošinot izglītojamajiem (turpmāk tekstā –

skolēniem) vispusīgas iespējas apgūt vispārējās pamatizglītības programmas.

Māteru Jura Kazdangas pamatskolas darbības tiesiskais pamats ir Latvijas Republikas

Izglītības likums, Vispārējās izglītības likums, Bērnu tiesību aizsardzības likums, citi

normatīvie akti un ar Aizputes novada domi saskaņots Māteru Jura Kazdangas pamatskolas

nolikums.

Māteru Jura Kazdangas pamatskolas juridiskā adrese: “Kazdangas pamatskola”,

Kazdanga, Kazdangas pagasts, Aizputes novads, LV – 3457, tālrunis 63449906, fakss

63449807, e- pasts [email protected].

Aizputes novads ietver Aizputes pilsētu un piecus pagastus: Aizputes, Cīravas, Lažas,

Kalvenes un Kazdangas.

Skola dibināta 1876.gadā. 2002.gadā skola atguvusi vēsturisko Māteru Jura vārdu, tad

arī, vadoties pēc vēstures materiāliem, no jauna izveidots skolas karogs. Skolas devīze ir

Māteru Jura vārdi “Darbs ir gods!”. 2005.gadā skolas foajē Māteru Jurim tika atklāta

piemiņas vieta.

1.1. Māteru Jura Kazdangas pamatskolas izglītības programmas

Programmas

nosaukums

Kods Licence Derīguma

termiņš

Skolēnu

skaits (01.01.

2016.)

Datums Nr.

Pamatizglītības

programma

2101111 04.09.2015. V- 8285 Uz nenoteiktu

laiku

125

Speciālās

pamatizglītības

programma

izglītojamajiem ar

21015611 04.09.2015. V– 8286 Uz nenoteiktu

laiku

3

mailto:[email protected]

http://www.aizputesnovads.lv/


5

mācīšanās

traucējumiem

1.2. Skolēnu skaits skolā

Mācību gads

2012./2013.m.g. 2013./2014.m.g. 2014./2015.m.g. 2015./2016.m.g.

Skolēnu skaits

156 146 134 128

Skolēni no Kuldīgas

novada

29 30 26 28

Tā kā skolai apkārtējā sabiedrībā ir augsts prestižs, tad pie mums mācās arī skolēni no

Kuldīgas novada Laidu pagasta.

1.3. Pedagogu kvalitatīvais sastāvs

Skolā strādā 22 pedagogi. Skolas vadību nodrošina direktore, direktores vietniece

izglītības jomā un direktores vietniece audzināšanas darbā. Atbalstu skolēniem, skolotājiem un

vecākiem nodrošina atbalsta personāls – logopēds, sociālais pedagogs, pedagogs karjeras

konsultants, pedagoga palīgs. Skolas bibliotēkas darbu nodrošina bibliotekāre. No visiem 22

pedagoģiskajiem darbiniekiem pamatdarbā ir 19 pedagogi.

Visiem pedagogiem ir augstākā pedagoģiskā izglītība. 10 pedagogi ir maģistri, 9 skolotāji

apguvuši otru kvalifikāciju.

13 skolotāji iesaistījušies pedagogu darba kvalitātes novērtēšanas projektā “Pedagogu

konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos”, 3 pedagogi ieguvuši 2.

kvalitātes pakāpi, 8 pedagogi - 3. kvalitātes pakāpi un 2 pedagogi 4. - kvalitātes pakāpi.

Skolas piedāvātās interešu izglītības programmas vada 10 interešu izglītības skolotāji, no

kuriem divi nestrādā kā vispārējās izglītības skolotāji.

Skolā strādā 9 tehniskie darbinieki.

1.4. Sociālās vides raksturojums

Kazdangas pagasts atrodas Aizputes novadā, 8 km no Aizputes, tas robežojas ar Aizputes

pilsētu, Lažas, Aizputes un Kalvenes pagastiem, Kuldīgas novada Laidu pagastu un Skrundas

novada Rudbāržu pagastu.


6

Kazdangas pagastā dzīvo 1390 iedzīvotāji. Novadā iedzīvotāju skaits samazinās (pēc

Aizputes novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 2012. – 2030.g. datiem), tas atstāj arī negatīvu

ietekmi uz skolēnu skaitu skolā.

Lielākās darbavietas Kazdangas pagastā: SIA “Elpa”, SIA “NorCon”, pansionāts “Rokaiži”,

A/S LPB, SIA “HOLZ.LAT”, SIA “Arre”, Kazdangas pagasta pārvalde, pirmsskolas izglītības

iestāde “Ezītis”. Kazdangas pagastā bezdarba līmenis ir 16 %.

Skolā mācās bērni no 76 ģimenēm, no kurām 42 ir daudzbērnu ģimenes. Ar Aizputes novada

domes atbalstu visiem 5. klases skolēniem, kā arī daudzbērnu un trūcīgajām ģimenēm tiek

apmaksātas brīvpusdienas.

1.5. Skolas īpašie piedāvājumi

Skolēniem ir iespējas izkopt savas spējas, radošo potenciālu, darbojoties interešu izglītības

programmās. Skola dažāda vecuma skolēniem piedāvā daudzveidīgas interešu izglītības pulciņu

nodarbības: ansambli, 1. – 4.klašu kori, 5. – 9.klašu kori, 1. – 2. klašu tautas dejas, 3. – 4.klašu

tautas dejas, dramatisko kolektīvu, zīmēšanas pulciņu 1. – 4.klasei, skatuves runu 1. – 4.klasei,

floristikas pulciņu 1. - 5.klasei, metālapstrādes un kokapstrādes pulciņu 4. – 9.klasei, tūrisma un

orientēšanās pulciņu 2. – 9.klasei, vispārējo fizisko attīstību 1. – 9.klasei, žurnālistikas pulciņu

5.- 9.klasei, mazā biznesa pasauli 4. – 8.klasei.

Atbalsta personāls – logopēds, sociālais pedagogs, pedagoga palīgs, pedagogs karjeras

konsultants, bibliotekārs.

Skola 1. – 4.klašu skolēniem nodrošina pagarinātās dienas grupu. Pagarinātās dienas grupas

skolēni saņem launagu.

1.6. Skolas finansiālais nodrošinājums

Skola tiek finansēta no valsts un Aizputes novada domes budžeta. Finanšu līdzekļi tiek

izmantoti skolas darba nodrošināšanai.

Gads /

Budžeta pozīcijas

2012. gadā

(LVL)

2013. gadā

(LVL)

2014. gadā

(EUR)

2015. gadā

(EUR)

Pašvaldības finansējums 124 636 130 723 142 032 247 597

Valsts mērķdotācija

pedagogu algām

117 981 129 191 202 162 188 973

Valsts mērķdotācija mācību

grāmatām un līdzekļiem

559 1329 2722 2439


7

2. SKOLAS DARBĪBAS PAMATMĒRĶI

Skolas misija:

Radīt iespēju ikvienam skolēnam izkopt un apliecināt intelektuālās un radošās spējas.

Skolas pamatmērķis :

Veidot izglītības vidi.

Organizēt un īstenot izglītības ieguves procesu, kas nodrošinātu Valsts

pamatizglītības standartā noteikto mērķu sasniegšanu.

Sekmēt skolēnu atbildību pret sevi, ģimeni, līdzcilvēkiem, Latvijas valsti, morālajām

un tikumiskajām vērtībām.

Veidot pamatu tālākai izglītībai.

Nodrošināt dzīvei sabiedrībā un individuālajai dzīvei nepieciešamo zināšanu,

prasmju apguvi.

Skolas darbības pamatvirziens ir izglītojošā darbība.

Skolas uzdevumi:

Īstenot licencētās pamatizglītības programmas.

Izvēlēties skolēnu vecumposmam un vajadzībām piemērotas izglītošanas darba metodes

un formas.

Nodrošināt skolēniem iespēju apgūt zināšanas un prasmes, kas nepieciešamas personiskai

izaugsmei un attīstībai, pilsoniskajai līdzdalībai un izglītības turpināšanai.

Izkopt skolēnu prasmi patstāvīgi mācīties un pilnveidoties, nodrošinot skolēnu karjeras

vadības prasmju apguvi un attīstīšanu, kas ietver savu interešu, spēju un iespēju

apzināšanos tālākās izglītības un profesionālās karjeras izvēlei.

Veicināt skolēnu pilnveidošanos par garīgi, emocionāli un fiziski attīstītu personību un

izkopt veselīga dzīvesveida paradumus.

Sadarboties ar skolēnu vecākiem vai personu, kas realizē aizgādību, lai nodrošinātu

obligātās vispārējās pamatizglītības ieguvi visiem skolas skolēniem.

Racionāli un efektīvi izmantot skolas finanšu, materiālos un personāla resursus.


8

Iepriekšējo mācību gadu prioritātes un konkrēti rezultāti

Pamatjoma: Mācību saturs

Prioritāte: Licencēt un īstenot speciālās pamatizglītības programmu izglītojamajiem ar mācīšanās

traucējumiem (kods 21015611).

Sasniegtais:

Licencēta speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar mācīšanās

traucējumiem (kods 21015611).

Skolā veikts mērķtiecīgs un pakāpenisks zināšanu uzkrāšanas un pieredzes apmaiņas

process pedagogu kolektīvā. Organizēts pieredzes apmaiņas seminārs „Individuālo

izglītības plānu izveide skolēniem ar atbalsta pasākumiem un atbalsta materiālu

daudzveidība”, tajā tika izzināta Liepājas pilsētas speciālistu pieredze darbā ar skolēniem,

kuriem ir speciālas vajadzības.

Skolotāji un skolēnu vecāki ir iepazinuši darba specifiku, lai izprastu skolēnu speciālās

vajadzības, tiekoties ar Liepājas pilsētas Iekļaujošās izglītības atbalsta centra

speciālistiem. Izveidota kvalitatīva sadarbība ar Aizputes pedagoģiski medicīniskās

komisijas speciālistiem.

Pedagogi, kuri iesaistīti speciālās pamatizglītības programmas realizēšanā, regulāri

apmeklē profesionālo kompetenču pilnveides programmas par iekļaujošās izglītības

nodrošināšanas jautājumiem.

Atbilstoši skolēnu vajadzībām ir izstrādāti individuālie izglītības plāni, kuru īstenošanas

izvērtējums notiek divas reizes mācību gadā.

Pamatjoma: Mācīšana un mācīšanās

Prioritāte: Sniegt zināšanas un attīstīt skolēnu un skolotāju prasmes ekonomiskās izglītotības,

finanšu pratības un patērētāju izglītības jautājumos.

Sasniegtais:

Skolotāju un 9.klases skolēnu dalība “Jauno uzņēmēju skolas 2013” reģionālajā

ievadseminārā Kuldīgas centra vidusskolā.

KARJERAS NEDĒĻA – Es būšu... Vai zini, kas būsi Tu?

Darbnīcas: „Pamēģini - Tu vari!” un „Stila mācība jaunajiem uzņēmējiem“.

Skolēniem tiek dota iespēja pārliecināties par profesijas piemērotību un parādīts

ceļš no veiksmīgi izvēlētas profesijas uz savu uzņēmumu.

Laboratorija „Kā kļūt par biznesmeni?” Pasākuma laikā tikšanās ar uzņēmēju,

ideju ģenerēšana un prezentēšana, kā dibināt skolēnu mācību uzņēmumu un

uzņēmuma prezentācija, kā pārdot savu produktu.


9

Nodarbības 7.,8.klašu skolēniem:

“Kā veidot SMU?”

“Uzņēmējspēju attīstīšana, uzņēmējdarbības perspektīvas Kazdangā.

Lekcija skolotājiem “Uzņēmības un uzdrīkstēšanās spēju attīstīšana skolēnos”.

Uzņēmība un uzdrīkstēšanās gida profesijā - tikšanās ar Liepājas Tūrisma un informācijas

centra gidu.

Karjeras izglītības pēcpusdiena 2013.gada decembrī:

Uzņēmējdarbība Kazdangas pagasta zemnieku saimniecībā “Prāvāji” /tikšanās

zēniem ar zemnieku saimniecības pārvaldnieku /.

Uzņēmība un uzdrīkstēšanās frizieres profesijā /tikšanās meitenēm ar frizieri un

uzņēmēju /.

Seminārs pedagogiem “No lata uz eiro praktiskie aspekti”

Kuldīgā (tālākizglītības apliecinājumi pedagogiem finanšu pratībā).

Skolēnu mācību uzņēmumu dalība pavasara gadatirgū modes un izklaides centrā “Riga

Plaza”.

Skola piecus gadus ir biznesa izglītības biedrības Junior Achievement dalībskola.

Sociālo zinību skolotāja izstrādājusi interešu izglītības programmu darbam ar SMU

„Mazā biznesa pasaule”, kurā jau 3 mācību gadu garumā skolēni mācās un praktiski

veido skolēnu mācību uzņēmumus.

Pamatjoma: Mācīšana un mācīšanās

Prioritāte: Popularizēt skolas mācību darba pieredzi Aizputes novada pedagogiem:

Sasniegtais:

Skolā organizēti Aizputes novada metodisko apvienību semināri, kuros Māteru Jura Kazdangas

pamatskolas skolotāji dalījās savā metodiskā darba pieredzē, rādīja atklātās mācību stundas:

Aizputes novada direktoru vietnieku izglītības jomā metodiskās apvienības seminārā

aplūkotās tēmas: mācību stundu vērošanas organizēšana, to dokumentēšana un

izvērtēšana; praktiska atklāto mācību stundu vērošana (2 stundas) un izvērtēšana;

absolventu tālākizglītība.

Aizputes novada sākumskolas skolotāju metodiskās apvienības seminārā aplūkotās

tēmas: skolēnu zināšanu, prasmju un iemaņu pēctecības nodrošināšana izglītības posmā

sākumskola – pamatskola; atklāto mācību stundu vērošana (3 stundas); audzināšanas

darba pieredze sākumskolā.

Aizputes novada latviešu valodas skolotāju metodiskās apvienības seminārā aplūkotās

tēmas: interneta resursu un digitālo mācību līdzekļu izmantošana mācību stundās;


10

metodiskā darba pieredze; tikšanās ar Kazdangas literātiem Irmu Markopu un Alfrēdu

Leju.

Aizputes novada matemātikas skolotāju metodiskās apvienības seminārā aplūkotās

tēmas: kombinatorikas uzdevumu mācīšana pamatskolā; elektroniski materiāli

matemātikas mācīšanai; vasaras nometni Kazdangā „Matemātikas noslēpumi 2013”.

Aizputes novada svešvalodu skolotāju metodiskās apvienības seminārā aplūkotās tēmas:

interaktīvās tāfeles un digitālo resursu izmantošana svešvalodu mācīšanai.

Aizputes novada karjeras konsultantu metodiskās apvienības seminārā aplūkotās tēmas:

karjeras informācijas, karjeras izglītības un karjeras konsultēšanas pieredze skolas

karjeras konsultanta darbā; atklātās klases stundas vērošana sākumskolā; Ēnu dienas

organizēšana un skolēnu dalīšanās pieredzē; diskusija ar skolēniem par karjeras

konsultēšanas metodēm „Karjeras paklājs”, „Profesiju pasaule”.

Pamatjoma: Skolēnu mācību sasniegumi

Prioritāte: Sniegt individuālu atbalstu skolēniem ar mācīšanās grūtībām.

Sasniegtais:

Mācību gada sākumā direktore ar rīkojumu apstiprina skolēnu sarakstu, kurā tiek

norādīts, kuros mācību priekšmetos nepieciešami atbalsta pasākumi.

Direktores vietniece izglītības jomā un mācību priekšmetu pedagogi pilnveidojuši

profesionālo kompetenci daudzveidīgās tālākizglītības programmās, lai apgūtu atbalsta

sniegšanas veidus, apzinātu skolēnu stiprās puses un attīstības vajadzības, prastu izstrādāt

kvalitatīvus atbalsta materiālus.

Izstrādāti atbalsta pasākumi un izveidoti atbalsta materiāli konkrētos mācību priekšmetos.

Skolotāji dalās pieredzē par atbalsta materiāliem un to izmantošanu skolas metodiskajās

komisijās un novada metodiskajās apvienībās.

Tiek plānota un koordinēta mācību priekšmetu skolotāju sadarbība ar atbalsta personālu.

Akcentēta klases audzinātāja loma skolēna, mācību priekšmeta skolotāja un vecāku

sadarbībā.

Pamatjoma: Atbalsts skolēniem

Prioritāte: Motivēt visus bērnus un jauniešus iesaistīties interešu izglītības programmās.

Sasniegtais:

Klašu audzinātāji motivē visus skolēnus iesaistīties interešu izglītības nodarbībās

atbilstoši spējām un iespējām.


11

Pedagogi akcentē skolēniem un vecākiem skolas pulciņos apgūstamo prasmju un

attīstāmo rakstura īpašību nozīmi profesijas izvēlē.

Divas reizes mācību gadā klašu audzinātāji pedagoģiskās padomes sēdē izvērtē, kuri

skolēni neiesaistās vai pasīvi iesaistās pulciņu darbā.

Pulciņu skolotāji katra mācību gada beigās apkopo interešu izglītības programmā

iesaistīto skolēnu ieinteresētību mācību gada garumā un izvērtē sasniegto rezultātu

skolēnu izaugsmē.

Skolēnu interešu un vajadzību apzināšanai notiek anketēšana, tās rezultāti tiek izmantoti

turpmākā pulciņu piedāvājuma plānošanai, piemēram, „Veselīgs dzīvesveids”, „Kustību

rotaļas”, „Tūrisms un orientēšanās”.

Skola pilnībā izmanto Aizputes novada piedāvātos resursus jauniešu spēju un interešu

attīstīšanā: fakultatīvās stundas (deju pamati, ritmika, koriģējošā vingrošana), interešu

izglītības finansējums (sports), Aizputes mūzikas, mākslas, sporta skolu.

Skola atbalsta skolēnu dalību konkursos, sacensībās un skatēs.

Pamatjoma: Skolas vide

Prioritāte: Skolēnu atbildības veicināšana par pašdisciplīnu.

Sasniegtais:

Savstarpējo attiecību, uzvedības un disciplīnas jautājumi ir kļauti klases stundu plānos un

organizētajos pasākumos.

Sadarbībā ar Pašvaldības policiju skolēniem organizētas nodarbības par uzvedību un

disciplīnu skolā.

Sadarbībā ar Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Liepājas iecirkņa Kārtības

policijas nodaļas nepilngadīgo lietu inspektori skolēniem tika organizētas nodarbības par

tēmu: “Es un likums”, „Pienākumi un tiesības”.

Ar iekšējās kārtības noteikumiem skolēni tiek iepazīstināti katra semestra sākumā.

Skolā pieejama filmu kolekcija – kā skolēniem veidot savstarpējās attiecības un risināt

problēmas skolas vidē.

Skolā ir noteikta kārtība dežūru organizēšanai, katru nedēļu dežūrē skolēnu dežūrgrupa

un 2 skolotāji.

Aizputes novada Pašvaldības policijas priekšniece vecāku sapulcē informēja skolēnu

vecākus par uzvedību skolā un ārpus skolas.

Pamatjoma: Skolas resursi

Prioritāte: Pilnveidot materiālo bāzi kvalitatīvai mācību priekšmetu apguvei.


12

Sasniegtais:

Skolā gan mācību darbam, gan ārpusstundu pasākumiem pieejama interaktīvā tāfele, 7

portatīvie datori un multimediju projektori un 4 dokumentu kameras.

Datorklasē nomainīti datori. Pastāvīgi tiek atjaunota datoru programmatūra.

Plānveidīgi tiek iegādāti digitālie mācību līdzekļi.

Visā skolā ir nodrošināts bezvadu interneta pieslēgums.

2014.gadā skolai, piedaloties projektā “Sporta inventāra iegāde Aizputes novada

vispārējās izglītības iestādēs”, papildināta skolas materiālā bāze ar sporta inventāru.

Regulāri tiek apzināti un papildināti skolā esošie mācību satura īstenošanai nepieciešamie

mācību līdzekļi un resursi.

Pamatjoma: Skolas darba organizācija, vadība un kvalitātes nodrošināšana

Prioritāte: Skolas tēls sabiedrībā.

Sasniegtais:

Pedagogi aktīvi ir piedalījušies ESF projektā “Pedagogu konkurētspējas veicināšana

izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos”. 13 skolotāji ieguvuši kvalitātes pakāpes:

4.profesionālās darbības kvalitātes pakāpi – 2 skolotāji, 3.profesionālās darbības

kvalitātes pakāpi – 8 skolotāji, 2.profesionālās darbības kvalitātes pakāpi – 3 skolotāji.

Skola informē par skolēnu panākumiem dažādās jomās, publicējot informāciju skolas

informatīvā avīzē vecākiem “Īsziņas Vecākiem” un skolēniem “Mēs”, kā arī novada

laikrakstā “Aizputes Avīze” un reģionālajā laikrakstā “Kursas Laiks”.

Skolai ir savas tradīcijas, kuras palīdz veidot skolēnos un vecākos pozitīvu attieksmi pret

skolu: Zinību sveces iedegšana Ziemassvētkos, konkurss “Vidējā balle”, Vecāku dienas,

Mātes dienas koncerts, 9.klases skolēnu pēdējā mācību diena, izlaidums.

Liepājas literātu un radošo mūziķu biedrības HELIKONS žurnālā publicēts literatūras

skolotājas raksts “ Novadniekam Māteru Jurim – 170”.

92% vecāku anketās atzīst, ka skolai ir augsts prestižs apkārtējā sabiedrībā.


13

3. IEPRIEKŠĒJĀ VĒRTĒŠANAS PERIODA IETEIKUMU IZPILDE

Pamatjoma. Mācīšana un mācīšanās

Rekomendācija. Pilnveidot esošo un ieviest jaunu mācību metožu lietošanu mācību priekšmetu

stundās. Paplašināt tehnisko līdzekļu izmantošanu mācību procesā.

Sasniegtais :

Skolotāju profesionālās kompetences pilnveidei darbā skolēniem, kuriem ir atšķirīgs

spēju līmenis, 2010./2011.m.g. skolā tika organizēta seminārnodarbība “Diferenciācija

un kopveselums mācību procesā”.

2012./2013.m.g. mācību darbā kā prioritāte tika izvirzīta informācijas tehnoloģiju

integrēšana ikdienas mācību darbā mūsdienīga mācību procesa nodrošināšanai.

Visi mācību priekšmetu skolotāji vada atklātās stundas un piedalās to vērošanā.

Metodiskajās komisijās skolotāji regulāri dalās pieredzē par dažādu mācību metožu

izmantošanas efektivitāti mācību stundās.

Skolēnu sekmju uzskaitē un analīzē izmanto skolvadības sistēmu “E- klase”.

38 % skolotāju nodrošināti ar portatīvajiem datoriem.

Skolā gan mācību darbam, gan ārpusstundu pasākumiem pieejama interaktīvā tāfele, 7

portatīvie datori un multimediju projektori un 4 dokumentu kameras.


Rekomendācija. Mācīšanās procesā daudzveidīgāk izmantot mūsdienu informācijas tehnoloģijas.

Sasniegtais:

Skolotāji savā darbā izmanto interneta vietnes www.uzdevumi.lv piedāvās iespējas.

Lai padziļinātu skolotāju izpratni par interaktīvās tāfeles pielietojumu, 2014./2015.m.g.

skolā organizēti kursi “Darbs ar interaktīvo tāfeli, interaktīvie materiāli dažādos mācību

priekšmetos”.

Klasē ar interaktīvo tāfeli plānveidīgi notiek mācību priekšmetu stundas (latviešu valoda,

matemātika, fizika, ķīmija, klases stundas).

Matemātikas, bioloģijas un ķīmijas mācību stundās izmanto digitālos mācību materiālus,

kas pieejami vietnē http://www.dzm.lu.lv/.

Skolā ir izstrādāts datorkabineta noslogojuma plāns, 61% skolēnu atzīst, ka viņiem skolā

ir pieejams dators.


http://www.uzdevumi.lv/

http://www.dzm.lu.lv/


14

Rekomendācija. Veikt skolēnu līdzdalības mācību procesā izvērtējumu, lai pilnveidotu skolēnu

mācīšanās prasmes.

Sasniegtais:

Mācību procesā tiek pielietotas daudzveidīgas skolēnu spējām, vecumam un mācību

satura prasībām atbilstošas mācību metodes: projektu nedēļa, pētnieciskie darbi, projekti,

pašvērtēšana, mācību sasniegumu prognozēšana.

Skola 5 gadus ir biznesa biedrības Junior Achievement dalībskola. Sākumskolas skolēni

tiek iesaistīti konkursos par finanšu pratību „Biznesa pasaku konkurss” un konkursā

„Mana vārdnīciņa”, 5. - 9.klašu skolēni apgūst skolēnu mācību uzņēmumu veidošanas

pamatus.

Divas reizes mācību gadā skolēni veic mācību sasniegumu prognozes un veic to

izvērtēšanu.

Metodiskajās komisijās skolotāji dalās ar zināšanām, pieredzi un idejām skolēnu

pašvērtēšanā un savstarpējā vērtēšanā.

4. SKOLAS SNIEGUMS KVALITĀTES RĀDĪTĀJOS VISU JOMU

ATBILSTOŠAJOS KRITĒRIJOS

Skolas darba vērtēšanas procesa laikā tika veikta vecāku, skolēnu un skolotāju

anketēšana. Anketēšanā tika iesaistīti skolēni no 4. līdz 9. klasei, vecāki un skolotāji. No

izsūtītajām anketām vecākiem atpakaļ tika saņemtas 90 % anketu, no skolēniem 92 % anketu,

no skolotājiem saņemtas visas anketas.

Skolas dokumentu un materiālu analīze – skolas darbu reglamentējošie dokumenti,

izglītības programmu licences, mācību priekšmetu programmas, interešu izglītības

programmas, mācību priekšmetu tematiskie plāni, pedagogu tarifikācijas saraksti, mācību

priekšmetu stundu saraksts, elektroniskais žurnāls www.e – klase.lv, skolas darba plāns,

metodisko komisiju darba plāni, sanāksmju protokoli, pedagoģiskās padomes sēžu un

metodisko komisiju sanāksmju protokoli, mācību stundu vērošanas un novērtēšanas lapas,

skolēnu mācību sasniegumu ikdienas un valsts pārbaudes darbu statistiskā un kvalitatīvā

analīze, attīstības plāns, skolas iekšējie normatīvie akti, amatu apraksti, pedagogu grupu veiktie

pamatjomu pētījumi, kontroles institūciju veiktie pārbaužu akti, skolas budžets.


15

1. MĀCĪBU SATURS

1.1. Skolas īstenotās izglītības programmas

1.1.1. Skolas īstenoto izglītības programmu atbilstība normatīvajām prasībām

Māteru Jura Kazdangas pamatskola īsteno divas programmas: pamatizglītības programmu

(kods 21011111, licences Nr. V- 8285,04.09.2015.) un speciālās pamatizglītības programmu

izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem (kods 21015611, licences Nr. V- 8286, 04.09.2015.).

Speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem sākotnēji

licencēta un sākta realizēt 2011.gada 1.novembrī, ņemot vērā vietējās sabiedrības vajadzības.

Abas izglītības programmas tiek īstenotas atbilstoši Ministru kabineta noteiktajam izglītības

programmas paraugam.

1.1.2. Izglītības programmu īstenošanas plānošana

Licencētās pamatizglītības programmas īsteno 2014.gada 12.augusta noteikumos Nr.468

„Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem

un pamatizglītības programmu paraugiem” definētos mērķus, uzdevumus, pamatizglītības

obligāto saturu, kā arī izglītojamo iegūtās pamatizglītības vērtēšanas pamatprincipus un kārtību.

Skolā ir izstrādāta audzināšanas programma. Vadoties pēc skolas audzināšanas programmas,

katrs klases audzinātājs izstrādā savu klases audzinātāja programmu.

Atbilstoši licencētajām programmām tiek veidots mācību priekšmetu un stundu plāns.

Pamatizglītības programmas (kods 21011111) un speciālās pamatizglītības programmas

izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem (kods 21015611) īstenošanai skola veido mācību

plānu saskaņā ar 2014.gada 12.augusta noteikumos Nr. 468 „Noteikumi par valsts

pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības

programmu paraugiem” noteikto mācību priekšmetu un mācību stundu plāna parauga 2.variantu

24.pielikumā (kods 21011111) un 28.pielikumā (kods 21015611).

Mācību stundu saraksts tiek veidots saskaņā ar kārtējam mācību gadam apstiprināto

mācību plānu, skolēnu maksimālā mācību stundu slodze nedēļā un mācību stundu skaits dienā

nepārsniedz Vispārējās izglītības likumā noteiktās prasības.

Mācību priekšmetu stundu plānu, stundu sarakstu, konsultāciju grafiku un fakultatīvo

stundu sarakstu apstiprina skolas direktore. Nepieciešamības gadījumā (kursi, semināri,

olimpiādes, sporta sacensības, izglītojoši pasākumi, skolotāju slimības dēļ) mācību priekšmetu

stundu sarakstā tiek veiktas izmaiņas, par tām skolotāji un skolēni tiek savlaicīgi informēti.

Mācību priekšmetu stundu saraksts, konsultāciju grafiks, fakultatīvo stundu saraksts un stundu

izmaiņas ir visiem pieejamas un pārskatāmas.


16

Visos mācību priekšmetos pēc direktores apstiprināta saraksta tiek organizētas

konsultācijas. 95% skolēnu apgalvo, ka viņiem ir iespēja apmeklēt konsultācijas, savukārt 94%

skolotāju atzīst, ka skolēni lūdz padomu un palīdzību, ja kaut ko nesaprot.

Visi skolotāji pārzina pamatizglītības standartu, mācību priekšmetu saturu, mērķus un

uzdevumus. Lai radītu izpratni par pamatizglītības standartu, skolā tika veikts mērķtiecīgs darbs.

Pamatizglītības standarts tika sistemātiski izzināts, apspriests un analizēts pedagoģiskās padomes

sēdēs. Skolotāji zina, kā viņu mācītā priekšmeta saturs iekļaujas skolas īstenotajās izglītības

programmās.

Analizējot izglītības programmu īstenošanu, skolas pedagoģiskās padomes sēdēs tika

akcentēta un pētīta skolēnu zināšanu, prasmju un iemaņu pēctecības nodrošināšana dažādos

izglītības posmos: pirmsskola – sākumskola un sākumskola – pamatskola. Tika aktualizēti

pedagogu pienākumi radoši un atbildīgi piedalīties attiecīgo izglītības programmu īstenošanā,

atbildība par savu darbu, tā paņēmieniem un rezultātiem, analizētas vispārējās un specifiskās

prasmes veiksmīgai pēctecības nodrošināšanai. Skolai izveidojusies kvalitatīva sadarbība ar

pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādes „Ezītis” vadību un pedagogiem, katru mācību gadu

vērtējot 1.klases adaptācijas procesu skolā. Sākumskolas pedagogi vēro nodarbības pirmsskolas

izglītības iestādē, savukārt pirmsskolas pedagogi – skolā. Skolas direktores vietniece izglītības

jomā organizēja arī profesionālās kompetences pilnveides programmu Aizputes un Durbes

novadu sākumskolas un pamatskolas latviešu valodas skolotājiem „Lasītprasmes nozīmība un

pēctecība mācību procesā sākumskolā un pamatskolā”.

Katrā mācību priekšmetā skolotāji izstrādā mācību satura plānojumu, kas satur informāciju

par mācību priekšmeta mērķiem, uzdevumiem un stundu tēmām, to apguves laiku, paredzamo

rezultātu (zināšanām, prasmēm), izmantojamiem resursiem, pārbaudes darbiem un vērtēšanu.

Plānojot laiku temata apguvei, skolotāji ņem vērā skolēnu individuālās spējas, vajadzības, paredz

darbu ar talantīgajiem skolēniem un skolēniem ar mācīšanās grūtībām.

Mācību satura apguvei paredzētais laika sadalījums visos mācību priekšmetos ir optimāls,

lai visi skolēni varētu gūt savām spējām atbilstošus rezultātus. Metodiskajās komisijās pēc

mācību gada pirmā semestra un mācību gada beigās analizē mācību satura apguvi un

nepieciešamības gadījumā plānojumā izdara korekcijas. Skolotāji atzīst, ka nepieciešama

sistemātiska mācību priekšmetu satura saskaņošana pa mācību priekšmetiem vienas vai vairāku

izglītības jomu ietvaros, lai īstenotu visaptverošu starppriekšmetu saikni.

Skolēniem ir iespēja iepazīties ar pārbaudes darbu grafiku katru mēnesi.

Metodiskajās komisijās skolotājiem ir iespēja savstarpēji konsultēties un vienoties par

izmantojamajiem mācību priekšmetu programmu paraugiem un izmantojamo mācību literatūru,

kā arī saņemt jaunāko informāciju par mācību priekšmeta paraugprogrammām.


17

Lai sekmīgāk varētu nodrošināt nepieciešamos resursus skolas izglītības programmas

realizācijai, skolas vadība ņem vērā skolotāju ieteikumus. Direktores vietniece izglītības jomā

koordinē un pārrauga mācību priekšmetu satura apguves plānojumu.

1.1.3. Izglītības programmu satura pilnveide

Grozījumi programmās tiek veikti regulāri, atbilstoši izmaiņām ārējos normatīvajos aktos

un atbilstoši apstiprināti.

Skolas darba stiprās puses

Katrs mācību priekšmeta skolotājs pārzina mācāmā priekšmeta nozīmi skolas izglītības

programmu īstenošanā, kā arī savu darbību atbilstošajā izglītības jomā.

Mācību priekšmeta apguves saturs, metodes, mācību līdzekļi, vērtēšanas formas secīgi

un pārdomāti ietverti mācību satura apguves plānojumā.

Skolas vadība koordinē un pārrauga izglītības programmu īstenošanu, nodrošinot

skolotājus ar nepieciešamo informāciju un profesionālo pilnveidi.

Mācību procesa plānošanā skolotāji ievēro skolēnu vecuma īpatnības un individuālās

vajadzības.

Skolai izveidojusies kvalitatīva sadarbība ar pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādes

„Ezītis” vadību un pedagogiem.

Skolas pedagoģiskajā procesā ir akcentēta un pētīta skolēnu zināšanu, prasmju un

iemaņu pēctecības nodrošināšana dažādos izglītības posmos: pirmsskola – sākumskola

un sākumskola – pamatskola.

Tālākās attīstības iespējas

Mērķtiecīgi plānot un realizēt skolotāju sadarbību stappriekšmetu saiknes nodrošināšanā.

Veikt sistemātisku mācību priekšmetu satura saskaņošanu pa mācību priekšmetiem

vienas vai vairāku izglītības jomu ietvaros, lai īstenotu visaptverošu starppriekšmetu

saikni.

Izveidot skolas mājas lapu, kurā regulāri informēt par aktualitātēm un novitātēm skolas

mācību un audzināšanas procesā.

Vērtējuma līmenis: ļoti labi


18

2. MĀCĪŠANA UN MĀCĪŠANĀS

2.1. Mācīšanas kvalitāte

2.1.1. Mācību stundas kvalitātes vērtēšana

Skolas mācību process tiek mērķtiecīgi un plānveidīgi organizēts atbilstoši Valsts,

Aizputes novada un skolas darba prioritātēm. Metodiskais darbs tiek plānots un realizēts trijās

metodiskajās komisijās, tajās darbojas visi mācību priekšmetu skolotāji.

Mācību stundas kvalitāti, tās darba organizāciju, kā arī pedagoga mācību metožu izvēli un

savstarpējo skolotāja un skolēna sadarbību stundā direktores vietniece izglītības jomā pārrauga

un novērtē regulāri, ņemot vērā skolas izvirzītos uzdevumus un aktualitātes konkrētajam mācību

gadam, skolēnu un jauno pedagogu adaptācijas jautājumus, kā arī vecāku un skolēnu

ierosinājumus. Pēc vērotajām mācību stundām skolotāji veic arī stundas darba pašvērtēšanu.

Mācību stundas plānojums atbilst izvirzītajiem mērķiem, skolotāji pārzina pamatizglītības

standartu un attiecīgo mācību priekšmetu programmas. Gandrīz visi pedagogi mācību stundas

gaitā praktizē īsas dinamiskās pauzes, izmanto atbalsta materiālus skolēniem ar mācīšanās

grūtībām. Skolotāji piedalījās Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas profesionālās kompetences

programmu „Dinamiskās pauzes izmantošana mācību procesā”.

Lielākā daļa skolēnu (75%) atzīst, ka katras tēmas apguvei atvēlētais laiks ir pietiekams,

lai spētu apgūt mācību vielu un sasniegtu prognozēto rezultātu, taču individuālās sarunās skolēni

ir minējuši, ka atsevišķos mācību priekšmetos varētu ilgāk apgūt kādu tēmu. Dialogā ar

skolēniem secināts, ka skolotājiem savā darbā jāakcentē prasme mācīties, to izkopjot visos

mācību priekšmetos soli pa solim gan sākumskolā, gan pamatskolā.

Mācību priekšmetu metodiskajās komisijās pedagogi regulāri plāno atklātās stundas, kolēģi

tās vēro un analizē metodisko komisiju sanāksmēs. Atklātās stundas sniedz ieskatu par

tālākizglītības kursos un pieredzes apmaiņas semināros gūtās pieredzes praktisko pielietojumu,

pedagogu stiprajām pusēm, izmantotajām mācību metodēm, tehnoloģiju izmantošanu mācību

stundās. Daļa skolotāju ir vadījuši stundu divatā, realizējot starppriekšmetu saikni, piemēram,

sporta stundu – sporta un mūzikas skolotājas, latviešu valodas stundu – latviešu valodas un

informātikas skolotājas, angļu valodas stundu – angļu valodas un krievu valodas skolotājas.

Skolotāju veiktie ieraksti „e – klases” žurnālā tiek pārraudzīti, gandrīz visi pedagogi

ieraktus veic savlaicīgi un kvalitatīvi. Skolotāju uzdotie mājas darbi ir daudzveidīgi, ieraksti par

tiem tiek veikti gan „e- klases” žurnālā, gan skolēnu dienasgrāmatās.

2.1.2. Mācību stundas organizācija

Vienotas izpratnes par mācīšanas kvalitāti aktualizēšanai, kvalitatīvas mācību priekšmeta

standarta apguves un prasmīgas sadarbības ar skolēnu nodrošināšanai direktores vietniece


19

izglītības jomā skolā visiem pedagogiem organizēja pedagogu profesionālās kvalifikācijas

pilnveides programmas apguvi „Mācību priekšmeta standartā noteikto prasmju apguves plāns -

pamats mērķtiecīgai un rezultatīvai mācību stundai”.

Gandrīz visi skolotāji definē skaidrus un reāli īstenojamus stundas mērķus, kas atbilst

mācāmo skolēnu vajadzībām un spējām, līdz ar to motivējot tos jēgpilni darboties un sadarboties.

Gandrīz visu skolotāju organizētās mācību aktivitātes stundā ir loģiskas, savstarpēji saistītas un

pēctecīgas.

Gandrīz visos mācību priekšmetos skolotāji izmanto informāciju tehnoloģijas, digitālus

mācību līdzekļus, interneta resursus, vada stundas datorklasē, kā arī interaktīvās tāfeles klasē. Šo

klašu noslogojums tiek plānots.

Visās klasēs nodrošināts bezvadu internets. Lielākā daļa mācību priekšmetu kabinetu ir

aprīkoti ar portatīvajiem datoriem, projektoriem, dokumentu kamerām, katram skolotājam ir

iespēja šīs tehnoloģijas saņemt konkrētai mācību stundai. Skolēni atzīst, ka skolotāji mācību

procesā izmanto mūsdienīgas tehnoloģijas.

Visi digitālie mācību līdzekļi sākumskolai pieejami uz 2 portatīvajiem datoriem, kas nodoti

pastāvīgā lietošanā sākumskolas skolotājām, kā arī klasē ar interaktīvo tāfeli, pamatskolas

klasēm dažādos mācību priekšmetos izmantojamie digitālie materiāli pieejami kabinetos, kuros

notiek attiecīgo mācību priekšmetu stundas, kā arī klasē ar interaktīvo tāfeli. 7., 8. un 9. klasē

matemātikas, bioloģijas, fizikas un ķīmijas stundās tiek izmantoti digitālie mācību materiāli, kas

pieejami vietnē http://www.dzm.lu.lv/. Šajā pašā vietnē pieejamie materiāli skolēniem tiek

izmantoti tajās matemātikas, bioloģijas, fizikas un ķīmijas mācību stundās, kuras tiek noturētas

datorkabinetā. Kabineta tehniskais nodrošinājums ļauj katram skolēnam strādāt pie atsevišķa

datora. Tiek nodrošināta iespēja datorkabinetā noturēt arī citu mācību priekšmetu stundas un

izmantot internetā pieejamos digitālos mācību līdzekļus.

Lai padziļinātu skolotāju izpratni par interaktīvās tāfeles pielietojuma iespējām, attīstītu

viņu prasmes izveidot interaktīvus materiālus mācību stundai, kā arī sniegtu informāciju par

dažādu mācību priekšmetu gatavo interaktīvo materiālu vietnēm, skolas direktores vietniece

izglītības jomā organizēja kursus „Darbs ar interaktīvo tāfeli, interaktīvie materiāli dažādos

mācību priekšmetos”. Kursu programmu apguva visi skolotāji, bet kursu saturu sagatavoja un

lektore bija informātikas skolotāja.

Lielākā daļa skolotāju veiksmīgi nodrošina saikni ar reālo dzīvi un mūsdienu aktualitātēm,

organizē mācību ekskursijas, apskata karjeras izglītības jautājumus.

Aizputes un Durbes novadu realizētā projekta „Atbalsta pasākumu īstenošana Aizputes

novada skolās sociālās atstumtības riskam pakļauto jauniešu integrācijai izglītībā, darba prasmju

attīstībai un sociālajai iekļaušanai” ietvaros skolā uzsāka darbu pedagoga palīgs, un pašvaldība,

http://www.dzm.lu.lv/


20

turpinot projekta darbības ilgtspēju, nodrošina skolu ar pedagoga palīgu. Plānojot mācību

procesu stundā, skolotāji ietver sadarbību ar pedagoga palīgu.

2015./2016.mācību gadā skola uzsākusi dalību mācību priekšmeta „Datorika” aprobācijā

4.klasē. Mācību priekšmeta mērķis ir atbilstoši datorikas nozares attīstības tendencēm sekmēt

skolēna zināšanu pilnveidošanu un praktisko prasmju (kompetenču) attīstīšanu datorikā, kas

nepieciešama daudzveidīgās dzīves situācijās informācijas iegūšanai, apstrādei, analīzei un

veidošanai, kā arī efektīvai informācijas un komunikācijas tehnoloģijas izmantošanai mācību

procesā. Nākamajā mācību gadā datoriku kā fakultatīvu mācību priekšmetu apgūs 4. un 5.klasē.

2.1.3. Mācību metožu izvēle

Mācību priekšmetu metodiskajās komisijās skolotāji analizē izmantotās mācību metodes,

vērtē ieguvumus kolēģu vērotajās stundās un dalās savā praktiskajā mācīšanas pieredzē darbā ar

spējīgajiem skolēniem un tiem, kuriem mācīšanās grūtības, kā arī analizē skolēnu mācību

sasniegumu dinamiku un valsts pārbaudes darbu rezultātus.

Pamatojoties uz veiktās analītiskās darbības rezultātiem, skolotāji plāno tālāko mācīšanas

procesu, izvēloties piemērotas metodes un paņēmienus. Skolotāji pielāgo darba tempu skolēnu

vajadzībām, veicinot viņu veiksmīgu iekļaušanos stundas norisē. Daļa skolotāju stundās

spējīgajiem skolēniem ar ātru darba tempu dod papildus vai nestandarta uzdevumus, kā arī tiem

skolēniem, kuri paši vēlas, atļauj iejusties skolotāja lomā, skaidrojot klasesbiedram uzdevuma

noteikumus vai tā veikšanas gaitu. Organizējot skolēnu sadarbību pāros, grupās vai komandās,

lielākā daļa skolotāju māca skolēniem, kā sadalīt pienākumus, kā tos kvalitatīvi veikt un

uzņemties atbildību, paveicot darbu līdz galam.

Visi skolotāji atzīst, ka viņi pārrunā viens ar otru jaunākās mācīšanas un mācīšanās

metodes. Kā arī savstarpēji pārrunā, kā sasniegt izvirzītos mērķus. Skolā ir izstrādāta vienota

mājasdarbu uzdošanas un vērtēšanas kārtība, kura nosaka skolēnu individuālā darba veidu,

biežumu un vērtēšanu. To ievēro gandrīz visi skolotāji, un ar to ir iepazīstināti skolēni un vecāki.

Lielākā daļa vecāku atzīst, ka viņa bērna mājasdarbu apjoms ir normāls. Lielākā daļa skolēnu

apgalvo, ka skolotāji viņu rakstu darbus izlabo savlaicīgi.

Projektu metode tiek izmantota gan mācību priekšmetu stundās, gan skolas mērogā. Skolā

katru mācību gadu tiek organizētas projektu dienas, kurās tiek realizēta kāda no attiecīgā mācību

gada prioritātēm mācību un audzināšanas darbā, piemēram, „Darbavietas un profesijas Kazdangā

un Aizputes novadā”, „Latvija – Eiropas Savienības prezidējošā valsts”, „No skolas sola līdz

projektam”.

Izglītojošas lekcijas kā mācību metode tiek praktizētas gan skolā, gan izbraukumos mācību

ekskursiju ietvaros, piemēram, Latvijas Okupācijas muzejā, Rīgas Stradiņa universitātes

Anatomijas un antropoloģijas institūtā jeb anatomikumā, Eiropas Savienības mājā Rīgā,


21

muzejpedagoģiskās nodarbības Ventspilī Amatu mājā. Skolā – Latvijas Okupācijas muzeja

speciālisti, LU Latvijas vēstures institūta Arheoloģijas nodaļas speciāliste, ideju grupas

„Radošuma pils” lektore.

Daļa skolotāju praktizē āra nodarbības, stundas bibliotēkā, izzinošu pasākumu

apmeklēšanu vai skolēnu līdzdalību Kazdangas kultūras centrā, bibliotēkā un muzejā, īpaši

mūzikas, literatūras, vizuālās mākslas, vēstures, sākumskolas, pulciņu skolotājas un klašu

audzinātājas. Piemēram, skolēni tika iesaistīti Kazdangas muzeja pasākumos, veidojot literāru

uzvedumu „Kazdangas parks un tā Dieviņš” novadnieku Elzas un Jāņa Mežsētas un A.Lejas

grāmatas atvēršanas svētkos, piedaloties literārajā konkursā „Raiņa vēstule Kazdangai”, Muzeju

nakts pasākuma vēsturiskā ekskursijā, kurā apmeklēja 1905. gada cīnītāju piemiņas vietas, kuras,

viesojoties Aizputē, apmeklējis Rainis, un prezentāciju konkursā „Barikādēm – 25”.

8. un 9.klašu skolēniem, kuriem interesē pētniecība, ir iespēja pedagoga vadībā izstrādāt

skolēnu zinātniski pētnieciskos darbus, tos prezentēt skolā un Aizputes novada skolēnu

zinātniski pētniecisko darbu konkursā. Skolēni atzīst, ka šī metode viņiem attīsta patstāvīgas

mācīšanās un pētniecības prasmes, kas nepieciešamas izglītības iestādēs pēc pamatskolas

beigšanas. Sākumskolas skolēniem ir iespēja attīstīt prasmes veikt pētnieciskos darbus, labākos

darbus vērtē Aizputes novada Sākumskolas metodiskās apvienības speciālisti.

2.1.4. Pedagogu un izglītojamo dialogs

Skolotāji veido un vada dialogu ar skolēniem, stundās dominē pozitīvs mikroklimats un

radoša darba atmosfēra. Skolēniem tiek dota iespēja daudzveidīgi apgūt jaunas zināšanas un

prasmes un demonstrēt jaunapgūto, lai to nostiprinātu un sistematizētu. Skolotāji rosina un atļauj

skolēniem izteikt savu viedokli, māca to formulēt un argumentēt. Vairāk uzmanības jāvelta,

attīstot prasmi uzklausīt, būt iecietīgiem pret citu viedokli.

Stundu kopsavilkumā notiek kopīgi paveiktā darba rezultātu novērtēšana – pašvērtēšana,

savstarpējā vērtēšana, saruna par sasniegto, secinājumi turpmākam darbam, tādējādi skolotāji

pārliecinās arī par stundas sākumā izvirzīto mērķu sasniegšanu.

Lai iesaistītu stundu darbā visus skolēnus, skolotāji ņem vērā viņu darba tempu, māca

izmantot atbalsta materiālus tiem skolēniem, kuriem tas nepieciešams, sniedz atbalstu

individuālā un grupu darba laikā, labo neprecizitātes un kļūdas, iedrošina skolēnus, izsaka

pelnītas uzslavas. Skolotāju skaidrojums ir saprotams un atbilstošs skolēnu vecumam un

uztverei.

Lielākā daļa vecāku (85%) atzīst, ka skolotāji mudina viņu bērnu strādāt atbilstoši spējām,

tikpat liela daļa vecāku atzīst, ka izvirza atbilstošas prasības, savukārt 87% vecāku apgalvo, ka

skolotāji palīdz, ja viņa bērnam ir grūtības, bet 81% no aptaujātajiem vecākiem apgalvo, ka

skolotāji izskaidro, kā veikt mājasdarbus. Skolēni atzīst, ka viņiem „patīk mācīties, kaut arī ne


22

visi mācību priekšmeti padodas. Skolotāji ir saprotoši un spējīgi dot labus padomus”, savukārt

vecāki apgalvo, ka „pedagogi strādā atbildīgi un bērniem sniedz kvalitatīvu izglītību. Skolēni

tiek iesaistīti redzesloku paplašinošos ārpusskolas pasākumos un ekskursijās”. Gandrīz visi

aptaujātie vecāki (96%) saka, ka skola nodrošina labu izglītības kvalitāti.

Stiprās puses

Radoša, mūsdienīga mācību vide.

Pedagogu pieredzes apmaiņa atklātajās stundās un Metodisko komisiju sanāksmēs.

Skolā atbilstoši prioritātēm un aktualitātēm mācību darbā tiek organizēti kursi visam

pedagogu kolektīvam.

Skola iesaistās mācību priekšmeta „Datorika” aprobācijā.

Visu metodisko komisiju pedagogi plāno un vada atklātās stundas. Tās sniedz ieskatu par

tālākizglītības kursos un pieredzes apmaiņas semināros gūtās pieredzes praktisko

pielietojumu, pedagogu stiprajām pusēm, izmantotajām mācību metodēm, tehnoloģiju

izmantošanu mācību stundās.

Skolā katru mācību gadu tiek organizētas projektu dienas, kurās tiek realizēta kāda no

attiecīgā mācību gada prioritātēm mācību un audzināšanas darbā.

Mācību procesā tiek izmantotas daudzveidīgas metodes un paņēmieni: projektu metode,

izglītojošas lekcijas, āra nodarbības, stundas bibliotēkā, dalība izzinošos pasākumos,

skolēnu iesaistīšana pētniecībā.

Tālākās attīstības vajadzības

Pilnveidot mācību procesu, aprīkojot mācību kabinetus ar portatīvajiem datoriem,

projektoriem, dokumentu kamerām un citām tehnoloģijām.

Skolotājiem savā darbā jāakcentē prasme mācīties, to izkopjot visos mācību priekšmetos

soli pa solim gan sākumskolā, gan pamatskolā.

Attīstīt skolēniem prasmi uzklausīt vienam otru, būt iecietīgiem pret citu viedokli.

Vairāk skolēnu iesaistīt pētniecisko darbu izstrādē.

Vērtējums: ļoti labi.

2.2. Mācīšanās kvalitāte

2.2.1. Skolēnu mācīšanās darba organizēšana

Izglītības iestāde regulāri informē skolēnus un vecākus par mācību darbam izvirzītajām

prasībām. Skolēni skaidri zina un saprot mācību darbam izvirzītās prasības, jo katrā mācību


23

priekšmetā skolotāji iepazīstina ar mācību saturu, tā plānojumu un pārbaudes darbu veidiem, kā

arī pirms katra pārbaudes darba informē skolēnus par to un norāda vērtēšanas formas.

Skolā redzamā vietā izvietoti fakultatīvo stundu, pulciņu, konsultāciju, pagarinātās dienas

grupas, logopēda darba grafiki. Pārbaudes darbu dienu grafiks katrā klasē un katrā mācību

priekšmetā palīdz skolotājiem plānot pārbaudes darbu grafiku tā, lai vienā dienā klasei

nepārsniegtu pieļaujamo pārbaudījumu skaitu.

Skolā ir noteikta kārtība skolēnu zināšanu un prasmju diagnosticēšanai: 1.klasei, 4.klasei,

5.klasei un 9.klasei, kuru mērķis ir vērot skolēnu adaptācijas procesu vai gatavību nākamajai

izglītības pakāpei.

Skolā sistemātiski tiek apkopota informāciju par skolēnu mācību sasniegumiem. Direktores

vietniece izglītības jomā apkopo skolēnu sasniegumus ikdienas darbā pa semestriem un mācību

gadiem mācību priekšmetos individuāli skolēniem, klasēm un skolai kopumā. Tos analizē

pedagoģiskās padomes sēdē, veicot semestra un mācību gada darba izvērtējumu. Mācību

priekšmetu skolotāji apkopo skolēnu sasniegumus savā mācāmajā priekšmetā un klašu

audzinātāji – savas audzināmās klases sasniegumus. Tos analizē četras reizes mācību gadā

metodisko komisiju sanāksmēs un divas reizes mācību gadā ar tiem iepazīstina vecākus klašu

vecāku sapulcēs, kā arī individuālajās pārrunās. Gandrīz visi klašu audzinātāji un mācību

priekšmetu skolotāji dod iespēju skolēniem prognozēt, izvērtēt savus mācību sasniegumus un

izvirzīt uzdevumus turpmākai darbībai.

Visi skolotāji atzīst, ka skolā esošie resursi nodrošina mācību priekšmeta standarta apguvi.

Gandrīz visi skolotāji (94%) atzīst, ka mācību procesā izmanto mūsdienīgas tehnoloģijas.

2.2.2. Skolēnu līdzdalība un sadarbība mācību procesā

Lielākā daļa skolēnu aktīvi piedalās mācību procesā, prot plānot un izvērtēt savu darbu,

uzņemas līdzatbildību par mācību procesa norisi, aktīvi izmanto izglītības iestādes piedāvātos

resursus mācību mērķu sasniegšanai.

Skolēni izmanto skolas piedāvātās iespējas, bet atzīst, ka ne vienmēr zina, kā izmantot

sporta zāles, datorklases, bibliotēkas resursus savu zināšanu papildināšanai, tikai 61% skolēnu

atzīst, ka viņiem skolā ir pieejams dators, kā arī 55% skolēnu atzīst, ka skolotāji rosina izmantot

dažādus mācību līdzekļus, enciklopēdijas, vārdnīcas, rokasgrāmatas, interneta resursus.

Skolas mērogā tiek organizēti mācīšanās motivāciju veicinoši pasākumi: Zinību sveces

pasākums un Vidējās balles konkurss. Lai motivētu skolēnus aktīvi iesaistīties mācību procesā un

sasniegt augstus rezultātus, Ziemassvētkos tiek organizēts svinīgs pasākums „Zinību svece”, tajā

skolas Goda rakstus un sponsoru dāvanas saņem skolēni, kuru mācību sasniegumi ir izcili un

augsti. Vidējās balles konkursā 2. semestra beigās tiek vērtēts gan individuālais, gan klases

kolektīva sniegums savu mācību sasniegumu ikdienas darbā uzlabošanā. Arī daļa klašu


24

audzinātāju motivē skolēnus sasniegt labus un augstus sasniegumus ikdienas darbā, piemēram,

sākumskolā skolēniem tiek izsniegts Zelta goda raksts un Mazais Zelta goda raksts.

Pozitīva mikroklimata veicināšanai starp skolēniem klašu kolektīvos, mācību gada beigās

tiek piešķirtas nominācijas par vērtību, kas veicina skolēnu līdzdalību un sadarbību izglītības

procesā, uzturēšanu savā kolektīvā, piemēram, „Pieklājīgākā klase”, „Radošākā un

iedvesmojošākā klase”, „Uzņēmīgākā klase” u.c. Skolā ar skolēnu līdzdalību tiek veidota

līdzcietību, atbalstu rosinoša vide skolēnu ar speciālām vajadzībām iekļaušanai. Tikai 65%

aptaujāto skolēnu atzīst, ka skolas kolektīvā droši var runāt par savām problēmām, tāpēc skolā

aktualizējas jautājumi par atbildīgu domāšanu un rīcību, cieņa pret savu un cita darbu,

konstruktīva kritika, kas ir būtiski pozitīva mikroklimata uzturēšanā.

Skolēni izmanto skolas piedāvātās iespējas – piedalīšanos mācību priekšmetu olimpiādēs,

konkursos, sporta sacensībās, projektos, fakultatīvajās un pulciņu nodarbībās, 95% skolēnu

atzīst, ka viņiem ir iespēja apmeklēt konsultācijas un individuālās nodarbības. Skolotāji apgalvo,

ka daļa skolēnu, lai sasniegtu prognozēto rezultātu mācību priekšmetā, kvalitatīvi izmanto

sadarbību ar skolotāju konsultāciju laikā, taču daļa skolēnu šo iespēju savlaicīgi neizmanto,

nonākot laika trūkumā, un nesasniedz prognozēto rezultātu. 82% skolotāju atzīst, ka skolēni prot

plānot savu laiku.

Skolēniem ir iespēja mācības pamatskolā apvienot ar mācībām Aizputes mūzikas, mākslas

un sporta skolās. Skolēni šīs iespējas izmanto, vecāki to atzinīgi novērtē un atbalsta. Iesaistoties

dažādos konkursos un sacensībās ārpus skolas un gūstot labus rezultātus, skolēni popularizē

skolas vārdu plašākai sabiedrībai.

Skolā ir izstrādāta un tiek ievērota vienota mācību stundu kavējumu uzskaites un

izvērtēšanas kārtība. Lielākā daļa izglītojamo bez attaisnojoša iemesla nekavē mācību stundas un

mācību pasākumus. Izglītības iestāde uzskaita mācību stundu kavējumus, analizē to iemeslus un

ir mērķtiecīga rīcība kavējumu novēršanai.

Gandrīz visi skolēni atzīst (94%), ka zina, kā rīkoties, ja nav bijuši skolā.

Skolēni prot strādāt grupās palīdz viens otrām mācību procesā, iesaistās kopīgos mācību

projektos.

Gandrīz visi (93%) skolēni atzīst, ka visi prot sadarboties ar klases biedriem, strādājot

pārī grupā.

Stiprās puses

Skola regulāri informē skolēnus un vecākus par mācību darbam izvirzītajām prasībām.

Skolā savlaicīgi izvietoti visiem pieejamā un redzamā vietā fakultatīvo stundu, pulciņu,

konsultāciju, pagarinātās dienas grupas, logopēda darba grafiki.


25

Skolēnu sasniegumus ikdienas darbā pa semestriem un mācību gadiem mācību

priekšmetos individuāli skolēniem, klasēm un skolai kopumā uzskaita un analizē

pedagoģiskās padomes sēdēs un metodisko komisiju sanāksmēs, veicot semestra un

mācību gada darba izvērtējumu.

Skolas mērogā tiek organizēti mācīšanās motivāciju veicinoši pasākumi: Zinību sveces

pasākums un Vidējās balles konkurss, kā arī pozitīvu mikroklimatu veicinoši pasākumi.


Paplašināt skolēnu iespējas izmantot datorklases un bibliotēkas resursus pēc mācību

stundām.

Attīstīt skolēniem prasmes plānot savu laiku, lai spētu sasniegt prognozētos rezultātus

ikdienas mācību darbā.

Visiem pedagogiem - skolas administrācijai, mācību priekšmetu skolotājiem, klašu

audzinātājiem un atbalsta personālam - dažādot darba formas pozitīva mikroklimata

veidošanai klašu kolektīvos un skolas kolektīvā.

Vērtējums: labi

2.3. Vērtēšana kā mācību procesa sastāvdaļa

2.3.1. Vērtēšanas metodes un vērtēšanas kvalitāte

Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanu kā integrētu mācību procesa sastāvdaļu skolēnu

zināšanu, prasmju, attieksmju un mācību sasniegumu attīstības dinamikas noteikšanai skola

realizē, balstoties uz valstī spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un Māteru Jura Kazdangas

pamatskolas mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību, kurā detalizēti noteiktas mācību sasniegumu

vērtēšanas formas un biežums katrā mācību priekšmetā, kā arī vienotas prasības pārbaudes darbu

veidošanai un vērtēšanai.

Mācību priekšmetu skolotāji klašu vecāku sapulcēs iepazīstina vecākus ar pārbaudes

darbu veikšanai izvirzītajām prasībām un vērtēšanas kritērijiem savā mācāmajā priekšmetā,

savukārt klašu audzinātāji iepazīstina ar skolas izstrādāto vērtēšanas kārtību.

Lai nodrošinātu pedagogu vienotu izpratni par vērtēšanas metodēm, formām, kā arī par

vērtēšanas pamatprincipiem direktores vietniece izglītības jomā organizēja pedagoģiskās

padomes sēdi, kurā skolotāji darbojās arī praktiski, sadarbojoties pāros un grupās, kā arī skolā

tika organizēta profesionālās pilnveides programma, kuras ietvaros tika aplūkots temats

„Izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas metodika”.


26

Gandrīz visi pedagogi skolēnu mācību sasniegumus vērtē sistemātiski un kompetenti.

Skolas izstrādātā mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība regulāri tiek pārskatīta mācību

priekšmetu metodiskajās komisijās un pedagoģiskās padomes sēdēs. Pedagogi informē skolēnus

mācību stundās un vecākus sapulcēs un individuālajās tikšanās reizēs par vērtēšanas kārtību savā

mācību priekšmetā.

Vērtēšanas veidi un metodiskie paņēmieni atbilst skolēnu vecumam, individuālajām

spējām, mācību priekšmeta specifikai un izvirzītajiem mērķiem.

Atbilstoši vērtēšanas mērķim skolotāji izmanto formatīvo un summatīvo vērtēšanu.

Ievērojot mācību satura plānojumu, skolotāji izmanto atbilstošus mācību sasniegumu vērtēšanas

paņēmienus: ievadvērtēšanu, kārtējo vērtēšanu un nobeiguma vērtēšanu. Lielākā daļa (78%)

skolēnu atzīst, ka skolotāji skaidri un saprotami pamato darba vērtējumu.

2.3.2. Vērtējumu uzskaite un vērtējumu analīzes rezultātu izmantošana

Skolotāji veic regulāru vērtējumu uzskaiti, ierakstot tos e-klasē. Direktores vietniece

izglītības jomā kontrolē ierakstu regularitāti un kvalitāti, norādot nepieciešamos uzlabojumus.

Skolā ir noteikta sistēma vecāku regulārai iepazīstināšanai ar vērtēšanas procesā iegūto

informāciju. Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība nosaka, ka skolotājam ir jāieraksta

dienasgrāmatā katrs saņemtais vērtējums, taču ne visi skolotāji to nodrošina. Katra mēneša

beigās skolēni saņem sekmju izrakstus, ar kuriem tiek iepazīstināti vecāki.

Gandrīz visi vecāki (96%) atzīst, ka skolas ziņojumi sniedz precīzu un vajadzīgu

informāciju par viņu bērna sasniegumiem.

Skolēnu izaugsmes dinamika starpvērtējumos un semestru noslēgumos tiek izvērtēta un

analizēta mācību priekšmetu metodiskajās komisijās mācību procesa tālākai plānošanai un

attīstībai. Pedagoģiskās padomes sēdēs pirmā un otrā semestra noslēgumā analizē mācību analizē

skolēnu mācību sasniegumus, pozitīvās un negatīvās tendences mācību sasniegumu dinamikā,

izvirza uzdevumus darba uzlabošanai. Gandrīz visi skolotāji veic detalizētu tēmas un semestra

noslēguma pārbaudes darbu analīzi un iegūtos rezultātus izmanto mācīšanas un mācīšanās

procesa pilnveidošanai.

Par augstiem mācību sasniegumiem ikdienas darbā (ja skolēna vidējā balle ir 9 un

augstāka) skolēni mācību gada beigās tiek aicināti uz svinīgu pieņemšanu pie Aizputes novada

domes priekšsēdētāja. Šādi tiek godināti arī Valsts un Kurzemes reģiona mācību priekšmetu

olimpiāžu un konkursu uzvarētāji un viņu pedagogi.

Stiprās puses

Mācību priekšmetu skolotāji klašu vecāku sapulcēs iepazīstina vecākus ar pārbaudes

darbu veikšanai izvirzītajām prasībām un vērtēšanas kritērijiem savā mācāmajā

priekšmetā.


27

Skolotāju kolektīvā tiek nodrošināta pedagogu vienota izpratne par vērtēšanas metodēm,

formām, kā arī par vērtēšanas pamatprincipiem.

Direktores vietniece izglītības jomā un skolotāji izskaidro skolēniem un vecākiem

prasības skolas mācību sasniegumu vērtēšanas kārtībā.

Atbilstoši vērtēšanas mērķim skolotāji izmanto formatīvo un summatīvo vērtēšanu.


Visiem skolotājiem veikt detalizētu tēmas un semestra noslēguma pārbaudes darbu

analīzi un iegūtos rezultātus izmantot mācīšanas un mācīšanās procesa pilnveidošanai.

Skolotājiem skaidri un saprotami pamatot skolēnu pārbaudes darbu vērtējumus.

Vērtējuma līmenis: labi

3. SKOLĒNU SASNIEGUMI

3.1. Skolēnu mācību sasniegumi ikdienas darbā

Skolā ir noteikta kārtība skolēnu sasniegumu vērtēšanai, uzskaitei, analīzei un datu saglabāšanai.

Skolā ir izstrādāta vienota mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība, kā arī mājas darbu uzdošanas un

vērtēšanas kārtība, ļaujot visos mācību priekšmetos veikt skolēnu vērtēšanu pēc vienotiem

kritērijiem. Skolas kārtība, kas nosaka rakstu darbu kultūru, veicina kvalitatīvu mācību darbu.

Mācību priekšmetu metodiskajās komisijās skolēnu ikdienas sasniegumi tiek analizēti

četras reizes gadā. Analizējot starpvērtējumus 1. un 2.semestrī, īpaša vērība tiek pievērsta

nepietiekamajiem vērtējumiem. Katrs skolotājs plāno turpmāko darbību skolēnu ikdienas

sasniegumu uzlabošanai. Skolēni 1 - 2 reizes mācību gadā veic mācību sasniegumu prognozes

katrā mācību priekšmetā.

Divas reizes mācību gadā skolēnu sasniegumi tiek analizēti pedagoģiskās padomes sēdēs,

kurās tiek arī plānota turpmākā darbība skolas mērogā.

„E – klases” izmantošana sniedz iespējas mācību priekšmetu skolotājiem, klašu

audzinātājiem un skolas administrācijai skolēnu mācību sasniegumus apkopot un analizēt ātrāk

un efektīvāk, veicinot pozitīvu mācību sasniegumu dinamiku un attīstot sadarbību ar visām

mācību procesā iesaistītajām pusēm, tajā skaitā, ar vecākiem.

Rezultāti apkopojumā iekļauti, ņemot vērā pēcpārbaudījumu rezultātus pagarinātajā

mācību gadā.


28

Skolēnu mācību sasniegumi visos mācību priekšmetos 2. - 3.klasē

Klase Mācību gads Augsts

līmenis %

Optimāls

līmenis %

Pietiekams

līmenis %

Nepietiekams

līmenis %

2.klase 2013./2014.m.g. 0 63,4 36,4 0

2014./2015.m.g. 10 20 70 0

3.klase 2013./2014.m.g. 5,3 57,9 31,6 5,3

2014./2015.m.g. 0 63,6 36,4 0

2.-

3.klase

2013./2014.m.g. 3,3 60 33,3 3,3

2014./2015.m.g. 4,8 42,9 52,4 0

Sniegums augstā līmenī visos mācību priekšmetos augstāks 2014./2015. mācību gadā, jo

2.klasē to sasnieguši 2 skolēni.

2013./2014.mācību gadā mācību sasniegumi nepietiekamā līmenī vienam skolēnam

latviešu valodā, skolotāja strādāja ar šo skolēnu nākamajā mācību gadā pēc individuāla atbalsta

plāna, skolēna sniegums turpmāk ir optimālā līmenī.



līmenis %

Optimāls

līmenis %

Pietiekams

līmenis %

Nepietiekams

līmenis %

4.klase 2013./2014.m.g. 0 33,3 66,7 0

2014./2015.m.g. 12,5 31,3 56,3 0

5.klase 2013./2014.m.g. 0 28,6 80,4 0

2014./2015.m.g. 0 33,3 66,7 0

6.klase 2013./2014.m.g. 4,5 13,7 68,2 13,6

2014./2015.m.g. 0 14,3 85,7 0

4.-

6.klase

2013./2014.m.g. 2,1 22,9 66,7 8,3

2014./2015.m.g. 4,8 26,2 69 0


29

Augsta līmeņa vērtējumi visos mācību priekšmetos 2013./2014.mācību gadā 1 skolniecei,

bet 2014./2015.mācību gadā – 2 skolniecēm.

Nepietiekama līmeņa vērtējumi 6.klasē 2013./2014. mācību gadā trijiem skolēniem ir

informātikā un matemātikā. Ar diviem skolēniem skolotāja strādāja pēc individuāla atbalsta

plāna, bet viens – apguva atkārtoti mācību vielu tajā pašā klasē.



līmenis %

Optimāls

līmenis %

Pietiekams

līmenis %

Nepietiekams

līmenis %

7.klase 2013./2014.m.g. 0 27,8 50 22,2

2014./2015.m.g. 5,6 22,2 72,3 0

8.klase 2013./2014.m.g. 0 13,3 86,7 0

2014./2015.m.g. 0 31,3 68,8 0

9.klase 2013./2014.m.g. 0 33,3 55,6 11,1

2014./2015.m.g. 0 13,3 86,7 0

7.-

9.klase

2013./2014.m.g. 0 25,5 62,7 11,8

2014./2015.m.g. 2,0 22,4 75,6 0

Augsta līmeņa sniegums 2014./2015.mācību gadā 7.klasē ir vienai skolniecei.

Nepietiekama līmeņa vērtējumi 2013./2014.mācību gadā 7.klasē 4 skolēniem matemātikā,

skolotāja ar šiem skolēniem nākamajā mācību gadā strādāja pēc individuāla atbalsta plāna,


30

skolēni paaugstināja sniegumu pietiekamā līmenī. 2014./2015.mācību gada pagarinātajā mācību

gadā visi 7. - 9.klašu skolēni, kuriem bija nepietiekami vērtējumi, pēcpārbaudījumos saņēma

pietiekama un optimāla līmeņa vērtējumus.

Skolēnu mācību sasniegumi valsts pārbaudes darbu mācību priekšmetos:

Aizputes novada pedagogi mācību priekšmetu metodiskajās apvienībās ir vienojušies, ka

9.klases eksāmenu darbi tiek laboti vienoti novadā. Eksāmena rakstiskās daļas veikšanas laikā

katrā telpā piedalās novērotājs no citas skolas.

3.klašu skolēnu mācību sasniegumi ikdienas darbā valsts pārbaudes darbu mācību priekšmetos

Zināšanu

līmenis

Mācību

priekšmets

2012./2013.m.g. 2013./2014.m.g. 2014./2015.m.g.

Augsts (9-10

balles)

Latviešu valoda 0% 21,1% 9,1%

Matemātika 0% 10,5% 0%

Optimāls (6-

8 balles)


Matemātika 60% 57,9% 63,6%

Pietiekams

(4-5 balles)


Matemātika 40% 26,3% 36,4%

Nepietiekams

(1-3 balles)

Latviešu valoda 0% 0% 0%


Vidējie

vērtējumi

(ballēs)

Latviešu valoda 6,00 6,7 6,5

Matemātika 6,10 6,3 6,0


Zināšanu

līmenis

Mācību

priekšmets

2012./2013.m.g. 2013./2014.m.g. 2014./2015.m.g.

Augsts (9-10

balles)



Dabaszinības 15% 4,5% 0%

Optimāls (6-

8 balles)

Latviešu valoda 35% 50% 28,6%

Matemātika 35% 31,8% 28,6%

Dabaszinības 50% 45,5% 50%

Pietiekams

(4-5 balles)

Latviešu valoda 60% 45,5% 50%

Matemātika 45% 40,9%

pēceksāmena

rezultāti –

50,4%

50%

pēceksāmena

rezultāti -71,4%

Dabaszinības 35% 50% 50%

Nepietiekams

(1-3 balles)

Latviešu valoda 0% 0% 14,3% (2sk.)

Matemātika 10% (2sk) 18,2% (4sk.)

pēceksāmena

rezultāti – 8,7%

(2 sk.)

21,4%(3 sk.)

pēceksāmena

rezultāti - 0%

Dabaszinības 0% 0% 0%


31

Vidējie

vērtējumi

(ballēs)



pēceksāmena

rezultāti – 5,00

Dabaszinības 6,5 5,8 5,5


Zināšanu

līmenis

Mācību

priekšmets

2012./2013.m.g. 2013./2014.m.g. 2014./2015.m.g.

Augsts (9-10

balles)

Latviešu valoda 5,6% 0% 0%

Matemātika 11,1% 11,1% 0%

Angļu valoda 11,1% 5,6% 6,7%

Krievu valoda 11,1% 0% 0%

Latvijas un

pasaules vēsture

5,6% 5,6% -

Latvijas vēsture - - 0%

Optimāls (6-

8 balles)

Latviešu valoda 38,9% 44,4% 26,7%

Matemātika 27,8% 22,2% 26,7%

Angļu valoda 61,1% 44,4% 33,3%

Krievu valoda 44,4% 44,4% 26,7%

Latvijas un

pasaules vēsture

66,7% 38,9% _

Latvijas vēsture - - 53,3%

Pietiekams

(4-5 balles)

Latviešu valoda 55,5% 55,6% 73,3%

Matemātika 61,1% 55,6% 73,3%

Angļu valoda 27,8% 50% 60%

Krievu valoda 44,4% 55,6% 73,3%

Latvijas un

pasaules vēsture

27,7% 55,5% _

Latvijas vēsture - - 46,7%

Nepietiekams

(1-3 balles)

Latviešu valoda 0% 0% 0%


Angļu valoda 0% 0% 0%

Krievu valoda 0% 0% 0%

Latvijas un

pasaules vēsture

0% 0% _

Latvijas vēsture - - 0%

Vidējie

vērtējumi

(ballēs)



Angļu valoda 6,3 5,7 5,3

Krievu valoda 5,8 5,5 4,8

Latvijas un

pasaules vēsture

6,3 5,7 _

Latvijas vēsture - - 5,2


32

3.2. Skolēnu sasniegumi valsts pārbaudes darbos.

Skolēnu sasniegumi valsts pārbaudes darbos 3. klasei:

1.Latviešu valoda – skolēnu individuālā snieguma procentuālais sadalījums:

Procenti 0-10 11-20 21-30 31-40 41-50 51-60 61-70 71-80 81-90 91-100

2013./2014. 0% 0% 0% 0% 5,9% 23,5

%

5,9% 29,4

%

11,8

%

23,5%

2014./2015. 0% 0% 0% 0% 0% 0% 11,1

%

11,1

%

44,5

%

33,3%

2.Matemātika – skolēnu individuālā snieguma procentuālais sadalījums:

Procenti 0-10 11-20 21-30 31-40 41-50 51-60 61-70 71-80 81-90 91-100

2013./2014. 0% 0% 11% 16,7

%

16,7

%

27,8

%

5,6% 11% 5,6% 5,6%

2014./2015. 0% 0% 0% 0% 0% 11,1

%

11,1

%

22,2

%

55,4

%

0%

Skolēnu sasniegumi valsts pārbaudes darbos 6.klasei:

1.Latviešu valoda – skolēnu individuālā snieguma procentuālais sadalījums:

Procenti 0-10 11-20 21-30 31-40 41-50 51-60 61-70 71-80 81-90 91-100

2013./2014. 0% 0% 0% 0% 0% 0% 15% 50% 20% 15%

2014./2015. 0% 0% 0% 7,1% 21,4

%

35,7

%

7,1% 7,1% 21,6

%

0%

2.Matemātika – skolēnu individuālā snieguma procentuālais sadalījums:

Procenti 0-10 11-20 21-30 31-40 41-50 51-60 61-70 71-80 81-90 91-100

2013./2014. 0% 0% 5,3% 15,8

%

21% 15,8

%

5,3% 15,8

%

0% 21%

2014./2015. 0% 0% 0% 21,4

%

28,6

%

14,3

%

14,3

%

14,3

%

7,1% 0%

3.Dabaszinības – skolēnu individuālā snieguma procentuālais sadalījums:

Procenti 0-10 11-20 21-30 31-40 41-50 51-60 61-70 71-80 81-90 91-100

2013./2014. 0% 0% 0% 5,6% 5,6% 33,3

%

22,2

%

11,1

%

16,6

%

5,6%

2014./2015. 0% 0% 0% 0% 21,4

%

35,7

%

7,1% 7,1% 28,6

%

0%


33

Skolēnu sasniegumi valsts pārbaudes darbos 9.klasei:

1.Latviešu valoda – skolēnu individuālā snieguma ballēs sadalījums pa apguves līmeņiem:

Mācību

gads

Augsts

līmenis

Optimāls

līmenis Pietiekams

līmenis

Nepietiekams

līmenis

Vidējais

vērtējums

ballēs

2013./2014. 6,2% 50% 43,8% 0% 6,0

2014./2015. 6,7% 66,7% 16,7% 0% 6,6

2.Matemātika – skolēnu individuālā snieguma ballēs sadalījums pa apguves līmeņiem:

Mācību

gads

Augsts

līmenis

Optimāls

līmenis Pietiekams

līmenis

Nepietiekams

līmenis

Vidējais

vērtējums

ballēs

2013./2014. 12,5% 18,8% 56,3% 12,5% 5,2

2014./2015. 16,7% 25% 58,3% 0% 5,7

3.Angļu valoda – skolēnu individuālā snieguma ballēs sadalījums pa apguves līmeņiem:

Mācību

gads

Augsts

līmenis

Optimāls

līmenis Pietiekams

līmenis

Nepietiekams

līmenis

Vidējais

vērtējums

ballēs

2013./2014. 14,3% 28,6% 57,1% 0% 6,0

2014./2015. 25% 12,5% 62,5% 0% 6,4

4.Krievu valoda – skolēnu individuālā snieguma ballēs sadalījums pa apguves līmeņiem:

Mācību

gads

Augsts

līmenis

Optimāls

līmenis Pietiekams

līmenis

Nepietiekams

līmenis

Vidējais

vērtējums

ballēs

2013./2014. 0% 50% 50% 0% 6,0

2014./2015. 0% 0% 100% 0% 5,0

5.Latvijas un pasaules vēsture (2013./2014.m.g.), Latvijas vēsture (2014./2015.m.g.) –

skolēnu individuālā snieguma ballēs sadalījums pa apguves līmeņiem:

Mācību

gads

Augsts

līmenis

Optimāls

līmenis Pietiekams

līmenis

Nepietiekams

līmenis

Vidējais

vērtējums

ballēs

2013./2014. 6,2% 37,5% 56,3% 0% 5,8

2014./2015. 0% 66,7% 33,3% 0% 6,0


34

Skolēnu sasniegumi valsts pārbaudes darbos salīdzinājumā ar vidējiem rādītājiem valstī.

Uzdevumu izpildes kopprocents 3.klasē:

Mācību gads Skola/valsts Latviešu valoda Matemātika

2013./2014. Skola 74,6 53,2

Valsts (lauku skolas) 75,98 73,59

2014./2015. Skola 85,6 75,3

Valsts (lauku skolas) 75,21 71,52


Mācību gads Skola/valsts Latviešu

valoda

Matemātika Dabaszinības

2013./2014. Skola 78,4 60,3 62,2

Valsts (lauku skolas) 68,36 65,48 62,29

2014./2015. Skola 61,3 53,2 62,4

Valsts (lauku skolas) 59,46 52,96 64,41


Mācību gads Skola/valsts Latviešu

valoda

Mate -

mātika

Angļu

val.

Krievu

val.

Latvijas

un

pasaules

vēsture

Latvijas

vēsture

2013./2014. Skola 63,8 45,7 59,1 54,5 58,9

Valsts

(pamatskolas)

63,69 54,69 63,52 69,58 63,24

2014./2015. Skola 70,0 53,4 64,4 49,3 63,2

Valsts

(pamatskolas)

61,28 58,5 67,36 74,11 65,63

Skolēnu sasniegumu statistikas daļa liecina, ka skolas sasniegumi valsts pārbaudes darbos

stabili augstāki par vidējiem rādītājiem valstī 3.,6. un 9.klasē ir latviešu valodā. Savukārt

ievērojami zemāki - 2013./2014.mācību gadā matemātikā 3.un 9.klasē, kā arī krievu valodā.

3.klasē matemātikā pēc situācijas diagnosticēšanas tika secināts, ka jāstrādā pie patstāvīgas

uzdevumu nosacījumu izpratnes attīstīšanas, informācijas strukturēšanas, nestandarta situāciju

izpratnes. Līdz mācību gada beigām visi skolēni individuālās konsultācijās attīstīja iepriekš

minētās prasmes.

9.klases matemātikas eksāmenā klases rezultāts līdzvērtīgs sasniegumiem ikdienas darbā –

pietiekama un nepietiekama līmeņa vērtējumu skaits ir 3 reizes lielāks par optimāla un augsta

līmeņa vērtējumu skaitu. Secinājums –jāmeklē risinājumi rezultātu uzlabošanai, lietderīgi

jāizmanto skolas piedāvātie resursi – individuālās konsultācijas, fakultatīvās stundas, pedagoga

palīga atbalsts, jāveido kvalitatīva sadarbība ar skolēnu vecākiem.


35

Izvēloties eksāmenu svešvalodā, krievu valodu izvēlas salīdzinoši neliels skolēnu skaits,

atsevišķos mācību gados to sasniegumi gan krievu valodā, gan citos mācību priekšmetos kopumā

ir pietiekamā līmenī. Grūtības krievu valodas apguvē sagādā arī ierobežotās valodas praktiskā

lietojuma iespējas ikdienas saziņā, kā arī nelielais stundu skaits un valodas apguve

pamatizglītības posmā no 6.klases. Lai veicinātu skolēnu konkurētspēju darba tirgū, paplašinot

skolēnu iespējas kvalitatīvāk apgūt otro svešvalodu, kopš 2014./2015.mācību gada tiek piešķirts

novada finansējums tās apguvei fakultatīvi no 4.klases.

Stiprās puses

Skolas mācību process ir mērķtiecīgi un plānveidīgi organizēts.

Skolā ir noteikta kārtība skolēnu ikdienas sasniegumu uzskaitei un dinamikas

izvērtēšanai.

Divas reizes gadā notiek klašu skolēnu vecāku sapulces, kurās tiek analizēti klases

mācību sasniegumi kopumā, kā arī atsevišķu mācību priekšmetu skolotāji sniedz

informāciju par sasniegumiem un problēmām katrā konkrētajā mācību priekšmetā.

Četras reizes gadā tiek veikts skolēnu ikdienas sasniegumu rezultātu apkopojums un

analīze metodiskajās komisijās, skolotāji plāno turpmāko darbību.

Divas reizes gadā pedagoģiskās padomes sēdēs tiek apkopoti visas skolas skolēnu

ikdienas sasniegumi, veikts izvērtējums un tiek plānota turpmākā darbība skolas mērogā.

Katra mācību gada noslēgumā tiek analizēti skolēnu sasniegumi valsts pārbaudes darbos,

salīdzinot tos ar skolēnu sniegumu ikdienas darbā, kā arī ar vidējiem rādītājiem Aizputes

novadā.


36


Motivēt daļu skolotājus un skolēnus lietderīgi izmantot skolas piedāvātos resursus –

individuālās konsultācijas, fakultatīvās stundas, pedagoga palīga atbalstu, veidot

kvalitatīvu sadarbību ar skolēnu vecākiem.

Motivēt skolotājus un skolēnus paaugstināt sasniegumus ikdienas darbā, lai uzlabotu

rezultātus valsts pārbaudes darbos.

4. ATBALSTS SKOLĒNIEM

4.1. Psiholoģiskais atbalsts, sociālpedagoģiskais atbalsts un skolēnu drošības

garantēšana (drošība un darba aizsardzība)

4.1.1. Psiholoģiskās un sociālpedagoģiskās palīdzības nodrošinājums

Skolas darbinieki rūpējas par skolēnu veselību un drošību, par psiholoģisko un

sociālpedagoģiskā atbalsta sniegšanu dažādu problēmsituāciju risināšanā. Skolā ir atbalsta

personāls: sociālais pedagogs, logopēds, pedagoga palīgs, bibliotekārs. Skolēni un vecāki ir

informēti par iespējām saņemt nepieciešamo atbalstu.

Sociālais pedagogs nepieciešamības gadījumā iesaistās problēmsituāciju risināšanā un

sniedz atbalstu skolēniem, viņu vecākiem un pedagogiem. Visi skolotāji atzīst, ka vecāki, kuru

bērniem ir problēmas, saņem palīdzību un atbalstu no skolas. Skola sadarbojas ar Aizputes

novada Sociālā dienesta darbiniekiem un Aizputes novada Kazdangas bāriņtiesu, Pašvaldības

policiju, kā arī Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Liepājas iecirkni skolēnu sociālo

problēmu risināšanā. Skolēnu psiholoģiskā atbalsta nodrošināšanai skola sadarbojas ar novada

Sociālā dienesta vai tuvākā apkaimē praktizējošiem psihologiem. Konfliktsituāciju risināšanā

skola sadarbojas ar pašvaldības policiju un Valsts policiju. Lielākā daļa skolēnu atzīst, ka skolā

var saņemt psihologa, sociālā pedagoga un logopēda palīdzību.

Īpaša uzmanība tiek veltīta skolēnu sociālās adaptācijas jautājumiem, pozitīvas

saskarsmes veidošanai. Skolēniem, kuri uzsāks mācības 1.klasē, tiek organizēti adaptācijas

pasākumi – iepazīšanās ar skolu, pedagogiem, klases audzinātājas ciemošanās sagatavošanās

grupā. 5.klases skolēniem adaptācijas pasākumi, iepazīstoties ar mācību priekšmetu pedagogiem.

4.1.2. Drošības pasākumi

Skolā tiek rīkoti pasākumi, lai skolēni izprastu drošības noteikumu ievērošanas nozīmi.

Skola garantē skolēnu drošību, lielākā daļa skolēnu atzīst, ka skolā jūtas droši. Izstrādāti iekšējās

kārtības noteikumi, ar kuriem skolēni tiek iepazīstināti divas reizes mācību gadā. Iekšējās

kārtības noteikumi pieejami skolēnu dienasgrāmatās un izvietoti skolā visiem redzamā un


37

pieejamā vietā. Iekšējās kārtības noteikumu ievērošanu uzrauga gan klašu audzinātāji, gan

mācību priekšmetu skolotāji, gan atbalsta personāls un skolas vadība.

Skolā izstrādāta un noteikta kārtība, kā skolēni un vecāki tiek iepazīstināti ar drošības

noteikumiem. Drošības jautājumi teorētiski un praktiski tiek apgūti klašu stundās un ārpusstundu

pasākumos. Skolēniem un pedagogiem tiek rīkotas praktiskas apmācības par to, kā rīkoties

ekstremālās situācijās un evakuācijas gadījumos.

Mācību kabinetos, kuros ir iekārtas un vielas, kas var apdraudēt skolēnu drošību un

veselību, redzamā vietā novietoti drošības noteikumi.

Skolas ēkā atbilstoši prasībām redzamā vietā novietots evakuācijas plāns un informācija

par to, kā sazināties ar operatīvajiem dienestiem.

Regulāri sadarbībā ar Pašvaldības policiju, Valsts policiju, Valsts ugunsdzēsības un

glābšanas dienestu un Sarkanā Krusta organizāciju skolā tiek organizētas nodarbības, drošības

nedēļas pasākumi. Pieaicinātie speciālisti skolēnus iepazīstina ar elektrodrošību, pirmās

palīdzības sniegšanu nelaimes gadījumos, ceļu satiksmes noteikumiem gājējiem,

velosipēdistiem, kā rīkoties ekstremālās situācijās. Gandrīz visi skolēni atzīst, ka skolā ir mācīts,

kā rīkoties ugunsgrēka gadījumā. Skolēniem katru gadu ir iespēja gatavoties velosipēdista

vadītāja apliecības iegūšanas eksāmenam.

Sadarbībā ar Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Liepājas iecirkņa Kārtības

policijas nodaļas nepilngadīgo lietu inspektori skolēniem tika organizētas nodarbības par tēmām:

“Es un likums”, “Noziedzīgs nodarījums”, “Destruktīvā uzvedība”.

Lai rūpētos par skolēnu drošību, skolā atrodas 6 video novērošanas kameras. Viena no

tām atrodas pie skolas galvenās ieejas, fiksējot visus skolas apmeklētājus. Lielākā daļa vecāku

atzīst, ka viņu bērns skolā jūtas drošs.

Iekšējās kārtības noteikumi paredz, kā rīkoties, ja skolā konstatē vai ir aizdomas, ka

skolēni lieto, glabā vai izplata atkarību izraisošas vielas. Skolā tiek organizēti pasākumi atkarības

profilaksei un sadarbībā ar Valsts policiju preventīvie pasākumi.

Pirms ekskursijas vai pārgājiena, ārpusskolas pasākuma un sporta sacensībām skolotājs

informē vecākus par mērķi, maršrutu, ilgumu, pārvietošanās veidu, saziņas un pirmās palīdzības

sniegšanas iespējām. Organizējot un līdzdarbojoties pasākumos, skolēni tiek iepazīstināti ar

drošības noteikumiem pasākumu laikā. Gandrīz visi vecāki atzīst, ka ekskursijas laikā par viņu

bērna drošību rūpējas.

4.1.3. Skolēnu profilaktiskā veselības aprūpe

Medicīnas kabinets pieejams 200 m attālajā Kazdangas ambulancē. Skolēnu

profilaktisko veselības aprūpi nodrošina sertificēts ārsta palīgs. Skola atbilstoši prasībām ir

nodrošināta ar pirmās neatliekamās medicīniskās palīdzības aptieciņu. Skolēnu profilaktiskā


38

veselības aprūpe tiek organizēta sadarbībā ar ģimenes ārstiem. Veselības problēmas gadījumā,

ārsta palīgs izvērtē situāciju, sazinās ar skolēna vecākiem un, ja nepieciešams, ģimenes ārstu vai

neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu. Skolai ir mācību procesa organizēšanai

nepieciešamā informācija par skolēnu veselību un individuālajām vajadzībām.

Skola sadarbībā ar medicīnas darbiniekiem, veselīga uztura un dzīvesveida piekritējiem

organizē skolēniem, vecākiem un pedagogiem izglītojošas nodarbības par veselīgu dzīves veidu,

enerģijas dzērienu, alkohola kaitīgo ietekmi uz veselību, sportisko aktivitāšu nozīmi. 96%

skolēnu atzīst, ka skolā ir mācīts par veselīga uztura lietošanu. 95% skolēnu atzīst, ka skolā māca

rūpēties par savu veselību un drošību.

Skolēni katru dienu ir nodrošināti ar veselīgām un siltām pusdienām. No 1. līdz 5.klasei

skolēniem nodrošinātas bezmaksas brīvpusdienas. 36 skolēni saņem Aizputes novada Sociālā

dienesta apmaksātas pusdienas. Skolā tiek realizētas programmas: “Skolas piens” un “Skolas

auglis”.

Sākumskolas skolēniem tiek nodrošināta pagarinātās dienas grupa. Pagarinātās dienas

grupas skolēni saņem launagu, kas tiek apmaksāts no ziedojuma fonda.

Stiprās puses

Atbalsta personāla sadarbība ar klašu audzinātājiem, priekšmetu skolotājiem un skolēnu

vecākiem.

Izglītojoši pasākumi par drošību un veselību.

Daudzveidīga sadarbība ar sociālajiem dienestiem un valsts pārvaldes institūcijām.


Organizēt personāla praktiskās apmācības par rīcību ekstremālu situāciju un evakuācijas

gadījumā.

Izstrādāt rīcības plānu ārkārtēju situāciju gadījumos skolā.

Vērtējums: ļoti labi


39

4.2. Atbalsts personības veidošanā

4.2.1. Skolēnu pozitīvo attieksmju, personības īpašību un sociālo iemaņu

attīstīšana

Skolēnu līdzpārvalde darbojas saskaņā ar Māteru Jura Kazdangas pamatskolas skolēnu

līdzpārvaldes reglamentu. Skolēnu līdzpārvaldes darbības mērķis ir panākt skolēnu, izglītības

iestādes administrācijas un pedagogu interešu saskaņošanu un skolēnu aktīvu iesaistīšanos

audzināšanas un mācību procesa darbā.

Līdzpārvaldi veido 5. - 9.klašu skolēni pēc savas iniciatīvas. Ir izveidota līdzpārvaldes

darbības shēma, kas nosaka nodaļu darbību un uzdevumus. Pastāv mācību darba nodaļa,

disciplīnas un kārtības nodaļa, preses un informācijas nodaļa, kultūras nodaļa, sporta nodaļa,

sākumskolas draugu nodaļa. Līdzpārvaldes sanāksmes notiek 1 reizi mēnesī, 1 reizi nedēļā sanāk

kopā nodaļu vadītāji.

Ņemot vērā skolas mērķus un uzdevumus, līdzpārvalde izvirza savus uzdevumus, izveido

darba plānu, kurā iekļauj izglītojošus, izklaides, sporta pasākumus. Plānošanā ņem vērā skolēnu

viedokli, veicot aptauju par viņus interesējošiem pasākumiem.

Līdzpārvaldes skolēni piedalās Aizputes novada jauniešu organizācijas „IDEJU māja”

nodarbībās un pasākumos, kuros dalās pieredzē, iegūst jaunas zināšanas, lai pēc tam tās

pielietotu savā darbībā.

Lai īstenotu izvirzītos uzdevumus mācību gadam, skolēnu līdzpārvalde iesaistās skolas

dzīvē – plāno un organizē dažādus pasākumus, palīdz sākumskolas skolotājiem, organizē akciju

„Apvākosim mācību grāmatas”, izstrādā priekšlikumus iekšējās kārtības noteikumu

pilnveidošanai, izvērtē skolēnu dienasgrāmatu un pierakstu kvalitāti, iesaistās projektu nedēļas

darbībā, apmeklē klašu vecāku sapulces, skolotāju sapulces, kurās iepazīstina ar veiktajiem

pārbaudes rezultātiem, pievērš uzmanību skolēnu uzvedībai un kārtībai starpbrīžos, izdod skolas

sienasavīzi.

Skolā ir noteikta kārtība dežūru organizēšanai – katru nedēļu dežūrē skolēnu dežūrgrupa

un divi skolotāji. Skolēni un vecāki anketās atzīst, ka, gaidot autobusu, kopīgās nodarbībās,

kurās piedalās visu vecumu skolēni, starpbrīžos, vērojamas skolēnu disciplīnas problēmas. Tāpēc

nepieciešams attīstīt vienas daļas skolēnu pašdisciplīnu un paškontroli.

Divi skolēni no līdzpārvaldes iesaistās skolas padomes darbā.

Mūsu skolas absolventi, līdzpārvaldes dalībnieki, skolā gūtās prasmes un iemaņas

veiksmīgi izmanto turpmākajā darbībā, piemēram, Ilze Bloka Aizputes vidusskolā, Baiba

Podniece Kuldīgas Centra vidusskolā, Santa Baumane un Diāna Zommere Druvas vidusskolā

u.c.


40

Veicot sev uzticētos pienākumus, skolēni kļūst atbildīgāki par skolā notiekošo, izjūt

gandarījumu par paveikto un mācās novērtēt savu un citu veikumu. Lielākā daļa skolēnu atzīst,

ka klasē un skolā viņiem uztic veikt pienākumus.

Skolā regulāri tiek plānoti un organizēti daudzveidīgi ārpusstundu pasākumi, kurus

organizē visai skolai vai klašu grupai. Darbu plāno un koordinē direktores vietniece

audzināšanas darbā sadarbībā ar skolēnu līdzpārvaldi, klašu audzinātājiem, mācību priekšmetu

skolotājiem, interešu izglītības skolotājiem.

Pasākumi veicina skolēnu pozitīvas personības veidošanos, piederību savai skolai, valstij,

attīsta radošumu un gribasspēku. Attīstot skolēnos valstisko piederību, klases stundās,

ārpusstundu pasākumos aktualizē tēmas par Latviju un dzimto pagastu – Lāčplēša diena, lāpu

gājiens, Latvijas Republikas proklamēšanas diena, Barikāžu atceres pasākums. Skolēniem tiek

piedāvātas filmas par Latviju, izsaka un raksta vēlējumus Latvijai, noformē klases un skolas

telpas, veido vēsturiskus materiālus, foto izstādes. Skolēni piedalās Kazdangas muzeja

organizētajos pasākumos un konkursos.

Izglītības iestādē ir izveidojušies tradicionālie pasākumi – Zinību diena, Skolotāju diena,

rudens izstāde, 5. klases uzņemšana pamatskolā, Mārtiņdienas tirdziņš, Latvijas Republikas

proklamēšanas dienai veltītie pasākumi, Adventes pirmās sveces iedegšana, Ziemassvētku

pasākums, Barikāžu atceres piemiņas pasākumi, veselības nedēļas pasākumi, drošības nedēļas

pasākumi, skolas apkārtnes sakopšanas talka, Mātes dienas koncerts, 4.klases svētki, pēdējā

mācību diena 9.klasei, izlaidums. Skolā regulāri uzstājas dažādi viesmākslinieki, piemēram, leļļu

teātra izrādes, stikla pūtēji, dziedātāji. Gandrīz visi vecāki atzīst, ka visiem skolēniem ir iespēja

iesaistīties dažādās ārpusstundu aktivitātēs.

Klašu audzinātāji sniedz atbalstu skolēnu personības izaugsmei, attīsta viņu pašapziņu,

pašizpratni, veido attieksmi pret pamatvērtībām, rūpējas par labvēlīgu vidi klasē un sadarbību ar

skolēniem un viņu vecākiem. Gandrīz visi vecāki (96%) atzīst, ka klases audzinātājs atbalsta

viņu bērnu.

Informācija par klases ikdienu, sasniegumiem un izaugsmi sistematizēta klašu

audzinātāju darba mapē, katram skolēnam ir atsevišķa izaugsmes dinamikas datu bāze.

Klases audzinātājs, ņemot vērā izglītības iestādes audzināšanas programmu, izvirzītās

prioritātes un uzdevumus mācību gadam, skolēnu vecumposmu īpatnības, intereses un

vajadzības, izstrādā savu klases audzinātāja programmu, kurā plāno un īsteno klases stundu

tēmas, sadarbību ar skolēniem un viņu vecākiem, skolēnu izpēti, kā arī ārpusstundu aktivitātes –

klases vakarus, pārgājienus, ekskursijas, izstāžu un pasākumu apmeklēšanu. Klases audzinātāja

programma ietver sekojošas tēmas: mācību un sabiedriskais darbs, karjera, veselīgs dzīvesveids,


41

pilsoniskā audzināšana, uzvedība un saskarsmes kultūra, skolēnu izpēte, sadarbība ar vecākiem,

drošība.

Sākumskolas un pamatskolas klašu grupās tiek organizētas kopīgas tematiskās klases

stundas, kurās ietver tēmas par pilsonisko audzināšanu, veselīgu dzīvesveidu, drošību u.c.

aktualitātes.

Klases audzinātājiem direktores vietniece audzināšanas darbā piedāvā daudzveidīgu un

plašu materiālu klāstu, lai klases stundas būtu saistošas un interesantas. 70% skolēnu atzīst, ka

klases stundas ir interesantas. Skolā ir izveidota atbilstoša video filmu kolekcija par karjeras

izglītības jautājumiem, drošību, vērtībizglītību, patriotisko audzināšanu.

Mācību gada noslēgumā klašu audzinātāji veic sava darba pašvērtējumu.

4.2.2. Interešu izglītības organizēšana

Izglītības iestāde piedāvā daudzveidīgas interešu izglītības programmas, kas veicina

vispusīgu spēju attīstību, nodrošina radošo pašizpausmi.

Interešu izglītības programmu skolotājs izstrādā vienam mācību gadam, to izvērtē un

apstiprina Aizputes novada dome. Skolotāji regulāri raksta atskaiti par interešu izglītības

programmas īstenošanu.

Mācību gada sākumā skolotāji ar direktores vietnieci izglītības jomā saskaņo pulciņu

nodarbību dienas, laikus. Pulciņu nodarbību grafiks ir izvietots skolā informatīvajā stendā, ar

piedāvājumu var iepazīties Aizputes novada mājas lapā. Skolā ir vienotas dienasgrāmatas, kurās

ieraksta informāciju par nodarbībām.

Skolēniem ir iespēja iesaistīties dažādās interešu izglītības pulciņu nodarbībās: 1. –

2.klašu tautas deju kolektīvā, 3. - 4.klašu tautas deju kolektīvā, 1. – 4.klašu korī, 5. – 9.klašu

korī, ansamblī, skatuves runā, floristikas pulciņā, dramatiskajā kolektīvā, žurnālistikas pulciņā,

zīmēšanas pulciņā, metālapstrādes un kokapstrādes pulciņā, tūrisma un orientēšanās pulciņā,

sporta pulciņā. 2012./2013.mācību gadā tika veikta aptauja interešu izglītībā. Lielākā daļa

skolēnu atzīst, ka skolā pulciņu piedāvājums ir pietiekams. Piedāvājums balstās skolēnu

vajadzībās, ieteikumos, kuri izzināti anketēšanas procesā.

2014./2015.mācību gadā darbību uzsāka SMU (skolēnu mācību uzņēmumi) – „Mazā

biznesa pasaule”, kurā skolēni mācās realizēt savu ideju biznesā, plānot laiku un sastrādāties

komandā, mācās komandas veidošanas nosacījumus, iesaistās JAL organizētos konkursos un

pasākumos. 2015./2016.mācību gadā veselīga dzīvesveida veicināšanai visi skolēni tiek iesaistīti

sporta, deju pamatu apgūšanas un ritmikas nodarbībās.

Gatavojoties XI Latvijas skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētkiem, tika izveidots

Aizputes novada izglītības iestāžu apvienotais koris „Melodija”, kura dalībnieku vidū ir arī mūsu

skolas skolēni. Liepājas apriņķa koru skatē koris ieguva 2. pakāpi un tika izvirzīts uz svētkiem.


42

Ansamblis regulāri piedalās vokālās mūzikas konkursā „Balsis”.

Ar labiem sasniegumiem skolēni piedalās novada un reģiona skatuves runas konkursā.

Klašu audzinātāji sadarbībā ar vecākiem ir atbildīgi par bērnu iesaistīšanos kādā pulciņā,

motivē visus skolēnus iesaistīties interešu izglītības nodarbībās atbilstoši spējām un iespējām.

Gandrīz visi vecāki atzīst, ka viņu bērnam ir iespēja skolā apmeklēt dažādus pulciņus.

Pulciņu skolotāji sadarbojas ar klašu audzinātājiem, sekojot līdz skolēnu apmeklējumiem

un kavējumiem.

Interešu izglītības pulciņi gada laikā prezentē sava darba veikumu – piedalās pasākumos,

koncertos, rīko izstādes skolā.

Stiprās puses

Skolēni aktīvi iesaistās skolēnu līdzpārvaldes darbībā.

Tiek realizēts daudzveidīgs audzināšanas darba pasākumu plāns ar izglītojošiem un

izklaides pasākumiem visām klašu grupām.

Klašu audzinātāji īsteno vienotu izglītības iestādes audzināšanas programmu.

Skola piedāvā skolēnu pieprasījumam atbilstošas interešu izglītības programmas.


Aktualizēt klases stundu kvalitāti.

Pilnveidot skolēnu sociālās iemaņas skolā un ārpus skolas - pašdisciplīnu, pašanalīzi un

paškontroli.

Katru mācību gadu izvērtēt pulciņu piedāvājumu, izzināt skolēnu un vecāku viedokļus.


4.3. Atbalsts karjeras izglītībā

4.3.1. Informācija par izglītības programmām

Skolēniem regulāri ir pieejama informācija par programmu izvēli izglītības turpināšanai

pēc pamatizglītības ieguves. Tā ir vispusīga, lietderīga, pieejama gan individuāli, gan klases

kolektīvam. Skolēniem informāciju sniedz klašu audzinātāji, direktores vietniece audzināšanas

darbā, pedagogs karjeras konsultants, kā arī daļa mācību priekšmetu skolotāju. Lielākā daļa

skolēnu (78%) atzīst, ka klases stundā ir iekļauti temati par karjeras izvēli.

Kvalitatīva informācija tiek gūta no absolventiem karjeras informācijas pasākumos, kurus

iniciē gan paši absolventi, gan pedagogi, pamatskolas skolēniem prezentējot izglītības iestādi,

kurā mācās pēc pamatskolas beigšanas. Skolēniem tiek sniegts atbalsts vispārējo vidusskolu un


43

profesionālo vidusskolu Atvērto durvju dienu apmeklēšanā. Vecāko klašu skolēni (7.- 9.kase) ir

informēti un izmanto interneta resursus informācijas iegūšanai par interesējošām profesijām,

izglītības iestādēm, kur tās apgūt. Skolā redzamā vietā tiek izvietota informācija par karjeras

jautājumiem.

4.3.2.Karjeras izglītības organizēšana un pasākumi

Skolā karjeras izglītības darba plānošanai direktores vietniece audzināšanas darbā,

pedagogs karjeras konsultants un klašu audzinātāji izmanto Rīgas pilsētas vispārizglītojošo

izglītības iestāžu Karjeras izglītības programmu (Rīga, 2015). Daļa skolotāju karjeras izglītības

saturu integrē īstenotās izglītības programmas mācību priekšmetu saturā, sasaista teoriju ar

ikdienas prakses piemēriem dažādās profesijās.

Karjeras attīstības atbalsts skolā tiek īstenots kā karjeras vadības prasmju attīstīšana,

realizējot karjeras izglītību, sniedzot karjeras informāciju un karjeras konsultācijas. Lai radītu

priekšstatu par darba tirgu, skola sadarbojas ar skolēnu vecākiem, pagasta un novada

uzņēmējiem, apmeklējot uzņēmumus un darbavietas, sadarbojoties ar darba devējiem Ēnu dienā

un Karjeras nedēļā, arī Projektu nedēļā, mācību ekskursijās un karjeras pēcpusdienās.

Karjeras izglītības pasākumos tiek iesaistīti dažādu profesiju pārstāvji, sociālie partneri,

absolventi un skolēnu vecāki, piemēram,

8., 9. klases skolēnu tikšanās ar Aizputes jauniešu “Ideju māja” aktīvistiem “Radošums.

Prasmes. Karjera”.

Izglītojoša lekcija 7.- 9.klašu meitenēm un zēniem par ādas kopšanu – vada skolas

absolvente.

Praktiskas nodarbības 7., 8. klašu skolēniem: “Kā veidot skolēnu mācību uzņēmumu?”

un “Uzņēmējspēju attīstīšana, uzņēmējdarbības perspektīvas Kazdangā”. Vada

„Radošuma pils” trenere.

Lekcija skolotājiem “Uzņēmības un uzdrīkstēšanās spēju attīstīšana skolēnos”. Vada

„Radošuma pils” trenere.

Skolēnu mācību uzņēmumu dalība pavasara gadatirgū modes un izklaides centrā “Riga

Plaza” (2015. gada martā Aijas un Ievas Sudrabu SMU “Sudrabpodziņas” tika izvirzītas

nominācijā “Saskanīgākā pārdošanas komanda”).

Lekcija 8., 9. klašu skolēniem „Iepazīsti Saeimu!”.

Nodarbība 9. klases skolēniem “Kas ir līderis?” Vada Iespējamās misijas skolotāja –

ķīmiķe - (skolas absolvente).

Iepazīšanās ar konkrētu profesiju pārstāvjiem notiek Karjeras izglītības pēcpusdienās,

ņemot vērā skolēnu intereses, piemēram,

Iepazīšanās ar jurista, psihologa un aktiera profesiju.


44

Iepazīšanās ar dzejnieka profesiju.

Tikšanās ar Liepājas Tūrisma un informācijas centra gidu.

Uzņēmējdarbība Kazdangas pagasta zemnieku saimniecībā “Prāvāji”.

Uzņēmība un uzdrīkstēšanās frizieres profesijā.

Lielākā daļa (78%) skolēnu atzīst, ka skola piedāvā iespēju iepazīties ar dažādu profesiju

pārstāvjiem.

Ēnu dienu kā veiksmīgu metodi skolēnu motivēšanai, lai izraudzītos karjeras jomu,

profesiju un sasniegtu iecerēto mērķi, atzinīgi novērtē skolēni, pedagogi un Ēnu devēji. Par

Ēnām tiek izraudzīti dažādu profesiju pārstāvji – Saeimas deputāte, mediķi, Zemkopības

ministrijas ierēdne, zemnieku saimniecību pārvaldnieki un īpašnieki, pedagogi, bibliotekāre,

bāriņtiesas priekšsēdētāja, policisti, šefpavārs, pavārs, friziere, bārmene, kokapstrādes operators,

muzeja darbinieki u.c.

Karjeras nedēļās skolēniem darba pasaules un profesiju iepazīšanai tiek piedāvātas iespējas

apmeklēt darbavietas pagastā, Aizputes novadā un tuvākajās pilsētās – Liepājā, Kuldīgā.

Kopš 2011./2012. mācību gada izglītības iestāde ir Junior Achievement dalībskola. Lai

attīstītu skolēnu ekonomisko izglītotību, uzņēmējdarbības prasmes, skolēni tika iesaistīti

biedrības organizētajās aktivitātēs, pedagogi apguva profesionālās pilnveides programmu

skolēnu uzņēmējspēju attīstīšanā. Kā novitāte skolas mācību procesā tika izstrādāta interešu

izglītības programma skolēnu mācību uzņēmumu veidošanā „Mazā biznesa pasaule”, tas attīsta

skolēnos uzņēmību un uzdrīkstēšanos, kas veido saikni ar darba pasauli un rosina pievērsties

uzņēmējdarbībai.

Skola organizē skolēnu piedalīšanos Zinātnieku nakts pasākumos.

Daļa klašu audzinātāju regulāri veic skolēnu spēju un interešu apzināšanu un izpēti. Izpētes

materiāli karjeras izglītības jautājumos tiek uzkrāti skolēnu darba mapēs. Daļa klašu audzinātāju

veido sadarbību ar skolas karjeras konsultantu. Klašu vecāku sapulcēs skolēnu vecāki tiek

iepazīstināti ar karjeras izglītības jautājumiem. Skolā regulāri apkopo un analizē informāciju par

absolventu turpmākajām gaitām.

Skolēniem ir pieejamas individuālās un grupu karjeras konsultācijas pie karjeras

konsultanta. Gandrīz visi vecāki (91%) atzīst, ka skola sniedz konsultācijas karjeras izvēles

jautājumos.

2014./2015.mācību gadā skolā notika Aizputes novada Karjeras konsultantu metodiskās

apvienības seminārs. Semināra dalībnieki vēroja klases stundu 2.klasē "Skolas pulciņos

apgūstamo prasmju un attīstāmo rakstura īpašību nozīme profesijas izvēlē". Skolas karjeras

konsultante dalījās pieredzē par darbu karjeras attīstības atbalsta nodrošināšanai skolēniem,

prezentējot izmantotās metodes un paņēmienus. Diskusijā skolēni dalījās domās par darbu ar


45

jaunākajām karjeras izvēles metodēm „Karjeras kompasu jeb karjeras paklāju”, „Profesiju

laikotāju” un „Profesiju pasauli”.

Karjeras attīstības atbalsta pasākumi tiek dokumentēti darba plānos, fotogrāfijās,

prezentācijās, anketās un rakstiskos izvērtējumos, arī preses izdevumos „Aizputes Novada

Avīze”, „Kursas Laiks”, Aizputes novada mājas lapā

(http://www.aizputesnovads.lv/izglitiba/1820-aktualittes-karjeras-izgltb).

Stiprās puses:

Skolēniem regulāri ir pieejama vispusīga, lietderīga informācija par programmu izvēli

izglītības turpināšanai pēc pamatizglītības ieguves.

Kvalitatīva sadarbība ar skolas absolventiem karjeras informācijas un izglītības

jautājumos.

Karjeras izglītības pasākumos iesaistās dažādu profesiju pārstāvji, sociālie partneri,

absolventi un skolēnu vecāki.

Vispusīgs karjeras izglītības pasākumu piedāvājums.

Novitāte skolas mācību procesā – skolēnu saiknes ar uzņēmējdarbības vidi veidošana

interešu izglītības programmas „Mazā biznesa pasaule” ietvaros.

Skolēniem ir pieejamas individuālās un grupu karjeras konsultācijas pie karjeras

konsultanta.

Pieredzes apmaiņa karjeras izglītības jautājumos ar novada karjeras konsultantiem.

Tālākās attīstības vajadzības:

Izveidot skolā karjeras informācijas centru.

Veidot vienotu sistēmu, kurā skaidri noteikta skolas administrācijas, karjeras konsultanta,

klašu audzinātāju, mācību priekšmetu skolotāju un vecāku sadarbība.

Aktualizēt klašu audzinātāju darbību skolēnu spēju izpētē un interešu apzināšanā un

attīstīšanā.


4. 4. Atbalsts mācību darba diferenciācijai

4.4.1. Talantīgo skolēnu izaugsmes veicināšana

Skolā mērķtiecīgi plāno un atbalsta talantīgo skolēnu dalību dažādās aktivitātēs:

konkursos, mācību priekšmetu olimpiādēs, projektu un zinātniski pētniecisko darbu izstrādē,

http://www.aizputesnovads.lv/izglitiba/1820-aktualittes-karjeras-izgltb


46

sporta sacensībās, koncertos. Pedagogi motivē talantīgos skolēnus atbilstoši viņu interesēm.

Lielākā daļa vecāku atzīst, ka skolotāji mudina viņu bērnu strādāt atbilstoši spējām.

Direktores vietniece izglītības jomā apkopo, analizē skolēnu iegūtos rezultātus novada,

reģiona un valsts mēroga mācību priekšmetu olimpiādēs un konkursos un informāciju izmanto

pozitīva skolas tēla popularizēšanai dažādās mērķauditorijās, 92% vecāku atzīst, ka skolai ir

augsts prestižs apkārtējā sabiedrībā. Labi un augsti sasniegumi skolēniem ir dažādos mācību

priekšmetos visos izglītības posmos. Lai pilnveidotu skolotāju profesionālo kompetenci darbā ar

dažādu spēju skolēniem, skolā tika organizēta seminārnodarbība „Diferenciācija un kopveselums

mācību procesā”.

Skola un pašvaldība sniedz atbalstu skolotājiem darbā ar talantīgajiem skolēniem.

Skolēni piedalās dabaszinību skolas, talantīgo matemātiķu un literārās jaunrades nodarbībās

Aizputes novadā.

Skolā darbojas Liepājas rajona Sporta skolas filiāles vieglatlētikas grupas.

Lai skolēnus sagatavotu kvalitatīvai dalībai olimpiādēs, tiek strādāts papildus gan

individuāli, gan fakultatīvajās nodarbībās. Mācību stundās pedagogi skolēniem piedāvā dažādas

grūtības uzdevumus.

Skolā tiek domāts par dažādu jaunu pieeju talantīgo skolēnu izaugsmes veicināšanai –

2012./2013. mācību gadā tika organizētas fakultatīvas matemātikas nodarbības 5.- 9.klašu

skolēniem, kuri vēlējās padziļināti attīstīt savas spējas, līdz ar to šajā mācību gadā ievērojami

pieauga godalgu skaits valsts mēroga matemātikas olimpiādē un konkursos. Skolai regulāri ir

augsti sasniegumi valsts mēroga matemātikas olimpiādēs (skatīt apkopojumu 5. nodaļā). Arī

interešu izglītība sniedz atbalstu talantīgo skolēnu izaugsmes veicināšanai, attīstot skolēnu

radošās, intelektuālās un fiziskās spējas. Pulciņu, olimpiāžu un konkursu piedāvājums ir

daudzveidīgs un plašs, tas rosina un attīsta prasmi skolēniem veikt izvēli, apzināt un attīstīt savas

stiprās puses. Atsevišķu skolēnu plašās intereses un daudzveidīgās spējas rada viņiem pārslodzi.

Skola nodrošina transportu, lai skolēni varētu piedalīties pasākumos ārpus skolas.

4.4.2. Palīdzība skolēniem, kuriem mācības sagādā grūtības

Skola sistemātiski un plānveidīgi organizē darbu ar skolēniem, kuriem mācības sagādā

grūtības vai kuri ilgstoši nav apmeklējuši skolu. Lielākā daļa vecāku atzīst, ka skolotāji mudina

viņu bērnus strādāt atbilstoši spējām.

Skolā tiek nodrošinātas konsultācijas visos mācību priekšmetos skolēniem pieejamos

laikos. Informācija par konsultācijām izlikta informatīvajā stendā un ierakstīta skolēnu

dienasgrāmatās. Konsultācijās skolēni nostiprina stundās mācītās zināšanas un prasmes,

gatavojas pārbaudes darbiem, kā arī uzlabo mācību sasniegumus, ievērojot skolas mācību


47

sasniegumu vērtēšanas kārtības noteikumus. Gandrīz visi skolēni atzīst, ka viņiem ir iespēja

skolā apmeklēt mācību priekšmetu konsultācijas un papildus nodarbības.

Skolēniem ar psihologa un logopēda atzinumu par mācīšanās grūtībām tiek izstrādāti

individuālie atbalsta pasākumi tajos mācību priekšmetos, kuros ir mācīšanās grūtības. Skolas

direktore mācību gada sākumā ar rīkojumu apstiprina, kuros mācību priekšmetos katram no

skolēniem nepieciešami atbalsta pasākumi. Mācību priekšmetu skolotāji veido atgādnes, kuras

skolēni izmanto mācību procesā. Izvērtējot mācību sasniegumus, klašu audzinātāji sadarbībā ar

direktores vietnieci izglītības jomā rīko individuālās tikšanās ar skolēniem, vecākiem, mācību

priekšmetu skolotājiem un atbalsta personālu, lai izanalizētu mācību sasniegumu dinamiku,

atbalsta pasākumu lietderību un efektivitāti pozitīvu rezultātu sasniegšanai. Lielākā daļa vecāku

atzīst, ka skolotāji palīdz, ja viņu bērnam ir grūtības, un sniedz konsultācijas, kā vecāki paši var

palīdzēt bērnam mācību darbā.

Skola nodrošina individuālas nodarbības diviem skolēniem, kuri Latvijā atgriezušies no

mācībām citā valstī un uzsākuši mācības Latvijā 2013./2014.mācību gadā 4. un 6.klasē. Abiem

skolēniem tās nepieciešamas latviešu valodas apguvē.

4.4.3. Atbalsta personāla ieguldījums mācību procesa organizācijā

Skolā ir noteikta kārtība atbalsta personāla darbībai. Skolā strādā sociālais pedagogs,

logopēds, pedagoga palīgs, bibliotekāre.

Logopēde 1.klasē diagnosticē skolēnu runas, rakstības un lasīšanas traucējumus, tālāk ar

1.- 4.klašu skolēniem strādā individuāli vai nelielās grupās. Skolotāji atzīst, ka, savlaicīgi sākot

korekcijas darbu, var panākt uzlabojumu.

Sociālais pedagogs sadarbojas ar klašu audzinātājiem, mācību priekšmetu skolotājiem,

skolas vadību un vecākiem, palīdz risināt skolēnu problēmas, kas saistītas ar mācību darbu un

uzvedību.

Skolēniem ar mācīšanās traucējumiem tiek nodrošināts pedagoga palīgs mācību stundās.

Šobrīd visaktuālāk tas ir 1. un 5.klasē - matemātikā, latviešu valodā, angļu valodā, dabaszinībās,

sportā, vecākajās klasēs - matemātikā.

Skolas bibliotēka nodrošina skolēnus un pedagogus ar mācību priekšmetu standartam

atbilstošu literatūru, sniedz metodisko un organizatorisko palīdzību mācību priekšmetu

skolotājiem un klašu audzinātājiem.

Visi skolotāji atzīst, ka vecāki, kuru bērniem ir problēmas, saņem palīdzību un atbalstu

no skolas.


48

Stiprās puses

Skolā mācību process tiek diferencēts - apzinātas un ievērotas talantīgo skolēnu

vajadzības, nodrošināts atbalsts skolēniem ar mācīšanās grūtībām.

Talantīgo skolēnu izaugsmes veicināšanai tiek sniegts daudzpusīgs piedāvājums gan

sākumskolā, gan pamatskolā. Pulciņu, olimpiāžu un konkursu piedāvājums ir

daudzveidīgs un plašs, tas rosina un attīsta prasmi skolēniem veikt izvēli, apzināt un

attīstīt savas stiprās puses.

Skolēniem regulāri tiek nodrošinātas konsultācijas visos mācību priekšmetos.


Attīstīt skolēnos prasmi veikt izvēli, lai atsevišķiem skolēniem plašās intereses un

daudzveidīgās spējas neradītu viņiem pārslodzi.

Pilnveidot skolotāju un atbalsta personāla sadarbības efektivitāti.


4.5. Atbalsts skolēniem ar speciālām vajadzībām (skolēni ar atbilstošu pedagoģiski

medicīniskās komisijas lēmumu)

4.5.1. Skolēnu speciālo vajadzību uzskaite un ievērošana

Skolā tiek realizēta speciālā pamatizglītības programma izglītojamajiem ar mācīšanās

traucējumiem (kods 21015611). Pamatizglītību atbilstoši programmai apgūst 3 skolēni, kuriem ir

novada pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumi. Skolēni ir integrēti vispārējās

pamatizglītības klasēs.

Gatavojoties darbam speciālās izglītības programmā, skolā tika veikts mērķtiecīgs un

pakāpenisks zināšanu uzkrāšanas un pieredzes apmaiņas process pedagogu kolektīvā. Skolā tika

organizēts pieredzes apmaiņas seminārs „Individuālo izglītības plānu izveide skolēniem ar

atbalsta pasākumiem un atbalsta materiālu daudzveidība”, kurā tika izzināta Liepājas pilsētas

speciālistu pieredze darbā ar skolēniem, kuriem ir speciālas vajadzības. Skolotāji un skolēnu

vecāki iepazina darba specifiku, lai izprastu skolēnu speciālās vajadzības, tiekoties ar Liepājas

pilsētas Iekļaujošās izglītības atbalsta centra speciālisti. Visi pedagogi, kuri iesaistīti speciālās

pamatizglītības programmas realizēšanā, regulāri apmeklē profesionālo kompetenču pilnveides

programmas par iekļaujošās izglītības nodrošināšanas jautājumiem. Skolai izveidojusies

kvalitatīva sadarbība ar Aizputes novada pedagoģiski medicīniskās komisijas vadītāju un tās

speciālistiem.


49

Atbilstoši skolēnu vajadzībām ir izstrādāti individuālie izglītības plāni, kuru īstenošanas

izvērtējums notiek divas reizes mācību gadā. Izvērtēšanas procesā tiek uzklausīts speciālistu

viedoklis, pedagogi analizē skolēna izaugsmi dinamikā, nozīmīgs ir arī vecāku un skolēna

viedoklis. Plānā tiek veiktas korekcijas un papildinājumi, kā arī plānota turpmākā darbība.

Individuālā izglītības plāna īstenošanas ietvaros notiek rakstiska vienošanās ar skolēna vecākiem

par viņu iesaisti plāna īstenošanā.

4.5.2. Vides un izglītības pieejamības nodrošināšana skolēniem ar speciālām

vajadzībām

Skolēniem tiek nodrošināti atbalsta pasākumi ikdienas mācību procesa laikā un

pārbaudes darbos. Visi trīs skolēni apmeklē logopēda nodarbības, kas tiek organizētas gan

individuāli, gan kā grupu nodarbības. Skolēniem tiek nodrošināts pedagoga palīga atbalsts

mācību stundu laikā (latviešu valodā, matemātikā, angļu valodā, dabaszinībās un sportā).

Vienam skolēnam ir piešķirti divi mācību līdzekļu komplekti – viens izmantošanai mājās,

otrs – skolā, lai samazinātu skolas somas svaru, kā arī katru gadu nodrošināti asistenta

pakalpojumi.

Vienai skolniecei efektīvāka atbalsta nodrošināšanai nepieciešams planšetdators. Tā

iegādei nepieciešama sponsoru palīdzība.

Stiprās puses

Pedagogu profesionālā kompetence un praktiskā darbība mācīšanas procesā nodrošina

kvalitatīvu skolēnu ar speciālām vajadzībā integrēšanu vispārējās pamatizglītības klasēs.

Pedagoga palīga atbalsts mācību stundās veicina skolēnu izaugsmes dinamiku.

Veiksmīga sadarbība ar izglītojamo vecākiem un Aizputes novada pedagoģiski

medicīniskās komisijas speciālistiem veicina individuālo izglītības plānu veiksmīgu

īstenošanu.


Piesaistīt sponsoru līdzekļus planšetdatora iegādei skolniecei ar speciālām vajadzībām.


4.6. Sadarbība ar skolēna ģimeni

4.6.1. Informācijas apmaiņa ar skolēnu vecākiem

Skolā ir noteikta kārtība vecāku informēšanai, veidojot mērķtiecīgu, nepārtrauktu

sadarbību starp skolu un vecākiem. Vecāki informāciju iegūst skolas un klašu vecāku sapulcēs,


50

individuālās tikšanās, vecāku dienās, skolēnu dienasgrāmatās, e-klasē, katra mēneša sekmju

izrakstos, starpvērtējumos, semestra un gada vērtējumos, avīzē vecākiem „Īsziņas Vecākiem”,

skolēnu avīzē „Mēs”, Aizputes novada domes izdevumā „Aizputes Avīze”.

Vecāku sapulces skolā notiek divas reizes gadā, kuru darba kārtību plāno un saskaņo ar

direktores vietnieci izglītības jomā. Vecāki saņem rakstisku uzaicinājumu, pēc kura saņemšanas

personīgi apstiprina vai atsaka dalību sapulcē. Skolēnu vecāki regulāri saņem informāciju par

skolas un klases aktuāliem jautājumiem, mācību sasniegumiem, par valsts pārbaudes darbiem, to

norisi. Vecākus klašu vecāku sapulcēs informē arī mācību priekšmetu, pulciņu skolotāji un

direktores vietniece izglītības jomā. Klašu vecāku sapulces tiek protokolētas. Gandrīz visi

vecāki atzīst, ka skolotāji informē par notiekošo skolā un ka no skolas saņemtā informācija ir

precīza un korekta.

Sapulces laikā vecāki aizpilda individuālo tikšanos grafiku, atzīmējot sev pieņemamo

laiku un izsaka vēlmes, ar kuru priekšmetu skolotājiem viņi vēlas tikties. Individuālās tikšanās

laikā vecāki var iepazīties ar sava bērna pārbaudes darbiem, mācību sasniegumiem ikdienas

darbā, saņem ieteikumus turpmākajam darbam. Individuālās tikšanās tiek protokolētas. Gandrīz

visi vecāki atzīst, ka viņi zina, ka 2 reizes mācību gadā ir iespēja apmeklēt individuālās tikšanās

ar klases audzinātāju un priekšmetu skolotājiem, ka skolas ziņojumi sniedz precīzu un vajadzīgu

informāciju par viņu bērna sasniegumiem. Lielākā daļa (88%) vecāku atzīst, ka viņi sadarbojas

ar klases audzinātāju un apmeklē individuālās tikšanās.

Lielākā daļa (87%) vecāku apgalvo, ka vecāku sapulces un tikšanās ir labi sagatavotas un

organizētas, ka skolotāji uzklausa viņu viedokli.

4.6.2. Pasākumi vecākiem un vecāku līdzdalība skolas darbībā

Divas reizes mācību gadā tiek rīkota Vecāku diena. Atbilstoši skolas realizētajām

prioritātēm vecākiem tiek organizētas izglītojošas lekcijas un tikšanās ar speciālistiem,

piemēram, „Drošība internetā”, „Atkarības profilakse”, „Lasīšanas loma garīga cilvēka

audzināšanā”, „Kā sarunāties ar bērnu par skolu un palīdzēt viņam būt veiksmīgam”, „Bērns –

topošais pieaugušais”, „Vai es patiesi vēlos, lai mans bērns būtu patiesi laimīgs?”, „Bērnu

drošība un likumpaklausība”, „Veselība kā vērtība”. Šajā dienā vecāki apmeklē arī mācību

stundas, tiekas ar klases audzinātāju, mācību priekšmetu skolotājiem. Vecāki par plānotajiem

pasākumiem tiek informēti savlaicīgi, tiek ņemti vērā vecāku ieteikumi un ierosinājumi.

Direktores vietniece izglītības jomā tiekas ar vecākiem, ja skolēnam ir mācīšanās

grūtības, nepietiekami mācību sasniegumi, neattaisnoti kavējumi un ir nepieciešama atbalsta

personāla palīdzība. Lielākā daļa vecāku atzīst, ka skola sniedz konsultācijas, kā var palīdzēt

bērnam mācību darbā.


51

Vecāki regulāri saņem informāciju par skolēnu mācību sasniegumiem dienasgrāmatā, e-

klasē, sekmju izrakstos, liecībā. Skolēnu un vecāku statistikas radītāji par e-klases izmantošanu

liecina par zemu lietotāju aktivitāti ģimenēs. Skolai ir vienotas dienasgrāmatas, kurās ir

iestrādāts konsultāciju grafiks, konsultāciju apmeklējuma lapa. Katrā klasē skolēniem ir

iekārtotas darba mapes, kur tiek uzkrāta informācija par mācību sasniegumu prognozēm un

dinamiku, sevis izpēti, par saviem sasniegumiem. Skola konsultējas ar vecākiem, ja bērnam ir

nepieciešams atbalsts vai palīdzība.

Vecāki tiek ielūgti un labprāt apmeklē Ziemassvētku un Mātes dienas koncertu, iesaistās

un piedalās 9.klases skolēnu pēdējā mācību dienas norisē un izlaidumā. Skola novērtē vecāku

ieguldījumu bērnu audzināšanā un izglītošanā, pagodinot viņus par bērnu sasniegumiem mācībās

un ārpusstundu darbā Ziemassvētkos un pēdējā mācību gada dienā.

Vecāki tiek iesaistīti skolas pasākumu organizēšanā un līdzdalībā – radošās darbnīcas

Ziemassvētkos un Lieldienās, Adventes vainagu veidošanā, Barikāžu dienas pasākumos, mācību

ekskursijās, klašu pasākumu organizēšanā.

Stiprās puses

Kvalitatīva informācijas aprite starp skolu un, izmantojot vecākiem skolas, klašu vecāku

sapulces 2 reizes mācību gadā, Vecāku dienas, individuālās pārrunas, pārrunas ar

direktores vietnieci izglītības jomā un citas sadarbības formas.

Atbilstoši skolas realizētajām prioritātēm vecākiem tiek organizētas izglītojošas lekcijas

un tikšanās ar speciālistiem.

Katrā klasē skolēniem ir iekārtotas darba mapes, kur tiek uzkrāta informācija par mācību

sasniegumu prognozēm un dinamiku, sevis izpēti, par saviem sasniegumiem.


Skolēnu ģimenēm aktīvāk izmantot e-klases pakalpojumus.

Pilnveidot un dažādot sadarbības formas starp skolu, vecākiem un sabiedrību.


5. SKOLAS VIDE

5. 1. Mikroklimats

5.1.1. Kopības apziņas veidošana, vienlīdzība un taisnīgums izglītības iestādē

Skola veicina skolēnos, vecākos un skolas darbiniekos piederības apziņu skolai un

lepnumu par skolu. Skola veiksmīgi plāno un īsteno sava tēla veidošanu, ievieš jaunas un kopj

esošās tradīcijas. Skolai ir sava atribūtika: karogs, skolas devīze – Māteru Jura vārdi “Darbs ir


52

gods”, logo, vienota veida dienasgrāmatas, reprezentētie priekšmeti ar skolas simboliku

(pildspalvas, grāmatzīmes, svečturi, zīmuļi). Atribūtika tiek izmantota skolas dzīves

nozīmīgākajos pasākumos.

Skola informē par skolēnu panākumiem dažādās jomās, publicējot informāciju skolas

informatīvā avīzē vecākiem “Īsziņas Vecākiem” un skolēniem “Mēs”, kā arī novada laikrakstā

“Aizputes Avīze”. Gandrīz visi (93%) vecāki atzīst, ka ir informēti par notiekošo skolā.

Skolai ir savas tradīcijas, kuras palīdz veidot skolēnos un vecākos pozitīvu attieksmi pret

skolu: Zinību sveces iedegšana Ziemassvētkos, konkurss “Vidējā balle”, Vecāku dienas, Dzejas

dienas, Mātes dienas koncerts, mākslinieku darbu ceļojošās izstādes, u.c. Gandrīz visi vecāki un

skolēni atzīst, ka apkārtējā sabiedrībā skolai ir laba slava.

5.1.2. Sadarbības vide skolā

Skolēni un skolas darbinieki skolā jūtas vienlīdzīgi neatkarīgi no dzimuma, kultūras un

reliģiskās piederības.

Problēmsituācijas tiek izvērtētas un risinātas profesionāli, iesaistot skolēnus un

skolotājus, sociālos darbiniekus, nepieciešamības gadījumos arī pašvaldības policijas pārstāvjus.

Skola veicina labas attiecības starp skolēniem, skolotājiem un skolas darbiniekiem.

Pozitīvu sadarbības vidi veido skolēnu un skolotāju, skolotāju un administrācijas savstarpējās

attiecības. Skolotāji stundās nodrošina pozitīvu mikroklimatu, lai radoši sadarbotos.

Skolā atzinīgi novērtē gan skolēnu, gan darbinieku paveikto darbu. Skolas darbinieki tiek

izvirzīti apbalvošanai novadā un valsts mērogā. Kopības apziņas veidošanai skolas darbiniekiem

tiek organizēti pasākumi: ekskursijas, sveikšana jubilejās, teātra izrāžu apmeklēšana.

Visi skolotāji atzīst, ka viņiem ir iespēja izrunāt ar kolēģiem problēmas, kas rodas mācību

procesā.

5.1.3. Skolēnu uzvedība un disciplīna

Skolā ir izstrādāti un apstiprināti iekšējās kārtības noteikumi, kuri nosaka skolēnu

tiesības, pienākumus un atbildību. Skolas vadība un skolotāji pievērš uzmanību iekšējās kārtības

noteikumu pārkāpumiem un atbilstoši rīkojas. 92% skolēni atzīst, ka zina skolas iekšējās kārtības

noteikumus, turklāt lielākā daļa atzīst, ka tos arī ievēro.

Skolēnu dienasgrāmatās ir izraksts no skolas iekšējās kārtības noteikumiem, ar kuriem

iepazīstas arī skolēnu vecāki, apliecinot to ar parakstu. Gandrīz visi (96%) vecāki atzīst, ka ir

iepazīstināti ar skolas iekšējās kārtības noteikumiem.

Lielākā daļa vecāku apgalvo, ka viņu bērnus skolā neapceļ un nedara pāri. Vecāki atzīst,

ka skolas darbinieki nekavējoties rīkojas jebkuras huligāniskas darbības rezultātā, izvērtējot to

godīgi un taisnīgi.

Par kārtības uzturēšanu skolā atbild arī skolēnu dežūrgrupa ar diviem dežūrskolotājiem.


53

Skolā ir noteikta kārtība, kā jārīkojas skolas apmeklētājiem. Skolas dežurante nodrošina

ar vajadzīgo informāciju un uzraudzību. Attieksme pret skolas apmeklētājiem vienmēr ir laipna

un korekta.

Stiprās puses

Skolēni lepojas ar savu skolu.

Skolai ir sava atribūtika, tradīcijas, kas tiek koptas un attīstītas.

Skolā ir izstrādāti iekšējās kārtības noteikumi, ar tiem tiek iepazīstināti skolēni, vecāki,

skolotāji.

Skolā ir pozitīva sadarbības vide, kas veicina pozitīvu sadarbību starp skolas

darbiniekiem un skolēniem.


Pilnveidot skolas iekšējās kārtības noteikumus.

Vienotas pieejas nodrošināšana skolas iekšējās kārtības noteikumu neievērošanas

gadījumos.

Vērtējums: labi

5.2. Fiziskā vide

5.2.1. Skolas iekšējās vides sakoptība

Skolas telpas ir estētiski noformētas, skola vienmēr ir tīra un sakopta. 2012. gadā tika

realizēts energoefektivitātes paaugstināšanas projekts “Energoefektivitātes paaugstināšana

Aizputes novada izglītības iestādēs un sabiedriskajās ēkās”, ko atbalstīja Klimata pārmaiņu

finanšu instruments un Aizputes novada dome. Projekta ietvaros veica būtiskus uzlabojumus

energoefektivitātes paaugstināšanai – nosiltināja skolas ēkas fasādi, nomainīja logus un daļēji

apkures sistēmu. Skolas ēka kļuvusi vizuāli pievilcīgāka.

Notiek mērķtiecīgs darbs pie skolas fiziskās vides uzlabošanas. Katru gadu plānveidīgi

iekštelpās tiek veikti remonti un atjaunotas mēbeles. Turpmāk jāveic remonts 1. un 2. stāva

koridoros.

Skolas telpas estētiski noformētas, izmantojot gan skolēnu radošos darbus, gan

mākslinieku darbus. Pirmā stāva koridorā regulāri tiek izstādītas dažādu mākslinieku gleznas, 2.

stāva koridorā skolēnu floristikas pulciņa un vizuālās mākslas darbi.

Skolēni un darbinieki rūpējas, lai telpas vienmēr būtu tīras un kārtīgas.

Kontroles institūciju veikto pārbaužu akti apstiprina, ka skolas telpas ir atbilstoši sanitāri

higiēniskajām prasībām (apgaismojums, temperatūra, telpu uzkopšana). Tualetēs ir ziepes,


54

tualetes papīrs un roku žāvējamais aparāts. Telpas ir drošas, tās ir aprīkotas ar signalizāciju un

dūmu detektoriem. Skolas gaiteņos, paaugstinātas bīstamības kabinetos atbilstoši ugunsdrošības

noteikumiem izvietoti rokas ugunsdzēšamie aparāti, redzamā vietā evakuācijas plāni, norādītas

izejas, evakuācijas izejas, informācijas stends ar palīdzības dienestu tālruņa numuriem. Skolā ir

izstrādāts rīcības plāns ugunsgrēka gadījumā un evakuācijas plāns.

Skolas bibliotēkas telpa ir atbilstoši aprīkota, ir pieejams dators. Skolēniem ir nodrošināta

iespēja izmantot bibliotēkas resursus mācību procesam, kā arī pavadīt brīvo laiku, lasot preses

izdevumus vai grāmatas.

Skolotājiem ir gaumīgi iekārtota skolotāju istaba, kurā izvietota aktuālā informācija.

Skolotāju istabā ir pieejams dators, printeris un kopētājs.

5.2.2. Skolas ārējās vides sakoptība

2015. gadā tika labiekārtota skolas apkārtne: atjaunots bruģis skolas iekšpagalmā un pie

skolas ieejas, izgaismota skolas teritorija, izveidots stāvlaukums automašīnām un piestātne

skolas autobusam. Uzsākta skolēnu rotaļu laukuma atjaunošana. Jāturpina darbs pie skolas

apkārtnes apzaļumošanas.

Katru gadu tiek rīkota skolas apkārtnes sakopšanas talka, kurā piedalās skolēni, skolotāji

un tehniskais personāls. Katrai klasei ir norādīta teritorija, par kuras sakoptību rūpējas visa gada

garumā. Par skolas apkārtnes kārtību atbild arī skolēnu dežūrgrupa.

Skola atrodas aktīvas satiksmes ceļa malā, tāpēc aktuāli ir jautājumi par satiksmes

drošības noteikumu ievērošanu. Skolas tuvumā ir izvietotas satiksmes drošības zīmes.

Stiprās puses

Labiekārtota skolas apkārtne.

Skolas telpas atbilst sanitāri higiēniskajām normām un ir estētiski noformētas.

Skolas telpas plānveidīgi labiekārto.

Skolas vide ir droša skolēniem un skolas darbiniekiem.


Turpināt skolas apkārtnes apzaļumošanu.

Veikt 1. un 2. stāva koridora remontu.

Turpināt rotaļu laukuma labiekārtošanu.



55

6. SKOLAS RESURSI

6.1. Iekārtas un materiāltehniskie resursi

6.1.1. Nodrošinājums ar telpām atbilstoši programmas īstenošanai

Skolā ir visas izglītības programmu realizācijai nepieciešamās telpas un materiāltehniskie

resursi skolēnu un skolotāju vajadzību nodrošināšanai. Mācību telpu iekārtojums atbilst skolēnu

skaitam, vecumam un augumam.

Pie katras telpas ir norāde par telpu un atbildīgo personu. Skolā ir noteikta kārtība

datorkabineta izmantošanai, ir saplānots sporta zāles noslogojums. Skolā ir nepieciešamās telpas

atbalsta personālam – kabinets logopēdam un sociālajam pedagogam.

Skolas bibliotēkā skolotājiem ir pieejama jaunākā pedagoģiskā literatūra. Bibliotēkā

plānveidīgi tiek iegādāta daiļliteratūra, metodiskā un uzziņu literatūra. Skola abonē preses

izdevumus (“Izglītība un Kultūra”, Ilustrētā Zinātne”, “Ilustrētā Junioriem”, “Ilustrētā Vēsture”,

“GEO” u.c.).

Skolā ir pietiekams finansējums mācību grāmatu, darba burtnīcu un mācību līdzekļu

iegādei. Visi vecāki atzīst, ka skola nodrošina visus skolēnus ar mācību grāmatām un mācību

darbam nepieciešamajiem līdzekļiem.

Skolā tiek plānota izglītības programmu, interešu izglītības programmu un ārpusstundu

pasākumu nodrošināšana ar telpām un iekārtām. Skolas sporta zāle un sporta laukums ir

atbilstoši izglītības programmas īstenošanai, kā arī tiek izmantoti dažādu ārpusstundu pasākumu

norisē.

6.1.2. Iekārtu un materiāltehnisko resursu izmantojums mācību procesā

Skolā ir nepieciešamie materiāltehniskie resursi izglītības programmas īstenošanai.

Skolotāji un skolēni izmanto skolā esošos materiāltehniskos resursus. 38 % pedagogu ir

nodrošināti ar portatīvajiem datoriem. Skolā ir pastāvīgs interneta pieslēgums. Mācību tehnisko

līdzekļu iegāde tiek plānota, lai nodrošinātu visus mācību kabinetus.

Skolā ir iegādāti, uzstādīti un mācību procesā pielietoti mūsdienīgi mācību tehniskie

līdzekļi – interaktīvā tāfele, portatīvie datori, ekrāni, digitālās dokumentu kameras, multimediju

projektori, digitālie mācību materiālu komplekti. Piedaloties projektā “Sporta inventāra iegāde

Aizputes novada vispārējās izglītības iestādēs”, papildināta skolas materiālā bāze ar sporta

inventāru. Skolotājiem un skolēniem ir zināma skolā esošo materiāltehnisko resursu

izmantošana. Nepieciešamie materiāltehniskie resursi un mēbeles ir darba kārtībā un droši

lietošanai, skola rūpējas par to savlaicīgu salabošanu. Materiāltehnisko resursu izmantojums ir

efektīvs, atbilst mācību satura īstenošanas vajadzībām. Visi skolotāji atzīst, ka skolā esošie

resursi nodrošina mācību priekšmeta standarta apguvi.


56

Stiprās puses

Skolai ir nepieciešamie materiāltehniskie resursi izglītības programmu realizācijai.

Skolēni ir nodrošināti ar mācību literatūru un nepieciešamajām darba burtnīcām.

Skolas bibliotēka abonē daudzveidīgus preses izdevumus, ir sagādāta plaša metodiskā un

uzziņu literatūra, skolotājiem un bērnu vecākiem arī pieejami izglītojoši materiāli par

pedagoģiju un psiholoģiju.

Katrs skolotājs ir nodrošināts ar savu kabinetu.


Turpināt kabinetu labiekārtošanu, materiāltehniskās bāzes atjaunošanu un papildināšanu

ar jaunākajām tehnoloģijām.

Modernizēt darbavietu skolotāju istabā skolotāju darba efektivitātes uzlabošanai.


6.2. Personālresursi

6.2.1. Skolas personāla nodrošinājums un pedagoģiskā personāla atbilstība

normatīvajām prasībām

Skolā ir visi nepieciešamie personālresursi licencēto izglītības programmu un interešu

izglītības programmu realizēšanai. Skolā veiksmīgi strādā atbalsta personāls – logopēds,

sociālais pedagogs, pedagogs karjeras konsultants, pedagoga palīgs un bibliotekārs. Skolēnu

psiholoģiskā atbalsta nodrošināšanai skola sadarbojas ar novada Sociālā dienesta psihologu.

Skola savlaicīgi plāno nepieciešamos personāla resursus un to izmaiņas.

Pedagoģiskā personāla izglītība un kvalifikācija kopumā atbilst normatīvo aktu prasībām.

Skolā strādā 22 pedagogi, tai skaitā 10 maģistri, 9 skolotāji apguvuši otro kvalifikāciju. 21

skolotājam ir augstākā pedagoģiskā izglītība, 1 skolotājai – augstākā izglītība (interešu izglītības

skolotāja māca tautas dejas), ir ieguvusi tiesības veikt pedagoģisko darbību. Pedagogi aktīvi ir

piedalījušies ESF projektā “Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas

optimizācijas apstākļos”. 13 skolotāji ieguvuši kvalitātes pakāpes: 4.profesionālās darbības

kvalitātes pakāpi – 2 skolotāji, 3.profesionālās darbības kvalitātes pakāpi – 8 skolotāji,

2.profesionālās darbības kvalitātes pakāpi – 3 skolotāji.

6.2.2. Pedagogu profesionālā pilnveidošanās

Skola atbalsta pedagogu profesionālās meistarības pilnveidi, apzina, plāno un koordinē

pedagogu tālākizglītības vajadzības. Skolotāji tiek motivēti un rosināti uz nepārtrauktu

profesionālo pilnveidi. Ir noteikta kārtība darbinieku tālākizglītības vajadzību noskaidrošanai, ir

sistematizēta informācija par katra skolotāja tālākizglītību. Pedagoģiskās padomes sēdēs un


57

metodisko komisiju sanāksmēs notiek informācijas apmaiņa par kursos un semināros gūto

pieredzi. Lielākā daļa (82%) skolotāju atzīst, ka ar saviem kolēģiem dalās pieredzē par

apmeklēto kursu lietderību un saturu.

Pedagogu darba slodze ir optimāla, nodrošinot kvalitatīvu darba izpildi. Pedagogu darba

slodzes sadala, ievērojot skolā īstenojamās izglītības programmas un darba organizācijas

vajadzības.

Kvalitatīva mācību procesa nodrošināšanai skolā izveidotas un darbojas 3 metodiskās

komisijas: Cilvēks un sabiedrība, valodu un mākslu metodiskā komisija, Tehnoloģiju un zinātņu

pamatu un Sākumskolas metodiskās komisijas. Visi pedagogi darbojas skolas metodiskajās

komisijās un novada metodiskajās apvienībās, trīs pedagogi ir Aizputes novada metodisko

apvienību vadītāji: Izglītības iestāžu vadītāju apvienībai, Izglītības iestāžu vadītāju vietnieku

apvienībai un Svešvalodu pedagogu apvienībai.

Katru gadu skolotāji izstrādā radošos darbus un iesniedz novada metodisko darbu skatei:

2011./2012.m.g. direktores vietniece izglītības jomā - “Sasniegumiem orientēta skolas kultūra”,

2013./2014.m.g. bioloģijas skolotāja - “Darba lapas dabaszinību stundās”, sākumskolas

skolotāja-“Roku sīkās muskulatūras attīstīšana floristikas pulciņa nodarbībās”, 2014./2015.m.g.

sākumskolas skolotāja - “Power Point prezentāciju izmantošana mācību procesā sākumskolā”.

Pedagogi piedalās dažādās ar pedagoģisko darbu saistītās aktivitātēs gan skolā, gan ārpus

skolas. Skolā ir notikuši pieredzes apmaiņas semināri Aizputes novada direktora vietniekiem

izglītības jomā, karjeras konsultantiem, sākumskolas skolas skolotājiem, latviešu valodas un

literatūras skolotājiem, svešvalodu skolotājiem, matemātikas skolotājiem.

Skolā rīkotajās metodiskajās nodarbībās un profesionālās pilnveides kursos piedalās

skolotāji ne tikai no mūsu skolas, bet arī no visa Aizputes novada. 2015./2016.m.g. nodarbība

”Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšana”, 2014./2015.m.g. nodarbība “Kā runāt ar vecākiem par

neveiksmēm”, nodarbība “Darbs ar interaktīvo tāfeli, interaktīvie materiāli dažādos mācību

priekšmetos”, 2013./2014.m.g. nodarbība “Uzņēmējprasmju attīstīšana dažādu priekšmetu

stundās”, 2012./2013.m.g. nodarbība “Individuālo izglītības plānu izveide skolēniem ar atbalsta

pasākumiem un atbalsta materiālu daudzveidība”, 2010./2011.m.g. nodarbība “Diferenciācija un

kopveselums mācību procesā”.

2015./2016.m.g. skola kā pilotskola piedalās datorikas mācību programmas aprobācijā.

Informātikas skolotāja ir ieguvusi VISC ārštata metodiķa sertifikātu, piedalījās darba grupā

datorikas mācību programmu izstrādei un pašlaik piedalās darba grupā mācību materiālu

izstrādei un publicēšanai pilotprojekta datorikas prasmju apguvei pamatskolā. Kuldīgas novada

informātikas un matemātikas skolotājiem vadīja kursus “Informātikas mācīšana pamatskolā un

prezentēja “Datorikas” jaunās programmas.


58

Absolvējot Latvijas Universitātes īstenoto programmu “Skolotāju – mentoru profesionālā

pilnveide”, direktores vietniece izglītības jomā ir ieguvusi tiesības veikt mentora darbību

izglītības iestādē.

Stiprās puses

Skolā ir kvalificēts pedagoģiskais personāls izglītības programmu īstenošanai.

Optimāls pedagogu slodzes sadalījums.

Pedagoģiskais personāls tiek atbalstīts un rosināts piedalīties tālākizglītības programmās.

Profesionālās pilnveides kursu un semināru organizēšana skolā.


Veicināt sadarbību pieredzes apmaiņai ar citu skolu pedagogiem.

Psihologa konsultācijas skolas telpās.

Vērtējums: labi

7. SKOLAS DARBA ORGANIZĀCIJA, VADĪBA UN KVALITĀTES

NODROŠINĀŠANA

7.1. Skolas darba pašvērtēšana un attīstības plānošana

7.1.1. Skolas darba pašvērtēšanas organizēšana

Skolas vadība veicina un organizē pašvērtēšanas procesu, tas ir pamats skolas darba

stipro pušu un turpmākās attīstības vajadzību noteikšanai. Informācijas faktu uzkrāšana, darba

izvērtēšana notiek visa mācību gada laikā atbilstoši skolas prioritātēm, uzdevumiem un darba

plānam. Skolā izstrādātas un tiek īstenotas pašvērtēšanas formas, ko veic mācību priekšmetu

skolotāji, klašu audzinātāji, metodisko komisiju vadītāji.

Skolas vadība, sastādot darba plānu, plāno darba kontroli un izvērtējumu visos darbības

virzienos. Skolas vadība organizē kontroles un vērtēšanas procesu, vienojas par izmantotajām

metodēm un atbildīgajām personām. Skolas vadība kontrolē un pārrauga personāla darbu,

atbalstot un rosinot pedagogus uz savstarpēju sadarbību.

Pašvērtēšanas procesā iesaistīti skolēni, skolotāji un vecāki, uzklausot viņu viedokli.

Skolēni tiek iesaistīti pašvērtēšanas procesā, mācot analizēt savus ikdienas mācību sasniegumus

un izvērtēt savu līdzdalību mācību stundās.

Gan vecāku sanāksmēs, gan individuālo tikšanos reizēs tiek izzināts un uzklausīts vecāku

viedoklis.


59

Skolas darba prioritātes noteiktas, izvērtējot darba rezultātus. Skolotāji izvērtē savu

darbu, pēc tam darba rezultāti tiek analizēti metodiskajās komisijās. Pašvērtējuma rezultātā

uzkrātie pierādījumi tiek izmantoti par pamatu nākamā gada skolas uzdevumu un prioritāšu

izvirzīšanā.

Skolas pašvērtējuma ziņojuma izveidē iesaistījās pedagogi. Skolas pedagogu kolektīvs

vienmēr tiek iepazīstināts ar pašvērtējuma ziņojumu.

7.1.2. Skolas attīstības plānošana

Skolā ir izstrādāts attīstības plāns no 2015. gada līdz 2018. gadam. Skolas attīstības plāns

veidots, balstoties uz sasniegtā analīzi, pašvērtējumā konstatētajām stiprajām pusēm un tālākās

attīstības vajadzībām.

Attīstības plāns ir loģiski strukturēts, izvirzīto prioritāšu plānojums ir pārskatāms.

Prioritātes ir noteiktas trim gadiem. Prioritāšu īstenošanas plānojums ietver sasniedzamos

konkrētos mērķus, rezultātu novērtēšanas kritērijus un detalizētu uzdevumu izpildes gaitu. Plāns

ir konkrēts un reāls, tā īstenošana nodrošina izvirzīto mērķu sasniegšanu. Pamatojoties uz

attīstības plānu, tiek izstrādāts mācību gada plāns. Katru mēnesi, ņemot vērā gada darba plānu,

tiek precizēts ikmēneša operatīvais darba plāns.

Skolas attīstības plāna izstrādē, apspriešanā un pieņemšanā, tiek iesaistīti pedagogi un

vecāku pārstāvi.

Attīstības plāns pieejams visiem skolas darbiniekiem skolas kancelejā.

Stiprās puses

Skolas darba pašvērtēšanas procesā ir iesaistīti skolēni, skolotāji un vecāki.

Skolas darba pašnovērtēšanā iegūtie secinājumi tiek izmantoti skolas attīstības plāna

izveidošanā.


Veikt detalizētu skolas darba pašvērtēšanu.

Pilnveidot vienotu lēmumu pārraudzību un kontroles sistēmu.

Īstenot jauno skolas attīstības plānu.

Sekot attīstības plāna realizācijai, veicot plāna analīzi un korekcijas.

Vērtējums: labi


60

7.2. Skolas vadības darbs un personāla pārvaldība

7.2.1. Vadības darba organizēšana un plānošana

Skolā ir visa pedagoģiskā procesa organizēšanai nepieciešamā obligātā

dokumentācija. Skolas darbību reglamentē skolas nolikums un citi skolas iekšējie normatīvie

akti. Skolas iekšējie normatīvie akti izstrādāti demokrātiski un atbilst likumu un citu ārējo

normatīvo aktu prasībām. Katru gadu skolā tiek koriģēta un apstiprināta attiecīgā gada lietu

nomenklatūra.

Skolā darbojas vadības komanda – direktore, direktores vietniece izglītības jomā un

direktores vietniece audzināšanas darbā. Skolas vadības struktūra ir skaidra, katrs darbinieks zina

sev uzticētās jomas, plāno darbu, kontrolē un izvērtē rezultātus. Direktores vietnieku

profesionālā kvalifikācija un pieredze nodrošina skolas veiksmīgu darbu. Vietnieku darba

pienākumi, tiesības un atbildība noteikta amata aprakstos un darba līgumā. Visiem skolas

darbiniekiem ir informācija par skolas darba struktūru, pienākumiem un atbildības jomām. To

nosaka darbinieku amata apraksti.

Skolas direktore plāno, organizē un vada skolas darbu, deleģē pienākumus un pārrauga to

izpildi.

Skolas vadība nodrošina sadarbību ar skolas padomi un skolēnu līdzpārvaldi.

7.2.2. Skolas darba organizēšana un personāla pārvaldība

Skolas vadība savas kompetences ietvaros pārrauga personāla pienākumu izpildi. Pirms

svarīgu lēmumu pieņemšanas direktore konsultējas ar attiecīgā jautājuma kompetentiem

darbiniekiem, saglabājot atbildību par galīgā lēmuma pieņemšanu. Visi vadītāji profesionāli un

kvalitatīvi veic viņiem uzticētos pienākumus, sadarbojas gan savā starpā, gan ar pārējo

personālu, veicina radošu sadarbības vidi, atbalsta inovācijas.

Direktore un viņas vietnieki regulāri pārskata un izvērtē skolas darbinieku, skolēnu un

vecāku izteiktos priekšlikumus skolas darba uzlabošanā. Skolas vadība nodrošina informācijas

apmaiņu par plānoto un paveikto darbu skolotāju informatīvajās apspriedēs reizi mēnesī vai

biežāk, metodisko komisiju sanāksmēs, pedagoģiskās padomes sēdēs. Aktuālo informāciju

izvieto skolotāju istabā. Informatīvās apspriedes, metodisko komisiju sanāksmes un

pedagoģiskās padomes sēdes tiek protokolētas. Lielākā daļa skolotāju atzīst, ka viņu viedokli

skolā ņem vērā.

Skolas vadība ikdienā pieņem apmeklētājus un divas reizes gadā organizē Vecāku dienas.

Skolotāju darba slodzes tiek sadalītas, ievērojot skolas īstenoto izglītības programmu

prasības, kvalifikāciju un pedagogu pieredzi. Gandrīz visi skolotāji atzīst, ka viņi var tikt galā ar

visiem saviem darba pienākumiem. Skolas vadība plāno nepieciešamos personāla resursus un to

izmaiņas.


61

Skolas metodisko komisiju darbu pārrauga direktores vietniece izglītības jomā. Skolā

darbojas trīs metodiskās komisijas: Sākumskolas metodiskā komisija; Tehnoloģiju un zinātņu

pamatu metodiskā komisija; Cilvēks un sabiedrība, valodu un mākslu metodiskā komisija.

Metodisko komisiju vadītāji veic uzticētos pienākumus.

Stiprās puses

Skolā izveidotas metodiskās komisijas, kas nodrošina veiksmīgu skolas darbu.

Skolas vadība koordinē un pārrauga metodisko komisiju darbu.

Skolas vadība nodrošina informācijas apmaiņu par skolas ikdienas darbu.


Aktivizēt skolas padomes darbu.

Aktualizēt, papildināt skolas darbību reglamentējošos iekšējos normatīvos dokumentus.

Vērtējums: labi

7.3. Skolas sadarbība ar citām institūcijām

7.3.1. Sadarbība ar izglītības iestādes dibinātāju

Izglītības kvalitātes un skolas prestiža veicināšanai skola mērķtiecīgi sadarbojas ar tās

dibinātāju – Aizputes novada domi, Kazdangas pagasta pārvaldi.

Sadarbība ir vērsta uz skolas pamatdarbības un tālākās attīstības nodrošināšanu, budžeta

plānošanu un finanšu apriti.

Sadarbojoties ar Aizputes novada izpilddirektori izglītības jomā, tiek organizēts

pedagogu metodiskais darbs, reglamentējošo dokumentu izstrāde un plānota pedagogu

tālākizglītība.

7.3.2. Sadarbība ar valsts un pašvaldības institūcijām un nevalstiskajām

organizācijām

Skolai ir laba sadarbība ar Aizputes novada sociālo dienestu, Aizputes novada Kazdangas

bāriņtiesu, Valsts policiju, ar Aizputes novada pašvaldības policiju, kontrolējošām institūcijām -

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Sanitāro inspekciju, Pārtikas un veterināro dienestu.

Skolas vadība veicina un atbalsta sadarbību ar citām novada izglītības iestādēm. Skolā

regulāri izstādīti Aizputes mākslas skolēnu darbi, ar koncertiem viesojas Aizputes mūzikas

skolas audzēkņi.

Lai sekmīgi nodrošinātu pēctecību pārejai no pirmsskolas izglītības iestādes uz skolu,

skola sadarbojas ar pirmsskolas izglītības iestādi “Ezītis”.


62

Regulāra sadarbība izveidojusies ar Kazdangas pagasta muzeju, kur skolēni apmeklē

izstādes, piedalās pasākumos un konkursos. Skolēni apmeklē jauniešu organizācijas NEXT

“IDEJU māja” izglītojošos pasākumus. Šogad skolēni piedalījās biedrības “Kazdangas

kultūrvēsturiskais mantojums” realizētajā projektā “No skolas sola līdz projektam”, kā rezultātā

skolā tiks īstenota skolēnu ideja par garderobes labiekārtošanu.

Sadarbība ar absolventi Anitu Jurēviču un Mineapolisa latviešu evaņģēliski luterisko

draudzi, kas sniedz finansiālo atbalstu, lai skolā 1. – 4.klašu pagarinātās dienas grupas skolēniem

nodrošinātu launagu.

Skolas vadība rūpējas par skolas prestižu un tās tēlu sabiedrībā, sniedzot informāciju

skolas vecāku avīzē “Īsziņas Vecākiem”, novada laikrakstā “Aizputes Avīze” un reģionālajā

laikrakstā “Kursas Laiks”. Lai aktuālā informācija būtu pieejami visiem, tiek plānots izveidot

skolas mājas lapu.

Liepājas literātu un radošo mūziķu biedrības HELIKONS žurnālā publicēts literatūras

skolotājas raksts “ Novadniekam Māteru Jurim – 170”.

Skola ir atvērta sadarbībai un ieinteresēta uzklausīt vecāku, skolēnu, skolotāju un skolas

dibinātāja priekšlikumus.

Stiprās puses

Kvalitatīva sadarbība ar skolas dibinātāju, lai nodrošinātu skolas darbību.

Regulāra sadarbība ar skolas atbalstītājiem Mineapolisā.

Skola ir atvērta sadarbībai ar sabiedrību.


Rosināt skolotājus aktīvāk iesaistīties dažādos projektos.

Vērtējums: labi

5. CITI SKOLAS SASNIEGUMI

Skolēni regulāri piedalās un gūst panākumus mācību priekšmetu olimpiādēs un

konkursos.

Skolēnu mācību sasniegumi mācību priekšmetu olimpiādēs un konkursos.

2012./2013.mācību gads

Klase Mācību priekšmets Skolēna vārds,

uzvārds

Iegūtā godalga Skolotāja vārds,

uzvārds

8.- 9. Kurzemes reģiona

Latvenergo koncerna

Komanda 2.vieta Ilona Bloka


63

konkurss"eXperiments"

8. "ZZ čempionāta 2013"

pusfināls

Komanda 1.vieta Natālija Andriekus

8. "ZZ čempionāta 2013"

fināls

Komanda 3.vieta Natālija Andriekus

5.

6.

8.

Latvijas atklātā

matemātikas olimpiāde

Ieva Sudraba

Sigita Lukša

Stella Tomsone-

Kundziņa

3.vieta

Atzinība

Atzinība

Valda Rudīte

Ilona Bloka

6.

5.

5.

Valsts jauno

matemātiķu skolas

neklātienes konkurss

Sigita Lukša

Ance Brālīte

Ieva Sudraba

1.vieta

2.vieta

2.vieta

Valda Rudīte

Ilona Bloka

8.

9.

9.

Starpnovadu krievu

valodas olimpiāde

Niks Tamsons

Aiga Andriekus

Elvis Lukša

Atzība

1.vieta

Atzinība

Natālija Andriekus

8.

8.

8.

Starpnovadu fizikas

olimpiāde

Ieva Podniece

Ilze Zommere

Niks Tamsons

Atzinība

Atzinība

3.vieta

Ilona Bloka

6. Mūzikas olimpiāde Madara Ozola 1.pakāpe Landra Valdmane

9.

9.

Aizputes novada

skolēnu zinātniski

pētniecisko darbu

konkurss

Heidija Kapiņa

Elvis Lukša

1.vieta

2.vieta

Agrita Zundovska

Anda Doniņa

5.

5.

6.

8.

Starpnovadu

matemātikas olimpiāde

Ance Brālīte

Ieva Sudraba

Sigita Lukša

Stella Tomsone-

Kundziņa

1.vieta

Atzinība

3.vieta

3.vieta

Valda Rudīte

Ilona Bloka

1.

2.

2.

4.

4.

Aizputes novada

kombinētā olimpiāde

sākumskolai

Laura Catlakša

Sanija

Zundovska

Anete Tamsone

Lāsma Viktorija

Stēbele

Samanta

Birkenfelde

3.vieta

3.vieta

1.vieta

Atzinība

Atzinība

Biruta Kvedlo

Gunta Moiseja

Agrita Zundovska

9. Starpnovadu latviešu

valodas olimpiāde

Heidija Kapiņa 2.vieta Agrita Zundovska

9.

8.

Starpnovadu fizikas

olimpiāde

Heidija Kapiņa

Stella Tomsone-

Kundziņa

1.vieta

Atzinība

Ilona Bloka



uzvārds


uzvārds

6. Valsts jauno

matemātiķu skolas

neklātienes konkurss

Ieva Sudraba

Ance Brālīte

1.vieta

3.vieta

Valda Rudīte


64

6.

6.

1.

Starpnovadu

matemātikas

olimpiāde

Ieva Sudraba

Ance Brālīte

Sanija Kalniņa

1.vieta

3.vieta

Atzinība

Valda Rudīte

Agrita Zundovska

2. Kurzemes reģiona

skatuves runas

konkurss

Laura Catlakša 2.pakāpe Biruta Kvedlo

2.

6.

3.

Aizputes novada

skatuves runas

konkurss

Laura Catlakša

Ieva Sudraba

Aija Sudraba

1.pakāpe

Atzinība

2.pakāpe

Biruta Kvedlo

Anda Doniņa


ģeogrāfijas

olimpiāde

Jolanta Krūmiņa

Madara Ozola

Atzinība

Atzinība

Vita Roģe

7. Starpnovadu

ģeogrāfijas

olimpiāde

Madara Ozola

Jolanta Krūmiņa

1.vieta

2.vieta

Vita Roģe

9. Starpnovadu krievu

valodas olimpiāde

Simona Ļemeševa Atzinība Natālija Andriekus

9. Starpnovadu fizikas

olimpiāde

Ilze Zommere

Niks Tamsons

2.vieta

Atzinība

Ilona Bloka

1. Starpnovadu

mājturības konkurss

Anemarija Babre 2.vieta Agrita Zundovska

1. Starpnovadu latviešu

valodas olimpiāde

Sanija Kalniņa Atzinība Agrita Zundovska

1.

3.

Starpnovadu

vizuālās mākslas

olimpiāde

Dagnija Agnese

Kazaka

Sanija Zundovska

1.vieta

1.vieta

Biruta Kvedlo

9. Aizputes novada

skolēnu zinātniski

pētniecisko darbu

konkurss

Elza Ozola 2.vieta Dace Skadiņa



uzvārds

Iegūtā

godalga

Skolotāja vārds,

uzvārds

7. Latvijas atklātā

matemātikas

olimpiāde

Ieva Sudraba 3.vieta Valda Rudīte

7.

4.

Starpnovadu

matemātikas

olimpiāde

Ieva Sudraba

Aija Sudraba

2.vieta

Atzinība

Valda Rudīte

Gunta Moiseja


ģeogrāfijas

olimpiāde

Ieva Sudraba Atzinība Vita Roģe

7. Starpnovadu

ģeogrāfijas

olimpiāde

Ieva Sudraba 1.vieta Vita Roģe

7.

3.

Kurzemes reģiona

skatuves runas

konkurss

Ieva Sudraba

Laura Catlakša

2.pakāpe

A pakāpe

Dace Skadiņa

Biruta Kvedlo

7. Aizputes novada Ieva Sudraba A pakāpe Dace Skadiņa


65

3.

4.

skatuves runas

konkurss

Laura Catlakša

Aija Sudraba

2.pakāpe

1.pakāpe

Biruta Kvedlo

Gunta Moiseja

9.

2.

Starpnovadu latviešu

valodas olimpiāde

Katrīna Kļaviņa

Sanija Kalniņa

2.vieta

1.vieta

Ruta Eglīte

Agrita Zundovska

8.

8.

Starpnovadu fizikas

olimpiāde

Santa Holštroma

Madara Ozola

3.vieta

Atzinība

Ilona Bloka

8. Starpnovadu

prezentāciju

konkurss „Latvija

Eiropā”

Madara Ozola 1.vieta Vita Roģe

9.

8.

Aizputes novada

zinātniski

pētniecisko darbu

konkurss

Linards Nikolass

Ņikiforovs

Mareks

Ņikiforovs

2.vieta Anda Doniņa

4. Starpnovadu

dabaszinību

olimpiāde

Aija Sudraba 3.vieta Gunta Moiseja

5.

5.

6.

6.

7.

7.

Starpnovadu

dabaszinību

konkurss

Diāna Angelika

Šmite

Ritvars Pukinskis

Ieva Liāna Biģele

Niks Kalniņš

Ieva Sudraba

Ance Brālīte

1.vieta Ilga Bloka

1. Konkurss „Mana

vārdnīciņa – 2015”

Markuss Edvards

Kolosovs

Atzinība Aina Šustere

1.

2.

3.

Starpnovadu

vizuālās mākslas

olimpiāde

Anete Petrēvica

Dagnija Agnese

Kazaka

Laura Catlakša

Atzinība

3.vieta

Atzinība

Biruta Kvedlo

7

7.

7.

Starpnovadu krievu

valodas konkurss

Ance Brālīte

Ieva Sudraba

Ance Amanda

Bamberga

1.vieta Natālija Andriekus

Sasniegumi sportā

Skolotāja Gita Ozola


Klase Sporta veids Skolēna vārds, uzvārds Iegūtā vieta

9. Latvijas Jaunatnes Olimpiāde

2013

Gunta Holštroma 3000m -4.v.

6. Latvijas čempionāts vieglatlētikā

„C”grupā

Mareks Ņikiforovs 1000m-2.v.

8. Latvijas Jaunatnes Olimpiāde

2013

Liene Daškevica 200m


66



7. LVS kausa kopvērtējums

(zēniem)

Mareks Ņikiforovs 9.vieta

7. Rīgas atklātais čempionāts

jaunatnei


8. Starptautiskas sacensības

vieglatlētikā „Maneižo Taure

2014”

Linards Nikolass

Ņikiforovs

3.vieta

7.-9. Volejbols „Lāses kauss 2014”

zonas sacensības

7.-9.klašu meiteņu

komanda

2.vieta

1.-9. Republikas skolu sporta

federācijas rudens krosa

sacensības

1.-9.klašu komanda 5.vieta



8. Vieglatlētika. Latvijas jaunatnes

Olimpiāde.


9. Vieglatlētika. Latvijas jaunatnes

Olimpiāde.

Linards Nikolass

Ņikiforovs

7.vieta

8.

9.

7.

6.

6.

Vieglatlētika. Latvijas

čempionāts vieglatlētikā U-14,

u-16;U-18 grupās

Mareks Ņikiforovs

Linards Nikolass

Ņkiforovs

Māris Šteins

Diāna Lauraite

Rimants Gedgauds

3000m -2.v.

2000m/k-3.v.

800m-9v.

80m-6v.

1500m -12v.

7.-9. Volejbols ”Lāses kauss 2015”

zonas sacensības

7.-9.klašu meiteņu

komanda

2.vieta

7.

7.

8.

8.

Vieglatlētika „Jūrmalas

skriešanas svētki 2014”

4x2,5 km stafete

Ieva Sudraba

Anca Brālīte

Madara Ozola

Jolanta Krūmiņa

3.vieta



uzvārds


uzvārds

5.

5.

6.

6.

7.

7.

Starpnovadu

dabaszinību

konkurss

Aija Sudraba

Rūdis Brālītis

Diāna Angelika

Šmite

Ritvars Pukinskis

Liāna Ieva Biģele

Niks Kalniņš

1.vieta Ilga Bloka

9. Starpnovadu

bioloģijas olimpiāde

Madara Ozola Atzinība Ilga Bloka


67

9. Aizputes novada

sociālo zinību

konkurss

Mareks

Ņikiforovs

1.vieta Anda Doniņa

9. Starpnovadu

vēstures olimpiāde

Madara Ozola 2.vieta Anda Doniņa

9. Starpnovadu fizikas

olimpiāde

Santa Holštroma 3.vieta Ilona Bloka

3. Starpnovadu

kombinētā olimpiāde

sākumskolai

Sanija Kalniņa 2.vieta Agrita Zundovska

8.

9.

Starpnovadu latviešu

valodas olimpiāde

Ieva Sudraba

Santa Holštroma

1.vieta

Atzinība

Dace Skadiņa

Skolotāju sasniegumi


Direktore Aija Dreimane saņēma Izglītības un zinātnes ministrijas Atzinības rakstu par

ieguldījumu un gūtajiem rezultātiem kvalitatīvas izglītības nodrošināšanā.

Direktores vietniece izglītības jomā Ruta Eglīte saņēma Aizputes novada domes

Pateicību par kvalitatīvu mācību procesa vadīšanu.

Direktores vietniece izglītības jomā Ruta Eglīte pedagogu radošo darbu skatē saņēma

Aizputes novada domes Pateicību par iegūto 1.vietu – par radošo darbu „Sasniegumiem orientēta

skolas kultūra”.


Direktore Aija Dreimane saņēma Aizputes novada domes Goda rakstu par ilggadīgu un

mērķtiecīgu darbu skolas vizuālā tēla veidošanā.

Skolotāja Gita Ozola saņēma Aizputes novada sporta centra Diplomu "Aizputes novada

sporta laureāts 2013".

Skolotāja Ilga Bloka pedagogu radošo darbu skatē saņēma Aizputes novada domes

Pateicību par iegūto 1.vietu – par radošo darbu “Darba lapas dabaszinību stundām”.

Skolotāja Gunta Moiseja pedagogu radošo darbu skatē saņēma Aizputes novada domes

Pateicību par iegūto 3.vietu – par radošo darbu “Roku sīkās muskulatūras attīstīšana floristikas

pulciņa nodarbībās”.


Skolotāja Agrita Zundovska pedagogu radošo darbu skatē saņēma Aizputes novada

domes Pateicību par iegūto 3.vietu – par radošo darbu „Power Point prezentāciju izmantošana

mācību procesā sākumskolā.”

Skolotāja Ilona Bloka saņēma Latvenergo Pateicību par atsaucību un ieguldījumu 8.un

9.klašu skolēnu erudīcijas konkursa “Eksperiments 20” veiksmīgā norisē.


68


Skolotāja Vita Roģe saņēma Aizputes novada domes Pateicību par kvalitatīvu skolēnu

sagatavošanu mācību priekšmetu olimpiādēm un konkursiem.

6. TURPMĀKĀ ATTĪSTĪBA

1. Mācību saturs

1.1. Skolas īstenotās izglītības programmas

Mērķtiecīgi plānot un realizēt skolotāju sadarbību stappriekšmetu saiknes nodrošināšanā.

Veikt sistemātisku mācību priekšmetu satura saskaņošanu pa mācību priekšmetiem

vienas vai vairāku izglītības jomu ietvaros, lai īstenotu visaptverošu starppriekšmetu

saikni.

Izveidot skolas mājas lapu, kurā regulāri informēt par aktualitātēm un novitātēm skolas

mācību un audzināšanas procesā.

2. Mācīšana un mācīšanās

2.1. Mācīšanas kvalitāte

Pilnveidot mācību procesu, aprīkojot mācību kabinetus ar portatīvajiem datoriem,

projektoriem, dokumentu kamerām un citām tehnoloģijām.

Skolotājiem savā darbā jāakcentē prasme mācīties, to izkopjot visos mācību priekšmetos

soli pa solim gan sākumskolā, gan pamatskolā.

Attīstīt skolēniem prasmi uzklausīt vienam otru, būt iecietīgiem pret citu viedokli.

Vairāk skolēnu iesaistīt pētniecisko darbu izstrādē.

2.2. Mācīšanās kvalitāte

Paplašināt skolēnu iespējas izmantot datorklases un bibliotēkas resursus pēc mācību

stundām.

Attīstīt skolēniem prasmes plānot savu laiku, lai spētu sasniegt prognozētos rezultātus

ikdienas mācību darbā.

Visiem pedagogiem - skolas administrācijai, mācību priekšmetu skolotājiem, klašu

audzinātājiem un atbalsta personālam - dažādot darba formas pozitīva mikroklimata

veidošanai klašu kolektīvos un skolas kolektīvā.

2.3. Vērtēšana kā mācību procesa sastāvdaļa

Visiem skolotājiem veikt detalizētu tēmas un semestra noslēguma pārbaudes darbu

analīzi un iegūtos rezultātus izmantot mācīšanas un mācīšanās procesa pilnveidošanai.

Skolotājiem skaidri un saprotami pamatot skolēnu pārbaudes darbu vērtējumus.


69

3. Skolēnu sasniegumi

Motivēt daļu skolotājus un skolēnus lietderīgi izmantot skolas piedāvātos resursus –

individuālās konsultācijas, fakultatīvās stundas, pedagoga palīga atbalstu, veidot

kvalitatīvu sadarbību ar skolēnu vecākiem.

Motivēt skolotājus un skolēnus paaugstināt sasniegumus ikdienas darbā, lai uzlabotu

rezultātus valsts pārbaudes darbos.

4. Atbalsts skolēniem

4.1. Psiholoģiskais atbalsts, sociālpedagoģiskais atbalsts un skolēnu drošības garantēšana

(drošība un darba aizsardzība)

Organizēt personāla praktiskās apmācības par rīcību ekstremālu situāciju un evakuācijas

gadījumā.

Izstrādāt rīcības plānu ārkārtēju situāciju gadījumos skolā.

4.2. Atbalsts personības veidošanā

Aktualizēt klases stundu kvalitāti.

Pilnveidot skolēnu sociālās iemaņas skolā un ārpus skolas – pašdisciplīnu, pašanalīzi un

paškontroli.

Katru mācību gadu izvērtēt pulciņu piedāvājumu, izzināt skolēnu un vecāku viedokļus.

4.3. Atbalsts karjeras izglītībā

Izveidot skolā karjeras informācijas centru.

Veidot vienotu sistēmu, kurā skaidri noteikta skolas administrācijas, karjeras konsultanta,

klašu audzinātāju, mācību priekšmetu skolotāju un vecāku sadarbība.

Aktualizēt klašu audzinātāju darbību skolēnu spēju izpētē un interešu apzināšanā un

attīstīšanā.

4.4. Atbalsts mācību darba diferenciācijā

Attīstīt skolēnos prasmi veikt izvēli, lai atsevišķiem skolēniem plašās intereses un

daudzveidīgās spējas neradītu viņiem pārslodzi.

Pilnveidot skolotāju un atbalsta personāla sadarbības efektivitāti.

4.5. Atbalsts skolēniem ar speciālām vajadzībām

Piesaistīt sponsoru līdzekļus planšetdatora iegādei skolniecei ar speciālām vajadzībām.

4.6. Sadarbība ar skolēnu ģimeni

Skolēnu ģimenēm aktīvāk izmantot e-klases pakalpojumus.

Pilnveidot un dažādot sadarbības formas starp skolu, vecākiem un sabiedrību.

5. Skolas vide

5.1. Mikroklimats


70

Pilnveidot skolas iekšējās kārtības noteikumus.

Vienotas pieejas nodrošināšana skolas iekšējās kārtības noteikumu neievērošanas

gadījumos.

5.2. Fiziskā vide

Turpināt skolas apkārtnes apzaļumošanu.

Veikt 1. un 2. stāva koridora remontu.

Turpināt rotaļu laukuma labiekārtošanu.

6. Skolas resursi

6.1. Iekārtas un materiāltehniskie resursi

Turpināt kabinetu labiekārtošanu, materiāltehniskās bāzes atjaunošanu un papildināšanu

ar jaunākajām tehnoloģijām.

Modernizēt darbavietu skolotāju istabā skolotāju darba efektivitātes uzlabošanai.

6.2. Personāla resursi

Veicināt sadarbību pieredzes apmaiņai ar citu skolu pedagogiem.

Psihologa konsultācijas skolas telpās.

7. Skolas darba organizācija, vadība un kvalitātes nodrošināšana

7.1. Skolas pašnovērtēšana un attīstības plānošana

Veikt detalizētu skolas darba pašvērtēšanu.

Pilnveidot vienotu lēmumu pārraudzību un kontroles sistēmu.

Īstenot jauno skolas attīstības plānu.

Sekot attīstības plāna realizācijai, veicot plāna analīzi un korekcijas.

7.2. Skolas vadības darbs un personāla pārvaldība

Aktivizēt skolas padomes darbu.

Aktualizēt, papildināt skolas darbību reglamentējošos iekšējos normatīvos dokumentus.

7.3. Skolas sadarbība ar citām institūcijām

Rosināt skolotājus aktīvāk iesaistīties dažādos projektos.

Māteru Jura Kazdangas Aija Dreimane ____________________

pamatskolas direktore (paraksts)

Z.v.

SASKAŅOTS

Aizputes novada domes priekšsēdētājs Aivars Šilis ____________________

(paraksts)

2016.gada 24.februārī. Z.v.

MĀTERU JURA KAZDANGAS - Aizpute · MĀTERU JURA KAZDANGAS PAMATSKOLAS PAŠNOVĒRTĒJUMA ZIŅOJUMS...

Documents

Transcript of MĀTERU JURA KAZDANGAS - Aizpute · MĀTERU JURA KAZDANGAS PAMATSKOLAS PAŠNOVĒRTĒJUMA ZIŅOJUMS...